ZIŅOJUMS par Eiropas pievilcību investīcijām
5.6.2012 - (2011/2288(INI))
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Rodi Kratsa-Tsagaropoulou
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas pievilcību investīcijām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 3., 4., 49., 50., 119., 219. un 282. pantu,
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (COM(2011)0121),
– ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Deklarāciju par starptautiskām investīcijām un daudznacionāliem uzņēmumiem un Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem (2011. gada 25. maija atjauninātā redakcija),
– ņemot vērā 2010. gada 9. maijā publicēto M. Monti ziņojumu „Jauna stratēģija vienotajam tirgum”,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) 2011. gada ziņojumu par pasaules investīcijām,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” (COM(2010)0343),
– ņemot vērā Komisijas darba programmu 2012. gadam (COM(2011)0777),
– ņemot vērā Padomes 3133. sanāksmes secinājumus par vienotā tirgus forumu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1175/2011 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[4],
– ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1177/2011 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1311/2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar to finanšu stabilitāti[6],
– ņemot vērā Padomes Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām[7],
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem (COM(2011)0860),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (COM(2011)0453),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011)0815),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Akts par vienoto tirgu — Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos — Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par rīcības plānu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam (COM(2011)0870),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada ziņojumu Eiropadomei par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (COM(2011)0114),
– ņemot vērā savu 2011. gada 13. decembra rezolūciju par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem[8],
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK (CΟΜ(2011)0594),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību (COM(2011)0818),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par budžetu stratēģijai „Eiropa 2020” (COM(2011)0500, I un II daļa),
– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par tādu valsts atbalsta pagaidu noteikumu ietekmi, kas pieņemti saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi (SEC(2011)1126),
– ņemot vērā Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta ziņojumu „Darba tirgus attīstības tendences Eiropā — 2011. gads”,
– ņemot vērā ESAO, PTO un UNCTAD ziņojumus par G20 valstu pasākumiem tirdzniecības un investīciju jomā (no 2010. gada oktobra vidus līdz 2011. gada aprīlim),
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas pārskatu par eurozonas banku aizdevumiem (2012. gada janvāris),
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas makroekonomikas prognozes eurozonai (2011. gada decembris),
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ziņojumu par finanšu integrāciju Eiropā (2011. gada maijs),
– ņemot vērā ESAO investīciju politikas programmu (IPP),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834),
– ņemot vērā savu 2012. gada 19. aprīļa rezolūciju par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)[9],
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Uzņēmējdarbības dinamika — uzņēmumu dibināšana, to īpašnieku maiņa un likvidācija” (2011. gada janvāris),
– ņemot vērā Pasaules Bankas ziņojumu „Uzņēmējdarbība 2012. gadā — uzņēmējdarbība pārredzamākā vidē”,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „„Erasmus visiem” — ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā” (COM(2011)0787),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Izmēģinājuma projekta/sagatavošanās darbības „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” starpposma novērtējums (2011)”,
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu (COM(2011)0896),
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0190/2012),
A. tā kā ekonomikas, finanšu un fiskālā krīze Eiropas Savienībā ir ievērojami palielinājusi ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem, un šī iemesla dēļ visā Eiropas Savienībā ir nevienmērīgs iekšējo un ārējo ieguldījumu sadalījums;
B. tā kā ir jāizveido saskaņota stabilitātes nodrošināšanas sistēma monetārās, fiskālās un tirdzniecības politikas jomā, lai veicinātu tiešo ieguldījumu plūsmu visās dalībvalstīs un ES reģionos un tādējādi palīdzētu novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā;
C. tā kā neformālā Eiropadomes locekļu sanāksmē 2012. gada 23. maijā tika uzsvērts, ka ir jāmobilizē ES politikas nostādnes, lai pilnībā atbalstītu izaugsmi, jāpastiprina centieni finansēt ekonomiku, izmantojot ieguldījumus, un jāveicina jaunu darba vietu veidošana;
D. tā kā saskaņā ar jaunāko Komisijas pagaidu prognozi Eiropas Savienībai grūtības rada vājā izaugsme un tā kā gaidāmie izaugsmes tempi visā Eiropas Savienībā ievērojami atšķirsies, jo uz tiem postoši iedarbojas ilgstošā nenoteiktība, kā arī tas, ka trūkst patērētāju uzticēšanās un uzticēšanās tirgum;
E. tā kā fiskālās krīzes pārvarēšanas un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas nolūkā Eiropas Savienībai arī turpmāk būtu jāizmanto savas stiprās puses, piemēram, augsts patēriņa, izglītības un dzīves kvalitātes līmenis, pētniecības un jaunrades spējas, augsta darba efektivitāte un ražīgums, kā arī draudzīga un motivējoša uzņēmējdarbības vide;
F. tā kā dalībvalstu valsts parāda finansēšanai tiek izmantoti ieguldījumiem, izaugsmei un nodarbinātībai paredzētie līdzekļi, bet kapitāla aizplūde no dažām dalībvalstīm uz dažām citām dalībvalstīm un dažām trešām valstīm var pasliktināt situāciju ES maksājumu bilancē;
G. tā kā nesenie notikumi ir būtiski ietekmējuši banku aizdevumus — eurozonā vissvarīgāko finanšu avotu, kurš pēc apjoma ir lielāks nekā kapitāla un obligāciju finansējums kopā, turpretim ASV un citu pasaules reģionu banku kredīti veido mazāku procentuālo daļu no kopējiem finanšu līdzekļiem;
H. tā kā tādu nozaru izaugsmes potenciāls kā videi saudzīgas tehnoloģijas, veselība un aprūpe, izglītība un sociālā ekonomika var rosināt un virzīt ieguldījumus, palielinot savstarpējo pieprasījumu, un tādējādi nodrošinot ieguldījumu pieaugumu;
I. tā kā ir jāuzrauga un jāpārskata ES finanšu regulējuma ietekme un īstenošana, lai nepieļautu, ka tas rada nevajadzīgu administratīvo slogu un kavē ārvalstu tiešos ieguldījumus Eiropas Savienībā;
J. tā kā jaunākais UNCTAD ziņojums liecina, ka Eiropas Savienībai joprojām ir lielas spējas piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus;
K. tā kā ES iekšējie ieguldījumi var būtiski paplašināt ārvalstu tiešo ieguldījumu tirgus, pilnveidojot ilgtspējīgu infrastruktūru uzņēmējdarbības, izglītības, pētniecības un izstrādes jomā;
L. tā kā ir divu veidu ieguldījumi — valsts ieguldījumi un privātie ieguldījumi — un tā kā privātos ieguldījumus veido vietējie un ārvalstu ieguldījumi;
M. tā kā, lai pārtrauktu pārmērīgi lielo atkarību no naftas, gāzes un citu neatjaunojamu resursu importa, ir jāveic būtiski ieguldījumi atjaunojamās enerģijas, energoefektivitātes un efektīva resursu patēriņa jomā;
N. tā kā ar Eiropas valstu parādu un pārfinansēšanu saistītie riski, tirgus trūkumi un tirdzniecības šķēršļi, kā arī ar iekšējā tirgus izveidi saistīti šķēršļi, tostarp beztarifu barjeras un datu ierobežojumi, var mazināt ES reģiona spēju piesaistīt gan Eiropas, gan starptautiskos ieguldītājus;
O. tā kā saistībā ar konkurētspēju un uzņēmējdarbību ES uzņēmumu galvenās problēmas joprojām ir: MVU grūti pieejams finansējums; uzņēmības trūkums (tikai 45 % Eiropas iedzīvotāju vēlētos būt pašnodarbināti salīdzinājumā, piemēram, ar 55 % Amerikas Savienotajās Valstīs); uzņēmējdarbības vide, kas neveicina uzņēmējdarbības sākšanu un izaugsmi un kam raksturīga pastāvīga normatīvā regulējuma sadrumstalotība un birokrātija; ierobežota MVU spēja pielāgoties darbībai efektīva enerģijas un resursu patēriņa ekonomikā un izvērst darbību tirgos aiz savas izcelsmes valsts robežām — gan vienotajā tirgū, gan ārpus tā;
P. tā kā saskaņā ar jaunāko Pasaules Bankas uzņēmējdarbības indeksu no valstīm, kas, ņemot vērā uzņēmējdarbību pasaules līmenī, ierindojas pirmajās 35 vietās, tikai 40 % ir ES dalībvalstis (un tikai 26 % ir eurozonas dalībvalstis);
Q. tā kā Komisijas Brīdināšanas mehānisma ziņojumā (COM(2012)0068) ir norādīts, ka valstu budžeta ierobežojumu un augstā bezdarba līmeņa dēļ — jo īpaši saistībā ar pašreizējām norēķina kontu bilancēm, eksporta tirgus daļām un privātā un valsts sektora parādiem — ir jāīsteno efektīvas strukturālās reformas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus samazinot birokrātiju un optimizējot struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas darbības pievienoto vērtību, tostarp valstīs, kas izmanto Eiropas kaimiņattiecību politikas piedāvātās iespējas;
R. tā kā mērķtiecīgi sociālie ieguldījumi ir būtiski, lai ilgtermiņā nodrošinātu augstu nodarbinātības līmeni, stabilizētu ekonomiku, attīstītu cilvēkkapitālu un uzlabotu ES konkurētspēju;
S. tā kā ārvalstu tiešo ieguldījumu tendences ir viens no galvenajiem rādītājiem, ko Komisija izmanto makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzības rezultātu apkopojumā;
