ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu

11.7.2012 - (COM(2010)0624 – C7‑0370/2010 – 2010/0312(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Carlos Coelho

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu

(COM(2010)0624 – C7‑0370/2010 – 2010/0312(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0624) un grozīto priekšlikumu (COM(2011)0559),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. panta e) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0370/2010),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0226/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. atsauce
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu un 74. pantu,
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Šengenas zona bez kontroles pie iekšējām robežām ir atkarīga no tā, ka dalībvalstis efektīvi piemēro papildu pasākumus ārējo robežu, vīzu politikas, Šengenas Informācijas sistēmas, tostarp datu aizsardzības, policijas sadarbības, tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un narkotiku apkarošanas politikas jomā.	(1) Šengenas zona bez kontroles pie iekšējām robežām būtībā pamatojas uz dalībvalstu savstarpējo uzticību un ir atkarīga no tā, ka dalībvalstis efektīvi piemēro papildu pasākumus ārējo robežu, vīzu politikas, Šengenas Informācijas sistēmas, tostarp datu aizsardzības, policijas sadarbības krimināllietās, narkotiku apkarošanas politikas, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā atbilstīgi tam, cik lielā mērā korupcija un organizētā noziedzība var kavēt Šengenas acquis piemērošanu.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Šengenas zona ir viens no Savienības galvenajiem sasniegumiem, un lielākā daļa pilsoņu to vērtē visaugstāk, jo tā nodrošina pārvietošanās brīvību. Tādēļ arī turpmāk nevajadzētu veikt kontroles un pārbaudes pie Savienības iekšējām robežām.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ar Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu tika izveidota Šengenas Novērtēšanas un īstenošanas pastāvīgā komiteja. Pastāvīgajai komitejai tika piešķirts mandāts, pirmkārt, noteikt, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi, lai atceltu kontroli pie iekšējām robežām ar kandidātvalsti, un, otrkārt, nodrošināt, lai Šengenas acquis pienācīgi piemērotu valstis, kas jau pilnībā īsteno acquis.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ir vajadzīgs īpašs novērtēšanas mehānisms, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienotus standartus Šengenas acquis praktiskajā piemērošanā un saglabāt augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp tām dalībvalstīm, kas ietilpst zonā bez kontroles pie iekšējām robežām. Šāda mehānisma pamatā būtu jābūt ciešai sadarbībai starp Komisiju un šīm dalībvalstīm.	(3) Ir vajadzīgs īpašs un vienots novērtēšanas un uzraudzības mehānisms, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu gan kandidātvalstīs, gan tajās dalībvalstīs, uz kurām saskaņā ar attiecīgo Līguma par Eiropas Savienību protokolu un Līgumu par Eiropas Savienības darbību Šengenas acquis attiecas pilnībā vai daļēji. Ar šo mehānismu būtu jānodrošina vienoti augsti standarti Šengenas acquis praktiskajā piemērošanā un jāsaglabā augsta līmeņa savstarpējā uzticība starp tām dalībvalstīm, kas ietilpst zonā bez kontroles pie iekšējām robežām. Šāda mehānisma pamatā vajadzētu būt ciešai sadarbībai starp Komisiju un šīm dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Tāpēc būtu jāpārskata 1998. gadā izveidotais novērtēšanas mehānisms attiecībā uz pastāvīgajai komitejai piešķirtā mandāta otro daļu. Pastāvīgajai komitejai piešķirtā mandāta pirmā daļa būtu joprojām jāpiemēro, kā noteikts 1998. gada 16. septembra lēmuma I daļā.	(6) Tāpēc 1998. gadā izveidotais novērtēšanas mehānisms būtu jāpārskata gan attiecībā uz pastāvīgajai komitejai piešķirtā mandāta pirmo, gan otro daļu, lai kandidātvalstīm un dalībvalstīm, kas jau piemēro Šengenas acquis, nodrošinātu vienu vienotu mehānismu, kura pamatā būtu vieni un tie paši kritēriji.
Pamatojums
Ierosinātā grozījuma mērķis ir izveidot vienotu mehānismu gan kandidātvalstīm, gan Šengenas zonas dalībvalstīm, lai izvairītos no dubultstandartu piemērošanas.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Kandidātvalstij, kura izpilda visas Šengenas acquis noteiktās prasības, jābūt iespējai bez īpašas kavēšanās pievienoties Šengenas zonai.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Iepriekšējos novērtējumos gūtā pieredze liecina par nepieciešamību saglabāt saskaņotu novērtēšanas mehānismu, kas attiecas uz visām Šengenas acquis jomām, izņemot tās, kurās īpašs novērtēšanas mehānisms jau ir paredzēts ES tiesību aktos.	(7) Iepriekšējos novērtējumos gūtā pieredze liecina par nepieciešamību saglabāt saskaņotu, pārredzamu un vienotu novērtēšanas un uzraudzības mehānismu, kas attiecas uz visām Šengenas acquis jomām, izņemot tās, kurās īpašs novērtēšanas mehānisms jau ir paredzēts ES tiesību aktos.
Pamatojums
Iepriekšējos novērtējumos gūtā pieredze arī liecina par nepieciešamību pēc lielākas pārredzamības un paredzamības, kas nodrošinās, ka Šengenas acquis piemērošanu novērtēs pēc skaidriem un vienotiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Dalībvalstis būtu cieši jāiesaista novērtēšanas procesā. Pasākumi šīs regulas īstenošanai būtu jāpieņem ar vadības procedūru, kas paredzēta 4. pantā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	(8) Dalībvalstis būtu cieši jāiesaista novērtēšanas un uzraudzības procesā. Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai tādējādi nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši daudzgadu novērtēšanas programmas un gada novērtēšanas programmas pirmās iedaļas pieņemšanai un pielāgošanai, novērtēšanas ziņojumu sagatavošanai un ieteikumu sniegšanai par tajos iekļauto konstatējumu klasifikāciju, kā arī paziņotu un nepaziņotu apmeklējumu plānošanai novērtēšanas procesa laikā, un lai pārbaudītu to, kā ir īstenots rīcības plāns, ko dalībvalsts pieņēmusi, lai novērstu konstatētos trūkumus. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu1. Ņemot vērā minētās regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, ir piemērojama pārbaudes procedūra.
	__________________
	1 OV L 55, 28.2.2003., 13. lpp.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ar novērtēšanas mehānismu būtu jāizveido pārredzami, efektīvi un skaidri noteikumi par metodiku, kas jāpiemēro novērtējumiem, augsti kvalificētu ekspertu izmantošanu apmeklējumos uz vietas un novērtējumu konstatējumu turpmāko pārbaudi. Jo īpaši metodei būtu jānodrošina nepaziņoti apmeklējumi uz vietas, lai papildinātu paziņotus apmeklējumus uz vietas, sevišķi attiecībā uz robežkontroli un vīzām.	(9) Novērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāpamatojas uz Savienības pieeju un ar to būtu jāizveido pārredzami, efektīvi un skaidri noteikumi par metodiku, kas jāpiemēro novērtējumiem, augsti kvalificētu ekspertu izmantošanu apmeklējumos uz vietas un novērtējumu konstatējumu turpmāko pārbaudi. Jo īpaši metodei būtu jānodrošina nepaziņoti apmeklējumi uz vietas, lai papildinātu paziņotus apmeklējumus uz vietas, sevišķi attiecībā uz robežkontroli un vīzām.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Novērtēšanas mehānismā būtu jāietver arī to attiecīgo tiesību aktu pārbaude, ar kuriem atceļ kontroli pie iekšējām robežām un pārbaudes valsts teritorijā. Ņemot vērā īpašo raksturu, kas piemīt šiem noteikumiem, kuri neietekmē dalībvalstu iekšējo drošību, attiecīgie apmeklējumi uz vietas būtu jāuztic tikai Komisijai.	(10) Novērtēšanas un uzraudzības mehānismā būtu jāietver arī to attiecīgo tiesību aktu pārbaude, ar kuriem atceļ kontroli pie iekšējām robežām un pārbaudes valsts teritorijā. Attiecīgie apmeklējumi uz vietas būtu jāuztic Komisijas pārstāvjiem sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Komisijai ir īpaši svarīga nozīme, nodrošinot novērtēšanas programmu un kontroles procedūras uzraudzību un koordināciju. Turklāt novērtēšanas procesā Komisijai būtu jānodrošina neatkarība, pārredzamība un pārskatatbildība un jāveicina iesaistīto pušu savstarpēja uzticēšanās.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Novērtēšanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pamattiesību ievērošanai Šengenas acquis piemērošanā.	(11) Veicot novērtēšanu un uzraudzību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš pamattiesību ievērošanai un datu aizsardzībai Šengenas acquis piemērošanā.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un valsts uzraudzības iestādēm katrai savā kompetences jomā būtu jāpiedalās tajos apmeklējumos uz vietas, kas skar datu aizsardzību.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b) Ar novērtēšanu būtu jānodrošina, ka dalībvalstis Šengenas noteikumus piemēro efektīvi saskaņā ar pamatprincipiem un normām. Tādēļ novērtēšanā būtu jāietver visi attiecīgie tiesību akti un darbības pasākumi, ar kuriem tiek veicināta zonas bez robežkontroles pie iekšējām robežām darbība un kuri attiecas uz visām tām dalībvalstīm, kas pilnībā vai daļēji piemēro Šengenas acquis.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Novērtēšanas un uzraudzības mehānismā būtu jāiekļauj atbalsta mehānisms gadījumiem, kad Šengenas acquis piemērošanā tiek konstatētas nopietnas nepilnības. Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā dalībvalsts, kas pilnībā vai daļēji piemēro Šengenas acquis, sešus mēnešus saņem piemērotu Komisijas atbalstu ar Frontex un citu atbilstīgu Savienības aģentūru tehnisko palīdzību. Ļaunākajā gadījumā un ja apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, būtu jāparedz iespēja atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām tādā apmērā un tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai novērstu šos trūkumus. Ja robežkontrole tiek atjaunota, Komisijai būtu jāparedz finansiālās kompensācijas pasākumi attiecīgo dalībvalstu atbalstam.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Dalībvalstis, kas saskaņā ar Lēmumu 2000/365/EK un Lēmumu 2002/192/EK Šengenas acquis piemēro tikai daļēji, novērtē tikai attiecībā uz to acquis daļu piemērošanu, kuras uz šīm valstīm attiecas, un šo acquis daļu novērtēšanā būtu jāpiedalās arī minēto valstu ekspertiem.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo regulu tiek izveidots novērtēšanas mehānisms, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs, uz kurām pilnībā attiecas Šengenas acquis.	Ar šo regulu tiek izveidots novērtēšanas un uzraudzības mehānisms, kuru izmanto šādiem mērķiem:
