ZIŅOJUMS Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (pārstrādātā redakcija)

5.10.2012 - (COM(2011)0656 – C7‑0382/2011 – 2011/0298(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Markus Ferber
(Pārstrādāšana – Reglamenta 87. pants)


Procedūra : 2011/0298(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0306/2012

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (pārstrādātā redakcija)

(COM(2011)0656 – C7‑0382/2011 – 2011/0298(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0656),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, kā arī 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0382/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 22. marta atzinumu[1],

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 25. aprīļa atzinumu[2],

–   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[3],

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2012. gada 1. marta vēstuli Ekonomikas un monetārajai komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0306/2012),

A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka priekšlikums neietver nekādus citus būtiskus grozījumus kā vienīgi tajā vai konsultatīvā darba grupas atzinumā skaidri norādītos grozījumus un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu neizmainīto normu kodifikāciju kopā ar šīm izmaiņām priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[4]*

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK

(Pārstrādātā redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību  un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[5],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

saskaņā ar parasto likumdošanas  procedūru[7],

tā kā:

(1)       Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem,[8] ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara arī citi turpmāki grozījumi, skaidrības ieviešanas nolūkā tā būtu jāpārstrādā.

(2)       Ar Padomes Direktīvu 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā[9] bija paredzēts izveidot nosacījumus, saskaņā ar kuriem pilnvarotas ieguldījumu sabiedrības un bankas ar piederības valsts atļauju tās uzraudzībā varētu sniegt konkrētus pakalpojumus vai veidot filiāles citās dalībvalstīs. Tālab minētās direktīvas mērķis bija saskaņot atļaujas piešķiršanas un darbības sākotnējās prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, tostarp profesionālās ētikas normas. Tā arī paredzēja saskaņot dažus nosacījumus, kas reglamentē regulētu tirgu darbību.

(3)       Pēdējo gadu laikā vairāk ieguldītāju ir kļuvuši aktīvi finanšu tirgos, un tiem tiek piedāvāts arvien kompleksāks un plašāks pakalpojumu un instrumentu klāsts. Ņemot vērā šo attīstību, Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam būtu jāaptver visa uz ieguldītājiem vērsto darbību joma. Tālab jāparedz saskaņošanas pakāpe, kas vajadzīga, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un ļautu ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā, kura ir iekšējais tirgus, piederības valsts uzraudzībā. Paturot prātā iepriekš minēto, Direktīva 93/22/EEK tika aizstāta ar Direktīvu 2004/39/EK.

(4)       Finanšu krīze norādījusi vājās vietas finanšu tirgu darbībā un pārredzamībā. Finanšu tirgu izaugsme ir radījusi vajadzību nostiprināt finanšu instrumentu tirgu, tostarp ārpusbiržas tirdzniecības šādos tirgos, regulēšanas sistēmu, lai palielinātu pārredzamību, labāk aizsargātu ieguldītājus, stiprinātu uzticēšanos, pievērstos neregulētajām jomām un nodrošinātu, ka uzraudzītāji ir atbilstoši pilnvaroti, lai veiktu savus pienākumus.

(5)       Regulatīvās iestādes starptautiskā līmenī ir atzinušas, ka trūkumi vairāku finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā, tostarp efektīvu pārbaužu un saskaņotības trūkums, ir palīdzējis radīt finanšu krīzi. Pārmērīga un neapdomīga riska uzņemšanās var izraisīt konkrētās finanšu iestādes bankrotu un radīt sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un globālā mērogā. Nepareiza uzņēmumu rīcība, sniedzot pakalpojumus klientiem, var radīt zaudējumus ieguldītājiem un mazināt ieguldītāju uzticēšanos. Lai cīnītos ar negatīvo ietekmi, kas var rasties šo korporatīvās pārvaldības pasākumu trūkumu dēļ, šīs direktīvas noteikumi būtu jāpapildina ar sīkāk izstrādātiem principiem un obligātajiem standartiem. Šie principi un standarti būtu jāpiemēro, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrību raksturu, apjomu un sarežģītību. Neatkarīgi no akcionāru pienākumiem nodrošināt, ka valdes pienācīgi veic savus pienākumus, attiecīgajos pasākumos būtu jāietver ierobežojumi attiecībā uz direktoru skaitu finanšu iestādēs. Šie pasākumi būtu jāpiemēro, ņemot vērā šādu iestāžu efektīvas pārvaldības prasības, vajadzības gadījumā vienlaikus ļaujot šādu sabiedrību direktoriem jo īpaši turpināt ieņemt direktora amatu bezpeļņas organizācijās saskaņā ar uzņēmumu sociālo atbildību.

(6)       Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos aicināja Eiropas Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulējuma kopumu. Turpmākās Eiropas uzraudzības arhitektūras kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienoto noteikumu kopumu, kas ir piemērojams visām vienotā tirgus finanšu iestādēm.

(7)       Ņemot vērā iepriekš minēto, Direktīva 2004/39/EK tagad ir daļēji pārstrādāta, izveidojot šo jauno direktīvu, un daļēji aizstāta ar Regulu (ES) Nr. …/… [FITR]. Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums, kurā noteiktas prasības, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrībām, regulētiem tirgiem, datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas veic ieguldījumu pakalpojumus vai darbības Eiropas Savienībā. Tādējādi šī direktīva būtu jālasa kopā ar regulu. Direktīvā būtu jāietver noteikumi par uzņēmējdarbības atļaujām, būtiskas līdzdalības iegūšanu, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumiem, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu pilnvarām un sankciju režīmu. Šā priekšlikuma galvenais mērķis un priekšmets ir saskaņot valstu noteikumus minētajās jomās, tāpēc priekšlikums būtu jābalsta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punktu. Direktīvas forma ir piemērota, lai īstenošanas noteikumus šīs direktīvas darbības jomās vajadzības gadījumā varētu mainīt, piemērojot tos jebkādām konkrētā tirgus vajadzībām un katras dalībvalsts tiesību sistēmai.

(8)      Finanšu instrumentu sarakstā ir lietderīgi ietvert ▌atvasinātus preču instrumentus un citus instrumentus, ko izveido un tirgo tā, lai tie atbilstoši reglamentācijas aspektiem būtu salīdzināmi ar tradicionāliem finanšu instrumentiem. Apdrošināšanas līgumi attiecībā uz darbību veidiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)[10] I pielikumā, ja tos slēdz ar apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumu vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumu, nav atvasinātie finanšu instrumenti vai atvasinātie līgumi saskaņā ar šo direktīvu.

(9)       Sekundārajos aktuāltirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisiju kvotām, kas var mazināt uzticēšanos emisiju tirdzniecības sistēmām, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā[11], un ir veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisiju kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisiju kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un uzraudzītu to efektīvu darbību, veicot arī vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību, Direktīvā 2003/87/EK izveidotie pasākumi jāpapildina, pilnībā ietverot emisiju kvotas šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. .../... [Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu] darbības jomā ▌. Turpretim ir lietderīgi precizēt, ka — lai arī direktīvas darbības joma attiecas uz valūtu atvasinātiem finanšu instrumentiem, tā neattiecas uz tūlītējiem ārvalstu valūtas maiņas darījumiem.

(10)     Šīs direktīvas mērķis ir aptvert uzņēmumus, kuru pastāvīgā darbība vai darbs ir profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana un/vai profesionālu ieguldījumu darbību veikšana. Tālab tās darbības jomai nebūtu jāattiecas uz personām, kas veic citādu profesionālu darbību.

(11)     Jāizveido visaptverošs regulatīvs režīms, kas reglamentē darījumu izpildi attiecībā uz finanšu instrumentiem neatkarīgi no šo darījumu noslēgšanā izmantotajām tirdzniecības metodēm, lai nodrošinātu ieguldītāju darījumu augstu izpildes kvalitāti un atbalstītu finanšu sistēmas integritāti un vispārējo efektivitāti. Būtu jāparedz saskaņota un pret risku jutīga sistēma to pasūtījumu izpildes procedūru galveno veidu reglamentēšanai, kuras pašreiz izmanto Eiropas finanšu tirgū. Jāatzīst tas, ka radusies jaunas paaudzes organizēta tirdzniecības sistēma līdztekus regulētiem tirgiem, uz kuriem būtu jāattiecina saistības, kas paredzētas, lai saglabātu finanšu tirgu efektīvu un sakārtotu darbību un nodrošinātu, ka šādās organizētās tirdzniecības sistēmās netiek gūts labums no regulējuma nepilnībām.

(12)     Visām tirdzniecības vietām, tas ir, regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, būtu jāizveido pārredzami noteikumi, ar kuriem nosaka piekļuvi sistēmai. Tomēr regulētiem tirgiem un daudzpusējām tirdzniecības sistēmām būtu jāsaglabā ▌līdzīgas prasības attiecībā uz locekļu vai dalībnieku piekļuvi, bet regulētām tirdzniecības sistēmām būtu jāvar noteikt un ierobežot piekļuvi, cita starpā balstoties uz to organizētāju lomu un saistībām pret saviem klientiem. ▌Tirdzniecības vietām būtu jāļauj lietotājiem noteikt rīkojumu plūsmas veidu, ar ko mijiedarbojas viņu rīkojumi pirms tie tiek ievadīti sistēmā, ar nosacījumu, ka tas tiek darīts atklāti un pārredzami un nav saistīts ar diskrimināciju no platformas operatora puses.

(13)     ▌Sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu sabiedrības, kas regulēti, regulāri un sistemātiski veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas divpusējā sistēmā. Lai nodrošinātu šīs definīcijas objektīvu un efektīvu piemērošanu ieguldījumu sabiedrībām, jebkādai divpusējai tirdzniecībai ar klientiem vajadzētu būt atbilstošiem un kvantitatīviem kritērijiem, kas papildina kvalitatīvos kritērijus to ieguldījumu sabiedrību identificēšanai, kuras jāreģistrē kā sistemātiski internalizētāji, kā noteikts 21. pantā Komisijas 2006. gada 10. augusta Regulā (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem[12]. Lai arī tirdzniecības vietas ir telpas un vietas, kurās daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, sistemātisks internalizētājs nedrīkstētu sasaistīt trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses funkcionāli tādā pašā veidā, kā to dara tirdzniecības vieta.

(14)     Šīs direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz personām, kas pārvalda savus aktīvus, un uzņēmumiem, kas nesniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai neveic ieguldījumu darbības, kuras nav darījumu veikšana savā vārdā, ja vien tās nav tirgus līderes, regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieces vai ja tās izpilda klientu rīkojumus, darboties savā vārdā. Izņēmuma kārtā personas, kas veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem savā vārdā kā regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, tostarp kā tirgus veidotāji saistībā ar atvasinātiem preču instrumentiem, emisiju kvotām vai no tiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, kā papildu darbību savai pamata uzņēmējdarbībai, kuri grupu līmenī nav ne ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, ne banku pakalpojumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu nozīmē[13], nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā. Ņemot vērā šajā direktīvā paredzētos kritērijus, kuros būtu jāiekļauj darbības apjoms un tas, cik lielā mērā tā samazina pamata uzņēmējdarbības radītos riskus, regulatīvos tehniskajos standartos būtu jānosaka tehniskie kritēriji, lai noteiktu, vai darbība ir papildu darbība pamata uzņēmējdarbībai. Klientu rīkojumu izpildē savā vārdā būtu jāietver uzņēmumi, kuri izpilda dažādu klientu rīkojumus, pamatojoties uz saskaņotu pamatsummu (dienas kārtības tirdzniecība), kas būtu jāuzskata par uzņēmumiem, kas rīkojas kā principāli, un tiem būtu jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi gan attiecībā uz klientu rīkojumu izpildi, gan darbības veikšanu savā vārdā. Finanšu instrumentu rīkojumu izpilde, ko veic kā papildu darbību starp divām personām, kuru pamata uzņēmējdarbība grupu līmenī nav ne ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, ne banku pakalpojumi Direktīvas 2006/48/EK nozīmē, nebūtu jāuzskata par tirdzniecības veikšanu savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus.

(15)     Atsauces tekstā uz personām jāsaprot kā atsauces gan uz fiziskām, gan juridiskām personām.

(16)     Nebūtu jāietver apdrošināšanas vai dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, uz kuru darbībām attiecas attiecīga kompetento uzraudzības iestāžu uzraudzība un uz kuriem attiecas Direktīva 2009/138/EK, izņemot dažus noteikumus saistībā apdrošināšanas produktiem, ko izmanto kā ieguldījumu instrumentus. Ieguldījumus klientiem nereti pārdod kā apdrošināšanas līgumus, kas ir alternatīvs vai aizstājošs variants finanšu instrumentiem, kurus reglamentē šī direktīva. Lai nodrošinātu privāto klientu konsekventu aizsardzību, ir svarīgi, lai ieguldījumiem saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem tiktu piemēroti vienādi uzņēmējdarbības veikšanas standarti, it sevišķi tie, kas attiecas uz interešu konfliktu pārvaldību, pamudinājumu ierobežojumiem un noteikumiem par konsultāciju piemērotības un vai tirdzniecības bez konsultācijas sniegšanas atbilstības nodrošināšanu. Tāpēc šīs direktīvas prasības attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību un interešu konfliktiem būtu vienlīdz jāpiemēro arī ieguldījumiem, ko standartizē kā apdrošināšanas līgumus, un būtu jānodrošina saskaņotība starp šo direktīvu un citiem attiecīgajiem tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīvu 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību[14].

(17)     Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas nesniedz pakalpojumus trešām personām, bet kuru darbība ir saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem.

(18)     Šīs direktīvas darbības jomai nav jāattiecas arī uz personām, kas profesionālās darbības gaitā sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai kā papildpakalpojumus, ja šī darbība ir regulēta un attiecīgie noteikumi neliedz sniegt ieguldījumu pakalpojumus kā papildpakalpojumus.

(19)     Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vienīgi saistībā ar darbinieku līdzdalības sistēmām un tādējādi nesniedz ieguldījumu pakalpojumus trešām personām.

(20)     Šī direktīva nav jāattiecina uz centrālajām bankām un citām iestādēm, kas veic līdzīgas funkcijas, kā arī valstu struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties tā pārvaldībā atkarībā no tā, kurš no jēdzieniem attiecas uz ieguldījumu, izņemot daļēji vai pilnīgi valsts īpašumā esošas struktūras, kuru darbība ir saistīta ar tirdzniecību vai kapitāldaļu iegūšanu.

(21)     Lai skaidrāk definētu izņēmumu režīmu Eiropas Centrālo banku sistēmai, citām valstu iestādēm, kas veic līdzīgas darbības, un iestādēm, kas daļēji veic valsts parāda pārvaldību, ir lietderīgi noteikt ierobežojumus tikai tām iestādēm un institūcijām, kas darbojas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem vai Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī starptautiskām iestādēm, kuru locekļi ir viena vai vairākas dalībvalstis.

(22)     Šī direktīva nav jāattiecina uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Eiropas Savienības līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem vai pārvaldītājiem, jo uz tiem attiecas īpaši noteikumi, kas ir tieši pielāgoti to darbībai.

(22a) Lai nodrošinātu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus atbilstīgu darbību un lai īstenotu pārvades sistēmu operatoru uzdevumus saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK[15], Direktīvu 2009/73/EK[16], Regulu (EK) Nr. 714/2009[17], Regulu (EK) Nr. 715/2009[18] vai tīkla kodeksiem un pamatnostādnēm, kuras pieņemtas atbilstīgi minētajām regulām, pārvades sistēmu operatoriem ir jāpiemēro atbrīvojums, piešķirot pārvades tiesības vai nu kā fiziskas pārvades tiesības, vai kā finansiālas pārvades tiesības un paredzot platformu sekundārajai tirdzniecībai.

(23)     Lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no šīs direktīvas noteikumu ievērošanas, attiecīgajai personai pastāvīgi jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz šādiem atbrīvojumiem. Jo īpaši, ja persona sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības un ja uz viņu neattiecas šī direktīva, jo šie pakalpojumi vai darbības ir papilddarbības šīs personas pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī, uz šādu personu vairs nav jāattiecina atbrīvojums saistībā ar papildpakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniegšana vai darbību veikšana vairs nav papilddarbības šīs personas pamatdarbībai.

(24)     Uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, jāattiecina piederības dalībvalsts pilnvarojums, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

(25)     Kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, nav vajadzīga cita atļauja saskaņā ar šo direktīvu, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai veiktu ieguldījumu darbības. Ja kredītiestāde nolemj sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas jāpārbauda, vai konkrētā iestāde atbilst attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem.

(26)     Strukturētie noguldījumi ir radušies kā ieguldījumu produkta veids, bet tie nav iekļauti nevienā leģislatīvā aktā, kas attiecas uz ieguldītāju aizsardzību Eiropas Savienības līmenī, taču citi strukturētie ieguldījumi šādos leģislatīvos aktos ir iekļauti. Tāpēc ir lietderīgi stiprināt ieguldītāju uzticēšanos un veidot vienotāku regulējumu attiecībā uz dažādu standartizētu privāto ieguldījumu produktu izplatīšanu, lai ieguldītājiem nodrošinātu atbilstošu aizsardzības līmenī visā Eiropas Savienībā. Tāpēc ir lietderīgi strukturētos noguldījumus iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, tā kā strukturētie noguldījumi ir ieguldījumu produktu veids, tie neietver tādus vienkāršus noguldījumus, kas ir saistīti tikai ar procentu likmēm, piemēram Euribor vai Libor, neatkarīgi no tā, vai procentu likmes ir iepriekš noteiktas, vai fiksētas vai mainīgas. Tāpēc šādi vienkārši noguldījumi neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(27)     Lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību Eiropas Savienībā, ir lietderīgi ierobežot apstākļus, kādos dalībvalstis var nepiemērot šo direktīvu personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, kuri rezultātā nav aizsargāti ar šīs direktīvas noteikumiem. Jo īpaši ir lietderīgi noteikt prasību dalībvalstīm piemērot šīm personām vismaz līdzvērtīgas prasības tām, kas noteiktas šajā direktīvā, jo īpaši atļaujas pieprasījuma izskatīšanas laikā, novērtējot to reputāciju un pieredzi, un jebkuru akcionāru atbilstību, pārskatot nosacījumus sākotnējās atļaujas piešķiršanai un pastāvīgās uzraudzības veikšanai, kā arī attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas saistībām.

(28)     Ja ieguldījumu sabiedrība neregulāri sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus, uz kuriem neattiecas atļauja, vai neregulāri veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības, uz kurām neattiecas atļauja, tai nav vajadzīga papildu atļauja saskaņā ar šo direktīvu.

(29)     Šajā direktīvā rīkojumu pieņemšanas un nodošanas darbībai būtu jāietver arī divu vai vairāku ieguldītāju apvienošana, kas tādējādi ļautu veikt darījumu starp šiem ieguldītājiem.

(30)     Uz ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, kurus tās pašas emitē, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ja tās saviem klientiem sniedz ieguldījumu konsultācijas. Lai novērstu nenoteiktību un stiprinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi paredzēt šīs direktīvas piemērošanu, ja ieguldījumu sabiedrības un kredītiestādes izplata pašu emitētos finanšu instrumentus pamattirgū, nesniedzot nekādas konsultācijas. Tāpēc būtu jāpaplašina rīkojumu izpildes klientu vārdā pakalpojuma definējums.

(31)     Savstarpējās atzīšanas princips un piederības dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentās iestādes nevar izsniegt atļauju vai tā jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiski veiktās darbības skaidri liecina, ka ieguldījumu sabiedrība ir izvēlējusies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai veic lielāko daļu savu darbību. Ieguldījumu sabiedrībai, kas ir juridiska persona, atļaujai vajadzētu būt izsniegtai dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Ieguldījumu sabiedrībai, kas nav juridiska persona, atļaujai vajadzētu būt izsniegtai dalībvalstī, kurā ir tās galvenais birojs. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs vienmēr atrastos un darbību faktiski veiktu savā piederības dalībvalstī.

(32)     Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/44/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē[19], noteikti sīki izstrādāti kritēriji, lai piesardzīgi novērtētu plānotās līdzdalības iegūšanu ieguldījumu sabiedrībā, un procedūra to piemērošanai. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz novērtēšanas procesu, kā arī uz tā rezultātu, ir lietderīgi apstiprināt Direktīvā 2007/44/EK noteiktos kritērijus un piesardzīgas novērtēšanas procesu. Jo īpaši, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilstība un plānotās līdzdalības iegūšanas finanšu stabilitāte, izmantojot šādus kritērijus: potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija; jebkuras personas, kas vadīs ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību, reputācija un pieredze; potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte; ieguldījumu sabiedrības spēja ievērot uzraudzības prasības, kas pamatojas uz šo un citām direktīvām, jo īpaši Direktīvu 2002/87/EK[20] un Direktīvu 2006/49/EK[21]; varbūtība, ka līdzdalības iegūšana varētu palielināt interešu konfliktus; pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana Direktīvas 2005/60/EK[22] 1. panta izpratnē vai tiek izdarīti šādu darbību mēģinājumi, vai arī plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(33)     Ieguldījumu sabiedrībai, kas pilnvarota savā piederības dalībvalstī, jābūt tiesīgai sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības visā Eiropas Savienībā, lai nevajadzētu lūgt atsevišķu atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā vēlas sniegt šādus pakalpojumus vai veikt šādas darbības.

(34)     Ņemot vērā to, ka uz dažām ieguldījumu sabiedrībām neattiecas daži pienākumi, kas noteikti ar Direktīvu 2006/49/EK, šīm ieguldījumu sabiedrībām obligāti jābūt noteiktam kapitāla minimālajam apjomam vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, vai abiem. Koriģējot minētās apdrošināšanas summas, jāņem vērā korekcijas, kas veiktas saistībā ar Direktīvu 2002/92/EK. Šī īpašā pieeja kapitāla pietiekamības vajadzībām nevar ierobežot lēmumus attiecībā uz atbilstošo pieeju šādām sabiedrībām saskaņā ar turpmākajām izmaiņām Eiropas Savienības tiesību aktos par kapitāla pietiekamību.

(35)     Ņemot vērā to, ka uzraudzības noteikumu darbības joma jāierobežo tā, lai tie attiektos tikai uz tām vienībām, kas atbilstīgi profesionālās darbības gaitā veiktiem ierakstiem tirdzniecības grāmatā ir iemesls darījuma partneru riskam attiecībā uz citiem tirgus dalībniekiem, šīs direktīvas darbības joma nav jāattiecina uz vienībām, kas savā vārdā veic darījumus ar finanšu instrumentiem, tostarp atvasinātiem preču instrumentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī vienībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar atvasinātiem preču instrumentiem kā papildpakalpojumus to pamatdarbības klientiem uzņēmumu grupu līmenī, ja šī pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē.

(36)     Lai aizsargātu ieguldītāja īpašumtiesības un citas līdzīgas tiesības attiecībā uz vērtspapīriem un tā tiesības attiecībā uz līdzekļiem, kas uzticēti uzņēmumam, minētajām tiesībām jābūt nošķirtām no uzņēmuma tiesībām. Tomēr šim principam nevajadzētu atturēt uzņēmumus no darbību veikšanas savā vārdā, izņemot, ja tie šo darbību veic ieguldītāju interesēs, ja tas vajadzīgs darījuma specifikas dēļ un ja ieguldītājs tam piekrīt, piemēram, naudas līdzekļu aizdošana.

(37)     Prasības attiecībā uz klientu aktīvu aizsardzību ir būtisks instruments klientu aizsardzībai, sniedzot pakalpojumus un veicot darbības. Šīs prasības var neievērot, ja pilnīgi visas līdzekļu un finanšu instrumenta īpašumtiesības tiek nodotas ieguldījumu sabiedrībai, lai segtu jebkādas pašreizējās un turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības. Šī plašā iespēja var radīt nenoteiktību un apdraudēt prasību efektivitāti attiecībā uz klientu aktīvu uzraudzību. Tāpēc vismaz attiecībā uz privāto klientu aktīviem jāierobežo ieguldījumu sabiedrību spēja noslēgt finanšu nodrošinājumu līgumus, kas paredz īpašumtiesību nodošanu, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīvā 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem[23], lai garantētu vai citādi aizsargātu viņu saistības.

(38)     Jānostiprina ieguldījumu sabiedrību vadības struktūru loma, lai nodrošinātu pienācīgu un apdomīgu sabiedrību pārvaldību un veicinātu tirgus integritāti un ieguldītāju interešu ievērošanu. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz korporatīvo pārvaldību, ir vēlams pēc iespējas saskaņot prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām ar prasībām, kas iekļautas Direktīvā .../.../ES [KPD IV], un nodrošināt, ka šādas prasības ir samērīgas, ņemot vērā to uzņēmējdarbības veidu, apjomu un sarežģītību. Lai novērstu interešu konfliktus, ieguldījumu sabiedrību vadības struktūras izpildvaras loceklim nevajadzētu būt arī tirdzniecības vietas vadības struktūras izpildvaras loceklim, taču viņš varētu būt šādas vadības struktūras loceklis bez izpildpilnvarām, lai, piemēram, nodrošinātu lietotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Ieguldījumu sabiedrības vadības struktūrai kopumā vienmēr jāvelta pietiekami daudz laika un jābūt atbilstošai kompetencei, prasmēm un pieredzei, lai spētu izprast ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību un tās galvenos riskus. Lai izvairītos no domāšanas grupā un veicinātu lēmumu kritisku apstrīdēšanu, pārstāvjiem ieguldījumu sabiedrību valdēs vajadzētu būt pietiekami dažāda vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās izcelsmes, ar pietiekami dažādu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, lai būtu pārstāvēti dažādi uzskati un pieredze. Lai nodrošinātu demogrāfiskās realitātes atbilstošu atspoguļojumu, īpaši liela nozīme ir arī dzimumu līdzsvaram. Attiecīgā gadījumā darbinieku pārstāvība vadības struktūrā arī būtu uzskatāma par veidu, kā palielināt daudzveidību, to papildinot ar pamatredzējumu un patiesām zināšanām par iestādes iekšējās darbības principiem. Turklāt ir vajadzīgi mehānismi, lai nodrošinātu, ka vadības struktūru locekļus nopietnu vadības pārkāpumu gadījumā var saukt pie atbildības.

(39)     Lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības darbību efektīvu pārraudzību un kontroli, vadības struktūrai būtu jāpārzina ieguldījumu sabiedrības kopējā stratēģija un vajadzētu būt atbildīgai par to, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību un riska profilu. Vadības struktūrai būtu jāuzņemas skaidri definēta atbildība par ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbības ciklu šādās jomās: uzņēmuma stratēģisko mērķu identificēšana un definēšana, savas iekšējās organizācijas apstiprināšana, tostarp darbinieku atlases un apmācību kritēriji, vispārējo pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politiku izveidošana, kā arī tirdzniecības personāla atalgojums un jaunu produktu apstiprināšana izplatīšanai klientiem. Ieguldījumu sabiedrību, to iekšējās organizācijas un pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politiku stratēģisko mērķu periodiskai uzraudzīšanai un novērtēšanai jānodrošina pastāvīga spēja veikt pienācīgu un apdomīgu pārvaldību, veicinot tirgu integritāti un ieguldītāju aizsardzību.

(40)     To darbību apjoma palielināšanās, kuras vienlaikus veic daudzas ieguldījumu sabiedrības, ir palielinājusi interešu konfliktu iespējamību starp šīm dažādajām darbībām un sabiedrību klientu interesēm. Tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka šādi konflikti negatīvi neietekmē sabiedrību klientu intereses.

(42)     Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīva 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un terminu definīcijām minētās direktīvas mērķiem[24], dalībvalstīm ļauj ieguldījumu sabiedrību organizatorisko prasību kontekstā pieprasīt ierakstīt telefonsarunas vai saglabāt elektronisko saziņu, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem. To telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšana, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem, ir atbilstīga Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un pamatota, lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību, uzlabotu tirgus uzraudzību un palielinātu tiesisko noteiktību ieguldījumu sabiedrību un to klientu interesēs. Šādas ierakstīšanas nozīme ir minēta arī Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas 2010. gada 29. jūlijā izdotajos tehniskajos ieteikumos Komisijai. Šo iemeslu dēļ ir lietderīgi šajā direktīvā paredzēt principus vispārējam režīmam attiecībā uz to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanu, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem. Saistībā ar saziņu starp privātajiem klientiem un finanšu iestādēm ir atbilstīgi ļaut dalībvalstīm tā vietā atzīt šādas saziņas rakstiskus ierakstus attiecībā uz finanšu iestādēm, kas reģistrētas to teritorijā, un filiālēm, kuras atrodas to teritorijā.

(43)     Dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību ievērošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[25] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē[26], ar kurām regulē personas datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo direktīvu. Šī aizsardzība būtu jo īpaši jāievēro attiecībā uz telefonsarunu un elektroniskās saziņas ierakstīšanu. Personas datu apstrādi, ko veic Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010[27], piemērojot šo direktīvu, nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[28].

(44)     Pēdējos desmit gados ievērojami attīstījušās tirdzniecības tehnoloģijas, un tagad tirgus dalībnieki tās plaši izmanto. Daudzi tirgus dalībnieki tagad izmanto algoritmisko tirdzniecību, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojuma aspektus ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Īpašs algoritmiskās tirdzniecības paveids ir automatizēta ātrā datorizētā tirdzniecība, kad tirdzniecības sistēma ļoti ātri, parasti milisekundēs vai mikrosekundēs, analizē tirgus datus vai signālus un pēc tam, balstoties uz šo analīzi, ļoti īsā laikā nosūta vai atjaunina lielu rīkojumu skaitu. Automatizēto ātro datorizēto tirdzniecību parasti izmanto tirgotāji, kas veic tirdzniecību ar savu kapitālu, un būtībā tā nav atsevišķa stratēģija, bet bieži var būt saistīta ar sarežģītas tehnoloģijas izmantošanu, īstenojot tradicionālākas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, tirgus veidošanu vai arbitrāžu.

(45)     Saskaņā ar Padomes 2009. gada jūnija secinājumiem par Eiropas Savienības finanšu pārvaldības stiprināšanu un lai palīdzētu izveidot vienoto noteikumu kopumu par ES finanšu tirgiem, tālāk attīstītu vienlīdzīgus darbības nosacījumus dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, palielinātu ieguldītāju aizsardzību un uzlabotu pārvaldību un noteikumu piemērošanu, Eiropas Savienība ir apņēmusies vajadzības gadījumā līdz minimumam samazināt dalībvalstu rīcības brīvību Eiropas Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanā. Papildus kopēja režīma ieviešanai šajā direktīvā to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanai, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem, ir lietderīgi samazināt kompetento iestāžu spēju konkrētos gadījumos deleģēt uzraudzības uzdevumus, lai ierobežotu rīcības brīvību prasībās, kuras piemēro saistītiem aģentiem un filiāļu pārskatu sniegšanai. Taču — lai arī kompetentajām iestādēm ir pienākums saskaņā ar šo direktīvu aizsargāt ieguldītāju intereses, neviens noteiktums šajā direktīvā neliedz dalībvalstīm papildus kompetentajām iestādēm izraudzīties citas iestādes, lai nodrošinātu tirgus papildu uzraudzību nolūkā palielināt privāto ieguldītāju aizsardzību.

(46)     Tehnikas sasniegumi ir ļāvuši īstenot automatizētu ātro datorizēto tirdzniecību un sekmējuši un uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Automatizēto ātro datorizēto tirdzniecību sekmē tirgus dalībnieku telpu un iekārtu fiziska līdzāsatrašanās tirdzniecības vietas saskanības noteikšanas programmai. Lai nodrošinātu prognozējamus un taisnīgus tirdzniecības apstākļus, ir jāpieprasa, lai tirdzniecības vietās nodrošinātu šādus līdzāsatrašanās pakalpojumus, pamatojoties uz nediskriminējošu, taisnīgu un pārredzamu pieeju. Automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības tehnoloģijas izmantošana ir palielinājusi ieguldītāju tirdzniecības ātrumu, spējas un sarežģītību. Tāpat tā ļauj tirgus dalībniekiem atvieglot saviem klientiem tiešu piekļuvi tirgiem, izmantojot to tirdzniecības sistēmas, tiešu piekļuvi tirgum vai sponsorētu piekļuvi. Tirdzniecības tehnoloģija ir devusi ieguvumus tirgum un tirgus dalībniekiem kopumā, piemēram, plašāku dalību tirgos, iespējams, lielāku likviditāti (taču saglabājas šaubas par nodrošinātās likviditātes faktisko līmeni), cenu mazāku starpību, samazinātu īstermiņa svārstīgumu un līdzekļus, lai uzlabotu cenu veidošanu un labāk izpildītu klientu rīkojumus. Tomēr automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības tehnoloģija rada arī vairākus potenciālus riskus, piemēram, lielāku tirdzniecības vietu sistēmu pārslodzes risku lielāka rīkojumu apjoma dēļ, algoritmiskās tirdzniecības riskus izveidot dubultus vai kļūdainus rīkojumus vai citus tās darbības traucējumus, kas var apdraudēt pienācīgu tirgus darbību. Turklāt pastāv risks, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas pārmērīgi reaģē uz citiem notikumiem tirgū, kas var palielināt svārstīgumu, ja tirgū jau pastāv kāda problēma. Algoritmiskā tirdzniecība vai automatizētā ātrā datorizētā tirdzniecība, līdzīgi kā jebkurš cits tirdzniecības veids, nepareizas tās izmantošanas gadījumā var pati radīt zināmas ļaunprātīgas darbības formas, kas būtu jāaizliedz saskaņā ar Regulu (EU) Nr. .../... [jauna regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu]. Automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumi, nodrošinot informētības priekšrocību automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem, var arī mudināt ieguldītājus izvēlēties izpildīt tirdzniecības darījumus tirdzniecības vietās, kur tie var izvairīties no mijiedarības ar automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem. Ir lietderīgi automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu stratēģijām, kas balstītas uz konkrētiem noteiktiem raksturlielumiem, piemērot īpašu regulatīvo kontroli. Lai arī tās galvenokārt ir stratēģijas, kuru pamatā ir tirdzniecība savā vārdā, šāda kontrole būtu arī jāpiemēro gadījumos, kad tirdzniecības stratēģijas izpilde ir strukturēta tā, lai izvairītos no izpildes savā vārdā.

(47)     Šos potenciālos riskus, ko rada biežāka tehnoloģijas izmantošana, vislabāk var mazināt, apvienojot konkrētas risku kontroles, lai kontrolētu sabiedrības, kuras veic algoritmisko tirdzniecību vai automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumus, ar citiem pasākumiem, kas vērsti uz visu tirdzniecības vietu operatoriem, kurām piekļūs šādas sabiedrības. Tiem būtu jāatbilst un jābūt balstītiem uz EVTI 2012. gada februārī izdotajām tehniskajām pamatnostādnēm „Pamatnostādnes tirdzniecības platformām, ieguldījumu sabiedrībām un kompetentajām iestādēm attiecībā uz sistēmām un kontroli automatizētā tirdzniecības vidē” (EVTI/2012/122), lai nostiprinātu tirgu elastību, ņemot vērā tehniskas sasniegumus. Būtu vēlams nodrošināt, lai uzņēmumiem, kas veic automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumus, būtu atbilstoša atļauja, ja tie ir tirdzniecības vietas tieši locekļi. Tas nodrošinātu, ka uz tiem attiecas šīs direktīvas organizatoriskās prasības un tie tiek pienācīgi uzraudzīti. Šajā saistībā EVTI būtu jāīsteno svarīgs koordinēšanas uzdevums, nosakot atbilstīgu darbību apjomu nolūkā Eiropas līmenī nodrošināt tirgu sakārtotu darbību. Turklāt visiem rīkojumiem būtu jāpiemēro pienācīga riska kontrole rīkojuma izcelsmes līmenī. Tāpēc ir lietderīgi arī izbeigt tiešas sponsorētas un nesegtas piekļuves prakses īstenošanu, lai novērstu risku, ka sabiedrības ar nepietiekamiem kontroles pasākumiem rada nesakārtotus tirgus apstākļus, un nodrošinātu to, ka tirgus dalībniekus var identificēt un saukt pie atbildības par jebkādu nesakārtotu apstākļu radīšanu. Tāpat būtu jāspēj skaidri noteikt rīkojumu plūsmas, kas nāk no automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumiem. EVTI būtu arī jāturpina pārraudzīt tehnikas sasniegumi un to metožu attīstība, ko izmanto, lai piekļūtu tirdzniecības vietām, un jāturpina pamatnostādņu izstrāde, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas prasības var arī turpmāk efektīvi piemērot, ņemot vērā jauno praksi.

