ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Sociālo fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu
20.8.2012 - (COM(2011)0607/2 – C7‑0327/2011 – 2011/0268(COD)) - ***I
Nodarbinātības un sociālo lieto komiteja
Referente: Elisabeth Morin-Chartier
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu
(COM(2011)0607/2 – C7‑0327/2011 – 2011/0268(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0607/2),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 164. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0327/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 22. februāra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 3. maija atzinumu[2],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0250/2012),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai3; vēlreiz uzsver, ka jaunajā DFS ir vajadzīgi pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt tās pašreizējās politiskās prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt neparedzētos gadījumos; norāda — pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5 %, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to, ka ir pierādīta Eiropas pievienotā vērtība;
3. atgādina par īpaši 2011. gada 7. jūnija rezolūcijā4 pausto nostāju par labu programmas „Pārtika trūcīgākajiem iedzīvotājiem” turpināšanai nākamajā daudzgadu finanšu periodā; mudina Komisiju ierosināt piemērotāko tiesisko pamatu; tomēr uzsver, ka ESF un trūcīgāko iedzīvotāju programmas mērķi nav identiski;
4. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Text proposed by the Commission |
Amendment |
|
|
(1a) Regulā (ES) Nr. [..] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, ir izklāstīti Savienības gada budžeta izpildes vispārējie principi. Tātad ir jānodrošina minētās regulas un ESF reglamentējošo noteikumu savstarpējā atbilstība. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) ESF būtu jāuzlabo nodarbinātības iespējas, jāveicina izglītība un mūžizglītība, kā arī būtu jāizstrādā aktīvas iekļaušanas politika atbilstoši ar Līguma 162. pantu noteiktajiem ESF uzdevumiem un tādējādi atbilstoši Līguma 174. pantam būtu jāveicina ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā kohēzija. Saskaņā ar Līguma 9. panta noteikumiem, ESF jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
(2) ESF ir jānodrošina nepieciešamais atbalsts politikai, kas paredzēta nodarbinātības iespēju veicināšanai un uzlabošanai, ievērojot saistītās tiesības, uzņemoties ievērojamu loma sociālās iekļautības stiprināšanā, apkarojot nabadzību, atbalstot ilgtspējīgu un kvalitatīvu darba vietu izveidi, izvairoties sniegt atbalstu nestabilas nodarbinātībai, jāveicina izglītība un mūžizglītība un jāatbalsta aktīvas, visaptverošas un ilgtspējīgas iekļaušanas politika atbilstoši Līguma 162. pantā noteiktajiem ESF uzdevumiem un tādējādi atbilstoši Līguma 174. pantam jāveicina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija. Saskaņā ar Līguma 9. panta noteikumiem ESF būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, visiem pieejama atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, sociālās atstumtības un nevienlīdzības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē aicināja ar visiem kopējās politikas virzieniem, tostarp Kohēzijas politiku, atbalstīt stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020". Lai nodrošinātu pilnīgu ESF pielāgošanu minētās stratēģijas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un cīņu ar sociālo atstumtību, ESF būtu jāatbalsta dalībvalstis Padomes ieteikumu par dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenošanā, kā arī to Padomes lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm īstenošanā, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma 121. panta un 148. panta 4. punkta noteikumiem. Fondam būtu jāveicina arī pamatiniciatīvu īstenošana īpaši attiecībā uz "Jaunu prasmju un darba vietu programmu", "Jaunatne kustībā" un "Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību". ESF sniegs atbalstu arī iniciatīvu "Digitālā programma" un "Inovācijas savienība" darbībām. |
(3) Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē aicināja ar visiem kopējās politikas virzieniem, tostarp Kohēzijas politiku, atbalstīt stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020". Lai nodrošinātu pilnīgu ESF pielāgošanu minētās stratēģijas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, apmācību un cīņu ar sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF ir jāatbalsta dalībvalstis Padomes ieteikumu par dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenošanā, kā arī to Padomes lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm īstenošanā, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punkta un 148. panta 4. punkta noteikumiem. Fondam būtu jāatbalsta arī pamatiniciatīvu īstenošana īpaši attiecībā uz "Jaunu prasmju un darba vietu programmu", "Jaunatne kustībā" un "Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību". ESF būtu jāveicina arī darbības saistībā ar iniciatīvām "Digitālā programma" un "Inovācijas savienība" . |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojusies ekonomikas un finansiālā krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jaunatni un citas neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus. ESF būtu jācenšas veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti, investēt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, veicināt sociālo iekļautību un cīnīties ar nabadzību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. |
(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām un demogrāfiskām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāka prasmju neatbilstība un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojusies ekonomikas un finansiālā krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jauniešus un citas neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus, minoritātes un iedzīvotājus no mazāk attīstītiem mikroreģioniem. ESF ir jācenšas veicināt nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot personām, kas ir vistālāk no darba tirgus, atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti un investēt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, kas viss veicinās sociālo iekļautību un nabadzības mazināšanos. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) un ar tiem saistītās EURES darbības, jo īpaši EURES pārrobežu partnerības pasākumi, kas papildina valstu nodarbinātības dienestu darbības attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī un pirmsprofesionālo atbalstu, un būtu jāpapildina Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas EURES sadaļā paredzētie finanšu līdzekļi. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) ESF īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā var sniegt pievienoto vērtību, pievēršoties nodarbinātības iespēju uzlabošanai un ieguldījumiem prasmju pilnveidošanā. ESF nedrīkst atbalstīt darbības, kas pārsniedz tā tiesiskā pamatojuma ietvarus un ietilpst citās sociālās politikas jomās, bet ir svarīgi novirzīt fonda līdzekļus izaugsmes un darba vietu izveides atbalstam, kā rezultātā papildus citiem ieguvumiem tiks veicināta lielāka iekļautība un nabadzības mazināšana. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Papildus minētajām prioritātēm mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības iespējas, būtu jāuzlabo tādu ieinteresēto personu publiskās pārvaldes efektivitāte, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību un sociālo politiku, kā arī būtu jāstiprina to institucionālās spējas. |
(5) Lai papildus Regulas (ES) Nr. (KNR...) 9. pantā norādītajām reģionu un dalībvalstu tematiskajām prioritātēm panāktu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātības iespējas, būtu jāuzlabo publiskās pārvaldes efektivitāte valsts un reģionu līmenī, kā arī publiskās pārvaldes spēja rīkoties līdzdalīgos jautājumos, un būtu jāstiprina tādu ieinteresēto personu, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību, apmācību, kultūrsociālo un sociālo politiku, institucionālās spējas, jo īpaši pievēršoties NVO. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Vienlaikus ir izšķirīgi svarīgi atbalstīt Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju un nodrošināt, lai cilvēki, apgūstot jaunas piemērotas prasmes un izmantojot mūžizglītības iespējas, varētu pielāgoties tādiem jauniem uzdevumiem kā pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, digitālā programma un pāreja uz ekonomiku, kam raksturīga zemas oglekļa dioksīda emisijas un lielāka energoefektivitāte. Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāveicina minēto jautājumu risināšana. Šajā kontekstā ESF būtu jāatbalsta darbaspēka pāreja uz dabai labvēlīgākām prasmēm un darba vietām, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm, ņemot vērā Savienības vēlmi palielināt to ES budžeta proporciju, kas attiecas uz klimata optimizāciju vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām. |
(6) Vienlaikus ir izšķirīgi svarīgi atbalstīt Eiropas mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp kultūras un radošo uzņēmumu, pastāvīgu attīstību, konkurētspēju un mobilitāti visā Eiropā, lai radītu kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba vietas un nodrošinātu, ka cilvēki, apgūstot jaunas piemērotas prasmes un izmantojot mūžizglītības iespējas, varētu pielāgoties mainīgiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem un tādiem jauniem uzdevumiem kā pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, digitalizācijas programma un pāreja uz ekonomiku, kam raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis un lielāka energoefektivitāte. Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāveicina minēto jautājumu risināšana. Šajā kontekstā ESF būtu jāatbalsta darbaspēka pāreja no izglītības iegūšanas uz nodarbinātību, veicinot ilgtspējīgas prasmes un darba vietas, un jānovērš aizvien pieaugošais prasmju trūkums, tādējādi radot nodarbinātības iespējas, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm, ņemot vērā Savienības vēlmi palielināt to ES budžeta daļu, kas attiecas uz klimata optimizāciju vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām. ESF būtu jāveicina arī kultūras un radošo prasmju apguve, lai palielinātu konkurētspēju darba tirgū. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Pirms partnerības līgumu un darbības programmu izstrādes Komisijai un dalībvalstīm būtu kopīgi jāizstrādā pamatnostādnes par to, kā ESF ir jāsasniedz mērķis par nabadzības samazināšanu, īstenojot integrētas un sociāli iekļaujošas pieejas. |
|
|
Lai gūtu progresu attiecībā uz mērķi par nabadzības samazināšanu un nodrošinātu reālu šā mērķa uzraudzību, dalībvalstīm ESF darbības programmās izmantotie rādītāji būtu jāpielāgo tiem, ko lieto sociālajā atvērtās koordinācijas metodē. Dalībvalstīm savās reformu programmās, ko pamato ar valstu sociālajiem ziņojumiem un valstu stratēģijām romu jautājumā, katru gadu būtu jāziņo par valsts līmenī īstenotajām iniciatīvām, kas, izmantojot ESF, vērstas uz mērķi samazināt nabadzību. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm lielāku atbalsta koncentrāciju. Konkrēti, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu, būtu jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. |
(7) ESF ir jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm mērķtiecīgāku atbalstu, un jāatbalsta dalībvalstis valsts reformu programmās ietverto reformu īstenošanā. Minimālā ESF daļa katrai reģionu kategorijai būtu jānosaka atbilstīgi Regulas (ES) Nr. ...(KNR...) 84. panta 3. punktam, no kā izriet, ka kopējā minimālā ESF daļa ir 25 % no kohēzijas politikai piešķirtā budžeta. Konkrētāk, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu 20 % apmērā no visiem katrai dalībvalstij paredzētajiem ESF līdzekļiem, ir jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa ir jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7a) ESF būtu aizvien vairāk jāatbalsta dzimumu līdztiesība, ieguldot līdzekļus aprūpes dienestos, sievietēm paredzētās nodarbinātības iespējās, izglītības un prasmju paaugstināšanā un pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanā. ESF arī būtu jānovērš vairākiemeslu diskriminācija, ko citu starpā piedzīvo migrantes, romu tautības sievietes, sievietes invalīdes, lesbietes un vecākas sievietes. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(8a) Tā kā uzraudzība un vērtēšana ESF darbībā ir būtiski nozīmīga, ir nepieciešams plašs un pamatots rādītāju kopums, kas skaidri liecinātu par panākto progresu un kas arī atklātu jomas, kurās līdzekļu izlietojums nav nodrošinājis vēlamo mērķu un uzdevumu izpildi. Mērķu un uzdevumu izpildes vērtēšanā jāņem vērā arī alternatīvie dalībvalstu ziņojumi, kurus izstrādājušas NVO. Tādēļ jānodrošina ne tikai dati par nodarbinātību un izglītību, bet arī statistikas rādītāji par dažādām nabadzības un sociālās atstumtības izpausmēm, piemēram, par nevienlīdzīgu piekļuvi informācijai, precēm un pakalpojumiem, un par izmaiņām apstākļos, kas ar tām saistīti. Šie rādītāji ir vajadzīgi dalībvalstu līmenī, lai papildinātu Lākenas rādītājus, ko var izmantot kā metodi nabadzības izplatības noteikšanai. Turklāt ir arī nepieciešami atsevišķi dati par romu stāvokli. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Prasmīga un efektīva ESF atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ dalībvalstīm nepieciešams mudināt sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas līdzdarboties ESF atbalsta īstenošanā. |
(9) Prasmīga un efektīva ESF atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, arī reģionālajā un vietējā līmenī, jo īpaši vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, piešķirot tiem noteiktu apropriāciju daļu, kas var būt vispārējs piešķīrums. Dalībvalstis nodrošina sociālo partneru un nevalstisko organizāciju aktīvu līdzdarbību ESF stratēģiskajā pārvaldībā, sākot no darbības programmu prioritāšu izstrādes, tostarp programmām, kuru pārvaldība ir uzticēta starpniekorganizācijai, līdz īstenošanai un ESF darbības rezultātu vērtēšanai. Turklāt dalībvalstis tieši piešķir Regulas [..] [KNR] 52. pantā paredzētos attiecīgā līmeņa finanšu piešķīrumus, kas paredzēti ar ESF saistītai tehniskajai palīdzībai, visiem Regulas [..] [KNR] 5. pantā minētajiem partneriem, jo īpaši sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai veicinātu minēto partneru pienācīgu iesaistīšanos un līdzdalību programmu un darbību sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un vērtēšanā un atbalstītu to spēju veidošanu saskaņā ar Eiropas Rīcības kodeksu partnerības jomā. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(9a) Tā kā nodarbinātības un sociālās kohēzijas nodrošināšanā ir jāizmanto integrēta un holistiska pieeja, ESF būtu jāatbalsta starpnozaru un transnacionālā sadarbība un pēc teritoriālā principa veidotas partnerības. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošana veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību atbilstoši Līguma 8. pantam. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos programmu aspektos ņemt vērā dzimumu jautājumu, vienlaikus nodrošinot īpašu pasākumu veikšanu dzimumu līdztiesības veicināšanai. |
(10) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošana veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību atbilstoši Līguma 8. pantam. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos programmu aspektos, tostarp to savlaicīgā un saskaņotā plānošanā, sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un vērtēšanā, ņemt vērā dzimumu līdztiesības mērķus, vienlaikus nodrošinot īpašu pasākumu veikšanu dzimumu līdztiesības un sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanai. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Saskaņā ar Līguma 10. panta noteikumiem ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošanai būtu jāveicina cīņa pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. ESF būtu jāatbalsta to ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām paredzēto pienākumu izpilde, kas cita starpā attiecas uz izglītību, darbu, nodarbinātību un pieejamību. ESF būtu jāveicina arī pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī. |
(11) Saskaņā ar Līguma 10. panta noteikumiem ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošanai būtu jāveicina cīņa pret diskrimināciju dzimuma, dzimumidentitātes, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, īpašu uzmanību veltot tām personām, kuras saskaras ar vairākiemeslu diskrimināciju; būtu jāatbalsta arī vienlīdzīgu iespēju veicināšana. ESF būtu jāatbalsta to ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām paredzēto pienākumu izpilde, kas cita starpā attiecas uz izglītību, darbu, nodarbinātību un pieejamību. ESF būtu jāveicina arī attiecīgu Savienības politikas nostādņu īstenošana un pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējā līmenī. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Lai uzlabotu politikas atbilstību sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus sociālos uzņēmumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi pirms inovatīvo risinājumu plašākas izmantošanas ir tos testēt un izvērtēt. |
(12) Lai uzlabotu politikas atbilstību sociālām pārmaiņām un veicinātu brīvprātīgu korporatīvo sociālo atbildību, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Īpaša uzmanība jāvelta mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu līdzdalībai. ESF būtu jāsekmē un jāatbalsta inovatīvi sociālie uzņēmumi, kā arī uzņēmumi un projekti, kurus ir pārņēmušas nevalstiskās organizācijas un citi sociālās ekonomikas dalībnieki. Ar sociālo inovāciju būtu jārisina tās pašreizējās un turpmākās sociālās vajadzības, kas nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas nozīmē netiek risinātas vai tiek risinātas nepietiekami, un tādējādi butu jāveicina augsts kvalitatīvas nodarbinātības un pienācīga darba līmenis, jāgarantē pienācīga sociālā aizsardzība, kas spētu novērst nabadzības risku, un jāuzlabo darba apstākļi, veicinot sociālo progresu. Konkrētāk, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi pirms inovatīvo risinājumu plašākas izmantošanas ir tos testēt un izvērtēt. Turklāt veiksmīgie sociālās politikas eksperimenti, ko finansē no Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas līdzekļiem, būtu jāturpina plašākā mērogā, piesaistot ESF finansiālo atbalstu. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(13a) Daļu no “sociālās iekļaušanas veicināšanai un nabadzības novēršanai” 20 % apmērā piešķirtā ESF budžeta izmanto, lai finansētu apmaiņu saistībā ar transnacionāliem sociālās iekļaušanas eksperimentiem, kas paredzēti sociāli atstumtām sabiedrības grupām. Šos eksperimentus veic reģionālā līmenī tādu iniciatīvu ietvaros, kuros ir iesaistītas attiecīgo reģionu publiskās iestādes, sociālie partneri un brīvprātīgās apvienības. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(13b) Eiropas Sociālajam fondam būtu jāveicina populāri sporta veidi. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Lai īstenotu stratēģiju "Eiropa 2020" un sasniegtu tās pamatmērķus, ir nepieciešama reģionālo un vietējo ieinteresēto personu mobilizācija. Lai programmu īstenošanā vēl aktīvāk iesaistītu reģionu un vietējās iestādes, pilsētas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, var izmantot un atbalstīt teritoriālos līgumus, nodarbinātības un sociālās iekļautības vietējās iniciatīvas, vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstības stratēģijas. |
(14) Lai īstenotu stratēģiju "Eiropa 2020" un sasniegtu tās pamatmērķus, ir nepieciešama reģionālo un vietējo ieinteresēto personu mobilizācija. Lai programmu plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un vērtēšanā vēl aktīvāk iesaistītu reģionu un vietējās iestādes, pilsētas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, būtu jāizmanto un jāatbalsta teritoriālie līgumi, nodarbinātības un sociālās iekļautības vietējās iniciatīvas, ilgtspējīgas vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas un ilgtspējīgas pilsētvides un lauku attīstības stratēģijas. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Regula (ES) Nr. [..] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams noteikt īpašus noteikumus attiecībā uz ESF. |
(15) Regulā (ES) Nr. [..] paredzēti noteikumi par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams noteikt īpašus noteikumus katram fondam. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) ESF izmantošanas vienkāršošanas un kļūdu riska mazināšanas labad, kā arī attiecībā uz ESF atbalstīto darbību īpatnībām, ir lietderīgi noteikt nosacījumus, kas papildina Regulas (ES) Nr. [..] 57. un 58. pantu. |
(16) ESF izmantošanas vienkāršošanas un kļūdu riska mazināšanas labad, kā arī attiecībā uz ESF atbalstīto darbību īpatnībām, ir lietderīgi noteikt nosacījumus, kas papildina Regulas (ES) Nr. [..] 57. un 58. pantu. Lai sasniegtu programmas mērķus, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu, par pamatprincipiem būtu jāizvirza labāka izpilde un līdzekļu izlietošana. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(16a) Ar Finanšu regulas 116. un 116.a pantā paredzēto vienreizējo maksājumu un vienību izmaksu standarta shēmu izmantošanu būtu jāpanāk vienkāršāka kārtība saņēmējiem un jāmazina visu ESF projektu partneru administratīvais slogs. Iespējamiem vienreizējo maksājumu pārpalikumiem būtu jāpaliek pie projekta partnera. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(16b) Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu efektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un instrumenta pieejamību visiem dalībniekiem. Tā kā darbības ar ESF īsteno dalītā pārvaldībā, dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējiem apgrūtinātu fondu izmantošanu. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Lai atbalstītu, piemēram, studentus, darba vietu izveidi, darbaspēka mobilitāti, sociālo iekļautību un sociālo uzņēmējdarbību, dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību. |
(17) Dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību, ja tas veicina darbību efektivitātes palielināšanu vai papildina citu Savienības instrumentu, piemēram, Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda un ERAF, darbības. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(17a) ESF papildina citas Savienības programmas, tomēr ņem vērā, ka katru instrumentu piemēro saskaņā ar tā īpašo procedūru. Vienu un to pašu attiecināmo izmaksu segšanai nedrīkst piešķirt dubultu finansējumu, un ESF ir jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem, jo īpaši ar Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta noteikumiem tiesības pieņemt leģislatīvos aktus būtu jādeleģē Komisijai, lai definētu vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējos maksājumus un to maksimālās summas atbilstoši dažādiem darbību veidiem, kā arī noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus garantijām, kas balstītas uz politiku. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(18) Lai atbilstīgi attiecīgajiem Finanšu regulas pantiem definētu vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējos maksājumus un to maksimālās summas atbilstoši dažādiem darbību veidiem, kā arī noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus garantijām, kas balstītas uz politiku, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, ir jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18a) Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai pauda uzskatu, ka „viena no samilzušajām problēmām, kas jārisina Eiropas Savienībai, ir tās konkurētspējas saglabāšana, izaugsmes palielināšana un augsta bezdarba līmeņa apkarošana, galveno uzmanību pievēršot darba tirgus pienācīgai darbībai un sociālajiem apstākļiem, lai uzlabotu nodarbinātības rādītājus, veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, visā Eiropā garantētu darba ņēmēju tiesības, kā arī darba apstākļus un samazinātu nabadzību”; |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18b) Ņemot vērā ESF svarīgo lomu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķu īstenošanā sociālajā un nodarbinātības jomā, šis fonds būtu jāuzskata par politisko prioritāti un atbilstīgi jāfinansē. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 18.c apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18c) Visu iedzīvotāju pilnvērtīgas dalības nodrošināšana un ieguldījumi cilvēkkapitālā ir galvenais līdzeklis, kas var nodrošināt Savienības starptautisko konkurētspēju un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos. Ieguldot citos resursos, strukturālas reformas netiks panāktas, ja papildus netiks īstenota saskaņota, uz izaugsmi vērsta cilvēkkapitāla attīstības stratēģija. Tādēļ ir jānodrošina, lai prasmju apguvei, nodarbinātības līmeņa celšanai, visu sabiedrības locekļu dalības garantēšanai un paaudžu solidaritātes veicināšanai paredzētie līdzekļi būtu pietiekami, lai ar tiem varētu rīkoties pienācīgā apmērā, šim nolūkam izmantojot vismaz 25 % no Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikai paredzētājiem līdzekļiem, kas piešķirti ESF. |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 18.d apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18d) Reģionālā politika ir būtiski svarīgs līdzeklis ekonomikas un sociālās kohēzijas stiprināšanai, jo tas ļauj Eiropas Savienībai veikt pasākumus reģionālo atšķirību mazināšanai, īstas konverģences veicināšanai un attīstības, kvalitatīvas nodarbinātības un sociālā progresa stimulēšanai, un vienlaicīgi ir vērsta uz palīdzību mazāk attīstītiem reģioniem. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 18.e apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18e) Ir zinātniski un empīriski pierādīts, ka, samazinot cilvēkkapitāla attīstības un sociālās iekļautības atbalstam pieejamos finanšu līdzekļus, dalībvalstis, kuras ir nonākušas ekonomiskās vai budžeta grūtībās, tiks sodītas vēl vairāk un tiks mazinātas to atlabšanas iespējas ilgtermiņā; līdz ar to nekādā gadījumā nedrīkst paredzēt maksājumu pārtraukšanu no ESF atkarībā no dalībvalsts rādītājiem Savienības ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 18.f apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18f) Ne tikai struktūrfondiem un kohēzijas fondiem, bet arī visām Savienības politikas jomām un darbībām ir jāatbilst ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķim. Tādēļ ir jāņem vērā ekonomikas un monetārās politikas un iekšējās un starptautiskās tirgus liberalizācijas politikas īstenošanas ietekme uz kohēzijas un konverģences politiku, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem katrā dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 18.g apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18g) ESF cenšas mazināt atšķirības atsevišķo dalībvalstu un reģionu dzīves apstākļos, lai veicinātu ekonomikas un sociālo kohēziju. Jāpārskata finansēšanas kritēriji, kas ļautu finansiāli vājākām dalībvalstīm vieglāk izmantot ESF līdzekļus. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(19a) Būtu jāizvērtē ESF ieguldījumu ietekme uz sociāli atstumto grupu iespēju vienlīdzību, vienlīdzīgu pieeju un integrāciju un par to jāziņo attiecībā uz visām darbības programmām. Dalībvalstīm valsts sociālajā ziņojumā, kas pievienots valsts reformu programmai, būtu jāziņo par ESF finansētajām iniciatīvām attiecībā uz nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un migrantiem. Dalībvalstīm savās valsts stratēģijās romu jautājumā būtu sīki jāapraksta ESF ieguldījums romu sociālajā un ekonomiskajā integrācijā un katru gadu nacionālajos sociālajos ziņojumos, kas pievienoti valstu reformu programmām, būtu jāziņo par šajā jomā pieņemtajām iniciatīvām. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 2. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Misija |
