IETEIKUMS par priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju
30.3.2012 - (10222/5/2011 – C7‑0076/2012 – 2011/0070(APP)) - ***
Juridiskā komiteja
Referents: Zbigniew Ziobro
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju
(10222/5/2011 – C7‑0076/2012 – 2011/0070(APP))
(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes regulas projektu (10222/5/2011),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C7–0076/2012),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A7–0087/2012),
1. sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;
2. atgādina Padomei, ka tai būs atkārtoti jāprasa Parlamenta piekrišana, ja būtu radušās kādas izmaiņas priekšlikuma projektā, kuras būtu izraisījusi prasība saskaņā ar LESD 352. pantu pieņemt lēmumu vienbalsīgi un tas, ka vēl nav pabeigtas parlamentārās procedūras Apvienotajā Karalistē;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Vispārīga informācija
Komisija 2011. gada 4. aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot juridisko skaidrību, sniedzot plašāku piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem un nodrošinot, ka ikviens var izmantot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu kā oficiālu, autentisku, atjauninātu un pilnīgu versiju. Tādēļ saskaņā ar minēto priekšlikumu elektroniskā publikācija būtu Oficiālā Vēstneša juridiski saistoša oficiāla publikācija. Taču tikai gadījumos, kad izņēmuma un pagaidu kārtā ir radušies neparedzēti elektroniskās publikācijas pārrāvumi, iespiestajam izdevumam būtu juridisks spēks.
Ierosināto izmaiņu priekšvēsture ir saistīta ar Eiropas Savienības Tiesas 2007. gada spriedumu, kurā paziņots, ka tiesību izmantošana un pienākumu izpilde nav īstenojama, pamatojoties uz Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko versiju[1].
Šajā priekšlikumā ir aplūkoti arī tehniskie nosacījumi, kādi jāizpilda, lai elektroniskā publikācija būtu uzskatāma par līdzvērtīgu juridiski saistošu oficiālu publikāciju, un noteiktas Eiropas Savienības Publikāciju biroja kompetences šajā jomā.
Saskaņā ar šā regulas priekšlikuma 5. pantu, šai regulai jāstājas spēkā ceturtā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc tās pieņemšanas.
Juridiskā pamata izvēle
Komisijas ierosinātais juridiskais pamats ir LESD 352. pants, tā dēvētā elastīguma klauzula, kurā prasīts piemērot piekrišanas procedūru, atbilstīgi kurai Parlamentam ir divas iespējas — tas priekšlikumu var vai nu apstiprināt, vai noraidīt. Ja piekrišana tiek prasīta ierosinātam normatīvam aktam, kā šajā gadījumā, atbildīgā komiteja nolūkā panākt labvēlīgu procedūras iznākumu tomēr var izvēlēties sagatavot starpposma ziņojumu, tajā izklāstot ieteikumus grozījumiem vai ieteikumus ierosinātā akta īstenošanai (Reglamenta 81. panta 3. punkts), un to iesniegt Parlamentam.
Bijušajā EKL 308. pantā, ko aizstājusi pašreizējā elastīguma klauzula, nebija iekļauta prasība saņemt Parlamenta piekrišanu. Tādējādi šis ir priekšlikums, kurā pirmo reizi tiks izmantota elastīguma klauzula, procedūrā iesaistot Parlamentu.
Komisija šajā priekšlikumā nesniedz elastīguma klauzulas izmantošanas pamatojumu, tā arī neapskata citu jauno juridisko pamatu izmantošanu, kuri ieviesti ar Lisabona līgumu.
Ar Tiesas judikatūru ir iedibināts, ka „Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēlei jābūt balstītai uz objektīviem faktoriem, ko iespējams pārskatīt tiesā, un šie faktori jo īpaši aptver tiesību akta mērķi un saturu”[2]. Tādēļ ar nepareizi izvēlētu juridisko pamatu varētu attaisnot attiecīgā akta anulēšanu.
Diskusijās Juridiskajā komitejā un Konstitucionālo jautājumu komitejā par šo dokumentu galvenā uzmanība tādēļ tika pievērsta jautājumam par piemērotā juridiskā pamata izvēli.
LESD 352. pantā paredzētā elastīguma klauzula ir galējais līdzeklis attiecībā uz juridisko pamatu, jo to var izmantot vienīgi tad, ja Līgumos Savienībai nav piešķirtas nepieciešamās pilnvaras rīkoties saskaņā ar Līgumos noteiktajiem politikas virzieniem, lai sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem.
