ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām

23.5.2012 - (COM(2011)0452 – C7-0417/2011 – 2011/0202(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Othmar Karas

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 3250 KB)
• 001-001 (DOC - 4632 KB)
• 002-002 (PDF - 4478 KB)
• 002-002 (DOC - 4721 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām

(COM(2011)0452 – C7-0417/2011 – 2011/0202(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0452),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0417/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Apvienotās Karalistes Parlamenta pārstāvju palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0171/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[1]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību prudenciālajām prasībām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)      G20 valstu 2009. gada 2. aprīļa Deklarācijā par finanšu sistēmas nostiprināšanu[3] aicināja piemērot starptautiski saskaņotus centienus, kuru mērķis ir nostiprināt pārredzamību, pārskatatbildību un regulējumu, uzlabojot banku sistēmā esošā kapitāla daudzumu un kvalitāti pēc tam, kad būs nodrošināta ekonomikas atveseļošanās. Deklarācijā arī aicināja ieviest papildu ar risku nesaistītu pasākumu, lai ierobežotu aizņemto līdzekļu uzkrāšanos banku sistēmā, un izstrādāt regulējumu spēcīgākām likviditātes rezervēm. Reaģējot uz G20 valstu piešķirto mandātu, 2009. gada septembrī Centrālās bankas uzraudzības direktoru un vadītāju grupa (turpmāk — GHOS) vienojās par vairākiem pasākumiem, lai nostiprinātu regulējumu banku pakalpojumu nozarē. G20 valstu vadītāji šos pasākumus apstiprināja 2009. gada 24. un 25. septembra augstākā līmeņa sanāksmē Pitsburgā, savukārt detalizēti tos izklāstīja 2009. gada decembrī. GHOS 2010. gada jūlijā un septembrī izdeva divus turpmākus paziņojumus par šo jauno pasākumu izstrādi un kalibrēšanu, un Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (turpmāk — BCBS) 2010. gada decembrī publicēja galīgos pasākumus, ko sauc par „Bāzeli III”.

(2)      ES finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupa, ko vada Jacques de Larosière, aicināja Eiropas Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu jomas regulējumu. Saistībā ar turpmāko Eiropas uzraudzības procedūru 2009. gada 18. un 19. jūnija Eiropadomē arī uzsvēra vajadzību izveidot „Eiropas vienotu noteikumu kopumu”, kas piemērojams visām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām vienotajā tirgū.

(2a)    J. de Larosière ziņojumā noteikts, ka „jāparedz iespēja dalībvalstij noteikt stingrākus valsts regulatīvos pasākumus, kas uzskatāmi par valstij piemērotiem, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti iekšējā tirgus principi un pieņemtie minimālie pamatstandarti”.

(3)      Vairākos gadījumos ir būtiski grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK[4] par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK[5] par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu (turpmāk — iestādes) kapitāla pietiekamību. Daudzi Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK noteikumi ir piemērojami gan kredītiestādēm, gan ieguldījumu sabiedrībām. Lai nodrošinātu šo noteikumu saskaņotu piemērošanu, būtu vēlams apvienot šos noteikumus jaunā tiesību aktā, kas piemērojams gan kredītiestādēm, gan ieguldījumu sabiedrībām. Skaidrības labad šo direktīvu pielikumu noteikumi būtu jāietver šā jaunā tiesību akta pamatdaļā.

(4)      Šim jaunajam tiesību aktam būtu jāsastāv no diviem atšķirīgiem juridiskajiem instrumentiem — direktīvas un šīs regulas. Kopā abiem juridiskajiem instrumentiem būtu jāveido tiesiskais regulējums, kas reglamentē kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību piekļuvi darbību veikšanai, kā arī šo iestāžu uzraudzības sistēmu un prudenciālos noteikumus. Tādēļ šī regula ir jāinterpretē saistībā ar minēto direktīvu.

(4a)    Pēc paredzēto kritēriju un uzskaitījuma apstiprināšanas Eiropas Savienībā dibinātajām vietējām sistēmiski nozīmīgajām finanšu iestādēm (D-SIFI), būtu jāpiemēro tādas pašas papildu prasības kā G-SIFI.

(5)      Direktīvā [ieraksta PB], kuras pamatā ir LESD 53. panta 1. punkts, būtu jāietver noteikumi par piekļuvi šajā Regulā definēto kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību darbībai, kā arī par to pārvaldības veidiem un uzraudzības sistēmu, piemēram, noteikumi, kas reglamentē uzņēmējdarbības atļaušanu, būtiskas līdzdalības iegādi, uzņēmējdarbības veikšanas brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu, izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes pilnvaras šajā saistībā, kā arī kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības pārbaudi.

(6)      Šajā regulā būtu jāietver tādas prudenciālās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, kas saistītas konkrēti ar banku pakalpojumu un finanšu pakalpojumu tirgu darbību un kas paredzētas, lai nodrošinātu šo tirgu dalībnieku finanšu stabilitāti, kā arī augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem un noguldītājiem. Citiem iestāžu veidiem, piemēram, finanšu iestādēm, kas nepieņem noguldījumus no iedzīvotājiem, šo regulu nepiemēro. Šā tieši piemērojamā tiesību akta mērķis ir noteikti sekmēt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, tādēļ tā pamatā vajadzētu būt LESD 114. pantam, kā interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(7)      Lai gan ar Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK zināmā mērā saskaņoja dalībvalstu noteikumus prudenciālās uzraudzības jomā, šīs direktīvas ietver ievērojamu skaitu izvēles iespēju un rīcības brīvību, kā arī joprojām ļauj dalībvalstīm piemērot stingrākus noteikumus par tiem, kādi paredzēti minētajās direktīvās. Tas rada atšķirības starp valstu noteikumiem, un šīs atšķirības ierobežo pamatbrīvības, tādējādi tieši ietekmējot iekšējā tirgus darbību un radot būtiskus konkurences izkropļojumus. Šādas atšķirības it sevišķi kavē pakalpojumu sniegšanu pāri robežām un meitas uzņēmumu dibināšanu citā dalībvalstī, jo katru reizi dalībniekiem, kad tie veic darbības citā dalībvalstī, ir jānovērtē un jāievēro atšķirīgi noteikumi. Turklāt kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, kam atļauts veikt darbības dažādās dalībvalstīs, nereti piemēro atšķirīgas prasības, un tādējādi tiek radīti būtiski konkurences izkropļojumi. Valstu tiesību aktu atšķirīga izstrāde rada iespējamus un faktiskus ierobežojumus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai, jo ir nevienlīdzīgi darbības nosacījumi un sarežģījumi kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, kas darbojas dažādās Savienības tiesību sistēmās.

(7a)    Starptautiskā sadarbība un koordinācija ir ļoti svarīga, lai starptautiskā līmenī sasniegtu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērstu regulatīvu arbitrāžu. Tā kā ASV ļoti negribīgi īsteno pasākumu kopumu „Bāzele III”, ir jānodrošina, ka ekonomika un banku sistēma Savienībā netiek nostādīta konkurences ziņā nelabvēlīgākā situācijā. Tādēļ Komisijai līdz 2012. gada martam būtu jānosaka, kurus no šīs regulas noteikumiem Savienībā nevar īstenot, ja tie vienlaikus netiek īstenoti ASV.

(7b)    Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, viens no iekšējā tirgus darbības pamatelementiem ir visiem tirgus dalībniekiem vienots noteikumu kopums. Lai novērstu tirgus izkropļojumus un regulatīvu arbitrāžu, pirmā pīlāra pasākumiem būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka saskaņotība. Tādēļ šajā regulā paredzētie pārejas periodi ir ļoti būtiski šīs regulas veiksmīgai īstenošanai un neskaidrības novēršanai tirgiem. Dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm būtu jāizvairās pieņemt atšķirīgus un apsteidzošus noteikumus, kuri varētu ietekmēt vai vājināt pirmā pīlārā paredzēto maksimālas saskaņošanas principu. Kompetentajām iestādēm, piemērojot otrā pīlārā paredzētās procedūras, būtu jānovērtē tas, vai ir nepieciešama konkrētās kredītiestādes vai kredītiestāžu grupas uzraudzība.

(7c)     Joprojām nav panākta vienošanās par kopīgiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tāpēc var rasties nekonsekvence, salīdzinot Bāzeles prasību vispārēju īstenošanu, it īpaši attiecībā uz riska svērto aktīvu, aizņemto līdzekļu rādītāja, likviditātes seguma rādītāja aprēķināšanu un grupu noteikšanu. Šai ziņā Komisijai jāpanāk, lai tiktu pieņemti vienveidīgi grāmatvedības standarti, un vismaz jānodrošina vispārēja salīdzināmība prudenciālā regulējuma piemērošanas nolūkā.

(7d)    Ņemot vērā darbu, ko veic Bāzeles Banku uzraudzības komitejas Standartu īstenošanas grupa, uzraugot un kontrolējot to, kā dalībvalstis īsteno Bāzeles regulējumu pamatkapitāla jomā, Komisijas pienākums būtu regulāri un vismaz pēc katra Bāzeles Banku uzraudzības komitejas progresa ziņojuma par standartu „Bāzele III” īstenošanu publicēšanas iesniegt precizētus ziņojumus par standartu „Bāzele III” īstenošanu un pieņemšanu citās svarīgās jurisdikcijās, tostarp novērtējumu par citu valstu tiesību aktu vai noteikumu atbilstību starptautiskajiem minimālajiem standartiem, lai noteiktu atšķirības, kas var radīt nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

(8)      Lai likvidētu pārējos tirdzniecības ierobežojumus un būtiskus konkurences izkropļojumus, ko rada valstu tiesību aktu atšķirības, kā arī lai novērstu jebkādu turpmāku iespējamo tirdzniecības ierobežojumu un būtisku konkurences izkropļojumu rašanos, ir jāpieņem regula, ar kuru nosaka vienotus noteikumus, kas piemērojami visās dalībvalstīs.

(9)      Prudenciālo prasību noteikšana regulā nodrošinātu, ka šīs prasības būs tieši piemērojamas iestādēm. Tas nodrošinātu vienotus nosacījumus, nepieļaujot atšķirīgas valstu prasības, ko izraisītu direktīvas transponēšana. Šī regula nozīmētu, ka visas kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības, kas tajā definētas, ievēro vienādus noteikumus visā Savienībā, kas arī veicinātu pārliecību par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību stabilitāti, it sevišķi stresa gadījumā. Regula arī samazinātu regulatīvo sarežģītību un uzņēmuma atbilstības izmaksas, it sevišķi kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, kas veic pārrobežu darbības, kā arī sekmētu konkurences izkropļojumu likvidēšanu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu tirgu īpatnībām, kurus raksturo ekonomikas tendences un jurisdikciju atšķirības, kas ir konkrētajā dalībvalstī, reģionā vai pašvaldībā, kompetentajām iestādēm būtu jāļauj noteikt augstākas riska pakāpes vai piemērot stingrākus kritērijus riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu hipotēkām konkrētos reģionos, pamatojoties uz pieredzi attiecībā uz saistību neizpildi un paredzētajām tirgus tendencēm.

(10)    Dalībvalstis būtu jāpilnvaro saglabāt vai ieviest valsts līmeņa noteikumus gadījumos, kad šī regula neparedz vienotus noteikumus, ar nosacījumu, ka šie valsts noteikumi nav pretrunā Savienības tiesību aktiem un netraucē to piemērošanu.

(11)    Ja dalībvalstis pieņem vispārīgas pamatnostādnes, it sevišķi jomās, kurās Komisija vēl nav pieņēmusi tehnisko standartu projektus, šīs pamatnostādnes nedrīkst būt pretrunā Savienības tiesību aktiem un traucēt to piemērošanu.

(12)    Dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgā gadījumā piemērot līdzvērtīgas prasības uzņēmumiem, kas neietilpst šīs regulas piemērošanas jomā.

(13)    Šajā regulā noteiktās vispārīgās prudenciālās prasības papildina ar atsevišķiem pasākumiem, ko izvēlas kompetentās iestādes, ņemot vērā uzraudzības pārbaudi, kuru tās īsteno attiecībā uz katru atsevišķu kredītiestādi un ieguldījumu sabiedrību. Tā kā kompetentajām iestādēm jāspēj izlemt, kuri pasākumi būtu jāpiemēro, direktīvā šādi uzraudzības pasākumi būtu jāuzskaita.

(14)    Dalībvalstu kompetentās iestādes tiek mudinātas attiecīgā gadījumā piemērot konkrētas prasības saskaņā ar uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvā .../.../ES [par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību prudenciālo uzraudzību] un kas jāpielāgo kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konkrētajam riska profilam.

(15)    Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi[6], izveidoja Eiropas Banku iestādi (turpmāk — EBI). Minētās regulas mērķis ir uzlabot valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, kā arī stiprināt pārrobežu grupu uzraudzību.

(15a)  Novērtējot iestāžu sistēmisko nozīmi, EBI būtu jāpievērš uzmanība iestādes lielumam, pārrobežu darbībai un domino efektam, ņemot vērā filiāļu vai meitas uzņēmumu struktūru un savstarpējo saistību līdzīgu uzņēmējdarbības modeļu dēļ vai šķērsgarantiju shēmas, vai uzņēmumu klasterus, ko veido neatkarīgas apdrošināšanas sabiedrības ar līdzīgu uzņēmējdarbības modeli, kas kopā var radīt sistēmiska rakstura sekas.

(15b)  Tā kā ar šo regulu tiek neizbēgami paplašinātas EBI pilnvaras un uzdevumi, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai nekavējoties būtu jānodrošina atbilstīgu cilvēkresursu un finanšu resursu pieejamība.

(16)    Regulā (ES) Nr. 1093/2010 ir noteikts, ka EBI jārīkojas Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK darbības jomā. EBI ir jārīkojas arī kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību darbību jomā saistībā ar jautājumiem, kas nav tiešā minēto direktīvu darbības jomā, ja šādas EBI darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu minēto tiesību aktu efektīvu un saskaņotu piemērošanu. Šajā regulā būtu jāņem vērā EBI nozīme un funkcija, kā arī jāveicina minētajā regulā paredzēto EBI pilnvaru īstenošana.

(16a)  J. de Larosière vadītās Eiropas Savienības finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupas ziņojumā bija norādīts, ka mikroprudenciālā uzraudzība nevar efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, ja pienācīgi neņem vērā norises makroprudenciālā līmenī, savukārt makroprudenciālā uzraudzība ir lietderīga tikai tad, ja tā var kaut kādā veidā ietekmēt mikroprudenciālo uzraudzību.

           Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu ievērošanu, būtiska nozīme ir ciešai sadarbībai starp EBI un ESRK. It īpaši EBI būtu jāiesniedz ESRK visa būtiskā informācija, ko kompetentās iestādes apkopojušas saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pārskatu sniegšanas pienākumiem.

(16b)  Ņemot vērā nesenās finanšu krīzes postošās sekas, šīs regulas vispārējie mērķi ir veicināt ekonomiski lietderīgas banku darbības, kas ir visas sabiedrības interesēs, un novērst neilgtspējīgas finanšu spekulācijas, kas nerada reālu pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka jāīsteno visaptveroša reforma, lai ietaupījumus novirzītu produktīvu ieguldījumu veikšanai. Lai nodrošinātu Eiropā ilgtspējīgu un daudzveidīgu banku sistēmu, kompetentās iestādes būtu jāpilnvaro piemērot daudz augstākas kapitāla prasības sistēmiski nozīmīgām iestādēm, kuras savas uzņēmējdarbības dēļ var radīt apdraudējumu globālajai ekonomikai.

(17)    Jāizvirza vienādas finanšu prasības kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, lai nodrošinātu līdzīgus aizsardzības pasākumus noguldītājiem un godīgus konkurences apstākļus salīdzināmām kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību grupām.

(18)    Sakarā ar to, ka iekšējā tirgū kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības ir iesaistītas tiešā konkurencē, uzraudzības prasībām visā Savienībā vajadzētu būt vienādām, ņemot vērā iestāžu atšķirīgo riska profilu.

(19)    Tajos gadījumos, kad uzraudzības gaitā ir jānosaka kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsolidētā pašu kapitāla summa, aprēķini būtu jāveic saskaņā ar šo regulu.

(20)    Saskaņā ar šo regulu pašu kapitāla prasības piemēro individuāli un konsolidācijas līmenī, ja vien kompetentās iestādes atbilstīgos gadījumos nav lēmušas nepiemērot atsevišķu uzraudzību. Atsevišķa, konsolidēta un pārrobežu konsolidētā uzraudzība ir noderīgs kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības līdzeklis.

(21)    Lai nodrošinātu atbilstīgu maksātspēju tādām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, kas ietilpst grupā, ir svarīgi piemērot kapitāla prasības, pamatojoties uz grupas konsolidēto situāciju. Lai nodrošinātu to, ka pašu kapitāls ir pareizi sadalīts grupā un spēj nepieciešamības gadījumā nodrošināt aizsardzību ietaupījumiem, kapitāla prasības būtu jāpiemēro atsevišķām grupas kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, ja vien šis mērķis nav efektīvi sasniedzams citādi.

(21a)  Ja mazākuma līdzdalības, kas iekļauta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, atskaitīšana atsevišķiem kredītiestāžu vai ieguldījumu sabiedrību veidiem nesamērīgi palielina kapitāla prasību, šīs iestādes vai sabiedrības būtu jāatbrīvo no šādu noteikumu piemērošanas.

(22)    Konkrētajā grāmatvedības metodē, ko izmantos, lai aprēķinātu pašu kapitālu, tā pietiekamību saistībā ar riskiem, kuriem kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība ir pakļauta, un lai novērtētu riska darījumu koncentrāciju, būtu jāņem vērā noteikumi, kas paredzēti Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvā 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem[7], kura ietver Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītās Direktīvas 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem[8] noteikumu konkrētus pielāgojumus, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulā (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu[9], atkarībā no tā, kurš no minētajiem tiesību aktiem reglamentē kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību grāmatvedību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(23)    Lai nodrošinātu atbilstīgu maksātspēju, ir svarīgi noteikt tādas kapitāla prasības, kas aktīvus un ārpusbilances posteņus novērtē atkarībā no riska pakāpes.

(24)    BCBS 2004. gada 26. jūnijā pieņēma vispārēju vienošanos par kapitāla aprēķināšanas starptautisko konverģenci un kapitāla prasībām (turpmāk — „Bāzeles II” vienošanās). Direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK noteikumi, ko šī regula ir pārņēmusi, ir identi „Bāzeles II” vispārējās vienošanās noteikumiem. Tādējādi, šajā regulā ietverot papildu elementus no „Bāzeles III”, tās noteikumi kļūst identi „Bāzeles II” un „Bāzeles III” vienošanās noteikumiem.

(25)    Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Savienības kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas kredītrisku kapitāla prasību aprēķinam, paredzot ▌dažādas sarežģītības pakāpes. Paredzot iespēju lietot ārējos reitingus, kā arī kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību pašu vērtējumu individuālo kredītrisku rādītājiem, ir panākts būtisks uzlabojums kredītrisku noteikumu riska jutīgumam un saprātīgai piesardzībai. Būtu jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Veicot vērtējumu, kas vajadzīgs, lai piemērotu šīs regulas pieeju kredītriskam, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām būtu jāpielāgo savi kredītriska noteikšanas un pārvaldības procesi, lai izstrādātu tādas metodes kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla noteikšanai, kuras atspoguļo atsevišķu kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību procesu sarežģītības pakāpi. Šajā sakarā jāuzskata, ka datu apstrāde saistībā ar riska darījumu noslēgšanu un to pārvaldību attiecībā pret klientiem ietver kredītrisku pārvaldīšanas un noteikšanas sistēmu izstrādi un apstiprināšanu. To izmanto ne tikai kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību likumīgo interešu nodrošināšanai, bet arī šīs regulas mērķim, proti, izmantot labākas riska noteikšanas un pārvaldības metodes, kā arī tās izmantot tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla nolūkiem.

(25a)  Tiks samazināta pārmērīga paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem, un pakāpeniski būtu jānovērš visas automātiskās sekas, kas izriet no reitingu izmantošanas. Tāpēc regulā būtu jānosaka prasība kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām ieviest pienācīgus kredītu piešķiršanas kritērijus un lēmumu pieņemšanas procesus kredītu piešķiršanas jomā. Ārējos kredītreitingus var izmantot kā vienu no faktoriem šajā procesā, taču kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām nevajadzētu mehāniski paļauties tikai uz tiem, un ārējiem kredītreitingiem nevajadzētu kļūt par būtiskāko faktoru.

(25b)  Uzraudzības pieejas tiek veidotas ne ilgāk kā uz vienu gadu (riska vērtības aprēķināšana, likviditātes segums), tādējādi palielinot ieguldītāju tieksmi saīsināt savu ieguldījumu horizontus. Ir jāpārskata pašreizējais tiesiskais un uzraudzības regulējums, lai ieviestu noteikumus, kas veicinās reālajai ekonomikai nepieciešamo ilgtermiņa ieguldījumu īstenošanu.

(26)    Kapitāla prasībām ir jābūt samērīgām ar riskiem, kam tās ir paredzētas. Prasībās īpaši jāņem vērā riska līmeņu samazinājums, ko rada liels skaits relatīvi maza apjoma riska darījumu.

(27)    Saskaņā ar BCBS lēmumu, ko GHOS apstiprināja 2011. gada 10. janvārī, visi iestādes papildu pirmā un otrā līmeņa instrumenti ir pilnībā un pastāvīgi jānoraksta vai pilnībā jākonvertē par pirmā līmeņa pamata kapitālu brīdī, kad iestāde ir zaudējusi savu dzīvotspēju.

(27a)  Ir atbilstīgi ierindot pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) instrumentu zemāk par visiem citiem kapitāla instrumentiem, jo papildu pirmā līmeņa (AT1) instrumentus būtu jāierindo zemāk par otrā līmeņa instrumentiem. Tomēr kapitāla instrumentus, kas tika emitēti pirms robeždatuma un kas tika iekļauti pašu kapitālā saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā līdz 2012. gada 31. decembrim, pēc šīs regulas stāšanās spēkā varētu iekļaut pašu kapitāla kategorijā, kura ir zemāka nekā tā attiecīgā kategorija, kurai tie atbilda pirms tam. Šādus instrumentus to līguma noteikumu dēļ maksātnespējas gadījumā joprojām varētu ierindot zemāk par CET1 vai AT1 instrumentiem, vienlaikus tos iekļaujot zemākā pašu kapitāla kategorijā. Tā kā nevajadzētu nepamatoti ierobežot institūciju spēju piesaistīt jaunu kapitālu, šīs regulas noteikumos par CET1 un AT1 instrumentiem šo no jauna klasificēto instrumentu kategorija maksātnespējas gadījumā būtu jāuzskata par līdzvērtīgu to instrumentu kategorijai tajā pašā pašu kapitāla kategorijā, kuri emitēti pēc robeždatuma.

(27b)  Arī mazākuma līdzdalība finanšu līdzdalības starpniekiestādēs, uz kurām daļēji konsolidētā līmenī attiecas šīs regulas prasības, var atbilst iekļaušanai grupas konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā (ievērojot attiecīgos ierobežojumus), jo finanšu līdzdalības starpniekiestādes meitas uzņēmumu zaudējumu segšanai, ja tādi rodas, līdzvērtīgi izmanto gan finanšu līdzdalības starpniekiestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, kas saistīts ar mazākuma līdzdalību, gan arī šā kapitāla daļu, kas saistīta ar mātes uzņēmumu.

(28)    Šīs regulas nosacījumi atbilst proporcionalitātes principam, jo īpaši ņemot vērā atšķirības starp dažādu kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību izmēriem, veikto darījumu apjomiem un darbību spektru. Proporcionalitātes principa ievērošana nozīmē arī to, ka maza riska darījumu gadījumā pat atbilstīgi uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai (turpmāk — IRB pieeja) tiek atzītas vienkāršākās iespējamās reitinga procedūras.

(29)    Šīs regulas „pakāpeniskas attīstības” būtība dod iespēju kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām izvēlēties starp trim dažādas sarežģītības pieejām. Lai īpaši mazām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām ļautu izvēlēties IRB pieeju, kas ir jutīgāka pret risku, attiecīgie noteikumi visā regulā būtu jāinterpretē šādi: riska darījumu kategorijas ietver visus riska darījumus, kas tieši vai netieši ir līdzvērtīgi šīm kategorijām. Vispārēji kompetentajām iestādēm attiecībā uz uzraudzības pārbaudes procesu būtu pret visām trim pieejām jāizturas vienādi, t. i., kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības, kas darbojas saskaņā ar standartizētās pieejas noteikumiem, nedrīkstētu uzraudzīt stingrāk tikai šā iemesla dēļ.

(30)    Vajadzētu paplašināt kredītriska mazināšanas metožu atzīšanu tādu noteikumu sistēmā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu, ka maksātspēju neapdraud to nepietiekama atzīšana. Iespēju robežās gan standarta metodē, gan citās metodēs kredītrisku mazināšanai ir jāatzīst jau līdz šim attiecīgo dalībvalstu bankās pieņemtais nodrošinājums.

(31)    Lai nodrošinātu to, ka riski un riska samazinājums, ko rada kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību vērtspapīrošanas darbības un ieguldījumi, ir atbilstīgi ņemti vērā kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasībās, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, kuri attiecībā uz šīm darbībām un ieguldījumiem paredz pieeju, kas ir jutīga pret risku un ir piesardzīgi saprātīga.

(31a)  Papildus uzraudzībai, kuras mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti, ir nepieciešams stiprināt iespējamo burbuļu efektīvas uzraudzības un novēršanas mehānismus, lai nodrošinātu optimālu kapitāla sadali, ņemot vērā makroekonomikas problēmas un mērķus un it īpaši lai panāktu ilgtermiņa ieguldījumus reālajā ekonomikā.

(32)    Operacionālais risks ir būtisks kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību risks, kam nepieciešams pašu kapitāla segums. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Savienības kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas operacionālā riska prasību aprēķināšanai, paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Būtu jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Ņemot vērā jaunāko attīstību operacionālā riska aprēķināšanā un pārvaldīšanā, noteikumi būtu pastāvīgi jāpārskata un attiecīgos gadījumos jāatjaunina, tostarp attiecībā uz maksājumiem par dažādām uzņēmējdarbības līnijām un attiecībā uz riska mazināšanas metožu atzīšanu. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā vienkāršajās metodēs operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināšanai tiek ņemta vērā apdrošināšana.

(33)    Kredītiestāžu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei jābūt kredītiestāžu uzraudzības neatņemamai sastāvdaļai. Tas ir tāpēc, ka pārmērīga riska darījumu koncentrācija vienam klientam vai savstarpēji saistītu klientu grupai var radīt nepieļaujamu zaudējuma risku. Šādu situāciju var uzskatīt par bīstamu attiecībā uz kredītiestādes maksātspēju.

(34)    Nosakot savstarpēji saistītu klientu grupas pastāvēšanu un tādējādi arī riska darījumus, kas veido vienotu risku, ir svarīgi ņemt vērā arī riskus, kuri rodas no būtiska finansējuma kopēja avota, ko nodrošina pati kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, tās finanšu grupa vai saistītās puses.

(35)    Lai gan ir vēlams riska darījumu vērtības aprēķinus balstīt uz tiem aprēķiniem, kas paredzēti pašu kapitāla prasību nolūkā, ir lietderīgi pieņemt noteikumus lielu riska darījumu uzraudzībai, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Turklāt maksātspējas režīmā izmantotās kredītriska mazināšanas metodes tika izstrādātas ar pieņēmumu par pietiekami dažādotu kredītrisku. Lielos riska darījumos ar riska, tostarp riska, kas saistīts ar valsts parādu, koncentrāciju vienuviet šis kredītrisks nav pietiekami dažādots. Tādēļ šo metožu rezultātiem būtu jāpiemēro prudenciāli aizsardzības pasākumi. Šādā kontekstā ir jānodrošina efektīva kredītaizsardzības atgūšana attiecībā uz lieliem riska darījumiem.

(36)    Zaudējums, kas rodas no riska darījuma ar kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību, var būt tikpat liels, cik zaudējums no jebkura cita riska darījuma, tāpēc šādiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati kārtība un par tiem jāziņo tāpat kā par jebkuru citu riska darījumu. Tomēr ir ieviests alternatīvs kvantitatīvais ierobežojums, lai mazinātu šādas pieejas ietekmi uz mazākām iestādēm. Turklāt ļoti īsa termiņa riska darījumi, kas saistīti ar naudas pārskaitīšanu, tostarp ar maksājumu pakalpojumu veikšanu un klīringu, norēķinu un glabāšanas pakalpojumiem klientiem, ir atbrīvojami no šīm prasībām, lai sekmētu finanšu tirgu un saistītās infrastruktūras netraucētu darbību. Šajos pakalpojumos ir ietverts, piemēram, skaidras naudas klīrings un norēķinu pakalpojumu izpilde un līdzīgas darbības, kas atvieglo norēķinus. Saistītie riska darījumi ietver riska darījumus, kuri var būt neparedzami un kurus kredītiestāde tādēļ nespēj pilnīgi kontrolēt, piemēram, starpbanku kontu atlikumus, kas radušies no klientu maksājumiem, tostarp kreditētām vai debetētām maksām un procentiem, un no citiem maksājumiem par pakalpojumiem klientam, kā arī no dotā vai saņemtā nodrošinājuma.

(37)    Ar KPD II tika ieviestas izmaiņas, kuru mērķis bija izvairīties no nesaskaņotības starp to uzņēmumu interesēm, kas „pārdala” aizdevumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori vai sponsori), un to uzņēmumu interesēm, kuri iegulda šajos vērtspapīros vai instrumentos (ieguldītāji). Ir svarīgi arī saskaņot iniciatoru vai sponsoru intereses ar ieguldītāju interesēm. Šajā nolūkā iniciators vai sponsors saglabā būtisku līdzdalību bāzes aktīvos. Tāpēc ir svarīgi, lai iniciatori vai sponsori uzņemtos daļu riska no attiecīgajiem aizdevumiem. Kopumā vērtspapīrošanas darījumus nevajadzētu strukturēt tā, lai izvairītos no saglabāšanas prasības, jo īpaši, izmantojot maksu vai prēmiju vai abu šo veidu struktūru. Šāda saglabāšana būtu jāpiemēro visās situācijās, kad ir piemērojama vērtspapīrošanas ekonomiskā būtība, neatkarīgi no tā, kādas juridiskas struktūras vai instrumentus izmanto ekonomiskās būtības iegūšanai. Jo īpaši tad, kad kredītrisku pārceļ, veicot vērtspapīrošanu, ieguldītājiem būtu jāpieņem lēmums tikai pēc uzticamības pārbaudes veikšanas, un tādēļ tiem nepieciešama attiecīga informācija par vērtspapīrošanu. Kopš saglabāšanas prasības ieviešanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks. Tāpēc Komisijai būtu jāveic novērtēšana un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ar KPD II ieviestā sistēma ir sniegusi plānotos rezultātus, piemēram, pareizu pienācīgas rūpības procedūru izveidi un iniciatoru, sponsoru un ieguldītāju interešu saskaņošanu. Šajā sakarībā būtu jānovērtē arī tas, vai saglabāšanas prasība ir noteikta atbilstīgā līmenī, vai arī tās līmenis būtu jāpaaugstina. Komisijai būtu arī jānovērtē saglabāšanas prasībai alternatīvi pasākumi, piemēram, izņēmumu ierobežošana riska svērtās vērtības un gaidāmo zaudējumu summas aprēķinos.

(38)    Pašreizējā regulējumā arī ir paredzēts, ka saglabāšanas prasību nedrīkst piemērot vairākkārt. Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu ir pietiekami, ja šo prasību piemēro tikai vienam no iniciatoriem, sponsoriem vai sākotnējiem aizdevējiem. Tāpat arī gadījumā, kad vērtspapīrošanas darījumi ir balstīti uz citiem, bāzes vērtspapīrošanas darījumiem, saglabāšanas prasība būtu jāpiemēro tikai tai vērtspapīrošanai, kas saistīta ar ieguldījumu. Pārpirktiem debitoru parādiem nevajadzētu piemērot saglabāšanas prasību, ja to pamatā ir korporatīva darbība, ar kuru tos piešķir vai pārdod ar atlaidi, lai finansētu šādu darbību. Kompetentajām iestādēm būtu jāpiemēro riska pakāpes saistībā ar uzticamības pārbaudes un risku pārvaldīšanas pienākumu neievērošanu, veicot vērtspapīrošanu, par būtiskiem politikas un procedūras pārkāpumiem, kam ir nozīme attiecīgo risku analīzē. Komisijai būtu arī jāizskata tas, vai izvairīšanās no saglabāšanas prasības vairākkārtējas piemērošanas varētu radīt iespējas apiet saglabāšanas prasību un vai uzraudzības iestādes efektīvi piemēro noteikumus par vērtspapīrošanu.

(39)    Uzticamības pārbaude būtu jāveic, lai pareizi novērtētu riskus, kas tirdzniecības portfelī un ārpus tā rodas no riska darījumiem saistībā ar vērtspapīrošanu. Turklāt uzticamības pārbaudei jābūt samērīgai. Uzticamības pārbaudes procedūrām būtu jāveicina lielāka uzticēšanās starp iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem. Tādēļ būtu vēlams pienācīgi publiskot attiecīgu informāciju par uzticamības pārbaudes procedūrām.

(40)    Īpaša piesardzība vajadzīga gadījumos, kad kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai ir riska darījums ar tās mātes uzņēmumu vai ar citiem šā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem. Kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību riska darījumu pārvaldība būtu jāveic pilnīgi atsevišķi saskaņā ar pareizas banku pārvaldības principiem, neņemot vērā nekādus citus apsvērumus. Lielu riska darījumu jomā būtu jānosaka īpaši standarti, tostarp stingrāki ierobežojumi, kredītiestādes riska darījumiem savā grupā. Šādus standartus tomēr nevajag piemērot, ja mātes uzņēmums ir finanšu kontrolakciju sabiedrība vai kredītiestāde vai ja pārējie meitas uzņēmumi ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai pakalpojumu palīguzņēmumi, ar nosacījumu, ka uz visiem šiem uzņēmumiem attiecas kredītiestādes konsolidētā uzraudzība.

(41)    Ņemot vērā ar kapitāla prasībām saistīto noteikumu riska jutīgumu, ir vēlams sekot tam, vai tām ir būtiska ietekme uz ekonomikas ciklu. Komisija, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ierosinājumus, ziņo par šiem jautājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

(42)    Būtu jāpārskata kapitāla prasības attiecībā uz preču tirgotājiem, tostarp tirgotājiem, uz kuriem šobrīd neattiecas Direktīvas 2004/39/EK prasības.

(43)    Gāzes un elektroenerģijas tirgu liberalizācija ir nozīmīgs Savienības mērķis gan saimnieciskā, gan politiskā ziņā. Tādēļ šo tirgu dalībniekiem piemērotajām kapitāla prasībām un citiem prudenciālajiem noteikumiem jābūt samērīgiem, tiem nevajadzētu kavēt liberalizācijas mērķa īstenošanu. Šis mērķis jo īpaši jāņem vērā, īstenojot šajā regulā minētās pārbaudes.

(44)    Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, kas veic ieguldījumus atkārtotas vērtspapīrošanas darījumos, būtu jāveic uzticamības pārbaude arī attiecībā uz to bāzes vērtspapīrošanas darījumiem un attiecīgi arī uz sākotnējiem bāzes riska darījumiem. Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām būtu jānovērtē, vai riska darījumi, kas saistīti ar programmām ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem, ir atkārtotas vērtspapīrošanas darījumi, tostarp tādi darījumi, kas saistīti ar programmām, kuras iegādājas dažādu veselu aizdevumu portfeļu augstākas prioritātes vērtspapīru laidienus, kur neviens no šiem aizdevumiem nav ne vērtspapīrošanas riska darījums, ne arī atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījums un kur katra ieguldījuma pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību nodrošina aizdevuma pārdevējs. Pēdējā minētajā gadījumā portfeļa likviditātes nodrošinājumu vispār nevajadzētu uzskatīt par atkārtotu vērtspapīrošanas darījumu, jo tas ir viena aktīvu portfeļa laidiens (tas ir, veseliem aizdevumiem piemērojams portfelis), kurā nav vērtspapīrošanas riska darījumu. Savukārt visas programmas kredīta uzlabojums, kas papildus pārdevēja nodrošinātai aizsardzībai attiecas tikai uz dažiem zaudējumiem dažādos portfeļos, parasti nozīmētu tikai riska sadalījumu vairāku aktīvu portfelim, kurā ir vismaz viens vērtspapīrošanas riska darījums, un tādējādi tas būtu atkārtots vērtspapīrošanas riska darījums. Tomēr, ja šādas programmas finansējums kopumā ir tikai vienas kategorijas komerciāls vērtspapīrs un ja visas programmas kredīta uzlabojums nav atkārtota vērtspapīrošana vai ja komerciālu vērtspapīru pilnībā nodrošina sponsorējošā kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, ieguldītāju komerciālos vērtspapīros faktiski pakļaujot sponsora saistību neizpildes riskam, nevis tam pamatā esošu portfeļu vai aktīvu riskam, tad šo komerciālo vērtspapīru vispār nevajadzētu uzskatīt par atkārtotu vērtspapīrošanas riska darījumu.

(45)    Tirdzniecības portfeļa uzraudzības novērtēšanas noteikumi būtu jāpiemēro visiem kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību tirdzniecības portfeļa vai netirdzniecības portfeļa instrumentiem, ko mēra saskaņā ar to patieso vērtību. Būtu jānorāda, ka gadījumos, ja uzraudzības novērtēšanas piemērošana var radīt zemāku bilances vērtību, nekā patiesībā novērtēts grāmatvedībā, šīs starpības absolūtā vērtība būtu jāatskaita no pašu kapitāla.

(46)    Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai piemērot kapitāla prasības vai arī atskaitīt no kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla tās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas atbilstīgi šai regulai sasniedz 1250 % riska pakāpi, neatkarīgi no tā, vai šīs pozīcijas ir iekļautas tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī.

(47)    Nevajadzētu pieļaut, ka iniciatores iestādes vai sponsori varētu apiet aizliegumu sniegt netiešu atbalstu, šāda atbalsta sniegšanai izmantojot savus tirdzniecības portfeļus.

(48)    Saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK ir ieviests preferenciālā riska pakāpe atbilstīgi standartizētai pieejai attiecībā uz riska darījumiem ar maziem vai vidējiem uzņēmumiem vai fiziskām personām, kā arī iespēja iestādēm piemērot uz iekšējiem reitingiem balstītas pieejas, kad tās pašas aprēķina riska pakāpi, atspoguļojot savu konkrēto parakstīšanas kritēriju atbilstību. Būtu jāturpina piemērot preferenciālās riska pakāpes arī saskaņā ar šo regulu. Tomēr 24 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāpārskata iespējas samazināt riska pakāpes vai paplašināt to piemērošanu attiecībā uz lielāku skaitu riska darījumu. Šādu pārskatu pamatā vajadzētu būt pierādījumiem, un tajos jāņem vērā uzticami dati par kredīta zaudējumiem riska darījumos ar maziem vai vidējiem uzņēmumiem vai fiziskām personām pilna ekonomikas cikla laikā. Saistībā ar minēto pārskatu īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz aizdevumu nodrošināšanu patērētājiem.

(48a)  Riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti centrālās valdības un centrālās bankas dalībvalsts valūtā, būtu jāpiešķir 0 % riska pakāpe ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar LESD 126. pantu, ņemot vērā LESD protokolus, kas uz to attiecas.

(48b)  Komisijai būtu līdz 2014. gada 1. janvārim jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā nepieciešamības gadījumā tiktu izteikti priekšlikumi par to, kā šo riska pakāpi koriģēt, vienlaikus ņemot vērā šādu priekšlikumu iesniegšanas iespējamo destabilizējošo ietekmi tirgus stresa periodos.

(49)    Neskarot noteikumus, kas skaidri noteikti šajā regulā attiecībā uz sniedzamo informāciju, prasību par informācijas sniegšanu mērķim būtu jābūt tirgus dalībnieku nodrošināšanai ar pareizu un vispusīgu informāciju par konkrēto iestāžu riska profilu. Tāpēc kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām būtu jāsniedz papildu informācija, kas nav precīzi norādīta šajā regulā, ja tas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

(49a)  Lai gan ir atzīts, ka komercnoslēpumam ir zināma nozīme tirgus konkurences apstākļos, nevajadzētu pieļaut, ka komercnoslēpums prevalē pār finanšu stabilitāti vai atbilstīgas informācijas sniegšanu ieguldītājiem.

(50)    Ja, veicot vērtspapīrošanas pozīcijas ārējo kredītu novērtējumu, konstatē, ka kredītu aizsardzību nodrošina pati ieguldījumu iestāde, tad nevajadzētu pieļaut, ka šī iestāde gūst priekšrocības no zemākas riska pakāpes, ko rada šāda aizsardzība. Tam nav jābūt par iemeslu atskaitījumiem no vērtspapīrošanas kapitāla, ja ir pieejami citi veidi, kā noteikt riska pakāpi saskaņā ar šīs pozīcijas patieso risku, neņemot vērā šādu kredītu aizsardzību.

(51)    Ņemot vērā to nesenos zemos rezultātus, būtu jānostiprina iekšējo modeļu standarti tirgus riska kapitāla prasību aprēķināšanai. Īpaši jāpilnveido tirdzniecības portfeļu kredītrisku pārvaldība. Turklāt kapitāla prasībās jāiekļauj daļa, kas attiecas uz stresa apstākļiem, lai nostiprinātu kapitāla prasības tirgus apstākļu pasliktināšanās gadījumos un lai samazinātu varbūtējo procikliskumu. Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām būtu arī jāveic atgriezeniskā stresa testi, lai pārbaudītu, kādi attīstības modeļi varētu apdraudēt konkrētās iestādes dzīvotspēju, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt, ka šāds tests nav obligāts. Ņemot vērā neseno īpaši sarežģīto situāciju, kad iestādes vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto pieejas, kas balstās uz iekšējiem modeļiem, būtu jāierobežo kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību spēja modelēt vērtspapīrošanas riskus tirdzniecības portfeļos un pēc noklusējuma būtu jāpieprasa standartizētas kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī.

(52)    Šajā regulā ir paredzēti atsevišķi izņēmumi konkrētām korelācijas tirdzniecības darbībām, kad iestādei tās uzraudzības iestādes var atļaut aprēķināt vispusīgu riska kapitāla prasību, ievērojot stingras prasības. Šādos gadījumos iestādei vajadzētu prasīt tās attiecināt uz kapitāla prasību, kas ir līdzvērtīga augstākajai kapitāla prasībai atbilstīgi iekšējai izstrādātajai pieejai un 8 % konkrētā riska kapitāla prasības atbilstīgi standartizētā mērījuma metodei. Nevajadzētu prasīt, lai šiem riska darījumiem piemēro pieaugošu riska kapitāla prasību, bet šie darījumi būtu jāiekļauj gan riska vērtības pasākumos, gan stresam pakļautās riska vērtības pasākumos.

(53)    Ņemot vērā kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību negaidītu zaudējumu būtību un apmēru finanšu un ekonomikas krīzes laikā, ir vēl vairāk jāuzlabo tā pašu kapitāla kvalitāte un saskaņošana, kam saskaņā ar prasībām jābūt kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību rīcībā. Tam vajadzētu ietvert jaunas definīcijas ieviešanu attiecībā uz tā kapitāla pamatelementiem, kas pieejams, lai absorbētu negaidītus radušos zaudējumus, kā arī ietvert hibrīdā kapitāla definīcijas uzlabojumus un vienotas uzraudzības korekcijas attiecībā uz pašu kapitālu. Ir arī būtiski jāpalielina pašu kapitāla līmenis, ietverot jaunus kapitāla rādītājus, kas galveno vērību pievērš tā pašu kapitāla pamatelementiem, kas ir pieejams radušos zaudējumu absorbēšanai.

(53a)  Tirdzniecības finansēšanas riska darījumi savā būtībā ir dažādi, bet tiem ir kopīgas iezīmes, piemēram, maza vērtība, neliels ilgums un identificējams atmaksāšanas avots. To pamatā ir preču un pakalpojumu apgrozība, kas atbalsta reālo ekonomiku un lielākajā daļā gadījumu palīdz mazajiem uzņēmumiem to ikdienas darbībā, tādējādi radot ekonomikas izaugsmi un darba vietas. Ienākošo un izejošo līdzekļu plūsmas parasti savstarpēji atbilst, un likviditātes risks tādēļ ir zems.

(53b)  Šai regulai nevajadzētu ietekmēt kompetento iestāžu spēju arī turpmāk veikt procedūras pirms tādu līgumu apstiprināšanas, kuri regulē pirmā un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentus. Šajos gadījumos šādi kapitāla instrumenti kļūst par iestādes pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem tikai pēc tam, kad veiksmīgi pabeigtas apstiprināšanas procedūras.

(54)    Lai nostiprinātu tirgus disciplīnu un uzlabotu finanšu stabilitāti, ir jāievieš detalizētākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, veiktajām prudenciālajām korekcijām, līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un nodrošināto finansējumu, lai panāktu, ka ieguldītāji un noguldītāji ir pietiekami labi informēti par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību maksātspēju.

(54a)  Turklāt ir jānodrošina, lai uzraudzības iestādes būtu informētas vismaz par iestāžu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vērtspapīru aizdevumu un visu veidu apgrūtinājumu vai atgūšanas tiesību kopējo līmeni. Šādu informāciju nosūta darījumu reģistram vai centrālajam vērtspapīru depozitārijam, lai nodrošinātu arī EBI, EVTI, attiecīgo kompetento iestāžu, ESRK, attiecīgo centrālo banku un ECBS piekļuvi šādai informācijai. Likvidācijas procesā nereģistrētām atgūšanas tiesībām nevajadzētu piešķirt juridisku spēku.

(55)    Kapitāla jauno definīciju un regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla prasības vajadzētu ieviest, ņemot vērā to, ka valstīm ir atšķirīgi sākumpunkti un apstākļi, un sākotnējās atšķirības saistībā ar jaunajiem standartiem mazināsies pārejas periodā. Lai nodrošinātu pašu kapitāla līmeņa pienācīgu nepārtrauktību, pastāvošai valsts sektora kapitāla iepludināšanai piemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ko attiecina uz pārejas periodu. Turklāt nevar izslēgt līdzīgas publiskā sektora kapitāla ieplūdināšanas nepieciešamību nākotnē, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Šādā situācijā kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt pēc iespējas vairāk izvēles iespēju, tostarp kapitāla instrumentiem, kas var arī neatbilst visiem normālas ekonomiskās konjunktūras apstākļos emitētu CET1 instrumentu kritērijiem. Lai gan īpaši svarīga varētu šķist pilnīga spēja absorbēt zaudējumus, piemērota varētu būt arī šādu instrumentu apgāde ar, piemēram, iepriekš noteiktu, preferenciālu vai pastiprinātu sadali, lai kompensētu krīzes intervences risku. Pastāvība, no otras puses, varētu izrādīties mazāk svarīgs kritērijs. Ņemot vērā krīzes situācijas īpašās prasības un apstākļus, šajā regulā būtu jāparedz, ka EBI pēc pamatota pieprasījuma un sadarbībā ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm var apsvērt šādu instrumentu — kuri būtu līdzvērtīgi pirmā līmeņa pamatinstrumentiem — izmantošanu.

(56)    Saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK kredītiestādēm līdz 2011. gada 31. decembrim ir jānodrošina pašu kapitāls, kas ir vismaz līdzvērtīgs noteiktajām minimālajām summām. Ņemot vērā to, ka banku pakalpojumu nozarē joprojām jūtama finanšu krīzes ietekme, un BCBS pieņemto kapitāla prasību pārejas pasākumus, ir piemēroti uz ierobežotu laiku atkārtoti ieviest zemāku ierobežojumu, līdz ir iegūts pietiekams pašu kapitāls saskaņā ar pašu kapitāla pārejas pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā, kuru pakāpeniski ieviesīs no 2013. līdz 2019. gadam. Grupām, kuru būtiska uzņēmējdarbības daļa ir banku pakalpojumi, ieguldījumu pakalpojumi un apdrošināšanas pakalpojumi, Direktīvā 2002/87/EK par finanšu konglomerātiem paredzēti īpaši noteikumi, lai izvairītos no šādas dubultas kapitāla uzskaites. Direktīva 2002/87/EK ir balstīta uz starptautiski atzītiem principiem starpnozaru riska mazināšanai. Šis priekšlikums stiprina finansu konglomerātus regulējošo nosacījumu piemērošanas veidu banku un ieguldījumu sabiedrību grupām, nodrošinot to noteiktu un konsekventu piemērošanu. Jebkuras turpmākas izmaiņas tiks iekļautas Direktīvas 2002/87/EK pārskatīšanā, kas plānota 2012. gadā.

(56a)  Saistībā ar jaunu pašu kapitāla pietiekamības pamatprasību ieviešanu būtu jāatzīmē EBI ieteikums noteikt prasību Savienības lielajām bankām izveidot tādu ārkārtas un pagaidu drošības rezervi, lai pirmā līmeņa pamata kapitāla īpatsvars līdz 2012. gada jūnijam sasniegtu 9 %. Šādas prasības noteikšana būtu atzinīgi vērtējama kā pasākums, lai atbalstītu uzticēšanos Savienības banku pakalpojumu tirgus stabilitātei. Tomēr ir jāatrod saskaņota pieeja, kas būtu vidusceļš starp šo pasākumu, kuru piemēro tikai atsevišķai Eiropas banku grupai, un jauno kapitāla pietiekamības pamatprasību vispārēju ieviešanu. Vienlaikus būtu jāņem vērā arī mērķis stiprināt uzraudzības sistēmas pretciklisko raksturu. Tādēļ Komisijai būtu jānāk klajā ar atbilstošu ierosinājumu, kā šos pasākumus saskaņot pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā [pirms šīs regulas galīgās pieņemšanas].

(57)    Finanšu krīze atklāja, ka kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības bija lielā mērā pārāk zemu novērtējušas darījuma partnera riska līmeni, kas saistīts ar ārpusbiržas (turpmāk — OTC) atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Tas pamudināja G20 valstu vadītājus 2009. gada septembrī aicināt veikt klīringu lielākam skaitam OTC atvasināto finanšu instrumentu, izmantojot centrālo darījuma partneri (turpmāk — CCP). Turklāt G20 valstu vadītāji prasīja piemērot augstākas pašu kapitāla prasības tiem OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kam klīringu nevarēja veikt centralizēti, lai pienācīgi atspoguļotu ar tiem saistīto augstāku riska līmeni.

(57a)  Direktīvā 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), saskaņojot režīmu, kuram ir pakļautas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, ir ieviesti grozījumi, lai garantētu to finanšu stabilitāti un līdzvērtību ar galveno mērķi — nodrošināt tirgus stabilitāti.

Tomēr būtu pienācīgi jāņem vērā, ka dalībvalstīs pastāv apdrošināšanas sabiedrības, kuru akcijas tiek kotētas regulētā tirgū un kuras uzrauga dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes, un kuras veic apdrošināšanas darbības saskaņā ar uzņēmējdarbības modeli ar ierobežotu finanšu risku, ko raksturo reta parādsaistību izmantošana (maksimālais īpatsvars 5:1), tendence reti uzņemties ieguldījumu risku un augsts ieņēmumu līmenis no apdrošināšanas pamatdarbības. Tādēļ šīm apdrošināšanas sabiedrībām ir zemāks riska profils salīdzinājumā ar līdzīgiem uzņēmumiem, kas izmanto plašākus darbības modeļus, tostarp finanšu jomā.

Eiropas Savienībā ir novērots, ka apdrošināšanas sabiedrībām ir mazāks sistēmiskais risks, cita starpā pateicoties kopumā konservatīvākai ieguldījumu politikai, un finanšu un tirgu krīzes ietekme kopš 2008. gada, kas ir samazinājusi finanšu iestāžu ekonomisko ienesīgumu, nav būtiski ietekmējusi apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir saglabājušas darbības līmeni un nosacīti stabilas rezerves.

Šī stabilitāte pēdējos gados ir atspoguļojusies arī apdrošināšanas sabiedrību, kuru vērtspapīri tiek kotēti Eiropas Savienības regulētajos tirgos, akciju cenās, kas salīdzinājumā ar finanšu iestādēm arī vispārējā tirgu lejupslīdes situācijā ir lielā mērā spējušas noturēties tajā pašā līmenī, izvairoties no strukturālas samazināšanās.

Tādēļ ar kontroli nesaistīta dalība šādās apdrošināšanas sabiedrībās, kuras savā darbībā piemēro uzņēmējdarbības modeli ar ierobežotu finanšu risku, var attiecīgi tikt pielīdzināta dalībai citos rūpnieciskos uzņēmumos, un tādēļ arī var uzskatīt, ka uz to attiecas konkrēti noteikumi par atskaitījumu no pamatkapitāla, kurus dalībvalstu uzraudzības iestādes noteikušas šādiem rūpnieciskiem uzņēmumiem.

(58)    Pēc G20 valstu vadītāju izteiktā aicinājuma BCBS „Bāzeles III” ietvaros būtiski izmainīja darījuma partnera kredītriska režīmu. Paredzams, ka „Bāzele III” būtiski paaugstinās pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību OTC atvasināto finanšu instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kā arī nodrošinās svarīgus stimulus kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām izmantot CCP. Vēl ir paredzams, ka „Bāzele III” nodrošinās turpmākus stimulus attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku pārvaldīšanas nostiprināšanu un pašreizējā regulējuma pārskatīšanu attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku riska darījumos ar CCP.

(59)    Iestādēm arī vajadzētu būt papildu pašu kapitālam saistībā ar kredītvērtējuma korekcijas risku, ko rada OTC atvasinātie finanšu instrumenti. Iestādēm arī būtu jāpiemēro augstāka aktīvu vērtības korelācija, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku, ko rada OTC atvasināto finanšu instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumi ar konkrētām finanšu iestādēm. Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām vajadzētu arī būtiski uzlabot darījuma partnera kredītriska aprēķināšanu un pārvaldību, labāk izvērtējot korelācijas risku, darījuma partnerus ar lieliem aizņemtajiem līdzekļiem un nodrošinājumu, kā arī atbilstīgi uzlabojot atpakaļejošās pārbaudes un stresa testēšanu.

(60)    Tirdzniecības riska darījumi ar CCP parasti rada ieguvumus no daudzpusējā ieskaita un zaudējumu dalīšanas mehānisma, ko nodrošina CCP. Rezultātā tie saistīti ar ļoti zemu darījuma partnera kredītrisku, tādēļ tiem jāpiemēro ļoti zemas pašu kapitāla prasības. Tajā pašā laikā šīs prasības ietekmei jābūt pozitīvai, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības izseko un uzrauga savus riska darījumus ar CCP saistībā ar labu risku pārvaldīšanu, kā arī lai parādītu, ka pat tirdzniecības riska darījumi ar CCP nav pilnīgi bez riska.

(61)    CCP rezerves fonds ir mehānisms, kas ļauj dalīt (savstarpēji sadalīt) zaudējumus starp CCP klīringa dalībniekiem. To izmanto tādu zaudējumu gadījumā, ar ko CCP ir saskāries pēc klīringa dalībnieka saistību neizpildes un kas ir lielāki par peļņu un rezerves fonda iemaksām, kuras nodrošinājis šis klīringa dalībnieks, un jebkuriem citiem aizsardzības līdzekļiem, ko CCP var izmantot pirms pārējo klīringa dalībnieku rezerves fonda iemaksu izmantošanas. Ņemot vērā iepriekš sacīto, zaudējumu risks, kas saistīts ar riska darījumiem saistībā ar rezerves fonda iemaksām, ir lielāks par risku, kurš saistīts ar tirdzniecības riska darījumiem. Tāpēc šādiem riska darījumiem jāpiemēro augstākas pašu kapitāla prasības.

(62)    CCP „hipotētiskajam kapitālam” vajadzētu būt mainīgam lielumam, kas nepieciešams, lai noteiktu pašu kapitāla prasību klīringa dalībnieka riska darījumiem saistībā ar tā iemaksām CCP rezerves fondā. To nedrīkst uztvert kā kaut ko citu. It sevišķi to nedrīkst uztvert kā kapitāla apjomu, kādam jābūt CCP rīcībā saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām.

(63)    Darījuma partnera kredītriska regulējuma pārskatīšana un it sevišķi augstāku pašu kapitāla prasību piemērošana attiecībā uz divpusējiem atvasinājuma līgumiem, lai atspoguļotu augstāku risku, ko šādi līgumi rada finanšu sistēmai, ir Komisijas centienu neatņemama sastāvdaļa, lai nodrošinātu efektīvus, drošus un pareizus atvasināto finanšu instrumentu tirgus. Tādējādi šī regula papildina Komisijas 2010. gada 15. septembra priekšlikumu Regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem[10].

(64)    Gados pirms finanšu krīzes bija raksturīga kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību riska darījumu pārmērīga uzkrāšanās salīdzinājumā ar to pašu kapitālu (svira). Finanšu krīzes laikā zaudējumu un finansējuma trūkuma dēļ kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības bija spiestas īsā laikposmā būtiski samazināt savus aizņemtos līdzekļus. Tas palielināja lejupējo spiedienu uz aktīvu cenām, radot turpmākus zaudējumus gan kredītiestādēm, gan ieguldījumu sabiedrībām, un šie zaudējumi savukārt veicināja iestāžu pašu kapitāla turpmāku samazināšanos. Galīgais šīs negatīvās tendences rezultāts bija kredīta pieejamības samazināšanās reālajai ekonomikai, kā arī dziļāka un ilgstošāka krīze.

(65)    Lai nodrošinātu pietiekamu pašu kapitālu negaidītu zaudējumu segšanai, ir svarīgas uz risku pamatotas pašu kapitāla prasības. Tomēr krīze ir parādījusi, ka ar šīm prasībām vien nepietiek, lai novērstu to, ka kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības uzņemas pārmērīgu un nepieņemamu aizņemto līdzekļu risku.

(66)    G20 valstu vadītāji 2009. gada septembrī apņēmās izstrādāt starptautiski atzītus noteikumus, lai novērstu pārmērīgu aizņemto līdzekļu apjomu. Šajā nolūkā tie atbalstīja aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāja ieviešanu kā papildu pasākumu „Bāzeles II” regulējumam.

(67)    BCBS 2010. gada decembrī publicēja pamatnostādnes, nosakot metodiku aizņemto līdzekļu rādītāja aprēķināšanai. Šajos noteikumos ir paredzēts novērošanas periods, kurš ilgs no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 1. janvārim un kura laikā uzraudzīs aizņemto līdzekļu rādītāju, tā sastāvdaļas un tendences saistībā ar prasību, kas pamatota uz risku. Pamatojoties uz novērošanas perioda rezultātiem, BCBS ir paredzējusi veikt galīgās korekcijas attiecībā uz aizņemto līdzekļu rādītāja noteikšanu un kalibrēšanu 2017. gada pirmajā pusgadā, lai pārietu uz saistošu prasību 2018. gada 1. janvārī, pamatojoties uz atbilstīgu pārskatīšanu un kalibrēšanu. ▌

(68)    Aizņemto līdzekļu rādītājs ir jauns Savienības reglamentācijas un uzraudzības instruments. Saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem tas pirmām kārtām būtu jāievieš kā papildu elements, ko var piemērot atsevišķām iestādēm pēc uzraudzības iestāžu ieskatiem. Iestāžu pārskatu sniegšanas pienākumi nodrošinātu pienācīgas pārskatīšanas un kalibrēšanas veikšanu, lai pārietu uz saistošu pasākumu 2018. gadā.

(69)    Pārskatot aizņemto līdzekļu rādītāja ietekmi uz dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem, īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas tiek uzskatīti par saistītiem ar zemu risku, piemēram, hipotēku aizdevumiem un specializētiem aizdevumiem reģionālo pašvaldību, vietējo pašpārvalžu vai publiskā sektora struktūrām.

(69a)  Paredzot preticiklisko drošības rezervi, galvenā uzmanība būtu jāvelta sistēmiskajam riskam, kas saistīts tikai ar pārmērīgas kredītu palielināšanās periodiem. Citu faktoru radītus sistēmiskos riskus būtu jānovērš ar citiem makroprudenciālās uzraudzības līdzekļiem, kas vēl ir jāizstrādā.

(70)    Lai sekmētu pārskatīšanu, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām novērošanas periodā būtu jāuzrauga aizņemto līdzekļu rādītāja līmenis un izmaiņas, kā arī aizņemto līdzekļu risks saistībā ar iekšējā kapitāla pietiekamības novērtējuma procesu (turpmāk — ICAAP). Šāda uzraudzība būtu jāiekļauj uzraudzības pārbaudes procesā.

(71)    Svarīgs elements, lai nodrošinātu to, ka kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības atjauno savus kapitāla līmeņus, darbojoties kapitāla rezervju robežās, ir mainīgā atalgojuma ierobežojumi. Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām jau piemēro principu, ka piemaksām un diskrecionāriem mainīgā atalgojuma maksājumiem tiem darbiniekiem, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, jābūt ilgtspējīgiem, ņemot vērā iestādes finansiālo situāciju. Lai nodrošinātu, ka iestāde laikus atjauno savu pašu kapitāla līmeni, ir piemēroti saskaņot mainīgā atalgojuma un diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumus ar iestādes peļņas situāciju jebkurā laikposmā, kad nav ievērota apvienoto rezervju prasība.

(72)    Saprātīgai atalgojuma politikai būtiskas ir labas pārvaldes shēmas, pārredzamība un informācijas sniegšana. Lai nodrošinātu savu atalgojuma shēmu un ar tām saistīto risku atbilstīgu pārredzamību tirgū, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām vajadzētu detalizēti informēt par savu atalgojuma politiku, praksi un konfidencialitātes nolūkos to darbinieku kopējo skaitu, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības riska profilu. Šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm.

(72a)  Kredītvērtējuma aģentūras atzīšana par ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) nedrīkst vēl vairāk ierobežot piekļuvi tirgum, kurā jau dominē trīs galvenie uzņēmumi. EBI un centrālajām bankām, nepadarot šo procesu vieglāku un nesamazinot prasības, būtu jānodrošina vairāku kredītvērtējuma aģentūru atzīšana par ĀKNI, lai atvērtu tirgu citiem uzņēmumiem.

(73)    Šīs regulas nolūkos veiktajai personas datu apstrādei būtu pilnībā jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[11] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[12].

(74)    Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām vajadzētu būt diversificētam likvīdo aktīvu krājumam, ko tās var izmantot, lai segtu likviditātes vajadzības īstermiņa likviditātes stresa gadījumā, kas būtu jāatspoguļo likviditātes seguma koeficienta (LCR) definīcijā. Šīs prasības nebūtu jāpiemēro citām iestādēm, kas nav definētas šajā regulā. Aktīvu koncentrācija un pārāk liela paļaušanās uz tirgus likviditāti rada sistēmisku risku finanšu sektorā, un no tā ir jāizvairās. Tādēļ vajadzētu veicināt diversificētas un kvalitatīvas likviditātes rezerves, ko veido dažādas aktīvu kategorijas. Šajā nolūkā sākotnējā novērošanas periodā būtu jāņem vērā plašs kvalitatīvu aktīvu klāsts. Izstrādājot likvīdo aktīvu vienotu definīciju, būtu sagaidāms, ka vismaz valsts obligācijas un segtās obligācijas, kas tika tirgotas pārredzamos tirgos, kuros apgrozība notika finanšu tirgu 2007.−2009. gada krīzes laikā, tiktu uzskatītas par ārkārtīgi likvīdiem aktīviem ar augstu kredītkvalitāti. Kad kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības izmanto minēto likvīdo aktīvu krājumu, tām būtu jāievieš plāns, lai atjaunotu savus turētos likvīdos aktīvus, un kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina plāna atbilstība un īstenošana.

(75)    Likvīdo aktīvu krājumam vajadzētu būt pieejamam jebkurā laikā, lai segtu likvīdo aktīvu samazināšanos. Likviditātes vajadzību līmeni īstermiņa likviditātes stresa gadījumā vajadzētu noteikt standartizēti, lai nodrošinātu vienotas kvalitātes standartu un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Vajadzētu nodrošināt, ka šādai standartizētai noteikšanai nav neparedzētas ietekmes uz finanšu tirgiem, kredītu termiņu pagarināšanu un ekonomikas izaugsmi, ņemot arī vērā kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību dažādos uzņēmējdarbības un ieguldījumu modeļus un finansēšanas vides atšķirības Savienībā. Arī šajā nolūkā likviditātes seguma prasībai būtu jāpiemēro novērošanas periods. Pamatojoties uz novērojumiem, kā arī ar EBI atbalstu Komisijai vajadzētu apstiprināt vai koriģēt likviditātes seguma prasību, izmantojot deleģēto aktu, lai nodrošinātu šīs prasības savlaicīgu ieviešanu. Tomēr, ja tuvākajā laikā tiktu iesniegts koplēmuma priekšlikums šādai regulai vai direktīvai [ieraksta PB], pasākuma nozīmīguma dēļ tas būtu jāiekļauj minētajā priekšlikumā.

(75a)  Nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu to, ka kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības, saskaroties ar grūtībām savu maksājumu saistību īstenošanā, saņems likviditātes atbalstu no citām kredītiestādēm vai ieguldījumu sabiedrībām, kas pieder tai pašai grupai. Tomēr saskaņā ar stingriem nosacījumiem un visu iesaistīto kompetento iestāžu atsevišķu vienošanos kompetentās iestādes var nepiemērot LCR atsevišķām kredītiestādēm vai ieguldījumu sabiedrībām un piemērot tām konsolidētu prasību, lai iestādes savu likviditāti varētu pārvaldīt centralizēti grupas vai apakšgrupas līmenī.

(75b)  EBI sadarbībā ar ESRK būtu jāsniedz norādes par likvīdo aktīvu krājuma izmantošanas principiem stresa situācijā.

(75c)   Tāpat, ja atbrīvojums no prasību piemērošanas nav piešķirts, likvīdo aktīvu plūsmai starp divām iestādēm, kas pieder tai pašai grupai un kurām tiek veikta konsolidēta uzraudzība, LCR kļūstot par saistošu pasākumu, preferenciālas ienākošās un izejošās plūsmas likmes jāpiemēro tikai tajos gadījumos, kad ir veikti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi. Šādi īpaši preferenciālie režīmi ir precīzi jādefinē un jāsaista ar vairāku stingru un objektīvu nosacījumu izpildi. Īpašais režīms, ko piemēro norādītajai grupas iekšējai plūsmai, būtu jānodrošina, pamatojoties uz metodiku, kurā izmanto objektīvus kritērijus un parametrus, lai noteiktu konkrētus ienākošās un izejošās plūsmas līmeņus starp iestādi un darījuma partneri. Pamatojoties uz novērojumiem un EBI pārskatu, šie īpašie grupas iekšējie režīmi, metodika un ar režīmiem saistītie objektīvie kritēriji, kā arī līdzekļi kopējo lēmumu pieņemšanai par šo kritēriju novērtēšanu Komisijai būtu jāparedz koplēmuma aktā saskaņā ar šīs regulas 481. pantu.

(76)    Papildus īstermiņa likviditātes vajadzībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām būtu arī jāpieņem finansēšanas struktūras, kas ir stabilas ilgākā termiņā. BCBS 2010. gada decembrī piekrita, ka NSFR līdz 2018. gada 1. janvārim kļūs par minimālo standartu un ka BCBS ieviesīs stingrus pārskatu sniegšanas procesus, lai uzraudzītu šo rādītāju pārejas periodā, un turpinās pārskatīt šo standartu ietekmi uz finanšu tirgiem, kredītu termiņu pagarināšanu un ekonomikas izaugsmi, vajadzības gadījumā novēršot neparedzētas sekas. Tādējādi BCBS piekrita, ka NSFR piemēros novērošanas periodu un ietvers pārskatīšanas klauzulu. Šajā kontekstā EBI, pamatojoties uz šajā regulā paredzēto pārskatu sniegšanu, vajadzētu novērtēt, kā būtu jāizstrādā stabila finansējuma prasība. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisijai vajadzētu iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojumu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem, lai ieviestu šādu prasību līdz 2018. gadam.

(76a)  Kad ir noteikti šādi atbilstoši pasākumi, ir svarīgi, lai finanšu iestādes paredzētu vienmērīgu un savlaicīgu pāreju uz standartiem nolūkā nepieļaut kavēšanos, kas varētu paaugstināt pārejas izmaksas un mazināt finanšu stabilitāti. Tādēļ, lai veicinātu vienmērīgu pāreju, ir atbilstīgi paredzēt, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas iekasēt maksājumus. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, lai maksājumi tiktu noteikti tā, ka tiek sekmēta finanšu stabilitāte.

(77)    Vairāku kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību korporatīvās pārvaldības nepilnības ir veicinājušas pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanos banku pakalpojumu nozarē, kas sekmēja atsevišķu iestāžu bankrotu un sistēmiskas problēmas.

(78)    Lai veicinātu iestāžu korporatīvās pārvaldības prakšu uzraudzību un uzlabotu tirgus disciplīnu, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām vajadzētu publiskot informāciju par saviem korporatīvās pārvaldības pasākumiem. To vadības struktūrām būtu jāapstiprina un jāpublisko paziņojums, sniedzot sabiedrībai pārliecību, ka šie pasākumi ir pietiekami un efektīvi.

(78a)  Lai ņemtu vērā finanšu iestāžu uzņēmējdarbības modeļu dažādību vienotajā tirgū, būtu rūpīgi jāizvērtē noteiktas ilgtermiņa strukturālās prasības, piemēram, saistībā ar neto finansējuma stabilitātes rādītāju un sviras rādītāju, lai sekmētu to, ka tiek izmantotas dažādas pareizas banku darbības struktūras, kas ir devušas un turpinās dot labumu Eiropas ekonomikai.

(78b)  Lai nodrošinātu nepārtrauktu finanšu pakalpojumu sniegšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ir nepieciešama stabila finansējuma struktūra. Ilgtermiņa finansējuma plūsmu raksturīgās iezīmes daudzu dalībvalstu finanšu sistēmā, kas balstīta uz banku darbību, kopumā var atšķirties no iezīmēm, kas vērojamas citos starptautiskos tirgos. Turklāt dalībvalstīs var būt izveidotas īpašas finansēšanas struktūras ilgtermiņa ieguldījumiem vajadzīga stabila finansējuma nodrošināšanai, tai skaitā decentralizētas banku struktūras, ar kurām pārvalda likviditāti vai specializētus hipotēku vērtspapīrus, kurus pārdod ārkārtīgi likvīdos tirgos vai kuri ir vērtīgs ieguldījums ilgtermiņa investoriem. Šie strukturālie faktori būtu rūpīgi jāizvērtē. Tādēļ ir svarīgi, lai, līdzko būs pabeigti Bāzeles komitejas priekšlikumi par ierobežojumiem attiecībā uz nestabilu finansējumu, EBI un ESRK, pamatojoties uz šajā regulā paredzēto pārskatu sniegšanu, novērtē, kā būtu jāizstrādā stabila finansējuma prasība, pilnībā ņemot vērā finansēšanas struktūru dažādību Eiropas banku darbības tirgū, pirms no 2018. gada 1. janvāra tiek ieviestas īpašas prasības iestādēm nodrošināt stabilu finansējumu. Līdzko tiks pabeigti Bāzeles komitejas priekšlikumi par likvīdo aktīvu rezervēm, Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi tiesību aktiem, lai gada laikā no katra konkrētā ieteikuma sniegšanas noteiktu īpašus standartus.

(78 c)  Aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītājs ir svarīgs instruments finansiālās stabilitātes aizsardzībai Savienībā. Saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem tas pirmām kārtām būtu jāievieš kā papildu elements, ko var piemērot atsevišķām iestādēm pēc uzraudzības iestāžu ieskatiem. Iestāžu pārskatu sniegšanas pienākumi nodrošinātu pienācīgas pārskatīšanas un kalibrēšanas veikšanu, lai 2018. gadā to noteiktu par saistošu pasākumu. Sviras rādītājs ir jāpiemēro diferenciēti. Iestādes, kuru uzņēmējdarbības modeļa pamatā ir zema riska darbības un zems ienesīgums, var saglabāt stabilitāti ar salīdzinoši augstāku sviras rādītāju, ja tās var paļauties uz stabilām finansēšanas struktūrām. Savukārt attiecībā uz iestādēm, kuru uzņēmējdarbības modeļa pamatā ir augstāka riska darbības ar lielāku ienesīgumu, būtu pieļaujams tikai zemāks sviras rādītājs, jo īpaši lielu starptautisku banku gadījumā, kuras paļaujas uz nestabilu liela apjoma finansējumu. Turklāt var būt lietderīgi izmantot sviras rādītāju klāstu.

(79)    Lai nodrošinātu pakāpenisku konverģenci starp pašu kapitāla līmeni un prudenciālajām korekcijām, ko piemēro pašu kapitāla noteikšanai Savienībā un pašu kapitāla noteikšanai saskaņā ar šo regulu pārejas periodā, būtu pakāpeniski jāievieš šīs regulas prasības attiecībā uz pašu kapitālu. Ir svarīgi nodrošināt, ka šī pakāpeniskā ieviešana ir saskaņota ar nesenajiem uzlabojumiem, ko īstenojušas dalībvalstis attiecībā uz pašu kapitāla vajadzīgajiem līmeņiem, un dalībvalstīs ieviesto pašu kapitāla definīciju. Šajā nolūkā pārejas periodā kompetentajām iestādēm — noteikta zemākā un augstākā ierobežojuma amplitūdā — būtu jānosaka, kā ātri ieviest šajā regulā noteikto vajadzīgo pašu kapitāla līmeni un prudenciālās korekcijas.

(80)    Lai veicinātu vienmērīgu pāreju no atšķirīgām prudenciālajām korekcijām, ko pašreiz piemēro dalībvalstīs, uz šajā regulā noteikto prudenciālo korekciju kopumu, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj pārejas periodā turpināt iestādēm zināmā mērā pieprasīt veikt prudenciālas korekcijas attiecībā uz pašu kapitālu, kurš atbrīvots no šīs regulas piemērošanas.

(81)    Lai nodrošinātu, ka iestāžu rīcībā ir pietiekams laiks, lai panāktu atbilstību jauniem vajadzīgiem līmeņiem un pašu kapitāla definīcijai, konkrēti kapitāla instrumenti, kas neatbilst šajā regulā noteiktajai pašu kapitāla definīcijai, būtu pakāpeniski jāizslēdz laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. Turklāt konkrēti valsts ieguldīti instrumenti uz ierobežotu laiku būtu pilnīgi jāatzīst pašu kapitālā.

(82)    Lai nodrošinātu pakāpenisku konverģenci vienotu noteikumu virzībā attiecībā uz iestāžu īstenotās informācijas sniegšanu, lai tirgus dalībniekiem sniegtu precīzu un vispusīgu informāciju par atsevišķu iestāžu riska profilu, pakāpeniski būtu jāievieš informācijas sniegšanas prasības.

(83)    Lai ņemtu vērā tirgus tendences un pieredzi saistībā ar šīs regulas piemērošanu, vajadzētu pieprasīt Komisijai iesniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei — atbilstīgi kopā ar jebkādiem tiesību aktu priekšlikumiem — par kapitāla prasību iespējamo ietekmi uz ekonomikas ciklu, minimālajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz riska darījumiem nodrošinātu obligāciju veidā, lieliem riska darījumiem, likviditātes prasībām, aizņemtajiem līdzekļiem, riska darījumiem attiecībā uz pārceltu kredītrisku, darījuma partnera kredītrisku un sākotnējo riska metodi, maziem riska darījumiem, par atbilstošā kapitāla definīciju, kā arī šīs regulas piemērošanas līmeni.

(83a)  Kredītiestāžu tiesiskā regulējuma galvenais uzdevums ir reālajai ekonomikai būtiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšana, vienlaicīgi ierobežojot morālā kaitējuma risku. Svarīgs instruments šā mērķa sasniegšanai ir banku mazumtirdzniecības pakalpojumu un ieguldījumu darbību strukturālā nošķiršana banku grupā. Tādēļ neviens no šīs regulas noteikumiem nedrīkst liegt ieviest pasākumus šādas nošķiršanas īstenošanai. Komisijai ir jāanalizē iespējas šādas nošķiršanas īstenošanai Savienībā un jāsagatavo pārskats, kam pievienoti tiesību aktu priekšlikumi, Eiropas Parlamentam un Padomei.

(83b)  Šī regula kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/.../ES [par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību prudenciālo uzraudzību] ir pamatelements jaunajā regulējumā par kredītiestāžu uzraudzību Savienībā, bet tā ir jāpapildina ar regulējumu kredītiestāžu krīžu pārvarēšanai un risināšanai. Tādēļ Komisijai būtu jānāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai Savienībā bez kavēšanās ieviestu šādu regulējumu.

(84)    Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas tehniskajiem pielāgojumiem, paskaidrojot definīcijas, nolūkā nodrošināt šīs regulas vienotu piemērošanu vai ņemt vērā tendences finanšu tirgos; saskaņot terminoloģiju un pamatdefinīcijas atbilstīgi turpmākajiem būtiskajiem aktiem; pielāgot minētās regulas noteikumus par pašu kapitālu, lai ņemtu vērā izmaiņas grāmatvedības standartos vai Savienības tiesību aktos, vai attiecībā uz uzraudzības prakses konverģenci; paplašināt riska darījuma kategoriju sarakstus standartizētās pieejas vai IRB pieejas vajadzībām, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; pielāgot dažus daudzumus, kas ir būtiski šīm riska darījuma kategorijām, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi; pielāgot ārpusbilances posteņu uzskaitījumu un klasifikāciju; pielāgot īpašus noteikumus un tehniskos kritērijus attiecībā uz darījuma partnera kredītriska apstrādi, standartizēto pieeju un IRB pieeju, kredītriska mazināšanu, vērtspapīrošanu, operacionālo risku, tirgus risku, likviditāti, kapitāla rezervēm, aizņemtajiem līdzekļiem un informācijas sniegšanu, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos vai grāmatvedības standartos, vai Savienības tiesību aktos, vai attiecībā uz uzraudzības prakses un riska mērīšanas konverģenci, kā arī lai ņemtu vērā dažādu tādu jautājumu pārskatīšanu, kas saistīti ar Direktīvu 2004/39/EK.

(85)    Komisija arī būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz regulā paredzētā pašu kapitāla līmeņa vai riska pakāpju pagaidu pazemināšanu, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus; precizētu dažu riska darījumu atbrīvojumu no minētās regulas noteikumiem par liela riska darījumiem; noteiktu summas, kas ir būtiskas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību aprēķinos, lai ņemtu vērā attīstību ekonomikas un monetārajā jomā; pielāgotu to ieguldījumu sabiedrību kategorijas, kuras ir atbilstīgas saņemt dažas atkāpes attiecībā uz noteikto pašu kapitāla līmeni, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; paskaidrotu prasību, ka ieguldījumu sabiedrībām būtu jāuztur pašu kapitāls, kas ir vienāds ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, lai nodrošinātu minētās regulas vienotu piemērošanu; noteiktu pašu kapitāla elementus, no kuriem būtu jāatskaita iestādes turējumā esošie attiecīgo sabiedrību finanšu instrumenti; ieviestu papildu pārejas noteikumus attiecībā uz aktuāro guvumu un zaudējumu apstrādi, aprēķinot iestāžu noteiktās pensiju pabalstu saistības; uz laiku palielinātu pašu kapitāla līmeni; kā arī noteiktu likviditātes prasības.

(86)    Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, proti, arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, laikus un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(87)    Pēc ESRK un EBI ieteikuma Komisija būtu jāpilnvaro, izmantojot deleģētos aktus un atbildot uz ESRK ieteikumiem, pieņemt izmaiņas attiecībā uz riska pakāpēm, likviditātes un sviras rādītāja prasībām vai citiem prudenciāliem pasākumiem, lai reaģētu uz tirgus tendencēm, kas rada makroprudenciālus riskus. EBI, strādājot kopā ar ESRK, būtu arī jāpieņem pamatnostādnes attiecībā uz uzraudzības iestāžu veiktajiem makroprudenciālās intervences pasākumiem atsevišķas dalībvalsts līmenī, jāpārbauda visi šie pasākumi un attiecīgā gadījumā jāpaziņo Komisijai, ja veiktie pasākumi nav pamatoti. Komisija var pieprasīt nepamatoto pasākumu atcelšanu. Tāpat saskaņā ar subsidiaritātes principu, ja makroprudenciālie riski apdraud valsts finanšu stabilitāti, arī valsts iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām piemērot stingrākas uzraudzības prasības, pamatojoties uz Eiropas mērogā veikto ex-post novērtējumu, ar tiešu ESRK līdzdalību un paredzot iespēju Komisijai likt dalībvalstij šos pasākumus atcelt, ja novērtējumā tiek atzīts, ka nepastāv riski, kas pamatotu šo pasākumu īstenošanu.

(88)    Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina saskaņošana, vienoti nosacījumi un noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju atbilstīga aizsardzība Savienībā. EBI ir struktūra, kam ir specializētas zināšanas, tādēļ būtu efektīvi un piemēroti tai uzticēt ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi un to iesniegšanu Komisijai. EBI būtu jānodrošina efektīvi administratīvie un pārskatu sniegšanas procesi, sagatavojot regulatīvos tehniskos standartus.

(89)    Komisijai būtu jāpieņem EBI izstrādātie regulatīvo tehnisko standartu projekti tādās jomās kā kooperatīvās sabiedrības, krājbankas vai līdzīgas iestādes, konkrēti pašu kapitāla instrumenti, uzraudzības korekcijas, atskaitīšana no pašu kapitāla, papildu pašu kapitāla instrumenti, mazākuma līdzdalība, ar banku darbību saistīti pakalpojumi, kredītriska korekcijas apstrāde, saistību nepildīšanas varbūtība, zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, korporatīvā pārvaldība, pieejas aktīvu riska pakāpēm, uzraudzības prakses konverģence, likviditāte un pašu kapitāla pārejas noteikumi, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, proti, arī ekspertu līmenī. EBI un Komisijai būtu jānodrošina, ka visas attiecīgās iestādes var piemērot šos standartus un prasības tā, lai piemērošana ir proporcionāla šo iestāžu un to darbību veidam, mērogam un sarežģītībai.

(89a)  Dažu deleģēto aktu īstenošanai, kas paredzēta šajā regulā, piemēram, likviditātes seguma koeficientam, var būt ievērojama ietekme uz uzraudzītajām iestādēm un reālo ekonomiku. Turklāt šo deleģēto aktu attiecīgie elementi starptautiskā līmenī joprojām tiek izstrādāti. Attiecībā uz likviditātes seguma koeficientu tie ietver tādus būtiskus aspektus kā mehānismus šīs rezerves izmantošanai stresa gadījumā, likviditātes ienākošo un izejošo naudas plūsmu kalibrēšanu un likvīdo aktīvu kopuma komponentus, kas būtu jādefinē tā, lai tiktu nodrošināts plašs atbilstošo aktīvu klāsts, jo diversifikācijai būtu jānodrošina likviditāte dažādos stresa attīstības modeļos. Komisija būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments un Padome vienmēr ir labi informēti par attiecīgajiem jaunumiem starptautiskā līmenī un par pašreizējiem uzskatiem Komisijā vēl pirms deleģēto aktu publicēšanas.

(90)    Komisija arī būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt īstenošanas tehniskos standartus iesniegšanai Komisijā attiecībā uz konsolidāciju, kopējiem lēmumiem, pārskatu sniegšanu, informācijas sniegšanu, ar hipotēkām nodrošinātiem riska darījumiem, riska novērtējumu, pieejām aktīvu riska pakāpēm, riska pakāpēm un konkrētu riska darījumu noteikšanu, iespējas līgumu un garantiju apstrādi, akciju kapitāla un ārvalstu valūtu maiņas pozīcijām, iekšējo modeļu izmantošanu, aizņemtajiem līdzekļiem un ārpusbilances posteņiem.

(90a)  Lai nodrošinātu augsta līmeņa juridisko noteiktību, EBI pēc iespējas drīz [un jebkurā gadījumā, tiklīdz šī regula stājas spēkā,] būtu jāsāk apspriešanās par šajā regulā un it īpaši tās 24. panta 3. punktā, 26. panta 3. punktā, 49. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā, 379. panta 8. punkta b) apakšpunktā, 403. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 404. panta 4. punktā, 408. panta 3. punktā, 409. panta 3. punktā, 411. panta 3. punktā, 417. panta 3. punktā, 461. panta 4. punktā un 465. panta 3. punktā minētajiem tehnisko standartu projektiem. EBI un Komisijai arī pēc iespējas drīz būtu jāsāk gatavot pārskatus par likviditātes prasībām un sviras īpatsvaru, kā noteikts šajā regulā.

(91)    Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu,

(91b)  Atsaucoties uz LESD 345. pantu, kurā noteikts, ka Līgumi nekādi neietekmē dalībvalstu tiesību aktus, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu, šīs regulas noteikumi ne labvēlīgi ietekmē, ne arī diskriminē īpašumtiesību veidus, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma.

(91c)   Kopš finanšu krīzes segtajām obligācijām ir aizvien lielāka nozīme finanšu instrumentu vidū. Finanšu iestāde, kas emitē šādas obligācijas, izmanto noteiktu savu aktīvu proporciju, lai segtu šos instrumentus. Tādējādi maksātnespējas gadījumā aktīvi, kas iepriekš minētajā veidā saistīti ar segtajām obligācijām, nav pieejami iestādes saistību segšanai. Šis punkts ir sevišķi svarīgs tādai finanšu iestādei, kas, no vienas puses, lielā daudzumā emitē segtās obligācijas un, no otras puses, pieņem noguldījumus. Saskaroties ar maksātspējas problēmām, šīs iestādes izmantos ievērojamu savu aktīvu daļu, visdrīzāk aktīvus ar vislielāko vērtību, lai aizsargātu savas segtās obligācijas. Pastāvot šādiem ierobežojumiem, mazāk aktīvu paliks atlikušo saistību, piemēram, šo iestāžu noguldījumu, segšanai. Parasti ārējās noguldījumu garantijas sistēmas tiek izmantotas, lai segtu grūtībās nonākušas bankas noguldījumus. Tāpat noguldījumu garantijas sistēmu loma rada stimulu, jo īpaši finanšu iestādēm, kas emitē segtās obligācijas, izmantot labākos aktīvus, lai segtu šos finanšu instrumentus, un pārcelt risku, kas saistīts ar saistībām noguldījumu veidā, uz attiecīgajām sistēmām. Lai izvairītos no šādām darbībām, KPD IV regulējumā jāiekļauj struktūra, ar ko izveido šķērsli liela daudzuma segto obligāciju emitēšanai, jo īpaši iestādēm, kas pieņem arī noguldījumus. Tādējādi finanšu iestādēm, uz ko attiecas šī regula un kas arī emitē segtās obligācijas un pieņem noguldījumus, būtu jāizveido iekšējā noguldījuma rezerve. Šai kapitāla rezervei atbilstoši jāatspoguļo finanšu iestādes emitēto segto obligāciju proporcija, kas pārsniedz šīs regulas 124. panta 5.a punktā noteikto robežvērtību,

           IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻAVISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I sadaļaPriekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālām prasībām, kādām jāatbilst visām iestādēm, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu [ieraksta PB], un šai atbilstībai jāattiecas uz šādiem aspektiem:

a)        pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska un operacionālā riska elementiem;

b)        prasībām, kas ierobežo lielus riska darījumus;

c)        pēc 444. pantā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā — likviditātes prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;

d)        pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a)–c) apakšpunktu un aizņemtajiem līdzekļiem;

e)        publiskošanas prasībām.

Šajā regulā ir paredzēti arī vienoti noteikumi par pārskatu sniegšanas un publiskošanas prasībām, kas saistītas ar a)–c) apakšpunktā minētajiem riskiem un svirām.

Regulas 299. pantu piemēro centrālajiem darījuma partneriem.

Ar šo regulu nenosaka publiskošanas prasības kompetentajām iestādēm prudenciālā regulējuma un iestāžu uzraudzības jomā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Direktīvā 2012/…/ES [par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību prudenciālo uzraudzību].

Šī regula nav paredzēta, lai īpaši risinātu jautājumus saistībā ar finanšu sistēmas sistēmisku risku dalībvalstī vai dalībvalstīs, attiecībā uz ko var noteikt pasākumus saskaņā ar Direktīvu [ieraksta PB].

2. pants

EBI uzraudzības un starpniecības pilnvaras

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm ir piešķirtas Direktīvā [ieraksta PB] noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā noteiktās procedūras.

Visiem attiecīgajiem šīs regulas pantiem piemēro 19. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un kas reglamentē domstarpību izšķiršanu starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos un nosaka juridiski saistošas starpniecības pilnvaras.

Ņemot vērā šajā regulā paredzēto nenovēršamo EBI pilnvaru un pienākumu paplašināšanos, EBI nekavējoties iesniedz pārskatītu pieprasījumu attiecībā uz tās ikgadējo un daudzgadu budžetu.

Neviens šīs regulas noteikums neliedz ESRK īstenot pilnvaras, kas paredzētas 16. un 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu[13], un dalībvalstīm ievērot šos noteikumus.

Gadījumos, kad šī regula paredz, ka kompetentajām iestādēm ir jāizmanto rīcības brīvība, jānodrošina atsevišķu pantu nepiemērošana vai jāpiemēro atkāpes, tām, apsverot šādu nosacījumu piemērošanu sistēmiskām iestādēm, jāņem vērā plašāka mēroga ietekme un visi piemērojamie starptautiskie standarti.

3. pants

Stingrāku prasību piemērošana iestādēs

Šī regula neliedz iestādēm uzturēt pašu kapitālu un tā sastāvdaļas līmenī, kas pārsniedz šajā regulā prasīto, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem. Tā arī neliedz kompetentajām iestādēm noteikt augstāka līmeņa minimālās pašu kapitāla prasības to jurisdikcijā reģistrētajām iestādēm, kuras atbilst prasībām, kas minētas 126. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/.../ES [par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību prudenciālo uzraudzību].

4. pants

Definīcijas:

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)        „kredītiestāde” ir uzņēmums, kura darbība ir pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem un savā vārdā piešķirt aizdevumus;

2)        „kompetentās iestādes” ir publiskas iestādes vai valsts tiesību aktos oficiāli atzītas iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī;

3)         „finanšu iestāde” ir uzņēmums, kurš nav kredītiestāde un kura galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas [ieraksta PB] I pielikuma 2.–12. un 15. punktā uzskaitītajām darbībām;

4)        „iestāde” ir kredītiestāde un ieguldījumu sabiedrība;

5)        „konsolidētās uzraudzības iestāde” ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu attiecībā uz ES iestādēm, kuras ir mātes uzņēmumi, un iestādēm, kuras kontrolē ES mātes uzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai ES mātes uzņēmumi, kas ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības;

6)        „atzītas trešo valstu ieguldījumu sabiedrības” ir sabiedrības, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)        sabiedrības, uz kurām attiektos ieguldījumu sabiedrības definīcija, ja tās būtu reģistrētas Savienībā;

b)        sabiedrības, kurām atļauja piešķirta kādā trešā valstī;

c)        sabiedrības, uz kurām attiecina un kuras izpilda prudenciālos noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šīs regulas vai Direktīvas [ieraksta PB] noteikumus;

Šajā regulā riska darījumi ar atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, riska darījumi ar atzītām klīringa iestādēm un apmaiņas darījumi ir riska darījumi ar iestādēm, ja vien nav norādīts citādi.

7)        „vietējā sabiedrība” ir sabiedrība, kas slēdz darījumus savā vārdā standartizētu vai iespēju līgumu tirgos vai citos atvasināto finanšu instrumentu vai naudas tirgos ar vienīgo mērķi ierobežot pozīcijas risku atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai kas slēdz darījumus citu dalībnieku vārdā šajos tirgos un ko garantē to pašu tirgu klīringa dalībnieki, turklāt atbildību par šādu sabiedrību slēgto līgumu izpildi uzņemas to pašu tirgu klīringa dalībnieki;

8)        „ieguldījumu sabiedrības” ir iestādes, kā tās definētas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, uz ko attiecas minētajā direktīvā noteiktās prasības, izņemot:

a)        kredītiestādes,

b)        vietējās sabiedrības;

c)        sabiedrības, kam ir tiesības tikai:

i)         piedāvāt ieguldījumu konsultācijas;

ii)       piedāvāt portfeļu pārvaldības pakalpojumus, nepārvaldot saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, un kas tādēļ nekad nedrīkst būt savu klientu parādnieki vai

iii)      saņemt un pārsūtīt ieguldītāju rīkojumus, nepārvaldot saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, un kas tādēļ nekad nedrīkst būt savu klientu parādnieki;

9)        „kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” (turpmāk — KIU) ir alternatīvo ieguldījumu fonds, kā definēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvā 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, vai pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (turpmāk — PVKIU), kā definēts 1. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), tostarp trešo valstu sabiedrības, kas veic līdzīgas darbības, kurām saskaņā ar ES tiesību aktiem piemēro uzraudzību vai kurām saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem piemēro uzraudzības un regulatīvās prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām;

10)      „atļauja” ir jebkādas formas dokuments, ko izdod attiecīgās iestādes un kas dod tiesības veikt uzņēmējdarbību;

11)      „konsolidētais finanšu stāvoklis” ir stāvoklis, ko nodrošina šīs regulas prasību piemērošana saskaņā ar II sadaļas 2. nodaļu vienai iestādei tā, it kā šīs iestāde kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām veido vienu vienīgu iestādi;

12)      „konsolidēti” nozīmē pamatoties uz konsolidēto finanšu stāvokli;

13)      „novērtēšana pēc tirgus cenas” ir pozīciju novērtējums, kas balstās uz brīvi pieejamu noslēguma cenu, kas iegūta no neitrāliem avotiem, tai skaitā apmaiņas cenu, datorā atrodamo vērtspapīru cenu vai vairāku neatkarīgu, tirgū atzītu brokeru noteikto cenu;

14)      „novērtēšana pēc modeļa” attiecas uz jebkuru vērtējumu, kura iegūšanai izmanto etalonu, ekstrapolāciju vai ko citādi aprēķina, izmantojot vienu vai vairākus tirgus datus;

14a)    „novērtēšana pēc finansējuma” ir aktīvu sadale iecerētā turēšanas perioda grozos attiecībā pret vienāda ilguma finansējumu un vidējās cenas, nevis pašreizējās tirgus cenas izmantojums novērtēšanai turēšanas horizontā;

15)      „neatkarīga cenu pārbaude” ir process, ar ko regulāri novērtē tirgus cenas vai sākotnējās izmaksas, kuras attiecināmas uz pārvērtēšanu, izmantojot modeli, lai iegūtu precīzus un neatkarīgus datus;

16)      „filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir kredītiestādes juridiski atkarīga daļa un kur tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi kredītiestāžu uzņēmējdarbībai;

▌

18)      „izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur kredītiestādei ir piešķirta atļauja;

19)      „uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur kredītiestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus;

20)      „kontrole” ir saistība starp mātes uzņēmumu un meitas uzņēmumu, kā definēts 1. pantā Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītajā Direktīvā 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem[14], vai līdzīga saistība starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

21)      „būtiska līdzdalība” ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kura ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kura ļauj ievērojami ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību;

22)      „publiskā sektora struktūras” ir nekomerciālas pārvaldes iestādes, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai iestādēm, kas pēc kompetento iestāžu atzinuma pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās pašpārvaldes, vai bezpeļņas uzņēmumi, kuri pieder centrālām valdībām, reģionu pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un kuriem ir skaidri noteiktas garantijas, un tās var ietvert pašpārvaldes struktūras, ko reglamentē tiesību akti un kas ir valsts uzraudzībā;

22a)    „publiskā sektora banka” ir kredītiestāde, ko izveidojusi un kas pieder dalībvalsts centrālajai valdībai, reģionālajai pašvaldībai vai vietējai pašpārvaldei, un kuras uzņēmējdarbības modelis ir saistīts galvenokārt ar finansējuma nodrošināšanu vietējai publiskai struktūrai, reģionālai publiskai struktūrai un vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniedzējiem;

23)      „atbilstošs kapitāls” Otrās daļas IV sadaļas un Ceturtās daļas izpratnē ir turpmāk nosaukto vienību summa:

a) pirmā līmeņa pamata kapitāls,

b) otrā līmeņa papildu kapitāls,

c) otrā līmeņa kapitāls, kas atbilst 25 % vai mazākai daļai no pašu kapitāla;

24)      „operacionālais risks” ir zaudējumu risks, ko rada nepiemērotas vai kļūdainas iekšējās procedūras, cilvēki un sistēmas vai ārēji notikumi, un tas ietver juridisku risku;

25)      „centrālās bankas” ir valstu centrālās bankas, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas biedri un Eiropas Centrālās banka, ja vien nav norādīts citādi;

26)      „atgūstamās vērtības samazinājuma risks” ir risks, ka parādnieka parāds var samazināties par naudas kredītu vai citā veidā piešķirto kredītu parādniekam;

27)      „saistību nepildīšanas varbūtība” ir varbūtība, ka darījuma partneris nepildīs savas saistības gada laikā;

28)      „zaudējumi” Trešās daļas II sadaļas izpratnē ir ekonomiski zaudējumi, tostarp faktisks vērtības zudums, un faktiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar atgūstamo instrumentu;

29)      „zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā” (turpmāk — LGD) ir riska darījuma zaudējumu attiecība pret nenokārtajām saistībām uz brīdi, kad pārtraukta saistību izpilde;

30)      „korekcijas pakāpe” ir rādītājs tai pagaidām neizmantotajai saistību summai, kas tiks izsniegta un ir neatmaksāta saistību nepildīšanas brīdī, attiecībā pret pagaidām neizmantotu saistību summu; saistību summu nosaka ieteiktais limits, ja vien neieteiktais limits nav augstāks;

31)      „paredzamie zaudējumi” (turpmāk — EL) Trešās daļas II sadaļas izpratnē ir attiecība starp summu, kuras zaudējums riska darījumā ir paredzams gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības, vai gadījumā, ja pasliktināšanās pārsniedz vienu gadu, un neatmaksātā parāda summu saistību nepildīšanas brīdī;

32)      „kredītriska mazināšana” ir metode, kuru iestāde izmanto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros ir iesaistīta iestāde;

33)      „fondētā kredītaizsardzība” ir kredītriska mazināšanas metode, kur gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības vai darījuma partneri skar citi noteikti kredīta notikumi, iestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts ar iestādes tiesībām likvidēt, panākt nodošanu vai atsavināšanu vai paturēt noteiktus aktīvus, vai samazināt riska darījuma summu par summu, vai aizstāt to ar šādu summu, kas ir starpība starp riska darījuma summu un prasījuma summu pret iestādi;

34)      „nefondētā kredītaizsardzība” ir riska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts, trešai personai uzņemoties nomaksāt summu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citu noteiktu kredīta notikumu gadījumos;

35)      „repo darījums” ir jebkurš darījums, ko regulē līgums, kurš ir definēts kā „līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” vai „līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu”;

36)      „naudai pielīdzināmais instruments” ir noguldījumu sertifikāts, obligācijas, tostarp segtas obligācijas vai jebkurš cits iestādes izdots nepakārtots instruments, par ko iestāde jau ir saņēmusi pilnu maksājumu un par ko iestāde atmaksās tā nominālvērtību, nepiemērojot nekādus nosacījumus;

37)      „vērtspapīrošana” ir darījums vai shēma, ar ko atsevišķos laidienos sadala kredītrisku, kurš saistīts ar riska darījumu vai ar riska darījumu portfeli, un kam ir šādas pazīmes:

a)        darījuma vai shēmas maksājumi ir atkarīgi no riska darījuma vai riska darījumu portfeļa saistību izpildes,

b)        laidienu iedalījums nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas darbības laikā,

38)      „laidiens” ir ar līgumu noteikts kredītriska segments, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, kur pozīcija šajā segmentā satur lielāku vai mazāku kredīta zaudējumu risku nekā pozīcija ar tādu pašu summu citos segmentos, neņemot vērā kredītaizsardzību, ko nodrošina trešās personas pozīciju turētājiem šajā segmentā vai citos segmentos;

39)      „vērtspapīrošanas pozīcija” ir riska darījums ar vērtspapīrošanu;

40)      „atkārtota vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, ja risks, kas saistīts ar pamatā esošo riska darījumu portfeli, ir sadalīts vairākos laidienos un vismaz viens pamatā esošais riska darījums ir vērtspapīrošanas pozīcija;

41)      „atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcija” ir riska darījums ar atkārtotu vērtspapīrošanu;

42)      „iniciators” ir:

a)        juridiska persona, kas pati vai ar saistītu juridisku personu starpniecību, tieši vai netieši, ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kas uzliek saistības vai potenciālas saistības parādniekam vai potenciālajam parādniekam un kas kļūst par vērtspapīrošanai pakļauto riska darījumu,

b)        juridiska persona, kas savā vārdā iegādājas trešās personas riska darījumus un pēc tam veic to vērtspapīrošanu,

43)      „sponsors” ir iestāde, kas nav iniciatore iestāde un kas izveido un pārvalda ar aktīviem segtu vērtspapīru komercprogrammu vai citu vērtspapīrošanas shēmu, kur riska darījumi tiek iepirkti no trešām juridiskām personām;

44)      „kredītkvalitātes uzlabošana” ir līguma noteikumi, ar kuriem uzlabo vērtspapīrošanas pozīcijas kredītkvalitāti salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādi uzlabojumi, ko nodrošina vērtspapīrošanas zemākas prioritātes laidieni vai cita veida kredītaizsardzība;

45)      „īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu” (turpmāk — SSPE) ir trasta sabiedrība vai cita sabiedrība, kas nav iestāde un kas ir izveidota, lai veiktu vērtspapīrošanu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus; tās darbība ir ierobežota ar šim mērķim piemērotajiem pasākumiem, un tās struktūra nodrošina SSPE saistību nošķiršanu no iniciatores iestādes saistībām; tās daļu turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem;

46)      „savstarpēji saistītu klientu grupa” ir:

a)        divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, kas — ja vien nav norādīts citādi — rada vienu risku, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas, ja vien nepiemēro c) apakšpunktā noteikto procedūru, izņemot gadījumus, kad aizdevēja kredītiestāde ir grupas mātes uzņēmums — šādos gadījumos ikviens meitas uzņēmums un meitas uzņēmumu grupa tiek uzskatīti par savstarpēji saistītu klientu atsevišķu grupu ar nosacījumu, ka attiecīgajiem meitas uzņēmumiem un meitas uzņēmumu grupām nav juridisku vai ekonomisku attiecību, kas rada vienotu risku;

b)        divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, kuras cita citu nekontrolē, kā aprakstīts a) apakšpunktā, bet kuras ir uzskatāmas par tādām, kas veido vienu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tā, ka tajā gadījumā, ja vienai no tām rastos finansiālas grūtības, jo sevišķi finansēšanas vai atmaksāšanas grūtības, otrai vai visām pārējām arī varētu būt finansēšanas vai atmaksāšanas grūtības;

c)        ja centrālā valdība kontrolē vienu vai vairākas sabiedrības un riska darījumi ar šo centrālo valdību saņem 0 % riska pakāpi saskaņā ar 109. pantu, kā arī ja šī centrālā valdība ir nodrošinājusi skaidri noteiktas garantijas visām šādu sabiedrību saistībām, šī kontrole neveido savstarpēji saistītu klientu grupu starp centrālo valdību un minētajām sabiedrībām; tas pats attiecas uz reģionu valdībām vai pašvaldībām, ja riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm saņem 0 % riska pakāpi saskaņā ar 110. pantu, kā arī ja reģionu valdības vai pašvaldības ir nodrošinājušas skaidri noteiktas garantijas visām šādu sabiedrību saistībām;

47)      „atzītas biržas” ir biržas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)        tās ir tirgus, kas minēts sarakstā, kuru publicēs Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk — EVTI) saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 47. pantu,

b)        tām ir klīringa sistēma, ar kuru uz IV pielikumā uzskaitītajiem līgumiem attiecina normatīvus dienas drošības rezerves jomā, kas, pēc kompetento iestāžu uzskata, nodrošina atbilstīgu aizsardzību;

48)      „diskrecionāri pensiju pabalsti” ir papildu pensiju pabalsti, kurus iestāde diskrecionāri piešķir darbiniekam kā daļu no šā darbinieka kopējā mainīgā atalgojuma; šajās prēmijās neiekļauj uzkrātos pabalstus, ko piešķir darbiniekam saskaņā ar uzņēmuma pensiju shēmas nosacījumiem;

49)      „dalība” ir dalība Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtās Direktīvas 78/660/EEK, kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem[15], 17. panta pirmā teikuma izpratnē vai tiešas vai netiešas īpašumtiesības vismaz uz 20 % balsstiesību vai kapitāla kādā uzņēmumā;

50)      „riska darījums” Trešās daļas II sadaļas izpratnē ir aktīvs vai ārpusbilances postenis;

51)      „hipotekārā vērtība” ir nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta, pietiekami novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus nosacījumus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu;

51a)    „mājoklis” ir dzīvesvieta, ko mājokļa īpašnieks izmanto vai iznomā, kā arī daļas mājokļu kooperatīvā, kuras to īpašniekam dod pilnīgas, neierobežotas un ekskluzīvas tiesības izmantot vienu konkrētu dzīvokli mājokļu kooperatīvam piederošā mājokļu īpašumā.

Šajā regulā norādi uz nekustamo īpašumu vai dzīvojamo vai komerciālo nekustamo īpašumu, vai šāda īpašuma hipotēku attiecina arī uz daļām Somijas Māju būvniecības sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar 1991. gada Somijas Māju būvniecības sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu tiesību aktu. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var atļaut tās daļas, ko veido līdzvērtīga netieša nekustamā īpašuma turēšana, uzskatīt kā tiešu nekustamā īpašuma turēšanu ar nosacījumu, ka šāda netieša turēšana ir īpaši reglamentēta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos un, ieķīlājot to kā nodrošinājumu, kreditoriem garantē līdzvērtīgu aizsardzību.

Par mājokļa īpašumu uzskata arī tiesības dzīvot Zviedrijas mājokļu kooperatīvam piederošā dzīvoklī;

52)      „tirgus vērtība” ir novērtētā summa, par kādu labprātīgs pārdevējs nekustamo īpašumu varētu nodot labprātīgam pircējam novērtēšanas dienā nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā pēc attiecīga piedāvājuma, kur abas puses ir rīkojušās zinoši, piesardzīgi un bez piespiešanas;

53)      „piemērojamais grāmatvedības regulējums” ir grāmatvedības noteikumi, ko iestādei piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002  par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu[16] un Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvu 86/635/EEK  par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem[17];

54)      „viena gada saistību neizpildes rādītājs” ir starpība starp to saistību neizpildes gadījumu skaitu, kas notikuši laikposmā, kurš sākas vienu gadu pirms datuma T, un parādnieku skaitu, kuriem piešķirta šī kategorija vai portfelis vienu gadu pirms šī datuma;

55)      „nekustamā īpašuma finansēšanas spekulācijas” ir aizdevumi, kuru mērķis ir zemes iegāde vai attīstība, vai apbūve saistībā ar šādu īpašumu, lai to tālākpārdotu peļņas gūšanai;

55a)    „tirdzniecības finansējums” ir finansējums, kas saistīts ar preču un pakalpojumu apmaiņu, izmantojot noteikta īstermiņa ilguma (parasti mazāk par 1 gadu) finanšu instrumentus, ko automātiski nevar pagarināt; parasti šāds finansējums ir nesaistīts un tam nepieciešama darījumu apliecinoša dokumentācija par katru izņemšanas pieprasījumu, tādējādi dodot iespēju atteikt finansējumu, ja rodas šaubas par kredītspēju vai darījumu apliecinošo dokumentāciju; tirdzniecības finansējuma riska darījumu atmaksāšana parasti notiek neatkarīgi no aizdevuma ņēmēja; tā vietā finansējums tiek iegūts no naudas, kas saņemta no importētājiem vai rodas no pamatpreču pārdošanas ieņēmumiem;

56)      „līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” un „līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu” ir visi līgumi, ar kuriem iestāde vai tās darījuma partneris nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz:

a)        īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju dod atzīta birža, kas attiecībā uz attiecīgiem vērtspapīriem vai precēm ir šo tiesību turētāja, un attiecīgais līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienai darījuma pusei vienlaicīgi, ievērojot saistību atpirkt tos;

b)        tādiem pašiem aizstātiem vērtspapīriem vai precēm – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē vai dienā, ko noteiks persona, kura nodod īpašuma tiesības, un tad tas ir līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu iestādei, kas tos pērk;

56a)    „vienkāršs līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” ir atsevišķa aktīva vai līdzīgu aktīvu repo darījums pretstatā darījumam ar aktīvu grozu;

57)      „finanšu instrumenti” ir visi turpmāk nosauktie:

a)        jebkura veida līgumi, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei finanšu saistības vai kapitāla instrumentu,

b)        jebkurš Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā noteiktais instruments,

c)        atvasināts finanšu instruments,

d)        primārais finanšu instruments,

e)        naudas instruments;

šā punkta a)–c) apakšpunktā minētie instrumenti ir finanšu instrumenti tikai tādā gadījumā, ja to vērtību aprēķina pēc pamata finanšu instrumenta cenas, likmes vai indeksa;

58)      „sākotnējais kapitāls” ir pašu kapitāla summa un veidi, kas attiecībā uz kredītiestādēm noteikti Direktīvas [ieraksta PB] 12. pantā un attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām — minētās direktīvas IV sadaļā;

59)      „tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas” ir:

a)        īpašuma pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā,

b)        pozīcijas, ko īstermiņā ir paredzēts tālākpārdot,

c)        pozīcijas, kuras tur ar nolūku gūt peļņu no esošās vai paredzētās īstermiņa cenu starpības starp pirkšanas un pārdošanas cenām vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām;

60)      „mātes uzņēmums” ir:

a)        mātes uzņēmums, kā tas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā,

b)        Direktīvas [ieraksta PB] VII sadaļas 3. un 4. nodaļas II iedaļas, kā arī VIII sadaļas un šīs regulas V daļas nolūkā — mātes uzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta izpratnē un jebkurš uzņēmums, kas faktiski dominē citā uzņēmumā;

61)      „meitas uzņēmums” ir:

a)        meitas uzņēmums, kā tas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā,

b)        meitas uzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta izpratnē un jebkurš uzņēmums, pār kuru mātes uzņēmums faktiski dominē;

visi meitas uzņēmuma meitas uzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem;

62)      „tirdzniecības portfelis” ir visas finanšu instrumentu pozīcijas un preces, ko iestāde tur, lai tirgotos vai lai ierobežotu risku attiecība uz citām tirdzniecības nolūkā turētām pozīcijām;

63)      „finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitas uzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir iestāde, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK[18] 2. panta 15. punkta izpratnē;

64)      „mātesuzņēmums, kas ir iestāde dalībvalstī” ir iestāde, kuras meitasuzņēmums ir iestāde vai finanšu iestāde vai kurai ir dalība šādā iestādē un kura pati nav meitasuzņēmums citai tajā pašā dalībvalstī reģistrētai iestādei vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai vai jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

65)      „ES mātes uzņēmums” ir mātes uzņēmums, kurš pats nav meitas uzņēmums citai iestādei, kam atļauja piešķirta jebkurā dalībvalstī, vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai vai jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

66)      „dalībvalsts mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī” ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas pati nav meitas uzņēmums iestādei, kurai piešķirta atļauja tajā pašā dalībvalstī, vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai vai jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

67)      „ES mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība un kas nav meitas uzņēmums kredītiestādei, kurai atļauja piešķirta kādā dalībvalstī, vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

68)      „mātes uzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī” ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas pati nav meitas uzņēmums iestādei, kurai piešķirta atļauja tajā pašā dalībvalstī, vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai vai jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

69)      „ES mātes uzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātes uzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un kas nav meitas uzņēmums iestādei, kurai piešķirta atļauja kādā dalībvalstī, vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

70)       „daudzpusējā tirdzniecības sistēma” ir sistēma, kā definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā;

71)      „jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība” ir mātes uzņēmums, kurš nav finanšu kontrolakciju sabiedrība, iestāde vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un starp kura meitas uzņēmumiem ir vismaz viena iestāde;

72)      „ciešas attiecības” ir stāvoklis, kad starp divām vai vairāk fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kāda no šīm saiknēm:

a)        dalība, kas ir īpašumtiesības — tiešas vai kontroles veidā — vismaz uz 20 % no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla,

b)        kontrole,

c)        tas, ka abas vai visas personas ar vienu un to pašu trešo personu saista kontroles attiecības;

73)      „centrālais darījuma partneris” (turpmāk — CCP) ir juridiska persona, kas pats ir starpnieks starp tirdzniecības darījuma partneriem vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam;

74)      „rezerves fonds” ir CCP izveidots fonds, kura mērķis ir savstarpēji sadalīt zaudējumus, ar ko CCP saskaras viena vai vairāku klīringa dalībnieku saistības neizpildes vai maksātnespējas dēļ, ja ar peļņu un klīringa dalībnieku iemaksām rezerves fondā nepietiek, lai segtu attiecīgos zaudējumus;

75)      „tirdzniecības riska darījums” ir riska darījumu summa, kas izriet no CCP uzrādītajiem aktīviem, novērtēšanas pēc tirgus cenas riska darījuma ar CCP un iespējamiem nākotnes riska darījumiem ar CCP;

76)      „apdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā;

77)      „jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība” ir sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

78)      „pārapdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

79)      „trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 3. punktā;

80)      „trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 6. punktā;

81)      „regulēts tirgus” ir tirgus, kas minēts sarakstā, kuru publicēs Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk — EVTI) saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 47. pantu;

82)      „vadības struktūra” ir iestādes pārvaldības struktūra, kura pilda uzraudzības un pārvaldības funkcijas un kura pieņem galīgos lēmumus un ir pilnvarota izstrādāt iestādes stratēģiju, mērķus un kopējo virzību; vadības struktūra ietver personas, kas faktiski vada iestādes uzņēmējdarbību;

83)      „vadības struktūra, pildot uzraudzības funkciju” ir pārvaldības struktūra, kas pilda savu uzraudzības funkciju, pārraugot pārvaldības lēmumu pieņemšanu;

84)      „augstākā vadība” ir tās personas, kas iestādē veic izpildfunkcijas un kas ir atbildīgas un pārskatatbildīgas vadības struktūrai par iestādes ikdienas pārvaldību;

85)      „jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātes uzņēmums, kas nav regulēta vienība un kas kopā ar saviem meitas uzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir regulēta vienība ar galveno biroju Kopienā, un citām vienībām veido finanšu konglomerātu;

86)      „aizņemtie līdzekļi” ir iestādes aktīvu relatīvais apmērs, ārpusbilances saistības un iespējamās saistības, lai apmaksātu, nodrošinātu vai segtu nodrošinājumu, tostarp saistības attiecībā uz saņemto finansējumu, pieņemtajām saistībām, atvasinātiem instrumentiem vai līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bet neskaitot saistības, ko var īstenot tikai iestādes likvidēšanas gadījumā, salīdzinājumā ar iestādes pašu kapitālu;

86a)    „daudzpusēja attīstības banka” ir organizācija, kas saņēmējvalstīs nodrošina finansiālu atbalstu un profesionālās konsultācijas attīstības pasākumiem ekonomikā vai sociālajā jomā, un tās locekļi ir vienīgi vai galvenokārt suverēnas valstis.

II sadaļaPrasību piemērošanas līmenis

1. nodaļa

Prasību individuāla piemērošana

5. pants

Vispārēji principi

1.        Iestādes Otrajā līdz Piektajā daļā noteiktās saistības izpilda individuāli.

2.        Katra iestāde, kas nav ne meitas uzņēmums dalībvalstī, kur tā ir saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, ne mātes uzņēmums, un katra iestāde, kura nav iekļauta konsolidācijā saskaņā ar 17. pantu, 84. pantā noteiktās saistības izpilda individuāli.

3.        Katra iestāde, kas nav ne mātes uzņēmums, ne meitas uzņēmums, un katra iestāde, kura nav iekļauta konsolidācijā saskaņā ar 17. pantu, Astotajā daļā noteiktās saistības izpilda individuāli.

4.        Iestādes, kas nav ieguldījumu sabiedrības un kas nav saņēmušas atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kuri uzskaitīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3.–6. punktā, 401. un 403. pantā noteiktās saistības izpilda individuāli.

5.        Iestādes Septītajā daļā noteiktās saistības izpilda individuāli.

5.a      Dalībvalstis nodrošina, lai šajā regulā noteiktās prasības tiktu piemērotas tādā veidā, kas ir samērīgs ar risku raksturu, apmēru un sarežģītību, ko nosaka attiecīgās iestādes darbības modelis un tās veiktās darbības.

Komisija nodrošina deleģēto un īstenošanas aktu, regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu atbilstību proporcionalitātes principam, lai nodrošinātu šīs regulas samērīgu piemērošanu. Tādēļ EBI nodrošina, lai izstrādājot visus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, tie atbilstu proporcionalitātes principam un nodrošinātu šā principa ievērošanu.

6. pants

Prudenciālo prasību piemērošanas individuāls izņēmums

1.        Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 5. panta 1. punktu jebkuram iestādes meitas uzņēmumam, ja attiecīgajā dalībvalstī gan uz meitas uzņēmumu, gan iestādi attiecas atļauju piešķiršana un uzraudzība un ja meitas uzņēmums ir iekļauts tās iestādes konsolidētajā uzraudzībā, kas ir mātes uzņēmums, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes uzņēmumu un meitas uzņēmumiem: a) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātes uzņēmumu veikt tūlītēju pašu kapitāla nodošanu vai saistību atmaksāšanu;

a)        vai nu mātes uzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitas uzņēmuma prudenciālu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojis, ka garantē meitas uzņēmuma saistības, vai arī meitas uzņēmuma riski ir nebūtiski;

b)        mātes uzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas uzņēmumu;

c)        mātes uzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitas uzņēmuma akcijām, un/vai mātes uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitas uzņēmuma vadības struktūras locekļu.

2.        Kompetentās iestādes var īstenot šā panta 1. punktā minēto iespēju, ja mātes uzņēmums ir finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas izveidota tajā pašā dalībvalstī, kur iestāde, ja uz to attiecas tāda pati uzraudzība kā uz iestādēm un jo īpaši 10. panta 1. punktā noteiktie standarti.

3.        Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 5. panta 1. punktu mātes uzņēmumam, kas ir iestāde dalībvalstī, ja uz iestādi attiecas atbilstīgās dalībvalsts atļaujas un uzraudzība un ja tā ir iekļauta konsolidētajā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes uzņēmumu un meitas uzņēmumiem:

a)        nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai mātes uzņēmumam, kas ir iestāde dalībvalstī;

b)        uz mātes uzņēmumu dalībvalstī attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras.

Kompetentā iestāde, kas piemēro šo punktu, informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

7. pants

Likviditātes prasību piemērošanas individuāls izņēmums

1.         Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot 401. pantu mātes uzņēmumam un visiem vai dažiem tā meitas uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kā arī likviditātes uzraudzību attiecībā uz mātes uzņēmuma filiālēm un meitas uzņēmumiem Eiropas Savienībā un uzrauga tos kā vienas likviditātes apakšgrupu, ciktāl tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)        mātes uzņēmums konsolidācijas līmenī vai — ja šāda apakšgrupa neietver ES mātes uzņēmumu — subkonsolidēti ievēro 401. un 403. pantā noteiktās saistības;

b)        mātes uzņēmums vienmēr uzrauga un pārrauga visu to grupas vai apakšgrupas iestāžu, tai skaitā to filiāļu, likviditātes pozīcijas, uz kurām attiecina minētā panta nepiemērošanu, un nodrošina visām iestādēm pietiekamu likvīdo līdzekļu līmeni;

c)        iestādes ir noslēgušas līgumus, ko kompetentās iestādes ir apstiprinājušas un kas paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to aktuālās individuālās un kopējās saistības;

d)        nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi.

da)      mātes uzņēmums garantē līdzekļu iepludināšanu, ja kādai no vienībām, uz kurām attiecas panta nepiemērošana, īslaicīgi trūkst likvīdo līdzekļu;

db)      uzraudzības iestādes un attiecīgo dalībvalstu centrālās bankas ir noslēgušas atbilstīgus ex ante nolīgumus par pienākumiem un tiesībām.

Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkādiem juridiskiem šķēršļiem, kas var padarīt neiespējamu šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošanu, un sagatavo atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus, lai līdz 2014. gada 31. decembrim novērstu šādus šķēršļus.

2.        Ja visas vienas likviditātes apakšgrupas iestādes ir saņēmušas atļauju tajā pašā dalībvalstī, 1. punktu piemēro šīs dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja vienas likviditātes apakšgrupas iestādes ir saņēmušas atļauju vai vienas likviditātes apakšgrupas filiāles darbojas vairākās dalībvalstīs, 1. punktu piemēro tikai saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru un tikai iestādēm un filiālēm, kuru kompetentās iestādes vienojas par šādiem elementiem:

a)        pārbaude attiecībā uz to, vai organizācija un likviditātes riska apstrāde atbilst prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/.../ES [par piekļuvi kredītiestāžu darbībām un prudenciālām prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 84. pantā, gan individuālā, gan apakšgrupas līmenī;

b)        likviditātes apakšgrupā nepieciešamo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums;

c)        nepieciešamo likvīdo aktīvu obligātās summas noteikšana iestādēm vai filiālēm, kam ir izlemts nepiemērot 401. pantu;

d)        nepieciešamības apsvēršana attiecībā uz stingrāku rādītāju noteikšanu, nekā paredzēts Sestās daļas III sadaļā. Kompetentās iestādes 1. un 4. punktu var piemērot arī iestādēm, kas ir 108. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētās institucionālās aizsardzības shēmas locekles, ja tās atbilst visiem 108. panta 7. punkta nosacījumiem. Tādā gadījumā kompetentās iestādes nosaka vienu no iestādēm, kam izlemj nepiemērot 401. pantu, pamatojoties uz vienas likviditātes apakšgrupas visu iestāžu konsolidēto finanšu stāvokli.

da)      pārbaude, vai starp uzraudzības iestādēm pastāv pilnīga un neierobežota informācijas apmaiņa un pilnīga izpratne par šāda atbrīvojuma piešķiršanas sekām.

Kompetentās iestādes 1. punktu var piemērot arī iestādēm, kas ir to pašu institucionālo aizsardzības shēmu locekles, kā minēts 108. panta 7. punkta b) apakšpunktā, ja tās atbilst visiem tajā izklāstītajiem nosacījumiem, un citām iestādēm, kuru starpā valda 108. panta 6. punktā minētās attiecības, ar nosacījumu, ka šīs iestādes atbilst visiem šā punkta nosacījumiem. Tādā gadījumā kompetentās iestādes nosaka vienu no iestādēm, kam izlemj nepiemērot 401. pantu un kam noteikta atbrīvojuma piešķiršana arī 403. pantā, pamatojoties uz vienas likviditātes apakšgrupas visu iestāžu konsolidēto finanšu stāvokli.

3.        Ja saskaņā ar 1. punktu izlemj nepiemērot minēto pantu, kompetentās iestādes var arī nepiemērot 403. pantu.

3.a      Ja saskaņā ar 1. punktu izlemj nepiemērot minēto pantu, kompetentās iestādes var arī izlemt piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvas …/2012/ES [par piekļuvi kredītiestāžu darbībām un prudenciālām prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 84. pantu vai šā panta daļas vienas likviditātes grupas līmenī un izlemt noteikt individuālus izņēmumus šīs pašas direktīvas 84. panta vai tā daļu piemērošanai.

8. pants

Individuālā konsolidēšanas metode

1.  Ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, kā arī Direktīvas [ieraksta PB] 134. panta 3. punktu, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut mātes uzņēmumam iekļaut 5. panta 1. punktā paredzētajā prasības aprēķinā meitas uzņēmumus, kuri atbilst 6. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumiem un kuru būtiskie riska darījumi vai saistības ir pret šo mātes uzņēmumu.

2.  Šā panta 1. punktā paredzētās darbības atļauj vienīgi tad, ja mātes uzņēmums sniedz kompetentajai iestādei pilnīgu skaidrojumu par apstākļiem un pasākumiem, tostarp juridiskiem pasākumiem, kas nodrošina, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai meitas uzņēmuma saistību laicīgai atmaksāšanai mātes uzņēmumam.

3.  Ja kompetentā iestāde īsteno 1. punktā paredzēto iespēju, tā regulāri un ne retāk kā reizi gadā informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par 1. punkta piemērošanu un par 2. punktā minētajiem apstākļiem un pasākumiem. Ja meitas uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, tad kompetentās iestādes to pašu informāciju sniedz arī šīs trešās valsts kompetentajām iestādēm.

9. pants

Nepiemērošana kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi saistītas ar galveno iestādi

Kompetentās iestādes var izlemt nepiemērot Otro līdz Ceturto daļu un Sesto līdz Astoto daļu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvas …/2012/ES [par piekļuvi kredītiestāžu darbībām un prudenciālajām prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 21. pantu.

▌

2. nodaļa

Prudenciāla konsolidācija

1. iedaļa

Konsolidēta prasību piemērošana

10. pants

Vispārējs režīms

1.  Ciktāl un kā tas paredzēts 16. pantā, dalībvalsts mātes uzņēmumi ievēro Otrās līdz Ceturtās daļas un Septītās daļas saistības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli.

2.  Ciktāl un kā tas paredzēts 16. pantā, iestādes, kuras kontrolē mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai mātes uzņēmums, kas ir jaukta kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, ievēro Otrās līdz Ceturtās daļas un Septītās daļas saistības, pamatojoties uz šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

Ja mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai mātes uzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, kontrolē vairāk nekā vienu iestādi, šā punkta pirmo daļu piemēro tikai iestādei, uz kuru saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 106. pantu attiecas konsolidētā uzraudzība.

3.  ES mātes uzņēmumi un iestādes, kuras kontrolē ES mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kā arī iestādes, kuras kontrolē ES mātes uzņēmums, kas ir jaukta kontrolakciju sabiedrība, ievēro 401. un 403. pantā noteiktās saistības, pamatojoties uz šī mātes uzņēmuma, finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupa ietver vienu vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības, kuras ir saņēmušas atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā.

▌

11. pants

Finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta kontrolakciju sabiedrība, kam ir gan meitas kredītiestāde, gan meitas ieguldījumu sabiedrība

Ja finanšu kontrolakciju sabiedrībai vai jauktai kontrolakciju sabiedrībai ir vismaz viens meitas uzņēmums, kas ir kredītiestāde, un viens meitas uzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība, kredītiestādei piemēro prasības, kuras piemēro, pamatojoties uz finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

12. pants

Konsolidēta informācijas sniegšanas prasību piemērošana

1.  ES mātes uzņēmumi ievēro Astotajā daļā noteiktās saistības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

ES mātes uzņēmumu būtiskie meitas uzņēmumi individuāli vai subkonsolidēti sniedz 424., 425., 435. un 436. pantā norādīto informāciju.

2.  Iestādes, kuras kontrolē ES mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātes uzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, ievēro Astotajā daļā noteiktās saistības, pamatojoties uz šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktās finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

ES mātes uzņēmumu, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai ES mātes uzņēmumu, kas ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, būtiskie meitas uzņēmumi individuāli vai subkonsolidēti sniedz 424., 425., 435. un 436. pantā norādīto informāciju.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu pilnībā vai daļēji nepiemēro ES mātes uzņēmumiem, ES mātes uzņēmumu, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai ES mātes uzņēmumu, kas ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, kontrolētām iestādēm, ciktāl tās ir ietvertas trešā valstī reģistrēta mātes uzņēmuma līdzvērtīgā, konsolidācijas līmenī sniegtā informācijā.

4.          Ja piemēro 9. pantu, šajā pantā minētā galvenā iestāde ievēro Astotās daļas prasības, pamatojoties uz galvenās iestādes konsolidēto finanšu stāvokli. Galvenajai iestādei piemēro 16. panta 1. punktu, savukārt saistītās iestādes uzskata par galvenās iestādes meitas uzņēmumiem.

13. pants

Piektās daļas prasību konsolidēta piemērošana

1.        Mātes uzņēmumi un to meitas uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī regula, Piektajā daļā noteiktās saistības izpilda konsolidācijas līmenī vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procedūras un mehānismi ir konsekventi un pienācīgi saskaņoti un ka ir iespējams sniegt jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Konkrētāk, tiem ir jānodrošina, lai meitas uzņēmumi, uz kuriem šī regula neattiecas, īsteno pasākumus, procedūras un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem.

2.        Iestādes piemēro papildu riska pakāpi saskaņā ar 396. pantu, kad tās konsolidācijas līmenī vai subkonsolidēti piemēro 87. pantu, ja trešā valstī reģistrētas sabiedrības līmenī, kura ir ietverta konsolidēšanā saskaņā ar 16. pantu, ir pārkāptas 394. vai 395. panta prasības un ja pārkāpums ir būtisks saistībā ar grupas vispārējo riska profilu.

3.        Saistības, kas izriet no Piektās daļas un kas attiecas uz meitas uzņēmumiem, uz kuriem šī regula neattiecas, nav piemērojamas, ja ES mātes uzņēmums vai iestādes, kuras kontrolē ES mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātes uzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, var kompetentajām iestādēm pierādīt, ka Piektās daļas piemērošana ir nelikumīga saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā meitas uzņēmums ir reģistrēts.

14. pants

Izņēmums attiecībā uz pašu kapitāla prasību konsolidētu piemērošanu ieguldījumu sabiedrību grupām

1.        Kompetentās iestādes, kas konsolidēti uzrauga grupas, var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, izlemt konsolidācijas līmenī nepiemērot pašu kapitāla prasības ar šādiem nosacījumiem:

a)        visas šādas grupas ES ieguldījumu sabiedrības kopējā riska darījumu summas aprēķināšanai izmanto 90. panta 2. punktā minēto alternatīvo metodi;

b)       visas šādas grupas ieguldījumu sabiedrības ietilpst 90. panta 1. punktā un 91. panta 1. punktā minētajās kategorijās;

c)        katra šādas grupas ES ieguldījumu sabiedrība individuāli atbilst 90. panta prasībām un vienlaicīgi atskaita no sava pirmā līmeņa pamata kapitāla jebkuras iespējamās saistības par labu ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem un pakalpojumu palīguzņēmumiem, kurus pretējā gadījumā konsolidētu;

d)       jebkurai finanšu kontrolakciju sabiedrībai, kura ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas ir mātes uzņēmums dalībvalstī kādai šādas grupas ieguldījumu sabiedrībai, ir vismaz tāds pašu kapitāla apjoms, kas šeit definēts kā turpmāko elementu summa:

i)         šīs regulas 24. panta 1. punktā, 48. panta 1. punktā un 59. panta 1. punktā minētie posteņi,

ii)        pilnai jebkuras līdzdalības, pakārtotu prasījumu un instrumentu, kas norādīti minētās regulas 33. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā, 53. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, kā arī 63. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, bilances vērtībai, attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu, un

iii)     kopējais iespējamo saistību apjoms par labu ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu;

e)        grupa neietver kredītiestādes.

Ja pirmās daļas nosacījumi ir izpildīti, katrai ES sabiedrībai ir sistēma, lai grupas ietvaros uzraudzītu un kontrolētu visu finanšu kontrolakciju sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību, finanšu iestāžu, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu un pakalpojumu palīguzņēmumu kapitāla avotus un finansējumu.

2.        Kompetentās iestādes var arī piemērot izņēmumu, ja finanšu kontrolakciju sabiedrībām ir mazāka pašu kapitāla summa, nekā aprēķināts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, taču ne zemāka par individuāli piemēroto pašu kapitāla summu ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem un pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu, un ieguldījumu sabiedrību kopējo iespējamo saistību apmēru par labu finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem un pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu. Šajā punktā trešo valstu ieguldījumu sabiedrību, finanšu iestāžu, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu un pakalpojumu palīguzņēmumu pašu kapitāla prasība ir nosacīta pašu kapitāla prasība.

15. pants

Tādu ieguldījumu sabiedrību uzraudzība, kam konsolidēti nepiemēro pašu kapitāla prasības

Grupā esošas ieguldījumu sabiedrības, kuras ir atbrīvotas no saistībām saskaņā ar 14. pantu, ziņo kompetentajām iestādēm par riskiem, kas varētu apdraudēt to finansiālo stāvokli, ieskaitot riskus, kuri saistīti ar to kapitāla struktūru, avotiem un finansējumu.

Ja kompetentās iestādes konsolidācijas līmenī nepiemēro uzraudzības pienākumu, kā paredzēts 14. pantā, tās veic citus piemērotus pasākumus, lai uzraudzītu visas grupas riskus, proti, lielus riska darījumus, ieskaitot visus uzņēmumus, kuri neatrodas dalībvalstī.

Ja kompetentās iestādes konsolidācijas līmenī nepiemēro pašu kapitāla prasības, kā paredzēts 14. pantā, individuāli piemēro Astotās daļas prasības.

2. iedaļa

Prudenciālās konsolidācijas metodes

16. pants

Prudenciālās konsolidācijas metodes

1.        Iestādes, kam ir jāpilda 1. iedaļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitas uzņēmumi vai — attiecīgā gadījumā — tā paša mātes uzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai mātes uzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitas uzņēmumi. Šā panta 2.–8. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz iestādes konsolidēto finanšu stāvokli, piemēro 401. un 403. pantu.

2.        Tomēr kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļaut proporcionālu konsolidāciju saskaņā ar kapitāla daļu, kas mātes uzņēmumam ir meitas uzņēmumā. Proporcionālu konsolidāciju var atļaut tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)        mātes uzņēmuma atbildība ir ierobežota un attiecas tikai uz kapitāla daļu, kas mātes uzņēmumam ir meitas uzņēmumā, ņemot vērā citu akcionāru vai dalībnieku atbildību;

b)       šo pārējo akcionāru vai dalībnieku maksātspēja ir apmierinoša;

c)        pārējo akcionāru vai dalībnieku atbildība ir skaidri noteikta juridiski saistošā veidā.

3.        Ja uzņēmumi ir saistīti atbilstīgi 12. panta 1. punktam Direktīvā 83/349/EEK, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.

4.        Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidēto uzraudzību, prasa, lai proporcionāli tiktu konsolidēta dalība iestādēs vai finanšu iestādēs, kuras pārvalda kāds konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja šo uzņēmumu atbildība ir ierobežota un attiecas tikai uz to kapitālu.

5.        Cita veida dalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minēti 1. un 2. punktā, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Konkrētāk, tās var pieļaut vai pieprasīt pašu kapitāla metodes izmantojumu. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

6.        Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:

a)        ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav dalības vai citu kapitāla saikņu šajās iestādēs, un

b)        ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota saskaņā ar dibināšanas dokumentiem vai statūtiem.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt Direktīvas 83/349/EEK 12. pantā paredzētās metodes izmantojumu. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

7.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai paredzētu nosacījumus, ar kādiem veic konsolidāciju šā panta 2.–6. punktā minētajos gadījumos.

EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

8.        Ja konsolidētā uzraudzība ir noteikta saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 106. pantu, pakalpojumu palīguzņēmumus un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvā 2002/87/EK, iekļauj konsolidācijā šajā pantā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar tajā noteiktajām metodēm.

3. iedaļa

Prudenciālās konsolidācijas piemērošanas joma

17. pants

Sabiedrības, ko neietver prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā

1.        Iestāde, finanšu iestāde vai pakalpojumu palīguzņēmums, kas ir meitas uzņēmums vai uzņēmums, kurā ir dalība, nav jāiekļauj konsolidācijā, ja attiecīgā uzņēmuma aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā summa nepārsniedz mazāko no šiem rādītājiem:

a)        EUR 10 miljonus;

b)        1 % no mātes uzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir dalība, aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā summas.

2.          Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētās uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 106. pantu, var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, nolemt, ka nav nepieciešams konsolidācijā iekļaut iestādi, finanšu iestādi vai pakalpojumu palīguzņēmumu, kurš ir meitas uzņēmums vai kurā ir dalība:

a)        ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai;

b)       ja uzņēmums, kas būtu jāiekļauj, ir nebūtisks, ņemot vērā kredītiestāžu uzraudzības mērķus;

c)        ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija būtu neatbilstīga vai maldinoša kredītiestāžu uzraudzības mērķu ziņā.

3.        Ja gadījumos, kas minēti 1. punktā un 2. punkta b) apakšpunktā, iepriekš minētajiem kritērijiem atbilst vairāki uzņēmumi, tos tomēr iekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā noteiktos mērķus.

18. pants

Kopēji lēmumi par prudenciālajām prasībām

1.        Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties par pieteikumiem Regulas [ieraksta PB] 138. panta 1. punktā, 146. panta 9. punktā, 301. panta 2. punktā, 277. pantā un 352. pantā minēto atļauju saņemšanai, kurus iesniedz ES mātes uzņēmums un tā meitas uzņēmumi, vai ES mātes uzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātes uzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitas uzņēmumi kopīgi, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju.

▌

Pieteikumus iesniedz vienīgi konsolidētās uzraudzības iestādei.

Šīs regulas 301. panta 2. punktā minētajā pieteikumā ir iekļauts tās metodikas apraksts, kuru izmanto, lai sadalītu operacionālo riska kapitālu starp dažādām grupas organizācijām. Pieteikumā norāda, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska aprēķina sistēmā.

2.        Kompetentās iestādes veic visus iespējamos pasākumus, lai sešos mēnešos panāktu kopēju lēmumu par 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu.

▌

Šo kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un 1. punktā minētā kompetentā iestāde to nosūta pieteikuma iesniedzējam.

3.        Šā panta 2. punktā minētais periods sākas dienā, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnīgu 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu. Konsolidētās uzraudzības iestāde šo pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

▌

4.        Ja kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem kopēju lēmumu, konsolidētās uzraudzības iestāde pieņem pati savu lēmumu par 1. punkta a) apakšpunkta ▌piemērošanu. Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā.

Konsolidētās uzraudzības iestāde lēmumu izsniedz ES mātes uzņēmumam, kas ir iestāde, vai ES mātes uzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātes uzņēmumam, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, un citām kompetentām iestādēm.

Ja sešu mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

5.        Ja ES mātes uzņēmums, kas ir iestāde, un tā meitas uzņēmumi, ES mātes uzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātes uzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitas uzņēmumi vienoti izmanto 301. panta 2. punktā minēto attīstītās mērīšanas pieeju vai 138. pantā minēto IRB pieeju, kompetentās iestādes pieļauj kvalifikācijas kritērijus, kuri attiecīgi izklāstīti 310. un 311. pantā vai Trešās daļas 3. nodaļas 6. iedaļā, izpildīt mātes uzņēmumam un tā meitas uzņēmumiem kopā, veidā, kas atbilst grupas struktūrai un tās risku pārvaldības sistēmām, procedūrām un metodikām.

6.        Šā panta 2. un 4. punktā minētie lēmumi ir saistoši kompetentajām iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs.

▌

19. pants

Kopēji lēmumi par likviditātes prasību piemērošanas līmeni

1.        Pēc ES mātes uzņēmuma, kas ir iestāde, vai ES mātes uzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātes uzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, pieprasījuma konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kuras atbildīgas par ES mātes uzņēmuma, kas ir iestāde, vai ES mātes uzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātes uzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitas uzņēmumu uzraudzību dalībvalstīs, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopēju lēmumu par to, vai ir izpildīti 7. panta 1. punkta a)–db) apakšpunktā minētie nosacījumi.

Šo kopējo lēmumu pieņem deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi pārskatu, kurā noteiktas vienas likviditātes apakšgrupas, pamatojoties uz 7. pantā noteiktajiem kritērijiem. Ja šo deviņu mēnešu laikā izceļas strīds, konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas iesaistītās kompetentās iestādes pieprasījuma konsultējas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.

Kopējā lēmumā var būt iekļauti arī ierobežojumi attiecībā uz likvīdo aktīvu atrašanās vietu un īpašumtiesībām, un tajā var būt noteikts minimālais likvīdo aktīvu apjoms šajās kredītiestādēs, kuram nav jāpiemēro 401. pants.

Kopējam lēmumam ir jābūt pilnīgi pamatotam, un tajā ir jānorāda pamatojumi, kāpēc tas ir pieņemts. Konsolidētās uzraudzības iestāde lēmumu, ieskaitot pamatojumus, iesniedz likviditātes apakšgrupas mātes uzņēmumam.

2.        Ja kopējs lēmums netiek pieņemts deviņu mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par individuālo uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu.

Tomēr ikviena kompetentā iestāde var deviņu mēnešu laikā nodot EBI jautājumu, vai ir izpildīti 7. panta 1. punkta a)–d) kritēriji, un lūgt EBI palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Ja deviņu mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir tā rīkojusies, visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida lēmumu, ko pieņems EBI. Šādu lēmumu pieņem trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Tiklīdz EBI ir pieņēmusi savu lēmumu, kompetentās iestādes atbilstīgi EBI lēmumam pieņem savus lēmumus par 7. panta 1. punkta a)–d) apakšpunkta nosacījumiem. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

Šā panta 1. punktā minētais kopējais lēmums un iepriekšējā daļā minētais lēmums ir saistoši saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu.

3.        Jebkura attiecīgā kompetentā iestāde var arī šo deviņu mēnešu laikā konsultēties ar EBI par atbilstību 7. panta 2. punkta a)–d) apakšpunkta nosacījumiem. Šādā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu. Šādā gadījumā visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpnieka funkcijas rezultātus. Ja starpniecības laikā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos 3 mēnešu laikposmā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālo uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu.

4.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kopējo lēmumu pieņemšanas procesu, kas minēts šajā pantā, attiecībā uz 7. panta piemērošanu, lai atvieglotu kopējo lēmumu pieņemšanu.

EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos īstenošanas tehniskos standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

20. pants

Subkonsolidācija trešās valstīs esošu sabiedrību gadījumos

Meitas uzņēmumi, kas ir iestādes, piemēro Trešās daļas 84. pantā un Piektajā daļā noteiktās prasības, pamatojoties uz savu subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja šīm iestādēm vai mātes uzņēmumam, ja tas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, trešā valstī ir meitas uzņēmumi, kas ir iestādes, finanšu iestādes vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai ja tiem ir dalība šādos uzņēmumos.

21. pants

Uzņēmumi trešās valstīs

Lai konsolidācijas līmenī īstenotu uzraudzību saskaņā ar šo nodaļu, termini „ieguldījumu sabiedrība”, „kredītiestāde”, „finanšu iestāde” un „iestāde” attiecas arī uz trešās valstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kas, ja būtu reģistrēti Savienībā, atbilstu šo terminu definīcijām 16. pantā.

OTRĀ DAĻA

PAŠU KAPITĀLS

I sadaļa

Definīcijas, kas attiecas uz pašu kapitālu

22. pants

Definīcijas

1)        „citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ir ienākumi atbilstīgi 1. starptautiskajam grāmatvedības standartam (turpmāk — SGS), kuru piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;

2)        „papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi” ir pašu kapitāls Direktīvas 2009/138/EK 89. panta izpratnē;

3)        „piemērojamais grāmatvedības standarts” ir attiecīgais grāmatvedības standarts, kas ir piemērojams saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK vai Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un ko piemēro iestādei;

4)        „pamata pašu kapitāls” ir pamata pašu kapitāls Direktīvas 2009/138/EK 88. panta izpratnē;

5)        „pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi” ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē pirmajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK izpratnē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu;

6)        „pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi” ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē pirmā līmeņa kapitālā Direktīvas 2009/138/EK izpratnē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu un ja šo posteņu ietveršanu ierobežo deleģētie akti, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 99. pantu;

7)        „otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi” ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē otrajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK izpratnē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 2. punktu;

8)        „trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi” ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē trešajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK izpratnē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 3. punktu;

9)        „atliktā nodokļa aktīvi” ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā;

10)      „atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē” ir atliktā nodokļa aktīvi, kuru nākotnes vērtību var realizēt tikai tādā gadījumā, ja iestāde nākotnē gūst ar nodokļiem apliekamu peļņu;

11)      „atliktā nodokļa saistības” ir saistības tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā;

12)      „definētu pabalstu pensijas fondu aktīvi” atkarībā no situācijas ir noteikta pensijas fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tos ir samazinājušas saistības saskaņā ar minēto fondu vai plānu;

13)      „peļņas sadale” ir jebkāda veida dividenžu vai procentu maksājumi;

14)      „finanšu sabiedrība” ir sabiedrība Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25. punkta b) un d) apakšpunkta izpratnē;

15)      „rezerves vispārējiem banku riskiem” ir rezerves Direktīvas 86/635/EEK 38. panta izpratnē;

16)      „nemateriālā vērtība” ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā;

17)      „netieša līdzdalība” ir iestādes ieguldījums trešā personā, izmantojot riska darījumu ar kapitāla instrumentu, ko emitējusi attiecīgā sabiedrība, ja ieguldījums veikts nolūkā īstenot riska darījumu ar šo kapitāla instrumentu vai riska darījumu ar instrumentu, izmantojot citus līdzekļus, ja instrumenta vērtības zuduma gadījumā riska darījuma radītais zaudējums būtiski neatšķirtos no zaudējuma, ar kuru iestāde saskartos saistībā ar tiešu līdzdalību attiecībā uz šo instrumentu;

18)      „nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā;

19)      „jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība” ir sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

20)      „sabiedrība, kas īsteno darbības” ir funkcionējoša sabiedrība, kura izveidota, lai tā pati gūtu peļņu;

21)      „citi kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, ko emitējušas attiecīgās sabiedrības un ko neuzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, vai pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem vai 3. līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem;

22)      „citas rezerves” ir rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas citos uzkrātajos ienākumos, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai nesadalītajā peļņā;

23)      „pašu kapitāls” ir pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa;

24)      „pašu kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, ko emitējusi iestāde un ko uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem;

25)      „peļņa” ir peļņa, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā;

26)       „savstarpēja līdzdalība” ir iestādes līdzdalība attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem vai citiem kapitāla instrumentiem, ko emitējušas attiecīgās sabiedrības, ja šīm sabiedrībām ir arī pašu kapitāla instrumenti, kurus emitējusi iestāde;

27)      „attiecīgā sabiedrība” ir visi turpmāk nosauktie:

a)        cita iestāde,

b)        finanšu iestāde,

c)        apdrošināšanas sabiedrība,

d)        trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība,

e)        pārapdrošināšanas sabiedrība,

f)         trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība,

g)        finanšu sabiedrība,

h)        jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība,

i)         uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta prasībām;

28)      „nesadalītā peļņa” ir peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem;

29)      „akciju emisijas uzcenojuma konts” ir konts tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā;

30)      „laika noviržu izraisīta pagaidu starpība” ir starpība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

30a)    „šķērsgarantiju shēma” nozīmē to, ka:

a)        uz iestādēm attiecas viena un tā pati institucionālās aizsardzības shēma, kas minēta 108. panta 7. punktā;

b)        iestādes ir pilnībā konsolidētas saskaņā ar 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu vai 2. punktu Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem[19] un uz tām attiecas tādas iestādes konsolidētā uzraudzība, kura ir mātes uzņēmums kādā no dalībvalstīm atbilstoši šīs regulas Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļai un kurai piemēro pašu kapitāla prasību;

c)        mātes uzņēmums un meitas uzņēmumi ir nodibināti vienā un tajā pašā dalībvalstī un tiem atļauju piešķir un tos uzrauga viena un tā pati kompetentā iestāde;

d)        mātes uzņēmums kādā no dalībvalstīm un meitas uzņēmumi ir noslēguši tādu līgumisku vai likumisku vienošanos par atbildības nodrošināšanu, kura šīs iestādes aizsargā un it īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzīgā gadījumā novērstu bankrotu;

e)        ir pieņemti noteikumi, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu pienācīgu nodrošināšanu kapitāla un likviditātes ziņā, ja tas tiek prasīts saskaņā ar d) apakšpunktā minēto līgumisko vai likumisko vienošanos par atbildības nodrošināšanu;

f)         šā punkta c) un d) apakšpunktā minēto noteikumu atbilstību regulāri uzrauga attiecīgā kompetentā iestāde;

g)        minimālais termiņš brīdināšanai par meitas uzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no šīs vienošanās par atbildības nodrošināšanu ir desmit gadi;

h)        kompetentā iestāde ir pilnvarota aizliegt meitas uzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no vienošanās par atbildības nodrošināšanu.

II sadaļaPašu kapitāla elementi

1. nodaļa

Pirmā līmeņa kapitāls

23. pants

Pirmā līmeņa kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa kapitālu veido iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.

2. nodaļa

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

1. iedaļa

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti

24. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi

1.        Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus veido:

a)        kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 26. panta vai 27. panta nosacījumi;

b)        akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

c)        nesadalītā peļņa;

d)        citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

e)        citas rezerves;

f)         rezerves vispārējiem banku riskiem.

2.        Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes var pirmā līmeņa pamata kapitālā ietvert starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes galīgo gada peļņu vai zaudējumus, taču tam ir vajadzīga kompetentās iestādes iepriekšēja piekrišana. Kompetentā iestāde sniedz piekrišanu, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

a)        šo peļņu ir pārskatījušas no iestādes neatkarīgas personas, kas ir atbildīgas par šīs iestādes kontu revīziju;

b)        iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka no šīs peļņas apmēra ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.

Iestādes starpposma vai gada beigu peļņas pārskats nodrošina pietiekamu pārliecību, ka šī peļņa ir novērtēta saskaņā ar piemērojamā grāmatvedības standartā noteiktajiem principiem.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē jēdziena „paredzams” nozīmi, ko izmanto, konstatējot, vai ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

4.        EBI katrā dalībvalstī izvērtē un pēc tam sagatavo, uztur un publicē to kapitāla instrumentu veidu sarakstu, kuri atbilst šīs regulas prasībām, lai tos uzskatītu par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. EBI šo sarakstu sagatavo un publicē līdz 2013. gada 1. janvārim.

25. pants

Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājbanku vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumenti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos

1.        līmeņa pamata kapitāla posteņi ietver kapitāla instrumentus, ko iestāde ir emitējusi saskaņā ar saviem statūtiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        i) iestādes veids atbilst veidam, kas definēts spēkā esošajos valsts tiesību aktos un ko kompetentās iestādes uzskata par savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājbanku vai līdzīgu iestādi šīs regulas daļas vajadzībām, vai ii) iestāde, kas pilnībā pieder i) apakšpunktā minētajai iestādei, ir saņēmusi kompetento iestāžu atļauju izmantot šajā pantā paredzētos nosacījumus, ja un kamēr 100 % no parastajām emitētajām akcijām iestādē tieši vai netieši tur i) apakšpunktā minētā iestāde;

b)        ir izpildīti 26. panta nosacījumi un 27. pantā izklāstītie grozītie nosacījumi;

c)        instrumentam nav iezīmju, kas varētu izraisīt iestādes darbības pavājināšanos tirgus stresa gadījumā.

2.        EBI izstrādā regulatīva tehniska standarta projektu, lai veicinātu to, ka Eiropas Savienībā tiek veidota spēcīga un daudzveidīga banku nozare, kurā tiek izmantotas dažādas saistību struktūras, un precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmumu veids, kas atzīts saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, šajā regulas daļā ir savstarpējā sabiedrība, kooperatīvā sabiedrība vai līdzīga iestāde.

           ▌

EBI līdz 2016. gada 1. janvārim iesniedz šo regulatīvā tehniskā standarta projektu Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

26. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

1.        Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)        instrumentus ir tieši emitējusi iestāde ar iestādes īpašnieku iepriekšēju apstiprinājumu vai, ja to atļauj spēkā esošie valsts tiesību akti, iestādes pārvaldības iestādes iepriekšēju apstiprinājumu;

b)        instrumenti ir apmaksāti, un to iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;

c)        instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz to klasificēšanu:

i)         tos uzskata par kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta izpratnē,

ii)        tos uzskata par pašu kapitālu piemērojamā grāmatvedības standarta izpratnē,

iii)        tos uzskata par pamatkapitālu bilances maksātnespējas noteikšanas vajadzībām, ja tas ir piemēroti saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

d)        instrumenti ir nepārprotami un atsevišķi uzrādīti iestādes bilancē finanšu pārskatā;

e)        instrumenti ir beztermiņa instrumenti;

f)         instrumentu pamatsummu nedrīkst samazināt vai atmaksāt, izņemot kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

i)         iestādes likvidācija vai noregulējuma iestādes īstenota pārvalde,

ii)        instrumentu diskrecionāra atpirkšana vai citi diskrecionāri kapitāla samazināšanas veidi, ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 72. pantu;

g)        instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenosaka, ka instrumentu pamatsumma tiktu vai varētu tikt samazināta vai atmaksāta gadījumā, kurš nav iestādes likvidācija vai noregulējuma iestādes īstenota pārvalde, un iestāde to nenosaka citādā veidā pirms instrumentu emitēšanas vai emitēšanas laikā, izņemot tos instrumentus, kas minēti 25. pantā, ja iestādes atteikšanos dzēst instrumentus aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti;

h)        instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz peļņas sadali:

i)         nav preferenciāla peļņas sadales režīma attiecībā uz maksājumu sadales kārtību, arī saistībā ar citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, un instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz preferenciālas tiesības uz peļņas sadales izmaksu;

ii)        peļņas sadali instrumentu turētājiem var izmaksāt tikai no sadalāmiem posteņiem;

iii)        instrumentus reglamentējošie nosacījumi neietver peļņas sadales maksimālā apmēra griestus vai citus ierobežojumus, izņemot 25. pantā minēto instrumentu gadījumā, un parastās akcijas vai 25. pantā minēta instrumenta tirgus cenas un par to izmaksātās dividendes attiecība nav preferenciāla peļņas sadale, maksimālā summa vai citādi sadales maksimālā apmēra ierobežojumi; tomēr nav pieļaujamas daudzējādās dividendes, kas rada nesamērīgu slogu kapitālam;

iv)       peļņas sadales līmenis nav noteikts, pamatojoties uz summu, par kuru instrumentus iegādājās to emitēšanas brīdī, un nav kā citādi noteikts saskaņā ar minēto pamatojumu, izņemot 25. pantā minēto instrumentu gadījumā;

v)        instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu iestādes pienākumu īstenot peļņas sadali instrumentu turētājiem, un iestādei vispār netiek piemērots šāds pienākums;

vi)       peļņas nesadalīšana nav iestādes saistību nepildīšana;

i)         salīdzinājumā ar visiem iestādes emitētajiem kapitāla instrumentiem instrumenti sedz pirmo un proporcionāli lielāko daļu zaudējumu, kad tādi rodas, un katrs instruments sedz zaudējumus tādā pašā mērā kā visi pārējie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

j)         instrumenti ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

k)        instrumenti to īpašniekiem dod tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem, kas iestādes likvidācijas gadījumā un pēc visu augstāka ranga prasījumu izmaksāšanas ir proporcionāli šādu instrumentu summai, kā arī kam nav noteikti vai piemēroti griesti, izņemot tos kapitāla instrumentus, kuri minēti 25. pantā;

l)         instrumentus nenodrošina vai tiem nesniedz garantijas neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)         iestāde vai tās meitas uzņēmumi,

ii)        mātes uzņēmums vai tā meitas uzņēmumi,

iii)       mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai tā meitas uzņēmumi,

iv)       jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība vai tās meitas uzņēmumi,

v)        jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un tās meitas uzņēmumi,

vi)       jebkura sabiedrība, kam ir ciešas attiecības ar i)–v) daļā minētajām sabiedrībām;

m)       instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma rangu attiecībā uz instrumentiem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā.

