Ziņojums - A7-0239/2012Ziņojums
A7-0239/2012

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

17.7.2012 - (COM(2011)0470 – C7‑0220/2011 – 2011/0206(COD)) - ***I

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Marek Józef Gróbarczyk


Procedūra : 2011/0206(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0239/2012

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

(COM(2011)0470 – C7‑0220/2011 – 2011/0206(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0470),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0220/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 18. janvāra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0239/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību lasis ir minēts kā viena no Eiropas Savienības nozīmes sugām, un pasākumiem, ko veic atbilstīgi minētajai direktīvai, jābūt izstrādātiem tā, lai nodrošinātu, ka šādu sugu izmantošana ir saderīga ar labvēlīgu saglabāšanās stāvokli. Tāpēc nepieciešams nodrošināt to, lai laša aizsardzības pasākumi, kurus veic saskaņā ar šo regulu, noritētu saskanīgi un koordinēti ar pasākumiem, kurus veic saskaņā ar minēto direktīvu.

(4) Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību lasis ir minēts kā viena no Eiropas Savienības nozīmes sugām, un pasākumiem, ko veic atbilstīgi minētajai direktīvai, jābūt izstrādātiem tā, lai nodrošinātu, ka šādu sugu izmantošana ir saderīga ar labvēlīgu saglabāšanās stāvokli. Tāpēc nepieciešams nodrošināt to, lai laša aizsardzības pasākumi, kurus veic saskaņā ar šo regulu, noritētu saskanīgi un koordinēti ar pasākumiem, kurus veic saskaņā ar minēto direktīvu. Arī aizliegums zvejot ar dreifējošām āķu jedām ir nozīmīgs pasākums lašu krājumu stāvokļa uzlabošanai, jo tas samazina pārāk mazu lašu izmetumus.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Īstenošanas plānā, par kuru 2002. gadā Johannesburgā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, noteikts, ka visi komerciālie krājumi līdz 2015. gadam jāatjauno tādā apmērā, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. ICES uzskata, ka Baltijas lašupju krājumiem šis apjoms dažādās savvaļas lašupēs atbilst smoltu produkcijai 60–75 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. Šis zinātniskais ieteikums būtu jāizmanto par pamatu, nosakot daudzgadu plāna mērķus un mērķapjomus.

(6) Īstenošanas plānā, par kuru 2002. gadā Johannesburgā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, noteikts, ka visi komerciālie krājumi līdz 2015. gadam jāatjauno tādā apmērā, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šāda juridiska prasība kopš 1994. gada ir iekļauta ANO Jūras tiesību konvencijā. Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (Helcom) uzskata, ka Baltijas lašupju krājumiem šis apjoms dažādās savvaļas lašupēs atbilst smoltu produkcijai 80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. Šis zinātniskais ieteikums būtu jāizmanto par pamatu, nosakot daudzgadu plāna mērķus un mērķapjomus.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Smoltu produkcijas kapacitāte ir aptuvens laša krājuma veselīguma rādītājs jebkurā konkrētā upē. Lai smoltu produkciju varētu izmantot kā rādītāju, pirms tam nepieciešams veikt vairākas aplēses. Turklāt smoltu produkcijas līmeni ietekmē daudzi faktori, kuru dēļ ir grūti noteikt savstarpējo sakarību starp smoltu produkciju un laša krājuma veselīgumu. Tāpēc lašu māšu atgriešanās upēs būtu jāizmanto kā otrs lietderīgs laša krājuma veselīguma rādītājs.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka krājumu papildināšana var būtiski ietekmēt Baltijas laša krājuma ģenētisko daudzveidību un pastāv risks, ka liels skaits mākslīgi audzētu zivju, kuras katru gadu ielaiž Baltijas jūrā, ietekmē savvaļas laša ģenētisko integritāti, un šādi ielaidumi būtu pakāpeniski jāpārtrauc. Tāpēc šajā daudzgadu plānā būtu jāparedz ielaišanas nosacījumi.

(12) Zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka neatbilstīga krājumu papildināšana var būtiski ietekmēt Baltijas laša krājuma ģenētisko daudzveidību. Pastāv arī risks, ka liels skaits mākslīgi audzētu zivju, kuras katru gadu ielaiž Baltijas jūrā, varētu ietekmēt savvaļas laša populāciju ģenētisko integritāti. Tāpēc krājumu papildināšana būtu stingrāk jākontrolē. Turklāt šajā daudzgadu plānā būtu jāparedz nosacījumi par tāda ģenētiskā materiāla iegūšanu, kurš paredzēts papildināšanai domāto laša krājumu audzēšanai un mākslīgai audzēšanai, kā arī par krājumu papildināšanas kārtību, lai nodrošinātu, ka papildināšana nelabvēlīgi neietekmē ģenētisko daudzveidību.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Tā kā laša ielaidumi dažās dalībvalstīs pašlaik var būt obligāti un lai dotu dalībvalstīm laiku pielāgoties šīm prasībām, laša ielaidumiem, kas nav krājumu papildināšana un tieša krājumu atjaunošana, tomēr vajadzētu būt atļautiem pārejas periodā, kurš ilgst septiņus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(14) Tomēr lašu ielaišanu, kas nav krājumu papildināšana un tieša krājumu atjaunošana, nevajadzētu vairs atļaut pēc desmit gadus ilga laikposma, ja šā laikposma beigās savvaļas smoltu produkcija sasniedz 80 % no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes attiecīgajā lašupē. Ja šis mērķis netiek sasniegts, lašu ielaišana, kas nav krājumu papildināšana un tieša krājumu atjaunošana, var turpināties nākamos desmit gadus ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir izanalizējusi un novērsusi mērķa neizpildes cēloņus. Ir iespējams, ka lašu ielaišana dažās dalībvalstīs pašlaik ir obligāta, un ir jādod dalībvalstīm laiks pielāgoties šīm prasībām.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību, būtu jāpalielina ieinteresēto personu savstarpējā uzticēšanās un jāuzlabo metodes, ko tās izmanto savstarpējai saziņai.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Ievērojama daļa piekrastes kuģu, kuri zvejo lašus, ir īsāki par 10 m. Tāpēc zvejas žurnāla izmantošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, un iepriekšējs paziņojums, kas paredzēts tās 17. pantā, būtu jāpaplašina, lai aptvertu visus kuģus.

