ZIŅOJUMS par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā

25.7.2012 - (2011/2313(INI))

Kultūras un izglītības komiteja
Referents: Jean-Marie Cavada

Procedūra : 2011/2313(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0262/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0262/2012

Debates :

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi
PV 11/09/2012 - 10.21
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0324

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
ATZINUMS Sniegusi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
ATZINUMS Sniegusi Juridiskā komiteja
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā

(2011/2313(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, kurā teikts, ka kultūras un radošajai nozarei ir svarīga nozīme cīņā pret visiem diskriminācijas veidiem, tostarp rasismu un ksenofobiju,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)[1],

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, saskaņā ar kuru ir jānodrošina personas datu aizsardzība,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Ieteikumu par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju[3],

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. augusta Ieteikumu par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā[4],

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

– ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu[5],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0262/2012),

A. tā kā digitālais laikmets piedāvā plašas iespējas radīt un izplatīt darbus, taču sagādā arī lielas problēmas;

B. tā kā tirgus attīstība daudzējādos veidos ir radījusi vajadzīgo izaugsmi un vienotā tirgus mērķiem atbilstīgu kultūras saturu;

C. tā kā šobrīd patērētājiem ir pieejami daudz vairāk satura piedāvājumu nekā jebkad agrāk;

D. tā kā ir būtiski padarīt Eiropas audiovizuālo pakalpojumu nozari konkurētspējīgāku, atbalstot tiešsaistes pakalpojumus, vienlaikus veicinot Eiropas civilizācijas, lingvistisko un kultūru daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos;

E. tā kā autortiesības ir būtiski svarīgs juridisks instruments, ar kuru tiesību turētājiem tiek piešķirtas un aizsargātas konkrētas ekskluzīvas tiesības, kas veicina kultūras un radošo nozaru finansiālu izaugsmi un labklājību, vienlaikus palīdzot arī nodrošināt darba vietas;

F. tā kā tāda tiesiskā regulējuma izstrāde, kas atvieglotu tiesību izmantošanu, veicinātu darbu brīvu apriti Savienībā un sekmētu Eiropas audiovizuālās nozares stiprināšanu;

G. tā kā Eiropas apraides organizācijām ir būtiski svarīga loma Eiropas radošo industriju darbības veicināšanā un kultūras daudzveidības aizsardzībā un tā kā apraides organizācijas finansē vairāk nekā 80 % no oriģinālā, Eiropā tapušā audiovizuālā satura;

H. tā kā filmu demonstrēšana kinoteātros joprojām nodrošina lielu daļu kino nozares ieņēmumu un ievērojami ietekmē filmu panākumus pieprasījumvideo platformās;

I. tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta 1. punkts nodrošina pamatu pienākumam finansēt un veicināt audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, jo arī šiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme kultūras daudzveidības veicināšanā un aizsardzībā;

J. tā kā Eiropas apraides organizācijām digitālā, konverģentā, daudzplatformu vidē ir vajadzīgas elastīgas un nākotnes vajadzībām pielāgotas tiesību iegūšanas sistēmas, kas nodrošina tiesību iegūšanu vienuviet; tā kā šādas elastīgas tiesību iegūšanas sistēmas jau vairākus gadu desmitus ir ziemeļvalstīs;

K. tā kā ir nepieciešams nodrošināt interesanta un daudzveidīga legāla tiešsaistes piedāvājuma pilnveidošanu, kā arī turpmāk atvieglināt un nodrošināt šāda satura netraucētu izplatīšanu, maksimāli samazinot licencēšanas, tostarp pārrobežu licencēšanas, šķēršļus; uzsver arī to, ka ir svarīgi padarīt satura izmantošanu patērētājiem vienkāršāku, jo īpaši attiecībā uz samaksu;

L. tā kā patērētāji pieprasa, lai tiešsaistē pieejamo filmu izvēle būtu aizvien plašāka, neņemot vērā platformu ģeogrāfisko atrašanās vietu;

M. tā kā jau tagad ar brīvprātīgas Eiropas licences starpniecību ir nodrošināta audiovizuālo darbu pārrobežu izplatīšana Eiropā un tā kā šo licenču turpmākā pilnveide atbilstīgi pieprasījumam tirgū ir viena no attīstības iespējām, tā kā pienācīgi jāatzīst, ka uzņēmumiem ir jāņem vērā dažādie Eiropas patērētāju valodas un kultūras paradumi, kas atspoguļo atšķirīgas ES iedzīvotāju izvēles, patērējot iekšējā tirgū pieejamos audiovizuālos darbus;

N. tā kā audiovizuālo darbu izplatīšana tiešsaistē ir lieliska iespēja paplašināt Eiropas valodu zināšanas un tā kā šo mērķi iespējams sasniegt, piedāvājot šo darbu versijas oriģinālvalodā un iespēju nodrošināt audiovizuālo darbu tulkošanu visdažādākajās valodās;

O. tā kā, Eiropas digitālajā telpā piemērojot autortiesības un blakustiesības, ir būtiski svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību gan tiesību turētājiem, gan darbu potenciālajiem lietotājiem, uzlabojot dalībvalstu tiesisku normu koordinēšanu;

P. tā kā Eiropas audiovizuālās nozares tiesiskā regulējuma nostiprināšana veicina vārda un uzskatu brīvības aizsardzību, tādējādi nostiprinot ES demokrātiskās vērtības un principus;

Q. tā kā ir nepieciešams izstrādāt īpašus pasākumus, lai saglabātu Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu, jo īpaši veicinot tā digitalizāciju un atvieglinot iedzīvotāju un lietotāju piekļuvi Eiropas kinematogrāfiskajam un audiovizuālajam mantojumam;

R. tā kā darbu identifikācijas un marķēšanas sistēmas izveide palīdzētu aizsargāt tiesību pārņēmējus un ierobežot darbu neatļautu izmantošanu;

S. tā kā ir absolūti nepieciešams saglabāt tīkla neitralitāti informācijas un komunikācijas tīklos un garantēt tehnoloģiski neitrālu plašsaziņas līdzekļu platformu un pārraides sistēmu dizainu, lai nodrošinātu audiovizuālo pakalpojumu pieejamību, sekmētu vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropas Savienībā un ņemtu vērā tehnoloģisko konverģenci;

T. tā kā bez tiesiski nevainojamas sistēmas digitālajā telpā ilgtermiņā nav iespējama ne darbu radīšana un kultūru daudzveidība bez autortiesībām, kas aizsargātu autorus un nodrošinātu atlīdzības saņemšanu, ne lietotāju piekļuve kultūras mantojumam; tā kā jaunajos uzņēmējdarbības modeļos jāņem vērā efektīvas licencēšanas sistēmas, pastāvīgi ieguldījumi radošā satura digitalizācijā un atvieglinātas piekļuves nodrošināšana patērētājiem;

U. tā kā daudzos autortiesību vai ar tām saistītu aizsardzības tiesību pārkāpumus rada potenciālās publikas saprotama vēlme ar vienkāršiem nosacījumiem un par taisnīgām cenām saņemt jaunus audiovizuālu darbu piedāvājumus un tā kā šis pieprasījums joprojām pilnībā netiek apmierināts;

V. tā kā ir jāveicina pielāgojumi saistībā ar faktisko situāciju digitālajā laikmetā un jo īpaši tādi pielāgojumi, kuri paredzēti, lai izvairītos no mērķtiecīgas uzņēmējdarbības pārvietošanas, meklējot teritorijas, kurās likumdošana ir visvājākā;

W. tā kā ir taisnīgi, ka visos līgumos ir paredzēta pienācīga atlīdzība autoram, par viņa darbu izmantošanu jebkādā veidā, tostarp — tiešsaistē;

