ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un Komisijas Direktīvu 2007/14/EK

27.9.2012 - (COM(2011)0683 – C7‑0380/2011 – 2011/0307(COD)) - ***I

Juridiskā komiteja
Referente: Arlene McCarthy
Atzinumu sagatavoja (*):
Sirpa Pietikäinen, Ekonomikas un monetārā komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

Grozījumi

Procedūra : 2011/0307(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0292/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0292/2012

Debates :

PV 11/06/2013 - 18
CRE 11/06/2013 - 18

Balsojumi :

PV 12/06/2013 - 8.13
CRE 12/06/2013 - 8.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0262

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
Attīstības komitejaS ATZINUMS
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un Komisijas Direktīvu 2007/14/EK

(COM(2011)0683 – C7‑0380/2011 – 2011/0307(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0683),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0380/2011),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 22. februāra atzinumu[1],

– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 10. februāra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A7–0292/2012),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Saskaņā ar Komisijas ziņojumu un Komisijas paziņojumu būtu jāsamazina mazo un vidējo emitentu administratīvais slogs, ko rada pienākumi saistībā ar atļauju tirgot vērtspapīrus regulētā tirgū, lai uzlabotu šādu emitentu piekļuvi kapitālam. Pienākums publicēt starpposma vadības ziņojumus vai ceturkšņa finanšu pārskatus rada nozīmīgu slogu emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, kaut gan ieguldītāju aizsardzībai šāda informācija nav nepieciešama. Šie pienākumi arī veicina īstermiņa darbību un attur no ilgtermiņa ieguldījumu veikšanas. Lai veicinātu ilgtspējīgas vērtības veidošanu un ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju, ir svarīgi mazināt īstermiņa spiedienu uz emitentiem un rosināt ieguldītājus pievērsties ilgāka termiņa redzējumam. Tāpēc prasība publicēt starpposma vadības ziņojumus būtu jāatceļ.

(4) Saskaņā ar Komisijas ziņojumu un Komisijas paziņojumu būtu jāsamazina mazo un vidējo emitentu administratīvais slogs, ko rada pienākumi saistībā ar atļauju tirgot vērtspapīrus regulētā tirgū, lai uzlabotu šādu emitentu piekļuvi kapitālam. Pienākums publicēt starpposma vadības ziņojumus vai ceturkšņa finanšu pārskatus rada nozīmīgu slogu maziem un vidējiem emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, kaut gan ieguldītāju aizsardzībai šāda informācija nav nepieciešama. Šie pienākumi arī veicina īstermiņa darbību un attur no ilgtermiņa ieguldījumu veikšanas. Lai veicinātu ilgtspējīgas vērtības veidošanu un ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju, ir svarīgi mazināt īstermiņa spiedienu uz emitentiem un rosināt ieguldītājus pievērsties ilgāka termiņa redzējumam. Tāpēc prasība maziem un vidējiem emitentiem publicēt starpposma vadības ziņojumus būtu jāatceļ.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem emitentiem un nodrošinātu salīdzināmu informāciju, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010, būtu jāizdod pamatnostādnes, tostarp standartveidlapas vai veidnes, lai precizētu vadības ziņojumā iekļaujamo informāciju.

svītrots

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai nodrošinātu pārvaldes struktūrām veiktu maksājumu lielāku pārredzamību, emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū un kuri darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, reizi gadā atsevišķā ziņojumā būtu jādara zināmi atklātībai maksājumi pārvaldes struktūrām valstīs, kurās tie darbojas. Ziņojumā būtu jāiekļauj maksājumu veidi, kas ir salīdzināmi ar tiem maksājumu veidiem, kurus dara zināmus atklātībai saskaņā ar Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (Extractive Industry Transparency Initiative — EITI), un jāsniedz pilsoniskajai sabiedrībai informācija, lai liktu resursiem bagātu valstu pārvaldes struktūrām uzņemties atbildību par ieņēmumiem no dabas resursu izmantošanas. Šī iniciatīva papildina arī ES FLEGT rīcības plānu (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) un Kokmateriālu regulu, kurā koka izstrādājumu tirgotājiem noteikts pienākums veikt likumības pārbaudes, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtas koksnes iekļūšanu ES tirgū. Sīkākas prasības noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/../ES 9. nodaļā.

(7) Lai nodrošinātu pārvaldes struktūrām veiktu maksājumu lielāku pārredzamību, emitentiem, kuri darbojas ieguves rūpniecībā, pirmatnējo mežu izstrādes jomā, banku nozarē, būvniecības un telekomunikāciju nozarē un kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, reizi gadā būtu jādara zināmi atklātībai maksājumi pārvaldes struktūrām valstīs, kurās tie darbojas, kā arī cita konkrēta saistīta informācija. Šādas informācijas atklāšanas mērķis ir dot iespēju ieguldītājiem pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir plašāka informācija, un uzlabot korporatīvo pārvaldību, kā arī ar to varētu veicināt nodokļu nemaksāšanas ierobežošanu. Ja emitents veic darbības, kas saistītas ar ieguves rūpniecību vai pirmatnējo mežu izstrādes jomu, informācija jāsniedz par maksājumu veidiem, par kuriem informāciju dara zināmu atklātībai saskaņā ar Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (Extractive Industry Transparency Initiative — EITI), citu ziņošanas standartu starpā. Šādas informācijas par pārvaldes struktūrām veiktiem maksājumiem nodošanai atklātībai būtu jāsniedz pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp ieguldītājiem, informācija, lai liktu resursiem bagātu valstu pārvaldes struktūrām uzņemties atbildību par ieņēmumiem no dabas resursu izmantošanas. Šī iniciatīva papildina arī ES FLEGT rīcības plānu (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) un Kokmateriālu regulu, kuros koka izstrādājumu tirgotājiem noteikts pienākums veikt likumības pārbaudes, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtas koksnes iekļūšanu ES tirgū. Emitentiem informācija jānodod atklātībai atsevišķi pa valstīm, un visiem emitentiem, kuri darbojas ieguves rūpniecībā vai mežu izstrādes jomā, — atsevišķi pa projektiem, kur projekts ir līdzvērtīgs pasākumiem, kuru pamatā ir viens līgums, licence, noma, koncesija vai cits juridisks nolīgums ar pārvaldes struktūru un saskaņā ar kuru izriet maksājumu saistības, un, ja kāds no maksājumiem vai viena veida maksājumu kopums pārsniedz EUR 80 000, ievieš noteikumus, lai nodrošinātu, ka nevienu slieksni nevar apiet. Pārredzamības un ieguldītāju aizsardzības nolūkā šajā direktīvā nosaka principus, kas attiecas uz pārvaldes struktūrām veiktu maksājumu paziņošanu, piemēram, integrēta ziņošana, būtiskums, ziņošana par katru projektu atsevišķi, universālums, visaptveramība un salīdzināmība. Uzņēmējsabiedrību valdēm ir jāapstiprina ar pienācīgu rūpību un uzmanību sagatavotais ziņojums, kurā atspoguļotas tā sagatavotāja izsmeļošākās zināšanas un spējas. Sīkākas prasības noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/.../ES 9. nodaļā.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Dažādās vietās visā pasaulē, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā, bruņotie konflikti ir cieši saistīti ar ieņēmumiem no nelegālas derīgo izrakteņu ieguves. Šīs saiknes pārraušana palīdzētu samazināt konfliktu biežumu un smagumu. Viens risinājums varētu būt noteikt Eiropas Savienības emitentiem, kuri iegūst derīgos izrakteņus reģionos, kur notiek vai varētu rasties konflikti, pienākumu veikt likumības pārbaudes, lai nodrošinātu, ka to piegādes ķēdes nav saistītas ar konfliktējošajām pusēm. Vienlaicīgi ar to, ka šāda veida iniciatīvai būtu pilnībā jāievēro vietējo ieinteresēto personu intereses, lietderīgi atskaites punkti varētu būt arī EITI un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumi par pienācīgu rūpību un atbildīgu piegādes ķēdes pārvaldību. Lai šis iespējamais risinājums iegūtu konkrētāku formu, ir svarīgi Savienības kontekstā turpināt pētīt šāda pienākuma ieviešanas lietderību un sagaidāmo ietekmi.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Saskaņojot režīmu, kā paziņojama nozīmīga līdzdalība balsstiesībās, īpaši saistībā ar līdzdalības akcijās un līdzdalības finanšu instrumentos summēšanu, varētu uzlabot tiesisko noteiktību, veicināt pārredzamību un samazināt administratīvo slogu pārrobežu ieguldītājiem. Tāpēc nevajadzētu atļaut dalībvalstīm šajā jomā pieņemt stingrākus noteikumus, nekā noteikts Direktīvā 2004/109/EK. Tomēr, ņemot vērā pastāvošās atšķirības īpašumtiesību koncentrācijā Savienībā, arī turpmāk būtu jāatļauj dalībvalstīm noteikt zemākus sliekšņus paziņošanai par līdzdalību balsstiesībās; tomēr ir jāapsver arī pasākumi ilgtermiņa ieguldījumu veicināšanai, kā arī prasība par pilnīgu balsošanas pārredzamību attiecībā uz jebkurām aizdotajām akcijām. Dalībvalstīm jābūt iespējai arī turpmāk piemērot normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanās darījumiem un citiem darījumiem, kas skar tādu uzņēmumu īpašumtiesības vai kontroli, ko regulē dalībvalstu izraudzītās uzraudzības iestādes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem¹ 4. pantam, kurā minētas stingrākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu, nekā Direktīvā 2004/109/EK.

_______________

¹OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai mainītu ar finanšu instrumentiem saistīto balsstiesību skaita aprēķināšanas metodi, norādītu finanšu instrumentu veidus, uz kuriem attiecas paziņošanas prasības, un precizētu par nozīmīgu līdzdalību finanšu instrumentos sniedzamā paziņojuma saturu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos tiesību aktus, Komisijai vajadzētu nodrošināt attiecīgo dokumentu vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(12) Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai precizētu par nozīmīgu līdzdalību finanšu instrumentos sniedzamā paziņojuma saturu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos tiesību aktus, Komisijai vajadzētu nodrošināt attiecīgo dokumentu vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai uzlabotu atbilstību Direktīvas 2004/109/EK prasībām un ievērotu Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē, būtu jāpastiprina kompetento iestāžu pilnvaras sankciju piemērošanas jomā, lai tās atbilstu noteiktām būtiskām prasībām. Tas nozīmē, ka būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja apturēt tādu akciju turētāju un finanšu instrumentu turētāju balsstiesību īstenošanu, kuri neievēro paziņošanas prasības, un piemērot finansiālas sankcijas, kas ir pietiekami lielas, lai būtu atturošas. Lai nodrošinātu, ka sankcijām ir atturoša ietekme uz sabiedrību kopumā, tās vispār būtu jāpublisko, izņemot dažos sīki aprakstītos gadījumos.