(48)     Uzņēmumiem un tirdzniecības vietām būtu jānodrošina spēcīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumi un automātiskā tirdzniecība neapdraud pienācīgu tirgus darbību un to nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina arī, lai to tirdzniecības sistēmas būtu elastīgas un atbilstoši pārbaudītas darbam ar lielāku rīkojumu plūsmu vai spriedzi tirgū un visas tirdzniecības vietas ir aprīkotas ar bloķēšanas sistēmām, lai uz laiku pārtrauktu tirdzniecību pēkšņu un negaidītu cenu svārstību gadījumā.

(48a)   Ir jānodrošina arī tas, ka tirdzniecības vietu maksas struktūras ir pārredzamas, nediskriminējošas un taisnīgas un ka tās nav veidotas tā, lai radītu nesakārtotus tirgus apstākļus. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt, ka tirdzniecības vietu maksas struktūras stimulē sistēmas paziņojumu zemākus rādītājus attiecībā pret veiktajiem tirdzniecības darījumiem, piemērot augstāku maksu tādai praksei kā liela pasūtījuma vai tā daļas atsaukšana, kas var radīt šādus neprognozējamus apstākļus un kas liek tirdzniecības vietām palielināt infrastruktūras jaudu, no kā pārējie tirgus dalībnieki varētu negūt nekādu labumu.

(49)     Papildus pasākumiem attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem ir lietderīgi aizliegt sponsorētu un nesegtu piekļuvi un izveidot kontroli tām ieguldījumu sabiedrībām, kas klientiem nodrošina tiešu piekļuvi tirgiem ▌. Tāpat ir lietderīgi, ka uzņēmumi, kas sniedz tiešu piekļuvi tirgiem, nodrošina, lai personas, kas izmanto šo pakalpojumu, būtu atbilstoši kvalificētas un pakalpojuma izmantošanai tiktu veikta riska kontrole. Deleģētajos aktos būtu sīkāk jāizstrādā organizatoriskās prasības attiecībā uz šīm jaunajām tirdzniecības formām. Papildus EVTI pilnvarām sagatavot atjauninātas vadlīnijas attiecībā uz dažādiem pieejas tirgum veidiem un ar to saistītajiem kontroles pasākumiem, tam būtu jānodrošina, lai šīs prasības vajadzības gadījumā var grozīt atbilstoši turpmākām inovācijām un attīstībai šajā jomā

(50)     Pašlaik Savienībā darbojas liels skaits tirdzniecības vietu, no kurām daudzas tirgo identiskus instrumentus. Lai novērstu potenciālus riskus ieguldītājiem, jāformalizē un tālāk jākoordinē procesi attiecībā uz ietekmi uz citu tirdzniecības vietu tirdzniecību, ja viena tirdzniecības vieta nolemj pārtraukt vai atcelt kāda finanšu instrumenta tirdzniecību. Tiesiskās noteiktības nolūkā un lai atbilstoši novērstu interešu konfliktus, ja tiek izdarīts lēmums pārtraukt vai atcelt instrumentu tirdzniecību, būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja viens regulēts tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma pārtrauc tirdzniecību, lai neatklātu informāciju par emitentu vai finanšu instrumentu, citi seko šim lēmumam. Turklāt vēl vairāk jāformalizē un jāuzlabo informācijas apmaiņa un sadarbība starp tirdzniecības vietām attiecībā uz konkrētu instrumentu, ko tirgo vairākās tirdzniecības vietās, ārkārtēju apstākļu gadījumos. Te būtu jāiekļauj pasākumi, lai neļautu tirdzniecības vietām komerciāliem mērķiem izmantot informāciju, kas pārraidīta saistībā ar instrumentu tirgošanas pārtraukšanu vai atcelšanu.

(51)     Finanšu tirgos aktīvi darbojas vairāk ieguldītāju, un tiem tiek piedāvāts sarežģītāks plaša spektra pakalpojumu un instrumentu kopums, tāpēc, ņemot vērā šo attīstību, jāpaaugstina saskaņošanas līmenis, lai nodrošinātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Kad tika pieņemta Direktīva 2004/39/EK, pieaugošas ieguldītāju atkarības no personiskiem ieteikumiem dēļ tajā bija jāiekļauj noteikums par ieguldījumu konsultācijām kā ieguldījumu pakalpojumu, kam nepieciešama atļauja un konkrētas uzņēmējdarbības veikšanas saistības. Personisko klientiem paredzēto ieteikumu paliekošās nozīmes un pieaugošās pakalpojumu un instrumentu sarežģītības dēļ jāstiprina uzņēmējdarbības veikšanas saistības, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību.

(51a)   Lai gan konsultatīvajiem dienestiem ir nepieciešamas palielinātas uzņēmējdarbības veikšanas saistības, ar tām nepietiek, lai nodrošinātu ieguldītāju atbilstīgu aizsardzību. Dalībvalstīm jo īpaši ir jānodrošina, lai ieguldījumu sabiedrību radītie ieguldījumu produkti vai strukturētie noguldījumi pārdošanai profesionāliem vai privātiem klientiem atbilstu noteiktā mērķa tirgus vajadzībām un īpašībām attiecīgajā klientu kategorijā. Turklāt dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības veic saprātīgus pasākumus, lai ieguldījumu produkts tiktu pārdots un izplatīts mērķa grupas klientu vidū. Tomēr tam nevajadzētu mazināt trešo pušu atbildību, ja tās laiž pārdošanā vai izplata šo produktu ārpus mērķa grupām bez tā uzņēmuma zināšanas vai piekrišanas, kas šo produktu izstrādāja. Produktu izstrādātājiem vajadzētu arī regulāri pārskatīt savu produktu veiktspēju, lai novērtētu, vai produkta rezultāti atbilst tā izstrādātajam dizainam, un lai noteiktu, vai produkta mērķa tirgus joprojām ir atbilstīgs. Ieguldītājiem arī ir nepieciešama atbilstīga informācija par produktiem un jo īpaši regulāra informācija par to, kāda ir maksas par ieguldījumu ienākumiem dažādu slāņu kumulatīvā ietekme. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā Direktīvas 2006/48/EK 80. panta 8. punkta noteikumi.

(52)     Lai sniegtu ieguldītājiem visu nepieciešamo informāciju, ir lietderīgi noteikt prasību ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, precizēt to sniegto konsultāciju pamatojumu, jo īpaši produktu klāstu, kuru tās ņem vērā, sniedzot klientiem personiskus ieteikumus, maksu par šo konsultāciju, ja maksu un pamudinājumu izmaksas nevar noteikt pirms konsultāciju pakalpojuma sniegšanas, izmaksu aprēķināšanas metodi, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu konsultācija ir sniegta saistībā ar trešās personas pamudinājuma pieņemšanu vai saņemšanu vai ieguldījumu sabiedrības sniedz klientiem periodisku finanšu instrumentu atbilstības regulāru novērtējumu. Ir lietderīgi arī pieprasīt ieguldījumu sabiedrībām paskaidrot klientiem tiem sniegto konsultāciju iemeslus. EVTI vadlīnijas varētu būt noderīgas, lai nodrošinātu šo noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu. Lai sīkāk izstrādātu tiesisko regulējumu ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, vienlaicīgi ļaujot ieguldījumu sabiedrībām un klientiem izdarīt izvēli, ir lietderīgi noteikt nosacījumus šā pakalpojuma sniegšanai gadījumā, ja uzņēmumi informē klientus, ka konsultācija tiek sniegta saistībā ar pamudinājuma pieņemšanu vai saņemšanu no trešās personas. Veicot portfeļu patstāvīgu pārvaldību, ieguldījumu sabiedrībai pirms vienošanās būtu jāinformē klients par stimulu paredzēto apjomu un periodiskajos ziņojumos ir jāatklāj informācija par visiem maksātajiem vai saņemtajiem stimuliem. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, ka šādi trešo personu pamudinājumi neattur ieguldījumu sabiedrību no darbošanās ar mērķi maksimāli apmierināt klienta intereses, būtu jāparedz, ka zināmos apstākļos aizliegums saņemt šādus pamudinājumus vai pieprasīt tos ir jāattiecina uz klientu.

(52a)   Lai vēl vairāk aizsargātu patērētājus, ir arī lietderīgi nodrošināt, ka ieguldījumu sabiedrības neatalgo savus darbiniekus vai nenovērtē to rezultātus veidā, kas ir pretrunā sabiedrības pienākumam rīkoties savu klientu interesēs. Tādējādi darbinieku, kas pārdod vai dod ar ieguldījumus saistītus padomus, atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam no tirdzniecības mērķiem vai peļņas. ko sabiedrība guvusi no konkrēta finanšu instrumenta, jo tas radītu stimulus sniegt informāciju, kas nav godīga, skaidra un nemaldīga, kā arī dot ieteikumus, kas pilnībā neatbilst klienta interesēm.

(52b)   Ņemot vērā ieguldījumu produktu sarežģītību un nepārtrauktās inovācijas, ir svarīgi nodrošināt, ka darbiniekiem, kas sniedz konsultācijas par ieguldījumu produktiem vai pārdod tos privātajiem klientiem, ir atbilstīgas zināšanas un kompetence piedāvāto produktu jomā. Ieguldījumu sabiedrībām jādod saviem darbiniekiem pietiekami daudz laika un resursu, lai viņi varētu gūt šīs zināšanas un kompetenci un prastu tās izmantot, sniedzot pakalpojumus klientiem

(53)     Ieguldījumu sabiedrības var sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas sastāv tikai no klientu rīkojumu izpildes un/vai saņemšanas un pārsūtīšanas, nesaņemot informāciju par klienta kompetenci un pieredzi, lai novērtētu pakalpojuma vai instrumenta atbilstību klientam. Tā kā šie pakalpojumi ir saistīti ar zināmu klientu aizsardzības samazināšanos, ir lietderīgi uzlabot šo pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. Jo īpaši ir lietderīgi izslēgt iespēju sniegt šos pakalpojumus kopā ar papildpakalpojumiem, kas ietver kredītu vai aizdevumu piešķiršanu ieguldītājiem, lai ļautu tiem veikt darījumu, kurā ir iesaistīta ieguldījumu sabiedrība, jo tas papildus sarežģī darījumu un saistītā riska novērtēšanu. Ir lietderīgi arī skaidrāk definēt kritērijus to finanšu instrumentu izvēlei, ar kuriem šie pakalpojumi ir saistīti, lai izslēgtu tos finanšu instrumentus, kas ietver atvasinātu finanšu instrumentu, izņemot gadījumus, kad šāds atvasināts instruments nepalielina klientam risku, vai ir struktūras sastāvā, apgrūtinot klientam izprast saistīto risku.

(54)     Eiropas Savienības teritorijā daudzu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu plaši pielietotā stratēģija ir šķērspārdošanas paņēmieni. Tā var dot ieguvumu privātiem klientiem, bet var būt arī gadījumi, kad nav atbilstoši ņemtas vērā klienta intereses. Piemēram, dažas kombinētās pārdošanas prakses formas, konkrēti saistītās prakses, kad divi vai vairāki finanšu pakalpojumi tiek pārdoti kopā paketē un vismaz viens no šiem pakalpojumiem nav pieejams atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt uz informāciju balstītu izvēli. Saistītās prakses piemērs var būt prasība atvērt norēķinu kontus, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu privātam klientam. Lai gan arī tāda pakalpojumu apkopošanas prakse, kurā divus vai vairāk finanšu pakalpojumus pārdod kopā paketē, bet katru pakalpojumu var iegādāties arī atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt uz informāciju balstītu izvēli, tā vismaz dod klientam izvēli un tādējādi rada mazāku risku, ka ieguldījumu sabiedrības varētu neatbilst šajā direktīvā noteiktajām saistībām. Šādas prakses izmantošana būtu rūpīgi jāizvērtē, lai veicinātu konkurenci un patērētāja izvēles iespējas.

(55)     Attiecībā uz pakalpojumu jāuzskata, ka to sniedz pēc klienta iniciatīvas, ja vien klients to nepieprasa kā atbildes pasākumu uz tādu personalizētu paziņojumu no uzņēmuma vai uzņēmuma vārdā šim konkrētajam klientam, kurā ietverts aicinājums attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu vai kurš ir paredzēts, lai ietekmētu klientu attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu. Attiecībā uz pakalpojumu var uzskatīt, ka tas ir sniegts pēc klienta iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai klients to pieprasa, pamatojoties uz jebkādu paziņojumu, kurā ietverta finanšu instrumentu reklāma vai piedāvājums un kurš sniegts, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas būtībā ir vispārīgi, un kurš ir adresēts sabiedrībai vai plašākai klientu vai potenciālo klientu grupai vai kategorijai.

(56)     Viens no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt ieguldītājus. Pasākumi, ko veic, lai aizsargātu ieguldītājus, jāpielāgo katras ieguldītāju kategorijas specifikai (mazajiem ieguldītajiem, profesionāļiem un darījumu partneriem). Tomēr, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, ko piemēro pakalpojumu sniegšanai neatkarīgi no attiecīgo klientu kategorijas, ir lietderīgi skaidri noteikt, ka principiem jādarbojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un, ka pienākums rīkoties patiesi, skaidri un nemaldinoši attiecas uz attiecībām ar jebkuru klientu.

(57)     Atkāpjoties no piederības valsts atļaujas piešķiršanas principa, saistību uzraudzības un izpildes principa attiecībā uz filiāļu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir lietderīgi uzņemties atbildību par dažu to pienākumu izpildi, kuri noteikti šajā direktīvā attiecībā uz uzņēmējdarbību, ko veic ar filiāles starpniecību teritorijā, kurā atrodas filiāle, jo minētā iestāde atrodas vistuvāk filiālei un tās atrašanās vieta ir vairāk piemērota, lai atklātu filiāles darbību reglamentējošo noteikumu pārkāpumus un iesaistītos to novēršanā.

(58)     Jāievieš efektīvs “labākās izpildes” pienākums, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības klientu pasūtījumus izpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas ir visizdevīgākie klientam. Šim pienākumam jāattiecas uz sabiedrību, kam ir līgumsaistības vai starpniecības saistības attiecībā pret klientu.

(58a)   Lai visā Savienībā veicinātu plašākas akcionāru bāzes izveidi, vajadzētu uzlabot „labākās izpildes” satvaru saistībā ar privātajiem ieguldītājiem, lai viņi varētu piekļūt plašākam izpildes vietu piedāvājumam, kas pašlaik pieejams Savienībā. Piemērojot „labākās izpildes” satvaru, būtu jāņem vērā „labākās izpildes” uzraudzības tehnoloģiju attīstība.

(59)     Lai uzlabotu nosacījumus, kas ieguldījumu sabiedrībām jāievēro, veicot saistības izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientam saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi noteikt prasību tirdzniecības vietām darīt publiski pieejamus datus par katras tirdzniecības vietas darījumu izpildes kvalitāti.

(60)     Ieguldījumu sabiedrību sniegtā informācija klientiem saistībā ar to rīkojumu izpildes politiku bieži ir vispārīga un standartizēta un neļauj klientiem saprast, kā rīkojums tiks izpildīts, un pārbaudīt uzņēmumu atbilstību saistībām izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem. Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi precizēt principus attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību sniegto informāciju saviem klientiem par rīkojumu izpildes politiku un noteikt prasību sabiedrībām reizi trijos mēnešos darīt publiski pieejamu piecu labāko tirdzniecības vietu sarakstu katrā finanšu instrumentu kategorijā, kurās tās izpildījušas klientu rīkojumus iepriekšējā gadā, kā arī ņemt vērā šo informāciju un to, kuru attiecībā uz izpildes kvalitāti publisko tirdzniecības vietas savās izpildes paraugprakses politiskajās nostādnēs.

(62)     Personas, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vairāk nekā vienas ieguldījumu sabiedrības vārdā, nav jāuzskata par saistītiem aģentiem, bet gan par ieguldījumu sabiedrībām, ja tās atbilst šajā direktīvā minētajai definīcijai, izņemot dažas personas, uz kurām šis nosacījums neattiecas.

(63)     Šai direktīvai nav jāierobežo saistīto aģentu tiesības veikt darbības, uz kurām attiecas citas direktīvas, un saistītās darbības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem vai produktiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp darbības, ko veic tās pašas finanšu grupas daļu vārdā.

(64)     Šī direktīva nav jāattiecina uz nosacījumiem darbību veikšanai ārpus ieguldījumu sabiedrības telpām (iznēsājumtirdzniecība).

(65)     Dalībvalstu kompetentajām iestādēm nav jāveic reģistrācija vai tā ir jāatceļ, ja faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka saistītais aģents ir izvēlējies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai veic lielāko daļu savu darbību.

(66)     Šajā direktīvā attiecībā uz tiesīgiem darījumu partneriem jāuzskata, ka tie rīkojas kā klienti.

(67)     Finanšu krīze ir pierādījusi, ka klientiem, kas nav privātie klienti, ir ierobežotas iespējas novērtēt savu ieguldījumu risku. Lai gan būtu jāapstiprina, ka vajadzētu stiprināt uzņēmējdarbības veikšanas noteikumus tiem ieguldītājiem, kam visvairāk nepieciešama aizsardzība, ir lietderīgi pielāgot dažādu kategoriju klientiem piemērojamās prasības. Tāpēc dažās informācijas un pārskatu sniegšanas prasībās ir lietderīgi iekļaut attiecības ar tiesīgiem darījumu partneriem. Jo īpaši vajadzētu būt atbilstošām prasībām par klientu finanšu instrumentu un naudas uzraudzību, kā arī informācijas un pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz sarežģītākiem finanšu instrumentiem un darījumiem. Lai labāk atspoguļotu pašvaldību un vietējo publiskā sektora iestāžu, kurām nevajadzētu veikt darbības ar spekulatīviem instrumentiem, funkcijas, tās skaidri jāizslēdz no to tiesīgo darījumu partneru un klientu saraksta, kas uzskatāmi par profesionāļiem, tomēr ļaujot šiem klientiem pieprasīt pieeju, ko piemēro profesionāliem klientiem, ja ir ievēroti dalībvalstu noteiktie stingrie nosacījumi.

(68)     Attiecībā uz darījumiem, kas veikti starp tiesīgiem darījumu partneriem, pienākums izziņot klienta ierobežotos pasūtījumus jāpiemēro tikai tad, ja darījuma partneris skaidri nosūta ierobežotu pasūtījumu ieguldījumu sabiedrībai tā izpildei.

(70)     Ieguldījumu sabiedrībām jābūt vienādām iespējām pievienoties vai piekļūt regulētiem tirgiem visā Eiropas Savienībā. Neatkarīgi no tā, kā darījumi pašreiz ir organizēti dalībvalstīs, ir būtiski atcelt tehniskos un tiesiskos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi regulētiem tirgiem.

(71)     Lai veicinātu pārrobežu darījumu pabeigšanu, ir lietderīgi paredzēt ieguldījumu sabiedrību piekļuvi mijieskaita un maksājumu sistēmām visā Eiropas Savienībā neatkarīgi no tā, vai darījumi ir noslēgti regulētos tirgos attiecīgajā dalībvalstī. Ieguldījumu sabiedrībām, kas vēlas tieši piedalīties citu dalībvalstu norēķinu sistēmās, jāizpilda attiecīgās darbības un komercdarbības prasības attiecībā uz līdzdalību, kā arī uzraudzības pasākumi, lai atbalstītu finanšu tirgu nevainojamu un sakārtotu darbību.

(72)     Trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā nosaka valstu režīmos un prasībās. Šie režīmi ir ļoti atšķirīgi, un uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar tiem ir piešķirtas atļaujas, nav tiesību sniegt pakalpojumus un veikt darbību citās dalībvalstīs, kā tikai tajā, kurā tie ir izveidoti. Šajā jomā ir lietderīgi izveidot kopēju tiesisko regulējumu Eiropas Savienības līmenī attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, tostarp ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem. Lai trešo valstu uzņēmumi varētu gūt labumu no pases, kas ļauj tiem sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības visā ES, režīmam būtu jāsaskaņo esošā sadrumstalotā sistēma, jānodrošina noteiktība un vienots regulējums attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, kas gatavojas darboties Eiropas Savienībā, jānodrošina, ka Komisija ir veikusi trešo valstu regulatīvās un uzraudzības sistēmas līdzvērtības patiesu novērtējumu, par galveno uzskatot ES lielāko tirdzniecības partneru un G20 programmas aptverto jomu novērtējumu, un jānodrošina tiem ieguldītājiem ES, kas saņem pakalpojumus, ko sniedz trešo valstu uzņēmumi, salīdzināms aizsardzības līmenis.

(73)     Sniedzot pakalpojumus privātiem klientiem vai klientiem, kuri ir atteikušies no konkrētiem aizsardzības pasākumiem, lai saņemtu profesionāliem klientiem piemērotu attieksmi, vienmēr būtu jāizveido uzņēmuma filiāle Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai jāizsniedz attiecīga atļauja un jāuzrauga filiāles izveidošana. Starp attiecīgo kompetento iestādi un trešās valsts kompetento iestādi vajadzētu būt atbilstošiem sadarbības nolīgumiem. Filiālei vajadzētu būt brīvi pieejamam pietiekamam sākuma kapitālam. Pēc atļaujas saņemšanas filiāli vajadzētu uzraudzīt dalībvalstī, kurā tā ir izveidota. Trešās valsts uzņēmumam būtu jāspēj sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, izmantojot filiāli, kas saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, ar noteikumu ievērot ziņošanas procedūru. Neizveidojot filiāli, pakalpojumi Savienībā būtu sniedzami tikai tiesīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem, kas nav klienti, kuri ir atteikušies no konkrētiem aizsardzības pasākumiem, lai saņemtu profesionāliem klientiem piemērotu attieksmi. Izņemot gadījumus, kad pakalpojumus sniedz pēc klienta paša iniciatīvas, uzņēmumam būtu jāreģistrējas EVTI, un tas būtu jāuzrauga trešajā valstī. Starp EVTI un trešās valsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt noslēgtiem atbilstošiem sadarbības nolīgumiem.

(74)     Šīs direktīvas noteikumiem, ar kuriem regulē trešo valstu uzņēmumu ieguldījumu pakalpojumu vai darbību sniegšanu Eiropas Savienībā, nevajadzētu ietekmēt iespēju Savienības personām saņemt trešās valsts uzņēmuma ieguldījumu pakalpojumus tikai pēc savas iniciatīvas. Ja trešās valsts uzņēmums sniedz pakalpojumus Savienības personai, kas tos pieprasa tikai pēc savas iniciatīvas, nebūtu uzskatāms, ka pakalpojumi tiek sniegti Savienības teritorijā. Ja trešās valsts uzņēmums pats piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas.

(75)     Atļaujai darboties regulētā tirgū jāattiecas uz visām darbībām, kas ir tieši saistītas ar pasūtījumu piedāvāšanu, apstrādi, izpildi, apstiprināšanu un ziņošanu no brīža, kad šādus pasūtījumus saņēmis regulētais tirgus, līdz brīdim, kad tie ir nosūtīti turpmākai pabeigšanai, un uz darbībām, kas saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu. Uz šādām darbībām jāattiecina arī darījumi, kas noslēgti ar to izraudzīto tirgus līderu starpniecību, kurus izraudzījis regulētais tirgus, un ko uzņemas veikt saskaņā ar regulētā tirgus sistēmām un atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas. Ņemot vērā to, cik nozīmīgi paredzamai un efektīvai tirgus darbībai ir tirgus līderi, tirdzniecības vietām vajadzētu būt noslēgtiem rakstiskiem nolīgumiem ar tirgus līderiem, kuros būtu izskaidrotas viņu saistības un garantēts, ka visos apstākļos, izņemot ārkārtas gadījumus, viņi pilda savas saistības nodrošināt tirgum likviditāti. Ne visi darījumi, ko noslēguši regulētā tirgus daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, ir uzskatāmi par darījumiem, kas noslēgti regulēta tirgus daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētas tirdzniecības sistēmās . Darījumi, kurus divpusēji noslēdz locekļi vai dalībnieki un attiecībā uz kuriem nav izpildīti visi pienākumi, kas saskaņā ar šo direktīvu noteikti attiecībā uz regulētu tirgu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, sistemātiska internalizētāja definīcijā jāuzskata par darījumiem, kas noslēgti ārpus regulēta tirgus daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas . Šādā gadījumā jāpiemēro ieguldījumu sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai uzņēmuma noteiktās cenas, ja ir izpildīti ar šo direktīvu noteiktie nosacījumi.

(76)    Lai sniegtu pakalpojumus saistībā ar tiem galvenajiem tirgus datiem, kas ir svarīgi lietotājiem, lai iegūtu vēlamo pārskatu par tirdzniecības darbību Eiropas Savienības tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju par attiecīgajiem darījumiem, būtu nepieciešamas atļaujas un regulējums, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitātes līmeni.

(77)    Apstiprinātu publicēšanas struktūru ieviešana uzlabotu tādas pārredzamas tirdzniecības informācijas kvalitāti, kas publiskota ārpusbiržas tirdzniecības darījumiem un būtiski palīdzētu nodrošināt, ka šādi dati ir publiskoti tādā veidā, lai veicinātu to konsolidēšanu ar tirdzniecības vietu publicētajiem datiem.

(78)     Tā kā ir ieviesta tāda tirgus uzbūve, kas paredz konkurenci starp vairākām tirdzniecības vietām, ir būtiski, lai pēc iespējas drīzāk sāktu darboties efektīva un vispusīga konsolidētu datu sistēma. Konsolidētu datu sistēmas komercrisinājuma ieviešana kapitāla vērtspapīriem, gan instrumentiem, kas līdzīgi kapitāla vērtspapīriem, palīdzētu izveidot integrētāku Eiropas tirgu un atvieglotu tirgus dalībniekiem iegūt piekļuvi konsolidētam pārskatam par pieejamo tirdzniecības pārredzamības informāciju. Paredzētā risinājuma pamatā ir to piegādātāju apstiprināta atļauja, kas darbojas saskaņā ar iepriekš noteiktiem un pārraudzītiem parametriem, lai nodrošinātu, ka tiek darīti zināmi konsekventi un precīzi tirgus dati, un kuri konkurē cits ar citu, lai sniegtu tehniski sarežģītus un inovatīvus risinājumus, kas iespējami lielā mērā sniegtu ieguldījumu tirgū. Lai sekmētu stabilas konsolidētu datu sistēmas agrīnu attīstību, Komisijai pēc iespējas drīzāk vajadzētu pieņemt deleģētus aktus, precizējot konkrētus aspektus attiecībā uz konsolidētu datu sistēmu nodrošinātāju pienākumu sniegt informāciju. Nosakot prasību visiem konsolidētu datu vispusīgas sistēmas nodrošinātājiem konsolidēt visus apstiprinātā publicēšanas pasākumu datus, tiks nodrošināta konkurence, pamatojoties uz pakalpojuma kvalitāti, nevis uz ietverto datu apmēru. Tomēr ir lietderīgi paredzēt, ka ir jāizstrādā sabiedrisks risinājums, ja komerciālais risinājums nenodrošina datu savlaicīgu, efektīvu un visaptverošu konsolidēšanu.

(79)    Pārskatot Direktīvu 2006/49/EK , jānosaka obligātās kapitāla prasības, kas jāievēro regulētajiem tirgiem, lai tiem piešķirtu atļauju, un jāņem vērā to risku specifika, kas saistīti ar šādiem tirgiem.

(80)    Regulētā tirgus operatoriem jāspēj arī darboties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā atbilstoši šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

(81)    Šīs direktīvas noteikumiem attiecībā uz instrumentu tirdzniecības atļaušanu saskaņā ar noteikumiem, kuru izpildi nodrošina regulētais tirgus, nav jāierobežo veids, kādā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem[29]. Nav jāliedz regulētam tirgum piemērot tādas prasības attiecībā uz to vērtspapīru vai instrumentu emitentiem, kuru tirdzniecības atļaušanu šis tirgus izskata, kas ir stingrākas nekā prasības, kas ieviestas atbilstoši šai direktīvai.

(82)    Dalībvalstīm jāspēj izraudzīties dažādas kompetentās iestādes, kurām jānodrošina šajā direktīvā noteikto daudzveidīgo saistību izpilde. Šādām iestādēm jābūt valsts iestādēm, kas garantē savu neatkarību no tirgus operatoriem un novērš interešu konfliktus. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesību aktiem jānodrošina kompetentās iestādes atbilstīgs finansējums. Izraugoties valsts iestādes, jānosaka arī funkciju deleģēšana, par kuru ir atbildīga kompetentā iestāde.

(83)    G–20 samitā Pitsburgā 2009. gada 25. septembrī tika nolemts uzlabot finanšu un preču tirgu regulējumu, darbību un pārredzamību, lai cīnītos ar pārmērīgām preču cenu svārstībām. Komisijas 2009. gada 28. oktobra Paziņojumā par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu Eiropā un 2011. gada 2. februāra Paziņojumā par aktuālo jautājumu risināšanu preču tirgu un izejvielu jomā norādīti pasākumi, kas jāpieņem Direktīvas 2004/39/EK pārskatīšanas kontekstā. Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija 2011. gada septembrī publicēja atvasināto preču instrumentu tirgu regulēšanas un uzraudzības principus. Šos principus apstiprināja G20 samitā Kannās 2011. gada 4. novembrī, un tajos bija pausts aicinājums piešķirt tirgus līderiem oficiālas pozīciju pārvaldības pilnvaras, tostarp pilnvaras vajadzības gadījumā noteikt ex ante pozīciju ierobežojumus.

(84)    Kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidri noteiktām pilnvarām iegūt informāciju no jebkuras personas par pozīcijas apjomu un mērķi atvasināto preču instrumentu līgumos un izveidot prasību personai veikt pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu atvasināto finanšu instrumentu līgumos.

(85)    Tirdzniecības vietām un kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, lai ierobežotu jebkuras personas vai personu kategorijas spēju slēgt vai ievērot atvasināto preču instrumentu līgumu, kas pamatojas uz EVTI noteiktiem tehniskiem standartiem, un pārvaldīt pozīcijas veidā, kas veicina atvasināto finanšu instrumentu un attiecīgo preču tirgu, pārlieku neapgrūtinot likviditāti. Šo ierobežojumu būtu jāspēj piemērot individuāliem darījumiem, kā arī laika gaitā izveidotām pozīcijām. Jo īpaši otrajā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jānodrošina, ka šie pozīciju ierobežojumi būtu nediskriminējoši, skaidri definēti, lai tajos būtu pietiekami ņemta vērā attiecīgā tirgus specifika un tie būtu nepieciešami, lai nodrošinātu tirgus integritāti un pienācīgu darbību. Šādi ierobežojumi nebūtu jāattiecina uz pozīcijām, kuras objektīvi samazina apdraudējumu, kas ir tieši saistīts ar komercdarbību ar precēm. Lai novērstu netīšu ietekmi, ko uz tirgu ar attiecīgajām precēm varētu atstāt atvasinājumu regulējums, ir lietderīgi precizēt atšķirību starp līgumiem par tūlītēju darījumu un biržā tirgotiem nākotnes līgumiem.

(86)    Papildus pilnvarām, ko piešķir kompetentajām iestādēm, visām tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecību ar atvasinātiem preču instrumentiem, vajadzētu būt izveidotiem atbilstošiem ierobežojumiem un citiem atbilstīgiem pozīviju vadības pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai atbalstītu likviditāti, novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu pienācīgus cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus. Šādi pasākumi var ietvert, piemēram, lielu pozīciju koncentrāciju izveides identificēšanu, tuvojoties lēmuma pieņemšanai, pozīciju ierobežojumus, cenu svārstību ierobežojumus, likvidācijas rīkojumus vai atvērtu pozīciju pārvietošanu, tirdzniecības apturēšanu, piegādes noteikumu vai nosacījumu izmainīšanu, tirdzniecības atcelšanu un piegādes nodomu pieprasīšanu. EVTI būtu jāglabā un jāpublicē visu šādu spēkā esošo pasākumu apkopojumu saraksts. Ierobežojumi būtu jāpiemēro saskaņotā veidā, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās īpašības. Būtu skaidri jādefinē, uz ko tie attiecas, un jebkādi izņēmumi tajos, kā arī attiecīgās kvantitatīvās robežvērtības, kas veido ierobežojumus vai var likt ievērot citas saistības. Ņemot vērā to, ka viena atsevišķa tirdzniecības vieta nespēj aplūkot visas pozīcijas, ko tās locekļi vai dalībnieki ir uzņēmušies vispārējā tirgū, ir atbilstīgi paredzēt kontroles specifikācijas, pieņemot regulatīvus tehniskos standartus, tostarp ar mērķi novērst jebkādu atšķirīgu ierobežojumu un pasākumu ietekmi, ja tos piemēro salīdzināmiem līgumiem dažādās tirdzniecības vietās.

(87)    Tirdzniecības vietām, kurās tirgo vislikvīdākos atvasinātos preču instrumentus, katru nedēļu būtu jāpublicē dažādu kategoriju tirgus dalībnieku pozīciju sadalījuma apkopojums, tostarp arī par klientiem, kas paši neveic tirdzniecību. Pēc pieprasījuma kompetentai iestādei būtu jādara zināms vispusīgs un detalizēts apkopojums par tirgus dalībniekiem sadalījumā pa to veidiem un identitātes, attiecīgā gadījumā ņemot vērā informācijas sniegšanas prasības, kas jau ir ieviestas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību[30] (REMIT) 8. pantu.

(89)    Būtu vēlams veicināt mazu un vidēju uzņēmumu piekļuvi kapitālam un turpmāku specializēto tirgu attīstību ar mērķi rūpēties par mazu un vidēju emitentu vajadzībām. Šie tirgi, kas saskaņā ar šo direktīvu parasti darbojas kā daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, ir plašāk pazīstami kā MVU tirgi, izaugsmes tirgi vai jaunie tirgi. Jaunas apakškategorijas — MVU izaugsmes tirgi — izveidošana daudzpusējo tirdzniecības sistēmu kategorijā un šo tirgu reģistrēšana palielinātu to redzamību un profilu un palīdzētu ieviest kopējos Eiropas regulatīvos standartus šajos tirgos. Uzmanība būtu jākoncentrē uz to, kā izstrādāt turpmākos tiesību aktus, lai turpinātu sekmēt un veicināt šā tirgus izmantošanu kā jaunu aktīvu kategoriju, kas būtu ieguldītājiem pievilcīga. Pārējais ES tirgus regulējums būtu jāatjaunina, lai samazinātu administratīvos slogus un nodrošinātu turpmākus stimulus MVU ietveršanai MVU izaugsmes tirgu sarakstos.

(90)    Prasībām, kas attiecas uz šo jauno tirgu kategoriju, vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai ņemtu vērā pašreizējo veiksmīgo tirgus modeļu paraugus visā Eiropā. Tām jābūt arī pareizi līdzsvarotām, lai saglabātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību, kas ir būtiska, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos emitentiem šajos tirgos, vienlaicīgi samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem šajos tirgos. Priekšlikumā noteikts, ka deleģētos aktos vai tehniskajos standartos sīkāk jādefinē tādas prasības attiecībā uz MVU tirgiem kā pielaides kritēriji tirdzniecībai šādā tirgū.

(91)    Lai nelabvēlīgi neietekmētu esošos veiksmīgos tirgus, tirgus operatoriem, kas darbojas ar MVU emitentiem, būtu jāsaglabā iespēja izvēlēties turpināt darboties šajā tirgū saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, nereģistrējot MVU izaugsmes tirgu.

(92)    Jebkāda konfidenciāla informācija, ko saņem kādas dalībvalsts kontaktpunkts ar citas dalībvalsts kontaktpunkta starpniecību, nav jāuzskata par izteikti vietēju informāciju.

(93)    Jāuzlabo to pilnvaru konverģence, kas ir kompetentām iestādēm, lai radītu pamatu līdzvērtīgai piemērošanas intensitātei integrētajā finanšu tirgū. Kopīgam obligāto pilnvaru kopumam kopā ar atbilstošiem resursiem jāgarantē uzraudzības efektivitāte.

(94)    Ņemot vērā daudzu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu būtisko ietekmi un tirgus daļu, ir lietderīgi nodrošināt atbilstošu sadarbības noteikumu izveidi starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas kompetento iestādi un tās jurisdikcijas kompetento iestādi, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma sniedz pakalpojumus. Paredzot līdzīgu attīstību, šis noteikums būtu jāpiemēro arī regulētām tirdzniecības sistēmām.