	− novērtēt, vai ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai kandidātvalstī varētu stāties spēkā Šengenas acquis;
	− pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs, uz kurām pilnībā attiecas Šengenas acquis un
	− pārbaudīt to, kā Šengenas acquis noteikumus piemēro dalībvalstis, kuras saskaņā ar Lēmumu 2000/365/EK un Lēmumu 2002/192/EK piemēro Šengenas acquis tikai daļēji, šo pārbaudi veicot tikai attiecībā uz tiem noteikumiem, kurus šīs valstis piemēro.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eksperti no dalībvalstīm, kuras saskaņā ar attiecīgajiem Pievienošanās aktiem vēl pilnībā nepiemēro acquis, tomēr piedalās acquis visu daļu novērtēšanā.	Eksperti no dalībvalstīm, kuras saskaņā ar attiecīgajiem Pievienošanās aktiem vēl pilnībā nepiemēro acquis , tomēr piedalās acquis visu daļu novērtēšanā un uzraudzībā.
	Eksperti no dalībvalstīm, kas saskaņā ar Lēmumu 2000/365/EK un Lēmumu 2002/192/EK Šengenas acquis piemēro tikai daļēji, piedalās tikai to acquis daļu novērtēšanā, kuras piemēro attiecīgajām dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija ir atbildīga par šī novērtēšanas mehānisma īstenošanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ar Eiropas organizāciju atbalstu, kā noteikts šajā regulā.	1. Komisija ir atbildīga par šī novērtēšanas un uzraudzības mehānisma īstenošanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ar Eiropas institūciju, tostarp Frontex, Eiropola un Eirojusta, atbalstu, kā noteikts šajā regulā.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija izveido daudzgadu novērtēšanas programmu piecu gadu periodam saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms nākamā piecu gadu perioda sākuma.	1. Komisija izveido daudzgadu novērtēšanas programmu piecu gadu periodam ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms nākamā piecu gadu perioda sākuma. Šajos īstenošanas aktos nosaka, ka programmu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Daudzgadu programmā var būt atsauces uz tematiskiem un/vai reģionāliem novērtējumiem, kas minēti 8. panta 1. punktā.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā līdz katra gada 30. septembrim Frontex iesniedz Komisijai riska analīzi, kurā ņemts vērā migrācijas spiediens un sniegti ieteikumi attiecībā uz novērtējumu prioritātēm nākamajā gadā. Ieteikumi attiecas uz konkrētām ārējo robežu daļām un konkrētām robežšķērsošanas vietām, kas jānovērtē nākamajā gadā daudzgadu programmas ietvaros. Komisija nodrošina šīs riska analīzes pieejamību dalībvalstīm.	1. Ne vēlāk kā līdz katra gada 30. septembrim Frontex iesniedz Komisijai riska analīzi, kurā ņemts vērā migrācijas spiediens un sniegti ieteikumi attiecībā uz novērtējumu prioritātēm nākamajā gadā. Ieteikumi attiecas uz konkrētām ārējo robežu daļām un konkrētām robežšķērsošanas vietām, kas jānovērtē nākamajā gadā daudzgadu programmas ietvaros. Komisija nekavējoties nodrošina šīs riska analīzes pieejamību dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Tajā pašā termiņā, kas norādīts 1. punktā, Eiropols iesniedz Komisijai riska analīzi par korupciju un organizēto noziedzību, kurā izvērtēts, cik lielā mērā korupcija un organizētā noziedzība var kavēt Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs, un kurai pievienoti ieteikumi attiecībā uz novērtējumu prioritātēm nākamajā gadā. Ieteikumi attiecas uz īpašām ārējo robežu daļām un īpašām robežšķērsošanas vietām, kas jānovērtē nākamajā gadā daudzgadu programmas ietvaros. Komisija nekavējoties nodrošina šīs riska analīzes pieejamību dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Tajā pašā termiņā, kas norādīts 1. punktā, Pamattiesību aģentūra iesniedz Komisijai riska analīzi, kurā izvērtēta pamattiesību aizsardzības situācija pie ārējām un iekšējām robežām, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai tiek ievērots noteikums par pārbaužu atcelšanu uz iekšējām robežām, un sniegti ieteikumi attiecībā uz novērtējumu prioritātēm nākamajā gadā. Komisija nekavējoties nodrošina šīs riska analīzes pieejamību dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tajā pašā termiņā, kas norādīts 1. punktā, Frontex iesniedz Komisijai atsevišķu riska analīzi, kurā sniegti ieteikumi par prioritātēm attiecībā uz novērtējumiem, kas nākamajā gadā jāīsteno, izmantojot nepaziņotus apmeklējumus uz vietas. Šie ieteikumi var attiekties uz reģionu vai konkrētu apgabalu, un tie ietver sarakstu ar vismaz desmit konkrētām ārējo robežu daļām un desmit konkrētām robežšķērsošanas vietām.	2. Tajā pašā termiņā, kas norādīts 1. punktā, Frontex iesniedz Komisijai atsevišķu riska analīzi, kurā sniegti ieteikumi par prioritātēm attiecībā uz novērtējumiem, kas nākamajā gadā jāīsteno, izmantojot nepaziņotus apmeklējumus uz vietas. Izstrādājot šos ieteikumus, var ņemt vērā Frontex gada ziņojumu, un tie var attiekties uz reģionu vai konkrētu apgabalu un ietver sarakstu ar vismaz desmit konkrētām ārējo robežu daļām un desmit konkrētām robežšķērsošanas vietām. Komisija var jebkurā laikā lūgt Frontex vai Eiropolu iesniegt tai riska analīzi, pamatojoties uz Šengenas zonas darbības būtisku apdraudējumu un sniedzot ieteikumus par novērtēšanām, kas īstenojamas kā nepaziņoti apmeklējumi uz vietas.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 15. augustam nosūta standarta anketu dalībvalstīm, kas jānovērtē nākamajā gadā. Standarta anketas attiecas uz atbilstīgajiem tiesību aktiem, kā arī organizatoriskajiem un tehniskajiem līdzekļiem, kas ir pieejami Šengenas acquis īstenošanai, un statistikas datiem par katru novērtēšanas jomu.	1. Komisija ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 15. augustam nosūta standarta anketu dalībvalstīm, kas jānovērtē nākamajā gadā. Standarta anketas izstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, un tās attiecas uz atbilstīgajiem tiesību aktiem, kā arī organizatoriskajiem un tehniskajiem līdzekļiem, kas ir pieejami Šengenas acquis īstenošanai, un statistikas datiem par katru novērtēšanas jomu.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis sniedz Komisijai atbildes uz anketu sešu nedēļu laikā pēc tās paziņošanas. Komisija dara šīs atbildes pieejamas pārējām dalībvalstīm.	2. Dalībvalstis sniedz Komisijai atbildes uz anketu sešu nedēļu laikā pēc tās paziņošanas. Komisija nodrošina šīs atbildes pieejamas pārējām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ņemot vērā Frontex saskaņā ar 6. pantu iesniegto riska analīzi, atbildes uz 7. pantā minēto anketu un nepieciešamības gadījumā citus attiecīgus avotus, Komisija ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 30. novembrim izveido gada novērtēšanas programmu. Programmā var paredzēt novērtējumu par:	1. Ņemot vērā Frontex saskaņā ar 6. pantu iesniegto riska analīzi, atbildes uz 7. pantā minēto anketu un attiecīgā gadījumā Eiropola, Pamattiesību aģentūras vai citu attiecīgu avotu sniegtu riska analīzi, Komisija ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 30. novembrim izveido gada novērtēšanas programmu. Programmā var paredzēt novērtējumu par:
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tās programmas pirmajā daļā, kas pieņemta saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru, uzskaita dalībvalstis, kas jānovērtē nākamajā gadā saskaņā ar daudzgadu programmu. Šajā daļā uzskaita novērtējamās jomas un apmeklējumus uz vietas.	2. Programmas pirmajā daļā uzskaita dalībvalstis, kas jānovērtē nākamajā gadā saskaņā ar daudzgadu programmu. Šajā daļā uzskaita novērtējamās jomas un apmeklējumus uz vietas, un to pieņem Komisija. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija izveido to ekspertu sarakstu, kurus dalībvalstis izraudzījušās dalībai apmeklējumos uz vietas. Sarakstu paziņo dalībvalstīm.
2. Dalībvalstis norāda katra eksperta kompetences jomas, atsaucoties uz šīs regulas pielikumā uzskaitītajām jomām. Dalībvalstis pēc iespējas drīz paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām.
3. Saskaņā ar 10. panta 5. punktā noteiktajām prasībām dalībvalstis norāda, kuru ekspertu pieejamību var nodrošināt nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas.
4. Ekspertiem jābūt atbilstīgai kvalifikācijai, tostarp pamatīgām teorētiskām zināšanām un praktiskai pieredzei jomās, uz kurām attiecas novērtēšanas mehānisms, kā arī padziļinātām zināšanām par novērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm un jāspēj efektīvi sazināties kopējā valodā.	Ekspertiem, kas piedalās apmeklējumos uz vietas, jābūt atbilstīgai kvalifikācijai, tostarp pamatīgām teorētiskām zināšanām un praktiskai pieredzei jomās, uz kurām attiecas novērtēšanas mehānisms, tostarp pamattiesību ievērošanā, kā arī padziļinātām zināšanām par novērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm un jāspēj efektīvi sazināties kopējā valodā. Šajā nolūkā dalībvalstis sadarbībā ar Frontex nodrošina, ka eksperti apmeklē atbilstīgas mācības.