Oficiālo Vēstnesi izveidoja 1958. gadā ar Padomes lēmumu[3], pamatojoties uz EKL 191. pantu, praksē piemērojot „netieši norādītās kompetences” teoriju, saskaņā ar kuru Savienība var pieņemt tiesību aktus, kas ir nepieciešami tās darbībai, ja nav juridiska pamata, kas nodrošina likumdošanas procedūru. EKL 191. pants vienkārši noteica, ka Savienības tiesību akti ir jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī, bet tam netika nodrošināts juridisks pamats. Tālab 1958. gadā tika pieņemts Padomes lēmums, izmantojot tajā laikā dominējošo likumdošanas procedūru, saskaņā ar kuru galīgo lēmumu pieņēma Padome. EKL 191. pants atbilst LESD 287. un 297. pantam, ar ko tiek saglabāts pienākums leģislatīvos aktus publicēt vēstnesī, nenorādot juridisku pamatu. Iespējamais apsvērums tādēļ ir tas, ka, pamatojoties uz 1958. gada precedentu, pašreizējais Komisijas priekšlikums būtu jāpieņem, izmantojot „netieši norādītās kompetences” teoriju, taču izmantojot mūsdienās dominējošo likumdošanas procedūru, proti, parasto likumdošanas procedūru.
Tā kā netieši norādītās kompetences esamība ir atkāpe no kompetences piešķiršanas principa, tā ir jāinterpretē šauri, un Savienība tādēļ ir tiesīga pamatoties uz netieši norādīto kompetenci tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Līguma noteikumu praktisko iedarbību. Turklāt ciešā saikne starp netieši norādīto kompetenci un skaidri izteikto kompetenci, kuru tā papildina, ir jāpierāda ar objektīviem pierādījumiem, kurus Eiropas Savienības Tiesa var izskatīt. Līguma noteikums, kas nosaka skaidri izteikto kompetenci, ar kuru ir saistīta netieši norādītā kompetence, paredz likumdošanas procedūru, kura Savienībai ir jāpiemēro, īstenojot šo kompetenci[4].
Eiropas Savienības Publikāciju birojs ir starpiestāžu struktūra, kuras galvenais pienākums ir Oficiālā Vēstneša publicēšana. Tā darbība noteikta ar 2009. gada 26. jūnija Lēmumu 2009/496/EK, Euratom par Eiropas Savienības Publikāciju biroja struktūru un darbību[5]. Tomēr šis lēmums nav leģislatīvs akts, bet starpiestāžu vienošanās, kurā noteikti praktiski norādījumi un kārtība, kādā veicama Oficiālā Vēstneša publicēšana saskaņā ar prasībām, kas noteiktas LESD 287. un 297. pantā.
Referents uzskata — lai gan Savienībai ir skaidri izteikta kompetence saskaņā ar 287. un 297. pantu publicēt leģislatīvus aktus, nav precīzi formulēta juridiskā pamata, kas piemērojams šajā gadījumā, paredzot īpašu lēmumu pieņemšanas procedūras izmantošanu. Iepriekš minētais precedents par netieši norādīto kompetenci, kas attiecas uz 1958. gadu, turklāt ir novecojis, jo vairāk nekā 50 gadu laikā kopš tā pieņemšanas daudzas reizes ir notikusi Līguma pārskatīšana, un ir izdarītas izmaiņas likumdošanas procedūrās. Tā kā Oficiālā Vēstneša publicēšana un ar to saistītie Publikāciju biroja pasākumi ir uzdevumi, kuri jāveic, lai sasniegtu Līgumos paredzētos mērķus, LESD 352. panta elastīguma klauzulas izmantošana tādējādi ir pareiza.
Dalībvalstu parlamentārā izpēte
Oficiālā Vēstneša elektroniskā publikācija bija viena no Ungārijas prezidentūras prioritātēm 2011. gada pirmajā pusgadā (janvārī – jūlijā), atsaucoties uz svarīgo nozīmi, kāda ir sabiedrības piekļuvei Savienības tiesību aktiem. Tomēr Padomē dalībvalstu parlamentārās izpētes atrunu dēļ Padomes oficiālais pieprasījums Eiropas Parlamentam piekrišanas sniegšanai tika iesniegts tikai 2012. gada 13. martā.