(95)    Lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrību un regulēto tirgu, to uzņēmējdarbības efektīvo kontrolētāju un ieguldījumu sabiedrību un regulēto tirgu vadības struktūras locekļu atbilstību šīs direktīvas un regulas [ierakstu pievieno OP] saistībām un nodrošinātu tiem vienlīdzīgu attieksmi visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība piemērot efektīvas un proporcionālas administratīvās sankcijas, kas novērš atkārtotu pārkāpuma izdarīšanu. Tāpēc dalībvalstu noteiktajām administratīvajām sankcijām un pasākumiem būtu jāatbilst konkrētām būtiskām prasībām attiecībā uz adresātiem, sankcijas vai pasākuma piemērošanas kritērijiem, publiskošanu, galvenajām sankciju uzlikšanas pilnvarām un administratīvo finansiālo sankciju līmenim.

(96)    Kompetentajām iestādēm jo īpaši vajadzētu būt pilnvarotām piemērot pietiekami augstas finansiālās sankcijas, lai tās pārsniegtu ekonomiskos ieguvumus, kas izriet no pārkāpuma, un lai tās atturētu arī lielas iestādes un to vadītājus izdarīt pārkāpumus.

(97)    Lai nodrošinātu sankciju saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, lai kompetentās iestādes ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni.

(98)    Lai nodrošinātu, ka sankcijas attur izdarīt pārkāpumus sabiedrībā kopumā, informācija par uzliktajām sankcijām parasti būtu jāpublicē, izņemot konkrētus skaidri noteiktus gadījumus.

(99)    Lai atklātu potenciālus pārkāpumus, kompetentām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un tām būtu jāizveido efektīvi un uzticami mehānismi, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem, tostarp lai aizsargātu darbiniekus, kas ziņo par pārkāpumiem savās iestādēs. Šie mehānismiem nevajadzētu skart atbilstošu apsūdzēto personu uzraudzību. Būtu jāizveido atbilstošas procedūras, lai personai, par kuru tiek ziņots, nodrošinātu aizsardzības tiesības un izteikšanās tiesības pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, kā arī tiesības iesniegt tiesā attaisnojumus pret viņu pieņemtajam lēmumam.

(100)  Šai direktīvai būtu jāattiecas gan uz administratīvajām sankcijām, gan uz pasākumiem, kas paredzēti, lai aptvertu visas darbības, ko veic pēc tam, kad noticis pārkāpums, un lai novērstu turpmākus pārkāpumus, neatkarīgi no tā, vai valsts tiesību aktos tie kvalificēti kā sankcija vai kā pasākums.

(101)  Šai direktīvai nevajadzētu skart nekādus dalībvalstu tiesību noteikumus saistībā ar kriminālsankcijām. Neskarot dalībvalstu tiesiskās sistēmas, tām jānodrošina, ka gadījumos, ja tiek apgalvots, ka kāds ieguldījumu uzņēmuma vai tirgus operatora valdes loceklis nav ievērojis noteikumus vai izdarījis pārkāpumu saistībā ar jautājumiem, uz ko atteicas šī direktīva vai Regula (ES) Nr. .../… [FITR], pret viņu var ierosināt kriminālo vai civilo tiesvedību.

(102)  Lai aizsargātu klientus, neierobežojot to tiesības iesniegt prasības tiesās, dalībvalstīm ir lietderīgi nodrošināt valsts un privāto iestāžu izveidošanu  strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, lai tās sadarbotos pārrobežu strīdu atrisināšanā, ņemot vērā Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumu 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā[31], un Komisijas Ieteikumu 2001/310/EK par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā. Ieviešot noteikumus par sūdzību un prasību procedūrām, kas paredzētas izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, dalībvalstis jāiedrošina izmantot pašreizējos pārrobežu sadarbības mehānismus, jo īpaši Sūdzību tīklu par finanšu pakalpojumiem (FIN–Net).

(103)  jebkāda informācijas apmaiņa vai nosūtīšana starp kompetentām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām jāveic saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm. Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm vai to nosūtīšana trešām valstīm EVTI jāveic saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītajiem personas datu nosūtīšanas noteikumiem .

(104)  Jāpastiprina noteikumi par informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm un jāstiprina palīdzības un sadarbības pienākumi, kas tām ir citai pret citu. Pārrobežu darbību pieaugošās aktivitātes dēļ kompetentām iestādēm savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvo piemērošanu, tostarp piemērošanu situācijās, kad pārkāpums vai aizdomas par pārkāpumu var attiekties uz iestādēm divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, ir stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu nevainojamu minētās informācijas nosūtīšanu un īpašu tiesību aizsardzību.

(106)  Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz izņēmumiem, konkrētu definīciju precizēšanu, plānotās līdzdalības iegūšanas ieguldījumu sabiedrībā novērtēšanas kritērijiem, ieguldījumu sabiedrību organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktu pārvaldību, ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzņēmējdarbības veikšanas saistībām, rīkojumu izpildi ar vislabākajiem nosacījumiem klientam, klientu rīkojumu apstrādi, darījumiem ar tiesīgiem darījumu partneriem, MVU izaugsmes tirgiem, trešo valstu finanšu iestāžu sākuma kapitāla novērtēšanas nosacījumiem, ar sistēmu elastīgumu, bloķēšanas sistēmām un ar elektronisko tirdzniecību saistītiem pasākumiem, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai, finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu, līmeņiem, kad jāsniedz pārskati par tirgotāju kategoriju turētajām pozīcijām, skaidrojumiem par to, kas rada pamatotus komerciālus nosacījumus, lai apstiprināta publicēšanas struktūra (APA) publiskotu informāciju, konsolidētu datu sistēmu nodrošinātāji — nodrošinātu piekļuvi datu plūsmām, un apstiprināta ziņošanas sistēma (ARM) — sniegtu informāciju, kā arī attiecībā uz konsolidētu datu sistēmu nodrošinātājiem noteiktās informācijas sniegšanas prasības sīkāku precizēšanu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā attiecīgi konsultētos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(107)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīm pilnvarām būtu jāattiecas uz efektīvu atbilstības lēmumu pieņemšanu par trešo valstu tiesisko un uzraudzības regulējumu trešo valstu sabiedrību pakalpojumu sniegšanai un tās būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[32].

(108)  Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju atbilstīga aizsardzība Eiropas Savienībā. Būtu efektīvi un atbilstoši uzticēt EVTI kā specializētas kompetences iestādei izveidot iesniegšanai Komisijai to regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas variantus izvēles. Lai nodrošinātu konsekventu ieguldītāju un patērētāju aizsardzību visās finanšu pakalpojumu nozarēs, EVTI savi uzdevumi būtu pēc iespējas jāveic ciešā sadarbībā ar pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas ietvaros.

(109)  Komisijai būtu jāpieņem EVTI sagatavotie regulatīvo tehnisko standartu projekti, precizējot kritērijus, ar kuriem nosaka, vai darbība ir saistīta ar pamatdarbību, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu sabiedrībām, attiecībā uz vadības struktūru prasībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz pienākumu izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem, attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu, attiecībā uz brīvību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz ierobežojumiem saistībā ar atvasinātu preču instrumentu turēšanu un turpmāku to pozīciju pārbaužu precizēšanu, kas attiecas uz citiem atvasinātiem preču instrumentiem, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem, attiecībā uz organizatoriskajām prasībām apstiprinātām publicēšanas struktūrām un konsolidētu datu sistēmas nodrošinātājiem un attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvie tehniskie standarti, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi LESD 290. pantam un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantam.

(110)  Tāpat Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektus, ko izstrādājusi EVTI attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu sabiedrībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz darījumu pabeigšanas tirdzniecības procesu daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās, attiecībā uz instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu, attiecībā uz brīvību veikt finanšu pakalpojumus un darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz pārskatu sniegšanu par pozīcijām tirgotāju kategorijām, attiecībā uz informācijas nosūtīšanu EVTI, attiecībā uz saistībām sadarboties, attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm, attiecībā uz informācijas apmaiņu un attiecībā uz konsultācijām pirms atļaujas saņemšanas. Komisijai būtu jāpieņem šie īstenošanas tehniskie standarti, izmantojot īstenošanas aktus atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(111)  Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par regulēto tirdzniecības sistēmu darbības novērtējumu, MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, prasību ietekmi attiecībā uz automātiskiem un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem, pieredzi ar konkrētu produktu vai prakšu aizliegšanas mehānismu un pasākumu ietekmi attiecībā uz atvasināto preču instrumentu tirgiem.

(112)  Tā kā šīs direktīvas mērķis ir izveidot integrētu finanšu tirgu, kurā ieguldītāji ir efektīvi aizsargāti un vispārējā tirgus efektivitāte un integritāte ir nodrošināta, tad ir jāizveido kopīgas normatīvās prasības, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā tām ir izsniegta atļauja, un ar ko reglamentē regulētu tirgu un citu tirdzniecības sistēmu darbību, lai novērstu to, ka nepārskatāmība vai traucējumi grauj Eiropas finanšu sistēmas efektīvo darbību kopumā, un tādēļ, ņemot vērā šīs direktīvas apjomu un ietekmi, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības  līmenī, tā var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā norādīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai

(113)  Tiek uzskatīts, ka izveidot konsolidētu datu sistēmu instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīri, ir grūtāk, nekā izveidot konsolidētu datu sistēmu kapitāla vērtspapīru instrumentiem, tāpēc tās potenciālajiem nodrošinātājiem būtu jāspēj iegūt ar to saistītu pieredzi pirms tās izveidošanas. Tāpēc, lai atvieglotu konsolidētu datu sistēmas izveidošanu instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīri, ir lietderīgi paredzēt garāku attiecīgo noteikumu piemērošanas termiņu. Tomēr ir atbilstoši tagad paredzēt, ka ir jāizstrādā publisks risinājums, ja komerciālais risinājums nespēj savlaicīgi izveidot efektīvu un vispusīgu konsolidētu datu sistēmu.

(113a) Lai turpinātu attīstīt Savienības sistēmu darbību ar vērstpapīriem reglamentēšanai, Komisijai būtu jāiesniedz projekts regulai par tiesību aktiem vērtspapīru jomā, precizējot finanšu instrumenta uzraudzības un pārvaldības definīciju, un tai sadarbībā ar EVTI, Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju būtu jāveicina darbs pie identifikatoru un ziņojumapmaiņas standartizēšanas, lai varētu veikt gandrīz reāllaika darījumu analīzi un sarežģītu produktu struktūru, piemēram, tādu struktūru, kas satur atvasinātos instrumentus vai atpirkuma līgumus, noteikšanu.

(114)  Šajā direktīvā ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, patērētāju aizsardzības tiesības, tiesības uz efektīviem līdzekļiem un taisnīgu tiesas procesu, tiesības netikt apsūdzētam vai sodītam divas reizes par vienu pārkāpumu, un tā jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(114a) Būtu jāapspriežas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Darbības joma

1.        Šī direktīva attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, regulētiem tirgiem , datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu pasākumus Eiropas Savienībā.

2.        Šajā direktīvā noteiktas prasības attiecībā uz:

(a)       atļauju izsniegšanu ieguldījumu sabiedrībām un to darbības nosacījumiem;

(b)       trešo valstu uzņēmumu ieguldījumu pakalpojumu vai darbību veikšanu, izveidojot filiāli;

(c)       atļauju izsniegšanu regulētiem tirgiem un to darbību;

(d)       atļauju izsniegšanu datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem un to darbību; un

(e)       kompetento iestāžu veiktu pārvaldību, sadarbību un noteikumu piemērošanu.

3.        Šī direktīva attiecas arī uz kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, ja tās sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, ja tās klientiem pārdod vai sniedz konsultācijas saistībā ar noguldījumiem, izņemot tādiem, kuru peļņas likme ir noteikta saistībā ar procentu likmi (strukturētiem noguldījumiem).

           ▌

3.a      Turpmāk uzskaitītie noteikumi attiecas arī uz apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas starpniekiem, tostarp nolīgtiem apdrošināšanas starpniekiem, kam atļauja izsniegta vai kuri reģistrēti attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvu 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu[33], Direktīvu 2002/92/EK vai Direktīvu 2009/138/EK, ja tie klientiem pārdod vai sniedz konsultācijas saistībā ar apdrošināšanas iemaksu ieguldījumiem:

-          16. panta 3. punkts;

-          23. līdz 26. pants; un

-          69. līdz 80. pants un 83. līdz 91. pants vajadzības gadījumā attiecībā uz kompetentajām iestādēm, lai stātos spēkā iepriekš minētie panti saistībā ar apdrošināšanas iemaksu ieguldījumiem.

2. pants

Izņēmumi

1.        Šī direktīva neattiecas uz:

(a)       apdrošināšanas sabiedrībām vai uzņēmumiem, kas veic Direktīvā 2009/138/EK minētās pārapdrošināšanas un retrocesijas darbības, neskarot 1. panta 3.a punktu;

(b)       personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

(c)       personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ja attiecīgo pakalpojumu sniedz dažreiz, veicot profesionālu darbību, un ja šo darbību reglamentē tiesību akti ▌;

(d)       personām, kas nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas darbības, izņemot darījumu veikšanu savā vārdā, ja vien tās nav:

(i)        tirgus līderi;

(ii)       regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas (DTS) locekļi vai dalībnieki vai tām ir tieša tirgus ieeja tirdzniecības vietai;

(iia)    iesaistītas algoritmiskajā tirdzniecībā;

(iib)    ņemot vērā to tirdzniecības darbību apjomu, kompetentā iestāde uzskatīta, ka tām ir būtiska līdzdalība tirgū; vai

(iii)       izpildot klientu rīkojumus, tās veic darījumus savā vārdā.

Personām, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar i) apakšpunktu, nav arī jāievēro šajā punktā minētie nosacījumi, lai uz tām attiektos šis atbrīvojums.

Šis atbrīvojums attiecas uz personām, kuras, darbojoties ar emisiju kvotām, nesniedz ieguldījumu pakalpojumus vai citas darbības, kas nav darījumu veikšana savā vārdā un pasūtījumu izpilde klientu vārdā, un kurām pieder vai kuras tieši vada iekārtas Direktīvas 2003/87/EK nozīmē.

(e)       personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmu administrēšana;

(f)        personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmas administrēšana un ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vienīgi saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

(g)       ECBS dalībniekiem un citām valsts iestādēm, kuru funkcijas Eiropas Savienībā ir līdzīgas, citām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā Eiropas Savienībā un starptautiskām iestādēm, kuru dalībnieki ir trīs vai vairākas dalībvalstis un kuru pienākums ir valsts parāda pārvaldība vai kuras ir tajā iesaistītas;

(h)       kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Eiropas Savienības līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem un vadītājiem;

(i)        personām, kas:

(i)        veic darījumus ar finanšu instrumentiem savā vārdā, izņemot personas, kas veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu pasūtījumus▌,

(ii)      sniedz ieguldījumu pakalpojumus , kas nav darījumi savā vārdā, tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, vai

(iii)     sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai atvasinātiem līgumiem, kuri minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā, vai attiecībā uz emisiju kvotām vai to atvasinātiem instrumentiem  savas pamatdarbības klientiem,

ja visos gadījumos:

         tā ir papilddarbība to pamatdarbībai konsolidētu vai nekonsolidētu grupu līmenī un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/48/EK nozīmē vai darbošanās kā tirgus līderim saistībā ar atvasinātiem preču instrumentiem;

         ja tās reizi gadā attiecīgajai kompetentajai iestādei dara zināmu pamatojumu, kā dēļ to darbība saskaņā ar (i), (ii) un (iii) punktu ir uzskatāma par papilddarbību to pamatdarbībai;

(j)        personām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, veicot citas profesionālas darbības, uz kurām neattiecas šī direktīva, ja šādu konsultāciju sniegšana nav atsevišķi apmaksāta;

(l)        Dānijas un Somijas pensiju fondu izveidotām apvienībām, kuru vienīgais mērķis ir pārvaldīt tos pensiju fondu līdzekļus, kas ir šo apvienību locekļi;

(m)      “agenti di cambio”, kuru darbības un funkcijas reglamentē Itālijas 1998. gada 24. februāra Likumdošanas dekrēts Nr. 58.

(n)       pārvades sistēmas operatoriem, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punktā vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām vai Regulu (EK) 714/2009 vai Regulu (EK) 715/2009 vai tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, kas pieņemtas atbilstoši minētajām regulām.

2.        Ar šo direktīvu piešķirtās tiesības neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu partneriem darījumos, ko veic valsts iestādes, kuras veic darījumus ar valsts parādu, vai ECBS dalībnieki, kuri pilda savus uzdevumus, kas paredzēti LESD un ECBS un Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtos, vai kuri veic līdzvērtīgas funkcijas, kas paredzētas valstu tiesību aktos.

3.        Komisija saskaņā ar 94. pantu pieņem deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktā minēto izņēmumu, lai precizētu, kad darbība ir veikta kā gadījuma darbība.

3.a      EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot kritērijus, lai noteiktu, vai darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai, ņemot vērā vismaz šādus aspektus:

(a)      to, cik lielā mērā darbību var objektīvi novērtēt kā tādu, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību vai finansēšanas darbību;

(b)      nepieciešamību nodrošināt, lai palīgdarbības veidotu mazāko darbības daļu grupas līmenī un iestādes līmenī, ja pakalpojumi tiek sniegti tikai citiem tās pašas grupas locekļiem;

(c)       ar pamatdarbībām saistītās darbības apjomu un šīs darbības nozīmību konkrētajos tirgos;

(d)      vajadzību ierobežot neto kredītriska darījumus līmeņos, kas nav sistēmiski nozīmīgi;

(e)       tāda tirgus riska mērogu, kas saistīts ar darbību attiecībā pret šo tirgus risku, kas izriet no pamatdarbības.

(f)       nefinansiālā darījumu partnera tīro pozīciju summas un riska pozīciju sistēmisko attiecību, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 648/2021 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem[34] 10. pantā.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..][35]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. pants

Izvēles izņēmumi

1.        Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz visām personām, kurām tās ir piederības dalībvalstis, ja šo personu darbības pilnvaro un regulē valsts līmenī, ja šīm personām:

(a)       nav atļauts turēt klientu naudas līdzekļus vai vērtspapīrus un tādēļ nekad nav atļauts būt savu klientu debitoriem, un

(b)       nav atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus, izņemot ieguldījumu konsultāciju sniegšanu, ar vai bez rīkojumu pieņemšanas un nosūtīšanas attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvo ieguldījumu sabiedrību daļām, un rīkojumu saņemšanu un nodošanu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un sertifikātiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos pēc klienta iniciatīvas; un

(c)       kurām, sniedzot minēto pakalpojumu, ir atļauts nosūtīt pasūtījumus tikai:

(i)        ieguldījumu sabiedrībām, kam atļauja izsniegta saskaņā ar šo direktīvu;

(ii)       kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu         2006/48/EK ;

(iii)    ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu filiālēm, kam atļauja izsniegta trešā valstī un uz ko attiecas uzraudzības noteikumi, kurus kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā noteikumus, kas noteikti šajā direktīvā, Direktīvā 2006/48/EK  vai 2006/49/EK , un kas šos noteikumus ievēro;

(iv)    kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir atļauts daļas tirgot iedzīvotājiem un šādu uzņēmumu vadītājiem;

(v)     tām ieguldījumu sabiedrībām ar pamatkapitālu, kas definētas 15. panta 4. punktā Padomes Otrajā direktīvā 77/91/EEK (1976. gada 13. decembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no uzņēmējsabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu uzņēmējsabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses[36], un kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēta tirgus sarakstos dalībvalstī vai ar kuru vērtspapīriem veic darījumus regulētā tirgū,

1.a      Valstu sistēmām vajadzētu pakļaut šīs personas 1. punktā minētajām prasībām, kuras ir vismaz analoģiskas šādām prasībām saskaņā ar šo direktīvu, ņemot vērā to apmēru, riska profilu un juridisko formu:

(a)    atļaujas piešķiršanas un pastāvīgas uzraudzības nosacījumiem un procedūrām, kā noteikts 5. panta 1. un 3. punktā un 7., 8., 9., 10., 21., 22. un 23. pantā, un attiecīgiem īstenošanas pasākumiem, ko Komisija pieņēmusi ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 94. pantu;

(b)    uzņēmējdarbības veikšanas pienākumiem, kā noteikts 24. panta 1., 2., 3. un 5. punktā un 25. panta 1., 4. un 5. punktā, un attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem Direktīvā 2006/73/EK.

(c)     organizatoriskajām prasībām, kas paredzētas 16. panta 3. punktā, un deleģētiem aktiem, ko Komisija pieņēmusi ar saskaņā ar 94. pantu.

1.b      Dalībvalstis pieprasa, lai uz personām, kas izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas saskaņā ar 1. punktu, attiektos ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām[37], vai sistēma, kas nodrošina to klientiem līdzvērtīgu aizsardzību. Dalībvalstis kā alternatīvu segumu var atļaut profesionālās darbības civiltiesisko apdrošināšanu, ja tas ir atbilstīgi un samērīgi, ņemot vērā apjomu, riska profilu un juridisko statusu attiecībā uz personām, kurām saskaņā ar 1. punktu nepiemēro šo direktīvu. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas saskaņā ar 1. punktu un kas sniedz pārdod finanšu instrumentu privātiem klientiem vai sniedz ieguldījumu konsultācijas vai veic portfeļu pārvaldību privātiem klientiem, ir jāievēro noteikumi par ieguldītāju aizsardzību, kas līdzvērtīgi 16. panta 6. un 7. punkta, kā arī 24. un 25. panta noteikumiem.

2.        Personas, kas nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā saskaņā ar 1. punktu, negūst labumu no brīvības sniegt pakalpojumus un/vai veikt darbības vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 36. un 37. pantā.

3.        Dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI, kad tiek izmantota šajā pantā paredzētā iespēja, un nodrošina, lai katrā atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, būtu minēts, ka tā piešķirta saskaņā ar šo pantu.

4.        Dalībvalstis paziņo EVTI valsts tiesību aktu noteikumus, kas ir analoģiski 1. punktā norādītajām šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Definīcijas

1.        Šajā direktīvā piemēro definīcijas, kas sniegtas Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 2. pantā.

2.        Piemēro arī  turpmāk sniegtās definīcijas:

(1)       “Ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir jebkurš pakalpojums un darbība, kas minēta I pielikuma A iedaļā un kas attiecas uz kādu I pielikuma C iedaļā minēto instrumentu.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, precizējot pasākumus:

-          atvasinātos līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 7. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes, ņemot vērā, inter alia, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķins ar atzītas mijieskaita iestādes starpniecību vai uz tiem attiecas pastāvīgi papildu seguma pieprasījumi,

-          atvasinātos līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes, ņemot vērā, inter alia, vai tos tirgo regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķins ar atzītas mijieskaita iestādes starpniecību un vai uz tiem attiecas pastāvīgi papildu seguma pieprasījumi.

(2)       “Papildpakalpojums” ir jebkurš I pielikuma B iedaļā minētais pakalpojums.

(3)       “Ieguldījumu konsultācijas” ir personisku ieteikumu sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu sabiedrības iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem;

(4)       “Pasūtījumu izpilde klientu vārdā” ir darbība, ko veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā. Pasūtījumu izpildē ietilpst līgumu slēgšana, lai to emitēšanas brīdī pārdotu finanšu instrumentus, ko emitējusi kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība ;

(5)       “Darījumu veikšana savā vārdā” ir tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu, kuras rezultātā ir veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem.

(6)       “Tirgus līderis” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus, izmantojot pašu kapitālu ▌;

(7)       “Ieguldījumu portfeļa pārvaldīšana” ir klientu ieguldījumu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši diskrecionārām katra klienta piešķirtām pilnvarām, ja šādos ieguldījumu portfeļos ietverti viens vai vairāki finanšu instrumenti.

(8)       “Klients” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ieguldījumu sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai papildpakalpojumus.

(9)       “Profesionāls klients” ir klients, kas atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

(10)     “Privātais klients” ir klients, kas nav profesionāls klients.

(11)     “MVU izaugsmes tirgus” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas reģistrēta kā MVU izaugsmes tirgus saskaņā ar 35. pantu.

(12)     “Mazs un vidējs uzņēmums” ir uzņēmums, kura vidējais tirgus kapitāls ir mazāks nekā EUR 200 000 000.

(13)     “Ierobežots pasūtījums” ir pasūtījums pirkt vai pārdot finanšu instrumentu par norādīto cenas ierobežojumu vai par labāku cenu noteiktā daudzumā.

(14)     “Finanšu instrumenti” ir instrumenti, kas noteikti I pielikuma C iedaļā.

(15)     “Naudas tirgus instrumenti” ir tie finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū, piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un īstermiņa parāda vērtspapīri, izņemot maksāšanas instrumentus.

(16)     “Piederības dalībvalsts” ir:

(a)       attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām:

(i)        ja ieguldījumu sabiedrība ir fiziska persona, - dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs;

(ii)        ja ieguldījumu sabiedrība ir juridiska persona, - dalībvalsts, kurā ir ieguldījumu sabiedrības juridiskā adrese;

(iii)       ja ieguldījumu sabiedrībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav juridiskas adreses, - dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs;

(b)       attiecībā uz regulētu tirgu - dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskas adreses, - dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs.

(17)     "Uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā ieguldījumu sabiedrībai ir filiāle vai kurā ieguldījumu sabiedrība sniedz pakalpojumus un/vai veic darbības, vai dalībvalsts, kurā regulēts tirgus nodrošina attiecīgus pasākumus, lai veicinātu to attālo locekļu vai dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā, kuri reģistrēti tajā pašā dalībvalstī.

(18)     “Kompetentā iestāde” ir iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts saskaņā ar 69. pantu, ja šajā direktīvā nav norādīts citādi.

(19)     „Kredītiestādes” ir kredītiestāde, kas definēta Direktīvā 2006/48/EK.

(20)     “PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)[38].

(21)     "Saistītais aģents" ir fiziska vai juridiska persona, kas tikai vienas tās ieguldījumu sabiedrības beznosacījumu pilnīgā pārziņā, kuras vārdā tā rīkojas, sekmē ieguldījumu pakalpojumu un/vai papildpakalpojumu sniegšanu klientiem vai iespējamiem klientiem, saņem un nosūta norādījumus un pasūtījumus no klientiem attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus un/vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem.

(22)     “Filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir ieguldījumu sabiedrības daļa, un kam nav juridiskas personas statusa, un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kas var arī sniegt papildpakalpojumus, attiecībā uz kuriem tai ir izsniegta atļauja; visas uzņēmējdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu sabiedrība, kuras mītne atrodas citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli.

(23)     „Būtiska līdzdalība"” ir tieša vai netieša līdzdalība ieguldījumu sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū[39], 9. un 10. pantā, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punkta nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tās ieguldījumu sabiedrības pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība.

(24)     “Mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kas definēts 1. un 2. pantā Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem[40].

(25)     “Meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi.

(26)     „Cieša saistība” ir situācija, kurā divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista:

(a)       “līdzdalība“, kas ir vismaz 20 % vai vairāk uzņēmuma balsstiesību vai kapitāla tiešs vai kontrolēts turējums;

(b)       “kontrole“, kas ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu visos gadījumos, kas minēti Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīgas attiecības starp jebkādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu, arī jebkādu meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu uzskatot par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas pārvalda šos uzņēmumus;

(c)       situācijā, kad tās  ir pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu, proti, tām ir kontroles saistības.

(27)     „Vadības struktūra” ir uzņēmuma vai datu pakalpojumu sniedzēja vadošā struktūra, kas aptver uzraudzības un pārvaldības darbības, ir pilnvarota pieņemt galīgos lēmumus un tiesīga noteikt uzņēmuma vai datu pakalpojumu sniedzēja stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību. Vadības struktūrā iekļautas personas, kuras faktiski virza uzņēmuma darbību.

(28)     “Vadības struktūras uzraudzības funkcija” ir vadības struktūras veikta uzraudzības darbība, lai pārraudzītu un uzraudzītu vadības lēmumu pieņemšanas procesu.

(29)     “Augstākā līmeņa vadība” ir indivīdi, kuri uzņēmumā veic izpildfunkcijas un sniedz pārskatus par uzņēmuma ikdienas pārvaldību un ir atbildīgi par to, tostarp politikas īstenošanu attiecībā uz pakalpojumu un produktu izplatīšanu klientiem, ko īsteno uzņēmums un tā personāls.

(30)     „Algoritmiskā tirdzniecība” ir finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, piemēram, vai sākt izpildīt rīkojumu, rīkojuma izpildes termiņu, rīkojuma cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Definīcijā nav ietvertas tās sistēmas, kas tiek izmantotas tikai, lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstiprinātu rīkojumus, vai izpildītu klientu rīkojumus vai jebkādas juridiskas saistības, nosakot rīkojuma parametrus, vai izpildīto darījumu apstrādi.

(30a)   „Automatizēta ātrā datorizētā tirdzniecība” ir algoritmiska tirdzniecība ar finanšu instrumentiem tādā ātrumā, kurā rīkojumu pārsūtīšanas, atcelšanas vai mainīšanas mehānisma fiziskais latentums kļūst par galveno faktoru laikposmā, kad tiek dotas norādes tirdzniecības vietai vai veikts darījums.

(30b)   „Automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības stratēģija” ir tirdzniecības stratēģija darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanai savā vārdā, kura ietver automatizētu ātro datorizēto tirdzniecību un uz kuru attiecas vismaz divi no šiem aspektiem:

(i)     tās veikšanai izmanto kopējas telpas, tieša pieeja tirgum vai tuvumā esošas uzņemošās iestādes;

(ii)    tā ir saistīta ar portfeļa ikdienas apgrozījumu vismaz 50 % apmērā;

(iii)  atcelto (tostarp daļēji atcelto) rīkojumu daļa pārsniedz 20 %;

(iv)   lielāko daļu pozīciju slēdz tajā pašā dienā;

(v)   vairāk nekā 50 % rīkojumu vai darījumu ir veikti tirdzniecības vietās, kas piedāvā atlaides vai rabatus rīkojumiem, kuri nodrošina likviditāti un uz kuriem var attiecināt šādas atlaides.

(31a) “Tieša piekļuve tirgum ” ir kārtība, kādā tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks izsniedz atļauju kādai personai izmantot tā tirdzniecības kodu, lai šī persona varētu elektroniski nosūtīt rīkojumus ieguldījumu sabiedrības iekšējām elektroniskās tirdzniecības sistēmām to automatizētai pārsūtīšanai uz konkrētu tirdzniecības vietu, izmantojot ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības kodu.

(31b)   “Sponsorēta un nesegta pieeja tirgum” ir kārtība, kādā tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks izsniedz atļauju kādai personai izmantot tā tirdzniecības kodu, lai šī persona varētu elektroniski nosūtīt rīkojumus uz konkrētu tirdzniecības vietu, izmantojot ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības kodu, nepārsūtot rīkojumus ieguldījumu sabiedrības iekšējās elektroniskajās tirdzniecības sistēmās.

▌(33)  “Kombinētās pārdošanas prakse” ir viena ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu paketē vai ar vienotu nosacījumu nolīgumam vai paketei.

(33a)   “Apdrošināšanas iemaksu ieguldījums” ir apdrošināšanas līgums, kurā klientam izmaksājamā summa ir atkarīga no aktīva tirgus vērtības vai no aktīva izmaksas, vai atsauces vērtības, un kuros aktīvs nav tiešā klienta īpašumā.

(33b)   „Ieguldījumu produkts” ir produkts, kurā klientam izmaksājamo summu nosaka ar atsauci uz finanšu instrumentu vērtību, vai šis produkts ir strukturēts depozīts, vai tas ir uz apdrošināšanu pamatots ieguldījums, vai arī tas ir standartizēts privāto ieguldījumu produkts, kā noteikts Direktīvas ..../..../ES [FITD] 10. pantā.

(33c)   „Portfeļa diskrecionāra pārvaldība” in portfeļa pārvaldība, kurā klienta sniegts pilnvarojums dod portfeļa pārvaldītājam izvēles tiesības izraudzīties ieguldījumu produktus vai finanšu instrumentus, kuros tiek ieguldīti klienta līdzekļi.

(33d)   „Trešās valsts uzņēmums” ir uzņēmums, kas būtu ieguldījumu sabiedrība vai tirgus operators, ja tā galvenais birojs atrastos Savienībā.

3.          Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 94. pantu pieņemt deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem, lai precizētu dažus tehniskus elementus vai izdarīt grozījumus šā panta 2. punkta 3., 11., 12. un 27. – 33.d apakšpunktā noteiktajās definīcijās, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā:

(a)    tehniskos pilnveidojumus finanšu tirgos;

(b)    ļaunprātīgas izmantošanas prakses sarakstu, kas minēts Regulas (ES) Nr. …./…. [Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu] 34.b panta b) punktā, īpaši attiecībā uz automatizēto ātro datorizēto tirdzniecību, kā arī ― bet ne tikai ― uz elektronisko maldināšanu, kotējumu pārslodzi un pārklāšanos.

II SADAĻA

ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANA UN DARBĪBAS NOSACĪJUMI IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBĀM

I NODAĻA

ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANAS NOSACĪJUMI UN PROCEDŪRAS

5. pants

Pieprasījums atļaujas saņemšanai

1.          Katra dalībvalsts pieprasa, lai uz profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbību veikšanu kā pastāvīgu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību attiektos iepriekšēja atļauja atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 69. pantu.

2.          Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis ļauj daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā darboties jebkuram tirgus operatoram, uz kuru attiecas iepriekšēja pārbaude attiecībā uz to atbilstību šīs nodaļas noteikumiem.

3.          Dalībvalstis reģistrē visas ieguldījumu sabiedrības. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kurām ieguldījumu sabiedrībai ir izsniegta atļauja. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI.

EVTI izveido visu Eiropas Savienības ieguldījumu sabiedrību sarakstu. Šajā reģistrā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, kādas katrai  ieguldījumu sabiedrībai atļauts veikt, un to pastāvīgi atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina.

Ja kompetentā iestāde atļauju ir atcēlusi saskaņā ar 8. panta b) līdz d) apakšpunktu, šo atsaukumu publicē reģistrā un to tajā saglabā piecus gadus.

4.          Visas dalībvalstis pieprasa, lai

-       visām ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, to galvenais birojs būtu tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to juridiskā adrese,

-       visām ieguldījumu sabiedrībām, kas nav juridiskas personas, vai visām ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, bet kam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, to galvenais birojs būtu dalībvalstī, kurā tās faktiski veic savu uzņēmējdarbību.

6. pants

Atļaujas piešķiršanas joma

1.          Piederības dalībvalsts nodrošina, ka, piešķirot atļauju, nosaka ieguldījumu pakalpojumus un darbības, ko ieguldījumu sabiedrībai ir atļauts sniegt. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākiem papildpakalpojumiem, kas norādīti I pielikuma B iedaļā. Atļauju nekādā gadījumā neizsniedz tikai par papildpakalpojumu sniegšanu.

2.          Ieguldījumu sabiedrība, kas vēlas saņemt atļauju, lai paplašinātu savu darbību ar papildu ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai papildpakalpojumiem, kas nav paredzēti sākotnējā atļaujā, iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.

3.          Atļauja ir derīga visā Eiropas Savienībā un tā ļauj ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, attiecībā uz kurām tai ir piešķirta atļauja, visā Eiropas Savienībā, veidojot filiāles vai izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus.

7. pants

Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūras

1.          Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām.

2.          Ieguldījumu sabiedrība sniedz visu to informāciju, tostarp darbības programmu, kurā norāda, inter alia, paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka ieguldījumu sabiedrība sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdī ir ieviesusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, kas paredzēti šīs nodaļas noteikumos.

3.          Atļaujas pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

4.          EVTI izstrādā  regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

(a)      informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar 7. panta 2. punktu, tostarp darbības programmu;

(b)      9. panta 2. punktā noteikto iecelšanas komiteju uzdevumus;

(c)      prasības, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrību pārvaldībai saskaņā ar 9. panta 8. punktu, un 9. panta 5. punktā noteikto paziņojamo informāciju;

(d)      prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, kā arī šķēršļus, kas var kavēt kompetentās iestādes tādu uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kas paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.          EVTI izstrādā  īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 7. panta 2. punktā un 9. panta 5. punktā  minēto ziņu paziņošanai vai sniegšanai.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […]*.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

8. pants

Atļaujas anulēšana

Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta ieguldījumu sabiedrībai, ja šāda ieguldījumu sabiedrība:

(a)         12 mēnešos neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai iepriekšējos sešus mēnešus nav sniegusi ieguldījumu pakalpojumus vai veikusi ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

(b)         ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

(c)         vairs atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izsniegta atļauja, piemēram, nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvā 2006/49/EK;

(d)         ir nopietni un sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumus;

(e)         jebkurā citā gadījumā, kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas anulēšana.

