ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā

2.5.2012 - (COM(2011)0659 – C7‑0372/2011 – 2011/0301(COD)) - ***I

Budžeta komiteja
Referents: Göran Färm

Procedūra : 2011/0301(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0150/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0150/2012

Debates :

PV 04/07/2012 - 11
CRE 04/07/2012 - 11

Balsojumi :

PV 05/07/2012 - 13.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0296

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā

(COM(2011)0659 – C7‑0372/2011 – 2011/0301(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0659),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 172. pantu un 173. panta 23. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0372/2011),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0150/2012),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Nākamās desmitgades laikā Eiropas transporta, enerģētikas, informācijas un komunikāciju tīkliem būs nepieciešams nepieredzēts ieguldījumu apjoms, lai nostiprinātu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatdarbības un attīstītu gudras, uzlabotas un pilnībā savstarpēji savienotas infrastruktūras, kas veicinātu iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Novērtēts, ka TEN-T tīklu vajadzība pēc ieguldījumiem sasniedz EUR 500 miljardus. Pastāv risks, ka starp Eiropas nozīmes enerģētikas infrastruktūras projektiem ieguldījumi aptuveni EUR 100 miljardu apmērā netiks realizēti, ņemot vērā pastāvošos šķēršļus attiecībā uz atļauju piešķiršanu, regulējumu un finansēšanu, kamēr vēl EUR 100 miljardus finansēs pati nozare. Vajadzība pēc ieguldījumiem, lai sasniegtu Eiropas digitalizācijas programmas mērķi nodrošināt ātru piekļuvi internetam visiem Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem, svārstās no EUR 181 līdz EUR 273 miljardiem, no kuriem privātā sektora ieguldījumi ir paredzami EUR 30–100 miljardu apmērā.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Finanšu instrumenti var uzlabot budžeta izlietošanas efektivitāti un panākt lielu daudzkāršojošo ietekmi, ņemot vērā privātā sektora finansējumu un sasniegtos ieguldījumu apjomus. Paredzamā stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas daudzkāršojošā ietekme būtu robežās no 15 līdz 20.

(5) Finanšu instrumenti, ko pārvalda ar Finanšu regulu¹, dažos gadījumos var uzlabot budžeta izlietošanas efektivitāti un panākt lielu daudzkāršojošo ietekmi, ņemot vērā privātā sektora finansējumu, it īpaši kontekstā ar kredītu pieejamības grūtībām un pašreiz ierobežotajiem publiskajiem līdzekļiem. Komisijai it īpaši būtu jānodrošina, ka „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms sniedz pievienoto vērību, palielinot ieguldījumu apjomus. Paredzamā stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas daudzkāršojošā ietekme būtu robežās no 15 līdz 20.

_________________

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Ņemot vērā vajadzīgo ieguldījumu milzīgo apjomu un stratēģijā „Eiropa 2020” nākamajai desmitgadei nospraustos mērķus, Komisijai, ja stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīva izrādīsies veiksmīga, būtu jāpalielina Savienības centieni palielināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru un piesaistīt papildu finansējumu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai ir dubultmērķis: pirmkārt, palīdzēt finansēt Eiropas politikas prioritāšu projektus un, otrkārt, veicināt lielāku privātā sektora iesaistīšanos ilgtermiņa kapitāla tirgus infrastruktūras projektu finansēšanā. Tas novirzīs daļu no ES budžeta izdevumiem izaugsmi veicinošām jomām, ievērojot Savienības budžeta disciplīnu un griestus saskaņā ar esošo daudzgadu finanšu shēmu.

(7) Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmam ir dubultmērķis: pirmkārt, palīdzēt finansēt Eiropas politikas prioritāšu projektus un, otrkārt, veicināt lielāku privātā sektora iesaistīšanos ilgtermiņa kapitāla tirgus infrastruktūras projektu finansēšanā, jo īpaši nodrošinot nepieciešamo kredītu kvalitātes uzlabošanu, lai piesaistītu kapitāla tirgus ieguldītājus. Tas novirzīs daļu no ES budžeta izdevumiem izaugsmi veicinošām jomām, jo īpaši transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūrai, ievērojot Savienības budžeta disciplīnu un griestus saskaņā ar esošo daudzgadu finanšu shēmu.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Tas būs pirmais finanšu instruments, kas sekmēs infrastruktūras projektus ar līdzīgām finansēšanas vajadzībām vairākās nozarēs, un kā tāds radīs lielākus ieguvumus no tirgus ietekmes, administratīvās efektivitātes un resursu izmantošanas viedokļa. Tas nodrošinās saskaņotu instrumentu tādām infrastruktūrā ieinteresētajām personām kā finansētāji, valsts iestādes, būvniecības uzņēmumi un uzņēmēji.

(8) Tas būs pirmais finanšu instruments, kas sekmēs infrastruktūras projektus ar līdzīgām finansēšanas vajadzībām vairākās nozarēs un kā tāds, pateicoties iespējamai sinerģijai starp transporta, enerģētikas un IKT nozarēm, radīs lielākus ieguvumus no tirgus ietekmes, administratīvās efektivitātes un resursu izmantošanas viedokļa. Tas nodrošinās saskaņotu instrumentu tādām infrastruktūrā ieinteresētajām personām kā finansētāji, valsts iestādes, būvniecības uzņēmumi un uzņēmēji.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Darbojoties stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai, obligācijas izdos projektus īstenojošās sabiedrības, Savienības budžets kopā ar finansējumu no finanšu partnera tiks izmantots, lai uzlabotu obligāciju kredītkvalitāti, lai piesaistītu tādus parādu kapitāla tirgus ieguldītājus kā pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Savienības atbalsts tiktāl mazinātu risku, kas saistīts ar projektu obligācijām, ka kapitāla tirgus dalībnieki gribētu investēt lielāka apjoma infrastruktūras projektu obligācijās, nekā tas būtu iespējams bez ES atbalsta.

(10) Ar šīs regulas palīdzību nodrošinātais Savienības atbalsts tiktāl mazinātu risku, kas saistīts ar projektu obligācijām, ka kapitāla tirgus dalībnieki gribētu investēt lielāka apjoma infrastruktūras projektu obligācijās, nekā tas būtu iespējams bez ES atbalsta.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Pieaugošajai transporta pārslodzei, trūkstošajām enerģētikas saiknēm un platjoslas ieviešanas palēninājumam nevajadzētu apdraudēt Eiropas ekonomisko atveseļošanos saistībā ar infrastruktūras projektu grūtībām iegūt piekļuvi ilgtermiņa privātajam finansējumam vai valsts finansējumam.

(11) Eiropas ekonomisko atveseļošanos nedrīkstētu apdraudēt stāvokļa pasliktināšanās transporta nozarē, trūkstošās enerģētikas saiknes, novecojušās enerģētikas sistēmas, nepietiekama energoapgāde, platjoslas ieviešanas palēninājums un nespēja sniegt telekomunikāciju pakalpojumus, ko radījušas grūtības iegūt piekļuvi ilgtermiņa privātajam vai publiskajam finansējumam.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Dalībvalstu atkārtotais infrastruktūras ieguldījumu programmu izvērtējums, ņemot vērā veiktos taupības pasākumus un strukturālās reformas, nesekmēs infrastruktūras ieguldījumu ieviešanas gaitas paātrinājumu. Turklāt ilgtermiņa banku aizdevumi infrastruktūras projektiem joprojām ir nepietiekami un dārgi, un tas liek meklēt alternatīvus un konkurētspējīgus parādu finansēšanas avotus.

(12) Dalībvalstu atkārtotais infrastruktūras ieguldījumu programmu izvērtējums, ņemot vērā veiktos taupības pasākumus un strukturālās reformas, nesekmēs infrastruktūras ieguldījumu ieviešanas paātrinājumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” politiskos mērķus, jo īpaši pāreju uz ekonomiku, kurā efektīvi izmanto resursus un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju, nolūkā panākt ilgtspējīgu izaugsmi, kā tas noteikts stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvā par resursu efektīvu izmantošanu. Turklāt ilgtermiņa banku aizdevumi infrastruktūras projektiem joprojām ir nepietiekami un dārgi, un tas liek meklēt alternatīvus un konkurētspējīgus parādu finansēšanas avotus.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Tādējādi stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligācijas iniciatīvas izmēģinājuma posms ir jāsāk pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, lai vispārīgāk attīstītu parāda kapitāla tirgus finansēšanu infrastruktūras jomā un paplašinātu transporta projektiem pašreiz pieejamo finanšu instrumentu klāstu.

