ZIŅOJUMS par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā
14.5.2012 - (2011/2293(INI))
Kultūras un izglītības komiteja
Referents: Marco Scurria
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165., 166. un 214. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu „Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību[3],
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra Lēmumu 2010/37/EK par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads)[4],
– ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 24. aprīļa rezolūciju par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā[5],
– ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. novembra rezolūciju par jauniešu brīvprātīgu darbību[6],
– ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2007. gada 16. maija rezolūciju par kopīgu mērķu īstenošanu saistībā ar jauniešu brīvprātīgām darbībām[7],
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 20. novembra Ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā[8],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta[9],
– ņemot vērā 2011. gada 10. marta deklarāciju par Eiropas statūtu izveidi savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem[10],
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 3. oktobra secinājumus par brīvprātīgā darba lomu sociālajā politikā[11],
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 29. novembra secinājumus par sporta nozarē veikto brīvprātīgo darbību nozīmi pilsoniskās aktivitātes veicināšanā[12],
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra „2010. gada ziņojumu par ES pilsonību — likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” (COM(2010)0603),
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 5. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā” (COM(2007)0498),
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 27. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus. Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas” (COM(2009)0200),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „„Jaunatne kustībā”. Iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā (COM(2011)0568),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Kā ar brīvprātīgo darbu paust ES iedzīvotāju solidaritāti: pirmās pārdomas par Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu” (COM(2010)0683),
– ņemot vērā savu 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju „Brīvprātīgas rīcības loma ekonomiskas un sociālas kohēzijas veicināšanā”[13],
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0166/2012),
A. tā kā par brīvprātīgām darbībām tiek uzskatītas darbības, tostarp formālā, neformālā, informālā jeb ikdienējā un profesionālā apmācība un mācīšanās, ko persona veic pēc brīvas gribas, izvēles un motivācijas, negaidot finansiālu labumu un necerot gūt peļņu, un kas dod labumu brīvprātīgajiem, personām, kuras izmanto brīvprātīgo asociāciju pakalpojumus, kā arī kopienām un sabiedrībai kopumā;
B. tā kā sekmīgi īstenotajam Eiropas gadam brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads) bija pozitīva ietekme valstu, reģionālā, pašvaldību un Eiropas līmenī attiecībā uz pamanāmību sabiedrībā un informētības palielināšanu un tam būtu jāietekmē sabiedriskās politikas izstrāde;
C. tā kā brīvprātīgs darbs ir informālās mācīšanās pieredze, kas piemērota visu vecumu cilvēkiem; tā kā tas sniedz labumu saistībā ar personīgo attīstību, kopienas pārvaldību, demokrātijas, pilsonisko vērtību un sociālās solidaritātes stiprināšanu un līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, starpkultūru izglītību un sociālo un profesionālo prasmju iegūšanu, kā arī veicina ES politikas mērķu sasniegšanu sociālās integrācijas, diskriminācijas apkarošanas, nodarbinātības, izglītības, kultūras, prasmju attīstības un pilsonības jomā;
D. tā kā brīvprātīgs darbs ir būtisks faktors sociālā kapitāla radīšanai un attīstības un sociālekonomiskās kohēzijas veicināšanai, ņemot vērā neformālas mācīšanās iespēju potenciālu palīdzēt brīvprātīgajiem iegūt prasmes, kas veicinās viņu nodarbinātību un tādējādi izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;
E. tā kā arvien vairāk dažāda vecuma ES pilsoņu iesaistās brīvprātīgajā darbā tādās jomās kā izglītība, kultūra, jaunatne, sports, vide, ilgtspējīga attīstība, veselība, imigrācija, tiesību popularizēšana, korporatīvā sociālā atbildība un ES attiecības ar trešām valstīm;
F. tā kā dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga brīvprātīgā darba kultūra, tradīcijas, tiesību sistēmas un organizēšanas metodes, bet šķēršļi tā praktizēšanai ir pastāvīgi, jo brīvprātīgais darbs nav pienācīgi atzīts daudzās dalībvalstu juridiskajās sistēmās, un tā kā tas nedrīkst aizstāt uzdevumus, kuru veikšanai var tikt izveidotas darbavietas ar atalgojumu;
G. tā kā ekonomikas krīze un fiskālā konsolidācija apdraud finanšu ilgtspēju daudziem NVO un brīvprātīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ik dienu iegulda pūles aktīvas pilsonības, solidaritātes un sociālās integrācijas palielināšanā visā Eiropā;
