ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām

6.6.2012 - (COM(2011)0789 – C7‑0433/2011 – 2011/0372(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Bas Eickhout

Procedūra : 2011/0372(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0191/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0191/2012

Debates :

PV 11/03/2013 - 23
CRE 11/03/2013 - 23

Balsojumi :

PV 12/03/2013 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0064

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Attīstības komitejaS ATZINUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām

(COM(2011)0789 – C7‑0433/2011 – 2011/0372(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0789),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0433/2011),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas ... atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7‑0191/2012),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ar UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumu 1/CP.15 (”Lēmums 1/CP.15” jeb ”Kopenhāgenas vienošanās”) un UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumu 1/CP.16 (”Lēmums 1/CP.16” jeb ”Kankunas nolīgumi”) ievērojami veicināja progresu, līdzsvarotā veidā risinot klimata pārmaiņu izraisītās problēmas. Ar šiem lēmumiem ieviesa jaunas monitoringa un ziņošanas prasības, kuras attiecas uz vērienīgo emisiju samazinājumu īstenošanu, ko Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās panākt, un sniedza atbalstu jaunattīstības valstīm. Šajos lēmumos arī atzīts, ka pielāgošanās ir tikpat svarīga kā klimata pārmaiņu mazināšana. Lēmumā 1/CP.16 arī noteikts, ka attīstītās valstis izstrādā zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vai plānus. Šādas stratēģijas vai plāni veicinās zema oglekļa emisiju līmeņa sabiedrības veidošanos un palīdzēs nodrošināt pastāvīgu intensīvu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Šai regulai, izmantojot deleģētos aktus, jāatvieglo šo un turpmāko monitoringa un ziņošanas prasību īstenošana, kuras izrietēs no turpmākiem lēmumiem vai starptautiska nolīguma pieņemšanas UNFCCC ietvaros.	(4) Ar UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumu 1/CP.15 (”Lēmums 1/CP.15” jeb ”Kopenhāgenas vienošanās”) un UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumu 1/CP.16 (”Lēmums 1/CP.16” jeb ”Kankunas nolīgumi”) ievērojami veicināja progresu, līdzsvarotā veidā risinot klimata pārmaiņu izraisītās problēmas. Ar šiem lēmumiem ieviesa jaunas monitoringa un ziņošanas prasības, kuras attiecas uz vērienīgo emisiju samazinājumu īstenošanu, ko Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās panākt, un sniedza atbalstu jaunattīstības valstīm. Šajos lēmumos arī atzīts, ka pielāgošanās ir tikpat svarīga kā klimata pārmaiņu mazināšana. Lēmumā 1/CP.16 arī noteikts, ka attīstītās valstis izstrādā zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vai plānus. Šādas stratēģijas vai plāni veicinās zema oglekļa emisiju līmeņa sabiedrības veidošanos un palīdzēs nodrošināt pastāvīgu intensīvu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, un tiem vajadzētu būt atbilstīgi izstrādātiem/pielāgotiem konkrētām teritorijām, kā arī saskaņotiem ar izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem ilgtermiņa mērķu sasniegšanai klimata jomā, t. i., līdz 2020. gadam valsts mērogā panākot samazinājumu par 25 %, līdz 2030. gadam — par 40 % un līdz 2040. gadam — par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šai regulai, izmantojot deleģētos aktus, jāatvieglo šo un turpmāko monitoringa un ziņošanas prasību īstenošana, kuras izrietēs no turpmākiem lēmumiem vai starptautiska nolīguma pieņemšanas UNFCCC ietvaros.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Klimata un enerģētikas tiesību aktu pakete, kas pieņemta 2009. gadā, jo īpaši 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam, un 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, iezīmē vēl vienu stingru Savienības un dalībvalstu apņemšanos būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ņemot vērā jaunās prasības saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, ir jāatjaunina arī Savienības emisiju monitoringa un ziņošanas sistēma.	(5) Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums, kas pieņemts 2009. gadā, jo īpaši 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam, 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, iezīmē vēl vienu stingru Savienības un dalībvalstu apņemšanos būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ņemot vērā jaunās prasības saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, ir jāatjaunina arī Savienības emisiju monitoringa un ziņošanas sistēma. Saskaņā ar šo regulu sagatavojot ziņojumus, būtu jāizmanto arī informācija, ko dalībvalstis iesniedz par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu¹ un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/…/ES [par energoefektivitāti]².
	______________
	¹ OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
	² OV L ...
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Ar Lēmumu CP.17 (spēkā no 2013. gada 1. janvāra vai vēlāka datuma) un Lēmumu 3/CP15 (spēkā no 2010. gada 26. oktobra) Kioto protokola I pielikuma darbības jomā attiecīgi ir iekļauta arī Kipra un Malta.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju efektīvu monitoringa un attiecīgo ziņojumu sagatavošanas procesu, nedrīkst pieļaut, ka vēl vairāk palielinās jau esošais dalībvalstu finansiālais un administratīvais slogs.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt visjaunāko informāciju par to siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros un tās noteiktajos termiņos. Ar šo regulu būtu jādod iespēja šādus aprēķinus sagatavot, cik iespējams īsākos termiņos, izmantojot statistikas un citu informāciju.	(12) Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt visjaunāko informāciju par to siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros un tās noteiktajos termiņos, kā arī par Eiropas kosmosa politikas un stratēģijas īstenošanu, ar ko Eiropas iedzīvotāju labā risina svarīgus uzdevumus, kas saistīti ar dabas katastrofām, resursiem un klimata uzraudzību. Šajā saistībā satelītdati būtu jāuzskata par galvenajiem Savienības un dalībvalstu monitoringa instrumentiem, jo tie spēj sniegt labāku kopējo pārskatu ne vien par CO₂ un CH₄ emisijām, bet arī par LULUCF. Tādēļ būtu maksimāli jāizmanto Globālā vides un drošības novērošanas (GMES) programma un citas satelītsistēmas, lai laikus ziņotu par emisijām (cilvēka un lauksaimniecības radīto CO₂ un CH₄emisiju, kā arī CO₂ piesaistītāju ikdienas mērījumi pasaulē) un veiktu ziņojumā sniegto aprēķināto emisiju neatkarīgas pārbaudes. Ar šo regulu būtu jādod iespēja šādus aprēķinus sagatavot, cik iespējams īsākos termiņos, izmantojot statistikas un citu informāciju.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Prasības dalībvalstīm attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par emisijām no jūras transporta būtu jāpieņem tādā veidā, kas ir papildinošs un atbilst visām prasībām, par ko vienojās UNFCCC vai, ciktāl iespējams, atbilst prasībām, ko piemēro kuģiem, kā noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) kontekstā vai ar Savienības pasākumu, kas vērsts uz SEG emisijām no jūras transporta. Šāds monitorings un ziņošana ļautu uzlabot izpratni par šīm emisijām un atbalstītu efektīvu politikas īstenošanu.	(13) Lai uzlabotu datu iesniegšanu par piesārņojumu, ko izraisa kuģi, un novērstu nepilnības, kas rodas informācijas nepārredzamības dēļ, prasības kuģu īpašniekiem un operatoriem attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par informāciju, kas saistīta ar klimata jautājumiem jūras transporta jomā, būtu jāpieņem tādā veidā, kas ir papildinošs un atbilst visām prasībām, par ko vienojās UNFCCC vai, ciktāl iespējams, atbilst prasībām, ko piemēro kuģiem, kā noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) kontekstā vai ar Savienības pasākumu, kas vērsts uz SEG emisijām no jūras transporta. Šāds monitorings un ziņošana ļautu uzlabot izpratni par šīm emisijām un atbalstītu efektīvu politikas īstenošanu.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Lai samazinātu emisiju atšķirības uz vienu iedzīvotāju attīstītajās un jaunattīstības valstīs, saskaņā ar Kioto protokola 6. pantu dalībvalstīm valstu pasākumi obligāti jāpapildina ar elastīgajiem Kioto mehānismiem. Savienībā jāpanāk vismaz puse no sākotnēji noteiktā bāzes emisiju līmeņa absolūtā samazinājuma. Arī Savienības tiesību aktos ir īpaši noteikumi attiecībā uz dažiem tīra attīstības mehānisma projektu kredītu veidiem, kuri dalībvalstu reģistros un ziņojumos būtu jānorāda konkrēti.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Ir svarīgi ziņot arī par privātiem resursiem finansējumam klimata jomā jaunattīstības valstīs, jo šis process atšķiras no projektu finansēšanas ar elastīgiem mehānismiem, kad industrializētās valstis izmanto kredītus, lai izpildītu saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Savienības ieguldījums starptautiskajā finansējumā jaunattīstības valstīm klimata jomā būtu aizvien vairāk jāsniedz, izmantojot Savienības budžeta līdzekļus. Ienākumi, ko gūst no pasākumiem, kuros iekļauj starptautiskās transporta emisijas saistībā ar Savienības mērķiem klimata jomā, būtu jāievāc centralizēti un jāpiešķir starptautiskam finansējumam klimata jomā, izmantojot Globālo klimata un bioloģiskās daudzveidības fondu, kā ierosinājusi Komisija.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Direktīvas 2003/87/EK turpmākās pārskatīšanas laikā Komisijai būtu jānovērtē, kā īstenoti noteikumi par izsoļu ienākumu izmantošanu un ziņošanu par tiem, un jāapsver iespēja daļu no šiem ienākumiem piešķirt Globālajam klimata un bioloģiskās daudzveidības fondam un darbībai klimata jomā visā Savienības teritorijā.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Pašreizējās UNFCCC pamatnostādnēs par ziņošanu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm ir ieteikts ziņot par metāna emisijām 100 gadu periodam. Ņemot vērā tā augsto globālās sasilšanas potenciālu un relatīvi īso noturību atmosfērā, Komisijai būtu jāizanalizē, kāda ietekme uz politikas pamatnostādnēm un pasākumiem saistībā ar Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem klimata jomā ir metāna emisiju 20 gadu perioda pieņemšanai.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Aviācija ietekmē pasaules klimatu, emitējot oglekļa dioksīdu (CO₂), kā arī ar citām emisijām un mehānismiem, tostarp ar slāpekļa oksīdu emisijām un izraisot spalvu mākoņu palielināšanos. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, saistībā ar šo regulu regulāri būtu jāveic novērtējums par aviācijas ietekmi, kas nav CO₂, uz globālo klimatu.	(22) Aviācija ietekmē pasaules klimatu, emitējot oglekļa dioksīdu (CO₂), kā arī ar citām emisijām un mehānismiem, tostarp ar slāpekļa oksīdu emisijām un izraisot spalvu mākoņu palielināšanos. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, saistībā ar šo regulu un ieteikumiem, kas izstrādāti kā reāli īstenojamas politikas iespējas ietekmes mazināšanai, regulāri būtu jāveic novērtējums par aviācijas ietekmi, kas nav CO₂, uz globālo klimatu.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas 20. panta 5. punkta īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Lai noteiktu harmonizētas ziņošanas prasības siltumnīcefekta gāzu emisiju un citas informācijas, kura attiecas uz klimata pārmaiņu politiku, pārraudzībai, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai attiecībā uz šīs regulas I pielikuma pārskatīšanu, dalībvalstu ziņošanu par LULUCF un jūras transportu, dalībvalstu vietējām sistēmām, ekspertu vadītas ikgadējas dalībvalstu uzskaites pārskatīšanu, detalizētām prasībām attiecībā uz dalībvalstu ziņojumu saturu, struktūru, formātu un iesniegšanas procesu, kā arī dažu šajā regulā paredzētu pienākumu atcelšanu un grozījumiem. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu apspriešanos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.	(25) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas 20. panta 5. punkta īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu¹.
