ZIŅOJUMS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu

5.6.2012 - (02074/2011 – C7‑0090/2011 – 2011/0901(COD)) - ***I

Juridiskā komiteja
Referente: Alexandra Thein

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 119 KB)
• 001-001 (DOC - 54 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu

(02074/2011 – C7‑0090/2011 – 2011/0901(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas pieprasījumu (02074/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. panta pirmo un otro daļu un 281. panta otro daļu, saskaņā ar kurām tam ir iesniegts šis akta projekts (C7‑0090/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu,

–   ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2011)0596),

–   ņemot vērā Tiesas 2012. gada 8. maija vēstuli,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija vēstuli,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0185/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  norāda — ņemot vērā to, ka Tiesas sastāvs tiks daļēji nomainīts 2012. gada 7. oktobrī un ka steidzami jāmeklē risinājums, kas nodrošinātu pienācīgu Civildienesta tiesas darbību, vajadzētu nekavējoties pieņemt ierosinātās izmaiņas Statūtos attiecībā uz Tiesu, Vispārējās tiesas organizāciju un Civildienesta tiesu, kā norādīts Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 8. maija vēstulē;

3.  patur tiesības izskatīt Tiesas vēlāk iesniegto pieprasījuma daļu par Vispārējās tiesas iesaistīšanu;

4.  nolemj tuvākajā nākotnē Parlamentā rīkot debates par to, kādi būs ieguvumi, ja Tiesā tiks atļauts paust atšķirīgu viedokli;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[1]*

akta projektā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES

REGULA (ES, EURATOM) Nr. …/2012

(…),

ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

▌

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā ▌257. panta pirmo un otro daļu un 281. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

ņemot vērā Tiesas lūgumu [2],

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu [3],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru [4],

tā kā:

(1)         Lai pastiprinātu visu tiesnešu piedalīšanos Tiesas virspalātas nolēmumu pieņemšanā, ir jāpalielina to tiesnešu skaits, kuri var piedalīties virspalātā, un jāatceļ sistemātiska visu palātu priekšsēdētāju, kurās ir pieci tiesneši, piedalīšanās.

(2)         Tādējādi būtu jāpielāgo virspalātas un Tiesas plēnuma kvorums.

(3)         Tiesas un Vispārējās tiesas priekšsēdētājiem noteikto pienākumu apjoma palielināšanās prasa abās šajās tiesās ieviest ▌priekšsēdētāja vietnieka amatu, un viņa pienākums ir palīdzēt priekšsēdētājam pienākumu izpildē.

▌

(5)         Vispārējā tiesā, kuras kompetencē esošo jautājumu loks kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājies, nodoto lietu skaits pastāvīgi palielinās.

(6)         Šajā tiesā iesniegto lietu skaits ir lielāks par tās viena gada laikā pabeigto lietu skaitu, tāpēc būtiski palielinās tās izskatīšanā esošo lietu skaits un pagarinās tiesvedības ilgums.

(7)         Joprojām ir jārisina ar Vispārējās tiesas lielo noslogojumu radītā kavēšanās, un tāpēc ir lietderīgi noteikt piemērotus pasākumus līdz šīs tiesas locekļu daļējai nomaiņai 2013. gadā.

(7a)       Paturot prātā Tiesas sastāva daļēju nomaiņu 2012. gada 7. oktobrī un ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 8. maija vēstuli, pirmām kārtām vajadzētu tikai izdarīt izmaiņas Statūtos attiecībā uz Tiesas un Vispārējās tiesas organizāciju. Tiesas iesniegtā pieprasījuma daļa par Vispārējās tiesas iesaistīšanu ir jāizskata vēlāk.

(7b)       Tā kā steidzami jāmeklē risinājums, kas nodrošinātu pienācīgu tās darbību, izmaiņas, kas skar Civildienesta tiesu, vajadzētu pieņemt kopā ar grozījumiem, kuri attiecas uz Tiesu.

(10)       Lai specializētās tiesas varētu turpināt apmierinoši darboties tāda tiesneša prombūtnes gadījumā, kurš ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņa stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti, ir jāparedz iespēja šīs tiesas papildināt ar aizstājējtiesnešiem.

(11)       Tādēļ 3. protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumā ir jāizdara attiecīgi grozījumi,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Izdarīt 3. protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem šādus grozījumus:

1.          Pievienot šādu pantu:

„9.a pants

Tiesneši no sava vidus uz trijiem gadiem ievēlē Tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Viņus šajā amatā var ievēlēt atkārtoti.

Priekšsēdētāja vietnieks palīdz priekšsēdētājam atbilstoši Reglamentam. Viņš to aizstāj, ja Tiesas priekšsēdētājs nevar piedalīties vai viņa amats ir brīvs ▌.”

2.          Aizstāt 16. panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

„Virspalātā ir piecpadsmit tiesneši. Tās priekšsēdētājs ir Tiesas priekšsēdētājs. Virspalātas sastāvā ir arī Tiesas priekšsēdētāja vietnieks, trīs tādu palātu priekšsēdētāji, kurās ir pieci tiesneši, un citi tiesneši, kurus ieceļ atbilstoši reglamentam.”

3.          Aizstāt 17. panta trešo un ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

„Virspalātas nolēmumi ir spēkā tikai tad, ja sēdē piedalās vienpadsmit tiesneši.

Tiesas plēnuma nolēmumi ir spēkā tikai tad, ja sēdē piedalās septiņpadsmit tiesneši.”