H. tā kā ekonomikas krīzei un politiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem ir ietekme uz brīvprātīgo darbību ilgtspējīgu finansējumu un līdzekļu piesaisti;
I. tā kā pārmērīgu formalitāšu un birokrātijas dēļ daudziem brīvprātīgo vadītiem projektiem un organizācijām nav resursu, lai piekļūtu ES programmu finansējumam un piesaistītu to;
J. tā kā ES rīcībai ir pievienotā vērtība sadarbības veicināšanā starp dalībvalstīm un informācijas un labas pieredzes apmaiņas veicināšanā attiecībā uz brīvprātīgo darbu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu,
1. aicina dalībvalstis, kurās nav skaidras vai atbilstīgas tiesiskās sistēmas brīvprātīgajiem, ieviest šādu sistēmu un izstrādāt valstu stratēģijas, lai veicinātu brīvprātīgu darbību attīstību, tostarp brīvprātīgajā darbā iesaistīto personu tiesību atzīšanu, un nodrošinātu visiem kvalitāti, aizsardzību un vienlīdzīgu piekļuvi bez kādas diskriminācijas, it īpaši attiecībā uz pienācīgu piekļuvi veselības un sociālajai aizsardzībai;
2. aicina tās dalībvalstis, kuras nav panākušas būtisku progresu brīvprātīgā darba jomā, turpmāk politikā, programmās un finansējumā pievērst šai nozarei īpašu uzmanību;
3. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka brīvprātīgo tiesības un pienākumus atzīst un ievēro un ka tie ir zināmi arī pašiem brīvprātīgajiem; šajā sakarā ierosina dalībvalstīm izmantot Eiropas Hartu par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem, kuru izstrādāja ieinteresēto pušu konference 2. jaunatnes brīvprātīgā darba konferencē 2011. gadā kā atsauces materiālu politikas veidošanai un dalībvalstu tiesību aktiem šajā jomā;
4. prasa, lai valstu, reģionālās, pašvaldību un ES iestādes pievērstu īpašu uzmanību nelabvēlīgā stāvoklī esošiem jauniešiem un tiem, kuriem ir mazākas iespējas (jo īpaši iedzīvotājiem ar invaliditāti), lai tie varētu iesaistīties brīvprātīgā darbā un attiecīgi saņemt atbilstošu izglītības un finanšu atbalstu;
5. norāda, ka brīvprātīgais darbs mazina sociālās atstumtības risku un ka šādā darbā ir svarīgi iesaistīt visas sociālās grupas, jo īpaši personas ar invaliditāti; pievērš uzmanību vajadzībai nodrošināt, lai brīvprātīgais darbs tiktu plašāk atzīts un tam mazāk traucētu dažāda veida šķēršļi;
6. uzsver nepieciešamību nodrošināt piekļuvi brīvprātīgam darbam arī imigrantiem un minoritātēm, kas ir būtiski to integrācijas un sociālās integrācijas veicināšanai;
7. norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu brīvprātīgo sadarbībai ir pozitīva ietekme, un uzsver, ka šādai sadarbībai ir īpaša nozīme Eiropas kaimiņattiecību politikas kontekstā; turklāt piebilst, ka papildus galvenajiem labumiem, kas izriet no brīvprātīgā darba, tas var arī veicināt demokrātiju un tiesiskumu trešajās valstīs;
8. aicina Padomi un Komisiju turpināt virzīt sarunas par vīzu režīma atvieglošanu iedzīvotājiem, kas nav ES pilsoņi un kas vēlas iebraukt ES brīvprātīgā darba veikšanas nolūkā, ja viņi atbilst brīvprātīga darba veikšanas kritērijiem;
9. aicina dalībvalstis īstenot Padomes Direktīvas 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā[14] noteikumus un vienkāršot vīzu piešķiršanas procedūras vai atcelt tās personām, kas vēlas veikt brīvprātīgas darbības, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros;
10. norāda, ka ar brīvprātīgā darba starpniecību pilsoņi tiek iesaistīti ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā vietējā un pārrobežu attīstībā un šāds darbs bieži vien spēj nodrošināt ātru palīdzību katastrofu gadījumos; norāda, ka tam ir arī noteikta nozīme solidaritātes, aktīvas pilsonības un starpkultūru izglītības veicināšanā, sniedzot brīvprātīgajiem iespēju apgūt valodu un kultūru tajā valstī, kur viņi strādā, un tādējādi stiprinot sociālo kohēziju un līdzdalības demokrātiju;
11. mudina dalībvalstis atzīt, ka dalība pārrobežu brīvprātīgajā darbā sniedz labumu attiecībā uz pilsoņu nodrošināšanu ar jaunām prasmēm, viņu nodarbinātības iespēju sekmēšanu un sociālās integrācijas attīstības stiprināšanu, un atbalstīt sadarbību starp brīvprātīgā darba organizētājiem ES valstīs, lai veicinātu visu vecuma grupu brīvprātīgo mobilitāti visā Eiropā ar mērķi atbalstīt starpkultūru pieredzes apmaiņu;
12. aicina Komisiju uzlabot brīvprātīgā darba organizāciju un centru infrastruktūru, lai uzlabotu informāciju un apmācību, kā arī brīvprātīgo un šo organizāciju darbību koordināciju;
13. aicina Komisiju publicēt ziņojumu, kurā noteikti šķēršļi pārrobežu brīvprātīgam darbam, piemēram, vecuma ierobežojumi attiecībā apdrošināšanas polisēs, un nepieciešamības gadījumā ierosināt tiesību aktu priekšlikumus;
14. uzsver vajadzību nodrošināt kvalitatīva brīvprātīgā darba attīstību gan valstu, gan pārrobežu līmenī, arī izmantojot vispusīgas informācijas strukturētu sistēmu, brīvprātīgo atbilstošu apmācību, kas ietver pašreizējo paraugpraksi, un uzņemšanas iespējas pakalpojumu sniedzējiem un organizācijām vietējā un valsts līmenī un brīvprātīgo tiesību atzīšanu attiecībā uz brīvprātīgā darba un privātās dzīves saskaņošanu, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidi visos līmeņos;
