ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem

5.6.2012 - (COM(2011)0860 – C7‑0490/2011 – 2011/0417(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Philippe Lamberts

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem

(COM(2011)0860 – C7‑0490/2011 – 2011/0417(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0860),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0490/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšēja tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7–0193/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  aicina Komisiju priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS Parlamenta grozījumi^[2]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas riska kapitāla fondiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Riska kapitāls nodrošina finansējumu uzņēmumiem, kuri parasti ir ļoti mazi, atrodas savas korporatīvās pastāvēšanas sākumposmā un kuriem ir spēcīgs izaugsmes un paplašināšanās potenciāls. Lai gan riska kapitāla fondi bieži iegulda jaunos uzņēmumos, atsevišķos gadījumos ir lietderīgi veikt pārveidojošus ieguldījumus uzņēmumos, kas pastāv ilgāk nekā piecus gadus. Turklāt riska kapitāla fondi nodrošina ▌ uzņēmumiem vērtīgu kompetenci un zināšanas, uzņēmējdarbības kontaktus, zīmola vērtību un stratēģiskas konsultācijas. Sniedzot finansējumu un konsultācijas šiem uzņēmumiem, riska kapitāla fondi veicina ekonomisko izaugsmi, palīdz radīt darba vietas un piesaistīt kapitālu, sekmē inovatīvu uzņēmumu izveidi un paplašināšanos, palielina to ieguldījumu pētniecībā un izstrādē un veicina uzņēmējdarbību, inovāciju un konkurētspēju saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un saistībā ar dalībvalstu ilgtermiņa uzdevumiem, kas noteikti, piemēram, Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas ziņojumā „Vispārējās tendences 2030. gadam”. Lai veicinātu ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), saskaņā ar šo regulu veiktie ieguldījumi būtu jāiekļauj to ieguldījumu skaitā, kas Komisijai jāveic saistībā ar Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”. Komisijai būtu jāizstrādā integrēta stratēģija attiecībā uz MVU atbalstam paredzētiem finanšu instrumentiem un jāveic turpmāk minēto direktīvu ietekmes novērtējums attiecībā uz riska kapitāla pieejamību: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)[5], Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu[6] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību[7].

(2)       Ieviešot vienotus noteikumus Savienībā, jāizveido kopēja noteikumu sistēma attiecībā uz nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošanu, īpaši attiecībā uz fondu, kas darbojas ar šo nosaukumu, portfeļa saturu, to tiesīgajiem ieguldījuma saņēmējiem, ieguldījumu instrumentiem, kurus tie var izmantot, un ieguldītāju kategorijām, kas ir tiesīgas ieguldīt šādos fondos. Bez šāda kopēja regulējuma pastāv risks, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus pasākumus valstu līmenī, radot tiešu nelabvēlīgu ietekmi un šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jo riska kapitāla fondiem, kas gatavojas darboties visā Savienībā, katrā dalībvalstī tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi. Turklāt atšķirīgas kvalitātes prasības attiecībā uz portfeļa saturu, ieguldījumu saņēmējiem un tiesīgajiem ieguldītājiem varētu radīt dažādus ieguldītāju aizsardzības līmeņus un raisīt neizpratni attiecībā uz ieguldījuma piedāvājumu, kas saistās ar Еiropas riska kapitāla fondu. Turklāt ieguldītājiem būtu jāvar salīdzināt dažādu riska kapitāla fondu ieguldījumu piedāvājumus. Jānovērš būtiski šķēršļi riska kapitāla fondu pārrobežu finansējuma piesaistīšanai, jāizvairās no konkurences izkropļošanas starp šiem fondiem un jebkādiem turpmākiem iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai un būtiskiem konkurences kropļojumiem nākotnē. Attiecīgi atbilstošais juridiskais pamats ir LESD 114. pants, kas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(3)       Jāpieņem regula, ar kuru izveido vienotus Eiropas riska kapitāla fondiem piemērojamus noteikumus un nosaka atbilstošas prasības visās dalībvalstīs to pārvaldniekiem, kas gatavojas piesaistīt kapitālu visā Savienībā, izmantojot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”. Šīm prasībām jānodrošina to ieguldītāju pārliecība, kas gatavojas ieguldīt riska kapitāla fondos.

(3a)     Eiropas riska kapitāla fonda izveides procesam vajadzētu būt pēc iespējas ātrākam, lai samazinātu izmaksas, kas saistītas ar jaunu fondu izveidošanu tirgū.

(4)       Regulas formā izveidojot kvalitātes prasības nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošanai, būtu jānodrošina, ka šīs prasības tiks tieši piemērotas to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas piesaista līdzekļus, izmantojot šo nosaukumu. Tam būtu jānodrošina vienoti nosacījumi šā nosaukuma izmantošanai, novēršot situāciju, ka valstis izveido atšķirīgas valstu prasības, transponējot direktīvu. Šajā regulā būtu jāparedz, ka to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas izmanto šo nosaukumu, jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, un tas uzlabotu arī to ieguldītāju pārliecību, kas gatavojas veikt ieguldījumus riska kapitāla fondos. Regula samazinātu arī regulējuma sarežģītību un pārvaldnieka izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu atbilstību nereti atšķirīgiem valstu noteikumiem, ar ko reglamentē riska kapitāla fondu darbību, jo īpaši attiecībā uz tiem pārvaldniekiem, kas gatavojas piesaistīt kapitālu pārrobežu līmenī. Regulai būtu jāpalīdz novērst arī konkurences izkropļojumus. Komisijai līdz 2012. gada beigām būtu jāizstrādā ziņojums par nodokļu šķēršļiem, ar ko saskaras riska kapitāla fondi dažādās dalībvalstīs, un jāturpina darbs pie vienlīdzīgu fiskālās konkurences apstākļu radīšanas.

(5)       Lai skaidrāk noteiktu attiecības starp šo regulu un noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jāparedz, ka šo regulu piemēro tikai to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) 1. pantu un kas ir izveidoti Savienībā un reģistrēti izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010. Turklāt šī regula būtu jāpiemēro tikai pārvaldniekiem, kas pārvalda tādus kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu portfeļus, kuru pārvaldāmie kopējie aktīvi sākotnēji nepārsniedz EUR 500 miljonu robežvērtību. Riska kapitāla fonda pārvaldniekiem, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu un kuru kopējie aktīvi vēlāk pārsniedz EUR 500 miljonu robežvērtību, un kuriem tādēļ jāsaņem atļauja no savas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, vajadzētu būt iespējai turpināt izmantot nosaukumu „Eiropas riska kapitāla fonds” un turpināt darbību saskaņā ar šo regulu attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecību Savienībā, ar nosacījumu, ka tie vienmēr izpilda šīs regulas prasības, kas noteiktas kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem.