4.          Aizstāt 20. panta ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

„Mutiskajā daļā ietilpst pārstāvju, padomdevēju un advokātu uzklausīšana un ģenerāladvokāta izteiktie pamatotie secinājumi, kā arī liecinieku un ekspertu uzklausīšana, ja tādi ir.”

5.          Aizstāt 39. panta otro daļu ar divām daļām šādā redakcijā:

„Pirmajā daļā minētās pilnvaras atbilstoši Reglamentam var īstenot Tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Ja priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks nevar piedalīties sēdē, viņu vietā stājas ▌cits tiesnesis atbilstoši reglamentam.”

6.a      Aizstāt 47. panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

             „9. panta pirmo daļu, 9.a, 14. un 15. pantu, 17. panta pirmo, otro, ceturto un piekto daļu un 18. pantu piemēro Vispārējai tiesai un tās locekļiem.”

(8)         Papildināt 62.c pantu ar šādu daļu:

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. pantu specializētās tiesas var papildināt ar aizstājējtiesnešiem, lai aizstātu tiesnešus prombūtnē, kuri ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņu stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti. Šādā gadījumā Eiropas Parlaments un Padome paredz nosacījumus, ar kuriem tiek iecelti aizstājējtiesneši, viņu tiesības un pienākumus, noteikumus, atbilstīgi kuriem viņi veic savus pienākumus, un apstākļus, atbilstīgi kuriem viņi beidz tos pildīt.”

2. pants

Papildināt 3. protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem I pielikuma 2. pantu, kurš pašreizējā redakcijā uzskatāms par 1. punktu, ar punktu šādā redakcijā:

„2.       Aizstājējtiesneši pievienojas 1. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesnešiem, lai nodrošinātu tiesnešu aizstāšanu, kuri ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņu stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 1., 2., 3.,▌5. un 6.a punktu piemēro brīdī, kad notiek 3. protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 9. pantā paredzētā pirmā tiesnešu daļēja nomaiņa ▌.

▌

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[Vieta] …, [datums]

Eiropas Parlamenta vārdā                                     Padomes vārdā

Priekšsēdētājs            Priekšsēdētājs  

• [1] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
• [2]             2011. gada 28. marta lūgums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
• [3]             2011. gada 30. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
• [4]             Eiropas Parlamenta … nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes … lēmums.

PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Tiesa ir iesniegusi priekšlikumus Tiesas statūtu un I pielikuma grozīšanai.

1) Priekšlikumi attiecībā uz Tiesu

Tiesa uzskata, ka vajadzētu ieviest Tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu un grozīt noteikumus par virspalātas sastāvu.

Pašreizējais virspalātas sastāvs un tās darbības noteikumi — Tiesas priekšsēdētāja un to palātu priekšsēdētāju, kurās ir pieci tiesneši, piedalīšanās visās lietās, kuras ir nodotas izskatīšanai virspalātā, kā arī prasība par deviņu tiesnešu kvorumu — izriet no grozījumiem, kuri ieviesti ar 2003. gada 1. februārī spēkā stājušos Nicas līgumu. Kopš tā brīža ir notikušas vairākas izmaiņas, kas skar Tiesas darbu: i) ir pievienojušās divpadsmit jaunas dalībvalstis; ii) 2004. gada maijā divu palātu vietā, katrā no kurām ir pieci tiesneši, tika izveidotas trīs palātas, bet 2006. gada oktobrī — četras šādas palātas; iii) 2008. gada martā tika ieviesta prejudiciālā nolēmuma steidzamības tiesvedība un iv) pēc Civildienesta tiesas izveidošanas tika ieviesta pārskatīšanas tiesvedība.

Pašlaik Tiesas priekšsēdētājam un to palātu priekšsēdētājiem, kurās ir pieci tiesneši, ir ļoti liels darba apjoms, savukārt pārējie tiesneši samērā maz piedalās virspalātā nodoto lietu izskatīšanā.

Šajā priekšlikumā, pirmkārt, paredzēts, ka virspalātā nodoto lietu izskatīšanā piedalīsies lielāks tiesnešu skaits, tādējādi ļaujot viņiem izskatīt virspalātā nodotās lietas biežāk nekā tas ir pašlaik. To var panākt, grozot Tiesas statūtu 16. un 17. pantu, tādējādi palielinot virspalātas tiesnešu skaitu līdz piecpadsmit tiesnešiem un vairs neparedzot visu to palātu priekšsēdētāju, kurās ir pieci tiesneši, obligātu līdzdalību lietu izskatīšanā virspalātā. Attiecīgi būs jāpielāgo noteikumi par virspalātas un Tiesas plēnuma kvorumu. Turklāt būs jāizveido Tiesas priekšsēdētāja vietnieka amats, un viņš tāpat kā Tiesas priekšsēdētājs piedalīsies visu virspalātā nodoto lietu izskatīšanā. Šī abu amatpersonu pastāvīgā klātbūtne, kā arī pārējo tiesnešu biežāka līdzdalība virspalātas darbā nodrošinās šāda tiesas sastāva izstrādātās judikatūras saskaņotību. Papildus tam, ka priekšsēdētāja vietnieks piedalīsies visu virspalātā nodoto lietu izskatīšanā, viņa pienākums būs arī palīdzēt Tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildē.

2) Priekšlikumi attiecībā uz Vispārējo tiesu

Jau vairākus gadus Vispārējā tiesā izskatīto lietu skaits ir mazāks nekā iesniegto lietu skaits, tātad izskatīšanā esošo lietu skaits pastāvīgi palielinās. Laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 12. oktobrim tika iesniegtas 572 lietas, no kurām izskatītas — 549. Izskatāmo lietu skaits 2011. gadā 12. oktobrī sasniedza 1323. Salīdzinājumam jānorāda, ka laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 12. oktobrim tika iesniegtas 514 lietas, no kurām izskatīta — 401 lieta. Izskatāmo lietu skaits 2010. gadā 12. oktobrī bija 1304.