Pamatuzdevumi |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. ESF veicina augstu nodarbinātības un darba vietu kvalitātes līmeni, atbalsta darbaspēka ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, veicina darbaspēka pielāgošanos pārmaiņām, rosina augstu izglītības un apmācības līmeni, veicina dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju, uzlabo sociālo iekļautību un apkaro nabadzību, tādējādi sekmējot Eiropas Savienības prioritātes attiecībā uz ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu. |
1. ESF veicina augstu nodarbinātības, darba vietu radīšanas, pielāgošanas un saglabāšanas un darba vietu kvalitātes līmeni, atbalsta brīvprātīgu darbaspēka ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, rosina augstu izglītības un apmācības līmeni, kas ir pieejams visām vecuma grupām, uzlabo jauniešu pāreju no izglītības iegūšanas uz nodarbinātību un sekmē darbaspēka pielāgošanos ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamajām pārmaiņām uzņēmumos un ražošanas sistēmās. ESF arī sekmē ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu Savienībā, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanu un jebkāda veida diskriminācijas izskaušanu. |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. To panāk, atbalstot dalībvalstu centienus sasniegt prioritātes un pamatmērķus, kas izvirzīti stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020". ESF atbalsta politikas virzienu un darbību izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā integrētās pamatnostādnes dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikai un Padomes ieteikumus par valsts reformu programmām. |
2. To panāk, atbalstot dalībvalstu centienus sasniegt prioritātes un pamatmērķus, kas izvirzīti stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020", un ļaujot dalībvalstīm novērst īpašos individuālos šķēršļus, kas tām traucē sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020'' mērķus. ESF atbalsta ar tā uzdevumiem saistītu politikas virzienu un darbību izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā integrētās pamatnostādnes dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikai un Padomes ieteikumus par valsts reformu programmām un stratēģijām, kā arī valstu sociālajos ziņojumos atspoguļoto progresu. |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgtermiņa bezdarbniekiem, invalīdiem, migrantiem, etniskajām minoritātēm, nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un cilvēkiem, kas saskaras ar sociālo atstumtību. ESF nodrošina atbalstu uzņēmumiem, sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem un sekmēt labu pārvaldību un reformu īstenošanu jo īpaši nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jomā. |
3. ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, cita starpā no darba tirgus, izglītības un apmācības sistemātiski izslēgtām un nabadzības riskam pakļautām personām un iedzīvotāju grupām, piemēram, ilgtermiņa bezdarbniekiem, jauniešiem, kas pametuši skolu, neiegūstot kvalifikāciju, vai jauniešiem, kas ir bezdarbnieki ilgāk par četriem mēnešiem, nabadzībā dzīvojošiem bērniem, invalīdiem, migrantiem un patvēruma meklētājiem, bēgļiem, minoritātēm, nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un visu vecumu cilvēkiem, kas saskaras ar sociālo atstumtību un nabadzību. ESF nodrošina atbalstu darbaspēkam, uzņēmumiem, tostarp sociālās ekonomikas dalībniekiem, un uzņēmējiem, kā arī sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem, tostarp aizvien lielākai prasmju neatbilstībai, un sekmēt labu pārvaldību, sociālo progresu un reformu īstenošanu jo īpaši nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas, kā arī sākotnējās profesionālās izglītības un profesionālās tālākizglītības jomā. |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Atbilstoši tālāk uzskaitītajiem tematiskajiem mērķiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..] 9. panta noteikumiem ESF sniedz atbalstu šādām ieguldījumu prioritātēm: |
1. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. [KNR...] 9. panta 8., 9., 10. un 11. punktā ietvertajiem tematiskajiem mērķiem, kas attiecīgi ir turpmāk uzskaitīti a), b), c) un d) apakšpunktā, un saskaņā ar tā uzdevumiem ESF sniedz atbalstu šādām ieguldījumu prioritātēm: |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts - ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšana, izmantojot:
|
(a) tematiskajam mērķim "ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības un brīvprātīgas darbaspēka mobilitātes veicināšana", izmantojot: |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) darba meklētāju un neaktīvu cilvēku piekļuvi nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei; |
i) darba meklētāju un ilgtermiņa bezdarbnieku pieeju nodarbinātībai, stimulus neaktīvu vai no darba tirgus attālinājušos cilvēku pieejai nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu brīvprātīgai darbaspēka mobilitātei; |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītas jaunatnes ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū; |
ii) nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu, jo īpaši no nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un bez kvalifikācijas, ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū; |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
iia) invalīdu integrāciju nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā; |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iii) pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības un uzņēmumu izveidi; |
iii) pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības un uzņēmumu izveidi, īstenojot jebkādiem uzņēmumiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tuvu darba tirgus politiku; |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iv) vīriešu un sieviešu līdztiesību un profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu; |
iv) profesionālās, ģimenes un privātās dzīves līdzsvarošanu un vīriešu un sieviešu līdztiesību attiecībā uz pieeju nodarbinātībai, karjeras izaugsmes iespējām, uzņēmējdarbībai, kā arī vienāda atalgojuma par vienādu vai vienlīdz vērtīgu darbu veicināšanu; |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vi punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
vi) aktīvas un veselīgas vecumdienas; |
vi) nodarbinātības kvalitātes, darba apstākļu, darba vides un arodveselības un darba drošības uzlabošanu un atbalstu aktīvām un veselīgām vecumdienām; |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
vii) darba tirgus iestāžu modernizēšanu un stiprināšanu, tostarp pasākumus starptautiskās darbaspēka mobilitātes uzlabošanai; |
vii) darba tirgus iestāžu, publisko un privāto nodarbinātības dienestu modernizēšanu un stiprināšanu, tostarp pasākumus starptautiskās darbaspēka mobilitātes uzlabošanai un attiecīgo ieinteresēto personu apvienošanai vienotā tīklā; |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts - ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) ieguldījumi izglītībā, prasmēs un mūžizglītība, izmantojot: |
(b) tematiskajam mērķim „ieguldījumi izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā”, izmantojot: |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu un vienlīdzīgas piekļuves veicināšanu kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai; |
i) priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu un novēršanu un vienlīdzīgas pieejas veicināšanu kvalitatīvām iekļaujošām pirmsskolas attīstības programmām, pamatskolas un vidusskolas izglītībai un ikdienējām un neformālām mācību iespējām, ļaujot mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības; |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošanu nolūkā kāpināt līdzdalības un sasniegumu līmeni; |
ii) augstākās izglītības un pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes, savstarpējās savienojamības un pieejamības uzlabošanu nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni un veicināt mazāk labvēlīgu sociālo grupu vienlīdzīgu pieeju; |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iii) piekļuves uzlabošanu mūžizglītībai, darbaspēka prasmju un kompetenču celšanu un darba tirgus nozīmes palielināšanu izglītības un apmācības sistēmās; |
iii) mūžizglītības nediskriminējošas pieejamības uzlabošanu, darbaspēka prasmju, fromālu un ikdienēju zināšanu, kvalifikācijas un kompetenču uzlabošanu un darba tirgus nozīmes palielināšanu visu vecumu izglītības un apmācības sistēmās, kā arī divkāršās apmācības sistēmu, tostarp māceklības, izstrādi un attīstīšanu; |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
iiia) uzlabot izglītības un apmācību sistēmu, jauniešu atbalsta dienestu un profesionālās izglītības pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, augstākās izglītības iestāžu, apmācības un pētniecības centru un uzņēmumu apvienošanu vienotā tīklā, pāreju starp izglītību, profesionālo izglītību un nodarbinātību, tostarp izstrādājot rīkus vajadzīgo prasmju paredzēšanai, izglītības un apmācības sistēmu reakcijas spēju un izglītības un profesionālajai orientāciju; |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību, izmantojot: |
(c) tematiskajam mērķim "sociālās iekļautības veicināšana un cīņa pret nabadzību un diskrimināciju", izmantojot: |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) aktīvu iekļaušanu; |
i) visu personu aktīvu iekļaušanu; |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ia punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ia) riskam pakļauto cilvēku nabadzības apkarošanu neatkarīgi no viņu vecuma, īpašu uzmanību pievēršot savlaicīgai konstatēšanai un novēršanai; |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ib punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ib) bērnu tiesību un labklājības veicināšanu, lai aizsargātu riskam pakļautos bērnus un apkarotu bērnu nabadzību; |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ic punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ic) aktīvu vecumdienu bez nabadzības veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm; |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu, piemēram, romu, integrāciju; |
ii) nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu, piemēram, romu, visaptverošu sociālekonomisko integrāciju; |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iii) diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ apkarošanu; |
iii) visa veida diskriminācijas apkarošanu, to personu tiesību veicināšanu, kas cieš no diskriminācijas dzimuma, dzimumidentitātes, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu; |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iv punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iv) piekļuves uzlabošanu pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitates pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem; |
iv) pieejas uzlabošanu ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem par pieņemamu cenu, tostarp veselības aprūpei, pirmsskolas izglītībai un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem; |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – v punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
v) sociālās ekonomikas un sociālo uzņēmumu veicināšanu; |
v) sociālās uzņēmējdarbības un profesionālās integrācijas veicināšanu sociālos uzņēmumos un sociālajā un solidārajā ekonomikā, lai sekmētu visiem pieejamu nodarbinātību un kvalitatīvus pakalpojumus; |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – vi punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
vi) vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas; |
vi) vietējo kopienu vadītas iekļaujošas attīstības stratēģijas; |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – via punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
via) radošuma un inovāciju veicināšanu, atbalstot mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus vadošajās nozarēs, tostarp kultūras un radošajās nozarēs, kā arī konkrētas nevalstiskās organizācijās un kooperatīvus; |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) institucionālās spējas un efektīvas publiskās pārvaldes veicināšana, izmantojot: |
(d) tematiskajam mērķim "institucionālās spējas un efektīvas publiskās pārvaldes palielināšana un ieinteresēto personu spēju veidošanas veicināšana", izmantojot: |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) ieguldījumus institucionālās spējas un efektīvā publiskajā pārvaldē un publiskajos pakalpojumos, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību. |
i) ieguldījumus institucionālās spējas un efektīvā publiskajā pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību. |
|
Minētā ieguldījumu prioritāte ir piemērojama tikai to dalībvalstu teritorijā, kurās atrodas vismaz viens NUTS II līmeņa reģions, kas definēts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecināms Kohēzijas fonda atbalsts; |
Minētā ieguldījumu prioritāte ir piemērojama tikai tajās dalībvalstīs, kuras var saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, vai citās dalībvalstīs — attiecībā uz darbībām, kuras var tikt īstenotas visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tomēr tās veicina institucionālo spēju uzlabošanu un pārvalžu un civildienestu efektivitāti vienā vai vairākos NUTS II līmeņa reģionos, kas var saņemt atbalstu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [...] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā; |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) spēju veidošanu ieinteresētajām personām, kuras risina nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jautājumus, un nozaru un teritoriālos līgumus, lai koncentrētos reformām valsts, reģionu un vietējā līmenī. |
ii) spēju veidošanu ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, kuras risina izglītības, mūžizglītības, apmācības un nodarbinātības un sociālās politikas jautājumus, tostarp ar nozaru, valsts un teritoriālajiem līgumiem, lai koncentrētos reformām valsts, reģionu un vietējā līmenī. |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) atbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, pret klimata pārmaiņām noturīgu, resursefektīvu, ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku, reformējot izglītības un apmācības sistēmas, kā arī prasmju un kvalifikāciju pielāgošanu, darbaspēka kvalifikācijas celšanu un jaunu darba vietu izveidi ar vidi un enerģētiku saistītās nozarēs; |
(a) atbalsts pārejai uz ekonomiku, kam raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, noturība pret klimata pārmaiņām, resursefektivitāte un ekoloģiska ilgtspējība, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kas nepieciešams, lai pielāgotu izturēšanos, prasmes un kvalifikācijas, celtu darbaspēka kvalifikāciju un izveidotu jaunas darba vietas ar vidi un enerģētiku saistītās nozarēs; |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas un kvalitātes, kā arī piekļuves uzlabošana tām, attīstot digitālās prasmes, ieguldot e-iekļautībā, e-prasmēs un saistītajās uzņēmējdarbības prasmēs; |
(b) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas, kvalitātes un pieejamības uzlabošana, attīstot digitālās prasmes, ieguldot e-iekļautībā, e-prasmēs un saistītajās uzņēmējdarbības prasmēs, tostarp pielietojot tās materiāla un nemateriāla kultūras mantojuma un kultūrtūrisma veicināšanai un labākai izmantošanai; |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas stiprināšana, izvēršot pēcdiploma studijas, pētnieku apmācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumus un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem un uzņēmumiem; |
(c) pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas stiprināšana, tostarp attiecībā uz novatoriskiem tīkliem kultūrsociālajā un radošajā nozarē, izvēršot pēcdiploma studijas, uzņēmējdarbības prasmes, pētnieku apmācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumus un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem un uzņēmumiem; |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana, sekmējot uzņēmumu un darbaspēka pielāgošanos un palielinot ieguldījumus cilvēkkapitālā. |
(d) mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas un ilgtermiņa attīstības uzlabošana, sekmējot uzņēmumu, augstākās vadības un darbaspēka pielāgošanos un palielinot ieguldījumus cilvēkkapitālā un atbalstu struktūrām, kas nodrošina praktisku profesionālo izglītību, tostarp jauniešu apmācību un izglītības programmas. |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Lai izpildītu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu, dalībvalstis nodrošina darba programmās noteiktās stratēģijas un darbību saderību un to orientāciju uz valsts reformas programmās un attiecīgajos Padomes saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu izstrādatajos ieteikumos noteikto jautājumu risināšanu. |
1. Lai sekmētu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķu sasniegšanu attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu, dalībvalstis nodrošina darbības programmās noteiktās stratēģijas un darbību saderību un atbilstību to jautājumu risināšanai, kas noteikti valsts stratēģijās bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, piemēram, valsts reformas programmās, valsts sociālajos ziņojumos, valsts stratēģijās romu jautājumā, valsts nodarbinātības stratēģijās, un attiecīgajos Padomes saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu izstrādātajos ieteikumos. |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) Attīstītākiem reģioniem dalībvalstis koncentrē 80 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai, kuru nav vairāk par četrām, no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm. |
(a) Attīstītākiem reģioniem dalībvalstis koncentrē 80 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai ne vairāk kā četrās no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm, vai — reaģējot uz konkrētām teritoriālām vajadzībām — ne vairāk kā sešās, ar nosacījumu, ka ieguldījumu prioritātes ir definētas, apspriežoties ar Regulas (ES) Nr. [...] 5. pantā minētajiem partneriem. |
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) Pārejas reģioniem dalībvalstis koncentrē 70 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai, kuru nav vairāk par četrām, no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm. |
(b) Pārejas reģioniem dalībvalstis koncentrē 70 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai ne vairāk kā četrās no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm, vai — reaģējot uz konkrētām teritoriālām vajadzībām — ne vairāk kā sešās, ar nosacījumu, ka ieguldījumu prioritātes ir definētas, apspriežoties ar Regulas (ES) Nr. [...] 5. pantā minētajiem partneriem. |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) Mazāk attīstītiem reģioniem dalībvalstis koncentrē 60 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai, kuru nav vairāk par četrām, no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm. |
(c) Mazāk attīstītākiem reģioniem dalībvalstis koncentrē 60 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai ne vairāk kā četrās no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm, vai — reaģējot uz konkrētām teritoriālām vajadzībām — ne vairāk kā sešās, ar nosacījumu, ka ieguldījumu prioritātes ir definētas, apspriežoties ar Regulas (ES) Nr. [...] 5. pantā minētajiem partneriem. |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – pirmā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šīs regulas pielikumā noteiktos kopējos rādītājus un programmai specifiskos rādītājus izmanto atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 24. panta 3. punkta un 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļai. Visi rādītāji ir izteikti absolūtos skaitļos. |
Kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, kas noteikti saistībā ar dažādām darbības programmām, šīs regulas pielikumā noteiktos kopējos rādītājus un īpašos programmu rādītājus izmanto atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 24. panta 3. punkta un 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktam. Visus rādītājus izsaka absolūtos skaitļos, un, kad vien tas iespējams, datus atspoguļo pēc dzimuma. |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Vienlaicīgi ar gada īstenošanas ziņojumiem vadošā iestāde nosūta elektroniski strukturētus datus par katru ieguldījumu prioritāti. Datos iekļauta kategorizācija un īstenošanas un rezultātu rādītāji. |
2. Vienlaicīgi ar gada īstenošanas ziņojumiem vadošā iestāde nosūta elektroniski strukturētus datus par katru ieguldījumu prioritāti. Datos iekļautas intervences kategorijas un īstenošanas un rezultātu rādītāji. |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Sociālo partneru un citu ieinteresēto personu, jo īpaši nevalstisko organizāciju, iesaistīšana darbības programmu īstenošanā, kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantā, var notikt ar vispārējo piešķīrumu palīdzību, kas definēti Regulas (ES) Nr. [..] 113. panta 7. punktā. Tādā gadījumā darbības programmā norāda to programmas daļu, uz kuru attiecas vispārējā dotācija, tostarp provizorisku finanšu asignējumu, kas tai piešķirts no katras prioritāšu ass. |
1. Vietējo un reģionālo pašvaldību un to apvienību, visu ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru un jo īpaši nevalstisko organizāciju, kā arī Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantā minēto partneru līdzdalība darbības programmu īstenošanā var notikt ar vispārējo piešķīrumu palīdzību, kas definēti Regulas (ES) Nr. [..] 113. panta 7. punktā. Tādā gadījumā darbības programmā norāda to programmas daļu, uz kuru attiecas vispārējā dotācija, tostarp provizorisku finanšu piešķīrumu tai no katra prioritārā virziena. |
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Lai veicinātu sociālo partneru pienācīgu līdzdalību ESF atbalstītās darbībās, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definets Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecinams Kohēzijas fonda atbalsts, nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu spēju veidošanas pasākumiem — mācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem un sociālā dialoga stiprināšanai, un darbībām, kuras kopā veic sociālie partneri. |
2. Lai veicinātu sociālo partneru pienācīgu līdzdalību ESF atbalstītās darbībās, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definēta Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, kuras var saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, nodrošina, ka tiek piešķirti ESF resursi 2 % apmērā spēju veidošanas pasākumiem — mācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem un sociālā dialoga stiprināšanai, un darbībām, kuras kopā veic sociālie partneri. |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Lai veicinātu nevalstisko organizāciju pienācīgu līdzdalību un piekļuvi ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definēts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecināms Kohēzijas fonda atbalsts, nodrošina atbilstoša ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem. |
3. Lai veicinātu ieinteresēto nevalstisko organizāciju — jo īpaši to, kuras pārstāv vai atbalsta šādu programmu atbalsta saņēmējus — pienācīgu līdzdalību un pieeju ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošās iestādes reģionā, kas definēta Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, kuras var saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem. |
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 7. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, izmantojot vienādu pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un īpaši pielāgotas darbības, kas minētas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, jo īpaši ar mērķi palielināt sieviešu ilgtspējīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā, kā arī darba tirgū samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus izglītībā un apmācībā un sekmēt profesionālās un personīgās dzīves līdzsvarošanu vīriešiem un sievietēm. |
Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, visos programmu izstrādes un īstenošanas posmos izmantojot integrēto pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā. ESF atbalsta arī īpaši pielāgotas darbības, kas minētas šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, jo īpaši ar mērķi palielināt sieviešu noturīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā, kā arī darba tirgū samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus izglītībā un apmācībā, cīnīties pret atšķirīgu dzimumu pārstāvību nozarēs un profesijās, mazināt segregāciju pēc dzimuma un sekmēt profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu vīriešiem un sievietēm. |
