Procedūra : 2011/0432(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0288/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0288/2012

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2012 - 14.6
CRE 25/10/2012 - 14.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0394

ZIŅOJUMS     *
PDF 338kWORD 645k
10.10.2012
PE 492.575v02-00 A7-0288/2012

par priekšlikumu Padomes direktīvai par Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību ārvalstīs

(COM(2011)0881 – C7‑0017/2012 – 2011/0432(CNS))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Edit Bauer

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai par Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību ārvalstīs

(COM(2011)0881 – C7‑0017/2012 – 2011/0432(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0881),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 23. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0017/2012),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0288/2012),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas projekts

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35. pantu dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Savienības delegācijas trešās valstīs sadarbojas un palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības uz aizsardzību trešo valstu teritorijā.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas projekts

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Ir nepieciešama efektīva sadarbība un koordinācija gadījumos, kad nepārstāvētiem pilsoņiem ir vajadzīga aizsardzība trešās valstīs. Trešā valstī pārstāvētai dalībvalstij, kas palīdz, un pilsoņa izcelsmes dalībvalstij var būt nepieciešams cieši sadarboties. Attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem vietējā konsulārā sadarbība var būt sarežģītāka, jo tai ir nepieciešama koordinācija ar iestādēm, kas nav pārstāvētas uz vietas. Lai novērstu trūkumus, ko izraisa pilsoņa paša dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta neesamība, būtu jānodrošina stabils satvars.

(7) Ir nepieciešama efektīva sadarbība un koordinācija gadījumos, kad nepārstāvētiem pilsoņiem ir vajadzīga aizsardzība trešās valstīs. Dalībvalstij, kas palīdz, un Savienības delegācijai, kuras atrodas trešā valstī, un pilsoņa izcelsmes dalībvalstij būtu cieši jāsadarbojas.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas projekts

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem vietējā konsulārā sadarbība var būt sarežģītāka, jo tai ir nepieciešama koordinācija ar iestādēm, kas nav pārstāvētas uz vietas. Lai novērstu nepilnības, ko rada pilsoņa paša dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta neesamība, būtu jānodrošina stabils regulējums. Vietējā konsulārajā sadarbībā pienācīga uzmanība būtu jāveltī nepārstāvētiem pilsoņiem, piemēram, vācot attiecīgo kontaktinformāciju par tuvākajām reģionālajām dalībvalstu vēstniecībām un konsulātiem.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas projekts

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b) Komisijai būtu jāsagatavo praktiskas pamatnostādnes, lai veicinātu un uzlabotu konsulāro aizsardzību, pievēršot īpašu uzmanību nepārstāvēto pilsoņu situācijai.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas projekts

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienības pilsoņi nav pārstāvēti, ja viņu valstspiederības dalībvalstij trešajā valstī nav pieejamas vēstniecības vai konsulāta. Būtu jāsniedz interpretācija pieejamības jēdzienam nolūkā garantēt pilsoņu aizsardzību.

(8) Savienības pilsoņi nav pārstāvēti, ja viņu valstspiederības dalībvalstij trešā valstī nav pieejama vēstniecība vai konsulāts vai ja attiecīgās dalībvalsts pilsonim ārkārtas situācijās nāktos nevajadzīgi izlietot vērtīgus laika un finanšu resursus, lai vēstniecībā vai konsulātā nokļūtu. Būtu jāsniedz interpretācija pieejamības jēdzienam nolūkā garantēt pilsoņu aizsardzību.

Grozījums Nr.            6

Direktīvas projekts

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Saskaņā ar tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas Eiropas savienības Pamattiesību hartas 7. pantā, dalībvalstij, kas palīdz, Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, būtu jāsniedz aizsardzība ar tādiem pašiem nosacījumiem savas valsts valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Nosakot, kuras personas ir ģimenes locekļi, būtu jāiedvesmojas no 2. un 3. panta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Dalībvalstis var nespēt sniegt visu veidu konsulāro aizsardzību ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, konkrēti, pagaidu ceļošanas dokumenti netiek izsniegti. Saskaņā ar Hartas 24. pantu pirmām kārtām vērā būtu jāņem bērna intereses, kā noteikts ANO 1989. gada 20. novembra Konvencijā par bērna tiesībām.

(9) Saskaņā ar tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7 pantā, dalībvalstij, kas palīdz, Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, būtu jāsniedz aizsardzība,noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā savas valsts valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, ņemot vērā, ka dalībvalstis var nespēt sniegt visu veidu konsulāro aizsardzību ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, piemēram, izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentus. Tomēr dalībvalstīm būtu jāveic visas iespējamās darbības, lai nodrošinātu pilsoņa ģimenes integritāti. Saskaņā ar Hartas 24. pantu pirmām kārtām vērā būtu jāņem bērna intereses, kā noteikts ANO 1989. gada 20. novembra Konvencijā par bērna tiesībām.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas projekts

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Dalībvalstij, kura palīdz, būtu jāapsver aizsardzības sniegšana atzītiem bēgļiem un bezvalstniekiem, kā arī citām personām, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, taču dzīvo vienā no tām un kam ir šīs dalībvalsts izsniegts ceļošanas dokuments, ņemot vērā šo personu īpašo situāciju.

Pamatojums

Atzīti bēgļi un bezvalstnieki, kā arī citas personas, kas nav nevienas valsts valstspiederīgie, kas uzturas dalībvalstī un kam ir šīs dalībvalsts izsniegts ceļošanas dokuments, nevar izmantot nekādu konsulāro aizsardzību, ja dzīvesvietas dalībvalsts nav pārstāvēta.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas projekts

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Nepārstāvētiem pilsoņiem būtu jābūt iespējai izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai slēgt vienošanās par sloga dalīšanu. Tomēr šādām vienošanām būtu jābūt pārskatāmām pilsoņiem, un tās nedrīkstētu traucēt efektīvai konsulārajai aizsardzībai. Par jebkuru šādu vienošanos būtu jāpaziņo Komisijai, un tā būtu jāpublicē īpašā tīmekļa vietnē.

(10) Nepārstāvētiem pilsoņiem būtu vajadzīga iespēja brīvi izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai, konsulātam vai attiecīgā gadījumā Savienības delegācijai lūgt konsulāro aizsardzību. Dalībvalstīm būtu vajadzīga iespēja slēgt vienošanās par sloga dalīšanu. Šādu vienošanos rezultātā sadalījumam vajadzētu būt taisnīgam un būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iespējas. Tomēr šādām vienošanām vajadzētu būt pārskatāmām pilsoņiem, un tās nedrīkstētu traucēt efektīvai konsulārajai aizsardzībai. Par jebkuru šādu vienošanos būtu jāpaziņo Komisijai, un tā būtu jāpublicē īpašā Komisijas tīmekļa vietnē, kā arī attiecīgajās dalībvalstu un Padomes tīmekļa vietnēs.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas projekts

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Aizsardzība būtu jāsniedz, ja pieteikuma iesniedzēji pierāda, ka viņi ir Savienības pilsoņi. Nepārstāvētiem pilsoņiem, kuriem nepieciešama konsulārā aizsardzība, var vairs nebūt personu apliecinošu dokumentu. Savienības pilsonības pamatstatusu tieši piešķir Savienības tiesību akti, un personu apliecinošiem dokumentiem ir tikai deklaratīva vērtība. Tāpēc, ja pieteikuma iesniedzēji nespēj uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, viņiem būtu jābūt iespējai apliecināt savu personu citos veidos, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda.

(12) Aizsardzība būtu jāsniedz, ja pieteikuma iesniedzēji pierāda, ka viņi ir Savienības pilsoņi. Nepārstāvētiem pilsoņiem, kuriem nepieciešama konsulārā aizsardzība, var vairs nebūt personu apliecinošu dokumentu. Savienības pilsonības pamatstatusu tieši piešķir Savienības tiesību akti, un personu apliecinošiem dokumentiem ir tikai deklaratīva vērtība. Tāpēc, ja pieteikuma iesniedzēji nespēj uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, viņiem būtu vajadzīga iespēja apliecināt savu personu citos veidos, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda. Vēstniecībai vai konsulātam, kas palīdz, būtu jānodrošina nepārstāvētiem pilsoņiem līdzekļi, kuri nepieciešami šo pilsoņu identitātes pārbaudīšanai.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas projekts

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai precizētu, kuri koordinācijas un sadarbības pasākumi ir nepieciešami, būtu konkrēti jānosaka sadarbības un koordinācijas darbības joma. Nepārstāvētu pilsoņu konsulārā aizsardzība ietver palīdzību vairākās tipiskās situācijās, piemēram, aizturēšanas vai ieslodzījuma gadījumā, smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības un nāves gadījumā, kā arī saistībā ar palīdzības sniegšanu un repatriāciju briesmu gadījumā un pagaidu dokumentu izsniegšanu. Tā kā nepieciešamā aizsardzība vienmēr ir atkarīga no faktiskās situācijas, konsulārā aizsardzība nebūtu jāattiecina vienīgi uz situācijām, kuras ir konkrēti minētas šajā direktīvā.

(14) Lai precizētu, kuri koordinācijas un sadarbības pasākumi ir nepieciešami, būtu konkrēti jānosaka sadarbības un koordinācijas darbības joma. Nepārstāvētu pilsoņu konsulārā aizsardzība ietver palīdzību vairākās tipiskās situācijās, piemēram, apcietināšanas vai aizturēšanas gadījumā, smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības un nāves gadījumā, kā arī saistībā ar palīdzības sniegšanu un repatriāciju briesmu gadījumā un pagaidu dokumentu izsniegšanu un krīzes situācijās. Tā kā nepieciešamā aizsardzība vienmēr ir atkarīga no faktiskās situācijas, konsulārā aizsardzība nebūtu jāattiecina vienīgi uz situācijām, kuras ir konkrēti minētas šajā direktīvā.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas projekts

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Sniedzot konsulāro aizsardzību apcietināšanas vai aizturēšanas gadījumā, būtu jāņem vērā īpašie apstākļi, jo īpaši tad, ja tiek apcietināti vai aizturēti cilvēku tirdzniecības upuri par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti kā tiešas sekas tam, ka viņi ir bijuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai. Nepārstāvētie pilsoņi varētu būt neaizsargātākā situācijā, jo viņiem nav tiešas pārstāvniecības.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas projekts

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Priekšnoteikums efektīvai koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu konsulārajām iestādēm ir dažādu palīdzības veidu noteikšana, kādi sniedzami konkrētās situācijās. Minētie palīdzības veidi būtu jāatspoguļo kopīgajā praksē starp dalībvalstīm, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 23. pantu, kurā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums sniegt aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem.