(6)       Ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki negatavojas izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, šī regula nebūtu jāpiemēro. Šādos gadījumos turpina piemērot pastāvošos valstu noteikumus un vispārīgos Savienības noteikumus.

(6a)     Lai gan Eiropas riska kapitāla fondiem var būt liela nozīme, veicinot MVU piekļuvi finansējumam, un pat ja ir paredzēti aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu fondu pareizu izmantošanu, pastāv risks, ka Eiropas riska kapitāla fondus var izmantot nolūkā, kādam tie nav paredzēti. Šajā ziņā uzraudzības iestādēm jābūt modrām un jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ir novērstas jebkādas iespējamās nepilnības.

(7)       Ar šo regulu būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu iezīmēm, jo īpaši attiecībā uz portfeļuzņēmumiem, kuros kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem ir atļauts ieguldīt, un izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem. Tas ir nepieciešams, lai skaidri varētu nodalīt kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu no citiem alternatīviem ieguldījumu fondiem, kas izmanto citas, mazāk specializētas ieguldījumu stratēģijas, piemēram, privāto kapitālu vai ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

(8)       Atbilstīgi mērķim skaidri ierobežot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un lai nodrošinātu to koncentrēšanos uz kapitāla nodrošināšanu maziem uzņēmumiem to korporatīvās pastāvēšanas sākotnējā posmā, nosaukums “Eiropas riska kapitāla fonds” būtu jāpiešķir tikai tiem fondiem, kas divos gados pēc pirmā ieguldījuma saskaņā ar šo regulu vidēji vismaz 55 % un pēc tam vismaz 70 % no sava pieprasītā atvēlētā kapitāla pēc visu atbilstīgo izmaksu, īstermiņa ieguldījumu skaidrā naudā vai tās ekvivalentos atskaitīšanas iegulda šādos uzņēmumos. Atbilstīgajām izmaksām būtu jāietver visas maksas, nodevas un izdevumi, ko tieši vai netieši sedz ieguldītāji un par ko ir vienojušies kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pārvaldnieks un ieguldītāji.

(8a)     Kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pārvaldniekiem jābūt spējīgiem piesaistīt papildu kapitāla saistības šā fonda pastāvēšanas laikā.

(8b)     Kvazikapitāla instrumenti ietver tādu finansēšanas instrumentu, kurā ieguvums no šā instrumenta ir saistīts ar kritērijiem atbilstošā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kurā saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atlīdzināšana. Minētie instrumenti ietver dažādus finansēšanas instrumentus, piemēram, subordinētos aizdevumus, kapitāldaļas bez balsstiesībām, līdzdalības aizdevumus, peļņdalības tiesības, konvertējamās obligācijas un obligācijas ar garantijām.

(9)       Lai ieviestu būtisku drošības pasākumu, kas šajā regulā minētos kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondus nodalītu no plašākas alternatīvo ieguldījumu fondu kategorijas, kas tirgo emitētus vērtspapīrus sekundāros tirgos, stingri jānosaka, ka kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi var veikt ieguldījumus tikai tieši emitētos instrumentos.

(10)     Lai piešķirtu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem konkrētu elastīguma līmeni to pārvaldīto kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu ieguldījumu un likviditātes pārvaldībai, sekundāro tirdzniecību, piemēram, ar kritērijiem neatbilstošu portfeļuzņēmumu akcijām vai kapitāla daļām, vajadzētu atļaut līdz maksimālajai robežvērtībai, kas divos gados pēc pirmā ieguldījuma saskaņā ar šo regulu vidēji nepārsniedz 45 % un pēc tam 30 % no fonda pieprasītā atvēlētā kapitāla pēc visu atbilstīgo izmaksu atskaitīšanas. Aprēķinot šo ierobežojumu, nebūtu jāņem vērā īstermiņa ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos.

(11)     Lai nodrošinātu, ka nosaukums “Eiropas riska kapitāla fonds” ir uzticams un viegli atpazīstams ieguldītājiem visā Savienībā, šajā regulā būtu jāparedz, ka tikai tie riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kvalitātes kritērijiem, ir tiesīgi izmantot nosaukumu “Еiropas riska kapitāla fonds”, tirgojot kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

(12)     Lai nodrošinātu, ka kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem ir atsevišķs un atpazīstams profils, kas ir atbilstošs to mērķim, būtu jāizveido vienoti noteikumi par portfeļa saturu un ieguldījumu metodēm, ko šādiem kritērijiem atbilstošiem fondiem ir atļauts izmantot, ieskaitot aizdevumus.

(13)     Lai nodrošinātu, ka kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi nerada sistēmiskus riskus un ▌ ka šādi fondi savās ieguldījumu darbībās koncentrējas uz atbalsta sniegšanu kritērijiem atbilstošiem portfeļuzņēmumiem, būtu pieļaujami aizņēmumi vai saistību īpatsvara palielināšana fonda līmenī tikai nepieprasītā atvēlētā kapitāla apmērā. Tomēr, lai ļautu fondam nosegt ārkārtējas likviditātes vajadzības, kas var rasties no brīža, kad no ieguldītājiem pieprasīts atvēlētais kapitāls, līdz faktiskai kapitāla ieskaitīšanai tā kontos, būtu jāpieļauj īstermiņa aizņēmumi.

(14)     Lai nodrošinātu, ka kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi tiek tirgoti ieguldītājiem, kam ir zināšanas, pieredze un spēja uzņemties ar šiem fondiem saistītos riskus, un lai saglabātu ieguldītāju pārliecību un uzticību kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem, būtu jāizveido konkrēti drošības pasākumi. Tāpēc kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi parasti būtu jātirgo tikai tādiem ieguldītājiem, kuri ir profesionāli klienti vai kurus var uzskatīt par profesionāliem klientiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK. Šī kategorija ietver riska kapitāla fondu pārvaldniekus, kas paši iegulda riska kapitāla fondos. Tomēr, lai uzturētu pietiekami plašu ieguldītāju loku ieguldījumiem riska kapitāla fondos, ir vēlams, lai arī konkrētiem citiem ieguldītājiem, tostarp finansiāli nodrošinātām privātpersonām, būtu piekļuve kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem. Attiecībā uz šiem citiem ieguldītājiem tomēr būtu jāizveido konkrēti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir atbilstošs profils, lai veiktu šādus ieguldījumus. Šie drošības pasākumi izslēdz tirdzniecību, izmantojot periodiskus uzkrājumu plānus. Turklāt jāparedz iespēja, ka riska kapitāla fonda pārvaldnieka vadošie darbinieki, direktori vai darbinieki veic ieguldījumus kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondos, ko tie pārvalda.