Lai gan ir grūti salīdzināt gadu no gada iegūtos datus, pirmkārt, var secināt, ka iesniegto lietu skaits turpina pieaugt (par 58 lietām jeb 11,3 % salīdzinājumā ar to pašu laiku 2010. gadā). Otrkārt, Tiesas darba ražīgums ir pieaudzis par 37 % jeb 148 lietām salīdzinājumā ar to pašu laiku 2010. gadā. Treškārt, turpina pieaugt vēl neizskatīto lietu skaits (līdz 19). Tātad, neraugoties uz Tiesas milzīgajiem centieniem, tā nespēj izskatīt visas iesniegtās lietas. Turklāt šajos skaitļos neatspoguļojas to prasību skaits, kuras pieteiktas izskatīšanai paātrinātajā procesā, kā arī pieteikumi pagaidu pasākumu piemērošanai, kas abos gadījumos prasa lielus resursus.

Kā piemēru var minēt to, ka izskatāmo lietu dokumentācija Tiesā aizņem plauktos vietu 505 metru garumā.

Pašreizējā darba apjoma palielināšanās ir izskaidrojama ar: i) to, ka kopš 2004. gada Vispārējās tiesas kompetencē ir lemt par noteiktu kategoriju prasībām vai dalībvalstu celtajām prasībām; ii) izskatāmo prasību skaita pieaugumu pēc 2004. un 2007. gadā notikušās paplašināšanās; iii) ar prasībām, kas saistītas ar Eiropas integrācijas padziļināšanos, palielinoties Eiropas Savienības iestāžu un struktūru likumdošanas un normatīvo aktu skaitam un dažādībai, un iv) izskatāmo prasību skaita pieaugumu saistībā ar Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Ir jānorāda, ka daudzos gadījumos nav bijis iespējams iepriekš paredzēt Tiesas pārslodzes cēloņus.

Tiesai nevar pārmest bezdarbību šāda spiediena priekšā. Tiesas reglamentā tika izdarīti grozījumi, kas ļauj tai atteikties no mutiskā procesa intelektuālā īpašuma tiesību lietās, skaidrojot pušu statusu tajās, tādējādi panākot to ātrāku izskatīšanu.

Otrkārt, 2007. gadā Tiesa nolēma izveidot astoņas atšķirīgas struktūras un apelāciju palātu. Tajā ir izveidota arī dinamiska lietu pārvaldības sistēma. Treškārt, tagad visos gadījumos tiesas sēdes ziņojumu gatavo kā īsu pārskatu. Četrkārt, tagad Tiesas priekšsēdētājs var nodot jaunas lietas izskatīšanai tām palātām, kuras jau skata citas lietas, kas attiecas uz līdzīgiem juridiskiem jautājumiem. Pieckārt, ir ieviestas jaunas spriedumu un rīkojumu sagatavošanas metodes un, seškārt, ir ieviestas jaunas datorizētas augstas veiktspējas lietojumprogrammas, kas ļauj uzreiz piekļūt vajadzīgiem dokumentiem un nodrošina ātru apmaiņu biroju starpā, kā arī starp birojiem, kanceleju un dažādiem Tiesas dienestiem.

Tiesa uzskata, ka ir steidzami vajadzīgs strukturāls risinājums. Līgumos ir paredzētas divas reformu iespējas:

a) izveidot specializētās tiesas, kuru kompetencē būtu izskatīt un izlemt tiešās prasības konkrētā jomā saskaņā ar LESD 257. panta pirmo daļu; šajā sakarībā ir apspriesta intelektuālā īpašuma joma; b) palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu, izdarot grozījumus Tiesas statūtu 48. pantā saskaņā ar LESD 281. panta otrajā daļā paredzēto kārtību.

Ilgstoši izvērtējot abas iespējas, Tiesa ir secinājusi, ka tiesnešu skaita palielināšana nepārprotami ir vēlamāka par specializētās tiesas izveidi intelektuālā īpašuma jomā. Šis pamatojums ir izskaidrojams ar piedāvātā risinājuma efektivitāti, situācijas steidzamību, paredzētā pasākuma elastību, kā arī Eiropas Savienības tiesību saskaņotību.

Tādēļ Tiesa uzskata, ka ir jāpalielina tiesnešu skaits vismaz par divpadsmit tiesnešiem, nosakot, ka Vispārējā tiesā ir trīsdesmit deviņi tiesneši.

Komiteja uzskata, ka Tiesas argumenti ir pārliecinoši. Lai gan kopumā ir panākta vienošanās palielināt tiesnešu skaitu Vispārējā tiesā, tomēr ir jāpiebilst, ka vēl nav izstrādāta tiesnešu iecelšanas kārtība. Tāpēc komiteja šobrīd vēl neizvērtē šo Tiesas iesniegtā pieprasījuma aspektu, un attiecīgās dokumenta daļas ir izņemtas, sadalot pieprasījumu divās daļās. Komiteja uzskata, ka vēl nav pienācis laiks izskatīt Tiesas iesniegtā pieprasījuma atlikušās daļas, kas attiecas uz Vispārējo tiesu, bet patur tiesības tās izvērtēt vēlāk, lai tās apkopotu atsevišķā regulā.