(14) Tādējādi stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms būtu jāsāk pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, lai noskaidrotu, vai un kādā mērā šādi riska dalīšanas finanšu instrumenti sniedz papildu ieguvumus infrastruktūras finansēšanas jomā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai ieviestu stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, būtu jāgroza Lēmums Nr. 1639/2006/EK un Regula (EK) Nr. 680/2007. Šī izmēģinājuma posma mērķis ir atbalstīt infrastruktūras projektus, kuriem ir komerciāls potenciāls transporta, enerģētikas un IKT nozarēs, bet pēc 2013. gada iniciatīvu varētu attiecināt uz citām nozarēm.

(15) Lai ieviestu stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, būtu jāgroza Lēmums Nr. 1639/2006/EK un Regula (EK) Nr. 680/2007. Šī izmēģinājuma posma mērķis ir atbalstīt infrastruktūras projektus, kuriem ir skaidra Eiropas nozīmes pievienotā vērtība un komerciāls potenciāls transporta, enerģētikas un IKT nozarēs, bet kuri tomēr nesaņem pienācīgu finansējumu no tirgus.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Ņemot vērā EIB ilgtermiņa pieredzi, kas gūta, esot galvenajam infrastruktūras projektu finansētājam, un ņemot vērā tās statusu — ar Līgumu nodibināta ES finanšu iestāde, Komisijai jāiesaista EIB šī izmēģinājuma posma ieviešanā. Īpašie sadarbības noteikumi un nosacījumi, ieskaitot riska dalīšanu un EIB atlīdzību, jānosaka nolīgumā starp Komisiju un EIB.

(16) Ņemot vērā EIB ilgtermiņa pieredzi, kas gūta, esot galvenajam infrastruktūras projektu finansētājam, un ņemot vērā tās statusu — ar Līgumu nodibināta ES finanšu iestāde, Komisijai jāiesaista EIB šī izmēģinājuma posma ieviešanā. Īpašos sadarbības noteikumus un nosacījumus, ieskaitot riska dalīšanu un EIB atlīdzību, ir nepieciešams noteikt nolīgumā starp Komisiju un EIB.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms jāsāk Eiropas savienošanas instrumenta sagatavošanas laikā. Šis izmēģinājuma posms palīdzēs nostiprināt riska dalīšanas finanšu instrumentu Eiropas savienošanas instrumenta ietvaros.

(17) Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms neskar lēmumu par Savienības daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2013. gada un tas būtu jāsāk ne vēlāk kā 2012. gada 31. jūlijā, tas ir, ierosinātā Eiropas savienošanas instrumenta sagatavošanas laikā. Ja šis izmēģinājuma posms pēc atbilstošas analīzes un neatkarīga novērtējuma izrādīsies sekmīgs, tas palīdzēs nostiprināt riska dalīšanas finanšu instrumentu Eiropas savienošanas instrumenta ietvaros.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Budžeta līdzekļus pieprasītu EIB, par pamatu ņemot dažādus projektus, kurus EIB uzskatītu par piemērotiem un visticamāk realizējamiem. Jebkādi šādi pieprasījumi jāveic pirms 2013. gada 31. decembra. Lielo infrastruktūras projektu sarežģītības dēļ to reāla apstiprināšana varētu notikt vēlāk, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

(20) Budžeta līdzekļu pieprasījums būtu jāveic EIB, par pamatu ņemot dažādus projektus, kurus EIB un Komisija uzskatītu par piemērotiem atbilstoši Savienības ilgtermiņa politikas mērķiem un visticamāk realizējamiem. Jebkādi šādi pieprasījumi būtu jāveic pirms 2013. gada 31. decembra. Lielo infrastruktūras projektu sarežģītības dēļ to reāla apstiprināšana varētu notikt vēlāk, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Būtu vēlams, lai Komisija veiktu neatkarīgu un padziļinātu novērtējumu attiecībā uz projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta izmēģinājuma posmu. Attiecīgā gadījumā novērtējums jāpapildina ar likumdošanas priekšlikumiem par inovatīviem finanšu instrumentiem, ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20b) Tā kā 2012. gada 1. un 2. marta Eiropadomes secinājumos ir noteikts termiņš, proti, 2012. gada jūnijs, līdz kuram jāpanāk vienošanās par stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, Komisijai nekavējoties jāsāk īstenot šis izmēģinājuma posms.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

1. pants – -1. punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

8. pants – 5.a un 5.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Regulas 8. pantam pievieno šādus punktus.
	„5.a Veic 31. panta 2.a–2.db punktā minētā riska dalīšanas instrumenta projektu obligācijām izmēģinājuma posma vispārēju un neatkarīgu novērtējumu, kurā cita starpā aplūko tā pievienoto vērtību, tostarp ietekmi uz projekta finansiālo dzīvotspēju, papildināmību salīdzinājumā ar citiem Savienības vai dalībvalstu instrumentiem un jebkādu citu ilgtermiņa parādu finansēšanu un panākto daudzkāršojošo ietekmi. Tajā iekļauj vispārīgus novērojumus par tirgus attīstību, tostarp radīto vai koriģēto kropļojošo ietekmi, ja tāda ir, un risku novērtējumu, tostarp ar projektu un partneriem saistīto risku novērtējumu. Tajā arī apsver, vai maksimālā peļņas norma ir piemērota privātā sektora ieguldītājam, kas finansē publiskos projektus, un sniedz izmaksu salīdzinājumu ar alternatīviem projekta finansēšanas līdzekļiem, tostarp banku aizdevumiem un akciju kapitālu.
	5.b Turklāt, pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija analizē turpmāk veicamos pasākumus, kas uzlabotu Savienības līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kā arī palielinātu ieguldījumus prioritārajos projektos. Novērtējumā cita starpā aplūko, kā projektu obligāciju instrumentu padarīt vēl pievilcīgāku lielākam ilgtermiņa ieguldītāju skaitam, tostarp publiskā sektora ieguldītājiem.”

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2. punkts – 3. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kā alternatīvu Savienība var veikt finansiālu ieguldījumu EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrumu aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar 2.a un 2.d punktā minētajiem riska dalīšanas instrumentiem projektu obligācijām.	Kā alternatīvu Savienība izmēģinājuma posmā 2012. un 2013. gadā var veikt finansiālu ieguldījumu EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrumu aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar 2.a–2.db punktā minētajiem riska dalīšanas instrumentiem projektu obligācijām.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tiek iekļauts 2.a, 2.b, 2.c un 2.d punkts:

b) tiek iekļauti šādi 2.a–2.db punkti:

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.a Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām nozīmē kredītu kvalitātes uzlabošanu, kas atbilst šādiem kritērijiem:	2.a Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām ir kopīgs Komisijas un EIB instruments, kurš nodrošina kredītu kvalitātes uzlabošanu un atbilst šādiem kritērijiem:
a) notiek EIB izsniegtā aizdevuma vai garantijas formā par labu finansējumam, kuru nodrošina projektiem IKT un platjoslas jomā;	a) notiek EIB izsniegtā un ar Savienības budžeta ieguldījumu atbalstītā aizdevuma vai garantijas formā par labu finansējumam, kuru nodrošina kopīgu Eiropas interešu projektiem IKT un platjoslas jomā, papildinot dalībvalstu vai privātā sektora finansējumu un risinot suboptimālu ieguldījumu situācijas, kurās projekti nesaņem pietiekamu finansējumu no tirgus;
b) nosedz projekta parāda apkalpošanas risku un mīkstina obligāciju turētāju kredītrisku;	b) nosedz projekta parāda apkalpošanas risku un mazina obligāciju turētāju kredītrisku;
c) tiek izmantota tikai projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem.	c) to izmanto tikai projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.b Stingri jāierobežo Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, lai tā nepārsniedz Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB.	2.b Savienības finansiālā iesaistīšanās attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, nekādā gadījumā nepārsniedz Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām. Nedrīkst rasties nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus vienmēr uzņemas EIB.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.c punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.c Sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, jānosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB.	2.c Sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, jānosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nolīguma pamatelementiem.
	EIB nodrošina riska novērtējumu saskaņā ar tās Kredītriska politikas vadlīnijām un pienācīgi ņem vērā EIB atlases kritērijus sociālajā, vides un klimata jomā.
	Projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta galvenie noteikumi, nosacījumi un procedūras ir izklāstītas šim lēmumam pievienotajā pielikumā.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.da punkts un 2.db punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.da Papildus ziņošanas prasībām, kas noteiktas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 49. pantā, un neierobežojot citas regulatīvās ziņošanas prasības, Komisija izmēģinājuma posmā ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā iekļauj informāciju par riska dalīšanas instrumenta projektu obligācijām veikumu un ieteikumus tā efektivitātes uzlabošanai.
	2.db Pamatojoties uz novērtējumu, kas minēts šā lēmuma 8. panta 5.a punktā, Komisija ierosina attiecīgas izmaiņas regulējumā, tostarp tiesību aktos, it īpaši, ja prognozētā tirgus atsaucība ir neapmierinoša vai ja kļūst pieejami pietiekami alternatīvi avoti ilgtermiņa parāda finansēšanai.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

