ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru
19.7.2012 - (COM(2011)0600 – C7‑0307/2011 – 2011/0262(COD)) - ***I
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Bernd Lange
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru
(COM(2011)0600 – C7‑0307/2011 – 2011/0262(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0600),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0307/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0249/2012),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Ir jāizveido atbilstīgi drošības mehānismi, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu Savienības banānu audzēšanas nozarei, kura ir nozīmīga kopējās lauksaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa daudzos attālākajos reģionos. Šo reģionu dabas apstākļu dēļ iespējas tajos diversificēt ražošanu ir ierobežotas, un tas banānu nozari pakļauj paaugstinātam riskam. Tāpēc būtiski ir izveidot efektīvus mehānismus, kurus piemērot preferenciālam importam no trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka Savienības banānu ražošana, kas ir izšķiroši svarīga nodarbinātības joma, jo īpaši attālākajos reģionos, tiek saglabāta ar iespējami labākiem nosacījumiem. |
Pamatojums | |
Kā atzīts sākotnējā priekšlikumā, ar kuru ievieš stabilizācijas mehānismu banāniem, ir jāuzsver īpašie apstākļi, kas skars šo nozari tirdzniecības nolīguma noslēgšanas rezultātā. | |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) Banānu importa cieša uzraudzība palīdzēs laikus pieņemt lēmumus par banānu nozarei paredzētā stabilizācijas mehānisma aktivizēšanu, izmeklēšanas sākšanu vai aizsargpasākumu īstenošanu. Tādēļ, sākot ar nolīguma piemērošanas dienu, Komisijai būtu jāpastiprina importa regulāra uzraudzība banānu nozarē. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Aizsargpasākumi apsverami tikai tad, ja attiecīgo ražojumu importē Savienībā tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības produkciju un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem, kuri ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus, kā noteikts nolīguma 48. pantā. |
(5) Aizsargpasākumi apsverami tikai tad, ja attiecīgo ražojumu importē Savienībā tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības produkciju un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem, kuri ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus, kā noteikts nolīguma 48. pantā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu un attiecībā uz attālāko reģionu ražojumiem un ekonomikas nozarēm aizsargpasākumi būtu jāievieš, tiklīdz konkrētais ražojums, kas importēts Savienībā, rada vai draud radīt kaitējumu Savienības attālāko reģionu ražotājiem, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5a) Nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem var rasties arī tad, ja netiek ievērotas nolīguma IX sadaļā „Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” minētās īpašās saistības, jo īpaši attiecībā uz nolīgumā paredzētajiem sociālajiem un vides standartiem. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Aizsargpasākumiem vajadzētu būt vienā no veidiem, kas minēti nolīguma 50. pantā. |
(6) Aizsargpasākumiem vajadzētu būt vienā no veidiem, kas minēti nolīguma 50. pantā. Specifiskus aizsargpasākumus paredz, tiklīdz attālāko reģionu ražojumi vai ekonomikas nozares ir apdraudēti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7a) Komisijai reizi gadā būtu jāiesniedz ziņojums par nolīguma īstenošanu un aizsargpasākumu un banānu nozares stabilizācijas mehānisma piemērošanu, kurā būtu jāiekļauj atjaunināta un uzticama statistika par importu no Kolumbijas un Peru un novērtējums par tā ietekmi uz tirgus cenām, nodarbinātību un darba apstākļiem Savienībā un Savienības ražošanas nozares attīstību, pievēršot īpašu uzmanību maziem ražotājiem un kooperatīviem. Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai tajā iekļautu novērtējumu par nolīguma un šīs regulas ietekmi uz bioloģisko ražošanu, patēriņu Savienībā un taisnīgas tirdzniecības plūsmām starp visām nolīguma pusēm. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7b) Kolumbijā un Peru ir ārkārtīgi nopietnas problēmas cilvēktiesību, sociālo, darba un vides tiesību jomā, un to dēļ saistībā ar ražojumiem, kas ievesti no šīm valstīm, Komisijai un ES pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jārisina ciešs dialogs. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par procedūras sākšanu. Dalībvalstīm Komisijai būtu jāiesniedz informācija, tostarp pieejamie pierādījumi par visām importa tendencēm, kas varētu liecināt, ka aizsargpasākumi ir vajadzīgi. |
(8) Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par procedūras sākšanu. Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm pēc iesaistīto nozaru pieprasījuma būtu jāiesniedz Komisijai informācija, tostarp pieejamie pierādījumi par visām importa tendencēm, kas varētu liecināt, ka aizsargpasākumi ir vajadzīgi. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(8a) Ja Eiropas Parlaments pieņem ieteikumu, lai uzsāktu izmeklēšanu par iespējamu aizsargpasākumu ieviešanu, Komisija rūpīgi izmeklē, vai ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti regulā par ex-officio izmeklēšanas uzsākšanu. Ja Komisija uzskata, ka nosacījumi nav izpildīti, tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamenta atbildīgajai komitejai, tostarp paskaidrojumu par visiem faktoriem, kas attiecas uz šādas izmeklēšanas sākšanu. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(10a) Nolīguma izpildes pārraudzība un pārskatīšana un, ja vajadzīgs, aizsargpasākumu piemērošana būtu jāveic pēc iespējas pārredzamāk un iesaistot pilsonisko sabiedrību. Šajā nolūkā katrā procesa posmā ir jāiesaista Savienības nodarbinātības un vides vai ilgtspējīgas attīstības komitejas. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(10b) Dažos gadījumos importa pieaugums, kas skar galvenokārt vienu vai vairākus Savienības attālākos reģionus, var nopietni pasliktināt šo reģionu ekonomisko stāvokli vai radīt šādas pasliktināšanās draudus. Ja palielinās imports, kas skar galvenokārt vienu vai vairākus Savienības attālākos reģionus, Komisija var ieviest iepriekšējas uzraudzības pasākumus. |