|
|
Dalībvalstis, izvērtējot dzimumu līdztiesības ievērošanu budžeta plānošanā, nodrošina, ka dzimumu līdztiesība tiek veicināta visos darbības programmu posmos. |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 8. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp to piejamību invalīdiem, optimizējot nediskriminācijas principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un izmantojot īpašas darbības 3. pantā un jo īpaši 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) daļā noteikto ieguldījumu prioritāšu ietvaros. Minētās darbības ir paredzētas cilvēkiem, kurus apdraud diskriminācijas risks, un invalīdiem, lai palielinātu viņu līdzdalību darba tirgū, uzlabotu sociālo iekļautību, samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz sekmēm izglītībā un veselības stāvokli, kā arī lai veicinātu pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī. |
Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, optimizējot Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā minētos principus. ESF atbalsta arī īpašas darbības šīs regulas 3. pantā un jo īpaši 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā noteikto ieguldījumu prioritāšu ietvaros, kas paredz cīnīties pret diskrimināciju un uzlabot pieejamību invalīdiem, lai samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz izglītības sasniegumiem, palielināt cilvēku, kuriem draud diskriminācija, līdzdalību darba tirgū un uzlabot viņu sociālo iekļautību, tostarp veicinot pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējā līmenī, pievēršot īpašu uzmanību tiem cilvēkiem, kas cieš no vairākiemeslu diskriminācijas. |
|
|
ESF nedrīkst atbalstīt pasākumus, kas pastiprina sociālo nevienlīdzību vai sekmē segregāciju. |
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. ESF veicina sociālo inovāciju visās jomās, kas ietvertas ESF darbības jomā, kas noteikta šīs regulas 3. pantā, jo īpaši nolūkā testēt un plašāk izmantot inovatīvus risinājumus, lai risinātu sociālās vajadzības. |
1. ESF veicina sociālo inovāciju visās ESF atbalsta jomās, kas noteiktas šīs regulas 3. pantā, jo īpaši nolūkā testēt un plašāk izmantot inovatīvus risinājumus vietējā un reģionālā līmenī, lai risinātu sociālās vajadzības kopā ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem un jo īpaši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem. |
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Atbilstoši savām vajadzībām dalībvalstis darbības programmās nosaka sociālās inovācijas tēmas. |
2. Atbilstoši savām konkrētajām vajadzībām dalībvalstis darbības programmās nosaka sociālās inovācijas jomas un tēmas. |
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija veicina spēju veidošanu sociālajai inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus un izplatot labu praksi un metodiku. |
3. Komisija veicina spēju veidošanu sociālajai inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus, izplatot un veicinot labu praksi un metodiku, tostarp attiecībā uz kopējiem kritērijiem brīvprātīgu sociālo marķējumu piešķiršanai uzņēmumiem. |
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis atbalsta starptautisko sadarbību, lai veicinātu savstarpējas mācības un tādējādi palielinātu ESF atbalstītās politikas efektivitāti. Starptautiskajā sadarbībā iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm. |
1. Dalībvalstis atbalsta transnacionālo sadarbību, lai veicinātu savstarpējas mācības un tādējādi palielinātu ESF atbalstīto politisko nostādņu efektivitāti. Transnacionālajā sadarbībā ir iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm, kuri var būt vietējās un pilsētu pašvaldības. |
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis var izvēlēties starptautiskās sadarbības tēmas no Komisijas ierosinātā un ESF komitejas apstiprinātā saraksta. |
2. Lai apzinātu dalībvalstu konkrētajām vajadzībām atbilstošākās transnacionālās sadarbības jomas un veidus, dalībvalstis apspriežas ar Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantā minētajiem partneriem un var izvēlēties tēmas no Komisijas ierosinātā un Līguma 163. panta 2. punktā paredzētās ESF komitejas apstiprinātā saraksta. |
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija veicina starptautisko sadarbību par 2. punktā minētajām tēmām, izmantojot savstarpējās mācības un koordinētu un kopīgu rīcību. Konkrēti, Komisija uztur ES līmeņa platformu, kas veicina pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sadarbības tīklu veidošanu, kā arī izplatītu attiecīgus sasniegumus. Turklāt, lai sekmētu starptautisko sadarbību, Komisija izstrādā koordinētu īstenošanas sistēmu, kurā iekļauti kopējie attiecināmības kritēriji, darbību veidi un laika grafiki, kā arī kopējas metodiskas pieejas uzraudzībai un vērtēšanai. |
3. Komisija veicina transnacionālo sadarbību, izmantojot savstarpējās mācības un koordinētu vai kopīgu rīcību. Konkrēti, Komisija darbina ES līmeņa platformu, kas veicina transnacionālu partnerību veidošanu, pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sadarbības tīklu veidošanu, kā arī attiecīgo iznākumu novērtēšanu un izplatīšanu. Turklāt, lai sekmētu transnacionālu sadarbību, Komisija izstrādā koordinētu īstenošanas sistēmu, kurā iekļauti kopējie attiecināmības kritēriji, darbību veidi un grafiki, kā arī kopējas metodoloģiskās pieejas uzraudzībai un vērtēšanai. |
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Atkāpjoties no Regulas Nr. [..] 110. panta 3. punkta noteikumiem, maksimālo līdzfinansējuma likmi prioritātes asij palielina par desmit procentpunktiem, taču nepārsniedzot 100 % gadījumos, kad prioritātes ass ir pilnībā veltīta sociālai inovācijai vai starptautiskajai sadarbībai, vai arī abu iepriekšminēto kombinācijai. |
2. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. [..] 110. panta 3. punkta noteikumiem, maksimālo līdzfinansējuma likmi prioritārajam virzienam palielina par desmit procentpunktiem, taču nepārsniedzot 100 % gadījumos, kad prioritārais virziens ir pilnībā veltīts sociālai inovācijai vai transnacionālajai sadarbībai, vai arī abu iepriekšminēto kombinācijai, vai attiecas uz 6. panta 1. punktu, vai arī gadījumā, ja programmas daļas pārvalda nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri. |
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
|
|
|
|
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā) |
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. ESF var atbalstīt vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [..] 28. pantā, teritoriālos līgumus, vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļautībai, kā arī integrētus teritoriālus ieguldījumus (ITI), kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 99. pantā. |
1. ESF ir jāatbalsta vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [..] 28. pantā, teritoriālie līgumi, vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, tostarp jauniešu nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļautībai, kā arī integrēti teritoriālie ieguldījumi (ITI), kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 99. pantā. |
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Papildus ERAF intervencei, kas minēta Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. pantā, ESF var sniegt atbalstu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, kas izmanto stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar partnerības līgumos minēto pilsētvidi. |
2. Papildus ERAF intervencei, kas minēta Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. pantā, ESF var sniegt atbalstu ilgtspējīgai pilsētvides un lauku attīstībai, izmantojot stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar partnerības līgumos minēto pilsētvidi un lauku rajonus. Lai nodrošinātu papildināmību ar ERAF un veicinātu struktūrfondu pieejamību mazajām NVO, ESF var izmantot kā vadošo fondu integrētiem sociālās iekļautības projektiem, kas apvieno sociālo infrastruktūru un papildu pakalpojumus trūcīgajos rajonos. |
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – otrā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tādēļ Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 16. pantam saistībā ar attiecīgo darbību veidu, vienību izmaksu standarta shēmu un vienreizējo maksājumu definīcijām un to maksimālajām summām, kuras var pielāgot saskaņā ar piemērojamajām kopīgi apstiprinātajām metodēm. |
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu attiecībā uz attiecīgo darbību veidu, vienību izmaksu standarta shēmu un vienreizējo maksājumu definīcijām un to maksimālajām summām, kuras var pielāgot saskaņā ar piemērojamajām kopīgi apstiprinātajām metodēm, pienācīgi ņemot vērā iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi. |
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Piešķīrumus, kas atmaksāti, pamatojoties uz darbības attiecināmajiem izdevumiem, kas noteikti, piemērojot vienotas likmes finansējumu, vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējus maksājumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. [..] 57. panta 1. punktā, var aprēķināt katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā vadošās iestādes iepriekš apstiprināto budžeta projektu, gadījumos, kad publiskā sektora atbalsts nepārsniedz EUR 100 000. |
3. Piešķīrumus, kas atmaksāti, pamatojoties uz darbības attiecināmajiem izdevumiem, kas noteikti, piemērojot vienotas likmes finansējumu, vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējus maksājumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. [..] 57. panta 1. punktā, var aprēķināt katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā vadošās iestādes iepriekš apstiprināto budžeta projektu, gadījumos, kad Savienības līdzfinansējuma apjoms nepārsniedz EUR 100 000. |
Grozījums Nr. 94 14. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Piešķīrumi, kuriem publiskā sektora atbalsts nepārsniedz EUR 50 000, saskaņa ar Regulas (ES) No […] 57. panta 1. punktu tiek izteikti kā vienreizēji maksājumi vai vienību izmaksu standarta shēmas, izņemot tās darbības, kurām paredzēts valsts shēmas atbalsts. |
4. Piešķīrumi, kuriem Savienības līdzfinansējuma apjoms nepārsniedz EUR 50 000, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...] 57. panta 1. punktu tiek izteikti kā vienreizēji maksājumi vai vienību izmaksu standarta shēmas, izņemot tās darbības, kurām paredzēts atbalsts ar valsts atbalsta shēmu. |
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 32. panta noteikumiem ESF var atbalstīt darbības un politikas virzienus, kas ietilpst fonda darbības jomā, izmantojot finanšu instrumentus, piemēram, riska sadales shēmas, pašu kapitālu un parādu, garantiju fondus, līdzdalības fondus un aizdevuma fondus. |
1. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 32. panta noteikumiem ESF var atbalstīt darbības un politikas virzienus, kas ietilpst fonda darbības jomā, izmantojot finanšu instrumentus. |
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – otrā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstoši 16. pantam, lai noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus dalībvalstu pieteikumiem, tostarp uz politiku balstītu garantiju griestus, jo īpaši nodrošinot, lai to izmantošana neradītu pārāk lielu publisko struktūru parādu. |
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus dalībvalstu pieteikumiem, tostarp uz politiku balstītu garantiju griestus, jo īpaši nodrošinot, lai to izmantošana neradītu pārāk lielu publisko struktūru parādu. Šie deleģētie akti atbilst principiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. [..] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam. |
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – pirmā daļa– 6.a aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Personas vecumā līdz 25 gadiem, kas vai nu strādā, vai mācās, vai apmeklē kursus/pārkvalifikācijas kursus četru mēnešu laikā pēc skolas pamešanas |
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – pirmā daļa – 7.a aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Personas vecumā pēc 54 gadiem, kas dzīvo smagas materiālās nenodrošinātības apstākļos |
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – pirmā daļa – 11. aizzīme | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Migranti, personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp nelabvēlīgos apstākļos esošas kopienas, piemēram, romi)** |
Migranti, patvēruma meklētāji, bēgļi, personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp nelabvēlīgos apstākļos esošas kopienas, piemēram, romi)** |
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – pirmā daļa – 12.a aizzīme (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Personas vai iedzīvotāju grupas no nelabvēlīgākajiem mikroreģioniem, kas ir pakļautas nabadzības riskam (vidēji ienākumi) vai dzīvo smagas materiālās nenodrošinātības apstākļos |
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – pirmā daļa – 12.b aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Bezpajumtnieki |
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – pirmā daļa – 13.a aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Personas no lauku rajoniem |
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Kopējie rādītāji, kas raksturo ESF līdzekļu pārvaldību dalībvalstīs: |
|
|
to darbinieku skaits, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic ESF līdzekļu pārvaldību, piešķiršanu un kontroli. |
|
|
Visi dati ir jāatspoguļo, tos iedalot pēc attiecīgajiem NUTS līmeņiem. |
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – trešā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma. |
Minētie dati par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati ir jāatspoguļo, tos iedalot pēc dzimuma un NUTS līmeņa. |
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 2. punkts – 1. aizzīme | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Projektu skaits, ko pilnībā vai daļēji īstenojuši sociālie partneri vai nevalstiskās organizācijas |
Projektu skaits, ko pilnībā vai daļēji īstenojuši sociālie partneri vai nevalstiskās organizācijas, vai citas ieinteresētās personas |
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 2. punkts – 1.a aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Projektu skaits, kas palielina sieviešu noturīgu līdzdalību un izaugsmi nodarbinātībā |
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 2. punkts – 2. aizzīme | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Projektu skaits, kas darbojas publiskajā pārvaldē vai publisko pakalpojumu jomā |
Projektu skaits, kas attiecas uz publisko pārvaldi vai publisko pakalpojumu jomu valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī |
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 2. punkts – 3. aizzīme | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits |
Tādu atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, kooperatīvo uzņēmumu un sociālās ekonomikas uzņēmumu skaits, kurus vada sieviete vai kuru izpilddirektoru valdē vai uzraudzības padomē vairākums ir sievietes |
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 2. punkts – 3.a aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Projektu skaits nabadzīgākajos rajonos |
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts – otrā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. |
Minētie dati ir jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati bez konkrētas atsauces uz dzimumu ir jāatspoguļo, tos iedalot pēc dzimuma un NUTS līmeņa. |
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts – 4.a aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Tādu no nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām nākušu dalībnieku un pakalpojumu lietotāju skaits procentos, kuri pēc aiziešanas mācās, iegūst apmācību vai kvalifikāciju, strādā vai ir iesaistījušies brīvprātīgajā darbā |
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts – 4.b daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībnieki, kas ir nonākuši virs relatīvās nabadzības līmeņa un izkļuvuši no smagas materiālās nenodrošinātības apstākļiem |
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts – 4.c daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Sievietes, kas turpina darbu nestabilās darbavietās |
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts – 4.d daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Nodarbinātībā esošo dalībnieku–invalīdu procentuālais daudzums pēc atbalsta saņemšanas |
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – otrā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma. |
Minētie dati ir jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati ir jāatspoguļo, tos iedalot pēc dzimuma un NUTS līmeņa. |
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.a aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Statistikas dati, kas liecina par dzimumu segregācijas mazināšanos darba tirgū |
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.b aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībnieki labākā darba tirgus situācijā gadu pēc aiziešanas (nodarbinātības veids ― pilnslodzes vai nepilnas slodzes darbs vai pašnodarbinātais) |
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.c aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībnieki, kas ir nonākuši virs relatīvās nabadzības līmeņa un izkļuvuši no smagas materiālās nenodrošinātības apstākļiem gadu pēc aiziešanas |
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.d aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Statistikas dati, kas liecina, ka tiek veiksmīgi apkaroti dzimumu stereotipi izglītībā un apmācībā |
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.e aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībnieki, kas vairāk nav atkarīgi no pabalstiem |
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.f aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Sievietes, kas gadu pēc aiziešanas turpina darbu nestabilās darbavietās vai ir kļuvušas ekonomiski neatkarīgas |
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.g aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Tādu personu procentuālais daudzums, kas ir vecākas par 54 gadiem un dzīvo smagas materiālās nenodrošinātības apstākļos |
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.h aizzīme (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Nodarbinātībā esošo dalībnieku–invalīdu procentuālais daudzums gadu pēc atbalsta saņemšanas |
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – otrā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 4. punktā. Tie jāsavāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu kopumu katrā prioritātes asī. Kopuma iekšējais derīgums jānodrošina tā, lai datus var vispārināt prioritāšu ašu līmenī. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma. |
Minētie dati ir jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 4. punktā. Tie ir jāsavāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu kopumu katrā prioritārajā virzienā. Kopuma iekšējais derīgums jānodrošina tā, lai datus var vispārināt prioritāro virzienu līmenī. Visi dati ir jāatspoguļo, tos iedalot pēc dzimuma un NUTS līmeņa. |
- [1] OV C , ... , lpp. /Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
- [2] OV C , ... , lpp. /Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
3 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
4 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0338.
PASKAIDROJUMS
1. Eiropas Komisijas priekšlikumā, kas attiecas uz Eiropas Sociālo fondu (ESF) laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, ir ietvertas būtiskas izmaiņas, kuras Eiropas Parlamentam vajadzētu atbalstīt, lai efektīvi palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem pielāgoties darba tirgus pārmaiņām, līdzfinansējot apmācības projektus un palīdzības programmas nodarbinātības jomā:
· līdzekļu piešķiršana, ņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes,
· tematiskā koncentrācija un 20 % fonda dotāciju piešķiršana katrai dalībvalstij saistībā ar sociālo iekļaušanu un cīņu pret nabadzību,
· sociālo partneru un nevalstisko organizāciju plašāka atzīšana,
· procedūru vienkāršošana.
Eiropas Sociālais fonds, kas ir Eiropas Savienības galvenais finanšu instruments nodarbinātības sekmēšanai, tika izveidots ar Romas līgumu 1957. gadā. Kopš fonda izveides tā galvenais mērķis ir atbalstīt darbaspēka ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti. Šajā krīzes periodā sociālā kohēzija ir svarīgs elements, tādēļ ESF ieguldījumi galvenokārt vērsti uz:
1) sociālo iekļaušanu ar profesionālās iekļaušanas palīdzību,
2) kvalifikācijas līmeņa celšanu,
3) nodarbinātības līmeņa celšanu.
Lai īstenotu šo sociālo kohēziju, attiecībā uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam ir jāpiemēro četri galvenie tematiskie mērķi, kas iekļauti Komisijas priekšlikumā par ESF: „nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšana”, „ieguldījumi izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā”, „sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību” un „institucionālās spējas un efektīvas publiskās pārvaldes veicināšana”.
Ir nepieciešams sniegt atbalstu gados jaunajiem iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka šobrīd Eiropas Savienībā 21 % jauniešu ir bez darba un daudzi citi jaunieši, beidzot mācības, nav ieguvuši nekādu kvalifikāciju. Tas ir iemesls, kādēļ ESF turpina īstenot sociālo integrāciju ar profesionālās integrācijas palīdzību, izmantojot integrētu pieeju, kurā tiek atbalstīta maksimālās nodarbinātības un kvalitātes mērķa sasniegšana individuālā vai globālā ceļā. Turklāt to iedzīvotāju sociālā iekļaušana, kas ir bez darba, ir jāatbalsta, nodrošinot visiem piemērotu resursu un pakalpojumu pieejamību.
Otrkārt, ESF vajadzētu izmantot kā instrumentu, kas sekmētu nākotnes vajadzību noteikšanu attiecībā uz prasmēm, lai ievērojami palielinātu augsti kvalificēta darbaspēka resursus, kuri saskaņā ar jaunākajām prognozēm būs nepieciešami tuvākajā nākotnē.
Nolūkā nodrošināt sekmīgu projektu īstenošanu, ir svarīgi, lai tiktu skaidrāk definēta partneru loma visos līmeņos. Ir nepieciešams mobilizēt visas ieinteresētās personas un iesaistīt visus sociālos partnerus ESF pārvaldīšanā un izmantošanā Eiropas, valstu un reģionālā vai vietējā līmenī, lai ESF arī turpmāk būtu eiropiešu nodarbinātībai un iekļaušanai svarīgs fonds.
Noteikumu un procedūru vienkāršošana, kā arī pragmatiska pieeja ir vislabākais risinājums, lai palielinātu ESF finansēto pasākumu efektivitāti. Administratīvo procedūru vienkāršošanas pamatā jo īpaši ir tādi elementi kā vienreizējā maksājuma un vienību izmaksu izmantošana, lai efektīvi novērstu vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas liedz uzņēmumiem piekļuvi fonda līdzekļiem, un tādējādi palielinātu pieejamo līdzekļu apguvi. Projektiem, kuru publiskā atbalsta apjoms ir mazāks par EUR 50 000, būtu jāpiemēro īpašs vienkāršošanas pasākums attiecībā uz ESF pieteikuma dokumentāciju. Lietderīgs ESF resursu izmantojums var ievērojami uzlabot ekonomikas atveseļošanas politikas efektivitāti un sekmēt jaunu darbavietu izveidi Eiropas Savienībā.
Visi šie mērķi ir jāīsteno ar pasākumiem, kas turklāt jāveic vairākas reizes plānošanas periodā, lai nodrošinātu labu resursu izmantojumu un īstenoto politiku efektivitāti.
2. ESF, kohēzijas politikas vispārējā struktūra
ESF ir nepieciešams spēcīgs vispārējs minimālais atbalsts 25 % apmērā no struktūrfondu un Kohēzijas fonda budžeta. Dalībvalstis joprojām ir galvenie starpnieki visu ESF politikas jomu īstenošanā, ņemot vērā dalībvalstu nodarbinātības politikas nozīmi; ņemot vērā dalībvalstu autonomiju, kas nozīmē, ka tās var brīvi organizēt programmu īstenošanu atkarībā no tajā pastāvošās organizatoriskās struktūras.
Vispirms ir jācenšas uzlabot ESF pārvaldību, saglabājot centralizētu koordināciju un vienlaikus vairāk ņemot vērā patiesās vajadzības esošajā situācijā.
Kontroles pasākumu racionalizācija, šķiet, ir pamata nepieciešamība, lai vienkāršotu ESF vietējo dalībnieku darbu: kontroles pasākumi ir jāsaskaņo, aizliedzot virskontroles pasākumu veikšanu un atceļot dažus nevajadzīgus kontroles pasākumus. Lai mazinātu kontroles pasākumu slogu, regulatīvos ierobežojumus, ar kuriem saskaras dalībvalstis, palīdzētu mazināt „uzticības līgumu” noslēgšana starp dalībvalsti un Eiropas Komisiju. Maksājumu termiņu samazināšana jānosaka par kopēju mērķi visām dalībvalstīm, ieviešot maksājumu, ko veic katrā posmā.
ESF vietējo dalībnieku atbalstīšana ir jāveicina, palielinot kredītus, kas paredzēti tehniskajai palīdzībai un Eiropas Sociālā fonda pārvaldības dienestu apmācībai.
Lai palielinātu ESF līdzekļu apguvi, ir nepieciešams radīt labākus apguves apstākļus:
· rosinot katru dalībvalsti pārskatīt finansējamās prioritārās jomas, lai palielinātu ESF efektivitāti;
· izveidojot ESF „čeku” (vienreizējs maksājums) attiecībā uz tādiem mikroprojektiem, kas vērsti uz īpašām jomām un kuru plānotie rezultāti ir viegli īstenojami un izmērāmi;
· palielinot komunikāciju un informācijas apmaiņu ar projektu iesniedzējiem;
· raugoties, lai tiktu īstenota labāka sinerģija starp ESF un ERAF, kā noteikts Kohēzijas fonda vispārīgajos noteikumos.
Eiropas Sociālais fonds atbalsta projektus, kuru saņēmēji ir visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Ja noteikumi par makroekonomisko nosacītību, kas paredzēti Komisijas regulas projektā par vienotiem fondu noteikumiem, tiktu piemēroti arī ESF, būtu pamats nopietnām bažām. Līdz ar to dubultu grūtību principu nevar piemērot visneaizsargātāko iedzīvotāju grupām valstīs, kas jau ir nonākušas grūtībās.
BudŽeta komitejas atzinums (25.6.2012)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu
(COM(2011)0607 – C7‑0327/2011 – 2011/0268(COD))
Atzinumu sagatavoja: Jens Geier
ĪSS PAMATOJUMS
Eiropā aptuveni 23 miljoni cilvēku ir bezdarbnieki un 30 miljoniem cilvēku draud sociālā atstumtība. Tādēļ saskaņā ar Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir jāieņem svarīga loma stratēģijas „Eiropa 2020” sociālo un nodarbinātības mērķu sasniegšanā, tas ir jāuzskata par politisko prioritāti un attiecīgi jāfinansē.
