ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības
24.5.2012 - (COM(2011)0819 – C7‑0449/2011 – 2011/0385(COD)) - ***I
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Jean-Paul Gauzès
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības
(COM(2011)0819 – C7‑0449/2011 – 2011/0385(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0819),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 136. pantu un 121. panta 6. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0449/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 7. marta atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A7‑0172/2012),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Nepieredzētā globālā krīze, kas skārusi pasauli pēdējo trīs gadu laikā, ir radījusi nopietnu kaitējumu tautsaimniecības izaugsmei un finanšu stabilitātei un izraisījusi dalībvalstu budžeta deficīta un parāda situācijas spēcīgu pasliktināšanos, liekot vairākām dalībvalstīm meklēt finansiālo palīdzību ārpus Eiropas Savienības. |
(1) Nepieredzētā globālā krīze, kas skārusi pasauli kopš 2007. gada, ir radījusi nopietnu kaitējumu tautsaimniecības izaugsmei un finanšu stabilitātei un izraisījusi dalībvalstu budžeta deficīta un parāda situācijas spēcīgu pasliktināšanos, liekot vairākām dalībvalstīm meklēt finansiālo palīdzību Eiropas Savienībā un ārpus tās. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2.apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Eiropas Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina pilnīga atbilstība starp Līgumā paredzēto ES daudzpusējās uzraudzības sistēmu un iespējamiem politiskajiem nosacījumiem, kas saistīti ar šādu finansiālo palīdzību. To dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, ekonomiskā un finansiālā integrācija liek pastiprināt uzraudzību, lai novērstu to, ka atsevišķu dalībvalstu finansiālās stabilitātes problēmas radītu negatīvu ietekmi arī pārējā eurozonā. |
(2) Eiropas Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina pilnīga atbilstība starp Līgumā paredzēto ES daudzpusējās uzraudzības sistēmu un iespējamiem politiskajiem nosacījumiem, kas saistīti ar šādu finansiālo palīdzību. Visu dalībvalstu, īpaši to, kuru naudas vienība ir euro, ekonomiskā un finansiālā integrācija liek īstenot stingrāku uzraudzību, lai novērstu to, ka atsevišķu dalībvalstu finansiālās stabilitātes problēmas rada negatīvu ietekmi arī pārējā eurozonā un, plašākā nozīmē, visā Savienībā. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Ekonomiskās un fiskālās uzraudzības intensitātei būtu jābūt proporcionālai attiecīgās valsts finanšu grūtību pakāpei, un tajā būtu jāņem vērā saņemtās finansiālās palīdzības veids, kas var būt gan tikai piesardzības pasākums, pamatojoties uz atbilstības nosacījumiem, gan pilna makroekonomikas korekciju programma, kurā paredzēti stingri politiskie nosacījumi. |
(3) Ekonomiskās un fiskālās uzraudzības intensitātei vajadzētu būt proporcionālai un atbilstošai attiecīgās valsts finanšu grūtību pakāpei, un tajā būtu jāņem vērā saņemtās finansiālās palīdzības veids, kas var būt gan tikai piesardzības pasākums, pamatojoties uz atbilstības nosacījumiem, gan pilna makroekonomikas korekciju programma, kurā paredzēti stingri politiskie nosacījumi. Ikvienā makroekonomikas korekciju programmā būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts valsts reformu programma saistībā ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu piemērot pastiprinātu uzraudzību, ja tās saskaras ― vai riskē saskarties ― ar nopietnām grūtībām finanšu jomā, lai nodrošinātu, ka tajās ātri atjaunojas normāla situācija, un aizsargātu citas eurozonas dalībvalstis no iespējamās negatīvās ietekmes. Šādai pastiprinātai uzraudzībai vajadzētu ietvert plašāku piekļuvi informācijai, kas nepieciešama stingrai ekonomikas, nodokļu un finanšu stāvokļa pārraudzībai, un regulāru ziņošanu Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Tādu pašu uzraudzības režīmu vajadzētu piemērot dalībvalstīm, kuras pieprasa palīdzību piesardzības pasākumu veidā no Eiropas Finanšu stabilizācijas instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas starptautiskas finanšu iestādes. |
(4) Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu piemērot pastiprinātu uzraudzību, ja tās saskaras ― vai riskē saskarties ― ar nopietnām grūtībām finanšu jomā, lai nodrošinātu, ka tajās ātri atjaunojas normāla situācija, un aizsargātu citas eurozonas dalībvalstis no iespējamās negatīvās ietekmes. Šāda pastiprināta uzraudzība būtu jāveic atbilstoši problēmu nopietnībai, attiecīgi nosakot, cik stingra uzraudzība ir vajadzīga. Tai vajadzētu ietvert plašāku pieeju informācijai, kas nepieciešama stingrai ekonomikas, nodokļu un finanšu stāvokļa pārraudzībai, un regulāru ziņošanu kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai, kā arī Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko EFK šiem mērķiem norīkojusi. Tādu pašu uzraudzības režīmu vajadzētu piemērot dalībvalstīm, kuras pieprasa palīdzību piesardzības pasākumu veidā no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas starptautiskas finanšu iestādes. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) Turklāt dalībvalstij, kurai tiek piemērota stingrāka uzraudzība, būtu jāveic pasākumi, kas ļautu novērst esošos vai iespējamos grūtību cēloņus. Šai nolūkā dalībvalstij būtu jāņem vērā visi ieteikumi, kas tai sniegti, īstenojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vai pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Ekonomikas un finanšu situācijas uzraudzība būtu ievērojami jāpastiprina dalībvalstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekciju programma. Ņemot vērā šādas programmas visaptverošo raksturu, citas ekonomiskās un fiskālās uzraudzības procedūras būtu jāaptur, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma, lai izvairītos no ziņošanas pienākumu dublēšanās. |
(5) Ekonomikas un finanšu situācijas uzraudzība būtu ievērojami jāpastiprina dalībvalstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekciju programma. Ņemot vērā šādas programmas visaptverošo raksturu, citas ekonomiskās un fiskālās uzraudzības procedūras vajadzētu apturēt vai attiecīgā gadījumā racionalizēt, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma, lai nodrošinātu saskaņotu ekonomikas politikas uzraudzību un izvairītos no ziņošanas pienākumu dublēšanās. Tomēr, izstrādājot makroekonomikas korekciju programmu, būtu jāņem vērā visi ieteikumi, kas dalībvalstij sniegti, īstenojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vai pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5a) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru1, kapitāla brīvu apriti, kas ir viens no LESD pamatprincipiem, ar valsts tiesību aktiem var ierobežot, ja attiecīgo ierobežojumu pamatā ir valsts drošības apsvērumi. Valsts drošības apsvērumi cita starpā var būt cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo īpaši tajās eurozonas dalībvalstīs, kurās ir vai kuras apdraud nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības. |
|
|
_____________ |
|
|
1 Skatīt lietas C‑463/00 un C‑174/04. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5b) Šāda izvairīšanās no nodokļu maksāšanas nozīmē ieņēmumu deficītu, kas var atbilst no vienas vai vairākām dalībvalstīm, SVF, EFSI, EFSM vai ESM saņemtās finansiālās palīdzības summai vai pat to pārsniegt un kas galvenokārt rodas tādēļ, ka netiek pareizi īstenota valsts nodokļu politika. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 5.c apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5c) Saņēmusi Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Centrālo banku, Padome saskaņā ar LESD 66. pantu var noteikt ierobežojumus attiecībā uz trešām valstīm, kuras ir atbildīgas par tādu kapitāla apriti, kas nopietni apgrūtina ekonomikas un monetārās savienības darbību. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Dalībvalstīm saskaņā ar spēkā esošajām valsts tiesību normām un praksi tehniskās palīdzības programmu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un vērtēšanas procesos vajadzētu iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Lēmumā par dalībvalsts un tās korekciju programmas neatbilstību tiktu paredzēts arī apturēt Savienības līdzekļu maksājumus vai saistības, kā paredzēts 21. panta 6. punktā Regulā (ES) Nr. XXX, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006. |
svītrots |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7a) Var būt situācijas, kad labāku ilgtermiņa rezultātu iespējams panākt, nodrošinot dalībvalsts aizsardzību pret svārstībām tirgū, nevis stabilizējot attiecīgās dalībvalsts ekonomikas stāvokli un tās parāda atmaksāšanas spēju. Šādos gadījumos, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, varētu noteikt dalībvalsts pagaidu tiesisko aizsardzību. Būtu jānodrošina Padomei iespēja ar attiecīgu vairākumu atcelt šādu Komisijas lēmumu. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7b) Šajā regulā minētā finansiālā palīdzība būtu jāattiecina arī uz finansiālo atbalstu, kas piešķirts piesardzības pasākumu veidā, ja vien nav noteikts citādi. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 7.c apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7c) Komisijas lēmums par to, ka dalībvalstij saskaņā ar šo regulu tiek piemērota stingrāka uzraudzība, būtu jāpieņem, cieši sadarbojoties ar EFK, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Komisijai ar EFK būtu jāsadarbojas arī tad, ja tiek lemts par stingrākas uzraudzības režīma pagarināšanu. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šajā regulā tiek paredzēti noteikumi, lai stiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību dalībvalstīs, kurās ir vai kuras apdraud nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un/vai kuras saņem vai varētu saņemt finanšu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta (EFSI), Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) vai citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). |