	(25a) Lai noteiktu harmonizētas ziņošanas prasības siltumnīcefekta gāzu emisiju un citas informācijas, kura attiecas uz klimata pārmaiņu politiku, pārraudzībai, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai attiecībā uz šīs regulas I pielikuma pārskatīšanu, dalībvalstu ziņošanu par LULUCF un jūras transportu, dalībvalstu vietējām sistēmām, ekspertu vadītas ikgadējas dalībvalstu uzskaites pārskatīšanu, detalizētām prasībām attiecībā uz dalībvalstu ziņojumu saturu, struktūru, formātu un iesniegšanas procesu, kā arī dažu šajā regulā paredzētu pienākumu atcelšanu un grozījumiem. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu apspriešanos, tostarp ar ekspertiem. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecīgie dokumenti laikus un pienācīgā veidā tiktu nosūtīti vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	__________________
	¹ OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veic monitoringu un ziņošanu par melnā oglekļa emisijām, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra rezolūciju par visaptverošu pieeju ar CO₂ nesaistītām klimatu ietekmējošām antropogēnajām emisijām¹;
	__________________
	¹ P7_TA(2011)0384.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) ziņo par CO₂emisijām no jūras transporta;	(e) ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijām no jūras transporta;
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņām;	(g) veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar ko rentablā veidā pielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņām;
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Savienības un tās dalībvalstu zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijām un to atjauninājumiem saskaņā ar Lēmumu 1/CP.16;	(a) Savienības un tās dalībvalstu kvantitatīviem emisiju samazināšanas mērķiem visās ekonomikas nozarēs, zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijām un to atjauninājumiem saskaņā ar Lēmumu 1/CP.16;
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 2. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) siltumnīcefekta gāzu emisijām no jūras kuģiem, kuri piestāj dalībvalstu ostās;	(d) informāciju, kas attiecas uz klimata jautājumiem un saistīta ar jūras kuģiem, kuri piestāj dalībvalstu ostās;
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) ziņo par Savienības dalībvalstu darbībām, kuru mērķis ir samazināt ar CO₂nesaistītas klimatu ietekmējošas antropogēnas emisijas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra rezolūciju par visaptverošu pieeju ar CO₂ nesaistītām klimatu ietekmējošām antropogēnajām emisijām¹;
	__________________
	¹ P7_TA(2011)0384.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis un Komisija Savienības vārdā katra izstrādā un īsteno zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa attīstības stratēģiju, lai veicinātu:	1. Dalībvalstis un Komisija Savienības vārdā katra izstrādā un īsteno zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa attīstības stratēģiju saskaņā ar UNFCCC procesa kontekstā starptautiskā līmenī apstiprinātiem ziņošanas noteikumiem, lai veicinātu:
(a) (a) pārredzamu un precīzu monitoringu pār dalībvalstu faktisko un prognozēto progresu, tostarp pār ieguldījumu, ko devuši ar Savienības pasākumi, izpildot Savienības un dalībvalstu saistības UNFCCC ietvaros ierobežot vai samazināt siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas;	(a) pārredzamu un precīzu monitoringu pār dalībvalstu faktisko un prognozēto progresu, tostarp pār ieguldījumu, ko devuši Savienības pasākumi, izpildot Savienības un dalībvalstu saistības UNFCCC ietvaros ierobežot vai samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas;
(b) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi dalībvalstīs saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK un panāktu ilgtermiņa emisiju samazinājumus un to piesaistes palielinājumus visās nozarēs saskaņā ar Savienības mērķi samazināt emisijas par 80 līdz 95 % līdz 2050. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu, ņemot vērā nepieciešamo samazināšanu attīstīto valstu grupā saskaņā ar IPCC.	(b) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi dalībvalstīs saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK un panāktu ilgtermiņa emisiju samazinājumus un emisiju piesaistes palielinājumus visās nozarēs izmaksu ziņā lietderīgā veidā (ievērojot arī starpposma mērķus valsts līmenī paredzētajam samazinājumam 2030. un 2040. gadam), un atbilstoši Savienības mērķim samazināt emisijas par 80 līdz 95 % līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu, ņemot vērā nepieciešamo samazināšanu attīstīto valstu grupā saskaņā ar IPCC.
2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vienu gadu pēc tam, kad stājas spēkā šī regula, vai saskaņā ar starptautiskā līmenī apstiprinātu laika grafiku UNFCCC procesa ietvaros.	2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai konkrētām teritorijām atbilstīgas valsts zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas 18 mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā šī regula, vai saskaņā ar starptautiskā līmenī apstiprinātu laika grafiku UNFCCC procesa ietvaros.
	2.a Dalībvalstis un Komisija Savienības vārdā attiecīgā gadījumā pārskata un atjaunina ar zemu oglekļa dioksīda emisiju saistītas attīstības stratēģijas, taču ne retāk kā reizi piecos gados.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot valsts uzskaites sistēmas, ar ko novērtē šīs regulas I pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti un nodrošina siltumnīcefekta gāzu uzskaites laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu.	1. Dalībvalstis saskaņā ar valstu sistēmām piemērojamām UNFCCC prasībām izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot valsts uzskaites sistēmas, ar ko novērtē šīs regulas I pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti un nodrošina siltumnīcefekta gāzu uzskaites laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) izmanto ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, lai uzlabotu fluorēto gāzu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;	(a) izmanto ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, lai attiecīgos gadījumos uzlabotu fluorēto gāzu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – n apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(n) aprakstu par visām izmaiņām valsts uzskaites sistēmā;	(n) aprakstu par izmaiņām valsts uzskaites sistēmā;
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – o apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) aprakstu par visām izmaiņām valsts reģistrā;	(o) aprakstu par izmaiņām valsts reģistrā;
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis iesniedz UNFCCC sekretariātam katru gadu līdz 15. aprīlim valsts uzskaiti, kas satur identisku informāciju tai, kura iesniegta Komisijai saskaņā ar šā panta 2. punktu.	3. Dalībvalstis iesniedz UNFCCC sekretariātam katru gadu līdz 15. aprīlim valsts uzskaiti, kas satur informāciju, kura iesniegta Komisijai saskaņā ar šā panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pievienotu vai dzēstu vielas no siltumnīcefekta gāzu saraksta šīs regulas I pielikumā;	(a) pievienotu vai dzēstu vielas no siltumnīcefekta gāzu saraksta šīs regulas I pielikumā, pamatojoties uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu, vai pamatojoties uz siltumnīcefekta gāzu attiecīgā daudzuma nozīmīgumu;
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) noteiktu monitoringa un ziņošanas prasības attiecībā uz LULUCF saskaņā ar jebkuru jaunu starptautisku nolīgumu vai tiesību aktu, kas pieņemts saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 9. pantu.	(b) noteiktu monitoringa un ziņošanas prasības attiecībā uz LULUCF saskaņā ar jebkuru jaunu starptautisku nolīgumu vai tiesību aktu, kas pieņemts saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 9. pantu, lai emisiju samazināšanā Savienībā nodrošinātu nozares ieguldījuma ekoloģisko integritāti.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija veic saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu iesniegto dalībvalstu datu sākotnējo pārbaudi attiecībā uz pilnīgumu un iespējamām problēmām. Tā nosūta rezultātus dalībvalstīm 6 nedēļu laikā pēc iesniegšanas termiņa. Dalībvalstis atbild uz visiem sākotnējā pārbaudē uzdotiem jautājumiem līdz 15. martam kopā ar galīgās uzskaites iesniegšanu par X–2 gadu.	1. Komisija veic saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu iesniegto dalībvalstu datu sākotnējo pārbaudi attiecībā uz pilnīgumu un iespējamām problēmām. Tā nosūta rezultātus dalībvalstīm 6 nedēļu laikā pēc iesniegšanas termiņa. Dalībvalstis atbild uz visiem sākotnējā pārbaudē uzdotiem attiecīgiem jautājumiem līdz 15. martam kopā ar galīgās uzskaites iesniegšanu par X–2 gadu.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts nesniedz atbildi uz Komisijas uzdotajiem jautājumiem vai neiesniedz pilnīgus uzskaites aprēķinus, kas nepieciešami, lai apkopotu Savienības uzskaiti līdz 15. martam, Komisija sagatavo aprēķinus, kurus izmanto attiecīgās dalībvalsts uzskaites aprēķinu vietā. Komisija šim nolūkam izmanto metodes, kas atbilst vadlīnijām, kuras piemēro, lai izstrādātu valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti.	2. Ja dalībvalsts neiesniedz pilnīgus uzskaites aprēķinus, kas nepieciešami, lai apkopotu Savienības uzskaiti līdz 15. martam, Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti sagatavo aprēķinus, kurus izmanto attiecīgās dalībvalsts uzskaites aprēķinu vietā. Komisija šim nolūkam izmanto metodes, kas atbilst vadlīnijām, kuras piemēro, lai izstrādātu valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziņošana par CO₂emisijām no jūras transporta	Ziņošana par informāciju, kas attiecas uz klimata jautājumiem un saistīta ar jūras transportu