Pirmās daļas j) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu uzskata par izpildītu, neraugoties uz to instrumentu līdzvērtīgo klasificējumu ar 463. panta 3. punktā minēto kapitālu, kuri emitēti pirms 2011. gada 20. jūlija un ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

2.        Šā panta 1. punkta i) apakšpunkta nosacījumus pilda, neraugoties uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummas pastāvīgu samazināšanu.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b)        sadalāmo posteņu nozīmi, lai noteiktu apmēru, kas pieejams sadalei iestādes pašu kapitāla instrumentu turētājiem.

ba)      to, vai un kādā gadījumā daudzējādā peļņas sadale rada nesamērīgu slogu pirmā līmeņa pamata kapitālam;

bb)      preferenciālas sadales nozīmi;

bc)      „pirmās un proporcionāli lielākās zaudējumu daļas segšanas, tiklīdz šādi zaudējumi rodas” definīciju un ietekmi;

bd)      maksimālā līmeņa augšējo robežu un citus sadalāmo posteņu maksimālā līmeņa ierobežojumus.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

27. pants

Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājbanku un līdzīgu iestāžu emitētie kapitāla instrumenti

1.        Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājbanku un līdzīgu iestāžu emitētos kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai tad, ja ir izpildīti 26. panta nosacījumi, kas grozīti ar šo pantu.

2.        Saistībā ar kapitāla instrumentu dzēšanu nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

a)        izņemot gadījumus, kad to aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti, iestāde var atteikties instrumentus dzēst;

b)        ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst instrumentus, instrumentus reglamentējošajos noteikumos iestādei paredz iespēju ierobežot to dzēšanu;

c)        atteikšanās dzēst instrumentus vai instrumentu dzēšanas ierobežošana attiecīgos gadījumos nedrīkst būt iestādes saistību nepildīšana.

3.        Kapitāla instrumenti var ietvert peļņas sadales maksimālā līmeņa robežvērtību vai ierobežojumu tikai tad, ja šie griesti vai ierobežojums ir noteikti saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem.

4.        Ja kapitāla instrumenti to īpašniekam nodrošina tiesības uz iestādes rezervēm maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ja šīs tiesības ierobežo instrumentu nominālvērtība, šādu ierobežojumu tādā pašā mērā attiecina uz visu pārējo šīs iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem.

Pirmajā daļā izklāstītais nosacījums neskar iespēju savstarpējām, kooperatīvām sabiedrībām vai līdzīgām iestādēm par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem atzīt kapitāla instrumentus, kas to turētājiem nedod balsstiesības un kas atbilst abiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem:

a)        iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā tādu instrumentu, kas nedod balsošanas tiesības, turētāju prasība ir samērīga ar to kopējo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu daļu, kuru pārstāv šie instrumenti bez balsstiesībām;

b)        instrumenti citu pazīmju dēļ kvalificējami par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

5.        Ja kapitāla instrumenti to īpašniekiem nodrošina prasījuma tiesības uz iestādes aktīviem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ja šīm tiesībām ir noteikts apmērs vai piemērota robežvērtība, šādu ierobežojumu tādā pašā mērā attiecina uz visu pārējo šīs iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem.

5.a      Centrālās iestādes, kas veic 9. pantā minētās saistīto iestāžu tīkla nepieciešamās centrālās darbības, neatkarīgi no 26. panta 1. punkta h) apakšpunkta peļņas sadaļas izmaksas par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas minēti c) apakšpunktā, var būt lielākas par a) apakšpunktā minētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        atbilstīgi centrālo iestāžu nolikumiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuri nodrošina priviliģētas balsošanas tiesības, var izdot, lai nodrošinātu, ka saistītie uzņēmumi saglabā noteicošo lomu centrālajā iestādē;

b)        šā punkta a) apakšpunktā minētie instrumenti netiek tirgoti regulētā tirgū;

c)        nepiemēro priviliģētu režīmu salīdzinājumā ar citiem iestādes emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

6.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu to dzēšanas ierobežojumu būtību, kas vajadzīgi gadījumā, ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst pašu kapitāla instrumentus.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

28. pants

Neatbilstības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Tajā gadījumā, ja saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 26. panta un attiecīgā gadījumā 27. panta nosacījumiem:

a)        šo instrumentu vairs neuzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu;

b)        akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar šo instrumentu, vairs neuzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

28.a pants

Kapitāla instrumenti, ko valsts iestādes izmanto krīzes situācijā

Krīzes situācijā un ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu finanšu tirgus stabilitātes nolūkā, dalībvalstis var nolemt iepludināt kapitālu atsevišķā kredītiestādē vai kredītiestāžu grupā. Īpašos krīzes situācijas ekonomiskos vai politiskos apstākļos var būt pieņemami, ka šā veida darbībai izmantotie kapitāla instrumenti atbilst tikai vairākumam vai gandrīz visiem 26. un 27. pantā, tostarp vismaz 26. panta a) līdz e) apakšpunktā, izklāstītajiem kritērijiem un ka šie instrumenti spēj piemērotā veidā segt zaudējumus. Tas attiecas uz instrumentiem, kas izdoti laikposmā no 2011. gada 20. jūlija līdz 2016. gada 31. jūlijam, ja kapitāla ieguldījums atbilst valsts atbalsta noteikumiem.

Pēc attiecīgās kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma un sadarbībā ar to EBI šīs regulas nolūkā apsver izmantot šos kapitāla instrumentus, kas ir līdzvērtīgi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

2. iedaļa

Prudenciālie filtri

29. pants

Vērtspapīrotie aktīvi

1.        Iestāde nevienā pašu kapitāla elementā neietver pašu kapitāla palielinājumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, ja šo palielinājumu nodrošina vērtspapīrotie aktīvi, tostarp:

a)        palielinājumu, kas saistīts ar ienākumu gūšanu nākotnē no pārdošanas rezultātā gūtās peļņas;

b)        ja iestāde ir vērtspapīrošanas iniciatore — neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, kuri gūti no vērtspapīrotajiem aktīviem, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumu vērtspapīrošanas pozīcijām.

2.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu jēdzienu „peļņa no pārdošanas”, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

30. pants

Naudas plūsmas riska ierobežošana un saistību vērtības izmaiņas

Iestādes nevienā pašu kapitāla elementā neietver šādus posteņus:

a)        patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar tādu finanšu instrumentu naudas plūsmas risku ierobežošanas peļņu vai zaudējumiem, kuri nav novērtēti pēc to patiesās vērtības, tai skaitā prognozētās naudas plūsmas;

b)        iestādes peļņu vai zaudējumu no saistībām, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, kura izriet no iestādes pašas kredītstāvokļa.

ba)      nerealizēto peļņu vai zaudējumus no aktīvu posteņiem, kuros ietvertas A zonas centrālo valdību prasības, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības.

Līdz brīdim, kad tiks pārskatīti IFRS, likvidējot pārdošanai pieejamo kategoriju, EIB izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai paredzētu ba) apakšpunkta piemērošanas nosacījumus.

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai paredzētu ba) apakšpunkta piemērošanas nosacījumus.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

31. pants

Papildu vērtības korekcijas

1.        Aprēķinot pašu kapitāla summu, iestādes piemēro 100. panta prasības visiem saviem aktīviem, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības, un no pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaita visas nepieciešamās papildu vērtības korekciju summas.

2.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem 1. punkta vajadzībām piemēro 100. panta prasības.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

32. pants

Nerealizētā peļņa un zaudējumi, novērtējot pēc patiesās vērtības

Izņemot 30. pantā minēto posteņu gadījumā, iestādes neveic korekcijas, lai no pašu kapitāla izslēgtu nerealizēto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no to aktīviem vai saistībām, kuri novērtēti pēc to patiesās vērtības.

3. iedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, atbrīvojumi un alternatīvas

1. apakšiedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

33. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.        Iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita:

a)        kārtējā finanšu gada zaudējumus;

b)        nemateriālos aktīvus;

c)        atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē vai kuru monetizāciju nevar uzskatīt par noteikti iespējamu;

d)        iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās summas aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītas pieejas — negatīvās summas, kuras izriet no 154. un 155. pantā noteikto paredzamo zaudējumu summu aprēķināšanas;

e)        iestādes noteiktu pabalstu pensiju fondu aktīvus un neto pensiju saistību korekcijas;

f)         iestādes tiešu un netiešu līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tai skaitā tajos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos kas iestādei saskaņā ar faktiskām vai iespējamām saistībām ir jāiegādājas atbilstīgi spēkā esošām līgumsaistībām;

g)        līdzdalību attiecībā uz attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ja šīm sabiedrībām kopā ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

h)        iestādes tiešu un netiešu līdzdalību attiecībā uz attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ja iestādei nav būtiska ieguldījuma šajās sabiedrībās;

i)         iestādes tiešu un netiešu līdzdalību attiecībā uz attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ja iestādei ir būtisks ieguldījums šajās sabiedrībās;

j)         to posteņu summu, kas saskaņā ar 53. pantu ir jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem un kura pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu;

k)        turpmāko posteņu riska summu, kas atbilst riska pakāpei 1250 % apmērā, ja iestāde kā alternatīvu 1250 % riska pakāpes piemērošanai šo riska summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla:

i)         būtiska līdzdalība ārpus finanšu nozares,

ii)        vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar 238. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 239. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 253. pantu;

iii)        bezmaksas piegādes saskaņā ar 369. panta 3. punktu;

l)         visus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kuri ir prognozējami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi pielāgo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, ciktāl šādi nodokļi samazina apmēru, kādā šos posteņus var piemērot, lai segtu riskus vai zaudējumus.

2.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai:

a)        sīkāk precizētu 1. punkta, a), c), e) un l) apakšpunktā minētos atskaitījumus;

b)        noteiktu finanšu iestāžu, trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kā arī to uzņēmumu, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 4. pantu neietilpst minētās direktīvas darbības jomā, kapitāla instrumentu veidus, kurus atskaita no šādiem pašu kapitāla elementiem:

i)         pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem,

ii)        pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem,

iii)        otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

34. pants

Nemateriālo aktīvu atskaitīšana

Iestādes nosaka nemateriālos aktīvus, ko atskaita šādi:

a)        no atskaitāmās summas atņem saistītās atliktās nodokļu saistības, kas tiktu dzēstas, ja samazinātos nemateriālo aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu;

b)        atskaitāmā summa ietver nemateriālo vērtību, kas ir ietverta iestādes būtisko ieguldījumu novērtējumā.

35. pants

Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana

1.        Iestādes nosaka atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summu, kura jāatskaita saskaņā ar šo pantu.

2.        Izņemot gadījumus, kad ir nodrošināta atbilstība 3. punkta nosacījumiem, atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summu aprēķina, neatņemot no tās iestādes saistītās atliktā nodokļa saistības.

3.        No atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summas var atņemt iestādes saistītās atliktā nodokļa saistības, ja ir nodrošināta atbilstība šādiem nosacījumiem:

a)        juridiskajai personai ir juridiski īstenojamas tiesības veikt īstermiņa nodokļu aktīvu ieskaitu pret īstermiņa nodokļu saistībām un

b)        ▌atliktā nodokļa aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz ienākuma nodokli, ko piemēro tā pati nodokļu iestāde tai pašai ar nodokli apliekamajai juridiskajai personai.

Šai juridiskajai personai vajadzības gadījumā ir juridiskas tiesības veikt īstermiņa nodokļu aktīvu ieskaitu pret īstermiņa nodokļu saistībām, ja tie attiecas uz ienākuma nodokli, ko piemēro tā pati nodokļu iestāde, un šī nodokļu iestāde atļauj juridiskajai personai veikt vai saņemt vienu neto maksājumu.

4.        Iestādes saistītās atliktā nodokļa saistībās, ko izmanto 3. punkta vajadzībām, nedrīkst ietvert atliktā nodokļa saistības, kuras samazina nemateriālo aktīvu vai noteiktu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu.

5.        Šā panta 4. punktā minēto saistīto atliktā nodokļa saistību summu sadala šādi:

a)        atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kuru neatskaita saskaņā ar 45. panta 1. punktu;

b)        visi pārējie atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē.

Iestādes sadala saistītās atliktā nodokļa saistības saskaņā ar atliktā nodokļa aktīvu daļu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuru veido a) un b) apakšpunktā minētie posteņi.

36. pants

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

1.        Atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, iestādes piemēro riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu pēc vajadzības.

2.        Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ietver tikai:

a)        iestādes nodokļu pārmaksas par kārtējo gadu;

b)        uz iepriekšējiem gadiem pārnestos iestādes kārtējā gada nodokļu zaudējumus, kas iestādei dod prasījuma tiesības pret centrālo valdību vai tiesības saņemt maksājumu no centrālās valdības, reģionālās pašvaldības vai vietējās nodokļu iestādes;

c)        atliktā nodokļa aktīvus, kas izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti visi turpmāk tekstā minētie nosacījumi:

i)         šo starpību automātiski un obligāti nekavējoties aizvieto ar nodokļu kredītu, ja iestāde ziņo par zaudējumiem, kad iestādes gada finanšu pārskati ir oficiāli apstiprināti, vai likvidācijas vai maksātnespējas procesa gadījumā,

ii)       iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem ir jābūt iespējai savstarpēji dzēst i) punktā minēto nodokļu kredītu un jebkuru nodokļu saistību, kas ir iestādei vai jebkuram citam uzņēmumam, kurš saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem nodokļu uzlikšanas nolūkos ir iekļauts tajā pašā konsolidācijā kā iestāde, vai kas ir jebkuram citam uzņēmumam, kuram saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro konsolidēto uzraudzību,

ja ii) punktā minēto nodokļu kredītu summa ir lielāka nekā tajā pašā punktā minētās nodokļu saistības, šādu pārpalikumu nekavējoties aizvieto ar tiešu prasījumu pret tās dalībvalsts centrālo valdību, kurā iestāde ir reģistrēta.

Atliktā nodokļa aktīvs nedrīkst paļauties uz peļņas gūšanu nākotnē tik lielā mērā, cik ir iespējams, ka ar nodokļiem apliekamā peļņa būs pieejama, ja mainīsies ar nodokli apliekamās pagaidu starpības (atliktā nodokļa saistības), kas attiecas uz to pašu taksācijas iestādi un to pašu ar nodokli apliekamo vienību.

37. pants

Negatīvo summu atskaitīšana, kuras izriet no paredzamo zaudējumu aprēķiniem

Saskaņā ar 33. panta 1. punkta d) apakšpunktu atskaitāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kura varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu II sadaļas 3. nodaļas 3. iedaļā minēto paredzamo zaudējumu līmeni.

38. pants

Definētu izmaksu pensiju fondu aktīvu atskaitīšana

1.        Šīs regulas 33. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām noteiktu izmaksu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu samazina:

a)     jebkādu saistīto atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu;

b)     noteiktu pabalstu pensiju fondu aktīvu summa, ko iestāde var neierobežoti izmantot ar nosacījumu, ka iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu. Atskaitāmās summas samazināšanai izmantotajiem aktīviem piemēro riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu pēc vajadzības.

2.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, pēc kuriem kompetentā iestāde atļauj iestādei samazināt aktīvu summu noteiktu pabalstu pensiju fondā, kā paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā. EBI arī izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde atļauj iestādei samazināt noteikto pensiju neto saistību summu, kā noteikts 2.a punktā.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

2.a      Šīs regulas 33. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām:

a)        jebkādas paziņotās neto noteiktās pensiju saistības vai neto pensiju aktīvi jāpielāgo pagaidu starpībām, kas radušās faktiskās plāna aktīvu attīstības gaitā, un pensiju saistību izmaiņām, ko rada diskonta likmes svārstības; šīs izmaiņas būtu jāpiemēro saskaņā ar darba ņēmēju atlikušo nodarbinātības laiku;

b)        saņemot iepriekšēju kompetentās iestādes piekrišanu, noteikto pensiju pabalstu saistību apmēru drīkst koriģēt.

39. pants

Līdzdalības pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana

Šīs regulas 33. panta 1. punkta f) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ar šādiem izņēmumiem:

a)        iestādes var aprēķināt līdzdalības summu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tirdzniecības portfelī, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar nosacījumu, ka garās un īsās pozīcijas atrodas vienā bāzes riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;

b)        iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz netiešām līdzdalībām tirdzniecības portfelī, kuras ir līdzdalības indeksa vērtspapīros, aprēķinot bāzes riska darījumu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas indeksēti;

c)        iestādes var kompensēt bruto garās pozīcijas to pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tirdzniecības portfelī, kas izriet no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pret īsajām pozīcijām pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas izriet no bāzes indeksu īsajām pozīcijām, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku.

40. pants

Būtisks ieguldījums attiecīgajā sabiedrībā

Atskaitīšanas vajadzībām uzskata, ka iestādei ir būtisks ieguldījums attiecīgajā sabiedrībā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)        iestādei pieder vairāk nekā 10 % no šīs sabiedrības emitētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

b)        iestādei ir ciešas attiecības ar šo sabiedrību un tai pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

c)        iestādei pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti un sabiedrība nav ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, bet finanšu pārskatu vajadzībām saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu tā ir ietverta vienā grāmatvedības konsolidācijā ar iestādi.

41. pants

Līdzdalības attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana un atskaitīšana gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes veic 33. panta 1. punkta g), h) un i) apakšpunktā minētos atskaitījumus saskaņā ar:

a)          līdzdalību attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos un citos kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b)          atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa pamata kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.

42. pants

Līdzdalības attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana

Iestādes veic 33. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)        tās var aprēķināt līdzdalību attiecīgo sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā bāzes riska darījumā, ar nosacījumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tai ir atlicis termiņš vismaz viena gada apmērā;

b)        tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz netiešu līdzdalību attiecīgo sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalība indeksa vērtspapīros, aprēķinot bāzes riska darījumu ar indeksos uzskaitīto attiecīgo sabiedrību kapitāla instrumentiem.

43. pants

Līdzdalības atskaitīšana gadījumos, kad iestādei nav būtiska ieguldījuma attiecīgā sabiedrībā

1.        Šīs regulas 33. panta 1. punkta h) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a)        kopējā summa, par kādu iestādes tiešā un netiešā līdzdalība attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem piemērots:

i)       29.–32. pants,

ii)      33. panta 1. punkta a)–g) un j)–l) apakšpunktā minētie atskaitījumi, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības,

iii)     41. un 42. pants;

b)     iestādes tiešā un netiešā līdzdalība attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ko dala ar iestādes tiešās un netiešās līdzdalības šo attiecīgo sabiedrību pašu kapitāla instrumentos kopējo apmēru.

2.        Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver parakstītās pozīcijas, kas tiek turētas 5  vai mazāk darbdienas.

3.        Iestādes nosaka līdzdalības daļu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, dalot a) apakšpunktā norādīto summu ar b) apakšpunktā norādīto summu:

a)        līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b)        kopējais apmērs iestādes tiešai un netiešai līdzdalībai tādu attiecīgo sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma.

4.        Šīs regulas 33. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i)–iii) daļas noteikumi, neatskaita, un uz to attiecina riska pakāpi 100 % apmērā vai piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības pēc vajadzības.

5.        Iestādes nosaka līdzdalības daļu attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem, kam piemēro riska pakāpi, dalot a) apakšpunktā norādīto summu ar b) apakšpunktā norādīto summu:

a)        līdzdalības apmērs, kam jāpiemēro riska pakāpe saskaņā ar 4. punktu;

b)        iestādes tiešās un netiešās līdzdalības kopējais apmērs tādu attiecīgo sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības.

44. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumā, ja iestādei ir būtiska līdzdalība attiecīgā sabiedrībā

Šīs regulas 33. panta 1. punkta i) apakšpunkta vajadzībām piemērojamā summā, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, neietver parakstītās pozīcijas, kuras tiek turētas 5 vai mazāk darbdienas, un šo summu nosaka saskaņā ar 41. un 42. pantu un 2. apakšiedaļu.

2. apakšiedaļa

Atbrīvojumi un alternatīvas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu atskaitījumiem

45. pants

Atbrīvojumu robežvērtības saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.        Veicot 33. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus, iestādes neatskaita a) un b) apakšpunktā uzskaitītos posteņus, kas kopā atbilst 15 % vai ir mazāk par 15 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kuri ir atbrīvoti no atskaitīšanas:

a)        atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kā arī kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i)         29.–32. pants,

ii)        33. panta 1. punkta a)–h) un j)–l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

b)        ja iestādei ir būtiska līdzdalība attiecīgā sabiedrībā — šīs iestādes tiešā un netiešā līdzdalība šo sabiedrību kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i)         29.–32. pants,

ii)        33. panta 1. punkta a)–h) un j)–l) apakšpunkts, izņemot atlikta nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

1.a      Neskarot šā panta 1. punktu un saskaņā ar pašreizējās 3. iedaļas noteikumu, iestādes atskaita līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas pieder apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, kurās iestādei ir būtiska vai nebūtiska līdzdalība, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        šādu sabiedrību akcijas nav iekļautas Eiropas regulētajā tirgū;

b)        šādas sabiedrības nedarbojas saskaņā ar zema finanšu riska apdrošināšanas uzņēmējdarbības modeli;

c)        iestādei pieder vairāk nekā 20 % balsstiesību vai kapitāla šajā sabiedrībā;

Neatkarīgi no visa iepriekšminētā dalībvalstu kompetentās iestādes saglabā pilnvaras kvalificēt šādas sabiedrības kā atbilstīgas, ja tās neuzskata, ka novērtējums par riska kontroles līmeni un iestādes pieņemto finanšu analīzes kārtību ieguldījumu uzraudzībai sabiedrībā ir pietiekams.

2.        Posteņiem, ko neatskaita saskaņā ar 1. un 1.a punktu, piemēro riska pakāpi 250 % apmērā, kā arī Trešās daļas IV sadaļas prasības pēc vajadzības.

46. pants

Prasība par atskaitījumiem, ja piemēro konsolidāciju, 108. panta 7. punktu vai papildu uzraudzību

1.        Lai individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, ja kompetentās iestādes pieprasa iestādēm piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā paredzēto 1. vai 2. metodi, atskaitījumi saistībā ar līdzdalību attiecīgās sabiedrības, kurā pamatiestādei, mātes finanšu kontrolakciju sabiedrībai vai mātes jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir būtiska līdzdalība, pašu kapitāla instrumentos nav nepieciešami, ja ir ievēroti a) līdz e) apakšpunktā minētie nosacījumi:

a)        attiecīgā sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība;

b)        šādai apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK piemēro to pašu papildu uzraudzību kā mātes iestādei, mātes finanšu kontrolakciju sabiedrībai, mātes jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai vai iestādei, kurai ir līdzdalība;

c)        ja iestāde pielieto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija [...]), tā ir saņēmusi kompetento [...] iestāžu iepriekšēju [...] piekrišanu;

d)        pirms tiek piešķirta c) apakšpunktā minētā atļauja un nepārtraukti pēc tam kompetentās iestādes pārliecinās, ka pastāv pietiekams integrētās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar 1. metodi[…];

e)        mātes uzņēmums ir viens no turpmāk minētajiem:

i)         mātes kredītiestāde,

ii)       mātes finanšu kontrolakciju sabiedrība,

iii)      mātes jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība,

iv)       iestāde,

v)        meitas uzņēmums kādai no i)–iv) punktā minētajām sabiedrībām, kurš saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir iekļauts konsolidācijas piemērošanas jomā.

Laika gaitā konsekventi piemēro izraudzīto metodi.

▌

1.a      Neskarot šīs iedaļas noteikumus, iestādes neatskaita līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas pieder apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībām, kurās iestādei ir būtiska vai nebūtiska līdzdalība, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        šādu sabiedrību akcijas ir iekļautas Eiropas regulētajā tirgū;

b)        sabiedrības darbojas saskaņā ar tradicionālu apdrošināšanas uzņēmējdarbības modeli;

c)        iestādei nepieder vairāk nekā 15 % balsstiesību vai kapitāla šajā sabiedrībā;

d)        pēc kompetentās iestādes novērtējuma kompetentā iestāde ir apmierināta ar iestādes riska kontroles līmeni un īpaši pieņemto finanšu analīzes kārtību līdzdalības uzraudzībai sabiedrībā.

Attiecībā uz posteņiem, kas nav atskaitīti saskaņā ar 1. punktu, kā alternatīvu atskaitījumiem saistībā ar iestādes līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas pieder apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībām, kurās iestādei ir būtiska līdzdalība, kompetentās iestādes var ļaut iestādēm piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā paredzēto 1., 2. vai 3. metodi. Iestāde laika gaitā konsekventi piemēro izraudzīto metodi.

Iestāde var piemērot 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) tikai tad, ja ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu. Kompetentā iestāde var piešķirt šādu piekrišanu tikai tad, ja tā ir pārliecināta, ka pastāv pietiekams integrētās vadības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar 1. metodi.

2.        Lai individuāli aprēķinātu pašu kapitālu, iestādes, kam piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, neatskaita 33. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā minēto līdzdalību attiecībā uz attiecīgām sabiedrībām, kuras ir ietvertas konsolidētās uzraudzības piemērošanas jomā. Kompetentās iestādes var noteikt pienākumu atskaitīt līdzdalību iestādēm, kas veic darījumus ar privātpersonām un MVU.

3.        Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm, lai individuāli vai subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, neatskaitīt līdzdalības attiecībā uz 33. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktu šādos gadījumos:

▌

aa)      līdzdalību, ko neatskaita saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, uzskata par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, un tām piemēro riska pakāpi 100 % apmērā vai piemēro riska pakāpi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību prudenciālo uzraudzību] Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu;

b)        ja 25. pantā minētajai iestādei ir līdzdalība citā šādā iestādē vai tās centrālajā vai reģionālajā kredītiestādē, kā arī ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

i)         ja līdzdalība ir centrālā vai reģionālā kredītiestādē, iestāde, kam ir šī līdzdalība, ir vai nu saistīta ar šo centrālo vai reģionālo kredītiestādi tīklā, kuram piemēro tiesību normas vai noteikumus, vai nolīgumu noteikumus, un ir atbildīga par skaidras naudas klīringa operācijām šajā tīklā, vai šis tīkls nodrošina iestādes likviditāti un maksātspēju atbilstīgi 108. panta 7. punktam,

ii)        uz iestādēm attiecas tā pati institucionālās aizsardzības shēma, kas minēta 108. panta 7. punktā,

iii)        kompetentās iestādes ir piešķīrušas 108. panta 7. punktā minēto atļauju,

iv)       ir izpildīti 108. panta 7. punkta nosacījumi,

v)        iestāde sagatavo un kompetentajām iestādēm iesniedz konsolidētu vai apkopotu bilanci, kas minēta 108. panta 7. punkta e) apakšpunktā, un piemērotā veidā norāda, ka nav notikusi ne vairākkārtēja to elementu izmantošana, kurus drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķināšanā, ne arī jebkāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas locekļiem, un šos dokumentus kompetentajām iestādēm iesniedz tikpat bieži, cik bieži tas paredzēts 108. panta 7. punktā;

c)        ja reģionālai kredītiestādei ir līdzdalība tās centrālajā vai citā reģionālā kredītiestādē un ja ir izpildīti b) apakšpunkta i)–v) daļas nosacījumi.

4.        EBI, EAAPI un EVTI ar Apvienotās komitejas palīdzību izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai šā panta vajadzībām precizētu Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma II daļā un 228. panta 1. punktā uzskaitīto aprēķināšanas metožu piemērošanas nosacījumus ar mērķi noteikt alternatīvas attiecībā uz 1. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā minēto atskaitījumu.

EBI, EAAPI un EVTI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

▌

3. iedaļa

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

47. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veiktas 29.–32. pantā paredzētās korekcijas, 33. pantā paredzētie atskaitījumi un piemēroti 45., 46. un 74. pantā noteiktie atbrīvojumi un alternatīvas.

3. nodaļa

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

1. iedaļa

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi un instrumenti

48. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus veido:

a)        kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 49. panta 1. punkta nosacījumi;

b)        akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

49. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

1.        Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a)        instrumenti ir emitēti un apmaksāti;

b)        instrumentus nav iegādājusies kāda no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)         iestāde vai tās meitas uzņēmumi,

ii)        uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības — tiešas vai kontroles veidā — vismaz 20 % apmērā vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

c)        instrumentu iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;

d)        instrumentu rangs ir zemāks par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem iestādes maksātnespējas gadījumā;

e)        instrumentus nenodrošina vai tiem nesniedz garantijas neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)         iestāde vai tās meitas uzņēmumi,

ii)        mātes uzņēmums vai tā meitas uzņēmumi,

iii)        mātes finanšu kontrolakciju sabiedrība vai tās meitas uzņēmumi,

iv)       jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība vai tās meitas uzņēmumi,

v)        jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un tās meitas uzņēmumi,

vi)       jebkura sabiedrība, kam ir ciešas attiecības ar i)–v) daļā minētajām sabiedrībām;

f)         instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma rangu attiecībā uz instrumentiem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

g)        instrumenti ir beztermiņa instrumenti un to reglamentējošie noteikumi neietver stimulu, kas varētu motivēt iestādi tos dzēst;

h)        ja instrumentus reglamentējošie noteikumi ietver vienu vai vairākus atpirkšanas vai dzēšanas pirmstermiņa piedāvājumus, piedāvājumu pirkt vai dzēst pirms termiņa var izmantot vienīgi pēc emitētāja ieskatiem;

i)         instrumentus var piedāvāt atpirkt pirms termiņa, dzēst vai atpirkt tikai tad, ja ir izpildīti 72. panta nosacījumi, un ne ātrāk kā 5 gadus pēc to emitēšanas;

j)         instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka instrumentus piedāvātu vai varētu piedāvāt atpirkt vai dzēst pirms termiņa, dzēst vai atpirkt, un iestāde to nenosaka citādā veidā;

k)        iestāde tieši vai netieši nenorāda, ka kompetentā iestāde piekristu pieprasījumam instrumentus atpirkt vai dzēst pirms termiņa, dzēst vai atpirkt;

l)         ar instrumentiem saistītā peļņas sadale atbilst šādiem nosacījumiem:

i)         to veic no sadalāmajiem posteņiem,

ii)        ar instrumentiem saistītās peļņas sadales līmenis netiks mainīts, pamatojoties uz iestādes, tās mātes uzņēmuma, mātes uzņēmuma, kas ir kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrības kredītstāvokli,

iii)        instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz iestādei pilnīgu rīcības brīvību jebkurā laikā atcelt ar instrumentiem saistīto peļņas sadali uz neierobežotu laiku un nekumulatīvi, un iestāde var neierobežoti izmantot šādus atceltus maksājumus, lai savlaicīgi izpildītu savas aktuālās saistības,

iv)       peļņas sadales atcelšana nav iestādes saistību nepildīšana,

v)        peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;

m)       instrumenti nav faktors, kas liek konstatēt, ka iestādes saistības pārsniedz tās aktīvus, ja šāds konstatējums tiek izdarīts maksātnespējas testa ietvaros saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

n)        instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz pastāvīgi vai uz laiku norakstīt instrumentu pamatsummu vai konvertēt instrumentus kopējā pirmā līmeņa pašu kapitāla instrumentos izraisoša notikuma gadījumā un pirms attiecīgajai iestādei ir piešķirts jebkāds valsts atbalsts, kā noteikts judikatūrā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu;

o)        instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;

p)        ja instrumentus neemitē tieši iestāde vai sabiedrība, kas veic darbības un kas ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, vai mātes uzņēmums, mātes uzņēmums, kurš ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība, ienākumi ir nekavējoties pieejami bez ierobežojumiem veidā, kas atbilst šā punkta nosacījumiem, un šādām sabiedrībām:

i)         iestādei,

ii)        sabiedrībai, kas veic darbības un kas ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu,

iii)        mātes uzņēmumam,

iv)       mātes finanšu kontrolakciju sabiedrība,

v)        jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībai.

pa)      instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz vai nu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummas pastāvīgu norakstīšanu līdz nulles vērtībai, vai to konvertēšanu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ko nosaka 51.a panta 1. punktā paredzētā kompetentā iestāde, pamatojoties uz EBI izstrādātu un kontrolētu kritēriju sarakstu.

Šā panta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu uzskata par izpildītu, neraugoties uz instrumenta līdzvērtīgo klasificējumu ar 463. panta 3. vai 4. punktā minētajiem instrumentiem, kas emitēti pirms 2011. gada 20. jūlija un ir iekļauti otrajā līmenī saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, vai klasificējumu virs šiem instrumentiem.

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot pa) apakšpunktā minēto mehānismu.

EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

2.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        procedūras un laiku šādiem aspektiem:

b)        dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību; veidu, kādā uz laiku pēc tam, kad uz laiku ir samazināta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsumma, izdara jebkādu tā pamatsummas palielināšanu;

c)        pamatsummas samazināšanas veidu;

i)         izraisoša notikuma konstatēšana,

▌

iii)        pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsummas palielināšana pēc tam, kad tā pamatsumma uz laiku ir samazināta;

d)        instrumentu īpatnības, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;

e)        īpašiem nolūkiem paredzētu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

50. pants

Ierobežojumi attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu peļņas sadales atcelšanu un nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju

Šīs regulas 49. panta 1. punkta l) apakšpunkta v) daļas un o) apakšpunkta vajadzībām noteikumos, kas reglamentē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, it sevišķi nedrīkst ietvert:

a)        prasību par peļņas sadali attiecībā uz instrumentu, kas jāveic, ja tiek sadalīta peļņa, kura attiecas uz iestādes emitētu instrumentu, kas ir tāda paša līmeņa kā vai zemākas prioritātes nekā pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments, tai skaitā pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments;

b)        prasību atcelt peļņas sadali attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem gadījumā, ja neveic peļņas sadali attiecībā uz šiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;

c)        pienākumu aizstāt procentu vai dividenžu maksājumu ar cita veida maksājumu. Citā gadījumā iestādei nepiemēro šādu pienākumu.

51. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu samazināšana vai konvertēšana

Šīs regulas 49. panta 1. punkta n) apakšpunkta vajadzībām pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem piemēro šādus noteikumus:

a)          izraisošais notikums sākas, kad 87. panta a) punktā minētais iestādes kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:

i)      5,125 %,

ii)      līmeni, kas augstāks par 5,125 %, ja to noteikusi iestāde un ja tas ir paredzēts instrumenta reglamentējošos noteikumos;

b)          ja instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz izraisoša notikuma gadījumā tos konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, šajos noteikumos precizē kādu no turpmāk nosauktajiem lielumiem:

i)      šādas konvertēšanas likmi un atļautā konvertējamā apmēra ierobežojumu,

ii)      diapazonu, kādā instrumentus konvertēs pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

c)          ja instrumentus reglamentējošie noteikumi izraisošā notikuma gadījumā paredz pamatsummas samazināšanu, norakstot samazina:

i)      instrumenta turētāja prasījumu iestādes likvidācijas gadījumā,

ii)      summu, kas ir jāizmaksā instrumenta atpirkšanas gadījumā,

iii)     ar instrumentu saistītā peļņas sadale.

51.a pants

Kompetentās iestādes noteikta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu samazināšana vai konvertēšana

1.        Šīs regulas 49. panta 1. punkta q) (jauna) apakšpunkta vajadzībām norakstīšanu vai konvertēšanu īsteno, kad:

a)        kompetentā iestāde ir noteikusi, ka iestāde zaudēs savu dzīvotspēju, ja attiecīgie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti netiks norakstīti vai konvertēti;

b)        dalībvalstī ir pieņemts lēmums nodrošināt iestādei vai iestādes mātes uzņēmumam pašu kapitālu vai līdzvērtīgu atbalstu, un kompetentā iestāde nosaka, ka bez šāda atbalsta iestāde zaudēs savu dzīvotspēju, vai

c)        ja attiecīgos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atzīst par atbilstīgiem iestādes vai tās mātes uzņēmuma pašu kapitāla prasību konsolidētai nodrošināšanai, ja konsolidētās uzraudzības iestādes dalībvalsts kompetentā iestāde ir noteikusi, ka konsolidētā grupa zaudēs savu dzīvotspēju, ja šie instrumenti netiks norakstīti vai konvertēti.

2.        Šā panta 1. punktā noteiktajā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu pastāvīgi noraksta līdz nulles vērtībai vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.

3.        Iestāde, kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, vienmēr nodrošina, ka tās rīcībā ir nepieciešamā iepriekšēja atļauja emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuros konvertētu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, pieņemot lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.        Iestāde, kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, nodrošina, ka nepastāv nekādi procedūras traucējumi, lai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus konvertētu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos saskaņā ar tās dibināšanas dokumentiem vai statūtiem.

5.        Noteikumiem, kas piemērojami pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, ir jāparedz norakstīšana vai konvertēšana, pirms dalībvalsts nodrošina pašu kapitālu vai līdzvērtīgu atbalstu.

52. pants

Neatbilstības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Tajā gadījumā, ja saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 49. panta 1. punkta nosacījumiem:

a)        šo instrumentu vairs neuzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu;

b)        to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, vairs neuzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.

2. iedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

53. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

Iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita:

a)        iestādes tiešo un netiešo līdzdalību pašas pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, tai skaitā pašas pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b)        līdzdalību attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

c)        tiešās un netiešās līdzdalības attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos piemērojamo apmēru, kas noteikts saskaņā ar 57. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtiska līdzdalība;

d)        iestādes tiešo un netiešo līdzdalību attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiska līdzdalība, izņemot parakstītās pozīcijas, kas tiek turētas 5  vai mazāk darbdienas;

e)        to posteņu summu, kas saskaņā ar 63. pantu ir jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kuri pārsniedz iestādes otrā līmeņa kapitālu;

f)         visus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem, kuri ir prognozējami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi pielāgo pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summu, ciktāl šādi nodokļi samazina summu, līdz kādai šos posteņus var piemērot, lai segtu riskus vai zaudējumus.

54. pants

Atskaitījumi attiecībā uz līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

Šīs regulas 53. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ar šādiem izņēmumiem:

a)        iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos tirdzniecības portfelī, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar nosacījumu, ka garās un īsās pozīcijas atrodas vienā bāzes riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;

b)        iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz netiešu līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, ja šī līdzdalība ir līdzdalība indeksa vērtspapīros, aprēķinot bāzes riska darījumu ar pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kuri indeksēti;

c)        bruto garās pozīcijas pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos tirdzniecības portfelī, kuras izriet no līdzdalības indeksa vērtspapīros, iestādes var kompensēt pret īsajām pozīcijām pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kuras izriet no bāzes indeksu īsajām pozīcijām, turklāt arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku.

55. pants

Līdzdalības attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes veic 53. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus šādi:

a)        līdzdalību pirmā līmeņa papildu instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b)        atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa papildu pamata kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos.

56. pants

Līdzdalības attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi

Iestādes veic 53. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus šādi:

a)        tās aprēķina līdzdalību attiecīgo sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā bāzes riska darījumā, ar nosacījumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tai ir atlicis termiņš vismaz viena gada apmērā;

b)        tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz netiešu līdzdalību attiecīgo sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalība indeksa vērtspapīros, aprēķinot bāzes riska darījumu ar indeksos uzskaitīto attiecīgo sabiedrību kapitāla instrumentiem.

57. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi gadījumos, kad iestādei nav būtiska līdzdalība attiecīgā sabiedrībā

1.        Šīs regulas 53. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a)        kopējā summa, par kādu iestādes tiešā un netiešā līdzdalība attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i)       29.–32. pants,

ii)       33. panta 1. punkta a)–g) un j)–l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības,

iii)     41. un 42. pants;

b)     iestādes tiešā un netiešā līdzdalība attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ko dala ar iestādes tiešās un netiešās līdzdalības kopējo apmēru šo attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

2.        Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver parakstītās pozīcijas, kas tiek turētas 5  vai mazāk darbdienas.

3.        Iestādes nosaka līdzdalības daļu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ko atskaita, dalot a) apakšpunktā norādīto summu ar b) apakšpunktā norādīto summu:

a)        līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b)        iestādes tiešās un netiešās līdzdalības kopējais apmērs tādu attiecīgo sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības.

3. iedaļa

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

58. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu veido pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi pēc 53. pantā minēto posteņu atskaitīšanas un 74. panta piemērošanas.

4. nodaļa

Otrā līmeņa kapitāls

1. iedaļa

Otrā līmeņa kapitāla posteņi un instrumenti

59. pants

Otrā līmeņa kapitāla posteņi

līmeņa kapitāla posteņus veido:

a)        kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 60. panta nosacījumi;

b)        akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

ba)      Direktīvas 86/635/EK 37. panta 2. punktā minētās vērtības korekcijas;

c)        iestādēm, kas riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar II sadaļas 2. nodaļu — vispārīgas kredītriska korekcijas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, un līdz 1,25 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

d)        iestādēm, kas riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļu — pozitīvās summas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, kas izriet no 154. un 155. pantā noteiktā aprēķina, un līdz 0,6 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

60. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumenti

Kapitāla instrumentus uzskata par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumiem:

a)        instrumenti ir emitēti un pilnībā apmaksāti;

b)        instrumentus nav iegādājusies kāda no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)         iestāde vai tās meitas uzņēmumi,

ii)        sabiedrība, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības — tiešas vai kontroles veidā — vismaz 20 % apmērā vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

c)        instrumentu iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;

d)        prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentu reglamentējošiem noteikumiem ir pilnīgi subordinēts visu nesubordinēto kreditoru prasījumiem;

e)        instrumentus nenodrošina vai tiem nesniedz garantijas neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)         iestāde vai tās meitas uzņēmumi,

ii)        mātes uzņēmums vai tā meitas uzņēmumi,

iii)        mātes finanšu kontrolakciju sabiedrība vai tās meitas uzņēmumi,

iv)       jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība vai tās meitas uzņēmumi,

v)        jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un tās meitas uzņēmumi,

vi)       jebkura sabiedrība, kam ir ciešas attiecības ar i)–v) daļā minētajām sabiedrībām;

f)         instrumentiem nepiemēro nekādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem;

g)        instrumentu sākotnējais termiņš ir vismaz 5 gadi;

h)        instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu veicināt iestādi veikt to dzēšanu;

i)         ja instrumenti ietver vienu vai vairākus piedāvājumus atpirkt vai dzēst pirms termiņa, piedāvājumus dzēst vai atpirkt pirms termiņa var izmantot pēc emitenta ieskatiem;

j)         instrumentus var piedāvāt atpirkt pirms termiņa, dzēst vai atpirkt tikai tad, ja ir izpildīti 72. panta nosacījumi, un ne ātrāk kā 5 gadus pēc to emitēšanas;

k)        instrumentus reglamentējošie noteikumi nenorāda un neierosina, ka instrumenti tiktu vai varētu tikt dzēsti vai atpirkti, izņemot termiņa beigās, un iestāde citādi nesniedz šādu norādi vai ierosinājumu;

l)         instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt grafikā noteiktu nākotnes procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

m)       ar instrumentiem saistīto procentu vai dividenžu maksājumu līmenis netiks mainīts, pamatojoties uz iestādes, tās mātes uzņēmuma, mātes uzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrības kredītstāvokli;

n)        ja instrumentus neemitē tieši iestāde vai sabiedrība, kas veic darbības un kas ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, vai mātes uzņēmums, mātes uzņēmums, kurš ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība, ienākumi ir nekavējoties pieejami bez ierobežojumiem veidā, kas atbilst šā punkta nosacījumiem, un šādām sabiedrībām:

i)         iestādei,

ii)        sabiedrībai, kas veic darbības un kas ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu,

iii)        mātes uzņēmumam,

iv)       mātes finanšu kontrolakciju sabiedrībai,

v)        jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībai;

na)      instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz vai nu otrā līmeņa instrumentu pamatsummas pastāvīgu norakstīšanu līdz nulles vērtībai, vai to konvertēšanu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kompetentai iestādei pieņemot lēmumu saskaņā ar 51.a panta 1. punktu un pamatojoties uz EBI izstrādātu un kontrolētu kritēriju sarakstu.

EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

61. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija

To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumentus var uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo 5 gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā paredzētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu, un to dara šādi:

a)        instrumentu vai subordinētu aizdevumu nominālvērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo 5 gadu pirmajā dienā, ko dala ar šā perioda kalendārajām dienām;

b)        instrumentu vai subordinētu aizdevumu līgumā noteiktā termiņa atlikušo kalendāro dienu skaits.

62. pants

Neatbilstības otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Tajā gadījumā, ja saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 60. panta nosacījumiem:

a)        šo instrumentu vairs neuzskata par otrā līmeņa kapitāla instrumentu;

b)        to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, vairs neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2. iedaļa

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

63. pants

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

No otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita:

a)        iestādes tiešo un netiešo līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, tai skaitā pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ko iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b)        līdzdalību attiecīgo sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

c)        tiešās un netiešās līdzdalības attiecīgo sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos piemērojamo apmēru, kas noteikts saskaņā ar 67. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtiskas līdzdalības;

d)        iestādes tiešo un netiešo līdzdalību attiecīgo sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiska līdzdalība, izņemot parakstītās pozīcijas, kas tiek turētas mazāk par 5 darbdienām.

64. pants

Līdzdalības pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos un subordinētajos aizdevumos atskaitījumi

Šīs regulas 63. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ar šādiem izņēmumiem:

a)        iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru tirdzniecības portfelī, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar nosacījumu, ka garās un īsās pozīcijas atrodas vienā bāzes riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;

b)        iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz netiešu līdzdalību tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalība indeksa vērtspapīros, aprēķinot bāzes riska darījumu ar pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ietverti indeksos;

c)        iestādes var kompensēt bruto garās pozīcijas pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos tirdzniecības portfelī, kuras izriet no līdzdalības indeksa vērtspapīros, attiecībā pret īsajām pozīcijām pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kuras izriet no pamatā esošo indeksu īsajām pozīcijām, turklāt arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku.

65. pants

Līdzdalības attiecīgo sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos un subordinēto aizdevumu atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes veic 63. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)        līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, tai skaitā subordinētos aizdevumus, aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b)        atskaitīšanas vajadzībām līdzdalību otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos un 3. līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos uzskata par līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

66. pants

Līdzdalības attiecīgo sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos un subordinēto aizdevumu atskaitījumi

Iestādes veic 63. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus šādi:

a)        tās var aprēķināt līdzdalību attiecīgo sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā bāzes riska darījumā, ar nosacījumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tai ir atlicis termiņš vismaz viena gada apmērā;

b)        tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz netiešu līdzdalību attiecīgo sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, un tā ir līdzdalība indeksa vērtspapīros, aplūkojot bāzes riska darījumu ar indeksos uzskaitīto attiecīgo sabiedrību kapitāla instrumentiem.

67. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu atskaitījumi, ja iestādei nav būtiskas līdzadalības attiecīgā sabiedrībā

1.        Šīs regulas 63. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a)        kopējā summa, par kādu iestādes tiešā un netiešā līdzdalība attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i)       29.–32. pants,

ii)      33. panta 1. punkta a)–g) un j)–l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības,

iii)     41. un 42. pants;

b)     iestādes tiešā un netiešā līdzdalība attiecīgo sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ko dala ar iestādes tiešās un netiešās līdzdalības kopējo summu šo attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

2.        Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver parakstītās pozīcijas, kas tiek turētas 5  vai mazāk darbdienas.

3.        Iestādes nosaka līdzdalības daļu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ko atskaita, dalot a) apakšpunktā norādīto summu ar b) apakšpunktā norādīto summu:

a)        līdzdalības kopējā summa, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b)        iestādes tiešās un netiešās līdzdalības kopējais apmērs tādu attiecīgo sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības.

3. iedaļa

Otrā līmeņa kapitāls

68. pants

Otrā līmeņa kapitāls

Iestādes otrā līmeņa kapitālu veido iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veikti 63. pantā minētie atskaitījumi un piemērots 74. pants.

5. nodaļa

Pašu kapitāls

69. pants

Pašu kapitāls

Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

6. nodaļa

Vispārīgas prasības

70. pants

Līdzdalība regulētu sabiedrību kapitāla instrumentos, ko neuzskata par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu

Iestādes neveic atskaitījumus no pašu kapitāla elementiem, kuros tām ir līdzdalība regulētā finanšu sabiedrībā 137. panta 4. punkta 2. apakšpunkta izpratnē un kurus neuzskata par šīs sabiedrības regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu. Iestādes šādai līdzdalībai pēc vajadzības piemēro riska pakāpes saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.

71. pants

Netieša līdzdalība, kas izriet no ieguldījuma indeksa vērtspapīros

1.        Kā alternatīvu tam, ka iestāde aprēķina savus riska darījumus ar indeksos iekļauto attiecīgo iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ja kompetentā iestāde ir sniegusi iepriekšēju piekrišanu, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses par iestādes bāzes riska darījumiem attiecībā uz indeksos iekļauto attiecīgo iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

2.        Kompetentā iestāde sniedz savu piekrišanu tikai tad, ja iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši parādījusi, ka, ņemot vērā tās darbību, būtu apgrūtinoši uzraudzīt tās bāzes riska darījumus ar indeksos iekļauto attiecīgo iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        konservatīvisma apmēru, kāds vajadzīgs aplēsēs, ko izmanto kā alternatīvu 1. punktā minētā pamatā esošā riska darījuma aprēķināšanai;

b)       jēdziena „apgrūtinošs, ņemot vērā darbību” nozīmi 2. punkta vajadzībām.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

72. pants

Pašu kapitāla samazināšanas nosacījumi

Iestādei ir vajadzīga kompetentās iestādes iepriekšēja piekrišana, lai:

a)        samazinātu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

b)        īstenotu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu piedāvājumu dzēst vai atpirkt pirms termiņa, dzēst vai atpirkt pirms to līgumā noteiktā termiņa.

73. pants

Uzraudzības iestādes piekrišana par pašu kapitāla samazināšanu

1.        Kompetentā iestāde sniedz piekrišanu iestādei samazināt, atpirkt, piedāvāt dzēst vai atpirkt pirms termiņa vai dzēst pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        brīdī, kad veic 13. pantā minēto darbību, vai pirms tam iestāde aizstāj 72. panta minētos instrumentus ar pašu kapitāla instrumentiem, kuru kvalitāte ir līdzvērtīga vai augstāka un kas spēj ilgtspējīgi nodrošināt iestādes ienākumus;

b)       iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši parādījusi, ka iestādes pašu kapitāls — pēc minētās darbības veikšanas — pārsniegtu 87. panta 1. punktā noteiktās prasības par tādu pakāpi, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku un atbilstīgu, un kompetentā iestāde uzskata, ka iestādes finansiālais stāvoklis arī citādi ir stabils.

ba)     kompetentā iestāde var jebkurā laikā dot atļauju datēto vai nedatēto instrumentu pirmstermiņa dzēšanai gadījumā, ja notikušas izmaiņas piemērojamajā nodokļu režīmā vai šādu instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, ko nevarēja paredzēt emisijas brīdī.

2.        Ja iestāde veic 72. panta a) apakšpunktā minēto darbību un spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz atteikties dzēst 25. pantā minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kompetentā iestāde var nepiemērot šā panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, ja kompetentā iestāde prasa iestādei atbilstīgi ierobežot šādu instrumentu dzēšanu.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        jēdziena „ilgtspējīgi nodrošināt iestādes ienākumus” nozīmi;

b)        šā panta 2. punktā minētā dzēšanas ierobežojuma atbilstīgumu;

c)        procesu un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes piekrišanu veikt 72. pantā minēto darbību, tai skaitā šāda pieteikuma apstrādes laiku.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

74. pants

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

1.        Ja iestādei pagaidu turējumā ir attiecīgās sabiedrības akcijas, ko uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, un ja kompetentā iestāde attiecībā uz šo līdzdalību atzīst, ka tā finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidots, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību, kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem, kas parasti šiem instrumentiem tiktu piemēroti.

2.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu jēdziena „pagaidu” nozīmi 1. punkta vajadzībām un nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde var atzīt minēto pagaidu līdzdalību kā līdzdalību, kuras mērķis ir finansiālas palīdzības operācija, kas ir izveidota, lai reorganizētu un glābtu attiecīgo sabiedrību.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

75. pants

Pašu kapitāla kvalitātes nepārtraukta pārbaude

1.        EBI uzrauga Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla instrumentu kvalitāti un nekavējoties paziņo Komisijai, ja pastāv vērā ņemamas liecības par šo instrumentu kvalitātes būtisku pasliktināšanos.

2.        Šādā paziņojumā ietver:

a)        detalizētu paskaidrojumu par konstatētās pasliktināšanās būtību un apmēru;

b)        tehnisku ieteikumu par Komisijas rīcību, ko EBI uzskata par vajadzīgu.

3.        EBI Komisijai sniedz tehnisku ieteikumu par jebkādām būtiskām izmaiņām, kas, pēc tās uzskata, vajadzīgas attiecībā uz pašu kapitāla noteikšanu un kas izriet no:

a)        attiecīgām tirgus standartu vai prakses tendencēm;

b)        attiecīgo juridisko vai grāmatvedības standartu izmaiņām;

c)        būtiskām tendencēm EBI stresa testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.

4.        EBI Komisijai sniedz tehnisku ieteikumu līdz 2013. gada 31. decembrim par iespējamo citādāku rīcību attiecībā uz nerealizēto peļņu, kas novērtēta pēc tās patiesās vērtības, nekā tās ietveršanu ietveršanu pirmā līmeņa pamata kapitālā, neveicot korekcijas. Šādos ieteikumos ņem vērā starptautisko grāmatvedības standartu attiecīgās tendences, kā arī attiecīgās tendences starptautiskos nolīgumos par banku prudenciālajiem standartiem.

III sadaļaMazākuma līdzdalība un meitas uzņēmumu emitēti pirmā līmeņa papildu un otrā līmeņa kapitāla instrumenti

76. pants

Mazākuma līdzdalība, kas atbilst iekļaušanai konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

1.        Mazākuma līdzdalību veido meitas uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kam pieskaita saistīto nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        meitas uzņēmums ir vai nu:

i)       iestāde vai

ii)      uzņēmums, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas [ieraksta PB] prasības;

b)     meitas uzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c)     šie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

2.        Mazākuma līdzdalību, ko tieši vai netieši finansē mātes uzņēmums, mātes uzņēmums, kurš ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība vai to meitas uzņēmumi, izmantojot īpašam nolūkam izveidotu sabiedrību vai citādi, neuzskata par konsolidētu pirmā līmeņa pamata kapitālu.

77. pants

Kvalificēts pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls un otrā līmeņa kapitāls, un kvalificēts pašu kapitāls

Kvalificēts pirmā līmeņa papildu, pirmā līmeņa un otrā līmeņa kapitāls un kritērijiem atbilstīgs pašu kapitāls ietver meitas uzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu, pirmā līmeņa vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus pēc vajadzības, kam pieskaita saistīto nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

a)        meitas uzņēmums ir vai nu:

i)         iestāde vai

ii)        uzņēmums, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas [ieraksta PB] prasības;

b)        meitas uzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c)        šie instrumenti pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

78. pants

Kvalificēts pirmā līmeņa papildu un otrā līmeņa kapitāls, ko emitējusi īpašam nolūkam izveidota sabiedrība

1.        Kvalificēta pirmā līmeņa papildu, pirmā līmeņa un otrā līmeņa kapitālā vai kritērijiem atbilstīgā pašu kapitālā ietver īpašam nolūkam izveidotas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī saistīto nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus pēc vajadzības tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        īpašam nolūkam izveidotā sabiedrība, kas emitē šos instrumentus, ir pilnībā ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

b)       instrumenti, kā arī saistītā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti kvalificētā pirmā līmeņa papildu kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 49. panta 1. punkta nosacījumi;

c)        instrumenti, kā arī saistītā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti kritērijiem atbilstīgā otrā līmeņa kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 60. panta nosacījumi;

d)       vienīgais īpašam nolūkam izveidotās sabiedrības aktīvs ir tās līdzdalība minētā meitas uzņēmuma pašu kapitālā, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti attiecīgi 49. panta 1. punktā vai 60. pantā.

da)      gadījumā, ja īpašam nolūkam izveidota sabiedrība atrodas ārpus ES, tā sniedz publiski pieejamu informāciju par jurisdikciju, kurā tā atrodas, par saviem gada pārskatiem un par samaksāto nodokļu summu.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka īpašam nolūkam izveidotās sabiedrības aktīvi ir minimāli un nebūtiski šādai sabiedrībai, kompetentā iestāde var nepiemērot d) apakšpunktā paredzēto nosacījumu.

2.          EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu 1. punkta d) apakšpunktā minēto jēdzienu „minimāls” un „nebūtisks” nozīmi.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

79. pants

Mazākuma līdzdalība, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

Iestādes nosaka meitas uzņēmuma mazākuma līdzdalības apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, no minētā uzņēmuma mazākuma līdzdalības atņemot rezultātu, ko iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)        meitas uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls, no kā atņem mazāko no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)         šī meitas uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla apmēru, kam jāatbilst 87. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, konkrētām pašu kapitāla prasībām, kuras minētas Direktīvas [ieraksta PB] 100. pantā, un Direktīvas [ieraksta PB] 122. panta 2. punktā minētajām apvienotajām rezervēm, kā arī jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem ārpuskopienas valstīs attiecībā uz to, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

ii)        ar šo meitas uzņēmumu saistīto konsolidēto pirmā līmeņa pamata kapitāla apmēru, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 87. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, konkrētām pašu kapitāla prasībām, kuras minētas Direktīvas [ieraksta PB] 100. pantā, iestādes aprēķinātajam iekšējam kapitālam, kā minēts Direktīvas [ieraksta PB] 72. pantā, un Direktīvas [ieraksta PB] 122. panta 2. punktā minētajām apvienotajām rezervēm, kā arī jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem ārpuskopienas valstīs attiecībā uz to, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

ii.a)    šā panta 1. punktā minēto aprēķinu veic subkonsolidēti attiecībā uz katru 76. panta 1. punktā minēto meitas uzņēmumu.

Iestāde var izvēlēties neveikt šo aprēķinu attiecībā uz 76. panta 1. punktā minētu meitas uzņēmumu. Ja iestāde pieņem šādu lēmumu, šā meitas uzņēmuma mazākuma līdzdalību nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

b)        meitas uzņēmuma mazākuma līdzdalība, ko izsaka kā procentuālo attiecību, kuru veido šā uzņēmuma visi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kam pieskaita saistīto nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus.

Ja kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības mātes uzņēmums ir kontrolakciju sabiedrība, kas neīsteno darbības un kam ir mazākuma līdzdalības nodrošināta kontrole pār tās konsolidētajiem riska svērtajiem aktīviem, kompetentās iestādes var attiecīgā gadījumā piešķirt atbrīvojumu no šā panta piemērošanas saskaņā ar to definētiem nosacījumiem.

Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm no šķērsgarantiju shēmas mazākuma līdzdalības neatņemt rezultātu, ko iegūst, 1. punkta a) apakšpunktā minēto summu reizinot ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību, ievērojot 108. panta 7. punkta noteikumus.

Ja kompetentā iestāde konkrētā gadījumā nepiemēro prudenciālās prasības, kā noteikts 6. pantā, mazākuma līdzdalība konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā ir jāaprēķina, neņemot vērā šo atsevišķo nepiemērošanas gadījumu.

80. pants

Kvalificēti pirmā līmeņa kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā

Iestādes nosaka meitas uzņēmuma kvalificēto pirmā līmeņa kapitālu, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā, no minētā uzņēmuma kvalificētā pirmā līmeņa kapitāla atņemot rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)        meitas uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāls, no kā atņem mazāko no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)         šā meitas uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla apmēru, kam jāatbilst 87. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, konkrētām pašu kapitāla prasībām, kuras minētas Direktīvas [ieraksta PB] 100. pantā, un Direktīvas [ieraksta PB] 122. panta 2. punktā minētajām apvienotajām rezervēm, kā arī jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem ārpuskopienas valstīs attiecībā uz to, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

ii)        ar šo meitas uzņēmumu saistīto konsolidēto pirmā līmeņa kapitāla apmēru, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 87. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, konkrētām pašu kapitāla prasībām, kuras minētas Direktīvas [ieraksta PB] 100. pantā, un Direktīvas [ieraksta PB] 122. panta 2. punktā minētajām apvienotajām rezervēm, kā arī jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem ārpuskopienas valstīs attiecībā uz to, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

b)        kvalificēto meitas uzņēmuma pirmā līmeņa kapitālu, ko izsaka kā procentuālo attiecību pret visiem šā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem un saistīto nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontiem.

Ja kompetentā iestāde konkrētā gadījumā nepiemēro prudenciālās prasības, kā noteikts 6. pantā, kvalificēti pirmā līmeņa kapitāla instrumenti konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā ir jāaprēķina, neņemot vērā šo atsevišķo nepiemērošanas gadījumu.

81. pants

Kvalificēts pirmā līmeņa kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā

Iestādes nosaka kvalificētā pirmā līmeņa meitas uzņēmuma kapitāla apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Ir pilnībā jāatzīst mazākuma līdzdalība dalībvalsts primārā kredītiestādē ar nosacījumu, ka pārpalikušais finansējums, kas pārsniedz regulatīvās prasības, ir pilnībā pārvedams grupas ietvaros. Pārējo mazākuma līdzdalības summu, ko konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā, aprēķina, no kvalificētā minētā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla, kuru ietver konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā, atņemot šā uzņēmuma mazākuma līdzdalību, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

Ja kompetentā iestāde konkrētā gadījumā nepiemēro prudenciālās prasības, kā noteikts 6. pantā, kvalificēts pirmā līmeņa kapitāls konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā ir jāaprēķina, neņemot vērā šo atsevišķo nepiemērošanas gadījumu.

82. pants

Kvalificēts pašu kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā

Iestādes nosaka kvalificēto meitas uzņēmuma pašu kapitālu, ko ietver konsolidētajā pašu kapitālā, no minētā uzņēmuma kvalificētā pašu kapitāla atņemot rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)        meitas uzņēmuma pašu kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)         šā meitas uzņēmuma pašu kapitāla apmērs, kam jāatbilst 87. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, konkrētām pašu kapitāla prasībām, kuras minētas Direktīvas [ieraksta PB] 100. pantā, iestādes aprēķinātajam iekšējam kapitālam, kā minēts Direktīvas [ieraksta PB] 72. pantā, un Direktīvas [ieraksta PB] 122. panta 2. punktā minētajām apvienotajām rezervēm, kā arī jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem ārpuskopienas valstīs,

ii)        ar šo meitas uzņēmumu saistītā pašu kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 87. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, konkrētām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 100. pantu, iestādes aprēķinātajam iekšējam kapitālam, kā minēts Direktīvas [ieraksta PB] 72. pantā, un Direktīvas [ieraksta PB] 122. panta 2. punktā minētajām apvienotajām rezervēm;

b)        kvalificētais meitas uzņēmuma pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālo attiecību pret visiem šā uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, kas ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņos, un saistīto nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontiem.

Ja kompetentā iestāde konkrētā gadījumā nepiemēro prudenciālās prasības, kā noteikts 6. pantā, kvalificēts pirmā līmeņa kapitāls konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā ir jāaprēķina, neņemot vērā šo atsevišķo nepiemērošanas gadījumu.

83. pants

Kvalificēti pašu kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā

Iestādes nosaka meitas uzņēmuma kvalificētā pašu kapitāla apmēru, ko ietver konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Ir pilnībā jāatzīst mazākuma līdzdalība dalībvalsts primārā kredītiestādē ar nosacījumu, ka pārpalikušais finansējums, kas pārsniedz regulatīvās prasības, ir pilnībā pārvedams grupas ietvaros. Pārējo konsolidētā otrā līmeņa kapitāla daļu nosaka, no minētā uzņēmuma kvalificētā pašu kapitāla, kuru ietver konsolidētajā pašu kapitālā, atņemot šā uzņēmuma kvalificēto pirmā līmeņa kapitālu, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.

Ja kompetentā iestāde konkrētā gadījumā nepiemēro prudenciālās prasības, kā noteikts 6. pantā, kvalificēts pirmā līmeņa kapitāls konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā ir jāaprēķina, neņemot vērā šo atsevišķo nepiemērošanas gadījumu.

83.a pants

Konsolidētā kapitāla pasākumu uzraudzība

Regulas 80.–83. pantā paredzētie konsolidētā kapitāla pasākumi var radīt konflikta situācijas starp uzņēmējas valsts regulatoriem, mudinot emitēt kapitālu ar vietējo meitas uzņēmumu starpniecību un mudinot izcelsmes valsts regulatorus ierobežot kapitāla kredīta apmēru grupas līmenī. Ir jāpanāk līdzsvars starp šīm konfliktējošajām interesēm. EBI uzrauga šos pasākumus un ietekmi uz Eiropas bankām un izdod regulatīvus tehniskos standartus, lai ES nodrošinātu saskaņotu pieeju.

IV sadaļaBūtiska līdzdalība ārpus finanšu sektora

84. pants

Riska pakāpes un būtiskas līdzdalības aizliegums ārpus finanšu sektora

1.        Būtiskai līdzdalībai, kuras apmērs pārsniedz 15 % no iestādes atbilstošā kapitāla, uzņēmumā, kas nav viens no turpmāk nosauktajiem, piemēro 3. punkta noteikumus:

a)        attiecīgā sabiedrība;

b)       uzņēmums, kas nav attiecīgā sabiedrība un kas veic darbības, kuras kompetentā iestāde uzskata par:

i)       darbībām, kas tieši izriet no banku darbības vai

ii)      ar banku darbību saistītām darbībām,

iii)     nomu, faktūrkreditēšanu, daļu trastu pārvaldību, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību vai citu līdzīgu darbību.

2.        Iestādes kopējam būtiskas līdzdalības apmēram attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie uzņēmumi, ja šāda būtiska līdzdalība pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla, piemēro 3. punktā paredzētos noteikumus.

3.        Kompetentās iestādes attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto iestāžu būtisko līdzdalību piemēro a) vai b) apakšpunktā noteiktās prasības:

a)        iestādes piemēro riska pakāpi 1250 % apmērā šādiem elementiem:

i)       šā panta 1. punktā minētās būtiskās līdzdalības apmēram, kas pārsniedz 15 % no atbilstošā kapitāla,

ii)      šā panta 2. punktā minētās būtiskās līdzdalības kopējam apmēram, kas pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla;

b)       kompetentās iestādes aizliedz iestādēm tādu 1. un 2. punktā minēto būtisko līdzdalību, kuras apmērs pārsniedz šajos punktos noteiktās atbilstošā kapitāla procentuālās attiecības.

▌

85. pants

Alternatīva 1250 % riska pakāpei

Kā alternatīvu 1250 % riska pakāpes piemērošanai attiecībā uz summām, kas pārsniedz 84. panta 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus, iestādes var šīs summas atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 33. panta 1. punkta k) apakšpunktu.

86. pants

Izņēmumi

1.        To uzņēmumu akcijas, kuri nav minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neietver aprēķinos par 84. pantā noteiktajiem atbilstošā kapitāla ierobežojumiem, ja ir atbilstība kādam no turpmākajiem nosacījumiem:

a)        akcijas ir turējumā uz laiku sakarā ar finansiālās palīdzības operāciju vai sanācijas nolūkā;

b)       turētās akcijas ir parakstītās pozīcijas, kas tiek turētas 5 vai mazāk darbdienas vai mazāk;

c)        akcijas ir turējumā iestādes vārdā un citu vārdā.

2.        Regulas 84. pantā minētajā aprēķinā neiekļauj akcijas, kas nav ilgtermiņa ieguldījumi, kā tie definēti Direktīvas 86/635/EEK 35. panta 2. punktā.

TREŠĀ DAĻAKAPITĀLA PRASĪBAS

I sadaļaVispārīgas prasības, novērtēšana un pārskati

1. nodaļa

Pašu kapitāla vajadzīgais līmenis

1. iedaļa

Pašu kapitāla prasības iestādēm

87. pants

Pašu kapitāla prasības

1.        Saskaņā ar regulas 88. un 89. pantu iestādes vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla prasībām:

a)        pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs 4,5 % apmērā;

b)        pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 6 % apmērā;

c)        kopējais kapitāla rādītājs 8 % apmērā.

2.        Iestādes aprēķina savus kapitāla rādītājus šādi:

a)        pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka kā procentuālo attiecību no riska darījumu kopējā apmēra;

b)        pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālo attiecību no riska darījumu kopējā apmēra;

c)        kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālo attiecību no riska darījumu kopējā apmēra.

3.        Riska darījumu kopējo apmēru aprēķina, saskaitot a)–f) apakšpunktā norādītās summas pēc tam, kad ir ņemti vērā 4. punkta noteikumi:

a)        kredītriska un vērtības samazinājuma riska darījumu riska svērtās vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļu, attiecībā uz visiem iestādes uzņēmējdarbības darījumiem, neskaitot riska darījumu riska svērtās vērtības no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem;

b)        pašu kapitāla prasības, ko pēc vajadzības nosaka saskaņā ar Trešās vai Ceturtās daļas IV sadaļu, attiecībā uz iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem:

i)         pozīcijas riskam,

ii)        lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 384.–390. pantā noteiktos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt šos ierobežojumus;

c)        pašu kapitāla prasības, ko pēc vajadzības nosaka saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļu vai Trešās daļas V sadaļu, attiecībā uz:

i)         ārvalstu valūtas risku,

ii)        norēķinu risku,

iii)        preču risku;

d)        pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar VI sadaļu attiecībā uz kredītvērtējuma korekcijas risku ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas nav kredītu atvasinātie finanšu instrumenti, par kuriem ir atzīts, ka tie samazina kredītriska riska darījumu riska svērtās vērtības;

e)        pašu kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar Trešās daļas III sadaļu attiecībā uz operacionālo risku;

f)         riska darījumu riska svērtās vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļu attiecībā uz darījuma partnera risku, kurš izriet no iestādes tirdzniecības portfeļa darījuma saistībā ar šādiem darījumiem un līgumiem:

i)         ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem un kredītu atvasinātajiem finanšu instrumentiem,

ii)        repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, kas ir pamatoti ar vērtspapīriem vai precēm,

iii)       maržinālo aizdevumu darījumiem, kas ir pamatoti ar vērtspapīriem vai precēm,

iv)       ilgstoša norēķina darījumiem.

4.        Aprēķinot 3. punktā minēto riska darījumu kopējo apmēru, piemēro šādus noteikumus:

a)        šā punkta c)–e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ietver prasības, kas izriet no iestādes uzņēmējdarbības darījumiem;

b)        iestādes reizina šā punkta b)–e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ar 12,5;

ba)      riska darījumu riska svērtās vērtības MVU aizdevumu kredītriskam (kā noteikts II sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļas 148. panta 4. punktā) ir jāaprēķina saskaņā ar II sadaļu, pēc tam tās reizinot ar 0,7619 (MVU atbalsta koeficienta piemērošana), neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto metodi, kas noteikta Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļā;

4.a      Ja dažādu kapitāla prasību dēļ saistības vai kapitāla prasību piemēro vairāk nekā vienu reizi, kompetentā iestāde var nepiemērot šīs regulas attiecīgo daļu. Kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk informē EBI, ja ir izmantota šī pieeja. EBI uzrauga šīs darbības un, ja vajadzīgs, pēc savas iniciatīvas izdod pamatnostādnes, lai nodrošinātu konsekvenci ES līmenī.

88. pants

Sākotnējā kapitāla prasības, ja iestāde turpina darbu

1.        Iestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par sākotnējā kapitāla apmēru, kāds bija vajadzīgs laikā, kad iestāde saņēma atļauju.

2.        Iestādes, kuras jau 1993. gada 1. janvārī veica savas darbības un kuru pašu kapitāls nesasniedz vajadzīgā sākotnējā kapitāla apmēru, drīkst turpināt savas darbības. Tādā gadījumā šo iestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par lielāko apmēru, kāds sasniegts, sākot no 1989. gada 22. decembra, izņemot gadījumus, kad kapitāls ir mazāks tādēļ, ka konkrēti kapitāla instrumenti, kuri saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK ir uzskatāmi par pašu kapitālu, netiek uzskatīti par pašu kapitālu saskaņā ar šo regulu vai tādēļ, ka ir pieņemti jauni atskaitīšanas noteikumi.

3.        Ja tādas iestādes kontroli, kura atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, iegūst fiziska vai juridiska persona, kas nav persona, kura iestādi kontrolēja iepriekš, šīs iestādes pašu kapitāls saglabājas vismaz vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenī.

4.        Tajos gadījumos, kad apvienojas divas vai vairāk iestādes, kas atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, apvienošanās rezultātā izveidotās iestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par apvienoto iestāžu pašu kapitāla summu apvienošanās laikā, kamēr nav sasniegts vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenis.

5.        Ja kompetentās iestādes uzskata, ka, lai nodrošinātu iestādes maksātspēju, ir jānodrošina atbilstība 1. punktā noteiktajai prasībai, 2.–4. punkta noteikumus nepiemēro.

89. pants

Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem

1.        Iestādes var aizstāt 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto kapitāla prasību ar kapitāla prasību, ko aprēķina saskaņā ar minētā punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz to tirdzniecības portfeļa darījumiem ar nosacījumu, ka to bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs atbilst šādiem nosacījumiem:

a)        parasti ir mazāks par 5 % no kopējiem aktīviem un mazāks par 15 miljoniem euro;

b)        nekad nepārsniedz 6 % no kopējiem aktīviem un nepārsniedz 20 miljonus euro.

2.        Aprēķinot bilances un ārpusbilances darījumu apmēru, parāda instrumentus novērtē pēc to tirgus cenām vai nominālvērtības, pašu kapitāla vērtību novērtē pēc tā tirgus cenām un atvasināto finanšu instrumentu vērtību — saskaņā ar to bāzes instrumentu nominālvērtību vai tirgus vērtību. Garās un īsās pozīcijas summē neatkarīgi no tā, vai tās ir pozitīvas vai negatīvas.

3.        Ja iestāde nenodrošina atbilstību 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumam, tā nekavējoties informē kompetento iestādi. Ja pēc novērtējuma veikšanas kompetentā iestāde konstatē — un attiecīgi informē iestādi —, ka nav izpildīta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība, iestāde pārtrauc izmantot 1. punktu, sākot ar nākamā pārskata sniegšanas datumu.

2. sadaļa

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus

90. pants

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus

1.        Šīs regulas 87. panta 3. punkta vajadzībām ieguldījumu sabiedrības, kas nav saņēmušas atļauju sniegt Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus, izmanto 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu.

2.        Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu sabiedrības aprēķina riska darījumu kopējo apmēru kā lielāko no turpmāk minētajām lielumiem:

a)        šīs regulas 87. panta 3. punkta a)–d) un f) apakšpunktā minēto posteņu summu pēc tam, kad ir piemērots 87. panta 4. punkts;

b)       12,5, ko reizina ar 92. pantā noteikto lielumu.

3.        Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu sabiedrībām piemēro visus citus noteikumus, kas attiecas uz operacionālo risku un kas paredzēti Direktīvas [ieraksta PB] VII sadaļas 3. nodaļas II iedaļas 1. apakšiedaļā.

91. pants

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu sabiedrībām, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas [ieraksta PB] 29. pantam

1.        Šīs regulas 87. panta 3. punkta vajadzībām turpmāk nosauktās ieguldījumu sabiedrību kategorijas, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas [ieraksta PB] 29. pantam, izmanto 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu:

a)        ieguldījumu sabiedrības, kas savā vārdā veic darījumus, tikai izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt klīringa un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģentūras statusā vai izpilda klienta pasūtījumu;

b)       ieguldījumu sabiedrības, kuru turējumā nav klienta naudas vai vērtspapīru;

c)        ieguldījumu sabiedrības, kuras uzņemas veikt darījumus tikai savā vārdā;

d)        ieguldījumu sabiedrības, kurām nav ārēju klientu;

e)        ieguldījumu sabiedrības, kuru norēķini un darījumu izpilde ir klīringa iestādes pārziņā, un šī klīringa iestāde šos darījumus garantē.

2.        Šā panta1. punktā minētajām ieguldījumu sabiedrībām riska darījumu kopējais apmērs ir turpmāk minēto lielumu summa:

a)        šīs regulas 87. panta 3. punkta a)–d) un f) apakšpunkts pēc tam, kad ir piemērots 87. panta 4. punkts;

b)        šīs regulas 92. pantā noteiktais lielums, ko reizina ar 12,5.

3.          Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu sabiedrībām piemēro visus citus noteikumus, kas attiecas uz operacionālo risku un kas paredzēti Direktīvas [ieraksta PB] VII sadaļas 3. nodaļas II iedaļas 1. apakšiedaļā.

92. pants

Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem

1.        Saskaņā ar 90. un 91. pantu ieguldījumu sabiedrībai ir atbilstošais kapitāls, kas ir vienāds vismaz ar ceturto daļu no ieguldījumu sabiedrības iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem.

2.        Ja kopš iepriekšējā gada ir mainījusies ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbība un kompetentā iestāde šīs izmaiņas uzskata par būtiskām, tā var koriģēt 1. punktā noteikto prasību.

3.        Ja ieguldījumu sabiedrība nav veikusi uzņēmējdarbību vienu gadu, sākot no tās dibināšanas dienas, ieguldījumu sabiedrības atbilstošais kapitāls ir vienāds vismaz ar ceturto daļu no ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbības plānā prognozētajiem fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde prasa uzņēmējdarbības plānā ieviest korekcijas.

▌

93. pants

Ieguldījumu sabiedrību konsolidētais pašu kapitāls

1.        Šīs regulas 90. panta 1. punktā minēto ieguldījumu sabiedrību grupas gadījumā, kura neietver kredītiestādes, mātes uzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī, konsolidācijas līmenī piemēro 87. pantu:

a)        izmantojot riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu, kā noteikts 90. panta 2. punktā;

b)        pašu kapitālam, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes uzņēmuma, kurš ir ieguldījumu sabiedrība, konsolidēto finanšu stāvokli.

2.        Šīs regulas 91. panta 1. punktā minēto ieguldījumu sabiedrību grupas gadījumā, kura neietver kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrība, ko kontrolē finanšu kontrolakciju sabiedrība, konsolidācijas līmenī piemēro 87. pantu:

a)        izmantojot riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu, kā noteikts 91. panta 2. punktā;

b)       pašu kapitālam, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes uzņēmuma, kurš ir ieguldījumu sabiedrība, konsolidēto finanšu stāvokli.

2. nodaļa

Aprēķinu un pārskatu sniegšanas prasības

94. pants

Novērtēšana

Aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējumu veic atbilstīgi grāmatvedības regulējumam, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un Direktīvu 86/635/EEK.

Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var prasīt, lai iestādes veiktu aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējumu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko piemēro atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1606/2002.

95. pants

Pārskati par pašu kapitāla prasībām un finanšu informācija

1.        Saistībā ar 87. pantā noteikto pienākumu iestādes vismaz reizi ceturksnī sniedz pārskatus.

Šādi pārskati ietver arī finanšu informāciju, kas sagatavota atbilstīgi grāmatvedības regulējumam, kuru iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un Direktīvu 86/635/EEK, ciktāl:

a)        EBI uzskata, ka šāda informācija ir vajadzīga, lai iegūtu vispusīgu pārskatu par iestādes darbību riska profilu;

b)        EBI, sadarbojoties ar ESRK, uzskata, ka šī informācija ir vajadzīga, lai īstenotu makroprudenciālās uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010 un Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

Iestādes sniedz pārskatus par 87. pantā noteiktajiem pienākumiem vismaz divas reizes gadā.

Iestādes savlaicīgi nosūta rezultātus un visus vajadzīgos aprēķinu datus kompetentajām iestādēm.

2.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu definīcijas, klasifikācijas kritērijus, vienotus pārskatu formātus, to regularitāti un datumus, kā arī IT risinājumus, kas piemērojami Savienībā attiecībā uz šādiem pārskatiem. Saistībā ar finanšu informāciju tehnisko standartu īstenošanas jomu attiecina tikai uz tām iestādēm, kas piemēro Regulas (EK) Nr. 1606/2002 4. pantu. Pārskatu formāts un iesniegšanas regularitāte ir proporcionāla iestāžu darbību veidam, mērogam un sarežģītībai. EBI konsultē ESRK par īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi saistībā ar 1.a punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

95.a pants

Papildu pārskatu sniegšanas prasības

Iestādes sniedz pārskatus — vismaz kopsavilkuma veidā — par līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vērtspapīru aizdevumiem un visiem apgrūtinājuma vai atgūšanas tiesību veidiem.

Šādu informāciju nosūta darījumu reģistram vai centrālajam vērtspapīru depozitārijam, lai nodrošinātu arī EBI, EVTI, attiecīgo kompetento iestāžu, ESRK, attiecīgo centrālo banku un ECBS piekļuvi šādai informācijai.

Nereģistrētām atgūšanas tiesībām nav juridiska spēka likvidācijas procesā.

96. pants

Īpaši pārskatu sniegšanas pienākumi

1.        Iestādes kompetentajām iestādēm paziņo datus par:

a)        zaudējumiem no kredītiem, kuru nodrošinājums līdz 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības konkrētajā gadā ir mājokļa nekustamais īpašums, ja vien saskaņā ar 119. panta 2. punktu nav izlemts citādi;

b)        kopējiem zaudējumiem no kredītiem, kuru nodrošinājums ir mājokļa nekustamais īpašums konkrētajā gadā;

c)        zaudējumiem no kredītiem, kuru nodrošinājums līdz 50% no tirgus vērtības vai 60% no hipotekārās vērtības konkrētajā gadā ir komerciāls nekustamais īpašums, ja vien saskaņā ar 119. panta 2. punktu nav izlemts citādi;

d)        kopējiem zaudējumiem no kredītiem, kuru nodrošinājums ir komerciāls nekustamais īpašums konkrētajā gadā.

2.        Kompetentās iestādes katru gadu apkopo un publisko 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktos datus kopā ar vēsturiskiem datiem, ja tādi pieejami. Kompetentā iestāde pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai EBI pieprasījuma šai kompetentajai iestādei vai EBI sniedz detalizētāku informāciju par mājokļa vai komerciālā nekustāmā īpašuma tirgu stāvokli šajā dalībvalstī.

3.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        vienotas definīcijas, formātus, regularitāti un datumus pārskatiem, kuros jāsniedz 1. punktā minētie dati, lai nodrošinātu konsekvenci un pārskatos uzrādīto zaudējumu salīdzināmību;

b)        vienotus formātus, regularitāti un datumus 2. punktā minēto apkopoto datu publicēšanai.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

3. nodaļa

Tirdzniecības portfelis

97. pants

Prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli

1.        Tirdzniecības portfeļa pozīcijas ir brīvas no ierobežojošiem nosacījumiem attiecībā uz to tirgojamību, vai arī to risku var ierobežot.

2.        Vēlme tirgoties ir jāpierāda ar stratēģijām, darbības plāniem un procedūrām, ko iestāde izveidojusi, lai saskaņā ar 98. pantu pārvaldītu pozīciju vai portfeli.

3.        Lai pārvaldītu savu tirdzniecības portfeli atbilstoši 99. un 100. pantam, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

4.        Iestādes var iekšējos riska ierobežojumus iekļaut kapitāla prasību aprēķināšanā attiecībā uz pozīciju risku ar nosacījumu, ka šīs pozīcijas tiek turētas, lai tirgotos, un ka ir izpildītas 98.–101. panta prasības.

98. pants

Tirdzniecības portfeļa pārvaldība

Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju kopumus tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību šādām prasībām:

a)        iestādei ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju/instrumentu vai portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprinājusi augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;

b)        iestādei ir ieviesta skaidri noteikta kārtība un procedūras tādu pozīciju aktīvai pārvaldībai, kas uzņemtas tirdzniecības nodaļā; šajā kārtībā un procedūrās nosaka:

i)         kuras pozīcijas var uzņemt konkrētās tirdzniecības nodaļās,

ii)         pozīciju limitus un to atbilstības uzraudzību,

iii)        ka dīleriem ir tiesības patstāvīgi lemt par pozīciju izveidošanu un pārvaldību saskaņā ar noteiktajiem limitiem un apstiprināto stratēģiju,

iv)       ka pozīcijas tiek paziņotas augstākajai vadībai un ka šādi pārskati ir iestādes risku pārvaldības procesa neatņemama sastāvdaļa,

v)        ka pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas atbilstīgi informācijas avotiem par tirgu un atbilstīgi pozīciju vai to riska daļu novērtējumam attiecībā uz pieprasījumu vai to spēju ierobežot risku, ieskaitot novērtējumu par tirgus sākotnējo izmaksu kvalitāti un tirgus datu pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgoto pozīciju lielumu,

v.a)     aktīvu krāpšanas apkarošanas stratēģiju.

c)        iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai uzraudzītu pozīcijas attiecībā pret iestādes tirdzniecības stratēģiju, ieskaitot pozīciju apgrozījuma uzraudzību un tādu pozīciju uzraudzību, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods.

99. pants

Iekļaušana tirdzniecības portfelī

1.        Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī to kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 97. pantā noteiktajām prasībām un tirdzniecības portfeļa noteikšanai saskaņā ar 4. pantu, ņemot vērā iestādes risku pārvaldības iespējas un praksi. Iestādes pilnībā dokumentē atbilstību šai politikai un procedūrām, kam piemēro regulāru iekšējo revīziju.

2.        Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Šajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:

a)        darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecību un kas veido tirdzniecības portfeli kapitāla prasību vajadzībām;

b)        apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;

c)        pozīcijām, kas ir novērtētas, izmantojot modeli, — to, ciktāl iestāde spēj:

i)       noteikt visus pozīcijas būtiskos riskus,

ii)      ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus,

iii)     iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem;

d)        apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko saskaņotā veidā var apstiprināt ārēji;

e)        apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības kavēs iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;

f)         apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;

g)        apmēru, kādā iestāde var pārcelt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un kritērijus šādai pārcelšanai.

100. pants

Piesardzīgas vērtēšanas prasības

1.        Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām piemēro piesardzīgas vērtēšanas standartus, kā norādīts šajā pantā. Iestādes jo īpaši nodrošina, ka to tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīgai novērtēšanai ir atbilstīga noteiktības pakāpe, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju dinamisko būtību, saprātīgas prudenciālās prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

2.        Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles. Šīs sistēmas un kontroles ietver vismaz šādus elementus:

a)        vērtēšanas procesa dokumentētu politiku un procedūras, tostarp skaidri noteiktus pienākumus attiecībā uz dažādām jomām, kas skar vērtību noteikšanu, tirgus informācijas avotus un pārskatus par tās atbilstību, nenovērojamu ievaddatu izmantošanas pamatnostādnes, kas, nosakot cenu pozīcijām, atspoguļo iestādes pieņēmumus par tirgus dalībnieku paredzamo uzvedību, neatkarīgas novērtēšanas biežumu, slēgšanas cenu grafiku, vērtējuma koriģēšanas procedūras, mēneša beigu un ad-hoc verificēšanas procedūras;

b)       skaidru un neatkarīgu (no tirdzniecības un klientu apkalpošanas struktūrvienības) atbildīgās nodaļas pārskatu sniegšanas kārtību.

Saskaņā ar tehniskajiem standartiem, ko EBI izdos ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. janvārim, iestādes izstrādā pieeju novērtēšanai pēc finansējuma, kā noteikts šīs regulas definīcijās. Šī pieeja papildina iestāžu izmantoto novērtēšanu pēc tirgus cenas, novērtēšanu pēc modeļa, kā arī bilances vērtības pieejas un par to vienlaikus sagatavo pārskatus, bet pēc izmēģinājuma perioda līdz 2015. gadam tās efektivitāti un izmantošanu novērtē EBI, kas Komisijai sniedz ieteikumus par to, vai ar šo pieeju būtu jāaizstāj dažas no pārējām novērtēšanas pieejām vai arī tai būtu vismaz jānodrošina pieeju vienlīdzīgs likumīgais statuss.

Pārskatu sniegšanas kārtība paredz, ka pārskati sasniedz vadības struktūras locekli.

3.        Iestādes vismaz reizi dienā tirdzniecības portfeļa pozīcijas novērtē no jauna.

4.        Iestādes, kad tas iespējams, vērtē savas pozīcijas pēc tirgus vērtības, arī kad tās nosaka tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību.

5.        Vērtējot pēc tirgus vērtības, iestāde izmanto piesardzīgākos pieprasījuma un piedāvājuma lielumus, izņemot gadījumus, kad iestāde ir nozīmīgs tirgus līderis kādā noteiktā finanšu instrumenta vai preču jomā un darījuma noslēgšana ir iespējama par vidējo tirgus cenu.

6.        Ja novērtēšana pēc tirgus vērtības nav iespējama, iestādes veic savu pozīciju un portfeļu konservatīvu pārvērtēšanu, izmantojot modeli, tostarp aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

7.        Ja iestādes pārvērtēšanu veic, izmantojot modeli, tās nodrošina atbilstību šādām prasībām:

a)        augstākā vadība ir informēta par tiem tirdzniecības portfeļa elementiem vai citām pozīcijām, ko mēra saskaņā ar to patieso vērtību, uz kuriem attiecas pārvērtēšana, izmantojot modeli, un tā arī apzinās to izraisīto neprecizitāšu būtiskumu attiecībā uz pārskatiem par uzņēmējdarbības risku/darbības rezultātu;

b)       iestādes datus par tirgu iespēju robežās iegūst atbilstoši tirgus cenām un bieži novērtē īpašu pozīciju atbilstību tirgus vērtībai un modeļa parametriem;

c)        ja iespējams, iestādes izmanto tirgus praksē pieņemtu novērtēšanas metodiku, kas attiecas uz konkrētiem finanšu instrumentiem vai precēm;

d)       ja iestāde pati ir izveidojusi modeli, tā pamatā ir atbilstīgi pieņēmumi, kurus izvērtējusi un pārbaudījusi pietiekami kvalificēta persona, kas ir neatkarīga no modeļa izstrādāšanas procesa;

e)        iestādēm ir ieviestas oficiālas izmaiņu kontroles procedūras, un tās uzglabā drošu šā modeļa kopiju, ko regulāri izmanto, lai pārbaudītu novērtējumus;

f)        riska pārvaldei ir zināmas šo izmantoto modeļu nepilnības un arī tas, kā tās labāk atspoguļot novērtējumā, un

g)        iestādēm piemēro regulāru pārbaudi, lai noteiktu to rezultātu precizitāti, un šāda pārbaude ietver novērtējumu attiecībā uz to, vai pieņēmumi joprojām ir atbilstīgi, peļņas un zaudējumu novērtējumu pret riska faktoriem, kā arī faktiskās noslēguma vērtības salīdzināšanu ar modeļa rezultātiem.

Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām modeli izstrādā vai apstiprina neatkarīgi no tirdzniecības nodaļas, un to izmēģina neatkarīgi, ietverot matemātisko aprēķinu novērtējumus, pieņēmumus un programmatūras ieviešanu.

8.        Iestādes — papildus ikdienas novērtēšanai pēc tirgus cenas vai izmantojot modeli — veic neatkarīgu cenu pārbaudi. Tirgus cenu un modeļa parametru pārbaudi veic persona vai nodaļa, kas ir neatkarīga no personām vai nodaļām, kuras ir ieguvējas no tirdzniecības portfeļa, un tā jāveic vismaz reizi mēnesī vai arī biežāk atkarībā no tirdzniecības vai realizācijas būtības. Ja nav pieejami neatkarīgi cenu noteikšanas avoti vai arī ja tie ir subjektīvāki, var būt atbilstīgi piemērot tādus uzraudzības filtrus kā vērtības korekcijas.

9.        Lai ņemtu vērā vērtības korekcijas, iestādes izveido un uztur procedūras.

10.      Iestādes formāli ņem vērā šādas vērtības korekcijas:

nesaņemto kredītu ienākumu/izdevumu starpību, pozīcijas aizvēršanas vai likvidācijas izdevumus, operacionālos riskus, pirmstermiņa izbeigšanu, ieguldījumu un finansējumu izmaksas, paredzamos administratīvos izdevumus un vajadzības gadījumā modeļa risku.

11.      Iestādes izveido un uztur procedūras, lai aprēķinātu jebkuru mazāk likvīdu pozīciju pašreizējā novērtējuma korekcijas, ko it sevišķi var izraisīt tirgus tendences vai ar iestādi saistītas situācijas, piemēram, pozīciju koncentrācija un/vai pozīcijas, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods. Vajadzības gadījumā iestādes veic šādas korekcijas papildus jebkādām izmaiņām pozīcijas vērtībā, kas nepieciešamas finanšu atskaitēm, un iestādes šīs korekcijas izveido, lai atspoguļotu attiecīgās pozīcijas nelikviditāti. Saskaņā ar šīm procedūrām iestādes apsver vairākus faktorus, nosakot, vai vērtības korekcija ir vajadzīga mazāk likvīdām pozīcijām. Šajos faktoros ir ietverts:

a)        laiks, kas būtu nepieciešams, lai nosegtu pozīciju vai ierobežotu riskus, kuri atrodas pozīcijā;

b)        pieprasījuma/piedāvājuma klāsta nestabilitāte un vidējais lielums;

c)        tirgus kotāciju pieejamība (tirgus uzturētāju skaits un identitāte) un tirdzniecības apmēru nestabilitāte un vidējais lielums, arī tirdzniecības apmēri tirgus stresa laikā;

d)        tirgus koncentrācijas;

e)        pozīciju novecošana;

f)         tas, cik lielā mērā vērtēšana pamatojas uz modeļa izmantošanu;

g)        citu modeļa risku ietekme.

12.      Izmantojot trešo personu novērtējumus vai modeli, iestādes apsver, vai piemērot vērtības korekciju. Turklāt iestādes apsver vajadzību noteikt korekciju veikšanu mazāk likvīdām pozīcijām un regulāri pārbauda to lietderību.

13.      Attiecībā uz kompleksiem produktiem, tostarp vērtspapīrošanas darījumiem un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem finanšu instrumentiem, iestādes tieši izvērtē vērtību korekciju vajadzību, lai atainotu modeļa risku, kas saistīts ar, iespējams, nepareizas vērtēšanas metodikas izmantošanu, un modeļa risku, kas saistīts ar nenovērojamu (un, iespējams, nepareizu) kalibrēšanas parametru izmantošanu vērtēšanas modelī.

100.a pants

Konkrētas likviditātes prasības

Kompetentās iestādes vajadzības gadījumā nosaka konkrētus ienākošo un izejošo naudas plūsmu līmeņus, lai novērstu konkrētus riskus, kas apdraud vai var apdraudēt iestādi vai konsolidēto grupu (saskaņā ar Kapitāla prasību regulas (KPR) 10. panta 3. punktu), vai likviditātes apakšgrupu (saskaņā ar KPR 7. pantu). Šajā nolūkā tās ņem vērā šādus aspektus:

a)          iestādes konkrēto uzņēmējdarbības modeli;

b)          iestādes plānus, procesus un mehānismus, kas minēti II iedaļā un it īpaši 84. pantā;

c)          saskaņā ar III iedaļas prasībām veiktās pārskatīšanas un novērtēšanas rezultātus;

d)          sistēmisku likviditātes risku, kas apdraud attiecīgās dalībvalsts finanšu tirgu integritāti.

101. pants

Iekšējo risku ierobežošana

1.  Iekšējo risku ierobežošana it sevišķi atbilst šādām prasībām:

a)      tā nav paredzēta, lai galvenokārt izvairītos no pašu kapitāla prasībām vai mazinātu tās;

b)     tā ir pienācīgi dokumentēta, un tai piemēro konkrētas iekšējās apstiprināšanas un revīzijas procedūras;

c)      tā jāīsteno saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

d)     tirgus riska apmērs, ko rada iekšējo risku ierobežošana, tirdzniecības portfelī jāpārvalda dinamiski un atbilstīgi atļautajiem limitiem;

e)      to rūpīgi uzrauga.

Uzraudzību nodrošina ar atbilstīgām procedūrām.

2.  Šā panta 1. punkta prasības piemēro, neskarot prasības, kas piemērojamas nodrošinātai pozīcijai netirdzniecības portfeļa.

3.  Neskarot 1. un 2. punktu, ja iestāde nodrošina netirdzniecības portfeļa esošu kredītriska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, izmantojot kredīta atvasināto finanšu instrumentu, kas reģistrēts tās tirdzniecības portfelī ar iekšējo riska samazinājumu, netirdzniecības portfeļa esošais riska darījums vai darījuma partnera riska darījums netiek uzskatīts par nodrošinātu riska darījumu kopējā apmēra aprēķināšanas vajadzībām, ja vien iestāde no piemērota trešās personas aizsardzības nodrošinātāja neiegādājas kredīta atvasināto finanšu instrumentu, kurš atbilst prasībām attiecībā uz netirdzniecības portfeļa esoša nefondētā kredītaizsardzību. Neskarot 293. panta i) apakšpunktu, ja ir iegādāta šāda trešās personas aizsardzība un ir atzīts, ka tā ir netirdzniecības portfeļa esoša riska darījuma nodrošinājums kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām, ne iekšējā, ne ārējā kredīta atvasinātā finanšu instrumenta nodrošinājums netiek iekļauts tirdzniecības portfelī kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām.

II sadaļaKapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku

1. nodaļa

Vispārēji principi

102. pants

Pieejas attiecībā uz kredītrisku

Iestādes riska svērto vērtību aprēķiniem 87. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām piemēro 2. nodaļā paredzēto standartizēto pieeju vai 3. nodaļā paredzēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 138. pantu.

103. pants

Kredītriska mazināšanas metodes izmantošana saskaņā ar standartizēto pieeju un uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju

1.        Attiecībā uz riska darījumu, kam iestāde piemēro standartizēto pieeju saskaņā ar 2. nodaļu vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (turpmāk — IRB pieeja) saskaņā ar 3. nodaļu, bet neizmanto pašu vērtējumus attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 146. pantu, tā var izmantot kredītriska mazināšanu atbilstīgi 4. nodaļai, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības 87. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām vai lai aprēķinātu paredzamo zaudējumu summas to aprēķinu nolūkiem, kuri minēti 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 59. panta c) apakšpunktā.

2.        Attiecībā uz riska darījumu, kam iestāde piemēro IRB pieeju, izmantojot pašu vērtējumus attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 146. pantu, tā var izmantot kredītriska mazināšanu atbilstīgi 3. nodaļai.

104. pants

Vērtspapīrotu riska darījumu procedūra saskaņā ar standartizēto pieeju un IRB pieeju

1.        Ja iestāde izmanto 2. nodaļā paredzēto standartizēto pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai riska darījumu kategorijai, uz kuru atbilstīgi 107. pantam būtu attiecināmi vērtspapīroti riska darījumi, tā aprēķina riska svērto vērtību vērtspapīrotai pozīcijai saskaņā ar 240., 241. un 246.–253. pantu. Iestādes, kas izmanto standartizēto pieeju, var arī izmantot iekšējo novērtējumu pieeju, ja tas tiek atļauts saskaņā ar 254. panta 3. punktu.

2.        Ja iestāde izmanto 3. nodaļā paredzēto IRB pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai riska darījumu kategorijai, uz kuru atbilstīgi 142. pantam būtu attiecināmi vērtspapīroti riska darījumi, tā aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar 240., 241. un 254.–261. pantu.

Izņemot iekšējo novērtējumu pieeju, kurā IRB pieeju izmanto tikai attiecībā uz daļu vērtspapīrotu riska darījumu, kuri ir pamatā vērtspapīrošanai, iestāde izmanto pieeju, kas atbilst lielākajai daļai vērtspapīroto riska darījumu, kuri ir pamatā šai vērtspapīrošanai.

105. pants

Kredītriska korekcijas procedūra

1.        Iestādes, kas piemēro standartizēto pieeju, vispārīgas kredītriska korekcijas īsteno saskaņā ar 59. panta c) apakšpunktu.

2.        Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, vispārīgas kredītriska korekcijas īsteno saskaņā ar 155. pantu.

Šā panta 2. un 3. nodaļas vajadzībām vispārīgās un konkrētās kredītriska korekcijās neietver rezerves vispārējiem banku riskiem.

3.        Iestādes, kas izmanto IRB pieeju, bet konsolidācijas līmenī vai individuāli piemēro standartizēto pieeju attiecībā uz daļu no saviem riska darījumiem saskaņā ar 143. un 145. pantu, šādi nosaka vispārīgās kredītriska korekcijas daļu, uz ko attiecina vispārīgās kredītriska korekcijas režīmu saskaņā ar standartizēto pieeju un uz ko attiecina vispārīgās kredītriska korekcijas režīmu saskaņā ar IRB pieeju:

a)        attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde piemēro tikai IRB pieeju, uz šīs iestādes vispārīgām kredītriska korekcijām attiecina 2. punktā izklāstīto režīmu;

b)        attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde piemēro tikai standartizēto pieeju, uz šīs iestādes vispārīgām kredītriska korekcijām attiecina 1. punkta a) apakšpunktā izklāstīto režīmu;

c)        uz pārējo kredītriska korekciju proporcionāli attiecina riska svērto vērtību daļu, kam piemēro standartizēto pieeju un kam piemēro IRB pieeju.

4.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu konkrētu kredītriska korekciju un vispārīgu kredītriska korekciju aprēķināšanu saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu attiecībā uz:

a)        riska darījuma vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, kā minēts 106. un 122. pantā;

b)        riska darījuma vērtību saskaņā ar IRB pieeju, kā minēts 162. un 164. pantā;

c)        paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu, kā minēts 155. pantā;

d)        riska darījuma vērtību riska svērto vērtību aprēķināšanai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, kas minēta 241. un 261. pantā;

e)        saistību nepildīšanas noteikšanu saskaņā ar 174. pantu;

f)         informāciju par konkrētu un vispārīgu kredītriska korekciju, kā minēts 428. pantā.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

2. nodaļa

Standartizētā pieeja

1. iedaļa

Vispārēji principi

106. pants

Riska darījuma vērtība

1.        Aktīvu posteņa riska darījuma vērtība ir tā grāmatvedības vērtība pēc konkrēto kredītriska korekciju piemērošanas. To ārpusbilances posteņu, kuri uzskaitīti I pielikumā, riska darījuma vērtība ir turpmāk tekstā nosauktā procentuālā attiecība no tā nominālvērtības pēc tam, kad ir atņemtas konkrētās kredītriska korekcijas:

a)        100 % postenim ar augstu riska pakāpi;

b)        50 % postenim ar vidēju riska pakāpi;

c)        20 % postenim ar vidēju/zemu riska pakāpi;

d)        0 % postenim ar zemu riska pakāpi.

Pirmās rindkopas otrajā teikumā minētos ārpusbilances posteņus iedala riska kategorijās, kā tas norādīts I pielikumā.

Ja iestāde izmanto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi saskaņā ar 218. pantu, tad vērtspapīru vai preču pārdošanas, iegrāmatošanas vai aizdošanas saskaņā ar repo darījumu vai saskaņā ar vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un drošības depozīta aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību paaugstina par tādu svārstīguma korekciju apmēru, kas ir piemērots šādiem vērtspapīriem vai precēm, kā noteikts 218.–220. pantā.

2.        Regulas II pielikumā uzskaitīto atvasinātā finanšu instrumenta riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstoša norēķina darījumu un drošības depozīta aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši vai nu 6. nodaļai, vai 4. nodaļai.

3.        Ja riska darījumam ir fondētā kredītaizsardzība, šim postenim piemērojamo riska darījuma vērtību var mainīt saskaņā ar 4. nodaļu.

107. pants

Riska darījumu kategorijas

Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:

a)        prasījumi vai iespējamie prasījumi pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;

b)        prasījumi vai iespējamie prasījumi pret reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;

c)        prasījumi vai iespējamie prasījumi pret publiskā sektora struktūrām;

d)        prasījumi vai iespējamie prasījumi pret daudzpusējām attīstības bankām;

e)        prasījumi vai iespējamie prasījumi pret starptautiskajām organizācijām;

f)         prasījumi vai iespējamie prasījumi pret iestādēm;

g)        prasījumi vai iespējamie prasījumi pret komercsabiedrībām;

h)        prasījumi pret privātpersonām vai MVU vai iespējamie prasījumi pret privātpersonām vai MVU;

i)         prasījumi vai iespējamie prasījumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu hipotēkām;

j)         saistību nepildīšana saistībā ar riska darījumiem;

k)        prasījumi segto obligāciju veidā;

l)         vērtspapīrošanas pozīcijas;

m)       prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām ar īstermiņa kredīta novērtējumu;

n)        prasījumi ieguldījumu apliecību vai akciju veidā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk — KIU);

o)        kapitāla vērtspapīru prasījumi;

p)        citi riska darījumi.

108. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana

1.        Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, visiem riska darījumiem piemēro riska pakāpes, izņemot tās, ko atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar 2. iedaļas noteikumiem. Riska pakāpes piemēro, pamatojoties uz riska darījuma kategoriju, kurai pieder riska darījums, un tā kredītkvalitātes pakāpi, ciktāl tas paredzēts 2. iedaļā. Kredītkvalitāti var noteikt, atsaucoties uz ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (turpmāk — ĀKNI) kredītu novērtējumiem atbilstīgi 130. pantam vai eksporta kredītu aģentūru kredītu novērtējumiem saskaņā ar 3. iedaļu.

2.        Lai piemērotu riska pakāpi, kā minēts 1. punktā, riska darījuma vērtību reizina ar riska pakāpi, kas noteikts vai aprēķināts saskaņā ar 2. iedaļu.

3.        Ja riska darījumam ir kredītaizsardzība, šim postenim piemērojamo riska pakāpi var mainīt saskaņā ar 4. nodaļu.

4.        Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrotiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 5. nodaļu.

5.        Riska darījumiem, kam 2. iedaļā nav paredzēta to aprēķināšana, piešķir riska pakāpi 100 % apmērā.

6.        Izņemot riska darījumus, kas rada saistības, kuras ir pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņi, iestāde, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātes uzņēmums, meitas uzņēmums, tās mātes uzņēmuma meitas uzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas atļaut šādu alternatīvu metodi, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)        darījuma partneris ir iestāde, finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums vai pakalpojumu palīguzņēmums, kam piemēro atbilstīgas prudenciālās prasības;

b)        darījuma partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā iekļauta attiecīgā iestāde;

c)        darījuma partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, aprēķinu un kontroles procedūras, ko piemēro attiecīgajai iestādei;

d)        darījuma partneris ir reģistrēts tajā pašā dalībvalstī, kurā ir reģistrēta attiecīgā iestāde;

e)        nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt darījuma partneri veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu iestādei.

Ja iestāde saskaņā ar šo punktu ir pilnvarota nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.

7.        Izņemot riska darījumus, kas rada saistības, kuras ir pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņi, iestādes, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izlemt nepiemērot visas šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneriem, ar ko iestāde ir iesaistījusies institucionālās aizsardzības shēmā, kura ir līgumiska vai likumiska atbildības nodrošināšanas vienošanās, kas aizsargā šīs iestādes un it sevišķi nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai nepieciešamības gadījumā izvairītos no bankrota. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas atļaut šādu alternatīvu metodi, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)        ir izpildītas prasības, kas izklāstītas 6. punkta a), d) un e) apakšpunktā;

b)        minētā vienošanās nodrošina, ka institucionālās aizsardzības shēma saskaņā ar tās saistībām spēs sniegt vajadzīgo atbalstu no līdzekļiem, kuri tai pieejami bez kavēšanās;

c)        minētās institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienādi noteiktas sistēmas riska uzraudzībai un klasifikācijai, kas sniedz visu individuālo locekļu riska situāciju un attiecīgās institucionālās aizsardzības shēmas pilnu pārskatu, ar atbilstīgām iejaukšanās iespējām; šīs sistēmas atbilstīgi uzrauga visus riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības, saskaņā ar 174. panta 1. punktu;

d)        institucionālās aizsardzības shēma veic savu riska pārbaudi, ko dara zināmu tās individuālajiem locekļiem;

e)        institucionālās aizsardzības shēma reizi gadā sastāda un publicē vai nu konsolidētu atskaiti, kura ietver bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kas attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, vai pārskatu, kas ietver apkopoto bilanci, apkopoto peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kurš attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā;

f)         ja institucionālās aizsardzības shēmas locekļi vēlas pārtraukt savu dalību shēmā, tiem ir pienākums par to brīdināt vismaz 24 mēnešus iepriekš;

g)        vairākkārtēja to elementu izmantošana, ar ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķināšanā (turpmāk — vairākkārtēja izmantošana), kā arī jebkāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas locekļiem nav pieļaujama;

h)        institucionālās aizsardzības shēmas pamatā ir tādu kredītiestāžu plaša dalība, kurām pārsvarā ir viendabīgs darbības profils;

i)         šā punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu atbilstību regulāri apstiprina un uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes.

Ja iestāde saskaņā ar šo punktu izlemj nepiemērot 1. punkta prasības, tā piešķir 0 % riska pakāpi.

8.        Riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem, kas izriet no iestādes priekšfinansētām iemaksām CCP rezerves fondā un no tirdzniecības riska darījumiem ar CCP, nosaka pēc vajadzības saskaņā ar 296.–300. pantu.

109. pants

Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām

1.        Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām piešķir riska pakāpi 100 % apmērā, ja vien nepiemēro 2.–5. punktā noteiktās procedūras.

2.        Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredīta novērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu, kas atbilst attiecīgās ĀKNI kredīta novērtējumam saskaņā ar 131. pantu.

1. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	0 %	20 %	50 %	100 %	100 %	150 %

3.        Riska darījumiem ar Eiropas Centrālo banku piemēro 0 % riska pakāpi.

4.        Riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām, reģionālajām varas iestādēm un centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti centrālās valdības un centrālās bankas dalībvalsts valūtā, piešķir 0 % riska pakāpi.

Savā nākamajā tiesību akta priekšlikumā Eiropas Komisija eiroobligācijām, kas emitētas ar eurozonas dalībvalstu kopēju vai atsevišķu garantiju, piemēros 0 % riska pakāpi.

4.a      Iestādes, pienācīgi ņemot vērā visus apstākļus, neuztur nevienas konkrētas valsts parāda neproporcionālas summas. EBI uzrauga un izstrādā pamatnostādnes par atbilstīgiem riska darījumu līmeņiem.

5.        Ja kādas trešās valsts kompetentās iestādes, kas piemēro tādus uzraudzības un reglamentējošos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem, piešķir zemāku riska pakāpi, nekā norādīts 1.–2. punktā, riska darījumiem ar to centrālo valdību un centrālo banku, kuri denominēti un finansēti vietējā valūtā, iestādes var šādiem riska darījumiem piemērot tādas pašas riska pakāpes.

Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu — piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 447. panta 2. punktā, — par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un reglamentējošos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2014. gada 1. janvārim iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2013. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu šādas procedūras piemērošanai.

110. pants

Riska darījumi ar reģionālajām varas iestādēm vai vietējām pašpārvaldēm

1.        Riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm piešķir riska pakāpes kā riska darījumiem ar iestādēm, ja vien tos neuzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām saskaņā ar 2. vai 4. punktu. Nepiemēro īstermiņa riska darījumu preferenciālo režīmu, kā noteikts 115. panta 2. punktā un 114. panta 2. punktā.

2.        Riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm pielīdzina riska darījumiem ar to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, tāpēc ka reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm ir īpašas tiesības gūt ienākumus un tāpēc ka pastāv īpaša institucionāla kārtība, kas mazina saistību neizpildes risku.

EBI uztur publiski pieejamu datu bāzi, kurā ietver visas šādas ES reģionālās varas iestādes un vietējās pašvaldības, kuru darījumus uzskata par riska darījumiem ar to centrālajām valdībām.

▌

3.        Riska darījumi ar baznīcām vai reliģiskām apvienībām, kas ir publisko tiesību subjekti, ciktāl tās iekasē nodevas saskaņā ar tiesību aktiem, kuri tām piešķir šādas tiesības, ir pielīdzināmi riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm. Tomēr šo 2. punktu nepiemēro. Šajā gadījumā netiek izslēgta iespēja 145. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām atļaut piemērot standartizēto pieeju.

4.        Ja kādas trešās valsts jurisdikcijas kompetentās iestādes, kas piemēro tādus uzraudzības un reglamentējošos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem, riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm pielīdzina riska darījumiem ar savu centrālo valdību un ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, jo reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm ir īpašas tiesības gūt ienākumus, kā arī pastāv īpaša institucionāla kārtība, kas mazina saistību neizpildes risku, iestādes var šādiem riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm piemērot tādas pašas riska pakāpes.

Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu — piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 447. panta 2. punktā, — par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un reglamentējošos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2014. gada 1. janvārim iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2013. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu šādas procedūras piemērošanai.

5.        Riska darījumiem ar dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kuri nav minēti 2.–4. punktā un kuri denominēti un finansēti šīs reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes vietējā valūtā, piešķir 20 % riska pakāpi.

111. pants

Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām

1.        Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredīta novērtējums, piešķir riska pakāpi atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpei, ko piešķir riska darījumiem ar tās jurisdikcijas centrālo valdību, kurā atrodas publiskā sektora struktūra, un ko piešķir saskaņā ar 2. tabulu.

2. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālajai valdībai	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20 %	50 %	100 %	100 %	100 %	150 %

Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, kas atrodas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 100 %.

2.        Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredīta novērtējums, riska pakāpi piešķir saskaņā ar 115. pantu. Nepiemēro īstermiņa riska darījumu preferenciālo režīmu, kā noteikts 114. panta 2. punktā un 115. panta 2. punktā.

3.        Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, kuru sākotnējais termiņš ir 3 mēneši vai mazāks, riska pakāpe ir 20 %.

4.        Riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām var pielīdzināt riska darījumiem ar centrālo valdību, reģionālajām varas iestādēm vai vietējām pašvaldībām, kuras jurisdikcijā šīs struktūras atrodas, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, jo centrālā valdība, reģionālā varas iestāde vai vietējā pašvaldība dod atbilstīgu galvojumu.

5.        Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu — piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 447. panta 2. punktā, — par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un reglamentējošos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2014. gada 1. janvārim iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2013. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu šādas procedūras piemērošanai.

▌

112. pants

Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām

1.        Riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām, kas nav minētas 2. punktā, pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm. Nepiemēro īstermiņa riska darījumu preferenciālo režīmu, kā noteikts 115. panta 2. punktā un 115. panta 4. punktā.

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju korporācija, Melnās jūras reģiona Tirdzniecības un attīstības banka un Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas banka tiek uzskatītas par daudzpusējām attīstības bankām (turpmāk — MDB).

2.        Riska darījumiem ar turpmāk minētajām daudzpusējām attīstības bankām piešķir 0 % riska pakāpi:

a)        Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka;

b)        Starptautiskā Finanšu korporācija;

c)        Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Attīstības banka;

d)        Āzijas Attīstības banka;

e)        Āfrikas Attīstības banka;

f)         Eiropas Padomes Attīstības banka;

g)        Ziemeļvalstu Investīciju banka;

h)        Karību jūras reģiona Attīstības banka;

i)         Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;

j)         Eiropas Investīciju banka;

k)        Eiropas Investīciju fonds;

l)         Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūra;

m)       Starptautiskais Finanšu mehānisms imunizācijai;

n)        Islāmiskā Attīstības banka.

2.        Eiropas Investīciju fonda dalības kapitāla neapmaksātajai daļai piešķir 20 % riska pakāpi.

113. pants

Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām

Riska darījumiem ar turpmāk minētajām starptautiskajām organizācijām piešķir 0 % riska pakāpi:

a)        Eiropas Savienība;

b)        Starptautiskais Valūtas fonds;

c)        Starptautisko norēķinu banka;

d)        Eiropas finanšu stabilitātes instruments;

da)      Eiropas stabilizācijas mehānisms;

e)        starptautiska finanšu iestāde, kuru reģistrējušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību iestādes locekļiem, kas saskārušies ar smagām finansējuma problēmām vai kam draud šādas problēmas.

114. pants

Riska darījumi ar iestādēm

1.        Vienu no divām 115. panta 1. un 2. punktā un 116. pantā aprakstītajām metodēm izmanto, lai noteiktu riska pakāpes riska darījumiem ar iestādēm.

2.        Neskarot citus 116. panta nosacījumus, riska darījumus ar finanšu iestādēm, kam atļauju devušas un kuras uzrauga par kredītiestāžu licencēšanu un uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes, un kas pakļautas prudenciālām prasībām, kas ir līdzvērtīgas kredītiestādēm piemērotajām uzticamības prasībām, vērtē tāpat kā iestāžu riska darījumus.

3.        Riska darījuma ar iestādi, kam nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe nedrīkst būt zemāka par riska pakāpi, ko piešķir riska darījumiem ar tās centrālo valdību.

▌

115. pants

Riska darījumi ar iestādēm, kam piešķirts kredītreitings

1.        Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš pārsniedz 3 mēnešus, ar iestādēm, par ko ir pieejams norīkotas ĀKNI kredīta novērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 3. tabulu, kura atbilst attiecīgās ĀKNI kredīta novērtējumam saskaņā ar 131. pantu.

3. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20 %	50 %	50 %	100 %	100 %	150 %

2.        Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 3 mēnešus, ar iestādēm, par ko ir pieejams norīkotas ĀKNI kredīta novērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 4. tabulu, kura atbilst attiecīgās ĀKNI kredīta novērtējumam saskaņā ar 131. pantu.

4. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20 %	20 %	20 %	50 %	50 %	150 %

2.a      Tādiem riska darījumiem ar iestādēm, kas ir attīstības veicināšanas bankas, kuri veikti saistībā ar valsts programmām vai saskaņā ar attīstības veicināšanas bankas statūtiem, piemēro riska pakāpi saskaņā ar 116. pantu.

115.a pants

Metode, kuras pamatā ir centrālās valdības riska pakāpe

1.        Riska darījumiem ar iestādēm piešķir riska pakāpi atbilstoši tai kredītkvalitātes pakāpei, kas piešķirta riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā iestāde atrodas, saskaņā ar 3. tabulu.

3. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālajai valdībai	1	2	3	4	5	6
Riska darījuma riska pakāpe	20 %	50 %	100 %	100 %	100 %	150 %

2.        Riska darījumiem ar iestādēm, kas atrodas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe nav lielāka par 100 %.

3.        Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs vai mazāk mēnešu, ar iestādēm riska pakāpe ir 20 %.

▌

116.a pants

Metode, kuras pamatā ir kredītu novērtējums

1.        Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi izraudzīta ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska pakāpi saskaņā ar 4. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus atbilstīgām ĀKNI pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

4. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20 %	50 %	50 %	100 %	100 %	150 %

2.        Riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, piešķir 50 % riska pakāpi.

3.        Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs vai mazāk mēnešu, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi izraudzīta ĀKNI, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 5. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus atbilstīgām ĀKNI pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

5. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20 %	20 %	20 %	50 %	50 %	150 %

4.        Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs vai mazāk mēnešu, ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, piešķir 20 % riska pakāpi.

116.b pants

Mijiedarbība ar īstermiņa kredīta novērtējumiem

1.        Ja riska darījumiem ar iestādēm piemēro 116. pantā noteikto metodi, tad mijiedarbība ar konkrētiem īstermiņa kredīta novērtējumiem notiek saskaņā ar turpmāk minēto.

2.        Ja nav īstermiņa riska darījuma novērtējuma, tad vispārējo preferenciālo režīmu īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 116. panta 3. punktā, piemēro visiem tiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir līdz trim mēnešiem.

3.        Ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot labvēlīgāku vai tādu pašu riska pakāpi, kādu izmanto vispārējā preferenciālā režīmā īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 116. panta 3. punktā, tad īstermiņa novērtējumu izmanto vienīgi attiecībā uz šo īpašo riska darījumu. Citiem īstermiņa riska darījumiem piemēro vispārējo preferenciālo režīmu īstermiņa darījumiem, kā norādīts 116. panta 3. punktā.

4.        Ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piešķirt mazāk labvēlīgu riska pakāpi par to, kādu izmanto vispārējā preferenciālā režīmā īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 116. panta 3. punktā, tad vispārējais preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem netiek izmantots un visiem īstermiņa prasījumiem bez reitinga piemēro tādu pašu riska pakāpi, kādu paredz konkrētais īstermiņa novērtējums.

116.c pants

Īstermiņa riska darījumi aizdevuma ņēmēja valsts valūtā

1.        Tiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir trīs vai mazāk mēnešu un kuri denominēti un finansēti vietējā valūtā, kompetentā iestāde var izlemt — saskaņā ar gan 115. panta 1. un 2. punktā, gan 116. pantā aprakstīto metodi — piešķirt riska pakāpi, kas ir par vienu kategoriju mazāk labvēlīga riska pakāpe nekā preferenciālā riska pakāpe, kura piešķirta riska darījumiem ar tās centrālo valdību.

2.        Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir trīs vai mazāk mēnešu un kuri denominēti un finansēti aizdevuma ņēmēja valsts valūtā, nepiešķir riska pakāpi, kas ir zemāka par 20 %.

116.d pants

Ieguldījumi statūtkapitāla instrumentos

Ieguldījumiem pamatkapitāla vai statūtkapitāla instrumentos, ko emitējušas iestādes, piešķir 100 % riska pakāpi, ja tie nav atskaitīti no pašu kapitāla.

116.e pants

Obligātās rezerves, ko pieprasa ECB

1.        Ja riska darījums ar iestādi tiek īstenots kā obligātā rezerve, kas kredītiestādei jāuztur saskaņā ar ECB vai dalībvalsts centrālās bankas noteikumiem, tad dalībvalstis var atļaut piešķirt tādu riska pakāpi, kādu piešķir šīs dalībvalsts centrālās bankas riska darījumiem, ja:

a)        rezerves tiek nodrošinātas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu vai kādu tās vietā vēlāk pieņemtu regulu, vai dalībvalsts prasībām, kas visos būtiskajos aspektos ir līdzvērtīgas minētajai regulai un

b)        tās iestādes bankrota vai maksātnespējas gadījumā, kurā atrodas rezerves, rezerves pilnībā un laikus atmaksā kredītiestādei un tās nav pieejamas citu iestādes saistību izpildes nolūkiem..

117. pants

Riska darījumi ar komercsabiedrībām

1.        Riska darījumiem, par kuriem ir pieejams izraudzītas ĀKNI kredīta novērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 6. tabulu, kas atbilst atbilstīgās ĀKNI kredīta novērtējumam saskaņā ar 131. pantu.

6. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20 %	50 %	100 %	100 %	150 %	150 %

2.        Riska darījumiem, kam nav pieejams šāds kredīta novērtējums, piešķir 100 % riska pakāpi vai tās centrālās valdības riska pakāpi atkarībā no tā, kura ir augstāka, izņemot MVU, kam var būt piemērojama samazināta likme, kā noteikts šā tiesību aktu kopuma citos pantos un kā paredzēts noteikt EBI ieteikumos, kuri gaidāmi 2012. gada septembrī.

118. pants

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

Riska darījumiem, kas atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, piešķir 75 % riska pakāpi:

a)          riska darījuma partneris ir privātpersona vai privātpersonas ▌;

b)          riska darījums ir viens no daudziem riska darījumiem ar līdzīgām iezīmēm, kur ar šādiem aizdevumiem saistītie riski būtiski samazinās;

c)          kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, mātes uzņēmumiem un to meitas uzņēmumiem, ieskaitot visus riska darījumus, kuru saistības nav izpildītas, bet neskaitot prasījumus vai iespējamus prasījumus, kuri nodrošināti ar mājokļa hipotēku, ciktāl tas zināms iestādei, nepārsniedz EUR 2 miljonus; iestāde veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju.

ca)        riska darījums ir īstenots, pēc atbilstīgas uzticamības pārbaudes veikšanas, pamatojoties uz informāciju par konkrētu klientu, kura iegūta saistībā ar attiecībām, kas nodibinātas ar šo klientu, un kura nav pieejama standarta kredītvērtējumā un datu bāzēs, ko var iegādāties tirgū.

Neskarot a) apakšpunktu, riska darījumiem ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kuras veic ieguldījumus savā uzņēmējdarbībā, kas atbilst b) līdz ca) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, piešķir riska pakāpi 75 % * 0,7619 apmērā.

Vērtspapīrus nedrīkst iekļaut privātpersonu vai MVU riska darījumu kategorijā.

Privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut privātpersonu vai MVU riska darījumu kategorijā.

119. pants

Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

1.        Riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas ir pilnībā nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, piešķir 100 % riska pakāpi, ja nav izpildīti 120. un 121. panta nosacījumi, izņemot jebkuru riska darījuma daļu, kuru klasificē cita riska darījumu kategorijā. Ja aizdevums pārsniedz nodrošinātā īpašuma vērtību, riska darījumam piešķir riska pakāpi, kas ir proporcionāli lielāka par 100 %.

Tā riska darījuma daļa, ko uzskata par daļu, kura ir pilnībā nodrošināta ar nekustamo īpašumu, nav lielāka par tirgus vērtības ieķīlāto summu vai — dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai reglamentējošos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu, — attiecīgā īpašuma hipotekāro vērtību.

2.        Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar 96. pantu, un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi gadā novērtē, vai 35 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti mājokļa hipotēkām, kā minēts 120. pantā, un 50 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kā minēts 121. pantā, un kas atrodas to teritorijā, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā saistību nepildīšanas pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes, un kompetentās iestādes pēc vajadzības var noteikt augstākas riska pakāpes vai stingrākus kritērijus, nekā paredzēts 120. panta 2. punktā un 121. panta 2. punktā, pamatojoties uz finansiālās stabilitātes apsvērumiem. EBI koordinē kompetento iestāžu veiktos novērtējumus.

2.a      Ja kompetentās iestādes nosaka stingrāku riska pakāpi vai stingrākus kritērijus, pirms jaunās riska pakāpes piemērošanas iestādēm piešķir sešu mēnešu pārejas periodu.

Kompetentās iestādes apspriežas ar EBI par riska pakāpi un piemēroto kritēriju korekcijām. EBI publisko riska pakāpes un kritērijus, ko kompetentās iestādes ir noteikušas 120., 121. un 195. pantā minētajām riska pakāpēm.

EBI izstrādā regulatīvus tehniskos standartus, lai precizētu nosacījumus, ko kompetentās iestādes ņem vērā, nosakot stingrākas riska pakāpes vai stingrākus kritērijus.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

EBI pēc pašas iniciatīvas vai pēc ESRK pieprasījuma var, pamatojoties uz saistību nepildīšanas pieredzes un dalībvalsts privātā un komerciālā nekustamā īpašuma tirgus tendenču novērtējumu, izdot brīdinājumus attiecīgajām kompetentajām iestādēm un prasīt ieviest stingrākas riska pakāpes vai stingrākus kritērijus.

Ja netiek īstenota nekāda rīcība, EBI šos brīdinājumus publicē.

EBI pēc pašas iniciatīvas vai pēc ESRK pieprasījuma var arī aicināt Padomi pieņemt lēmumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1093/2010 18. panta 2. punktu. Tādā gadījumā EBI var pieņemt lēmumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1093/2010 18. panta 3. punktu, lai skartajos tirgos piemērotu stingrākas riska pakāpes vai stingrākus kritērijus.

3.        Vienas dalībvalsts iestādes piemēro riska pakāpes un kritērijus, ko ir noteikušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes attiecībā uz riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz komerciālu un mājokļa nekustamo īpašumu, kas atrodas šajā dalībvalstī.

120. pants

Riska darījumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu

1.        Ja vien kompetentās iestādes nav noteikušas citādi saskaņā ar 119. panta 2. punktu, riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu, piemēro šādu režīmu:

a)        riska darījumiem vai to daļām, kas ir pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kuru īpašnieks vai — privāto ieguldījumu sabiedrības gadījumā — patiesais īpašnieks aizņem vai izīrē, piešķir 35 % riska pakāpi;

▌

c)        riska darījumiem ar nomnieku īpašuma izpirkumnomas darījumos attiecībā uz dzīvojamo īpašumu, kad iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piešķir 35 % riska pakāpi, ja iestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu.

2.        Šā panta 1. punkta vajadzībām iestādes uzskata riska darījumu vai tā daļas par pilnībā nodrošinātām tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredītkvalitātes; nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

b)        aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no bāzes īpašuma vērtības vai projekta rezultātu izmaiņām, bet ir atkarīgs no aizņēmēja pamata spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko izraisījis pamata īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam. Minētajiem citiem avotiem iestādes nosaka maksimālo kredīta apmēra attiecību pret ienākumu apmēru, ņemot vērā aizdevuma ņēmēja aktīvus, un iegūst atbilstīgu apliecinājumu par attiecīgajiem ienākumiem un aktīviem, kad piešķir aizdevumu. Iestādes nosaka kritērijus kredīta apmēra attiecībai pret ķīlas vērtību un parāda apmēra attiecībai pret ienākumiem, paredzot, ka šos kritērijus var izmantot, lai noteiktu kredīta apmēra attiecību pret ienākumu apmēru;

c)        ir ievērotas prasības, kas noteiktas 203. pantā, un novērtēšanas noteikumi, kuri paredzēti 224. panta 1. punktā;

d)        tā aizdevuma daļa, kam ir piešķirta 35 % riska pakāpe, ja vien saskaņā ar 119. panta 2. punktu nav noteikts citādi, nepārsniedz 80 %, ja vien saskaņā ar 119. panta 2. punktu nav noteikts citādi, no attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 119. panta 2. punktu nav noteikts citādi, no attiecīgā īpašuma dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai reglamentējošos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu.

3.        Iestādes var nepiemērot 1. punktu un 2. punkta b) apakšpunktu riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kurš atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus, kas apliecina, ka tās teritorijā ir labi attīstīts un sens mājokļa nekustamā īpašuma tirgus, kura zaudējumu daļas nepārsniedz šādus ierobežojumus:

a)        zaudējumi no kredītiem, kas līdz 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības konkrētajā gadā nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, ja vien saskaņā ar 119. panta 2. punktu nav izlemts citādi, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu;

b)        kopējie zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu.

4.        Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad tiesības piemērot 3. punktu nav spēkā, un piemēro 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, līdz kādā no turpmākajiem gadiem ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

121. pants

Riska darījumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

1.        Ja vien kompetentās iestādes nav noteikušas citādi saskaņā ar 119. panta 2. punktu, riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku, piemēro šādu režīmu:

a)        riska darījumiem vai to daļām, kas ir pilnībā nodrošinātas ar biroju vai cita komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā;

▌

c)        riska darījumiem, kas saistīti ar īpašuma izpirkumnomas darījumiem attiecībā uz birojiem vai citu komerciālu nekustamo īpašumu, kad iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, ja iestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu. Dalībvalstī, kurā kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka šī riska pakāpe ir atbilstīga, saskaņā ar 119. panta 2. punktu, kā arī ja komerciālā nekustamā īpašuma izpirkumnoma tiek regulēta un uzraudzīta, šo riska pakāpi piešķir, nepiemērojot šā panta 2. punkta d) apakšpunktu.

2.        Šā panta 1. punktu piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredītkvalitātes; nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

b)        aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no bāzes īpašuma vai projekta rezultātiem, bet drīzāk gan ir atkarīgs no pamatā esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas ienākošās naudas plūsmas, ko izraisījis bāzes īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam;

c)        ir ievērotas prasības, kas noteiktas 203. pantā, un novērtēšanas noteikumi, kuri paredzēti 224. panta 1. punktā;

d)        50 % riska pakāpi, ja vien saskaņā ar 119. panta 2. punktu nav noteikts citādi, piemēro tai aizdevuma daļai, kas nepārsniedz 50 %, no attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 119. panta 2. punktu nav noteikts citādi, no attiecīgā īpašuma dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai reglamentējošos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu.

3.        Iestādes var nepiemērot 1. punktu un 2. punkta b) apakšpunktu riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar tāda komerciālā īpašuma hipotēku, kurš atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentā iestāde ir apstiprinājusi un publicējusi pierādījumus, kas apliecina, ka tās teritorijā ir labi attīstīts un sens komerciālā nekustamā īpašuma tirgus un ka tā prognozē, ka tās gada vidējās zaudējumu daļas nepārsniegs šādus ierobežojumus, ņemot vērā reprezentatīvu laikposmu, kurš ietver gan labākus, gan sliktākus gadus:

a)        zaudējumi no kredītiem, kuri līdz 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības konkrētajā gadā ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, ja vien saskaņā ar 119. panta 2. punktu nav izlemts citādi, reprezentatīvā laikposmā, kas ietver gan labākus, gan sliktākus gadus, nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu;

b)        kopējie zaudējumi no kredītiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, reprezentatīvā laikposmā, kas ietver gan labākus, gan sliktākus gadus, nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.

4.        Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad tiesības piemērot 3. punktu nav spēkā, un tiek piemērots 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums, līdz kādā no turpmākajiem gadiem ir izpildīti 3. punktā noteiktie nosacījumi.

121.a pants

Riska darījumi, kas pilnībā nodrošināti ar infrastruktūru

Ja vien kompetentā iestāde nav pieņēmusi citādu lēmumu, riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar būtiski svarīgu infrastruktūras projektu hipotēkām Eiropas Savienības transporta, enerģētikas un komunikāciju jomā, piemēro šādu režīmu:

a)        ja riska darījuma termiņš ir 5 vai vairāk gadu un ja iestāde nodrošina līdzfinansējumu kopā ar Eiropas Investīciju banku, riska darījumam var piešķirt riska pakāpi 50 % apmērā no riska pakāpes, kādu saskaņā ar šo regulu piešķirtu citā gadījumā;

b)        ja riska darījuma termiņš ir 5 vai vairāk gadu, riska darījumam var piešķirt riska pakāpi 75 % apmērā no riska pakāpes, kādu saskaņā ar šo regulu piešķirtu citā gadījumā.

122. pants

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

1.        Jebkura posteņa nenodrošinātajai daļai, kurā netiek pildītas saistības saskaņā ar 174. pantu, piemēro šādu riska pakāpi:

a)        150 %, ja konkrētās kredītriska korekcijas nepārsniedz 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja netiktu piemērotas šīs konkrētās kredītriska korekcijas;

b)        100 %, ja konkrētās kredītriska korekcijas nav mazākas par 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja netiktu piemērotas šīs konkrētās kredītriska korekcijas.

2.        Nosakot kavētā darījuma nodrošināto daļu, par pieņemamiem nodrošinājumiem un galvojumiem uzskata tos, kas tiek atzīti par pieņemamiem kredītriska mazināšanai saskaņā ar 4. nodaļu.

3.        Riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar 120. pantu, piemēro riska pakāpi 100 % apmērā, atņemot visas vērtību korekcijas, ja ir radusies saistību neizpilde saskaņā ar 174. pantu.

4.        Riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar 121. pantu, piemēro riska pakāpi 100 % apmērā, ja ir radusies saistību neizpilde saskaņā ar 174. pantu.

123. pants

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

1.        Iestādes attiecīgos gadījumos piemēro 150 % riska pakāpi riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstiem riskiem, tostarp riska darījumiem akciju vai ieguldījumu apliecību veidā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos.

2.        Riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstiem riskiem, ietver jebkuru no turpmāk minētajiem instrumentiem:

a)        ieguldījumus riska kapitāla sabiedrībās, ja vien uz tiem neattiecas MVU izņēmums vai alternatīva riska pakāpe;

b)        alternatīvo ieguldījumu fondus, kā noteikts Direktīvas [ieraksta PB — Direktīva par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem] 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, ja vien iestāde nepiemēro 127. panta 2. punktā noteikto kredītriska novērtēšanas metodi, 127. panta 4. punktā noteikto „caurskatāmības” pieeju vai 127. panta 5. punktā noteikto vidējās riska pakāpes pieeju, kad tiek nodrošināta atbilstība 127. panta 3. punkta nosacījumiem;

c)        nekustamā īpašuma finansēšanas spekulācijas.

3.        Novērtējot, vai riska darījums, kas nav 2. punktā minētais riska darījums, ir saistīts ar īpaši augstiem riskiem, iestādes ņem vērā šādas riska iezīmes:

a)        pastāv augsts zaudējumu risks parādnieka saistību nepildīšanas rezultātā;

b)        nav iespējams pienācīgi novērtēt, vai riska darījums ietilpst a) apakšpunkta piemērošanas jomā.

EBI izdod pamatnostādnes, precizējot, kuri riska darījumu veidi ir saistīti ar īpaši augstu risku un kādos apstākļos tas tā ir.

Šīs pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

124. pants

Riska darījumi segto obligāciju veidā

1.        Lai varētu piemērot 3. punktā noteikto preferenciālo režīmu, „segtās obligācijas” ir obligācijas, kas definētas 52. panta 4. punkta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)[20], kā arī kas ir nodrošinātas ar jebkuru no turpmāk minētajiem atbilstošajiem aktīviem:

a)        riska darījumi ar Savienības centrālajām valdībām, centrālajām bankām, publiskā sektora struktūrām, reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm vai riska darījumi, ko tās garantē;

b)        tādi riska darījumi ar trešo valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām ārpus ES, daudzpusējām attīstības bankām, starptautiskām organizācijām, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm ārpus ES, kuriem riska pakāpi piemēro kā riska darījumiem ar iestādēm vai centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar attiecīgi 110. panta 1. punktu, 110. panta 2. punktu, 111. panta 1. punktu, 111. panta 2. punktu vai 111. panta 4. punktu un kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un riska darījumi šā punkta nozīmē, kuri atbilst vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, ar nosacījumu, ka šādi riska darījumi nepārsniedz 20 % no emitējušo iestāžu neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības;

c)        tādi riska darījumi ar iestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā. Šādu riska darījumu kopapmērs nepārsniedz 15 % no emisijas iestādes neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības. Riska darījumi, ko izraisa ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizņēmumu parādnieku maksājumu nodošana un pārvaldība vai likvidācija, kas attiecas uz segto obligāciju turētājiem, netiek ietverti minētajā 15 % limitā. Riska darījumiem ar ES iestādēm, kuru termiņš nepārsniedz 100 dienas, nepiemēro 1. pakāpes prasības, tomēr šīs iestādes atbilst vismaz 2. kredītkvalitātes pakāpei saskaņā ar šo nodaļu.

Kompetentās iestādes var pēc apspriešanās ar EBI daļēji atcelt c) apakšpunkta piemērošanu un atļaut 2. kredītkvalitātes pakāpi attiecībā uz ne vairāk kā 10 % no emitējušās iestādes neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības riska kopapmēra ar nosacījumu, ka var dokumentēt liecības par iespējamām būtiskajām koncentrācijas problēmām attiecīgajās dalībvalstīs, ja tiktu piemērota 1. kredītkvalitātes pakāpes prasība saskaņā ar c) apakšpunktu;

d)        aizdevumi, kas ir nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu ▌līdz mazākajam no to ķīlas tiesību pamatparāda, kuras ir apvienotas ar prioritārām ķīlas tiesībām, un 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, vai aizdevumi, kas nodrošināti ar prioritārajām daļām, ko izdevis Francijas Fonds Communs de Créances vai līdzvērtīgas kādas dalībvalsts jurisdikcijas vērtspapīrošanu veicošas struktūras, kuras vērtspapīro ar mājokļa nekustamo īpašumu saistītus riska darījumus. Ja šādas augstākas prioritārās daļas izmanto kā ķīlu, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) 52. panta 4. punktā noteikto obligāciju turētāju aizsardzībai paredzēto īpašo valsts uzraudzību, nodrošina, ka šo daļu pamatā esošie aktīvi, kamēr tie ir ietverti portfelī, veido vismaz 90 % mājokļa nekustamo īpašumu hipotēkas, kas ir apvienotas ar prioritārām ķīlas tiesībām līdz mazākajam no to ķīlas tiesību pamatparāda, un 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, ka šādas daļas atbilst šajā nodaļā noteiktajai kredītkvalitātes 1. pakāpei un ka šādas daļas nepārsniedz 10 % no nesamaksāto obligāciju nominālvērtības.

Riska darījumi, ko izraisa ar nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātu parādnieku maksājumu nodošana un pārvaldība vai likvidācija, aizdevumi, ko nodrošina pirmo daļu vai parāda vērtspapīru ķīlas, netiek ietverti 90 % limita aprēķinā;

da)      kredīti mājokļu iegādei, kuru atmaksu pilnībā garantē atbilstīgs nodrošinājuma sniedzējs, kas minēts 197. pantā un kas atbilst kredītkvalitātes 2. vai augstākai pakāpei, kā noteikts šajā nodaļā, ja segtu obligāciju emitēšanas ierobežojums atbilst d) apakšpunktā noteiktajam 80 % ierobežojumam un ja kredīta piešķiršanas brīdī kredīta apmēra attiecība pret ienākumu apmēru ir vismaz 35 %; kredīta apmēra attiecība pret ienākumu apmēru ir aizdevuma ņēmēja bruto ienākumu daļa, kas nodrošina kredīta, arī procentu, atmaksu; nodrošinājuma sniedzēju uzrauga kompetentās iestādes, un nodrošinājuma sniedzējs izveido savstarpēju garantiju fondu vai līdzvērtīgu aizsardzību regulētajiem apdrošināšanas uzņēmumiem, lai absorbētu ar kredītrisku saistītos zaudējumus, un kompetentās iestādes periodiski pārskata šā nodrošinājuma apmēru; gan kredītiestāde, gan nodrošinājuma sniedzējs novērtē aizdevuma ņēmēja kredītspēju;

e)        aizdevumi, kas ir nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu ▌līdz mazākajam no to ķīlas tiesību pamatparāda, kuras ir apvienotas ar prioritārām ķīlas tiesībām, un 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, vai aizdevumi, kas nodrošināti ar prioritārajām daļām, ko izdevis Francijas Fonds Communs de Créances vai līdzvērtīgas kādas dalībvalsts jurisdikcijas vērtspapīrošanu veicošas struktūras, kuras vērtspapīro ar komerciālo nekustamo īpašumu saistītus riska darījumus. Ja šādas prioritāras daļas izmanto kā ķīlu, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā noteikto obligāciju turētāju aizsardzībai paredzēto īpašo valsts uzraudzību, nodrošina, ka šo daļu bāzes aktīvi, kamēr tie ir ietverti portfelī, veido vismaz 90 % komerciālo nekustamo īpašumu hipotēkas, kas ir apvienotas ar prioritārām ķīlas tiesībām līdz mazākajam no to ķīlas tiesību pamatparāda, un 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, ka šādas daļas atbilst šajā nodaļā noteiktajai kredītkvalitātes 1. pakāpei un ka šādas daļas nepārsniedz 10 % no nesamaksāto obligāciju nominālvērtības. Par piemērotiem var atzīt ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus, ja attiecība starp aizdevumu un ieķīlāto vērtību 60 % apmērā ir pārsniegta līdz maksimālajam līmenim 70 % apmērā, ja kopējā to aktīvu vērtība, kas ieķīlāti segto obligāciju nodrošināšanai, vismaz par 10 % pārsniedz segtās obligācijas neatmaksāto nominālvērtību un ja obligāciju turētāja prasījums atbilst tiesiskās noteiktības prasībām, kuras izklāstītas 4. nodaļā. Obligāciju turētāja prasījumam jābūt prioritāram attiecībā pret visiem pārējiem prasījumiem pret ķīlu. Riska darījumi, ko izraisa ar nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātu parādnieku maksājumu nodošana un pārvaldība vai likvidācija, aizdevumi, ko nodrošina pirmo daļu vai parāda vērtspapīru ķīlas, netiek ietverti 90 % limita aprēķinā;

ea)      vērtspapīriem ar pirmajām daļām, ko emitējis Francijas Fonds Communs de Créances vai līdzvērtīgas 124. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā norādītas vērtspapīrošanu veicošas sabiedrības, nepiemēro 10 % augšējo robežu ar nosacījumu, ka:

i)         vērtspapīrotos riska darījumus ar mājokļa vai komerciāliem nekustamajiem īpašumiem ir veicis tās pašas konsolidētās grupas loceklis, kurā ietilpst arī segto obligāciju emitents, vai arī sabiedrība, kas ir saistīta ar to pašu centrālo institūciju, ar kuru ir saistīts arī segto obligāciju emitents (šādu dalību konsolidētā grupā vai saistību ar centrālo institūciju jānosaka brīdī, kad pirmās daļas tiek noteiktas par segto obligāciju ķīlu);

ii)       tās pašas konsolidētās grupas loceklis, kurā ietilpst arī segto obligāciju emitents, vai arī sabiedrība, kas ir saistīta ar to pašu centrālo institūciju, ar kuru ir saistīts arī segto obligāciju emitents, saglabā visu pirmās kārtas zaudējumu laidienu, ar ko aizsargā šīs pirmās daļas;

f)         aizdevumi, kas ir nodrošināti ar kuģiem, ciktāl ķīlas tiesības kopā ar jebkādām prioritārām ķīlas tiesībām nepārsniedz 60 % no ieķīlātā kuģa vērtības.

Šā panta a)–f) apakšpunktā izklāstītās situācijas ietver arī ķīlu, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir atbilstoša tikai obligāciju turētāju aizsardzībai pret zaudējumiem.

2.        Attiecībā uz segtajām obligācijām, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu, iestādes nodrošina atbilstību 203. panta prasībām un 224. panta 1. punkta novērtēšanas noteikumiem.

3.        Segtām obligācijām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredīta novērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 6.a tabulu, kas atbilst attiecīgās ĀKNI kredīta novērtējumam saskaņā ar 131. pantu, taču ar nosacījumu, ka ieguldītājiem regulāri vai vismaz reizi ceturksnī tiek atklāta un darīta viegli pieejama aktuāla portfeļa informācija.

6.a tabula
Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	10 %	20 %	20 %	50 %	50 %	100 %

4.        Segtām obligācijām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredīta novērtējums, piešķir riska pakāpi, pamatojoties uz riska pakāpi, ko piemēro augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem ar iestādi, kura tās emitē. Starp riska pakāpēm pastāv šāda attiecība:

a)        ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 20 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 10 % riska pakāpi;

b)        ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 50 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 20 % riska pakāpi;

c)        ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 100 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 50 % riska pakāpi;

d)        ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 150 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 100 % riska pakāpi.

5.        Segtām obligācijām, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra, nepiemēro 1. un 2. punkta prasības. Tām līdz to termiņa sasniegšanai var piemērot preferenciālo režīmu saskaņā ar 3. punktu.

5.a      Neskarot 1. punkta noteikumus, segtajām obligācijām ar pakārtotajiem aktīviem, ko nodrošina citi vērtspapīri vai segtās obligācijas („pārpakošana”), nedrīkst piemērot preferenciālu režīmu.

125. pants

Riska darījumi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas

Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām nosaka saskaņā ar 5. nodaļu.

126. pants

Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, par kurām ir pieejams īstermiņa kredīta novērtējums

Riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, par kuriem ir pieejams īstermiņa kredīta novērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 7. tabulu, kas atbilst attiecīgās ĀKNI kredīta novērtējumam saskaņā ar 131. pantu.

7. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20 %	50 %	100 %	150 %	150 %	150 %

127. pants

Riska darījumi akciju veidā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

1.        Riska darījumiem ieguldījumu apliecību vai akciju veidā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk — KIU) piešķir 100 % riska pakāpi, ja vien iestāde nepiemēro 2. punktā noteikto kredītriska novērtēšanas metodi, 4. punktā noteikto „caurskatāmības” pieeju vai 5. punktā noteikto vidējās riska pakāpes pieeju, ja ir atbilstība 3. punkta nosacījumiem.

2.        Riska darījumiem akciju veidā KIU, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI kredīta novērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 8. tabulu, kas atbilst attiecīgās ĀKNI kredīta novērtējumam saskaņā ar 131. pantu.

8. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20 %	50 %	100 %	100 %	150 %	150 %

3.        Iestādes var noteikt KIU riska pakāpi, ja ir ievēroti šādi atbilstības kritēriji:

a)        KIU pārvalda tāds uzņēmums, kas ir pakļauts uzraudzībai dalībvalstī, vai — trešās valsts KIU gadījumā — ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

i)          KIU pārvalda uzņēmums, kas ir pakļauts tādai uzraudzībai, ko uzskata par līdzvērtīgu Savienības tiesību aktos paredzētajai uzraudzībai,

ii)         ir nodrošināta pietiekama sadarbība kompetento iestāžu starpā;

b)        KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:

i)       aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,

ii)      ja pastāv ieguldījumu ierobežojumi — relatīvie ierobežojumi un to aprēķināšanas metodika;

c)        par KIU darbību kompetentajai iestādei ziņo vismaz reizi gadā, lai varētu veikt novērtējumu attiecībā uz aktīviem un pasīviem, ienākumiem un darījumiem pārskata periodā.

Šā panta a) apakšpunkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu — piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 447. panta 2. punktā, — par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un reglamentējošos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Eiropas Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2014. gada 1. janvārim iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2013. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu šādas procedūras piemērošanai.

4.        Ja iestādei ir zināms par KIU bāzes riska darījumiem, tā var caurskatīt šos bāzes riska darījumus, lai aprēķinātu vidējo riska pakāpi riska darījumiem KIU akciju veidā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajām metodēm. Ja KIU bāzes riska darījums ir riska darījums akciju veidā citā KIU, kas atbilst 3. punkta kritērijiem, iestāde var caurskatīt šī KIU bāzes riska darījumus.

5.        Ja iestādei nav zināms par KIU bāzes riska darījumiem, tā var aprēķināt vidējo riska pakāpi saviem riska darījumiem KIU daļu vai akciju veidā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajām metodēm, pieņemot, ka KIU vispirms veic ieguldījumus maksimāli pieļautajā apmērā riska darījumu kategorijās, kam noteiktas augstākās kapitāla prasības, un tālāk veic ieguldījumus lejupējā secībā, līdz sasniegta maksimālā kopējā ieguldījumu robeža.

Iestādes var uzdot trešai personai saskaņā ar 4. un 5. punktā izklāstītajām metodēm aprēķināt un sniegt pārskatus par riska pakāpi attiecībā uz KIU:

a)        KIU noguldījumu iestādei vai noguldījumu finanšu iestādei ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus šajā noguldījumu iestādē vai noguldījumu finanšu iestādē;

b)       iepriekšējā a) apakšpunktā neietverto KIU gadījumā — KIU pārvaldības uzņēmumam ar nosacījumu, ka KIU pārvaldības uzņēmums atbilst 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Pirmajā daļā minētā aprēķina pareizību apstiprina ārējais revidents.

128. pants

Kapitāla instrumentu riska darījumi

1.          Kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijā ietver šādus riska darījumus:

a)     neparāda riska darījumus, kas satur pakārtotu atlikušu prasījumu pret emitenta aktīviem vai ieņēmumiem;

b)     parāda riska darījumus un citus vērtspapīrus, partnerības, atvasinātos finanšu instrumentus vai citas īpaši izveidotas struktūras, kuru saimnieciskā būtība ir līdzīga a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

2.          Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemēro 100 % riska pakāpi, ja vien tie saskaņā ar Otro daļu nav jāatskaita, tiem nav jāpiemēro 250 % riska pakāpe saskaņā ar 45. panta 2. punktu, 1250 % riska pakāpe saskaņā ar 84. panta 3. punktu vai tie nav jāpielīdzina augsta riska posteņiem saskaņā ar 123. pantu.

3.          Ieguldījumus iestāžu emitētos kapitāla vai regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla instrumentos ietver kapitāla prasījumu kategorijā, ja vien tos neatskaita no pašu kapitāla vai ja tiem nepiemēro 250 % riska pakāpi saskaņā ar 45. panta 2. punktu, vai tie nav jāpielīdzina augsta riska posteņiem saskaņā ar 123. pantu.

129. pants

Citi posteņi

1.        Materiāliem aktīviem Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 10. punkta nozīmē piešķir 100 % riska pakāpi.

2.        Avansa maksājumiem un uzkrātajiem ienākumiem, kurus iestāde nevar attiecināt uz konkrētu darījuma partneri saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK, piešķir 100 % riska pakāpi.

3.        Skaidras naudas posteņiem to iekasēšanas procesā piešķir 20 % riska pakāpi. Kasē esošajai skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem piešķir 0 % riska pakāpi.

4.        Zeltam, kas atrodas pašu glabātavās vai ir nodots glabāšanā, ciktāl tas segts ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska pakāpi.

5.        Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumu un nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu gadījumā riska pakāpis piešķir konkrētajiem aktīviem, nevis darījuma partneriem.

6.        Ja iestāde nodrošina kredītaizsardzību virknei riska darījumu ar nosacījumu, ka šajos riska darījumos n-tā saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek apmaksai, un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, tad piešķir 5. nodaļā paredzētos riska pakāpes, ja produktam ir piemērots ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) ārējais kredītu novērtējums. Ja produktam nav atbilstīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) vērtējuma, tad produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumu, riska pakāpes tiek summēti līdz maksimāli pieļaujamajam apmēram 1250 % un, lai iegūtu riska svērto vērtību, reizināti ar nominālo summu, ko nodrošina kredīta atvasinātais finanšu instruments. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, pamatojas uz to, ka katram no šiem riska darījumiem riska darījumu riska svērtā vērtība ir mazāka nekā riska darījumu riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem.

7.        Riska darījuma vērtība nomai ir diskontētie obligātie nomas maksājumi. Obligātie nomas maksājumi ir maksājumi nomas periodā, kuri tiek prasīti vai kurus var prasīt no nomnieka, un jebkāds iespējas darījums, par kuru var pamatoti uzskatīt, ka šī iespēja tiks izmantota. No personas, kas nav nomnieks, var pieprasīt veikt maksājumu saistībā ar izpirkumnomas atlikušo vērtību, un šīs maksājuma saistības atbilst 197. panta nosacījumu kopumam par piegādātāju aizsardzības atbilstību, kā arī prasībām par cita veida garantiju atzīšanu saskaņā ar 208. un 210. pantu, un šo maksājuma saistību var ņemt vērā kā nefondētā kredītaizsardzību atbilstīgi 4. nodaļai. Šiem riska darījumiem piešķir atbilstošo riska darījumu kategoriju saskaņā ar 107. pantu. Ja riska darījums ir iznomāto īpašumu atlikusī vērtība, riska svērto vērtību aprēķina šādi: 1/t * 100 % * riska darījuma vērtība, kur t ir lielāks nekā 1 un ir skaitlis, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.