1. Šajā regulā tiek paredzēti noteikumi, lai stiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību dalībvalstīs, kuru valūta ir euro un |
|
|
– kurās ir vai kuras apdraud nopietnas finansiālās stabilitātes un/vai valsts finanšu ilgtspējas grūtības, kas var radīt nelabvēlīgu domino efektu citās eurozonas dalībvalstīs, un/vai |
|
|
– kuras pieprasa vai saņem finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) vai citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Ar šo regulu tiek reglamentēti stingrāki valsts budžetam piemērojamie noteikumi un spēcīgāks ekonomikas politikas koordinēšanas process. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 1.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a pants |
|
|
Stingrāki budžeta noteikumi un ekonomikas koordinēšana |
|
|
1. Lai labāk koordinētu valsts parāda vērstpapīru emisijas plānošanu, dalībvalstis iepriekš sniedz Komisijai un Padomei ziņojumu par saviem valsts parāda vērstpapīru emisijas plāniem. |
|
|
2. Lai noteiktu kritērijus labākās prakses salīdzinošai vērtēšanai un virzītos uz ciešāk koordinētu ekonomikas politiku, dalībvalstis nodrošina, ka visas ekonomikas politikas būtiskās reformas, ko tās plāno veikt, tiek iepriekš apspriestas, un attiecīgā gadījumā koordinē šīs reformas ar citām dalībvalstīm. |
|
|
3. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97 dalībvalstis nodrošina, ka vispārējās valdības budžets vidējā termiņā ir līdzsvarots vai veidots ar pārpalikumu. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Piemērojot šo regulu, Komisija, Padome un dalībvalstis pilnībā ievēro LESD 152. pantu, un ieteikumi saskaņā ar šo regulu tiek pieņemti, ņemot vērā valstu atalgojuma noteikšanas praksi un sistēmas. Piemērojot šo regulu un saskaņā ar to pieņemtos ieteikumus, Komisija, Padome un dalībvalstis ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu, tā neskarot tiesības apspriest, slēgt un īstenot koplīgumus vai rīkoties kolektīvi saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Komisija var nolemt, ka dalībvalstij, kura saskaras ar lielām finansiālās stabilitātes grūtībām, tiek piemērota pastiprināta uzraudzība. Attiecīgajai dalībvalstij pirms tam tiek dota iespēja paust savu nostāju. Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai pagarināt pastiprinātās uzraudzības režīmu. |
1. Pamatojoties uz jaunākā padziļinātā pārskata rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 5. pantu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, un ņemot vērā objektīvus papildu kritērijus, tostarp Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) brīdinājumus, kā arī ziņojumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 [par kopīgiem noteikumiem budžeta projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs], Komisija var nolemt, ka dalībvalstij tiek piemērota pastiprināta uzraudzība. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt. Pirms tiek pieņemts lēmums, attiecīgajai dalībvalstij tiek dota iespēja paust savu nostāju. Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai pagarināt pastiprinātas uzraudzības režīmu. Ja Komisija nolemj piemērot dalībvalstij pastiprinātas uzraudzības režīmu, tā to pienācīgi dara zināmu ESRK un attiecīgā gadījumā informē dalībvalsti un ESRK par pastiprinātas uzraudzības rezultātiem. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Ja Komisija saskaņā ar 1. punktu nolemj piemērot dalībvalstij pastiprinātas uzraudzības režīmu, tā to pienācīgi dara zināmu ESRK un attiecīgā gadījumā informē dalībvalsti par pastiprinātas uzraudzības rezultātiem. |
Pamatojums | |
Valsts parāda krīze ir arī apliecinājusi valsts parāda, finanšu stabilitātes un banku maksātspējas savstarpējo saistību. Lai palīdzētu ESRK konstatēt sistēmiskos riskus, to vajadzētu informēt, ja kādai dalībvalstij tiek piemērots pastiprinātas uzraudzības režīms. | |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Komisija lemj piemērot pastiprinātu uzraudzību dalībvalstij, kas saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM vai jebkuras citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, SVF. Komisija izveido sarakstu ar attiecīgajiem instrumentiem finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā un pastāvīgi to atjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas EFSI, ESM vai citu starptautisko finanšu iestāžu finansiālā atbalsta politikā. |
2. Komisija lemj piemērot pastiprinātu uzraudzību dalībvalstij, kas pieprasa vai saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, EFSM, ESM vai jebkuras citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, SVF. |
|
|
Komisija publicē visus lēmumus, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 1. un 2. punktu. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro dalībvalstij, kas piesardzības pasākuma ietvaros saņem finansiālo palīdzību kredītlīnijas veidā, kura nav piesaistīta nosacījumam, ka attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieņem jauni politikas pasākumi, kamēr vien kredītlīnija netiek izmantota. |
3. Komisija var nolemt, ka šā panta 2. punkts netiek piemērots dalībvalstij, kas piesardzības pasākuma ietvaros saņem finansiālo palīdzību kredītlīnijas veidā, kura nav piesaistīta nosacījumam, ka attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieņem jauni politikas pasākumi, kamēr vien kredītlīnija netiek izmantota. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Komisija izveido to finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu, kuru pielietojums var būt saistīts ar pastiprinātas uzraudzības piemērošanu atbilstoši 2. punktam, un šo sarakstu pastāvīgi atjaunina. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis, kurām piemēro pastiprinātu uzraudzību, apspriežoties un sadarbojoties ar Komisiju, kas rīkojas saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), pieņem pasākumus, lai novērstu grūtību cēloņus vai potenciālos cēloņus. |
1. Ja dalībvalstij tiek piemērota pastiprināta uzraudzība, tā, apspriežoties un sadarbojoties ar Komisiju, kas rīkojas saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/20101, Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/20102 , un Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/20103, (turpmāk visas kopā — EUI), ESRK un attiecīgā gadījumā arī ar SVF, pieņem pasākumus, lai novērstu grūtību cēloņus vai potenciālos cēloņus, ņemot vērā visus ieteikumus, kas saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 1466/97, 1467/97 un 1176/2011 dalībvalstij sniegti par valsts reformu programmu, kā arī tās stabilitātes vai konverģences programmu. Par šiem pasākumiem tiek informēta Eurogrupas jautājumu darba grupa, Ekonomikas un finanšu komiteja (EFK), Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja un attiecīgās dalībvalsts parlaments. |
|
|
______________ |
|
|
1 OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp. |
|
|
2 OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp. |
|
|
3 OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Komisija izvērtē nelabvēlīgu domino efektu, ko varētu radīt citas dalībvalstis, cita starpā arī nodokļu jomā. Ja Komisija ir konstatējusi šādu nelabvēlīgu domino efektu, Padome, ņemot vērā Komisijas ieteikumu, saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktā noteikto kārtību sniedz vajadzīgos ieteikumus dalībvalstīm, kas rada nelabvēlīgu domino efektu. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, |
3. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai saskaņā ar 2. panta 1. punktu piemēro pastiprinātu uzraudzību, |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) prasītajā biežumā paziņo Komisijai, ECB un Eiropas Banku iestādei (EBI) detalizētu informāciju par to finanšu iestāžu finansiālo stāvokli, kuras ir šīs valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā; |
(a) prasītajā biežumā saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paziņo attiecīgajām EUI detalizētu informāciju par norisēm valsts finanšu sistēmā, iekļaujot arī atbilstoši b) apakšpunktam veikto stresa testu un jutīguma analīžu rezultātu izklāstu. Pamatojoties uz secinājumiem, kas izdarīti pēc makroekonomikas nelīdzsvarotības rādītāju kopsavilkuma pamata rādītāju izvērtēšanas, attiecīgās EUI sadarbībā ar ESRK sagatavo finanšu sistēmas iespējamo trūkumu novērtējumu un nosūta šo novērtējumu gan Komisijai tās norādītajos termiņos, gan ECB; |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) Eiropas Banku iestādes pārraudzībā veic Komisijas un ECB noteiktus stresa testus un jutīguma analīzes, un kas vajadzīgas, lai novērtētu banku sektora spēju pretoties dažādiem makroekonomiskajiem un finanšu satricinājumiem, un detalizēti informē Komisiju un ECB par rezultātiem; |
(b) attiecīgo EUI pārraudzībā veic stresa testus un jutīguma analīzes, ko Komisija un ECB ir noteikušas sadarbībā ar attiecīgajām EUI un ESRK un kas vajadzīgas, lai novērtētu finanšu sektora spēju pretoties dažādiem makroekonomiskiem un finansiāliem satricinājumiem; |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) Eiropas Banku iestādes veiktā īpašā izvērtējuma ietvaros tiek regulāri novērtēta attiecībā uz tās iespējām īstenot banku sektora uzraudzību; |
(c) attiecīgo EUI veiktā īpašā izvērtējuma ietvaros tiek regulāri novērtēta, lai noteiktu dalībvalsts iespējas īstenot finanšu sektora uzraudzību; |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) paziņo visu informāciju, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. XXX par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, vajadzīga, lai pārraudzītu makroekonomikas nelīdzsvarotību. |
(d) paziņo visu informāciju, kas vajadzīga, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 pārraudzītu makroekonomikas nelīdzsvarotību. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 3. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai saskaņā ar 2. panta 2. punktu tiek piemērota pastiprināta uzraudzība, |
|
|