3) Komisijas atzinums

Komiteja piekrīt lielākajai daļai Komisijas ieteikumu. Bet tā tomēr uzskata, ka nebūtu lietderīgi pieprasīt Tiesai izveidot vismaz divas specializētās palātas. Tā būtu pārāk kategoriska prasība. Pareizāk būtu reglamentā paredzēt Tiesai iespēju izveidot šādas palātas. Turklāt komitejas locekļi apzinās, ka Tiesai jau pašlaik ir tiesības nodot līdzīgas lietas izskatīšanai vienā vai vairākās izraudzītajās palātās.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (27.1.2012)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Savienības Tiesas statūtus
(02074/2011- C7-0090/2011- 2011/0901(COD))

Atzinumu sagatavoja: Angelika Werthmann

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienības Tiesa divos 2011. gada 28. marta priekšlikumos ierosināja vairākus grozījumus tās statūtos, kā arī ierosināja pieņemt regulu par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas aizstājējtiesnešiem. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā šie grozījumi pirmo reizi būs jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot parasto likumdošanas procedūru.

Ierosinātie grozījumi dažādā apjomā skar visas trīs tiesas, kas pašlaik veido Eiropas Savienības Tiesu: Tiesu, Vispārējo tiesu un Civildienesta tiesu.

Līdzās saturiskiem grozījumiem divi priekšlikumi attiecas uz grozījumiem personāla jomā, proti personāla palielinājumu, kam nepieciešami papildu līdzekļi, un tātad tieši ietekmē ES budžetu.

1. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata izveidošana

Tiesa ierosina papildus izveidot Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu.

a. Pamatojums

Tiesa norāda, ka tās priekšsēdētāja darba apjoms laika gaitā ir ievērojami palielinājies, un šķiet, tāpēc būtu lietderīgi, ka viņu pienākumu veikšanā varētu aizvietot vai viņam varētu palīdzēt priekšsēdētāja vietnieks.

Tiesas priekšsēdētājs pilda ievērojamu skaitu pienākumu, kuriem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu tiesas netraucētu darbību. Viņš galvenokārt atbildīgs par procedūras īstenošanu pagaidu lēmumu pieņemšanai un pagaidu lēmumu pārsūdzēšanas tiesvedību. Ir gadījies, ka dažas sūdzības par Tiesas pagaidu lēmumiem atsevišķos gadījumos tiek izskatītas tikai vairāk nekā pēc gada pēc to iesniegšanas. Priekšsēdētāja vietnieka amata izveidei būtu jāuzlabo situācija šajā jomā.

b. Ietekme uz budžetu

Saskaņā ar Tiesas sniegto informāciju, izveidojot Tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu, ik gadu radīsies papildu izdevumi EUR 38 000 apmērā. Tos veido izmaiņas atalgojumā, piemaksas un izmaksu kompensācijas.

2. Tiesnešu skaita palielināšana Tiesā par 12 tiesnešiem

a. Pamatojums

Tiesa norāda, ka daudzu gadu gaitā arvien palielinās atšķirība starp Tiesas izskatīto lietu un tajā ienākušo pieteikumu skaitu un ka nepārtraukti pieaug neizskatīto lietu skaits. 2010. gada beigās Tiesai bija piekritīgas 1300 lietas, bet gada gaitā tika izskatītas 527 lietas. Laikā no 2004. gada līdz 2010. gadam vidējais lietas izskatīšanas ilgums palielinājies no 20,9 līdz 27,2 mēnešiem. Laikā no 2000. gada līdz 2010. gadam lietu skaits pieaudzis par 65 %. Tiesa uzskata, ka lietu skaits gadā turpinās pieaugt.

Pēc rūpīgas apsvēršanas Tiesa izšķīrusies iesniegt priekšlikumu palielināt tiesnešu skaitu, jo tikai tādā veidā būtu nodrošināta ārkārtīgi nepieciešamā efektivitāte, neatliekamība, elastība un noturība Tiesas judikatūrā.

b. Ietekme uz budžetu

Ierosinātā tiesnešu skaita palielināšana par 12 personām, ņemot vēra arī šim personu lokam nepieciešamās darbinieku jaunās amata vietas, kabinetu aprīkojumu utt., pirmajā gadā radīs papildu izmaksas EUR 16,052 apmērā, bet turpmākajos gados — EUR 13,652 apmērā.

Tiesas priekšlikumā attiecībā uz 2012. gada budžetu, tātad laikposmu, kad iecerēta jauno Tiesas statūtu stāšanās spēkā, ir paredzēts kopējais budžets EUR 354 miljonu apmērā.

Tādējādi turpmākajos gados Tiesas ierosinātā tiesnešu skaita palielināšana Vispārējā tiesā izraisītu Eiropas Savienības Tiesas ikgadējā budžeta palielināšanos par 3,8 %. Ja Parlaments un Padome apstiprinātu Tiesas ierosinātos Statūtu grozījumus, no tā izrietošās papildu izmaksas 2012. gadā būtu jānoregulē, paredzot papildu līdzekļus budžeta grozījumu projektā..

c. Ieteikums

Atzinuma sagatavotāja pilnība apzinās Tiesas priekšlikumu ietekmi uz ES budžetu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo sarežģīto ekonomisko stāvokli lielākajā daļā dalībvalstu, kā arī ārkārtīgi saspringto situāciju attiecībā uz ES budžetu. Tomēr ir jānorāda, ka, no vienas puses, efektīvas tiesiskās aizsardzības nodrošināšana, cita starpā tiesas lēmuma pieņemšana akceptējamā termiņā, ir obligāts nosacījums un ka, no otras puses, neefektīva tiesiskuma negatīvās sekas uz ekonomiku, pat, ja tās nav tik redzamas kā budžeta palielināšanās, ir ļoti iespējams daudz dārgākas nekā šī budžeta palielināšana.