3. iedaļa

Kredītriska novērtējuma atzīšana un samērošana

1. apakšiedaļa

ĀKNI atzīšana

130. pants

ĀKNI

1.        Ārējo kredīta novērtējumu, lai noteiktu riska darījuma riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, var izmantot tikai tad, ja šādu novērtējumu ir izdevusi atbilstīga ĀKNI vai ja to ir apstiprinājusi atbilstīga ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

2.        Atbilstīgas ĀKNI ir visas kredītvērtējuma aģentūras, kas ir reģistrētas vai sertificētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, un centrālās bankas, kuras piesķir kredītreitingus, kam nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

3.        EBI publicē sarakstu ar atbilstīgajām ĀKNI.

2. apakšiedaļa

ĀKNI kredīta novērtējumu samērošana

131. pants

ĀKNI kredīta novērtējumu samērošana

1.        EBI izstrādā īstenošanas standartu projektus, lai visām atbilstīgajām ĀKNI noteiktu, kādām 2. nodaļā izklāstītajām kredītkvalitātes pakāpēm atbilst attiecīgie atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējumi (samērošana). Šī atbilstības noteikšana ir objektīva un konsekventa.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai, kā arī vajadzības gadījumā iesniedz pārskatītos tehniskos standartus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

2.        Nosakot kredīta novērtējumu samērošanu, EBI ievēro šādas prasības:

a)        lai diferencētu katrā kredīta novērtējumā izteiktās relatīvās riska pakāpes, EBI nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ilgstošas saistību neizpildes procents saistībā ar visiem kredītiem, kam piešķirts viens un tas pats kredīta novērtējums; ja kāda ĀKNI ir dibināta nesen vai ir apkopojusi pārskatu par datiem tikai īsā laikposmā, EBI pieprasa šādai ĀKNI sniegt vērtējumu par ilgstošas saistību nepildīšanas rādītāju attiecībā uz visiem kredītiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītu novērtējums;

b)        lai diferencētu katrā kredīta novērtējumā izteiktās relatīvās riska pakāpes, EBI nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ĀKNI aptverto emitentu kopums, ĀKNI piešķirto kredīta novērtējumu amplitūda, katra kredīta novērtējuma nozīme un tas, kā šī ĀKNI definē saistību neizpildi;

c)        EBI salīdzina saistību nepildīšanas procentus, kas iegūti par katru kādas ĀKNI kredīta novērtējumu, un salīdzina tos ar standartu, kurš pieņemts, pamatojoties uz saistību nepildīšanas rādītājiem, kas iegūti par citām ĀKNI attiecībā uz emitentu kopu, kura, pēc kompetentās iestādes uzskatiem, pārstāv līdzvērtīgu kredītriska līmeni;

d)        ja saistību nepildīšanas rādītāji, kas iegūti par kādas konkrētas ĀKNI kredītu novērtējumu, būtiski un regulāri pārsniedz standartu, EBI šīs ĀKNI kredītu novērtējumam piešķir augstāku kredītkvalitātes pakāpi kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalā;

e)        ja EBI ir palielinājusi kādas ĀKNI konkrētam kredīta novērtējumam piesaistīto riska pakāpi un ja šīs ĀKNI saistību neizpildes rādītāji, kas konstatēti tās kredītu novērtējumam, vairs būtiski un regulāri nepārsniedz standartu, EBI izlemj atjaunot sākotnējo kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes pakāpes novērtējuma skalā attiecībā uz ĀKNI kredītu novērtējumu.

3.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu 2. punkta a) apakšpunktā minētos kvantitatīvos kritērijus, b) apakšpunktā minētos kvalitatīvos kritērijus un c) apakšpunktā minēto standartu.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

3. apakšiedaļa

Eksporta kredīta aģentūru kredīta novērtējumu izmantošana

132. pants

Eksporta kredīta aģentūru kredīta novērtējumu izmantošana

1.        Šīs regulas 109. panta vajadzībām iestādes var izmantot eksporta kredīta aģentūras kredīta novērtējumus, ja ir atbilstība vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)        tādu eksporta kredīta aģentūru vienprātīgs riska novērtējums, kas ir ESAO „Vienošanās par pamatnostādnēm attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem” dalībnieces;

b)       eksporta kredītu aģentūra publisko savus kredīta novērtējumus, šī eksporta kredītu aģentūra ievēro ESAO metodiku, un kredīta novērtējums ir saistīts ar vienu no astoņām minimālajām eksporta apdrošināšanas prēmijām (turpmāk — MEIP), ko paredz metodika, par kuru vienojusies ESAO.

2.        Riska darījumiem, kam riska pakāpes noteikšanai ir atzīts kredīta novērtējums, ko veikusi eksporta kredīta aģentūra, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 9. tabulu.

9. tabula
MEIP	0	1	2	3	4	5	6	7
Riska pakāpe	0 %	0 %	20 %	50 %	100 %	100 %	100 %	150 %

3.        EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2014. gada 1. janvārim izdod pamatnostādnes par eksporta kredītu aģentūrām, ko iestādes var izmantot saskaņā ar 1. punktu.

4. iedaļa

ĀKNI kredīta novērtējumu izmantošana riska pakāpes noteikšanai

133. pants

Vispārīgas prasības

Iestāde var norīkot vienu vai vairākas atbilstīgas ĀKNI, ko izmanto, lai noteiktu riska pakāpes, kuri piešķirami aktīvu un ārpusbilances posteņiem. Kredīta novērtējumus nedrīkst izmantot selektīvi. Izmantojot kredīta novērtējumus, iestādes ievēro šādas prasības:

a)        iestāde, kas nolemj izmantot kredītu novērtējumus, kurus veikusi atbilstīga ĀKNI kādai noteiktai posteņu grupai, šos kredītu novērtējumus izmanto konsekventi attiecībā uz visiem šīs grupas riska darījumiem;

b)        iestāde, kas nolemj izmantot kredītu novērtējumus, kurus veikusi atbilstīga ĀKNI, tos izmanto nepārtraukti un konsekventi;

c)        iestāde izmanto vienīgi tādus ĀKNI kredītu novērtējumus, kuros ņemtas vērā gan kapitāla pamatsummas, gan atbilstošās procentu summas;

d)        ja attiecībā uz posteni ar reitingu ir pieejams tikai viens kādas norīkotas ĀKNI novērtējums, šo novērtējumu izmanto, lai noteiktu attiecīgā posteņa riska pakāpi;

e)        ja ir pieejami divi norīkotu ĀKNI kredīta novērtējumi un abi atbilst atšķirīgiem riska pakāpēm kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, tad piešķir augstāko riska pakāpi;

f)         Ja ir pieejami vairāk nekā divi norīkotu ĀKNI kredīta novērtējumi kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, tad ņem divus tos novērtējumus, kas veido divus zemākās riska pakāpes. Ja abas zemākās riska pakāpes savstarpēji atšķiras, piešķir augstāko no šīm riska pakāpēm. Ja abas zemākās riska pakāpes ir vienādas, piešķir šo riska pakāpi.

Kompetentās iestādes cieši uzrauga iestāžu kredīta novērtējuma procesu pietiekamību un nodrošina, ka iestādes nepiekrīt līgumu noteikumiem, kas paredz, ka tām ir automātiski jāpārdod aktīvi, ja ārēja kredītreitingu aģentūra samazina kredītspējas vērtējumu.

134. pants

Emitentu un emisiju kredīta novērtējums

1.        Ja pastāv kredīta novērtējums kādai konkrētai emisijas programmai vai kreditēšanas shēmai, kurā ietilpst postenis, kas veido riska darījumu, šo kredīta novērtējumu izmanto, lai noteiktu šim postenim piešķiramo riska pakāpi.

2.        Ja attiecībā uz konkrētu posteni nepastāv tieši piemērojams kredīta novērtējums, bet pastāv kredīta novērtējumi konkrētai emisijas programmai vai kreditēšanas shēmai, kurā neietilpst postenis, kas veido riska darījumu, vai ja pastāv emitenta vispārīgs kredīta novērtējums, tad šo kredīta novērtējumu izmanto jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)        tas rada augstāku riska pakāpi nekā būtu citā gadījumā, un attiecīgais riska darījums ir līdzvērtīgs vai nu ar zemāku prioritāti attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai kreditēšanas shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem, atkarībā no konkrētā gadījuma;

b)       tas rada mazāku riska pakāpi, un attiecīgais riska darījums ir līdzvērtīgs vai nu ar augstāku prioritāti attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai kreditēšanas shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem, atkarībā no konkrētā gadījuma.

Visos citos gadījumos riska darījumu uzskata par riska darījumu, kam nav piešķirts kredītreitings.

3.        Šā panta 1. un 2. punkta piemērošana nedrīkst kavēt 124. panta piemērošanu.

4.        Kredīta novērtējumus emitentiem kādas komercsabiedrību grupas ietvaros nevar izmantot par kredīta novērtējumu attiecībā uz kādu citu emitentu tajā pašā komercsabiedrību grupā.

135. pants

Ilgtermiņa un īstermiņa kredīta novērtējumi

1.        Īstermiņa kredīta novērtējumus var izmantot vienīgi attiecībā uz īstermiņa aktīvu un ārpusbilances posteņiem, kas veido riska darījumus ar iestādēm un komercsabiedrībām.

2.        Jebkādu īstermiņa kredīta novērtējumu var piemērot vienīgi tam postenim, uz kuru šis īstermiņa kredīta novērtējums attiecas, un to neizmanto, lai iegūtu riska pakāpes jebkādam citam postenim, izņemot šādus gadījumus:

a)        ja īstermiņa kreditēšanas shēmai, kam ir kredītreitings, piešķir 150 % riska pakāpi, tad visiem šā parādnieka nenodrošinātajiem riska darījumiem, kuriem nav kredītreitinga, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, arī piešķir 150 % riska pakāpi;

b)       ja īstermiņa kreditēšanas shēmai, kam ir kredītreitings, piešķir 50 % riska pakāpi, tad nevienam īstermiņa riska darījumam, kuram nav kredītreitinga, nepiešķir riska pakāpi, kas būtu zemāks par 100 %.

136. pants

Posteņi vietējā un ārvalstu valūtā

Kredīta novērtējumu, kas attiecas uz kādu posteni, kurš denominēts parādnieka valsts valūtā, nevar izmantot, lai iegūtu riska pakāpi citam tā paša parādnieka riska darījumam, kas denominēts ārvalstu valūtā.

Ja riska darījumu rada iestādes dalība aizņēmumā, ko piešķīrusi daudzpusēja attīstības banka, kuras privileģēta kreditora statuss ir atzīts tirgū, riska pakāpes noteikšanai var izmantot kredīta novērtējumu parādnieka vietējās valūtas postenim.

3. nodaļa

Uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja

1. iedaļa

Kompetento iestāžu atļauja izmantot IRB pieeju

137. pants

IRB 0

Definīcijas

1.        Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:

1)        „reitingu sistēma” aptver visas tās metodes, procesus, pārbaudes, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas palīdz novērtēt kredītrisku, grupēt riska darījumus kategorijās vai portfeļos un kvantitatīvi noteikt saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēses noteiktam riska darījuma veidam;

2)        „riska darījumu veids” ir viendabīgi pārvaldītu riska darījumu grupa, ko veido konkrētas kreditēšanas shēmas un kas var attiekties uz vienu sabiedrību vai vienu sabiedrību apakškopu grupā ar nosacījumu, ka citās grupas sabiedrībās to pašu riska darījumu veidu pārvalda citādi;

3)        „uzņēmējdarbības vienība” ir jebkura atsevišķa organizatoriska vai juridiska struktūra, uzņēmējdarbības līnija vai ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

4)        „regulēta finanšu sabiedrība” ir visi turpmāk nosauktie:

a)        turpmāk minētās sabiedrības, tai skaitā trešo valstu sabiedrības, kas veic līdzīgas darbības, kurām saskaņā ar ES tiesību aktiem piemēro prudenciālo uzraudzību vai kurām saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem piemēro prudenciālās un regulatīvās prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām:

i)         kredītiestāde,

ii)        ieguldījumu sabiedrība,

iii)        apdrošināšanas sabiedrība,

iv)       finanšu kontrolakciju sabiedrība,

v)        jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība,

va)      finanšu iestāde,

vb)      jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība,

vc)      kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (KIU),

vd)      centrālais darījuma partneris (CCP), kas atbilst 295. panta 2. punkta nosacījumiem.

b)        jebkura cita sabiedrība, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)         tā veic vienu vai vairākas no darbībām, kas uzskaitītas Direktīvas [ieraksta PB] I pielikumā vai Direktīvas 2004/39/EK I pielikumā,

ii)        tā ir regulētas finanšu sabiedrības meitas uzņēmums,

iii)        tai piemēro prudenciālo uzraudzību grupas konsolidācijas līmenī;

c)        jebkura a) apakšpunkta i)–v) daļā vai b) apakšpunktā minētā sabiedrība, kam nepiemēro prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām, bet kas ietilpst grupā, kurai konsolidācijas līmenī piemēro šos pasākumus;

5)        „liela regulēta finanšu sabiedrība” ir jebkura regulēta finanšu sabiedrība, kuras aktīvu apjoms atsevišķa uzņēmuma līmenī vai grupas konsolidācijas līmenī ir vienāds ar vai lielāks par 70 miljardiem euro, ar nosacījumu, ka šā apjoma noteikšanai izmanto mātes uzņēmuma un konsolidēto meitas uzņēmumu jaunāko revidēto finanšu pārskatu;

6)        „neregulēta finanšu sabiedrība” ir jebkura cita finanšu sabiedrība, kas nav regulēta sabiedrība, bet kas veic vienu vai vairākas no darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvas [ieraksta PB] I pielikumā vai Direktīvas 2004/39/EK I pielikumā;

7)        „parādnieka kategorija” ir riska kategorija reitingu sistēmas parādnieku reitingu sistēmā, kurā grupē parādniekus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst PD aplēses;

8)        „kreditēšanas kategorija” ir riska kategorija reitingu sistēmas kreditēšanas skalā, kurā grupē riska darījumus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst LGD aplēses;

9)        „apkalpotājfirma” ir organizācija, kas katru dienu pārvalda nopirkto debitoru parādu portfeli vai bāzes kredītriska darījumus.

2.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai paredzētu nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes novērtē trešo valstu tiesību aktos noteikto prudenciālās uzraudzības un regulatīvo prasību atbilstību.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

138. pants

Atļauja izmantot IRB pieeju

1.        Ja ir izpildīti šajā nodaļā paredzētie nosacījumi, kompetentā iestāde atļauj iestādēm aprēķināt to riska darījumu riska svērtās vērtības summas, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju (turpmāk — IRB pieeja).

2.        Atļauja izmantot IRB pieeju, arī pašu aplēses attiecībā uz zaudējumiem, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (turpmāk — LGD), un korekcijas pakāpes, ir vajadzīga katrai izmantotajai reitinga sistēmai un iekšējo modeļu pieejām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kā arī pieejai attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpju noteikšanu.

3.        Iestādēm ir jāsaņem kompetento iestāžu atļauja saistībā ar:

a)        reitingu sistēmas vai iekšējo modeļu pieejas piemērošanas jomas izmaiņām saistībā ar kapitāla instrumentu riska darījumiem, par kuriem iestāde ir saņēmusi atļauju to izmantošanai;

b)        reitingu sistēmas vai iekšējo modeļu pieejas būtiskām izmaiņām saistībā ar kapitāla instrumentu riska darījumiem, par kuriem iestāde ir saņēmusi atļauju to izmantošanai.

Reitingu sistēmas piemērošanas jomā ietver visus attiecīgā riska darījumu veida riska darījumus, kam ir izstrādāta konkrētā reitingu sistēma.

4.        Iestādes informē kompetentās iestādes par visām reitingu sistēmu un iekšējo modeļu pieeju izmaiņām saistībā ar riska darījumiem.

5.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem iestādes novērtē reitingu sistēmu vai iekšējo modeļu pieeju saistībā ar riska darījumiem tādu izmaiņu būtiskumu atbilstīgi 1. punktā minētajai IRB pieejai, kurām vajadzīga papildu atļauja vai paziņojums.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

139. pants

Pieteikuma IRB pieejas izmantošanai novērtēšana kompetentajās iestādēs

1.        Kompetentā iestāde saskaņā ar 138. pantu piešķir atļauju iestādei izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpes, tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka ir nodrošinātas šajā nodaļā noteiktās prasības, it sevišķi tās, kas noteiktas 6. iedaļā, un ka iestādes sistēmas, kuras izmanto kredītriska riska darījumu pārvaldībai un novērtēšanai, ir atbilstīgas un godprātīgi īstenotas, kā arī it sevišķi, ka iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši parādījusi, ka tā atbilst šādiem standartiem:

a)        iestādes reitingu sistēmas sniedz pamatotu parādnieka un darījumu iezīmju novērtējumu, nodrošina pamatotu riska diferencēšanu un precīzu un konsekventu riska kvantitatīvo novērtējumu;

b)        iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas un zaudējumu novērtējumiem, ko izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai, un ar tiem saistītajām sistēmām un procedūrām ir būtiska nozīme risku pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procedūrās, kā arī iestādes kredītu apstiprināšanas, iekšējās kapitāla sadales un korporatīvās pārvaldības funkcijās;

c)        iestādei ir kredītriska kontroles struktūra, kas ir atbildīga par iestādes reitingu sistēmām un ir atbilstīgi neatkarīga, un šīs struktūras darbība netiek ietekmēta;

d)        iestāde apkopo un uzglabā visus attiecīgos datus, lai efektīvi nodrošinātu tās kredītriska mērīšanas un pārvaldīšanas procedūras;

e)        iestāde dokumentē savas reitingu sistēmas un to uzbūves pamatojumu un apstiprina savas reitingu sistēmas;

f)         iestāde ir apstiprinājusi savas reitingu sistēmas atbilstīgā laikposmā, pirms tā ir atļāvusi šīs reitingu sistēmas vai iekšējo modeļu pieeju izmantot attiecībā uz kapitāla instrumentu riska darījumiem, un minētajā laikposmā ir novērtējusi, vai šīs reitingu sistēmas un iekšējo modeļu pieejas attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir piemērotas reitingu sistēmas piemērošanas jomai, kā arī saistībā ar minēto novērtējumu ir veikušas vajadzīgās izmaiņas šajās reitingu sistēmās un iekšējo modeļu pieejās attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem;

g)        iestāde ir saskaņā ar IRB pieeju aprēķinājusi pašu kapitāla prasības, kas izriet no tās riska rādītāju aplēsēm, un var iesniegt pārskatu saskaņā ar 95. pantu.

ga)      iestāde, kam ir atļauts izmantot IRB pieeju, savai kompetentajai iestādei reizi gadā iesniedz riska pakāpju aprēķinus, izmantojot savu standarta portfeļa iekšējo modeli.

Prasības izmantot IRB pieeju, arī pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, piemēro arī tad, ja iestāde ir ieviesusi reitingu sistēmu vai reitingu sistēmā izmantotu modeli, ko tā ir iegādājusies no trešās personas.

2.        EBI izstrādā regulatīvus tehniskos standartus, lai noteiktu procesus, ko kompetentās iestādes ievēro, lai novērtētu iestādes atbilstību prasībām izmantot IRB pieeju.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

2.a      Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes vismaz reizi gadā veic savas IRB pieejas salīdzinošu vērtēšanu, izmantojot standarta portfeli. EBI, apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, izstrādā regulatīvus tehniskos standartus, nosakot standarta portfeli un salīdzinošos vērtējumus. EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

140. pants

Iepriekšēja pieredze attiecībā uz IRB pieeju izmantošanu

1.        Iestādei, kas iesniedz pieteikumu, lai sāktu izmantot IRB pieeju, vismaz trīs gadus pirms tā būs tiesīga izmantot IRB pieeju attiecīgajām IRB pieejas riska darījumu kategorijām ir izmantojusi reitingu sistēmas, kuras kopumā atbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām iekšējā riska aprēķināšanai un pārvaldības vajadzībām,.

2.        Iestādei, kas iesniedz pieteikumu, lai sāktu izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, ir kompetentajām iestādēm pārliecinoši jāpierāda, ka tā ir veikusi LGD un korekcijas pakāpju novērtēšanu un izmantojusi šos novērtējumus tādā veidā, ka tas kopumā atbilst prasībām šo rādītāju pašu aplēšu aprēķināšanai, kuras noteiktas 6. iedaļā, vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas par pašu aplēšu izmantošanu LGD un korekcijas pakāpēm.

3.        Ja iestāde paplašina IRB pieejas izmantošanas jomu pēc sākotnējās atļaujas saņemšanas, iestādes pieredzei jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu atbilstību 4. un 5. punkta prasībām attiecībā uz ietvertajiem papildu riska darījumiem. Ja reitingu sistēmu piemērošanas jomu paplašina, ietverot riska darījumus, kas būtiski atšķiras no pašreizējās piemērošanas jomas, un ja nevar pamatoti pieņemt, ka esošā pieredze ir pietiekama, lai nodrošinātu atbilstību minēto noteikumu prasībām attiecībā uz ietvertajiem papildu riska darījumiem, tad 4. un 5. punkta prasības piemēro individuāli attiecībā uz papildu riska darījumiem.

141. pants

Pasākumi, kas jāveic, ja vairs nav atbilstības šīs nodaļas prasībām

Ja iestāde vairs nenodrošina atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām, tā informē kompetento iestādi un veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

a)          iesniedz kompetentajai iestādei plānu par laicīgu atbilstības atjaunošanu;

b)          kompetentajām iestādēm pārliecinoši parāda, ka tās neatbilstības ietekme ir nebūtiska.

142. pants

Metodika, ko izmanto riska darījumu iedalīšanai riska darījumu kategorijās

1.        Metodika, ko iestādes izmanto riska darījumu iedalīšanai dažādās riska darījumu kategorijās, ir piemērota un ilgtermiņā konsekventa.

2.        Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:

a)        prasījumi vai iespējamie prasījumi pret centrālajām valdībām un centrālajām bankām;

b)        prasījumi vai iespējamie prasījumi pret iestādēm;

c)        prasījumi vai iespējamie prasījumi pret komercsabiedrībām;

d)        prasījumi pret privātpersonām vai MVU vai iespējamie prasījumi pret privātpersonām vai MVU;

e)        kapitāla vērtspapīru prasījumi;

f)         vērtspapīrošanas pozīcijas;

g)        citi aktīvi, kas nav kredītu saistības.

3.        Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajā kategorijā ietver šādus riska darījumus:

a)        tādus riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām iestādēm vai valsts sektora struktūrām, kurus saskaņā ar 110. un 111. pantu uzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām;

b)        tādus riska darījumus ar 112. panta 2. punktā minētajām daudzpusējām attīstības bankām un 113.pantā minētajām starptautiskām organizācijām, kuru riska pakāpe atbilstoši minētajos pantos noteiktajam ir 0 %.

4.        Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajā kategorijā ietver šādus riska darījumus:

a)        tādus riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām iestādēm, kurus saskaņā ar 110. pantu neuzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām;

b)        tādus riska darījumus ar valsts sektora struktūrām, kurus saskaņā ar 111. panta 2. punktu uzskata par riska darījumiem ar iestādēm; un

c)        tādus riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām, kuru riska pakāpe saskaņā ar 112. pantu nav 0 %.

5.        Lai riska darījumus varētu iedalīt riska darījumu kategorijā ar privātpersonām un MVU, kas minēta 2. punkta d) apakšpunktā, riska darījumi atbilst šādiem kritērijiem:

a)        tiem jābūt ar vienu no turpmāk nosauktajiem subjektiem:

i)         riska darījuma partneris ir fiziska persona vai personas,

ii)        riska darījuma partneris ir mazais vai vidējais uzņēmums, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Eiropas Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, ja pēdējā minētajā gadījumā kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, mātes uzņēmumiem un to meitas uzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neskaitot prasījumus vai iespējamus prasījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, nepārsniedz EUR 5 miljonus, ciktāl tas zināms iestādei, kura veic saprātīgus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju;

b)        iestādes risku pārvaldība attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir konsekventa ilgtermiņā un notiek līdzīgā veidā;

c)        tie netiek pārvaldīti tik atsevišķi kā riska darījumi uzņēmumu riska darījumu kategorijā;

d)        katrs no tiem ir viens no daudziem līdzīgi pārvaldītiem riska darījumiem.

Papildus pirmajā daļā uzskaitītajiem riska darījumiem darījumu kategorijā ar privātpersonām vai MVU ietver darījumu ar privātpersonām vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību.

Saskaņā ar a) apakšpunkta ii) daļu mazais vai vidējais uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Eiropas Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju.

6.        Šā panta 2. punkta e) apakšpunktā noteiktajā kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijā ietver šādus riska darījumus:

a)        neparāda riska darījumus, kas satur pakārtotu atlikušu prasījumu pret emitenta aktīviem vai ieņēmumiem;

b)        parāda riska darījumus un citus vērtspapīrus, partnerības, atvasinātos finanšu instrumentus vai citas īpaši izveidotas struktūras, kuru saimnieciskā būtība ir līdzīga a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

7.        Jebkuras kredīta saistības, kas nav iekļautas 2. punkta a), b), d) e) un f) apakšpunktā minētajās riska darījumu kategorijās, tiek iekļautas minētā punkta c) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā.

8.        Uzņēmumu riska darījumu kategorijā, kas noteikta 2. punkta c) apakšpunktā, iestādes īpaši izdala specializētās kreditēšanas riska darījumus ar šādām iezīmēm:

a)        riska darījums ir noslēgts ar struktūru, kas īpaši izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem;

b)        līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem;

c)        saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis plaša apjoma komercuzņēmuma neatkarīgā maksātspēja.

9.        Izpirkumnomas atlikušo vērtību iedala 2. punkta g) apakšpunktā noteiktajā riska darījumu kategorijā, izņemot to, ciktāl šī atlikusī vērtība jau ir iekļauta 162. panta 4. punktā noteiktajā nomas riska darījumā.

143. pants

IRB pieejas īstenošanas nosacījumi attiecībā uz dažādām riska darījumu kategorijām un uzņēmējdarbības vienībām

1.        Iestādes un ikviens mātes uzņēmums un tā meitas uzņēmumi īsteno IRB pieeju attiecībā uz visiem riska darījumiem, ja vien šīs iestādes un uzņēmumi nav saņēmuši kompetento iestāžu atļauju pastāvīgi izmantot standartizēto pieeju saskaņā ar 145. pantu.

Ņemot vērā kompetento iestāžu atļauju, īstenošanu var veikt secīgi dažādām 142. pantā minētajām riska darījumu kategorijām vienā uzņēmējdarbības vienībā, secīgi dažādās uzņēmējdarbības vienībās vienā grupā vai nolūkā izmantot pašu LGD aplēses vai korekcijas pakāpes, lai aprēķinātu riska pakāpi riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, kā arī centrālajām valdībām un centrālajām bankām.

Šīs regulas 142. panta 5. punktā minētās riska darījumu kategorijas ar privātpersonām vai MVU gadījumā īstenošanu var veikt secīgi riska darījumu kategorijām, kurām atbilst dažādas korelācijas 149. pantā.

2.        Kompetentā iestāde nosaka laikposmu, kurā iestādei, ikvienam mātes uzņēmumam un tā meitas uzņēmumiem ir jāīsteno IRB pieeja attiecībā uz visiem riska darījumiem. Šis laikposms ir laikposms, ko kompetentās iestādes uzskata par atbilstīgu, pamatojoties uz iestāžu, ikviena mātes uzņēmuma un tā meitas uzņēmumu būtību un apmēru, kā arī uz īstenojamo reitingu sistēmu skaitu un būtību.

3.        Iestādes īsteno IRB pieeju saskaņā ar kompetento iestāžu paredzētajiem nosacījumiem. Kompetentā iestāde šos nosacījumus izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka 1. punktā paredzētā elastība netiek izmantota selektīvi kapitāla prasību samazināšanai attiecībā uz šīm riska darījumu kategorijām vai uzņēmējdarbības vienībām, kurām vēl netiek piemērota IRB pieeja, vai attiecībā uz pašu vērtējumu izmantošanu LGD un korekcijas pakāpēm.

4.        Iestādes, kas IRB pieeju sākušas izmantot tikai pēc 2013. gada 1. janvāra, saglabā iespēju aprēķināt kapitāla prasības, izmantojot standartizēto pieeju attiecībā uz visiem saviem riska darījumiem īstenošanas laikposmā, līdz kompetentās iestādes tās informē, ka ir pārliecinājušās, ka IRB pieejas īstenošanas tiks pabeigta ar pamatotu pārliecību.

5.        Iestādei, kam ir atļauts izmantot IRB pieeju attiecībā uz jebkādu riska darījumu kategoriju, ir atļauts IRB pieeju izmantot arī attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategoriju, izņemot gadījumus, kad iestādei ir atļauts piemērot standartizēto pieeju attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saskaņā ar 145. pantu.

6.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai paredzētu nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes izstrādā nosacījumus, ar kuriem iestādēm prasa īstenot IRB pieeju atbilstīgi šim pantam.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

144. pants

Nosacījumi, lai atsāktu izmantot vienkāršākas pieejas

1.        Iestāde, kas izmanto IRB pieeju, nepārtrauc to izmantot un tā vietā neizmanto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, izņemot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka standartizētās pieejas izmantošana netiek ierosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;

b)       iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

2.        Iestādes, kas ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 146. panta 9. punktu izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, neatsāk izmantot 146. panta 8. punktā minētās LGD vērtības un korekcijas pakāpes, izņemot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka 146. panta 8. punktā minēto LGD vērtību un korekcijas pkāpju izmantošana netiek ierosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;

b)     iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

3.        Šā panta 1. un 2. punkta piemērošana ir atkarīga no IRB pieejas pakāpeniskas ieviešanas nosacījumiem, ko paredz kompetentās iestādes saskaņā ar 143. pantu, un atļaujas attiecībā uz 145. pantā minēto pastāvīgu daļēju izmantošanu.

145. pants

Pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumi

1.        Ja iestādes ir saņēmušās kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, iestādes, kam ir atļauts izmantot IRB pieeju riska svērto vērtību un sagaidāmo zaudējumu aprēķināšanai vienai vai vairākām riska darījumu kategorijām, var piemērot standartizēto pieeju šādiem riska darījumiem:

a)        riska darījumu kategorijai, kas minēta 142. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

b)       riska darījumu kategorijai, kas minēta 142. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

c)        riska darījumi nebūtiskās uzņēmējdarbības vienībās, kā arī riska darījumu kategorijām, kas pēc sava lieluma un riska profila ir nebūtiskas;

d)       riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām un to reģionālajām pašvaldībām, vietējām iestādēm un administratīvajām struktūrām, ja:

i)       nepastāv risku atšķirības starp riska darījumiem ar šo centrālo valdību un citiem šāda veida riska darījumiem, pamatojoties uz īpašiem valsts pasākumiem,

ii)      riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 109. panta 4. punktu ir piešķirts 0 % riska pakāpe;

e)     iestādes riska darījumi ar darījumu partneri, kas ir tās mātes uzņēmums, meitas uzņēmums vai tās mātes uzņēmuma meitas uzņēmums, ja darījumu partneris ir iestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums vai pakalpojumu palīguzņēmums, kuram piemēro atbilstīgas prudenciālās prasības, vai uzņēmums, ar kuru ir saistība Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē;

f)      riska darījumi starp iestādēm, kas atbilst 108. panta 7. punktā izklāstītajām prasībām;

g)     kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar 2. nodaļu piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora finansētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi;

h)     kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem, ja šādiem riska darījumiem var nepiemērot IRB pieeju tikai tādā apmērā, ciktāl tie kopā veido līdz 10 % no pašu kapitāla;

i)      riska darījumi saskaņā ar 114. panta 4. punktu, kas atbilst tajā paredzētajiem nosacījumiem;

j)      valsts un valsts pārapdrošinātas garantijas saskaņā ar 210. panta 2. punktu.

Kompetentās iestādes atļauj piemērot standartizēto pieeju attiecībā uz g) un h) apakšpunktā minētajiem kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuriem šīs pieejas izmantošana jau ir atļauta citās dalībvalstīs.

2.        Šā panta 1. punkta vajadzībām iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategoriju uzskata par nozīmīgu, ja to kopējā vērtība, atņemot kapitāla vērtspapīru riska darījumus, kas radušies saistībā ar 1. punkta g) apakšpunktā minētajām likumdošanas programmām, pārsniedz 10 % no iestādes pašu kapitāla, salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējo rādītāju. Ja šo kapitāla vērtspapīru riska darījumu skaits ir mazāks par 10 atsevišķām līdzdalībām, iepriekš minētais slieksnis ir 5 % no iestādes pašu kapitāla.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta piemērošanas nosacījumus.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

4.        Šā panta 1. punkta vajadzībām iestādes uzskata kapitāla instrumentu riska darījumu kategoriju par nozīmīgu, ja to kopējā vērtība, atņemot kapitāla vērtspapīru riska darījumus, kas radušies saistībā ar 1. punkta g) apakšpunktā minētajām likumdošanas programmām, pārsniedz 10 % no iestādes pašu kapitāla, salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējo rādītāju. Ja šo kapitāla instrumentu riska darījumu skaits ir mazāks par 10 atsevišķām līdzdalībām, iepriekš minētais slieksnis ir 5 % no iestādes pašu kapitāla.

2. iedaļa

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana

1. apakšiedaļa

Režīms atkarībā no riska darījuma kategorijas

146. pants

Režīms atkarībā no riska darījuma kategorijas

1.        Riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem, kas ietilpst vienā no 142. panta 2. punkta a)–e) un g) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, aprēķina — ja vien tos neatskaita no pašu kapitāla — saskaņā ar 2. apakšiedaļu, izņemot gadījumus, kad šos riska darījumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.        Nopirkto debitoru parādu riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam veic saskaņā ar 153. pantu. Ja iestādei ir pilna rīcības brīvība attiecībā uz nopirkto debitoru parādu pārdevēju saistību neizpildes riska un vērtības samazināšanās riska gadījumā, nopirkto debitoru parādu pārdevējam nepiemēro šā panta, 147. panta un 154. panta 1.–4. punkta prasības attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem un riska darījumu uzskata par nodrošinātu riska darījumu.

3.        Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinus kredītriskam un vērtības samazināšanās riskam pamato ar attiecīgajiem parametriem, kas saistīti ar attiecīgo riska darījumu. Tie ietver saistību nepildīšanas varbūtību (turpmāk — PD), LGD, termiņu un riska darījuma vērtību. Saskaņā ar 4. iedaļu PD un LGD var ņemt vērā kopā vai atsevišķi.

4.        Iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam visos riska darījumos, kas ietilpst 142. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā „kapitāla vērtspapīru” riska darījumu kategorijā, saskaņā ar 142. panta 2. punktu, ja iestādes ir saņēmušas kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju izmantot IRB pieeju. Kompetentās iestādes piešķir iestādei atļauju izmantot 150. panta 4. punktā izklāstīto iekšējo modeļu pieeju ar nosacījumu, ka iestāde atbilst 6. iedaļas 4. apakšiedaļā noteiktajām prasībām.

5.        Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu kredītriskam specializētās kreditēšanas riska darījumos veic saskaņā ar 148. panta 4. punktu.

6.        Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 142. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, iestādes nodrošina pašu aplēses attiecībā uz PD saskaņā ar 138. pantu un 6. iedaļu.

7.        Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 142. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, iestādes nodrošina pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 138. pantu un 6. iedaļu.

8.        Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 142. panta 2. punkta a)–c) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, iestādes piemēro LGD vērtības, kā izklāstīts 157. panta 1. punktā, un korekcijas pakāpes, kā izklāstīts 162. panta 8. punkta a)–d) apakšpunktā, ja vien iestādei nav atļauts izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm saistībā ar minētajiem riska darījumiem saskaņā ar 9. punktu.

9.        Visiem riska darījumiem, kas pieskaitāmi 142. panta 2. punkta a)–c) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 138. pantu.

10.      Vērtspapīrošanas riska darījumu riska svērtās vērtības un tādu riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pieskaitāmi 142. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, aprēķina saskaņā ar 5. nodaļu.

147. pants

Režīms attiecībā uz riska darījumiem akciju veidā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos (KIU)

1.        Ja riska darījumi akciju veidā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos atbilst 127. panta 3. punkta kritērijiem un ja iestādei ir zināmi visi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu attiecīgie riska darījumi vai daļa no tiem, iestāde caurskata minētos attiecīgos riska darījumus, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības un sagaidāmo zaudējumu apmēru saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajām metodēm.

Ja KIU bāzes riska darījums ir cits riska darījums ieguldījumu apliecību vai akciju veidā citā KIU, pirmā iestāde arī caurskata šī otra KIU bāzes riska darījumus.

2.        Ja iestāde neatbilst nosacījumiem, lai varētu izmantot šajā nodaļā minētās metodes visiem kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu attiecīgajiem riska darījumiem vai to daļai, riska darījumu riska svērtās vērtības un sagaidāmo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar šādām pieejām:

a)        riska darījumiem, kas ietilpst 142. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā „kapitāla vērtspapīru” riska darījumu kategorijā, iestādes piemēro vienkāršo riska pakāpju pieeju, kā izklāstīts 150. panta 2. punktā;

b)       pārējiem 1. punktā minētajiem bāzes riska darījumiem iestādes piemēro standartizēto pieeju, kas noteikta 2. nodaļā, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i)       riska darījumiem, kuriem piemēro īpašu riska pakāpi, kas paredzēts pie kategorijām nepiederošiem riska darījumiem, vai kuriem piemēro kredītkvalitātes pakāpi, nosakot augstāko riska pakāpi attiecīgajā riska darījumu kategorijā, riska pakāpi reizina ar koeficientu divi, bet tas nedrīkst pārsniegt 1250 %,

ii)      pārējiem riska darījumiem riska pakāpe jāreizina ar koeficientu 1,1, un tas ir vismaz 5 %.

Ja a) apakšpunkta vajadzībām iestāde nespēj noteikt atšķirību starp biržā netirgoto kapitāla vērtspapīru, biržā tirgoto un citu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem. Ja šie riska darījumi kopā ar iestādes tiešajiem riska darījumiem šajā riska darījumu kategorijā nav nozīmīgi 145. panta 2. punkta izpratnē, tad minētā 145. panta 1. punktu var piemērot pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas.

3.        Ja riska darījumi KIU daļu vai akciju veidā neatbilst 127. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem vai ja iestādei nav zināmi visi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu bāzes riska darījumi vai tie KIU bāzes riska darījumi, kas ir riska darījumi KIU ieguldījumu apliecību vai akciju veidā, iestāde caurskata šos bāzes riska darījumus un aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un sagaidāmo zaudējumu apmērus saskaņā ar vienkāršo riska pakāpju pieeju, kā izklāstīts 150. panta 2. punktā.

Ja iestāde nespēj noteikt atšķirību starp biržā netirgoto kapitāla vērtspapīru, biržā tirgoto un citu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem. Iestāde riska darījumus, kas nav kapitāla vērtspapīru riska darījumi, iedala citā kapitāla vērtspapīru kategorijā.

4.        Kā alternatīvu 4. punktā aprakstītajai metodei iestādes var pašas aprēķināt vai izmantot trešo personu aprēķinātās un paziņotās vidējās riska darījumu riska svērtās vērtības, kuru pamatā ir KIU bāzes riska darījumi, saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām pieejām:

a)        KIU noguldījumu iestādei vai noguldījumu finanšu iestādei ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus šajā noguldījumu iestādē vai noguldījumu finanšu iestādē;

b)        pārējo KIU gadījumā — KIU pārvaldības uzņēmumam ar nosacījumu, ka KIU pārvaldības uzņēmums atbilst 127. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Aprēķinu pareizību apstiprina ārējais revidents.

▌

2. apakšiedaļa

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana kredītriskam

148. pants

Riska darījumu riska svērtā vērtība riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām, reģionālajām varas iestādēm un vietējām pašvaldībām un centrālajām bankām

1.        Piemērojot 2., 3. un 4. punktā paredzētos īpašos režīmus, riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām, reģionālajām varas iestādēm un vietējām pašvaldībām un centrālajām bankām aprēķina ar šādām formulām:

Riska darījumu riska svērtā vērtība = RW ∙ riska darījuma vērtība,

kur riska pakāpi RW izsaka kā:

i)      ja PD = 0, tad RW ir 0,

ii)      ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības:

a)        ja iestādes piemēro 157. panta 1. punktā noteiktās LGD vērtības, RW ir 0,

b)        ja iestādes izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, RW ir: ;

ja paredzamo zaudējumu iespējami precīzas aplēses (turpmāk — EL_BE) ir iestādes paredzamo zaudējumu precīzākās aplēses attiecībā uz riska darījumu, kurā nav izpildītas saistības, saskaņā ar 177. panta 1. punkta h) apakšpunktu,

iii)     ja , t. i., jebkurai vērtībai, kas nav i) vai ii) apakšpunktā paredzētā vērtība:

kur

N(x) = apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju (t. i., varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar x),

G (Z) = apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., rādītāju x tā, ka N(x) z),

R =      apzīmē korelācijas koeficientu, ko izsaka kā:

 

b =      termiņa korekcijas faktoru, ko izsaka kā:

 

2.        Visiem riska darījumiem ar lielām regulētām finanšu sabiedrībām un neregulētām finanšu sabiedrībām 1. punkta iii) apakšpunktā noteikto korelācijas koeficientu reizina ar 1,25 šādi:

 

3.        Riska svērto vērtību katram riska darījumam, kas atbilst 198. un 212. pantā noteiktajām prasībām, var koriģēt ar šādu formulu:

Riska darījumu riska svērtā vērtība = RW ∙ riska darījuma vērtība ∙ (0,15+160 PD_pp),

kur:

PDpp = PD no nodrošinājuma sniedzēja.

RW aprēķina, izmantojot atbilstošu riska pakāpes formulu, kas noteikta 3. punktā, parādnieka PD un salīdzināmās tiešās vērtības LGD nodrošinājuma sniedzējam. Termiņa faktoru b aprēķina, izmantojot zemāko nodrošinājuma sniedzēja PD un parādnieka PD.

4.        Attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, kas ir tādas konsolidētās grupas daļa, kurā kopējais gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 70 miljoni, iestādes var izmantot 1. punkta iii) apakšpunktā norādīto atbilstības formulu riska pakāpes aprēķināšanai riska darījumiem ar komercsabiedrībām. Šajā formulā S ir izteikts kā kopējais gada apgrozījums miljonos euro, kur EUR 5 miljoni ≤= S ≤ EUR 70 miljoni. Ja apgrozījums ir mazāks nekā EUR 5 miljoni, to uzskata par vienādu ar EUR 5 miljoniem. Attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem kopējais ikgadējais apgrozījums ir portfeļa atsevišķo riska darījumu vidējā svērtā vērtība.

 

Iestādes aizstāj kopējo gada apgrozījumu ar konsolidētās grupas kopējiem aktīviem, ja kopējais gada apgrozījums nav nozīmīgs rādītājs attiecībā uz uzņēmuma lielumu un kopējie aktīvi ir nozīmīgāks rādītājs nekā kopējais gada apgrozījums.

5.        Specializētajiem kreditēšanas riska darījumiem, kuriem iestāde nevar aprēķināt PD vai iestādes aplēses attiecībā uz PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām, tā šiem riska darījumiem piešķir riska pakāpes saskaņā ar 1. tabulu.

1. tabula
Atlikušais termiņš	1. kategorija	2. kategorija	3. kategorija	4. kategorija	5. kategorija
Mazāk nekā 2,5 gadi	50 %	70 %	115 %	250 %	0 %
2,5 gadi vai vairāk	70 %	90 %	115 %	250 %	0 %

Piešķirot riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem, iestādes ņem vērā šādus faktorus: finansiālie līdzekļi, politiskā un tiesību vide, darījuma un/vai aktīva īpašības, sponsora un attīstītāja iespējas, tostarp jebkāda ieņēmumu plūsma no publiskā un privātā sektora partnerības, nodrošinājuma pakete.

6.        Attiecībā uz to nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem iestādes atbilst prasībām, kas noteiktas 180. pantā. Attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, kas turklāt atbilst 149. panta 5. punkta nosacījumiem, ja kādai iestādei būtu pārmērīgi apgrūtinoši izmantot attiecībā uz šiem debitoru parādiem 6. iedaļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus riska darījumiem ar komercsabiedrībām, var izmantot 6. iedaļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus mazajiem riska darījumiem.

7.        Attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājumu vai daļējus galvojumus, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret pirmās kārtas zaudējumiem no saistību nepildīšanas, vērtības samazināšanās zaudējumiem vai abiem zaudējumu veidiem, var skatīt kā pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas IRB pieejas vērtspapīrošanas ietvaros.

8.        Ja iestāde nodrošina kredītaizsardzību virknei riska darījumu ar nosacījumu, ka šajos riska darījumos n-tā saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek apmaksai, un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, tad piešķir 5. nodaļā paredzētās riska pakāpes, ja produktam ir piemērotas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) ārējais kredītu novērtējums. Ja kredīta produktam nav atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējuma, tad kredīta produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumu, riska pakāpes tiek summēti tā, lai paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5 un riska darījumu riska svērtā vērtība nepārsniegtu nominālo summu, ko nodrošina kredīta atvasinātais vērtspapīrs, reizinājumā ar 12,5. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, pamatojas uz to, ka katram no šiem riska darījumiem riska darījumu riska svērtā vērtība ir mazāka nekā riska darījumu riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem. Tām groza pozīcijām, kam iestāde nevar noteikt riska pakāpi saskaņā ar IRB pieeju, piemēro 1250 % riska pakāpi.

9.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai paredzētu nosacījumus, ar kādiem iestādes ņem vērā 5. punkta otrajā daļā minētos faktorus, piemērojot riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

149. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības mazajiem riska darījumiem

1.        Katra mazā riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina ar šādām formulām:

Riska darījumu riska svērtā vērtība = RW ∙ vērtība,

kur riska pakāpi RW izsaka šādi:

i)         ja PD = 0, tad RW ir 0,

ii)        ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, tad ,

kur EL_BE ir iestādes pašu iespējami precīzas aplēses attiecībā uz paredzamajiem zaudējumiem no riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, saskaņā ar 177. panta 1. punkta h) apakšpunktu,

iii)        ja , t. i., jebkurai vērtībai, kas nav i) vai ii) apakšpunktā paredzētā vērtība:

 

kur

N(x) = apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju (t. i., varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar x),

G (Z) = apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., rādītāju x tā, ka N(x) z),

R =      korelācijas koeficients, ko izsaka kā:

 

iii.a)   mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā riska pakāpi RW nosaka šādi:

*0,7619

2.        Riska darījumu riska svērto vērtību katram riska darījumam ar mazo un vidējo uzņēmumu, kā noteikts 142. panta 5. punktā, kas atbilst 198. un 212. pantā noteiktajām prasībām, var aprēķināt saskaņā ar 148. panta 3. punktu.

3.        Mazajiem riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu, korelācijas koeficients R 0,15 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 1. punktā sniegtās atbilstības formulas.

4.        Atbilstīgiem atjaunojamiem mazajiem riska darījumiem, kā noteikts a)–e) apakšpunktā, korelācijas koeficients R 0,04 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 1. punktā sniegtās atbilstības formulas.

Riska darījumus var uzskatīt par atbilstīgiem atjaunojamiem mazajiem riska darījumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)        tie ir riska darījumi ar fiziskām personām;

b)        riska darījumu ir atjaunojami, tie ir nenodrošināti, un iestāde var tos nekavējoties un bez nosacījumiem anulēt, ciktāl tie nav tikuši izlietoti; šajā kontekstā atjaunojamus riska darījumus definē kā tādus, kur atlikumi drīkst svārstīties, klientam pēc saviem ieskatiem veicot aizņēmumus un tos atmaksājot iestādes noteikto limitu robežās; neizmantotos piešķīrumus var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamiem, ja noteikumi ļauj iestādei tos anulēt tādā pilnā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un ar to saistītajās jomās;

c)        apakšportfelī maksimāli pieļaujamais riska darījums ar vienu personu ir EUR 100 000 vai mazāks;

d)        šajā punktā sniegto atbilstības tabulu piemēro tikai attiecībā uz tādiem portfeļiem, kuru zaudējumu rādītāju svārstīgums ir mazs salīdzinājumā ar to zaudējumu rādītāju vidējo līmeni, jo īpaši jomās, kur saistību nepildīšanas varbūtība ir maza;

e)        atbilstīgo atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU režīms atbilst apakšportfeļa pamatā esošajām riska raksturīgajām pazīmēm.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, prasība par nenodrošinātību neattiecas uz nodrošinātām kreditēšanas shēmām, kas saistītas ar algas kontu. Šajā gadījumā šī nodrošinājuma atgūtās summas neņem vērā, aprēķinot LGD.

Kompetentās iestādes pārbauda relatīvos zaudējumu svārstīguma rādītājus kvalificēto atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU apakšportfeļos un atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kopējā portfelī un starp dalībvalstīm apmainās ar informāciju par kvalificēto atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU zaudējumu rādītāju raksturīgajām pazīmēm.

5.        Lai nopirktajiem debitoru parādiem varētu piemērot riska darījumu ar privātpersonām vai MVU režīmu, tie atbilst 180. pantā noteiktajām prasībām un šādiem nosacījumiem:

a)        iestāde šos debitoru parādus ir iegādājusies no nesaistītām trešām personām, un iestādes riska darījums ar debitoru parāda parādnieku nesatur nekādus riska darījumus, kurus tieši vai netieši būtu izraisījusi pati iestāde;

b)        nopirktie debitoru parādi ir radušies nesaistītu pušu darījumā starp pārdevēju un parādnieku; par tādiem nevar uzskatīt starpuzņēmumu parādnieku saistības un saistības, ko veido tādu uzņēmumu savstarpējie norēķini, kuri veic savstarpēju tirdzniecību;

c)        iestādes, kas veic iegādi, prasījums attiecas uz visiem ieņēmumiem no nopirktajiem debitoru parādiem, vai arī tas uz šiem ieņēmumiem attiecas proporcionāli; un

d)        nopirkto debitoru parādu portfelis ir pietiekami diversificēts.

6.        Attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājumus ķīlas veidā vai daļējās garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret zaudējumiem no saistību nepildīšanas, zaudējumiem no vērtības samazināšanās vai abiem zaudējumu veidiem, var uzskatīt par pirmās kārtas zaudējumu pozīcijām IRB pieejas vērtspapīrošanas ietvaros.

7.        Jauktu nopirkto riska darījumu ar privātpersonām vai MVU debitoru parādu portfeļu gadījumā, kad iestādes nevar atdalīt ar nekustamo īpašumu nodrošinātus riska darījumus un atbilstīgus atjaunojamus riska darījumus ar privātpersonām vai MVU no citiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, piemēro to riska darījumu ar privātpersonām vai MVU riska pakāpes funkciju, kas attiecībā uz minētajiem riska darījumiem veido vislielākās kapitāla prasības.

150. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības kapitāla vērtspapīru riska darījumiem

1.        Iestādes nosaka savas riska darījumu riska svērtās vērtības kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, izņemot tos, ko atskaita saskaņā ar Otro daļu vai kam piemēro 250 % riska pakāpi atbilstīgi 45. pantam, saskaņā ar dažādām pieejām, kuras izklāstītas 2., 3. un 4. punktā, un piemēro tās dažādiem portfeļiem, ja iestāde pati iekšēji izmanto dažādas pieejas. Ja iestāde izmanto dažādas pieejas, izvēle ir konsekventa un to nenosaka regulatīvās patvaļas apsvērumi.

Iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar pakalpojumu palīguzņēmumiem var piemērot citu aktīvu, kas nav kredītu saistības, režīmu.

2.        Saskaņā ar vienkāršo riska pakāpju pieeju riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot turpmākās formulas.

Riska pakāpe (RW) = 190 % biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts.

Riska pakāpe (RW) = 290 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.

Riska pakāpe (RW) = 370 % visiem pārējiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.

Riska darījumu riska svērtā vērtība = RW * riska darījuma vērtība.

Īsās naudas pozīcijas un atvasinātie finanšu instrumenti, kas nav ietverti tirdzniecības portfeļos, drīkst kompensēt garās pozīcijas tajos pašos individuālajos vērtspapīros, ja šie instrumenti tika īpaši paredzēti kā riska ierobežošana specifiskiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un tie nodrošina riska samazināšanu vismaz vēl vienam gadam. Pārējās īsās pozīcijas uzskata par garajām pozīcijām un piešķir attiecīgo riska pakāpi katras pozīcijas absolūtajai vērtībai. Pozīciju termiņa nesakritības gadījumā lieto metodi, kas paredzēta riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kā izklāstīts 158. panta 5. punktā.

Iestādes var atzīt nefondēta kredītaizsardzību kapitāla instrumentu riska darījumam saskaņā ar IV nodaļā noteiktajām metodēm.

3.        Saskaņā ar PD/LGD pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 148. panta 1. punktā noteiktajām formulām. Ja iestādēm nav pietiekamas informācijas, lai lietotu saistību nepildīšanas definīciju, kas sniegta 174. pantā, riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5.

Atsevišķo riska darījumu līmenī paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5 un riska darījumu riska svērtā vērtība kopā nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtību reizinājumā ar 12,5.

Iestādes var atzīt nefondētu kredītaizsardzību kapitāla instrumentu riska darījumam saskaņā ar IV nodaļā noteiktajām metodēm. Tam priekšnosacījums ir LGD 90 % apmērā riska darījumam ar riska ierobežošanas sniedzēju. Biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var lietot LGD 65 % apmērā. Šim nolūkam M ir 5 gadi.

4.        Saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju riska darījumu riska svērtā vērtība ir iespējamie zaudējumi no iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas rodas, izmantojot iekšējos riska vērtības modeļus, ja tajos tiek piemērots 99. procentiles vienpusējs ticamības intervāls attiecībā uz starpību starp ceturkšņa ienākumiem un attiecīgajiem ilgtermiņa izlases ienākumiem, kas pārrēķināti aprēķina datumā, lietojot bezriska likmi, reizinājumā ar 12,5. Riska darījumu riska svērtās vērtības kapitāla portfeļa līmenī nav mazākas par šādu apmēru kopsummu:

a)        riska darījumu riska svērtās vērtības, ko paredz PD/LGD pieeja; un

b)       attiecīgo paredzamo zaudējumu apmērs, ko reizina ar 12,5.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos apmērus aprēķina, pamatojoties uz 161. panta 1. punktā noteiktajām PD vērtībām un attiecīgajām LGD vērtībām, kas noteiktas 161. panta 2. punktā.

Iestādes var atzīt nefondētu kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru pozīcijai.

151. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības kapitāla vērtspapīru riska darījumiem

Riska darījumu riska svērtās vērības riska darījumiem, kas izriet no iestādes priekšfinansētām iemaksām CCP rezerves fondā un no tirdzniecības riska darījumiem ar CCP, nosaka saskaņā ar 296.–300. pantu pēc vajadzības.

152. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības citiem aktīviem, kas nav kredīta saistības

Citu aktīvu, kas nav kredītu saistības, riska svērto vērtību aprēķina ar šādām formulām:

Riska darījumu riska svērtā vērtība = 100 % ∙ riska darījuma vērtība,

izņemot:

a)          kasē esošajai skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem, kā arī zeltam, kas atrodas pašu glabātavās vai ir nodots glabāšanā, ciktāl tas segts ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska pakāpi;

b)          ja riska darījums ir iznomāto īpašumu atlikusī vērtība, to aprēķina šādi:

 

kur t ir lielāks nekā 1 un ir skaitlis, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.

3. apakšiedaļa

Riska svērto vērtību aprēķināšana nopirkto parādu vērtības samazināšanās riskam

153. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības nopirkto parādu vērtības samazināšanās riskam

1.        Iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu un riska darījumu ar privātpersonām vai MVU debitoru parādu vērtības samazināšanās riskam saskaņā ar 148. panta 1. punktā noteikto formulu.

2.        Iestādes nosaka PD un LGD atbilstošos rādītājus saskaņā ar 4. iedaļu.

3.        Iestādes nosaka riska darījuma vērtību saskaņā ar 5. iedaļu.

4.        Šā panta vajadzībām M ir viens gads.

5.        Kompetentās iestādes atbrīvo iestādi no prasībām attiecībā uz riska svērtajām vērtībām nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu un riska darījumu ar privātpersonām vai MVU debitoru parādu vērtības samazināšanās riskam, ja iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši parādījusi, ka šāds vērtības samazināšanās risks ir iestādei nebūtisks.

154. pants

Režīms atkarībā no riska darījuma veida

1.        Paredzamo zaudējumu summu aprēķins balstās uz tiem pašiem ievades skaitļiem PD, LGD un riska darījuma vērtībai, kurus izmanto riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 146. pantu. Riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde, kad iestādes piemēro savus iekšējos LGD aprēķinus, paredzamie zaudējumi (turpmāk — EL) atbilst iestādes iespējami precīzai EL aplēsei (EL_BE) riska darījuma saistību neizpildes dēļ saskaņā ar 177. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

2.        Paredzamo zaudējumu summas vērtspapīrotiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 5. nodaļu.

3.        Paredzamo zaudējumu summa riska darījumiem, kas iedalīti 142. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajā kategorijā „citi aktīvi, kas nav kredītu saistības”, ir nulle.

4.        Paredzamo zaudējumu summas no 147. pantā minētajiem riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu akcijām vai ieguldījumu apliecībām aprēķina saskaņā ar šajā pantā noteiktajām metodēm.

5.        Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU aprēķina ar šādām formulām:

Paredzamie zaudējumi (EL)= PD ∙ LGD

Paredzamo zaudējumu apmērs = EL ∙ riska darījuma vērtība

Riska darījumiem, kuros ir saistību neizpilde (PD = 1) un kuriem iestādes piemēro pašas savus LGD aprēķinus, EL ir EL_BE, iestādes iespējami precīzākā aplēse paredzamajiem zaudējumiem tiem riska darījumiem, kuros ir saistību neizpilde, saskaņā ar 177. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

Riska darījumiem, kuriem piemēro 148. panta 3. punktā noteikto režīmu, EL ir 0.

6.        Specializētiem kreditēšanas riska darījumiem, kur iestādes izmanto 148. panta 6. punktā izklāstītās metodes riska pakāpju noteikšanai, EL apmēru nosaka saskaņā ar 2. tabulu.

2. tabula
Atlikušais termiņš	1. kategorija	2. kategorija	3. kategorija	4. kategorija	5. kategorija
Mazāk nekā 2,5 gadi	0 %	0,4 %	2,8 %	8 %	50 %
2,5 gadi vai vairāk	0,4 %	0,8 %	2,8 %	8 %	50 %

7.        Kapitāla vērtspapīriem, kam riska darījumu riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar vienkāršo riska pakāpes pieeju, paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina ar šādu formulu:

Paredzamo zaudējumu apmērs = EL ∙ riska darījuma vērtība

EL vērtības ir šādas:

paredzamie zaudējumi (EL) = 0,8 % privātā kapitāla vērtspapīriem pietiekami diversificētā portfelī,

paredzamie zaudējumi (EL) = 0,8 % biržā tirgotajiem kapitāla vērtspapīriem,

paredzamie zaudējumi (EL) = 2,4 % visiem pārējiem kapitāla vērtspapīriem.

8.        Kapitāla vērtspapīriem, kam riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar PD/LGD pieeju, paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina ar šādām formulām:

Paredzamie zaudējumi (EL)= PD ∙ LGD

Paredzamo zaudējumu apmērs = EL ∙ riska darījuma vērtība

9.        Kapitāla vērtspapīriem, kam riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju, paredzamo zaudējumu apmērs ir 0 %.

10.      Nopirkto debitoru parādu paredzamo zaudējumu apmēru atgūstamās vērtības samazinājuma riskam aprēķina ar šādu formulu:

Paredzamie zaudējumi (EL)= PD ∙ LGD

Paredzamo zaudējumu apmērs = EL ∙ riska darījuma vērtība

11.      Riska darījumiem, kuri izriet no OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem, iestāde, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar šo nodaļu, var samazināt paredzamo zaudējumu apmēru noteiktai savstarpējā ieskaita kopai par kredīta vērtēšanas korekcijas summu savstarpējā ieskaita kopai, kuru iestāde jau ir atzinusi par norakstītu. Iegūtais paredzamo zaudējumu apmērs nevar būt mazāks par nulli.

155. pants

Režīms attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru

Iestādes paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar 154. panta 2., 3. un 7. punktu, atņem no vērtības korekciju kopsummas un ar šiem riska darījumiem saistītajiem nodrošinājumiem, kā arī vispārējām un īpašajām kredītriska korekcijām, kuras saistītas ar šiem riska darījumiem. Diskontus bilances riska darījumiem, kuri nopirkti saistību neizpildes brīdī, saskaņā ar 162. panta 1. punktu novērtē tāpat kā vērtības korekcijas. Īpašās kredītrisku korekcijas tādiem riska darījumiem, kuros ir saistību neizpilde, neizmanto, lai segtu paredzamos zaudējumus citiem riska darījumiem. Vērtspapīroto riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru un vispārējās un īpašās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar šiem riska darījumiem, šajā aprēķinā neietver.

4. iedaļa

PD, LGD un termiņš

1. apakšiedaļa

Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

156. pants

Saistību nepildīšanas varbūtība (PD)

1.        Riska darījumam ar komercsabiedrību vai iestādi PD ir vismaz 0,03 %.

2.        Ja attiecībā uz nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iestāde nevar aprēķināt PD vai iestādes PD aprēķini neatbilst prasībām, kas izklāstītas 6. iedaļā, šiem riska darījumiem PD nosaka pēc šādām metodēm:

a)  nopirkto debitoru komercsabiedrību parādu augstākā ranga prasījumiem PD ir iestādes pašas noteikti EL, dalīti ar šo debitoru parādu LGD;

b)  nopirkto debitoru komercsabiedrību parādu pakārtotajiem prasījumiem PD ir iestādes pašas noteiktie EL;

c)  ja iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu atļauju izmantot pašas noteiktos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām saskaņā ar 138. pantu un ja tā pašas noteiktos EL attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem var sadalīt PD un LGD tādā veidā, kādu kompetentās iestādes uzskata par uzticamu, tad iestāde var izmantot šāda sadalījuma rezultātā noteikto PD.

3.        Parādniekiem, kas nepilda saistības, PD ir 100 %.

4.        Nosakot PD, iestādes var ņemt vērā nefondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļas noteikumiem. Atgūstamās vērtības samazinājuma riska gadījumā papildus 197. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem aizsardzības devējiem tāds ir arī nopirkto debitoru parādu pārdevējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        uzņēmumam ir tāds atzītas ĀKNI kredīta novērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar komercsabiedrībām;

b)       ja iestādes riska svērto vērtību un paredzamos zaudējumus aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, uzņēmumus, kuriem nav atzītas ĀKNI kredītu novērtējuma un kuriem uz iekšējiem reitingiem balstītā novērtējumā PD ir novērtēta kā vienāda ar tādu saistību neizpildes iespēju, kas saistāma ar ĀKNI kredīta novērtējumiem, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar komercsabiedrībām.

5.        Iestādes, kas izmanto pašu noteiktos LGD, var atzīt nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot PD atbilstoši 157. panta 3. punkta noteikumiem.

6.        Atgūstamās vērtības samazinājuma riska noteikšanai PD attiecībā uz nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem ir iestādes noteiktie EL minētajam riskam. Ja iestāde saskaņā ar 138. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas noteiktos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām un ja tā pašas noteiktos EL attiecībā uz nopirkto debitoru komercsabiedrību parādu atgūstamās vērtības samazināšanās risku var sadalīt PD un LGD tādā veidā, kādu kompetentā iestāde uzskata par uzticamu, tad iestāde var izmantot šāda sadalījuma rezultātā noteikto PD. Nosakot PD, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļas noteikumiem. Atgūstamās vērtības samazinājuma riska gadījumā papildus aizsardzības devējiem, kas minēti 197. panta 1. punkta g) apakšpunktā, nopirkto parādu pārdevējs ir atbilstīgs, ja ir izpildīti 4. punkta nosacījumi.

7.        Atkāpjoties no 197. panta 1. punkta g) apakšpunkta, atbilstīgi ir uzņēmumi, kas atbilst 4. punkta nosacījumiem.

Ja iestāde saskaņā ar 138. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas noteiktos LGD attiecībā uz atgūstamās vērtības summas samazinājuma risku nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem, tā var atzīt nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot PD saskaņā ar 157. panta 3. punktu.

157. pants

Zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (LGD)

1.        Saskaņā ar 146. panta 8. punktu iestādes lieto šādus LGD lielumus:

a)        augstākā ranga riska darījumi bez pieņemama nodrošinājuma — 45 %;

b)        pakārtoti riska darījumi bez pieņemama nodrošinājuma — 75 %;

c)        iestādes var LGD atzīt fondētu un nefondētu kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļu;

d)        segtajām obligācijām, kas definētas 124. pantā, var piemērot LGD vērtību 11,25 %;

e)        nopirktajiem debitoru komercsabiedrību augstākā ranga parādiem, kuriem iestādes LGD aplēses neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām, — 45 %;

f)         pakārtotajiem nopirkto debitoru komercsabiedrību parādu riska darījumiem, kuriem iestāde nevar noteikt PD vai kuriem iestādes noteiktā PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām, — 100 %;

g)        nopirkto debitoru komercsabiedrību parādiem atgūstamās vērtības samazinājuma riskam — 75 %.

2.        Atgūstamās vērtības samazināšanās riska un saistību nepildīšanas riska gadījumā, ja iestāde saskaņā ar 138. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas noteiktos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām un ja tā pašas noteiktos EL attiecībā uz nopirkto debitoru komercsabiedrību parādu var sadalīt PD un LGD tādā veidā, kādu kompetentā iestāde uzskata par uzticamu, nopirkto debitoru komercsabiedrību parādiem var izmantot noteikto LGD.

3.        Ja iestāde saskaņā ar 138. pantu no kompetentās iestādes ir saņēmusi atļauju izmantot pašas noteiktos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, tad var atzīt nefondētu kredītaizsardzību, koriģējot noteiktos PD vai LGD saskaņā ar 6. daļā noteiktajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Iestāde nekoriģē nodrošināto riska darījumu PD vai LGD, ja pēc korekcijas aprēķinātā riska pakāpe izrādās zemāka salīdzinājumā ar tiešajiem riska darījumiem ar galvotāju.

4.        Attiecībā uz 148. panta 3. punktā minētajiem uzņēmumiem salīdzināmā tiešā riska darījuma ar aizsardzības devēju LGD ir jābūt vai nu LGD, kuri ir noteikti pret risku nenodrošinātām galvotāja saistībām, vai arī LGD, kuri ir noteikti pret risku nenodrošinātām parādnieka saistībām, atkarībā no tā, vai tajā gadījumā, kad abiem — gan galvotājam, gan parādniekam — iestāsies saistību nepildīšanas gadījums pret risku nodrošinātā darījuma laikā, ir pieejami pierādījumi un vai nodrošinājuma struktūra norāda uz to, ka atgūstamā vērtība varētu būt atkarīga attiecīgi no galvotāja vai parādnieka finansiālā stāvokļa.

158. pants

Termiņš

1.        Tādas iestādes, kas nav saņēmušas atļauju izmantot pašu noteikto LGD un korekcijas pakāpes riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm vai centrālajām valdībām un centrālajām bankām, piemēro riska darījumiem, kuri izriet no repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, termiņu (turpmāk — M) 0,5 gadi un visiem pārējiem riska darījumiem M 2,5 gadi.

Kā daļu no 138. pantā minētās atļaujas kompetentās iestādes pieņem lēmumu par to, vai iestāde izmanto termiņu (M) katram riska darījumam, kā ir noteikts 2. punktā.

2.        Tādas iestādes, kas saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu noteiktos LGD un pašu korekcijas pakāpes riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām vai centrālajām bankām saskaņā ar 138. pantu, katram no šiem riska darījumiem aprēķina M, kā noteikts a) līdz e) apakšpunktā un ņemot vērā 3. līdz 5. punkta prasības. Visos gadījumos M nepārsniedz piecus gadus:

a)        instrumentam, uz kuru attiecas naudas plūsmas grafiks, M aprēķina ar šādu formulu:

 

kur CF_t apzīmē naudas plūsmas (pamatsumma, procentu maksājumi un komisijas maksa), ko saskaņā ar līgumu parādnieks maksā t periodā;

b)        savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem M ir riska darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz viens gads, un termiņa svēršana tiek veikta proporcionāli katra riska darījuma nosacītajai vērtībai;

c)        savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem (uzskaitīti II pielikumā) un pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem maržinālajiem aizdevumiem M ir riska darījuma vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 10 dienas.

d)        savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem M ir darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz piecas dienas; termiņa svēršana tiek veikta proporcionāli katra riska darījuma nosacītajai vērtībai;

e)        ja iestāde saskaņā ar 138. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas noteikto PD attiecībā uz nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem, izmantoto summu M ir vienāds ar nopirkto debitoru parādu vidēji svērto termiņu, bet ne mazāks kā 90 dienas; šo pašu M piemēro arī neizmantotajām kredītlīnijām, kas piešķirtas debitoru komercsabiedrību pirkšanai, ja kredīta līgumā ietverti efektīvi līguma nosacījumi, priekšlaicīgas amortizācijas mehānisms vai citi elementi, kuri visā kredīta pastāvēšanas laikā aizsargā iestādi, kas pērk parādus, pret turpmāk iespējamo iegādājamo debitoru parādu būtisku kvalitātes pasliktināšanos; ja nav šādas efektīvas aizsardzības, tad kredītlīnijas M aprēķina kā summu, kas veidojas no ilgākā potenciālā debitoru parāda saskaņā ar debitoru parādu pirkšanas līgumu un kredītlīnijas līguma atlikušā termiņa, un M ir vismaz 90 dienas;

f)         jebkuram citam instrumentam, izņemot tos, kas minēti šajā punktā, vai arī gadījumā, ja iestāde nespēj aprēķināt M saskaņā ar a) apakšpunkta prasībām, M ir maksimālais atlikušais laiks (izteikts gados), kas dots parādniekam līguma saistību nokārtošanai pilnā apmērā, un M ir vismaz viens gads;

g)        ja iestādes riska darījumu vērtības noteikšanai izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā izklāstīto iekšējo modeļu metodi, šādu savstarpējā ieskaita kopu, kuras ilgākā riska darījuma termiņš pārsniedz gadu, riska darījumu, uz kuriem attiecas šī metode, M aprēķina ar šādu formulu:

 

kur:

= fiktīvs mainīgais, kura vērtība nākotnes periodā t_k ir vienāda ar 0, ja t_k > 1 gads, un ar 1, ja t_k ≤ 1;

= paredzamā riska darījuma vērtība nākotnes periodam t_k;

= efektīvā paredzamā riska darījumu vērtība nākotnes periodam t_k;

= bezriska diskontēšanas likme nākotnes laika periodam t_k;

 

h)        iestāde, kas izmanto iekšējos modeļus vienpusējai kredīta vērtības korekcijas apmēra noteikšanai (turpmāk — CVA), saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izmantot kredīta modificēto ilgumu, ko saskaņā ar iekšējo modeli aprēķina kā M;

saskaņā ar 2. punktu savstarpējā ieskaita kopā, kurā visu darījumu sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu, ir piemērojama a) apakšpunkta formula;

i)         iestādēm, kuras riska darījuma vērtību aprēķināšanai izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā paredzēto iekšējā modeļa metodi un kurām ir iekšējā modeļa atļauja īpašiem riskiem, kas saistīti ar tirgoto parādu pozīcijām saskaņā ar 5. nodaļas IV sadaļas 3. daļu, 148. panta 1. punktā norādītajā formulā M ir 1 ar noteikumu, ka iestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tās iekšējā modelī īpašam riskam, kas saistīts ar tirgoto parādu pozīcijām, kuras piemērotas 373. pantā, ir ietverta reitingu migrācijas ietekme;

j)         148. panta 3. punkta nolūkā M ir kredītaizsardzības faktiskais termiņš, kas nav mazāks kā viens gads.

3.        Ja dokumentācijā ir noteikts, ka katru dienu jāveic rezerves iemaksu pārskatīšana un pārvērtēšana, un ir ietverti noteikumi, kas ļauj saistību nepildīšanas vai rezerves iemaksu nepārskatīšanas gadījumā veikt tūlītēju likvidāciju vai nodrošinājuma ieskaitu, M ir ne mazāk kā viena diena:

a)        pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas norādīti II pielikumā;

b)        pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem maržinālo aizdevumu darījumiem;

c)        repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem.

Turklāt, lai kvalificētiem īstermiņa riska darījumiem, kuri neietilpst iestādes īstenotajā parādnieka finansēšanā, M ir ne mazāks par vienu dienu. Kvalificēti īstermiņa riska darījumu ietver:

a)        iestāžu riska darījumus, kas radušies, norēķinoties par ārvalstu valūtas saistībām;

b)        īstermiņa pašlikvidējošus tirdzniecības finansējuma darījumus, kuri saistīti ar preču vai pakalpojumu apriti, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz vienu gadu un kuri ir definēti kā:

i)         emitēti vai apstiprināti akreditīvi un ar tiem saistītie pasākumi un finansēšana,

ii)       pirmsnosūtīšanas finansēšana un pēcnosūtīšanas pieņemšana un/vai finansēšana,

iii)      tirdzniecības aizdevumi,

iv)       izpildes garantijas, konkursizsoles garantijas un citas garantijas, tai skaitā rezerves akreditīvi, kam nav kredīta aizstājēja īpašību;

c)        riska darījumus, kas rodas, veicot maksājumu par vērtspapīru iegādi un pārdošanu parastajā piegādes periodā vai divās darba dienās;

d)        riska darījumus, kas rodas no skaidras naudas maksājumiem, veicot elektronisku pārskaitījumu, un no elektronisku maksājumu darījumiem un iepriekš apmaksātiem izdevumiem, ieskaitot pārtēriņa kredītus, kuri rodas neizdevušos darījumu dēļ, kas nepārsniedz nelielu, noteiktu darba dienu skaitu.

4.        Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kuras atrodas Savienībā un kuru konsolidētais apgrozījums un konsolidētie aktīvi ir mazāki par EUR 500 miljoniem, iestādes var izvēlēties konsekventi piemērot tādu M, kā noteikts 1. punktā, nevis 2. punktā. Komercsabiedrībām, kurām pieder un kuras izīrē nespekulatīvu mājokļa īpašumu, EUR 500 miljonu kopējo aktīvu vērtību var aizvietot ar EUR 1 miljardu.

5.        Termiņu nesakritību iekļauj aprēķinā saskaņā ar 4. nodaļu.

2. apakšiedaļa

Riska darījumi ar privātpersonām un MVU

159. pants

Saistību nepildīšanas varbūtība

1.        Riska darījuma PD ir vismaz 0,03 %.

2.        Parādnieku PD vai obligāciju pieejas piemērošanas gadījumā tādu riska darījumu, kuros netiek pildītas saistības, PD ir 100 %.

3.        Nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam PD nosaka vienādu ar šādam riskam noteiktajiem EL. Ja iestāde EL nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam var pieņemami sadalīt PD un LGD, tad šādiem parādiem piemēro sadalījuma rezultātā iegūto PD.

4.        Nefondēto kredītaizsardzību var ņemt vērā, koriģējot PD saskaņā ar 160. panta 2. punktu. Atgūstamās vērtības samazinājuma riska gadījumā papildus 197. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem aizsardzības devējiem tāds ir arī nopirkto debitoru parādu pārdevējs, ja ir izpildīti 156. panta 4. punkta nosacījumi.

160. pants Zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (LGD)

1.        Ja iestādes saskaņā ar 138. pantu ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju, tās var, ievērojot 6. sadaļā noteiktās prasības, pašas aprēķināt LGD. Nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam izmanto LGD 75 % apmērā. Ja iestāde pašas noteiktos EL attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku var droši sadalīt PD un LGD, tad tā var izmantot pašas noteiktos LGD.

2.        Ja kompetentā iestāde to ir atļāvusi, atsevišķiem riska darījumiem vai riska darījumu portfelim var ņemt vērā nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot pašu noteikto PD vai LGD saskaņā ar 179. panta 1., 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām. Iestāde nekoriģē nodrošināto riska darījumu PD vai LGD, ja pēc korekcijas aprēķinātā riska pakāpe izrādās zemāka salīdzinājumā ar tiešajiem riska darījumiem ar galvotāju.

3.        Regulas 149. panta 2. punkta nolūkā salīdzināmā tiešā riska darījuma ar aizsardzības devēju LGD ir jābūt vai nu LGD, kuri ir noteikti pret risku nenodrošinātām galvotāja saistībām, vai arī LGD, kuri ir noteikti pret risku nenodrošinātām parādnieka saistībām, atkarībā no tā, vai tajā gadījumā, kad abiem — gan galvotājam, gan parādniekam — iestāsies saistību nepildīšanas gadījums pret risku nodrošinātā darījuma laikā, ir pieejami pierādījumi un vai nodrošinājuma struktūra norāda uz to, ka atgūstamā vērtība varētu būt atkarīga attiecīgi no galvotāja vai parādnieka finansiālā stāvokļa.

▌

Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar 96. pantu, un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi gadā novērtē, vai svērtie vidējie LGD riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēkām, un riska darījumiem, kas ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kurš atrodas to teritorijā, ir atbilstīgi, ņemot vērā saistību nepildīšanas pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes, un kompetentās iestādes pēc vajadzības var atbilstīgā gadījumā noteikt obligāto svērto vidējo LGD līmeni riska darījumiem, pamatojoties uz finansiālās stabilitātes apsvērumiem. EBI koordinē kompetento iestāžu veiktos novērtējumus. Iestāžu novērtēšanas process ir publiski pieejams. Rezultātus un novērtēšanas procesā izmantotos apkopotos datus atklāj kopā ar obligāto svērto vidējo LGD līmeni riska darījumiem.

3. apakšiedaļa

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kam piemēro PD/LGD metodi

161. pants

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kam piemēro PD/LGD metodi

1.        PD nosaka saskaņā ar riska darījumiem ar komercsabiedrībām paredzētajām metodēm.

Piemēro šādas minimālās PD:

a)        0,09 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ja ieguldījums notiek ilgtermiņa attiecību ietvaros;

b)        0,09 % biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ja ienākumi no ieguldījuma balstās uz regulārām un periodiskām naudas plūsmām, kuru avots nav kapitāla guvumi;

c)        0,40 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ieskaitot pārējās īsās pozīcijas, kā noteikts 150. panta 2. punktā;

d)        1,25 % visiem pārējiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ieskaitot pārējās īsās pozīcijas, kā noteikts 150. panta 2. punktā.

2.        Riska darījumiem ar privātā kapitāla vērtspapīriem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var piemērot LGD 65 % apmērā. Visiem pārējiem kapitāla vērtspapīriem piemēro LGD 90 % apmērā.

3.        Visiem riska darījumiem piemēro termiņu (M) 5 gadi.

5. iedaļa

Riska darījumu vērtība

162. pants

Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

1.        Ja nav norādīts citādi, riska darījumu vērtība bilancē iekļautiem riska darījumiem ir šādu darījumu uzskaites vērtība, neņemot vērā jebkādas veiktās kredītriska korekcijas.

Šis noteikums attiecas arī uz aktīviem, kas iegādāti par tādu cenu, kura atšķiras no parāda summas.

Nopirktajiem aktīviem starpību starp parāda summu un aktīva iegādes brīdī iestādes bilancē iegrāmatoto uzskaites vērtību pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas norāda kā diskontu, ja parāda summa ir lielāka, un kā prēmiju, ja parāda summa ir mazāka.

2.        Ja iestādes repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu nosacījumus, tad riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar 4. nodaļas prasībām.

3.        Riska darījumu vērtību aprēķināšanai aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējā ieskaita gadījumos iestādes izmanto 4. nodaļā noteiktās metodes.

4.        Riska darījuma vērtība nomas līgumiem ir diskontēti minimālie nomas maksājumi. Minimālie nomas maksājumi ir maksājumi nomas līguma periodā, kuri tiek prasīti vai kurus var prasīt no nomnieka, un jebkāds iespējas darījums (t.i., iespējas darījums, kur var pamatoti uzskatīt, ka iespēja tiks izmantota). Ja no personas, kas nav nomnieks, var pieprasīt veikt maksājumu sakarā ar iznomātā aktīva atlikušo vērtību, un šī maksājuma saistība atbilst 197. panta nosacījumu kopumam par aizsardzības devēju atbilstību, kā arī prasībām par cita veida garantiju atzīšanu saskaņā ar 208. pantu, šo maksājuma saistību var ņemt vērā kā nefondēto kredītaizsardzību atbilstīgi 4. nodaļai.

5.        Ikviena posteņa, kas minēts II pielikumā, gadījumā riska darījuma vērtību nosaka, izmantojot 6. nodaļā izklāstītās metodes, un neņem vērā nekādas veiktās kredītriska korekcijas.

6.        Nopirkto debitoru parādu riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina vajadzībām riska darījumu vērtība ir vērtība saskaņā ar 1. punktu mīnus pašu kapitāla prasības atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas.

7.        Ja riska darījuma veids ir tādi vērtspapīri vai preces, kas pārdotas, pārvestas (pārgrāmatotas) citā kontā vai aizdotas repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos vai arī maržinālajos aizdevumos, riska darījuma vērtība ir vērtspapīru vai preču uzskaites vērtība, kas noteikta saskaņā ar 94. pantu. Ja iestāde riska mazināšanai lieto 218. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, tad minēto riska darījumu vērtību palielina par šajā pantā noteikto attiecīgo vērtspapīru un preču cenu svārstīguma korekciju. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu vērtības var noteikt vai nu saskaņā ar 6. nodaļu, vai 215. panta 2. punktu.

8.        Turpmāk uzskaitīto posteņu riska darījuma vērtību aprēķina, piešķirtas, bet vēl neizmantotas summas reizinot ar korekcijas pakāpi. Saskaņā ar 146. panta 8. punktu iestādes lieto šādas korekcijas pakāpes:

a)        kredītlīnijām, kuras iestāde var bez nosacījumiem un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas anulēt jebkurā laikā vai kuras faktiski tiek automātiski anulētas parādnieka kredītspējas pasliktināšanās dēļ, piemēro 0 % korekcijas pakāpi; lai varētu piemērot 0 % korekcijas pakāpi, iestādes aktīvi uzrauga parādnieka finansiālo stāvokli, un to iekšējās kontroles sistēmas ļauj tām nekavējoties atklāt parādnieka kredīta kvalitātes pasliktināšanos; neizmantotās kredītlīnijas var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamām, ja noteikumi ļauj iestādei tās anulēt tādā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un ar to saistītajās jomās;

b)       īstermiņa akreditīviem, kas izriet no preču aprites, gan izdevējai, gan apliecinošajai iestādei piemēro 20 % korekcijas pakāpi;

c)        piešķirtajām, bet vēl neizmantotajām kredītlīnijām atjaunojamo debitoru parādu pirkšanas līgumā, kuras iestāde var bez nosacījumiem un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas anulēt jebkurā laikā vai kuras tā faktiski var automātiski anulēt, piemēro 0 % korekcijas pakāpi; lai varētu piemērot 0 % korekcijas pakāpi, iestādes aktīvi uzrauga parādnieka finansiālo stāvokli, un to iekšējās kontroles sistēmas ļauj tām nekavējoties atklāt parādnieka kredīta kvalitātes pasliktināšanos;

d)        pārējām kredītlīnijām, parādzīmju emitēšanas sistēmas riska darījumiem (NIF) un atjaunojamas parakstīšanās sistēmas riska darījumiem (RUF) piemēro korekcijas pakāpi 75 % apmērā;

e)        iestādes, kas atbilst 6. sadaļā noteiktajām prasībām, lai varētu izmantot pašu noteiktās korekcijas pakāpes, var, saņemot kompetento iestāžu atļauju, lietot pašu noteiktās korekcijas pakāpes dažādiem a) līdz d) apakšpunktā minētajiem produktu veidiem.

9.        Ja iespējamās saistības pret klientu attiecas uz kādu citu iespējamo saistību pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajām iespējamajām saistībām piemērojamajām korekcijas pakāpēm.

10.      Visiem ārpusbilances posteņiem, izņemot tos, kas minēti 1. līdz 8. punktā, riska darījuma vērtība atbilst šādai procentuālai tā vērtības daļai:

a)        100 % postenim ar augstu riska līmeni;

b)        50 % postenim ar vidēju riska līmeni;

c)        20 % postenim ar vidēju/zemu riska līmeni;

d)        0 % postenim ar zemu riska līmeni.

Šā punkta nolūkā ārpusbilances posteņiem piešķir riska kategorijas saskaņā ar I pielikumu.

163. pants

Kapitāla instrumentu riska darījumi

1.        Kapitāla vērtspapīru riska darījuma vērtība ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc īpašas kredītriska korekcijas piemērošanas.

2.        Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīriem ir nominālā vērtība pēc nominālās vērtības samazināšanas par īpašām kredītriska korekcijām šim riska darījumam.

164. pants

Citi aktīvi, kas nav kredītu saistības

Riska darījuma vērtība citiem aktīviem, kas nav kredītu saistības, ir uzskaites vērtība, kura atliek pēc īpašas kredītriska korekcijas piemērošanas.

6. iedaļa

Prasības IRB pieejas izmantošanai

1. apakšiedaļa

Reitingu sistēmas

165. pants

Vispārēji principi

1.        Ja iestāde izmanto vairākas reitingu sistēmas, pamatojumu, kāda reitingu sistēma tiks piemērota attiecībā uz parādnieku vai darījumu, dokumentē un piemēro tādā veidā, kas pienācīgi atspoguļo tam piemītošo riska līmeni.

2.        Reitingu piešķiršanas kritērijus un procesus regulāri pārskata, lai noteiktu, vai tie joprojām atbilst attiecīgajam portfelim un ārējiem nosacījumiem.

3.        Ja iestāde izmanto riska rādītāju tiešas aplēses, tās var skatīt kā kategoriju rezultātus secīgā reitingu skalā.

166. pants

Reitingu sistēmu struktūra

1.        Reitingu sistēmu struktūra riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām atbilst šādām prasībām:

a)        reitingu sistēmā ņem vērā parādnieka un darījuma risku raksturojošos rādītājus;

b)        reitingu sistēmā tiek izveidota parādnieku reitingu skala, kurā atspoguļo vienīgi parādnieku saistību neizpildes risku skaitliskā izteiksmē; parādnieku reitingu skalā paredz vismaz septiņas kategorijas parādniekiem, kuri izpilda savas saistības, un vienu – parādniekiem, kuri nepilda saistības;

c)        iestāde dokumentē attiecības starp parādnieku kategorijām katras kategorijas saistību neizpildes riska līmeņa nozīmē, un kritērijus, kurus izmanto, lai nodalītu minēto saistību neizpildes riska līmeni;

d)        iestādes, kuru portfeļi koncentrēti kādā noteiktā tirgus segmentā un saistību neizpildes riska diapazonā, izveido pietiekami daudz parādnieku kategoriju šajā diapazonā, lai novērstu parādnieku nevajadzīgu koncentrēšanu kādā noteiktā kategorijā; būtisku koncentrēšanu kādā vienā kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka parādnieku kategorija aptver pietiekami šauru PD intervālu un ka visu šajā kategorijā sagrupēto parādnieku saistību neizpildes risks ietilpst minētajā intervālā;

e)        lai iestādei varētu atļaut izmantot pašas noteiktos LGD pašu kapitāla prasības aprēķinam, reitingu sistēmā iekļauj atsevišķu darījumu reitingu skalu, kas atspoguļo vienīgi ar LGD saistītos darījumu raksturojošos rādītājus; darījuma kategorijas definīcijā ietver gan aprakstu par to, kā riska darījumus grupē kategorijās, gan par to, kādus kritērijus izmanto, lai nodalītu atsevišķo kategoriju riska pakāpi;

f)         būtisku koncentrēšanu kādā vienā darījuma kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem tam, ka darījumu kategorija aptver pietiekami šauru LGD intervālu un ka visu šajā kategorijā iekļauto riska darījumu risks ietilpst minētajā intervālā.

2.        Iestādes, kas izmanto 148. panta 5. punktā noteiktās metodes riska pakāpju noteikšanai specializētās kreditēšanas riska darījumiem, ir atbrīvotas no prasības izveidot parādnieku reitingu skalu, kurā atspoguļotu vienīgi parādnieka saistību neizpildes risku skaitliskā izteiksmē šiem riska darījumiem. Šīs iestādes šādiem riska darījumiem paredz vismaz četras kategorijas saistības pildošajiem parādniekiem un vismaz vienu kategoriju parādniekiem, kas nepilda saistības.

3.        Reitingu sistēmas struktūra riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU atbilst šādām prasībām:

a)        reitingu sistēmas atspoguļo gan parādnieku risku, gan darījumu risku un aptver visus attiecīgos parādniekus un darījumus raksturojošos rādītājus;

b)        riska diferencēšanas pakāpe nodrošina to, lai riska darījumu skaits kādā noteiktā kategorijā vai portfelī būtu pietiekams, lai varētu skaidri skaitliskā izteiksmē noteikt un apstiprināt zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; riska darījumu un parādnieku sagrupējums kategorijās vai portfeļos tiek veikts tādā veidā, lai novērstu to pārmērīgu koncentrāciju;

c)        process, kurā riska darījumus sagrupē kategorijās vai portfeļos, nodrošina pamatotu risku diferencēšanu un pietiekami viendabīgu riska darījumu grupēšanu vienā kategorijā un ļauj rūpīgi un konsekventi aplēst zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem grupēšana atspoguļo pārdevēja kredītu piešķiršanas praksi un tā klientu daudzveidību.

4.        Iestādes, sagrupējot riska darījumus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā šādus risku raksturojošos rādītājus:

a)        parādnieka risku raksturojošos rādītājus;

b)        darījuma risku raksturojošos rādītājus, tostarp produktu un/vai nodrošinājumu veidus; iestādes skaidri nosaka gadījumus, kad uz vairākiem riska darījumiem attiecas viens un tas pats nodrošinājums;

c)        maksājumu kavējumus, ja vien iestāde nepierāda savai kompetentajai iestādei, ka šim riska darījumam kavējums nav būtisks risku nosakošais faktors.

167. pants

Grupēšana kategorijās vai portfeļos

1.        Iestādei ir izstrādātas īpašas definīcijas, procesi un kritēriji, lai riska darījumus sagrupētu kategorijās vai portfeļos reitingu sistēmā, kas atbilst šādām prasībām:

a)        kategoriju un portfeļu definīcijas un kritēriji ir pietiekami detalizēti, lai personas, kam uzdots veikt riska darījumu reitingu piešķiršanu, varētu parādniekus vai darījumus ar līdzīgu risku konsekventi iedalīt vienā un tajā pašā kategorijā vai portfelī; šo konsekvenci ievēro darbības veidos, struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;

b)        reitinga noteikšanas procesa dokumentācija ļauj trešām personām izprast riska darījumu sadalījumu pa kategorijām vai portfeļiem, veikt atkārtotu sadalījumu kategorijās un portfeļos un novērtēt, vai sadalījums pa kategorijām vai portfeļiem ir atbilstošs;

c)        šie kritēriji atbilst arī iestādes iekšējiem aizdevumu standartiem un tās politikai attiecībā uz grūtībās nonākušiem parādniekiem un problemātiskiem darījumu veidiem.

2.        Iestāde, grupējot parādniekus un darījumus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā visu attiecīgo informāciju. Šāda informācija ir aktuāla un ļauj iestādei prognozēt turpmāko riska darījuma gaitu. Jo mazāk informācijas ir kādai iestādei, jo piesardzīgāk tai jāveic riska darījumu grupēšana parādnieku un darījumu kategorijās vai portfeļos. Ja kāda iestāde, piešķirot iekšējo reitingu, kā pirmo faktoru izmanto ārēju reitingu, tad iestāde nodrošina, ka tiek ņemta vērā pārējā attiecīgā informācija.

168. pants

Riska darījumu grupēšana

1.        Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām riska darījumu grupēšanu veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)        kredīta piešķiršanas procesā katru parādnieku grupē kādā no parādnieku kategorijām;

b)        iestādes, kuras saskaņā ar 138. pantu ir saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, kredīta piešķiršanas procesā katru riska darījumu grupē arī darījumu kategorijā;

c)        iestādes, kas izmanto 148. panta 5. punktā aprakstītās metodes, lai noteiktu riska pakāpes specializētajiem kreditēšanas riska darījumiem, katru no šiem riska darījumiem grupē atbilstošajā kategorijā saskaņā ar 166. panta 2. punkta noteikumiem;

d)        katru juridisko personu, ar kuru iestādei ir riska darījumi, novērtē atsevišķi; iestādei ir atbilstoša kārtība attiecībā uz individuāliem klientiem parādniekiem un savstarpēji saistītu klientu grupām;

e)        dažādus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku grupē vienā un tajā pašā parādnieku kategorijā, neraugoties uz atšķirībām starp katra atsevišķā darījuma īpašībām; tomēr izņēmumi, kad viena un tā paša parādnieka atsevišķus riska darījumus atļauj grupēt vairākās kategorijās, ir šādi:

i)       valsts maiņas risks, kurš ir atkarīgs no tā, vai riska darījumi ir denominēti vietējā vai ārvalstu valūtā;

ii)      ar riska darījumu saistīto garantiju režīms var izpausties kā korekcija attiecībā uz iedalījumu noteiktā parādnieku kategorijā;

iii)     normatīvie akti attiecībā uz patērētāju aizsardzību, banku noslēpuma saglabāšanu vai citus aspektus reglamentējoši normatīvie akti aizliedz apmaiņu ar klientu datiem.

2.        Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU katru riska darījumu kredīta apstiprināšanas procesā grupē kādā no kategorijām vai portfeļiem.

3.        Attiecībā uz grupēšanu kategorijās un portfeļos iestādes dokumentāri nosaka situācijas, kurās atļauj atkāpties no grupēšanas, pamatojoties uz ievadītajiem datiem vai to apstrādes rezultātiem, un noteikt reitingu, pamatojoties uz subjektīvo vērtējumu, un personālu, kas atbildīgs par šādu atkāpju apstiprināšanu. Iestādes dokumentē šādus atkāpšanās gadījumus un darbiniekus, kas par to atbild. Iestādes analizē to riska darījumu gaitu, kuru grupēšana tikusi veikta, atkāpjoties no noteiktās kārtības. Veicot šo analīzi, jānovērtē to riska darījumu gaita, kuriem reitings piešķirts, konkrētai personai atkāpjoties no parastās kārtības, un jāsniedz pārskats par visām atbildīgajām personām.

169. pants

Grupēšanas procesa integritāte

1.        Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām grupēšanas procesam ir jāatbilst šādām integritātes prasībām:

a)        grupēšanas un tās procesa regulāru pārskatīšanu veic vai apstiprina neatkarīga persona, kas negūst tiešu labumu no lēmumiem par kredīta pagarināšanu;

b)        iestādes vismaz reizi gadā atjaunina iedalījumu kategorijās; attiecībā uz parādniekiem, kuru riska līmenis vērtējams kā augsts, kā arī problemātiskiem riska darījumiem pārskatīšanu veic biežāk; ja iestādēm kļūst pieejama būtiska informācija par parādnieku vai riska darījumu, tās grupēšanu veic no jauna;

c)        iestādei ir paredzēts efektīvs process attiecīgās informācijas iegūšanai un atjaunināšanai par tādiem parādnieku rakturojošiem rādītājiem, kuri ietekmē PD, un par tādiem darījumu raksturojošiem rādītājiem, kuri ietekmē LGD vai korekcijas pakāpes.

2.        Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestāde vismaz reizi gadā atjaunina parādnieku un darījumu iedalījumu kategorijās vai portfeļos vai attiecīgi pārskata zaudējumu rādītājus un maksājumu kavējumu statusu katram riska portfelim. Iestāde arī vismaz reizi gadā reprezentatīvā izlasē pārskata atsevišķu riska darījumu statusu katrā portfelī, lai pārliecinātos, ka riska darījumi joprojām ir iedalīti pareizajā portfelī.

3.        EBI izstrādā regulatīvus tehniskos standartus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem iestādes nodrošina grupēšanas procesa integritāti un regulāru un neatkarīgu risku novērtēšanu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

170. pants

Modeļu izmantošana

Ja iestāde riska darījumu grupēšanai parādnieku vai darījumu kategorijās vai portfeļos izmanto statistiskos modeļus un citas automatizētas metodes, tad ir jābūt izpildītām šādām prasībām:

a)        izmantojot modeli, iespējams iegūt ticamas prognozes, un tā lietošanas rezultātā netiek sagrozīta kapitāla prasība; ievadītie mainīgie lielumi veido saprātīgu un efektīvu pamatojumu modelēšanas rezultātā iegūtajām prognozēm; modeļa darbības rezultātus manuāli nav iespējams būtiski ietekmēt;

b)        iestādei ir izveidots modelī ievadāmo datu pārbaudes process, kas ietver datu precizitātes, pilnības un atbilstības novērtējumu;

c)        dati, ko izmanto modeļa veidošanā, ir reprezentatīvi attiecībā uz iestādes faktiskajiem parādniekiem vai riska darījumiem;

d)        iestādei pastāv regulārs modeļu novērtējuma cikls, kas ietver modeļu darbības un stabilitātes uzraudzību, modeļu specifikācijas pārskatīšanu un modeļu piemērošanas rezultātu salīdzināšanu ar faktiskajiem rezultātiem;

e)        iestāde papildina statistisko modeli ar subjektīvu spriedumu un darbinieku veiktu pārraudzību, lai pārskatītu uz modeļiem balstīto grupējumu un nodrošinātu modeļu pienācīgu piemērošanu; pārskatīšanas procedūru mērķis ir atklāt un ierobežot ar modeļa nepilnībām saistītas kļūdas; subjektīvajā spriedumā ņem vērā visu attiecīgo informāciju, kas nav tikusi ievērota modelī; iestāde dokumentāri nosaka to, kā apvienojami subjektīvā sprieduma un modeļa rezultāti.

171. pants

Reitingu sistēmu dokumentācija

1.        Iestādes dokumentē savu reitingu sistēmu uzbūvi un darbību. Dokumentācijā apliecina atbilstību šajā daļā noteiktajām prasībām un raksturo tādus jautājumus kā portfeļu diferencēšana, reitingu piešķiršanas kritēriji, to personu atbildība, kuras nosaka parādnieku un riska darījumu reitingus, grupējuma pārskatīšanas biežuma un reitingu piešķiršanas procesa administratīvā pārraudzība.

2.        Iestāde dokumentē reitinga kritēriju izvēles pamatā esošos apsvērumus un tās vajadzībām veikto analīzi. Iestāde dokumentē visas lielākās izmaiņas riska reitinga piešķiršanas procesā, un šāda dokumentēšana palīdz konstatēt izmaiņas, kas veiktas riska reitinga piešķiršanas procesā pēc pēdējās pārskatīšanas, ko veikušas kompetentās iestādes. Iestāde dokumentē arī reitingu piešķiršanas organizāciju, tostarp reitingu piešķiršanas procesu un iekšējās kontroles sistēmas struktūru.

3.        Iestādes dokumentē iekšēji lietotās saistību nepildīšanas un zaudējumu definīcijas un nodrošina to atbilstību šajā regulā iekļautajām definīcijām.

4.        Ja iestāde reitinga piešķiršanas procesā izmanto statistiskos modeļus, tad iestāde dokumentē to metodoloģijas. Šie materiāli:

a)        detalizēti izklāsta teoriju, pieņēmumus vai matemātisko un empīrisko pamatu aplēsēm attiecībā uz grupēšanu kategorijās, atsevišķajiem parādniekiem, riska darījumiem vai portfeļiem un datu avotu (avotiem), ko izmanto modeļa aplēsēm;

b)        nosaka stingru statistisko procesu (arī ārpuskārtas un ārpusizlases darbības pārbaudes) modeļa apstiprināšanai;

c)        norāda apstākļus, kuros modelis darbojas neefektīvi.

5.        Ja iestāde ir iegādājusies reitingu sistēmu vai modeli, kuru izmanto reitingu sistēmā, no trešās personas un pārdevējs iestādei liedz vai ierobežo piekļuvi informācijai par šīs reitingu sistēmas vai modeļa metodoloģiju vai pamatinformācijai, kura izmantota šīs metodoloģijas vai modeļa izstrādē, pamatojoties uz to, ka minētā informācija ir aizsargājama, iestādei ir jāpierāda kompetentajai iestādei, ka ir ievērotas šā panta prasības.

172. pants

Datu uzturēšana

1.        Iestādes vāc un uzglabā datus par saviem iekšējo reitingu aspektiem, kā ir noteikts astotajā daļā.

2.        Par riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām iestādes vāc un uzglabā šādus datus:

a)        pilnīgu reitingu vēsturi attiecībā uz parādniekiem un atzītiem galvotājiem;

b)        datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana;

c)        pamatdatus un metodoloģiju, kas izmantota reitingu noteikšanai;

d)        ziņas par personu, kura atbild par reitingu piešķiršanu;

e)        ziņas par parādniekiem un riska darījumiem, kuriem iestājas saistību neizpilde;

f)         šādas saistību neizpildes datumu un apstākļus;

g)        datus par PD un saistību nepildīšanas faktiskajiem rādītājiem reitingu kategorijās un datus par reitingu migrāciju.

3.        Iestādes, kas neizmanto pašu aplēstos LGD un korekcijas pakāpes, vāc un uzglabā datus par salīdzinājumu starp faktiskajiem LGD un vērtībām, kas noteiktas 157. panta 1. punktā, un starp faktiskajām korekcijas pakāpēm un vērtībām, kas noteiktas 162. panta 8. punktā.

4.        Iestādes, kas izmanto pašu aplēstos LGD vai korekcijas pakāpes, vāc un uzglabā šādus datus:

a)        pilnīgu datu vēsturi par darījumu reitingiem un LGD un korekcijas pakāpju aplēsēm saistībā ar katru reitinga skalu;

b)        datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana un aplēses;

c)        pamatdatus un metodoloģiju, kas izmantoti, lai iegūtu darījumu reitingus, LGD un korekcijas pakāpju aplēses;

d)        informāciju par personu, kas piešķīrusi darījuma reitingu, un personu, kas veikusi LGD un korekcijas pakāpju aplēses;

e)        datus par aplēstajiem un faktiskajiem LGD un korekcijas pakāpēm saistībā ar katru riska darījumu, kuram iestājusies saistību neizpilde;

f)         datus par riska darījuma LGD pirms un pēc garantijas vai kredīta atvasinātā instrumenta ietekmes novērtēšanas, ja iestādes atspoguļo garantiju vai kredīta atvasināto instrumentu kredītriska mazināšanas efektu LGD aplēsēs;

g)        datus par katra tāda riska darījuma zaudējumu komponentiem, kur notikusi saistību neizpilde.

5.        Par riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes vāc un uzglabā šādus datus:

a)        datus, ko izmanto procesā, kurā riska darījumus iedala kategorijās vai portfeļos;

b)        datus par pašu aplēstajiem PD, LGD un korekcijas pakāpēm saistībā ar riska darījumu kategorijām vai portfeļiem;

c)        ziņas par parādniekiem un riska darījumiem, kuriem iestājas saistību neizpilde;

d)        attiecībā uz riska darījumiem, kuros iestājusies saistību neizpilde, — datus par kategorijām vai portfeļiem, kur riska darījums bija iegrupēts iepriekšējā gadā pirms saistību neizpildes, un par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpi;

e)        datus par zaudējumu īpatsvaru kvalificētos atjaunojamos riska darījumos ar privātpersonām vai MVU.

173. pants

Stresa testi kapitāla pietiekamības noteikšanai

1.        Iestādei ir pienācīgi stresa pārbaudes procesi, ko izmanto, lai novērtētu tās kapitāla pietiekamību. Stresa pārbaude ietver tādu iespējamo notikumu vai paredzamo izmaiņu ekonomiskajos nosacījumos identificēšanu, kuri varētu nelabvēlīgi ietekmēt iestādes kredītriskam pakļautos darījumus, un iestādes spējas novērtēšanu pārvarēt šādas izmaiņas.

2.        Iestāde regulāri veic kredītriska stresa testus, lai izvērtētu dažādu īpašu nosacījumu ietekmi uz tās kredītriska kapitāla prasību. Testu izvēlas iestāde, un šo izvēli var pārskatīt uzraudzības instances. Izraudzītais tests ir jēgpilns, un tajā ņem vērā smagas, bet ticamas lejupslīdes scenāriju ietekmi. Iestāde stresa testa scenārija ietvaros izvērtē savu reitingu migrāciju. Portfeļi, kam veikti stresa testi, satur lielāko daļu iestādes riska darījumu.

3.        Iestādes, kas izmanto 148. panta 3. punktā noteikto režīmu, izstrādājot savu stresa testu sistēmu, ņem vērā arī aizsardzības devēju kredīta kvalitātes pasliktināšanās ietekmi, īpaši tādu aizsardzības devēju ietekmi, kuri neatbilst atbilstības kritērijiem.

4.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai sīkāk paskaidrotu 2. punktā minēto smagas, bet ticamas lejupslīdes scenāriju nozīmi.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru.

2. apakšiedaļa

Riska kvantitatīvā noteikšana

174. pants

Parādnieka saistību neizpilde

1.        Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistīti ar reitingu kategorijām un portfeļiem, iestādes, nosakot, vai parādnieks nav izpildījis saistības, piemēro šādas prasības. Šīs nodaļas nolūkos uzskata, ka konkrētā parādnieka saistību neizpilde ir notikusi, ja ir iestājušies kādi no turpmāk minētajiem apstākļiem:

a)        iestāde uzskata, ka parādnieks varētu nespēt pilnā apmērā atmaksāt savas kredītsaistības pret iestādi, tās mātes uzņēmumu, meitas uzņēmumiem vai mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem, ja iestāde neveiks papildpasākumus, piemēram, nodrošinājuma realizāciju;

b)        parādniekam ir vairāk nekā 90 dienu kavējums attiecībā uz jebkādām būtiskām kredītsaistībām pret iestādi, tās mātes uzņēmumu, meitas uzņēmumiem vai mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem.

Riska darījumiem, kas saistīti ar mājokļa nekustamo īpašumu vai MVU komerciālo nekustamo īpašumu (kredīti vai izpirkumnoma), un riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām iestāde nosaka 90–180 kavējuma dienas.

Kavējuma dienas pārtēriņa kredītiem sāk skaitīt, tiklīdz parādnieks pārkāpj paziņoto limitu vai viņam paziņo limitu, kas ir mazāks nekā neatmaksātais parāda atlikums, vai arī viņš ir izņēmis kredītu bez atļaujas, un šā kredīta summa ir būtiska.

Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU 2. punkta nolūkā tiek ņemta vērā arī saistību neizpilde darījuma līmenī.

Paziņotais limits ir jebkurš iestādes noteiktais kredītlimits, par kuru iestāde ir informējusi parādnieku.

Kavējuma dienas kredītkartēm sāk skaitīt no dienas, kad jāveic minimālās summas atmaksa.

Visos gadījumos riska darījuma kavējums pārsniedz kompetento iestāžu noteikto slieksni. Šis slieksnis atspoguļo riska līmeni, kuru kompetentā iestāde uzskata par saprātīgu.

Iestādēm ir dokumentēta kārtība attiecībā uz kavējuma dienu uzskaiti, it īpaši saistībā ar darījumu pārstrukturēšanu un pagarinājumu piešķiršanu, grozījumiem vai maksājumu atlikšanu, atjaunošanu un esošo kontu savstarpējo ieskaitu. Šo kārtību piemēro konsekventi laika gaitā, un tā ir saskaņā ar iestādes iekšējo riska pārvaldību un lēmumu pieņemšanas procesiem.

2.        Pirmā punkta a) apakšpunkta nolūkos par varbūtēju nespēju atmaksāt parādu liecina šādi rādītāji:

a)        iestāde piešķir parādam ienākumus nenesoša parāda statusu;

b)        iestāde atzīst īpašu kredītriska korekciju, jo ir vērojama nozīmīga kredīta kvalitātes pasliktināšanās pēc tam, kad iestāde ir uzņēmusies riska darījumu;

c)        iestāde pārdod kredītsaistības ar ievērojamiem ar kredītu saistītiem ekonomiskiem zaudējumiem;

d)        iestāde piekrīt kredītsaistību pārstrukturēšanai problēmās nonākušajam parādniekam, ja tās rezultātā varētu panākt parādnieka finansiālo saistību samazināšanos, ko izraisa atteikšanās no būtiskas pamatsummas daļas, procentu maksājumu vai, attiecīgā gadījumā, apkalpošanas maksas atmaksas vai maksājumu atlikšana; kapitāla vērtspapīru gadījumā, kas tiek vērtēti, lietojot PD/LGD pieeju, notiek pašu kapitāla pārstrukturēšana krīzes situācijā.

e)        iestāde ir pieprasījusi atzīt parādnieku par bankrotējušu vai veikusi līdzīgu pieprasījumu attiecībā uz parādnieka kredītsaistībām pret iestādi, tās mātes uzņēmumu, meitas uzņēmumiem vai mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem;

f)         parādnieks ir pieprasījis atzīt tā bankrotu, vai tam ir noteikta bankrota procedūra vai līdzīgs aizsardzības pasākums, kura rezultātā var netikt atmaksāts parāds iestādei, tās mātes uzņēmumam, meitas uzņēmumiem vai mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem vai šī atmaksa var aizkavēties.

3.        Iestāde, kas izmanto ārējos datus, kuri neatbilst 1. punktā noteiktajai saistību neizpildes definīcijai, veic pienācīgas korekcijas, lai panāktu to, ka koriģētie ārējie dati būtiskos aspektos atbilst saistību neizpildes definīcijai.

4.        Ja iestāde uzskata, ka uz riska darījumu, kam agrāk bijusi saistību neizpilde, vairs nav attiecināms neviens no saistību neizpildes definīcijā minētajiem kritērijiem, iestāde piešķir reitingu parādniekam vai darījumam tā, it kā tam nebūtu iestājies saistību neizpildes gadījums. Ja vēlāk tiek iedarbināts saistību neizpildes definīcijas piemērošanas mehānisms, tad uzskata, ka ir iestājusies jauna saistību neizpilde.

5.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde nosaka 1. punktā minēto slieksni, no kura riska darījums tiek kvalificēts par tādu, kurā iestājies kavējums.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

6.        EBI izdod pamatnostādnes par šā panta piemērošanu. Šīs pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

175. pants

Vispārējās prasības attiecībā uz aplēsēm

1.        Nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes piemēro šādas prasības:

a)        iestādes aplēses attiecībā uz riska parametriem — PD, LGD, korekcijas pakāpi un EL — satur visus attiecīgos datus, informāciju un metodes; veicot aplēses, izmanto gan senāku pieredzi, gan empīriskos pierādījumus, un tās netiek balstītas vienīgi uz vērtējošiem pieņēmumiem; aplēses ir ticamas un saprātīgas, un tās balstās uz būtiskiem attiecīgo riska parametru noteikšanas faktoriem; jo mazāk datu ir kādai iestādei, jo piesardzīgāk tā veic aplēses;

b)        iestāde spēj raksturot pieredzēto zaudējumu rādītājus, t.i., saistību neizpildes biežumu, LGD, korekcijas pakāpes vai zaudējumus, ja tiek izmantotas EL aplēses, pamatojoties uz faktoriem, kurus tā uzskata par galvenajiem attiecīgo riska parametru noteikšanas faktoriem; iestādes aplēses ir reprezentatīvas un pamatojas uz ilgu pieredzi;

c)        tiek ņemtas vērā visas aizdevumu izsniegšanas prakses vai piedziņas procesa izmaiņas 176. panta 1. punkta h) apakšpunktā, 176. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 176. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 177. panta 2. punkta otrajā daļā, 178. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 178. panta 3. punkta otrajā daļā minētajos pārskata periodos; iestādes aplēses atspoguļo tehnisko sasniegumu izmantošanu, jaunus datus un citu informāciju, kad tā kļūst pieejama; savas aplēses iestāde pārskata tad, kad atklājas jauna informācija, bet ne retāk kā reizi gadā;

d)        riska darījumu kopa, kas lietota aplēses veikšanai izmantotajos datos, aizdošanas standarti, kurus izmanto datu ieguvē, un citi attiecīgie rādītāji ir salīdzināmi ar tiem, kas piemīt iestādes riska darījumiem un standartiem; datiem jābalstās uz tādiem ekonomiskiem vai tirgus nosacījumiem, kas atbilst esošajiem vai paredzamajiem nosacījumiem; datu izlasē ir pietiekams riska darījumu skaits, un datu laikposms, ko izmanto kvantitatīvajai noteikšanai, ir pietiekams, lai iestāde varētu būt pārliecināta par savu aplēšu precizitāti un ticamību;

e)        attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem aplēsēs atspoguļo visu iestādei pircējai pieejamo attiecīgo informāciju par nopirkto parādu kvalitāti, ieskaitot datus par līdzīgām parādu izlasēm, ko nodrošina pārdevējs, iestāde pircēja vai citi ārējie avoti; iestāde pircēja izvērtē attiecīgo pārdevēja sniegto datu atbilstību iestādes prasībām;

f)         iestāde veic aplēses ar drošības rezervi, kuras lielumu nosaka aplēšu kļūdu paredzamais diapazons; ja iestāde vai kompetentā iestāde uzskata, ka metodes un dati nav pietiekami apmierinoši un aplēšu kļūdu paredzamais diapazons ir lielāks, arī drošības rezerve ir lielāka.

Ja iestādes riska pakāpju aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam. Ja iestādes savām kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka datiem, kas savākti pirms 2007. gada 1. janvāra, ir veiktas vajadzīgās korekcijas, lai panāktu, ka tie vispārējos aspektos atbilst 174. pantā noteiktajai saistību nepildīšanas vai zaudējumu definīcijai, tad kompetentās iestādes var atļaut iestādei zināmu elastīgumu, piemērojot datiem prasītos standartus.

2.        Ja iestāde izmanto datus, kas ir savākti kopā ar citām iestādēm, tai ir jāizpilda šādas prasības:

a)        tās reitingu sistēmas un kritēriji ir līdzīgi tiem, kas ir iestādēm, kuras kopīgi vāc datus;

b)        kopīgi savāktie dati ir reprezentatīvi attiecībā uz portfeli, kuram tos izmanto;

c)        iestāde visu laiku konsekventi izmanto kopīgos datus, veicot aplēses;

d)        iestāde joprojām ir atbildīga par savu reitingu sistēmu integritāti;

e)        iestāde pietiekami labi izprot savas reitingu sistēmas, ieskaitot spēju efektīvi uzraudzīt un pārbaudīt reitingu procesu.

176. pants

Īpašas prasības attiecībā uz PD aplēsēm

1.        Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistāmi ar reitingu kategorijām vai portfeļiem, riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestāde piemēro šādas īpašās prasības:

a)        iestādes aplēš PD parādnieku kategorijām, ņemot vērā ilga laikposma vidējos rādītājus par saistību neizpildes līmeni viena gada laikā; PD aplēses attiecībā uz parādniekiem ar ļoti lieliem parādiem vai parādniekiem, kuru aktīvi lielākoties ir tirgotie aktīvi, atspoguļo pakārtoto aktīvu rādītājus, pamatojoties uz izteiktu svārstību periodiem;

b)       attiecībā uz nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iestāde var aplēst paredzamos zaudējumus (turpmāk — EL) parādnieku kategorijām, pamatojoties uz ilga laikposma vidējiem rādītājiem par saistību neizpildes faktisko līmeni viena gada laikā;

c)        ja iestāde ilgā laikposmā vidējās PD un LGD aplēses nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iegūst no EL aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts atbilst 177. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;

d)       iestādes izmanto PD aplēšu metodes tikai kopā ar analīzi; iestādes atzīst subjektīvā vērtējuma nozīmi, kombinējot dažādu metožu rezultātus un izdarot korekcijas saistībā ar metožu un informācijas ierobežojumiem;

e)        ciktāl iestāde izmanto iekšējās pieredzes datus par saistību neizpildes gadījumiem, lai aplēstu PD, tā savā analīzē parāda, ka aplēses atspoguļo sākotnējās izvietošanas standartus un jebkādas atšķirības tajā reitingu sistēmā, no kuras iegūti dati, un esošajā reitingu sistēmā; ja ir mainījušies sākotnējās izvietošanas standarti vai reitingu sistēmas, iestāde veic PD aplēses ar lielāku drošības rezervi;

f)        ciktāl iestāde saista vai saskaņo savas iekšējās kategorijas ar skalu, ko izmanto ĀKNI vai līdzīgas organizācijas, un tad ārējās organizācijas kategoriju saistību neizpildes līmeni attiecina uz iestādes kategorijām, šāda saskaņošana balstās uz iekšējo reitingu kritēriju salīdzināšanu ar tiem kritērijiem, ko izmanto ārējā organizācija, un uz iekšējo un ārējo reitingu salīdzināšanu visiem kopējiem parādniekiem; neobjektivitāte un nekonsekvence saskaņošanas pieejā vai pamatinformācijā nav pieļaujama; ārējo organizāciju kritēriji, kas ir pamatā datiem, kurus izmanto reitingu piešķiršanā, ir vērsti vienīgi uz saistību neizpildes risku un neatspoguļo darījuma rādītājus; iestādes analīze ietver izmantoto saistību neizpildes definīciju salīdzināšanu, ņemot vērā 174. panta prasības; iestāde dokumentāri nosaka saskaņošanas pamatu;

g)        ciktāl iestāde izmanto statistiskos saistību neizpildes prognozes modeļus, tā drīkst aplēst PD kā atsevišķo parādnieku saistību nepildīšanas varbūtības vidējo aritmētisko kādā konkrētā kategorijā; šim nolūkam iestāde izmanto saistību nepildīšanas varbūtības modeļus atbilstoši 28. pantā noteiktajiem standartiem;

h)        neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, PD aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskā apsekojuma perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu. Šis punkts attiecas arī uz PD/LGD pieeju kapitāla vērtspapīriem. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, kuras saskaņā ar 138. pantu nav saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu aplēstos LGD un korekcijas pakāpes, ieviešot IRB pieeju, drīkst samazināt atbilstošo datu apsekojuma periodu līdz diviem gadiem. Minēto perioda ilgumu ik gadu palielina par vienu gadu, kamēr attiecīgie dati attiecas uz piecu gadu periodu.

2.        Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU ir piemērojamas šādas prasības:

a)        iestādes aplēš PD parādnieku kategorijām vai portfeļiem, ņemot vērā ilga laikposma vidējos rādītājus par saistību neizpildes līmeni viena gada laikā;

b)       PD aplēses var aprēķināt arī no faktiskajiem zaudējumiem un atbilstošām LGD aplēsēm;

c)        iestādes uzskata iekšējos datus riska darījumu iedalīšanai kategorijās vai portfeļos par primāro informācijas avotu, lai aplēstu zaudējumu rādītājus; kvantitatīvajai noteikšanai iestādes drīkst izmantot ārējos datus (arī kopīgi ar citām iestādēm savāktos datus) vai statistiskos modeļus, ja pastāv cieša saikne starp:

i)       iestādes izmantoto procesu riska darījumu grupēšanai kategorijās vai portfeļos un procesu, ko izmanto ārējais datu avots,

ii)      iestādes iekšējo riska profilu un ārējo datu sastāvu;

d)     ja iestāde ilgā laikposmā veiktās vidējās PD un LGD aplēses riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iegūst no kopējo zaudējumu aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas procesam jāatbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultātam jāatbilst 177. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;

e)      neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, tās zaudējumu rādītāju aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskā apsekojuma perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi; ja pieejamais apsekojuma periods kādam avotam ir ilgāks un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu; iestādei nav nepieciešams piešķirt līdzvērtīgu nozīmi senākiem datiem, ja ar jaunākajiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu līmeni; saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestāde, ieviešot IRB pieeju, var izmantot attiecīgos datus par divu gadu periodu; minēto laikposmu ik gadu palielina par vienu gadu, kamēr attiecīgie dati raksturo piecus gadus ilgu laikposmu;

f)      iestādes identificē un analizē visā kredītrisku laikā paredzamās riska parametru izmaiņas (sezonālās izmaiņas).

Nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem iestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus. Salīdzinājumu veikšanai iestādes izmanto visus attiecīgos datu avotus.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var piešķirt 1. punkta h) apakšpunktā un 2. punkta e) apakšpunktā minētās atļaujas;

b)       nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes novērtē iestādes metodiku PD aplēsēm saskaņā ar 138. pantu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

177. pants

Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktajām LGD aplēsēm

1.        Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistāmi ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes pašu veiktajām LGD aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:

a)        iestādes aplēš LGD atsevišķajām darījumu kategorijām vai portfeļiem, pamatojoties uz vidējiem realizētajiem darījumu kategorijas vai portfeļa LGD, ņemot vērā visus datu avotos reģistrētos saistību neizpildes gadījumus (saistību neizpildes vidējais svērtais rādītājs);

b)       iestādes izmanto LGD aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku uzrādīs pastāvīgus realizētos LGD katrai kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās kategorijas vai portfeļa riska parametru aplēsēs, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;

c)        iestāde ņem vērā atkarības līmeni starp parādnieka risku un nodrošinājuma vai nodrošinājuma devēja risku; tajos gadījumos, kad atkarības pakāpe ir augsta, rīkojas piesardzīgi;

d)       ja pakārtotais parāds un nodrošinājums ir denominēti atšķirīgās valūtās, iestāde, nosakot LGD, rīkojas piesardzīgi;

e)        ja LGD aplēsēs ņem vērā nodrošinājuma esību, šīs aplēses tomēr nebalstās tikai uz nodrošinājuma paredzamo tirgus vērtību; LGD aplēsēs ņem vērā ietekmi, kāda var būt, ja iestādes nespēj steidzamā kārtā iegūt kontroli pār savu nodrošinājumu un to realizēt;

f)         ja LGD aplēsēs ņem vērā nodrošinājuma esību, iestādes izstrādā iekšējās prasības nodrošinājuma pārvaldīšanai, tiesiskai noteiktībai un riska pārvaldībai, kas vispārīgi atbilst 4. nodaļas 3. iedaļā noteiktajām prasībām;

g)        ja iestāde atzīst nodrošinājumu, lai noteiktu riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriska aprēķinam saskaņā ar 6. nodaļas 5. vai 6. iedaļu, LGD aplēsēs netiek ņemtas vērā summas, ko paredzēts segt ar nodrošinājumu;

h)        attiecībā uz gadījumiem, kad riska darījumiem jau iestājusies saistību neizpilde, iestāde summē savu paredzamo zaudējumu maksimāli precīzākās aplēses katram riska darījumam, ņemot vērā attiecīgos ekonomiskos apstākļos un riska darījuma statusu, un citu neparedzētu zaudējumu iespējamību nodrošinājuma realizācijas laikā;

i)         ciktāl nesamaksātās kavējumu komisijas maksas ir kapitalizētas iestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, par to vērtību palielina iestādes riska darījuma vērtību un zaudējumu lielumu;

j)         riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem, palielinot šo periodu katru gadu pēc ieviešanas, līdz tas sasniedz septiņus gadus vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais apsekojuma periods kādam avotam aptver ilgāku laiku un dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu.

2.        Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes var rīkoties šādi:

a)        LGD aplēses var iegūt no faktiskajiem zaudējumiem un atbilstošām PD aplēsēm;

b)       var atspoguļot turpmākos aizņēmumus vai nu savās korekcijas pakāpēs, vai arī savās LGD aplēsēs;

c)        nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus, lai aplēstu LGD.

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem. Iestādei nav jāpiešķir līdzvērtīga nozīme senākiem datiem, ja ar jaunākajiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu līmeni. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestāde, ieviešot IRB pieeju, var izmantot attiecīgos datus par divu gadu periodu. Minēto laikposmu ik gadu palielina par vienu gadu, kamēr attiecīgie dati raksturo piecus gadus ilgu laikposmu.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;

b)       nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde saskaņā ar 3. punktu var atļaut iestādei, īstenojot IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus par divu gadu periodu.

Šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EBI iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

178. pants

Īpašās prasības attiecībā uz pašu korekcijas pakāpju aplēsēm

1.        Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistāmi ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes pašu korekcijas pakāpju aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:

a)        iestādes aplēš darījumu kategorijas vai portfeļa korekcijas pakāpes, pamatojoties uz darījumu kategorijas vai portfeļa vidējām faktiskajām korekcijas pakāpēm, ņemot vērā visus datu avotos reģistrētos saistību neizpildes gadījumus (saistību neizpildes vidējais svērtais rādītājs);

b)       iestādes izmanto korekcijas pakāpju aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku sniegs pastāvīgas faktiskās korekcijas pakāpes katrai darījumu kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai darījumu kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;

c)        iestādes korekcijas pakāpju aplēsēs atspoguļo iespēju parādniekam izņemt papildu summas līdz brīdim, kad iedarbojas saistību neizpildes notikuma mehānisms, un vēlāk; korekcijas pakāpju aplēsēm veido lielāku drošības rezervi, ja var pamatoti prognozēt, ka starp saistību neizpildes biežumu un korekcijas pakāpes lielumu būs izteikti pozitīva korelācija;

d)       sākot korekcijas pakāpju aplēses, iestādes ievēro savu īpašo kārtību un stratēģijas, kas pieņemtas attiecībā uz kontu pārraudzību un maksājumu veikšanu; iestādes ņem vērā arī savu spēju un gatavību novērst turpmāku kreditēšanu apstākļos, kas ir tuvi saistību neizpildei, piemēram, līguma nosacījumu pārkāpšanas vai citu tehnisku saistību neizpildes notikumu gadījumā;

e)        iestādēm ir atbilstošas sistēmas un procedūras, lai pārraudzītu iespējamos darījumu apmērus, izmantotās un neatmaksātās summas no piešķirtajām kredītlīnijām, kā arī katra parādnieka un katras parādnieku un darījumu kategorijas neatmaksātās summas; iestāde ir spējīga katru dienu pārraudzīt neatmaksāto atlikumu apmēru;

f)         ja iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas korekcijas pakāpju aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam.

2.        Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām korekcijas pakāpes aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem, palielinot šo periodu katru gadu pēc ieviešanas, līdz tas sasniedz septiņus gadus vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais apsekojuma periods kādam avotam aptver ilgāku laiku un dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu.

3.        Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes var atspoguļot turpmākos aizņēmumus vai nu savās noteiktajās korekcijas pakāpēs, vai arī savās LGD aplēsēs.

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU korekcijas pakāpes aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem. Iestādei nav nepieciešams piešķirt līdzvērtīgu nozīmi senāku datu prasībām, kā ir norādīts 1. punkta a) apakšpunktā, ja ar jaunākajiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu līmeni. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, ieviešot IRB pieeju, var izmantot attiecīgos datus par divu gadu periodu. Minēto laikposmu ik gadu palielina par vienu gadu, kamēr attiecīgie dati raksturo piecus gadus ilgu laikposmu.

4.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;

b)       nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde var atļaut iestādei laikā, kad tā pirmo reizi īsteno IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus par divu gadu periodu.

Šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EBI iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

179. pants

Prasības galvojumu un kredīta atvasināto instrumentu ietekmes novērtējumam riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, ja iestāde izmanto savas LGD aplēses, un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU

1.        Atbilstīgiem galvotājiem un galvojumiem ir piemērojamas šādas prasības:

a)        iestādēm ir skaidri precizēti kritēriji tiem galvotāju veidiem, ko tās atzīst riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai;

b)       atzītiem galvotājiem ir saistoši tie paši noteikumi, kas 167., 168. un 169. pantā izklāstīti attiecībā uz parādniekiem;

c)        galvojumu noformē rakstveidā, galvotājs to nevar atsaukt, tas ir spēkā līdz saistību pilnīgai apmierināšanai (galvojuma apmēra un satura ziņā), un to var likumīgi vērst pret galvotāju tajā jurisdikcijā, kurā galvotājam atrodas aktīvi, pret kuriem var vērst piedziņu uz tiesas sprieduma pamata. Galvojumu, kas paredz nosacījumus, kuros galvotājam var nebūt izpildes pienākuma, var atzīt ar kompetento iestāžu atļauju. Grupēšanas kritērijos ir atbilstoši ņemta vērā jebkāda riska mazināšanas efekta iespējamā samazināšanās.

2.        Iestādei ir skaidri noteikti kritēriji, lai koriģētu kategorijas, portfeļus vai LGD aplēses un riska darījumu ar privātpersonām vai MVU un atbilstīgu nopirkto debitoru parādu gadījumā — riska darījumu iedalījumu kategorijās vai portfeļos, tādējādi atspoguļojot galvojumu ietekmi uz riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu. Šie kritēriji atbilst 167. līdz 169. pantā noteiktajām prasībām.

Kritēriji ir ticami un saprātīgi. Tajos ņemta vērā galvotāja spēja un gatavība pildīt savas galvojumā noteiktās saistības, iespējamais grafiks, pēc kāda galvotājs veiks apmaksu, korelācijas pakāpe starp galvotāja spēju veikt galvojumā noteiktās saistības un parādnieka spēju atmaksāt aizdevumu un to, kādā mērā parādniekam saglabājas atlikušais risks.

3.        Šajā pantā noteiktās prasības galvojumiem attiecas arī uz parastajiem kredīta atvasinātajiem instrumentiem. Attiecībā uz nesakritību starp pamatā esošo parādu un kredīta atvasinātā instrumenta atsauces parādu vai parādu, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir spēkā 211. panta 2. punktā noteiktās prasības. Riska darījumu ar privātpersonām vai MVU un atbilstīgu nopirkto debitoru parādu gadījumā šis punkts attiecas uz riska darījumu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos.

Kritērijos paredz kredīta atvasinātā instrumenta maksājumu struktūru un piesardzīgu izvērtējumu ietekmei, kāda tam ir uz parādu atgūšanas līmeni un grafiku. Iestāde ņem vērā arī to, kādā mērā saglabājas citu veidu atlikušie riski.

4.        Prasības, kas noteiktas 1. līdz 3. punktā, nepiemēro tādiem galvojumiem, ko nodrošina iestādes, centrālās valdības, centrālās bankas un uzņēmumi, kas atbilst 197. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja iestāde ir saņēmusi atļauju šādām struktūrām piemērot standartizēto pieeju riska darījumiem saskaņā ar 145. pantu. Šādā gadījumā piemēro 4. nodaļā noteiktās prasības.

5.        Riska darījumu ar privātpersonām vai MVU gadījumā 1. līdz 3. punkta prasības attiecas arī uz riska darījumu grupēšanu kategorijās vai portfeļos un uz PD aplēsēm.

6.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var atļaut atzīt nosacītus galvojumus.

Šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

180. pants

Prasības nopirktajiem debitoru parādiem

1.        Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistāmi ar nopirkto debitoru parādu reitingu kategorijām vai portfeļiem, iestādēm ir jānodrošina, lai tiktu ievēroti 2. līdz 6. punktā paredzētie nosacījumi.

2.        Darījuma struktūra visos paredzētajos apstākļos nodrošina iestādes faktiskās īpašumtiesības un kontroli pār visiem debitoru parādu maksājumiem. Ja parādnieks veic maksājumus tieši preču vai pakalpojumu pārdevējam, iestāde regulāri pārliecinās, vai maksājumi tiek veikti pilnībā un līgumā noteiktajos termiņos. Iestādēm ir procedūras, lai nodrošinātu to, ka īpašumtiesības uz debitoru parādiem un saņemamajiem maksājumiem ir aizsargātas pret kavējumiem saistībā ar bankrotu vai tiesisku apstrīdēšanu, kas varētu būtiski aizkavēt aizdevēja iespējas realizēt vai nodot trešai personai debitoru parādus vai saglabāt kontroli pār maksājumu saņemšanu.

3.        Iestāde uzrauga gan nopirkto debitoru parādu kvalitāti, gan pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli. Ievēro turpmāk norādīto:

a)        iestāde izvērtē korelāciju starp nopirkto debitoru parādu kvalitāti un gan pārdevēja, gan parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli, un tai ir iekšējā kārtība un procedūras, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jebkādām neparedzētām situācijām, ieskaitot iekšējā reitinga noteikšanu katram pārdevējam un katrai parādus apkalpojošajai komercsabiedrībai;

b)       iestādei ir skaidra un efektīva kārtība un procedūras, lai noteiktu pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības atbilstību; iestāde vai tās pārstāvis regulāri pārbauda pārdevējus un parādus apkalpojošās komercsabiedrības, lai pārliecinātos par pārdevēja vai parādus apkalpojošās komercsabiedrības pārskatu precizitāti, atklātu krāpšanas gadījumus vai darbības nepilnības un pārliecinātos par pārdevēja kreditēšanas politiku kvalitāti un parādus apkalpojošās komercsabiedrības parādu iekasēšanas kārtības un procedūru kvalitāti; šajās pārbaudēs atklātos faktus dokumentē;

c)        iestāde izvērtē īpašības, kas piemīt nopirkto debitoru parādu portfeļiem, ieskaitot pārsniegtos avansus, datus par pārdevēja kavētajiem maksājumiem, sliktajiem kredītiem un slikto kredītu apmēriem, maksājumu termiņiem un nosacījumiem un iespējamiem kontrārajiem kontiem;

d)        iestādei ir efektīva kārtība un procedūras, lai apkopotā veidā uzraudzītu atsevišķu debitoru koncentrēšanu vai nu nopirkto debitoru parādu portfeļu ietvaros, vai starp tiem;

e)        iestāde pārliecinās, ka tā no parādus apkalpojošās komercsabiedrības saņem laicīgus un pietiekami detalizētus pārskatus par debitoru parādu kavējumu ilgumu un atgūstamās vērtības samazinājuma apmēru, lai nodrošinātu atbilstību iestādes noteiktajiem kritērijiem un avansu izsniegšanas politikai, kas reglamentē nopirktos debitoru parādus, un nodrošina efektīvus līdzekļus, ar kuriem pārraudzīt un ievērot parādu pārdevēja pārdošanas nosacījumus un atgūstamās vērtības samazinājumu.

4.        Iestādei ir izstrādātas sistēmas un procedūras, lai jau sākuma posmā atklātu pārdevēja finanšu stāvokļa un nopirkto debitoru parādu kvalitātes pasliktināšanos un proaktīvi novērstu problēmas, kas radušās. Konkrētāk, iestāde izstrādā skaidru un efektīvu politiku, procedūras un informācijas sistēmas, lai uzraudzītu līguma nosacījumu pārkāpumus, un skaidru un efektīvu kārtību un procedūras, lai ierosinātu sākt tiesvedību un rīkotos ar problemātiskajiem nopirktajiem debitoru parādiem.

5.        Iestādei ir izstrādāta skaidra un efektīva politika un procedūras, kas nosaka nopirkto debitoru parādu, kredītu un naudas līdzekļu kontroli. Konkrētāk, rakstveida iekšējā kārtība nosaka visus debitoru parādu pirkšanas programmas būtiskos elementus, starp tiem arī avansa līmeni, atbilstīgu nodrošinājumu, vajadzīgo dokumentāciju, koncentrācijas limitus un veidu, kā jārīkojas ar ienākošajiem naudas līdzekļiem. Šajos elementos ir pienācīgi ņemti vērā visi attiecīgie un būtiskie faktori, ieskaitot pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli, riska koncentrāciju, nopirkto debitoru parādu kvalitātes tendences, pārdevēja klientus, un iekšējās sistēmas nodrošina, lai maksājumi avansā notiktu tikai pret noteikto nodrošinājumu un dokumentāciju.

6.        Iestādei ir efektīvs iekšējais process, lai izvērtētu atbilstību visiem iekšējiem politikas virzieniem un procedūrām. Procesā ietilpst iestādes nopirkto debitoru parādu programmas visu kritisko fāžu regulāras pārbaudes, pārliecināšanās par pienākumu sadalīšanu, pirmkārt, starp pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības novērtēšanā un parādnieka novērtēšanā iesaistīto personālu un, otrkārt, starp pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības novērtēšanā un pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības klātienes pārbaudēs iesaistīto personālu, kā arī grāmatvedības daļas darbības izvērtēšana, īpašu uzmanību pievēršot personāla kvalifikācijai, pieredzei, darbinieku skaitam un automatizētajām sistēmām.

3. apakšiedaļa

Iekšējo aplēšu apstiprinājums

181. pants

Iekšējo aplēšu apstiprinājums

Iestādes apstiprina savas iekšējās aplēses saskaņā ar šādām prasībām:

a)        iestādei ir stabilas sistēmas, lai apstiprinātu reitingu sistēmu, procesu un visu attiecīgo riska parametru aplēšu precizitāti un konsekvenci; iekšējais apstiprinājuma process iestādei ļauj konsekventi un saprātīgi izvērtēt iekšējo reitingu un riska parametru aplēšu sistēmu darbību;

b)        iestādes regulāri salīdzina faktisko saistību neizpildes līmeni ar katrai kategorijai aplēsto PD, un, ja faktiskais saistību neizpildes līmenis neiekļaujas attiecīgajai kategorijai paredzētajā intervālā, iestādes īpaši analizē novirzes iemeslus; iestādes, kas izmanto savas LGD aplēses un korekcijas pakāpes, veic analoģisku analīzi arī šīm aplēsēm; šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu; iestāde dokumentē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai; šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā;

c)        iestādes izmanto arī kvantitatīvās apstiprināšanas paņēmienus un salīdzinājumu ar attiecīgiem ārējiem datu avotiem; analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, un tie tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas laikposmu; iestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās reitingu sistēmu darbību balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu;

d)        metodes un datus kvantitatīvajai apstiprināšanai laika gaitā izmanto konsekventi; aplēšu un apstiprinājuma metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptverto laikposmu) dokumentē;

e)        iestādei ir stabili iekšējie standarti tādām situācijām, kad faktisko PD, LGD, korekcijas pakāpju un kopējo zaudējumu, ja izmanto EL aplēses, novirzes no prognozētā rādītāja kļūst pietiekami nozīmīgas, lai apšaubītu aplēšu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātiskais mainīgums saistību neizpildes pieredzē. Ja faktiskie rādītāji turpina pārsniegt prognozētos rādītājus, iestādes pārskata aplēses, tās paaugstinot, lai tās atspoguļotu saistību neizpildes un zaudējumu pieredzi.

Iestādēm piemēro prasību analizēt paraugportfeli ar iestādēs izmantotajiem modeļiem un reizi ceturksnī sagatavot un darīt zināmu atklātībā informāciju par aizdevumu/zaudējumu rezerves līmeni, riska vērtību, stresa testu rezultātiem un aktīvu riska svērto vērtību.

EBI līdz 2013. gada jūnijam izveido šo paraugportfeli un publicē tā detalizētu aprakstu savā tīmekļa vietnē. EBI var atjaunināt paraugportfeli, ņemot vērā aktīvu un modeļu attīstību, kā arī salīdzinājumu ar starptautiskiem salīdzinošiem vērtējumiem.

4. apakšiedaļa

Prasības kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju

182. pants

Pašu kapitāla prasības un riska kvantitatīvā noteikšana

Aprēķinot pašu kapitāla prasības, iestādes ievēro šādus standartus:

a)        iespējamo zaudējumu aplēses ir noturīgas pret negatīvām tirgus tendencēm, kas attiecas uz iestādes specifisko portfeļu ilgtermiņa riska profilu; dati, ko izmanto, lai iegūtu ieņēmumu sadalījumu, atspoguļo ilgāko izlases periodu, par kuru ir pieejami dati, un tie saprātīgi atspoguļo iestādes specifisko kapitāla vērtspapīru riska profilu; izmantotie dati ir pietiekami, lai nodrošinātu konservatīvas, statistiski ticamas un stabilas zaudējumu aplēses, kas nebalstās tikai uz subjektīviem spriedumiem; piemērotais šoka aprēķins nodrošina iespējamo zaudējumu piesardzīgas aplēses attiecīgajā ilgtermiņa tirgū vai biznesa ciklā; iestāde kombinē pieejamo datu empīrisku analīzi ar korekcijām, kas balstās uz dažādiem faktoriem, lai panāktu tādus modeļa rezultātus, kuri ir pietiekami reāli un konservatīvi; veidojot riskam pakļautas vērtības (RPV) modeļus, ar ko nosaka iespējamos ceturkšņa zaudējumus, iestādes var izmantot ceturkšņa datus vai pārvērst īsāka laikposma datus ceturkšņa ekvivalentā, izmantojot analītiskā ziņā piemērotu metodi, kuru pamato empīriska pieredze, ar labi pārdomāta un izstrādāta procesa un analīzes palīdzību; šādu pieeju piemēro visu laiku konservatīvi un konsekventi; ja ir pieejami vienīgi ierobežoti attiecīgie dati, iestāde piemēro atbilstošu drošības rezervi;

b)        izmantotie modeļi spēj atbilstoši aptvert visus nozīmīgos riskus, ko satur ieņēmumi no kapitāla vērtspapīriem, ieskaitot iestādes kapitāla vērtspapīru portfeļa vispārējo un specifisko risku; iekšējie modeļi atbilstoši izskaidro cenu izmaiņas laika gaitā, aptver gan iespējamo koncentrācijas lielumu, gan tās sastāva izmaiņas un ir noturīgi attiecībā pret negatīvām tirgus tendencēm; riska parametri, kas ietverti datos, kurus izmanto aplēsēm, ir saskaņoti vai vismaz salīdzināmi ar datiem par iestādes kapitāla vērtspapīriem;

c)        iekšējais modelis ir atbilstošs iestādes kapitāla vērtspapīru portfeļa riska profilam un sarežģītībai; ja iestādei ir nozīmīgi portfeļi, kuru vērtības izmaiņas ir izteikti nelineāras, tad iekšējos modeļus izveido tā, lai pienācīgi ietvertu ar šādiem vērtspapīriem saistītos riskus;

d)        atsevišķo pozīciju saskaņošana ar starpnieku pozīcijām, tirgus indeksiem un riska faktoriem ir ticama, saprātīga un konceptuāli nevainojama;

e)        iestādes ar empīriskas analīzes palīdzību pierāda riska faktoru piemērotību, ieskaitot to spēju aptvert gan vispārējo, gan specifisko risku;

f)         kapitāla vērtspapīru ieņēmumu svārstīguma aplēses ietver attiecīgus un pieejamus datus, informāciju un metodes; izmanto neatkarīgi pārskatītus iekšējos datus vai ārējo avotu datus (ieskaitot ar citām iestādēm kopīgos datus);

g)        pastāv stingra un vispusīga stresa pārbaudes programma.

183. pants

Riska pārvaldības process un kontrole

Pašu kapitāla prasību aprēķinam paredzētu iekšējo modeļu izstrādāšanai un izmantošanai iestādes izstrādā un ievieš kārtību, procedūras un kontroli, lai nodrošinātu modeļa un modelēšanas procesa integritāti. Šajā politikā, procedūrās un kontrolē ietilpst:

a)        iekšējā modeļa pilnīga integrācija visās iestādes pārvaldīšanas informācijas sistēmās un iestādes portfelī iekļauto kapitāla vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanā; iekšējie modeļi ir pilnībā integrēti iestādes riska pārvaldības infrastruktūrā, ja tos konkrēti lieto šādiem mērķiem: kapitāla vērtspapīru portfeļa darbības rezultāta noteikšanai un izvērtēšanai (arī to pārvērtēšanai, pamatojoties uz to riska lielumu), ekonomiskā kapitāla iedalīšanai kapitāla vērtspapīriem un kopējās kapitāla pietiekamības un ieguldījumu pārvaldīšanas procesa novērtēšanai;

b)        pārvaldīšanas sistēmu, procedūru un kontroles funkciju izveidošana, lai nodrošinātu visu iekšējā modelēšanas procesa elementu periodisku un neatkarīgu pārskatīšanu, ieskaitot modeļu pārskatīšanas rezultātu apstiprināšanu, modeļu ievaddatu pārbaudīšanu un modeļu rezultātu pārskatīšanu, piemēram, riska aprēķinu tiešu pārbaudi; šajos pārskatos novērtē modeļu ievaddatu un rezultātu precizitāti, pilnīgumu un piemērotību, un tie ir vērsti gan uz tādu iespējamo kļūdu atklāšanu un ierobežošanu, kas saistītas ar zināmām nepilnībām, gan uz vēl nezināmu modeļa nepilnību identificēšanu; šādu pārskatīšanu var veikt iekšēja neatkarīga struktūrvienība vai neatkarīga ārēja trešā persona;

c)        atbilstošas sistēmas un procedūras, lai uzraudzītu ieguldījumu limitus un kapitāla vērtspapīru riska darījumu apmēru;

d)        struktūrvienības, kas atbild par modeļa izstrādāšanu un piemērošanu, nav funkcionāli atkarīgas no struktūrvienībām, kas atbild par atsevišķo ieguldījumu pārvaldīšanu;

e)        atbildīgajiem par jebkuru modelēšanas procesu ir atbilstoša kvalifikācija; vadība norīko modelēšanas vajadzībām pietiekami prasmīgu un kompetentu personālu.

184. pants

Apstiprināšana un dokumentēšana

Iestādēs ir stabilas sistēmas, lai apstiprinātu savu iekšējo modeļu un modelēšanas procesu precizitāti un konsekvenci. Visi iekšējo modeļu un modelēšanas procesa būtiskie elementi un apstiprināšanas process tiek dokumentēti.

Iestādes iekšējo modeļu un modelēšanas procesu apstiprināšanai un dokumentēšanai ir jāatbilst šādām prasībām:

a)        iestādes izmanto iekšējās apstiprināšanas procesus, lai konsekventi un saprātīgi izvērtētu savu iekšējo modeļu un procesu darbību;

b)        metodes un datus kvantitatīvajai apstiprināšanai izmanto konsekventi visu laiku; aplēšu un apstiprinājuma metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptverto laikposmu) dokumentē;

c)        iestādes regulāri salīdzina faktisko kapitāla vērtspapīru peļņu, kas aprēķināta, izmantojot realizētos un nerealizētos ieņēmumus un zaudējumus, ar modelētajām prognozēm; šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu; iestāde dokumentē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai; šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā;

d)        iestādes izmanto citus kvantitatīvās apstiprināšanas paņēmienus un salīdzinājumu ar ārējo datu avotiem; analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, un tie tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas laikposmu; iestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās modeļu darbības rezultātiem balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu;

e)        iestādēm ir stabili iekšējie standarti rīcībai tādās situācijās, kurās faktiskās kapitāla vērtspapīru peļņas salīdzinājums ar modelētajām prognozēm liek apšaubīt aplēšu vai pašu modeļu derīgumu; šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātiskais mainīgums kapitāla vērtspapīru peļņā; visas iekšējo modeļu korekcijas, kas veiktas modeļu pārskatīšanas rezultātā, nosaka dokumentāri, un tās tiek veiktas saskaņā ar iestādes modeļu pārskatīšanas standartiem;

f)         iekšējais modelis un modelēšanas process tiek dokumentēti, ieskaitot modelēšanā iesaistīto personu atbildību, modeļu apstiprināšanu un modeļu pārskatīšanas procesu.

5. apakšiedaļa

Iekšējā pārvaldība un uzraudzība

185. pants

Korporatīvā pārvaldība

1.        Visus reitingu piešķiršanas un aplēšu procesa nozīmīgos aspektus apstiprina iestādes vadības struktūra vai tās iecelta komiteja un augstākā vadība. Šīm personām ir vispārēja izpratne par iestādes reitingu sistēmām, un tās detalizēti izprot ar tiem saistītos vadības pārskatus.

2.        Augstākā vadība izpilda šādas prasības:

a)        tā ziņo vadības struktūrai vai ieceltajai komitejai par nozīmīgām izmaiņām vai atkāpēm no noteiktās kārtības, kas būtiski ietekmēs iestādes reitingu sistēmu darbību;

b)        tai ir laba izpratne par reitingu sistēmu uzbūvi un darbību;

c)        tā pastāvīgi nodrošina, lai reitingu sistēmas darbotos pienācīgi.

Struktūrvienības, kas realizē kredītriska kontroles funkciju, regulāri informē augstāko vadību par reitingu procesa darbības kvalitāti, jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi, un agrāk atklāto trūkumu novēršanas gaitu.

3.        Uz iekšējiem reitingiem balstīta iestādes kredītriska profila analīze ir būtiska daļa vadības pārskatos komitejai un augstākajai vadībai. Vadības pārskati ietver vismaz reitingu kategorijām atklāto riska profilu, riska darījumu migrāciju starp kategorijām, attiecīgo parametru aplēses katrai kategorijai, kā arī realizēto saistību neizpildes līmeni un pašu noteikto LGD un korekcijas pakāpju salīdzinājumu ar aplēsēm un stresa testu rezultātiem. Pārskatu sniegšanas biežums ir atkarīgs no informācijas nozīmīguma un veida un saņēmēja hierarhijas pakāpes.

4.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk noteiktu šajā pantā paredzētās prasības attiecībā uz vadības struktūru, tās ieceltu komiteju un augstāko vadību.

Šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

186. pants

Kredītriska kontrole

1.        Struktūrvienība, kas realizē kredītriska kontroles funkciju, nav atkarīga no personāla un vadītājiem, kas atbild par riska darījumu sākšanu vai atjaunošanu, un ir tieši pakļauta augstākajai vadībai. Struktūrvienība ir atbildīga par reitingu sistēmu izveidošanu vai izvēli, to īstenošanu, uzraudzību un darbību. Tā regulāri sagatavo un analizē pārskatus par reitingu sistēmu rezultātiem.

2.        Struktūrvienību, kas realizē kredītriska kontroles funkcijas, atbildības jomas ietver:

a)        reitingu kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzīšanu;

b)        iestādes reitingu sistēmu kopsavilkuma vadības pārskatu sagatavošanu un analīzi;

c)        tādu procedūru ieviešanu, ar ko pārbauda, vai kategorijas un portfeļa definīcijas tiek konsekventi piemērotas struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;

d)        jebkādu reitingu piešķiršanas procesa pārskatīšanu un grozīšanu, ieskaitot arī izmaiņu iemeslu pārskatīšanu;

e)        reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku; izmaiņas reitingu piešķiršanas procesā, kritērijos vai individuālā reitinga parametros dokumentē, un šo dokumentāciju saglabā;

f)         aktīvu piedalīšanos reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu izveidē vai izvēlē, to ieviešanā un apstiprināšanā;

g)        reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu uzraudzību un pārraudzību;

h)        reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un grozījumu veikšanu.

3.        Iestāde, kas izmanto ar citām iestādēm kopīgus datus saskaņā ar 175. panta 2. un 3. punktu var izmantot ārpakalpojumus šādiem uzdevumiem:

a)        informācijas sagatavošanai attiecībā uz kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzību;

b)        iestādes reitingu sistēmu kopsavilkuma vadības pārskatu sagatavošanai;

c)        informācijas sagatavošanai attiecībā uz reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku;

d)        reitingu piešķiršanas procesa, kritēriju vai individuālā reitinga parametru izmaiņu dokumentēšanai;

e)        informācijas sagatavošanai attiecībā uz reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un to grozījumiem.

4.        Iestādes, kas izmanto 3. punktā paredzētās iespējas, pārliecinās, ka kompetentajām iestādēm ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību prasībām, un ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes klātienē tādā pašā mērā kā iestādē.

187. pants

Iekšējā revīzija

Iekšējā revīzija vai cita līdzvērtīga neatkarīga revīzijas struktūrvienība vismaz reizi gadā pārskata iestādes reitingu sistēmas un to darbību, ieskaitot kreditēšanas funkciju realizāciju un PD, LGD, EL un korekcijas pakāpju aplēses. Pārskatā ietver visu spēkā esošo prasību ievērošanas analīzi.

4. nodaļa

Kredītriska mazināšana

1. iedaļa

Definīcija un vispārējās prasības

188. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:

1)          „aizdevēja iestāde” ir iestāde, kurai ir attiecīgais riska darījums;

2)          „nodrošināts kreditēšanas darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;

3)          „kapitāla tirgus darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;

4)          „pakārtotais kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kura ieguldījumu apliecībās vai daļās ir ieguldījis cits kolektīvo ieguldījumu uzņēmums.

189. pants

Kredītriska mazināšanas metožu efekta atzīšanas principi

1.        Nevienam riska darījumam, kuram ir atzīta kredītriska mazināšana, nedrīkst būt lielāka riska darījuma riska svērtā vērtība vai paredzamo zaudējumu summa kā identiskam riska darījumam, kuram nav piemērota kredītriska mazināšana.

2.        Ja riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā jau ir ņemta vērā kredītaizsardzība atbilstoši attiecīgi 2. vai 3. nodaļai, iestādes neņem vērā šā kredītaizsardzību, veicot aprēķinus saskaņā ar šo nodaļu.

3.        Ja 2. un 3. iedaļas noteikumi ir ievēroti, iestādes var grozīt kopējo riska svērto summu aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju un kopējo riska svērto summu un paredzamo zaudējumu summu aprēķinu saskaņā ar IRB pieeju atbilstoši 4., 5. un 6. iedaļas noteikumiem.

4.        Skaidrās naudas līdzekļi, vērtspapīri vai preces, ko iestāde iegādājas, aizņemas vai saņem repo darījumā vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumā, tiek uzskatīti par nodrošinājumu.

5.        Ja iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ir vairāk nekā viens kredītriska mazināšanas veids, kas attiecas uz vienu un to pašu riska darījumu, tā rīkojas šādi:

a)        sadala riska darījumu daļās, kuras katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumenta veidu;

b)        riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šīs nodaļas noteikumiem.

6.        Ja iestāde, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ietver vienu riska darījumu ar kredītaizsardzību, kuru nodrošina viens aizsardzības devējs un kurai ir dažādi termiņi, tā rīkojas šādi:

a)        sadala riska darījumu daļās, kuras katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumentu;

b)        riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šīs nodaļas noteikumiem.

190. pants

Kredītrisku mazināšanas metožu atbilstības noteikšanas principi

1.        Metodes, ko aizdevēja iestāde izmanto kredītaizsardzībai, kopā ar īstenotajām darbībām un pasākumiem, kā arī aizdevējas iestādes īstenotā kārtība un procedūras nodrošina tādus kredītaizsardzības pasākumus, lai tie būtu tiesiski un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās.

2.        Aizdevēja iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kredītaizsardzības pasākumu efektivitāti un ņemtu vērā ar šiem pasākumiem saistītos riskus.

3.        Fondētās kredītaizsardzības gadījumā aktīvus, kurus izvēlas aizsardzībai, kvalificē par atbilstīgiem aktīviem kredītriska mazināšanai vienīgi tad, ja tie atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)        tie ir iekļauti atbilstīgo aktīvu sarakstā, kas izklāstīts attiecīgi 193. līdz 196. pantā;

b)        tie ir pietiekami likvīdi, un to vērtība laika gaitā ir pietiekami stabila, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni.

4.        Fondētās kredītaizsardzības gadījumā aizdevējai iestādei ir tiesības laikus likvidēt vai paturēt aktīvus, kas nodrošina aizsardzību parādnieka un, attiecīgā gadījumā, nodrošinājuma turētāja saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā vai citos darījuma dokumentācijā noteiktos kredīta notikumos. Korelācijas pakāpe starp aizsardzībai paredzēto aktīvu vērtību un aizņēmēja kredītspēju nedrīkst būt pārāk augsta.

5.        Nefondētās kredītaizsardzības gadījumā aizsardzības devējs ir kvalificējams par atbilstīgu aizsardzības devēju vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        aizsardzības devējs ir iekļauts 2. iedaļā izklāstītajā atbilstīgo aizsardzības devēju sarakstā;

b)        aizsardzības devējs ir pietiekami uzticams;

c)        aizsardzības līgums atbilst 6. punktā noteiktajām prasībām.

6.        Nefondētās kredītaizsardzības gadījumā aizsardzības līgums ir kvalificējams par atbilstīgu aizsardzības līgumu vienīgi tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a)        tas ir iekļauts atbilstīgo aizsardzības līgumu sarakstā, kas izklāstīts attiecīgi 197. līdz 199. pantā;

b)        tas ir tiesisks un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni;

7.        Kredītaizsardzībai ir jāatbilst 3. iedaļā noteiktajām prasībām.

8.        Iestāde spēj pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tai ir atbilstošs riska pārvaldības process, lai kontrolētu tādus riskus, kādi iestādei var rasties sakarā ar kredītriska mazināšanas paņēmienu pielietošanu.

9.        Neatkarīgi no kredītriska mazināšanas, kas ņemta vērā, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamos zaudējumus, iestādes turpina veikt pamatā esošā riska darījuma pilnīgu novērtēšanu un spēj pierādīt kompetentajām iestādēm šīs prasības izpildi. Repo darījumu un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu gadījumā par pamatā esošu riska darījumu vienīgi šā punkta nozīmē uzskata riska darījuma tīro summu.

10.      EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        kas ir pietiekami likvīdi aktīvi un kad aktīva vērtības var uzskatīt par pietiekami stabilām 3. punkta nolūkā;

b)        kāda korelācijas pakāpe starp aizsardzībai paredzēto aktīvu vērtību un aizņēmēja kredītspēju ir uzskatāma par pārāk augstu 4. punkta nolūkā;

c)        kad aizsardzības devējs ir uzskatāms par pietiekami uzticamu 5. punkta b) apakšpunkta nolūkā.