ESF paredzētais finansējums 2014.–2020. gadam nav norādīts ESF regulas priekšlikumā, bet gan ierosinātajā regulā, ar ko paredz visiem fondiem kopīgus noteikumus[1]. Šīs regulas 84. panta 3.punkts paredz, ka „ESF tiek atvēlēti vismaz 25 % struktūrfondu līdzekļu, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, 40 % līdzekļu, kas paredzēti pārejas reģioniem, un 52 % līdzekļu, kas paredzēti vairāk attīstītiem reģioniem katrā dalībvalstī”. Ja šīs robežvērtības netiks pazeminātas, attiecīgais finansējums kopumā sasniegtu vismaz EUR 84 miljardus (nemainīgās 2011. gada cenās) un minimālā vispārējā ESF daļa būtu 25 % no struktūrfondiem un Kohēzijas fondam paredzētā budžeta (pēc Komisijas paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” minētajiem aprēķiniem)[2]. Salīdzinājumam — ESF paredzētās apropriācijas daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam bija EUR 78 miljardi 2011. gada cenās, t.i., 22 % no Kohēzijas fondam un struktūrfondiem pieejamajiem līdzekļiem. Tādēļ Komisijas priekšlikums attiecībā uz ESF, ja par to tiks panākta vienošanās, nozīmē relatīvu palielinājumu salīdzinājumā ar Kohēzijas fonda un struktūrfondu kopējiem pieejamiem līdzekļiem. Tomēr ir jāņem vērā, ka EK priekšlikumos kopējais Kohēzijas fonda un struktūrfondu finansējums nominālajā izteiksmē tiks saglabāts 2013. gada robežvērtību līmenī. Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē šo minimālās daļas apjomu un uzskata, ka tas noteikti būtu jāsaglabā, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir jauninājums attiecībā pret pašreizējo DFS. Atzinuma sagatavotājs arī atgādina par iepriekš minētajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā pausto pārliecību, ka „nākamajai DFS ir vajadzīgs resursu palielinājums vismaz par 5 %” salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, ka „kohēzijas politikai (..) piešķirtās summas pašreizējā finanšu plānošanas periodā būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī nākamajā periodā” un ka ESF būtu jāfinansē kā politiska prioritāte.
Kopīgo noteikumu regulas projekta 84. panta 3. punktā un 5. punktā Komisija ierosina arī piešķirt EUR 2,5 miljardus programmai „Pārtika trūcīgākajiem iedzīvotājiem”. Šo finansējumu atrēķinātu no katrai dalībvalstij paredzētā ESF finansējuma. Tomēr, tā kā nav autonoma un pienācīga tiesiskā pamata, kurā būtu konkrēti noteikts, kā šī programma darbosies, un ņemot vērā jaunākos Komisijas paziņojumus, šīs programmas nākotne vēl ir neskaidra.
Komisija ESF regulā ierosina 20 % ESF finansējuma iedalīt sociālajai iekļaušanai, koncentrējoties uz pasākumiem jauniešu bezdarba mazināšanai un iekļaujot īpašu atbalstu dzimumu līdztiesībai un diskriminācijas apkarošanai. Attīstītākiem reģioniem dalībvalstis koncentrē 80 % no piešķirtā atbalsta katrai darbības programmai līdz pat četrām ESF ieguldījumu prioritātēm, pārejas reģioniem — 70 % un mazāk attīstītiem reģioniem — 60 %. Šīs tematiskās koncentrācijas īstenošana būs galvenais jautājums vienotā stratēģiskā satvara un ar dalībvalstīm noslēdzamo partnerības līgumu apspriešanā.
Attiecībā uz citiem noteikumiem ar ietekmi uz budžetu atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas centienus panākt vienkāršošanu, jo īpaši vienkāršotās finansēšanas iespējas, izmantojot vienreizējus maksājumus un vienību izmaksu standarta shēmu. Atzinuma sagatavotājs atkārtoti uzsver dalībvalstu atbildību šajos vienkāršošanas centienos.
Svarīgi jautājumi ir arī pareiza finanšu pārvaldība un pārredzamība. Tādēļ atzinuma sagatavotājs ierosina iekļaut vairāk atsauču uz patlaban apspriestā finanšu regulējuma noteikumiem un prasa norādīt pārredzamākus un objektīvākus īstenošanas un rezultātu rādītājus.
Atzinuma sagatavotājs arī prasa uzlabot koordināciju un sinerģijas starp ESF un citām programmām, jo īpaši ierosināto sociālo pārmaiņu un inovācijas programmu, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, kā arī ierosināto programmu „Erasmus visiem”. Ir nepieciešami konkrēti mērķi, lai precizētu, kuru programmu finansē ar kuru instrumentu. Konkrēti atzinuma sagatavotājs ierosina labāk definēt ESF mērķi par „aktīvu iekļaušanu” un precizēt ESF un sociālo pārmaiņu un inovācijas programmas attiecības. Abi šie instrumenti ir paredzēti „sociālās inovācijas” un Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) atbalstam, tikai tos īsteno ar atšķirīgiem pārvaldības noteikumiem un līdz ar to atšķirīgos līmeņos. Lai arī EURES galvenokārt finansētu ar sociālo pārmaiņu un inovācijas programmu, Komisija ierosina EURES darbības attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem atbalstīt valsts un pārrobežu līmenī. „Sociālās inovācijas” projektus varētu tieši finansēt Eiropas Komisija, izmantojot sociālo pārmaiņu un inovācijas programmas PROGRESS sadaļu, un vēlāk plašāk attīstīt, izmantojot ESF un dalībvalstu līdzfinansējumu. ESF varētu arī tieši veicināt „sociālo inovāciju” savas kompetences robežās. Līdzīgi, mūžizglītības infrastruktūru paredzēts finansēt ar ESF, savukārt mūžizglītības mācību pasākumus paredzēts finansēt ar paredzēto daudzgadu programmu „Erasmus visiem”.
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; vēlreiz uzsver, ka jaunajā DFS ir vajadzīgi pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt tās pašreizējās politiskās prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt neparedzētos gadījumos; norāda — pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5 %, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to, ka ir pierādīta Eiropas pievienotā vērtība; |
|
|
_______________ |
|
|
1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266. |
Grozījums Nr. 2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.b atgādina par īpaši 2011. gada 7. jūnija rezolūcijā1 pausto nostāju par labu programmas „Pārtika trūcīgākajiem iedzīvotājiem” turpināšanai nākamajā daudzgadu finanšu periodā; mudina Komisiju ierosināt piemērotāko tiesisko pamatu; tomēr uzsver, ka ESF un trūcīgāko iedzīvotāju programmas mērķi nav identiski; |
|
|
_______________ |
|
|
1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0338. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) ESF būtu jāuzlabo nodarbinātības iespējas, jāveicina izglītība un mūžizglītība, kā arī būtu jāizstrādā aktīvas iekļaušanas politika atbilstoši ar Līguma 162. pantu noteiktajiem ESF uzdevumiem un tādējādi atbilstoši Līguma 174. pantam būtu jāveicina ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā kohēzija. Saskaņā ar Līguma 9. panta noteikumiem, ESF jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
(2) ESF būtu jāuzlabo nodarbinātības iespējas, jāatbalsta ilgtspējīgu darba vietu izveide, jāveicina izglītība un mūžizglītība, jāizstrādā aktīvas iekļaušanas politika un jāapkaro nabadzība un sociālā atstumtība atbilstoši Līguma 9. pantam un Līguma 162. pantā noteiktajiem ESF uzdevumiem un tādējādi atbilstoši Līguma 174. pantam būtu jāveicina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija. Saskaņā ar Līguma 9. panta noteikumiem, ESF jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai pauda uzskatu, ka „viena no samilzušajām problēmām, kas jārisina Eiropas Savienībai, ir tās konkurētspējas saglabāšana, izaugsmes palielināšana un augsta bezdarba līmeņa apkarošana, galveno uzmanību pievēršot darba tirgus pienācīgai darbībai un sociālajiem apstākļiem, lai uzlabotu nodarbinātības rādītājus, veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, visā Eiropā garantētu darba ņēmēju tiesības, kā arī darba apstākļus un samazinātu nabadzību”; |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3b) Eiropas Parlaments šajā pašā rezolūcijā uzsvēra „Eiropas Sociālā fonda (ESF) svarīgo nozīmi, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” sociālos un nodarbinātības mērķus”, norādot, ka „tāpēc šis fonds jāuzskata par politisku prioritāti un attiecīgi jāfinansē”, kā arī atbalstīja „ESF stratēģiskāku piemērošanu sieviešu un vīriešu līdztiesības, piekļuves darba tirgum un reintegrācijas veicināšanai, bezdarba, sociālās atstumtības un visu veidu diskriminācijas apkarošanai”. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 3.c apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3c) Daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam Eiropas Sociālajam fondam tika piešķirti EUR 78 miljardi (2011. gada cenās). Komisija paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 20201”” ierosina daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam paredzēt ESF minimālo vispārējo daļu 25 % apjomā no visa Kohēzijas fondam un struktūrfondiem piešķirtā budžeta (t.i., vismaz EUR 84 miljardus 2011. gada cenās). Daudzi darba tirgus instrumenti ir atkarīgi no Eiropas Sociālā fonda. Ja dalībvalstis turpinās prasīt turpmākus taupības pasākumus Eiropas Savienības vispārējā budžetā, visā Eiropas Savienībā darba tirgus instrumentu darbība samazināsies, tādējādi padarot neiespējamu bezdarba līmeņa pazemināšanu. |
|
|
______________ |
|
|
1 COM(2011)0500 galīgā redakcija. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojas ekonomikas un finanšu krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jaunatni un citas neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus. ESF būtu jācenšas veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti, investēt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, veicināt sociālo iekļautību un cīnīties ar nabadzību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. |
(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām un demogrāfiskām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojas ekonomikas un finanšu krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jaunatni un citas neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus. ESF būtu jācenšas veicināt un radīt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti, investēt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, veicināt sociālo iekļautību un cīnīties ar nabadzību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. Eiropas Komisijai būtu sistemātiski jāuzrauga EURES darbības un jāpublicē to rezultāti. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Vienlaikus ir izšķirīgi svarīgi atbalstīt Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju un nodrošināt, lai cilvēki, apgūstot jaunas piemērotas prasmes un izmantojot mūžizglītības iespējas, varētu pielāgoties tādiem jauniem uzdevumiem kā pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, digitālā programma un pāreja uz ekonomiku, kam raksturīga zemas oglekļa dioksīda emisijas un lielāka energoefektivitāte. Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāveicina minēto jautājumu risināšana. Šajā kontekstā ESF būtu jāatbalsta darbaspēka pāreja uz dabai labvēlīgākām prasmēm un darba vietām, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm, ņemot vērā Savienības vēlmi palielināt to ES budžeta proporciju, kas attiecas uz klimata optimizāciju vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām. |
(6) Vienlaikus ir izšķirīgi svarīgi atbalstīt Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju un nodrošināt, lai cilvēki, apgūstot jaunas piemērotas prasmes un izmantojot mūžizglītības iespējas, varētu pielāgoties mainīgiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem un tādiem jauniem uzdevumiem kā pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, digitālā programma un pāreja uz ekonomiku, kam raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis un lielāka energoefektivitāte. Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāveicina minēto jautājumu risināšana. Šajā kontekstā ESF būtu jāatbalsta darbaspēka pāreja uz dabai mazāk kaitīgām prasmēm un darba vietām, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm, ņemot vērā Savienības vēlmi palielināt to ES budžeta daļu, kas attiecas uz klimata optimizāciju vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm mērķtiecīgāku atbalstu. Konkrēti, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu, būtu jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. |
(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijas "Eiropa 2020'' īstenošanā, nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm mērķtiecīgāku atbalstu, un būtu jāatbalsta dalībvalstis valsts reformu programmu īstenošanā. Konkrēti, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu, būtu jāpalielina aktīvais atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Lai nodrošinātu ESF atbalstīto darbību Eiropas līmenī sasniegto rezultātu labāku vērtēšanu un ciešāku uzraudzību, būtu jānosaka kopīgs īstenošanas un rezultātu rādītāju kopums. |
(8) Lai nodrošinātu to, ka rezultāti, kas sasniegti ESF atbalstītās darbībās Eiropas līmenī, tiek labāk vērtēti un stingrāk uzraudzīti, būtu jānosaka kopīgs pārredzamu un objektīvu īstenošanas un rezultātu rādītāju kopums. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(9a) Ņemot vērā to, ka kohēzijas nodrošināšanai nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā ir vajadzīga integrēta un visaptveroša pieeja; ESF būtu jāatbalsta teritoriālas starpnozaru partnerības un to programmas. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošana veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību atbilstoši Līguma 8. pantam. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos programmu aspektos ņemt vērā dzimumu jautājumu, vienlaikus nodrošinot īpašu pasākumu veikšanu dzimumu līdztiesības veicināšanai. |
(10) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošana veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību atbilstoši Līguma 8. pantam. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos programmu aspektos, tostarp to savlaicīgā un saskaņotā sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, ņemt vērā dzimumu jautājumu, vienlaikus nodrošinot īpašu pasākumu veikšanu dzimumu līdztiesības veicināšanai. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12a) Ņemot vērā to, ka šīs programmas darbības joma daļēji pārklājas ar sociālo pārmaiņu un inovācijas programmas darbības jomu, būtu jānosaka pasākumi, lai nepieļautu vienu un to pašu darbību un iniciatīvu dubultu finansēšanu. Turklāt, tā kā kopā ar ESF atbilstīgi dalītās pārvaldības principam īstenotās darbības pārklājas ar sociālo pārmaiņu un inovācijas programmas darbībām, kuras īsteno tiešā pārvaldībā, būtu jānosaka pasākumi, lai nedublētu vai dubulti nefinansētu darbības, kurām piemēro dažādus pārvaldības veidus. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12a) Būtu jāizmanto sinerģija starp Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu. Turklāt Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds un sociālo pārmaiņu un inovācijas daudzgadu programma būtu jāveido saskaņoti, lai palielinātu to attiecīgo efektivitāti, uzlabotu koordināciju un nepieļautu finansējuma pārklāšanos. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) ESF izmantošanas vienkāršošanas un kļūdu riska mazināšanas labad, kā arī attiecībā uz ESF atbalstīto darbību īpatnībām, ir lietderīgi noteikt nosacījumus, kas papildina Regulas (ES) Nr. [..] 57. un 58. pantu. |
(16) ESF izmantošanas vienkāršošanas un kļūdu riska mazināšanas labad, kā arī attiecībā uz ESF atbalstīto darbību īpatnībām, ir lietderīgi noteikt nosacījumus, kas papildina Regulas (ES) Nr. [..] 57. un 58. pantu. Lai sasniegtu programmas mērķus, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu, par pamatprincipiem būtu jāizvirza labāka izpilde un līdzekļu izlietošana. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(16a) Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu efektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un instrumenta pieejamību visiem dalībniekiem. Tā kā darbības ar ESF īsteno dalītā pārvaldībā, dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējiem apgrūtinātu fondu izmantošanu. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(16b) Ar Finanšu regulas 116. un 116.a pantā paredzēto vienreizējo maksājumu un vienību izmaksu standarta shēmu izmantošanu būtu jāpanāk vienkāršāka kārtība saņēmējiem un jāmazina visu ESF projektu partneru administratīvais slogs. Iespējamie vienreizējo maksājumu pārpalikumi paliek pie projekta partnera. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Lai atbalstītu, piemēram, studentus, darba vietu izveidi, darbaspēka mobilitāti, sociālo iekļautību un sociālo uzņēmējdarbību, dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību. |
(17) Lai atbalstītu nodarbinātību, jo īpaši jauniešu vidū, darba vietu izveidi, darbaspēka mobilitāti, sociālo iekļautību un sociālo uzņēmējdarbību, dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta noteikumiem tiesības pieņemt leģislatīvos aktus būtu jādeleģē Komisijai, lai definētu vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējos maksājumus un to maksimālās summas atbilstoši dažādiem darbību veidiem, kā arī noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus garantijām, kas balstītas uz politiku. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(18) Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta noteikumiem tiesības pieņemt leģislatīvos aktus būtu jādeleģē Komisijai, lai atbilstīgi attiecīgajiem Finanšu regulas pantiem definētu vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējos maksājumus un to maksimālās summas atbilstoši dažādiem darbību veidiem, kā arī noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus garantijām, kas balstītas uz politiku. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18a) ESF būtu jāsniedz reāla pievienotā vērtība dalībvalstu politikas nostādņu īstenošanā, tādēļ tā līdzekļu sadalījumu nevajadzētu automātiski piesaistīt dalībvalsts makroekonomiskajiem rezultātiem. |
Pamatojums | |
Papildu sankciju uzlikšana varētu padziļināt problēmas valstīs, kurās jau ir makroekonomiskās grūtības. ESF budžetu nebūtu jāpalielina, bet drīzāk jāpārstrukturē, lai palīdzētu dalībvalstīm panākt izaugsmi un nodarbinātību. | |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgtermiņa bezdarbniekiem, invalīdiem, migrantiem, etniskajām minoritātēm, nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un cilvēkiem, kas saskaras ar sociālo atstumtību. ESF nodrošina atbalstu uzņēmumiem, sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem un sekmēt labu pārvaldību un reformu īstenošanu jo īpaši nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jomā. |
3. ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgtermiņa bezdarbniekiem, jauniem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem, invalīdiem, migrantiem, etniskajām minoritātēm, nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un cilvēkiem, kas saskaras ar sociālo atstumtību. ESF nodrošina atbalstu uzņēmumiem, sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem un sekmēt labu pārvaldību un reformu īstenošanu jo īpaši nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jomā. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(i) darba meklētāju un neaktīvu cilvēku piekļuvi nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei; |
(i) darba meklētāju un neaktīvu cilvēku piekļuvi nodarbinātībai un nodarbinātības dienestu pakalpojumiem, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei; |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viia punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(viia) atbalstu tādu personu nodarbināšanai, kuri darba tirgū atrodas nelabvēlīgā situācijā, jo īpaši invalīdi; |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(iiia) apmācību pamatprasmēs, jo īpaši uzņēmējdarbībā un tādās prasmēs, kas paaugstina nodarbināmību; |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību, izmantojot: |
(c) aktīvas sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību, izmantojot: |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.ci punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(i) aktīvu iekļaušanu; |
(i) aktīvu iekļaušanu: |
|
|
– integrētas aktīvas iekļaušanas pieejas — jo īpaši ar mērķi uzlabot nodarbinātības iespējas un sniegt labumu darbspējīga vecuma iedzīvotājiem — , kuras atbalsta visaptverošus un individualizētus plānus attiecībā uz iekļaušanu, darba kvalitāti un sociālo līdzdalību, kurās ietilpst sociāli, kopienas integrācijas un reintegrācijas pasākumi un kuras nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un iekļaujošus darba tirgus; |
|
|
– dzīves cikla pieejas iekļaušanu, lai nodrošinātu integrēta atbalsta sniegšanu bērnu un vecu cilvēku nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ii) nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu, piemēram, romu, integrāciju; |
(ii) nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu integrāciju; |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – vi punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(iv) piekļuves uzlabošanu pieejamiem, ilgtspējīgiem un augsti kvalificētiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem; |
(iv) piekļuves uzlabošanu pieejamiem, ilgtspējīgiem un augsti kvalificētiem pakalpojumiem, tostarp nodarbinātības dienestu pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem; |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.cvi punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1.c (vi) vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas; |
1.c (vi) vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas, kā noteikts Kopīgo noteikumu regulas 28. pantā; |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Lai izpildītu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu, dalībvalstis nodrošina darba programmās noteiktās stratēģijas un darbību saderību un to orientāciju uz valsts reformas programmās un attiecīgajos Padomes saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu izstrādatajos ieteikumos noteikto jautājumu risināšanu. |
1. Lai izpildītu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu un īstenotu 2. pantā noteikto ESF uzdevumu, dalībvalstis nodrošina darba programmās noteiktās stratēģijas un darbību saderību un to orientāciju uz to jautājumu risināšanu, kurus reģionālās un vietējās pašvaldības noteikušas valsts reformas programmās un kas norādīti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu izstrādātajos attiecīgajos Padomes ieteikumos. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem katrā dalībvalstī piešķir Regulas (ES) Nr. [..] 9. panta 9. punktā noteiktajam tematiskajam mērķim "sociālās iekļautības veicināšana un cīņa ar nabadzību". |
2. Vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem katrā dalībvalstī piešķir Regulas (ES) Nr. [..] 9. panta 9. punktā noteiktajam tematiskajam mērķim "aktīvas sociālās iekļautības veicināšana un cīņa ar nabadzību". |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina tematisko koncentrāciju atbilstoši šādai kārtībai. |
3. Dalībvalstis un reģionālās pašvaldības nodrošina tematisko koncentrāciju atbilstoši šādai kārtībai. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Tematiskās koncentrācijas noteikumus nepiemēro konkrēta prioritārā virziena līdzekļiem, kas pilnībā paredzēti inovācijas vai transnacionāliem pasākumiem. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Lai veicinātu nevalstisko organizāciju pienācīgu līdzdalību un piekļuvi ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definēts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecināms Kohēzijas fonda atbalsts, nodrošina atbilstoša ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem. |