*******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ierosināt Eiropas Parlamentam pieņemt nostāju pirmajā lasījumā, apstiprinot Eiropas Savienības tiesas priekšlikumu.

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Savienības Tiesas statūtus
Atsauces	02074/2011 – C7-0090/2011 – 2011/0901(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 7.4.2011
Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 29.9.2011
Pieņemšanas datums	25.1.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Lajos Bokros, Jean-Luc Dehaene, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Carl Haglund, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Barbara Matera, Claudio Morganti, Dominique Riquet, Potito Salatto, László Surján, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Peter Jahr, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Paul Rübig, Adina-Ioana Vălean
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Derk Jan Eppink

Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (5.3.2012)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Savienības Tiesas statūtus
(02074/2011 – C7-0090/2011 – 2011/0901(COD))

Atzinumu sagatavoja: Morten Messerschmidt

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) pēc Komisijas atzinuma saņemšanas ierosina četras reformas, kuras jāīsteno, Eiropas Parlamentam (EP) un Padomei pieņemot attiecīgus tiesību aktus (parastā likumdošanas procedūra, līdztiesīga EP un Padomes līdzdalība)[1].

Vispārīga piezīme. Tiesas priekšlikumu analīzi apgrūtina Eiropas Savienības tiesu iestāžu struktūra: viena Eiropas Savienības Tiesa, kuras sastāvā ir Tiesa, Vispārējā tiesa un specializētās tiesas[2] (līdz šim tikai Eiropas Savienības Civildienesta tiesa), kā arī tas, ka noteikumi, kas reglamentē šo tiesu iestāžu struktūru un darbību, ir iekļauti četros dažādos dokumentos — Līgumā par Eiropas Savienību (LES), Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), Tiesas statūtos (Statūti, LESD protokols) un Reglamentā, kas ir savstarpēji saistīti un papildina cits citu.

Tiesas priekšlikumā ietverti 4 svarīgi punkti (A. līdz D.).

A.  Izveidot Tiesas priekšsēdētāja vietnieka biroju (sk. Tiesas priekšlikuma 1. panta 1. un 2. punktu)

Reformas mērķis

Palīdzēt Tiesas priekšsēdētājam attiecībā uz ikvienu virspalātai nodoto lietu. Aizvietot priekšsēdētāju, kad tas ir aizņemts, viņa vietā veicot jurisdikcijas funkcijas.

Palīdzēt priekšsēdētājam veikt arī pārējās (pārstāvības, administratīvās vadības u. c.) funkcijas vai aizvietot viņu.

Apsvērumi

Tiesas priekšsēdētājs, kuru uz trijiem gadiem tiesneši ievēlē no sava vidus, „vada Tiesas darbu tiesvedības un administratīvās vadības jomā. Viņš vada Tiesas sēdes un apspriedes”[3].

Kā uzsver Tiesa, Tiesas priekšsēdētājam noteiktie pienākumi secīgas Savienības paplašināšanās rezultātā ir būtiski palielinājušies, it īpaši saistībā ar Tiesas pārstāvību un administratīvo vadību.

B.  Izmainīt virspalātas struktūru un palielināt tajā pārstāvēto tiesnešu skaitu no 13 līdz 15 (sk. Tiesas priekšlikuma 1. panta 2. punktu)

Reformas mērķis

Palielināt palātas sastāvu, iesaistot vairāk tiesnešu tās darbā.

Četru palātu, kurās ir pieci tiesneši, priekšsēdētāji līdz šim ir bijuši virspalātas pastāvīgi vai „ex officio” locekļi. Tiesa ierosina atcelt šādu kārtību un izveidot virspalātu no 15 tiesnešiem[4].

Apsvērumi

Tiesa uzsver, ka pašlaik Tiesas priekšsēdētājam un to palātu priekšsēdētājiem, kurās ir pieci tiesneši, ir ļoti liels darba apjoms, savukārt pārējie tiesneši samērā maz piedalās virspalātā nodoto lietu izskatīšanā.

C. Apsvērt iespēju Civildienesta tiesas darbā iesaistīt aizstājējtiesnešus (Tiesas priekšlikuma 1. panta 8. punkts un 2. pants ar ierosinājumu grozīt Tiesas statūtus)

Reformas mērķis

Aizvietot Civildienesta tiesas tiesnesi, ja viņš veselības stāvokļa dēļ, iespējams, vairāk nekā triju mēnešu laikā nevar piedalīties lietu izskatīšanā.

Apsvērumi

Aizstājējtiesnešus izraugās no saraksta, kurā ir trīs bijušie Tiesas locekļi un kuru sagatavojusi Padome pēc Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. Aizstājējtiesnesis strādā tikai tik ilgi, kamēr turpinās aizvietotā tiesneša prombūtne. Tiesa norāda, ka šāda kārtība ir pietiekami elastīga un tā nodrošina attiecīgo tiesnešu iesaistīšanu darbā tūlīt pēc viņu iecelšanas. Tā būs attiecināma arī uz specializētajām tiesām, kas tiks izveidotas saskaņā ar LESD 257. pantu (līdz šim ir izveidota tikai Eiropas Savienības Civildienesta tiesa).

D. Palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu no 27 uz 39 (Tiesas priekšlikuma 1. panta 7. punkts)

Reformas mērķis

Radīt Vispārējai tiesai tādus apstākļus, lai tā spētu samazināt aizvien pieaugošos neizskatīto lietu uzkrājumus un ievērot principu „tiesvedība saprātīgā termiņā”, kas ir iekļauts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

Apsvērumi

„Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts”[5]. „...Savstarpēji vienojoties, viņus uz sešiem gadiem ieceļ dalībvalstu valdības...”[6]. Pašlaik Tiesas statūtos noteiktais Vispārējās tiesas tiesnešu skaits ir 27[7].

Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt un izlemt pirmajā instancē lietas, kas skar leģislatīvo aktu vai Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu likumību[8], izņemot lietas, kuras dažos gadījumos dalībvalstis prasa ierosināt pret kādu Savienības iestādi vai to prasa ierosināt kāda iestāde pret citu iestādi[9]. Lēmumus, ko pieņem Vispārējā tiesa, Tiesā var pārsūdzēt, atsaucoties vienīgi uz tiesību jautājumiem[10]. Tātad Vispārējās tiesas tiesvedībā atrodas milzīgs lietu skaits, arī īpaši sarežģītas lietas, kuru izskatīšanā ir jāņem vērā liels daudzums faktiskas informācijas, piemēram, lietas konkurences jomā, tostarp lietas par valsts atbalstu, kā arī pašlaik lielā skaitā izskatāmās lietas saistībā ar Kopienas preču zīmju pieteikumiem. Tiesa vērš uzmanību uz arvien pieaugošo neizskatīto lietu skaitu — 787 lietas 2000. gadā un 1300 lietu 2010. gadā (=65 %).

Tiesa apsver divas iespējas, kā atrisināt Vispārējās tiesas lielā darba apjoma problēmu — izveidot specializētu tiesu, kuras kompetencē būtu izskatīt un izlemt lietas konkrētās jomās,[11] un palielināt tiesnešu skaitu[12].

Vispārējā tiesa jau pati apsvērusi pirmo iespēju attiecībā uz intelektuālā īpašuma jomu[13].

Tiesa ir secinājusi, ka tiesnešu skaita palielināšana nepārprotami ir vēlamāka par specializētās tiesas intelektuālā īpašuma jomā izveidošanu. Kā galvenos argumentus tā min efektivitāti, steidzamību un elastību.

Paturot iepriekšminēto prātā, lielāku efektivitāti ar specializācijas palīdzību var tāpat panākt, izveidojot Vispārējā tiesā palātas. Tiesnešu skaita palielināšana un to iecelšana prasa mazāk laika nekā jaunas tiesas izveidošana. Runājot par elastību, Tiesa apgalvo, ka tā var viegli pielāgot savus cilvēkresursus mainīgajam darba apjomam dažādās tiesvedības jomās.

Vispārējā tiesa šādi pamato savu priekšlikumu izveidot specializētu tiesu: tiesu iestāžu reformas iecere, kas pirmoreiz izteikta Nicas līgumā un apstiprināta Lisabonas līgumā, tika vērsta uz to, lai specializētās tiesas pēc iespējas biežāk skatītu lietas pirmajā instancē. Prasības intelektuālā īpašuma jomā ir ideāli piemērotas, lai tās nodotu specializētās tiesas kompetencē, jo šīs lietas ir īpašas, viendabīgas un skaidri definētas. Šādas lietas jau tagad veido prāvu daļu no Vispārējai tiesai kopējā iesniegto lietu skaita — aptuveni vienu trešdaļu. Tiesneši, referenti un citas amatpersonas, kuras izraugās viņu īpašas pieredzes dēļ konkrētajā jomā, uzrāda labākus darba rezultātus gan kvalitātes, gan intensitātes ziņā. Kā piemēru var minēt ES Civildienesta tiesu, kas ir pierādījums tam, ka jo augstāks darba ražīgums, jo zemākas izmaksas. Kārtējā tiesnešu skaita palielināšana Vispārējā tiesā, šķiet, nevar būt ilgtspējīgs risinājums, lai novērstu pārmērīgā darba apjoma problēmu, kura būs jārisina arī nākotnē.

Tiesas priekšlikumā paliek neskaidrs jautājums par 12 papildu tiesnešu iecelšanu. Tātad būs jāpiemēro vispārējā norma, ka dalībvalstu valdības savstarpēji vienojas, kā tas jau minēts iepriekš, vai būs jāievieš rotācijas sistēma.

Vēl viena iespēja atvieglot Vispārējās tiesas darbu būs noteikt Tiesai jurisdikciju tādu kategoriju lietās, kuras pašlaik nav atrunātas Tiesas statūtu 51. pantā, jo Tiesai atšķirībā no Vispārējās tiesas, šķiet, nav tik liels darba apjoms.