EBI izstrādā šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijā līdz 2013. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

2. iedaļa

Atbilstīgie kredītriska mazināšanas veidi

1. apakšiedaļa

Fondētā kredītaizsardzība

191. pants

Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits

Iestāde kā atbilstīgu kredītriska mazināšanas veidu var izmantot bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu starp sevi un savu darījuma partneri.

Neskarot 192. pantu, atbilstība ir ierobežota līdz līdzvērtīgām naudas bilancēm starp iestādi un darījuma partneri. Iestādes var mainīt riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem un, atbilstīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu vērtības vienīgi aizdevumiem un depozītiem, kurus tās ir saņēmušas pašas un uz kuriem attiecas bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

192. pants

Savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem

Iestādes, kas pieņem 218. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, var atzīt efektu, kas izriet no bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējiem līgumiem, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus vai citus kapitāla tirgus darījumus ar darījuma partneri. Neskarot 293. pantu, šādu līgumu vai darījumu ietvaros ņemtais nodrošinājums un veiktais vērtspapīru vai preču aizņēmums atbilst 193. un 194. pantā noteiktajām nodrošinājuma atbilstības prasībām.

193. pants

Nodrošinājuma atbilstība jebkuras pieejas un metodes gadījumā

1.        Par atbilstīgu nodrošinājumu jebkuras pieejas un metodes gadījumā iestādes var atzīt šādus posteņus:

a)        skaidras naudas noguldījumus vai citus būtībā līdzīgus finanšu instrumentus, kas atrodas aizdevējas iestādes turējumā;

b)        centrālo valdību vai centrālo banku emitētus parāda vērtspapīrus, kuriem ĀKNI vai eksporta kredīta aģentūra ir piešķīrusi kredīta novērtējumu, kas atzīts par atbilstīgu 2. nodaļas nolūkos, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 4. vai augstāku kredīta kvalitātes pakāpi saskaņā ar noteikumiem par centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu riska pakāpi saskaņā ar 2. nodaļu;

c)        parāda vērtspapīrus, ko emitējušas iestādes, kuru vērtspapīriem ir tāds atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredīta kvalitātes 3. pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm;

d)        parāda vērtspapīrus, ko emitējušas citas sabiedrības, kuru vērtspapīriem ir tāds atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītu kvalitātes trešo pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar komercsabiedrībām;

e)        parāda vērtspapīrus ar atbilstīgas ĀKNI īstermiņa kredīta novērtējumu, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītu kvalitātes trešo pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi īstermiņa riska darījumiem;

f)         akcijas vai konvertējamas obligācijas, kas iekļautas galvenajā indeksā;

g)        zelts;

h)        vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras nav atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām ir atbilstīgas ĀKNI ārējais kredīta novērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar noteikumiem par vērtspapīrošanas riska darījumu riska pakāpi saskaņā ar 5. sadaļas, 3. iedaļas 3. apakšiedaļā noteikto pieeju.

2.        Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā „centrālo valdību vai centrālo banku emitētie parāda vērtspapīri” ietver:

a)        parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, kā noteikts 110. panta 2. punktā;

b)        parāda vērtspapīrus, ko emitējušas valsts sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kā noteikts 111. panta 4. punktā;

c)        parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 112. panta 2. punktā;

d)        parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirts 0 % riska pakāpe, kā noteikts 113. pantā.

3.        Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā „iestāžu emitētie parāda vērtspapīri” ir:

a)        parāda vērtspapīri, ko emitējušas citas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, nevis tās, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, kā noteikts 110. pantā;

b)        parāda vērtspapīri, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus apstrādā saskaņā ar 111. panta 1. un 2. punktu;

c)        parāda vērtspapīri, ko emitējušas citas daudzpusējās attīstības bankas, kas nav tās, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 112. panta 2. punktā.

4.        Iestāde var izmantot parāda vērtspapīrus, kurus izdevušas citas iestādes un kuriem nav atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējuma, kā atbilstīgu nodrošinājumu, ja šie parāda vērtspapīri atbilst šādiem kritērijiem:

a)        tie ir iekļauti atzītas biržas sarakstā

b)        tie ir kvalificēti par pirmās kārtas parādu;

c)        citiem šīs iestādes tādas pašas kārtas parāda vērtspapīriem ir atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītu kvalitātes 3. pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm vai īstermiņa riska darījumiem;

d)        aizdevējai iestādei nav informācijas, kura var liecināt, ka konkrētajam laidienam varētu būt zemāks kredīta novērtējums, nekā minēts šā pielikuma c) punktā;

e)        šā instrumenta tirgus likviditāte šiem nolūkiem ir pietiekama.

5.        Iestādes kā atbilstīgu nodrošinājumu var izmantot ieguldījumu apliecības vai akcijas kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)        ieguldījumu apliecībām vai akcijām ik dienu tiek publicētas cenas;

b)        kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi drīkst ieguldīt vienīgi finanšu instrumentos, kuri ir atbilstīgi atzīšanai saskaņā ar 1. un 2. punktu.

Ja KIU veic ieguldījumu cita KIU akcijās vai apliecībās, pirmās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir vienlīdz piemērojami šādam pakārtotam KIU.

Ja kāds kolektīvo ieguldījumu uzņēmums izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai daļas vai ieguldījumu apliecības šajā uzņēmumā atzītu par atbilstīgu nodrošinājumu.

6.        Piemērojot 5. punktu, ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam vai kādam tā pakārtotam kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam nav noteikts ieguldīt tikai finanšu instrumentos, kas ir atbilstīgi saskaņā ar 1. un 4. punktu, iestādes šā KIU apliecības vai akcijas var izmantot kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šā KIU turējumā esošo atbilstīgo aktīvu vērtībai, pieņemot, ka KIU vai kāds tā pakārtotais kolektīvo ieguldījumu uzņēmums ir veicis ieguldījumus maksimālajā pieļaujamajā apmērā nodrošinājumam neatbilstīgos aktīvos saskaņā ar tā attiecīgajām pilnvarām.

Ja nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:

a)        aprēķina nodrošinājumam neatbilstīgo aktīvu kopējo vērtību;

b)        ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, to atņem no atbilstīgo aktīvu kopējās vērtības.

7.        Attiecībā uz 1. punkta b) līdz e) apakšpunktu, ja nodrošinājumam ir piešķirti divi atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējumi, iestādes lieto mazāk labvēlīgo novērtējumu. Ja nodrošinājumam ir vairāk nekā divi atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējumi, iestādes lieto divus labvēlīgākos novērtējumus. Ja divi labvēlīgākie kredīta novērtējumi atšķiras, iestādes no šiem diviem lieto mazāk labvēlīgo novērtējumu.

8.        EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus galvenā indeksa identificēšanai, kas minēts 1. punkta f) apakšpunktā, 194. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 219. panta 1. un 4. punktā un 293. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

▌

10.      EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)     galvenos indeksus, kas identificēti saskaņā ar 8. punktā minētajiem nosacījumiem;

b)    atzītas biržas, kas minētas šā panta 4. punkta a) apakšpunktā, 194. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 219. panta 1. un 4. punktā, 293. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 389. panta 2. punkta k) apakšpunktā, 404. panta 3. punkta d) apakšpunktā, 415. panta 1. punkta c) apakšpunktā un trešās daļas IV pielikuma 17. punktā.

EVTI iesniedz Komisijai minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru.

194. pants

Nodrošinājuma papildu atbilstība finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes gadījumā

1.        Papildus 193. pantā noteiktajam nodrošinājumam, ja iestāde lieto 218. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestāde par atbilstošu nodrošinājumu var atzīt šādus posteņus:

a)        akcijas vai konvertējamas obligācijas, kas nav iekļautas galvenajā indeksā, bet ko tirgo atzītā biržā;

b)        kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības vai akcijas, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

i)         ieguldījumu apliecībām vai akcijām ik dienu tiek publicētas cenas;

ii)        kolektīvo ieguldījumu uzņēmums veic ieguldījumus tikai tādos instrumentos, kas ir atbilstīgi, lai tos atzītu saskaņā ar 193. panta 1. un 2. punkta noteikumiem, un posteņos, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā.

Ja KIU veic ieguldījumus cita KIU ieguldījumu apliecībās vai akcijās, šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi vienlīdz ir piemērojami jebkuram šādam pakārtotam KIU.

Ja kāds kolektīvo ieguldījumu uzņēmums izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai ieguldījumu apliecības vai akcijas šajā uzņēmumā atzītu par atbilstīgu nodrošinājumu.

2.        Ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam vai kādam tā pakārtotam kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam nav noteikts ieguldīt tikai finanšu instrumentos, kas ir atbilstīgi, lai tos atzītu saskaņā ar 193. panta 1. un 2. punktu un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem posteņiem, iestādes šā KIU ieguldījumu apliecības vai akcijas var izmantot kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šā KIU turējumā esošo atbilstīgo aktīvu vērtībai, pieņemot, ka KIU vai kāds tā pakārtotais kolektīvo ieguldījumu uzņēmums ir veicis ieguldījumus maksimālajā pieļaujamajā apmērā nodrošinājumam neatbilstīgos aktīvos saskaņā ar tā attiecīgajām pilnvarām.

Ja nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:

a)        aprēķina nodrošinājumam neatbilstīgo aktīvu kopējo vērtību;

b)        ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, to atņem no atbilstīgo aktīvu kopējās vērtības.

195. pants

Papildu atbilstošais nodrošinājums IRB pieejas gadījumā

1.        Papildus 193. un 194. pantā noteiktajam nodrošinājumam, ja iestādes riska darījumu svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, iestādes var izmantot arī šāda veida nodrošinājumu:

a)        nekustamā īpašuma ķīlu saskaņā ar 2. līdz 6. punktu;

b)        debitoru parādus saskaņā ar 7. punktu;

c)        citu lietisku nodrošinājumu saskaņā ar 8. līdz 10. punktu;

d)        izpirkumnomu saskaņā ar 9. punktu.

2.        Ja vien 119. panta 2. punktā nav noteikts citādi, iestādes kā atbilstīgu nodrošinājumu var izmantot mājokļa īpašumu, ko apdzīvo vai apdzīvos, izīrē vai izīrēs īpašnieks vai – privāto ieguldījumu sabiedrības gadījumā – patiesais īpašnieks, un komerciālo nekustamo īpašumu, ieskaitot birojus un citas komerciālās telpas, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)        īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no parādnieka kredīta kvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

b)       aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet ir atkarīgs no aizņēmēja pamata spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko izraisījis pamata īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam.

▌

4.        Iestādes par atbilstošu komerciāla nekustamā īpašuma nodrošinājumu var atzīt akcijas Somijas mājokļu sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Mājokļu sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, ja ir izpildīti 2. punkta nosacījumi.

5.        Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publiskojusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils mājokļu īpašumu tirgus, kurā zaudējumu līmenis nepārsniedz nevienu no šīm robežām:

a)        zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu līdz 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien 119. panta 2. punktā nav noteikts citādi, gadā nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu;

b)       kopējie zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu, gadā nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu.

6.        Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz komerciāliem nekustamiem īpašumiem, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils komerciālo īpašumu tirgus, kurā zaudējumu līmenis nepārsniedz šādas robežas:

a)        zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu līdz 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības, gadā nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu;

b)        kopējie zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu, gadā nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu.

Ja konkrētajā gadā kāda no a) un b) apakšpunktos minētajām prasībām nav izpildīta, iestādes nedrīkst izmantot šajā daļā noteikto režīmu, kamēr abi nosacījumi nav izpildīti nākamajā gadā.

7.        Iestādes var izmantot kā atbilstīgu nodrošinājumu debitoru parādus, kas izriet no komercdarījumiem vai tādiem darījumiem, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz vienu gadu. Debitoru parādi, kas saistīti ar vērtspapīrošanu, pakārtotu līdzdalību vai kredīta atvasinātajiem instrumentiem, vai radniecīgu uzņēmumu parādi nav atbilstīgi debitoru parādi.

8.        Kompetentās iestādes atļauj iestādei kā atbilstīgu nodrošinājumu izmantot citu lietisku nodrošinājumu, kas nav minēts 2. līdz 6. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        pastāv likvīds tirgus — to pierāda bieži darījumi, kas atbilst aktīvu veidam —, kurā šo nodrošinājumu var realizēt bez aizkavēšanās un ekonomiski efektīvi; iestādes šo nosacījumu pārbauda regulāri un tad, ja informācija liecina par būtiskām izmaiņām tirgū;

b)        nodrošinājumam ir vispāratzītas un publiski pieejamas tirgus cenas; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par vispāratzītām, ja tās iegūtas no uzticamiem informācijas avotiem, piemēram, publiskiem indeksiem, un atspoguļo darījumu cenu normālos apstākļos; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par publiski pieejamām, ja šīs cenas ir paziņotas, viegli pieejamas un iegūstamas regulāri un bez nepamatota administratīvā vai finanšu sloga;

c)        iestāde analizē tirgus cenas, laiku un izmaksas, kas nepieciešamas, lai realizētu nodrošinājumu un ieņēmumus no šā nodrošinājuma;

d)        iestāde pierāda, ka vairāk nekā 10 % visu realizācijas gadījumu attiecīgajam nodrošinājuma veidam ieņēmumi no nodrošinājuma nav mazāki par 70 % no nodrošinājuma vērtības; ja tirgus cenās vērojamas būtiskas svārstības, iestādēm ir jāpierāda kompetentajām iestādēm, ka to nodrošinājuma novērtējums ir pietiekami piesardzīgs.

Iestādes dokumentē to, kā ir izpildīti pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā un 205. pantā minētie nosacījumi.

Pēc tam, kad ir stājušies spēkā 10. punktā minētie īstenošanas tehniskie standarti, kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot vienīgi to veidu citus lietiskos nodrošinājumus, kuri ir iekļauti šajos standartos.

9.        Saskaņā ar 225. panta 2. punkta nosacījumiem, ja ir izpildītas 206. pantā noteiktās prasības, ar riska darījumiem, kas izriet no tādiem darījumiem, kuros iestāde nodod īpašumu izpirkumnomā trešai personai, rīkojas tāpat kā ar aizdevumiem, kas ir nodrošināti ar tāda veida īpašumu kā izpirkumnomā nodotais īpašums.

10.      EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kādiem lietiskā nodrošinājuma veidiem ir izpildīti 8. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi, pamatojoties uz tajos minētajiem kritērijiem. Šeit ņem vērā lietiskā nodrošinājuma īpašo nozīmi riska darījumos ar izpirkumnomu.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru.

196. pants

Cita fondētā kredītaizsardzība

Iestādes kā atbilstīgu nodrošinājumu var izmantot šādu fondēto kredītaizsardzību:

a)          noguldījumus vai citus būtībā līdzīgus finanšu instrumentus, kas atrodas citā iestādē un ir ieķīlāti par labu aizdevējai iestādei;

b)          dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai iestādei;

c)          citas iestādes emitētus instrumentus, ko šī iestāde atpirks pēc pieprasījuma.

2. apakšiedaļa

Nefondētā kredītaizsardzība

197. pants

Atbilstīgi aizsardzības devēji jebkuras pieejas gadījumā

1.        Par atbilstīgiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem iestādes var atzīt šādas personas:

a)        centrālās valdības un centrālās bankas;

b)        reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes;

c)        daudzpusējās attīstības bankas;

d)        starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 112. pantā;

e)        publiskā sektora struktūras, pret kurām izvirzītie prasījumi tiek apstrādāti saskaņā ar 111. pantu;

f)         iestādes un savstarpējo garantiju shēmas / kredītgarantiju iestādes;

g)        citas komercsabiedrības, tostarp mātes, meitas un radniecīgās komercsabiedrības, kuras atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

i)         šiem citām komercsabiedrībām ir ▌atzītas ĀKNI kredītnovērtējums ▌;

ii)        tādu iestāžu gadījumā, kas aprēķina riska svērto vērtību un paredzamos zaudējumus saskaņā ar IRB pieeju, šīm citām komercsabiedrībām nav atzītas ĀKNI kredītnovērtējuma, un to reitingi ir iekšēji ▌.

2.        Ja iestādes riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, galvotāju var uzskatīt par atbilstīgu nefondētās kredītaizsardzības devēju vienīgi tad, ja tam ir piešķirts iestādes iekšējais reitings saskaņā ar 3. nodaļas 6. iedaļu.

Iestādes par atbilstīgiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem var izmantot citas finanšu iestādes, ko apstiprina un uzrauga par iestāžu apstiprināšanu un uzraudzību atbildīgas kompetentās iestādes, ievērojot prudenciālās prasības, kuras līdzvērtīgas tām, ko piemēro attiecībā uz iestādēm.

Kompetentās iestādes publicē un uztur šo citu atbilstīgo nefondētās kredītaizsardzības devēju sarakstu — vai arī galvenos kritērijus šādu citu atbilstīgo nefondētās kredītaizsardzības devēju identificēšanai — kopā ar piemērojamo prudenciālo prasību aprakstu, kā arī kopīgo savu sarakstu ar citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 112. pantu.

Kompetentajām iestādēm ir EBI jānorāda attiecīgās savstarpējo garantiju shēmas / kredītgarantiju iestādes saskaņā ar 2. punktu.

2.a      Iestādes par atbilstīgiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem var izmantot citas finanšu iestādes, ko apstiprina un uzrauga par iestāžu apstiprināšanu un uzraudzību atbildīgas kompetentās iestādes, ievērojot prudenciālās prasības, kuras līdzvērtīgas iestādēm piemērotajām prasībām.

198. pants

Aizsardzības devēju atbilstība pēc IRB pieejas, kuri kvalificējas atbilstības iegūšanai saskaņā ar 148. panta 4. punktu

Iestāde var izmantot iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumus un eksporta kredīta aģentūras par atbilstīgiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem, kuri kvalificējas atbilstības iegūšanai saskaņā ar 148. panta 4. punktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)          tiem ir pietiekama pieredze nefondētās kredītaizsardzības sniegšanā;

b)          tie ir pakļauti uzraudzībai, kuras prasības ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām, vai arī tiem atzītas ĀKNI piešķirtais kredīta novērtējums kredītaizsardzības došanas laikā atbilst pakāpei, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredīta kvalitātes trešo vai augstāku pakāpi saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, kuri paredzēti 2. nodaļā;

c)          kredītaizsardzības sniegšanas laikā vai jebkurā vēlākā laikā to iekšējais reitings bija ar tādu PD, kas atbilst vai ir zemāka par PD, kas atbilst kredīta kvalitātes otrajai vai augstākai pakāpei saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, kuri paredzēti 2. nodaļā;

d)          tiem ir iekšējais reitings ar tādu PD, kas atbilst vai ir zemāka par PD, kas atbilst kredīta kvalitātes trešajai vai augstākai pakāpei saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, kuri paredzēti 2. nodaļā.

Piemērojot šo pantu, ja kredītaizsardzību sniedz eksporta kredīta aģentūras, nekāda centrālās valdības sniegta atbalsta garantija netiek ņemta vērā.

3. apakšiedaļa

Kredīta atvasināto instrumentu veidi

199. pants

Kredīta atvasināto instrumentu atbilstība

1.        Par atbilstošiem iestādes var atzīt turpmāk minētos kredīta atvasināto instrumentu veidus un instrumentus, kas var sastāvēt no šādiem kredīta atvasinātajiem instrumentiem vai kas ir līdzīgi ekonomiskās izpausmes ziņā:

a)        kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumi;

b)        kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi;

c)        kredītriskam piesaistītās parādzīmes, ciktāl tās ir segtas ar skaidrās naudas līdzekļiem.

Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos tīros maksājumus iegrāmato kā tīro ienākumu, bet kompensācijai neiegrāmato aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu.

2.        Ja iestāde veic iekšēju risku ierobežošanu, izmantojot kredītu atvasināto instrumentu, lai kredītaizsardzība tiktu kvalificēta par atbilstīgu kredītaizsardzību šīs nodaļas nolūkā, kredītrisks, kas pārvietots uz tirdzniecības portfeli, tiks pārvietots uz trešo personu vai personām.

Ja iekšējā risku ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas otrās daļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšanai piemēro 4. līdz 6. sadaļā minētos noteikumus.

3. iedaļa

Prasības

1. apakšiedaļa

Fondētā kredītaizsardzība

200. pants

Prasības bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumiem (izņemot savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus vai citus kapitāla tirgus darījumus)

Bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumus, izņemot savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)          līgumi ir tiesiski un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumā;

b)          iestāde ir spējīga jebkurā laikā noteikt tos aktīvus un pasīvus, uz kuriem attiecas līgumi;

c)          iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē riskus, kas saistīti ar kredītaizsardzības beigšanos;

d)          iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē attiecīgos riska darījumus uz tīrās pozīcijas pamata (pēc neto principa).

201. pants

Prasības savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, vai citus kapitāla tirgus darījumus

Savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu, ja nodrošinājums, kas sniegts saskaņā ar šiem līgumiem, atbilst 202. panta 1. punkta prasībām un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)          tie ir tiesiski un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā;

b)          saistību neizpildes gadījumā, ieskaitot darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumu, tie dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus līguma ietvaros;

c)          tajos paredzēts, ka līguma ietvaros veikto darījumu peļņas un zaudējumu ieskaita rezultātā viena puse ir parādā otrai vienu konkrētu tīro summu.

202. pants

Prasības finanšu nodrošinājumam

1.          Jebkuras pieejas un metodes gadījumā finanšu nodrošinājumu un zeltu atzīst par atbilstošu nodrošinājumu, ja ir izpildītas 2. līdz 4. punkta prasības.

2.          Nepastāv parādnieka kredītspējas un nodrošinājuma vērtības būtiska pozitīva korelācija.

Vērtspapīri, kurus emitējis parādnieks vai komercsabiedrība, kas pieder ar parādnieku saistītai grupai, netiek uzskatīti par atbilstošu nodrošinājumu. Tomēr paša parādnieka emitētās segtās obligācijas, kuras atbilst 124. panta prasībām, ir atzīstamas par atbilstošu nodrošinājumu, ja tās izmanto par nodrošinājumu repo darījumiem, ar noteikumu, ka tiek ievērots pirmajā daļā minētais nosacījums.

3.          Iestādes izpilda visas līgumos un likumos paredzētās prasības un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nodrošinājuma līgumu izpildāmību saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz to nodrošinājuma tiesībām.

Iestādes veic pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nodrošinājuma līgumi ir izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tās veic atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.

4.          Iestādes izpilda šādas operacionālās prasības:

a)      tās pienācīgi dokumentē nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma realizēšanai;

b)      tām ir stabilas procedūras un procesi tādu risku kontrolei, kuri izriet no nodrošinājuma izmantošanas, ieskaitot riskus, kuri rodas, ja kredītaizsardzība netiek sniegta vai tiek sniegta nepilnā apmērā, vērtēšanas riskus, riskus, kuri saistīti ar kredītaizsardzības izbeigšanu, koncentrācijas risku, kas izriet no nodrošinājuma izmantošanas, un mijiedarbību ar iestādes kopējo riska profilu;

c)      tām ir dokumentēta kārtība un procedūras, kas nosaka pieņemamos nodrošinājuma veidus un to apmēru;

d)      tās nosaka nodrošinājuma tirgus vērtību un pārvērtē to vismaz ik pēc sešiem mēnešiem un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas varētu liecināt par būtisku nodrošinājuma tirgus vērtības pazemināšanos;

e)      ja nodrošinājums ir trešās personas turējumā, tās veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka trešā persona nodrošinājumu nodala no saviem aktīviem;

f)       tās nodrošina to, ka tās velta pietiekamus resursus pienācīgai maržinālo līgumu pārvaldībai ar OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem un vērtspapīru finansēšanas darījumu partneriem, vērtējot pēc tā, cik laicīgi un precīzi ir to izejošie atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumi un kāds ir atbildes laiks uz ienākošajiem atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumiem;

g)      tām ir nodrošinājuma pārvaldības politika, lai kontrolētu, uzraudzītu un ziņotu par:

i)           riskiem, kas izriet no maržināliem līgumiem,

ii)           atsevišķu nodrošinājuma aktīvu koncentrēšanās risku,

iii)          nodrošinājuma atkārtotu izmantošanu, ieskaitot iespējamus likviditātes deficītus, kas rodas no darījuma partneriem saņemta nodrošinājuma atkārtotas izmantošanas dēļ,

iv)          atteikšanos no tiesībām uz nodrošinājumu, kas iesniegts darījuma partneriem.

5.          Papildus 1. līdz 4. punktā noteiktajām prasībām, lai varētu atzīt finanšu nodrošinājumu atbilstoši finanšu nodrošinājuma vienkāršajai metodei, aizsardzības atlikušajam termiņam jābūt vismaz tikpat ilgam kā riska darījuma atlikušajam termiņam.

203. pants

Prasības nekustamā īpašuma nodrošinājumam

1.        Nekustamais īpašums ir uzskatāms par atbilstošu nodrošinājumu vienīgi tad, ja ir izpildītas 2. līdz 5. punktā noteiktās prasības.

2.        Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:

a)        hipotēka vai prasība ir izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir attiecīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī, un to pienācīgi un laikus reģistrē;

b)       ir izpildītas visas juridiskās prasības galvojuma nostiprināšanai;

c)        līgums par aizsardzību un tiesiskais process, uz ko tas balstīts, ļauj iestādei pieņemamā termiņā izmantot vērtību, ko satur aizsardzība.

3.        Ir jābūt izpildītām šādām prasībām attiecībā uz nekustamā īpašuma vērtības uzraudzību un īpašuma vērtēšanu:

a)        iestādes regulāri pārbauda īpašuma vērtību — vismaz reizi gadā komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un reizi trijos gados mājokļa nekustamajiem īpašumiem; ja tirgū notikušas ievērojamas apstākļu izmaiņas, iestādes šādu pārbaudi veic biežāk;

b)       īpašuma vērtējumu pārskata, ja iestāžu rīcībā esošā informācija liecina par to, ka īpašuma vērtība var būt ievērojami samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām, un šo pārskatīšanu veic vērtētājs ar nepieciešamo kvalifikāciju, spēju un pieredzi novērtēšanas veikšanā, kurš nav saistīts ar lēmumu pieņemšanu saistībā ar kredītu. Aizdevumiem, kas pārsniedz 3 miljonus EUR vai 5 % no iestādes pašu kapitāla, īpašuma vērtējumu šāds vērtētājs pārskata vismaz vienu reizi trijos gados.

Lai pārbaudītu īpašuma vērtību un noteiktu, vai nepieciešams atkārtoti novērtēt īpašumu, iestādes var izmantot statistiskas metodes.

4.        Iestādes skaidri dokumentē to mājokļa un komerciālo nekustamo īpašumu veidus, kurus tās pieņem, kā arī to kreditēšanas nosacījumus.

5.        Iestādēm ir izstrādātas procedūras, lai pārbaudītu, vai kredītaizsardzībai pieņemtais nekustamais īpašums ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu.

204. pants

Prasības debitoru parādiem

1.        Debitoru parādi ir uzskatāmi par atbilstošu nodrošinājumu vienīgi tad, ja ir izpildītas 2. un 3. punktā noteiktās prasības.

2.        Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:

a)        tiesiskais mehānisms, ar kuru dod nodrošinājumu aizdevējai iestādei, ir stabils un efektīvs, un tas nodrošina aizdevējai iestādei nepārprotamas tiesības uz ieņēmumiem no debitoru parādiem;

b)        iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu vietējās prasības attiecībā uz nodrošinājuma īstenošanas iespējām; aizdevējām iestādēm ir pirmās kārtas prasījums attiecībā uz nodrošinājumu, pat ja šis prasījums saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem joprojām ir pakārtots attiecībā pret privileģēto kreditoru prasījumiem;

c)        iestādes ir veikušas pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nodrošinājuma līgumi ir izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās;

d)        iestādes pienācīgi dokumentē savus nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma saņemšanai;

e)        iestādēm ir paredzētas procedūras, kas nodrošina, lai tiktu ievēroti visi juridiskie nosacījumi, kuri tiek prasīti, lai deklarētu aizņēmēja saistību neizpildi un laikus saņemtu nodrošinājumu;

f)         aizņēmēja finansiālu grūtību vai saistību neizpildes gadījumā iestādei ir juridiskas tiesības pārdot vai nodot debitoru parādus citām personām bez parādnieku piekrišanas.

3.        Attiecībā uz riska pārvaldību ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:

a)        iestādei ir saprātīga procedūra kredītriska, kas saistīts ar debitoru parādiem, identificēšanai; šāda procedūra ietver aizņēmēja darbības un nozares analīzi, kā arī aizņēmēja klientu, ar kuriem aizņēmējam ir darījumi, analīzi; ja iestādes paļaujas uz klientu kredītriska novērtējumu, ko veic aizņēmējs, iestāde pārbauda aizņēmēja kredītriska novērtēšanas praksi, lai pārliecinātos par tās piemērotību un ticamību;

b)        starpība starp riska darījumu apmēru un debitoru parādu vērtību atspoguļo visus attiecīgos faktorus, ieskaitot iekasēšanas izmaksas, koncentrāciju debitoru parādu portfelī, ko ieķīlājis atsevišķs aizņēmējs, un iespējamo koncentrācijas risku iestādes kopējā riska darījumu portfelī, kas pārsniedz to, ko kontrolē kredītiestādes vispārējā metodoloģija; iestāde nodrošina nepārtrauktu debitoru parādiem piemērotu pārraudzību; regulāri tiek pārskatīta kredītlīgumu ierobežojošo nosacījumu ievērošana, vides ierobežojumu un citu juridisko prasību ievērošana;

c)        debitoru parādi, kurus ieķīlā aizņēmējs, ir diversificēti, un tiem nav pārmērīgas korelācijas ar aizņēmēju; ja pastāv būtiska pozitīva korelācija, tad iestāde saistītos riskus ņem vērā, nosakot nodrošinājuma portfeļa robežas kopumā;

d)        iestādes kā atbilstošu kredītaizsardzību neizmanto debitoru parādus no sabiedrībām, kas saistītas ar aizņēmēju, tostarp filiālēm un darbiniekiem;

e)        iestādei ir dokumentēta procedūra debitoru parādu iekasēšanai krīzes situācijās. Iestādēm ir nepieciešamās spējas veikt iekasēšanu, pat ja parasti tās iekasēšanā paļaujas uz saviem aizņēmējiem.

205. pants

Prasības citam lietiskajam nodrošinājumam

Citu lietisko nodrošinājumu, kas nav nekustamā īpašuma nodrošinājums, var atzīt par atbilstošu saskaņā ar IRB pieeju, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)          nodrošinājuma līgums, ar kuru lietiskais nodrošinājums sniegts iestādei, ir tiesisks un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, un tas ļauj iestādei saprātīgā termiņā realizēt nodrošinājumu;

b)          kā vienīgo izņēmumu pieļaujot 204. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos pirmās kārtas prasījumus, tikai pirmās kārtas aizturējuma tiesības vai maksājumi attiecībā uz nodrošinājumu ir kvalificējami par atbilstošu nodrošinājumu, un iestāde ir prioritārā stāvoklī pret visiem pārējiem kreditoriem attiecībā uz ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas;

c)          iestādes pārbauda nodrošinājuma vērtību regulāri un vismaz reizi gadā; ja tirgū notikušas ievērojamas apstākļu izmaiņas, iestādes šādu pārbaudi veic biežāk;

d)          aizdevuma līgumā ir iekļauts sīks nodrošinājuma apraksts, kā arī sīks nodrošinājuma pārvērtēšanas kārtības un tās biežuma apraksts;

e)          iestādes iekšējā kredītpolitikā un procedūrās, kas pieejamas pārbaudei, skaidri dokumentē tā lietiskā nodrošinājuma veidus, kādus tās pieņem, kā arī to politiku un praksi attiecībā uz katra nodrošinājuma veida un riska darījuma apmēra attiecību;

f)           iestādes kredītpolitika attiecībā uz darījumu struktūru ietver atbilstošas nodrošinājuma prasības saistībā ar riska darījuma summu, nodrošinājuma ātras realizēšanas spēju, nodrošinājuma cenas vai tirgus vērtības objektīvas noteikšanas spēju, nodrošinājuma vērtības, ieskaitot profesionālā novērtējuma, vai noteikšanas biežumu un nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai netiešu svārstīgumu;

g)          gan sākotnējā vērtēšanā, gan atkārtotajā vērtēšanā ņem vērā jebkādu nodrošinājuma nolietošanos vai novecošanos; veicot vērtēšanu un atkārtoto vērtēšanu, iestādes īpašu uzmanību pievērš sākotnējās vērtības zudumam, ja nodrošinājumam ir būtisks modes vai laika faktors;

h)          iestādēm ir tiesības pārbaudīt nodrošinājumu klātienē; tām ir ieviesta kārtība un procedūras, kurās noteikts, kā tās īsteno savas tiesības veikt nodrošinājuma pārbaudi klātienē;

i)           nodrošinājumā pieņemtais īpašums ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu risku un iestādēm ir ieviestas procedūras, lai to uzraudzītu.

206. pants

Prasības, lai izpirkumnomas riska darījumus uzskatītu par nodrošinātiem

Iestādes riska darījumus, kas izriet no izpirkumnomas darījumiem, var uzskatīt par nodrošinātiem ar izpirkumnomā nodotu īpašumu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)          ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 203. vai 205. pantā par izpirkumnomā nodotu īpašumu kā atbilstīgu nodrošinājumu;

b)          iznomātāja riska pārvaldība attiecībā uz iznomāto īpašumu ir saprātīga, un tajā ir ņemti vērā iznomātā īpašuma izmantošanas mērķi, vecums un plānotais lietošanas ilgums, kā arī ir ietverta nodrošinājuma vērtības pienācīga uzraudzība;

c)          iznomātājam ir likumīgas īpašumtiesības uz aktīvu, un tas var laikus īstenot savas īpašumtiesības;

d)          ja nav jau noteikts, aprēķinot LGD, starpība starp neatmaksāto parāda summu un nodrošinājuma tirgus vērtību nedrīkst pārsniegt kredītriska mazināšanu attiecībā uz izpirkumnomā nodoto objektu.

207. pants

Prasības citai fondētajai kredītaizsardzībai

1.        Lai noguldījums vai cits būtībā līdzīgs finanšu instruments, kurš atrodas trešās personas iestādē, tiktu aplūkots saskaņā ar 227. panta 1. punktu, ir jābūt izpildītiem visiem šiem nosacījumiem:

a)        aizņēmēja prasījums pret trešās personas iestādi ir atklāti ieķīlāts vai nodots aizdevējai iestādei, un šis ķīlas vai nodošanas prasījums ir tiesisks un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās;

b)        trešās personas iestādei ir paziņots par ieķīlāšanu vai nodošanu;

c)        paziņojuma rezultātā trešās personas iestāde var veikt maksājumus vienīgi aizdevējai iestādei vai citām personām ar aizdevējas iestādes atļauju;

d)        ieķīlāšana vai objekta nodošana ir beznosacījumu un neatceļama.

2.        Lai dzīvības apdrošināšanas polise, kas ieķīlāta par labu aizdevējai iestādei, tiktu atzīta par atbilstīgu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem visiem šiem nosacījumiem:

a)        dzīvības apdrošināšanas polise ir atklāti ieķīlāta par labu aizdevējai iestādei vai tai nodota;

b)        sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir paziņots par ieķīlāšanu vai nodošanu, un tādējādi šī sabiedrība tās summas, kas maksājamas atbilstīgi līgumam, drīkst izmaksāt tikai ar aizdevējas iestādes piekrišanu;

c)        aizdevējai iestādei ir tiesības aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā anulēt polisi un saņemt atpirkuma summu;

d)        aizdevēja iestāde ir informēta par jebkādiem maksājumiem, ko polises turētājs nav samaksājis par polisi;

e)        kredītaizsardzībai jābūt nodrošinātai visu aizdevuma termiņa laiku; ja tas nav iespējams tāpēc, ka apdrošināšanas attiecības beidzas ātrāk nekā kredīta attiecības, tad iestādei jānodrošina, ka naudas summa, kas ienāk sakarā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, noder iestādei par nodrošinājumu līdz kredītlīguma termiņa beigām;

f)         ķīlas vai nodošanas prasība ir tiesiska un izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir attiecīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī;

g)        apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir paziņojusi atpirkuma summu, un tā nav samazināma;

h)        apdrošināšanas sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, atpirkuma summa ir jāmaksā laikus un pēc pieprasījuma;

i)         atpirkuma summu nevar pieprasīt bez iestādes piekrišanas;

j)         uz apdrošināšanas sabiedrību, kas veic dzīvības apdrošināšanu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK, vai arī tā ir pakļauta tādas trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzībai, kura piemēro uzraudzības un normatīvos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienībā.

2. apakšiedaļa

Nefondētā kredītaizsardzība un kredītriskam piesaistītās parādzīmes

208. pants

Prasības, kas ir vienādas garantijām un kredīta atvasinātajiem instrumentiem

1.        Saskaņā ar 209. panta 1. punktu kredītaizsardzība, kas izriet no garantijas vai kredīta atvasinātā instrumenta, ir kvalificējama par atbilstīgu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)        kredītaizsardzība ir tieša;

b)        kredītaizsardzības apmērs ir skaidri definēts;

c)        kredītaizsardzības līgums nesatur tādus punktus, kuru izpildi aizdevējs nevar tieši kontrolēt un kuri:

i)         ļautu aizsardzības devējam vienpusēji atteikties pildīt savas saistības,

ii)        aizsargātā riska darījuma kredīta kvalitātes pasliktināšanās dēļ palielinātu aizsardzības faktiskās izmaksas,

iii)       aizsardzības devēju varētu pasargāt no pienākuma laikus veikt nomaksu gadījumā, ja sākotnējais parādnieks kavēs maksājumus, vai arī, ja izpirkumnomas līguma termiņš būs beidzies, atzīt garantēto atlikušo vērtību saskaņā ar 129. panta 7. punktu un 162. panta 4. punktu,

iv)       varētu ļaut aizsardzības devējam samazināt kredītaizsardzības termiņu;

d)        tā ir tiesiska un izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir attiecīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī.

2.        Iestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka tai ir sistēmas, lai pārvaldītu iespējamo riska koncentrēšanos, kas izriet no tā, ka iestāde izmanto garantijas un kredīta atvasinātos instrumentus. Iestādei jāspēj pierādīt kompetentajām iestādēm, kā tās stratēģija attiecībā uz kredīta atvasināto instrumentu un garantiju izmantošanu mijiedarbojas ar tās kopējā riska profila pārvaldību.

3.        Iestāde izpilda visas līgumos un tiesību aktos paredzētās prasības un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nefondētās kredītaizsardzības izpildāmību saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz to kredītaizsardzības interesēm.

Iestāde ir veikusi pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nefondētā kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tā atkārto pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.

209. pants

Valsts vai citas publiskā sektora atbalsta garantijas

1.        Iestādes var uzskatīt 2. punktā uzskaitītos riska darījumus par aizsargātiem ar garantijām, ko nodrošina minētajā punktā uzskaitītās struktūras, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)        atbalsta garantija aptver visus prasījuma riska elementus;

b)        gan sākotnējā garantija, gan atbalsta garantija atbilst 208. pantā un 210. panta 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz garantijām, izņemot to, ka atbalsta garantijai nav jābūt tiešai;

c)        segums ir stabils, un vēsturiski nekas neliecina par to, ka atbalsta garantijas segums nebūtu vienlīdz efektīvs kā attiecīgās struktūras tiešā garantija.

2.        Pirmajā punktā minētais režīms ir piemērojams riska darījumiem, ko aizsargā garantija, kurai atbalsta garantiju sniedz kāda no šīm struktūrām:

a)        centrālā valdība vai centrālā banka;

b)        reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;

c)        publiskā sektora struktūra, pret kuru izvirzītie prasījumi ir pielīdzināti prasījumiem pret centrālo valdību saskaņā ar 111. panta 4. punktu;

d)        daudzpusēja attīstības banka vai starptautiska organizācija, kam piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar vai pamatojoties uz 2. nodaļu;

e)        publiskā sektora struktūra, pret kuru izvirzītie prasījumi tiek apstrādāti saskaņā ar 111. panta 1. un 2. punktu.

3.        Iestādes pirmajā punktā minēto režīmu piemēro arī riska darījumam, kuram nav atbalsta garantijas, ko sniedz kāda no 2. punktā minētajām struktūrām, ja riska darījumam savukārt ir tieša atbalsta garantija, ko sniedz kāda no šīm struktūrām, un ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi.

210. pants

Papildu prasības attiecībā uz garantijām

1.        Lai garantijas atzītu par atbilstīgu nefondēto kredītaizsardzību, ir jābūt izpildītiem visiem 208. panta nosacījumiem un arī visiem šiem nosacījumiem:

a)        tiklīdz iestājusies darījuma partnera saistību neizpilde vai maksājumu neizpilde, aizdevējai iestādei ir tiesības laikus vērsties pret galvotāju attiecībā uz jebkurām summām, kas maksājamas pēc tā prasījuma, par kuru ir nodrošināta aizsardzība, un galvotāja pienākums maksāt nav saistīts ar to, vai aizdevēja iestāde vispirms ir vērsusies pret parādnieku;

Tādas nefondētās kredītaizsardzības gadījumā, kura attiecas uz mājokļa hipotēku kredītiem, 208. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkta un šā punkta pirmās daļas prasības ir jāizpilda tikai 24 mēnešus ilgā laikposmā;

b)        garantija ir skaidri dokumentētas saistības, ko uzņēmies galvotājs;

c)        ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

i)         garantija ietver visus maksājumu veidus, kuri parādniekam ir jāveic saistībā ar prasījumu;

ii)        ja kādu maksājumu veidu garantija neietver, aizdevēja iestāde garantijas vērtību koriģē, ņemot vērā limitēto segumu.

2.        Tādu garantiju gadījumā, kas dotas savstarpējo garantiju shēmu kontekstā vai ko nodrošina vai kā atbalsta garantiju sniedz juridiskās personas, kuras minētas 209. panta 1. punktā, prasības, kas noteiktas 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata par izpildītām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)        aizdevējai iestādei ir tiesības laikus saņemt no galvotāja provizorisku maksājumu, kas atbilst abiem šiem nosacījumiem:

i)         tas atspoguļo zaudējumu summas aptuvenas aplēses, ieskaitot zaudējumus, kas varētu rasties aizdevējai iestādei no procentu un cita veida maksājumu, kuri jāveic parādniekam, nemaksāšanas;

ii)        tas ir proporcionāls garantijas segumam;

b)        aizdevēja iestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka šādu rīcību var pamatot ar garantijas zaudējumu aizsardzības efektu, ieskaitot tādus zaudējumus, kas izriet no to procentu maksājumu un citu maksājumu nemaksāšanas, kuri aizņēmējam ir jāveic.

211. pants

Papildu prasības kredīta atvasinātajiem instrumentiem

1.        Lai kredīta atvasinātos instrumentus atzītu par atbilstīgu nefondēto kredītaizsardzību, ir jābūt izpildītiem visiem 208. panta nosacījumiem un arī visiem šiem nosacījumiem:

a)     kredīta notikumi, kas definēti kredīta atvasinātā instrumenta līgumā, ietver:

i)       tādu summu nemaksāšanu, kas jāmaksā saskaņā ar bāzes saistību nosacījumiem, kuri ir spēkā šādas nemaksāšanas brīdī (ar atvieglojumu periodu, kas cieši saskan ar atvieglojumu periodu pakārtotām saistībām vai ir mazāks par to);

ii)      parādnieka bankrotu, maksātnespēju vai nespēju nomaksāt parādus, vai parādu nemaksāšanu, vai rakstisku atzīšanos par nespēju kopumā samaksāt parādus, kuriem pienāk kārtējais maksājuma termiņš, un analoģiskus notikumus;

iii)     bāzes saistību pārstrukturēšanu, ieskaitot parāda norakstīšanu vai pamatsummas, procentu maksājumu vai komisijas maksas atlikšanu, kā dēļ iestājies kredīta zaudējumu notikums;

b)     ja kredīta atvasināto instrumentu līgums paredz norēķināšanos skaidrā naudā:

i)       iestādēm ir ieviests skaidrs novērtēšanas process, lai ticami noteiktu zaudējumus;

ii)      ir skaidri noteikts laika periods, kurā jāsaņem bāzes saistību vērtības novērtējums pēc kredīta notikuma;

c)     ja norēķiniem ir nepieciešams, lai aizsardzības pircējam būtu tiesības un iespējas pārcelt bāzes saistības uz aizsardzības devēju, tad pakārtoto saistību noteikumi paredz, ka nedrīkst bez pamata atteikt jebkādu nepieciešamo atļauju šādai pārcelšanai;

d)     skaidri nosaka to pušu identitāti, kas atbild par noteikšanu, vai ir iestājies kredīta notikums;

e)     kredīta notikuma iestāšanās noteikšana nevar būt tikai aizsardzības devēja pienākums;

f)      aizsardzības pircējam ir tiesības vai iespēja informēt aizsardzības devēju par kredīta notikuma iestāšanos.

Ja kredīta notikumi neietver sevī bāzes saistību pārstrukturēšanu, kā aprakstīts a) apakšpunkta iii) punktā, kredītaizsardzību tomēr var atzīt par atbilstīgu ar noteikumu, ka tiek samazināta vērtība, kā noteikts 228. panta 2. punktā.

2.        Nesakritība starp bāzes saistībām un atsauces saistībām pēc kredīta atvasinātā instrumenta (t. i., saistības, ko izmanto, lai noteiktu naudas norēķinu vērtību vai izpildāmās saistības) vai starp bāzes saistībām un saistībām, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir pieļaujama vienīgi tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)     atsauces saistības vai, attiecīgā gadījumā, saistības, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir tādas pašas kārtas vai zemākas kārtas nekā pakārtotās saistības;

b)     bāzes saistībām, atsauces saistībām vai, attiecīgā gadījumā, saistībām, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir viens un tas pats parādnieks, un pastāv tiesiski piemērojamas klauzulas.

212. pants

Kvalifikācijas prasības atbilstības iegūšanai saskaņā ar 148. panta 4. punktu

1.        Lai 148. panta 4. punktu varētu piemērot kredītaizsardzībai, kas izriet no garantijas vai kredīta atvasinātā instrumenta, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)     bāzes saistības attiecas uz vienu no šādiem riska darījumiem:

i)       riska darījums ar komercsabiedrību, kā ir definēts 142. pantā, izņemot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumus,

ii)      riska darījums ar reģionālo pašvaldību, vietējo pašpārvaldi vai publiskā sektora struktūru, kuru saskaņā ar 142. pantu pielīdzina riska darījumam ar centrālo valdību vai centrālo banku,

iii)     tāds riska darījums ar mazo vai vidējo uzņēmumu, kuru saskaņā ar 142. panta 5. punktu klasificē kā riska darījumu ar privātpersonu vai MVU;

b)     pakārtotie parādnieki un aizsardzības devējs nav vienas grupas locekļi;

c)     riska darījums ir nodrošināts ar kādu no šiem instrumentiem:

i)       viena nosaukuma nefondētie kredīta atvasinātie instrumenti vai viena nosaukuma garantijas,

ii)      pirmā saistību nepildīšanas gadījuma groza produkti,

iii)     n‑tā saistību nepildīšanas gadījuma groza produkti;

d)     kredītaizsardzība atbilst 208., 210. un 211. panta prasībām;

e)     pirms 148. panta 4. punkta piemērošanas riska darījumam noteiktā riska pakāpē nekādā veidā nav ņemta vērā kredītaizsardzība;

f)      iestādei ir tiesības un izredzes saņemt maksājumu no aizsardzības devēja, neīstenojot nekādas juridiskas darbības, lai liktu darījuma partnerim veikt maksājumus; iestāde veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka aizsardzības devējs nekavējoties labprātīgi veic maksājumu gadījumā, ja ir iestājies kredīta notikums;

g)     nopirktā kredītaizsardzība sedz visus kredīta zaudējumus, kas radušies riska darījuma nodrošinātajā daļā līgumā paredzēto kredīta notikumu rezultātā;

h)     ja izmaksu struktūras dēļ vajadzīga fiziska maksājumu kārtošana, tad nepieciešama tiesiska noteiktība attiecībā uz aizdevuma pieejamību, obligācijām vai iespējamo atbildību;

i)      ja iestāde gatavojas nodot kādas citas saistības, nevis pamatā esošo riska darījumu, tā pārliecinās, ka nododamās saistības ir pietiekami likvīdas, lai iestāde varētu tās nopirkt nodošanai saskaņā ar līgumu;

j)      gan aizsardzības devējs, gan iestāde rakstveidā juridiski apstiprina kredītaizsardzības pasākumu noteikumus;

k)     iestādēm ir iekšēja procedūra, lai atklātu pārmērīgu korelāciju starp aizsardzības devēja un pamatā esošā riska darījuma partnera kredītspēju, kas radusies sakarā ar viņu darbības rezultātu atkarību no vispārējiem faktoriem, nevis tikai no sistemātiska riska faktora;

l)      aizsardzības gadījumā pret atgūstamās vērtības samazinājuma risku nopirkto debitoru parādu pārdevējs un aizsardzības devējs nav vienas grupas locekļi.

2.        Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta nolūkā iestādes piemēro 148. panta 4. punktā paredzēto procedūru groza aktīvam ar viszemāko riska svērto vērtību.

3.        Piemērojot 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu, iegūtā aizsardzība ir atbilstīga izskatīšanai šajā sistēmā, ja iegūta arī atbilstīga (n-1) aizsardzība pret kavējumu vai ja grozā esošo aktīvu (n-1) jau ir nokavēts. Ja tā ir, iestādes piemēro 148. panta 4. punktā paredzētā procedūru groza aktīvam ar viszemāko riska svērto vērtību.

4. iedaļa

Kredītriska mazināšanas efekta aprēķināšana

1. apakšiedaļa

Fondētā kredītaizsardzība

213. pants

Ar kredītu saistītas parādzīmes

Lai varētu aprēķināt fondētās kredītaizsardzības efektu saskaņā ar šo iedaļu, ieguldījumus ar kredītrisku saistītajās parādzīmēs var uzskatīt par naudas nodrošinājumu ar noteikumu, ka kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgums, kas ietverts ar kredītu saistītās parādzīmēs, ir uzskatāms par atbilstīgu nefondēto kredītaizsardzību.

214. pants

Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits

Aizdevumi un noguldījumi aizdevējā iestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, ir uzskatāmi par naudas nodrošinājumu, lai varētu aprēķināt fondētās kredītaizsardzības efektu tajā pašā valūtā denominētajiem aizdevumiem un noguldījumiem aizdevējā iestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu.

215. pants

Uzraugu noteikto svārstību korekciju pieejas vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieejas izmantošana savstarpējā ieskaita jumta līgumiem

1.        Ja iestādes aprēķina „pilnībā koriģēto riska darījuma vērtību” (E*) riska darījumiem, uz kuriem attiecas atbilstīgs savstarpējā ieskaita jumta līgums, kas ietver repo darījumus vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, vai citus ar kapitāla tirgu saistītus darījumus, piemērojamās svārstību korekcijas aprēķina, izmantojot vai nu uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju, vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju („pašu vērtējuma pieeja”), kā attiecībā uz finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi ir noteikts 218. līdz 221. pantā.

Uz pašu vērtējuma pieejas izmantošanu attiecina tos pašus nosacījumus un prasības, kādus piemēro saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi.

2.        Lai aprēķinātu E*, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

a)        iestādes aprēķina tīro pozīciju katrai vērtspapīru grupai vai katram preču veidam, i) punktā norādīto summu atņemot no ii) punktā norādītās summas:

i)         saskaņā ar savstarpējā ieskaita jumta līgumu aizdoto, pārdoto vai piegādāto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;

ii)        saskaņā ar minēto līgumu aizņemto, nopirkto vai saņemto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;

b)        iestādes aprēķina tīro pozīciju katrā valūtā, kas nav savstarpējā ieskaita jumta līguma norēķinu valūta, i) punktā norādīto summu atņemot no ii) punktā norādītās summas:

i)         šajā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizdoti, pārdoti vai piegādāti saskaņā ar savstarpējā ieskaita jumta līgumu, kopējā summa, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizdotā vai pārskaitītā naudas summa attiecīgajā valūtā;

ii)        šajā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar minēto līgumu, kopējā summa, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizņemtā vai saņemtā naudas summa attiecīgajā valūtā;

c)        svārstīguma korekciju, kas atbilst attiecīgajam vērtspapīru veidam vai naudas pozīcijai, iestādes piemēro šā veida vērtspapīru pozitīvās vai negatīvās tīrās pozīcijas absolūtajai vērtībai;

d)        svārstīguma korekciju ārvalstu valūtu riskam (fx) iestādes piemēro tīrajai pozitīvajai vai negatīvajai pozīcijai katrā valūtā, kas nav savstarpējā ieskaita jumta līguma norēķinu valūta.

3.        Iestādes aprēķina E* pēc šādas formulas:

 

kur:

E_i =       riska darījuma vērtība katram atsevišķam riska darījumam i saskaņā ar līgumu, kas piemērojams kredītaizsardzības neesības gadījumā, kurā iestādes riska darījuma svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju vai kurā tās riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar IRB pieeju;

C_i =      vērtība katras grupas vērtspapīriem vai viena veida precēm, kas aizņemtas, nopirktas vai saņemtas, vai naudai, kas aizņemta vai saņemta attiecībā uz katru riska darījumu I;

=   tīrā pozīcija (pozitīva vai negatīva) noteikta veida vērtspapīriem j;

=    tīrā pozīcija (pozitīva vai negatīva) noteiktā valūtā k, kas nav līguma norēķinu valūta, kā ir aprēķināts saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;

=  noteiktam vērtspapīru veidam j atbilstoša svārstīguma korekcija;

=   ārvalstu valūtas svārstīguma korekcija valūtai k.

4.        Lai aprēķinātu riska darījumu svērtās summas un paredzamo zaudējumu summas repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, vai cietiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita jumta līgumi, iestādes kā riska darījuma vērtību riska darījumam ar darījuma partneri izmanto E*, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu un kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita jumta līgums 108. panta nolūkā saskaņā ar standartizēto pieeju vai 3. nodaļas nolūkā saskaņā ar IRB pieeju.

5.        Otrajā un trešajā punktā „vērtspapīru veids” nozīmē vērtspapīrus, kurus ir emitējusi viena un tā pati sabiedrība, tiem ir viens emisijas datums, vienāds termiņš, uz tiem attiecas vienādi noteikumi un nosacījumi, un tiem ir vienāds likvidācijas periods, kā ir norādīts attiecīgi 219. un 220. pantā.

216. pants

Iekšējo modeļu pieejas izmantošana savstarpējā ieskaita jumta līgumiem

1.        Kā alternatīvu uzraugu noteikto svārstīguma korekciju pieejas vai pašu vērtējuma svārstīguma korekciju pieejas izmantošanai, aprēķinot pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību (E*), kas radusies, piemērojot atbilstīgu savstarpējā ieskaita jumta līgumu, kurš attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, kas nav darījumi ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, iestādēm var atļaut izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, kurā ņemta vērā korelācijas ietekme starp vērtspapīru pozīcijām, uz kurām neattiecas savstarpējā ieskaita jumta līgums, kā arī attiecīgo instrumentu likviditāte.

2.        Ar kompetento iestāžu atļauju iestādes var izmantot arī savus iekšējos modeļus maržināliem aizdevuma darījumiem, ja uz darījumiem attiecas divpusējs savstarpējā ieskaita līgums, kas atbilst 6. nodaļas 7. iedaļas prasībām.

3.        Iestāde var izvēlēties uz iekšējiem modeļiem balstītas pieejas izmantošanu neatkarīgi no izvēles, kuru tā izdarījusi starp standartizēto pieeju un IRB pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai. Tomēr, ja iestāde vēlas izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, tai šī pieeja jāattiecina uz visiem darījuma partneriem un vērtspapīriem, izņemot nebūtiskus portfeļus, kuriem var izmantot uzraugu noteikto svārstīguma korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstīguma korekciju pieeju, kā izklāstīts 215. pantā.

Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju iekšējam riska pārvaldības modelim saskaņā ar IV sadaļas 5. nodaļu, var izmantot iekšējo modeļu pieeju. Ja iestāde nav saņēmusi šādu atļauju, tā joprojām var pieprasīt kompetentajām iestādēm atļauju izmantot iekšējo modeļu pieeju šā panta nolūkos.

4.          Kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju iekšējā modeļa izmantošanai tikai tad, ja ir pārliecinātas, ka iestādes riska vadības sistēma attiecībā uz tiem riskiem, kas izriet no saskaņā ar savstarpējā ieskaita jumta līgumu veiktajiem darījumiem, ir konceptuāli droša un ka to īsteno godprātīgi, un ja ir izpildīti šādi kvalitatīvie standarti:

a)        iekšējais riska noteikšanas modelis, ko izmanto iespējamā cenu svārstīguma aprēķināšanai darījumiem, ir tieši iekļauts iestādes ikdienas riska vadības procesā un ir pamats ziņošanai par riska darījumiem iestādes augstākajai vadībai;

b)        iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas atbilst šādām prasībām:

i)      ir neatkarīga no darījumu tirdzniecības struktūrvienībām un tieši pakļauta iestādes augstākajai vadībai;

ii)      tā ir atbildīga par iestādes riska pārvaldības sistēmas plānošanu un īstenošanu;

iii)     tā sagatavo un analizē dienas pārskatus par riska noteikšanas modeļa rezultātiem un attiecīgiem pasākumiem, kas īstenojami attiecībā uz pozīciju ierobežojumiem;

c)        riska kontroles struktūrvienības sagatavotos dienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan esošās pozīcijas, gan arī iestādes kopējo risku;

d)        iestādei ir pietiekams darbinieku skaits ar atbilstošu kvalifikāciju, lai izmantotu sarežģītus modeļus riska kontroles struktūrvienībā;

e)        iestādei ir izstrādātas procedūras riska noteikšanas sistēmas vispārējās darbības pārraudzībai un kontrolei, lai nodrošinātu tās atbilstību iestādes iekšējai politikai, kas dokumentāri apstiprināta;

f)         riska aprēķina rezultāti, ko ģenerē iestādes modeļi, ir precīzi, ko apliecina šo rezultātu atpakaļejoša pārbaude, izmantojot vismaz viena gada datus;

g)        iestāde bieži veic stresa testēšanu ar stingriem nosacījumiem, un šos testēšanas rezultātus izskata iestādes augstākā vadība, un tie tiek ņemti vērā tās noteiktajā politikā un ierobežojumos;

h)        iestāde kā daļu no tās iekšējās kontroles procesa veic neatkarīgu iestādes riska noteikšanas sistēmas revīziju; šajā pārbaudē aptver gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību;

i)         iestāde vismaz reizi gadā veic tās riska pārvaldības sistēmas pārbaudi;

j)         iekšējais modelis atbilst 286. panta 8. un 9. punkta un 288. panta prasībām.

5.        Iekšējais riska noteikšanas modelis ietver pietiekamu skaitu riska faktoru, lai ietvertu visus būtiskos cenu riskus.

Iestādes var izmantot empīriskas korelācijas riska kategorijās un starp riska kategorijām, ja to korelāciju aprēķināšanas sistēma ir droša un ir īstenota godprātīgi.

6.        Iestādes, kas izmanto iekšējo modeļu pieeju, aprēķina E* pēc šādas formulas:

 

kur:

E_i =     riska darījuma vērtība katram atsevišķam riska darījumam i saskaņā ar līgumu, kas piemērojams kredītaizsardzība neesības gadījumā, kurā iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju vai kurā tās riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar IRB pieeju;

C_i =    aizņemto, nopirkto vai saņemto vērtspapīru vērtība vai aizņemtā vai saņemtā naudas summa attiecībā uz katru šādu riska darījumu i;

Aprēķinot riska svērto vērtību, izmantojot iekšējos modeļus, iestādes izmanto iepriekšējās darba dienas modeļa rezultātu.

7.        Šā panta 6. punktā minētās vērtības iespējamo izmaiņu aprēķināšanai ir jāatbilst visiem šiem standartiem:

a)        tā jāveic vismaz vienu reizi dienā;

b)        tā balstās uz 99. procentili, vienpusējas ticamības intervālu;

c)        tā balstās uz piecu dienu likvidācijas periodu, izņemot darījumiem, kas nav vērtspapīru repo darījumi vai vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumi, kad izmanto 10 dienu likvidācijas periodu;

d)        tā balstās vismaz uz viena gada faktiskas vēsturiskas novērošanas periodu, izņemot gadījumu, kad īsāku novērošanas periodu attaisno nozīmīgas cenu svārstības;

e)        aprēķinā izmantoto datu kopumu atjaunina ik pēc trīs mēnešiem.

Ja iestādei ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums un maržināls aizdošanas vai līdzīgs darījums, vai savstarpējā ieskaita kopa, kas atbilst 279. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts maržinālajam riska periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem un 279. panta 4. punktu.

8.        Lai aprēķinātu riska darījumu svērtās summas un paredzamo zaudējumu summas repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, vai cietiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita jumta līgumi, iestādes kā riska darījuma vērtību riska darījumam ar darījuma partneri izmanto E*, kas aprēķināta saskaņā ar 6. punktu un kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita jumta līgums 108. panta nolūkā saskaņā ar standartizēto pieeju vai 3. nodaļas nolūkā saskaņā ar IRB pieeju.

9.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        nebūtisku portfeļu definīcijas 3. punkta nolūkā;

aa)      novērtēšanas metodoloģiju, ko kompetentās iestādes izmanto, lai atļautu iestādēm izmantot IRB;

b)        kritērijus, kas izmantojami, lai noteiktu, vai iekšējais modelis ir drošs un ir īstenots 4. un 5. punkta un savstarpējā ieskaita jumta līgumu izpildes nolūkā.

EBI līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

217. pants

Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode

1.        Iestādes var izmantot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi tad, ja riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju. Iestāde nedrīkst vienlaicīgi izmantot gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, izņemot gadījumus, kad piemēro 143. panta 1. punktu un 145. panta 1. punktu. Iestādes nedrīkst šo izņēmumu izmantot selektīvi, ar mērķi panākt samazinātas pašu kapitāla prasības vai ar mērķi veikt regulējuma arbitrāžu.

2.        Saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi iestādes piešķir atbilstīgam finanšu nodrošinājumam vērtību, kas ir līdzvērtīga tā tirgus vērtībai, kura noteikta saskaņā ar 202. panta 4. punktu.

3.        Tām nodrošinātajām riska darījumu daļām, kuras sedz atbilstīga nodrošinājuma tirgus vērtība, iestādes piemēro tādu riska pakāpi, kādu piemērotu saskaņā ar 2. nodaļu, ja aizdevējai iestādei būtu tiešs riska darījums ar nodrošinājuma instrumentu. Šim nolūkam riska darījuma vērtība I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim ir 100 % no tā vērtības, nevis 106. panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtība.

Nodrošinātās daļas riska pakāpe ir vismaz 20 %, izņemot gadījumus, kas noteikti 4. līdz 6. punktā. Atlikušajai riska darījuma vērtībai iestādes piemēro tādu riska pakāpi, kādu piemērotu nenodrošinātam riska darījumam ar darījuma partneri saskaņā ar 2. nodaļu.

4.        Nodrošinātajai riska darījumu daļai, ja darījums ir repo darījums un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumi un ja tas atbilst 222. pantā uzskaitītajiem kritērijiem, iestādes piemēro 0 % riska pakāpi. Tomēr, ja darījuma partneris nav galvenais tirgus dalībnieks, nodrošinātajai riska darījuma daļai piemēro 10 % riska pakāpi.

5.        Nodrošinātajai riska darījumu daļai iestādes piemēro 0 % riska pakāpi tādiem riska darījumiem, kuru vērtība tiek noteikta saskaņā ar 6. nodaļu, un tādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuri uzskaitīti II pielikumā un kuri tiek novērtēti ik dienu pēc tirgus cenām, nodrošināti ar naudu vai naudas ekvivalentiem, ja nav valūtu nesakritības.

Nodrošinātajai riska darījumu daļai iestādes piemēro 10 % riska pakāpi, ja šādi riska darījumi ir nodrošināti ar centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem, kuriem saskaņā ar 2. nodaļu ir piešķirta 0 % riska pakāpe.

6.        Citiem darījumiem, kas nav minēti 4. un 5. punktā, iestādes var piešķirt 0 % riska pakāpi, ja riska darījums un nodrošinājums ir denominēti vienā valūtā un ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)        nodrošinājums ir nauda noguldījumā vai naudai pielīdzināms instruments;

b)        nodrošinājums ir tādi parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas, kurām saskaņā ar 109. pantu var piešķirt 0 % riska pakāpi, un tā tirgus vērtība ir diskontēta par 20 %.

7.        Šā panta 5. un 6. punkta nolūkā parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas ietver:

a)        parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, kā noteikts 110. pantā;

b)       parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 112. panta 2. punktā;

c)        parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 113. pantā.

218. pants

Finanšu nodrošinājuma paplašinātā metode

1.        Vērtējot finanšu nodrošinājumu saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestādes, lai ņemtu vērā vērtības svārstības, nodrošinājuma tirgus vērtībai piemēro svārstīguma korekcijas, kā ir noteikts 219. līdz 222. pantā.

Ja nodrošinājums ir denominēts valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts pamatā esošais riska darījums, iestādes svārstīguma korekcijām, kas atbilstīgas nodrošinājumam saskaņā ar 219. līdz 222. pantu, pievieno korekcijas, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu.

OTC atvasināto finanšu instrumentu darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgumi, kurus kompetentās iestādes atzinušas saskaņā ar 6. nodaļu, iestādes piemēro svārstīguma korekcijas, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu, ja pastāv nesakritības starp nodrošinājuma valūtu un norēķinu valūtu. Arī tad, ja darījumos, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, ir iesaistītas vairākas valūtas, iestādes piemēro tikai vienu svārstīguma korekciju.

2.        Iestādēm, aprēķinot nodrošinājuma vērtību (C_VA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:

 

kur:

C =       nodrošinājuma vērtība;

H_C =     uz nodrošinājumu attiecināma svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 219. un 222. pantu;

H_fx =     uz valūtu nesakritību attiecināma svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 219. un 222. pantu;

Iestādes izmanto šajā punktā norādīto formulu, aprēķinot nodrošinājuma no svārstīguma izrietošo koriģēto vērtību visiem darījumiem, izņemot tos darījumus, uz kuriem attiecas atzīti savstarpējā ieskaita jumta līgumi, kuriem ir piemērojami 215. un 216. pantā izklāstītie noteikumi.

3.        Iestādēm, aprēķinot riska darījuma vērtību (E_VA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:

 

kur:

E =       riska darījuma vērtība, kāda tā būtu noteikta saskaņā ar 2. vai 3. nodaļu, pēc vajadzības, ja riska darījums nebūtu nodrošināts;

H_E =      uz riska darījumu attiecināma svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 219. un 222. pantu;

OTC atvasinātajiem darījumiem iestādes E_VA aprēķina šādi:

.

4.        Lai saskaņā ar 3. punktu aprēķinātu E, ir jāievēro turpmāk minētais:

a)        iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim riska darījuma vērtība ir 100 % no tā vērtības, nevis 106. panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtība;

b)       iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, 162. panta 8. līdz 10. pantā minēto posteņu riska darījumu vērtību aprēķina, izmantojot 100 % korekcijas pakāpi, nevis korekcijas pakāpes vai procentuālos daudzumus, kas minēti šajos punktos.

5.        Riska darījuma pilnībā koriģēto vērtību, kurā ņemts vērā gan svārstīgums, gan nodrošinājuma risku mazinoša ietekme, iestādes aprēķina šādi:

 

kur:

C_VAM =  C_VA, kas ir turpmāk koriģēta, novēršot jebkādu termiņu nesakritību saskaņā ar 5. iedaļas noteikumiem;

E^* =       riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība.

6.        Iestādes var aprēķināt svārstīguma korekcijas, izmantojot vai nu uzraugu noteikto svārstīguma korekciju pieeju, kas minēta 219. pantā, vai pašu vērtējuma svārstīguma korekciju pieeju, kas minēta 220. pantā.

Iestāde var izvēlēties uzraugu noteikto svārstīguma korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstīguma korekciju pieeju izmantošanu neatkarīgi no izvēles, kuru tā izdarījusi starp standartizēto pieeju un IRB pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai.

Tomēr, ja iestāde vēlas izmantot pašu vērtējuma korekciju pieeju, tai šī pieeja ir jāattiecina uz visu instrumentu veidu diapazonu, izņemot nebūtiskus portfeļus, kuriem var izmantot uzraugu noteikto svārstīguma korekciju pieeju.

7.        Ja nodrošinājumu veido vairāki atbilstīgi posteņi, iestādes svārstīguma korekciju aprēķina šādi:

 

kur:

a_i =       atbilstīgā posteņa i vērtības īpatsvars nodrošinājumā kopējā vērtībā;

H_i =      svārstīguma korekcija, kas ir piemērojama šim atbilstīgajam postenim i.

219. pants

Uzraugu noteiktās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

1.        Svārstīguma korekcijas, kas iestādēm ir jāpiemēro, lietojot uzraugu noteiktās svārstīguma korekcijas pieeju (ar nosacījumu, ka pārvērtēšana notiek ik dienu), ir noteiktas šā punkta 1.–4. tabulā.

SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJAS

1. tabula
Kredīta kvalitātes pakāpe, kas atbilst parāda vērtspapīra kredīta novērtējumam	Atlikušais termiņš	Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 193. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās sabiedrības			Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 193. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās sabiedrības			Svārstīguma korekcijas vērtspapīrošanas pozīcijām un kas atbilst 193. panta 1. punkta h) apakšpunkta kritērijiem
		20 dienu likvidācijas periods (%)	10 dienu likvidācijas periods (%)	5 dienu likvidācijas periods (%)	20 dienu likvidācijas periods (%)	10 dienu likvidācijas periods (%)	5 dienu likvidācijas periods (%)	20 dienu likvidācijas periods (%)	10 dienu likvidācijas periods (%)	5 dienu likvidācijas periods (%)
1	≤ 1 gads	0.707	0.5	0.354	1.414	1	0.707	2.829	2	1.414
	>1 ≤ 5 gadi	2.828	2	1.414	5.657	4	2.828	11.314	8	5.657
	>5 gadi	5.657	4	2.828	11.314	8	5.657	22.628	16	11.313
2-3	≤ 1 gads	1.414	1	0.707	2.828	2	1.414	5.657	4	2.828
	>1 ≤ 5 gadi	4.243	3	2.121	8.485	6	4.243	16.971	12	8.485
	>5 gadi	8.485	6	4.243	16.971	12	8.485	33.942	24	16.970
4	≤ 1 gads	21.213	15	10.607	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro
	>1 ≤ 5 gadi	21.213	15	10.607	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro
	>5 gadi	21.213	15	10.607	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro

2. tabula
Kredīta kvalitātes pakāpe, kas atbilst īstermiņa parāda vērtspapīra kredīta novērtējumam	Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 193. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās sabiedrības ar īstermiņa kredīta novērtējumu			Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 193. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās sabiedrības ar īstermiņa kredīta novērtējumu
	20 dienu likvidācijas periods (%)	10 dienu likvidācijas periods (%)	5 dienu likvidācijas periods (%)	20 dienu likvidācijas periods (%)	10 dienu likvidācijas periods (%)	5 dienu likvidācijas periods (%)
1	0.707	0.5	0.354	1.414	1	0.707
2-3	1.414	1	0.707	2.828	2	1.414

3. tabula
Citi nodrošinājuma vai riska darījumu veidi
	20 dienu likvidācijas periods (%)	10 dienu likvidācijas periods (%)	5 dienu likvidācijas periods (%)
Akcijas un konvertējamās obligācijas, kas ir iekļautas galvenajos indeksos	21.213	15	10.607
Citas akcijas vai konvertējamās obligācijas, kas ir iekļautas atzītas biržas sarakstā	35.355	25	17.678
Nauda	0	0	0
Zelts	21.213	15	10.607

4. tabula
Svārstīguma korekcijas valūtu nesakritībai
20 dienu likvidācijas periods (%)	10 dienu likvidācijas periods (%)	5 dienu likvidācijas periods (%)
11.314	8	5.657

2.        Svārstīguma korekciju aprēķināšanai saskaņā ar 1. punktu ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)        nodrošinātiem aizdevuma darījumiem likvidācijas periods ir 20 darba dienas;

b)       repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību uz precēm pārcelšanu) un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem likvidācijas periods ir piecas darba dienas;

c)        citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem likvidācijas periods ir 10 darba dienas.

Ja iestādei ir darījumu vai savstarpējā ieskaita kopa, kas atbilst 279. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts riska maržinālajam periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem.

3.        Kredīta kvalitātes pakāpe, ar kuru ir saistīts parāda vērtspapīra kredīta novērtējums, 1. punkta 1. līdz 4. tabulā un 4. līdz 6. punktā ir kredīta kvalitātes pakāpe, kuru EBI nosaka kā saistāmu ar kredīta novērtējumu saskaņā ar 2. nodaļu.

Lai noteiktu kredīta kvalitātes pakāpi, ar kuru ir saistīts pirmajā daļā minētais parāda vērtspapīra kredīta novērtējums, piemēro arī 193. panta 7. punktu.

4.        Neatbilstīgiem vērtspapīriem vai precēm, ko aizdod vai pārdod repo darījumos vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā ārpus galvenā indeksa esošiem kapitāla vērtspapīriem, kas ir iekļauti atzītas biržas sarakstā.

5.        Atbilstīgām kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu apliecībām svārstīguma korekcija ir svērtā vidējā svārstīguma korekcija, kādu, ņemot vērā darījuma likvidācijas periodu, kā precizēts 2. punktā, piemērotu aktīviem, kuros fonds veic ieguldījumus.

Ja iestādei nav zināms, kādos aktīvos fonds veic ieguldījumus, svārstīguma korekcija ir visaugstākā, kādu piemērotu jebkāda veida aktīviem, kuros fondam ir tiesības veikt ieguldījumus.

6.        Iestāžu emitētiem parāda vērtspapīriem, kam nav piešķirts kredīta novērtējums un kas atbilst 193. panta 4. punktā minētajiem atbilstības kritērijiem, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā vērtspapīriem, kurus emitē iestādes vai komercsabiedrības ar ārējo kredīta novērtējumu, kas saistāms ar 2. vai 3. kvalitātes pakāpi.

220. pants

Pašu vērtējuma svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

1.        Kompetentās iestādes ļauj iestādēm izmantot pašu svārstīguma vērtējumu, aprēķinot svārstīguma korekcijas, kas piemērojamas nodrošinājumam un riska darījumiem, ja šīs iestādes atbilst 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām. Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju izmantot pašu svārstīguma vērtējumu, vairs neizmanto citas metodes, izņemot pierādīta pamatota iemesla dēļ un ar kompetento iestāžu atļauju.

Ja parāda vērtspapīriem ir atzītas ĀKNI kredīta novērtējums, kas ir vienāds ar ieguldījumu pakāpi vai augstāks par to, iestādes drīkst aprēķināt svārstīgumu katrai vērtspapīru kategorijai.

Parāda vērtspapīriem, kuriem ir atzītas ĀKNI kredīta novērtējums, kas ir zemāks par ieguldījumu pakāpi, un citiem atbilstīgiem nodrošinājuma veidiem iestādes svārstīguma korekcijas aprēķina katram postenim atsevišķi.

Iestādes, kuras izmanto pašu vērtējuma pieeju, nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai ārvalstu valūtu nesakritības svārstīgumu aplēš, neņemot vērā korelāciju starp nenodrošināto riska darījumu, nodrošinājumu vai maiņas kursiem.

Nosakot attiecīgās kategorijas, iestādes ņem vērā vērtspapīra emitenta veidu, vērtspapīru ārējo kredīta novērtējumu, to atlikušo termiņu un to mainīto termiņu. Svārstīguma aplēsēm ir reprezentatīvi jāraksturo vērtspapīri, kurus iestāde iekļāvusi attiecīgajā kategorijā.

2.        Svārstīguma korekcijas aprēķinam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

a)        iestādes aprēķinu balsta uz 99. procentiles vienpusēju ticamības intervālu;

b)       iestādes aprēķinu balsta uz šādiem likvidācijas periodiem:

i)       20 darba dienas nodrošinātiem aizdevuma darījumiem,

ii)     5 darba dienas repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību uz precēm pārcelšanu) un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem,

iii)     10 darba dienas citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem;

c)        iestādes var izmantot svārstīguma korekciju skaitļus, kas aprēķināti īsākiem vai garākiem likvidācijas periodiem, pamatojoties uz b) apakšpunktā minēto likvidācijas periodu attiecīgajam darījuma veidam, izmantojot laika kvadrātsaknes formulu:

 

kur:

T_M =    attiecīgais likvidācijas periods;

H_M =    svārstīguma korekcija, kuras pamatā ir likvidācijas periods T_M;

H_N =    svārstīguma korekcija, kuras pamatā ir likvidācijas periods T_N;

d)        iestādes ņem vērā zemākas kvalitātes aktīvu nelikviditāti; likvidācijas periodu koriģē augšup gadījumos, kad ir šaubas par nodrošinājuma likviditāti; tās arī konstatē, ja vēsturiskie dati norāda pārāk zemu iespējamo svārstīgumu; šādiem gadījumiem piemēro stresa scenāriju;

e)        vēsturiskā apsekojuma periods, kuru iestādes izmanto svārstīguma korekciju aprēķināšanai, ir vismaz viens gads; iestādēm, kuras vēsturiskā apsekojuma periodam izmanto pakāpes shēmu vai citas metodes, faktiskais apsekojuma periods ir vismaz viens gads; kompetentās iestādes var arī pieprasīt iestādei aprēķināt tās svārstīguma korekcijas, izmantojot īsāku apsekojuma periodu, ja, pēc kompetento iestāžu ieskatiem, to attaisno nozīmīgs pacēlums cenas svārstīgumā;

f)         iestādes atjaunina savu datu kopu un aprēķina svārstīguma korekcijas vismaz reizi trīs mēnešos; tās arī pārvērtē datus ikreiz, kad tirgus cenas ir pakļautas būtiskām izmaiņām.

3.        Svārstīguma korekciju aplēses atbilst visiem šiem kvalitatīvajiem kritērijiem:

a)        iestādes svārstīguma aplēses izmanto ikdienas riska pārvaldības procesā, arī nosakot riska darījumu iekšējos limitus;

b)       ja likvidācijas periods, ko iestāde izmanto savā ikdienas riska pārvaldības procesā, ir garāks, nekā šajā iedaļā noteikts attiecīgajam darījuma veidam, iestāde koriģē svārstīguma korekcijas (aprēķina augšupēji) saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā norādīto laika kvadrātsaknes formulu;

c)        iestādei ir izstrādātas procedūras, lai nodrošinātu svārstīguma korekciju aplēšu sistēmas atbilstību iekšējai iestādes kārtībai, kas dokumentāri apstiprināta, tās darbības kontroli un aplēšu rezultātu iestrādāšanu iestādes riska pārvaldības procesā;

d)       iestādes svārstīguma korekciju aplēšu sistēma regulāri tiek pārskatīta iestādes iekšējās revīzijas procesa ietvaros; vismaz reizi gadā tiek pārskatīta visa sistēma svārstīguma korekciju aprēķināšanai un šo aplēšu iestrādāšanai iestādes riska pārvaldības procesā; pārskatā aplūko vismaz šādus aspektus:

i)       svārstīguma korekciju aplēšu iestrādāšana ikdienas riska pārvaldības procesā,

ii)      visu būtisko izmaiņu svārstīguma korekciju aprēķina procesā apstiprināšana,

iii)     datu, kas tiek izmantoti svārstīguma korekciju aprēķināšanas sistēmā, kvalitātes pārbaude: to konsekvence, laicīgums un ticamība, arī šādu datu avotu neatkarība,

iv)     pieņēmumu, uz kuriem balstās svārstīguma korekciju aprēķināšana, precizitāte un atbilstība.

221. pants

Svārstīguma korekciju koriģēšana augšup saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

Svārstīguma korekcijas, kas minētas 219. pantā, ir svārstīguma korekcijas, kuras iestāde piemēro katras dienas pārvērtēšanai. Līdzīgi, ja iestāde izmanto svārstīguma korekciju pašu novērtējumu saskaņā ar 220. pantu, tās vispirms ir jāaprēķina, pamatojoties uz dienas pārvērtēšanu. Ja pārvērtēšana notiek retāk nekā reizi dienā, iestādes piemēro lielākas svārstīguma korekcijas. Iestādes tās aprēķina, augšupēji aprēķinot svārstīguma korekciju dienas pārvērtējumu, ar šādu laika kvadrātsaknes formulu:

 

kur:

H =       piemērojamā svārstīguma korekcija;

H_M =     svārstīguma korekcija, ja notiek dienas pārvērtēšana;

N_R =      faktiskais darba dienu skaits starp pārvērtēšanām;

T_M =    likvidācijas periods attiecīgajam darījuma veidam.

222. pants

Nosacījumi 0 % svārstīguma korekcijas piemērošanai saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

1.        Repo darījumiem un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ja iestāde izmanto uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju saskaņā ar 219. pantu vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju saskaņā ar 220. pantu un ja ir ievēroti 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var svārstīguma korekcijas, ko aprēķina saskaņā ar 219. līdz 221. pantu, vietā piemērot 0 % svārstīguma korekciju. Šo iespēju nevar izmantot tās iestādes, kuras lieto iekšējo modeļu pieeju, kas izklāstīta 216. pantā.

2.        Iestādes var piemērot 0 % svārstīguma korekciju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)        gan riska darījums, gan nodrošinājums ir naudas līdzekļi vai parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas 193. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un uz kuriem attiecas 0 % riska pakāpe saskaņā ar 2. nodaļu;

b)        gan riska darījums, gan nodrošinājums ir izteikts vienā un tajā pašā valūtā;

c)        vai nu darījuma termiņš nav ilgāks par vienu dienu, vai arī katru dienu pēc tirgus vērtības novērtē riska darījumu un nodrošinājumu vai pārskata rezerves iemaksu;

d)        laiks starp pēdējo novērtējumu pēc tirgus vērtības pirms tam, kad darījuma partneris nebija spējīgs nodrošināt rezerves iemaksu, un nodrošinājuma likvidāciju ir ne vairāk kā četras darba dienas;

e)        darījums tiek veikts, izmantojot šāda veida darījumiem piemērotu norēķinu sistēmu;

f)         līguma vai darījuma dokumentācija ir standarta tirgus dokumentācija repo darījumiem vai šāda veida vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem;

g)        līguma dokumentācija ietver nosacījumu, ar kuru, ja darījuma partneris neizpilda saistības piegādāt naudas līdzekļus vai vērtspapīrus vai nodrošināt rezerves iemaksu vai citādi nepilda saistības, darījums nekavējoties ir pārtraucams;

h)        kompetentās iestādes uzskata darījuma partneri par galveno tirgus dalībnieku.

3.        Šā panta 2. punkta h) apakšpunktā minētie galvenie tirgus dalībnieki ir šādas struktūras:

a)        struktūras, kas minētas 193. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar 2. nodaļu;

b)        iestādes;

c)        citas finanšu sabiedrības (tostarp apdrošināšanas sabiedrības), ar kurām veiktajiem riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 20 % riska pakāpi vai kurām, ja tās ir iestādes, kas aprēķina riska svērto vērtību un paredzamās zaudējumu summas saskaņā ar IRB pieeju, nav atzītas ĀKNI piešķirta kredīta novērtējuma un ja tās iekšēji ir novērtētas kā tādas, kurām ir PD, kas ir līdzvērtīga tai, kura ir saistāma ar kompetento iestāžu noteiktu ĀKNI piešķirtiem kredīta novērtējumiem, kas ir saistāmi ar kredīta kvalitātes 2. vai augstāku pakāpi saskaņā ar noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar komercuzņēmumiem saskaņā ar 2. nodaļu;

d)        regulētie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuriem ir saistošas kapitāla vai saistību proporcijas rādītāja prasības;

e)        regulētie pensiju fondi;

f)         atzītas klīringa organizācijas.

223. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

1.        Saskaņā ar standartizēto pieeju iestādes izmanto E*, ko aprēķina saskaņā ar 218. panta 5. punktu, kā riska darījuma vērtību 108. panta nolūkā. I pielikumā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā iestādes izmanto E* kā vērtību, kurai piemēro 106. panta 1. punktā norādīto procentu likmi, lai noteiktu riska darījuma vērtību.

2.        Saskaņā ar IRB pieeju iestādes izmanto faktisko LGD (LGD*) kā LGD 3. nodaļas nolūkā. Iestādes LGD* aprēķina šādi:

 

kur:

LGD =  LGD, ko saskaņā ar 3. nodaļu piemērotu riska darījumam, ja riska darījums nebūtu nodrošināts;

E =       riska darījuma vērtība, kas izklāstīta 29. panta 2. punktā;

E^* =      pilnībā koriģēta riska darījuma vērtība, kas aprēķināta, kā noteikts 29. panta 2. punktā;

224. pants

Novērtēšanas principi citam atbilstīgam nodrošinājumam saskaņā ar IRB pieeju

1.        Nekustamā īpašuma nodrošinājumu vērtē neatkarīgs vērtētājs atbilstoši nodrošinājuma tirgus vērtībai vai zemāk. Iestāde pieprasa neatkarīgajam vērtētājam pārredzami un skaidri dokumentēt tirgus vērtību.

Savukārt tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, neatkarīgs vērtētājs īpašumu var novērtēt hipotekārās vērtības apmērā vai zemāk. Neatkarīgais vērtētājs, novērtējot hipotekāro vērtību, neņem vērā spekulatīvos elementus un dokumentē vērtību pārredzami un skaidri.

Nodrošinājuma vērtība ir tirgus vērtība vai hipotekārā vērtība, kas ir attiecīgi samazināta, atspoguļojot 203. panta 3. punktā prasītās uzraudzības rezultātus un ņemot vērā jebkādus iepriekšējus prasījumus par īpašumu.

2.        Debitoru parādu vērtība ir debitoru parādu summa.

3.        Lietisko nodrošinājumu, kas nav nekustamais īpašums, iestādes vērtē saskaņā ar to tirgus vērtību, kuru tās aprēķina kā aplēstu summu, par kādu vērtēšanas dienā labprātīgs pircējs īpašumu varētu nodot labprātīgam pārdevējam godīgas konkurences apstākļos.

225. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana cita veida atbilstīgam nodrošinājumam saskaņā ar IRB pieeju

1.        Iestādes izmanto LGD*, kas aprēķināts saskaņā ar šo punktu un 2. punktu, kā LGD 3. nodaļas vajadzībām.

Ja nodrošinājuma vērtības attiecība pret riska darījuma vērtību ir zemāka par pieprasīto minimālo riska darījuma nodrošinājuma līmeni (C*), kā noteikts 5. tabulā, LGD* ir LGD, kas 3. nodaļā noteikts nenodrošinātiem riska darījumiem ar darījumu partneri. Šim nolūkam riska darījuma vērtību 162. panta 8. līdz 10. punktā uzskaitītajiem posteņiem iestādes aprēķina, izmantojot 100 % korekcijas pakāpi vai procentuālo daļu, nevis minētajos punktos norādītās korekcijas pakāpes vai procentuālās daļas.

Ja nodrošinājuma vērtības attiecība pret riska darījuma vērtību pārsniedz otru, augstāku, sliekšņa līmeni (C**), kā noteikts 5. tabulā, LGD* ir tāds, kā noteikts 5. tabulā.

Ja pieprasītais nodrošinājuma līmenis C** attiecībā uz nodrošinājumu kopumā nav sasniegts, iestādes riska darījumu uzskata par diviem riska darījumiem — to daļu, kurai ir sasniegts pieprasītais nodrošinājuma līmenis C**, un atlikušo daļu.

2.        Piemērojamie LGD* un pieprasītie nodrošinājuma līmeņi riska darījumu nodrošinātajām daļām ir norādīti šā punkta 5 tabulā.

5. tabula
LGD minimums riska darījumu nodrošinātajām daļām
	LGD* augstākā ranga prasījumiem vai iespējamiem prasījumiem	LGD* subordinētiem prasījumiem vai iespējamiem prasījumiem	Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C*)	Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C**)
Debitoru parādi	35 %	65 %	0 %	125 %
Mājokļa nekustamais īpašums/ komerciālais nekustamais īpašums	35 %	65 %	30 %	140 %
Pārējie nodrošinājuma veidi	40 %	70 %	30 %	140 %

3.        Ja ir izpildīti visi 195. panta 6. punkta nosacījumi, iestādes kā alternatīvu 1. un 2. punktā paredzētajai rīcībai un saskaņā ar 119. panta 2. punktu var piemērot 50 % riska pakāpi tai riska darījuma daļai, kura, attiecīgi 120. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 121. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajās robežās, ir pilnībā nodrošināta ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā.

226. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana jauktiem nodrošinājumu portfeļiem

1.        Iestāde aprēķina LGD* vērtību, kura tai ir jāizmanto kā LGD vērtība 3. nodaļas nolūkā, saskaņā ar 2. un 3. punktu, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)        lai aprēķinātu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summas, iestāde izmanto IRB pieeju;

b)        riska darījumu nodrošina gan finanšu nodrošinājums, gan cits atbilstīgs nodrošinājums.

2.        Iestādēm ir prasīts riska darījuma no svārstīguma izrietošo koriģēto vērtību, kas iegūta, riska darījuma vērtībai piemērojot 218. panta 5. punktā norādīto svārstīguma korekciju, sadalīt sīkāk tā, lai iegūtu, atbilstīgi, daļu, kuru sedz finanšu nodrošinājums, daļu, kuru sedz debitora parādi, daļu, kuru sedz komerciālā nekustamā īpašuma nodrošinājums vai mājokļa īpašuma nodrošinājums, daļu, kuru sedz cits atbilstīgs nodrošinājums, un daļu bez nodrošinājuma.

3.        Iestādes aprēķina LGD* katrai riska darījuma daļai, kas iegūta saskaņā ar 2. punktu, atsevišķi, saskaņā ar saistītajiem nodaļas noteikumiem.

227. pants

Cita fondētā kredītaizsardzība

1.        Ja ir izpildīti 207. panta 1. punkta nosacījumi, depozītus trešās personas iestādēs var uzskatīt par trešās personas iestādes galvojumu.

2.        Ja ir izpildīti 207. panta 2. punkta nosacījumi, iestāžu rīcība attiecībā uz to riska darījuma daļu, kas nodrošināta ar dzīvības apdrošināšanas polises, kura ieķīlāta par labu aizdevējai iestādei, pašreizējo atpirkuma summu, ir šāda:

a)        ja riska darījumam piemēro standartizēto pieeju, tā riska pakāpi nosaka, izmantojot 3. punktā noteiktās riska pakāpes;

b)        ja riska darījumam piemēro IRB pieeju, bet nepiemēro iestādes pašas LGD aplēses, tam piemēro LGD 40 % apmērā.

Valūtu nesakritību gadījumā pašreizējo atpirkuma summu iestādes samazina saskaņā ar 228. panta 3. punktu, un kredītaizsardzības vērtība ir dzīvības apdrošināšanas polises pašreizējā atpirkuma summa.

3.        Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā iestādes piešķir turpmāk uzskaitītās riska pakāpes, pamatojoties uz riska pakāpi, kas piešķirta augstāka ranga nenodrošinātam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu:

a)        20 % riska pakāpi, ja augstāka ranga nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 20 % riska pakāpe;

b)        35 % riska pakāpi, ja augstāka ranga nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 50 % riska pakāpe;

c)        70 % riska pakāpi, ja augstāka ranga nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 100 % riska pakāpe;

d)        150 % riska pakāpi, ja augstāka ranga nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 150 % riska pakāpe.

4.        Iestādes saskaņā ar 196. panta c) apakšpunktu var atbilstīgos instrumentus, kas atpirkti pēc pieprasījuma, uzskatīt par emitentiestādes garantiju. Atbilstīgās kredītaizsardzības vērtība ir šāda:

a)        ja instrumentu atpirks par tā nominālvērtību, aizsardzības vērtība ir attiecīgā summa;

b)        ja instrumentu atpirks par tirgus cenu, aizsardzības vērtība ir tāda instrumenta vērtība, kurš novērtēts tādā pašā veidā kā parāda vērtspapīri, kas noteikti 193. panta 4. punktā.

2. apakšiedaļa

Nefondētā kredītaizsardzība

228. pants

Novērtēšana

1.        Lai aprēķinātu nefondētās kredītaizsardzības ietekmi saskaņā ar šo apakšiedaļu, nefondētās kredītaizsardzības vērtība g) ir summa, ko aizsardzības devējs ir apņēmies izmaksāt aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā vai citādi definētu kredīta notikumu gadījumā.

2.        Atvasināto kredīta instrumentu gadījumā, ja kredīta notikuma definīcijā nav iekļauta pakārtoto saistību pārstrukturēšana, kurā ietilpst pamatsummas, procentu maksājumu vai apkalpošanas maksas norakstīšana vai atlikšana, kas rada kredīta zaudējumu notikumu, ir jāpiemēro turpmāk norādītais:

a)        ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, nepārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 1. punktu, samazina par 40 %;

b)        ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, pārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtība nav lielāka par 60 % no riska darījuma vērtības.

3.        Ja nefondēto kredītaizsardzību izsaka valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir izteikts riska darījums, iestādes samazina kredītaizsardzības vērtību, piemērojot svārstīguma korekciju šādi:

 

kur:

G^* =     kredītaizsardzības vērtība, kas ir koriģēta, ņemot vērā ārvalstu valūtas risku;

G =       kredītaizsardzības nominālā vērtība;

H_fx =     svārstīguma korekcija valūtas nesakritības starp kredītaizsardzību un pakārtotajām saistībām novēršanai, kas noteikta saskaņā ar 4. punktu.

Ja valūtu nesakritība nepastāv, H_fx ir vienāda ar nulli.

4.        Iestādes svārstīguma korekcijas jebkurām valūtu nesakritībām balsta uz 10 darba dienu likvidācijas periodu, ņemot vērā dienas pārvērtēšanu, un var tās aprēķināt, izmantojot uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma pieeju, kā ir noteikts attiecīgi 219. un 220. pantā. Iestādes paaugstina svārstīguma korekcijas saskaņā ar 221. pantu.

229. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana daļējas aizsardzības gadījumā un sadalīšana laidienos

Ja iestāde pārceļ daļu no aizdevuma riska vienā vai vairākos laidienos, ir piemērojami 5. nodaļā paredzētie noteikumi. Iestādes var būtisko slieksni, zem kura zaudējumu gadījumā maksājumi netiks veikti, uzskatīt par paturētu pirmās kārtas zaudējumu pozīciju, kā arī uzskatīt, ka tas rada dalītu riska pārcelšanu.

230. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana saskaņā ar standartizēto pieeju

1.        Regulas 108. panta 3. punkta nolūkā iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina pēc šādas formulas:

 

kur:

E =      riska darījuma vērtība saskaņā ar 106. pantu; šim nolūkam I pielikumā minēta ārpusbilances posteņos iekļauta riska darījuma vērtība ir 100 % no tā vērtības, nevis riska darījuma vērtība, kas norādīta 106. panta 1. punktā;

G_A =    kredītriska aizsardzības summa, kas aprēķināta saskaņā ar 228. panta 3. punktu (G*), turpmāk koriģēta, lai novērstu termiņu nesakritību, kā ir noteikts 5. iedaļā;

r =       riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts 2. nodaļā;

g =       riska pakāpe riska darījumiem ar aizsardzības devēju, kā noteikts 2. nodaļā;

2.        Ja aizsargātā summa (G_A) ir mazāka par riska darījumu e), iestādes 1. punktā norādīto formulu var piemērot vienīgi tad, ja riska darījuma aizsargātā un neaizsargātā daļa ir vienāda ranga.

3.        Iestādes var attiecināt 109. panta 4. un 5. punktā paredzēto režīmu uz riska darījumiem vai riska darījumu daļām, kurām galvojumu sniedz centrālā valdība vai centrālā banka, ja garantija ir denominēta aizņēmēja vietējā valūtā un riska darījums ir fondēts šajā valūtā.

231. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana saskaņā ar IRB pieeju

1.        Riska darījuma vērtības e) nodrošinātajai daļai (pamatojoties uz kredītaizsardzības koriģēto vērtību G_A) PD 3. nodaļas 3. iedaļas nolūkā var būt aizsardzības devēja PD vai PD starp aizņēmēja PD un galvotāja PD, ja uzskata, ka pilnīga aizstāšana nav pamatota. Pakārtotu riska darījumu un nepakārtotas nefondētās aizsardzības gadījumā LGD, kas iestādēm jāpiemēro 3. nodaļas 3. iedaļas nolūkā, var būt LGD, kas saistāmi ar augstāka ranga prasījumiem.

2.        Jebkurai riska darījuma vērtības e) nenodrošinātai daļai PD ir aizņēmēja PD un LGD ir pamatā esošā riska darījuma LGD.

3.        G_A ir G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar 228. panta 3. punktu un kuru turpmāk koriģē, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 5. iedaļā. E ir riska darījuma vērtība saskaņā ar 3. nodaļas 4. iedaļu. Šim nolūkam posteņiem, kas norādīti 162. panta 8. līdz 10. punktā, iestādes aprēķina riska darījuma vērtību, izmantojot korekcijas pakāpi vai 100 % procentuālo daļu, nevis korekcijas pakāpes vai procentuālās daļas, kas norādītas šajos punktos.

5. iedaļa

Termiņu nesakritība

232. pants

Termiņu nesakritības definīcija

Termiņu nesakritība

1.        Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas nolūkā, ja kredītaizsardzības atlikušais termiņš ir mazāks nekā aizsargātā riska darījuma termiņš, rodas termiņu nesakritība. Ja aizsardzības atlikušais termiņš ir mazāks par trīs mēnešiem un aizsardzības termiņš ir mazāks par pamatā esošā riska darījuma termiņu, šī aizsardzība nav uzskatāma par atbilstīgu riska aizsardzību.

2.        Ja pastāv termiņa nesakritība, kredītaizsardzība nav uzskatāma par atbilstīgu, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)        aizsardzības sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;

b)        riska darījums ir īstermiņa riska darījums, kuru kompetentās iestādes ir norādījušas kā tādu, uz kuru attiecas vienas dienas zemākais slieksnis, nevis viena gada zemākais slieksnis attiecībā uz termiņa (M) vērtību saskaņā ar 158. panta 3. punktu.

233. pants

Kredītaizsardzības termiņš

1.        Ievērojot piecu gadu maksimumu, riska darījuma faktiskais termiņš ir iespējami visilgākais atlikušais laiks līdz dienai, kad parādniekam saskaņā ar grafiku ir jāizpilda saistības. Ievērojot 2. punktu, kredītaizsardzības termiņš ir laiks līdz iespējami agrākajai dienai, kurā aizsardzība var izbeigties vai to var pārtraukt.

2.        Ja pastāv iespēja pārtraukt aizsardzību, kas ir aizsardzības pret kredītrisku pārdevēja ziņā, iestādes par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot. Ja ir iespēja pārtraukt aizsardzību, kas ir aizsardzības pret kredītrisku pircēja ziņā, un vienošanās noteikumi, uzsākot aizsardzību, ietver pozitīvu stimulu iestādei atsaukt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, iestāde par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot; pretējā gadījumā iestāde var uzskatīt, ka šāda iespēja neietekmē aizsardzības termiņu.

3.        Ja nenovērš kredīta atvasinātā instrumenta izbeigšanos līdz jebkāda atvieglinājuma perioda beigām, kas ir prasīts atbilstošo saistību nepildīšanas gadījumam, ja netiek veikti maksājumi, aizsardzības termiņu samazina par atvieglinājuma perioda ilgumu.

234. pants

Aizsardzības novērtēšana

1.        Finanšu darījumiem, kuriem piemēro fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredītaizsardzības termiņu, nodrošinājums nav atzīstams par atbilstīgu fondēto kredītaizsardzību.

2.        Finanšu darījumiem, kuriem piemēro fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestādes atspoguļo kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu koriģētajā nodrošinājuma vērtībā saskaņā ar šādu formulu:

 

kur:

C_VA =    nodrošinājuma svārstīguma koriģētā vērtība, kas precizēta 218. panta 2. punktā, vai riska darījuma vērtība, ja tā ir zemāka;

t =        gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības termiņa beigām, ko aprēķina saskaņā ar 233. pantu, vai T vērtība, ja tā ir zemāka;

T =       gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņa beigām, ko aprēķina saskaņā ar 233. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir zemāks rādītājs;

t^* =       0,25.

Iestādes izmanto C_VAM kā C_VA, kura ir turpmāk koriģēta, lai novērstu termiņu nesakritību, un kura ir iekļaujama riska darījuma pilnībā koriģētās vērtības (E*) aprēķina formulā, kas noteikta 218. panta 5. punktā.

3.        Finanšu darījumiem, kuriem piemēro nefondēto kredītaizsardzību, iestādes atspoguļo kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu koriģētajā kredītaizsardzības vērtībā saskaņā ar šādu formulu:

 

kur:

G* =     aizsardzības apmērs, kas koriģēts, lai novērstu jebkādu valūtu nesakritību;

G_A =     G*, kas koriģēts, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību;

t =        gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības izbeigšanas termiņa beigām, ko aprēķina saskaņā ar 233. pantu, vai T vērtība, ja tā ir zemāka;

T =       gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņa beigām, ko aprēķina saskaņā ar 233. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir zemāks rādītājs;

t* =      0,25.

Iestādes uzskata G_A par aizsardzības vērtību 228. līdz 231. panta nolūkā.

6. iedaļa

Kredītriska mazināšanas groza metodes

235. pants

Pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti

Ja iestāde pērk kredītaizsardzību vairākiem riska darījumiem ar nosacījumu, ka pirmais saistību nepildīšanas gadījums riska darījumu starpā izraisa maksājumu un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, iestāde var koriģēt riska darījuma riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu un, attiecīgi, paredzamo zaudējumu summu tam riska darījumam, kas, ja nebūtu kredītaizsardzības, veidotu zemāko no turpmāk minētajām summām saskaņā ar šo nodaļu, bet tikai tad, ja riska darījuma vērtība ir zemāka nekā kredītaizsardzības vērtība vai vienāda ar to:

a)          riska darījumu riska svērtā vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju;

b)          riska darījumu riska svērtā vērtība saskaņā ar IRB pieeju plus paredzamā zaudējumu summa, kas reizināta ar 12,5.

236. pants

N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti

Ja n saistību nepildīšanas gadījums riska darījumu starpā izraisa maksājumu saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, iestāde, kura pērk šo aizsardzību, var atzīt šo aizsardzību tikai riska darījumu riska svērtās vērtības un, attiecīgi, paredzamās zaudējumu summas aprēķināšanai, ja aizsardzība ir tikusi iegūta arī iepriekšējiem saistību nepildīšanas gadījumiem (no 1 līdz n‑1), vai tad, ja n‑1 saistību nepildīšanas gadījumi jau ir notikuši. Šādos gadījumos iestādes var mainīt riska darījuma riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu un, atbilstīgi, riska darījuma paredzamo zaudējumu aprēķināšanu, kas gadījumā, ja nebūtu kredītaizsardzības, radītu n mazāko no divām summām, kuras minētas 235. panta a) un b) apakšpunktā.

Visiem groza riska darījumiem ir jāatbilst 199. panta 2. punktā un 211. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

5. nodaļa

Vērtspapīrošana

1. iedaļa

Definīcijas

237. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:

1)          „atlikusī starpība” ir finanšu maksājumi un citi ienākumi, kas saņemti saistībā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem, no kuriem atskaitītas attiecīgās izmaksas un izdevumi;

2)          „dzēšanas iespēja” ir līgumā paredzēta iespēja iniciatoram atpirkt vai dzēst vērtspapīrošanas pozīcijas, pirms visi pamatā esošie riska darījumi tiek atmaksāti, ja neatmaksāto pakārtoto riska darījumu apmērs kļūst mazāks par noteikto līmeni;

3)          „vienošanās par likviditātes nodrošināšanu” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kura izriet no līguma par finansējuma nodrošināšanu, lai garantētu maksājumu laicīgumu ieguldītājiem;

4)          „K_IRB” ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas saskaņā ar 3. nodaļu būtu aprēķinātas vērtspapīrotajiem riska darījumiem, ja tie nebūtu vērtspapīroti, kam pieskaitīta paredzamo zaudējumu summa saistībā ar šiem riska darījumiem, ko aprēķina saskaņā ar šiem pantiem;

5)          „uz reitingiem balstītā metode” ir riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metode vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar 256. pantu;

6)          „uzraudzības formulas metode” ir riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metode vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar 257. pantu;

7)          „pozīcija bez reitinga” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai nav atbilstīgas ĀKNI piešķirta atbilstīga kredīta novērtējuma, kā noteikts 4. iedaļā;

8)          „pozīcija ar reitingu” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai ir atbilstīgas ĀKNI piešķirts atbilstīgs kredīta novērtējums, kā noteikts 4. iedaļā;

9)          „uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programma (ABKV)” ir vērtspapīrošanas programma, kuras rezultātā emitētie vērtspapīri galvenokārt ir komerciāli vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk;

10)        „tradicionālā vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas ietver vērtspapīrotu riska darījumu ekonomisku nodošanu; to veic, pārņemot no iestādes iniciatores īpašuma tiesības uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem vai izmantojot pakārtotu līdzdalību; emitētie vērtspapīri neuzliek maksājuma saistības iestādei iniciatorei;

11)        „sintētiskā vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kurā riska nodošana tiek panākta, izmantojot riska atvasinātos instrumentus vai galvojumus, un vērtspapīrotie riska darījumi paliek iestādes iniciatores bilancē;

12)        „atjaunojams riska darījums” ir riska darījums, kur klienta neapmaksātajiem atlikumiem ir pieļaujamas svārstības līdz noteiktai robežai, pamatojoties uz to lēmumiem aizņemties un atmaksāt;

13)        „priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums” ir līguma noteikums atjaunojamu riska darījumu vērtpapīrošanā, kas, iestājoties noteiktiem gadījumiem, pieprasa, lai ieguldītāju pozīcijas tiktu atpirktas pirms emitēto vērtspapīru sākotnējā termiņa beigām;

14)        „pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir vērtspapīrošanas vissubordinētākais laidiens, kas nes pirmos zaudējumus, kurus radījuši vērtspapīrotie riska darījumi, un tādēļ nodrošina aizsardzību otrajam zaudējumam un, atbilstīgos gadījumos, augstāka ranga laidieniem.

2. iedaļa

Būtiskas riska nodošanas atzīšana

238. pants

Tradicionālā vērtspapīrošana

1.        Iestāde iniciatore tradicionālajā vērtspapīrošanā var izslēgt vērtspapīrotos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)        ir uzskatāms, ka vērtspapīroto riska darījumu būtiskais kredītrisks ir pārcelts trešām personām;

b)        iestāde iniciatore piemēro 1250 % riska pakāpi visām paturētajām vērtspapīrošanas pozīcijām šajā vērtspapīrošanā vai saskaņā ar 33. panta 1. punkta k) apakšpunktu par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.

2.        Būtiska kredītriska pārcelšana trešai personai tiek atzīta šādos gadījumos:

a)        mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras šajā vērtspapīrošanā patur iestāde iniciatore, riska darījumu riska svērtā vērtība nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtās vērtības;

b)        ja konkrētā vērtspapīrošanas darījumā nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju un iestāde iniciatore var pierādīt, ka tādas vērtspapīrošanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1250 % riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapīroto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu, iestādei iniciatorei nepieder vairāk par 20 % no minētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kuru atskaitītu no pašu kapitāla vai kurai piemērotu 1250 % riska pakāpi.

Ja iespējama riska darījumu riska svērtās vērtības samazināšana, kuru iestāde iniciatore sasniegtu, veicot šo vērtspapīrošanu, nav pamatota ar proporcionālu kredītriska pārcelšanu trešām personām, kompetentā iestāde katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka būtisks kredītrisks nav uzskatāms par pārceltu trešām personām.

3.        Šā panta 2. punkta nolūkā mezanīna vērtspapīrošanas pozīcijas nozīmē vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1250 % riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapīrošanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkura pozīcija šajā vērtspapīrošanas darījumā, kurai piemēro turpmāk minēto saskaņā ar 4. iedaļu:

a)        tās vērtspapīrošanas pozīcijas gadījumā, kurai piemēro 3. iedaļas 3. apakšiedaļu — 1. riska kvalitātes pakāpi;

b)        tās vērtspapīrošanas pozīcijas gadījumā, kurai piemēro 3. iedaļas 4. apakšiedaļu — 1. vai 2. riska kvalitātes pakāpi;

4.        Kā alternatīvu 2. un 3. punktam kompetentās iestādes iestādēm iniciatorēm piešķir atļauju uzskatīt būtisku kredītrisku par tādu, kas ir pārcelts, ja iestāde iniciatore var visos vērtspapīrošanas gadījumos pierādīt, ka pašu kapitāla samazināšanas prasības, kuras iniciatore sasniedz, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatotas ar proporcionālu kredītriska pārcelšanu trešām personām.

Atļauja tiek piešķirta tikai tad, ja iestāde izpilda šādus nosacījumus:

a)        iestādei ir ieviesta atbilstīga pret risku jutīga kārtība un metodes, kā novērtēt riska pārcelšanu;

b)        iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārcelšanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējā kapitāla sadales nolūkos.

5.        Papildus attiecīgi 1. līdz 4. punktā noteiktajām prasībām ir jābūt izpildītiem visiem šiem nosacījumiem:

a)        vērtspapīrošanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību;

b)        vērtspapīrotie riska darījumi nav pieejami iestādei iniciatorei un tās kreditoriem, tostarp bankrota un tiesvedības gadījumā; to apliecina kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums;

c)        emitētie vērtspapīri neuzliek maksājuma saistības iestādei iniciatorei;

d)        iestāde iniciatore nesaglabā faktisku vai netiešu kontroli pār pārceltajiem riska darījumiem; tiek uzskatīts, ka iniciators ir saglabājis faktisku kontroli pār pārceltajiem riska darījumiem, ja tam ir tiesības no pārņēmēja pārpirkt iepriekš pārceltos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir no jauna uzņemties pārcelto risku; ja iestāde iniciatore saglabā apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz pārceltajiem riska darījumiem, tas nenozīmē riska darījumu netiešu kontroli;

e)        vērtspapīrošanas darījuma dokumentācija atbilst šādiem nosacījumiem:

i)         tā nesatur noteikumus, kas, atšķirībā no priekšlaicīgas amortizācijas noteikumiem, pieprasa iestādei iniciatorei uzlabot vērtspapīrošanas pozīcijas, arī, bet ne tikai, izmainot pakārtotā kredītriska darījumus vai palielinot ienesīgumu, kas izmaksājams ieguldītājiem, reaģējot uz vērtspapīroto riska darījumu kredītu kvalitātes pasliktināšanos,

ii)        tā nesatur noteikumus, kas palielina ienesīgumu, kurš izmaksājams vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, reaģējot uz pakārtotā portfeļa kredītu kvalitātes pasliktināšanos,

iii)       tā skaidri nosaka, atbilstīgos gadījumos, ka jebkura vērtspapīrošanas pozīciju pirkšana vai pārpirkšana, ko iniciators vai sponsors veic, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, drīkst notikt vienīgi godīgas konkurences apstākļos;

f)         ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst arī šādiem nosacījumiem:

i)         dzēšanas iespēja ir īstenojama pēc iestādes iniciatores izvēles,

ii)        to var īstenot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no vērtspapīroto riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti,

iii)       tā nav strukturēta tā, lai zaudējumu gadījumā neattiecinātu tos uz kredīta kvalitātes uzlabošanas pozīciju vai citām ieguldītāju pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta, lai nodrošinātu kredīta kvalitātes uzlabošanu.

6.        Kompetentās iestādes nepārtraukti informē EBI par īpašiem gadījumiem, kas minēti 2. punktā, kad riska darījumu riska svērtās vērtības varbūtējā samazināšana nav pamatota ar proporcionālu kredītriska pārcelšanu trešām personām un iestāžu ieguvumu, piemērojot 4. punktu. EBI uzrauga dažādās prakses šajā jomā un, ņemot vērā labāko konstatēto paraugpraksi, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu.

239. pants

Sintētiskā vērtspapīrošana

1.        Iestāde iniciatore sintētiskajā vērtspapīrošanā var aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas vērtspapīrošanas riska darījumiem saskaņā ar 244. pantu, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)        tiek uzskatīts, ka būtisks kredītrisks ir pārcelts trešām personām vai nu ar fondēto, vai nefondēto kredītaizsardzību;

b)        iestāde iniciatore piemēro 1250 % riska pakāpi visām paturētajām vērtspapīrošanas pozīcijām šajā vērtspapīrošanā vai saskaņā ar 33. panta 1. punkta k) apakšpunktu par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.

2.        Būtisks kredītrisks ir uzskatāms par pārceltu trešai personai, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)        mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras šajā vērtspapīrošanā patur iestāde iniciatore, riska darījumu riska svērtā vērtība nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtās vērtības;

b)        ja konkrētā vērtspapīrošanas darījumā nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju un iestāde iniciatore var pierādīt, ka tādas vērtspapīrošanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1250 % riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapīroto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu, iestāde iniciatore nepatur vairāk par 20 % no minētās vērtspapīrošanas pozīcijas, par kuras vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurai būtu piemērojama 1250 % riska pakāpe;

c)        ja riska darījumu riska svērtās vērtības varbūtējā samazināšana, kuru iestāde iniciatore sasniegtu, veicot šo vērtspapīrošanu, nav pamatota ar proporcionālu kredītriska pārcelšanu trešām personām, kompetentā iestāde katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka būtisks kredītrisks nav uzskatāms par pārceltu trešām personām.

3.        Šā panta 2. punkta nolūkā mezanīna vērtspapīrošanas pozīcijas nozīmē vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1250 % riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapīrošanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkuras pozīcijas šajā vērtspapīrošanas darījumā, kurām piemēro turpmāk minēto saskaņā ar 4. iedaļu:

a)        tās vērtspapīrošanas pozīcijas gadījumā, kurai piemēro 3. iedaļas 3. apakšiedaļu — 1. riska kvalitātes pakāpi;

b)        tās vērtspapīrošanas pozīcijas gadījumā, kurai piemēro 3. iedaļas 4. apakšiedaļu — 1. vai 2. riska kvalitātes pakāpi.

4.        Kā alternatīvu 2. un 3. punktam kompetentās iestādes iestādēm iniciatorēm piešķir atļauju uzskatīt būtisku kredītrisku par tādu, kas ir pārcelts, ja iestāde iniciatore var visos vērtspapīrošanas gadījumos pierādīt, ka pašu kapitāla samazināšanas prasības, kuras iniciatore sasniedz, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatotas ar proporcionālu kredītriska pārcelšanu trešām personām.

Atļauja tiek piešķirta tikai tad, ja iestāde izpilda šādus nosacījumus:

a)        iestādei ir ieviesta atbilstīga pret risku jutīga kārtība un metodes, kā novērtēt riska pārcelšanu;

b)        iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārcelšanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējā kapitāla sadales nolūkos.

5.        Papildus attiecīgi 1. līdz 4. punktā noteiktajām prasībām kredītriska pārcelšanai ir jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)        vērtspapīrošanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību;

b)        kredītaizsardzība, ar kuru kredītrisks ir pārcelts, atbilst 242. panta 2. punktam;

c)        instrumentos, ko izmanto, lai pārceltu kredītrisku, nav noteikumu vai nosacījumu, kuri:

i)         nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru piemērošanas dēļ kredītaizsardzība nedarbojas kredīta notikuma gadījumā,

ii)        dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar pamatā esošo riska darījumu kredīta kvalitātes pasliktināšanos,

iii)       izņemot priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus, pieprasa iestādei iniciatorei uzlabot vērtspapīrošanas pozīciju kvalitāti;

iv)       palielina iestādes izmaksas par kredītaizsardzību vai ienesīgumu, kas izmaksājams vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, reaģējot uz pakārtotā portfeļa kredītu kvalitātes pasliktināšanos;

d)        iegūts kvalificēta juridiskā padomnieka atzinums, kas apstiprina kredītaizsardzības piemērojamību visās attiecīgajās jurisdikcijās;

e)        vērtspapīrošanas dokumentācijā ir skaidri jānosaka, atbilstīgos gadījumos, ka jebkura vērtspapīrošanas pozīciju pirkšana vai pārpirkšana, ko iniciators vai sponsors veic, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, drīkst notikt vienīgi godīgas konkurences apstākļos;

f)         ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

i)         dzēšanas iespēja ir īstenojama pēc iestādes iniciatores izvēles,

ii)        to var īstenot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no vērtspapīroto riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti,

iii)       tā nav strukturēta tā, lai zaudējumu gadījumā neattiecinātu tos uz kredīta kvalitātes uzlabošanas pozīciju vai citām ieguldītāju pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta, lai nodrošinātu kredīta kvalitātes uzlabošanu.

6.        Kompetentās iestādes nepārtraukti informē EBI par īpašiem gadījumiem, kas minēti 2. punktā, kad riska darījumu riska svērtās vērtības varbūtējā samazināšana nav pamatota ar proporcionālu kredītriska pārcelšanu trešām personām un iestāžu ieguvumu, piemērojot 4. punktu. Eiropas Banku iestāde uzrauga dažādās prakses šajā jomā un pieņem pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

3. iedaļa

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana

1. apakšiedaļa

Principi

240. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana

1.        Ja iestāde iniciatore ir pārvedusi būtisku kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapīrotajiem riska darījumiem saskaņā ar 2. iedaļu, šī iestāde var:

a)        tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā izslēgt no riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina vai, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu aprēķina riska darījumus, kas pakļauti vērtspapīrošanai;

b)        sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā aprēķināt riska darījumu riska svērto vērtību un, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu summu vērtspapīrošanas riska darījumiem atbilstoši 244. un 245. pantam.

2.        Ja iestāde iniciatore ir nolēmusi piemērot 1. punktu, tā aprēķina šajā nodaļā aprakstītās riska darījumu riska svērtās vērtības pozīcijām, kuras varētu būt tās turējumā vērtspapīrošanā.

Ja iestāde iniciatore nav pārcēlusi būtisku kredītrisku vai ir nolēmusi nepiemērot 1. punktu, tai nav jāaprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības nevienai pozīcijai, kas tai varētu būt attiecīgajā vērtspapīrošanā, bet ir jāturpina iekļaut vērtspapīrotos riska darījumus savos riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinos tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.

3.        Ja riska darījums notiek ar vairākiem vērtspapīrošanas laidieniem, riska darījumu katrā laidienā uzskata par atsevišķu vērtspapīrošanas pozīciju. Uzskata, ka vērtspapīrošanas pozīciju kredītaizsardzības nodrošinātāji ir vērtspapīrošanas pozīciju turētāji. Vērtspapīrošanas pozīcijas ietver arī vērtspapīrošanas riska darījumus ar procentu likmēm vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem.

4.        Ja vien vērtspapīrošanas pozīcija nav atņemta no kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 33. panta 1. punkta k) apakšpunktu, riska darījumu riska svērto vērtību iekļauj iestādes kopējā risku svērtajā vērtībā 87. panta 3. punkta nolūkā.

5.        Vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar 241. pantu, piemērojot saistīto kopējo riska pakāpi.

6.        Kopējo riska pakāpi nosaka kā šajā nodaļā noteiktās riska pakāpes un jebkuras papildu riska pakāpes summu saskaņā ar 396. pantu.

241. pants

Riska darījuma vērtība

1.        Riska darījuma vērtību aprēķina šādi:

a)        ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas paliek pēc tam, kad ir piemērotas īpašas kredītriska korekcijas;

b)        ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas aprēķināta, neņemot vērā nekādas veiktās kredītriska korekcijas;

c)        ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu, ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālā vērtība, atņemot jebkuras specifiskās vērtspapīrošanas pozīcijas kredītriska korekcijas, reizināta ar korekcijas pakāpi, kā ir aprakstīts šajā nodaļā. Korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav norādīts citādi;

d)        ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu, ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālā vērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi, kā ir aprakstīts šajā nodaļā. Korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav norādīts citādi;

e)        riska darījuma vērtību darījuma partnera II pielikumā norādīto atvasināto finanšu instrumentu kredītriskam nosaka saskaņā ar 6. nodaļu.

2.        Ja iestādei ir divas vai vairākas vērtspapīrošanas pozīcijas, kas pārklājas, iestāde tādā mērā, kā tās pārklājas, iekļauj riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā tikai to pozīciju vai pozīcijas daļu, kura rada lielākās riska darījumu riska svērtās vērtības. Iestāde var arī atzīt šādu pārklāšanos starp konkrētā riska pašu kapitāla prasībām pozīcijām tirdzniecības portfelī un pašu kapitāla prasībām vērtspapīrošanas pozīcijām netirdzniecības portfelī ar noteikumu, ka iestāde spēj aprēķināt un salīdzināt pašu kapitāla prasības saistītajām pozīcijām. Šā punkta nolūkā pārklāšanās notiek, ja pozīcijas pilnīgi vai daļēji atspoguļo riska darījumus ar vienu un to pašu risku tā, ka pārklāšanās apjomā tas ir viens riska darījums.

3.        Ja pozīcijām ABKV ir piemērojams 263. panta c) punkts, iestāde var izmantot riska pakāpi, kas piešķirta saskaņā ar vienošanos par likviditātes nodrošināšanu, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību ABKV, ar noteikumu, ka 100 % ABKV, kuri emitēti programmas ietvaros, sedz šī vai cita vienošanās par likviditātes nodrošināšanu un visu šo vienošanos par likviditātes nodrošināšanu rangi ir vienādi ar ABKV tā, ka tie veido pārklājušās pozīcijas.

Iestāde paziņo kompetentajām iestādēm par labumu, ko tā gūst no šāda veida pieejas.

242. pants

Kredītriska mazināšanas atzīšana vērtspapīrošanas pozīcijām

1.        Iestāde var atzīt fondēto vai nefondēto kredītaizsardzību, kas saņemta attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju saskaņā ar 4. nodaļu un saskaņā ar šajā nodaļā un 4. nodaļā izklāstītajām prasībām.

Atbilstīga fondētā kredītaizsardzība tiek attiecināta uz finanšu nodrošinājumu, kas ir atbilstīgs riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 2. nodaļu, kā ir noteikts 4. nodaļā, un tā atzīšana ir saistāma ar attiecīgo prasību izpildi, kuras noteiktas 4. nodaļā.

2.        Atbilstīga nefondētā kredītaizsardzība un nefondētās kredītaizsardzības devēji ir tikai tādi, kas ir atbilstīgi saskaņā ar 4. nodaļu, un to atzīšana ir saistāma ar attiecīgo prasību izpildi, kuras noteiktas saskaņā ar šo 4. nodaļu.

3.        Neskarot 2. punktu, atbilstīgiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem, kas uzskaitīti 197. pantā, ir jābūt atzītas ĀKNI kredīta novērtējumam, kurš saskaņā ar 131. pantu ir jāsaista ar kredīta kvalitātes 3. pakāpi un augstāku un kuram brīdī, kad kredītaizsardzība atzīta pirmo reizi, ir jābūt saistītam ar kredīta kvalitātes 2. pakāpi vai augstāku. Iestādes, kurām ir atļauja piemērot IRB metodi tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, var novērtēt atbilstību saskaņā ar pirmo teikumu, pamatojoties uz aizsardzības devēja PD līdzvērtīgumu PD, kas saistīta ar kredīta kvalitātes pakāpēm, kuras minētas 131. pantā.

4.        Atkāpjoties no 2. punkta, SSPE ir atbilstīgi aizsardzības devēji, ja tiem pieder aktīvi, kuri atzīstami par atbilstīgu finanšu nodrošinājumu un uz kuriem nav iepriekšēju tiesību vai iespējamu tiesību, vai tādu, kas ir līdzvērtīgas iespējamām tiesībām iestādēm, kuras saņem nefondēto kredītaizsardzību, un ja ir izpildītas visas 4. nodaļā iekļautās prasības par finanšu nodrošinājuma atzīšanu. Šādos gadījumos GA (aizsardzības summa, kas koriģēta saistībā ar valūtu nesakritību un termiņa nesakritību saskaņā ar 4. nodaļas nosacījumiem) nepārsniedz šo aktīvu svārstīguma dēļ koriģēto tirgus vērtību un g (riska darījumu ar aizsardzības devēju riska pakāpe, kā ir norādīts saskaņā ar standartizēto metodi) nosaka kā vidēji svērto riska pakāpi, kas būtu piemērojama šiem aktīviem kā finanšu nodrošinājumam saskaņā ar standartizēto metodi.

243. pants

Netiešs atbalsts

1.        Iestāde sponsore vai iestāde iniciatore, kura attiecībā uz vērtspapīrošanas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu ir rīkojusies saskaņā ar 240. panta 1. un 2. punktu vai ir pārdevusi sava tirdzniecības portfeļa finanšu instrumentus tā, ka tai vairs nav jāpatur pašu kapitāls saistībā ar šo instrumentu risku, nevar nodrošināt atbalstu vērtspapīrošanai, pārsniedzot savas līgumsaistības, ar mērķi samazināt ieguldītāju iespējamos vai faktiskos zaudējumus. Darījums nav uzskatāms par atbalsta sniegšanu, ja tas ir noticis godīgas konkurences apstākļos un ir ņemts vērā, novērtējot būtisku riska pārcelšanu. Neraugoties uz to, vai tas sniedz atbalstu, par jebkuru šādu darījumu ir jāziņo kompetentajām iestādēm un tam ir jāveic iestādes kredīta pārbaudes un apstiprināšanas process. Iestāde, novērtējot to, vai darījums nav strukturēts tā, lai sniegtu atbalstu, pienācīgi apsver vismaz turpmāk uzskaitīto:

a)        atpirkšanas cenu;

b)        iestādes kapitāla un likviditātes pozīcijas pirms un pēc atpirkšanas;

c)        vērtspapīroto riska darījumu rezultātus;

d)        vērtspapīrošanas pozīciju rezultātus.

2.        EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par to, kas ir uzskatāms par godīgas konkurences apstākļiem un kad darījums nav strukturēts tā, lai sniegtu atbalstu.

3.        Ja iestāde iniciatore vai iestāde sponsore neievēro 1. punkta noteikumus attiecībā uz vērtspapīrošanu, šīs iestādes rīcībā ir jābūt vismaz tādam pašu kapitālam par visiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, it kā tiem nebūtu piemērota vērtspapīrošana.

2. apakšiedaļa

Iestādes iniciatores veiktais riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķins sintētiskā vērtspapīrošanā vērtspapīrotiem riska darījumiem

244. pants

Vispārējs režīms

Aprēķinot riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrotajiem riska darījumiem, ja ir izpildīti 239. panta nosacījumi, sintētiskās vērtspapīrošanas iestāde iniciatore, ievērojot 245. pantu, izmanto atbilstošās aprēķina metodes, kas norādītas šajā iedaļā, nevis tās, kas norādītas 2. nodaļā. Iestādēm, kuras riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar 3. nodaļu, paredzamo zaudējumu summa šādiem riska darījumiem ir 25 % no paredzamajiem zaudējumiem, ja riska darījums nav nodots trešai personai.

Pirmajā daļā noteiktās prasības ir piemērojamas visam vērtspapīrošanā iekļauto riska darījumu portfelim. Saskaņā ar 245. pantu iestāde iniciatore aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas laidieniem saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, ieskaitot tos laidienus, kuriem iestāde atzīst kredītriska mazināšanu saskaņā ar 242. pantu, un tādā gadījumā riska pakāpi, kas piemērojama šai pozīcijai, var grozīt saskaņā ar 4. nodaļu, ja ir ievērotas šajā nodaļā noteiktās prasības.

245. pants

Pieeja termiņu nesakritībai sintētiskajā vērtspapīrošanā

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 244. pantu, jebkādu termiņu nesakritību starp kredītaizsardzības, ar kuras palīdzību panāk sadalīšanu laidienos, termiņu un vērtspapīroto riska darījumu termiņu ņem vērā šādi:

a)          par vērtspapīroto riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, ievērojot piecu gadu maksimumu. Kredītaizsardzības termiņu nosaka saskaņā ar 4. nodaļu;

b)          iestāde iniciatore ignorē jebkādu termiņu nesakritību, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības laidieniem, kurus šīs iedaļas ietvaros saista ar 1250 % riska pakāpi. Visiem citiem laidieniem piemēro 4. nodaļā izklāstīto termiņu nesakritības pieeju, izmantojot šādu formulu:

 

kur:

RW^* =  riska darījumu riska svērtās vērtības 87. panta a) apakšpunkta nolūkā;

RW_Ass = riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem, ja tie nebūtu vērtspapīroti, aprēķinātas proporcionāli;

RW_SP = riska darījumu riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 244. pantu, ja nav termiņu nesakritības;

T =      pamatā esošo riska darījumu termiņš, kas izteikts gados;

t =       kredītaizsardzības termiņš, kas izteikts gados;

t^* =      0,25.

3. apakšiedaļa

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana saskaņā ar standartizēto metodi

246. pants

Riska pakāpes

Saskaņā ar 247. pantu vērtspapīrošanas pozīcijai, kurai piešķirts reitings, vai atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijai riska darījumu riska svērto vērtību iestāde aprēķina, piemērojot riska darījumu vērtībai attiecīgo riska pakāpi.

Attiecīgā riska pakāpe ir 1. tabulā norādītā riska pakāpe, ar kuru ir saistīts pozīcijas kredīta novērtējums saskaņā ar 4. iedaļu.

1. tabula
Kredīta kvalitātes pakāpe	1	2	3	4 (tikai tiem kredīta novērtējumiem, kas nav īstermiņa kredīta novērtējumi)	Visas pārējās kredīta kvalitātes pakāpes
Vērtspapīrošanas pozīcijas	20%	50%	100%	350%	1250%
Atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas	40%	100%	225%	650%	1250%

Ievērojot 247. līdz 250. panta prasības, vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina, piemērojot 1250 % riska pakāpi.

247. pants

Iestāde iniciatore un iestāde sponsore

Iestāde iniciatore vai iestāde sponsore riska darījumu riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas iestādes vērtspapīrošanas pozīcijām, individuālā vērtspapīrošanā var noteikt ne lielākas kā riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kuras aprēķina vērtspapīrošanas riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapīroti, ar nosacījumu, ka 150 % riska pakāpe tiek piemērota:

a)          visiem posteņiem, kuros tobrīd ir saistību neizpilde;

b)          visiem posteņiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku starp vērtspapīrotajiem riska darījumiem saskaņā ar 123. pantu.

248. pants

Pozīcijas bez reitinga

1.        Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga, iestāde var piemērot riska vidējo svērto vērtību, kuru iestāde, kas ir riska darījuma turētāja, piemērotu vērtspapīrotajam darījumam saskaņā ar 2. nodaļu, reizinot to ar 2. punktā minēto koncentrācijas koeficientu. Šim nolūkam iestāde zina vērtspapīroto riska darījumu portfeļa, kas vienmēr ir vērtspapīrots, sastāvu.

2.        Šis koncentrācijas koeficients ir vienāds ar visu laidienu nominālo vērtību summu, ko dala ar nominālo vērtību summu visiem laidieniem, kuri ir zemākas kārtas vai tās pašas kārtas ar laidienu, kurā ir šī pozīcija, ieskaitot arī šo laidienu. Aprēķinātā riska pakāpe nedrīkst būt augstāka par 1250 % vai zemāka par jebkuru riska pakāpi, ko piešķir augstākam laidienam ar reitingu. Ja iestāde nevar noteikt riska pakāpes, kas būtu piešķiramas vērtspapīrojamiem riska darījumiem saskaņā ar 2. nodaļu, tā šai pozīcijai piešķir 1250 % riska pakāpi.

249. pants

Vērtspapīrošanas pozīcijas otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā

Ja ir iespējama izdevīgāka pieeja attiecībā uz vienošanos par likviditātes nodrošināšanu bez reitinga saskaņā ar 250. panta noteikumiem, iestāde var piemērot vērtspapīrošanas pozīcijām, kas atbilst turpmāk minētajiem nosacījumiem, riska pakāpi, kura ir lielāka par 100 %, vai augstāko no riska pakāpēm, ko iestāde, kurai pieder riska darījumi, varētu piemērot jebkuram no vērtspapīrojamiem riska darījumiem saskaņā ar 2. nodaļu:

a)          vērtspapīrošanas pozīcija ir laidienā, kurš ekonomiski ir otrās kārtas zaudējumu pozīcijā vai labākā pozīcijā vērtspapīrošanā, un pirmās kārtas zaudējumu laidienam jānodrošina jēgpilna kredīta kvalitātes uzlabošana otrās kārtas zaudējumu laidienam;

b)          vērtspapīrošanas pozīcijas kvalitāte ir līdzvērtīga ieguldījumu pakāpei vai augstāka;

c)          vērtspapīrošanas pozīcijas turētāja ir iestāde, kura nav pozīcijas turētāja pirmajā zaudējumu laidienā.

250. pants

Vienošanās par likviditātes nodrošinājumiem bez reitinga

1.        Lai noteiktu vienošanās par likviditātes nodrošinājumiem bez reitinga riska darījuma vērtību, iestādes var piemērot 50 % korekcijas pakāpi tās nominālai vērtībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        vienošanās par likviditātes nodrošinājumu dokumentācijā skaidri norāda un ierobežo apstākļus, kādos nodrošinājumu var izmantot;

b)        likviditātes nodrošinājumu nedrīkst izmantot zaudējumu segšanai, kas likviditātes nodrošinājuma izmantošanas brīdī jau ir radušies, un it īpaši nodrošināt likviditāti attiecībā uz riska darījumiem, kuros saistības netiek pildītas izmantošanas brīdī, vai iegādājoties aktīvus par augstāku cenu nekā to patiesā vērtība;

c)        likviditātes nodrošinājumu nedrīkst izmantot, lai nodrošinātu pastāvīgu vai regulāru finansējumu vērtspapīrošanas darījumiem;

d)        izmantotā likviditātes nodrošinājuma atmaksāšana nedrīkst būt pakārtota ieguldītāju prasījumiem, izņemot prasījumus, kas izriet no procentu likmju vai valūtas atvasināto finanšu instrumentu līgumiem, apkalpošanas vai līdzīgiem maksājumiem. Atmaksāšanu nedrīkst arī atlikt vai atteikties no tās;

e)        likviditātes nodrošinājumu nedrīkst izmantot, ja viss kredīta kvalitātes uzlabojums, kurš atbalsta likviditātes nodrošinājumu, jau ir izmantots;

f)         vienošanās par likviditātes nodrošinājumu ietver noteikumu, kas paredz automātisku šīs summas samazinājumu par tādu riska darījumu summu, kuros netiek pildītas saistības, ja „saistību nepildīšana” atbilst 3. nodaļā sniegtajai definīcijai vai vērtspapīroto riska darījumu portfelis sastāv no instrumentiem ar reitingu, un vienošanās par likviditātes nodrošinājumu tiek pārtraukta, ja portfeļa vidējā kvalitāte ir kļuvusi zemāka par ieguldījumu pakāpi.

Piemērojamā riska pakāpe ir augstākā riska pakāpe, ko jebkuram no vērtspapīrotajiem riska darījumiem būtu piemērojusi iestāde, kurai ir šie riska darījumi, saskaņā ar 2. nodaļu.

2.        Lai noteiktu vienošanās par naudas aizdevumu riska darījuma vērtību, var piemērot 0 % korekcijas pakāpi vienošanās par likviditātes nodrošinājumu nominālai vērtībai, ja tā ir bez nosacījumiem atsaucama, pieņemot, ka tiek izpildīti 1. punkta nosacījumi un ka prasījums atmaksāt aizdoto naudu ir augstāka ranga prasījums attiecībā pret citiem prasījumiem par naudas plūsmām no vērtspapīrotajiem riska darījumiem.

251. pants

Papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamo riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem

1.        Ja notiek tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošana, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, tad iestāde iniciatore atbilstoši šim pantam aprēķina papildu riska darījumu riska svērto vērtību, ņemot vērā, ka kredītriska līmenis var palielināties priekšlaicīgas amortizācijas nosacījuma piemērošanas rezultātā.

2.        Iestāde aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz iniciatores līdzdalības un ieguldītāju līdzdalības riska darījumu vērtības summu.

Ja vērtspapīrošanas riska darījumi ietver gan atjaunojamus riska darījumus, gan neatjaunojamus riska darījumus, iestāde iniciatore piemēro 3. līdz 6. punktā izklāstīto metodi tai pakārtoto portfeļa daļai, kas satur atjaunojamus riska darījumus.

Iniciatores līdzdalības riska darījuma vērtība ir riska darījuma vērtība, ko veido vērtspapīrotā portfeļa izmantotā nosacītā daļa un kuras proporcija attiecībā pret kopējo šā portfeļa summu nosaka proporciju naudas plūsmai, kuru rada pamatsummas un procentu saņemšana un citas saistītās summas, kas nav atbilstošas maksājumiem vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem. Iniciatores līdzdalība nav pakārtota ieguldītāju līdzdalībai. Ieguldītāju līdzdalības riska darījuma vērtība ir riska darījuma vērtība, ko veido portfeļa izmantoto summu atlikusī nosacītā daļa.

Riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz iniciatores riska darījuma vērtību aprēķina kā proporcionālu riska darījumu daļu vērtspapīrotajiem riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapīroti.

3.        No 1. punktā noteiktās papildu riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas ir atbrīvotas šādu vērtspapīrošanas veidu iniciatores:

a)        atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošana, kurā ieguldītāji pilnībā uzņemas risku, kas izriet no aizņēmēju rīcības nākotnē, tā, ka iestāde iniciatore neuzņemas risku pat pēc tam, kad ir notikusi priekšlaicīga amortizācija;

b)        vērtspapīrošana, kurā priekšlaicīgu amortizāciju izraisa tikai tādi notikumi, kas nav saistīti ar vērtspapīroto aktīvu kvalitāti vai iestādes iniciatores darbības rezultātiem, piemēram, būtiskas izmaiņas nodokļu likumos vai regulās.

4.        Iestādei iniciatorei, kas veic papildu riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu saskaņā ar pirmo punktu, kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība attiecībā uz tās pozīcijām ieguldītāju līdzdalībā un riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst būt lielāka par lielāko no:

a)        riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas aprēķinātas iestādes pozīcijai ieguldītāju līdzdalībā;

b)        riska darījumu riska svērtajām vērtībām, ko vērtspapīrotajiem riska darījumiem apmērā, kurš ir vienāds ar ieguldītāju līdzdalību, būtu aprēķinājusi iestāde, kam ir šie vērtspapīrotie riska darījumi, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapīroti.

Tīro ienākumu atskaitījumus, ja tādi ir, kas rodas no gaidāmo ienākumu kapitalizācijas, kura tiek pieprasīta saskaņā ar 29. panta 1. punktu, neiekļauj iepriekšējā daļā minētajā maksimālajā summā.

5.        Riska darījumu riska svērto vērtību, kas aprēķināma saskaņā ar 1. punktu, nosaka, reizinot ieguldītāju līdzdalības riska darījuma vērtību ar attiecīgu korekcijas pakāpi, kā norādīts šā panta 6. līdz 9. punktā, un ar vidējo svērto riska pakāpi, kura būtu piemērojama vērtspapīrotajiem riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapīroti.

Priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums uzskatāms par kontrolētu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestādei iniciatorei ir izstrādāts atbilstošs kapitāla/likviditātes plāns, lai nodrošinātu pietiekamu pašu kapitālu un likviditāti priekšlaicīgas amortizācijas gadījumā;

b)        darījuma termiņa laikā procentu un pamatsummas maksājumi, izdevumi, zaudējumi un atgūstamās summas tiek sadalītas proporcionāli iniciatores un ieguldītāju līdzdalībai, pamatojoties uz debitoru parādu atlikumu katra mēneša noteiktā(-os) datumā(-os);

c)        amortizācijas periodu uzskata par pietiekamu, ja priekšlaicīgas amortizācijas perioda sākumā ir atmaksāti vai atzīti par saistības nepildošiem 90 % no kopējā parāda (iniciatores un ieguldītāju līdzdalība);

d)        atmaksāšanas ātrums nav lielāks par ātrumu, kāds būtu bijis, ja amortizācija būtu notikusi lineāri periodā, kas noteikts c) apakšpunktā.

6.        Ja tiek vērtspapīroti bez saistību uzņemšanās un bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma atsaucamie riska darījumi ar privātpersonām vai MVU un ja vērtspapīrošanas darījums satur priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, un priekšlaicīgu amortizāciju izraisa atlikusī starpība, kas ir kļuvusi zemāka par noteikto līmeni, iestādes salīdzina triju mēnešu vidējo atlikušo starpību ar atlikušo starpību, kura iestādei jānodrošina.

Ja vērtspapīrošana nepieprasa atlikušās starpības atrašanos noteiktā līmenī, par atsauces līmeni uzskata tādu, kas ir par 4,5 procentu punktiem augstāks nekā atlikušās starpības līmenis, kas izraisa priekšlaicīgu amortizāciju.

Piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa, saskaņā ar 2. tabulu.

2. tabula
	Vērtspapīrošana ar kontrolētu priekšlaicīgu amortizāciju	Vērtspapīrošana ar nekontrolētu priekšlaicīgu amortizāciju
3 mēnešu vidējā atlikusī starpība	Korekcijas pakāpe	Korekcijas pakāpe
Virs A līmeņa	0 %	0 %
A līmenis	1 %	5 %
B līmenis	2 %	15 %
C līmenis	10 %	50 %
D līmenis	20 %	100 %
E līmenis	40 %	100 %

kur:

a)        „A līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka par 133,33 % no atlikušās starpības atsauces līmeņa, taču ne mazāka par 100 % no šā atsauces līmeņa;

b)        „B līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka par 100 % no atlikušās starpības atsauces līmeņa, taču ne mazāka par 75 % no šā atsauces līmeņa;

c)        „C līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka par 75 % no atlikušās starpības atsauces līmeņa, taču ne mazāka par 50 % no šā atsauces līmeņa;

d)        „D līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka par 50 % no atlikušās starpības atsauces līmeņa, taču ne mazāka par 25 % no šā atsauces līmeņa;

e)        „E līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka par 25 % no atlikušās starpības atsauces līmeņa.

7.        Ja tiek vērtspapīroti bez saistību uzņemšanās un bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma atsaucamie riska darījumi ar privātpersonām vai MVU un ja vērtspapīrošanas darījums satur priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, un priekšlaicīgu amortizāciju izraisa kvantitatīvā vērtība attiecībā uz kaut ko citu, nevis triju mēnešu vidējo atlikušo starpību, saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, nosakot norādīto korekcijas pakāpi, var piemērot pieeju, kas līdzīga 6. punktā aprakstītajam. Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        šī pieeja ir piemērotāka, jo firma var izveidot kvantitatīva mērījuma ekvivalentu attiecībā uz kvantitatīvu vērtību, kas ierosina priekšlaicīgu amortizāciju, atlikušās starpības atsauces līmenim;

b)        šī pieeja noved pie riska mērījuma, kad kredītrisks, kuram iestāde ir pakļauta, var palielināties pēc tam, kad iedarbojas priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums, kurš ir tik piesardzīgs, cik aprēķināts saskaņā ar 6. punktu.

8.          Visos citos atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanas darījumos, kas satur kontrolētas priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, piemēro 90 % korekcijas pakāpi.

9.          Visos citos atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanas darījumos, kas satur nekontrolētas priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, piemēro 100 % korekcijas pakāpi.

252. pants

Kredītriska mazināšana vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar standartizēto metodi

Ja vērtspapīrošanas pozīcijai ir iegūta kredītaizsardzība, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu iespējams mainīt saskaņā ar 4. nodaļu.

253. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības mazināšana

Kā ir paredzēts 33. panta 1. punkta k) apakšpunktā, attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1250 % riska pakāpi, iestāde var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā samazināt pašu kapitālu par šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. Šim nolūkam riska darījuma vērtības aprēķinā var ņemt vērā atbilstīgu fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 252. pantu.

Ja iestāde iniciatore izmanto šo alternatīvu, tā var summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par summu, kas samazināta saskaņā ar 33. panta 1. punkta k) apakšpunktu, atskaitīt no summas, kas 247. pantā minēta kā riska darījumu riska svērtā vērtība, kura tobrīd jāaprēķina vērtspapīrotajiem riska darījumiem, ja tie nebūtu vērtspapīroti.

4. apakšiedaļa

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana saskaņā ar IRB metodi

254. pants

Metožu hierarhija

1.        Iestādes izmanto metodes saskaņā ar šādu hierarhiju:

a)        pozīcijai ar reitingu vai pozīcijai, uz kuru var attiecināt iespējamo reitingu, riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot 256. pantā noteikto uz reitingiem balstīto metodi;

b)        pozīcijai bez reitinga iestāde var izmantot 257. pantā noteikto uzraudzības formulas metodi, ja tā var nodrošināt PD aplēses un, atbilstīgā gadījumā, EAD un LGD kā ievaddatus uzraudzības formulas metodei atbilstoši prasībām šo parametru aplēšu noteikšanai saskaņā ar uz iekšējiem reitingiem balstīto metodi atbilstoši 3. nodaļai. Iestāde, kura nav iestāde iniciatore, uzraudzības formulas metodi var izmantot tikai ar kompetentu iestāžu atļauju, kuru piešķir tad, ja iestāde izpilda iepriekšējā teikumā minētās prasības;

c)        kā alternatīvu b) apakšpunktam un vienīgi pozīcijām bez reitinga ABKV programmās iestāde var izmantot iekšējās novērtēšanas metodi, kā ir norādīts 3. punktā, ja kompetentās iestādes ir atļāvušas to darīt;

d)        visos pārējos gadījumos vērtspapīrošanas pozīcijām bez reitinga piešķir 1250 % riska pakāpi.

2.        Lai varētu izmantot iespējamos reitingus, iestāde pozīcijai bez reitinga piešķir iespējamo kredīta novērtējumu, kas ir ekvivalents kredīta novērtējumam tām atsauces pozīcijām ar reitingu, kuras ir visaugstākās kārtas pozīcijas, kas ir visos aspektos pakārtotas attiecīgajai vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        atsauces pozīcijas visos aspektos ir pakārtotas vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga;

b)        atsauces pozīciju termiņš ir vienāds vai garāks par attiecīgās pozīcijas bez reitinga termiņu;

c)        jebkuru iespējamo reitingu pastāvīgi atjaunina, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas atsauces pozīciju kredīta novērtējumā.

2.        Kompetentās iestādes piešķir kredītiestādēm atļauju izmantot „iekšējās novērtēšanas metodi”, kas izklāstīta 4. punktā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)        komerciālo vērtspapīru, kas emitēti ABKV programmā, pozīcijām jābūt piešķirtam reitingam;

b)        pozīcijas kredīta kvalitātes iekšējais novērtējums atspoguļo vienas vai vairāku atbilstīgu ĀKNI vērtspapīrošanas metodoloģiju vērtspapīru reitingu noteikšanai, kas ir nodrošināti ar tāda paša veida riska darījumiem kā vērtspapīrotie riska darījumi;

c)        to ĀKNI skaitā, kuru metodoloģija jāievēro, kā pieprasīts b) apakšpunktā, ir iekļautas tās ĀKNI, kuras ir sniegušas ārējo reitingu ABKV programmā emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem. Kvantitatīviem elementiem, piemēram, stresa faktoriem, kurus izmanto, piešķirot pozīcijai noteiktu kredīta kvalitāti, jābūt vismaz tikpat konservatīviem kā tie, kurus attiecīgajā novērtēšanas metodoloģijā izmanto minētās ĀKNI;

d)        izstrādājot savu iekšējās novērtēšanas metodoloģiju, iestādei jāņem vērā attiecīgās atbilstīgo ĀKNI publicētās reitingu metodoloģijas, ar kurām novērtē ABKV programmas komerciālos vērtspapīrus. Šo apsvērumu iestāde dokumentē un regulāri atjaunina, kā izklāstīts g) apakšpunktā;

e)        iestādes iekšējās novērtēšanas metodoloģijā iekļauj reitingu kategorijas; ir jābūt atbilstībai starp šīm reitingu kategorijām un atbilstīgo ĀKNI kredītu novērtējumiem. Šī atbilstība ir precīzi dokumentējama;

f)         iekšējās novērtēšanas metodoloģiju izmanto iestādes iekšējos riska pārvaldības procesos, tostarp lēmumu pieņemšanā, vadības informācijā un iekšējā kapitāla sadales procesos;

g)        iekšējie vai ārējie revidenti, ĀKNI vai iestādes iekšējā kredītu uzraudzības vai riska pārvaldības struktūrvienība regulāri pārskata iekšējās novērtēšanas procesu un iekšējo novērtējumu kvalitāti iestādes riska darījumu kvalitātei ABKV programmā. Ja iestādes iekšējie revidenti, kredītu uzraudzības vai riska pārvaldības struktūrvienības veic šādu pārskatu, šīm funkcijām ir jābūt neatkarīgām no ABKV programmas darījumu līnijas, kā arī no attiecībām ar klientiem;

h)        iestāde seko savu iekšējo reitingu attīstībai laika gaitā, lai novērtētu savas iekšējās novērtēšanas metodoloģijas darbības rezultātus, un nepieciešamības gadījumā veic šīs metodoloģijas korekcijas, ja riska darījumu rezultāti regulāri atšķiras no iekšējos reitingos norādītajiem;

i)         ABKV programmā iekļauj sākotnējās izvietošanas standartus kredītu un ieguldījumu pamatnostādņu veidā. Pieņemot lēmumu par aktīva iegādi, ABKV programmas pārvaldnieks ņem vērā iegādājamā aktīva veidu, to riska darījumu veidu un naudas vērtību, kas izriet no likviditātes nodrošināšanas un kredītu kvalitātes uzlabošanas noteikumiem, zaudējumu sadali un aktīvu juridisko un ekonomisko nodalīšanu no struktūras, kas šos aktīvus pārdod. Ir jāveic aktīvu pārdevēja riska profila kredītanalīze, iekļaujot tajā iepriekšējo un nākotnē paredzamo finanšu rezultātu analīzi, esošo tirgus situāciju, nākotnē paredzamo konkurētspēju, parādsaistību rādītāju, naudas plūsmu, procentu segumu un parādu reitingu. Turklāt jāveic arī pārdevēja sākotnējās izvietošanas standartu, klientu apkalpošanas spēju un iekasēšanas procesu analīze;

j)         ABKV programmas sākotnējās izvietošanas standartiem jānosaka obligātie aktīvu atbilstības kritēriji, kas jo īpaši:

i)         nepieļauj iespēju iegādāties aktīvus, kuriem ir būtisks kavējums vai par kuriem netiek pildītas saistības,

ii)        ierobežo pārmērīgu koncentrāciju attiecībā uz vienu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu,

iii)       ierobežo iegādājamo aktīvu veidus;

k)        ABKV programmai ir kārtība un procedūras, kurās ņemta vērā apkalpojošās komercsabiedrības darbības spēja un kredīta kvalitāte. ABKV programma mazina pārdevēja un apkalpojošās komercsabiedrības risku, izmantojot dažādas metodes, piemēram, mehānismus, kuru pamatā ir pašreizējā kredīta kvalitāte, kas varētu nepieļaut līdzekļu sajaukšanos;

l)         apkopoto zaudējumu aplēsē aktīvu portfelī, kura iegāde tiek apsvērta ABKV programmā, ņem vērā visus iespējamos riska avotus, piemēram, kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku. Ja kredīta kvalitātes uzlabošanas apjoms, kuru sniedz aktīvu pārdevējs, ir noteikts, pamatojoties tikai uz kredītrisku, izveido atsevišķu rezervi atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, ja atgūstamās vērtības samazinājuma risks attiecīgajam riska darījumu portfelim ir būtisks. Turklāt, aprēķinot pieprasīto uzlabošanas līmeni, programmā izskata vēsturisko informāciju par vairākiem gadiem, iekļaujot arī zaudējumus, kavējumus, atgūstamās vērtības samazinājumu un debitoru parādu apgrozījumu;

m)       ABKV programmā iekļauj strukturālus mehānismus, piemēram, pakāpeniskas likvidēšanas mehānismus, riska darījumu iegādei, lai mazinātu pakārtotā portfeļa iespējamo kredīta kvalitātes pasliktināšanos.

3.        Saskaņā ar iekšējā novērtējuma metodi iestāde pozīcijai bez reitinga piešķir vienu no reitingu kategorijām, kas aprakstītas 3. punkta e) apakšpunktā. Pozīcijai tiek piešķirts atvasināts reitings, kas atbilst kredīta novērtējumam, kurš atbilst šai reitingu kategorijai, kā noteikts 3. punkta e) apakšpunktā. Ja šis atvasinātais reitings, sākot vērtspapīrošanu, atbilst ieguldījumu kategorijai vai ir augstāks, tas ir pielīdzināms atbilstīgam kredīta novērtējumam, ko sniegusi atbilstīga ĀKNI riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina nolūkiem.

4.        Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju izmantot iekšējā novērtējuma metodi, neatgriežas pie citu metožu izmantošanas, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestāde ir pierādījusi kompetentajai iestādei, ka iestādei ir pamatots iemesls to darīt;

b)        iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

255. pants

Maksimālā riska darījumu riska svērtā vērtība

Iestādei iniciatorei, iestādei sponsorei vai citām iestādēm, kuras var aprēķināt K_IRB, riska svērto vērtību, kas aprēķināta attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, var ierobežot līdz tādai summai, kura izpildītu pašu kapitāla prasību saskaņā ar 87. panta 3. punktu un ir vienāda ar 8 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kas rastos, ja vērtspapīrotie aktīvi netiktu vērtspapīroti un būtu iekļauti iestādes bilancē, pieskaitot paredzamos zaudējumus no šiem riska darījumiem.

256. pants

Uz reitingiem balstītā metode

1.        Saskaņā ar uz reitingiem balstīto metodi vērtspapīrošanas pozīcijai, kurai piešķirts reitings, vai atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijai riska darījumu riska svērto vērtību iestāde aprēķina, piemērojot riska darījumu vērtībai attiecīgo riska pakāpi un rezultātu reizinot ar 1,06.

Attiecīgā riska pakāpe ir 4. tabulā norādītā riska pakāpe, ar kuru ir saistīts pozīcijas kredīta novērtējums saskaņā ar 4. iedaļu.

4. tabula
Kredīta kvalitātes pakāpe		Vērtspapīrošanas pozīcijas			Atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas
Kredīta novērtējums, izņemot īstermiņa	Īstermiņa kredīta novērtējums	A	B	C	D	E
1	1	7%	12%	20%	20%	30%
2		8%	15%	25%	25%	40%
3		10%	18%	35%	35%	50%
4	2	12%	20%		40%	65%
5		20%	35%		60%	100%
6		35%	50%		100%	150%
7	3	60%	75%		150%	225%
8		100%			200%	350%
9		250%			300%	500%
10		425%			500%	650%
11		650%			750%	850%
Visi pārējie, kam nav piešķirts reitings		1250%

Šīs 4. tabulas C slejā norādītās pakāpes piemēro tad, ja vērtspapīrošanas pozīcija nav atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcija un ja vērtspapīroto riska darījumu faktiskais skaits ir mazāks par seši.