(a) noteiktajos termiņos saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paziņo Komisijai, ECB un attiecīgajām EUI detalizētu informāciju par norisēm valsts finanšu sistēmā, iekļaujot arī atbilstoši b) apakšpunktam veikto stresa testu un jutīguma analīžu rezultātu izklāstu. Komisija, ECB un attiecīgās EUI nodrošina saņemtās detalizētās informācijas konfidencialitāti; |
|
|
(b) attiecīgo EUI pārraudzībā veic stresa testus un jutīguma analīzes, ko Komisija un ECB ir noteikušas sadarbībā ar attiecīgajām EUI un ESRK un kas vajadzīgas, lai novērtētu finanšu sektora spēju pretoties dažādiem makroekonomiskiem un finansiāliem satricinājumiem; |
|
|
(c) attiecīgo EUI veiktā īpašā izvērtējuma ietvaros tiek regulāri novērtēta attiecībā uz tās iespējām īstenot finanšu sektora uzraudzību; |
|
|
(d) paziņo visu informāciju, kas vajadzīga, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 pārraudzītu makroekonomikas nelīdzsvarotību. |
|
|
Dalībvalstis, kuras saņem finansiālo palīdzību finanšu iestāžu rekapitalizācijai, ziņo arī par nosacījumiem, kas šīm finanšu iestādēm ir jāievēro, tostarp attiecībā uz vadītāju atalgojumu un reālās ekonomikas kreditēšanas nosacījumiem. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Komisija saziņā ar ECB veic regulāras pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību, lai pārbaudītu rezultātus, kas gūti, īstenojot 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus. Katru ceturksni tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Šīs pārskatīšanas misijas aizstāj Regulas (EK) Nr. 1467/97 10.a panta 2. punktā paredzēto pārraudzību klātienē. |
4. Komisija saziņā ar ECB un attiecīgajām EUI, un vajadzības gadījumā arī ar SVF, veic regulāras pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, lai pārbaudītu rezultātus, kas gūti, īstenojot 1., 2., 3. un 3.a punktā minētos pasākumus. Katru ceturksni tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) un Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai un jo īpaši novērtē to, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Šīs pārskatīšanas misijas aizstāj Regulas (EK) Nr. 1467/97 10.a panta 2. punktā paredzēto pārraudzību klātienē. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 3. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja, pamatojoties uz 4. punktā paredzēto novērtējumu, ir nolemts, ka vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finansiālā situācija būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē finanšu stabilitāti eurozonā, Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij lūgt finansiālo palīdzību un sagatavot makroekonomikas korekciju programmu. Padome var nolemt publiskot šo ieteikumu. |
5. Ja, pamatojoties uz 4. punktā paredzētajām pārskata misijām, ir konstatēts, ka vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finansiālā un ekonomiskā situācija apdraud finanšu stabilitāti eurozonā vai eurozonas netraucētu darbību, Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var vienlaicīgi: |
|
|
(a) ieteikt attiecīgajai dalībvalstij lūgt finansiālo palīdzību un sagatavot makroekonomikas korekciju programmu; |
|
|
(b) ieteikt, ka finansiālā palīdzība ir sniedzama no EFSI vai ESM ar attiecīgiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. |
|
|
Padome var nolemt publiskot savus ieteikumus. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 3. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Ja dalībvalsts lūdz finansiālo palīdzību no ESM saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, citas dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka ESM savlaicīgi sniedz palīdzību konkrētajai dalībvalstij. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 3. pants – 6. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā; |
(a) Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā; |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 3. pants – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamenta kompetento komiteju par ieteikuma saturu. |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 3. pants – 6.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.a Visā procesa gaitā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja un attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt SVF, ECB un Komisijas pārstāvjus piedalīties ekonomikai veltītā dialogā par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas darbību. |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 4. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalsts, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas iestādes, kas nav Savienības iestāde, nekavējoties informē par šo nodomu Komisiju, Padomi un Eiropas Centrālo banku (ECB). Pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts novērtējums, Ekonomikas un finanšu komitejā vai jebkurā apakškomitejā, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, notiek pārrunas par šo plānoto pieprasījumu. |
Dalībvalsts, kas ir iecerējusi lūgt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSI, ESM, SVF vai citas iestādes, kas nav Savienības iestāde, nekavējoties informē par šo nodomu Eiropas Parlamentu, Komisiju, Padomi un ECB. Pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts novērtējums un pirms attiecīgā dalībvalsts vēršas pie potenciālajiem aizdevējiem, Ekonomikas un finanšu komitejā notiek pārrunas par šo plānoto pieprasījumu, lai cita starpā izskatītu iespējas, ko sniedz esošie Savienības vai eurozonas finanšu instrumenti. |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 5. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja finansiālo palīdzību lūdz no EFSI vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, ar SVF sagatavo analīzi par attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību, tostarp par dalībvalsts iespējām atmaksāt paredzēto finansiālo palīdzību, un nosūta to Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. |
Ja finansiālo palīdzību lūdz no EFSI, EFSM vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, attiecīgā gadījumā arī ar SVF sagatavo analīzi par attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību un faktiskajām vai potenciālajām vajadzībām pēc finansējuma, tostarp par piesardzīgu makroekonomikas korekciju programmas ietekmi uz dalībvalsts iespējām atmaksāt paredzēto finansiālo palīdzību, un nosūta to Ekonomikas un finanšu komitejai. |
|
|
Valdības parāda atmaksājamības novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām un budžeta prognozēm, izmantojot visjaunāko informāciju un pienācīgi ņemot vērā secinājumus, kas iekļauti 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajā ziņojumā, kā arī visus saskaņā ar 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu veiktos uzraudzības uzdevumus. Sagatavojot prognozes, tiek vērtēta makroekonomisku un finansiālu satricinājumu un nelabvēlīgu notikumu ietekme uz valdības parāda atmaksājamību. |
|
|
Komisija publicē metodoloģiju, ekonomikas un ekonometriskos pamata modeļus un pieņēmumus, tostarp iespējamā galarezultāta un makroekonomikas veicinošās ietekmes aplēsi, kā arī citus būtiskus parametrus, kas ir valdības parāda atmaksājamības novērtējuma pamatā. |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalsts, kas saņem finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, SVF, EFSI vai ESM, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB, sagatavo projektu korekciju programmai, kuras mērķis ir atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos. Korekciju programmas projektā pienācīgi ņem vērā spēkā esošos ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un/vai 148. pantu, un tās darbības šo ieteikumu īstenošanai, un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus. |
1. Dalībvalsts, kas pieprasa vai saņem finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, SVF, EFSI, EFSM vai ESM, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā arī ar SVF, sagatavo projektu makroekonomikas korekciju programmai, kuras pamatā ir Regulā XXX noteiktās ekonomisko partnerattiecību programmas (ja tādas tiek īstenotas), kura aizstāj šīs programmas un kurā ir noteikts arī gada budžeta mērķis. Makroekonomikas korekciju programmas projekts tiek izstrādāts, lai novērstu konkrētus riskus, kurus dalībvalsts rada finansiālajai stabilitātei eurozonā, un programmas mērķis ir strauji atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot dalībvalsts spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos. Makroekonomikas korekciju programmas projekta pamatā ir valdības parāda atmaksājamības novērtējums, tajā ir pienācīgi ņemti vērā spēkā esošie ieteikumi, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar LESD 121., 126., 136. un/vai 148. pantu, un darbības, kuras dalībvalstij jāveic šo ieteikumu īstenošanai, un tajā ir izvirzīts mērķis paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus. Makroekonomikas korekciju programmas projekts tiek izstrādāts, ievērojot Savienībā spēkā esošo atalgojuma noteikšanas praksi un sistēmas, kā arī darba attiecības un, ja iespējams, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts valsts reformu programmu saistībā ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju. Makroekonomikas korekciju programmas projekts pilnībā atbilst LESD 151. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. panta noteikumiem. |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalsts, kura atbilstoši 1. punktam izstrādā makroekonomikas korekciju programmas projektu, vienojoties ar Komisiju, sagatavo atjauninātu partnerattiecību programmu, lai radītu ilgtspējīga valsts finanšu stāvokļa nodrošināšanai vajadzīgos apstākļus. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina korekciju programmu. |
2. Padome izvērtē makroekonomikas korekciju programmas projektu vienas nedēļas laikā pēc tā saņemšanas. |
|
|
Ja Komisija makroekonomikas korekciju programmas projektu uzskata par pienācīgi izstrādātu, tā šo projektu apstiprina. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt. |
|
|
