Ziņojums - A7-0199/2012Ziņojums
A7-0199/2012

ZIŅOJUMS par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju groza Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un svītro noteikumus par liellopu gaļas brīvprātīgu marķēšanu

13.6.2012 - (COM(2012)0162 – C7‑0114/2012 – 2011/0229(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Sophie Auconie


Procedūra : 2011/0229(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju groza Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un svītro noteikumus par liellopu gaļas brīvprātīgu marķēšanu

(COM(2012)0162 – C7‑0114/2012 – 2011/0229(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0525) un grozīto priekšlikumu (COM(2012)0162),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 43. panta 2. punktu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0114/2012),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0199/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju groza Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un svītro noteikumus par liellopu gaļas brīvprātīgu marķēšanu

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju groza Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un svītro noteikumus par liellopu gaļas brīvprātīgas marķēšanas sistēmu

Pamatojums

Pat tad, ja attiecībā uz brīvprātīgo marķēšanu (tostarp specifikācijām, sankcijām utt.) labāk būtu svītrot vārdu „sistēma”, brīvprātīgā marķēšana paliek spēkā. Ir jāizstrādā vispārēji noteikumi, kas attiektos uz šo jomu un aizsargātu patērētāju intereses (prasot objektīvu informāciju, ko attiecīgās iestādes var pārbaudīt un patērētāji var saprast). Šie vispārējie noteikumi papildinās horizontālos tiesību aktus par marķēšanu .

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Liellopu gaļas izcelsmes noteikšana, izmantojot identifikāciju un reģistrāciju, ir priekšnoteikums izcelsmes marķēšanai visā pārtikas apritē, nodrošinot patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzību.

(4) Liellopu gaļas izcelsmes noteikšana, izmantojot identifikāciju un reģistrāciju, ir priekšnoteikums izcelsmes marķēšanai visā pārtikas apritē. Šie pasākumi nodrošina patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzību un sekmē patērētāju uzticību.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai ES” Regula (EK) Nr. 1760/2000 un jo īpaši liellopu identifikācija un liellopu gaļas brīvprātīga marķēšana tika minēta kā „informēšanas pienākumi, kam ir īpaša nozīme to slogu ziņā, kurus tie uzliek uzņēmumiem”.

(5) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai ES” Regula (EK) Nr. 1760/2000 un jo īpaši liellopu identifikācija un liellopu gaļas brīvprātīgas marķēšanas sistēma tika minēta kā „informēšanas pienākumi, kam ir īpaša nozīme to slogu ziņā, kurus tie uzliek uzņēmumiem”.

Pamatojums

Pat tad, ja attiecībā uz brīvprātīgo marķēšanu (tostarp specifikācijām, sankcijām utt.) labāk būtu svītrot vārdu „sistēma”, brīvprātīgā marķēšana paliek spēkā. Ir jāizstrādā vispārēji noteikumi, kas attiektos uz šo jomu un aizsargātu patērētāju intereses (prasot objektīvu informāciju, ko attiecīgās iestādes var pārbaudīt un patērētāji var saprast). Šie vispārējie noteikumi papildinās horizontālos tiesību aktus par marķēšanu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Elektronisku identifikācijas sistēmu izmantošana varētu racionalizēt izsekojamības procesus, nodrošinot automatizētu un precīzāku nolasīšanu un reģistrēšanu saimniecības reģistrā. Tā arī ļautu automātiski reģistrēt elektroniskajā datu bāzē dzīvnieku pārvietošanu un tādējādi uzlabot sistēmas darbības ātrumu, uzticamību un precizitāti.

(6) Elektronisku identifikācijas sistēmu izmantošana varētu racionalizēt izsekojamības procesus, nodrošinot automatizētu un precīzāku nolasīšanu un reģistrēšanu saimniecības reģistrā. Tā arī ļautu automātiski reģistrēt elektroniskajā datu bāzē dzīvnieku pārvietošanu un tādējādi uzlabot sistēmas darbības ātrumu, uzticamību un precizitāti. Tā pilnveidotu kontroles pasākumus un samazinātu kļūdainu maksājumu risku, tādējādi uzlabojot tādu tiešo maksājumu administrēšanu, kurus lauksaimniekiem maksā atkarībā no dzīvnieku skaita.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Elektroniskās identifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir radiofrekvenciālā identifikācija, pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski uzlabotas. Šāda tehnoloģija ļauj ātrāk un precīzāk nolasīt individuālus dzīvnieku identitātes kodus un tieši ievadīt tos datu apstrādes sistēmās, tādējādi saīsinot laiku, kas nepieciešams iespējami inficētu dzīvnieku vai inficētas pārtikas izsekošanai, ietaupot darbaspēka izmaksas, bet vienlaikus palielinot aprīkojuma izmaksas.

(7) Elektroniskās identifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir radiofrekvenciālā identifikācija, pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski uzlabotas, kaut arī vēl aizvien jāpiemēro ISO standarti un tie jāpārbauda attiecībā uz liellopiem. Šāda tehnoloģija ļauj ātrāk un precīzāk nolasīt individuālus dzīvnieku identitātes kodus un tieši ievadīt tos datu apstrādes sistēmās, tādējādi saīsinot laiku, kas nepieciešams iespējami inficētu dzīvnieku vai inficētas pārtikas izsekošanai, uzlabojot datu bāzes un palielinot spēju pienācīgi reaģēt slimību epidēmiju gadījumā, ietaupot darbaspēka izmaksas, bet vienlaikus palielinot aprīkojuma izmaksas. Ja elektroniskā identifikācija ir notikusi kļūdaini, tehnoloģijas atteices dēļ nedrīkst soda maksājumus uzlikt lauksaimniekiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Ņemot vērā tehnoloģiskos sasniegumus EID jomā, vairākas dalībvalstis ir nolēmušas sākt brīvprātīgi īstenot liellopu EID. Šādas iniciatīvas, visticamāk, radītu situāciju, kad atsevišķas dalībvalstis vai ieinteresētās personas ievieš dažādas sistēmas. Šāda situācijas attīstība kavētu tehnisko standartu vēlāku saskaņošanu Savienībā.

(9) Ņemot vērā tehnoloģiskos sasniegumus EID jomā, vairākas dalībvalstis ir nolēmušas sākt brīvprātīgi īstenot liellopu EID. Šādas iniciatīvas, visticamāk, radītu situāciju, kad atsevišķas dalībvalstis vai ieinteresētās personas ievieš dažādas sistēmas. Šāda situācijas attīstība kavētu tehnisko standartu vēlāku saskaņošanu Savienībā. Būtu jānodrošina, ka dalībvalstīs ieviestās sistēmas ir sadarbspējīgas un atbilst ISO standartiem.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) EID noteikšana par obligātu visā Savienībā var ekonomiski nelabvēlīgi ietekmēt dažus uzņēmējus. Tāpēc ir atbilstoši noteikt brīvprātīgu sistēmu EID ieviešanai. Šādā sistēmā EID izvēlētos dzīvnieku turētāji, kas varētu gūt tūlītēju ekonomisku labumu.