1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, lai precizētu prasības attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par jūras transporta radītām CO₂emisijām, kuras attiecas uz jūras kuģiem, kas piestāj dalībvalstu ostās. Pieņemtajām monitoringa un ziņošanas prasībām ir jāatbilst prasībām, par kurām vienojusies UNFCCC, un, ciktāl iespējams, jāatbilst prasībām, ko piemēro kuģiem SJO kontekstā vai ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz SEG emisijām no jūras transporta. Ciktāl iespējams, monitoringa un ziņošanas prasībām jāsamazina dalībvalstu darba apjoms, tostarp izmantojot centralizētu datu vākšanu un uzturēšanu.	1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar šīs regulas 29. pantu līdz datumam, kas minēts 3. apsvērumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu¹, lai precizētu prasības attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par informāciju, kas saistīta ar klimata jautājumiem jūras transporta jomā un attiecas uz jūras kuģiem, kas piestāj dalībvalstu ostās. Pieņemtajām monitoringa un ziņošanas prasībām ir jāatbilst metodoloģijām, par kurām vienojusies UNFCCC, un jāatbilst metodoloģijām, ko piemēro kuģiem SJO kontekstā, vai prasībām Savienības tiesību aktos, kas attiecas uz SEG emisijām no jūras transporta. Ciktāl iespējams, monitoringa un ziņošanas prasībām jāsamazina dalībvalstu darba apjoms, tostarp izmantojot centralizētu datu vākšanu, uzturēšanu un publiskošanu.
	Prasības attiecas uz kuģiem, kuri rada ievērojamu emisiju daudzumu un kuru vidū ir vismaz tādas kategorijas kā tankkuģi, balkeri, ģenerālkravas kuģi un konteinerkuģi un uz kurām attiecas noteikumi par atbilstīgu de minimis lielumu un satiksmes apjoma sliekšņiem.
2. Ja ir pieņemts akts saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nosaka un paziņo Komisijai līdz katra gada 15. janvārim (X gads) par X–2 gadu CO₂ emisijas no jūras transporta saskaņā ar šo aktu.	2. Pēc tam, kad saskaņā ar 1. punktu ir pieņemts deleģēts akts, dalībvalstis nosaka un savāc informāciju, kas attiecas uz klimata jautājumiem jūras transporta jomā, un iesniedz to Komisijai un Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) līdz katra gada 15. janvārim (X gads) par X–2 gadu, kā arī dara šo informāciju pieejamu sabiedrībai. Šo informāciju publisko tādā veidā, lai tā ir noderīga šādu kuģu fraktētājiem vai izmantotājiem.
	2.a EMSA sniedz analīzi cita starpā par jūras transporta vispārējo ietekmi uz globālo klimatu, pamatojoties uz informāciju, kas sniedzama saskaņā ar 2. punktu, tostarp informāciju par emisijām, kuras nav CO₂, piemēram, melnā oglekļa emisijas, un par aerosolu iedarbību, kā arī izstrādā prognozes, kurās attiecīgā gadījumā iekļauj datus, kas iegūti modelēšanā, un satiksmes datus. EMSA regulāri pārskata modelēšanā iegūtos datus, salīdzinot tos ar jaunākajām zinātniskajām atziņām.
	EMSA arī iesniedz variantus efektivitātes marķēšanas sistēmas izveidei.
	_______
	¹ OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Mērķis ir nodrošināt paziņotās informācijas par rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu, kā minēts šīs regulas 14. un 15. pantā, tostarp attiecībā uz datu, metožu un modeļu izmantošanu un piemērošanu un kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanu un jutīguma analīzi.	2. Mērķis ir nodrošināt paziņotās informācijas par rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu, kā minēts šīs regulas 14. un 15. pantā, tostarp — attiecīgos gadījumos — attiecībā uz datu, metožu un modeļu izmantošanu un piemērošanu un kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanu un jutīguma analīzi.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) informāciju par valsts rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par to Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kuri ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, iedalot to pēc nozarēm attiecībā uz katru siltumnīcefekta gāzi, kas minēta šīs regulas I pielikumā. Šajā informācijā ietver savstarpējas norādes uz attiecīgajām valstu vai Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti, un norāda:	(c) informāciju par valsts rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par to Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kuri ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem, veicina to piesaisti, palielina no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaru vai samazina galīgo enerģijas bruto patēriņu, iedalot to pēc nozarēm attiecībā uz katru siltumnīcefekta gāzi, kas minēta šīs regulas I pielikumā. Šajā informācijā ietver savstarpējas norādes uz attiecīgajām valstu vai Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti, un norāda:
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – vi punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vi) rīcībpolitiku un pasākumu prognozēto izmaksu aprēķini, kā arī, attiecīgā gadījumā, izdevumu aprēķini par īstenotajām rīcībpolitikām un pasākumiem;	(vi) rīcībpolitiku un pasākumu prognozēto izmaksu un ieguvumu aprēķini, kā arī, attiecīgā gadījumā, izdevumu un ieguvumu aprēķini par īstenotajām rīcībpolitikām un pasākumiem;
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) informāciju par to, kādā mērā dalībvalsts darbība atbilst izmaksu ziņā efektīvai virzībai, lai sasniegtu Savienības ilgtermiņa mērķi klimata jomā.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis elektroniskā veidā dara sabiedrībai pieejamu valsts rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumu, informāciju par Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kas ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, kopā ar tehniskiem ziņojumiem, kas ir pamatā šiem novērtējumiem. Tajās būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatpieņēmumi.	2. Ja iespējams, dalībvalstis elektroniskā veidā dara sabiedrībai pieejamu valsts rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumu, kā arī informāciju par Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kas ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, kopā ar jebkādiem esošiem tehniskiem ziņojumiem, kas ir pamatā šiem novērtējumiem. Tajās būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatpieņēmumi.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts neiesniedz pilnīgus prognožu aprēķinus līdz katra gada 15. martam, Komisija var sagatavot aprēķinus, kā prasīts, lai apkopotu Savienības prognozes.	2. Dalībvalstis ziņo par aktuālākajām pieejamajām prognozēm. Ja dalībvalsts neiesniedz pilnīgus prognožu aprēķinus līdz katra gada 15. martam vai ja prognozes neatbilst 1. punkta prasībām, Komisija var sagatavot aprēķinus, kā prasīts, lai apkopotu Savienības prognozes.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam ziņo Komisijai informāciju par īstenotajiem vai plānotajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas klimata pārmaiņām, jo īpaši par valsts un reģionālo pielāgošanās stratēģiju un pielāgošanās pasākumiem. Šajā informācijā norāda piešķirto budžetu pa politikas sektoriem un — attiecībā uz katru pielāgošanās pasākumu — galveno mērķi, instrumenta veidu, īstenošanas stāvokli un klimata pārmaiņu ietekmes kategoriju (piemēram, plūdi, jūras līmeņa celšanās, ekstremālas temperatūras, sausums un ekstremāli laika apstākļi).	Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem līdz 15. martam ziņo Komisijai informāciju par īstenotajiem vai plānotajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas klimata pārmaiņām, jo īpaši par valsts un reģionālo pielāgošanās stratēģiju un pielāgošanās pasākumiem. Šajā informācijā ietver piešķirto budžetu pa politikas sektoriem un – attiecībā uz katru pielāgošanās pasākumu - galveno mērķi, instrumenta veidu, īstenošanas stāvokli un klimata pārmaiņu ietekmes kategoriju (piemēram, plūdi, jūras līmeņa celšanās, ekstremālas temperatūras, sausums, vētras, viesuļvētras, kā arī citi ekstremāli laika apstākļi).
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem, līdz katra gada 15. martam (X gads ) ziņo Komisijai:	Dalībvalstis, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem un izmantojot kopīgu paraugu, par kuru vēlams vienoties saskaņā ar UNFCCC, līdz katra gada 15. martam (X gads ) ziņo Komisijai:
(a) informāciju par plānoto un izmaksāto finanšu atbalstu jaunattīstības valstīm saskaņā ar UNFCCC par X–1 gadu, par plānoto finanšu atbalstu X gadā un par plānoto atbalsta sniegšanu. Ziņojumā sniegtajā informācijā norāda:	(a) informāciju par plānoto un izmaksāto finanšu atbalstu jaunattīstības valstīm saskaņā ar UNFCCC par X–1 gadu, par plānoto finanšu atbalstu X gadā un par plānoto atbalsta sniegšanu. Ziņojumā sniegtajā informācijā norāda:
(i) vai finanšu resursi, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi jaunattīstības valstīm, ir jauni un papildus UNFCCC kontekstā un kā tie tika aprēķināti;	(i) vai finanšu resursi, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi jaunattīstības valstīm, ir jauni un papildus attiecībā uz mērķi palielināt oficiālo attīstības palīdzību līdz 0,7 % no nacionālā kopienākuma saskaņā ar UNFCCC un kā tie tika aprēķināti;
(ii) informāciju par finanšu resursiem, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi saistībā ar UNFCCC īstenošanu pēc kanāla veida, piemēram, divpusējs, reģionāls vai citi daudzpusēji kanāli;	(ii) informāciju par finanšu resursiem, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi saskaņā ar UNFCCC pēc finanšu instrumenta un kanāla veida, piemēram, divpusējs, reģionāls vai citi daudzpusēji kanāli;
(iii) kvantitatīvu informāciju par finanšu plūsmām, pamatojoties uz tā sauktajiem Rio politikas rādītājiem ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītajam atbalstam un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītajam atbalstam (Rio politikas rādītāji), ko ieviesa ESAO Attīstības palīdzības grupa, un metodisko informāciju, kas attiecas uz klimata pārmaiņu Rio politikas rādītāju metodikas īstenošanu;	(iii) kvantitatīvu informāciju par finanšu plūsmām neatkarīgi no tā, vai tas ir konkrētiem projektiem paredzēts atbalsts vai budžeta atbalsts, pamatojoties uz tā sauktajiem Rio politikas rādītājiem ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītajam atbalstam un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītajam atbalstam (Rio politikas rādītāji), ko ieviesa ESAO Attīstības palīdzības grupa, un metodisko informāciju, kas attiecas uz klimata pārmaiņu Rio politikas rādītāju metodikas īstenošanu, nošķirot finansējumu darbībām, kas saistītas ar tādu emisiju samazināšanu, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija jaunattīstības valstīs (REDD+), no citām finanšu plūsmām;