X. tā kā ir ārkārtīgi nepieciešams, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu direktīvai par tiesību kolektīvo pārvaldību un autortiesību aģentūrām, lai palielinātu uzticību autortiesību aģentūrām, nosakot pasākumus, kuru mērķis ir palielināt to efektivitāti, būtiski uzlabot pārredzamību un veicināt labu pārvaldību un efektīvu strīdu izšķiršanu;

Y. tā kā autortiesību kolektīva pārvaldība ir būtisks apraides organizāciju instruments, jo ikdienā tām jāsaskaras ar ārkārtīgi daudziem tiesību iegūšanas veidiem, un tādēļ būtu jānodrošina efektīvas licencēšanas shēmas, kas paredzētas pieprasītā apraides organizācijas audiovizuālā satura izmantošanai tiešsaistē;

Z. tā kā kultūras produktu un pakalpojumu aplikšanu ar nodokli ir jāpielāgo digitālajam laikmetam;

AA. tā kā plašsaziņas līdzekļu hronoloģija atbilst vispārējam līdzsvaram audiovizuālajā nozarē, kas ļauj nodrošināt efektīvu audiovizuālo darbu priekšfinansējuma sistēmu;

AB. tā kā, palielinoties digitālo darbu pieejamībai un iespējām nekavējoties publiskot jaunāko informāciju, kas saistīta ar mūsu progresīvo informācijas sabiedrību, mediju hronoloģijas princips piedzīvo pieaugošu konkurenci;

AC. tā kā Savienībai ir vajadzīga saskaņota pieeja ar tehnoloģijām saistītajiem jautājumiem, veicinot digitālajā laikmetā izmantoto sistēmu sadarbspēju;

AD. tā kā tiesiskajam un finanšu regulējumam būtu jābūt labvēlīgam attiecībā pret uzņēmumiem, kas veicina tādu audiovizuālu darbu izplatīšanu tiešsaistē, kuriem ir ekonomiska vērtība;

AE. tā kā personu ar invaliditāti piekļuve plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti svarīga un tā būtu jāatvieglina, nodrošinot programmas, kas ir pielāgotas cilvēku ar invaliditāti vajadzībām;

AF. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi paātrināt tādu modernu tehnoloģiju izpēti un attīstību, kas paredzētas, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu pakalpojumu automātisku pārvaldību, jo īpaši izmantojot apraidi, kurā apvienoti vairāki apraides veidi,

1. atzīst tiešsaistes tirgus sadrumstalotību, ko raksturo, piemēram, tehnoloģiju barjeras, licencēšanas procedūru sarežģītība, atšķirības samaksas metodēs, tādu būtisku elementu savietojamības trūkums kā e-paraksts un dažu precēm un pakalpojumiem piemērojamu nodokļu, tostarp PVN, likmju atšķirības; tādēļ uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama pārskatāma, elastīga un saskaņota Eiropas līmeņa pieeja, lai virzītos uz digitālu vienoto tirgu; uzsver, ka ar jebkādiem ierosinātiem pasākumiem būtu jācenšas samazināt administratīvos slogus un darījumu izmaksas saistībā ar satura licencēšanu;

Legāls piedāvājums, pieejamība un tiesību kolektīva pārvaldība

2. uzsver nepieciešamību palielināt legāla piedāvājuma kvantitatīvo un kvalitatīvo pievilcību un aktualitāti un uzlabot audiovizuālo darbu pieejamību tiešsaistē — gan oriģinālvalodā ar subtitriem, gan visās ES oficiālajās valodās;

3. uzsver, ka ir svarīgi piedāvāt darbus ar subtitriem iespējami daudzās valodās, jo īpaši pieprasījumvideo pakalpojumu jomā;

4. uzsver, ka arvien vairāk palielinās nepieciešamība veicināt legāli pieejama un pievilcīga tiešsaistes audiovizuālā satura piedāvājuma izveidi un sekmēt inovāciju un tāpēc ir būtiski svarīgi, lai jaunās izplatīšanas metodes būtu elastīgas un ļautu attīstīties jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un padarīt digitālās preces pieejamas visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas dalībvalsts, kā arī jāņem vērā tīkla neitralitātes princips;

5. uzsver, ka digitālajiem pakalpojumiem, piemēram, videostraumēšanai, vajadzētu būt pieejamiem visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie dzīvo; aicina Komisiju prasīt, lai Eiropas digitālo pakalpojumu uzņēmumi atceļ ģeogrāfiskās kontroles pasākumus (piem., IP adrešu bloķēšanu) visā Savienībā un atļauj iegādāties digitālos pakalpojumus ārpus patērētāja izcelsmes dalībvalsts; lūdz Komisiju sagatavot analīzi par Kabeļu un satelītu direktīvas[6] piemērošanu digitālajai izplatīšanai;

6. uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš tiešsaistes izplatīšanas platformu, tostarp tiešsaistes maksājumu, drošības uzlabošanai;

7. uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt alternatīvas un inovatīvas mikromaksājumu sistēmas, piemēram, apmaksa ar īsziņas vai lietotnes starpniecību, ko varētu izmantot legālās tiešsaistes pakalpojumu platformās, lai padarītu to izmantošanu patērētājiem vienkāršāku;

8. uzsver, ka būtu jārisina ar tiešsaistes maksājumu sistēmām saistītās problēmas, piemēram, sadarbspējas trūkums un mikromaksājumu lielās izmaksas patērētājiem, un jāizstrādā vienkārši, novatoriski un rentabli risinājumi, kas būtu izdevīgi gan patērētājiem, gan digitālajām platformām;

9. aicina izveidot jaunus risinājumus saistībā ar viegli izmantojamām maksāšanas sistēmām, piemēram, mikromaksājumu sistēmu, kā arī izstrādāt sistēmas, kas ļautu darbu radītājiem saņemt tiešus maksājumus un būtu izdevīgas kā patērētājiem, tā autoriem;

10. uzsver, ka izmantošana tiešsaistē ir reāla iespēja plašāk izplatīt Eiropas darbus, jo īpaši audiovizuālos darbus, tādos apstākļos, kuros likumīgs šādu darbu piedāvājums var attīstīties veselīgā konkurences vidē, kurā efektīvi tiek novērsta aizsargātu darbu nelikumīga piedāvāšana;

11. atbalsta bagātīga un daudzveidīga legāla piedāvājuma nodrošināšanu, jo īpaši uzlabojot skatlogu elastīgumu; uzsver, ka tiesību turētājiem jāļauj brīvi pieņemt lēmumus par savu darbu izplatīšanu dažādās platformās;

12. uzsver, ka ir jāraugās, lai pašreizējā skatlogu sistēma netiktu izmantota kā līdzeklis, lai ierobežotu darbu izmantošanu tiešsaistē, kas varētu kaitēt mazajiem ražotājiem un izplatītājiem;

13. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu īstenot Parlamenta pieņemto sagatavošanas darbību, kuras mērķis ir izmēģināt jaunus, platformu kopdarbībā balstītus izplatīšanas veidus un uzlabot skatlogu elastīgumu;

14. aicina atbalstīt stratēģijas, kas ļauj Eiropas audiovizuālās nozares MVU efektīvāk pārvaldīt digitālās tiesības un tādējādi aptvert plašāku auditoriju;

15. aicina dalībvalstis nekavējoties piemērot Audiovizuālo mediju direktīvas 13. pantu, padarot to par saistošu normu, un noteikt finansēšanas un popularizēšanas saistības attiecībā uz pieprasītajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, aicina Komisiju nekavējoties iesniegt Parlamentam detalizētu ziņojumu par pašreizējo situāciju saistībā ar 13. panta 3. punkta piemērošanu;

16. atgādina, ka, lai Eiropā izveidotu vienotu digitālo tirgu, autortiesību un ar tām saistītu intelektuālā īpašuma tiesību kolektīvās pārvaldības jomā obligāti jāizstrādā vienoti Eiropas līmeņa noteikumi, lai novērstu dalībvalstu atšķirīgo tiesību aktu aizvien straujāku attīstību, kas ievērojami sarežģī tiesību pārvaldību pārrobežu līmenī;