(16) EID noteikšana par obligātu visā Savienībā var ekonomiski nelabvēlīgi ietekmēt atsevišķus uzņēmējus. Tomēr ir praktiskas problēmas, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijas precizitāti, kuras joprojām traucē efektīvu EID darbību. Pieredze, kas gūta, ieviešot obligāto elektronisko identifikāciju attiecībā uz mazajiem atgremotājiem, liecina, ka tehnoloģisko kļūmju un praktisko grūtību dēļ bieži vien nav iespējams panākt 100 % precizitāti. Tāpēc ir atbilstoši noteikt brīvprātīgu sistēmu. Šāda sistēma ļautu EID izvēlēties tikai tiem dzīvnieku turētājiem, kas varētu gūt ātru ekonomisku labumu.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas lopkopības sistēmas, lauksaimniecības prakse un nozaru organizācija. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt EID par obligātu to teritorijā tikai tad, kad tās uzskata šādu rīcību par atbilstošu, pēc visu minēto faktoru izvērtēšanas.

(17) Dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas lopkopības sistēmas, lauksaimniecības prakse un nozaru organizācija. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt EID par obligātu to teritorijā tikai tad, kad tās uzskata šādu rīcību par atbilstošu, pēc visu minēto faktoru, tostarp jebkādas negatīvas ietekmes uz mazajiem lauksaimniekiem, izvērtēšanas un apspriešanās ar liellopu audzēšanas nozari pārstāvošām organizācijām.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Dzīvniekiem, kas tiek ievesti Savienībā no trešām valstīm, vajadzētu piemērot tādas pašas identifikācijas prasības, kādas piemēro Savienībā dzimušiem dzīvniekiem.

(18) Dzīvniekiem un gaļai, kas tiek ievesta Savienībā no trešām valstīm, vajadzētu piemērot tādas pašas identifikācijas un izsekojamības prasības, kādas piemēro Savienībā dzimušiem dzīvniekiem.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Regula (EK) Nr. 1760/2000 paredz, ka kompetentajai iestādei ir jāizdod pase par katru dzīvnieku, kas jāidentificē saskaņā ar minēto regulu. Tas rada ievērojamu administratīvo slogu dalībvalstīm. Dalībvalstu izveidotās elektroniskās datu bāzes pietiekami nodrošina liellopu pārvietošanas izsekojamību to teritorijā. Tāpēc pases būtu jāizdod tikai par dzīvniekiem, kas paredzēti Savienības iekšējai tirdzniecībai. Tiklīdz datu apmaiņa starp valstu elektroniskajām datu bāzēm sāk darboties praksē, prasība izdot šādas pases vairs nebūtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iekšējai tirdzniecībai paredzētiem dzīvniekiem.

(19) Regula (EK) Nr. 1760/2000 paredz, ka kompetentajai iestādei ir jāizdod pase par katru dzīvnieku, kas jāidentificē saskaņā ar minēto regulu. Tas rada ievērojamu administratīvo slogu dalībvalstīm. Dalībvalstu izveidotajām elektroniskajām datu bāzēm būtu pietiekami jānodrošina liellopu pārvietošanas izsekojamība to teritorijā. Tāpēc pases būtu jāizdod tikai par dzīvniekiem, kas paredzēti Savienības iekšējai tirdzniecībai. Tiklīdz datu apmaiņa starp valstu elektroniskajām datu bāzēm sāk darboties praksē, prasība izdot šādas pases vairs nebūtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iekšējai tirdzniecībai paredzētiem dzīvniekiem.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Līdz šim nav bijis īpašu tiesību aktu par klonēšanu. Tomēr viedokļu aptaujas liecina, ka šis jautājums ļoti interesē Eiropas sabiedrību. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt, ka liellopu gaļa, kas iegūta no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem, tiek attiecīgi marķēta.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Regulas (EK) Nr. 1760/2000 II sadaļas II iedaļā ir izklāstīti noteikumi par liellopu gaļas brīvprātīgās marķēšanas sistēmu, kas paredz, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāapstiprina konkrētas marķēšanas specifikācijas. Administratīvais slogs un izmaksas, kas rodas dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem šīs sistēmas piemērošanā, nav samērīgi ar sistēmas radītajiem ieguvumiem. Tāpēc minētā iedaļa būtu jāsvītro.

(20) Regulas (EK) Nr. 1760/2000 II sadaļas II iedaļā ir izklāstīti noteikumi par liellopu gaļas brīvprātīgās marķēšanas sistēmu, kas paredz, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāapstiprina konkrētas marķēšanas specifikācijas. Ņemot vērā to, kā liellopu gaļas ražošanas nozare ir attīstījusies kopš minētās regulas pieņemšanas, liellopu gaļas marķēšanas sistēma ir jāpārskata. Tā kā liellopu gaļas brīvprātīgā marķēšanas sistēma nav ne efektīva, ne lietderīga, tā būtu jāatceļ. Līdz ar to attiecībā uz citiem gaļas veidiem sniedzot plašāku informāciju nekā obligātajai marķēšanai noteiktā, kas šajā konkrētajā gadījumā nozīmē Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. un 15. pantā prasītās norādes un ir ļoti svarīga patērētājiem un lauksaimniekiem, piemēram, par audzēšanu, barošanu un lopkopību, būs jāievēro spēkā esošie horizontālie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem1. Turklāt šajā regulā svītrojumi ir arī līdzsvaroti ar izstrādātiem vispārējiem noteikumiem par patērētāju aizsardzības nodrošināšanu.

 

_____________

 

1 OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Regulas (EK) Nr. 1760/2000 II sadaļas II iedaļā ir izklāstīti noteikumi par liellopu gaļas brīvprātīgās marķēšanas sistēmu, kas paredz, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāapstiprina konkrētas marķēšanas specifikācijas. Administratīvais slogs un izmaksas, kas rodas dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem šīs sistēmas piemērošanā, nav samērīgi ar sistēmas radītajiem ieguvumiem. Tāpēc minētā iedaļa būtu jāsvītro.

(20) Regulas (EK) Nr. 1760/2000 II sadaļas II iedaļā ir izklāstīti noteikumi par liellopu gaļas brīvprātīgās marķēšanas sistēmu, kas paredz, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāapstiprina konkrētas marķēšanas specifikācijas. Visas marķēšanas specifikācijas, kas pārsniedz obligātās marķēšanas prasības, piemēram, par audzēšanu, barošanu un lopkopību, ir ārkārtīgi nozīmīgas patērētājiem, kā arī lauksaimniekiem, kuri šo marķējumu izmanto, lai laistu tirgū savus produktus. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka informācija ir precīza un uzticama, šī iedaļa ir jāsaglabā.

Pamatojums

Lauksaimniekiem savu ražojumu optimāla laišana tirgū ir svarīgs faktors. Kompetentās iestādes apstiprinājums nozīmē, ka konkrētā informācija uz marķējuma ir precīza un uzticama. Ja šāda apstiprinājuma nav, patērētāji nevar paļauties uz produkta marķējumu, tāpēc jāsaglabā brīvprātīgas marķēšanas sistēma.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti vajadzīgie noteikumi pienācīgai liellopu un liellopu gaļas identifikācijas, reģistrācijas un izsekojamības norisei, ir jādeleģē Komisijai tiesības pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz prasībām pēc alternatīviem liellopu identifikācijas līdzekļiem, īpašiem apstākļiem, kādos dalībvalstis var pagarināt identifikācijas līdzekļu piemērošanai noteikto laikposmu, datiem, ar kuriem jāveic apmaiņa starp dalībvalstu elektroniskajām datu bāzēm, maksimālo laika posmu konkrētiem ziņošanas pienākumiem, prasībām pēc identifikācijas līdzekļiem, informāciju, kas iekļaujama pasēs un individuālajos reģistros, kuri jātur katrā saimniecībā, oficiālo kontroles pasākumu minimālo līmeni, liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju, kad tos izved vasaras ganībās dažādos kalnu apgabalos, noteikumiem par atsevišķu produktu marķēšanu, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kurus paredz Regula (EK) Nr. 1760/2000, maltas liellopu gaļas, liellopu gaļas atgriezumu un izcirstas liellopu gaļas definīcijām, īpašām norādēm, ko var iekļaut marķējumos, marķēšanas noteikumiem, kas attiecas uz izcelsmes norādes vienkāršošanu, atsevišķu dzīvnieku grupu maksimālo lielumu un sastāvu, izcirstas gaļas iepakojuma marķēšanas nosacījumu apstiprināšanas procedūrām un administratīvajām sankcijām, kas dalībvalstīm jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1760/2000 neievērošanas gadījumos. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī.