T. tā kā UNEP un Starptautiskās Darba organizācijas veiktie pētījumi liecina, ka ieguldījumi cilvēkkapitāla veidošanā ir būtiski, lai piesaistītu ieguldījumus videi saudzīgās ekonomikas nozarēs un izmantotu to augsto izaugsmes potenciālu;
U. tā kā ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsma Eiropas Savienībā, jo īpaši, ja tā vērsta uz atšķirību mazināšanu starp dalībvalstīm, pozitīvi ietekmē ne tikai reālo ekonomiku un maksājumu bilanci, konkurētspēju, nodarbinātību un sociālo kohēziju, bet arī dod pozitīvu stimulu, veicinot tehnoloģiju izstrādi, jaunradi, prasmes un darbaspēka mobilitāti;
V. tā kā valstu gada apakšmērķu definīcija, kurā ietvertas jomas, kas saskaņā ar ESAO parametriem veido pamatu starptautiskiem ieguldītājiem pievilcīgai un konkurētspējīgai videi, palīdzēs atklāt dalībvalstu vājās un stiprās puses, kā arī iespējas mērķtiecīgi veikt intervences pasākumus;
W. tā kā eurozonas un ECB mērķis ir nodrošināt, lai inflācijas līmenis eurozonā nepārsniegtu 2 %, un tas sekmē tādus stabilitātes pamatnosacījumus, kas veicina ieguldījumu piesaisti;
X. tā kā Eiropas obligāciju tirgu attīstība lielā mērā ir atkarīga no ieguldījumu bāzes paplašināšanas;
Y. tā kā Komisija savā priekšlikumā par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) neietvēra uzņēmumu nodokļa likmju saskaņošanu, ko plānots atstāt dalībvalstu kompetencē, un tā kā ir jāveic turpmāki pasākumi, kas ļautu nodrošināt, ka ES nodokļu sistēma kļūst pārredzamāka un vienkāršāka ārvalstu ieguldītājiem, vienlaikus saskaņojot nodokļu sistēmas visā Eiropā;
Z. tā kā tirdzniecības protekcionisms izplatās visā pasaulē, tādēļ ES, kurai ir vadošā loma ienākošo ārvalstu ieguldījumu tirgū, būtu jāturpina sarunas par tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, ar kuriem veicina brīvu un godīgu tirdzniecību, kā arī starptautisko standartu ievērošanu sociālās un vides aizsardzības jomā, aizsargājot ES tirdzniecības konkurētspējas priekšrocības;
AA. tā kā Eiropas Savienībā joprojām pastāv būtiski šķēršļi pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un šie šķēršļi kavē brīvā tirgus darbību;
AB. tā kā saskaņā ar ES līgumiem kopējā tirdzniecības politika, tostarp ārvalstu tiešie ieguldījumi, ir ES ekskluzīvā kompetencē un tā kā šajā jomā Eiropas Parlamentam un Padomei ir vienādas tiesības, jo tiek piemērota parastā likumdošanas procedūra,
1. uzsver, ka ES joprojām ir ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pirmais galamērķis pasaulē un ka tai arī turpmāk būtu jāattaisno ieguldītāju un saņēmējvalstu cerības, vienlaikus ievērojot ES vispārējos mērķus ekonomikas, sociālās un vides politikas jomā un tādējādi saglabājot to vadošo nozīmi Eiropas un valstu līmenī;
2. uzskata, ka kohēzijas politika ir galvenais instruments makroekonomiskās un reģionālās nelīdzsvarotības novēršanai ES līmenī un tai jābūt galvenajai iekšējā tirgus politikai, lai sekmētu konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un darba vietu radīšanu, kas savukārt var palielināt Eiropas pievilcību investīcijām; uzsver, ka infrastruktūrai un darba tirgū vajadzīgo prasmju attīstīšanai paredzētie kohēzijas politikas ieguldījumi var būtiski palielināt potenciālo ieguldītāju ieinteresētību;
3. mudina Komisiju uzlabot starptautisko sadarbību regulējuma jomā, tostarp daudzpusējos forumos, un normatīvo prasību konverģenci, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, un, ja iespējams, īstenot dialogu par regulējumu, lai novērstu esošos vai potenciālos šķēršļus tirdzniecībai un tādējādi mazinātu strīdus un ar tiem saistītās tirdzniecības izmaksas;
4. uzskata, ka fiskālā konsolidācija un stabilizācija un iekšējā tirgus izveide būtu jāīsteno, novērtējot pievienoto vērtību, ko tās var piedāvāt; uzskata, ka spēcīga sadarbība starp ekonomikas institūcijām, kā arī ES dalībvalstu ekonomikas lielāka savstarpējā papildināmība palīdzētu samazināt ārvalstu tiešo ieguldījumu reģionālās atšķirības, lai stiprinātu Eiropas rūpniecības bāzi un veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas ilgtermiņa attīstību, turklāt pēdējais minētais aspekts ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgai un efektīvai fiskālajai konsolidācijai;
5. uzsver, ka ir būtiski saglabāt Eiropas stratēģisko ieguldītāju interesi par darbību Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka negatīvās sajūtas un nenoteiktība, ko plašākās pasaules finanšu un ekonomikas krīzes kontekstā radījusi parādu krīze un ātras atbildes reakcijas trūkums, liek ieguldītājiem pašlaik samazināt savu klātbūtni reģionā; uzsver, ka saskaņotu ilgtermiņa vietējo ieguldījumu trūkums nākotnē būtiski mazinās šādu ieguldītāju interesi par ES kā ieguldījumiem pievilcīgu reģionu; atzīst, ka daudzlīmeņu pieeja pārvaldībai, atbilstošos posmos paredzot vietējās sabiedrības iesaistīšanu, ir būtiska, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi ir vērsti uz katra reģiona un katras dalībvalsts īpašajām vajadzībām;
6. aicina Komisiju iesniegt paziņojumu par Eiropas pievilcību ieguldījumiem salīdzinājumā ar tās galvenajiem partneriem un konkurentiem, konkretizējot ES ieguldījumu vides galvenās priekšrocības un trūkumus, un piedāvāt integrētu stratēģiju, tostarp īpašus politikas aspektus un ieteikumus, kā arī tiesību aktu priekšlikumus, ja tādi vajadzīgi, lai uzlabotu ES ieguldījumu vidi;
7. uzskata, ka, īstenojot centienus pārvarēt parādu krīzi, ES ir pilnībā jāizmanto savs pasaulē lielākā kopējā tirgus stāvoklis (tostarp augstais dzīves līmenis, augstais darba ražīgums, tiesiskā noteiktība un pētniecības un jaunrades potenciāls), kā arī ārvalstu ieguldītāja un tirgotāja statuss, un uzsver, ka ir nepieciešami efektīvāki instrumenti un metodes, jauni finansēšanas mehānismi un ieguldījumu shēmas, piemēram, ES projektu obligācijas, ar kuru palīdzību varētu izmantot Eiropas konkurētspējas priekšrocības un tās dalībvalstu savstarpējo papildināmību un sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” izaugsmes mērķus, lai risinātu lejupslīdes un lēnas izaugsmes problēmas;
8. mudina ES kā svarīgu elementu visās stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvās ieviest ieguldījumus, lai apmierinātu lielo vajadzību pēc izaugsmes un nodarbinātības un izmantotu to lielo devumu fiskālās krīzes pārvarēšanā; jo īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vērienīgu, ekoloģiski efektīvu un ilgtspējīgu ES rūpniecības stratēģiju, lai visā ES atjaunotu ražošanas spējas un tajā radītu ļoti kvalitatīvas darba vietas;
9. jo īpaši uzsver, ka iespējas piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus var būtiski palielināt, veicinot izglītību, pētniecību un izstrādi, kā arī darba vietu radīšanu jomās, kas vērstas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunojamu energoresursu avotu izstrādi un energoefektivitātes palielināšanu, lai sasniegtu 2020. gada mērķus un nodrošinātu ES vadošo lomu pasaulē videi saudzīgu tehnoloģiju jomā;
10. atgādina — ja ar ilgtspējīgu finansējumu netiek palielināts valsts ieguldījums tādās izšķirīgās nozarēs kā veselība, izglītība, pētniecība un infrastruktūras vai ja fiskālās krīzes dēļ valsts ieguldījums pat tiek samazināts, tas varētu negatīvi ietekmēt konkurētspēju un ieguldītāju ieinteresētību, jo īpaši tad, ja šāds rīcības modelis kļūst par ilgtermiņa praksi; tādēļ ir noturīgi jāpalielina valsts ieguldījumi;
11. atbalsta jaunierosināto programmu „Erasmus visiem”, kura var būtiski palielināt mobilitātei, kā arī zināšanu, apmācības un prasmju veicināšanai piešķirto finansējumu, lai sekmētu jauniešu personisko attīstību un izredzes atrast darbu un tādējādi palīdzētu uzlabot cilvēkkapitālu un risināt jauniešu augstā bezdarba līmeņa problēmu Eiropā; atbalsta programmu „Erasmus uzņēmumiem” un jo īpaši apmaiņas programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kas veicinās uzņēmumu dibināšanu, pārrobežu zināšanu apmaiņu, sadarbību starp maziem uzņēmumiem, jaunradi un darba vietu radīšanu;
12. ierosina uzlabot un paplašināt tiešo ieguldījumu statistikas datubāzi, par pamatu ņemot ESAO un Pasaules Bankas starptautiskos modeļus, un valsts līmenī noteikt papildu mērķus un rādītājus ieguldījumu jomā (pilsētvide, sociālā infrastruktūra), lai varētu akcentēt progresu, kas ir panākts attiecībā uz centieniem radīt ieguldījumiem pievilcīgu vidi, vienlaikus novērtējot arī ieguldījumu politikas stratēģijas un to labvēlīgo ietekmi uz reālo ekonomiku un nodarbinātību dažādās valstīs un reģionos;
13. uzskata, ka jebkura stratēģija, kuras nolūks ir piesaistīt ārvalstu un vietējos ieguldījumus, ir jāsaista ar iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, ar pārrobežu ieguldījumiem un to plūsmām, atvērtiem tirgiem, tirgu labāku pieejamību un godīgu konkurenci brīvajām profesijām, ņemot vērā jauno iespēju daudzumu un dažādību; tādēļ uzskata, ka Eiropas Savienībai jāveicina Eiropas komunikācijas tīklu attīstība, kā arī darbinieku, studentu un pētnieku mobilitāte un jānostiprina ES dalībvalstu ekonomiskā sadarbība un savstarpējā papildināmība;
14. uzsver, ka steidzami ir jāsamazina nodokļu šķēršļi, kas skar pārrobežu darba ņēmējus un darba devējus, lai veicinātu iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu pārrobežu ieguldījumus;
