Procedūra : 2012/2004(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0305/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0305/2012

Debates :

PV 19/11/2012 - 26
CRE 19/11/2012 - 26

Balsojumi :

PV 20/11/2012 - 6.18
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0429

ZIŅOJUMS     
PDF 192kWORD 164k
4.10.2012
PE 489.349v03-00 A7-0305/2012

par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”

(2012/2004(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Heinz K. Becker

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PAMATOJUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”

(2012/2004(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–   ņemot vērā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas darba dokumentu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam””, INT/606, 2012. gada 22. februāris,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. februāra priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas nodibinājuma statūtiem (COM(2012)0035),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra priekšlikumu direktīvai par publisko iepirkumu (COM(2011)0896),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. decembra priekšlikumu regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem(COM(2011)0862),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”” (COM(2011)0682),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”. (COM(2011)0206),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku” (COM(2010)0608),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (COM(2011)0609),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā Komisijas 2011.gada 6. oktobra priekšlikumu regulai par Eiropas Sociālo fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu (COM(2011)607),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas un EMES Eiropas Pētniecības tīkla 2008. gada publikāciju „Sociālais uzņēmums: jauns modelis nabadzības samazināšanai un darba vietu radīšanai”(1),

–   ņemot vērā EESK 2011. gada 26. oktobra izpētes atzinumu IN/589 „Sociālā uzņēmējdarbība un sociālie uzņēmumi”,

–   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 10. martā pieņemto rakstisko deklarāciju (P7_DCL(2010)0084),

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. februāra rezolūciju par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtu papildināšanu attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

     ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus par iekšējo tirgu un patērētāju aizsardzību (A7-0305/2012),

A. tā kā sociālās ekonomikas uzņēmumi, kas Eiropas Savienībā nodarbina vairāk nekā 11 miljonus cilvēku jeb 6 % no visa ES darbaspēka, t. i., 2 miljoni uzņēmumu, ievērojami papildina Eiropas sociālo modeli un sekmē stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu;

B.  tā kā dažādi vēsturiskie notikumi ir radījuši tiesiskos regulējumus visu veidu uzņēmumiem, tostarp uzņēmumiem, kas darbojas sociālās ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības jomā, liecinot par lielām atšķirībām starp dalībvalstīm;

C. tā kā Eiropas līmenī vairums sociālās ekonomikas uzņēmumu netiek atzīti ar tiesisko regulējumu un valsts līmenī tos atzīst tikai atsevišķās dalībvalstīs;

D. tā kā pašreizējās sociālās, ekonomiskās un finanšu krīzes sekas, kā arī demogrāfiskās izmaiņas un jo īpaši sabiedrības novecošanās, rada problēmas sociālās labklājības sistēmām, tostarp obligātām un brīvprātīgām sociālās apdrošināšanas shēmām, un tāpēc ir jāveicina inovatīvas sociālās palīdzības sistēmas, lai nodrošinātu atbilstīgu un pienācīgu sociālo drošību;

E.  tā kā Vienotā tirgus akts un stratēģija „Eiropa 2020” — abu šo iniciatīvu mērķis ir radīt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdz ar to palielināt darbvietu kvantitāti un kvalitāti, kā arī cīnīties pret nabadzību — ir savstarpēji cieši saistīti un tā kā sociālie uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu, izmantojot to inovācijas potenciālu un atbilstīgo reaģēšanu uz sociālajām vajadzībām;

F.  tā kā Komisija atzīst, ka sociālās ekonomikas dalībnieki un sociālie uzņēmumi ir ekonomikas izaugsmes un sociālās inovācijas dzinējspēks, kas var radīt ilgtspējīgas darbvietas un mudināt mazāk aizsargātu grupu iekļaušanu darba tirgū;

G. tā kā atzinīgi vērtējami ir Komisijas priekšlikumi regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Programmu sociālajām izmaiņām un inovācijai (EPSII);

H. tā kā sociālie uzņēmumi var palīdzēt sociālo pakalpojumu sniegšanā, kas ir labklājības valsts pamatelementi, un līdz ar to veicināt Eiropas Savienības kopīgo mērķu sasniegšanu;

I.   tā kā daudzi sociālie uzņēmumi saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam nolūkā paplašināt savu darbību, un tāpēc ir vajadzīgs īpašs, pielāgots atbalsts, piemēram, sociālie banku pakalpojumi, riska dalīšanas instrumenti, labdarības fondi vai (mikro)kredīti, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem un MVU; tā kā šajā ziņā ES struktūrfondiem un programmām ir liela nozīme, lai atvieglinātu sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, tostarp to uzņēmumu piekļuvi, kam nepieciešami lieli ieguldījumi;

J.   tā kā vairums sociālo uzņēmumu veicina politikas reformu, sekmējot labu pārvaldību un jo īpaši iesaistot darba ņēmējus, klientus un ieinteresētās personas, kā arī atbalsta savstarpējo mācīšanos un sociālo inovāciju un tādējādi apmierina iedzīvotāju aizvien lielākās vajadzības pēc ētiskas, sociālas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības;

K. tā kā sociālie uzņēmumi to darbībām raksturīgo īpatnību un veida dēļ palīdz veidot saskaņotāku, demokrātiskāku un aktīvāku sabiedrību, kas bieži vien piedāvā — un arī vajag piedāvāt — labvēlīgākus darba apstākļus, kā arī vienādu atalgojumu par vienādu darbu, un atbalsta sieviešu un vīriešu iespēju līdztiesību, tādējādi sekmējot privātās dzīves saskaņošanu ar darbu;