(22) Lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti vajadzīgie noteikumi pienācīgai liellopu un liellopu gaļas identifikācijas, reģistrācijas un izsekojamības norisei, ir jādeleģē Komisijai tiesības pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz prasībām pēc alternatīviem liellopu identifikācijas līdzekļiem, īpašiem apstākļiem, kādos dalībvalstis var pagarināt identifikācijas līdzekļu piemērošanai noteikto laikposmu, datiem, ar kuriem jāveic apmaiņa starp dalībvalstu elektroniskajām datu bāzēm, maksimālo laika posmu konkrētiem ziņošanas pienākumiem, prasībām pēc identifikācijas līdzekļiem, informāciju, kas iekļaujama pasēs un individuālajos reģistros, kuri jātur katrā saimniecībā, oficiālo kontroles pasākumu minimālo līmeni, liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju, kad tos izved vasaras ganībās dažādos kalnu apgabalos, noteikumiem par atsevišķu produktu marķēšanu, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kurus paredz Regula (EK) Nr. 1760/2000, maltas liellopu gaļas, liellopu gaļas atgriezumu un izcirstas liellopu gaļas definīcijām, atsevišķu dzīvnieku grupu maksimālo lielumu un sastāvu, izcirstas gaļas iepakojuma marķēšanas nosacījumu apstiprināšanas procedūrām un administratīvajām sankcijām, kas dalībvalstīm jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1760/2000 neievērošanas gadījumos. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1760/2000 īstenošanai attiecībā uz to saimniecību reģistrāciju, kuras izmanto alternatīvus identifikācijas līdzekļus, tehniskajiem parametriem un kārtību datu apmaiņai starp dalībvalstu elektroniskajām datu bāzēm, identifikācijas līdzekļu formātu un dizainu, EID īstenošanas tehniskajām procedūrām un standartiem, pasu un katrā saimniecībā turamā reģistra formātu, noteikumiem par kārtību attiecībā uz sankcijām, ko dalībvalstis piemēro liellopu turētājiem atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1760/2000, korektīviem pasākumiem, kas jāveic dalībvalstīm gadījumos, ja pārbaudes uz vietas to pamato, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1760/2000 pareizu ievērošanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(23) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1760/2000 īstenošanai attiecībā uz to saimniecību reģistrāciju, kuras izmanto alternatīvus identifikācijas līdzekļus, tehniskajiem parametriem un kārtību datu apmaiņai starp dalībvalstu elektroniskajām datu bāzēm, paziņojumu, ka datu apmaiņas sistēma darbojas pilnībā, identifikācijas līdzekļu formātu un dizainu, EID īstenošanas tehniskajām procedūrām un standartiem, pasu un katrā saimniecībā turamā reģistra formātu, noteikumiem par kārtību attiecībā uz sankcijām, ko dalībvalstis piemēro liellopu turētājiem atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1760/2000, korektīviem pasākumiem, kas jāveic dalībvalstīm gadījumos, ja pārbaudes uz vietas to pamato, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1760/2000 pareizu ievērošanu, kā arī nepieciešamos noteikumus, ar kuriem pareizu ievērošanu nodrošina, jo īpaši attiecībā uz šajā regulā noteiktajām administratīvajām sankcijām, kontroles pasākumiem un dažādajiem maksimālajiem laikposmiem, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

 

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a) Šīs regulas īstenošana būtu jāpārrauga. Tas nozīmē, ka ne vēlāk kā piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāiesniedz Parlamentam un Padomei ziņojums gan par tās īstenošanu, gan tehniskajām un ekonomiskajām iespējām ieviest obligāto elektronisko identifikāciju visā Savienībā. Ja minētajā ziņojumā secināts, ka elektroniskai identifikācijai jākļūst obligātai, tas attiecīgā gadījumā jāiesniedz kopā ar atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu. Ar šādu tiesību aktu tiktu novērsti konkurences kropļojuma riski iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1760/2000

2. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1a) regulas 2. pantā pievieno šādu definīciju:

 

„klonēti dzīvnieki” nozīmē dzīvniekus, kas iegūti, izmantojot aseksuālu, mākslīgu reprodukcijas metodi, lai radītu ģenētiski identisku vai gandrīz identisku konkrēta dzīvnieka eksemplāru,

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.b punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1760/2000

2. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1b) regulas 2. pantā pievieno šādu definīciju:

 

„klonētu dzīvnieku pēcnācēji” nozīmē dzīvniekus, kas radīti seksuālas reprodukcijas ceļā gadījumos, kad vismaz viens no šo dzīvnieku vecākiem ir klonēts dzīvnieks,

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Visus dzīvniekus lauku saimniecībā identificē ar vismaz diviem individuālajiem identifikācijas līdzekļiem, kuri atļauti saskaņā ar 10. un 10.a pantu un kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde.

1. Visus dzīvniekus lauku saimniecībā identificē ar vismaz diviem individuālajiem identifikācijas līdzekļiem, kuri atļauti saskaņā ar 10. un 10.a pantu un kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde. Komisija nodrošina, ka Savienībā izmantotie identifikatori ir sadarbspējīgi un atbilst ISO standartiem.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Identifikācijas līdzekļus piešķir lauku saimniecībai, tos iedala un piestiprina dzīvniekiem kompetentās iestādes noteiktajā veidā.

Identifikācijas līdzekļus piešķir lauku saimniecībai, tos iedala un piestiprina dzīvniekiem kompetentās iestādes noteiktajā veidā. Tas neattiecas uz dzīvniekiem, kas piedzimuši pirms 1998. gada 1. janvāra un nav paredzēti Savienības iekšējai tirdzniecībai.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visos identifikācijas līdzekļos, kas piestiprināti vienam dzīvniekam, ir viens un tas pats vienreizējais identifikācijas kods, kas ļauj identificēt dzīvnieku individuāli, kā arī lauku saimniecību, kurā tas piedzimis.

Visos identifikācijas līdzekļos, kas piestiprināti vienam dzīvniekam, ir viens un tas pats vienreizējais identifikācijas kods, kas ļauj identificēt dzīvnieku individuāli, kā arī lauku saimniecību, kurā tas piedzimis. Izņēmuma kārtā gadījumos, kad divos atsevišķos identifikācijas līdzekļos nav iespējams tas pats vienreizējais identifikācijas kods, kompetentā iestāde var atļaut tās uzraudzībā piešķirt atšķirīgu kodu otram identifikācijas līdzeklim, ar nosacījumu, ka tiek pilnībā nodrošināta izsekojamība un ir iespējams individuāli identificēt dzīvnieku, kā arī saimniecību, kurā tas piedzimis.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, iesniedz Komisijai šādu valsts noteikumu tekstu.

Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, iesniedz Komisijai šādu valsts noteikumu tekstu. Pēc tam Komisija citām dalībvalstīm valodā, kas šajās dalībvalstīs ir viegli saprotama, nosūta kopsavilkumu par valstu noteikumiem, kuri attiecas uz dzīvnieku pārvietošanu uz dalībvalstīm, kas izvēlējušās obligāto EID, un nodrošina šo noteikumu publisku pieejamību.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Regulation EC Nr. 1760/2000

4.a pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) 60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim.

b) 60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar dzīvnieku fizioloģisko attīstību.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.a pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nevienu dzīvnieku nedrīkst izvest no lauku saimniecības, kurā tas piedzimis, pirms tam nav piestiprināti abi identifikācijas līdzekļi.

Nevienu dzīvnieku nedrīkst izvest no lauku saimniecības, kurā tas piedzimis, pirms tam nav piestiprināti abi identifikācijas līdzekļi, izņemot force majeure gadījumos.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.a pants – 2. punkts – 1.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro dzīvniekiem, kas piedzimuši pirms 1998. gada 1. janvāra un nav paredzēti Savienības iekšējai tirdzniecībai.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.b pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētais laikposms nepārsniedz 20 dienas no 1. punktā minētajām veterinārajām pārbaudēm. Jebkurā gadījumā identifikācijas līdzekļus piestiprina dzīvniekiem, pirms viņi tiek izvesti no galamērķa lauku saimniecības.

 

Minētais laikposms nepārsniedz 20 dienas no 1. punktā minētajām veterinārajām pārbaudēm. Izņēmuma kārtā, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar dzīvnieku fizioloģisko attīstību, šo laikposmu var paildzināt līdz 60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim. Jebkurā gadījumā identifikācijas līdzekļus piestiprina dzīvniekiem, pirms viņi tiek izvesti no galamērķa lauku saimniecības.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.c pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā punkta b) apakšpunktā minētais laikposms nepārsniedz 20 dienas no dienas, kad dzīvnieki nogādāti galamērķa lauku saimniecībā. Jebkurā gadījumā identifikācijas līdzekļus piestiprina dzīvniekiem, pirms viņi tiek izvesti no galamērķa lauku saimniecības.

Šā punkta b) apakšpunktā minētais laikposms nepārsniedz 20 dienas no dienas, kad dzīvnieki nogādāti galamērķa lauku saimniecībā. Izņēmuma kārtā, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar dzīvnieku fizioloģisko attīstību, šo laikposmu var paildzināt līdz 60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim. Jebkurā gadījumā identifikācijas līdzekļus piestiprina dzīvniekiem, pirms viņi tiek izvesti no galamērķa lauku saimniecības.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.c pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neatkarīgi no 4. panta 1. punkta trešās daļas nosacījumiem gadījumos, kad divos atsevišķos identifikācijas līdzekļos nav iespējams tas pats vienreizējais identifikācijas kods, kompetentā iestāde var atļaut tās uzraudzībā piešķirt atšķirīgu kodu otram identifikācijas līdzeklim ar nosacījumu, ka tiek pilnībā nodrošināta izsekojamība un ir iespējams individuāli identificēt dzīvnieku, kā arī saimniecību, kurā tas piedzimis.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.d pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Identifikācijas līdzekļus nedrīkst noņemt vai nomainīt bez kompetentās iestādes atļaujas un kontroles. Šādu atļauju var piešķirt tikai tad, ja noņemšana vai nomainīšana netraucē dzīvnieka izsekojamību.

Identifikācijas līdzekļos neizdara izmaiņas, tos nenoņem vai nemaina bez kompetentās iestādes atļaujas un kontroles. Šādu atļauju var piešķirt tikai tad, ja izmaiņu izdarīšana, noņemšana vai nomainīšana netraucē dzīvnieka izsekojamību.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – 1. ievilkums

Regula (EK) Nr. 1760/2000

5. pants – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var veikt elektronisko datu apmaiņu starp to elektroniskajām datu bāzēm no dienas, kad Komisija atzīst, ka datu apmaiņas sistēma darbojas pilnībā.

Dalībvalstis var veikt elektronisko datu apmaiņu starp to elektroniskajām datu bāzēm no dienas, kad Komisija atzīst, ka datu apmaiņas sistēma darbojas pilnībā. Lai aizsargātu saimniecību intereses, datu apmaiņai jānotiek tādējādi, ka ir garantēta datu aizsardzība un novērsta jebkāda ļaunprātīga rīcība.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

1. pants – 6. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

6. pants – ca punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) attiecībā uz dzīvniekiem, ko eksportē uz trešām valstīm, pasi kompetentajai iestādei atdod pēdējais turētājs dzīvnieka eksportēšanas vietā.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

7. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) ievada aktualizēto informāciju tieši elektroniskajā datu bāzē divdesmit četru stundu laikā no notikuma brīža.

b) ievada aktualizēto informāciju tieši elektroniskajā datu bāzē septiņdesmit divu stundu laikā no notikuma brīža.

Pamatojums

Ar divdesmit četrām stundām nepietiek, lai lauksaimnieki varētu ievadīt informāciju datu bāzēs. Termiņš ir jāpagarina līdz 3 dienām jeb septiņdesmit divām stundām, lai visiem lauksaimniekiem, tostarp tiem, kuriem nav pietiekamu IT zināšanu vai aprīkojuma, kā arī tehnisku problēmu gadījumos būtu iespēja ievadīt un reģistrēt informāciju pieņemamā laikposmā.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

9.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai ikviena par dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju atbildīgā persona saņemtu norādījumus un vadlīnijas par attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem un jebkuriem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko pieņēmusi Komisija, pamatojoties uz 10. un 10.a pantu, un lai būtu pieejami atbilstoši apmācības kursi.

Dalībvalstis nodrošina, lai ikviena par dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju atbildīgā persona saņemtu norādījumus un vadlīnijas par attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem un jebkuriem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko pieņēmusi Komisija, pamatojoties uz 10. un 10.a pantu, un lai būtu pieejami atbilstoši apmācības kursi. Šo informāciju saņēmējam nosūta bez maksas par katru attiecīgo noteikumu grozījumu un tik bieži, cik nepieciešams. Dalībvalstis apmainās ar paraugpraksi, lai nodrošinātu kvalitatīvas mācības un informācijas apmaiņu visā Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

1. pants – 9. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

10. pants – 1. daļa – e punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju, kad tos izved vasaras ganībās dažādos kalnu apgabalos.

e) liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju dažādu sezonālo ganību laikā.

Pamatojums

Ir nepieciešams samērot tekstu, tajā iekļaujot visus ganību veidus, ne tikai vasaras ganības.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

1. pants – 11. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1760/2000

13. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) pievieno šādu punktu:

 

„5.a Pēc [6 mēnešiem kopš stāšanās spēkā] uzņēmēji un organizācijas savā marķējumā norāda arī to, vai liellopu gaļa ir iegūta no klonētiem dzīvniekiem vai klonētu dzīvnieku pēcnācējiem.”