(iv) detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, kuras ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu sekām, lai pielāgotos šo klimata pārmaiņu sekām;	(iv) detalizētu informāciju par palīdzību, ko jaunattīstības valstīm, kuras ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu sekām, attiecīgā gadījumā sniedzis publiskais un privātais sektors, lai tās pielāgotos šo klimata pārmaiņu sekām, norādot saņēmējvalsti, nozari un darbības veidu;
(v) detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;	(v) detalizētu informāciju par palīdzību, ko jaunattīstības valstīm attiecīgā gadījumā sniedzis publiskais un privātais sektors, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, norādot saņēmējvalsti, nozari un darbības veidu;
	(va) detalizētu informāciju par jaunām papildu privātā sektora finanšu plūsmām, kuras sekmējusi divpusēja finansēšana klimata jomā, kas paredzēta pasākumiem, kuri vērsti uz jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšanu, kā arī par politikas jomām un pasākumiem, kas veicina privāto ieguldījumu apjoma palielināšanu pasākumos, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšanu jaunattīstības valstīs, kuras parakstījušas UNFCCC, norādot arī informāciju par summām, šā finansējuma izmantošanu pasākumiem, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšanu vai REDD+, saņēmējvalsti, nozari un pasākuma veidu, kā arī finansējuma veidu vai šāda finansējuma piesaistes un veicināšanas instrumentus;
(b) informāciju par dalībvalsts pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm UNFCCC ietvaros, un X–1 gadā nodotajām tehnoloģijām, par plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm UNFCCC ietvaros, un tehnoloģijām, kuras nodos X gadā un turpmākajos gados. Tajā jāiekļauj informāciju par to, vai nodotās tehnoloģijas tika izmantotas, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai lai pielāgotos tām, norādot saņēmējvalsti, piešķirto atbalsta summu un nodotās tehnoloģijas veidu.	(b) informāciju par dalībvalsts pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm saskaņā ar UNFCCC, un X–1 gadā nodotajām tehnoloģijām, par plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm, un tehnoloģijām, kuras nodos X gadā un turpmākajos gados. Tajā jāiekļauj informācija par to, vai nodotās tehnoloģijas tika izmantotas, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai lai pielāgotos tām, norādot saņēmējvalsti, piešķirto atbalsta summu, finansējuma avotu no privātā vai publiskā sektora, nozari un nodotās tehnoloģijas veidu, kā arī atsevišķi jānorāda publiskā un privātā sektora pasākumi;
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 17.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.a pants
	Komisijas ziņošana par piešķirto finanšu atbalstu un tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm
	Komisija nosaka pamatnostādnes un pieņem kopīgu paraugu tabulas formā saskaņā ar UNFCCC noteiktajām ziņošanas prasībām, lai nodrošinātu ziņošanas salīdzināmību atbilstīgi šim pantam,
	Katru gadu (X gads) līdz 15. martam Komisija, izmantojot kopīgo paraugu, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par finansiālo atbalstu un tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm ar Savienības budžeta, instrumentu un fondu, jo īpaši Globālā klimata un bioloģiskās daudzveidības fonda, līdzekļu starpniecību.
	Lai nodrošinātu Savienības apvienoto finansiālo saistību pārredzamību, Komisija katru gadu līdz 15. jūnijam kopējā interneta platformā publisko apkopotu Savienības informāciju par X-1 gadu.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) detalizētu pamatojumu, kas minēts Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 2. punktā;	(a) kredītu apjomu, ko izmanto saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 2. punktu, un detalizētu pamatojumu, kas prasīts iepriekš minētajā punktā;
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/E K6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un informāciju par to, kā iepirkuma politika veicina starptautiskas vienošanās par klimata pārmaiņām panākšanu	(d) informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un pierādījumus par atbilstību Direktīvas 2003/87/EK 11. b panta 6. punktam attiecībā uz projekta aktivitātēm, kuras saistītas ar hidroelektroenerģijas ražošanu ar ražošanas jaudu, kas ir lielāka par 20 MW, un informāciju par to, kā iepirkuma politika veicina starptautiskas vienošanās par klimata pārmaiņām panākšanu;
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) informāciju par to, kā kredītu izmantošana papildina valsts centienus samazināt emisijas zemāk par vēsturiskajiem atsauces līmeņiem attiecībā uz emisijām valstī.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija pieņem kopīgu ziņošanas paraugu saskaņā ar 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu, lai nodrošinātu ziņošanas pilnīgu pārredzamību un salīdzināmību.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 18. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis ziņojumus, kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šo pantu, dara pieejamus sabiedrībai.	4. Dalībvalstis ziņojumus, kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šo pantu, dara pieejamus sabiedrībai. Komisija Savienībā apkopoto informāciju publisko viegli pieejamā veidā.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sākot ar paziņotajiem datiem par 2013. gadu, Komisija organizē ikgadēju ekspertu veiktu pārskatīšanu attiecībā uz dalībvalstu iesniegtajiem valstu uzskaites datiem saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, lai pārraudzītu dalībvalstīs panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. pantu un citiem Savienības tiesību aktos noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma vai ierobežojuma mērķiem.	2. Sākot ar paziņotajiem datiem par 2013. gadu, Komisija organizē ikgadēju ekspertu veiktu pārskatīšanu attiecībā uz dalībvalstu iesniegtajiem valstu uzskaites datiem saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, lai pārraudzītu dalībvalstīs panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. pantu un citiem Savienības tiesību aktos noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma vai ierobežojuma mērķiem. Dalībvalstis pilnvērtīgi iesaistās šajā procesā.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) attiecīgā gadījumā aprēķinus attiecībā uz rezultātā nepieciešamajām tehniskajām korekcijām.	(c) attiecīgā gadījumā, apspriežoties ar dalībvalstīm, aprēķinus attiecībā uz rezultātā nepieciešamajām tehniskajām korekcijām.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 20. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noteiktu kopējo emisiju summu attiecīgajā gadā, kas izriet no koriģētajiem uzskates datiem par katru dalībvalsti, pabeidzot attiecīgo ikgadējo pārskatīšanu.	5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu kopējo emisiju summu attiecīgajā gadā, kas izriet no koriģētajiem uzskaites datiem par katru dalībvalsti, pabeidzot attiecīgo ikgadējo pārskatīšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šīs regulas 7., 8., 11. un 15.–18. pantu, un apspriežoties ar dalībvalstīm, katru gadu novērtē Savienības un tās dalībvalstu panākto progresu, nosakot, vai ir gūti pietiekami panākumi, lai izpildītu:	1. Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šīs regulas 7., 8., 11., 14. un 15.–18. pantu, un apspriežoties ar dalībvalstīm, katru gadu novērtē Savienības un tās dalībvalstu panākto progresu, nosakot, vai ir gūti pietiekami panākumi, lai izpildītu:
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) izmaksu ziņā lietderīgā veidā sasniegtu klimata jomā noteikto ilgtermiņa mērķi, ievērojot arī starpposma mērķus valsts līmenī paredzētajam samazinājumam 2030. un 2040. gadam.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija ik pēc diviem gadiem izvērtē aviācijas kopējo ietekmi uz pasaules klimatu, tostarp emisijas, kas nav CO₂, piemēram, slāpekļa oksīdus, un sekas, piemēram, spalvu mākoņu palielināšanos, pamatojoties uz emisiju datiem, kurus dalībvalstis iesniedz saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, un attiecīgā gadījumā uzlabo šo kvantifikāciju, atsaucoties uz zinātnes sasniegumiem un gaisa satiksmes datiem.	2. Komisija ik pēc diviem gadiem izvērtē aviācijas kopējo ietekmi uz pasaules klimatu, tostarp emisijas, kas nav CO₂, piemēram, slāpekļa oksīdus, un sekas, piemēram, spalvu mākoņu palielināšanos, pamatojoties uz emisiju datiem, kurus dalībvalstis iesniedz saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, un uzlabo šo kvantifikāciju, izmantojot modelēšanu un gaisa satiksmes datus. Komisija regulāri pielāgo modelēšanas datus, jo īpaši ņemot vērā jaunākos zinātnes sasniegumus.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija līdz katra gada 31. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopoti šā panta 1. un 2. punktā paredzēto novērtējumu secinājumi.	3. Komisija līdz katra gada 31. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopoti šā panta 1. un 2. punktā paredzēto novērtējumu secinājumi. Pirmajā ziņojumā un attiecīgā gadījumā turpmākajos ziņojumos Komisija analizē to, kāda ietekme uz politikas virzieniem un pasākumiem saistībā ar Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem klimata jomā ir metāna emisiju 20 gadu perioda pieņemšanai.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 28. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
28. pants	svītrots
Pienākumu atcelšana vai grozīšana
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, lai atceltu šīs regulas 4.–7., 10.–12., 14., 15., 17 un 19. pantu vai to daļas, vai arī grozītu šos pantus, ja tā secina, ka starptautiskās vai citas norises rada situāciju, kurā saistības saskaņā ar minētajiem pantiem vairs nav nepieciešamas, nav samērīgas ar attiecīgajiem ieguvumiem vai neatbilst vai dubulto ziņošanas prasības saskaņā ar UNFCCC. Visi saskaņā ar šo pantu pieņemtie akti nedrīkst padarīt Savienības un starptautiskās ziņošanas saistības kopumā apgrūtinošākas dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 30. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums I pielikums – 7.a virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Melnā oglekļa emisijas