L.  tā kā ir ņemts vērā Komisijas priekšlikums papildināt priviliģēto tiesību līgumus ar jaunu kategoriju — mazāk aizsargātas personas,

Ievads

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva” un „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darbavietām”, kuros iekļauti ieteikumi valstu valdībām uzlabot pamatnosacījumus sociāliem uzņēmumiem, kas var radīt jaunas iespējas un darbvietas, inter alia veselības un sociālās aprūpes jomā (tā dēvētajā baltajā nozarē), kas strauji attīstās, un vides jomā (tā dēvētajā zaļajā nozarē), jo abas šīs nozares piedāvā jaunas iespējas sociālajai ekonomikai un ekonomikai kopumā;

2.  uzskata, ka sociālā uzņēmējdarbība ir daļa no ekosociālās tirgus ekonomikas un Eiropas vienotā tirgus, un norāda, ka tā ir sevišķi noturīga pret krīzēm un tās uzņēmējdarbības modeļi ir ļoti stabili; uzsver, ka sociālie uzņēmumi nereti cenšas ievērot tās sociālās un cilvēku vajadzības, kuras neņem vērā — vai ņem vērā nepietiekami — uzņēmēji vai valsts; uzsver, ka sociālajā ekonomikā darbvietas parasti tiek radītas vietējā mērogā;

3.  uzskata, ka sociālais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas neatkarīgi no tā juridiskās formas

a)  ir izvirzījis izmērāmas, labvēlīgas sociālās ietekmes sasniegšanu par savu galveno mērķi saskaņā ar saviem statūtiem vai jebkādu citu uzņēmuma dibināšanas dokumentu, ja šis uzņēmums:

–   sniedz pakalpojumus vai pārdod preces neaizsargātām, no nelabvēlīgām sociālajām grupām nākošām vai atstumtām personām un/vai

–   nodrošina ar precēm vai pakalpojumiem, izmantojot tādu ražošanas metodi, kas atbilst attiecīgā uzņēmuma sociālajam mērķim;

b)  peļņu izmanto galvenokārt tāpēc, lai sasniegtu izvirzītos primāros mērķus, nevis to sadala, un ir ieviesis iepriekš apstiprinātas procedūras un noteikumus jebkādiem apstākļiem, kuros peļņu sadala akcionāriem un īpašniekiem, nodrošinot, ka ikviena šāda peļņas sadale neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz primāro mērķu sasniegšanu, un

c)  tiek pārvaldīts atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, klientus un/vai ieinteresētās personas, kas saistītas ar tā uzņēmējdarbību;

Dažādu veidu uzņēmumiem ieteiktie pasākumi

4.  uzsver, ka brīvprātīgo veiktās darbības dažādās sociālās ekonomikas nozarēs — ietverot jauniešus, kuri tikko sāk strādāt, ir entuziasma pilni un ar jaunām prasmēm, kā arī vecākus cilvēkus, kuriem ir liela pieredze un nostiprinātas prasmes, — būtiski veicina ekonomikas izaugsmi, solidaritāti un sociālo kohēziju, kā arī daudziem cilvēkiem dod dzīves jēgu; prasa atzīt par lietderīgu un piešķirt atbilstīgu finansiālu un strukturālu atbalstu vietējā, valsts un Eiropas līmenī;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka sociālos uzņēmumus nenostāda nelabvēlīgā situācijā citu veidu uzņēmumi, kas plūc augļus ienesīgās sociālās ekonomikas jomās; norāda, ka šīs jomas parasti ir koncentrētas pilsētās un ka citas, galvenokārt lauku vai nomaļos reģionos — kuros loģistikas izmaksas ir augstākas, — tiek pamestas novārtā, sniedzot mazāk un zemākas kvalitātes pakalpojumus; uzsver, ka lietotāji ir tiesīgi izvēlēties no daudziem pakalpojumu sniedzējiem;

6.  uzsver, cik svarīga ir stratēģija un pasākumi, ar kuriem veicina sociālo uzņēmējdarbību un inovatīvu sociālo uzņēmumu rašanos, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem un mazāk aizsargātām personām, lai uzņēmējiem — gan sievietēm, gan vīriešiem — nodrošinātu labāku un vieglāku piekļuvi ES un dalībvalstu programmām un finansējumam; aicina arī turpmāk nodrošināt pienācīgu atbalstu programmai „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, lai arī sociālajā ekonomikā šī programma kļūtu pievilcīgāka un pamanāmāka; tomēr atgādina, ka pašnodarbinātība ir jāatbalsta, nodrošinot pietiekamus vadības pasākumus;

7.  atzīmē sociālās ekonomikas daudzveidību; uzsver, ka uzņēmumiem ir jābūt tiesīgiem izvēles kārtā piemērot ikvienu jaunu tiesisko regulējumu ES līmenī un pirms tam ir jāveic ietekmes novērtējums, lai ņemtu vērā dažādos sociālās uzņēmējdarbības modeļus, kas pastāv dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka visiem pasākumiem ir jābūt ar ES mēroga pievienoto vērtību;

8.  atbalsta ES līmeņa iniciatīvas paplašināt un nostiprināt jau attīstīto asociāciju nozari dažādās dalībvalstīs; prasa izstrādāt Eiropas statūtus, ar kuriem papildināt pašreizējos dalībvalstu līmeņa tiesiskos statūtus;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumu vienkāršot regulu par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtiem;

10. atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu par savstarpējo sabiedrību situāciju Eiropā, cieši iesaistot nozari; uzsver, ka savstarpējās sabiedrības, izmantojot Eiropas statūtus, ir jāatzīst par atsevišķām un nozīmīgām Eiropas ekonomikas un sabiedrības dalībniecēm; uzsver, ka Eiropas statūti atvieglinās savstarpējo sabiedrību pārrobežu darbības; mudina ieviest savstarpējo sabiedrību statūtus tajā dalībvalstīs, kurās šie statūti vēl nav ieviesti;

11. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas nodibinājuma statūtiem(4);

12. atgādina, ka ziņojumā COM(2004)0018 Komisija apņēmās veikt 12 konkrētas darbības, ar kurām atbalstīt kooperatīvu attīstību, un pauž nožēlu, ka pagaidām šajā ziņā ir izdarīts ļoti maz; aicina Komisiju saskaņā ar iniciatīvu COM(2004)0018 ierosināt vērienīgus turpmākos pasākumus, ar kuriem uzlabot kooperatīvu, savstarpējo sabiedrību, asociāciju un fondu darbības apstākļus, tādējādi atbalstot sociālās ekonomikas attīstību kopumā;

13. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta pārskatītā normatīvā pakete ar ES noteikumiem par valsts atbalstu un vietējiem pakalpojumiem, vienlaikus mudinot Komisiju padziļināti precizēt šos noteikumus, lai vietējām un reģionālām iestādēm atvieglotu to izprašanu un piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem;

Uzņēmumi, kas īsteno sociālos mērķus vai panāk sociālu ietekmi

14. uzsver, ka sociālie uzņēmumi ir būtiski vispārējas nozīmes pakalpojumu (VNP) sniedzēji; norāda, ka šādi uzņēmumi bieži rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vai tie ir cieši saistīti ar šīm organizācijām, no brīvprātīgo organizācijām un/vai labklājības asociācijām, nodrošinot uz personu orientētus pakalpojumus, un šo uzņēmumu mērķis ir atsaukties uz vitālām cilvēku vajadzībām, jo īpaši neaizsargātu iedzīvotāju grupu vajadzībām; norāda, ka sociālie uzņēmumi bieži vien atrodas starp tradicionālajiem privātajiem un publiskajiem sektoriem, kas nodrošina publiskos pakalpojumus, t. i., saistībā ar publisko iepirkumu;

15. uzskata, ka jēdziens „korporatīvā sociālā atbildība” (KSA) ir jāskata atsevišķi no sociālās ekonomikas un sociāliem uzņēmumiem, lai gan komercuzņēmumi, kas veic būtiskas KSA darbības, var būt cieši saistīti ar sociālo uzņēmējdarbību;

Finanšu plāni — juridiskās un fiskālās vides uzlabošana

16. uzskata, ka EPSII 2014.–2020. gadam, kuras pamats ir mikrofinansējums un sociālā uzņēmējdarbība, papildina centienus, kuru mērķis ir nodrošināt sociālās ekonomikas mikrouzņēmumiem labākas iespējas piekļūt mikrofinansējumam, vienlaikus ņemot vērā sociālo uzņēmumu finansiālo vajadzību daudzveidību;

17. uzskata — lai uzlabotu sociālo uzņēmumu piekļuvi finanšu tirgiem, ir vajadzīgi dažādi finanšu instrumenti, tādi kā Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondi, Eiropas riska kapitāla fondi un Eiropas uzņēmējdarbības mecenātu fondi (EUMF);

18. uzsver, ka ir jāatbalsta sociālie uzņēmumi, nodrošinot pietiekamus finanšu līdzekļus vietējā, reģionālā, valsts un ES mērogā, un norāda uz daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam iekļautajiem pašreiz pieejamajiem fondiem (tādiem kā Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Programma sociālajām izmaiņām un inovācijai, Pētniecības un inovācijas programma, kā arī programma „Apvārsnis 2020”); noteikti prasa atbalstīt inovatīvus sociālos uzņēmumus, jo īpaši tos, kas sekmē kvalitatīvu nodarbinātību, izskauž nabadzību un sociālo atstumtību un iegulda izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā;

19. uzsver, ka piekļuve ES finansējumam ir jāvienkāršo, vienlaikus nodrošinot vajadzīgo elastīgumu dalībvalstu līmenī, un ka finansējuma saņemšanas iespējām ir jābūt pieejamām un tās ir jādara zināmas sabiedrībai, kā arī ir jāvienkāršo organizatoriskās, administratīvās un grāmatvedības prasības;

20. norāda, ka ieviešot jaunus finansiālā atbalsta veidus, iepriekš jāveic pašreizējo instrumentu analīze, lai pārbaudītu to efektivitāti, un tādēļ uzskata, ka ir nepieciešami līdzekļi, ar kuriem novērtēt un salīdzināt sociālo atdevi no ieguldījumiem, lai veicinātu pārredzamāka investīciju tirgus attīstību;

21. uzskata, ka ir jārada nosacījumi, saskaņā ar kuriem sociālie uzņēmumi var iegūt finansiālo neatkarību un nodarboties ar komercdarījumiem;