17. atbalsta tāda tiesiskā regulējuma izstrādi, kas atvieglotu nezināmu autoru darbu digitalizāciju un pārrobežu izplatīšanu digitālajā vienotajā tirgū; šis pasākums ir arī viens no pamatpasākumiem Eiropas digitalizācijas programmā, kas ir daļa no stratēģijas „Eiropa 2020”;

18. konstatē, ka pārrobežu pakalpojumu attīstība ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja uzņēmējdarbības platformas ir gatavas ar līgumu starpniecību iegūt tiesības attiecībā uz vienas vai vairāku teritoriju izmantošanu, jo ir svarīgi atcerēties, ka apraides nozarē teritoriālās sistēmas ir parasti tirgi;

19. uzsver nepieciešamību radīt juridisku noteiktību jautājumā par tiesisko sistēmu, kuru piemēro tiesību pārvaldībai pārrobežu izplatīšanas gadījumā, ierosinot attiecīgā gadījumā piemērot tās valsts tiesību aktus, kurā uzņēmums veic galveno saimniecisko darbību un kurā tas gūst lielāko daļu savu ienākumu;

20. atkārtoti uzsver mērķi paplašināt audiovizuālo darbu pārrobežu izplatīšanu tiešsaistē dalībvalstu starpā;

21. ierosina izveidot visaptverošu ES mēroga pieeju, kas paredzētu ciešāku sadarbību starp tiesību turētājiem, tiešsaistes izplatīšanas platformām un interneta pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi veicinot lietotājdraudzīgu un konkurētspējīgu piekļuvi audiovizuālajam saturam;

22. uzsver nepieciešamību nodrošināt elastīgumu un sadarbspēju audiovizuālo darbu izplatīšanā, izmantojot digitālās platformas, lai, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, paplašinātu audiovizuālo darbu likumīgo tiešsaistes piedāvājumu un lai sekmētu pārrobežu piekļuvi citās dalībvalstīs radītajam audiovizuālajam saturam, vienlaikus nodrošinot autortiesību ievērošanu;

23. atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto jauno programmu „Radošā Eiropa”, kurā uzsvērts, ka materiālu izplatīšana tiešsaistē arī būtiski un labvēlīgi ietekmē audiovizuālo darbu izplatīšanu, jo īpaši palīdzot iegūt jaunu auditoriju Eiropā un ārpus tās un uzlabojot sociālo kohēziju;

24. uzsver tīkla neitralitātes nozīmi, lai garantētu vienlīdzīgu piekļuvi ātrgaitas tīkliem, kam ir izšķiroša nozīme likumīgu audiovizuālu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā;

25. uzsver, ka digitālā plaisa starp ES dalībvalstīm vai reģioniem būtiski kavē digitālā vienotā tirgus izveidi; tādēļ aicina paplašināt platjoslas interneta pieejamību visā ES, lai uzlabotu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un jaunām tehnoloģijām;

26. atgādina, ka komerciālas izmantošanas vajadzībām tiesības tiek nodotas audiovizuālā darba producentam, kas paļaujas uz autortiesību likumā garantēto ekskluzīvo tiesību centralizāciju, lai organizētu audiovizuālo darbu finansēšanu, ražošanu un izplatīšanu;

27. atgādina, ka ekskluzīvo pārraidīšanas vai publiskošanas tiesību komerciālas izmantošanas mērķis ir komerciālu panākumu gadījumā radīt finanšu resursus, lai finansētu turpmāko projektu izstrādi un izplatīšanu, tā veicinot daudzveidīgu un pastāvīgu jaunu filmu piedāvājumu;

28. aicina Komisiju iesniegt likumdošanas iniciatīvu par autortiesību kolektīvu pārvaldījumu, lai nodrošinātu labāku pārskatatbildību, pārredzamību un pārvaldību autortiesību aģentūrās, kā arī efektīvus strīdu izšķiršanas mehānismus, un lai precizētu un vienkāršotu licencēšanas sistēmas mūzikas nozarē; šajā sakarībā uzsver, ka ir skaidri jānodala dažāda satura licencēšanas prakse, īpaši starp audiovizuālajiem/kinematogrāfijas un mūzikas darbiem; atgādina, ka audiovizuālo darbu licencēšana notiek, pamatojoties uz individuālu līgumisku vienošanos, kā arī dažos gadījumos — uz atlīdzības prasību kolektīvu pārvaldību;

29. uzsver, ka Komisijas ziņojumā par Direktīvas 2001/29/EK[7] piemērošanu tika konstatētas atšķirības 5., 6. un 8. panta noteikumu piemērošanai dalībvalstīs, tāpēc dalībvalstu tiesas šos noteikumus dažādi interpretēja un pieņēma dažādus lēmumus; atgādina, ka tie ir kļuvuši par īpašu judikatūras daļu, kas attiecas uz audiovizuālo nozari;

30. aicina Komisiju arī turpmāk rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2001/29/EK piemērošanu un periodiski informēt par saviem secinājumiem Parlamentu un Padomi;

31. aicina Komisiju, apspriežoties ar visām attiecīgajam ieinteresētajām pusēm, pārskatīt Direktīvu 2001/29/EK tā, lai tiktu precizēts 5., 6. un 8. panta noteikumu formulējums un tādējādi nodrošināta tiesiskā regulējuma saskaņošana Savienības līmenī attiecībā uz autortiesību aizsardzību informācijas sabiedrībā;

32. atbalsta konsekventu Eiropas noteikumu izstrādi attiecībā uz autortiesību aģentūru darbības labu pārvaldību un pārredzamību, kā arī efektīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;

33. uzsver, ka tiesību — jo īpaši tiešsaistē piedāvātajos audiovizuālajos darbos izmantotās mūzikas izplatīšanas tiesību — vienkāršota iegūšana un apvienošana veicinātu iekšējā tirgus attīstību, un aicina Komisiju šo apstākli pienācīgi ņemt vērā solītajā tiesību aktā par tiesību kolektīvu iegūšanu;

34. norāda, ka plašsaziņas līdzekļu konverģences nepārtrauktās attīstības dēļ ne vien autortiesību jomā, bet arī plašsaziņas līdzekļu tiesību jomā ir vajadzīga jauna pieeja; aicina Eiropas Komisiju, ņemot vērā jaunāko tehnoloģiju attīstību, pārskatīt, cik aktuāli ir Direktīvā 2010/13/ES par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu lineāriem un nelineāriem pakalpojumiem paredzētie dažādie noteikumi;

35. neraugoties uz to, ka nelineāro piedāvājumu nošķiršana aizvien straujāk zaudē aktualitāti, uzskata, ka ir saprātīgi saglabāt reklāmas ierobežojumus bērniem domātos lineāros piedāvājumos, ziņu un informatīvos raidījumos; tomēr ierosina apsvērt jaunus, programmas un platformas aptverošus, reklāmas laiku apmaksas sistēmu veidus, kas palīdzētu radīt interesi par kvalitatīvu augstvērtīgu saturu, tādējādi palielinot arī lineāro programmu kvalitāti un tiešsaistes piedāvājumu daudzveidību, vienlaikus nepalielinot privāto apraides organizāciju finansiālo slogu;

36. uzsver, ka teritoriālās ražošanas un izplatīšanas neobligātās shēmas ir jāturpina piemērot digitālajā vidē, jo šķiet, ka šis audiovizuālā tirgus organizācijas veids rada finansējuma bāzi Eiropas audiovizuālajiem un kinematogrāfijas darbiem;

37. aicina Komisiju nākt klajā ar analīzi par to, vai digitālajām precēm varētu piemērot savstarpējas atzīšanas principu tāpat, kā fiziskajām precēm;

Identifikācija

38. Uzskata, ka jaunās tehnoloģijas varētu izmantot, lai atvieglotu tiesību pārvaldību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ierosināto starptautisko standartu audiovizuālo darbu numurēšanai (ISAN), kas atvieglo audiovizuālo darbu un tiesību turētāju identifikāciju; aicina Komisiju apsvērt tādu pasākumu īstenošanu, kas veicina plašāku ISAN sistēmas pielietojumu.