2. pants – 14. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14. „riska dalīšanas instruments projektu obligācijām” ir kredītu kvalitātes uzlabošana attiecībā uz vispārējas intereses projektiem. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām nosedz projekta parāda apkalpošanas risku un mīkstina obligāciju turētāju kredītrisku. Tas tiek izmantots tikai projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem;	14. „riska dalīšanas instruments projektu obligācijām” ir kopīgs Komisijas un EIB instruments, kas nodrošina kredītu kvalitātes uzlabošanu attiecībā uz kopīgu interešu projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību, papildinot dalībvalstu vai privātā sektora finansējumu un risinot suboptimālu ieguldījumu situācijas, kurās projekti nesaņem pietiekamu finansējumu no tirgus. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām nosedz projekta parāda apkalpošanas risku un mazina obligāciju turētāju kredītrisku. Tas tiek izmantots tikai projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem;

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

2. pants – 15. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15. „kredīta kvalitātes uzlabošana” ir EIB aizdevuma vai EIB garantijas izmantošana, lai uzlabotu projekta parāda kredītkvalitāti.	15. „kredīta kvalitātes uzlabošana” ir EIB aizdevuma vai EIB garantijas, kas atbalstīta ar Savienības budžeta iemaksām, izmantošana, lai uzlabotu projekta parāda kredītkvalitāti.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – pēdējais teikums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 200 miljonu apmērā var pārcelt riska dalīšanas instrumentam projekta obligācijām transporta nozarē;	2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 200 miljoniem var pārcelt riska dalīšanas instrumenta izmēģinājuma posma projekta obligācijām transporta nozarē;

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) finansiāls ieguldījums EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām TEN-T un TEN-E jomā. Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, stingri jāierobežo, lai tās nepārsniegtu Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, jānosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB. 2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 210 miljoniem, no kuriem EUR 200 miljoni paredzēti transporta projektiem un EUR 10 miljoni enerģētikas projektiem, var pārcelt uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām saskaņā ar procedūru, kura minēta 15. panta 2. punktā, attiecīgi no TEN-T (LGTT) un TEN-E budžeta pozīcijām. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām var atkārtoti izmantot jebkurus ieņēmumus, kuri saņemti ieguldījumu periodā jauniem aizdevumiem un garantijām.	g) izmēģinājuma posma laikā 2012. un 2013. gadā finansiāls ieguldījums EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām TEN-T un TEN-E jomā. Savienības finansiālā iesaistīšanās attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, nekādā gadījumā nepārsniedz Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, kā arī neturpinās ilgāk par obligāciju termiņu. Nedrīkst rasties nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus vienmēr uzņemas EIB. Sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, jānosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nolīguma pamatelementiem. EIB nodrošina riska novērtējumu saskaņā ar tās Kredītriska politikas vadlīnijām un pienācīgi ņem vērā EIB atlases kritērijus sociālajā, vides un klimata jomā.
	2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 210 miljoniem, no kuriem EUR 200 miljoni paredzēti transporta projektiem un EUR 10 miljoni enerģētikas projektiem, var pārcelt uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām saskaņā ar procedūru, kura minēta 15. panta 2. punktā, attiecīgi no TEN-T (LGTT) un TEN-E budžeta pozīcijām. Papildus ziņošanas prasībām, kas noteiktas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 49. pantā, un neierobežojot citas regulatīvās ziņošanas prasības, Komisija izmēģinājuma posmā ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā iekļauj informāciju par riska dalīšanas instrumenta projektu obligācijām veikumu un ieteikumus tā efektivitātes uzlabošanai.
	Pamatojoties uz novērtējumu, kas minēts šīs regulas 16. panta 2.a punktā, Komisija ierosina attiecīgas izmaiņas regulējumā, tostarp tiesību aktos, it īpaši, ja prognozētā tirgus atsaucība ir neapmierinoša vai ja kļūst pieejami pietiekami alternatīvi avoti ilgtermiņa parāda finansēšanai.
	Procentus un citus ieņēmumus, kurus ienes riska dalīšanas instruments projektu obligācijām un kurus atbalsta saņēmēji maksā kā komisijas maksu, kas saņemta līdz 2013. gada 31. decembrim, var atkārtoti izmantot jauniem aizdevumiem un garantijām. Ja projekta obligāciju riska dalīšanas instrumentu nepagarina uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu, pēc 2014. gada 1. janvāra visus atlikušos līdzekļus ieskaita atpakaļ Savienības vispārējā budžeta ieņēmumu daļā.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 680/2007

16. pants – 2.a un 2.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Regulas 16. pantam pievieno šādus punktus.
	„2.a Veic 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētā projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta izmēģinājuma posma vispārēju un neatkarīgu novērtējumu, kurā cita starpā aplūko tā pievienoto vērtību, tostarp ietekmi uz projekta finansiālo dzīvotspēju, papildināmību salīdzinājumā ar citiem Savienības vai dalībvalstu instrumentiem un jebkādu citu ilgtermiņa parādu finansēšanu un panākto daudzkāršojošo ietekmi. Tajā iekļauj vispārīgus novērojumus par tirgus attīstību, tostarp radīto vai koriģēto kropļojošo ietekmi, ja tāda ir, un risku novērtējumu, tostarp ar projektu un partneriem saistīto risku novērtējumu. Tajā arī apsver, vai privātā sektora ieguldītājam, kas finansē publiskos projektus, maksimālā peļņas norma ir piemērota, un sniedz izmaksu salīdzinājumu ar alternatīviem projekta finansēšanas līdzekļiem, tostarp banku aizdevumiem un akciju kapitālu.
	2.b Turklāt, pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija analizē turpmāk veicamos pasākumus, kas uzlabotu Savienības līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kā arī palielinātu ieguldījumus prioritārajos projektos. Novērtējumā cita starpā aplūko, kā projektu obligāciju instrumentu padarīt vēl pievilcīgāku lielākam ilgtermiņa ieguldītāju skaitam, tostarp publiskā sektora ieguldītājiem.”

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

2. pants – 3.b punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 680/2007

17. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Regulas 17. panta 1. punktam pievieno šādu daļu.
	„Komisija līdz 2013. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā iekļauts to projektu saraksts, kas izraudzīti finansiālajam atbalstam, kurš minēts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā, precizējot iesaistīto ieguldījumu, finanšu iestādes un ieguldītājus. Komisija ziņojumā iekļauj labas prakses rokasgrāmatu un sarakstu ar iespējamiem ieguldītājiem, kas būtu ieinteresēti novatoriskos finanšu instrumentos.”

Pamatojums

Lai konstatētu izmaiņas, kas varētu tikt veiktas Eiropas savienošanas instrumentā, ir nepieciešama precīza informācija no projektu obligāciju izmēģinājuma posma. Komisijai jāinformē Parlaments par to, kādi ieguldītāji ir iesaistīti un kā var uzlabot atlasītos projektus.

PASKAIDROJUMS

Ievads: kāpēc vajadzīgs projektu obligāciju izmēģinājuma posms?

Moderna un efektīva infrastruktūra ir ļoti nozīmīga tam, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus un lai iekšējā tirgus izveides rezultātā samazinātu bezdarbu. Vajadzība pēc ieguldījumiem transporta, enerģētikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūrā Eiropā 2010.–2020. gadam tiek lēsta EUR 1,5 triljonu apmērā. Lai gan lielāko daļu šo — pārsvarā peļņu nesošo — ieguldījumu vajadzētu veikt privātajam sektoram, publiskā sektora loma Eiropā būs izšķiroša iepriekš minēto mērķu sasniegšanā.