Par katru atļaujas anulēšanas gadījumu nosūta ziņojumu EVTI.

9. pants

Vadības struktūra

-1.         Šajā direktīvā jēdziens „direktors bez izpildpilnvarām” tiek definēts šādi.

Direktors bez izpildpilnvarām jeb pieaicināts direktors ir uzņēmuma valdes loceklis, kas nav izpildfunkcijas pildošās vadības grupas loceklis. Viņš(-a) nav attiecīgā uzņēmuma darbinieks(-ce) vai saistīts(-a) ar to kādā citā veidā. Viņi tiek nošķirti no uzņēmuma iekšējiem direktoriem, kas ir valdes locekļi, kuri veic vai ir veikuši iepriekš arī uzņēmuma izpilddirektora pienākumus.

Direktori bez izpildpilnvarām veic šādus pienākumus:

-        konstruktīvi apstrīd stratēģijas izstrādi un sniedz ieguldījumu šajā procesā;

-        rūpīgi pārbauda vadības darba rezultātus izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanā, augstākā līmeņa vadītāju darba pārraudzībā, vajadzības gadījumā tos atceļot no amata, un pēctecības plānošanā;

-        pārliecinās par to, ka finanšu informācija ir precīza un finanšu kontroles un riska pārvaldības sistēmas ir stabilas un attaisnojamas;

-        atbild par atbilstoša atalgojuma līmeņa noteikšanu izpilddirektoriem un uzņemas galveno lomu augstākā līmeņa vadītāju darba pārraudzībā, vajadzības gadījumā tos atceļot no amata, kā arī pēctecības plānošanā.

Direktori bez izpildpilnvarām arī pauž neatkarīgu viedokli šādos jautājumos:

-        resursi;

-        iecelšana amatā;

-        rīcības kodekss.

Direktori bez izpildpilnvarām uzrauga pārvaldības procesu. Viņi nav iesaistīti uzņēmuma ikdienas pārvaldībā, bet uzrauga izpildfunkciju veikšanu un sniedz ieguldījumu stratēģijas izstrādē.

1.          Visu ieguldījumu sabiedrību vadības struktūras locekļiem vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze, viņi iegulda pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildē un raugās, lai tiktu ņemta vērā dažāda pieredze nolūkā nepieļaut sieviešu diskrimināciju.

Vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst šādām prasībām:

(a)    Visi vadības struktūras locekļi velta pietiekami daudz laika savu darbību veikšanai ieguldījumu sabiedrībā. Nosakot to direktora amatu skaitu, ko vienlaikus var ieņemt vadības struktūras loceklis, ir jāņem vērā konkrēti apstākļi un iestādes darbības raksturs, apjoms un sarežģītība.

Lieluma, iekšējās organizācijas, rakstura un darbības mēroga un sarežģītības ziņā nozīmīgas iestādes vadības struktūras locekļi vienlaikus neapvieno vairāk par vienu no šādām amatu kombinācijām:

i)       viens izpilddirektors un divi vadošie direktori;

ii)      četri vadošie direktori.

Izpilddirektora amatus vai ar izpilddirektora vietu nesaistītus amatus, kurus ieņem

(i)     tajā pašā grupā;

(ii)    iestādēs, kas:

       ir vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības sistēmas locekles, ja tiek izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 108. panta 7. punkta nosacījumi,

       ir izveidojušas saiknes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 108. panta 6. punktu. vai

(iii)   uzņēmumos (tai skaitā nefinanšu iestādēs), kuros šīm iestādēm ir kvalificēta līdzdalība,

uzskatāms par vienu direktora amatu.

Vadības struktūras locekļiem vienlaikus nav pieļaujama ieguldījumu sabiedrības izpilddirektora amata apvienošana ar izpilddirektora amatu regulētā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā pat vienas grupas ietvaros.

a) punktā ietver:

(i)        uzņēmumus un nefinanšu vienības:

         kuros ir kvalificēta līdzdalība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes …. Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 4. panta 21. punktu;

         kuros ir līdzdalība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 4. panta 49. punktu; vai

         kuriem ir ciešas saiknes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 4. panta 72. punktu;

(ii)      mātesuzņēmumus, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) Nr. .../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 4. panta 65., 66. un 67. punktu un kas kontrolē galveno vai reģionālu kredītiestādi, kura ir institucionālās aizsardzības sistēmas dalībniece.

b)        Vadības struktūrai ir atbilstoša kolektīvā kompetence, prasmes un pieredze, lai varētu izprast ieguldījumu sabiedrības darbības, jo īpaši ar šīm darbībām saistīto galveno risku.

(c)       Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un neatkarīgi, lai efektīvi novērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanas procesu.

Ieguldījumu sabiedrības piešķir atbilstošus resursus, lai vadības struktūras locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos.

Ja tirgus operators, kas iesniedz atļaujas pieprasījumu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas darbībai, un personas, kas efektīvi pārvalda daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas uzņēmējdarbību, ir vieni un tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, uzskata, ka šīs personas atbilst pirmajā apakšpunktā noteiktajām prasībām.

2.        Dalībvalstis vajadzības gadījumā nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām proporcionāli to uzņēmējdarbības veidam, apjomam un sarežģītībai izveidot iecelšanas komiteju, kas novērtē atbilstību pirmā punkta noteikumiem un vajadzības gadījumā sagatavo ieteikumus, balstoties uz savu novērtējumu. Iecelšanas komitejas sastāvā ir tie vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādu pilnvaru savu locekļu iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro.

3.        Dalībvalstis prasa ieguldījumu sabiedrībām un to attiecīgajām iecelšanas komitejām, pieņemot darbā vadības struktūras locekļus, ņemt vērā plašu īpašību un kompetenču klāstu. Proti:

(a)       Ieguldījumu sabiedrības īsteno politiku, kas veicina profesionālo atbildību un saistību uzņemšanos kā pamatkritērijus augstākā līmeņa vadītāju pieņemšanai darbā, nodrošinot to, ka amatā ieceltās personas ir neapstrīdami uzticīgas iestādes interesēm.

(b)     Ieguldījumu sabiedrības arī veic konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotāku pārstāvību valdē, piemēram, iecelšanas komitejas locekļu apmācību, kompetento kandidātu darba grafika sastādīšanu un tāda amatā iecelšanas procesa ieviešanu, kurā katru dzimumu pārstāv vismaz viens kandidāts.

(c)       Attiecīgā gadījumā darbinieku pārstāvība vadības struktūrā arī būtu uzskatāma par veidu, kā palielināt daudzveidību, to papildinot ar pamatredzējumu un patiesām zināšanām par iestādes iekšējās darbības principiem.

Kompetentās iestādes prasa ieviest vienas trešdaļas dzimumu pārstāvības kvotu līdz …[41]* .

4.        EVTI izstrādā regulatīvo standartu priekšlikumus, lai noteiktu, kā iestādei jāņem vērā:

(a)       pietiekama laika atvēlēšanas jēdzienu vadības struktūras locekļa pienākumiem veikt savas darbības saistībā ar individuāliem apstākļiem un ieguldījumu sabiedrības darbību veidu, apjomu un sarežģītību, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, piešķirot atļauju vadības struktūras loceklim apvienot vairāk direktora amatu, nekā atļauts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

(b)       atbilstošu vadības struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes jēdzienu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā;

(c)       vadības struktūras locekļa godīguma, integritātes un neatkarīgu lēmumu pieņemšanas jēdzienu, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā;

(d)       vadības struktūras locekļu sākotnējām un pastāvīgām apmācībām atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu jēdzienu;

(e)       dažādības, kas jāņem vērā, ieceļot vadības struktūras locekļus, jēdzienu.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [...][42]**.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība paziņo kompetentajai iestādei par visiem tās vadības struktūras locekļiem un  visām izmaiņām tās sastāvā, sniedzot visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai uzņēmums ievēro šā panta 1., 2. un 3. punktu.

6.        Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrības vadības struktūrai nodrošināt, ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgi un apdomīgi, veicinot tirgus integritāti un tās klientu interesēs. Ņemot vērā iepriekšminēto, vadības struktūra veic šādas darbības:

(a)       nosaka, apstiprina un pārrauga uzņēmuma stratēģiskos mērķus;

(b)       nosaka, apstiprina un pārrauga uzņēmuma organizāciju, tostarp darbinieku prasmes, zināšanas un kompetenci, resursus, pakalpojumu sniegšanas un uzņēmuma darbības procedūras un noteikumus, ņemot vērā savas uzņēmējdarbības veidu, apjomu un sarežģītību un visas prasības, kas uzņēmumam ir jāievēro;

(c)       nosaka, apstiprina un pārrauga politiku attiecībā uz uzņēmuma pakalpojumiem, darbībām, produktiem un operācijām, ņemot vērā uzņēmuma riska pielaidi un savu klientu raksturlielumus un vajadzības, kuriem tie tiks piedāvāti vai sniegti, tostarp vajadzības gadījumā veicot atbilstošu stresa testu;

(ca)     nosaka, apstiprina un pārrauga uzņēmuma atalgojumu tirdzniecības personālam, kas jāveido tā, lai veicinātu atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, godīgu attieksmi pret patērētājiem un nepieļautu interešu konfliktu, un vajadzības gadījumā dara klientiem zināmu atalgojuma struktūru, ja nav iespējams pārvaldīt vai novērst iespējamos interešu konfliktus, neskarot 24. pantu;

(d)       nodrošina efektīvu augstākā līmeņa vadības pārraudzību;

(da)     ievēro krāpšanas apkarošanas stratēģiju.

Vadības struktūra uzrauga un regulāri novērtē ieguldījumu sabiedrības organizācijas efektivitāti un politikas atbilstību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu klientiem un veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu nepilnības.

Vadības struktūras locekļiem, veicot uzraudzības funkciju, ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu.

7.        Kompetentā iestāde atsaka atļaujas izdošanu, ja tā nav pārliecināta, ka personām, kas faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību, ir pietiekami laba reputācija vai pietiekama pieredze, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka uzņēmuma vadības struktūra var apdraudēt tās efektīvu,  pareizu un piesardzīgu pārvaldību , kā arī adekvāti neņemt vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti  .

8.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrību pārvaldību veic vismaz divas personas, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var piešķirt atļauju ieguldījumu sabiedrībām, kas ir fiziskas personas, vai ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, kuras vada viena fiziska persona, saskaņā ar saviem konstitucionālajiem noteikumiem un tiesību aktiem. Dalībvalstis tomēr pieprasa, lai:

(a)       ir paredzēti alternatīvi pasākumi, kas nodrošina šādu ieguldījumu sabiedrību pareizu un piesardzīgu pārvaldību , kā arī klientu interešu un tirgus integritātes adekvātu ņemšanu vērā;

(b)       attiecīgajām fiziskajām personām būtu pietiekami laba reputācija, atbilstošs zināšanu līmenis ▌un kompetence, un tiek dots pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei un savu zināšanu un pieredzes atjaunināšanai un apstiprināšanai.

8.a.     Neskarot dalībvalstu tiesību sistēmas, tās nodrošina, lai gadījumos, kad pastāv aizdomas par to, ka vadības struktūras loceklis ir pārkāpis Direktīvas (ES) Nr. .... [FITD] noteikumus vai ir izdarījis pārkāpumus jomā, uz kuru attiecas minētās direktīvas tvērums, šis loceklis personīgi var tikt saukts pie kriminālatbildības un pret viņu var tikt ierosināta civiltiesiska tiesvedība.

8.b      Šis pants ir spēkā, neskarot noteikumus par darbinieku pārstāvību uzņēmuma valdē atbilstoši valsts tiesību aktiem vai praksei.

10. pants

Akcionāri un dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība

1.        Kompetentās iestādes ieguldījumu sabiedrībai nepiešķir atļauju veikt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kamēr tās nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir kvalifikācijas kapitāldaļas, un par šo kapitāldaļu apjomu.

Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ieguldījumu sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību, tās nav pārliecinātas par to akcionāru vai dalībnieku piemērotību, kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas.

Ja ieguldījumu sabiedrībai ir cieša saikne ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šī saikne netraucē kompetentās iestādes uzraudzības funkciju efektīvajai īstenošanai.

2.        Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām sabiedrībai ir cieša saikne, vai ja grūtības šo aktu izpildē traucē veikt tās efektīvās uzraudzības funkcijas.

3.        Dalībvalstis nosaka prasību kompetentajai iestādei veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu situāciju, kurā 1. punkta pirmajā daļā minēto personu ietekme varētu negatīvi ietekmēt pienācīgu un apdomīgu ieguldījumu sabiedrības pārvaldību.

Šie pasākumi var būt prasība par tiesas rīkojumu vai sankciju uzlikšana direktoriem un par pārvaldību atbildīgām personām vai balsstiesību anulēšana attiecīgajiem akcionāriem vai locekļiem saistībā ar tiem piederošajām akcijām.

11. pants

Paziņojums par iecerēto iegādi

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti, (potenciālais līdzdalības ieguvējs), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā ieguldījumu sabiedrībā vai arī tieši vai netieši arī turpmāk palielināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai ieguldījumu sabiedrība kļūtu par to meitasuzņēmumu, (plānotā līdzdalības iegūšana), kompetentajām iestādēm vispirms rakstveidā paziņo to, kurā ieguldījumu sabiedrībā tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apmēru un 13. panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.

Dalībvalstis pieprasa jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši piedāvāt pārdot būtisku līdzdalību ieguldījumu sabiedrībā, vispirms rakstveidā paziņot par to kompetentajām iestādēm, norādot tām savas plānotās līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajām iestādēm arī par to, vai tā pieņēmusi lēmumu samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošā balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos līdz 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka ieguldījumu sabiedrība vairs nebūtu tās meitasuzņēmums.

Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 % robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību.

Nosakot, vai ir izpildīti 10. pantā un  šajā pantā minētie būtiskas līdzdalības kritēriji, dalībvalstis neņem vērā tādas balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem un/vai to piedāvājumu, stingri pildot I pielikuma A iedaļas 6. punktā paredzētās saistības, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek pārdotas.

2.        Veicot 13. panta 1. punktā paredzēto novērtējumu (novērtējums), attiecīgās kompetentās iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir:

(a)       citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas uzņēmums, apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība vai PVKIU pārvaldības sabiedrība;

(b)       citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencētas kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas uzņēmuma, apdrošināšanas uzņēmuma, pārapdrošināšanas uzņēmuma, ieguldījumu sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums; vai

(c)       citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu, apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu, ieguldījumu sabiedrību vai PVKIU pārvaldības sabiedrību.

Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Šajā sakarā kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma paziņo visu noderīgo informāciju un pēc savas ierosmes — visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi licenci ieguldījumu sabiedrībai, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.

3.        Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrībai kļūst zināms par tās kapitāldaļas iegūšanu vai atsavināšanu, kuras dēļ kapitāldaļa pārsniedz kādu no 1. punkta pirmajā daļā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām, šī ieguldījumu sabiedrība informē kompetento iestādi.

Vismaz reizi gadā ieguldījumu sabiedrības kompetentajai iestādei dara zināmus arī to akcionāru un dalībnieku vārdus, kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas, un šādu daļu apjomu, kas norādīts, piemēram, informācijā, kuru saņem ikgadējā akcionāru un locekļu kopsapulcē vai kura ir apliecinājums par atbilstību noteikumiem, ko piemēro uzņēmējsabiedrībām, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū.

4.        Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm veikt pasākumus, kas līdzīgi tiem, kas minēti 10. panta 3. punktā,  attiecībā uz personām, kas neievēro pienākumu sniegt iepriekšēju informāciju par kvalifikācijas kapitāldaļas iegūšanu vai palielināšanu. Ja kapitāldaļa ir iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz attiecīgo balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.

12. pants

Vērtēšanas laikposms

1.        Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 11. panta 1). punkta pirmajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanas, kā arī pēc šā panta 2. punktā minētās informācijas iespējamas vēlākas saņemšanas rakstveidā apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam.

Pēc rakstveida apstiprinājuma datuma, kas apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kurus dalībvalstī pieprasīts šim paziņojumam pievienot, pamatojoties uz 13. panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā sešdesmit darbdienas (vērtēšanas periods), lai veiktu 10.b panta 1. punktā paredzēto novērtējumu.

Apstiprinot saņemšanu, kompetentās iestādes potenciālajam līdzdalības ieguvējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu datumu.

2.        Vērtēšanas perioda laikā, bet ne pēc vērtēšanas perioda piecdesmitās darbdienas, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Vērtēšanas periods tiek pārtraukts no dienas, kad kompetentās iestādes pieprasa informāciju, līdz dienai, kad tiek saņemta potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilde. Pārtraukums nedrīkst pārsniegt divdesmit darba dienas. Kompetentajām iestādēm ir tiesības atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas periodu pārtraukt nedrīkst.

3.        Kompetentās iestādes drīkst pagarināt 2. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz trīsdesmit darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir kāda no šādām personām :

(a)       fiziska vai juridiska persona, kas  atrodas vai tiek regulēta ārpus            Eiropas Savienības;

(b)       ir fiziska vai juridiska persona, kura nav pakļauta uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu vai 2009/65/EK , Direktīvu 2009/138/EK  vai Direktīvu 2006/48/EK.

4.        Ja kompetentās iestādes pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tās divu darbdienu laikā, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstveidā informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja pieprasījuma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tas neliedz dalībvalstij ļaut kompetentajai iestādei nākt klajā ar šādu paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis.

5.        Ja kompetentās iestādes vērtēšanas perioda laikā rakstveidā neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu.

6.        Kompetentās iestādes var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

7.        Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm un šo iestāžu izsniegtām atļaujām balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nedrīkst piemērot stingrākas prasības par šajā direktīvā noteiktajām.

8.        EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai izveidotu izsmeļošu informācijas sarakstu, kas minēts 4. punktā un kas ierosinātajiem ieguvējiem ir jāiekļauj paziņojumā, neskarot 2. punktu.

EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvu standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu .

8.a      EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka veidlapas, veidnes un 11. panta 2. punktā minētā attiecīgo kompetento iestāžu konsultāciju procesa veidu procedūras.

EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

13. pants

Novērtējums

1.        Izvērtējot 11. panta 1. punktā prasīto paziņojumu un 12. panta 2. punktā minēto informāciju, kompetentās iestādes novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības, kurā plānots iegūt līdzdalību, noturīgu un rūpīgu pārvaldību un ņem vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz ieguldījumu sabiedrību un šādus kritērijus:

           potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija;

           jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu sabiedrības darbību, reputācija un pieredze;

(c)       potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās uzņēmējdarbības veidu ieguldījumu sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

(d)       vai ieguldījumu sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs uzraudzības prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un attiecīgā gadījumā citām direktīvām, sevišķi Direktīvām 2002/87/EK un 2006/49/EK, un jo īpaši – vai uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, ļauj īstenot efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un noteikt kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

(da)  vai plānotā līdzdalības iegūšana palielina interešu konflikta       risku;

(e)     vai nav pamats domāt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Direktīvas 2005/60/EK 1. panta nozīmē vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu šā punkta pirmajā daļā izklāstītos novērtējuma kritērijus.

2.        Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, jo nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.

3.        Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4.        Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai un kas kompetentajām iestādēm ir jāsaņem, kad tām iesniedz 11. panta 1. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska konsultatīvas uzraudzības novērtējuma veikšanai.

5.        Neatkarīgi no 12. panta 1., 2. un 3. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tai pašā ieguldījumu sabiedrībā, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā.

14. pants

Dalība pilnvarotā ieguldītāju kompensācijas sistēmā

Kompetentā iestāde pārliecinās, lai visas struktūras, kas iesniedz pieteikumu par investīciju uzņēmuma statusa apstiprinājumu, apstiprināšanas brīdī atbilstu Direktīvā 97/9/EK minētajām saistībām.

Šo pantu nepiemēro strukturētajiem noguldījumiem, kurus piedāvā kredītiestādes, kas ietilpst noguldījumu garantiju shēmā, ko atzīst saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju shēmām[43].

15. pants

Sākotnējā kapitāla dotācija

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja ieguldījumu sabiedrībai nav pietiekams sākotnējais kapitāls saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK  prasībām, ņemot vērā attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veidu.

16. pants

Organizatoriskās prasības

1.        Piederības dalībvalsts pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības ievēro organizatoriskās prasības, kas noteiktas šā panta 2. līdz 8. punktā un 17. pantā.

2.        Ieguldījumu sabiedrība izveido atbilstošu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka uzņēmums, tostarp tā vadītāji, darbinieki un saistītie aģenti, pilda savus pienākumus, kas paredzēti šīs direktīvas noteikumos, kā arī attiecīgos noteikumos, kas reglamentē šādu personu individuālos darījumus.

3.        Ieguldījumu sabiedrība pastāvīgi piemēro efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai veiktu visus pamatotās darbības, kas paredzētas, lai novērstu 23. pantā definēto interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz tās klientu interesēm. Politikas īstenošana un citi pasākumi, kas nepieciešami, lai novērtētu ieguldījumu produkta atbilstību to klientu vajadzībām, kuriem tos varētu piedāvāt, ir daži no šādiem pasākumiem, un tos veicot, nodrošina, lai ieguldījumu produkti vai strukturētie noguldījumi, kurus sabiedrība ir izstrādājusi pārdošanai profesionāliem vai privātajiem klientiem, atbilstu konkrēta mērķa tirgus vajadzībām un lai ieguldījumu sabiedrība, kas tirgo ieguldījumu produktus, garantētu šo produktu pārdošanu tieši mērķa grupas klientiem. Tirdzniecības mērķi un iekšējās pamudinājumu shēmas neietekmē produktu tirdzniecību ārpus mērķa grupas. Jo īpaši ieguldījumu sabiedrība, kas izstrādā ieguldījumu produktus, strukturētus noguldījumus vai finanšu instrumentus, izveido produktu apstiprināšanas procedūru un veic visus nepieciešamos operacionālos un procesuālos pasākumus, ar kuriem īsteno šo produktu apstiprināšanas procedūru. Ieguldījumu produkti un finanšu instrumenti pirms to laišanas vai izplatīšanas tirgū ir jāapstiprina saskaņā ar šo produktu apstiprināšanas procedūru. Visi attiecīgie riski ir rūpīgi jāizvērtē, un produkti un instrumenti tirgū ir jālaiž vai jāizplata, ja tas ir konkrētās klientu grupas interesēs. Ar produktu apstiprināšanas procesu nodrošina to, ka piedāvātie produkti tiek regulāri pārbaudīti, lai panāktu to, ka konkrētais produkts joprojām atbilst attiecīgā mērķa tirgus vajadzībām. Produktu apstiprināšanas procedūru pārskata reizi gadā. Ieguldījumu sabiedrība jebkurā brīdī spēj attiecīgajai kompetentajai iestādei sniegt produktu apstiprināšanas procedūras būtības un atsevišķo aspektu aktuālu un izsmeļošu aprakstu.

4.        Ieguldījumu sabiedrība veic pamatotas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tās ieguldījumu pakalpojumu un darbību nepārtrauktību un regularitāti. Tālab ieguldījumu sabiedrība izmanto atbilstošas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

5.        Uzticoties trešai personai to darbības funkciju izpildē, kam ir izšķiroša nozīme nepārtrauktu un regulāru pakalpojumu sniegšanā klientiem un nepārtrauktā un apmierinošā ieguldījumu darbību izpildē, ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka tā veic pareizas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu lieku papildu darbības risku. Nozīmīgas darbības funkcijas, piesaistot ārējās organizācijas, nevar veikt tā, lai būtiski pasliktinātos tās iekšējās kontroles kvalitāte un kontroles vadītāja spēja uzraudzīt, vai uzņēmums pilda visus pienākumus.

Ieguldījumu sabiedrībai ir atbilstīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānisms, efektīvas riska novērtēšanas procedūras un efektīvi informācijas apstrādes sistēmu kontroles un drošības pasākumi.

6.        Ieguldījumu sabiedrība nodrošina visu savu veikto pakalpojumu un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai ļautu kompetentajai iestādei pārraudzīt atbilstību šajā direktīvā paredzētajām prasībām un jo īpaši pārliecināties par to, ka ieguldījumu sabiedrība ir izpildījusi visus pienākumus attiecībā uz klientiem un potenciāliem klientiem.

7.        Uzskaites datos ir iekļauti telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ieraksti, kas ietver vismaz darījumus, kas veikti savā vārdā, un klientu rīkojumus, kad tiek veikti rīkojumu saņemšanas un nosūtīšanas un rīkojumu izpildes pakalpojumi klientu vārdā.

Dalībvalstis var atteikties veikt pienākumu ierakstīt telefonsarunas, ja ieguldījumu sabiedrības galvenais uzņēmējdarbības veids nav saņemt un nosūtīt rīkojumu un izpildīt tos klientu vārdā.

To ierakstu vietā, kas minēti pirmajā apakšpunktā, dalībvalstis ir tiesīgas attiecībā uz finanšu iestāžu un privāto klientu saziņu atzīt šādu telefonsarunu satura atbilstošu dokumentāciju protokola veidā, ja šo protokolu ir parakstījis klients.

Saskaņā ar šā punkta pirmo daļu veiktos telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstus vai saskaņā ar šā punkta otro daļu sagatavoto protokolu pēc pieprasījuma izsniedz iesaistītajiem klientiem. Dalībvalstis pieprasa, lai šādus ierakstus glabātu vienu gadu pēc ieguldījuma beigām.

Attiecīgās ieguldījumu sabiedrības personas drīkst veikt šā punkta pirmajā daļā minētās telefonsarunas un elektronisko saziņu, izmantojot tikai ieguldījumu sabiedrībai piederošas ierīces, ja šīs sarunas un saziņa tiek saglabāta ierakstītā veidā.

8.        Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientiem piederošus finanšu instrumentus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu īpašumtiesības, īpaši ieguldījumu sabiedrības maksātnespējas gadījumā, un novērstu klientu instrumentu izmantošanu savā vārdā, izņemot gadījumus, kad klients ir devis skaidru piekrišanu.

9.        Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientam piederošus līdzekļus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu tiesības un, izņemot attiecībā uz kredītiestādēm, novērstu klienta līdzekļu izmantošanu savā vārdā.

10.      Ieguldījumu sabiedrība ar privātiem klientiem neslēdz līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā nolūkā garantēt klienta pašreizējās vai turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības.

11.      Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrības filiālēm tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, neierobežojot ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes iespēju tieši piekļūt minētajai uzskaitei, nodrošina 6.  un 7.  punktā noteiktā pienākuma izpildi attiecībā uz filiāles veiktajiem darījumiem.

12.      Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai ▌precizētu konkrētas šā panta 2. līdz 9. punktā noteiktas organizatoriskas prasības, kas jāievieš attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām un saskaņā ar 43. pantu atļauju saņēmušām trešo valstu uzņēmumu filiālēm, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus, vai abus.

17. pants

Algoritmiskā un ļoti bieža tirdzniecība

1.        Ieguldījumu sabiedrībai, kas veic algoritmisko tirdzniecību, ir izveidotas šīs sabiedrības uzņēmējdarbībai piemērotas efektīvas sistēmas un riska kontroles pasākumi, lai nodrošinātu savas tirdzniecības sistēmas izturētspēju un pietiekamu jaudu, tā piemēro atbilstošas tirdzniecības robežvērtības un ierobežojumus un aizsardzību pret kļūdainu rīkojumu nosūtīšanu vai citādu sistēmas darbību, kas var apdraudēt vai iespējami apdraudēt pienācīgu tirgus darbību. Šādai ieguldījumu sabiedrībai ir arī efektīvas sistēmas un riska kontroles, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības sistēmas nevar izmantot jebkādā nolūkā, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. ../.. [TIR] noteikumiem vai ar to saistītās tirdzniecības vietas noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrība ir ieviesusi efektīvus uzņēmējdarbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu jebkādas neparedzētas savas tirdzniecības sistēmas kļūmes, un nodrošina, ka tās sistēmas ir pilnībā pārbaudītas un tiek atbilstoši uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šā punkta prasībām.

2.        Ieguldījumu sabiedrība, kas veic algoritmisko tirdzniecību, vismaz reizi gadā pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma jebkurā citā laikā iesniedz piederības valsts kompetentajai iestādei izsmeļošu aprakstu par savas algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju veidu, detalizētiem tirdzniecības parametriem vai sistēmas ierobežojumiem, galvenajām atbilstības un riska kontroles sistēmām, kas nodrošina 1. punkta nosacījumu izpildi, un sistēmu pārbaudes rezultātiem. Ieguldījumu sabiedrība pēc kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz sīkāku informāciju par tās algoritmisko tirdzniecību un sistēmām, kas tiek izmantotas, lai veiktu šādu tirdzniecību.

2.a      Ieguldījumu sabiedrība, kas īsteno ļoti biežas tirdzniecības stratēģiju, apstiprinātā formātā glabā neapstrādātus revīzijas secinājumus par jebkurām kotēšanas un tirdzniecības darbībām, kas veiktas jebkurā tirdzniecības vietā, un dara tos pieejamus valsts kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma.

3.        Ieguldījumu sabiedrība, kas nodarbojas ar tirgus veidošanu, tostarp piedaloties tirdzniecības vietas piedāvātajās tirgus veidošanas shēmās, ar tirdzniecības vietu slēdz saistošu rakstisku nolīgumu par galvenajām no tirgus veidošanas izrietošajām saistībām un ievēro šā līguma noteikumus un nosacījumus, tostarp likviditātes rezerves prasību. Ieguldījumu sabiedrība ievieš efektīvas sistēmas un kontroles, lai nodrošinātu, ka tā vienmēr pilda savas šajā nolīgumā paredzētās saistības. Ja kāda ieguldījumu sabiedrība izmanto algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju nolūkā pildīt savas tirgus veidotāja saistības, tā nodrošina, lai algoritms darbotos visu laiku, kamēr tirdzniecības vieta, kurai tā nosūta rīkojumus vai kuras sistēmās tā izpilda darījumus, veic aktīvu tirdzniecību un lai algoritma tirdzniecības parametri vai ierobežojumi garantētu, ka ieguldījumu sabiedrība uzrāda noteiktus kotējumus par konkurētspējīgām cenām, kā rezultātā šīs tirdzniecības vietas regulāri un nepārtraukti visu laiku nodrošina likviditāti, neatkarīgi no tirgus apstākļiem, ja vien rakstiskajā nolīgumā nav paredzēts citādi.

4.        Ieguldījumu sabiedrības nenodrošina sponsorēta un nesegtas īsās pozīcijas tirgus iespējas tirdzniecības vietā. Ieguldījumu sabiedrībai, kas nodrošina tiešu piekļuvi tirgum tirdzniecības vietā, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, kas nodrošina atbilstošu to personu, kuras izmanto pakalpojumu, piemērotības novērtēšanu un pārskatu un aizsardzību, lai tās nepārsniegtu attiecīgos iepriekšnoteiktās tirdzniecības un kredīta robežvērtības, to veiktās tirdzniecības atbilstošu uzraudzību un atbilstošu riska kontroli, kas nepieļauj tirdzniecību, kura var radīt risku pašai ieguldījumu sabiedrībai vai apdraudēt vai iespējami apdraudēt pienācīgu tirgus darbību vai arī kura neatbilst Regulai (ES) Nr. [TIR] vai tirdzniecības vietas noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu pastāv saistošs rakstisks nolīgums attiecībā uz pamattiesībām un pienākumiem, sniedzot pakalpojumu, un ka saskaņā ar šo nolīgumu tā uzņemas atbildību nodrošināt tirdzniecību, izmantojot šo pakalpojumu, kas atbilst šīs direktīvas, Regulas (ES) Nr. ../.. [TIR] un tirdzniecības vietas noteikumu prasībām.

5.        Ieguldījumu sabiedrībai, kas darbojas kā vispārējs klīringa veicējs citām personām, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka klīringa pakalpojumi tiek piemēroti tikai atbilstošām personām un atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem un ka uz šīm personām attiecas atbilstošas prasības, lai samazinātu riskus uzņēmumam un tirgum. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu ir noslēgts saistošs rakstisks nolīgums par pamattiesībām un saistībām attiecībā uz šā pakalpojuma sniegšanu.

6.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai precizētu organizatoriskās prasības, kas noteiktas 1.–5. punktā un kas jāpiemēro attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus vai to kombinācijas.

18. pants

Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un regulētā tirdzniecības sistēmā

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, papildus organizatorisko prasību izpildei, kas noteiktas 16. pantā, izveido pārskatāmus godīgas un sakārotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka pasūtījumu efektīvās izpildes objektīvus kritērijus. Tās veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus.

2.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu  , izveido pārskatāmus noteikumus attiecībā uz to finanšu instrumentu noteikšanas kritērijiem, kurus var tirgot tās sistēmās.

Dalībvalstis pieprasa, lai attiecīgā gadījumā ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu  , nodrošina pietiekošu publiski pieejamu informāciju vai ir pārliecināti, ka ir piekļuve šādai informācijai, lai ļautu tās izmantotājiem izveidot ieguldījuma novērtējumu, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus.

3.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, izveido, publicē un saglabā pārredzamus un nediskriminējošus, ar objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi sistēmai.

3.a      Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, pieņemtu noteikumus nolūkā precīzi konstatēt jebkādu interešu konfliktu starp daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, to īpašniekiem vai dalībniekiem un daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas pienācīgu darbību un novērstu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas darbības negatīvās sekas vai pārvaldītu to dalībniekus, kurus ietekmē šādi interešu konflikti.

4.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , skaidri informē tās lietotājus par to attiecīgajiem pienākumiem attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu  , veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu efektīvo norēķināšanos par darījumiem, kas noslēgti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās.

4.a      Dalībvalstis pieprasa, lai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un regulētā tirdzniecības sistēmā būtu vismaz trīs ļoti aktīvi locekļi vai lietotāji, kuriem būtu iespēja sazināties ar visiem pārējiem par cenu veidošanu.

5.        Ja arī pārvedamus vērtspapīrus, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā  bez emitenta piekrišanas, uz emitentu neattiecas pienākumi attiecībā uz sākotnējo, pašreizējo vai ad hoc finanšu informācijas atklāšanu attiecībā uz šo daudzpusējo tirdzniecības sistēmu vai regulēto tirdzniecības sistēmu .

6.        Dalībvalstis pieprasa, lai visas ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, tūlīt izpilda visus savas kompetentās iestādes norādījumus atbilstoši 72. panta 1. punktam pārtraukt finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsaukt to no tirdzniecības.

7.        dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, kompetentajai iestādei un EVTI sniegtu izsmeļošu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas darbības aprakstu, tostarp informāciju par visām saiknēm ar regulēto tirgu, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, regulētu tirdzniecības sistēmu vai sistemātisku internalizētāju, kurš pieder tai pašai ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus dalībniekam, vai minēto struktūru īpašumtiesību daļām, un to dalībnieku un/vai lietotāju sarakstu. Par jebkuru ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus operatoriem piešķirto atļauju darboties kā daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un regulētai tirdzniecības sistēmai jānosūta paziņojums EVTI. EVTI izveido visu Eiropas Savienības daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sarakstu. Sarakstā iekļauj informāciju par daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sniegtajiem pakalpojumiem, un katrai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un regulētai tirdzniecības sistēmai piešķir unikālu kodu, ko izmanto paziņojumos saskaņā ar 23. pantu un Regulas (ES) Nr. ../.. [FITR] un 5. un 9. pantu. Šo sarakstu regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina.

8.        EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 8. punktā minētā apraksta un ziņojuma saturu un formātu.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..][44]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

19. pants

Īpašas prasības daudzpusējām tirdzniecības sistēmām

1.        Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, papildus 16. un 18. pantā noteiktajām prasībām noteikt un ieviest nediskrecionārus noteikumus rīkojumu izpildei sistēmā.