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

1. pants – 13.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1760/2000

II sadaļa – 2. iedaļa – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13a) II sadaļas II iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

„Brīvprātīga marķēšana”;

Pamatojums

Pat tad, ja attiecībā uz brīvprātīgo marķēšanu (tostarp specifikācijām, sankcijām utt.) labāk būtu svītrot vārdu „sistēma”, brīvprātīgā marķēšana paliek spēkā. Ir jāizstrādā vispārēji noteikumi, kas attiektos uz šo jomu un aizsargātu patērētāju intereses (prasot objektīvu informāciju, ko attiecīgās iestādes var pārbaudīt un patērētāji var saprast). Šie vispārējie noteikumi papildinās horizontālos tiesību aktus par marķēšanu.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

1. pants – 14. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

16.–18. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14) regulas 16., 17. un 18. pantu svītro;

svītrots

Pamatojums

Komisijas priekšlikums radītu tiesisku vakuumu attiecībā uz brīvprātīgo marķēšanu, kas piedāvā ieguvumus gan nozarei, gan patērētājiem, sniedzot noderīgu informāciju, kura ļauj palielināt produktu pievienoto vērtību.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

1. pants – 14. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

16. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14) regulas 16., 17. un 18. pantu svītro;

14) regulas 16. pantu groza šādi:

 

„Vispārēji noteikumi

 

Citai informācijai, kura atšķiras no šīs sadaļas I daļā norādītās informācijas un kuru uzņēmēji vai liellopu gaļas tirgvedības organizācijas pievieno marķējumam, jābūt objektīvai, attiecīgajām iestādēm pārbaudāmai un patērētājiem saprotamai.

 

Turklāt liellopu gaļas brīvprātīgā marķēšanā jāievēro spēkā esošie horizontālie tiesību akti par marķēšanu, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.”

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

1. pants – 15. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

19. pants – b un c punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) īpašajām norādēm, ko var iekļaut marķējumos;

svītrots

c) marķēšanas noteikumiem saistībā ar izcelsmes norādes vienkāršošanu;

 

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

1. pants – 17. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

22. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ar īstenošanas aktiem paredz vajadzīgos noteikumus, tostarp to ieviešanai nepieciešamos pārejas pasākumus, attiecībā uz otrajā daļā minēto sankciju piemērošanas procedūrām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.b pantu, ar kuriem paredz vajadzīgos noteikumus, tostarp to ieviešanai nepieciešamos pārejas pasākumus, attiecībā uz otrajā daļā minēto sankciju piemērošanas procedūrām.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

1. pants – 18. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

22.b pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Šīs regulas 4. panta 5. punktā, 4.a panta 2. punktā, 5., 7., 10., 14., 19. pantā un 22. panta 4.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no*

2. Šīs regulas 4. panta 5. punktā, 4.a panta 2. punktā, 5., 7., 10., 19. pantā, 22. panta 1. punkta trešajā daļā un 22. panta 4.a punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu, sākot no ..*.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 4. panta 5. punktā, 4.a panta 2. punktā, 5., 7., 10., 14., 19. pantā un 22. panta 4.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 4. panta 5. punktā, 4.a panta 2. punktā, 5., 7., 10., 14., 19. pantā, 22. panta 1. punkta trešajā daļā un 22. panta 4.a punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 5. punktu, 4.a panta 2. punktu, 5., 7., 10., 14., 19. pantu un 22. panta 4.a punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav izvirzījuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 5. punktu un 4.a panta 2. punktu un minēts 5., 7., 10., 14., 19. pantā, 22. panta 1. punkta trešajā daļā un 22. panta 4.a punktā, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav izvirzījuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

________________

_____________

[*šīs regulas spēkā stāšanās dienas vai jebkuras citas likumdevēja noteiktas dienas]

* OV: ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

1. pants – 19.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1760/2000

23.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

19a) iekļauj šādu pantu:

 

23.a pants

 

Ziņojums un tiesiskā regulējuma pilnveidošana

 

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei ziņojumu gan par tās īstenošanu, gan tehniskajām un ekonomiskajām iespējām ieviest obligāto elektronisko identifikāciju visā Savienībā. Ja minētajā ziņojumā secināts, ka elektroniskai identifikācijai jākļūst obligātai, kopā ar ziņojumu iesniedz atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu.

PASKAIDROJUMS

Regulas priekšlikuma mērķis

Šā regulas priekšlikuma mērķis ir atrisināt trīs jaunus svarīgus uzdevumus:

1. Regulā (EK) Nr. 1760/2000 iestrādāt attīstībā esošo tehnoloģiju liellopu elektroniskai identificēšanai;

2. vienkāršot liellopu gaļas marķēšanas noteikumus;

3. atjaunināt noteikumus par Komisijai piešķirtajām kompetencēm, lai ņemtu vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā un jaunos noteikumus par deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

Visbeidzot, ir jānodrošina liellopu identifikācijas un izsekojamības tiesību aktu skaidrība un piemērojamība un tādējādi jāpanāk optimāls pārtikas nekaitīguma līmenis.

Referentes nostāja

Pārtikas nekaitīgums ir viena no galvenajām Eiropas iedzīvotāju rūpēm. Tāpēc ar ES likumdošanu ir jānodrošina iedzīvotājiem optimāla aizsardzība, pieņemot atjauninātus un stingrākus noteikumus, tiklīdz tas ir nepieciešams. Tādēļ pēc govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) krīzes 1997. gadā Eiropas Savienība pieņēma stingrus noteikumus par liellopu identifikāciju un izsekojamību. Referente atzinīgi vērtē izskatāmo Komisijas tiesību akta priekšlikumu, jo tas palielinās patērētāju uzturā lietojamās liellopu gaļas drošību. Tomēr viņa ierosina dažus papildu precizējumus attiecībā uz katru šajā dokumentā minēto uzdevumu.

1. Elektroniskā identifikācija

Liellopu elektroniskā identifikācija (EID) ļauj iegūt uzticamākus datus, kas nodrošina labāku izsekojamību sistēmā un līdz ar to lielāku pārtikas drošību. Turklāt šī metode dod iespēju paātrināt liellopu reģistrāciju, automatizēt atsevišķas funkcijas un nodrošināt efektīvāku ganāmpulka apsaimniekošanu. Tas nozīmē — jāveicina, ka pilnveidojas šī tehnoloģija, kas vēl attīstās. Patlaban spēkā esošie tiesību akti ir jāpielāgo, it īpaši, lai atzītu EID par liellopu identifikācijas oficiālu metodi. Nepieciešams arī nodrošināt tehnisko standartu saskaņotību, lai izvairītos no šīs identifikācijas metodes iespējamās nekoordinētās attīstības un dalībvalstu noteikumu neatbilstību.

Tomēr, ņemot vērā lielās atšķirības liellopu audzēšanā Eiropas Savienībā, jānosaka, ka lopkopjiem arī turpmāk EID ir fakultatīva, izņemot gadījumus, kad attiecīgā dalībvalsts vēlas to ieviest savā teritorijā. Referente pilnībā atbalsta šādu pieeju, kas paredz stimulēt liellopu audzētājus izvēlēties šo tehnoloģiju, nevis viņiem to uzspiest. Ir lietderīgi lielajām saimniecībām un dažām lopkopības ķēdēm, kuras, visticamāk, piemēros EID, nevis citus paņēmienus, ļaut izvēlēties šo jauno metodi ātrāk nekā citiem audzētājiem. Patiešām, referente cer, ka, šai regulai paplašinot elektroniskā aprīkojuma tirgu, cenas ar laiku pazemināsies un šī identifikācijas metode tiks vispārēji ieviesta saskaņā ar pašreiz pasaulē notiekošām attīstības tendencēm.

