IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, par rūpniecības izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (CAA)
26.9.2012 - (12428/2012 – C7‑0205/2012 – 2009/0155(NLE)) - ***
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Vital Moreira
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, par rūpniecības izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (CAA)
(12428/2012 – C7‑0205/2012 – 2009/0155(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12428/2012),
– ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, un kas stājās spēkā 1995. gada 20. novembrī,
– ņemot vērā protokola projektu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, par rūpniecības izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (CAA) (05212/2010),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C7–0205/2012),
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Ārlietu komitejas iesniegto jautājumu, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde, QO-000129/2012, un kurā komisāram lūdza definēt Izraēlas kompetentās iestādes teritoriālās kompetences darbības jomu,
– ņemot vērā tirdzniecības komisāra Karel De Gucht atbildes uz mutisko jautājumu plenārsēdē 2012. gada 3. jūlijā, kurās Komisija paskaidroja situāciju saistībā ar visām INTA un AFET komitejas paustajām bažām,
– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7–0289/2012),
1. sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;
2. aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par gūtajiem rezultātiem protokola īstenošanā;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Izraēlas valdībai un parlamentam.
Ārlietu komitejas ATZINUMS (13.6.2012)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, par rūpniecības izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (CAA)
(05190/2010 – C7‑0126/2010 – 2009/0155(NLE))
Atzinumu sagatavoja: Véronique De Keyser
ĪSS PAMATOJUMS
Ārlietu komitejai (AFET) saskaņā ar piekrišanas procedūru tika lūgts sniegt atzinumu Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA) par protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, par rūpniecības izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (ACAA).
ES un Izraēlas divpusējās attiecības reglamentē asociācijas nolīgums un rīcības plāns.
Šis protokols dos iespēju ES eksportētājiem, ja viņi to vēlēsies, pārbaudīt un apstiprināt savus rūpniecības izstrādājumus pirms eksportēšanas tikai vienu reizi atbilstīgi vienādām saskaņotām prasībām, un pēc tam tie varēs piekļūt Izraēlas tirgum bez jebkādas turpmākas atbilstības novērtējuma un atzīšanas procedūras. Tas pats būs spēkā arī attiecībā uz Izraēlas pusi, pamatojoties uz tām pašām saskaņotām prasībām un standartiem.
Ārlietu komiteja (AFET) ir aicināta sniegt novērtējumu šā protokola, pieņemot, ka tas tiks noslēgts, piemērošanas politiskajam kontekstam, attiecībā uz tā iespējamo ietekmi uz ES saistībām starptautisko un Kopienas tiesību jomā un tā atbilstību ES galvenajiem ārējās darbības mērķiem, kā to skaidri nosaka Lisabonas līgums.
Patlaban Izraēla piemēro visus ar ES noslēgtos nolīgumus visā „Izraēlas Valsts teritorijā”, kā to nosaka Izraēlas likums, un šajā teritorijā ietilpst arī kopš 1967. gada okupētās teritorijas. ES neatzīst nedz šo nolīgumu piemērošanu okupētajās teritorijās, nedz arī Izraēlas tiesību aktus, kas atbalsta aneksiju un apmetnes šajās teritorijās (piemēram, Pamatlikums: Jeruzaleme, Izraēlas galvaspilsēta, ko Knesets pieņēma 1980. gada 30. jūlijā, anektējot Jeruzalemes austrumu daļu), un tiek uzskatīts, ka šis likums ir pretrunā starptautisko tiesību normām. ES tādēļ ir pieprasījusi atturēties no to piemērošanas jebkādā veidā, jo spēkā esošie Kopienas tiesību akti un ES starptautiskās saistības to aizliedz.
Šajā sakarā noteikumi ierosinātajā redakcijā varētu dot Izraēlai iespēju īstenot protokolu, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, kas nosaka vietējā tirgus teritoriālo izvietojumu, tādējādi iekļaujot teritorijas, ko tā okupējusi kopš 1967. gada un ko nepārvalda palestīniešu ekonomiskā administrācija. Ja tā notiktu, ES neievērotu Kopienas tiesību aktu prasības un savas saistības atbilstīgi starptautisko tiesību normām.
Turklāt, īstenojot ārpolitiku, ES nedrīkst atkāpties no Lisabonas līguma noteikumiem, kas nosaka skaidras prasības attiecībā uz ES, lai nodrošinātu ārējās darbības dažādu jomu saskaņotību, kā arī šo ārpolitikas jomu un citu politikas virzienu saskaņotību. Šajā sakarībā ES kopējā tirdzniecības politika tiek īstenota atbilstīgi Savienības ārējās darbības mērķiem, ievērojot principus, kas ir ES dibināšanas pamatā, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principu[1]. Šīs saistības attiecas arī uz pārskatīto ES kaimiņattiecību politiku, kuras pamatā ir pozitīva nosacītība (“lielāks atbalsts par lielākiem centieniem”). Ņemot vērā iepriekšminēto, Izraēlas valdības pašreizējā politika, jo īpaši apmetņu būvniecības turpināšana un paplašināšana austrumu Jeruzalemē un Rietumkrastā, Gazas joslas blokāde un Izraēlas arābu pilsoņu situācija, kā arī pieaugošais spiediens uz NVO, kas aizstāv cilvēktiesības šajā valstī, ir pamats nopietnām bažām par šā nolīguma politisko kontekstu.
******
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju sniegt piekrišanu, ja izpildīti juridiskie nosacījumi, kas minēti Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Elmar Brok 2012. gada 23. maija vēstulē Tirdzniecības komisāram Karel De Gucht.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
7.6.2012 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
41 2 4 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pino Arlacchi, Franziska Katharina Brantner, Elmar Brok, Jerzy Buzek, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Maria Eleni Koppa, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Ulrike Lunacek, Kyriakos Mavronikolas, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Pier Antonio Panzeri, Alojz Peterle, Hans-Gert Pöttering, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Adrian Severin, Marek Siwiec, Charles Tannock, Kristian Vigenin, Sir Graham Watson, Boris Zala |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Laima Liucija Andrikienė, Véronique De Keyser, Andrew Duff, Hélène Flautre, Kinga Gál, Peter Liese, Baroness Sarah Ludford, Marietje Schaake, Ivo Vajgl, Janusz Władysław Zemke |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Patrick Le Hyaric, Marian-Jean Marinescu, Teresa Riera Madurell, Ioannis A. Tsoukalas |
||||
- [1] Savienība ir dibināta, ievērojot dalībvalstu kopīgos principus - brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas principu un tiesiskuma principu. (LES 6. panta 1. punkts)
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
18.9.2012 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
15 13 2 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Nora Berra, David Campbell Bannerman, María Auxiliadora Correa Zamora, Christofer Fjellner, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Henri Weber, Jan Zahradil, Paweł Zalewski |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Amelia Andersdotter, George Sabin Cutaş, Syed Kamall, Marietje Schaake, Jarosław Leszek Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Linda McAvan, Emilio Menéndez del Valle, Raimon Obiols |
||||