ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK

3.5.2012 - (COM(2011)0594 – C7-0355/2011 – 2011/0261(CNS)) - *

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Anni Podimata

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK

(COM(2011)0594 – C7-0355/2011 – 2011/0261(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0594),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0355/2011),

–   ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Kipras parlaments, Maltas parlaments un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0154/2012),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Nesenā finansiālā krīze ir visos līmeņos raisījusi diskusijas par iespējamu papildu nodokli finanšu nozarē, it sevišķi — par finanšu darījuma nodokli (FDN). Diskusijas pamatā ir vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare iesaistās krīzes izmaksu segšanā un turpmāk tā tiek aplikta ar nodokļiem tikpat taisnīgi kā citas nozares; mazināt finanšu iestāžu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības; papildināt regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un ģenerēt papildu ieņēmumus valdību budžetiem vai konkrētām politiskām vajadzībām.	(1) Nesenā finanšu krīze ir visos līmeņos raisījusi diskusijas par iespējamu papildu nodokli finanšu nozarē, it sevišķi — par finanšu darījuma nodokli (FDN). Diskusijas pamatā ir vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare iesaistās krīzes izmaksu segšanā un turpmāk tā tiek aplikta ar nodokļiem tikpat taisnīgi kā citas nozares; mazināt finanšu iestāžu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības; papildināt regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un ģenerēt papildu ieņēmumus valstu budžetos, cita starpā kā ieguldījumu fiskālajā konsolidācijā, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbavietas, vai konkrētām politikas vajadzībām, piemēram, attīstības palīdzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Lai novērstu kropļojumus, ko rada dalībvalstu vienpusēji noteikti pasākumi, ņemot vērā attiecīgo finanšu darījumu lielākās daļas ārkārtīgi augsto mobilitāti, un tādējādi nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir svarīgi Savienības līmenī saskaņot FDN galvenās iezīmes dalībvalstīs. Tādā veidā varētu izvairīties no pamudinājumiem uz nodokļu arbitrāžu Savienībā un sadalījuma kropļojumiem Savienības finanšu tirgu starpā, kā arī dubultas nodokļu uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas iespējām.	(2) Lai novērstu kropļojumus, ko rada dalībvalstu vienpusēji noteikti pasākumi, ņemot vērā attiecīgo finanšu darījumu lielākās daļas ārkārtīgi augsto mobilitāti, un tādējādi nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir svarīgi Savienības līmenī saskaņot FDN galvenās iezīmes dalībvalstīs un īstenot šo direktīvu. Tādā veidā varētu izvairīties no pamudinājumiem uz nodokļu arbitrāžu Savienībā un sadalījuma kropļojumiem Savienības finanšu tirgu starpā, kā arī dubultas nodokļu uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas iespējām. Ja, paturot prātā galīgo mērķi — piemērot FDN visā Savienībā, kāda dalībvalstu grupa, ieskaitot euro zonas valstis, bet neaprobežojoties ar tām, izvēlētos šajā jomā virzīties uz priekšu ātrāk, izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 329. pantā paredzēto ciešāko sadarbību, šajā direktīvā izstrādātais modelis, šķiet, būtu piemērots pamats īstenošanai šajā dalībvalstu grupā. Tomēr FDN ieviešana īpaši nelielā skaitā dalībvalstu varētu novest pie būtiskiem konkurences izkropļojumumiem iekšējā tirgū, un tādēļ būtu jāpieņem visaptveroši pasākumi, lai nodrošinātu, ka šāds solis neatstāj negatīvu ietekmi uz iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem un ņemot vērā to, ka FDN mērķi tiks pilnībā sasniegti tikai tad, ja to ieviesīs pasaules līmenī, Savienībai būtu jācenšas panākt vienošanos par FDN ieviešanu pasaules līmenī. Sniedzot piemēru FDN ieviešanā, Savienībai apņēmīgi jācenšas panākt šādu vienošanos attiecīgajās starptautiska līmeņa sanāksmēs, jo īpaši G20, lai izveidotu kopīgu pamatu pasaules līmeņa FDN ieviešanai. Konkrētas darbības šajā virzienā būtu jāaplūko Komisijas ziņojumā saistībā ar šīs direktīvas pirmo pārskatīšanu.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Lai iekšējais tirgus darbotos pareizi, FDN būtu jāattiecas uz tirdzniecību ar plašu finanšu instrumentu klāstu, ieskaitot strukturētos instrumentus, gan organizētos tirgos, gan „ārpus biržas”, kā arī uz visu atvasinājumu līgumu noslēgšanu un pārjaunošanu. Tā paša iemesla dēļ tam būtu jāattiecas uz vispārēji noteiktu finanšu iestāžu loku.	(3) Lai samazinātu nodokļa apiešanas iespējas, uzņēmējdarbības pārvietošanas risku un regulatīvo arbitrāžu, FDN būtu jāpiemēro tirdzniecībai ar plašu finanšu instrumentu klāstu, ieskaitot strukturētos instrumentus, gan organizētos tirgos, gan „ārpus biržas”, kā arī visu atvasinājumu līgumu noslēgšanai un grozīšanai. Tā paša iemesla dēļ tam būtu jāattiecas uz vispārēji noteiktu finanšu iestāžu loku. FDN piemērošana pēc iespējas plašākam finanšu instrumentu un dalībnieku lokam nodrošinātu arī nodokļu sloga vienlīdzīgu sadalījumu starp visiem dalībniekiem, tomēr salīdzinoši augstāku nodokļu slogu — spekulatīvākiem un lielākus traucējumus izraisošiem finanšu darījumiem. Tādu pašu rezultātu nevarētu panākt, ja FDN piemērošanas joma būtu šaurāka, piemēram, ja to piemērotu zīmognodevas veidā, kad nodokļu slogs pilnībā gultos uz daudz ierobežotāku regulētajos tirgos tirgoto instrumentu grupu, nesasniedzot mērķi ierobežot pārmērīgu un kaitīgu spekulāciju.
Pamatojums
Tikai nodrošinot pēc iespējas plašāku FDN piemērošanas jomu, var pilnībā nodrošināt šā nodokļa divkāršo funkciju — papildu ieņēmumu radīšanu, vienlaikus ierobežojot pārmērīgus īslaicīgus spekulatīvos darījumus. FDN ierobežots veids, piemēram, zīmognodeva, šajā sakarībā radītu iecerētajam pretēju efektu, jo viss nodokļu slogs gultos uz ļoti ierobežotu skaitu instrumentu un tikai uz regulētiem tirgiem.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Lai stiprinātu tirdzniecību biržā, kura tiek stingri regulēta, kontrolēta un ir pārredzama, attiecībā pret neregulēto, nekontrolēto un mazāk pārredzamo ārpusbiržas tirdzniecību, dalībvalstīm finanšu darījumiem biržā būtu jāpiemēro zemākas nodokļa likmes nekā ārpusbiržas darījumiem. Tas dotu iespēju no tirdzniecības maz regulētos vai neregulētos tirgos pāriet uz tirdzniecību biržās, kas tiek stingri regulēta un uzraudzīta.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai novirzītu nodokļa uzlikšanu uz finanšu nozari kā tādu, nevis uz pilsoņiem, un tādēļ, ka finanšu iestādes izpilda vairākumu finanšu tirgu darījumu, nodoklim būtu jāattiecas uz šīm iestādēm neatkarīgi no tā, vai tās tirgojas savā vārdā vai citu personu vārdā, uz sava rēķina vai uz citu personu rēķina.	(12) Lai novirzītu nodokļa uzlikšanu finanšu nozarei kā tādai, nevis pilsoņiem, un tādēļ, ka finanšu iestādes izpilda vairākumu finanšu tirgu darījumu, nodoklis būtu jāpiemēro tikai šīm iestādēm neatkarīgi no tā, vai tās tirgojas savā vārdā vai citu personu vārdā, uz sava rēķina vai uz citu personu rēķina.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Finanšu darījumu augstās mobilitātes dēļ un tādēļ, lai palīdzētu mazināt varbūtēju izvairīšanos no nodokļa, FDN būtu piemērojams saskaņā ar rezidences principu.	(13) Finanšu darījumu augstās mobilitātes dēļ un tādēļ, lai palīdzētu mazināt iespējamu nodokļa apiešanu un nodrošinātu pēc iespējas plašāku ar nodokli apliekamo dalībnieku un darījumu loku, FDN būtu piemērojams saskaņā ar ļoti plaši definētu rezidences principu, kas būtu papildināts ar emisijas principa elementiem. Turklāt, lai nodrošinātu FDN labāku iekasēšanu, būtu jāpiemēro īpašumtiesību princips.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Nodokļa minimālās likmes būtu nosakāmas pietiekami augstas, lai būtu iespējams sasniegt šās direktīvas noteikto saskaņotības mērķi. Tajā pašā laikā tām ir jābūt pietiekami zemām, lai minimizētu darbības pārcelšanas risku.	(14) Nodokļa minimālās likmes būtu jānosaka pietiekami augstas, lai varētu sasniegt šajā direktīvā noteikto saskaņotības mērķi un lai finanšu nozare tādējādi sniegtu pienācīgu ieguldījumu ekonomikas krīzes radīto izmaksu segšanā, veicinot reālās ekonomikas izaugsmi. Tajā pašā laikā līdz vienota pasaules līmeņa FDN režīma ieviešanai šīm likmēm ir jābūt pietiekami zemām, lai minimizētu darbības pārcelšanas risku.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Tā kā nodokļa apiešanas, izvairīšanās no tā maksāšanas un ļaunprātīgas izmantošanas apmērs daļēji būs atkarīgs no dalībvalstu spējas pārbaudīt ar nodokli apliekamos darījumus, kas veikti tirdzniecības vietā trešā valstī, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Komisijai būtu pilnībā jāizmanto sadarbībai nodokļu jautājumos paredzētie instrumenti, ko ieviesušas ESAO, Eiropas Padome un citas starptautiskas organizācijas. Ja nepieciešams, šajā sakarībā būtu jāpieņem jaunas divpusējas un daudzpusējas sadarbības iniciatīvas.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai būtu iespējams pieņemt sīkāk detalizētus noteikumus par to, kā noteikt, vai zināmas finansiālas darbības ir uzņēmuma darbības ievērojama daļa, lai uzņēmumu šās direktīvas vajadzībām varētu uzskatīt par finanšu iestādi, kā arī sīkāk detalizētus noteikumus par aizsardzību pret izvairīšanos no nodokļiem, nodokļu nemaksāšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, tad pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu deleģējamas Komisijai, kas konkretizētu šim nolūkam vajadzīgos pasākumus. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija rīkotu pienācīgas konsultācijas, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu laicīga un pienācīga nosūtīšana Padomei.	(16) Lai būtu iespējams pieņemt sīkāk detalizētus noteikumus par to, kā noteikt, vai zināmas finansiālas darbības ir uzņēmuma darbības ievērojama daļa, lai uzņēmumu šās direktīvas vajadzībām varētu uzskatīt par finanšu iestādi, kā arī sīkāk detalizētus noteikumus par aizsardzību pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu deleģējamas Komisijai, kas konkretizētu šim nolūkam vajadzīgos pasākumus. Ir sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija rīkotu pienācīgas konsultācijas, jo īpaši ar ekspertiem, nevalstiskām organizācijām (NVO) un citām ieinteresētajām personām. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu laicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Ar šo direktīvu netiek risināts no FDN gūto ieņēmumu pārvaldības jautājums. Tomēr, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un jo īpaši noteikumus par Savienības pašu resursiem, daļu no FDN veidā gūtajiem ieņēmumiem varētu pārvaldīt Savienības līmenī — vai nu kā daļu no ES pašu resursiem, vai tiešā saistībā ar konkrētām ES politikas jomām un sabiedriskām precēm. Ja daļa no FDN veidā gūtajiem ieņēmumiem tiktu izmantota kā Savienības pašu resursi, samazinātos dalībvalstu iemaksa Savienības budžetā un līdz ar to valstu budžetos atbrīvotos līdzekļi citiem mērķiem.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Nodokli drīkst paaugstināt tikai dalībvalstis.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī direktīva attiecas uz visiem finanšu darījumiem, ar nosacījumu, ka vismaz viena no darījuma pusēm ir reģistrēta dalībvalstī un ka dalībvalsts teritorijā reģistrēta finanšu iestāde ir darījuma puse un rīkojas uz sava rēķina vai uz citas personas rēķina vai rīkojas darījuma puses vārdā.	2. Saskaņā ar 3. pantu šī direktīva attiecas uz visiem finanšu darījumiem, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