(14) Lai uzlabotu atbilstību Direktīvas 2004/109/EK prasībām un ievērotu Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē, būtu jāpastiprina kompetento iestāžu pilnvaras sankciju piemērošanas jomā, lai tās atbilstu noteiktām būtiskām prasībām. Tas nozīmē, ka būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja visnopietnākajos un ar nolaidību nesaistītajos gadījumos apturēt tādu akciju turētāju un finanšu instrumentu turētāju balsstiesību īstenošanu, kuri neievēro paziņošanas prasības, ciktāl šīs balsstiesības pārsniedz paziņošanas slieksni, un piemērot finansiālas sankcijas, kas ir pietiekami lielas, lai būtu atturošas. Lai nodrošinātu, ka sankcijām ir atturoša ietekme uz sabiedrību kopumā, sankcijas vispār būtu jāpublisko, izņemot, ja tās ir pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem vai ja to publicēšana nopietni apdraudētu notiekošu oficiālu izmeklēšanu.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a) Savienībā dibinātiem emitentiem būtu ļoti noderīgs saskaņots elektronisks ziņošanas formāts, jo tas atvieglotu vienota kontaktpunkta ziņošanas sistēmas izveidi, ko varētu izmantot arī citās jomās. Tālab no 2018. gada 1. janvāra finanšu pārskatu sagatavošana vienotā elektroniskā ziņošanas formātā būtu jāizvirza kā obligāta prasība — pēc tam, kad būs pagājis attiecīgs sagatavošanās un testēšanas periods. EVTI būtu jāizstrādā regulatīvo standartu projekts, kuri jāpieņem Komisijai un kuros precizē elektronisko ziņošanas formātu, atbilstīgi atsaucoties uz pašreizējām un nākotnes tehnoloģiskajām izvēlēm, piemēram, uz paplašināmo uzņēmējdarbības ziņojumu valodu (XBRL). Pirms regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanas Komisija kopā ar EVTI atbilstoši novērtē potenciālo XBRL formātu un visās dalībvalstīs veic attiecīgus testus.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, emitents ir aizstāto vērtspapīru emitents neatkarīgi no tā, vai šos vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū;	Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, emitents ir aizstāto vērtspapīru emitents neatkarīgi no tā, vai šos vērtspapīrus ir vai nav atļauts tirgot regulētā tirgū. Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā ir izvērtēti Eiropas mazo un vidējo emitentu definīcijas dažādie varianti;

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2004/109/EK

3. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izcelsmes dalībvalsts drīkst izvirzīt emitentam stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot prasību publicēt periodisku informāciju, kas nav 4. pantā minētie gada finanšu pārskati un 5. pantā minētie pusgada finanšu pārskati.	1. Izcelsmes dalībvalsts drīkst izvirzīt emitentam stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot prasību maziem un vidējiem emitentiem publicēt periodisku informāciju, kas nav 4. pantā minētie gada finanšu pārskati un 5. pantā minētie pusgada finanšu pārskati.
Izcelsmes dalībvalsts nedrīkst izvirzīt akciju turētājam vai fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 10. vai 13. pantā, stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, bet drīkst noteikt paziņošanas sliekšņus, kas ir zemāki par 9. panta 1. punktā norādītajiem sliekšņiem.	Izcelsmes dalībvalsts nedrīkst izvirzīt akciju turētājam vai fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 10. vai 13. pantā, stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, bet:
	a) drīkst noteikt paziņošanas sliekšņus, kas ir zemāki par 9. panta 1. punktā norādītajiem sliekšņiem;
	b) piemēro tos normatīvos un administratīvos aktus, kuri ir pieņemti attiecībā uz pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanas un citām darbībām, kas ietekmē tādu uzņēmumu īpašumtiesības vai kontroli, ko regulē uzraudzības iestādes, kuras dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar Direktīvas 2004/25/EK 4. pantu.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) direktīvas 4. pantā pievieno šādu 7. punktu:

(3) direktīvas 4. pantu groza šādi:

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

4. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
	„1. Emitents vēlākais četrus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām dara zināmu atklātībai savu gada finanšu pārskatu un nodrošina, ka tas ir publiski pieejams [..].”;

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

4. pants – 7. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) pievieno šādu punktu:
”7. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(*), izdod pamatnostādnes, tostarp standartveidlapas vai veidnes, lai precizētu vadības ziņojumā iekļaujamo informāciju.	”7. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010, izdod pamatnostādnes, tostarp standartveidlapas vai veidnes, lai precizētu vadības ziņojumā iekļaujamo informāciju. Šīs pamatnostādnes ir proporcionālas, un tajās ir ņemts vērā emitentu relatīvais lielums, lai maziem un vidējiem emitentiem piemērotu vienkāršotu režīmu.”;

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – c apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

4. pants – 7.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c) pievieno šādu punktu:
	”7.a No 2018. gada 1. janvāra visus gada finanšu pārskatus sagatavo vienotā elektroniskā ziņošanas formātā.
	EVTI izstrādā regulatīvo standartu projektu, kuros precizē elektronisko ziņošanas formātu, atbilstīgi atsaucoties uz pašreizējām un nākotnes tehnoloģiskajām izvēlēm, piemēram, uz paplašināmo uzņēmējdarbības ziņojumu valodu (XBRL). EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada31. decembrim.
	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
	Pirms regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanas Komisija kopā ar EVTI veic iespējamo elektronisko ziņošanas formātu pienācīgu novērtēšanu un attiecīgu testēšanu visās dalībvalstīs.”.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2004/109/EK

5. pants – 7. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) direktīvas 5. pantā pievieno šādu 7. punktu:	svītrots
”7. EVTI izdod pamatnostādnes, tostarp standartveidlapas un veidnes, lai precizētu starpposma vadības ziņojumā iekļaujamo informāciju.”;

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Direktīva 2004/109/EK

6. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, kā definēts [...], saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/../ES (*) 9. nodaļu katru gadu sagatavotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz piecus gadus. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.	Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecībā, pirmatnējo mežu izstrādes jomā, banku nozarē, būvniecības vai telekomunikācijas nozarē, saskaņā ar šīs direktīvas 6.a pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/.../ES (*) 9. nodaļu katru gadu sagatavotu un publiskotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

6.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) direktīvā iekļauj šādu pantu:
	„6.a pants
	Ziņošanas par maksājumiem pārvaldes struktūrām principi
	Pārredzamības un ieguldītāju aizsardzības nolūkā dalībvalstis pieprasa, lai ziņošanai par maksājumiem pārvaldes struktūrām piemērotu šādus principus:
	a) integrēta ziņošana: ziņojums par maksājumiem pārvaldes struktūrām un cita konkrēta saistīta informācija ir izklāstīti viegli pieejamā un salīdzināmā formātā;
	b) būtiskums: maksājumus vai viena veida maksājumu kopumu izpauž vienīgi tad, ja tie pārsniedz EUR 80 000;
	c) ziņošana par katru projektu atsevišķi emitentiem, kuri darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā: ziņošanu par maksājumiem pārvaldes struktūrām šajās nozarēs veic arī par katru projektu atsevišķi; projekta definīcija atbilst nosacījumiem 9. nodaļā Direktīvā 2011/.../ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem;
	d) universālums: nepieļauj nekādus izņēmumus, piemēram, atsevišķām valstīm, kurās emitenti darbojas; un kam ir kropļojoša ietekme un kas ļauj emitentiem izmantot vājākas pārredzamības prasības;
	e) visaptveramība: ziņo par visiem attiecīgiem pārvaldes struktūrām veiktiem maksājumiem un to ieņēmumiem atbilstīgi 9. nodaļai Direktīvā 2012/…/ES [Grāmatvedības direktīva];
	f) salīdzināmība: ziņošanu par visiem pārvaldes struktūrām veiktiem maksājumiem veic tā, lai varētu viegli salīdzināt datus par dažādām valstīm.”.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5.b punkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

6.b pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) direktīvā iekļauj šādu pantu:
	„6.b pants
	Pārredzamības saistības
	Dalībvalstis mudina emitentus sadarboties ar uzņēmējas valsts pārvaldes struktūrām, lai panāktu nolīgumus par pārredzamību.”;

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

8. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šīs direktīvas 4., 5. un 6. pantu nepiemēro emitentam, kas ir valsts, reģionāla vai vietēja valsts iestāde, starptautiska publiska struktūra, kurā vismaz viens no dalībniekiem ir dalībvalsts, ECB un dalībvalstu centrālās bankas, neatkarīgi no tā, vai tās emitē akcijas vai citus vērtspapīrus.	1. Šīs direktīvas 4. un 5. pantu nepiemēro emitentam, kas ir valsts, reģionāla vai vietēja valsts iestāde, starptautiska publiska struktūra, kurā vismaz viens no dalībniekiem ir dalībvalsts, ECB un dalībvalstu centrālās bankas, neatkarīgi no tā, vai tās emitē akcijas vai citus vērtspapīrus.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

9. pants – 6. punkts – 3. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu minētās daļas a) apakšpunktā norādītā 5 % sliekšņa aprēķināšanas metodi sabiedrību grupai, ņemot vērā 12. panta 4. un 5. punktu.	svītrots

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

9. pants – 6. punkts – 4. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.	svītrots

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

9. pants – 6. punkts – 5. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta trešajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.	Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, pieņemt pasākumus, lai precizētu minētās daļas a) apakšpunktā norādītā 5 % sliekšņa aprēķināšanas metodi sabiedrību grupai, ņemot vērā 12. panta 4. un 5. punktu.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

12. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) direktīvas 12. pantu groza šādi:
	(a) panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:
	”Paziņojumu emitentam veic pēc iespējas īsā laikā, taču ne vēlāk par divām tirdzniecības dienām […] pēc dienas, kad akcionārs vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 10. pantā,”;
	(b) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
	„6. Saņemot 1. punktā minēto paziņojumu, bet ne vēlāk kā divas tirdzniecības dienas pēc tam emitents dara zināmu atklātībai visu informāciju, kas ietverta paziņojumā.”

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

13. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) finanšu instrumentus, kas to termiņa beigās saskaņā ar oficiālu vienošanos dod to turētājam neierobežotas tiesības vai izvēles brīvību pēc saviem ieskatiem iegādāties jau emitētas akcijas, kuras dod balsstiesības un kuras emitējis emitents, kura akcijas atļauts tirgot regulētā tirgū;	a) finanšu instrumentus, kas saskaņā ar oficiālu vienošanos dod to turētājam neierobežotas tiesības vai izvēles brīvību pēc saviem ieskatiem iegādāties vai nu jau emitētas, vai vēl emitējamas akcijas, kuras dod balsstiesības un kuras emitējis emitents, kura akcijas atļauts tirgot regulētā tirgū;

Pamatojums

Šis noteikums jāattiecina arī uz instrumentiem, kas saistīti ar akcijām vai ir norādīti akcijām, kuras vēl nav emitētas, piemēram, konvertējamiem vērtspapīriem. Šādu instrumentu ekonomiskā ietekme ir līdzīga instrumentu turējumam ar tiesībām iegūt pamatakcijas. Šādi instrumenti dod turētājam iespēju iegūt līdzdalību emitentos, un tāpēc šādi turējumi ir jāiekļauj, lai pilnībā pārzinātu balsošanas struktūru.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

13. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) finanšu instrumentus, kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga a) apakšpunktā minētajai ietekmei, neatkarīgi no tā, vai tie dod tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos.	b) finanšu instrumenti, kas nav minēti a) apakšpunktā, bet ir norādīti pie tajā minētajām akcijām un kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga tajā apakšpunktā minēto finanšu instrumentu ietekmei, neatkarīgi no tā, vai tie dod tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos.