E.  „Atšķirīga viedokļa” ieviešana Tiesā

Atšķirīga viedokļa paušana dod iespēju tiesnesim, kurš nepiekrīt nolēmumam, ko paredz pieņemt tiesnešu vairākums, vai nolēmuma pamatojumam, paziņot savu viedokli tiesas apspriedē un panākt tā publicēšanu kopā ar spriedumu. Tātad tā ir atkāpe no principa, kas paredz Tiesas apspriežu slepenību. Šāda atšķirīga viedokļa iespējamība Tiesas tiesvedībā nav jauna iecere. Pastāv pārliecinoši argumenti par labu šādai praksei. Tā pastāv vairākās konstitucionālajās tiesās Eiropas Savienībā, proti, deviņās dalībvalstīs, — Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā —, turklāt šī prakse netiek apšaubīta, tā negrauj Tiesas koleģialitāti vai tās reputāciju. Šāda kārtība pastāv arī Cilvēktiesību tiesā, kur tā ir ierasta prakse. Ja šāda kārtība tiks ieviesta, tas tomēr jādara, neapdraudot tiesnešu neatkarību, un šis jautājums rūpīgi jāiztirzā.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
(1) Lai pastiprinātu visu tiesnešu piedalīšanos Tiesas virspalātas nolēmumu pieņemšanā, ir jāpalielina tiesnešu skaits, kuri var piedalīties virspalātā, un jāatceļ sistemātiska palātu priekšsēdētāju, kurās ir pieci tiesneši, piedalīšanās.	(1) Lai nodrošinātu visu tiesnešu plašāku līdzdalību un dotu viņiem iespēju biežāk skatīt lietas Tiesas virspalātā, ir jāpalielina to tiesnešu skaits, kuri var piedalīties virspalātā, un jāatceļ sistemātiska palātu priekšsēdētāju, kurās ir pieci tiesneši, piedalīšanās.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	(1a) Štatu palielināšana varētu būt piemērots brīdis reorganizācijai, lai prioritāri skatītu lietas, kas ietilpst kategorijā „citas prasības”, jo īpaši prasības konkurences jomā, kad ir jāpievērš īpaša uzmanība saprātīga termiņa ievērošanai.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	(1b) Ar tiesnešu skaita palielināšanu vien nevar novērst kavējumus lietu izskatīšanā. Vienlaikus ir vajadzīga dažu palātu šaurāka specializācija, tādējādi uzlabojot Vispārējās tiesas elastību un darba rezultātus.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
(5) Vispārējā tiesā, kuras kompetencē esošo jautājumu loks kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājies, šobrīd nodoto lietu skaits nepārtraukti palielinās.	(5) Vispārējā tiesā, kuras kompetencē esošo jautājumu loks kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājies, šobrīd nodoto lietu skaits nepārtraukti palielinās, kā arī palielinās laikus neizskatītu lietu skaits.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
(9) Tādējādi ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai risinātu šo situāciju, un Līgumos paredzētā iespēja palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu ļautu īsā laikā samazināt gan izskatīšanā esošo lietu skaitu, gan šajā tiesā notiekošo tiesvedību pārmērīgo ilgumu.	(9) Tādējādi ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai risinātu šo situāciju, un Līgumos paredzētā iespēja palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu no 27 līdz 39 ļautu īsā laikā samazināt gan izskatīšanā esošo lietu skaitu, gan šajā tiesā notiekošo tiesas procesu pārmērīgo ilgumu. Arī efektīvāka Vispārējās tiesas lietu sadale starp attiecīgajām palātām varētu ievērojami samazināt kavējumus lietu izskatīšanā.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	(9a) Pēc Vispārējās tiesas tiesnešu skaita palielināšanas būs, protams, jārisina jautājums par šo tiesnešu iecelšanu. Attiecībā uz tiesnešu iecelšanas sistēmu dalībvalstīm ir jāvienojas par nosacījumiem, kas nepārprotami garantē iecelto personu neatkarību un objektivitāti, kā arī kompetenci un piemērotību, vienlaikus nodrošinot vienlīdzību un līdzsvaru starp izcelsmes dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	(9b) Ir jāievēro pamatprincips, ka Vispārējo tiesu veido vismaz viens tiesnesis, bet ne vairāk kā divi tiesneši no katras dalībvalsts, kam ir attiecīgā valstspiederība.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 9.c apsvērums (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	(9c) Lai Vispārējā tiesa spētu efektīvāk darboties un nodrošināt tiesvedību un prasību izskatīšanu saprātīgā termiņā, Vispārējā tiesa var izveidot specializētas palātas, ja tas vajadzīgs, ņemot vērā lietu skaitu attiecīgajā jomā.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 9.d apsvērums (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	(9d) Attiecībā uz Vispārējās tiesas iekšējo organizāciju, sekojot Tiesas piemēram, ir jāizveido priekšsēdētāja vietnieka amats, kura pienākums būtu palīdzēt priekšsēdētājam darbā.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
(10) Lai specializētās tiesas varētu turpināt apmierinoši darboties tāda tiesneša prombūtnes gadījumā, kurš ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņa stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti, ir jāparedz iespēja šīs tiesas papildināt ar aizstājējtiesnešiem,	(10) Lai specializētās tiesas varētu turpināt apmierinoši darboties tāda tiesneša prombūtnes gadījumā, kurš ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņa stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti, ir jāparedz iespēja šīs tiesas papildināt ar aizstājējtiesnešiem, Aizstājējtiesnešu iecelšanas sistēmai nepārprotami jāgarantē iecelto personu neatkarība un objektivitāte, kā arī kompetence un piemērotība, vienlaikus nodrošinot vienlīdzību un līdzsvaru starp izcelsmes dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	(10a) Lai novērstu jebkādas šaubas par aizstājējtiesnešu autoritāti, ir ļoti svarīgi tos ievēlēt, nekaitējot Tiesas autoritātei un nodrošinot tiem pilnīgu neatkarību.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	(10b) Aizstājējtiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem, objektīviem, kompetentiem un kvalificētiem, un, pildot savus pienākumus, viņiem ir jābūt tādām pašām tiesībām kā pastāvīgajiem tiesnešiem.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 10.c apsvērums (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	(10c) Ja Tiesa grasās ieviest mehānismu, kas paredz iespēju paust atšķirīgu viedokli, tas tomēr nedrīkst nekādā mērā apdraudēt tiesnešu neatkarību; minētais jautājums ir rūpīgi jāiztirzā, šajās debatēs iesaistot ekspertus, praktizējošus juristus un citas ieinteresētās personas.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	6.a Aizstāt 47. panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:
	„Uz Vispārējo tiesu un tās locekļiem attiecas 9.a, 14. un 15. pants, 17. panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa un 18. pants.”.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
7. Aizstāt 48. pantā skaitli „divdesmit septiņi” ar skaitli „trīsdesmit deviņi”.	7. Aizstāt 48. pantu ar tekstu šādā redakcijā:
	„Vispārējā tiesā ir trīsdesmit deviņi tiesneši.
	Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, pārmaiņus nomaina divdesmit un deviņpadsmit tiesnešus.”.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	7.a Pievienot 48. pantam šādu daļu:
	„Katru dalībvalsti pārstāv vismaz viens tiesnesis, bet ne vairāk kā divi tiesneši, kam ir attiecīgā valstspiederība.”.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7.b punkts (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	7.b Iekļaut šādu daļu aiz 50. panta pirmās daļas:
	„Lai samazinātu izskatīšanā esošo lietu skaitu, Vispārējā tiesa var vajadzīgā skaitā izveidot specializētas palātas, kuras izskatīs attiecīgās lietas.”.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
Papildināt 62.c pantu ar šādu daļu:	Papildināt 62.c pantu ar šādu daļu:
„Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 257. pantu specializētās tiesas var papildināt ar aizstājējtiesnešiem, lai aizstātu tiesnešus prombūtnē, kuri ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņu stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti. Šādā gadījumā Parlaments un Padome paredz nosacījumus, ar kuriem tiek iecelti aizstājējtiesneši, viņu tiesības un pienākumus, noteikumus, atbilstīgi kuriem viņi veic savus pienākumus, un apstākļus, atbilstīgi kuriem viņi beidz tos pildīt.”	„Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 257. pantu specializētās tiesas var papildināt ar aizstājējtiesnešiem, lai aizstātu tiesnešus prombūtnē, kuri ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņu stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti. Šādā gadījumā Parlaments un Padome paredz nosacījumus, ar kuriem tiek iecelti aizstājējtiesneši, viņu tiesības un pienākumus, noteikumus, atbilstīgi kuriem viņi veic savus pienākumus, un apstākļus, atbilstīgi kuriem viņi beidz tos pildīt. Lai nodrošinātu nelokāmu autoritāti Tiesas spriedumiem, minētajos noteikumos turklāt ir jāparedz, ka aizstājējtiesnešiem ir tādas pašas tiesības un viņi var pildīt tādus pašus pienākumus kā pastāvīgie tiesneši.”.
(Ar šo grozījumu aizstāj 4. grozījumu atzinuma projektā (PE 470.092 v01-00)).
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns)
Tiesas iesniegtais projekts	Grozījums
	2.a Divpadsmit tiesneši, kas iecelti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, stājas amatā nekavējoties pēc zvēresta nodošanas. Sešus tiesnešus izvēlas izlozes kārtībā, un viņu pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva pirmās daļējās atjaunošanas pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pārējo sešu tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva otrās daļējās atjaunošanas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Savienības Tiesas statūtus
Atsauces	02074/2011 – C7-0090/2011 – 2011/0901(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 7.4.2011
Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFCO 15.9.2011
Referents        Iecelšanas datums	Morten Messerschmidt 12.7.2011
Izskatīšana komitejā	11.10.2011
Pieņemšanas datums	28.2.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alfredo Antoniozzi, Andrew Henry William Brons, Andrew Duff, Ashley Fox, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, Jaime Mayor Oreja, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, József Szájer, Søren Bo Søndergaard, Rafał Trzaskowski, Luis Yáñez-Barnuevo García
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Elmar Brok, Vital Moreira, Evelyn Regner, György Schöpflin, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Leonardo Domenici

