ZIŅOJUMS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas aizstājējtiesnešiem

5.6.2012 - (01923/2011 – C7‑0091/2011 – 2011/0902(COD)) - ***I

Juridiskā komiteja
Referente: Alexandra Thein

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas aizstājējtiesnešiem

(01923/2011 – C7‑0091/2011 – 2011/0902(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas pieprasījumu (01923/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. un 281. pantu, saskaņā ar kuriem Parlamentam ir iesniegts šis akta projekts (C7-0091/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu,

–   ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2011)0596),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0184/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PE-CONS No/YY - 20YY/0000(COD)

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI*

leģislatīvā akta projektā

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES

REGULA (ES, EURATOM) Nr. …/2012

(...),

par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas aizstājējtiesnešiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 257. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā 3. Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un jo īpaši tā 62.c pantu un šā protokola I pielikuma 2. panta otro daļu,

ņemot vērā Tiesas pieprasījumu [1],

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu [2],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru [3],

tā kā:

(1)       Atbilstīgi 3. Protokola par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem (Statūti) 62.c panta otrajai daļai un šā protokola I pielikuma 2. panta otrajai daļai ir jāparedz noteikumi, saskaņā ar kuriem Eiropas Savienības Civildienesta tiesā (Civildienesta tiesa) ieceļ aizstājējtiesnešus, viņu tiesības un pienākumi, kā arī nosacījumi, atbilstīgi kuriem viņi veic savus pienākumus, un apstākļi, atbilstīgi kuriem viņi beidz pildīt šos pienākumus.

(2)       Aizstājējtiesneši būtu jāizraugās no personām, kuras var nekavējoties pildīt Civildienesta tiesas tiesneša pienākumus. Bijušo Tiesas, Vispārējās tiesas un Civildienesta tiesas locekļu iecelšana var nodrošināt šo prasību ievērošanu.

(3)       Ņemot vērā apstākļus, kādos notiktu aizstājējtiesnešu iecelšana amatā, būtu jāizmanto pietiekami elastīgs mehānisms. Šajā nolūkā Padomei būtu jāuztic uzdevums izveidot sarakstu ar trim personām, kuras var tikt ieceltas aizstājējtiesnešu amatā. Gadījumos, kad uz laiku ir jāaizstāj tiesnesis, kurš veselības stāvokļa dēļ nevar pildīt tiesneša pienākumus, Civildienesta tiesa pieņem lēmumu izmantot aizstājējtiesnesi. Īstenojot šo lēmumu, Civildienesta tiesas priekšsēdētājs Padomes pieņemtajā sarakstā noteiktajā secībā pieaicina kādu no personām, kuru uzvārdi ir iekļauti šajā sarakstā, lai tā pildītu tiesneša pienākumus.

(4)       Būtu jāreglamentē arī aizstājējtiesnešu atalgojuma metode, kā arī jautājums par to, kā viņu pienākumu izpilde un šis atalgojums ietekmē maksājumus, kuri viņiem pienākas kā bijušajiem Eiropas Savienības Tiesas locekļiem.

(5)       Visbeidzot, ir jāreglamentē jautājums par aizstājējtiesnešu pienākumu izpildes    izbeigšanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

1. pants

Šajā regulā:

– “Statūti” ir Protokols par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem;

– “Civildienesta tiesa” ir Eiropas Savienības Civildienesta tiesa;

– “Regula Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom” ir Padomes 1967. gada 25. jūlija Regula Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom, par Komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu, Tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu, ģenerāladvokātu un sekretāra, Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja, tās locekļu un sekretāra, kā arī Eiropas Savienības Civildienesta tiesas priekšsēdētāja, locekļu un sekretāra atalgojumu [4];

– “Civildienesta tiesas priekšsēdētājs” ir Eiropas Savienības Civildienesta tiesas priekšsēdētājs.

2. pants

1.        Pēc Tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma Padome ar vienprātīgu lēmumu izveido sarakstu ar trim personām aizstājējtiesneša statusā Statūtu 62.c panta otrās daļas izpratnē. Šajā sarakstā nosaka secību, kādā aizstājējtiesnešus pieaicina veikt tiesneša pienākumus saskaņā ar šā panta 2. punkta otro daļu.

Aizstājējtiesnešus izraugās no bijušajiem Eiropas Savienības Tiesas locekļiem, kuri apliecina spēju būt Civildienesta tiesas rīcībā.

Aizstājējtiesnešus ieceļ amatā uz četriem gadiem. Viņus var iecelt amatā atkārtoti.

2.        Civildienesta tiesa var nolemt izmantot aizstājējtiesnesi, ja tā konstatē, ka tiesnesis veselības stāvokļa dēļ nevar vai nevarēs piedalīties lietu izskatīšanā, ja šī nespēja piedalīties ilgst vai var ilgt vismaz trīs mēnešus, un ja tā uzskata, ka šī tiesneša stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pastāvīgu invaliditāti.