Pamatojums

Ar to palīdz nodrošināt, ka tiek iegūti tādi finanšu instrumenti ar līdzīgu ekonomisko ietekmi, kas norādīti pie 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām akcijām.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 8. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

13. pants – 1.a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.a Balsstiesību skaitu aprēķina, pamatojoties uz finanšu instrumentu bāzes akciju pilnu nosacīto summu. Šim nolūkam turētājs summē un paziņo visus finanšu instrumentus, kuri saistīti ar vienu un to pašu bāzes emitentu. Aprēķinot balsstiesības, ņem vērā tikai garās pozīcijas. Nedrīkst veikt ar vienu un to pašu bāzes emitentu saistītu garo un īso pozīciju ieskaitu.	1.a Balsstiesību skaitu aprēķina, pamatojoties uz finanšu instrumentu bāzes akciju pilnu nosacīto summu, izņemot attiecībā uz otrajā daļā .minētajiem finanšu instrumentiem. Šim nolūkam turētājs summē un paziņo visus finanšu instrumentus, kuri saistīti ar vienu un to pašu bāzes emitentu. Aprēķinot balsstiesības, ņem vērā tikai garās pozīcijas. Nedrīkst veikt ar vienu un to pašu bāzes emitentu saistītu garo un īso pozīciju ieskaitu.
	Finanšu instrumentiem, kuros nevar veikt norēķinus, balsstiesību skaitu aprēķina, pamatojoties uz pielāgotu delta koeficientu. Tādēļ pamatakcijas, kas saistītas ar finanšu instrumentu, aprēķina proporcionāli instrumenta delta koeficientam konkrētā laika brīdī.
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu pirmajā daļā minētā balsstiesību skaita aprēķināšanas metodi attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru atsauce ir akciju grozs vai indekss.	EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu
	a) pirmajā daļā minētā balsstiesību skaita aprēķināšanas metodi attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru atsauce ir akciju grozs vai indekss;
	b) delta koeficienta noteikšanas metodes, lai aprēķinātu ar tādiem finanšu instrumentiem saistītās balsstiesības, kuros nevar veikt norēķinus, kā tas prasīts otrajā daļā.
EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.	EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 8. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

13. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, veikt pasākumus, lai:	2. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu sniedzamo ziņojumu saturu, ziņošanas periodu, kā arī to, kam ziņojums adresējams atbilstoši 1. punktam.
a) mainītu metodi, saskaņā ar kuru aprēķina ar 1.a punktā minētajiem finanšu instrumentiem saistīto balsstiesību skaitu;	EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.
b) precizētu instrumentu veidus, kurus uzskata par finanšu instrumentiem 1.b punkta nozīmē;	Saskaņā ar Regulas (Es) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
c) precizētu 1. punktā norādītā paziņojuma saturu, paziņošanas periodu un paziņojuma adresātu.”;
(Komisijas ierosinātā teksta c) apakšpunkts daļēji kļuvis par Parlamenta ierosinātā grozījuma punkta pirmo daļu.)

Pamatojums

Būtu atbilstošāk, ja ziņojumu saturu precizētu EVTI. Ja tiktu izveidots slēgts instrumentu saraksts (13. panta 2. punkta b) apakšpunkta īstenošanas rezultātā), nebūtu iespējamas tirgus inovācijas, un tas varētu ietekmēt šā jaunā režīma efektivitāti. Ja valda uzskats, ka šāds saraksts ir vajadzīgs, tad, mūsuprāt, var izmantot EVTI indikatīvo sarakstu, kas sniegts 13. panta 1.b punktā.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2004/109/EK

21. pants – 4. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) noteikumus par valstu oficiāli noteiktajās sistēmās izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sadarbspēju un par piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, kā minēts 2. punktā.	c) noteikumus, ar kuriem nodrošina valstu oficiāli noteiktajās sistēmās izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sadarbspēju un piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, kā minēts 2. punktā.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

21.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Direktīvā iekļauj šādu pantu:
	„21.a pants
	1. Izveido Eiropas elektroniskās piekļuves punktu („piekļuves punkts”).
	2. Centralizēto informācijas glabāšanas savstarpējo savienojumu sistēmu veido:
	– dalībvalstu centralizētās informācijas glabāšanas sistēmas,
	– portāls, kas kalpo par Eiropas elektroniskās piekļuves punktu.
	3. Dalībvalstis, izmantojot piekļuves punktu, nodrošina savu centralizēto informācijas glabāšanas sistēmu savietojamību vienotajā sistēmā.”

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 15. punkts

Direktīva 2004/109/EK

28. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās kompetentās iestādes var veikt atbilstīgas administratīvas sankcijas un pasākumus, ja netiek ievēroti valsts noteikumi, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, un nodrošina to piemērošanu. Šādas sankcijas un pasākumi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.	1. Neskarot kompetento iestāžu pilnvaras atbilstīgi 24. pantam un dalībvalstu tiesības noteikt kriminālsankcijas, dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās kompetentās iestādes var veikt atbilstīgas administratīvas sankcijas un pasākumus, ja netiek ievēroti valsts noteikumi, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, un nodrošina to piemērošanu. Visas sankcijas un pasākumi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 16. punkts

Direktīva 2004/109/EK

28.a pants – 2. un 2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras atbilstīgi 24. pantam, dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajos gadījumos var piemērot administratīvas sankcijas un pasākumus, kas nozīmē vismaz:	2. Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras atbilstīgi 24. pantam, dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajos gadījumos var piemērot administratīvas sankcijas un pasākumus, kas nozīmē vismaz:
a) publisku paziņojumu, kurā norādīta fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;	a) publisku paziņojumu, kurā norādīta fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 28.b pantu;
b) rīkojumu, saskaņā ar kuru fiziskajai vai juridiskajai personai jāpārtrauc sava rīcība un jāatturas atkārtoti veikt šādu rīcību;	b) rīkojumu, saskaņā ar kuru fiziskajai vai juridiskajai personai jāpārtrauc sava rīcība un jāatturas atkārtoti veikt šādu rīcību;
c) pilnvaras apturēt ar tādām akcijām saistīto balsstiesību īstenošanu, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, ja kompetentā iestāde konstatē, ka akciju vai citu finanšu instrumentu turētājs vai 10. vai 13. pantā minētā fiziskā vai juridiskā persona ir pārkāpusi šīs direktīvas noteikumus par nozīmīgas līdzdalības paziņošanu;	c) visnopietnāko un ar nolaidību nesaistīto pārkāpumu gadījumos pilnvaras apturēt ar tādām akcijām saistīto balsstiesību īstenošanu, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, ja kompetentā iestāde konstatē, ka akciju vai citu finanšu instrumentu turētājs vai 10. vai 13. pantā minētā fiziskā vai juridiskā persona ir pārkāpusi šīs direktīvas noteikumus par nozīmīgas līdzdalības paziņošanu, ciktāl minētās balsstiesības pārsniedz paziņošanas sliekšņus;
d) juridiskas personas gadījumā — administratīvas finansiālas sankcijas līdz 10 % no minētās juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā;	d) juridiskas personas gadījumā — administratīvas finansiālas sankcijas līdz 10 % no minētās juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā;
e) fiziskas personas gadījumā — administratīvas finansiālas sankcijas līdz EUR 5 000 000;	e) fiziskas personas gadījumā — administratīvas finansiālas sankcijas līdz EUR 5 000 000;
f) ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto labumu vai novērstos zaudējumus —administratīvo finansiālo sankciju apmērs var būt līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divkāršai summai.
Pirmās daļas d) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.	Pirmās daļas d) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.
Pirmās daļas e) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām, dalībvalstis kuru oficiālā valūta nav euro, EUR 5 000 000 atbilstošo summu nacionālajā valūtā aprēķina, ņemot vērā oficiālo valūtas maiņas kursu [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā].	Pirmās daļas e) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām, dalībvalstis kuru oficiālā valūta nav euro, EUR 5 000 000 atbilstošo summu nacionālajā valūtā aprēķina, ņemot vērā oficiālo valūtas maiņas kursu [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā].
	2.a Dalībvalstis var noteikt papildu sankcijas vai pasākumus un administratīvo sankciju augstākus līmeņus nekā tos, kas paredzēti šajā direktīvā.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 16. punkts

Direktīva 2004/109/EK

28.b pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpšanu, kas pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda informācijas publiskošana nerada nopietnu apdraudējumu finanšu tirgu stabilitātei. Ja šāda publiskošana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas publisko, ievērojot anonimitāti.	Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpšanu, kas pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, ja vien šāda informācijas publiskošana nav neatbilstīga esošajiem tiesību aktiem vai ja šāda publiskošana nopietni neapdraud notiekošu oficiālu izmeklēšanu.

Pamatojums

Pielāgojums Direktīvas 2004/109/EK 28. panta 2. punktam.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 16. punkts

Direktīva 2004/109/EK

28.c pants – -1. punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Dalībvalstis izvēli attiecībā uz dažādiem administratīvo sankciju vai pasākumu veidiem un administratīvo finansiālo sankciju apmēru atstāj kompetento iestāžu ziņā, kuras lemj katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā to, ka pasākumiem un sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 16. punkts

Direktīva 2004/109/EK

28.c pants – 1. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu, kā arī administratīvo finansiālo sankciju līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:	1. Dalībvalstis prasa savām kompetentajām iestādēm, lai tās, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu, kā arī administratīvo finansiālo sankciju līmeni, ņemtu vērā visus atbilstošos apstākļus, tostarp:

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a pants

Pārskatīšana

Komisija [triju gadu laikā pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstrnesī] ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību, jo īpaši attiecībā uz šādiem elementiem:

– kā darbojas ziņošana par maksājumiem, kas veikti pārvaldes struktūrām, jo īpaši attiecībā uz ziņošanas pienākumu darbības jomu, sliekšņiem, noteikumiem par ziņošanu pa projektiem, un kā tiek īstenoti principi, kas jāievēro šajā ziņā;

– kā darbojas atbrīvojumi no ziņošanas prasībām, kurus piemēro emitentiem, kas ir valstis, reģionālās vai vietējās iestādes, starptautiskas publiskas struktūras, kurās vismaz viens no dalībniekiem ir dalībvalsts;

– kā darbojas centralizētā informācijas glabāšanas savstarpējo savienojumu sistēma;

– jebkādi citi noteikumi, kas ir nepieciešami vai lietderīgi sabiedrības interesēs vai ieguldītāju aizsardzībai;

– sankciju piemērošana.

Ziņojumu vajadzības gadījumā iesniedz kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

[1] OV C 143, 22.5.2012, 78. lpp.
[2] OV C 93, 30.3.2012., 2. lpp.

PASKAIDROJUMS

Vispārīga informācija

Tā kā pasaules finanšu tirgi kļūst arvien nestabilāki, ieguldītāji arvien biežāk prasa vairāk informācijas par uzņēmumu praksi. Ieguldītāji nepārprotami vēlas labāku pārredzamību, lai gūtu visaptverošu ekonomisku ainu par ieguldījumiem un riskiem. Turklāt pārredzamība, kas izpaužas kā informācijas nodošana atklātībai, ir būtisks spēcīgas korporatīvās vadības rādītājs.

Uzņēmumi arvien vairāk pieņem korporatīvās vadības standartus, tostarp pārredzamību, papildus brīvprātīgām starptautisku uzņēmumu pamatnostādnēm, piemēram, ESAO pamatnostādnēm attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un Globālajai ziņošanas iniciatīvai, kas ir pamatā pārredzamības sistēmai, iekļaujoties tādās globālās ziņošanas shēmās kā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva (EITI).