(15)     Lai nodrošinātu, ka tikai tie riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem attiecībā uz to rīcību tirgū, izmanto nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un riska kapitāla fonda pārvaldnieka attiecībām ar saviem ieguldītājiem. Tā paša iemesla dēļ šajā regulā būtu jāizveido vienoti nosacījumi attiecībā uz šo pārvaldnieku rīcību interešu konfliktu gadījumā. Šajos noteikumos būtu jāparedz arī tas, ka pārvaldniekam ir jāizveido nepieciešamie organizatoriskie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu rīcību interešu konfliktu gadījumā.

(16)     Lai nodrošinātu nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” integritāti, šajā regulā būtu jāietver arī kvalitātes kritēriji attiecībā uz riska kapitāla fonda pārvaldnieka organizāciju. Tāpēc šajā regulā būtu jāizveido vienotas un proporcionālas prasības nepieciešamībai uzturēt atbilstošus tehniskos resursus un cilvēkresursus, kā arī pietiekamus pašu līdzekļus pareizai kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu pārvaldībai.

(17)     Ieguldītāju aizsardzības nolūkos jānodrošina kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda aktīvu pienācīga novērtēšana. Tāpēc kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda statūtos būtu jāietver noteikumi par aktīvu novērtēšanu. Tam būtu jānodrošina novērtējuma integritāte un pārredzamība.

(18)     Lai nodrošinātu, ka tie riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas izmanto nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, pietiekami atbildīgi veic savas darbības, būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz gada pārskatiem.

(19)     Lai nodrošinātu nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” integritāti ieguldītāju skatījumā, šis nosaukums jāizmanto tikai tiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kuru ieguldījumu politika un ieguldījumu saņēmēji ir pilnībā pārredzami. Tāpēc šajā regulā būtu jāizveido vienoti noteikumi par informācijas atklāšanas prasībām, kas ir saistošas riska kapitāla fonda pārvaldniekam attiecībā pret saviem ieguldītājiem. Jo īpaši būtu jānosaka informācijas atklāšanas pienākumi pirms līguma noslēgšanas saistībā ar kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu ieguldījumu stratēģiju un mērķiem, izmantotajiem ieguldījumu instrumentiem, informāciju par izmaksām un saistītajiem maksājumiem un kritērijiem atbilstoša fonda piedāvātā ieguldījuma riska/atlīdzības profilu. Lai sasniegtu augsta līmeņa pārredzamību, šajās informācijas atklāšanas prasībās jāietver arī informācija par to, kā tiek aprēķināts riska kapitāla fonda pārvaldnieka atalgojums.

(20)     Lai nodrošinātu šajā regulā ietverto vienoto prasību efektīvu pārraudzību, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga riska kapitāla fonda pārvaldnieka atbilstību šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām. Tāpēc kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pārvaldniekam, kas gatavojas tirgot savus kritērijiem atbilstošos fondus ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, būtu jāinformē par to savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē riska kapitāla fonda pārvaldnieks, ja ir iesniegta visa nepieciešamā informācija un ieviesti attiecīgi pasākumi, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām. Šai reģistrācijai būtu jābūt spēkā visā Savienībā.

(21)     Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību attiecībā uz atbilstību šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, tajā būtu jāiekļauj noteikumi par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāatjaunina izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegtā informācija.

(22)     Efektīvai šajā regulā noteikto prasību uzraudzībai tajā būtu jāizveido arī pārrobežu ziņošanas process starp kompetentajām uzraudzības iestādēm, ko uzsāk pēc riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrēšanas tā izcelsmes dalībvalstī.

(23)     Lai saglabātu pārredzamus nosacījumus kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecībai visā Savienībā, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2011[8], būtu jāpiešķir pilnvaras uzturēt centrālu datubāzi ar visu to kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

(24)     Lai nodrošinātu efektīvu šajā regulā noteikto vienoto kritēriju uzraudzību, tajā būtu jāietver kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru saraksts.

(25)     Lai nodrošinātu pareizu izpildi, šajā regulā būtu jāietver sankcijas par tās galveno noteikumu pārkāpumiem, proti, attiecībā uz portfeļa saturu, drošības pasākumiem attiecībā uz tiesīgo ieguldītāju identitāti un nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošanu tikai reģistrētiem riska kapitāla fonda pārvaldniekiem. Būtu jāparedz, ka šo galveno noteikumu pārkāpuma gadījumā tiek aizliegts izmantot šo nosaukumu un riska kapitāla fonda pārvaldnieks tiek izslēgts no reģistra.

(26)     Uzraudzības informācijas apmaiņa būtu jāveic starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

(27)     Efektīvai regulatīvai sadarbībai starp iestādēm, kurām uzticēts uzraudzīt atbilstību vienotajiem kritērijiem, kas noteikti šajā regulā, nepieciešama augsta līmeņa dienesta noslēpuma piemērošana visām attiecīgajām valstu iestādēm un EVTI.

(28)     Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa harmonizācija un augsta līmeņa uzraudzība Savienībā. Būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā iestādei ar īpaši specializētu kompetenci izstrādāt iesniegšanai Komisijai to īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas risinājumus.

(29)     Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu un saskaņā ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK. EVTI būtu jāuztic izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz šajā regulā minētās paziņošanas ▌ formātu ▌.

(30)     Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem precizē ▌ interešu konfliktu veidus, no kādiem jāizvairās riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, un šajā saistībā veicamos pasākumus. Ir sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba laikā Komisija veiktu atbilstošu apspriešanu, tostarp speciālistu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

▌

(32)     ▌ Regulas pārskatīšana būtu jāveic vienlaikus ar Direktīvas 2011/61/ES pārskatīšanu vai tūlīt pēc tās, lai ņemtu vērā riska kapitāla tirgus attīstību. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar izmaiņām tiesību aktos.

(32a)   Ir jānodrošina, ka Komisija veic regulāru to publisko shēmu efektivitātes novērtējumu, kuras Savienībā izmanto riska kapitāla tirgus atbalstam.

(32b)   Lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta noteikumi, kuros ir reglamentēts dalībvalstu atbalsts Eiropas riska kapitāla fondiem, efektīvi veicina inovācijas, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci, ļoti svarīga ir pētniecības, inovāciju un zinātnes komisāra un konkurences komisāra cieša sadarbība.

(32c)   Riska kapitāla ieguldījumi zaļajās tehnoloģijās ir jāuzskata par ļoti svarīgu Savienības ekonomikas pārveides dzinējspēku, ņemot vērā mērķi padarīt Savienību par pasaules līderi energoefektivitātes un resursu efektīvas izmantošanas jomā. Tādēļ Komisijai līdz 2012. gada beigām būtu jāiesniedz ziņojums, kurā norādīti atbilstoši juridiski instrumenti regulatīvu stimulu nodrošināšanai, lai sekmētu riska kapitāla ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās.