2.        Dalībvalstis pieprasa, lai 18. panta 4. punktā minētie noteikumi, ar kuriem nosaka piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, atbilstu 55. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

3.        Dalībvalstis nosaka prasību, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, ieviestu noteikumus:

           ar kuriem tie nodrošina atbilstošas iespējas pārvaldīt riskus, kuriem tie ir pakļauti, piemērotu attiecīgus noteikumus un izveidotu sistēmas nolūkā identificēt visus būtiskos tā darbības riskus un īstenotu efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai;

           precīzi konstatētu un pārvaldītu iespējamo negatīvo ietekmi, ko daudzpusējai tirdzniecības sistēmai vai tās dalībnieku darbībai rada jebkāds interešu konflikta starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmu, tās īpašnieku un operatoru un pienācīgu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību;

(c)       lai tam būtu efektīvi noteikumi, ar kuriem veicina efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu, un

(d)       lai tam atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk pastāvīgi ir pieejami pietiekami finanšu resursi nolūkā veicināt tā pienācīgu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kam tas pakļauts.

4.        Dalībvalstis pieprasa, lai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai atbilstu 51. un 51.a pantam un lai būtu ieviestas efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumi.

5.        Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu nepiemēro darījumiem, kas saskaņā ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas noteikumiem noslēgti starp tās locekļiem vai dalībniekiem vai starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmu un tās locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas izmantošanu. Tomēr daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļiem vai dalībniekiem jāievēro 24., 25., 27. un 28. pantā noteiktie pienākumi attiecībā uz saviem klientiem, ja tie izpilda klientu rīkojumus, rīkojoties to vārdā, izmantojot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas.

20. pants

Īpašas prasības regulētām tirdzniecības sistēmām

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, noteiktu pasākumus, kuri nepieļautu klientu rīkojumu izpildi regulētās tirdzniecības sistēmās, izmantojot ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus dalībniekam, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, piederošo kapitālu vai tādai jebkurai struktūrai piederošu kapitālu, kas ir tās pašas grupas un/vai juridiskās personas loceklis, pie kuras pieder arī ieguldījumu sabiedrība un/vai tirgus operators.

Ieguldījumu sabiedrība vai tirgus operators, vai kāda struktūra — ieguldījumu sabiedrība un/vai tirgus operators, kas ir tās pašas grupas un/vai juridiskās personas loceklis, nedrīkst darboties kā sistemātisks internalizētājs paša pārvaldītā regulētā tirdzniecības sistēmā, un regulēta tirdzniecības sistēma nedrīkst būt savienota ar sistemātisku internalizētāju tā, ka regulētas tirdzniecības sistēmas rīkojumi mijiedarbojas ar sistemātiska internalizētāja rīkojumiem vai kotējumiem. Regulēta tirdzniecības sistēma neizveido savienojumu ar citu regulētu tirdzniecības sistēmu tā, ka dažādi regulēto tirdzniecības sistēmu ražojumi mijiedarbojas.

1.a    Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kuros obligācijas, strukturētu finanšu produktu vai emisiju kvotas pieņem tirgošanai regulētā tirgū vai tie tiek tirgoti daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, atļautu izpildīt liela apjoma rīkojumus tikai regulētā tirdzniecības sistēmā.

1.b      Ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, ietekmē regulētas tirdzniecības sistēmas darbību tikai attiecībā uz:

(a)       darījuma izpildes veidu un

(b)       klientu mijiedarbības veidu.

2.        Pieprasījumā par regulētas tirdzniecības sistēmas apstiprināšanu ietver sīku paskaidrojumu, kāpēc sistēma nav atbilstoša vai nevar darboties kā regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai sistemātisks internalizētājs. Pēc apstiprināšanas regulētas tirdzniecības sistēmas izmantotājs reizi gadā ziņo kompetentai iestādei, sniedzot tai atjauninātu paskaidrojumu.

2.a      Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, veiktu atbilstošus pasākumus nolūkā atklāt un novērst jebkādus interešu konfliktus, kas izriet no regulētās tirdzniecības sistēmas uzraudzības un darbības un kas varētu negatīvi ietekmēt regulētas tirdzniecības sistēmas locekļus vai dalībniekus.

3.        Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu piemēro darījumiem, ko slēdz regulētā tirdzniecības sistēmā.

4.        Dalībvalstis pieprasa, lai regulētas tirdzniecības sistēmas ▌atbilstu 51. un 51.a pantam un lai būtu ieviestas efektīvas sistēmas, procedūras un pasākumi, ar kuriem to nodrošina.

II NODAĻA

IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU DARBĪBAS NOSACĪJUMI

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

21. pants

Sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu regulāra pārskatīšana

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība, kam piešķirta atļauja to teritorijā, vienmēr ievēro sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumus, kas noteikti šīs sadaļas I nodaļā.

2.        Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes izveido atbilstošas metodes, lai pārraudzītu to, vai ieguldījumu sabiedrības ievēro savas saistības, kas minētas 1. punktā. Tās pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības paziņo kompetentajām iestādēm par visām būtiskajām sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu izmaiņām.

EVTI var izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz šajā punktā minētajām uzraudzības metodēm.

22. pants

Vispārēja prasība attiecībā uz pašreizēju uzraudzību

▌Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu sabiedrību darbības, lai novērtētu atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem darbības nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka ir paredzēti attiecīgi noteikumi, lai ļautu kompetentajām iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu ieguldījumu sabiedrību atbilstību minētajām saistībām.

23. pants

Interešu konflikti

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic visus vajadzīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atklātu visus interešu konfliktus starp pašām ieguldījumu sabiedrībām, tostarp to pārvaldītājiem, darbiniekiem un saistītiem aģentiem vai visām personām, kam ir tieša vai netieša saikne ar minētajiem subjektiem, īstenojot kontroli, un to klientiem vai interešu konfliktus starp vienu klientu un otru klientu, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus, tostarp interešu konfliktus, kas radušies, saņemot pamudinājumus no tiešām personām vai kas izriet no sabiedrības pašas atlīdzības un citām stimulēšanas struktūrām.

2.        Ja organizatoriski vai administratīvi pasākumi, ko ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar 16. panta 3. punktu noteikusi interešu konfliktu novēršanai vai pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts, ieguldījumu sabiedrība skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo būtību un/vai avotus klientam pirms darbību uzsākšanas tā vārdā.

3.        Saskaņā ar 94. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai:

(a)       lai noteiktu darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti sagaidīt, ka tās veiks ieguldījumu sabiedrības, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un/ atklātu interešu konfliktus, sniedzot dažādus ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus, un abus kopā;

(b)       lai noteiktu atbilstošus kritērijus to interešu konfliktu noteikšanai, kuru esamība var kaitēt ieguldījumu sabiedrības klientu vai potenciālo klientu interesēm.

2. iedaļa

Ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanas noteikumi

24. pants

Vispārīgie principi un informācija klientiem

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai attiecīgā gadījumā papildpakalpojumus klientiem, ieguldījumu sabiedrība rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm un jo īpaši ievēro šajā pantā un 25. pantā  norādītos principus.

1.a      Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu produkti vai strukturētie noguldījumi, kurus ieguldījumu sabiedrības ir izstrādājušas pārdošanai profesionāliem vai privātiem klientiem, atbilstu noteiktā mērķa tirgus vajadzībām attiecīgajā klientu kategorijā. Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu sabiedrības veiktu saprātīgus pasākumus nolūkā panākt, ka katru ieguldījumu produktu pārdod un izplata mērķa grupas klientiem un ka tirdzniecības mērķi un iekšējās atlīdzības shēmas vai pamudinājumi nestimulē ieguldījumu produkta tirdzniecību un izplatīšanu šais grupai nepiederošiem klientiem. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas izstrādā ieguldījumu produktus vai strukturētus noguldījumus nolūkā tos tirgot profesionāliem klientiem vai privātiem klientiem, sniegtu informāciju ikvienai trešai personai – izplatītājam par iecerēto attiecīgā produkta mērķa tirgu.

1.b      Dalībvalstis nodrošina, lai veids, kādā ieguldījumu sabiedrība sniedz atlīdzību savam personālam, ieceltajiem pārstāvjiem vai citām ieguldījumu sabiedrībām, neietekmētu tās spēju pildīt pienākumu rīkoties klienta interesēs. Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumos, kad darbinieki konsultē privātos klientus, tiem reklamē vai pārdod ieguldījuma produktus vai finanšu instrumentus, konkrētās struktūras atlīdzības sistēmas atbilstošos gadījumos nemazinātu darbinieku spēju sniegt objektīvus ieteikumus vai sniegt informāciju godīgā, precīzā un nemaldinošā veidā saskaņā ar 2. punktu un arī no citiem viedokļiem nerada neatbilstošus interešu konfliktus.

           Jo īpaši dalībvalstis nodrošina to, lai:

(a)       atlīdzība nebūtu ievērojami atkarīga no tirdzniecības mērķiem vai ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu ienesīguma;

(b)       atlīdzība vai citi pasākumi, tostarp darbības rezultātu novērtējums, nebūtu stimuls darbiniekiem kādu konkrētu ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu ieteikt privātam klientam, ja ieguldījumu sabiedrība varētu piedāvāt citu ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu, kas labāk atbilstu klienta vēlmei.

1.c      Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu sabiedrības netiktu uzskatītas par tādām, kas pilda savus 23. pantā vai šā panta 1. punktā paredzētos pienākumus, jo īpaši tajos gadījumos, kuros tās maksā ikvienai personai, izņemot klientu, vai tām tiek maksāta jebkura veida maksa vai komisija, vai arī citas personas vai pati sabiedrība saņem visu veidu nemonetāru labumu par ieguldījumu pakalpojumu vai papildu pakalpojumu no jebkuras personas, kas nav klients, un šie atlīdzības veidi:

(a)       nav maksa vai komisija vai nemonetāra labuma sniegšana ieguldījumu sabiedrībai, klāt pievienojot dokumentus, kuros ir izsmeļoši uzskaitīti pakalpojumi un maksa vai komisija, kas ar to ir saistīti;

(b)       nav tādi, kas padara iespējamu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ir nepieciešami to sniegšanai, piemēram, glabāšanas izmaksas, norēķinu un maiņas maksas, likumiskās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, un kas pēc sava rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm vai

(c)       to esamības fakts, raksturs un apjoms vai gadījumos, kuros šo apjomu nevar noteikt precīzi, — šā apjoma aprēķina metode, ir precīzi jādara zināmi klientam pirms attiecīgo pakalpojumu sniegšanas.

Dalībvalstis ir tiesīgas noteikt, ka a) punktā minētās prasības ir ievērotas tikai tajos gadījumos, kuros klients faktiski saņem maksu, komisiju vai nemonetāro labumu.

2.        Visa informācija, tostarp tirgvedības paziņojumi, ko klientiem vai potenciāliem klientiem adresējusi ieguldījumu sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi.

3.        Klientiem vai potenciāliem klientiem atbilstošā brīdī sniedz attiecīgu informāciju:

-       par ieguldījumu sabiedrību un tās pakalpojumiem; ja tiek sniegta konsultācija par ieguldījumu, informācijā precizē to produktu darbības jomu, par kuriem sniedz konsultāciju;

-       par produktu struktūrām un iecerētā mērķa tirgus klientu klasifikāciju, finanšu instrumentiem un ierosinātajām ieguldījumu stratēģijām; šajā informācijā ietver attiecīgus norādījumus par risku, kas saistīts ar ieguldījumiem šajās produktu struktūrās, finanšu instrumentos vai konkrētām ieguldījumu stratēģijām, un brīdinājumus par šādu risku,

-       par izpildes vietām,

-       izmaksām un saistītām maksām, kas attiecas gan uz ieguldījumu vai papildu pakalpojumiem, gan ikvienu ieguldījumu produktu, strukturēto noguldījumu vai klientiem ieteiktajiem vai pārdotajiem finanšu instrumentiem.

Attiecībā uz visiem ieguldījumu produktiem 1. punktā minētajā informācijā iekļauj kopējās ieguldījumu izmaksas, standartizētā veidā ilustrējot kumulatīvo ietekmi uz visu atskaitījumu, tostarp to maksājumu un izmaksu, atgūšanu, kurus nerada ar tirgu saistītais pamata risks, izmantojot tādu standartizētu projekciju, kas ir izteikta kā naudas summa pirms ieguldījuma veikšanas, un vismaz vienreiz gadā par katru faktisko ieguldījumu.

3.a      Ja tiek sniegta ieguldījumu konsultācija vai nodrošināta ieguldījumu portfeļa diskrecionāra pārvalde, 3. punktā minēto atbilstošo informāciju sniedz pirms ieguldījumu konsultācijas, un tajā iekļauj šādus aspektus:

(a)    to ieguldījumu produktu un finanšu instrumentu klāstu, pamatojoties uz kuriem tiks izteikts ieteikums, un jo īpaši to, vai šis klāsts aprobežojas ar finanšu instrumentiem, kurus ir izdevušas vai piedāvājušas struktūras, kurām ir cieša saiknes ar ieguldījumu sabiedrību;

(b)    to, vai patērētājs maksā par konsultācijām, un ja maksā, tad maksas apjomu vai tā aprēķina pamatu;

(c)    to, vai sabiedrība no trešām personām saņem jebkādas maksas, komisijas, monetārus vai nemonetārus labumus vai citus pamudinājumus par ieguldījumu konsultāciju sniegšanu, un vajadzības gadījumā pamudinājumu nodošanas klientam mehānismus;

(d)    to, vai ieguldījumu sabiedrība klientam nodrošinās tam ieteikto finanšu instrumentu piemērotības regulāru novērtējumu,

Pirmajā apakšpunktā un 1.c punkta c) apakšpunktā minētā informācija ir sniedzama saprotamā formā tādā veidā lai klienti vai potenciālie klienti var atbilstīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz saņemto informāciju. Dalībvalstis var pieprasīt, lai šo informāciju ▌sniegtu standartizētā formātā.

4.        Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citi Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumi vai kopīgi Eiropas standarti, kas saistīti ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas 2., 3. un 3.a punktā  norādītie pienākumi.

5.        Papildus tam dalībvalstis ir tiesīgas aizliegt vai turpmāk ierobežot maksu, komisiju vai nemonetāru labumu piedāvāšanu vai pieņemšanu par ieguldījumu konsultāciju sniegšanu vai ieguldījumu portfeļa diskrecionāro pārvaldi. Cita starpā tā var būt prasība par to, lai šādas maksas, komisijas vai nemonetāri labumi tiktu atgriezti klientiem vai kompensēti ar klientu maksātām maksām.

Dalībvalstīm papildus tam ir tiesības prasīt gadījumos, kuros konsultants informē klientu par to, ka attiecībā uz konsultāciju ir nodrošināta neatkarība, lai konsultants novērtētu pietiekami lielu skaitu tirgū pieejamo ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu, kuri no to veida, emitenta vai produkta piedāvātāja viedokļa ir gana dažādi, nolūkā nodrošināt, ka klienta ieguldījumu mērķus var atbilstoši sasniegt un ka tie neaprobežojas ar finanšu instrumentiem, kurus izdevušas vai piedāvājušas ar ieguldījumu sabiedrību cieši saistītas struktūras.

6.        Dalībvalstis ieguldījumu sabiedrībai pieprasa, lai tā, diskrecionāri pārvaldot ieguldījumu portfeli, regulārā ziņojumā darītu zināmus visus iepriekšējā periodā maksātos vai saņemtos pamudinājumus par diskrecionāro portfeļa pārvaldību. Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu sabiedrības atalgojuma politika attiecībā uz tās darbiniekiem, pārstāvjiem vai citām saistītajām ieguldījumu sabiedrībām, nepasliktinātu tās spēju rīkoties klienta interesēs.

7.        Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā privātam klientam kopā ar citu pakalpojumu vai produktu kā daļu no paketes vai kā nosacījumu tam pašam līgumam vai paketei, ieguldījumu sabiedrība informē klientu, vai ir iespējams iegādāties dažādos komponentus atsevišķi, un sniedz atsevišķas ziņas par katra komponenta izmaksām un maksām.

EVTI, sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi) un darbojoties Apvienoto Eiropas uzraudzības iestāžu komitejā, vēlākais līdz [..][45]* izstrādā un periodiski atjaunina kombinētas pārdošanas prakses novērtēšanas un uzraudzības vadlīnijas, jo īpaši situācijām, kad kombinētās pārdošanas prakse neatbilst 1. punktā noteiktajiem pienākumiem.

8.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klientiem, atbilst šajā pantā noteiktajiem principiem. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:

(a)    klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

(b)    piedāvāto vai paredzēto ieguldījumu produktu, tostarp dažādu veidu 1. panta 2. punktā minēto finanšu instrumentu un noguldījumu, raksturu;

(c)    to, vai klients vai potenciālie klienti ir privāti vai profesionāli klienti, vai arī 3. punktā minētajā gadījumā, to klasificēšanu kā tiesīgus darījumu partnerus.

(ca)  standartizēto ilustrāciju parametrus, kas minēti 3. punktā.

25. pants

Piemērotības un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem

-1.       Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošinātu un apliecinātu, ka fiziskām personām, kas klientiem ieguldījumu sabiedrības vārdā sniedz konsultācijas vai informāciju par ieguldījumu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai papildu dienestiem, ir nepieciešamās zināšanas un kompetence veikt 24. pantā un šajā pantā noteiktās saistības, un publicē zināšanu un kompetences novērtējuma nolūkā izmantotos kritērijus.

1.        Sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem vai nodrošinot ieguldījumu portfeļa pārvaldi, ieguldījumu sabiedrība iegūst vajadzīgo informāciju par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, tā finansiālo stāvokli, tostarp spēju ciest zaudējumus, riska pielaidi un ieguldījumu mērķiem, lai sabiedrība varētu ieteikt klientam vai potenciālajam klientam ieguldījumu pakalpojumus un finanšu instrumentus, kas ir tam piemēroti un jo īpaši atbilst tā riska pielaidei un spējai ciest zaudējumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumos, kuros ieguldījumu sabiedrības sniedz ieguldījumu konsultāciju, iesakot pakalpojumu paketi vai produktu kopumu saskaņā ar 24. panta 7. punktu, katrs atsevišķais elements būtu piemērots klientam un piemērota būtu arī kopējā piedāvājuma pakete.

2.        Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas nav 1. pantā minētie, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par viņa zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvātā vai pieprasītā pakalpojuma konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, lai ieguldījumu sabiedrība varētu novērtēt, vai paredzētais ieguldījumu pakalpojums vai produkts ir piemērots klientam. Ja tiek ieteikts 24. panta 7. punktā minēto pakalpojumu vai produktu kopums, novērtējumā būtu jāapsver, vai katrs atsevišķais elements ir lietderīgs un vai lietderīga ir arī kopējā piedāvājuma pakete.

Ja  ieguldījumu sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar iepriekšējo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav piemērots klientam vai potenciālajam klientam, ieguldījumu sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

Ja klienti vai potenciālie klienti nesniedz informāciju, kas minēta pirmajā daļā, vai ja viņi sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, ieguldījumu sabiedrība brīdina viņus par to, ka neļauj sabiedrībai  noteikt, vai paredzētais pakalpojums vai produkts ir viņiem piemērots. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

3.        Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas ir tikai klientu pasūtījumu izpilde/vai pieņemšana un nodošana ar papildpakalpojumiem vai bez tiem , izņemot papildpakalpojumu, kas konkretizēts 1. pielikuma B iedaļas 1. punktā  , sniegt šādus ieguldījumu pakalpojumus saviem klientiem bez vajadzības iegūt informāciju vai veikt novērtēšanu, kas minēta 25. punktā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)       pakalpojumi, kas saistīti ar jebkuriem šādiem finanšu instrumentiem:

(i)        akcijām, kas ir pielaistas tirdzniecībai regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja tās ir uzņēmumu akcijas, un izņemot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuri nav PVKIU, akcijas un akcijas, kurās ietverts atvasinātais instruments, ja vien tas nepalielina ieguldītāja risku;

(ii)       obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem, kas ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, izņemot tos, kuros ietverts atvasinātais instruments vai struktūra, kas klientam varētu apgrūtināt saistītā riska izpratni, ja vien atvasinātais instruments nepalielina ieguldītāja risku;

(iii)      naudas tirgus instrumentiem, izņemot tos, kuros ir ietverts atvasinātais instruments vai struktūra, kas klientam varētu apgrūtināt saistītā riska izpratni, ja vien atvasinātais instruments nepalielina ieguldītāja risku;

(iv)      akcijām vai daļām PVKIU ▌;

(v)       citiem nekompleksiem finanšu instrumentiem šā panta mērķiem  .

Šajā punktā, ja prasības un procedūra, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. novembra Direktīvas 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību[46] 4. panta 1. punkta 3. un 4. daļā, ir izpildītas, trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum.

(b)       pakalpojums ir sniegts pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas,

(c)       klients vai potenciālais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot konkrēto pakalpojumu, ieguldījumu sabiedrībai nav jānovērtē sniegtā vai piedāvātā instrumenta vai pakalpojuma piemērotība vai atbilstība , un ka tādēļ viņš negūst atbilstošo aizsardzību, kas paredzēta attiecīgās profesionālās ētikas normās. Šo brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā,

(d)       ieguldījumu sabiedrība pilda savus 23. pantā paredzētos pienākumus.

4.        Ieguldījumu sabiedrība izveido uzskaiti, kas ietver dokumentu vai dokumentus, kuri saskaņoti starp sabiedrību un klientu un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem.

5.        Klientam jāsaņem no ieguldījumu sabiedrības atbilstīgi ziņojumi uz cieta informācijas nesēja par tās klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, un tiem jābūt iesniegtiem rakstveidā. Šie ziņojumi ietver periodiskus paziņojumus klientiem, ņemot vērā iesaistīto finanšu instrumentu tipu un sarežģītumu un klientam sniegtā pakalpojuma veidu, un attiecīgā gadījumā ietver izmaksas, kas saistītas ar klienta vārdā veiktajiem darījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem. Sniedzot ieguldījumu konsultācijas privātiem klientiem, ieguldījumu sabiedrība nodrošina tiem ierakstu cietā informācijas nesējā, precizējot vismaz klienta mērķus, ieteikumu un to, kā sniegtās konsultācijas atbilst klienta individuālajam raksturojumam un mērķiem. Gadījumos, kuros ieguldījumu sabiedrība nodrošina diskrecionāru ieguldījumu portfeļa pārvaldi un ieguldījumu jautājumos konsultējošā ieguldījumu sabiedrība informē klientu, ka tā regulāri novērtēs piemērotību saskaņā ar 24. panta 3.a punkta d) apakšpunktu, tā dara klientam zināmu novērtējuma un ar to saistītā paziņojuma biežumu un ziņojumā iekļauj informāciju par attiecīgo ieguldījumu produktu ienesīgumu, un, ja tiek sniegta ieguldījumu konsultācija vai veikta diskrecionāra ieguldījumu portfeļa pārvalde, — arī atjauninātu šo ieguldījumu produktu piemērotības novērtējumu.

6.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klientiem, atbilst 1. līdz 5. punktā noteiktajiem principiem. Šajos deleģētājos aktos jo īpaši precizē 1. punktā prasītos zināšanu un kompetences novērtējuma kritērijus un ņem vērā:

(a)      klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

(b)      to produktu veidu, ko piedāvā vai izskata , tostarp dažāda veida finanšu instrumentus un bankas noguldījumus, kas minēti 1. panta 2. punktā  ;

(c)      to, vai klients vai potenciālie klienti ir privātie klienti vai profesionālie klienti vai, 5. punktu gadījumā, to kā tiesīgo darījumu partneru klasifikāciju .

7.        EVTI līdz [..][47]* izveido un regulāri atjaunina vadlīnijas to finanšu instrumentu novērtēšanai, kas veido struktūru, kuru saistīto risku klientam ir grūti novērtēt saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu.

26. pants

Pakalpojumu sniegšana ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību

Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībai, kas ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību saņem norādījumu veikt ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klienta vārdā, paļauties uz klienta informāciju, ko nosūtījusi šī cita sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība, ar kuras starpniecību sniedz norādījumus, ir atbildīga par nosūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti.

Ieguldījumu sabiedrība, kas šādi saņem norādījumu veikt pakalpojumus klienta vārdā, var arī paļauties uz visiem ieteikumiem attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu, ko sniegusi klientam vai veikusi cita ieguldījumu sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība, ar kuras starpniecību sniegti norādījumi, ir atbildīga par sniegto ieteikumu vai konsultāciju piemērotību klientam.

Ieguldījumu sabiedrība, kas saņem klienta norādījumus vai pasūtījumus ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību, joprojām ir atbildīga par pakalpojuma vai darījuma noslēgšanu, pamatojoties uz jebkādu šādu informāciju vai ieteikumiem, atbilstoši attiecīgajiem šīs sadaļas noteikumiem.

27. pants

Pienākums izpildīt pasūtījumus ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic visus vajadzīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai, izpildot pasūtījumus, pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem, ņemot vērā cenu, izmaksas, ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, apjomu, specifiku vai jebkādu citu apsvērumu attiecībā uz pasūtījuma izpildi. Tomēr, ja ir īpašs klienta norādījums, ieguldījumu sabiedrība izpilda pasūtījumu, ievērojot īpašo norādījumu.

Ja ieguldījumu sabiedrība izpilda rīkojumu privāta klienta vārdā, labāko iespējamo rezultātu nosaka kā kopējo maksu, kas atspoguļo finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, ietverot visus izdevumus, kas radušies klientam tiešā saistībā ar rīkojuma izpildi, ieskaitot izpildes vietas maksas, mijieskaita un norēķinu maksas, kā arī citas maksas trešām personām, kuras ir iesaistītas rīkojuma izpildē.

1.a      Ieguldījumu sabiedrība nedrīkst saņemt atlīdzību, atlaidi vai nemonetāru labumu par rīkojumu nosūtīšanu uz konkrētu tirdzniecības vai izpildes vietu.

2.        Dalībvalstis nosaka prasību visām izpildes vietām vismaz reizi ceturksnī publiskot bez maksas datus par darījumu izpildes kvalitāti attiecīgajā izpildes vietā un pēc darījuma izpildes klienta vārdā ieguldījumu sabiedrība informē klientu par rīkojuma izpildes vietu, ja tas tiek prasīts. Regulārajos pārskatos iekļauj informāciju par katra finanšu instrumentu cenu, izpildes ātrumu un izpildes iespējamību.

3.        Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām noteikt un īstenot efektīvus pasākumus 1. punkta noteikumu izpildei. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām izveidot un īstenot pasūtījumu izpildes politiku, lai tās attiecībā uz savu klientu pasūtījumiem varētu gūt labāko iespējamo rezultātu saskaņā ar 1. punktu.

4.        Pasūtījumu izpildes politikā attiecībā uz katru instrumentu kategoriju ietver informāciju par dažādajām vietām, kur ieguldījumu sabiedrība izpilda sava klienta pasūtījumus, un faktoriem, kas ietekmē izpildes vietas izvēli. Tajā ietver vismaz tās vietas, kas ļauj ieguldījumu sabiedrībai pastāvīgi gūt labāko iespējamo rezultātu klientu pasūtījumu izpildē.

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības sniedz attiecīgu informāciju saviem klientiem par savu pasūtījumu izpildes politiku. Informācijā nepārprotami, pietiekami detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā uzņēmums klienta vārdā izpildīs pasūtījumus. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības attiecībā uz izpildes politiku iegūtu no klientiem iepriekšēju piekrišanu.

Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad pasūtījumu izpildes politika paredz iespēju, ka klienta pasūtījumus var izpildīti ārpus regulēta tirgus , daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas  , ieguldījumu sabiedrība jo īpaši informē savus klientus par šo iespēju. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības saņem savu klientu skaidru iepriekšēju piekrišanu pirms to pasūtījumu izpildes ārpus regulēta tirgus daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas. Ieguldījumu sabiedrības var iegūt šo piekrišanu vispārējas vienošanās veidā vai attiecībā uz individuāliem darījumiem.

4.a      Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības par katru finanšu instrumentu klasi reizi ceturksnī apkopotu un publiskotu piecas no norīkotā tirdzniecības apjoma viedokļa labākās izpildes vietas, kurās iepriekšējā ceturksnī tika izpildīti klientu rīkojumi, un datus par panāktās izpildes kvalitāti.

5.        Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām uzraudzīt savu pasūtījumu izpildes pasākumu un izpildes politikas efektivitāti, lai identificētu un attiecīgā gadījumā novērstu trūkumus. Jo īpaši tās regulāri novērtē, vai izpildes vietas, kas ietvertas pasūtījumu izpildes politikā, sniedz labāko iespējamo rezultātu klientam, un vai tām ir jāveic izmaiņas savos izpildes pasākumos. Šajā novērtējumā ņem vērā arī to, kādas politiskas izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas, ir jāveic, ievērojot saskaņā ar 2. un 4.a punktu publiskoto informāciju. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām ziņot klientiem par visām būtiskām izmaiņām savos pasūtījumu izpildes pasākumos vai izpildes politikā.

6.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības varētu saviem klientiem pēc to pieprasījuma pierādīt, ka tās ir izpildījušas to pasūtījumus atbilstoši sabiedrības izpildes politikai un šim pantam.

7.        Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 94. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

(a)       to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma noteikšanas kritērijiem, kurus atbilstoši 1. punktam var ņemt vērā, nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot pasūtījuma apjomu un veidu un to, vai klients ir privātais klients vai profesionālais klients;

(b)       faktoriem, ko var ņemt vērā ieguldījumu sabiedrība, pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu sabiedrībām pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu pasūtījumu izpildē;

(c)       tās informācijas veidu un apjomu, kas jāsniedz klientiem par savu izpildes politiku, ievērojot 4. punktu.

8.        EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sekojošo:

(a)       ar izpildes kvalitāti saistīto to datu saturu, formātu un regularitāti, kas publiskojami saskaņā ar 2. punktu, ņemot vērā tirdzniecības vietas veidu un attiecīgā finanšu instrumenta veidu;

(b)       tās informācijas saturu un formātu, kas ieguldījumu sabiedrībām jāpublicē saskaņā ar 5. punkta otro daļu.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [..][48]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

28. pants

Klientu pasūtījumu apstrādes noteikumi

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kam ir piešķirta atļauja izpildīt pasūtījumus klientu vārdā, izpilda procedūras un pasākumus, kas paredz tūlītēju, godīgu un ātru klientu pasūtījumu izpildi attiecībā pret citiem klientu pasūtījumiem vai ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības interesēm.

Šīs procedūras vai pasākumi ļauj citādi salīdzināmu klientu pasūtījumu izpildi atbilstoši laikam, kad tos saņēmusi ieguldījumu sabiedrība.

2.        Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad klienta ierobežotais pasūtījums, kas attiecas uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, un kas dominējošos tirgus apstākļos nav tūlīt izpildīts, ieguldījumu sabiedrības, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai veicinātu iespējami drīzu minētā pasūtījuma izpildi, tūlīt publiskojot šo klienta ierobežoto pasūtījumu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem. Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu sabiedrības ievēro šo pienākumu, nosūtot attiecīgo klienta ierobežoto pasūtījumu uz regulētu tirgu vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var atteikties no pienākuma darīt zināmu atklātībai ierobežoto pasūtījumu, kas ir liela apjoma pasūtījums salīdzinājumā ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../.. [FITD] 4. pantu .

3.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumu, ar ko definē:

(a)       to procedūru un pasākumu nosacījumus un veidu, kuru rezultāts ir tūlītēja, godīga un ātra klientu pasūtījumu izpilde, un situācijas, kādās ieguldījumu sabiedrības var pamatoti atturēties no tūlītējas izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, vai to darījumu veidus, attiecībā uz kuriem ieguldījumu sabiedrības var rīkoties tāpat;

(b)       dažādās metodes, kuras ieguldījumu sabiedrība var izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu klientu ierobežotos pasūtījumu, kas nav tūlīt izpildāmi, atklāt tirgum.

29. pants

Ieguldījumu sabiedrību pienākumi, izraugoties saistītos aģentus

1.        Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībai izraudzīties saistītos aģentus, lai veicinātu ieguldījumu sabiedrības pakalpojumus, piedāvātu pakalpojumus vai saņemtu pasūtījumus no klientiem vai potenciāliem klientiem un nosūtītu šos pasūtījumus, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu sabiedrība.

2.        Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrība nolemj iecelt saistītu aģentu, tā joprojām ir pilnīgi un bez nosacījumiem atbildīga par visām darbībām vai trūkumiem no saistītā aģenta puses, kad tas rīkojas sabiedrības vārdā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka saistīts aģents atklāj, kāda ir viņa kompetence un kādu sabiedrību viņš pārstāv gadījumos, kad viņš sazinās ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu vai pirms viņš uzsāk veikt darījumus ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu.

Dalībvalstis aizliedz to teritorijā reģistrētajiem saistītajiem aģentiem rīkoties ar klientu naudu un/vai finanšu instrumentiem.

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, darbojoties ar saistīto aģentu starpniecību, uzrauga savu saistīto aģentu darbības, lai nodrošinātu, ka tie arī turpmāk izpilda šīs direktīvas prasības.

3.        Piesaistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā dalībvalstī, kurā tie ir reģistrēti. EVTI savā tīmekļa vietnē ievieto norādes vai hipersaites uz publiskajiem reģistriem, kurus dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, ir izveidojušas saskaņā ar šo pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā tikai tad, ja ir konstatēts, ka viņiem ir pietiekoši laba reputācija un attiecīgas vispārīgas, komerciālās un profesionālās zināšanas un kompetence, lai viņi varētu klientam vai potenciālam klientam sniegt ieguldījumu pakalpojumu vai papildu pakalpojumu un precīzi darīt zināmu visu attiecīgo informāciju par piedāvāto pakalpojumu.

Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu sabiedrības, kuras tiek atbilstoši kontrolētas, nevis kompetentās iestādes, var pārbaudīt, vai saistītajiem aģentiem, ko tās iecēlušas, ir pietiekami laba reputācija un zināšanas, kas minētas trešajā daļā.

Reģistru regulāri atjaunina. Tas ir publiski pieejams, lai sniegtu konsultācijas.

4.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas ieceļ saistītos aģentus, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu negatīvu ietekmi, kas saistītā aģenta darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas darbības joma, varētu būt attiecībā uz darbībām, ko veic saistītais aģents ieguldījumu sabiedrības vārdā.

Dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm sadarboties ar ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, to asociācijām un citām vienībām, reģistrējot saistītos aģentus un uzraugot saistīto aģentu atbilstību 3. punkta prasībām. Jo īpaši saistītos aģentus var reģistrēt ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes vai to asociācijas un citas vienības kompetentās iestādes uzraudzībā.

5.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izraugās tikai tos saistītos aģentus, kas reģistrēti 3. punktā minētajos publiskajos reģistros.

5.a      Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības to ieceltiem saistītiem aģentiem sniegtu jaunāko informāciju par ieguldījumu produktiem un mērķa tirgu, kas ir noteikta 24. panta 1. punktā, un nodrošinātu, ka saistītais aģents klientam sniedz 24. panta 3. punktā minēto informāciju.

6.        Dalībvalstis var pastiprināt prasības, kas norādītas šajā pantā, vai noteikt papildu prasības attiecībā uz saistītiem aģentiem, kas reģistrēti to teritorijā.

30. pants

Darījumi, kas veikti ar tiesīgiem darījumu partneriem

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, kas saņēmušas atļauju izpildīt pasūtījumus klientu vārdā un/vai veikt darījumus savā vārdā, un/vai saņemt un nosūtīt pasūtījumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar tiesīgiem darījuma partneriem bez vajadzības izpildīt pienākumus, kas paredzēti 24. pantā (izņemot 3. punktu), 25. pantā (izņemot 5. punktu) un 27. pantā, un 28. panta 1. punktā, attiecībā uz šiem darījumiem vai attiecībā uz visiem papildpakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šiem darījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībās ar tiesīgiem darījumu partneriem ieguldījumu sabiedrības rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veic godīgu, skaidru un nemaldinošu saziņu, ņemot vērā tiesīgā darījumu partnera un tā uzņēmējdarbības būtību.

2.        Lai īstenotu šo pantu, dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem atzīst ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, PVKIU un to pārvaldības sabiedrības, pensiju fondus un to pārvaldības sabiedrības, citas finanšu iestādes, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem vai ko regulē minētie tiesību akti, uzņēmumus, kas atbrīvoti no šīs direktīvas piemērošanas saskaņā ar 2. panta 1. punkta k) apakšpunktu, valstu valdības un to attiecīgos birojus, tostarp valstu iestādes, kas veic darījumus ar valsts parādu valsts līmenī, centrālās bankas un pārvalstiskās organizācijas.