(15) Priekšnoteikums efektīvai koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu konsulārajām iestādēm ir dažādu palīdzības veidu noteikšana, kādi sniedzami konkrētās situācijās. Minētie palīdzības veidi būtu jāatspoguļo kopīgajā praksē starp dalībvalstīm, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 23. pantu, kurā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums sniegt aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem. Būtu jānodrošina, ka tiek pārvarētas valodas barjeras un nepārstāvētajiem pilsoņiem tiek nodrošināts mutiskais tulkojums vai cita vajadzīgā palīdzība.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas projekts

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izveidot konsulārās aizsardzības “ieguldījumu fondu”, no kura palīdzību sniedzošās dalībvalsts vēstniecība vai konsulāts varētu saņemt avansu saviem izdevumiem par palīdzību nepārstāvētam pilsonim un kurā tā nepārstāvētā pilsoņa dalībvalsts, kuram palīdzība sniegta, atmaksātu finanšu avansu. Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāievieš skaidri noteikumi, nosakot finansiālā sloga sadali pienācīgai šāda fonda darbībai.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas projekts

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Attiecībā uz vietējo koordināciju un koordināciju krīzes situācijās būtu jāprecizē kompetence un attiecīgās lomas, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētie pilsoņi pilnībā saņem palīdzību. Vietējā konsulārajā sadarbībā būtu jāveltī pienācīga uzmanība nepārstāvētiem pilsoņiem, piemēram, vācot būtisku kontaktinformāciju par tuvākajām dalībvalstu reģionālajām vēstniecībām un konsulātiem.

(20) Attiecībā uz koordināciju krīzes situācijās būtu jāprecizē kompetence un attiecīgās funkcijas, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētie pilsoņi pilnībā saņem palīdzību. Krīzes situācijās Savienības delegācijām būtu jānodrošina vajadzīgā koordinācija starp dalībvalstīm. Lai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) šo uzdevumu spētu izpildīt, tā rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, tostarp tādiem, kas paredzēti dalībvalstu konsulāro darbinieku apmācībai.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas projekts

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Krīzes gadījumā būtiska ir pienācīga gatavība un skaidrs pienākumu sadalījums. Tādēļ krīzes ārkārtas rīcības plānošanā būtu pilnībā jāietver nepārstāvētie pilsoņi, un valstu ārkārtas rīcības plāni būtu jākoordinē. Tādēļ šajā kontekstā būtu sīkāk jāizstrādā vadītājvalsts jēdziens.

(21) Krīzes gadījumā būtiska ir pienācīga gatavība un skaidrs pienākumu sadalījums. Tādēļ krīzes ārkārtas rīcības plānošanā būtu pilnībā jāietver nepārstāvētie pilsoņi, un Eiropas Ārējās darbības dienestam valstu ārkārtas rīcības plāni būtu jākoordinē.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas projekts

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Eiropas Ārējās darbības dienestam, lai veicinātu palīdzības sniegšanu pilsoņiem, tostarp nepārstāvētajiem pilsoņiem, vajadzētu rīkot konsulāro darbinieku apmācības, kas būtu daļa no gatavošanās krīzes situācijām.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas projekts

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Būtu jāorganizē konsulārajiem darbiniekiem mācību kursi, lai uzlabotu sadarbību un darbinieku zināšanas par pilsoņu tiesībām saskaņā ar Līgumiem un šo direktīvu.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai konsulārajiem darbiniekiem būtu zināšanas par citu dalībvalstu pilsoņu tiesībām, kuri griežas pie konsulārajiem darbiniekiem pēc palīdzības.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas projekts

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Savienību trešajās valstīs pārstāv Savienības delegācijas, kuras kopā ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības attiecībā uz konsulāro aizsardzību, kā sīkāk noteikts Līguma par Eiropas Savienību 35. pantā. Saskaņā ar Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem dalībvalstis var sniegt konsulāro aizsardzību citas dalībvalsts vārdā, ja attiecīgā trešā valsts pret to neiebilst. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz trešajām valstīm, lai nodrošinātu, ka var sniegt konsulāro aizsardzību citu dalībvalstu vārdā.

(23) Savienību trešajās valstīs pārstāv Savienības delegācijas, kuras kopā ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības attiecībā uz konsulāro aizsardzību, kā sīkāk noteikts Līguma par Eiropas Savienību 35. pantā. Savienības delegācijām būtu jānodrošina nepieciešamā koordinācija starp dalībvalstīm, un, ja vajadzīgs, tām var uzticēt konsulāros uzdevumus. Lai EĀDD spētu veikt šīs funkcijas, būtu jānodrošina tam nepieciešamie finanšu līdzekļi.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas projekts

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt labvēlīgākus valsts noteikumus, ja vien tie ir saderīgi ar šo direktīvu.

(25) Šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt labvēlīgākus valsts noteikumus, ja vien tie ir saderīgi ar šo direktīvu. Ar šo direktīvu nevajadzētu uzlikt dalībvalstīm pienākumus sniegt nepārstāvētiem pilsoņiem tāda veida palīdzību, kāda nav paredzēta pašu šo valstu pilsoņiem.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas projekts

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt nepārstāvētu dalībvalstu pienākumu un/vai tiesības tieši palīdzēt saviem pilsoņiem, ja tas ir vajadzīgs un/vai vēlams. Nepārstāvētām dalībvalstīm būtu nepārtraukti jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, kuras nodrošina konsulāro palīdzību nepārstāvēto valstu pilsoņiem.

Pamatojums

Ar šo grozījumu mēģināts precizēt, ka dalībvalstīm ir uzdevums palīdzēt saviem pilsoņiem pat tajās valstīs, kurās tām nav pārstāvniecību.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas projekts

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25b) Lai nodrošinātu drīzu un efektīvu šīs direktīvas darbību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu pielikumos. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Referente uzskata, ka pilnvaras grozīt pielikumus, kuros iekļautas veidlapas, būtu jādeleģē Komisijai, jo var būt nepieciešams šīs veidlapas laiku pa laikam atjaunināt. To panāk ar jaunu 18.a un 18.b pantu.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas projekts

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Saskaņā ar diskriminācijas aizliegumu, kas ietverts Pamattiesību hartā, dalībvalstīm jāīsteno šī direktīva, nepieļaujot personu, uz kurām attiecas šī direktīva, diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, piederību mazākumtautībai, īpašumu, izcelšanos, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju,

(27) Saskaņā ar diskriminācijas aizliegumu, kas ietverts Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 21. pantā, dalībvalstīm, Savienības delegācijām un attiecīgā gadījumā Eiropas Ārējās darbības dienestam vienmēr jāīsteno šī direktīva, nepieļaujot personu, uz kurām attiecas šī direktīva, diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, piederību mazākumtautībai, īpašumu, izcelšanos, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju,

Grozījums Nr.  23

Direktīvas projekts

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a) Dalībvalstīm būtu jāmudina savi valstspiederīgie pirms trešo valstu apmeklējuma reģistrēties ārlietu ministriju tīmekļa vietnēs, lai atvieglotu valsts palīdzības sniegšanu gadījumos, kad tā ir vajadzīga, jo īpaši krīzes situācijās.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas projekts

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a) Komisijai būtu jāapsver diennakts palīdzības tālruņa ieviešana, lai pilsoņi, kuriem vajadzīga konsulārā aizsardzība ārkārtas gadījumos, varētu viegli piekļūt informācijai.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas projekts

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā nosaka sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu to, ka tiek īstenotas Savienības pilsoņu tiesības trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, saņemt jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem.

Šajā direktīvā nosaka sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu to, ka Savienības pilsoņu aizsardzību trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, nodrošina jebkuras citas dalībvalsts diplomātiskās vai konsulārās iestādes ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem. Ja vajadzīgs, arī Savienības delegācijām var uzticēt konsulāros uzdevumus attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas projekts

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ikvienam pilsonim, kas ir tādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, kuru trešā valstī nepārstāv kāda diplomātiskā vai konsulārā iestāde, turpmāk – "nepārstāvēts pilsonis", ir tiesības saņemt jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem.

1. Ikviens pilsonis, kas ir tādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, kuru trešā valstī nepārstāv kāda diplomātiskā vai konsulārā iestāde, turpmāk – „nepārstāvēts pilsonis”, saņem jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem un Savienības delegācijas aizsardzību.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas projekts

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Nepārstāvēto pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi, ir tiesības saņemt konsulāro aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts, kura palīdz, valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kuri paši nav valstspiederīgie.

3. Nepārstāvēto pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi, ir tiesības saņemt konsulāro aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā izcelsmes dalībvalsts valstspiederīgo ģimenes locekļiem, vai Savienības delegācijas konsulāro aizsardzību.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas projekts

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Goda konsuli to kompetences robežās tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem pieejamām vēstniecībām vai konsulātiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

3. Goda konsuli, ja viņiem ir piešķirtas attiecīgās kompetences, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem pieejamām vēstniecībām vai konsulātiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas projekts

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Nepārstāvētie pilsoņi var izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību.

1. Nepārstāvētie pilsoņi var izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību. Viņi var arī lūgt palīdzību Savienības delegācijai, ja tas ir nepieciešams un ir atbilstīgi. Dalībvalstis savu ārlietu ministriju tīmekļa vietnēs dara pieejamu informāciju par savu pilsoņu tiesībām trešās valstīs, kurās attiecīgajai dalībvalstij nav pārstāvniecības, lūgt konsulāro aizsardzību saskaņā ar šo direktīvu citas dalībvalsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs un par minēto tiesību īstenošanas nosacījumiem.

Pamatojums

Būtu jāuzsver Savienības delegācijas loma.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas projekts

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalsts var pārstāvēt citu dalībvalsti pastāvīgi un dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti trešā valstī var noslēgt vienošanos par sloga dalīšanu ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pieteikumu efektīva apstrāde. Dalībvalstis informē Eiropas Komisiju par jebkuru šādu vienošanos nolūkā to publicēt attiecīgajā interneta vietnē.

2. Lai nepārstāvētiem pilsoņiem sniegtu konsulāro aizsardzību un nodrošinātu pieteikumu efektīvu apstrādi, dalībvalstu pārstāvniecības un attiecīgā gadījumā Savienības delegācija var slēgt vietējas vienošanās par sloga dalīšanu un informācijas apmaiņu. Pēc tam, kad par šīm vietējām vienošanām ir paziņots vietējām iestādēm, par tām paziņo Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam un tās publicē Komisijas vietnē un attiecīgo dalībvalstu atbilstošajās vietnēs. Minēto vienošanos tekstos pilnībā ievēro šīs direktīvas noteikumus.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas projekts

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja Savienības pilsonis nespēj uzrādīt derīgu pasi vai personas apliecību, valstspiederību var pierādīt jebkādā citā veidā, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda.