15. uzsver, ka ir svarīgi paredzēt tādus attīstības pasākumus, kas potenciālos brīvprātīgos var vienot un motivēt, izmantojot katras personas pieredzi, un uzlabot brīvprātīgā darba kvalitātes līmeni visās organizācijās un partnerībās visās dalībvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu brīvprātīgam darbam;
16. aicina dalībvalstis sekmēt brīvprātīgo darba laika izmantošanu kā pieņemamu līdzfinansējuma veidu Eiropas projektos, jo īpaši pārrobežu iniciatīvās;
17. mudina dalībvalstis izstrādāt starptautiskas brīvprātīgā darba iniciatīvas un programmas, kas sniedzas ārpus ES robežām, un pievērš uzmanību pozitīviem piemēriem un praksei, ko atsevišķas dalībvalstis jau ir īstenojušas šajā sakarā;
18. aicina dalībvalstis atbalstīt apmācību programmas un izstrādāt rokasgrāmatas un materiālus par brīvprātīgo vadīšanu, kā arī sistēmas, lai motivētu cilvēkus iesaistīties pārrobežu brīvprātīgajā darbā;
19. aicina Komisiju, valstu, reģionālās un pašvaldību iestādes, kā arī dažādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzlabot informācijas tīklus, lai visiem darītu zināmas brīvprātīgā darba iespējas, novērstu dalības šķēršļus, pilnveidotu piekļuvi brīvprātīgā darba labākajai praksei un veicinātu pārrobežu sadarbību;
20. tāpēc iesaka sadarbībā ar šajā nozarē strādājošām organizācijām un asociācijām un it īpaši to Eiropas tīkliem izveidot centralizētu ES portālu, kurā būtu ietverta arī brīvprātīgā darba labākās prakses resursu banka, sadaļa par pārrobežu brīvprātīgo darbu, ar informāciju par pieejamajām programmām, to izmaksām un nosacījumiem, sekmējot informācijas apmaiņu par administratīvajiem šķēršļiem, brīvprātīgā darba tiesiskajiem un fiskālajiem aspektiem, šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi programmām un labāko veidu šo šķēršļu novēršanai;
21. mudina dalībvalstis pieņemt izmantošanai Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) rokasgrāmatu par brīvprātīgā darba novērtēšanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas rokasgrāmatu par bezpeļņas organizācijām, lai nodrošinātu salīdzināmus statistikas datus un sniegtu skaidru pārskatu par brīvprātīgā darba ievērojamo ieguldījumu, kā arī par brīvprātīgo un pakalpojumu organizētāju vajadzībām visā Eiropas Savienībā;
22. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pieņemt SDO rokasgrāmatu par brīvprātīgā darba novērtēšanu, lai nodrošinātu drošus un salīdzināmus datus, kuri var palīdzēt uzlabot uzraudzību un politikas veidošanas procesu;
23. norāda, ka vecākiem cilvēkiem, kuri iesaistās brīvprātīgajā darbā, ir vieglāk pāriet no darba dzīves uz pensionāra statusu, t. i., pakāpeniski atstāt aktīvo darbu;
24. uzsver, ka jānodrošina informācija, atbilstošs finansējums un atbalsts veciem cilvēkiem, kas vēlas veikt brīvprātīgo darbu citā ES valstī, veicinot aktīvas vecumdienas kā gudrības un pieredzes resursu sabiedrībai;
25. norāda, ka brīvprātīgais darbs veicina integrāciju, sociālo iekļaušanu un sociālo inovāciju un var sniegt ieguldījumu arī nabadzības mazināšanā, tādējādi palīdzot sasniegt ekonomisko un sociālo kohēziju; norāda, ka brīvprātīgais darbs stimulē paaudžu solidaritāti, sekmējot sadarbību starp jauniešiem un veciem cilvēkiem, un veicina aktīvas vecumdienas un sociālo iesaistīšanos visos dzīves posmos, kā arī palīdz uzlabot vides aizsardzību;
26. norāda, ka brīvprātīgais darbs palielina cilvēku toleranci, rada humāno un sociālo kapitālu un tam ir būtiska loma, lai radītu iespējas sociāli atstumtām grupām; uzsver, ka ir nepieciešama piekļuve pēc iespējas plašākam brīvprātīgā darba iespēju klāstam, un mudina Komisiju padarīt Eiropas programmas iekļaujošākas un atvērtākas visām vecuma grupām;
27. aicina dalībvalstis noteikt valsts līmeņa mērķus brīvprātīgā darba jomā un izstrādāt oficiālus brīvprātīgo darbību uzskaites, kontroles un novērtēšanas ziņojumus;
28. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību brīvprātīgām darbībām sportā, jo īpaši tautas sporta līmenī, atzīt brīvprātīgo vadītu organizāciju svarīgo lomu kultūras stiprināšanā, sociālās iekļaušanas veicināšanā un kopienu attīstīšanā un mazināt šķēršļus ar sportu saistītām brīvprātīgām darbībām visā ES;
29. mudina valstu, reģionālās, pašvaldību un ES iestādes atzīt brīvprātīgā darba nozīmīgo ieguldījumu arī vides aizsardzībā, atbalstot darbības vides izglītības, ārkārtas situāciju novēršanas un pārvaldības, kā arī mākslas un kultūras mantojuma aizsardzības jomā;
30. aicina Eiropas Savienības uzņēmumus aktīvi atbalstīt savus darbiniekus un pensionārus brīvprātīgajā darbā;
31. atbalsta Komisijas priekšlikumu ieviest Eiropas kvalifikācijas apliecību, lai brīvprātīgā darbā iegūtās spējas tiktu oficiāli atzītas gan profesionālā, gan izglītības jomā, kas ir būtisks elements potenciālo brīvprātīgo motivācijai un saiknes izveidošanai starp neformālo izglītību un formālām apmācībām;
32. uzsver, ka šī Eiropas kvalifikācijas apliecība būs nevis atsevišķu jaunu sertifikātu kopums, bet gan vispusīgs dokuments, kurā pēc brīvprātīgā pieprasījuma būs apkopota jebkura praktiskā pieredze, apmācība, emocionālās un sociālās prasmes un profesionālā kvalifikācija, kas iegūta mūžizglītības programmas ietvaros, tostarp prasmes, kas iegūtas brīvprātīgas darbības ietvaros;