	(a) vismaz viena no darījuma pusēm ir reģistrēta dalībvalstī un dalībvalsts teritorijā reģistrēta finanšu iestāde ir darījuma puse un rīkojas uz sava rēķina vai uz citas personas rēķina vai rīkojas darījuma puses vārdā;
	(b) darījumā ir iesaistīts finanšu instruments, ko emitējušas Savienībā reģistrētas juridiskās personas.
Pamatojums
Apstiprina, ka A. Podimata ziņojums būtiski uzlabo direktīvu nolūkā minimizēt iespējas izvairīties no nodokļa maksāšanas.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) tūlītēji valūtas darījumi, izņemot gadījumus, kad tie ir tieši saistīti ar tāda nefinanšu darījuma partnera saimniecisko darbību, kurš ir galalietotājs.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pensiju fonds vai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) punktā, šāda fonda vai institūcijas ieguldījumu pārvaldnieks;	(f) pensiju fonds vai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību 6. panta a) punktā, šāda fonda vai institūcijas ieguldījumu pārvaldnieks un juridiska persona, kas izveidota šādu fondu vai institūciju līdzekļu ieguldīšanai un kas darbojas tikai šādu fondu vai institūciju interesēs, šajā direktīvā netiek uzskatīti par finanšu iestādēm līdz direktīvas pārskatīšanai saskaņā ar 16. pantu;
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) tā ir puse, kas rīkojas uz sava rēķina vai uz citas personas rēķina vai rīkojas tāda darījuma puses vārdā, kurš saistīts ar finanšu instrumentu, kas emitēts dalībvalsts vai Savienības teritorijā.
Pamatojums
Šis papildu kritērijs nodrošinātu to, ka FDN var iekasēt arī uz emisijas principa pamata.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šā panta 1. punkta konsekventas piemērošanas nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā un ar EVTI finanšu tirgu uzraudzības jomā.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 3.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pants
	Emisija
	1. Šajā direktīvā finanšu instruments tiek uzskatīts par emitētu dalībvalsts vai Savienības teritorijā, ja to ir emitējusi kādā no dalībvalstīm reģistrēta juridiska persona.
	2. Atvasinājumu līguma gadījumā nosacījums par emisiju dalībvalsts vai Savienības teritorijā ir izpildīts, ja atsauces instrumentu vai pamatinstrumentu ir emitējusi kādā no dalībvalstīm reģistrēta juridiska persona.
	3. Strukturēta instrumenta gadījumā nosacījums par emisiju dalībvalsts vai Savienības teritorijā ir izpildīts, ja strukturētā instrumenta pamatā ir nozīmīga aktīvu vai finanšu instrumentu daļa un atvasinājumu līgums attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko emitējusi kādā no dalībvalstīm reģistrēta juridiska persona, vai ja šo strukturēto instrumentu finansē, izmantojot minētos instrumentus un līgumu.
Pamatojums
Šajā jaunajā pantā ir definēts finanšu instrumentu, atvasinājumu un strukturēto instrumentu emisijas jēdziens.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 3.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b pants
	Īpašumtiesību nodošana
	1. Finanšu darījums, par kuru nav iekasēts FDN, tiek uzskatīts par juridiski neizpildāmu, un tā rezultātā netiek nodotas īpašumtiesības uz šim darījumam pakārtoto instrumentu.
	2. Šā panta 1. punktā minētais finanšu darījums tiek uzskatīts par tādu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz centrālo mijieskaitu, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem, vai kapitāla pietiekamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 par prudenciālās uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām [KPD IV].
	3. Automātisko elektronisko maksājumu sistēmu gadījumā ar maksājumu veikšanas pārstāvju līdzdalību vai bez tās dalībvalsts ieņēmumu iestādes var izveidot FDN automātiskas elektroniskās iekasēšanas sistēmu un ieviest īpašumtiesību nodošanas sertifikātus.
Pamatojums
Lai samazinātu nodokļa apiešanas risku, FDN būtu jāietver sistēma, kas nodrošina to, ka nodokļa nemaksāšanas gadījumā instrumenta pirkšanas vai pārdošanas līgumi tiek atzīti par neizpildāmiem. Saskaņā ar šo sistēmu instrumentam, par kuru nav iekasēts nodoklis, nevarētu veikt centrālo mijieskaitu, kas personai, kura izvairās no nodokļa maksāšanas, izmaksātu daudz vairāk nekā pats nodoklis.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis piemēro vienu likmi visiem finanšu darījumiem, kas ietilpst vienā kategorijā atbilstīgi šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam.	3. Lai novērstu nodokļu arbitrāžu, dalībvalstis piemēro vienu likmi visiem finanšu darījumiem, kas ietilpst vienā kategorijā atbilstīgi šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis biržās veiktiem finanšu darījumiem piemēro zemāku nodokļa likmi nekā ārpusbiržas darījumiem. Tas attiecas uz 5. un 6. pantā minētajiem finanšu darījumiem.
Pamatojums
Tas dos iespēju no tirdzniecības maz regulētos vai neregulētos tirgos pāriet uz tirdzniecību biržās, kas tiek stingri regulēta un uzraudzīta.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja finanšu iestāde rīkojas citas finanšu iestādes vārdā vai uz tās rēķina, par FDN nomaksu atbild tikai šī cita finanšu iestāde.	2. Ja finanšu iestāde rīkojas citas finanšu iestādes vārdā, uz tās rēķina vai pēc tās rīkojuma, par FDN nomaksu atbild tikai šī cita finanšu iestāde. Ja šādā procesā ir iesaistītas vairākas finanšu iestādes, FDN piemēro tikai sākotnējai iestādei, kas oficiālajā sarakstā uzrādīta kā tirgotājs.
Pamatojums
Lai novērstu lavīnveida efektu, būtu skaidri jānosaka, ka gadījumā, ja finanšu iestāde rīkojas citas finanšu iestādes vārdā, uz tās rēķina vai pēc tās rīkojuma, nodoklis tiek iekasēts tikai vienu reizi.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nosaka reģistrācijas, uzskaites, ziņošanas pienākumus un citus pienākumus nolūkā nodrošināt nodokļu iestādēm saņemamā FDN faktisku nomaksu.	1. Dalībvalstis nosaka uzskaites un ziņošanas pienākumus un citus pienākumus nolūkā nodrošināt nodokļu iestādēm saņemamā FDN faktisku nomaksu.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā finanšu iestāde reģistrējas tās dalībvalsts nodokļu iestādēs, kurā tā uzskatāma par reģistrētu saskaņā ar 3. panta 1. punktu.
Pamatojums
Lai novērstu konfliktsituācijas, kad divām vai vairākām dalībvalstīm radušās domstarpības par to, kurā no tām konkrētā finanšu iestāde ir uzskatāma par reģistrētu, tiek noteikta arī oficiālās reģistrācijas prasība.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Dalībvalsts informē citas dalībvalstis par tās teritorijā reģistrētajām finanšu iestādēm.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis katru gadu Komisijai un ES Statistikas birojam paziņo darījumu apjomu, no kura tikuši iekasēti ieņēmumi.
Pamatojums
Komisija šos datus varētu salīdzināt ar datiem, kas tiek glabāti darījumu reģistrā.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 11. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īpaši noteikumi par izvairīšanās, nemaksāšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu	Īpaši noteikumi par pārredzamību un nodokļu apiešanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kuri novērš izvairīšanos no nodokļiem, nodokļu nemaksāšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.	1. Tiek pieņemti Savienības noteikumi, lai novērstu nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīgu izmantošanu.
Pamatojums
Lai novērstu nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīgu izmantošanu, var būt nepieciešami ES līmenī pieņemti īpaši noteikumi. Norāde uz to, ka nodokļu apiešana pati par sevi mazinātu ietekmi uz ieguldījumiem paredzētā kapitāla izmaksu pieaugumu. Nodokļu iekasēšanas izkropļojumi tomēr palielinātos.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija izveido ekspertu darba grupu (FDN komiteju), kurā ietilpst dalībvalstu pārstāvji un kura uzrauga šīs direktīvas piemērošanu. Dalībvalstis nozīmē institūcijas, kurām ir pietiekama kompetence, lai varētu nekavējoties rīkoties ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā.
	FDN komiteja uzrauga finanšu darījumus, lai atklātu nodokļa apiešanas shēmas, ierosinātu pretpasākumus un attiecīgā gadījumā koordinētu šo pasākumu īstenošanu valsts līmenī.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Administratīvais slogs, ko FDN ieviešana rada nodokļu iestādēm, tiek uzturēts minimālā līmenī, un šajā nolūkā Komisija veicina sadarbību starp dalībvalstu nodokļu iestādēm.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b ES Statistikas birojs vāc un reizi gadā publicē datus par tām finanšu plūsmām Savienībā, kurām piemēro FDN.
Pamatojums
Lai uzlabotu finanšu plūsmu un iekasētā FDN pārredzamību, būtu jāvāc un jāpublicē attiecīgie statistikas dati.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c Lai pārbaudītu ar nodokli apliekamus darījumus, kas veikti tirdzniecības vietā trešā valstī, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnībā izmanto sadarbībai nodokļu jautājumos paredzētos instrumentus, kurus ieviesušas attiecīgās starptautiskās organizācijas.
Pamatojums
Uz rezidences principu balstīta ES FDN režīma netraucēta darbība zināmā mērā būs atkarīga no efektīvas sadarbības nodokļu jautājumos ar ES neietilpstošām jurisdikcijām visā pasaulē. Šajā sakarībā būtu pilnībā jāizmanto pašreizējie instrumenti, kā arī var būt nepieciešamas papildu iniciatīvas.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.d Lai dalībvalstu nodokļu administrācijas iestādes varētu pielāgoties šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz 3. punktā minēto administratīvo sadarbību, dalībvalstis tās nodrošina ar atbilstošiem cilvēkresursiem un tehnisko aprīkojumu. Īpaša uzmanība tiek veltīta ierēdņu apmācībai.
Pamatojums
Lai varētu izpildīt šīs jaunās prasības, nodokļu iestādes ir jānodrošina ar atbilstošu personālu un tehnoloģiskajiem resursiem.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.e punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.e Komisija rūpīgi izanalizē administratīvās izmaksas, ko reģionālajām un vietējām pašvaldībām rada šīs direktīvas īstenošana.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — priekšlikumu par tās grozījumiem.	Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.
Ziņojumā Komisija vismaz izvērtē FDN iespaidu uz iekšējā tirgus pareizu darbību, finanšu tirgiem un tautsaimniecību un ņem vērā nodokļu uzlikšanas attīstību finanšu nozarē starptautiskos mērogos.	Ziņojumā Komisija vismaz izvērtē FDN ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību, finanšu tirgiem un reālo ekonomiku. Tā novērtē arī ietekmi, ko atstāj atsevišķi noteikumi, piemēram, FDN piemērošanas jomas atbilstība, iespēja nošķirt dažādas finanšu produktu un aktīvu kategorijas nolūkā piemērot augstākas nodokļa likmes pēc tam, kad sasniegts noteikts atcelto rīkojumu īpatsvars, nodokļa likmes un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju atbrīvošana no nodokļa maksāšanas saskaņā ar 1. panta 2. punktu. Ja Komisija konstatē izkropļojumu vai ļaunprātīgu izmantošanu, tā ierosina atbilstošus pasākumus to novēršanai.
	Turklāt Komisija analizē FDN radīto ieņēmumu iekasēšanu valstu līmenī, balstoties uz finanšu iestāžu reģistrācijas vietu, un to, cik lielā mērā šī iekasēšana atšķiras no nodokļa sadales, balstoties uz pamatā esošo patērētāja reģistrācijas vietu, proti, cik lielā mērā finanšu konsolidācija nodokļu ienākumus centralizē finanšu centros, kā arī ziņo par šīs analīzes rezultātiem.
	Komisija savos ziņojumos ņem vērā dažādos apspriežamos vai jau ieviestos nodokļu piemērošanas veidus finanšu nozarē un progresu, kas panākts attiecībā uz plašākas darbības jomas FDN ieviešanu. Attiecīgā gadījumā Komisija ierosina priekšlikumus vai veic pasākumus, lai atvieglotu konverģenci un veicinātu pasaules līmeņa FDN ieviešanu.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Impulss attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu

2008. gada pasaules finanšu krīze valstīs ir izplatījusies ātri un pēkšņi, kā rezultātā pasaules ekonomika ir nonākusi dziļā recesijā, un tam ir plaša mēroga ietekme uz nodarbinātību. Nepieciešamība pēc glābšanas shēmām, lai ar publisko finansējumu glābtu tādas finanšu iestādes, kas ir pārāk lielas, lai pieļautu to bankrotu, ir ievērojami pasliktinājusi publisko finanšu stāvokli un novedusi pie turpmākas ekonomiskās lejupslīdes pasaules un Eiropas mērogā.

Šajā kontekstā tiek uzsvērti šādi punkti:

– finanšu nozare, kas ir viens no galvenajiem finanšu krīzes faktoriem un kas ir saņēmusi ievērojamas valsts subsīdijas krīzes seku pārvarēšanai, nedod pietiekamu ieguldījumu šīs krīzes radītu izmaksu segšanā. Laikā, kad ES pilsoņi saskaras ar ievērojamu tiešo un netiešo nodokļu palielinājumu un būtisku algu un pensiju samazinājumu, lielākā daļa finanšu nozares darbību un darījumu joprojām ir atbrīvota no nodokļiem;

– milzīgais finanšu darījumu skaita pieaugums pēdējos 10 gados un pāreja no ilgtermiņa ieguldījumiem uz īstermiņa ieguldījumiem un ļoti spekulatīviem un riskantiem darījumiem, jo īpaši tādās darbībās kā ātrā datorizētā tirdzniecība, skaidri parāda to, ka par finanšu nozares galveno uzdevumu, kas agrāk bija reālās eknomikas vajadzību finansēšana, ir kļuvušas tādas darbības, kas neuzlabo produktivitāti un var nopietni ietekmēt tirgus cenas un valsts ekonomikas darbību;

– pašreizējās nopietnās fiskālās grūtības, ar ko saskaras vairākums ES dalībvalstu, būtiski traucē dalībvalstīm un ES risināt svarīgus problēmjautājumus, piemēram, izaugsmes finansēšanu, ilgtspējīgu un sociālu attīstību, cīņu pret klimata pārmaiņām un attīstības palīdzības finansēšanu. Tradicionālo nodokļu likmju paaugstināšana un šo nodokļu piemērošanas jomas paplašināšana un turpmāka publisko izdevumu samazināšana nevar būt ne pietiekams, ne ilgtspējīgs risinājums šīm problēmām. Tāpēc ir vajadzīgi progresīvi nodokļu instrumenti, kas nodokļu slogu no darbaspēka un produktīviem ieguldījumiem var novirzīt uz nozarēm, kurām ir negatīva ārējā ietekme uz reālo ekonomiku.

Ņemot to vērā, diskusijas par finanšu darījuma nodokļa (FDN) ieviešanu ir kļuvušas svarīgākas nekā jebkad agrāk. Salīdzinājumā ar citiem tradicionāliem nodokļu instrumentiem un atšķirīgo ekonomikas politiku FDN priekšrocība ir tā, ka tam ir vairākas funkcijas:

– tas var radīt jaunus būtiskus ieņēmumus (saskaņā ar jaunākajām aplēsēm — līdz pat EUR 57 miljardiem, ja tiks ieviests ES līmenī);

– tas var novirzīt nodokļu slogu uz darbībām, kurām ir negatīva ārējā ietekme, piemēram, uz ātro datorizēto tirdzniecību un ārkārtīgi spekulatīviem finanšu darījumiem, tādējādi nodrošinot taisnīgāku nodokļu sloga sadalījumu;

– tas var kļūt par bremzējošu faktoru attiecībā uz kaitīgiem spekulatīviem darījumiem ar ārkārtīgi lielu aizņemto līdzekļu attiecību pret pašu kapitālu un līdz ar to kopā ar atbilstošu regulējumu un uzraudzības režīmu sekmēt tirgu stabilizēšanu un nozares pārorientēšanu uz produktīviem ilgtermiņa ieguldījumiem.

Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu (Stephany Griffith Jones un Avinash Persaud pētījums „Finanšu darījumu nodokļi”) un Eiropas Komisijas pārskatīto ietekmes novērtējumu tiek lēsts, ka FDN pozitīvā ietekme uz ES izaugsmi sasniegs 0,25 %:

– samazinot sistēmiskos riskus un neracionālo darījumu un ātrās datorizētās tirdzniecības līmeni, FDN var ievērojami samazināt jaunas krīzes iespējamību. Tā kā krīzes reālās izmaksas attiecībā uz izaugsmi ir ļoti lielas, FDN var šīs izmaksas samazināt un labvēlīgi ietekmēt ES ilgtermiņa izaugsmi;

– kļūstot par jaunu finansējuma avotu fiskālajai konsolidācijai un svarīgākajiem ieguldījumiem izaugsmē un nodarbinātībā;

– novirzot nodokļu slogu uz citām darbībām. Tādā veidā ar FDN palīdzību varētu tikt samazināti vai mazākā mērā palielināti nodokļi, ar kuriem apliek ienākumus un darbaspēku, tādējādi veicinot patēriņu un kopējo pieprasījumu.

Ņemot vērā finanšu nozares un tās pakalpojumu globalizēto raksturu, lai FDN varētu pilnā mērā pildīt visus savus uzdevumus, tas jāievieš pēc iespējas plašākā mērogā. Tomēr, tā kā šajā jomā nav starptautiska nolīguma, pasaules vadošajiem ekonomiskajiem partneriem ir jāuzņemas lielāka loma. Pašlaik ES pārstāv pasaulē lielāko finanšu tirgu, tādēļ tās pienākums ir spert pirmo soli, koordinējot labi izstrādāta un viegli ieviešama FDN režīma ieviešanu, kas dotu spēcīgāku impulsu starptautiska nolīguma noslēgšanai.

Eiropas Parlaments rezolūcijā par novatorisku finansēšanu pasaules un ES mērogā (P7_TA-PROV (2011)0080) norādīja, ka „ES jāveicina FDN ieviešana pasaules mērogā, bet, ja tas neizdodas, FDN vispirms jāīsteno Eiropas mērogā”, un aicināja Komisiju „nekavējoties sagatavot priekšizpēti, ņemot vērā to, ka visā pasaulē ir nepieciešami vienlīdzīgi apstākļi, un nākt klajā ar konkrētiem tiesību aktu priekšlikumiem”.

Atbildot uz šo rezolūciju, Eiropas Komisija kopā ar tiesību akta priekšlikumu iesniedza ietekmes novērtējumu, kurā apstiprināta ES līmeņa FDN ieviešanas iespējamība.

Labi izstrādāts un viegli ieviešams FDN

Galvenie uzdevumi saistībā ar FDN ieviešanu ES līmenī ir šādi:

– nepieļaut darījumu pārcelšanu uz jurisdikcijām ārpus ES;

– novērst nodokļa apiešanu;

– nepieļaut izmaksu pārnešanu uz patērētājiem un iedzīvotājiem.

Tāpat kā jebkura nodokļu instrumenta gadījumā veids, kādā tiek pēc iespējas mazināta nodokļa apiešana un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas, nevēlamu darbību no ienesīga un zema riska pasākuma padara par neienesīgu un riskantu pasākumu. FDN gadījumā tas nozīmē zemu nodokļa likmi, lai nodokļa apiešanu padarītu par neienesīgu pasākumu, un nopietnas sekas nodokļa nemaksāšanas gadījumā, lai to padarītu par riskantu.

Dažādās jurisdikcijās visā pasaulē ir ieviesti vairāki FDN veida instrumenti, bet līdz šim visveiksmīgā izrādījusies zīmognodevas (kas jāmaksā visām darījuma pusēm rezidento vērtspapīru īpašumtiesību nodošanas gadījumā) ieviešana, jo ir pierādījies, ka to ir ļoti grūti apiet un ka tā dod ievērojamus ieņēmumus jurisdikcijām, kurās tā ir spēkā.

Komisijas priekšlikuma galvenie aspekti

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Komisija lēmumu iesniegt tiesību akta priekšlikumu par finanšu darījuma nodokļa ieviešanu, pilnībā aptverot galveno argumentāciju, ko savā rezolūcijā par novatorisku finansēšanu pasaules un ES mērogā (P7_TA-PROV (2011)0080) izvirzīja Eiropas Parlaments.

· Direktīvas darbības joma

Komisijas priekšlikums attiecas uz darījumiem, kas saistīti ar visa veida vērtspapīriem (akcijām, pašu kapitālu, obligācijām un ar tiem saistītajiem atvasinājumiem), kā arī visa veida tirdzniecības darījumiem regulētās vai neregulētās platformās. Izslēdzot primāros akciju un obligāciju (bet ne uz tiem balstīto atvasinājumu) tirgus, reālās pasaules kapitāla piesaistīšanas vajadzības iespējams atstāt neskartas.

Nodokļa darbības joma attiecas tikai uz finanšu iestādēm, kas darbojas vai nu uz sava rēķina, vai uz citu personu rēķina. Valstu centrālās bankas, Eiropas Centrālā banka un ES izveidotās struktūras ir vienīgās finanšu iestādes, uz kurām šī direktīva neattiecas, un tas ir pareizi, lai izvairītos no nevēlamas ārējās ietekmes uz monetāro politiku vai finanšu nozares refinansēšanas iespējām. Tomēr ir skaidri jānorāda, ka šis izņēmums ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr vien šo iestāžu darījumi atbilst to galvenajai publiskajai funkcijai.

· Rezidences princips

Komisijas priekšlikumā noteikts, ka, lai nodoklis būtu iekasējams, darījuma partnerim jābūt reģistrētam kādas dalībvalsts teritorijā.

Tas attiecas uz visiem ES reģistrēto finanšu iestāžu darījumiem, bet ne uz visiem ES izcelsmes finanšu instrumentiem. Tādā veidā nodoklis tiks uzlikts ES finanšu iestādes darījumam ar ārpuskopienas valsts izcelsmes finanšu instrumentiem, kam var būt pozitīva ietekme uz šā instrumenta tirgu, bet ārpus ES esošas iestādes darījumam ar ES instrumentiem nodoklis uzlikts netiks, tādējādi radot neizdevīgus konkurences apstākļus ES iestādēm.

· Emisijas princips

Labākais veids, kā izvairīties no nepilnībām tiesību aktos un radīt neizdevīgus konkurences apstākļus, ir sekot zīmognodevas piemēram un uzlikt nodokli ikvienam darījumam ar finanšu instrumentu, ko emitējusi kādas dalībvalsts vai ES teritorijā reģistrēta juridiska persona. Tomēr, lai gan šī prasība ir pilnībā piemērojama obligācijām un akcijām, tā var radīt dažas problēmas attiecībā uz tādiem atvasinājumiem kā mijmaiņas darījumi, kuru gadījumā ir grūti noteikt emisiju.

Lai pilnībā atrisinātu šo problēmu, labākā izvēle būtu abu principu apvienošana un papildu nosacījuma izvirzīšana 3. pantā attiecībā uz emisijas vietu. Tādējādi nodoklis būtu jāmaksā, ja tiktu izpildīts kāds no 3. panta nosacījumiem.

Lai izmantotu visas emisijas principa priekšrocības, kā tiesiskās sekas jānorāda arī nodokļa samaksas saistība ar līguma juridisko izpildāmību.

· Nodokļa likmes

Lai nodoklis būtu viegli ieviešams un lai izvairītos no iekšējā tirgus izkropļojumiem, paredzētajām likmēm jābūt vienkārši īstenojamām un jāatspoguļo finanšu instrumentu atšķirīgās īpašības.

Komisijas priekšlikums akcijām un obligācijām noteikt minimālo likmi 0,1 % apmērā, bet atvasinājumiem — 0,01 % apmērā patiešām atbilst šiem principiem. Abas likmes ir salīdzinoši zemas un tai pašā laikā nodrošina minimālo aizsardzības pasākumu saskaņošanu vismazāk kropļojošā veidā un pieļauj elastīgumu, ja kāda dalībvalsts uzskata, ka tās ir jāpaaugstina.

Diferenciācija starp aktīvu kategorijām ir pamatota, jo akcijām un obligācijām ir līdzīga uzvedība tirgū salīdzinājumā ar atvasinājumiem.

Atvasinājumu vērtības noteikšana ir daudz sarežģītāka, un šajā gadījumā lēmums izvēlēties teorētisku vērtību (kas var būt ievērojami augstāka par atvasinājuma reālo tirgus vērtību), pamato zemākas likmes izvēli.

· Ģeogrāfiskais mērogs

Direktīvas vienprātīga pieņemšana ir labākais veids, kā īstenot šo priekšlikumu, lai izvairītos no kropļojumiem un turpinātu finanšu tirgu integrāciju ES.

Tomēr, tā kā vairāki FDN veida nodokļu instrumenti vai nu ir jau ieviesti, vai arī par tiem notiek diskusijas vairākās dalībvalstīs, ES ir jāpaātrina process, lai novērstu kropļojumus attiecīgajās jomās. Tāpēc, ja šīs direktīvas vienprātīga pieņemšana nav iespējama, dalībvalstis var ieviest šīs direktīvas tiesību normas, īstenojot ciešāku sadarbību.