15. aicina ES pasaules līmenī, kā arī PTO, G20 un G8 forumos risināt sarunas par tādu kopīgu noteikumu izveidi, kas ar finanšu regulējumu un nodokļu sistēmu saistītas starptautiskas makroekonomiskās nelīdzsvarotības apstākļos nodrošina godīgu konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai aizsargātu ES konkurētspēju un nodrošinātu ES sociālo un vides mērķu sasniegšanu; aicina ES ar nozīmīgākajiem partneriem izlēmīgi risināt sarunas par plašiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) un tos noslēgt, jo tam ir būtiska nozīme, lai atvērtu jaunus tirgus preču un pakalpojumu noietam, paplašinātu ieguldījumu iespējas, veicinātu brīvu un godīgu tirdzniecību un uzlabotu politiskās vides paredzamību; uzsver turpmākas virzības nozīmi sarunās par finanšu darījumu nodokli pasaules līmenī;
16. uzskata, ka Eiropas ārvalstu tiešo ieguldījumu ad hoc novērošanas centra izveide Eiropas Komisijā varētu uzlabot šajā jomā īstenotās dalībvalstu politikas saskaņošanu un vienlaikus nodrošināt īstenotās politikas, tostarp tās ietekmes uz makroekonomiku, labāku uzraudzību, lai veicinātu to, ka Eiropa kļūst par ieguldījumu galamērķi;
17. aicina Komisiju paātrināt dalībvalstu ekonomikas, nodokļu un sociālās politikas saskaņošanu, lai piesaistītu ārvalstu ieguldījumus, vienlaikus ņemot vērā ekonomiskās un sociālās atšķirības, kas vērojamas starp eurozonas dalībniekiem un ES dalībvalstīm;
18. uzskata, ka ES un dalībvalstīm ir jāveic konkrēti pasākumi, lai panāktu, ka vairāk tiek izmantoti struktūrfondi un Kohēzijas fonds kā katalizators papildu finansējuma piesaistei no EIB, ERAB, citām starptautiskām finanšu iestādēm un privātā sektora, rosinot iniciatīvas, kas pamatojas uz publiskā un privātā sektora partnerību (PPP), piemēram, ES projektu obligācijas; atzīmē, ka tieši MVU var gūt labumu no ieguldījumiem, kas stiprina veiktspēju, infrastruktūru un cilvēkkapitālu; atzīst, ka novatorisku finanšu instrumentu piemērošanas jomu varētu paplašināt tā, lai tie plašāk tiktu izmantoti kā finansējuma avots, kas papildina tradicionālās finansēšanas metodes; uzsver, ka finanšu instrumentu apgrozāmība un elastīga pieeja šādu instrumentu integrēšanai reģionālā līmenī ļautu panākt ES budžeta daudzkāršojošu ietekmi, veicināt publiskā un privātā sektora partnerības, piedāvāt alternatīvus finansējuma avotus un nodrošināt būtisku jauna finansējuma plūsmu stratēģiskiem ieguldījumiem, fiskālo ierobežojumu apstākļos atbalstot ilgtspējīgus ilgtermiņa ieguldījumus;
19. atzinīgi vērtē ECB ilgtermiņa refinansēšanas operācijas (ITRO); aicina ECB arī turpmāk enerģiski rīkoties, lai risinātu pašreizējo eurozonas parādu krīzi, saglabājot cenu stabilitāti, vienlaikus līdz minimumam samazinot plašāko ietekmi, ko uz reālo ekonomiku un ieguldījumiem atstāj banku nozares likviditātes problēmas; uzskata, ka banku nozarei ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu nozares strukturālās nepilnības saistībā ar ilgāka termiņa likviditātes riskiem, tā cenšoties atgūt ieguldītāju uzticību un nodrošinot, ka ECB turpmāk vairs nav jāveic tik vērienīgi intervences pasākumi; uzskata, ka banku sistēmas darbība būtu jāorganizē tā, lai daļa piešķīrumu būtu paredzēta attīstības mērķiem un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam;
20. uzskata, ka ar nākamo Kapitāla prasību direktīvas reformu būtu jānodrošina, ka kapitāla rezervju palielināšana banku nozares ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai neliedz bankām reālajā ekonomikā iepludināt skaidru naudu, kas ir ļoti svarīgi ieguldījumiem;
21. uzsver, ka ir jāpaplašina Eiropas kapitāla tirgi, lai finansējumu varētu iegūt arī no citiem avotiem, ne tikai no bankām;
22. ņem vērā Komisijas jaunos priekšlikumus uzlabot kredītreitingu aģentūru tirgus regulējumu, jo īpaši grozīt Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām un nodrošināt normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), kā arī grozīt Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem, un uzsver, ka ir jāveic turpmāki pasākumi veselīgas uzņēmējdarbības vides un godīgas konkurences nodrošināšanai;
23. aicina Komisiju izvērtēt daudzos šķēršļus, kuri joprojām traucē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu atsevišķās dalībvalstīs;
24. norāda, ka svarīga nozīme ir Komisijas priekšlikumiem modernizēt Eiropas publiskā iepirkuma tirgu; uzsver, ka dinamisks Eiropas mēroga iepirkumu tirgus var nodrošināt nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem un var būtiski veicināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju, kā arī ieguldījumu piesaistīšanu un ekonomisko izaugsmi;
25. pauž bažas par eurozonas institucionālajiem investoriem raksturīgo tendenci pāriet no eurozonā emitētiem vērtspapīriem uz tādiem, kas emitēti citur pasaulē, ņemot vērā i) šādu investoru pieaugošo nozīmi eurozonas finanšu sektorā un ii) investīciju fondu kopējās līdzdalības daļas un citu eurozonas rezidentu emitēto kapitāla daļu samazināšanos no 26 % 2009. gadā līdz 23 % 2010. gadā;
26. uzsver trešo valstu ieguldījumu fondu nozīmi un kā būtisku faktoru uzsver nepieciešamību stiprināt pārredzamības un pārskatatbildības principus, lai veicinātu sinerģiju starp ES un valstu ieguldījumu fondiem;
27. aicina Komisiju un dalībvalstis rosināt institucionālos ieguldītājus piedalīties Eiropas riska kapitāla fondos un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondos un likvidēt ierobežojumus attiecībā uz riska kapitāla finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;
28. uzskata, ka pārrobežu uzņēmējdarbība piedāvā būtiskus ieguvumus gan ES reģioniem, sekmējot to ekonomikas attīstību, gan atsevišķiem uzņēmumiem, nodrošinot tiem pieeju jauniem un lielākiem tirgiem un piegādes avotiem, kā arī kapitālam, darbaspēkam un tehnoloģijām;
29. pauž bažas par augstajiem jauniešu bezdarba rādītājiem, kas novēroti vairākās dalībvalstīs, un negatīvajām nodarbinātības prognozēm; ar bažām konstatē, ka Eiropas Savienībai ir ierobežota spēja piesaistīt kvalitatīvu cilvēkkapitālu laikā, kad vērojama spēcīga cilvēkkapitāla aizplūšana no ES uz trešās pasaules valstīm; atzīst, ka Eiropas Savienībai ir vērienīgs augsti kvalificēta cilvēkkapitāla potenciāls, un aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt intensīvāk, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu, īstenojot programmas un konkrētus pasākumus Eiropas un dalībvalstu līmenī; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropadomes deklarāciju, kurā dalībvalstis tiek aicinātas ieviest jaunatnes garantiju sistēmai līdzīgas valsts sistēmas, un mudina dalībvalstis atbalstīt šo aicinājumu, tuvākajā laikā īstenojot konkrētus valsts līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunieši vai nu atrod pienācīgas kvalitātes darbu, vai arī turpina izglītoties vai apgūst kādu arodu (pārkvalificējas); uzskata, ka ES būtu intensīvāk jāstrādā, lai sasniegtu gudras, integrējošas un ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības jomā, tostarp samazinātu nodokļus darbaspēkam, cenšoties piesaistīt vairāk ieguldījumu darbietilpīgās ekonomikas nozarēs;
30. norāda uz problēmām, kas ES kopumā un atsevišķas dalībvalstis skar saistībā ar sabiedrības novecošanu; mudina dalībvalstis izstrādāt saskaņotas stratēģijas demogrāfisko problēmu risināšanai, lai kompensētu iespējamās negatīvās sekas;
31. atbalsta Inovāciju savienības mērķus; aicina dalībvalstis mērķtiecīgi ieguldīt izglītībā, pētniecībā un jaunradē, ņemot vērā šādas rīcības pozitīvo ietekmi uz izaugsmi un attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā; atbalsta gudru specializāciju, kas ir svarīgs politikas princips un jaunrades politikas koncepcija, un stingrāku saikni starp pētniecību un uzņēmējdarbību tādās jomās kā videi saudzīgas tehnoloģijas;
32. uzsver, ka cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir jābūt ES galvenajai prioritātei, jo īpaši pašreizējās krīzes apstākļos, jo izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rada lielus zaudējumus valstu budžetos un papildu ieņēmumus varētu izmantot valsts ieguldījumu palielināšanai; norāda, ka starp Komisiju un dalībvalstīm jānodrošina laba sadarbība un koordinācija, lai cīnītos pret dubultu aplikšanu ar nodokļiem, dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļiem un dempingu, kā arī pret nodokļu oāžu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem; kopumā prasa lielāku fiskālo saskaņošanu gan attiecībā uz ienākumu, gan izdevumu daļu, tostarp sekmīgu sadarbību starp dalībvalstu nodokļu sistēmām un to koordinēšanu, lai samazinātu arī smago administratīvo slogu un augstās nodokļu prasību ievērošanas izmaksas, ar ko saskaras Eiropas uzņēmumi, jo tas rada šķēršļus ieguldījumiem Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē Parlamenta normatīvo rezolūciju par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), vienlaikus ar nepacietību gaidot, kad Padome pieņems attiecīgo direktīvu;
33. norāda, ka ar finansējuma pieejamību saistītas grūtības joprojām ir viena no aktuālākajām MVU problēmām; ir sevišķi noraizējies par to, ka dzīvotspējīgi uzņēmumi nevar saņemt finansējumu savu plānu īstenošanai; aicina Komisiju un dalībvalstis nevilcinoties rīkoties un īstenot regulatīvus pasākumus, kas veicinātu MVU finansēšanu, kā tas ierosināts ES rīcības plānā, lai nodrošinātu MVU pieejamāku finansējumu; uzsver, ka MVU un sociālie uzņēmumi bieži vien veicina izaugsmi vietējā līmenī un ka kohēzijas politikas finansējums, kas piešķirts, izmantojot stingras daudzlīmeņu pārraudzības pieeju, var nodrošināt, ka MVU un sociālie uzņēmumi izmanto savu potenciālu un arī turpmāk būtiski veicina ES konkurētspēju;
34. uzsver, ka ir jāizstrādā visaptverošs pārskats par ES finanšu noteikumu ietekmi uz ekonomiku, lai nodrošinātu, ka šie noteikumi tiek īstenoti samērīgi un ka tie nekavē ieguldījumus;
35. atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu 2014.–2020. gadam, kas rosina veidot uzņēmējdarbības kultūru un sekmē MVU dibināšanu galvenokārt tādās jaunās nozarēs kā sociālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi, videi saudzīga ekonomika un tūrisms;
36. prasa izstrādāt jaunus un efektīvus tiesību aktus uzņēmumu maksātnespējas jomā, tostarp agrīnās brīdināšanas instrumentus, lai popularizētu „otras iespējas” politiku, kas veicinātu uzņēmējdarbību un uzņēmumu darbības atsākšanu, jo šāda politika dalībvalstu tiesību aktos nav pietiekami atzīta; uzsver, ka „otras iespējas” politikas popularizēšanas nolūkā ir svarīgi paplašināt saziņu starp uzņēmējiem un uzņēmējdarbību atjaunojošiem uzņēmējiem un ka ir jārisina problēmas, kas saistītas ar finansējuma nodrošināšanu šādiem uzņēmumiem;
37. aicina ES pilnībā izmantot Eiropas kaimiņattiecību politikas un makroreģionālo stratēģiju piedāvātās ieguldījumu iespējas Eiropas Savienībā un ārpus tās;
38. aicina Komisiju rezultātu apkopojumā iekļaut visus attiecīgos rādītājus, pēc kuriem tiek vērtēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība un tās ietekme uz ES reģioniem;
39. atgādina, ka ir svarīgi turpmāk attīstīt uz vides nozarēm vērstas partnerības, kas izraisa arvien lielāku ieguldītāju interesi, ņemot vērā ES resursus un veiktspēju;
40. atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā par 5 % palielinājās to uzņēmumu skaits, kas vēlējās ieguldīt Eiropas Savienībā; tomēr pauž nožēlu, ka katra ieguldījumu projekta radītais jaunu darba vietu vidējais skaits saglabājās nemainīgs;
41. aicina Komisija un dalībvalstis vietējā un pārrobežu līmenī piemērot Eiropas e-pārvaldes rīcības plānu, lai efektīvāk un ar zemākām izmaksām sniegtu e-pārvaldes pakalpojumus, tostarp uzņēmumiem;
42. uzstāj — lai piesaistītu vairāk ieguldījumu, ES un tās dalībvalstīm:
a) jāizmanto ES vēsturiskais mantojums, kā augošus un pievilcīgus tirgus attīstot kultūras nozares, sportu un tūrismu;
b) jāveicina transatlantiskā ekonomika, rēķinoties ar pašlaik galveno tirdzniecības un ārvalstu tiešo ieguldījumu darījumu partneri un šai nolūkā vairāk izmantojot kvalificēta darbaspēka plūsmas starp abiem kontinentiem, kā arī paplašinot iespējas stiprināt uz jaunradi balstītu ekonomiku;
43. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu programmai, kas vērsta uz uzņēmumu un MVU konkurētspēju; atzinīgi vērtē neseno riska un „biznesa eņģeļu” kapitāla pieaugumu daudzās ES dalībvalstīs, tomēr vēlreiz norāda, ka ES ir jāturpina vienkāršot noteikumus un nodrošināt MVU un citiem uzņēmumiem pieejamāku finansējumu, veicinot efektīvu riska kapitāla un „biznesa eņģeļu” kapitāla sistēmu izveidi visā ES un palielinot privātā un valsts kapitāla ieguldījumu lomu ilgtermiņa korporatīvās izaugsmes finansēšanā; aicina Komisiju aktīvāk sadarboties ar starptautiskām finanšu iestādēm, radot novatoriskus mehānismus MVU finansēšanai;
44. īpaši akcentē to, ka ir svarīgi popularizēt standartus, kas jaunrades rezultātā palīdz tapt jauniem produktiem un pakalpojumiem, kas ļauj pilnībā izveidot iekšējo tirgu un piesaistīt ieguldījumus ES, un ka ir svarīgi Eiropas standartus saskaņot ar starptautiskajiem standartiem;
45. atgādina jau reiz ierosināto, proti, lai Komisija sadarbībā ar EIB (ņemot vērā tās cilvēkresursu kvalitāti un pieredzi lielu infrastruktūru finansēšanā) iesaistītos ieguldīto līdzekļu stratēģiskās analīzes procesā, neizslēdzot nevienu iespējamo scenāriju, tostarp subsīdijas, maksājumu summas, ko dalībvalstis parakstījušas EIB kapitālam un ko ES ir parakstījusi EIB kapitālam, aizdevumus, novatoriskus instrumentus, ilgtermiņa projektiem piemērotas finanšu inženierijas produktus, kas nedod tūlītēju peļņu, garantiju sistēmu izveidi, ieguldījumu sadaļas izveidošanu Eiropas Savienības budžetā, finanšu konsorciju starp Eiropas, dalībvalstu un vietējām iestādēm, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības;
46. atzinīgi vērtē stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, „Inovācijas Savienība” un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” un atzīmē, ka stratēģija „Eiropa 2020” padarīs ES pievilcīgāku ieguldījumiem, radīs darba vietas ES teritorijā un saglabās tās konkurētspēju starptautiskā līmenī;
47. uzsver — ņemot vērā pašreizējos zemos izaugsmes rādītājus un augsto bezdarba līmeni, ES kohēzijas politika sniedz nozīmīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikā un Eiropas pētniecības un jaunrades jomā un ir lielākā ES budžeta izdevumu pozīcija, kas nodrošina ieguldījumus reālajā ekonomikā, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazinot reģionālās atšķirības un īstenojot Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un tas dod iespēju būtiski sekmēt publisko un privāto ieguldījumu apmēru ES, dalībvalstu, reģionālā un vietējā mērogā;
48. uzsver, ka diskriminējoša pieeja lielajiem uzņēmumiem var kavēt jaunradi un mazināt citu ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, liedzot tiem iespēju veidot svarīgas starptautiskas partnerības kopīgas jaunrades jomā un mazinot tiem progresīvo tehnoloģiju pieejamību;
49. atbalsta tādas vietējās un reģionālās attīstības politikas ekonomisko pamatojumu, kura piesaistīta konkrētai vietai un kuras pamatā ir princips, ka interese par Savienības mazāk attīstītajiem reģioniem visdrīzāk pieaugs, ja tie spēs piedāvāt konkurences salīdzināmās priekšrocības (atbilstīgu infrastruktūru, kvalificētus cilvēkresursus utt.), kā arī noteiktu stimulu kopumu; šajā sakarībā aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu un reģionu centienus īstenot ieguldījumu veicināšanas politiku, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem, tostarp pārrobežu līmenī, īpašu uzmanību pievēršot infrastruktūras projektiem; ar nožēlu konstatē, ka mazāk attīstītie ES reģioni aizvien vairāk zaudē savu pievilcību salīdzinājumā ar trešām valstīm; aicina kompetentās iestādes izstrādāt steidzami veicamus pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt pašreizējos ieguldījumus un piesaistīt jaunus;
50. uzsver, ka Eiropas Savienībā ir ļoti spēcīgi attīstītas pilsētas un ka lielākie pilsētu infrastruktūru projekti un novatoriski uzņēmējdarbības parki ir svarīgākais faktors, kas piesaista ieguldījumus; mudina dalībvalstis veikt apjomīgus ieguldījumus infrastruktūrā, jaunajās tehnoloģijās, kā arī pētniecībā un izstrādē, tostarp vairākveidu pārvadājumu sistēmās, lai uzlabotu dzīves apstākļus Eiropas pilsētās un sekmētu to konkurētspēju, izmantojot pilsētu tradicionālās priekšrocības un vienlaikus nodrošinot, ka šādi ieguldījumi neapdraud patiesu teritoriālo kohēziju un līdzsvarotu lauku attīstību;
51. īpaši akcentē to, ka ir svarīgi vietējā līmenī ne vien popularizēt un īstenot pētniecības un izglītības pasākumus, bet arī ieguldīt tajos; tas nozīmē — lai piesaistītu gan vietējos, gan ārvalstu tiešos ieguldījumus, ir pilnā mērā jāizmanto pieejamais cilvēkkapitāls, t. i., vietējie pētnieki un akadēmiskās aprindas; šajā sakarībā ir svarīga arī cilvēku — skolotāju, pētnieku un studentu — mobilitāte;
52. uzskata, ka mazāk attīstītajiem reģioniem arī turpmāk jāsaņem ievērojams Savienības finansējums, lai līdz ar zemākām darbaspēka izmaksām nodrošinātu ieguldītājiem arī citas vietēja mēroga konkurences priekšrocības;
53. norāda, ka ir jāstiprina infrastruktūras, lai sekmētu reģionālo kohēziju un reģionu konkurētspēju; šajā sakarībā kā svarīgu faktoru akcentē Eiropas transporta tīklu nozīmi un to, ka ir jāizmanto papildu finanšu instrumenti, tādi kā projektu obligācijas un publiskā un privātā sektora partnerības;
54. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
- [1] OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
- [2] OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
- [3] OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
- [4] OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
- [5] OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
- [6] OV L 337, 20.12.2011., 5. lpp.
- [7] OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
- [8] Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)0565.
- [9] Pieņemtie teksti, P6_TA(2012)0135.
PASKAIDROJUMS
Ievads
Pasaules ekonomika ir uzsākusi ceļu uz atveseļošanos, bet rīcības iespējas ir ierobežotas un stabila ekonomikas atveseļošanās procesa nodrošināšanai ir nepieciešams, lai politika starptautiskā, ES un valsts līmenī būtu piesardzīga. Lai gan eurozonā un ASV parādās stabilizācijas pazīmes, galvenie gaidāmie riski ir augstie parādu līmeņi attīstītajos tirgos un naftas cenu kāpums. Starptautisko ekonomikas vidi vēl arvien raksturo nevienmērīgs sniegums, vāja attīstīto ekonomiku izaugsme un spēcīgāka, kaut arī lēnāka, jaunietekmes tirgu paplašināšanās. Strukturālās problēmas, nepietiekams globālais līdzsvars, pastāvīgas atšķirības attīstībā, pieaugošs bezdarbs, augsts valsts un privātā parāda līmenis un nenoteiktība joprojām negatīvi ietekmē izaugsmes izredzes visā pasaulē. Lai gan svārstības starptautiskajos finanšu tirgos ir samazinājušās, tās vēl arvien ir lielas, un ir vajadzīgi pasākumi, lai turpmāk samazinātu negatīvos riskus.
Referente uzskata, ka Eiropai ir atbilstīgi jāreaģē uz starptautiskās ekonomikas stabilizēšanas problēmām, lai pilnībā izmantotu globālās iespējas. ES ir jānovērš savi trūkumi un jāstiprina visu valstu un reģionu priekšrocības, lai piesaistītu vietējos un starptautiskos ieguldījumus, kas veicinās tās līdzsvarotu izaugsmi un kohēziju. ES ir pasaules lielākais tirdzniecības bloks, un ārējai tirdzniecībai līdz šim ir bijusi dinamiska nozīme izaugsmes veicināšanā, jo īpaši pakalpojumu nozarē.