33. tāpēc ierosina Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmā (ECTS) attiecībā uz studentiem iekļaut prasmes, kas iegūtas brīvprātīgu darbību ietvaros;
34. aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt līdzīgu brīvprātīgu darbību ietvaros apgūtu zināšanu noteikšanas un atzīšanas sistēmu pieaugušajiem ārpus augstskolu sistēmas;
35. aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk ieviest Eiropas kvalifikāciju apliecību; uzsver, ka brīvprātīgajā darbā gūtām prasmēm ir arī ievērojama nozīme darba dzīvē un tās sniedz pievienoto vērtību CV papildināšanā, un norāda, ka brīvprātīgais darbs var palīdzēt jauniešiem karjeras izvēlē;
36. uzsver, ka ir būtiski nodrošināt, lai brīvprātīgā darba laikā gūtās zināšanas un prasmes tiktu atzītas par neformālo un informālo izglītību un darba pieredzi;
37. norāda, ka brīvprātīgais darbs palīdz tā veicējiem paplašināt redzesloku un attīstīt personību, un uzsver, ka brīvprātīgais darbs sniedz arī ekonomisku labumu dalībvalstīm, jo brīvprātīgajos pasākumos iesaistītie veicina IKP radīšanu;
38. aicina Komisiju Eiropas kvalifikācijas apliecībā pievērst uzmanību tam, ka ir nepieciešama saskanīga un pārnesama pieeja atbilstīgai brīvprātīgo, kas strādā ar bērniem un/vai sabiedrības visneaizsargātākajiem locekļiem, pārbaudei un atlasei;
39. mudina dalībvalstis izstrādāt mehānismus, lai validētu neformālās un formālās apmācības rezultātus, kas uzlabos ārpus formālās izglītības iegūto prasmju vērtību un pārnesi, jo īpaši veicinot papildu ECTS kredītpunktu iegūšanu augstskolā, pateicoties brīvprātīgām darbībām, un iekļaujot standartizētu brīvprātīgo darbību rezultātā iegūto zināšanu atzīšanas mehānismu ECTS, kā arī izpētīt iespējas likvidēt nodokļu šķēršļus, ar kuriem brīvprātīgie saskaras pārrobežu darbībā;
40. ierosina izveidot brīvprātīgo apmācītāju apmācības un kvalifikācijas sistēmu un iekļaut to Eiropas kvalifikāciju sistēmā, lai veicinātu brīvprātīgo apmācītāju mobilitāti un brīvprātīgā darba rezultātā gūto prasmju un zināšanu pārnesamību;
41. aicina dalībvalstis atbalstīt darba ņēmēju brīvprātīgo darbu un darba devēju atbalstītu brīvprātīgo darbu arī korporatīvās sociālās atbildības ietvaros;
42. atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu, kas sekmēs brīvprātīgo dalību solidaritātes darbībās humānās palīdzības politikas jomās ES;
43. turklāt aicina Komisiju brīvprātīgā darba struktūras izveides ietvaros ņemt vērā esošās struktūras un aktīvi integrēt tās; uzsver arī, ka organizāciju pārklāšanās civilās aizsardzības jomā ir nevēlama un no tās būtu jāizvairās;
44. mudina valstu, reģionālās un pašvaldību iestādes un ES nodrošināt atbilstīgu un stabilu finansējumu un vienkāršot administratīvās procedūras, tostarp nodokļu atvieglojumus, attiecībā uz brīvprātīgā darbā iesaistītajām organizācijām, tostarp visām attiecīgajām asociācijām un tīkliem, jo īpaši mazām asociācijām un tīkliem ar ierobežotiem resursiem, tādējādi novērtējot to nozīmi, darbības un paveikto sabiedrības labā;
45. tāpēc prasa precizēt jēdzienu par asociāciju subsidēšanu, lai asociāciju finansējums netiktu jaukts ar valsts atbalstu, kas varētu kropļot konkurenci finanšu nozarē;
46. aicina Komisiju ierosināt mehānismu, kas ļautu dalībvalstīm, kuras vēlas stiprināt pilsonisko sabiedrību, atbrīvot no PVN visus brīvprātīgo bezpeļņas organizāciju veiktos pasākumus un darījumus vai to lielāko daļu; uzsver, ka šāds mehānisms jāattiecina vismaz uz mazākajām bezpeļņas organizācijām;
47. aicina dalībvalstis nodrošināt brīvprātīgajiem tiesisko noteiktību, tostarp attiecībā uz apdrošināšanas jautājumiem, lai dažādās dalībvalstīs esošie atšķirīgie režīmi neveidotu šķēršļus pārrobežu brīvprātīgajam darbam un arī lai nodrošinātu efektīvāku informācijas sniegšanu brīvprātīgajiem saistībā ar to tiesībām un attiecīgām regulējošajām un institucionālajām procedūrām dažādās dalībvalstīs;
48. aicina Komisiju atbalstīt pašreizējo šķēršļu novēršanu;
49. aicina dalībvalstis pārskatīt savas pārrobežu nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmas saistībā ar pārrobežu brīvprātīgo darbu, lai nodrošinātu, ka tās nerada papildu šķēršļus šādai darbībai un ka pārrobežu brīvprātīgie var saņemt sociālās drošības pabalstus, kas viņiem pienākas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004;
50. uzsver, ka brīvprātīgo darbu ― lai gan tas ir būtisks mūsu ekonomikas un sabiedrības resurss ― nedrīkst uzskatīt par alternatīvu vai aizstājēju pastāvīgam un apmaksātam darbam un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt iemesls valdībām nepildīt savus sociālos pienākumus;
51. uzskata, ka jo īpaši tas jāņem vērā aprūpes nozarē, kur brīvprātīgā darba apjoms turpina palielināties; turklāt norāda, ka, veicinot brīvprātīgo darbu kā prasmju apgūšanas, pilnveidošanas vai uzturēšanas iespēju, brīvprātīgais darbs nedrīkstētu kļūt par obligātu prasību, jo tādējādi tiktu grauta šāda darba pamatbūtība;