(16) Ievērojama daļa piekrastes kuģu, kuri zvejo lašus, ir īsāki par 10 m. Tāpēc zvejas žurnāla izmantošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, un iepriekšējs paziņojums, kas paredzēts tās 17. pantā, būtu jāpaplašina, lai aptvertu visus komerciālās zvejas kuģus un atpūtas zvejas pakalpojumu kuģus.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Dalībvalstīm, lai nodrošinātu vienkāršu un efektīvu režīmu un veicinātu ilgtspējīgu zveju, būtu jānostiprina kontroles un iepriekšējās paziņošanas sistēmas atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem, kurus izmanto makšķerēšanai un citiem zvejas veidiem.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b) Minimālais izkraušanas izmērs būtu jānosaka gan taimiņiem (Salmo trutta), gan lašiem (Salmo salars) ICES 22.–32. apakšrajonā, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2187/20051 14. panta un IV pielikuma.

 

_________________

 

1 OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Nesenā zinātniskā ieteikumā norādīts, ka laša atpūtas zveja jūrā ievērojami ietekmē laša krājumus, lai gan datu kvalitāte šajā jomā nav izcila. Konkrēti, atpūtas zvejā no kuģiem, kurus ekspluatē uzņēmumi, kas piedāvā savus pakalpojumus peļņas gūšanas nolūkā, var tikt iegūta nozīmīga daļa Baltijas laša nozvejas. Lai daudzgadu plāns darbotos sekmīgi, ir lietderīgi ieviest dažus īpašus pārvaldības pasākumus šādu darbību kontrolei.

(19) Nesenā zinātniskā ieteikumā norādīts, ka laša atpūtas zveja ievērojami ietekmē laša krājumus, lai gan datu kvalitāte šajā jomā nav izcila. Lai daudzgadu plāns darbotos sekmīgi, ir lietderīgi ieviest dažus īpašus pārvaldības pasākumus šādu atpūtas zvejas darbību kontrolei.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Būtu jāveicina un jāatbalsta dalībvalstīs vai tām kopīgi izmantojamu reģistrēšanas sistēmu izveide internetā, lai reģistrēšanu atvieglotu. Informācijai par reģistrēto nozveju vajadzētu būt publiski pieejamai. Tomēr konkrēta nozvejas ieguves vieta nebūtu jāatklāj, lai neradītu zvejniekiem stimulu doties uz šo konkrēto zvejas vietu.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Komisijai būtu jānodrošina, ka dalībvalstis veic administratīvus vai krimināltiesiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) komerciālai zvejai Baltijas jūrā un ar to savienotajās upēs dalībvalstu teritorijā (turpmāk “attiecīgās dalībvalstis”);

(a) komerciālai un atpūtas zvejai Baltijas jūrā un ar to savienotajās upēs dalībvalstu teritorijā (turpmāk „attiecīgās dalībvalstis”);

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) laša atpūtas zvejai Baltijas jūrā, ja šādu zveju veic atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi.

svītrots

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha) „atpūtas zveja” — atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/20091 4. panta 28. punkta — ir zvejas darbības, kuras atšķiras no komerciālās zvejas darbībām un kurām izmanto jebkāda veida zvejas kuģus un rīkus komerciālā un nekomerciālā nolūkā;

 

_________________

 

1 OV L 343, 22.12.2009, 1. lpp.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai ir sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 75 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

1. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai ir sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija septiņu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 50 % un desmit gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā — 75 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

2. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 50 % un divpadsmit gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā — 80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kad pagājuši desmit gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā, savvaļas laša smoltu produkcija katrā savvaļas lašupē tiek uzturēta vismaz 75 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

3. Kad pagājuši divpadsmit gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā, savvaļas laša smoltu produkcija katrā savvaļas lašupē tiek uzturēta vismaz 80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Attiecīgās dalībvalstis katrai savvaļas lašupei var noteikt citādus — stingrākus mērķapjomus.

4. Attiecīgās dalībvalstis katrai savvaļas lašupei var noteikt citādus — stingrākus mērķapjomus, piemēram, tādus, kuru pamatā ir nārstot atgriezušos lašu skaits.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Attiecīgās dalībvalstis sniedz un publisko datu pārskatus par lašu mātēm, kas atgriezušās šo valstu upēs.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, reizi trijos gados novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi šim pantam.

4. Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, katru gadu novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi šim pantam.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

8. pants virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kārtība, kādā valsts kvotu izmanto atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi

Kārtība, kādā valsts kvotu izmanto atpūtas zvejai

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lašus, kuri jūrā nozvejoti no atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem, atskaita no valsts kvotas.

Lašus, kuri jūrā nozvejoti atpūtas zvejā un kurus krastā un upēs nozvejojuši atpūtas zvejnieki, atskaita no valsts kvotas.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz savvaļas lašupēm, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā nosaka valsts mēroga tehniskus saglabāšanas pasākumus.

1. Attiecībā uz savvaļas lašupēm, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, attiecīgās dalībvalstis līdz …* nosaka, saglabā un, ja vajadzīgs, uzlabo spēkā esošos valsts mēroga tehniskos saglabāšanas pasākumus.

 

_________________

 

* OV: ievietot datumu — divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija pārskata valsts atbalsta pamatnostādnes, lai dalībvalstīm atvieglotu iespēju kompensēt roņu un jūras kraukļu radītos zaudējumus.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

IVa nodaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IVa nodaļa (jauna)

 

Minimālais lašu un taimiņu izkraušanas izmērs

 

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2187/20051 14. panta, katrā no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem ICES apakšrajoniem minimālajam lašu izkraušanas izmēram jābūt 60 cm un minimālajam taimiņu izkraušanas izmēram jābūt 50 cm.

 

_________________

 

1 OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

11. pants 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, reizi trijos gados novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi 9. un 10. pantam, jo īpaši tad, ja savvaļas lašupes plūst caur vairākām dalībvalstīm.

1. Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, katru gadu novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi 9. un 10. pantam, jo īpaši tad, ja savvaļas lašupes plūst caur vairākām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Laša krājumu papildināšanu drīkst veikt tikai savvaļas lašupēs. Katrā upē ielaisto smoltu skaits nedrīkst pārsniegt novērtēto potenciālo smoltu produkcijas kapacitāti šajā upē.

1. Laša krājumu papildināšanu drīkst veikt tikai savvaļas lašupēs, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu vietējo krājumu bojāeju.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Krājumu papildināšanu veic tā, lai tiktu aizsargāta dažādu lašupju krājumu ģenētiskā daudzveidība, ņemot vērā zivju sabiedrības upē, kurā veic krājumu papildināšanu, un blakus esošajās upēs, vienlaikus nodrošinot krājumu papildināšanas maksimālo efektivitāti.