Pamatojums | |
Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pants dod iespēju pieņemt īpašus pasākumus attiecībā uz attālākajiem reģioniem, un tas ir īpaši uzsvērts gan nolīgumā, gan aizsargpasākumu regulā. Lai šos iespējamos draudus uzraudzītu, vajadzētu skaidri noteikt, ka var ieviest iepriekšējas uzraudzības pasākumus. | |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 14 apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Aizsargpasākumi būtu jāpiemēro tikai tādā apjomā un uz tādu laikposmu, kas vajadzīgs, lai novērstu nopietnu kaitējumu un atvieglotu pielāgošanos. Būtu jānosaka aizsargpasākumu piemērošanas maksimālais ilgums un būtu jāparedz īpaši noteikumi par šo pasākumu pagarināšanu un pārskatīšanu, kā noteikts nolīguma 52. pantā. |
(14) Aizsargpasākumi būtu jāpiemēro tikai tādā apjomā un uz tādu laikposmu, kas vajadzīgs, lai novērstu nopietnu kaitējumu un atvieglotu pielāgošanos. Būtu jānosaka aizsargpasākumu piemērošanas maksimālais ilgums un būtu jāparedz īpaši noteikumi par šo pasākumu pagarināšanu un pārskatīšanu, kā noteikts nolīguma 52. pantā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu aizsargpasākumiem, kas paredzēti attālāko reģionu ražojumu un ekonomikas nozaru aizsardzībai, būtu jāpiemēro specifiski noteikumi. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14a) Cieša uzraudzība ļautu vieglāk pieņemt savlaicīgus lēmumus par iespējamu izmeklēšanas sākšanu vai pasākumu piemērošanu. Tādēļ, sākot ar nolīguma piemērošanas dienu, Komisijai būtu regulāri jāuzrauga imports un eksports tādās paaugstināta riska nozarēs kā banānu ražošana. |
Pamatojums | |
Sākotnējā regulā nav iekļautas saistības veikt ciešu uzraudzību, taču neapšaubāmi, ka šāds pienākums ir svarīgs, lai varētu ātri rīkoties nopietnu problēmu gadījumā. | |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14b) Būtu jāuzsver, cik svarīgi ir ievērot starptautiskos darba standartus, ko izstrādājusi un uzrauga Starptautiskā Darba organizācija. Visiem pieejamu pienācīgas kvalitātes darba vietu aizsardzībai vajadzētu būt skaidrai prioritātei, un no Kolumbijas vai Peru importētie banāni būtu jāražo, ievērojot pienācīgus sociālos, vides un darba samaksas nosacījumus, lai Savienības ražotāji neciestu no dempinga, kas tos nostādītu neizdevīgā stāvoklī, kuru tie nevarētu kompensēt un kas pastāvīgi grautu to konkurētspēju pasaules banānu tirgū. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(16a) Komisijai būtu rūpīgi un efektīvi jāizmanto stabilizācijas mehānisms banāniem, lai izvairītos no nopietna kaitējuma draudiem vai nopietna kaitējuma Savienības attālāko reģionu ražotājiem, un pēc 2020. gada janvāra būtu jāizmanto spēkā esošie instrumenti, piemēram, aizsargpasākumu klauzula, vai vajadzības gadījumā būtu jāapsver jaunu instrumentu izstrāde, kas nopietnu tirgus traucējumu gadījumā ļautu saglabāt Savienības un jo īpaši tās attālāko reģionu ražošanas nozaru konkurētspēju. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ea) „nopietna pasliktināšanās” ir būtiski traucējumi kādā sektorā vai rūpniecības nozarē; „nopietnas pasliktināšanās draudi” ir skaidri draudoši būtiski traucējumi; |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a pants |
|
|
Uzraudzība |
|
|
1. Komisija pārrauga Kolumbijas un Peru produktu importa un eksporta statistikas izmaiņas, jo īpaši jutīgās nozarēs, tostarp banānu nozarē. Tādēļ tā regulāri sadarbojas un apmainās ar datiem ar dalībvalstīm, Savienības ražošanas nozari un visām ieinteresētajām personām. |
|
|
2. Ja attiecīgās ražošanas nozares ir iesniegušas pienācīgi pamatotu pieprasījumu, Komisija var apsvērt iespēju attiecināt uzraudzību arī uz citām nozarēm. |
|
|
3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējo uzraudzības ziņojumu ar atjauninātiem statistikas datiem par preču importu no Kolumbijas un Peru jutīgās nozarēs un citās nozarēs, uz kurām ir attiecināta uzraudzība, tostarp banānu ražošanas nozari. |
|
|
4. Komisija dara visu iespējamo, lai uzraudzības ziņojumā iekļautu nodarbinātības līmeni un darba apstākļus banānu audzētājiem Kolumbijā un Peru ar mērķi izvairīties no jebkādām dempinga izpausmēm. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 2.b pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.b pants |
|
|
Dialogs par nolīguma īstenošanu un ietekmi |
|
|
Komisija organizē sistemātisku dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām par nolīguma īstenošanu un ietekmi. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Izmeklēšanu sāk pēc dalībvalsts, jebkuras juridiskas personas vai asociācijas, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, pieprasījuma vai Komisija pēc savas iniciatīvas, ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, un kuri pamato izmeklēšanas sākšanu. |
1. Izmeklēšanu sāk pēc dalībvalsts, jebkuras juridiskas personas vai asociācijas, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, vai pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma vai Komisija pēc savas iniciatīvas, ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, un kuri pamato izmeklēšanas sākšanu. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Izmeklēšanu var sākt arī tad, ja importa pieaugums koncentrējas vienā vai vairākās dalībvalstīs, un ar nosacījumu, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu tam, ka ir izpildīti nosacījumi izmeklēšanas sākšanai, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem. |