2. Ja Savienības pilsonis nespēj uzrādīt derīgu pasi vai personas apliecību, valstspiederību var pierādīt jebkādā citā veidā, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda. Vēstniecība vai konsulāts, kas palīdz, nepārstāvētiem pilsoņiem nodrošina līdzekļus, kuri nepieciešami šo pilsoņu identitātes pārbaudīšanai.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas projekts

2. nodaļa un 5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2. NODAĻA

 

Vietējā konsulārās aizsardzības sadarbība un koordinācija

 

5.a pants

 

Vispārīgs princips

Dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās iestādes īsteno ciešu sadarbību un koordināciju savā starpā un ar Savienību, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā saviem valstspiederīgajiem. Ja konsulāts vai vēstniecība palīdz nepārstāvētam pilsonim, sazinās ar tuvāko reģionā atbildīgo pilsoņa valstspiederības dalībvalsts konsulātu vai vēstniecību vai ārlietu ministriju. Dalībvalstis paziņo attiecīgās ārlietu ministrijas kontaktpersonas Eiropas Ārējās darbības dienestam, kurš tās pastāvīgi atjaunina savā drošajā tīmekļa vietnē.

Dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās iestādes īsteno ciešu sadarbību un koordināciju savā starpā un ar Savienību, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā saviem valstspiederīgajiem. Savienības delegācijas veicina sadarbību un koordināciju dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Savienību, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu aizsardzību saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem. Ja konsulāts vai vēstniecība, vai attiecīgā gadījumā Savienības delegācija palīdz nepārstāvētam pilsonim, attiecīgā iestāde sazinās ar tuvāko reģionā atbildīgo pilsoņa valstspiederības dalībvalsts konsulātu vai vēstniecību, vai ārlietu ministriju, kā arī Savienības delegāciju un sadarbojas, lai noteiktu veicamos pasākumus. Dalībvalstis paziņo attiecīgās ārlietu ministrijas kontaktpersonas Eiropas Ārējās darbības dienestam, kurš tās pastāvīgi atjaunina savā drošajā tīmekļa vietnē.

Pamatojums

Direktīvas 2. nodaļa ir paplašināta, lai tajā iekļautu 6. pantu. Nodaļas virsraksts ir mainīts.

Jaunais 5.a pants ir identisks ar direktīvas priekšlikuma 7. pantu, kuru tas aizstāj. Ir pievienota tikai šāda teikuma daļa: „un sadarbojas, lai noteiktu veicamos atbilstīgos pasākumus”.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas projekts

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā minētā konsulārā aizsardzība ietver palīdzību šādās situācijās:

2. Šā panta 1. punktā minētā konsulārā aizsardzība ietver palīdzību jo īpaši šādās situācijās:

Grozījums Nr.  34

Direktīvas projekts

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) palīdzība noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;

(b) palīdzība noziedzīgos nodarījumos cietušajiem vai personām, kuras var kļūt par noziedzīga nodarījuma upuriem;

Grozījums Nr.  35

Direktīvas projekts

6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šo konsulāro aizsardzību attiecina arī uz visām citām situācijām, kad pārstāvētā dalībvalsts parasti varētu sniegt palīdzību saviem pilsoņiem.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas projekts

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja nepārstāvēts pilsonis tiek aizturēts vai ieslodzīts, dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti, ievērojot 6. panta 1. punktu, jo īpaši

1. Ja nepārstāvēts pilsonis tiek apcietināts vai citādi aizturēts, dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti, ievērojot 6. panta 1. punktu, jo īpaši

(a) pēc pilsoņa lūguma palīdz informēt pilsoņa ģimenes locekļus vai citas ar viņu saistītas personas;

(a) pēc pilsoņa lūguma palīdz informēt pilsoņa ģimenes locekļus vai citas ar viņu saistītas personas;

(b) apmeklē pilsoni un uzrauga apiešanās minimuma standartus ieslodzījuma vietā;

(b) apmeklē pilsoni un nodrošina minimuma standartu ievērošanu attiecībā uz ieslodzījuma apstākļiem;

(c) sniedz pilsonim informāciju par personas, kurai ir atņemta brīvība, tiesībām.

(c) sniedz pilsonim informāciju par viņa tiesībām;

 

(ca) pārliecinās, ka pilsonis var izmantot pienācīgas juridiskās konsultācijas.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas projekts

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Vēstniecība vai konsulāts sniedz ziņojumu pilsoņa valstspiederības dalībvalstij ikreiz pēc tam, kad tā apmeklējusi pilsoni, un, veicot apiešanās minimuma standartu uzraudzību ieslodzījuma vietā. Tā nekavējoties informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par sūdzībām par sliktu apiešanos.

3. Vēstniecība vai konsulāts sniedz ziņojumu pilsoņa valstspiederības dalībvalstij ikreiz pēc tam, kad tā apmeklējusi pilsoni, un pēc ieslodzījuma apstākļu minimuma standartu uzraudzības veikšanas. Tā nekavējoties informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par sūdzībām par sliktu apiešanos, kā arī informē par veiktajām darbībām, lai novērstu šādu sliktu apiešanos un garantētu ieslodzījuma apstākļu minimālo standartu ievērošanu.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas projekts

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par informāciju, kādu tā ir sniegusi pilsonim attiecībā uz viņa tiesībām. Tā darbojas kā starpnieks, tostarp saistībā ar palīdzību apžēlošanas vai priekšlaicīgas atbrīvošanas lūguma sastādīšanā un gadījumos, ja pilsonis vēlas iesniegt pieteikumu pārvietošanai. Vajadzības gadījumā tā darbojas kā starpnieks visām maksām par juridiskiem pakalpojumiem, kas tiek iemaksātas ar pilsoņa valstspiederības dalībvalsts diplomātiskās vai konsulārās iestādes starpniecību.

4. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par informāciju, kādu tā ir sniegusi pilsonim attiecībā uz viņa tiesībām. Tā darbojas kā starpnieks, arī lai nodrošinātu pilsonim iespējas izmantot pienācīgas juridiskās konsultācijas un palīdzību, tostarp apžēlošanas vai priekšlaicīgas atbrīvošanas lūguma sastādīšanā un gadījumos, ja pilsonis vēlas iesniegt pieteikumu pārvietošanai. Vajadzības gadījumā tā darbojas kā starpnieks visām maksām par juridiskiem pakalpojumiem, kas tiek iemaksātas ar pilsoņa valstspiederības dalībvalsts diplomātiskās vai konsulārās iestādes starpniecību.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas projekts

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja nepārstāvēts pilsonis cieš noziedzīgā nodarījumā, dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti, ievērojot 6. panta 1. punktu, jo īpaši

1. Ja nepārstāvēts pilsonis cieš noziedzīgā nodarījumā vai šis pilsonis var kļūt par noziedzīga nodarījuma upuri, dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti, ievērojot 6. panta 1. punktu, jo īpaši

(a) pēc pilsoņa lūguma palīdz informēt pilsoņa ģimenes locekļus vai citas ar viņu saistītas personas;

(a) pēc pilsoņa lūguma palīdz informēt pilsoņa ģimenes locekļus vai citas ar viņu saistītas personas;

(b) sniedz pilsonim informāciju un/vai palīdzību attiecīgos juridiskos jautājumos un saistībā ar veselības aprūpi.

(b) sniedz pilsonim informāciju un/vai palīdzību saistībā ar veselības aprūpi;

 

(ba) sniedz pilsonim informāciju par viņa tiesībām un nodrošina iespējas izmantot pienācīgu juridisku palīdzību un konsultācijas.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas projekts

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību un vajadzības gadījumā sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām, ja pilsonis iespēju robežās ir tam devis piekrišanu.

2. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību. Attiecīgā dalībvalsts sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām, ja vien pilsonis nav atteicies dot tam piekrišanu.

Pamatojums

Šis un nākamais grozījums ir iesniegts tāpēc, ka var pastāvēt valodas barjera starp konsulārās iestādes darbiniekiem un pilsoņa ģimeni. Šķiet, ka būtu lietderīgāk saziņu ar ģimeni nodot pilsoņa dalībvalsts iestādēm.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas projekts

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību un vajadzības gadījumā sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti, ja ir nepieciešama medicīniskā evakuācija. Attiecībā uz medicīnisko evakuāciju vispirms ir jāiegūst pilsoņa valstspiederības dalībvalsts piekrišana, izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus.

2. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību. Attiecīgā dalībvalsts sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām, ja vien pilsonis nav atteicies dot tam piekrišanu. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti, ja ir nepieciešama medicīniskā evakuācija. Attiecībā uz medicīnisko evakuāciju vispirms ir jāiegūst pilsoņa valstspiederības dalībvalsts piekrišana, izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas projekts

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Vietējā sadarbība

 

Vietējās sadarbības sanāksmes ietver regulāru informācijas apmaiņu attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem tādos jautājumos kā pilsoņu drošība, aizturēšanas apstākļi vai konsulārā pieejamība. Ja vien ārlietu ministrijas centralizēti nav vienojušās citādi, vadītājs ir kādas dalībvalsts vai Savienības delegācijas pārstāvis, par ko nolemj uz vietas. Vadītājs vāc un regulāri atjaunina kontaktinformāciju, jo īpaši par nepārstāvēto dalībvalstu kontaktpunktiem, un dalās tajā ar vietējām vēstniecībām un konsulātiem un Savienības delegāciju.

Pamatojums

Šis pants ir identisks direktīvas priekšlikuma 14. pantam, mainīta tikai secība.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas projekts

3. nodaļa un 12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. NODAĻA

svītrots

Finanšu procedūras

 

12. pants

 

Vispārējie noteikumi

 

Ja nepārstāvēts pilsonis lūdz palīdzību, kas izpaužas kā finanšu avanss vai repatriācija, ievērojot 6. panta 1. punktu, piemēro šādu procedūru:

 

(a) nepārstāvētais pilsonis, izmantojot 1. pielikumā iekļauto standarta veidlapu, apņemas pilnā apmērā atlīdzināt savai valstspiederības dalībvalstij visus finanšu avansus vai radušās izmaksas, kā arī, attiecīgā gadījumā, konsulāro nodevu;

 

(b) pēc vēstniecības vai konsulāta, kas palīdz, pieprasījuma pilsoņa valstspiederības dalībvalsts nekavējoties sniedz nepieciešamo informāciju saistībā ar pieprasījumu, norādot, vai var būt piemērojama kāda konsulārā nodeva;

 

(c) vēstniecība vai konsulāts, kas palīdz, informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par visiem finanšu avansa vai repatriācijas lūgumiem, kas tiek apstrādāti;

 

(d) pēc vēstniecības vai konsulāta, kas palīdz, rakstiska pieprasījuma, kas iesniegts I pielikumā norādītajā formātā, pilsoņa valstspiederības dalībvalsts pilnā apmērā atlīdzina visus finanšu avansus vai radušās izmaksas.