5. Dalībvalstis nodrošina, lai to izraudzītie eksperti atbilstu iepriekšējā punktā noteiktajām prasībām, tostarp norādot mācības, kuras eksperti apmeklējuši. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka eksperti pastāvīgi apmeklē mācības, lai saglabātu viņu atbilstību šīm prasībām.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Apmeklējumus uz vietas veic Komisijas ieceltas darba grupas. Darba grupās ir eksperti no 9. pantā minētā ekspertu saraksta un Komisijas ierēdņi. Komisija nodrošina katrā darba grupā iekļauto ekspertu ģeogrāfisko līdzsvaru un kompetenci. Dalībvalstu eksperti nedrīkst piedalīties apmeklējumā uz vietas tajā dalībvalstī, kurā viņi ir nodarbināti.	1. Darba grupās, kas atbildīgas par apmeklējumiem uz vietas, ir dalībvalstu norīkoti eksperti un Komisijas pārstāvji. Dalībvalstu eksperti nedrīkst piedalīties apmeklējumā uz vietas tajā dalībvalstī, kurā viņi ir nodarbināti.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 10. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija aicina dalībvalstis norīkot ekspertus, kas var piedalīties attiecīgos apmeklējumos uz vietas, norādot jomu, kurā ekspertiem ir specializētas zināšanas. Paziņotu apmeklējumu gadījumā Komisija aicina dalībvalstis norīkot ekspertus ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms plānotā apmeklējuma uz vietas datuma. Dalībvalstis norīko ekspertus vienas nedēļas laikā pēc šāda aicinājuma saņemšanas. Nepaziņotu apmeklējumu gadījumā Komisija aicina dalībvalstis norīkot ekspertus ne vēlāk kā divas nedēļas pirms apmeklējuma uz vietas plānotā datuma. Dalībvalstis ekspertus izraugās 72 stundu laikā pēc šāda aicinājuma saņemšanas. Dalībvalstis un norīkotie eksperti apņemas ievērot konfidencialitāti attiecībā uz nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija var aicināt Frontex, Eiropolu, Eurojust vai citas attiecīgās Eiropas organizācijas izvirzīt pārstāvi, kas kā novērotājs piedalīsies apmeklējumā attiecībā uz jomu, kurai piemērojams viņa mandāts.	2. Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Frontex un — attiecīgā gadījumā — Eiropolu, Eirojustu vai citas attiecīgās Eiropas institūcijas izvirzīt pārstāvi, kas kā novērotājs piedalīsies apmeklējumā attiecībā uz jomu, kurai piemērojams viņa mandāts. Komisija attiecīgajiem pārstāvjiem nosaka precīzu mandātu, tostarp attiecībā uz ilgumu, atbildību un pienākumiem.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un valstu uzraudzības iestādes, kas katra darbojas savas attiecīgās kompetences jomā, aicina piedalīties tajos apmeklējumos uz vietas, kuri skar datu aizsardzību.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. To ekspertu skaits (tostarp novērotāju), kas piedalās novērtēšanas apmeklējumos, nedrīkst pārsniegt astoņas personas paziņotos apmeklējumos uz vietas un sešas personas nepaziņotos apmeklējumos uz vietas.	3. Dalībvalstu ekspertu skaits, kuri piedalās novērtēšanas apmeklējumos, nedrīkst būt vairāk par astoņām personām paziņotos apmeklējumos uz vietas un vairāk par sešām personām nepaziņotos apmeklējumos uz vietas. Ja dalībvalstu iecelto ekspertu skaits pārsniedz maksimumu, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm grupas dalībniekus ieceļ, pamatojoties uz ģeogrāfisko līdzsvaru un ekspertu kompetencēm.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Paziņotu apmeklējumu gadījumā Komisija informē tās dalībvalstis, kuru eksperti iecelti saskaņā ar 1. punktu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms ieplānotā apmeklējuma uz vietas. Dalībvalstis vienas nedēļas laikā apstiprina ekspertu pieejamību.	svītrots
Pamatojums
Šis teksts tagad ir ietverts 1. punktā.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 10. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Nepaziņotu apmeklējumu gadījumā Komisija informē tās dalībvalstis, kuru eksperti iecelti saskaņā ar 1. punktu, ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms ieplānotā apmeklējuma uz vietas. Dalībvalstis 48 stundu laikā apstiprina ekspertu pieejamību.	svītrots
Pamatojums
Šis teksts tagad ir ietverts 1. punktā.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 10. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Vadošais eksperts apmeklējumiem uz vietas ir Komisijas ierēdnis un dalībvalsts eksperts, ko pirms apmeklējuma uz vietas kopīgi ieceļ ekspertu darba grupas locekļi.	6. Vadošie eksperti apmeklējumiem uz vietas ir Komisijas pārstāvis un dalībvalsts eksperts, ko pirms apmeklējuma uz vietas kopīgi ieceļ ekspertu darba grupas locekļi.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgā dalībvalsts tiek informēta:	2. Attiecīgā dalībvalsts tiek informēta vismaz divus mēnešus pirms paredzētā paziņotā apmeklējuma uz vietas.
– vismaz divus mēnešus pirms paredzētā paziņotā apmeklējuma uz vietas;
– vismaz 48 stundas pirms paredzētā nepaziņotā apmeklējuma uz vietas.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Attiecīgā dalībvalsts netiek iepriekš informēta par nepaziņotu apmeklējumu uz vietas.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai ekspertu darba grupa varētu tieši sazināties ar attiecīgajām personām. Tā nodrošina darba grupas piekļuvi visām jomām, telpām un dokumentiem, kas vajadzīgi novērtēšanai. Tā nodrošina, lai darba grupa varētu izmantot savu mandātu pārbaudīt darbības novērtējamajās jomās.	4. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai ekspertu darba grupa varētu tieši sazināties ar attiecīgajām personām. Tā nodrošina darba grupas piekļuvi visām jomām, telpām un dokumentiem, kas vajadzīgi novērtēšanai. Tā nodrošina, lai darba grupa varētu izmantot savu mandātu pārbaudīt darbības novērtējamajās jomās, jo īpaši darot pieejamus ad hoc rakstiskus un mutiskus tulkojumus no attiecīgās dalībvalsts valodas uz kopējo valodu, kā noteikts 9. panta 4. punktā.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 11. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Dalībvalstis ir atbildīgas par vajadzīgo pasākumu veikšanu saistībā ar savu ekspertu braucienu un izmitināšanu. Komisija atlīdzina to ekspertu ceļa un izmitināšanas izmaksas, kuri piedalās apmeklējumos.	7. Dalībvalstis ir atbildīgas par vajadzīgo pasākumu veikšanu saistībā ar savu ekspertu braucienu un izmitināšanu. Komisija atlīdzina to ekspertu ceļa un izmitināšanas izmaksas, kuri piedalās apmeklējumos. Attiecībā uz nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas Komisija izraugās kontaktpersonu praktisku pasākumu veikšanai saistībā ar apmeklējumu uz vietas.
Pamatojums
Nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas ir strikti laika ierobežojumi un tādēļ nepieciešams, lai Komisija būtu atbildīga par kontaktpersonas izraudzīšanos praktisku pasākumu veikšanai saistībā ar apmeklējumu.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neatkarīgi no 10. panta darba grupās nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas, lai pārbaudītu kontroles pie iekšējām robežām neesamību, ir tikai Komisijas ierēdņi.	Neatkarīgi no 10. panta darba grupās nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas, lai pārbaudītu kontroles pie iekšējām robežām neesamību, ir trīs Komisijas pārstāvji un trīs dalībvalstu eksperti.
Pamatojums
Lai uzsvērtu to, ka vērtēšanas mehānisma pamatprincips ir cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm, dalībvalstu ekspertiem būtu jāpiedalās arī apmeklējumos uz vietas saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām. Sk. 10. apsvēruma grozījumu.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Paziņotu apmeklējumu uz vietas gadījumā ziņojumu sagatavo darba grupa apmeklējuma laikā. Komisijas ierēdnis ir kopumā atbildīgs par ziņojuma sagatavošanu un tā integritātes un kvalitātes nodrošināšanu. Nesaskaņu gadījumā darba grupa cenšas panākt kompromisu. Atšķirīgos viedokļus var iekļaut ziņojumā.	b) Paziņotu apmeklējumu uz vietas gadījumā ziņojumu sagatavo darba grupa apmeklējuma laikā. Komisijas pārstāvis ir kopumā atbildīgs par ziņojuma sagatavošanu un tā integritātes un kvalitātes nodrošināšanu. Nesaskaņu gadījumā darba grupa cenšas panākt kompromisu. Atšķirīgos viedokļus iekļauj ziņojumā.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ziņojumā analizē attiecīgi kvalitatīvos, kvantitatīvos, operatīvos, administratīvos un organizatoriskos aspektus un uzskaita jebkādus trūkumus vai nepilnības, kas konstatētas novērtējuma laikā. Ziņojumā iekļauj ieteikumus koriģējošai rīcībai un termiņus tos īstenošanai.	2. Ziņojumā analizē attiecīgi kvalitatīvos, kvantitatīvos, operatīvos, administratīvos un organizatoriskos aspektus un uzskaita jebkādus trūkumus vai nepilnības — gan tās, kurus attiecīgās dalībvalstis var ietekmēt, gan tās, kuras nevar — , kas konstatētas novērtējuma laikā. Ziņojumā iekļauj ieteikumus koriģējošai vai papildinošai rīcībai un termiņus tos īstenošanai.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 13. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par ziņojumu attiecīgi sešu nedēļu laikā pēc apmeklējuma uz vietas vai atbilžu uz anketu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz savus apsvērumus par ziņojumu divu nedēļu laikā.	4. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par ziņojuma projektu attiecīgi četru nedēļu laikā pēc apmeklējuma uz vietas vai atbilžu uz anketu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz savus apsvērumus par ziņojumu divu nedēļu laikā.
Pamatojums
Nopietnu trūkumu gadījumā ir jārīkojas ātri, lai saglabātu uzticēšanos Šengenas sistēmai.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisijas eksperts iesniedz ziņojumu un dalībvalsts atbildi komitejai, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu. Dalībvalstis tiek aicinātas sniegt apsvērumus par atbildēm uz anketu, ziņojumu un attiecīgās dalībvalsts apsvērumiem.	Komisijas eksperts iesniedz ziņojuma projektu un dalībvalsts atbildi komitejai, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu. Dalībvalstis tiek aicinātas sniegt apsvērumus par atbildēm uz anketu, ziņojuma projektu un attiecīgās dalībvalsts apsvērumiem.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem ieteikumus par 3. punktā minēto konstatējumu klasifikāciju.	Uz šāda pamata Komisija lemj par novērtējuma ziņojumu un ieteikumiem par 3. punktā minēto konstatējumu klasifikāciju. Ar to saistītos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc ziņojuma pieņemšanas iesniedz Komisijai rīcības plānu par to, kā novērst konstatētos trūkumus.	Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc ziņojuma pieņemšanas iesniedz Komisijai rīcības plānu par to, kā novērst konstatētos trūkumus. Ja ziņojums pamatojas uz tematiskiem vai reģionāliem novērtējumiem un skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, attiecīgo dalībvalstu rīcības plānus koordinē.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc apspriešanās ar ekspertu darba grupu Komisija iesniedz rīcības plāna atbilstības novērtējumu komitejai, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu. Dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt apsvērumus par rīcības plānu.	Pēc apspriešanās ar ekspertu darba grupu Komisija viena mēneša laikā kopš rīcības plāna saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts iesniedz rīcības plāna atbilstības novērtējumu komitejai, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu. Dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt apsvērumus par rīcības plānu. Komisija par rīcības plāna atbilstības novērtējumu pēc pieprasījuma informē arī Eiropas Parlamentu.