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2] OV …

PASKAIDROJUMS

Savlaicīgi, uzticami un precīzi dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām ir būtiski, lai uzzinātu, vai ES un tās dalībvalstu rīcība ir atbilstīga mērķu sasniegšanai un lai izstrādātu jaunas, stingras politikas pamatnostādnes klimata problēmu risināšanā. Regula par monitoringa un ziņošanas mehānismu attiecībā uz siltmnīcefekta gāzu emisijām aizstāj monitoringa mehānismu, ko izveidoja saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK. Lai gan vairākums monitoringa un ziņošanas mehānisma noteikumu ir līdzīgi prasībām saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK, Komisija ir ierosinājusi dažu uzlabojumus. Komisijas priekšlikumā ir noteiktas ziņošanas prasības valsts līmenī un netiek prasīta papildu datu vākšana no MVU vai nozares.

Ierosinātās pārskatīšanas mērķi cita starpā ir šādi:

- palīdzēt dalībvalstīm klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma īstenošanā;

- uzlabot to datu savlaicīgumu, pārredzamību un salīdzināmību, par kuriem ir jāziņo;

- nodrošināt, ka Savienība un tās dalībvalstis ievēro starptautiskos monitoringa un ziņošanas pienākumus, tostarp ziņošanu par jaunattīstības valstīm sniegto atbalstu;

- veicināt jaunu Savienības instrumentu izstrādi klimata pārmaiņu mazināšanai.

Referents pilnībā atbalsta ierosinātos uzlabojumus, lai optimizētu un pilnveidotu ziņošanas un monitoringa noteikumus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un vairotu ES uzticamību attiecībā ar jaunattīstības valstīm, sniedzot pārredzamu un vispusīgu informāciju par sniegtā atbalsta veidu un apjomu.

Referents ierosina pastiprināt Komisijas priekšlikumu vairākās jomās:

- lai nodrošinātu saskaņu starp dažādajiem klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma mērķiem, ziņošanas un monitoringa prasības ir paplašinātas, lai iekļautu arī no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru un bruto galīgo enerģijas patēriņu;

- Kankunas nolīgumos (Lēmums 1/CP.16) noteikts, ka attīstītās valstis izstrādā zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas. Tas ir iekļauts Komisijas priekšlikumā, kurā prasīts, lai dalībvalstis izstrādātu un īstenotu šādas stratēģijas kopējā ilgtermiņa mērķa sasniegšanai klimata jomā. Šīm stratēģijām vajadzētu būt saskanīgām ar izmaksu ziņā efektīvu darbību, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi klimata jomā, kā minēts Zema oglekļa satura ekonomikas ceļvedī, t. i., līdz 2020. gadam valsts mērogā panākot samazinājumu par 25 %, līdz 2030. gadam — par 40 % un līdz 2040. gadam — par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu;

- jūras transportam pasaulē ir svarīga nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā. Likumdevēji paši ir apņēmušies ieviest ES emisiju samazinājuma mērķus šajā nozarē laikā, kad nav starptautisku pasākumu, taču nesen savāktie dati nav pietiekami, lai gūtu skaidru izpratni par nozares ietekmi uz klimatu.