Klasificēšanu par tiesīgu darījuma partneri saskaņā ar pirmo daļu veic, neskarot minēto vienību tiesības vispārīgi vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu lūgt tām piemērot režīmu, kādu piemēro klientiem, uz kuru darbību ar ieguldījuma sabiedrību attiecas 24., 25.,  27. un 28. punkts.

3.        Dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem var arī atzīt citus uzņēmumus, kas atbilst iepriekš noteiktām samērīgām prasībām, tostarp kvantitatīvām robežvērtībām. Attiecībā uz darījumu, kurā potenciālie darījuma partneri atrodas dažādās teritorijās, ieguldījumu sabiedrība piekāpjas otra uzņēmuma statusam, kas noteikts ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai pasākumiem, kur minētais uzņēmums ir reģistrēts.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība, iesaistoties darījumos atbilstoši 1. punktam ar šādiem uzņēmumiem, saņem skaidru apstiprinājumu no potenciālā darījuma partnera par to, ka tas piekrīt, ka to uzskata par tiesīgu darījuma partneri. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībai iegūt šo apstiprinājumu vispārīgas vienošanās viedā vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu.

4.        Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem trešo valstu vienības, kas ir līdzvērtīgas to kategoriju vienībām, kuras minētas 2. punktā.

Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem arī trešo valstu uzņēmumus, piemēram, tos, kas minēti 3. punktā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un attiecinot uz tiem tādas pašas prasības, kas noteiktas 3. punktā.

5.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu pasākumus, ar kuriem definē:

(a)       procedūras attiecībā uz tāda režīma piemērošanas pieprasīšanu, kādu piemēro klientiem saskaņā ar 2. punktu;

(b)       procedūras attiecībā uz skaidrā apstiprinājuma saņemšanu no potenciāliem darījumu partneriem saskaņā ar 3. punktu;

(c)       iepriekš noteiktas samērīgas prasības, tostarp kvantitatīvās robežvērtības, kas ļautu uzņēmumu uzskatīt par tiesīgu darījuma partneri saskaņā ar 3. punktu.

3. iedaļa

Tirgus pārskatāmība un integritāte

31. pants

Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas  noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , nosaka un saglabā efektīvus pasākumus un procedūras saistībā ar daudzpusējo tirdzniecības sistēmu vai regulēto tirdzniecības sistēmu, lai regulāri uzraudzītu tās lietotāju vai klientu  atbilstību to noteikumiem. Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un regulētu tirdzniecības sistēmu, uzraudzītu dotos un atceltos rīkojumus un to klientu vai lietotāju šajās sistēmās veiktos darījumus, lai atklātu minēto noteikumu pārkāpumus, nepienācīgus tirdzniecības apstākļus vai norisi, kas var būt saistīti ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un izmantotu resursu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu šādas uzraudzības efektivitāti.

2.        Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , par būtiskiem tās noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas ir tirgus ļaunprātīgu izmantošana, ziņot kompetentajai iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un pilnā apjomā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas konstatēta tās sistēmās vai ar tās sistēmu starpniecību.

32. pants

Instrumentu tirgošanas pārtraukšana vai atcelšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā

1.        Neskarot kompetentās iestādes 72. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā paredzētās tiesības pieprasīt instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu vai atcelšanu, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas dalībnieks ir tiesīgs pārtraukt vai atcelt tā finanšu instrumenta tirdzniecību, kas vairs neatbilst daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas noteikumiem, ja vien šāda rīcība nevarētu radīt ievērojamu kaitējumu ieguldītāju interesēm vai tirgus pienācīgai darbībai.

Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, kura pārtrauc vai atceļ kāda finanšu instrumenta tirdzniecību, publiskot šo lēmumu, paziņot to regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, un paziņot attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja pārtraukšanas vai atcelšanas iemesls ir informācijas nesniegšana par emitentu vai finanšu instrumentu, attiecīgā kompetentā iestāde, kas definēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 2. panta 7. punktā, nosaka prasību, ka citi regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas vai jebkādi citi tirdzniecības režīmi, kas tirgo tos pašus finanšu instrumentus, arī pēc iespējas ātrāk pārtrauc vai atceļ šā finanšu instrumenta tirdzniecību. Dalībvalstis pieprasa, lai citi regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētas tirdzniecības sistēmas paziņotu savu lēmumu savai kompetentajai iestādei un visiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, ietverot paskaidrojumu, ja ir nolemts neapturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai neatsaukt to no tirdzniecības.

2.        EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punktā minēto paziņojumu un publiskošanas formātus un termiņus.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..][49]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

3.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai:

(a)       precizētu 1. un 2. punktā minēto jēdzienu „pēc iespējas ātrāk” un iekšējā tirgus pienācīgu darbību;

(b)       noteiktu jautājumus, kas skar informācijas nesniegšanu par 1. punktā minēto emitentu vai finanšu instrumentu, tostarp vajadzīgo procedūru par finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanas atcelšanu.

34. pants

Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sadarbība un informācijas apmaiņa

1.        Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, nekavējoties informēt citu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, regulēto tirdzniecības sistēmu un regulēto tirgu ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatorus par turpmāk minēto:

(a)       nepienācīgi tirdzniecības apstākļi ▌ un

(c)       pārkāpumi sistēmā;

attiecībā uz finanšu instrumentu.

1.a      Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu un kas konstatē rīcību, attiecībā uz kuru ir aizdomas par ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši Regulas (ES) Nr. ../.. [TIR] tvērumam, nekavējoties informētu saskaņā ar šīs regulas 16. pantu izraudzīto kompetento iestādi vai struktūru, kurai saskaņā ar šīs Regulas 17. pantu ir deleģētas kompetentās iestādes pilnvaras, lai sekmētu reāllaika uzraudzību visos tirgos.

2.        EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu konkrētus apstākļus, kuros jāpiemēro 1. punktā minētā informācijas sniegšanas prasība.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..][50]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4. iedaļa

MVU tirgi

35. pants

MVU izaugsmes tirgi

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka daudzpusējās tirdzniecības sistēmas operators var iesniegt savas valsts kompetentajai iestādei pieprasījumu reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu.

2.        Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu, ja kompetentā iestāde saņem 1. punktā minēto pieprasījumu un pārliecinās, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma atbilst 3. punktā minētajām prasībām.

3.        Daudzpusējai tirdzniecības sistēmai jābūt efektīviem noteikumiem, sistēmām un procedūrām, kas nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

(a)       lielākā daļa emitentu, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot, ir mazi un vidēji uzņēmumi (MVU);

(b)       ir noteikti atbilstoši kritēriji, lai saņemtu sākotnēju un pastāvīgu atļauju emitentu finanšu instrumentu tirgošanai tirgū;

(c)       saņemot sākotnējo atļauju tirgot finanšu instrumentus tirgū, ir publiskota pietiekama informācija, lai ieguldītāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldīšanu šajos instrumentos, vai arī kopā ar tirdzniecības atļauju ir izdots atbilstošs apstiprinājuma dokuments vai prospekts par to, vai Direktīvas 2003/71/EK prasības ir piemērojamas attiecībā uz publisko piedāvājumu;

(d)       tirgus emitents vai tā pārstāvis iesniedz atbilstošus regulārus finanšu ziņojumus, piemēram, revidētus gada pārskatus;

(e)       tirgus emitenti un personas, kas ir atbildīgas par emitenta pārvaldību, un personas, kas cieši ar tiem saistītas, atbilst attiecīgajām prasībām, ko tiem piemēro saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../.. [Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu];

(f)        tiek uzglabāta un publiskota informācija par regulējumu attiecībā uz tirgus emitentiem;

(g)       ir ieviestas efektīvas sistēmas un kontroles mehāniski ar mērķi novērst un atklāt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu attiecīgajā tirgū saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .. [Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu].

4.        Kritēriji, kas minēti 3. punktā, neskar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētāja atbilstību citām saistībām saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu darbību. Tāpat tie neliedz daudzpusējas tirdzniecības sistēmas organizētājam noteikt prasības papildus tām, kas norādītas minētajā punktā.

5.        Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)       tirgus operators iesniedz pieprasījumu anulēt reģistrāciju;

(b)       daudzpusējā tirdzniecības sistēma vairs neatbilst 3. punktā minētajām prasībām.

6.        Dalībvalstis nosaka prasību savām kompetentajām iestādēm, reģistrējot daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu vai atceļot šādu reģistrāciju saskaņā ar šo pantu, nekavējoties paziņot par to EVTI. EVTI publicē MVU izaugsmes tirgu sarakstu savā tīmekļa vietnē un regulāri atjaunina šo sarakstu.

7.        Dalībvalstis nosaka prasību, ka to emitenta finanšu instrumentu, kam ir izsniegta atļauja tirgošanai vienā MVU izaugsmes tirgū, citā MVU izaugsmes tirgū drīkst tirgot tikai ar nepārprotamu emitenta piekrišanu. Tomēr šādā gadījumā emitentam nav nekādu saistību attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai sākotnēju, pastāvīgu vai ad hoc informācijas atklāšanu attiecībā uz citu MVU tirgu.

8.        Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 94. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros sīkāk precizētas 3. punktā minētās prasības. Veicot pasākumus, ņem vērā prasību saglabāt ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzību, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos šiem tirgiem, vienlaicīgi līdz minimumam samazinot administratīvo slogu tirgus emitentiem.

III NODAĻA

IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU TIESĪBAS

36. pants

Brīvība sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieguldījumu sabiedrības, kam atļauju saskaņā ar šo direktīvu piešķīrušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes un ko saskaņā ar šo direktīvu uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecībā uz kredītiestādēm saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK  var brīvi veikt ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus to teritorijās, ja uz šādiem pakalpojumiem un darbībām attiecas tām izsniegtā atļauja. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, kas jāievēro šādai ieguldījumu sabiedrībai vai kredītiestādei, attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2.        Visas ieguldījumu sabiedrības, kas vēlas sniegt pakalpojumus vai darbības citas dalībvalsts teritorijā pirmo reizi vai kas vēlas mainīt šādi sniegto pakalpojumu vai darbību klāstu, tās piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm dara zināmu šādu informāciju:

(a)       dalībvalsts, kurā tā plāno darboties;

(b)       darbības programma, jo īpaši norādot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tā plāno veikt, un to, vai tā plāno izmantot saistītus aģentus to dalībvalstu teritorijās, kurās tā plāno sniegt pakalpojumus. Ja ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu sabiedrība savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo šādu saistīto aģentu identitāti.

Ja ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 83. panta 1. punktu, paziņo  to saistīto aģentu identitāti, kurus ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot pakalpojumu sniegšanai  šajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šo informāciju dara publiski pieejamu. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

3.        Mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta to uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 83. panta 1. punktu. Ieguldījumu sabiedrība tad var sākt uzņēmējā dalībvalstī sniegt attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu vai pakalpojumus.

4.        Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām.

5.        Jebkura kredītiestāde, kas vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, izmantojot saistītus aģentus, nosūta paziņojumu piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par šo saistīto aģentu identitāti.

Ja kredītiestāde gatavojas izmantot saistītos aģentus, kredītiestādes piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu, to saistīto aģentu identitāti, kurus kredītiestāde plāno izmantot, lai sniegtu pakalpojumus šajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šo informāciju dara publiski pieejamu.

6.        Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas un kas ir no citām dalībvalstīm, veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu lietotāju vai dalībnieku piekļuvi to sistēmām un šo sistēmu izmantošanu.

7.        Ieguldījumu sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, dara zināmu tās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma plāno veikt šādus pasākumus.

Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļu un dalībnieku identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī.

8.        EVTI izstrādā  regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un 7. punktu.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..][51]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

9.        EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas sniegšanai saskaņā ar 3., 4. un 7. punktu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2016. gada 31. decembrim].

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

37. pants

Filiāles izveidošana

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus var sniegt to teritorijās atbilstoši šai direktīvai un Direktīvai 2006/48/EK , izveidojot filiāli, ja uz minētajiem pakalpojumiem un darbībām attiecas atļauja, kas ieguldījumu sabiedrībai vai kredītiestādei piešķirta piederības dalībvalstī. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, izņemot 8. punktā atļautās, attiecībā uz filiāles organizāciju un darbību saistībā ar tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2.        Dalībvalstis pieprasa visām ieguldījumu sabiedrībām, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, vispirms informēt tās piederības dalībvalsts kompetento iestādi un sniegt tai šādu informāciju:

(a)       dalībvalstis, kuru teritorijā tā plāno izveidot filiāli;

(b)       darbības programma, izklāstot, inter alia, ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko piedāvā, un filiāles organizatorisko struktūru, norādot, vai filiāle plāno izmantot saistītus aģentus, un šo saistīto aģentu identitāti ;

(c)       tā adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus;

(d)       par filiāles vadību atbildīgo personu vārdi.

Ja ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī reģistrētu saistītu aģentu izmanto ārpus tās piederības dalībvalsts, šādu saistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz filiālēm.

3.        Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt ieguldījumu sabiedrības administratīvās struktūras atbilstību vai finansiālo stāvokli, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas to dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 83. panta 1. punktu, un par to informē attiecīgo ieguldījumu sabiedrību.

4.        Papildus 2. punktā minētajai informācijai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei dara zināmu informāciju par akreditētu kompensēšanas shēmu, kuras dalībniece ir ieguldījumu sabiedrība atbilstoši Direktīvai 97/9/EK. Ja notiek izmaiņas šajā informācijā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

5.        Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai dara zināmus atteikuma iemeslus.

6.        Filiāli var izveidot un tā var uzsākt darbību pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai tad, ja šāds paziņojums no minētās iestādes nav saņemts vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūtījusi paziņojumu.

7.        Jebkura kredītiestāde, kas vēlas izmantot saistīto aģentu, kurš izveidots dalībvalstī, kas nav tās piederības dalībvalsts, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus un/vai veiktu ieguldījumu darbības, kā arī sniegtu papildpakalpojumus saskaņā ar šo direktīvu, paziņo par to savas piederības valsts kompetentajai iestādei.

Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei nav iemesla apšaubīt kredītiestādes administratīvās struktūras vai finansiālā stāvokļa atbilstību, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu, un atbilstoši informē par to attiecīgo kredītiestādi.

Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā paskaidro savas atteikšanās iemeslus attiecīgajai kredītiestādei trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas.

Pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai, ja šāds paziņojums no tās nav saņemts, vēlākais divu mēnešu laikā pēc tam, kas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir nosūtījusi paziņojumu, saistītais aģents var sākt uzņēmējdarbību. Uz šo saistīto aģentu attiecas šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz filiālēm.

8.        Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, uzņemas atbildību par to, lai nodrošinātu, ka filiāle, sniedzot pakalpojumus minētās dalībvalsts teritorijā, izpilda saistības, kas noteiktas 24., 25.,  27. un 28., pantā šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. ../.. [FITD] 13. līdz 23. pantā, un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos.

Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas filiāle, ir tiesības pārbaudīt filiāles noteikumus un pieprasīt veikt izmaiņas, kas noteikti vajadzīgas, lai kompetentajai iestādei sniegtu iespēju nodrošināt to saistību izpildi, kas paredzētas 24., 25.,  27., 28., . pantā šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. ../.. [FITD] 13. līdz 23. pantā, un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos attiecībā uz pakalpojumiem un/vai darbībām, ko filiāle veic tās teritorijā.

9.        Katra dalībvalsts nosaka, ka, ja ieguldījumu sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, ir izveidojusi filiāli tās teritorijā, ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, pildot savus pienākumus, pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudes uz vietas minētajā filiālē.

10.      Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par šīm izmaiņām informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

11.      EVTI izstrādā  regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un 109. punktu.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..][52]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

12.      EVTI izstrādā  īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas nodošanai saskaņā ar 3. un 10. punktu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2016. gada 31. decembrim].

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

38. pants

Piekļuve regulētiem tirgiem

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai tām ieguldījumu sabiedrībām no citām dalībvalstīm, kam ir atļauja izpildīt klientu pasūtījumus vai veikt darījumus savā vārdā, ir tiesības līdzdarboties regulētā tirgū, kas izveidots to teritorijā, vai ir piekļuve šādam tirgum ar jebkuru šādu pasākumu starpniecību:

(a)       tieši, izveidojot filiāles uzņēmējās dalībvalstīs;

(b)       kļūstot par regulētā tirgus attāliem locekļiem vai izmantojot attālu piekļuvi regulētajam tirgum bez vajadzības reģistrēties regulētā tirgus piederības dalībvalstī, ja attiecīgā tirgus tirdzniecības procedūras un sistēmas neparedz, ka darījumu slēgšanai tirgū vajadzīga fiziska klātbūtne.

2.        Dalībvalstis attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, neievieš papildu normatīvās vai administratīvās prasības ieguldījumu sabiedrībām, kas izmanto ar 1. punktu piešķirtās tiesības.

39. pants

Piekļuve centrālajam darījumu starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrībām no citām dalībvalstīm ir tiesības piekļūt centrālajam darījumu starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām to teritorijā, lai pabeigtu darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu.

Dalībvalstis pieprasa, lai uz šo ieguldījumu sabiedrību piekļuvi šādām sistēmām attiecinātu tos pašus nediskriminējošos, pārskatāmos un objektīvos kritērijus, ko piemēro vietējiem dalībniekiem. Dalībvalstis neierobežo minēto sistēmu izmantošanu, atļaujot tikai mijieskaitu un norēķinus par tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas veikti regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā  to teritorijā.

2.        Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi to teritorijā piedāvā visiem to locekļiem un dalībniekiem tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu attiecībā uz tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ko veic attiecīgajā regulētajā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus :

(a)       tādas saistības un vienošanās starp izraudzīto norēķinu sistēmu un jebkuru citu sistēmu vai infrastruktūru, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku norēķināšanos par attiecīgo darījumu;

(b)       tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas atbildīga par regulētā tirgus uzraudzību, lai tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kas noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot norēķinu sistēmu, ko nav izraudzījies regulētais tirgus, ir tādi, lai finanšu tirgiem ļautu darboties nevainojami un pareizi.

Šis regulētā tirgus kompetentās iestādes novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām. Kompetentā iestāde ņem vērā pārraudzību/uzraudzību, ko minētās iestādes jau veikušas, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos.

40. pants

Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu starpnieku un attiecībā uz vienošanos par mijieskaitu un norēķiniem saistībā ar daudzpusējām tirdzniecības sistēmām

1.        Dalībvalstis neliedz ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, noslēgt atbilstīgas vienošanās ar citas dalībvalsts centrālo darījumu starpnieku vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu dažu vai visu to darījumu mijieskaitu un/vai norēķinus, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās.

2.        To ieguldījumu sabiedrību un tirgus operatoru kompetentā iestāde, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, nevar iebilst pret centrālā darījumu starpnieka, mijieskaita iestāžu un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav šāda rīcība nav acīmredzami vajadzīga, lai saglabātu minētās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas sakārtoto darbību, ņemot vērā 39. panta 2. punktā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām.

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas pārraudzību un uzraudzību, ko jau veikušas attiecīgās centrālās bankas kā mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetencē ir šādas sistēmas.

IV NODAĻA

Trešās valsts uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas kārtība

1. iedaļa

Pakalpojumu sniegšana vai pasākumi, izveidojot filiāli

41. pants

Filiāles izveidošana

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas tās teritorijā sniegt pakalpojumus vai veikt ieguldījumus līdztekus papildu pakalpojumiem, izmantojot filiāli, iegūtu iepriekšēju šo dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtu atļauju saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a)       Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 3. punktu;

(b)      to pakalpojumu sniegšana, kuriem trešās valsts uzņēmums pieprasa atļauju, ir atļauta un tiek uzraudzīta trešajā valstī, kurā uzņēmums ir izveidots, un šim uzņēmumam ir visas nepieciešamās atļaujas. Trešā valsts, kurā trešās valsts uzņēmums ir izveidots, nedrīkst būt iekļauta sarakstā, ko veido Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kā valsts un teritorija, kas nesadarbojas;

(c)       starp tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir paredzēts izveidot filiāli, un tās trešās valsts kompetentajām uzraudzības iestādēm, kurā uzņēmums ir izveidots, ir noslēgti sadarbības nolīgumi, kas ietver noteikumus, ar kuriem regulē informācijas apmaiņu nolūkā saglabāt tirgus integritāti un aizsargāt ieguldītājus;

(d)      filiālei ir brīvi pieejams pietiekams sākuma kapitāls.

(e)       ir iecelta par filiāli atbildīgā persona vai personas, un tās atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

(f)       trešā valsts, kurā uzņēmums ir izveidots, ir ar dalībvalsti, kurā ir paredzēts izveidot filiāli, parakstījusi nolīgumu, kas pilnībā atbilst ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, ja tādi pastāv.

(g)       uzņēmums atļaujas piešķiršanas brīdī piedalās ieguldītāju kompensāciju sistēmā, kas ir apstiprināta vai atzīta saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK

2.        Dalībvalstis nosaka prasību, ka trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus privātajiem klientiem vai profesionālajiem klientiem II pielikuma II iedaļas izpratnē attiecīgo dalībvalstu teritorijā, jāizveido filiāle Eiropas Savienībā.

3.        Komisija pieņem lēmumu par trešo valstu saskaņā ar 95. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosakot, vai, īstenojot tiesiskos un uzraudzības pasākumus trešajā valstī, ir nodrošināts, ka šajā trešajā valstī apstiprināti uzņēmumi atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā, regulā (ES) Nr. ../.. [FITR] un Direktīvā 2006/49/EK un to īstenošanas pasākumos noteiktajām prasībām, un šīs trešās valsts tiesiskajā regulējumā noteikta efektīva, līdzvērtīga un savstarpēja to ieguldījumu sabiedrību reģistrācijas un pakalpojumu sniegšanas režīma atzīšana, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo direktīvu.

Trešās valsts uzraudzības regulējuma ietekmi var uzskatīt par līdzvērtīgu, ja šis regulējums atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a)       uz uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības šajā trešajā valstī, attiecas prasība saņemt atļauju, nepārtraukta efektīva uzraudzība un noteikumu piemērošana;

(b)      uz uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības šajā trešajā valstī, attiecas pietiekama kapitāla prasības un prasības, ko piemēro to akcionāriem un vadības struktūras locekļiem;

(c)       uz uzņēmumu, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības, attiecas piemērotas organizatoriskās prasības iekšējās kontroles funkciju jomā;

(d)      tiek nodrošināta tirgus pārredzamība un integritāte, nepieļaujot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaužas kā iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas.

Komisija ir tiesīga savu saskaņā ar šo punktu pieņemto lēmumu attiecināt tikai uz ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas sniedz vienu vai vairākus precīzi noteiktus ieguldījumu pakalpojumus vai veic vienu vai vairākas precīzi noteiktas ieguldījumu darbības saistībā ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem.

Trešās valsts uzņēmumam var tikt piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, ja tas pieder uzņēmumu kategorijai, uz kuru attiecas Komisijas lēmums.

4.        Trešās valsts uzņēmums, kas minēts 1. punktā, iesniedz savu pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tas vēlas izveidot filiāli pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par to, ka tās trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums, kurā uzņēmumam ir piešķirta atļauja, ir līdzvērtīgs 3. punktā minētajām prasībām.

42. pants

Informācijas sniegšanas pienākums

Trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas iegūt atļauju filiāles izveidošanai jebkādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai vai ieguldījumu darbību veikšanai, kā arī jebkādu papildpakalpojumu sniegšanai dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz:

(a)       tās iestādes nosaukumu, kas ir atbildīga par tā pārvaldību attiecīgajā trešajā valstī. Ja par tā pārvaldību ir atbildīga vairāk nekā viena iestāde, iesniedz informāciju par to attiecīgajām kompetences jomām;

(b)       visu atbilstošo informāciju par uzņēmumu (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese un adrese, vadības struktūras locekļi, attiecīgie akcionāri) un darbības programmu, uzskaitot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tas gatavojas sniegt, un filiāles organizatorisko struktūru, tostarp jebkādu būtisku funkciju darbību aprakstu, kas tiks uzticētas trešām personām;

(c)       to personu vārdus un uzvārdus, kas ir atbildīgas par filiāles vadību, un attiecīgos dokumentus, kas pierāda atbilstību 9. panta 1. punkta prasībām;

(d)       informāciju par filiāles rīcībā esošu brīvi pieejamu sākuma kapitālu.

43. pants

Atļauju piešķiršana

1.        Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā trešās valsts uzņēmums ir izveidojis savu filiāli, izsniedz atļauju tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

(a)       kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti 41. panta nosacījumi;

(b)       kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka trešās valsts uzņēmuma filiāle spēs ievērot 2. punkta noteikumus.

(ba)     kompetentā iestāde ir gandarīta, ka trešās valsts uzņēmums vēlas sniegt ievērojamu ieguldījumu pakalpojumu daļu vai veikt nozīmīgu savu ieguldījumu darbību daļu Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā tas cenšas izveidot filiāli.

Kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē trešās valsts uzņēmumu, vai atļauja ir piešķirta.

2.        Trešās valsts uzņēmuma filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, atbilst šīs direktīvas 16., 17., 18., 19., 20., 23., 24., 25., 27. pantā, 28. panta 1. punktā un 30., 31. 32. un 34. pantā un Regulas (ES) Nr. ../.. [FITR] 3. līdz 23. pantā noteiktajām saistībām un saistībā ar tām izveidotajiem pasākumiem, un to uzrauga tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiālei ir piešķirta atļauja.

Dalībvalstis nenosaka nekādas papildu prasības filiāles organizācijai un darbībai attiecībā uz šīs direktīvas aptvertajiem jautājumiem.

44. pants

Pakalpojumu sniegšana un darbību veikšana citās dalībvalstīs

1.        Trešās valsts uzņēmums, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 43. pantu, var sniegt pakalpojumus un veikt darbības, kurām izsniegta atļauja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, neizveidojot jaunas filiāles. Šajā nolūkā tas paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir izveidota filiāle, šādu informāciju:

(a)       dalībvalsts, kurā tā plāno darboties;

(b)       darbību programmu, īpaši norādot ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, kurus tas gatavojas sniegt attiecīgajā dalībvalstī.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir izveidota filiāle, viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas pārsūta šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu. Pēc tam trešās valsts uzņēmums var sākt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī.

Ja tiek mainīti jebkādi parametri, par kuriem ziņots saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, trešās valsts uzņēmums nosūta rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir izveidota filiāle, vismaz vienu mēnesi pirms šo izmaiņu ieviešanas. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir izveidota filiāle, informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām.

Uzņēmumu turpina uzraudzīt tā dalībvalsts, kurā saskaņā ar 43. pantu ir izveidota filiāle.

2.        EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sekojošo:

(a)       sadarbības nolīgumu, kas minēti 41. panta 1. punkta c) apakšpunktā, obligātais saturs, lai nodrošinātu, ka tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas izsniedz trešās valsts uzņēmumam atļauju, spēj izmantot visas savas šajā direktīvā minētās uzraudzības pilnvaras;

(b)       sīki izstrādātu 42. panta b) apakšpunktā minētās darbības programmas saturu;

(c)       dokumentu saturu, kas attiecas uz filiāles vadību, saskaņā ar 42. panta c) apakšpunktu;

(d)       detalizētu informāciju par filiāles rīcībā esošo brīvi pieejamo sākuma kapitālu saskaņā ar 42. panta d) apakšpunktu.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..][53]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌ pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.        EVTI izveido īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta formas, veidlapas un procedūras šajos punktos minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..]**.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

4.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu nosacījumus pietiekama filiāles rīcībā esošā sākuma kapitāla novērtēšanai, ņemot vērā filiāles sniegtos ieguldījumu pakalpojumus vai veiktās darbības un to klientu kategoriju, kuriem tie tiks sniegti.

2. iedaļa

Reģistrēšana un atļauju anulēšana

45. pants

Reģistrēšana

Dalībvalstis reģistrē trešo valstu uzņēmumus, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar 41. pantu. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un darbībām, kurus trešās valsts uzņēmumiem ir atļauts sniegt. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI.

EVTI izveido to trešās valsts uzņēmumu sarakstu, kuriem piešķirtas atļaujas sniegt pakalpojumus un veikt darbības Eiropas Savienībā. Sarakstā ietverta informācija par pakalpojumiem vai darbībām, kurus ārpussavienības uzņēmumam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina.

46. pants

Atļaujas anulēšana

Kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju saskaņā ar 43. pantu, drīkst to anulēt, ja šis uzņēmums:

(a)       neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis ieguldījumu pakalpojumu vai veicis ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

(b)       ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

(c)       vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

(d)       ir būtiski un sistemātiski pārkāpis noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumiem, kas piemērojami trešās valsts uzņēmumiem;

(e)       jebkurā citā gadījumā, kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas anulēšana.

Par katru atļaujas anulēšanas gadījumu nosūta ziņojumu EVTI.

Informācija par atļaujas anulēšanu piecus gadus ir publiski pieejama 45. pantā minētajā sarakstā.

III SADAĻA

REGULĒTI TIRGI

47. pants

Atļaujas piešķiršana un piemērojamie tiesību akti

1.        Dalībvalstis atļauju kā regulētam tirgum piešķir tikai tām sistēmām, kas atbilst šīs sadaļas noteikumiem.

Atļauju kā regulētam tirgum piešķir tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka gan regulētā tirgus operators, gan tā sistēmas atbilst vismaz šajā sadaļā noteiktajām prasībām.

Attiecībā uz regulētu tirgu, kas ir juridiska persona un ko vada vai izmanto tirgus operators, kurš pats nav regulētais tirgus, dalībvalstis nosaka, kā dažādie pienākumi, kas šajā direktīvā noteikti tirgus dalībniekiem, jāsadala starp regulēto tirgu un tirgus dalībnieku.

Regulētā tirgus dalībnieks sniedz visu vajadzīgo informāciju, tostarp darbības programmu, norādot, inter alia, paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka regulētais tirgus līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, ko paredz šīs sadaļas noteikumi.

2.        Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam uzdevumus, kas attiecas uz regulētā tirgus organizāciju un darbību, veikt kompetentās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes regulāri pārskata regulēto tirgu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Tās arī nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga, lai regulētie tirgi vienmēr atbilstu nosacījumiem, kas šajā sadaļā paredzēti attiecībā uz sākotnējās atļaujas piešķiršanu.

3.        Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka regulētais tirgus, ko tas pārvalda, atbilst visām šīs sadaļas prasībām.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka tirgus operators ir tiesīgs īstenot tiesības, kas atbilst regulētajam tirgum, kuru tas pārvalda atbilstīgi šai direktīvai.

4.        Neskarot attiecīgos Direktīvas 2003/6/EK noteikumus, regulētā tirgus sistēmās veikto tirdzniecību reglamentē regulētā tirgus piederības dalībvalsts publiskās tiesības.

5.        Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta regulētam tirgum, ja tas:

(a)       12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai sešus iepriekšējos mēnešus nav veicis darbību, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

(b)       ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

(c)       vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

(d)       ir nopietni un sistemātiski pārkāpis noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai;

(e)       atbilst kādam no gadījumiem, kad attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.

6.        EVTI saņem informāciju par visiem gadījumiem, kad tiek atcelta atļauja.”

48. pants

Prasības attiecībā uz regulētā tirgus vadību

1.        Tirgus operatora vadības struktūras locekļi vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetence, prasmes un pieredze, un viņi velta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

Visi vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst šādām prasībām:

(a)       tie pietiekami daudz laika velta savu pienākumu veikšanai; nosakot to direktora amatu skaitu, ko vienlaikus var ieņemt vadības struktūras loceklis, ir jāņem vērā konkrēti apstākļi un iestādes darbības raksturs, apjoms un sarežģītība.

No izmēra, iekšējās organizācijas, darbības rakstura, jomas un sarežģītības viedokļa nozīmīgu tirgus operatoru vadības struktūras locekļi vienlaikus nedrīkst apvienot vairāk par vienu no šādām amatu kombinācijām:

(i)        viens izpilddirektors vai

(ii)       divi vadošie direktori.

Izpilddirektora amatus vai ar izpilddirektora vietu nesaistītus amatus, kurus ieņem

(i)      tajā pašā grupā;

(ii)      iestādēs, kas:

       ir vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības sistēmas locekles, ja tiek izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes .. Regulas (ES) Nr. ../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 108. panta 7. punkta nosacījumi;

       ir izveidojušas saiknes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes .. Regulā (ES) Nr. ../2012 [par uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām] 108. panta 6. punktu vai

(iii)     uzņēmumos (tai skaitā nefinanšu iestādēs), kuros šīm iestādēm ir kvalificēta līdzdalība,

uzskatāms par vienu direktora amatu.

(b)       tiem ir atbilstoša kolektīvā kompetence, prasmes un pieredze, lai varētu izprast regulēta tirgus darbības un īpaši ar šīm darbībām saistīto lielāko risku;

(c)         tie rīkojas pēc godīguma, integritātes un neatkarības principa, lai efektīvi izvērtētu un nepieciešamības gadījumā apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanas procesu;

Tirgus operatori piešķir atbilstošus resursus, lai vadības struktūras locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos.

(ca)       tie nodrošina efektīvu sistēmu darbību, lai noteiktu un pārvaldītu nesaskaņas starp tirgus operatoru un regulēto tirgu vai tā locekļiem, kā arī lai īstenotu un saglabātu spēkā atbilstīgus noteikumus dažādu uzņēmumu darbību nošķiršanai.

2.        Dalībvalstis nosaka prasību regulētu tirgu organizētājiem izveidot vēlētu komiteju, kas novērtē atbilstību pirmā punkta noteikumiem, un vajadzības gadījumā izvirza priekšlikumus, balstoties uz savu novērtējumu. Vēlētās komitejas sastāvā ir tie vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā tirgus operatorā neveic nekādas izpildfunkcijas.

Kompetentās iestādes var atļaut tirgus operatoram neizveidot atsevišķu vēlētu komiteju, ņemot vērā tirgus operatora darbību raksturu, apjomu un sarežģītību, ja darbojas pietiekami līdzīgs alternatīvs mehānisms.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādu pilnvaru savu locekļu iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro.

3.        dalībvalstis prasa tirgus operatoriem un to attiecīgajām iecelšanas komitejām, pieņemot darbā vadības struktūras locekļus, ņemt vērā plašu īpašību un kompetenču klāstu.

Jo īpaši: (a)tirgus operatori īsteno politiku, ar ko tiek veicināts profesionālisms, atbildība un saistību uzņemšanās kā pamatkritēriji augstākā līmeņa vadītāju pieņemšanai darbā, nodrošinot to, ka amatā ieceltās personas bez ierunām aizstāv iestādes intereses;

(b)     ieguldījumu sabiedrības veic arī konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotāku pārstāvību valdē, piemēram, iecelšanas komitejas locekļu apmācību, kompetento kandidātu saraksta sastādīšanu un tāda amatā iecelšanas procesa ieviešanu, kurā katru dzimumu pārstāv vismaz viens kandidāts;

(c)     attiecīgā gadījumā darbinieku pārstāvība vadības struktūrā arī būtu uzskatāma par veidu, kā palielināt daudzveidību, to papildinot ar pamatredzējumu un patiesām zināšanām par iestādes iekšējās darbības principiem.

4.        EVTI izstrādā regulatīvo standartu projektus, lai precizētu, kā tirgus operatoram ir jāņem vērā:

           pietiekama laika atvēlēšanas jēdzienu vadības struktūras locekļa pienākumiem veikt savas darbības saistībā ar individuāliem apstākļiem un tirgus operatora darbību raksturu, apjomu un sarežģītību, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, piešķirot atļauju vadības struktūras loceklim apvienot vairākus direktora amatus, nekā minēts 1. punkta a) apakšpunktā;

           atbilstošu vadības struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes jēdzienu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā;

(c)     vadības struktūras locekļa godīguma, integritātes un neatkarīgu lēmumu pieņemšanas jēdzienu, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, ņemot vērā interešu konfliktu iespēju;

(d)       vadības struktūras locekļu sākotnējām un pastāvīgām apmācībām atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu jēdzienu;

(e)       dažādības, kas jāņem vērā, ieceļot vadības struktūras locekļus, jēdzienu.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..][54]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.        Dalībvalstis nosaka prasību regulētā tirgus operatoram nosūtīt paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu statusā kopā ar informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai uzņēmums atbilst 1., 2. un 3. punktam.