3. Izmeklēšanu var sākt arī tad, ja importa pieaugums koncentrējas vienā vai vairākās dalībvalstīs vai attālākajos reģionos, un ar nosacījumu, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu tam, ka ir izpildīti nosacījumi izmeklēšanas sākšanai, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Izmeklēšanā Komisija novērtē visus objektīvi un kvantitatīvi nosakāmos atbilstošos faktorus, kuri ietekmē Savienības ražošanas nozares situāciju, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudu izmantošanas, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības izmaiņas. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, un Komisija, konstatējot nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus, var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, akcijas, cenas, kapitāla peļņu, naudas plūsmas un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei izraisa vai varēja izraisīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus. |
5. Izmeklēšanā Komisija novērtē visus objektīvi un kvantitatīvi nosakāmos atbilstošos faktorus, kuri ietekmē Savienības ražošanas nozares situāciju, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudu izmantošanas, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības un darba apstākļu izmaiņas. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, un Komisija nopietna kaitējuma vai nopietna kaitējuma draudu konstatējumā var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, akcijas, cenas, kapitāla peļņu, naudas plūsmas, ietekmi uz nodarbinātību un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei izraisa vai varēja izraisīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus. |
Pamatojums | |
Ja ir nopietna kaitējuma draudi, būtu jāvērtē arī nodarbinātības iespējas. Tāpēc ir loģiski noteikt, ka ieinteresētajām personām vajadzētu spēt sniegt pierādījumus un pieprasīt izmeklēšanas sākšanu. | |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 4. pants – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.a Turklāt Komisija izmeklēšanā novērtē to, kā Kolumbija un Peru ievēro nolīguma IX sadaļā noteiktos sociālos un vides standartus un kā tas ietekmē cenas vai negodīgas konkurences priekšrocības, kuru rezultātā, iespējams, rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem vai konkrētām ekonomikas nozarēm. |
Pamatojums | |
Neatbilstība sociāliem un vides standartiem rada negodīgas konkurences priekšrocības, kuru rezultātā varētu rasties nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem. | |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Pirms ikviena pagarinājuma atbilstīgi 3. punktam jāveic izmeklēšana, ko veic pēc dalībvalsts, jebkuras juridiskas personas vai asociācijas, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas, ja ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, un kuri apliecina, ka ir izpildīti 3. punkta nosacījumi. |
4. Pirms ikviena pagarinājuma atbilstīgi 3. punktam jāveic izmeklēšana, ko veic pēc dalībvalsts, jebkuras juridiskas personas vai asociācijas, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma, vai pēc Komisijas iniciatīvas, ja ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, un kuri apliecina, ka ir izpildīti 3. punkta nosacījumi. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
11.a pants |
|
|
Ziņojums |
|
|
1. Komisija Eiropas Parlamentam iesniedz gada ziņojumu par nolīguma un šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, iepriekšējas uzraudzības pasākumiem, reģionālo uzraudzību un aizsargpasākumiem, izmeklēšanas izbeigšanu bez pasākumu noteikšanas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga nolīguma īstenošana un no tā izrietošo saistību ievērošana; iekļauj arī informāciju, kas saņemta no ieinteresētajām personām. |
|
|
2. Ziņojumā iekļauj jaunākos statistikas datus par banānu importu no Kolumbijas un Peru, kā arī tiešu un netiešu šā importa ietekmi uz nodarbinātības un darba apstākļu pārmaiņām Savienības ražošanas nozarē. |
|
|
3. Atsevišķās ziņojuma iedaļās novērtē nolīguma IX sadaļā paredzēto saistību izpildi un attiecīgo Kolumbijas un Peru rīcību atbilstoši šo valstu iekšējiem mehānismiem, kā arī rezultātus dialogam ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā noteikts nolīguma 282. pantā. |
|
|
4. Ziņojumā iekļauj arī statistikas kopsavilkumu un izklāstu par to, kā attīstījusies tirdzniecība ar Kolumbiju un Peru. |
|
|
5. Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmē izklāstīt un izskaidrot visus jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu. |
|
|
6. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Komisija šo ziņojumu publisko. |
Pamatojums | |
Šis pants ir ļoti līdzīgs tam, kas pieņemts aizsargpasākumu regulā par tādu pašu tematu attiecībā uz Koreju, taču tas nebija iekļauts šīs aizsargpasākumu klauzulas sākotnējā priekšlikumā par nolīgumu ar Kolumbiju un Peru. | |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 12. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vairākums komitejas locekļu. |
Pamatojums | |
Atbilstoši horizontālajiem grozījumiem, kas ieviesti ar tā saukto I vispārējo regulu, ir jākonkretizē arī procedūra gadījumam, kad komitejas atzinums jāsniedz rakstiskā procedūrā. | |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
IA NODAĻA |
|
|
12.a pants |
|
|
Pieņemot īstenošanas noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, II pielikuma 2.A papildinājumā “Jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīcija un administratīvās sadarbības metodes” un I pielikuma 2. papildinājumā “Muitas nodokļu atcelšana” ietvertos noteikumus, ir jāievēro Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a pants. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 13. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Stabilizācijas mehānisma piemērošana banāniem nekādā gadījumā neliedz sākt pasākumus, kas iekļauti divpusējo aizsargpasākumu klauzulā. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu importu ir noteikts atsevišķs importa apjoma robežlīmenis, kas norādīts šīs regulas pielikuma tabulas trešajā un ceturtajā ailē. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā ir sasniegts Kolumbijas vai Peru izcelsmes importa apjoma robežlīmenis, Komisija saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru attiecīgās izcelsmes ražojumiem attiecīgajā gadā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus un neilgst ilgāk kā līdz kalendārā gada beigām, var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu. |
2. Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu importu ir noteikts atsevišķs importa apjoma robežlīmenis, kas norādīts šīs regulas pielikuma tabulas trešajā un ceturtajā ailē. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā ir sasniegts Kolumbijas vai Peru izcelsmes importa apjoma robežlīmenis, Komisija saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru attiecīgās izcelsmes ražojumiem attiecīgajā gadā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus un neilgst ilgāk kā līdz kalendārā gada beigām, nosaka atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu. Šo atcelšanu nepiemēro vienīgi nepārvaramas varas apstākļos. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 13. pants – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.a Komisija cieši seko līdzi jaunākajai statistikai attiecībā uz banānu importu no Kolumbijas un Peru. Šajā nolūkā Komisija regulāri sadarbojas un veic informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. |
|
|
Pēc dalībvalsts, Savienības ražošanas nozares, Eiropas Parlamenta vai jebkuras ieinteresētās personas pienācīgi pamatota pieprasījuma Komisija pievērš īpašu uzmanību jebkādam būtiskam Kolumbijas un Peru banānu importa palielinājumam un, ja to paredz 5. panta noteikumi, ievieš iepriekšējas uzraudzības pasākumus. |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 13. pants – 5.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.b Iepriekšējas uzraudzības pasākumus pieņem Komisija atbilstīgi 12. panta 2. punktā minētajai konsultēšanās procedūrai, tiklīdz attiecīgā kalendārā gada laikā ir sasniegts mehānisma piemērošanai noteiktais robežlīmenis. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 13. pants – 5.c punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.c Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma publicēšanas var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas ad hoc sanāksmē, lai viņiem izklāstītu un izskaidrotu jautājumus par nolīguma īstenošanas ietekmi uz banānu nozari. |
PASKAIDROJUMS
Padome 2009. gada 19. janvārī pilnvaroja Komisiju sākt tirdzniecības sarunas ar Andu Kopienas dalībvalstīm, kuru rezultātā beidzot tika noslēgts Tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju un Peru. Nolīgumu parafēja 2011. gada 23. martā un parakstīja 2012. gada 26. jūnijā. Šajā nolīgumā cita starpā ir paredzēts, ka divpusējā tirdzniecībā starp partneriem tiek samazināti un visbeidzot atcelti muitas tarifi. Tajā iekļauta arī aizsargpasākumu klauzula, kas nosaka, ka tarifa preferences var atcelt uz laiku vai pavisam, ja šādas tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports negaidīti palielinās, pasliktinot stāvokli Eiropas nozarē, kuras ražojumi konkurē ar importētajām precēm, un tādējādi arī apdraudot nodarbinātību Eiropas Savienībā.
Divpusējais aizsargpasākumu instruments ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt drošības tīklu gadījumiem, kad brīvās tirdzniecības nolīguma rezultātā notiek tirdzniecības liberalizācija un tās dēļ nozarei vajadzīgs laiks, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Tāpēc to piemēros tikai pārejas laikā, kas ilgs 10 gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā vai nedaudz ilgāk ražojumiem, kuru tirdzniecībai ierobežojumi atcelti pirms vairāk nekā 10 gadiem. Lai aizsargpasākumi varētu darboties, tie jāiestrādā ES tiesību aktos — tāds ir šīs regulas izstrādes iemesls.
Praksē divpusējie aizsargpasākumi paredz vai nu uz laiku atjaunot parasto muitas nodokli, vai apturēt tarifu turpmāku liberalizāciju. Pasākumu var piemērot uz diviem gadiem un izņēmuma kārtā pagarināt vēl uz diviem gadiem.
Raksturīgas divpusējo aizsargpasākumu iezīmes ir procedūras sākšanas pieprasīšanas nosacījumi un leģitimitāte, noteikumi par izmeklēšanu, kuras rezultātā pasākumi tiek pieņemti, kā arī pagaidu un galīgo pasākumu veids.
Noteikumi, kādus Eiropas Komisija ierosinājusi divpusējo aizsargpasākumu klauzulai Tirdzniecības nolīgumā ar Kolumbiju un Peru, ir ļoti līdzīgi tiem, kuri iekļauti regulā, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu brīvās tirdzniecības nolīgumā starp ES un Korejas Republiku un kas ir pirmā aizsargpasākumu regula, kuras pieņemšanā Eiropas Parlaments darbojās kā viens no likumdevējiem. Tas nozīmē, ka priekšlikumā ir iekļauti visi jautājumi, kas toreiz Eiropas Parlamentam bija ļoti svarīgi, piemēram, uzraudzības pasākumi, izmeklēšanā vērā ņemamie faktori un tiešsaistes platforma plašākai informācijas apmaiņai.
Tomēr ir divas svarīgas atšķirības:
– stabilizācijas mehānisms banāniem — sistēma, kura līdz 2019. gadam gadījumā, ja konkrēta kalendārā gada laikā ir sasniegts noteikts importa līmenis, tā sauktais robežlīmenis, dod iespēju atcelt preferences līdz attiecīgā gada beigām, taču uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus;
– attālākajiem reģioniem, t. i., Eiropas Savienības attālajiem un mazāk aizsargātiem reģioniem, piemēro īpašu režīmu, ņemot vērā, ka liberalizācijas nelabvēlīgā ietekme tos skars vispirms.
Turklāt šajā nolīgumā nav nodokļu atmaksas klauzulas un nav identificētas riskam pakļautās nozares, kā tas izdarīts, nosakot aizsargpasākumus tirdzniecībā ar Koreju. Taču jau pats fakts, ka banānu ražošanas nozarei piemēro īpašu mehānismu, nozīmē atzīt, ka šī nozare ir pakļauta riskam un ka sarakstu pilnīgi noteikti varētu papildināt ar citiem ražojumiem.