22. uzskata, ka nolūkā saglabāt virzību uz sociālo uzņēmējdarbību un sociālajiem uzņēmumiem, ir nepieciešami atbildīgi pārvaldības procesi, kurus atbalsta ar pienācīgi uzraudzītiem un pārredzamiem finansēšanas mehānismiem;

Raksturlielumi, atbalsts un veicināšana

23. prasa Komisijai sadarbībā ar sociālajiem partneriem sākt salīdzinošo pētījumu, kurā analizētu dažādās valsts un reģionālās normatīvās sistēmas visā ES un sociālo uzņēmumu darbības apstākļus un raksturlielumus, ietverot to izmēru, skaitu un darbības jomas, kā arī nacionālās sertifikācijas un marķēšanas sistēmas;

24. uzsver, ka sociālie uzņēmumi ir ļoti atšķirīgi gan formas un izmēra, gan uzņēmējdarbības, ekonomikas un sadarbības ziņā; norāda, ka pastāv sociālie uzņēmumi, kas savās jomās ir izaugsmes līderi un kam ir atbilstīga jauda attīstībai, bet ir arī tādi, kuriem ir nepieciešama speciālā profesionālā informācija uzņēmumu veidošanai, attīstīšanai un pārvaldībai;

25. uzskata — lai palielinātu sociālo uzņēmumu konkurētspēju visā Eiropas Savienībā, ir jāveicina sociālo inovācijas kopu veidošanās, jo šādas kopas rada pievienoto vērtību arī ārpus to reģiona; turklāt uzskata, ka sociālajiem uzņēmumiem, nodrošinot tiem atbilstošus stimulus, var būt izšķiroša nozīme tādu par 50 gadiem vecāku kvalificētu darba ņēmēju nodarbināšanā, kuri pametuši darba tirgu;

26. atbalsta Komisijas priekšlikumu sociālo uzņēmumu vajadzībām izveidot daudzvalodīgu, pieejamu un lietotājiem draudzīgu tiešsaistes platformu, kurai inter alia ir jānodrošina apmaiņa ar praksē pārbaudītiem darbības modeļiem, jāsekmē partnerattiecību veidošana, jāveicina informācijas apmaiņa par piekļuvi finansējumam un par apmācības iespējām, kā arī jābūt izmantojamai kā pārrobežu sadarbības tīklam; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību sociālajai uzņēmējdarbībai saskaņā ar atklāto koordinācijas metodi;

27. atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot sociālās uzņēmējdarbības ekspertu grupu (GECES), kas pārraudzītu un izvērtētu Komisijas paziņojumā COM(2011)0682 paredzēto pasākumu rezultātus;

28. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju un vēlamību izstrādāt Eiropas sociālo marķējumu, kuru piešķirtu sociāliem uzņēmumiem nolūkā nodrošināt labāku piekļuvi publiskiem un sociāli inovatīviem iepirkumam, vienlaikus nekādā gadījumā nepārkāpjot konkurences noteikumus; ierosina, lai uzņēmumi, kuriem ir šāds marķējums, tiktu regulāri uzraudzīti, pārbaudot to atbilstību marķējuma piešķiršanas noteikumiem;

29. prasa, slēdzot līgumus par pakalpojumu sniegšanu, ES publiskā iepirkuma noteikumos principa „zemākās izmaksas” vietā labāk piemērot principu „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” (SVP);

30. prasa Komisijai uzlabot izpratni un zināšanas par sociālajiem uzņēmumiem un sociālo ekonomiku, kā arī uzlabot šo jomu redzamību, atbalstot akadēmiskos pētījumus, tostarp saistībā ar 8. pamatprogrammu („Apvārsnis”), un sākt regulāri iesniegt darbības ziņojumus par sociālajiem uzņēmumiem un to sociālo sniegumu; prasa dalībvalstīm sekot Komisijas aicinājumā iesniegt priekšlikumus ietvertajam pamudinājumam uzrādīt ticamu statistiku par sociālajiem uzņēmumiem, ko būtu sagatavojuši valsts statistikas biroji;

31. aicina Komisiju un dalībvalstis sociālos uzņēmumus iekļaut nodarbinātības un sociālās integrācijas rīcības plānos un atbalsta Eiropas sociālās uzņēmējdarbības balvas iedibināšanu, ar ko atzītu šo uzņēmumu sociālo ietekmi;

32. norāda, ka sociālajiem uzņēmumiem ir nepieciešams maksimāls atbalsts un atzinība, veidojot izpratni par tiem un uzsverot ieguvumus, kas ir ārpus ekonomiskā snieguma, un ar Komisijas, dalībvalstu un sociālo parteru atbalstu aicina rīkot plašu informācijas kampaņu, izveidojot daudzvalodīgu tīmekļa vietni, kurā ātri iegūt viegli saprotamu informāciju par iedzīvotājiem sniegtajiem sociālajiem produktiem un pakalpojumiem;

33. aicina dalībvalstis apsvērt ieguvumus, ko sniegs sociālo uzņēmumu/ sociālās uzņēmējdarbības un sociālās atbildības principu iekļaušana skolu, augstskolu un citu izglītības iestāžu mācību programmās, kā arī mūžizglītības programmās, nolūkā sniegt atbalstu, lai attīstītu sociālās un pilsoniskās iemaņas un atbalstītu stāšanos darbā sociālos uzņēmumos; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sociālo uzņēmēju tradicionālo un tiešsaistes izglītību un veicināt ciešāku sadarbību starp sociāliem uzņēmumiem, komercuzņēmumiem un akadēmiskās aprindām, lai uzlabotu informētību un izpratni par sociāliem uzņēmumiem, kā arī cīnītos pret iespējamiem stereotipiem;

34. uzskata, ka vienotas Eiropas datu publicēšanas sistēmas ieviešana nodrošinās skaidrāku un efektīvāku informāciju par ieguldījumiem sociālajos uzņēmumos;

35. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izpētīt un apsvērt iespēju sociālajiem uzņēmumiem, kas izmanto nerealizētus patentus, veicināt to attīstību, un cer uz konkrētu rīcību tuvākajā nākotnē;

36. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/11.08_EMES_UNDP_publication.pdf.