Referente norāda, ka Eiropa vēl arvien ir ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) lielākais reģionālais mērķis. Tās teritorijā, kuras robežas paplašinās, notiek viena ceturtā daļa no pasaules kopējā patēriņa un ieguldījumiem, kaut arī šī daļa ir mazāka nekā iepriekš. Ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmas vēl arvien ir ļoti koncentrētas attīstīto pasaules ekonomiku vidū. ES plūsmās dominē ASV, kas 2008. gadā veidoja vairāk nekā vienu trešdaļu no ārējiem ĀTI; tas 25 reizes pārsniedza atbilstīgo rādītāju attiecībā uz Ķīnu. Šveice un Kanāda arī veidoja būtisku ES ĀTI plūsmu daļu (gan ārējo, gan iekšējo). Tomēr Eiropai ir jānovērš savi trūkumi un jāizmanto savas konkurētspējas priekšrocības, ņemot vērā jaunattīstības valstu radīto pieaugošo konkurenci. Tam ir jābūt ES ieguldījumu reformu un stratēģijas pamatā gan ES, gan valstu līmenī. Globālajā līmenī Eiropas Savienībai ir jāturpina centieni, lai noslēgtu divpusējus un daudzpusējus brīvās tirdzniecības nolīgumus, kā arī aktīvi piedalītos globālajā ekonomikas pārvaldībā.
ES tirgus piesaista investorus, galvenokārt pateicoties tā kvalitatīvajam un daudzveidīgajam cilvēkkapitālam, augstajai korporatīvajai sociālajai atbildībai, salīdzinoši paredzamajai uzņēmējdarbības videi, kā arī pētniecības un inovāciju lielajam potenciālam. Tomēr Eiropas ekonomikas vājā izaugsme, augstie nodokļi un lielais valsts parāda pieaugums rada bažas investoriem, un tās var pieaugt globālās konkurences dēļ, jo īpaši no jaunietekmes ekonomiku puses, kā arī tādēļ, ka trūkst iespēju pilnībā izmantot Eiropas Savienības potenciālu. Tādēļ referente lūdz Komisiju sagatavot paziņojumu nolūkā novērtēt un veicināt Eiropas pievilcību investīcijām, ietverot politiskus ieteikumus dalībvalstīm ar mērķi uzlabot ES ieguldījumu vidi.
Ieguldījumu piesaistei Eiropā ir vajadzīgi pasākumi un reformas gan Eiropas, gan valsts līmenī. Lai izveidotu Eiropu par pievilcīgu vietu ieguldījumiem un darbam, ir būtiski nodrošināt, ka uzņēmumi var konkurēt atklāti un godīgi. Iekšējais tirgus ir viena no ES svarīgākajām prioritātēm, veidojot uzņēmumiem un patērētājiem draudzīgu un motivējošu vidi. Tas ir īpaši svarīgi globalizētā ekonomikā, kad uzņēmumiem ir zināma izvēles brīvība jautājumā par darbības vietu. Ir jāturpina uzlabot regulatīvo vidi, lai ļautu uzņēmumiem Eiropā palielināt savu konkurētspēju un spēju attīstīties un radīt darbavietas. Attiecībā uz produktivitāti un darbaspēka vienības izmaksām 2010. gads iezīmē darbaspēka produktivitātes izaugsmes atjaunošanos kopā ar darbaspēka vienības izmaksu samazināšanos Eiropas Savienībā un eurozonā, kas ir vērojams pirmoreiz kopš 1996. gada.
ES joprojām ir viena no galvenajām dalībniecēm pasaules finanšu pakalpojumu jomā. Konkrēti runājot, ASV un ES finanšu tirgi, kaut arī zemākā vispārējā darbības līmenī, turpina veidot aptuveni trīs ceturtdaļas no pasaules finanšu pakalpojumu apjoma, saskaroties ar lielu konkurenci no tādu jaunietekmes ekonomiku puses kā Ķīna un Indija. Kaut arī eurozonas akciju tirgus krīze ir skārusi mazākā mērā, bankas saskaras ar finansējuma grūtībām nenoteiktības un uzticēšanās trūkuma dēļ. Turklāt reālo ekonomiku ir skāruši fiskālās konsolidācijas pasākumi apvienojumā ar nevēlēšanos sniegt aizdevumus no to banku puses, kuras cenšas pārstrukturēt savas bilances. Turklāt pašreizējā tendence Eiropā parāda, ka uzņēmumi vairs nepaļaujas uz bankām kā uz finansējuma galveno avotu. Tādēļ ir jāveic enerģiski pasākumi virzībā uz Eiropas finanšu tirgu turpmāku attīstību un integrāciju.
Šī krīze ir pasaules mēroga krīze, un tā prasa reakciju starptautiskā līmenī. Tāpēc referente uzskata, ka G 20 ir jāuzskata par galveno forumu jautājumā par koordinētu globālu pieeju, lai uzlabotu starptautisko finanšu pārraudzību, krīzes pārvaldību un politikas koordināciju nodokļu un makroekonomiskās nelīdzsvarotības jomās. Eiropai līdz šim ir bijusi galvenā nozīme globālās darba kārtības virzīšanā uz priekšu, un tai arī turpmāk ir jābūt pilnībā iesaistītai tās īstenošanā, vienlaikus aizsargājot savu konkurētspēju. Turklāt referente atbalsta reglamentējošos dialogus ar ES svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, proti, ASV un Japānu, bet arī ar jaunietekmes finanšu pakalpojumu tirgiem Ķīnā, Indijā, Krievijā un Brazīlijā. Regulējuma konverģence starp ES un pārējo pasauli finanšu pakalpojumu jomā ir jāveicina arī sarunās par Padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm un tirdzniecības protekcionisma apkarošanu.
Referente uzsver to, ka ieguldījumu piesaistē ir jānodala divi līmeņi: i) Eiropas veidošana par pievilcīgu mērķi ārvalstu investoriem; ii) pievilcīgu uzņēmējdarbības apstākļu veidošana vietējam uzņēmējam. Gan valsts, gan Eiropas līmenī ir vajadzīgas reformas, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību un pilnībā izmantotu struktūrfondus.
Referente uzsver ieguvumus un iespējas, ko vienotā valūta piedāvā gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā. Eiro kā vienotā valūta ir liels ieguvums Eiropas Savienības stabilitātei un spēkam, kā arī priekšrocība, lai piesaistītu ieguldījumus. Ņemot vērā eurozonas parādu krīzi, referente uzsver vajadzību veicināt stabilitāti un koordināciju starp eurozonas valstīm un tām valstīm, kuras neietilpst eurozonā, lai novērstu un samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības un stiprinātu reģionu kohēziju.
Lai palielinātu Eiropas tirgus kā ieguldījumu mērķa pievilcību, ir vajadzīga lielāka efektivitāte makroekonomiskās un sociālās nelīdzsvarotības risināšanā. Eiropas Savienībai ir vajadzīga saskaņota politiskā, ekonomiskā un normatīvā sistēma, kas pamatojas uz ilgtspējīgas izaugsmes mērķiem un Kopienas metodi, lai paplašinātu savus mērķus, kā noteikts ES stratēģijā „Eiropa 2020”.
i) Kohēzijas politikas ieguvumu palielināšana
Kohēzijas politikai Eiropā ir noteicoša loma, jo tā ir Eiropas Savienības galvenais finanšu ieguldījumu avots reālajā ekonomikā, vienlaikus atbalstot publiskos ieguldījumus valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Ņemot vērā ES ierobežotos mehānismus ekonomikas koordinācijas, līdzsvarotas izaugsmes un solidaritātes jomā, kohēzijas politikai, izmantojot struktūrfondus un citus pasākumus, ir ļoti svarīga nozīme. Kohēzijas politikas stiprināšana palīdz uzsvērt reģionu salīdzinošās priekšrocības un inovāciju iespējas, kā arī izaugsmes, ieguldījumu un nodarbinātības nozīmi.
Kohēzijas politika var mobilizēt privāto un valsts finanšu papildu avotus, lai atbalstītu ieguldījumus. Referente stingri atbalsta atbilstīgu kohēzijas politikas finansēšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvas resursu piešķiršanas elastīgumu un ātru Eiropas Savienības atbildes reakciju uz neparedzētiem apstākļiem. Turklāt strukturālās reformas dalībvalstīs ir nepieciešamas, lai nodrošinātu labāku koordināciju starp ES un valsts politikas virzieniem attiecībā uz to papildu izmantojumu un novērtējumu. Tāpēc referente uzskata, ka pienācīgs ES līdzekļu finansējums un lietojums var būt katalizators, lai piesaistītu papildu finansējumu no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, citām starptautiskām finanšu iestādēm un privātā sektora.
ii) Cilvēkkapitāla vajadzību risināšana
ES cilvēkkapitāla aizsardzība, kā arī darba tirgu un izglītības sistēmu modernizācija, ir pamatā tam, lai nodrošinātu pievilcību un veidotu pievienoto vērtību. Tāpēc dalībvalstīm jāintegrē elastdrošības stratēģijas un sistemātiski jāuzlabo darbinieku kvalifikācijas līmeņi. Turklāt referente norāda, ka, cenšoties veicināt dažādību un vienlīdzību, ir jānovērš diskriminācija un jānodrošina darbaspēka potenciāla pilnīgs izmantojums. Fakts, ka augsti kvalificētas sievietes neizmanto savas prasmes darba tirgū ne kvantitātes, ne amata līmeņa ziņā, negatīvi ietekmē uzņēmumu rentabilitāti. Kvalitatīvas izglītības un reformu veicināšana radīs lielāku uzticēšanos Eiropas augstskolām un to pievilcību starptautiskā līmenī, kas tām ļaus saglabāt studentus Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā izglītībai un profesionālajai apmācībai ir jāturpina sekmēt vienotā tirgus panākumus, vienlaikus veicinot studentu, pētnieku, profesoru un darbinieku mobilitāti.
iii) Stabilitātes nodrošināšana un finanšu pieejamības uzlabošana
Pārmērīga riska palielināšanās finanšu sistēmā un riski eurozonas stabilitātei un ilgtspējībai ir svarīgākie iemesli kredītu krīzei, kas sākās 2008. gada rudenī pēc finanšu tirgu sabrukuma. Kopš tā laika Eiropas Centrālā banka (ECB) ir būtiski sekmējusi ar krīzi saistīto risku mazināšanu, iegūstot valdības obligācijas no dalībvalstīm, kurām ir grūtības finanšu un budžeta jomā, kā arī nodrošinot finanšu nozares likviditāti. Tomēr mūsdienās ir acīmredzams, ka ES ekonomikai ir vajadzīga finanšu nozare, kas kalpotu reālajai ekonomikai, nodrošinot tai stabilitāti un spējot apmierināt mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu vajadzības. Lai panāktu šo mērķi, mums ir jānodrošina vienlīdzīgi darbības nosacījumi vienotajā tirgū, kā arī jāpaaugstina ES finanšu nozares konkurētspēja attiecībā pret pārējo pasauli, ņemot vērā jaunas tirdzniecības platformas un izstrādātos pasākumus. Referente aicina Eiropas Savienību pieņemt aktīvāku nostāju un apņemties globālā līmenī īstenot koordinētu reglamentējošu atbildes reakciju un padziļinātu pārrobežu sadarbību, risinot visus finanšu globalizācijas radītos izaicinājumus. Turklāt ir jāpalielina ECB nozīme, neapdraudot tās neatkarību un tās apņēmību saglabāt cenu stabilitāti.