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 13. pants – 6. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par rīcības plāna īstenošanu sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas un pēc tam turpina to darīt reizi trijos mēnešos, kamēr rīcības plāns nav pilnībā īstenots. Atkarībā no konstatēto trūkumu būtiskuma un veiktajiem pasākumiem šo trūkumu novēršanai Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var ieplānot paziņotus apmeklējumus, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu. Komisija var arī ieplānot nepaziņotus apmeklējumus uz vietas.	Attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par rīcības plāna īstenošanu četru mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas un pēc tam turpina to darīt reizi trijos mēnešos, kamēr rīcības plāns nav pilnībā īstenots. Atkarībā no konstatēto trūkumu būtiskuma un veiktajiem pasākumiem šo trūkumu novēršanai Komisija lemj par paziņotiem apmeklējumiem, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija var arī ieplānot nepaziņotus apmeklējumus uz vietas.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 13. pants – 6. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija regulāri informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu, par rīcības plāna īstenošanu.	Komisija par rīcības plāna īstenošanu regulāri informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu. Eiropas Parlaments var arī prasīt Komisijai to nekavējoties informēt par sasniegto rīcības plāna īstenošanā.
Pamatojums
Eiropas Parlamentam ir jābūt iespējai prasīt Komisijai, lai tā sniegtu informāciju par to, cik lielā mērā ir īstenoti rīcības plāni, kurus dalībvalstis izstrādājušas trūkumu novēršanai Šengenas acquis piemērošanā.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 13. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ja apmeklējumā uz vietas tiek atklāta būtiska nepilnība, kas, iespējams, ievērojami ietekmē vienas vai vairāku dalībvalstu vispārējo drošības līmeni, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma pēc iespējas drīz informē Padomi un Eiropas Parlamentu.	7. Ja apmeklējumā uz vietas tiek atklāta būtiska nepilnība, kas, iespējams, ievērojami ietekmē vienas vai vairāku dalībvalstu vispārējo drošības līmeni, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai dalībvalsts pieprasījuma pēc iespējas drīz informē Padomi un Eiropas Parlamentu un regulāri sniedz tiem jaunāko informāciju sešu mēnešu atbalsta laikposmā saskaņā ar 13.a pantu un pēc jebkāda lēmuma pieņemšanas — par iespējamo turpmāko rīcību saskaņā ar 13.b pantu.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 13.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Atbalsta pasākumi pie ārējām robežām
	Ja ir konstatēta nopietna nepilnība 13. panta 7. punkta nozīmē, Frontex izveido ekspertu grupu, kura sešu mēnešu laikposmā pēc nopietnās nepilnības konstatēšanas sniedz attiecīgajai dalībvalstij atbalstu šīs nepilnības novēršanā. Grupā var piedalīties dalībvalstu eksperti. Komisija var arī ieviest finansiālus atbalsta pasākumus, lai palīdzētu attiecīgajai dalībvalstij.
Pamatojums
Nopietnas nepilnības, kas var būtiski ietekmēt vispārējo drošības līmeni vienā vai vairākās dalībvalstīs, ir steidzami jānovērš, lai atjaunotu savstarpēju uzticēšanos. Kā specializēta ES aģentūra Frontex var pildīt būtisku lomu, palīdzot attiecīgajai dalībvalstij novērst nepilnību.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 13.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.b pants
	Pasākumi pie ārējām robežām un Frontex atbalsts
	1. Ja novērtējuma ziņojumā tiek konstatētas nopietnas nepilnības ārējo robežu kontroles veikšanā, Komisija, lai nodrošinātu atbilstību 13. panta 5. punktā minētajiem ieteikumiem, var lemt lūgt novērtētajai dalībvalstij veikt dažus īpašus pasākumus, kas var iekļaut vienu vai vairākus šādus pasākumus:
	− sākt Eiropas robežapsardzes vienību norīkošanu saskaņā ar Regulu Nr. 2007/2004;
	− iesniegt Frontex apstiprināšanai savus stratēģiskos lēmumus par riska novērtējumu un tehniskā aprīkojuma izvietošanas plānus;
	− slēgt konkrētu robežšķērsošanas vietu uz ierobežotu laiku, līdz trūkumi ir novērsti.
	Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
	2. Komisija par gūtajiem panākumiem 1. punktā minēto pasākumu īstenošanā un to ietekmi uz konstatētajiem trūkumiem regulāri informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar 15. pantu. Komisija nekavējoties par to informē arī Eiropas Parlamentu.
Pamatojums
Ja dalībvalsts pēc sešu mēnešu laikposma nopietno nepilnību nav novērsusi, lai gan ir saņemts Frontex atbalsts, Komisijai jānodrošina iespēja sadarbībā ar komiteju, kuru veido dalībvalstu pārstāvji, lemt par turpmākiem pasākumiem, tostarp sankcijām.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 13.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.c pants
	Nopietnas nepilnības ārējās robežas kontrolē
	1. Neraugoties uz 13. panta 6. punktā minēto četru mēnešu periodu ziņošanai par rīcības plāna īstenošanu, ja 13. panta 5. punkta minētajā novērtējuma ziņojumā tiek secināts, ka novērtētā dalībvalsts nopietni neievēro savu pienākumu veikt ārējās robežas kontroli, novērtētā dalībvalsts ziņojumu par rīcības plāna īstenošanu iesniedz trīs mēnešu laikā kopš novērtējuma ziņojuma saņemšanas.
	2. Ja pēc 1. punktā minētā trīs mēnešu perioda Komisija konstatē, ka situācija nav novērsta, piemēro 23., 23.a un 26. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)1.
	_____________
	1 OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Darba grupas uzskata par konfidenciālu jebkuru informāciju, ko tās iegūst savu pienākumu izpildes laikā. Ziņojumi, kas sagatavoti pēc apmeklējumiem uz vietas, klasificējami kā ierobežotai lietošanai paredzēti. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti izlemj, kuru ziņojuma daļu drīkst publiskot.	Darba grupas uzskata par konfidenciālu jebkuru informāciju, ko tās iegūst savu pienākumu izpildes laikā. Ziņojumi, kas sagatavoti pēc apmeklējumiem uz vietas, klasificējami kā ierobežotai lietošanai paredzēti. Šī klasifikācija neaizliedz pilnīgu ziņojuma tekstu nodot Eiropas Parlamentam. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti izlemj, kuru ziņojuma daļu drīkst publiskot.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisijai palīdz komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kuru vada Komisijas pārstāvis.	1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.
Pamatojums
Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt Lisabonas līguma jauno komitoloģijas noteikumu piemērošanu.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4., 7. un 8. pantu.	2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
Pamatojums
Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt Lisabonas līguma jauno komitoloģijas noteikumu piemērošanu. Lai nodrošinātu dalībvalstu pārstāvju atbilstīgu līdzdalību, ir jāizvēlas Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā paredzētā pārbaudes procedūra. Šī procedūra nodrošina, ka Komitejas priekšlikumus atbalsta ekspertu komitejas kvalificēts vairākums. Savukārt atbilstoši 4. pantā paredzētajai konsultēšanās procedūrai Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, pat ja lielākā daļa dalībvalstu pārstāvju ir pret to.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pirmo riska analīzi, ko Frontex sniedz saskaņā ar 6. pantu, iesniedz Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.	2. Pirmo riska analīzi, ko sniedz saskaņā ar 6. pantu, iesniedz Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants	17. pants
Eiropas Parlamenta informēšana	Eiropas Parlamenta un Padomes informēšana
Komisija informē Eiropas Parlamentu par ieteikumiem, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 13. panta 5. punktu.	Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par ieteikumiem, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 13. panta 5. punktu.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 18. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu. Ziņojumu publisko, un tajā iekļauj informāciju par:	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu gada ziņojumu par novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu. Ziņojumu publisko, un tajā iekļauj informāciju par:
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 19. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmuma, ar ko izveido Šengenas Novērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (SCH/Com-ex (98) 26 def), II daļa ar nosaukumu “Īstenošanas komiteja valstīm, kas jau piemēro konvenciju” tiek atcelta vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.	Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmums, ar ko izveido Šengenas Novērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (SCH/Com-ex (98) 26 def), ar nosaukumu “Īstenošanas komiteja valstīm, kas jau piemēro konvenciju” tiek atcelts vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Referents uzskata, ka būtu vajadzīgs vienots novērtēšanas mehānisms, kura pamatā būtu šī regula. Tādēļ izpildu komitejas lēmums būtu jāatceļ ne vien attiecībā uz tā I daļu, bet arī attiecībā uz tā II daļu.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Padome var nolemt veikt Šengenas novērtējumus, kas minēti Pievienošanās aktos, kuri noslēgti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, saskaņā ar šo regulu.	svītrots
Pamatojums
Tā kā 1. panta 1. punkta grozījuma mērķis ir jaunajā Šengenas novērtēšanas mehānismā kandidātvalstis iekļaut jau no paša sākuma, 20. pants ir novecojis.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.	Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Šengenas zonas, ko raksturo atteikšanās no dalībvalstu kopīgo robežu kontroles un pārvietošanās brīvības ieviešana šajā zonā, izveide 20. gadsimta 80. gados un 90. gadu sākumā bija viens no lielākajiem panākumiem Eiropas vēsturē. Līdztekus ieviesa vairākus kompensējošus pasākumus, konkrētāk, ārējo robežu kontroles un policijas, muitas un tiesu iestāžu sadarbības pastiprināšanu, Šengenas Informācijas sistēmas izveidi u.c.