52. jo īpaši prasa valstu, reģionālām un vietējām iestādēm un ES iepazīstināt brīvprātīgā darba veicējus un partnerus ar esošajām Eiropas programmām, jo īpaši tām, kurās ir iekļauts „Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķis kohēzijas politikas ietvaros, un atvieglot piekļuvi, lai varētu pēc iespējas sekmīgāk izmantot tās savos projektos un pārrobežu darbībās;
53. aicina dalībvalstis veicināt un īstenot valsts shēmas pārrobežu brīvprātīgā darba jomā, lai veicinātu tā attīstību visā ES;
54. īpaši aicina Komisiju jaunu daudzgadu programmu izstrādes ietvaros un ņemot vērā nozīmīgo pieredzi, kas gūta Eiropas brīvprātīgā darba gadā (2011), nodrošināt, lai brīvprātīgā darba projektiem, kā arī struktūrām, kas organizē brīvprātīgās darbības, būtu nodrošināts finansējums, un pilnveidot un sekmēt efektīvu starpiestāžu koordināciju brīvprātīgā darba lomas popularizēšanai ES politiku nozarēs;
55. aicina Komisiju nodrošināt, ka informācija par pieejamo finansējumu un attiecīgajām programmām ir brīvi pieejama brīvprātīgo vadītiem projektiem un procedūru piemērošanu neapgrūtina pārmērīga birokrātija;
56. lūdz Komisiju nodrošināt, lai pārrobežu brīvprātīgā darba atbalsta programmām dažādās politikas jomās tiktu piešķirts atbilstošs finansējums; mudina dalībvalstis aktīvi īstenot nacionālās un pārrobežu brīvprātīgā darba veicināšanas shēmas; aicina īpašu uzmanību pievērst brīvprātīgā darba infrastruktūras finansiālam atbalstam; uzskata, ka publiskā finansējuma dotācijas brīvprātīgajam darbam būtu jāpiešķir bez diskriminācijas attiecībā uz kādām organizācijām;
57. ierosina izveidot dažādu dalībvalstu brīvprātīgā darba organizāciju pārrobežu tīklu, koordinējot pastāvošās brīvprātīgā darba organizācijas un vienlaikus veicinot apmaiņu ar paraugpraksi un pieredzi, un uzskata, ka jauni kontaktpunkti būtu jāatver tikai tajās dalībvalstīs, kur šādas struktūras vēl nav izveidotas;
58. aicina Komisiju ierosināt Eiropas asociāciju statūtus, kas nodrošinātu to darbībai tiesisko regulējumu, mazinātu administratīvās izmaksas saistībā ar pārrobežu brīvprātīgām darbībām un Eiropas līmenī izveidotu brīvprātīgā darba struktūras, kas veicinātu brīvprātīgo mobilitāti visā ES;
59. uzsver brīvprātīgā darba nozīmi ES politiku atbalstīšanā;
60. aicina Komisiju pienācīgi atzīt un veicināt brīvprātīgo darbu attiecīgās ES politikas jomās, ņemot vērā tā visaptverošo būtību un nodrošinot, ka šīs politiskās nostādnes ir labvēlīgas brīvprātīgā darba attīstībai un sekmē visu sabiedrības daļu iesaistīšanos;
61. aicina Komisiju ES programmās un projektos pienācīgi atzīt lielo ieguldījumu, ko sabiedrībai sniedz brīvprātīgo darbs;
62. aicina Komisiju piešķirt pienācīgus resursus Eiropas Brīvprātīgo centru attīstības fonda izveidei, lai radītu infrastruktūru brīvprātīgā darba atbalstam;
63. aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt, ka brīvprātīgo ieguldīto laiku var iekļaut kā līdzfinansējumu visās Eiropas finansētās programmās, pielīdzinot to ieguldījumam natūrā ar finansiālu vērtību;
64. iesaka Komisijai un dalībvalstīm saglabāt nepārtrauktību starp 2011. gadu un turpmākajiem gadiem, gan Eiropas aktīvo vecumdienu gadā (2012. gads), gan priekšlikumā Eiropas pilsoņu gadam (2013. gads) pastiprināti iekļaujot brīvprātīgas darbības, kas ir aktīva pilsoniskuma izpausme un veicina arī vecāku iedzīvotāju sociālo integrāciju;
65. pievērš uzmanību vajadzībai veicināt brīvprātīgo darbu, jo īpaši 2013. gadā, kas ir Eiropas Pilsoņu gads, un aicina Komisiju starptautiskās attīstības palīdzības politikā iekļaut atbalstu brīvprātīgajam darbam, jo īpaši nolūkā īstenot visus Tūkstošgades attīstības mērķos paredzētos uzdevumus;
66. atbalsta iespēju oficiāli apsvērt solidaritātes priekšlikumu par starpiestāžu cilvēkresursu programmu ES iestādēs, lai veicinātu iestāžu personāla un stažieru iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā un humānās palīdzības un sociālās darbībās gan personāla apmācības ietvaros, gan kā brīvprātīgu darbu;
67. uzsver, ka ierosinātā programma sniedz izmaksu ietaupījumu un augstu pievienoto vērtību un palīdzētu īstenot ES politiku un programmas;
68. iesaka Komisijai saglabāt vērtīgos kontaktpunktus, kas šajā nozarē izveidoti ar Eiropas brīvprātīgā darba gada (2011) apvienību un vēlāko Brīvprātīgo platformu, kurā iesaistītas daudzas pilsoniskās sabiedrības brīvprātīgā darba un tīklu veidošanas organizācijas, kā arī ar valstu koordinācijas iestādēm, stratēģiskiem partneriem un valstu valdību vadītājiem, ņemot vērā lielo dienestu skaitu, kas atbildīgi par brīvprātīgo darbu ES, un mudina šos kontaktpunktus izmantot ierosināto centralizēto ES portālu kā visas Eiropas platformu, lai atvieglotu turpmāku koordināciju un pastiprinātu pārrobežu aktivitāti;
69. uzsver šo kontaktu tīklu un paraugprakses apmaiņas nozīmi informācijas izplatīšanā par esošajām ES procedūrām, kas var palīdzēt un atbalstīt pārrobežu brīvprātīgo darbu;
70. aicina Komisiju attiecīgā gadījumā rīkoties saskaņā ar Eiropas Brīvprātīgā darba politikas programmu (PAVE), kuru izstrādāja brīvprātīgā darba organizācijas, kas bija iesaistītas Eiropas brīvprātīgā darba gada (2011) apvienībā;
o
o o
71. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.