2. Krājumu papildināšanu veic tā, lai tiktu aizsargāta dažādu lašupju krājumu ģenētiskā daudzveidība un dažādība, ņemot vērā zivju populācijas upē, kurā veic krājumu papildināšanu, un blakus esošajās upēs, vienlaikus nodrošinot krājumu papildināšanas maksimālo efektivitāti. Smoltus iegūst no iespējami tuvākās savvaļas lašupes.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Krājumu papildināšanai paredzētos smoltus iezīmē, tiem nogriežot tauku spuru.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai Komisija var paredzēt īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Komisija līdz …* pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

 

* OV: ievietot datumu — trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

13. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) upē ir brīvi migrācijas ūdensceļi, piemērota ūdens kvalitāte un lašu vairošanās un augšanas vajadzībām piemērota dzīvotne;

(a) upē vai tās ietekās ir brīvi migrācijas ūdensceļi, piemērota ūdens kvalitāte un lašu vairošanās un augšanas vajadzībām piemērota dzīvotne;

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Pieaugušo zivju un smoltu izcelsme

 

Ja iespējams, pieaugušās zivis un smoltus iegūst no vienas un tās pašas savvaļas lašupes vai, ja tas nav iespējams, no tuvākās savvaļas lašupes baseina.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) krājumu papildināšanu veic tā, lai tiktu aizsargāta dažādu lašupju krājumu ģenētiskā daudzveidība, ņemot vērā zivju populācijas upē, kurā veic krājumu papildināšanu, un blakus esošajās upēs, vienlaikus nodrošinot krājumu papildināšanas maksimālo efektivitāti.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – db punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db) krājumu papildināšanai paredzētos smoltus iezīmē, tiem nogriežot tauku spuru.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu 38. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām krājumu tiešu atjaunošanu, ko veic saskaņā ar 1. punktu, uzskata par saglabāšanas pasākumu.

Ūdensceļu atjaunošanā galvenais ir princips, ka maksā piesārņotājs. Arī Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu 38. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām krājumu tiešu atjaunošanu, ko veic saskaņā ar 1. punktu, uzskata par saglabāšanas pasākumu.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lašu ielaišanu, kas nav ielaišana saskaņā ar 12. un 13. pantu, drīkst turpināt 7 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Lašu ielaišanu, kas nav ielaišana saskaņā ar 12. un 13. pantu, drīkst turpināt līdz …*, un tā rūpīgi jāizvērtē. Ja ielaišanu beidz pakāpeniski, to dara visās upēs pēc kārtas. Šo procesu pārvalda dalībvalsts vietējās, reģionālās un/vai valsts aģentūras, tajā iesaista arī vietējās ieinteresētās personas un izmanto šo personu zināšanas par dzīvotnes atjaunošanu un citiem pasākumiem. Juridiski saistošos valsts lēmumus par patlaban krājumu atjaunošanai izmantojamiem ekonomikas resursiem pārorientē, lai atbalstītu zvejniekus, kurus, iespējams, nelabvēlīgi ietekmē pakāpeniskas izbeigšanas negatīvās sekas.

 

*OV: ievietot datumu — 10 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Turklāt 55. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 1224/20091 un 64. un 65. pantu Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009,2 piemēro mutatis mutandis visai lašu atpūtas zvejai Baltijas jūrā.

 

________________

 

1 OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

 

2 OV L 112, 30.04.2011., 1. lpp.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta, Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir lašu zvejas atļauja, neatkarīgi no kuģa garuma reģistrē darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta, Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir lašu zvejas atļauja, un makšķerēšanai un citiem zvejas veidiem izmantojamo atpūtas zvejas pakalpojumu kuģu kapteiņi neatkarīgi no kuģa garuma reģistrē darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta ievadteikuma, Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, uz kuru kuģiem patur lašus un/vai taimiņus, neatkarīgi no kuģa garuma tūlīt pēc zvejas darbības pabeigšanas paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta ievadteikuma, tādu Eiropas Savienības zvejas kuģu, kā arī atpūtas zvejas pakalpojumu kuģu kapteiņi, uz kuru kuģiem patur lašus un/vai taimiņus, neatkarīgi no kuģa garuma tūlīt pēc zvejas darbības pabeigšanas paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

19. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nozvejas deklarācija

Nozvejas deklarācijas atpūtas zvejā

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atpūtas zvejas pakalpojumu kuģa kapteinis aizpilda nozvejas deklarāciju saskaņā ar III pielikumu un līdz katra mēneša pēdējai dienai nosūta to atpūtas zvejas pakalpojumu kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

1. Par visu veidu atpūtas zveju aizpilda nozvejas deklarāciju un līdz katra mēneša pēdējai dienai par nozveju paziņo karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādītās informācijas pareizību pārbauda, veicot izkrāvumu inspekcijas. Šādas izkrāvumu inspekcijas aptver vismaz 10 % no kopējā izkrāvumu skaita.

Attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādītās informācijas pareizību pārbauda, veicot izkrāvumu inspekcijas. Šādas izkrāvumu inspekcijas aptver vismaz 20 % no kopējā izkrāvumu skaita. Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra veic efektīvas kontroles un mudina dalībvalstis īstenot konkrētākas un mērķtiecīgākas inspekcijas vietās, par kurām ir aizdomas vai informācija, ka tur notiek nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

20.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Atpūtas zvejas kontrole

 

Uz šajā regulā paredzēto atpūtas zvejas darbību kontroles kārtību jo īpaši attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. pants un Regulas (ES) Nr. 404/2011 64. un 65. pants.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

21. pants – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tas, kā atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi ievēro noteikumus par kvotas izmantošanu, darbības atļaujām un nozvejas deklarācijām;

b) tas, kā atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi un atpūtas zvejnieki vispār, izmantojot visu veidu zvejas tehniku, ievēro noteikumus par kvotas izmantošanu, darbības atļaujām un nozvejas deklarācijām;

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

22. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko informāciju, nosaka sīki izstrādātus elektrozvejas nosacījumus. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

22.a pants

 

Ne vēlāk kā …* Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei rezultātus, kas iegūti zinātniskos pētījumos par plēsoņu, īpaši roņu un jūras kraukļu, ietekmi uz Baltijas laša krājumu. Šo pētījumu rezultāti būs pamatā Baltijas laša krājumu ietekmējošu plēsoņu populāciju apsaimniekošanas plānam, ko izstrādās Komisija un kas stāsies spēkā ne vēlāk kā 2016. gadā.

 

___________________

 

* OV: ievietot datumu — trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

22.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ne vēlāk kā ...* Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei rezultātus, kas iegūti zinātniskos pētījumos par laša izmetumiem un piezveju visās attiecīgajās Baltijas jūras zvejniecībās.