Neatļauta izmantošana

39. aicina Komisiju nodrošināt labāku juridisko noteiktību interneta lietotājiem straumēšanas režīmā piedāvāto pakalpojumu izmantošanas laikā un jo īpaši apsvērt veidus, kā novērst maksāšanas sistēmu un finansēšanas izmantošanu, reklamējot neatļautas lejupielādes un straumēšanas maksas pakalpojumu platformas;

40. aicina dalībvalstis sekmēt autortiesību un blakustiesību ievērošanu un cīnīties pret darbu neatļautu piedāvāšanu un izplatīšanu, tostarp izmantojot straumēšanu;

41. vērš uzmanību uz to, ka palielinās tādu sociālo tīklu platformu skaits, kuras interneta lietotājiem piedāvā iespēju finansiāli atbalstīt filmas vai dokumentālas filmas ražošanu, tā radot lietotājiem līdzdalības sajūtu, tomēr uzsver, ka ir maz ticams, ka šāds īstermiņa finansēšanas veids varētu aizstāt tradicionālos finansēšanas veidus;

42. tomēr atzīst, ka autortiesību pārkāpšanas problēma tiešsaistē ir aktuāla arī gadījumos, kad pastāv likumīgas alternatīvas, un tāpēc, nodrošinot ar autortiesībām aizsargātu kultūras materiālu legālu pieejamību tiešsaistē, ir jāuzlabo arī autortiesību īstenošana tiešsaistē, pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši informācijas un vārda brīvību, personas datu aizsardzību un tiesības uz privāto dzīvi, kā arī „mere conduit” principu;

43. aicina Komisiju palielināt juridisko noteiktību, pārskatot Direktīvu 2004/48/EK, kas paredzēta analogajai videi, un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai izveidotu efektīvus, digitālā tirgus videi piemērotus risinājumus;

Atlīdzība

44. atgādina par nepieciešamību nodrošināt pienācīgu atlīdzību tiesību turētājiem par audiovizuālā satura izplatīšanu tiešsaistē; norāda, ka atlīdzība par tiešsaistē pieejamiem darbiem vēl arvien nav pietiekama, lai gan šīs tiesības Eiropas līmenī ir atzītas kopš 2001. gada;

45. uzskata, ka šai atlīdzībai būtu jāveicina mākslinieciskā jaunrade, jāpalielina Eiropas konkurētspēja un jāņem vērā nozares īpatnības, dažādu ieinteresēto personu intereses un nepieciešamība ievērojami vienkāršot licencēšanas kārtību; aicina Komisiju veicināt uz augšupēju pieeju balstītu risinājumu rašanu sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm, lai turpinātu izstrādāt ES tiesību aktus attiecīgajā jomā;

46. uzsver, ka ir svarīgi garantēt autoriem un izpildītājiem atlīdzību, kas būtu taisnīga un proporcionāla visu viņu darbu izmantošanas veidu apjomam, jo īpaši izmantošanai tiešsaistē, un tādēļ aicina dalībvalstis aizliegt izpirkšanas līgumus, kas ir pretrunā šim principam;

47. aicina Komisiju steidzami iesniegt pētījumu par autoru un izpildītāju atalgojuma mehānismu atšķirībām dalībvalstīs, lai izstrādātu paraugprakses sarakstu;

48. aicina sarunās par līgumu noslēgšanu panākt līdzsvaru starp autoru un izpildītāju un statusu, nodrošinot autoriem un izpildītājiem neatsaucamas tiesības uz atlīdzību par viņu darbu izmantošanu visos veidos, tostarp aktuālo atlīdzību gadījumos, kad autors savas ekskluzīvās publiskošanas tiesības ir nodevis producentam;

49. aicina veikt pasākumus, lai tiesību turētājiem nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par audiovizuālo darbu izplatīšanu, retranslāciju vai atkārtotu apraidi;

50. piekrīt, ka vislabākais veids, kā nodrošināt pienācīgu atlīdzību tiesību turētājiem, ir piedāvāt izvēli starp kolektīvi īgumiem, tostarp standarta līgumiem, vai arī paplašināt kolektīvo licenču vai kolektīvo pārvaldības organizāciju darbības jomu;

Licencēšana

51. norāda, ka Eiropas acquis communautaire autortiesību jomā pēc būtības neaizliedz piemērot brīvprātīgus licencēšanas mehānismus daudzām teritorijām vai visai Eiropai, taču, lai tuvotos vienotā digitālā tirgus izveidei, dalībvalstu kultūru un valodu atšķirību, kā arī valstu dažādo noteikumu dēļ, tostarp to, kas nav saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, vajadzīga elastīga un papildinoša Eiropas līmeņa pieeja;

52. norāda, ka daudzteritoriālas licencēšanas vai Eiropas līmeņa licencēšanas mehānismiem būtu jāpaliek brīvprātīgiem un ka dalībvalstu kultūru un valodu atšķirības, kā arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām nesaistīti valstu atšķirīgie noteikumi izvirza īpašus uzdevumus; tāpēc uzskata, ka Eiropas līmeņa licencēšanas sistēmai vajadzīga elastīga pieeja, lai, vienlaikus aizsargājot tiesību turētājus, notiktu tuvināšanās vienotā digitālā tirgus izveidei;

53. uzskata, ka ilgtspējīgas daudzteritoriālas licencēšanas atbalstīšana un veicināšana audiovizuālo darbu vienotajā digitālajā tirgū sekmēs tirgus noteiktas iniciatīvas; uzsver, ka digitālās tehnoloģijas nodrošina jaunas un inovatīvas iespējas pielāgot šādu darbu piedāvājumu katram tirgum, to bagātināt un apmierināt patērētāju pieprasījumu, tostarp pēc īpaši pielāgotiem pārrobežu pakalpojumiem; aicina labāk izmantot digitālās tehnoloģijas, kas kļūtu par pamatu audiovizuālo darbu legāla piedāvājuma dažādošanai un pavairošanai;

54. uzskata, ka ir jāatjaunina informācija par licencēšanas nosacījumiem, licenču turētājiem un materiālu krājumiem un ka Eiropā jāveic visaptverošs pētījums, lai veicinātu pārredzamību un noteiktu, kur problēmas rodas, un lai rastu skaidrus, iedarbīgus un piemērotus mehānismus, kā tās atrisināt;

55. norāda, ka audiovizuālo tiesību administrēšanu digitālajā laikmetā varētu padarīt vienkāršāku attiecībā uz darbu izmantošanu komercnolūkos, ja dalībvalstis varētu veicināt efektīvu un pārredzamu licencēšanas sistēmu, tostarp brīvprātīgas kolektīvas licencēšanas ieviešanu jomās, kurās tās pašlaik nav izstrādātas;

56. konstatē, ka būtu lietderīgi, ja kultūras darbinieki un dalībvalstis vienotos par tādu pasākumu īstenošanu, ar kuru palīdzību digitālās tehnoloģijas pilnā mērā varētu izmantot darbiem, kas ir mantojuma daļa, jo īpaši — attiecībā uz nekomerciālu piekļuvi attālinātiem digitālajiem darbiem;

57. atzinīgi vērtē Komisijas apspriešanos, ko aizsāka Zaļās grāmatas publicēšana, un tajā atzīto audiovizuālās nozares specifiku attiecībā uz licencēšanas mehānismiem, kas ir ļoti svarīgi nozares turpmākajai attīstībai gan saistībā ar kultūras daudzveidības, gan spēcīgas Eiropas audiovizuālās nozares veicināšanu digitālajā vienotajā tirgū;