Atbilstīgi agrākajām Eiropas Parlamenta nostājām saistībā ar emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas izsolēs gūto ienākumu izmantošanu referents ierosina rūpīgi izskatīt pašreizējos noteikumus attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (24.4.2012)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

Atzinumu sagatavoja:Åsa Westlund

ĪSS PAMATOJUMS

Ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, kā līdzekļu devējas valdības nosaka finanšu papildu piešķiršanu, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu klimata pārmaiņu jomā, vienlaikus nepieļaujot atkāpes no saistībām attīstības jomā. Nodrošinot finanšu papildināšanas principa ievērošanu, OAP vairs nebūs nepieciešama kā galvenais finansējuma avots. Šajā sakarā ir svarīgi, lai dalībvalstis precizētu, vai jaunie papildu līdzekļi tiek piešķirti, pārsniedzot NKI/OAP 0,7 % mērķi, un norādītu finanšu līdzekļu avotu. Turklāt programmatisks finansiālais atbalsts varētu apgrūtināt iespējas izsekot klimata jomai paredzēto līdzekļu plūsmām, jo līdzekļi nonāk tieši saņēmējvalsts finansēšanas sistēmā. Šī iemesla dēļ ir svarīgi nodrošināt jaunus un papildu finansējuma avotus klimata pārmaiņu jomai, kurus varētu viegli izsekot un novirzīt kopā ar programmētajām attīstībai paredzētajām finanšu plūsmām. Tādēļ arī būs svarīgāk sekot līdzi tam, kā saņēmējvalstu valdības tērē piešķirtos līdzekļus.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Saskaņā ar Lēmumu 1/CP.15 Savienība un dalībvalstis apņēmās nodrošināt ievērojamu klimata pārmaiņu finansējumu, lai atbalstītu pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus jaunattīstības valstīs. Saskaņā ar Lēmuma 1/CP.16 40. punktu katrai attīstīto valstu UNFCCC Līgumslēdzējai pusei ir jāuzlabo ziņošana par jaunattīstības valstu Līgumslēdzējām pusēm sniegto finanšu, tehnoloģisko un veiktspējas palielināšanas atbalstu. Uzlabot ziņošanu ir būtiski, lai tiktu atzīti Savienības un dalībvalstu centieni izpildīt savas saistības. Ar Lēmumu 1/CP.16 tika izveidots arī jauns Tehnoloģiju mehānisms, lai veicinātu starptautisku tehnoloģiju pārnesi. Ar šo regulu būtu jānodrošina pieejamība uzticamai jaunākajai informācijai par tehnoloģiju pārneses pasākumiem jaunattīstības valstīs.	(16) Saskaņā ar Lēmumu 1/CP.15 Savienība un dalībvalstis apņēmās nodrošināt ievērojamu klimata pārmaiņu finansējumu, lai atbalstītu pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus jaunattīstības valstīs. Saskaņā ar Lēmuma 1/CP.16 40. punktu katrai attīstīto valstu UNFCCC Līgumslēdzējai pusei ir jāuzlabo ziņošana par jaunattīstības valstu Līgumslēdzējām pusēm sniegto finanšu, tehnoloģisko un veiktspējas palielināšanas atbalstu. Uzlabot ziņošanu ir būtiski, lai tiktu atzīti Savienības un dalībvalstu centieni izpildīt savas saistības, jo īpaši LESD 208. pantā noteiktās saistības īstenot saskaņotu politiku attīstības jomā. Ar Lēmumu 1/CP.16 tika izveidots arī jauns Tehnoloģiju mehānisms, lai veicinātu starptautisku tehnoloģiju pārnesi. Ar šo regulu būtu jānodrošina pieejamība uzticamai jaunākajai informācijai par tehnoloģiju pārneses pasākumiem jaunattīstības valstīs.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 17. pants – a punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) vai finanšu resursi, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi jaunattīstības valstīm, ir jauni un papildus UNFCCC kontekstā un kā tie tika aprēķināti;	(i) vai finanšu resursi, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi jaunattīstības valstīm, ir jauni un papildus attiecībā uz mērķi palielināt oficiālo attīstības palīdzību līdz 0,7 % no nacionālā kopienākuma UNFCCC kontekstā un kā tie tika aprēķināti;
Pamatojums
Atsauce uz 0,7 % OAP/NKI mērķi ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka finansiālās saistības klimata pārmaiņu jomā tiek izpildītas un nodrošinātas, nenovirzot publisko finansējumu no ilgtermiņa saistībām atbalstīt nabadzīgo valstu attīstību.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 17. pants – a punkts – ii apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) informāciju par finanšu resursiem, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi saistībā ar UNFCCC īstenošanu pēc kanāla veida, piemēram, divpusējs, reģionāls vai citi daudzpusēji kanāli;	(ii) informāciju par finanšu resursiem, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi saistībā ar UNFCCC īstenošanu pēc finanšu instrumenta un kanāla veida, piemēram, divpusējs, reģionāls vai citi daudzpusēji kanāli;
Pamatojums
Spēcīgāka atsauce uz NKI/OAP 0,7 % mērķi, pieprasot sniegt informāciju par tā finanšu instrumenta veidu, ar kuru palīdzība tiks sniegta. Tas palīdzēs skaidrāk noteikt finansējuma avotu — vai tas ir attīstībai paredzētais budžets, vai nav.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 17. pants – a punkts – iii apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) kvantitatīvu informāciju par finanšu plūsmām, pamatojoties uz tā sauktajiem Rio politikas rādītājiem ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītajam atbalstam un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītajam atbalstam (Rio politikas rādītāji), ko ieviesa ESAO Attīstības palīdzības grupa, un metodisko informāciju, kas attiecas uz klimata pārmaiņu Rio politikas rādītāju metodikas īstenošanu;	(iii) kvantitatīvu informāciju par finanšu plūsmām neatkarīgi no tā, vai tas ir konkrētiem projektiem paredzēts atbalsts vai budžeta atbalsts, pamatojoties uz tā sauktajiem Rio politikas rādītājiem ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītajam atbalstam un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītajam atbalstam (Rio politikas rādītāji), ko ieviesa ESAO Attīstības palīdzības grupa, un metodisko informāciju, kas attiecas uz klimata pārmaiņu Rio politikas rādītāju metodikas īstenošanu;
Pamatojums
Starptautiskais publiskais finansiālais atbalsts jaunattīstības valstīm tiek sniegts, aizvien vairāk izmantojot „programmatiskus" finanšu nodrošināšanas veidus, tostarp sliecoties vairāk izmantot budžeta atbalstu, nevis konkrētiem projektiem paredzētu atbalstu. ESAO/Attīstības palīdzības komiteja dod iespēju izsekot klimata pārmaiņu jomai paredzētajām finanšu plūsmām vienīgi pa projektiem vai nozarēm; šīs plūsmas nav izsekojamas vispārējā budžeta atbalsta kontekstā. Nākotnē šī tendence varētu kļūt izteiktāka, jo ar klimata pārmaiņām saistītā attīstības palīdzība aizvien vairāk tiks sniegta programmatiskākos veidos.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 17. pants – a punkts – iv apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, kuras ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu sekām, lai pielāgotos šo klimata pārmaiņu sekām;	(iv) detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, kuras ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu sekām, lai pielāgotos šo klimata pārmaiņu sekām, norādot saņēmējvalsti, nozari un darbības veidu;
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 17. pants – a punkts – v apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;	(v) detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, norādot saņēmējvalsti, nozari un darbības veidu;
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 17. pants – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) informāciju par dalībvalsts pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm UNFCCC ietvaros, un X–1 gadā nodotajām tehnoloģijām, par plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm UNFCCC ietvaros, un tehnoloģijām, kuras nodos X gadā un turpmākajos gados. Tajā jāiekļauj informāciju par to, vai nodotās tehnoloģijas tika izmantotas, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai lai pielāgotos tām, norādot saņēmējvalsti, piešķirto atbalsta summu un nodotās tehnoloģijas veidu.	(b) informāciju par dalībvalsts pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm UNFCCC ietvaros, un X–1 gadā nodotajām tehnoloģijām, par plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm UNFCCC ietvaros, un tehnoloģijām, kuras nodos X gadā un turpmākajos gados. Tajā jāiekļauj informāciju par to, vai nodotās tehnoloģijas tika izmantotas, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai lai pielāgotos tām, norādot saņēmējvalsti, piešķirto atbalsta summu, finansējuma avotu un nodotās tehnoloģijas veidu.
Pamatojums
Tas atkal dos iespēju pārliecināties, vai naudas līdzekļi nenāk no OAP budžeta.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) informāciju par ieņēmumu, kurus dalībvalstis ieguvušas kvotu izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu, izlietojumu X–1 gadā. Šajā informācijā ietver arī specifisku un detalizētu informāciju par 50 % ieņēmumu izlietojumu un rezultātā veiktajiem pasākumiem, norādot šādu veikto pasākumu kategoriju saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktu un attiecīgo saņēmēju valsti vai reģionu;	(b) informāciju par ieņēmumu, kurus dalībvalstis ieguvušas kvotu izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu, izlietojumu X–1 gadā. Šajā informācijā ietver arī specifisku un detalizētu informāciju par 50 % ieņēmumu izlietojumu un rezultātā veiktajiem pasākumiem, norādot šādu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktu veikto pasākumu kategoriju un to papildinošo raksturu un norādot attiecīgo saņēmēju valsti vai reģionu;
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un informāciju par to, kā iepirkuma politika veicina starptautiskas vienošanās par klimata pārmaiņām panākšanu.	(d) informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un informāciju par to, kā iepirkuma politika veicina starptautiskas vienošanās par klimata pārmaiņām panākšanu. Ja elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās projektēto darbību jauda pārsniedz 20 MW, dalībvalstis, apstiprinot šādas projektētas darbības, nodrošina, lai to īstenošanas laikā tiktu ievēroti attiecīgie starptautiskie kritēriji un pamatnostādnes, jo īpaši Hidroenerģijas ilgtspējības novērtēšanas 2010. gada protokols, ko 2010. gadā publicēja Starptautiskā Hidroenerģijas asociācija.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām
Atsauces	COM(2011)0789 – C7-0433/2011 – 2011/0372(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 30.11.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 19.1.2012
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Åsa Westlund 5.12.2011
Izskatīšana komitejā	27.3.2012
Pieņemšanas datums	24.4.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Véronique De Keyser, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Filip Kaczmarek, Gay Mitchell, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Ivo Vajgl, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Santiago Fisas Ayxela, Judith Sargentini
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sergio Gutiérrez Prieto, Emilio Menéndez del Valle, Katarína Neveďalová, Claudiu Ciprian Tănăsescu