 

Pamatojums

Šis pants ir aizstāts ar identisku 16.a pantu, mainīta tikai secība. Direktīvas 3. nodaļa ir svītrota.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas projekts

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

svītrots

Vienkāršota procedūra krīzes situācijās

 

1. Krīzes situācijās vēstniecība vai konsulāts, kas palīdz, saskaņo ar nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsti jebkādu nepārstāvēta pilsoņa evakuāciju vai citu nepieciešamo atbalstu, kāds tam tiek sniegts.

 

Dalībvalsts, kas palīdz, pieprasījumus atlīdzināt šādas evakuācijas vai atbalsta izmaksas iesniedz pilsoņa valstspiederības dalībvalsts ārlietu ministrijai. Dalībvalsts, kas palīdz, var prasīt atlīdzinājumu arī tad, ja nepārstāvētais pilsonis nav parakstījis apņemšanos atmaksāt finanšu līdzekļus saskaņā ar 12. panta a) apakšpunktu.

 

Šis punkts neliedz pilsoņa valstspiederības dalībvalstij prasīt atmaksāt finanšu līdzekļus, pamatojoties uz valsts noteikumiem.

 

2. Liela apmēra krīzes gadījumā, ja to prasa dalībvalsts, kas palīdz, evakuācijas vai atbalsta izmaksas proporcionāli atlīdzina pilsoņa valstspiederības dalībvalsts, izdalot kopējās izmaksas ar to pilsoņu skaitu, kam sniegta palīdzība.

 

3. Ja izmaksas nav iespējams aprēķināt, dalībvalsts, kas palīdz, var prasīt atlīdzinājumu, pamatojoties uz noteiktām summām, kas atbilst sniegtā atbalsta veidam, kā noteikts 2. pielikumā.

 

4. Ja dalībvalsts, kas palīdz, attiecībā uz palīdzību saņēma ES Civilās aizsardzības mehānisma finansiālu atbalstu, summu, kas jāmaksā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij, nosaka pēc tam, kad ir atņemta Savienības segtā summa.

 

5. Atlīdzināšanas pieprasījumiem izmanto kopīgos formātus, kas noteikti 2. pielikumā.

 

Pamatojums

Šis pants ir aizstāts ar jauno 16.b pantu.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas projekts

4. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vietējā un krīzes sadarbība un koordinācija

Krīzes sadarbība un koordinācija

Grozījums Nr.  46

Direktīvas projekts

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

svītrots

Vietējā sadarbība

 

Vietējās sadarbības sanāksmes ietver regulāru informācijas apmaiņu par nepārstāvētiem pilsoņiem tādos jautājumos kā pilsoņu drošība, apstākļi ieslodzījuma vietās vai konsulārā pieejamība. Ja vien ārlietu ministrijas centrāli nav vienojušās citādi, vadītājs ir kādas dalībvalsts vai Savienības delegācijas pārstāvis, par ko nolemj uz vietas. Vadītājs vāc un regulāri atjaunina kontaktinformāciju, jo īpaši par nepārstāvēto dalībvalstu kontaktpunktiem, un dalās tajā ar vietējām vēstniecībām un konsulātiem un Savienības delegāciju.

 

Pamatojums

Sk. grozījuma Nr. 24 pamatojumu.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas projekts

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai nodrošinātu visaptverošu gatavību, vietējā ārkārtas rīcības plānošana ietver nepārstāvētus pilsoņus. Trešā valstī pārstāvētas dalībvalstis ārkārtas rīcības plānus koordinē savā starpā un ar Savienības delegāciju. Tās vienojas par attiecīgiem uzdevumiem, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētiem pilsoņiem krīzes gadījumā tiek pilnībā sniegta palīdzība, ieceļ pārstāvjus pulcēšanas punktiem un informē nepārstāvētus pilsoņus par krīzes gatavības pasākumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā savus valstspiederīgos.

1. Savienības delegācijas koordinē starp dalībvalstīm ārkārtas rīcības plānošanu, ar kuru nodrošina visaptverošu gatavību, tostarp to uzdevumu sadali, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētiem pilsoņiem krīzes gadījumā tiek pilnībā sniegta palīdzība, lai nodrošinātu pārstāvju iecelšanu pulcēšanas punktiem un informācijas sniegšanu nepārstāvētiem pilsoņiem par krīzes gatavības pasākumiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas projekts

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Krīzes gadījumā dalībvalstis un Savienība cieši sadarbojas, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu efektīvu aizsardzību. Dalībvalstis un Savienība savlaicīgi informē cita citu par pieejamām evakuācijas spējām. Pēc attiecīga lūguma dalībvalstis var saņemt atbalstu no esošajām Savienības līmeņa palīdzības vienībām, tostarp konsulārajiem ekspertiem, jo īpaši no nepārstāvētām dalībvalstīm.

2. Krīzes gadījumā dalībvalstis un EĀDD cieši sadarbojas, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu efektīvu aizsardzību. Savienības delegācija savlaicīgi koordinē informācijas apmaiņu par pieejamām evakuācijas spējām, tā pati koordinē evakuāciju un sniedz evakuācijai nepieciešamo palīdzību ar iespējamu atbalstu no esošajām Savienības līmeņa palīdzības vienībām, tostarp konsulārajiem ekspertiem, jo īpaši no nepārstāvētām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas projekts

16. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vadītājvalsts

Koordinēšana, gatavojoties krīzēm, kā arī krīžu gadījumos

Grozījums Nr.  50

Direktīvas projekts

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs direktīvas nolūkā vadītājvalsts/-is ir viena vai vairākas dalībvalstis konkrētā trešajā valstī, kuru pienākums ir koordinēt un vadīt palīdzību saistībā ar gatavošanos krīzei un tās apstākļos, kas ietver īpašu lomu attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem.

1. Savienības delegācijas pienākums ir koordinēt un sniegt palīdzību saistībā ar gatavošanos krīzei un tās apstākļos, kas ietver īpašus pienākumus attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas projekts

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalsts tiek iecelta par vadītājvalsti konkrētā trešajā valstī, ja tā ir paziņojusi savu nodomu, izmantojot esošu drošu komunikācijas tīklu, ja vien cita dalībvalsts 30 dienu laikā neiebilst vai ja ierosinātā vadītājvalsts neatsakās no uzdevuma, izmantojot esošu drošu komunikācijas tīklu. Ja vairāk nekā viena dalībvalsts vēlas kopīgi uzņemties vadītājvalsts uzdevumu, tās kopīgi paziņo savu nodomu, izmantojot drošu komunikācijas tīklu. Krīzes gadījumā vairāk nekā viena dalībvalsts var nekavējoties uzņemties šo uzdevumu un paziņo par to 24 stundu laikā. Dalībvalstis var noraidīt piedāvājumu, tomēr to valstspiederīgie un citi potenciālie saņēmēji saskaņā ar 6. panta 1. punktu joprojām ir tiesīgi saņemt vadītājvalsts palīdzību. Ja vadītājvalsts nav, uz vietas pārstāvētās dalībvalstis vienojas, kura dalībvalsts koordinēs palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem.

svītrots

Grozījums Nr.  52

Direktīvas projekts

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai sagatavotos krīzei, vadītājvalsts/-is nodrošina, ka nepārstāvētie pilsoņi ir pienācīgi iekļauti vēstniecību un konsulātu ārkārtas situāciju plānošanā, ka ārkārtas situāciju plāni ir saderīgi un ka vēstniecības un konsulāti, kā arī Savienības delegācijas ir pienācīgi informētas par šo kārtību.

3. Lai sagatavotos krīzei, Savienības delegācija nodrošina, ka nepārstāvētie pilsoņi ir pienācīgi iekļauti vēstniecību un konsulātu ārkārtas situāciju plānošanā, ka ārkārtas situāciju plāni ir saderīgi un ka vēstniecības un konsulāti ir pienācīgi informēti par šo kārtību.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas projekts

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Krīzes gadījumā vadītājvalsts/-is vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību, ir atbildīga par palīdzības koordinēšanu un vadīšanu un nepārstāvēto pilsoņu pulcēšanas operācijām un vajadzības gadījumā ar citu iesaistīto dalībvalstu atbalstu nodrošina evakuāciju uz drošu vietu. Tā arī nodrošina kontaktpunktu nepārstāvētām dalībvalstīm, caur kuru tās var saņemt informāciju par saviem pilsoņiem un koordinēt nepieciešamo palīdzību. Vadītājvalsts/-is vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem, vajadzības gadījumā var lūgt atbalstu no tādiem instrumentiem kā ES Civilās aizsardzības mehānisms un Eiropas Ārējās darbības dienesta krīzes pārvarēšanas struktūras. Dalībvalstis sniedz vadītājvalstij/-īm vai dalībvalstij, kas koordinē palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem, visu nepieciešamo informāciju par saviem pilsoņiem, kas atrodas krīzes situācijas skartajā vietā.

4. Krīzes gadījumā Savienības delegācija ir atbildīga par palīdzības koordinēšanu un vadīšanu un nepārstāvēto pilsoņu pulcēšanas operācijām un ar iesaistīto dalībvalstu atbalstu koordinē evakuāciju uz drošu vietu. Tā arī nodrošina kontaktpunktu nepārstāvētām dalībvalstīm, caur kuru tās var saņemt informāciju par saviem pilsoņiem un koordinēt nepieciešamo palīdzību. Savienības delegācija un attiecīgās dalībvalstis vajadzības gadījumā var lūgt atbalstu no tādiem instrumentiem kā ES Civilās aizsardzības mehānisms un Eiropas Ārējās darbības dienesta krīzes pārvarēšanas struktūras. Dalībvalstis sniedz Savienības delegācijai visu nepieciešamo informāciju par saviem nepārstāvētajiem pilsoņiem, kas atrodas krīzes situācijas skartajā vietā.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas projekts

4.a nodaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a NODAĻA (jauna)

 

Finanšu procedūras

Grozījums Nr.  55

Direktīvas projekts

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a pants

 

Vispārējie noteikumi

 

Ja nepārstāvēts pilsonis lūdz palīdzību finanšu avansa vai repatriācijas veidā, uz ko attiecas 6. panta 1. punkts, piemēro šādu procedūru:

 

(a) nepārstāvētais pilsonis, izmantojot 1. pielikumā iekļauto standarta veidlapu, apņemas pilnā apmērā atlīdzināt savai valstspiederības dalībvalstij visus finanšu avansus vai radušās izmaksas, kā arī attiecīgā gadījumā konsulāro nodevu;

 

(b) pēc vēstniecības vai konsulāta, kas palīdz, pieprasījuma pilsoņa valstspiederības dalībvalsts nekavējoties sniedz nepieciešamo informāciju saistībā ar pieprasījumu, norādot, vai var būt piemērojama kāda konsulārā nodeva;

 

(c) vēstniecība vai konsulāts, kas palīdz, informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par visiem finanšu avansa vai repatriācijas lūgumiem, kas tiek apstrādāti;

 

(d) pēc vēstniecības vai konsulāta, kas palīdz, rakstiska pieprasījuma, kas iesniegts I pielikumā norādītajā formātā, pilsoņa valstspiederības dalībvalsts pilnā apmērā atlīdzina visus finanšu avansus vai radušās izmaksas.