(2)

OV C 76E, 25.3.2010., 16. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0071.

(4)

COM(2012) 0035 galīgā redakcija.


PAMATOJUMS

Iesākumā skaidri jānorāda uz Eiropas Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojuma par „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu” apakšvirsrakstu, jo tas raksturo sarežģītos ES mērķuzdevumus kompaktā veidā, kas ir atzinības vērts:

„Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”.

Šeit formulētais mērķis ietver gan pastāvošo struktūru atzīšanu, gan atvērtību jaunām, inovatīvām sociālās ekonomikas formām, jo tās abas būs nepieciešamas nākotnē, ja mēs vēršamies pie sociālās nozares problēmām saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020" un vēlamies sekmīgi īstenot to galvenos uzdevumus. Šai Eiropas koncepcijai ir šādi divi stūrakmeņi:

A.  mūs neapšaubāmi sagaida aizvien lielāks pieprasījums pēc sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības un aprūpes jomā, ņemot vērā kaut vai tikai demogrāfiskās izmaiņas saistībā ar sabiedrības novecošanos;

B.   Eiropa cenšas panākt ekonomikas izaugsmi, lai palielinātu globālo konkurētspēju, radot jaunas darbavietas (saskaņā ar vienprātīgām prognozēm tās lielā mērā attiecas uz „zaļo un balto ekonomiku").

Saskaņā ar šo koncepciju izdarītie secinājumi pierāda ES īstenotās politiskās darba kārtības pareizo virzību: sākot no 2009. gada rezolūcijas par sociālo ekonomiku līdz 2012. gada rezolūcijai par sociālajiem ieguldījumu fondiem un iniciatīvai par sociālo uzņēmējdarbību.

Atšķirībā no daudzām citām ekonomikas nozarēm sociālajai uzņēmējdarbībai vajadzīgi papildu finansēšanas instrumenti. Saistībā ar Komisijas iniciatīvām pēc iespējas drīzāk jāīsteno piemēroti pasākumi valstu un reģionālajā līmenī.

Lai nodrošinātu sociālās uzņēmējdarbības ātru attīstību un šā mērķa sasniegšanā iesaistīto personu un organizāciju mērķtiecīgu atbalstu, šajā ziņojumā Eiropas Parlaments cenšas noteikt iespējami precīzus un skaidrus, taču vienlaicīgi atklātus pamatnoteikumus, saglabājot izvēles iespējas, attiecībā uz nākamo Eiropas sociālās ekonomikas fāzi, kurai ir jaunas pazīmes.

Turklāt ziņojumā pausts atzinums, ka šajā nākamajā fāzē būtu intensīvi jāveicina inovācijas un tātad arī jāveic eksperimenti, kuru panākumus vai neveiksmes pārskatāmā laikposmā novērtēs ES iestādes kopā ar dalībvalstīm. Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, būtu jāizdara konkrēti secinājumi par attiecīgajiem uzlabošanas pasākumiem, ar kuru palīdzību varētu efektīvi nodrošināt sociālās uzņēmējdarbības ilgtspējīgu attīstību.

Īsumā: ar sistematizētu pamatnoteikumu un darbības rādiusu palīdzību vienlaicīgi jāsaglabā daudzveidība un dažādība pašreizējās jomās un jānodrošina tajās jomās, kur to trūkst.

Par šim mērķim nepieciešamo pamatu var kalpot Komisijas ierosinātie pamatpasākumi, piemēram, Eiropas sociālo uzņēmumu kartes izstrādāšana, sertifikātu datubāzes izveidošana vai visaptverošu informācijas platformu izveidošana savstarpējai pieredzes apmaiņai. Tāpat sociālo uzņēmumu turpmāko attīstību lielā mērā sekmētu vienota kvalitātes zīmoga izveidošana.

Bieži vien tiek pretnostatīti divi aspekti:

1.   uz sociālās uzņēmējdarbības definīciju un tās identitāti attiecas tādi jēdzieni kā vispārējas intereses, sabiedrības intereses, ietekme sociālajā un vides jomā un tādi faktori kā lielāka peļņa vai darbinieku līdznoteikšanas tiesību modeļi, kā arī atklātības un pārskatāmības principi;

2.   sociālās uzņēmējdarbības paredzētās plaukstošās attīstības pamats ir vispārēji pieņemtā pārliecība, ka sociālie uzņēmumi ir Eiropas vienotā tirgus ekoloģiski sociālās ekonomikas neatņemama sastāvdaļa; arī sociālajai uzņēmējdarbībai nepieciešama regulēta konkurence, kas veicina pastāvīgu kvalitātes uzlabošanu, turpmākus centienus un efektivitāti.