Ja Komisija uzskata, ka makroekonomikas korekciju programmas projektā paredzētās darbības vai izpildes grafiks nav pietiekams, tā pieņem dalībvalstij adresētu ieteikumu, pieprasot, lai tā vienas nedēļas laikā iesniegtu jaunu makroekonomikas korekciju programmas projektu, un vienlaikus izklāstot pamatojumu tam, kādēļ sākotnējo programmu Komisija uzskata par nepietiekamu. Ja vien makroekonomikas korekciju programmas projekts nav jāpieņem steidzami, tas nodrošina pamatu saprašanās memoranda, programmas vai tehniskā nolīguma noslēgšanai ar attiecīgajiem finansiālās palīdzības sniedzējiem. Tiek pienācīgi pamatota dažādu ar finansiālās palīdzības sniegšanu saistīto dokumentu un atjaunināto makroekonomikas korekciju programmas projekta versiju savstarpējā atbilstība, kā arī atbilstība plašākām ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Padome 10 dienu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi attiecīgo lēmumu, to ar kvalificētu vairākumu var atcelt. |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Komisija un Padome uzrauga, kā tiek īstenota korekciju programma un tai atbilstošie gada budžeta plāni. |
|
|
Lai novērstu ziņošanas pienākumu dublēšanos, tiek nodrošināta konsekventa ekonomikas un fiskālā uzraudzība attiecībā uz dalībvalsti, kuras valūta ir euro un kura īsteno makroekonomikas korekciju programmu. |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija saziņā ar ECB pārrauga panākumus, kas gūti, īstenojot korekciju programmu, un ik pēc trim mēnešiem informē Ekonomikas un finanšu komiteju vai jebkuru apakškomiteju, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Tā jo īpaši sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Piemēro 3. panta 3. punktu. |
3. Komisija saziņā ar ECB pārrauga panākumus, kas gūti, īstenojot korekciju programmu, un ik pēc trim mēnešiem informē Ekonomikas un finanšu komiteju. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Piemēro 3. panta 3. punktu. Nepietiekamas sadarbības gadījumā Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij atklātu ieteikumu, nosakot, kā šai dalībvalstij būtu jārīkojas. |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Komisija — saziņā ar ECB — kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās korekciju programmā. Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par jebkādām izmaiņām, kas veicamas korekciju programmā. |
4. Komisija — saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā arī ar SVF — kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas un jauninājumus, kas var būt vajadzīgi tās korekciju programmā, lai cita starpā pienācīgi ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp makroekonomiskajām prognozēm un faktiskajiem rādītājiem, tostarp korekciju programmas izpildes iespējamās sekas, nelabvēlīgu domino efektu, kā arī makroekonomiskus un finansiālus satricinājumus. Komisija lemj par jebkādām izmaiņām, kas veiktas makroekonomikas korekciju programmā. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt. |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 6. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Cieši sadarbojoties ar Komisiju, attiecīgā dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai iedrošinātu privātos investorus brīvprātīgi saglabāt savas vispārējā riska pozīcijas. |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 6. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja, veicot 3. punktā minēto pārraudzību, tiek konstatētas būtiskas novirzes no makroekonomikas korekciju programmas, tad Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts neatbilst korekciju programmā iekļautajām politikas prasībām. |
5. Ja, veicot 3. punktā minēto pārraudzību, tiek konstatētas būtiskas novirzes no makroekonomikas korekciju programmas, tad Komisija var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts neatbilst korekciju programmā iekļautajām politikas prasībām. Pieņemot lēmumu, Komisija pilnīgi noteikti izvērtē to, vai būtiska novirze ir radusies tādēļ, ka tās cēloņus attiecīgajai dalībvalstij nav iespējams kontrolēt. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt. Komisijas lēmumā tiek norādīti neatbilstības iemesli, kā arī tas, vai 4. punktā minētās makroekonomikas korekciju programmas izmaiņas ir vajadzīgas un samērīgas. |
|
|
Makroekonomikas korekciju programmā jo īpaši tiek izklāstīti piesardzības pasākumi un ārkārtas rīcības plāni, kas jāpieņem neparedzamu notikumu, piemēram, ārējo satricinājumu, gadījumā. |
|
|
Fiskālās konsolidācijas pasākumus makroekonomikas korekciju programmā iekļauj, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekami daudz līdzekļu politikas īstenošanai būtiski svarīgās nozarēs, piemēram, izglītības un veselības aprūpes nozarē. |
|
|
Ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, attiecīgā dalībvalsts, cieši sadarbojoties ar Komisiju un saziņā ar ECB, veic pasākumus, kuru mērķis ir novērst tirgus satricinājumu un saglabāt stabilu finanšu sektora darbību. |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 6. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Dalībvalsts, uz kuru attiecas korekciju programma, bet kurai ir nepietiekamas administratīvās iespējas vai nopietnas grūtības īstenot korekciju programmu, vēršas pie Komisijas pēc tehniskās palīdzības. |
6. Dalībvalsts, uz kuru attiecas makroekonomikas korekciju programma, bet kurai ir nepietiekamas administratīvās iespējas vai nopietnas grūtības īstenot korekciju programmu, vēršas pie Komisijas pēc tehniskās palīdzības, un šai nolūkā Komisija kopīgi ar dalībvalstīm un citām Savienības un/vai attiecīgajām starptautiskajām organizācijām var izveidot ekspertu grupas. Atjauninātajās makroekonomikas korekciju programmas versijās tiek precīzi izklāstīti tehniskās palīdzības mērķi un līdzekļi. Turklāt tiek nodrošināts, ka attiecīgā dalībvalsts uzņemas atbildību par tehniskās palīdzības īstenošanas procesu. Tehniskā palīdzība tiek sniegta galvenokārt šādiem mērķiem: pilnveidot valsts iepirkuma procesu, veicināt konkurenci, cīnīties pret korupciju un efektīvāk iekasēt nodokļus, tā sekmējot finansiālo ilgtspēju. |
|
|
Tiek publicēta gan makroekonomikas korekciju programma, gan novērtējums tam, kā šī programma ietekmēs sociālo jomu. |
|
|
Makroekonomikas korekciju programmai tiek pievienots valdības parāda atmaksājamības novērtējums. |
Pamatojums | |
Norādes uz pastāvīga konsultanta un personāla izvietošanu attiecīgajā dalībvalstī, kā arī uz Komisijas ārštata ekspertu iesaistīšanu ir sniegtas, pamatojoties uz ECB ierosināto grozījumu. | |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 6. pants – 6.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.a Dalībvalsts, uz kuru attiecas makroekonomikas korekciju programma, veic savu nenomaksāto parādu vispārēju revīziju, lai cita starpā izvērtētu iemeslus, kuru dēļ ir uzkrājies pārāk liels parāds, kā arī iespējamos pārkāpumus, kas pieļauti valsts parāda vērtspapīru emisijas procesā. |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 6. pants – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. Attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par korekciju programmas izpildes gaitu. |
7. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā par korekciju programmas izpildes gaitu. |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 6. pants – 8.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8.a Šis pants netiek piemērots finansiālajai palīdzībai, kas piešķirta piesardzības pasākumu veidā, un aizdevumiem, kuri piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai. |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.a pants |
|
|
Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība |
|
|
Sociālo partneru pārstāvības un pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiek dota iespēja paust savu viedokli par šajā regulā minētajiem Komisijas atklātajiem ieteikumiem un atzinumiem, kā arī šīs regulas 2.–7. pantā noteiktajiem dalībvalstu ziņojumiem un ziņojumu projektiem. Šie viedokļi tiek publicēti. |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 6.b pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.b pants |
|
|
Pasākumi nodokļu ieņēmumu nodrošināšanai |
|
|
1. Attiecīgā dalībvalsts, saskaņā ar LESD 65. pantu un cieši sadarbojoties ar Komisiju, kā arī saziņā ar ECB, veic pasākumus, kuru mērķis ir novērst valsts normatīvo aktu pārkāpumus jo īpaši nodokļu uzlikšanas jomā. |
|
|
2. Attiecīgā dalībvalsts lūdz Komisiju saskaņā ar LESD 66. pantu vērsties pie Padomes ar priekšlikumu par aizsardzības pasākumu īstenošanu attiecībā uz tādu kapitāla plūsmu uz trešām valstīm vai no tām, kas nopietni apgrūtina vai var nopietni apgrūtināt ekonomikas un monetārās savienības darbību. Pirms šāda priekšlikumu iesniegšanas Komisija apspriežas ar ECB. |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 7. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Atbilstība pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai |
Atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Uzskatāms, ka korekciju programma un izmaiņas tajā saskaņā ar šīs regulas 6. pantu aizstāj stabilitātes programmas iesniegšanu, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. pantā. |
1. Makroekonomikas korekciju programma un šīs regulas 6. pantā paredzētās izmaiņas tajā aizstāj stabilitātes programmas iesniegšanu, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. pantā. |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) uzskatāms, ka šīs regulas 6. pantā paredzētā korekciju programma attiecīgā gadījumā aizstāj arī ziņojumus, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktā un 5. panta 1.a punktā; |
(a) šīs regulas 6. pantā paredzētā makroekonomikas korekciju programma attiecīgā gadījumā aizstāj arī ziņojumus, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktā un 5. panta 1.a punktā; |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) uzskatāms, ka korekciju programmas gada budžeta mērķi, kas paredzēti šīs regulas 6. panta 3. punktā, attiecīgā gadījumā aizstāj gada budžeta mērķus, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu un 5. panta 1. punktu minētajā ieteikumā un paziņojumā. Ja uz attiecīgo dalībvalsti attiecas paziņojums saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu, uzskatāms, ka šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā korekciju programma aizstāj arī norādes par pasākumiem, kas sekmē paziņojumā noteikto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu. |