Pamatojums

Sk. grozījuma Nr. 25 pamatojumu.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas projekts

16.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.b pants

 

Vienkāršota procedūra krīzes situācijās

 

1. Krīzes situācijās Savienības delegācija ar nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsti saskaņo jebkādu šā pilsoņa evakuāciju vai citu viņam sniegto nepieciešamo palīdzību.

 

2. Eiropas Ārējā darbības dienestam piešķir vajadzīgos finanšu līdzekļus palīdzības koordinēšanai un sniegšanai saistībā ar gatavošanos krīzes situācijām un to laikā.

Pamatojums

Šis grozījums aizstāj un groza direktīvas priekšlikuma 13. pantu.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas projekts

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Pielikumu grozījumi

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.b pantu attiecībā uz jebkādiem pielikumu grozījumiem.

Grozījums Nr.  58

Direktīvas projekts

18.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.b pants

 

Deleģējuma īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2. Pilnvaras pieņemt 18.a pantā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no …*.

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 18.a pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4. Tiklīdz tā ir pieņēmusi deleģēto aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Saskaņā ar 18.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

 

______

 

* Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.


PASKAIDROJUMS

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 23. pantu ikvienam Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvniecības tai dalībvalstij, kuras pilsonis viņš ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Šis princips ir ietverts arī Pamattiesību hartas 46. pantā.

Ar šo direktīvu paredzēts atcelt Lēmumu Nr. 95/353/EK, kas ir pašreizējais spēkā esošais tiesiskais pamats.

Lai veicinātu ES pilsoņu piekļuvi tiesībām, tostarp tiesībām uz aizsardzību trešās valstīs, ir vajadzīgs jauns likumdošanas instruments. Stokholmas programmā ir izteikts aicinājums izstrādāt vienotus jēdzienus konsulārās aizsardzības jomā, un šādu aicinājumu ir izteicis arī Eiropas Parlaments. Ņemot vērā, ka krīzes skarto teritoriju skaits turpina pieaugt, vajadzība pēc vienotas pieejas ir vēl lielāka.

Pastāv divi dažādi konsulārās aizsardzības līmeņi, kas ir minēti arī šajā ziņojumā:

- vietējā konsulārā aizsardzība ikdienā,

- konsulārā aizsardzība krīzes situācijā.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu ir jāstiprina solidaritāte dalībvalstu starpā, tādēļ ikdienas konsulārā aizsardzības gadījumos, piemēram, personas dokumenta pazaudēšanas, personas apcietināšanas, aizturēšanas vai nāves gadījumā, nepārstāvētam pilsonim ir tiesības lūgt palīdzību jebkuras dalībvalsts jebkurai diplomātiskajai vai konsulārajai iestādei. Pastāv iespēja, ka ES pilsonim ir savas valsts vēstniecība vai konsulāts trešā valstī, bet šī iestāde nav pieejama. Šādos gadījumos Komisijas priekšlikums noteikt, ka vēstniecībai vai konsulātam jābūt pieejamam laikā, kas ir pietiekams, lai turpceļu līdz vēstniecībai vai konsulātam un atpakaļceļu varētu veikt vienas dienas laikā, ir pamatots, ņemot vērā ikdienā iespējamās ārkārtas situācijas.

Ziņojumā ierosināts, ka attiecībā uz krīzes situācijām Savienības delegācijas pienākums ir koordinēt un sniegt palīdzību saistībā ar gatavošanos krīzei un krīzes apstākļos. Lai neradītu pārāk lielu apgrūtinājumu vadītājvalstij vai jebkurai citai dalībvalstij krīzes skartajā teritorijā, Savienības delegācijai būtu jāveic visa sadarbības koordinācija, tostarp ārkārtas rīcības plānu saskaņošana dalībvalstu starpā un evakuācijas koordinācija. Savienības delegācijas pienākums ir nodrošināt, ka ārkārtas rīcības plāni tiek attiecināti uz visiem ES pilsoņiem, tostarp nepārstāvētajiem pilsoņiem. Tas ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 35. pantu, kurā noteikts, ka „diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Savienības delegācijas trešās valstīs (...) sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek (...) īstenoti lēmumi par Savienības nostāju un rīcību. Tās palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības uz aizsardzību trešo valstu teritorijā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un to pasākumu izpildi, kas noteikti saskaņā ar minētā Līguma 23. pantu.”

Šajā ziņojumā ikdienas vietējās konsulārā aizsardzības pamatā ir pašreizējie finanšu pasākumi. Savukārt krīzes situācijās, kad Savienības delegācijai ir koordinācijas funkcija, tai būtu vajadzīgi finanšu līdzekļi šādas koordinācijas nodrošināšanai. Turklāt Savienības delegācija vajadzības gadījumā var lūgt piešķirt atbalstu no tādiem instrumentiem kā ES Civilās aizsardzības mehānisms. Tomēr, lai veicinātu turpmāku konsulāro aizsardzību, dalībvalstīm būtu jāapsver tāda konsulārās aizsardzības “ieguldījumu fonda” izveide, no kura palīdzību sniedzošās dalībvalsts vēstniecība vai konsulāts varētu segt savus izdevumus par palīdzības sniegšanu nepārstāvētiem pilsoņiem, un kurā palīdzību saņēmušo nepārstāvēto pilsoņu dalībvalstis atmaksātu šo finanšu avansu.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (4.9.2012)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību ārvalstīs

(COM(2011)0881 – C7‑0017/2012 – 2011/0432(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Kristiina Ojuland

ĪSS PAMATOJUMS

Ārlietu komiteja uzskata, ka ir būtiski precizēt koordinēšanas un sadarbības pasākumus, kas ir vajadzīgi nepārstāvētu ES pilsoņu ikdienas konsulārajai aizsardzībai, jo tās ir ar ES pilsonību garantētas pamattiesības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 23. pantā, kā arī ES Pamattiesību hartas 46. pantā.

Tomēr komiteja pauž viedokli, ka Komisijas priekšlikums varētu būt daudz pretenciozāks un ka tajā nav izmantotas visas iespējas, ko piedāvā Lisabonas līgums, kā arī jo īpaši ES delegāciju loma, kas uzsvērta LES 35. pantā. Šai Padomes direktīvai būtu jānosaka pamatnostādnes ES delegāciju tīkla nozīmes paplašināšanai, īstenojot konsulāro aizsardzību. Komiteja uzskata, ka ilgtermiņā ES delegācijām būtu jāpiešķir vadošā koordinējošā loma šajā sakarībā un, precīzi definējot apstākļus, jāuztic konsulārie uzdevumi. Tas

· vienkāršotu procedūras, kurās ES pilsoņi ir iesaistīti ārzemēs,

· ļautu gūt apjomradītus ietaupījumus, pastiprinātā veidā kopīgi lietojot cilvēkresursus un finanšu resursus,

· popularizētu ES attiecībā pret trešām valstīm,

· nostiprinātu ES pilsonību.

Padomes lēmums, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību, saskaņā ar tā 5. panta 10. punktu paredz, ka ES delegācijas pēc dalībvalstu pieprasījuma atbalsta dalībvalstis ES pilsoņu aizsardzības nodrošināšanā trešās valstīs, balstoties uz neitrālu finansējumu. Šā Padomes lēmuma pārskatīšanā, kura ir paredzēta 2013. gadā, noteikti ļoti vērīga uzmanība būtu jāpievērš finansēšanas kārtībai, jo tas nepieciešams, lai ES delegācijas neierobežoti varētu īstenot savu lomu saistībā ar mehānismiem, kas ir pieņemti konsulārās aizsardzības nodrošināšanai nepārstāvētiem ES pilsoņiem.

Tālab Ārlietu komiteja ierosina, ka Padomes direktīvai būtu jākalpo par juridisko pamatu ES budžeta pozīcijai 19–06–06 (konsulārā aizsardzība), lai nodrošinātu Savienībai nepieciešamos finanšu līdzekļus tās delegāciju uzdevumu īstenošanai.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 35. pantu,

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Ir nepieciešama efektīva sadarbība un koordinācija gadījumos, kad nepārstāvētiem pilsoņiem ir vajadzīga aizsardzība trešās valstīs. Trešā valstī pārstāvētai dalībvalstij, kas palīdz, un pilsoņa izcelsmes dalībvalstij var būt nepieciešams cieši sadarboties. Attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem vietējā konsulārā sadarbība var būt sarežģītāka, jo tai ir nepieciešama koordinācija ar iestādēm, kas nav pārstāvētas uz vietas. Lai novērstu trūkumus, ko izraisa pilsoņa paša dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta neesamība, būtu jānodrošina stabils satvars.

(7) Ir nepieciešama efektīva sadarbība un koordinācija gadījumos, kad nepārstāvētiem pilsoņiem ir vajadzīga aizsardzība trešās valstīs. Trešā valstī pārstāvētai dalībvalstij, kas palīdz, Savienības delegācijai šajā trešā valstī un pilsoņa izcelsmes dalībvalstij var būt nepieciešams cieši sadarboties. Attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem vietējā konsulārā sadarbība var būt sarežģītāka, jo tai ir nepieciešama koordinācija ar iestādēm, kas nav pārstāvētas uz vietas. Lai novērstu trūkumus, ko izraisa pilsoņa paša dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta neesamība, būtu jānodrošina stabils satvars.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Krīzes gadījumā būtiska ir pienācīga gatavība un skaidrs pienākumu sadalījums. Tādēļ krīzes ārkārtas rīcības plānošanā būtu pilnībā jāietver nepārstāvētie pilsoņi, un valstu ārkārtas rīcības plāni būtu jākoordinē. Tādēļ šajā kontekstā būtu sīkāk jāizstrādā vadītājvalsts jēdziens.