(33)     Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants) un uzņēmējdarbības brīvību (16. pants).

(34)     Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[9] reglamentē personas datu apstrādi dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetento iestāžu, īpaši dalībvalstu izvēlētu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās un par šādu dati brīvu apriti[10] reglamentē personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo regulu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

(35)     Šai regulai nevajadzētu skart valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem.

(36)    Tā kā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt vienotu prasību piemērošanu kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecībai un izveidot vienkāršu riska kapitāla fondu pārvaldnieku reģistrācijas sistēmu, tādējādi pilnībā ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot drošību un uzticamību, kas saistīta ar nosaukuma „Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošanu, ar efektīvu riska kapitāla tirgus darbību un izmaksām tā dažādajām ieinteresētajām personām, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs un tālab tās mēroga vai iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar tajā pašā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula ▌ paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(36a)   Riska kapitālam labvēlīgu vidi Eiropā palīdz veidot arī Savienības MVU pētniecības, inovācijas un konkurētspējas atbalsta pamatprogrammas, kas papildina šo regulu. Tajās ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt riska kapitāla piedāvājumu, jo īpaši pārrobežu līmenī. To pamatā ir tādu Eiropas riska kapitāla ieguldītāju tīkls kā Eiropas Riska kapitāla asociācija, Eiropas Riska kapitāla fondu ieguldītāju tīkls un Starptautiskais Riska kapitāla klubs,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻAPRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā regulā paredzētas vienotas prasības tiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas gatavojas izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, un nosacījumi šāda nosaukuma kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu tirdzniecībai Savienībā, tādējādi veicinot netraucētu iekšējā tirgus darbību. Tajā paredzēti vienoti noteikumi attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecību tiesīgiem ieguldītājiem visā Savienībā, kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu portfeļa saturu, kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem un metodēm, kā arī to riska kapitāla fondu pārvaldnieku organizāciju, rīcību un pārredzamību, kas tirgo kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

Eiropas Investīciju banka un Komisija kā galvenie EIF akcionāri nodrošina, ka EIF, veicot ieguldījumus riska kapitāla fondos, prioritāti piešķir ieguldījumiem Eiropas riska kapitāla fondos.

2. pants

1.        Šo regulu piemēro to 3. panta b) apakšpunktā definēto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kuri ir izveidoti Savienībā un kuriem jāreģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar minēto direktīvu, ar nosacījumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu portfeļus, kuru kopējie pārvaldītie aktīvi sākotnēji nepārsniedz EUR 500 miljonu robežvērtību vai — dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, — atbilstošo vērtību valsts valūtā šīs regulas spēkā stāšanās dienā.

1.a      Riska kapitāla fonda pārvaldnieki, kuri reģistrēti saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, kuru kopējie aktīvi pēc šīs reģistrācijas pārsniedz EUR 500 miljonu vērtību un kuriem tādējādi jāsaņem atļauja no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, var turpināt izmantot nosaukumu „Eiropas riska kapitāla fonds” un turpināt darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecību Savienībā, ar nosacījumu, ka tie vienmēr izpilda šīs regulas prasības, kas paredzētas kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem.

1.b      Eiropas riska kapitāla fonda pārvaldnieki, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu, var pārvaldīt arī PVKIU, saņemot atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, ar nosacījumu, ka viņi ir ārējie pārvaldnieki.

2.        Aprēķinot 1. punktā minēto robežvērtību, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas pārvalda citus fondus, kuri nav kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi, nav jāņem vērā šajos citos fondos pārvaldītie aktīvi.

▌

3. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)       “kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kura atvēlētais kapitāls nav izpērkams pirms fonda likvidēšanas un kurš divos gados pēc pirmā ieguldījuma saskaņā ar šo regulu vidēji vismaz 55 % un pēc tam vismaz 70 % no sava pieprasītā atvēlētā kapitāla pēc visu atbilstīgo izmaksu, īstermiņa ieguldījumu skaidrā naudā vai tās ekvivalentos atskaitīšanas iegulda aktīvos, kuri ir kritērijiem atbilstoši ieguldījumi;

(aa)     „atbilstīgās izmaksas” ir visas maksas, nodevas un izdevumi, ko tieši vai netieši sedz ieguldītāji un par kurām panākta vienošanās starp kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pārvaldnieku un ieguldītājiem;

(b)       “kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” ir uzņēmums, kas piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem ar mērķi ieguldīt to saskaņā ar konkrētu ieguldīšanas politiku šo ieguldītāju labā un kam nav vajadzīga Direktīvas 2009/65/EK 5. pantā minētā atļauja;

(c)       „kritērijiem atbilstoši ieguldījumi” ir jebkurš no šādiem instrumentiem:

(i)       kapitāla vai kvazikapitāla instrumenti, ko

-          emitējis kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums un ko kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds iegādājies tieši no kritērijiem atbilstoša portfeļuzņēmuma vai

-          emitējis kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums apmaiņā pret kapitāla vērtspapīru, ko emitējis kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums, vai

-          emitējis uzņēmums, kuram ir vairākuma īpašumtiesības kritērijiem atbilstošā portfeļuzņēmumā, kas ir tā filiāle, un kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds šo kapitāla instrumentu iegādājies apmaiņā pret kapitāla instrumentu, ko emitējis kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums;

(ii)      kritērijiem atbilstoša portfeļuzņēmuma akcijas, kas iegādātas no šā uzņēmuma akcionāriem;

(iii)     viena vai vairāku citu kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu daļas vai akcijas;

(d)       „kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums” ir uzņēmums, kurš

(i)       kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda ieguldījuma veikšanas brīdī:

-          nav iekļauts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā definētajā regulētajā tirgū;

-          kura darbinieku skaits ir mazāks nekā 250 personas un

-          kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējā gada bilance nepārsniedz EUR 43 miljonus;

(ii)      kurš pats nav kolektīvo ieguldījumu uzņēmums;

(iii)     kurš nav finanšu pakalpojumu sniedzējs, izņemot finanšu tehnoloģiju sniedzējus ;

(iv)      kurš nav reģistrēts trešā valstī, kura sevi reklamē kā ārzonas finanšu centru vai kurā nav nodokļu vai ir nominālā nodokļa likme, nenorit efektīva informācijas apmaiņa ar ārvalstu nodokļu iestādēm, nav normatīvo aktu pārredzamības un nav prasības par būtisku vietējo pārstāvību;

(e)       “kapitāls” ir īpašumtiesību daļa uzņēmumā, kuru veido kritērijiem atbilstoša portfeļuzņēmuma akcijas vai citādas kapitāla daļas, kas emitētas ieguldītājiem;