Ņemot vērā visas šīs iniciatīvas, pašlaik pastāv risks, ka pārredzamība var tikt risināta sadrumstalotā veidā. Tādēļ ir svarīgi izveidot spēcīgu globālu standartu sistēmu šajā jomā. Priekšlikumā grozīt 2004. gada Pārredzamības direktīvu ir ietverti šādi noteikumi ES uzņēmumiem, ņemot vērā standartus, ko noteica Dodd-Frank akts ASV. Tas ir apņēmīgs sākums, lai sasniegtu galīgo mērķi — izveidotu globālus noteikumus šajās jomās.

Šis tiesību akta priekšlikums ir daļa no ES Atbildīgo uzņēmumu iniciatīvas, tas izriet no darba, kas veikts, reformējot finanšu nozari, un tā galvenais mērķis ir veicināt finanšu tirgu pārredzamību un atklātumu, kā arī korporatīvās vadības augstākus standartus.

Eiropas Parlaments 2011. gadā pieņēma nostāju[1] attiecībā uz ziņošanu atsevišķi pa valstīm, norādot, ka „ieguves rūpniecības nozarē ir ārkārtīgi svarīgi iesniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi, taču atgādina, ka tas būtu izdevīgi ieguldītājiem visās nozarēs, palīdzot veidot vispārēji labu pārvaldību[2]”.

Administratīvā sloga mazināšana, pārredzamības vienkāršošana un izmantošana

Šajā ziņojumā ir ierosināti vairāki būtiski grozījumi, lai veicinātu vispārēju pārredzamību un nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus ES uzņēmumiem un to ieguldītājiem. Ceturkšņa ziņojumu prasības atcelšana mazina administratīvo slogu maziem un vidējiem emitentiem, kā arī vienlaikus novirza akcionāru un uzņēmumu uzmanību no īstermiņa mērķiem uz ilgāka termiņa pamatuzdevumiem, kas palīdzēs atgūt finanšu tirgu stabilitāti pēc krīzes.

Saskaņota režīma ieviešana informācijas sniegšanai par nozīmīgu līdzdalību balsstiesībās ir paredzēta, lai uzlabotu tiesisko noteiktību un veicinātu pārredzamību. Inovācijas finanšu jomā ir radījušas jauna veida finanšu instrumentus, kuru dēļ ieguldītāji ir pakļauti ekonomiskam riskam, bet par kuriem Direktīva 2004/109/EK neprasa atklāt informāciju. Šādus instrumentus var izmantot, lai iegādātos slēptas akcijas sabiedrībās, un rezultātā var notikt ļaunprātīga tirgus izmantošana un rasties nepatiess priekšstats par ekonomiskajām īpašumtiesībām biržas sarakstā iekļautās sabiedrībās. Ieguldītājiem vajadzētu būt pilnībā informētiem par korporatīvo īpašumtiesību struktūru, kas palīdzēs arī tā sauktā snap kapitāla pieauguma situācijās.

Ziņošanas prasības ir būtiskas pārredzamības nolūkā, un svarīgi, lai ar šo tiesību aktu tiktu rasts līdzsvars starp administratīvā sloga mazināšanu mazākiem emitentiem un pārredzamību ieguldītājiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Tādēļ skaidri jāparedz noteikumi attiecībā uz pusgada un gada finanšu pārskatu paziņošanu, un būtu jāparedz sankcijas šo saistību neizpildes gadījumā.

Ziņojumi par maksājumiem pārvaldes struktūrām

Koncepcija, ka ziņošana notiek atsevišķi pa valstīm, cita starpā balstās uz pašreizējiem EITI principiem un prasībām, kas noteiktas Dodd-Frank aktā. Šie noteikumi prasa uzņēmumiem, kas darbojas ieguves nozarēs, savos gada pārskatos interaktīvā datu formātā publiskot maksājumus pārvaldes struktūrām pa kategorijām un projektu līmenī. Svarīgi, lai noteikumi paredzētu iespēju pieprasīt sīkāku informāciju, kas tiek atzīta par nepieciešamu sabiedrības interesēs un ieguldītāju aizsardzības nolūkā.

Eiropas Parlaments pieņēma nostāju[3], ka „ieguves rūpniecības nozarē ir ārkārtīgi svarīgi iesniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi, taču atgādina, ka tas būtu izdevīgi ieguldītājiem visās nozarēs, palīdzot veidot vispārēji labu pārvaldību.[4]” Svarīgi panākt līdzvērtīgus nosacījumus valstīs, kurās darbojas starptautiski uzņēmumi, un pārredzamība ziņojumos atsevišķi pa valstīm nebūtu jāattiecina tikai uz vienu nozari, lai nodrošinātu, ka ieguldītājiem ir pieejama informācija saistībā ar maksājumiem. Var būt nepieciešams piemērot samērīgumu ar citām nozarēm un apsvērt kritērijus, kuros ņem vērā to ietekmi uz valstīm, kurās tie darbojas.

Jaunattīstības valstīm vajag gūt maksimālus ienākumus no to neatjaunojamajiem dabas resursiem, un piekļuves tiesību tirdzniecība ir laba iespēja, kā to izdarīt. Āfrikas naftas, gāzes un kalnrūpniecības produktu eksports 2010. gadā aptuveni septiņas reizes pārsniedza šim kontinentam sniegtās starptautiskās palīdzības vērtību. Globālais tīkls „Publicē savus izdevumus” lēš, ka šie rādītāji attiecīgi ir 333 miljardi ASV dolāru un 48 miljardi ASV dolāru[5]. Būtiski arī, lai pilsoniskajai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas iekļauta ziņojumos pa atsevišķām valstīm, lai tā varētu prasīt atbildību no savām valdībām.

Akcionāriem ir tiesības uzraudzīt uzņēmuma darbības iekšēji un saistībā ar tirgiem un spriest par tām, un šo informāciju būtu uzskatāmi jāsniedz ieguldītājiem gada finanšu pārskatā. Gada pārskatā sniegtā revidētā informācija nodrošina ticamus datus akcionāriem, kas vēlas gūt finansiālu ieguvumu, lai tie apsvērumus par turpmākiem ieguldījumiem varētu balstīt uz aprēķiniem. Gada pārskatiem vajadzētu būt pieejamiem neierobežotu laiku, lai potenciālie ieguldītāji varētu analizēt uzņēmuma darbību visā ekonomikas cikla laikā vai ekonomikas lejupslīdes laikā, kas var ilgt vairāk nekā 5 gadus.

Lai arī direktīvā nav sīkāk noteiktas prasības kontu revīzijas pārskatam, svarīgi noteikt dažus pārredzamības būtiskos principus. Saistībā ar ziņojumiem atsevišķi pa valstīm revidētie dati būtu jāiekļauj gada finanšu pārskatā, lai potenciālie ieguldītāji un akcionāri savos apsvērumos varētu balstīties uz labāku informāciju.

Sankcijas

Komisijas priekšlikumā par 2004. gada Pārredzamības direktīvas grozījumiem ir sīki izklāstīts „instrumentu kopums”, lai paredzētu sankcijas gadījumos, ja direktīva vēl nav pienācīgi īstenota. Tie ietver Komisijas ieteikumu par maksimālo summu gan fiziskai personai, gan juridiskai personai. ES finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupa[6] neiesaka noteikt sliekšņus, bet gan atbalsta „finanšu nozares pamatotu uzraudzību un darbības regulēšanu balstīt uz spēcīgiem uzraudzības un sankciju režīmiem”. Tādēļ uzraudzības iestādēm jābūt pietiekamām pilnvarām rīkoties, un tām būtu jāspēj paļauties uz „vienlīdzīgiem, spēcīgiem un preventīviem sankciju režīmiem pret jebkādiem pārkāpumiem finanšu jomā, kā arī sankcijām, kas ir efektīvi jāpiemēro”.

Ņemot vērā to, ka, nepiemērojot šīs direktīvas pasākumus, varētu gūt konkurences priekšrocības un akcionāriem tiktu atņemtas pamattiesības uz informāciju, uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot savas speciālās zināšanas efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju piemērošanā uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus. Visu šādu sankciju publiskošana, ietverot informāciju par noteikumu pārkāpuma veidu un būtību, ir nepieciešama arī, lai sniegtu potenciālajiem ieguldītājiem informāciju par uzņēmuma darbībām.

Pārskatīšanas klauzula

Direktīvā nav iekļauta pārskatīšanas klauzula. Svarīgi, lai būtu iespēja uzraudzīt gan direktīvas noteikumu transponēšanu, gan to darbību, tāpēc ir pievienota pārskatīšanas klauzula.

[1] Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūcija par nodokļiem un attīstību — sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās (2010/2102(INI)), P7_TA(2011)0082.
[2] Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūcija par nodokļiem un attīstību — sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās (2010/2102(INI)), P7_TA(2011)0082; 49. punkts.
[3] Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūcija par nodokļiem un attīstību — sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās (2010/2102(INI)), P7_TA(2011)0082.
[4] Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūcija par nodokļiem un attīstību — sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās (2010/2102(INI)), P7_TA(2011)0082; 49. punkts.
[5] Eiropas Komisijas priekšlikumi par pārredzamību ieguves rūpniecības nozarē: pilsoniskās sabiedrības viedoklis, „Publicē savus maksājumus”, 1.12.2011. 1. lpp.
[6] ES finanšu uzraudzības augsta līmeņa darba grupas ziņojums, Briselē, 25.2.2009., 23. lpp.

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (25.6.2012)

Juridiskajai komitejai

Atzinumu sagatavoja: Sirpa Pietikäinen

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Saskaņošanas uzlabošana un administratīvā sloga mazināšana labākai vienotā tirgus darbībai

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Pārredzamības direktīvas pārskatīšana ir nepieciešams pasākums, lai nodrošinātu vienotā tirgus atbilstīgu darbību. Tādēļ atzinīgi vērtējami priekšlikumi saskaņošanas uzlabošanai un nesamērīgā administratīvā sloga mazināšanai. Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē to, ka ir paplašinātas Komisijas pilnvaras atvieglot ieguldītāju piekļuvi regulētai informācijai, nosakot centralizētās glabāšanas sistēmas standartus, kā arī izstrādājot tehniskos kritērijus attiecībā uz piekļuvi regulētai informācijai un jo īpaši izveidojot centralizētu piekļuves punktu regulētas informācijas meklēšanai.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka lielākas pārredzamības labad būtiskas ir ziņošanas prasības. Pārredzamība ir svarīga ne tikai ieguldītāju, bet arī uzņēmumu interesēs.

Taču ziņošanas prasību dēļ nevajadzētu uzlikt nesamērīgu slogu uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tādēļ atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu atcelt prasību publicēt ceturkšņa pārskatus. Komisija ietekmes novērtējumā ir sniegusi aplēses par ietaupījumiem EUR 60 000 vērtībā, kas katram MVU rastos, atceļot prasību par ceturkšņa pārskatiem.

Atceļot prasību par ceturkšņa pārskatiem un vienlaikus veicinot piekļuvi informācijai, tiek nodrošināti priekšnoteikumi, lai radītu labvēlīgu vidi MVU un veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus reālajā ekonomikā. Tādējādi uzņēmumi tiek arī mudināti samazināt īstermiņa pasākumu skaitu un plānot ilgtspējīgāku darbību ilgtermiņā, jo tai ir ekonomiku stabilizējoša ietekme.