(21) Krīzes gadījumā būtiska ir pienācīga gatavība un skaidrs pienākumu sadalījums. Tādēļ krīzes ārkārtas rīcības plānošanā būtu pilnībā jāietver nepārstāvētie pilsoņi, un valstu ārkārtas rīcības plāni būtu jākoordinē.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Savienību trešajās valstīs pārstāv Savienības delegācijas, kuras kopā ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības attiecībā uz konsulāro aizsardzību, kā sīkāk noteikts Līguma par Eiropas Savienību 35. pantā. Saskaņā ar Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem dalībvalstis var sniegt konsulāro aizsardzību citas dalībvalsts vārdā, ja attiecīgā trešā valsts pret to neiebilst. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz trešajām valstīm, lai nodrošinātu, ka var sniegt konsulāro aizsardzību citu dalībvalstu vārdā.

(23) Savienību trešajās valstīs pārstāv Savienības delegācijas, kuras kopā ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības attiecībā uz konsulāro aizsardzību, kā sīkāk noteikts Līguma par Eiropas Savienību 35. pantā. Saskaņā ar Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem dalībvalstis var sniegt konsulāro aizsardzību citas dalībvalsts vārdā, ja attiecīgā trešā valsts pret to neiebilst. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz trešajām valstīm, lai nodrošinātu, ka var sniegt konsulāro aizsardzību citu dalībvalstu vārdā. Savienības delegācijām būtu jānodrošina nepieciešamā koordinēšana starp dalībvalstīm, un tām, kur vien nepieciešams un kad vien nepieciešams, būtu jāuztic konsulārie uzdevumi, jo īpaši briesmu gadījumā. Lai spētu īstenot šo lomu, Savienībai būtu jānodrošina nepieciešamie finanšu līdzekļi.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

1. pants – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā nosaka sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu to, ka tiek īstenotas Savienības pilsoņu tiesības trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, saņemt jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem.

Šajā direktīvā nosaka sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu to, ka tiek īstenotas Savienības pilsoņu tiesības trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, saņemt jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu vai Savienības delegācijas šajā trešā valstī aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Savienības delegācijas

 

1. Savienības delegācijām nosaka galveno atbildību sadarbības un koordinēšanas nodrošināšanā starp dalībvalstīm konsulārās aizsardzības sniegšanai nepārstāvētiem Savienības pilsoņiem, tostarp ļaujot izmantot tās infrastruktūru un pieejamos resursus.

 

2. Savienības delegācijām var, ja nepieciešams attiecīgos gadījumos, uzticēt konsulārus uzdevumus nepārstāvētu pilsoņu interesēs. Visas atsauces šajā direktīvā uz dalībvalstu vēstniecībām un konsulātiem tiek formulētas kā atsauces uz „dalībvalstu vēstniecībām vai konsulātiem, vai Savienības delegācijām atkarībā no panāktās vienošanās”.

 

3. Savienības delegācijas tiek nodrošinātas ar finanšu un visiem citiem nepieciešamajiem līdzekļiem, tostarp atbilstošu apmācību un veiktspējas attīstību, lai īstenotu 1. un 2. punktā noteiktos uzdevumus.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ikvienam pilsonim, kas ir tādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, kuru trešā valstī nepārstāv kāda diplomātiskā vai konsulārā iestāde, turpmāk – „nepārstāvēts pilsonis”, ir tiesības saņemt jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem.

1. Ikvienam pilsonim, kas ir tādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, kuru trešā valstī nepārstāv kāda diplomātiskā vai konsulārā iestāde, turpmāk – „nepārstāvēts pilsonis”, ir tiesības saņemt jebkuras citas dalībvalsts vai Savienības delegācijas diplomātisko vai konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Nepārstāvēto pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi, ir tiesības saņemt konsulāro aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts, kura palīdz, valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kuri paši nav valstspiederīgie.

3. Nepārstāvēto pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi, ir tiesības saņemt konsulāro aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā izcelsmes dalībvalsts valstspiederīgo ģimenes locekļiem, vai konsulāro aizsardzību no Savienības delegācijas.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Nepārstāvētie pilsoņi var izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību.

1. Savienības delegācijas informē nepārstāvētos pilsoņus par iespēju saņemt konsulāro aizsardzību. Savienības delegācijas, dalībvalstis un Eiropas Komisija nodrošina Savienības pilsoņu informētību par viņu tiesībām vērsties Savienības delegācijās trešās valstīs, lai lūgtu palīdzību.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalsts var pārstāvēt citu dalībvalsti pastāvīgi un dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti trešā valstī var noslēgt vienošanos par sloga dalīšanu ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pieteikumu efektīva apstrāde. Dalībvalstis informē Eiropas Komisiju par jebkuru šādu vienošanos nolūkā to publicēt attiecīgajā interneta vietnē.

2. Dalībvalsts var pārstāvēt citu dalībvalsti pastāvīgi un dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti trešā valstī var noslēgt vienošanos par sloga dalīšanu ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pieteikumu efektīva apstrāde. Savienības delegācijas trešās valstīs koordinē centienus noteikt šādus pasākumus un laikus informē Eiropas Komisiju par jebkuru šādu vienošanos nolūkā to publicēt attiecīgajā interneta vietnē.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās iestādes īsteno ciešu sadarbību un koordināciju savā starpā un ar Savienību, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā saviem valstspiederīgajiem. Ja konsulāts vai vēstniecība palīdz nepārstāvētam pilsonim, sazinās ar tuvāko reģionā atbildīgo pilsoņa valstspiederības dalībvalsts konsulātu vai vēstniecību vai ārlietu ministriju. Dalībvalstis paziņo attiecīgās ārlietu ministrijas kontaktpersonas Eiropas Ārējās darbības dienestam, kurš tās pastāvīgi atjaunina savā drošajā tīmekļa vietnē.

Savienības delegācijas vada sadarbību un koordinēšanu starp dalībvalstīm, no vienas puses, kā arī starp dalībvalstīm un Savienību, no otras puses, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā saviem valstspiederīgajiem. Ja konsulāts vai vēstniecība palīdz nepārstāvētam pilsonim, sazinās ar tuvāko reģionā atbildīgo pilsoņa valstspiederības dalībvalsts konsulātu vai vēstniecību vai ārlietu ministriju. Dalībvalstis paziņo attiecīgās ārlietu ministrijas kontaktpersonas Eiropas Ārējās darbības dienestam, kurš tās pastāvīgi atjaunina savā drošajā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Krīzes situācijās vēstniecība vai konsulāts, kas palīdz, saskaņo ar nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsti jebkādu nepārstāvēta pilsoņa evakuāciju vai citu nepieciešamo atbalstu, kāds tam tiek sniegts.

Krīzes situācijās vēstniecība vai konsulāts vai Savienības delegācija, kas palīdz, saskaņo ar nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsti jebkādu nepārstāvēta pilsoņa evakuāciju vai citu nepieciešamo atbalstu, kāds tam tiek sniegts.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vietējās sadarbības sanāksmes ietver regulāru informācijas apmaiņu par nepārstāvētiem pilsoņiem tādos jautājumos kā pilsoņu drošība, apstākļi ieslodzījuma vietās vai konsulārā pieejamība. Ja vien ārlietu ministrijas centrāli nav vienojušās citādi, vadītājs ir kādas dalībvalsts vai Savienības delegācijas pārstāvis, par ko nolemj uz vietas. Vadītājs vāc un regulāri atjaunina kontaktinformāciju, jo īpaši par nepārstāvēto dalībvalstu kontaktpunktiem, un dalās tajā ar vietējām vēstniecībām un konsulātiem un Savienības delegāciju.

Vietējās sadarbības sanāksmes vada Savienības delegācijas pārstāvis. Tajās ietver regulāru informācijas apmaiņu par nepārstāvētiem pilsoņiem tādos jautājumos kā pilsoņu drošība, apstākļi ieslodzījuma un aizturēšanas vietās, konsulārā pieejamība un krīžu plānošana. Vadītājs vāc un regulāri atjaunina kontaktinformāciju, jo īpaši par nepārstāvēto dalībvalstu kontaktpunktiem, un dalās tajā ar vietējām vēstniecībām un konsulātiem.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai nodrošinātu visaptverošu gatavību, vietējā ārkārtas rīcības plānošana ietver nepārstāvētus pilsoņus. Trešā valstī pārstāvētas dalībvalstis ārkārtas rīcības plānus koordinē savā starpā un ar Savienības delegāciju. Tās vienojas par attiecīgiem uzdevumiem, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētiem pilsoņiem krīzes gadījumā tiek pilnībā sniegta palīdzība, ieceļ pārstāvjus pulcēšanas punktiem un informē nepārstāvētus pilsoņus par krīzes gatavības pasākumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā savus valstspiederīgos.

1. Savienības delegācijas koordinē neparedzētu izdevumu plānošanu starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu visaptverošu gatavību, tostarp uzdevumu sadalīšanu, garantējot, ka nepārstāvētiem pilsoņiem krīzes gadījumā tiek pilnībā sniegta palīdzība, ieceļot pārstāvjus pulcēšanas punktiem un sniedzot informāciju nepārstāvētiem pilsoņiem par krīzes gatavības pasākumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Krīzes gadījumā dalībvalstis un Savienība cieši sadarbojas, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu efektīvu aizsardzību. Dalībvalstis un Savienība savlaicīgi informē cita citu par pieejamām evakuācijas spējām. Pēc attiecīga lūguma dalībvalstis var saņemt atbalstu no esošajām Savienības līmeņa palīdzības vienībām, tostarp konsulārajiem ekspertiem, jo īpaši no nepārstāvētām dalībvalstīm.

2. Krīzes gadījumā dalībvalstis un Savienība cieši sadarbojas, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu efektīvu aizsardzību. Savienības delegācija laikus nodrošina informācijas apmaiņas koordināciju par pieejamām evakuācijas spējām un sniedz evakuācijai nepieciešamo palīdzību ar iespējamu atbalstu no esošajām Savienības līmeņa palīdzības vienībām, tostarp konsulārajiem ekspertiem, jo īpaši no nepārstāvētām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

16. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vadītājvalsts

Koordinācija, gatavojoties krīzēm un krīžu gadījumos

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs direktīvas nolūkā vadītājvalsts/-is ir viena vai vairākas dalībvalstis konkrētā trešajā valstī, kuru pienākums ir koordinēt un vadīt palīdzību saistībā ar gatavošanos krīzei un tās apstākļos, kas ietver īpašu lomu attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem.