Lai atteiktos no kontroles pie iekšējām robežām, dalībvalstīm vajag savstarpēji pilnīgi uzticēties to spējai pilnībā īstenot papildu pasākumus, kas paver iespēju šo kontroli atcelt. Proti, drošība Šengenas zonā ir atkarīga no tā, cik stingri un efektīvi dalībvalsts īsteno kontroli pie ārējām robežām, kā arī no tā, cik kvalitatīvi un ātri notiek informācijas apmaiņa ar Šengenas Informācijas sistēmas starpniecību. Jebkuru šo elementu vājums vai nepietiekama darbība apdraud Eiropas Savienības drošību un Šengenas zonas efektivitāti.

1998. gadā izveidoja pastāvīgo komiteju, kuras uzdevums ir izvērtēt dalībvalstis divos atsevišķos posmos:

-          ieviešana: komitejai bija jāpārbauda, vai ir izpildīti visi Šengenas acquis piemērošanas priekšnoteikumi robežkontroles atcelšanai;

-          īstenošana: savstarpējā uzticēšanās, kas tika iedibināta, atceļot kontroli pie iekšējām robežām, bija jāuztur un jānostiprina, izvērtējot, kā dalībvalstis piemēro Šengenas acquis.

Pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā 1999. gadā un Šengenas acquis integrēšanas Eiropas Savienībā pastāvīgās komitejas nosaukumu mainīja, tai kļūstot par „Šengenas Novērtēšanas darba grupu” (SCH-EVAL). Tomēr tās pilnvaras nemainījās, un tā joprojām bija starpvaldību darba grupa.

Saskaņā ar Hāgas programmu Komisiju uzaicināja iesniegt priekšlikumu par to, kā papildināt spēkā esošo Šengenas novērtēšanas mehānismu un kā novērst tajā konstatētos trūkumus. Komisija 2009. gada martā iesniedza divus priekšlikumus Padomes regulai un Padomes lēmumam, ar kuriem izveidotu tiesisko regulējumu vienotam novērtēšanas mehānismam, kas paredzēts, lai pārbaudītu un uzraudzītu Šengenas acquis piemērošanu. Padomes regula attiecās uz pasākumiem, kam ir saistība ar tādiem Šengenas acquis elementiem kā pārvietošanās brīvība un robežkontrole. Padomes lēmums attiecās uz kontroles pasākumiem, kas kompensēja atteikšanos no kontroles pie iekšējām robežām.

Priekšlikumu mērķis turklāt bija reaģēt uz tiesiskā stāvokļa izmaiņām pēc Šengenas acquis integrēšanas ES regulējumā, katrai acquis normai nodrošinot juridisku pamatu pirmajā vai trešajā pīlārā.

Par šiem diviem priekšlikumiem notika apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, un, vadoties no atzinuma, ko tā Juridiskais dienests sniedza, lai verificētu, vai Komisija bija izraudzījusies pašu piemērotāko juridisko pamatu, tika secināts, ka regulas priekšlikumam vajadzēja izraudzīties koplēmuma procedūru. Ņemot vērā, ka abiem priekšlikumiem tika konstatētas vienas un tās pašas nepilnības un ka no juridiskā viedokļa tās ir divas puses vienam un tam pašam jautājumam par vienotas Šengenas novērtēšanas sistēmas izveidi, tos būtu vajadzējis izskatīt kā vienu kopumu. Eiropas Parlaments 2009. gada oktobrī šos divus priekšlikumus noraidīja un uzaicināja Komisiju tos atsaukt un iesniegt jaunus būtiski uzlabotus priekšlikumus, ievērojot koplēmuma procedūru un ņemot vērā, ka ir stājies spēkā Lisabonas līgums.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā priekšlikums attiecībā uz trešo pīlāru uzskatāms par novecojušos, un tas tika atsaukts ar 2009. gada decembra vispārējo paziņojumu. Tajā pašā laikā tika atcelts atlikušais priekšlikums („pirmā pīlāra” regula).