- [2] OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.
- [3] OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1358/2008/EK (OV L 350, 30.12.2008., 58. lpp.).
- [4] OV L 17, 22.1.2010., 43. lpp.
- [5] OV C 168, 20.7.2006., 1. lpp.
- [6] http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/07/st14/st14427-re01.lv07.pdf
- [7] OV C 241, 20.9.2008., 1. lpp.
- [8] OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp.
- [9] OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.
- [10] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0101.
- [11] http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/11/st14/st14552.lv11.pdf
- [12] OV C 372, 20.12.2011., 24. lpp.
- [13] OV C 259 E, 29.10.2009., 9. lpp.
- [14] OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.
PASKAIDROJUMS
Pēc veselu gadu veiktām iniciatīvām, kuru veicināšanas, informēšanas un izpratnes uzlabošanas darbībās piedalījās visas Eiropas brīvprātīgie, tikko ir beidzies Eiropas gads brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads), un ir sācies 2012. gads, kas ir Eiropas aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gads. Tas ir vēl viens būtisks iemesls, lai pārdomātu brīvprātīgā darba vērtību ikdienas dzīvē un arī lai vecākiem cilvēkiem sniegtu iespēju dot ieguldījumu Kopienas solidaritātes izaugsmē.
Ņemot vērā daudzās iniciatīvas un pārrunas 2011. gadā, ir pierādījies, ka brīvprātīgas darbības ir instruments, ar kuru indivīdi un asociācijas var risināt humānas, sociālas, starppaaudžu un vides vajadzības un problēmas.
Tiek uzsvērts, ka brīvprātīgs darbs ir aktīva pilsoniskuma izpausme visās sociālās dzīves jomās un nozīmīga darbība demokrātisko vērtību, cilvēka cieņas, līdztiesības un subsidiaritātes attīstībā.
Brīvprātīgs darbs neuzbāzīgi uzņemas katalizatora lomu sociālajās izmaiņās un ir neaizstājams līdzeklis aktīvam sabiedrības atbalstam.
Dati liecina, ka 100 miljoni Eiropas iedzīvotāju ir iesaistīti dažādās brīvprātīgās darbībās, kas nodrošina 5 % no Eiropas IKP, un 80 % iedzīvotāju uzskata brīvprātīgo darbu par būtisku demokrātiskas dzīves elementu un nozīmīgu veidu, kā katrs indivīds var iesaistīties sabiedrībā.
Brīvprātīgs darbs ir neizsīkstošs informālās izglītības un personības attīstības avots. It īpaši pārrobežu brīvprātīgais darbs ir starpkultūru bagātināšanās iespēja Eiropas jauniešiem.
Nozīmīgos sporta notikumos kopīgā pasākumu organizēšanā iesaistās arvien lielāks Eiropas valstu skaits, piesaistot neskaitāmus brīvprātīgos no dažādām dalībvalstīm.
Diemžēl arī dabas un vides katastrofām Eiropā bieži ir sekas vienlaicīgi vairākās dalībvalstīs, un tās no visas Eiropas piesaista brīvprātīgos, kas sniedz atbalstu, darbaspēku un solidaritāti. Papildus katastrofas izraisītajām grūtībām viņi sastopas ar valodas barjeru un birokrātiskiem šķēršļiem. Birokrātiskos šķēršļus var mazināt ar atbilstošām Eiropas atbalsta politikas nostādnēm.
Saglabājas nepieciešamība arī turpmāk skaidri un nepārprotami nošķirt par brīvu veikta brīvprātīgā darba vērtību un darbības, no kurām gūst peļņu. Tāpat jāuzsver brīvprātīga darba nozīme Eiropas identitātes un kopējo vērtību principu, piemēram, solidaritātes un sociālās kohēzijas, popularizēšanā gan ES, gan ārpus tās.
Pēc Eiropas brīvprātīgā darba gadā iegūtās pamanāmības rīcība jāvirza uz vairākiem konkrētiem pasākumiem, lai veicinātu brīvprātīgās darbības, piemēram, domu izveidot centralizētu ES brīvprātīgo darbību portālu ar īpašu sadaļu par pārrobežu brīvprātīgo darbu, izveidot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu un ieviest Eiropas kvalifikācijas apliecību.
Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss veiks brīvprātīgo atlasi, apmācības un nosūtīs tos sniegt atbalstu vietējām organizācijām dabas katastrofu gadījumā.
Turklāt tiek īstenots mērķis attīstīt sinerģiju ar pastāvošajām organizācijām un struktūrām, lai novērstu līdzekļu pārklāšanos un novirzīšanu — korpuss iesaistīsies pēc pieprasījuma un pamatojoties uz nepieciešamību.
Savukārt Eiropas kvalifikācijas apliecība nodrošinās profesionālo kvalifikāciju atzīšanu pārrobežu līmenī un ļaus saglabāt apliecinājumu par brīvprātīgā darbā iegūtajām iemaņām un prasmēm.
Apliecība pamatosies uz Europass paraugu (Eiropas tiešsaistes CV), lai pārredzami un salīdzināmi varētu uzrādīt prasmes. Ir vajadzīga lielāka sabiedrības atzinība attiecībā uz brīvprātīgo darbu kā noderīgu pieredzi jauniešiem, lai iegūtu prasmes, ko var izmantot, piemēram, izglītībā un darbā.
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (1.3.2012)
Kultūras un izglītības komitejai
par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā
(2011/2293(INI))
Atzinumu sagatavoja: Marian Harkin
IEROSINĀJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. norāda, ka ar brīvprātīgā darba starpniecību pilsoņi tiek iesaistīti ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā vietējā un pārrobežu attīstībā un šāds darbs bieži vien spēj nodrošināt ātru palīdzību katastrofu gadījumos; norāda, ka tam ir arī noteikta nozīme solidaritātes, aktīvas pilsonības un starpkultūru izglītības veicināšanā, sniedzot brīvprātīgajiem iespēju apgūt valodu un kultūru tajā valstī, kur viņi strādā, un tādējādi stiprinot sociālo kohēziju un līdzdalības demokrātiju;
2. norāda, ka brīvprātīgais darbs veicina integrāciju, sociālo iekļaušanu un sociālo inovāciju un var sniegt ieguldījumu arī nabadzības apkarošanā, tādējādi palīdzot sasniegt ekonomisko un sociālo kohēziju; norāda, ka brīvprātīgais darbs stimulē paaudžu solidaritāti, sekmējot sadarbību starp jauniešiem un veciem cilvēkiem, un veicina aktīvas vecumdienas un sociālo iesaistīšanos visos dzīves posmos, kā arī palīdz uzlabot vides aizsardzību;
3. norāda, ka brīvprātīgais darbs palielina cilvēku toleranci, rada humāno un sociālo kapitālu un tam ir būtiska loma, lai radītu iespējas sociāli atstumtām grupām; uzsver, ka ir nepieciešama piekļuve pēc iespējas plašākam brīvprātīgā darba iespēju klāstam, un mudina Komisiju padarīt Eiropas programmas iekļaujošākas un atvērtākas visām vecuma grupām;
4. uzsver, ka vecākiem cilvēkiem, kuri iesaistās brīvprātīgajā darbā, ir vieglāk pāriet no darba dzīves uz pensionāra statusu, t. i., pakāpeniski atstāt aktīvo darbu;
5. norāda, ka brīvprātīgais darbs mazina sociālās atstumtības risku un ka šādā darbā ir svarīgi iesaistīt visas sociālās grupas, jo īpaši personas ar invaliditāti; pievērš uzmanību vajadzībai nodrošināt, lai brīvprātīgais darbs tiktu plašāk atzīts un tam mazāk traucētu dažāda veida šķēršļi;
6. uzsver, ka brīvprātīgo darbu ― lai gan tas ir būtisks mūsu ekonomikas un sabiedrības resurss ― nedrīkst uzskatīt par alternatīvu vai aizstājēju pastāvīgam un apmaksātam darbam un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt iemesls valdībām nepildīt savus sociālos pienākumus; uzskata, ka jo īpaši tas jāņem vērā aprūpes nozarē, kur brīvprātīgā darba apjoms turpina palielināties; turklāt norāda, ka, veicinot brīvprātīgo darbu kā prasmju apgūšanas, pilnveidošanas vai uzturēšanas iespēju, brīvprātīgais darbs nedrīkstētu kļūt par obligātu prasību, jo tādējādi tiktu grauta šāda darba pamatbūtība;
7. uzsver brīvprātīgā darba nozīmi ES politiku atbalstīšanā;
8. aicina Komisiju saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2000” izstrādāt un atbalstīt iniciatīvas, kuras galvenokārt būtu vērstas uz pastāvošo projektu uzlabošanu un paplašināšanu un uz to, lai brīvprātīgais darbs sekmētu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kā arī nodrošināt, ka šādas iniciatīvas spēj iesaistīt visdažādākos dalībniekus; aicina Komisiju atbalstīt un veicināt dalībvalstu iniciatīvas brīvprātīgā darba jomā, jo atbildīgās par šo jomu galvenokārt ir tieši dalībvalstis;
9. aicina Komisiju pienācīgi atzīt un veicināt brīvprātīgo darbu attiecīgās ES politikas jomās, ņemot vērā tā visaptverošo būtību un nodrošinot, ka šīs politiskās nostādnes ir labvēlīgas brīvprātīgā darba attīstībai un sekmē visu sabiedrības daļu iesaistīšanos;
10. pievērš uzmanību vajadzībai veicināt brīvprātīgo darbu, jo īpaši 2013. gadā, kas ir Eiropas Pilsoņu gads, un aicina Komisiju starptautiskās attīstības palīdzības politikā iekļaut atbalstu brīvprātīgajam darbam, jo īpaši nolūkā īstenot visus Tūkstošgades attīstības mērķos paredzētos uzdevumus;
11. mudina darba devējus atzīt brīvprātīgā darba iniciatīvu veicināšanas nozīmi attiecībā uz saviem darbiniekiem kā korporatīvas sociālās atbildības izpausmi;
12. aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk ieviest Eiropas kvalifikāciju apliecību; uzsver, ka brīvprātīgajā darbā gūtām prasmēm ir arī ievērojama nozīme darba dzīvē un tās sniedz pievienoto vērtību CV papildināšanā, un norāda, ka brīvprātīgais darbs var palīdzēt jauniešiem karjeras izvēlē; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt, lai brīvprātīgā darba laikā gūtās zināšanas un prasmes tiktu atzītas par neformālo un informālo izglītību un darba pieredzi; norāda, ka brīvprātīgais darbs palīdz tā veicējiem paplašināt redzesloku un attīstīt personību, un uzsver, ka brīvprātīgais darbs sniedz arī ekonomisku labumu dalībvalstīm, jo brīvprātīgajos pasākumos iesaistītie veicina IKP radīšanu;
13. lūdz Komisiju nodrošināt, lai pārrobežu brīvprātīgā darba atbalsta programmām dažādās politikas jomās tiktu piešķirts atbilstošs finansējums; mudina dalībvalstis aktīvi īstenot nacionālās un pārrobežu brīvprātīgā darba veicināšanas shēmas; aicina īpašu uzmanību pievērst brīvprātīgā darba infrastruktūras finansiālam atbalstam; uzskata, ka publiskā finansējuma dotācijas brīvprātīgajam darbam būtu jāpiešķir bez diskriminācijas attiecībā uz kādām organizācijām;
14. aicina Komisiju ES programmās un projektos pienācīgi atzīt lielo ieguldījumu, ko sabiedrībai sniedz brīvprātīgo darbs;
15. ierosina izveidot dažādu dalībvalstu brīvprātīgā darba organizāciju pārrobežu tīklu, koordinējot pastāvošās brīvprātīgā darba organizācijas un vienlaikus veicinot apmaiņu ar paraugpraksi un pieredzi, un uzskata, ka jauni kontaktpunkti būtu jāatver tikai tajās dalībvalstīs, kur šādas struktūras vēl nav izveidotas;
16. aicina dalībvalstis veicināt un īstenot valsts shēmas pārrobežu brīvprātīgā darba jomā, lai veicinātu tā attīstību visā ES;
17. aicina Komisiju piešķirt pienācīgus resursus Eiropas Brīvprātīgo centru attīstības fonda izveidei, lai radītu infrastruktūru brīvprātīgā darba atbalstam;
18. aicina dalībvalstis nodrošināt brīvprātīgajiem tiesisko noteiktību, tostarp attiecībā uz apdrošināšanas jautājumiem, lai dažādās dalībvalstīs esošie atšķirīgie režīmi neveidotu šķēršļus pārrobežu brīvprātīgajam darbam un arī lai nodrošinātu efektīvāku informācijas sniegšanu brīvprātīgajiem saistībā ar to tiesībām un attiecīgām regulējošajām un institucionālajām procedūrām dažādās dalībvalstīs; aicina Komisiju atbalstīt pašreizējo šķēršļu novēršanu; aicina dalībvalstis pārskatīt savas pārrobežu nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmas saistībā ar pārrobežu brīvprātīgo darbu, lai nodrošinātu, ka tās nerada papildu šķēršļus šādai darbībai un ka pārrobežu brīvprātīgie var saņemt sociālās nodrošināšanas pabalstus, kas viņiem pienākas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004;
19. aicina dalībvalstis atbalstīt apmācību programmas, izstrādāt rokasgrāmatas un materiālus par brīvprātīgo vadīšanu, kā arī sistēmas, lai motivētu cilvēkus iesaistīties pārrobežu brīvprātīgajā darbā;
20. aicina dalībvalstis sekmēt brīvprātīgo darba laika izmantošanu kā līdzfinansējumu Eiropas projektos, jo īpaši pārrobežu iniciatīvās;
21. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pieņemt Starptautiskā Darba organizācijas (SDO) rokasgrāmatu par brīvprātīgā darba novērtēšanu, lai nodrošinātu drošus un salīdzināmus datus, kuri var palīdzēt uzlabot uzraudzību un politikas veidošanas procesu;
22. aicina Komisiju ierosināt mehānismu, kas ļautu dalībvalstīm, kuras vēlas stiprināt pilsonisko sabiedrību, atbrīvot no PVN visus brīvprātīgo bezpeļņas organizāciju veiktos pasākumus un darījumus vai to lielāko daļu; uzsver, ka šāds mehānisms jāattiecina vismaz uz mazākajām bezpeļņas organizācijām.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
1.3.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
39 1 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Emer Costello, Andrea Cozzolino, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Richard Falbr, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Ádám Kósa, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Konstantinos Poupakis, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Nicole Sinclaire, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Andrea Zanoni, Inês Cristina Zuber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Georges Bach, Malika Benarab-Attou, Kinga Göncz, Jan Kozłowski, Svetoslav Hristov Malinov, Ramona Nicole Mănescu, Gabriele Zimmer |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Phil Bennion, Silvia-Adriana Ţicău |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
26.4.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
26 0 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Helga Trüpel, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Liam Aylward, Heinz K. Becker, Seán Kelly, Hans-Peter Martin |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daciana Octavia Sârbu |
||||