Sadarbspēja

58. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiesību kolektīvā pārvaldība balstās uz iedarbīgām, funkcionālām un savstarpēji savietojamām sistēmām;

59. aicina Komisiju apsvērt veidus, kā tīklu operatorus mudināt standartizēt savus tehniskos rīkus, un nesaglabāt pašreizējo tendenci, kas neparedz šo operatoru atbildību par patērētāju aizsardzību, intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu un privātās dzīves aizsardzību internetā;

PVN

60. uzsver, ka ir steidzami jāuzsāk diskusija par jautājumu, kas saistīts ar atšķirībām starp dalībvalstīs piemērojamā PVN likmi, un aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot savas darbības attiecīgajā nozarē;

61. uzsver, ka ir nepieciešams paredzēt samazinātas PVN likmes piemērošanu attiecībā uz kultūras produktu un pakalpojumu izplatīšanu digitālā veidā, lai risinātu nevienlīdzību starp tiešsaistes pakalpojumiem un nesaistes pakalpojumiem;

62. uzsver, ka attiecībā uz kultūras jomas audiovizuālo darbu pārdošanu gan tiešsaistes, gan nesaistes režīmā būtu jāpiemēro vienāda PVN likme; uzskata, ka samazinātu PVN likmju piemērošana tiešsaistē piedāvātam kultūras saturam, ko ES reģistrēts pakalpojumu sniedzējs pārdod patērētājam, kas dzīvo ES, veicinās digitālo platformu pievilcību; šajā sakarībā atgādina 2011. gada 17. novembra rezolūciju par PVN jomas tiesību aktu modernizāciju vienotā digitālā tirgus veicināšanai[8] un 2011. gada 13. oktobra rezolūciju par PVN nākotni[9];

63. aicina Komisiju ieviest tiesisko regulējumu attiecībā uz audiovizuālajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kurus piedāvā ārpus ES, ja šie pakalpojumi tieši vai netieši ir paredzēti ES auditorijai, un tāpēc tiem jāpiemēro tās pašas prasības, kuras piemēro ES sniegtajiem pakalpojumiem;

Audiovizuālo darbu aizsardzība un popularizēšana

64. vērš uzmanību uz apstākļiem, kādos digitālajā laikmetā audiovizuālie darbi tiek atjaunoti, saglabāti un darīti pieejami kultūras un pedagoģijas mērķiem, un uzsver, ka šiem jautājumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība;

65. mudina dalībvalstis īstenot Audiovizuālo mediju direktīvu un ierosina uzraudzīt, kā dažādi publiski pieejami audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji popularizē Eiropas darbus, īpaši filmas un dokumentālās filmas, un veicina to izplatīšanu, un uzsver, ka vajadzīga regulatīvo iestāžu un filmu finansēšanas organizāciju ciešāka sadarbība;

66. aicina Komisiju rast mehānismus, kas veicinātu piekļuvi Eiropas kino mantojuma iestāžu arhīvu audiovizuālajam materiālam; norāda uz to, ka patērētāju pieprasījuma samazināšanās un ierobežota glabāšanas ilguma dēļ būtiska Eiropas audiovizuālā materiāla daļa nav pieejama komerciālai izmantošanai;

67. aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt risinājumu izstrādi, lai izglītības nolūkā atbalstītu šo darbu digitalizāciju, saglabāšanu un pieejamību, tostarp ārpus ES;

68. norāda uz tiešsaistes bibliotēkas „Europeana” nozīmi un uzskata, ka dalībvalstīm un kultūras iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība tās pieejamības un pamanāmības nodrošināšanai;

69. uzskata, ka kultūras resursu digitalizācija un saglabāšana un to uzlabota pieejamība piedāvā milzīgas iespējas ekonomikas un sociālajā jomā un ir būtisks priekšnosacījums Eiropas kultūras un radošo spēju turpmākai attīstībai un lielākam rūpniecības potenciālam šajā jomā; tādēļ atbalsta Komisijas 2011. gada 27. oktobra ieteikumu par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu[10], kā arī priekšlikumu izstrādāt mūsdienīgu pasākumu kopumu šajā jomā;

Izglītība

70. uzsver, ka ir svarīgi veicināt visu ES iedzīvotāju, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti, piemēram, vājdzirdīgu cilvēku, digitālo prasmju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību un samazināt digitālo plaisu, jo šie aspekti būtiski palīdz iesaistīties sabiedrības dzīvē un veicina demokrātisku pilsonību; atgādina, ka šajā saistībā svarīga nozīme ir sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo tā ir daļa no viņu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevuma;

71. atgādina, ka jauno tehnoloģiju integrēšanai valstu izglītības programmās ir būtiska nozīme un ka īpaši svarīgi ir visu vecumu Eiropas iedzīvotāju izglītošanā iekļaut plašsaziņas un digitālo līdzekļu lietošanas prasmes, lai viņi attīstu prasmes šajā jomā un spētu gūt no tām labumu;

72. uzsver, ka izglītojošiem pasākumiem Eiropā un dalībvalstīs jāveido izpratne par intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, kā arī par pieejamajiem likumīgajiem kanāliem, ar kuru starpniecību audiovizuālos darbus izplata tiešsaistē; norāda, ka patērētāji būtu pienācīgi jāinformē par visiem jautājumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kādi varētu rasties, izmantojot mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piedāvāto failu koplietošanu;

73. vērš uzmanību uz to, ka sabiedrība daudz nopietnāk jāinformē par autortiesību aizsardzības nozīmi un ar šīm tiesībām saistīto taisnīgo atlīdzību;

74. uzsver, ka izglītības iestādēm jāpiešķir īpašs statuss attiecībā uz piekļuvi audiovizuālajiem darbiem tiešsaistē;

MEDIA no 2014. līdz 2020. gadam

75. atgādina, ka programma MEDIA ir kļuvusi par neatkarīgu zīmolu un ka laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir ļoti svarīgi izstrādāt tālejošu MEDIA programmu, kas daudz neatšķirtos no pašreizējiem programmas mērķiem;

76. uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt, ka arī turpmāk programma MEDIA būs īpaša programma, kas orientēta tikai un vienīgi uz audiovizuālo nozari;

o o

77. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.
[2] OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.
[3] OV L 323, 9.12.2005., 57. lpp.
[4] OV L 236, 31.8.2006., 28. lpp.
[5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0240.
[6] Direktīva 93/83/EEK, OV L 248, 6.10.1993., 15. lpp.
[7] OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.
[8] P7_TA(2011)0513.
[9] P7_TA(2011)0436.
[10] OV L 283, 29.10.2011., 39. lpp.

PASKAIDROJUMS

Autora mākslinieciskā izpausme audiovizuālajā un kinematogrāfijas nozarē nav vienkārša, jo tā vienlaikus ir mākslinieciska un rūpnieciska darbība. Tādēļ ir svarīgi radīt iespējas, kā arī līdzekļus Eiropas filmu izplatīšanai, jo Eiropas Savienībai, pirmkārt, ir jāpievērš uzmanība izglītībai un kultūrai. Tas ir mūsu uzdevums izglītot jauniešos šajā jomā.

Informācijas sabiedrības izaugsmei turpmāk ir jābūt vērstai uz audiovizuālo darbu radīšanu, kas ir nepieciešama šā tirgus attīstībai.

Kultūras un radošā nozare Savienībā nodrošina lielu skaitu nozīmīgu darbavietu, un to ieguldījums ekonomikā pievienotās vērtības ziņā veido 2,5 % IKP, kas ir līdzvērtīgs autobūves nozares ieguldījumam.

Tāpat ir jāatzīmē, ka ekonomiskais modelis, kas ir šā audiovizuālo darbu tirgus pamatā, atšķiras pārdošanas jomā, ko veido īpaši skatlogi, kuri atbilst dažādiem plašsaziņas līdzekļiem. Šo sistēmu nevajadzētu apšaubīt, jo tā rada labu līdzsvaru komerciālā ziņā starp visiem nozares partneriem.