Pārējām vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas, piemēro riska pakāpes, kuras norādītas B slejā; riska pakāpes, kas norādītas A slejā, piemēro tikai tad, ja šī pozīcija ir augstākas prioritātes laidiens.

Atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijām piemēro E slejā norādītās pakāpes, D slejā norādītās riska pakāpes piemēro tikai tad, ja šī atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcija ir atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas augstākas prioritātes laidiens un neviens no pamatā esošajiem riska darījumiem nav riska darījumu atkārtota vērtspapīrošana.

Lai noteiktu, kurš laidiens ir augstākas prioritātes, nav nepieciešams ņemt vērā summas, kas pienākas par procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, maksājamām apkalpošanas maksām vai citiem līdzīgiem maksājumiem.

Aprēķinot riska darījumu faktisko skaitu, vairākus vērtspapīrošanas riska darījumus ar vienu parādnieku uzskata par vienu riska darījumu. Riska darījumu faktisko skaitu aprēķina:

 

kur EAD_i ir riska darījumu vērtību summa visiem riska darījumiem ar i parādnieku. Ja ir pieejama portfeļa daļa, kas ir saistīta ar lielāko riska darījumu (C1), iestāde var aprēķināt N kā 1/C₁.

2.        Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijās var atzīt saskaņā ar 23. panta 1. un 4. punktu, ievērojot 242. panta nosacījumus.

257. pants

Uzraudzības formulas metode

1.        Saskaņā ar uzraudzības formulas metodi vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi aprēķina tā, kā norādīts turpmāk, piemērojot 20 % minimumu atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijām un 7 % visām pārējām vērtspapīrošanas pozīcijām:

 

kur:

 

kur:

;

;

;

;

;

;

;

;

;

τ =       1000;

ω = 20;

Beta [x; a, b] =         kumulatīvs beta sadalījums ar parametriem a un b, kurus novērtē attiecībā pret x.

T =      laidiena apmērs, kurā atrodas pozīcija, kuru mēra kā a) laidiena nominālās summas attiecību pret b) vērtspapīroto riska darījumu vērtības nominālajām vērtībām. II pielikumā uzskaitīto atvasināto finanšu instrumentu gadījumā esošās aizvietošanas vērtības un iespējamā nākotnes kredītriska darījuma summu, ko aprēķina saskaņā ar 6. nodaļu, izmanto nominālās summas vietā.

K_IRBR = attiecība a) K_IRB pret b) riska darījumu vērtību summu vērtspapīrojamiem riska darījumiem, ko izsaka decimālā formā.

L =      kredīta kvalitātes uzlabošanas līmenis, kuru mēra kā visu to laidienu, kas ir pakārtoti laidienam, kurā atrodas pozīcija, nominālās vērtības attiecību pret vērtspapīroto riska darījumu nominālo vērtību summu. L aprēķinā neiekļauj kapitalizētus nākotnes ieņēmumus. Aprēķinot kredīta kvalitātes uzlabošanas līmeni, summas, kas pienākas no darījumu partneriem saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem un kas pret laidienu, kurā atrodas pozīcija, attiecināmas uz zemākas kārtas laidienu, var mērīt kā esošo aizvietošanas vērtību (neņemot vērā iespējamos nākotnes kredītriska darījumus).

N =      riska darījumu faktiskais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 256. pantu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumos iestāde izskata vērtspapīrojamo riska darījumu skaitu portfelī, nevis pakārtoto riska darījumu skaitu sākotnējos portfeļos, no kurienes cēlušies pamatā esošie vērtspapīrojamie riska darījumi;

ELGD =       riska darījuma vidējie svērtie zaudējumi, kuri var rasties saistību nepildīšanas gadījumā un kurus aprēķina šādi:

 

kur:

LGD_i = vidējais LGD visiem riska darījumiem ar i parādnieku, ja LGD nosaka saskaņā ar 3. nodaļu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā vērtspapīrošanas pozīcijām piemēro 100 % LGD. Ja nopirkto debitoru parādu saistību nepildīšanas risku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku vienā vērtspapīrošanā izskata apkopotā veidā, LGD_i ievadi sastāda kā vidējo svērto LGD kredītriskam un 75 % LGD atgūstamās vērtības samazinājuma riskam. Pakāpes ir atsevišķs kapitāla nodrošinājums attiecīgi kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam.

2.        Ja nominālā vērtība lielākajam vērtspapīrojamam riska darījumam, C₁, nav lielāka par 3 % no nominālo vērtību summas vērtspapīrojamiem riska darījumiem, tad uzraudzības formulas metodes nolūkiem iestāde var noteikt LGD = 50 % un N kā vienādu ar kādu no turpmāk norādītajiem:

 

 

kur:

C_m =    nominālo vērtību summas lielākajiem „m” riska darījumiem attiecība pret riska darījumu nominālo summu vērtspapīrojamiem riska darījumiem. Lielumam „m” līmeni var noteikt iestāde.

Vērtspapīrošanai, kurā būtībā visi vērtspapīrotie riska darījumi ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, iestādes var ar kompetentās iestādes atļauju izmantot uzraudzības formulas metodi, lietojot vienkāršojumus h=0 un v=0, ar noteikumu, ka faktiskais riska darījumu skaits nav zems un ka riska darījumi nav ļoti koncentrēti.

3.        Kompetentās iestādes pastāvīgi informē EBI par labumu, ko iestādes gūst, piemērojot iepriekšējo daļu. EBI uzrauga prakšu kopumu šajā jomā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes.

4.        Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijās var atzīt saskaņā ar 259. panta 2. līdz 4. punktu, ievērojot 242. panta nosacījumus.

258. pants

Vienošanās par likviditātes nodrošināšanu

1.        Lai noteiktu riska darījuma vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga vienošanās par naudas aizdošanu veidā, vienošanās par likviditātes nodrošināšanu, kas atbilst 250. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, var piemērot korekcijas pakāpi 0 % apmērā.

2.        Ja iestādei nav lietderīgi vērtspapīrotajiem riska darījumiem aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, iestāde izņēmuma gadījumā var īslaicīgi piemērot 3. punktā paredzēto metodi, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām bez reitinga vienošanās par likviditātes nodrošināšanu veidā, kas atbilst 250. panta 1. punkta nosacījumiem. Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm par ieguvumu, ko tās gūst no pirmā teikuma, kā arī iemeslus un paredzēto izmantošanas laikposmu.

3.        Augstāko riska pakāpi, kas tiktu piemērota saskaņā ar 2. nodaļu jebkuram vērtspapīrotajam riska darījumam tā, it kā tas nebūtu vērtspapīrots, var piemērot vērtspapīrošanas pozīcijai, uz kuru attiecas vienošanās par likviditātes nodrošinājumu, kas atbilst 250. panta 1. punktam. Lai noteiktu pozīcijas riska darījuma vērtību, ir jāpiemēro 100 % korekcijas pakāpe.

259. pants

Kredītriska mazināšana vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar IRB metodi

1.        Ja riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot uz reitingiem balstīto metodi, riska darījumu vērtību vai riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai, kurai ir iegūta kredītaizsardzība, var grozīt saskaņā ar 4. nodaļas noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu saskaņā ar 2. nodaļu.

2.        Pilnīgas kredītaizsardzības gadījumā, kad riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina, izmantojot uzraudzības formulas metodi, piemēro šādas prasības:

a)        iestāde nosaka pozīcijas „"faktisko riska pakāpi”. Iestāde to nosaka, dalot pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību ar pozīcijas riska darījuma vērtību un rezultātu reizinot ar 100;

b)        fondētas kredītaizsardzības gadījumā vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina, reizinot pozīcijas riska darījuma summu, kas koriģēta atbilstoši fondētajai kredītaizsardzībai (E*), kā ir aprēķināts saskaņā ar 4. nodaļu, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 2. nodaļu, pieņemot, ka vērtspapīrošanas pozīcijas summa ir E, ar faktisko riska pakāpi;

c)        nefondētas kredītaizsardzības gadījumā vērtspapīrošanas pozīcijas riska svērto vērtību aprēķina, reizinot aizsardzības summu, kas koriģēta atbilstoši valūtas nesakritībai un termiņu nesakritībai (G_A) saskaņā ar 4. nodaļu, ar aizsardzības devēja riska pakāpi un pieskaitot rezultātu summai, kas iegūta, reizinot vērtspapīrošanas pozīcijas summu, no kuras atņemts G_A, ar faktisko riska pakāpi.

3.        Daļējas aizsardzības gadījumā, kad riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina, izmantojot uzraudzības formulas metodi, piemēro šādas prasības:

a)        ja kredītriska mazināšana sedz „pirmās kārtas zaudējumus” vai proporcionālus zaudējumus vērtspapīrošanas pozīcijā, iestāde var piemērot 2. punktu;

b)        citos gadījumos kredītiestāde uzskata vērtspapīrošanas pozīciju par divām vai vairākām pozīcijām, nesegto daļu uzskatot par pozīciju ar zemāko kredīta kvalitāti. Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību šai pozīcijai, piemēro 257. panta noteikumus, pieņemot, ka fondētās aizsardzības gadījumā T koriģē atbilstoši e*, bet nefondētās aizsardzības gadījumā — atbilstoši T-g, kur e* apzīmē E* attiecību pret kopējo nosacīto pakārtotā portfeļa vērtību, kur E* ir pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas koriģētā riska darījuma summa, kas aprēķināta atbilstoši 4. nodaļas noteikumiem, kā tos piemēro riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 2. nodaļu, pieņemot, ka vērtspapīrošanas pozīcijas summa ir E, un g ir kredītaizsardzības nominālās vērtības (kas ir koriģēta atbilstoši valūtas nesakritībai un termiņu nesakritībai saskaņā ar 4. nodaļas noteikumiem) attiecība pret riska darījuma vērtību vērtspapīrošanas riska darījumos. Nefondētās kredītaizsardzības gadījumā aizsardzības sniedzēja riska pakāpi piemēro tai pozīcijas daļai, ko neietver T koriģētā vērtība.

4.        Ja nefondētās kredītaizsardzības gadījumā kompetentās iestādes ir piešķīrušas iestādei atļauju aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju saskaņā ar 3. nodaļu, riska darījumu ar aizsardzības devēju riska pakāpi g saskaņā ar 230. pantu nosaka tā, kā ir paredzēts 3. nodaļā.

260. pants

Papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamo riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem

1.        Atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanas ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu gadījumā iestāde iniciatore saskaņā ar 251. pantā izklāstīto metodiku papildus aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību, ņemot vērā, ka kredītrisks var palielināties priekšlaicīgas amortizācijas rezultātā.

2.        Atkāpjoties no 251. panta, iniciatores līdzdalības riska darījuma vērtība ir turpmāk minēto posteņu summa:

a)        riska darījuma vērtība, kuru veido vērtspapīrotā portfeļa izmantotā nosacītā daļa un kuras proporcija attiecībā pret kopējo šā portfeļa summu nosaka proporciju naudas plūsmai, ko rada pamatsummas un procentu saņemšana un citas saistītās summas, kuras nav atbilstošas maksājumiem vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem;

b)        riska darījuma vērtība no tās kredītlīniju neizmantoto summu portfeļa daļas, kuras izmantotās summas ir pārdotas vērtspapīrošanai un kuru attiecība pret šādu neizmantoto summu kopsummu ir tāda pati kā a) apakšpunktā aprakstītās riska darījuma vērtības attiecība pret izmantoto summu, kas pārdotas vērtspapīrošanai, portfeļa riska darījuma vērtību.

Iniciatores līdzdalība nav pakārtota ieguldītāju līdzdalībai.

Ieguldītāju līdzdalības riska darījuma vērtība ir izmantoto summu, kas nav attiecināmas uz a) apakšpunktu, portfeļa nosacītās daļas riska darījuma vērtība plus riska darījuma vērtība tai kredītlīniju neizmantoto summu portfeļa daļai, kuras izmantotās summas ir pārdotas vērtspapīrošanai, un kas nav attiecināma uz b) apakšpunktu.

3.        Riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz iniciatores līdzdalības riska darījuma vērtību saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu aprēķina kā proporcionālu riska darījumu ar vērtspapīrotajiem izmantoto summu riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti un proporcionāli riska darījumiem ar neizmantotajām kredītlīnijām, no kurām izmantotās summas ir pārdotas vērtspapīrošanai.

261. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības mazināšana

1.        Vērtspapīrošanas pozīcijas, kurai piešķir 1250 % riska pakāpi, riska svērto vērtību var samazināt par summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par jebkuru konkrētu kredīta korekciju, kuru iestāde ir izmantojusi attiecībā uz vērtspapīrojamiem riska darījumiem. Tādā apjomā, kādā šīs konkrētās kredītriska korekcijas ir ņemtas vērā šim nolūkam, tās neņem vērā to aprēķinu nolūkiem, kas norādīti 155. pantā.

2.        Vērtspapīrošanas pozīcijas riska svērto vērtību var samazināt par summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par jebkuru konkrētu kredītriska korekciju, kuru iestāde ir izmantojusi attiecībā uz šo pozīciju.

3.        Kā ir paredzēts 33. panta 1. punkta k) apakšpunktā, attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piešķir 1250 % riska pakāpi, iestādes var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai savos riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinos, atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)        pozīcijas riska darījuma vērtību var atvasināt no riska darījumu riska svērtās summas, ņemot vērā visus samazinājumus saskaņā ar 1. un 2. punktu;

b)        riska darījuma vērtības aprēķinā var ņemt vērā piemēroto fondēto aizsardzību tādā veidā, kas atbilst 242. un 259. pantā paredzētajai metodikai;

c)        ja ir izmantota uzraudzības formulas metode riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai un L < K_IRBR un [L+T] > K_IRBR, pozīciju var uzskatīt par divām pozīcijām, kur L vienāds ar K_IRBR pozīcijai ar augstāko prioritāti.

4.        Ja iestāde izmanto 3. punktā paredzēto iespēju, tā var summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par summu, kas samazināta saskaņā šo punktu, atskaitīt no 255. pantā minētās summas kā summu, līdz kurai var ierobežot riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz tā vērtspapīrošanas pozīcijām.

4. iedaļa

Ārējie kredītu novērtējumi

262. pants

ĀKNI atzīšana

1.        Iestādes var izmantot ĀKNI kredīta novērtējumu, lai noteiktu vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi, vienīgi tad, ja kredīta novērtējumu ir izdevusi atbilstīga ĀKNI vai to ir apstiprinājusi atbilstīga ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

2.        Atbilstīgas ĀKNI ir visas kredītreitingu aģentūras, kas ir reģistrētas vai sertificētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, un centrālās bankas, kuras izdod kredītreitingus, kam nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

3.        EBI publicē sarakstu ar atbilstīgajām ĀKNI.

263. pants

Prasības ĀKNI kredītu novērtējumiem

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. iedaļu, iestādes izmanto atbilstīgas ĀKNI kredīta novērtējumu vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)          nav nesakritības starp kredīta novērtējumā atspoguļotajiem maksājumu veidiem un maksājumu veidiem, uz kuriem kredītiestādei ir tiesības saskaņā ar līgumu, kas ir pamatā attiecīgajai vērtspapīrošanas pozīcijai;

b)          kredīta novērtējumus, procedūras, metodiskos pieņēmumus un galvenos elementus, kas ir novērtējumu pamatā, ir publicējusi ĀKNI. Tāpat ĀKNI publicē arī zaudējumu un naudas plūsmas analīzi, kā arī reitingu jutīgumu pret izmaiņām pakārtoto reitingu pieņēmumos, ieskaitot portfeļa aktīvu ienesīgumu. Informācija, kas pieejama tikai konkrētam skaitam struktūru, nav uzskatāma par publicētu. Kredīta novērtējumus iekļauj ĀKNI pārejas matricā;

c)          kredīta novērtējumu nevar balstīt vai daļēji balstīt uz nefondēto atbalstu, kuru nodrošina pati iestāde. Šādā gadījumā iestādei ir jāapsver saistītā pozīcija, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības šai pozīcijai saskaņā ar 3. nodaļu tā, it kā tai nebūtu reitinga.

ĀKNI ir pienākums publicēt paskaidrojumus, kā portfeļa aktīvu ienesīgums ietekmē šo kredīta novērtējumu.

264. pants

Kredīta novērtējumu izmantošana

1.        Iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas atbilstīgas ĀKNI, kuru kredītu novērtējumus izmanto tās riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanā saskaņā ar šo nodaļu („izraudzītā ĀKNI”).

2.        Iestāde kredīta novērtējumu attiecībā uz savām vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto konsekventi un neselektīvi, saskaņā ar šādiem principiem:

a)        iestāde nedrīkst izmantot vienas ĀKNI kredītu novērtējumus pozīcijām dažos laidienos un citas ĀKNI kredītu novērtējumus pozīcijām citos laidienos tajā pašā vērtspapīrošanā, kurai varētu vai nevarētu būt pirmās ĀKNI piešķirts reitings;

b)        ja pozīcijai ir divu izraudzītu ĀKNI kredīta novērtējumi, iestāde izmanto mazāk labvēlīgo kredīta novērtējumu;

c)        ja pozīcijai ir vairāk nekā divu izraudzītu ĀKNI kredīta novērtējumi, izmanto divus labvēlīgākos kredīta novērtējumus. Ja divi labvēlīgākie novērtējumi ir atšķirīgi, izmanto mazāk labvēlīgo no abiem;

3.        Ja kredītaizsardzību, kas ir piemērota saskaņā ar 4. nodaļu, sniedz tieši SSPE un šī aizsardzība ir atspoguļota izraudzītas ĀKNI veiktā pozīcijas kredīta novērtējumā, var izmantot ar šo kredīta novērtējumu saistīto riska svērto vērtību. Ja aizsardzība nav piemērota saskaņā ar 4. nodaļu, kredīta novērtējums netiek atzīts. Ja kredītaizsardzību sniedz nevis SSPE, bet tieši vērtspapīrošanas pozīcijai, kredīta novērtējums netiek atzīts.

265. pants

Samērošana

EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai visām atbilstīgajām ĀKNI noteiktu, kādām šajā nodaļā izklāstītajām kredīta kvalitātes pakāpēm atbilst atbilstīgas ĀKNI kredītnovērtējumi. Šī noteikšana ir objektīva un konsekventa un tiek veikta saskaņā ar šādiem principiem:

a)          EBI diferencē katrā novērtējumā izteiktā riska relatīvās pakāpes;

b)          EBI ņem vērā kvantitatīvos faktorus, piemēram, saistību neizpildes un/vai zaudējumu līmeni, un katras ĀKNI kredīta novērtējumu ietekmi laika gaitā dažādās aktīvu kategorijās;

c)          EBI ņem vērā kvantitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI novērtēto darījumu diapazonu, tās metodiku un tās kredīta novērtējumu nozīmi, it īpaši to, vai tas balstās uz paredzamajiem zaudējumiem vai pirmajiem euro zaudējumiem;

d)          EBI cenšas nodrošināt, lai vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām ir piemērojama viena un tā pati riska pakāpe, pamatojoties uz atbilstīgas ĀKNI kredītnovērtējumu, tiktu piemērotas ekvivalentas kredītriska pakāpes. EBI apsver iespēju attiecīgi grozīt konkrētam kredītnovērtējumam noteikto kredīta kvalitātes pakāpi.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru.

6. nodaļa

Darījuma partnera kredītrisks

1. iedaļa

Definīcijas

266. pants

Riska darījuma vērtības noteikšana

1.        Iestādes II pielikumā noteikto atvasināto finanšu instrumentu riska darījuma vērtību nosaka saskaņā ar šo nodaļu.

2.        Iestāde var noteikt riska darījuma vērtību repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar šo nodaļu, nevis izmantojot 4. nodaļu.

267. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā un VI sadaļā izmanto šādas definīcijas:

Vispārīgie termini

1)          „darījuma partnera kredītrisks” (turpmāk tekstā – „CCR”) ir risks, ka darījuma partneris varētu pārtraukt pildīt savas saistības pirms darījuma naudas plūsmas gala norēķina;

Darījumu veidi

2)          „ilgstošo norēķinu darījums” ir darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt vērtspapīrus, preci vai ārvalstu valūtas apmēru pret skaidru naudu, citiem finanšu instrumentiem vai precēm, vai otrādi, līgumā precizētā norēķinu vai piegādes datumā, kas ir vēlāks nekā tirgus standarts šāda veida darījumiem vai piecas darba dienas pēc datuma, kurā iestāde iesaistās darījumā, atkarībā no tā, kurš iestājas ātrāk;

3)          „maržinālo aizdevumu darījumi” ir darījumi, kuros iestāde pagarina kredītu attiecībā uz vērtspapīru pirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai tirgošanu. Maržinālo aizdevumu darījumi neietver citus aizdevumus, kas nodrošināti ar vērtspapīriem;

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, riska ierobežošanas kopa un saistītie termini

4)          „savstarpējo prasījumu ieskaita kopa” ir darījumu grupa starp iestādi un vienu darījumu partneri, kuras darījumi ietverti tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā, kas atzīts saskaņā ar 7. iedaļu un 4. nodaļu;

katrs darījums, kas nav ietverts tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā, kurš atzīts saskaņā ar 7. iedaļu, šās nodaļas nolūkos aplūkojams kā atsevišķa savstarpējā ieskaita kopa;

saskaņā ar 6. iedaļā noteikto iekšējā modeļa metodi visas savstarpējā ieskaita kopas ar vienu darījuma partneri var uzskatīt par vienu savstarpējā ieskaita kopu, ja atsevišķu savstarpējā ieskaita kopu negatīvas simulētās tirgus vērtības paredzamā riska darījuma (turpmāk tekstā – „EE”) aplēsēs ir noteiktas kā 0;

5)          „riska pozīcija” ir darījuma apmēra skaitliskais novērtējums, kas tiek noteikts saskaņā ar 5. iedaļas standartizētās metodes algoritmu;

6)          „riska ierobežošanas kopa” ir tādu riska pozīciju grupa, kuru veido darījumi vienā savstarpējā ieskaita kopā, kurā riska darījumu vērtības noteikšanai atbilstoši 5. iedaļā aprakstītajai standartizētajai metodei izmanto tikai riska pozīcijas saldo;

7)          „maržinālā vienošanās” ir līgumiska vienošanās vai tādas vienošanās noteikumi, saskaņā ar kuriem viens darījuma partneris pārskaita drošības rezervi otram darījuma partnerim, ja otra darījuma partnera riska darījuma vērtība pret pirmo darījuma partneri pārsniedz noteiktu līmeni;

8)          „maržinālais slieksnis” ir lielākais nenomaksātais riska darījuma apmērs, pirms vienam darījuma partnerim ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu;

9)          „maržinālais riska periods” ir laika periods kopš pēdējās nodrošinājuma, kas sedz savstarpējā ieskaita kopas darījumus ar saistības nepildošo darījuma partneri, apmaiņas līdz brīdim, kad darījumi tiks izslēgti no kopas un atlikušais tirgus risks tiks ierobežots atkārtoti;

10)        „efektīvs termiņš, piemērojot iekšējā modeļa metodi savstarpējā ieskaita kopai ar termiņu, kas ilgāks par vienu gadu” ir rādītājs, kuru aprēķina, dalot savstarpējā ieskaita kopas visu paredzamo riska darījumu vērtību, kuri diskontēti ar bezriska procentu likmi, kopsummu ar savstarpējā ieskaita kopas viena gada laikā paredzamo riska darījumu vērtību, kuri diskontēti ar bezriska procentu likmi, kopsummu;

šādu efektīvo termiņu iespējams koriģēt, ņemot vērā pārinvestēšanas risku, aizvietojot paredzamās riska darījumu vērtības ar paredzamajām efektīvajām riska darījumu vērtībām, ko prognozē termiņam, kas nav ilgāks par vienu gadu;

11)        „dažādu produktu savstarpējs ieskaits” ir darījumu ar dažādām produktu kategorijām iekļaušana vienā savstarpējā ieskaita kopā atbilstoši šajā nodaļā aprakstītajiem noteikumiem par dažādu produktu savstarpēju ieskaitu;

12)        „pašreizējā tirgus vērtība” (turpmāk tekstā – „CMV”) 5. iedaļas nolūkā ir viena darījumu portfeļa neto tirgus vērtība vienā savstarpējā ieskaita kopā, kurā, aprēķinot CMV, izmanto gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;

Sadalījumi

13)        „tirgus vērtību sadalījums” ir prognozējams savstarpējā ieskaita kopas darījumu tīro tirgus vērtību varbūtību sadalījums kādam nākotnes periodam (prognozējamais periods), pamatojoties uz šo darījumu realizēto tirgus vērtību līdz prognozējamā perioda sākuma dienai;

14)        „riska darījumu sadalījums” ir prognozējams tirgus vērtību varbūtību sadalījums, kas tiek veidots, aizvietojot prognozē darījumu negatīvo tīro tirgus vērtību ar nulli;

15)        „riska neitrālais sadalījums” ir tirgus vērtību vai riska darījumu vērtību sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot tirgum piemītošās netiešās vērtības, piemēram, tirgus cenu svārstības;

16)        „faktiskais sadalījums” ir tirgus vērtību vai riska darījumu vērtību sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot vēsturiskās vērtības vai realizētās vērtības, piemēram, svārstības, ko aprēķina, pamatojoties uz cenu vai likmju izmaiņām pagātnē;

Riska darījumu vērtību noteikšana un korekcijas

17)        „pašreizējā riska darījumu vērtība” ir vērtība, kas lielāka par nulli vai savstarpējā ieskaita kopas darījuma vai darījumu portfeļa tirgus vērtību, kura darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā tiks zaudēta, pieņemot, ka bankrota gadījumā šo darījumu vērtība nav atgūstama;

18)        „maksimālā riska darījumu vērtība” ir riska darījumu sadalījuma augsta procentile jebkurā konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējā ieskaita kopas darījuma ilgākā termiņa beigām;

19)        „sagaidāmā riska darījumu vērtība” (turpmāk tekstā — „EE”) ir riska darījumu sadalījumu vidējā vērtība konkrētā dienā nākotnē līdz savstarpējā ieskaita kopas darījuma ar ilgāko termiņu beigām;

20)        „efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā dienā” (turpmāk — „efektīvā EE”) ir maksimālā sagaidāmā riska darījuma vērtība šajā noteiktajā dienā vai jebkurā iepriekšējā dienā;

21)        „sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība” (turpmāk tekstā — „EPE”) ir vidēji svērtā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā laika periodā, kurā pakāpes ir proporcija, kādā atsevišķa riska darījumu sagaidāmā vērtība pastāv visā laika periodā;

rēķinot pašu kapitāla prasību, iestādes vidējo vērtību nosaka par pirmo gadu vai par laika periodu, kas atbilst darījumam ar ilgāko termiņu savstarpējā ieskaita kopā, ja visiem darījumiem termiņš ir īsāks par vienu gadu;

22)        „efektīvā sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība” (turpmāk tekstā — „efektīvā EPE”) ir vidēji svērtā efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība vai nu savstarpējās ieskaita kopas pirmajā gadā, vai arī laika periodā, kas atbilst darījumam ar ilgāko termiņu savstarpējā ieskaita kopā, ja tajā neviena līguma termiņš nav garāks par vienu gadu, un kurā riska pakāpe nozīmē proporciju, kādā atsevišķa riska darījuma sagaidāmā vērtība pastāv visā laika periodā;

Ar CCR saistītie riski

23)        „pārinvestēšanas risks” ir summa, par kuru EPE ir novērtēta par zemu gadījumā, ja paredzams, ka arī turpmāk darījumi ar šo darījuma partneri notiks pastāvīgi;

riska darījumu papildu vērtība, kas rodas no nākotnes darījumiem, nav iekļauta EPE aprēķinā;

24)        „darījuma partneris” 7. iedaļas nolūkā ir juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi savstarpējā ieskaita līgumu un kam ir līgumspēja to darīt;

25)        „līgumisks dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgums” ir divpusēja līgumiska vienošanās starp iestādi un darījuma partneri, kura rada vienotu juridisku pienākumu (kas balstās uz ietverto darījumu savstarpējo ieskaitu), kurā ietverti visi divpusējie jumta līgumi un darījumi, kas pieder dažādām produktu kategorijām, kuras ir iekļautas līgumā;

šās definīcijas nolūkos „dažādas produktu kategorijas” nozīmē:

a)     repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus;

b)     maržinālus aizdevuma darījumus;

c)     līgumus, kas minēti II pielikumā;

26)      „maksājuma pozīcija” ir maksājums, par kuru panākta vienošanās OTC atvasināto finanšu instrumentu darījumā ar lineāru riska profilu, kas nosaka finanšu instrumenta apmaiņu pret maksājumu.

Tādu darījumu gadījumā, kas nosaka maksājuma apmaiņu pret maksājumu, šīm divām maksājuma pozīcijām ir jāsastāv no līgumā atrunātiem bruto maksājumiem, ieskaitot darījuma nosacīto vērtību.

2. iedaļa

Metodes riska darījuma vērtības aprēķināšanai

268. pants

Metodes riska darījuma vērtības aprēķināšanai

1.        Iestādes nosaka II pielikumā minēto līgumu riska darījumu vērtību, pamatojoties uz vienu no metodēm, kas izklāstītas 3.–6. iedaļā saskaņā ar šo pantu.

           Iestāde, kura nav atbilstīga piemērot 89. pantā noteikto režīmu, nedrīkst lietot sākotnējās vērtības metodi. Nosakot II pielikuma 3. punktā minēto līgumu riska darījumu vērtību, iestāde neizmanto 270. pantā izklāstīto sākotnējās vērtības metodi.

           Iestāžu grupa drīkst pastāvīgi lietot 3. līdz 6. iedaļā aprakstīto metožu apvienojumu. Atsevišķa iestāde nedrīkst izmantot tirgus vērtības metodes un sākotnējās vērtības metodes apvienojumu, ja vien kāda no šīm metodēm netiek izmantota 276. panta 6. punktā noteiktajos gadījumos.

2.        Ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 277. panta 1. un 2. punktu, šādām vienībām iestāde var noteikt riska darījuma vērtību, izmantojot iekšējā modeļa metodi, kas izklāstīta 6. iedaļā:

a)        līgumi, kas minēti II pielikumā;

b)        repo darījumi;

c)        vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;

d)        maržinālie aizdevuma darījumi;

e)        ilgstošo norēķinu darījumi.

3.        Ja iestāde ir nopirkusi kredīta atvasināto instrumentu aizsardzību pret netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, tā var rēķināt pret kredītrisku ierobežotajam aktīvam nepieciešamo pašu kapitāla prasību saskaņā ar:

a)        228. līdz 231. pantu;

b)        148. panta 3. punktu vai 179. pantu, ja ir piešķirta atļauja saskaņā ar 138. pantu.

           CCR riska darījuma vērtība šiem kredīta atvasinātajiem instrumentiem ir nulle, ja vien iestāde nav piemērojusi 293. panta 2. punkta h) apakšpunkta ii) punktā minēto pieeju.

4.        Neatkarīgi no 3. punkta iestāde var izvēlēties konsekventi iekļaut visus netirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījuma partnera kredītriska pašu kapitāla prasības aprēķinā, ja šādi kredīta atvasinātie instrumenti nav iekļauti tirdzniecības portfelī un ir iegādāti netirdzniecības portfeļa riska darījumu aizsardzībai pret kredītrisku, kas tiek atzīta par tādu saskaņā ar šo regulu.

5.        Ja iestādes pārdotos kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumus iestāde uzskata par šās iestādes sniegto kredītaizsardzību un tie ir pakļauti pašu kapitāla prasībai attiecībā uz pakārtoto kredītrisku visai nosacītajai vērtībai, CCR nolūkos netirdzniecības portfelī to riska darījumu vērtība ir nulle.

6.        Saskaņā ar visām 3. līdz 6. iedaļā izklāstītajām metodēm riska darījuma vērtība konkrētajam darījuma partnerim ir vienāda ar riska darījumu vērtību summu, ko aprēķina šā darījuma partnera katrai savstarpējā ieskaita kopai.

           Ja iestāde aprēķina riska svērto vērtību, kas izriet no OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem saskaņā ar 2. nodaļu, riska darījuma vērtība noteiktai OTC atvasināto finanšu instrumentu, kuri norādīti II pielikumā, savstarpējā ieskaita kopai, ko aprēķina saskaņā ar šo nodaļu, ir lielāka par nulli un starpību starp riska darījumu summu visās savstarpējā ieskaita kopās ar darījuma partneri un šā darījumu partnera CVA summu, kuru iestāde ir atzinusi par norakstītu.

7.        Riska darījumiem, kuri rodas no ilgstošo norēķinu darījumiem, iestādes nosaka riska darījuma vērtību, izmantojot jebkuru no 3. līdz 6. iedaļā izklāstītajām metodēm, neatkarīgi no tā, kādu metodi iestāde ir izvēlējusies OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem un maržināliem aizdevumu darījumiem. Aprēķinot pašu kapitāla prasības ilgstošo norēķinu darījumiem, iestāde, kas izmanto 3. nodaļā noteikto pieeju, var pastāvīgi un neatkarīgi no attiecīgo pozīciju būtiskuma piešķirt riska pakāpes saskaņā ar 2. nodaļā noteikto pieeju.

8.        Šīs nodaļas 3. un 4. iedaļā paredzētajām metodēm iestāde pieņem konsekventu metodiku, kā noteikt nosacīto vērtību, un nodrošina, lai vērā ņemamā nosacītā vērtība nodrošinātu atbilstīgu līgumam piemītošā riska noteikšanu. Ja līgumā ir paredzēts daudzkāršot naudas plūsmas, iestādei ir jāpielāgo nosacītā summa, lai ņemtu vērā daudzkāršošanas sekas attiecībā uz līguma riska struktūru.

3. iedaļa

Tirgus vērtības metode

269. pants

Tirgus vērtības metode

1.        Lai noteiktu visu līgumu ar pozitīvām vērtībām esošo aizvietošanas vērtību, iestādes līgumiem piesaista esošās tirgus vērtības.

2.        Lai noteiktu iespējamos nākotnes kredītriska darījumus, iestādes reizina attiecīgi nosacītās summas vai pakārtotās vērtības ar 1. tabulā norādītajiem procentuālajiem daudzumiem un saskaņā ar šādiem principiem:

a)        līgumus, kas neatbilst 1. tabulā norādītajām piecām kategorijām, pielīdzina līgumiem par citām precēm, kuras nav dārgmetāli;

b)        līgumiem ar vairākām pamatsummas maiņām procenti jāreizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumu;

c)        līgumiem, kas paredz atlikušo kredītu nokārtošanu saskaņā ar norādītajiem maksājuma datumiem un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka līguma tirgus vērtība šajos norādītajos datumos ir nulle, atlikušais termiņš ir vienāds ar laiku līdz dienai, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana. Procentu likmju līgumiem, kuri atbilst šiem kritērijiem un kuru atlikušais termiņš ir vairāk nekā viens gads, procents nav zemāks par 0,5 %.

1. tabula
Atlikušais termiņš	Procentu likmju līgumi	Līgumi par ārvalstu valūtas maiņas likmēm un zeltu	Līgumi par akcijām	Līgumi par dārgmetāliem, izņemot zeltu	Līgumi par precēm, kas nav dārgmetāli
Viens gads vai mazāk	0 %	1 %	6 %	7 %	10 %
Vairāk nekā viens gads, mazāk nekā pieci gadi	0,5 %	5 %	8 %	7 %	12 %
Vairāk nekā pieci gadi	1,5 %	7,5 %	10 %	8 %	15 %

3.          Līgumiem, kuri saistīti ar precēm, izņemot zeltu, un kuri minēti II pielikuma 3. punktā, iestāde, kā alternatīvu 1. tabulā norādītajiem procentiem, var piemērot 2. tabulā norādītos procentus ar noteikumu, ka iestāde ievēro pagarinātā termiņa sadalījuma pieeju, kas attiecībā uz šiem līgumiem noteikta 350. pantā.

2. tabula
Atlikušais termiņš	Dārgmetāli, (izņemot zeltu)	Parastie metāli	Lauksaimniecības produkti (īslaicīgie)	Citas preces, tostarp energoprodukti
Viens gads vai mazāk	2 %	2,5 %	3 %	4 %
Vairāk nekā viens gads, mazāk nekā pieci gadi	5 %	4 %	5 %	6 %
Vairāk nekā pieci gadi	7,5 %	8 %	9 %	10 %

4.        Esošās aizvietošanas vērtības summa un iespējamais nākotnes kredītriska darījums ir riska darījuma vērtība.

4. iedaļa

Sākotnējā riska darījuma metode

270. pants

Sākotnējā riska darījuma metode

1.        Riska darījuma vērtība ir katra finanšu instrumenta nosacītā pamatsumma, kas reizināta ar 3. tabulā norādītajiem procentiem.

3. tabula
Sākotnējais termiņš	Procentu likmju līgumi	Līgumi par ārvalstu valūtas maiņas likmēm un zeltu
Viens gads vai mazāk	0,5 %	2 %
Vairāk nekā viens gads, mazāk nekā divi gadi	1 %	5 %
Papildu summa par katru papildu gadu	1 %	3 %

2.        Lai aprēķinātu riska darījuma vērtību procentu likmju līgumiem, iestāde var izvēlēties izmantot vai nu sākotnējo, vai atlikušo termiņu.

5. iedaļa

Standartizētā metode

271. pants

Standartizētā metode

1.        Standartizēto metodi (turpmāk tekstā – „SM”) iestādes var lietot tikai, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem.

2.        Piemērojot SM, iestādes riska darījuma vērtību atsevišķi katrai savstarpējā ieskaita kopai bez nodrošinājuma aprēķina šādi:

 

kur:

CMV = darījumu portfeļa savstarpējā ieskaita kopas pašreizējā tirgus vērtība, kas izteikta ar darījuma partneru bruto nodrošinājumu, kur:

 

kur:

CMV_i = i darījuma pašreizējā tirgus vērtība;

CMC = savstarpējā ieskaita kopai noteiktā nodrošinājuma esošā tirgus vērtība, kur:

 

kur:

CMC_l = l nodrošinājuma pašreizējā tirgus vērtība;

i = darījuma indekss;

l = nodrošinājuma indekss;

j = indekss, ar kuru apzīmē riska ierobežošanas kopas kategoriju;

šim nolūkam riska ierobežošanas kopa atbilst riska faktoriem, kam riska pozīcijas ar pretējo zīmi var savstarpēji ieskaitīt, lai iegūtu tīro riska pozīciju, uz kuru balstās riska darījumu vērtības noteikšana;

RPT_ij = i darījuma riska pozīcija j riska ierobežošanas kopā;

RPC_lj = l nodrošinājuma riska pozīcija j riska ierobežošanas kopā;

CCR_Mj = 5. tabulā noteiktais CCR reizinātājs j riska ierobežošanas kopai;

β =    1,4.

3.        Lai veiktu aprēķinus saskaņā ar 2. punktu:

a)        atbilstīgu nodrošinājumu, kas saņemts no darījuma partnera, iekļauj aprēķinā ar pozitīvo zīmi, bet nodrošinājumu, kas ir nodots darījuma partnerim, iekļauj aprēķinā ar negatīvo zīmi;

b)        SM var izmantot tikai nodrošinājumu, kas ir atbilstīgs saskaņā ar 193. panta 2. punktu un 232. pantu;

c)        iestāde var neņemt vērā procentu likmes risku no maksājuma pozīcijām, kuru atlikušais termiņš ir īsāks par vienu gadu;

d)        iestāde darījumus, kas ietver divas maksājuma pozīcijas, kuras ir denominētas vienā valūtā, var noteikt par vienu darījumu. Maksājumu pozīcijas apstrādā kā vienotu darījumu.

272. pants

Darījumi ar lineāro riska profilu

1.        Iestādes samēro darījumus ar lineāro riska profilu ar riska pozīcijām saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)        lineārā riska profila darījumus, kuru pakārtotais instruments ir kapitāla vērtspapīri (ieskaitot kapitāla vērtspapīru indeksus), zelts, citi dārgmetāli vai preces, iekļauj attiecīgā kapitāla vērtspapīra (vai kapitāla vērtspapīru indeksa) vai preces (ieskaitot zeltu un citus dārgmetālus) riska pozīcijā, un to maksājuma pozīciju — procentu likmes riska pozīcijā;

b)        lineārā riska profila darījumus, kuru pakārtotais instruments ir parāda instruments, samēro parāda instrumentu procentu likmes riska pozīcijā, bet maksājuma pozīciju iekļauj citā procentu likmes riska pozīcijā;

c)        lineārā riska profila darījumus, kas paredz maksājumu pret maksājumu, ieskaitot ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, iekļauj katrai maksājuma pozīcijai atbilstošajā procentu likmes riska pozīcijā.

Ja saskaņā ar a), b) vai c) apakšpunktā minēto darījumu maksājuma pozīcija vai pakārtotais parāda instruments ir denominēts ārvalstu valūtā, maksājuma pozīciju vai pakārtoto instrumentu arī samēro ar riska pozīciju šajā valūtā.

2.        Šā panta 1. punkta nolūkos riska pozīcijas no lineārā riska profila darījumiem apmērs ir pakārtoto finanšu instrumentu vai preču faktiskā nosacītā vērtība (tirgus cena, reizināta ar daudzumu), ko iestādes konvertē vietējā valūtā, reizinot ar attiecīgo valūtas kursu, izņemot parāda instrumentus.

3.        Parāda instrumentiem un maksājuma pozīcijām riska pozīcijas apmērs ir faktisko nenokārtoto bruto maksājumu nosacītā vērtība (tostarp nosacītais apmērs), kas attiecīgā gadījumā konvertēta iestādes dalībvalsts vietējā valūtā un reizināta ar parāda instrumenta vai maksājuma pozīcijas modificēto ilgumu.

4.        Neizpildīto kredītsaistību mijmaiņas līguma darījuma riska pozīcijas apmērs ir atsauces parāda nosacītā vērtība, reizināta ar atlikušo kredīta neizpildes mijmaiņas līguma termiņu.

273. pants

Darījumi ar nelineāro riska profilu

1.        Iestādes nosaka darījumu ar nelineāro riska profilu riska pozīciju apmēru saskaņā ar turpmākajiem punktiem.

2.        Riska pozīcijas apmērs OTC atvasinātajam finanšu instrumentam ar nelineāro riska profilu, ieskaitot iespējas līgumus un mijmaiņas iespējas līgumus, no kuriem pakārtotais instruments nav parāda instruments, ir darījuma pamatā esošā instrumenta efektīvās nosacītās vērtības delta ekvivalents, saskaņā ar 274. panta 1. punktu.

3.        Riska pozīcijas apmērs OTC atvasinātajam finanšu instrumentam ar nelineāru riska profilu, ieskaitot iespējas līgumus un mijmaiņas iespējas līgumus, kuru pamatā ir parāda instruments vai maksājuma pozīcija, ir parāda instrumenta vai maksājuma pozīcijas efektīvas nosacītās vērtības delta ekvivalents, kas reizināts ar attiecīgā parāda instrumenta vai attiecīgi maksājuma pozīcijas modificēto ilgumu.

4.        Lai noteiktu riska pozīciju, iestādes rīkojas ar nodrošinājumu šādi:

a)        nodrošinājumu, kas saņemts no darījuma partnera, uzskata par prasījumu pret darījuma partneri saskaņā ar atvasināto līgumu (garā pozīcija), kas maksājams dienā, kad veikta noteikšana;

b)        nodrošinājumu, kas iesniegts darījuma partnerim, uzskata par saistību pret darījuma partneri (īsā pozīcija), kura maksājama dienā, kad veikta noteikšana.

274. pants

Riska pozīciju aprēķins

1.        Iestāde riska pozīcijas apmēru un zīmi nosaka šādi:

a)        visiem instrumentiem, kas nav parāda instrumenti:

i)         darījuma ar lineāro riska profilu gadījumā — kā efektīvo nosacīto vērtību,

ii)        darījuma ar nelineāro riska profilu gadījumā — kā delta ekvivalento nosacīto vērtību, ,

kur:

P_ref = pamatā esošā instrumenta cena, kas izteikta atsauces valūtā;

V = finanšu instrumenta vērtība (iespējas līguma gadījumā — vērtība ir iespējas līguma cena);

p = pakārtotā instrumenta cena, kas izteikta tajā pašā valūtā kā V;

b)        visu darījumu maksājumu pozīcijām un parāda instrumentiem:

i)       darījuma ar lineāro riska profilu gadījumā — kā efektīvo nosacīto vērtību, kas reizināta ar modificēto ilgumu,

ii)      darījuma ar nelineāro riska profila gadījumā — kā delta ekvivalento nosacīto vērtību, kas reizināta ar modificēto ilgumu, ,

kur:

V = finanšu instrumenta vērtība (iespējas gadījumā tā ir iespējas cena);

r = procentu likmes līmenis.

Ja V ir denominēts citā valūtā nekā atsauces valūta, atvasināto finanšu instrumentu konvertē atsauces valūtā, reizinot ar atbilstīgo valūtas kursu.

2.        Lai piemērotu 1. punktā dotās formulas, iestādes riska pozīcijas apkopo riska ierobežošanas kopās. Katrai riska ierobežošanas kopai aprēķina absolūto kopējo riska pozīciju summas vērtību apmēru. Aprēķina rezultāts ir riska tīrā pozīcija, un to 1. punkta nolūkā aprēķina šādi:

.

275. pants

Procentu likmju riska pozīcijas

1.        Lai aprēķinātu procentu likmju riska pozīcijas, iestādes piemēro turpmākajos punktos minētos noteikumus.

2.        Procentu likmju riska pozīcijām no turpmāk minētā:

a)        naudas noguldījumi, kas no darījuma partnera saņemti kā nodrošinājums;

b)        maksājuma pozīcijas;

c)        pakārtotie parāda instrumenti,

uz kuriem katrā gadījumā saskaņā ar 325. panta 1. tabulu attiecas 1,60 % vai mazāka kapitāla prasība, iestādes šīs pozīcijas piešķir vienā no 4. tabulā minētajām sešām riska ierobežošanas kopām katrai valūtai.

4. tabula
	Valdības piesaistītas procentu likmes	Ārpus valdības piesaistītas procentu likmes
Termiņš	<1 gads >1 ≤ 5 gadi >5 gadi	<1 gads >1 ≤ 5 gadi >5 gadi

3.        Procentu likmju riska pozīcijām pakārtotajiem parāda instrumentiem vai maksājuma pozīcijām, kuru procentu likmes ir saistītas ar atsauces procentu likmēm, kas atspoguļo vispārējo procentu likmju līmeni tirgū, atlikušais termiņš atbilst laika intervālam līdz nākamajai procentu likmju atkārtotai koriģēšanai. Visos citos gadījumos tas ir pakārtotā parāda instrumenta atlikušais laiks vai, maksājuma pozīcijas gadījumā, darījuma atlikušais laiks.

276. pants

Riska ierobežošanas kopas

1.        Iestādes izveido riska ierobežošanas kopas saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

2.        Katram atsauces parāda instrumenta emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa, kas ir pamatā kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījumam.

Uz „n-tās saistību neizpildes” groza kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījumiem attiecas šāda kārtība:

a)        riska pozīcijas apmērs atsauces parāda instrumentā, kas ir „n-tās saistību neizpildes” kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījuma pamatā esošajā grozā, ir atsauces parāda instrumenta efektīvās nosacītās vērtības reizinājums ar „n-tās saistību neizpildes” atvasinājuma modificēto ilgumu attiecībā uz izmaiņām atsauces parāda instrumenta kredīta starpībā;

b)       katram atsauces parāda instrumentam ir viena riska ierobežošanas kopa, kas ir „n-tās saistību neizpildes” kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījuma pamatā esošajā grozā. Riska pozīcijas no dažādiem „n-tās saistību neizpildes” kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījumiem neiekļauj vienā un tajā pašā riska ierobežošanas kopā;

c)        CCR reizinātājs, kas piemērojams katrai riska ierobežošanas kopai, kura radīta vienam no n-tās saistību neizpildes atvasinātā finanšu instrumenta atsauces parāda instrumentiem, ir šāds:

i)          0,3 % atsauces parāda instrumentiem, kuriem ir atzītas ĀKNI kredīta novērtējums, kas ekvivalents kredīta kvalitātes 1. līdz 3. pakāpei;

ii)         0,6 % citiem parāda instrumentiem.

3.        Procentu likmju riska pozīcijām no:

a)        naudas noguldījumiem, kas nodoti darījuma partnerim kā nodrošinājums, ja šim darījuma partnerim nav nenomaksāto parāda saistību ar zemu specifisko risku;

b)       pakārtotiem parāda instrumentiem,

kuriem saskaņā ar 325. panta 1. tabulu piemēro lielāku kapitāla prasību nekā 1,60 %, ir viena riska ierobežošanas kopa katram emitentam.

Ja maksājumu pozīcija ir pielīdzināma šādam parāda instrumentam, arī tad katram atsauces parāda instrumenta emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa.

Iestāde var iekļaut vienā riska ierobežošanas kopā riska pozīcijas, kuras veido konkrēta emitenta parāda instrumenti vai šā emitenta parāda instrumentiem pielīdzināmas maksājumu pozīcijas, vai arī šā emitenta kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma pamata parāda instrumentu pozīcijas.

4.        Pakārtotos finanšu instrumentus, kas nav parāda instrumenti, iekļauj vienā attiecīgajā riska ierobežošanas kopā tikai tad, ja tie ir identiski vai līdzīgi instrumenti. Visos citos gadījumos tos iekļauj dažādās riska ierobežošanas kopās.

Šā punkta nolūkos iestādes nosaka, vai pakārtotie instrumenti ir līdzīgi, saskaņā ar šādiem principiem:

a)     kapitāla vērtspapīriem pakārtotie instrumenti ir līdzīgi, ja tos emitējis viens un tas pats emitents. Kapitāla vērtspapīru indeksu uzskata par atsevišķa emitenta kapitāla vērtspapīru;

b)     dārgmetāliem pakārtotais instruments ir līdzīgs, ja tas ir tas pats materiāls. Dārgmetāla indeksu uzskata par atsevišķu dārgmetālu;

c)     elektroenerģijai pakārtotais instruments ir līdzīgs, ja piegādes tiesības un saistības nodrošina tādu pašu maksimālo slodzes vai pamata slodzes sasniegšanas intervālu 24 stundu laikā;

d)     precēm pakārtotais instruments ir līdzīgs, ja tā ir tā pati prece. Preces indeksu uzskata par atsevišķu preci.

5.        CCR reizinātāji (turpmāk tekstā — „CCRM”) dažādām riska ierobežošanas kopu kategorijām ir noteikti turpmākajā tabulā.

5. tabula
	Riska ierobežošanas kopu kategorijas	CCRM
1.	Procentu likmes	0,2 %
2.	Procentu likmes atskaites parādu riska pozīcijām, kuras izriet no neizpildīto kredītsaistību mijmaiņas darījuma un uz kurām saskaņā ar IV sadaļas 2. nodaļas 1. tabulu attiecināma 1,60 % vai mazāka kapitāla prasība.	0,3 %
3.	Procentu likmes parāda instrumenta vai atsauces parāda instrumenta riska pozīcijām, uz kurām saskaņā ar IV sadaļas 2. nodaļas 1. tabulu attiecinātā kapitāla prasība ir lielāka par 1,60 %.	0,6 %
4.	Valūtas maiņas kursi	2,5 %
5.	Elektroenerģija	4 %
6.	Zelts	5 %
7.	Kapitāla vērtspapīri	7 %
8.	Dārgmetāli (izņemot zeltu)	8,5 %
9.	Citas preces (izņemot dārgmetālus un elektroenerģiju)	10 %
10.	OTC atvasināto finanšu instrumentu pakārtotie instrumenti, kas nav iekļauti nevienā no iepriekš minētajām kategorijām	10 %

5. tabulas 10. punktā minētos OTC atvasināto finanšu instrumentu katras kategorijas pakārtotos instrumentus iekļauj atsevišķā riska ierobežošanas kopā.

6.        Nelineārā riska profila darījumiem, maksājumu pozīcijām un darījumiem ar parāda instrumentiem kā pakārtotiem instrumentiem, kuriem iestāde nevar noteikt attiecīgi delta ekvivalentu vai modificēto ilgumu, ar instrumenta modeli, kuru kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, lai varētu noteikt pašu kapitāla prasības tirgus riskam, kompetentā iestāde vai nu piesardzīgi nosaka riska pozīcijas apmēru un piemērojamo CCRM_js, vai pieprasa iestādei izmantot 3. iedaļā izklāstīto metodi. Savstarpējais ieskaits netiek atzīts, t. i., riska darījuma vērtību nosaka tā, it kā būtu savstarpējā ieskaita kopa, kurā ir iekļauti tikai individuāli darījumi.

7.        Iestādei ir iekšējās procedūras, lai pirms darījuma iekļaušanas riska ierobežošanas kopā pārbaudītu darījuma segumu ar juridiski izpildāmu līgumisku vienošanos par savstarpējā ieskaita kopu, kā noteikts 7. iedaļā.

8.        Iestādei, kas izmanto nodrošinājumu, lai mazinātu savus CCR, ir iekšējās procedūras, lai pirms nodrošinājuma ietekmes atzīšanas savos aprēķinos pārbaudītu, vai nodrošinājums atbilst 4. nodaļā noteiktajiem tiesiskās noteiktības standartiem.

6. iedaļa

Iekšējā modeļa metode

277. pants

Iekšējā modeļa metode

1.        Ar noteikumu, ka kompetentās iestādes ir pārliecinājušās par to, ka iestāde ir izpildījusi 2. punktā noteiktās prasības, tās atļauj šai iestādei izmantot iekšējā modeļa metodi (IMM), lai aprēķinātu riska darījuma vērtību jebkuram no turpmāk minētajiem darījumiem:

a)        268. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie darījumi;

b)        268. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētie darījumi;

c)        268. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie darījumi.

Ja iestādei ir atļauts izmantot IMM, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību jebkuram no iepriekšējās daļas a) līdz c) apakšpunktā minētajiem darījumiem, tā IMM var lietot arī 268. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem darījumiem.

Neatkarīgi no 268. panta 1. punkta trešās daļas, iestāde var izvēlēties nepiemērot šo metodi riska darījumiem, kuru apmērs un risks ir nebūtisks. Šādā gadījumā iestāde šiem riska darījumiem piemēro vienu no 3. līdz 5. iedaļā minētajām metodēm.

2.        Kompetentās iestādes atļauj iestādēm lietot IMM 1. punktā minētajiem aprēķiniem vienīgi tad, ja iestāde ir pierādījusi, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, un kompetentās iestādes ir pārbaudījušas, vai iestādes īstenotās CCR pārvaldības sistēmas ir saprātīgas un pienācīgi īstenotas.

3.        Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm ierobežotu laikposmu īstenot IMM secīgi dažādiem darījumu veidiem. Šajā secīgas izmantošanas laikposmā tiem darījumu veidiem, kuriem tās neizmanto IMM, iestādes var izmantot 3. iedaļā vai 5. iedaļā izklāstītās metodes.

4.        Visiem OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem, kuriem iestāde nav saskaņā ar 1. punktu saņēmusi atļauju izmantot IMM, iestāde izmanto 3. iedaļā vai 5. iedaļā izklāstītās metodes.

Šīs metodes var izmantot pastāvīgi apvienojumā grupas ietvaros. Iestādes ietvaros šīs metodes apvienojumā var izmantot vienīgi tad, ja vienu no metodēm izmanto 276. panta 6. punktā noteiktajos gadījumos.

5.        Iestāde, kurai saskaņā ar 1. punktu ir atļauja izmantot IMM, neatgriežas pie 3. iedaļā vai 5. iedaļā izklāstīto metožu izmantošanas, ja kompetentā iestāde nav atļāvusi to darīt. Kompetentās iestādes dod šādu atļauju, ja iestāde pierāda, ka tas ir pamatoti.

6.        Ja iestāde vairs nenodrošina atbilstību šajā iedaļā noteiktajām prasībām, tā informē kompetento iestādi un veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

a)        iesniedz kompetentajai iestādei plānu par laicīgu atbilstības atjaunošanu;

b)        kompetentajām iestādēm pārliecinoši pierāda, ka tās neatbilstības ietekme ir nebūtiska.

278. pants

Riska darījuma vērtība

1.        Ja iestādei saskaņā ar 277. panta 1. punktu ir atļauts izmantot IMM, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību dažiem vai visiem šajā punktā minētajiem darījumiem, tai ir jānosaka šo darījumu riska darījuma vērtība savstarpējā ieskaita kopas līmenī.

Modelis, kuru iestāde izmanto šim nolūkam:

a)        prognozē paredzamo izmaiņu sadali savstarpējās ieskaita kopas gadījumu tirgus vērtībā, ko izskaidro ar kopīgām pārmaiņām tirgus mainīgajos lielumos, piemēram, procentu likmēs un ārvalstu valūtas kursos;

b)        aprēķina riska darījuma vērtību savstarpējā ieskaita kopai visās dienās nākotnē, ņemot vērā kopīgas izmaiņas tirgus mainīgajos lielumos.

2.        Lai modelī ņemtu vērā drošības rezerves ietekmi, nodrošinājuma vērtības modelim ir jāatbilst IMM modeļa kvantitatīvajām, kvalitatīvajām un datu atbilstības prasībām saskaņā ar šo iedaļu, un iestādes savos savstarpējā ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņu prognozes sadalījumos var iekļaut vienīgi atbilstīgu finanšu nodrošinājumu, kā ir noteikts 193. panta 2. punktā un 232. pantā.

3.        Pašu kapitāla prasība darījuma partnera kredītriskam attiecībā uz CCR riska darījumiem, kuriem iestāde piemēro IMM, ir augstākā no turpmāk minētajām:

a)     pašu kapitāla prasību šiem riska darījumiem aprēķina, pamatojoties uz efektīvo EPE un izmantojot pašreizējos tirgus datus;

b)     pašu kapitāla prasību šiem riska darījumiem aprēķina, pamatojoties uz efektīvo EPE un izmantojot vienotu konsekventu stresa kalibrēšanu visiem CCR riska darījumiem, kuriem piemēro IMM.

4.        Izņemot darījuma partnerus, kuriem ir identificēts specifiskais korelācijas risks, uz kuru attiecas 285. panta 4. un 5. punkts, iestādes riska darījuma vērtību aprēķina kā alfa (α) reizinājumu ar efektīvo EPE, t. i., šādi:

 

kur:

α = 1,4, ja vien kompetentās iestādes nepieprasa augstāku α vai saskaņā ar 9. punktu ļauj iestādēm izmantot pašu aplēses;

Efektīvo EPE aprēķina, aplēšot paredzamo riska darījumu (EE_t) kā vidējo riska darījumu nākotnes datumā t, kur vidējo vērtību aprēķina, ņemot vērā attiecīgo tirgus riska faktoru iespējamās nākotnes vērtības.

Modelis aprēķina EE virknei nākotnes datumu t₁, t₂, t₃ utt.

5.        Efektīvo EE aprēķina rekursīvi kā:

 

kur:

aprēķina datumu apzīmē ar t₀;

efektīvā EE_t0 ir vienāda ar pašreizējo riska darījuma vērtību.

6.        Efektīvā EPE ir vidējā efektīvā EE nākotnes riska darījumam pirmā gada laikā. Ja visiem līgumiem savstarpējā ieskaita kopā termiņš ir īsāks par vienu gadu, EPE ir vidējā EE līdz pēdējā līguma termiņa beigām savstarpējā ieskaita kopā. Efektīvo EPE aprēķina kā vidējo svērto efektīvo EE:

 

kur pakāpes ļauj aprēķināt nākotnes riska darījuma vērtību, ja datumi nav vienmērīgi sadalīti laika gaitā.

7.        Iestādes aprēķina EE vai maksimālo riska darījuma vērtību, pamatojoties uz riska darījumu sadalījumu, kas atspoguļo iespējamo novirzi no riska darījumu normālā sadalījuma.

8.        Iestāde jebkuram darījuma partnerim var izmantot sadalījuma novērtējumu, kas aprēķināts, izmantojot modeli, kurš ir konservatīvāks nekā α un efektīvās EPE reizinājums saskaņā ar 4. punktā norādīto vienādojumu.

9.        Neatkarīgi no 4. punkta kompetentās iestādes var atļaut iestādēm izmantot viņu pašu alfa aplēses, ja:

a)        alfa ir vienāds ar iekšējā kapitāla attiecību no CCR simulācijas starp darījuma partneriem (skaitītājs) pret iekšējo kapitālu, kas balstīts uz EPE (saucējs);

b)        saucējā EPE lieto kā noteiktu nesamaksātu summu.

Ja alfa aprēķina saskaņā ar šo punktu, tas nav mazāks par 1,2.

10.      Lai aprēķinātu alfa saskaņā ar 9. punktu, iestāde nodrošina, lai saucējs un skaitītājs tiktu aprēķināti tā, ka tie atbilstu modeļa metodikai, parametru specifikācijai un portfeļa sastāvam. Metodei, ko izmanto α aplēsēm, ir jābalstās uz iestādes iekšējā kapitāla metodi, jābūt kārtīgi dokumentētai, un tai jāveic neatkarīga apstiprināšana. Turklāt iestāde pārskata savas alfa aplēses vismaz reizi ceturksnī un vēl biežāk, ja laika gaitā mainās portfeļa sastāvs. Iestāde novērtē arī modeļa risku.

11.      Iestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka tās iekšējās alfa aplēses atspoguļo būtiskus skaitītāja atkarības no darījumu tirgus vērtības sadalījuma vai darījumu portfeļu starp darījuma partneriem avotus. Iekšējās alfa aplēsēs ņem vērā portfeļu granularitāti.

12.      Uzraugot saskaņā ar 9. punktu veikto aplēšu izmantošanu, kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā būtiskās alfa aplēšu atšķirības, kas rodas no iespējamas modeļu, kurus izmanto skaitītājam, nepareizas specifikācijas, it īpaši, ja pastāv konveksitāte.

13.      Ja vajadzīgs, tirgus risku un kredītrisku vienotajā modelēšanā izmantoto tirgus riska faktoru svārstīgumu un korelācijas jāpamato ar kredītriska faktoru, lai atspoguļotu iespējamo svārstīguma vai korelācijas pieaugumu ekonomikas lejupslīdē.

279. pants

Savstarpējā ieskaita kopu, par kurām noslēgta maržināla vienošanās, riska darījuma vērtība

1.        Ja attiecībā uz savstarpējā ieskaita kopu ir noslēgta maržinālā vienošanās un katru dienu notiek vērtēšana pēc tirgus vērtības, iestāde var izmantot vienu no šādiem EPE mērījumiem:

a)        efektīvo EPE, neņemot vērā nekādu turējumā esošo vai iesniegto nodrošinājumu maržinālas vienošanās veidā, ar jebkādu nodrošinājumu, kas iesniegts darījuma partnerim, neatkarīgi no ik dienas novērtēšanas un drošības rezerves procesa vai esošā riska darījuma;

b)        pieaugumu, kas atspoguļo iespējamo riska darījuma palielināšanos riska maržinālā perioda laikā, pieskaitot lielāko no turpmāk minētajiem:

i)       pašreizējā riska darījuma vērtība, ieskaitot visus nodrošinājumus, kas ir turējumā vai ir nodoti, izņemot pieprasīto vai apstrīdēto nodrošinājumu;

ii)      lielāko tīro riska darījuma vērtību, ieskaitot nodrošinājumu saskaņā ar maržinālu vienošanos, kas var izraisīt nodrošinājuma pieprasījumu. Šī summa atspoguļo visus piemērojamos sliekšņus, minimālās pārskaitījuma summas, neatkarīgās summas un sākotnējās drošības rezerves saskaņā ar maržinālo vienošanos;

c)        ja modelis EE aprēķinā ietver maržinālās vienošanās ietekmi, iestādes ar kompetento iestāžu atļauju var izmantot modeļa EE aprēķinu tieši 13. panta 5. punkta vienādojumā. Kompetentās iestādes piešķir šādu atļauju vienīgi tad, ja ir pārbaudījušas, vai modelis EE aprēķinā ietver maržinālās vienošanās ietekmi.

Piemērojot b) apakšpunktu, iestādes aprēķina palielinājumu kā prognozētās pozitīvās izmaiņas darījumu tirgus vērtībā riska maržinālā perioda laikā. Nodrošinājuma vērtības izmaiņas atspoguļo, izmantojot uzraudzības svārstīguma korekcijas saskaņā ar 4. nodaļas 3. iedaļu vai finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes svārstīguma korekciju pašu aplēses, bet nevar pieņemt, ka riska maržinālā perioda laikā tiks veikti nodrošinājuma maksājumi. Riska maržinālais periods ir atkarīgs no 2. līdz 4. punktā noteiktajiem minimālajiem periodiem.

2.        Darījumiem, kuriem ik dienas tiek veikta rezerves iemaksu pārskatīšana un tirgus cenu novērtēšana, riska maržinālais periods, ko izmato riska darījuma vērtības ar maržinālo vienošanos modelēšanai, nav īsāks par:

a)        piecām darba dienām savstarpējā ieskaita kopām, kurās ietilps tikai repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi un maržinālo aizdevumu darījumi;

b)        desmit darba dienām visām pārējām savstarpējā ieskaita kopām.

Uz a) un b) apakšpunktu attiecas šādi izņēmumi:

i)       savstarpējā ieskaita kopām, kurās jebkurā brīdī ceturkšņa laikā tirdzniecību skaits pārsniedz 5000, riska maržinālais periods nākamajam ceturksnim nedrīkst būt īsāks par 20 darba dienām. Šis izņēmums neattiecas uz iestādes tirdzniecības riska darījumiem;

ii)      savstarpējā ieskaita kopām, kurās ir ietverta viena vai vairākas tirdzniecības, kas saistītas vai nu ar nelikvīdu nodrošinājumu, vai OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kurus nevar vienkārši aizvietot, riska maržinālais periods nedrīkst būt īsāks par 20 darba dienām.

Iestāde nosaka, vai nodrošinājums ir nelikvīds un vai OTC atvasinātie finanšu instrumenti nav vienkārši aizvietojami tādos saspringtos tirgus apstākļos, ko raksturo nepārtraukti aktīvu tirgu trūkums, kuros darījuma partneris divu vai mazāk dienu laikā saņemtu vairākas cenu noteikšanas, kas nemainītu tirgu vai arī attēlotu cenu, kura atspoguļo tirgus diskontu (nodrošinājuma gadījumā) vai prēmiju (OTC atvasināto finanšu instrumentu gadījumā).

Iestāde apsver, vai tirdzniecības vai vērtspapīri, ko tā tur kā nodrošinājumu, ir koncentrēti konkrētam darījuma partnerim un, ja šis darījuma partneris no tirgus aizgājis strauji, vai iestāde varēs aizvietot šīs tirdzniecības vai vērtspapīrus.

3.        Ja iestāde divu secīgu ceturkšņu, kas ilguši ilgāk nekā piemērojamais riska maržinālais periods saskaņā ar 2. punktu, laikā ir bijusi iesaistīta vairāk nekā divos maržinālo pieprasījumu strīdos par vienu savstarpējā ieskaita kopu vai darījuma partneri, iestāde šai savstarpējā ieskaita kopai nākamajos divos ceturkšņos izmanto riska maržinālo periodu, kas ir vismaz divas reizes garāks par 2. punktā norādīto periodu.

4.        Atkārtotai rezerves iemaksu pārskatīšanai, kuras periodiskums ir N dienas, maržinālais riska periods ir vismaz vienāds ar 2. punktā norādīto periodu F plus N dienas, mīnus viena diena. Tas ir:

maržinālais riska periods = F + N – 1.

5.        Ja iekšējā modelī ir iekļauta maržinālā darījuma ietekme uz savstarpējā ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņām, iestāde modelē nodrošinājumu, kas nav nauda tādā pašā valūtā, kādā ir pats riska darījums, kopā ar riska darījumu tā riska darījuma vērtības aprēķinā OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem un vērtspapīru finansēšanas darījumiem.

6.        Ja iestāde nevar modelēt nodrošinājumu kopā ar riska darījumu, tā savas riska darījuma vērtības aprēķinos OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem un vērtspapīru finansēšanas darījumiem atzīst vienīgi tādu nodrošinājumu, kas ir tādā pašā valūtā kā pats riska darījums, ja vien tam izmanto vai nu svārstīguma korekciju, kas atbilst finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes standartiem ar pašu svārstīguma korekcijas aprēķiniem, vai standarta uzraudzības svārstīguma korekcijas saskaņā ar 4. nodaļu.

7.        Iestāde, kura izmanto IMM, savos modeļos ignorē riska darījuma vērtības samazinājuma ietekmi, kas radusies jebkāda nodrošinājuma līguma punkta dēļ, kurā ir prasīts pieņemt nodrošinājumu, ja darījuma partnera kredīta kvalitāte ir pasliktinājusies.

280. pants

CCR pārvaldība — kārtība, procesi un sistēmas

1.        Iestāde izveido un uztur CCR pārvaldības sistēmu, kuru veido:

a)        kārtība, procesi un sistēmas, lai nodrošinātu CCR identifikāciju, mērīšanu, pārvaldīšanu, apstiprināšanu un iekļaušanu iekšējos pārskatos;

b)       procedūras, lai nodrošinātu šo kārtību, procesu un sistēmu ievērošanu.

Šī kārtība, procesi un sistēmas ir konceptuāli saprātīgi, īstenoti godīgi un tiek dokumentēti. Dokumentācijā ir iekļauts skaidrojums empīriskām metodēm, kuras izmanto CCR noteikšanai.

2.        CCR riska pārvaldības sistēmā, kas noteikta 1. punktā, ņem vērā tirgus, likviditātes, juridiskos un operacionālos riskus, kuri ir saistīti ar CCR. It īpaši sistēma nodrošina to, lai iestāde atbilstu šādiem principiem:

a)        tā nesāk darījumus ar darījuma partneri, pirms nav novērtējusi tā kredītspēju;

b)        tā pienācīgi ņem vērā norēķinu un pirmsnorēķinu kredītrisku;

c)        tā šādus riskus pārvalda pēc iespējas vispusīgi darījuma partnera līmenī (apkopojot CCR riska darījumus ar citiem riska darījumiem, kas tiek pakļauti kredītriskam) un iestādes līmenī.

3.        Iestāde, kas izmanto IMM, nodrošina, lai tās CCR riska pārvaldības sistēma atskaitītos kompetentajai iestādei par visa turpmāk minētā likviditātes riskiem:

a)        iespējamiem ienākošiem drošības rezerves pieprasījumiem variācijas drošības rezerves vai citu drošības rezervju veidu, piemēram, sākotnējās vai neatkarīgās drošības rezerves, apmaiņu kontekstā saskaņā ar nelabvēlīgiem tirgus satricinājumiem;

b)        iespējamiem ienākošiem pieprasījumiem nodot atpakaļ nodrošinājuma, kuru iesnieguši darījuma partneri, pārpalikumu;

c)        pieprasījumiem, kas izriet no iespējama ārējā kredīta kvalitātes pašu novērtējuma pazeminājuma.

Iestāde nodrošina, ka nodrošinājuma atkārtotas izmantošanas būtība un periods atbilst tā likviditātes vajadzībām un neapdraud tās spēju laikus iesniegt vai nodot atpakaļ nodrošinājumu.

4.        ▌Iestāde ir informēta par izmantotā modeļa ierobežojumiem un pieņēmumiem, kā arī par ietekmi, kāda šiem ierobežojumiem un pieņēmumiem var būt uz rezultātu ticamību visa formālā procesa laikā. Iestāde ņem vērā arī tirgus vides nepastāvību un operacionālos jautājumus, kā arī to atspoguļošanu modelī.

5.        Ik dienu sagatavotos pārskatus par iestādes CCR lielumu saskaņā ar 281. panta 2. punkta b) apakšpunktu izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams darba stāžs un pilnvarojums pieprasīt samazināt gan kredītu daļas darbinieku vai individuālu tirgotāju pozīcijas, gan iestādes kopējo CCR lielumu.

6.        Iestādes CCR pārvaldīšanas sistēma, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu, tiek lietota saskaņoti ar iekšējiem kredītu un tirdzniecības limitiem. Kredītu un tirdzniecības limitu ievērošana tiek pastāvīgi kontrolēta, lietojot riska mērīšanas modeli, un šo limitu ievērošanas nodrošināšanu modelī labi izprot kredītu daļas darbinieki, individuāli tirgotāji un augstākā vadība. Iestādei ir paredzēts formāls process, lai atbilstīgā līmeņa vadībai ziņotu par riska limitu pārkāpumiem.

7.        Iestādes CCR mērīšanas process iekļauj ikdienas un dienas laikā izlietoto kredītlīniju novērtējumu. Iestāde izvērtē pašreizējo riska darījuma vērtību, ņemot vērā nodrošinājumu (tīrā riska darījumu vērtība) un neņemot vērā nodrošinājumu. Portfeļa un darījuma partnera līmenī iestāde aprēķina un pārrauga maksimālo riska darījuma vērtību vai potenciālo nākamo riska darījuma vērtību ticamības intervālā, ko izvēlas iestāde. Iestāde pārrauga lielos riska darījumus vai koncentrētās pozīcijas, tajā skaitā savstarpēji saistītu darījuma partneru grupas riska darījumus, koncentrāciju vienā nozarē un tirgū.

8.        Iestāde izstrādā un uztur pastāvīgu un rūpīgu stresa testēšanas programmu. Iestāde regulāri un vismaz reizi ceturksnī izskata stresa testu rezultātus un tos atspoguļo iestādes noteiktajā CCR pārvaldīšanas kārtībā un limitos. Ja stresa testu laikā atklāj neaizsargātību pret noteiktu apstākļu kopumu, iestāde nekavējoties veic pasākumus, lai pārvaldītu šos riskus.

281. pants

Organizācijas struktūras CCR riska pārvaldībai

1.        Iestāde, kas izmanto IMM, izveido un uztur:

a)        riska kontroles struktūrvienību, kas atbilst 2. punktam;

b)        nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību, kas atbilst 3. punktam.

2.        Riska kontroles struktūrvienība ir atbildīga par CCR pārvaldības izstrādi un īstenošanu, ieskaitot modeļa sākotnējo apstiprināšanu un apstiprināšanu darba gaitā, un īsteno šādas funkcijas un izpilda šādas prasības:

a)        tā ir atbildīga par iestādes CCR pārvaldības sistēmas izstrādi un īstenošanu;

b)        tā sagatavo katras dienas pārskatus un analizē iestādes riska mērīšanas modeļa sniegtos rezultātus. Šajā analīzē ir iekļauts attiecību starp CCR riska darījumu vērtību un tirdzniecības limitiem novērtējums;

c)        tā kontrolē ievaddatu integritāti, sagatavo un analizē pārskatus par iestādes riska mērīšanas modeļa sniegtajiem rezultātiem, ieskaitot attiecības starp riska darījumu vērtību un iestādes kredīta un tirdzniecības limitiem novērtējumu;

d)       tā ir neatkarīga no struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par riska darījumu noslēgšanu, atjaunošanu vai tirdzniecību, un tās darbība netiek ietekmēta;

e)        tai ir pietiekams skaits darbinieku;

f)        tā atskaitās tieši iestādes augstākajai vadībai;

g)        tās darbība ir cieši saistīta ar iestādes kredītriska ikdienas pārvaldīšanas procesu;

h)        darbības rezultāts ir iestādes kredītriska un vispārējā riska profila plānošanas, pārraudzības un kontroles procesa neatņemama sastāvdaļa.

3.        Nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienība īsteno šādus uzdevumus un funkcijas:

a)     aprēķina un veic drošības rezerves pieprasījumus, pārvalda drošības rezerves pieprasījuma strīdus un rūpīgi ik dienas ziņo par neatkarīgo summu līmeni, sākotnējām drošības rezervēm un drošības rezervju variācijām;

b)     kontrolē datu, kas izmantoti, lai veiktu drošības rezerves pieprasījumus, integritāti un nodrošina, lai tie būtu konsekventi un regulāri saskaņoti ar saistītajiem datu avotiem iestādē;

c)     izseko nodrošinājuma atkārtotas lietošanas apmēru un jebkādas izmaiņas saistībā ar iestādes tiesībām uz vai saistībā ar nodrošinājumu, ko tā iesniedz;

d)     ziņo attiecīgajam vadības līmenim par atkārtoti lietoto nodrošinājuma aktīvu veidiem un šādas atkārtotas lietošanas noteikumiem, ieskaitot instrumentu, kredīta kvalitāti un termiņu;

e)     izseko koncentrēšanos uz individuāliem nodrošinājuma aktīvu veidiem, kurus pieņem iestāde;

f)      regulāri, bet vismaz reizi ceturksnī, ziņo augstākajai vadībai par nodrošinājuma pārvaldību, ieskaitot informāciju par saņemtā un iesniegtā nodrošinājuma veidu, apmēru, novecošanos un maržinālo pieprasījumu strīdu iemesliem. Šī iekšējā ziņošana atspoguļo arī izmaiņas šajos skaitļos.

4.        Augstākā vadība piešķir nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienībai pietiekamus resursus, kas nepieciešami saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, lai nodrošinātu to, ka tās sistēmas sasniedz pienācīgu operatīvo rezultātu līmeni, kas noteikts pēc iestādes maržinālo pieprasījumu laicīguma un precizitātes un iestādes atbildes uz tās darījuma partneru maržinālajiem pieprasījumiem laicīguma. Augstākā vadība nodrošina, ka struktūrvienībai ir pietiekams darbinieku skaits, lai laikus apstrādātu pieprasījumus un strīdus arī smagu tirgus krīžu gadījumā un lai ļautu iestādei ierobežot tās lielo strīdu skaitu, kuri radušies tirdzniecības apmēru dēļ.

282. pants

CCR pārvaldības sistēmas pārbaude

Iestāde regulāri veic neatkarīgu savas CCR pārvaldības sistēmas pārbaudi, izmantojot savu iekšējās revīzijas procesu. Šajā pārbaudē ir ietvertas gan kontroles, gan nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību darbības, kā ir noteikts 281. pantā, un tā it īpaši attiecas vismaz uz:

a)          CCR pārvaldības sistēmas dokumentācijas un 280. pantā prasīto procesu atbilstību;

b)          281. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās CCR kontroles struktūrvienības organizāciju;

c)          281. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienības organizāciju;

d)          CCR līdzekļu saskaņošanu ar ikdienas riska pārvaldību;

e)          riska cenu noteikšanas modeļu un vērtēšanas sistēmu, ko izmanto administrācijas un neredzamo struktūrvienību personāls, apstiprināšanas procesu;

f)           visu nozīmīgo izmaiņu CCR mērīšanas procesā apstiprināšanu;

g)          CCR tvērumu, kas attēlots riska mērīšanas modelī;

h)          pārvaldības informācijas sistēmas integritāti;

i)           CCR datu precizitāti un pilnīgumu;

j)           rūpīgu nodrošinājuma un savstarpējā ieskaita līgumu juridisko nosacījumu atspoguļojumu riska darījumu vērtības mērījumos;

k)          modeļu darbībai izmantoto datu avotu konsekvences, laicīguma un ticamības apstiprinājumu, tostarp arī šādu datu avotu neatkarību;

l)           svārstīguma vai korelācijas pieņēmumu precizitāti un piemērotību;

m)         novērtēšanas un riska transformācijas aprēķinu precizitāti;

n)          modeļu rūpīguma pārbaudi, izmantojot biežu 287. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā noteikto atpakaļejošo pārbaudi;

o)          CCR kontroles struktūrvienības un nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienības atbilstību attiecīgajām regulatīvajām prasībām.

283. pants

Izmantošanas tests

1.          Iestādes nodrošina, lai ar iekšējā modeļa palīdzību izveidotais riska darījumu sadalījums efektīvās EPE aprēķināšanai būtu cieši saistīts ar iestādes ikdienas CCR pārvaldības procesu un lai modeļa sniegtos rezultātus ņemtu vērā kredītu apstiprināšanā, CCR pārvaldībā un iekšējā kapitāla piešķiršanā.

2.          Iestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka riska darījumu sadalījuma, uz kura pamata nosaka EPE, aprēķināšanai tā izmanto modeli, kas atbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām izmantot IMM vismaz vienu gadu, pirms to saskaņā ar 277. pantu apstiprina kompetentās iestādes.

3.          Modelis, ko izmanto CCR riska darījumu sadalījuma veidošanai, ir daļa no CCR pārvaldīšanas sistēmas, kura noteikta 280. pantā. Šajā sistēmā iekļauj kredītlīniju izmantošanas novērtējumu, apvienojot CCR riska darījumus ar citiem kredītriska darījumiem, un iekšējā kapitāla piešķiršanu.

4.          Papildus EPE iestāde novērtē un pārvalda pašreizējo riska darījumu vērtību. Ja ir nepieciešams, iestāde izvērtē pašreizējo riska darījuma vērtību, ņemot vērā nodrošinājumu (tīrā riska darījumu vērtība) un neņemot vērā nodrošinājumu. Izmantošanas tests uzskatāms par apmierinošu, ja iestāde izmanto arī citus CCR lieluma mērījumus, piemēram, maksimālo riska darījumu vērtību, pamatojoties uz riska darījumu sadalījumu, ko aprēķina ar to pašu modeli, kuru izmanto EPE aprēķināšanai.

5.          Iestādei ir sistēmas, ar kurām iespējams aprēķināt EE ik dienu, ja tas ir nepieciešams, ja vien tā nepierāda kompetentajām iestādēm, ka tās CCR lieluma noteikšanai ir pietiekami retāki aprēķini. Iestāde EE aprēķināšanai izmanto laika periodu, kas attiecīgi atspoguļo nākamo naudas plūsmu un līgumu termiņu struktūru, un aprēķinus veic, ņemot vērā riska darījumu būtiskumu un struktūru.

6.          Riska darījumu vērtību nosaka, uzrauga un kontrolē visu savstarpējā ieskaita kopu līgumu darbības laikā (ne tikai viena gada laikā). Iestāde izstrādā procedūras darījuma partneru risku identifikācijai un kontrolei gadījumos, kad riska darījuma ilgums pārsniedz vienu gadu. Prognozēto riska darījuma vērtības pieaugumu iekļauj iestādes iekšējā kapitāla modelī.

284. pants

Stresa testēšana

1.          Iestādei ir vispusīga stresa testēšanas programma, kura paredzēta CCR, kā arī izmantošanai pašu kapitāla prasību CCR novērtēšanai, kas atbilst 2. līdz 10. punktā noteiktajām prasībām.

2.        Tā identificē tādus iespējamos notikumus vai paredzamās izmaiņas ekonomiskajos nosacījumos, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt iestādes kredītriskam pakļautos darījumus, un novērtē iestādes spēju pārvarēt šādas izmaiņas.

3.        Stresa pasākumus saskaņā ar programmu salīdzina ar riska limitiem, un iestāde tos uzskata par daļu no procesa, kas izklāstīts Direktīvas [ieraksta PB] 79. pantā.

4.        Programma vispusīgi ietver tirdzniecības un sakopotos riska darījumus starp darījuma partnera visu veidu kredītriskiem konkrētu darījuma partneru līmenī pietiekamā laika periodā, lai veiktu regulārās stresa pārbaudes.

5.        Tā vismaz reizi mēnesī nodrošina stresa testu galvenajiem tirgus riska faktoriem, piemēram, procentu likmēm, FX, kapitāla vērtspapīriem, kredītu ienākumu/izdevumu starpībai un preču cenām, visiem iestādes darījumu partneriem, lai identificētu un ļautu iestādei vajadzības gadījumā samazināt pārmērīgu konkrēta virziena risku koncentrēšanos. Riska darījuma stresa testu, ieskaitot atsevišķa faktora, multifaktoru un būtiskus nekonkrēta virziena riskus, un riska darījuma un kredītspējas kopīgo stresa testu veic konkrētā darījuma partnera, darījuma partneru grupas un apkopotā iestāžu CCR līmenī.

6.        Tā vismaz reizi ceturksnī piemēro multifaktoru stresa testa scenārijus un novērtē būtiskus nekonkrēta virziena riskus, ieskaitot ienesīguma līknes riska darījumu un pamata riskus. Multifaktoru stresa testi attiecas vismaz uz šādiem scenārijiem, kuros notiek turpmāk norādītais:

a)        ir iestājušies sarežģīti ekonomiskie vai tirgus notikumi;

b)        ir būtiski mazinājusies plaša tirgus likviditāte;

c)        liels finanšu starpnieks likvidē pozīcijas.

7.        Pakārtoto riska faktoru satricinājuma smagums ir atbilstīgs stresa testa nolūkam. Novērtējot stresa situācijā esošo maksātspēju, pakārtoto riska faktoru satricinājums ir pietiekami smags, lai ietvertu vēsturiskos ārkārtējos tirgus apstākļus un ārkārtējos, bet ticamos stresa situācijā esošā tirgus nosacījumus. Stresa testos novērtē šādu satricinājumu ietekmi uz pašu kapitālu, pašu kapitāla prasībām un peļņu. Lai ik dienu veiktu portfeļa uzraudzību, riska ierobežošanu un koncentrēšanos pārvaldību, testēšanas programmā ir ņemti vērā arī vieglāki un iespējamāki scenāriji.

8.        Programmā atbilstīgā gadījumā ir iekļauti nosacījumi atgriezeniskām stresa pārbaudēm, lai noteiktu ārkārtējus, bet ticamus scenārijus, kas varētu radīt būtiskus nelabvēlīgus rezultātus. Atgriezeniskajā stresa testēšanā ņem vērā portfeļa būtiskas nelinearitātes ietekmi.

9.        Par stresa testu rezultātiem saskaņā ar programmu regulāri, vismaz reizi ceturksnī, ziņo augstākajai vadībai. Pārskatos un rezultātu analīzēs ietver lielāko ietekmi darījuma partnera līmenī visā portfelī, būtisku koncentrēšanos portfeļa segmentos (vienā nozarē vai reģionā) un saistīto portfeļu un darījuma partnera īpašās tendences.

10.      Augstākā vadība uzņemas vadošo lomu stresa testu iekļaušanā riska pārvaldības sistēmā un iestādes riska kultūrā un nodrošina, lai rezultāti būtu jēgpilni un tos izmantotu CCR pārvaldībā. Stresa testu rezultātus būtiskiem riska darījumiem novērtē, salīdzinot ar pamatnostādnēm, kas norāda uz iestādes tieksmi uz risku, un nosūta augstākajai vadībai pārrunām un rīcībai gadījumā, ja ir identificēti pārmērīgi vai koncentrēti riski.

285. pants

Korelācijas risks

1.        Šā panta nolūkā:

a)        „vispārējais korelācijas risks” rodas, ja darījuma partneru saistību nepildīšanas varbūtība ir pozitīvi korelēta ar vispārējiem tirgus riska faktoriem;

b)        „specifisks korelācijas risks” rodas, ja pastāv juridiska saistība starp darījuma partneri un OTC atvasinātā finanšu instrumenta vai darījumu finansējošo vērtspapīru pakārtotā instrumenta emitentu.

2.        Iestāde pienācīgi izvērtē riska darījumus, kuri rada būtisku specifiskā vai vispārējā korelācijas riska pakāpi.

3.        Lai apzinātu vispārējo korelācijas risku, iestāde izstrādā stresa testu un scenārija analīzes stresa riska faktoriem, kuri ir nelabvēlīgi saistīti ar darījuma partnera kredītspēju. Ar šādiem testiem novērtē smagu satricinājumu iespējamību, ja attiecības starp riska faktoriem ir mainījušās. Iestāde uzrauga vispārējo korelācijas risku atsevišķiem produktiem, reģioniem, nozarēm vai citām kategorijām, kas ir būtiskas darbībai.

4.        Kredītiestāde uztur procedūras, lai konstatētu, pārraudzītu un kontrolētu specifiskā korelācijas riska gadījumus katrai juridiskajai personai, sākot ar darījuma uzsākšanu un turpinot visā darījuma pastāvēšanas laikā. Tādiem darījumiem ar darījumu partneriem, kuros ir konstatēts specifisks korelācijas risks, piemēro 5. punktā paredzēto režīmu.

5.        Iestādes pašu kapitāla prasības CCR saistībā ar darījumu partneriem, ja ir konstatēts specifisks korelācijas risks, aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

a)        instrumentus, kuros pastāv specifiskais korelācijas risks, neietver tajā pašā savstarpējā ieskaita kopā, kurā pārējos darījumus ar darījuma partneri, un katru uzskata par atsevišķu savstarpējā ieskaita kopu;

b)        katrā no šīm atsevišķajām savstarpējā ieskaita kopām viena parādnieka kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumiem riska darījuma vērtība ir vienāda ar pilniem paredzamajiem zaudējumiem no pakārtoto instrumentu atlikušās patiesās vērtības, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pakārtotais emitents tiek likvidēts;

c)        iestādei, kas izmanto 3. nodaļā izklāstīto metodi, LGD šādiem mijmaiņas darījumiem ir 100 %;

d)        iestādei, kas izmanto 2. nodaļā izklāstīto metodi, piemērojamā riska pakāpe ir tāda pati kā nenodrošinātam darījumam;

e)        visiem pārējiem darījumiem, kurus var attiecināt uz vienu nosaukumu jebkurā no šīm atsevišķajām savstarpējā ieskaita kopām, riska darījuma vērtība ir vienāda ar darījuma vērtību saskaņā ar pieņēmumu par pakārtotā darījuma pēkšņas saistību neizpildes risku;

f)         tādā apmērā, kādā šo esošo tirgus riska aprēķinu izmanto pašu kapitāla prasībām inkrementālam saistību neizpildes un migrācijas riskam, kā ir noteikts IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļā, kurā jau ir iekļauts LGD pieņēmums, formulā izmantotais LGD ir 100 %.

6.        Iestādes sniedz augstākajai vadībai un vadības struktūras atbilstošajai komitejai regulārus pārskatus gan par specifisko, gan vispārējo korelācijas risku un pasākumiem, kurus veic šo risku pārvaldībai.

286. pants

Modelēšanas procesa integritāte

1.          Iestāde nodrošina modelēšanas procesa integritāti, kā ir noteikts 278. pantā, pieņemot vismaz šādus pasākumus:

a)     modelis darījuma nosacījumus un specifikācijas atspoguļo laikus, pilnīgi un piesardzīgi;

b)     šie nosacījumi ietver vismaz līguma nosacīto vērtību, termiņus, atsauces aktīvus, maržinālās vienošanās un savstarpējā ieskaita līgumus;

c)     šos nosacījumus un specifikācijas uzglabā datu bāzē, kurai veic formālu un regulāru revīziju;

d)     savstarpējā ieskaita līgumu atzīšanas procedūrā ir noteikts, ka juristiem ir jāpārbauda, vai savstarpējais ieskaits saskaņā ar šiem līgumiem ir likumīgi izpildāms;

e)     d) apakšpunktā minēto pārbaudi c) apakšpunktā minētajā datu bāzē ievada neatkarīga struktūrvienība;

f)      darījuma nosacījumu un specifikāciju datu ievadīšana EPE modelī ir pakļauta iekšējai revīzijai;

g)     pastāv procedūra formālai saskaņošanai starp modeli un avota datu sistēmām, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai darījuma noteikumi un specifikācijas EPE noteikšanā ir atspoguļotas pareizi vai vismaz piesardzīgi.

2.          Pašreizējo riska darījumu vērtības aprēķināšanai izmanto pašreizējos tirgus datus. Iestāde var kalibrēt savu EPE modeli, izmantojot vai nu vēsturiskos tirgus datus, vai tirgus pieņemtos datus, lai noteiktu pakārtoto varbūtisko procesu parametrus, piemēram, izmaiņas, svārstīgumu un korelāciju. Ja iestāde izmanto vēsturiskos datus, tā izmanto datus vismaz par trīs gadiem. Datus atjaunina vismaz reizi ceturksnī un biežāk, ja ir jāatspoguļo tirgus apstākļi.

Lai aprēķinātu efektīvo EPE, izmantojot stresa kalibrēšanu, iestāde kalibrē efektīvo EPE, izmantojot vai nu trīs gadu datus, kuros ir iekļauts tās darījuma partnera kredītsaistību neizpildes starpību stresa periods, vai tirgus pieņemtos datus par šādu stresa periodu.

Šim nolūkam iestāde piemēro 3., 4. un 5. punktā paredzētos nosacījumus.

3.          Iestāde vismaz reizi ceturksnī pierāda kompetentajai iestādei, ka stresa periods, kuru izmanto aprēķinam saskaņā ar šo punktu, sakrīt ar paaugstināta kredītsaistību neizpildes mijmaiņas vai cita kredīta (piemēram, aizdevuma vai korporatīvas parādzīmes) starpības periodu reprezentatīvai tās darījuma partneru ar tirgotām kredītu starpībām atlasei. Situācijās, kad iestādei nav pienācīgu datu par darījuma partnera kredītsaistību starpību, tā samēro šo darījuma partneri ar specifiskiem datiem par kredītsaistību starpību, pamatojoties uz reģionu, iekšējo reitingu un darbības veidiem.

4.          EPE modelim visiem darījumu partneriem izmanto vai nu vēsturiskus vai pieņemtus datus, kuros ir iekļauti dati par kredīta stresa periodu un izmanto šos datus saskaņoti ar metodi, kuru izmanto EPE modeļa kalibrēšanai ar pašreizējiem datiem.

5.          Lai novērtētu to, cik efektīva ir tās EEPE stresa kalibrēšana, iestāde izveido vairākus paraugportfeļus, kas ir neaizsargāti pret galvenajiem riska faktoriem, kuriem iestāde ir pakļauta. Šo paraugportfeļu riska darījuma vērtību aprēķina, izmantojot a) stresa metodiku, kas balstās uz pašreizējām tirgus vērtībām un modeļa parametriem, kuri kalibrēti tirgus stresa apstākļiem, un b) riska darījumu, kas radies stresa periodā, bet piemērojot šajā iedaļā izklāstīto metodi (stresa perioda beigu tirgus vērtība, svārstības un korelācijas no trīs gadu stresa perioda).

Kompetentās iestādes pieprasa iestādei koriģēt stresa kalibrēšanu, ja šo paraugportfeļu riska darījumu vērtības būtiski atšķiras cita no citas.

6.          Iestāde modelim veic apstiprināšanas procesu, kas ir skaidri formulēts iestādes kārtībā un procedūrās. Apstiprināšanas procesā:

a)     precizē testēšanas veidu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu modeļa integritāti un identificētu apstākļus, kuros modeļa pamatā esošie pieņēmumi ir nepiemēroti un tādēļ var radīt EPE pārmērīgu pazemināšanu;

b)      iekļauj modeļa vispusīguma pārskatu.

7.          Iestāde uzrauga saistītos riskus, un tai ir paredzētas procedūras, lai tad, kad šie riski kļūst būtiski, koriģētu savas EEPE aplēses. Ievērojot šo punktu, iestādes:

a)     identificē un pārvalda savus riska darījumus saistībā ar specifisko korelācijas risku, kas rodas, kā ir norādīts 285. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un riska darījumus saistībā ar vispārējo korelācijas risku, kas rodas, kā ir norādīts 285. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)     riska darījumiem ar augošu riska profilu pēc viena gada regulāri salīdzina saistītā riska darījuma mērījuma novērtējumu viena gada laikā ar to pašu riska darījuma mērījumu riska darījuma pastāvēšanas laikā;

c)     riska darījumiem ar atlikušo termiņu līdz vienam gadam regulāri salīdzina aizstāšanas izmaksas (pašreizējam riska darījumam) ar izveidoto riska darījuma profilu un uzglabā datus, kas pieļauj šādu salīdzinājumu.

8.          Iestādei ir iekšējās procedūras, lai pirms darījuma iekļaušanas savstarpējā ieskaita kopā pārbaudītu darījuma segumu ar juridiski izpildāmu līgumisku vienošanos par savstarpējā ieskaita kopu, kā noteikts 7. iedaļā.

9.          Iestādei, kas izmanto nodrošinājumu, lai mazinātu savus CCR, ir iekšējās procedūras, lai pirms nodrošinājuma ietekmes atzīšanas savos aprēķinos pārbaudītu, vai nodrošinājums atbilst 4. nodaļā izklāstītajiem tiesiskās noteiktības standartiem.

10.        EBI uzrauga dažādās prakses šajā jomā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par šā panta piemērošanu.

287. pants

Prasības riska pārvaldības sistēmai

1.          Iestādei ir jāizpilda šādas prasības:

a)          tā atbilst Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļā noteiktajām kvalitatīvajām prasībām;

b)          tā īsteno regulāru atpakaļejošas pārbaudes programmu, salīdzinot riska mērījumus, kurus radījis modelis, ar realizētiem riska mērījumiem, un hipotētiskas izmaiņas, pamatojoties uz statiskām pozīcijām ar realizētiem mērījumiem;

c)          tā veic CCR riska darījuma modeļa un tā radīto riska mērījumu sākotnēju apstiprināšanu un periodisku pārskatīšanu darbības laikā. Apstiprināšanai un pārskatīšanai jābūt neatkarīgām no modeļa izstrādes;

d)          vadības struktūra un augstākā vadība ir iesaistītas riska kontroles procesā un nodrošina, lai kredīta un darījuma partnera kredītriska kontrolei tiktu veltīti pietiekami resursi. Saistībā ar to neatkarīgas riska kontroles struktūrvienības, kas izveidotas saskaņā ar 281. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ik dienu sagatavo pārskatus, kurus izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams darba stāžs un pilnvarojums pieprasīt samazināt gan individuālu tirgotāju pozīcijas, gan iestādes kopējo riska darījuma lielumu;

e)          iekšējo riska mērījuma riska darījuma modeli iekļauj iestādes ikdienas riska pārvaldības procesā;

f)           riska mērīšanas sistēmu izmanto savienojumā ar iekšējiem tirdzniecības un riska darījumu limitiem. Attiecībā uz to riska darījumu limiti ir saistīti ar iestādes riska mērīšanas modeli tādā veidā, kurš ir konsekvents laika gaitā un kuru labi izprot individuāli tirgotāji, kredītu daļas darbinieki un augstākā vadība;

g)          iestāde nodrošina, lai tās riska pārvaldības sistēma būtu kārtīgi dokumentēta. Konkrētāk, tā uztur dokumentētu iekšējās kārtības, kontroles un procedūru kopumu attiecībā uz riska mērīšanas sistēmas darbību un veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šī kārtība tiek ievērota;

h)          neatkarīgu riska mērīšanas sistēmas pārbaudi veic regulāri iestādes iekšējās revīzijas procesā. Šajā pārbaudē aptver gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību. Kopējā riska pārvaldības procesa pārbaude notiek regulāri (ne retāk kā vienu reizi gadā), un tajā jo īpaši tiek aplūkoti vismaz visi 282. pantā minētie punkti;

i)           darījuma partnera kredītriska modeļu apstiprināšanu darbības laikā, ieskaitot atpakaļejošu pārbaudi, periodiski pārbauda tāda līmeņa vadība, kurai ir pietiekamas pilnvaras pieņemt lēmumu par rīcību, kas īstenojama, lai novērstu modeļu trūkumus.

2.          Kompetentās iestādes ņem vērā apmēru, kādā iestāde izpilda 1. punkta prasības, nosakot alfa līmeni, kā ir paredzēts 278. panta 4. punktā. Vienīgi tām iestādēm, kas pilnībā atbilst šīm prasībām, ir tiesības piemērot minimālo reizinātāju.

3.          Iestāde tās CCR riska darījuma modeļa sākotnējās un pastāvīgās apstiprināšanas procesu un riska mērījumu, kurus radījuši modeļi, aprēķinus dokumentē tik detalizēti, lai trešās personas varētu no jauna radīt attiecīgi analīzi un riska mērījumus. Šajā dokumentācijā ir norādīts, cik bieži tiek veikta atpakaļejošās pārbaudes analīze un cita veida pastāvīgā apstiprināšana, kā apstiprināšana tiek veikta attiecībā uz datu plūsmām un portfeļiem un kādas analīzes tiek izmantotas.

4.          Iestāde definē kritērijus, kuri ir jāizmanto, novērtējot tās CCR riska darījuma modeļus un modeļus, kurus izmanto riska darījuma vērtības aprēķināšanā, un tai ir rakstiska kārtība, kurā ir aprakstīts process, kā tiek identificēti un laboti nepieņemami rezultāti.

5.          Iestāde definē to, cik reprezentatīvi ir veidoti darījuma partnera portfeļi, lai varētu novērtēt CCR riska darījuma modeli un tā riska mērījumus.

6.          CCR riska darījuma modeļu un to riska mērījumu, kas rada prognozes sadalījumu, apstiprināšanā ņem vērā vairāk nekā vienu prognozes sadalījuma statistiku.

288. pants

Apstiprināšanas prasības EPE modeļiem

1.          Kā daļu no tās CCR riska darījuma modeļa un tā riska mērījumu sākotnējās un pastāvīgās apstiprināšanas iestāde nodrošina, lai būtu izpildītas šādas prasības:

a)          iestāde veic atpakaļejošu pārbaudi, izmantojot vēsturiskos datus par tirgus riska faktoru izmaiņām pirms kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas saskaņā ar 277. panta 1. punktu. Šajā atpakaļejošajā pārbaudē ņem vērā noteiktu skaitu prognozēšanas laikposmu vismaz līdz vienam gadam, virkni dažādu inicializēšanas datumu un ietver plašu klāstu tirgus nosacījumu;

b)          iestāde, kas izmanto 278. panta 12. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pieeju, regulāri apstiprina savu modeli, lai pārbaudītu, vai realizētie esošie riska darījumi atbilst prognozēm visos maržinālajos periodos viena gada laikā. Ja dažu savstarpējā ieskaita kopu tirdzniecības termiņš ir īsāks par vienu gadu un savstarpējā ieskaita kopai bez šiem darījumiem ir augstāks riska faktora jutīgums, apstiprināšanā tas ir jāņem vērā;

c)          tā veic atpakaļejošu pārbaudi CCR riska darījuma modelim un modeļa saistītajiem riska mērījumiem, kā arī tirgus riska faktora prognozēm. Nodrošinātajai tirdzniecībai vērā ņemtie prognozes laikposmi ietver tādus, kas atspoguļo tipiskus nodrošinātajā vai maržinālajā tirdzniecībā piemērotos riska maržinālos periodus;

d)          ja modeļa novērtējums liecina, ka efektīvā EPE ir novērtēta par zemu, iestāde attiecīgi rīkojas, lai novērstu modeļa trūkumus;

e)          tā testē izcenojumu modeļus, ko izmanto konkrēta scenārija CCR riska darījumiem nākotnes satricinājumu tirgus riska faktoriem, kā daļu no modeļu sākotnējās un pastāvīgās apstiprināšanas procesa. Izcenojumu modeļi pārdotiem iespēju līgumiem veido pārdoto iespēju līgumu nelinearitātes vērtību, ņemot vērā tirgus riska faktorus;

f)           CCR riska darījuma modelis attēlo darījumu informāciju, kas nepieciešama, lai apkopotu riska darījumus savstarpējā ieskaita kopas līmenī. Iestāde pārbauda, vai darījumi modelī ir attiecināti uz attiecīgo savstarpējā ieskaita kopu;

g)          CCR riska darījuma modelis arī ietver darījumu informāciju, lai attēlotu drošības rezervju darījumu sekas. Tajā ņemta vērā pašreizējo drošības rezervju vērtība un drošības rezervju vērtība, par ko nākotnē vienosies darījuma partneri. Šāds modelis izskaidro maržinālu vienošanos (vienpusēju vai divpusēju) būtību, maržinālo pieprasījumu biežumu, maržinālo riska periodu, minimālo slieksni riska darījumiem, kuri nav maržināli un kurus iestāde vēlas pieņemt, un minimālo pārskaitījuma summu. Šāds modelis vai nu aplēš tirgus vērtības izmaiņas iesniegtā nodrošinājuma vērtībā, vai piemēro 4. nodaļā izklāstītos noteikums;

h)          modeļa apstiprināšanas procesā ir iekļauta statiska, vēsturiska reprezentatīvā darījuma partnera atpakaļejoša testēšana; iestāde regulāros laika intervālos veic šādu atpakaļejošo testēšanu vairākiem reprezentatīviem darījuma portfeļiem (reāliem vai hipotētiskiem). Reprezentatīvos portfeļus izvēlas, pamatojoties uz to jutīgumu pret būtiskiem riska faktoriem un tādiem riska faktoru apvienojumiem, kuriem iestāde ir pakļauta;

i)           iestāde veic atpakaļejošu pārbaudi, kas izstrādāta, lai pārbaudītu CCR riska darījuma modeļa galvenos pieņēmumus un saistītos riska mērījumus, ieskaitot modelētās attiecības starp tiem, kuri pakļauti tādiem pašiem riska faktoriem, un modelētām attiecībām starp riska faktoriem;

j)           CCR riska darījuma modeļu un to riska mērījumu veiktspēju pakļauj atbilstīgai atpakaļejošas pārbaudes praksei. Atpakaļejošās pārbaudes programma spēj identificēt zemu EPE modeļa riska mērījumu lietderību;

k)          iestāde apstiprina savus CCR riska darījuma modeļus un visus riska mērījumus laikposmā, kas ir atbilstošs to darījumu termiņam, uz kuriem saskaņā ar 277. pantu attiecas IMM nepiemērošana;

l)           iestāde modeļa pastāvīgās apstiprināšanas procesa ietvaros regulāri pārbauda izcenojumu modeļus, kurus izmanto, lai aprēķinātu darījuma partnera riska darījuma vērtību, salīdzinot ar atbilstīgiem neatkarīgiem kritērijiem;

m)         iestādes CCR riska darījuma modeļa un attiecīgo riska mērījumu pastāvīgajā apstiprināšanā ir iekļauts nesenāko rezultātu atbilstīguma novērtējums;

n)          to, cik bieži tiek atjaunināti CCR riska darījuma parametri, iestāde novērtē sākotnējās un pastāvīgās apstiprināšanas procesā;

o)          sākotnējās un pastāvīgās CCR riska darījuma modeļu apstiprināšanas laikā novērtē to, vai darījuma partnera līmenis un savstarpējā ieskaita kopas riska darījuma vērtības aprēķini ir vai nav atbilstīgi.

2.          Ar kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju to mērījumu, kas ir konservatīvāks par metrisko mērījumu, kurš izmantots, lai aprēķinātu regulatīvo riska darījuma vērtību katrai darījuma pusei, var izmantot, lai aizvietotu alfa, kas reizināts ar efektīvo EPE. Relatīvā konservatīvisma līmeni novērtē ar kompetento iestāžu sākotnējo atļauju un veicot regulāras EPE modeļu uzraudzības pārbaudes. Iestāde regulāri apstiprina konservatīvismu. Modeļa veiktspējas pastāvīgais novērtējums attiecas uz visiem darījuma partneriem, kuriem modeļi tiek izmantoti.

3.          Ja atpakaļejošā pārbaude liecina, ka modelis nav pietiekami precīzs, kompetentās iestādes atsauc modeļa atļauju vai liek īstenot nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu to, ka modeli nekavējoties uzlabo.

7. iedaļa

Savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits

289. pants

Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita atzīšana par risku mazinošu

1.        Iestādes par risku mazinošiem saskaņā ar 292. pantu var uzskatīt vienīgi turpmāk minētos savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidus, ja savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus saskaņā ar 290. pantu ir atzinušas kompetentās iestādes un ja iestādes atbilst 291. pantā noteiktajām prasībām:

a)        divpusēji pārjaunojuma līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri, ar kuriem savstarpējie prasījumi un saistības automātiski tiek apvienoti tādā veidā, ka pārjaunojums katru reizi, kad tas ir piemērojams, nosaka vienu tīro summu tā, lai veidotos viens jauns līgums, kas aizvieto visus iepriekšējos līgumus un visas saistības starp pusēm saskaņā ar šiem līgumiem un ir pusēm saistošs;

b)       citi divpusēji līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri;

c)        līgumiskie dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumi iestādēm, kas saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot 6. iedaļā izklāstīto metodi darījumiem, kuri ietilpst šās metodes darbības jomā. To uzrauga EBI.

Savstarpējo prasījumu ieskaits starp darījumiem, kuros iesaistījušās vienas grupas dažādas juridiskās personas, netiek atzīts pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

290. pants

Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu atzīšana

1.          Kompetentās iestādes savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu atzīst tikai tad, ja ir izpildīti 2. punkta un atbilstīgā gadījumā 3. punkta nosacījumi.

2.        Visiem savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem, kurus iestāde izmanto, lai saskaņā ar šo regulas daļu noteiktu riska darījuma vērtību, ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)        iestāde ar savu darījuma partneri ir noslēgusi līgumu par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu, kas rada vienu likumīgu saistību, kura attiecas uz visiem iekļautajiem darījumiem tā, ka darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā iestādei ir tiesības saņemt vai ir pienākums samaksāt vienīgi iekļauto individuālo darījumu tirgus vērtības pozitīvo vai negatīvo tīro summu;

b)        iestāde kompetentajām iestādēm ir darījusi pieejamus rakstiskus un pamatotus juridiskus atzinumus par to, ka tajā gadījumā, ja savstarpējo prasījumu ieskaita līgums tiktu apstrīdēts, iestādes prasījumi un saistības nepārsniegs to, kas minēts a) apakšpunktā. Juridiskais atzinums atsaucas uz piemērojamajiem tiesību aktiem:

i)       jurisdikcijā, kurā darījuma partneris ir reģistrēts,

ii)      ja ir iesaistīta uzņēmuma filiāle, kas atrodas citā valstī, nevis tajā, kurā ir reģistrēts uzņēmums, —jurisdikcijā, kurā atrodas filiāle,

iii)     jurisdikcijā, kuras tiesību akti regulē individuālus darījumus, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā,

iv)     jurisdikcijā, kuras tiesību akti regulē jebkuru vienošanos vai līgumu, kas nepieciešams, lai īstenotu savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu;

c)        katram darījuma partnerim apkopo kredītrisku, lai noteiktu vienu juridisku kredītrisku visiem darījumiem ar vienu darījuma partneri. Šo apkopojumu reģistrē kredīta ierobežojuma mērķos un iekšējā kapitāla mērķos;

d)        līgumā nav iekļauts neviens punkts, kas viena darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā ļauj darījuma partnerim, kurš izpilda saistības, veikt tikai ierobežotus maksājumus vai vispār neveikt maksājumus par labu pusei, kas neizpilda saistības, arī tad, ja puse, kas neizpilda saistības, ir neto kreditors.

Kompetentajām iestādēm nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, ka savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits ir likumīgs un izpildāms saskaņā ar katras b) apakšpunktā minētās jurisdikcijas tiesību aktiem. Ja kāda no kompetentajām iestādēm nav guvusi attiecīgu pārliecību, savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu neatzīst par tādu, kas mazinātu risku kādam no darījuma partneriem. Kompetentās iestādes attiecīgi informē cita citu.

3.        Juridiskos atzinumus, kas minēti b) apakšpunktā, var sagatavot, atsaucoties uz savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita veidiem. Attiecībā uz dažādu produktu līgumiskā savstarpējā ieskaita līgumiem ir jābūt izpildītām šādām papildu prasībām:

a)        neto summa, kas minēta 290. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir pozitīvo un negatīvo beigu vērtību tīrā summa visiem individuālajiem divpusējiem jumta līgumiem un atsevišķo darījumu pozitīvā vai negatīvā tirgus vērtība („dažādu produktu neto summa”);

b)        juridiskie atzinumi, kas minēti 290. panta 2. punkta b) apakšpunktā, attiecas uz visa dažādu produktu līgumiskā savstarpējā ieskaita līguma derīgumu un izpildāmību saskaņā ar tā noteikumiem un savstarpējā ieskaita līguma ietekmi uz jebkura iekļautā individuālā divpusējā jumta līguma būtiskajiem noteikumiem.

291. pants

Iestāžu saistības

1.        Iestāde izveido un uztur procedūras, lai nodrošinātu to, ka tās savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita likumība un izpildāmība tiek pārbaudīta, ņemot vērā izmaiņas attiecīgo 290. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto jurisdikciju tiesību aktos.

2.        Iestāde saglabā visu nepieciešamo dokumentāciju saistībā ar tās savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu.

3.        Iestāde savstarpējo prasījumu ieskaita ietekmi iekļauj katra darījuma partnera apkopotā kredītriska riska darījuma mērījumā, un iestāde pārvalda CCR, pamatojoties uz šo mērījumu ietekmi.

4.        Regulas 289. pantā minēto dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu gadījumā iestāde uztur procedūras saskaņā ar 290. panta 2. punkta c) apakšpunktu, lai pārbaudītu, vai 290. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais juridiskais atzinums attiecas uz katru darījumu, kuru iekļauj savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

Ņemot vērā dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu, iestāde turpina atbilstīgi izpildīt prasības divpusējā savstarpējo prasību ieskaita atzīšanai un 4. nodaļā iekļautās prasības kredītriska mazināšanas atzīšanai attiecībā uz katru iekļauto individuālo divpusējo jumta līgumu un darījumu.

292. pants

Savstarpējā ieskaita atzīšanas par risku mazinošu ietekme

1.        Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem ir piemērojami šādi režīmi:

a)        savstarpējo prasījumu ieskaitu 5. un 6. iedaļas nolūkā atzīst, kā noteikts minētajās iedaļās;

b)        pakāpi var attiecināt uz pārjaunojuma līgumos noteiktajām vienīgajām neto summām, nevis attiecīgajām bruto summām;

piemērojot 3. iedaļu, iestādes pārjaunojuma līgumus var ņemt vērā, nosakot:

i)         269. panta 1. punktā minēto esošo aizvietošanas vērtību,

ii)         269. panta 2. punktā minēto nosacīto pamatsummu vai pakārtotās vērtības;

piemērojot 4. iedaļu, iestādes, nosakot 270. panta 1. punktā minēto nosacīto vērtību, var ņemt vērā pārjaunojuma līgumu, lai aprēķinātu nosacīto pamatsummu. Šādos gadījumos iestādes piemēro 3. tabulā norādītos procentus;

c)        citu savstarpējā ieskaita līgumu gadījumā iestādes 3. iedaļu piemēro šādi:

i)       regulas 269. panta 1. punktā minēto esošo aizvietošanas vērtību līgumiem, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, aprēķina, ņemot vērā faktisko hipotētisko tīro aizstāšanas vērtību, kas izriet no līguma; tajā gadījumā, ja savstarpējais ieskaits rada neto saistības iestādei, kas aprēķina tīro aizvietošanas vērtību, esošo aizvietošanas vērtību rēķina kā „0”,

ii)      rādītāju, kas izsaka varbūtējo nākotnes kredītrisku, kurš minēts 269. panta 1. punktā, visiem līgumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, samazina, izmantojot šādu formulu:

 

kur:

PCE_red =   varbūtējā nākotnes kredītriska samazinātais rādītājs visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā ieskaita līgumā;

PCE_gross =  varbūtējā nākotnes kredītriska rādītāju kopsumma visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā nolīgumā par dzēšanu un aprēķināti, reizinot nosacītās pamatsummas ar 1. tabulā paredzētajiem procentiem,

NGR =      koeficients, kas noteikts pēc tīrās aizvietošanas vērtības visiem līgumiem, kuri iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā ieskaita līgumā ar konkrētu darījuma partneri (skaitītājs), un bruto aizvietošanas izmaksas visiem līgumiem, kas iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā ieskaita līgumā ar konkrētu darījuma partneri (saucējs).

2.        Varbūtējā nākotnes kredītriska aprēķinam saskaņā ar iepriekš norādīto formulu pilnīgi atbilstīgus līgumus, kas ir iekļauti savstarpējā ieskaita līgumā, var ņemt vērā kā vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar tīrajiem ieņēmumiem.

Piemērojot 270. panta 1. punktu, iestādes pilnīgi atbilstīgus līgumus, kas ir iekļauti savstarpējā ieskaita līgumā, var ņemt vērā kā vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar tīrajiem ieņēmumiem, un nosacīto pamatsummu reizina ar 3. tabulā norādītajiem procentiem.

Šā punkta nolūkā pilnīgi atbilstīgi līgumi ir ārvalstu valūtas maiņas nākotnes līgumi vai līdzīgi līgumi, kuros nosacītā pamatsumma ir vienāda ar naudas plūsmu, ja tās termiņš ir viens un tas pats datums un ja tā pilnīgi izteikta vienā un tajā pašā valūtā.

3.        Visiem pārējiem līgumiem, uz ko attiecas savstarpējā ieskaita līgumi, piemērojamos procentus var samazināt, kā norādīts 6. tabulā:

6. tabula
Sākotnējais termiņš	Procentu likmju līgumi	Ārvalstu valūtas līgumi
Viens gads vai mazāk	0,35 %	1,50 %
Vairāk par vienu gadu, bet ne vairāk par diviem gadiem	0,75 %	3,75 %
Papildu summa par katru papildu gadu	0,75 %	2,25 %

4.        Procentu likmju līgumu gadījumā kredītiestādes var ar savu kompetento iestāžu piekrišanu izvēlēties vai nu sākotnējo, vai atlikušo termiņu.

8. iedaļa

Tirdzniecības portfeļa posteņi

293. pants

Tirdzniecības portfeļa posteņi

1.        Šā panta piemērošanas nolūkā II pielikumā ir iekļauta atsauce uz atvasinātiem kredītriska nodošanas instrumentiem, kā ir minēts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 8. punktā.

2.        Aprēķinot darījuma partnera tirdzniecības portfeļa posteņu riska darījumu riska svērtās vērtības, iestādes ievēro šādus principus:

a)        kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu kredīta atvasināto finanšu instrumentu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu kredīta atvasināto finanšu instrumentu gadījumā, lai iegūtu potenciālā nākotnes riska darījuma rādītāju saskaņā ar 3. iedaļā izklāstīto metodi, instrumenta nominālo vērtību reizina ar šādiem procentiem:

i)       5 %, ja noteiktā saistība, kas izraisa iestādei tiešu risku, ir kvalificēts postenis regulas Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas nolūkā,

ii)      10 %, ja noteiktā saistība, kas izraisa iestādei tiešu risku, nav kvalificēts postenis regulas Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas nolūkā;

kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma gadījumā iestādei, kurai šis līgums tiek atspoguļots kā garā pozīcija bāzes parādā, ir atļauts potenciālā kredītekvivalenta aprēķinam izmantot reizinātāju 0 %, ja vien kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu pozīcijas nav jāslēdz komercsabiedrības, kurai mijmaiņas līgums tiek atspoguļots kā īsā pozīcija bāzes parādā, maksātnespējas dēļ, pat ja bāzes parādam nav iestājies saistību nepildīšanas gadījums.

Ja kredīta atvasinātais instruments sniedz aizsardzību attiecībā uz n-to saistību nepildīšanas gadījumu bāzes parādu kopā, iestāde nosaka, kurš no iepriekš norādītajiem procentu reizinātājiem ir piemērojams, atsaucoties uz saistībām, sākot ar n-to parādu ar zemāko kredīta kvalitāti, kurš tajā gadījumā, ja tas iestātos iestādei, būtu kvalificēts postenis regulas Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas izpratnē;

b)        iestādes, lai atzītu finanšu nodrošinājuma ietekmi, neizmanto 217. pantā izklāstīto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi;

c)        repo darījumu un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, kas iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, gadījumā iestādes par atbilstīgu nodrošinājumu var atzīt visus finanšu instrumentus un preces, kuras ir atbilstīgas iekļaušanai tirdzniecības portfelī;

d)     riska darījumiem, kas izriet no OTC atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuri iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, iestādes par atbilstīgu nodrošinājumu var atzīt preces, kas ir atbilstīgas, lai tiktu iekļautas tirdzniecības portfelī;

e)     lai aprēķinātu svārstīguma korekcijas, ja finanšu instrumenti vai preces, kas nav uzskatāmas par atbilstīgām saskaņā ar 4. nodaļu, ir aizdotas, pārdotas vai nodrošinātas, vai aizņemtas, nopirktas vai saņemtas nodrošinājuma veidā vai citādi ar šāda darījuma starpniecību un ja iestāde piemēro uzraudzības svārstību korekciju metodi, kura paredzēta saskaņā ar 4. nodaļas 3. iedaļu, iestādes ar šādiem instrumentiem un precēm rīkojas tāpat kā ar ārpus galvenā indeksa kapitāla vērtspapīriem, kas ir iekļauti atzītas biržas sarakstā;

f)      ja iestāde izmanto uz pašu aplēsēm balstītu svārstīguma korekciju metodi saskaņā ar 4. nodaļas 3. iedaļu attiecībā uz finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar 4. nodaļu nav uzskatāmas par atbilstīgām, tā svārstīguma korekcijas aprēķina katram individuālam postenim. Ja iestāde izmanto iekšējo modeļu metodi, kura definēta 4. nodaļā, tā šo metodi var piemērot arī tirdzniecības portfelī;

g)     saistībā ar tādu savstarpējā ieskaita jumta līgumu atzīšanu, kuri attiecas uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, iestādes atzīst vienīgi savstarpējo ieskaitu starp tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pozīcijām netirdzniecības portfelī, ja ieskaitītie darījumi atbilst šādiem nosacījumiem:

i)       visi darījumi ik dienu tiek novērtēti pēc tirgus vērtības,

ii)      visus posteņus, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar darījumiem, var atzīt par atbilstīgu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 4. nodaļu, nepiemērojot šā punkta c) līdz f) apakšpunktu;

h)     ja kredīta atvasinātais instruments, kas ietverts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējiem riska ierobežošanas darījumiem un kredītaizsardzība ir atzīta saskaņā ar šīs regulas 199. pantu, iestādes piemēro vienu no šādām pieejām:

i)       rīkojas tā, it kā šajā kredīta atvasinātajā instrumentā nebūtu nekāda darījuma partnera riska, kas rodas no pozīcijas;

ii)      pašu kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām attiecībā uz darījuma partnera risku konsekventi ietver visus kredīta atvasinātos instrumentus, kas iekļauti tirdzniecības portfelī un veido daļu no iekšējiem riska ierobežošanas darījumiem vai nopirkti kā aizsardzība pret CCR riska darījumu, ja kredītaizsardzība ir atzīta par atbilstīgu saskaņā ar 4. nodaļu.

9. iedaļa

Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar centrālo darījuma partneri

294. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

1)        „bankrota attālinājums” saistībā ar aktīviem nozīmē to, ka pastāv efektīvi pasākumi, kas nodrošina, lai CCP vai klīringa dalībnieka maksātnespējas gadījumā aktīvi nebūtu pieejami šā CCP vai klīringa dalībnieka kreditoriem;

2)        „ar CCP saistīts darījums” ir 295. panta 1. punktā minēts līgums vai darījums starp klientu un klīringa dalībnieku, kas ir tieši saistīts ar 295. panta 1. punktā norādīto līgumu vai darījumu starp šo klīringa dalībnieku un CCP;

3)        „klīringa dalībnieks” ir uzņēmums, kas piedalās CCP un kas ir atbildīgs par finanšu saistību, kuras rodas šīs dalības dēļ, izpildi;

4)        „klients” ir uzņēmums, kam ir līgumiskas attiecības ar klīringa dalībnieku, kurš šim uzņēmumam dod iespēju nokārtot savas saistības ar šo CCP;

5)        „priekšfinansētā iemaksa” ir iestādes veikta iemaksa CCP rezerves fondā.

295. pants

Materiālā darbības joma

1.        Šī iedaļa ir piemērojama turpmāk minētajiem līgumiem un darījumiem tik ilgi, kamēr tie nav nokārtoti ar CCP:

a)        II pielikumā minētie līgumi un kredīta atvasinātie instrumenti;

b)        repo darījumi;

c)        vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;

d)        ilgstošo norēķinu darījumi;

e)        maržinālie aizdevuma darījumi.

2.        Iestāde 297. un 298. pantā paredzēto režīmu piemēro 1. punktā minētajiem līgumiem un darījumiem, kas nav nokārtoti ar CCP, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)        attiecīgajam CCP vai nu ir piešķirta savas dalībvalsts atļauja sniegt klīringa pakalpojumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai ir atļauts, ja tas ir trešās valsts CCP vai CCP, kas sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, nevis savā dalībvalstī, sniegt klīringa pakalpojumus šajā dalībvalstī saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem;

b)        CCP, kas minēts a) apakšpunktā, kompetentā iestāde ir publicējusi dokumentu, kas apliecina, ka CCP atbilst visiem ieteikumiem attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kurus ir publicējusi Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskā komiteja;

c)        CCP nav noraidījis līgumus vai darījumus.

3.        Ja viens vai vairāki no 2. punktā minētajiem kritērijiem nav izpildīti, iestādes piemēro 300. pantā noteikto režīmu.

296. pants

Klīringa dalībnieku un klientu darījumu apstrāde

1.        Iestādes uzrauga visus savus riska darījumus ar CCP un regulāri ziņo par šiem riska darījumiem savai augstākajai vadībai un attiecīgajai vadības struktūras komitejai vai komitejām.

2.        Ja iestāde darbojas kā klīringa dalībnieks, tā vai nu saviem mērķiem, vai kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP aprēķina pašu kapitāla prasības saviem riska darījumiem ar CCP saskaņā ar 297. līdz 300. pantu.

3.        Ja iestāde darbojas kā klīringa dalībnieks un šādā statusā darbojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP, tā pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar klientu, kuri saistīti ar CCP, attiecīgi aprēķina saskaņā ar šīs nodaļas atlikušajām iedaļām.

4.        Ja iestāde ir klīringa dalībnieka klients, tai pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar klīringa dalībnieku, kuri saistīti ar CCP, ir attiecīgi jāaprēķina saskaņā ar šīs nodaļas atlikušajām iedaļām.

5.        Kā alternatīvu 4. punktā noteiktajai pieejai, ja iestāde ir klients, tā pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar klīringa dalībnieku, kuri saistīti ar CCP, var aprēķināt saskaņā ar 297. līdz 300. pantu ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)        šīs iestādes pozīcijas un aktīvi, kas saistīti ar šiem darījumiem, gan klīringa dalībnieka, gan CCP līmenī ir nošķirti un nodalīti no klīringa dalībnieka un šā klīringa dalībnieka citu klientu pozīcijām un aktīviem, un šīs nodalīšanas rezultātā šīs pozīcijas un aktīvi ir bankrota attālinājums šā klīringa dalībnieka vai viena vai vairāku tā klienta saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā;

b)        attiecīgie tiesību akti, regulas, noteikumi un līgumiskas vienošanās, kas ir piemērojamas vai saistošas šai iestādei vai CCP, klīringa dalībnieka saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā nodrošina iestādes pozīciju, kuras saistītas ar šiem līgumiem un darījumiem, un atbilstīgā nodrošinājuma nodošanu citam klīringa dalībniekam attiecīgajā riska maržinālajā periodā.

6.        Ja iestāde, kas darbojas kā klīringa dalībnieks, noslēdz līgumisku vienošanos ar cita klīringa dalībnieka klientu, lai nodrošinātu šim klientam 5. punkta b) apakšpunktā minēto aktīvu un pozīciju pārnesamību, šī iestāde iespējamām saistībām, kuras radušās šās līgumiskās vienošanās dēļ, var piemērot riska darījuma nulles vērtību.

297. pants

Pašu kapitāla prasības tirdzniecības riska darījumiem

1.        Iestāde visu savu tirdzniecības darījumu ar CCP riska darījumu vērtībai piemēro 2 % riska pakāpi, izņemot gadījumus, ja minētā iestāde darbojas tikai kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP. Ja klīringa dalībnieks darbojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP, tad šā dalībnieka tirdzniecības riska darījumu ar CCP vērtībai piemērojama 0 % riska pakāpe attiecībā uz tirdzniecību ar klientu.

2.        Neskarot 1. punktu, ja aktīvi, kas CCP vai klīringa dalībniekam nodoti kā nodrošinājums, ir bankrota attālinājums gadījumā, ja CCP, klīringa dalībnieks vai viens vai vairāki citi klīringa dalībnieka klienti kļūst maksātnespējīgi, iestāde darījuma partnera kredītriska riska darījumiem ar šiem aktīviem var piemērot nulles riska darījuma riska vērtību.

3.        Iestāde savu tirdzniecības riska darījumu ar CCP riska darījuma vērtību aprēķina atbilstīgi saskaņā ar šās nodaļas pārējām iedaļām.

4.        Iestāde savu tirdzniecības riska darījumu ar CCP riska darījumu riska svērtās vērtības 108. panta 8. punkta un 151. panta nolūkos aprēķina kā tās tirdzniecības riska darījumu ar CCP riska darījumu vērtību, kuras aprēķinātas saskaņā ar 2. un 3. punktu, summu, reizinot to ar riska pakāpi, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu.

5.        Neskarot 1. un 2. punktu, ja iestāde iesniedz CCP aktīvus kā nodrošinājumu, tā šiem aktīviem piemēro riska pakāpi, kas citādi saskaņā ar 2. līdz 4. nodaļu ir piemērojama riska darījumu vērtībām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu.

5.a      Neskarot 1. punktu, kopējā CVA prasība attiecībā uz klīringu nedrīkstētu būt lielāka kā attiecībā uz divpusējiem līgumiem. Pretējā gadījumā kompetentā iestāde ievieš izmaiņas, lai samazinātu CVA.

EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu šīs izmaiņas.

298. pants

Pašu kapitāla prasības rezerves fonda iemaksām

1.        Iestādēm, kas darbojas kā klīringa dalībnieki, ir pašu kapitāls, lai segtu riska darījumus, kuri rodas no to iemaksām CCP rezerves fondā. Tās aprēķina pašu kapitāla prasības šiem riska darījumiem saskaņā ar šajā pantā izklāstīto metodiku.

Ja CCP nav atsevišķu rezerves fondu darījumiem ar produktiem, kuriem ir tikai norēķinu riski, kā ir noteikts V sadaļā, un līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 295. panta 1. punktā, bet tas to vietā izmanto to pašu rezerves fondu, lai savstarpēji nodrošinātu zaudējumus, kuri saistīti ar visiem šiem darījumiem un līgumiem, iestādes visiem saviem ieguldījumiem šajā rezerves fondā piemēro šajā pantā izklāstīto metodiku.

2.        Pašu kapitāla prasības (K_i), lai segtu riska darījumus, kas rodas no iestādes priekšfinansētās iemaksas (DF_i), iestāde aprēķina šādi:

 

kur:

β =       koncentrācijas faktors, kuru CCP ir paziņojis iestādei;

N =      klīringa dalībnieku skaits, kuru CCP ir paziņojis iestādei;

DF_CM = visu CCP klīringa dalībnieku priekšfinansēto iemaksu summa (), kuru CCP ir paziņojis iestādei;

K_CM = visu CCP klīringa dalībnieku pašu kapitāla prasību summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktā norādīto piemērojamo formulu ().

Ja CCP ar saviem klīringa dalībniekiem ir saistoša līgumiska vienošanās, kas tam ļauj visu no klīringa dalībniekiem saņemto sākotnējo rezervi vai tās daļu izmantot tā, it kā tās būtu priekšfinansētas iemaksas, klīringa dalībnieks šajā punktā noteikto aprēķinu nolūkā šo sākotnējo rezervi uzskata par priekšfinansētām iemaksām.

3.        Iestādes K_CM aprēķina šādi:

a)        ja K_CCP ≤ DF_CCP, iestādes izmanto šādu formulu:

;

b)        ja DF_CCP < K_CCP ≤DF*, iestādes izmanto šādu formulu:

;

c)        ja DF* < K_CCP, iestādes izmanto šādu formulu:

 

kur:

DF_CCP =          CCP priekšfinansētie finanšu resursi, par kuriem CCP ir paziņojis iestādei;

K_CCP=  CCP hipotētiskais kapitāls, par kuru CCP ir paziņojis iestādei;

DF =   DF = kopējās priekšfinansētās iemaksas, par kurām CCP ir paziņojis iestādei;

DF^*=   ;

=           ;

=  vidējā priekšfinansētā iemaksa, , par kuru CCP ir paziņojis iestādei;

c₁=      kapitāla faktors, kas vienāds ar ;

c₂=      kapitāla faktors, kas vienāds ar 100 %;

μ=       1,2.

4.        Iestādes, kas darbojas kā klīringa dalībnieki, pašu kapitāla prasības () riska darījumiem, kuri rodas no to līgumā noteiktajām iemaksām (), aprēķina šādi:

a)        ja DF* ≥ K_CCP, iestādes izmanto šādu formulu:

 

kur:

c₁=      kapitāla faktors, kas vienāds ar ;

=           visu saskaņā ar līgumu noteikto iemaksu summa (), par kuru CCP ir paziņojis iestādei;

b)        ja DF* < K_CCP, iestādes izmanto šādu formulu:

.

5.        Riska darījumu riska svērtās vērības riska darījumiem, kas izriet no iestādes priekšfinansētām iemaksām 108. panta 8. punkta un 151. panta nolūkā, aprēķina, saskaņā ar 2. līdz 4. punktu nosakot pašu kapitāla prasības (K_i) un iegūto rezultātu reizinot ar 12,5.

6.        „Līgumā noteiktā iemaksa” ir iemaksa CCP rezerves fondā, kas iestādei saskaņā ar līgumu ir jāmaksā konkrētā gadījumā, bet tā nav priekšfinansētā iemaksa.

7.        Ja CCP nav rezerves fonda un tam ar saviem klīringa dalībniekiem nav saistošas līgumiskas vienošanās, kas tam ļautu visu sākotnējo rezervi vai tās daļu, kura saņemta no klīringa dalībniekiem, izmantot tā, it kā tās būtu priekšfinansētas iemaksas, ir jāpiemēro turpmāk norādītais:

a)        iestādes aizvieto pašu kapitāla prasību (K_i) aprēķina formulu, kas minēta 2. punktā, ar šādu formulu:

 

kur:

IM_i=    sākotnējā drošības rezerve, kuru CCP ir iesniedzis klīringa dalībnieks i;

IM=    sākotnējās drošības rezerves summa, kuru CCP ir paziņojis iestādei;

b)        ja DF_CCP ir vienāds ar nulli, iestādes 3. punktā norādītā aprēķina nolūkā izmanto c₁ vērtību 1,6 %.

8.        Ja K_CCP ir vienāds ar nulli, iestādes 3. un 4. punktā norādītā aprēķina nolūkā izmanto c₁ vērtību 1,6 %.

299. pants

CCP hipotētiskā kapitāla aprēķināšana

1.        Regulas 295. panta 1. punktā uzskaitītajiem līgumiem un darījumiem CCP hipotētisko kapitālu, kas nepieciešams tā klīringa dalībniekiem šīs iedaļas nolūkā, aprēķina šādi:

 

kur:

EBRM_i=                            riska darījuma vērtība pirms riska mazināšanas, kas ir vienāda ar CCP riska darījuma ar klīringa dalībnieku i vērtību, kura izriet no 295. panta 1. punktā uzskaitītajiem līgumiem un darījumiem un kura aprēķināta, neņemot vērā šā klīringa dalībnieka iesniegto nodrošinājumu;

VM_i=                                variācijas drošības rezerve, kas saistīta ar klīringa dalībnieku i;

IM_i=                                 sākotnējā drošības rezerve, kuru CCP ir iesniedzis klīringa dalībnieks i;

DF_i=                                klīringa dalībnieka i priekšfinansētā iemaksa;

RW =                                riska pakāpe 20 %;

capital ratio = 8 %.

2.        Lai veiktu aprēķinus saskaņā ar 1. punktu, jāpiemēro turpmāk norādītais:

a)        CCP riska darījumu, kas tam ir ar klīringa dalībniekiem, vērtību aprēķina saskaņā ar 269. pantā noteikto tirgus vērtības metodi. Aprēķinot šīs vērtības, CCP no sava riska darījuma atņem nodrošinājumu, kuru ir iesnieguši tā klīringa dalībnieki, atbilstīgi samazinātu par uzraudzības noteiktajām svārstīguma korekcijām saskaņā ar 219. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi;

b)        ja klīringa dalībniekiem ir tiesības saņemt, bet tie vēl nav saņēmuši, no CCP variācijas drošības rezervi, CCP ievada vienādojumā atbilstošo VM_i vērtību ar plusa zīmi. Savukārt, ja CCP ir tiesības saņemt, bet tas vēl nav saņēmis, no klīringa dalībniekiem variācijas drošības rezervi, CCP ievada vienādojumā atbilstošo VM_i vērtību ar mīnusa zīmi;

c)        ja CCP ir riska darījums ar vienu vai vairākiem CCP, tas uzskata katru no šiem riska darījumiem par tādu, kas ir riska darījums ar klīringa dalībniekiem, un K_CCP aprēķinā iekļauj jebkuru drošības rezervi vai priekšfinansētas iemaksas, kuras saņemtas no šiem CCP;

d)        ja CCP finanšu resursus izmanto paralēli un proporcionāli klīringa dalībnieku priekšfinansētajām iemaksām, CCP šo resursu summas pieskaita DF_CM;

e)        ja CCP ar saviem klīringa dalībniekiem ir saistoša līgumiska vienošanās, kas tam ļauj visu sākotnējo rezervi vai tās daļu, kura saņemta no tā klīringa dalībniekiem, izmantot tā, it kā tās būtu priekšfinansētas iemaksas, CCP 1. punktā noteikto aprēķinu nolūkā un 4. punkta b) apakšpunktā paredzētās paziņošanas nolūkā šo sākotnējo rezervi uzskata par priekšfinansētām iemaksām;

f)         CCP aizvieto 292. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā norādīto formulu ar šādu:

;

g)        ja CCP nevar aprēķināt NGR tā, kā ir norādīts 292. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, tas rīkojas šādi:

i)       tiem klīringa dalībniekiem, kas ir iestādes, paziņo, ka tas nespēj aprēķināt NGR,

ii)      lai veiktu f) apakšpunktā norādīto PCE_red aprēķināšanu, trīs mēnešu laikposmam tas var izmantot NGR vērtību 0,3;

h)        ja g) apakšpunkta ii) punktā norādītā perioda beigās CCP joprojām nespēj aprēķināt NGR vērtību, tas rīkojas šādi:

i)       pārtrauc aprēķināt K_CCP;

ii)      tiem klīringa dalībniekiem, kuri ir iestādes, paziņo, ka ir pārtraucis aprēķināt K_CCP;

i)         lai aprēķinātu iespējas līgumu un mijmaiņas iespējas līgumu iespējamo nākotnes riska darījumu vērtību saskaņā ar 269. pantā norādīto tirgus vērtības metodi, CCP reizina līguma nosacīto summu ar iespējas līguma delta absolūto vērtību (), kā ir norādīts 274. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

j)         ja CCP noteikumos ir paredzēts, ka tas daļu no saviem finanšu resursiem izmanto, lai segtu savus zaudējumus, kas radušies viena vai vairāku klīringa dalībnieku saistību neizpildes dēļ, pēc tam, kad būs beidzies rezerves fonds, bet pirms tas būs pieprasījis līgumā noteiktās klīringa dalībnieku iemaksas, CCP šo papildu finanšu resursu summu () pieskaita priekšfinansēto iemaksu kopsummai (DF):

_.

3.        CCP 1. punktā pieprasīto aprēķinu veic vismaz reizi ceturksnī vai biežāk, ja to pieprasa klīringa dalībnieku, kuri ir iestādes, kompetentās iestādes.

4.        CCP tiem klīringa dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm paziņo šādu informāciju:

a)        hipotētisko kapitālu (K_CCP);

b)        vai nu priekšfinansēto iemaksu summu (DF_CM), vai arī, ja CCP nav rezerves fonda un saistošas līgumiskas vienošanās ar tā klīringa dalībniekiem, kas tam ļautu visas sākotnējās rezerves vai to daļu, kura saņemta no tā klīringa dalībniekiem, izmantot tā, it kā tās būtu priekšfinansētās iemaksas, sākotnējās rezerves, kas saņemta no tā klīringa dalībniekiem, summu ();

c)        to priekšfinansēto resursu summu, kuru saskaņā ar tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumisku vienošanos ar tā klīringa dalībniekiem ir pieprasīts izmantot, lai segtu tā zaudējumus pēc viena vai vairāku klīringa dalībnieku saistību neizpildes un pirms pārējo klīringa dalībnieku rezerves fonda iemaksu izmantošanas (DF_CCP);

d)        vidējo priekšfinansēto iemaksu ();

e)        tā klīringa dalībnieku kopskaitu (N);

f)         koncentrācijas faktoru (β), kā ir noteikts 5. punktā;

g)        visu līgumā noteikto iemaksu summu ().

CCP tos klīringa dalībniekus, kuri ir iestādes, informē vismaz reizi ceturksnī vai biežāk, ja to pieprasa šo klīringa dalībnieku kompetentās iestādes.

5.        CCP koncentrācijas faktoru (β) aprēķina ar šādu formulu;

 

kur:

PCE_red,i=      iepriekš samazināts rādītājs iespējamam nākotnes kredītriska darījumam visiem CCP līgumiem un darījumiem ar klīringa dalībnieku i.

6.        Iestādes informē savas kompetentās iestādes par to, ka ir saņēmušas 2. punkta g) un h) apakšpunktu i) punktā un 4. punktā minētos paziņojumus.

EBI, cieši sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm, kuru pārziņā ir CCP uzraudzība, izstrādā īstenošanas tehniskos standartus, lai precizētu:

a)        1. punktā noteikto aprēķinu biežumu un datumus;

b)        4. punktā noteikto paziņojumu biežumu, datumus un vienoto formu;

c)        situācijas, kurās kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei, kas darbojas kā klīringa dalībnieks, izdarīt aprēķinus un sniegt ziņojumus biežāk, nekā ir noteikts saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.

EBI, cieši sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm, kuru pārziņā ir CCP uzraudzība, līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru.

300. pants

Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar neatbilstīgu CCP un riska darījumiem no neatbilstīgiem darījumiem

1.        Ja ir izpildīti 295. panta 3. punktā minētie nosacījumi, iestādes rīkojas šādi:

a)        lai aprēķinātu savu līgumu un darījumu ar CCP tirdzniecības riska darījumu vērtības un riska darījumu riska svērtās vērtības, tās piemēro kredītriska standartizēto metodi, kā ir noteikts 2. nodaļā;

b)       lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības riska darījumiem, kas izriet no to priekšfinansētajām un līgumā noteiktajām iemaksām, tās piemēro šādu formulu;

.

Ja nav izpildīts tikai 295. panta 2. punkta c) apakšpunkts, iestādes piemēro a) apakšpunktu saistībā ar tirdzniecības riska darījumiem, kas saistīti ar CCP noraidītajiem līgumiem un darījumiem, un režīmu, kurš 298. pantā ir noteikts riska darījumiem, kas radušies gan no to priekšfinansētajām, gan līgumā noteiktajām iemaksām.

2.        Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības saviem riska darījumiem ar CCP saskaņā ar 3. punktu turpmāk minētajos apstākļos:

a)        tās no CCP ir saņēmušas 299. panta 2. punkta h) apakšpunkta ii) punktā prasīto paziņojumu par to, ka CCP ir pārtraucis aprēķināt K_CCP;

b)       iestādēm pēc publiskiem paziņojumiem vai pēc šā CCP kompetentās iestādes vai paša CCP paziņojuma kļūst zināms, ka attiecīgais CCP vairs neatbilst 295. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;

c)        vairs netiek ievēroti 295. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

3.        Trīs mēnešu laikā pēc 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā paredzēto apstākļu rašanās vai agrāk, ja iestādes kompetentā iestāde to pieprasa, iestāde pārtrauc piemērot 297. un 298. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirdzniecības riska darījumiem un rezerves fonda iemaksām, un tā vietā rīkojas šādi:

a)        tā pašu kapitāla prasības tirdzniecības riska darījumiem ar šo CCP aprēķina saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

b)       tā pašu kapitāla prasības riska darījumiem, kas izriet gan no tās priekšfinansētajām, gan līgumā noteiktajām iemaksām šim CCP, aprēķina saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

300.a pantsCCP, kam ir izsniegta licence bankas darbībai

CCP, kam ir izsniegta licence bankas darbībai saskaņā ar [datums] Regulu (ES) Nr. [xxxx/xxxx] par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījuma partneriem un darījumu reģistriem, publicē informāciju par to, kā tie izmanto centrālās bankas likviditāti, lai parādītu, ka nav atkarīgi no centrālās bankas likviditātes maksātspējas vai lēta finansējuma nodrošināšanai, kas būtu negodīga konkurence.

EBI, apspriežoties ar EVTI, uzrauga šajā regulā noteikto papildu prasību izmantošanu un to piemērošanas ietekmi dalībvalstīs, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka CCP ir pieejama pietiekama likviditāte, un novērtē jebkādas iespējamās neplānotās sekas un ietekmi uz pārējām dalībvalstīm vai vienotā tirgus darbības traucējumus.

III sadaļaPašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku

1. nodaļa

Vispārēji principi, kas attiecas uz dažādu pieeju izmantošanu

301. pants

Atļaujas un paziņošana

1.        Lai saņemtu tiesības izmantot standartizēto pieeju, iestādes papildus atbilstības nodrošināšanai vispārējiem riska pārvaldības standartiem, kas noteikti Direktīvas [ieraksta PB] 73. un 83. pantā, ievēro arī 309. pantā izklāstītos kritērijus. Iestādes informē kompetentās iestādes, pirms sāk izmantot standartizēto pieeju.

Kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot alternatīvu attiecīgo rādītāju attiecībā uz uzņēmējdarbības līnijām „privātpersonu vai MVU apkalpošana” un „korporatīvo klientu apkalpošana”, ja ir izpildīti 308. panta 2. punktā un 309. pantā paredzētie nosacījumi.

2.        Kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot attīstītās mērīšanas pieejas, pamatojoties uz iestāžu pašu operacionālā riska mērīšanas sistēmām, ja ir atbilstība visiem 310. un 311. pantā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem standartiem un ja iestādes ievēro Direktīvas [ieraksta PB] 73. un 83. pantā un minētās direktīvas VII sadaļas 3. nodaļas II iedaļā noteiktos vispārējos riska pārvaldības standartus.

Iestādes arī iesniedz kompetentajām iestādēm pieteikumus, lai saņemtu atļauju, ja tās vēlas īstenot būtiskus šo attīstīto mērīšanas pieeju paplašinājumus un izmaiņas. Kompetentās iestādes piešķir atļauju tikai tad, ja iestādes pēc šo būtisko paplašinājumu un izmaiņu ieviešanas turpinātu nodrošināt atbilstību standartiem, kas norādīti pirmajā daļā.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        novērtēšanas metodiku, ar kuru kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot attīstītās mērīšanas pieejas;

b)        nosacījumus, ar kādiem novērtē attīstītās mērīšanas pieeju paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

302. pants

Vienkāršāku pieeju izmantošanas atsākšana

1.        Iestādes, kas izmanto standartizēto pieeju, neatsāk izmantot pamatrādītāja pieeju, ja vien nav atbilstības 3. punkta nosacījumiem.

2.        Iestādes, kas izmanto attīstītās mērīšanas pieeju, neatsāk izmantot standartizēto pieeju vai pamatrādītāja pieeju, ja vien nav atbilstības 3. punkta nosacījumiem.

3.        Iestāde drīkst atsākt izmantot vienkāršāku pieeju attiecībā uz operacionālo risku tikai tad, ja ir atbilstība abiem šiem nosacījumiem:

a)        iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka vienkāršākas pieejas izmantošana netiek ierosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt operacionālo risku;

b)       iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

303. pants

Dažādu pieeju izmantošana vienlaikus

1.        Iestādes var vienlaikus izmantot vairākas pieejas ar nosacījumu, ka tās saņem kompetento iestāžu atļauju. Kompetentās iestādes piešķir šādu atļauju, ja attiecīgi ir atbilstība 2.–4. punktā paredzētajām prasībām.

2.        Iestāde var izmantot attīstītās mērīšanas pieeju kopā ar pamatrādītāja pieeju vai standartizēto pieeju, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

a)        pieejas, ko iestāde vienlaikus izmanto, aptver visus tās operacionālos riskus, un kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka iestādes izmantotā metodika ietver dažādas darbības, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, juridiskās struktūras vai citus iekšēji noteiktus iedalījumus;

b)       ir nodrošināta atbilstība 309. pantā izklāstītajiem kritērijiem un 310. un 311. pantā noteiktajiem standartiem attiecīgi tai darbību daļai, uz ko attiecas standartizētā pieeja un uz ko attiecas attīstītās mērīšanas pieeja.

3.        Iestādēm, kas vēlas izmantot attīstītās mērīšanas pieeju kopā ar pamatrādītāja pieeju vai standartizēto pieeju, kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, piemērot šādus papildu nosacījumus, lai piešķirtu atļauju:

a)        sākot īstenot attīstītās mērīšanas pieeju, būtiskai iestādes operacionālo risku daļai piemēro attīstītās mērīšanas pieeju;

b)       iestāde apņemas paplašināt attīstītās mērīšanas pieejas izmantošanu, attiecinot to uz būtiskām savu operāciju daļām, atbilstoši grafikam, kas iesniegts un saskaņots ar kompetentajām iestādēm.

4.        Iestāde var pieprasīt atļauju vienlaikus izmantot pamatrādītāja pieeju un standartizēto pieeju tikai ārkārtas apstākļu gadījumā, piemēram, ja pēdējā laikā ir iegūta jauna darījumu joma, kam var būt nepieciešams pārejas periods standartizētās pieejas ieviešanai.

Kompetentā iestāde piešķir šādu atļauju tikai tad, ja iestāde ir apņēmusies piemērot standartizēto pieeju saskaņā ar grafiku, kas iesniegts un saskaņots ar kompetento iestādi.

5.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        nosacījumus, ko kompetentās iestādes izmanto, novērtējot 2. punkta a) apakšpunktā minēto metodiku;

b)        nosacījumus, ko kompetentās iestādes izmanto, pieņemot lēmumu par to, vai piemērot 3. punktā minētos papildu nosacījumus.

EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos uzraudzības tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

2. nodaļa

Pamatrādītāja pieeja

304. pants

Kapitāla prasība

Atbilstīgi pamatrādītāja pieejai pašu kapitāla prasība attiecībā uz operacionālo risku ir 15 % no 305. pantā noteiktā attiecīgā rādītāja trīs gadu laikā iegūtā vidējā lieluma.

Iestādes attiecīgā rādītāja trīs gadu laikā iegūto vidējo lielumu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem trīs divpadsmit mēnešu novērojumiem finanšu gada beigās. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses.

Ja kādā no konkrētiem novērojumiem attiecīgais rādītājs ir negatīvs vai vienāds ar nulli, iestādes šo rādītāju neņem vērā, aprēķinot trīs gadu laikā iegūto vidējo lielumu. Iestādes aprēķina trīs gadu laikā iegūto vidējo lielumu kā pozitīvo rādītāju summu, ko dala ar pozitīvo rādītāju skaitu.

305. pants

Attiecīgais rādītājs

1.        Iestādēm, kas piemēro Direktīvā 86/635/EEK noteiktos grāmatvedības standartus, pamatojoties uz grāmatvedības kategorijām iestāžu peļņas un zaudējumu uzskaitei saskaņā ar minētās direktīvas 27. pantu, attiecīgais rādītājs ir šajā pantā iekļautajā 1. tabulā uzskaitīto elementu kopsumma. Iestādes katru elementu iekļauj kopsummā ar tiem atbilstošo pozitīvo vai negatīvo zīmi.

1. tabula
1. Procentu ienākumi un līdzīgi ienākumi
2. Maksājamie procenti un līdzīgi maksājumi
3. Ienākumi no akcijām un citiem mainīga/nemainīga ienesīguma vērtspapīriem
4. Saņemtās komisijas naudas un maksas
5. Maksājamās komisijas naudas un maksas
6. Finanšu operāciju tīrā peļņa vai tīrie zaudējumi
7. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi

Iestādes šos elementus koriģē, lai atspoguļotu šādus aspektus:

a)        iestādes attiecīgo rādītāju aprēķina pirms rezervju un pamatdarbības izdevumu atskaitīšanas; iestādes pamatdarbības izdevumos iekļauj maksu par ārējiem pakalpojumiem, ko sniegušas trešās personas, kuras nav iestādes mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums, vai tā mātes uzņēmuma meitas uzņēmums, kas ir arī iestādes mātes uzņēmums; iestādes var izmantot izdevumus par trešo personu sniegtiem pakalpojumiem, lai samazinātu attiecīgo rādītāju, ja izdevumus radījis uzņēmums, kam piemēro noteikumus, kuri ir saskaņā ar šo regulu vai tiem līdzvērtīgi;

b)        iestādes attiecīgā rādītāja aprēķināšanā neizmanto šādus elementus:

i)       iegūto peļņu/zaudējumus no netirdzniecības portfelī iekļautu posteņu pārdošanas,

ii)      ienākumus no ārkārtas vai nestandarta posteņiem,

iii)     ienākumus, kas saistīti ar apdrošināšanu;

c)        ja tirdzniecības posteņu pārvērtēšana ir daļa no peļņas un zaudējumu pārskata, iestādes to var iekļaut aprēķinā; ja iestādes piemēro Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punktu, tās aprēķinā iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā iegrāmatoto pārvērtēšanu.

2.        Ja iestādes piemēro grāmatvedības standartus, kas atšķiras no Direktīvā 86/635/EK noteiktajiem standartiem, tās attiecīgo rādītāju aprēķina, pamatojoties uz datiem, kuri visprecīzāk atbilst šajā pantā izklāstītajai definīcijai.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu metodiku 2. punktā minētā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai.

EBI līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

3. nodaļa

Standartizētā pieeja

306. pants

Pašu kapitāla prasība

1.        Atbilstīgi standartizētajai pieejai iestādes savas darbības iedala 4. punkta 2. tabulā noteiktajās uzņēmējdarbības līnijās un saskaņā ar 307. pantā noteiktajiem principiem.

2.        Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz operacionālo risku kā trīs gadu vidējo lielumu ikgadējām pašu kapitāla prasībām visās 4. punkta 2. tabulā noteiktajās uzņēmējdarbības līnijās. Ikgadējā pašu kapitāla prasība katrai uzņēmējdarbības līnijai atbilst atbilstīgā beta faktora produktam, kā noteikts minētajā tabulā, un attiecīgā rādītāja daļai, kas samērota ar esošo uzņēmējdarbības līniju.

3.        Ikvienā gadā iestādes var bez ierobežojumiem kompensēt negatīvas pašu kapitāla prasības, ko rada attiecīgā rādītāja negatīvā daļa, jebkurā uzņēmējdarbības līnijā ar pozitīvām pašu kapitāla prasībām citās uzņēmējdarbības līnijās. Tomēr, ja visu uzņēmējdarbības līniju kopējās pašu kapitāla prasības attiecīgajā gadā ir negatīvas, tad iestādes šim gadam izmanto skaitītāju, kura vērtība ir nulle.

4.        Iestādes 2. punktā minēto trīs gadu laikā iegūto vidējo lielumu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem trīs divpadsmit mēnešu novērojumiem finanšu gada beigās. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses.