Tāpēc Eiropas Komisija ir ierosinājusi „Eiropas savienošanas instrumentu” (ESI) nākamajai finanšu shēmai ar nolūku paātrināt infrastruktūras attīstību transporta, enerģētikas un IKT nozarēs, īpašu uzsvaru liekot uz stratēģiskām pārrobežu daļām.

Papildus esošajiem kapitāla instrumentiem un subsīdijām ESI ir iekļauts jauns finanšu instruments, lai vairāk piesaistītu privātā sektora finansējumu, proti, projektu obligācijas. Lai projektu obligācijas būtu pilnībā izmantojamas 2014. gadā, Komisija ierosina 2012. un 2013. gada izmēģinājuma posmu, kura galvenie mērķi ir:

– pārbaudīt, kā finanšu tirgus pieņem šādu iniciatīvu un kā reaģē uz to, jo ir vajadzīgs laiks, lai jauni instrumenti tiktu iekļauti privātā sektora dalībnieku ieguldījumu lēmumos;

– pārbaudīt projektu obligāciju darbību un optimizāciju praksē, lai varētu iniciatīvu vēl precizēt.

Līdz ar pašreizējo KIP un TEN noteikumu grozīšanu priekšlikums paplašina un atjaunina pašreizējo aizdevuma garantiju instrumentu, kas paredzēts TEN-T (LGTT). Tas ir atjaunināts, lai iekļautu arī citas jomas papildus transportam, tostarp enerģētikas un IKT projektus, vienlaikus to attiecinot ne tikai uz satiksmes risku, bet uz visiem iespējamiem riskiem, kas projekta darbības laikā var novest pie nepietiekamiem ieņēmumiem. Instrumenta darbības ilgums ir pagarināts no 3–7 gadiem līdz 30 gadiem. Turklāt jaunais instruments novērš dažus trūkumus ieguldījumu piesaistīšanā, ko nespēja izdarīt LGTT. Tā kā LGTT tika izveidots pirms krīzes, tas nebija ne plānots, ne pielāgots pašreizējiem ekonomiskiem apstākļiem.

Eiropas Parlaments ir bieži aicinājis izveidot šo jauno instrumentu, it īpaši 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[1], 2011. gada 17. februāra rezolūcijā par stratēģiju „Eiropa 2020”[2] un pavisam nesenajā 2012. gada 2. februāra rezolūcijā par Eiropadomes 2012. gada 30. janvāra sanāksmi[3], kā arī 2012. gada 15. februāra rezolūcijā par ieguldījumu 2012. gada izaugsmes pētījumā[4].

Turklāt Eiropadome 2012. gada 1. un 2. marta sanāksmes secinājumos ir noteikusi šādu vērienīgu izmēģinājuma posma mērķi: „Ņemot vērā to, ka ir jāsekmē privāta finansējuma piesaiste svarīgākajiem infrastruktūras projektiem, jāintensificē darbs ar stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, lai līdz jūnijam panāktu vienošanos”.

Tehniskais pamats: kā projektu obligācijas darbojas?

Projektu obligācijas ir parāda instruments, ko emitē privātas projektus īstenojošās sabiedrības, ar ES/EIB atbalstu, kurš padarīs obligācijas drošākas un pievilcīgākas kapitāla tirgus ieguldītājiem, piemēram, pensiju fondiem, kuri citādi parasti neveic ieguldījumus infrastruktūrā. Samazinātajam ieguldītāju riskam vajadzētu stimulēt privāto līdzekļu ieplūšanu prioritārajiem infrastruktūras projektiem, attiecībā uz kuriem neskaidra riska situācija kavē finansējuma piesaisti. Tas ir īpaši svarīgi kontekstā ar banku ierobežoto finansējumu pēc krīzes un jaunām regulatīvajām prasībām.

Projektu obligāciju darbību var apkopot šādi:

Izmantojot EIB instrumentu, ko atbalsta ar ES līdzekļiem un saņem kā pakārtotu parādu vai garantiju[5], tiktu uzlabots infrastruktūru projektu privātā pirmās kārtas parāda (obligāciju) kredītreitings līdz mērķa reitingam A-, kas būtu pietiekams līmenis, lai veicinātu obligāciju pievilcību kapitāla tirgos. Pakārtotā parāda daļa, kas nepārsniedz 20 % no projekta kopējā parāda[6], būs fondēta (aizdevums) vai nefondēta (garantija) parāda veidā.

Projektu obligācijas jāuzskata par vienu no daudziem finanšu instrumentiem, un tās var apvienot ar citiem publiskiem un privātiem instrumentiem, sākot no publiskām subsīdijām (Eiropas un valstu), aizdevumiem (bankas, obligācijas), garantijām, pašu kapitālu utt. Taču jāņem vērā, ka projektu obligācijas var izmantot tikai tiem projektiem, kuri visdrīzāk radīs pietiekamus ieņēmumus. Tās neaizstās tradicionālās subsīdijas, kuras tādējādi var paredzēt projektiem, kuros būs vislielākā vajadzība pēc tāda finansējuma. Projektu obligācijas ir papildinājums tradicionālajam finansējumam, un tām nevajadzētu izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, kā arī aizstāt pašreizējo privāto finansējumu vai jebkādu citu valsts vai ES publisko iesaistīšanos.

Priekšlikuma ietekme uz budžetu

Izmēģinājuma posmā Komisija ierosina iemaksas no ES budžeta EUR 230 miljonu apmērā, veicot pārvietojumus pašreizējās programmās. No EUR 500 miljoniem, kas 2012. un 2013. gadā pieejami LGTT, summu līdz EUR 200 miljoniem pārceltu transporta jomas projektu obligāciju atbalstam. Tas neietekmēs citu ES atbalsta veidu, kā piemēram subsīdiju, finansēšanu. Lai iekļautu ieguldījumus enerģētikā un IKT, attiecīgi tiek izmantoti arī EUR 10 miljoni un EUR 20 miljoni no TEN-E un KIP budžeta pozīcijām.

		2012. g. budžets	2012	2013	2014	Kopā
06 03 03 - Finansiāls atbalsts kopīgu interešu projektiem Eiropas transporta tīklā (no LGTT budžeta dotācijas)	SA	1.275	100	100		200
	MA	714	40	60	100	200
32 03 02 - Finansiāls atbalsts kopīgu interešu projektiem Eiropas enerģētikas tīklā	SA	21		10		10
	MA	12		10		10
09 03 01 - Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma – Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programma	SA	133		20		20
	MA	109		20		20
KOPĒJĀS apropriācijas ĢD MOVE, ENER un INFSO	SA		100	130		230
KOPĒJĀS apropriācijas ĢD MOVE, ENER un INFSO	MA		40	90	100	230

Infrastruktūras vajadzībām EUR 230 miljoni ir neliela summa, bet sagaidāmā daudzkāršojošā ietekme ar koeficientu līdz pat 15–20 varētu ieguldījumos piesaistīt līdz EUR 4,6 miljardiem.

ES atbalstu veidos aizdevumi/garantijas, lai segtu jebkādus ieņēmumu iztrūkumus, piemēram, zemāka izmantojuma nekā paredzēts dēļ, būvniecības kavēšanās dēļ utt. Ja jāpiesaista ES atbalsts pēc tam, kad sākotnēji plānotie ieņēmumi ir nepietiekami, to piesaista kā pakārtoto parādu, ko atmaksā pēc pirmās kārtas parāda, bet pirms pašu kapitāla, kas nozīmē, ka ES budžetā rastos zaudējumi tikai tad, ja projekts netiktu realizēts.

Tiesību akta priekšlikumā ir skaidri minēts, ka risks attiecībā uz ES budžetu būtu ļoti ierobežots bez nekādām neparedzēto izdevumu saistībām; ES iemaksas būtu ierobežotas EUR 230 miljonu apmērā. Attiecībā uz ieņēmumiem, kas radīsies instrumenta darbības laikā, Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka peļņa būs no jauna jāiegulda instrumentā, lai maksimizētu atbalstīto projektu skaitu. Referents atbalsta šādu risinājumu.