Audiovizuālā produkcija Savienībā, tās finansējums un izplatīšana veido sarežģītu tīklu, kas ietver lielos, vidējos un mazos uzņēmumus, kurš katrs ir specializējies savā jomā un kuram ir savas iezīmes.

Vienotais tirgus darbojas un piedāvā jaunas perspektīvas, iespējas un izdevības gan patērētājiem, gan pakalpojumu ražotājiem un piegādātājiem. Savienības politikai vajadzētu noteikt mērķi izveidot vidi, kas sekmētu legāla un visiem pieejama piedāvājuma attīstīšanu, inovācijas un ražošanu.

Pirms turpmākā izklāsta jāuzsver, ka ir atšķirība starp jēdzienu „autortiesības”, kas piešķir priekšrocības personai, kura ir darba autors, un jēdzienu „pārpublicēšanas tiesības”, kas ir izmantošanas tiesības, kuras attiecas uz pašu darbu.

Autortiesību aizsardzība pašreiz mūsu iestādē tiek vienprātīgi atbalstīta, un es uzskatu, ka šodien ir jāuzkavējas pie šī jautājuma, lai garantētu juridisku drošību Eiropas tiešsaistes digitālajā telpā, un jāraugās, lai netiktu pieļautas situācijas, kad starp tiešsaistes un nesaistes pakalpojumiem būtu nevienlīdzīga attieksme.

Lai sekmētu tiesību izmantošanu, ir ļoti vēlams izveidot starptautisku kinematogrāfisko, audiovizuālo un multimediju identifikācijas sistēmu.

Pēc direktīvas „Televīzija bez robežām” pieņemšanas 1989. gadā šķita, ka, izmantojot satelīttelevīziju un kabeļtelevīziju, būs iespējams visā Eiropā pārraidīt vērtīgus un daudzveidīgus audiovizuālos darbus, kas radīti Eiropā, tomēr 25 gadus vēlāk, neraugoties uz digitālo revolūciju, jāatzīst, ka attīstība šajā ziņā nav notikusi.

Kā to norādīja Komisija, lielākā daļa audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu ir galvenokārt paredzēti kādas dalībvalsts iedzīvotājiem vai noteiktiem valodas reģioniem. Tas ir iemesls, kāpēc nebija pamata noteikt juridisku pienākumu vienoties par licencēm, kas aptvertu vairākas teritorijas, valodas vai platformas, jo komerciālais pieprasījums šādām licencēm šajā tirgus attīstības posmā ir ļoti ierobežots. Eiropas licences piemērošana tādējādi sekmētu tikai to, ka tirgus dalībnieki ar lielāku pirktspēju tirgū radītu monopolstāvokli, nodarot kaitējumu lielai daļai MVU, kuri ir audiovizuālās un kinematogrāfiskās produkcijas galvenie ražotāji Eiropā.

Tīkla neitralitātes jautājums ir viens no šīs jaunās tiešsaistes vides stūrakmeņiem. Jānorāda, ka audiovizuālo pakalpojumu jomā internets tiek izmantots aizvien vairāk, lai izplatītu šīs jomas darbus un pakalpojumus. Interneta neitralitātes princips ir noteicošais faktors, lai palīdzētu palielināt to sniegto pakalpojumu skaitu. Tādēļ ir jānodrošina, ka tiek izpildīti tādi pamatoti vispārējo interešu mērķi kā plašsaziņas līdzekļu plurālisms un kultūru daudzveidība.

Ļoti svarīga ir arī nepieciešamība pielāgot Eiropas tiesību aktus reālajai situācijai, ko noteicis internets un digitālais laikmets. Ir skaidrs, ka, turpinot digitālajā vidē piemērot kritēriju, saskaņā ar kuru pakalpojumu sniedzējs ir piesaistīts uzņēmuma reģistrācijas vietai, tiktu veicināta uzņēmējdarbības pārvietošana. Tādēļ būtu vērtīgi apsvērt, vai nebūtu prātīgāk par piesaistes vietu uzskatīt valsti, kurā tiek veikta uzņēmuma galvenā saimnieciskā darbība.

Jāuzsver, ka nešķiet lietderīgi audiovizuālajā nozarē noteikt obligātu autortiesību pārvaldību, lai izvairītos no dubulta maksājuma; tomēr ražotājam, kas veic autortiesību pārvaldību, tāpat ir mērķtiecīgi jārosina kopīgu nolīgumu parakstīšana Eiropas līmenī starp autortiesību pārstāvjiem un platformām, kas izmanto darbus internetā, lai autori arī turpmāk varētu pilnībā izmantot savas tiesības.

Tomēr jāatzīmē, ka interneta televīzijas laikmetā, izpildītāji nereti saņem nelielu atlīdzību, kas noteikta līgumos, ar kuriem tie ir piesaistīti audiovizuālo darbu ražotājiem attiecībā uz to izpildījuma otrreizēju izmantošanu.

Tāpat ir jānorāda, ka šobrīd, kad notiek debates par šo jautājumu, straumēšana būtu jāpakļauj tiesiskajam regulējumam un ir absolūti nepieciešams paredzēt risinājumus, kas neļautu piekļūt neatļautu pakalpojumu platformām, kuru izmantošana ir par maksu.

Nenovēršami pieaugot telekomunikāciju gala iekārtu izplatībai, patērētāji aizvien vieglāk var tieši piekļūt audiovizuālajiem darbiem, izmantojot meklētājprogrammas. Tomēr, ņemot vērā piedāvājuma pārbagātību, pastāv bažas, ka pirmās tīmekļa vietnes, ko piedāvās indeksēšanas programmas, kuras neizbēgami pārvalda amerikāņu korporācijas, patērētājus nosūtīs uz tīmekļa vietnēm vai pakalpojumiem, kas nav ES dalībvalstu vai Eiropas izcelsmes.

ATZINUMS Sniegusi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (26.4.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē ES
(2011/2313(INI))

Atzinumu sagatavoja: Maria Badia i Cutchet

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzīst tiešsaistes tirgus sadrumstalotību, ko raksturo, piemēram, tehnoloģiju barjeras, licencēšanas procedūru sarežģītība, atšķirības samaksas metodēs, tādu būtisku elementu savietojamības trūkums kā e-paraksts un dažu precēm un pakalpojumiem piemērojamu nodokļu, tostarp PVN likmju, atšķirības; tādēļ uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama pārskatāma, elastīga un saskaņota Eiropas līmeņa pieeja, lai virzītos uz digitālu vienoto tirgu; uzsver, ka visos ierosinātajos pasākumos būtu jāņem vērā administratīvā sloga un darījumu izmaksu samazināšana saistībā ar satura licencēšanu;

2. uzsver, ka digitālajiem pakalpojumiem, piemēram, videostraumēšanas pakalpojumiem, vajadzētu būt pieejamiem visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie dzīvo; aicina Komisiju prasīt, lai Eiropas digitālo pakalpojumu uzņēmumi atceļ ģeogrāfiskās kontroles pasākumus (piem., IP adrešu bloķēšanu) visā Savienībā un atļauj iegādāties digitālos pakalpojumus ārpus izcelsmes dalībvalsts; aicina Komisiju sagatavot analīzi par Kabeļu un satelītu direktīvas[1] piemērošanu digitālajai izplatīšanai;

3. aicina Komisiju nākt klajā ar analīzi par to, vai digitālajām precēm varētu piemērot savstarpējas atzīšanas principu tāpat, kā fiziskajām precēm;

4. uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš pamattiesību, jo īpaši informācijas un vārda brīvības, ievērošanai, personas datu aizsardzībai un tiesībām uz privāto dzīvi, kā arī tiešsaistes izplatīšanas platformu, tostarp tiešsaistes maksājumu, drošības uzlabošanai;