· Ieņēmumu pārvaldība

Komisijas priekšlikumā nav tiešas atsauces uz ieņēmumu pārvaldību. Ziņojumā norādīts, ka pašlaik apspriestais tiesību akta priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam paredz, ka daļa FDN ieņēmumu kļūs par ES pašu resursiem. FDN ieņēmumi varētu būt saistīti arī ar konkrētām ES politikas jomām un sabiedriskām precēm, tostarp ar attīstības palīdzības mērķu finansēšanu, cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību un sociālo labklājību ES, vai arī ar dalībvalstu budžetu finansēšanu, it īpaši atbalstu fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (30.3.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK
(COM(2011)0594 – C7-0355/2011 – 2011/0261(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Ricardo Cortés Lastra

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Nesenā finansiālā krīze ir visos līmeņos raisījusi diskusijas par iespējamu papildu nodokli finanšu nozarē, it sevišķi — par finanšu darījuma nodokli (FDN). Diskusijas pamatā ir vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare iesaistās krīzes izmaksu segšanā un turpmāk tā tiek aplikta ar nodokļiem tikpat taisnīgi kā citas nozares; mazināt finanšu iestāžu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības; papildināt regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un ģenerēt papildu ieņēmumus valdību budžetiem vai konkrētām politiskām vajadzībām.	(1) Nesenā finansiālā krīze ir visos līmeņos raisījusi diskusijas par iespējamu papildu nodokli finanšu nozarē, it sevišķi — par finanšu darījuma nodokli (FDN). Diskusijas pamatā ir vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare iesaistās krīzes izmaksu segšanā un turpmāk tā tiek aplikta ar nodokļiem tikpat taisnīgi kā citas nozares; ierobežot spekulāciju, it īpaši izejvielu tirgos, tādējādi mazinot pārtikas preču cenu svārstīgumu un tā negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu; mazināt finanšu iestāžu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības; papildināt regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un radīt papildu ieņēmumus vispārējā budžetā vai konkrētiem politikas mērķiem, piemēram, sabiedrisko labumu finansēšanai un Savienības attīstības politikas īstenošanai, jo īpaši TAM sasniegšanai.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Ieņēmumiem no FDN, kura mērķis ir nodrošināt sociālāku un taisnīgāku labumu sadali, būtu jānodrošina jaunattīstības valstīm papildu ieņēmumi sociālo programmu finansēšanai un jāpapildina valstu saistības 0,7 % no NKI veltīt palīdzībai attīstības jomā, kā arī jāpiešķir tādu sabiedrisko labumu kā Savienības attīstības politikas, nabadzības mazināšanas un klimata pārmaiņu apkarošanas finansēšanai jaunattīstības valstīs. Šīm mērķjomām arī turpmāk vajadzētu būt būtiskai jauno ieņēmumu izlietojuma daļai.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai novirzītu nodokļa uzlikšanu uz finanšu nozari kā tādu, nevis uz pilsoņiem, un tādēļ, ka finanšu iestādes izpilda vairākumu finanšu tirgu darījumu, nodoklim būtu jāattiecas uz šīm iestādēm neatkarīgi no tā, vai tās tirgojas savā vārdā vai citu personu vārdā, uz sava rēķina vai uz citu personu rēķina.	(12) Lai novirzītu nodokļa uzlikšanu uz finanšu nozari kā tādu, nevis uz pilsoņiem, un tādēļ, ka finanšu iestādes izpilda vairākumu finanšu tirgu darījumu, nodoklim būtu jāattiecas uz šīm iestādēm neatkarīgi no tā, vai tās tirgojas savā vārdā vai citu personu vārdā, uz sava rēķina vai uz citu personu rēķina. Dalībvalstīm jo īpaši jāraugās, lai summa, kas finanšu institūcijai gadā jāsamaksā kā FDN, netiešā veidā neietekmētu iedzīvotājus, kas ir minētās iestādes klienti.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai būtu iespējams pieņemt sīkāk detalizētus noteikumus par to, kā noteikt, vai zināmas finansiālas darbības ir uzņēmuma darbības ievērojama daļa, lai uzņēmumu šās direktīvas vajadzībām varētu uzskatīt par finanšu iestādi, kā arī sīkāk detalizētus noteikumus par aizsardzību pret izvairīšanos no nodokļiem, nodokļu nemaksāšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, tad pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu deleģējamas Komisijai, kas konkretizētu šim nolūkam vajadzīgos pasākumus. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija rīkotu pienācīgas konsultācijas, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu laicīga un pienācīga nosūtīšana Padomei.	(16) Lai būtu iespējams pieņemt sīkāk detalizētus noteikumus par to, kā noteikt, vai zināmas finansiālas darbības ir uzņēmuma darbības ievērojama daļa, lai uzņēmumu šās direktīvas vajadzībām varētu uzskatīt par finanšu iestādi, kā arī sīkāk detalizētus noteikumus par aizsardzību pret izvairīšanos no nodokļiem, nodokļu nemaksāšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, tad pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu deleģējamas Komisijai, kas konkretizētu šim nolūkam vajadzīgos pasākumus. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija rīkotu pienācīgas konsultācijas, it īpaši ar ekspertiem, NVO un citām iesaistītajām personām. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu laicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Ja ES 27 dalībvalstu vienošanās netiek panākta, tad dalībvalstis, kas vēlas ieviest FDN, turpina virzību uz šo mērķi, oficiāli pieprasot ciešāku sadarbību saskaņā ar LESD 329. pantu. EP būtu īsā laikā jāsniedz piekrišana ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis atbilstīgi LESD 333. panta 2. punktam apņemas pieņemt lēmumu, ka tās rīkosies saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ciešāka sadarbība
	Ja ES 27 dalībvalstu vienošanās netiek panākta, tad dalībvalstis, kas vēlas ieviest FDN, turpina virzību uz šo mērķi, oficiāli pieprasot ciešāku sadarbību saskaņā ar LESD 329. pantu. EP īsā laikā sniedz piekrišanu ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis atbilstīgi LESD 333. panta 2. punktam apņemas pieņemt lēmumu, ka tās rīkosies saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — priekšlikumu par tās grozījumiem.	Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — priekšlikumu par tās grozījumiem.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziņojumā Komisija vismaz izvērtē FDN iespaidu uz iekšējā tirgus pareizu darbību, finanšu tirgiem un tautsaimniecību un ņem vērā nodokļu uzlikšanas attīstību finanšu nozarē starptautiskos mērogos.	Ziņojumā Komisija vismaz izvērtē FDN iespaidu uz iekšējā tirgus pareizu darbību, finanšu tirgiem un tautsaimniecību, spekulācijām ar pamatproduktiem un pārtikas produktiem un cīņu ar nodokļu paradīzēm un ņem vērā nodokļu uzlikšanas attīstību finanšu nozarē starptautiskos mērogos.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 17.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.a pants
	Ieņēmumu kā pašu resursu izmantošana ES budžeta vajadzībām
	Daļa no FDN veidā gūtajiem ieņēmumiem jāizmanto kā pašu resursi ES budžetā, no kuriem būtisks īpatsvars jāiegulda Savienības attīstības sadarbības politikas un klimata pārmaiņu apkarošanas finansēšanai jaunattīstības valstīs.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopīga finanšu darījuma nodokļa sistēma un grozījumi Direktīvā 2008/7/EK
Atsauces	COM(2011)0594 – C7-0355/2011 – 2011/0261(CNS)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 25.10.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 25.10.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Ricardo Cortés Lastra 25.1.2012
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)	Ricardo Cortés Lastra
Izskatīšana komitejā	9.2.2012
Pieņemšanas datums	27.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Corina Creţu, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Filip Kaczmarek, Franziska Keller, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi, Gabriele Zimmer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Enrique Guerrero Salom, Edvard Kožušník, Cristian Dan Preda, Patrizia Toia

Budžeta komitejaS ATZINUMS (29.3.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK
(COM(2011)0594 – C7-0355/2011 – 2011/0261(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Anne E. Jensen

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums

Komisija ir ierosinājusi ES līmenī ieviest finanšu darījuma nodokli (FDN), ko varētu pilnībā vai daļēji izmantot kā ES budžeta pašu resursus.

Priekšlikumā ir noteikts, ka FDN likmes nav zemākas par:

· 0,1 % ikvienam darījumam, kas nav saistīts ar atvasinājumu līgumiem, un

· 0,01 % ar atvasinājumu līgumiem saistītiem finanšu darījumiem.

Budžeta konteksts un aspekti

Pašlaik aptuveni 85 % no Savienības ieņēmumiem nodrošina dalībvalstu budžeta līdzekļi, nevis pašu resursi. Tas ir pretrunā ne vien Lisabonas līguma[1] noteikumiem, bet arī Romas līguma[2] burtam un garam. Kad 1957. gadā tika izveidota Eiropas Kopiena, NKI resursi tika uzskatīti par pagaidu risinājumu. Lai gan pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados dalībvalstu iemaksas tika aizstātas ar patiesajiem pašu resursiem, tomēr 1988. gadā tās tika ieviestas no jauna, lai kompensētu no pašu resursiem gūto ieņēmumu samazināšanos. Ir gan vērts norādīt, ka tolaik NKI resursi nodrošināja tikai 10 % no visiem ES ieņēmumiem. Šāda notikumu attīstība ir veicinājusi to, ka ikviena ar ES budžetu saistīta lēmuma pieņemšanas procesā par dominējošo pakāpeniski ir kļuvusi t. s. „taisnīgas atlīdzināšanas” loģika, kā rezultātā ir tapuši gari atlaižu un nepamatotu izņēmumu saraksti.

Tādēļ ir nepieciešama tagadējās pašu resursu sistēmas reforma, kas izbeigtu šo „taisnīgas atlīdzināšanas” praksi un nodrošinātu ES stabilu un pietiekamu ieņēmumu avotu, vienlaikus nodrošinot pamatu, kas ļautu atteikties no pašreizējās atlaižu un izņēmumu sistēmas ES budžeta ieņēmumu daļā.

Ņemot vērā ekonomiskās grūtības, ir vērts atcerēties arī vairākās Parlamenta rezolūcijās uzsvērto, proti, ka pašu resursi ir nozīmīgs instruments, kas var nodrošināt ES saistību izpildei un mērķu sasniegšanai pietiekamu finansējumu pat bez vajadzības palielināt ES budžetu[3].