2. tabula
Uzņēmējdarbības līnija	Darbību saraksts	Procenti (beta faktors)
Finanšu pakalpojumi uzņēmumiem	Finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai un/vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana Ar finanšu instrumentu izpirkšanu saistīti pakalpojumi Ieguldījumu konsultācijas Konsultācijas uzņēmumiem attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī konsultācijas un pakalpojumi attiecībā uz uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu Ieguldījumu izpēte, finanšu analīze un citi vispārīgi ieteikumi, kas saistīti ar finanšu instrumentu darījumiem	18 %
Tirdzniecība un pārdošana	Darījumu veikšana savā vārdā Starpniecība naudas tirgus darījumos Rīkojumu pieņemšana un nodošana izpildei attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem Rīkojumu izpilde klientu vārdā Finanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanu Daudzpusēju tirdzniecības sistēmu pārvaldīšana	18 %
Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai MVU (Darbības ar fiziskām personām vai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst 79. pantā noteiktajiem kritērijiem riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU)	Rīkojumu pieņemšana un nodošana izpildei attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem Rīkojumu izpilde klientu vārdā Finanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanu	12 %
Korporatīvo klientu apkalpošana	Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana Kreditēšana Finanšu noma Garantijas un saistības	15 %
Privātpersonu vai MVU apkalpošana (Darbības ar fiziskām personām vai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst 79. pantā noteiktajiem kritērijiem riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU)	Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana Kreditēšana Finanšu noma Garantijas un saistības	12 %
Maksājumi un norēķini	Naudas pārskaitīšanas pakalpojumi Maksāšanas līdzekļu emisija un apkalpošana	18 %
Aģentūru pakalpojumi	Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klientu uzdevumā, arī vērtspapīru glabāšana bankā un saistīti pakalpojumi, tādi kā skaidras naudas un nodrošinājuma pārvaldīšana	15 %
Aktīvu pārvaldīšana	Portfeļa pārvaldība PVKIU pārvaldīšana Citi aktīvu pārvaldīšanas veidi	12 %

307. pants

Uzņēmējdarbības līniju samērošanas principi

1.        Iestādes izstrādā un dokumentē standartizētā sistēmā, kas noteikta 306. pantā, īpašus politikas virzienus un kritērijus esošo uzņēmējdarbības līniju un darbību attiecīgā rādītāja samērošanai. Iestādes šos politikas virzienus un kritērijus vajadzības gadījumā pārskata un pielāgo jauniem vai mainīgiem darījumiem un riskiem.

2.        Iestādes piemēro šādus uzņēmējdarbības līniju samērošanas principus:

a)        iestādes visas darbības samēro uzņēmējdarbības līnijās tā, lai tās būtu savstarpēji izslēdzošas un visaptverošas;

b)        iestādes katru darbību, ko nav iespējams samērot uzņēmējdarbības līniju sistēmā, bet kas ir palīgdarbība sistēmā iekļautai darbībai, iekļauj tajā uzņēmējdarbības līnijā, kuru tā atbalsta; ja palīgdarbība atbalsta vairāk nekā vienu uzņēmējdarbības līniju, iestādes izmanto mērķu samērošanas kritēriju;

c)        ja darbību nav iespējams samērot ar konkrētu uzņēmējdarbības līniju, iestādes izmanto uzņēmējdarbības līniju, kurā tai ir augstākā procentuālā daļa; tā pati uzņēmējdarbības līnija attiecas arī uz jebkuru palīgdarbību, kas saistīta ar minēto darbību;

d)        iestādes var izmantot iekšējo izcenojumu metodes, lai sadalītu attiecīgo rādītāju uzņēmējdarbības līnijās; izmaksas, kas radušās vienā uzņēmējdarbības līnijā un kas attiecināmas uz citu uzņēmējdarbības līniju, iespējams pārvietot uz to uzņēmējdarbības līniju, uz kuru tās attiecas;

e)        darbību samērošana uzņēmējdarbības līnijās operacionālā riska kapitāla nolūkiem atbilst kategorijām, ko iestādes izmanto kredītriskam un tirgus riskam;

▌

g)        iestādes piemēro uzņēmējdarbības līniju samērošanas procesam neatkarīgu pārbaudi.

3.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus attiecībā uz šajā pantā noteikto uzņēmējdarbības līniju samērošanas principu piemērošanu.

EBI līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru.

308. pants

Alternatīvā standartizētā pieeja

1.        Atbilstīgi alternatīvajai standartizētajai pieejai iestādes uzņēmējdarbības līnijām „privātpersonu un MVU apkalpošana” un „korporatīvo klientu apkalpošana” piemēro:

a)        attiecīgo rādītāju, kas ir izlīdzināts ienākumu rādītājs un ir vienāds ar aizdevumu un avansu nominālo summu, kura reizināta ar 0,035;

b)       aizdevumi un avansi ietver kopējās izmantotās summas no atbilstīgajiem kredītu portfeļiem; uzņēmējdarbības līnijā „korporatīvo klientu apkalpošana” iestādes aizdevumu un avansu nominālajā summā iekļauj arī netirdzniecības portfelī iekļautos vērtspapīrus.

2.        Iestādei atļauj izmantot alternatīvo standartizēto pieeju, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a)        tās privātpersonu vai MVU apkalpošana vai korporatīvo klientu apkalpošana veido vismaz 90 % no tās ienākumiem;

b)       būtisku daļu no tās privātpersonu un MVU vai korporatīvo klientu apkalpošanas veido aizdevumi ar augstu saistību nepildīšanas varbūtību;

c)        alternatīvā standartizētā pieeja nodrošina atbilstīgu pamatu pašu kapitāla prasības aprēķināšanai attiecībā uz operacionālo risku.

▌

309. pants

Standartizētās pieejas kritēriji

Šīs regulas 301. panta 1. punkta pirmajā daļā minētie kritēriji ir šādi:

a)        iestādēm ir labi dokumentēta operacionālā riska novērtēšanas un pārvaldības sistēma, kurā skaidri norādītas atbildības jomas šajā sistēmā; iestādes nosaka savus operacionālos riskus un izseko attiecīgos operacionālā riska datus, tostarp datus par būtiskiem zaudējumiem; šai sistēmai veic regulāru neatkarīgu pārbaudi;

b)        iestādes operacionālā riska novērtēšanas sistēma ir cieši integrēta iestādes riska pārvaldības procesos; tās rezultāti ir iestādes operacionālā riska profila uzraudzības un kontroles procesa sastāvdaļa;

c)        iestādes ievieš ziņošanas sistēmu augstākajai vadībai, kas nodrošina operacionālā riska pārskatus attiecīgajām iestādes struktūrām; iestādēm ir procedūras piemērotu darbību veikšanai atbilstīgi vadības pārskatos sniegtajai informācijai.

4. nodaļa

Attīstītās mērīšanas pieejas

1. iedaļa

Atbilstības kritēriji

310. pants

Kvalitatīvie standarti

Šīs regulas 301. panta 2. punktā minētie kvalitatīvie standarti ir šādi:

a)        iestādes iekšējā operacionālo risku mērīšanas sistēma ir cieši integrēta ikdienas riska pārvaldības procesos;

b)        iestādēm ir neatkarīga riska pārvaldības struktūra operacionālajam riskam;

c)        iestādes sagatavo regulārus pārskatus par operacionālā riska darījumiem un zaudējumu pieredzi, kā arī tām ir procedūras, lai īstenotu atbilstīgas korektīvas darbības;

d)        iestādes riska pārvaldības sistēma ir labi dokumentēta; iestāde ievieš kārtību, lai nodrošinātu atbilstību, un politikas virzienus attiecībā uz rīcību neatbilstības gadījumā;

e)        iestāde saviem operacionālā riska pārvaldības procesiem un aprēķina sistēmām veic regulāras pārbaudes, ko īsteno iekšējie vai ārējie revidenti;

f)         iestādes iekšējo apstiprināšanas procesu darbība ir pilnvērtīga un efektīva;

g)        datu plūsmas un procesi, kas saistīti ar iestādes riska mērīšanas sistēmu, ir pārredzami un pieejami.

311. pants

Kvantitatīvie standarti

1.        Šīs regulas 301. panta 2. punktā minētie kvantitatīvie standarti ietver standartus, kas saistīti ar procesu, iekšējiem datiem, ārējiem datiem, scenāriju analīzi, uzņēmējdarbības vidi un iekšējās kontroles faktoriem, kuri attiecīgi minēti 2. līdz 6. punktā.

2.        Ar procesu ir saistīti šādi standarti:

a)        iestādes aprēķina savas pašu kapitāla prasības, ietverot paredzamos un neparedzamos zaudējumus, ja vien paredzamie zaudējumi nav attiecīgi nodrošināti ar iestāžu iekšējām uzņēmējdarbības praksēm; operacionālā riska aprēķinā ietver notikumus ar mazu varbūtību, kuriem potenciāli var būt nopietnas sekas, sasniedzot piesardzības standartu, kas ir pielīdzināms 99,9 % ticamības intervālam viena gada laikā;

b)        iestādes iekšējā operacionālo risku mērīšanas sistēma ietver iekšējo datu, ārējo datu, scenāriju analīzes, faktoru, kas atspoguļo uzņēmējdarbības vidi, un iekšējās kontroles sistēmu izmantošanu, kā izklāstīts 3.–6. punktā; iestādei ir ieviesta labi dokumentēta pieeja šo četru elementu proporcionālam lietojumam tās vispārējo operacionālo risku mērīšanas sistēmā;

c)        iestādes riska mērīšanas sistēmā ietver galvenos riska izraisītājus, kas ietekmē paredzamo zaudējumu līknes veidu;

d)        iestādes var atzīt operacionālā riska zaudējumu korelācijas attiecībā pret atsevišķām operacionālā riska aplēsēm vienīgi tad, ja to sistēmas korelāciju aprēķināšanai ir pilnvērtīgas, tiek īstenotas konsekventi un tajās ir ņemta vērā nenoteiktība, kas raksturīga šādiem korelācijas aprēķiniem, jo īpaši stresa periodos; iestādes apstiprina korelācijas pieņēmumus, izmantojot attiecīgas kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes;

e)        iestādes riska mērīšanas sistēma ir iekšēji konsekventa, un tajā jāizvairās no vairākkārtējas tādu kvalitatīvo vērtējumu vai riska mazināšanas metožu atzīšanas, kas jau ir atzītas citās šīs regulas jomās.

3.        Ar iekšējiem datiem ir saistīti šādi standarti:

a)        iestādes savus iekšēji veiktos operacionālā riska aprēķinus pamato uz minimālo vēsturisko apsekojuma periodu, kas ir pieci gadi; iestādei pirmo reizi sākot izmantot attīstītās mērīšanas pieeju, ir pieļaujams izmantot trīs gadu vēsturiskā apsekojuma periodu;

b)        iestādes spēj savus iekšējos vēsturiskos datus par zaudējumiem samērot ar uzņēmējdarbības līnijām, kas noteiktas 306. pantā, un ar notikumu veidiem, kuri izklāstīti 313. pantā, un pēc pieprasījuma iesniegt šos datus kompetentajām iestādēm; ārkārtas apstākļos iestāde var attiecināt zaudējumu notikumus, kas skar visu iestādi, uz papildu uzņēmējdarbības līniju „korporatīvie posteņi”; iestādēm ir dokumentēti objektīvie kritēriji zaudējumu attiecināšanai uz noteiktām uzņēmējdarbības līnijām un notikumu veidiem; iestādes savus operacionālā riska zaudējumus, kas ir saistīti ar kredītrisku un ko iestādes vēsturiski ir iekļāvušas iekšējās kredītriska datu bāzēs, reģistrē operacionālā riska datu bāzēs un nosaka tos atsevišķi; šādiem zaudējumiem nepiemēro operacionālā riska nodrošinājumu, kamēr vien iestādes pašu kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkos tos turpina uzskatīt par kredītriskiem; iestādes iekļauj operacionālā riska zaudējumus, kas ir saistīti ar tirgus riskiem, operacionālā riska pašu kapitāla prasības jomā;

c)        iestādes iekšējie zaudējumu dati ir vispusīgi, lai ietvertu visas būtiskās darbības un riska darījumus no visām attiecīgajām apakšsistēmām un ģeogrāfiskajām atrašanās vietām; iestādes spēj pamatot, ka jebkuras neiekļautās darbības vai riska darījumi — atsevišķi un kopā — būtiski neietekmētu vispārējās riska aplēses; iestādes nosaka attiecīgus minimālos zaudējumu sliekšņus, lai apkopotu iekšējos datus par zaudējumiem;

d)        papildus informācijai par bruto zaudējumu summām, iestādes apkopo informāciju par zaudējumu notikuma datumu, bruto zaudējumu summu atgūšanu un aprakstošu informāciju par zaudējumu notikuma izraisītājiem vai cēloņiem;

e)        iestādēm ir īpaši kritēriji datu klasifikācijai zaudējumiem, kas rodas no zaudējumu notikuma ar centralizētu funkciju vai darbību, kura aptver vairāk nekā vienu uzņēmējdarbības līniju, kā arī no vairākiem saistītiem notikumiem laika gaitā;

f)         iestādēm ir dokumentētas procedūras vēsturisko zaudējumu datu pastāvīgā svarīguma novērtēšanai, ieskaitot tās situācijas, kurās iespējama lēmumu ignorēšana, mērogošana vai citas korekcijas, ciktāl tās drīkst izmantot, kā arī ņemot vērā, kas ir pilnvarots pieņemt šādus lēmumus.

4.        Ar ārējiem datiem ir saistīti šādi atbilstības standarti:

a)        iestādes operacionālo risku mērīšanas sistēmā izmanto attiecīgus ārējos datus, jo īpaši tad, ja ir pamats uzskatīt, ka iestādei ir neregulāru, tomēr potenciāli nopietnu zaudējumu risks; iestādei ir sistemātisks process, lai noteiktu situācijas, kurām izmanto ārējos datus, un metodikas datu iekļaušanai tās aprēķina sistēmā;

b)       iestādes regulāri pārskata ārējo datu izmantošanas nosacījumus un prakses, kā arī tos dokumentē un piemēro regulāru neatkarīgu pārbaudi.

5.        Iestāde izmanto ekspertu atzinumu scenārija analīzi saistībā ar ārējiem datiem, lai novērtētu tās pakļautību notikumiem ar spēcīgu ietekmi. Laika gaitā iestādes šādus novērtējumus apstiprina un atkārtoti izvērtē, veicot salīdzinājumu ar faktisko zaudējumu pieredzi, lai pārbaudītu to pamatotību.

6.        Ar uzņēmējdarbības vidi un iekšējās kontroles faktoriem ir saistīti šādi atbilstības standarti:

a)        iestādes visa uzņēmuma līmeņa riska novērtēšanas metodikā ietver uzņēmējdarbības vides un iekšējās kontroles galvenos faktorus, kas var mainīt iestādes operacionālā riska profilu;

b)        iestādes katra faktora izvēli pamato ar to, ka tas ir nozīmīgs riska izraisītājs, balstoties uz pieredzi un ņemot vērā ekspertu spriedumus attiecīgajās uzņēmējdarbības jomās;

c)        iestādes spēj kompetentajām iestādēm pamatot riska aprēķinu jutīgumu attiecībā pret faktoru izmaiņām un dažādu faktoru relatīvo nozīmi; papildus tam, ka tiek ņemtas vērā riska izmaiņas, ko rada riska kontroles uzlabojumi, iestādes risku mērīšanas sistēmā ietver potenciālo riska pieaugumu, kuru rada lielāka darījumu sarežģītība vai lielāks darījumu apjoms;

d)        iestāde savu riska mērīšanas sistēmu dokumentē un veic tai neatkarīgu pārbaudi iestādes ietvaros, un minētā sistēma ir pakļauta arī kompetento iestāžu neatkarīgai pārbaudei; laika gaitā iestādes apstiprina un atkārtoti novērtē procesu un tā rezultātus, salīdzinot ar iekšējiem datiem par faktisko zaudējumu pieredzi un attiecīgiem ārējiem datiem.

7.        EBI izstrādā regulatīvus tehniskos standartus, lai precizētu:

▌

b)       ārkārtas apstākļus, kuros iestāde var attiecināt zaudējumu notikumus uz papildu uzņēmējdarbības līniju, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā.

EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos uzraudzības tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

312. pants

Apdrošināšanas ietekme un citi riska nodošanas mehānismi

1.        Kompetentās iestādes ļauj iestādēm ņemt vērā apdrošināšanas ietekmi, ja apdrošināšana atbilst 2.–5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un citus riska nodošanas mehānismus, ja iestāde var pierādīt, ka ir sasniegts ievērojams riska samazinājums.

2.        Pakalpojuma sniedzējs ir pilnvarots sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, un tam ir piešķirts atbilstīgas ĀKNI, ko noteikusi EBI, minimālais prasījumu maksātspējas reitings, kas ir saistīts ar 3. vai augstāku kredīta kvalitātes pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas prasībām riska darījumu riska svērtās vērtības noteikšanai attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm.

3.        Apdrošināšanas un iestāžu apdrošināšanas shēma atbilst šādiem nosacījumiem:

a)        apdrošināšanas polises sākotnējais termiņš nav mazāks par vienu gadu; polisēm, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, iestāde piemēro atbilstošus diskontus, kas ievēro polises atlikušā termiņa samazināšanos, līdz 100 % diskontam polisēm, kuru atlikušais termiņš ir 90 dienas vai īsāks;

b)        apdrošināšanas polises minimālais periods iepriekšējam pārskatam par līguma anulēšanu ir 90 dienas;

c)        apdrošināšanas polisē nav paredzēti izņēmumi vai ierobežojumi, ko izraisa uzraudzības darbības, vai noteikumi, kuri iestādes maksātnespējas gadījumā neļautu tās pārņēmējam vai likvidatoram saņemt atlīdzību par ciestajiem zaudējumiem vai izdevumiem, kas radušies iestādei, izņemot notikumus, kuri risinājušies pēc iestādes pārņemšanas vai likvidācijas procedūras uzsākšanas attiecībā uz iestādi; tomēr no apdrošināšanas polises var izslēgt soda naudas, soda maksājumus vai zaudējumu kompensācijas, kas radušās kompetento iestāžu darbību rezultātā;

d)        riska mazināšanas aprēķinos apdrošināšanas segumu ņem vērā tā, lai būtu pārredzama tā saistība ar zaudējumu faktisko varbūtību un ietekmi, kuras izmanto operacionālā riska kapitāla vispārējai noteikšanai, un atbilstība tām;

e)        apdrošināšanu veic trešā juridiskā persona; ja apdrošināšanu veic kaptīvie un asociētie uzņēmumi, riska darījumu nodod neatkarīgai trešai juridiskajai personai, kas atbilst 2. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;

f)         apdrošināšanas atzīšanas sistēma ir labi pamatota un dokumentēta.

4.        Apdrošināšanas atzīšanas metodika ietver šādus elementus apdrošināšanas summas samazinājumu vai diskontu veidā:

a)  ja apdrošināšanas polises atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu:

i)       apdrošināšanas polises atlikušo termiņu,

ii)      polises anulēšanas noteikumus;

b)  maksājumu nenoteiktību, kā arī nesakritību apdrošināšanas polišu segumos.

5.        Pašu kapitāla prasību samazinājums, ko rada apdrošināšanas atzīšana un citi riska pārcelšanas mehānismi, nepārsniedz 20 % no operacionālā riska pašu kapitāla prasības pirms riska mazināšanas metožu atzīšanas.

313. pants

Zaudējumu notikumu veidu klasifikācija

Šīs regulas 311. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētie zaudējumu notikumu veidi ir uzskaitīti turpmākajā tabulā.

3. tabula
Notikumu veida kategorija	Definīcija
Iekšējā krāpšana	Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai normatīvo aktu vai uzņēmuma kārtības apiešana, izņemot diskriminācijas vai kultūratšķirību gadījumus, kur iesaistīta vismaz viena iekšējā persona
Ārējā krāpšana	Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai tiesību aktu apiešana, ko veic trešā persona
Darba attiecību prakse un darba drošība	Zaudējumi, kas rodas no darbībām, kuras rodas no tādu tiesību aktu vai nolīgumu nolaidīgas neievērošanas, kas reglamentē darba attiecības, veselības aizsardzību vai drošību, no maksājumiem par prasījumiem saistībā ar personu traumām vai diskriminācijas un kultūratšķirību gadījumiem
Klienti, produkti un darījumu prakse	Zaudējumi, kas rodas no nejaušas vai nolaidības rezultātā radušās profesionālo pienākumu neizpildes attiecībā uz konkrētiem klientiem (arī no uzticamības un piemērotības prasību neizpildes) vai no produkta būtības vai uzbūves
Fizisko aktīvu zaudējumi	Zaudējumi, kas rodas no fizisko aktīvu zaudējumiem vai bojājumiem dabas katastrofās vai citos gadījumos
Komercdarbības pārrāvumi un sistēmu kļūdas	Zaudējumi, kas rodas no komercdarbības pārrāvumiem un sistēmu kļūdām
Izpilde, piegāde un procesu vadība	Zaudējumi no kļūmēm darījumu apstrādē vai procesu vadībā attiecībās ar tirdzniecības darījuma partneriem vai piegādātājiem

IV sadaļaPašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku

1. nodaļa

Vispārīgie noteikumi

314. pants

Atzīšana konsolidēto prasību vajadzībām

1. Piemērojot 2. punktu, kā arī tikai neto pozīciju un pašu kapitāla prasību konsolidētas aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar šo sadaļu iestādes var izmantot pozīcijas vienā iestādē vai uzņēmumā, lai kompensētu pozīcijas citā iestādē vai uzņēmumā.

2.  Iestādes var piemērot 1. punktu tikai tad, ja ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju, ko piešķir, ja ir atbilstība visiem šiem nosacījumiem:

a)     grupā ir pietiekama pašu kapitāla sadale;

b)     pārvaldes, juridiskā vai līgumu sistēma, kurā iestādes darbojas, nodrošina savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē.

3.  Ja uzņēmumi atrodas trešās valstīs, papildus 2. punkta nosacījumiem nodrošina atbilstību arī visiem šādiem nosacījumiem:

a)     šādi uzņēmumi ir saņēmuši atļauju trešā valstī un vai nu atbilst kredītiestādes definīcijai, vai ir atzītas trešās valsts ieguldījumu sabiedrības;

b)     šādi uzņēmumi individuāli atbilst pašu kapitāla prasībām, kas līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām;

c)     attiecīgajās trešās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu nodošanu grupas iekšienē.

2. nodaļa

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku

1. iedaļa

Vispārīgie noteikumi un īpaši instrumenti

315. pants

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku

Iestādes pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku ir summa, ko iegūst, saskaitot pašu kapitāla prasības attiecībā uz iestādes parāda un kapitāla instrumentu pozīciju vispārējo un specifisko risku. Vērtspapīrošanas pozīcijas tirdzniecības portfelī uzskata par parāda instrumentiem.

316. pants

Ieskaits

1.        Iestādes garo (īso) pozīciju pārsvara absolūtā vērtība pār īsajām (garajām) pozīcijām tajā pašā kapitālā, parādos un konvertējamu vērtspapīru emisijās un vienādos standartizētos finanšu nākotnes līgumos, iespēju līgumos, galvojumos un nosegtos galvojumos ir šīs iestādes neto pozīcija visos šajos atšķirīgajos instrumentos. Aprēķinot neto pozīciju, pozīcijām atvasinātajos finanšu instrumentos piemēro režīmu saskaņā ar 317.–319. pantu. Pašas iestādes parāda instrumentus neņem vērā, aprēķinot kapitāla prasības attiecībā uz konkrēto risku saskaņā ar 325. pantu.

2.        Nedrīkst atļaut ieskaitu starp konvertējošo un kompensējošo pozīciju instrumentā, kas ir tā pamatā, ja vien kompetentās iestādes nepieņem pieeju, kurā tiek ņemta vērā iespēja, ka konkrētus konvertējamus vērtspapīrus konvertē, vai kurā nosaka pašu kapitāla prasību, lai segtu visus zaudējumus, ko varētu izraisīt konvertēšana. Šādas pieejas vai pašu kapitāla prasības paziņo EBI. EBI uzrauga prakšu kopumu šajā jomā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes.

3.        Visas neto pozīcijas neatkarīgi no to pazīmēm ir katru dienu pirms summēšanas jākonvertē iestādes pārskata valūtā pēc tūlītējā valūtas maiņas kursa.

317. pants

Standartizētie un nestandartizētie procentu likmes nākotnes līgumi

1.          Standartizētus un nestandartizētus procentu nākotnes līgumus (turpmāk — FRA), kā arī nākotnes saistības par parāda instrumentu pirkšanu vai pārdošanu uzskata par garo un īso pozīciju apvienojumu. Tādējādi garās standartizētu procentu likmes nākotnes līgumu pozīcijas uzskata par apvienotu aizņēmumu, kam termiņš pienāk standartizēta līguma piegādes dienā, un tādu aktīvu turēšanu, kuru termiņš līdzinās instrumenta vai nosacītās pozīcijas termiņam, kura pamato attiecīgo standartizēto nākotnes līgumu. Līdzīgi pārdotu FRA iekļauj aprēķinā kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam, pieskaitot tam līguma periodu, un īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam. Gan aizņēmumu, gan aktīvu turēšanu iekļauj 325. pantā norādītās 1. tabulas pirmajā kategorijā, lai aprēķinātu pašu kapitālu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātos pret standartizētu un nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu konkrēto risku. Termiņa saistības pirkt parāda instrumentu uzskata par aizņēmuma, kura termiņš sākas piegādes dienā, un garo (tūlītēju) pozīciju apvienojumu pašā parāda instrumentā. Aizņēmumu iekļauj 325. pantā norādītās 1. tabulas pirmajā kategorijā konkrētā riska vajadzībām, savukārt parāda instrumentu iekļauj minētās tabulas atbilstīgajā slejā.

2.        Šā panta vajadzībām „garā pozīcija” ir pozīcija, kurā kāda iestāde ir noteikusi procentu likmi, ko tā saņems kādreiz nākotnē, un „īsā pozīcija” ir pozīcija, kurā tā noteikusi procentu likmi, ko tā izmaksās kādreiz nākotnē.

318. pants

Iespēju līgumi un garantijas

1.        Procentu likmes iespēju līgumus un galvojumus, parāda instrumentus, kapitāla instrumentus, pašu kapitāla rādītājus, standartizētos finanšu nākotnes līgumus, mijmaiņas līgumus un ārvalstu valūtas uzskata par pozīcijām, kuru vērtība atbilst pamatā esošā instrumenta apmēram, uz ko attiecas iespēju līgums, un to šīs nodaļas vajadzībām reizina ar tā delta koeficientu. Pēdējām nosauktajām pozīcijām var veikt savstarpējo ieskaitu attiecībā pret visām kompensējošām pozīcijām, kuru pamatā ir identiski esoši vērtspapīri vai atvasināti finanšu instrumenti. Piemērotos gadījumos izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentās iestādes vai ko aprēķina, saņemot kompetento iestāžu atļauju, ja tas nav pieejams, kā arī delta koeficientu — nestandartizētu iespēju līgumos –, kuru aprēķina pati iestāde, izmantojot atbilstīgu modeli. Atļauju piešķir, ja modelis pienācīgi aprēķina iespēju līguma vai galvojuma vērtības izmaiņu likmi saistībā ar nelielām izmaiņām pamatā esošā instrumenta tirgus cenā.

2.        Papildus delta riskam iestādes savās pašu kapitāla prasībās atbilstīgi atspoguļo citus riskus, kas saistīti ar iespēju līgumiem.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, definējot vairākas metodes, lai papildus delta riskam atspoguļotu pašu kapitāla prasībās citus riskus, kā minēts 2. punktā, tā, lai tiktu ievērota proporcionalitāte attiecībā pret iestāžu darbību apmēru un sarežģītību iespēju līgumu un garantiju jomā.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

319. pants

Mijmaiņas līgumi

Mijmaiņas līgumiem procentu likmju riska nolūkiem piemēro tādu pašu režīmu, kādu piemēro bilances instrumentiem. Tādējādi uzskata, ka procentu likmes mijmaiņas līgums, ar ko iestāde saņem mainīgas procentu likmes un maksā noteiktas procentu likmes, ir līdzvērtīgs garajai pozīcijai mainīgas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst laikam līdz nākošajai procentu likmes noteikšanai, kā arī īsajai pozīcijai noteiktas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst paša mijmaiņas līguma termiņam.

320. pants

Procentu likmju risks saistībā ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem

1.        Iestādes, kas tirgū nosaka un pārvalda procentu likmju risku saistībā ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saskaņā ar 317.–319. pantu, pamatojoties uz diskontētu naudas plūsmu un saņemot kompetento iestāžu atļauju, izmanto jutīguma modeļus, lai aprēķinātu iepriekš minētās pozīcijas, un var tos izmantot visām obligācijām, kuras dzēstas to termiņa laikā, nevis veicot vienu galīgo pamatsummas atmaksu. Atļauju piešķir, ja šie modeļi rada pozīcijas, kuras ir tikpat jutīgas pret izmaiņām procentu likmēs kā pakārtotā naudas plūsma. Šo jutīgumu novērtē, atsaucoties uz parauga likmju neatkarīgām kustībām ienākumu līknē, lai katrā termiņa intervālā, kas noteikts 328. pantā minētajā 2. tabulā, būtu vismaz viens jutīguma punkts. Pozīcijas iekļauj pasu kapitāla prasību aprēķinos attiecībā uz parāda instrumentiem.

2.        Iestādes, kas neizmanto 1. punktā minētos modeļus, var uzskatīt par pilnīgi kompensējošām visas atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas, kuras minētas 317.–319. pantā un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

pozīciju vērtība ir vienāda, un tās ir denominētas tajā pašā valūtā;

a)        atsauces likme (mainīgas likmes pozīcijām) vai kupons (noteiktas likmes pozīcijām) ir cieši saistīti;

b)       nākamā procentu likmes noteikšanas diena vai – noteiktām kupona pozīcijām – atlikušais termiņš atbilst šādiem termiņiem:

i)       mazāk par mēnesi kopš šā brīža: tajā pašā dienā,

ii)      no viena mēneša līdz vienam gadam kopš šā brīža: septiņu dienu laikā,

iii)     vairāk par gadu kopš šā brīža: 30 dienu laikā.

321. pants

Kredīta atvasinātie instrumenti

1.        Aprēķinot pašu kapitāla prasību tās puses vispārējam un specifiskajam riskam, kura uzņemas kredītrisku („nodrošinājuma devējs”), ja nav norādīts citādi, izmanto kredīta atvasinātā instrumenta līguma nosacīto summu. Neatkarīgi no pirmā teikuma iestāde kredīta atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību var aizstāt ar nosacīto vērtību, kam pieskaita kredīta atvasinātā instrumenta tirgus neto vērtības izmaiņas kopš tā laišanas tirdzniecībā, atņemot neto negatīvās izmaiņas no nodrošinājuma devēja perspektīvas ar negatīvu vērtību. Lai aprēķinātu specifiskā riska prasību, izņemot kopējās peļņas mijmaiņas līgumus, saistību termiņa vietā ir piemērojams kredīta atvasinātā instrumenta līguma termiņš. Pozīcijas nosaka šādi:

a)        kopējās peļņas mijmaiņas līgums rada atsauces saistības vispārējā riska garo pozīciju un valsts obligācijas ar termiņu, kas atbilst periodam līdz nākamajam procentu aprēķinam, vispārējā riska īso pozīciju, kurai saskaņā ar 2. nodaļas II sadaļu piešķir 0 % riska pakāpi; turklāt tiek radīta garā pozīcija attiecībā uz atsauces saistības specifisko risku;

b)       kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums nerada vispārējā riska pozīciju; specifiskā riska vajadzībām iestādei ir jāatzīmē sintētiskā garā pozīcija atsauces vienības saistībā, izņemot gadījumus, kad atvasinātajam finanšu instrumentam ir ārējais novērtējums, kā arī tas atbilst parāda posteņa nosacījumiem un kad tiek atzīmēta garā pozīcija atvasinātajā finanšu instrumentā; ja saistībā ar produktu veicami prēmiju vai procentu maksājumi, šīs naudas plūsmas valsts obligācijās ir jāapzīmē kā nosacītās pozīcijas;

c)        viena parādnieka kredītriskam piesaistītā parādzīme rada parādzīmes vispārējā riska garo pozīciju tāpat kā procentu likmes instrumenti; specifiskā riska vajadzībām izveido sintētisko garo pozīciju finansiālo saistību atsauces vienībā; papildu garo pozīciju izveido parādzīmes emitents; ja kredītriskam piesaistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums un tas atbilst parāda posteņa nosacījumiem, tad jāuzrāda tikai viena parādzīmes garā pozīcija ar specifisko risku;

d)       papildus parādzīmes emitenta garajai pozīcijai ar specifisko risku, vairāku nosaukumu kredītrisku saistītā parādzīme, kas piedāvā proporcionālu aizsardzību, katrā atsauces vienībā rada pozīciju, kur kopējā nosacītā līguma summa ir piešķirta visām pozīcijām proporcionāli kopējam nosacītajam apmēram, kuru rada katrs riska darījums ar atsauces vienību; ja atsauces vienībai var izvēlēties vairāk nekā vienu finansiālo saistību, specifisko risku nosaka saistībā ar augstāko riska pakāpi; ja vairāku nosaukumu kredītam piesaistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums un tas atbilst parāda posteņa nosacījumiem, tad jāuzrāda tikai viena parādzīmes garā pozīcija ar specifisko risku;

ja vairāku nosaukumu kredītam piesaistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums un tas atbilst parāda posteņa nosacījumiem, tad jāuzrāda tikai viena parādzīmes garā pozīcija ar specifisko risku;

e)        saistību nepildīšanas zaudējumu segšanai noteiktais pirmās kārtas aktīvu kredīta atvasinātais instruments rada nosacītās summas pozīciju finansiālajās saistībās katrā atsauces vienībā; Ja maksimālais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par pašu kapitāla prasību saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā norādīto metodi, tad maksimālo maksājuma apjomu var uzskatīt par specifiskā riska pašu kapitāla prasību.

Saistību nepildīšanas zaudējumu segšanai noteiktais otrās kārtas aktīvu kredīta atvasinātais instruments rada nosacītās summas pozīciju finansiālajās saistībās katrā atsauces vienībā, kas mazāka par viens (vienība ar zemāko specifiskā riska pašu kapitāla prasību). Ja maksimālais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par pašu kapitāla prasību saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā norādīto metodi, tad šo apjomu var uzskatīt par specifiskā riska pašu kapitāla prasību.

Ja n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem ir ārējais novērtējums, nodrošinājuma devējs aprēķina specifiskā riska pašu kapitāla prasību, izmantojot atvasināto finanšu instrumentu, un pēc vajadzības piemēro attiecīgos vērtspapīrošanas riska pakāpes.

2.        Pusei, kas nodod kredītrisku („aizsardzības pircējs”), pozīcijas ir noteiktas pēc aizsardzības devēja spoguļa principa, izņemot ar kredītrisku saistītās parādzīmes (kas attiecībā uz emitentu nerada īso pozīciju). Aprēķinot pašu kapitāla prasību „nodrošinājuma pircējam”, izmanto kredīta atvasinātā instrumenta līguma nosacīto summu. Neatkarīgi no pirmā teikuma iestāde kredīta atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību var aizstāt ar nosacīto vērtību, no kā atskaita kredīta atvasinātā instrumenta tirgus neto vērtības izmaiņas kopš tā laišanas tirdzniecībā, atņemot neto negatīvās izmaiņas no nodrošinājuma pircēja perspektīvas ar negatīvu vērtību. Ja kādā noteiktā laika posmā rodas pirkšanas iespējas līgums apvienojumā ar uzkrājumu, tad šis laika posms tiek uzskatīts par aizsardzības termiņu.

322. pants

Vērtspapīri, ko pārdod saskaņā ar atpirkuma līgumu vai aizdod

Vērtspapīru vai garantētu tiesību atdevējs attiecībā uz vērtspapīru īpašumtiesībām atpirkuma līgumā un vērtspapīru aizdevējs vērtspapīru aizdevumā šos vērtspapīrus iekļauj pašu kapitāla prasības aprēķinā saskaņā ar šo nodaļu ar nosacījumu, ka šādi vērtspapīri ir tirdzniecības portfeļa pozīcijas.

2. iedaļa

parāda instrumenti

323. pants

Parāda instrumentu neto pozīcijas

Neto pozīcijas klasificē pēc valūtas, kādā tās denominētas, un katrā valūtā atsevišķi aprēķina vispārējā un specifiskā riska pašu kapitāla prasību.

1. apakšiedaļa

Specifiskais risks

324. pants

Pašu kapitāla prasības robežvērtība neto pozīcijai

Iestāde var piemērot pašu kapitāla prasības robežvērtību neto pozīcijas specifiskajam riskam parāda instrumentā maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī. Īsajai pozīcijai šo ierobežojumu var aprēķināt kā vērtības maiņu saistībā ar to, ka nekavējoties tiek novērsts saistību nepildīšanas risks instrumentam vai pakārtotajām pozīcijām.

325. pants

Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kam neveic vērtspapīrošanu

1.        Iestāde savas neto pozīcijas norāda tirdzniecības portfelī instrumentos, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas, kā ir aprēķināts saskaņā ar 316. pantu, atbilstīgajās 1. tabulas kategorijās, pamatojoties uz to emitentu vai parādnieku, iekšējo vai ārējo kredīta novērtējumu un atlikušo termiņu, un reizinot tos ar minētajā tabulā norādītajām pakāpēm. Svērtās pozīcijas, kas rodas, piemērojot šo pantu, saskaita neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas, lai aprēķinātu specifiskā riska kapitāla prasību.

1. tabula
Kategorijas	Specifiskā riska pašu kapitāla prasība
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 0 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku.	0 %
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 20 % vai 50 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku, un citi atbilstīgi posteņi, kā noteikts 6. punktā.	0,25 % (atlikušais laiks līdz beigu termiņam ir seši mēneši vai mazāk) 1,00 % (atlikušais laiks līdz beigu termiņam ir vairāk nekā seši mēneši un līdz 24 mēnešiem ieskaitot) 1,60 % (atlikušais laiks līdz termiņam pārsniedz 24 mēnešus)
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 100 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku.	8,00 %
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 150 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku.	12,00 %

2.        Lai iestādes, kas piemēro IRB pieeju riska darījumu kategorijai, kurā ietilpst parāda instrumenta emitents, varētu piemērot riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku, kā minēts 1. punktā, riska darījuma emitentam ir iekšējais novērtējums ar PD, kas atbilst tam vai ir mazāks par to, kas saistīts ar atbilstīgu kredīta kvalitātes pakāpi, kuru paredz standartizētā pieeja.

3.        Iestādes var aprēķināt specifiskā riska prasības jebkurām obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 10 % riska pakāpi saskaņā ar 124. panta 3. punktā paredzēto režīmu, kā pusi no piemērojamās specifiskā riska pašu kapitāla prasības attiecībā uz 1. tabulā norādīto otro kategoriju.

4.        Kvalificēti ir arī šādi posteņi:

a)        garās un īsās pozīcijas aktīvos, kas atbilst kredīta kvalitātes pakāpei, kura atbilst vismaz ieguldījumu kategorijai saskaņā ar samērošanas procesu, kā paredz standartizētā pieeja attiecībā uz kredītrisku;

b)       garās un īsās pozīcijas aktīvos, kuru saistību nepildīšanas varbūtība emitenta maksātspējas dēļ saskaņā ar IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku nav augstāka kā aktīviem, kas uzskaitīti a) apakšpunktā;

c)        garās un īsās pozīcijas aktīvos, kam nav pieejams ārējas kredītvērtējuma iestādes kredīta novērtējums un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)       iestāde uzskata, ka tie ir pietiekami likvīdi,

ii)      to ieguldījumu kvalitāte, pēc pašas iestādes ieskata, ir vismaz tāda pati kā a) apakšpunktā uzskaitītajiem aktīviem,

iii)     tie ir iekļauti vismaz vienā kādas dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai trešās valsts biržas sarakstā ar nosacījumu, ka šo biržu atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes;

d)     garās un īsās pozīcijas aktīvos, ko emitējušas iestādes atbilstīgi pašu kapitāla prasībām, kuras noteiktas šajā regulā, un ko attiecīgā iestāde uzskata par pietiekami likvīdiem, kā arī kam ir ieguldījumu kvalitāte, kura, pēc iestādes ieskatiem, ir vismaz tāda pati kā aktīviem, kas minēti a) apakšpunktā;

e)     vērtspapīri, kurus emitējušas iestādes un kurus uzskata par līdzvērtīgiem vai vērtīgākiem kredīta kvalitātes ziņā nekā tos, kas saistīti ar kredīta kvalitātes 2. pakāpi atbilstīgi standartizētajai pieejai attiecībā uz riska darījumu kredītrisku iestādēm un kas ir saistīti ar uzraudzības un regulatīviem pasākumiem, kuri salīdzināmi ar šajā regulā un Direktīvā [ieraksta PB] minētajiem pasākumiem.

Iestādēm, kas piemēro c) vai d) apakšpunktu, ir dokumentēta metodika, lai novērtētu, vai aktīvi atbilst šajos apakšpunktos noteiktajām prasībām, un iestādes šo metodiku paziņo kompetentajām iestādēm.

326. pants

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

1.        Attiecībā uz tirdzniecības portfelī iekļautajiem instrumentiem, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas, iestāde piemēro savām neto pozīcijām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 316. panta 1. punktu, šādas pakāpes:

a)        vērtspapīrošanas pozīcijām, kam piemērotu standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku tās pašas iestādes netirdzniecības portfelī, piemēro 8 % riska pakāpi atbilstoši standartizētajai pieejai, kā noteikts 5. nodaļā;

b)       vērtspapīrošanas pozīcijām, kam piemērotu uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju tās pašas iestādes netirdzniecības portfelī, piemēro 8 % riska pakāpi atbilstoši uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai, kā noteikts 5. nodaļā.

2.        Var izmantot 257. pantā izklāstīto uzraudzības formulas metodi, ja iestāde var uzrādīt PD aplēses un attiecīgā gadījumā riska darījuma vērtības un LGD aplēses kā datus izmantošanai uzraudzības formulas metodē saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz šo lielumu aprēķināšanu atbilstoši uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai, kā noteikts 2. nodaļas 3. iedaļā.

Iestāde, kas nav iestāde iniciatore un kas varētu to piemērot tādai pašai vērtspapīrošanas pozīcijai savā netirdzniecības portfelī, var izmantot šo metodi tikai ar kompetento iestāžu atļauju, kuru piešķir, ja iestāde atbilst iepriekšējā teikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

PD un LGD aplēses kā datus izmantošanai uzraudzības formulas metodē var arī noteikt alternatīvi, pamatojoties uz aplēsēm, kas iegūtas no tādas iestādes IRC pieejas, kurai piešķirta atļauja izmantot iekšējo modeli parāda instrumentu specifiskā riska noteikšanai. Pēdējo aprakstīto alternatīvu var izmantot tikai ar kompetento iestāžu atļauju, ko piešķir, ja šīs aplēses atbilst kvantitatīvajam prasībām uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai, kā izklāstīts 2. nodaļas 3. iedaļā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI pieņem pamatnostādnes par PD un LGD aplēšu kā datu izmantošanu, ja šo aplēšu pamatā ir IRC pieeja.

3.        Vērtspapīrošanas pozīcijām, kam piemēro papildu riska pakāpi saskaņā ar 396. pantu, piešķir 8 % kopējo riska pakāpi.

4.        Iestāde savas svērtās pozīcijas, kas rodas, piemērojot šo pantu, saskaita (neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas), lai aprēķinātu specifiskā riska kapitāla prasību.

5.        Atkāpjoties no 4. punkta, pārejas periodā līdz 2013. gada 31. decembrim iestāde saskaita atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas un savas svērtās neto īsās pozīcijas. Specifiskā riska pašu kapitāla prasību nosaka lielākās summas apmērā. Šajā pārejas periodā iestāde tomēr reizi ceturksnī informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi par savu svērto neto garo pozīciju un svērto neto īso pozīciju summu, parādot to sadalījumu pēc pakārtotajiem aktīviem.

5.a      Vērtspapīrošanas iniciatore iestāde gadījumā, ja vērtspapīrotie riska darījumi ir iekļauti tirdzniecības portfelī, var neiekļaut šos vērtspapīrotos riska darījumus saskaņā ar šo pantu nosakāmajās pašu kapitāla prasībās tikai tad, ja ir izpildīti 238. un 239. pantā minētie būtiska riska nodošanas nosacījumi.

327. pants

Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

1.        Korelācijas tirdzniecības portfelī ir vērtspapīrošanas pozīcijas un n‑to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)        pozīcijas nav ne atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas, ne iespējas līgums uz vērtspapīrošanas laidieniem, ne arī kādi citi vērtspapīrošanas darījumu atvasinātie finanšu instrumenti, kas nenodrošina proporcionālas daļas no vērtspapīrošanas laidiena ieņēmumiem;

b)       visi atsauces instrumenti ir viens no turpmāk nosauktajiem:

i)       viena nosaukuma instrumenti, tostarp viena nosaukuma kredīta atvasinātie instrumenti, kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus,

ii)      parasti pārdodami indeksi, kas balstīti uz šīm atsauces vērtībām.

Uzskata, ka divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai ka pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotējumus var noteikt vienas dienas laikā un nokārtot par šādu cenu samērā īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības tradīcijām.

2.        Par korelācijas tirdzniecības portfeļa daļu nevar kļūt pozīcijas, kurām ir atsauce uz kādu no turpmāk minētajiem:

a)        bāzes instruments, ko var iekļaut riska darījumu kategorijā „prasījumi pret privātpersonām vai MVU vai iespējamie prasījumi pret privātpersonām vai MVU” vai riska darījumu kategorijā „prasījumi vai iespējamie prasījumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu hipotēkām” saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz iestādes netirdzniecības portfeļa kredītrisku;

b)       prasījums pret īpašam nolūkam izveidoto struktūru.

3.        Iestāde korelācijas tirdzniecības portfelī var iekļaut pozīcijas, kas nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, bet kas ierobežo citu šī portfeļa pozīciju risku, ar nosacījumu, ka instrumentam vai tā pamatā esošajiem instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, kā aprakstīts 1. punkta pēdējā daļā.

4.        Iestāde nosaka lielāko no šādām summām kā specifiskā riska pašu kapitāla prasību korelācijas tirdzniecības portfelim:

a)        specifiskā riska pašu kapitāla prasību kopsummu, kas būtu piemērojama tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa neto garajām pozīcijām;

b)       specifiskā riska pašu kapitāla prasību kopsummu, kas būtu piemērojama tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa neto īsajām pozīcijām.

2. apakšiedaļa

Vispārējais risks

328. pants

Vispārējā riska aprēķināšana, izmantojot termiņa metodi

1.        Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā pret vispārējo risku, visām pozīcijām pakāpi nosaka saskaņā ar to termiņu, kā paskaidrots 2. punktā, ar mērķi aprēķināt pašu kapitāla apmēru, kas vajadzīgs, lai nodrošinātos pret to. Šo prasību samazina, ja vienā termiņa intervālā atrodas svērta pozīcija kopā ar pretēju svērtu pozīciju. Prasību samazina arī tad, ja pretēji svērtas pozīcijas atrodas dažādos termiņa intervālos, un šīs samazināšanas apmērs ir atkarīgs gan no tā, vai divas pozīcijas iekļaujas vienā zonā, gan arī no tā, kādās zonās tās iekļaujas.

2.        Iestāde savas neto pozīcijas ievieto 4. punktā attēlotās 2. tabulas attiecīgajos termiņa intervālos 2. vai 3. slejā. Tas jādara, pamatojoties uz atlikušo termiņu, ja tie ir fiksētas procentu likmes instrumenti, un pamatojoties uz laiku, kamēr nosaka nākamo procentu likmi, ja tie ir instrumenti, kuru procentu likme pirms beigu termiņa mainās. Iestāde šķiro parāda instrumentus, kuru kupons ir 3 % vai vairāk, un instrumentus, kuru kupons ir mazāk par 3 %, un tādējādi ievieto tos 2. tabulas 2. vai 3. slejā. Pēc tam tā katru no tiem reizina ar attiecīgā termiņa intervāla pakāpi, kas norādīts 2. tabulas 4. slejā.

3.        Pēc tam iestādes summē svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garo pozīciju summa, kas ir saskaņota ar īso pozīciju summu konkrētā termiņa intervālā, ir saskaņotās svērtās pozīcijas šajā intervālā, kamēr pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās svērtās pozīcijas. Tad aprēķina visu intervālu saskaņoto svērto pozīciju kopsummu.

4.        Iestāde aprēķina nesaskaņoto svērto garo pozīciju kopsummu intervāliem, kas iekļauti visās 2. tabulas zonās, lai atvasinātu katras zonas nesaskaņoto svērto garo pozīciju. Arī nesaskaņoto svērto īso pozīciju summu visos intervālos attiecīgajā zonā summē, lai minētajai zonai aprēķinātu nesaskaņoto svērto īso pozīciju. Minētās zonas nesaskaņotās svērtās garās pozīcijas daļa, kas saskaņota ar tās pašas zonas nesaskaņoto svērto īso pozīciju, ir minētās zonas svērtā pozīcija. Zonas nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir šīs zonas nesaskaņotā svērtā pozīcija.

2. tabula
Zona	Termiņa intervāls
	Kupons ir 3 % vai vairāk	Kupons ir mazāk par 3 %
Pirmā	0 ≤ 1 mēnesi	0 ≤ 1 mēnesi	0,00	—
	>1 ≤ 3 mēneši	>1 ≤ 3 mēneši	0,20	1,00
	>3 ≤ 6 mēneši	>3 ≤ 6 mēneši	0,40	1,00
	>6 ≤ 12 mēneši	>6 ≤ 12 mēneši	0,70	1,00
Otrā	>1 ≤ 2 gadi	>1,0 ≤ 1,9 gadi	1,25	0,90
	>2 ≤ 3 gadi	>1,9 ≤ 2,8 gadi	1,75	0,80
	>3 ≤ 4 gadi	>2,8 ≤ 3,6 gadi	2,25	0,75
Trešā	>4 ≤ 5 gadi	>3,6 ≤ 4,3 gadi	2,75	0,75
	>5 ≤ 7 gadi	>4,3 ≤ 5,7 gadi	3,25	0,70
	>7 ≤ 10 gadi	>5,7 ≤ 7,3 gadi	3,75	0,65
	>10 ≤ 15 gadi	>7,3 ≤ 9,3 gadi	4,50	0,60
	>15 ≤ 20 gadi	>9,3 ≤ 10,6 gadi	5,25	0,60
	>20 gadi	>10,6 ≤ 12,0 gadi	6,00	0,60
		>12,0 ≤ 20,0 gadi	8,00	0,60
		>20 gadi	12,50	0,60

5.        Nesaskaņotās svērtās garās vai īsās pozīcijas apmērs pirmajā zonā, kas saskaņota ar nesaskaņoto svērto īso vai garo pozīciju otrajā zonā, pēc tam ir saskaņota svērtā pozīcija starp pirmo un otro zonu. To pašu aprēķinu veic attiecībā uz nesaskaņotās svērtās pozīcijas atlikušo daļu otrajā zonā un nesaskaņoto svērto pozīciju trešajā zonā, lai aprēķinātu saskaņotu svērto pozīciju starp otro un trešo zonu.

6.        Iestāde var pretēji mainīt 5. punkta noteikto kārtību, aprēķinot saskaņoto svērto pozīciju starp otro un trešo zonu, pirms šo pozīciju aprēķina starp pirmo un otro zonu.

7.        Atlikušo nesaskaņotās svērtās pozīcijas daļu pirmajā zonā saskaņo ar trešajā zonā atlikušo pēc pēdējās saskaņošanas ar otro zonu, lai iegūtu saskaņoto svērto pozīciju starp pirmo un trešo zonu.

8.        Saskaita pozīcijas, kas paliek pāri pēc trim atsevišķiem saskaņošanas aprēķiniem 5., 6. un 7. punktā.

9.        Iestādes pašu kapitāla prasību aprēķina, saskaitot:

a)        10 % no saskaņoto svērto pozīciju summas visos termiņu intervālos;

b)        40 % saskaņoto svērto pozīciju pirmajā zonā;

c)        30 % saskaņoto svērto pozīciju otrajā zonā;

d)        30 % saskaņoto svērto pozīciju trešajā zonā;

e)        40 % saskaņoto pozīciju starp pirmo un otro zonu un otro un trešo zonu;

f)         150 % saskaņoto svērto pozīciju starp pirmo un trešo zonu;

g)        100 % atlikušo nesaskaņoto svērto pozīciju.

329. pants

Vispārējā riska aprēķināšana, izmantojot ilguma metodi

1.        Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību parāda instrumentu vispārējam riskam, iestādes var izmantot ilguma metodi, tās pieejas vietā, kura noteikta 328. pantā, ar nosacījumu, ka šī iestāde to lieto konsekventi.

2.        Lietojot ilguma metodi, kas minēta 1. punktā, iestāde izmanto katra fiksētas likmes parāda instrumenta tirgus vērtību, lai aprēķinātu ienākumu, kuru var gūt līdz termiņa beigām, kurš ir šim instrumentam piemērotā diskonta likme. Mainīgas likmes instrumentiem iestāde izmanto katra instrumenta tirgus vērtību un tad aprēķina tā ienākumu, pieņemot, ka pamatsumma ir pietiekama tad, kad nākamo reizi var mainīt procentu likmi.

3.        Iestāde pēc tam aprēķina katra parāda instrumenta modificēto ilgumu, pamatojoties uz šādu formulu:

modificētais ilgums =

kur:

D = ilgums, kas aprēķināts ar šādu formulu:

 

kur:

R = ienākumi, ko var gūt līdz termiņa beigām;

C_t = naudas maksājums laikā t;

M = kopējais termiņš.

Parāda instrumentu, kas pakļauti priekšlaicīgas atmaksas riskam, mainītā termiņa aprēķinā ievieš korekcijas. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI pieņem pamatnostādnes par šādu korekciju piemērošanu.

4.        Iestāde katru parāda instrumentu iedala attiecīgajā 3. tabulas zonā. To veic, pamatojoties uz katra instrumentu mainīto termiņu.

3. tabula
Zona	Modificētais ilgums (gados)	Paredzētās procentu likmju izmaiņas (%)
Pirmā	> 0 ≤ 1,0	1,0
Otrā	> 1,0 ≤ 3,6	0,85
Trešā	> 3,6	0,7

5.        Iestāde pēc tam katram instrumentam aprēķina ilguma svērto pozīciju, reizinot tā tirgus cenu ar tā modificēto ilgumu un ar paredzētajām procentu likmju izmaiņām, par pamatu ņemot instrumenta modificēto ilgumu (skatīt 3. tabulas 3. sleju).

6.        Iestāde katrai zonai aprēķina garās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu, un īsās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Pirmo nosaukto pozīciju apmērs, kas katrā zonā saskaņotas ar pēdējām nosauktajām, ir attiecīgās zonas pozīcija, kura svērta, pamatojoties uz tās ilgumu.

Iestāde pēc tam katrai zonai aprēķina nesaskaņotās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Tā ievēro procedūras, kas noteiktas nesaskaņotām svērtām pozīcijām 328. panta 5.–8. punktā.

7.          Iestādes pašu kapitāla prasību aprēķina, saskaitot:

a)        2 % saskaņoto pozīciju katrā zonā, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

b)       40 % saskaņoto pozīciju starp pirmo un otro zonu un otro un trešo zonu, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

c)        150 % saskaņoto svērto pozīciju starp pirmo un trešo zonu, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

d)       100 % atlikušo nesaskaņoto svērto pozīciju, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu.

3. iedaļa

kapitāla instrumenti

330. pants

Kapitāla instrumentu neto pozīcijas

1.        Iestāde atsevišķi saskaita visas garās neto pozīcijas un visas īsās neto pozīcijas saskaņā ar 316. pantu. Divu skaitļu absolūtās vērtības summa veido tās kopējo bruto pozīciju.

2.        Iestāde katram tirgum atsevišķi aprēķina atšķirību starp garo neto pozīciju un īso neto pozīciju summām. Šo atšķirību absolūto vērtību summa ir iestādes kopējā neto pozīcija.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, definējot terminu „tirgus”, kas minēts 2. punktā.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt iepriekšējā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

331. pants

Kapitāla instrumentu specifiskais risks

Iestāde reizina kopējo bruto pozīciju ar 8 %, lai aprēķinātu savu pašu kapitāla prasību attiecībā pret specifisko risku.

332. pants

Kapitāla instrumentu vispārējais risks

Iestādes pašu kapitāla prasība attiecībā pret vispārējo risku ir tās kopējā neto pozīcija, kas reizināta ar 8 %.

333. pants

Akciju indeksi

1.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, uzskaitot akciju indeksus, kam ir pieejams viens vai vairāki no 3. un 4. punktā uzskaitītajiem režīmiem.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisija.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

2.        Pirms 1. punktā minēto tehnisko standartu stāšanās spēkā iestādes var turpināt piemērot 3. un 4. punktā noteikto režīmu, ja kompetentās iestādes ir šādu režīmu piemērojušas pirms 2013. gada 1. janvāra.

3.        Akciju indeksa standartizētos nākotnes līgumus, ar delta koeficentu svērtās izvēles ekvivalentus akciju indeksa standartizētajos nākotnes līgumos un akciju indeksus (turpmāk kopā sauktus par „akciju indeksa standartizētajiem nākotnes līgumiem”) var sadalīt pozīcijās visos tajos ietilpstošajos kapitāla instrumentos. Šīs pozīcijas var uzskatīt par seguma pozīcijām minētajos kapitāla instrumentos, un tām var veikt savstarpējo ieskaitu pret pretējām pozīcijām pakārtotajos kapitāla instrumentos. Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm par to, kā tās izmanto šo režīmu.

4.        Ja akciju indeksa standartizētos nākotnes līgumus nesadala seguma pozīcijās, tos uzskata par atsevišķu kapitāla instrumentu. Tomēr specifisko risku šim atsevišķajam kapitāla instrumentam var neņemt vērā, ja minēto akciju indeksa standartizēto nākotnes līgumu tirgo biržā un tas ir pienācīgi diversificēts.

4. iedaļaParakstīšanās

334. pants

Neto pozīciju samazināšana

1.        Ja notiek parāda un kapitāla instrumentu parakstīšana, iestāde var izmantot turpmāk izklāstīto procedūru, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības. Vispirms iestāde aprēķina neto pozīcijas, atskaitot parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās puses uz formālu līgumu pamata. Pēc tam iestāde samazina neto pozīcijas pēc 4. tabulas samazināšanas faktoriem un aprēķina savas pašu kapitāla prasības, izmantojot samazinātās parakstītās pozīcijas.

4. tabula
0 darba dienā:	100 %
darba dienā:	90 %
2.–3. darba dienā:	75 %
4 darba dienā:	50 %
darba dienā:	25 %
Pēc 5. darba dienas:	0 %.

„Nulles darba diena” ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.

2.        Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm, kā tās izmanto 1. punktu.

5. iedaļa

Specifiskā riska pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijām, kuru risks ir ierobežots ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem

335. pants

Kredīta atvasināto instrumentu sniegtā riska ierobežojuma atzīšana

1.        Saskaņā ar 2.–6. punktā noteiktajiem principiem atzīst kredīta atvasināto instrumentu sniegto riska ierobežojumu.

2.        Iestādes uzskata, ka kredīta atvasinātā instrumenta pozīcija ir tās viena „puse” un ka pozīcija, kam ir ierobežots risks un tāds pats nominālais vai — attiecīgos gadījumos — nosacītais apmērs, ir tās otra „puse”.

3.        Pilnībā atzīst gadījumus, ja abu pozīcijas pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un visumā vienmērīgi. Tas notiek šādos gadījumos:

a)        abas pozīcijas puses sastāv no pilnīgi identiskiem instrumentiem;

b)        ja garās naudas pozīcijas risku ierobežo kopējais ieņēmumu mijmaiņas līgums (vai otrādi) un atsauces parāda pozīcija ir pilnīgi saskaņota ar aizsargājamo pozīciju (proti, maksājumu pozīciju). Paša mijmaiņas līguma termiņš var atšķirties no bāzes aktīva termiņa.

Šādos gadījumos specifiskā riska pašu kapitāla prasība netiek piemērota nevienai no pozīcijām.

4.        Ja abu pozīciju pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un pastāv precīza atbilsme starp atsauces finansiālo saistību, atsauces finansiālās saistības termiņu un kredīta atvasinātā instrumenta termiņu, kā arī bāzes riska darījuma valūtas termiņu, piemēro 80 % mijieskaitu. Turklāt kredīta atvasinātā instrumenta līguma pamatprincipi nedrīkst izraisīt kredīta atvasinātā instrumenta cenu svārstību būtisku atšķiršanos no naudas pozīcijas cenu svārstībām. Tādā pašā mērā kā šis darījums pārnes risku, piemēro 80 % specifiskā riska mijieskaitu tai darījuma pusei, kurai ir lielākas pašu kapitāla prasības, savukārt specifiskā riska prasības otrajā pusē ir nulle.

5.        Daļēju atbrīvojumu dod šādos gadījumus, kas nav 3. un 4. punktā noteiktie gadījumi:

a)        uz pozīciju attiecas 2. punkta b) apakšpunkts, bet pastāv neatbilstība starp atsauces finansiālo saistību un bāzes riska darījumu. Tomēr pozīcijas atbilst šādām prasībām:

i)       atsauces finansiālā saistība pēc hierarhijas ir līdzvērtīga vai zemāka par bāzes saistību,

ii)      pakārtotajai finansiālajai saistībai un atsauces finansiālajai saistībai ir viens un tas pats parādnieks un ir juridiski pielietojamas saistību nepildīšanas vai negadījuma klauzulas;

· uz pozīciju attiecas 3. punkta a) apakšpunkts vai 4. punkts, bet pastāv valūtas vai termiņu neatbilstība starp kredīta aizsardzību un pakārtoto aktīvu; šādu valūtas neatbilstību ietver pašu kapitāla prasībā attiecībā uz ārvalstu valūtas risku;

· uz pozīciju attiecas 3. punkts, bet pastāv neatbilstība starp maksājumu pozīciju un kredīta atvasināto instrumentu; tomēr pakārtotais aktīvs ir iekļauts kredīta atvasinātā instrumenta dokumentācijas (īstenojamās) finansiālajās saistībās.

Lai daļēji atzītu nodrošinājumu, nevis pievienotu specifiskā riska pašu kapitāla prasības katrai darījuma pusei, piemēro tikai augstāko no abām pašu kapitāla prasībām.

6.        Visos gadījumos, uz kuriem neattiecas 3.–5. punkts, specifiskā riska pašu kapitāla prasību katrai pozīciju pusei aprēķina atsevišķi.

336. pants

Pirmajam un n-tajam saistību nepildīšanas gadījumam paredzēto kredīta atvasināto instrumentu sniegtā riska ierobežojuma atzīšana

Līdz pirmajam saistību nepildīšanas gadījumam paredzēto kredīta atvasināto instrumentu un līdz n-tajam saistību nepildīšanas gadījumam paredzēto kredīta atvasināto instrumentu gadījumā piemēro šādu režīmu, lai tos varētu atzīt saskaņā ar 335. pantu:

a)        ja iestāde iegūst kredīta aizsardzību noteiktam skaitam atsauces vienību, kas ir kredīta atvasinātā instrumenta pamatā, ar nosacījumu, ka pirmā saistību nepildīšana starp aktīviem izraisa maksājumu un ka šis kredīta notikums izbeidz līgumu, tad iestāde var kompensēt specifisko risku attiecībā uz atsauces vienību, kurai no visām pamatā esošajām atsauces vienībām piemēro viszemāko specifiskā riska prasības procentuālo lielumu saskaņā ar 325. pantā ietverto 1. tabulu;

b)        ja maksājumu saskaņā ar kredīta aizsardzību izraisa n-tais saistību nepildīšanas gadījums starp riska darījumiem, tad aizsardzības pircējs specifisko risku var kompensēt tikai tad, ja aizsardzība ir iegūta arī pirmajam līdz n-1 saistību nepildīšanas gadījumam vai ja n-1 saistību nepildīšanas gadījums jau ir noticis; šādos gadījumos izmanto iepriekš izklāstīto metodi, kas paredzēta pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem, to atbilstoši pielāgojot n-tā saistību nepildīšanas gadījuma produktiem.

6. iedaļa

Pašu kapitāla prasības KIU

337. pants

Pašu kapitāla prasības KIU

1.        Neskarot citus šīs iedaļas noteikumus, KIU pozīcijām piemēro pozīcijas riska pašu kapitāla prasību 32 % apmērā attiecībā uz specifisko un vispārējo risku. Neskarot noteikumus, kas paredzēti 342. pantā vai 356. panta 2. punkta d) apakšpunktā kopā ar 342. pantu, kuros izmantota šajos punktos paredzētā modificētā zelta apstrāde, KIU pozīcijām piemēro pozīcijas riska, kas ietver specifisko un vispārējo risku, un ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasību 40 % apmērā.

2.        Ja vien 339. pantā nav norādīts citādi, nav atļauts savstarpējais ieskaits starp KIU pamatā esošajiem ieguldījumiem un citām iestādei piederošajām pozīcijām.

338. pants

Vispārējie kritēriji attiecībā uz KIU

KIU ir atbilstīgi 339. pantā noteiktās pieejas izmantošanai, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)          KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļauts turpmāk minētais:

i)      aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,

ii)      ja pastāv ieguldījumu ierobežojumi — relatīvo limitu un to aprēķināšanas metodika,

iii)     ja ir atļauta svira — sviras maksimālais lielums,

iv)     ja ir atļauts ieguldīt nestandartizētu atvasināto finanšu instrumentu darījumos, repo darījumos vai ir atļauta vērtspapīru aizņemšanās vai aizdošana — no šādiem darījumiem izrietoša darījuma partnera kredītriska ierobežošanas politika;

b)          par KIU darbību tiek sniegts pusgada un gada pārskats, lai novērtētu aktīvus un pasīvus, ienākumus un darījumus pārskata perioda laikā;

c)          KIU akcijas vai ieguldījumu apliecības ir atmaksājamas skaidrā naudā no uzņēmuma aktīviem dienas laikā pēc vienību turētāja pieprasījuma;

d)          ieguldījumus KIU atdala no KIU vadītāja aktīviem;

e)          ieguldītājiestāde veic atbilstošu KIU riska novērtējumu;

f)           KIU pārvalda personas, ko uzrauga saskaņā ar direktīvu (PVKIU) vai līdzvērtīgu tiesību aktu.

339. pants

Īpašas metodes, kas paredzētas KIU

1.        Ja iestādei ik dienu ir zināms par KIU pamatā esošajiem ieguldījumiem, iestāde var caurskatīt šos pamatā esošos ieguldījumus, lai aprēķinātu pozīcijas riska, kas ietver vispārējo un specifisko risku atbilstīgi šai pieejai, pašu kapitāla prasības, un pozīcijām KIU piemēro režīmu, kādu piemēro pozīcijām pamatā esošajos ieguldījumos KIU. Savstarpējais ieskaits starp pozīcijām KIU pamatā esošajos ieguldījumos un citām iestādei piederošajām pozīcijām ir atļauts, ja vien iestādei ir pietiekams daudzums akciju vai ieguldījumu apliecību, lai atļautu atpirkt/veidot apmaiņā pret pamatā esošajiem ieguldījumiem.

2.        Iestādes var aprēķināt pozīcijas riska, kas ietver vispārējo un specifisko risku, pašu kapitāla prasības KIU pozīcijām, pieņemot pozīcijas, kuras pārstāv tās, kas ir nepieciešamas, lai reproducētu ārēji radīta indeksa vai fiksētā kapitāla instrumentu vai parāda vērtspapīru groza, kurš minēts šā punkta a) apakšpunktā, sastāvu un darbību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        KIU pilnvarojuma mērķis ir reproducēt ārēji radīta indeksa vai fiksētā kapitāla instrumentu vai parāda vērtspapīru groza sastāvu un darbību;

b)       vismaz sešu mēnešu laika periodā tiek nodrošināta minimālā korelācija 0,9 starp KIU un indeksu vai fiksētu akciju vai parāda vērtspapīru groza ikdienas cenu svārstībām; „korelācija” šajā kontekstā ir korelācijas koeficients starp ikdienas KIU ienesīgumu un indeksa vai kapitāla instrumentu vai parāda vērtspapīru groza, kurus atveido KIU, ienesīgumu.

3.        Ja iestādei ik dienu nav zināms par KIU pamatā esošajiem ieguldījumiem, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska, kas ietver vispārējo un specifisko risku, pašu kapitāla prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        pieņem, ka KIU sākumā iegulda tā pilnvarojumā atļauto maksimālo lielumu aktīvu kategorijās, kas piesaista pozīcijas riska augstāko pašu kapitāla prasību attiecībā uz vispārējo un specifisko risku atsevišķi, un pēc tam turpina ieguldīt dilstošā secībā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums; pozīciju KIU uzskata par tiešu ieguldījumu attiecīgajās pozīcijās;

b)       aprēķinot pašu kapitāla prasību attiecībā uz vispārējo un specifisko risku atsevišķi, iestādes ņem vērā maksimālo netiešo riska darījumu, ko tās var sasniegt, ja tās ar KIU starpniecību uzņemas sviras pozīcijas, proporcionāli palielinot pozīciju KIU līdz maksimālajam riska darījumam attiecībā uz pamatā esošo ieguldījumu posteņiem, kuri izriet no pilnvarojuma;

c)        ja saskaņā ar šo apakšpunktu pašu kapitāla prasība attiecībā uz vispārējo un specifisko risku kopā pārsniedz 337. panta 1. punktā paredzēto, pašu kapitāla prasībai nosaka ierobežojumu minētajā līmenī.

4.        Iestādes var paļauties uz turpmāk norādīto trešo personu aprēķiniem un pārskatiem par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vispārējo un specifisko risku KIU pozīcijām, uz kurām attiecas 1.–4. punkts, atbilstoši šajā nodaļā noteiktajām metodēm:

a)        KIU noguldījumu iestāde, ja KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus noguldījumus veic savā noguldījumu iestādē;

b)       pārējo KIU gadījumā — KIU vadības uzņēmums ar nosacījumu, ka KIU vadības uzņēmums atbilst 127. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Aprēķinu pareizību apstiprina ārējais revidents.

3. nodaļa

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku

340. pants

De minimis un svēršana attiecībā uz ārvalstu valūtas risku

Ja iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīciju un neto zelta pozīciju summa, ko aprēķina saskaņā ar 341. pantā izklāstīto procedūru, ietverot jebkādas ārvalstu valūtas un zelta pozīcijas, kurām pašu kapitāla prasības ir aprēķinātas, izmantojot iekšējo modeli, pārsniedz 2 % no tās kopējā pašu kapitāla, iestāde aprēķina ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasību. Ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasība ir summa, ko iegūst, saskaitot iestādes kopējās neto ārvalstu valūtas pozīciju un tās neto zelta pozīciju pārskata valūtā, un ko reizina ar 8 %.

341. pants

Kopējās neto ārvalstu valūtas riska pozīcijas aprēķināšana

1.        Iestādes neto atklāto pozīciju katrā valūtā (ietverot arī pārskata valūtu) un zeltā aprēķina kā šādu elementu summu (pozitīvu vai negatīvu):

a)        neto tūlītējā pozīcija (t. i., visi aktīvu posteņi, no tiem atņem visus pasīvu posteņus, ieskaitot konkrētajā valūtā uzkrātos procentu maksājumus, vai zeltam — neto tūlītējā pozīcija zeltā);

b)       neto nākotnes pozīcija (t. i., starpība starp visām nākotnē saņemamām un maksājamām summām saskaņā ar standartizētiem valūtas un zelta maiņas nākotnes līgumiem, ieskaitot valūtas un zelta standartizētos nākotnes līgumus un valūtas mijmaiņas līgumu pamatsummu, kas nav iekļauta tūlītējā pozīcijā);

c)        neatsaucami galvojumi un līdzīgi instrumenti, kuru izpilde, visdrīzāk, tiks pieprasīta un samaksātie līdzekļi, visticamāk, nebūs atgūstami;

d)       neto delta vai ar delta pamatots ekvivalents ārvalstu valūtas un zelta iespēju darījumu kopējai uzskaitei;

e)        pārējo iespēju līgumu tirgus vērtība.

Delta, ko izmanto d) apakšpunkta vajadzībām, attiecīgā gadījumā ir attiecīgās valūtas delta, vai, ja ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, tajos gadījumos, kad tā nav pieejama, vai ārpusbiržas nākotnes iespēju līgumiem — delta, kuru aprēķinājusi iestāde pati, izmantojot atbilstīgu modeli. Atļauju piešķir, ja modelis pienācīgi aprēķina iespēju līguma vai galvojuma vērtības izmaiņu likmi saistībā ar nelielām izmaiņām pamatā esošā instrumenta tirgus cenā.

Iestāde var ietvert neto nākotnes ieņēmumus/izdevumus, kas vēl nav uzkrājušies, bet kam ir pilnībā ierobežots risks, ja tā to dara konsekventi.

Iestāde var sadalīt neto pozīcijas saliktās valūtās saskaņā ar spēkā esošajām kvotām.

2.        Visas pozīcijas, ko iestāde ir apzināti pieņēmusi, lai ierobežotu negatīvu seku risku, kuras rada maiņas kurss tās kapitāla proporcijai, saskaņā ar 87. panta 1. punktu un ar kompetento iestāžu atļauju var izslēgt no neto atvērto valūtas pozīciju aprēķina. Šādām pozīcijām jābūt netirgojamām vai strukturālām, un, lai tās izslēgtu, visām izmaiņām to izslēguma noteikumos vajag kompetento iestāžu atsevišķu atļauju. To pašu režīmu, ievērojot tos pašus nosacījumus kā iepriekš, var piemērot iestādes pozīcijām, kas attiecas uz posteņiem, kuri ir jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu.

3.        Iestāde var izmantot neto pašreizējo vērtību, aprēķinot neto atklāto pozīciju visās valūtās un zeltā, ar nosacījumu, ka iestāde šo pieeju piemēro konsekventi.

4.        Visu valūtu neto īsās un garās pozīcijas, izņemot pārskata valūtu un neto garās vai īsās pozīcijas zeltā, konvertē pārskata valūtā atbilstoši dienas kursam. Tad tās atsevišķi summē, lai attiecīgi iegūtu neto īso pozīciju kopsummu un neto garo pozīciju kopsummu. Lielākā no kopsummām ir iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcija.

5.        Papildus delta riskam iestādes savās pašu kapitāla prasībās atbilstoši atspoguļo citus riskus, kas saistīti ar iespēju līgumiem.

6.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, nosakot vairākas metodes, ar mērķi papildus delta riskam atspoguļot pašu kapitāla prasības attiecībā uz citiem riskiem tā, lai tiktu ievērota proporcionalitāte attiecībā pret iestāžu darbību apmēru un sarežģītību iespēju līgumu un garantiju jomā.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt iepriekšējā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

342. pants

Ārvalstu valūtas risks KIU

1.        Šīs regulas 341. panta vajadzībām attiecībā uz KIU ņem vērā KIU faktiskās ārvalstu valūtas pozīcijas.

2.        Saistībā ar KIU ārvalstu valūtas pozīcijām iestādes var paļauties uz turpmāk nosaukto trešo personu pārskatiem:

a)        KIU noguldījumu iestādei, ja KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus noguldījumus veic savā noguldījumu iestādē;

b)       pārējo KIU gadījumā — KIU vadības uzņēmums ar nosacījumu, ka KIU vadības uzņēmums atbilst 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Aprēķinu pareizību apstiprina ārējais revidents.

3.        Ja iestādei nav zināmas KIU ārvalstu valūtas pozīcijas, pieņem, ka KIU ieguldīts līdz KIU pilnvarojumā atļautajai maksimālajai robežai ārvalstu valūtā, un iestādes, aprēķinot savu pašu kapitāla prasību ārvalstu valūtas riskam tirdzniecības portfeļa pozīcijām, ņem vērā maksimālo netiešo riska darījumu, ko tās var sasniegt, ar KIU starpniecību uzņemoties sviras pozīcijas. To panāk, proporcionāli palielinot KIU pozīciju līdz maksimālajam riskam pamatā esošo ieguldījumu posteņos, kas izriet no šī ieguldījumu pilnvarojuma. KIU pieņemto pozīciju ārvalstu valūtā uzskata par atsevišķu valūtu, tāpat kā ieguldījumus zeltā, ievērojot pārveidojumu, ka, ja iespējams virzīt KIU ieguldījumu, kopējo garo pozīciju var pieskaitīt kopējai garajai atvērtajai ārvalstu valūtas pozīcijai un kopējo īso pozīciju var pieskaitīt kopējai īsajai atvērtajai ārzemju valūtas pozīcijai. Šādu pozīciju starpā savstarpējais ieskaits nav atļauts pirms aprēķinu veikšanas.

343. pants

Cieši savstarpēji saistītas valūtas

1.        Iestādes var paredzēt zemākas pašu kapitāla prasības attiecībā pret pozīcijām cieši savstarpēji saistītās valūtās. Valūtu pāri uzskata par cieši saistītu tikai tad, ja zaudējuma iespējai, kas aprēķināta uz pēdējo trīs vai piecu gadu dienas kursu datu pamata, attiecībā uz vienādām vai pretējām pozīcijām šajās valūtās turpmākās 10 darba dienās, proti, 4 % no konkrētās saskaņotās pozīcijas vērtības vai mazāk (vērtība noteikta pārskata valūtā), varbūtība ir vismaz 99 %, ja izmanto trīs gadu pārskata periodu, vai 95 %, ja izmanto piecu gadu pārskata periodu. Pašu kapitāla prasības saskaņotām pozīcijām divās cieši savstarpēji saistītās valūtās ir 4 % no saskaņotās pozīcijas vērtības.

2.        Aprēķinot šajā nodaļā noteiktās prasības, iestādes var izslēgt pozīcijas jebkurā valūtā, kura pakļauta juridiski saistošam starpvaldību nolīgumam, lai ierobežotu to atšķirības attiecībā pret citām valūtām, ko aptver tas pats nolīgums. Iestādes aprēķina savas saskaņotās pozīcijas šajās valūtās un attiecina uz tām pašu kapitāla prasības tā, lai maksimāli pieļaujamā atšķirība, kas noteikta konkrētā starpvaldību nolīgumā attiecībā uz aplūkojamo valūtu, nebūtu zemāka par pusi.

3.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, uzskaitot valūtas, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisija.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

4.        Pašu kapitāla prasību saskaņotām pozīcijām to dalībvalstu valūtās, kas piedalās Ekonomikas un monetārās savienības otrajā posmā, var aprēķināt, reizinot šādu saskaņotu pozīciju vērtību ar 1,6 %.

5.        Tikai nesaskaņotās pozīcijas valūtās, kas minētas šajā pantā, ietver kopējā neto atvērtajā pozīcijā saskaņā ar 341. panta 4. punktu.

4. nodaļa

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz preču risku

344. pants

Preču riska aprēķināšanas metodes izvēle

Saskaņā ar 345.–347. pantu iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz preču risku, izmantojot vienu no 348., 349. un 350. pantā noteiktajām metodēm. Ir jānošķir preču tirgus risks, kas saistīts ar riska ierobežošanu fiziskiem tirgotājiem vai ko garantē fiziskie tirgotāji (tostarp ražotāji un tiešie lietotāji), un finanšu preču atvasināto instrumentu tirdzniecība, kad iestādes darījuma partnera galvenā uzņēmējdarbības joma nav fiziskas preču tirdzniecības darbības.

345. pants

Papildu uzņēmējdarbības līnija, kas saistīta ar precēm

1.          Iestādes, kurām ir papildu uzņēmējdarbības līnija, kas saistīta ar lauksaimniecības precēm, var noteikt pašu kapitāla prasības attiecībā uz savu faktisko preču krājumu katra gada beigās nākamajam gadam, ja ir atbilstība visiem šiem nosacījumiem:

a)      jebkurā laikā gada gaitā iestādei ir riskam paredzēts pašu kapitāls, kas nav mazāks par vidējo pašu kapitāla prasību attiecībā uz šādu risku un kas konservatīvi aprēķināts nākamajam gadam;

b)      iestāde ļoti konservatīvi aprēķina paredzamo svārstīgumu attiecībā uz apmēru, ko aprēķina saskaņā ar a) apakšpunktu, ņemot vērā lielāku svārstīgumu krīzes gados vai negaidītās kritiskās situācijās, izmantojot piesardzības principu saistībā ar iespējamām ārkārtīgi lielām preču cenu ilgtermiņa svārstībām pasaules tirgos;

c)      iestādes vidējā pašu kapitāla prasība šim riskam nepārsniedz 5 % no tās pašu kapitāla vai 1 miljonu euro, kā arī, ņemot vērā svārstīgumu, kas aprēķināts saskaņā ar b) apakšpunktu, paredzamās maksimālās pašu kapitāla prasības nepārsniedz 6,5 % no tās pašu kapitāla;

d)      iestāde regulāri uzrauga, vai aplēses, kas veiktas saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, joprojām atspoguļo reālo situāciju.

2.        Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm, kā tās izmanto 1. punktā paredzēto iespēju.

346. pants

Preču pozīcijas

1.        Visas preču vai preču atvasinājumu pozīcijas izsaka mērījumu standartvienībās. Katrai precei tūlītējo cenu izsaka pārskata valūtā.

2.        Zelta vai zelta atvasinājumu pozīcijas uzskata par tādām, kas pakļautas ārvalstu valūtas riskam, un, lai aprēķinātu preču risku, ar tām rīkojas attiecīgi saskaņā ar 3. vai 5. nodaļu pēc vajadzības.

▌

4.        Šīs regulas 349. panta 1. punkta vajadzībām lielums, par kuru iestādes garās pozīcijas pārsniedz tās īsās pozīcijas — vai otrādi — attiecībā uz to pašu preci un tās pašas preces standartizētajiem nākotnes līgumiem, iespēju līgumiem un garantijām, ir tās neto pozīcija katrai precei. Ar atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām rīkojas kā ar pamatā esošo preci, kā noteikts 347. pantā.

5.        Lai aprēķinātu preces pozīciju, turpmāk nosauktās pozīcijas uzskata par tās pašas preces pozīcijām:

a)        atšķirīgu apakšgrupu preču pozīcijas gadījumos, ja apakšgrupas ir savstarpēji piegādājamas;

b)       līdzīgu preču pozīcijas, ja tās ir tieši aizstājamas cita ar citu un ja var skaidri noteikt minimālo korelāciju 0,9 starp cenas svārstībām ne mazāk kā viena gada laikā.

347. pants

Īpaši instrumenti

1.        Preču standartizēto nākotnes līgumu un termiņa saistības pirkt vai pārdot atsevišķas preces iekļauj mērījumu sistēmā kā nosacītus lielumus standarta mērvienībās un nosaka termiņu ar atsauci uz beigu datumu.

2.        Preču mijmaiņas līgumus, kur darījumam no vienas puses ir fiksēta cena un no otras puses — pašreizējā tirgus cena, uzskata par tādu pozīciju virkni, kas ir vienādas ar līguma nosacīto summu, kur attiecīgā gadījumā viena pozīcija atbilst katram maksājumam saskaņā ar mijmaiņas līgumu un ir ievietota termiņa intervālos atbilstīgi 348. panta 1. punktam. Pozīcijas ir garās pozīcijas, ja iestāde maksā fiksētu cenu un saņem mainīgu cenu, un īsās pozīcijas, ja iestāde saņem fiksētu cenu un maksā mainīgu cenu. Par preču mijmaiņas līgumiem, kur darījuma objekti ir dažādas preces, jāziņo attiecīgā pārskata sadaļā par termiņu sadalījumu.

3.        Ar preču vai preču atvasinājumu iespēju līgumiem un garantijām rīkojas tā, it kā tie būtu pozīcijas, kuru vērtība ir vienāda ar tā pamatā esošā instrumenta vērtību, uz ko attiecas iespēju līgums, un šo vērtību šīs nodaļas vajadzībām reizina ar tā delta koeficientu. Pēdējām nosauktajām pozīcijām var veikt savstarpējo ieskaitu attiecībā pret visām kompensējošām pozīcijām, kas attiecas uz identu pamatā esošu preci vai preces atvasinājumu. Delta koeficients attiecīgā gadījumā ir attiecīgās valūtas delta, ja ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, tajos gadījumos, kad tā nav pieejama, vai ārpusbiržas nākotnes iespēju līgumiem — delta, kuru aprēķinājusi iestāde pati, izmantojot atbilstīgu modeli. Atļauju piešķir, ja modelis pienācīgi aprēķina iespēju līguma vai galvojuma vērtības izmaiņu likmi saistībā ar nelielām izmaiņām pamatā esošā instrumenta tirgus cenā.

Papildus delta riskam iestādes savās pašu kapitāla prasībās atbilstoši atspoguļo citus riskus, kas saistīti ar iespēju līgumiem.

4.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, nosakot vairākas metodes, ar mērķi papildus delta riskam atspoguļot pašu kapitāla prasības attiecībā uz citiem riskiem tā, lai tiktu ievērota proporcionalitāte attiecībā pret iestāžu darbību apmēru un sarežģītību iespēju līgumu un garantiju jomā.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

5.        Ja iestāde ir kāda no turpmāk minētajām personām, tā iekļauj attiecīgās preces savas preču riska pašu kapitāla prasības aprēķinā:

a)        persona, kas nodod preces vai garantētas tiesības, kuras attiecas uz preču īpašumtiesībām atpirkuma līgumā;

b)       persona, kas aizdod preces preču aizdevuma līgumā.

348. pants

Termiņa sadalījums

1.        Katrai precei attiecīgās iestādes izmanto atsevišķu termiņa sadalījuma izkārtojumu saskaņā ar 1. tabulu. Visas šīs preces pozīcijas ievieto attiecīgos termiņa intervālos. Fiziskos krājumus ievieto pirmajā termiņu intervālā starp 0 un līdz 1 mēnesim ieskaitot.

1. tabula
Termiņa intervāls (1)	Starpības likme (%) (2)
0 ≤ 1 mēnesi	1,50
>1 ≤ 3 mēneši	1,50
>3 ≤ 6 mēneši	1,50
>6 ≤ 12 mēneši	1,50
>1 ≤ 2 gadi	1,50
>2 ≤ 3 gadi	1,50
>3 gadi	1,50

2.        Tās pašas preces pozīcijas var kompensēt un ievietot attiecīgos termiņa intervālos, pamatojoties uz neto pamata vērtību:

a)     pozīcijām līgumos, kuru termiņš beidzas tajā pašā dienā;

b)     pozīcijām līgumos, kuru termiņš beidzas 10 dienu laikā pēc otras pozīcijas termiņa beigām, ja līgumus tirgo tirgos, kam ir katras dienas piegādes datumi.

           Pēc tam iestāde summē garās pozīcijas un īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garo pozīciju summa, kas ir saskaņota ar īso pozīciju summu konkrētā termiņa intervālā, ir saskaņotās pozīcijas šajā intervālā, kamēr pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās pozīcijas.

3.        Konkrētā termiņa intervāla nesaskaņotās garās pozīcijas daļa, kas ir saskaņota ar nākamā termiņa intervāla nesaskaņoto īso pozīciju, vai otrādi, ir starp diviem termiņa intervāliem saskaņotā pozīcija. Nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir nesaskaņotā pozīcija.

4.        Iestādes pašu kapitāla prasību katrai precei aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo termiņa sadalījumu, saskaitot:

a)        saskaņoto garo un īso pozīciju summu, kas ir reizināta ar atbilstīgu izplatīšanas likmi katram termiņa intervālam, kā norādīts 1. tabulas otrā slejā, un ar preces tūlītējo cenu;

b)       saskaņoto pozīciju starp diviem termiņa intervāliem katram termiņa intervālam, kurā nesaskaņota pozīcija tiek pārcelta tālāk, reizinot ar 0,6 %, kas ir piedāvājuma likme, un ar preces tūlītējo cenu;

c)        pārējās nesaskaņotās pozīcijas un reizinot ar 15 %, kas ir tiešā darījuma likme, un ar preces tūlītējo cenu.

5.        Iestādes kopējo preču riska pašu kapitāla prasību aprēķina, saskaitot pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas katrai precei saskaņā ar 5. punktu.

349. pants

Vienkāršotā pieeja

1.        Iestādes pašu kapitāla prasību katrai precei aprēķina, saskaitot:

a)        15 % no neto pozīcijas, garās vai īsās, kas ir reizināti ar preces tūlītējo cenu;

b)        3 % no bruto pozīcijas, garās plus īsās, kas ir reizināti ar preces tūlītējo cenu.

2.        Iestādes kopējo preču riska pašu kapitāla prasību aprēķina, saskaitot pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas katrai precei saskaņā ar 1. punktu.

350. pants

Paplašināts termiņa sadalījums

Iestādes var 348. pantā norādīto likmju vietā izmantot minimālās starpības, piedāvājuma un tiešās likmes, kas ir norādītas 2. tabulā turpmāk, ar nosacījumu, ka iestādes:

a)          veic nozīmīgu uzņēmējdarbību ar precēm;

b)          tām ir atbilstoši diversificēts preču portfelis;

c)          tās nav gatavas izmantot iekšējos modeļus, lai aprēķinātu preču riska pašu kapitāla prasību.

Iestādes kompetentajām iestādēm paziņo par to, kā tās izmanto šo pantu, iesniedzot arī apliecinājumu par saviem centieniem īstenot iekšējo modeli, lai aprēķinātu preču riska pašu kapitāla prasību.

2. tabula
	Dārgmetāli, (izņemot zeltu)	Parastie metāli	Lauksaimniecības produkti	Citas preces, tostarp energoprodukti
Starpības likme (%)	1,0	1,2	1,5	1,5
Piedāvājuma likme (%)	0,3	0,5	0,6	0,6
Tiešā likme (%)	8	10	12	15

5. nodaļa

Iekšējo modeļu izmantošana pašu kapitāla prasību aprēķināšanai

1. iedaļa

Atļauja un pašu kapitāla prasības

351. pants

Specifiskie un vispārējie riski

Tirgojama parāda instrumenta vai kapitāla instrumenta, vai atvasinātā finanšu instrumenta pozīcijas risku šīs nodaļas vajadzībām var sadalīt divās daļās. Pirmā ir pozīcijas specifiskā riska daļa un ietver cenu izmaiņas risku attiecīgajā instrumentā tādu faktoru dēļ, kas saistīti ar instrumenta emitentu vai — atvasinātā finanšu instrumenta gadījumā — pamatā esošā instrumenta emitentu. Otrā daļa ir pozīcijas vispārējais risks un ietver cenu izmaiņas risku instrumentā procenta likmju līmeņa maiņu dēļ — ja tas ir tirgojams parāda instruments vai parāda atvasinātais finanšu instruments — vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ — ja tas ir pašu kapitāls vai atvasināts kapitāla instruments —, kas nav saistītas ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm.

352. pants

Atļauja izmantot iekšējos modeļus

1.          Pēc iestādes atbilstības pārbaudīšanas 2., 3. un 4. iedaļas prasībām kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju pašu kapitāla prasību aprēķināšanai vienai vai vairākām no turpmāk nosauktajām riska kategorijām izmantot iekšējos modeļus 2.–4. nodaļā norādīto metožu vietā vai kopā ar tām:

a)      kapitāla instrumentu vispārējais risks;

b)      kapitāla instrumentu specifiskais risks;

c)      parāda instrumentu vispārējais risks;

d)      parāda instrumentu specifiskais risks;

e)      ārvalstu valūtas risks;

f)       preču risks.

2.        Riska kategorijām, kam iestāde nav saņēmusi 1. punktā minēto atļauju izmantot savus iekšējos modeļus, tā turpina aprēķināt pašu kapitāla prasības saskaņā ar 2., 3. un 4. nodaļu pēc vajadzības. Kompetento iestāžu atļauja izmantot iekšējos modeļus ir vajadzīga katrai riska kategorijai. Atsevišķa kompetento iestāžu atļauja ir vajadzīga būtisku izmaiņu gadījumā attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanu, iekšējo modeļu plašākas izmantošanas gadījumā — it sevišķi papildu riska kategorijām — un stresam pakļautās riska vērtības sākotnējā aprēķina gadījumā saskaņā ar 354. panta 2. punktu.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        nosacījumus paplašinājumu un izmaiņu attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanu būtiskuma novērtēšanai;

b)       novērtēšanas metodiku, pamatojoties uz kuru kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot iekšējos modeļus.

EBI līdz 2014. gada 1. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, ievērojot procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. un 14. pantā.

353. pants

Pašu kapitāla prasības, izmantojot iekšējos modeļus

1.          Visas iestādes, kas izmanto iekšējo modeli, papildus pašu kapitāla prasībām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 2., 3. un 4. nodaļu tām riska kategorijām, kam nav piešķirta atļauja izmantot iekšējo modeli, ievēro pašu kapitāla prasību, kura izteikta kā a) un b) apakšpunktā noteikto vērtību summa:

a)     lielāko no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)       iepriekšējās dienas augstākā aprēķinātā riskam pakļautā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 354. panta 1. punktu (VaR_t-1),

ii)      dienas augstākā vidējā riskam pakļautā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 354. panta 1. punktu, visu iepriekšējo sešdesmit uzņēmējdarbības dienu periodā (VaR_avg), reizinot to ar koeficientu (m_c) atbilstīgi 355. pantam;

b)     lielāko no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)       pēdējais pieejamais augstākais aprēķinātais riska vērtību skaitlis, kas aprēķināts saskaņā ar 354. panta 2. punktu (VaR_t-1), un

ii)      augstākā vidējā dienas laikā aprēķinātā stresam pakļautā riska vērtība, kas aprēķināta tādā veidā un tik bieži, kā noteikts 354. panta 2. punktā, visām iepriekšējām sešdesmit uzņēmējdarbības dienām (sVaR_avg), reizinot to ar koeficientu (m_s) saskaņā ar 355. pantu.

2.        Iestādes, kas izmanto iekšējo modeli, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību parāda instrumentu specifiskajam riskam, ievēro papildu pašu kapitāla prasību, kura izteikta kā a) un b) apakšpunktos noteikto vērtību summa:

a)        pašu kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar 326. un 327. pantu attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku un n-tajiem saistību nepildīšanas kredīta atvasinātajiem instrumentiem tirdzniecības portfelī, izņemot pozīcijas, kuras ietvertas pašu kapitāla prasībā attiecībā uz specifisko risku korelācijām tirdzniecības portfelī saskaņā ar 4. iedaļu, un attiecīgā gadījumā pašu kapitāla prasība attiecībā uz specifisko risku atbilstīgi 2. nodaļas 6. iedaļai šīm pozīcijām KIU, par kurām nav izpildīti ne 339. panta 1. punkta, ne 339. panta 2. punkta nosacījumi;

b)       augstākā no:

i)       pieaugošās saistību nepildīšanas un migrācijas riska jaunākais riska skaitlis, ko aprēķina saskaņā ar 3. iedaļu,

ii)      šī skaitļa vidējā vērtība iepriekšējo 12 nedēļu laikā.

3.        Iestādes, kam ir korelācijas tirdzniecības portfelis, kurš atbilst 327. panta 1.–3. punkta prasībām, ievēro papildu pašu kapitāla prasību, ko aprēķina kā augstāko vērtību no turpmāk nosauktajām:

a)      korelācijas tirdzniecības portfeļa jaunākais riska skaitlis, ko aprēķina saskaņā ar 5. iedaļu;

b)     šī skaitļa vidējā vērtība iepriekšējo 12 nedēļu laikā;

c)      8 % no pašu kapitāla prasības, kas a) apakšpunktā minētā jaunākā riska skaitļa aprēķināšanas laikā tiktu aprēķinātas saskaņā ar 327. panta 4. punktu visām tām pozīcijām, kuras ietvertas korelācijas tirdzniecības portfeļa iekšējā modelī.

2. iedaļa

Vispārīgas prasības

354. pants

Riska vērtība un stresam pakļautas riska vērtības aprēķināšana

1.        Šīs regulas 353. pantā minētās riska vērtības aprēķināšanai piemēro šādas prasības:

a)        riskam pakļautās vērtības aprēķināšana ik dienas;

b)        99. percentiles vienpusējs ticamības intervāls;

c)        10 dienu turēšanas periods;

d)        vismaz viena gada faktiskas vēsturiskas novērošanas periods, izņemot gadījumu, kad īsāku novērošanas periodu attaisno nozīmīgas cenu svārstības;

e)        visa datu kopa tiek atjaunināta ne retāk kā reizi mēnesī.

Iestāde var izmantot riskam pakļautās vērtības, kas aprēķinātas atbilstīgi turēšanas periodiem, kuri īsāki par 10 dienām un kuri nepārsniedz 10 dienas, piemērojot attiecīgu metodiku, ko regulāri pārskata.

2.        Turklāt iestāde vismaz reizi nedēļā aprēķina savas pašreizējā portfeļa „riskam pakļautās vērtības stresa apstākļos” saskaņā ar pirmajā daļā noteiktajām prasībām, pievienojot riskam pakļauto vērtību modeļus, kuri attiecas uz vēsturiskajiem datiem ievērojamu nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu finansiāla stresa periodos, kas atbilst iestādes portfelim. Iestāde vismaz reizi gadā pārskata šo vēsturisko datu izvēli un par rezultātiem informē kompetentās iestādes. EBI uzrauga riskam pakļautās vērtības stresa apstākļos aprēķina prakšu kopumu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par šādām praksēm.

355. pants

Regulatīva atpakaļejošā pārbaude un reizinājuma koeficienti

1.        Šīs regulas 354. pantā minēto aprēķinu rezultātus palielina ar reizinājuma koeficientiem (m_c) un (m_s).

2.        Katrs reizinājuma koeficients (mc) un (ms) ir summa, ko iegūst no 3, un otrais saskaitāmais starp 0 un 1 saskaņā ar 1. tabulu. Šis palielinājums ir atkarīgs no pārsniegumu skaita pēdējās 250 darba dienās, kā atbilstīgi 354. panta 1. punktam konstatēts iestādes riska vērtību novērtējuma atpakaļejošajā pārbaudē.

1. tabula
Noviržu skaits	Otrais saskaitāmais
Mazāk par 5	0,00
5	0,40
6	0,50
7	0,65
8	0,75
9	0,85
10 un vairāk	1,00

3.        Iestādes aprēķina katras dienas novirzes saskaņā ar portfeļa vērtības faktisko vai iespējamo izmaiņu atpakaļejošu pārbaudi. Novirze ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo vienas dienas riska vērtību, kuru aprēķina, izmantojot iestādes modeli. Lai noteiktu otro saskaitāmo, noviržu skaitu izvērtē vismaz reizi ceturksnī, un tam ir jābūt vienādam ar lielāko noviržu skaitu portfeļa vērtības hipotētiskajās un faktiskajās izmaiņās.

Hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošā pārbaudē salīdzina portfeļa vērtību dienas beigās un nākamās dienas beigās, pieņemot, ka pozīcija nemainās.

Portfeļa vērtības faktisko izmaiņu atpakaļejošā pārbaudē salīdzina portfeļa vērtību dienas beigās un tā faktisko vērtību nākamās dienas beigās, neietverot maksas, komisijas maksas un neto procentu ienākumus.

4.        Kompetentās iestādes var atsevišķos gadījumos ierobežot otro saskaitāmo, nosakot to vērtību apmērā, ko iegūst no atpakaļejošas pārbaudes saskaņā ar iespējamām izmaiņām, ja konkrēts skaits pretpārbaužu saskaņā ar faktiskajām izmaiņām neizraisa iekšējā modeļa nepilnības.

5.        Lai kompetentās iestādes varētu regulāri uzraudzīt reizinājuma koeficientu atbilstību, iestādes nekavējoties – un katrā ziņā ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā — paziņo kompetentajām iestādēm par novirzēm, ko iegūst no to pretpārbaužu programmas rezultātiem.

356. pants

Riska mērīšanas prasības

1.        Visi iekšējie modeļi, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam, preču riskam, kā arī visi korelācijas tirdzniecības iekšējie modeļi atbilst šādām prasībām:

a)        modelis precīzi aptver visus būtiskos cenas riskus;

b)        modelis aptver pietiekamu skaitu riska faktoru atkarībā no iestādes darbības līmeņa attiecīgos tirgos; ja riska faktors ir iekļauts iestādes cenu noteikšanas modelī, bet nav iekļauts risku mērīšanas modelī, iestāde par šādu neiekļaušanu sniedz kompetentajai iestādei pienācīgu pamatojumu; iestāde savā modelī iekļauj vismaz tos riska faktorus, kas ir ietverti tās cenu noteikšanas modelī; riska aprēķina modelis ietver iespēju līgumu un citu produktu nelineāro būtību, kā arī korelācijas risku un bāzes risku; ja izmanto riska aplēsto vērtību, veic faktisko pozīciju uzskaiti.

2.        Visi iekšējie modeļi, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam, atbilst šādām prasībām:

a)        modelī ietver riska faktoru kopumu, kas atbilst katras tās valūtas procentu likmēm, kurās iestādei ir bilances vai ārpusbilances pozīcijas, kuras ietekmē procentu likme; iestāde ienākumu līknes modelē, izmantojot kādu no vispārpieņemtām pieejām; procentu likmju būtiskiem riska darījumiem galvenajās valūtās un tirgos ienākumu līkni sadala vismaz sešos termiņa segmentos, lai aptvertu likmju svārstīguma atšķirības visā ienākumu līknē; modelis aptver arī nepilnīgas korelācijas starp dažādu līkņu izliekumiem risku;

b)        modelī ietver riska faktorus, kas atbilst zeltam un atsevišķām ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas; attiecībā uz KIU ņem vērā KIU faktiskās ārvalstu valūtas pozīcijas; iestādes var paļauties uz trešo personu pārskatiem par KIU ārvalstu valūtas pozīcijām, ja ir atbilstoši nodrošināta šo pārskatu pareizība; ja iestādei nav zināmas KIU ārvalstu valūtas pozīcijas, šo pozīciju sadala un izmanto saskaņā ar 342. panta 3. punktu;

c)        modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katram no kapitāla tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas;

d)        modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas; modelim ir jāaptver risks, kas saistīts ar nepilnīgu korelāciju starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm, un pakļautība nākotnes cenu izmaiņām, kas radušās termiņa nesaskaņotības rezultātā; tajā arī ņem vērā tirgus īpatnības, jo īpaši piegādes datumus un tirgotājiem paredzētās iespējas slēgt pozīcijas;

e)        iestādes iekšējais modelis pie reālistiskiem tirgus scenārijiem piesardzīgi novērtē risku, kas rodas no mazāk likvīdām pozīcijām un pozīcijām ar ierobežotu cenu pārredzamību; Turklāt iekšējais modelis atbilst obligātajiem datu standartiem. tuvinājumi ir atbilstoši konservatīvi, un tos izmanto tikai tur, kur pieejamie dati ir nepietiekami vai neatspoguļo pozīcijas vai portfeļa patieso svārstīgumu.

3.          Iestādes var — jebkurā iekšējā modelī, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, — riska kategorijās un starp tām izmantot empīriskas korelācijas tikai tad, ja iestādes korelāciju aprēķina pieeja ir pilnvērtīga un to īsteno godprātīgi.

357. pants

Kvalitatīvās prasības

1.        Visi iekšējie modeļi, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, ir konceptuāli pilnvērtīgi, un tos īsteno godprātīgi, kā arī it sevišķi nodrošina atbilstību visām šīm kvalitatīvajām prasībām:

a)        visi iekšējie modeļi, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam, ir tieši iekļauti iestādes ikdienas riska pārvaldības procesā un ir pamats pārskatam par riska darījumiem, kuru gatavo iestādes augstākajai vadībai;

b)       iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas ir neatkarīga no darījumu tirdzniecības struktūrvienībām un ir tieši pakļauta augstākajai vadībai; šī struktūrvienība atbild par visu to iekšējo modeļu izveidošanu un ieviešanu, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām; tā veic sākotnējās un regulārās pārbaudes attiecībā uz visiem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām; struktūrvienība sagatavo un analizē dienas pārskatus par iekšējā modeļa, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam, rezultātiem un par atbilstīgiem tirdzniecības ierobežojumu pasākumiem, kuri jāīsteno;

c)        ▌dienas pārskatus, ko sagatavo riska kontroles struktūrvienība, pārskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan atsevišķu tirgotāju pozīcijas, gan arī iestādes kopējo risku;

d)       iestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kas ir kvalificēti izmantot sarežģītus iekšējos modeļus — tai skaitā tos, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, — tirdzniecībā, riska kontrolē, revīzijā un atbalsta sistēmu jomā;

e)        iestāde ir ieviesusi procedūras, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību iekšējai politikai, kas dokumentāri apstiprināta, un kontroli attiecībā uz tās iekšējo modeļu vispārējo darbību, tai skaitā to, kurus izmanto šīs nodaļas vajadzībām;

f)        visiem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, ir pārbaudīta virzības uzskaite ar atbilstīgu riska aprēķina precizitāti;

g)        iestāde bieži īsteno stingru stresa pārbaudes programmu, ietverot arī atgriezeniskā stresa testus, un šāda programma iekļauj visus iekšējos modeļus, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, savukārt augstākā vadība pārskata šo pārbaužu rezultātus un atspoguļo tos politikā un ierobežojumos, kurus tā nosaka; šis process modelē tirgus nelikviditāti saspringta tirgus apstākļos, koncentrācijas risku, vienpusējus tirgus, gadījuma un pēkšņas saistību neizpildes risku, nelineāras produktu cenu izmaiņas, būtiskas pozīcijas ar naudas seguma problēmām, pozīcijas ar cenu pārrāvumiem, un citus riskus, ko iekšējais modelis ietver nepilnīgi; piemērotie šoki atspoguļo portfeļu būtību un laikposmu, kas būtu vajadzīgs, lai izvairītos vai apietu riskus smagos tirgus apstākļos;

h)        iestāde saistībā ar savu regulārās iekšējās revīzijas procesu neatkarīgi pārbauda savus iekšējos modeļus, arī tos, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām.

2.        Pārskats, kas minēts pirmās daļas h) apakšpunktā, aptver gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbības. Iestāde vismaz reizi gadā veic sava vispārējo riska pārvaldības procesa pārbaudi. Pārbaudē izvērtē:

a)        riska pārvaldības sistēmas un riska kontroles struktūrvienības procesu un organizācijas dokumentācijas atbilstību;

b)       riska novērtējumu integrāciju ikdienas riska pārvaldībā un vadības informācijas sistēmas integritāti;

c)        kā iestāde izmanto apstiprināšanai riska izcenošanas modeļu un riska novērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības un uzskaites personāls;

d)       tirgus riska apmēru, ko aptver riska mērīšanas modelis, un to, kā apstiprina visas nozīmīgās izmaiņas riska mērīšanas procesā;

e)        cik precīzi un pilnīgi ir pozīcijas dati, to, cik precīzi un atbilstīgi ir mainīguma un korelācijas pieņēmumi un cik precīzi ir vērtējumi un riska jutīguma aprēķini;

f)        pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu iekšējam modelim izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un ticamību, kā arī šādu datu avotu neatkarību;

g)        pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu atpakaļejošu pārbaudi, kuru veic, lai novērtētu modeļa precizitāti.

3.        Tā kā novērtēšanas tehnikas un labākās prakses attīstās, iestādes visos iekšējos modeļos, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, izmanto šīs jaunās tehnikas un prakses.

358. pants

Iekšējais apstiprināšanas process

1.        Iestādēm ir procesi, lai nodrošinātu, ka to iekšējos modeļus, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, atbilstoši apstiprina kvalificētas personas, kuras ir neatkarīgas no izstrādes procesa, lai nodrošinātu, ka tie ir konceptuāli pamatoti un adekvāti aptver visu attiecīgo risku. Šo apstiprināšanu veic pēc tam, kad iekšējais modelis ir sākotnēji izstrādāts un kad iekšējam modelim ir veiktas jebkāda veida būtiskas izmaiņas. Apstiprināšanu veic arī regulāri, bet īpaši gadījumos, ja ir bijušas kādas būtiskas strukturālas izmaiņas tirgū vai izmaiņas portfeļa sastāvā, kuras iekšējais modelis, iespējams, neaptver pilnībā. Tā kā novērtēšanas tehnikas un labākās prakses attīstās, iestādes piemēro šos uzlabojumus. Iekšējā modeļa apstiprināšanu nodrošina ne tikai ar atpakaļejošu pārbaudi, bet arī ietver vismaz šādas darbības:

a)        pārbaudes, lai pārliecinātos, ka iekšējos modeļos izmantotie pieņēmumi ir atbilstoši un nenovērtē risku ne par zemu, ne par augstu;

b)       papildus regulārām atpakaļejošas pārbaudes programmām iestādes veic savas iekšējā modeļa apstiprināšanas pārbaudes, tai skaitā atpakaļejošas pārbaudes, attiecībā uz savu portfeļu riskiem un struktūrām;

c)        hipotētisko portfeļu izmantošana, lai pārliecinātos par iekšējo modeļu spēju atspoguļot konkrētas strukturālas iezīmes, kas varētu kļūt aktuālas, piemēram, nozīmīgus bāzes riskus un koncentrācijas risku.

2.        Iestāde veic atpakaļejošu pārbaudi attiecībā uz portfeļa vērtības faktiskajām un iespējamām izmaiņām.

3. iedaļa

Specifiskā riska modelēšanas prasības

359. pants

Specifiskā riska modelēšanas prasības

Iekšējais modelis, ko izmanto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai specifiskajam riskam, un korelācijas tirdzniecības portfeļa iekšējais modelis atbilst šādām papildu prasībām:

a)        tas skaidro vēsturiskās portfeļa cenas izmaiņas;

b)        tas aptver portfeļa koncentrācijas pakāpi un izmaiņas struktūrā;

c)        tas ir izturīgs pret nelabvēlīgu vidi;

d)        tas ir apstiprināts ar atpakaļejošu pārbaudi nolūkā novērtēt, vai specifiskais risks ir aptverts precīzi; ja iestāde veic šādu atpakaļejošu pārbaudi, pamatojoties uz attiecīgiem apakšportfeļiem, tie jāizvēlas konsekventi;

e)        tas aptver nosaukumam piesaistīto pamatrisku, kas nozīmē, ka modelis ir jutīgs pret būtiskām individuāli raksturīgām atšķirībām starp līdzīgām, bet ne identiskām pozīcijām;

f)         tas ietver gadījuma risku.

360. pants

Specifiskā riska modeļu izņēmumi

1.        Iestāde var izvēlēties sava specifiskā riska pašu kapitāla prasības aprēķinā, izmantojot iekšējo modeli, neietvert pozīcijas, kas atbilst pašu kapitāla prasībai specifiskajam riskam saskaņā ar 353. panta 3. punktu.

2.        Iestādei var izvēlēties neietvert parāda instrumentu saistību nepildīšanas un migrācijas riskus iekšējā modelī, kurā tā ietver šos riskus saskaņā ar 4. iedaļā noteiktajām prasībām.

4. iedaļa

Iekšējais modelis pieaugošās saistību nepildīšanas un migrācijas riskam

361. pants

Prasība ieviest iekšējo IRC modeli

Iestāde, kas izmanto iekšējo modeli parāda instrumentu specifiskā riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, ievieš arī iekšējo pieaugošās saistību nepildīšanas un migrācijas (turpmāk — IRC) modeli, lai ietvertu tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību nepildīšanas un migrācijas riskus, kuriem ir pieaugums salīdzinājumā ar riskiem, kas ietverti riska vērtības aprēķinā, kā norādīts 354. panta 1. punktā. Iestāde parāda, ka tās iekšējais modelis atbilst pilnvērtīguma standartiem, kas salīdzināmi ar IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, pieņemot nemainīgu riska līmeni, un vajadzības gadījumā tiek pielāgots, lai atspoguļotu likviditātes ietekmi, koncentrācijas, nodrošinājumus un neobligātumu.

362. pants

Iekšējā IRC modeļa darbības joma

Iekšējais IRC modelis ietver visas pozīcijas, kam piemēro specifiskā procenta likmju riska pašu kapitāla prasību, tai skaitā tās, kurām piemēro 0 % specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 325. pantu, bet neietver vērtspapīrošanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījumu kredīta atvasinātos instrumentus.

Iestādes, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izvēlēties konsekventi ietvert visas reģistrētās kapitāla pozīcijas un atvasināto instrumentu pozīcijas, pamatojoties uz biržā iekļautajiem kapitāla instrumentiem. Atļauju piešķir, ja šāda pozīciju ietveršana atbilst iestādes iekšējiem pasākumiem un tam, kā tā pārvalda risku.

363. pants

Iekšējā IRC modeļa parametri

1.        Iestādes izmanto iekšējo modeli, lai aprēķinātu saistību nepildīšanas vai iekšējo vai ārējo reitingu migrācijas radītos zaudējumus ar 99,9 % ticamību attiecībā uz vienu gadu. Iestādes šo aprēķinu veic vismaz reizi nedēļā.

2.        Korelācijas pieņēmumus pamato ar konceptuāli pilnvērtīgas sistēmas objektīvo datu analīzi. Iekšējais modelis attiecīgi atspoguļo emitentu koncentrācijas procesu. Atspoguļo arī stresa apstākļos notiekošo koncentrācijas procesu saistībā ar produktu veidiem un to ietvaros.

3.        Iekšējais IRC modelis atspoguļo saikni starp saistību nepildīšanas un migrācijas gadījumiem. Tas neatspoguļo ietekmi, ko rada diversifikācija starp, no vienas puses, saistību nepildīšanas un migrācijas gadījumiem un, no otras puses, citiem tirgus riska faktoriem.

4.        Iekšējā modeļa pamatā ir pieņēmums par nemainīgu riska līmeni gada laikā, netieši norādot, ka katra tirdzniecības portfeļa pozīcijai vai pozīciju kopumam, kas ir pārsniedzis saistību nepildīšanas un migrācijas noteikto likviditātes horizontu, ir jālīdzsvaro likviditātes horizonta beigās, lai sasniegtu sākotnējo riska līmeni. Kā alternatīvu iestāde var konsekventi piemērot viena gada laikā nemainīgo pozīciju pieņēmumus.

5.        Likviditātes horizontus nosaka proporcionāli laikam, kas nepieciešams, lai stresa tirgus apstākļos pārdotu attiecīgo pozīciju vai ierobežotu visus reālās cenas riskus, īpaši ņemot vērā pozīcijas lielumu. Likviditātes horizonti atspoguļo praksi un pieredzi, ko reāli piemēro gan paredzamās, gan arī specifiskās stresa situācijās. Likviditātes horizontus mēra, izmantojot piesardzīgus pieņēmumus, un dara to pietiekami ilgā laika posmā, lai pati pārdošanas vai riska ierobežošanas darbība būtiski neietekmētu cenu, kas noteikta pārdošanas vai riska ierobežošanas darījumam.

6.        Atbilstīgo likviditātes horizontu pozīcijām vai pozīciju kopumam nosaka vismaz trim mēnešiem.

7.        Nosakot atbilstīgos likviditātes horizontus pozīcijām vai pozīciju kopumam, ņem vērā iestādes iekšējo politiku attiecībā uz novērtējuma korekcijām un prasībām neatbilstīgu pozīciju pārvaldību. Ja iestāde likviditātes horizontus nosaka nevis atsevišķām pozīcijām, bet pozīciju kopumiem, tad pozīciju kopuma definēšanas kritērijus nosaka tādā veidā, kas jēgpilni atspoguļo likviditātes atšķirības. Likviditātes horizonti koncentrētām pozīcijām ir augstāki un atspoguļo ilgāku periodu, kas nepieciešams, lai šīs pozīcijas likvidētu. Vērtspapīrošanas darījumu likviditātes horizonts atspoguļo laiku, kas nepieciešams, lai izveidotu, pārdotu un vērtspapīrotu aktīvus vai stresa tirgus apstākļos ierobežotu būtiskus riska faktorus.

364. pants

Riska ierobežojumu atzīšana iekšējā IRC modelī

1.        Riska ierobežojumus var iekļaut iestādes iekšējā modelī, lai aptvertu pieaugošās saistību nepildīšanas un migrācijas riskus. Pozīcijām var veikt savstarpējo ieskaitu, ja garās vai īsās pozīcijas attiecas uz vienu un to pašu finanšu instrumentu. Nodrošināšanas vai diversifikācijas efektu, ko rada garās un īsās pozīcijas, iekļaujot atšķirīgus instrumentus vai atšķirīgus nodrošinājumus vienam un tam pašam parādniekam, kā arī garās un īsās pozīcijas atšķirīgiem emitentiem, var pieņemt, tikai skaidri modelējot atšķirīgu instrumentu bruto garās un īsās pozīcijas. Iestādes atspoguļo visus būtiskos riskus, kas varētu rasties atšķirību dēļ starp riska nodrošinājumu termiņiem un likviditātes horizontu, kā arī varbūtējiem būtiskajiem bāzes riskiem, nodrošinot produkta stratēģiju, kapitāla struktūras pakāpēm, iekšējo vai ārējo novērtējumu, termiņiem, emisijas datumiem un citām instrumentu atšķirībām. Iestāde atspoguļo riska ierobežojumu tikai tādā mērā, lai debitoram tas būtu pieejams kredīta vai citos gadījumos.

2.        Tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kurām izmanto dinamiskās riska ierobežošanas stratēģijas, nodrošinājuma līdzsvara atjaunošanu pret nodrošinātās pozīcijas likviditātes horizontu var atzīt, ja šī iestāde:

a)        izvēlas riska ierobežošanas līdzsvara atjaunošanu modelēt konsekventi visam attiecīgā tirdzniecības portfeļa pozīciju kopumam;

b)        parāda, ka tā izmanto līdzsvara atjaunošanas rezultātus, lai labāk aprēķinātu risku;

c)        parāda, ka instrumentu tirgi, ko izmanto riska ierobežošanai, ir pietiekami likvīdi, lai šādu līdzsvara atjaunošanu spētu veikt arī stresa periodos; visi pārējie riski, ko rada dinamiskā nodrošinājuma stratēģija, jāatspoguļo kapitāla prasībās.

365. pants

Īpašas prasības attiecībā uz IRC modeli

1.        Iekšējais modelis, kurā ietver pieaugošās saistību nepildīšanas risku vai migrācijas risku, atspoguļo iespēju līgumu nelineāro ietekmi, strukturētos kredīta atvasinātos instrumentus un citas pozīcijas, kam raksturīga būtiska nelinearitāte saistībā ar cenu izmaiņām. Iestādes pienācīgi ņem arī vērā modeļu riska pakāpi, kas raksturīga cenas risku novērtējumam un aprēķināšanai attiecībā uz šādiem produktiem.

2.        Iekšējā modeļa pamatā ir objektīvi un atjaunināti dati.

3.        Saistībā ar neatkarīgo pārbaudi un savu iekšējo modeļu, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, apstiprināšanu, iestāde jo īpaši:

a)        apstiprina, ka modelis, ko tā izmanto korelāciju un cenu izmaiņu gadījumos, atbilst tirdzniecības portfelim, kā arī sistēmisko riska faktoru izvēlei un pakāpei;

b)        veic dažādus stresa testus, arī jutīguma analīzi un scenāriju analīzi, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu iekšējā modeļa lietderību, īpaši attiecībā uz koncentrāciju; šādus testus attiecina ne tikai uz jau notikušiem gadījumiem;

c)        piemēro attiecīgu kvalitātes apstiprinājumu, iekļaujot arī atbilstošus iekšējo modeļu veidošanas standartus.

4.        Iekšējais modelis ir konsekvents pret iestādes iekšējām riska pārvaldības metodēm, kas nosaka, aprēķina un pārvalda tirdzniecības riskus.

5.        Iestādes dokumentē savus iekšējos modeļus, lai tās korelācijas un citi modelēšanas pieņēmumi būtu pārredzami kompetentajām iestādēm.

6.        Iekšējais modelis pie reālistiskiem tirgus scenārijiem piesardzīgi novērtē risku, kas rodas no mazāk likvīdām pozīcijām un pozīcijām ar ierobežotu cenu pārredzamību. Turklāt iekšējais modelis atbilst obligātajiem datu standartiem. Tuvinājumi ir atbilstoši konservatīvi, un tos var izmantot tikai tur, kur pieejamie dati ir nepietiekami vai neatspoguļo pozīcijas vai portfeļa patieso svārstīgumu.

366. pants

Daļēji atbilstīgas IRC pieejas

Ja iestāde izmanto iekšējo modeli, lai aptvertu pieaugošās saistību nepildīšanas risku un migrācijas risku, un šis modelis neatbilst kādai no 363., 364. un 365. panta prasībām, bet ir konsekvents pret iestādes iekšējām pieaugošās saistību nepildīšanas riska un migrācijas riska noteikšanas, aprēķina un pārvaldības metodēm, iestādei jāspēj pierādīt, ka tās iekšējais modelis rezultātā nodrošina pašu kapitāla prasību, kas ir vismaz tik augsta, kāda tā būtu, ja tās pamatā būtu modelis, kurš pilnībā atbilst minēto pantu prasībām. Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā pārbauda atbilstību iepriekšējā teikumā minētajām prasībām. EBI uzrauga to prakšu kopumu, ko piemēro iekšējiem modeļiem, kuri neatbilst kādai no 363., 364. un 365. panta prasībām, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par šādām praksēm.

5. iedaļa

Korelācijas tirdzniecības iekšējais modelis

367. pants

Prasības, kas attiecas uz korelācijas tirdzniecības iekšējo modeli

1.        Šīs regulas 327. pantā paredzēto pašu kapitāla prasības vietā kompetentās iestādes piešķir atļauju izmantot iekšējo modeli, lai aprēķinātu korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska pašu kapitāla prasību, iestādēm, kam ir atļauts izmantot iekšējo modeli parāda instrumentu specifiskā riska mērīšanai un kas atbilst 2.–6. punkta, kā arī 356. panta 1. punkta, 357. panta, 358. panta un 359. panta prasībām.

2.        Iestādes šo iekšējo modeli izmanto, lai aprēķinātu visus cenas riskus viena gada laikposmā ar 99,9 % ticamību, pieņemot nemainīgu riska pakāpi un vajadzības gadījumā veicot korekcijas, lai atspoguļotu likviditātes ietekmi, koncentrācijas, nodrošinājumu un iespējamību. Iestādes šo aprēķinu veic vismaz reizi nedēļā.

3.        Šā panta 1. punktā minētajā modelī attiecīgi ietver šādus riskus:

a)     kumulatīvo risku, kas izriet no vairākkārtējas saistību nepildīšanas, arī no saistību nepildīšanas laidienos sadalītajos produktos;

b)     kredītu ienākumu/izdevumu starpības risku, iekļaujot arī gamma un cross-gamma faktoru ietekmi;

c)     implicēto korelāciju svārstības, tostarp ienākumu/izdevumu starpību un korelāciju savstarpēji saistīto ietekmi;

d)     bāzes risku, kas ietver:

i)       indeksa likmju starpības un tajā ietilpstošo atsevišķo nosaukumu starpības bāzi,

ii)      indeksa un pasūtītā portfeļa implicētās korelācijas bāzi;

e)     atgūšanas likmes svārstības, kā tās ir saistītas ar atgūšanas likmes tendenci ietekmēt laidiena cenas;

f)      ciktāl vispusīgs riska aprēķins ietver ieguvumus no dinamiskās riska ierobežošanas stratēģijas, ierobežojuma novirzes risku un iespējamās izmaksas, lai atkal atjaunotu šādu ierobežojumu līdzsvaru;

g)     jebkādus citus būtiskus pozīcijas cenas riskus korelācijas tirdzniecības portfelī.

4.        Iestāde 1. punktā minētajā modelī izmanto pietiekamus tirgus datus, lai nodrošinātu, ka tā savā iekšējā pieejā pilnībā aptver šo riska darījumu būtiskākos riskus saskaņā ar šajā pantā noteiktajām prasībām. Ar atpakaļejošu pārbaudi vai citiem piemērotiem līdzekļiem iestādei jāspēj kompetentajai iestādei pierādīt, ka tās modelis var atbilstīgi skaidrot šo produktu cenu izmaiņas laika gaitā.

Iestādei ir atbilstoša politika un procedūras, lai nošķirtu pozīcijas, par kurām tai piešķirta atļauja tās ietvert pašu kapitāla prasībā saskaņā ar šo pantu, no citām pozīcijām, kam tā nav saņēmusi šādu atļauju.

5.        Attiecībā uz visu to pozīciju portfeli, kas ietvertas 1. punktā minētajā modelī, iestāde regulāri piemēro īpašu, iepriekš noteiktu stresa scenāriju kopumu. Ar šiem stresa scenārijiem pārbauda stresa ietekmi uz saistību nepildīšanas rādītājiem, atgūšanas rādītājiem, kredītu ienākumu/izdevumu starpībām, bāzes risku, korelācijām un citiem attiecīgajiem riska faktoriem korelācijas tirdzniecības portfelī. Iestāde piemēro šos stresa scenārijus vismaz reizi nedēļā un vismaz reizi ceturksnī paziņo kompetentajām iestādēm rezultātus, tostarp salīdzinājumus ar iestādes pašu kapitāla prasībām saskaņā ar šo pantu. Par ikvienu gadījumu, kad stresa testu rezultāti būtiski pārsniedz pašu kapitāla prasību attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeli, laikus ziņo kompetentajām iestādēm.

6.        Iekšējais modelis pie reālistiskiem tirgus scenārijiem piesardzīgi novērtē risku, kas rodas no mazāk likvīdām pozīcijām un pozīcijām ar ierobežotu cenu pārredzamību. Turklāt iekšējais modelis atbilst obligātajiem datu standartiem. Tuvinājumi ir atbilstoši konservatīvi, un tos var izmantot tikai tur, kur pieejamie dati ir nepietiekami vai neatspoguļo pozīcijas vai portfeļa patieso svārstīgumu.

V sadaļaPašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu risku

368. pants

Norēķinu/piegādes risks

Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtots norēķins attiecībā uz parāda instrumentiem, kapitāla instrumentiem, ārvalstu valūtām un precēm, izņemot repo darījumus un vērtspapīru vai preču aizdevumus, kā arī vērtspapīru vai preču aizņēmumus, iestāde aprēķina cenas atšķirību, kas tai var rasties.

Cenu aprēķina kā atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla instrumenta, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu kredītiestādei radīt zaudējumu.

Iestāde šo cenas atšķirību reizina ar attiecīgu 1. tabulas A slejā norādīto pakāpi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību norēķinu riskam.

1. tabula
Darba dienu skaits pēc noteiktās norēķinu dienas	( %)
5 — 15	8
16 — 30	50
31 — 45	75
46 un vairāk	100

369. pants

Bezmaksas piegādes

1.        Iestādei jābūt turējumā pašu kapitālam, kā tas noteikts 2. tabulā, ja:

a)        tā ir samaksājusi par vērtspapīriem, ārvalstu valūtām vai precēm, pirms saņēmusi tās, vai ir nodevusi vērtspapīrus, ārvalstu valūtas vai preces, pirms saņēmusi samaksu par tām;

b)        pārrobežu darījumu gadījumā ir pagājusi viena vai vairākas dienas, kopš tā ir veikusi samaksu vai piegādi.

2. tabula
Kapitāla režīms attiecībā uz bezmaksas piegādēm
1. sleja	2. sleja	3. sleja	4. sleja
Darījuma veids	Līdz pirmajam līguma maksājumam vai piegādei	No pirmā līguma maksājuma vai piegādes līdz četrām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes	No 5 darba dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darbības izbeigšanai
Bezmaksas piegāde	Nav kapitāla prasības	Uzskata par riska darījumu	Uzskata par riska darījumu ar 1250 % pakāpi

2.        Piemērojot riska pakāpi bezmaksas piegādes darījumiem, kam piemēro režīmu saskaņā ar 2. tabulas 3. sleju, iestāde, kura izmanto uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, kas noteikta Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļā, var piešķirt PD darījuma partneriem, kuriem tai nav citu netirdzniecības portfeļa darījumu, pamatojoties uz darījuma partneru ārējo vērtējumu. Iestādes, kas izmanto pašu LGD aplēses, var piemērot 157. panta 1. punktā noteikto LGD bezmaksas piegādes riska darījumiem, kuriem piemēro režīmu saskaņā ar 2. tabulas 3. sleju, ar nosacījumu, ka to piemēro visiem šāda veida riska darījumiem. Iestādes, kas izmanto uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, kura noteikta Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļā, kā alternatīvu var piemērot standartizētās pieejas riska pakāpes, kā noteikts Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, ar nosacījumu, ka to piemēro visiem šāda veida riska darījumiem, vai var piešķirt 100 % riska pakāpi visiem šāda veida riska darījumiem.

Ja pozitīva riska darījuma apmērs, kas izriet no bezmaksas piegādes darījuma, nav būtisks, iestādes šiem riska darījumiem var piešķirt 100 % riska pakāpi, izņemot gadījumus, kad ir jāpiemēro 1250 % riska pakāpe saskaņā ar 1. punktā ietvertās 2. tabulas 4. sleju.

3.        Kā alternatīvu 1250 % riska pakāpi piemērošanai bezmaksas piegādes riska darījumiem saskaņā ar 1. punktā ietvertās 2. tabulas 4. sleju iestādes var atskaitīt pārskaitīto vērtību, kam pieskaita faktisko pozitīvo riska darījumu vērtību, no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 33. panta 1. punkta k) apakšpunktu.

370. pants

Atbrīvojums

Plašu bojājumu gadījumā norēķinu vai ieskaita sistēmā kompetentās iestādes var nepiemērot pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar 368. un 369. pantu, līdz brīdim, kad situācija tiek nostabilizēta. Šajā gadījumā darījuma partnera nespēju veikt tirdzniecības norēķinus neuzskata par saistību nepildīšanu kredītriska nozīmē.

VI sadaļaPašu kapitāla prasības kredītvērtējuma korekcijas riskam

371. pants

Kredītvērtējuma korekcijas nozīme

Šīs sadaļas un III sadaļas 6. nodaļas vajadzībām „kredītvērtējuma korekcija” vai „CVA” ir darījuma partnera darījumu portfeļa vidējā tirgus vērtējuma korekcija. Šī korekcija atspoguļo darījuma partnera kredītriska pašreizējo tirgus vērtību iestādei, bet neatspoguļo iestādes kredītriska pašreizējo tirgus vērtību darījuma partnerim.

372. pants

Piemērošanas joma

1.        Saskaņā ar šo sadaļu iestāde aprēķina savas pašu kapitāla prasības CVA riskam attiecībā uz visiem ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistībā ar visām tās uzņēmējdarbības aktivitātēm, kas nav kredīta atvasinātie instrumenti, kuri ir atzīti riska darījumu riska svērtās vērtības samazināšanai attiecībā uz kredītrisku, un kas nav atvasinājumu darījumi, kuri ir saistīti ar pensiju shēmu noteikumiem un uz kuriem attiecas Regulas [ieraksta PB] (EMIR) 71. pantā noteiktais atbrīvojums.

2.        Iestāde 1. punktā paredzētajā pašu kapitāla aprēķinā ietver vērtspapīru finansēšanas darījumus, ja kompetentā iestāde nosaka, ka iestādes CVA riska darījumi, kas izriet no minētajiem darījumiem, ir būtiski.

3.        Pašu kapitāla prasības CVA riskam neattiecina uz darījumiem ar centrālo darījuma partneri un uz darījumiem ar Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru (EMIR) XX. pantā [ieraksta PB] minētajiem nefinanšu partneriem ar nosacījumu, ka ir objektīvi izmērāms tas, ka šie darījumi samazina riskus, kuri tieši saistīti ar nefinanšu partnera komerciālajām vai kases finansēšanas darbībām.

3.a      Saskaņā ar šo regulu vai citiem līdzvērtīgiem standartiem, kas ir spēkā trešā valstī, pašu kapitāla prasībās attiecībā uz CVA risku neietver riska darījumus, ko iestāde veic ar mātes uzņēmumu, citiem mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem vai ar pašas iestādes meitas uzņēmumiem, ciktāl šiem uzņēmumiem piemēro tādu pašu konsolidēto uzraudzību, kādu piemēro attiecīgajai iestādei.

3.b      Darījumus ar darījumu partneriem, kuri minēti 2. panta 23. punktā un uz kuriem līdz ar to attiecas [datums] Regulas (ES) Nr. [xxxx/xxxx] par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrāliem darījuma partneriem un darījumu reģistriem (EMIR) 71. pantā minētie pārejas noteikumi, neietver pašu kapitāla prasībās CVA riskam līdz brīdim, kad [datums] Regulas (ES) Nr. [xxxx/xxxx] par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrāliem darījuma partneriem un darījumu reģistriem (EMIR) 71. pantā minētie pārejas noteikumi vairs nav spēkā.

373. pants

Progresīvā metode

1.        Iestāde, kam ir atļauts izmantot iekšējo modeli attiecībā uz parāda instrumentu specifisko risku saskaņā ar 352. pantu, visiem darījumiem, kuriem tai ir atļauts izmantot iekšējā modeļa metodi (turpmāk — IMM), lai izmantotu riska darījuma vērtību saistītu darījuma partneru kredītriskam atbilstīgi 277. pantam, nosaka pašu kapitāla prasības CVA riskam, modelējot darījuma partneru kredītu ienākumu/izdevumu starpību izmaiņu ietekmi uz visu šo darījumu partneru CVA, ņemot vērā CVA riska ierobežojumus, kas ir atbilstīgi saskaņā ar 375. pantu.

Iestāde izmanto savu iekšējo modeli, lai noteiktu pašu kapitāla prasības specifiskajam riskam, kas saistīts ar tirgotajām parādu pozīcijām, un piemēro 99 % ticamību, kā arī 10 dienu turēšanas periodu. Iekšējo modeli izmanto tā, lai tas veicinātu izmaiņas darījuma partneru kredītu ienākumu/izdevumu starpībās, bet tajā nemodelē CVA jutīgumu pret citu tirgus faktoru izmaiņām, tai skaitā atsauces aktīvu, preču, valūtu vērtības vai atvasināto finanšu instrumentu procentu likmju izmaiņām. Attiecībā uz nefinanšu darījumu partneriem, kas minēti EMIR xx. pantā (ieraksta PB), izmaiņām kredītu ienākumu/izdevumu starpībās varētu izmantot darījumu partnera vai līdzvērtīga partnera kredīta atvasinājumu likmju starpības, obligāciju likmju starpības vai aizdevumu likmju starpības, vai citu kredītu ienākumu/izdevumu starpības simulācijai piemērotu metodi, par kuru ir panākta vienošanās ar kompetento iestādi.

CVA riska pašu kapitāla prasības katram darījuma partnerim aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

 

kur:

t_i =                i-tās pārvērtēšanas laiks, sākot no t₀=0;

t_T =               garākais līgumā noteiktais termiņš savstarpējā ieskaita kopās ar darījuma partneri;

s_i =               darījuma partnera kredītu ienākumu/izdevumu starpības ar parametru t_i, ko izmanto, lai aprēķinātu darījuma partnera CVA; ja ir pieejama darījuma partnera kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma ienākumu/izdevumu starpība, iestāde izmanto šo starpību; ja šāda kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma ienākumu/izdevumu starpība nav pieejama, iestāde izmanto starpnieka ienākumu/izdevumu starpību, kas ir atbilstoša, ņemot vērā darījuma partnera reitingu, nozari un reģionu;

LGD_MKT =       darījuma partnera zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, pamatojoties uz darījuma partnera tirgus instrumenta ienākumu/izdevumu starpību, ja ir pieejams darījuma partnera instruments; ja darījuma partnera instruments nav pieejams, par pamatu izmanto starpnieka ienākumu/izdevumu starpību, kas ir atbilstoša, ņemot vērā darījuma partnera reitingu, nozari un reģionu; pirmais formulas faktors atspoguļo tirgus tuvināšanu, uz ko norāda saistību nepildīšanas kritiska iespējamība laikposmā no t_i-1 līdz t_i;

EE_i =            paredzamais riska darījums ar darījuma partneri pārvērtēšanas laikā ti, kā noteikts 267. panta 19. punktā, ja tiek pievienoti dažādu savstarpējās ieskaita kopu riska darījumi šādam darījuma partnerim un ja katras ieskaita kopas garāko termiņu paredz garākais līgumā noteiktais termiņš savstarpējā ieskaita kopas ietvaros; iestāde piemēro 2. punktā minēto režīmu akciju pirkšanai par aizņemtiem līdzekļiem, ja iestāde izmanto sagaidāmā pozitīvā riska darījuma (turpmāk — EPE) pasākumu, kas minēts 279. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā attiecībā uz akciju pirkšanu par aizņemtiem līdzekļiem;

D_i =              diskonta faktors, kas nav saistīts ar saistību nepildīšanas risku, laikā ti, kur D₀=1.

2.        Aprēķinot pašu kapitāla prasības darījuma partnera CVA riskam, iestāde visus parāda instrumentu specifiskā riska iekšējā modelī izmantotos datus aprēķina ar šādu formulu (pēc vajadzības):

a)        ja modeļa pamatā ir kredītu ienākumu/izdevumu starpību jutīgumi pret konkrētiem parametriem, iestāde katras kredītu ienākumu/izdevumu starpības jutīgumu (regulatīvais CS01) aprēķina ar šādu formulu:

;

b)        ja modelī izmanto kredītu ienākumu/izdevumu starpību jutīgumus pret kredītu ienākumu/izdevumu starpību paralēlām pārmaiņām, iestāde izmanto šādu formulu:

;

c)        ja modelī izmanto pakārtotus jutīgumus pret kredītu ienākumu/izdevumu starpību (starpību gamma) pārmaiņām, minētās gammas aprēķina, pamatojoties uz 1. punktā norādīto formulu.

3.        Iestāde, kas izmanto EPE pasākumu, nodrošinātiem ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuri minēti 279. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, nosakot pašu kapitāla prasības CVA riskam saskaņā ar 1. punktu, rīkojas šādi:

a)        pieņem nemainīgu sagaidāmā riska darījuma (turpmāk — EE) profilu;

b)        nosaka EE, kas līdzvērtīgs efektīvajam sagaidāmajam riska darījumam, kurš aprēķināts saskaņā ar 279. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz termiņu, kas vienāds ar garāko no šādiem termiņiem:

i)         puse garākā termiņa savstarpējā ieskaita kopā,

ii)        visu darījumu nosacītais svērtais vidējais termiņš savstarpējā ieskaita kopā.

4.        Iestāde, kam kompetentā iestāde saskaņā ar 277. pantu ir atļāvusi izmantot IMM, lai aprēķinātu riska darījumu vērtības saistībā ar lielāko daļu tās uzņēmējdarbības, bet kas izmanto 6. nodaļas II sadaļas 3. vai 4. iedaļā noteikto metodi attiecībā uz mazākiem portfeļiem, kā arī kam ir atļauts izmantot tirgus riska iekšējo modeļu pieeju attiecībā uz parāda instrumentu specifiskiem riskiem atbilstīgi 352. pantam, var, saņemot kompetento iestāžu atļauju, aprēķināt pašu kapitāla prasības CVA riskam saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz savstarpējā ieskaita kopām, uz kurām neattiecina IMM. Kompetentās iestādes šādu atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde 6. nodaļas II sadaļas 3. vai 4. iedaļā noteikto metodi izmanto attiecībā uz noteiktu skaitu mazāku portfeļu.

Šā punkta iepriekšējā daļā paredzētā aprēķina vajadzībām un ja IMM modeļa rezultāti nenodrošina sagaidāmā riska darījuma profilu, iestāde:

a)        pieņem nemainīgu sagaidāmā riska darījuma (turpmāk — EE) profilu;

b)       nosaka EE, kas līdzvērtīgs riska darījuma vērtībai, kuru aprēķina saskaņā ar 6. nodaļas II sadaļas 3. vai 5. iedaļā noteiktajām metodēm, vai IMM attiecībā uz termiņu, kas vienāds ar garāko no šādiem termiņiem:

i)          puse garākā termiņa savstarpējā ieskaita kopā,

ii)         visu darījumu nosacītais svērtais vidējais termiņš savstarpējā ieskaita kopā.

5.        Iestāde nosaka pašu kapitāla prasības CVA riskam kā stresam nepakļautu un stresam pakļautu riska vērtību summu, ko aprēķina šādi:

a)        stresam nepakļautās riska vērtības vajadzībām izmanto pašreizējo parametru kalibrējumus attiecībā uz sagaidāmo riska darījumu;

b)       stresam pakļautās riska vērtības vajadzībām izmanto nākotnes darījuma partneru EE profilus, izmantojot stresam pakļautos kalibrējumus, kā izklāstīts 286. panta 2. punktā; kredītu ienākumu/izdevumu starpību parametru stresa periods ir grūtākais stresa periods viena gada laikā, kas ietverts riska darījumu parametru trīs gadu stresa periodā;

ba)   šiem aprēķiniem piemēros reizinātāju „3”, kas ir raksturīgs obligācijas riska vērtības un stresam pakļautas riska vērtības aprēķinam. Lai pārbaudītu konsekvenci, EBI pārrauga jebkuru izvēlēto uzraudzības formu, kas tiek izmantota nolūkā riska vērtības un stresam pakļautas riska vērtības datiem attiecībā uz CVA maksājumiem piemērot augstāku reizinātāju par „3”. Kompetentās iestādes, kuras izmanto reizinātāju, kas ir augstāks par „3”, sniedz rakstisku pamatojumu EBI.

bb)   metode, ar ko noteikt, uz kuriem darījumiem ar centrālām valdībām, reģionālām varas iestādēm un pašvaldībām neattiecas noteikumi, kas minēti 372. panta 4. punktā (jauns) un [datums] Regulā (ES) Nr. [xxxx/xxxx] par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrāliem darījuma partneriem un darījumu reģistriem (EMIR).

bc)   ja centrālām valdībām, reģionālām varas iestādēm un pašvaldībām ir izvirzīta prasība par divpusējiem, spēkā esošiem pielikumiem par kredīta atbalsta ar kvalitatīvu nodrošinājuma segumu, kas nav saistīts ar pašu kredītu.

6.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        kā jānosaka starpnieku ienākumu/izdevumu starpības, lai noteiktu LGD_MKT 1. punktā paredzēto aprēķinu vajadzībām;

b)       to portfeļu skaitu un apmēru, kas atbilst kritērijam par 4. punktā minēto mazāku portfeļu noteiktu skaitu.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

374. pants

Standartizētā metode

1.        Iestāde, kas pašu kapitāla prasības CVA riskam attiecībā uz saviem darījuma partneriem neaprēķina saskaņā ar 373. pantu, portfeļa pašu kapitāla prasības CVA riskam attiecībā uz katru darījuma partneri aprēķina ar šādu formulu, ņemot vērā CVA riska ierobežojumus, kuri ir atbilstīgi saskaņā ar 375. pantu:

 

kur:

h =     viena gada riska diapazons (gada vienībās); h = 1;

w_i =  darījuma partnerim „i” piemērojamā pakāpe.

Darījuma partneri „i” samēro ar vienu no septiņām pakāpēm w_i, pamatojoties uz norīkotas ĀKNI ārējo kredīta novērtējumu, kā izklāstīts 1. tabulā, savukārt tad, ja darījuma partneris ir nefinanšu darījuma partneris, kā minēts EMIR (ieraksta PB) xx. pantā, darījuma partnerim „i” piemēro 2. tabulā norādīto pakāpi. Attiecībā uz darījuma partneri, kam nav pieejams norīkotas ĀKNI ārējais kredīta novērtējums:

a)     iestāde, kura izmanto 3. nodaļas II sadaļā noteikto pieeju, samēro darījuma partnera iekšējo reitingu ar vienu no ārējiem kredīta novērtējumiem;

b)     iestāde, kura izmanto 2. nodaļas II sadaļā noteikto pieeju, šim darījuma partnerim piešķir 3. kredīta kvalitātes pakāpi. Neatkarīgi no iepriekš minētā reģionālām varas iestādēm, pašvaldībām un publiskā sektora struktūrām iestāde kredīta kvalitātes pakāpi piešķir, pamatojoties uz 110. un 111. pantu;

=  darījuma partnera „i” kredītriska darījuma, arī ķīlas, kopējā vērtība (ko summē visās savstarpējā ieskaita kopās) saskaņā ar 6. nodaļas II sadaļas 3.–6. iedaļā noteiktajām metodēm pēc vajadzības attiecībā uz konkrētā darījuma partnera pašu kapitāla prasību aprēķināšanu darījuma partnera kredītriskam.

Iestāde, kas neizmanto 6. nodaļas II sadaļas 6. iedaļā noteikto metodi, riska darījumu diskontē, piemērojot šādu faktoru:

;

B_i =   iegādāto viena parādnieka kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu riska ierobežojumu nosacītā vērtība (ko summē, ja ir vairāk par vienu pozīciju), atsaucoties uz darījuma partneri „i”, un šo vērtību izmanto CVA riska ierobežošanai.

Šo nosacīto vērtību diskontē, piemērojot šādu faktoru:

;

B_ind = ir nopirktas aizsardzības viena vai vairāku indeksa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu pilna nosacītā vērtība, ko izmanto CVA riska ierobežošanai.

Šo nosacīto vērtību diskontē, piemērojot šādu faktoru:

;

w_ind = indeksa risku ierobežojumiem piemērojamā pakāpe.

Iestāde samēro indeksus ar vienu no septiņām pakāpēm w_i, pamatojoties uz indeksa „ind” vidējo ienākumu/izdevumu starpību;

M_i = faktiskais termiņš darījumiem ar darījuma partneri „i”.

Iestādei, kas izmanto 6. nodaļas II sadaļas 6. iedaļā noteikto metodi, M_i aprēķina saskaņā ar 158. panta 2. punkta f) apakšpunktu.

Iestādei, kas neizmanto 6. nodaļas II sadaļas 6. iedaļā noteikto metodi, M_i ir vidējais nosacītais svērtais termiņš, kā minēts 158. panta 2. punktā.

=   riska ierobežošanas instrumenta termiņš ar nosacīto B_i (lielumus M_i^hedge B_i summē, ja ir vairākas pozīcijas).

M_ind =           indeksa riska ierobežojuma „ind” termiņš.

Ja ir vairāk par vienu indeksa riska ierobežošanas pozīciju, M_ind ir nosacītais svērtais termiņš.

2.        Ja darījuma partneris ir ietverts indeksā, uz kuru pamatojas kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums, ko izmanto riska ierobežojuma sniedzošā darījuma partnera kredītriskam, iestāde var atskaitīt nosacīto vērtību, kura attiecināma uz šo darījuma partneri, saskaņā ar savu atsauces vienības pakāpi no indeksa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma nosacītās vērtības, un kurai piemēro režīmu, kādu piemēro atsevišķa darījuma partnera viena parādnieka riska ierobežojumam (B_i), ja termiņa pamatā ir indeksa termiņš.

1. tabula
Kredīta kvalitātes pakāpe	Pakāpe wi
1	0.28%
2	0.32%
3	0.4%
4	0.8%
5	1.2%
6	4.0%

375. pants

Atbilstīgi riska ierobežojumi

1.        CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar 373. un 374. pantu riska ierobežojumi ir „atbilstīgi riska ierobežojumi” tikai tad, ja tos izmanto CVA riska mazināšanas un pārvaldības mērķiem un ja tie ir kāds no turpmāk nosauktajiem:

a)        viena parādnieka kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi vai citi līdzvērtīgi riska ierobežošanas instrumenti, kas tieši atsaucas uz darījuma partneri;

b)        indeksa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi ar nosacījumu, ka pamats starp jebkura atsevišķa darījuma partnera ienākumu/izdevumu starpību un indeksa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu riska ierobežojumu ienākumu/izdevumu starpībām ir kompetentai iestādei pieņemamā veidā atspoguļots riska vērtībā.

Šā punkta b) apakšpunkta prasība, ka pamats starp jebkura atsevišķa darījuma partnera ienākumu/izdevumu starpību un indeksa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu riska ierobežojumu ienākumu/izdevumu starpībām ir jāatspoguļo riska vērtībā, attiecas arī uz gadījumiem, kad darījuma partnera ienākumu/izdevumu starpībai izmanto starpnieku.

Attiecībā uz visiem darījuma partneriem, kam izmanto starpnieku, iestāde izmanto saprātīgus pamata laikposmus, kurus iegūst no līdzīgu nosaukumu reprezentatīvas grupas, par ko ir pieejama ienākumu/izdevumu starpība.

Ja pamats starp jebkura atsevišķa darījuma partnera ienākumu/izdevumu starpību un indeksa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu riska ierobežojumu ienākumu/izdevumu starpībām nav atspoguļots kompetentajai iestādei pieņemamā veidā, iestāde riska vērtībā neatspoguļo ▌indeksa riska ierobežojumu nosacītās vērtības.

Šā punkta b) apakšpunktā minētos riska ierobežojumus var izmantot CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 373. pantu.

2.        Iestāde CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķinā neatspoguļo citus darījuma partnera riska ierobežojumu veidus. It sevišķi CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām par atbilstīgiem riska ierobežojumiem neuzskata vairākos laidienos sadalītus vai n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumus, kā arī ar kredītiem saistītas parādzīmes.

3.        Atbilstīgus riska ierobežojumus, kuri nav ietverti CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķinā, neietver specifiskā riska pašu kapitāla prasību aprēķinā, kā noteikts IV sadaļā, un tiem nepiemēro režīmu, kādu piemēro tāda kredītriska mazināšanai, kas nav tā paša darījumu portfeļa darījuma partnera kredītrisks.

CETURTĀ DAĻALIELI RISKA DARĪJUMI

I sadaļa

Lielu riska darījumu režīms

376. pants

Priekšmets

Iestādes uzrauga un kontrolē savus lielos riska darījumus saskaņā ar šo daļu.

377. pants

Negatīvā darbības joma

Šo daļu nepiemēro ieguldījumu sabiedrībām, kas atbilst 90. panta 1. punktā vai 91. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

378. pants

Definīcija

Šīs daļas vajadzībām izmanto turpmāk minēto definīciju.

„Riska darījumi” šīs daļas vajadzībām ir jebkurš aktīvs vai ārpusbilances postenis, kas minēts Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, bez riska pakāpēm vai riska līmeņiem.

379. pants

Riska darījuma vērtības aprēķins

1.          Riska darījumus no posteņiem, kas minēti II pielikumā, aprēķina saskaņā ar kādu no Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā izklāstītajām metodēm.

2.        Iestādes, kam ir atļauts izmantot iekšējā modeļa metodi saskaņā ar 277. pantu, var izmantot iekšējā modeļa metodi, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, maržinālo aizdevumu darījumiem un ilgstošo norēķinu darījumiem.

3.        Riska darījumus ar atsevišķiem klientiem, kas ir tirdzniecības portfelī, aprēķina tās iestādes, kuras savas tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbības pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu, 293. pantu un Trešās daļas V sadaļu, kā arī pēc vajadzības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu, saskaitot šādus posteņus:

a)     iestādes garo pozīciju pārpalikumu, ja tas ir pozitīvs, pār īsajām pozīcijām visos attiecīgā klienta emitētajos finanšu instrumentos, un visu dažādo instrumentu neto pozīciju aprēķina saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā noteiktajām metodēm;

b)     neto riska darījumu, ja paraksta parādu vai kapitāla instrumentu;

c)     riska darījumus, kas radušies ar attiecīgo klientu noslēgto tādu darījumu, vienošanos un līgumu dēļ, kuri minēti 293. un 368.–370. pantā; šādus riska darījumus aprēķina tā, kā noteikts minētajos pantos, lai aprēķinātu riska darījumu vērtības.

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām neto riska darījumu aprēķina, atņemot tās parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās personas uz formālu līgumu pamata, ko mazina 334. pantā noteiktie faktori.

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām iestādes izveido sistēmas, lai uzraudzītu un kontrolētu savus parakstītos riska darījumus laikā no brīža, kad sākas saistības, līdz nākamajai darba dienai, ņemot vērā attiecīgajos tirgos pastāvošo risku būtību.

Šā punkta c) apakšpunkta vajadzībām 293. pantā minētajā atsaucē neietver Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

4.        Atsevišķu klientu vai saistītu klientu grupu kopējos riska darījumus aprēķina, saskaitot tirdzniecības portfeļa riska darījumus un netirdzniecības portfeļa riska darījumus.

5.        Saistītu klientu grupu riska darījumus aprēķina, saskaitot riska darījumus ar atsevišķiem grupas klientiem.

6.        Riska darījumi nav neviens no šādiem darījumiem:

a)        attiecībā uz darījumiem ar ārvalstu valūtu — riska darījumi, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā divas darba dienas pēc maksājuma;

b)       attiecībā uz vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumiem — riska darījumi, kuri radušies parastajā norēķinu kārtībā piecās darba dienās pēc maksājuma vai pēc vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kas notiek agrāk;

c)        gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināti naudas pārskaitīšanas, tostarp maksājumu, tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un jebkurā korespondentbankā vai finanšu instrumentu tīrvērtes, norēķinu un glabāšanas pakalpojumi — kavējumi finansējuma saņemšanā un citi riska darījumi, kas radušies klientu darbības rezultātā un neilgst vairāk kā līdz nākamajai darba dienai;

d)       gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināti naudas pārskaitīšanas, tostarp maksājumu, tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un jebkurā korespondentbankā — riska darījumi vienā dienā ar iestādēm, kas sniedz šos pakalpojumus.

e)        riska darījumi, ko atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar 33., 53. un 63. pantu.

7.        Lai konstatētu, ka pastāv saistītu klientu grupa saistībā ar 107. panta l) un n) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem un saistībā ar riska darījumiem, kas minēti 107. panta p) apakšpunktā, ja ir ieviesta shēma un ir riska darījums ar pakārtoto aktīvu, iestāde novērtē shēmu vai bāzes riska darījumu, vai abus. Šajā nolūkā iestāde novērtē darījuma ekonomisko būtību un tā struktūrai raksturīgos riskus. Ja iestāde, kurai daļu vai akciju veidā pieder prasības kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (KIU), novērtē KIU bāzes riska darījumus, iestādes riska darījumā neietver prasības KIU veidos.

8.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        kuriem 107. panta p) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem piemēro šajā punktā noteikto režīmu;

b)       nosacījumus un metodiku, ko izmanto, lai konstatētu, vai pastāv saistītu klientu grupa saistībā ar šādiem riska darījumiem.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

380. pants

Iestādes definīcija lielu riska darījumu nozīmē

Lai aprēķinātu riska darījumu vērtību saskaņā ar šo daļu, termins „iestāde” nozīmē arī jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kuras atbilst iestādes definīcijai un kurām izsniegta atļauja trešā valstī.

381. pants

Liela riska darījuma definīcija

Iestādes riska darījumu ar kādu klientu vai saistītu klientu grupu uzskata par lielu riska darījumu, ja tā vērtība atbilst 10 % vai vairāk no iestādes pašu kapitāla.

382. pants

Spēja konstatēt un pārvaldīt lielus riska darījumus

Iestādei ir pilnvērtīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, kā arī atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, lai konstatētu, pārvaldītu, uzraudzītu un uzskaitītu visus lielos riska darījumus un to turpmākās izmaiņas, kā arī ziņotu par šiem riska darījumiem un to izmaiņām saskaņā ar šo regulu.

383. pants

Pārskatu sniegšanas prasības

1.        Iestāde sniedz pārskatus kompetentajām iestādēm, iekļaujot turpmāk minēto informāciju par katru lielu riska darījumu, arī par lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 384. panta 1. punktu:

a)        tāda klienta vai tādas saistītu klientu grupas konstatēšana, ar kuru iestādei ir liels riska darījums;

b)       attiecīgā gadījumā — riska darījuma vērtība, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;

c)        fondētās un nefondētās kredīta aizsardzības veids, ja tādu izmanto;

d)       šīs regulas 384. panta 1. punkta vajadzībām aprēķinātā riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

Ja uz iestādi attiecas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, tās 20 lielākos riska darījumus, izņemot tos, kuriem nepiemēro 384. panta 1. punktu, konsolidēti dara pieejamus kompetentajām iestādēm.

1.a      Papildus 1. punktā minētajam pārskatam iestāde par tās 10 lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī par tās 10 lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sabiedrībām, kā norādīts 137. panta 1. punkta 6. apakšpunktā, tostarp par lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 384. panta 1. punktu, kompetentajai iestādei konsolidētā veidā sniedz šādu informāciju:

a)        tāda klienta vai tādas savstarpēji saistītu klientu grupas identificēšana, ar kuru iestādei ir liels riska darījums;

b)        attiecīgā gadījumā — riska darījuma vērtība, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;

c)        fondētās un nefondētās kredītaizsardzības veids, ja tādu izmanto;

d)        šīs regulas 384. panta 1. punkta vajadzībām aprēķinātā riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;

e)        paredzētais riska darījuma vērtības samazināšanās līmenis, kas izteikts kā summa, kuras maksāšanas termiņš ik mēnesi ir laikā līdz vienam gadam, ik ceturksni — laikā līdz trim gadiem un pēc tam — ik gadu.