 

___________________

 

* OV: ievietot datumu — trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecīgās dalībvalstis trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados ziņo Komisijai par tehniskajiem saglabāšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar V nodaļu, un par to, kā ar tiem tiek sasniegti 5. pantā noteiktie mērķi.

1. Attiecīgās dalībvalstis …* un pēc tam katru gadu ziņo Komisijai par tehniskajiem saglabāšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar V nodaļu, un par to, kā ar tiem tiek sasniegti 5. pantā noteiktie mērķi.

 

* OV: ievietot datumu — viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecīgās dalībvalstis sestajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi sešos gados ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu un par 5. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Dalībvalstu ziņojumā jo īpaši sniedz šādu informāciju:

2. Attiecīgās dalībvalstis trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu un par 5. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Dalībvalstu ziņojumā jo īpaši sniedz šādu informāciju:

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja attiecīgā dalībvalsts līdz noteiktajam termiņam nav noteikusi vai publicējusi 6. vai 11. pantā norādītos pasākumus vai ja šie pasākumi tiek uzskatīti par nepiemērotiem un/vai neefektīviem, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 6. panta 4. punktam vai 11. panta 1. punktam, Komisija atsauc attiecīgās dalībvalsts pilnvarojumu, kas minēts 6. vai 11. pantā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā.

Ja attiecīgās dalībvalstis līdz noteiktajam termiņam nav noteikušas vai publicējušas 6. vai 11. pantā norādītos pasākumus vai ja šie pasākumi tiek uzskatīti par nepiemērotiem un/vai neefektīviem, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 6. panta 4. punktam vai 11. panta 1. punktam, Komisija atsauc attiecīgās dalībvalsts pilnvarojumu, kas minēts 6. vai 11. pantā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

  • [1]  OV C 68, 6.3.2012., 47. lpp.

PASKAIDROJUMS

Daudzgadu plāns Baltijas laša krājuma aizsardzībai ir ļoti nozīmīgs jūras krājumu saglabāšanas pasākums kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformā. Lai novērtētu šā ziņojuma ietekmi uz Baltijas laša krājumu, ir notikusi plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp ar jūrā strādājošiem zvejniekiem, nevalstiskajām organizācijām, makšķerniekiem, padomdevējām iestādēm, piemēram, Baltijas reģionālo konsultatīvo padomi un ICES, dažādu valstu valdību un vietēju pašvaldību pārstāvjiem, Reģionu komiteju utt. Daudzi konkrēti jautājumi ir nosūtīti Komisijai attiecībā uz aspektiem, par kuriem ieinteresētajām personām ir pretrunīgi viedokļi, un īpaši par atpūtas zveju vai zvejas kvotu piešķiršanu dažādās valstīs. Šādā veidā iegūtā informācija liecina, ka trūkst daudzu būtisku datu un ka tas radīja papildu grūtības šā ziņojuma sagatavošanā.

Atpūtas zveja

Atpūtas zveja ir viena no darbībām, kuru iespaids uz Baltijas laša krājuma līmeni ir nozīmīgs, un šī ietekme netiek pareizi novērtēta tāpēc, ka nav pietiekamas kontroles vai dalībvalstis neizpilda savu pienākumu nosūtīt attiecīgo informāciju. Tā rezultātā nekontrolēti ir attīstījusies atpūtas zvejas nozare, uz kuru līdz ar tādu specifisku kuģu nosaukumu kā „zvejas pakalpojumu kuģis” ieviešanu kontrole neattiecas, un tas veicina nereģistrētas Baltijas laša nozvejas pieaugumu. Ir zināms arī tas, ka atpūtas zvejā izmanto tehnoloģiski modernus zvejas rīkus, piemēram, velkamos zvejas rīkus, vai lašiem aizšķērso ceļu upēs ar žaunu tīkliem, kuru garums sasniedz 100 metrus. Tas faktiski ir pretrunā jēdzienam „atpūtas zveja”, kurai, kā liecina definīcija, būtu jāveicina ilgtspējīga zveja, tādā veidā palielinot no šīs darbības nozares atkarīgo reģionu pievilcību tūrismam. Visu ilgtspējīgas un atbildīgas zvejas veidu veicināšanā īpaši liela nozīme ir mazapjoma zvejai, citu zvejas veidu vidū īpaši izceļot lašu atpūtas zveju, kuras pamatā ir skaidri un pārredzami piemērojami kontroles principi.

Faktiski mēs izjūtam datu vispārēju trūkumu un līdz ar to arī zinātnisku atziņu trūkumu attiecībā uz atpūtas zvejas apjomu un ietekmi uz Baltijas laša krājumu dažādās valstīs. Šā ziņojuma mērķis ir piedāvāt skaidrus noteikumus, kas palīdzētu vienādot apsaimniekošanas un kontroles principus atpūtas zvejas jomā. Referents uzskata, ka pareizi īstenota atpūtas zveja lielā mērā veicinātu zvejas alternatīvo veidu attīstību un tā rezultātā no zvejas atkarīgajos reģionos būtu ilgtspējīga izaugsme.

Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes atzinums

Saskaņā ar vispārpieņemto praksi Komisijai, plānojot zivju resursu apsaimniekošanu Eiropas Savienības ūdeņos, būtu jāņem vērā reģionālo konsultatīvo padomju atzinumi. Tāpēc jāatzīmē, ka Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes atzinums par Baltijas laša krājuma apsaimniekošanu attiecībā uz atsevišķiem būtiskiem aspektiem nepārprotami atšķiras no Komisijas iesniegtā apsaimniekošanas projekta. Galvenās atšķirības attiecas uz savvaļas lašu krājuma mērķapjomiem upēs, zvejas izraisītas lašu mirstības rādītāju jūrā, pakāpenisku atteikšanos no krājumu papildināšanas, uz ko regulas priekšlikums neattiecas, kā arī uz prasībām izmantot kuģu žurnālus vai iepriekšēju paziņojumu. Minētie jautājumi ir pamatā Baltijas laša krājuma apsaimniekošanas plānam. Šajā sakarībā referents vēlas uzsvērt, ka Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes atšķirīgā nostāja attiecībā uz šiem aspektiem var izraisīt konfliktus vai to, ka sabiedrība Komisijas priekšlikumu noraida. Tas apstiprina, ka, izstrādājot Eiropas Savienības zvejas resursu apsaimniekošanas plānus, ir sistemātiski jārīko plašas apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām, lai rastu kompromisa risinājumus, kuri sekmē vides aizsardzību un ilgtspējīgu zvejas attīstību.