• [1]  LESD 281. panta 2. punkts.
• [2]  LES 19. panta 1. punkts.
• [3]  LESD 253. panta 3. punkts, Tiesas Reglamenta 8. pants.
• [4]  Statūtu 16. panta 2. punkts, Tiesas Reglamenta 11.b panta 1. un 2. punkts.
• [5]  LES 19. panta 2. punkta otrā daļa.
• [6]  LES 19. panta 2. punkta trešā daļa.
• [7]  LESD 254. panta 1. punkts un Tiesas statūtu 48. pants.
• [8]  LESD 256. panta 1. punkta pirmā daļa.
• [9]  Tiesas statūtu 51. pants.
• [10]  LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa.
• [11]  Saskaņā ar LESD 257. pantu.
• [12]  Saskaņā ar LES 19. panta 2. punktu, LESD 254. panta 1. punktu un Tiesas statūtu 48. pantu.
• [13]  Tiesas priekšsēdētājam 2009. gada decembrī nosūtītais dokuments.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Savienības Tiesas statūtus
Atsauces	02074/2011 – C7-0090/2011 – 2011/0901A(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 7.4.2011
Komitejas, kurām ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 29.9.2011	AFCO 15.9.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Alexandra Thein 12.4.2011
Izskatīšana komitejā	21.6.2011	21.11.2011	26.1.2012
Pieņemšanas datums	31.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Gerald Häfner, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Evelyn Regner, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sergio Gaetano Cofferati, Luis de Grandes Pascual, Eva Lichtenberger, Axel Voss
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mikael Gustafsson, Elisabeth Morin-Chartier
Iesniegšanas datums	5.6.2012