(f)        “kvazikapitāls” ir jebkura veida finansēšanas instruments, kurš apvieno pašu kapitālu un parādu vai kuram ir parāda elements un kura ienākumi ir pārsvarā balstīti uz kritērijiem atbilstoša portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem, un kurš nav nodrošināts maksātnespējas vai saistību nepildīšanas gadījumā;

(g)       “tirdzniecība” ir tieša vai netieša riska kapitāla fonda daļu vai akciju piedāvāšana vai izvietošana pēc riska kapitāla fonda pārvaldnieka iniciatīvas vai šā pārvaldnieka vārdā ieguldītājiem, kuriem ir Savienībā reģistrēta juridiskā adrese;

(h)       “atvēlētais kapitāls” ir jebkādas saistības, kas personai liek iegādāties riska kapitāla fonda daļas vai iemaksāt kapitālu riska kapitāla fondā;

(i)        “riska kapitāla fonda pārvaldnieks” ir juridiska persona, kuras parastā uzņēmējdarbība ir pārvaldīt vismaz vienu kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu;

(j)        “izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir izveidots vai kurā tam ir reģistrēta juridiskā adrese;

(k)       “uzņēmēja dalībvalsts” ir:

(i)       dalībvalsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā riska kapitāla fonda pārvaldnieks pārvalda riska kapitāla fondus, vai

(ii)      dalībvalsts, kas nav izcelsmes dalībvalsts, kurā riska kapitāla fonda pārvaldnieks tirgo riska kapitāla fonda daļas vai akcijas;

(l)        “kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kuru ar likumu vai noteikumiem ieceļ izcelsmes dalībvalsts un kura veic kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu reģistrāciju atbilstīgi 2. panta 1. punktam.

(la)     „finanšu pakalpojumu sniedzējs” ir visi turpmāk nosauktie:

(a)       neatkarīgi no tā, vai tie reģistrēti Savienībā vai trešā valstī:

(i)       kredītiestāde Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punkta nozīmē;

(ii)      ieguldījumu sabiedrība Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta nozīmē;

(iii)     apdrošināšanas sabiedrība Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punkta nozīmē;

(iv)      finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2006/48/EK 19. panta nozīmē;

(v)       jaukta kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punkta nozīmē;

(b)       persona vai sabiedrība, kas veic vienu vai vairākas no darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvas 2004/39/EK I pielikumā vai Direktīvas 2006/48/EK I pielikumā;

(c)       persona vai sabiedrība, kas darbojas kā starpnieks, lai izplatītu a) un b) apakšpunktā minēto sabiedrību produktus.

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds nav reģistrēts trešā valstī, kura reklamē sevi kā ārzonas finanšu centru vai kurā nav nodokļu vai ir nominālā nodokļa likme, nenorit efektīva informācijas apmaiņa ar ārvalstu nodokļu iestādēm, nav normatīvo aktu pārredzamības vai nav prasības par būtisku vietējo pārstāvību.

Attiecībā uz pirmās daļas i) apakšpunktu, ja no juridiskās formas viedokļa riska kapitāla fonds drīkst veikt iekšēju pārvaldību un ja fonda pārvaldes struktūra izvēlas neiecelt ārēju pārvaldnieku, tad riska kapitāla fonds pats ir arī riska kapitāla fonda pārvaldnieks.

II NODAĻANOSACĪJUMI NOSAUKUMA “EIROPAS RISKA KAPITĀLA FONDS” IZMANTOŠANAI

4. pants

Riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām, var izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, tirgojot kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

5. pants

1.        Riska kapitāla fonda pārvaldnieks nodrošina, ka, iegādājoties aktīvus, kas nav kritērijiem atbilstoši ieguldījumi:

(a)       divos gados pēc pirmā ieguldījuma veikšanas saskaņā ar šo regulu vidēji ne vairāk kā 45 % un

(b)       pēc tam 30 %

no fonda pieprasītā atvēlētā kapitāla pēc visu atbilstošo izmaksu atskaitīšanas tiek izmantoti tādu aktīvu iegādei, kas nav kritērijiem atbilstoši ieguldījumi; aprēķinot šo ierobežojumu, neņem vērā īstermiņa līdzdalību skaidrā naudā un tās ekvivalentos.

2.        Riska kapitāla fonda pārvaldnieks drīkst veikt aizņēmumus, emitēt parāda obligācijas vai izsniegt garantijas kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda līmenī tikai tādā gadījumā, ja šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz no nepieprasītajām saistībām un tādējādi papildus fonda saistībām netiek palielināts tā risks.

▌

6. pants

1.        Riska kapitāla fondu pārvaldnieki tirgo to pārvaldībā esošās kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu daļas un akcijas tikai tādiem ieguldītājiem, kuri tiek uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļu vai kurus pēc pieprasījuma var uzskatīt par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma II iedaļu, vai citiem ieguldītājiem, ja

(a)       šie citi ieguldītāji apņemas ieguldīt vismaz EUR 50 000;

(aa)     minētie citi ieguldītāji iesniedz riska kapitāla fonda pārvaldniekam novērtējumu, ko veikusi kredītiestāde, cits finanšu nozares speciālists saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK vai pārvaldības sabiedrība Direktīvas 2009/65/EK nozīmē, apliecinot savu kompetenci, pieredzi un zināšanas ieguldījumu riska kapitālā pienācīgā izvērtēšanā.

▌

1.a      Šā panta 1. punktu nepiemēro ieguldījumiem, ko veic riska kapitāla fonda pārvaldnieka vadošie darbinieki, direktori vai darbinieki, ieguldot kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondos, ko tie pārvalda.

7. pants

Riska kapitāla fondu pārvaldnieki saistībā ar to pārvaldītajiem kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem:

(a)       veicot savas darbības, darbojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi;

(b)       piemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti paredzēt, ka tās ietekmēs ieguldītāju un kritērijiem atbilstošu portfeļuzņēmumu intereses;

(c)       veic savu uzņēmējdarbību tā, lai atbalstītu to pārvaldīto kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu intereses, to pārvaldīto kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu ieguldītāju intereses un tirgus integritāti, un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ieguldītājiem;

(d)       ar pienācīgu rūpību izvēlas ieguldījumus kritērijiem atbilstošos portfeļuzņēmumos un veic to pastāvīgu uzraudzību;

(e)       tiem ir atbilstošas zināšanas un sapratne par kritēriejiem atbilstošiem portfeļuzņēmumiem, kuros tie veic ieguldījumus.

8. pants

1. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki apzina un novērš interešu konfliktus un gadījumos, kad tos nevar novērst, pārvalda un uzrauga tos, un saskaņā ar 4. punktu atklāj informāciju par šiem interešu konfliktiem, lai nepieļautu, ka tie nelabvēlīgi ietekmē kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu un to ieguldītāju intereses, un lai nodrošinātu, ka to pārvaldītie kritērijiem atbilstošie riska kapitāla fondi tiek godīgi izmantoti.

2. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki īpaši apzina interešu konfliktus, kas var rasties starp:

(a) riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, tām personām, kas faktiski veic riska kapitāla fonda pārvaldnieka uzņēmējdarbību, darbiniekiem vai jebkuru citu personu, kura tieši vai netieši kontrolē riska kapitāla fonda pārvaldnieku vai kuru tieši vai netieši kontrolē riska kapitāla fonda pārvaldnieks, un riska kapitāla fondu pārvaldnieku pārvaldītajiem kritērijiem atbilstošajiem riska kapitāla fondiem vai ieguldītājiem šajos kritērijiem atbilstošajos riska kapitāla fondos;

(b)  kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu vai ieguldītājiem šajā kritērijiem atbilstošajā riska kapitāla fondā un citu kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu, ko pārvalda tas pats riska kapitāla fondu pārvaldnieks, vai ieguldītājiem šajā citā kritērijiem atbilstošajā riska kapitāla fondā.

3. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki uztur un piemēro efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai atbilstu 1. un 2. punktā minētajām prasībām.

4. Par interešu konfliktiem atklāj informāciju atbilstīgi 1. punktam, ja riska kapitāla fonda pārvaldnieka izveidotie organizatoriskie pasākumi interešu konfliktu apzināšanai, novēršanai, pārvaldībai un uzraudzībai nav pietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu, ka tiks novērsti riski saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz ieguldītāju interesēm. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki pirms uzņēmējdarbības sākšanas ieguldītāju vārdā skaidri atklāj tiem interešu konfliktu avotus vai vispārējo raksturu.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 23. pantā minētajiem pasākumiem, precizējot:

(c) interešu konfliktu veidus, kas minēti šā panta 2. punktā;

(d)  pasākumus, ko riska kapitāla fondu pārvaldniekiem būtu jāveic attiecībā uz struktūrām un organizatoriskām un administratīvām procedūrām, lai apzinātu, novērstu, pārvaldītu, uzraudzītu un izpaustu interešu konfliktus.

9. pants

Riska kapitāla fondu pārvaldniekiem vienmēr ir pietiekami pašu līdzekļi, un tie izmanto atbilstošus un piemērotus cilvēkresursus un tehniskos resursus, kas nepieciešami kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu pienācīgai pārvaldībai.

Kompetentā iestāde uzrauga šā panta 1. daļā minēto prasību izpildi.

10. pants

Kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda statūtos iekļauj noteikumus aktīvu novērtēšanai.

10.a pants

1.        Pārvaldnieks raugās, lai katram Eiropas riska kapitāla fondam, ko tas pārvalda, tiktu nozīmēts viens vienīgs depozitārijs saskaņā ar šo pantu.

2.        Depozitārijs ir iestāde, kam piemēro prudenciālās uzraudzības noteikumus un pastāvīgu uzraudzību. Tam jāatbilst vienai no to iestāžu kategorijām, kuras dalībvalstis noteikušas kā tādas, kas ir tiesīgas darboties kā depozitārijs saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 3. punktu.

3.        Depozitārijs ir atbildīgs par kritērijiem atbilstošu Eiropas riska kapitāla fondu īpašumtiesību pārbaudi un aktīvu uzskaites vešanu.

4.        Depozitārijs ir atbildīgs Eiropas riska kapitāla fonda un tā ieguldītāju priekšā par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies nolaidības vai tīšas saistību nepildīšanas dēļ.

11. pants

1.        Riska kapitāla fonda pārvaldnieks nosūta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei gada pārskatu par katru tā pārvaldīto kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc finanšu gada beigām. Pārskatā apraksta kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda portfeļa saturu un iepriekšējā gadā veiktās darbības. Tajā ietver kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda revīzijas finanšu pārskatus. Tajā apstiprina, ka naudas līdzekļi un aktīvi tiek turēti fonda vārdā un ka riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir izveidojis un veicis atbilstīgu uzskaiti un pārbaudes attiecībā uz jebkādu pilnvaru izmantošanu vai kontroli attiecībā uz kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju naudas līdzekļiem un aktīviem. Tas ir izveidots atbilstoši esošajiem pārskatu sniegšanas standartiem un nosacījumiem, par ko vienojušies riska kapitāla fonda pārvaldnieks un ieguldītāji. Riska kapitāla fonda pārvaldnieks pēc pieprasījuma nosūta pārskatu ieguldītājiem. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki un ieguldītāji var savā starpā vienoties par papildu informācijas izpaušanu.

2.        Ja riska kapitāla fonda pārvaldniekam jāpublicē gada finanšu pārskats saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū[11], attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu, šā panta 1. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai gada finanšu pārskata papildinājumā.

12. pants

1.        Riska kapitāla fondu pārvaldnieki saviem ieguldītājiem, pirms tie pieņem lēmumu par ieguldījumu, skaidrā un saprotamā veidā sniedz vismaz šādu informāciju:

(a)       riska kapitāla fonda pārvaldnieka un jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju, ar kuriem riska kapitāla fonda pārvaldniekam noslēgti līgumi attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu pārvaldību, identitāte un pienākumu apraksts;

(b)       kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda ieguldījumu stratēģijas un mērķu apraksts, tostarp apraksts par kritērijiem atbilstošu portfeļuzņēmumu veidiem un kritērijiem neatbilstošiem ieguldījumiem, kādus kritērijiem atbilstošais riska kapitāla fonds var veikt, metodēm, ko tie var izmantot, un jebkādiem piemērojamajiem ieguldījumu ierobežojumiem;

(c)       apraksts par kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda riska profilu un jebkādiem riskiem, kas saistīti ar aktīviem, kuros fonds var ieguldīt, vai ieguldījumu metodēm, kuras tas var izmantot;

(d)       apraksts par kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda novērtēšanas procedūru un cenu noteikšanas metodoloģiju aktīvu novērtēšanai, tostarp par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu kritērijiem atbilstošus portfeļuzņēmumus;

(e)       apraksts par to, kā tiek aprēķināts riska kapitāla fonda pārvaldnieka atalgojums, kā arī atklāts riska kapitāla fonda peļņas apmērs;

(f)        apraksts par visām nodevām, maksājumiem un izdevumiem un to maksimālajām summām, kas tieši vai netieši jāsedz ieguldītājiem;

(g)       kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda iepriekšējā darbība, ja šādi dati ir pieejami;

(h)       apraksts par procedūrām, kuras izmantojot kritērijiem atbilstošais riska kapitāla fonds var izmainīt savu ieguldījumu stratēģiju, ieguldīšanas politiku vai abas.

Šā panta b) apakšpunktu mutatis mutandis piemēro kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem, kas iegulda citos kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondos.