Atzinuma sagatavotāja vēlas atgādināt, ka rezolūcijā par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni[4] Parlaments uzskaitīja vairākus kritērijus, kas jāizmanto, vērtējot potenciālo pašu resursu piemērotību, un šie konkrētie kritēriji ir: pietiekamība, stabilitāte, atpazīstamība un vienkāršība, zemas darbības izmaksas, līdzekļu piešķiršanas efektivitāte, vertikāla un horizontāla vienlīdzība un iemaksu taisnīgums.

Pašreizējais Komisijas priekšlikums par FDN atbilst vairumam šo kritēriju. Konkrēti, FDN varētu būt ES budžeta ieņēmumu avots (saskaņā ar Komisijas priekšlikumu līdz 2020. gadam no FDN veidā gūtajiem ieņēmumiem kā pašu resursus varētu izmantot aptuveni EUR 54,2 miljardus gadā). FDN ir arī atpazīstams ieguldītājiem un finanšu tirgus dalībniekiem, tas ir pietiekami vienkāršs, saistīts ar zemām darbības izmaksām un to ir viegli iekasēt, kā arī tas nodrošina vertikālu un horizontālu vienlīdzību un iemaksu taisnīgumu. Turklāt, ieviešot FDN, nepalielinātos nodokļu slogs iedzīvotājiem un tiktu saglabāta dalībvalstu fiskālā suverenitāte.

Būtu jāņem vērā, ka FDN ir izpelnījies ES sabiedrības atbalstu, ko apliecina 2011. gada jūnijā veiktās Eirobarometra aptaujas rezultāti, saskaņā ar kuriem 61 % Eiropas iedzīvotāju atbalsta šāda maksājuma noteikšanu, no kuriem 81 % vēlas, lai tas tiktu piemērots visā ES[5].

Lai FDN varētu izmantot kā pašu resursu, tas būtu jāpiemēro visās 27 dalībvalstīs.

Atzinuma sagatavotāja vēlas uzsvērt, ka nav iespējama galīgā vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, kamēr nav panākta politiska vienošanās par pašu resursu sistēmas reformu, jo budžets ir nedalāms un abas tā daļas (ieņēmumi un izdevumi) ir savstarpēji cieši saistītas, un šajā sakarībā vēlas atgādināt, ka pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumu pieņemšanai nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Lai labāk saskaņotu Savienības politikas mērķus un ES budžetu, visi no FDN iegūtie līdzekļi vai vismaz to daļa būtu jāizmanto kā ES budžeta ieņēmumi.
Pamatojums
Ar visā ES piemērojama finanšu darījuma nodokļa (FDN) palīdzību varētu likvidēt pašlaik spēkā esošo atlaižu un izņēmumu sistēmu.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis nodrošina, lai daļa no FDN, kas izmantojama kā Savienības pašas resursi, tiktu ieskaitīta ES budžetā saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012 [par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir finanšu darījumu nodoklis].
Pamatojums
Ar visā ES piemērojama finanšu darījuma nodokļa (FDN) palīdzību varētu likvidēt pašlaik spēkā esošo atlaižu un izņēmumu sistēmu.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — priekšlikumu par tās grozījumiem.	Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — priekšlikumu par tās grozījumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopīga finanšu darījuma nodokļa sistēma un grozījumi Direktīvā 2008/7/EK
Atsauces	COM(2011)0594 – C7-0355/2011 – 2011/0261(CNS)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 25.10.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 25.10.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Anne E. Jensen 16.2.2012
Pieņemšanas datums	29.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Francesca Balzani, Zuzana Brzobohatá, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Estelle Grelier, Carl Haglund, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Barbara Matera, Claudio Morganti, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Potito Salatto, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Frédéric Daerden, Jan Mulder, Georgios Papastamkos, Paul Rübig, Georgios Stavrakakis
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jens Rohde

• [1]  LESD 311. panta pirmā daļa: „(..) Neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnībā finansē no pašas resursiem.”
• [2]  Romas līguma 201. pants: „Komisija izvērtē nosacījumus saskaņā ar kuriem dalībvalstu finanšu iemaksas, kas paredzētas 200. pantā, var aizstāt ar Kopienas pašas līdzekļiem, jo īpaši ar ienākumiem, kas uzkrāsies no kopējiem muitas tarifiem, kad šos tarifus pilnībā ieviesīs. Šajā nolūkā Komisija iesniedz Padomei priekšlikumus. (..)”
• [3]  Konkrēti, šajās rezolūcijās:
  P6_TA(2007)0098, pieņemta 2007. gada 29. martā;
  P7_TA(2011)0080, pieņemta 2011. gada 8. martā;
  P7_TA(2010)0056, pieņemta 2010. gada 10. martā;
  P7_TA(2010)0089, pieņemta 2010. gada 25. martā;
  P7_TA-PROV(2010)0433, pieņemta 2010. gada 25. novembrī;
  P7_TA-PROV(2010)0475, pieņemta 2010. gada 15. decembrī;
  P7_TA-PROV(2011)0266, pieņemta 2011. gada 8. jūnijā;
  P7_TA-PROV(2011)0327, pieņemta 2011. gada 6. jūlijā.
• [4]  P6_TA(2007)0098, pieņemta 2007. gada 29. martā.
• [5]  European Parliament Eurobarometer (EB Parlemeter 75.2), pieņemts 2011. gada 22. jūnijā. http://www.europarl.europa.eu/pdf/eurobarometre/2011/juin/22062011/eb752_financial_crisis_analytical_synthesis_en.pdf.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (20.3.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK
(COM(2011)0594 – C7-0355/2011 – 2011/0261(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Frank Engel

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums attiecībā uz finanšu darījuma nodokli (FDN) ir atbildes reakcija uz atkārtotajiem aicinājumiem, kas izskan visā Eiropas Savienībā, prasīt no finanšu sektora ieguldījumu pašreizējās krīzes radīto izmaksu segšanā. Referents atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, kas atbilst arī Eiropas Parlamenta prasībai pēc rīcības šajā jomā.

FDN pēc definīcijas ir vienotā tirgus elements. FDN Eiropas līmeņa tiesiskam regulējumam ir divi mērķi: taisnīgums, jo finanšu darījumi, pretēji visiem citiem ekonomiskajiem darījumiem, lielākoties netiek aplikti ar nodokli, un saskaņošana, jo ir nepieciešama vienota Eiropas līmeņa pieeja finanšu darījumu aplikšanai ar nodokli, paredzot likmes, kas — ja arī nav vienādas visā Eiropā — vismaz ir salīdzināmas un noteiktas, pamatojoties uz kopīgu minimālo vērtību.

FDN ir arī cieši saistīts ar mērķi pilnībā atraisīt vienotā tirgus potenciālu, lai atjaunotu Eiropas izaugsmi un tādējādi ļautu sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstītos mērķus. Ir nepieciešami ieguldījumi vienotajā tirgū, un tiem jānāk no Eiropas. Tādējādi FDN, kura radītie ieņēmumi nonāktu Eiropas Savienības vispārējā budžetā, palielinātu līdzekļus, kas nepieciešami konsekventiem Eiropas ieguldījumiem savas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai.

Tādēļ ir skaidrs, ka FDN jāpiemēro visā ES teritorijā. ES ir vienots tirgus un savs budžets, savukārt euro zonai to nav. FDN, kas nonāk ES budžetā un tādējādi veicina vienotā tirgus dinamisku attīstību, var būt tikai tāds FDN, kuru piemēro visā Savienībā un līdz ar to — visos svarīgākajos Eiropas finanšu centros. Jebkāds izņēmums attiecībā uz šā principa piemērošanu izraisītu nepieņemamus vienotā tirgus darbības izkropļojumus.

FDN jārada pietiekami daudz ieņēmumu, lai tas kalpotu kā politisks instruments krīzes pārvarēšanai, vienlaikus šā nodokļa režīmam neizraisot to finanšu instrumentu un iestāžu ievērojamu pārvietošanu, kuri ir Eiropas finanšu nozares raksturīga iezīme vai kuriem piemīt īpašs Eiropas finanšu centru attīstības potenciāls. Minētais nodoklis arī nedrīkst traucēt šādu ieguldījumu instrumentu darbību, kuri ES ir nepieciešami, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un taisnīgu ienākumu aizstājēju pensionētiem iedzīvotājiem.

Tādēļ referents ierosina, lai ieguldījumu fondiem, kurus reglamentē tiesību akti PVKIU jomā, un pensiju fondiem tiktu piemērota diferencēta nodokļa likme, t. i., samazināta likme 0,01 % apmērā.

Kopš ASV nekustamā īpašuma tirgus burbuļa plīšanas strukturētie finanšu produkti, darījumos ar kuriem visām iesaistītajām personām trūkst pārredzamības, un to ļaunprātīga izmantošana ir veicinājusi finanšu sektora satricinājumus. Tirdzniecība ar šādiem instrumentiem ir intensīva, to apjoms — milzīgs, un līdz ar to ieņēmumi, ko varētu gūt no to aplikšanas ar nodokli, — ļoti lieli. Ja šā nodokļa piemērošana izraisītu atsevišķu atvasināto instrumentu tirdzniecības elementu pārvietošanu, tostarp augsta biežuma tirdzniecības kategorijā, šāda pārvietošana nekaitētu Eiropas kapitāla vienotā tirgus attīstībai.

Tādēļ tiem būtu jāpiemēro nodokļa pamatlikme 0,1 % apmērā, un tāpēc referents ierosina šo likmi piemērot finanšu darījumiem, kas saistīti ar atvasināto instrumentu līgumiem.