Iedziļinoties vairāk, var pamanīt, ka Komisija nav iekļāvusi Eiropas Parlamentam ļoti nozīmīgus aspektus, piemēram, noteikumus par uzraudzību un ziņojuma sagatavošanu. Tie ir īpaši svarīgi attiecībā uz tādiem riskam pakļautiem ražojumiem kā banāni un arī no plašāka viedokļa attiecībā uz šīs regulas īstenošanu un nolīgumu kā tādu.
Turklāt nolīgums ir jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautiskās darba un vides konvencijas. Tāpēc ir jāparāda arodbiedrību, NVO un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīme arī attiecībā uz izmeklēšanas pieprasīšanu, informācijas sniegšanu un sistemātisku dialogu ar Eiropas Komisiju atbilstoši šai regulai. Izmeklēšanai būtu jāattiecas arī uz to, kā Kolumbija un Peru ievēro sociālos un vides standartus.
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (21.3.2012)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru
(COM(2011)0600 – C7-0307/2011 – 2011/0262(COD))
Atzinumu sagatavoja: Gabriel Mato Adrover
ĪSS PAMATOJUMS
Eiropas Komisija 2011. gada 23. martā parafēja Tirdzniecības nolīgumu ar Kolumbiju un Peru, kas paredz būtiskus rezultātus lauksaimniecības jomā un jo īpaši ietekmē banānu eksportu uz Eiropas tirgu. Šīs sarunas notika vienlaikus ar sarunām par asociācijas nolīgumu ar sešām Centrālamerikas valstīm (Kostariku, Salvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Nikaragvu un Panamu) ar ļoti līdzīgiem nosacījumiem.
Abi nolīgumi paredz konkrētas koncesijas, kuras ES piešķir šīm valstīm saskaņā ar paplašinātu vispārējo preferenču sistēmu, un pilnībā vai daļēji liberalizētu noteiktu lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. Praksē tas paredz lielāku Eiropas Savienības tirgus atvērtību galvenokārt attiecībā uz banānu, cukura un liellopu gaļas importu, un vienlaikus Eiropas Savienība varēs palielināt uz šīm valstīm eksportēto lauksaimniecības produktu, piemēram, piena produktu, graudaugu, cūkgaļas un alkoholisku dzērienu daudzumu. Gan nolīgumā ar Kolumbiju un Peru, gan nolīgumā, kas parakstīts ar sešām Centrālamerikas valstīm, ir iekļauta sadaļa par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpēju atzīšanu, kas Eiropas Savienībai ļaus aizsargāt aptuveni divsimt izcelsmes nosaukumu.
Nolīgumos ir iekļauta aizsargpasākumu klauzula, lai attiecīgajos tirgos novērstu nopietnus traucējumus, un minētais instruments ir jātransponē Eiropas tiesību aktos.
Banāni ir galvenais lauksaimniecības produkts, ko šīs valstis eksportē uz Eiropas Savienību, — galvenokārt no Kolumbijas un Kostarikas, bet mazākā mērā arī no Panamas, Hondurasas, Peru un Gvatemalas.
Nolīgumos ir paredzēti jauni Eiropas Savienības piemērotā muitas nodokļa likmes samazinājumi attiecībā uz banānu importu, uzlabojot nosacījumus Latīņamerikas līgumslēdzēju valstu produktu eksportam Eiropas tirgū.
Banānu importam uz Eiropas Savienību ir piemērota „vienotā muitas tarifa” sistēma, kas stājās spēkā 2006. gadā, aizstājot kvotu režīmu, kas tika piemērots kopš banānu kopējās tirgus organizācijas (KTO) izveides 1993. gadā.
Tomēr pastāvīgie strīdi starp ES un trešajām valstīm par banānu importu 2006. gadā nebeidzās, jo tikai 2009. gada noslēdzās pēdējie tiesvedības darbi Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Sarunu noslēgumā tika panākta vienošanās par muitas tarifa pakāpenisku samazināšanu septiņu gadu laikposmā, samazinot to no EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu, ko piemēros 2017. gadā. Vienošanās PTO paredz iespēju 2013. gadā iesaldēt tarifu EUR 132 apmērā par tonnu, ja līdz šim datumam nebūs noslēgtas daudzpusējās sarunas par starptautiskā tirgus liberalizāciju, ko šī starptautiskā organizācija risina jau daudzus gadus.
Tomēr minētais nolīgums, ar kuru ES beidzot ir izdevies pārtraukt visus daudzos tiesvedības darbus ar Latīņamerikas valstīm Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ir būtiski uzlabots, paredzot divpusējos nolīgumus ar Centrālamerikas valstīm un Peru un Kolumbiju. Jaunie muitas tarifu samazinājumi, par kuriem Komisija ir noslēgusi vienošanos ar šīm valstīm, ir ļoti nelabvēlīgi ietekmējuši Eiropas Savienības ražotājus, kuri bija veltīgi cerējuši, ka PTO sarunās tiks izbeigta arvien lielāku koncesiju piešķiršana banānu eksportētājvalstīm. Abi divpusējie nolīgumi paredz muitas tarifa samazinājumus ieviest uz desmit gadiem līdz 2020. gadam, sasniedzot EUR 75 līmeni par vienu tonnu — summu, kas cita starpā atbilst likmei, kura tika piemērota pirms 2006. gada iepriekšējai atvieglotajai kvotai attiecībā uz banānu importu no Latīņamerikas.
Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir koplēmuma pilnvaras attiecībā uz regulām, saskaņā ar kurām Eiropas Savienības tiesību aktos tiek transponētas tirdzniecības aizsargpasākumu klauzulas, par kurām panākta vienošanās ar trešām valstīm.
Tomēr minētajās regulās gandrīz vārds vārdā ir iekļauti noteikumi, par kuriem Komisija iepriekš panākusi vienošanos ar trešajām valstīm, tāpēc Parlamenta rīcības iespējas attiecībā uz klauzulu satura grozīšanu ir ļoti ierobežotas.