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (9.5.2012)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

Atzinumu sagatavoja: Takis Hadjigeorgiou

ĪSS PAMATOJUMS

1. Norāda, ka Komisijas priekšlikums aizstāt Lēmumu Nr. 280/2004/ΕK ar regulu varētu atvieglot tā noteikumu īstenošanu, uzlabojot esošās monitoringa un īstenošanas procedūras. Pieredze liecina, ka ir jāuzlabo ES procedūras, kuras attiecas uz emisiju monitoringu, ziņošanu par emisijām un attiecīgo ziņojumu pārbaudi.

2. Saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ES un tās dalībvalstīm, izmantojot salīdzināmas metodikas, par kurām vienojusies Līgumslēdzēju pušu konference, ir jāizstrādā, regulāri jāatjauno, jāpublicē un jādara Līgumslēdzēju pušu konferencei zināms valsts pārskats par antropogēnām emisijām, iedalot tās pēc avotiem, un par emisiju uztveršanu piesaistītājsistēmās attiecībā uz visām siltumnīcefekta gāzēm, kas netiek kontrolētas, piemērojot Monreālas protokolu par ozona slāni noārdošajām vielām.

3. Norāda, ka pamatmērķis Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 94/69/EK, ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu ietekmi uz klimata sistēmu. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējais zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Tas nozīmē, ka Kopienai ir jāstrādā intensīvāk, nevilcinoties ir jāiesaistās rūpnieciski attīstītajām valstīm un ir jāveic pasākumi, kas veicinātu jaunattīstības valstu līdzdalību emisiju samazināšanas procesā.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ar UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumu 1/CP.15 („Lēmums 1/CP.15” jeb „Kopenhāgenas vienošanās”) un UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumu 1/CP.16 („Lēmums 1/CP.16” jeb „Kankunas nolīgumi”) ievērojami veicināja progresu, līdzsvarotā veidā risinot klimata pārmaiņu izraisītās problēmas. Ar šiem lēmumiem ieviesa jaunas monitoringa un ziņošanas prasības, kuras attiecas uz vērienīgo emisiju samazinājumu īstenošanu, ko Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās panākt, un sniedza atbalstu jaunattīstības valstīm. Šajos lēmumos arī atzīts, ka pielāgošanās ir tikpat svarīga kā klimata pārmaiņu mazināšana. Lēmumā 1/CP.16 arī noteikts, ka attīstītās valstis izstrādā zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vai plānus. Šādas stratēģijas vai plāni veicinās zema oglekļa emisiju līmeņa sabiedrības veidošanos un palīdzēs nodrošināt pastāvīgu intensīvu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Šai regulai, izmantojot deleģētos aktus, jāatvieglo šo un turpmāko monitoringa un ziņošanas prasību īstenošana, kuras izrietēs no turpmākiem lēmumiem vai starptautiska nolīguma pieņemšanas UNFCCC ietvaros.	(4) UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmums 1/CP.15 („Lēmums 1/CP.15” jeb „Kopenhāgenas vienošanās”) un UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmums 1/CP.16 („Lēmums 1/CP.16” jeb „Kankunas nolīgumi”) ievērojami veicināja progresu, līdzsvarotā veidā risinot klimata pārmaiņu izraisītās problēmas. Ar šiem lēmumiem ieviesa jaunas monitoringa un ziņošanas prasības, kuras attiecas uz vērienīgo emisiju samazinājumu īstenošanu, ko Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās panākt, un sniedza atbalstu jaunattīstības valstīm. Šajos lēmumos arī atzīts, ka pielāgošanās ir tikpat svarīga kā klimata pārmaiņu mazināšana. Lēmumā 1/CP.16 arī noteikts, ka attīstītās valstis izstrādā zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vai plānus. Šādas stratēģijas vai plāni veicinās zema oglekļa emisiju līmeņa sabiedrības veidošanos un palīdzēs izmaksu ziņā lietderīgā veidā nodrošināt pastāvīgu intensīvu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Atbilstoši Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumam „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.” izmaksu ziņā lietderīgs būtu rīcības plāns, saskaņā ar kuru emisiju apjoms valsts līmenī salīdzinājumā ar 1990. gadu tiktu samazināts par 40 % līdz 2030. gadam un par 60 % līdz 2040. gadam. Šai regulai, izmantojot deleģētos aktus, jāatvieglo šo un turpmāko monitoringa un ziņošanas prasību īstenošana, kuras izrietēs no turpmākiem lēmumiem vai starptautiska nolīguma pieņemšanas UNFCCC ietvaros.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Klimata un enerģētikas tiesību aktu pakete, kas pieņemta 2009. gadā, jo īpaši 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam, un 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, iezīmē vēl vienu stingru Savienības un dalībvalstu apņemšanos būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ņemot vērā jaunās prasības saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, ir jāatjaunina arī Savienības emisiju monitoringa un ziņošanas sistēma.	(5) Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums, kas pieņemts 2009. gadā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu¹ iezīmē vēl vienu stingru Savienības un dalībvalstu apņemšanos būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ņemot vērā jaunās prasības saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, ir jāatjaunina arī Savienības emisiju monitoringa un ziņošanas sistēma.
	_____________
	¹ OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Ar Lēmumu CP.17 (spēkā no 2013. gada 1. janvāra vai vēlāka datuma) un Lēmumu 3/CP15 (spēkā no 2010. gada 26. oktobra) Kioto protokola I pielikuma darbības jomā ir iekļauta arī Kipra un Malta.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju efektīvu monitoringa un attiecīgo ziņojumu sagatavošanas procesu, nedrīkst pieļaut, ka vēl vairāk palielinās jau esošais dalībvalstu finansiālais un administratīvais slogs.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt visjaunāko informāciju par to siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros un tās noteiktajos termiņos. Ar šo regulu būtu jādod iespēja šādus aprēķinus sagatavot, cik iespējams īsākos termiņos, izmantojot statistikas un citu informāciju.	(12) Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas sniegt visjaunāko informāciju par savām siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros un tās noteiktajos termiņos, kā arī saistībā ar Eiropas kosmosa politiku un stratēģiju, kas palīdz risināt nopietnas problēmas, piemēram, dabas katastrofu, resursu un klimata novērošanas jomā, tādējādi palīdzot Eiropas iedzīvotājiem. Šai ziņā kosmosa pētījumu rezultātā iegūtie dati būtu jāuzskata par Savienības un dalībvalstu galvenajiem novērošanas instrumentiem, jo ar to palīdzību iespējams gūt skaidrāku priekšstatu par CO₂ un CH₄emisijām un arī par zemes izmantojumu, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecību (LULUCF). Tādēļ maksimāli jāizmanto globālā vides un drošības novērošanas programma (GMES) un citas satelītu sistēmas, lai savlaicīgi ziņotu par emisijām (globāli ikdienas mērījumi attiecībā uz cilvēku izraisītām un lauku apvidu CO₂ un CH₄ emisijām un CO₂ piesaistītājsistēmām), kā arī neatkarīgas aprēķinātā emisiju apjoma ziņojumu pārbaudes. Ar šo regulu būtu jādod iespēja šādus aprēķinus sagatavot pēc iespējas īsākos termiņos, izmantojot statistikas un citu informāciju.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Komisijas pilnvarām pieņemt deleģētus aktus, lai papildinātu šīs regulas I pielikumā izklāstīto siltumnīcefekta gāzu sarakstu vai kādu vielu no tā svītrotu, ir jāatbilst visiem jaunajiem starptautiskajiem nolīgumiem.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis un Komisija Savienības vārdā katra izstrādā un īsteno zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa attīstības stratēģiju, lai veicinātu:	1. Dalībvalstis un Komisija Savienības vārdā katra izstrādā un īsteno zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa attīstības stratēģiju, lai veicinātu:
(a) pārredzamu un precīzu monitoringu pār dalībvalstu faktisko un prognozēto progresu, tostarp pār ieguldījumu, ko devuši ar Savienības pasākumi, izpildot Savienības un dalībvalstu saistības UNFCCC ietvaros ierobežot vai samazināt siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas;	(a) pārredzamu un precīzu monitoringu pār dalībvalstu faktisko un prognozēto progresu, tostarp pār ieguldījumu, ko devuši Savienības pasākumi, izpildot Savienības un dalībvalstu saistības UNFCCC ietvaros ierobežot vai samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas;