Turpretim šis ziņojums cenšas panākt, lai šie abi aspekti būtu viens otram līdzās un savstarpēji veicinātu sociālās uzņēmējdarbības pozitīvu attīstību.

Šīs kopējās izpratnes kopsavilkumu zīmīgi atspoguļo citāts no Austrijas labklājības organizācijas (brīvprātīgais darbs) reklāmas saukļa:

           „Pakalpojumu ir pelnījis tas, kam ir vajadzīga palīdzība”.

Attiecībā uz „regulētu konkurenci”: sociālo pakalpojumu īpaša pazīme ir fakts, ka aglomerācijās to piedāvājums bieži vien ir izdevīgāks nekā lauku teritorijās (iemesli: loģistikas blīvums, piebraucamie ceļi u.c.). Šeit, protams, nedrīkst pastāvēt nekāda neregulēta konkurence, lai nodrošinātu, ka uz peļņu orientētie uzņēmumi koncentrējas noteiktos apvidos un pārējie maina pašreizējo attieksmi „nabadzīgiem cilvēkiem — sliktas kvalitātes pakalpojumi” („poor services for poor people“).

Saistībā ar nākamo fāzi īpaša vērība jāpievērš arī sociālajiem pakalpojumiem banku sektorā; piemēram, Austrijā (piemēram, Zweite Sparkasse) šie pakalpojumi ļoti efektīvi nodrošina palīdzību daudziem sociālās grūtībās nonākušiem cilvēkiem.

Tāpat arī sociālie franšīzes modeļi turpmāk ir pelnījuši lielāku vērību, ņemot vērā to iespējamo nozīmi attiecībā uz šāda veida sociālajiem uzņēmumiem.

Tātad ķersimies pie darba, lai maksimāli attīstītu sociālo uzņēmējdarbību. Tāpēc, ka

nākotne sākas tagad!


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (19.6.2012)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”

(2012/2004(INI))

Atzinumu sagatavoja: Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  Atbalsta komisijas priekšlikumu palielināt sociālo uzņēmumu pieeju finansējumam, izstrādājot reglamentējošos noteikumus, lai ieviestu ieguldījumu instrumentus ES līmenī: mudina Komisiju iespējami drīz ierosināt praktiskus tiesību aktus, jo sociālajiem uzņēmumiem piemīt inovāciju potenciāls, kas tiek izmantots tikai daļēji; norāda, ka ieviešot jaunus finansiāla atbalsta veidus, iepriekš jāveic pašreizējo instrumentu analīze, lai pārbaudītu to efektivitāti, un tādēļ uzskata, ka ir nepieciešami līdzekļi, ar kuriem novērtēt un salīdzināt sociālo atdevi no ieguldījumiem, lai veicinātu pārredzamāka investīciju tirgus attīstību; ir cieši pārliecināts, ka nepieciešami dažādi finanšu instrumenti — piemēram, Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondi vai Eiropas riska kapitāla fondi, solidaritātes obligāciju izdošana un iniciatīvas saistībā ar uzņēmējdarbības mecenātiem — un tie ir jāatbalsta un jāpopularizē;

2.  uzsver, ka sociālie uzņēmumi ir ļoti atšķirīgi gan formas, gan apjoma, gan uzņēmējdarbības aktivitātes, gan ekonomikas un sadarbības ziņā; ir sociālie uzņēmumi, kas strauji attīstās savās jomās un kam ir atbilstoša jauda savai attīstībai, bet ir arī tādi, kuriem ir nepieciešama speciālā profesionālā informācija, kad tie uzsāk savu uzņēmumu izveidošanu, attīstīšanu un pārvaldību;

3.  uzskata, ka sociālā uzņēmuma definīcija Paziņojumā par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu ir pozitīvs solis uz šāda veida organizācijas īpašā rakstura atzīšanu; pieprasa, lai šis apraksts tiek izmantots visās ES iestādēs; uzstāj, ka šis apraksts ir jāiekļauj projektā regulai par Eiropas finansējumu sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvai; tomēr uzstāj, ka jāņem vērā trīs galvenās iezīmes, kas atšķir sociālos uzņēmumus no pārējiem uzņēmumiem, proti, sociālais mērķis/nolūks, uzņēmējdarbības aktivitāte un pārvaldību veicinoša līdzdarbība;

4.  uzsver, ka jēdziens „sociālā uzņēmējdarbība” ir viennozīmīgi saistīts ar uzņēmuma demokrātisku pārvaldību, kas pilnībā nodrošina ekonomikas demokrātiju, partneru iesaistīšanos un pārredzamību, kā arī uzņēmuma izmaiņu vadību atbilstoši Eiropas Savienības, EDSO un ANO principiem; aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā šos aspektus, analizējot un nosakot labāko praksi un atkārtošanas vērtus modeļus, veidojot publisku datubāzi par Eiropas sociālo uzņēmumu marķējumu un sertifikātiem, lai uzlabotu pārskatāmību un atvieglotu salīdzināmību, kā arī gatavojot priekšlikumus tiesiskās vides uzlabošanai;