Referents pauž nožēlu, ka praksē Eiropas Parlamentam ir ļoti maz pilnvaru attiecībā uz klauzulu satura grozīšanu, tāpēc prasa Parlamentu vairāk iesaistīt pašās sarunās par tirdzniecības nolīgumiem.
Papildus divpusējo aizsargpasākumu klauzulai, kura tiek piemērota visiem rūpniecības un lauksaimniecības ražojumiem, uz ko attiecas abi tirdzniecības nolīgumi, ir paredzēts stabilizācijas mehānisms banāniem. Tas paredz atcelt preferenču priekšrocības, ja eksports no Latīņamerikas valstīm uz Kopienas tirgu pārsniedz noteiktus robežlīmeņus. Tomēr robežlīmeņi, kas noteikti sarunās ar šīm valstīm, ir pārāk lieli, lai praksē šis mehānisms darbotos efektīvi.
Tas kļūst skaidrs, analizējot robežlīmeņus, kas noteikti divām galvenajām līgumslēdzējām eksportētājvalstīm, proti, Kolumbijai un Kostarikai. Kolumbijai paredzētais robežlīmenis 2019. gadā ir 1,9 miljoni tonnu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā imports, kas veikts no šīs valsts 2010. gadā. Kostarikai pārejas posma beigās noteiktais robežlīmenis ir gandrīz 1,5 miljoni tonnu pret eksporta apjomu, kas 2010. gadā nepārsniedza 800 000 tonnu. Jāuzsver arī tas, ka muitas tarifa atcelšanas maksimālais ilgums ir trīs mēneši, kas vēl vairāk palielina Eiropas banānu tirgum paredzētā aizsargpasākumu instrumenta neefektivitāti. Turklāt minētais mehānisms būs spēkā tikai līdz 2020. gadam.
Stabilizācijas mehānisms nebūs automātisks, jo Eiropas Komisija varēs brīvi lemt par tā piemērošanu vai nepiemērošanu. Tāpēc var rasties apstākļi, ka nepietiks ar robežlīmeņa pārsniegšanu, lai piemērotu šo mehānismu. Tādēļ referents piekrīt, ka ir jāierobežo tādi iespējamie scenāriji, kas varētu radīt apstākļus, kad Eiropas Savienība neveic nekādus pasākumus.
Vispārīgo aizsargpasākumu klauzulu, kas paredzēta nolīgumos, tāpat kā stabilizācijas mehānismu būs grūti piemērot. Šis vispārējais instruments teorētiski varētu paredzēt muitas tarifu samazinājumu atcelšanu vai muitas nodevu palielināšanu, ja konkrēta ražojuma imports Eiropas Savienībā absolūti vai relatīvi (attiecībā pret Eiropas produkciju) palielinās tādā veidā, kas rada vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu attiecīgajām ekonomikas nozarēm. Tomēr referents uzskata, ka cēloņus būs grūti noteikti, un tie būs plaši interpretējami.
Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, referents aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nenoraidīt iespēju vajadzības gadījumā pilnvarot Globalizācijas pielāgošanās fondu sniegt atbalstu tiem Eiropas ražotājiem, kuri varētu būt spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību tirdzniecības liberalizācijas dēļ ar Latīņamerikas valstīm, kuras ir parakstījušas šos nolīgumus.
GROZĪJUMI
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. atsauce | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu, |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu un 349. pantu, |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Ir jāpieņem procedūra par to, kā piemērot konkrētus nolīguma noteikumus, kas attiecas uz divpusējo aizsargpasākumu klauzulu, un stabilizācijas mehānismu banāniem, par kuru ir vienošanās ar Kolumbiju un Peru. |
(3) Ir jāpieņem piemērotākas procedūras, lai nodrošinātu tādu konkrētu nolīguma noteikumu piemērošanas efektivitāti, kas attiecas uz divpusējo aizsargpasākumu klauzulu, un stabilizācijas mehānismu banāniem, par kuru ir vienošanās ar Kolumbiju un Peru. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Ir jāizveido atbilstīgi drošības mehānismi, lai nepieļautu nopietna kaitējuma nodarīšanu Eiropas banānu audzēšanas nozarei, kas ir svarīga lauksaimnieciskās ražošanas joma daudzos attālākajos reģionos. Šo reģionu dabas apstākļu dēļ iespējas tajos diversificēt ražošanu ir ierobežotas, un tas banānu nozari pakļauj paaugstinātam riskam. Tādēļ ir jāparedz efektīvi mehānismi attiecībā uz preferenciālu importu no trešām valstīm, lai nodrošinātu banānu audzēšanas nozares uzturēšanu optimālos apstākļos. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Aizsargpasākumi apsverami tikai tad, ja attiecīgo ražojumu importē Savienībā tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības produkciju un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem, kuri ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus, kā noteikts nolīguma 48. pantā. |
(5) Aizsargpasākumi apsverami tikai tad, ja attiecīgo ražojumu importē Savienībā tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības produkciju un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem, kuri ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus, kā noteikts nolīguma 48. pantā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu un attiecībā uz attālāko reģionu ražojumiem un ekonomikas nozarēm aizsargpasākumi būtu jāievieš, tiklīdz konkrētais ražojums, kas importēts Savienībā, rada vai draud radīt kaitējumu Savienības attālāko reģionu ražotājiem, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5a) Banānu importa cieša uzraudzība palīdzēs laikus pieņemt lēmumus par banānu nozarei paredzētā stabilizācijas mehānisma aktivizēšanu, izmeklēšanas sākšanu vai aizsargpasākumu noteikšanu. Tādēļ Komisijai no nolīguma piemērošanas dienas būtu jāpastiprina importa regulāra uzraudzība banānu nozarē. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Aizsargpasākumiem vajadzētu būt vienā no veidiem, kas minēti nolīguma 50. pantā. |
(6) Aizsargpasākumiem vajadzētu būt vienā no veidiem, kas minēti nolīguma 50. pantā. Specifiskus aizsargpasākumus paredz, tiklīdz attālāko reģionu ražojumi vai ekonomikas nozares ir apdraudēti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par procedūras sākšanu. Dalībvalstīm Komisijai būtu jāiesniedz informācija, tostarp pieejamie pierādījumi, par visām importa tendencēm, kas varētu liecināt, ka aizsargpasākumi ir vajadzīgi. |