2.        Ja kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pārvaldniekam jāpublicē prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību[12], vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu, šā panta 1. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai prospekta ietvaros.

III NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

13. pants

1.        Riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas gatavojas izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” savu kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu tirdzniecībai, informē par to savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi un iesniedz šādu informāciju:

(a)       to personu identitāte, kas faktiski veic kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu pārvaldību;

(b)       to kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu identitāte, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;

(c)       informācija par pasākumiem, kas veikti, lai atbilstu II nodaļā minētajām prasībām;

(d)       to dalībvalstu saraksts, kurās riska kapitāla fonda pārvaldnieks gatavojas tirgot katru kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu.

2.        Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē riska kapitāla fonda pārvaldnieku tikai tad, ja ir pārliecinājusies, ka

(a)       informācija, kas minēta 1. punktā, ir pilnīga, un

(b)       pasākumi, par kuriem ziņots saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ir atbilstoši, lai ievērotu II nodaļā noteiktās prasības.

3.        Reģistrācija ir derīga visā Savienības teritorijā un ļauj riska kapitāla fondu pārvaldniekiem tirgot kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” visā Savienībā.

14. pants

Riska kapitāla fonda pārvaldnieks informē savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, kad riska kapitāla fonda pārvaldnieks gatavojas tirgot:

(a)       jaunu kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu;

(b)       esošu kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu dalībvalstī, kas nav minēta 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā sarakstā.

15. pants

1.        Tūlīt pēc riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrācijas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām dalībvalstīm un EVTI, ka riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir reģistrēts.

2.        Uzņēmējas dalībvalstis, kas minētas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā, saskaņā ar 13. pantu reģistrētajam riska kapitāla fonda pārvaldniekam neuzliek nekādas prasības vai administratīvas procedūras attiecībā uz tā kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu tirdzniecību un nepieprasa nekādu tirdzniecības apstiprinājumu pirms tās uzsākšanas.

3.        Lai nodrošinātu vienotu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu paziņojuma formātu.

4.        EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [ierakstīt datumu].

5.        Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru pieņemt šā panta 3. punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

16. pants

EVTI uztur internetā publiski pieejamu centrālu datubāzi, kurā ir apkopoti visi Eiropas riska kapitāla fondi un visi riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas saskaņā ar šo regulu ir reģistrēti Savienībā, kā arī valstis, kurās tie darbojas.

17. pants

1.        Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

1.a      Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls pieņemt, ka riska kapitāla fonda pārvaldnieks tās teritorijā ir pārkāpis šīs regulas noteikumus, tā nekavējoties atbilstīgi informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi. Izcelsmes dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus.

1.b      Ja riska kapitāla fonda pārvaldnieks nepilda šīs regulas noteikumus, neņemot vērā izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktos pasākumus, vai ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saprātīgā laikposmā nerīkojas, tad uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc tam, kad ir informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus.

1.c       Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei rodas domstarpības par Eiropas riska kapitāla fonda darbības atbilstību ieguldītāju interesēm uzņemošās valsts tirgū, viena no abām attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai abas kopā var iesniegt jautājumu izskatīšanai EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

18. pants

Kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas nepieciešamas to darbību veikšanai. Jo īpaši tām ir pilnvaras:

(a)       pieprasīt piekļuvi jebkuram dokumentam jebkurā formā un saņemt dokumenta kopiju vai nokopēt to;

(b)       pieprasīt riska kapitāla fonda pārvaldniekam bez kavēšanās sniegt informāciju;

(c)       pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas saistīta ar riska kapitāla fonda pārvaldnieka vai kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda darbībām;

(d)       veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

(e)       izdot rīkojumu nodrošināt, ka riska kapitāla fonda pārvaldnieks atbilst šīs regulas prasībām un atturas atkārtot jebkādu rīcību, kas var tikt uzskatīta par šīs regulas pārkāpumu.

19. pants

1.        Dalībvalstis paredz noteikumus par ▌sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. ▌Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

2.        Līdz [24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI savus 1. punktā minētos noteikumus. Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un EVTI par jebkuriem attiecīgajiem grozījumiem šajos noteikumos.

20. pants

1.        Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde veic atbilstošos 2. punktā minētos pasākumus, ja riska kapitāla fonda pārvaldnieks:

(a)       neatbilst prasībām, ko piemēro portfeļa saturam, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

(b)       netirgo kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tiesīgiem ieguldītājiem, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

(c)       nereģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē, tādējādi pārkāpjot 13. panta prasības.

2.        Gadījumos, kas minēti 1. punktā, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstoši veic šādus pasākumus:

(a)       aizliedz izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” viena vai vairāku riska kapitāla fonda pārvaldnieka kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu tirdzniecībai;

(b)       izslēdz riska kapitāla fonda pārvaldnieku no reģistra.

3.        Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde informē to uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, kas norādītas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā, par riska kapitāla fonda pārvaldnieka izslēgšanu no reģistra atbilstīgi šā panta 2. punkta b) apakšpunktam.

4.        Tiesības tirgot Savienībā vienu vai vairākus kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” nekavējoties tiek atceltas dienā, kad kompetentā iestāde pieņem 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto lēmumu.

21. pants

1.        Kompetentās iestādes ▌ šīs regulas nolūkā sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.        Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010. EVTI un kompetentās iestādes apmainās ar visu vajadzīgo informāciju un dokumentiem, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.

22. pants

1.        Uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs vai EVTI, kā arī uz kompetento iestāžu norīkotajiem revidentiem un speciālistiem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Nekādu konfidenciālu informāciju, ko šīs personas saņem savu pienākumu pildīšanas laikā, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot vispārējā vai kopsavilkuma formā, lai riska kapitāla fondu pārvaldniekus un kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus nevarētu atsevišķi identificēt, neskarot gadījumus, kas paredzēti krimināllikumā un tiesvedībā, kas saistīta ar šo regulu.

2.        Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai EVTI nedrīkst aizliegt apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem, ko piemēro riska kapitāla fondu pārvaldniekiem un kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem.

3.        Ja kompetentās iestādes un EVTI saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 2. punktu, tās var to izmantot tikai savu pienākumu veikšanai un administratīvām un tiesvedības procedūrām.

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

1.        Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.        Pilnvaras, kas minētas ▌ 8. panta 5. punktā, deleģē Komisijai uz četriem gadiem no ..[13]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms četru gadu termiņa beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tādiem pašiem termiņiem, ja vien Eiropas Parlaments un Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra termiņa beigām.