5. uzsver, ka arvien vairāk palielinās nepieciešamība veicināt legāli pieejama un pievilcīga tiešsaistes piedāvājuma izveidi un sekmēt inovāciju un tāpēc ir būtiski izmantot elastīgas, jaunas izplatīšanas metodes, lai būtu iespējams radīt apstākļus jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstībai un lai digitālās preces būtu pieejamas visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas dalībvalsts, kā arī jāņem vērā tīkla neitralitātes princips;

6. ierosina īstenot visaptverošu ES mēroga pieeju, kas paredzētu ciešāku sadarbību starp tiesību turētājiem, tiešsaistes izplatīšanas platformām un interneta pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi veicinot lietotājdraudzīgu un konkurētspējīgu piekļuvi audiovizuālajam saturam;

7. tomēr atzīst, ka pirātisma problēma ir aktuāla arī gadījumos, kad pastāv likumīgas alternatīvas, un tāpēc, nodrošinot ar autortiesībām aizsargātu kultūras materiālu legālu pieejamību tiešsaistē, ir jāuzlabo arī autortiesību īstenošana tiešsaistē, pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši informācijas un vārda brīvību, personas datu aizsardzību un tiesības uz privāto dzīvi, kā arī „mere conduit” principu;

8. atbalsta tāda tiesiskā regulējuma izstrādi, kas atvieglotu nezināmu autoru darbu digitalizāciju un pārrobežu izplatīšanu digitālajā vienotajā tirgū; šis pasākums ir arī viens no pamatpasākumiem Eiropas digitalizācijas programmā, kas ir daļa no stratēģijas „Eiropa 2020”;

9. atgādina par tiešsaistes bibliotēkas „Europeana” nozīmi un uzskata, ka dalībvalstīm un kultūras iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība tās pieejamības un pamanāmības nodrošināšanai;

10. uzsver, ka digitālā plaisa starp ES dalībvalstīm vai reģioniem būtiski kavē digitālā vienotā tirgus izveidi; tādēļ aicina paplašināt platjoslas interneta pieejamību visā ES, lai uzlabotu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un jaunām tehnoloģijām;

11. uzskata, ka kultūras resursu digitalizācija un saglabāšana un to uzlabota pieejamība piedāvā milzīgas iespējas ekonomikas un sociālajā jomā un ir būtisks priekšnosacījums Eiropas kultūras un radošo spēju turpmākai attīstībai un lielākam rūpniecības potenciālam šajā jomā; tādēļ atbalsta Komisijas 2011. gada 27. oktobra ieteikumu par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu, kā arī priekšlikumu izstrādāt mūsdienīgu pasākumu kopumu šajā jomā;

12. atgādina par nepieciešamību nodrošināt pienācīgu atlīdzību tiesību turētājiem par audiovizuālo materiālu izplatīšanu tiešsaistē; norāda, ka atlīdzība par tiešsaistē pieejamiem darbiem vēl arvien nav pietiekama, lai gan šīs tiesības Eiropas līmenī ir atzītas kopš 2001. gada;

13. uzskata, ka šai atlīdzībai būtu jāveicina mākslinieciskā jaunrade, jāpalielina Eiropas konkurētspēja un jāņem vērā nozares īpatnības, dažādu ieinteresēto personu intereses un nepieciešamība ievērojami vienkāršot licencēšanas kārtību; aicina Komisiju sadarboties ar visām ieinteresētajām pusēm un veicināt uz augšupēju pieeju balstītu risinājumu rašanu, lai uzlabotu ES tiesību aktus šajā jomā;

14. uzskata, ka ir jāatjaunina informācija par licencēšanas nosacījumiem, licenču turētājiem un materiālu krājumiem un ka Eiropā jāveic visaptverošs pētījums, lai veicinātu pārredzamību un noteiktu, kur ir problēmas, un lai rastu skaidrus, iedarbīgus un piemērotus mehānismus, kā tās atrisināt;

15. aicina Komisiju paātrināt darbu pie priekšlikuma direktīvai par kolektīvo tiesību pārvaldību, kurā būtu jāņem vērā arī audiovizuālās nozares īpatnības, un uzskata, ka šim priekšlikumam vajadzētu būt tādam, kas ļauj saskaņot pārredzamības un labas pārvaldības noteikumus;

16. atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto jauno programmu „Radošā Eiropa”, kurā uzsvērts, ka materiālu izplatīšana tiešsaistē arī būtiski un labvēlīgi ietekmē audiovizuālo darbu izplatīšanu, jo īpaši palīdzot iegūt jaunu auditoriju Eiropā un ārpus tās un uzlabojot sociālo kohēziju;

17. uzsver, ka Komisijas ziņojumā par Direktīvas 2001/29/EK piemērošanu tika secināts, ka dalībvalstīs atšķirīgi piemēro 5., 6. un 8. panta noteikumus un līdz ar to dalībvalstu tiesas šos noteikumus ir interpretējušas dažādi un pieņēmušas dažādus lēmumus; atgādina, ka tie ir kļuvuši par īpašu judikatūras daļu;

18. aicina Komisiju arī turpmāk rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2001/29/EK piemērošanu un periodiski informēt par saviem secinājumiem Eiropas Parlamentu un Padomi;

19. aicina Komisiju, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, pārskatīt Direktīvu 2001/29/EK tā, lai tiktu precizēts 5., 6. un 8. panta noteikumu formulējums un lai tādējādi tiktu nodrošināta tiesiskā regulējuma saskaņošana Kopienas līmenī attiecībā uz autortiesību aizsardzību informācijas sabiedrībā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.4.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 5 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, András Gyürk, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Judith A. Merkies, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Jens Rohde, Paul Rübig, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Claude Turmes, Niki Tzavela, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Badia i Cutchet, Yves Cochet, Ioan Enciu, Vicente Miguel Garcés Ramón, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Seán Kelly, Eija-Riitta Korhola, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Vladimír Remek, Silvia-Adriana Ţicău

[1] Direktīva 93/83/EEK.

ATZINUMS Sniegusi Juridiskā komiteja (3.5.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē ES
((2011/2313(INI))

Atzinumu sagatavoja: Piotr Borys

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē Komisijas aizsākto publisko apspriešanos sakarā ar tās izdoto Zaļo grāmatu un tajā atzīto audiovizuālās nozares specifiku attiecībā uz licencēšanas mehānismiem, kas ir ļoti svarīgi nozares turpmākajai attīstībai gan saistībā ar kultūras daudzveidības, gan spēcīgas Eiropas audiovizuālās nozares veicināšanu vienotajā digitālajā tirgū;

2. uzsver, ka tiešsaistes izmantošana ir reāla iespēja popularizēt un izplatīt Eiropas darbus, jo īpaši audiovizuālos darbus, tādā veidā, lai likumīgs piedāvājums var attīstīties veselīgas konkurences vidē, kurā efektīvi tiek novērsta aizsargātu darbu nelikumīga piegāde;

3. atgādina, ka ekskluzīvo pārraidīšanas vai publiskošanas tiesību komerciālas izmantošanas mērķis ir komerciālu panākumu gadījumā radīt finanšu resursus, lai finansētu turpmāko projektu izstrādi un izplatīšanu, tā veicinot daudzveidīgu un pastāvīgu jaunu filmu piedāvājumu;

4. uzsver nepieciešamību nodrošināt elastīgumu un sadarbspēju audiovizuālo darbu izplatīšanā, izmantojot digitālās platformas, lai, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, paplašinātu audiovizuālo darbu likumīgo tiešsaistes piedāvājumu un lai sekmētu pārrobežu piekļuvi citās dalībvalstīs radītajam audiovizuālajam saturam, vienlaikus nodrošinot autortiesību ievērošanu;

5. uzsver, ka izglītojošiem pasākumiem Eiropā un dalībvalstīs jāveicina izpratne par intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, kā arī par pieejamajiem likumīgajiem kanāliem, ar kuru starpniecību audiovizuālos darbus izplata tiešsaistē; norāda, ka patērētāji būtu pienācīgi jāinformē par visiem jautājumiem IĪT jomā, kādi varētu rasties, izmantojot mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piedāvāto failu koplietošanu;