(b) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi dalībvalstīs saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK un panāktu ilgtermiņa emisiju samazinājumus un to piesaistes palielinājumus visās nozarēs saskaņā ar Savienības mērķi samazināt emisijas par 80 līdz 95 % līdz 2050. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu, ņemot vērā nepieciešamo samazināšanu attīstīto valstu grupā saskaņā ar IPCC.	(b) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi dalībvalstīs saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK un panāktu ilgtermiņa emisiju samazinājumus un emisiju piesaistes palielinājumus visās nozarēs izmaksu ziņā lietderīgā veidā (ievērojot arī attiecībā uz valsts līmenī nodrošinātu samazinājumu 2030. un 2040. gadam noteiktos starpposma mērķus) un atbilstoši Savienības mērķim samazināt emisijas par 80 līdz 95 % līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu, ņemot vērā nepieciešamo samazināšanu attīstīto valstu grupā saskaņā ar IPCC.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vienu gadu pēc tam, kad stājas spēkā šī regula, vai saskaņā ar starptautiskā līmenī apstiprinātu laika grafiku UNFCCC procesa ietvaros.	2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas divus gadus pēc tam, kad stājusies spēkā šī regula, vai saskaņā ar starptautiskā līmenī apstiprinātu laika grafiku UNFCCC procesa ietvaros.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis pēc valsts uzskaites pārskatīšanas pabeigšanas saskaņā ar Kioto protokolu attiecībā uz katru gadu pirmajā saistību periodā saskaņā ar Kioto protokolu, tostarp pēc visu īstenošanas jautājumu atrisināšanas, noraksta no reģistra NDV, SMV, ESV un SE līdzvērtīgi to neto emisijām minētā gada laikā.	1. Pēc tam, kad ir pārskatīta atbilstoši Kioto protokolam veiktā valsts uzskaite attiecībā uz katru Kioto protokola izpildes pirmā saistību perioda gadu, tostarp pēc visu īstenošanas jautājumu atrisināšanas, dalībvalstis noraksta no reģistra izmantotās NDV, SMV, ESV un SE līdzvērtīgi to neto emisijām attiecīgā gada laikā.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecībā uz pēdējo saistību perioda gadu saskaņā ar Kioto protokolu dalībvalstis noraksta vienības no reģistra pirms papildu perioda beigām, lai izpildītu saistības, kas noteiktas Lēmumā 11/CMP.1, kas pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kura ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.	2. Attiecībā uz pēdējo Kioto protokola izpildes saistību perioda gadu dalībvalstis izmantotās vienības noraksta no reģistra pirms papildu perioda beigām, lai izpildītu saistības, kas noteiktas Lēmumā 11/CMP.1, kurš pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kas ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. martam (X gads) iesniedz Komisijai:	1. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. martam (X gads) var iesniegt Komisijai:
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam (X gads) ziņo Komisijai valsts prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti, iedalot tās pēc gāzes un pēc nozares. Šīs prognozes ietver kvantitatīvu aprēķinu par 4 secīgiem nākamajiem gadiem, kas beidzas ar 0 vai 5, uzreiz pēc X gada. Valsts prognozēs ņem vērā visas rīcībpolitikas un pasākumus, kas pieņemti Savienības līmenī, un ietver:	1. Dalībvalstis reizi divos gados līdz attiecīgā gada 15. martam (X gads) paziņo Komisijai valsts prognozes par antropogēnām siltumnīcefekta gāzu emisijām, iedalot tās pēc avotiem, un par emisiju uztveršanu piesaistītājsistēmās, iedalot tās pēc gāzes un pēc nozares. Šīs prognozes ietver kvantitatīvu aprēķinu par 4 secīgiem nākamajiem gadiem, kas beidzas ar 0 vai 5, uzreiz pēc X gada. Sagatavojot valsts prognozes, tiek ņemtas vērā visas Savienības līmenī pieņemtās politikas nostādnes un pasākumi, un šīs prognozes ietver:
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam ziņo Komisijai informāciju par īstenotajiem vai plānotajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas klimata pārmaiņām, jo īpaši par valsts un reģionālo pielāgošanās stratēģiju un pielāgošanās pasākumiem. Šajā informācijā ietver piešķirto budžetu pa politikas sektoriem un — attiecībā uz katru pielāgošanās pasākumu — galveno mērķi, instrumenta veidu, īstenošanas stāvokli un klimata pārmaiņu ietekmes kategoriju (piemēram, plūdi, jūras līmeņa celšanās, ekstremālas temperatūras, sausums un ekstremāli laika apstākļi).	Dalībvalstis reizi divos gados līdz attiecīgā gada 15. martam paziņo Komisijai informāciju par īstenotajiem vai plānotajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas klimata pārmaiņām, jo īpaši par valsts un reģionālo pielāgošanās stratēģiju un pielāgošanās pasākumiem. Šajā informācijā norāda piešķirto budžetu pa politikas sektoriem un — attiecībā uz katru pielāgošanās pasākumu — galveno mērķi, instrumenta veidu, īstenošanas stāvokli un klimata pārmaiņu ietekmes kategoriju (piemēram, plūdi, jūras līmeņa celšanās, ekstremālas temperatūras, sausums un ekstremāli laika apstākļi).
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 17. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem, līdz katra gada 15. martam (X gads) ziņo Komisijai:	Dalībvalstis, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem, reizi divos gados līdz attiecīgā gada 15. martam (X gads) paziņo Komisijai:
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 17. pants – a punkts – iv apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, kuras ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu sekām, lai pielāgotos šo klimata pārmaiņu sekām;	(iv) detalizētu informāciju par palīdzību, ko jaunattīstības valstīm, kuras ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu sekām, attiecīgā gadījumā sniedzis publiskais un privātais sektors, lai tās pielāgotos šo klimata pārmaiņu sekām, norādot saņēmējvalsti, nozari un darbības veidu;
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 17. pants – a punkts – v apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;	(v) detalizētu informāciju par palīdzību, ko jaunattīstības valstīm attiecīgā gadījumā sniedzis publiskais un privātais sektors, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, norādot saņēmējvalsti, nozari un darbības veidu;
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un informāciju par to, kā iepirkuma politika veicina starptautiskas vienošanās par klimata pārmaiņām panākšanu.	(d) informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un informāciju par to, kā iepirkuma politika palīdz panākt starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām. Ja elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās projektēto darbību jauda pārsniedz 20 MW, dalībvalstis sniedz informāciju par to, kā, apstiprinot šādas projektētas darbības, ir nodrošināts, ka to īstenošanas laikā tiks ievēroti attiecīgie starptautiskie kritēriji un pamatnostādnes, jo īpaši Hidroenerģijas ilgtspējības novērtēšanas 2010. gada protokols.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) izmaksu ziņā lietderīgā veidā sasniegtu klimata jomā noteikto ilgtermiņa mērķi, ievērojot arī attiecībā uz valsts līmenī nodrošinātu samazinājumu 2030. un 2040. gadam noteiktos starpposma mērķus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām
Atsauces	COM(2011)0789 – C7-0433/2011 – 2011/0372(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 30.11.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 30.11.2011
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Takis Hadjigeorgiou 15.2.2012
Pieņemšanas datums	8.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 3 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, András Gyürk, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Béla Kovács, Philippe Lamberts, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ioan Enciu, Françoise Grossetête, Takis Hadjigeorgiou, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Bernd Lange, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Silvia-Adriana Ţicău, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anne E. Jensen, Nicole Kiil-Nielsen, Norica Nicolai

PROCEDŪRA

Virsraksts	Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām
Atsauces	COM(2011)0789 – C7-0433/2011 – 2011/0372(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	23.11.2011
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 30.11.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 19.1.2012	ITRE 30.11.2011	TRAN 30.11.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	TRAN 19.12.2011
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Bas Eickhout 25.1.2012
Izskatīšana komitejā	22.3.2012	25.4.2012
Pieņemšanas datums	30.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 1 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Martin Callanan, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Gaston Franco, James Nicholson, Eva Ortiz Vilella, Vittorio Prodi, Britta Reimers, Michèle Rivasi, Alda Sousa, Bart Staes, Marita Ulvskog, Andrea Zanoni
Iesniegšanas datums	6.6.2012

Juridisks paziņojums - Privātuma politika