(b) korekciju programmas gada budžeta mērķi, kas paredzēti šīs regulas 6. panta 3. punktā, attiecīgā gadījumā aizstāj gada budžeta mērķus, kuri minētajā ieteikumā vai paziņojumā iekļaujami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu un 5. panta 1. punktu. Ja uz konkrēto dalībvalsti attiecas paziņojums saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu, šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā korekciju programma aizstāj arī norādes par pasākumiem, kas sekmē to mērķu sasniegšanu, kuri paziņojumā iekļaujami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu; |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – c apakšpunktsc | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) uzskatāms, ka šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā pārraudzība aizstāj pārraudzību, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktā un 10.a pantā, un pārraudzību, kas pamato jebkura Regulas (EK) Nr. 1467/97 4. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā paredzētā lēmuma pieņemšanu. |
(c) šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā pārraudzība aizstāj pārraudzību, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktā un 10.a pantā, un pārraudzību, kura pamato jebkura Regulas (EK) Nr. 1467/97 4. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā paredzētā lēmuma pieņemšanu. |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 8. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Regulas (ES) Nr. XXX par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, īstenošanu aptur attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu. Šo apturēšanu piemēro, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma. |
Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, uz laiku nepiemēro dalībvalstīm, kurām nākas īstenot makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu, izņemot Regulas (ES) Nr. 1176/2011 3., 4. un 5. pantā paredzētos pasākumus, kuri attiecas uz makroekonomikas un makrofinansiālo rādītāju kopsavilkumu, brīdināšanas mehānismu un padziļinātu pārskatu. Regula (ES) Nr. 1176/2011 netiek piemērota uz makroekonomikas korekciju programmas īstenošanas laiku. |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 9. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Uzskatāms, ka šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā pārraudzība aizstāj Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada uzraudzību un novērtēšanu atbilstīgi 2.a pantam Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu. |
Šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā pārraudzība aizstāj Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada uzraudzību un novērtēšanu atbilstīgi 2.a pantam Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu. Minētā regula netiek piemērota uz makroekonomikas korekciju programmas īstenošanas laiku. |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 10. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Regulas (ES) Nr. XXX par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai, un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs īstenošanu aptur attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu. Šo apturēšanu piemēro, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma. |
Regulu (ES) Nr. XXX par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs uz laiku nepiemēro dalībvalstīm, kurām nākas īstenot makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu, tomēr Regulas (ES) Nr. .../2012 1.−4. pants tiek piemērots. Regula (ES) Nr. XXX netiek piemērota uz makroekonomikas korekciju programmas īstenošanas laiku. |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
10.a pants |
|
|
Dalībvalsts tiesiskās aizsardzības noteikšana |
|
|
1. Ja, veicot 3. panta 5. punktā paredzētos pasākumus, netiek atjaunots dalībvalsts finansiālais stāvoklis un ja dalībvalstij draud ilgstoša saistību neizpilde vai maksājumu apturēšana, Komisija pēc apspriešanās ar Padomi var pieņemt lēmumu, ar kuru dalībvalstij tiek piemērota tiesiskā aizsardzība. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar vienkāršu vairākumu var atcelt. |
|
|
2. Ar šo pantu ir iecerēts nodrošināt attiecīgajai dalībvalstij iespēju stabilizēt savu ekonomikas stāvokli un pašai nomaksāt savu parādu. |
|
|
Kad ir pieņemts lēmums par dalībvalsts tiesisko aizsardzību: |
|
|
(a) vairs nav spēkā „slēguma ieskaita” vai „kredītnotikumu” noteikumi; |
|
|
(b) tiek saglabātas spēkā esošās aizdevuma procentu likmes un tiek noteikts, ka vispirms ir atmaksājami jaunie attiecīgajai dalībvalstij izsniegtie aizdevumi, šo nosacījumu neattiecinot uz 1. panta 1. punktā minēto finansiālo palīdzību; |
|
|
(c) attiecīgās dalībvalsts kreditori divu mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts lēmums par dalībvalsts tiesiskās aizsardzības noteikšanu, paziņo Komisijai par savām kreditoru tiesībām. Ja tas netiek izdarīts, attiecīgo aizdevumu rezultātā radies parāds tiek dzēsts; |
|
|
(d) attiecīgās dalībvalsts iestādes veic pasākumus, kas ieteikti saistībā ar 6. panta 6. punktā paredzēto tehnisko palīdzību, un iesniedz Komisijai apstiprināšanai valsts ekonomikas atveseļošanas un parādu atmaksāšanas plānu. |
|
|
3. Šis pants ir spēkā no 2017. gada. |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, EFSI vai ESM. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, drīkst pagarināt pēc programmas darbības beigām veicamās uzraudzības ilgumu. |
1. Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, EFSI vai ESM. Komisija var nolemt pagarināt pēc programmas darbības beigām veicamās uzraudzības ilgumu. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt. |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija saziņā ar ECB regulāri pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, lai novērtētu tās ekonomisko, fiskālo un finansiālo stāvokli. Katru pusgadu tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. |
3. Komisija saziņā ar ECB regulāri veic pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, lai novērtētu tās ekonomisko, fiskālo un finansiālo stāvokli. Katru pusgadu tā paziņo savus secinājumus Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai, Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un attiecīgās dalībvalsts parlamentam un jo īpaši novērtē to, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. |
|
|
Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju attiecīgajai dalībvalstij piedalīties viedokļu apmaiņā par to, kā tiek īstenota uzraudzība pēc programmas darbības beigām. |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var ieteikt dalībvalstij, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, pieņemt korektīvus pasākumus. |
4. Komisija var pieņemt ieteikumu, nosakot, ka dalībvalstij, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, ir jāveic korektīvi pasākumi. Padome 10 dienu laikā pēc šāda ieteikuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt. |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 11. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4a. Attiecīgās dalībvalsts parlaments var aicināt Komisiju piedalīties viedokļu apmaiņā par to, kā tiek īstenota uzraudzība pēc programmas darbības beigām. |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Par 2. panta 1. punktā, 3. pantā, 6. panta 2. un 4. punktā un 11. panta 4. punktā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti. |
Par šajā regulā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti. |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 13. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
13. pants |
svītrots |
|
Palīdzības un aizdevumu veidi, kuriem nepiemēro 5. un 6. pantu |
|
|
5. un 6. panta noteikumus nepiemēro finansiālajai palīdzībai, kas piešķirta piesardzības pasākumu veidā, un aizdevumiem, kas piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai. |
|
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 13.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
13.a pants |
|
|
Informācija Eiropas Parlamentam |
|
|
Padome un Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas piemērošanu. |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 13.b pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
13.b pants |
|
|
Pārejas posma noteikumi |
|
|
Šī regula tiek piemērota dalībvalstīm, kurām [šīs regulas spēkā stāšanās diena] jau tiek sniegta palīdzība, īstenojot attiecīgu programmu. |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 13.c pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
13.c pants |
|
|
Ziņojums |
|
|
1. Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. |
|
|
Šajā ziņojumā cita starpā novērtē: |
|
|
(a) šīs regulas efektivitāti; |
|
|
(b) to, kas ir paveikts, saskaņā ar LESD nodrošinot dalībvalstu ekonomikas politikas nostādņu ciešāku koordinēšanu un stabilu ekonomiskās darbības konverģenci; |
|
|
(c) to, kā šī regula ir veicinājusi Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu; |
|
|
(d) to, vai ir lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, iekļaujot dalībvalstis, kuras nav pievienojušās eurozonai un kurās ir vai kuras apdraud nopietnas ar šo valstu finansiālo stabilitāti eurozonā saistītas grūtības. |
|
|
2. Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam tiek pievienots priekšlikums grozīt šo regulu. |
|
|
3. Šā panta 1. punktā minētais ziņojums tiek nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei. |
- [1] OV C 141, 17.5.2012., 7. lpp.
PASKAIDROJUMS
Šis regulas priekšlikums par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības, tiek iesniegts saistībā ar finansiālo krīzi un valsts parāda krīzi, ar ko Eiropas Savienībai pašlaik jāsaskaras. Tajā ir ņemtas vērā gūtās atziņas un ierosināti risinājumi.