6. aicina Komisiju ļaut nozarei izmēģināt inovatīvas izplatīšanas metodes, lai spētu izmantot iespējamos ieguvumus reģionos un starp reģioniem un dažādos izmantošanas kanālus, — jo īpaši, īstenojot nostāju, ko Parlaments pieņēma 2011. gada novembrī, par sagatavošanās darbu attiecībā uz audiovizuālo darbu apriti;

7. norāda, ka Eiropas acquis communautaire autortiesību jomā pēc būtības neaizliedz piemērot brīvprātīgus licencēšanas mehānismus daudzām teritorijām vai visai Eiropai, taču, lai izveidotu vienotu digitālo tirgu, dalībvalstu kultūru un valodu atšķirību, kā arī valstu dažādo noteikumu dēļ, tostarp to, kas nav saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, vajadzīga elastīga un papildinoša Eiropas līmeņa pieeja;

8. uzsver, ka teritoriālās ražošanas un izplatīšanas neobligātās shēmas ir jāturpina piemērot digitālajā vidē, jo šķiet, ka šis audiovizuālā tirgus organizācijas veids rada finansējuma bāzi Eiropas audiovizuālajiem un kinematogrāfijas darbiem; šajā sakarā būtu jāsaglabā neobligāta daudzteritoriālā licencēšana;

9. uzskata, ka ilgtspējīgas daudzteritoriālas licencēšanas atbalstīšana un veicināšana audiovizuālo darbu vienotajā digitālajā tirgū sekmēs tirgus noteiktas iniciatīvas; uzsver, ka digitālās tehnoloģijas nodrošina jaunas un inovatīvas iespējas pielāgot piedāvājumu katram tirgum, to bagātināt un apmierināt patērētāju pieprasījumu, tostarp pēc īpaši pielāgotiem pārrobežu pakalpojumiem; aicina labāk izmantot digitālās tehnoloģijas, kam jākļūst par pamatu likumīgu piedāvājumu dažādošanai un pavairošanai;

10. uzsver, ka ir svarīgi veicināt visu ES iedzīvotāju, tostarp personu ar invaliditāti, piemēram, vājdzirdīgu cilvēku, digitālo prasmju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību, jo šīs prasmes būtiski palīdz tiem iesaistīties sabiedrības dzīvē un veicina demokrātisku pilsonību; atgādina, ka šajā ziņā svarīga nozīme ir sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo tie ir daļa no sabiedriskajiem pakalpojumiem;

11. aicina Komisiju iesniegt likumdošanas iniciatīvu par autortiesību kolektīvu pārvaldījumu, lai nodrošinātu labāku pārskatatbildību, pārredzamību un pārvaldību autortiesību aģentūrās, kā arī efektīvus strīdu izšķiršanas mehānismus, un lai precizētu un vienkāršotu licencēšanas sistēmas mūzikas nozarē; šajā sakarībā uzsver, ka ir skaidri jānodala dažāda satura licencēšanas prakse, īpaši starp audiovizuālajiem/kinematogrāfijas un mūzikas darbiem; atgādina, ka audiovizuālo darbu licencēšana notiek, pamatojoties uz individuālu līgumisku vienošanos, kā arī dažos gadījumos — uz atlīdzības prasību kolektīvu pārvaldību;

12. aicina Komisiju izvērtēt spēkā esošā tiesību aktu kopuma piemērošanu autortiesību jomā, ņemot vērā ES Tiesas neseno lēmumu futbola Virslīgas lietā[1], kā arī piekļuvi audiovizuālajiem pakalpojumiem visā ES teritorijā;

13. norāda, ka satura, ko aizsargā autortiesības, mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība var izvirzīt jaunus uzdevumus, piemēram, patērētāju augšupielādētās mūzikas ieraksta likumīgo un nelikumīgo kopiju identificēšanu un nošķiršanu; uzsver, ka saturam jābūt pieejamam tikai tiem patērētājiem, kas to likumīgi nopirkuši, piebilstot, ka individuāli piekļuves kodi to efektīvi nodrošina;

14. uzsver, ka ir jārod risinājumi, kas ļauj autoriem un izpildītājiem nodrošināt no viņu darbu izmantošanas tiešsaistē gūtās peļņas godīgu un efektīvu sadali;

15. uzsver, ka, izmantojot tiešsaistē audiovizuālus darbus, ir svarīgi nodrošināt autoriem un izpildītājiem taisnīgu un proporcionālu atalgojumu, piemēram, slēdzot individuālus līgumus un koplīgumus vai paļaujoties uz kolektīvās pārvaldīšanas mehānismiem;

16. uzsver, ka būtu jārisina ar tiešsaistes maksājumu sistēmām saistītās problēmas, piemēram, sadarbspējas trūkums un mikromaksājumu lielās izmaksas patērētājiem, un jāizstrādā vienkārši, novatoriski un rentabli risinājumi, kas būtu izdevīgi patērētājiem un digitālajām platformām;

17. aicina Komisiju steidzami iesniegt pētījumu par autoru un izpildītāju atalgojuma mehānismu atšķirībām, ko piemēro dalībvalstu līmenī, lai izstrādātu paraugprakses sarakstu;

18. uzsver, ka attiecībā uz kultūras jomas audiovizuālo darbu pārdošanu gan tiešsaistes, gan nesaistes režīmā būtu jāpiemēro vienāda PVN likme; uzskata, ka samazinātu PVN likmju piemērošana tiešsaistē piedāvātam kultūras saturam, ko ES reģistrēts pakalpojumu sniedzējs pārdod patērētājam, kas dzīvo ES, veicinās digitālo platformu pievilcību; šajā sakarībā atgādina 2011. gada 17. novembra rezolūciju par PVN jomas tiesību aktu modernizāciju vienotā digitālā tirgus veicināšanai[2] un 2011. gada 13. oktobra rezolūciju par PVN nākotni[3];

19. uzsver tīkla neitralitātes nozīmi, kas garantē vienlīdzīgu piekļuvi ātrgaitas tīkliem, kam ir izšķiroša nozīme likumīgu audiovizuālu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā;

20. aicina Komisiju rast mehānismus, kas veicinātu piekļuvi Eiropas kino mantojuma iestāžu arhīvu audiovizuālajam materiālam; patērētāju pieprasījuma samazināšanās un ierobežota glabāšanas ilguma dēļ būtiska Eiropas audiovizuālā materiāla daļa nav pieejama komerciālai izmantošanai;

21. aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt risinājumu izstrādi, lai izglītības nolūkā atbalstītu šo darbu digitalizāciju, saglabāšanu un pieejamību — arī pārrobežu teritorijās;

22. uzskata, ka jaunās tehnoloģijas varētu izmantot, lai atvieglotu tiesību iegūšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ierosināto starptautisko standartu audiovizuālo darbu numurēšanai (ISAN), kas atvieglo audiovizuālo darbu un tiesību turētāju identifikāciju; aicina Komisiju apsvērt tādu pasākumu īstenošanu, kas veicina plašāku ISAN sistēmas pielietojumu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.4.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Antonio López-Istúriz White, Jiří Maštálka, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Vytautas Landsbergis, Eva Lichtenberger, Axel Voss

[1] 2011. gada 4. oktobra spriedums apvienotajās lietās C–403/08 un C–429/08 Football Association Premier League u.c., Tiesas judikatūras krājumā vēl nav publicēts.
[2] P7_TA-PROV(2011)0513.
[3] P7_TA-PROV(2011)0436.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	10.7.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 0 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Belet, Nessa Childers, Nadja Hirsch, Seán Kelly, Iosif Matula, Mitro Repo
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Evžen Tošenovský

Juridisks paziņojums - Privātuma politika