Plēsoņu iespaids uz Baltijas laša krājumu

Sagatavojot šo ziņojumu, ir bijuši īpaši centieni novērtēt plēsoņu, sevišķi roņu un jūras kraukļu, iespaidu uz Baltijas laša krājumu. Analizējot par šo tematu publicētos dokumentus, kļūst skaidrs, ka nav ticamu un uz faktiem balstītu pētījumu par šo jautājumu. Daudzos avotos ir norādīts, ka plēsoņas stipri ietekmē lašu atražošanās līmeni, jo īpaši smoltu skaitu upēs. Referents uzskata, ka ir jāveic padziļināti zinātniski pētījumi, kuros novērtē dažādu plēsoņu sugu skaitu, veidu un ietekmi uz Baltijas laša krājumu.

Galvenās ziņojuma nostādnes

Atražošanās

Referents uzskata, ka smoltu produkcijas līmenis jānosaka 80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes dažādās savvaļas lašupēs saskaņā ar Helcom ieteikumu. Šis līmenis ir pamatā dabiskās atražošanās procesam, un tādējādi Baltijas laša krājums palielinātos. Gadījumos, kad trūkst pietiekamu datu par šo jautājumu vai laša populācija samazinās, priekšlikumam ierobežot krājumu papildināšanu, uz ko regulas 12. un 13. pants neattiecas, var būt negatīvas sekas un tas var izraisīt šīs sugas krājuma turpmāku samazināšanos.

Regulas darbības joma

Referents uzskata, ka regulas darbības joma ir jāpaplašina tā, lai tajā ietvertu arī visus atpūtas zvejas veidus.

Nozvejas kontrole

Referents atbalsta stingrāku nozvejas kontroli un tāpēc ierosina, ka katrā dalībvalstī būtu jāpārbauda vismaz 50 % izkrāvumu. Viens no būtiskiem ziņojuma aspektiem ir neierobežotas un pilnīgas kontroles noteikšana visiem atpūtas zvejas veidiem un pienākums reģistrēt šādā zvejā gūtos lomus. Analizējot Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras sagatavotos inspekcijas ziņojumus par Baltijas valstīm, redzams, ka kontroles līmenis nav pietiekams un tāpēc var būt daudz nereģistrētas nozvejas. Referents piekrīt Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes atzinumam un uzskata, ka pienākums veikt ierakstus kuģa žurnālā un sniegt iepriekšēju paziņojumu neattiecas uz zvejas kuģiem, kas nav garāki par 12 metriem. Ņemot vērā iepriekš teikto, vairāk uzmanības jāpievērš nozvejas deklarācijas izmantošanai un biežākām pārbaudēm ostās — tie varētu būt pasākumi laša krājuma atjaunošanai.

Tā pilnvaru deleģējuma atsaukšana, kuru dalībvalstīm piešķīrusi Komisija

Ir jāatzīmē, ka Komisija savā priekšlikumā regulai par Baltija laša krājumu paredz dalībvalstīm deleģēt pilnvaras reglamentēt atsevišķas jomas, kuras tiek uzskatītas par Savienības ekskluzīvā kompetencē esošām (jūras bioloģisko resursu saglabāšana). Tādējādi Komisija pauž savu atbalstu pārvaldības reģionalizācijai un decentralizācijai kopējās zivsaimniecības politikas jomā. Tomēr tā sev patur tiesības iejaukties gadījumā, ja kāda dalībvalsts neizpilda šajā regulā noteiktās prasības, kas izstrādātas, lai atjaunotu Baltijas laša krājumu. Deleģētie akti jāuzskata par pozitīvu KZP vienādošanas elementu, kas Komisijai saistībā ar šo regulu dod iespēju uzlabot kontroli un efektīvāk rīkoties attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu attiecīgajām dalībvalstīm.

Tomēr referents uzskata, ka Komisijai, lai tā atsauktu attiecīgajām dalībvalstīm piešķirto pilnvaru deleģējumu, jārīkojas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteikto procedūru.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (3.5.2012)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto
(COM(2011)0470 – C7‑0220/2011 – 2011/0206(COD))

Atzinumu sagatavoja: Carl Schlyter

ĪSS PAMATOJUMS

Laši nārsto vai mēdza nārstot ļoti daudzās upēs ap Baltijas jūru, un katrā no tām nārsto ģenētiski unikāla lašu populācija. Gadu gaitā daudzu šo populāciju skaits ir samazinājies līdz kritiskam līmenim vai pat tās ir izzudušas. Kaut arī joprojām ir upes, kurās nārsto dzīvotspējīgas populācijas, lielākās daļas savvaļas lašu (tie nav laši, kurus audzē, lai atjaunotu zivju krājumus) izcelsmes vieta ir ziemeļu rajoni, jo īpaši Zviedrijas un Somijas ziemeļu upes, kas ietek Botnijas līcī. Citos reģionos tādas problēmas kā piesārņojums, dzīvotņu iznīcināšana, hidroelektrostaciju aizsprosti un citas cilvēka radītas problēmas izraisa lašu populācijas daudzveidības samazināšanos.

Lašu nozveja Baltijas jūrā notiek pašā jūrā, piekrastes ūdeņos un atsevišķās upēs. Daudzos gadījumos upju populāciju apjomu palielina, tajās ielaižot smoltus — to parasti dara, jo upes aizdambē ar hidroelektrostaciju aizsprostiem vai tās negatīvi ietekmē cita veida faktoru pasliktināšanās.

Zinātniskos ieteikumus par lašiem sniedz Starptautiskā Jūras pētniecības padome, un tās skatījums ir visai pesimistisks:

· tikai dažās upēs ir novērojamas dzīvotspējīgas nārstojošas populācijas;

· izdzīvojušo jauno zivju īpatsvars daudzus gadus nezināmu iemeslu dēļ ir bijis mazs;

· nešķirojošā zveja atklātā jūrā attiecas uz visu veidu krājumiem, arī uz mazākajiem, un tāpēc ir grūti no jauna ielaist lašus upēs, kurās būtu piemērotas lašu dzīvotnes;

· nesen noteiktās kopējās pieļaujamās nozvejas (TAC) kvotas ir augstākas, nekā ieteica zinātnieki;

· zvejas atklātā jūrā apjomu 2008. gadā samazināja, jo tika aizliegta zveja ar dreifējošiem tīkliem, taču kopš tā laika ir pieaugusi zveja ar āķu jedām;

· informācijas dokumentos lasi bieži vien uzskaita kā taimiņu.