Jaunā priekšlikuma darbības joma

2010. gada novembrī iesniedza vienotu jaunu priekšlikumu, kā mērķis bija izveidot tiesisko regulējumu, ar kura palīdzību novērtētu, vai Šengenas acquis piemēro pareizi. Šis novērtēšanas mehānisms ir izstrādāts tā, lai dalībvalstis saglabātu savstarpēju uzticēšanos to spējai efektīvi piemērot papildu pasākumus, kas dod iespēju uzturēt zonu bez iekšējām robežām.

Par likumdošanas procedūru ierosina izmantot koplēmuma procedūru, Eiropas Parlamentam (EP) esot pilnvērtīgam dalībniekam tieslietu un iekšlietu jomā. Lai uzlabotu pārredzamību, ir ierosināts regulāri ziņot Padomei un EP par veiktajiem novērtējumiem, par secinājumiem attiecībā uz novērtējumiem un attiecīgo dalībvalstu veiktajiem turpmākajiem pasākumiem.

Turklāt priekšlikuma mērķis ir Šengenas novērtēšanas mehānismu efektivizēt, nodrošinot pārredzamu, efektīvu un konsekventu Šengenas acquis īstenošanu.

Jaunā novērtēšanas mehānisma pamatā vajadzētu būt anketēšanai un paziņotiem vai nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas, turklāt tas ir organizēts fāzēs. Vajadzētu būt piecgadīgai daudzgadu programmai (katru dalībvalsti piecu gadu laikposmā vajadzētu novērtēt vismaz reizi), kā arī vērtējamo valstu sarakstam (sagatavošanās fāze). Programmas projekts būtu jāpieņem komitoloģijas procedūras kārtībā.

To pašu vajadzētu darīt saistībā ar ikgadējo programmu, kuras pamatā vajadzētu būt Frontex veiktam riska analīzes novērtējumam. Šajā programmā vajadzētu iedibināt vērtējumus, kas ar iepriekšēju brīdinājumu vai bez tā būtu jāveic par katru valsti (šajā gadījumā dalībvalstu sarakstam vajadzētu būt konfidenciālam).

Atzinuma sagatavotāja nostāja

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, iesniedzot šo jauno priekšlikumu, kurā ne vien ņemti vērā daži Parlamenta agrāk izteiktās kritikas aspekti, bet arī gluži pareizi definēts juridiskais pamats (LESD 77. panta 2. punkta e) apakšpunkts), kurā paredzēta koplēmuma procedūras izmantošana (parastā likumdošanas procedūra).

Jauns Šengenas novērtēšanas mehānisms jānodrošina saskaņā ar šādiem principiem:

– tam vajadzētu būt vairāk vērstam uz Kopienu (un pamatpieejai vajadzētu būt Eiropas līmenī ar Kopienas iestāžu iesaistīšanu, nevis vien starpvaldību līmenī);

– tam vajadzētu būt pārredzamākam (un tādējādi tajā jāparedz pienākums informēt Padomi un Parlamentu par to, kādi rezultāti bijuši apmeklējumiem uz vietas, un par Komisijas ieteikumiem un to īstenošanu);

– tajā vajadzētu nodrošināt vairāk sadarbības (Komisijas un dalībvalstu dalību līdzsvarojot tādējādi, ka pilnībā piedalīties varētu Eiropas un valstu eksperti);

– tajā vajadzētu efektīvāk izmantot resursus (iesaistot Frontex un izmantojot tā pieredzi un riska analīzi);

– tam vajadzētu būt efektīvākam (vajadzētu vienkāršot grupu darbu);

– ar to vajadzētu nodrošināt lielāku stingrību (dodot iespēju precīzi novērtēt to, kā ir nodrošināta atbilstība Šengenas noteikumiem, un nekavējoties nodrošinot koriģējošu rīcību, kas novērstu jebkādu priekšstatu par nesodāmību).

Atzinuma sagatavotājs iebilst pret tādu sistēmu, kuras pamatā būtu dubultstandarti — liela stingrība attiecībā uz kandidātvalstīm un liela piekāpība attiecībā uz valstīm, kas jau ir Šengenas zonā. Tādēļ viņš uzskata, ka negrozāmi jāpiemēro vieni un tie paši noteikumi un ka novērtēšanas sistēmas pamatā jābūt premisai par to ievērošanu arī turpmāk, ne vien pievienošanās brīdī. Tādējādi nav pamatoti dalībvalstīm un kandidātvalstīm paredzēt atšķirīgus kritērijus un vērtēšanas sistēmas.

Atzinuma sagatavotājs vēlas vēlreiz vērst uzmanību uz Šengenas sistēmas galvenā balsta —savstarpējas uzticības — lielo nozīmi.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs ir mēģinājis nodrošināt Apvienotās Karalistes un Īrijas daļēju dalību, lai šīs valstis būtu iespējams vērtēt attiecībā uz policijas sadarbību, Šengenas Informācijas sistēmas / SIRENE operācijām un datu aizsardzību.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Juan Fernando López Aguilar

Priekšsēdētājs

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

BRISELĒ

Temats:           atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (COM(2010)0624 – C7 0370/2010 – 2010/0312(COD)),

Godātais priekšsēdētāj!

Ar 2012. gada 31. maija vēstuli Jūs informējāt Juridisko komiteju, ka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas referents Carlos Coelho ierosina grozīt priekšlikumu, par juridisko pamatu nosakot LESD 77. panta 2. punktu kopā ar 74. pantu, un lūdzāt Juridisko komiteju saskaņā ar Reglamenta 37. pantu apsvērt šo jautājumu un darīt zināmu nostāju, vai šāds grozījums ir lietderīgs. Tikmēr Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 2012. gada 11. jūnija sanāksmē balsoja par priekšlikumu, mainot juridisko pamatu, kā to bija ierosinājis referents.

Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, balstoties uz LESD 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu. Priekšlikums atbilstoši tika iesniegts Parlamentam saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Parlamenta Juridiskais dienests ar 2011. gada 12. jūlija vēstuli pēc Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pieprasījuma sniedza juridisku atzinumu par priekšlikumu, kurā tas attiecībā uz juridisko pamatu secinājis, ka priekšlikuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 77. panta 2. punktam kopā ar LESD 74. pantu. Juridiskais dienests ar 2012. gada 14. jūnija vēstuli apstiprināja veikto analīzi, ņemot vērā jaunos elementus, kurus Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir iekļāvusi ziņojumā.

Pamatinformācija

I. Priekšlikums

Komisijas sākotnējos 2009. gadā sagatavotos priekšlikumus par pārskatīto mehānismu Šengenas līguma novērtējumam („pirmā pīlāra” regula[1] un „trešā pīlāra” lēmums[2]) Parlaments noraidīja 2009. gada 20. oktobrī, pamatojoties uz to, ka apspriežu procedūra nav atbilstoša procedūra to pieņemšanai. Komisija Apvienotajā paziņojumā pēc Lisabonas līguma[3] stāšanās spēkā norādījusi, ka priekšlikums daļā par trešo pīlāru tika atsaukts[4] un ka juridiskais pamats priekšlikumam attiecībā uz pirmo pīlāru grozīts uz LESD 74. pantu[5].

Ar 2010. gada 16. novembra priekšlikumu regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu[6], Komisija atsauca arī „pirmā pīlāra daļu”. Komisijas 2010. gada 16. decembra priekšlikums bija balstīts uz LESD 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu. Komisija 2011. gada 16. septembrī iesniedza grozītu priekšlikumu[7], juridisko pamatu atstājot nemainīgu.

Ar sākotnējo priekšlikumu tiek ierosināts novērtējums, kurš balstīts uz aptaujām un paziņotiem vai nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas (4. pants), novērtēšanas programmu piecu gadu periodam (5. pants) un Frontex veiktu riska analīzi (6. pants). Priekšlikumā ir iekļauta aptauja (7. pants), gada novērtēšanas programma (8. pants) un noteikumi par to, kā dalībvalstis izraugās ekspertus (9. pants), kā izveido darba grupas apmeklējumiem uz vietas (10. pants) un šo apmeklējumu uz vietas veikšanu (11. pants), kā arī noteikumi attiecībā uz to, kā tiek sagatavoti novērtējuma ziņojumi (13. pants), tostarp par attiecīgās dalībvalsts pienākumu izstrādāt rīcības plānu trūkumu novēršanai un ziņot Komisijai par šā plāna īstenošanu. Komitoloģijas procedūras ir paredzētas daudzgadu programmas (5. panta 1. punkts) noteikšanai un ikgadējās programmas (8. panta 2. punkts) noteikšanai, kā arī attiecībā uz ieteikumiem novērtējuma ziņojumā (13. panta 5. punkta otrajā daļā). Padome un Parlaments tiek informēti, ja „apmeklējumā uz vietas tiek atklāta būtiska nepilnība, kas, iespējams, ievērojami ietekmē vienas vai vairāku dalībvalstu vispārējo drošības līmeni” (13. panta 7. punkts). Ir noteikts, ka Komisija savlaicīgi sniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei (18. pants).