2.        Pārskatus sniedz vismaz divas reizes gadā.

3.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        vienotus formātus 2. punktā minēto pārskatu sniegšanai, un tie ir samērīgi ar iestādes darbības būtību, apjomu un sarežģītību, kā arī šo formātu izmantošanas norādes;

b)       2. punktā minēto pārskatu biežumu un datumus;

c)        IT risinājumus, kas jāizmanto 2. punktā minētajiem pārskatiem.

EBI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 1. janvārim.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

384. pants

Lielu riska darījumu ierobežojums

1.        Iestāde neiesaistās riska darījumā — pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 388.–392. pantu, — ar klientu vai ar saistītu klientu grupu, ja darījuma vērtība pārsniedz 25 % no tās atbilstošā kapitāla. Ja klients ir iestāde vai ja saistītu klientu grupā ir viena vai vairākas iestādes, šī vērtība nepārsniedz 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla vai 150 miljonus euro, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka, ar nosacījumu, ka riska darījumu vērtību summa — pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 388.–392. pantu, — ar visiem saistītajiem klientiem, kas nav iestādes, nepārsniedz 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla.

Ja 150 miljoni euro ir vairāk nekā 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla, riska darījuma vērtība — pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 388.–392. pantu, — nepārsniedz saprātīgu ierobežojumu, ņemot vērā iestādes atbilstošo kapitālu. Minēto ierobežojumu nosaka iestāde saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 79. pantā minētajiem politikas virzieniem un procedūrām, lai risinātu un kontrolētu koncentrācijas risku. Šis ierobežojums nepārsniedz 100 % no iestādes atbilstošā kapitāla.

Kompetentās iestādes var noteikt ierobežojumu, kas ir mazāks par 150 miljoniem euro, un par to informē EBI un Komisiju.

1.a      Pēc tam, kad saskaņā ar 388.–392. panta noteikumiem ir ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, iestāde ar neregulētām finanšu sabiedrībām — kā minēts 137. panta 1. punkta 6. apakšpunktā —, neslēdz riska darījumus, kuru kopapjoms pārsniedz 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla vai 150 miljonus euro atkarībā no tā, kura no minētajām summām ir lielāka. Kompetentās iestādes var noteikt arī mazāku ierobežojumu kā 150 miljoni euro un par to informē EBI un Komisiju.

2.        Piemērojot 385. pantu, iestāde vienmēr ievēro attiecīgo ierobežojumu, kas noteikts 1. punktā.

3.        Aktīviem, kurus veido prasījumi pret un citi riska darījumi ar atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, var piemērot tādu pašu režīmu, kāds noteikts 1. punktā.

4.        Šajā pantā noteiktos ierobežojumus var pārsniegt riska darījumiem iestādes tirdzniecības portfelī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        netirdzniecības portfeļa klienta vai attiecīgās klientu grupas riska darījumi nepārsniedz 1. punktā noteikto ierobežojumu, kas aprēķināts, atsaucoties uz pašu atbilstošo kapitālu, tā, lai pārsniegums rodas vienīgi tirdzniecības portfelī,

b)       iestāde atbilst papildu pašu kapitāla prasībai par 1. punktā noteiktā ierobežojuma pārsniegšanu, ko aprēķina saskaņā ar 386. un 387. pantu;

c)        ja kopš brīža, kad pārsniegums parādījies, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas, klientu vai attiecīgo saistītu klientu grupu tirdzniecības portfeļu riska darījumi nedrīkst pārsniegt 500 % no iestādes atbilstošā kapitāla;

d)       visi pārsniegumi, kas pastāv ilgāk par 10 dienām, kopumā nedrīkst pārsniegt 600 % no iestādes atbilstošā kapitāla.

Par katru gadījumu, kad ierobežojums tiek pārsniegts, iestāde nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm par pārsnieguma apmēru un dara zināmu attiecīgā klienta nosaukumu.

385. pants

Atbilstība lielu riska darījumu prasībām

1.        Ja izņēmuma gadījumā riska darījumi pārsniedz 384. panta 1. punktā noteikto ierobežojumu, iestāde par riska darījuma vērtību nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm, kuras, ja apstākļi to pamato, var dot kredītiestādei konkrētu laiku, lai panāktu atbilstību ierobežojumam.

Ja piemēro 384. panta 1. punktā minēto summu 150 miljonu euro apmērā, kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļaut pārsniegt 100 % ierobežojumu attiecībā uz iestādes pašu kapitālu.

2.        Ja saskaņā ar 6. panta 1. punktu iestādei vairs nepiemēro iespēju šajā daļā noteiktos pienākumus izpildīt individuāli vai subkonsolidācijas līmenī vai ja mātes uzņēmumiem dalībvalstī piemēro 8. pantu, ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu riska sadali attiecīgajā grupā.

386. pants

Papildu pašu kapitāla prasību aprēķināšana lieliem riska darījumiem tirdzniecības portfelī

1.        Pārsniegumu, kas minēts 384. panta 4. punkta b) apakšpunktā, aprēķina, izvēloties tos komponentus klienta vai attiecīgās klientu grupas kopējos tirdzniecības riska darījumos, kuri piesaista augstākās specifiskā riska prasības atbilstīgi Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļai un/vai prasības atbilstīgi 293. pantam un Trešās daļas V sadaļai, kuru summa vienāda ar pārsnieguma summu, kas minēta 384. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

2.        Ja pārsniegums nepastāv ilgāk par 10 dienām, papildu kapitāla prasība šiem komponentiem ir 200 % no 1. punktā minētajām prasībām.

3.        Desmit dienas pēc tam, kad pārsniegums parādījies, tā komponentus, ko izvēlas saskaņā ar 1. punktu, ievada 1. tabulas 1. slejas attiecīgajā rindā specifiskā riska prasību augošā secībā atbilstīgi Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļai un/vai 293. pantam un Trešās daļas V sadaļai. Papildu pašu kapitāla prasība ir vienāda ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā un/vai 293. pantā un Trešās daļas V sadaļā minēto specifiskā riska prasību summu šiem komponentiem, ko reizina ar attiecīgo faktoru no 1. tabulas 2. slejas.

1. tabula
1. sleja: pārsniegums (pamatojoties uz atbilstošā kapitāla procentuālo attiecību)	2. sleja: faktori
Līdz 40 %	200 %
No 40 % līdz 60 %	300 %
No 60 % līdz 80 %	400 %
No 80 % līdz 100 %	500 %
No 100 % līdz 250 %	600 %
Virs 250 %	900 %

387. pants

Procedūras, lai novērstu izvairīšanos no papildu pašu kapitāla prasībām

Iestādes tīši neizvairās no 386. pantā noteiktajām papildu pašu kapitāla prasībām, kuras pretējā gadījumā tās piemērotu riska darījumiem, kas pārsniedz 384. panta 1. punktā paredzētos ierobežojumus, ja šīs pozīcijas ir uzturētas ilgāk par 10 dienām, uz laiku minētās pozīcijas nododot citam uzņēmumam neatkarīgi no tā, vai tas pieder tai pašai grupai vai ne, un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai pozīciju uz 10 dienām izslēgtu un izveidotu jaunu riska darījumu.

Iestādes uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par ikvienu pirmajā daļā minēto nodošanu nekavējoties tiek ziņots kompetentajām iestādēm.

388. pants

Atbilstīgi kredītriska mazināšanas paņēmieni

1.        Šīs regulas 389.–392. panta vajadzībām termins „garantija” ietver kredīta atvasinātos instrumentus, kas atzīti saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu un kas nav ar kredītu saistītas parādzīmes.

2.        Ievērojot šā panta 3. punktu, tajos gadījumos, kad saskaņā ar 389.–392. pantu ir atļauta fondētā vai nefondētā kredīta aizsardzība, piemēro nosacījumu, ka ir jāievēro atbilstības prasības un citas prasības, kas ir noteiktas Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā.

3.        Ja iestāde piemēro 390. panta 2. punktu, fondētās kredīta aizsardzības atzīšanai piemēro attiecīgās prasības saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu. Šīs iedaļas vajadzībām kredītiestāde neņem vērā 195. panta 3.–5. punktā minēto nodrošinājumu, ja vien to pieļauj 391. pants.

Iestādes analizē, ciktāl tas iespējams, savus riska darījumus ar nodrošinājuma devējiem, nefondētās kredīta aizsardzības sniedzējiem un pakārtotajiem aktīviem saskaņā ar 379. panta 7. punktu attiecībā uz iespējamu koncentrāciju un vajadzības gadījumā veic pasākumus un ziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei par ikvienu būtisku konstatējumu.

389. pants

Atbrīvojumi

1.        Šādus riska darījumus atbrīvo no 384. panta 1. punkta piemērošanas:

a)        aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām un kam saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu bez nodrošinājuma būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;

b)        aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret starptautiskām organizācijām vai daudzpusējām attīstības bankām un kam saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu bez nodrošinājuma būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;

c)        aktīvu posteņus, kas ir prasījumi, kurus pilnībā garantē centrālās valdības, reģionālās varas iestādes, centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, daudzpusējās attīstības bankas vai valsts sektora struktūras, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, kas sniedz garantiju, saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;

d)        citus riska darījumus, kas ir attiecināmi uz centrālajām valdībām, centrālajām bankām, starptautiskām organizācijām, daudzpusējām attīstības bankām vai valsts sektora struktūrām vai ko tās garantē, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, uz kuru ir attiecināms riska darījums vai kurš to garantē, saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;

e)        aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un citus riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai citus riska darījumus, kurus tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

f)         riska darījumus ar 108. panta 6. punktā vai 108. panta 7. punktā minētajiem darījuma partneriem, ja tiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no 384. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;

g)        aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko nodrošina ar skaidras naudas depozītiem, kurus nogulda aizdevējā iestādē vai iestādē, kas ir aizdevējas iestādes mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums;

h)        aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko nodrošina ar depozītu sertifikātiem, kurus izdod aizdevēja iestāde vai iestāde, kas ir aizdevējas iestādes mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums, un kuri glabājas kādā no tām;

i)         riska darījumus, kas izriet no neizmantotiem kredītiem, kuri ir I pielikumā klasificēti kā zema riska ārpusbilances posteņi, ar nosacījumu, ka ir noslēgts līgums ar klientu vai ar saistītu klientu grupu, kurā noteikts, ka kredītu iespējams izmantot tikai tad, ja ir gūta pārliecība, ka tas neizraisīs 384. panta 1. punktā minētā piemērojamā ierobežojuma pārsniegšanu;

j)         tirdzniecības riska darījumus ar centrālajiem darījuma partneriem un iemaksas centrālo darījuma partneru rezerves fondā;

ja)     aktīvus, kas ir prasījumi pret atzītām biržām un citi riska darījumi ar tām;

k)      riska darījumus ar noguldījumu garantiju sistēmām saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, kuri izriet no šādu shēmu finansēšanas, ja shēmas dalībniecēm iestādēm ir juridisks vai līgumisks pienākums finansēt minēto shēmu.

ka)    šīs regulas 384. panta 1. punktu nepiemēro 2015. gada 31. decembrī vai pirms tam emitētajiem aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi, kurus pilnībā garantē centrālās valdības vai publiskā sektora struktūras un kuriem saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu piešķirta 0 % riska pakāpe, un citiem riska darījumiem, kas ir attiecināmi uz centrālajām valdībām vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē un kam saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu piešķirta 0 % riska pakāpe.

Skaidra nauda, kas saņemta pēc iestādes emitētas ar kredītrisku saistītas parādzīmes, un darījuma partnera aizdevumi vai noguldījumi iestādē vai no iestādes, par kuriem noslēgts Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā paredzētais bilances posteņu savstarpējā ieskaita līgums, attiecināmi uz g) apakšpunkta darbības jomu.

2.        Dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji atbrīvot no 384. panta 1. punkta piemērošanas turpmāk minētos riska darījumus:

a)        segtās obligācijas, kam piemēro 124. panta 1. punkta un 124. panta 2. punkta noteikumus;

b)        aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un citus riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai citus riska darījumus, kurus tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c)        iestādes riska darījumus, arī līdzdalības vai cita veida līdzdalības, ar tās mātes uzņēmumu, citiem šā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem vai saviem meitas uzņēmumiem, ciktāl šie uzņēmumi ir pakļauti konsolidētai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 2002/87/EK vai trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no 384. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;

d)       aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi, arī līdzdalība vai cita veida līdzdalības, ar reģionālajām vai centrālajām kredītiestādēm, ar kurām kredītiestāde ir saistīta tīklā saskaņā ar juridiskām vai tiesību aktu normām un kuras saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par naudas tīrvērtes operācijām tīklā;

e)        aktīvu posteņus, kuri ir prasījumi pret kredītiestādēm un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, kas rodas kredītiestādēm, kuras darbojas ārpus konkurences, sniedzot aizdevumus atbilstīgi likumdošanas programmām vai to statūtiem ar mērķi veicināt konkrētas ekonomikas nozares valdības īstenotā pārraudzībā un ievērojot ierobežojumus šo aizdevumu izlietojumā, ar nosacījumu, ka attiecīgos riska darījumus, kas izriet no šiem aizdevumiem, citas kredītiestādes nodod saņēmējiem, vai aktīvu posteņus, kuri ir prasījumi pret kredītiestādēm un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, kuras darbojas ārpus konkurences, sniedzot aizdevumus atbilstīgi likumdošanas programmām vai to statūtiem ar mērķi veicināt konkrētas ekonomikas nozares valdības īstenotā pārraudzībā un ievērojot ierobežojumus šo aizdevumu izlietojumā, ar nosacījumu, ka attiecīgie riska darījumi izriet no šiem garantētajiem aizdevumiem;

f)        aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret iestādēm un citi riska darījumi ar iestādēm, ar nosacījumu, ka šie riska darījumi nav šādu iestāžu pašu kapitāls, neilgst vairāk kā līdz nākamajai darba dienai un nav denominēti kādā no galvenajām tirdzniecības valūtām;

g)        aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām bankām obligāto rezervju formā, kuras ir šo centrālo banku turējumā, un kas ir denominēti to valstu valūtās;

h)        aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām tiesību aktos noteikto likviditātes prasību formā, kuras ir turējumā kā valdības vērtspapīri, un kas ir denominēti vai finansēti to valstu valūtās, ja, pēc kompetentās iestādes ieskatiem, šo centrālo valdību kredīta novērtējums, kuru veikusi norīkota ĀKNI, ir atbilstīgs ieguldījumu kategorijai;

i)         50 % no vidēja/zema riska ārpusbilances akreditīviem un vidēja/zema riska ārpusbilances neizmantotiem kredītiem, kas minēti I pielikumā, saņemot kompetento iestāžu piekrišanu; 80 % no garantijām, kas nav aizdevumu garantijas, kurām ir juridisks vai regulatīvs pamats un kuras saviem dalībniekiem, pateicoties savstarpējo garantiju shēmām, nodrošina ar kredītiestādes statusu;

j)        tiesību aktos noteiktās garantijas, ko izmanto gadījumos, kad hipotekāro aizdevumu, kuru finansē, emitējot hipotekārās ķīlas zīmes, piešķir hipotekārā kredīta ņēmējam pirms hipotēkas galīgās ierakstīšanas zemesgrāmatā ar nosacījumu, ka garantiju neizmanto, lai mazinātu risku, aprēķinot aktīvu riska svērto vērtību;

▌

2.a      Panta 2. punktā minētās attiecīgās reģionālo varas iestāžu vai pašvaldību garantijas statistiski aprēķina un kategorizē kā neparedzēto izdevumu saistības, kā tas minēts Padomes Direktīvas 2001/85/ES 14. panta 3. punktā. Statistiski aprēķina arī finanšu apjomu, kas attiecas uz konkrētiem garantiju turētājiem. Attiecīgās bankas savos biznesa pārskatos sniedz informāciju par saņemtajām garantijām, kas atbilst iepriekš minētajām kategorijām.

390. pants

Kredītriska mazināšanas paņēmienu izmantošanas ietekmes aprēķināšana

1.        Lai aprēķinātu riska darījuma vērtību saskaņā ar 384. panta 1. punktu, iestāde var izmantot “pilnībā koriģētu riska darījuma vērtību”, ko aprēķina atbilstīgi Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļai, ņemot vērā kredītriska mazināšanu, svārstīguma korekcijas un jebkura veida termiņu nesakritību (turpmāk — E*).

2.        Iestādei, kam atļauts izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un konversijas koeficientus riska darījumu kategorijai saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var atzīt finanšu nodrošinājuma ietekmi, kad tā aprēķina riska darījumu vērtību 384. panta 1. punkta vajadzībām.

Kompetentās iestādes iepriekšējā daļā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde var finanšu nodrošinājuma ietekmi uz saviem riska darījumiem aprēķināt atsevišķi no citiem ar LGD saistītiem aspektiem.

Iestāde šādas procedūras piemēro tā, lai tās aplēses būtu pietiekami atbilstīgas riska darījumu vērtības samazināšanai un atbilstības nodrošināšanai 384. panta noteikumiem.

Ja iestādei ir atļauts izmantot pašu aplēses attiecībā uz finanšu nodrošinājuma ietekmi, iestāde to dara saderīgi ar pieeju, ko izmanto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar šo regulu.

Iestādes, kurām ir atļauts izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un konversijas koeficientus riska darījumu kategorijā saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu un kuras riska darījumu vērtības aprēķināšanai neizmanto šā punkta pirmajā daļā minēto metodi, riska darījumu vērtības aprēķināšanai var izmantot finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi vai 392. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pieeju.

3.        Iestāde, kura izmanto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi vai kurai ir atļauts izmantot šā panta 2. punktā izklāstīto metodi riska darījuma vērtības aprēķināšanai 384. panta 1. punkta vajadzībām, regulāri veic kredītrisku koncentrācijas stresa testus, tostarp attiecībā uz jebkāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību.

Pirmajā daļā minētajos regulārajos stresa testos ņem vērā riskus, ko rada iespējamās tirgus apstākļu izmaiņas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt iestādes pašu kapitāla pietiekamību, un riskus, ko rada nodrošinājuma izmantošana stresa situācijās.

Veiktie stresa testi ir piemēroti un atbilstīgi šādu risku novērtēšanai.

Tajā gadījumā, ja šāds stresa tests uzrāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka par vērtību, kuru būtu atļauts ņemt vērā, attiecīgi izmantojot finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi vai 2. punktā izklāstīto metodi, ir attiecīgi jāsamazina nodrošinājuma vērtība, ko atļauts atzīt riska darījumu vērtības aprēķināšanai 384. panta 1. punkta vajadzībām.

Pirmajā daļā minētās iestādes savā koncentrācijas riska stratēģijā iekļauj:

a)        politikas virzienus un procedūras attiecībā uz riskiem, ko rada termiņu nesakritības starp riska darījumiem un jebkuru kredīta aizsardzību šiem riska darījumiem;

b)        politikas virzienus un procedūras gadījumiem, kad stresa tests uzrāda nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka nekā tā, kura ņemta vērā, izmantojot finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi vai 2. punktā izklāstīto metodi;

c)        politikas virzienus un procedūras attiecībā uz koncentrācijas risku, ko rada kredītriska mazināšanas paņēmienu piemērošana, jo īpaši lieliem netiešiem kredītu riska darījumiem, piemēram, viena emitenta vērtspapīri, kuri pieņemti kā nodrošinājums.

391. pants

Riska darījumi, kas saistīti ar hipotekārajiem kredītiem

1.        Aprēķinot riska darījumu vai jebkuras riska darījuma daļas, ko nodrošina hipotēkas vai mājokļa īpašums, vērtību, iestāde var samazināt riska darījuma vērtību ne vairāk kā par 50 % no attiecīgā mājokļa vērtības, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)        riska darījums ir nodrošināts ar mājokļa hipotēku ▌;

b)        riska darījums attiecas uz nomas darījumu, ar kuru iznomātājs saglabā pilnas īpašumtiesības uz iznomāto mājokli, kamēr nomnieks nav izmantojis izpirkuma tiesības.

Īpašuma vērtību aprēķina, pamatojoties uz piesardzīgiem vērtēšanas standartiem, kas noteikti tiesību aktos, noteikumos vai administratīvos noteikumos. Mājokļa vērtēšanu veic vismaz reizi trijos gados.

Šā punkta vajadzībām piemēro prasības, kas paredzētas 203. pantā un 224. panta 1. punktā.

„Mājokļa īpašums” ir apdzīvojamā platība, kuru īpašnieks apdzīvo vai izīrē.

2.        Aprēķinot riska darījumu vai jebkuras riska darījuma daļas, ko nodrošina hipotēkas vai komerciāls īpašums, vērtību, iestāde var samazināt riska darījuma vērtību ne vairāk kā par 50 % no attiecīgā komerciālā īpašuma vērtības tikai tad, ja attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā komerciālais īpašums atrodas, ļauj saskaņā ar 121. panta nosacījumiem piešķirt 50 % riska pakāpi šādiem riska darījumiem:

a)        riska darījumiem, kas nodrošināti ar biroju vai citu komerciālo telpu hipotēkām ▌;

b)        riska darījumiem, kas saistīti ar īpašuma izpirkumnomas darījumiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām.

Īpašuma vērtību aprēķina, pamatojoties uz piesardzīgiem vērtēšanas standartiem, kas noteikti tiesību aktos, noteikumos vai administratīvos noteikumos.

Neatkarīgu hipotēku pārdošanas un pārpirkšanas gadījumā ķīlas tiesības attiecas uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēkām, uz kurām attiecas ķīlas tiesības, kas stājas spēkā dienā, kad iegādāta attiecīgā neatkarīgā hipotēka. Šā punkta vajadzībām piemēro 203. panta un 224. panta 1. punkta nosacījumus.

Komerciālais īpašums ir pilnībā uzbūvēts, iznomāts un nodrošina atbilstošus īres ienākumus.

392. pants

Aizvietošanas pieeja

1.        Ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas izsniegtu nodrošinājumu, iestāde var:

a)        uzskatīt, ka riska darījuma garantētā daļa ir ar garantijas sniedzēju, nevis ar klientu, ja nenodrošinātajam riska darījumam ar garantijas sniedzēju tiktu piešķirts vienāds vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

b)        uzskatīt, ka riska darījuma daļa, kura ir nodrošināta ar atzītā nodrošinājuma tirgus vērtību, ir ar trešo personu, nevis ar klientu, ja riska darījums ir nodrošināts ar nodrošinājumu un ja nodrošinātajai riska darījuma daļai tiktu piešķirts vienāds vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

Iestāde neizmanto pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pieeju, ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu.

Šīs daļas vajadzībām iestāde var izmantot gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, gan pirmās daļas b) apakšpunktā paredzēto režīmu tikai gadījumos, kad ir atļauts izmantot gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi 87. panta vajadzībām.

2.        Ja iestāde piemēro 1. punkta a) apakšpunktu:

a)        gadījumos, kad galvojums ir denominēts valūtā, kas nav riska darījuma denominācijas valūta, par nodrošinātu uzskatāmo riska darījuma summu aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā paredzētajiem noteikumiem par valūtu nesakritību nefondētajai kredīta aizsardzībai;

b)       nesakritībai starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu piemēro Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā paredzētos noteikumus par termiņu nesakritību;

c)         daļēju nodrošinājumu var atzīt atbilstoši Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā paredzētajam režīmam.

PIEKTĀ DAĻARISKA DARĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ NODOTU KREDĪTRISKU

I sadaļa

Šīs daļas vispārīgie noteikumi

393. pants

Piemērošanas joma

Šīs daļas II un III sadaļu piemēro jauniem vērtspapīrošanas un vajadzības gadījumā segto obligāciju darījumiem, kas veikti, sākot no vai pēc 2011. gada 1. janvāra. Šīs daļas II un III sadaļu jau veiktajiem vērtspapīrošanas un vajadzības gadījumā segto obligāciju darījumiem piemēro pēc 2014. gada 31. decembra, ja pēc šīs dienas tiek pievienoti jauni vai aizstāti bāzes riska darījumi.

II sadaļaPrasības attiecībā uz iestādēm ieguldītājām

394. pants

Emitētāja saglabātā ieinteresētība

1.          Iestādi, izņemot, ja tā rīkojas kā iniciatore, sponsore vai sākotnējā aizdevēja, var pakļaut kredītriskam, ko rada tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfeļa iekļautas vērtspapīrošanas pozīcijas, tikai tad, ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ir nepārprotami informējis iestādi, ka tas pastāvīgi saglabās būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību, kura jebkurā gadījumā nebūs mazāka par 5 %.

Būtiskas tīrās ekonomiskās ieinteresētības 5 % apmērā saglabāšana ir:

a)      saglabāšana vismaz 5 % apmērā no katra ieguldītājiem pārdotā vai nodotā laidiena nominālās vērtības;

b)      gadījumā, ja atjaunojamu riska darījumu vērtspapīro, — iniciatora procenti ne mazāk kā 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālās vērtības;

c)      nejauši izvēlētu riska darījumu uzturēšana, kas atbilst ne mazāk kā 5 % no vērtspapīrojamu riska darījumu summas, ja citā gadījumā šādus riska darījumus nodrošinātu ar vērtspapīrošanu ar nosacījumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits sākumā nav mazāks par 100;

d)      pirmās kārtas zaudējumu laidiena saglabāšana un, ja vajadzīgs, citu laidienu, kuriem ir līdzīgs vai augstāks riska profils nekā ieguldītājiem piešķirtajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru derīguma termiņš nebeidzas pirms ieguldītājiem piešķirto vai pārdoto laidienu termiņa, lai kopumā saglabāšana būtu ne mazāka par 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālās vērtības;

Tīro ekonomisko ieinteresētību mēra darbības sākumā un pastāvīgi uztur. Tīro ekonomisko ieinteresētību, ieskaitot saglabātās pozīcijas, ieinteresētību vai riska darījumus, neietekmē kredītriska mazināšana, citas īsās pozīcijas vai citi riska ierobežošanas veidi, un to nepārdod. Tīro ekonomisko ieinteresētību nosaka pēc ārpusbilances posteņu nosacītās vērtības.

Saglabāšanas prasības attiecībā uz vērtspapīrošanu nedrīkst piemērot vairākkārtēji.

2.        Ja ES mātes uzņēmums, kas ir kredītiestāde vai kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai viens no tā meitas uzņēmumiem kā iniciators vai sponsors vērtspapīro riska darījumus no vairākām kredītiestādēm, ieguldījumu sabiedrībām vai citām finanšu iestādēm, kuras tiek konsolidēti uzraudzītas, 1. punktā minēto prasību var nodrošināt, pamatojoties uz attiecīgā ES mātes uzņēmuma, kas ir kredītiestāde vai kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, konsolidēto finanšu stāvokli.

Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai finanšu iestādes, kuras veica vērtspapīrošanas riska darījumus, ir apņēmušās izpildīt 397. pantā minētās prasības un laikus sniegt iniciatoram vai sponsoram un ES mātes uzņēmumam, kas ir iestāde vai kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, informāciju, kura nepieciešama, lai izpildītu 398. pantā minētās prasības.

3.        Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja vērtspapīrotie riska darījumi ir prasījumi vai iespējamie prasījumi pret turpmāk minētajām struktūrām vai riska darījumi, ko kopumā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantējušas turpmāk minētās struktūras:

a)        centrālās valdības vai centrālās bankas;

b)        dalībvalsts reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai valsts sektora struktūras;

c)        iestādes, kurām saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir piešķirts 50 % vai mazāka riska pakāpe;

d)        daudzpusējās attīstības bankas.

4.        Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a)        darījumiem, kuri pamatojas uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, ja pamatā esošās atsauces vienības ir identas tām, kas veido biržā plaši tirgotu vienību indeksu, vai ja tās ir citi biržā tirgoti vērtspapīri, kuri nav vērtspapīrošanas pozīcijas;

b)        sindicētiem aizdevumiem, pārpirktiem debitoru parādiem vai kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem, ja šos instrumentus neizmanto, lai strukturētu un/vai ierobežotu vērtspapīrošanu, uz ko attiecas 1. punkts;

ba)      līdz 2017. gada 31. decembrim sindicēto aizdevumu pozīcijas, kurās aizdevuma ņēmējs ir ar finansēm nesaistīta sabiedrība, kura minēta EMIR regulas xx. pantā [ieraksta PB] un uz kuru attiecas nodrošinātās kredītsaistības, un aizdevuma ņēmējs pieteicies uz sindicēto aizdevumu pirms 2008. gada 30. jūnija vai sindicētais aizdevums ir ar nodrošinātajām kredītsaistībām saistīta aizdevuma pārfinansējums, un aizdevuma ņēmējs pieteicies uz sākotnējo aizdevumu pirms 2008. gada 30. jūnija, ja nodrošinātās kredītsaistības nepaaugstina aizdevuma ņēmēja darījumu risku un pārfinansējums nepieļauj aizdevuma ņēmēja kopējā parāda pieaugumu pārfinansēšanas laikā.

395. pants

Uzticamības pārbaude

1.        Pirms un attiecīgos gadījumos pēc ieguldījumu veikšanas iestādes spēj par katru no to atsevišķajām vērtspapīrošanas pozīcijām kompetentajām iestādēm pierādīt, ka tām ir vispusīga un pamatīga izpratne par turpmāk minētajiem jautājumiem un ir īstenota oficiāla politika un procedūras, kas atbilst to tirdzniecības portfelim un darījumiem netirdzniecības portfeļa, kā arī kas ir proporcionālas to riska profilam attiecībā uz ieguldījumiem vērtspapīrotās pozīcijās, lai tos analizētu un reģistrētu:

a)          informācija, ko saskaņā ar 394. panta 1. punktu atklājuši iniciatori vai sponsori, lai precizētu tīro ekonomisko ieinteresētību, kuru tie pastāvīgi saglabā attiecībā uz vērtspapīrošanu;

b)          atsevišķu vērtspapīrošanas pozīciju riska raksturīgās iezīmes;

c)          riska raksturīgās iezīmes riska darījumiem, kas ir pamatā vērtspapīrošanas pozīcijām;

d)          iniciatoru vai sponsoru reputācija un zaudējumu pieredze saistībā ar agrāk veiktu vērtspapīrošanu attiecīgajā to riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz vērtspapīrošanas pozīciju;

e)          iniciatoru vai sponsoru vai to aģentu vai padomdevēju apliecinājumi un informācija par to uzticamības pārbaudi attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kvalitāti un attiecīgā gadījumā attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu nodrošinājuma kvalitāti;

f)           attiecīgā gadījumā metodika un koncepcijas, uz ko pamatojas vērtspapīroto riska darījumu nodrošinājuma vērtēšana, un iniciatora vai sponsora īstenotā politika, lai nodrošinātu vērtētāja neatkarību;

g)          vērtspapīrošanas visas strukturālās iezīmes, kas iestādē var būtiski ietekmēt rezultātus saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām.

Iestādes regulāri veic pašas savus stresa testus atbilstīgi to vērtspapīrošanas pozīcijām. Šajā nolūkā iestādes var paļauties uz ĀKNI izstrādātiem finanšu modeļiem ar nosacījumu, ka iestādes var pēc pieprasījuma pierādīt, ka tās piemēroja pienācīgu rūpību, pirms veica ieguldījumus, lai apstiprinātu attiecīgos modeļos un to izveidē izmantotos pieņēmumus, kā arī lai izprastu attiecīgo metodiku, pieņēmumus un rezultātus.

2.        Iestādes, izņemot, ja tās rīkojas kā iniciatori, sponsori vai sākotnējie aizdevēji, izveido formālas procedūras, kas atbilst to tirdzniecības portfelim un darījumiem netirdzniecības portfeļa un kas ir proporcionālas riska profilam, kurš attiecas uz to ieguldījumiem vērtspapīrotās pozīcijās, lai pastāvīgi un laikus uzraudzītu informāciju par izpildes rādītājiem saistībā ar riska darījumiem, kas ir pamatā vērtspapīrošanas pozīcijām. Attiecīgā gadījumā tā ietver riska darījuma veidu, to aizdevumu procentuālo attiecību, kuru termiņš nokavēts par 30, 60 un 90 dienām, saistību nepildīšanas līmeni, avansa maksājumu līmeni, aizdevumus, kam zaudētas tiesības ieķīlātā īpašuma izpirkšanai, nodrošinājuma veidu un izmantojumu un kredītvērtējumu vai citu kredītspējas mērījumu biežuma sadalījumu pa bāzes riska darījumiem, nozaru un ģeogrāfisko diversifikāciju, aizdevuma un vērtības attiecības biežuma sadalījumu pa intervāliem, kas veicina pienācīgu jutīguma analīzi. Ja bāzes riska darījumi paši ir vērtspapīrošanas pozīcijas, iestādēm ir šajā daļā norādītā informācija — ne tikai par pakārtotajiem vērtspapīrošanas laidieniem, piemēram, emitenta vārdu un kredīta kvalitāti, bet arī par kopējo fondu, kuri saistīti ar šiem vērtspapīrošanas laidieniem, raksturīgajām iezīmēm un izpildes rādītājiem.

Iestādēm ir pamatīga izpratne par visām tādu vērtspapīrošanas darījumu strukturālajām iezīmēm, kuri varētu būtiski ietekmēt to riska darījumu izpildes rezultātus, piemēram, „līgumsaistību ūdenskritums” un ar „ūdenskritumu” saistīti katalizatori, kredītu uzlabojumi, likviditātes uzlabojumi, tirgus vērtības katalizatori un konkrētam darījumam specifisku saistību nepildīšanas definīcija.

2.a        Šā panta nosacījumi attiecīgā gadījumā ir piemērojami arī segtajām obligācijām. Iestādes, kuras izdod segtās obligācijas, nodrošina, ka ieguldītāji un potenciālie ieguldītāji saņem visu informāciju, kas nepieciešama šā panta nosacījumu ievērošanai.

396. pants

Papildu riska pakāpe

Ja, no kāda būtiska aspekta raugoties, iestādes nolaidības vai bezdarbības dēļ nav izpildītas 394. vai 395. panta prasības, kompetentās iestādes nosaka proporcionālu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība — 1250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar 240. panta 6. punktu vai 326. panta 3. punktu. Papildu riska pakāpi pakāpeniski palielina ar katru nākamo reizi, kad ir pārkāpti uzticamības pārbaudes noteikumi.

Kompetentās iestādes ņem vērā 394. panta 3. punktā minētos atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem vērtspapīrošanas darījumiem, samazinot riska pakāpi, ko pretējā gadījumā tās saskaņā ar šo pantu piemērotu tādai vērtspapīrošanai, uz kuru attiecas 394. panta 3. punkts.

III sadaļaPrasības attiecībā uz iestādēm sponsorēm un iestādēm iniciatorēm

397. pants

Kredītu piešķiršanas kritēriji

Iestādes sponsores un iestādes iniciatores saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 77. panta prasībām vērtspapīrošanas riska darījumiem piemēro tos pašus pamatotos un precīzi definētos kredīta piešķiršanas kritērijus, ko tās piemēro riska darījumiem, kuriem jābūt pašu iestāžu portfelī. Šajā nolūkā iestādes sponsores un iestādes iniciatores piemēro tos pašus procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgā gadījumā to grozījumiem, atjaunošanai un refinansēšanai. Iestādes arī piemēro tos pašus analīzes standartus attiecībā uz ieguldījumiem vai parakstīšanu saistībā ar vērtspapīrošanas laidieniem, kas nopirkti no trešām personām, neatkarīgi no tā, vai šādi ieguldījumi vai parakstīšana jātur to tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī.

Ja nav izpildītas šā panta pirmās daļas prasības, iestāde iniciatore nepiemēro 240. panta 1. punktu un šai iestādei iniciatorei nav atļauts vērtspapīrotos riska darījumus svītrot no tās kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šo regulu.

398. pants

Informācijas paziņošana ieguldītājiem

Iestādes sponsores un iestādes iniciatores paziņo ieguldītājiem informāciju par 394. pantā paredzētās apņemšanās līmeni uzturēt tīro ekonomisko ieinteresētību saistībā ar vērtspapīrošanu. Iestādes sponsores un iestādes iniciatores nodrošina, ka iespējamiem ieguldītājiem ir viegli pieejami visi būtiski svarīgie dati par kredīta kvalitāti un atsevišķu attiecīgo riska darījumu rezultātiem, naudas plūsmām un vērtspapīrošanas riska darījuma nodrošinājumu, kā arī tāda informācija, kas nepieciešama, lai uz tās pamata veiktu vispusīgus stresa testus par naudas plūsmām un bāzes riska darījumu nodrošinājuma vērtībām. Minētajā nolūkā „būtiski svarīgos datus” nosaka tajā dienā, kad veic vērtspapīrošanu, un attiecīgā gadījumā vērtspapīrošanas iezīmju dēļ – arī pēc minētās dienas.

399. pants

Vienots piemērošanas nosacījums

1.        EBI reizi gadā Komisijai iesniedz pārskatu par kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu iestāžu atbilstību II un III sadaļas prasībām.

2.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai veicinātu uzraudzības prakšu konverģenci saistībā ar 394.–398. pantu, ieskaitot arī pasākumus, kas jāpiemēro uzticamības pārbaudes un riska pārvaldības pienākumu pārkāpuma gadījumā.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

SESTĀ DAĻALIKVIDITĀTE

I sadaļa

Definīcijas un likviditātes seguma prasība

400. pants

Definīcijas

Šajā daļā piemēro šādas definīcijas:

1)        „finanšu klients” ir klients, kas kā savu galveno uzņēmējdarbības aktivitāti veic vienu vai vairākas no Direktīvas [ieraksta PB] I pielikumā uzskaitītajām darbībām vai kas ir kāda no turpmāk nosauktajām struktūrām:

a)        kredītiestāde;

b)        ieguldījumu sabiedrība;

c)        SSPE;

d)        KIU;

e)        noteikta termiņa ieguldījumu shēma,

f)         apdrošināšanas sabiedrība;

g)        finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība.

2)        „privātpersonu vai MVU noguldījumi” ir saistības pret fizisku personu vai mazu un vidēju uzņēmumu, ja šis mazais un vidējais uzņēmums ietilpst privātpersonu vai MVU riska darījumu kategorijā atbilstoši standartizētajai vai IRB pieejai kredītriskam, vai saistības pret uzņēmumu, kuram ir tiesības uz 148. panta 4. punktā minēto režīmu.

401. pants

Likviditātes seguma prasība

1.          Iestāžu turējumā vienmēr ir likvīdi aktīvi, kuru vērtību summa atbilst vai ir lielāka par likviditātes ienākošajām naudas plūsmām, no kā atņem ienākošās likviditātes naudas plūsmas stresa apstākļos, lai nodrošinātu, ka iestādes uztur likviditātes rezervju līmeņus, kas ir atbilstīgi, lai risinātu jebkādu nelīdzsvarotību starp likviditātes ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām smaga stresa apstākļos 30 dienu laikā.

2.          Iestādes neuzskaita divreiz likviditātes ienākošās naudas plūsmas un likvīdus aktīvus.

3.          Iestādes var izmantot 1. punktā minētos likvīdos aktīvus, lai pildītu savas saistības stresa apstākļos, kā norādīts 402. pantā.

4.          Šīs nodaļas II sadaļā paredzētos noteikumus piemēro tikai 403. pantā izklāstīto pārskatu sniegšanas pienākumu noteikšanai.

4.a      Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest valsts noteikumus likviditātes prasību jomā, kamēr Savienībā nav noteikti un ieviesti saistoši likviditātes prasību obligātie standarti.

401.a pants

Stabila finansējuma prasība

1.        Iestādes vienmēr nodrošina ilgtermiņa finansējuma prasību pienācīgu izpildi, izmantojot dažādus stabila finansējuma instrumentus, lai gan normālos, gan stresa apstākļos pienācīgi izpildītu ilgtermiņa finansējuma prasības.

Lai izpildītu šo prasību, iestādes piesardzīgi novērtē aktīvu apjomu, kuru nedrīkst pārvērst naudā ar tirdzniecības starpniecību vai ilgstoši izmantot kā garantēta aizņēmuma nodrošinājumu vienu gadu ilga specifiska un sistemātiska tirgus stresa apstākļos, un uztur vismaz līdzvērtīgu stabila finansējuma apjomu ar efektīvu atmaksas termiņu, kas ir piesardzīgi noteikts, lai tādos pašos stresa apstākļos būtu ilgāks par vienu gadu.

2.        Iestādes pilda finansēšanas plānu, kurā noteikts uzņēmējdarbības kārtējais finansējums un finansējums neparedzētiem gadījumiem, ietverot instrumentus, atmaksas termiņus un finansējuma avotus, ar kuriem iestādes var efektīvi finansēt 1. punktā minētos aktīvus.

3.        Trešajā sadaļā paredzētos noteikumus piemēro tikai 403. pantā izklāstīto pārskatu sniegšanas pienākumu noteikšanai.

402. pants

Atbilstība likviditātes prasībām

Ja ▌ir paredzams, ka iestāde nepildīs 401. panta 1. punktā un 401.a panta 1. punktā noteiktās prasības, tā nekavējoties informē kompetentās iestādes, kā arī bez nevajadzīgas kavēšanās iesniedz kompetentajām iestādēm plānu, kā laikus atjaunot atbilstību 401. pantam un 401.a panta 1. punktam. Kamēr šāda atbilstība nav atjaunota, kredītiestāde ik dienu līdz katras darba dienas beigām ziņo par posteņiem, ja kompetentā iestāde neatļauj to darīt retāk un ar ilgāku kavēšanos. Šādas atļaujas kompetentās iestādes piešķir, vienīgi pamatojoties uz kredītiestādes individuālo situāciju un ņemot vērā iestādes darbību apmēru un sarežģītību. Tās uzrauga atbilstības atjaunošanas plāna īstenošanu un attiecīgā gadījumā pieprasa laicīgāku atjaunošanu.

403. pants

Pārskatu sniegšanas pienākums un pārskatu formāts

1.         Iestādes kompetentajām iestādēm ziņo par II un III sadaļā minētajiem posteņiem un to komponentiem, tai skaitā par savu likvīdo aktīvu sastāvu saskaņā ar 404. pantu, šajos ziņojumos izmantojot tās dalībvalsts valūtu, kurā tās atrodas. Pārskatus sniedz vismaz reizi mēnesī attiecībā uz II sadaļā paredzēto prasību un vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz III sadaļā minētajiem posteņiem.

Kompetentās iestādes atļauj pārskatus sniegt retāk vai ar ilgāku kavēšanos, tikai pamatojoties uz kredītiestādes individuālo situāciju. Tās uzrauga šajā pantā minētā atjaunošanas plāna īstenošanu un, ja tas ir atbilstīgi, pieprasa laicīgāku atjaunošanu, nekā ir noteikts plānā.

2.        Iestāde kompetentajai iestādei paziņo par 1. punktā minētajiem posteņiem šajā valūtā, ja tai ir:

a)        kopējās saistības piecu vai vairāk procentu apmērā no iestādes vai likviditātes apakšgrupas kopējām saistībām valūtā, kas nav 1. punktā noteiktā ziņošanai izmantojamā valūta, vai

b)        būtiska filiāle, kā noteikts Direktīvas [ieraksta PB] 52. pantā, uzņēmējā dalībvalstī, kura izmanto valūtu, kas nav 1. punktā noteiktā ziņošanai izmantojamā valūta.

3.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)        vienotus formātus un ar tiem saistītās norādes par pārskatu sniegšanu, kā arī pārskatu regularitāti, datumiem un kavējumiem; pārskatu formāti un regularitāte ir samērīga ar dažādu iestāžu darbību būtību, apjomu un sarežģītību, kā arī ietver pārskatus, ko paredz saskaņā ar 1. un 2. punktu;

b)        vajadzīgo papildu likviditātes uzraudzības metriku, lai kompetentās iestādes varētu iegūt vispusīgu skatījumu par likviditātes riska profilu, un šāda rādītāju sistēma ir samērīga ar iestādes darbības būtību, apjomu un sarežģītību;

c)        IT risinājumu, kas jāizmanto šādu pārskatu sniegšanai, lai nodrošinātu tiešu un tūlītēju elektronisko piekļuvi iestādes pārskatiem, kad to paredz Direktīva [ieraksta PB] un šī regula.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.

4.        Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma nodrošina uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un valsts centrālajai bankai, kā arī EBI tiešu un tūlītēju elektronisko piekļuvi atsevišķiem pārskatiem saskaņā ar šo pantu.

5.        Kompetentās iestādes, kas īsteno konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 107. pantu, pēc pieprasījuma nodrošina turpmāk nosauktajām iestādēm tiešu un tūlītēju elektronisko piekļuvi pārskatiem, kurus iestāde iesniegusi saskaņā ar šo pantu:

a)        tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un valsts centrālajai bankai, kurā atrodas mātes uzņēmuma meitas uzņēmumu filiāles vai iestādes, ko kontrolē tas pats mātes uzņēmums, kurš ir finanšu kontrolakciju sabiedrība;

b)        kompetentajām iestādēm, kas ir izsniegušas atļauju mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem vai iestādēm, kuras kontrolē tas pats mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, un tās pašas dalībvalsts valsts centrālā banka;

c)        EBI;

d)        ECB.

6.        Kompetentās iestādes, kuras ir izsniegušas atļauju iestādei, kas ir mātes uzņēmuma vai mātes uzņēmuma, kurš ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitas uzņēmums, pēc pieprasījuma nodrošina kompetentajām iestādēm, kas īsteno konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 106. pantu, tās dalībvalsts centrālajai bankai, kurā iestādei ir piešķirta atļauja, un EBI tiešu un tūlītēju elektronisko piekļuvi visiem pārskatiem, ko iestāde iesniegusi saskaņā ar 3. punktā minēto vienoto formātu.

6.a      Mātes uzņēmumiem Savienībā, to meitas uzņēmumiem un konsolidētajām apakšgrupām, kas ietilpst tajā pašā pārrobežu grupā, piemēro vienotu saskaņotu ziņošanas sistēmu attiecībā uz ziņošanu izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Kamēr EBI nav izdevusi saskaņotu ziņošanas noteikumu kopumu atbilstoši 3. punktam, konsolidējošā uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, kas atbild par mātes uzņēmuma meitas uzņēmumu apakšgrupu uzraudzību, paziņo par šo ziņošanas sistēmu mātes uzņēmumiem un pārējām kompetentajām iestādēm.

404. pants

Pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem

1.        Iestādes iekļauj pārskatos turpmāk nosauktos elementus kā likvīdus aktīvu, ja vien tos neizslēdz saskaņā ar 2. punktu, un tikai tad, ja likvīdie aktīvi atbilst 3. punkta nosacījumiem:

a)        skaidru naudu un noguldījumus centrālajās bankās, ciktāl šos noguldījumus var izmantot stresa periodā;

b)        pārvedamus aktīvus, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredīta kvalitāte;

c)        pārvedamus aktīvus, kas ir prasījumi pret dalībvalsts, fiskāli autonoma reģiona ar tiesībām uzlikt un vākt nodokļus, vai trešās valsts centrālo valdību vai ko garantē šāda centrālā valdība, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī saskaras ar likviditātes risku, kuru tā sedz, pateicoties tam, ka tās turējumā ir šie likvīdie aktīvi, kurus garantē centrālās bankas, necentralizētas valsts sektora struktūras, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija un daudzpusējas attīstības bankas;

d)        pārvedamus aktīvus, kam ir augsta likviditāte un kredīta kvalitāte.

da)      kredīta pakalpojumus, ko piešķir centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku;

db)      valsts garantētus banku parādus;

dc)       ja kredītiestāde ir iesaistīta tīklā saskaņā ar likumiskām vai statūtos paredzētām normām — kredītiestāžu depozītus, juridisko vai tiesību aktu normās paredzētos minimālos depozītus un citu likvīdo finansējumu, kas pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 108. panta 7. punktā minētā tīkla locekles;

dd)      pārvedamus aktīvus, kas ir prasījumi pret centrālo valdību vai centrālajām bankām vai ko garantē centrālā valdība vai centrālās bankas, kuri ir izdoti vietējā valūtā un kurus centrālā valdība vai centrālā banka ir garantējusi valūtā, kurā noticis darījums saistībā ar likviditātes risku, tādā apmērā, ka šādu parādu turējums atbilst likviditātes vajadzībām, ko rada bankas darbības šajā trešajā valstī.

Kamēr nav pieņemta vienota definīcija saskaņā ar 481. panta 2. punktu par augstu un ārkārtīgi augstu likviditāti un kredīta kvalitāti, iestādes pašas nosaka attiecīgajā valūtā pārvedamus aktīvus, kam attiecīgi ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredīta kvalitāte. Līdz vienotas definīcijas pieņemšanai kompetentās iestādes var, ņemot vērā 481. panta 2. punktā uzskaitītos kritērijus, sniegt vispārējas norādes, ko iestādes ievēro, nosakot aktīvus, kuriem ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredīta kvalitāte. Ja šādu norāžu nav, iestādes šajā nolūkā izmanto pārredzamus un objektīvus kritērijus, tai skaitā dažus vai visus no 481. panta 2. punktā uzskaitītajiem kritērijiem.

2.        Par likvīdiem aktīviem neuzskata:

a)        aktīvus, ko emitējusi kredītiestāde vai SSPE, ja tie neatbilst kādam no šiem nosacījumiem:

i)         tie ir obligācijas, kam piemērojams 124. panta 3. vai 4. punktā noteiktais režīms, vai ar aktīviem nodrošināti instrumenti ar visaugstāko kredīta kvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 481. pantu,

ii)        tie ir obligācijas, kas noteiktas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav i) daļā minētās obligācijas,

iii)        kredītiestādi ir reģistrējusi un sponsorē dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība un tās pienākums ir aizsargāt šīs iestādes ekonomisko pamatu un saglabāt tās rentabilitāti visā darbības laikā; vai arī aktīvu pilnībā garantē šī valdība vai pašvaldība; un aktīvu izmanto tikai, lai veicinātu šīs valdības vai pašvaldības valsts politikas mērķus bez konkurences un nevis peļņas nolūkā;

aa)      aktīvi, ko iestāde iegūst papildus no nodrošinātiem aizdevumiem un ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, kā noteikts 188. pantā;

b)        aktīvus, ko emitējusi kāda no šīm struktūrām:

i)         ieguldījumu sabiedrība,

ii)        apdrošināšanas sabiedrība,

iii)        finanšu kontrolakciju sabiedrība,

iv)       jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība,

v)        jebkura cita sabiedrība, kas kā savu galveno uzņēmējdarbības aktivitāti veic vienu vai vairākas no Direktīvas [ieraksta PB] I pielikumā uzskaitītajām darbībām.

3.        Iestādes savos pārskatos uzrāda aktīvus par likvīdiem aktīviem tikai tad, ja tie atbilst a) apakšpunkta nosacījumam un vismaz diviem no b) c), d) un e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

-a)       tie nav ieķīlāti;

a)        tos nav emitējusi iestāde pati vai tās mātes uzņēmums vai meitas uzņēmumi, vai cits meitas uzņēmums vai tā mātes uzņēmums, vai mātes uzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība;

b)        tie ir atbilstīgi, lai tos standarta likviditātes operācijām izmantotu dalībvalsts centrālā banka vai, ja likvīdos aktīvus tur, lai nodrošinātu likviditātes izejošās naudas plūsmas trešās valsts valūtā, šīs trešās valsts centrālā banka;

c)        par to cenu parasti vienojas tirgus dalībnieki un to var viegli novērot regulētā tirgū, vai arī to cenu var noteikt, piemērojot formulu, ko var viegli aprēķināt, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem, un kas nav atkarīga no spēcīgiem pieņēmumiem, kā tas ir raksturīgi strukturētu vai eksotisku produktu gadījumā;

d)        tie ir iekļauti atzītas biržas sarakstā;

e)        tie ir tirgojami aktīvos tiešos darījumos vai ar vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu apstiprinātos atpirkuma tirgos ar lielu skaitu dažādu tirgus dalībnieku, lielu tirdzniecības apjomu, kā arī tirgus apmēru un dziļumu. Šie kritēriji katram tirgum ir jānosaka atsevišķi.

Šā punkta c), d) un e) apakšpunktā paredzētos nosacījumus nepiemēro 1. punkta da) apakšpunktā minētajiem aktīviem.

Šā punkta b) apakšpunkta nosacījumu nepiemēro tādu likvīdu aktīvu gadījumā, ko tur, lai nodrošinātu likviditātes plūsmas valūtā, kurā ir ārkārtīgi šaura centrālās bankas atbilstības definīcija. Ja likvīdie aktīvi ir trešo valstu valūtā, šo izņēmumu piemēro; un to piemēro tikai tad, ja trešās valsts kompetentās iestādes piemēro tādu pašu vai līdzvērtīgu izņēmumu ▌.

4.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, uzskaitot valūtas, kas atbilst 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota ieviest pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehnisko standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru.

Pirms iepriekšējā daļā minēto tehnisko standartu stāšanās spēkā iestādes var turpināt piemērot pirmajā daļā noteikto režīmu, ja kompetentās iestādes ir šādu režīmu piemērojušas pirms 2013. gada 1. janvāra.

5.        Akcijas vai ieguldījumu apliecības KIU var uzskatīt par likvīdiem aktīviem līdz maksimālajai summai 500 miljonu euro apmērā no 406. panta 1. punktā minēto akciju vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtības atzīmes ar nosacījumu, ka ir izpildītas 127. panta 3. punkta prasības un ka KIU — papildus atvasinātajiem finanšu instrumentiem, lai mazinātu procentu likmes, ▌kredīta vai valūtas risku — iegulda tikai likvīdos aktīvos, kā minēts 1. punktā. Tas, ka KIU izmanto (vai var izmantot) atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu atļauto ieguldījumu riskus, nemazina šā KIU atbilstību kritērijiem. Ja KIU pēc aprēķiniem iegulda vairāk nekā 25 % no saviem līdzekļiem aktīvos, kas nav likvīdi aktīvi saskaņā ar 406. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai ja tā akciju vai vienību vērtību nav regulāri noteikušas tirgū 406. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās trešās personas un kompetentā iestāde neatzīst iestādes noteikto iekšējo metodi šādai novērtēšanai, kā minēts 406. panta 3. punkta ievaddaļā, akcijas vai ieguldījumu apliecības šajā KIU neuzskata par likvīdiem aktīviem.

6.        Ja likvīds aktīvs vairs neatbilst 1. punktam, iestāde tomēr var turpināt to uzskatīt par likvīdu aktīvu uz papildu 30 kalendārajām dienām. Ja likvīds aktīvs kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā vairs neatbilst 5. punktā noteiktajām prasībām, to tomēr var turpināt uzskatīt par likvīdu aktīvu vēl papildu 30 dienas, ja šie aktīvi nepārsniedz 10 % no KIU aktīviem.

405. pants

Operacionālās prasības attiecībā uz ieguldījumiem likvīdos aktīvos

Iestāde pārskatos uzrāda ieguldījumus likvīdos aktīvos pie likvīdiem aktīviem tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)        tie ir pietiekami diversificēti;

b)        ne mazāk kā 40 % no likvīdajiem aktīviem, ko šī iestāde uzrāda pārskatā, ir 404. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā minētie aktīvi; aktīvi, ko iestāde ir parādā, kas ir jāatmaksā vai kas ir izpērkami 30 kalendāro dienu laikā, netiek ietverti minētajos 40 %, ja šie aktīvi nav iegūti pret nodrošinājumu, kurš arī ir atbilstīgs saskaņā ar 404. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktu;

c)        tie ir juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā laikā nākamo 30 dienu periodā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešo pārdošanu vai vienkāršus līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu apstiprinātā atpirkšanas darījumu tirgū, lai nodrošinātu aktuālās finansiālās saistības; šīs regulas 404. panta 1. punktā minētos likvīdos aktīvus, kas tiek turēti trešās valstīs, kurās pastāv pārskaitījumu ierobežojumi, vai kas ir denominēti nekonvertējamās valūtās, uzskata par pieejamiem, ciktāl tie atbilst plūsmām attiecīgajā trešā valstī vai valūtā, izņemot gadījumu, ja iestāde spēj kompetentajām iestādēm pierādīt, ka tā ir veikusi pietiekamus attiecīgā valūtas riska ierobežošanas pasākumus;

d)        likvīdos aktīvus kontrolē likviditātes pārvaldības funkcija;

e)        daļu likvīdo aktīvu — izņemot tos, kas minēti 404. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, — regulāri un vismaz reizi gadā likvidē, izmantojot tiešo pārdošanu vai vienkāršus līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu apstiprinātos atpirkšanas darījumu tirgos, šādiem nolūkiem:

i)         lai pārbaudītu piekļuvi likviditātei,

ii)         lai pārbaudītu iestādes procesu efektivitāti šo aktīvu likvidēšanai,

iii)        lai pārbaudītu šo aktīvu atbilstību,

iv)        lai maksimāli samazinātu negatīvu vēstījumu risku stresa periodā;

f)         ar aktīviem saistītos cenas riskus var ierobežot, taču likvīdajiem aktīviem piemēro atbilstīgus iekšējos pasākumus, kas nodrošina, ka vajadzības gadījumā tie ir tūlītēji pieejami kases darbībām;

g)        likvīdo aktīvu denominācija atbilst likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pēc valūtām pēc ierobežoto likviditātes ienākošo naudas plūsmu atskaitīšanas.

EBI var mainīt procentuālās attiecības 405. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 406. pantā, 407. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 409. panta 1. punktā, 409. panta 2. punktā un 410. pantā, 411. pantā, 412. pantā un 413. pantā saskaņā ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izdotajiem ieteikumiem.

406. pants

Likvīdu aktīvu novērtēšana

1.        Likvīda aktīva vērtība, kas jāietver pārskatā, ir tā tirgus vērtība, piemērojot atbilstīgus diskontus, kuri atspoguļo vismaz ilgumu, kredītrisku un likviditātes risku, kā arī raksturīgos repo diskontus vispārējas tirgus stresa periodos. Diskonti nav mazāki par 15 % aktīviem, kas minēti 404. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Ja iestāde ierobežo ar aktīvu saistīto cenas risku, tā ņem vērā skaidras naudas plūsmu, kas izriet no riska ierobežošanas iespējamās slēgšanas.

2.        Akcijām un ieguldījumu apliecībām KIU, kā minēts 404. panta 4. punktā, piemēro diskontus, caurskatot pakārtotos aktīvus:

a)        0 % aktīviem, kas minēti 404. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)        5 % aktīviem, kas minēti 404. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;

c)        20 % aktīviem, kas minēti 404. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

„Caurskatīšanas” pieeju piemēro šādi:

a)        ja iestādei ir zināms par KIU pamatā esošiem riska darījumiem, tā var caurskatīt šos bāzes riska darījumus, lai uz tiem attiecinātu 404. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktu;

b)        ja iestādei nav zināms par KIU bāzes riska darījumiem, tā pieņem, ka KIU dilstošā secībā iegulda tā pilnvarojumā atļauto maksimālo apmēru aktīvu kategorijās, kas minētas 404. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums.

3.        Iestādes izstrādā stingru metodiku un procedūras akciju un ieguldījumu apliecību KIU tirgus vērtības un diskontu aprēķināšanai. Tikai tad, ja tās pēc kompetentās iestādes ieskatiem var pietiekamā mērā pierādīt, ka riska būtiskuma pakāpe nav samērīga ar prasību izstrādāt pašām savu metodiku, iestādes var uzdot turpmāk minētajām trešām personām aprēķināt akciju un ieguldījumu apliecību KIU diskontus saskaņā ar 2. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītajām metodēm un sniegt pārskatus par tām:

a)      KIU noguldījumu iestādei, ja KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus noguldījumus veic savā noguldījumu iestādē;

b)     pārējo KIU gadījumā — KIU pārvaldības uzņēmumam ar nosacījumu, ka KIU pārvaldības uzņēmums atbilst 127. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Noguldījumu iestādes vai KIU pārvaldības uzņēmuma aprēķinu pareizību apstiprina ārējais revidents.

407. pants

Valūtas, kurās likvīdu aktīvu pieejamība ir ierobežota

1.        EBI novērtē 404. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto likvīdo aktīvu pieejamību iestādēm valūtās, kas ir būtiskas ES iestādēm.

2.        Ja pamatotās vajadzības pēc likvīdiem aktīviem, ņemot vērā 401. pantā noteikto prasību, pārsniedz šo likvīdu pieejamību kādā valūtā, piemēro vienu vai vairākus no šādiem izņēmumiem:

a)        neskarot 405. panta b) apakšpunktu, 404. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā minēto aktīvu procentuālā daļa likvīdajos aktīvos, par kuriem šī iestāde sniedz pārskatu, var būt mazāka par 60 %;

b)       neskarot 405. panta g) apakšpunktu, likvīdo aktīvu denominācija var neatbilst likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pēc valūtām pēc ierobežoto ienākošo likviditātes naudas plūsmu atskaitīšanas;

c)        trešo valstu valūtām — vajadzīgos likvīdos aktīvus var aizstāt ar šo trešo valstu centrālās bankas kredītlīnijām, kas ir līgumiski neatsaucamas nākamās 30 dienas un kam noteikta godīga cena neatkarīgi no pašlaik izņemtās summas, ar nosacījumu, ka trešās valsts kompetentās iestādes rīkojas tāpat un ka šai trešai valstij ir salīdzināmas pārskatu sniegšanas prasības.

3.        Saskaņā ar 2. punktu piemērotie izņēmumi ir pretēji proporcionāli attiecībā pret attiecīgo aktīvu pieejamību. Iestādes pamatotās vajadzības tiek novērtētas, ņemot vēra to spēju, īstenojot pilnvērtīgu likviditātes pārvaldību, samazināt vajadzību pēc šiem likvīdajiem aktīviem un citu tirgus dalībnieku ieguldījumu šajos aktīvos.

4.        Pēc tam, kad saskaņā ar 481. panta 2. punktu ir noteikti kritēriji likvīdiem aktīviem, EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, uzskaitot valūtas, kas atbilst šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota ieviest pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehnisko standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru.

5.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot 2. punktā minētos izņēmumus.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

6.        EBI līdz 2013. gada 31. decembrim nodrošina Komisijai konsultācijas par atbilstīgām diskontiem aktīviem, kas ir turējumā 2. punkta a) apakšpunktā minētā izņēmuma rezultātā.

408. pants

Likviditātes izejošās naudas plūsmas

1.        Likviditātes izejošās naudas plūsmas, kas jāiekļauj pārskatā, aprēķina, saskaitot šādus posteņus:

a)        privātpersonu vai MVU noguldījumu pašreizējās neizmaksātās summas procentuālā daļa, kā noteikts 409. pantā;

b)       citu tādu saistību pašreizējo neizmaksāto summu procentuālā daļa, kas ir jāatmaksā, kam var pieprasīt izmaksāšanu vai kas saistīta ar netiešu finansējuma sniedzēja prasību, ka iestāde atmaksās šo saistību nākamo 30 dienu laikā, kā noteikts 410. pantā;

c)        papildu izejošās naudas plūsmas, kā minēts 411. pantā;

d)       tās maksimālas summas procentuālā daļa, ko var izņemt nākamo 30 dienu laikā no neizņemtā kredīta, un likviditātes instrumenti ▌, kā noteikts 412. pantā;

e)        papildu izejošās naudas plūsmas, kas noteiktas novērtējumā saskaņā ar 2. punktu.

2.        Iestādes regulāri novērtē likviditātes izejošo naudas plūsmu iespējamību un potenciālo apmēru nākamo 30 dienu laikā, ciktāl tas skar produktus vai pakalpojumus, kas nav ietverti 410.–412. pantā un ko šīs iestādes piedāvā vai sponsorē, vai ko potenciālie pircēji uzskatītu par saistītiem ar šīm iestādēm, kas radušās līgumisku pasākumu, piemēram, citu ārpusbilances un iespējamo finansējuma saistību, tai skaitā arī apstiprinātu finansējuma instrumentu, neizmantotu aizdevumu un korporatīvajiem darījuma partneriem izsniegtu avansu, piešķirtu, bet neizmantotu hipotēku, kredītkaršu un kredītlīniju rezultātā, plānotās izejošās plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai jaunu aizdevumu izsniegšanu, plānotie atvasināto instrumentu maksājumi un ar finanšu tirdzniecības ārpusbilanci saistītiem produktiem, kā minēts 416. pantā un 1. pielikumā. Šīs izejošās naudas plūsmas izvērtē saskaņā ar iedomātiem iestāžu un tirgū esoša stresa apstākļiem.

Šim novērtējumam iestādes īpaši ņem vērā būtisku reputācijas kaitējumu, ko varētu izraisīt likviditātes atbalsta nesniegšana šādiem produktiem vai pakalpojumiem. Iestādes ziņo par produktiem un pakalpojumiem, kuru pirmajā daļā minētā iespējamība un apmērs ir būtisks kompetentajām iestādēm, vismaz reizi gadā, un kompetentās iestādes nosaka iedalāmās izejošās naudas plūsmas.

Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā ziņo EBI par tiem produktu vai pakalpojumu veidiem, kam tās ir noteikušas izejošās naudas plūsmas, pamatojoties uz iestāžu pārskatiem. Šajā pārskatā kompetentās iestādes arī izskaidro izejošo naudas plūsmu noteikšanā izmantoto metodiku.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot režīmu, ko piemēro 2. punktā minētajiem produktiem un pakalpojumiem, un nosakot produktus vai pakalpojumus, kurus ietver šādiem nolūkiem, un atbilstīgas metodes, lai noteiktu iedalāmās izejošās naudas plūsmas.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, ievērojot procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. un 14. pantā.

409. pants

Privātpersonu vai MVU noguldījumu izejošās naudas plūsmas

1.        Iestādes reizina privātpersonu vai MVU noguldījumu apmēru, kas ietverts noguldījumu garantiju sistēmā saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīgā noguldījumu garantiju sistēmā trešā valstī, vismaz ar 2,5 %, ja sistēma tiek pilnībā finansēta ex-ante, vai ar 5 %, ja sistēma netiek šādi finansēta, un noguldījums vai nu:

a)        ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā tā izņemšana ir maz ticama, vai

b)        tiek turēts darījumu kontā, turklāt arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu.

2.        Iestādes reizina citus privātpersonu vai MVU noguldījumus, kas nav minēti 1. punktā, vismaz ar 7,5 %.

3.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu nosacījumus 1. un 2. punkta piemērošanai saistībā ar tādu privātpersonu vai MVU noguldījumu noteikšanu, kas pakļauti lielākām izejošām naudas plūsmām, nekā noteikts 1. vai 2. punktā, un produktu un atbilstīgo izejošo likviditātes naudas plūsmu definīcijas šīs sadaļas vajadzībām. Šajos standartos ņem vērā iespējamību, ka šo noguldījumu rezultātā radīsies izejošās naudas plūsmas nākamo 30 dienu laikā. Šīs izejošās naudas plūsmas izvērtē saskaņā ar iedomātiem iestāžu un tirgū esoša stresa apstākļiem.

EBI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 1. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota ieviest pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehnisko standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru.

4.          Neatkarīgi no 409. panta 1. un 2. punktā noteiktajām normām, iestādes reizina privātpersonu vai MVU noguldījumus, ko tās ir saņēmušas trešās valstīs, ar augstāku procentuālo attiecību, nekā paredzēts 1. un 2. punktā, ja šādu procentuālu attiecību paredz salīdzināmas pārskatu sniegšanas prasības trešā valstī.

5.          Iestādes var izejošo naudas plūsmu aprēķinā neietvert konkrētas skaidri ierobežotas privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijas, ja ikvienā gadījumā iestāde stingri piemēro turpmāk noteikto attiecībā uz visu šo noguldījumu kategoriju, izņemot atsevišķi pamatotus noguldītāja apstākļus:

a)      30 dienu laikā noguldītājam nav atļauts izņemt noguldījumu;

b)      priekšlaicīgas izņemšanas gadījumā 30 dienu laikā noguldītājam ir jāmaksā naudassods par priekšlaicīgu izņemšanu, kas ir būtiski lielāks par zaudētajiem procentiem, kurus noguldītājs iegūtu par atlikušo termiņu, ja nebūtu priekšlaicīgas izņemšanas; neatkarīgi no pirmā teikuma naudassodam nav jābūt lielākam par procentiem, kas pienākas par laikposmu, kurš pagājis, kopš notika vienošanās par pašreizējo noguldījuma termiņu.

410. pants

Citu saistību izejošās naudas plūsmas

1.        Iestādes reizina saistības, kas izriet no iestāžu pašas darbības izmaksām, ar 0 %.

2.        Iestādes reizina saistības, izņemot saistības pret finanšu klientiem, kuriem šo regulu nepiemēro, kas izriet no nodrošinātiem aizdevumiem un citiem kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts 188. pantā, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 404. pantu, ar:

a)        0 % līdz likvīdo nodrošinājuma aktīvu vērtībai, ņemot vērā 406. pantā noteikto likvīdiem aktīviem piemērojamo diskontu, ja šie aktīvi atbilst 188. panta 3. punkta definīcijai;

b)        100 % pārējām saistībām.

▌

4.        Iestādes reizina saistības, kas izriet no noguldījumiem, kuri ir jāuztur:

a)        noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, kontu turēšanas vai skaidras naudas pārvaldības vai citus līdzvērtīgus naudas pārskaitījumu pakalpojumus no iestādes;

b)       kopēju uzdevumu veikšanai saistībā ar institucionālās aizsardzības shēmu, kas atbilst 108. panta 7. punkta prasībām, vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais noguldījums, ko īsteno cita struktūra, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle;

ba)     noguldītājam, lai saņemtu naudas līdzekļu klīringa un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes ir apvienojušās noteiktā sistēmā atbilstoši juridiskām vai tiesību aktos noteiktām prasībām;

ar 5 % a) apakšpunktā noteiktajā gadījumā, ciktāl tie ir ietverti noguldījumu garantiju sistēmā saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK Eiropas Savienības dalībvalstī vai līdzvērtīgā noguldījumu garantiju sistēmā trešā valstī, vai ar 25 % pārējos gadījumos.

Šā punkta a) apakšpunktā minētie klīringa, kontu turēšanas, skaidras naudas pārvaldības vai citi līdzvērtīgi naudas pārskaitījumu pakalpojumi ietver šādus pakalpojumus, ciktāl tos sniedz saistība ar iedibinātām attiecībām ▌. Tie ietver korespondentbankas operacionālo kontu pakalpojumus, kā minēts a) apakšpunktā. Iedibinātas operacionālās attiecības šajā kontekstā nozīmē klīringa, kontu turēšanas vai skaidras naudas pārvaldības vai citu līdzvērtīgu naudas pārskaitījumu attiecības, kurās klients uztic bankai kā neatkarīgai trešai pusei veikt šos pakalpojumus parastās banku darbības ietvaros nākamo 30 dienu laikā. Šie noguldījumi jādefinē kā banku iestādes veikto pamatpakalpojumu papildu produkti, ko tās nepiedāvā korporatīvo klientu pakalpojumu tirgū tikai un vienīgi peļņas gūšanas nolūkos no procentu ieņēmumiem. Šādu noguldījumu tarifiem jābūt zemākiem nekā tāda paša termiņa noguldījumiem piemērotajiem tarifiem un tie jāglabā tiem īpaši paredzētos kontos. Lai noteiktu šīs klienta uzturētās naudas summas, iestādēm jāizmanto liecības par iepriekšējiem periodiem. Līdz termina „iedibinātas attiecības” vienotas definīcijas pieņemšanai iestādes pašas nosaka „iedibinātu attiecību” atbilstīguma kritērijus. Lai noteiktu, kuri noguldījumi tiek īstenoti iedibinātu attiecību ietvaros, iestādes ievēro visus kompetento iestāžu sniegtos vispārējos norādījumus.

5.        Iestāde reizina saistības, kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti, ar 75 %, ciktāl uz tiem neattiecas 4. punkts. Veicot 409. panta 5. punktā minēto novērtējumu, EBI izvērtē arī korporatīvo noguldījumu kalibrēšanu.

6.        Iestādes ņem vērā parādu un debitoru parādu, kas sagaidāmi 30 dienu laikā no II pielikumā uzskaitītajiem darījuma partneru līgumiem, neto apmēru un riska ierobežojuma beigu neto apmēru (ciktāl šis riska ierobežojums jau nav ieskaitīts likvīdo aktīvu krājumos vai citās ienākošās un izejošās plūsmās saskaņā ar principu, ka pozīcijas divreiz neieskaita) un reizina to ar 100 % no maksājamās neto summas. Neto apmērs nozīmē arī neto apmēru no nodrošinājuma, ko saņems un ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 404. pantu.

7.        Iestādes pārējās saistības, uz kurām neattiecas 1.–5. punkts, reizina ar 100 %.

8.        Neskarot 7. punktu, kompetentās iestādes var piešķirt atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)        noguldītājs ir viens no turpmāk uzskaitītajiem:

i)         iestādes mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums vai tā paša mātes uzņēmuma cits meitas uzņēmums,

ii)        to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē,

iii)      iestāde, kura ietilpst vienā tajā pašā institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst 108. panta 7. punkta prasībām,

iv)       centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā, kas izveidots saskaņā ar 389. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

b)        ir pamats sagaidīt mazāku izejošo naudas plūsmu nākamo 30 dienu laikā pat kombinētā iestāžu un tirgus stresa scenārija gadījumā;

c)        atkāpjoties no 413. panta, noguldītājs nodrošina atbilstīgu simetrisku vai konservatīvāku ienākošo naudas plūsmu;

d)        iestāde un noguldītājs ir reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī ▌.

Ja ir atļauts piemērot šādu zemāku izejošo naudas plūsmu, kompetentās iestādes informē EBI par šo lēmumu un tā pamatojumu. Kompetentās iestādes regulāri pārskata šādu zemāku izejošo naudas plūsmu nosacījumus.

8.a.     Noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums, neuzskata par saistībām iepriekš minētā 7. punkta nolūkos, bet attiecīgā gadījumā uz tiem attiecas 411. panta noteikumi.

411. pants

Papildu izejošās naudas plūsmas

1.        Nodrošinājumam, kas nav aktīvi, kuri atbilst 404. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktam, un ko iestāde reģistrē II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, piemēro papildu izejošo naudas plūsmu 15 % apmērā no tādu aktīvu tirgus vērtības, kuri atbilst 404. panta 1. punkta d) apakšpunktam, un 20 % apmērā no pārējo aktīvu tirgus vērtības.

2.        Ja kompetentā iestāde uzskata, ka iestādes kapitāla tirgus darījumi, kā noteikts 188. pantā, vai darījumi saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, ir būtiski attiecībā uz iestādes iespējamām likviditātes ienākošajām naudas plūsmām, iestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu papildu nodrošinājuma vajadzībām, kas — saskaņā ar iestādes noslēgtajiem līgumiem — izriet no iestādes kredīta kvalitātes būtiskas pasliktināšanās, piemēram, tās ārējā kredītvērtējuma pazemināšana par trim pakāpēm. Šīs būtiskās pasliktināšanās apmēru regulāri pārskata un paziņo kompetentajai iestādei.

3.        Iestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz iestādes darījumiem saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, ja šāda ietekme ir būtiska.

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu piemērošanas nosacījumus saistībā ar būtiskuma jēdzienu un šīs papildu izejošās naudas plūsmas aprēķināšanas metodes.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

4.        Iestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem.

412. pants

Izejošās naudas plūsmas no kredīta un likviditātes instrumentiem

1. Iestādes sniedz pārskatus par izejošajām naudas plūsmām no kredīta un likviditātes instrumentiem, un šīs izejošās naudas plūsmas nosaka kā procentuālo daudzumu no maksimālās summas, ko var izņemt. Šo maksimālo summu, ko var izņemt, var novērtēt kā jebkuru neto likviditātes prasību, ko nosaka saskaņā ar 408. panta 2. punktu tirdzniecības finanšu ārpusbilances posteņiem, un saskaņā ar 406. pantu var novērtēt kā neto vērtību no nodrošinājuma, kurš jāsniedz, ja iestāde var atkārtoti izmantot šo nodrošinājumu un ja nodrošinājums ir likvīdi aktīvi atbilstīgi 404. pantam. Sniedzamais nodrošinājums nav aktīvi, ko emitējis instrumenta darījuma partneris vai viena no tā saistītajām struktūrām. Ja iestādei ir pieejama vajadzīgā informācija, maksimālo summu, ko var izņemt kredīta un likviditātes instrumentiem, kurus nodrošina SSPE, nosaka kā maksimālo summu, ko varētu izņemt, ja SSPE pašas saistības būtu jāapmaksā nākamo 30 dienu laikā.

2.  Maksimālo summu, ko var izņemt no neizmantotiem kredīta un likviditātes instrumentiem, reizina ar 5 %, ja tie atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku.

3.  Maksimālo summu, ko var izņemt no neizmantotiem kredīta un likviditātes instrumentiem turpmākajās 30 dienās, reizina ar 10 %, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)     tie neatbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku;

b)     tos nodrošina klientiem, kas nav finanšu klienti;

c)     tie nav pieejami izmantošanai nolūkā aizvietot klienta finansējumu situācijās, kad klients nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.

4.  Maksimālo summu, ko var izņemt no citiem neizmantotiem kredīta un likviditātes instrumentiem turpmākajās 30 dienās, reizina ar 100 %. Tas jo īpaši attiecas uz:

a)      likviditātes instrumentiem, ko iestāde ir piešķīrusi SSPE;

b)     nosacījumiem, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa.

4.a         Iestādes ziņo par izejošajām naudas plūsmām no citām iespējamajām finanšu saistībām, to skaitā, bet ne tikai, pieņemtajiem vekseļiem, indosamentiem, galvojumiem, riska parakstīšanas līgumiem, rezerves akreditīviem, akreditīviem, garantijām, nodrošinājumiem, neizmantotiem parāda vērtspapīru emitēšanas līdzekļiem, citām atjaunojamas parakstīšanās sistēmām un citiem atsaucamiem kredīta un likviditātes instrumentiem. Šīs izejošās naudas plūsmas izvērtē saskaņā ar modelētu stresa situācijas scenāriju, kas aptver visu tirgu.

5.  Iestādes, ko reģistrējusi un sponsorē dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, var piemērot 2. un 3. punktā noteiktos režīmus, atkāpjoties no 4. punkta, arī attiecībā uz kredīta un likviditātes instrumentiem, kurus nodrošina iestādēm tikai, lai tieši vai netieši finansētu veicinošus aizdevumus, kas atbilst minētajos punktos paredzētajām riska darījumu kategorijām. Veicinošie aizdevumi ir pieejami tikai personām, kas nav finanšu klienti, un tos piešķir bez konkurences un piešķir nevis peļņas nolūkā, bet lai veicinātu minētās dalībvalsts centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības valsts politikas mērķus. Šādus instrumentus ir iespējams izņemt, tikai iesniedzot pieprasījumu par veicinošu atbalstu, un apmērā, kāds noteikts minētajā pieprasījumā.

5.a        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros norāda iespējamu finanšu saistību, kas minētas 4.a punktā (jauns), režīmu, precizējot produktus vai pakalpojumus, uz kuriem tie attieksies, un atbilstīgas metodes, lai noteiktu piešķiramās izejošās naudas plūsmas.

EBI šos regulatīvos tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 30. jūnijam.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, ievērojot procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. un 14. pantā.

413. pants

Ienākošās naudas plūsmas

1.        Iestādes sniedz pārskatus par savām ierobežotajām likviditātes ienākošās naudas plūsmām. Ierobežotas likviditātes ienākošās naudas plūsmas ir likviditātes ienākošās naudas plūsmas, kas ir ierobežotas 75 % apmērā no likviditātes ienākošajām naudas plūsmām. Iestādes šo ierobežojumu var nepiemērot likviditātes ienākošajām naudas plūsmām no noguldījumiem, kas veikti citās iestādēs un ir atbilstīgi, lai tiem piemērotu 108. panta 6. punktā vai 108. panta 7. punktā noteiktos režīmus. Iestādes var ierobežojumu neattiecināt uz likviditātes ienākošajām naudas plūsmām no naudas līdzekļiem, kas pienākas no aizdevuma ņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotēku aizdevumiem, ko finansē ar obligācijām, kas izmantojamas 124. panta 3., 4. vai 5. punktā noteiktajā režīmā vai saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punkta noteikumiem. Iestādes ierobežojumu var nepiemērot arī ienākošajām naudas plūsmām, ja to nodrošinātājs ir iestādes mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums vai tā paša mātes uzņēmuma cits meitas uzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē.

2.        Likviditātes ienākošās naudas plūsmas novērtē nākamo 30 dienu laikā. Tie ietver tikai līgumos noteiktos pieplūdumus no riska darījumiem, kuriem nav pagājis atmaksas termiņš un par kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā notiks saistību nepildīšana. Ienākošās naudas plūsmas ņem vērā pilnībā, izņemot:

a)        naudas līdzekļus, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, samazina par 50 % no to vērtības vai par līgumā noteiktajām saistībām šiem klientiem, lai pagarinātu finansējumu, atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka; šajā nolūkā iekļauj aktīvus ar līgumā nenoteiktu termiņu, ja līgumā ir atļauts bankai izņemt un pieprasīt maksājumu 30 dienu laikā; tas neattiecas uz naudas līdzekļiem, kas maksājami no nodrošinātiem aizdevumiem un ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, kā noteikts 188. pantā, kuri nodrošināti ar likvīdiem aktīviem atbilstīgi 404. pantam, un uz naudas līdzekļiem, kas maksājami no 158. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētajiem tirdzniecības finansēšanas darījumiem un kas pilnībā jāņem vērā kā ienākošās naudas plūsmas;

b)       naudas līdzekļus, kas maksājami no nodrošinātiem aizdevumiem un ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, kā noteikts 188. pantā, ja tie ir nodrošināti ar likvīdiem aktīviem, neņem vērā līdz likvīdo aktīvu diskontus neto vērtībai un pilnībā ņem vērā pārējos maksājamos naudas līdzekļus;

c)        maksājamos naudas līdzekļus, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro režīmu atbilstīgi 410. panta 4. punktam, visus neizmantotos kredīta vai likviditātes instrumentus, kā arī jebkādas citas saņemtās saistības neņem vērā.

ca)      naudas līdzekļus no kapitāla instrumentu pozīcijām ar lielāku indeksu samazina par procentuālo daļu, ko nosaka EBI un EVTI, lai atspoguļotu risku, kas raksturīgs attiecīgajām pozīcijām. Vajadzības gadījumā jāņem vērā aktīvu turēšanas laikposma novērtējums.

3.        Atspoguļo parādu un debitoru parādu, kas sagaidāmi 30 dienu laikā no II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, neto apmēru un reizina to ar 100 % no parāda neto summas. Neto apmērs nozīmē arī neto apmēru no nodrošinājuma, ko saņems un ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 404. pantu.

4.        Kompetentās iestādes var piešķirt atļauju piemērot, neskarot 2. punkta c) apakšpunktu, augstākas ienākošas naudas plūsmas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)        nav šķēršļu līdzekļu nodošanai no aizņēmēja nodrošinātājam pat stresa apstākļos;

b)       darījuma partneris atbilst kādam no šiem kritērijiem:

i)         tas ir iestādes mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums vai tā paša mātes uzņēmuma cits meitas uzņēmums;

ii)       to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē;

iii)      tas ir iesaistīts tajā pašā institucionālās aizsardzības shēmā, kas minēta 108. panta 7. punktā, un piemēro atbilstīgu simetrisku izejošās naudas plūsmu, atkāpjoties no 410. panta noteikumiem;

c)     iestāde un darījuma partneris ir reģistrēti tajā pašā dalībvalstī, ja vien nepiemēro 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Ja ir atļauts piemērot šādu lielāku ienākošo naudas plūsmu, kompetentās iestādes informē EBI par šo lēmumu un tā pamatojumu. Kompetentās iestādes regulāri pārskata šādu lielāku ienākošo naudas plūsmu nosacījumus.

5.        Iestādes nesniedz pārskatus par ienākošajām naudas plūsmām no jebkādiem likvīdiem aktīviem, par kuriem sniegts pārskats saskaņā ar 404. pantu, ja tie nav maksājumi, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā.

6.        Iestādes nesniedz pārskatus par ienākošajām naudas plūsmām no jebkādām jaunām emitētām saistībām.

7.        Iestādes ņem vērā likviditātes ienākošās naudas plūsmas, ko ir paredzēts saņemt trešās valstīs, kurās pastāv pārskaitījumu ierobežojumi, vai kas ir denominēti nekonvertējamās valūtās, ciktāl tie atbilst ienākošajām naudas plūsmām attiecīgajā trešā valstī vai valūtā.

413.a pants

Likviditātes prasību saskaņotība ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas ieteikumiem

EBI var mainīt procentuālās attiecības 405. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 406. pantā, 407. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 409. panta 1. punktā, 409. panta 2. punktā un 410. pantā, 411. pantā, 412. pantā un 413. pantā saskaņā ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izdotajiem ieteikumiem.

-414.a pants

Neto stabila finansējuma koeficients

Iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka to pieejamais finansējums ir lielāks par prasīto stabilo finansējumu.

Ieviešot to kā saistošu obligāto standartu saskaņā ar 481. pantā noteikto procedūru, iestāžu rīcībā vienmēr ir posteņi, kuri nodrošina stabilu finansējumu un kuru summa ir lielāka par posteņiem, kam vajadzīgs stabils finansējums, lai nodrošinātu, ka ilgtermiņa aktīvus finansē vismaz ar obligāto stabilo saistību summu attiecībā uz to likviditātes riska profiliem.

414. pants

Posteņi, kas nodrošina stabilu finansējumu

1.        Lai varētu novērtēt stabila finansējuma pieejamību, iestādes, izmantojot tās dalībvalsts valūtu, kurā tās atrodas, kompetentajām iestādēm ziņo par šādiem posteņiem:

a)        pašu kapitāls:

i)         pirmā līmeņa kapitāla instrumenti;

ii)        otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

iii)      citi priekšrocību akciju un kapitāla instrumenti, kas pārsniedz otrā līmeņa kapitāla pieļaujamo summu un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms;

b)        šādas saistības, kas nav ietvertas a) apakšpunktā:

i)       privātpersonu vai MVU noguldījumi, kas kvalificējas 409. panta 1. punktā noteiktā režīma piemērošanai;

ii)      privātpersonu vai MVU noguldījumi, kas kvalificējas 409. panta 2. punktā noteiktā režīma piemērošanai;

iii)     noguldījumi, uz kuriem attiecas 410. panta 4. punktā noteiktais režīms;

iv)     no iii) daļā minētajiem noguldījumiem tie noguldījumi, kas ietilpst noguldījumu garantiju sistēmā saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK līdzvērtīgā noguldījumu garantiju sistēmā trešā valstī atbilstīgi 409. panta 2. punkta noteikumiem;

v)      no iii) daļā minētajiem noguldījumiem tie noguldījumi, uz kuriem attiecas 410. panta 4. punkts;

vi)     noguldītās summas, kas neietilpst i) vai iii) daļā, ja tās nav noguldījuši finanšu klienti;

vii)    viss finansējums, kas iegūts no finanšu klientiem;

viii)   atsevišķi attiecībā uz summām, kas attiecīgi ietilpst vi) un vii) daļā — finansējums no nodrošinātiem aizdevumiem un citiem kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts 188. pantā,

- kuri nodrošināti ar likvīdiem aktīviem atbilstīgi 404. pantam;

- kuri nodrošināti ar jebkādiem citiem aktīviem;

ix)     saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem un kas atbilst 124. panta režīmam, vai kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;

x)      citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas nav ietverti a) apakšpunktā:

– saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem ar viena gada vai ilgāku atmaksas termiņu;

– saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem ar atmaksas termiņu, kas mazāks par vienu gadu;

xi)     jebkādas citas saistības;

xia)  tādu kredītiestāžu noguldījumi, ar kurām reģionālā vai centrālā kredītiestāde ir saistīta tīklā atbilstoši juridiskām vai tiesību aktu normām un ja šī centrālā vai reģionālā kredītiestāde saskaņā ar minētajām normām ir atbildīga par skaidras naudas klīringa operācijām šajā tīklā;

2.        Attiecīgā gadījumā visus posteņus atspoguļo turpmāk nosauktajos piecos laikposmos saskaņā ar to, kas ir tuvāks to termiņam un agrākajam datumam, kad tos saskaņā ar līgumu var izpirkt:

a)        trīs mēnešu laikā;

b)        trīs līdz sešu mēnešu laikā;

c)        sešu līdz deviņu mēnešu laikā;

d)        deviņu līdz divpadsmit mēnešu laikā;

e)        pēc divpadsmit mēnešiem.

2.a      Šā panta 1. punktā minēto summu proporciju, kas liecina par pieejamā stabilā finansējuma piesardzīgām aplēsēm, aprēķina un par to ziņo šādi:

a)        posteņus, kas ietverti 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta x) apakšpunkta pirmajā daļā, reizina ar 100 %;

b)        posteņus, kas ietverti 1. punkta b) apakšpunkta i) daļā, reizina ar 95 %;

c)        posteņus, kas ietverti 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā un 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļā, reizina ar 80 %;

d)        posteņus, kas ietverti 1. punkta b) apakšpunkta vi) daļā, reizina ar 40 %;

e)        visus posteņus, kas nav ietverti šā punkta a) līdz d) apakšpunktā, reizina ar 0%.

415. pants

Posteņi, kam vajadzīgs stabils finansējums

1.          Kompetentajām iestādēm sniedz atsevišķus pārskatus par turpmāk nosauktajiem posteņiem, lai varētu novērtēt stabila finansējuma nepieciešamību:

a)      šīs regulas 404. pantā minētie aktīvi, sadalot pēc aktīvu veida;

aa)    aktīvi, kas minēti 404. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

b)     vērtspapīru un naudas līdzekļu tirgus instrumenti, kuri nav ietverti a) apakšpunktā un kuru sadalījums ir šāds:

–          aktīvi, kas atbilst 117. pantā minētajai pirmajai kredīta pakāpei;

–          aktīvi, kas atbilst 117. pantā minētajai otrajai kredīta pakāpei;

–          citi aktīvi;

c)     struktūru, kas nav finanšu struktūras, kuras uzskaitītas regulētu tirgu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri;

d)      citi kapitāla vērtspapīri;

e)      zelts;

f)       citi dārgmetāli;

g)      neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi ▌;

i)       atsevišķi norāda tos posteņus, kuru aizņēmēji ir:

a) fiziskas personas, kas nav vienīgais komerciālais īpašnieks, un partnerattiecības un mazi un vidēji uzņēmumi, ja šim klientam vai saistītu klientu grupai piešķirtais kopējais aizdevums nepārsniedz 1 miljonu euro,

b) valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras,

c) klienti, kas nav minēti iepriekš un kas nav finanšu klienti,

d) citi aizņēmēji;

ii)      atsevišķi norāda posteņus, kas ir:

a) nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu;

b) nodrošināti ar dzīvojamo nekustamo īpašumu;    

c) ar saskaņotu finansējumu (tranzītmaksājums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 124. pantā noteiktā režīma piemērošanai;

           ▌

ga)   un atsevišķi norāda posteņus, kas ir:

v)     nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu (CRE),

vi)    nodrošināti ar dzīvojamo nekustamo īpašumu (RRE),

vii)   ar saskaņotu finansējumu (tranzītmaksājums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 124. pantā noteiktā režīma piemērošanai vai Direktīvas Nr. 2009/65/EK 52. panta 4. punkta noteikumiem;

h)      atvasinātie debitoru parādi;

i)       citi aktīvi;

j)       neizmantoti kredīta instrumenti, kas atbilst „vidēja riska” vai „vidēja/zema riska” pakāpei saskaņā ar I pielikumu.

2.        Attiecīgā gadījumā visus posteņus atspoguļo piecos laikposmos, kā norādīts 414. panta 2. punktā.

2.a      Šā panta 1. punktā minēto summu proporciju, kas liecina par nepieciešamā stabilā finansējuma piesardzīgām aplēsēm, aprēķina un par to ziņo šādi:

a)        posteņus, kas ietverti 1. punkta a) apakšpunktā, reizina ar 0 %;

b)        posteņus, kas ietverti 1. punkta aa) apakšpunktā un g) apakšpunkta ii) daļā, reizina ar 5 %;

c)        posteņus, kuri ietverti 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā daļā un kuru atlikušais atmaksas termiņš ir viens gads vai ilgāks laikposms, reizina ar 20 %;

d)        posteņus, kuri ietverti 1. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā un kuru atlikušais atmaksas termiņš ir viens gads vai ilgāks laikposms, reizina ar 50 %;

e)        posteņus, kas ietverti 1. punkta c) un e) apakšpunktā, reizina ar 50 %;

f)         posteņus, kas ietverti 1. punkta g) apakšpunkta iii) daļā, reizina ar 50 %;

g)        posteņus, kuri ietverti 1. punkta g) apakšpunkta i) daļā un kuru atlikušais atmaksas termiņš ir mazāks nekā viens gads, reizina ar 85 %;

h)        posteņus, kuri ietilpst 1. punkta j) apakšpunktā, reizina ar 10 %;

i)         neparedzēto izdevumu saistības, kas nav ietvertas šā punkta a) līdz h) apakšpunktā, reizina ar procentu, ko nosaka kompetentā iestāde, lai atspoguļotu saistību daļu, kurai ir nepieciešams stabils finansējums;

j)         visus posteņus, kas nav ietverti šā punkta a) līdz i) apakšpunktā, reizina ar 100 %.

416. pants

Sviras rādītāja aprēķināšana

1.        Iestādes sviras rādītāju aprēķina saskaņā ar 2.–10. punktā noteikto metodiku.

2.        Sviras rādītāju aprēķina kā iestādes kapitālu, ko dala ar šīs iestādes kopējiem riska darījumiem un ko izsaka kā procentuālu lielumu.

Iestādes sviras rādītāju aprēķina kā ikmēneša sviras rādītāju vienkāršu vidējo aritmētisko ceturksnī.

3.        Šā panta 2. punkta vajadzībām kapitāls ir pirmā līmeņa kapitāls.

4.        Kopējie riska darījumi ir visu aktīvu un ārpusbilances posteņu riska darījumu vērtību summa, kas nav atskaitīta, nosakot 3. punktā minēto kapitālu.

Ja iestādes ietver attiecīgās struktūras, kurās tām ir būtiski ieguldījumi, savā konsolidācijā saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu, nevis savā prudenciālajā konsolidācijā atbilstīgi Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļai, tās samazina riska darījumu par apmēru, kas iegūts, reizinot a) apakšpunktā noteikto summu ar b) apakšpunktā noteikto faktoru:

a)        to attiecīgo sabiedrību visu aktīvu riska darījumu vērtību summa, kuras ir ietvertas prudenciālajā konsolidācijā saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu, nevis konsultatīvās uzraudzības konsolidācijā atbilstīgi Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļai;

b)        atskaitījumu no 33. panta 1. punkta i) apakšpunktā un 53. panta d) apakšpunktā noteiktajiem pirmā līmeņa kapitāla posteņiem summa, ko dala ar pirmā līmeņa kapitāla posteņu kopsummu.

Iestādes apstiprina aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējuma spēkā esību saskaņā ar 94. pantu.

5.        Iestādes nosaka aktīvu riska darījumu vērtību saskaņā ar šādiem principiem:

a)        aktīvu riska darījumu vērtības, izņemot II pielikumā uzskaitītos posteņus un kredīta atvasinātos instrumentus, ir riska darījumu vērtības, kā noteikts 106. panta 1. punktā;

b)        fizisku vai finanšu nodrošinājumu, garantijas vai iegādāto kredītriska mazinājumu neizmanto, lai samazinātu aktīvu riska darījumu vērtības;

c)        nav atļauts aizdevumu un noguldījumu savstarpējais ieskaits.

6.        Iestādes nosaka II pielikumā uzskaitīto posteņu un kredīta atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību atbilstoši vai nu tirgus vērtības metodei, kas izklāstīta 269. pantā, vai sākotnējās vērtības metodei, kura izklāstīta 270. pantā. Iestādes var izmantot sākotnējās vērtības metodi, lai noteiktu II pielikumā uzskaitīto posteņu un kredīta atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību, tikai tad, ja tās šo metodi izmanto arī šo posteņu riska darījumu vērtības noteikšanai, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām, kā noteikts 87. pantā.

Nosakot II pielikumā uzskaitīto posteņu un kredīta atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību, iestādes ņem vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu, izņemot līgumiskos dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumus, ietekmi saskaņā ar 289. pantu.

7.        Iestādes nosaka riska darījuma vērtību repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar 215. panta 1.–3. punktu un ņem vērā savstarpējā ieskaita jumta līgumu, izņemot līgumiskos dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumus, ietekmi saskaņā ar 201. pantu.

8.        Iestādes nosaka ārpusbilances posteņu, izņemot II pielikumā uzskaitītos posteņus, kredīta atvasināto instrumentu, repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību saskaņā ar 106. panta 1. punktu, piemērojot šādas izmaiņas specifiskā kredītriska korekcijās, kas uzskaitītas minētajā pantā:

a)        specifiskā kredītriska korekcija neizmantotiem kredīta instrumentiem, kuru var bez nosacījumiem anulēt jebkurā brīdī bez paziņošanas, kā minēts I pielikuma 4. punkta pirmajā ievilkumā, ir 10 %;

b)       specifiskā kredītriska korekcija vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas uzskaitīti I pielikuma 3. punkta i) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, ir 20 %;

ba)     specifiskā kredītriska korekcija vidēja riska ārpusbilances posteņiem, kas uzskaitīti I pielikuma 2. punkta pirmajā ievilkumā, ir 50 %;

bb)     specifiskā kredītriska korekcija visiem pārējiem ārpusbilances posteņiem, kas uzskaitīti I pielikumā, ir 100 %.

9.        Iestādes nosaka riska darījuma vērtības posteņiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un kredīta atvasinātajiem instrumentiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, saskaņā ar 6. punktā noteikto pieeju.

Iestādes nosaka riska darījuma vērtības repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem, kas ir ārpusbilances posteņi, saskaņā ar 7. punktā noteikto pieeju.

10.      Šā panta 6., 7. un 9. punktā noteikto aprēķinu vajadzībām iestādes var izvēlēties nepiemērot 5. punkta b) apakšpunktā noteikto principu.

417. pants

Pārskatu sniegšanas prasība

1.        Iestādes sniedz kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par sviras rādītāju un tā komponentiem, kā noteikts 416. pantā. Kompetentās iestādes šo informāciju ņem vērā, veicot uzraudzības pārbaudi, kā minēts Direktīvas [ieraksta PB] 92. pantā.

Kompetentās iestādes iesniedz saņemto informāciju EBI pēc tās pieprasījuma, lai atbalstītu 482. pantā minēto pārbaudi.

2.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu vienotas pārskatu veidnes saturu un formātu 1. punktā minētās pārskatu sniegšanas prasības vajadzībām, norādes, kā izmantot šādu veidni, un pārskatu regularitāti un datumus.

EBI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 1. janvārim.

2.a      Pamatojoties uz datiem, kas saņemti saskaņā ar 1. punktu, un uzraudzības struktūras konstatējumiem, kas iekļauti Direktīvas [ieraksta PB] 92. pantā minētajā uzraudzības ziņojumā, EBI sadarbībā ar uzraudzības iestādēm un saskaņā ar 182. panta 2. punktā minēto ziņojumu izstrādā uzņēmējdarbības modeļu un risku klasifikāciju. Pamatojoties uz vēsturisko datu pienācīgu analīzi vai stresa scenārijiem izvērtē to, vai 182. panta 2. punkta g) apakšpunktā norādītie sviras rādītāja līmeņi ir atbilstīgi — un ja nav, tad kuri līmeņi ir atbilstīgi, — lai nodrošinātu attiecīgo uzņēmējdarbības modeļu izturību, un vai šie līmeņi ir jānosaka par robežlīmeņiem vai intervāliem. Pēc 182. panta 2. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas EBI publisko vidējo rādītāju katrā no banku iestāžu norādītajām kategorijām un sistēmisko iestāžu sviras rādītāju, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 132.a pantu, publisko līdz 2015. gada 1. janvārim [ieraksta PB].

           ▌

ASTOTĀ DAĻAIESTĀŽU ĪSTENOTĀ INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

I sadaļa

Vispārēji principi

418. pants

Informācijas atklāšanas prasību darbības joma

1.        Iestādes publisko II sadaļā noteikto informāciju, piemērojot 419. panta noteikumus.

2.        Kompetento iestāžu atļaujai saskaņā ar Trešo daļu par III sadaļā minētajiem instrumentiem un metodikām piemēro minētajā sadaļā noteiktās informācijas atklāšanas prasību iestādēm.

3.        Iestādes apstiprina šajā daļā noteikto informācijas atklāšanas prasību izpildes formālo politiku un politikas, lai novērtētu atklātās informācijas atbilstību, ieskaitot informācijas pārbaudes kārtību un publicēšanas regularitāti. Iestādēm ir arī politika, lai novērtētu, vai atklātā informācija tirgus dalībniekiem sniedz pietiekami plašu pārskatu par iestādes riska profilu.

Ja šī informācija tirgus dalībniekiem nesniedz pietiekami plašu pārskatu par riska profilu, iestādes atklāj nepieciešamo informāciju papildus 1. punktā noteiktajai informācijai. Tomēr tām ir pienākums atklāt tikai tādu informāciju, kas saskaņā ar 419. pantu ir būtiska un nav aizsargājama vai konfidenciāla.

4.        Iestādes, ja tām pieprasa, paskaidro savus reitingu lēmumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī citām juridiskām personām, kas vēlas saņemt aizdevumus, pēc pieprasījuma sniedzot rakstisku paskaidrojumu. Paskaidrojuma administratīvās izmaksas ir samērīgas ar aizdevuma apmēru.

419. pants

Nebūtiska, aizsargājama vai konfidenciāla informācija

1.        Iestādes var izņēmuma kārtā neatklāt informāciju par vienu vai dažiem II sadaļā uzskaitītajiem jautājumiem, ja šī informācija nav uzskatāma par būtisku, izņemot informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 422. panta 2. punktu, 424., 434.a, 434.b un 435. pantu.

Par šo izņēmumu jāziņo kompetentajai iestādei, kas var noteikt alternatīvu vai daļēju prasību.

Izņēmumu nepiemēro, ja tas var sagrozīt faktus.

Paziņojums kompetentajai iestādei un jebkādi grozījumi vai ziņošanas pienākumi neatbrīvo no saistībām, ja neziņošanas dēļ radušās materiālas sekas.

Informāciju uzskata par būtisku informācijas atklāšanā, ja tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts varētu mainīt vai ietekmēt tāda lietotāja novērtējumu vai lēmumu, kurš šo informāciju izmanto ekonomiska lēmuma pieņemšanai.

2.        Iestādes var izņēmuma kārtā neatklāt informāciju par vienu vai dažiem II un III sadaļā uzskaitītajiem jautājumiem, ja šie jautājumi ietver informāciju, ko uzskata par aizsargājamu vai par konfidenciālu saskaņā ar otro un trešo daļu, izņemot 422. panta 2. punktā, 424., 434.a, 434.b un 435. pantā noteiktās informācijas atklāšanu.

Par šādiem izņēmuma gadījumiem ziņo kompetentajai iestādei.

Izņēmumu nepiemēro, ja tas var sagrozīt faktus.

Paziņojums kompetentajai iestādei un jebkādi grozījumi vai ziņošanas pienākumi neatbrīvo no saistībām, ja neziņošanas dēļ radušās materiālas sekas.

Informāciju uzskata par aizsargājamu iestādei, ja šīs informācijas publiskošana var vājināt tās konkurētspēju. Tā var iekļaut informāciju par produktiem vai sistēmām, kas, ja kļūtu zināma konkurentiem, varētu mazināt iestādes ieguldījumu vērtību tajās.

Informāciju uzskata par konfidenciālu, ja pastāv saistības pret klientiem vai citiem darījuma partneriem, kas iestādei uzliek konfidencialitātes pienākumu.

3.        Gadījumos, kas minēti 2. punktā, attiecīgā iestāde, atklājot informāciju, norāda faktu, ka tās atklātajā informācijā atsevišķi jautājumi nav atklāti, informācijas neatklāšanas iemeslus, kā arī publicē vispārīgas ziņas par pieprasīto informāciju, izņemot gadījumus, kad informācija ir aizsargājama vai konfidenciāla.

420. pants

Informācijas atklāšanas regularitāte

Iestādes publicē informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar šo daļu, vismaz divas reizes gadā.

Iestādes vismaz reizi gadā publicē informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar šādiem pantiem:

422. pants (riska pārvaldības mērķi un politika)

423. pants (piemērošanas joma)

435. pants (atalgojuma politika)

Reizi gadā sniedzamo informāciju publicē reizē ar finanšu pārskatu publikācijas datiem.

Kompetentās iestādes novērtē nepieciešamību dažādām iestādēm publicēt atsevišķu vai visu informāciju biežāk, ņemot vērā iestādes darbības būtiskās iezīmes, tādas kā operāciju apjoms, operāciju dažādība, darbība dažādās valstīs, darbība dažādos finanšu sektoros un dalība starptautiskajos finanšu tirgos un maksājumu, norēķinu un ieskaita sistēmās. Šajā novērtējumā īpašu uzmanību pievērš iespējamai vajadzībai biežāk sniegt informāciju, kas noteikta 424. pantā un 425. panta b)–e) apakšpunktā, un informāciju par riska darījumiem un citiem posteņiem, kuriem ir raksturīgas straujas izmaiņas. Kompetentās iestādes var pieprasīt publicēt informāciju biežāk un informē par to EBI, ietverot šāda lēmuma pamatojumu un novērtējumu.

421. pants

Informācijas atklāšanas līdzekļi

1.        Iestādes var pašas noteikt piemērotus informācijas nesējus, vietu un pārbaudes līdzekļus, lai efektīvi izpildītu šajā daļā noteiktās informācijas atklāšanas prasības. Visa informācija atklājama vienā informācijas nesējā vai vietā, ciktāl tas ir iespējams.

2.        Līdzvērtīgu informācijas atklāšanu, ko iestādes veic atbilstoši grāmatvedības, regulētā tirgus vai citām prasībām, var uzskatīt par šīs daļas prasību izpildi. Ja informācija netiek atklāta finanšu pārskatos, iestādes norāda, kur tā ir pieejama.

II sadaļaPārredzamības un informācijas atklāšanas tehniskie kritēriji

422. pants

Riska pārvaldības mērķi un politikas

1.        Iestādes atklāj informāciju par saviem riska pārvaldības mērķiem un par katru atsevišķu riska kategoriju, ieskaitot riskus, kas minēti šajā sadaļā. Atklājamajā informācijā ietilpst:

a)        šo risku pārvaldības stratēģija un procesi;

b)        attiecīgās riska pārvaldības funkcijas struktūra un organizācija, tai skaitā informācija par šīs funkcijas pilnvarām un noteikumiem, vai citiem atbilstīgiem pasākumiem;

c)        riska ziņošanas sistēmas kompetence un būtība un riska mērīšanas sistēma;

d)        riska ierobežošanas un mazināšanas politika, kā arī stratēģija un procesi riska ierobežošanas un mazināšanas pastāvīgas efektivitātes kontrolei;

e)        vadības struktūras apstiprināts pārskats par iestādes riska pārvaldības pasākumu atbilstību, lai nodrošinātu pārliecību, ka ieviestās riska pārvaldības sistēmas atbilst iestādes profilam un stratēģijai;

f)        riska pārskata kopsavilkums, ko apstiprinājusi vadības struktūra, īsumā aprakstot iestādes vispārējo riska profilu, kurš saistīts ar uzņēmējdarbības stratēģiju. Šajā pārskatā ietver galvenos rādītājus un datus, kas ārējām ieinteresētām pusēm sniedz ▌vispusīgu skatījumu par riska pārvaldību iestādē, tostarp par to, kā iestādes riska profils mijiedarbojas ar vadības struktūras noteikto riska pieļaujamo līmeni.

2.        Iestādes atklāj turpmāk norādīto informāciju, ietverot regulārus — vismaz reizi gadā — atjauninājumus, par pārvaldības pasākumiem:

a)        direktora amatu skaits, ko ieņem vadības struktūras locekļi;

b)        darbā pieņemšanas politika vadības struktūras locekļu atlasei un viņu faktiskās zināšanas, prasmes un kompetence;

c)        daužādas politikas attiecībā uz vadības struktūras locekļu atlasi, tās mērķi un visi attiecīgie uzdevumi, kas noteikti šajā politikā, kā arī tas, kādā mērā šie mērķi un uzdevumi ir sasniegti;

d)        vai iestāde ir vai nav izveidojusi atsevišķu riska pārvaldības komiteju, un cik reižu šī riska pārvaldības komiteja ir sanākusi kopā;

e)        apraksts par riska pārvaldības informācijas plūsmu uz vadības struktūru ▌.

423. pants

Piemērošanas joma

Iestādes attiecībā uz šīs regulas prasību piemērošanas jomu saskaņā ar Direktīvu [ieraksta PB] atklāj šādu informāciju:

a)        iestādes nosaukums, kurai piemēro šīs regulas prasības;

b)        ziņas par atšķirībām konsolidācijā uzskaites un prudenciālām vajadzībām, sniedzot apkopojošu aprakstu par savām struktūrām, paskaidrojot, vai tās ir:

i)         pilnībā konsolidētas,

ii)        proporcionāli konsolidētas,

iii)        atskaitītas no pašu kapitāla,

iv)       nav ne konsolidētas, ne atskaitītas;

c)        jebkuri esoši vai paredzami būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu starp mātes uzņēmumu un tā meitas uzņēmumiem;

d)        kopējā summa, par kuru faktiskais pašu kapitāls ir mazāks nekā prasītais kapitāls visos meitas uzņēmumos, kas nav iekļauti konsolidācijā, un šādu meitas uzņēmumu nosaukumi;

e)        ja nepieciešams, apstākļi, kādos ir izmantoti 6. un 8. pantā minētie noteikumi.

423.a pants

Informācijas sniegšana par aktīvu peļņu

Iestādes savos gada pārskatos sniedz informāciju par aktīvu peļņu, ko aprēķina kā attiecību starp neto peļņu un bilances kopsummu.

424. pants

Pašu kapitāls

1.        Iestādes par pašu kapitālu atklāj šādu informāciju:

a)        pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu, otrā līmeņa papildu kapitāla posteņu, kā arī saskaņā ar 29.–32., 33., 53., 63. un 74. pantu piemēroto filtru un atskaitījumu pilnīga saskaņošana ar iestādes pašu kapitālu un iestādes revidēto finanšu pārskatu bilanci;

b)        iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentu galveno iezīmju apraksts;

c)        visi noteikumi un nosacījumi par visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;

d)        atsevišķa informācija par būtību un apmēriem saistībā ar:

i)         katru prudenciālo filtru, ko piemēro saskaņā ar 29.–32. pantu,

(ii)       katru atskaitījumu, ko veic saskaņā ar 33., 53. un 63. pantu,

(iii)      posteņiem, ko neatskaita saskaņā ar 44., 45., 53., 63. un 74. pantu;

e)        apraksts par visiem ierobežojumiem, ko piemēro pašu kapitāla aprēķināšanai saskaņā ar šo regulu, un instrumentiem, prudenciālajiem filtriem un atskaitījumiem, kuriem šos ierobežojumus piemēro;

f)         ja iestādes atklāj informāciju par kapitāla rādītājiem, kas aprēķināti, izmantojot pašu kapitāla elementus, kuri noteikti saskaņā ar citu pamatojumu, nevis šajā regulā noteikto — vispusīgu paskaidrojumu par pamatojumu, kas izmantots kapitāla rāditāju aprēķināšanai.

2.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu vienotas veidnes informācijas atklāšanai saskaņā ar 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

425. pants

Pašu kapitāla prasības

Iestādes atklāj šādu informāciju par iestādes atbilstību Direktīvas [ieraksta PB] 87. un 72. pantā noteiktajām prasībām:

a)        kopsavilkums par to, kā iestāde novērtē iekšējā kapitāla pietiekamību pašreizējās un plānotās darbības nodrošināšanai;

b)        iestādēm, kuras aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, 8 % no riska darījumu riska svērtās vērtības visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 107. pantā;

c)        iestādēm, kuras aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, 8 % no riska darījumu riska svērtās vērtības visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 142. pantā. riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā šo prasību piemēro katram riska darījumam, uz kuru attiecas kāda no attiecīgajām korelācijām, kas uzskaitītas 149. panta 1.–4. punktā. Kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijā šo prasību piemēro:

i)         katrai no 150. pantā paredzētajām pieejām,

ii)        biržā tirgotiem riska darījumiem, privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citiem riska darījumiem,

iii)        riska darījumiem, kuriem piemēro uzraudzības pārejas noteikumus attiecībā uz pašu kapitāla prasībām,

iv)       riska darījumiem, kuriem piemēro priekšgājēja tiesības attiecībā uz pašu kapitāla prasībām;

d)        pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 87. panta b) un c) apakšpunktu;

e)        pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas III sadaļas 2.–4. iedaļu un par ko informāciju atklāj atsevišķi.

Iestādes, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 148. panta 5. punktu vai 150. panta 2. punktu, atklāj informāciju par riska darījumiem, kas iedalīti katrā kategorijā atbilstīgi 1. tabulai 148. panta 5. punktā, vai katrai riska pakāpei, kura minēta 150. panta 2. punktā.

426. pants

Darījuma partnera kredītriska apmērs

Iestādes attiecībā uz iestādes darījuma partnera kredītriska apmēru, kā noteikts III sadaļas 6. nodaļā, atklāj šādu informāciju:

a)        metodikas aprakstu, ko izmanto, lai piešķirtu iekšējo kapitālu un kredīta limitus darījuma partnera kredītriskiem;

b)        politikas aprakstu, lai paredzētu nodrošinājumu un izveidotu kredīta rezerves;

c)        politikas aprakstu attiecībā uz nepareiza veida riska darījumiem;

d)        aprakstu par izmaiņām nodrošinājuma apmērā, kurš iestādei būtu jānodrošina, ņemot vērā tās kredītreitinga pazemināšanos;

e)        kopējo pozitīvo līgumu patieso vērtību, savstarpējā ieskaita summas, kredītriskam pakļautās vērtības pēc savstarpējā ieskaita piemērošanas, saņemtā nodrošinājuma vērtību un atvasināto finanšu instrumentu kredītriskam pakļauto neto vērtību. Atvasināto finanšu instrumentu kredītriskam pakļautā neto vērtība ir atvasināto finanšu instrumentu kredītriskam pakļautā vērtība, kas samazināta par tiesiski īstenojamiem savstarpējā ieskaita līgumu summām un nodrošinājuma līgumu ieguvumiem;

f)         riska darījumu vērtības noteikšanas kārtība saskaņā ar III sadaļas 6. nodaļas 3.–6. iedaļā izklāstītajām metodēm, atkarībā no tā, kura no tām ir piemērojama;

g)        kredītriska ierobežošanai izmantoto kredīta atvasināto finanšu instrumentu nosacītā vērtība un kredītriskam pakļautās vērtības sadalījums pēc kredītriska darījumu veida;

h)        kredīta atvasināto instrumentu nosacīto vērtību sadalījumā pa izmantošanas veidiem starp pašas iestādes kredītportfelī, kā arī tās starpniecības darījumos, tostarp izmantoto kredīta atvasināto instrumentu veidu sadalījums, kas tālāk sadalīts katrā produktu grupā pēc nopirktās un pārdotās aizsardzības;

i)         α novērtējums, ja iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu atļauju vērtēt α.

427. pants

Kapitāla rezerves

1.          Iestāde saistībā ar savu atbilstību Direktīvas [ieraksta PB] VII sadaļas 4. nodaļā minētajai prasībai par pretcikliskajām kapitāla rezervēm atklāj šādu informāciju:

a)     to iestādes kredītriskam pakļauto darījumu ģeogrāfiskais iedalījums, kuri ir būtiski tās pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai;

b)     iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju sastāvs.

2.        EBI izstrādā uzraudzības tehnisko standartu projektus, precizējot 1. punktā minētās informācijas atklāšanas prasības.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos uzraudzības tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, ievērojot procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. un 14. pantā.

428. pants

Kredītriska korekcijas

Iestādes attiecībā uz savu kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska apmēru atklāj šādu informāciju:

a)        definīcijas, ko uzskaites vajadzībām piemēro jēdzieniem „kavēts” un „vērtības samazināšanās zaudējumi”;

b)        apraksts par pieejām un metodēm, kas piemērotas specifiskā un vispārējā kredītriska korekciju noteikšanai;

c)        kopējā riska darījumu summa pēc savstarpējo prasījumu ieskaita un neņemot vērā kredītriska mazināšanas ietekmi, un riska darījumu vidējo apmēru periodā ar iedalījumu dažādās riska darījumu kategorijās;

d)        riska darījumu ģeogrāfiskais iedalījums, kas tālāk sadalīts pēc nozīmīgākajiem reģioniem un būtiskākajām riska darījumu kategorijām, norādot sīkāku iedalījumu, ja tāds ir nepieciešams;

e)        riska darījumu iedalījums pēc nozarēm vai darījuma partnera veida, kas savukārt iedalīts riska darījumu kategorijās, norādot sīkāku iedalījumu, ja tāds ir nepieciešams;

f)         iedalījums pēc atlikušā termiņa visiem riska darījumiem, kas savukārt iedalīts riska darījumu kategorijās, norādot sīkāku iedalījumu, ja tāds ir nepieciešams;

g)        būtiskas nozares vai darījuma partneru veidi, norādot šādas summas:

i)         riska darījumu vērtības samazināšanās zaudējumi un kavēti riska darījumi, norādot atsevišķi,

ii)        specifiskā un vispārējā kredītriska korekcijas,

iii)        specifiskā un vispārējā kredītriska korekciju prasības pārskata periodā;

h)        riska darījumu vērtības samazināšanās apmērs un kavēto riska darījumu apmērs, norādot atsevišķi, detalizētāku sadalījumu pa nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, iekļaujot, ja tas ir lietderīgi, specifiskā un vispārējā kredītriska korekcijas, kas saistītas ar katru ģeogrāfisko reģionu;

i)         kustības pārskats specifiskā un vispārējā kredītriska korekcijās riska darījumu vērtības samazinājumam, norādot tos atsevišķi. Informācijā ietilpst:

i)         specifiskā un vispārējā kredītriska korekciju veidu apraksts,

ii)        sākuma atlikumi,

iii)        ienākumu summas attiecībā pret specifiskā un vispārējā kredītriska korekcijām pārskata periodā,

iv)       summas, kas pārskata perioda laikā ir atliktas vai dzēstas paredzamiem iespējamiem zaudējumiem riska darījumos, un visas citas korekcijas, arī tās, kuras nepieciešamas saistībā ar valūtas maiņas kursa starpībām, uzņēmējdarbības apvienošanas, meitas uzņēmumu iegādi un pārdošanu, kā arī pārskaitījumus starp kredītriska korekcijām,

v)        beigu atlikumi.

Specifiskā kredītriska korekcijas un atgūtos līdzekļus, kas atzīti tieši peļņas un zaudējumu aprēķinā, atklāj atsevišķi.

429. pants

ĀKNI izmantošana

Iestādes, kuras riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, par visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 107. pantā, atklāj šādu informāciju:

a)        nominēto ĀKNI vai eksporta kreditēšanas aģentūru (turpmāk – EKA) nosaukumi, kā arī visu izmaiņu iemeslus;

b)        riska darījumu kategorijas, kurās izmanto ĀKNI vai EKA;

c)        apraksts par procedūru, ko izmanto, lai attiecinātu emitenta un emisijas kredīta novērtējumu uz citiem posteņiem, kuri iekļauti netirdzniecības portfelī;

d)        katras kredītu kvalitātes novērtējumam izmantotās ĀKNI vai EKA piešķirtā ārējā reitinga atbilstību kredīta kvalitātes pakāpēm, kas paredzētas Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, ņemot vērā, ka šī informācija nav jāatklāj, ja iestāde atbilst EBI publicētajiem standartiem;

e)        riska darījumu vērtības un riska darījumu vērtības pēc kredītriska mazināšanas, kas piesaistītas katrai kredīta kvalitātes pakāpei, kura paredzēta Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, kā arī riska darījumu vērtības, kas veido pašu kapitāla samazinājumu.

430. pants

Tirgus riska apmērs

Iestādes, kas aprēķina savas pašu kapitāla prasības saskaņā ar 87. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu, atklāj informāciju par šīm prasībām atsevišķi katram minētajos noteikumos paredzētajam riskam. Turklāt pašu kapitāla prasības attiecībā uz specifisko procentu likmju risku vērtspapirizēšanas pozīcijām atklāj atsevišķi.

431. pants

Operacionālais risks

Iestādes atklāj informāciju par pieejām operacionālā riska pašu kapitāla prasību novērtējumam, kuru prasībām iestāde atbilst; 301. panta 2. punktā izklāstītās metodikas aprakstu, ja iestāde to izmanto, ietverot arī uzskaitījumu par attiecīgajiem iekšējiem un ārējiem datiem, ko iestāde ņēmusi vērā aprēķina pieejā, un, ja pieeju izmanto daļēji, dažādu izmantoto metodiku aprakstu un piemērošanas jomu.

432. pants

Kapitāla instrumentu riska darījumi, kas iekļauti netirdzniecības portfelī

Attiecībā uz kapitāla instrumentu riska darījumiem, kas iekļauti netirdzniecības portfelī, iestādes atklāj šādu informāciju:

a)        riska darījumu diferencēšana, pamatojoties uz to mērķiem, tostarp iegādāti ar kapitāla pieauguma mērķi un stratēģisko apsvērumu, izmantoto grāmatvedības metožu un vērtēšanas metodiku apraksts, ieskaitot galvenos pieņēmumus un praksi, kas ietekmē vērtēšanu, kā arī būtiskas izmaiņas šajā praksē;

b)        uzskaites vērtība, patiesā vērtība un regulētā tirgū tirgoto kapitāla instrumentu salīdzinājums ar tirgus vērtību, ja tā būtiski atšķiras no patiesās vērtības;

c)        regulētā tirgū tirgoto riska darījumu, regulētā tirgū netirgoto kapitāla instrumentu riska darījumu, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citu riska darījumu veidi, būtība un summas;

d)        kumulatīvi realizētie guvumi vai zaudējumi, kas rodas no pārdošanas un izslēgšanas periodā; un

e)        kopējie nerealizētie guvumi vai zaudējumi, kopējie pārvērtēšanas rezervju guvumi vai zaudējumi un jebkuras no šīm summām, kas ir iekļautas pamata vai papildu pašu kapitālā.

433. pants

Procentu likmju riska darījumi pozīcijās, kas iekļautas netirdzniecības portfelī

Attiecībā uz procentu likmju riska darījumiem pozīcijās, kas iekļautas netirdzniecības portfelī, iestādes atklāj šādu informāciju:

a)        procentu likmju riska būtība un galvenie pieņēmumi (starp tiem arī pieņēmumi attiecībā uz aizdevumu priekšapmaksu un beztermiņa ieguldījumu norises), kā arī procentu likmju riska mērīšanas regularitāte;

b)        ieņēmumu svārstības, ekonomiskās vērtības svārstības vai citi piemēroti aprēķini, ko vadība izmanto likmju paaugstināšanās vai pazemināšanās šoka gadījumiem saskaņā ar vadības metodi procentu likmju riska mērīšanai, kuri sadalīti pa valūtām.

434. pants

Riska darījumi ar vērtspapīrošanas pozīcijām

Iestādes, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina atbilstīgi Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļai vai pašu kapitāla prasībām saskaņā ar 326. vai 327. pantu, attiecīgā gadījumā atklāj šādu informāciju par saviem tirdzniecības un netirdzniecības portfeļiem atsevišķi:

a)        iestādes mērķu apraksts attiecībā uz vērtspapīrošanu;

b)        citu risku būtība, tostarp vērtspapīrotiem aktīviem piemītošais likviditātes risks;

c)        riska veidi attiecībā uz pakārtotajām vērtspapīrošanas pozīciju pakāpēm un šo vērtspapīrošanas pozīciju pakārtotajiem aktīviem, kuras pieņemtas un saglabātas, izmantojot atkārtotu vērtspapīrošanu;

d)        iestādes atšķirīgās nozīmes vērtspapīrošanas procesā;

e)        norāde par iestādes iesaistes apmēru katrā no d) apakšpunktā minētajām nozīmēm;

f)         procesu apraksts, kā notiek riska darījumu vērtspapīrošanas kredītriska un tirgus riska pārmaiņu uzraudzība, ieskaitot to, kā pakārtotie aktīvi ietekmē riska darījumu vērtspapīrošanu, un apraksts, kā šie procesi atšķiras no atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījumiem;

g)        apraksts par iestādes politiku, ar kuru pārvalda riska ierobežojumus un nefondēto kredītu aizsardzību, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar saglabāto vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu, nosakot arī materiālā riska ierobežojuma puses attiecīgā riska darījuma veidam;

h)        riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas pieejas, ko iestāde piemēro vērtspapīrošanai, ieskaitot arī visus vērtspapīrošanas riska darījumu veidus, uz kuriem attiecas katra metode;

i)         SSPE veidi, ko iestāde kā sponsore izmanto, lai vērtspapīrotu trešo personu riska darījumus, arī informācija, kādā veidā un kādā apmērā un vai vispār iestāde ir veikusi riska darījumus ar šīm SSPE, atsevišķi gan bilances, gan arī ārpusbilances riska darījumiem, kā arī to vienību saraksts, kuras iestāde pārvalda vai konsultē un kuras iegulda vai nu vērtspapīrošanas pozīcijās, kuras iestāde ir vērtspapīrojusi, vai SSPE, ko iestāde sponsorē;

j)         iestādes vērtspapīrošanas grāmatvedības politikas apkopojums, turklāt arī:

i)         vai darījumi uzskatīti par pārdošanu vai finansēšanu,

ii)        pārdošanas ieņēmumu atzīšana,

iii)        metodes, galvenie pieņēmumi, izmantotie dati, kā arī izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, novērtējot vērtspapīrošanas pozīcijas,

iv)       sintētiskās vērtspapīrošanas režīms, ja tā nav izklāstīta citos grāmatvedības politikas virzienos,

v)        kā novērtē paredzamās vērtspapīrošanas aktīvus, un vai tie ir reģistrēti iestādes tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī,

vi)       saistību atzīšanas politikas virzieni bilancē attiecībā uz pasākumiem, kas prasītu no iestādes finansēt vērtspapīrotos aktīvus;

k)        ĀKNI nosaukumi, kuras ir izmantotas vērtspapīrošanai, un riska darījumu veidi, kuriem ir izmantota katra aģentūra;

l)         ja nepieciešams, iekšējā novērtējuma metodes apraksts, kā noteikts Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļā, tostarp arī iekšējo novērtējumu procesa struktūra un saikne starp iekšējo novērtējumu un ārējiem reitingiem, iekšējā novērtējuma izmantošana citā nolūkā, nekā paredz kapitāla iekšējā novērtējuma metodes mērķi, iekšējā novērtējuma procesa kontroles mehānismi, starp tiem arī diskusijas par neatkarību, pārskatatbildību un iekšējā novērtējuma procesa pārbaudi, riska darījumu veidi, kam piemēro iekšējā novērtējuma procesu, un stresa faktori, kurus izmanto, lai piešķirtu kredīta kvalitātes uzlabošanas līmeņus, norādot pa riska darījuma veidiem;

m)       šā punkta n)–q) apakšpunktos sniegtās kvantitatīvās informācijas būtisko izmaiņu, kas notikušas kopš pēdējā pārskata perioda, skaidrojums;

n)        attiecībā uz tirdzniecības portfeli un netirdzniecības portfeli atklāj šādu informāciju, norādot pēc riska darījumu veidiem:

i)         neatmaksāto riska darījumu kopējais apmērs, ko iestāde vērtspapīro atsevišķi tradicionālajiem un sintētiskajiem vērtspapīrošanas darījumiem, kā arī vērtspapīrošanas darījumiem, kurus iestāde tikai sponsorē,

ii)        saglabāto vai nopirkto bilances vērtspapīrošanas pozīciju un ārpusbilances vērtspapīrošanas riska darījumu kopējais apmērs,

iii)        aktīvu kopējais apmērs, kam paredzēta vērtspapīrošana,

iv)       vērtspapīrotie darījumi, kam piemēro priekšlaicīgu amortizāciju, iestādes iniciatores un ieguldītāju interesēs veikto pabeigto riska darījumu kopējais apmērs, iestādes kopējās kapitāla prasības attiecībā pret iestādes iniciatores interesēm un neizmantoto kredītu saglabātajām daļām, kā arī iestādes kopējām kapitāla prasībām pret ieguldītāja akcijām pārdotajos kredītos un neizmantotajos kredītos,

v)        vērtspapīrošanas pozīciju apmērs, kas atskaitīts no pašu kapitāla vai kam aprēķināta riska pakāpe 1250 % apmērā,

vi)       pašreizējā pārskata perioda vērtspapīroto darbību apkopojums, ieskaitot arī vērtspapīroto riska darījumu apmēru un atzīto peļņu vai zaudējumus;

o)        attiecībā uz tirdzniecības portfeli un netirdzniecības portfeli atklāj atsevišķu informāciju par:

i)         saglabāto vai nopirkto vērtspapīrošanas pozīciju apmēru un ar tām saistītajām kapitāla prasībām, ko iedala riska darījumu vērtspapīrošanā un atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijās, kā arī sīkāk iedala būtiskā skaitā riska pakāpju vai kapitāla prasību grupu, kur katrai piemēro kapitāla prasību pieeju;

ii)        saglabāto vai nopirkto riska darījumu atkārtotas vērtspapīrošanas kopējo apmēru, ko iedala attiecīgi riska darījumos pirms un pēc riska ierobežošanas/apdrošināšanas un atkarībā no finanšu galvotājiem, kā arī sīkāk iedala atbilstīgi galvotāja kredītspējas kategorijām vai galvotāja vārdam;

p)        attiecībā uz netirdzniecības portfeli un riska darījumiem, ko iestāde vērtspapīro, — sliktas kvalitātes/kavētu vērtspapīrotu aktīvu apmērs un zaudējumi, kurus iestāde atzinusi pašreizējā pārskata periodā, iedalot tos pēc riska darījumu veidiem;

q)        kapitāla prasībām tirdzniecības portfelim attiecībā uz tirgus riskiem — atbilstīgo neatmaksāto riska darījumu kopējais apmērs, ko iestāde vērtspapīro un ko iedala tradicionālajos/sintētiskajos un pēc riska darījumu veidiem;

r)         attiecīgā gadījumā — vai iestāde ir sniegusi atbalstu saskaņā ar 243. panta 1. punkta noteikumiem, un pašu kapitāla ietekme.

434.a pants

Informācijas sniegšana par aizdevumiem reālajai ekonomikai

Iestādes sagatavo ziņojumus par to savu darbību apjomu, kas tieši saistītas ar korporatīvajiem klientiem un MVU.

435. pants

Atalgojuma politika

1.        Attiecībā uz to iestādes atalgojuma politiku un praksi saistībā ar darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, iestāde atklāj šādu informāciju:

a)        par lēmumu pieņemšanas procedūru atalgojuma politikas noteikšanai, attiecīgā gadījumā iekļaujot arī informāciju par atalgojuma komitejas sastāvu un pilnvarām, par ārējo konsultantu, kura pakalpojumi izmantoti atalgojuma politikas noteikšanas procesā, un ieinteresēto pušu lomu;

b)       par saikni starp atalgojumu un darbības rezultātiem;

c)        svarīgākās atalgojuma sistēmas izstrādes iezīmes, tostarp informācija par darbības rezultātu novērtējuma kritērijiem un riska korekcijām, atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas politiku un neatsaucamo tiesību iegūšanas kritērijiem, kā arī par kopējā atalgojuma ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvas 88. panta 2. punkta ca) apakšpunktu (2011/0203(COD));

ca)      par attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu;

d)       par darbības rezultātu kritērijiem, pamatojoties uz kuriem iegūst tiesības uz akcijām, akciju opcijām vai atalgojuma mainīgās daļas lielumiem, tostarp par mērķiem un īpašiem un sīki izstrādātiem darbības rezultātu kritērijiem;

e)        galvenie rādītāji un loģiskais pamatojums, uz kā balstās mainīgās daļas elementi un citas priekšrocības, kuras nav saistītas ar samaksu skaidrā naudā, kā arī rādītājus, kurus izmanto, pieņemot lēmumu par samaksu skaidrā naudā, nevis par citām atalgojuma formām;

f)        apkopoti skaitliskie dati par atalgojumu, kuri sadalīti pa darbības veidiem;

g)        apkopoti skaitliskie dati par atalgojumu, sadalījumā starp augstākās vadības darbiniekiem un tiem darbiniekiem, kas ar savu darbību būtiski ietekmē iestādes riska profilu, norādot:

i)       atalgojuma apmērs finanšu gadā, iedalot atalgojuma mainīgajā daļā un nemainīgajā daļā, un saņēmēju skaitu,

ii)      atalgojuma mainīgās daļas apmērs un struktūra, iedalot skaidrā naudā, akcijās un ar akcijām saistītos instrumentos, kā arī citos veidos,

iii)     neizmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas apmērs, iedalot daļā uz kuru iegūtas neatsaucamas tiesības un daļā uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības,

iv)     atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas apmērs, kas finanšu gadā piešķirts, izmaksātais un samazinājums, kas koriģē atliktās daļas rezultātus,

v)      finanšu gada laikā izmaksātās atlīdzības par darba attiecību uzsākšanu un darba attiecību izbeigšanu, kā arī šādu atlīdzības saņēmēju skaitu,

vi)     finanšu gadā piešķirto atlīdzības apmēru par darba attiecību izbeigšanu, saņēmēju skaitu un lielāko šādi piešķirto atlīdzības apmēru vienai personai;

h)        par to personu skaitu, kas finanšu gada laikā atalgojumā saņem 1 miljonu euro un vairāk, sadalot samaksas daļās 500 000 euro apmērā.

2.        Attiecībā uz tādu iestāžu direktoriem, kuras ir nozīmīgas to lieluma, iekšējās struktūras un būtības, kā arī darbības jomas un darbību sarežģītības ziņā, šajā pantā minētie skaitliskie dati tiek publiskoti, atklājot informāciju par personām, kas tieši vada iestādi, Direktīvas [ieraksta PB] 13. panta 1. punkta nozīmē.

Iestādes ievēro šā panta prasības atbilstīgi to izmēram, iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, jomai un sarežģītībai, kā arī neskarot Direktīvu 95/46/EK.

2.a        Visas iestādes savā gada pārskatā sniedz īsu informāciju par savu atalgojuma politiku, īpaši norādot atalgojuma līmeni un veidus, atalgojuma noteikšanas procedūru un darbības rezultātu novērtējuma kritērijus, uz kuriem balstīta īstermiņa un ilgtermiņa veicināšanas sistēma.

436. pants

Svira

-1.         Lēmums par to, vai arī citām personām, nevis tikai kompetentajai iestādei, atklāt vai neatklāt informāciju par sviras rādītāju, ir jāpieņem, pilnībā ņemot vērā rezultātus ziņojumā par sviras rādītāja ietekmi un efektivitāti un Padomes un Eiropas Parlamenta lēmumu par sviras rādītāja piemērošanu. Lēmumu publiskot atsevišķu iestāžu sviras rādītājus pieņem pēc atbilstīgi ilga novērošanas perioda beigām.

-1.a     Tomēr tie uzņēmumi, kuri saskaņā ar 132.a pantu tiek uzskatīti par sistēmiskiem, sviras rādītāju publisko, sākot no 2015. gada 1. janvāra.

1.        Ja tas ir lietderīgi, attiecībā uz savu sviras rādītāju, kā noteikts 416. pantā, un pārmērīga sviras riska pārvaldību, kā izklāstīts Direktīvas [ieraksta PB] 4. panta 2. punkta B) apakšpunktā, iestādes publisko šādu informāciju:

a)        sviras rādītāju un paskaidrojumu par sviras rādītāja būtiskām izmaiņām;

b)        kopējā riska darījumu apmēra sadalījumu;

c)        aprakstu par procedūrām, ko izmanto, lai pārvaldītu pārmērīgu sviras risku;

d)        aprakstu par faktoriem, kas ir ietekmējuši sviras rādītāju pārskata periodā, par kuru atklāj informāciju.

2.        EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu vienotu informācijas atklāšanas veidni informācijai, kas minēta 1. punktā, un norādes par šādas veidnes izmantošanu.

EBI līdz 2014. gada 30. jūnijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota ieviest pirmajā apakšpunktā minētos īstenošanas tehnisko standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto procedūru.

III sadaļaAtbilstības prasības īpašu instrumentu un metodiku izmantošanai

437. pants

IRB pieejas izmantošana attiecībā uz kredītrisku

Iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar IRB pieeju, atklāj šādu informāciju:

a)        kompetentās iestādes atļauja pieejas izmantošanai vai apstiprinātie pakāpeniskas pārejas noteikumi;

b)        paskaidrojums un apraksts par:

i)         iekšējo reitingu sistēmas struktūru un saistību starp iekšējiem un ārējiem reitingiem,

ii)        iekšējo aplēšu izmantošanu, kuras nav paredzētas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu,

iii)        kredītriska mazināšanas pārvaldības un atzīšanas procesu,

iv)       reitingu sistēmu kontroles mehānismiem, iekļaujot arī aprakstu par neatkarību, pakļautību un reitingu sistēmas pārbaudi;

c)        iekšējo reitingu procesa apraksts atsevišķi katrai riska darījumu kategorijai:

i)         centrālajām valdībām un centrālajām bankām,

ii)        iestādēm,

iii)        uzņēmumiem, tostarp MVU, specializētajiem aizņēmumiem un iegādātājiem uzņēmumu debitoru parādiem,

iv)       riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā — katrai riska darījumu kategorijai, uz kuru attiecas kāda no attiecīgajām korelācijām, kas uzskaitītas 149. panta 1.–4. punktā,

v)        kapitāla instrumentiem;

d)        riska darījumu apmēru katrai riska darījumu kategorijai, kas norādīta 142. pantā. Informāciju par riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un uzņēmumiem, kuriem iestādes izmanto LGD pašu aplēses vai korekcijas pakāpes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai, vērtību norāda atsevišķi no riska darījumiem, kuriem iestādes neizmanto šādas aplēses;

e)        par katru riska darījumu kategoriju ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm, uzņēmumiem un kapitāla instrumentiem, kā arī par pietiekami detalizētu parādnieku kategoriju (arī par tiem, kuri nepilda saistības) griezumā, kas ļauj pareizi iedalīt kredītrisku, iestādes atklāj šādu informāciju:

i)         kopējais riska darījumu apmērs, ieskaitot riska darījumu kategorijas ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un uzņēmumiem, kur uzrāda neatmaksāto aizdevumu apmēru un neizmantoto saistību apmēru, un kapitāla instrumentiem uzrāda atlikušo vērtību,

ii)        riska darījuma svērtā vidējā riska pakāpe,

iii)        iestādēm, kas izmanto pašu noteiktās korekcijas pakāpes riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai, — neizmantoto saistību apmērs un riska darījumu svērto vidējā riska darījumu vērtību visām riska darījumu kategorijām;

f)         par privātpersonu vai MVU riska darījumu kategoriju un katru kategoriju, kas noteikta c) apakšpunkta iv) daļā, atklāj vai nu e) apakšpunktā izklāstīto informāciju (ja tādu piemēro, iedalot uz portfeļa bāzes) vai riska darījumu analīzi (neatmaksātie aizdevumi un neizmantoto saistību riska darījumu vērtības), iedalot pēc pietiekama skaita paredzamo zaudējumu kategorijām, kuras ļauj pareizi iedalīt kredītriskus (ja tādu piemēro, iedalot uz portfeļa bāzes);

g)        faktiskās specifiskā kredītriska vērtību korekcijas iepriekšējā periodā katrai riska darījumu kategorijai (riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU — katrai kategorijai, kas noteikta c) apakšpunkta iv) daļā) un to atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo periodu;

h)        to faktoru apraksts, kuri ir ietekmējuši faktiskos zaudējumus iepriekšējā periodā (piemēram, vai saistību nepildīšanas gadījumu līmenis iestādei ir bijis augstāks nekā vidēji, vai ir bijuši augstāki vidējie LGD un korekcijas pakāpes);

i)         iestādes aplēses, salīdzinot ar faktiskajiem rezultātiem ilgākā laikposmā. Šeit iekļauj vismaz informāciju par zaudējumu aplēses salīdzinājumu ar faktiskajiem zaudējumiem katrā riska darījumu kategorijā (riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU — katrai kategorijai, kas noteikta c) apakšpunkta iv) daļā) par periodu, kas ir pietiekams, lai pareizi novērtētu iekšējo reitingu procesu efektivitāti katrai riska darījumu kategorijai (riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU — katrai kategorijai, kas noteikta c) apakšpunkta iv) daļā). Ja tas ir lietderīgi, iestāde atklāj papildu informāciju par PD analīzi, un, ja iestāde izmanto LGD pašu aplēses un/vai korekcijas pakāpes, LGD un korekcijas pakāpes rezultātu salīdzina ar aplēsēm, kas sniegtas kvantitatīvajā riska novērtējuma informācijā, kā minēts iepriekš;

j)         par visām 142. pantā minētajām riska darījumu kategorijām un katru riska darījumu kategoriju, uz kuru attiecas kāda no attiecīgajām korelācijām, kas uzskaitītas 149. panta 1.–4. punktā:

i)         iestādēm, kas izmanto LGD pašu aplēses riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai, — LGD un PD riska darījuma vidējā riska pakāpe procentos katram kredīta riska darījuma attiecīgajam ģeogrāfiskajam reģionam,

ii)        iestādēm, kas neizmanto LGD pašu aplēses, — PD riska darījuma vidējā riska pakāpe procentos katram kredītriska darījuma attiecīgajam ģeogrāfiskajam reģionam.

Šā punkta c) apakšpunkta vajadzībām aprakstā iekļauj riska darījumu veidus, kas iekļauti riska darījumu kategorijā, definīcijas, metodes un datus PD aprēķināšanai un apstiprināšanai un, ja nepieciešams, LGD un korekcijas pakāpes, tostarp pieņēmumus, kurus izmanto šo mainīgo lielumu aprēķināšanai, kā arī aprakstu par būtiskām atkāpēm no saistību nepildīšanas definīcijas, kas noteikta 174. pantā, arī par plašākiem segmentiem, kurus skar šādas atkāpes.

Šā punkta j) apakšpunkta vajadzībām „kredītriska darījuma attiecīgais ģeogrāfiskais reģions” ir riska darījumi dalībvalstīs, kurās iestāde ir saņēmusi atļauju, un dalībvalstīs vai trešās valstīs, kurās iestādes veic darbības, izmantojot filiāli vai meitas uzņēmumu.

438. pants

Kredītriska mazināšanas paņēmienu izmantošana

Iestādes, kas piemēro kredītriska mazināšanas paņēmienus, atklāj šādu informāciju:

a)        bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējā ieskaita politikas un procedūras, kā arī informāciju par to, kādā mērā iestāde to izmanto;

b)        nodrošinājuma novērtēšanas un pārvaldīšanas politikas un procedūras;

c)        apraksts par galvenajiem nodrošinājuma veidiem, ko iestāde akceptējusi;

d)        lielāko galvotāju un kredīta atvasināto instrumentu darījuma partneru galvenie veidi, kā arī šo partneru kredītspēja;

e)        informācija par tirgus riska vai kredītriska koncentrāciju, kas rodas kredītriska mazināšanas rezultātā;

f)         iestādes, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju, bet nenodrošina LGD pašu aplēses vai korekcijas pakāpes attiecībā uz riska darījumu kategoriju — katrai riska darījuma kategorijai atsevišķi atklāj informāciju par riska darījumu kopsummu (ja tādu piemēro, pēc bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita), kura pēc svārstību korekciju piemērošanas ir segta ar piemērotu finanšu nodrošinājumu vai citu piemērotu nodrošinājumu;

g)        iestādes, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju, – katrai riska darījuma kategorijai atsevišķi atklāj informāciju par riska darījumu kopsummu (ja tādu piemēro, pēc bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita), kura ir segta ar galvojumiem vai kredīta atvasinātajiem instrumentiem. Kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijā šo prasību piemēro katrai no pieejām, kas paredzēta 150. pantā.

439. pants

Attīstītā operacionālā riska mērīšanas pieeja

Iestādes, kas operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto 310.–313. pantā izklāstīto attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, atklāj informāciju par to, kā apdrošināšanu un citus riska nodošanas mehānismus izmanto šā riska mazināšanai.

440. pants

Iekšējo tirgus riska modeļu izmantošana

Iestādes, kas savas kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar 352. pantu, atklāj šādu informāciju:

a)        katram ietvertajam apakšportfelim:

i)         izmantoto modeļu aprakstu,

ii)        attiecīgā gadījumā attiecībā uz iekšējiem pieaugošās saistību nepildīšanas un migrācijas modeļiem, kā arī uz korelāciju tirdzniecību — izmantotās metodikas un riska aprēķinus, ko veic, izmantojot iekšējo modeli, tostarp iestādes izmantotās pieejas aprakstu, lai noteiktu likviditātes rādītājus, metodikas, kuras izmanto, lai panāktu kapitāla novērtējumu, kas atbilst piemērotajam pilnvērtīguma standartam, un pieejas, kuras izmanto modeļa apstiprināšanā,

iii)        katram apakšportfelim piemēroto stresa testu aprakstu,

iv)       aprakstu par pieejām, ko izmanto atpakaļejošās pārbaudes veikšanai un iekšējo modeļu un modelēšanas procesu precizitātes un konsekvences apstiprināšanai;

b)        saņemtās kompetento iestāžu atļaujas darbības joma;

c)        apraksts par apjomu un metodikām attiecībā uz atbilstību prasībām, kas noteiktas 99. un 100. pantā;

d)        augstāko, zemāko un vidējo vērtību šādiem elementiem:

i)         katras aprēķina dienas riskam pakļauto vērtību pārskata periodā un riskam pakļauto vērtību pārskata perioda beigās,

ii)        riskam pakļauto vērtību stresa testu rezultātus pārskata periodā un pārskata perioda beigās,

iii)        pieaugošās saistību nepildīšanas un migrācijas riska, kā arī korelāciju tirdzniecības portfeļa specifiskā riska dati pārskata periodā un pārskata perioda beigās;

e)        elementi pašu kapitāla prasībām, kā noteikts 353. pantā;

f)         vidējie svērtie likviditātes rādītāji katram apakšportfelim, kas ietverts pieaugošās saistību nepildīšanas un migrācijas riska, kā arī korelāciju tirdzniecības iekšējos modeļos;

g)        riskam pakļautās vērtības katras aprēķina dienas beigās salīdzinājums ar izmaiņām nākamās dienas portfeļa vērtībā kopā ar analīzi par būtiskiem vērtības pārsniegumiem pārskata periodā.

DEVĪTĀ DAĻADELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

441. pants

Deleģētie akti

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 445. pantu attiecībā uz šādiem aspektiem:

a)        precizējumi attiecībā uz 4., 22., 137., 148., 188., 237., 267., 294., 371. un 400. pantā noteiktajām definīcijām, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu. Tomēr, ja laikposmā starp šīs regulas stāšanos spēkā un 2013. gada 30. jūniju tiek pieņemts cits priekšlikums koplēmumam, ar ko groza šo regulu vai direktīvu [ieraksta PB], šajā priekšlikumā iekļauj to definīciju precizējumus, kuras izmanto, lai izklāstītu prasības LCR noteikšanai;

b)        precizējumi attiecībā uz 4., 22., 137., 148., 188., 237., 267., 294., 371. un 400. pantā noteiktajām definīcijām, lai, piemērojot šo regulu, ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos. Tomēr, ja laikposmā starp šīs regulas stāšanos spēkā un 2013. gada 30. jūniju tiek pieņemts cits priekšlikums koplēmumam, ar ko groza šo regulu vai direktīvu [ieraksta PB], šajā priekšlikumā iekļauj to definīciju precizējumus, kuras izmanto, lai izklāstītu prasības LCR noteikšanai;

c)        grozījumi 107. un 142. pantā minētajā riska darījumu kategoriju sarakstā, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;

d)        šīs regulas 118. panta c) apakšpunktā, 142. panta 5. punkta a) apakšpunktā, 148. panta 4. punktā un 158. panta 4. punktā minētā summa, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi;

e)        regulas I un II pielikumā minētais ārpusbilances posteņu uzskaitījums un klasifikācija;

f)         korekcijas 90. panta 1. punktā un 91. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu sabiedrību kategorijām, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;

g)        precizējums attiecībā uz 92. pantā paredzēto prasību, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu;

ga)      grozījumi attiecībā uz pašu kapitāla prasību formātu, struktūru un līmeni, kā noteikts 295., 296., 297., 298., 299. un 300. pantā, lai ņemtu vērā izmaiņas starptautiskajos standartos, kas attiecas uz riska darījumiem ar centrāliem darījuma partneriem;

h)        precizējums attiecībā uz 389. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem;

▌

ia)      atjauninātā metode, ar ko aprēķināt kredītvērtējuma korekcijas riskam izvirzāmās pašu kapitāla prasības, kas minētas šīs regulas Trešās daļas VI sadaļā, pēc tam, kad EBI ir laidusi klajā 486.a pantā minēto pārskatu.

j)         šīs regulas 416. panta 2. punktā minētā kapitāla mēra un sviras rādītāja kopējo riska darījumu izmaiņas, lai izlabotu visas nepilnības, kas atklātas, pamatojoties uz 417. panta 1. punktā minētajiem pārskatiem, pirms sviras rādītājs iestādēm ir jāpublicē, kā noteikts 436. panta 1. punkta a) apakšpunktā ▌.

▌

442. pants

Tehniski pielāgojumi un korekcijas

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 445. pantu, lai veiktu tehniskus pielāgojumus un korekcijas attiecībā uz nebūtiskiem elementiem turpmāk minētajos noteikumos ar mērķi ņemt vērā izmaiņas finanšu tirgos, it sevišķi finanšu produktos, lai veiktu pielāgojumus izmaiņām pēc šīs regulas pieņemšanas citos ES tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem un grāmatvedību, tostarp grāmatvedības standartos, pamatojoties uz Regulu Nr. (ES) 1605/2002, vai lai atspoguļotu uzraudzības prakses konverģenci:

a)        kredītriska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 106.–129. pantā un 138.–187. pantā;

b)        kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 189.–236. pantu;

c)        vērtspapīrošanas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 238.–261. pantā;

d)        darījuma partnera kredītriska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 267.–300. pantā;

e)        operacionālā riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 304.–313. pantā;

f)         tirgus riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 314.–367. pantā;

g)        norēķinu riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 368. un 369. pantā;

h)        kredītvērtējuma korekcijas riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 373., 374. un 375. pantā;

i)         Otrā daļa un 95. pants saistībā ar izmaiņām grāmatvedības standartos vai prasībās, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, vai saistībā ar uzraudzības prakses konverģenci.

443. pants

Prudenciālās prasības

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 445. pantu, lai vienu gadu piemērotu stingrākas prudenciālās prasības ▌, ja ir jārisina mikroprudenciālo un makroprudenciālo risku intensitātes izmaiņas, kuras izraisa tirgus izmaiņas, kas attīstījušās pēc šīs regulas stāšanās spēkā, it sevišķi pēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (turpmāk — ESRK) vai EBI ieteikuma vai atzinuma, vai pēc dalībvalsts pieprasījuma attiecībā uz turpmāk minēto:

a)        šīs regulas 87. pantā noteiktā pašu kapitāla līmenis ▌;

b)        šīs regulas 29.–32. pantā noteiktie prudenciālie filtri;

c)        šīs regulas 33., 53. un 63. pantā noteiktie atskaitījumi no pašu kapitāla elementiem;

d)        kredītriska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 106.–129. pantā un 138.–187. pantā;

e)        kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 189.–236. pantu;

f)         vērtspapīrošanas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 238.–261. pantā;

g)        kredītriska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 268.–300. pantā;

h)        operacionālā riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 304.–313. pantā;

i)         tirgus riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 314.–367. pantā;

j)         norēķinu riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 368. un 369. pantā;

k)        kredītvērtējuma korekcijas riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 373., 374. un 375. pantā.

ka)      šīs regulas 381. un 384. līdz 392. pantā noteiktās prasības lieliem riska darījumiem;

kb)      pārredzamības un informācijas atklāšanas vispārējie principi un tehniskie kritēriji, kas noteikti 419., 420. un 422. līdz 436. pantā;

kc)      informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas 418.–440. pantā;

kd)      šīs regulas Sestās daļas pantos noteiktās likviditātes riska prasības, tostarp jebkādas grozītās vai papildu prasības, kas ierosinātas regulas 481. pantā paredzētajos likumdošanas priekšlikumos;

ke)      šīs regulas Septītās daļas pantos noteiktās sviras prasības, tostarp jebkādas grozītās vai papildu sviras prasības, kas ierosinātas regulas 482. pantā paredzētajos likumdošanas priekšlikumos.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010 ESRK ir pilnvarota sniegt atzinumus vai ieteikumus Komisijai par deleģēto aktu pieņemšanu saskaņā ar 445. pantu, lai grozītu vai papildinātu 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā noteikto prudenciālo prasību sarakstu.

Lai īstenotu 1. un 2. punktā minētos atzinumus un ieteikumus, Komisija pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 445. pantu.

▌

443.a pants

Dalībvalstu līmenī noteiktās prudenciālās prasības

1.        Ieceltās iestādes vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010 sniegto ESRK ieteikumu var iestādēm piemērot stingrākas prudenciālās prasības, ja ir atzīts, ka makroprudenciālie riski rada draudus valsts finanšu stabilitātei. Šīs iestādes to paziņo Komisijai, Padomei, ESRK un EBI un sniedz attiecīgus pierādījumus, kuros ietver:

a)        izmaiņas specifiskā makroprudenciālā riska intensitātē;

b)        iemeslus, kāpēc piemērota valsts mēroga pieeja, nevis iestādes izraudzīta pieeja;

c)        valsts pasākumu projektu, ar ko valsts iekšienē mazināt specifisko makroprudenciālo risku, ietverot šādus aspektus:

i)         šīs regulas 381. pantā un 384.–392. pantā noteiktās prasības lieliem riska darījumiem,

ii)       informācijas sniegšanas prasības, kas noteiktas 418.–440. pantā,

iii)      riska pakāpes koriģēšana, lai novērstu aktīvu burbuļus dažādās nozarēs un mazinātu pārmērīgus riska darījumus finanšu sektora iekšienē,

iv)       šīs regulas Sestās daļas pantos noteiktās likviditātes riska prasības, tostarp jebkādas grozītās vai papildu prasības, kas ierosinātas šīs regulas 481. pantā paredzētajos likumdošanas priekšlikumos,

v)        šīs regulas Septītās daļas pantos noteiktās sviras prasības, tostarp jebkādas grozītās vai papildu sviras prasības, kas ierosinātas šīs regulas 482. pantā paredzētajos likumdošanas priekšlikumos,

vi)       aktīvu nošķiršana, lai noteiktu obligātās kapitāla prasības, kas piemērojamas MVU aizdevumu portfeļiem, tirdzniecības finansēšanai vai citām īpašām aizdevumu darbībām, kurām ir ļoti liela nozīme ekonomikas izaugsmē, nolūkā novērst pārmērīgu sviras rādītāja samazināšanu un sekmēt aizdevumu izsniegšanu reālajai ekonomikai;

d)        paskaidrojums, kāpēc ieceltās iestādes šādu pasākumu projektu uzskata par piemērotu un efektīvu situācijas atrisināšanai;

e)        šīs regulas 119. un 160. pants un Direktīvas [ieraksta PB] 100. un 126. pants pienācīgi nerisina konstatēto makroprudenciālo risku.