Daži jautājumi, kas rada bažas

No budžeta lēmējinstitūcijas viedokļa svarīgs jautājums ir kā atrast pareizu līdzsvaru starp Komisijai un EIB deleģētajām pilnvarām un ziņošanas prasībām un pārskatatbildības mehānismiem. Referents uzskata, ka ierosinātā kārtība ir jāprecizē, bet kopumā ir pietiekama izmēģinājuma posmam, jo:

– projektu atlase jau ir ierobežota ar daudziem saistošiem kritērijiem, kas EIB būs jāievēro, ierosinot projektus (ES ekonomikas politikas mērķi, kritēriji, kas minēti galvenajos TEN un KIP aktos, ES politikas vadlīnijas, EIB pamata atbilstības un vides kritēriji, kredītriska politikas utt.),

– gan KIP, gan TEN apstiprināšanā tiks izmantota tā pati procedūra, ko izmanto tradicionālo subsīdiju piešķiršanā, proti, piesaistot komitejas (sk. 15. panta 2. punktu TEN pamataktā un 46. pantu KIP pamataktā),

– instruments būs spēkā mazāk nekā divus gadus, un ar to finansēs tikai nelielu skaitu projektu.

Turpmākas diskusijas šajā sakarā varētu turpināt attiecībā uz ESI priekšlikumu, vienlaikus ļaujot Komisijai un EIB strādāt pie iniciatīvas precizēšanas un izstrādes. Turklāt, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai sagaidāmo projektu skaitu novestu līdz finanšu daļas izpildes noslēgumam un parāda atmaksāšanas sākumam, paies laiks līdz varēs veikt pienācīgu iniciatīvas novērtēšanu.

Ņemot vērā mainīgo ekonomisko un finansiālo vidi, mums nevajadzētu noteikt pārāk daudz papildu kritēriju un īstenošanas noteikumu, lai šā jaunā tirgus attīstībai piešķirtu lielāku elastību. Tomēr attiecībā uz ziņošanu un ņemot vērā to, ka šobrīd pārskatīšanā esošā Finanšu regula nestāsies spēkā pirms izmēģinājuma posma sākšanas, referents uzskata, ka ierosinātie noteikumi būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu pietiekamu pārskatatbildību un pienācīgu uzraudzību no likumdevējas iestādes puses. Tādēļ referents ierosina konkrētus grozījumus, lai ziņošana notiktu biežāk (ik pēc 6 mēnešiem) un lai ziņojumi būtu detalizētāki.

Lai gan ir svarīgi nodrošināt atbilstīgu ziņošanu, lai varētu izdarīt labi pamatotus secinājumus pirms ESI izveidošanas, referents uzsver, ka galvenais izmēģinājuma posma mērķis ir pārbaudīt to, kā finanšu tirgi pieņems šo jauno iniciatīvu. Ņemot šo visu vērā un to, ka izmēģinājuma posms jau ir ierobežots, proti, tas ilgs 18 mēnešus, referents neuzskata, ka izmēģinājuma posmam ir nepieciešama izejas stratēģija, jo vienošanās par izmēģinājuma posmu un tā īstenošanai nekādi nevajadzētu ierobežot sarunas par ESI.

Laika grafiks un turpmākās sarunas

Referents piekrīt Eiropadomes vēlmei panākt vienošanos ar Padomi pirmajā lasījumā vēlākais līdz jūnijam un ierosina šādu grafiku:

Ziņojuma projekts	29. marts
Grozījumu iesniegšanas termiņš	3. aprīlis
Balsojums BUDG komitejā	25. aprīlis
Sarunu periods	25. aprīlis – 24. maijs
BUDG komitejas balsojums par politisko vienošanos	31. maijs (vēl jāapstiprina)
Balsojums plenārsēdē	jūlijs

[1] P7_TA(2011)0266.
[2] P7_TA(2011)0068.
[3] P7_TA(2012)0023.
[4] P7_TA(2012)0048.
[5] Proti, to atmaksātu pēc pirmās kārtas parāda un pirms pašu kapitāla.
[6] Īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (SPV) obligāciju emitēšanai un līgumu par citiem parāda veidiem slēgšanai, kas no ES/EIB saņem garantijas un pašu kapitālu.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (27.3.2012)

Budžeta komitejai

Atzinumu sagatavoja: Werner Langen

ĪSS PAMATOJUMS

Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms sāksies 2012.–2013. gadā, un tās mērķis ir paaugstināt privātā sektora iesaistīšanos infrastruktūras pasākumu finansēšanā transporta, enerģētikas un IKT/platjoslas tīklu jomā. Pašlaik ES dalībvalstis ieguldījumiem infrastruktūrā atvēl 0,5 % līdz 2 % no IKP.[1] Turpmāk ar publiskā un privātā sektora partnerību palīdzību ir jāiesaista privātie ieguldītāji. Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīva papildinās pašlaik pieejamos finansējuma avotus.

Vispārīgas piezīmes

Projektu obligāciju finansēšanu izmēģinājuma posmā 2012.–2013. gadā garantēs un nodrošinās, izmantojot līdzekļu pārcelšanu no pašreizējām budžeta pozīcijām 06 03 03 TEN transports (līdz EUR 200 miljoniem), 32 03 02 TEN enerģētika (līdz EUR 10 miljoniem TEN‑E projektiem) un 09 03 01 CIP (līdz EUR 20 miljoniem IKT un platjoslas projektiem).

Pamatojoties uz TEN un CIP vadlīnijām, EIB izvēlēsies no 5 līdz 14 dažādiem projektiem. Nedrīkst pieļaut tirgus darbības traucējumus un subsīdijām līdzīgu finansējumu. Izmēģinājuma posma mērķis ir pārbaudīt tirgu un novērtēt īstenošanas iespējas. Tāpēc EIB sākotnējie ziņojumi Komisijai un Eiropas Parlamentam par īstenošanas gaitā gūto pieredzi un projektu obligāciju pieņemšanu tirgū būs ļoti nozīmīgi. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu EIB ir pienākums ziņot Komisijai. Komisijai šie ikgadējie ziņojumi ir jānosūta Padomei un Eiropas Parlamentam. Maksimālais finansējuma apjoms var sasniegt EUR 230 miljonus, un tā izmantošana var iedarboties kā katalizators infrastruktūras pasākumu īstenošanai un var daudzkāršot ietekmi, katram no ES budžeta ieguldītajam euro radot ietekmi aptuveni EUR 15–20 apmērā.

Tomēr EIB ir jāpanāk, lai finansējums tiktu nodrošināts tikai projektiem, kuriem tas tiešām nepieciešams. Tāpēc EIB ir jāizvēlas projekti, kuri nebūtu patstāvīgi komerciāli īstenojami un kuriem tādēļ ir nepieciešams finansējums, ar kura palīdzību tos varētu īstenot. Ņemot vērā šos apstākļus, zināmā mērā varētu kritizēt to, ka izmēģinājuma posmā projektu obligāciju līdzfinansējumu paredzēts sniegt tikai projektiem, kuri ir pabeigti, bet kuriem ir nepieciešams finansējums, vai projektiem, kuru īstenošana drīz sāksies, jo ievērojama finanšu plānošana šiem projektiem jau būs paveikta pirms projektu obligāciju iniciatīvas stāšanās spēkā.

Tas, kā darbojas projektu obligācijas, ir attēlots šajā diagrammā:

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Savienības atbalstam būtu tiktāl jāmazina risks, kas saistīts ar projektu obligācijām, ka kapitāla tirgus dalībnieki gribētu investēt lielāka apjoma infrastruktūras projektu obligācijās, nekā tas būtu iespējams bez ES atbalsta. Projektu obligācijas vajadzētu izmantot arī inovāciju un demonstrējumu projektiem.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Pieaugošajai transporta pārslodzei, trūkstošajām enerģētikas saiknēm, novecojušajām enerģētikas sistēmām, nepietiekamajai energoapgādei, platjoslas ieviešanas palēninājumam un nespējai sniegt telekomunikāciju pakalpojumus nevajadzētu apdraudēt Eiropas ekonomisko atveseļošanos saistībā ar infrastruktūras projektu grūtībām iegūt piekļuvi ilgtermiņa privātajam finansējumam vai valsts finansējumam. Projektu obligāciju iniciatīva stratēģijas „Eiropa 2020” partnerības nolīguma ietvaros nodrošinās skaidru atbilstības sistēmu, uz kuru attiecas pastiprināta demokrātiskā kontrole, kas ir atbilstošs veids, kā izveidot ilgtspējīgas un pretcikliskas ieguldījumu programmas saskaņā ar ES mērķiem sociālajā, klimata un vides jomā, vienlaikus uzņemoties katalizatora lomu attiecībā uz privātā kapitāla piesaistīšanu ilgtermiņa projektiem.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Dalībvalstu atkārtotais infrastruktūras ieguldījumu programmu izvērtējums, ņemot vērā veiktos taupības pasākumus un strukturālās reformas, nesekmēs infrastruktūras ieguldījumu ieviešanas gaitas paātrinājumu. Turklāt ilgtermiņa banku aizdevumi infrastruktūras projektiem joprojām ir nepietiekami un dārgi, un tas liek meklēt alternatīvus un konkurētspējīgus parādu finansēšanas avotus.