Komisijas priekšlikumu izveidot daudzgadu plānu līdz ar to ir jāvērtē ļoti atzinīgi. Patiesi — ar priekšlikuma palīdzību būtu iespējams panākt ievērojamus uzlabojumus attiecībā uz lašu zvejas Baltijas jūrā organizēšanu, ko daudzi uzskata par pārāk novēlotu soli. Krājumu mākslīga papildināšana, izņemot atsevišķas situācijas, ir apsveicama.

Tomēr plāni ir jāpastiprina no vairāku aspektu viedokļa, it īpaši attiecībā uz atpūtas zveju. Baltijas jūrā pieaug nekomerciālās lašu visu veida zvejas (noenkuroti tīkli, zivju krātiņi, makšķerēšana u. c.) apjoms, un tagad tās lēstais īpatsvars ir ceturtā daļa no visas reģistrētās nozvejas. Tā ir kategoriska prasība, lai šādu nozveju pilnībā uzraudzītu un iekļautu kopējās kvotās.

Tiek lēsts, ka liels ir arī nereģistrētās nozvejas apjoms, kas saskaņā ar Starptautiskā Jūras pētniecības padomes sniegto jaunāko informāciju daudzus gadus ir līdzvērtīgs pusei no reģistrētās nozvejas. Ir izdarīti grozījumi, lai pastiprinātu kontroli, it īpaši paplašinot reģistrēšanas prasības un nosakot zivju minimālo izkraušanas izmēru — 65 cm gan attiecībā uz lasi, gan taimiņu — otra pasākuma mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad lasi reģistrē kā taimiņu.

Katra ģenētiski atšķirīgā lašu populācija nārsto savā upē. Zvejojot atklātā jūrā visus bez izšķiršanas, lašus nav iespējams nošķirt pēc izcelsmes, jo zivis zvejo, neņemot vērā piederību nedz upēm, nedz populācijām. Tas situāciju ir ietekmējis ļoti nelabvēlīgi, jo apdraudēto populāciju zivis vai zivis, kas tiek no jauna ielaistas upēs, tiek zvejotas kopā ar dzīvotspējīgu un pašreproduktīvu populāciju zivīm. Labākais lašu zvejas organizēšanas veids ir tos ķert tad, kad tie ir iepeldējuši upēs nārstošanas nolūkā, jo tad varētu ķert tikai noteikta veida lašus.

Grozījumi tiek izdarīti, lai pakāpeniski izbeigtu zveju atklātā jūrā. Tā kā šāds solis dažu valstu zivsaimniecības ietekmētu vairāk nekā citu valstu zivsaimniecības, ierosinātais izbeigšanas ilgums ir astoņi gadi, lai šā perioda beigās, zvejot drīkstētu tikai bāzes līniju perimetra iekšienē.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.             1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu jūras bioloģisko resursu saglabāšana ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tā kā lasis ir anadroma suga, Baltijas laša jūras krājumu saglabāšanu nevar nodrošināt, ja nav pieņemti pasākumi, lai aizsargātu šādus krājumus laikā, kad tie uzturas upēs. Lai nodrošinātu jūras sugu efektīvu saglabāšana visā to migrācijas ciklā, arī šādi pasākumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, un tāpēc tie būtu jāiekļauj daudzgadu plānā.

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu jūras bioloģisko resursu saglabāšana ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tā kā lasis ir anadroma suga, Baltijas laša krājumu saglabāšanu nevar nodrošināt, pakāpeniski nepārtraucot jauktu laša krājumu zveju un ja nav pieņemti pasākumi, lai aizsargātu šādus krājumus laikā, kad tie uzturas upēs. Lai nodrošinātu jūras sugu efektīvu saglabāšana visā to migrācijas ciklā, arī šādi pasākumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, un tāpēc tie būtu jāiekļauj daudzgadu plānā.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību lasis ir minēts kā viena no Eiropas Savienības nozīmes sugām, un pasākumiem, ko veic atbilstīgi minētajai direktīvai, jābūt izstrādātiem tā, lai nodrošinātu, ka šādu sugu izmantošana ir saderīga ar labvēlīgu saglabāšanās stāvokli. Tāpēc nepieciešams nodrošināt to, lai laša aizsardzības pasākumi, kurus veic saskaņā ar šo regulu, noritētu saskanīgi un koordinēti ar pasākumiem, kurus veic saskaņā ar minēto direktīvu.

(4) Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību lasis ir minēts kā viena no Eiropas Savienības nozīmes sugām, un pasākumiem, ko veic atbilstīgi minētajai direktīvai, jābūt izstrādātiem tā, lai nodrošinātu, ka šādu sugu izmantošana ir saderīga ar labvēlīgu saglabāšanās stāvokli. Tāpēc nepieciešams nodrošināt to, lai laša aizsardzības pasākumi, kurus veic saskaņā ar šo regulu, noritētu saskanīgi un koordinēti ar pasākumiem, kurus veic saskaņā ar minēto direktīvu. Lai nodrošinātu laša krājumu ilgtspējīgu pieaugumu, pakāpeniski jāpārtrauc jauktu krājumu zveja un jāpāriet uz katra krājuma veida atsevišķu zveju. Zvejas ar peldošām āķu jedām aizliegums arī ir nozīmīgs pasākums lašu krājumu stāvokļa uzlabošanai, jo tas samazinātu nepietiekama lieluma lašu izmetumus.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Īstenošanas plānā, par kuru 2002. gadā Johannesburgā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, noteikts, ka visi komerciālie krājumi līdz 2015. gadam jāatjauno tādā apmērā, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. ICES uzskata, ka Baltijas lašupju krājumiem šis apjoms dažādās savvaļas lašupēs atbilst smoltu produkcijai 60–75 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. Šis zinātniskais ieteikums būtu jāizmanto par pamatu, nosakot daudzgadu plāna mērķus un mērķapjomus.

(6) Īstenošanas plānā, par kuru 2002. gadā Johannesburgā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, noteikts, ka visi komerciālie krājumi līdz 2015. gadam jāatjauno tādā apmērā, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Tā ir juridiska prasība kopš 1994. gada saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju. ICES uzskata, ka Baltijas lašupju krājumiem šis apjoms dažādās savvaļas lašupēs atbilst smoltu produkcijai 60–75 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. Šis zinātniskais ieteikums būtu jāizmanto par pamatu, nosakot daudzgadu plāna mērķus un mērķapjomus.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Baltijas jūrā lašu ģenētisko daudzveidību vislabāk var saglabāt, atļaujot to zveju tikai tad, kad tie ir pametuši jūru un sākuši virzīties augšup pa upēm uz nārsta vietām. Liegums zvejot Baltijas jūrā atsevišķām dalībvalstīm un nozares segmentiem radītu nopietnas problēmas, un tāpēc lašu zveja jūrā būtu jāizbeidz pakāpeniski.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Lai nepieļautu, ka noķertos lašus reģistrē kā taimiņus, būtu jānosaka kopējs abu zivju sugu minimālais izkraušanas izmērs.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Lai nodrošinātu zivsaimniecību ilgtspēju veicina iesaistīto pušu savstarpējo uzticēšanos un pilnveido to saziņas metodes.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Ievērojama daļa piekrastes kuģu, kuri zvejo lašus, ir īsāki par 10 m. Tāpēc zvejas žurnāla izmantošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, un iepriekšējs paziņojums, kas paredzēts tās 17. pantā, būtu jāpaplašina, lai aptvertu visus kuģus.