Nozīmīgas līdzdalības paziņošana un līdzdalības finanšu instrumentos summēšana

Nosakot to, kādi līdzdalības veidi ir jāpaziņo, pašreizējā direktīvā nav minēti daži finanšu instrumenti, kurus var izmantot, lai, neiegādājoties akcijas, palielinātu ekonomiskās intereses biržas sarakstā iekļautās sabiedrībās. Viens piemērs ir atvasinātie finanšu instrumenti, par kuriem veic norēķinus skaidrā naudā. Lai novērstu esošās nepilnības saistībā ar līdzdalības paziņošanu, Komisija ierosina paplašināt darbības jomu un prasīt paziņošanu par nozīmīgu līdzdalību finanšu instrumentos, kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga līdzdalībai akcijās. Atzinuma sagatavotāja atbalsta šo priekšlikumu, jo ir svarīgi attiekties vienādi pret akcijām un daļām uzņēmumos, kam ir līdzīga ietekme.

Kā papildinājumu priekšlikuma tekstam atzinuma sagatavotāja ierosina ieviest finanšu instrumentu definīciju, kas ir atbilstīgāka definīcijai, kura sniegta Finanšu instrumentu tirgu regulas (FITR) priekšlikumā.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē nozīmīgas līdzdalības paziņošanas sliekšņu saskaņošanu. Attiecībā uz termiņiem atzinuma sagatavotāja atzīst, ka ir nepieciešama turpmāka dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana. Taču atzinuma sagatavotāja ierosina noteikt īsāku paziņošanas termiņu, aizstājot pašreizējā direktīvā noteikto termiņu.

Ziņošana par maksājumiem pārvaldes struktūrām

Uzņēmumiem patlaban netiek prasīts atklāt informāciju par maksājumiem valstu pārvaldes struktūrām atsevišķi pa valstīm. Ir grūti atklāt korupcijas gadījumus un kontrolēt nepareizu cenu noteikšanu pārvedumiem un nelikumīgas finanšu plūsmas. Nepietiekamas pārredzamības dēļ tiek kropļota tirgus darbība, ir iespējams izvairīties no nodokļu maksāšanas un ieguldītāji nesaņem informāciju par uzņēmumu ilgtermiņa ilgtspējību. Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par prasību ziņot atsevišķi pa valstīm attiecībā uz biržas sarakstā iekļautām un lielām neiekļautām sabiedrībām, kuras darbojas ieguves rūpniecībā un mežu izstrādes jomā. Ar šo priekšlikumu tiek uzlabota pārredzamība un radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp sabiedrībām, kuras darbojas vienīgi ES tirgos, un tām, kuras darbojas trešās valstīs. Priekšlikums ir saderīgs ar patlaban īstenojamām iniciatīvām saistībā ar citiem lielas ekonomikas reģioniem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Honkongu. Prasība ziņot atsevišķi pa valstīm ir atbilstīga arī Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas ieteikumiem. Tieši šajās jomās patlaban ir redzamākās pārredzamības problēmas, taču tās vērojamas arī citās nozarēs. Ņemot to vērā un lai mazinātu regulēto cenu atšķirības izmantošanas iespējas un noteikumu neievērošanu, šajā sakarībā nevajadzētu nodalīt ieguves rūpniecību no pārējām rūpniecības nozarēm. Ierosinātās ziņošanas prasības ir skaidrākas un vispārīgāk piemērojamas, vienlaikus saglabājot Komisijas sākotnējā priekšlikuma saturu bez atsaucēm uz atšķirīgiem rīcības kodeksiem.

Sankcijas

Komisijas priekšlikuma mērķis ir saskaņot pašreizējos sankciju mehānismus, pastiprinot kompetento iestāžu pilnvaras sankciju piemērošanas jomā. Turklāt viens no šā priekšlikuma galvenajiem elementiem ir sankciju publiskošana. Pārredzamības direktīvas pārskatīšanā, ko veic saistībā ar tiesību aktu pārskatīšanu sankciju piemērošanas jomā, ņem vērā arī tiesiskā regulējuma izmaiņas, pārskatot tiesību aktus finanšu jomā, piemēram, direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un 4. Kapitāla prasību direktīvu. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir svarīgi piemērot kopīgus kritērijus par sankcijām, kuras paredzētas ES finanšu tirgu regulējumā.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Saskaņā ar Komisijas ziņojumu un Komisijas paziņojumu būtu jāsamazina mazo un vidējo emitentu administratīvais slogs, ko rada pienākumi saistībā ar atļauju tirgot vērtspapīrus regulētā tirgū, lai uzlabotu šādu emitentu piekļuvi kapitālam. Pienākums publicēt starpposma vadības ziņojumus vai ceturkšņa finanšu pārskatus rada nozīmīgu slogu maziem un vidējiem emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, kaut gan ieguldītāju aizsardzībai šāda informācija nav nepieciešama. Šie pienākumi arī veicina īstermiņa darbību un attur no ilgtermiņa ieguldījumu veikšanas. Lai veicinātu ilgtspējīgas vērtības veidošanu un ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju, ir svarīgi mazināt īstermiņa spiedienu uz emitentiem un rosināt ieguldītājus pievērsties ilgāka termiņa redzējumam. Tāpēc prasība maziem un vidējiem emitentiem publicēt starpposma vadības ziņojumus būtu jāatceļ.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Lai nodrošinātu administratīvā sloga efektīvu samazināšanu visā Savienībā, nevajadzētu atļaut dalībvalstīm tiesību aktos uzspiest prasību publicēt starpposma vadības ziņojumus.

(5) Lai nodrošinātu administratīvā sloga efektīvu samazināšanu visā Savienībā, nevajadzētu atļaut dalībvalstīm tiesību aktos uzspiest maziem un vidējiem emitentiem prasību publicēt starpposma vadības ziņojumus.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Komisijai līdz 2012. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, izvērtējot Eiropas mazo un vidējo emitentu definīcijas dažādos variantus.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai nodrošinātu pārvaldes struktūrām veiktu maksājumu lielāku pārredzamību, emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū un kuri darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, reizi gadā atsevišķā ziņojumā būtu jādara zināmi atklātībai maksājumi pārvaldes struktūrām valstīs, kurās tie darbojas. Ziņojumā būtu jāiekļauj maksājumu veidi, kas ir salīdzināmi ar tiem maksājumu veidiem, kurus dara zināmus atklātībai saskaņā ar Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (Extractive Industry Transparency Initiative — EITI), un jāsniedz pilsoniskajai sabiedrībai informācija, lai liktu resursiem bagātu valstu pārvaldes struktūrām uzņemties atbildību par ieņēmumiem no dabas resursu izmantošanas. Šī iniciatīva papildina arī ES FLEGT rīcības plānu (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) un Kokmateriālu regulu, kuros koka izstrādājumu tirgotājiem noteikts pienākums veikt likumības pārbaudes, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtas koksnes iekļūšanu ES tirgū. Sīkākas prasības noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/../ES 9. nodaļā.

(7) Lai nodrošinātu pārvaldes struktūrām veiktu maksājumu lielāku pārredzamību, lieliem emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, būtu jādara zināmas atklātībai darbības katrā valstī, kurā tie darbojas, tostarp ikgadējie maksājumi pārvaldes struktūrām valstīs, kurās tie darbojas. Par lieliem būtu jāuzskata tādi emitenti, kuru robežvērtība divas reizes pārsniedz to robežvērtību, kāda paredzēta Eiropas Savienības MVU standarta definīcijā. Šādas informācijas atklāšanas mērķis ir dot iespēju ieguldītājiem pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir plašāka informācija, uzlabojot korporatīvo pārvaldību un pārskatatbildību un palīdzot ierobežot nodokļu nemaksāšanu, kā arī sniegtu pilsoniskajai sabiedrībai informāciju, lai liktu resursiem bagātu valstu pārvaldes struktūrām uzņemties atbildību par ieņēmumiem no dabas resursu izmantošanas. Informācija būtu jāpublisko atsevišķi pa valstīm. Šāda informācijas publiskošana būtu jāveic gada finanšu pārskatā, un tajā būtu jāiekļauj maksājumu veidi, kas ir salīdzināmi ar tiem maksājumu veidiem, kurus dara zināmus atklātībai saskaņā ar Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (Extractive Industry Transparency Initiative — EITI), un tā būtu jāsniedz atsevišķi pa valstīm un, ja emitentu darbība saistīta ar ieguves rūpniecību vai mežu izstrādes nozari, — pa projektiem, ar projektiem saprotot līgumu, licenci, nomu vai citu juridisku vienošanos, saskaņā ar kuru emitents veic darbību un no kā izriet īpašas saistības attiecībā uz ienākumiem. Visiem emitentiem publiskojamajā informācijā atsevišķi pa valstīm būtu jāiekļauj uzņēmuma apgrozījums (tostarp apgrozījums attiecībā uz trešām personām un uzņēmuma grupas iekšienē), kas varētu palielināt maksājumus, kā arī ražojumu kopapjoms, pirkumi un realizācija, peļņa pirms nodokļu nomaksas, maksājamo nodokļu apjoms, faktiskās nodokļu likmes, atliktās nodokļu saistības konkrētai valstij katra pārskata perioda sākumā un beigās, kopējais nodarbināto skaits un viņu atalgojuma kopsumma un izdevumi par ieguldījumiem pamatlīdzekļos periodā, par kuru tiek ziņots. Sīkākas prasības noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/.../ES 9. nodaļā.

Pamatojums

Līdzvērtīgi noteikumi visām sabiedrībām rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros ieguldītāju un uzņēmumu rīcībā ir skaidri vispārīgi noteikumi un tādēļ vairāk noteiktības. Pastiprinātas ziņošanas prasības ir arī priekšnoteikums, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas izplatīta visās nozarēs.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a) Saskaņots elektronisks pārskatu sniegšanas formāts būtu ļoti noderīgs Savienībā reģistrētiem emitentiem, jo tas veicinātu pārskatu sniegšanas sistēmas viena kontaktpunkta izveidi, ko varētu izmantot arī citās jomās. Tādēļ finanšu pārskatu sagatavošanā paplašināmās uzņēmējdarbības ziņojumu valodas XBRL izmantošana būtu jāpadara par obligātu no 2018. gada 1. janvāra, kad būs pagājis attiecīgs sagatavošanās un testēšanas periods. Iespējamā XBRL formāta novērtēšanā būtu jāizmanto Starptautisko grāmatvedības standartu padomes pieredze.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, emitents ir aizstāto vērtspapīru emitents neatkarīgi no tā, vai šos vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū;	Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, emitents ir aizstāto vērtspapīru emitents neatkarīgi no tā, vai šos vērtspapīrus ir vai nav atļauts tirgot regulētā tirgū. Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā ir izvērtēti Eiropas mazo un vidējo emitentu definīcijas dažādie varianti;

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2004/109/EK

3. pants – 1. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izcelsmes dalībvalsts drīkst izvirzīt emitentam stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot prasību publicēt periodisku informāciju, kas nav 4. pantā minētie gada finanšu pārskati un 5. pantā minētie pusgada finanšu pārskati.	Izcelsmes dalībvalsts drīkst izvirzīt emitentam stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot prasību maziem un vidējiem emitentiem publicēt periodisku informāciju, kas nav 4. pantā minētie gada finanšu pārskati un 5. pantā minētie pusgada finanšu pārskati.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2004/109/EK

3. pants – 1. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izcelsmes dalībvalsts nedrīkst izvirzīt akciju turētājam vai fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 10. vai 13. pantā, stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, bet drīkst noteikt paziņošanas sliekšņus, kas ir zemāki par 9. panta 1. punktā norādītajiem sliekšņiem.	Izcelsmes dalībvalsts nedrīkst izvirzīt akciju turētājam vai fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 10. vai 13. pantā, stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, bet drīkst noteikt paziņošanas sliekšņus, kas ir zemāki par 9. panta 1. punktā norādītajiem sliekšņiem. Izcelsmes dalībvalsts nodrošina, ka emitentiem savos statūtos netiek atļauts noteikt papildu paziņošanas sliekšņus.