Neatkarīgi no Komisijas priekšlikuma referente prasa noteikt, ka dzīvnieku identifikācijas un reģistrēšanas sistēmas dalībnieku informācija būtu, no vienas puses, „saņēmējiem bez maksas”, lai aizsargātu mazos lauksaimniekus un citus identifikācijas sistēmas dalībniekus un, no otras puses, tā tiktu atjaunināta „tik bieži, cik nepieciešams”, lai ņemtu vērā Regulas (EK) Nr. 1760/2000 pielāgojumus, kā arī deleģētos un īstenošanas aktus, ko pieņems, pamatojoties uz šo regulu. Turklāt, lai nekavētu tirdzniecību iekšējā tirgū, referente uzskata, ka Komisijai ir jāinformē dalībvalstis par noteikumiem, kas pieņemti un ir spēkā to dalībvalstu teritorijā, kuras būs izvēlējušās noteikt, ka EID ir obligāta.

2. Marķēšanas vienkāršošana

Referente atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi vienkāršot liellopu gaļas marķēšanu, atceļot noteikumus par brīvprātīgu marķēšanu. Patiesībā šie noteikumi rada vērā ņemamu administratīvu slogu, ko neatsver pietiekami nozīmīgi ieguvumi. Tāpēc referente uzskata, ka uz šiem liellopu gaļas marķēšanas aspektiem attiecas horizontāli tiesību akti un tādējādi to dēļ nevajadzētu Komisijai piešķirt kādas pilnvaras. Likumdevējam pašam pilnībā jāveic savas funkcijas kā tiesību aktu pārskatītājam.

3. Komisijai piešķirto pilnvaru atjaunināšana

Referente piekrīt, ka jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt atsevišķus deleģētos un īstenošanas aktus. Tomēr viņa atgādina, ka Eiropas Parlaments un Padome pilnvaru deleģējumu var atsaukt jebkurā brīdī un ka likumdevējiem ir jābūt pilnībā informētiem par to tiesību aktu sagatavošanu, kuru pamatā ir Regula (EK) Nr. 1760/2000. Visbeidzot, viņa prasa, lai Komisija ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu un, ja vajadzīgs, atbilstošus priekšlikumus par šīs regulas īstenošanu un nepieciešamo virzību, lai sasniegtu vai saglabātu optimālu pārtikas nekaitīguma līmeni.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (14.5.2012)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju groza Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un svītro noteikumus par liellopu gaļas brīvprātīgu marķēšanu
(COM(2012)0162 – C7‑0114/2012 – 2011/0229(COD))

Atzinumu sagatavoja: James Nicholson

ĪSS PAMATOJUMS

Liellopu EID

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu liellopu elektronisko identifikāciju (EID) ieviest pēc brīvprātības principa. Tehnoloģija šajā jomā pilnveidojas, un to izmanto aizvien plašāk, tāpēc tiesību akti ir jāpielāgo, lai atzītu EID par oficiālu liellopu identifikācijas līdzekli.

Šī tehnoloģija sniegs vairākus ieguvumus tiem, kas to vēlas izmantot, it īpaši izsekojamības un ganāmpulka apsaimniekošanas ziņā. EID kļūstot par metodi, ko liellopu audzētāji lieto plašāk, ir svarīgi visā Eiropas Savienībā saskaņot tehniskos standartus, lai gūtu maksimālu labumu no šīs tehnoloģijas.

Atzinuma sagatavotājs pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka elektroniskajai identifikācijai vajadzētu būt brīvprātīgai, tajā pašā laikā dodot dalībvalstīm iespēju savā teritorijā to noteikt par obligātu metodi. Šāda pieeja nodrošinātu, ka mazie uzņēmēji, kuriem šī sistēma varbūt nedotu nekādu labumu, netiktu spiesti to ieviest, tādējādi būtu novērsts netaisnīgs finansiāls un administratīvs slogs.

Brīvprātīgas marķēšanas atcelšana

Atzinuma sagatavotājs priekšlikumu svītrot noteikumus par liellopu gaļas brīvprātīgu marķēšanu atbalsta tāpēc, ka šī sistēma uzņēmējiem rada nevajadzīgu administratīvo slogu un nedod nekādu būtisku ieguvumu patērētājiem. Tomēr ir atzīts, ka sabiedrībai pārtikas nekaitīgums un izsekojamība ir ārkārtīgi nozīmīgi aspekti. Šajā sakarībā ir atzīmēts, ka šajās jomās horizontālie tiesību akti ir pietiekami.

Komisijas pilnvaras

Atzinuma sagatavotājs uzstāj, ka būtu jāizmanto deleģētie akti, lai precizētu sankcijas par neatbilsmi paredzētajiem noteikumiem.

Regulas (EK) Nr. 1760/2000 22. pantā ir raksturotas sankcijas, no kurām viena var būt dzīvnieku pārvietošanas ierobežojums. Komisijas priekšlikumā norādīts, ka šādu sankciju piemērošanas procedūras un nosacījumi būtu jāparedz ar īstenošanas aktiem. Saskaņā ar Parlamenta nostāju, kas pausta attiecībā uz pielāgošanu Lisabonas līguma īstenošanai, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šīs sankcijas tomēr būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Liellopu gaļas izcelsmes noteikšana, izmantojot identifikāciju un reģistrāciju, ir priekšnoteikums izcelsmes marķēšanai visā pārtikas apritē, nodrošinot patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzību.

(4) Liellopu gaļas izcelsmes noteikšana, izmantojot identifikāciju un reģistrāciju, ir priekšnoteikums izcelsmes marķēšanai visā pārtikas apritē. Šie pasākumi nodrošina patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzību un sekmē patērētāju uzticību.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai ES” Regula (EK) Nr. 1760/2000 un jo īpaši liellopu identifikācija un liellopu gaļas brīvprātīga marķēšana tika minēta kā “informēšanas pienākumi, kam ir īpaša nozīme to slogu ziņā, kurus tie uzliek uzņēmumiem” .

svītrots

Pamatojums

Ir aprēķināts, ka brīvprātīgās marķēšanas sistēmas atcelšanas gadījumā administratīvo izmaksu ietaupījumi Eiropas Savienībā sasniegtu EUR 362 000. Tāpēc tie nav aizlieguma izdevumi.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Elektroniskās identifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir radiofrekvenciālā identifikācija, pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski uzlabotas. Šāda tehnoloģija ļauj ātrāk un precīzāk nolasīt individuālus dzīvnieku identitātes kodus un tieši ievadīt tos datu apstrādes sistēmās, tādējādi saīsinot laiku, kas nepieciešams iespējami inficētu dzīvnieku vai inficētas pārtikas izsekošanai, ietaupot darbaspēka izmaksas, bet vienlaikus palielinot aprīkojuma izmaksas.