(16) Ievērojama daļa piekrastes kuģu, kuri zvejo lašus, ir īsāki par 10 m. Tāpēc zvejas žurnāla izmantošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, un iepriekšējs paziņojums, kas paredzēts tās 17. pantā, būtu jāpaplašina, lai aptvertu visus komerciālās zvejas kuģus un atpūtas zvejas pakalpojumu kuģus, ko izmanto makšķerēšanai un citiem zvejas veidiem.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Nesenā zinātniskā ieteikumā norādīts, ka laša atpūtas zveja jūrā ievērojami ietekmē laša krājumus, lai gan datu kvalitāte šajā jomā nav izcila. Konkrēti, atpūtas zvejā no kuģiem, kurus ekspluatē uzņēmumi, kas piedāvā savus pakalpojumus peļņas gūšanas nolūkā, var tikt iegūta nozīmīga daļa Baltijas laša nozvejas. Lai daudzgadu plāns darbotos sekmīgi, ir lietderīgi ieviest dažus īpašus pārvaldības pasākumus šādu darbību kontrolei.

(19) Nesenā zinātniskā ieteikumā norādīts, ka laša atpūtas zveja ievērojami ietekmē laša krājumus, lai gan datu kvalitāte šajā jomā nav izcila. Lai daudzgadu plāns darbotos sekmīgi, ir lietderīgi ieviest dažus īpašus pārvaldības pasākumus, ar kuriem šādu atpūtas zveju kontrolē.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) komerciālai zvejai Baltijas jūrā un ar to savienotajās upēs dalībvalstu teritorijā (turpmāk attiecīgās dalībvalstis”);

a) komerciālai zvejai un pakalpojumus sniedzošiem kuģiem Baltijas jūrā un ar to savienotajās upēs dalībvalstu teritorijā (turpmākattiecīgās dalībvalstis”);

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

2. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) laša atpūtas zvejai Baltijas jūrā, ja šādu zveju veic atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi.

b) laša atpūtas zvejai Baltijas jūrā un tajā ietekošajās upēs, kas atrodas dalībvalstu teritorijā.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

2. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) laša atpūtas zvejai Baltijas jūrā, ja šādu zveju veic atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi.

b) laša atpūtas zvejai Baltijas jūrā un attiecīgajās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) “Baltijas laša krājums” ir visi savvaļas un mākslīgi audzētu lašu krājumi Baltijas jūrā un Baltijas reģiona upēs;

c) “Baltijas lašu krājumi” ir visi savvaļas un mākslīgi audzētu lašu krājumi Baltijas jūrā un Baltijas reģiona upēs;

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai ir sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 75 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

1. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai ir sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 50 % un desmit gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā — 75 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

2. Savvaļas lašupēs, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sasniedz 50 % un desmit gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā — 80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kad pagājuši desmit gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā, savvaļas laša smoltu produkcija katrā savvaļas lašupē tiek uzturēta vismaz 75 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

3. Kad pagājuši desmit gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā, savvaļas laša smoltu produkcija katrā savvaļas lašupē tiek uzturēta vismaz 80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Lašu zveju jūrā ārpus bāzes līnijas perimetra pakāpeniski pārtrauc. To līdz …* samazina par 50 % un līdz …** aizliedz pavisam.

 

______________

 

* OV, lūdzu, ievietojiet datumu — seši gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

 

** OV, lūdzu, ievietojiet datumu — astoņi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Lai savvaļas lašu populācijas pārsniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, lašu dabiskajās nārstošanas vietās nārstošanas periodā to nozveja ir jāaizliedz.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kārtība, kādā valsts kvotu izmanto atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi

Kārtība, kādā valsts kvotu izmanto atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi un atpūtas zvejnieki

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lašus, kuri jūrā nozvejoti no atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem, atskaita no valsts kvotas.

Lašus, kuri jūrā nozvejoti no atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem un kas ir nozvejoti piekrastes un upju atpūtas zvejas vietās, atskaita no valsts kvotas.

Pamatojums

Pašreizējā zvejniecības kvotas aprēķinā nav iekļauta atpūtas zvejniecība, un par to arī ir jāziņo un tā ir jāregulē valsts līmenī.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Lašu un taimiņu minimālais izkraušanas izmērs

 

Lašu un taimiņu minimālais izkraušanas izmērs ir 65 cm.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz savvaļas lašupēm, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā nosaka valsts mēroga tehniskus saglabāšanas pasākumus.

1. Attiecībā uz savvaļas lašupēm, kurās līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, attiecīgās dalībvalstis līdz …* nosaka, saglabā un nepieciešamības gadījumā uzlabo esošos valsts mēroga tehniskos saglabāšanas pasākumus.

 

_________________

 

* OV, lūdzu, ievietojiet datumu — divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Laša krājumu papildināšanu drīkst veikt tikai savvaļas lašupēs. Katrā upē ielaisto smoltu skaits nedrīkst pārsniegt novērtēto potenciālo smoltu produkcijas kapacitāti šajā upē.

1. Laša krājumu papildināšanu drīkst veikt tikai savvaļas lašupēs un atbilstīgi šā panta 3. punktam noteiktajā pārejas periodā, ja ir jānovērš vietējo krājumu bojāeja estuāros. Katrā upē ielaisto zivju mazuļu skaits nedrīkst pārsniegt novērtēto potenciālo smoltu produkcijas kapacitāti šajā upē.

Pamatojums

Obligāto ielaidumu aizliegšana vēl neatrisinās lašu krājumu problēmas, jo nav skaidri pierādīts, ka lašu ielaidumi nopietni kaitētu savvaļas lašu genofondam. Turpmāk jāattīsta ielaidumus aizstājošas darbības, piemēram, zivju ceļi un obligātā kompensēšana, un ilgākā laika periodā ielaidumi jāaizstāj ar šiem citiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Krājumu papildināšanu veic tā, lai tiktu aizsargāta dažādu lašupju krājumu ģenētiskā daudzveidība, ņemot vērā zivju sabiedrības upē, kurā veic krājumu papildināšanu, un blakus esošajās upēs, vienlaikus nodrošinot krājumu papildināšanas maksimālo efektivitāti.