Civildienesta tiesas priekšsēdētājs, īstenojot pirmajā daļā minēto lēmumu, pieaicina aizstājējtiesnesi 1. punkta pirmajā daļā paredzētajā sarakstā noteiktajā secībā, lai viņš pildītu tiesneša pienākumus. Viņš informē par to Tiesas priekšsēdētāju.

Gadījumā, ja Civildienesta tiesa paredz kāda tiesneša iespējamo nespēju veikt pienākumus, tā pieņem uz priekšdienām vērstu lēmumu par to, ka aizstājējtiesnesis nevar uzsākt pienākumu izpildi un piedalīties lietu izskatīšanā, pirms faktiski nav iestājusies aizstājamā tiesneša nespēja veikt tiesneša pienākumus.

3.        Attiecībā uz aizstājējtiesnešiem piemēro Statūtu 2.–6. un 18. pantu. Statūtu 2. pantā paredzēto zvērestu aizstājējtiesnesis nodod, pirmo reizi uzsākot pienākumu izpildi.

3. pants

Aizstājējtiesneši, kurus pieaicina pienākumu izpildei, īsteno tiesnešu pilnvaras vienīgi to lietu izskatīšanā, kurās tie ir norīkoti.

Viņiem palīdz Civildienesta tiesas struktūrvienības.

4. pants

1.      Aizstājējtiesneši par katru dienu, kurā viņi pilda savus pienākumus, ko pienācīgi ir reģistrējis Civildienesta tiesas priekšsēdētājs, saņem atalgojumu — vienu trīsdesmito daļu no mēneša pamatalgas, kas tiek izmaksāta tiesnešiem saskaņā ar Regulas Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom 21.c panta 2. punktu.

▌Aizstājējtiesnešiem, kuriem pienākumu izpildes dēļ ir jāpārvietojas no savas dzīvesvietas, piemēro Regulas Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom 6. panta a) un b) punktu.

2.        No Regulas Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom 8. pantā paredzētās pensijas atvelk summu, par kādu šā panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētais atalgojums kopā ar šo pensiju pārsniedz atalgojumu pirms nodokļu nomaksas, kuru aizstājējtiesnesis saņēma, pildot Eiropas Savienības Tiesas locekļa pienākumus. Piemērojot minētās regulas 7. panta 3. punktu, ņem arī vērā šā panta 1. punktā paredzēto atalgojumu.

Aizstājējtiesnešiem nav tiesību saņemt pārejas posma pabalstu un pensiju, kas paredzēta Regulas Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom 7. un 8. pantā.

Šā panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajam atalgojumam piemēro Regulas Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom 19. pantu.

Aizstājējtiesnešiem šajā statusā netiek piemērota Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos paredzētā sociālā nodrošinājuma sistēma. Aizstājējtiesneša pienākumu izpildi neuzskata par profesionālu darbību peļņas gūšanas nolūkā Regulas Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom 11. panta izpratnē.

3.        Šā panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajam atalgojumam piemēro nodokli, kurš paredzēts Padomes 1968. gada 29. februāra Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68, ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru[5].

5. pants

Aizstājējtiesneša uzvārds tiek svītrots no 2. panta 1. punkta pirmajā daļā minētā saraksta viņa nāves gadījumā, viņam atkāpjoties no amata vai ja ir pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no amata saskaņā ar Statūtu 6. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

▌

Ikvienu aizstājējtiesnesi, kura uzvārds ir svītrots no 2. panta 1. punkta pirmajā daļā minētā saraksta, aizstāj saskaņā ar šajā normā paredzēto procedūru uz atlikušo minētā saraksta spēkā esamības termiņu.

5.a pants

Aizstājējtiesneša pienākumu izpilde beidzas brīdī, kad beidzas to tiesnešu nespēja veikt tiesneša pienākumus, kurus viņš aizstāj. Tomēr aizstājējtiesnesis turpina pienākumu izpildi līdz brīdim, kad tiek pabeigta to lietu izskatīšana, kurās viņš ir bijis norīkots par tiesnesi.

6. pants

Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā                                         Padomes vārdā

Priekšsēdētājs  Priekšsēdētājs

• [1] *             Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
               2011. gada 28. marta pieprasījums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
• [2]               2011. gada 30. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
• [3]               Eiropas Parlamenta … nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes … lēmums.
• [4]          OV 187, 8.08.1967., 1. lpp.
• [5]  OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienības Tiesa ir iesniegusi priekšlikumu regulai, kas ļautu iecelt aizstājējtiesnešus Eiropas Savienības Civildienesta tiesā. Civildienesta tiesas sastāvā ir septiņi tiesneši. Tas nozīmē, ka tiesas darbību var nopietni ietekmēt kāda tiesneša saslimšana un ilgstoša nespēja pildīt savus pienākumus, kas tomēr nav uzskatāma par pastāvīgu invaliditāti Padomes Regulas Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom[1] 10. panta izpratnē.  