Komisijas priekšlikumi papildina tiesību aktu kopumu Eiropas ekonomikas pārvaldības jomā („sešinieku”), ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2011. gadā.
Pārmērīgam valsts parādam var būt dramatiskas sekas gan pašās valstīs, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mazas valsts grūtības var sarežģīt situāciju pat pasaules mērogā. Vairāk par eurozonas pastāvēšanu ir apdraudēta tās reputācija.
Smagās ekonomiskās un sociālās sekas, ar kādām pašlaik jāsaskaras dažām dalībvalstīm, būtu bijis iespējams novērst, ja savlaicīgi būtu varēts uzsākt mērķtiecīgu darbību. Taču Eiropas Savienības rīcībā tolaik nebija nepieciešamo instrumentu — šī situācija pašlaik tiek labota ar tiesību aktu kopumu, kurā ietilpst minētais „sešinieks” un divi jauni dokumenti („divnieks”), no kuriem viens ir šis tiesību akta priekšlikums.
Lai eurozonā vienlaikus panāktu finansiālo stabilitāti un ekonomikas izaugsmi, „sešinieku” ir nepieciešams pastiprināt. Vairākām dalībvalstīm ir nācies lūgt finansiālo palīdzību. Agrīnā stadijā veikta profilaktiska darbība ir vēlamāka nekā korektīvi pasākumi, kas saskaņā ar procedūru tiek veikti vēlāk — reizēm pārāk vēlu.
Referents kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar kuru tiek veikta to dalībvalstu pastiprināta uzraudzība, kuru naudas vienība ir euro, ja tajās ir —vai tās apdraud — nopietnas finansiālas grūtības. Nepieciešams ātri atjaunot normālu situāciju un aizsargāt citas eurozonas dalībvalstis no iespējamās negatīvās ietekmes.
Turklāt, lai panāktu efektīvu un pragmatisku vienošanos un varētu ātri ieviest „divnieku”, kā prasīts Eiropadomes 2011. gada 9. decembra secinājumos, referents šajā posmā ir iekļāvis vairākus pieņemamus elementus, kas izriet no teksta, ko izstrādājusi Padomes darba grupa 2012. gada 2. februārī.
Referents ierosina vairākus grozījumus vai papildinājumus.
Nepieciešams pielāgot lēmumu pieņemšanas procedūru. Lai varētu rīkoties ātri, Komisijai būtu jāpieņem nepieciešamie lēmumi, tostarp par pastiprinātas uzraudzības procedūras piemērošanu dalībvalstij. Padome to var noraidīt ar vienkāršu balsu vairākumu desmit dienu laikā (apvērstais vienkāršais balsu vairākums).
Regulā varētu iekļaut dažus jaunā starptautiskā līguma elementus, lai sekundārajos tiesību aktos iestrādātu elementu kopumu, par ko lēmumu pieņēmuši valstu un valdību vadītāji.
Tāpat tiek ierosināts izveidot tiesiskās aizsardzības režīmu, kas būtu piemērojams dalībvalstij, kurai tuvākajā laikā draud ilgstoša saistību neizpilde vai maksājumu apturēšana. Komisija pēc apspriešanās ar Padomi var lemt piemērot dalībvalstij šādu tiesiskās aizsardzības režīmu, kas konkrēti nozīmētu slēguma ieskaita vai kredītnotikumu noteikumu darbības apturēšanu.
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (28.3.2012)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības
(COM(2011)0819 – C7‑0449/2011 – 2011/0385(COD))
Atzinumu sagatavoja: Frédéric Daerden
ĪSS PAMATOJUMS
Dalībvalstu fiskālās un ekonomiskās uzraudzības procedūras, kuras Savienība un eurozonas valstis ir izveidojušas, lai risinātu ekonomikas un finanšu krīzi, kas sākās 2008. gadā, ir jāpieņem, pilnībā ievērojot ekonomiskās un sociālās problēmas, ko krīze ir izraisījusi.
Finansiālā stāvokļa pasliktināšanās pasaulē izraisīja spēcīgu triecienu Savienības izaugsmei un radīja dalībvalstīm nopietnas fiskālās problēmas. Tā kā viens no problēmas risinājumiem ir saistīts ar dalībvalstu ekonomikas un sociālās politikas koordināciju, šajā sakarībā ir jāievēro vairāki principi:
- koordinācijā uzmanība nebūtu jāpievērš vienīgi dalībvalstu fiskālajai situācijai, bet ir jāņem vērā arī ieguldījumi darba tirgus stiprināšanai un sociālo apstākļu uzlabošanai; par lietderīgiem ir jāuzskata valsts ieguldījumi izglītībā vai pētījumos, kuri paredzēti dalībvalsts konkurētspējas vai sociālās aizsardzības sistēmas efektivitātes uzlabošanai un sociālo apstākļu minimuma nodrošināšanai un ar kuriem būtu iespējams apkarot nabadzību un saglabāt iekšējo patēriņu, tādējādi labāk sagatavojoties pret krīzēm;
- koordinācijai jānotiek atbilstīgi Savienības demokrātijas principiem; Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem, kurus veido ievēlēti pārstāvji, ir jābūt pilnībā un regulāri informētiem — tāpat kā Komisijai vai Padomei;
- koordinācija nedrīkst notikt pretēji dalībvalstu un Eiropas sociālā dialoga principiem; saistībā ar dalībvalstīm ieteiktajām strukturālajām reformām un darba tirgus izmaiņām nedrīkst mazināt pamattiesības uz darba koplīguma slēgšanu un streikiem;
- šajā procesā jāņem vērā kopējie Savienības mērķi un galvenie tiesību akti; Savienības tautsaimniecības atjaunošana jāveicina ar pasākumiem, kuri paredzēti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai nodarbinātības jomā un cīņā ar nabadzību, un jāievēro Līgumā par Eiropas Savienības darbību ieviestā horizontālā sociālā klauzula.
GROZĪJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Nepieredzētā globālā krīze, kas skārusi pasauli pēdējo trīs gadu laikā, ir radījusi nopietnu kaitējumu tautsaimniecības izaugsmei un finanšu stabilitātei un izraisījusi dalībvalstu budžeta deficīta un parāda situācijas spēcīgu pasliktināšanos, liekot vairākām dalībvalstīm meklēt finansiālo palīdzību ārpus Eiropas Savienības. |
(1) Nepieredzētā globālā krīze un saimnieciskās darbības lejupslīde, kas skārušas pasauli pēdējo trīs gadu laikā, ir radījušas nopietnu kaitējumu tautsaimniecības izaugsmei un finanšu stabilitātei un izraisījušas finansiālo, ekonomisko un sociālo apstākļu spēcīgu pasliktināšanos un palielinājušas dalībvalstu budžeta deficītu un parādu, liekot vairākām dalībvalstīm meklēt finansiālo palīdzību ārpus Eiropas Savienības. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) Lai gan 2009. gadā bija vērojamas dažas pozitīvas atveseļošanās pazīmes, nodarbinātības izaugsme bija pārāk vāja, lai stabili samazinātu augstos bezdarba rādītājus. Daudzās dalībvalstīs bezdarba vidējais periods ir kļuvis garāks, un ir paaugstinājies jauniešu bezdarba līmenis, dažās dalībvalstīs sasniedzot vairāk nekā 40 %. Tā rezultātā nodokļu bāze ir samazinājusies, ekonomiskās un sociālās izmaksas ir pieaugušas, vienlaikus strauji paaugstinoties nabadzības un sociālās atstumtības rādītājiem, un izaugsmes iespēju zaudēšana ļoti negatīvi ietekmē ekonomikas un fiskālo atveseļošanos. Komisija 2011. gada rudenī pārskatīja tautsaimniecības izaugsmes prognozes 2012. gadam, ievērojami samazinot pieauguma līmeni par 1,25 % uz 0,5 % Savienībā un eurozonā. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1b) Laikā, kad tika veikti pasākumi krīzes nelabvēlīgo seku līdzsvarošanai, bija plaši jūtama tās ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotāju labklājību. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1.c apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1c) Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pants paredz, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) Visiem Eiropas Savienības politikas virzieniem ir jāatbilst Pamattiesību hartai, kurā nodrošinātas gan individuālās, gan kolektīvās pilsoņu tiesības. Turklāt ES un tās dalībvalstīm ir jāievēro Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvenciju galvenie principi, jo tā aizsargā visu darba ņēmēju pamattiesības. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Eiropas Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina pilnīga atbilstība starp Līgumā paredzēto ES daudzpusējās uzraudzības sistēmu un iespējamiem politiskajiem nosacījumiem, kas saistīti ar šādu finansiālo palīdzību. To dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, ekonomiskā un finansiālā integrācija liek pastiprināt uzraudzību, lai novērstu to, ka atsevišķu dalībvalstu finansiālās stabilitātes problēmas radītu negatīvu ietekmi arī pārējā eurozonā. |
(2) Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina pilnīga atbilstība starp Līgumā paredzēto ES daudzpusējās uzraudzības sistēmu un iespējamiem politiskajiem nosacījumiem, kas saistīti ar šādu finansiālo palīdzību, ko papildina stimuli ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un sociālā progresa veicināšanai. To dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, ekonomiskā un finansiālā integrācija liek pastiprināt uzraudzību, lai novērstu to, ka atsevišķu dalībvalstu finansiālās stabilitātes problēmas radītu negatīvu ietekmi arī pārējā eurozonā. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) Ekonomikas pārvaldība būtu jāpapildina ar sociālās pārvaldības koncepciju, iekļaujot ekonomikas politikas pastiprinātas uzraudzības pasākumus, kā arī atbilstīgus un konverģentus sociālos pasākumus nodarbinātības nodrošināšanai. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Ekonomiskās un fiskālās uzraudzības intensitātei būtu jābūt proporcionālai attiecīgās valsts finanšu grūtību pakāpei, un tajā būtu jāņem vērā saņemtās finansiālās palīdzības veids, kas var būt gan tikai piesardzības pasākums, pamatojoties uz atbilstības nosacījumiem, gan pilna makroekonomikas korekciju programma, kurā paredzēti stingri politiskie nosacījumi. |
(3) Ekonomiskās un fiskālās uzraudzības intensitātei būtu jābūt proporcionālai attiecīgās valsts finanšu grūtību pakāpei, un tajā būtu jāņem vērā saņemtās finansiālās palīdzības veids, kas var būt gan tikai piesardzības pasākums, pamatojoties uz atbilstības nosacījumiem, gan pilna makroekonomikas korekciju programma, kurā paredzēti stingri politiskie nosacījumi. Ikvienā makroekonomikas korekciju programmā ņem vērā attiecīgās valsts nacionālo reformu programmu saistībā ar nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju „Eiropa 2020”. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu piemērot pastiprinātu uzraudzību, ja tās saskaras ― vai riskē saskarties ― ar nopietnām grūtībām finanšu jomā, lai nodrošinātu, ka tajās ātri atjaunojas normāla situācija, un aizsargātu citas eurozonas dalībvalstis no iespējamās negatīvās ietekmes. Šādai pastiprinātai uzraudzībai vajadzētu ietvert plašāku piekļuvi informācijai, kas nepieciešama stingrai ekonomikas, nodokļu un finanšu stāvokļa pārraudzībai, un regulāru ziņošanu Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Tādu pašu uzraudzības režīmu vajadzētu piemērot dalībvalstīm, kuras pieprasa palīdzību piesardzības pasākumu veidā no Eiropas Finanšu stabilizācijas instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas starptautiskas finanšu iestādes. |