3. Lai veicinātu nevalstisko organizāciju pienācīgu līdzdalību un piekļuvi ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās un kultūrsociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definēts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecināms Kohēzijas fonda atbalsts, nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. ESF var atbalstīt vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [..] 28. pantā, teritoriālos līgumus, vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļautībai, kā arī integrētus teritoriālus ieguldījumus (ITI), kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 99. pantā. |
1. ESF atbalsta vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [..] 28. pantā, teritoriālos līgumus, vietējās iniciatīvas, piemēram, kultūrsociālās iniciatīvas, iniciatīvas nodarbinātībai (tostarp jauniešu nodarbinātībai), izglītībai un sociālajai iekļautībai, kā arī integrētus teritoriālus ieguldījumus (ITI), kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 99. pantā. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Papildus ERAF intervencei, kas minēta Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. pantā, ESF var sniegt atbalstu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, kas izmanto stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar partnerības līgumos minēto pilsētvidi. |
2. Papildus ERAF intervencei, kas minēta Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. pantā, ESF var sniegt atbalstu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, kas izmanto stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar partnerības līgumos minēto pilsētvidi. Šīs intervences koordinē starp dažādiem instrumentiem un programmām, lai nepieļautu finansējuma pārklāšanos. |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 32. panta noteikumiem ESF var atbalstīt darbības un politikas virzienus, kas ietilpst fonda darbības jomā, izmantojot finanšu instrumentus, piemēram, riska sadales shēmas, pašu kapitālu un parādu, garantiju fondus, līdzdalības fondus un aizdevuma fondus. |
1. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 32. panta noteikumiem ESF var atbalstīt darbības un politikas virzienus, kas ietilpst fonda darbības jomā, izmantojot finanšu instrumentus, piemēram, riska sadales shēmas, pašu kapitālu un parādu, garantiju fondus, līdzdalības fondus, aizdevuma fondus un mikrokredītus un tiem līdzīgus finanšu instrumentus. |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Eiropas Sociālo fondu var izmantot, lai uzlabotu piekļuvi kapitāla tirgiem tādām valsts un reģionālā līmeņa publiskajām un privātajām struktūrām, kuras īsteno darbības un politikas virzienus, kas ietilpst ESF darbības jomā, kā arī darbības programmas, izmantojot "uz ESF politiku balstītas garantijas", ja Komisija tās apstiprinājusi. |
Eiropas Sociālo fondu var izmantot, lai uzlabotu piekļuvi kapitāla tirgiem tādām valsts, reģionālā un vietējā līmeņa publiskajām un privātajām struktūrām, kuras īsteno darbības, jo īpaši saistībā ar mikrokredītiem un tiem līdzīgus finanšu instrumentiem, un politikas virzienus, kas ietilpst ESF darbības jomā, kā arī darbības programmas, izmantojot "uz ESF politiku balstītas garantijas", ja Komisija tās apstiprinājusi. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Sociālais fonds un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšana |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0607 – C7-0327/2011 – 2011/0268(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 25.10.2011 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 25.10.2011 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Jens Geier 6.2.2012 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
20.6.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
28 4 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Richard Ashworth, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Andrea Cozzolino, James Elles, Eider Gardiazábal Rubial, Jens Geier, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Giovanni La Via, Barbara Matera, Claudio Morganti, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Alda Sousa, László Surján, Helga Trüpel, Angelika Werthmann |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jürgen Klute, Jan Mulder, María Muñiz De Urquiza, Paul Rübig, Peter Šťastný, Theodor Dumitru Stolojan |
||||
Budžeta kontroles komitejas atzinums (6.6.2012)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu
(COM(2011)0607 – C7‑0327/2011 – 2011/0268(COD))
Atzinumu sagatavoja: Cătălin Sorin Ivan
GROZĪJUMI
Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) Regulā (ES) Nr. [..] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, ir izklāstīti Savienības gada budžeta izpildes vispārējie principi. Tātad ir jānodrošina minētās regulas un ESF reglamentējošo noteikumu savstarpējā atbilstība. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju veic par to programmu atbildīgās iestādes, kuras ietvaros darbībai piešķirts atbalsts, vai arī tās noslēdz līgumu ar iestādēm tajā dalībvalstī, kurā darbība tiek īstenota, ja vien izpildīti 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un izpildīti darbības pārvaldības, kontroles un revīzijas pienākumi. |
(b) iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju veic par to programmu atbildīgās iestādes, kuras ietvaros darbībai piešķirts atbalsts, vai arī tās noslēdz līgumu ar iestādēm tajā dalībvalstī, kurā darbība tiek īstenota. |
Pamatojums | |
Atbilstoši COM(2011)0615. | |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Papildus Regulas (ES) Nr. [..] 59. panta 3. punkta minētajiem izdevumiem, infrastruktūras, zemes un nekustamā īpašuma iegāde nav attiecināma uz ESF atbalstu. |
3. Papildus Regulas (ES) Nr. [..] 59. panta 3. punktā minētajiem izdevumiem, infrastruktūras, zemes un nekustamā īpašuma iegāde neatkarīgi no vērtības nav attiecināma uz ESF atbalstu. |
Pamatojums | |
Atbilstoši COM(2011)0615. | |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Finanšu revīzijas vienīgais merķis ir pārliecināties, vai ir izpildīti Komisijas veiktās atmaksāšanas nosacījumi, balstoties uz vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem. |
Ikviena finanšu revīzija, ko uzskata par nepieciešamu, tiek veikta, lai pārliecinātos, vai ir izpildīti Komisijas veiktās atmaksāšanas nosacījumi, balstoties uz vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 4. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja izmantoti minētie finansējuma veidi, dalībvalsts darbības atbalstam var piemērot savu grāmatvedības kārtību. Piemērojot šo regulu un Regulu (ES) Nr. [..], ne revīzijas iestāde, ne Komisija neveic minētās grāmatvedības kārtības un no tās izrietošo summu revīziju. |
Ja izmantoti minētie finansējuma veidi, dalībvalsts darbības atbalstam var piemērot savu grāmatvedības kārtību. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 16. pantam, lai noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus dalībvalstu pieteikumiem, tostarp uz politiku balstītu garantiju griestus, jo īpaši nodrošinot, lai to izmantošana neradītu pārāk lielu publisko struktūru parādu. |
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 16. pantam, lai noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus dalībvalstu pieteikumiem, tostarp uz politiku balstītu garantiju griestus, jo īpaši nodrošinot, lai to izmantošana neradītu pārāk lielu publisko struktūru parādu. Šie deleģētie akti atbilst principiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. [..] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums Pielikums – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Kopējie rādītāji, kas raksturo ESF līdzekļu pārvaldību dalībvalstīs: |
|
|
– to darbinieku skaits, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic ESF līdzekļu pārvaldību, piešķiršanu un kontroli. |
|
|
Visi dati jāatspoguļo, tos iedalot pēc attiecīgajiem NUTS līmeņiem. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums Pielikums – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma. |
Minētie dati par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo, tos iedalot pēc dzimuma un attiecīgā NUTS līmeņa. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums Pielikums – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. |
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Dati jāatspoguļo, tos iedalot pēc attiecīgā NUTS līmeņa. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums Pielikums – 3. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma. |
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo, tos iedalot pēc dzimuma un attiecīgā NUTS līmeņa. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums Pielikums – 4. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 4. punktā. Tie jāsavāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu kopumu katrā prioritātes asī. Kopuma iekšējais derīgums jānodrošina tā, lai datus var vispārināt prioritāšu ašu līmenī. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma. |
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 4. punktā. Tie jāsavāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu kopumu katrā prioritātes asī. Kopuma iekšējais derīgums jānodrošina tā, lai datus var vispārināt prioritātes ass līmenī. Visi dati jāatspoguļo, tos iedalot pēc dzimuma un attiecīgā NUTS līmeņa. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Sociālais fonds un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšana |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0607 – C7-0327/2011 – 2011/0268(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 25.10.2011 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
CONT 25.10.2011 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Cătălin Sorin Ivan 24.11.2011 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
30.5.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 1 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Andrea Češková, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Iliana Ivanova, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Crescenzio Rivellini, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Michael Theurer |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zuzana Brzobohatá, Jorgo Chatzimarkakis, Derk Jan Eppink, Véronique Mathieu, Markus Pieper |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Joachim Zeller |
||||
Reģionālās attīstības komitejas atzinums (28.6.2012)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu
(COM(2011)0607/2 – C7‑0327/2011 – 2011/0268(COD))
Atzinumu sagatavoja: María Irigoyen Pérez
GROZĪJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) ESF būtu jāuzlabo nodarbinātības iespējas, jāveicina izglītība un mūžizglītība, kā arī būtu jāizstrādā aktīvas iekļaušanas politika atbilstoši ar Līguma 162. pantu noteiktajiem ESF uzdevumiem un tādējādi atbilstoši Līguma 174. pantam būtu jāveicina ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā kohēzija. Saskaņā ar Līguma 9. panta noteikumiem, ESF jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
(2) ESF būtu jāuzlabo nodarbinātības iespējas, jāveicina izglītība un mūžizglītība, kā arī būtu jāizstrādā aktīvas iekļaušanas politika atbilstoši LESD 162. pantā noteiktajiem ESF uzdevumiem. Tādējādi atbilstoši LESD 174., 349. pantam un 355. panta 1. punktam būtu jāveicina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija. Saskaņā ar Līguma 9. panta noteikumiem ESF , nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, sociālās atstumtības un nabadzības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojusies ekonomikas un finansiālā krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jaunatni un citas neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus. ESF būtu jācenšas veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti, investēt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, veicināt sociālo iekļautību un cīnīties ar nabadzību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. |
(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām un demogrāfiskām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojusies ekonomikas un finansiālā krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jauniešus un citas neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus. ESF būtu jācenšas radīt un veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti, investēt formālajā un neformālajā izglītībā, pētniecībā, prasmēs un mūžizglītībā, veicināt sociālo iekļautību un cīnīties ar nabadzību un diskrimināciju. Sekmējot darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti dalībvalstu un transnacionālajā līmenī un tādējādi veicinot darba tirgu integrāciju, ESF būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības), lai tie aktīvāk iesaistītos nodarbinātības iespēju noteikšanā kopā ar valsts un privātajām struktūrām attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Papildus minētajām prioritātēm mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības iespējas, būtu jāuzlabo tādu ieinteresēto personu publiskās pārvaldes efektivitāte, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību un sociālo politiku, kā arī būtu jāstiprina to institucionālās spējas. |
(5) Papildus minētajām prioritātēm visos reģionos un dalībvalstīs, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un veicinātu nodarbinātības iespējas, būtu jāuzlabo publiskās pārvaldes efektivitāte valsts un reģionālajā līmenī un tās spēja rīkoties aktuālos jautājumos un jāstiprina tādu ieinteresēto personu institucionālās spējas, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību un sociālo politiku. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Vienlaikus ir izšķirīgi svarīgi atbalstīt Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju un nodrošināt, lai cilvēki, apgūstot jaunas piemērotas prasmes un izmantojot mūžizglītības iespējas, varētu pielāgoties tādiem jauniem uzdevumiem kā pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, digitālā programma un pāreja uz ekonomiku, kam raksturīga zemas oglekļa dioksīda emisijas un lielāka energoefektivitāte. Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāveicina minēto jautājumu risināšana. Šajā kontekstā ESF būtu jāatbalsta darbaspēka pāreja uz dabai labvēlīgākām prasmēm un darba vietām, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm, ņemot vērā Savienības vēlmi palielināt to ES budžeta proporciju, kas attiecas uz klimata optimizāciju vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām. |
(6) Vienlaikus ir izšķirīgi svarīgi atbalstīt dažāda veida uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, sociālo uzņēmumu un sociālās ekonomikas uzņēmumu izveidi, attīstību un konkurētspēju, lai radītu ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbavietas un nodrošinātu, ka cilvēki, apgūstot jaunas piemērotas prasmes un izmantojot mūžizglītības iespējas, var pielāgoties mainīgajiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem un tādiem jauniem uzdevumiem kā pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, digitālā programma un pāreja uz ekonomiku, kam raksturīga zemas oglekļa dioksīda emisijas un lielāka energoefektivitāte. Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāveicina minēto jautājumu risināšana. Šajā kontekstā ESF būtu jāatbalsta darbaspēka pāreja uz dabai labvēlīgākām prasmēm un darba vietām, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm, ņemot vērā Savienības vēlmi palielināt to ES budžeta proporciju, kas attiecas uz klimata optimizāciju vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm lielāku atbalsta koncentrāciju. Konkrēti, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu, būtu jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. |
(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm mērķtiecīgāku atbalstu nodarbinātības, izglītības, sociālās iekļautības un nabadzības apkarošanas jomā un institucionālās spējas uzlabošanas pasākumos un paredzot pienācīgu finansējumu šo mērķu sasniegšanai. Konkrēti, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu, būtu jāpalielina atbalsts aktīvai un efektīvai cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. Tomēr tematiskajai koncentrācijai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai ESF intervences varētu pielāgot katras dalībvalsts un reģiona vajadzībām. |
Pamatojums | |
ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', īstenojot četrus tam paredzētos tematiskos mērķus. | |
Komisijas paredzētajā tematiskajā koncentrācijā būtu jāparedz zināms elastīgums, lai ESF intervenci varētu pielāgot katras dalībvalsts un reģiona vajadzībām, tādējādi nodrošinot resursu lietderīgāku izmantošanu. | |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Prasmīga un efektīva ESF atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ dalībvalstīm nepieciešams mudināt sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas līdzdarboties ESF atbalsta īstenošanā. |
(9) Prasmīga un efektīva ESF atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ dalībvalstīm nepieciešams iesaistīties un palīdzēt vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām ESF programmu plānošanā un īstenošanā, vajadzības gadījumā paredzot spēju veidošanas pasākumus. |
Pamatojums | |
Vietējām un reģionālajām pašvaldībām arī būtu jāpiedalās procedūrās, kas saistītas ar ESF intervences pasākumu izstrādi un īstenošanu. | |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(9a) Ņemot vērā to, ka kohēzijas nodrošināšanai nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā ir vajadzīga integrēta un visaptveroša pieeja, ESF būtu jāatbalsta teritoriālas starpnozaru partnerības un to programmas. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošana veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību atbilstoši Līguma 8. pantam. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos programmu aspektos ņemt vērā dzimumu jautājumu, vienlaikus nodrošinot īpašu pasākumu veikšanu dzimumu līdztiesības veicināšanai. |
(10) Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošana veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību atbilstoši Līguma 8. pantam. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos programmu aspektos, tostarp to savlaicīgā un saskaņotā sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, ņemt vērā dzimumu jautājumu, vienlaikus nodrošinot īpašu pasākumu veikšanu dzimumu līdztiesības veicināšanai. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12a) Ņemot vērā to, ka uz sociālo inovāciju attiecas dažādas programmas, jāievieš pasākumi, lai izvairītos no to pašu darbību un iniciatīvu pārklāšanās vai dubultas finansēšanas. Tā kā dažas ESF dalītā pārvaldībā īstenotās darbības daļēji pārklājas ar Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas tiešās pārvaldības darbībām, jāievieš pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu dažādi pārvaldītu darbību dublēšanos vai dubultu finansēšanu. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Lai īstenotu stratēģiju "Eiropa 2020" un sasniegtu tās pamatmērķus, ir nepieciešama reģionālo un vietējo ieinteresēto personu mobilizācija. Lai programmu īstenošanā vēl aktīvāk iesaistītu reģionu un vietējās iestādes, pilsētas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, var izmantot un atbalstīt teritoriālos līgumus, nodarbinātības un sociālās iekļautības vietējās iniciatīvas, vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstības stratēģijas. |
(14) Lai īstenotu stratēģiju "Eiropa 2020" un sasniegtu tās pamatmērķus, ir nepieciešama reģionālo un vietējo ieinteresēto personu aktīva iesaistīšanās. Vairāklīmeņu pārvaldības princips paredz ― lai programmu izstrādē, uzraudzībā, īstenošanā un pārvaldībā vēl aktīvāk un efektīvāk iesaistītu tās reģionu un vietējās iestādes, pilsētas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāv attiecīgo teritoriālo līmeni, var izmantot un atbalstīt teritoriālos līgumus, nodarbinātības un sociālās iekļautības vietējās iniciatīvas, vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstības stratēģijas. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Lai atbalstītu, piemēram, studentus, darba vietu izveidi, darbaspēka mobilitāti, sociālo iekļautību un sociālo uzņēmējdarbību, dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību. |
(17) Lai atbalstītu, piemēram, studentus, vecākus cilvēkus, darba vietu izveidi, darbaspēka mobilitāti, vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību un sociālo uzņēmējdarbību, dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību. Tam būtu jāpalīdz palielināt darbību efektivitāti un papildināt citu ES instrumentu, piemēram, Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda un ERAF, darbības. Tomēr piešķīrumu noteikumi būtu jāsaglabā kā iespēja izmantot dažādus finansējuma veidus, kas vislabāk piemēroti valsts, reģionālajām un vietējām vajadzībām. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. ESF veicina augstu nodarbinātības un darba vietu kvalitātes līmeni, atbalsta darbaspēka ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, veicina darbaspēka pielāgošanos pārmaiņām, rosina augstu izglītības un apmācības līmeni, veicina dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju, uzlabo sociālo iekļautību un apkaro nabadzību, tādējādi sekmējot Eiropas Savienības prioritātes attiecībā uz ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu. |
1. ESF sekmē augstu nodarbinātības līmeni un jaunu darba vietu izveidi un palīdz uzlabot darba vietu kvalitāti, atbalsta darbaspēka ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, rosina darbaspēka augstu profesionālās izglītības un apmācības līmeni un veicina tā pielāgošanos darba tirgu izmaiņām un attīstībai, cita starpā attiecībā uz uzņēmumiem un ražošanas sistēmām. ESF arī veicina ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu Savienībā, cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību, garantē dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgas iespējas un jebkāda diskriminācijas veida novēršanu un sekmē jauniešu nodarbinātību. Visās tā darbībās ir jāievēro pamatprincips — censties mazināt sociālo nevienlīdzību un ar nodarbinātību saistītās atšķirības dalībvalstu, reģionālajā un vietējā līmenī. |
Pamatojums | |
ESF savos mērķos ir jāiekļauj kvalitatīvu darba vietu izveide un darba ņēmēju pielāgošanās tehnoloģiju attīstībai un izmaiņām darba tirgū. ESF ir arī jāgarantē dzimumu līdztiesība. | |
Būtu skaidri jānorāda tā integrējošie aspekti un tas, ka ESF darbības pamatprincips ir ar nodarbinātību saistītās sociālās nevienlīdzības un atšķirību mazināšana. | |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgtermiņa bezdarbniekiem, invalīdiem, migrantiem, etniskajām minoritātēm, nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un cilvēkiem, kas saskaras ar sociālo atstumtību. ESF nodrošina atbalstu uzņēmumiem, sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem un sekmēt labu pārvaldību un reformu īstenošanu jo īpaši nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jomā.