7.        Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personām, kurām efektīvi jāpārvalda regulētā tirgus uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai pieredze, vai ja ir objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka tirgus operatora vadības struktūra var apdraudēt tā efektīvu, pienācīgu un apdomīgu pārvaldību un attiecīgi tirgus integritāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka, piešķirot atļauju regulētam tirgum, persona vai personas, kas efektīvi pārvalda regulēta tirgus, kuram jau piešķirta atļauja, uzņēmējdarbību un darbības saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilst 1. punktā minētajām prasībām.

7.a      Tirgus operatora vadības struktūra ir spējīga nodrošināt, ka regulētais tirgus tiek pārvaldīts pienācīgā un apdomīgā veidā un veicinot tirgus integritāti.

Vadības struktūra uzrauga un periodiski novērtē regulētā tirgus organizācijas darbības efektivitāti un veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu jebkādas nepilnības.

Vadības struktūras locekļiem, veicot uzraudzības funkciju, ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu.

Vadības struktūra paredz, uztur un publisko paziņojumu par tām politiskajām nostādnēm un praksēm, uz kurām tā pamatojas, lai īstenotu šajā punktā noteiktās prasības.

7.b      Neskarot dalībvalstu tiesību sistēmas, tās nodrošina, lai gadījumos, kad pastāv aizdomas par to, ka vadības struktūras loceklis ir pārkāpis Direktīvas (ES) Nr. ../.. [FITR] noteikumus vai ir izdarījis pārkāpumus jomā, uz kuru attiecas minētās direktīvas tvērums, šis loceklis personīgi var tikt saukts pie kriminālatbildības un pret viņu var tikt ierosināta civiltiesiska tiesvedība.

49. pants

Prasības saistībā ar personām, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus vadību

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas var tieši vai netieši būtiski ietekmēt regulētā tirgus vadību, ir tam piemērotas.

2.        Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam:

(a)       sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par regulētā tirgus un/vai tirgus operatora īpašumtiesībām un jo īpaši par visu to personu identitāti un interešu apjomu, kuras var būtiski ietekmēt vadību;

(b)       sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par visiem īpašumtiesību nodošanas gadījumiem, kad rodas izmaiņas to personu identitātē, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus darbību.

3.        Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas attiecībā uz regulētā tirgus un/vai tirgus operatora kontrolpaketi, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tās varētu apdraudēt regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu vadību.

50. pants

Organizatoriskās prasības

Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum:

(a)       lai tas veic pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu to interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā dalībniekiem, kas notiek starp regulēto tirgu, tā īpašniekiem vai dalībnieku un regulētā tirgus pareizu darbību, jo īpaši, ja šādi interešu konflikti var izrādīties kaitīgi jebkuru to funkciju veikšanai, ko kompetentā iestāde deleģējusi regulētajam tirgum;

(b)       lai tas ir atbilstoši aprīkots, lai vadītu riskus, kam tas pakļauts, ieviestu attiecīgus pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus būtiskos riskus tā darbībai, un ieviestu efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai;

(c)       lai tas veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus;

(d)       lai tam ir pārskatāmi un nediskrecionāri noteikumi un procedūras, kas paredz godīgu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai pasūtījumu izpildei;

(e)       lai tam ir efektīvi pasākumi, lai veicinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu;

(f)        lai tam atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai veicinātu tā sakārtotu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kam tas pakļauts.

51. pants

Sistēmu izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība

1.        Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, kas ir izstrādāti nolūkā nodrošināt, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas, tām ir pietiekama jauda apstrādāt rīkojumu un ziņojumu maksimumapjomu, tās var nodrošināt pienācīgu tirdzniecību tirgus spriedzes apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas, lai nodrošinātu šo nosacījumu izpildi pat ārkārtīgi nestabila tirgus apstākļos, un tām ir efektīvi uzņēmējdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādas neparedzētas savas sistēmas nepareizas darbības dēļ.

1.a      Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus panāktu nolīguma noslēgšanu par tirgus veidotāju rīcību un nodrošinātu, ka šim nolīgumam pievienojas pietiekami liels skaits ieguldījumu sabiedrību, kas dara zināmus sabiedrības noteiktus kotējumus par konkurētspējīgām cenām, lai nodrošinātu regulāru un pastāvīgu likviditāti tirgū minimālā nepārtrauktās tirdzniecības laikā, ņemot vērā dominējošos tirgus nosacījumus, noteikumus un regulējumu, izņemot gadījumus, kad šāda prasība neatbilst tirdzniecības būtībai un mērogam attiecīgajā regulētajā tirgū. Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum starp regulēto tirgu un ieguldījumu sabiedrību noslēgt saistošu rakstisku nolīgumu par pienākumiem, iesaistoties šādā sistēmā, tostarp par likviditātes nodrošināšanu, bet ne tikai. Regulētais tirgus uzrauga, lai ieguldījumu sabiedrība ievērotu šā saistošā rakstiskā nolīguma prasības, un nodrošina tā ievērošanu. Regulētais tirgus informē kompetento iestādi par saistošā rakstiskā nolīguma saturu un apliecina kompetentajai iestādei, ka tas atbilst šajā punktā minētajām prasībām.

EVTI izstrādā pamatnostādnes par nosacījumiem, kādos ieguldījumu sabiedrībai būtu jāpievienojas pirmajā punktā minētajam tirgus veidošanas nolīgumam, un ir tiesīga izstrādāt pamatnostādnes par šāda nolīguma saturu.

1.b      Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus ieviestu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus nolūkā nodrošināt, ka visi rīkojumi, kurus sistēmā ievada locekļi vai dalībnieki, ir spēkā vismaz 500 milisekundes un nav atceļami šajā laikā.

2.        Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus izveidotu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus nolūkā atteikt darījumus, kas pārsniedz iepriekš noteikto apjomu un cenu robežvērtības vai kas ir acīm redzami kļūdaini ▌.

2.a      Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus varētu uz laiku pārtraukt tirdzniecību finanšu instrumenta cenu būtisku svārstību gadījumā attiecīgajā tirgū vai gadījumā, ja attiecīgais tirgus operators informē tirgu, pārtraukt tirdzniecību īslaicīgi saistītajā tirgū un izņēmuma gadījumos varētu atcelt, mainīt vai labot jebkuru darījumu. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus nodrošinātu to, ka tirdzniecības apturēšanas parametrus pielāgo, ņemot vērā dažādu aktīvu kategoriju un apakškategoriju likviditāti, tirgus modeļa un lietotāju veidu, un ir pietiekami, lai nepieļautu tirdzniecības pienācīgas darbības ievērojamus traucējumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai regulēts tirgus par tirdzniecības pārtraukšanas kritērijiem un jebkurām šo parametru būtiskām izmaiņām konsekventā un salīdzināmā veidā ziņotu kompetentajai iestādei un lai kompetentā iestāde savukārt par to ziņotu EVTI. EVTI publicē parametrus savā tīmekļa vietnē. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kuros regulēts tirgus, kurš ir liels no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto instrumentu, apturētu tirdzniecību visās dalībvalstīs; lai tirdzniecības vietā būtu izveidotas vajadzīgās sistēmas un procedūras, ar kurām panāk to, ka regulēts tirgus informē kompetentās iestādes nolūkā koordinēt reakciju visā tirgū un noteikt tirdzniecības apturēšanas lietderību citās vietās, kurās šo instrumentu tirgo, līdz tirdzniecība atsākas sākotnējā tirgū.

3.        Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus ieviestu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, tostarp pieņemtu locekļiem vai dalībniekiem paredzētas prasības pienācīgi pārbaudīt algoritmus un garantētu šādu pārbaužu sekmēšanas apstākļus, nodrošinātu, ka algoritmiskās vai ļoti biežas tirdzniecības sistēmas nevar kaitēt tirdzniecības apstākļiem vai nevar veicināt šādu apstākļu pasliktināšanos, un pārvaldītu visas nepienācīgas tirdzniecības situācijas, kuras rada šādas algoritmiskas vai ļoti biežas tirdzniecības sistēmas, ierobežotu neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem, ko tā loceklis vai dalībnieks var ievadīt sistēmā, lai varētu palēnināt rīkojumu plūsmu, ja ir risks, ka varētu tikt pārsniegta tā sistēmas jauda, un ierobežot un panākt cenas minimālo izmaiņu darījumu izpildi tirgū.

4.        Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi aizliegtu locekļiem vai dalībniekiem izmantot iespējas ļaut darboties garantēta un nesegtas īsās pozīcijas tirgū. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus, kas dod tiešu piekļuvi tirgiem, izveidotu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā locekļiem vai dalībniekiem ir atļauts sniegt pakalpojumus tikai tad, ja tie ir saskaņā ar šo direktīvu apstiprināta ieguldījumu sabiedrība, izveidot un piemērot atbilstošus kritērijus attiecībā uz to personu atbilstību, kurām tiek dota šāda piekļuve, un ka tā loceklis vai dalībnieks uzņemas atbildību par rīkojumiem un tirdzniecību, kas izpildīta, izmantojot šo pakalpojumu.

Tāpat dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum noteikt atbilstošus standartus attiecībā uz riska kontrolēm un tirdzniecības robežvērtībām, izmantojot šādu piekļuvi, un spēt atšķirt un vajadzības gadījumā pārtraukt rīkojumus vai tirdzniecību, ko izpilda persona, kas izmanto tiešu piekļuvi tirgiem, atsevišķi no citiem šā locekļa vai dalībnieka izpildītajiem rīkojumiem vai tirdzniecības.  Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum nodrošināt, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās pakalpojumiem ▌ būtu pārredzami un nediskriminējoši.

5.a      Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus izveidotu nodrošinātu to, ka maksas struktūras, tostarp izpildes maksa, papildu maksa un visas atlaides būtu pārredzamas, godīgas un nediskriminējošas, un lai tās nemudinātu dot, labot vai anulēt rīkojumus vai veikt darījumus tā, ka tiek veicināti nepienācīgas tirdzniecības apstākļi vai tirgus ļaunprātīga izmantošana. Jo īpaši dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus noteiktu tirgus veidošanas saistības attiecībā uz atsevišķām akcijām vai piemērotu akciju grozu apmaiņā pret visu veidu piešķirtajām cenas atlaidēm, paredzētu augstāku maksu par tādu rīkojumu došanu, kas vēlāk tiek atcelti, salīdzinājumā ar izpildītiem rīkojumiem, un paredzētu augstāku maksu dalībniekiem, kuru atcelto rīkojumu skaits ir lielāks par izpildītajiem rīkojumiem, un tiem dalībniekiem, kas tirgo saskaņā ar ļoti biežas tirdzniecības stratēģiju nolūkā ņemt vērā sistēmai radīto papildu slogu.

Dalībvalstis ļauj regulētam tirgum pielāgot savu maksu par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bija saglabāts, un pieskaņot maksas katram finanšu instrumentam, uz kuriem tās attiecas.

6.        Dalībvalstis nosaka prasību, lai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma regulētam tirgum tas nodotu kompetentās iestādes rīcībā datus attiecībā uz rīkojumu reģistru vai dotu kompetentajai iestādei piekļuvi rīkojumu reģistram tirdzniecības uzraudzības veikšanai.

7.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz šajā pantā minētajām prasībām, jo īpaši šādām prasībām:

(a)       nodrošināt regulētu tirgu tirdzniecības sistēmu izturētspēju un atbilstošu kapacitāti;

(c)       noteikt maksimālo ▌neizpildīto rīkojumu skaitu attiecībā pret darījumiem, ko var pieņemt regulētie tirgi, ņemot vērā finanšu instrumentu likviditāti;

(d)       noteikt, kādos apstākļos būtu vēlams palēnināt rīkojumu plūsmu;

(e)       nodrošināt, lai līdzāsatrašanās pakalpojumi un maksas struktūras būtu taisnīgas un nediskriminējošas un maksas struktūras neveicina nesakārtotus tirgus apstākļus vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

(ea)     noteikt, vai regulēts tirgus ir apjomīgs no attiecīgā konkrētā instrumenta viedokļa;

(eb)     nodrošināt to, lai tirgus veidošanas sistēmas būtu taisnīgas un nediskriminējošas, un noteikt minimālās saistības tirgus veidošanas jomā, kas regulētiem tirgiem ir jāņem vērā, izstrādājot tirgus veidošanas sistēmu un nosacījumus, kuros prasība ieviest tirgus veidošanas sistēmu nav piemērojama;

(ec)     nodrošināt algoritmu pienācīgu pārbaudi, lai panāktu, ka algoritmiskās vai ļoti biežas tirdzniecības sistēmas nekaitē tirdzniecības apstākļiem vai neveicina šo apstākļu pasliktināšanos.

51.a pants

Cenas minimālā izmaiņa

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi pieņemtu cenu minimālo izmaiņu režīmus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, saistībā ar kuriem ir izstrādāti regulatīvi tehniskie standarti saskaņā ar 4. punktu.

2.        Cenas minimālās izmaiņas režīmus, kas minēti 1. punktā:

(a)       nosaka tādus, lai ņemtu vērā viena finanšu instrumenta likviditātes profilu dažādos tirgos un vidējo piedāvājuma un pieprasījuma starpību, ievērojot vēlmi nodrošināt cenu stabilitāti, nepienācīgi neierobežojot turpmāko starpības samazināšanu;

(b)       pielāgo atbilstoši katra finanšu instrumenta cenas minimālajai izmaiņai.

3.        EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu cenu minimālo izmaiņu minimālo režīmu attiecībā uz īpašām akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, ja ir jānodrošina tirgus pienācīga darbība saskaņā ar 2. punktā minētajiem faktoriem un cenu, starpībām un instrumentu likviditātes apjomu.

EVTI iesniedz šos regulatīvos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].[55]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.        EVTI ir tiesīga izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu cenu minimālās izmaiņas vai cenu minimālo izmaiņu minimālos režīmus attiecībā uz īpašiem finanšu instrumentiem, kas nav minēti 3. punktā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tirgu pienācīgu darbību saskaņā ar 2. punktā minētajiem faktoriem un instrumentu cenu, starpībām un likviditātes apjomu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

52. pants

Finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušana

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai regulētajiem tirgiem ir skaidri un pārskatāmi noteikumi attiecībā uz to, kā atļauj finanšu instrumentu tirdzniecību.

Šie noteikumi nodrošina, ka visi finanšu instrumenti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, var būt godīgi, precīzi un efektīvi tirgojami un attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem ir brīvi apgrozāmi.

2.        Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem noteikumi nodrošina jo īpaši to, ka atvasinātā līguma modelis pieļauj pareizu cenas noteikšanu, kā arī efektīvu norēķinu nosacījumu esamību.

3.        Papildus nosacījumiem, kas norādīti 1. un 2. punktā, dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum izveidot un uzturēt efektīvus pasākumus, lai pārbaudītu, vai emitenti, kas emitē pārvedamos vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, izpilda savus pienākumus, kas Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēti attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras un ad hoc atklāšanas pienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka regulētā tirgū ievieš pasākumus, kas sekmē tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kura ir publiskota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

4.        Dalībvalstis nodrošina, ka regulētajos tirgos ir ieviesti pasākumi, kas vajadzīgi, lai regulāri pārskatītu atbilstību to finanšu instrumentu tirgošanas atļaušanas prasībām, kurus šajos tirgos ir atļauts tirgot.

5.        Tādu pārvedamu vērtspapīru, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, pēc tam var atļaut tirgot citos regulētos tirgos pat bez emitenta piekrišanas saskaņā ar attiecīgajiem Direktīvas 2003/71/EK noteikumiem. Regulētais tirgus informē emitentu par faktu, ka tā vērtspapīrus tirgo konkrētajā regulētajā tirgū. Emitentam nav pienākums sniegt 3. punktā paredzēto informāciju jebkuram regulētam tirgum, kas bez emitenta piekrišanas ir atļāvis tā vērtspapīru tirdzniecību.

6.        Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, kurā

a)        precizētas dažādo instrumentu kategoriju pazīmes, kas regulētajā tirgū jāņem vērā, novērtējot to, vai instruments ir emitēts saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu attiecībā uz atļaušanu tirgot dažādos tirgus segmentos, ko šajā tirgū izmanto;

b)        precizēti pasākumi, kas regulētajā tirgū jāievieš, lai uzskatītu, ka ir izpildīts pienākums pārbaudīt to, vai pārvedamā vērtspapīra emitents pilda savus pienākumus, kas paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras vai ad hoc atklāšanas pienākumiem;

c)        precizēti pasākumi, kas regulētajā tirgū ir jāveic atbilstoši 3. punktam, lai sekmētu tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kas publiskota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

53. pants

Instrumentu tirdzniecības apturēšana un to atsaukšana no tirdzniecības

1.        Neskarot kompetentās iestādes 72. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā paredzētās tiesības pieprasīt instrumenta tirdzniecības apturēšanu un tā atsaukšanu no tirdzniecības, regulētā tirgus operators var apturēt tā finanšu instrumenta tirdzniecību, kas vairs neatbilst regulētā tirgus noteikumiem, vai atsaukt to no tirdzniecības, ja vien šāda rīcība nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai.

Dalībvalstis pieprasa, lai regulētā tirgus operators, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsauc to no tirdzniecības, šo lēmumu dara zināmu atklātībai , paziņo to citiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, un paziņo attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde par to  informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 2. panta 7. punktā definētā attiecīgā kompetentā iestāde pieprasa pēc iespējas ātrāk pārtraukt vai aizliegt šā finanšu instrumenta tirdzniecību regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās, kas darbojas šīs iestādes uzraudzībā, un saskaņā ar 2. punktu pieprasa pārtraukt un aizliegt šā finanšu instrumenta tirdzniecību arī tad, ja nav sniegta informācija par emitentu vai finanšu instrumentu.

2.        Kompetentā iestāde, kas pieprasa pārtraukt vai aizliegt finanšu instrumenta tirdzniecību vienā vai vairākos regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās, saskaņā ar 1. punktu nekavējoties dara sabiedrībai zināmu savu lēmumu un informē EVTI un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja vien ar to nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa šā finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai tirdzniecības aizliegumu regulētajos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās, kuras ir šo iestāžu pārraudzībā.

3.        EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka 1. un 2. punktā minēto paziņojumu un publikāciju formātu un termiņus.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...] [56]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

4.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu to apstākļu sarakstu, kas uzskatāmi par būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm, precizētu jēdzienu „pēc iespējas drīzāk” un sakārtotu iekšējā tirgus darbību, kā minēts 1. un 2. punktā, un lai apzinātu jautājumus, kas saistīti ar informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, kā minēts 1. punktā, tai skaitā procedūru, ar ko atceļ finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu.

54. pants

Regulētu tirgu sadarbība un informācijas apmaiņa

1.        Dalībvalstis paredz nosacījumu, ka attiecībā uz finanšu instrumentu regulēta tirgus operators nekavējoties informē citu regulētu tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu organizētājus par šādiem faktoriem:

a)        nepienācīgi tirdzniecības apstākļi

▌ un

c)        traucējumi sistēmā.

1.a      Dalībvalstis pieprasa, lai regulētā tirgus operators, kurš pamana norises, kas var liecināt par ļaunprātīgu darbību, kā minēts Regulā (ES) Nr. .../... [TIR], nekavējoties informē saskaņā ar šīs regulas 16. pantu izraudzīto kompetento iestādi vai struktūru, kurai saskaņā ar šīs Regulas 17. pantu ir deleģētas kompetentās iestādes pilnvaras, lai sekmētu reāllaika uzraudzību visos tirgos.

2.        EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu konkrētus apstākļus, kuros jāpiemēro 1. punktā minētā informācijas sniegšanas prasība.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [...][57]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

55. pants

Piekļuve regulētajam tirgum

1.        Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum ieviest un pastāvīgi īstenot pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko reglamentē piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā.

2.        Šajos noteikumos precizē visas locekļu vai dalībnieku saistības, ko paredz:

a)        regulētā tirgus uzbūve un vadība;

b)        noteikumi attiecībā uz darījumiem tirgū;

c)        profesionāli standarti, ko piemēro attiecībā uz to ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu personālu, kuras darbojas tirgū;

d)        nosacījumi, kas paredzēti 3. punktā attiecībā uz locekļiem vai dalībniekiem, kas nav ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes;

e)        to darījumu mijieskaita un norēķinu noteikumi un procedūras, kas noslēgti regulētajā tirgū.

3.        Regulēti tirgi var atzīt par locekļiem vai dalībniekiem ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, kas pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK  , un citas personas:

a)        kam ir pietiekami laba reputācija;

b)        kam ir pietiekams prasmju, kompetences un pieredzes  līmenis attiecībā uz tirdzniecību;

c)        kam attiecīgā gadījumā ir atbilstoši organizatoriski pasākumi;

d)        kam ir pietiekami resursi, lai veiktu funkcijas, kas tām jāveic, ņemot vērā dažādos finanšu pasākumus, ko regulētais tirgus var būt noteicis, lai garantētu atbilstīgos norēķinus par darījumiem.

4.        Dalībvalstis nodrošina, ka locekļiem un dalībniekiem attiecībā uz regulētā tirgū noslēgtiem darījumiem nav pienākuma savstarpēji piemērot pienākumus, kas paredzēti 24., 25.,  27. un 28. pantā. Tomēr regulētā tirgus locekļi vai dalībnieki piemēro pienākumus, kas paredzēti 24., 25.,  27. un 28. pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda to pasūtījumus regulētā tirgū.

5.        Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi par piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā paredz ieguldījumu iestāžu un kredītiestāžu tiešo vai attālo līdzdalību.

6.        Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj regulētiem tirgiem no citām dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu locekļu vai dalībnieku piekļuvi šiem tirgiem un to tirdzniecību tajos.

Regulētais tirgus informē tā piederības dalībvalsts kompetento iestādi par dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā regulētais tirgus plāno veikt šādus pasākumus. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

Regulētā tirgus piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to regulētā tirgus locekļu un dalībnieku identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī.

7.        Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus operatoram regulāri darīt zināmu regulētā tirgus locekļu un dalībnieku sarakstu regulētā tirgus kompetentajai iestādei.

56. pants

Regulētā tirgus noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1.        Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi pastāvīgi nosaka efektīvus pasākumus un procedūras, lai regulāri uzraudzītu to, vai to locekļi vai dalībnieki ievēro to noteikumus. Regulētie tirgi uzrauga saņemtos un atceltos rīkojumus un darījumus, ko veic to locekļi vai dalībnieki to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var būt saistīta ar tirgus ļaunprātīgu izmantošana, un piešķir vajadzīgos līdzekļus, lai nodrošinātu šādas uzraudzības efektivitāti.

2.        Dalībvalstis pieprasa regulēto tirgu operatoriem par būtiskiem noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas var būt tirgus ļaunprātīga izmantošana, ziņot regulētā tirgus kompetentajai iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa regulētā tirgus operatoram tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par to, un pilnībā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas veikta regulētā tirgus sistēmās vai ar šo sistēmu starpniecību.

57. pants

Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu partneri un vienošanos par mijieskaitu un norēķiniem

1.        Dalībvalstis neliedz regulētiem tirgiem noslēgt atbilstīgu vienošanos ar citas dalībvalsts centrālo darījumu starpnieku vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu mijieskaitu un/vai norēķinus par dažiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās.

2.        Regulēta tirgus kompetentā iestāde nevar iebilst pret centrālā darījumu partnera, mijieskaita iestādes un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav pierādāms, ka šāda rīcība ir vajadzīga, lai saglabātu attiecīgā regulētā tirgus sakārtoto darbību, ņemot vērā 39. panta 2. punktā noteiktos norēķinu sistēmu nosacījumus.

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas pārraudzību/uzraudzību, ko jau veic valstu centrālās bankas kā mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kas kompetentas attiecībā uz šādām sistēmām.

58. pants

Regulēto tirgu saraksts

Katra dalībvalsts izveido to regulēto tirgu sarakstu, kuriem tā ir izcelsmes dalībvalsts, un nosūta šo sarakstu pārējām dalībvalstīm un EVTI. Līdzīgi paziņo par visām izmaiņām minētajā sarakstā. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu regulēto tirgu sarakstu.

IV SADAĻA

POZĪCIJU IEROBEŽOJUMI, PĀRBAUDES UN ZIŅOŠANA

59. pants

Pozīciju ierobežojumi un pārbaudes

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus, attiecībā uz tiem piemēro ierobežojumus līgumu skaitam vai pozīcijām, ko jebkuri attiecīgie tirgus locekļi vai dalībnieki var noslēgt vai turēt konkrētā laikposmā ▌, lai:

a)        ▌atbalstītu likviditāti;

b)        novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

c)        atbalstītu pareizus cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus;

ca)      veicinātu atvasinātu instrumentu cenu saskaņotību piegādes mēnesī un pamatpreču tūlītējo cenu saskaņotību, neskarot pamatpreču cenas atklāšanu tirgū;

cb)      novērstu tirgu kropļojošu pozīciju veidošanos;

Pirmajā daļā minētie ▌ierobežojumi tiek piemēroti gan līgumiem, kuros paredzēta norēķināšanās skaidrā naudā, gan ar fizisku piegādi, tie ir pārredzami un nediskriminējoši, norādot personas, uz kurām tie attiecas, un jebkādus izņēmumus, un ņemot vērā tirgus dalībnieku veidu un sastāvu un to, kā tie izmanto līgumus, kurus atļauts tirgot. Tajos skaidri precizē tādas kvantitatīvas robežvērtības kā maksimālais tīro pozīciju skaits, ko personas var noslēgt vai turēt konkrētā laika periodā, ņemot vērā atvasināto instrumentu tirgus īpašības, tostarp likviditāti, un attiecīgā preču tirgus īpašības, tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas. Šos ierobežojumus nepiemēro pozīcijām, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām.

1.a      Attiecībā uz pozīcijām, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām, tiek ieviesta pozīciju pārbaudes sistēma. Šo pozīciju pārbaudi veic regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)        regulēto tirgu un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu locekļiem un dalībniekiem attiecīgajai tirdzniecības vietai jāsniedz detalizēta informācija par savām pozīcijām saskaņā ar 60. panta 2. punktu;

b)      regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori locekļiem un dalībniekiem var pieprasīt informāciju, kas attiecas uz visiem attiecīgiem dokumentiem par tās pozīcijas vai riska apmēru un mērķi, kas rodas saistībā ar preču atvasināto instrumentu;

c)      pēc informācijas, kas saņemta saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, analīzes regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori var pieprasīt, lai attiecīgie tirgus locekļi vai dalībnieki veiktu atvasināto preču instrumentu pozīcijas vai riska apjoma likvidēšanu, vai arī var paši veikt šādu darbību, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu iesaistīto tirgu integritāti un pienācīgu darbību;

d)      pēc informācijas, kas saņemta saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, analīzes, ja nav pietiekami c) apakšpunktā paredzētie pasākumi, regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu vadītāji var ierobežot locekļu vai dalībnieku spēju piekļūt atvasinātam preču instrumentam, tostarp izveidojot papildu nediskriminējošus ierobežojumus attiecīgām pozīcijām vai šādu atvasinātu finanšu instrumentu skaitam, kam tirgu locekļi vai dalībnieki var piekļūt konkrētā laika posmā, ja šāda rīcība ir vajadzīga, lai nodrošinātu 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu vai ietekmēto tirgu integritāti un pienācīgu darbību;

e)      regulētie tirgi un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas saskaņā ar 2. punktu sniedz kompetentajām iestādēm detalizētu informāciju, kas saņemta saskaņā ar b) līdz d) punktu, kā arī ziņo par veiktajiem pasākumiem;

f)      kompetentās iestādes apkopo no dažādām tirdzniecības vietām saņemtos datus un vajadzības gadījumā prasa tirgus locekļiem vai dalībniekiem samazināt viņu agregātpozīcijas saskaņā ar 3. punktu.

1.b      Regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus, var noteikt papildu pasākumus saistībā ar līgumiem un pozīcijām, kuriem saskaņā ar 1. punktu tiek paredzēti ierobežojumi, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu iesaistīto tirgu integritāti un pienācīgu darbību. Kompetentās iestādes var arī pieprasīt, lai regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus, nosaka šādus papildu pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu iesaistīto tirgu integritāti un pienācīgu darbību.

2.        Regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas sniedz savām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par pozīciju ierobežojumiem vai pārbaudēm. Kompetentā iestāde šo informāciju paziņo EVTI, kas savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar spēkā esošajiem pozīciju ierobežojumiem ▌.

2.a      EVTI regulāri pārbauda saskaņā ar šā panta 2. punktu un 60. panta 1. un 1.a punktu saņemtos datus un izvērtē, vai papildus šā panta 1.a punktā minētajiem pasākumiem ir nepieciešams veikt citus pasākumus saistībā ar pozīcijām, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar komercdarbībām, lai nodrošinātu tirgu integritāti un pienācīgu darbību.

Gadījumos, kad EVTI to uzskata par vajadzīgu, tā iesniedz Komisijai pamatotu ziņojumu, izklāstot ierosinātos pasākumus un to īstenošanas iemeslus, un šo ziņojumu nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.        EVTI izstrādā regulatīvos tehniskos standartus, lai noteiktu 1. punktā minētos ierobežojumus un vēl vairāk precizētu 1.a punktā minētās pozīciju pārbaudes, jo īpaši ierobežojumus līgumu vai tīro pozīciju skaitam, ko katra persona var slēgt konkrētā laikposmā, metodes tādu pozīciju aprēķināšanai, ko personas tur tieši vai netieši, šādu ierobežojumu piemērošanas kārtību, tai skaitā agregātpozīciju tirdzniecības vietās un kritērijus, kurus izmanto, lai noteiktu, vai pozīcija tiešā veidā samazina riskus, kas saistīti ar komercdarbībām.

Nosakot ierobežojumus, kurus arī piemēro diferencēti dažādām tirgus dalībnieku kategorijām, un pozīciju kontroles pasākumus, ņem vērā 1. un 1.a punktā minētos apstākļus un regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu noteikumus.

Pēc sabiedriskās apspriešanas EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai vēlākais līdz [...][58]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt 1. daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas(ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

Regulatīvajos tehniskajos standartos noteiktie ierobežojumi un pozīciju kontroles pasākumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

4.        Kompetentās iestādes neuzliek spēcīgākus ierobežojumus par tiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, izņemot ārkārtas gadījumus, kad tie ir objektīvi attaisnoti un proporcionāli, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti un pienācīgu tirgus darbību. Ierobežojumi ir spēkā sākotnējā laika posmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus no brīža, kad attiecīgā kompetentā iestāde tos publicējusi savā tīmekļa vietnē. Šo ierobežojumu var pagarināt uz ilgāku laika posmu, kas vienā reizē nepārsniedz 6 mēnešus, ja saglabājas pamatojums piemērot ierobežojumu. Ja ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis sešu mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku.

Pieņemot ierobežojumus, kas ir stingrāki par tiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, kompetentās iestādes par to paziņo EVTI. Paziņojumā ietver stingrāku ierobežojumu pamatojumu. EVTI 24 stundu laikā sniedz atzinumu par to, vai tā uzskata, ka šis pasākums konkrētajā izņēmumam gadījumā ir nepieciešams. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde nosaka ierobežojumus, kas nesaskan ar EVTI atzinumu, tā nekavējoties savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

60. pants

Tirgotāju kategoriju ziņošana par pozīcijām

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus vai emisiju kvotas un to atvasinātos finanšu instrumentus, veic šādas darbības:

a)        katru nedēļu dara publiski pieejamu ziņojumu par dažādu kategoriju tirgotāju agregātpozīcijām attiecībā uz dažādiem finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti to platformās saskaņā ar 3. punktu, un nosūta šo ziņojumu kompetentajai iestādei un EVTI;

b)        iesniedz kompetentajai iestādei pilnīgu jebkura vai visu tirgus locekļu un dalībnieku pozīciju sadalījuma pārskatu, tostarp pēc pieprasījuma arī attiecībā uz jebkādām klientu vārdā atvērtām pozīcijām.

Pienākumu, kas minēts a) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja gan tirgotāju skaits, gan to atvērtās pozīcijas attiecīgajā finanšu instrumentā pārsniedz minimālo robežvērtību.

1.a      Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, kas tirgo atvasinātus preču instrumentus vai emisiju kvotas, vai atsavinātus instrumentus ārpus tirdzniecības vietas, pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei pilnīgu savu pozīciju sadalījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [FITD] 23. pantu un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 1227/2011 (REMIT) 8. pantu.

2.        Lai varētu publicēt 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus, dalībvalstis pieprasa, lai regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu locekļi un dalībnieki reāllaikā ziņo attiecīgajai tirdzniecības vietai par savām pozīcijām, tostarp par jebkādām savu klientu vārdā atvērtām pozīcijām.

3.        Regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas klasificē locekļus, dalībniekus un savus klientus par tirgotājiem atbilstoši to pamata uzņēmējdarbības raksturam, ņemot vērā jebkādas piemērojamās atļaujas, klasificē šādi:

a)        ieguldījumu sabiedrības, kā definēts Direktīvā 2004/39/EK, vai kredītiestādes, kā definēts Direktīvā 2006/48/EK;

b)        ieguldījumu fondi — vai nu kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), kā definēts Direktīvā 2009/65/EK, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Direktīvā 2011/61/EK;

c)        citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kā definēts Direktīvā 2009/138/EK, un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kā definēts Direktīvā 2003/41/EK;

d)        komercuzņēmumi;

e)        attiecībā uz emisijas kvotām un to atvasinātajiem finanšu instrumentiem, operatori, kas atbilst Direktīvā 2003/87/EK noteiktajām saistībām.

Paziņojumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, precizē īso un garo pozīciju skaitu katrā tirgotāju kategorijā, izmaiņas tajā kopš iepriekšējā paziņojuma, kopējo atvērto pozīciju daļu un tirgotāju skaitu katrā kategorijā.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā un 1.a punktā minētajos ziņojumos būtu jānošķir:

a)        pozīcijas, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām un

b)        citas pozīcijas.

4.        EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteikts 1. punkta a) apakšpunktā un 1.a punktā minēto paziņojumu formāts un tās informācijas saturs, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punktu.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][59]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

Attiecībā uz emisijas kvotām un to atvasinātajiem finanšu instrumentiem paziņošana neskar Direktīvas 2003/87/EK ▌saistību ievērošanu.

4.a      EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz pasākumiem, kuros noteikta prasība nosūtīt EVTI visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos ziņojumus konkrētā nedēļas dienā, lai tā varētu tos centralizēti publicēt.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

5.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai precizētu 1. punkta pēdējā daļā minētās robežvērtības un 3. punktā minētās locekļu, dalībnieku vai klientu kategorijas.

           ▌

5.a      EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz pasākumiem, kuros noteikta prasība nosūtīt EVTI visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos ziņojumus konkrētā nedēļas dienā, lai tā varētu tos centralizēti publicēt.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

V sadaļa

Datu pārskatu sniegšanas pakalpojumi

1. iedaļa

Atļauju saņemšanas procedūras datu paziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

61. pants

Pieprasījums atļaujas saņemšanai

1.        Dalībvalsts nosaka prasību, ka, lai I pielikuma D iedaļā minētos datu paziņošanas pakalpojumus veiktu kā regulāru darbību vai uzņēmējdarbību, iepriekš ir jāsaņem atļauja saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 69. pantu.

2.        Neskarot 1. punkta noteikumus, dalībvalstis ļauj jebkuram tirgus operatoram veikt apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja un apstiprinātas pārskatu sniegšanas sistēmas datu nosūtīšanas pakalpojumus, iepriekš pārbaudot to atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Šo pakalpojumu ietver to attiecīgajās atļaujās.

3.        Dalībvalstis reģistrē visus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējus. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir visa informācija par pakalpojumiem, kurus atļauts veikt datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumam. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI.

EVTI izveido visu Eiropas Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju sarakstu. Sarakstā ietverta informācija par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina.

Ja kompetentā iestāde ir anulējusi atļauju saskaņā ar 64. pantu, informāciju par šo anulēšanu 5 gadus dara publiski pieejamu sarakstā.

62. pants

Atļaujas piešķiršanas joma

1.        Piederības dalībvalsts nodrošina, ka atļaujā ir precizēts datu ziņošanas pakalpojums, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību, sniedzot papildu datu ziņošanas pakalpojumus, iesniedz pieprasījumu par savas atļaujas paplašināšanu, lai varētu sniegt šos pakalpojumus.

2.        Atļauja ir spēkā visā Eiropas Savienībā un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmumam visā Eiropas Savienībā sniegt pakalpojumus, kuru sniegšanai saņemta atļauja.

63. pants

Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūras

1.        Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām.