(12) Dalībvalstu atkārtotais infrastruktūras ieguldījumu programmu izvērtējums, ņemot vērā veiktos taupības pasākumus un strukturālās reformas, nesekmēs infrastruktūras ieguldījumu ieviešanas gaitas paātrinājumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” politiskos mērķus, jo īpaši pāreju uz ekonomiku, kurā efektīvi izmanto resursus un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju, nolūkā panākt ilgtspējīgu izaugsmi, kā tas noteikts stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvā, kas attiecas uz efektivitāti resursu izmantošanas jomā. Turklāt ilgtermiņa banku aizdevumi infrastruktūras projektiem joprojām ir nepietiekami un dārgi, un tas liek meklēt alternatīvus un konkurētspējīgus parādu finansēšanas avotus.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a) Tomēr jāņem vērā, ka projektu obligācijas var būt tikai papildinājums esošajiem finansēšanas modeļiem, nevis to pilnīgs aizstājējs.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai ieviestu stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, jāgroza Lēmums Nr. 1639/2006/EK un Regula (EK) Nr. 680/2007. Šī izmēģinājuma posma mērķis ir atbalstīt infrastruktūras projektus, kuriem ir komerciāls potenciāls transporta, enerģētikas un IKT nozarēs, bet pēc 2013. gada iniciatīvu varētu attiecināt uz citām nozarēm.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Ņemot vērā EIB ilgtermiņa pieredzi, kas gūta, esot galvenajam infrastruktūras projektu finansētājam, un ņemot vērā tās statusu — ar Līgumu nodibināta ES finanšu iestāde, Komisijai jāiesaista EIB šī izmēģinājuma posma ieviešanā. Īpašie sadarbības noteikumi un nosacījumi, ieskaitot riska dalīšanu un EIB atlīdzību, jānosaka nolīgumā starp Komisiju un EIB.

(16) Ņemot vērā EIB ilgtermiņa pieredzi, kas gūta, esot galvenajam infrastruktūras projektu finansētājam, un ņemot vērā tās statusu — ar Līgumu nodibināta ES finanšu iestāde, Komisijai jāiesaista EIB šī izmēģinājuma posma ieviešanā. Turklāt vajadzētu EIB vairāk izmantot inovāciju projektiem. Īpašie sadarbības noteikumi un nosacījumi, ieskaitot riska dalīšanu un EIB atlīdzību, un noteikumi par tā aizdevumu garantiju instrumenta ieviešanu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā¹, 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā un pielikumā, jānosaka nolīgumā starp Komisiju un EIB. Komisijai būtu nekavējoties jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par nolīguma tekstu.

____________

¹ OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms neskar lēmumu par Savienības daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2013. gada un jo īpaši Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas savienošanas instrumentu. Tāpēc izmēģinājuma posms būtu jāuzsāk, lai izmēģinātu, vai riska dalīšanas finanšu instruments var sniegt pievienoto vērtību, īstenojot to ierosinātā Eiropas savienošanas instrumenta ietvaros. Lēmumu par „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas turpināšanu pēc izmēģinājuma posma beigām pieņems tikai pēc tam, kad būs veikta izmēģinājuma posma neatkarīga novērtēšana. Komisijai būtu jāparedz iespēja pārtraukt iniciatīvu, ja prognozētā tirgus atsaucība ir neapmierinoša vai ja kļūst pieejami pietiekami alternatīvi avoti ilgtermiņa aizdevumu finansēšanai.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Pieteikšanās atbalsta saņemšanai, visu projektu atlasei un ieviešanai jānotiek saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz valsts palīdzību, un jācenšas izvairīties no tirgus traucējumu radīšanas vai vairošanas.

(18) Pieteikšanās atbalsta saņemšanai būtu jāveic un visu projektu atlasei un ieviešanai būtu jānotiek saskaņā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem visiem projektiem un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz valsts palīdzību, un jācenšas izvairīties no tirgus traucējumu radīšanas vai vairošanas.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Budžeta līdzekļi būtu jāpieprasa EIB, par pamatu ņemot dažādus projektus, kurus EIB uzskatītu par piemērotiem atbilstoši Savienības ilgtermiņa politikas mērķiem un visticamāk realizējamiem. Jebkādi šādi pieprasījumi jāveic pirms 2013. gada 31. decembra. Lielo infrastruktūras projektu sarežģītības dēļ to reāla apstiprināšana varētu notikt vēlāk, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2. punkts – 3. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kā alternatīvu Savienība var veikt finansiālu ieguldījumu EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrumu aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar 2.a un 2.d punktā minētajiem riska dalīšanas instrumentiem projektu obligācijām.	Kā alternatīvu Savienība var izmēģinājuma posma laikā 2012. un 2013. gadā veikt finansiālu ieguldījumu EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrumu aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar 2.a un 2.d punktā minētajiem riska dalīšanas instrumentiem projektu obligācijām.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.a notiek EIB izsniegtā aizdevuma vai garantijas formā par labu finansējumam, kuru nodrošina projektiem IKT un platjoslas jomā;	2.a notiek EIB izsniegtā aizdevuma vai garantijas formā par labu finansējumam, kuru nodrošina tiem projektiem IKT un platjoslas jomā, kas atbilst Eiropas kopīgām interesēm;

Pamatojums

Ievērojot subsidiaritātes principu, šeit jāiekļauj tikai kopīgu interešu projekti.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.a punkts – ca apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) to izmanto, lai atbalstītu ieguldījumus, kuri nesaņem pienācīgu finansējumu no tirgus;

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.a punkts – cb apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	cb) ar to papildina dalībvalstu vai privāto ieguldītāju finansējumu;

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.a punkts – cc apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	cc) ar to nerada konkurences traucējumus iekšējā tirgū;

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.a punkts – cd apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	cd) to izmanto projektiem, kuri rada Savienībai pievienoto vērtību, kas nozīmē, ka projekti būtu jāīsteno Eiropas līmenī tikai tad, ja to pamato projekta īstenošanas apjoms un ietekme un ja projekta mērķus Savienības līmenī var sasniegt labāk nekā valsts līmenī.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.b punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.b Stingri jāierobežo Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, lai tā nepārsniedz Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB.	2.b Stingri jāierobežo Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, lai tā nepārsniedz Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Noteikumus precīzi izstrādā saskaņā ar noteikumiem par aizdevumu garantijas instrumentu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 680/2007 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā un pielikumā.
	Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pirmajā daļā minētā nolīguma tekstu.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.c punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.c Sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, jānosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB.	2.c Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, nosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB, un par tiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi. EIB veikto riska novērtējumu garantē saskaņā ar banku darbības direktīvām.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.da (jauns) Komisija sadarbībā ar EIB ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu, kurā sniegta informācija par 2.d punktā minētās summas izlietojumu atsevišķiem projektiem. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par riska dalīšanas instrumenta projektu obligācijām veikumu un ieteikumus tā efektivitātes uzlabošanai. Izmēģinājuma posma beigās veic apspriešanos ar visām tieši iesaistītajām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

2. pants – 14. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14. „riska dalīšanas instruments projektu obligācijām” ir kredītu kvalitātes uzlabošana attiecībā uz vispārējas intereses projektiem. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām nosedz projekta parāda apkalpošanas risku un mīkstina obligāciju turētāju kredītrisku. Tas tiek izmantots tikai projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem;	14. „riska dalīšanas instruments projektu obligācijām” ir kredītu kvalitātes uzlabošana attiecībā uz kopīgu interešu projektiem. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām nosedz projekta parāda apkalpošanas risku un mīkstina obligāciju turētāju kredītrisku. Tas tiek izmantots tikai:

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

2. pants – 14. punkts – a apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	a) projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem;