5.  uzskata, ka ir jārada nosacījumi, saskaņā ar kuriem sociālie uzņēmumi var iegūt finansiālo neatkarību un nodarboties ar komercdarījumiem; norāda, ka daudzās dalībvalstīs finanšu mehānismi un samazināti iepirkumi spiež sociālos uzņēmumus koncentrēties uz dotāciju un līdzekļu saņemšanu no valsts iestādēm, nevis paaugstināt savu pakalpojumu vai izstrādājumu kvalitāti, kas varētu palielināt to konkurētspēju; uzsver nepieciešamību paplašināt piekļuvi aizņēmumu un akciju instrumentiem attiecīgās uzņēmējdarbības attīstības posmā, ņemot vērā īpašo veidu, kādā sociālie uzņēmumi darbojas;

6.  uzskata, ka, lai palielinātu sociālo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, ir nepieciešams veicināt sociālo inovāciju kopu veidošanos, jo tās rada pievienoto vērtību ne tikai savā tuvākajā apkārtnē; turklāt uzskata, ka sociālajiem uzņēmumiem, dodot tiem atbilstošus stimulus, var būt liela nozīme, lai nodarbinātu kvalificētus strādniekus virs 50 gadu vecuma, kuri pametuši darba tirgu;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas sociālajiem uzņēmumiem, kad tie piedalās publiskajā iepirkumā;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus vienkāršot MVU grāmatvedības principus, kas vēl efektīvāk palīdzēs gūt ietaupījumus;

9.  uzskata, ka vienotas Eiropas datu publicēšanas sistēmas ieviešana nodrošinās skaidrāku un efektīvāku informāciju par ieguldījumiem sociālajos uzņēmumos;

10. uzskata, ka problēmas sociālo uzņēmumu tirgū, no vienas puses, ir saistītas ar speciālās profesionālās informācija trūkumu, un, no otras puses, ar to, ka netiek pienācīgi ņemta vērā sociālu uzņēmumu specifika, un tādēļ ir svarīgi attiecīgos gadījumos dalīties ar zināšanām gan starptautiskā mērogā, gan atsevišķās dalībvalstīs, kā arī nodrošināt, ka ir pieejama nepieciešamās konsultācijas, apmācības — tostarp sākotnējā apmācība un tālākizglītība; uzskata, ka atbalstot un veicinot sociālos uzņēmumus, mēs varam vislabāk izmantot to izaugsmes potenciālu un spēju radīt sociālo vērtību;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt profesionālās apmācību programmas, tostarp arī tādas, kas pamatojas uz sakaru un informācijas tehnoloģiju izmantošanu, kuras ir paredzēta uzņēmumējdarbībai, kas sniedz sociālos pakalpojumus un/vai preces un pakalpojumus mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem;

12. uzsver, ka ir svarīgi radīt lielāku izpratni par sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas darbojas sociālajā ekonomikā, izmantojot atbilstošas informatīvās kampaņas; turklāt uzskata, ka šis mērķis prasa vairāk izcelt sociālās uzņēmējdarbības priekšrocības un mērķus, izmantojot tādus novērtējumus un rādītājus, kas nav saitīti vienīgi ar ekonomisko darbību; norāda, ka daudzos gadījumos sociālo uzņēmumu darbību īpaši to, kas darbojas sociālajā ekonomikā, traucē informācijas trūkums vai ar šiem uzņēmumiem saistītie stereotipi; tādēļ norāda, ka Komisijas skatījumā galvenā prioritāte ir paplašināt izpratni visās publiskajās valsts iestādēs, jo īpaši vietējās kopienās, jo vietējā potenciāla izmantošana var palīdzēt iesaistīt šīs vietējās kopienas un vienlaikus palielināt to sociālo uzņēmumu pievilcību, kas darbojas attiecīgajos reģionos;

13. uzsver to, ka šis paziņojums dod iespēju veicināt sociālo uzņēmumu līdzdalību publiskā iepirkuma tirgū. šajā sakarā aicina Komisiju veikt pasākumus, lai veicinātu sociālo klauzulu vai iepirkumu rezervēšanu uzņēmumiem, kas nodarbina mazāk aizsargātas personas;

14. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izpētīt un apsvērt iespēju sociālajiem uzņēmumiem, kas izmanto nerealizētus patentus, veicināt to attīstību, un cer uz konkrētu rīcību tuvākajā nākotnē;

15. aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka standarti, ko izstrādā Eiropas standartizācijas iestādes, kļūst aizvien pieņemamāki sociālajiem uzņēmumiem;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.6.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Niki Tzavela, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antonio Cancian, António Fernando Correia de Campos, Ioan Enciu, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Ivailo Kalfin, Seán Kelly, Werner Langen, Mario Pirillo, Peter Skinner, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jorgo Chatzimarkakis


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (28.6.2012)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”

(2012/2004(INI))

Atzinumu sagatavoja: Malgorzata Handzlik

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst, ka sociālie uzņēmumi var būtiski sekmēt inovāciju un līdz ar to risināt pašreizējās sociālās un ekonomiskās problēmas, kā arī ievērojami veicināt pārrobežu sadarbību, tādējādi atbalstot izaugsmi nozarē; tāpēc mudina izstrādāt atbalstošu un saskaņotu normatīvo sistēmu, kas veicina sociālo uzņēmumu strukturālo daudzveidību, atbilst to darbības īpatnībām un sniedz finansiālu atbalstu, kurš labāk piemērots sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, tādējādi veicinot to izaugsmi un ilgtspējību;

2.  uzskata, ka nolūkā saglabāt virzību uz sociālo uzņēmējdarbību un sociālajiem uzņēmumiem, ir nepieciešami atbildīgi pārvaldības procesi, kurus atbalsta ar pienācīgi uzraudzītiem un pārredzamiem finansēšanas mehānismiem;