(7) Lai gan elektroniskās identifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir radiofrekvenciālā identifikācija, pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabotas, pieredze, kas gūta, ieviešot obligāto elektronisko identifikāciju attiecībā uz mazajiem atgremotājiem, liecina, ka tehnisko kļūmju un praktisko grūtību dēļ bieži vien nav iespējams panākt 100 % precizitāti. Lauksaimniekus nevajadzētu sodīt par kļūdām, kas radušās elektronisko identifikācijas sistēmu un citu tehnoloģiju atteices dēļ.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) EID noteikšana par obligātu visā Savienībā var ekonomiski nelabvēlīgi ietekmēt dažus uzņēmējus. Tāpēc ir atbilstoši noteikt brīvprātīgu sistēmu EID ieviešanai. Šādā sistēmā EID izvēlētos dzīvnieku turētāji, kas varētu gūt tūlītēju ekonomisku labumu.

(16) EID noteikšana par obligātu visā Savienībā varētu ekonomiski nelabvēlīgi ietekmēt dažus uzņēmējus. Tāpēc ir atbilstoši noteikt brīvprātīgu sistēmu EID ieviešanai. Brīvprātīgā sistēma dotu iespēju EID izvēlēties tikai tiem uzņēmējiem, kas varētu gūt tūlītēju un būtisku ekonomisku labumu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas lopkopības sistēmas, lauksaimniecības prakse un nozaru organizācija. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt EID par obligātu to teritorijā tikai tad, kad tās uzskata šādu rīcību par atbilstošu, pēc visu minēto faktoru izvērtēšanas.

(17) Dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas lopkopības sistēmas, lauksaimniecības prakse un nozaru organizācija. Tāpēc dalībvalstīm ir jāļauj noteikt EID par obligātu to teritorijā tikai pēc apspriedēm ar visām ieinteresētajām personām, tai skaitā lauksaimniekiem un nozares organizācijām, un tad, kad tās uzskata šādu rīcību par atbilstošu, pēc visu minēto faktoru, tostarp jebkādas negatīvas ietekmes uz mazajiem lauksaimniekiem, izvērtēšanas. Būtu jānodrošina dalībvalstīm tiesības izveidot īpašus režīmus mazajiem lauksaimniekiem. Būtu jānovērš jebkādi konkurences traucējumi vienotajā tirgū.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Regulas (EK) Nr. 1760/2000 II sadaļas II iedaļā ir izklāstīti noteikumi par liellopu gaļas brīvprātīgās marķēšanas sistēmu, kas paredz, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāapstiprina konkrētas marķēšanas specifikācijas. Administratīvais slogs un izmaksas, kas rodas dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem šīs sistēmas piemērošanā, nav samērīgi ar sistēmas radītajiem ieguvumiem. Tāpēc minētā iedaļa būtu jāsvītro.

(20) Regulas (EK) Nr. 1760/2000 II sadaļas II iedaļā ir izklāstīti noteikumi par liellopu gaļas brīvprātīgās marķēšanas sistēmu, kas paredz, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāapstiprina konkrētas marķēšanas specifikācijas. Ņemot vērā to, kā liellopu gaļas ražošanas nozare ir attīstījusies kopš minētās regulas pieņemšanas, liellopu gaļas brīvprātīgas marķēšanas sistēma ir jāpārskata. Tāpēc minētā iedaļa būtu jāsvītro. Neskarot iepriekš minētos nosacījumus, lai nodrošinātu liellopu gaļas brīvprātīgās marķēšanas sistēmas atbilstošu regulēšanu saskaņā ar citiem sektoriem, šīs iedaļas svītrošanas ietekmei jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad to aizstāj ar izstrādātiem Savienības tiesību aktu nosacījumiem par dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības standartiem vai jebkuriem citiem noteikumiem, kuriem ir līdzvērtīga ietekme.

Pamatojums

Komisijas priekšlikums radītu tiesisku vakuumu attiecībā uz brīvprātīgo marķēšanu, kas rada ieguvumus gan sektoram, gan patērētājiem, sniedzot noderīgu informāciju, kas ļauj palielināt produktu pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Komisijai būtu jānodrošina brīvprātīgās marķēšanas nosacījumi, tostarp visu nepieciešamo atjauninājumu un papildinājumu, atspoguļošana Savienības tiesību aktos par liellopu gaļu.

Pamatojums

Komisijas priekšlikums radītu tiesisku vakuumu attiecībā uz brīvprātīgo marķēšanu, kas rada ieguvumus gan sektoram, gan patērētājiem, sniedzot noderīgu informāciju, kas ļauj palielināt produktu pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

1. pants — 1. daļa — 3. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4. pants — 1. punkts — 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Identifikācijas līdzekļus piešķir lauku saimniecībai, tos iedala un piestiprina dzīvniekiem kompetentās iestādes noteiktajā veidā.

Identifikācijas līdzekļus piešķir lauku saimniecībai, tos iedala un piestiprina dzīvniekiem kompetentās iestādes noteiktajā veidā. Tas neattiecas uz dzīvniekiem, kas piedzimuši pirms 1998. gada 1. janvāra un nav paredzēti ES iekšējai tirdzniecībai.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

1. pants — 1. daļa — 3. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4. pants — 1. punkts — 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visos identifikācijas līdzekļos, kas piestiprināti vienam dzīvniekam, ir viens un tas pats vienreizējais identifikācijas kods, kas ļauj identificēt dzīvnieku individuāli, kā arī lauku saimniecību, kurā tas piedzimis.

Visos identifikācijas līdzekļos, kas piestiprināti vienam dzīvniekam, ir viens un tas pats vienreizējais identifikācijas kods, kas ļauj identificēt dzīvnieku individuāli, kā arī lauku saimniecību, kurā tas piedzimis. Izņēmuma kārtā gadījumos, kad divos atsevišķos identifikācijas līdzekļos nav iespējams tas pats vienreizējais identifikācijas kods, kompetentā iestāde var atļaut tās uzraudzībā piešķirt atšķirīgu kodu otram identifikācijas līdzeklim ar nosacījumu, ka tiek pilnībā nodrošināta izsekojamība un ir iespējams individuāli identificēt dzīvnieku, kā arī saimniecību, kurā tas piedzimis.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants — 1. daļa — 3. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4. pants — 1. punkts — 3.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Identifikācijas sistēmās izmantotajiem standartiem ir jābūt starptautiskajiem ISO standartiem.

Pamatojums

Dalībvalstu identifikācijas sistēmām jābūt saskanīgām.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

1. pants — 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.a pants — 1. punkts — b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) 60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim.

b) 60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar dzīvnieku fizioloģisko attīstību.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

1. pants — 1. daļa — 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.a pants — 1. punkts — 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nevienu dzīvnieku nedrīkst izvest no lauku saimniecības, kurā tas piedzimis, pirms tam nav piestiprināti abi identifikācijas līdzekļi.

Nevienu dzīvnieku nedrīkst izvest no lauku saimniecības, kurā tas piedzimis, pirms tam nav piestiprināti abi identifikācijas līdzekļi, izņemot force majeure gadījumos.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

1. pants — 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.a pants — 2. punkts — 1.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šī punkta pirmā daļa nav piemērojama dzīvniekiem, kas dzimuši pirms 1998. gada 1. janvāra un nav paredzēti ES iekšējai tirdzniecībai.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

1. pants — 1. daļa — 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.b pants — 2. punkts — 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētais laikposms nepārsniedz 20 dienas no 1. punktā minētajām veterinārajām pārbaudēm. Jebkurā gadījumā identifikācijas līdzekļus piestiprina dzīvniekiem, pirms viņi tiek izvesti no galamērķa lauku saimniecības.