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

2. pants – 14. punkts – b apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	b) lai atbalstītu ieguldījumus, kuri nesaņem pienācīgu finansējumu no tirgus;

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

2. pants – 14. punkts – c apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	c) kā papildinājums dalībvalstu vai privāto ieguldītāju finansējumam;

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

2. pants – 14. punkts – d apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	d) tā, lai neradītu konkurences traucējumus iekšējā tirgū;

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

2. pants – 14. punkts – e apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	e) projektiem, kuri Savienībai rada pievienoto vērtību, proti, projekti būtu jāīsteno Eiropas līmenī tikai tad, ja to pamato projekta īstenošanas apjoms un ietekme un ja projekta mērķus Savienības līmenī var sasniegt labāk nekā valsts līmenī;

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

2. pants – 15. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15. „kredīta kvalitātes uzlabošana” ir EIB aizdevuma vai EIB garantijas izmantošana, lai uzlabotu projekta parāda kredītkvalitāti.	svītrots

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) finansiāls ieguldījums EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām TEN-T un TEN-E jomā. Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, stingri jāierobežo, lai tās nepārsniegtu Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, jānosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB. 2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 210 miljoniem, no kuriem EUR 200 miljoni paredzēti transporta projektiem un EUR 10 miljoni enerģētikas projektiem, var pārcelt uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām saskaņā ar procedūru, kura minēta 15. panta 2. punktā, attiecīgi no TEN-T (LGTT) un TEN-E budžeta pozīcijām. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām var atkārtoti izmantot jebkurus ieņēmumus, kuri saņemti ieguldījumu periodā jauniem aizdevumiem un garantijām.	g) finansiāls ieguldījums EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām TEN-T un TEN-E jomā. Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, stingri jāierobežo, lai tās nepārsniegtu Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, nosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB, un par tiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi. 2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 210 miljoniem, no kuriem EUR 200 miljoni paredzēti transporta projektiem un EUR 10 miljoni enerģētikas projektiem, var pārcelt uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām saskaņā ar procedūru, kura minēta 15. panta 2. punktā, attiecīgi no TEN-T (LGTT) un TEN-E budžeta pozīcijām.
	Noteikumus precīzi nosaka saskaņā ar noteikumiem par aizdevumu garantijas instrumentu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 680/2007 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā un pielikumā. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šo noteikumu tekstu.
	Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām var atkārtoti izmantot jebkurus ieņēmumus, kuri saņemti ieguldījumu periodā jauniem aizdevumiem un garantijām.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a pants

Komisija saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 49. punktu ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB iesniegtajiem īstenošanas ziņojumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Lēmumā Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulā (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā
Atsauces	COM(2011)0659 – C7-0372/2011 – 2011/0301(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.11.2011
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 17.11.2011
Referents Iecelšanas datums	Werner Langen 14.12.2011
Izskatīšana komitejā	28.2.2012
Pieņemšanas datums	21.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	55 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Christian Ehler, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Jacky Hénin, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Béla Kovács, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	António Fernando Correia de Campos, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Seán Kelly, Bernd Lange, Werner Langen, Alajos Mészáros, Mario Pirillo, Alyn Smith, Hannu Takkula, Silvia-Adriana Ţicău

[1] EIB dokumentu sējums Nr. 13/1 (2008)

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (28.3.2012)

Budžeta komitejai

Atzinumu sagatavoja: Antonio Cancian

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienība nekad neatrisinās izaugsmes un nodarbinātības problēmu, ja tā izmantos tikai ES budžeta līdzekļus.

Komisija vairākkārt ir pareizi uzsvērusi to, cik svarīga būs infrastruktūras loma Eiropas ekonomikas atveseļošanā, īpaši norādot uz TEN-T, TEN-E un telekomunikāciju infrastruktūras attīstību. Runa ir par EUR 1500 miljardu investīcijām — par reālu Māršala plānu Eiropai — konkurētspējīgā un liberalizētā Eiropas tirgū.

M. Monti ziņojumā ir atgādināts, ka tādiem „vērienīgiem Eiropas infrastruktūras projektiem kā TEN, kam ir izteikti starptautisks raksturs, neder pašreizējās sadrumstalotās valstu līmeņa shēmas, un to finansēšanu apgrūtina tas, ka nav likvīda obligāciju tirgus ar ļoti ilgiem atmaksāšanas termiņiem, savukārt tādi ilgtermiņa ieguldītāji kā pensiju fondi saskaras ar obligāciju piedāvājuma neatbilstību to ieguldījumu vajadzībām.”

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu. Viņš ierosina, lai tas sāktos pēc iespējas drīzāk un apmierinātu steidzamās investīciju vajadzības Eiropas infrastruktūrā. Atzinuma sagatavotājs arī aicina Eiropas Komisiju apsvērt ideju par lielāka finansējuma piešķiršanu minētajai iniciatīvai, pēc iespējas izmantojot neiztērētos līdzekļus pašreizējā TEN-T programmā.

Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka šī iniciatīva ļoti pozitīvi ietekmēs Eiropas ekonomiku, taču viņš uzskata, ka ietekme diemžēl aprobežosies ar projektiem, kuru mērķis ir ienākumi īstermiņā un vidējā termiņā.

Tādēļ infrastruktūru jomā svarīgāk būtu sākt jaunu „Eiropas projektu obligāciju iniciatīvu”, kura paredzētu tiešu Eiropas Savienības dalību infrastruktūras projektu kapitālā. Eiropas Savienība viena pati vai kopā ar dalībvalstīm ieguldītu tieši infrastruktūras projektu pašu kapitālā, lai uzlabotu infrastruktūras projektu finanšu ilgtspēju, uzsvaru liekot uz ienākumiem no ieguldījumiem ilgtermiņā.

ES budžetā pieejamie resursi ir nepietiekami šādiem centieniem. Savienībai būtu jāpalielina resursu apjoms tieši no kapitāla tirgus, emitējot Eiropas projektu obligācijas. Ieņēmumus no obligāciju pārdošanas Savienība izmantotu pašu kapitāla daļu iegādei projektu uzņēmumos vai īpašam nolūkam dibinātos uzņēmumos, kas veic Eiropas nozīmes projektus. Savienības loma tad nebūtu ierobežota ar to, ka tā ir tikai līdzfinansētājs, kā tas notiek pašlaik, piešķirot dotācijas no ES budžeta vai Eiropas Investīciju bankas aizdevumus vai garantijas. Tas būtu spēcīgs signāls publiskā un privātā sektora investoriem, kā arī finanšu tirgiem. ES kā investora dalība būtu kā garantija projekta īstenošanai, sniedzot būtisku katalizatora un sviras efektu. Tas ir nepieciešams solis, lai uzbūvētu infrastruktūras, kas mūsu kontinentam pašlaik ir steidzami vajadzīgas.

Vienlaikus dalībvalstu loma būs ļoti nozīmīga. ES jālūdz dalībvalstis turpināt virkni svarīgu reformu, piemēram, saskaņot birokrātiskās procedūras, lai izdotu atļaujas un apstiprinājumus precīzi noteiktos termiņos, radīt stimulus īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem, piemēram, daļēju vai pilnīgu atbrīvojumu no peļņas nodokļa uz noteiktu laiku, lai piesaistītu privāto kapitālu un intervences īpašam nolūkam dibinātu uzņēmumu pasīvajās interesēs;