Kopš brīža, kad Komisija pirmo reizi iepazīstināja Eiropas Parlamentu ar ietekmes novērtējumu, tā to ir papildinājusi, neinformējot ne Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju, ne referentu par papildu vai jauniegūto rezultātu būtību. Referents pauž sašutumu, ka komitejai tādējādi nav tikusi dota iespēja iepazīties ar visjaunākā novērtējuma būtību. Tomēr ir jāatzīst, ka ir pārskatīts gan pārvietošanas risks, gan sagaidāmā FDN ietekme uz Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmi, iezīmējot mazāk negatīvu priekšstatu par to, kas bija atspoguļots iepriekš publicētajā ietekmes novērtējumā. Tādējādi FDN nozīmīgums vienotā tirgus mērķu sasniegšanā kļūst ne tikai par šā atzinuma, bet arī par visa Eiropas Parlamenta atzinuma galveno elementu.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Nesenā finansiālā krīze ir visos līmeņos raisījusi diskusijas par iespējamu papildu nodokli finanšu nozarē, it sevišķi — par finanšu darījuma nodokli (FDN). Diskusijas pamatā ir vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare iesaistās krīzes izmaksu segšanā un turpmāk tā tiek aplikta ar nodokļiem tikpat taisnīgi kā citas nozares; mazināt finanšu iestāžu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības; papildināt regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un ģenerēt papildu ieņēmumus valdību budžetiem vai konkrētām politiskām vajadzībām.	(1) Nesenā finansiālā krīze ir visos līmeņos raisījusi diskusijas par iespējamu papildu nodokli finanšu nozarē, it sevišķi — par finanšu darījuma nodokli (FDN). Diskusijas pamatā ir vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare iesaistās krīzes izmaksu segšanā un turpmāk tā tiek aplikta ar nodokļiem tikpat taisnīgi kā citas nozares; mazināt finanšu iestāžu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības; papildināt regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un ģenerēt papildu ieņēmumus vispārējiem budžetiem vai konkrētām politikas jomām, kuru mērķis ir ekonomikas izaugsme.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Saskaņota FDN sekmīgai ieviešanai Eiropas Savienībā būtu jāpastiprina starptautiskie centieni veicināt līdzīgu instrumentu pieņemšanu pasaules mērogā. Tādēļ Savienībai šajā sakarībā būtu jāuzņemas vadošā loma.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Lai novērstu kropļojumus, ko rada dalībvalstu vienpusēji noteikti pasākumi, ņemot vērā attiecīgo finanšu darījumu lielākās daļas ārkārtīgi augsto mobilitāti, un tādējādi nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir svarīgi Savienības līmenī saskaņot FDN galvenās iezīmes dalībvalstīs. Tādā veidā varētu izvairīties no pamudinājumiem uz nodokļu arbitrāžu Savienībā un sadalījuma kropļojumiem Savienības finanšu tirgu starpā, kā arī dubultas nodokļu uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas iespējām.	(2) Lai novērstu kropļojumus, ko rada dalībvalstu vienpusēji noteikti pasākumi, ņemot vērā attiecīgo finanšu darījumu lielākās daļas ārkārtīgi augsto mobilitāti, un tādējādi nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, lielāku solidaritāti un taisnīgumu, kā arī lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, ir svarīgi Savienības līmenī saskaņot FDN galvenās iezīmes dalībvalstīs. Tādā veidā varētu izvairīties no pamudinājumiem uz nodokļu arbitrāžu Savienībā un sadalījuma kropļojumiem Savienības finanšu tirgu starpā, kā arī dubultas nodokļu uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas iespējām.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Vienam no FDN galvenajiem mērķiem būtu jābūt atturēšanai no pārāk riskantu darījumu veikšanas un finanšu nozares stimulēšanai kalpot ražīgai ekonomikai.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) FDN ieviešanā būtu jāņem vērā šādi principi:
	– valūtas princips: šo nodokli piemēro visiem instrumentiem, kuru vērtība izteikta euro vai jebkurā citā ES dalībvalstu valūtā;
	– tirdzniecības princips: nodokli piemēro finanšu darījumiem, kas atvasināti no jebkādiem aktīviem, kuri pieņemti tirdzniecībai kādā no Eiropas Savienības tirgiem; un
	– starpniecības princips: nodokli piemēro visiem finanšu darījumiem, kuros kā starpnieks darbojas Savienības pastāvīgais iedzīvotājs.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Finanšu instrumentu definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, I pielikumā aptver kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienības. Tas nozīmē, ka akcijas un sertifikāti pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (PVKIU), kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) 1. panta 2. punktā, un alternatīvajos ieguldījumu fondos (AIF), kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir finanšu instrumenti. Tādēļ šo instrumentu parakstīšana un dzēšana ir darījumi, uz kuriem jāattiecas FDN.	(4) Finanšu instrumentu definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, I pielikumā aptver kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienības. Tas nozīmē, ka akcijas un sertifikāti pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (PVKIU), kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) 1. panta 2. punktā, un alternatīvajos ieguldījumu fondos (AIF), kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir finanšu instrumenti. Tādēļ šo instrumentu parakstīšana un dzēšana ir darījumi, uz kuriem jāattiecas FDN. Tomēr PVKIU īpašais raksturs un to svarīgums iekšējā tirgus potenciāla pilnīgā izmantošanā attaisno to, ka tiem piemēro īpašu — zemāku — nodokļa likmi. Tas pats attiecas uz pensiju fondiem vai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību1 6. panta a) punktā.
	__________
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Vienādas attieksmes interesēs būtu jāpiemēro vienota nodokļa likme katrā darījumu kategorijā, proti, tirdzniecība ar finanšu instrumentiem, kas nav atvasinājumi, no vienas puses, un atvasinājumu līgumu pirkšana/pārdošana, nodošana, noslēgšana vai pārjaunošana no otras.	(11) Lai ierobežotu pārlieku riskantas finanšu darbības un tādējādi novērstu turpmākas krīzes, īpaši augsta riska finanšu produktiem būtu jāpiemēro lielāka nodokļa likme nekā mazāk spekulatīviem produktiem.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Finanšu darījumu augstās mobilitātes dēļ un tādēļ, lai palīdzētu mazināt varbūtēju izvairīšanos no nodokļa, FDN būtu piemērojams saskaņā ar rezidences principu.	(13) Finanšu darījumu augstās mobilitātes dēļ un lai palīdzētu mazināt iespējamu izvairīšanos no nodokļa, FDN būtu piemērojams saskaņā ar rezidences principu, ko papildinātu emisijas un īpašumtiesību principi.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Nodokļa minimālās likmes būtu nosakāmas pietiekami augstas, lai būtu iespējams sasniegt šās direktīvas noteikto saskaņotības mērķi. Tajā pašā laikā tām ir jābūt pietiekami zemām, lai minimizētu darbības pārcelšanas risku.	(14) Nodokļa minimālās likmes būtu nosakāmas pietiekami augstas, lai būtu iespējams sasniegt šās direktīvas noteikto saskaņotības mērķi un lai finanšu nozare tādējādi sniegtu pienācīgu ieguldījumu ekonomiskās krīzes izmaksu segšanā, tādējādi atbalstot reālās ekonomikas izaugsmi. Tajā pašā laikā līdz vienota vispārējā FDN režīma ieviešanai šīm likmēm ir jābūt pietiekami zemām, lai minimizētu darbības pārcelšanas risku.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņēma priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, lai aizstātu pašreizējo Savienības budžeta finansēšanas sistēmu ar jaunu, kurā tiktu pilnībā izmantotas iespējas, ko paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību. Priekšlikumā FDN identificēts kā iespējamais jaunais pašu resursu veids Savienības vispārējā budžeta finansēšanai. FDN ļautu gūt papildu budžeta ieņēmumus izaugsmi veicinošu politikas virzienu finansēšanai, kuri paredzēti stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstīto mērķu sasniegšanai, kā arī palielinātu iekšējā tirgus potenciālu. 2011. gada 9. novembrī Komisija pieņēma grozītu priekšlikumu, kas uzlabo un papildina 29. jūnijā pieņemto priekšlikumu, nodrošinot saskaņotību ar šo direktīvu un izklāstot Komisijas priekšlikumus tam, kā FDN izmantot par ES vispārējā budžeta ieņēmumu avotu.
Pamatojums
No Eiropas līmeņa FDN gūtajiem ieņēmumiem jānonāk ES budžetā gan tāpēc, ka tas ir loģisks pašu resursu veids, gan tāpēc, ka tādējādi gūtos ieņēmumus var izmantot, lai veicinātu vienotā tirgus izveides pabeigšanu un stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstīto mērķu sasniegšanu, īstenojot uz konkrētu mērķi orientētu ieguldījumu politiku. Komisija plāno iesniegt priekšlikumu, kas atvieglotu šādas kārtības noteikšanu. Tādēļ direktīvā jāparedz skaidra atsauce uz FDN veidā gūto ieņēmumu iekļaušanu ES vispārējā budžetā un saikne ar priekšlikumu par pašu resursiem.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Nodokļu ieņēmumu palielināšana Eiropas Savienības budžetā. No FDN gūtie ieņēmumi nonāk Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai finansētu tās stratēģisko mērķu sasniegšanu. Diskusijai par šo ieņēmumu sadali vispārējā budžetā būtu jānotiek citā kontekstā, it īpaši saistībā ar priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Šai direktīvai jāstājas spēkā ļoti drīz, saskaņojot to ar citiem centieniem regulēt finanšu tirgus, uzlabot iekšējā tirgus darbību un radīt juridisko noteiktību. Direktīvas transponēšana būtu jāpabeidz līdz 2012. gada beigām.
Pamatojums