Pamatojums

Lai investoriem samazinātu izmaksas un administratīvo slogu, būtu jāizvairās no prakses, kad individuāli emitenti nosaka papildu paziņošanas sliekšņus.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2004/109/EK

4. pants – 7. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(*), izdod pamatnostādnes, tostarp standartveidlapas vai veidnes, lai precizētu vadības ziņojumā iekļaujamo informāciju.	7. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010, izdod pamatnostādnes, tostarp standartveidlapas vai veidnes, lai precizētu vadības ziņojumā iekļaujamo informāciju. Šīs pamatnostādnes ir proporcionālas, un tajās ir ņemts vērā emitentu relatīvais lielums, lai maziem un vidējiem emitentiem piemērotu vienkāršotu režīmu.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

4. pants – 8. punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Direktīvas 4. pantā pievieno šādu 8. punktu:
	”8. No 2018. gada 1. janvāra visus gada finanšu pārskatus sagatavo paplašināmajā uzņēmējdarbības ziņojumu valodā (XBRL).
	EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu XBRL formātu un veidu, kādā šo noteikumu īsteno dalībvalstīs. EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.
	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.
	Pirms regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanas Komisija kopā ar EVTI veic iespējamo XBRL formātu pienācīgu novērtēšanu un attiecīgus testus visās dalībvalstīs.”

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2004/109/EK

5. pants – 7. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. EVTI izdod pamatnostādnes, tostarp standartveidlapas un veidnes, lai precizētu starpposma vadības ziņojumā iekļaujamo informāciju.	7. EVTI izdod pamatnostādnes, tostarp standartveidlapas un veidnes, lai precizētu starpposma vadības ziņojumā iekļaujamo informāciju. Šīs pamatnostādnes ir proporcionālas, un tajās ir ņemts vērā emitentu relatīvais lielums, lai maziem un vidējiem emitentiem piemērotu vienkāršotu režīmu.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 2004/109/EK

6. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
“6. pants	“6. pants
Ziņojumi par maksājumiem pārvaldes struktūrām	Ziņošana pa valstīm
Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, kā definēts [...], saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/../ES (*) 9. nodaļu katru gadu sagatavotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz piecus gadus. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.	Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/.../ES 9. nodaļu katru gadu sagatavotu ziņojumu par darbībām katrā valstī, kurā tie darbojas, tostarp par maksājumiem pārvaldes struktūrām, kuri kopumā pārsniedz EUR 30 000, ja šie emitenti atbilst diviem vai vairākiem šādiem kritērijiem:
	a) bilances kopsumma: EUR 100 000 000;
	b) neto apgrozījums: EUR 100 000 000;
	c) saskaņā ar bilances datiem nodarbinātas 500 vai vairāk personas.
	Emitenti, kuru darbība ir saistīta ar ieguves rūpniecību vai mežu izstrādes nozari, ziņojumā iekļauj informāciju par visiem projektiem, kuri precizēti [Grāmatvedības direktīvas 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā], ar projektiem saprotot līgumu, licenci, nomu vai citu juridisku vienošanos, saskaņā ar kuru emitents veic darbību un no kā izriet īpašas saistības attiecībā uz ienākumiem.
	Uz ziņojumu attiecas likumā noteiktā revīzija.
	Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz piecus gadus. Ziņojumu sagatavo konsolidētā līmenī.
	Visiem emitentiem publiskojamajā informācijā atsevišķi pa valstīm būtu jāiekļauj uzņēmuma vienību apgrozījums (tostarp trešās personas un uzņēmuma apgrozījums grupas iekšienē), kas varētu palielināt maksājumus, kā arī ražojumu kopapjoms, pirkumi un realizācija, peļņa pirms nodokļu nomaksas, maksājamo nodokļu apjoms, faktiskās nodokļu likmes, atliktās nodokļu saistības valstij katra pārskata perioda sākumā un beigās, kopējais nodarbināto skaits un viņu atalgojuma kopsumma un izdevumi par ieguldījumiem pamatlīdzekļos periodā, par kuru tiek ziņots.

Pamatojums

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

9. pants – 6. punkts – 3. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu minētās daļas a) apakšpunktā norādītā 5 % sliekšņa aprēķināšanas metodi sabiedrību grupai, ņemot vērā 12. panta 4. un 5. punktu.	svītrots

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

9. pants – 6. punkts – 4. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.	svītrots

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

9. pants – 6. punkts – 5. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta trešajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.	Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, veikt pasākumus, lai precizētu minētās daļas a) apakšpunktā norādītā 5 % sliekšņa aprēķināšanas metodi sabiedrību grupai, ņemot vērā 12. panta 4. un 5. punktu.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

12. pants – 2. punkts un 6. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) direktīvas 12. pantu groza šādi:
	(a) direktīvas 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
	”Paziņojumu emitentam veic pēc iespējas īsā laikā, taču ne vēlāk par divām tirdzniecības dienām […] pēc dienas, kad akcionārs vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 10. pantā,”;
	(b) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
	”6. Saņemot 1. punktā minēto paziņojumu, bet ne vēlāk kā divas tirdzniecības dienas pēc tam emitents dara zināmu atklātībai visu informāciju, kas ietverta paziņojumā.”

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) finanšu instrumentus, kas to termiņa beigās saskaņā ar oficiālu vienošanos dod to turētājam neierobežotas tiesības vai izvēles brīvību pēc saviem ieskatiem iegādāties jau emitētas akcijas, kuras dod balsstiesības un kuras emitējis emitents, kura akcijas atļauts tirgot regulētā tirgū;	a) finanšu instrumentus, kas saskaņā ar oficiālu vienošanos dod to turētājam neierobežotas tiesības vai izvēles brīvību pēc saviem ieskatiem iegādāties jau emitētas akcijas, kuras dod balsstiesības un kuras vai nu jau emitējis, vai gatavojas emitēt emitents, kura akcijas atļauts tirgot regulētā tirgū;

Pamatojums

Šis noteikums būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā instrumentus, piemēram, konvertējamus vērtspapīrus, kas ir saistīti ar akcijām, kuras vēl nav izlaistas. Šādiem instrumentiem ir līdzīga ekonomiskā ietekme kā instrumentiem ar tiesībām iegādāties pamatakcijas. Šādi instrumenti dod līdzdalības iespēju turētājam, un tāpēc, lai gūtu pilnīgu informāciju par balsošanas struktūru, būtu jāiekļauj šādi turētāji.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) finanšu instrumentus, kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga a) apakšpunktā minētajai ietekmei, neatkarīgi no tā, vai tie dod tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos.	b) finanšu instrumentus, kuri nav iekļauti a) apakšpunktā, bet kuri saistīti ar akcijām, kā minēts šajā apakšpunktā, un kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga a) apakšpunktā minēto finanšu instrumentu ietekmei, neatkarīgi no tā, vai tie dod vai nedod tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos.

Pamatojums

Tas palīdz nodrošināt, ka tiek iekļauti finanšu instrumenti, kuriem ir līdzīga ekonomiska ietekme kā tiem, kuri saistīti ar akcijām, kā minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

13. pants – 1.a punkts – 1.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Finanšu instrumentiem, ar kuriem nevar veikt norēķinus, balsstiesību skaits ir jāaprēķina, pamatojoties uz pielāgotu delta koeficientu. Tādēļ pamatakcijas, kas saistītas ar finanšu instrumentu, ir jāaprēķina proporcionāli instrumenta delta koeficientam konkrētā laika brīdī.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

13. pants – 1.a punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu pirmajā daļā minētā balsstiesību skaita aprēķināšanas metodi attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru atsauce ir akciju grozs vai indekss.	EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu pirmajā daļā minētā balsstiesību skaita aprēķināšanas metodi.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2004/109/EK

21. pants – 4. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) noteikumus par valstu oficiāli noteiktajās sistēmās izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sadarbspēju un par piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, kā minēts 2. punktā.	c) noteikumus, ar kuriem nodrošina valstu oficiāli noteiktajās sistēmās izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sadarbspēju un piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, kā minēts 2. punktā.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

21.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļauj šādu pantu:
	”21.a pants
	1. Izveido Eiropas elektroniskās piekļuves punktu („piekļuves punkts”).
	2. Centralizēto informācijas glabāšanas savstarpējo savienojumu sistēmu veido:
	– dalībvalstu centralizētās informācijas glabāšanas sistēmas,
	– portāls, kas kalpo par Eiropas elektroniskās piekļuves punktu.
	3. Dalībvalstis, izmantojot piekļuves punktu, nodrošina savu centralizēto informācijas glabāšanas sistēmu savietojamību vienotajā sistēmā.”

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

33. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Direktīvas 33. pantu aizstāj ar šādu:
	“33. pants
	Pārskatīšana
	Komisija [3 gadu laikā pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību, jo īpaši attiecībā uz šādiem elementiem:
	– kā darbojas prasība par ziņošanu pa valstīm attiecībā uz ziņošanas pienākumu darbības jomu, sliekšņiem, kā arī noteikumi par ziņošanu pa projektiem;
	– kā darbojas atbrīvojumi no ziņošanas prasībām, kurus piemēro emitentiem, kas ir valstis, reģionālās vai vietējās iestādes, starptautiskas publiskas struktūras, kurās vismaz viena no dalībniecēm ir dalībvalsts, ECB un dalībvalstu centrālās bankas neatkarīgi no tā, vai tās emitē vai neemitē akcijas vai citus vērtspapīrus;
	– EVTI veiktā regulatīvo tehnisko standartu izstrāde;
	– kā darbojas centralizētā informācijas glabāšanas savstarpējo savienojumu sistēma;
	– visi citi noteikumi, kas ir nepieciešami vai lietderīgi sabiedrības interesēs vai ieguldītāju aizsardzībai;
	– sankciju piemērošana.
	Ziņojumu vajadzības gadījumā iesniedz kopā ar tiesību akta priekšlikumu.”

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un Komisijas Direktīvā 2007/14/EK
Atsauces	COM(2011)0683 – C7-0380/2011 – 2011/0307(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 15.11.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 15.11.2011
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē	24.5.2012
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Sirpa Pietikäinen 10.5.2011
Izskatīšana komitejā	20.3.2012	30.5.2012
Pieņemšanas datums	19.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 1 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Gunnar Hökmark, Syed Kamall, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sari Essayah, Olle Ludvigsson, Marisa Matias, Sirpa Pietikäinen, Emilie Turunen

Attīstības komitejaS ATZINUMS (6.6.2012)

Juridiskajai komitejai

Atzinumu sagatavoja: Fiona Hall

ĪSS PAMATOJUMS

Attīstības komiteju Pārredzamības direktīvā jo īpaši interesē tās 6. pants, tomēr atzinuma sagatavotājas ierosināto grozījumu detaļas ir iekļautas atzinuma projektā par Grāmatvedības direktīvu, jo Pārredzamības direktīvā ir atsauces uz Grāmatvedības direktīvu.