Ar grozīto priekšlikumu tiek pievienots „uzraudzības” mehānisms (1. un 3. pants). Komitoloģijas noteikumi ir aizstāti ar īstenošanas aktiem. Nozīmīgs jauns elements ir iespēja paredzēt īpašus pasākumus, ja novērtējuma ziņojumā kādā dalībvalstī tiek konstatēti nopietni trūkumi (14. pants): Komisija var nolemt pieprasīt, lai dalībvalsts saskaņā ar Frontex regulas noteikumiem izvietotu Eiropas robežsardzes vienības, iesniegtu Frontex apstiprināšanai savus stratēģiskos plānus situācijas uzlabošanai vai uz ierobežotu periodu slēgtu konkrētu robežpunktu, kamēr tiek novērsti trūkumi. Ja novērtējuma ziņojumā tiek secināts, ka kāda dalībvalsts nopietni neievēro savu pienākumu veikt ārējās robežas kontroli vai atgriešanas procedūras, ar priekšlikumu tiek pieprasīts, lai novērtētā dalībvalsts ziņojumu par rīcības plāna īstenošanu iesniegtu trīs mēnešu laikā pēc novērtējuma ziņojuma saņemšanas. Ja Komisija konstatē, ka situācija turpinās, piemēro Šengenas Robežu kodeksu[8] par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie ārējām robežām.

Kopā ar šo pārveidoto priekšlikumu par Šengenas acquis piemērošanas novērtēšanas mehānisma grozīšanai, Komisija iesniedza arī priekšlikumu par Šengenas Robežu kodeksa grozīšanu[9]. Ar šo priekšlikumu ir noteikta robežkontroļu atjaunošana pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos ar Komisijas īstenošanas akta starpniecību, kas pieņemts, izmantojot pārbaudes procedūru, un paredzot dalībvalstīm iespēju vienpusēji atjaunot iekšējās robežkontroles, ja ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Pārveidotajā priekšlikumā par Šengenas acquis piemērošanas novērtēšanas mehānismu ir atsauces uz šiem no jauna ierosinātajiem Šengenas Robežu kodeksa noteikumiem.

2. Ziņojums, kurš 2012. gada 11. jūnijā ir pieņemts Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā pieņemtajā ziņojumā ir iekļauti vairāki pārlabojumi, kurus satur arī Komisijas pārveidotais priekšlikums, tomēr šajā ziņojumā konstatējamas arī dažas atšķirības. Dažas galvenās iezīmes ir šādas.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojums satur noteikumus, kuros iekļauts Komisijas pārveidotā priekšlikuma jaunā 14. un 15. panta saturs, piemēram, ar Komisijas īstenošanas aktiem paredzot pasākumus pie ārējām robežām nopietnu trūkumu gadījumā (Frontex iesaistīšana, robežšķērsošanas punkta slēgšana) un kā pašu pēdējo pasākumu apstākļos, kad trūkumi radītu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, — iespēju atjaunot robežkontroli uz iekšējām robežām (16., 56. un 57. grozījums). Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja pievienojusi noteikumu par Frontex ekspertu atbalstu attiecīgajai dalībvalstij (55. grozījums).

Īstenošanas pilnvaras Komisijai ir piešķirtas daudzgadu novērtēšanas programmas un gada novērtēšanas programmas pirmās iedaļas pieņemšanai un pielāgošanai, ieteikumu sniegšanai par novērtēšanas ziņojumu konstatējumu klasifikāciju un paziņotu un nepaziņotu apmeklējumu ieplānošanai novērtēšanas procesā, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu, kuru dalībvalsts pieņēmusi konstatēto trūkumu novēršanai (9., 21., 49., 52. grozījums), kā arī nopietnu trūkumu gadījumos (skatīt iepriekš).

Ir atspoguļots ar pārveidoto priekšlikumu ieviestais uzraudzības elements (10., 11., 13., 20. grozījums) un šī funkcija nepārprotami ir piedēvēta Komisijai (12. grozījums).

Ir pievienotas prasības par Eiropas Parlamenta informēšanu, piemēram, attiecībā uz riska analīzi (23. grozījums), atbildēm uz aptaujām (28. grozījums), Komisijas novērtējumu par dalībvalsts rīcības plāna piemērotību (51. grozījums), kā arī to, kā dalībvalstis īsteno rīcības plānu (51. grozījums), nopietniem trūkumiem, kas atklāti apmeklējumu gaitā uz vietas (54. grozījums), un klasificētiem ziņojumiem par apmeklējumiem uz vietas (58. grozījums).

Ir paredzēta īpašu risku analīze, kuru veic Eurojust un Pamattiesību aģentūra (24., 25., 29., 61. grozījums).

Salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumiem ir nostiprināta dalībvalstu loma novērtēšanas procesā , piemēram, sagatavojot aptaujas (27. grozījums) un attiecībā uz apmeklējumiem uz vietas, iesaistot ekspertus, un attiecībā uz ziņošanu (28., 36., 44., 45. grozījums).

Ir paredzēta citu dalībnieku, tostarp Eiropas Parlamenta (34. grozījums) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (35. grozījums) pārstāvju, piedalīšanās apmeklējumos uz vietas.

II. Apspriežamie juridiskie pamati

1. Priekšlikuma juridiskais pamats

Gan sākotnējā, gan pārveidotā Komisijas priekšlikuma pamatā ir 77. panta 2. punkta e) apakšpunkts, ar kuru noteikts:

"2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:

[...]

e) to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības.

LESD 77. panta 1. punkts uz kuru ir izdarīta atsauce šajā noteikumā, nosaka:

"1. Savienība veido politiku, lai:

a) nodrošinātu, ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības;

b) veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību;

c) pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.”

2. Ierosinājums mainīt juridisko pamatu

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja savā pieprasījumā Juridiskajai komitejai sniegt atzinumu atsaucas uz LESD 77. panta 2. punktu kopā ar LESD 74. pantu kā priekšlikuma juridisko pamatu. LESD 74. pantā ir noteikts:

„Padome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. Tā pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ievērojot 76. pantu, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”

Regulas 77. panta 2. punkta pilnais teksts ir šāds:

„2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:

a) kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku;

b) kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas;

c) nosacījumiem, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem ir īslaicīga ceļošanas brīvība Savienības teritorijā;

d) jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu;

e) to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības.”

III. Analīze

Atsevišķi principi attiecībā uz juridiskā pamata izvēli izriet no Tiesas judikatūras. Pirmkārt, ņemot vērā juridiskā pamata sekas gan no materiāltiesiskās kompetences, gan procesuālā viedokļa, pareizai juridiskā pamata izvēlei ir izšķiroša nozīme[10]. Otrkārt, saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumā noteiktajām pilnvarām[11]. Treškārt, saskaņā ar Tiesas judikatūru, „izvēloties Kopienas pasākuma juridisko pamatu, jābalstās uz objektīviem faktoriem, ko var pārbaudīt tiesā, un pie tādiem faktoriem cita starpā pieder arī pasākuma mērķis un saturs”[12]. Visbeidzot, kas attiecas uz vairākiem juridiskajiem pamatiem, — ja Kopienas tiesību akta analīze parāda, ka tam ir divi mērķi vai ka tam ir divas sastāvdaļas, un ja vienu no tām var atzīt par galveno vai dominējošo, bet otrai ir tikai palīgraksturs, tad tiesību akts ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, ar ko saistīts galvenais vai dominējošais mērķis vai sastāvdaļa[13]. Bet ja tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai aspekti, kas savstarpēji ir nesaraujami saistīti un vienlīdz svarīgi, tad šādam tiesību aktam jābalstās uz vairākiem attiecīgajiem Līguma noteikumiem[14].

Apspriežamie juridiskie pamati ir LESD 77. panta 2. punkta e) apakšpunkts vai 77. panta 2. punkts kopā ar LESD 74. pantu.

Attiecībā uz apspriežamā tiesību akta mērķi un saturu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pieņemtajā 3. apsvērumā (5. grozījums) ir paskaidrots, ka „ar īpašu un vienotu novērtēšanas un uzraudzības mehānismu”, būtu jānodrošina vienoti un augsti standarti Šengenas acquis praktiskajā piemērošanā un saglabāt augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp tām dalībvalstīm, kas ietilpst zonā bez robežkontroles pie iekšējām robežām” Turklāt 1. panta 1. punkts Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pieņemtajā redakcijā (18. grozījums) ir noteikti novērtēšanas un uzraudzības mehānisma uzdevumi: „novērtēt, vai ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai kandidātvalstī varētu stāties spēkā Šengenas acquis un pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs, uz kurām pilnībā attiecas Šengenas acquis, kā arī pārbaudīt Šengenas acquis noteikumu piemērošanu dalībvalstīs, uz kurām [...] Šengenas acquis attiecas daļēji [...]”.