2. Krājumu papildināšanu veic tā, lai tiktu aizsargāta dažādu lašupju krājumu ģenētiskā daudzveidība, ņemot vērā zivju sabiedrības upē, kurā veic krājumu papildināšanu, un blakus esošajās upēs, vienlaikus nodrošinot krājumu papildināšanas maksimālo efektivitāti. Ja iespējams, pieaugušās zivis un smoltus iegūst no vienas un tās pašas savvaļas lašupes, un, ja tas nav iespējams, tad no tuvākās savvaļas lašupes baseina.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

13. pants – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) upē ir brīvi migrācijas ūdensceļi, piemērota ūdens kvalitāte un lašu vairošanās un augšanas vajadzībām piemērota dzīvotne;

a) upē vai tās ietekās ir brīvi migrācijas ūdensceļi, piemērota ūdens kvalitāte un lašu vairošanās un augšanas vajadzībām piemērota dzīvotne;

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Pieaugušo zivju un smoltu izcelsme

 

Ja iespējams, pieaugušās zivis un smoltus iegūst no vienas un tās pašas savvaļas lašupes, un, ja tas nav iespējams, tad no tuvākās savvaļas lašupes baseina.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Papildus tam Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. panta 3. punktu un Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/20091, 64. un 65. pantu piemēro mutatis mutandis visu veidu lašu atpūtas zvejai Baltijas jūrā.

 

________________

 

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta, Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir lašu zvejas atļauja, neatkarīgi no kuģa garuma reģistrē darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta, Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir lašu zvejas atļauja, un makšķerēšanai un citiem zvejas veidiem izmantojamo atpūtas zvejas pakalpojumu kuģu kapteiņi neatkarīgi no kuģa garuma reģistrē darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta ievadteikuma, Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, uz kuru kuģiem patur lašus un/vai taimiņus, neatkarīgi no kuģa garuma tūlīt pēc zvejas darbības pabeigšanas paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta ievadteikuma, Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi un makšķerēšanai un citiem zvejas veidiem izmantojamo atpūtas zvejas pakalpojumu kuģu kapteiņi, uz kuru kuģiem patur lašus un/vai taimiņus, neatkarīgi no kuģa garuma tūlīt pēc zvejas darbības pabeigšanas paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

svītrots

Nozvejas deklarācija

 

1. Atpūtas zvejas pakalpojumu kuģa kapteinis aizpilda nozvejas deklarāciju saskaņā ar III pielikumu un līdz katra mēneša pēdējai dienai nosūta to atpūtas zvejas pakalpojumu kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

 

2. Līdz katra mēneša 15. datumam attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādīto informāciju par iepriekšējo mēnesi reģistrē savā elektroniskajā datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 116. panta 1. punkta f) apakšpunktu, un datorizētajā apstiprināšanas sistēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantā. Elektroniskos datus un nozvejas deklarācijas glabā 3 gadus.

 

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20. pants

svītrots

Izkrāvumu inspekcijas

 

Attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādītās informācijas pareizību pārbauda, veicot izkrāvumu inspekcijas. Šādas izkrāvumu inspekcijas aptver vismaz 10 % no kopējā izkrāvumu skaita.

 

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

21. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tas, kā atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi ievēro noteikumus par kvotas izmantošanu, darbības atļaujām un nozvejas deklarācijām;

b) tas, kā atpūtas zvejas pakalpojumu kuģi un atpūtas zvejnieki vispār, izmantojot visu veidu zvejas tehniku, ievēro noteikumus par kvotas izmantošanu, darbības atļaujām un nozvejas deklarācijām;

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

22. pants – jauna daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija ir tiesīga pieņemt īstenošanas aktus, kuros izsmeļoši nosaka elektrozvejas nosacījumus, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. pantā veikto atsauci uz pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

III pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

III PIELIKUMS

svītrots

NOZVEJAS DEKLARĀCIJAS

 

Katra attiecīgā dalībvalsts izdod saviem atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem oficiālu veidlapu, kura jāaizpilda kā nozvejas deklarācija. Šajā veidlapā ir vismaz šāda informācija:

 

a) saskaņā ar šīs regulas 18. pantu izdotas īpašās darbības atļaujas atsauces numurs;

 

b) tās fiziskās vai juridiskās personas vārds/nosaukums, kura ir saskaņā ar šīs regulas 18. pantu izdotas īpašās darbības atļaujas turētājs;

 

c) atpūtas zvejas pakalpojumu kuģa kapteiņa vārds un paraksts;

 

d) datums un laiks, kad kuģis izgājis no ostas un ieradies ostā, un zvejas reisa ilgums;

 

e) izkraušanas vieta un laiks (pa zvejas reisiem);

 

f) izmantotie zvejas rīki (pa zvejas darbībām);

 

g) izkrauto zivju daudzumi (pa sugām un zvejas reisiem);

 

h) izmesto zivju daudzumi (pa sugām un zvejas reisiem);

 

i) nozvejas apgabali (pa zvejas reisiem), izteikti kā ICES statistiskie taisnstūri.

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Daudzgadu plāns Baltijas laša krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

Atsauces

COM(2011)0470 – C7-0220/2011 – 2011/0206(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

13.9.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

13.9.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Carl Schlyter

29.9.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

29.2.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.4.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Lajos Bokros, Martin Callanan, Nessa Childers, Yves Cochet, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vicky Ford, Jacqueline Foster, Julie Girling, Judith A. Merkies, Miroslav Mikolášik, Vittorio Prodi, Michèle Rivasi, Renate Sommer, Struan Stevenson, Anna Záborská, Andrea Zanoni

PROCEDŪRA

Virsraksts

Daudzgadu plāns Baltijas laša krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

Atsauces

COM(2011)0470 – C7-0220/2011 – 2011/0206(COD)

Date submitted to Parliament

4.8.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

13.9.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

13.9.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Marek Józef Gróbarczyk

13.10.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

23.11.2011

23.4.2012

31.5.2012

 

Pieņemšanas datums

11.7.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antonello Antinoro, Kriton Arsenis, Alain Cadec, Chris Davies, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Marek Józef Gróbarczyk, Ian Hudghton, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Isabelle Thomas, Nils Torvalds, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Besset, Jean Louis Cottigny, Diane Dodds, Barbara Matera, Nikolaos Salavrakos, Antolín Sánchez Presedo

Date tabled

17.7.2012