Lai nepieļautu, ka Civildienesta tiesa nonāk sarežģītā situācijā, kas var traucēt tiesvedības funkciju veikšanu, priekšlikumā ir ierosināts grozīt Tiesas Statūtu 62.c pantu, vispārīgi paredzot iespēju specializētajām tiesām piesaistīt aizstājējtiesnešus. Atbilstīgi šādi grozītajam Statūtu 62.c pantam aizstājējtiesnešu pieaicināšanai Civildienesta tiesā nepieciešams grozīt Statūtu I pielikumu.

Priekšlikumā ir ierosināti noteikumi par kārtību, kādā ieceļami aizstājējtiesneši, par viņu tiesībām un pienākumiem, nosacījumiem, saskaņā ar kuriem viņiem jāveic savi pienākumi, un apstākļiem, kādos viņi izbeidz šo pienākumu pildīšanu. Priekšlikuma galvenā ideja ir šāda — pamatojoties uz Tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu, Eiropas Savienības Padome sagatavo sarakstu ar trim personām, kurām piešķir aizstājējtiesneša statusu. Aizstājējtiesneši ir jāizraugās no bijušajiem Eiropas Savienības Tiesas locekļiem, kuri apliecina spēju būt Civildienesta tiesas rīcībā. Aizstājējtiesneša statusu piešķirs uz četriem gadiem un to varēs piešķirt arī atkārtoti. Civildienesta tiesa varēs nolemt par aizstājējtiesneša pieaicināšanu, ja tā konstatēs, ka kāds no tiesnešiem veselības stāvokļa dēļ nevar vai nevarēs piedalīties lietu izskatīšanā, un ir paredzams, ka tiesneša darbnespēja ilgs vai varētu ilgt vismaz trīs mēnešus, bet tiesneša stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pastāvīgu invaliditāti.

Šādos apstākļos Tiesas priekšsēdētājs varēs izmantot aizstājējtiesnesi. Paredzēts, ka tiesneša prerogatīvas aizstājējtiesnešiem būs tikai attiecībā uz tām lietām, kuru izskatīšanai viņi būs norīkoti. Proti, viņi varēs pildīt vienīgi tiesneša pienākumus, bet nebūs tiesīgi piedalīties Civildienesta tiesas administratīvajā vadībā vai Tiesas priekšsēdētāja un palātu priekšsēdētāju vēlēšanās. Par atalgojumu — aizstājējtiesneši par katru tiesneša pienākumu izpildes dienu saņems atalgojumu vienas trīsdesmitās daļas apmērā no Regulas Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom 21.c panta 2. punktā tiesnesim noteiktās mēneša pamatalgas. Pienākumu izpildes laikā dodoties uz Luksemburgu, aizstājējtiesnešiem būs tiesības arī uz ceļa un viesnīcas izdevumu atlīdzināšanu, un viņiem tiks izmaksāta dienas nauda. No pensijas, ko aizstājējtiesnesis saņem atbilstīgi Regulas Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom 8. pantam, tiks atvilkta summa, par kādu aizstājējtiesneša atalgojums kopā ar minēto pensiju pārsniedz atalgojumu pirms nodokļu nomaksas, kuru aizstājējtiesnesis saņēmis, pildot Eiropas Savienības Tiesas locekļa pienākumus. Visbeidzot, regulas projektā ir uzskaitīti apstākļi, kuros izbeidzas aizstājējtiesnešu pilnvaras. Tas notiks aizstājējtiesneša nāves gadījumā vai aizstājējtiesnesim pašam atkāpjoties no amata, vai ja pieņemts lēmums par aizstājējtiesneša atbrīvošanu no amata saskaņā ar Statūtiem. Aizstājējtiesneša pilnvaras izbeidzas arī tad, kad beidzas tā tiesneša nespēja veikt tiesneša pienākumus, kuru viņš ir aizstājis.

Komiteja uzskata, ka šis Tiesas priekšlikums ir saprātīgs risinājums praktiskai problēmai, kura varētu visai nelabvēlīgi ietekmēt Eiropas Civildienesta tiesas darbu. Ierosinātie grozījumi ir tikai tehniska rakstura grozījumi un atbilst Komisijas atzinumā ierosinātajiem grozījumiem.

• [1]  Padomes 1967. gada 25. jūlija Regula Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom par Komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu, kā arī Tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu, ģenerāladvokātu un sekretāra atalgojumu. OV 187, 8.08.1967., 1. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas aizstājējtiesnešiem
Atsauces	01923/2011 – C7-0091/2011 – 2011/0902(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 7.4.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Alexandra Thein 12.4.2011
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)	Diana Wallis
Izskatīšana komitejā	21.6.2011	21.11.2011	26.1.2012
Pieņemšanas datums	31.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Gerald Häfner, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Evelyn Regner, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sergio Gaetano Cofferati, Luis de Grandes Pascual, Eva Lichtenberger, Axel Voss
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mikael Gustafsson, Elisabeth Morin-Chartier
Iesniegšanas datums	5.6.2012