|
3. ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, bezdarbniekiem, jo īpaši ilgtermiņa bezdarbniekiem (gan sievietēm, gan vīriešiem), jauniešiem, darba ņēmējiem pēc 54 gadu vecuma, invalīdiem, nekvalificētiem darba ņēmējiem, migrantiem, patvēruma meklētājiem, minoritātēm, nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un cilvēkiem, kas saskaras ar sociālo atstumtību, neatkarīgi no viņu vecuma. ESF nodrošina atbalstu darba ņēmējiem, uzņēmumiem un uzņēmējiem, kā arī sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem un sekmēt labu pārvaldību un reformu īstenošanu jo īpaši nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jomā. |
Pamatojums | |
ESF būtu jāpievērš īpaša uzmanība nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, kurās būtu jāiekļauj bezdarbnieki, jaunieši, sievietes un vecāki darba ņēmēji. | |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) darba meklētāju un neaktīvu cilvēku piekļuvi nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei; |
i) darba meklētāju, neaktīvu un nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku, piemēram, invalīdu, piekļuvi nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei; |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītas jaunatnes ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū; |
ii) jauniešu, jo īpaši nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu, aktīvu, iekļaujošu un ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū un jauniešu mobilitātes veicināšanu Eiropā; |
Pamatojums | |
ESF būtu jāveicina jauniešu aktīva, ilgtspējīga un stabila integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem. | |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iii) pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības un uzņēmumu izveidi; |
iii) pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības un uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu, izveidi un attīstību, ko atbalsta ar tehniskām konsultācijām un orientāciju uz ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, tostarp uzņēmējdarbības pārņemšanu starp maziem un vidējiem uzņēmumiem; |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iv) vīriešu un sieviešu līdztiesību un profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu; |
iv) vīriešu un sieviešu faktisku līdztiesību darba tirgū un attiecībā uz karjeras virzību un profesionālās, personīgās un ģimenes dzīves līdzsvarošanu; |
Pamatojums | |
ESF būtu jāveicina vīriešu un sieviešu faktiska līdztiesība un profesionālās, personīgās un ģimenes dzīves līdzsvarošana. | |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – v punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
v) darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām; |
v) darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un mikrouzņēmumu, pielāgošanos ilgtspējīgām, tehnoloģiskām, ar darba tirgu saistītām, demogrāfiskām, sociālām un ekonomiskām pārmaiņām, izmantojot aktīvus un preventīvus pasākumus, kas cita starpā koncentrētos uz reģioniem, kurus ir skārusi uzņēmumu un nozaru pārstrukturēšana rūpnieciskās pārejas iespaidā; |
Pamatojums | |
ESF būtu jāveicina darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās tehnoloģiju attīstībai un izmaiņām darba tirgū. Šis pasākums ir īpaši noderīgs reģionos, kurus ir skārusi uzņēmumu un nozaru pārstrukturēšana un uzņēmumu slēgšana vai pārvietošana. | |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vi punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
vi) aktīvas un veselīgas vecumdienas; |
vi) aktīvas un veselīgas vecumdienas, uzlabojot darba un dzīves apstākļus, vidi un veselību, tostarp veselību veicinošas fiziskās aktivitātes un amatieru sportu; |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
vii) darba tirgus iestāžu modernizēšanu un stiprināšanu, tostarp pasākumus starptautiskās darbaspēka mobilitātes uzlabošanai; |
vii) darba tirgus iestāžu modernizēšanu un stiprināšanu, tostarp pasākumus strādājošo transnacionālās mobilitātes uzlabošanai, panākot darba tirgu pārrobežu integrāciju, prasmju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un stiprinot EURES tīkla darbību; |
Pamatojums | |
ESF būtu jāveicina strādājošo starptautiskās mobilitātes uzlabošana, panākot darba tirgu pārrobežu integrāciju, prasmju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un stiprinot EURES tīkla darbību. | |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) darba meklētāju un neaktīvu cilvēku piekļuvi nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei; |
vii) darba meklētāju un neaktīvu cilvēku piekļuvi nodarbinātībai un nodarbinātības pakalpojumiem, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei; |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) ieguldījumi izglītībā, prasmēs un mūžizglītība, izmantojot: |
(b) ieguldījumi kvalitatīvā un modernā izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, izmantojot: |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu un vienlīdzīgas piekļuves veicināšanu kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai; |
i) mācību pārtraukšanas novēršanu un samazināšanu un vienlīdzīgas piekļuves veicināšanu kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai; |
Pamatojums | |
ESF būtu jānovērš un jāsamazina priekšlaicīga mācību pārtraukšana, lai samazinātu jauniešu bezdarbu un palīdzētu nodrošināt visiem iedzīvotājiem minimālo vajadzīgo izglītību, tādējādi veicinot izglītības turpināšanu un atgriešanos izglītības sistēmā. | |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
i.a) praktiskas, ar ekonomiku saistītas apmācības izveidi un stiprināšanu jauniešiem duālās izglītības sistēmās, kas lietderīgi sasaista teorētiskā un praktiskā kursa saturu; |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošanu nolūkā kāpināt līdzdalības un sasniegumu līmeni; |
ii) augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošanu, izmantojot modernas apmācības sistēmas, nolūkā kāpināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, lai cita starpā nodrošinātu pielāgošanos darba tirgus vajadzībām; |
Pamatojums | |
Mūsdienās ir daudzas prasmes, kas nav noderīgas, lai atrastu darba iespējas, tāpēc, lai atbilstu tirgus prasībām, svarīga ir apmācība. Ir valstis, kurās dažās jomās ir pārāk mazs kvalificētais darbaspēks, un valstis, kurās tā apmērs ir pārāk liels, tas efektīvi veicinās mobilitāti Eiropā. | |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iii) piekļuves uzlabošanu mūžizglītībai, darbaspēka prasmju un kompetenču celšanu un darba tirgus nozīmes palielināšanu izglītības un apmācības sistēmās; |
iii) mūžizglītības pieejamības uzlabošanu, darbaspēka prasmju un profesionālo kompetenču celšanu un nodrošināšanu, ka izglītības un apmācības sistēmas atbilst darba tirgus vajadzībām un izmaiņām, sekmējot izglītību un pasākumus, kas atvieglo iegūt tādu izglītību un profesionālās prasmes, kas nodrošina nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu, ilgtermiņa bezdarbnieku un vecāku darba ņēmēju apmācībai un māceklībai; |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) aktīvu iekļaušanu; |
i) visu iedzīvotāju, jo īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošo iedzīvotāju grupu, aktīvu iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū, gan mudinot piedalīties darba tirgū, gan apkarojot nabadzību un atstumtību; |
Pamatojums | |
ESF būtu jāveicina visnelabvēlīgākajā situācijā esošu grupu aktīvu iekļaušana sabiedrībā un darba tirgū. | |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu, piemēram, romu, integrāciju; |
ii)nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu, piemēram, romu, invalīdu un citu nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, pilnīgu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū; |
Pamatojums | |
ESF būtu jāveicina visnelabvēlīgākajā situācijā esošu grupu integrācija sabiedrībā un darba tirgū. | |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ii.a) migrējošo darba ņēmēju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū; |
Pamatojums | |
ESF būtu jāveicina migrējošo darba ņēmēju integrācija sabiedrībā un darba tirgū. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – vi punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
vi) vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas; |
vi) kopienu vadītu vietējo attīstības stratēģiju veicināšanu; |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētā ieguldījumu prioritāte ir piemērojama tikai to dalībvalstu teritorijā, kurās atrodas vismaz viens NUTS II līmeņa reģions, kas definēts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecināms Kohēzijas fonda atbalsts; |
Minētā ieguldījumu prioritāte ir piemērojama tikai to dalībvalstu teritorijā, kurās atrodas vismaz viens NUTS II līmeņa reģions, kas definēts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecināms Kohēzijas fonda atbalsts, vai dalībvalstīs ar augstu bezdarba līmeni, lai noteiktu pasākumus, kas sekmēs darba vietu izveidi, uzlabojot institucionālās spējas un nodrošinot efektīvu valsts pārvaldi un valsts dienestus; |
Pamatojums | |
ESF būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm ar augstu bezdarba līmeni piešķirt resursus institucionālo spēju uzlabošanai un efektīvākai valsts pārvaldei, lai reformētu un uzlabotu valsts dienestu noteikumus un pārvaldību un tādējādi veicinātu jaunu darba vietu izveidi. | |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) spēju veidošanu ieinteresētajām personām, kuras risina nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jautājumus, un nozaru un teritoriālos līgumus, lai koncentrētos reformām valsts, reģionu un vietējā līmenī. |
ii) spēju veidošanu ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, kuras risina nodarbinātības, formālās un neformālās izglītības, profesionālās apmācības un sociālās politikas jautājumus, un nozaru un teritoriālos līgumus, lai koncentrētos reformām valsts, reģionu un vietējā līmenī. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) atbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, pret klimata pārmaiņām noturīgu, resursefektīvu, ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku, reformējot izglītības un apmācības sistēmas, kā arī prasmju un kvalifikāciju pielāgošanu, darbaspēka kvalifikācijas celšanu un jaunu darba vietu izveidi ar vidi un enerģētiku saistītās nozarēs; |
(a) atbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu emisiju līmeni, pret klimata pārmaiņām noturīgu, resursefektīvu, energoefektīvu un ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku, reformējot izglītības un apmācības sistēmas, kā arī prasmju un kvalifikāciju pielāgošanu, darbaspēka kvalifikācijas celšanu un jaunu videi draudzīgu darba vietu izveidi ar vidi un enerģētiku saistītās nozarēs; |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana, sekmējot uzņēmumu un darbaspēka pielāgošanos un palielinot ieguldījumus cilvēkkapitālā. |
(d) mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp kooperatīvu, sociālās ekonomikas uzņēmumu un sociālo uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības uzlabošana, palielinot ieguldījumus cilvēkkapitālā un veicinot uzņēmumu, darba ņēmēju un vadītāju pielāgošanos jaunajai sociālajai realitātei. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Lai izpildītu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu, dalībvalstis nodrošina darba programmās noteiktās stratēģijas un darbību saderību un to orientāciju uz valsts reformas programmās un attiecīgajos Padomes saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu izstrādatajos ieteikumos noteikto jautājumu risināšanu. |
1. Lai izpildītu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu, dalībvalstis nodrošina darbības programmās ar reģionālo un vietējo pašvaldību palīdzību noteiktās stratēģijas un darbību saderību un to orientāciju uz valsts reformas programmās un attiecīgajos Padomes saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu izstrādātajos ieteikumos reģionu un pašvaldību noteikto jautājumu risināšanu. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) Attīstītākiem reģioniem dalībvalstis koncentrē 80 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai, kuru nav vairāk par četrām, no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm. |
(a) Attīstītākiem reģioniem dalībvalstis atvēl 70 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai, kuru nav vairāk par sešām, no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu paredzēts nodrošināt zināmu elastīgumu attiecībā uz līdzekļu apjomu, ko var piešķirt katrai darbības programmai, lai tādējādi sniegtu iespēju reģioniem strādāt efektīvāk jomās, kuras tiem ir visvairāk nepieciešamas. | |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) Pārejas reģioniem dalībvalstis koncentrē 70 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai, kuru nav vairāk par četrām, no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm. |
(b) Pārejas reģioniem dalībvalstis atvēl 60 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai, kuru nav vairāk par sešām, no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu paredzēts nodrošināt zināmu elastīgumu attiecībā uz līdzekļu apjomu, ko var piešķirt katrai darbības programmai, lai tādējādi sniegtu iespēju reģioniem strādāt efektīvāk jomās, kuras tiem ir visvairāk nepieciešamas. | |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) Mazāk attīstītiem reģioniem dalībvalstis koncentrē 60 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai, kuru nav vairāk par četrām, no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm. |
(c) Mazāk attīstītiem reģioniem un reģioniem, kuru IKP uz iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāks par 75 % no ES–25 vidējā IKP, bet kuri pašlaik ir tiesīgi saņemt atbalstu pārejas reģionu vai vairāk attīstīto reģionu kategorijā, dalībvalstis koncentrē 50 % no piešķirtā atbalsta katrai darbības programmai, kuru nav vairāk par sešām, no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu paredzēts nodrošināt zināmu elastīgumu attiecībā uz līdzekļu apjomu, ko var piešķirt katrai darbības programmai, lai tādējādi sniegtu iespēju reģioniem strādāt efektīvāk jomās, kuras tiem ir visvairāk nepieciešamas. | |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Sociālo partneru un citu ieinteresēto personu, jo īpaši nevalstisko organizāciju, iesaistīšana darbības programmu īstenošanā, kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantā, var notikt ar vispārējo piešķīrumu palīdzību, kas definēti Regulas (ES) Nr. [..] 113. panta 7. punktā. Tādā gadījumā darbības programmā norāda to programmas daļu, uz kuru attiecas vispārējā dotācija, tostarp provizorisku finanšu asignējumu, kas tai piešķirts no katras prioritāšu ass. |
1. Vietējo un reģionālo iestāžu un sociālo partneru un citu ieinteresēto personu, jo īpaši nevalstisko organizāciju, iesaistīšana darbības programmu īstenošanā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantā, var notikt, izmantojot tehnisko palīdzību atbilstīgi Regulas (ES) Nr. [..] 108. un 109. pantam un vispārējos piešķīrumus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [..] 113. panta 7. punktā. Tādā gadījumā darbības programmā norāda to programmas daļu, uz kuru attiecas vispārējā dotācija, tostarp provizorisku finanšu asignējumu, kas tai piešķirts no katras prioritāšu ass. |
|
|
Darbības programmas vadošās iestādes nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu mazo vietējo pašvaldību spēju veidošanas pasākumiem. |
Pamatojums | |
ESF ir jāveicina vietējo un reģionālo pašvaldību, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu, jo īpaši nevalstisko organizāciju, līdzdalība darbības programmu īstenošanā, izmantojot vispārējos piešķīrumus un tehnisko palīdzību. | |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 2. pants – 2 punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Lai veicinātu sociālo partneru pienācīgu līdzdalību ESF atbalstītās darbībās, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definets Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecinams Kohēzijas fonda atbalsts, nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu spēju veidošanas pasākumiem — mācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem un sociālā dialoga stiprināšanai, un darbībām, kuras kopā veic sociālie partneri. |
2. Lai veicinātu sociālo partneru pienācīgu līdzdalību ESF atbalstīto programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un pārvaldībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantu, darbības programmas vadošā iestāde nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu spēju veidošanas pasākumiem — mācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem un sociālā dialoga stiprināšanai, un darbībām, kuras kopā veic sociālie partneri. |
Pamatojums | |
Atbalstu, kas paredzēts sociālo partneru līdzdalībai ESF atbalstītos pasākumos, nedrīkst piešķirt tikai nabadzīgākajiem reģioniem vai tiem, kuri ir tiesīgi saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus, tam ir jābūt pieejamam visām ES dalībvalstīm un reģioniem. | |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Lai veicinātu nevalstisko organizāciju pienācīgu līdzdalību un piekļuvi ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definēts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecināms Kohēzijas fonda atbalsts, nodrošina atbilstoša ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem. |
3. Lai veicinātu nevalstisko organizāciju pienācīgu līdzdalību ESF atbalstīto programmu sagatavošanā, uzraudzībā un pārvaldībā un pieeju šīm programmām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantu, jo īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošā iestāde nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem. |
Pamatojums | |
Līdzekļus, kas paredzēti nevalstisko organizāciju līdzdalībai ESF atbalstītos pasākumos, nedrīkst piešķirt tikai nabadzīgākajiem reģioniem vai tiem, kuri ir tiesīgi saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus, tiem ir jābūt pieejamiem visām ES dalībvalstīm un reģioniem. | |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.a pants |
|
|
Lai nodrošinātu to, ka ESF resursi tiek izmantoti efektīvi un sniedz gaidīto labumu, ir jāizstrādā sistēma sociālo partneru un NVO procesuālo un administratīvo jautājumu vienkāršošanai. |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, izmantojot vienādu pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un īpaši pielāgotas darbības, kas minētas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, jo īpaši ar mērķi palielināt sieviešu ilgtspējīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā, kā arī darba tirgū samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus izglītībā un apmācībā un sekmēt profesionālās un personīgās dzīves līdzsvarošanu vīriešiem un sievietēm. |
Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, izmantojot integrēto pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un īpaši pielāgotas darbības, kas minētas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, jo īpaši ar mērķi likvidēt sieviešu segregāciju darba tirgū, jo īpaši pēc bērna kopšanas un apgādājamu personu aprūpēšanas, darba tirgū samazināt diskrimināciju dzimuma dēļ un darba samaksas diferencēšanu pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus izglītībā un apmācībā un nodrošināt profesionālās dzīves, privātās un ģimenes dzīves līdzsvarošanu vīriešiem un sievietēm, īstenojot pasākumus, kas veicina bērnu un apgādājamu personu aprūpes pieejamību, kā arī risina sieviešu nabadzības jautājumu, veicinot vienlīdzīgu aprūpes pienākumu sadali sieviešu un vīriešu starpā. |
|
|
Dalībvalstis nodrošina, ka dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas tiek veicinātas, sagatavojot, īstenojot, uzraugot, pārvaldot un novērtējot darbības programmas. |
Pamatojums | |
ESF būtu jāveicina sieviešu īstena un stabila līdzdalība darba tirgū, ieviešot pasākumus, kas sekmē viņu integrāciju darba tirgū, jo īpaši pēc bērna kopšanas un apgādājumu personu aprūpēšanas, un jānodrošina profesionālās dzīves, privātās un ģimenes dzīves līdzsvarošana. Īpaša uzmanība ir jāpievērš darba samaksas atšķirību samazināšanai starp vīriešiem un sievietēm. | |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp to piejamību invalīdiem, optimizējot nediskriminācijas principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un izmantojot īpašas darbības 3. pantā un jo īpaši 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) daļā noteikto ieguldījumu prioritāšu ietvaros. Minētās darbības ir paredzētas cilvēkiem, kurus apdraud diskriminācijas risks, un invalīdiem, lai palielinātu viņu līdzdalību darba tirgū, uzlabotu sociālo iekļautību, samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz sekmēm izglītībā un veselības stāvokli, kā arī lai veicinātu pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī. |
Dalībvalstis un Komisija veicina diskriminācijas apkarošanu, daudzveidības atzīšanu un vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp to pieejamību invalīdiem, optimizējot nediskriminācijas principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un izmantojot īpašas darbības 3. pantā un jo īpaši 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā noteikto ieguldījumu prioritāšu ietvaros. Minētās darbības ir paredzētas cilvēkiem, kuri cieš no diskriminācijas, jo īpaši vairākiemeslu diskriminācijas, cilvēkiem, kurus apdraud diskriminācijas risks, un invalīdiem, lai palielinātu viņu līdzdalību darba tirgū, jo īpaši sekmētu to piekļuvi darba tirgum, uzlabotu sociālo iekļautību, samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz sekmēm izglītībā un veselības stāvokli, kā arī lai veicinātu pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējā līmenī. |
Pamatojums | |
ESF ir jānodrošina pasākumi, kas ne tikai veicina vienlīdzīgas iespējas, bet arī diskriminācijas apkarošanu un daudzveidības atzīšanu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš cilvēku grupām, kas cieš no vairākiemeslu diskriminācijas. | |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. ESF veicina sociālo inovāciju visās jomās, kas ietvertas ESF darbības jomā, kas noteikta šīs regulas 3. pantā, jo īpaši nolūkā testēt un plašāk izmantot inovatīvus risinājumus, lai risinātu sociālās vajadzības. |
1. ESF veicina sociālo inovāciju visās jomās, kas ietvertas ESF darbības jomā, kas noteikta šīs regulas 3. pantā, jo īpaši nolūkā testēt, novērtēt un plašāk izmantot inovatīvus risinājumus, tostarp augšupēju pieeju, lai risinātu sociālās vajadzības. |
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Atbilstoši savām vajadzībām dalībvalstis darbības programmās nosaka sociālās inovācijas tēmas. |
2. Atbilstoši savām vajadzībām un īpašām reģiona vajadzībām dalībvalstis darbības programmās nosaka sociālās inovācijas tēmas, sadarbojoties ar vietējām un reģionālām pašvaldībām un iesaistot visas ieinteresētās personas. |
Pamatojums | |
Sociālās inovācijas tēmu noteikšanā ir jāiesaistās vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī pārējām ieinteresētajām personām. | |
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija veicina spēju veidošanu sociālajai inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus un izplatot labu praksi un metodiku. |
3. Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm veicina spēju veidošanu sociālajai inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus un izplatot labu praksi un metodiku. Tā arī nodrošina ESF sociālās inovācijas pasākumu saskanību un papildināmību ar ES Sociālo pārmaiņu un inovācijas programmas pasākumiem. |
Pamatojums | |
Lai veicinātu spēju veidošanu sociālās inovācijas jomā un resursu lietderīgu izmantošanu, ESF veicinātajiem pasākumiem ir jābūt saskaņotiem un papildināmiem ar ES Sociālo pārmaiņu un inovācijas programmā pieņemtajiem pasākumiem. | |
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 10. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Starptautiskā sadarbība |
Pārrobežu, transnacionālā un starpreģionu sadarbība |
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis atbalsta starptautisko sadarbību, lai veicinātu savstarpējas mācības un tādējādi palielinātu ESF atbalstītās politikas efektivitāti. Starptautiskajā sadarbībā iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm. |
1. Dalībvalstis nodrošina pārrobežu, transnacionālu un starpreģionu sadarbību, lai veicinātu savstarpējas mācības un tādējādi palielinātu ESF atbalstītās politikas efektivitāti. Transnacionālā sadarbībā ir iesaistīti Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantā minētie partneri vismaz no divām dalībvalstīm. |
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis var izvēlēties starptautiskās sadarbības tēmas no Komisijas ierosinātā un ESF komitejas apstiprinātā saraksta. |
2. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām un reģionālajām pašvaldībām var izvēlēties pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības tēmas no Komisijas ierosinātā un ESF komitejas apstiprinātā saraksta, ņemot vērā vietējās īpatnības un konkrēto teritoriju vajadzības. |
Pamatojums | |
Būtu jāpanāk pēc iespējas labāka vienošanās par transnacionālās sadarbības tēmu sarakstu un pēc iespējas lielāka saskanība starp izvēlētajām transnacionālajām tēmām un dažādu darbības programmu tematiskajiem mērķiem. | |
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija veicina starptautisko sadarbību par 2. punktā minētajām tēmām, izmantojot savstarpējās mācības un koordinētu un kopīgu rīcību. Konkrēti, Komisija uztur ES līmeņa platformu, kas veicina pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sadarbības tīklu veidošanu, kā arī izplatītu attiecīgus sasniegumus. Turklāt, lai sekmētu starptautisko sadarbību, Komisija izstrādā koordinētu īstenošanas sistēmu, kurā iekļauti kopējie attiecināmības kritēriji, darbību veidi un laika grafiki, kā arī kopējas metodiskas pieejas uzraudzībai un vērtēšanai. |