Ir skaidrs, ka ar valdības obligācijām saistītais spiediens kavēja progresu virzībā uz stabiliem tirgus apstākļiem. Tādēļ referente atzinīgi vērtē Regulas (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām pieņemšanu, kā arī tās neseno pārskatīšanu. Veicot turpmākas pārskatīšanas, ir jānodrošina, ka ES dalībvalstu valsts parāda reitingi dod ticamu, nevis uz spekulācijām balstītu valsts obligāciju parāda riska vērtējumu.
Referentei rada bažas tas, ka MVU piekļuve finansēm kļūst arvien sarežģītāka. Ņemot vērā banku likviditātes mazināšanos, referente uzsver, ka steidzami jāatrod iespējamie likviditātes un kapitāla resursu avoti.
Tādēļ referente atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un Eiropas Riska kapitāla fondu priekšlikumu un uzsver to, ka ir jāpanāk plašāka institucionālo ieguldītāju līdzdalība Eiropas Riska kapitāla partnerībās, ņemot vērā, ka Eiropas riska kapitāla ieguldītāji pēc sava veida ir ļoti neviendabīgi, kā arī tiem ir būtiskas atšķirības attīstības pakāpes un lieluma ziņā. Referente arī izsaka atbalstu centienu pastiprināšanai, lai izveidotu kopēju valsts ieguldījumu fondu sistēmu, paredzot to nozīmes pieaugumu tirgos, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu pārredzamību, pārskatatbildību, un uzsver nepieciešamību saskaņot stimulēšanas programmas, jo, ja nebūs vienošanās par kopēju nostāju ES mērogā, var rasties atšķirīgi valsts politikas virzieni un pasākumi. Referente arī atgādina, ka trešo valstu uzņēmumu piekļuvei Eiropas tirgiem tiek piemēroti valsts režīmi, sekmējot nevienādu konkurenci, kā arī nevienlīdzīgu ieguvumu sadali ieguldītājiem.
iv) Transporta, infrastruktūras un enerģētikas projektu sinerģiju veicināšana - projekta obligācijas
Infrastruktūras un tīkli, kas sekmē kohēziju Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs, ir priekšnoteikums, lai piesaistītu ieguldītājus un nodrošinātu ieguldījuma pievienoto vērtību. Īpaši koncentrēšanās uz atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīgu transportu var radīt jaunas iespējas un palielināt konkurētspēju. Referente uzsver ieguldītāju ievērojamo interesi par tīro tehnoloģiju nozarēm un videi draudzīgām nozarēm, kā arī norāda uz jaunattīstības valstu intensīvajiem ieguldījumu pasākumiem atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju jomā. Tomēr īpaša uzmanība ir jāpievērš piegādes avotu dažādošanai, resursu cenu pieejamībai un stabilitātei.
Turklāt, lai sekmētu efektīvu sinerģiju, ir vajadzīgi stimuli ar nolūku piesaistīt ārvalstu ieguldītājus, pamatojoties uz valsts un privātā sektora partnerībām (VPP), iesaistot, kad vien tas iespējams, Eiropas Investīciju banku. Referente uzsver, ka inovatīvu finanšu instrumentu stingrāka izmantošana var palielināt ES budžeta ietekmi. Turklāt referente atbalsta projekta obligāciju iniciatīvu, lai atdzīvinātu projekta obligāciju tirgus un lai būtiski veicinātu atsevišķus infrastruktūras projektus nolūkā piesaistīt privātā sektora ilgtermiņa aizņēmuma finansējumu. Šāda iniciatīva palīdzētu samazināt risku trešo pušu ieguldītājiem, kuri meklē ilgtermiņa ieguldījumu iespējas, un tā var kļūt par katalizatoru, lai no jauna atvērtu parāda kapitāla tirgu kā būtisku finansējuma avotu infrastruktūras nozarē.
v) Pētniecības un inovāciju veicināšana
Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā var pozitīvi ietekmēt tā sauktās uz zināšanām balstītās ekonomikas izaugsmi. Šādi ieguldījumi pētniecībā un inovācijās būtiski stiprinās veiktspēju, infrastruktūras un cilvēkkapitālu, koncentrējoties īpaši uz MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem, jomām ar būtiskām izaugsmes un konkurētspējas izredzēm. Iespējams, ka lielākā problēma ES un tās dalībvalstīm ir pieņemt daudz stratēģiskāku pieeju inovācijām, un šajā saistībā referente atbalsta Inovāciju savienības izklāstīto pieeju. Ir skaidrs, ka Eiropai netrūkst potenciāla, un tādēļ ir jāveido ciešākas saites starp pētniecību un uzņēmējdarbības pasauli un iekšējo tirgu. Tomēr mums ir jābalstās uz mūsu stiprajām pusēm un jānovērš mūsu trūkumi, piemēram, nepietiekami ieguldījumi mūsu zināšanu bāzē salīdzinājumā ar tādām valstīm kā ASV vai Japāna, neapmierinoši pamatnosacījumi, tostarp slikta piekļuve finansēm, intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) augstās izmaksas un publiskā iepirkuma neefektīvs izmantojums, kā arī pārmērīga sadrumstalotība un dārga dublēšanās. Referente uzskata, ka nolīgums par vienotu ES patentu ir svarīgs panākums. Šajā saistībā intelektuālā īpašuma aizsardzība un ievērošana ir pamatā ES spējai konkurēt globālajā ekonomikā.
vi) Teritoriālās sadarbības stiprināšana
Īpaši uzmundrinoši ir tas, ka stratēģijas „ES 2020” galvenās prioritātes uzsver vajadzību izmantot jaunus izaugsmes avotus, kas vienlaikus nodrošinās ES sociālo un teritoriālo kohēziju, tostarp uzlabojot tiesisko regulējumu teritoriālās kohēzijas stiprināšanai. Ir vērts atzīmēt, ka teritoriālā kohēzija rada pievienoto vērtību dažādu nozaru un reģionu konkurētspējai, veicina MVU izaugsmi un to salīdzinošo priekšrocību izmantošanu. Referente uzskata, ka daudzas ieguldījumu iespējas un daudzus ieguvumus var radīt makroreģionālās stratēģijas, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politika.
vii) Makroekonomiskās nelīdzsvarotības risināšana
Lai veicinātu ieguldījumus, ir būtiski pievērsties nestabilitātei, ko izraisa vidēja termiņa un ilgtermiņa strukturālās tendences, palielinoties novirzēm Eiropas Savienības iekšienē (un jo īpaši eurozonā), kā arī sociālā un ekonomiskā nelīdzsvarotība reģionu starpā. Jaunā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma kontekstā jau ir veikti pasākumi, īpaši regula par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un labošanu. Lai ieguldījumu vides mērījumi dalībvalstīs būtu atbilstīgi, referente aicina iekļaut rezultātu apkopojumā citus mainīgos lielumus, piemēram, tirdzniecības radīto ārējo nelīdzsvarotību un ieguldījumu plūsmas un pārvedumus.
Referente arī atbalsta to, lai ieguldījumi kā galvenais horizontālais elements tiktu iekļauti visās stratēģijas „ES 2020” pamatiniciatīvās nolūkā risināt tādas svarīgas vajadzības kā izaugsme un darbavietas, kā arī uzsvērt ieguldījumu nozīmi fiskālās krīzes pārvarēšanā. Turklāt viņa iesaka uzlabot un paplašināt statistikas datubāzi tiešajiem ieguldījumiem saskaņā ar ESAO un ANO modeļiem, kā arī valsts līmenī ieviest ieguldījumu apakšmērķus un rādītājus, lai atspoguļotu pievilcīgas ieguldījumu vides attīstību, vienlaikus izvērtējot investīciju politikas virzienus un to pozitīvo ietekmi uz reālo ekonomiku un nodarbinātību.
Šajā kontekstā referente ierosina Komisijā izveidot Eiropas Novērošanas centru attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, lai varētu nodrošināt labāku uzraudzību par ieguldījumu piešķiršanu vienotā tirgus ietvaros, piemērotajiem politikas virzieniem un perspektīvām, sekmējot Eiropas kā ieguldījumu mērķa pievilcību.
viii) Vienotā tirgus veicināšana
Visnopietnākie nodokļu jautājumi, ar kuriem Eiropas iedzīvotāji saskaras pārrobežu situācijās, ir diskriminācija, dubulta aplikšana ar nodokļiem, sarežģījumi, pieprasot nodokļu atmaksu un iegūstot informāciju par ārvalstu nodokļu noteikumiem. Referente uzskata, ka nodokļu koordinācijai ir jābūt izaugsmes stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai un ka paktā „Euro Plus” ir pareizi uzsvērta nodokļu reformu svarīgā nozīme. Attiecībā uz uzņēmumu nodokļiem referente uzskata, ka kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB) palīdzēs atrisināt dažus nopietnus fiskālos šķēršļus vienotā tirgus izaugsmei, kuri negatīvi ietekmē ieguldījumus Eiropas Savienībā. Tāpēc visām stratēģijām, kas paredzētas ES pievilcības veicināšanai attiecībā uz ārvalstu ieguldītājiem, ir jāpamatojas uz sasniegumu un trūkumu novērtējumu saistībā ar iekšējā tirgus izveides pabeigšanu.