(8) Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par procedūras sākšanu. Komisijai no dalībvalstīm būtu jāsaņem un no attiecīgajām nozarēm jāpieprasa informācija, tostarp pieejamie pierādījumi, par visām importa tendencēm, kas varētu liecināt, ka aizsargpasākumi ir vajadzīgi. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 14 apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Aizsargpasākumi būtu jāpiemēro tikai tādā apjomā un uz tādu laikposmu, kas vajadzīgs, lai novērstu nopietnu kaitējumu un atvieglotu pielāgošanos. Būtu jānosaka aizsargpasākumu piemērošanas maksimālais ilgums un būtu jāparedz īpaši noteikumi par šo pasākumu pagarināšanu un pārskatīšanu, kā noteikts nolīguma 52. pantā. |
(14) Aizsargpasākumi būtu jāpiemēro tikai tādā apjomā un uz tādu laikposmu, kas vajadzīgs, lai novērstu nopietnu kaitējumu un atvieglotu pielāgošanos. Būtu jānosaka aizsargpasākumu piemērošanas maksimālais ilgums un būtu jāparedz īpaši noteikumi par šo pasākumu pagarināšanu un pārskatīšanu, kā noteikts nolīguma 52. pantā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu aizsargpasākumiem, kas paredzēti attālāko reģionu ražojumu un ekonomikas nozaru aizsardzībai, būtu jāpiemēro specifiski noteikumi. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14a) Ir jāuzsver, cik svarīgi ir ievērot starptautiskos darba standartus, ko izstrādājusi un uzrauga Starptautiskā Darba organizācija. Visiem pieejamu pienācīgas kvalitātes darba vietu aizsardzībai būtu jābūt skaidrai prioritātei, un no Kolumbijas vai Peru importētie banāni būtu jāražo, ievērojot pienācīgus sociālos, vides un darba samaksas nosacījumus, lai Savienības ražotāji neciestu no dempinga, ko tie nevarētu kompensēt un kas nenovēršami apdraudētu to konkurētspēju pasaules banānu tirgū. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(16a) Komisijai būtu jāiesniedz ikgadējs ziņojums par nolīguma īstenošanu un banānu ražošanas nozares aizsargpasākumu un stabilizācijas mehānisma piemērošanu, šajā ziņojumā iekļaujot jaunākos statistikas datus par importu no Kolumbijas un Peru un novērtējumu par tā ietekmi uz tirgus cenām, nodarbinātību un šīs Savienības ražošanas nozares attīstību. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(17a) Banānu nozares stabilizācijas mehānisma īstenošanā ir būtiski nodrošināt tā nepārtrauktību, kas ļautu rīkoties tirgus traucējumu gadījumā pēc 2020. gada janvāra, ņemot vērā to, ka aizsargpasākumi acīmredzami nav pietiekami, lai garantētu ienākumus banānu ražotājiem — galvenokārt attālāko reģionu ražotājiem — nopietnu tirgus traucējumu gadījumā. Turklāt attiecībā uz divpusējo aizsargpasākumu klauzulu viss procedūru kopums ir jāpaātrina, citādi tas joprojām būs ļoti sarežģīts un laikietilpīgs un radīs patiesu risku, ka aizsargpasākumi varētu izrādīties nepiemēroti Eiropas ražotājiem, jo tiek īstenoti pārāk vēlu — kad ražotājiem jau ir nodarīts nopietns kaitējums. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Izmeklēšanā Komisija novērtē visus objektīvi un kvantitatīvi nosakāmos atbilstošos faktorus, kuri ietekmē Savienības ražošanas nozares situāciju, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudu izmantošanas, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības izmaiņas. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, un Komisija, konstatējot nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus, var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, akcijas, cenas, kapitāla peļņu, naudas plūsmas un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei izraisa vai varēja izraisīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus. |
5. Izmeklēšanā Komisija novērtē visus objektīvi un kvantitatīvi nosakāmos atbilstošos faktorus, kuri ietekmē Savienības ražošanas nozares situāciju, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudu izmantošanas, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības izmaiņas. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, un Komisija, konstatējot nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus, var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, akcijas, cenas, kapitāla peļņu, naudas plūsmas un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei izraisa vai varēja izraisīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus, piemēram, ja tiek sasniegti banāniem paredzētajā stabilizācijas mehānismā minētie robežlīmeņi, kas uzskaitīti šīs regulas II nodaļā. |
Pamatojums | |
Stabilizācijas mehānisma piemērošanas robežlīmeņi ir ļoti augsti salīdzinājumā ar pašreizējām importa plūsmām. Šo produktu importa apjomu pieaugums varētu būtiski ietekmēt ražošanu Eiropā, turklāt daudz ātrāk, nekā tiek sasniegti piemērošanas robežlīmeņi. Fakts, ka tiek sasniegti minētie robežlīmeņi, ir vēl viens trauksmes signāls līdztekus dažādiem aspektiem, kas Eiropas Komisijai jāanalizē, lai piemērotu divpusēju aizsargpasākumu klauzulu tieši banānu nozarē. | |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Tūlīt pēc nolīguma stāšanās spēkā tiek paredzēti būtiski papildu līdzekļi, lai nodrošinātu iespējami apdraudētas ražošanas, ražotāju un ekonomikas nozaru konkurētspēju attālākajos reģionos. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 13. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Stabilizācijas mehānisma piemērošana banāniem nekādā gadījumā neliedz īstenot pasākumus, kas iekļauti divpusējo aizsargpasākumu klauzulā. |
Pamatojums | |
Tiesību akta tekstā ir jāprecizē, ka divpusējo aizsargpasākumu klauzulu varēs piemērot banānu ražošanas nozarē, neraugoties uz panākto vienošanos par stabilizācijas mehānismu, kura ietekme būs ļoti ierobežota un kurš praksē nebūs pietiekams, lai izvairītos no nopietnu traucējumu radīšanas Eiropas ražotājiem. | |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu importu ir noteikts atsevišķs importa apjoma robežlīmenis, kas norādīts šīs regulas pielikuma tabulas trešajā un ceturtajā ailē. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā ir sasniegts Kolumbijas vai Peru izcelsmes importa apjoma robežlīmenis, Komisija saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru attiecīgās izcelsmes ražojumiem attiecīgajā gadā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus un neilgst ilgāk kā līdz kalendārā gada beigām, var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu. |
2. Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu importu ir noteikts atsevišķs importa apjoma robežlīmenis, kas norādīts šīs regulas pielikuma tabulas trešajā un ceturtajā ailē. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā ir sasniegts Kolumbijas vai Peru izcelsmes importa apjoma robežlīmenis, Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru attiecīgās izcelsmes ražojumiem attiecīgajā gadā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus un neilgst ilgāk kā līdz kalendārā gada beigām, nosaka atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu. Minēto atcelšanu nepiemēro vienīgi nepārvaramas varas gadījumā. |
Pamatojums | |
Piemērošanas robežlīmeņi ir ļoti augsti salīdzinājumā ar pašreizējām importa plūsmām no Latīņamerikas valstīm. Iespējams, ka tirgū var rasties ievērojami traucējumi pat pirms minēto robežlīmeņu sasniegšanas. Ir jāpaaugstina vismaz šī mehānisma efektivitāte. Tāpēc būtu lietderīgi to piemērot automātiski. | |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 13. pants – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.a Komisija cieši uzrauga izmaiņas statistikas datos par banānu importu no Kolumbijas un Peru. Šajā nolūkā tā regulāri sadarbojas un apmainās ar informāciju ar dalībvalstīm un Eiropas Savienības ražošanas nozari. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 13. pants – 5.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.b Pēc dalībvalsts vai Eiropas Savienības ražošanas nozares pienācīgi pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija īpašu uzmanību pievērš jebkādam būtiskam banānu importa pieaugumam no Kolumbijas un Peru un veic iepriekšējas uzraudzības pasākumus, ja to paredz 5. panta noteikumi. |
Pamatojums | |
Tiesību akta tekstā ir jāprecizē, ka divpusējo aizsargpasākumu klauzulu varēs piemērot banānu ražošanas nozarē papildus stabilizācijas mehānismam, kura ietekme būs ļoti ierobežota un kurš praksē nebūs pietiekams, lai izvairītos no nopietniem traucējumiem. | |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 13. pants – 5.c punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.c Komisija atbilstīgi 12. panta 2. punktā minētajai konsultēšanās procedūrai pieņem Iepriekšējas uzraudzības pasākumus, tiklīdz attiecīgā kalendārā gada laikā ir sasniegts mehānisma piemērošanai noteiktais robežlīmenis. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 13. pants – 5.d punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.d Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju uzraudzības ziņojumu, pamatojoties uz atjauninātiem statistikas datiem par banānu importu no Kolumbijas un Peru un par tā tiešu vai netiešu ietekmi uz Eiropas ražošanas nozares attīstību un nodarbinātību tajā. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 13. pants – 5.e punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.e Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma publicēšanas var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas ad hoc sanāksmē, lai viņiem izklāstītu un izskaidrotu jautājumus par nolīguma īstenošanas ietekmi uz banānu nozari. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru paredzētās divpusējo aizsargpasākumu klauzulas un banānu tirdzniecības stabilizācijas mehānisma īstenošana |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0600 – C7-0307/2011 – 2011/0262(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 12.10.2011 |
|
|
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AGRI 12.10.2011 |
|
|
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Gabriel Mato Adrover 23.11.2011 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
29.2.2012 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
20.3.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 12 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew, Liam Aylward, José Bové, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Iratxe García Pérez, Julie Girling, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, George Lyon, Gabriel Mato Adrover, Mairead McGuinness, Mariya Nedelcheva, James Nicholson, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Alyn Smith, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Richard Ashworth, Pilar Ayuso, Esther de Lange, Giovanni La Via, Astrid Lulling, Robert Sturdy |
||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru paredzētās divpusējo aizsargpasākumu klauzulas un banānu tirdzniecības stabilizācijas mehānisma īstenošana |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0600 – C7-0307/2011 – 2011/0262(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
3.10.2011 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 12.10.2011 |
|
|
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AGRI 12.10.2011 |
|
|
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Bernd Lange 11.10.2011 |
|
|
|
|
|
Juridiskā pamata apstrīdēšana JURI komitejas atzinuma datums |
JURI 31.5.2012 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
1.3.2012 |
27.3.2012 |
25.4.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
12.7.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
26 1 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, John Attard-Montalto, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Marielle de Sarnez, Harlem Désir, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Franck Proust, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Iuliu Winkler |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
George Sabin Cutaş, Béla Glattfelder, Małgorzata Handzlik, Ioannis Kasoulides, Jörg Leichtfried |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Martin Callanan, Thomas Mann |
||||
|
Iesniegšanas datums |
19.7.2012 |
||||