3. Komisija veicina pārrobežu, transnacionālu un starpreģionu sadarbību par 2. punktā minētajām tēmām, izmantojot savstarpējās mācības un koordinētu un kopīgu rīcību. Konkrēti, Komisija uztur ES līmeņa platformu, kas veicina pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sadarbības tīklu veidošanu, kā arī izplatītu attiecīgus sasniegumus. Turklāt, lai sekmētu sadarbību, Komisija izstrādā koordinētu īstenošanas sistēmu, kurā iekļauti kopējie attiecināmības kritēriji, darbību veidi un laika grafiki, kā arī kopējas metodiskas pieejas uzraudzībai un vērtēšanai. ESF atbalstīto pārrobežu, transnacionālo un starpreģionu sadarbību saskaņo ar Regulu (ES) Nr. [..] [ETS], lai nodrošinātu fondu saskaņošanu, kā paredzēts minētajā regulā. |
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Atkāpjoties no Regulas Nr. [..] 87. panta 1. punkta noteikumiem, darbības programmās var noteikt prioritāšu asis sociālās inovācijas un starptautiskās sadarbības īstenošanai, kā minēts 9. un 10. pantā. |
1. Atkāpjoties no Regulas Nr. [..] 87. panta 1. punkta noteikumiem, darbības programmās ir jānosaka prioritārie virzieni sociālās inovācijas un transnacionālas sadarbības īstenošanai, kā minēts 9. un 10. pantā. |
Pamatojums | |
Darbības programmu metodēs jāveicina sociālās inovācijas un starptautiskās sadarbības izmantošana. | |
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Atkāpjoties no Regulas Nr. [..] 110. panta 3. punkta noteikumiem, maksimālo līdzfinansējuma likmi prioritātes asij palielina par desmit procentpunktiem, taču nepārsniedzot 100 % gadījumos, kad prioritātes ass ir pilnībā veltīta sociālai inovācijai vai starptautiskajai sadarbībai, vai arī abu iepriekšminēto kombinācijai. |
2. Atkāpjoties no Regulas Nr. [..] 110. panta 3. punkta noteikumiem, maksimālo līdzfinansējuma likmi prioritātes asij palielina par desmit procentpunktiem, taču nepārsniedzot 100 % gadījumos, kad prioritātes ass ir pilnībā veltīta sociālai inovācijai vai transnacionālai sadarbībai, vai arī abu iepriekšminēto kombinācijai, ja programmas pārvalda nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri. |
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Lai pēc iespējas palielinātu ESF atbalsta efektivitāti, darbības programmās vajadzības gadījumā ņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 174., 349. pantā un 355. panta 1. punktā minētos apgabalus. |
Pamatojums | |
ESF būtu jāpievērš īpaša uzmanība vismazāk attīstītajiem reģioniem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. un 349. pantu. | |
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ba) lai palielinātu izglītību un apmācību, jo īpaši jauniešu vidū; |
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. ESF var atbalstīt vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [..] 28. pantā, teritoriālos līgumus, vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļautībai, kā arī integrētus teritoriālus ieguldījumus (ITI), kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 99. pantā. |
1. ESF jo īpaši ir jāatbalsta kopienu vadītas vietējās attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [..] 28. pantā, teritoriālie līgumi, vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļautībai, kā arī integrēti teritoriālie ieguldījumi (ITI), kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 99. pantā. |
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.b Reģionos, ko īpaši skar demogrāfiskās tendences un kurās jauniešu bezdarbs ir zem 8 %, ESF var izmantot iniciatīvām, ar ko mudina atgriezties darbā cilvēkus, kuri vecāki par 60 gadiem. |
Pamatojums | |
The long-term aim of the measures funded by the ESF is always to get people into the labour market (for the first time). This does not always apply to people who are on the verge of retirement. This formulation is intended to ensure that older people can also benefit from ESF measures. Particular attention should be paid to the special demographic situation in the regions. The need to invest in older workers can be explained by the decline in the proportion of young people in the working population or sustained comparatively low unemployment rates among young people. This can be assumed to be the case when the average regional youth unemployment rate drops below eight per cent. | |
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Papildus ERAF intervencei, kas minēta Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. pantā, ESF var sniegt atbalstu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, kas izmanto stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar partnerības līgumos minēto pilsētvidi. |
2. Papildus ERAF intervencei, kas minēta Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. pantā, ESF var sniegt atbalstu ilgtspējīgai vietējai un reģionālai pilsētvides attīstībai, kas izmanto stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar partnerības līgumos minēto pilsētvidi. |
Pamatojums | |
Piešķirot atbalstu konkrētiem apvidus tipiem, nedrīkst aizmirst par lauku un mazapdzīvotiem apvidiem. Vietējai attīstībai būtu jāparedz minimālais atbalsts 5 % apjomā, kā to paredz ERAF regulas 7. pants. | |
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.aVismaz 5 % no ESF finansējuma valsts līmenī piešķir integrētām darbībām ilgtspējīgai vietējai attīstībai, kas deleģētas pašvaldībām pārvaldībai ar Regulas (EK) Nr. […]/2012 [KNR] 99. pantā minēto integrēto teritoriālo ieguldījumu palīdzību. |
Pamatojums | |
Piešķirot atbalstu konkrētiem apvidus tipiem, nedrīkst aizmirst par lauku apvidiem. Vietējai attīstībai būtu jāparedz minimālais atbalsts 5 % apjomā, kā to paredz ERAF regulas 7. pants. | |
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju veic par to programmu atbildīgās iestādes, kuras ietvaros darbībai piešķirts atbalsts, vai arī tās noslēdz līgumu ar iestādēm tajā dalībvalstī, kurā darbība tiek īstenota, ja vien izpildīti 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un izpildīti darbības pārvaldības, kontroles un revīzijas pienākumi. |
(b) iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju veic par to programmu atbildīgās iestādes, kuras ietvaros darbībai piešķirts atbalsts, vai arī tās noslēdz līgumu ar iestādēm tajā dalībvalstī, kurā darbība tiek īstenota, ja vien izpildīti 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un izpildīti darbības pārvaldības, kontroles un revīzijas pienākumi. Nepārsniedzot 5 % no ESF darbības programmas budžeta, izdevumi saistībā ar šādām darbībām, un ar nosacījumu, ka tie attiecas uz pētniecību un inovāciju, izglītību un apmācību, ir attiecināmi ārpus Savienības, ja tie radušies un apmaksāti saskaņā ar dalībvalsts un ES noteikumiem, kas piemērojami darbības programmai. Ja programmu finansē no vairāk nekā viena fonda, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 87. panta 1. punktā, maksimālo 5 % summu aprēķina, pamatojoties uz programmai piešķirto ESF atbalstu. |
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Piešķīrumus, kas atmaksāti, pamatojoties uz darbības attiecināmajiem izdevumiem, kas noteikti, piemērojot vienotas likmes finansējumu, vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējus maksājumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. [..] 57. panta 1. punktā, var aprēķināt katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā vadošās iestādes iepriekš apstiprināto budžeta projektu, gadījumos, kad publiskā sektora atbalsts nepārsniedz EUR 100 000. |
3. Piešķīrumus, kas atmaksāti, pamatojoties uz darbības attiecināmajiem izdevumiem, kas noteikti, piemērojot vienotas likmes finansējumu, vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējus maksājumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. [..] 57. panta 1. punktā, var aprēķināt katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā vadošās iestādes iepriekš apstiprināto budžeta projektu, gadījumos, kad ES līdzfinansējums nepārsniedz EUR 100 000. |
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Piešķīrumi, kuriem publiskā sektora atbalsts nepārsniedz EUR 50 000, saskaņa ar Regulas (ES) No […] 57. panta 1. punktu tiek izteikti kā vienreizēji maksājumi vai vienību izmaksu standarta shēmas, izņemot tās darbības, kurām paredzēts valsts shēmas atbalsts. |
4. Piešķīrumi, kuriem ES līdzfinansējums nepārsniedz EUR 50 000, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] 57. panta 1. punktu tiek izteikti kā vienreizēji maksājumi vai vienību izmaksu standarta shēmas, izņemot tās darbības, kurām paredzēts valsts shēmas atbalsts. |
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 32. panta noteikumiem ESF var atbalstīt darbības un politikas virzienus, kas ietilpst fonda darbības jomā, izmantojot finanšu instrumentus, piemēram, riska sadales shēmas, pašu kapitālu un parādu, garantiju fondus, līdzdalības fondus un aizdevuma fondus. |
1. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 32. panta noteikumiem ESF var atbalstīt darbības un politikas virzienus, kas ietilpst fonda darbības jomā, izmantojot finanšu instrumentus, piemēram, riska sadales shēmas, pašu kapitālu un parādu, garantiju fondus, līdzdalības fondus, aizdevuma fondus un mikrokredītus un tiem līdzīgus finanšu instrumentus. |
Pamatojums | |
Ir jāparedz iespēja atbalstīt pasākumus un politikas nostādnes, izmantojot mikrokredītus. | |
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 16. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Deleģētos aktus izstrādā sadarbībā ar to partneru Eiropas pārstāvjiem, kas minēti Kopīgo noteikumu regulas 5. pantā, apspriežoties ar ESF komiteju. |
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 1. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgtermiņa bezdarbnieki |
Bezdarbnieki, tostarp ilgtermiņa bezdarbnieki, atsevišķi norādot datus pēc vecuma, dzimuma un par invalīdiem |
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 13.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Personas no lauku apgabaliem |
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1.a) Profesionālās izglītības un apmācību kvalifikācijas ieguvēji |
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma. |
Minētie dati par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma, lai parādītu intervences ietekmi uz vīriešiem un sievietēm. |
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts – 4. daļa – 3. ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– to sieviešu skaits, kas pēc aiziešanas strādā MINT sektorā |
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts– 4. daļa – 7. ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– to dalībnieku skaits no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, kas pēc aiziešanas iegūst izglītību, apmācību, kvalifikāciju, iesaistās nodarbinātībā |
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts– 4. daļa – 9. ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– nodarbinātībā iesaistīto invalīdu skaits pēc atbalsta saņemšanas |
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts – 4.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– dalībnieku skaits, kas pēc līdzdalības vairs nesaņem minimālos ienākumus vai citus pabalstus |
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma. |
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma, lai parādītu intervences ietekmi uz vīriešiem un sievietēm. |
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki 6 mēnešus pēc aiziešanas |
Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki 9 mēnešus pēc aiziešanas |
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki 6 mēnešus pēc aiziešanas |
Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki 9 mēnešus pēc aiziešanas |
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībnieki labākā darba tirgus situācijā 6 mēnešus pēc aiziešanas |
Dalībnieki labākā darba tirgus situācijā 9 mēnešus pēc aiziešanas |
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Dalībnieki, kas vairs nesaņem sociālos pabalstus 9 mēnešus pēc līdzdalības |
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts– 3. daļa – 10. ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– to sieviešu skaits, kas nodarbinātas MINT sektorā 9 mēnešus pēc aiziešanas |
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3. daļa – 11. ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– nodarbinātībā esošo dalībnieku–invalīdu skaits 9 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas |
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 3.daļa – 15. ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– tādu diskriminācijas gadījumu skaita samazināšanās, ko reģistrējusi izraudzītā iestāde vai iestādes, kas veicina vienlīdzīgu attieksmi |
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 4. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 4. punktā. Tie jāsavāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu kopumu katrā prioritātes asī vai apakšprioritātē. Kopuma iekšējais derīgums jānodrošina tā, lai datus var vispārināt prioritāšu ašu vai apakšprioritātes līmenī. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma. |
Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 4. punktā. Tie jāsavāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu kopumu katrā prioritātes asī vai apakšprioritātē. Kopuma iekšējais derīgums jānodrošina tā, lai datus var vispārināt prioritāšu ašu vai apakšprioritātes līmenī. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma, lai parādītu intervences ietekmi uz vīriešiem un sievietēm. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Sociālais fonds un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšana |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0607 – C7-0327/2011 – 2011/0268(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 25.10.2011 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
REGI 25.10.2011 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
María Irigoyen Pérez 21.6.2011 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
23.11.2011 |
25.1.2012 |
28.2.2012 |
19.3.2012 |
|
|
|
26.4.2012 |
8.5.2012 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
21.6.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
36 1 6 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Catherine Bearder, Jean-Paul Besset, Victor Boştinaru, John Bufton, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Ryszard Czarnecki, Francesco De Angelis, Rosa Estaràs Ferragut, Brice Hortefeux, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Monika Smolková, Ewald Stadler, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Antonello Antinoro, Cornelia Ernst, Pat the Cope Gallagher, Jens Geier, Lena Kolarska-Bobińska, James Nicholson, Ivari Padar, Vilja Savisaar-Toomast, Elisabeth Schroedter, Patrice Tirolien |
||||
Kultūras un izglītības komitejas atzinums (20.6.2012)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu
(COM(2011)0607 – C7-0327/2011 – 2011/0268(COD))
Atzinumu sagatavoja: Malika Benarab-Attou
ĪSS PAMATOJUMS
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Sociālo fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu reglamentē Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbību, paredzot galveno finansējumu piešķirt ierobežotam skaitam mērķu, kuri saistīti ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Šī stratēģija ietver septiņas pamatiniciatīvas, tostarp stratēģijas „Jaunas prasmes jaunām darba vietām”, „Jaunatne kustībā”, „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un „Digitalizācijas programma”.
Tieši šajos virzienos būs turpmāk jānosaka finansējuma piešķiršanas prioritātes.
Stratēģijā „Jaunas prasmes jaunām darba vietām” galvenā uzmanība ir pievērsta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai un dalībvalstu pienākumam piedāvāt skolēniem alternatīvas iespējas iegūt izglītību un praktiskas iemaņas. Tajā uzsvērta arī izglītības un tādu iegūtu iemaņu nozīme, kuras visas dzīves laikā nodrošina labākas nodarbinātības iespējas, un EP ziņojumā 2011/2067(INI) uzmanība pievērsta tam, ka ESF līdzekļi ir jāizmanto minētajām prioritātēm.
Stratēģijas „Jaunatne kustībā” mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru no 15 % līdz 10 % un palielināt augstāko izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvaru no 31 % līdz 40 %. Tajā pievērsta uzmanība studentu un citu jauniešu, kas iegūst izglītību, kvalifikācijas līmenim. EP ziņojumā 2010/2307(INI) ir ietverts ieteikums piešķirt ESF finansējumu starpnozaru pasākumiem, kuri aptver vairākus aspektus, piemēram, nodarbinātību, mobilitāti, sociālo iekļaušanu un kultūras norises.
„Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” ir iecerēta, lai sekmētu dažādus jauninājumus un eksperimentus sociālajā jomā visos dzīves posmos. Eiropas Parlaments savā ziņojumā 2011/2052(INI) aicina ESF atbalstīt šo pamatiniciatīvu un „aicina Komisiju, izstrādājot Eiropas stratēģiju, (..) ciešāk iesaistīt šajā procesā organizēto pilsonisko sabiedrību un visas ieinteresētās personas”[1].
Visbeidzot, „Digitalizācijas programma” ir vērsta uz to, lai līdz 2015. gadam uz pusi samazinātu digitālās kompetences un prasmju trūkumu, un ietver ieteikumu ieviest informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) apmācību pieaugušajiem. Tā ietver rīcības plānu digitālo prasmju apgūšanai un konkrētiem apmācības pasākumiem, kas paredzēti grupām, kuras pakļautas atstumtības riskam.
Šajā atzinumā ir uzsvērti aspekti, kuriem ESF ir pievērsis vismazāk uzmanības, — sabiedrības līdzdalība, jaunieši, kultūras aspekti, izglītība un sports.
Jaunieši
Šajā regulas priekšlikumā paredzēts cīnīties ar mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un veicināt kvalitatīvas pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītības vienlīdzīgu pieejamību, kā arī uzsvērta bezdarba novēršanas nozīme jauniešu vidū. Tātad tajā ir jāņem vērā šīs paaudzes problēmas, kuru vistiešākajā veidā skar krīze, un skaidri jānosaka, ka jauniešiem jāsaņem finansējums, piešķirot līdzekļus pasākumiem, lai veicinātu viņu līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Kultūras aspekti
Padomes secinājumos par kultūras un radošajām prasmēm, kā arī to lomu Eiropas intelektuālā kapitāla veidošanā ietverts aicinājums dalībvalstīm — „lai pilnībā izmantotu iespējas, ko sniedz (..) Eiropas Sociālais fonds, izmantot kultūras un radošo prasmju ieguldījumu kā pamatu ilgtspējīgai nodarbinātībai un sociālās inovācijas veidošanai”.[2]
Tajā pašā gadā Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu „prasa Komisijai veicināt pētniecību un partnerības programmas, kas kopīgas kultūras un radošajām nozarēm, no vienas puses, un izglītības un profesionālās izglītības nozarei, no otras puses (tostarp mācības darba vietā), lai tādējādi sniegtu iedzīvotājiem radošās un starpkultūru saskarsmes prasmes, prasa atvieglot jauno tehnoloģiju un jauno radošo līdzekļu izmantošanu izglītības nozarē, pastiprināt mūžizglītību un mācības — it īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu —, ņemot vērā šajā jomā notiekošās tehnoloģiskās izmaiņas”.
Tomēr, ņemot vērā pašreizējo kohēzijas politiku, ir jākonstatē, ka vienīgais kultūras ieguldījums vietējā un reģionālā attīstībā ir saistīts ar kultūras mantojumu un tūrismu. Attiecībā uz struktūrfondu izmantošanu 2014.–2020. gadā Komisijas priekšlikumā nav paredzēti kultūras pasākumi plašākā izpratnē.
Tomēr kultūra ir cieši saistīta ar izglītību, sociālo integrāciju, inovācijām un tātad — ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Daudzveidīgais kultūras ieguldījums izglītībā un apmācībā, kuplinot prasmes un pieredzi, kā arī ekonomikas attīstībā, balstoties uz kultūras un radošajām nozarēm, un sociālajā integrācijā, sniedzot atbalstu nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām, ir pietiekams attaisnojums tam, lai galvenokārt ar kultūru saistītiem projektiem ierādītu pienācīgu vietu paredzēto pasākumu vidū.
Sports
ESF vajadzētu uzlūkot sportu kā līdzekli, kas sekmē sociālo iekļaušanu, integrāciju un iespēju vienlīdzību.
GROZĪJUMI
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojusies ekonomikas un finansiālā krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jaunatni un citas neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus. ESF būtu jācenšas veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti, investēt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, veicināt sociālo iekļautību un cīnīties ar nabadzību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. |
(4) Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojusies ekonomikas un finansiālā krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jauniešus un neaizsargātas sociālas grupas. ESF būtu jācenšas veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti, investēt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši jauniešu vidū, veicināt sociālo iekļautību un cīnīties ar nabadzību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Papildus minētajām prioritātēm mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības iespējas, būtu jāuzlabo tādu ieinteresēto personu publiskās pārvaldes efektivitāte, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību un sociālo politiku, kā arī būtu jāstiprina to institucionālās spējas. |
(5) Papildus minētajām prioritātēm mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs, kā arī nolūkā palielināt ekonomisko izaugsmi, sabiedrības līdzdalību un nodarbinātības iespējas visiem, būtu jāuzlabo tādu ieinteresēto personu publiskās pārvaldes, tostarp e-pārvaldes, efektivitāte, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību un sociālo politiku, un jāstiprina institucionālās spējas. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Vienlaikus ir izšķirīgi svarīgi atbalstīt Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju un nodrošināt, lai cilvēki, apgūstot jaunas piemērotas prasmes un izmantojot mūžizglītības iespējas, varētu pielāgoties tādiem jauniem uzdevumiem kā pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, digitālā programma un pāreja uz ekonomiku, kam raksturīga zemas oglekļa dioksīda emisijas un lielāka energoefektivitāte. Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāveicina minēto jautājumu risināšana. Šajā kontekstā ESF būtu jāatbalsta darbaspēka pāreja uz dabai labvēlīgākām prasmēm un darba vietām, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm, ņemot vērā Savienības vēlmi palielināt to ES budžeta proporciju, kas attiecas uz klimata optimizāciju vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām. |
(6) Vienlaikus ir izšķirīgi svarīgi atbalstīt Eiropas mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp kultūras un radošo uzņēmumu, pastāvīgu attīstību un nodrošināt, lai cilvēki, apgūstot jaunas piemērotas prasmes un izmantojot mūžizglītības iespējas, varētu paveikt tādus jaunus uzdevumus kā pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, digitālā programma un pāreja uz ekonomiku, kam raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis un lielāka energoefektivitāte. Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāveicina minēto jautājumu risināšana. Šajā kontekstā ESF būtu jāņem vērā kultūras un radošo prasmju ieguldījums, veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātības pieejamību un jāatbalsta strādājošo pāreja uz dabai mazāk kaitīgām prasmēm un darba vietām, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm, ņemot vērā Savienības vēlmi palielināt to ES budžeta daļu, kas attiecas uz klimata optimizāciju, vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm lielāku atbalsta koncentrāciju. Konkrēti, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu, būtu jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. |
(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm mērķtiecīgāku atbalstu. Konkrētāk, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu, būtu jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību, un tā mērķim vajadzētu būt samazināt sociālo nevienlīdzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Lai nodrošinātu ESF atbalstīto darbību Eiropas līmenī saniegto rezultātu labāku vērtēšanu un ciešāku uzraudzību, būtu jānosaka kopīgs īstenošanas un rezultātu rādītāju kopums. |
(8) Lai nodrošinātu ESF atbalstīto darbību Eiropas līmenī sasniegto rezultātu labāku vērtēšanu un ciešāku uzraudzību, būtu jānosaka kopīgs izpildes un rezultātu rādītāju kopums, kurā ņemti vērā kvalitatīvie aspekti, piemēram, pašreizējo finansēto projektu raksturs un ieguvumi darba vietu radīšanas vai integrācijas ziņā. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Prasmīga un efektīva ESF atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ dalībvalstīm nepieciešams mudināt sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas līdzdarboties ESF atbalsta īstenošanā. |
(9) Prasmīga un efektīva ESF atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem, pašvaldības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ nepieciešams, lai dalībvalstis mudina sociālos partnerus, pašvaldības iestādes un nevalstiskās organizācijas aktīvi līdzdarboties ESF atbalsta īstenošanā. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Lai uzlabotu politikas atbilstību sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus sociālos uzņēmumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi pirms inovatīvo risinājumu plašākas izmantošanas ir tos testēt un izvērtēt.
|
(12) Ir ļoti svarīgi atbalstīt sociālo inovāciju, iedrošinot un atbalstot inovatīvus sociālos un ar kultūru saistītus uzņēmumus, kas sava rakstura un tiem piemītošā ilgtspējīgas nodarbinātības potenciāla dēļ sekmē sociālo un ekonomisko attīstību. Konkrētāk, lai uzlabotu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF atbalsta saņemšanu, ir ļoti svarīgi inovatīvos risinājumus testēt un izvērtēt. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Lai īstenotu stratēģiju "Eiropa 2020" un sasniegtu tās pamatmērķus, ir nepieciešama reģionālo un vietējo ieinteresēto personu mobilizācija. Lai programmu īstenošanā vēl aktīvāk iesaistītu reģionu un vietējās iestādes, pilsētas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, var izmantot un atbalstīt teritoriālos līgumus, nodarbinātības un sociālās iekļautības vietējās iniciatīvas, vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstības stratēģijas.