Spēkā esošajos ES tiesību aktos nav prasības uzņēmējsabiedrībām ziņot par maksājumiem to valstu pārvaldes struktūrām, kurās tās darbojas, lai gan šādi maksājumi, jo īpaši ieguves rūpniecībā vai mežizstrādes nozarēs, var veidot ievērojamu daļu no valsts ieņēmumiem, it īpaši resursiem bagātās valstīs. Kopš 2007. gada Eiropas Parlaments ir aicinājis iesniegt priekšlikumu par šādas informācijas plašu un vispusīgu izpaušanu.

Pārskatot gan Pārredzamības, gan Grāmatvedības direktīvu, Komisija 2011. gada oktobrī ierosināja, ka uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, ik gadu jāatklāj informācija par maksājumiem to valstu pārvaldes struktūrām, kurās tie darbojas, ja šie maksājumi ir saistīti ar konkrētiem projektiem un ja tie ir būtiski saņēmējai valsts pārvaldes struktūrai. Šī prasība attiektos tikai uz lielām uzņēmējsabiedrībām un visām sabiedriskas nozīmes vienībām.

Šie Komisijas priekšlikumi ir salīdzināmi ar 2010. gada jūlijā ASV pieņemto Dodd–Frank aktu, saskaņā ar kuru ieguves rūpniecības (naftas, gāzes un kalnrūpniecības) uzņēmējsabiedrībām, kas reģistrētas ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijā (SEC), jāsniedz publiski pieejama informācija par maksājumiem pārvaldes struktūrām, norādot sadalījumu pa valstīm un pa projektiem. Par pamatu šim priekšlikumam ņems arī pašreizējo brīvprātīgo Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu.

Šādu maksājumu pārvaldes struktūrām izpaušana varētu sniegt būtisku informāciju par ienākumu plūsmu, lai dotu pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem bieži vien resursiem bagātās, bet ekonomiski nabadzīgās valstīs iespēju prasīt atbildību no savām pārvaldes struktūrām. Palielināta pārredzamība varētu uzlabot pārvaldību un uzņēmējsabiedrību pārskatatbildību, mazināt korupciju, vienlaikus ļaujot investoriem pieņemt labāk apzinātus lēmumus.

Atzinuma sagatavotāja ļoti atzinīgi vērtē šo Komisijas priekšlikumu kā būtisku soli pretī pārredzamībai un pārskatatbildībai, bet uzskata, ka attīstībai īpaši nozīmīgi ir daži konkrēti punkti. Tādēļ viņa ierosina grozījumus, lai mainītu projekta definīciju, atceltu izņēmumus un iekļautu būtiskuma robežvērtību.

Turklāt, lai gan atzinuma sagatavotāja atzīst pārredzamības būtisko nozīmi ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, viņa uzskata, ka šīs direktīvas darbības joma būtu jāpaplašina, jo pārskatatbildība ir jāuzlabo visās nozarēs. Tādēļ viņa ierosina, ka visām rūpniecības nozarēm vajadzētu ziņot par katrā valstī veiktajiem maksājumiem un ka ir jāizziņo papildu finanšu dati, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un jaunattīstības valstīm visās nozarēs samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas. Tas saskan ar nostāju, ko Parlaments 2011. gada martā pieņēma Eva Joly ziņojumā par sadarbību ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās, kurā tika konstatēts, ka ziņojumiem par katru valsti jābūt plašiem, iekļaujot peļņu, kas gūta gan pirms, gan pēc nodokļu maksāšanas, un tie būtu jāsniedz visās nozarēs. Attiecībā uz ieguves rūpniecību vai pirmatnējo mežu izstrādi uzņēmumiem šajās nozarēs būtu jāsniedz ziņojumi par katru konkrēto projektu.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību par trešās valstīs veiktām finansiālām darbībām, jo īpaši par pārvaldes struktūrām veiktiem maksājumiem, emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, kā gada finanšu pārskatu daļa būtu jādara zināmi atklātībai maksājumi pārvaldes struktūrām katrā valstī, kurā tie darbojas. Šādas informācijas atklāšanas mērķis ir dot iespēju ieguldītājiem pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir plašāka informācija, tādējādi uzlabojot uzņēmumu vadību un pārskatatbildību un palīdzot ierobežot nodokļu nemaksāšanu. Ziņojumā būtu jāatklāj informācija, norādot to atsevišķi pa valstīm. Emitentiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, ziņojumos ir jānorāda arī konkrēts projekts vai projekti, ar kuriem šie maksājumi ir saistīti, pamatojoties uz informācijas izpaušanas prasībām, kas iekļautas Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā (Extractive Industry Transparency Initiative — EITI) ar mērķi sniegt pilsoniskajai sabiedrībai informāciju, lai liktu resursiem bagātu valstu pārvaldes struktūrām atskaitīties par ieņēmumiem no dabas resursu izmantošanas. Šī iniciatīva papildina arī ES FLEGT rīcības plānu (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) un Kokmateriālu regulu, kuros koka izstrādājumu tirgotājiem noteikts pienākums veikt likumības pārbaudes, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtas koksnes iekļūšanu Savienības tirgū. Sīkākas prasības noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/…/ES 9. nodaļā.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Vairākās vietās pasaulē, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā, bruņoti konflikti ir cieši saistīti ar ienākumiem no nelegālas derīgo izrakteņu izmantošanas. Šīs saiknes pārraušana palīdzētu samazināt konfliktu biežumu un smagumu. Viens risinājums varētu būt noteikt Eiropas Savienības emitentiem, kuri iegūst derīgos izrakteņus reģionos, kur notiek vai varētu rasties konflikti, pienākumu veikt likumības pārbaudes, lai nodrošinātu, ka to piegādes ķēdes nav saistītas ar konfliktējošajām pusēm. Vienlaicīgi ar to, ka šāda veida iniciatīvai būtu pilnībā jāievēro vietējo ieinteresēto personu intereses, lietderīgi atskaites punkti varētu būt arī EITI un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumi par pienācīgu rūpību un atbildīgu piegādes ķēdes pārvaldību. Lai šis iespējamais risinājums iegūtu konkrētāku formu, ir svarīgi Savienības kontekstā turpināt pētīt šāda pienākuma ieviešanas lietderību un sagaidāmo ietekmi.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Direktīva 2004/109/EK

6. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	6. pants
Ziņojumi par maksājumiem pārvaldes struktūrām	Ziņojumi par maksājumiem pārvaldes struktūrām
Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, kā definēts [...], saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/../ES (*) 9. nodaļu katru gadu sagatavotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz piecus gadus. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.	Dalībvalstis pieprasa, lai visi emitenti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/.../ES (*) 9. nodaļu kā gada finanšu pārskata daļu sagatavotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām un papildu informāciju par to finansiālajām darbībām trešās valstīs. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5.s punkts (jauns)

Direktīva 2004/109/EK

6.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) iekļauj šādu 6.a pantu:
	„6.a pants
	Ziņošanai par pārvaldes struktūrām veiktiem maksājumiem piemērojamie principi
	Pārredzamības un ieguldītāju aizsardzības nolūkā dalībvalstis pieprasa, lai ziņošanai par maksājumiem pārvaldes struktūrām piemērotu šādus principus:
	a) integrēta ziņošana: ziņojums par maksājumiem pārvaldes struktūrām ir daļa no gada finanšu pārskata, tas ir viegli pieejamā un salīdzināmā formātā; jo īpaši tas atļauj maksājumiem būt saistītiem ar projektiem;
	b) būtiskums: maksājumus uzskata par būtiskiem, ja kāds no maksājumiem vai viena veida vairāku maksājumu kopējā summa pārsniedz EUR 15 000;
	c) ziņošana par katru projektu atsevišķi: ziņošanu veic par katru projektu atsevišķi, projekta izstrādē ņemot vērā vietējo un reģionālo ietekmi; projekta noteikumos ietver tādus kritērijus kā licences, nomas, koncesijas vai citas līdzīgas juridiskas vienošanās esamību;
	d) universālums: ziņošanas prasības attiecas uz visiem emitentiem; nepieļauj nekādu izņēmumu, kam varētu būt kropļojoša ietekme un kas ļautu emitentiem izmantot vājas prasības attiecībā uz pārredzamību;
	e) visaptveramība: ziņo par visiem attiecīgajiem pārvaldes struktūrām veiktajiem maksājumiem un ieņēmumiem, tostarp maksājumiem natūrā, darbības izmaksām un maksājumiem būtiskiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp par valsts sniegtajiem pakalpojumiem;
	f) salīdzināmība: ziņošana par visiem pārvaldes struktūrām veiktiem maksājumiem notiek tā, lai varētu viegli salīdzināt datus par dažādām valstīm.”

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un Komisijas Direktīvā 2007/14/EK
Atsauces	COM(2011)0683 – C7-0380/2011 – 2011/0307(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 15.11.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 1.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Fiona Hall 14.2.2012
Izskatīšana komitejā	14.5.2012
Pieņemšanas datums	4.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Ricardo Cortés Lastra, Corina Creţu, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Ivo Vajgl, Iva Zanicchi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emer Costello, Enrique Guerrero Salom, Fiona Hall, Edvard Kožušník, Judith Sargentini, Horst Schnellhardt, Patrizia Toia
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marisa Matias

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (21.6.2012)

Juridiskajai komitejai

Atzinumu sagatavoja: Helmut Scholz

ĪSS PAMATOJUMS

Atklātības prasību direktīvas (COM(2011)0683) pārskatīšanas priekšlikuma vispārējais mērķis ir „nodrošināt augstu ieguldītāju uzticēšanās līmeni, panākot līdzvērtīgu pārredzamību vērtspapīru emitentiem un ieguldītājiem visā Eiropas Savienībā”.

Atzinuma sagatavotājs vēlas izteikt atbalstu vienam no šā likumdošanas priekšlikuma nozīmīgākajiem aspektiem, proti, papildu prasību principam attiecībā uz ES ieguves rūpniecības un mežizstrādes uzņēmējsabiedrību veiktajiem maksājumiem pārvaldes struktūrām, tostarp trešās valstīs, tām emitējot vērtspapīrus ES tirdzniecības tirgū. Tomēr atzinuma sagatavotājs nevēlas, lai jaunā prasība attiektos tikai uz šīm divām nozarēm, jo šī informācija ir ļoti svarīga ieguldītājiem visās nozarēs.

ES līmenī ar Atklātības prasību direktīvas (2004/109/EK) 14. apsvērumu dalībvalstīm jau ir ieteikts mudināt biržas sarakstā iekļautās uzņēmējsabiedrības, kas pamatā darbojas ieguves rūpniecībā, to gada finanšu ziņojumos atklāt informāciju par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Taču patlaban šī direktīva to nav noteikusi par obligātu prasību. Tādēļ šādi konkrētas valsts pārvaldes struktūrām veikti maksājumi parasti nav iekļauti. Tomēr šie dati ir priekšnoteikums sekmīgai pieejai attiecībā uz labu nodokļu pārvaldību, kā arī ieguldītāju un pilsoniskās sabiedrības spējai prasīt uzņēmējsabiedrību valžu un pārvaldes struktūru atbildību.