Ņemot vērā to, ka FDN ir jāuzskata par finanšu tirgu regulēšanas, krīzes pārvarēšanas un vienotā tirgus darbības uzlabošanas politisko centienu elementu, lai veicinātu reālās ekonomikas izaugsmi, ir vēlams to sākt piemērot pēc iespējas drīz. Tas ir nepieciešams arī, lai panāktu juridisko noteiktību, it īpaši tāpēc, ka dalībvalstis apsver iespēju līdzīgus instrumentus ieviest vienpusēji. Tādēļ direktīva būtu jātransponē līdz 2012. gada beigām, un tai būtu jāstājas spēkā 2013. gada 1. janvārī.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Komisija būtu jāpilnvaro pārskatīt šo direktīvu un ierosināt tās aizstāšanu ar regulu, it īpaši gadījumā, ja izrādītos, ka regula ir piemērotāka to mērķu sasniegšanai, kas saistīti ar iekšējo tirgu un saskaņošanu.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī direktīva attiecas uz visiem finanšu darījumiem, ar nosacījumu, ka vismaz viena no darījuma pusēm ir reģistrēta dalībvalstī un ka dalībvalsts teritorijā reģistrēta finanšu iestāde ir darījuma puse un rīkojas uz sava rēķina vai uz citas personas rēķina vai rīkojas darījuma puses vārdā.	2. Šī direktīva attiecas uz visiem finanšu darījumiem — tai skaitā tūlītējiem valūtas darījumiem un dzīvības apdrošināšanas darījumiem — kuri atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
	(a) vismaz viena no darījuma pusēm ir reģistrēta dalībvalstī un dalībvalsts teritorijā reģistrēta finanšu iestāde ir darījuma puse un rīkojas uz sava rēķina vai uz citas personas rēķina vai rīkojas darījuma puses vārdā;
	(b) instrumentu, kas ir darījuma mērķis, ir emitējušas Savienībā reģistrētas vienības.
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka priekšlikums ietver arī vērtspapīru emisijas principu, tādējādi samazinot ekonomiskās darbības pārcelšanas risku un novēršot to, ka Eiropas finanšu iestāžu nokļūst neizdevīgākā situācijā attiecībā uz Savienībā emitētu instrumentu tirdzniecību nekā iestādes ārpus Savienības.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 4. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) darījumiem ar dalībvalstu centrālajām bankām.	(d) darījumiem ar dalībvalstu centrālajām bankām, reģionālajām un pašvaldības iestādēm un citām iestādēm.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) tā ir puse finanšu darījumā saistībā ar finanšu instrumentu, kas emitēts dalībvalsts vai Savienības teritorijā.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 3.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pants
	Emisijas princips
	1. Šajā direktīvā finanšu instruments tiek uzskatīts par emitētu kādas dalībvalsts vai Savienības teritorijā, ja to emitējusi juridiska persona, kas reģistrēta kādā no dalībvalstīm.
	2. Atvasināto instrumentu līguma gadījumā nosacījums par emisiju kādas dalībvalsts vai Savienības teritorijā ir izpildīts, ja atsauces instrumentu vai pamatā esošo instrumentu ir emitējusi juridiska persona, kas reģistrēta kādā no dalībvalstīm.
	3. Strukturēta instrumenta gadījumā nosacījums par emisiju kādas dalībvalsts vai Savienības teritorijā ir izpildīts tad, ja strukturētais instruments pamatojas uz vai ir nodrošināts ar ievērojamu daļu aktīvu vai finanšu instrumentu un atvasināto instrumentu, kas attiecas uz finanšu instrumentiem, kurus emitējusi juridiska persona, kas reģistrēta kādā no dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Likmes nav zemākas kā:	Likmes nav zemākas par:
(a) 0,1 % par 5. pantā norādītajiem finanšu darījumiem;	(a) 0,1 % par 5. pantā norādītajiem finanšu darījumiem:
	(i) finanšu darījumiem, kas saistīti ar tādu PVKIU akcijām un sertifikātiem, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)1 1. panta 2. punktā, piemēro likmi, kas nav zemāka par 0,05 %;
	(ii) finanšu darījumiem, kas saistīti ar pensiju fondiem vai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kuras definētas Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) punktā, piemēro likmi, kas nav zemāka par 0,05 %;
(b) 0,01 % par 6. pantā norādītajiem finanšu darījumiem.	(b) 0,05 % par 6. pantā norādītajiem finanšu darījumiem.
	____________
	1 OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Darījuma katra puse, ieskaitot personas, kas nav finanšu iestādes, kļūst solidāri atbildīgas par tāda nodokļa nomaksu, kas jāmaksā finanšu iestādei par minēto darījumu, ja minētā finanšu iestāde nav nomaksājusi nodokli 10. panta 4. punktā noteiktajā termiņā.	3. Darījuma katra puse, izņemot personas, kas nav finanšu iestādes, kļūst solidāri atbildīgas par tāda nodokļa nomaksu, kas jāmaksā finanšu iestādei par minēto darījumu, ja minētā finanšu iestāde nav nomaksājusi nodokli 10. panta 4. punktā noteiktajā termiņā.
Pamatojums
Priekšlikuma pamatā esošais princips paredz atbrīvot no nodokļa maksāšanas un ietekmes fiziskās personas un iestādes, kas nav finanšu iestādes. Saskaņā ar šo pašu principu tām nevajadzētu būt atbildīgām par nodokļa maksāšanu gadījumos, kad otra darījuma puse ir izdarījusi pārkāpumus.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Finanšu darījumu, par kuru nav iekasēts FDN, uzskata par tādu, kas nav juridiski īstenojams, un tā rezultātā nenotiek pamatā esošā aktīva īpašumtiesību nodošana.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 11.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Nodokļu ieņēmumu iekļaušana Eiropas Savienības budžetā
	No FDN gūtie ieņēmumi nonāk Eiropas Savienības vispārējā budžetā.
Pamatojums
No Eiropas līmeņa FDN gūtajiem ieņēmumiem jānonāk ES budžetā gan tāpēc, ka tas ir loģisks pašu resursu veids, gan tāpēc, ka tādējādi gūtos ieņēmumus var izmantot, lai veicinātu vienotā tirgus izveides pabeigšanu un stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstīto mērķu sasniegšanu, īstenojot uz konkrētu mērķi orientētu ieguldījumu politiku. Komisija plāno iesniegt priekšlikumu, kas atvieglotu šādas kārtības noteikšanu. Tādēļ direktīvā jāparedz skaidra atsauce uz FDN veidā gūto ieņēmumu iekļaušanu ES vispārējā budžetā un saikne ar priekšlikumu par pašu resursiem.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — priekšlikumu par tās grozījumiem.	Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — priekšlikumu par tās grozījumiem.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pirmajā ziņojumā, kas jāsagatavo saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Komisija apskata arī iespēju šo direktīvu aizstāt ar regulu par vienotu FDN sistēmu, tostarp iespēju ieviest fiksētu nodokļa likmju vienotu kopumu katrai finanšu darījumu kategorijai visā Savienībā.
Pamatojums
Tā kā Eiropas līmeņa FDN ieviešanas mērķis ir saskaņošana iekšējā tirgus ietvaros, rodas loģisks jautājums, vai regula nebūtu piemērotāks juridiskais instruments tā ieviešanai nekā direktīva. Ar regulu varētu noteikt vienotu nodokļa likmi katrai finanšu darījumu kategorijai visā Savienībā un tehniskos noteikumus no FDN gūto ieņēmumu iekļaušanai Savienības vispārējā budžetā.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šās direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.	1. Dalībvalstis līdz 2012. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo pasākumu tekstu.
Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2014. gada 1. janvāra.	Dalībvalstis minētos pasākumus piemēro no 2013. gada 1. janvāra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.	Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
Pamatojums
Ņemot vērā to, ka FDN ir jāuzskata par finanšu tirgu regulēšanas, krīzes pārvarēšanas un vienotā tirgus darbības uzlabošanas politisko centienu elementu, lai veicinātu reālās ekonomikas izaugsmi, ir vēlams to sākt piemērot pēc iespējas drīz. Tas ir nepieciešams arī, lai panāktu juridisko noteiktību, it īpaši tāpēc, ka dalībvalstis apsver iespēju līdzīgus instrumentus ieviest vienpusēji. Tādēļ direktīva būtu jātransponē līdz 2012. gada beigām, un tai būtu jāstājas spēkā 2013. gada 1. janvārī. Ar šo grozījumu Komisijas priekšlikums tiek pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajai politiskajai deklarācijai par skaidrojošiem dokumentiem, kura tika atbalstīta 2011. gada novembrī.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopīga finanšu darījuma nodokļa sistēma un grozījumi Direktīvā 2008/7/EK
Atsauces	COM(2011)0594 – C7-0355/2011 – 2011/0261(CNS)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 25.10.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 25.10.2011
Referents(-i)        Iecelšanas datums	Frank Engel 17.10.2011
Izskatīšana komitejā	24.1.2012	29.2.2012
Pieņemšanas datums	20.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 8 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Cristian Silviu Buşoi, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Christian Engström, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Edvard Kožušník, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Gino Trematerra, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Simon Busuttil, Nessa Childers, Marielle Gallo, Morten Løkkegaard, Konstantinos Poupakis, Olle Schmidt, Ivo Strejček, Marc Tarabella, Sabine Verheyen

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopīga finanšu darījuma nodokļa sistēma un grozījumi Direktīvā 2008/7/EK
Atsauces	COM(2011)0594 – C7-0355/2011 – 2011/0261(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	19.10.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 25.10.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 25.10.2011	BUDG 25.10.2011	IMCO 25.10.2011	JURI 25.10.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	JURI 21.11.2011
Referents(-i)        Iecelšanas datums	Anni Podimata 25.10.2011
Izskatīšana komitejā	9.1.2012	29.2.2012	26.3.2012
Pieņemšanas datums	25.4.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 10 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Pascal Canfin, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Ivari Padar, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pervenche Berès, Robert Goebbels, Thomas Händel, Sophia in ‘t Veld, Krišjānis Kariņš, Gay Mitchell, Sirpa Pietikäinen, Emilie Turunen
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christofer Fjellner, Jaroslav Paška
Iesniegšanas datums	3.5.2012