(4) Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu piemērot pastiprinātu uzraudzību, ja tās saskaras ― vai riskē saskarties ― ar nopietnām grūtībām finanšu jomā, lai nodrošinātu, ka tajās ātri atjaunojas normāla situācija, un aizsargātu citas eurozonas dalībvalstis no iespējamās negatīvās ietekmes. Šādai pastiprinātai uzraudzībai vajadzētu ietvert plašāku piekļuvi informācijai, kas nepieciešama stingrai sociālā, nodarbinātības, fiskālā un finanšu stāvokļa pārraudzībai, un regulāru ziņošanu Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK), Nodarbinātības komitejai (EMCO) un Sociālās aizsardzības komitejai (SPC) — vai jebkurai apakškomitejai, ko minētās komitejas var šiem mērķiem norīkot. Tādu pašu uzraudzības režīmu vajadzētu piemērot dalībvalstīm, kuras pieprasa palīdzību piesardzības pasākumu veidā no Eiropas Finanšu stabilizācijas instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas starptautiskas finanšu iestādes. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Ekonomikas un finanšu situācijas uzraudzība būtu ievērojami jāpastiprina dalībvalstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekciju programma. Ņemot vērā šādas programmas visaptverošo raksturu, citas ekonomiskās un fiskālās uzraudzības procedūras būtu jāaptur, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma, lai izvairītos no ziņošanas pienākumu dublēšanās. |
(5) Ekonomikas, fiskālās, nodarbinātības un sociālās situācijas uzraudzība būtu ievērojami jāpastiprina dalībvalstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekciju programma. Šajā programmā paredz pasākumus, kuriem ir integrēts uzdevums atjaunot finansiālo stabilitāti un sasniegt nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Dalībvalstis ziņo par sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz abiem minētajiem mērķiem. Ņemot vērā makroekonomikas korekciju programmas visaptverošo raksturu, citas ekonomiskās un fiskālās uzraudzības procedūras būtu jāaptur, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma, lai izvairītos no ziņošanas pienākumu dublēšanās. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Būtu jāparedz noteikumi, lai veicinātu dialogu starp Eiropas Savienības institūcijām, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī lai nodrošinātu lielāku pārskatāmību un atbildību. |
(6) Būtu jāparedz noteikumi, lai veicinātu dialogu starp Eiropas Savienības institūcijām, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī Savienības institūciju un sociālo partneru dialogu un lai nodrošinātu lielāku pārskatāmību un atbildību. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Lēmumā par dalībvalsts un tās korekciju programmas neatbilstību tiktu paredzēts arī apturēt Savienības līdzekļu maksājumus vai saistības, kā paredzēts 21. panta 6. punktā Regulā (ES) Nr. XXX, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006. |
svītrots |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Šo regulu piemēro, pilnībā ņemot vērā LESD 152. pantu, un ieteikumos, ko izdod saskaņā ar šo regulu, ņem vērā valstu praksi un atalgojuma noteikšanas sistēmas. Šajā regulā ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu, un tādējādi regula neskar tiesības apspriest, slēgt vai īstenot koplīgumus vai arī kolektīvi rīkoties atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Komisija var nolemt, ka dalībvalstij, kura saskaras ar lielām finansiālās stabilitātes grūtībām, tiek piemērota pastiprināta uzraudzība. Attiecīgajai dalībvalstij pirms tam tiek dota iespēja paust savu nostāju. Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai pagarināt pastiprinātās uzraudzības režīmu. |
1. Komisija var nolemt, ka dalībvalstij, kura saskaras ar lielām finansiālās stabilitātes grūtībām, tiek piemērota pastiprināta uzraudzība. Attiecīgajai dalībvalstij, kā arī attiecīgajiem sociālajiem partneriem pirms tam tiek dota iespēja paust savu nostāju. Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai pagarināt pastiprinātās uzraudzības režīmu. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Komisija publisko visus saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemtos lēmumus. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) prasītajā biežumā paziņo Komisijai, ECB un Eiropas Banku iestādei (EBI) detalizētu informāciju par to finanšu iestāžu finansiālo stāvokli, kuras ir šīs valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā; |
(a) prasītajā biežumā paziņo Eiropas Parlamentam, Komisijai, ECB un Eiropas Banku iestādei (EBI) detalizētu informāciju par to finanšu iestāžu finansiālo stāvokli, kuras ir šīs valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā; |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(da) paziņo Eiropas Parlamentam informāciju par nabadzības līmeni. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(db) paziņo Eiropas Parlamentam, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem informāciju par valsts ieguldījumiem stratēģijas „Eiropa 2020” (Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija) izaugsmes, nodarbinātības un sociālo mērķu sasniegšanai. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Komisija saziņā ar ECB veic regulāras pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību, lai pārbaudītu rezultātus, kas gūti, īstenojot 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus. Katru ceturksni tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Šīs pārskatīšanas misijas aizstāj Regulas (EK) Nr. 1467/97 10.a panta 2. punktā paredzēto pārraudzību klātienē. |
4. Komisija saziņā ar ECB un Starptautisko Darba organizāciju (SDO) veic regulāras pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību, lai pārbaudītu rezultātus, kas gūti, īstenojot 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus. Katru ceturksni tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai (EFK), Nodarbinātības komitejai (EMCO) un Sociālās aizsardzības komitejai (SPC) — vai jebkurai apakškomitejai, ko minētās komitejas var šiem mērķiem norīkot, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Šīs pārskatīšanas misijas aizstāj Regulas (EK) Nr. 1467/97 10.a panta 2. punktā paredzēto pārraudzību klātienē. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 3. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja, pamatojoties uz 4. punktā paredzēto novērtējumu, ir nolemts, ka vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finansiālā situācija būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē finanšu stabilitāti eurozonā, Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij lūgt finansiālo palīdzību un sagatavot makroekonomikas korekciju programmu. Padome var nolemt publiskot šo ieteikumu. |
5. Ja, pamatojoties uz 4. punktā paredzēto novērtējumu, ir nolemts, ka vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finansiālā situācija būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē finanšu stabilitāti eurozonā, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij lūgt finansiālo palīdzību un sagatavot makroekonomikas korekciju programmu. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 3. pants – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Ja ieteikums saskaņā ar 5. pantu tiek publiskots, |
svītrots |
|
(a) attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā; |
|
|
(b) attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā. |
|
Pamatojums | |
Viedokļu apmaiņai vajadzētu būt daļai no plašāka „ekonomikas dialoga”, kuram ir ļoti svarīga nozīme. Tādēļ ir vēlams veltīt atsevišķu šās regulas pantu „ekonomikas dialogam”. | |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 4. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalsts, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas iestādes, kas nav Savienības iestāde, nekavējoties informē par šo nodomu Komisiju, Padomi un Eiropas Centrālo banku (ECB). Pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts novērtējums, Ekonomikas un finanšu komitejā vai jebkurā apakškomitejā, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, notiek pārrunas par šo plānoto pieprasījumu. |
Dalībvalsts, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas iestādes, kas nav Savienības iestāde, nekavējoties informē par šo nodomu Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un Eiropas Centrālo banku (ECB). Pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts novērtējums, Ekonomikas un finanšu komitejā, EMCO un SPC komitejā vai jebkurā apakškomitejā, ko tās šiem mērķiem var norīkot, šis palīdzības pieprasījums tiek izskatīts. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 5. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja finansiālo palīdzību lūdz no EFSI vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, ar SVF sagatavo analīzi par attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību, tostarp par dalībvalsts iespējām atmaksāt paredzēto finansiālo palīdzību, un nosūta to Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. |
Ja finansiālo palīdzību lūdz no EFSI vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, ar SVF sagatavo analīzi par attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp par dalībvalsts iespējām atmaksāt paredzēto finansiālo palīdzību, vienlaikus pildot savas saistības stratēģijas „Eiropa 2020” (stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai) īstenošanā, un nosūta to Ekonomikas un finanšu komitejai, EMCO un SPC vai jebkurai apakškomitejai, ko minētās komitejas šiem mērķiem var norīkot. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalsts, kas saņem finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, SVF, EFSI vai ESM, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB, sagatavo projektu korekciju programmai, kuras mērķis ir atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos. Korekciju programmas projektā pienācīgi ņem vērā spēkā esošos ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un/vai 148. pantu, un tās darbības šo ieteikumu īstenošanai, un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus. |