Minētais laikposms nepārsniedz 20 dienas no 1. punktā minētajām veterinārajām pārbaudēm. Izņēmuma kārtā, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar dzīvnieku fizioloģisko attīstību, šo posmu var pagarināt līdz 60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim. Jebkurā gadījumā identifikācijas līdzekļus piestiprina dzīvniekiem, pirms viņi tiek izvesti no galamērķa lauku saimniecības.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

1. pants — 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.c pants — 2. punkts — 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā punkta b) apakšpunktā minētais laikposms nepārsniedz 20 dienas no dienas, kad dzīvnieki nogādāti galamērķa lauku saimniecībā. Jebkurā gadījumā identifikācijas līdzekļus piestiprina dzīvniekiem, pirms viņi tiek izvesti no galamērķa lauku saimniecības.

Šā punkta b) apakšpunktā minētais laikposms nepārsniedz 20 dienas no dienas, kad dzīvnieki nogādāti galamērķa lauku saimniecībā. Izņēmuma kārtā, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar dzīvnieku fizioloģisko attīstību, šo posmu var paildzināt līdz 60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim. Jebkurā gadījumā identifikācijas līdzekļus piestiprina dzīvniekiem, pirms viņi tiek izvesti no galamērķa lauku saimniecības.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants — 1. daļa — 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

4.c pants — 2. punkts — 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neatkarīgi no 4. panta 1. punkta trešās daļas nosacījumiem gadījumos, kad divos atsevišķos identifikācijas līdzekļos nav iespējams tas pats vienreizējais identifikācijas kods, kompetentā iestāde var atļaut tās uzraudzībā piešķirt atšķirīgu kodu otram identifikācijas līdzeklim, ar nosacījumu, ka tiek pilnībā nodrošināta izsekojamība un ir iespējams individuāli identificēt dzīvnieku, kā arī saimniecību, kurā tas piedzimis.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

1. pants — 1. daļa — 7. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

7. pants — 5. punkts — b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) ievada aktualizēto informāciju tieši elektroniskajā datu bāzē divdesmit četru stundu laikā no notikuma brīža.

b) ievada aktualizēto informāciju tieši elektroniskajā datu bāzē septiņdesmit divu stundu laikā no notikuma brīža.

Pamatojums

Ar divdesmit četrām stundām nepietiek, lai lauksaimnieki varētu ievadīt informāciju datu bāzēs. Termiņš ir jāpagarina līdz 3 dienām jeb septiņdesmit divām stundām, lai visiem lauksaimniekiem, tostarp tiem, kuriem nav pietiekamu IT zināšanu vai aprīkojuma, kā arī tehnisku problēmu gadījumos būtu iespēja ievadīt un reģistrēt informāciju pieņemamā laikposmā.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

1. pants — 1. daļa — 9. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

10.a pants — 1. daļa — e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju, kad tos izved vasaras ganībās dažādos kalnu apgabalos.

e) liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju dažādu sezonālo ganību laikā.

Pamatojums

Ir nepieciešams samērot tekstu, tajā iekļaujot visus ganību veidus, ne tikai vasaras ganības.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

1. pants — 1. daļa — 10. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

10.a pants — 1. daļa — b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) liellopu elektroniskās identifikācijas īstenošanas tehniskajām procedūrām un standartiem;

b) liellopu elektroniskās identifikācijas īstenošanas tehniskajām procedūrām un standartiem atbilstoši starptautiskajiem ISO standartiem;

Pamatojums

Visās dalībvalstīs izmantotajām identifikācijas sistēmām jābūt savstarpēji saskanīgām.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

1. pants — 17. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

22. pants — 1. punkts — 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ar īstenošanas aktiem paredz vajadzīgos noteikumus, tostarp to ieviešanai nepieciešamos pārejas pasākumus, attiecībā uz otrajā daļā minēto sankciju piemērošanas procedūrām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.b pantu, kurā ir paredzēti vajadzīgie noteikumi, tostarp to ieviešanai nepieciešamie pārejas pasākumi, attiecībā uz otrajā daļā minēto sankciju piemērošanas procedūrām.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

1. pants — 18. punkts

Regula (EK) Nr. 1760/2000

22.b pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Šīs regulas 4. panta 5. punktā, 4.a panta 2. punktā, 5., 7., 10., 14., 19. pantā un 22. panta 4.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no*

2. Šīs regulas 4. panta 5. punktā, 4.a panta 2. punktā, 5., 7., 10., 14., 19. pantā un 22. panta 1. punkta trešajā daļā, un 4.a pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no*.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 4. panta 5. punktā, 4.a panta 2. punktā, 5., 7., 10., 14., 19. pantā un 22. panta 4.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 4. panta 5. punktā, 4.a panta 2. punktā, 5., 7., 10., 14., 19. pantā un 22. panta 1. punkta trešajā daļā, un 4.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par deleģējuma atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 5. punktu, 4.a panta 2. punktu, 5., 7., 10., 14., 19. pantu un 22. panta 4.a punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav izvirzījuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.”;

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 5. punktu, 4.a panta 2. punktu, 5., 7., 10., 14., 19. pantu un 22. panta 1. punkta trešo daļu, un 4.a pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav izvirzījuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

________________

_____________

* [*šīs regulas spēkā stāšanās dienas vai jebkuras citas likumdevēja noteiktas dienas].

* OV — lūdzu ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Pārejas posma noteikumi

 

Regulas 1. panta 14. punkts stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz laika, lai sagatavotu un apstiprinātu piemērotākus īpašus Eiropas tiesību aktus attiecībā uz brīvprātīgo marķēšanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1760/2000 attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju un noteikumu svītrošana par liellopu gaļas brīvprātīgu marķēšanu

Atsauces

COM(2012)0162 – C7-0114/2012 – COM(2011)0525 – C7-0227/2011 – 2011/0229(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

15.9.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

15.9.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

James Nicholson

23.11.2011

Izskatīšana komitejā

20.3.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Liam Aylward, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Michel Dantin, Paolo De Castro, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Robert Dušek, Hynek Fajmon, Iratxe García Pérez, Julie Girling, Béla Glattfelder, Sergio Gutiérrez Prieto, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Giovanni La Via, George Lyon, Mairead McGuinness, Krisztina Morvai, Mariya Nedelcheva, James Nicholson, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Csaba Sándor Tabajdi, Janusz Wojciechowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, María Auxiliadora Correa Zamora, Spyros Danellis, Karin Kadenbach, Sandra Kalniete, Christa Klaß, Maria do Céu Patrão Neves, Petri Sarvamaa, Milan Zver

PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1760/2000 attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju un noteikumu svītrošana par liellopu gaļas brīvprātīgu marķēšanu

Atsauces

COM(2012)0162 – C7-0114/2012 – COM(2011)0525 – C7-0227/2011 – 2011/0229(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

4.4.2012

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

15.9.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

15.9.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Sophie Auconie

28.9.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

30.1.2012

8.5.2012

 

 

Pieņemšanas datums

30.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

16

12

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gaston Franco, James Nicholson, Eva Ortiz Vilella, Justas Vincas Paleckis, Vittorio Prodi, Britta Reimers, Michèle Rivasi, Alda Sousa, Bart Staes, Marita Ulvskog, Andrea Zanoni

Iesniegšanas datums

13.6.2012