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (26.3.2012)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par Eiropas pievilcību investīcijām
(2011/2288(INI))
Atzinumu sagatavoja: Jürgen Creutzmann
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē faktu, ka 2011. gadā to uzņēmumu skaits, kas vēlējās investēt ES, pieauga par 5 %; tomēr pauž nožēlu par to, ka uz katru investīciju projektu radīto jauno darbavietu vidējais skaits saglabājās tāds pats;
2. uzsver, ka, uzlabojot Eiropas Savienībā pamatnosacījumus rūpniecības un ražojošiem uzņēmumiem, rastos būtiski stimuli investīcijām;
3. uzsver, ka Eiropas vienotais tirgus, kurā ir 500 miljoni patērētāju, sniedz investoriem būtisku priekšrocību novietojuma ziņā, un tas turpmāk jāattīsta; tādēļ vienotā tirgus padziļināšanas nolūkā aicina attiecīgos gadījumos saskaņot produktus un pakalpojumus reglamentējošos noteikumus un likvidēt nevajadzīgus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē starptautisku uzņēmējdarbību; aicina Komisiju nodrošināt vienotajā tirgū brīvu un godīgu konkurenci, konsekventi īstenojot konkurences noteikumus un LES noteiktās pamatbrīvības; atbalsta tādu nodokļu un fiskālo režīmu izmantošanu, ar kuriem vienkāršo un veicina investīcijas, jo īpaši ilgtermiņa investīcijas, piemēram, infrastruktūras projektos, kā arī nodokļu atlaides investīcijām pētniecībā un izstrādē;
4. uzskata, ka investoriem, kam ir dabisks ilgtermiņa skatījums, piemēram, uz apdrošināšanas fondiem un pensiju fondiem, jābūt iespējai un tie jāmudina veikt investīcijas kritiskā infrastruktūrā ilgākā laika posmā, jo īpaši enerģētikas, komunikāciju un transporta jomā; pauž bažas par to, ka ES regulatīvās prasības attiecībā uz likviditāti un kapitāla pietiekamību var samazināt ilgtermiņa investīciju apjomu minētajā infrastruktūrā; ierosina rūpīgi uzraudzīt un, ja nepieciešams, grozīt kārtību, kādā ES tiesību akti tiek īstenoti attiecībā uz šādiem investoriem;
5. uzskata, ka ES var saglabāt savu pievilcību ilgtermiņa investīcijām, tikai attīstot visu reģionu konkurētspēju, investējot prasmēs un inovācijas spējā un veicinot spēju pielāgoties;
6. respektē dalībvalstu subsidiaritāti nodokļu jautājumos, bet iesaka dalībvalstīm izvērtēt, vai ar valsts nodokļu režīmiem tiek pienācīgi veicinātas ilgtermiņa investīcijas; turklāt norāda, ka politikas lēmumu stabilitātei un noteiktībai ir izšķiroša nozīme, veicinot investīcijas, jo īpaši ilgtermiņa infrastruktūras projektos;
7. uzskata, ka ES pievilcība investīcijām nākotnē balstīsies uz tās spēju
– saglabāt savu reputāciju attiecībā uz kvalitāti, ilgtspēju, specializāciju, inovācijas spēju un augsti kvalificētu un diversificētu darbaspēku,
– aizsargāt izglītības budžetus un attiecīgi pielāgot izglītības sistēmas, lai paaugstinātu produktivitātes līmeņus,
– nodrošināt elastīgu uzņēmējdarbības vidi un samazināt uzņēmumiem uzlikto administratīvo slogu, lai tie varētu palielināt efektivitāti un konkurētspēju;
8. aicina Komisija un dalībvalstis piemērot Eiropas e-pārvaldes rīcības plānu, lai efektīvāk un ar zemākām izmaksām sniegtu e-pārvaldes pakalpojumus, tostarp arī uzņēmumiem gan vietējā, gan pārrobežu mērogā.
9. uzsver, ka ir nepieciešams regulējuma ziņā vienkāršot un saskaņot noteikumus un ieviest finanšu un nodokļu stimulus, lai izveidotu Eiropas riska kapitāla zonu, kas piesaistītu investīcijas un veicinātu jaunu augsto tehnoloģiju uzņēmumu dibināšanu;
10. uzsver, ka ir nepieciešama vienlīdzīga attieksme pret tādiem tirdzniecības partneriem kā Ķīna, lai apturētu zināšanu un ražošanas jaudas vienvirziena plūsmu un veicinātu konstruktīvu sadarbību;
11. uzsver, ka nepārtrauktas investīcijas cilvēkkapitālā un profesionāļu mobilitāte ir priekšnoteikumi šāda kvalificēta darbaspēka izveidei;
12. uzsver, ka lietpratīgs regulējums ievērojami palīdz vienkāršot un samazināt administratīvās un uzņēmējdarbības izmaksas, jo īpaši attiecībā uz MVU;
13. uzsver augsta līmeņa pētniecības infrastruktūras nozīmīgumu ES, lai tā turpmāko gadu laikā saglabātu pievilcību galvenajās nozarēs;
14. uzstāj — lai piesaistītu vairāk investīciju, ES un tās dalībvalstīm:
a) jāuzlabo pamatregulējums pētniecībai un inovācijām, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām nākotnes tehnoloģijām, videi nekaitīgām tehnoloģijām un informācijas tehnoloģijām, digitālo infrastruktūru energoefektivitāti, un jāpievērš vairāk uzmanības vadošo pozīciju sasniegšanai minētajās jomās, kurās lieli sociālie uzdevumi ļauj veidoties nākotnes globālajiem tirgiem;
b) jānodrošina intelektuālā īpašuma tiesību rentabla un efektīva aizsardzība, lai padarītu ES pievilcīgāku inovatīviem uzņēmumiem, jo īpaši steidzami ieviešot MVU labvēlīgu ES patentu sistēmu;
c) jāveic investīcijas, lai pārveidotu Eiropas pētniecības un izstrādes sasniegumus par veiksmīgiem inovatīviem produktiem un uzņēmējdarbības modeļiem, kas labvēlīgi ietekmēs Eiropas ekonomiku un sabiedrību;
d) jāveicina un jāsekmē investīcijas inovatīvos uzņēmumos, lai tie kļūtu komerciāli veiksmīgi, un, ja nepieciešams, jāpiedalās šādu investīciju veikšanā, piemēram, veicinot tādu inovatīvās uzņēmējdarbības kompleksu izveidi, kuros darbojas inkubatori, lai sekmētu tehnoloģiju un zināšanu pārnesi un aprīkojuma un prasmju apmaiņu, jo īpaši MVU un visiem uzņēmējiem, sekmējot sinerģijas starp pētniecību, izglītību un inovācijām;
e) jāierosina stimuli un jāatbalsta mehānismi uzņēmumiem, kas vēlas ienākt vai paplašināt darbību ārējos tirgos;
f) jāturpina veicināt infrastruktūru koordinētu izveidi transporta, telekomunikāciju un enerģētikas jomā, tostarp Eiropas tīklos un Eiropas savienošanas instrumentos, visos ES reģionos, jo īpaši tajos, kuros šādas infrastruktūras trūkst;
g) jānodrošina droša un ilgstspējīga energoapgāde un ar enerģiju nesaistīto izejmateriālu apgāde par pieņemamu cenu, tostarp par prioritāti nosakot atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi un alternatīvu izpēti, lai attīstītu ES kā pievilcīgu ražošanas bāzi;
h) jāturpina novērst esošos šķēršļus vienotajā tirgū, veicinot kapitāla, darbaspēka, produktu un pakalpojumu brīvu apriti, pamatojoties uz tāda tirgus pievilcību, kurā ir 500 miljoni eiropiešu, un veicinot uzņēmumu konkurētspēju;
i) pilnībā jāīsteno trešais enerģētikas tiesību aktu kopums, lai uzņēmumi un mājsaimniecības, kas vēlas piedalīties enerģijas tirgū, varētu tam piekļūt;
j) neņemot vērā ekonomisko situāciju, jāuzsver nepieciešamība palielināt tās investīciju apjomu pētniecības un inovāciju jomā, kas ir ekonomiskās un sociālās attīstības pamats;
k) jāiedrošina nefinanšu sabiedrības, kā arī finanšu investori un jādod tiem iespēja veikt korporatīvās investīcijas;
l) jāveic pasākumi, kas padara darba tirgus elastīgākus un pieejamākus jaunām investīcijām;
m) jāturpina veidot stabila publiskās pētniecības bāze, kas visā visumā ir cieši saistīta ar rūpniecību un sabiedrību, lai veicinātu tehnoloģiju inovācijas un privātā sektora investīcijas P&I jomā;
n) jāpārskata valsts atbalsta administrēšanas sistēmas uz inovatīviem sasniegumiem rūpniecībā un jāsekmē atvērtās inovācijas un augsta līmeņa ražošana ES reģionos;
o) par prioritāti jānosaka stabilas ražošanas bāzes saglabāšana ES, jo īpašo nozarēs, kurās tā ir tradicionāli saglabājusi stabilu pozīciju, un jaunu augsto tehnoloģiju jomās, kurās stabila rūpnieciskā bāze ir pamatelements, kas nodrošina inovācijas produktu, procesu un pakalpojumu jomās un darbavietu radīšanu;
p) jāveicina iekšzemes pieprasījums pamatekonomikā, lai investīcijas centrālajos un attālākajos reģionos kļūtu pievilcīgākas ārvalstu investoriem;
q) jāatzīst, ka gari grafiki un neskaidrība attiecībā uz plānošanu un lēmumiem par attīstību var kavēt investīcijas;
r) jāizmanto ES vēsturiskais mantojums, attīstot kultūras nozares, sportu un tūrismu kā augošus un pievilcīgus tirgus;
s) jāveicina transatlantiskā ekonomika, kas pašreiz ir galvenais komerciālās tirdzniecības un ārvalstu tiešo investīciju partneris, vairāk izmantojot kvalificētā darbaspēka plūsmas starp abiem kontinentiem un paļaujoties uz potenciālu stiprināt uz inovācijām balstītu ekonomiku;
t) jāierosina jauni tiesību akti attiecībā uz bankrota procedūru, lai attīstītu otras iespējas politiku, ar ko paredz veicināt uzņēmējdarbību un atkārtotu uzņēmējdarbības uzsākšanu, izmantojot priekšrocību, ko sniedz neveiksmīgo uzņēmēju pieredze;
15. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu programmai, kura koncentrējas uz uzņēmumu un MVU konkurētspēju; atzinīgi vērtē neseno riska un „biznesa eņģeļu” kapitāla pieaugumu vairākās ES dalībvalstīs, taču atkārtoti norāda, ka ES ir jāturpina vienkāršot noteikumus un MVU un citu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, veicinot efektīvu riska kapitāla un „biznesa eņģeļu” kapitāla sistēmu izveidi visā ES un palielinot privātā un valsts kapitāla investīciju lomu ilgtermiņa korporatīvās izaugsmes finansēšanā; aicina Komisiju aktīvāk sadarboties ar starptautiskām finanšu iestādēm, radot novatoriskus mehānismus MVU finansēšanai;
16. atzīst, ka daudzi investori var apsvērt iespēju investēt ārpus ES tā vietā, lai investētu dalībvalstīs; iesaka, ierosinot jaunus vai pārskatot esošos ES tiesību aktus, veikt ietekmes novērtējumu, kurā tiktu salīdzināti šie priekšlikumi ar līdzvērtīgiem tiesību aktiem svarīgās tiesību sistēmās ārpus ES, izvērtējot iespējamo ietekmi uz investīcijām dalībvalstīs;
17. uzsver, cik svarīgi ir veicināt standartus inovāciju ieviešanai jaunos produktos un pakalpojumos, iekšējā tirgus izveides pabeigšanai un investīciju piesaistei ES un saskaņot Eiropas standartus ar starptautiskajiem standartiem;