Saskaņā ar Vācijas Konstitucionālās tiesas 2009. gada nolēmumu[6] par Lisabonas līgumu Vācijas likumdevējam (Bundestāgs un Bundesrāts) būtu jāpieņem lēmums par elastīguma klauzulas piemērošanu, ja attiecīgais priekšlikums, iespējams, varētu pārsniegt Līgumos noteiktās ES pilnvaras, un Vācijas pārstāvis Padomē Vācijas vārdā varētu neizteikt oficiālu atbalstu Komisijas priekšlikumam, kas pamatojas uz LESD 352. pantu, ja netiek ievēroti noteiktie konstitucionālie priekšnoteikumi.
Tādējādi Vācijas delegācija Padomē iesniedza parlamentārās izpētes atrunu, un tādēļ procedūra tika apturēta uz laiku, kad šī atruna tiks atcelta pēc pabeigtajām iekšējām procedūrām Vācijā. Līdzīgas atrunas Padomē iesniedza arī Čehijas un Apvienotās Karalistes delegācija. Lai gan līdz 2011. gada beigām tika atceltas Vācija un Čehijas atrunas, šā ieteikuma iesniegšanas laikā savu atrunu Apvienotā Karaliste vēl nebija atcēlusi. Tomēr Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka tā var atbalstīt priekšlikuma saturu, ņemot vērā valsts parlamentāro procedūru iznākumu, un jau ir atbalstījusi piekrišanas pieprasījuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam.
Piekrišanas sniegšanas pamatojums
Referents uzskata, ka Padomes tekstā ir paredzēta vajadzīgā reforma attiecībā uz veidu, kādā Oficiālais Vēstnesis tiek publicēts, jo tādējādi tiek palielināta juridiskā noteiktība un iedzīvotājiem nodrošināta labāka piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem. Patlaban gandrīz ikviens meklē ES tiesību aktus vienīgi elektroniskajā formātā. Ir nepieņemami, ka leģislatīvo aktu elektroniskā versija nav juridiski saistoša, un tas rada nenoteiktību par to, vai EUR-LEX datubāzē patlaban pieejamo ES leģislatīvo aktu saturs ir precīzs. Turklāt Oficiālā Vēstneša papīra formāta tekstu izskatīšana ir laikietilpīgs un dārgs process, un to izmanto tikai ļoti nedaudzi lietotāji. Tādējādi reforma uzlabos juridisko noteiktību, kā arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazinās piekļuves izmaksas. Šādas reformas Eiropas Savienībā būtu jāvērtē ļoti atzinīgi.
Ierosinātās veicamās izmaiņas būtībā ir tikai tehniski grozījumi, un tajās nav ietvertas iespējamās politiskās izvēles, par kurām sava nostāja Eiropas Parlamentam kā otrajam likumdevējam būtu jāpieņem lēmumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāsniedz piekrišana šim Padomes regulas priekšlikumam, lai tas iespējami drīz stātos spēkā.
- [1] Tiesas spriedums lietā C-161/06, Skoma-Lux, [2007] Krājums I-10841, 48. punkts.
- [2] 1987. gada lieta C-45/86 Komisija/Padome (Vispārējās tarifa preferences), Recueil, 1439. lpp., 5. punkts; Lieta C-440/05 Komisija/Padome, [2007], Krājums I–9097. lpp.; 2009. gada 8. septembra spriedums lietā C-411/06 Komisija/Parlaments un Padome (OV C 267, 7.11.2009., 8. lpp.).
- [3] Lēmums, ar ko izveido Eiropas Kopienu Oficiālo Vēstnesi , OV 017, 6.10.1958., 390. lpp. Šā lēmuma pilns teksts:
EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 191. pantu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Augstās Iestādes, Eiropas Ekonomikas kopienas Komisijas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Komisijas priekšsēdētāju priekšlikumus,
tā kā Eiropas Ekonomikas kopienai, Eiropas Ogļu un tērauda kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai būtu vajadzīgs kopīgs oficiāls vēstnesis,
IR NOLĒMUSI:
izveidot Eiropas Kopienu Oficiālo Vēstnesi kā Kopienas oficiālo vēstnesi Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līguma 191. panta nozīmē.
Briselē, 1958. gada 15. septembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
ERHARD”. - [4] Sk. Lenaerts & Van Nuffel, European Union Law, treais izdevums, Sweet & Maxwell 2011., 120-121. lpp.
- [5] Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas 2009. gada 26. jūnija Lēmums 2009/496/EK, Euratom par Eiropas Savienības Publikāciju biroja struktūru un darbību (OV L 168, 30.6.2009., 41. lpp.).
- [6] Angļu valodā 2009. gada 30. spriedums pieejams: http://www.bundesverfassungsgericht.de/entscheidungen/es20090630_2bve000208en.html
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
27.3.2012 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
21 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Piotr Borys, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt |
||||