1. Savienības delegācijas pienākums ir koordinēt un vadīt palīdzību saistībā ar gatavošanos krīzei un tās apstākļos, kas ietver īpašu lomu attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalsts tiek iecelta par vadītājvalsti konkrētā trešajā valstī, ja tā ir paziņojusi savu nodomu, izmantojot esošu drošu komunikācijas tīklu, ja vien cita dalībvalsts 30 dienu laikā neiebilst vai ja ierosinātā vadītājvalsts neatsakās no uzdevuma, izmantojot esošu drošu komunikācijas tīklu. Ja vairāk nekā viena dalībvalsts vēlas kopīgi uzņemties vadītājvalsts uzdevumu, tās kopīgi paziņo savu nodomu, izmantojot drošu komunikācijas tīklu. Krīzes gadījumā vairāk nekā viena dalībvalsts var nekavējoties uzņemties šo uzdevumu un paziņo par to 24 stundu laikā. Dalībvalstis var noraidīt piedāvājumu, tomēr to valstspiederīgie un citi potenciālie saņēmēji saskaņā ar 6. panta 1. punktu joprojām ir tiesīgi saņemt vadītājvalsts palīdzību. Ja vadītājvalsts nav, uz vietas pārstāvētās dalībvalstis vienojas, kura dalībvalsts koordinēs palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem.

svītrots

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai sagatavotos krīzei, vadītājvalsts/-is nodrošina, ka nepārstāvētie pilsoņi ir pienācīgi iekļauti vēstniecību un konsulātu ārkārtas situāciju plānošanā, ka ārkārtas situāciju plāni ir saderīgi un ka vēstniecības un konsulāti, kā arī Savienības delegācijas ir pienācīgi informētas par šo kārtību.

3. Lai sagatavotos krīzei, Savienības delegācija nodrošina, ka nepārstāvētie pilsoņi ir pienācīgi iekļauti vēstniecību un konsulātu ārkārtas situāciju plānošanā, ka ārkārtas situāciju plāni ir saderīgi un ka vēstniecības un konsulāti ir pienācīgi informētas par šo kārtību.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Krīzes gadījumā vadītājvalsts/-is vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību, ir atbildīga par palīdzības koordinēšanu un vadīšanu un nepārstāvēto pilsoņu pulcēšanas operācijām un vajadzības gadījumā ar citu iesaistīto dalībvalstu atbalstu nodrošina evakuāciju uz drošu vietu. Tā arī nodrošina kontaktpunktu nepārstāvētām dalībvalstīm, caur kuru tās var saņemt informāciju par saviem pilsoņiem un koordinēt nepieciešamo palīdzību. Vadītājvalsts/-is vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem, vajadzības gadījumā var lūgt atbalstu no tādiem instrumentiem kā ES Civilās aizsardzības mehānisms un Eiropas Ārējās darbības dienesta krīzes pārvarēšanas struktūras. Dalībvalstis sniedz vadītājvalstij/-īm vai dalībvalstij, kas koordinē palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem, visu nepieciešamo informāciju par saviem pilsoņiem, kas atrodas krīzes situācijas skartajā vietā.

4. Krīzes gadījumā Savienības delegācija ir atbildīga par palīdzības koordinēšanu un vadīšanu un nepārstāvēto pilsoņu pulcēšanas operācijām un ar iesaistīto dalībvalstu atbalstu koordinē evakuāciju uz drošu vietu. Tā arī nodrošina kontaktpunktu nepārstāvētām dalībvalstīm, caur kuru tās var saņemt informāciju par saviem pilsoņiem un koordinēt nepieciešamo palīdzību. Savienības delegācija un iesaistītās dalībvalstis vajadzības gadījumā var lūgt atbalstu no tādiem instrumentiem kā ES Civilās aizsardzības mehānisms un Eiropas Ārējās darbības dienesta krīzes pārvarēšanas struktūras. Dalībvalstis sniedz Savienības delegācijai visu nepieciešamo informāciju par saviem nepārstāvētiem pilsoņiem, kas atrodas krīzes situācijas skartajā vietā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības pilsoņu konsulārā aizsardzība ārvalstīs

Atsauces

COM(2011)0881 – C7-0017/2012 – 2011/0432(CNS)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

2.2.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

2.2.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Kristiina Ojuland

11.1.2012

Izskatīšana komitejā

10.7.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bastiaan Belder, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Richard Howitt, Liisa Jaakonsaari, Anneli Jäätteenmäki, Evgeni Kirilov, Maria Eleni Koppa, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Alexander Graf Lambsdorff, Vytautas Landsbergis, María Muñiz De Urquiza, Raimon Obiols, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Fiorello Provera, Tokia Saïfi, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Marek Siwiec, Charles Tannock, Sir Graham Watson, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emilio Menéndez del Valle, Norbert Neuser, Joachim Zeller

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Leonidas Donskis, Danuta Jazłowiecka


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (12.7.2012)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību ārvalstīs

(COM(2011)0881) – C7‑0017/2012 – 2011/0432(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Tadeusz Zwiefka

ĪSS PAMATOJUMS

Savienības pilsonība paredz, ka kādas dalībvalsts pilsonim, kurai nav pārstāvniecības kādā no ārvalstīm, ir tiesības meklēt palīdzību citas dalībvalsts konsulārajās iestādēs, kurai ir pārstāvniecība attiecīgajā ārvalstī. Attiecīgās tiesību normas ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 23. pants un Pamattiesību hartas 46. pants.

Tiesiskais regulējums šo tiesību īstenošanai vispirms tika paredzēts ar Direktīvu 95/353/EK. Tādējādi šīs tiesības ir kādu laiku bijušas spēkā. Tomēr ir nepieciešams nostiprināt šo regulējumu, jo, ka liecina gūtā pieredze, pilsoņi pilnībā nespēj izmantot savas tiesības saņemt konsulāro aizsardzību.

Viena no galvenajām problēmām ir tāda, ka pilsoņi nav informēti par savām tiesībām saņemt palīdzību no citas dalībvalsts konsulārajām iestādēm, ja viņi atrodas trešā valstī, kurā viņu pašu dalībvalsts nav pārstāvēta. Ar jauno direktīvu šo problēmu ir mēģināts risināt.

Turklāt šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt koordinētāku pieeju jautājumam, kas saistīts ar palīdzības sniegšanu nepārstāvētiem Savienības pilsoņiem. Neskarot nepārstāvētu pilsoņu tiesības griezties pēc palīdzības jebkuras dalībvalsts iestādēs, ar direktīvu tiks paredzēts regulējums ES tiesību aktos, kas ļaus dalībvalstīm vienoties, ka noteiktā valstī vai apgabalā viena dalībvalsts rīkosies kā „vadītājvalsts” un koordinēs konsulāras darbības. Šādas vienošanās tiks publiskotas, kas nozīmē, ka pilsoņi, ka ceļo uz noteiktu vietu, zinās, ar kuru konsulāro iestādi viņiem pirmām kārtām jākontaktējas.

Ilgtermiņā tas arī nodrošinās ietaupījumus, jo, kad vadītājvalsti iecels ar nolīgumu starp dalībvalstīm, citām dalībvalstīm samazināsies vajadzība būt pārstāvētām attiecīgajā apvidū.

Visbeidzot viens no pašreizējās konsulārās sadarbības klupšanas akmeņiem ir tas, ka dalībvalstis dažādi finansē konsulāro atbalstu. Dažas dalībvalstis šādu atbalstu finansē no sava vispārējā budžeta, kamēr citas dalībvalstis uzskata, ka personām, kuras saņem palīdzību, būtu jāatlīdzina nodokļu maksātājiem saņemtās palīdzības apmērs. Ar direktīvu paredz noteikumus kompensācijām starp dalībvalstu konsulārajām sistēmām, vienlaicīgi atstājot neskartu valstīs spēkā esošo kārtību šajā sakarībā.

Juridiskā komiteja visnotaļ atbalsta priekšlikumu, bet uzskata, ka būtu jāizdara daži grozījumi. Iesniegto grozījumu mērķis jo īpaši ir nodrošināt, ka informācija par konsulāro aizsardzību ir cik vien iespējams plaši pieejama, nolūkā precizēt, ka pilsoņi arī turpmāk varēs izmantot visplašāko konsulāro palīdzību, ko parasti sniedz dalībvalstu pārstāvniecības, kā arī paskaidrot, ka pārstāvēto valstu iestāžu veicamie uzdevumi nenozīmē, ka valstis, kurām nav pārstāvniecību, tiek atbrīvotas no palīdzības sniegšanas.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Nepārstāvētiem pilsoņiem būtu jābūt iespējai izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai slēgt vienošanās par sloga dalīšanu. Tomēr šādām vienošanām būtu jābūt pārskatāmām pilsoņiem, un tās nedrīkstētu traucēt efektīvai konsulārajai aizsardzībai. Par jebkuru šādu vienošanos būtu jāpaziņo Komisijai, un tā būtu jāpublicē īpašā tīmekļa vietnē.

(10) Nepārstāvētiem pilsoņiem būtu jābūt iespējai izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai slēgt vienošanās par sloga dalīšanu. Tomēr šādām vienošanām būtu jābūt pārskatāmām pilsoņiem, un tās nedrīkstētu traucēt efektīvai konsulārajai aizsardzībai. Par jebkuru šādu vienošanos būtu jāpaziņo Komisijai, un tā būtu jāpublicē īpašā tīmekļa vietnē, kā arī attiecīgajās iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs.

Pamatojums

Viens no iemesliem, kāpēc Eiropas pilsoņi trešās valstīs neīsteno savas konsulāras tiesības, ir pieejamās informācijas trūkums.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai precizētu, kuri koordinācijas un sadarbības pasākumi ir nepieciešami, būtu konkrēti jānosaka sadarbības un koordinācijas darbības joma. Nepārstāvētu pilsoņu konsulārā aizsardzība ietver palīdzību vairākās tipiskās situācijās, piemēram, aizturēšanas vai ieslodzījuma gadījumā, smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības un nāves gadījumā, kā arī saistībā ar palīdzības sniegšanu un repatriāciju briesmu gadījumā un pagaidu dokumentu izsniegšanu. Tā kā nepieciešamā aizsardzība vienmēr ir atkarīga no faktiskās situācijas, konsulārā aizsardzība nebūtu jāattiecina vienīgi uz situācijām, kuras ir konkrēti minētas šajā direktīvā.