18. atkārtoti ierosina, lai Komisija sadarbībā ar EIB (ņemot vērā tās cilvēkresursu kvalitāti un pieredzi lielu infrastruktūru finansēšanā) iesaistās investīciju līdzekļu stratēģiskās analīzes procesā, neizslēdzot nevienu iespējamo scenāriju, tostarp subsīdijas, maksājumu summas, ko dalībvalstis paredzējušas EIB kapitālam, aizdevumus, novatoriskus instrumentus, ilgtermiņa projektiem atbilstīgas finanšu tehnikas, kas nav tūlītēji rentablas, garantiju sistēmu izveidi, ieguldījumu sadaļas izveidošanu Eiropas Savienības budžetā, finanšu konsorciju starp Eiropas, dalībvalstu un vietējām iestādēm, kā arī valsts un privātās partnerības;
19. atzinīgi vērtē stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”, „Inovācijas Savienība” un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” un atzīmē, ka stratēģija „Eiropa 2020” padarīs ES investīcijām pievilcīgāku, radīs darbavietas ES teritorijā un saglabās tās konkurētspēju starptautiskā līmenī.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
21.3.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
52 0 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gabriele Albertini, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Christian Ehler, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Jacky Hénin, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Béla Kovács, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
António Fernando Correia de Campos, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Seán Kelly, Bernd Lange, Werner Langen, Alajos Mészáros, Mario Pirillo, Alyn Smith, Hannu Takkula, Silvia-Adriana Ţicău |
||||
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (2.5.2012)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par Eiropas pievilcību investīcijām
(2011/2288(INI))
Atzinumu sagatavoja: Oldřich Vlasák
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver — ņemot vērā pašreizējos zemos izaugsmes rādītājus un augsto bezdarba līmeni, ES kohēzijas politika sniedz nozīmīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikā un Eiropas pētniecības un inovāciju jomā un ir lielākā ES budžeta izdevumu pozīcija investīcijām reālajā ekonomikā, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazinot reģionālās atšķirības un īstenojot Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, un tas dod iespēju būtiski sekmēt publisko un privāto investīciju apmēru ES, dalībvalstu, reģionālā un vietējā mērogā;
2. uzsver, ka Eiropas Savienībā tie MVU un sociālās organizācijas, tostarp lielie uzņēmumi, kas veido vairāk nekā 50 % no kopējā eksporta apjoma, rada nozīmīgu daļu uzņēmējdarbības sektora pievienotās vērtības; ierosina, ka galvenajam kritērijam atbalsta piešķiršanā noteiktām ģeogrāfiskām teritorijām vajadzētu būt nevis uzņēmuma lielumam, bet gan attiecīgā projekta kvalitātei un ilgtspējībai, potenciālajam ieguldījumam ekonomikas atveseļošanā, radot jaunas darba vietas, un konkurētspējas stiprināšanas centieniem;
3. uzsver, ka atbalstam, ko piešķir noteiktām ģeogrāfiskām teritorijām, ir svarīga nozīme sekmīgā teritoriālās attīstības stratēģijas īstenošanā, vienlaikus norādot, ka ir būtiski nodrošināt visu veidu uzņēmumu iespēju saņemt šādu atbalstu; tomēr atgādina, ka kohēzijas politikas uzmanības centrā galvenokārt ir MVU, jo tiem ir svarīga loma saskanīgā teritoriālajā plānošanā un vietējās ekonomikas dažādošanā;
4. uzsver, ka diskriminējoša pieeja lielajiem uzņēmumiem var kavēt inovācijas un mazināt citu ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, liedzot tiem iespēju veidot svarīgas globālas partnerības kopīgu inovāciju jomā un mazinot to piekļuvi progresīvajām tehnoloģijām;
5. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt īpašus pasākumus visu to uzņēmumu atbalstam, kuri rada darba vietas saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un valsts un reģionālās attīstības stratēģijām, vienlaikus nodrošinot, ka lēmumus par finansēšanu pieņem, pamatojoties uz attiecīgo projektu kvalitāti un vērtību atbilstīgi ES, valsts, reģionālajām un vietējām stratēģijām;
6. uzskata, ka globālās konkurences apstākļos kohēzijas politikas atbalsts ir nozīmīga priekšrocība ārvalstu investīciju piesaistīšanā, jo tas nodrošina pievienoto vērtību, kad uzņēmumi lemj par to, kurā pasaules reģionā attīstīt darbību un uz kurieni pārvietot savu zinātību; atzīst, ka trešo valstu investīcijas var sekmēt ekonomiskās krīzes seku mazināšanu un kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu; uzsver šo investīciju svarīgumu reģionos, kurus ir piemeklējušas grūtības, jo tiek radītas darba vietas un piesaistītas ārvalstu investīcijas; norāda, ka uzņēmumu atbalsta pakalpojumu, finansēšanas vadības un tehnoloģiju pārneses nodrošināšana papildus sekmē investēšanas Eiropā pievilcību;
7. atbalsta tādas vietējās/reģionālās attīstības politikas ekonomisko pamatojumu, kura ir piesaistīta konkrētai vietai un kuras pamatā ir princips, ka interese par Savienības mazāk attīstītajiem reģioniem visdrīzāk pieaugs, ja tie spēs piedāvāt konkurētspējīgas salīdzināmās priekšrocības (atbilstīgu infrastruktūru, kvalificētus cilvēkresursus utt.), kā arī noteiktu stimulu kopumu; šajā sakarībā lūdz Komisiju atbalstīt dalībvalstis un reģionus to investīciju veicināšanas politiku īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa investīcijām, tostarp pārrobežu līmenī, īpašu uzmanību pievēršot infrastruktūras projektiem; ar nožēlu piebilst, ka ES mazāk attīstītie reģioni aizvien vairāk zaudē savu pievilcību salīdzinājumā ar trešām valstīm; aicina kompetentās iestādes izstrādāt steidzamus pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt pašreizējās un piesaistīt jaunas investīcijas;
8. uzsver, ka augsti nodokļi un liels valsts parāds ir galvenās problēmas, uz kurām norādījuši uzņēmumi, kas investē Eiropā;
9. uzskata, ka priekšnosacījums investoru piesaistīšanai ir konkurētspējīgu infrastruktūru pieejamība, ņemot vērā jaunos izaicinājumus, ar kuriem patlaban jāsaskaras; uzsver — lai saglabātu investīciju pieaugumu un tādējādi netieši stimulētu Eiropas ekonomikas izaugsmi, ir jāturpina modernizēt pašreizējās infrastruktūras, un šajā ziņā ļoti svarīga loma ir kohēzijas politikai, jo īpaši attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm;
10. uzskata, ka papildus labas infrastruktūras pieejamībai svarīgs reģionu konkurētspējas un pievilcības priekšnoteikums ir pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju attīstības veicināšana un atbilstīgu augstas kvalitātes profesionālo apmācības programmu pieejamība dažādu Eiropas reģionu iedzīvotājiem;
11. uzsver, ka ES ir ļoti spēcīgi attīstītas pilsētas un ka lielākie pilsētu infrastruktūru projekti un inovatīvi uzņēmējdarbības parki ir svarīgākais investīciju pievilcības faktors; mudina dalībvalstis veikt nozīmīga apjoma investīcijas infrastruktūrā, jaunajās tehnoloģijās un pētniecībā un attīstībā, tostarp vairākveidu pārvadājumu sistēmās, lai uzlabotu dzīves apstākļus Eiropas pilsētās un sekmētu to konkurētspēju, izmantojot to tradicionālās priekšrocības, taču vienlaikus nodrošinot, ka šādas investīcijas neapdraud patiesu teritoriālo kohēziju un līdzsvarotu lauku attīstību;
12. uzskata, ka investīcijām transportā, enerģētikā, platjoslas infrastruktūrā, kā arī cilvēkresursu attīstībā ir būtiska nozīme izaugsmi veicinošu, bet videi draudzīgāku investīciju piesaistē, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem;
13. uzsver, ka ir svarīgi vietējā līmenī ne tikai paplašināt un īstenot pētniecības un izglītības pasākumus, bet arī tos izstrādāt; tas nozīmē, ka nolūkā piesaistīt gan vietējās, gan tiešās ārvalstu investīcijas ir pilnā mērā jāizmanto pieejamais cilvēku potenciāls, t. i., pētnieki un akadēmiskie spēki vietējā līmenī; šajā sakarībā ir svarīga arī cilvēku, t. i., skolotāju, pētnieku un studentu, mobilitāte;
14. uzsver, ka ir jāīsteno horizontāla un vertikāla koordinācija, kas ļautu pilsētām sadarboties ar citiem pārvaldības līmeņiem un konsolidēt to sadarbību, veidojot tīklus ar citām pilsētām;
15. uzskata, ka nākamajā periodā dalībvalstīm un reģioniem mērķi ir jānosaka tā, lai par prioritārām uzskatītu investoru vajadzības un vienlaikus garantētu atbilstīgu un pieejamu finansējumu, galveno lomu piešķirot struktūrfondiem;
16. uzskata, ka pārvaldības pamatā ir jābūt pilsoņu tiesību stiprināšanai, visu attiecīgo partneru līdzdalībai un inovatīvai pašu kapitāla izmantošanai;
17. uzskata, ka mazāk attīstītajiem reģioniem arī turpmāk jāsaņem ievērojams Savienības finansējums, lai papildus zemākām darbaspēka izmaksām nodrošinātu investoriem arī citas vietēja mēroga konkurences priekšrocības;
18. norāda, ka ir jāstiprina infrastruktūras, lai sekmētu reģionālo kohēziju un reģionu konkurētspēju; šajā sakarībā uzsver, ka svarīga nozīme ir Eiropas transporta tīkliem un tādu papildu finanšu instrumentu izmantošanai kā projektu obligācijas un publiskā un privātā sektora partnerības.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
26.4.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
32 4 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Jean-Paul Besset, Victor Boştinaru, John Bufton, Alain Cadec, Nikos Chrysogelos, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Ana Miranda, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jens Geier, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Maurice Ponga, Patrice Tirolien, Giommaria Uggias |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Julie Girling |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
31.5.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 3 4 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Burkhard Balz, Elena Băsescu, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Pablo Zalba Bidegain |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sophie Auconie, Thijs Berman, Roberto Gualtieri, Danuta Maria Hübner, Olle Ludvigsson, Mario Mauro, Theodoros Skylakakis |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Margrete Auken |
||||