Jaunu, modernu un integrētu infrastruktūru būvniecība ir ļoti nozīmīga, ja Eiropa vēlas palikt konkurētspējīga, būt nozīmīga globālo procesu dalībniece un uzņemties vadošo lomu starptautiskajā ekonomikā pēckrīzes apstākļos. Jaunu infrastruktūru būvniecība radīs daudzsološu vidi centīgiem un konkurētspējīgiem privātā sektora uzņēmumiem, stimulējot izaugsmi, radot darbavietas un iesaistot jauno paaudzi ekonomikas atlabšanā un tādējādi risinot dažas no vissāpīgākajām problēmām, ar ko pašlaik saskaras mūsu kontinents.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Jāuzsver ierosinātās DFS pieņemšanas nozīme, jo tajā ir paredzēts ieviest Eiropas savienošanas instrumentu (tostarp projektu obligāciju iniciatīvu) un tam piešķirt pienācīgu finansējumu.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai ir dubultmērķis: pirmkārt, palīdzēt finansēt Eiropas politikas prioritāšu projektus un, otrkārt, nodrošināt nepieciešamo kredītu kvalitātes uzlabošanu, lai piesaistītu kapitāla tirgus ieguldītājus ilgtermiņa kapitāla tirgus infrastruktūras projektu finansēšanā. Tas novirzīs daļu no ES budžeta izdevumiem izaugsmi veicinošām jomām, ievērojot Savienības budžeta disciplīnu un griestus saskaņā ar esošo daudzgadu finanšu shēmu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) Vēl tālejošāks risinājums, kas būtu nopietni jāizvērtē, ir Savienības projektu obligāciju publiska emisija, kas paredzēta tādu infrastruktūras projektu finansēšanai, kuriem ir Eiropas nozīmes pievienotā vērtība (proti, TEN-T, TEN-E, utt.). Tādā gadījumā projekta obligāciju emisijai vajadzētu būt pēc sagatavošanas posma, kurā pievērstos projekta niansēm, lai varētu izanalizēt attiecīgā projekta riskus un ieguvumus.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Tādējādi stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligācijas iniciatīvas izmēģinājuma posms ir jāsāk pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, lai vispārīgāk attīstītu parāda kapitāla tirgus finansēšanu infrastruktūras jomā un paplašinātu transporta projektiem pašreiz pieejamo finanšu instrumentu klāstu.

(14) Tādējādi stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligācijas iniciatīvas izmēģinājuma posms būtu jāsāk pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, lai vispārīgāk attīstītu parāda kapitāla tirgus finansēšanu infrastruktūras jomā un paplašinātu transporta projektiem pašreiz pieejamo finanšu instrumentu klāstu, paturot prātā, ka transporta izmaksām būtu neizkropļotā veidā jāatspoguļojas cenā, kā norādīts Baltajā grāmatā par transporta politiku 2011. gadā.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

14. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a) Pagaidām stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligācijas iniciatīvas nianses vēl nav pilnībā skaidras. Izmēģinājuma posms būtu jāīsteno pēc iespējas drīzāk, lai precizētu neatrisinātos jautājumus, ko uzdevuši iesaistītie iespējamie ieguldītāji un ārējās organizācijas.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai ieviestu stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, būtu jāgroza Lēmums Nr. 1639/2006/EK un Regula (EK) Nr. 680/2007. Šī izmēģinājuma posma mērķis ir atbalstīt infrastruktūras projektus, kuriem ir skaidra Eiropas nozīmes pievienotā vērtība un komerciāls potenciāls transporta, enerģētikas un IKT nozarēs, bet pēc 2013. gada iniciatīvu varētu attiecināt uz citām nozarēm.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms būtu jāsāk ne vēlāk kā 2012. gada 31. jūlijā, Eiropas savienošanas instrumenta sagatavošanas laikā. Šis izmēģinājuma posms palīdzēs pilnībā uzsākt riska dalīšanas finanšu instrumenta darbību Eiropas savienošanas instrumenta ietvaros.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Budžeta līdzekļus būtu jāpieprasa EIB, par pamatu ņemot dažādus projektus, kurus EIB uzskatītu par piemērotiem un visticamāk realizējamiem. Jebkādi šādi pieprasījumi jāveic pirms 2013. gada 31. decembra. Lielo infrastruktūras projektu sarežģītības dēļ to reāla apstiprināšana varētu notikt vēlāk, bet ne vēlāk kā 2014. gada 30. jūnijā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Tā kā 2012. gada 1. un 2. marta Eiropadomes secinājumos ir noteikts termiņš, proti, 2012. gada jūnijs, līdz kuram jāpanāk vienošanās par stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, Komisijai nekavējoties jāsāk īstenot šis izmēģinājuma posms;

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tiek iekļauts 2.a, 2.b, 2.c un 2.d punkts:

b) tiek iekļauts šāds 2.a –2.da punkts:

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1639/2006/EK

31. pants – 2.da punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.da Komisija ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu, kurā sniegta informācija par 2.d punktā minētās summas izlietojumu atsevišķiem projektiem. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par riska dalīšanas instrumenta projektu obligācijām veikumu un ieteikumus tā efektivitātes uzlabošanai.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Regula (EK) Nr. 680/2007

6. pants– 1. punkts – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) tiek pievienots g) apakšpunkts:	b) tiek pievienots šāds g) – ga) apakšpunkts:

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

6. pants– 1. punkts – ga apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) Komisija ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu, kurā sniegta informācija par 1. punkta g) apakšpunktā minētās summas izlietojumu atsevišķiem projektiem. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par riska dalīšanas instrumenta projektu obligācijām veikumu un ieteikumus tā efektivitātes uzlabošanai.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 680/2007

6. pants– 1. punkts – g apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) finansiāls ieguldījums EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām TEN-T un TEN-E jomā. Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, stingri jāierobežo, lai tās nepārsniegtu Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, jānosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB. 2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 210 miljoniem, no kuriem EUR 200 miljoni paredzēti transporta projektiem un EUR 10 miljoni enerģētikas projektiem, var pārcelt uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām saskaņā ar procedūru, kura minēta 15. panta 2. punktā, attiecīgi no TEN-T (LGTT) un TEN-E budžeta pozīcijām. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām var atkārtoti izmantot jebkurus ieņēmumus, kuri saņemti ieguldījumu periodā jauniem aizdevumiem un garantijām.	g) finansiāls ieguldījums EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām TEN-T un TEN-E jomā. Stingri jāierobežo Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, lai tā nepārsniedz Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, nosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB un to iesniedz Eiropas Parlamentam un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 210 miljoniem, no kuriem EUR 200 miljoni paredzēti transporta projektiem un EUR 10 miljoni enerģētikas projektiem, var pārcelt uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām saskaņā ar procedūru, kura minēta 15. panta 2. punktā, attiecīgi no TEN-T (LGTT) un TEN-E budžeta pozīcijām. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām var atkārtoti izmantot jebkurus ieņēmumus, kuri saņemti ieguldījumu periodā jauniem aizdevumiem un garantijām.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 680/2007

17. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Regulas 17. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:
	Komisija līdz 2013. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā iekļauts to projektu saraksts, kas izraudzīti finansiālajam atbalstam, kurš minēts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā, precizējot iesaistīto ieguldījumu, finanšu iestādes un ieguldītājus. Komisija ziņojumā iekļauj labas prakses rokasgrāmatu un sarakstu ar iespējamiem ieguldītājiem, kas būtu ieinteresēti novatoriskos finanšu instrumentos.

Pamatojums

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

2. pants – 3.b punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 680/2007

19. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Regulas 19. pantā iekļauj šādu punktu:
	Komisija pirms 2013. gada beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējumu par saskaņā ar šo regulu izveidotiem dažādiem finanšu instrumentiem un to, vai šie instrumenti ir jāsaglabā vai jāapvieno.

Pamatojums

Komisijai, pamatojoties uz iegūto pieredzi saskaņā ar pašreizējo finanšu shēmu un pieņemamību tirgū, jāinformē Parlaments par to, vai tiesiskais regulējums ir jāvienkāršo vai arī jāsaglabā pašreizējais instrumentu klāsts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Lēmumā Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulā (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā
Atsauces	COM(2011)0659 – C7-0372/2011 – 2011/0301(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.11.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 17.11.2011
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Antonio Cancian 21.11.2011
Izskatīšana komitejā	28.2.2012	26.3.2012
Pieņemšanas datums	27.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 3 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Michael Cramer, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Petri Sarvamaa, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Debora Serracchiani, Brian Simpson, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Artur Zasada, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Spyros Danellis, Karl-Heinz Florenz, Eider Gardiazábal Rubial, Alfrēds Rubiks, Janusz Władysław Zemke

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Lēmumā Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulā (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā
Atsauces	COM(2011)0659 – C7-0372/2011 – 2011/0301(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	19.10.2011
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.11.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 17.11.2011	TRAN 17.11.2011
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Göran Färm 25.1.2012
Pieņemšanas datums	25.4.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Estelle Grelier, Carl Haglund, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Giovanni La Via, George Lyon, Barbara Matera, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Potito Salatto, Helga Trüpel, Derek Vaughan
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Maria Da Graça Carvalho, Derk Jan Eppink, María Muñiz De Urquiza, Georgios Papastamkos, Paul Rübig, Peter Šťastný
Iesniegšanas datums	2.5.2012

Juridisks paziņojums - Privātuma politika