1. Dalībvalsts, kas pieprasa vai saņem finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, SVF, EFSI vai ESM, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB, sagatavo projektu korekciju programmai, kuras mērķis ir atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos. Korekciju programmas projektā pienācīgi ņem vērā spēkā esošos ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un/vai 148. pantu, un tās darbības šo ieteikumu īstenošanai, un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus. Ikvienā makroekonomikas korekciju programmā ņem vērā attiecīgās valsts nacionālo reformu programmu saistībā ar nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju „Eiropa 2020”. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina korekciju programmu. |
2. Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, apstiprina korekciju programmu. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija saziņā ar ECB pārrauga panākumus, kas gūti, īstenojot korekciju programmu, un ik pēc trim mēnešiem informē Ekonomikas un finanšu komiteju vai jebkuru apakškomiteju, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Tā jo īpaši sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Piemēro 3. panta 3. punktu. |
3. Komisija saziņā ar ECB un SDO pārrauga panākumus, kas gūti, īstenojot korekciju programmu, un ik pēc trim mēnešiem informē Ekonomikas un finanšu komiteju, EMCO un SPC vai jebkuru apakškomiteju, ko minētās komitejas šiem mērķiem var norīkot, kā arī Eiropas Parlamentu un attiecīgās dalībvalsts parlamentu. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Tā jo īpaši sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Piemēro 3. panta 3. punktu. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Komisija — saziņā ar ECB — kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās korekciju programmā. Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par jebkādām izmaiņām, kas veicamas korekciju programmā. |
4. Komisija — saziņā ar ECB — kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās korekciju programmā. Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, lemj par jebkādām izmaiņām, kas veicamas korekciju programmā. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 6. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja, veicot 3. punktā minēto pārraudzību, tiek konstatētas būtiskas novirzes no makroekonomikas korekciju programmas, tad Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts neatbilst korekciju programmā iekļautajām politikas prasībām. |
5. Ja, veicot 3. punktā minēto pārraudzību, tiek konstatētas būtiskas novirzes no makroekonomikas korekciju programmas, tad Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties pēc Komisijas ierosinājuma, var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts neatbilst korekciju programmā iekļautajām politikas prasībām. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 6. pants – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. Attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par korekciju programmas izpildes gaitu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Viedokļu apmaiņai vajadzētu būt daļai no plašāka „ekonomikas dialoga”, kuram ir ļoti svarīga nozīme. Tādēļ ir vēlams veltīt atsevišķu šās regulas pantu „ekonomikas dialogam”. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 6. pants – 8. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8. Attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par korekciju programmas izpildes gaitu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Viedokļu apmaiņai vajadzētu būt daļai no plašāka „ekonomikas dialoga”, kuram ir ļoti svarīga nozīme. Tādēļ ir vēlams veltīt atsevišķu šās regulas pantu „ekonomikas dialogam”. | |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.a pants |
|
|
Dialogs par ekonomikas jautājumiem |
|
|
1. Lai sekmētu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var uzaicināt Padomes priekšsēdētāju, Komisiju un attiecīgā gadījumā Eiropadomes priekšsēdētāju vai Eurogrupas priekšsēdētāju uz komiteju sanāksmēm, lai apspriestu ieteikumus un lēmumus, kurus pieņem saskaņā ar šo regulu. |
|
|
2. Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var uzaicināt viedokļu apmaiņā piedalīties tās dalībvalsts pārstāvjus, kā arī attiecīgās valsts sociālos partnerus, uz kuru attiecas Padomes ieteikums vai lēmums saskaņā ar šo regulu. |
|
|
3. Tās dalībvalsts parlaments, uz kuru attiecas Padomes ieteikums vai lēmums saskaņā ar šo regulu, var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā. |
|
|
4. Padome un Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas piemērošanas rezultātiem sociālajā un ekonomikas jomā. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 9. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Atbilstība Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadam |
svītrots |
|
Uzskatāms, ka šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā pārraudzība aizstāj Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada uzraudzību un novērtēšanu atbilstīgi 2.a pantam Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu. |
|
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
10.a pants |
|
|
Saderība ar tiesībām uz kolektīvām sarunām un rīcību |
|
|
Saskaņā ar ES tiesībām un dalībvalstu tiesību aktiem un praksi šī regula neskar darba ņēmēju un darba devēju vai to attiecīgo organizāciju tiesības atbilstīgā līmenī rīkot sarunas par darba koplīgumu slēgšanu un tiesības uz kolektīvu rīcību, aizstāvot savas intereses, tostarp organizējot streiku. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, EFSI vai ESM. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, drīkst pagarināt pēc programmas darbības beigām veicamās uzraudzības ilgumu. |
1. Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, EFSI vai ESM. Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, drīkst pagarināt pēc programmas darbības beigām veicamās uzraudzības ilgumu. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija saziņā ar ECB regulāri pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, lai novērtētu tās ekonomisko, fiskālo un finansiālo stāvokli. Katru pusgadu tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. |
3. Komisija saziņā ar ECB regulāri pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, lai novērtētu tās ekonomisko, fiskālo un finansiālo stāvokli. Katru pusgadu tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai, EMCO un SPC vai jebkurai apakškomitejai, ko minētās komitejas šiem mērķiem var norīkot, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var ieteikt dalībvalstij, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, pieņemt korektīvus pasākumus. |
4. Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, var ieteikt dalībvalstij, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, pieņemt korektīvus pasākumus. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Par 2. panta 1. punktā, 3. pantā, 6. panta 2. un 4. punktā un 11. panta 4. punktā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti. |
Par šajā regulā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
To eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšana, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0819 – C7-0449/2011 – 2011/0385(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 15.12.2011 |
|
|
|
|
|
Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 15.12.2011 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Frédéric Daerden 15.12.2011 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
13.2.2012 |
1.3.2012 |
26.3.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
27.3.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
36 6 4 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, David Casa, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Marije Cornelissen, Emer Costello, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Thomas Händel, Marian Harkin, Roger Helmer, Nadja Hirsch, Danuta Jazłowiecka, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Inês Cristina Zuber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sergio Gaetano Cofferati, Tamás Deutsch, Sergio Gutiérrez Prieto, Richard Howitt, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Ramona Nicole Mănescu, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Sógor, Gabriele Zimmer |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Phil Bennion, Ioan Enciu, Louis Grech |
||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
To eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšana, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0819 – C7-0449/2011 – 2011/0385(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
23.11.2011 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 15.12.2011 |
|
|
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 15.12.2011 |
EMPL 15.12.2011 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
BUDG 29.2.2012 |
|
|
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Jean-Paul Gauzès 25.10.2011 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
9.1.2012 |
28.2.2012 |
26.3.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
14.5.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
25 4 13 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Burkhard Balz, Elena Băsescu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Syed Kamall, Othmar Karas, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Robert Goebbels, Roberto Gualtieri, Carl Haglund, Thomas Mann, Mario Mauro, Gianni Pittella |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alejandro Cercas, Monika Hohlmeier, Ria Oomen-Ruijten |
||||
|
Iesniegšanas datums |
24.5.2012 |
||||