3.  uzsver, ka sociālo uzņēmumu atzīšana Eiropas līmenī nenozīmē tikai sociālo mērķu iekļaušanu atsevišķos komercuzņēmumos, bet jāņem vērā arī katras sociālo uzņēmumu kategorijas īpatnības, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas sociālajā un labdarības jomā; uzsver — lai to paveiktu, ir jāpieņem un jāīsteno finansēšanas instrumenti, ar kuriem šie uzņēmumi spēj darboties saskaņā ar pašu izvirzītajiem uzdevumiem un mērķiem, kā arī sekmēt solidaritāti savā starpā; turklāt uzsver, ka labākas zināšanas par sociālajiem uzņēmumiem un kvalitatīvs, daudzpusējs un neatkarīgs to darbību novērtējums uzlabotu šo uzņēmumu ieguldījumu sabiedrībā kopumā un veidotu izpratni par to, ka sociālā kohēzija ir ekonomiskās un sociālās labklājības pamats, un nevis tikai izmaksas;

4.  atzinīgi vērtē priekšlikumu par mikrokredītiem Eiropas MVU atbalstam;

5.  uzsver, cik nozīmīgs ir sociālo uzņēmumu ieguldījums visās nozarēs, nostiprinot sociālo kohēziju un integrāciju, kā arī izprotot un apmierinot patērētāju vajadzības kopumā un jo īpaši mazāk aizsargātu patērētāju vajadzības; uzsver, ka sociālie uzņēmumi, kuru primārais uzdevums ir apmierināt sociālās un sabiedriskās politikas vajadzības, cenšas arī ievērot iedzīvotāju aizvien lielākās prasības pēc ētiskas attieksmes, izrādot lielāku cieņu cilvēkiem, videi, sociālajiem standartiem un biedriskumam;

6.  aicina Komisiju pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par sociālo uzņēmumu darbībām un vairot uzticēšanos šiem uzņēmumiem, kā arī mudināt sabiedrību aktīvi atbalstīt šo uzņēmējdarbības veidu;

7.  aicina dalībvalstis veicināt, stimulēt un attīstīt sociālās ekonomikas institūcijas, novēršot šķēršļus, kas sociālajiem uzņēmumiem kavē darbības sākšanu un attīstību, veicinot apmācību un pārkvalifikāciju sociālās ekonomikas institūciju jomā un palielinot atbalstu uzņēmējiem, kuri darbojas sociālajos uzņēmumos;

8.  uzsver, ka sociālie uzņēmumi to darbībām raksturīgo īpatnību un veida dēļ palīdz veidot saskaņotāku, demokrātiskāku un aktīvāku sabiedrību, kas sekmē darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu un integrētu ekonomikas izaugsmi, jo īpaši veicinot solidaritāti un ilgtspējību, sociālo kohēziju un integrāciju, stabilu un kvalitatīvu nodarbinātību, sieviešu un vīriešu iespēju līdztiesību, kā arī privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu;

9.  uzskata, ka uzņēmumu sociālā atbildība un sociālie uzņēmumi ir vienas un tās pašas politikas savstarpēji papildinoši aspekti, un tāpēc tie ir jāattīsta saskaņotā veidā, nedublējot dalībvalstu centienus;

10. uzskata, ka ES publiskā iepirkuma noteikumu reforma ir laba iespēja uzlabot sociālo standartu ievērošanu, kā arī palielināt sociālo uzņēmumu līdzdalību valsts līgumos un uzlabot pieejamību šādiem līgumiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumā par publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanu ietverto sociālo pakalpojumu režīmu un uzsver, ka vietējām līgumslēdzējiestādēm šis ir nozīmīgs instruments, ar ko nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus sociālās kohēzijas sekmēšanai;

11. atzīmē Komisijas priekšlikumu papildināt priviliģēto tiesību līgumus ar jaunu kategoriju — mazāk aizsargātas personas; uzsver, ka priviliģēto tiesību līgumos ietvertie jaunie noteikumi var sekmēt inovatīvu sociālo un teritoriālo izaugsmi, vienlaikus līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā ievērojot konkurences principus;

12. prasa Komisiju veikt padziļinātu ietekmes novērtējumu, lai izstrādātu ilgtermiņa stratēģiju, kas saglabā sociālos un vides mērķus un veicina sociālo uzņēmumu līdzdalību publiskā iepirkuma procedūrās, neradot šķēršļus uz konkurenci balstītai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai un nepamudinot apiet noteikumus; prasa dalībvalstīm novērst šķēršļus, kas sociālās ekonomikas institūcijām kavē saimnieciskās darbības sākšanu un attīstīšanu, jo īpaši attiecībā uz administratīvo procedūru īstenošanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.6.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Malcolm Harbour, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Sirpa Pietikäinen, Robert Rochefort, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Mario Borghezio, Simon Busuttil, Pier Antonio Panzeri, Laurence J.A.J. Stassen, Marc Tarabella, Kyriacos Triantaphyllides, Anja Weisgerber, Kerstin Westphal


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Marije Cornelissen, Emer Costello, Andrea Cozzolino, Frédéric Daerden, Sari Essayah, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Nicole Sinclaire, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Kozłowski, Svetoslav Hristov Malinov, Antigoni Papadopoulou, Birgit Sippel, Csaba Sógor

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelia Ernst

Juridisks paziņojums - Privātuma politika