|
(14) Lai īstenotu stratēģiju "Eiropa 2020" un sasniegtu tās pamatmērķus, ir nepieciešama reģionālo un vietējo ieinteresēto personu mobilizācija. Lai programmu īstenošanā vēl aktīvāk iesaistītu reģionu un vietējās iestādes, pilsētas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, var izmantot un atbalstīt teritoriālos līgumus, nodarbinātības, sociālās iekļautības un sabiedrības līdzdalības vietējās iniciatīvas, vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstības stratēģijas. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Lai atbalstītu, piemēram, studentus, darba vietu izveidi, darbaspēka mobilitāti, sociālo iekļautību un sociālo uzņēmējdarbību, dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību. |
(17) Lai atbalstītu, piemēram, studentus, mācību mobilitāti, darba vietu izveidi, darbaspēka mobilitāti, fiziskās un sporta aktivitātes, sociālo iekļautību, sociālo uzņēmējdarbību un sabiedrības līdzdalību, dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. To panāk, atbalstot dalībvalstu centienus sasniegt prioritātes un pamatmērķus, kas izvirzīti stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020". ESF atbalsta politikas virzienu un darbību izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā integrētās pamatnostādnes dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikai un Padomes ieteikumus par valsts reformu programmām. |
2. To panāk, atbalstot dalībvalstu centienus sasniegt prioritātes un pamatmērķus, kas izvirzīti stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020", lai nodrošinātu lielāku sociālo kohēziju. ESF atbalsta politikas virzienu un darbību izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā integrētās pamatnostādnes dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikai un Padomes ieteikumus par valsts reformu programmām. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgtermiņa bezdarbniekiem, invalīdiem, migrantiem, etniskajām minoritātēm, nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un cilvēkiem, kas saskaras ar sociālo atstumtību. ESF nodrošina atbalstu uzņēmumiem, sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem un sekmēt labu pārvaldību un reformu īstenošanu jo īpaši nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jomā. |
3. ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgtermiņa bezdarbniekiem, invalīdiem, migrantiem, jauniešiem, bērniem, etniskajām minoritātēm, nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un grupām, kuras apdraud sociālā atstumtība vai kuras ar to saskaras. ESF nodrošina atbalstu organizācijām, sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem un sekmēt labu pārvaldību un reformu īstenošanu, jo īpaši kultūrsociālās un kultūras, nodarbinātības, izglītības, apmācību, sociālās politikas un sporta jomā. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) darba meklētāju un neaktīvu cilvēku piekļuvi nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei; |
i) darba meklētāju un neaktīvu cilvēku pieeju pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas, atbalstu profesionālajai orientācijai, mobilitātei, pārkvalifikācijai un prasmju iegūšanai; |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iii) pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības un uzņēmumu izveidi; |
iii) pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības un uzņēmumu izveidi, to nepārtrauktu attīstību un nodošanu, īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem; |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vi punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
vi) aktīvas un veselīgas vecumdienas; |
vi) aktīvas un veselīgas vecumdienas, jo īpaši nodarbojoties ar sportu; |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) ieguldījumi izglītībā, prasmēs un mūžizglītība, izmantojot: |
(b) ieguldījumi izglītībā, profesionālajā izglītībā un māceklības programmās, prasmēs, kvalifikācijā un mūžizglītībā, izmantojot: |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu un vienlīdzīgas piekļuves veicināšanu kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai; |
i) priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu un vienlīdzīgas pieejas veicināšanu kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, kā arī profesionālai izglītībai; |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošanu nolūkā kāpināt līdzdalības un sasniegumu līmeni; |
ii) augstākās izglītības un profesionālās izglītības pasākumu kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošanu nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni; |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iii) piekļuves uzlabošanu mūžizglītībai, darbaspēka prasmju un kompetenču celšanu un darba tirgus nozīmes palielināšanu izglītības un apmācības sistēmās; |
iii) mūžizglītības un mācību mobilitātes pieejamības uzlabošanu jauniešiem, darbaspēka prasmju, zināšanu, kvalifikācijas un kompetenču celšanu un darba tirgus nozīmes palielināšanu izglītības un apmācības sistēmās; |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
iiia) kultūras iespēju un darbību atbalstīšanu, piemēram, ar apmācību kultūras, mākslas un radošajā jomā; |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – v punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
v) sociālās ekonomikas un sociālo uzņēmumu veicināšanu; |
v) sociālās ekonomikas un sociālo un kultūras jomas uzņēmumu veicināšanu; |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – vi a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
via) radošuma un inovāciju veicināšanu, atbalstot mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus vadošajās nozarēs, tostarp kultūras un radošajās nozarēs, kā arī konkrētas nevalstiskās un kooperatīvās organizācijas; |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts - vi b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
vib) kultūras produktu un plašākas kultūras un radošo iespēju pieejamības veicināšanu; |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ii) spēju veidošanu ieinteresētajām personām, kuras risina nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jautājumus, un nozaru un teritoriālos līgumus, lai koncentrētos reformām valsts, reģionu un vietējā līmenī. |
ii) spēju veidošanu ieinteresētajām personām, jo īpaši partneriem, kas minēti 5. pantā Regulā (ES) Nr. [.../...], kuri risina sociālās un kultūras politikas jautājumus, galveno uzmanību pievēršot jauniešiem, nodarbinātībai, izglītībai un mūžizglītībai, un nozaru un teritoriālos līgumus, lai koncentrētos reformām valsts, reģionu un vietējā līmenī. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(f) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas un kvalitātes, kā arī piekļuves uzlabošana tām, attīstot digitālās prasmes, ieguldot e-iekļautībā, e-prasmēs un saistītajās uzņēmējdarbības prasmēs; |
(b) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas un kvalitātes, kā arī piekļuves uzlabošana tām, attīstot digitālās prasmes, ieguldot e-iekļautībā, e-prasmēs un saistītajās uzņēmējdarbības prasmēs, tostarp, pielietojot tās materiāla un nemateriāla kultūras mantojuma un kultūrtūrisma veicināšanai un labākai izmantošanai; |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(g) pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas stiprināšana, izvēršot pēcdiploma studijas, pētnieku apmācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumus un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem un uzņēmumiem; |
(c) pētniecības tehnoloģiju, tehnoloģiju attīstības un inovācijas stiprināšana, attīstot pēcdiploma studijas un uzņēmējdarbības prasmes, pētnieku apmācību, inovatīvu tīklu izveidi kultūras un radošajā nozarē, piemēram, sadarbības tīklu veidošanas pasākumus un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem un uzņēmumiem; |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(h) mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana, sekmējot uzņēmumu un darbaspēka pielāgošanos un palielinot ieguldījumus cilvēkkapitālā. |
(d) mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu noturīgas attīstības un konkurētspējas nosacījumu uzlabošana, sekmējot uzņēmumu, uzņēmumu vadītāju un strādājošo pielāgošanos un palielinot ieguldījumus cilvēkkapitālā, tostarp jauniešu apmācībā un māceklības shēmās. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šīs regulas pielikumā noteiktos kopējos rādītājus un programmai specifiskos rādītājus izmanto atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 24. panta 3. punkta un 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļai. Visi rādītāji ir izteikti absolūtos skaitļos. |
1. Šīs regulas pielikumā noteiktos kopējos rādītājus un īpašos programmu rādītājus izmanto atbilstoši Regulas (ES) Nr. [...] 24. panta 3. punkta un 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktam. Visus rādītājus izsaka absolūtos skaitļos, un tajos ņem vērā kvalitātes faktorus. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Sociālo partneru un citu ieinteresēto personu, jo īpaši nevalstisko organizāciju, iesaistīšana darbības programmu īstenošanā, kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantā, var notikt ar vispārējo piešķīrumu palīdzību, kas definēti Regulas (ES) Nr. [..] 113. panta 7. punktā. Tādā gadījumā darbības programmā norāda to programmas daļu, uz kuru attiecas vispārējā dotācija, tostarp provizorisku finanšu asignējumu, kas tai piešķirts no katras prioritāšu ass. |
1. Sociālo partneru un citu ieinteresēto personu, jo īpaši nevalstisko organizāciju un sociālās ekonomikas pārstāvju, iesaistīšana darbības programmu īstenošanā, kā minēts Regulas (ES) Nr. [...] 5. pantā, var notikt ar vispārējo piešķīrumu palīdzību, kas definēti Regulas (ES) Nr. [...] 113. panta 7. punktā. Tādā gadījumā darbības programmā norāda to programmas daļu, uz kuru attiecas vispārējā dotācija, tostarp provizorisku finanšu piešķīrumu tai no katra prioritārā virziena. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Lai veicinātu nevalstisko organizāciju pienācīgu līdzdalību un piekļuvi ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definēts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, uz kurām attiecināms Kohēzijas fonda atbalsts, nodrošina atbilstoša ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem. |
3. Lai veicinātu nevalstisko organizāciju aktīvu līdzdalību un pienācīgu pieeju ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās un kultūras iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definēta Regulas (ES) Nr. [...] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, kuras var saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem. |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 7. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, izmantojot vienādu pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un īpaši pielāgotas darbības, kas minētas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, jo īpaši ar mērķi palielināt sieviešu ilgtspējīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā, kā arī darba tirgū samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus izglītībā un apmācībā un sekmēt profesionālās un personīgās dzīves līdzsvarošanu vīriešiem un sievietēm. |
Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, izmantojot integrēto pieeju, kā minēts Regulas (ES) Nr. [...] 7. pantā, un īpaši pielāgotas darbības, kas minētas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, jo īpaši ar mērķi palielināt sieviešu noturīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā un uzņēmējdarbībā, kā arī darba tirgū samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus izglītībā un apmācībā un sekmēt profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu vīriešiem un sievietēm. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 8. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp to piejamību invalīdiem, optimizējot nediskriminācijas principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un izmantojot īpašas darbības 3. pantā un jo īpaši 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) daļā noteikto ieguldījumu prioritāšu ietvaros. Minētās darbības ir paredzētas cilvēkiem, kurus apdraud diskriminācijas risks, un invalīdiem, lai palielinātu viņu līdzdalību darba tirgū, uzlabotu sociālo iekļautību, samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz sekmēm izglītībā un veselības stāvokli, kā arī lai veicinātu pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī. |
Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp to pieejamību invalīdiem, optimizējot nediskriminācijas principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [...] 7. pantā, un izmantojot īpašas darbības 3. pantā un jo īpaši 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā noteikto ieguldījumu prioritāšu ietvaros. Minētās darbības ir paredzētas cilvēkiem, kuriem draud diskriminācija, un personām ar invaliditāti, lai palielinātu viņu līdzdalību darba tirgū, uzlabotu sociālo iekļautību, samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz izglītību, kultūras pieejamību, izglītības sasniegumiem un veselības stāvokli, kā arī lai veicinātu pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējā līmenī. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Atbilstoši savām vajadzībām dalībvalstis darbības programmās nosaka sociālās inovācijas tēmas. |
2. Atbilstoši savām īpašajām vajadzībām dalībvalstis darbības programmās nosaka sociālās inovācijas tēmas, tostarp jautājumus, kas saistīti ar jauniešiem un kultūru. |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija veicina spēju veidošanu sociālajai inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus un izplatot labu praksi un metodiku. |
3. Komisija veicina spēju veidošanu sociālajai un kultūras jomas inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus un izplatot labu praksi un metodiku. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis atbalsta starptautisko sadarbību, lai veicinātu savstarpējas mācības un tādējādi palielinātu ESF atbalstītās politikas efektivitāti. Starptautiskajā sadarbībā iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm. |
1. Dalībvalstis atbalsta transnacionālu sadarbību, lai veicinātu starpkultūru dialogu un savstarpējas mācības un tādējādi palielinātu ESF atbalstīto politisko nostādņu efektivitāti. Transnacionālajā sadarbībā iesaistīti partneri ir vismaz no divām dalībvalstīm. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. ESF var atbalstīt vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [..] 28. pantā, teritoriālos līgumus, vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļautībai, kā arī integrētus teritoriālus ieguldījumus (ITI), kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 99. pantā. |
1. ESF var atbalstīt vietējo kopienu vadītas attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [...] 28. pantā, teritoriālos līgumus, vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, izglītībai, iekļautībai, iedzīvotāju līdzdalībai, jaunatnei un sportam, kā arī integrētus teritoriālus ieguldījumus (ITI), kā minēts Regulas (ES) Nr. [...] 99. pantā. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Papildus ERAF intervencei, kas minēta Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. pantā, ESF var sniegt atbalstu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, kas izmanto stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar partnerības līgumos minēto pilsētvidi. |
2. Papildus ERAF intervencei, kas minēta Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. pantā, ESF var sniegt atbalstu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, izmantojot stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides, sociālo un kultūras jautājumu risināšanai, kas skar partnerības līgumos minēto pilsētvidi. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Sociālais fonds un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšana |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0607 – C7-0327/2011 – 2011/0268(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 25.10.2011 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
CULT 25.10.2011 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Malika Benarab-Attou 27.1.2012 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
29.2.2012 |
25.4.2012 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
19.6.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
21 0 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Hannu Takkula, László Tőkés, Gianni Vattimo, Sabine Verheyen |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Ivo Belet, Seán Kelly, Iosif Matula, Rui Tavares |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mario Pirillo |
||||
- [1] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A7-2011-0370&language=LV#title1
- [2] Padomes secinājumi par kultūras un radošajām prasmēm, kā arī to lomu Eiropas intelektuālā kapitāla veidošanā (OV C 372, 20.12.2011., 19. lpp.).
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums (8.6.2012)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu
(COM(2011)0607 – C7‑0327/2011 – 2011/0268(COD))
Atzinumu sagatavoja: Tadeusz Cymański
ĪSS PAMATOJUMS
Kopš Eiropas Kopienas izveides Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir palīdzējis panākt vairāku reģionu attīstības līmeņa konverģenci. Pēc Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai ESF ir sniedzis būtisku atbalstu ar postkomunisma valstu pārveidi saistīto sociālo izmaksu mazināšanā. ESF ir ievērojams mehānisms, kas veic ieguldījumus šā reģiona cilvēkkapitālā. Tas sniedz atbalstu apmācības iniciatīvām, kas paredzētas iedzīvotāju grupām, kurām draud sociālā atstumtība.
Apzinoties, ka mazāk attīstītajiem reģioniem joprojām ir nepieciešams profesionāls atbalsts un šī nepieciešamība krīzes situācijā drīzāk pieaug, priecājamies pieņemt priekšlikumu, kas ESF garantē finansējumu turpmākajā finanšu plānošanas periodā, tostarp kohēzijas politikā nosakot ESF minimālo piešķīruma apjomu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu regulas noteikumus padarīt elastīgākus, lai palīdzētu atsevišķām valstīm risināt specifiskus sociālekonomiskos jautājumus. Tas cita starpā attiecas uz fonda finansējuma iespējamajiem saņēmējiem un prasību, ka regulā nedrīkst noteikt neelastīgus ierobežojumus tām sociālajām grupām, kurām var tikt piemēroti fonda noteikumi.
Jāņem vērā — lai veicinātu sociālo integrāciju un nabadzības izskaušanu, ir būtiski sniegt atbalstu sievietēm grūtā nodarbinātības situācijā, ņemot vērā, ka viņām visvairāk draud nabadzība, un palīdzēt vientuļajiem vecākiem, galvenokārt vientuļajām mātēm, lai viņiem atvieglotu darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu.
GROZĪJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē aicināja ar visiem kopējās politikas virzieniem, tostarp Kohēzijas politiku, atbalstīt stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020". Lai nodrošinātu pilnīgu ESF pielāgošanu minētās stratēģijas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un cīņu ar sociālo atstumtību, ESF būtu jāatbalsta dalībvalstis Padomes ieteikumu par dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenošanā, kā arī to Padomes lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm īstenošanā, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma 121. panta un 148. panta 4. punkta noteikumiem. Fondam būtu jāveicina arī pamatiniciatīvu īstenošana īpaši attiecībā uz "Jaunu prasmju un darba vietu programmu", "Jaunatne kustībā" un "Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību". ESF sniegs atbalstu arī iniciatīvu "Digitālā programma" un "Inovācijas savienība" darbībām. |
(3) Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē aicināja ar visiem kopējās politikas virzieniem, tostarp kohēzijas politiku, atbalstīt stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020". Lai nodrošinātu pilnīgu ESF pielāgošanu minētās stratēģijas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un cīņu ar sociālo atstumtību, ESF būtu jāatbalsta dalībvalstis Padomes ieteikumu par dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenošanā, kā arī to Padomes lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm īstenošanā, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma 121. panta un 148. panta 4. punkta noteikumiem. Fondam būtu jāveicina arī pamatiniciatīvu īstenošana īpaši attiecībā uz "Jaunu prasmju un darba vietu programmu", "Jaunatne kustībā" un "Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību". ESF sniegs atbalstu arī iniciatīvu "Digitālā programma" un "Inovācijas savienība" darbībām, kā arī Sieviešu hartā paredzētajiem mērķiem. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojusies ekonomikas un finansiālā krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jaunatni un citas neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus. ESF būtu jācenšas veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti, investēt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, veicināt sociālo iekļautību un cīnīties ar nabadzību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. |
(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojas ekonomikas un finanšu krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot sievietes, jauniešus un citas nelabvēlīgā stāvoklī esošas grupas, piemēram, migrantus un invalīdus. ESF būtu jācenšas veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti, investēt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, veicināt sociālo iekļautību un cīnīties ar nabadzību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Papildus minētajām prioritātēm mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības iespējas, būtu jāuzlabo tādu ieinteresēto personu publiskās pārvaldes efektivitāte, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību un sociālo politiku, kā arī būtu jāstiprina to institucionālās spējas. |
(5) Papildus minētajām prioritātēm mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātības iespējas, būtu jāuzlabo tādu ieinteresēto personu publiskās pārvaldes efektivitāte, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību un sociālo politiku, kā arī būtu jāstiprina to institucionālās spējas. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm lielāku atbalsta koncentrāciju. Konkrēti, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu, būtu jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. |
(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm lielāku atbalsta koncentrāciju. Konkrēti, ESF, izmantojot minimālus nodalītus piešķīrumus, būtu jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību un jāveicina lielāka dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7a) ESF būtu aizvien vairāk jāatbalsta dzimumu līdztiesība, ieguldot līdzekļus aprūpes dienestos, sievietēm paredzētās nodarbinātības iespējās, izglītības un prasmju paaugstināšanā un pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanā. ESF arī būtu jānovērš vairākiemeslu diskriminācija, ko citu starpā piedzīvo migrantes, romu tautības sievietes, sievietes invalīdes, lesbietes un vecākas sievietes. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošana veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību atbilstoši Līguma 8. pantam. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos programmu aspektos ņemt vērā dzimumu jautājumu, vienlaikus nodrošinot īpašu pasākumu veikšanu dzimumu līdztiesības veicināšanai. |
(10) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošana veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību atbilstoši Līguma 8. pantam. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos programmu aspektos ņemt vērā dzimumu līdztiesības mērķus, vienlaikus nodrošinot īpašu pasākumu veikšanu dzimumu līdztiesības veicināšanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visām ESF darbībām un darbībām, kurām ir piešķirts ESF līdzfinansējums, tiek izvērtēta dzimumu līdztiesības ievērošana budžeta plānošanā. ESF būtu jāveicina attiecīgo Savienības politikas nostādņu īstenošana. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(10a) Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir saistoši principi vairākos fondu plānošanas un īstenošanas posmos (dzimumu līdztiesības aspekta analīze, kopējie mērķi un rādītāji un īstenošana, uzraudzība un izvērtēšana) un ka, ieviešot šo integrēto pieeju Eiropas Sociālajā fondā, svarīgākajām darbībām katrā posmā tiek nodrošināts atbalsts (atbalsta struktūras). |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Saskaņā ar Līguma 10. panta noteikumiem ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošanai būtu jāveicina cīņa pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. ESF būtu jāatbalsta to ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām paredzēto pienākumu izpilde, kas cita starpā attiecas uz izglītību, darbu, nodarbinātību un pieejamību. ESF būtu jāveicina arī pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī. |
(11) Saskaņā ar Līguma 10. panta noteikumiem ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošanai būtu jāveicina cīņa pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, īpašu uzmanību pievēršot personām, kas saskaras ar vairākiemeslu diskrimināciju. ESF būtu jāatbalsta to ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām paredzēto pienākumu izpilde, kas cita starpā attiecas uz izglītību, darbu, nodarbinātību un pieejamību. ESF būtu jāveicina arī attiecīgu Savienības politikas nostādņu īstenošana un pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējā līmenī. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Lai uzlabotu politikas atbilstību sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus sociālos uzņēmumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi pirms inovatīvo risinājumu plašākas izmantošanas ir tos testēt un izvērtēt. |
(12) Lai uzlabotu politikas atbilstību sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus sociālos uzņēmumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi pirms inovatīvo risinājumu plašākas izmantošanas ir tos testēt un izvērtēt, ņemot vērā to, ka sociālie uzņēmumi bieži vien sniedz rezultātus ilgākā laika periodā. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iv) vīriešu un sieviešu līdztiesību un profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu; |
iv) vīriešu un sieviešu līdztiesību, sieviešu finansiālo neatkarību un sieviešu un vīriešu profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu; |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
iva) dzimumu stereotipu izskaušanu karjeras un profesijas izvēlē un mūžizglītības veicināšanu; |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības veicināšana: |
|
|
i) nodrošinot lielāku nodarbinātības un izglītības pieejamību visu vecumu sievietēm; |
|
|
ii) labāk nodrošinot aprūpes pakalpojumus, tostarp kvalitatīvu un pieejamu aprūpi bērniem un veciem cilvēkiem, kā arī citu apgādājamu personu aprūpi; |
|
|
iii) izmantojot pasākumus, lai apkarotu visus pret sievietēm vērstus vardarbības veidus; |
|
|
iv) izmantojot darbības, lai novērstu un izskaustu daudzkārtīgu diskrimināciju, ko citu starpā piedzīvo migrantes, sievietes invalīdes, romu tautības sievietes, lesbietes un vecākas sievietes; |
|
|
v) veicinot sievietēm finansiāli pieņemamu veselības aprūpes pakalpojumu, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu, pieejamību; |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) ieguldījumi izglītībā, prasmēs un mūžizglītība, izmantojot: |
(b) ieguldījumi izglītībā, prasmēs, apmācībā un mūžizglītība, izmantojot: |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību, izmantojot: |
(c) sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību un diskrimināciju, izmantojot: |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ia punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ia) aktīvu atbalstu vientuļo vecāku integrēšanai darba tirgū, palīdzot viņiem līdzsvarot profesionālo un ģimenes dzīvi, vienlaikus ņemot vērā, ka Eiropā lielākā daļa vientuļo vecāku ir sievietes; |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iii punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iii) diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ apkarošanu; |
iii) visa veida diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ apkarošanu; |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iiia punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
iiia) papildinošas darbības un attiecīgus atbalsta, vietējo kopienu un aprūpes pakalpojumus, kas veicina nodarbinātības iespējas; |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iv punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iv) piekļuves uzlabošanu pieejamiem, ilgtspējīgiem un augsti kvalificētiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem; |
iv) piekļuves uzlabošanu pieejamiem, ilgtspējīgiem un augsti kvalificētiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un pirmsskolas bērnu aprūpes iestādēm, kuras varētu izmantot arī bez darba esošie vecāki; |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem katrā dalībvalstī piešķir Regulas (ES) Nr. [..] 9. panta 9. punktā noteiktajam tematiskajam mērķim "sociālās iekļautības veicināšana un cīņa ar nabadzību". |
2. Vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem katrā dalībvalstī piešķir Regulas (ES) Nr. [..] 9. panta 9. punktā noteiktajam tematiskajam mērķim "sociālās iekļautības veicināšana un cīņa ar nabadzību un diskrimināciju". |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Kopējie un programmai specifiskie īstenošanas rādītāji attiecas uz daļēji vai pilnībā īstenotām darbībām. Vajadzības gadījumā attiecībā uz atbalstīto darbību raksturu nosaka kopējus kvantitatīvus mērķlielumus 2022. gadam. Sākotnējā stāvokļa rādītāji ir noteikti nulles līmenī. |
Kopējie un programmai specifiskie īstenošanas rādītāji, kas atspoguļoti pēc dzimuma, attiecas uz daļēji vai pilnībā īstenotām darbībām. Vajadzības gadījumā attiecībā uz atbalstīto darbību raksturu nosaka kopējus kvantitatīvus mērķlielumus 2022. gadam. Sākotnējā stāvokļa rādītāji ir noteikti nulles līmenī. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 7. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, izmantojot vienādu pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un īpaši pielāgotas darbības, kas minētas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, jo īpaši ar mērķi palielināt sieviešu ilgtspējīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā, kā arī darba tirgū samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus izglītībā un apmācībā un sekmēt profesionālās un personīgās dzīves līdzsvarošanu vīriešiem un sievietēm. |
Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, izmantojot vienādu pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un īpaši pielāgotas darbības, kas minētas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, jo īpaši ar mērķi palielināt sieviešu ilgtspējīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā, kā arī darba tirgū samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus izglītībā un apmācībā un sekmēt profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu vīriešiem un sievietēm. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 8. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp to piejamību invalīdiem, optimizējot nediskriminācijas principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un izmantojot īpašas darbības 3. pantā un jo īpaši 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) daļā noteikto ieguldījumu prioritāšu ietvaros. Minētās darbības ir paredzētas cilvēkiem, kurus apdraud diskriminācijas risks, un invalīdiem, lai palielinātu viņu līdzdalību darba tirgū, uzlabotu sociālo iekļautību, samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz sekmēm izglītībā un veselības stāvokli, kā arī lai veicinātu pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī. |
Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp to piejamību invalīdiem, optimizējot nediskriminācijas principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un izmantojot īpašas darbības visu attiecīgo 3. pantā noteikto ieguldījumu prioritāšu ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot tām personām, kas saskaras ar vairākiemeslu diskrimināciju. Minētās darbības ir paredzētas cilvēkiem, kurus apdraud diskriminācijas risks, un invalīdiem, lai palielinātu viņu līdzdalību darba tirgū, uzlabotu sociālo iekļautību, samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz sekmēm izglītībā un veselības stāvokli, kā arī lai veicinātu pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums Pielikums – 2. punkts – 1.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– projektu skaits, kas palielina sieviešu noturīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums Pielikums – 4. punkts – 3.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– statistikas dati, kas liecina par dzimumu segregācijas mazināšanos darba tirgū |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums Pielikums – 4. punkts – 3.b ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– statistikas dati, kas liecina, ka tiek veiksmīgi apkaroti dzimumu stereotipi izglītībā un apmācībā |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Sociālais fonds un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšana |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0607 – C7-0327/2011 – 2011/0268(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 25.10.2011 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
FEMM 25.10.2011 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Tadeusz Cymański 22.11.2011 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
23.4.2012 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
30.5.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
23 1 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Iratxe García Pérez, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Siiri Oviir, Antonyia Parvanova, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Angelika Werthmann, Inês Cristina Zuber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Izaskun Bilbao Barandica, Vilija Blinkevičiūtė, Franziska Katharina Brantner, Minodora Cliveti, Mojca Kleva, Ana Miranda, Norica Nicolai, Antigoni Papadopoulou |
||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Sociālais fonds un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšana |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0607 – C7-0327/2011 – 2011/0268(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
6.10.2011 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 25.10.2011 |
|
|
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 25.10.2011 |
CONT 25.10.2011 |
ENVI 25.10.2011 |
ITRE 25.10.2011 |
|
|
|
REGI 25.10.2011 |
CULT 25.10.2011 |
FEMM 25.10.2011 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
ENVI 24.10.2011 |
ITRE 10.11.2011 |
|
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Elisabeth Morin-Chartier 27.10.2011 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
26.1.2012 |
29.2.2012 |
23.4.2012 |
20.6.2012 |
|
|
Pieņemšanas datums |
5.7.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
38 3 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Phil Bennion, Pervenche Berès, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, David Casa, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Marije Cornelissen, Emer Costello, Andrea Cozzolino, Frédéric Daerden, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Andrea Zanoni |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Malika Benarab-Attou, Kinga Göncz, Sergio Gutiérrez Prieto, Anthea McIntyre |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jürgen Creutzmann, Krzysztof Lisek |
||||
|
Iesniegšanas datums |
20.7.2012 |
||||