(14) Lai precizētu, kuri koordinācijas un sadarbības pasākumi ir nepieciešami, būtu konkrēti jānosaka sadarbības un koordinācijas darbības joma. Nepārstāvētu pilsoņu konsulārā aizsardzība ietver palīdzību vairākās tipiskās situācijās, piemēram, aizturēšanas vai ieslodzījuma gadījumā, smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības un nāves gadījumā, kā arī saistībā ar palīdzības sniegšanu un repatriāciju briesmu gadījumā un pagaidu dokumentu izsniegšanu, kā arī krīzes situācijās. Tā kā nepieciešamā aizsardzība vienmēr ir atkarīga no faktiskās situācijas, konsulārā aizsardzība nebūtu jāattiecina vienīgi uz situācijām, kuras ir konkrēti minētas šajā direktīvā.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Būtu jāorganizē konsulāro iestāžu darbiniekiem paredzētas mācības nolūka uzlabot sadarbību un darbinieku zināšanas par pilsoņu tiesībām saskaņā ar Līgumiem un šo direktīvu.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai konsulārajiem darbiniekiem būtu zināšanas par citu dalībvalstu pilsoņu tiesībām, kuri griezīsies pie konsulārajiem darbiniekiem pēc palīdzības.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Šī direktīva neietekmē nepārstāvētu dalībvalstu pienākumu un/vai tiesības vajadzības gadījumā un/vai, kad tas ir vēlams, tieši palīdzēt saviem pilsoņiem. Nepārstāvētām dalībvalstīm būtu nepārtraukti jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, kuras sniedz konsulāro palīdzību nepārstāvēto valstu pilsoņiem.

Pamatojums

Ar šo grozījumu mēģināts precizēt, ka pat valstīs, kurās dalībvalstīm nav pārstāvniecību, tām ir uzdevums palīdzēt saviem pilsoņiem.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25b) Lai nodrošinātu ātru un efektīvu šīs direktīvas darbību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz grozījumu izdarīšanu pielikumos. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka pilnvaras grozīt pielikumus, kuros iekļautas veidlapas, būtu jādeleģē Komisijai, jo šīs veidlapas var būt nepieciešams laiku pa laikam aktualizēt. Tas tiek veikts ar jaunu 18.a un 18.b panta starpniecību.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības pilsoņiem vismaz jāspēj turpceļu un atpakaļceļu līdz vēstniecībai vai konsulātam veikt vienas dienas laikā, izmantojot trešā valstī parasti izmantotu transporta veidu, ja vien lietas steidzamības dēļ nav nepieciešama ātrāka palīdzība. Vēstniecība vai konsulāts nav pieejams, ja tas īslaicīgi nespēj efektīvi sniegt aizsardzību, īpaši, ja tas ir uz laiku slēgts krīzes gadījumā.

Vēstniecība vai konsulāts nav pieejams, ja tas īslaicīgi nespēj efektīvi sniegt aizsardzību, īpaši, ja tas ir uz laiku slēgts krīzes gadījumā.

Pamatojums

Konsulāta pieejamību nevajadzētu noteikt tik sīki izstrādātā veidā, jo starp trešām valstīm būs ievērojamas atšķirības.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Goda konsuli to kompetences robežās tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem pieejamām vēstniecībām vai konsulātiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

3. Goda konsuli, ja viņiem ir piešķirtas attiecīgās kompetences, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem pieejamām vēstniecībām vai konsulātiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Nepārstāvētie pilsoņi var izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību.

1. Nepārstāvētie pilsoņi var izvēlēties, kuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību. Dalībvalstis savu ārlietās kompetento ministriju tīmekļa vietnēs dara pieejamu informāciju par savu pilsoņu tiesībām trešās valstīs, kurās attiecīgajai dalībvalstij nav pārstāvniecības, saskaņā ar šo direktīvu lūgt konsulāro aizsardzību citas dalībvalsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs, un par nosacījumiem, kuri jāievēro šo tiesību īstenošanai.

Pamatojums

Lai padarītu šīs direktīvas noteikumus efektīvus un nodrošinātu pievienoto vērtību pilsoņiem, viņi būtu pienācīgi jāinformē par viņu tiesībām uz saņemt konsulāro aizsardzību no citas dalībvalsts diplomātiskajām vai konsulārajām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalsts var pārstāvēt citu dalībvalsti pastāvīgi un dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti trešā valstī var noslēgt vienošanos par sloga dalīšanu ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pieteikumu efektīva apstrāde. Dalībvalstis informē Eiropas Komisiju par jebkuru šādu vienošanos nolūkā to publicēt attiecīgajā interneta vietnē.

2. Dalībvalsts var pārstāvēt citu dalībvalsti pastāvīgi un dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti trešā valstī var noslēgt vienošanos par sloga dalīšanu ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pieteikumu efektīva apstrāde. Dalībvalstis informē Eiropas Komisiju par jebkuru šādu vienošanos nolūkā to publicēt attiecīgajā interneta vietnē un arī publicē šādu informāciju savu par ārlietām atbildīgo ministriju tīmekļa vietnēs un attiecīgo vēstniecību un/vai konsulātu tīmekļa vietnēs.

Pamatojums

Viens no iemesliem, kāpēc Eiropas pilsoņi trešās valstīs neīsteno savas konsulāras tiesības, ir pieejamās informācijas trūkums.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā minētā konsulārā aizsardzība ietver palīdzību šādās situācijās:

2. Šā panta 1. punktā minētā konsulārā aizsardzība ietver palīdzību vismaz šādās situācijās:

Pamatojums

Šā un nākamā grozījuma mērķis ir precizēt, ka situāciju uzskaitījums, kurās būtu jāsniedz palīdzība, nav izsmeļošs un ka dalībvalstīm var turpināt sniegt palīdzību arī citās situācijās, ja ir pieņemts tā darīt.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šo konsulāro aizsardzību attiecina arī uz citām situācijām, kad pārstāvētā dalībvalsts sniegtu palīdzību saviem pilsoņiem.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) sniedz atbalstu iegūt kvalificēta jurista palīdzību.

Pamatojums

Ar šo grozījumu mēģina noteikt, ka konsulātiem nav pienākuma pašiem sniegt juridiskas konsultācijas, bet ir pienākums palīdzēt pilsonim saņemt šādu konsultāciju no profesionāla vietēja advokāta.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par informāciju, kādu tā ir sniegusi pilsonim attiecībā uz viņa tiesībām. Tā darbojas kā starpnieks, tostarp saistībā ar palīdzību apžēlošanas vai priekšlaicīgas atbrīvošanas lūguma sastādīšanā un gadījumos, ja pilsonis vēlas iesniegt pieteikumu pārvietošanai. Vajadzības gadījumā tā darbojas kā starpnieks visām maksām par juridiskiem pakalpojumiem, kas tiek iemaksātas ar pilsoņa valstspiederības dalībvalsts diplomātiskās vai konsulārās iestādes starpniecību.

4. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par informāciju, kādu tā ir sniegusi pilsonim attiecībā uz viņa tiesībām. Vajadzības gadījumā tā darbojas kā starpnieks visām maksām par juridiskiem pakalpojumiem, kas tiek iemaksātas ar pilsoņa valstspiederības dalībvalsts diplomātiskās vai konsulārās iestādes starpniecību.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) sniedz pilsonim informāciju un/vai palīdzību attiecīgos juridiskos jautājumos un saistībā ar veselības aprūpi.

(b) sniedz pilsonim informāciju un/vai palīdzību attiecīgos juridiskos jautājumos, saistībā ar veselības aprūpi un konsultēšanā.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) palīdz pilsoņiem saņemt juridisku konsultāciju no kvalificēta jurista.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību un vajadzības gadījumā sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām, ja pilsonis iespēju robežās ir tam devis piekrišanu.

2. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību. Minētā dalībvalsts sazinās ar pilsoņa ģimenes locekļiem vai citām saistītām personām, ja vien pilsonis nav atteicies dot tam piekrišanu.

Pamatojums

Šis un nākamais grozījums ir iesniegts tāpēc, ka var pastāvēt valodas barjera starp konsulārās iestādes darbiniekiem un pilsoņa ģimeni. Šķiet, ka būtu lietderīgāk saziņu ar ģimeni nodot pilsoņa dalībvalsts iestādēm.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību un vajadzības gadījumā sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām ar viņu saistītām personām. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti, ja ir nepieciešama medicīniskā evakuācija. Attiecībā uz medicīnisko evakuāciju vispirms ir jāiegūst pilsoņa valstspiederības dalībvalsts piekrišana, izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus.

2. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti par incidentu, tā smagumu un sniegto palīdzību. Minētā dalībvalsts sazinās ar cietušā ģimenes locekļiem vai citām saistītām personām, ja pilsonis to vēlas. Vēstniecība vai konsulāts informē pilsoņa valstspiederības dalībvalsti, ja ir nepieciešama medicīniskā evakuācija. Attiecībā uz medicīnisko evakuāciju vispirms ir jāiegūst pilsoņa valstspiederības dalībvalsts piekrišana, izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Grozījumu izdarīšana pielikumos

 

Komisijai, ievērojot 50. pantu, ir tiesības pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz jebkādiem grozījumiem pielikumos.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

18.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.b pants

 

Deleģējuma īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2. Regulas 18.a pantā minēto pilnvaru deleģējums ir piešķirts uz nenoteiktu laiku, sākot no …*.

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 18.a pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas spēkā dienu pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā tiesību akta derīgumu.

 

4. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Saskaņā ar 18.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas ne Eiropas Parlaments, ne nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

 

______

 

* Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības pilsoņu konsulārā aizsardzība ārvalstīs

Atsauces

COM(2011)0881 – C7-0017/2012 – 2011/0432(CNS)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

2.2.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

2.2.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Tadeusz Zwiefka

19.12.2011

Izskatīšana komitejā

31.5.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.7.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Luis de Grandes Pascual, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer, Axel Voss


PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības pilsoņu konsulārā aizsardzība ārvalstīs

Atsauces

COM(2011)0881 – C7-0017/2012 – 2011/0432(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

20.1.2012

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

2.2.2012

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

2.2.2012

DEVE

2.2.2012

JURI

2.2.2012

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

DEVE

25.1.2012

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Edit Bauer

9.2.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

25.4.2012

9.7.2012

3.9.2012

19.9.2012

Pieņemšanas datums

19.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Sonia Alfano, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Rita Borsellino, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Simon Busuttil, Philip Claeys, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu, Anthea McIntyre, Louis Michel, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Jacek Protasiewicz, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Valdemar Tomaševski, Nils Torvalds, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Cashman, Anna Maria Corazza Bildt, Dimitrios Droutsas, Ana Gomes, Monika Hohlmeier, Franziska Keller, Jean Lambert, Marian-Jean Marinescu, Antonio Masip Hidalgo, Hubert Pirker

Iesniegšanas datums

26.9.2012

Juridisks paziņojums - Privātuma politika