3.        Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt ▌8. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4.        Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.        Saskaņā ar ▌8. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

23.a pants

EVTI līdz ..[14] izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

24. pants

1.        Komisija līdz 2017. gada 22. jūlijam pārskata šo regulu. Pārskatīšanā ietver vispārīgu apskatu par šīs regulas noteikumu darbību un tās piemērošanā uzkrāto pieredzi, tostarp:

(a)       apjomu, kādā riska kapitāla fondu pārvaldnieki dažādās dalībvalstīs ir izmantojuši nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” vietējā vai pārrobežu līmenī;

(b)       šīs regulas darbības jomu, tostarp iespēju attiecināt Eiropas riska kapitāla fondu tirdzniecību uz privātiem ieguldītājiem;

(ba)     12. pantā minēto informācijas prasību atbilstību un jo īpaši to, vai tās ir pietiekamas, lai ieguldītāji spētu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumu veikšanu;

(bb)     to sankciju efektivitāti, samērīgumu un piemērošanu, ko saskaņā ar šo regulu paredzējušas dalībvalstis;

(bc)     Eiropas riska kapitāla fondu veikto ieguldījumu ģeogrāfisko sadalījumu un sadalījumu pa nozarēm;

(bd)     šīs regulas ietekmi uz riska kapitāla tirgu un to, kā tā sekmējusi Savienības vadošās pozīcijas ražošanā un sabiedrības problēmu risināšanu, kā minēts I pielikuma II un III daļā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. ../.., ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020”.

Pārskatīšanā ietver arī izvērtējumu par citu Savienības finanšu noteikumu un MVU atbalstam paredzētu Savienības finansēšanas instrumentu iespējamo negatīvo vai pozitīvo ietekmi uz šīs regulas noteikumu darbību.

2.        Pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas un pēc apspriešanās ar EVTI Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

25. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 22. jūlija, izņemot ▌ 8. panta 5. punktu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                      Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                               priekšsēdētājs

• [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [2] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [3]               OV C [..], [..], [..]. lpp.
• [4]               OV C [..], [..], [..]. lpp.
• [5]               OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.
• [6]               OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
• [7]               OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.
• [8]               OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
• [9]              OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
• [10]               OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
• [11]             OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.
• [12]             OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.
• [13]             OV: ievietot datumu — šīs regulas spēkā stāšanās diena.
• [14]             OV: ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS  (27.4.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem
(COM(2011)0860 – C7‑0490/2011 – 2011/0417(COD))

Atzinumu sagatavoja: Dimitar Stoyanov

ĪSS PAMATOJUMS

Ar priekšlikumu regulai izveido tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru dažādu veidu ieguldījumu fondiem var piešķirt „Eiropas riska kapitāla fonda” statusu un riska kapitāla „pasi”. Tā nolūks ir radīt Eiropas riska kapitāla ieguldījumu nozari maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Priekšlikumā regulai ir noteikti kritēriji likvīdu aktīvu veidā, kādiem fondam jāatbilst, lai tam piešķirtu minēto statusu un pasi. Tajā ir noteiktas arī prasības, kādām jāatbilst riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, un ierobežojumi ieguldījumiem, kādus var veikt, izmantojot fonda aktīvus.

Jānorāda, ka attiecībā uz ieguldījumu fondiem jau ir pieņemtas divas direktīvas — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK. Tajās ir iekļauti noteikumi, kas regulē ieguldījumu fondus un to pārvaldību, un noteikumi, ko piemēro ieguldītājiem šajos fondos. Šā atzinuma mērķis ir panākt, ka regulas priekšlikums ir saskanīgs ar minētajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Riska kapitāls nodrošina finansējumu uzņēmumiem, kuri parasti ir ļoti mazi, atrodas savas korporatīvās pastāvēšanas sākumposmā un kuriem ir spēcīgs izaugsmes un paplašināšanās potenciāls. Turklāt riska kapitāla fondi nodrošina šiem uzņēmumiem vērtīgu kompetenci un zināšanas, uzņēmējdarbības kontaktus, zīmola vērtību un stratēģiskas konsultācijas. Sniedzot finansējumu un konsultācijas šiem uzņēmumiem, riska kapitāla fondi veicina ekonomisko izaugsmi, palīdz radīt darbavietas, atbalsta inovatīvus uzņēmumus, palielina to ieguldījumu pētniecībā un izstrādē un veicina uzņēmējdarbību, inovāciju un konkurētspēju Savienībā.	(1) Riska kapitāls nodrošina finansējumu uzņēmumiem, kuri parasti ir ļoti mazi, atrodas savas korporatīvās pastāvēšanas sākumposmā un kuriem ir spēcīgs izaugsmes un paplašināšanās potenciāls. Turklāt riska kapitāla fondi nodrošina šiem uzņēmumiem vērtīgu kompetenci un zināšanas, uzņēmējdarbības kontaktus, zīmola vērtību un stratēģiskas konsultācijas. Sniedzot finansējumu un konsultācijas šiem uzņēmumiem, riska kapitāla fondi veicina ekonomisko izaugsmi, palīdz radīt darbavietas un piesaista kapitālu, sekmē inovatīvu uzņēmumu izveidi un izaugsmi, palielina to ieguldījumu pētniecībā un izstrādē un veicina uzņēmējdarbību, inovāciju un konkurētspēju Savienībā.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3. pants – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) „kvalificēts riska kapitāla fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas vismaz 70 % no savām kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla iegulda aktīvos, kuri ir būtiski ieguldījumi;3. pants – a) apakšpunkts	(a) „kvalificēts riska kapitāla fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas vismaz 70 % no savām kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla iegulda aktīvos, kuri ir būtiski ieguldījumi, neatkarīgi no tā, vai minētā kolektīvā ieguldījumu struktūra ir atklāta vai slēgta tipa;
Pamatojums
Teksta precizējums, lai novērstu juridisku nepilnību, kā rezultātā ir iespējama subjektīva interpretācija.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas riska kapitāla fondi
Atsauces	COM(2011)0860 – C7-0490/2011 – 2011/0417(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 17.1.2012
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 17.1.2012
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Dimitar Stoyanov 25.1.2012
Izskatīšana komitejā	26.3.2012
Pieņemšanas datums	26.4.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Antonio López-Istúriz White, Jiří Maštálka, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Vytautas Landsbergis, Eva Lichtenberger, Axel Voss
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karin Kadenbach

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas riska kapitāla fondi
Atsauces	COM(2011)0860 – C7-0490/2011 – 2011/0417(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	7.12.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 17.1.2012
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 17.1.2012	IMCO 17.1.2012	JURI 17.1.2012
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	ITRE 24.1.2012	IMCO 29.2.2012
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Philippe Lamberts 25.10.2011
Izskatīšana komitejā	20.3.2012	26.4.2012
Pieņemšanas datums	31.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 3 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sophie Auconie, Thijs Berman, Philippe De Backer, Vicky Ford, Danuta Maria Hübner, Olle Ludvigsson, Mario Mauro
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken
Iesniegšanas datums	6.6.2012