1.a      Ja ieceltā iestāde rīkojas, pamatojoties uz ESRK ieteikumu, kas sniegts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010, tā var iestādēm piemērot stingrākas prudenciālās prasības, ja ir atzīts, ka konstatētie makroprudenciālie riski rada draudus valsts finanšu stabilitātei, kā norādīts 1. punkts c) apakšpunktā.

2.        Ja ieceltā iestāde rīkojas pēc savas iniciatīvas, EBI un ESRK divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu par 1. punktā minētajiem jautājumiem. Ja EBI vai ESRK par pierādījumiem sniedz negatīvu atzinumu, ieceltā iestāde triju mēnešu laikā attiecīgi groza savu paziņojumu. Komisija par ieceltās iestādes ierosinātajiem pasākumiem izlemj triju mēnešu laikā vai gadījumā, ja paziņojums tiek grozīts, viena mēneša laikā pēc šā grozītā paziņojuma iesniegšanas. Komisijas pamatotajā lēmumā jo īpaši ņem vērā jebkādus vienotā tirgus traucējumus, ko var radīt ierosinātie pasākumi, kā arī ņem vērā EBI un ESRK sniegtos atzinumus. Ja Komisijas lēmums nav saņemts, ieceltā iestāde var pieņemt paziņoto pasākumu. Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu, ieceltā iestāde šo jautājumu var iesniegt izskatīšanai Padomē un Parlamentā, un šīs iestādes izlemj par ierosinātā pasākuma pieņemšanu.

3.        Šā panta 1. punktā minētās stingrākās prudenciālās prasības piemēro vienīgi tādējādi, ka tiek noteiktas stingrākas prasības, koriģējot summas, kvantitatīvos rādītājus un limitus 1. punktā minētajās jomās, un pilnībā tiek ievēroti visi pārējie Direktīvas un Regulas [ieraksta PB] noteikumu aspekti. Kompetentās iestādes šīs stingrākās prasības atceļ, tiklīdz tiek novērsts makroprudenciālais risks.

4.        Saskaņā ar 1. punktu pieņemtos pasākumus piemēro visām iestādēm, kuras saskaņā ar šo direktīvu pilnvarojusi kompetentā iestāde un kuras darbojas dalībvalsts teritorijā, vai šādu iestāžu grupām, kā noteikts, pamatojoties uz makroprudenciālās uzraudzības iestāžu veikto makroprudenciālo analīzi.

5.        Stingrākas prudenciālās prasības, ko saskaņā ar 1. pantu pieņēmušas valsts iestādes, savā tīmekļa vietnē publicē kompetentā makroprudenciālās uzraudzības iestāde, ESRK un EBI.

6.        ESRK var novērtēt to, vai pastāv sistēmiskie riski, piemērojot ieceltās iestādes pieņemtos pasākumus, un vai šie riski ietekmē citas dalībvalstis vai Savienības finanšu sistēmu kopumā. Novērtē arī to, vai 1. punktā minēto stingrāko prasību pieņemšana rada ietekmi un domino efektu citās dalībvalstīs. ESRK iepriekš minēto novērtējumu veic pēc Komisijas vai vismaz trīs dalībvalstu pieprasījuma.

7.        Ja ESRK nosaka, ka saskaņā ar 6. punktu veiktajā novērtējumā konstatētais makroprudenciālais apdraudējums finanšu stabilitātei, kas veicinājis stingrākas prudenciālās prasības, ir nepamatots vai vairs nepastāv, dalībvalstis atceļ stingrākās prasības un piemēro noteikumus, kas sākotnēji paredzēti šajā direktīvā un ... Regulā (ES) Nr. …/2012 [par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību prudenciālām prasībām]. Ja tā nenotiek, ESRK izdod ieteikumu Komisijai veikt pasākumus pret konkrēto dalībvalsti.

7.a      Ja dalībvalsts nolemj neņemt vērā ESRK ieteikumu noteikt stingrākas prudenciālās prasības iestādei, ESRK izdod ieteikumu Komisijai veikt pasākumus pret dalībvalsti, ja attiecīgā dalībvalsts nerīkojas atbilstīgi sistēmiskā riska situācijai.

8.        Ja dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu nosaka stingrākas prudenciālās prasības, pārējās dalībvalstis var pēc savas iniciatīvas vai ESRK ieteikuma atzīt šīs prasības, lai tās piemērotu valsts pilnvarotām iestādēm attiecībā uz to darbībām dalībvalstī, kura noteica stingrākas prudenciālās prasības. EBI ir pilnvarota izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu un izvērtētu pasākumus, kas atbilst šā punkta mērķiem. ESRK un EBI savā tīmekļa vietnē publicē valsts iestāžu pieņemtās stingrākās prudenciālās prasības.

9.        ESRK vismaz reizi gadā pārskata savu lēmumu, konsultējoties ar Komisiju un EBI, un attiecīgi ikreiz var pieņemt lēmumu pagarināt valsts pasākumu piemērošanas periodu uz vēl vienu gadu.

10.      Šā panta piemērošanas nolūkā: „ieceltā iestāde” ir iestāde, kas minēta Direktīvas (ES) Nr. [COM(2011) 453 galīgā redakcija] 126. panta 1. punktā.

11.      Šis pants nekādi neskar uzdevumus un pilnvaras, kas uzticētas Komisijai, EBI un ESRK saskaņā ar Līgumu un jau spēkā esošajām regulām.

444. pants

Likviditāte

1.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 445. pantu, lai sīki precizētu 401. pantā paredzēto vispārīgo prasību. Šāda precizējuma pamatā ir posteņi, par kuriem sniedz pārskatu saskaņā ar Sestās daļas II sadaļu. Deleģētajos aktos arī precizē, kādos apstākļos kompetentajām iestādēm ir iestādēm jāpiemēro konkrēti pieplūdumu un plūsmu līmeņi, lai aptvertu specifiskos riskus, ar ko šīs iestādes saskaras.

1.a      Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 445. pantu, lai precizētu 401.a pantā (jauns) noteiktās vispārīgās prasības. Šā precizējuma pamatā ir posteņi, par kuriem jāsniedz pārskati saskaņā ar Sestās daļas III sadaļu. Deleģētajā aktā norāda arī to, kādos apstākļos kompetentajām iestādēm ir jānosaka īpašas stabila finansējuma prasības un pieejamā finansējuma prasības kredītiestādēm, lai noteiktu specifiskos riskus, kuriem tās ir pakļautas.

2.        Komisija ir pilnvarota izmainīt 1. un 1.a (jauns) punktā minētos posteņus vai pievienot papildu posteņus tikai tad, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:

a)        likviditātes seguma prasībai un stabila finansējuma prasībai, kuras pamatā ir šie kritēriji, to apsverot vai nu individuāli, vai kopā, būtu būtiska negatīva ietekme uz Eiropas iestāžu riska profilu vai uz finanšu tirgu stabilitāti un pienācīgu darbību vai ekonomiku vai

b)        izmaiņas ir atbilstīgas, lai tās saskaņotu ar starptautiski noteiktiem standartiem attiecībā uz likviditātes uzraudzību.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām, novērtējot tādas likviditātes seguma prasības un stabila finansējuma prasības ietekmi, kuras pamatā ir šie kritēriji, Komisija ņem vērā 481. panta 1., 2. un 3. punktā minētos pārskatus.

3.        Komisija pieņem pirmos deleģētos aktus, kas minēti 1. punktā, ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim. Tomēr saskaņā ar šo pantu pieņemto deleģēto aktu nepiemēro pirms 2015. gada 1. janvāra.

3.a      Komisija pieņem pirmo deleģēto aktu, kas minēts 1.a punktā (jauns), ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Tomēr šo deleģēto aktu nepiemēro pirms 2018. gada 1. janvāra.

445. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.        Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.        Regulas 441.–443. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar 488. pantā noteikto dienu.

3.        Regulas 441.–443. pantā minētās pilnvaras jebkurā laikā var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto tiesību aktu derīgumu.

4.        Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.        Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 441.–444. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 3 mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav izvirzījuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par 3 mēnešiem.

▌

447. pants

Eiropas Banku komiteja

1.        Īstenošanas aktu pieņemšanā Komisijai palīdz Eiropas Banku komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/10/EK. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 2. punkta nozīmē.

2.        Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

DESMITĀ DAĻAPĀREJAS NOTEIKUMI, PĀRSKATI UN PĀRSKATI

I sadaļa

Pārejas noteikumi

1. nodaļa

Pašu kapitāla prasības, nerealizētā peļņa un zaudējumi, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības, atskaitījumi un kredītvērtējuma korekcija

1. iedaļa

Pašu kapitāla prasības

448. pants

Pašu kapitāla prasības

1.        Neskarot 87. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, iestādes izpilda šādas pašu kapitāla prasības:

a)        pastāvīgi laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim:

i)         pirmā līmeņa pamata kapitāla ▌rādītājs ir 4,5 %,

ii)        pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir ▌6 %;

b)        pastāvīgi laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim:

i)         pirmā līmeņa pamata kapitāla ▌rādītājs ir 4,5 %,

ii)        pirmā līmeņa kapitāla ▌rādītājs ir 6 %.

▌

449. pants

Nerealizētie zaudējumi, novērtējot pēc patiesās vērtības

1.        Neskarot 32. pantu, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim kompetentās iestādes nosaka piemērojamos nerealizēto zaudējumu, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, procentus, ko iestādes savu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu aprēķināšanā iekļauj tikai piemērojamos nerealizēto zaudējumu, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, procentus, izņemot tos, kas minēti 30. pantā.

2.        Šā panta 1. punkta nolūkos piemērojamais procents ir:

a)        0 % ▌ laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

b)        20 % ▌ laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

c)        40 % ▌ laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

d)        60 % ▌laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim; un

e)        80 % ▌ laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

▌

450. pants

Nerealizētā peļņa, novērtējot pēc patiesās vērtības

1.        Neskarot 32. pantu, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim kompetentās iestādes nosaka piemērojamos nerealizētās peļņas, kas novērtēta pēc tās patiesās vērtības, procentus, ko iestādes nepārceļ no sava pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, izņemot tos, kas minēti 30. pantā. Radušos atlikušo summu pārceļ no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

2.        Šā panta 1. panta nolūkos laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim piemērojamais procents ir 0 % un pēc šā datuma:

a)        ▌ 20 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

b)        ▌ 40 % laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

c)        ▌ 60 % laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;

d)        ▌ 80 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

3.        Neskarot 59. pantu, iestādes atlikušās summas, kura saskaņā ar 1. punktu pārcelta no pirmā līmeņa pamata kapitāla uz otrā līmeņa kapitāla posteņiem, piemērojamos procentus iekļauj tādā apmērā, lai šī nerealizētā peļņa, kas novērtēta pēc tās patiesās vērtības, tiktu atzīta kā papildu pašu kapitāls saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK transponēšanu valsts tiesību aktos. Piemērojamie procenti ir šādi:

a)        100 % laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

b)        80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

c)        60 % laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

d)        40 % laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim.

e)        20 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

▌

3. iedaļa

Atskaitījumi

1. apakšiedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

451. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.        Atkāpjoties no 33. panta 1. punkta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim piemēro turpmāk minēto:

a)        iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita 458. pantā norādītos piemērojamos procentus no summām, kas atskaitāmas saskaņā ar 33. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktu, izņemot atliktos nodokļu aktīvus, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

b)        iestādes piemēro 453. pantā paredzētos saistītos noteikumus to posteņu atlikušajām summām, kas atskaitāmas saskaņā ar 33. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktu, izņemot atliktajiem nodokļu aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

c)        iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita 458. pantā norādītos piemērojamos procentus no kopējās vērtības, kas ir atskaitāma saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu pēc 452. panta piemērošanas;

d)        iestādes piemēro posteņu kopējai atlikušajai summai, kas atskaitāma saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu pēc 452. panta piemērošanas, atbilstīgi 453. panta 4. punkta vai 453. panta 10. punkta prasības.

2.        Iestādes nosaka to 1. punkta d) apakšpunktā minētās atlikušās summas daļu, uz kuru attiecas 453. panta 4. punkts, izdalot summu, kas norādīta a) apakšpunktā, ar summu, kas norādīta b) apakšpunktā:

a)        452. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto atlikto nodokļu aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, summa;

b)        452. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu kopsumma.

3.        Iestādes nosaka to 1. punkta d) apakšpunktā minētās atlikušās summas daļu, uz kuru attiecas 453. panta 10. punkts, izdalot summu, kas norādīta a) apakšpunktā, ar summu, kas norādīta b) apakšpunktā:

a)        452. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu tiešo un netiešo ieguldījumu summa;

b)        452. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu kopsumma.

452. pants

Atbrīvojums no atskaitījuma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.        Šā panta nolūkos — saistītos pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus veido iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, kas aprēķināti pēc tam, kad ir piemēroti 3. panta noteikumi un ir veikti atskaitījumi saskaņā ar 33. panta 1. punkta a)–h) un j), k) un l) apakšpunktu, izņemot atliktos nodokļu aktīvus, kuru realizācija atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

2.        Atkāpjoties no 45. panta 1. punkta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes neatskaita posteņus, kas uzskaitīti a) un b) apakšpunktā un kas kopā atbilst 15 % vai ir mazāki par 15 % no iestādes saistītajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem:

a)        atliktie nodokļu aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kā arī kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no saistītajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

b)        ja iestādei ir būtisks ieguldījums attiecīgā sabiedrībā, šīs iestādes tiešie un netiešie ieguldījumi šīs sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no saistītajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

3.        Atkāpjoties no 45. panta 2. punkta, posteņiem, kuri ir atbrīvoti no atskaitījuma saskaņā ar 2. punktu, piemēro 250 % riska pakāpi. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem posteņiem attiecīgi piemēro Trešās daļas IV sadaļas prasības.

453. pants

Posteņi, kurus neatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla

1.        Neskarot 33. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktu, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes piemēro šo pantu 451. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajām summām.

2.        Iestādes piemēro 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto kārtējā finanšu gada zaudējumu atlikušajai summai turpmāk norādīto:

a)        zaudējumus, kas ir būtiski, atskaita no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem;

b)        zaudējumus, kas nav būtiski, neatskaita.

3.        Iestādes no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita 33. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto nemateriālo aktīvu atlikušo summu.

4.        Regulas 33. panta 1. punkta c  apakšpunktā minēto atlikto nodokļu aktīvu atlikušo summu neatskaita, un tai piemēro 0 % riska pakāpi.

5.        Regulas 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto posteņu atlikušo summu atskaita — pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

6.        Regulas 33. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto noteikto pabalstu pensijas fondu aktīvu atlikušo summu neatskaita ne no viena pašu kapitāla elementa un iekļauj pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos tādā apmērā, kādā summa būtu atzīta kā pirmā līmeņa kapitāls saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a)–ca) apakšpunktu valstu transponēšanas pasākumiem.

7.        Iestādes 33. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto ieguldījumu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        tiešo ieguldījumu summas atskaita no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem;

b)        netiešo ieguldījumu summas, ieskaitot pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei varētu būt jānopērk saskaņā ar esošām vai iespējamām līgumsaistībām, neatskaita, un tām piemēro riska pakāpi atbilstīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļu.

8.        Iestādes 33. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto ieguldījumu attiecīgo sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja šīm sabiedrībām kopā ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        ja iestādei nav būtiska ieguldījuma attiecīgajā sabiedrībā, tās ieguldījuma šās sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos summai piemēro tādu režīmu, it kā tā atbilstu 33. panta 1. punkta h) apakšpunktam;

b)        ja iestādei ir būtisks ieguldījums attiecīgajā sabiedrībā, tās ieguldījuma šās sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos summai piemēro tādu režīmu, it kā tā atbilstu 33. panta 1. punkta i) apakšpunktam.

9.        Iestādes 33. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        summas, kuras ir prasīts atskaitīt saistībā ar tiešo ieguldījumu, atskaita — pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

b)        summas, kas saistītas ar netiešo ieguldījumu, netiek atskaitītas, un tām piemēro riska pakāpes atbilstīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļā paredzētajiem noteikumiem.

10.      Iestādes 33. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        summas, kuras ir prasīts atskaitīt saistībā ar tiešo ieguldījumu, atskaita — pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

b)        summas, kas saistītas ar netiešo ieguldījumu, netiek atskaitītas, un tām piemēro riska pakāpes atbilstīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļā paredzētajiem noteikumiem.

2. apakšiedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

454. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

Atkāpjoties no 53. panta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim ir jāpiemēro turpmāk minētais:

a)        iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita piemērojamos procentus, kas minēti 458. pantā, no summām, kuras ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 53. pantu;

b)        to posteņu, kurus ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 53. pantu, atlikušajām summām iestādes piemēro 455. pantā paredzētās prasības.

455. pants

Posteņi, kurus neatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

1.        Atkāpjoties no 53. panta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim šajā pantā paredzētās prasības ir piemērojamas 454. panta b) apakšpunktā minētajām atlikušajām summām.

2.        Iestādes 53. panta a) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        tiešo ieguldījumu pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kas ir akcijas, saskaņā ar to uzskaites vērtību atskaita no pirmā līmeņa posteņiem;

b)        tiešo ieguldījumu pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kas nav akcijas, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi atbilstīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā arī piemērojot Trešās daļas IV sadaļas prasības;

c)        netiešo ieguldījumu pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ieskaitot pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kurus iestādei varētu būt jānopērk saskaņā ar esošām vai iespējamām līgumsaistībām, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi atbilstīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā arī piemērojot Trešās daļas IV sadaļas prasības.

3.        Iestādes 53. panta b) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        ja iestādei nav būtiska ieguldījuma attiecīgajā sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešais un netiešais ieguldījums šās sabiedrības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos summai piemēro tādu režīmu, it kā tā atbilstu 53. panta c) apakšpunktam;

b)        ja iestādei ir būtisks ieguldījums attiecīgajā sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešais un netiešais ieguldījums šās sabiedrības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos summai piemēro tādu režīmu, it kā tā atbilstu 53. panta d) apakšpunktam;

4.        Iestādes 53. panta c) un d) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        summu, kas saistīta ar tiešu ieguldījumu, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 53. panta c) un d) apakšpunktu, atskaita –— pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

b)        summu, kas saistīta ar netiešu ieguldījumu, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 53. panta c) un d) apakšpunktu, neatskaita, un tai piemēro atbilstīgi riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. iedaļu, kā arī piemērojot Trešās daļas IV sadaļas prasības.

3. apakšiedaļa

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

456. pants

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

1.        Atkāpjoties no 63. panta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim ir jāpiemēro turpmāk minētais:

a)        iestādes no otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita piemērojamos procentus, kas minēti 458. pantā, no summām, kuras ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 63. pantu;

b)        atlikušajām summām, kuras ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 63. pantu, iestādes piemēro 457. pantā paredzētās prasības.

457. pants

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

1.        Atkāpjoties no 63. panta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim šajā pantā paredzētās prasības ir piemērojamas 456. panta b) apakšpunktā minētajām atlikušajām summām.

2.        Iestādes 63. panta a) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        tiešo ieguldījumu pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kas ir akcijas, saskaņā ar to uzskaites vērtību atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

b)        tiešo ieguldījumu pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kas nav akcijas, neatskaita, un tai atbilstīgi piemēro riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā arī piemērojot Trešās daļas IV sadaļas prasības;

c)        netiešo ieguldījumu pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ieskaitot pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kurus iestādei varētu būt jānopērk saskaņā ar esošām vai iespējamām līgumsaistībā, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi atbilstīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā arī piemērojot Trešās daļas IV sadaļas prasības.

3.        Iestādes 63. panta b) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        ja iestādei nav būtiska ieguldījuma attiecīgajā sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešā un netiešā ieguldījuma šās iestādes otrā līmeņa kapitāla instrumentos summai piemēro tādu režīmu, it kā tā atbilstu 63. panta c) apakšpunktam;

b)        ja iestādei ir būtisks ieguldījums attiecīgajā sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešā un netiešā ieguldījuma šās atbilstīgās sabiedrības otrā līmeņa kapitāla instrumentos summai piemēro tādu režīmu, it kā tā atbilstu 63. panta d) apakšpunktam.

4.        Iestādes 63. panta c) un d) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:

a)        summu, kas saistīta ar tiešu ieguldījumu, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 63. panta c) un d) apakšpunktu, atskaita — pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

b)        summu, kas saistīta ar netiešu ieguldījumu, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 63. panta c) un d) apakšpunktu, neatskaita, un tai piemēro atbilstīgi riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. iedaļu un Trešās daļas IV sadaļā izklāstītās prasības.

4. apakšiedaļa

Piemērojamie atskaitījumu procenti

458. pants

Piemērojamie procenti atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

1.        Piemērojamie procenti 451. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta, 454. panta a) apakšpunkta un 456. panta a) apakšpunkta nolūkiem ir šādi:

a)        0 % ▌ laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

b)        20 % ▌ laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

c)        40 % ▌ laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

d)        60 % ▌ laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;

e)        80 % ▌ laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

2.        Kompetentās iestādes:

a)        nosaka piemērojamos procentus 1. punktā minētajos diapazonos katram no turpmāk minētajiem:

i)         33. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā minētajiem posteņiem, izņemot atliktos nodokļu aktīvus, kuru realizācija atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības,

ii)         atliktos nodokļu aktīvus, kuru realizācija atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un 33. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem posteņiem,

iii)        posteņiem, kas minēti 53. panta a)–d) apakšpunktā,

iv)        posteņiem, kas minēti 63. panta a)–d) apakšpunktā;

b)        publicē šo saskaņā ar a) apakšpunktu noteiktos piemērojamos procentus.

2.a      Gadījumos, kad atsevišķi dalībvalstu slēgtie noteikto pabalstu plāni ir līdzīgi sociālās drošības sistēmu pirmajam pīlāram, 451. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanai kompetentās iestādes līdz 2023. gada 31. decembrim var atļaut 461. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu filtru saglabāšanu.

459. pants

Tādu instrumentu un posteņu atzīšana konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, kuri nav kvalificējami kā mazākuma līdzdalība

1.        Neskarot Otrās daļas III sadaļu, laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim tādu posteņu atzīšanu konsolidētajā pašu kapitālā, kuri ir kvalificējami kā konsolidētās rezerves saskaņā ar valsts transponēšanas pasākumiem atbilstoši Direktīvas 2006/48/EK 65. pantam, kas jebkura no turpmāk norādītajiem iemesla dēļ nav kvalificējamas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls, kompetentās iestādes nosaka saskaņā ar 2. un 3. punktu:

a)        instruments nav kvalificējams kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments, un attiecīgi ar to saistītā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti nav kvalificējami kā konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi;

b)        izrietot no 76. panta 2. punkta;

c)        tādēļ, ka meitas uzņēmums nav iestāde vai sabiedrība, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas [ieraksta PB] prasības;

d)        tādēļ, ka meitas uzņēmums nav pilnībā ietverts konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

2.        Piemērojamie procenti 1. punktā minētajiem posteņiem, kas būtu kvalificējami kā konsolidētās rezerves saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem Direktīvas 2006/48/EK 65. pantam, ir kvalificējami kā konsolidētais pirmā līmeņa pamata kapitāls.

3.        Šā panta 2. punkta nolūkos kompetentās iestādes nosaka šādus piemērojamos procentus:

a)        ▌ 100 % laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

b)        ▌ 80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

c)        ▌ 60 % laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

d)        ▌ 40 % laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;

e)        ▌ 20 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

▌

460. pants

Mazākuma līdzdalības konsolidētā pašu kapitāla atzīšana un pirmā līmeņa papildu un otrā līmeņa kapitāla kvalificēšana

1.        Neskarot 79. panta b) apakšpunktu, 80. panta b) apakšpunktu un 82. panta b) apakšpunktu, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra lūdz 2017. gada 31. decembrim šajos pantos minētos procentus reizina ar piemērojamo pakāpi.

2.        Šā panta 1. punkta nolūkos kompetentās iestādes nosaka šādu piemērojamo koeficientu:

a)        0 ▌laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

b)        0,2 ▌laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

c)        0,4 ▌laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

d)        0,6 ▌laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim un

e)        0,8 ▌ laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

▌

461. pants

Papildu filtri un atskaitījumi

1.        Neskarot 29. līdz 33. pantu, 53. un 63. pantu, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31.decembrim iestādes veic korekcijas, lai iekļautu vai atskaitītu no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, pirmā līmeņa kapitāla posteņiem, otrā līmeņa kapitāla posteņiem vai pašu kapitāla posteņiem piemērojamos filtru vai atskaitījumu procentus, kas ir prasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57., 61. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav prasīti saskaņā ar Otro daļu.

2.        Šā panta 1. punkta nolūkos piemērojamie procenti ir šādi:

a)      ▌100 % laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

b)      ▌80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

c)      ▌60 % laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

d)      ▌40 % laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim un

e)      ▌20 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

▌

4.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes nosaka, vai korekcijas, kas veiktas pašu kapitālam vai tā elementiem saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK vai Direktīvas 2006/49/EK valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav iekļautas II daļā šā panta nolūkos, būtu jāveic arī pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, 1 līmeņa papildu kapitāla posteņiem, pirmā līmeņa kapitāla posteņiem, otrā līmeņa kapitāla posteņiem vai pašu kapitālam.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

5.a Iedaļa

Kredītvērtējuma korekcija

461.a pants

Piemērošanas joma atvasināto finanšu instrumentu darījumiem ar pensiju fondiem

Neskarot 372. panta 1. punktu, laikposmā, kas minēts Regulas […] par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem 68. panta 1.a punktā, ietverot ikvienu tā pagarinājumu, kas paredzēts minētajā pantā, iestādes neaprēķina pašu kapitāla prasības CVA riskam attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu darījumiem, kas minēti Regulas […] 71. pantā un kas iekļauti pensiju plāna mehānismā, kā noteikts minētās regulas 2. pantā.

462. pants

Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz valsts atbalsta instrumentiem

1.        Atkāpjoties no 24. līdz 27. panta, 48., 49., 59. un 60. panta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim šis pants ir piemērojams kapitāla instrumentiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

a)        instrumenti emitēti pirms šīs regulas piemērošanas sākuma datuma;

b)        instrumenti emitēti atbilstīgi rekapitalizācijas shēmai saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem;

c)        Komisija ir uzskatījusi, ka instrumenti ir saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. pantu;

2.        Instrumenti, kas kvalificēti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumiem, ir kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, neatkarīgi no turpmāk norādītā:

a)        nav izpildīti 26. panta nosacījumi;

b)        instrumentus ir emitējis 25. pantā minētais uzņēmums, un nav izpildīti, atbilstīgi, 26. un 27. panta noteikumi.

3.        Instrumenti, kas kvalificēti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) apakšpunkta un 66. panta 1. punkta valstu transponēšanas pasākumiem, ir kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, neraugoties uz to, ka nav izpildīti 49. panta 1. punkta nosacījumi.

4.        Posteņi, kas kvalificēti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta f), g) vai h) apakšpunkta un 66. panta 1. punkta valstu transponēšanas pasākumiem, ir kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla instrumenti, neatkarīgi no tā, ka posteņi nav minēti 59. pantā, vai tā, ka nav izpildīti 60. pantā paredzētie nosacījumi.

463. pants

To posteņu atbilstība tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, kas kvalificējami kā pašu kapitāls saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK valstu transponēšanas pasākumiem

1.        Šis pants attiecas vienīgi uz instrumentiem, kas emitēti pirms 2012. gada 31. decembra un uz kuriem nav attiecināms 462. panta 1. punkts. Šos instrumentus iestādes nedrīkst turēt neproporcionālā daudzumā, jo īpaši tos instrumentus, kas emitēti laikposmā no 2010. gada 12. septembra līdz 2012. gada 31. decembrim. Šo prasību uzrauga EBI un par to ziņo līdz 2015. gada 1. janvārim.

2.        Atkāpjoties no 24. līdz 27. panta, 48., 49., 59. un 60. panta, šis pants ir piemērojams laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.

3.        Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti 464. panta 2. punktā, kapitāls Direktīvas 86/365/EK 22. panta izpratnē un saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EEK 57. panta a) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumiem kvalificēti kā pirmā līmeņa kapitāls, ir kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, neatkarīgi no tā, ka kapitāls neatbilst, attiecīgi, 262. vai 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4.        Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti 464. panta 3. punktā, instrumenti un saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti, kuri saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) apakšpunkta un 154. panta 8. un 9. punkta valstu transponēšanas pasākumiem kvalificēti kā pirmā līmeņa kapitāls, ir kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi, neatkarīgi no tā, ka nav izpildīti 49. pantā paredzētie nosacījumi.

5.        Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti 464. panta 4. punktā, posteņi un saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti, kuri kvalificēti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta f), g) vai h) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumiem, ir kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla posteņi, neraugoties uz to, ka tie nav iekļauti 59. pantā vai nav izpildīti 60. pantā paredzētie nosacījumi.

5.b      Ievērojot 464. panta 2. punktā noteikto ierobežojumu, instrumenti, kuri saskaņā ar valstu tiesību aktiem līdz 2010. gada 30. decembrim tika atzīti bez ierobežojumiem kā posteņi, kas atbilst Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) apakšpunktam un uz ko attiecas Direktīvas 2006/48/EK 154. panta 9. punkts, ir kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, neraugoties uz to, ka nav izpildīti 26. pantā vai 27. pantā paredzētie piemērojamie nosacījumi.

464. pants

Posteņu tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ierobežojumi pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

1.        Laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, apmēru, kādā 463. pantā minētie instrumenti ir kvalificējami kā pašu kapitāls, ierobežo saskaņā ar šo pantu.

2.        Regulas 463. panta 3. punktā minēto posteņu vērtību, kas kvalificējama kā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, ierobežo līdz piemērojamajiem procentiem no a) un b) apakšpunktos minēto vērtību summas:

a)        463. panta 3. punktā minētā kapitāla, kas ir emitēts 2012. gada 31. decembrī, nominālā vērtība;

b)        akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem posteņiem.

3.        Regulas 463. panta 4. punktā minēto posteņu vērtību, kas kvalificējama kā pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi, ierobežo līdz piemērojamajiem procentiem, kuri reizināti ar rezultātu, kas iegūts, no a) un b) apakšpunktos minēto vērtību summas atņemot c) līdz f) punktā minēto vērtību summu:

a)        463. panta 4. punktā minēto instrumentu, kas palikuši emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālā vērtība;

b)        akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

c)        to 463. panta 4. punktā minēto instrumentu vērtība, kas 2012. gada 31. decembrī pārsniedza ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EK 66. panta 1. punkta un 66. panta 1.a punkta valstu transponēšanas pasākumos;

d)        akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar c) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

e)        to 463. panta 4. punktā minēto instrumentu nominālā vērtība, kuri 2012. gada 31. decembrī bija emisijā, bet nav kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu instrumenti saskaņā ar 467. panta 4. punktu;

f)         akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar e) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

4.        Regulas 463. panta 5. punktā minēto posteņu vērtību, kas kvalificējama kā otrā līmeņa kapitāla posteņi, ierobežo līdz piemērojamajiem procentiem no rezultāta, kurš iegūts, no a) līdz d) apakšpunktos minēto vērtību summas atņemot e) līdz h) punktā minēto vērtību summu:

a)        463. panta 5. punktā minēto instrumentu, kas palikuši emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālā vērtība;

b)        akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

c)        subordinētā aizdevuma kapitāla, kas palika emisijā 31. decembrī, nominālā vērtība, kura samazināta par noteikto summu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 64. panta 3. punkta c) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumiem;

d)        463. panta 5. punktā minēto posteņu, izņemot šā punkta a) un c) apakšpunktā minētos instrumentus un subordinēto aizdevuma kapitālu, kuri bija emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālā vērtība;

e)        to 463. panta 5. punktā minēto instrumentu, kas bija emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālā vērtība, kura pārsniedza ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EEK 66. panta 1. punkta a) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumos;

f)         akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar e) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

g)        to 463. panta 5. punktā minēto instrumentu nominālā vērtība, kuri 2012. gada 31. decembrī bija emisijā, bet nav kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla instrumenti saskaņā ar 468. panta 4. punktu;

h)        akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar g) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

5.        Šā panta nolūkos 2. līdz 4. punktā minētie piemērojamie procenti ir šādi:

a)        ▌90 % laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

b)        ▌80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

c)        ▌ 70 % laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

d)        ▌60 % laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;

e)        ▌50 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim;

f)         ▌40 % laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim;

g)        ▌30 % laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim;

h)        ▌20 % laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

i)         ▌10 % laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.

▌

465. pants

Posteņi, kas izslēgti no tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņos citos pašu kapitāla elementos

1.        Atkāpjoties no 48., 49., 59. un 60. panta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes var kapitālam un saistītajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem, kas minēti 463. panta 3. punktā, kuri ir izslēgti no pirmā līmeņa pamata kapitāla tādēļ, ka tie ir pārsnieguši piemērojamos procentus, kas norādīti 464. panta 2. punktā, piemērot tādu pašu režīmu kā 463. panta 4. punktā minētajiem posteņiem tādā apmērā, lai šā kapitāla un saistīto akciju uzcenojuma kontu iekļaušana nepārsniegtu 464. panta 3. punktā noteiktos procentus.

2.        Atkāpjoties no 48., 49., 59. un 60. panta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes turpmāk minētajam var piemērot tādu pašu režīmu kā posteņiem, kas minēti 463. panta 5. punktā, ar noteikumu, ka to iekļaušana nepārsniedz piemērojamās procentu robežas, kuras minētas 464. panta 4. punktā:

a)        kapitāls un saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti, kas minēti 463. panta 3. punktā, kuri ir izslēgti no pirmā līmeņa pamata kapitāla tādēļ, ka tie ir pārsnieguši piemērojamos procentus, kas norādīti 464. panta 2. punktā;

b)        instrumenti un saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti, kas minēti 463. panta 4. punktā, kuri pārsnieguši piemērojamos procentus, kas minēti 464. panta 3. punktā.

3.        EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, kas piemērojami 1. un 2. punktā minētajiem pašu kapitāla instrumentiem, uz kuriem laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim attiecas 464. panta 4. vai 5. punkts.

EBI līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus Komisijai tiek piešķirtas atbilstoši kārtībai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

466. pants

Tādu posteņu amortizācija, kam piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošo otrā līmeņa kapitāla posteņa klasifikāciju

Uz 463. panta 5. punktā minētajiem posteņiem, kas saskaņā ar 463. panta 5. punktu vai 464. panta 2. punktu ir kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla posteņi, attiecas 61. pantā paredzētās prasības.

466.a pants

Instrumenti ar preferenciālu peļņas sadali

Iestādes, neraugoties uz 26. panta 1. punkta h) apakšpunktu, var turpināt izmaksāt augstāku peļņas sadali pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas turpmāk minēti c) apakšpunktā, nekā instrumentiem, kas minēti a) apakšpunktā, ja ir izpildīti turpmāk izklāstītie nosacījumi:

a)        saskaņā ar iestādes normatīviem aktiem, kas pieņemti pirms šīs regulas spēkā stāšanās, iestādēm bija ļauts izdot pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus ar preferenciālām balsstiesībām;

b)        šā punkta a) apakšpunktā minētie instrumenti netiek tirgoti regulētā tirgū;

c)        attiecībā uz instrumentiem, kas tiek tirgoti regulētā tirgū, nepastāv preferenciāla peļņas sadale.

2. apakšiedaļa

Instrumentu ar atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem iekļaušana pirmā līmeņa un otrā līmeņa papildu kapitāla posteņos

467. pants

Hibrīdkapitāla instrumenti ar atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu un dzēšanu vicinošiem nosacījumiem

1.        Atkāpjoties no 48. un 49. panta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim 463. panta 4. punktā minētajiem instrumentiem, kuri kvalificēti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumiem un kuru noteikumos un nosacījumos ir iekļauts atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājums un dzēšanu vicinoši nosacījumi, ir piemērojamas 2. līdz 7. pantā noteiktās prasības.

2.        Kapitāla instrumentus kvalificē kā pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai līdz 2013. gada 1. janvārim;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu;

c)        ar 2013. gada 1. janvāri ir izpildīti 49. pantā paredzētie nosacījumi.

3.        Instrumenti ir kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti saskaņā ar 463. panta 4. punktu laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz to faktiskā termiņa datumam un pēc tam kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi bez ierobežojuma ar noteikumu, ka:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu instrumentu faktiskā termiņa datumā;

c)        sākot ar instrumentu faktiskā termiņa datumu, ir izpildīti 49. pantā paredzētie nosacījumi.

4.        Instrumenti nav kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu instrumenti, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, un uz tiem neattiecas 463. panta 4. punkts, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot laikā no 2011. gada 20. jūlija līdz 2013. gada 1. janvārim;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu instrumentu faktiskā termiņa datumā;

c)        sākot ar instrumentu faktiskā termiņa datumu, nav izpildīti 49. pantā paredzētie nosacījumi.

5.        Instrumenti ir kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti saskaņā ar 463. panta 4. punktu laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz to faktiskā termiņa datumam un nav kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu instrumentu faktiskā termiņa datumā;

c)        sākot ar instrumentu faktiskā termiņa datumu, nav izpildīti 49. pantā paredzētie nosacījumi.

6.        Instrumenti ir kvalificējami kā pirmā līmeņa papildu instrumenti saskaņā ar 463. panta 4. punktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu instrumentu faktiskā termiņa datumā;

c)        līdz instrumentu faktiskā termiņa datumam nebija izpildīti 49. pantā paredzētie nosacījumi.

468. pants

Otrā līmeņa kapitāla posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

1.        Neskarot 59. un 60. pantu, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim 463. panta 5. punktā minētajiem posteņiem, kuri kvalificēti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta f), g) vai h) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumiem un kuru noteikumos un nosacījumos ir iekļauts atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājums ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, ir piemērojamas 2. līdz 7. pantā noteiktās prasības.

2.        Posteņi ir kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla instrumenti ar noteikumu, ka:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai līdz 2013. gada 1. janvārim;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu;

c)        līdz 2013. gada 1. janvārim ir izpildīti 60. pantā paredzētie nosacījumi.

3.        Posteņi ir kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla instrumenti saskaņā ar 463. panta 5. punktu laikā no 2013. gada 2. janvāra līdz to faktiskā termiņa datumam un pēc tam ir kvalificējami kā pirmā līmeņa kapitāla instrumenti bez ierobežojuma, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu posteņu faktiskā termiņa datumā;

c)        līdz posteņu faktiskā termiņa datumam ir izpildīti 60. pantā paredzētie nosacījumi.

4.        Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, posteņi nav kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla posteņi, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot vienīgi laikā no 2011. gada 20. jūlija līdz 2013. gada 1. janvārim;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu posteņu faktiskā termiņa datumā;

c)        līdz posteņu faktiskā termiņa datumam nav izpildīti 60. pantā paredzētie nosacījumi.

5.        Posteņi ir kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla instrumenti saskaņā ar 463. panta 5. punktu laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz to faktiskā termiņa datumam, un pēc tam nav kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ja:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu to faktiskā termiņa datumā;

c)        līdz posteņu faktiskā termiņa datumam nav izpildīti 60. pantā paredzētie nosacījumi.

6.        Posteņi ir kvalificējami kā otrā līmeņa kapitāla posteņi saskaņā ar 463. panta 5. punktu, ja:

a)        iestāde atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā;

b)        iestāde neīstenoja atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumu posteņu faktiskā termiņa datumā;

c)        līdz posteņu faktiskā termiņa datumam nav izpildīti 60. pantā paredzētie nosacījumi.

469. pants

Faktiskais termiņš

Regulas 467. un 468. panta nolūkos faktisko termiņu nosaka šādi:

a)        šo pantu 3. un 5. punktā minētajiem posteņiem tas ir datums pirmās atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumam ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, kurš ir 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;

b)        šo pantu 4. punktā minētajiem posteņiem tas ir datums pirmās atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumam ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem datums, kurš ir laikā no 2011. gada 20. jūlija līdz 2013. gada 1. janvārim;

c)        šo pantu 6. punktā minētajiem posteņiem tas ir datums pirmās atpirkšanas vai pirmstermiņa dzēšanas piedāvājumam ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem datums, kurš ir pirms 2011. gada 20. jūlija.

3. nodaļa

Pārejas noteikumi informācijas sniegšanai par pašu kapitālu

470. pants

Informācijas sniegšana par pašu kapitālu

1.        Iestādes šo pantu piemēro laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.

2.        Laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim iestādes izpauž, cik lielā mērā pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa kapitāla līmenis pārsniedz 448. pantā paredzētās prasības.

3.        Laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes par savu pašu kapitālu izpauž šādu papildu informāciju:

a)        individuālo filtru un atskaitījumu, kas piemēroti saskaņā ar 449. līdz 452. pantu, 454., 456. un 459. pantu, būtība un ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un pašu kapitālu;

b)        vērtību mazākuma līdzdalībai un pirmā līmeņa papildu un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, saistītajai nesadalītajai peļņai un akciju emisijas uzcenojuma kontiem, ko emitējuši meitas uzņēmumi, kuri ir iekļauti konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā, otrā līmeņa kapitālā un pašu kapitālā saskaņā ar 1. nodaļas 4. iedaļu;

c)        individuālo filtru un atskaitījumu, kas piemēroti saskaņā ar 461. pantu, ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un pašu kapitālu;

d)        posteņu, kas kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, pirmā līmeņa kapitāla posteņi un otrā līmeņa kapitāla posteņi, būtība un vērtība, piemērojot 2. nodaļas 2. iedaļā paredzētās atkāpes.

4.        Laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes izpauž to instrumentu vērtību, kas kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, piemērojot 463. pantu.

4. nodaļa

Lieli riska darījumi, pašu kapitāla prasības, aizņemto līdzekļu īpatsvars un “Bāzeles I” minimums

471. pants

Pārejas noteikumi lieliem riska darījumiem

1.        Regulas 376. līdz 392. pantā paredzētos noteikumus par lielajiem riska darījumiem nepiemēro ieguldījumu sabiedrībām, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu un kurām 2006. gada 31. decembrī nepiemēroja Direktīvu 93/22/EEK. Šo atbrīvojumu var izmantot līdz 2014. gada 31. decembrim vai līdz datumam, kad stājas spēkā jebkādas izmaiņas saskaņā ar šā panta 2. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

1.a      Pēc [...]* iestādes attiecībā uz riska darījumiem, kas, pamatojoties uz līgumu, piešķirti pirms 2012. gada 31. decembra, nekavējoties veic visus organizatoriskos un tehniskos pasākumus, kuri nepieciešami, lai saskaņā ar šo regulu, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, panāktu atbilstību noteikumiem par lieliem riska darījumiem. Līdz 2015. gada 31. decembrim turpina piemērot dalībvalstu lielu riska darījumu režīmus, kurus saskaņā ar noteikumiem par pašu kapitālu piemēroja pirms [...]*[21].

2.        Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz publisku apspriešanu un ņemot vērā apspriedes ar kompetentajām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:

a)        piemērotu režīmu tādu ieguldījumu sabiedrību prudenciālai uzraudzībai, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai darbības, kas saistītas ar atvasinātiem preču instrumentiem vai atvasināto instrumentu līgumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6, 7., 9. un 10. punktu;

b)        vajadzību grozīt Direktīvu 2004/39/EK, lai izveidotu vēl vienu ieguldījumu sabiedrību kategoriju, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu attiecībā uz energoresursu piegādēm.

Pamatojoties uz šo pārskatu, Komisija var iesniegt priekšlikumus šās regulas grozījumiem.

472. pants

Pašu kapitāla prasības saskaņā ar IRB pieeju

1.        Atkāpjoties no Trešās daļas 3. nodaļas, līdz 2017. gada 31. decembrim kompetentā iestāde var atbrīvot no IRB režīma noteiktas kapitāla riska darījumu kategorijas, kas ir iestāžu un iestāžu ES meitas uzņēmumu šajā dalībvalstī turējumā 2007. gada 31. decembrī. Kompetentās iestādes publicē to kapitāla riska darījuma kategorijas, kuras gūst labumu no šā režīma saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 133. pantu.

Atbrīvoto pozīciju aprēķina pēc akciju skaita 2007. gada 31. decembrī un jebkurām papildu akcijām, kas rodas tieši no šās līdzdalības, ja vien tās nepalielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu portfeļa sabiedrībā.

Ja iegāde palielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu noteiktai līdzdalībai, līdzdalības pārsniedzošajai daļai nepiemēro šo atbrīvojumu. Šo atbrīvojumu nepiemēro arī līdzdalībai, kurai sākotnēji tas tika piemērots, taču šī līdzdalība tika pārdota un pēc tam atpirkta.

Kapitāla riska darījumiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, pēc vajadzības piemēro kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas II nodaļas 2. sadaļā paredzēto standartizēto pieeju, un prasības, kas izklāstītas Trešās daļas IV sadaļā.

Kompetentās iestādes ziņo Komisijai un EBI par šā punkta īstenošanu.

Aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības 109. panta 4. punkta nolūkiem, riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri denominēti vai finansēti jebkuras dalībvalsts valūtā, līdz 2015. gada 31. decembrim piešķir to pašu riska pakāpi, kas tiktu piešķirta šādiem riska darījumiem, kuri denominēti un finansēti attiecīgās dalībvalsts valūtā.

▌

473. pants

Pašu kapitāla prasības segtajām obligācijām

▌

3.        Regulas 124. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos līdz 2014. gada 31. decembrim iestādes augstāka ranga nenodrošinātie riska darījumi, kas saskaņā ar valstu tiesību aktiem pirms šās regulas spēkā stāšanās ir kvalificējami 20 % riska pakāpei, ir uzskatāmi par tādiem, kuri kvalificējami 1. riska kvalitātes pakāpē.

4.        Regulas 124. panta 3. punkta nolūkos līdz 2014. gada 31. decembrim iestādes augstāka ranga nenodrošinātie riska darījumi, kas saskaņā ar valstu tiesību aktiem pirms šās regulas spēkā stāšanās ir kvalificējami 20 % riska pakāpei, ir uzskatāmi par tādiem, kuri kvalificējami 20 % riska pakāpei.

474. pants

Atbrīvojums preču tirgotājiem

1.        Šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz kapitāla prasībām nav piemērojamas ieguldījumu sabiedrībām, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu un kurām 2006. gada 31. decembrī nebija piemērojama Direktīva 93/22/EEK.

Šis atbrīvojums ir piemērojams līdz 2014. gada 31. decembrim vai līdz datumam, kad stājas spēkā jebkādas izmaiņas saskaņā ar 2. un 3. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

2.        Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz publisku apspriešanu un ņemot vērā apspriedes ar kompetentajām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:

a)        piemērotu režīmu tādu ieguldījumu sabiedrību prudenciālai uzraudzībai, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai darbības, kas saistītas ar atvasinātiem preču instrumentiem vai atvasināto instrumentu līgumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6, 7., 9. un 10. punktu;

b)        vajadzību grozīt Direktīvu 2004/39/EK, lai izveidotu vēl vienu ieguldījumu sabiedrību kategoriju, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu attiecībā uz energoresursu piegādēm (tostarp elektrības, ogļu, gāzes un naftas produktu piegādes).

3.        Pamatojoties uz 2. punktā minēto pārskatu, Komisija var iesniegt priekšlikumus šās regulas grozījumiem.

475. pants

Aizņemtie līdzekļi

1.        Atkāpjoties no 416. un 417. panta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes aprēķina aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju un ziņo par to, izmantojot abus minētos kapitāla mērus:

a)        pirmā līmeņa kapitālu;

b)        pirmā līmeņa kapitālu, piemērojot šīs sadaļas 2. un 3. nodaļā paredzētās atkāpes.

2.        Neskarot 436. panta 1. punktu, iestādes sniedz informāciju par aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju, pamatojoties uz abiem kapitāla mēriem, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

3.        Atkāpjoties no 416. panta 2. punkta, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim kompetentās iestādes var atļaut iestādēm aprēķināt ceturkšņa beigu aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju, ja tās uzskata, ka iestādei varētu nebūt pietiekami labas kvalitātes dati, lai aprēķinātu aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju, kas ir ikmēneša aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju vidējais aritmētiskais rādītājs ceturkšņa laikā.

475.a pants

Likviditātes seguma prasības piemērošana

Regulas 401. pantu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

476. pants

Pārejas noteikumi — „Bāzeles I” minimums

1.        Līdz 2017. gada 31. decembrim vai līdz diferencēta sviras rādītāja ieviešanai — atkarībā no tā, kas notiek agrāk, — iestādes, kas riska darījumu riska svērto vērtību kopsummu aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, un iestādes, kas operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto Trešās daļas III sadaļas 4. nodaļā paredzēto attīstītās mērīšanas pieeju, izpilda abas šīs prasības:

a)        to turējumā jābūt pašu kapitālam, kā ir norādīts Trešās daļas II sadaļas 1. nodaļā;

b)        tām ir jābūt pagaidu kapitāla rādītājam, kas nav mazāks par 6,4 %; pagaidu kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, kas izteikts kā riska koriģētu aktīvu un ārpusbilances posteņu procentuālā attiecība, kā ir noteikts IV pielikumā.

2.        Pēc konsultēšanās ar EBI kompetentās iestādes var atteikties no 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas iestādēm ar noteikumu, ka ir izpildītas visas prasības attiecībā uz Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā noteikto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai ir izpildīti kvalifikācijas kritēriji, lai varētu izmantot Trešās daļas III sadaļas 4. nodaļā paredzēto attīstītās mērīšanas pieeju, un ka saskaņā ar 187.a pantu vismaz vienu gadu ir sniegta informācija par paraugportfeli.

2.a      Kompetentās iestādes var atbrīvot iestādes no 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas, ja iestādes nepiemēro pārejas noteikumus, kas minēti Desmitās daļas I sadaļas 1.–3. nodaļā un Direktīvas (.xxx) XI sadaļas 2. nodaļā.

II sadaļaPārskati un pārskatīšana

477. pants

Minimālo kapitāla prasību cikliskums

Komisija, sadarbojoties ar EBI, ESRK un dalībvalstīm un ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ieguldījumu, regulāri uzrauga, vai šai regulai kopumā, līdz ar Direktīvu [ieraksta PB], ir būtiska ietekme uz ekonomisko ciklu, un, ņemot vērā šo pārbaudi, apsver, vai ir pamatoti kādi koriģējoši pasākumi. Līdz 2013. gada 31. decembrim EBI ziņo Komisijai, vai un kā iestāžu metodika saskaņā ar IRB pieeju ir jākonverģē, lai, mazinot procikliskumu, panāktu salīdzināmākas kapitāla prasības.

Pamatojoties uz šo analīzi un ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ieguldījumu, Komisija reizi divos gados sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Izstrādājot pārskatu, pienācīgi ņem vērā kredītņēmēju un kredīta devēju ieguldījumu.

477.a pants

Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija pārskata un ziņo par 30. panta c) apakšpunkta piemērošanu un iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un attiecīgā gadījumā arī likumdošanas priekšlikumu.

Attiecībā uz iespējamo 30. panta c) apakšpunkta svītrošanu un tā iespējamu piemērošanu Savienības līmenī pārskats jo īpaši nodrošina to, ka pastāv pietiekami aizsardzības pasākumi, ar kuriem visās dalībvalstīs nodrošināt finanšu stabilitāti.

478. pants

Pašu kapitāla prasības riska darījumiem segtu obligāciju veidā

Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc apspriešanās ar EBI ziņo Parlamentam un Padomei, iesniedzot atbilstošus priekšlikumus, par to, vai riska pakāpes, kas paredzētas 124. pantā, un īpašā riska pašu kapitāla prasības, kuras noteiktas 325. panta 5. punktā, ir piemērotas finanšu instrumentiem, kas kvalificējas šiem režīmiem, un vai 124. panta kritēriji ir atbilstīgi.

1.a      Ziņojums un priekšlikumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz:

a)        to, cik lielā mērā pašreizējās segtajām obligācijām piemērojamās regulatīvās kapitāla prasības pienācīgi diferencē atšķirības starp segto obligāciju kredīta kvalitāti un nodrošinājumu, pret ko tās ir nodrošinātas, tostarp to, cik lielā mērā pastāv atšķirības dalībvalstīs;

b)        segto obligāciju tirgus pārredzamību un apmēru, kādā tā atvieglo investoriem iespējas veikt visaptverošu iekšējo analīzi attiecībā uz segto obligāciju kredītrisku un nodrošinājumu, pret ko tās ir nodrošinātas;

c)        to, kādā apmērā kredītiestāžu veikta segto obligāciju emisija ietekmē kredītrisku, kam tiek pakļauti citi emitentiestādes kreditori, un

d)        stimuliem, kurus kredītiestādēm radījusi mijiedarbība starp segto obligāciju preferenciālu kapitāla režīmu un tām piemēroto režīmu kā likvīdiem aktīviem 404. panta nolūkos, tostarp jebkādu iespējamo ietekmi uz kredītiestāžu elastīgumu.

479. pants

Lieli riska darījumi

Līdz 2013. gada 31. decembrim Komisija pārskata 389. panta 1. punkta j) apakšpunktu un 389. panta 2. punktu un ziņo par to piemērošanu, kā arī par to, vai 389. panta 2. punkta izņēmumi būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo pārskatu un, ja ir atbilstīgi, tiesību akta priekšlikumu.

Attiecībā uz iespēju lēmumu pieņemšanu turpmāk neatstāt dalībvalstu ziņā saskaņā ar 389. panta 2. punkta c) apakšpunktu un to iespējamu pieņemšanu Savienības līmenī, pārskatīšanā īpaši ņem vērā grupas veiktās riska pārvaldības efektivitāti, nodrošinot, ka ir veikti pietiekami aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupas struktūra ir reģistrēta.

480. pants

Piemērošanas līmenis

1.        Līdz 2013. gada 31. decembrim Komisija pārskata Pirmās daļas II sadaļas un 108. panta 6. un 7. punkta piemērošanu, sagatavo par to pārskatu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo pārskatu, un, ja ir atbilstīgi, tiesību akta priekšlikumu.

2.        Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija ziņo par to, vai un kā likviditātes seguma prasība, kas paredzēta 401. pantā, ir piemērojama ieguldījumu sabiedrībām, un pēc apspriešanās ar EBI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo pārskatu un, ja ir atbilstīgi, tiesību akta priekšlikumu.

481. pants

Likviditātes prasības

1.        EBI, EVTI un ECB uzrauga un novērtē pārskatus, kas veikti saskaņā ar 403. panta 1. punktu, par dažādām valūtām un dažādos darbības modeļos. EBI pēc apspriešanās ar ESRK, nefinanšu galalietotājiem, banku nozari, kompetentajām iestādēm un valstu centrālajām bankām ik pēc diviem gadiem un pirmo reizi līdz 2013. gada 30. jūnijam ziņo Komisijai par to, vai 401. panta vispārējai likviditātes seguma prasības specifikācijai, pamatojoties uz ziņošanas par likviditāti kritērijiem, kas izklāstīti Sestās daļas II sadaļā, ņemot tos vērā individuāli vai kopā, varētu būt būtiska kaitējoša ietekme uz Savienības iestāžu riska profilu vai uz finanšu tirgu vai ekonomikas stabilitāti un pienācīgu darbību un uz mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas stabilitāti un tirdzniecības finansēšanu, ieskaitot aizdevumus saskaņā ar oficiālām eksporta kredītu apdrošināšanas shēmām. Šādā analīzē pienācīgi ir jāņem vērā tirgi un regulatīvā attīstība, kā arī šā rādītāja mijiedarbība ar citām prudenciālām prasībām saskaņā ar šo regulu, piemēram, riska kapitāla rādītājiem vai sviras rādītājiem.

EBI šajā pārskatā jo īpaši pārbauda, cik atbilstīga ir turpmāk minēto elementu kalibrēšana:

a)        mehānismu nodrošināšana, ar kuriem ierobežo ienākošo likvīdo līdzekļu plūsmu vērtību, jo īpaši izvērtējot to, vai ienākošās naudas plūsmas ierobežojums ir atbilstīgs; dažādu uzņēmējdarbības modeļu, tostarp pastarpinātu finansēšanas modeļu, ņemšana vērā;

b)        izejošo naudas plūsmu kalibrēšana saskaņā ar 410. panta 5. punktu;

c)        atbilstīgu diskontu kalibrēšana 406. panta nolūkos aktīviem, kas ir turējumā saskaņā ar 407. pantā noteiktajām atkāpēm;

ca)      mehānismu nodrošināšana, ar kuriem ierobežo likviditātes seguma prasības ar konkrētu kategoriju likvīdiem aktīviem;

cb)      specifisku mazāku izejošo naudas plūsmu un/vai lielāku ienākošo naudas plūsmu likmju nodrošināšana naudas plūsmām grupas iekšienē. Pārskatā norāda, pie kādiem nosacījumiem šādas specifiskas ienākošo vai izejošo naudas plūsmu likmes būtu pamatotas no prudenciālā viedokļa, un, izmantojot objektīvus kritērijus un rādītājus, pamatīgi izklāsta metodiku, ar ko noteikt specifiskus ienākošo un izejošo naudas plūsmu līmeņus starp iestādi un darījuma partneri, ja tie nav reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī;

cc)      centrālo banku prasībām atbilstīgo atsevišķu aktīvu kategoriju ieviešana likvīdo aktīvu definīcijā, kuri neatbilst visiem 404. panta 3. punkta kritērijiem.

2.        EBI, EVTI un ECB, ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, tādus kā piemērojamo tiesisko regulējumu, stimulēšanas pasākumus, pieejamās tirgus iniciatīvas un instrumentus, kas paredzēti pārredzamības un aktīvu likviditātes palielināšanai, līdz 2013. gada 30. jūnijam ziņo Komisijai par atbilstīgām saskaņotām definīcijām augstai ▌likviditātei un pārvedamu aktīvu kredīta kvalitātei 404. panta nolūkos. Jo īpaši novērtē to, vai saskaņā ar 404. panta 3. punktu par likvīdiem aktīviem var uzskatīt zeltu un citus instrumentus ar ļoti augstu likviditāti, tostarp naftu un/vai citus dabas resursus, akcijas vai nozīmīgus indeksēta kapitāla instrumentus, garantētās obligācijas, segtās obligācijas vai citus vērtspapīrus, kuri nodrošināti ar hipotēkām un kuriem piemēro stingru uzticamības pārbaudi un darbības rezultātu kritērijus, korporatīvās obligācijas un līdzekļus, kuru pamatā ir iepriekš minētie aktīvi, kā arī novērtē, kāda ir šo aktīvu vērtības nepastāvība salīdzinājumā ar citiem aktīviem un kādus diskontus var piemērot. Pārskatā arī jāapsver centrālo banku citu kategoriju vērtspapīri un aizdevumi, kas atbilst prasībām. Papildus ir jānovērtē grupu likviditātes nodrošināšanai paredzētu līgumisku un ārpuslīgumisku piesardzības pasākumu efektivitāte un piemērotība stresa situācijās. EBI un EVTI it īpaši pārbauda turpmāk minēto kritēriju atbilstīgumu un šādu rādītāju attiecīgos līmeņus:

A.       augstas likviditātes aktīvi —

a)        aktīvu minimālais tirdzniecības apmērs;

b)        aktīvu minimālais neapmaksātais apmērs;

c)        pārredzama cenu noteikšanas un pēctirdzniecības informācija;

d)        pierādīts ieraksts par cenu stabilitāti;

e)        vidējais tirgotais apmērs un vidējais tirdzniecības apmērs;

f)         maksimālā solīšanas/prasīšanas starpība;

g)        atlikušais termiņa laiks;

h)        minimālais apgrozījuma rādītājs;

B.       augstas kredīta kvalitātes aktīvi —

a)        kredīta kvalitātes pakāpes, kas minētas Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā;

b)        papildu kvalitātes kritēriji, kas papildina tos, kurus centrālās bankas noteikušas monetārās politikas jomā;

c)        Eiropas ekonomikas atbalsta finansējums, jo sevišķi salīdzinājumā ar citiem finansēšanas mehānismiem, kurus piemēro citās jurisdikcijās.

2.a      Pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc starptautisko likviditātes standartu apstiprināšanas, EBI un ESRK izvērtē standartu ietekmi uz Eiropas banku tirgu un to, cik efektīvs ir šo standartu ieguldījums finanšu stabilitātē, un iesniedz pārskatu Komisijai. Pārskatam pievieno regulatīvo tehnisko standartu projektu. Komisija pieņem regulatīvos standartus, ar deleģētu aktu nosakot LCR līdz 2013. gada 31. decembrim. Tomēr ja laikposmā starp šīs regulas stāšanos spēkā un 2013. gada 30. jūniju tiek pieņemts cits priekšlikums koplēmumam, ar ko groza šo regulu vai direktīvu [ieraksta PB], šajā priekšlikumā iekļauj prasības LCR noteikšanai. Likviditātes seguma prasības saskaņā ar 401. pantu ievieš ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim, taču ne agrāk kā 2015. gada 1. janvārī. Deleģētajam aktam pievienotajā pārskatā Komisija jo īpaši norāda šādu informāciju:

i)         jebkādas atbilstīgas izmaiņas ienākošo un izejošo naudas plūsmu kategorijās un kalibrēšanā, kā minēts Sestās daļas II sadaļā, ņemot vērā pirmajā daļā minēto pārskatu un starptautisko notikumu attīstību,

ii)       nepieciešamību ierobežot likviditātes seguma prasības ar 404. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem likviditātes aktīviem,

iii)      vienotas definīcijas augstai un ļoti augstai likviditātei,

iv)       definīciju iedibinātām operacionālām attiecībām ar korporatīviem klientiem;

v)        aktīvu veidus, kurus likviditātes seguma koeficienta vajadzībām uzskata par likvīdiem aktīviem,

vi)       vajadzības gadījumā — īpašos režīmus grupas iekšējām likviditātes plūsmām, ņemot vērā 1. punktā minēto pārskatu;

vii)      likvīdo aktīvu definīcijas iespējamo neplānoto ietekmi uz monetārās politikas īstenošanu un to, kādā mērā:

–         likvīdo aktīvu saraksts, kas nav saistīts ar centrālo banku prasībām atbilstīgo aktīvu sarakstu, var motivēt iestādes refinansēšanas operācijās sniegt informāciju par prasībām atbilstīgiem aktīviem, kuri nav ietverti likvīdo aktīvu definīcijā;

–         likviditātes noteikumi var demotivēt iestādes aizdot vai aizņemties nenodrošinātos naudas tirgos un vai tā rezultātā var tikt apšaubīta euro uz nakti izsniegto kredītu vidējā indeksa (EONIA) izmantošana monetārās politikas īstenošanā;

–         LCR ieviešana valstu centrālajām bankām var radīt grūtības nodrošināt cenu stabilitāti, izmantojot spēkā esošo monetārās politikas regulējumu un instrumentus.

2.b      Šā panta 3. punkta piemērošanas nolūkā Komisija vai nu individuāli, vai kumulatīvi novērtē to, vai likviditātes seguma prasības varētu negatīvi ietekmēt Eiropas iestāžu darbību un riska profilu, finanšu tirgus vai ekonomiku, un ņem vērā 1. un 2. punktā minētos pārskatus.

▌

481.a pants

Stabila finansējuma prasību diferencēšana saskaņā ar refinansēšanas struktūrām

1.        Pamatojoties uz banku darbības dažādu modeļu refinansēšanas struktūru analīzi un ņemot vērā rezultātus, ko ieguvusi augsta līmeņa darba grupa ES banku sektora struktūras reformēšanā (Liikanen-Group), EBI līdz 2015. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par to, ▌kā varētu pienācīgi nodrošināt to, ka iestādes izmanto stabilus finansēšanas avotus, ietverot novērtējumu par ietekmi uz Savienības iestāžu, tostarp iestāžu, kas nepieņem noguldījumus, darbību un riska profilu, finanšu tirgiem vai uz ekonomiku un banku aizdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un uz tirdzniecības finansēšanu, ņemot vērā arī aizdevumus, kas izsniegti saskaņā ar oficiālām eksporta kredītu apdrošināšanas shēmām, un līdzfinansētus hipotekāros aizdevumus.

EBI šajā pārskatā jo īpaši sniedz informāciju par to, cik atbilstīgi ir kalibrēt turpmāk minētos elementus:

a)        stabila finansējuma avotiem piemērotās pakāpes un kategorijas saskaņā ar 414. panta 3. punktu;

b)        stabila finansējuma prasību noteikšanai piemērotās pakāpes un kategorijas saskaņā ar 415. panta 3. punktu;

c)        neparedzēto izdevumu saistību režīmu, ko nosaka valstu uzraudzības iestādes, kā minēts 415. panta 3. punkta i) apakšpunktā.

2.        EBI izstrādā metodiku, ar ko noteikt iestādēm pieejamā un pieprasītā stabila finansējuma apmēru.

Šajā metodikā nosaka stimulus un preventīvus pasākumus, kas ir atbilstīgi, lai ilgtermiņā panāktu aktīvu stabilāku finansēšanu un sekmētu uzņēmējdarbības pasākumus, ieguldījumus un iestāžu finansēšanu.

EBI ņem vērā ESRK viedokļus un visus pārējos attiecīgos starptautiskos standartus.

EBI izstrādā dažādus metodikas modeļus, kas paredzēti dažādiem iestāžu veidiem.

EBI līdz 2016. gada 31. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai pārskatu par saskaņā ar 1. punktu izstrādāto metodiku. Pārskatā ietver analīzi par šīs metodikas piemērošanu iestādēs laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam.

Kompetentās iestādes sniedz EBI informāciju, ko tās saņēmušas no iestādēm saskaņā ar 414. un 415. pantu, lai sekmētu metodikas izstrādi atbilstīgi 1. punktam.

3.        EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai pārskatu par to, kā lieli finanšu centri ārpus Eiropas Savienības piemēro šīs regulas Sestās daļas I un II sadaļu.

4.        Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz 1.–3. punktā minētajiem pārskatiem un pilnībā ņemot vērā Eiropas banku sektora daudzveidību. Komisija pieņem deleģēto aktu, nosakot prasības saistošam stabila neto finansējuma koeficientam.

481.b pants

Prudenciālās maksas

Lai nodrošinātu stabilu un vienotu pāreju uz likviditātes standartiem, kompetentās iestādes var iekasēt prudenciālās maksas, kuras nosaka proporcionāli pakāpei, kādā finanšu iestāžu likviditāte un stabila finansējuma rādītāji atšķiras no likviditātes regulatīvajiem tehniskajiem standartiem. Nosakot maksas, kompetentās iestādes ņem vērā tirgus apstākļus.

482. pants

Sviras rādītāja diferencēšana atbilstīgi komercdarbības modeļiem

1.        Komisija, pamatojoties uz saskaņā ar 2. punktu sniegto EBI pārskatu, līdz 2017. gada 31. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par sviras rādītāja ietekmi un efektivitāti. Pārskatā iekļauj novērtējumu par vienu vai vairākiem sviras rādītāja līmeņiem, kas ir piemēroti dažādu veidu iestādēm, dažādiem komercdarbības veidiem un attiecīgajām aktīvu kategorijām.

Komisija pieņem deleģēto aktu par saistoša sviras rādītāja ieviešanu, kas iestādēm būtu jāievēro, lai atbilstu 2. punkta g) apakšpunktā noteiktajiem rādītājiem nolūkā nodrošināt dažādu Eiropas komercdarbības modeļu ilgtspējīgu darbību un finanšu stabilitāti. Komisija pieņem kapitāla mēra un kopējā riska darījuma mēra jebkādas pienācīgas korekcijas, kā tas noteikts 416. pantā.

2.        Šā panta 1. punkta nolūkos līdz 2016. gada 31. oktobrim EBI sniedz Komisijai vismaz šādu informāciju:

-a)       datus par komercdarbības modeļu noteikšanu nolūkā ņemt vērā banku iestāžu dažādību un par piešķīrējiestāžu komercdarbības modeļiem, norādot trīs vai vairāk riska kategorijas, lai analizētu to, vai pastāv vajadzība dažādiem komercdarbības modeļiem noteikt diferencētus sviras rādītājus;

a)        vai Direktīvas [ieraksta PB] 75. un 85. pantā noteiktās prasības saskaņā ar Direktīvas [ieraksta PB] 72. un 92. pantu par pārmērīgu sviras riska novēršanu ir pietiekamas, lai nodrošinātu iestāžu veiktu saprātīgu šā riska pārvaldību un, ja tā nav, kādi vēl uzlabojumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu šos mērķus;

b)      vai — un, ja tā ir, tad kādas — izmaiņas kapitāla mēra un kopējā riska darījuma mēra aprēķināšanas metodikā, kas sīki izklāstīta 416. pantā, ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka sviras rādītāju var izmantot kā atbilstīgu iestādes pārmērīga sviras riska indikatoru;

c)      vai, aprēķinot sviras rādītāja kopējā riska darījuma mēru, II pielikumā uzskaitīto posteņu riska darījumu vērtība un kredīta atvasināto instrumentu vērtība, kas noteikta, izmantojot sākotnējās vērtības metodi, būtiski atšķiras no riska darījuma vērtības, kas noteikta, izmantojot tirgus vērtības metodi;

d)     vai pašu kapitāla vai pirmā līmeņa pamata kapitāla kā sviras rādītāja kapitāla mēra izmantošana varētu būt atbilstošāka paredzētajam nolūkam izsekot pārmērīgu sviras risku un, ja tā ir, kāda būtu atbilstīga sviras rādītāja kalibrēšana;

e)     vai 10 % pārrēķina koeficients saistībām, kuras beznosacījumu kārtā ir anulējamas, ir pietiekami konservatīvs, pamatojoties uz pierādījumiem, kas savākti novērošanas laikposmā, un, ja nē, — kādas turpmākas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka šis pārrēķina koeficients ir pietiekami konservatīvs;

f)      vai informācija par 436. pantā minētajiem posteņiem tiek sniegta pietiekami bieži un atbilstīgā formātā; un, ja nē, — kādas turpmākas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka informācija par šiem posteņiem tiek sniegta pietiekami bieži un atbilstīgā formātā;

g)     vai 1,5 % ir atbilstošs sviras rādītāja līmenis, pamatojoties uz pirmā līmeņa kapitālu, tām kredītiestādēm, kuras specializējas zema riska darbībās, piemēram, līdzekļu aizdošanā publiskā sektora struktūrām, vai 3 % ir atbilstošs sviras rādītāja līmenis, pamatojoties uz pirmā līmeņa kapitālu, tām kredītiestādēm, kuru riska profils ir vidēji augsts, un vai 5 % ir atbilstošs sviras rādītāja līmenis, pamatojoties uz pirmā līmeņa kapitālu, tām kredītiestādēm, kuru komercdarbība balstās uz augstāka riska modeli, un, ja tā nav, — kāds līmenis būtu atbilstīgs katrai minētajai riska kategorijai vai komercdarbības modeļiem, kas noteikti saskaņā ar -a) apakšpunktu;

ga)    vai katram sviras rādītājam ir jānosaka intervāls;

h)     vai sviras rādītāja kā prasības ieviešana iestādēm prasītu kādas izmaiņas sviras rādītāja sistēmā, kas paredzēta šajā regulā, un, ja tā ir, tad kādas;

i)      vai sviras rādītāja kā prasības ieviešana iestādēm efektīvi ierobežotu pārmērīgu sviras risku daļai šo iestāžu, jo īpaši publiskā sektora bankām, un, ja tā ir, vai sviras rādītāja līmenim visām iestādēm ir jābūt vienādam, vai tam arī turpmāk ir jābūt atšķirīgam dažādu veidu, lielumu vai komercdarbības modeļu iestādēs, un šajā ziņā kādas papildu kalibrēšanas vai pārejas periodi būtu jānosaka;

ia)    grāmatvedības standartu ietekmi, jo īpaši attiecībā uz ieskaitu un grāmatvedības standartu vispārējas salīdzināmības panākšanu.

3.        Šā panta 2. punktā minētais pārskats attiecas vismaz uz periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā ņem vērā vismaz turpmāk minēto:

a)        sviras rādītāja, kas noteikts saskaņā ar 416. pantu, ieviešanas kā prasības, kura iestādēm ir jāizpilda, ietekmi uz:

i)       finanšu tirgiem kopumā un repo darījumu tirgiem, atvasinātajiem finanšu instrumentiem un, konkrētāk, uz segtajām obligācijām,

ii)      iestāžu stabilitāti,

iii)     iestāžu darbības modeļiem un bilances struktūrām; jo īpaši, ņemot vērā komercdarbības zema riska jomas, piemēram, valsts attīstības banku aizdevumus uzņēmējdarbības veicināšanai, aizdevumus pašvaldībām, mājokļu finansēšanu un citas zema riska jomas, kuras regulē valsts tiesību akti,

iv)     riska darījumu migrāciju uz struktūrām, kurām nepiemēro prudenciālo uzraudzību,

v)      finanšu inovācijām, it īpaši tādu finanšu instrumentu izstrādē, kuros integrēts sviras rādītājs,

vi)     iestādes rīcību, uzņemoties risku,

vii)    tīrvērti, norēķina un kontu turēšanas darbībām un centrālo darījuma partneru darbībām,

viii)   sviras rādītāja kapitāla mēra un kopējā riska darījuma mēra cikliskumu,

ix)     banku aizdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, vietējam un reģionālam publiskajam sektoram un tirdzniecības finansēšanai, tostarp aizdevumiem saskaņā ar oficiālām eksporta kredītu apdrošināšanas shēmām;

b)     sviras rādītāja mijiedarbību ar uz risku balstītām pašu kapitāla prasībām un likviditātes prasībām, kā noteikts šajā regulā;

c)     grāmatvedības atšķirību starp grāmatvedības standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, grāmatvedības standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK, un citiem saistītiem grāmatvedības standartiem ietekmi uz sviras rādītāja salīdzināmību.

483. pants

Riska darījumi attiecībā uz pārceltu kredītrisku

Līdz 2013. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Piektās daļas noteikumu piemērošanu un efektivitāti, ņemot vērā starptautiskā tirgus attīstību.

483.a pants

Līdz 2014. gada jūnijam Eiropas Komisija pēc apspriešanās ar ESRK un EBI pārbauda, vai makroprudenciālais regulējums [KPD/KPR IV] ir pietiekams, lai mazinātu sistēmiskos riskus Eiropas Savienības nozarēs, reģionos un dalībvalstīs, un cita starpā izvērtē:

a)        vai pašreizējie makroprudenciālie instrumenti [KPD/KPR IV] ir iedarbīgi, rezultatīvi un pārredzami;

b)        vai ir jāierosina jauni tiesību akti, ar kuriem mazināt likviditātes risku un pārmērīgu sviras risku, uz ko neattiecas šī regula un šī direktīva;

c)        vai makroprudenciālo instrumentu darbības joma un pārklāšanās [KPD/KPR IV] ir pietiekama, un vai attiecīgā gadījumā ir jāierosina jauns regulējums, ņemot vērā starptautiski atzītos standartus.

484. pants

Darījuma partnera kredītrisks un sākotnējās vērtības metode

Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija pārskata 270. panta piemērošanu, sagatavo par to pārskatu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo pārskatu un, ja ir atbilstīgi, leģislatīvu priekšlikumu.

484.a pants

1.        Līdz 2013. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz starptautisko standartu grozījumiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus par grozījumiem saistībā ar pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālo darījuma partneri, kā noteikts Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 9. iedaļā.

2.        EBI uzrauga un novērtē, kā funkcionē noteikumi par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz riska darījumiem ar centrālo darījuma partneri, kā noteikts Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 9. iedaļā. Līdz 2015. gada 1. janvārim EBI ziņo Komisijai par šo noteikumu ietekmi un efektivitāti.

3.        Sākot no [datums] Regulas (ES) Nr. [xxxx/xxxx] par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrāliem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem (turpmāk — EMIR) īstenošanas datuma un līdz dienai, kad Komisija ierosina pārskatītus priekšlikumus attiecībā uz Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 9. iedaļu, iestādes savām finansētajām rezerves fondu iemaksām piemēro šādas riska pakāpes:

i)         50 % riska pakāpi kvalificētiem centrāliem darījumu starpniekiem (CCP) un

ii)       1250 % riska pakāpi nekvalificētiem CCP.

4.        Komisija, pamatojoties uz starptautisko standartu grozījumiem un saskaņā ar 2. punktu iesniegto pārskatu, līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus šīs regulas grozīšanai.

484.b pants

Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar centrālo darījumu starpnieku

Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pārskata un ziņo par pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas 294.,295., 296., 297., 298., 299. un 300. pantā, un iesniedz šo pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu.

485. pants

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

Komisija pirms šīs regulas stāšanās spēkā ziņo par šajā regulā noteikto pašu kapitāla prasību ietekmi, par aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un fiziskām personām un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo pārskatu un vajadzības gadījumā leģislatīvu priekšlikumu.

Šajā nolūkā EBI attiecībā uz 118. pantu sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)        analīzi par to kredītriska pakāpju atbilstīgumu, kuras piemēro aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, un šajā analīzē ietver salīdzinājumu starp faktiskajiem neparedzētajiem kredīta zaudējumiem par aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un fiziskām personām Eiropas Savienībā pilnā ekonomikas ciklā un neparedzētiem kredīta zaudējumiem, balstoties uz riska pakāpēm, kas piemērojami aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem;

aa)       saistībā ar 87. pantu — analīzi par MVU atbalsta faktora atbilstīgumu, lai sasniegtu mērķi atbalstīt ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi Eiropā, nemazinot banku nozares stabilitāti;

b)        analīzi par to, vai ierobežojums EUR 2 miljonu apmērā kavē atbilstīgu riska pakāpes piemērošanu.

485.a pants

Ilgtermiņa finansējums

Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim ziņo par šīs regulas ietekmi uz ilgtermiņa ieguldījumu sekmēšanu.

486. pants

Atbilstošā kapitāla definīcija

Līdz 2013. gada 31. decembrim Komisija pārskata un ziņo par Otrās daļas un Ceturtās daļas IV sadaļas nolūkos piemērojamās atbilstošā kapitāla definīcijas piemērotību un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu un vajadzības gadījumā arī tiesību akta priekšlikumu.

486.a pants

Kredītvērtējuma korekcijas uzraudzība un atjaunināšana

1.        EBI uzrauga un novērtē to, kā tiek piemēroti regulas Trešās daļas VI sadaļas noteikumi par kredītvērtējuma korekciju. EBI līdz 2013. gada 1. janvārim ziņo Komisijai par saskaņošanu atbilstoši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas veiktajai tirdzniecības portfeļa pārskatīšanai.

2.        Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 445. pantu, lai atjauninātu regulas Trešās daļas VI sadaļā minēto uz kredītvērtējuma korekcijas risku attiecināmo pašu kapitāla prasību aprēķināšanas metodi, ņemot vērā starptautisko standartu izmaiņas un 1. punktā minēto pārskatu.

2.a      Ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā EVTI un EBI šīs regulas darbību saskaņo ar attiecīgajiem EMIR noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz iestādēm, kuras ir centrālie darījumu partneri, lai novērstu dubultu prasību piemērošanu atvasinātiem darījumiem un līdz ar to kompetento iestāžu darbībā, kuras veic uzraudzību, novērstu regulatīvā riska un izmaksu paaugstināšanos.

486.b pants

Pārmērīgas paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem samazināšana

Komisija līdz 2012. gada 31. jūlijam pārskata un ziņo par ārējo kredītreitingu izmantošanas samazināšanu saistībā ar šīs regulas īstenošanu un šo pārskatu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā arī tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām.

486.c pants

Banku pakalpojumu privātpersonām un ieguldījumu darbību strukturālās nodalīšanas iespējas

Komisija līdz 2012. gada 31. jūlijam pārskata un ziņo par iespējām Savienībā strukturāli nodalīt banku pakalpojumus privātpersonām un ieguldījumu darbības, un iesniedz šo pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

486.d pants

Krīzes pārvaldības regulējums un lēmumi attiecībā uz kredītiestādēm

Komisija līdz 2012. gada 31. jūlijam pārskata un ziņo par krīzes pārvaldības regulējumu un par lēmumiem attiecībā uz kredītiestādēm, un iesniedz šo pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

VIENPADSMITĀ DAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI

487. pants

1.        Šī regula stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī.

▌

488. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                      Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs                                               Priekšsēdētājs

▌

I pielikums (pārskatīts)

Ārpusbilances posteņu klasifikācija

1.        Pilns risks:

–         garantijas, kas aizstāj kredītu;

–         kredītu atvasinātie instrumenti;

–         pieņemtie vekseļi;

–         indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem nav citas iestādes nosaukuma;

–         darījumi ar regresa tiesībām;

–         neatsaucami rezerves akreditīvi, kas aizstāj kredītu;

–         aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar līgumiem par nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu;

–         nākotnes depozīti;

–         daļēji samaksāto akciju un vērtspapīru nesamaksātā daļa;

–         aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā;

–         pārējie pilna riska posteņi.

2.        Vidējs risks:

a)        Tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi

–         emitēti un apstiprināti akreditīvi (sk. arī „vidējs/zems risks”);

–         neatsaucami rezerves akreditīvi, kas neaizstāj kredītu;

b)        Pārējie ārpusbilances posteņi

–         neizmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai akcepta kredītu līgumu saistības), kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks nekā viens gads;

–         parāda vērtspapīru emitēšanas līdzekļi (NIF) un atjaunojamas parakstīšanās sistēma (RUF);

–         pārējie vidēja riska posteņi un tie, kas paziņoti EBI.

3.       Vidējs/zems risks:

a)        Tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi

–         akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgās preces, un citas pašlikvidācijas operācijas;

–         garantijas (tostarp publisko pasūtījumu galvojums, izpildījuma nodrošinājums, muitas un nodokļu galvojumi), kā arī galvojumi, kas neaizstāj kredītu;

b)        Pārējie ārpusbilances posteņi

–         neizmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai pārvedu vekseļu saistības) ar sākotnējo termiņu, kas nav ilgāks par vienu gadu vai ir vienāds ar viena gada termiņu, kurus nevar atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas vai kuri automātiski netiek atcelti, ja samazinās aizdevuma ņēmēja kredītspēja;

–         pārējie vidēja/zema riska posteņi un tie, kas paziņoti EBI.

4.        Zems risks:

–         neizmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai pārvedu vekseļu saistības), kurus jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt vai kuri automātiski tiek atcelti, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja; mazās kredītlīnijas var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamām, ja noteikumi ļauj iestādei tās anulēt tādā pilnā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un ar to saistītajās jomās; un

–         pārējie zema riska posteņi un tie, kas paziņoti EBI.

II pielikums

Atvasināto finanšu instrumentu veidi

Procentu likmju līgumi:

(a)  vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumi;

(b)  pamata mijmaiņas līgumi;

(c)  nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi;

(d)  standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi;

(e)  nopirkti procentu likmes iespēju līgumi;

(f)  citi līdzīgi līgumi.

4.  Ārvalstu valūtas maiņas līgumi un līgumi par zeltu:

(a)  dažādu valūtu procentu likmes mijmaiņas līgumi;

(b)  ārvalstu valūtas maiņas nākotnes līgumi;

(c)  standartizēti nākotnes līgumi par valūtu;

(d)  nopirkti valūtas iespēju līgumi;

(e)  citi līdzīgi līgumi;

(f)  iepriekš a) līdz e) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par zeltu.

5.  Pielikuma 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par citiem atsauces posteņiem vai indeksiem. Tas ietver vismaz visus instrumentus, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 7., 9. un 10. punktā, ja nav iekļauti 1. un 2. punktā.

III pielikums

Posteņi, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem

Nauda.

Centrālās bankas rezerves tādā apmērā, kādā šās rezerves var norakstīt stresa apstākļos.

Pārvedami vērtspapīri, kuri ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis, centrālās bankas, valsts sektora struktūras, reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija vai daudzpusējas attīstības bankas, un tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)  tiem saskaņā ar 2. nodaļas III sadaļas 2. iedaļu ir piešķirta 0 % riska pakāpe;

(b)  tos tirgo saskaņā ar plašu, padziļinātu un aktīvu atpakaļpirkuma līgumu vai naudas tirgos, kurus raksturo zems koncentrācijas līmenis;

(c)  tiem ir pierādīts ieraksts kā ticamam likviditātes avotam vai nu saskaņā ar atpakaļpirkuma līgumu, vai pārdošanu pat saspringtos tirgus apstākļos;

(d)  tie nav iestādes vai kādas ar to saistītas struktūras saistības.

6.  Citi pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3. punktā un kas ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi valūtā tajā valstī, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitē ārvalstu valūtās tādā apmērā, ka šāda parāda turēšana atbilst likviditātes vajadzībām bankas darbībām šajā trešā valūtā.

7.  Pārvedami vērtspapīri, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis, centrālās bankas, valsts sektora struktūras, reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes vai daudzpusējas attīstības bankas, un kas atbilst turpmāk norādītajiem nosacījumiem:

(a)  tiem saskaņā ar 2. nodaļas III sadaļas 2. iedaļu ir piešķirta 20 % riska pakāpe;

(b)  tos tirgo saskaņā ar plašu, padziļinātu un aktīvu atpakaļpirkuma līgumu vai naudas tirgos, kurus raksturo zems koncentrācijas līmenis;

(c)  tiem ir pierādīts ieraksts kā ticamam likviditātes avotam vai nu saskaņā ar atpakaļpirkuma līgumu, vai pārdošanu pat saspringtos tirgus apstākļos;

(d)  tie nav iestādes vai kādas ar to saistītas struktūras saistības.

8.  Citi pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3. līdz 5. punktā un kas saskaņā ar 2. nodaļas III sadaļas 2. iedaļu ir kvalificējami 20 % vai labākam riska pakāpei vai iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredīta kvalitāte, un tie izpilda kādu no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)  tie nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no saistītām struktūrām;

(b)  tās ir obligācijas, kā ir noteikts Direktīvas 85/611/EEK 22. panta 4. punktā, kuras kvalificējas 124. pantā paredzētā režīma piemērošanai.

IV pielikums

Riska koriģēti aktīvi un ārpusbilances posteņi pagaidu kapitāla proporcijai

1. daļa. Definīcijas

1.  „A zona” ir visas dalībvalstis un visas pārējās valstis, kas ir pilntiesīgas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) locekles, un visas tās valstis, kas saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vispārējiem aizņēmuma nolīgumiem (VAN) noslēgušas īpašus aizdevuma līgumus ar SVF. Valstis, kas pārskata sava ārējā parāda atmaksājuma grafiku, piecus gadus nevar būt A zonas valstis.

2.  „B zona” ir visas valstis, kas neietilpst A zonā.

3.  „A zonas kredītiestādes” ir visas dalībvalstīs atzītās kredītiestādes, ieskaitot to filiāles trešās valstīs, un visas kredītiestādes, kas atzītas citās A zonas valstīs, ieskaitot to filiāles.

4.  „B zonas kredītiestādes” ir visas kredītiestādes, kas atzītas ārpus A zonas, ieskaitot to filiāles Savienībā.

5.  „Nebanku sektors” ir visi aizņēmēji, kas nav kredītiestādes, centrālās valdības un centrālās bankas, reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, Eiropas Savienība, Eiropas Investīciju banka (EIB) un daudzpusējas attīstības bankas.

6.  Daudzpusējas attīstības bankas, kas minētas 112. pantā.

2. daļa. Riska koriģēti aktīvi un ārpusbilances posteņi

7.  Kredītriska apmērus, kas izteikti kā pakāpes procentos, aktīvu posteņiem nosaka saskaņā ar 3. un 4. daļu, īpašos gadījumos — saskaņā ar 5. daļu. Tad katra aktīva bilances vērtību reizina ar attiecīgo pakāpi, lai iegūtu vērtību, kam piemērota riska pakāpe.

8.  To ārpusbilances posteņu gadījumā, kas uzskaitīti I pielikumā, izmanto divu posmu aprēķinu, kurš paredzēts 17. punktā.

9.  To ārpusbilances posteņu gadījumā, kas minēti 17. punktā, iespējamās izmaksas, aizvietojot līgumus darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā, aprēķina, izmantojot vienu no divām II pielikumā minētajām metodēm. Šīs izmaksas reizina ar attiecīgajām 11.–15. punktā minētajiem darījuma partnera pakāpēm, izņemot 100 % pakāpes, kas aizvietojamas ar 50 % pakāpēm, lai noteiktu riska koriģētās vērtības.

10.  Tādu 8. un 9. punktā minēto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsumma, kam piemērota riska pakāpe, ir maksātspējas koeficienta saucējā.

3. daļa. Riska pakāpes

11.  Dažādu aktīvu kategoriju posteņiem piemēro šādus pakāpes, lai gan kompetentās iestādes var noteikt augstākas pakāpes, ja tās uzskata to par vajadzīgu:

12.  nulles pakāpe:

(a)  nauda kasē un līdzvērtīgi posteņi;

(b)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret A zonas centrālajām valdībām un centrālajām bankām;

(c)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret Eiropas Savienību;

(d)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktiem A zonas centrālo valdību un centrālo banku vai Eiropas Savienības galvojumiem;

(e)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret B zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kas denominēti un finansēti aizdevuma ņēmēju valsts valūtās;

(f)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktiem B zonas valstu centrālo valdību un centrālo banku galvojumiem un kuri izteikti un finansēti galvotājam un aizdevuma ņēmējam kopīgajā valsts valūtā;

(g)  aktīvu posteņi, kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošināti ar A zonas centrālo valdību vai centrālo banku vai Eiropas Savienības vērtspapīriem, vai ar skaidras naudas depozītiem kreditētājā iestādē, vai ar depozīta sertifikātiem, vai ar līdzīgiem finanšu instrumentiem, ko izdod iepriekš minētā iestāde vai kas tai iesniegti;

13.  20 % pakāpe:

(a)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret EIB;

(b)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret daudzpusējām attīstības bankām;

(c)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktu EIB galvojumu;

(d)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktiem daudzpusējo attīstības banku galvojumiem;

(e)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret A zonas reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, saskaņā ar 4. daļu;

(f)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktiem A zonas reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvalžu galvojumiem, saskaņā ar 4. daļu;

(g)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret A zonas kredītiestādēm, bet nav šo kredītiestāžu pašu kapitāls;

(h)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk, pret B zonas kredītiestādēm, izņemot šādu iestāžu emitētus vērtspapīrus, kas atzīti par šo iestāžu pašu kapitāla daļu;

(i)  aktīvu posteņi, kas nodrošināti ar skaidri izteiktiem A zonas kredītiestāžu galvojumiem;

(j)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk, kas nodrošināti ar skaidri izteiktiem B zonas kredītiestāžu galvojumiem;

(k)  aktīvu posteņi, kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošināti ar EIB vai daudzpusēju attīstības banku vērtspapīriem;

(l)  skaidras naudas posteņi iekasēšanas procesā;

14.  50 % pakāpe:

(a)  aizdevumi, kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kuru aizdevuma ņēmējs aizņem vai izīrē/iznomā vai aizņems vai izīrēs/iznomās nākotnē, un aizdevumi sakarā ar mājokļa īpašumu, ko aizdevuma ņēmējs aizņem vai izīrē/iznomā vai aizņems vai izīrēs/iznomās nākotnē, kuri atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināti ar daļām Somijas mājokļu sabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Mājokļu sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu likumu;

(b)  „ar hipotēkām nodrošināti vērtspapīri”, ko var pielīdzināt a) apakšpunktā minētajiem aizdevumiem, ja kompetentās iestādes, ņemot vērā katrā dalībvalstī spēkā esošo tiesisko regulējumu, uzskata, ka kredītriska ziņā tie ir līdzvērtīgi; neierobežojot vērtspapīru veidus, uz ko var attiekties šis 1. punkts un kas var atbilst tā prasībām, „ar hipotēkām nodrošināti vērtspapīri” var ietvert finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C sadaļas 1. un 3. punkts; kompetentajām iestādēm it īpaši jābūt pārliecinātām par to, ka:

(i)     šādi vērtspapīri ir pilnīgi un tieši nodrošināti ar hipotēku kopumu, kam ir tāds pats veids kā a) apakšpunktā definētajiem, un tie darbojas pilnā mērā, kad tiek emitēti šie ar hipotēkām nodrošinātie vērtspapīri;

(ii)     vai nu tieši ieguldītājiem ar hipotēkām nodrošinātos vērtspapīros, vai arī viņu vārdā uzticības personai vai pilnvarotam pārstāvim ir pieņemamas prioritāras tiesības uz garantētajiem hipotēku aktīviem atbilstīgi viņu turējumā esošo vērtspapīru proporcijai;

(c)  priekšsamaksa un uzkrātie ieņēmumi: uz šiem aktīviem attiecas darījuma partnerim atbilstīgā pakāpe, kad kredītiestāde to var noteikt saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK; pretējā gadījumā, kad tā nespēj noteikt attiecīgo darījuma partneri, tā piemēro vienotas likmes 50 % pakāpi;

15.  100 % pakāpe:

(a)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret B zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, izņemot gadījumus, kad tie denominēti un finansēti aizdevuma ņēmēju valsts valūtā;

(b)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret B zonas reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;

(c)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kuru termiņš ir vairāk nekā gads, pret B zonas kredītiestādēm;

(d)  aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret A zonas vai B zonas nebanku sektoriem;

(e)  materiāli aktīvi Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 10. punkta nozīmē;

(f)  akciju, daļu vai citu kredītiestāžu pašu kapitāla elementu portfeļi, kas nav atskaitīti no aizdevējas iestādes pašu kapitāla;

(g)  visi pārējie aktīvi, izņemot tos, kas atskaitīti no pašu kapitāla.

16.  Turpmāk aprakstīto režīmu piemēro ārpusbilances posteņiem, uz kuriem neattiecas 17. punkts. Vispirms tos grupē saskaņā ar II pielikumā noteiktajām riska grupām. Tiek ņemta vērā pilna riska posteņu pilnā vērtība, 50 % no vidēja riska posteņu vērtības un 20 % no vidēja/zema riska posteņiem, savukārt zema riska posteņu vērtība ir nulle. Otrajā posmā ārpusbilances vērtības, kas koriģētas, kā aprakstīts iepriekš, reizina ar pakāpēm, kuras piešķirtas attiecīgajiem darījuma partneriem saskaņā aktīvu posteņu režīmu, kas aprakstīts 11.–15. punktā un 4. daļā. Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumu un nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu gadījumā izmanto konkrētajiem aktīviem atbilstīgās pakāpes, nevis darījuma partneru pakāpes. Neiemaksāta kapitāla daļai, kas parakstīta Eiropas Investīciju fondā, piemēro 20 % pakāpi.

17.  Regulas II pielikumā izklāstītās metodes piemēro ārpusbilances posteņiem, kas uzskaitīti I pielikumā, izņemot:

(a)  līgumus, ko tirgo regulētos tirgos,

(b)  valūtas līgumus (izņemot līgumus par zeltu) ar 14 kalendāra dienu vai īsāku sākotnējo termiņu.

18.  Ja ārpusbilances posteņi nodrošināti ar skaidri izteiktiem galvojumiem, tos sver tā, it kā tie būtu nolīgti par galvotāja, nevis faktiskā darījuma partnera līdzekļiem. Kad iespējamais riska darījums, ko rada ārpusbilances darījumi, atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināts ar jebkuru aktīvu posteni, kurš atzīts par nodrošinājumu 12. punkta g) apakšpunktā un 13. punkta k) apakšpunktā, piemēro nulles vai 20 % pakāpi atkarībā no konkrētā nodrošinājuma.

19.  Dalībvalstis 50 % pakāpi var piemērot ārpusbilances posteņiem, kas ir galvojumi vai garantijas, kuri aizstāj kredītu un kuri atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināti ar hipotēkām, kas atbilst 14. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, ja vien attiecīgajam galvotājam ir tiešas tiesības uz šo nodrošinājumu.

20.  Kad uz aktīva vai ārpusbilances posteņiem attiecina kādu mazāku pakāpi tādēļ, ka pastāv kompetentajām iestādēm pieņemams noteikts galvojums vai nodrošinājums, mazāko pakāpi piemēro tikai tai daļai, par kuru ir galvojums vai kura ir pilnīgi nodrošināta.

4. daļa. Dalībvalstu reģionālo pašvaldību un vietējo pašpārvalžu prasījumu pakāpes

21.  Neatkarīgi no 13. punkta prasībām dalībvalstis var noteikt nulles pakāpi attiecībā uz savām reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp prasījumiem pret tām un centrālajām valdībām, jo reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm ir tiesības gūt ienākumus un pastāv īpaša institucionāla kārtība, kuras uzdevums ir mazināt iespējas nepildīt saistības, ko uzņēmušās minētās iestādes. Nulles pakāpi, kas noteikta saskaņā ar šiem kritērijiem, piemēro prasījumiem pret šīm reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un ārpusbilances posteņiem, kuri tiek turēti par šo iestāžu līdzekļiem, un prasījumiem pret trešām personām, kā arī ārpusbilances posteņiem par trešo personu līdzekļiem, par ko galvo minētās reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes vai kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir nodrošināti ar vērtspapīriem, kurus izdevušas šīs reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes.

22.  Dalībvalstis paziņo EBI, ja tās uzskata, ka, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti 21. punktā, pamatota ir nulles pakāpe. Citas dalībvalstis kredītiestādēm, kas ir to kompetento iestāžu uzraudzībā, var dot iespēju piemērot nulles pakāpi, ja tās sadarbojas ar attiecīgajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai ja tām ir prasījumi, par ko galvojušas šīs iestādes, tostarp ar nodrošinājumu, izmantojot vērtspapīrus.

5. daļa. Citas pakāpes

23.  Neatkarīgi no 21. punkta, dalībvalstis var piemērot 20 % pakāpi aktīvu posteņiem, kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir nodrošināti ar A zonas reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvalžu emitētiem vērtspapīriem, ar A zonas kredītiestādēm, kuras nav aizdevējiestādes, iesniegtu depozītu vai šādu kredītiestāžu izdotu depozīta sertifikātu vai līdzīgu instrumentu.

24.  Dalībvalstis var piemērot 10 % pakāpi prasījumiem pret iestādēm, kas savās dalībvalstīs specializējas starpbanku un valsts parāda tirgos un uz ko attiecas kompetento iestāžu cieša uzraudzība, ja minētie aktīvu posteņi ir atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām pilnīgi nodrošināti ar tādu aktīvu posteņu kopumu, kuri minēti 12. un 13. punktā un kurus kompetentās iestādes atzinušas par pietiekamu nodrošinājumu.

25.  Dalībvalstis ziņo EBI par visiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 23. un 24. punktu, un par šo noteikumu pamatojumu.

6. daļa. Administratīvās struktūras un bezpeļņas uzņēmumi

26.  Pielikuma 13. punkta nolūkos kompetentās iestādes reģionālo pašvaldību un vietējo pašpārvalžu jēdzienā var ietvert bezpeļņas administratīvās struktūras, kas ir pakļautas reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai pašvaldības vai pašpārvaldes, kuras, pēc kompetento iestāžu atzinuma, pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes.

27.  Reģionālo un vietējo pašvaldību jēdzienā kompetentās iestādes var iekļaut arī baznīcas un draudzes, kas ir juridiskas personas atbilstīgi publiskajām tiesībām, ciktāl tās vāc nodokļus saskaņā ar likumiem, kas tām piešķir tiesības to darīt. Tomēr šādā gadījumā nepiemēro 4. daļā paredzētās iespējas.

5. pielikums

Atbilstības tabula

Šī regula	Direktīva 2006/48/EK	Direktīva 2006/49/EK
1. pants
2. pants
3. pants
4. panta 1., 3.–5., 10., 16.–22., 24.–38., 42., 47., 60., 61., 63., 66., 67., 71., 72. punkts	4. pants
4. panta 6., 7., 56., 81. punkts		3. pants
4. panta 2., 9., 11.–15., 23., 40., 41., 48., 55., 57., 59., 62., 64., 65., 68., 69., 70., 73.–80., 82.–86. punkts
4. panta 50. punkts	77. pants
4. pants		3. panta 1. punkta m) apakšpunkts
4. pants		3. panta 1. punkta o) apakšpunkts
4. pants		3. panta 1. punkta e) apakšpunkts
4. pants	4. panta 14. punkts
4. pants	4. panta 16. punkts
4. pants	4. panta 4. punkts	3. panta 3. punkta c) apakšpunkts
4. pants	4. panta 5. punkts
5. panta 1. punkts	68. panta 1. punkts
5. panta 2. punkts	68. panta 2. punkts
5. panta 3. punkts	68. panta 3. punkts
5. panta 4. punkts
5. panta 5. punkts
6. panta 1. punkts	69. panta 1. punkts
6. panta 2. punkts	69. panta 2. punkts
6. panta 3. punkts	69. panta 3. punkts
7. panta 1. punkts
7. panta 2. punkts
7. panta 3. punkts
8. panta 1. punkts	70. panta 1. punkts
8. panta 2. punkts	70. panta 2. punkts
8. panta 3. punkts	70. panta 3. punkts
9. pants	3. panta 1. punkts
10. panta 1. punkts	71. panta 1. punkts
10. panta 2. punkts	71. panta 2. punkts
10. panta 3. punkts
10. panta 4. punkts
11. pants
12. panta 1. punkts	72. panta 1. punkts
12. panta 2. punkts	72. panta 2. punkts
12. panta 3. punkts	72. panta 3. punkts
12. panta 4. punkts
13. panta 1. punkts	73. panta 3. punkts
13. panta 2. punkts
13. panta 3. punkts
14. pants		22. panta 1. punkts
15. panta 1. punkts		23. pants
15. panta 2. punkts
15. panta 3. punkts
16. panta 1.–3. punkts	133. panta 1. punkts
16. panta 4. punkts	133. panta 2. punkts
16. panta 5. punkts	133. panta 3. punkts
16. panta 6. punkts	134. panta 1. punkts
16. panta 7. punkts
16. panta 8. punkts	134. panta 2. punkts
17. panta 1. punkts	73. panta 1. punkts
17. panta 2. punkts
17. panta 3. punkts
18. panta 1. punkts
18. panta 2. punkts
18. panta 3. punkts
18. panta 4. punkts
18. panta 5. punkts
18. panta 6. punkts
18. panta 7. punkts
19. panta 1. punkts
19. panta 2. punkts
19. panta 3. punkts
19. panta 4. punkts
20. pants	73. panta 2. punkts
21. pants		3. panta 1. punkta 2. daļa
22. pants
23. pants
24. pants
25. pants
26. pants
27. pants
28. pants
29. pants
30. pants
31. pants
32. pants
33. pants
34. pants
35. pants
36. pants
37. pants
38. pants
39. pants
40. pants
41. pants
42. pants
43. pants
44. pants
45. pants
46. pants
47. pants
48. pants
49. pants
50. pants
51. pants
52. pants
53. pants
54. pants
55. pants
56. pants
57. pants
58. pants
59. pants
60. pants
61. pants
62. pants
63. pants
64. pants
65. pants
66. pants
67. pants
68. pants
69. pants
70. pants
71. pants
72. pants
73. pants
74. pants
75. pants
76. pants
77. pants
78. pants
79. pants
80. pants
81. pants
82. pants
83. pants
84. panta 1. un 2. punkts	120. pants
84. panta 3. punkts
84. panta 4. punkts
85. pants
86. pants
87. pants
88. panta 1.–4. punkts	10. panta 1.–4. punkts
88. panta 5. punkts
89. pants		18. panta 2.–4. punkts
90. pants
91. pants
92. pants
93. pants		24. pants
94. pants	74. panta 1. punkts
95. panta 1. punkts	74. panta 2. punkts
95. panta 2. punkts
96. panta 1. punkts
96. panta 2. punkts
96. panta 3. punkts
97. panta 1. punkts		11. panta 1. punkts
97. panta 2. punkts		11. panta 3. punkts
97. panta 3. punkts		11. panta 4. punkts
97. panta 4. punkts		VII pielikuma C daļas 1. punkts
98. pants		VII pielikuma A daļas 1. punkts
99. panta 1. punkts		VII pielikuma D daļas 1. punkts
99. panta 2. punkts		VII pielikuma D daļas 2. punkts
100. panta 1. punkts		33. panta 1. punkts
100. panta 2.–10. punkts		VII pielikuma B daļas 1.–9. punkts
100. panta 11.–13. punkts		VII pielikuma B daļas 11.–13. punkts
101. pants		VII pielikuma C daļas 1.–3. punkts
102. pants	76. pants
103. panta 1. punkts	91. pants
103. panta 2. punkts
104. pants	94. pants
105. pants
106. pants	78. panta 1.–3. punkts
107. pants	79. panta 1. punkts
108. panta 1. punkts	80. panta 1. punkts
108. panta 2. punkts	80. panta 2. punkts
108. panta 3. punkts	80. panta 4. punkts
108. panta 4. punkts	80. panta 5. punkts
108. panta 5. punkts	80. panta 6. punkts
108. panta 6. punkts	80. panta 7. punkts
108. panta 7. punkts	80. panta 8. punkts
108. panta 8. punkts
109. pants	VI pielikuma I daļas 1.–5. punkts
110. panta 1. punkts
110. panta 2.–5. punkts	VI pielikuma I daļas 8.–11. punkts
111. panta 1. punkts
111. panta 2. punkts
111. panta 3. punkts
111. panta 4. punkts
111. panta 5. punkts	VI pielikuma I daļas 15. punkts
111. panta 6. punkts	VI pielikuma I daļas 17. punkts
112. panta 1. punkts	VI pielikuma I daļas 18. un 19. punkts
112. panta 2. punkts	VI pielikuma I daļas 20. punkts
112. panta 3. punkts	VI pielikuma I daļas 21. punkts
113. pants	VI pielikuma I daļas 22. punkts
114. panta 1. punkts
114. panta 2. punkts	VI pielikuma I daļas 37. un 38. punkts
114. panta 3. punkts	VI pielikuma I daļas 40. punkts
114. panta 4. punkts
114. panta 5. punkts
115. panta 1. punkts	VI pielikuma I daļas 29. punkts
115. panta 2. punkts	VI pielikuma I daļas 31. punkts
115. panta 3. punkts	VI pielikuma I daļas 33.–36. punkts
116. panta 1. punkts	VI pielikuma I daļas 26. punkts
116. panta 2. punkts	VI pielikuma I daļas 25. punkts
116. panta 3. punkts	VI pielikuma I daļas 27. punkts
117. pants	VI pielikuma I daļas 41. un 42. punkts
118. pants	79. panta 2. un 3. punkts un VI pielikuma I daļas 43. punkts
119. panta 1. punkts	VI pielikuma I daļas 44. punkts
119. panta 2. punkts
119. panta 3. punkts
120. panta 1.–3. punkts	VI pielikuma I daļas 45.–49. punkts
120. panta 4. punkts
121. panta 1. un 2. punkts	VI pielikuma I daļas 51.–55. punkts
121. panta 3. un 4. punkts	VI pielikuma I daļas 58. un 59. punkts
122. panta 1. un 2. punkts	VI pielikuma I daļas 61. un 62. punkts
122. panta 3. un 4. punkts	VI pielikuma I daļas 64. un 65. punkts
123. panta 1. punkts	VI pielikuma I daļas 66. un 76. punkts
123. panta 2. punkts	VI pielikuma I daļas 66. punkts
123. panta 3. punkts
124. panta 1. punkts	VI pielikuma I daļas 68. punkta 1. un 2. apakšpunkts
124. panta 2. punkts	VI pielikuma I daļas 69. punkts
124. panta 3. punkts	VI pielikuma I daļas 71. punkts
124. panta 4. punkts	VI pielikuma I daļas 70. punkts
124. panta 5. punkts
125. pants	VI pielikuma I daļas 72. punkts
126. pants	VI pielikuma I daļas 73. punkts
127. panta 1. punkts	VI pielikuma I daļas 74. punkts
127. panta 2. punkts	VI pielikuma I daļas 75. punkts
127. panta 3. punkts	VI pielikuma I daļas 77. un 78. punkts
127. panta 4. punkts	VI pielikuma I daļas 79. punkts
127. panta 5. punkts	VI pielikuma I daļas 80. un 81. punkts
128. panta 1. punkts	VI pielikuma I daļas 86. punkts
128. panta 2. punkts
128. panta 3. punkts
129. panta 1.–3. punkts	VI pielikuma I daļas 82.–84. punkts
129. panta 4.–7. punkts	VI pielikuma I daļas 87.–90. punkts
130. pants	81. panta 1., 2. un 4. punkts
131. panta 1. punkts	82. panta 1. punkts
131. panta 2. punkts	VI pielikuma 2. daļas 12.–16. punkts
131. panta 3. punkts	150. panta 3. punkts
132. panta 1. punkts	VI pielikuma I daļas 6. punkts
132. panta 2. punkts	VI pielikuma I daļas 7. punkts
132. panta 3. punkts
133. pants	VI pielikuma III daļas 1.–7. punkts
134. pants	VI pielikuma III daļas 8.–17. punkts
135. panta 1. punkts
135. panta 2. punkts
136. pants
137. panta 1. punkts
137. panta 2. punkts
138. panta 1. punkts	84. panta 1. punkts un VII pielikuma 4. daļas 1. punkts
138. panta 1. punkts	84. panta 2. punkts
138. panta 1. punkts	84. panta 3. punkts
138. panta 1. punkts	84. panta 4. punkts
138. panta 1. punkts
139. pants
140. pants
141. pants
142. panta 1. punkts	86. panta 9. punkts
142. panta 2.–9. punkts	86. panta 1.–8. punkts
143. panta 1. punkts	85. panta 1. punkts
143. panta 2. punkts	85. panta 2. punkts
143. panta 3. punkts
143. panta 4. punkts	85. panta 3. punkts
143. panta 5. punkts
143. panta 1. punkts
144. pants	85. panta 4. un 5. punkts
145. panta 1. punkts	89. panta 1. punkts
145. panta 2. punkts	89. panta 2. punkts
145. panta 3. punkts
145. panta 4. punkts
146. pants	87. panta 1.–10. punkts
147. panta 1. un 2. punkts	87. panta 11. punkts
147. panta 3. un 4. punkts	87. panta 12. punkts
147. panta 5. punkts
148. panta 1. punkts	VII pielikuma I daļas 3. punkts
148. panta 2. punkts
148. panta 3.–8. punkts	VII pielikuma I daļas 4.–9. punkts
148. panta 9. punkts
149. pants	VII pielikuma I daļas 10.–16. punkts
150. panta 1. punkts	VII pielikuma I daļas 17. un 18. punkts
150. panta 2. punkts	VII pielikuma I daļas 19.–21. punkts
150. panta 3. punkts	VII pielikuma I daļas 22.–24. punkts
150. panta 4. punkts	VII pielikuma I daļas 25.–26. punkts
151. pants
152. pants	VII pielikuma I daļas 27. punkts
153. panta 1. punkts	VII pielikuma I daļas 28. punkts
153. panta 2.–5. punkts
154. panta 1. punkts	88. panta 2. punkts
154. panta 2. punkts	88. panta 3. punkts
154. panta 3. punkts	88. panta 4. punkts
154. panta 4. punkts	88. panta 6. punkts
154. panta 5. punkts	VII pielikuma I daļas 30. punkts
154. panta 6. punkts	VII pielikuma I daļas 31. punkts
154. panta 7. punkts	VII pielikuma I daļas 32. punkts
154. panta 8. punkts	VII pielikuma I daļas 33. punkts
154. panta 9. punkts	VII pielikuma I daļas 34. punkts
154. panta 10. punkts	VII pielikuma I daļas 35. punkts
154. panta 11. punkts
155. pants	VII pielikuma I daļas 36. punkts
156. panta 1. punkts	VII pielikuma II daļas 2. punkts
156. panta 2. punkts	VII pielikuma II daļas 3. punkts
156. panta 3. punkts	VII pielikuma II daļas 4. punkts
156. panta 4. punkts	VII pielikuma II daļas 5. punkts
156. panta 5. punkts	VII pielikuma II daļas 6. punkts
156. panta 6. punkts	VII pielikuma II daļas 7. punkts
156. panta 7. punkts	VII pielikuma II daļas 7. punkts
157. panta 1. punkts	VII pielikuma II daļas 8. punkts
157. panta 2. punkts	VII pielikuma II daļas 9. punkts
157. panta 3. punkts	VII pielikuma II daļas 10. punkts
157. panta 4. punkts	VII pielikuma II daļas 11. punkts
158. panta 1. punkts	VII pielikuma II daļas 12. punkts
158. panta 2. punkts	VII pielikuma II daļas 13. punkts
158. panta 3. punkts	VII pielikuma II daļas 14. punkts
158. panta 4. punkts	VII pielikuma II daļas 15. punkts
158. panta 5. punkts	VII pielikuma II daļas 16. punkts
159. panta 1. punkts	VII pielikuma II daļas 17. punkts
159. panta 2. punkts	VII pielikuma II daļas 18. punkts
159. panta 3. punkts	VII pielikuma II daļas 19. punkts
159. panta 4. punkts	VII pielikuma II daļas 20. punkts
160. panta 1. punkts	VII pielikuma II daļas 21. punkts
160. panta 2. punkts	VII pielikuma II daļas 22. punkts
160. panta 3. punkts	VII pielikuma II daļas 23. punkts
160. panta 4. punkts
161. panta 1. punkts	VII pielikuma II daļas 24. punkts
161. panta 2. punkts	VII pielikuma II daļas 25. un 26. punkts
161. panta 3. punkts	VII pielikuma II daļas 27. punkts
162. panta 1. punkts	VII pielikuma III daļas 1. punkts
162. panta 2. punkts	VII pielikuma III daļas 2. punkts
162. panta 3. punkts	VII pielikuma III daļas 3. punkts
162. panta 4. punkts	VII pielikuma III daļas 4. punkts
162. panta 5. punkts	VII pielikuma III daļas 5. punkts
162. panta 6. punkts	VII pielikuma III daļas 6. punkts
162. panta 7. punkts	VII pielikuma III daļas 7. punkts
162. panta 8. punkts	VII pielikuma III daļas 9. punkts
162. panta 9. punkts	VII pielikuma III daļas 10. punkts
162. panta 10. punkts	VII pielikuma III daļas 11. punkts
163. panta 1. punkts	VII pielikuma III daļas 12. punkts
163. panta 2. punkts
164. pants	VII pielikuma III daļas 13. punkts
165. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 1. punkts
165. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 2. punkts
165. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 3. punkts
166. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 5. punkts
166. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 12. punkts
166. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 13.–15. punkts
166. panta 4. punkts	VII pielikuma IV daļas 16. punkts
167. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 17. punkts
167. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 18. punkts
168. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 19.-23. punkts
168. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 24. punkts
168. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 25. punkts
169. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 26.–28. punkts
169. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 29. punkts
169. panta 3. punkts
170. pants	VII pielikuma IV daļas 30. punkts
171. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 31. punkts
171. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 32. punkts
171. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 33. punkts
171. panta 4. punkts	VII pielikuma IV daļas 34. punkts
171. panta 5. punkts	VII pielikuma IV daļas 35. punkts
172. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 36. punkts
172. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 37. punkta 1. apakšpunkts
172. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 37. punkta 2. apakšpunkts
172. panta 4. punkts	VII pielikuma IV daļas 38. punkts
172. panta 5. punkts	VII pielikuma IV daļas 39. punkts
173. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 40. punkts
173. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 41. punkts
173. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 42. punkts
174. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 44. punkts
174. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 45. punkts
174. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 46. punkts
174. panta 4. punkts	VII pielikuma IV daļas 47. punkts
174. panta 5. punkts
174. panta 6. punkts
175. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 43. un 49.–56. punkts
175. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 57. punkts
176. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 59.–66. punkts
176. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 67.–72. punkts
176. panta 3. punkts
177. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 73.–81. punkts
177. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 82. punkts
177. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 83.–86. punkts
178. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 87.–92. punkts
178. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 93. punkts
178. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 94. un 95. punkts
178. panta 4. punkts
179. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 98.–100. punkts
179. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 101. un 102. punkts
179. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 103. un 104. punkts
179. panta 4. punkts	VII pielikuma IV daļas 96. punkts
179. panta 5. punkts	VII pielikuma IV daļas 97. punkts
179. panta 6. punkts
180. panta 1. punkts
180. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 105. punkts
180. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 106. punkts
180. panta 4. punkts	VII pielikuma IV daļas 107. punkts
180. panta 5. punkts	VII pielikuma IV daļas 108. punkts
180. panta 6. punkts	VII pielikuma IV daļas 109. punkts
181. pants	VII pielikuma IV daļas 110.–114. punkts
182. pants	VII pielikuma IV daļas 115. punkts
183. pants	VII pielikuma IV daļas 116. punkts
184. pants	VII pielikuma IV daļas 117.–123. punkts
185. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 124. punkts
185. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 125. un 126. punkts
185. panta 3. punkts	VII pielikuma IV daļas 127. punkts
185. panta 4. punkts
186. panta 1. punkts	VII pielikuma IV daļas 128. punkts
186. panta 2. punkts	VII pielikuma IV daļas 129. punkts
187. pants	VII pielikuma IV daļas 131. punkts
188. pants	90. pants un VIII pielikuma 1. daļas 2. punkts
189. panta 1. punkts	93. panta 2. punkts
189. panta 2. punkts	93. panta 3. punkts
189. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 1. punkts
189. panta 4. punkts	VIII pielikuma III daļas 2. punkts
189. panta 5. punkts	VIII pielikuma V daļas 1. un 2. punkts
189. panta 6. punkts
190. panta 1. punkts	92. panta 1. punkts
190. panta 2. punkts	92. panta 2. punkts
190. panta 3. punkts	92. panta 3. punkts
190. panta 4. punkts	92. panta 4. punkts
190. panta 5. punkts	92. panta 5. punkts
190. panta 6. punkts	92. panta 6. punkts
190. panta 7. punkts	VIII pielikuma II daļas 1. punkts
190. panta 8. punkts	VIII pielikuma II daļas 2. punkts
190. panta 9. punkts
190. panta 10. punkts
191. pants	VIII pielikuma I daļas 3. un 4. punkts
192. pants	VIII pielikuma I daļas 5. punkts
193. panta 1. punkts	VIII pielikuma I daļas 7. punkts
193. panta 2. punkts	VIII pielikuma I daļas 8. punkts
193. panta 3. punkts	VIII pielikuma I daļas 9. punkts
193. panta 4. punkts	VIII pielikuma I daļas 10. punkts
193. panta 5.–9. punkts
194. panta 1. punkts	VIII pielikuma I daļas 11. punkts
194. panta 2. punkts
195. panta 1. punkts	VIII pielikuma I daļas 12. punkts
195. panta 2. punkts	VIII pielikuma I daļas 13.–17. punkts
195. panta 3. punkts	VIII pielikuma I daļas 20. punkts
195. panta 4. punkts	VIII pielikuma I daļas 21. punkts
195. panta 5. punkts	VIII pielikuma I daļas 22. punkts
195. panta 6.–10. punkts
196. pants	VIII pielikuma I daļas 23.–25. punkts
197. panta 1. punkts	VIII pielikuma I daļas 26. punkts
197. panta 2. punkts	VIII pielikuma I daļas 27. punkts
198. pants	VIII pielikuma I daļas 29. punkts
199. panta 1. punkts	VIII pielikuma I daļas 30. un 31. punkts
199. panta 2. punkts	VIII pielikuma I daļas 32. punkts
200. pants	VIII pielikuma II daļas 3. punkts
201. pants	VIII pielikuma II daļas 4.–5. punkts
202. panta 1. punkts	VIII pielikuma II daļas 6. punkts
202. panta 2. punkts	VIII pielikuma II daļas 6. punkta a) apakšpunkts
202. panta 3. punkts	VIII pielikuma II daļas 6. punkta b) apakšpunkts
202. panta 4. punkts	VIII pielikuma II daļas 6. punkta c) apakšpunkts
202. panta 5. punkts	VIII pielikuma II daļas 7. punkts
203. panta 1. punkts	VIII pielikuma II daļas 8. punkts
203. panta 2. punkts	VIII pielikuma II daļas 8. punkta a) apakšpunkts
203. panta 3. punkts	VIII pielikuma II daļas 8. punkta b) apakšpunkts
203. panta 4. punkts	VIII pielikuma II daļas 8. punkta c) apakšpunkts
203. panta 5. punkts	VIII pielikuma II daļas 8. punkta d) apakšpunkts
204. panta 1. punkts
204. panta 2. punkts	VIII pielikuma II daļas 9. punkta a) apakšpunkts
204. panta 3. punkts	VIII pielikuma II daļas 9. punkta b) apakšpunkts
205. pants	VIII pielikuma II daļas 10. punkts
206. pants	VIII pielikuma II daļas 11. punkts
207. panta 1. punkts	VIII pielikuma II daļas 12. punkts
207. panta 2. punkts	VIII pielikuma II daļas 13. punkts
208. panta 1. punkts	VIII pielikuma II daļas 14. punkts
208. panta 2. punkts	VIII pielikuma II daļas 15. punkts
208. panta 3. punkts
209. panta 1. punkts	VIII pielikuma II daļas 16. punkts
209. panta 2. punkts	VIII pielikuma II daļas 17. punkts
209. panta 3. punkts
210. panta 1. punkts	VIII pielikuma II daļas 18. punkts
210. panta 2. punkts	VIII pielikuma II daļas 19. punkts
211. panta 1. punkts	VIII pielikuma II daļas 20. punkts
211. panta 2. punkts	VIII pielikuma II daļas 21. punkts
212. panta 1. punkts	VIII pielikuma II daļas 22. punkts
212. panta 2. punkts
212. panta 3. punkts
213. pants	VIII pielikuma III daļas 3. punkts
214. pants	VIII pielikuma III daļas 4. punkts
215. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 5. punkts
215. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 6.–10. punkts
215. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 11. punkts
215. panta 4. punkts	VIII pielikuma III daļas 22. un 23. punkts
215. panta 5. punkts
216. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 12.–15. punkts
216. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 16. punkts
216. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 17. punkts
216. panta 4. punkts	VIII pielikuma III daļas 18. un 19. punkts
216. panta 5. punkts	VIII pielikuma III daļas 20. un 21. punkts
216. panta 6. punkts	VIII pielikuma III daļas 22. un 23. punkts
216. panta 7.–9. punkts
217. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 24. punkts
217. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 25. punkts
217. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 26. punkts
217. panta 4. punkts	VIII pielikuma III daļas 27. punkts
217. panta 5. punkts	VIII pielikuma III daļas 28. punkts
217. panta 6. punkts	VIII pielikuma III daļas 29. punkts
217. panta 7. punkts
218. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 30.–32. punkts
218. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 33. punkts
218. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 34.–35. punkts
218. panta 4.–7. punkts
219. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 36. punkts
219. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 37.–40. punkts
219. panta 3.–6. punkts
220. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 42.–46. punkts
220. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 47.–52. punkts
220. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 53.–56. punkts
221. pants	VIII pielikuma III daļas 57. punkts
222. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 58. punkts
222. panta 2. punkts
222. panta 3. punkts
223. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 60. punkts
223. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 61. punkts
224. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 62.–65. punkts
224. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 66. punkts
224. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 67. punkts
225. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 68.–71. punkts
225. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 72. punkts
225. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 73. un 74. punkts
226. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 76. punkts
226. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 77. punkts
226. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 78. punkts
227. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 79. punkts
227. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 80. punkts
227. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 80. punkta a) apakšpunkts
227. panta 4. punkts	VIII pielikuma III daļas 81. un 82. punkts
228. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 83. punkts
228. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 83. punkts
228. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 84. punkts
228. panta 4. punkts	VIII pielikuma III daļas 85. punkts
229. pants	VIII pielikuma III daļas 86. punkts
230. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 87. punkts
230. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 88. punkts
230. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 89. punkts
231. panta 1. punkts	VIII pielikuma III daļas 90. punkts
231. panta 2. punkts	VIII pielikuma III daļas 91. punkts
231. panta 3. punkts	VIII pielikuma III daļas 92. punkts
232. panta 1. punkts	VIII pielikuma IV daļas 1. punkts
232. panta 2. punkts	VIII pielikuma IV daļas 2. punkts
233. panta 1. punkts	VIII pielikuma IV daļas 3. punkts
233. panta 2. punkts	VIII pielikuma IV daļas 4. punkts
233. panta 3. punkts	VIII pielikuma IV daļas 5. punkts
234. panta 1. punkts	VIII pielikuma IV daļas 6. punkts
234. panta 2. punkts	VIII pielikuma IV daļas 7. punkts
234. panta 3. punkts	VIII pielikuma IV daļas 8. punkts
235. pants	VIII pielikuma VI daļas 1. punkts
236. pants	VIII pielikuma VI daļas 2. punkts
237. panta 1.–9. punkts	IX pielikuma I daļas 1. punkts
237. panta 10. punkts	4. panta 37. punkts
237. panta 11. punkts	4. panta 38. punkts
237. panta 12. punkts	4. panta 41. punkts
237. panta 13. punkts
237. panta 14. punkts
238. panta 1. punkts	IX pielikuma II daļas 1. punkts
238. panta 2. punkts	IX pielikuma II daļas 1. punkta a) apakšpunkts
238. panta 3. punkts	IX pielikuma II daļas 1. punkta b) apakšpunkts
238. panta 4. punkts	IX pielikuma II daļas 1. punkta c) apakšpunkts
238. panta 5. punkts	IX pielikuma II daļas 1. punkta d) apakšpunkts
238. panta 6. punkts
239. panta 1. punkts	IX pielikuma II daļas 2. punkts
239. panta 2. punkts	IX pielikuma II daļas 2. punkta a) apakšpunkts
239. panta 3. punkts	IX pielikuma II daļas 2. punkta b) apakšpunkts
239. panta 4. punkts	IX pielikuma II daļas 2. punkta c) apakšpunkts
239. panta 5. punkts	IX pielikuma II daļas 2. punkta d) apakšpunkts
239. panta 6. punkts
240. panta 1. punkts	95. panta 1. punkts
240. panta 2. punkts	95. panta 2. punkts
240. panta 3. punkts	96. panta 2. punkts
240. panta 4. punkts	96. panta 3. punkts
240. panta 5. punkts	96. panta 4. punkts
240. panta 6. punkts
241. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 2. un 3. punkts
241. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 5. punkts
241. panta 3. punkts	IX pielikuma IV daļas 5. punkts
242. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 60. punkts
242. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 61. punkts
242. panta 3. punkts
242. panta 4. punkts
243. panta 1. punkts	101. panta 1. punkts
243. panta 2. punkts	101. panta 2. punkts
243. panta 3. punkts
244. pants	IX pielikuma II daļas 3. un 4. punkts
245. pants	IX pielikuma II daļas 5.–7. punkts
246. pants	IX pielikuma IV daļas 6. un 7. punkts
247. pants	IX pielikuma IV daļas 8. punkts
248. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 9. un 10. punkts
248. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 10. punkts (mainīts)
249. pants	IX pielikuma IV daļas 11. un 12. punkts
250. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 13. punkts
250. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 15. punkts
251. panta 1. punkts	100. pants
251. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 17.–20. punkts
251. panta 3. punkts	IX pielikuma IV daļas 21. punkts
251. panta 4. punkts	IX pielikuma IV daļas 22. un 23. punkts
251. panta 5. punkts	IX pielikuma IV daļas 24. un 25. punkts
251. panta 6. punkts	IX pielikuma IV daļas 26.–29. punkts
251. panta 7. punkts	IX pielikuma IV daļas 30. punkts
251. panta 8. punkts	IX pielikuma IV daļas 32. punkts
251. panta 9. punkts	IX pielikuma IV daļas 33. punkts
252. pants	IX pielikuma IV daļas 34. punkts
253. pants	IX pielikuma IV daļas 35. un 36. punkts
254. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 38., 39. un 41. punkts
254. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 42. punkts
254. panta 3. punkts	IX pielikuma IV daļas 43. punkts
254. panta 4. punkts	IX pielikuma IV daļas 44. punkts
254. panta 5. punkts
255. pants	IX pielikuma IV daļas 45. punkts
256. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 46., 47. un 49. punkts
256. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 51. punkts
257. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 52. punkts
257. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 53. punkts
257. panta 3. punkts	IX pielikuma IV daļas 54. punkts
257. panta 4. punkts
258. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 55. un 57. punkts
258. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 58. punkts
258. panta 3. punkts	IX pielikuma IV daļas 59. punkts
259. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 62. punkts
259. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 63.–65. punkts
259. panta 3. punkts	IX pielikuma IV daļas 66. un 67. punkts
259. panta 4. punkts
260. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 68. punkts
260. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 70. punkts
260. panta 3. punkts	IX pielikuma IV daļas 71. punkts (mainīts)
261. panta 1. punkts	IX pielikuma IV daļas 72. punkts
261. panta 2. punkts	IX pielikuma IV daļas 73. punkts
261. panta 3. punkts	IX pielikuma IV daļas 74. un 75. punkts
261. panta 4. punkts	IX pielikuma IV daļas 76. punkts
262. panta 1. punkts	97. panta 1. punkts
262. panta 2. punkts	97. panta 2. punkts
262. panta 3. punkts	97. panta 3. punkts
263. pants	IX pielikuma III daļas 1. punkts
264. pants	IX pielikuma III daļas 2.–7. punkts
265. pants	98. panta 1. punkts un IX pielikuma III daļas 8. un 9. punkts
266. panta 1. punkts		CAD II pielikuma 5. punkts
266. panta 2. punkts
267. panta 1. punkts	III pielikuma I daļas 2. punkts
267. panta 2. punkts	III pielikuma I daļas 3. punkts
267. panta 3. punkts	III pielikuma I daļas 4. punkts
267. panta 4. punkts	III pielikuma I daļas 5. punkts
267. panta 5. punkts	III pielikuma I daļas 6. punkts
267. panta 6. punkts	III pielikuma I daļas 7. punkts
267. panta 7. punkts	III pielikuma I daļas 8. punkts
267. panta 8. punkts	III pielikuma I daļas 9. punkts
267. panta 9. punkts	III pielikuma I daļas 10. punkts
267. panta 10. punkts	III pielikuma I daļas 11. punkts
267. panta 11. punkts	III pielikuma I daļas 12. punkts
267. panta 12. punkts	III pielikuma I daļas 13. punkts
267. panta 13. punkts	III pielikuma I daļas 14. punkts
267. panta 14. punkts	III pielikuma I daļas 15. punkts
267. panta 15. punkts	III pielikuma I daļas 16. punkts
267. panta 16. punkts	III pielikuma I daļas 17. punkts
267. panta 17. punkts	III pielikuma I daļas 18. punkts
267. panta 18. punkts	III pielikuma I daļas 19. punkts
267. panta 19. punkts	III pielikuma I daļas 20. punkts
267. panta 20. punkts	III pielikuma I daļas 21. punkts
267. panta 21. punkts	III pielikuma I daļas 22. punkts
267. panta 22. punkts	III pielikuma I daļas 23. punkts
267. panta 23. punkts	III pielikuma I daļas 26. punkts
267. panta 24. punkts	III pielikuma I daļas 27. punkts
267. panta 25. punkts	III pielikuma I daļas 28. punkts
267. panta 26. punkts	III pielikuma VII daļas a) apakšpunkts
267. panta 27. punkts	III pielikuma VII daļas a) apakšpunkts
267. panta 28.–31. punkts
268. panta 1. punkts	III pielikuma II daļas 1. punkts
268. panta 2. punkts	III pielikuma II daļas 2. punkts
268. panta 3. punkts	III pielikuma II daļas 3. punkta 1. un 2. apakšpunkts
268. panta 4. punkts	III pielikuma II daļas 3. punkta 3. apakšpunkts
268. panta 5. punkts	III pielikuma II daļas 4. punkts
268. panta 6. punkts	III pielikuma II daļas 5. punkts
268. panta 7. punkts	III pielikuma II daļas 7. punkts
268. panta 8. punkts	III pielikuma II daļas 8. punkts
269. panta 1. punkts	III pielikuma III daļa
269. panta 2. punkts	III pielikuma III daļa
269. panta 3. punkts	III pielikuma III daļa
270. panta 1. punkts	III pielikuma IV daļa
270. panta 2. punkts	III pielikuma IV daļas 4. zemsvītras piezīme
271. panta 1. punkts	III pielikuma V daļas 1. punkts
271. panta 2. punkts	III pielikuma V daļas 2. punkts
272. panta 1. punkts	III pielikuma V daļas 3. un 4. punkts
272. panta 2. punkts	III pielikuma V daļas 5. punkts
272. panta 3. punkts
272. panta 4. punkts
273. panta 1. punkts
273. panta 2. punkts	III pielikuma V daļas 6. punkts
273. panta 3. punkts	III pielikuma V daļas 7. punkts
273. panta 4. punkts	III pielikuma V daļas 8. punkts
274. panta 1. punkts	III pielikuma V daļas 11. punkts
274. panta 2. punkts	III pielikuma V daļas 12. punkts
275. panta 1. punkts
275. panta 2. punkts	III pielikuma V daļas 13. punkts
275. panta 3. punkts	III pielikuma V daļas 14. punkts
276. panta 1. punkts
276. panta 2. punkts	III pielikuma V daļas 15. punkts
276. panta 3. punkts	III pielikuma V daļas 16. punkts
276. panta 4. punkts	III pielikuma V daļas 17. punkts
276. panta 5. punkts	III pielikuma V daļas 18. punkts
276. panta 6. punkts	III pielikuma V daļas 19. punkts
276. panta 7. punkts	III pielikuma V daļas 20. punkts
276. panta 8. punkts	III pielikuma V daļas 21. punkts
277. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 1. punkts
277. panta 2. punkts	III pielikuma VI daļas 2. punkts
277. panta 3. punkts	III pielikuma VI daļas 3. punkts
277. panta 4. punkts	III pielikuma VI daļas 4. punkts
277. panta 5. punkts
277. panta 6. punkts
278. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 5. punkts
278. panta 2. punkts	III pielikuma VI daļas 6. punkts
278. panta 3. punkts	III pielikuma VI daļas 6. punkts
278. panta 4. punkts	III pielikuma VI daļas 7. punkts
278. panta 5. punkts	III pielikuma VI daļas 8. punkts
278. panta 6. punkts	III pielikuma VI daļas 9. punkts
278. panta 7. punkts	III pielikuma VI daļas 10. punkts
278. panta 8. punkts	III pielikuma VI daļas 11. punkts (mainīts)
278. panta 9. punkts	III pielikuma VI daļas 12. punkts
278. panta 10. punkts	III pielikuma VI daļas 13. punkts
278. panta 11. punkts	III pielikuma VI daļas 14. punkts
278. panta 12. punkts	III pielikuma VI daļas 15. punkts
278. panta 13. punkts
279. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 16. punkts
279. panta 2.–7. punkts
280. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 18. un 25. punkts
280. panta 2. punkts	III pielikuma VI daļas 19. punkts
280. panta 3. punkts
280. panta 4. punkts	III pielikuma VI daļas 20. punkts
280. panta 5. punkts	III pielikuma VI daļas 21. punkts
280. panta 6. punkts	III pielikuma VI daļas 22. punkts
280. panta 7. punkts	III pielikuma VI daļas 23. punkts
280. panta 8. punkts	III pielikuma VI daļas 24. punkts
281. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 17. punkts
281. panta 2. punkts
281. panta 3. punkts
281. panta 4. punkts
282. pants	III pielikuma VI daļas 26. punkts
283. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 27. punkts
283. panta 2. punkts	III pielikuma VI daļas 28. punkts
283. panta 3. punkts
283. panta 4. punkts	III pielikuma VI daļas 29. punkts
283. panta 5. punkts	III pielikuma VI daļas 30. punkts
283. panta 6. punkts	III pielikuma VI daļas 31. punkts
284. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 32. punkts
284. panta 2. punkts	III pielikuma VI daļas 33. punkts
284. panta 3.–10. punkts
285. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 34. punkts
285. panta 2. punkts	III pielikuma VI daļas 35. punkts
285. panta 3. punkts
285. panta 4. punkts
285. panta 5. punkts
285. panta 6. punkts
286. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 36. punkts
286. panta 2. punkts
286. panta 3. punkts	III pielikuma VI daļas 38. punkts
286. panta 4. punkts	III pielikuma VI daļas 39. punkts
286. panta 5. punkts	III pielikuma VI daļas 40. punkts
286. panta 6. punkts	III pielikuma VI daļas 41. punkts
286. panta 7. punkts
286. panta 8. punkts
286. panta 9. punkts
286. panta 10. punkts
287. panta 1. punkts	III pielikuma VI daļas 42. punkts
287. panta 2.–5. punkts
287. panta 6. punkts	III pielikuma VI daļas 42. punkts
288. panta 1. punkts
288. panta 2. punkts
288. panta 3. punkts
289. pants	III pielikuma VII daļas a) apakšpunkts
290. panta 1. punkts
290. panta 2. punkts	III pielikuma VII daļas 5. punkta b) apakšpunkts
290. panta 3. punkts
291. panta 1. punkts	III pielikuma VII daļas b) punkta iii) apakšpunkts
291. panta 2. punkts	III pielikuma VII daļas b) punkta iv) apakšpunkts
291. panta 3. punkts	III pielikuma VII daļas b) punkta v) apakšpunkts
291. panta 4. punkts	III pielikuma VII daļas b) punkta 5. apakšpunkta c) un d) apakšpunkts
292. panta 1. punkts	III pielikuma VII daļas c) apakšpunkts
292. panta 2. punkts	III pielikuma VII daļas c) apakšpunkts
292. panta 3. punkts	III pielikuma VII daļas c) apakšpunkts
292. panta 4. punkts
293. panta 1. punkts
293. panta 2. punkts		II pielikuma 7.–11. punkts
294. panta 1. punkts
295. pants
296. pants
297. pants
298. pants
299. pants
300. pants
301. panta 1. punkts	104. panta 6. punkts
301. panta 2. punkts	105. panta 1. un 2. punkts
301. panta 3. punkts
302. panta 1. punkts	102. panta 2. un 3. punkts
302. panta 2. punkts
303. panta 3. punkts	102. panta 4. punkts
303. panta 3. punkts	X pielikuma IV daļas 1. punkts
303. panta 3. punkts	X pielikuma IV daļas 2. punkts
303. panta 4. punkts
303. panta 5. punkts
304. panta 1. punkts	X pielikuma I daļas 1. punkts
305. panta 2. punkts	X pielikuma I daļas 2.–4. punkts
305. panta 3. punkts	X pielikuma I daļas 5. un 6. punkts
305. panta 3. punkts
306. panta 1. punkts	104. panta 1. punkts
306. panta 2. punkts	X pielikuma II daļas 1. punkta pirmais teikums
306. panta 3. punkts	X pielikuma II daļas 1. punkta otrais teikums
306. panta 4. punkts	X pielikuma II daļas 2. punkts
307. panta 1. punkts	X pielikuma II daļas 4. punkts
307. panta 2. punkts
307. panta 3. punkts
308. panta 1. punkts	X pielikuma II daļas 5.–7. punkts
308. panta 2. punkts	X pielikuma II daļas 10. un 11. punkts
309. pants	X pielikuma II daļas 12. punkts
310. pants	X pielikuma III daļas 1.–7. punkts
311. panta 1. punkts	X pielikuma III daļas 1. punkts
311. panta 2. punkts	X pielikuma III daļas 8.–12. punkts
311. panta 3. punkts	X pielikuma III daļas 13.–18. punkts
311. panta 4. punkts	X pielikuma III daļas 19. punkts
311. panta 5. punkts	X pielikuma III daļas 20. punkts
311. panta 6. punkts	X pielikuma III daļas 21.–24. punkts
311. panta 7. punkts
312. panta 1. punkts	X pielikuma III daļas 25. punkts
312. panta 2. punkts	X pielikuma III daļas 26. punkts
312. panta 3. punkts	X pielikuma III daļas 27. punkts
312. panta 4. punkts	X pielikuma III daļas 28. punkts
312. panta 5. punkts	X pielikuma III daļas 29. punkts
313. pants	X pielikuma V daļa
314. panta 1. punkts		26. pants
314. panta 2. punkts		26. pants
314. panta 3. punkts
315. pants
316. panta 1. punkts		I pielikuma 1. punkts
316. panta 2. punkts		I pielikuma 2. punkts
316. panta 3. punkts		I pielikuma 3. punkts
317. panta 1. punkts		I pielikuma 4. punkts
317. panta 2. punkts
318. panta 1. punkts		I pielikuma 5. punkts
318. panta 2. punkts
319. pants		I pielikuma 7. punkts
320. panta 1. punkts		I pielikuma 9. punkts
320. panta 2. punkts		I pielikuma 10. punkts
321. panta 1. punkts		I pielikuma 8. punkts
321. panta 2. punkts		I pielikuma 8. punkts
322. pants		I pielikuma 11. punkts
323. pants		I pielikuma 13. punkts
324. pants		I pielikuma 14. punkts
325. panta 1. punkts		I pielikuma 14. punkts
325. panta 2. punkts		I pielikuma 14. punkts
325. panta 3. punkts		I pielikuma 14. punkts
325. panta 4. punkts		19. panta 1. punkts
326. panta 1. punkts		I pielikuma 16. punkta a) apakšpunkts
326. panta 2. punkts		I pielikuma 16. punkta a) apakšpunkts
326. panta 3. punkts		I pielikuma 16. punkta a) apakšpunkts
326. panta 4. punkts		I pielikuma 16. punkta a) apakšpunkts
326. panta 4. punkts		I pielikuma 16. punkta a) apakšpunkts
327. panta 1. punkts		I pielikuma 14. punkta a) apakšpunkts
327. panta 2. punkts		I pielikuma 14. punkta b) apakšpunkts
327. panta 3. punkts		I pielikuma 14. punkta c) apakšpunkts
327. panta 4. punkts		I pielikuma 14. punkta a) apakšpunkts
328. panta 1. punkts		I pielikuma 17. punkts
328. panta 2. punkts		I pielikuma 18. punkts
328. panta 3. punkts		I pielikuma 19. punkts
328. panta 4. punkts		I pielikuma 20. punkts
328. panta 5. punkts		I pielikuma 21. punkts
328. panta 6. punkts		I pielikuma 22. punkts
328. panta 7. punkts		I pielikuma 23. punkts
328. panta 8. punkts		I pielikuma 24. punkts
328. panta 9. punkts		I pielikuma 25. punkts
329. panta 1. punkts		I pielikuma 26. punkts
329. panta 2. punkts		I pielikuma 27. punkts
329. panta 3. punkts		I pielikuma 28. punkts
329. panta 4. punkts		I pielikuma 29. punkts
329. panta 5. punkts		I pielikuma 30. punkts
329. panta 6. punkts		I pielikuma 31. punkts
329. panta 7. punkts		I pielikuma 32. punkts
330. panta 1. punkts		I pielikuma 33. punkts
330. panta 2. punkts		I pielikuma 33. punkts
330. panta 3. punkts
331. pants		I pielikuma 34. punkts
332. pants		I pielikuma 36. punkts
333. panta 1. punkts
333. panta 2. punkts		I pielikuma 37. punkts
333. panta 3. punkts		I pielikuma 38. punkts
334. panta 1. punkts		I pielikuma 41. punkts
334. panta 2. punkts		I pielikuma 41. punkts
335. panta 1. punkts		I pielikuma 42. punkts
335. panta 2. punkts
335. panta 3. punkts		I pielikuma 43. punkts
335. panta 4. punkts		I pielikuma 44. punkts
335. panta 5. punkts		I pielikuma 45. punkts
335. panta 6. punkts		I pielikuma 46. punkts
336. pants		I pielikuma 8. punkts
337. panta 1. punkts		I pielikuma 48. un 49. punkts
337. panta 2. punkts		I pielikuma 50. punkts
338. pants		I pielikuma 51. punkts
339. panta 1. punkts		I pielikuma 53. punkts
339. panta 2. punkts		I pielikuma 54. punkts
339. panta 3. punkts		I pielikuma 55. punkts
339. panta 4. punkts		I pielikuma 56. punkts
340. pants		III pielikuma 1. punkts
341. panta 1. punkts		III pielikuma 2. punkts un 2. punkta 4. apakšpunkts
341. panta 2. punkts		III pielikuma 2. punkta 2. apakšpunkts
341. panta 3. punkts		III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts
341. panta 4. punkts		III pielikuma 2. punkta 2. apakšpunkts
341. panta 5. punkts
342. panta 1. punkts		III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts
342. panta 2. punkts		III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts
342. panta 3. punkts		III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts
343. panta 1. punkts		III pielikuma 3. punkta 1. apakšpunkts
343. panta 2. punkts		III pielikuma 3. punkta 2. apakšpunkts
343. panta 3. punkts		III pielikuma 3. punkta 2. apakšpunkts
343. panta 4. punkts
344. pants
345. pants
346. panta 1. punkts		IV pielikuma 1. punkts
346. panta 2. punkts		IV pielikuma 2. punkts
346. panta 3. punkts		IV pielikuma 3. punkts
346. panta 4. punkts		IV pielikuma 4. punkts
346. panta 5. punkts		IV pielikuma 6. punkts
347. panta 1. punkts		IV pielikuma 8. punkts
347. panta 2. punkts		IV pielikuma 9. punkts
347. panta 3. punkts		IV pielikuma 10. punkts
347. panta 4. punkts		IV pielikuma 12. punkts
348. panta 1. punkts		IV pielikuma 13. punkts
348. panta 2. punkts		IV pielikuma 14. punkts
348. panta 3. punkts		IV pielikuma 15. punkts
348. panta 4. punkts		IV pielikuma 16. punkts
348. panta 5. punkts		IV pielikuma 17. punkts
348. panta 6. punkts		IV pielikuma 18. punkts
349. panta 1. punkts		IV pielikuma 19. punkts
349. panta 2. punkts		IV pielikuma 20. punkts
350. pants		IV pielikuma 21. punkts
351. pants
352. panta 1. punkts		V pielikuma 1. punkts
352. panta 2. punkts
352. panta 3. punkts
353. panta 1. punkts		V pielikuma 10. punkta b) apakšpunkts
353. panta 2. punkts
353. panta 3. punkts
354. panta 1. punkts		V pielikuma 10. punkts
354. panta 2. punkts		V pielikuma 10. punkta a) apakšpunkts
355. panta 1. punkts		V pielikuma 7. punkts
355. panta 2. punkts		V pielikuma 8. punkts
355. panta 3. punkts		V pielikuma 9. punkts
355. panta 4. punkts		V pielikuma 10. punkts
355. panta 5. punkts		V pielikuma 8. punkts
356. panta 1. punkts		V pielikuma 11. punkts
356. panta 2. punkts		V pielikuma 12. punkts
356. panta 3. punkts		V pielikuma 12. punkts
357. panta 1. punkts		V pielikuma 2. punkts
357. panta 2. punkts		V pielikuma 2. punkts
357. panta 3. punkts		V pielikuma 5. punkts
357. panta 4. punkts
358. panta 1. punkts		V pielikuma 3. punkts
358. panta 2. punkts
359. panta 1. punkts		V pielikuma 5. punkts
360. panta 1. punkts		V pielikuma 5. punkts
360. panta 2. punkts
361. pants		V pielikuma 5. punkta a) apakšpunkts
362. pants		V pielikuma 5. punkta b) apakšpunkts
363. panta 1. punkts		V pielikuma 5. punkta c) apakšpunkts
363. panta 2. punkts		V pielikuma 5. punkta d) apakšpunkts
363. panta 3. punkts		V pielikuma 5. punkta d) apakšpunkts
363. panta 4. punkts		V pielikuma 5. punkta d) apakšpunkts
363. panta 5. punkts		V pielikuma 5. punkta d) apakšpunkts
363. panta 6. punkts		V pielikuma 5. punkta d) apakšpunkts
363. panta 7. punkts
364. panta 1. punkts		V pielikuma 5. punkta a) apakšpunkts
364. panta 2. punkts		V pielikuma 5. punkta e) apakšpunkts
365. panta 1. punkts		V pielikuma 5. punkta f) apakšpunkts
365. panta 2. punkts		V pielikuma 5. punkta g) apakšpunkts
365. panta 3. punkts		V pielikuma 5. punkta h) apakšpunkts
365. panta 4. punkts		V pielikuma 5. punkta h) apakšpunkts
365. panta 5. punkts		V pielikuma 5. punkta i) apakšpunkts
365. panta 6. punkts		V pielikuma 5. punkts
366. pants		V pielikuma 5. punkta j) apakšpunkts
367. pants
367. panta 4. punkts		V pielikuma 5. punkta l) apakšpunkts
367. panta 5. punkts		V pielikuma 5. punkta l) apakšpunkts
367. panta 6. punkts		V pielikuma 5. punkta l) apakšpunkts
368. pants		II pielikuma 1. punkts
369. panta 1. punkts		II pielikuma 2. punkts
369. panta 2. punkts		II pielikuma 3. punkts
369. panta 3. punkts
370. pants		II pielikuma 4. punkts
371. pants
372. pants
373. pants
374. pants
375. pants
376. pants		28. panta 1. punkts
377. pants
378. pants
379. panta 1. punkts	106. panta 1. punkts
379. panta 2. punkts	106. panta 1. punkts
379. panta 3. punkts		29. panta 1. punkts
379. panta 4. punkts		30. panta 1. punkts
379. panta 5. punkts		29. panta 2. punkts
379. panta 6. punkts	106. panta 2. punkts
379. panta 7. punkts	106. panta 3. punkts
379. panta 8. punkts
380. pants	107. pants
381. pants	108. pants
382. pants	109. pants
383. panta 1. punkts	110. panta 1. punkts
383. panta 2. punkts	110. panta 2. punkts
384. panta 1. punkts	111. panta 1. punkts
384. panta 2. punkts	111. panta 4. punkts
384. panta 3. punkts	30. panta 4. punkts
384. panta 4. punkts		31. pants
385. pants
386. panta 1. punkts		VI pielikuma 1. punkts
386. panta 2. punkts		VI pielikuma 2. punkts
386. panta 3. punkts		VI pielikuma 3. punkts
387. pants		32. panta 1. punkts
388. panta 1. punkts	112. panta 1. punkts
388. panta 2. punkts	112. panta 2. punkts
388. panta 3. punkts	112. panta 3. punkts
388. panta 4. punkts
389. panta 1. punkts	113. panta 3. punkts
389. panta 2. punkts	113. panta 4. punkts
390. panta 1. punkts	114. panta 1. punkts
390. panta 2. punkts	114. panta 2. punkts
390. panta 3. punkts	114. panta 3. punkts
391. panta 1. punkts	115. panta 1. punkts
391. panta 2. punkts	115. panta 2. punkts
392. panta 1. punkts	117. panta 1. punkts
392. panta 2. punkts	117. panta 2. punkts
393. pants
394. panta 1. punkts	122. panta a) punkta 1. apakšpunkts
394. panta 2. punkts	122. panta a) punkta 2. apakšpunkts
394. panta 3. punkts	122. panta a) punkta 3. apakšpunkts
394. panta 4. punkts	122. panta a) punkta 4. apakšpunkts
395. pants
396. pants
397. pants
398. pants
399. pants
400. pants
401. pants
402. pants
403. pants
404. pants
405. pants
406. pants
407. pants
408. pants
409. pants
410. pants
411. pants
412. pants
413. pants
414. pants
415. pants
416. pants
417. pants
418. panta 1. punkts	145. panta 1. punkts
418. panta 2. punkts	145. panta 2. punkts
418. panta 3. punkts	145. panta 3. punkts
418. panta 4. punkts	145. panta 4. punkts
419. panta 1. punkts	XII pielikuma I daļas 1. punkts un 146. panta 1. punkts
419. panta 2. punkts	146. panta 2. punkts un XII pielikuma 1. daļas 2. un 3. punkts
419. panta 3. punkts	146. panta 3. punkts
420. pants	147. pants un XII pielikuma 1. daļas 4. punkts
421. panta 1. punkts	148. pants
421. panta 2. punkts
422. panta 1. punkts	XII pielikuma II daļas 1. punkts
422. panta 2. punkts
423. pants	XII pielikuma II daļas 2. punkts
424. pants
425. pants	XII pielikuma II daļas 4. un 8. punkts
426. pants	XII pielikuma II daļas 5. punkts
427. pants
428. pants	XII pielikuma II daļas 6. punkts
429. pants	XII pielikuma II daļas 7. punkts
430. pants	XII pielikuma II daļas 9. punkts
431. pants	XII pielikuma II daļas 11. punkts
432. pants	XII pielikuma II daļas 12. punkts
433. pants	XII pielikuma II daļas 13. punkts
434. pants	XII pielikuma II daļas 14. punkts
435. panta 1. punkts	XII pielikuma II daļas 15. punkts
435. panta 2. punkts
436. pants
437. pants	XII pielikuma III daļas 1. punkts
438. pants	XII pielikuma III daļas 2. punkts
439. pants	XII pielikuma III daļas 3. punkts
440. pants
441. panta 1. daļa	150. panta 1. punkts	41. pants
441. panta 2. daļa
442. pants
443. pants
444. pants
445. panta 1. punkts	151. panta a) apakšpunkts
445. panta 2. punkts	151. panta a) apakšpunkts
445. panta 3. punkts	151. panta a) apakšpunkts
445. panta 4. punkts
445. panta 5. punkts
446. pants
447. pants
448. pants
459. pants
450. pants
451. pants
452. pants
453. pants
454. pants
455. pants
456. pants
457. pants
458. pants
459. pants
460. pants
461. pants
462. pants
463. pants
464. pants
465. pants
466. pants
467. pants
468. pants
469. pants
470. pants
471. pants
472. pants
473. pants
474. pants
475. pants
476. pants	152. panta 5. punkts
477. pants
478. pants
479. pants
480. pants
481. pants
482. pants
483. pants
484. pants
485. pants
486. pants
487. pants
488. pants
I pielikums	II pielikums
II pielikums	IV pielikums
III pielikums
IV pielikuma 1. daļa	152. panta 5. punkts un Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 14.–19. punkts
IV pielikuma 2. daļa	152. panta 5. punkts un Direktīvas 2000/12/EK 42. pants
IV pielikuma 3. daļa	152. panta 5. punkts un Direktīvas 2000/12/EK 43. pants
IV pielikuma 4. daļa	152. panta 5. punkts un Direktīvas 2000/12/EK 44. pants
IV pielikuma 5. daļa	152. panta 5. punkts un Direktīvas 2000/12/EK 45. pants
IV pielikuma 6. daļa	152. panta 5. punkts un Direktīvas 2000/12/EK 46. pants

• [1] *             Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [2]  OV C, ... , ... lpp.
• [3]              http://www.g20.org/Documents/Fin_Deps_Fin_Reg_Annex_020409_-_1615_final.pdf
• [4]              OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
• [5]              OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.
• [6]              OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
• [7]              OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.
• [8]              OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.
• [9]              OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
• [10]           COM(2010)0484 galīgā redakcija.
• [11]          OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
• [12]          OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
• [13]  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.
• [14]  OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.
• [15]  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.
• [16]  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
• [17]  OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.
• [18]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).
• [19]  OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.
• [20]  OV L 02, 17.11.2009., 2. lpp.
• [21]  *OV, lūdzu, ievietojiet datumu: šīs regulas spēkā stāšanās diena.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Prudenciālās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām
Atsauces	COM(2011)0452 – C7-0417/2011 – 2011/0202(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	20.7.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 17.11.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 17.11.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	JURI 21.11.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Othmar Karas 20.10.2009
Izskatīšana komitejā	26.9.2011	4.10.2011	24.1.2012	13.2.2012
	27.3.2012	12.4.2012
Pieņemšanas datums	14.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	44 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Syed Kamall, Othmar Karas, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vicky Ford, Robert Goebbels, Roberto Gualtieri, Carl Haglund, Thomas Mann, Mario Mauro, Gianni Pittella
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martin Callanan, Alejandro Cercas, Monika Hohlmeier
Iesniegšanas datums	23.5.2012