Princips „publicē savus maksājumus” ir nepieciešams, lai veicinātu pārredzamību un uzņēmumu sociālo atbildību, liktu pārvaldes struktūrām uzņemties atbildību par to resursu izmantošanu, kā arī uzlabotu labu nodokļu pārvaldību trešās valstīs un sekmētu šo valstu attīstību. Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs vēlas, lai ES ieguldītāji, darbojoties citās valstīs, uzņemtos vadību attiecībā uz pārredzamību un uzņēmumu sociālo atbildību. Pateicoties sabiedrības kontrolei, pārredzamība attiecībā uz maksājumiem pārvaldes struktūrām veicinās šo valstu resursu izmantošanā gūto ienākumu labāku pārvaldību. Sabiedrībai neveicot kontroli, pārvaldība var viegli kļūt pavirša, un šādi ienākumi no resursiem var radīt nabadzību, korupciju un konfliktu. Šādi maksājumi var nopietni traucēt uz noteikumiem balstītu tirdzniecību, kaitējot uzņēmējsabiedrībām, kas ievēro noteikumus, jo īpaši tām, kuras ir iekļautas arī ASV biržas sarakstā.

Pati nozare ar Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (Extractive Industries Transparency Initiative — EITI) ir atzinusi, ka pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošana veicina labu pārvaldību un godīgu konkurenci. EITI ir pasaules mēroga projekts, ko virza valsts, kurā notiek ieguve, un kas veicina pārredzamību valsts līmenī. 35 valstis jau atrodas ceļā uz EITI īstenošanu, un 60 no lielākajām naftas, gāzes un kalnrūpniecības uzņēmējsabiedrībām ir apņēmušās atbalstīt EITI. Šī iniciatīva ir arī guvusi atbalstu no vairāk nekā 80 globālām ieguldījumu iestādēm, kas kopīgi pārvalda pāri par 16 triljoniem ASV dolāru. Vairākas pārvaldes struktūras, tostarp Eiropas Komisija un starptautiskās organizācijas, arī atbalsta EITI. Iniciatīvai drīzumā pievienosies ASV.

Pašlaik ES pārvaldes struktūras saistībā ar EITI nerīkojas. Saskaņā ar paskaidrojuma rakstu EK priekšlikums ir „salīdzināms ar 2010. gada jūlijā ASV pieņemto Dodd-Frank aktu”. 2010. gadā pieņemtais Dodd–Frank akts par Volstrītas reformu un patērētāju aizsardzību (tā divdaļīgajā 1504. sadaļā, kas pazīstama arī kā Cardin–Lugar nosacījums) norīkoja ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisiju pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem ieguves rūpniecības (naftas, gāzes un derīgo izrakteņu) uzņēmējsabiedrībām, kas reģistrētas Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijā, jāsniedz publiski pieejama informācija par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Diemžēl šo noteikumu izstrādes pēdējais posms vēl nav pabeigts. Līdzīga apņemšanās tika pausta G8 galotņu sanāksmē Dovilā 2011. gada maijā. Taču G8 valstu tiesību aktos tā vēl nav īstenota.

Eiropas Savienība, uzņemoties vadošo lomu šajā jautājumā, mudinās mūsu galvenos partnerus G8 valstīs un citviet sekot paraugam un pieņemt līdzīgus pasākumus. Tas krietni uzlabotu ES uzņēmējsabiedrību tēlu, tām darbojoties ārvalstīs. Kopš 2010. gada jūnija Honkonga īsteno jaunus noteikumus par informācijas sniegšanu, nosakot, ka Honkongas biržas sarakstā iekļautām naftas un derīgo izrakteņu ieguves uzņēmējsabiedrībām ir jāsniedz informācija par katru valsti atsevišķi.

Šajās debatēs Eiropas Parlaments ar vairākām rezolūcijām ir parādījis izlēmīgumu, atbalstot obligātas prasības par informācijas sniegšanu ieguves rūpniecības nozarēs. Šādas stiprinātas prasības par informācijas atklāšanu turklāt papildina un paplašina EITI, apkarojot korupciju, tostarp ar ieguves rūpniecību saistītajā tirdzniecībā un ieguldījumos, bet neietekmējot ES attiecības ar trešām valstīm. Šī iniciatīva arī papildina ES FLEGT rīcības plānu (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība), lai apkarotu pirmatnējo mežu nelegālu izstrādi.

Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosināto izmaiņu mērķis ir paaugstināt informācijas atklāšanas prasības salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu. Ja pašreizējā priekšlikumā emitentiem ir doti 6 mēneši pēc finanšu gada beigām, lai atklātu informāciju par tādiem maksājumiem, ASV savas valsts emitentiem dod 2 līdz 3 mēnešus un 4 mēnešus tiem emitentiem, kas nav no ASV. Tas būtu jāpielīdzina.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai nodrošinātu pārvaldes struktūrām veiktu maksājumu lielāku pārredzamību, emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, reizi gadā ziņojumā būtu jādara zināmi atklātībai maksājumi, kas veikti pārvaldes struktūrām un vietējām un reģionālām pašvaldības iestādēm valstīs, kurās tie darbojas, kā arī noteikta papildinformācija. Šādas informācijas atklāšanas mērķis ir dot iespēju ieguldītājiem pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir plašāka informācija, tādējādi uzlabojot korporatīvo pārvaldību un pārskatatbildību un veicinot labu pārvaldību nodokļu jomā un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Sīkākas prasības noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/…/ES 9. nodaļā.

Pamatojums

Lai prasības saistībā ar ziņošanu par maksājumiem būtu efektīvas, tām jāietver maksājumi, kas veikti vietējā vai reģionālā līmeņa iestādēm. Ziņošana apmierina ieguldītāju prasības saistībā ar atbildību. Prasības arī nodrošina datus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu labu pārvaldību nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tās arī atbalsta pilsonisko sabiedrību, liekot to attiecīgajām pārvaldes struktūrām uzņemties atbildību. Jaunais pienākums būtu sevišķi vērtīgs ieguldītājiem visās nozarēs, tādēļ to nevajadzētu attiecināt tikai uz ieguves rūpniecību un mežizstrādes uzņēmējsabiedrībām.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) To emitentu ziņojumos, kuri darbojas ieguves rūpniecībā, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, plaša apjoma enerģijas ražošanā, būvniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, par maksājumiem pārvaldes struktūrām un vietējām un reģionālajām valsts iestādēm būtu jāietver informācija, kas salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri darbojas citās ekonomikas nozarēs, ir detalizētāka nekā parasti, par katru projektu atsevišķi, ja gada kopējie maksājumi saistībā ar projektu pārsniedz būtiskuma robežvērtību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/.../ES 9. nodaļā¹. Šādos ziņojumos būtu jāiekļauj noteikta papildinformācija, kā arī to maksājumu veidi, kas ir salīdzināmi ar maksājumiem, kurus dara zināmus atklātībai saskaņā ar Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI), un ar to palīdzību ieguldītājiem un pilsoniskajai sabiedrībai sniedz informāciju, kas tiem dod iespēju likt uzņēmumu padomēm un pārvaldes struktūrām atskaitīties par izdevumiem un ieņēmumiem, kas saistīti ar dabas resursu, tostarp zemes un zivju krājumu, izmantošanu un par piešķirtajiem līgumiem un koncesijām. Šī iniciatīva arī papildina Savienības FLEGT rīcības plānu (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība)² un Kokmateriālu regulu³, kuros koka izstrādājumu tirgotājiem noteikts pienākums veltīt pienācīgas pūles, lai nepieļautu, ka Savienības tirgū tiek laista nelikumīgi iegūta koksne.

______________

¹ Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts; priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (COM(2011)0684 galīgā redakcija).

² Apstiprināts ar Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.).

³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.). No šīs prasības tiks atbrīvoti uzņēmumi, kas importē koksnes izstrādājumus saskaņā ar ES brīvprātīgiem nolīgumiem.

Pamatojums

In order to be effective, requirements for payments reporting must include payments made to authorities on the local or regional level. Reporting shall satisfy investors' demands regarding accountability. They shall also supply the figures needed to support good governance in the tax area and for the prevention of tax evasion and support civil society in holding their respective governments accountable. While the Commission proposal addresses the specific sectors of extractive industry and logging as the sectors historically involving the most controversial projects, the scope has been updated to include current day problems such as land grabbing in the agriculture sector and payments related to fisheries, to large scale energy production projects and to contracts in the construction sector.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Direktīva 2004/109/EK

6. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, kā definēts [...], saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/../ES 9. nodaļu katru gadu sagatavotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz piecus gadus. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.	Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/.../ES 9. nodaļu katru gadu sagatavotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām un vietējām un reģionālajām valsts iestādēm. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz desmit gadus. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.

Pamatojums

Pienākums publiskot pārvaldes struktūrām veiktos maksājumus un saistītu papildinformāciju nebūtu jāattiecina tikai uz ieguves un mežizstrādes rūpniecību, jo šī informācija ir svarīga ieguldītājiem visās nozarēs. Ziņojumos būtu jāietver arī informācija par maksājumiem, kas veikti par centrālo pārvaldes struktūru zemākā līmenī. Ziņojums būtu jāpublisko vēlākais četrus mēnešus pēc finanšu gada beigām saskaņā ar attiecīgajiem ASV tiesību aktiem. Informācija būtu jāsaglabā pieejama parastajā desmit gadu laikposmā.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a pants

Pārskatīšana

Komisija [divus gadus pēc šās direktīvas stāšanās spēkā] izvērtē šās direktīvas īstenošanas gaitu un efektivitāti un sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, jo īpaši par:

– to, kā īstenota paziņošana par pārvaldes struktūrām veiktajiem maksājumiem;

– iespēju attiecināt šos noteikumus uz visiem emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot, neatkarīgi no to darbības jomas;

– sankciju ieviešanu.

Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un Komisijas Direktīvā 2007/14/EK
Atsauces	COM(2011)0683 – C7-0380/2011 – 2011/0307(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 15.11.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 15.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Helmut Scholz 25.1.2012
Izskatīšana komitejā	26.3.2012	29.5.2012
Pieņemšanas datums	21.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, John Attard-Montalto, Maria Badia i Cutchet, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Marielle de Sarnez, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Iuliu Winkler, Paweł Zalewski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, George Sabin Cutaş, Syed Kamall, Elisabeth Köstinger, Marietje Schaake, Konrad Szymański
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Françoise Castex, Marielle Gallo, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un Komisijas Direktīvā 2007/14/EK
Atsauces	COM(2011)0683 – C7-0380/2011 – 2011/0307(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	25.10.2011
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 15.11.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 15.11.2011	DEVE 1.12.2011	INTA 15.12.2011	ECON 15.11.2011
	EMPL 15.11.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	EMPL 15.12.2011
Komiteju iesaistīšanas procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 24.5.2012
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Arlene McCarthy 21.11.2011
Izskatīšana komitejā	19.12.2011	27.3.2012	18.6.2012	10.7.2012
Pieņemšanas datums	18.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jacek Włosowicz
Iesniegšanas datums	27.9.2012

Juridisks paziņojums - Privātuma politika