Komisija savā priekšlikumā argumentē, ka par ierosināto tiesību aktu juridisko pamatu būtu jānosaka LESD 77. panta 2. punkta e) apakšpunkts, jo Šengenas acquis pareiza piemērošana ļauj saglabāt telpu bez robežkontroles pie iekšējām robežām, tāpēc Šengenas acquis pareizas piemērošanas novērtējums un uzraudzība kalpo galīgajam politikas mērķim – saglabāt personu brīvas pārvietošanās telpu Eiropas Savienībā bez robežkontroles pie iekšējām robežām[15].

Tomēr LESD 77. panta 2. punkta e) apakšpunkts reglamentē vienīgi tiesību aktus, kas attiecas uz iekšējām robežām bez robežkontrolēm kā tādām, kamēr 2. punkta a) līdz d) apakšpunkts attiecas uz pasākumiem, kas saistīti ar vīzām, pārbaudēm uz ārējām robežām, trešo valstu valstspiederīgo brīvu pārvietošanos un pasākumiem, kas ir saistīti ar integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu ieviešanu „[77. panta] 1. punktā noteikto mērķu īstenošanai”, piemēram, iekšējo robežu bez robežkontrolēm nodrošināšanai, personu kontrolei un ārējo robežu uzraudzībai, kā arī pārvaldības sistēmu pakāpeniskai ieviešanai.

Tā kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pieņemtais teksts attiecas uz visa Šengenas acquis pilnībā piemērošanas novērtēšanu (salīdzinājumam arī 15. grozījums, ar kuru ieviests jauns 11.b apsvērums, kurā ir atsauces uz „tiesību aktiem un darbības pasākumiem, ar kuriem tiek veicināta telpas bez robežkontroles pie iekšējām robežām darbība”), priekšlikuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt visam LESD 77. panta 2. punktam kopumā.

LESD 74. pants, kas ir otrais noteikums, kurš veido juridisko pamatu saskaņā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pieņemto grozījumu, paredz tiesību aktu pieņemšanu, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, kā arī starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju jomās, uz kurām attiecas LESD V sadaļa. LESD V sadaļa attiecas uz politiku robežkontroles, patvēruma un imigrācijas jomā (2. nodaļa), tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (4. nodaļa) un policijas iestāžu sadarbību (5. nodaļa). Visas šīs jomas ir iekļautas Šengenas acquis, kura piemērošana tiek novērtēta ar iztirzājamo regulējumu.

Pašreiz izvirzāmais jautājums ir par to, vai LESD 74. pantu būtu nepieciešams noteikt par juridisko pamatu kopā ar LESD 77. panta 2. punktu. Pirmkārt, Šengenas acquis piemērošana nozīmē ne tikai robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un ne tikai pasākumus ārējo robežu un vīzu politikas jomā, bet ir saistīta arī ar pasākumiem, kas attiecas, piemēram, uz policijas iestāžu sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Tālab būtu nepieciešams izmantot juridisko pamatu, kuram būtu plašāka darbības joma, nekā tas ir LESD 74. panta gadījumā.

Turklāt ir nepieciešams izvērtēt, vai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pieņemtajā tekstā paredzētie pasākumi atbilstu tādiem, kas pieļaujami saskaņā ar LESD 74. pantu. Novērtēšanas mehānisms, kas ir Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pieņemtā teksta pamatā, pēc būtības ir mehānisms, kas izstrādāts sadarbības rezultātā starp dalībvalstīm un Komisiju, piešķirot dalībvalstīm nedaudz lielāku lomu, nekā tas bija ierosināts Komisijas priekšlikumā, vienlaicīgi piešķirot Komisijai uzraudzības lomu (sk. iepriekš II punkta 2. apakšpunktu). Nav nepieciešams analizēt, vai mehānisms patiešām aprobežojas vienīgi ar patiesu sadarbību. Ja kāds šā mehānisma elements pārsniedz sadarbību, kas paredzēta saskaņā ar LESD 74. pantu, tā pamatā jebkurā gadījumā varētu būt LESD 77. panta 2. punkts.

Būtu jānorāda, ka šajā gadījumā divkāršs juridisks pamats nebūtu jau sākumā jāizslēdz tāpēc vien, ka procedūras, ko paredz katrs juridiskais pamats, nav saderīgas[16]. Divkārša juridiskā pamata izmantošana tiek uzskatīta par pieļaujamu, ja tādējādi nav tikušas aizskartas Eiropas Parlamenta tiesības. Šajā gadījumā LESD 77. panta 2. punktā ir paredzēta parastā likumdošanas procedūra, turpretī 74. pantā noteikta vienīgi apspriešanās ar Parlamentu. Tiesa ir nolēmusi, ka šādā gadījumā noteicošā ir parastā likumdošanas procedūra, tāpēc ka ar to paredz lielāku Parlamenta līdzdalību[17].

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2012. gada 19. jūnija sanāksmē. Šajā sanāksmē tā attiecīgi vienbalsīgi[18] nolēma ieteikt, ka pareizais juridiskais pamats Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, ir LESD 77. panta 2. punkts kopā ar 74. pantu, kā to pieņēmusi vai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, un secināja, ka ir lietderīgi grozīt juridisko pamatu, kā to pieņēmusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

• [1]  Komisijas 2009. gada 4. marta priekšlikums Padomes regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (COM (2009)0102).
• [2]  Komisijas 2009. gada 4. marta priekšlikums Padomes regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (COM (2009)0102).
• [3]  Komisijas 2009. gada 2. decembra paziņojums „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),
• [4]  Dokumenta COM (2009)0665 2. pielikums.
• [5]  Dokumenta COM (2009)0665 4. pielikums.
• [6]  COM(2010)0624.
• [7]  COM(2011)0559.
• [8]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).
• [9]  Komisijas 2011. gada 16. septembra priekšlikums  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 562/2006, lai paredzētu kopīgus noteikumus par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos.
• [10]  Atzinums lietā 2/00 Carthagena protokols, 2001., Recueil, I-9713. lpp., 5. punkts; Lietu C-370/91 Komisija pret Padomi, 2009. punkts; I–8917. lpp., 46.–49. punkts, 2009. gada atzinums lietā 1/08 Vispārēja vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, Krājums, I–11129. lpp., 110. punkts.
• [11]  Lieta C-403/91 Komisija pret Padomi, 2007. punkts; I–9045. lpp., 49. punkts un tajā citētā judikatūra.
• [12]  Skatīt jaunāko spriedumu lietā C-411/06 Komisija/Parlaments un Padome, 2009. g., Krājums, 2009, I–7585. lpp.
• [13]  Lieta C-42/97 Parlaments/Padome, Krājums I-868. lpp., 39.–40. punkts; lieta C-36/98 Spānija/Padome, Krājums, 2001. g., I-779. lpp., 59. punkts; Lieta C-211/01 Komisija/Padome [2003.], Krājums, I-8913. lpp., 39. punkts.
• [14]  Lieta C-165/87 Komisija/Padome, Recueil, 1988.g., 5545. lpp., 11. punkts; Lieta C-178/03, Komisija/ Eiropas Parlaments un Padome, Krājums, 2006. g., I–107. lpp., 43.–56. punkts.
• [15]  Paskaidrojuma raksts COM (2010)0624, 8. lpp., COM(2011)0559, 4. lpp.
• [16]  Lieta C-178/178, Komisija/ Eiropas Parlaments un Padome, Krājums, 2006. g., I-107. lpp., 57. punkts; 1991. gada 11. jūnija spriedums lietā C-300/89 Komisija/Padome (Titanium Dioxide), Recueil, I-2867. lpp., 17.–25. punkts.
• [17]  Lieta C-155/93 Eiropas Parlaments/Padome, 2008. g., Krājums, I-8103. lpp., 75.-79. punkts.
• [18]  Galīgajā balsošanā piedalījās: Raffaele Baldassarre (priekšsēdētāja vietnieks), Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu (priekšsēdētāja vietnieks), Piotr Borys, Cristian Silviu Buşoi, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Eva Lichtenberger, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Evelyn Regner (priekšsēdētāja vietniece), Dagmar Roth-Behrendt, Francesco Enrico Speroni, Keith Taylor, Alexandra Thein, Patrice Tirolien (saskaņā ar Reglamenta 187. panta 2. punktu), Axel Voss (referents), Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Novērtēšanas mehānisma izveide, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu
Atsauces	COM(2011)0559 – C7-0370/2010 – COM(2010)0624 – 2010/0312(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	16.9.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 23.11.2010
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 23.11.2010
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	BUDG 24.11.2010
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Carlos Coelho 9.12.2010
Juridiskā pamata apstrīdēšana        JURI komitejas atzinuma datums	JURI 19.6.2012
Pieņemšanas datums	11.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Mario Borghezio, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Simon Busuttil, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Juan Fernando López Aguilar, Clemente Mastella, Véronique Mathieu, Anthea McIntyre, Louis Michel, Claude Moraes, Jan Mulder, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Renate Sommer, Kyriacos Triantaphyllides, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Anna Maria Corazza Bildt, Silvia Costa, Mariya Gabriel, Evelyne Gebhardt, Franziska Keller, Ádám Kósa, Hubert Pirker, Jens Rohde
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marina Yannakoudakis
Iesniegšanas datums	12.7.2012