2.        Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sniedz visu informāciju, tostarp darbības programmu, kurā cita starpā uzskaitīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā struktūra, kas nepieciešami, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sākotnējās atļaujas saņemšanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem.

3.        Atļaujas pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

4.        EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sekojošo:

a)        informācija, kas saskaņā ar 2. punktu jāiesniedz kompetentajai iestādei, tostarp darbības programma;

b)        informācija, kas jāiekļauj paziņojumos, kuri jānosūta saskaņā ar 65. panta 4. punktu.

EVTI šos pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [...][60]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.        EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta formas, veidlapas un procedūras 2. punktā un 65. panta 4. punktā minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][61]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

64. pants

Atļaujas anulēšana

Kompetentā iestāde drīkst anulēt atļauju, kas izsniegta datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmumam, ja šis uzņēmums:

a)        neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis datu ziņošanas pakalpojumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

b)        ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)        vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d)        ir būtiski vai sistemātiski pārkāpis šīs direktīvas noteikumus.

65. pants

Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju vadības struktūrai

1.        Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras locekļiem kopumā vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetence, prasmes un pieredze un lai viņi veltītu pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

Vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās kompetences, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmuma darbības. Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un neatkarīgi, lai efektīvi novērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus.

Ja tirgus operators iesniedz atļaujas pieprasījumu darboties ar apstiprinātu publicēšanas struktūru, konsolidētu datu lentes nodrošinātāju vai apstiprinātu pārskatu sistēmu un apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja vai apstiprinātas pārskatu sistēmas vadības struktūras locekļi ir tie paši regulēta tirgus vadības struktūras vadības locekļi, tiek uzskatīts, ka šīs personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2.        EVTI līdz [...][62]* izstrādā vadlīnijas 1. punktā minētajai vadības struktūras locekļu atbilstības novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās lomas un veiktās darbības, kā arī nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp vadības struktūras locekļiem un apstiprinātās publicēšanas struktūras, konsolidētās datu sistēmas nodrošinātāja vai apstiprinātās ziņošanas sistēmas lietotājiem.

2.a      Neskarot dalībvalstu tiesību sistēmas, tās nodrošina, lai gadījumos, kad pastāv aizdomas par to, ka vadības struktūras loceklis ir pārkāpis Direktīvas (ES) Nr. .../... [FITD] noteikumus vai ir izdarījis pārkāpumus jomā, uz kuru attiecas minētās direktīvas tvērums, šis loceklis personīgi var tikt saukts pie kriminālatbildības un pret viņu var tikt ierosināta civiltiesiska tiesvedība.

3.        Dalībvalstis nosaka prasību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu statusā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai uzņēmums atbilst šā panta 1. punktam.

4.        Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra spēj nodrošināt, ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgā un apdomīgā veidā, veicinot tirgus integritāti un ievērojot savu klientu intereses.

5.        Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kurām efektīvi jāpārvalda datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai pastāv objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka attiecīgās izmaiņas uzņēmuma vadībā apdraud tā pienācīgu un apdomīgu pārvaldību un attiecīgi tā klientu intereses un tirgus integritāti.

2. iedaļa

Nosacījumi apstiprinātām publicēšanas struktūrām

66. pants

Organizatoriskās prasības

1.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas struktūrai pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai darītu publiski pieejamu Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 19. un 20. pantā minēto informāciju reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai publicēšanas struktūrai jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

1.a      Apstiprinātās publicēšanas struktūras publicētajā informācijā saskaņā ar 1. punktu ietver vismaz šādu informāciju:

a)        finanšu instrumenta identifikators;

b)        cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)        darījuma apjoms;

d)        darījuma veikšanas laiks;

e)        laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)         darījuma cenas pieraksts;

g)        tirdzniecības vieta vai sistemātisks internalizētājs, kurā darījums tika izpildīts, vai arī kods „OTC”( ārpusbiržas darījums);

h)        vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

2.        Piederības dalībvalsts pieprasa, lai apstiprinātā publicēšanas struktūra pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. Jo īpaši apstiprinātā publicēšanas struktūra, kas darbojas arī kā tirgus operators vai ieguldījumu sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstīgus noteikumus, lai nošķirtu dažādus darbību veidus.

3.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas struktūrai izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un novērstu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. Apstiprinātai publicēšanas struktūrai ir atbilstoši resursi un atbalsta sistēmas, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu.

4.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas struktūrai izveidot sistēmas, kas var efektīvi pārbaudīt tirdzniecības pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

5.        Lai nodrošinātu vienotu 1. punkta noteikumu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglotu informācijas konsolidēšanu atbilstīgi 1. punktam.

EVTI šos pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [...][63]*.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi 1. punktam.

7.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, precizējot:

a)        veidus, kā apstiprinātas publicēšanas struktūras var ievērot 1. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

b)        saskaņā ar 1. punktu publiskotās informācijas saturu.

3. iedaļa

Nosacījumi konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājiem

67. pants

Organizatoriskās prasības

1.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5. un 19. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz šādu informāciju:

a)        finanšu instrumenta identifikators;

b)        cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)        darījuma apjoms;

d)        darījuma veikšanas laiks;

e)        laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)         darījuma cenas pieraksts;

g)        tirdzniecības vieta vai sistemātisks internalizētājs, kurā darījums tika izpildīts, vai arī kods „OTC” (ārpusbiržas darījums);

ga)      vajadzības gadījumā automatizēta tirdzniecības sistēma, kas ģenerēja darījumus;

h)        vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jāvar efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādos formātos, lai tā būtu tirgus dalībniekiem viegli pieejama un izmantojama.

2.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 9. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz šādu informāciju:

a)        finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas īpašības;

b)        cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)        darījuma apjoms;

d)        darījuma veikšanas laiks;

e)        laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)         darījuma cenas pieraksts;

g)        tirdzniecības vieta vai sistemātisks internalizētājs, kurā darījums tika izpildīts, vai arī kods „OTC” (ārpusbiržas darījums);

h)        vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības dalībvalsts izveido nosaka, ka konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un vispāratzītos formātos, kas ir savstarpēji lietojami, viegli pieejami un izmantojami tirgus dalībniekiem.

3.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam nodrošināt, ka nosūtītie dati ir konsolidēti no visiem regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, regulētām tirdzniecības sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un finanšu instrumentiem, kas konkretizēti 8. punkta c) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos.

4.        Piederības dalībvalsts pieprasa, lai konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas noteikti, lai novērstu interešu konfliktus. Īpaši tirgus operators vai apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī ar konsolidētu datu sistēmu, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus noteikumus, lai nodalītu dažādas uzņēmējdarbības funkcijas.

5.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam jābūt atbilstošiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu.

6.        Lai nodrošinātu vienotu 1. un 2. punkta noteikumu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5., 9., 19. un 20. pantu publicējamās informācijas datu standartus un formātus, tostarp norādot instrumenta identifikatoru, cenu, apjomu, laiku, cenas pierakstu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes par īpašiem apstākļiem, kādos darījums tika veikts, kā arī tehniskos noteikumus, lai veicinātu efektīvu un konsekventu informācijas izplatīšanu, nodrošinot, ka tā ir brīvi pieejama un izmantojama tirgus dalībniekiem atbilstīgi 1. un 2. punktam, ietverot citus raksturīgus pakalpojumus, ko var veikt konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs, lai palielinātu tirgus efektivitāti.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][64]* attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5. un 19. pantu, un līdz [...][65]** attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 9. un 20. pantu.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.        Komisija ▌pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem precizē, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai nodrošinātu piekļuvi datu plūsmām atbilstīgi 1. un 2. punktam.

8.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz šādiem pasākumiem, ar ko nosaka:

a)        līdzekļus, ar kuriem konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs var ievērot 1. un 2. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

b)        saskaņā ar 1. un 2. punktu publiskotās informācijas saturu;

c)        ▌finanšu instrumentu datus, kam jābūt pieejamiem datu plūsmā;

d)        citus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka dažādu konsolidētas datu plūsmas nodrošinātāju publicētā informācija ir saskaņota un to var pilnībā savietot un salīdzināt ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem, kā arī apkopot Eiropas Savienības līmenī.

67.a pants

Vienota konsolidēto datu bāze

1.        EVTI līdz […][66]* iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumu par kvalitatīvas pēctirdzniecības informācijas pieejamību, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [FITR] 5. un 19. pantu, konsolidētā veidā atspoguļojot visu tirgu kopumā, saskaņā ar standartiem, kas lietotājiem ir viegli saprotami, un par pieņemamu cenu.

2.        Ja EVTI uzskata, ka pēctirdzniecības informācija, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar 5. un 19. pantu, nav pieejama vai nav kvalitatīva, vai neatspoguļo visu tirgu kopumā, EVTI sniedz negatīvu atzinumu.

3.        Gadījumā, ja saskaņā ar 2. punktu tiek sniegts negatīvs atzinums, Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 94. pantu pieņem deleģēto aktu attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti, lai izveidotu vienotu struktūru, kas nodrošina konsolidētu datu lenti par pēctirdzniecības informāciju, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar 5. un 19. pantu.

4.        EVTI līdz […][67]** iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumu par kvalitatīvas pēctirdzniecības informācijas pieejamību, kas publiskota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [FITR] 9. un 20. pantu, konsolidētā veidā atspoguļojot visu tirgu kopumā, saskaņā ar standartiem, kas lietotājiem ir viegli saprotami, un par pieņemamu cenu.

5.        Ja EVTI uzskata, ka pēctirdzniecības informācija, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar 9. un 20. pantu, nav pieejama vai nav kvalitatīva, vai neatspoguļo visu tirgu kopumā, EVTI sniedz negatīvu atzinumu.

6.        Gadījumā, ja saskaņā ar 5. punktu tiek sniegts negatīvs atzinums, Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 94. pantu pieņem deleģēto aktu attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti, lai izveidotu vienotu struktūru, kas nodrošina konsolidētu datu lenti par pēctirdzniecības informāciju, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar 9. un 20. pantu.

4. iedaļa

Nosacījumi apstiprinātām ziņošanas sistēmām

68. pants

Organizatoriskās prasības

1.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai ziņošanas sistēmai pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām, ziņotu Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 23. pantā minēto informāciju. Šo informāciju nosūta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 23. pantā minētajām prasībām atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

2.        Piederības dalībvalsts pieprasa, lai apstiprinātā ziņošanas sistēma pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. Jo īpaši apstiprinātā publicēšanas struktūra, kas darbojas arī kā tirgus operators vai ieguldījumu sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā, kā arī veic un uztur atbilstīgus pasākumus, lai nošķirtu dažādus darbību veidus.

3.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai ziņošanas sistēmai izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un novērstu informācijas noplūdi ▌. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai ziņošanas sistēmai jābūt atbilstošiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu.

4.        Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai ziņošanas sistēmai jābūt sistēmām, kas var efektīvi pārbaudīt darījumu pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

5.        Komisija atbilstīgi 94. pantam ar deleģētiem aktiem pieņem pasākumus, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu nosūtīta atbilstīgi šā panta 1. punktam.

VI SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

I NODAĻA

IZRAUDZĪŠANA, PILNVARAS UN PRASĪBU PROCEDŪRAS

69. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšana

1.        Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kam jāveic visi pienākumi, kuri paredzēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] un  šīs direktīvas dažādiem noteikumiem. Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par to kompetento iestāžu identitāti, kas ir atbildīgas par katra no šiem pienākumiem izpildi un par jebkādu minēto pienākumu sadalījumu.

2.        Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, ir valsts iestādes, neierobežojot iespēju deleģēt uzdevumus citām vienībām, ja tas ir skaidri paredzēts 29. panta 4. punktā.

Uzdevumu deleģēšana vienībām, kas nav 1. punktā minētās iestādes, nevar ietvert valsts varas īstenošanu vai lēmumu pieņemšanu pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis pieprasa kompetentām iestādēm pirms deleģēšanas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vienībai, kam jādeleģē uzdevumi, ir attiecīga spēja un resursi, lai efektīvi izpildītu visus uzdevumus, un ka deleģēšana notiek tikai tad, ja ir izveidota skaidri definēta un dokumentēta sistēma visu deleģēto uzdevumu īstenošanai, norādot uzdevumus, kas jāuzņemas, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiem jāveic. Minētajos nosacījumos iekļauj klauzulu, kas paredz, ka attiecīgajai iestādei jārīkojas un jābūt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktu, un tā, lai informāciju, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, neizmantotu negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Galīgā atbildība par šīs direktīvas ievērošanas un īstenošanas pasākumu uzraudzību ir uzticēta kompetentajai iestādei vai iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu deleģēšanu.

3.        EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu.

70. pants

Sadarbība starp iestādēm vienā dalībvalstī

Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, lai izpildītu šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumus, skaidri definē to attiecīgās funkcijas, un šīs iestādes cieši sadarbojas.

Katra dalībvalsts pieprasa, lai šāda sadarbība ir arī starp šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm, kas konkrētajā dalībvalstī ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu, pensiju fondu, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību.

Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai saistoša attiecībā uz funkciju un pienākumu izpildi.

71. pants

Pilnvaras, kas jādara pieejamas kompetentām iestādēm

1.        Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei. Ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti šo iestāžu valstu tiesiskajā regulējumā, tās šādas pilnvaras īsteno:

a)        tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm;

b)        uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām, kam tie ir deleģēti saskaņā ar 69. panta 2. punktu vai

c)        vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

2.        Pilnvaras, kas minētas 1. punktā, īsteno saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un tās ietver vismaz tiesības:

a)        piekļūt jebkuram dokumentam, tajā skaitā 16. panta 7. punktā minētajiem ierakstiem, kas attiektos uz uzraudzības pienākumu veikšanu, jebkādā formātā un saņemt tā kopiju;

b)        pieprasīt informācijas sniegšanu no jebkuras personas un vajadzības gadījumā izsaukt un nopratināt personu, lai gūtu informāciju;

c)        veikt pārbaudes uz vietas;

ca)      veikt kontrolpirkumus;

d)        pieprasīt telefonsarunu ierakstus un datu plūsmas ierakstus vai līdzvērtīgus ierakstus, kas minēti 16. panta 7. punktā un ir ieguldījumu sabiedrību rīcībā, ja ir pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kuri saistīti ar pārbaudes tematu, var būt piemēroti, lai pierādītu, ka ieguldījumu sabiedrība pārkāpusi tās pienākumus, kas noteikti šajā direktīvā; tomēr šie ieraksti attiecas tikai uz ar tiem saistītās saziņas saturu, ja šādu ierakstu publiskošana ir savietojama ar datu aizsardzības pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Savienības un valstu tiesību aktiem;

da)      pieprasīt aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju;

e)        pieprasīt profesionālās darbības pagaidu aizliegšanu;

f)         f)h) pieprasīt pilnvarotajām ieguldījumu sabiedrībām un regulēto tirgu revidentiem sniegt informāciju;

g)        nodot lietas kriminālvajāšanai;

h)        ļaut revidentiem vai speciālistiem veikt pārbaudes vai izmeklēšanu;

i)         pieprasīt no jebkuras personas informācijas sniegšanu, tostarp visus attiecīgos dokumentus, par pozīcijas vai riska, kas rodas saistībā ar atvasināto preču instrumentu, apmēru un mērķi un par visiem aktīviem vai pasīviem attiecīgajā tirgū.

3.        Ja saistībā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto pieprasījumu saņemt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus 16. panta 7. punktā noteiktajā formātā ir vajadzīga atļauja no tiesas iestādes atbilstīgi valsts noteikumiem, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var lūgt arī kā piesardzības pasākumu.

4.        Personas datus, kas iegūti, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar šo pantu, apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

72. pants

Tiesību aizsardzības līdzekļi, kas darāmi pieejami kompetentajām iestādēm

Kompetentajām iestādēm piešķir visus uzraudzības tiesību aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami to funkciju veikšanai. Atbilstoši valsts tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem tām ir vismaz šādas pilnvaras, kuras var izmantot 71. panta 1. punktā norādītajos veidos:

a)        pieprasīt pārtraukt jebkādu praksi vai rīcību, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem un, īstenojot šo direktīvu pieņemtajiem noteikumiem, un atturēties no šādas prakses vai rīcības atkārtošanas;

b)        pieprasīt aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju;

c)        pieņemt jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrību un regulētu tirgu atbilstību juridiskajām prasībām;

d)        pieprasīt pārtraukt tirgot finanšu instrumentu;

e)        pieprasīt izņemt finanšu instrumentu no tirgus regulētā tirgū vai saskaņā ar citiem tirdzniecības pasākumiem;

f)         pieprasīt jebkurai personai, kas sniegusi informāciju saskaņā ar 71. panta 2. punkta i) apakšpunktu veikt atbilstošus pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu vai risku, kuram tā pakļauta;

g)        ierobežot jebkuras personas vai personu kategorijas spēju piekļūt atvasinātam preču instrumentam, tostarp izveidojot nediskriminējošus ierobežojumus attiecīgām pozīcijām vai šādu atvasinātu finanšu instrumentu skaitam, kam katra konkrētā personu kategorija var piekļūt konkrētā laika posmā, kad jānodrošina ietekmēto tirgu integritāte un pienācīga darbība;

h)        sniegt publiskus paziņojumus;

ha)      pieprasīt izmaksāt kompensāciju vai veikt citu atlīdzināšanas pasākumu, lai koriģētu jebkādu finansiālu zaudējumu vai citu kaitējumu, kas nodarīts ieguldītājam, veicot jebkādu praksi vai darbību, kas ir pretrunā šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem;

hb)      apturēt ieguldījumu produktu tirgvedību vai pārdošanu, ja ir izpildīti [FITR] 32. panta nosacījumi vai ja ieguldījumu uzņēmums nav izstrādājis vai īstenojis efektīvu produktu apstiprināšanas procesu vai kā citādi nav ievērojis 16. panta 3. punktu;

hc)      pieprasīt atcelt fizisku personu no amata ieguldījumu uzņēmuma vai tirgus operatora valdē.

73. pants

Administratīvi sodi

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var piemērot attiecīgos administratīvos sodus un  pasākumus , ja nav ievēroti Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] vai valstu tiesību aktu  noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un  nodrošina, ka tie tiek piemēroti. Dalībvalstis nodrošina, ka šie pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2.        Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pienākumi attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, pārkāpuma gadījumā administratīvos sodus un pasākumus var piemērot ieguldījumu sabiedrību un tirgus dalībnieku vadības struktūras locekļiem un jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par pārkāpumu.

3.        Dalībvalstis EVTI ik gadu nodod visu informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu. EVTI šo informāciju publicē gada pārskatā.

4.        Ja kompetentā iestāde ir darījusi zināmu sabiedrībai informāciju par administratīvu pasākumu vai sankciju, tā vienlaikus par to ziņo arī EVTI.

5.        Ja publiskota sankcija attiecas uz ieguldījumu sabiedrību, kurai atļauja ir izsniegta saskaņā ar šo direktīvu, EVTI atbilstīgi šīs direktīvas 5. panta 3. punktam izveidotajā ieguldījumu sabiedrību reģistrā pievieno norādi par publiskotu sankciju.

5a.      EVTI izveido īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz informācijas nosūtīšanas procedūrām un formātiem, kas minēti šajā pantā.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][68]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

74. pants

Sankciju publicēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde nekavējoties publicē informāciju par jebkuru sankciju vai pasākumu, kas piemēroti Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumu vai valstu noteikumu, kuri izveidoti, piemērojot šo direktīvu, pārkāpumu gadījumā, tostarp informāciju par pārkāpuma tipu un veidu un par to atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda informācijas izpaušana būtiski neapdraud finanšu tirgus. Ja publikācija varētu radīt neproporcionālus zaudējumus saistītajām personām, kompetentās iestādes publicē anonīmu informāciju par sankcijām.

75. pants

Atļaujas saņemšanas prasības pārkāpums un citi pārkāpumi

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību akti, noteikumi vai administratīvās prasības paredz sankcijas vismaz šādos gadījumos:

a)        ieguldījumu pakalpojumi vai darbības kā profesionāla regulāra darbība vai uzņēmējdarbība tiek veikta, nesaņemot 5. pantā paredzēto atļauju;

b)        tieši vai netieši tiek iegūta būtiska līdzdalība ieguldījumu sabiedrībā vai tieši vai netieši tiek paplašināta šāda būtiska līdzdalību ieguldījumu sabiedrībā, kā rezultātā vēlēšanu tiesību vai kapitāla daļa sasniedz vai pārsniedz 20 %, 30 % vai 50 % vai arī ieguldījumu sabiedrība kļūst par tās filiāli (turpmāk — plānotā līdzdalība), rakstiski par to neinformējot tās ieguldījumu sabiedrības kompetentās iestādes, kurā ieguvējs gatavojas iegūt vai paplašināt būtisku līdzdalību, tādējādi pārkāpjot 11. panta 1 punkta pirmo daļu;

c)        tieša vai netieša atbrīvošanās no būtiskas līdzdalības ieguldījumu sabiedrībā vai šādas būtiskas līdzdalības samazināšana, kā rezultātā vēlēšanu tiesību vai kapitāla proporcija daļa samazinās par 20 %, 30 % vai 50 % vai arī ieguldījumu sabiedrība vairs nav filiāle, rakstiski par to neinformējot kompetentās iestādes un tādējādi pārkāpjot 11. panta 1. punkta otro daļu;

d)        ieguldījumu sabiedrība ir ieguvusi atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā, tādējādi pārkāpjot 8. panta b) apakšpunktu;

e)        ieguldījumu sabiedrība neievēro vadības struktūrai piemērojamās prasības saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

f)         ieguldījumu sabiedrības vadības struktūra neveic savus pienākumus saskaņā ar 9. panta 6. punktu;

g)        ieguldījumu sabiedrība, uzzinot par jebkādas sava kapitāla līdzdalības iegūšanu vai nodošanu, kā rezultātā līdzdalība pārsniedz vai samazinās par vienu no 11. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, neinformē kompetentās iestādes par šo līdzdalības iegūšanu vai nodošanu, tādējādi pārkāpjot 11. panta 3. punkta pirmo daļu;

h)        ieguldījumu sabiedrība vismaz reizi gadā nenosūta kompetentajai iestādei akcionāru un locekļu vārdus un uzvārdus, kuriem pieder būtiska līdzdalība, un šīs līdzdalības apjomu, tādējādi pārkāpjot 11. panta 3. punkta otro daļu;

i)         ieguldījumu sabiedrība neievēro organizatorisko prasību, kas noteikta valstu noteikumos, ar kuriem piemēro 16. un 17. pantu;

j)         ieguldījumu sabiedrība nekonstatē, nenovērš, nepārvalda un neatklāj interešu konfliktus saskaņā ar valstu noteikumiem, ar kuriem piemēro 23. pantu;

k)        daudzpusējā tirdzniecības sistēma vai regulētā tirdzniecības sistēma nenosaka noteikumus, procedūras un pasākumus vai neievēro norādījumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem piemēro 18., 19. un 20. pantu;

l)         ieguldījumu sabiedrība ▌nesniedz klientiem informāciju vai pārskatus un neievēro saistības attiecībā uz atbilstības novērtēšanu saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem piemēro 24. un 25. pantu;

m)       ieguldījumu sabiedrība pieņem vai saņem maksu, komisijas maksu vai jebkādu monetāru labumu, pārkāpjot valsts noteikumus, ar kuriem piemēro 19. panta 5. un 6. punktu;

n)        ieguldījumu sabiedrība, izpildot rīkojumus, ▌nerīkojas klientu interesēs vai neizveido pasākumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem piemēro 27. un 28. pantu;

o)        regulēts tirgus darbojas bez atļaujas saņemšanas, tādējādi pārkāpjot 47. pantu;

p)        tirgus operatora vadības struktūra neveic savus pienākumus saskaņā ar 48. panta 6. punktu;

q)        regulēts tirgus vai tirgus operators neizveido pasākumus, sistēmas, noteikumus un procedūras un tam nav pieejami pietiekami finanšu resursi saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno 50. pantu;

r)         regulēts tirgus vai tirgus operators neizveido sistēmas, procedūras, pasākumus un noteikumus vai nedod piekļuvi datiem saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno 51. pantu, vai neīsteno darbību apjoma sistēmu, kas noteikta saskaņā ar 51.a pantu;

ra)      datu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra neveic savus pienākumus saskaņā ar 65. pantu;

rb)      apstiprināta publicēšanas struktūra, konsolidētu datu sistēmas nodrošinātājs vai apstiprināta ziņošanas sistēma neveic savus organizatoriskos pienākumus saskaņā ar 66., 67. vai 68. pantu;

s)        regulēts tirgus, tirgus operators vai ieguldījumu sabiedrība ▌nedara publiski pieejamu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 3., 5., 7. vai 9. pantu;

t)         ieguldījumu sabiedrība ▌nedara publiski pieejamu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 13., 17., 19. un 20. pantu;

u)        ieguldījumu sabiedrība ▌nenosūta kompetentām iestādēm pārskatus par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 23. pantu;

v)        finanšu darījumu partneris un nefinanšu darījumu partneris netirgo atvasinātus finanšu instrumentus tirdzniecības vietās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 24. pantu;

w)       centrālais darījumu partneris nedod piekļuvi saviem klīringa pakalpojumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 28. pantu;

x)        regulēts tirgus, tirgus operators vai ieguldījumu sabiedrība nedod piekļuvi saviem tirdzniecības datiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 29. pantu;

y)        persona, kurai ir īpašumtiesības uz bāzes rādītājiem, nedod piekļuvi bāzes rādītājam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 30. pantu;

z)        ieguldījumu sabiedrība, kas reklamē, izplata vai pārdod finanšu instrumentus, veic finanšu darbību vai piemēro praksi pretrunā aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas ieviesti, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 31. vai 32. pantu;

za)      fiziska persona, kas darbojas tirgus operatora vai ieguldījumu sabiedrības pārvaldes struktūrā un kurai nav nekādas informācijas par šajā punktā minētajiem pārkāpumiem, un kura izlemj par šādiem pārkāpumiem neziņot kompetentajai iestādei.

2.        Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību aktos, noteikumos vai administratīvajās prasībās ir paredzētas administratīvās sankcijas un pasākumi, ko var piemērot 1. punktā minētajos gadījumos, ietverot vismaz sekojošo:

a)        publisku paziņojumu, kurā minēta fiziskā vai juridiskā persona un sniegts pārkāpuma raksturojums;

b)        rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)        ieguldījumu sabiedrības gadījumā uzņēmuma atļaujas anulēšanu saskaņā ar 8. pantu;

d)        īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu jebkuram ieguldījumu sabiedrības vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai atbildīgajai fiziskai personai veikt savas vadības funkcijas ieguldījumu sabiedrībā;

da)      īslaicīgu darbības aizliegumu ieguldījumu sabiedrībai, kas ir regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu locekle vai dalībniece;

e)        juridiskas personas gadījumā administratīvas finansiālās sankcijas līdz 15 % no juridiskās personas gada kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātes uzņēmuma filiāle, attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir visa mātes uzņēmuma gada kopējais apgrozījums atbilstoši konsolidētajam pārskatam iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā;

f)         fiziskas personas gadījumā administratīvās finansiālās sankcijas līdz EUR 10 000 000 vai valstīs, kurās euro nav oficiālā valūta, atbilstošā vērtība valsts valūtā šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā;

g)        administratīvās finansiālās sankcijas līdz ekonomiskā ieguvuma, kas izriet no pārkāpuma, ja to var noteikt, desmitkārtīgam apjomam.

2.a      Dalībvalstis var pilnvarot kompetentās iestādes ieviest papildu sankciju veidus vai noteikt sankcijas, kuru apmērs pārsniedz 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā minēto, ja tās atbilst 76. panta noteikumiem.

2.b      Dalībvalstis pilnvaro kompetentās iestādes noteikt efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] pārkāpumiem, kas nav minēti 1. punktā.

76. pants

Sankciju efektīva piemērošana

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus atbilstošos apstākļus, tostarp:

a)        pārkāpuma nopietnību un ilgumu;

b)        atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

c)        atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

d)        atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas ieguvumu vai neradušos zaudējumu, ja tos var noteikt, nozīme;

e)        pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ja tos var noteikt;

f)         atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;

g)        atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekšējos pārkāpumus.

2.        EVTI līdz [...][69]* izveido vadlīnijas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju līmeni.

2.a      Šā panta noteikumi neierobežo kompetento iestāžu pilnvaras uzsākt kriminālprocesu vai piemērot kriminālsankcijas, ja tām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tādas pilnvaras. Visas noteiktās kriminālsankcijas ņem vērā, nosakot jebkādas papildus piemērotās administratīvās sankcijas veidu un apmēru.

77. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņot tām par Regulas …/… [FITR] un valstu noteikumu, ar kuriem īsteno šo direktīvu, iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

Šie pasākumi ietver vismaz:

a)        konkrētas ziņojumu saņemšanas un turpmākas rīcības procedūras;

b)        atbilstošu to finanšu iestāžu darbinieku aizsardzību, kas ziņo par pārkāpumiem finanšu iestādē, tostarp attiecīgos gadījumos nodrošinot anonimitāti;

c)        personas datu aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas ir attiecīgi atbildīga par pārkāpumu, atbilstīgi Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

2.        Dalībvalstis nosaka prasību finanšu iestādēm ieviest atbilstošas procedūras saviem darbiniekiem, lai iestādes iekšienē ziņotu par pārkāpumiem, izmantojot īpašu kanālu.

2.a      Darbiniekam ne ar kādiem konfidencialitātes noteikumiem nedrīkst aizliegt ziņot par finanšu iestādes iekšienē izdarītiem pārkāpumiem. Jebkuru informāciju, kas ļauj pierādīt finanšu iestādes iekšienē izdarītus pārkāpumus, vairs neuzskata par konfidenciālu, un tās atklāšana labā ticībā personām, kuras to atklāj, neparedz nekādu atbildību.

79. pants

Apstrīdēšanas tiesības

1.        Dalībvalstis nodrošina to, ka jebkurš lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem vai  saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir attiecīgi pamatots un ka to ir tiesības pārsūdzēt  tiesā. Tiesības pārsūdzēt  tiesā piemēro arī tad, ja attiecībā uz atļaujas pieteikumu, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija, nav pieņemts lēmums sešu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.

2.        Dalībvalstis paredz, ka viena vai vairākas no šādām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos valstu tiesību aktos, patērētāju interesēs un saskaņā ar valstu tiesību aktiem arī  var iesniegt prasību tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka ir piemēroti Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] un  valstu noteikumi šīs direktīvas īstenošanai:

a)        valstu iestādes vai to pārstāvji;

b)        patērētājorganizācijas, kam ir likumīgas intereses patērētāju aizsardzībā;

c)        profesionālas organizācijas, kam ir likumīgas intereses rīkoties, lai aizstāvētu savus locekļus.

80. pants

Ārpustiesas mehānisms, kas regulē ieguldītāju sūdzības

1.        Dalībvalstis nodrošina  sūdzību un prasību lietderīgu un efektīvu procedūru izveidi patērētāju strīdu izšķiršanai attiecībā uz to ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu, ko sniedz ieguldījumu sabiedrības, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās iestādes. Dalībvalstis arī nodrošina, ka visas ieguldījumu sabiedrības pakļaujas vienai vai vairākām šādām iestādēm, kas īsteno minētās sūdzību un prasību procedūras.

2.        Dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes pārrobežu strīdu izšķiršanā aktīvi sadarbojas ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs.

3.        Kompetentās iestādes paziņo EVTI par 1. punktā minētajām sūdzību un prasību procedūrām, ko var izmantot to jurisdikcijā.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu ārpustiesas mehānismu sarakstu.

81. pants

Dienesta noslēpums

1.        Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, visām personām, kas strādā vai ir strādājušas to kompetento iestāžu vai to vienību labā, kurām uzdevumi ir deleģēti atbilstoši 69. panta 2. punktam, kā arī revidentiem un speciālistiem, ko instruējušas kompetentās iestādes, ir saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Tās neizpauž nekādu konfidenciālu informāciju, ko tās var saņemt, pildot savus pienākumus, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nevar identificēt atsevišķas ieguldījumu sabiedrības, tirgus operatorus, regulētus tirgus vai jebkuru citu personu, neskarot valsts krimināltiesību vai šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] citu noteikumu prasības.

2.        Ja ieguldījumu sabiedrība, tirgus operators vai regulēts tirgus ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var izpaust civillietās vai komerciālā tiesvedībā, ja tas ir vajadzīgs tiesvedības veikšanai.

3.        Neskarot valsts krimināltiesību prasības, kompetentās iestādes, struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. …/… [FITR], to var izmantot tikai, veicot savus pienākumus un funkcijas, attiecībā uz kompetentajām iestādēm, ievērojot šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] darbības jomu, vai – attiecībā uz citām iestādēm, struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām – mērķim, kādam šī informācija tām sniegta, un/vai saistībā ar administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas ir īpaši saistīta ar minēto funkciju veikšanu. Tomēr, ja kompetentā iestāde vai cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem mērķiem.

4.        Uz visu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. …/… [FITR], attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kas noteikti šajā pantā. Tomēr šis pants neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. …/… [FITR] un citām direktīvām vai regulām, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, regulētiem tirgiem vai tirgus operatoriem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes vai citas iestādes vai struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.

5.        Šis pants neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

82. pants

Attiecības ar revidentiem

1.        Dalībvalstis paredz vismaz to, ka jebkurai personai, kas ir pilnvarota, kā noteikts Padomes 1984. gada 10. aprīļa Astotajā direktīvā 84/253/EEK, kas attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai[70], un kas ieguldījumu sabiedrībā veic uzdevumu, kurš izklāstīts 51. pantā Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK, kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem[71], Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Direktīvas 2009/65/EK  73. pantā, vai kādu citu uzdevumu, kas noteikts tiesību aktos, ir pienākums uzreiz ziņot kompetentajām iestādēm par jebkādu faktu vai lēmumu, kas saistīts ar konkrēto uzņēmumu un ko attiecīgā persona ir uzzinājusi, pildot minēto uzdevumu, un kas var:

a)        būt būtiskā pretrunā normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu vai īpaši reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbībām;

b)        ietekmēt ieguldījumu sabiedrības pastāvīgo darbību;

c)        būt pamatā atteikumam apstiprināt grāmatvedības datus vai atrunām.

Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas personai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir cieša saistība ar ieguldījumu sabiedrību, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.

2.        Ja personas, kas ir pilnvarotas Direktīvas 84/253/EEK nozīmē, labā ticībā atklāj kompetentajām iestādēm jebkuru 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, tās nepārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai tiesību aktos, un šādām personām nav jāuzņemas atbildība.

II NODAĻA

SADARBĪBA STARP DALĪBVALSTU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM UN AR EVTI

83. pants

Sadarbības pienākums

1.        Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu to pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. …/… [FITR], izmantojot pilnvaras, kas tām piešķirtas vai nu ar šo direktīvu, vai Regulu (ES) Nr. …/… [FITR], vai ar valstu tiesību aktiem.

Kompetentās iestādes sniedz palīdzību pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši, tās apmainās ar informāciju un sadarbojas jebkurā izmeklēšanā vai uzraudzības darbībās.

Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību un jo īpaši informācijas apmaiņu, dalībvalstis izraugās tikai vienu kompetento iestādi par kontaktpunktu saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] izpildi. Dalībvalstis paziņo Komisijai, EVTI un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kas ir izraudzītas saņemt informācijas apmaiņas pieprasījumus vai sadarboties atbilstīgi šim punktam. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina šo iestāžu sarakstu.

2.        Ja, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts vērtspapīru tirgu situāciju, tāda regulēta tirgus , daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas  darbības, kas veic pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvušas par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā dalībvalstī, regulēto tirgu piederības un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes veic samērīgus sadarbības pasākumus.

3.        Dalībvalstis veic administratīvos un organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu 1. punktā paredzēto palīdzību.

Kompetentās iestādes var izmantot savas pilnvaras sadarbības mērķiem, pat gadījumos, kad rīcība, ko izmeklē, nav attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošu noteikumu pārkāpums.

4.        Ja kompetentai iestādei ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka rīcību, kas ir pretrunā šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem un ko veic vienības, uz kurām neattiecas iestādes uzraudzība, īsteno vai tā ir īstenota citas dalībvalsts teritorijā, tā paziņo to pēc iespējas precīzāk attiecīgās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI. Attiecīgā kompetentā iestāde, kas saņēmusi informāciju, atbilstīgi rīkojas. Tā informē kompetento iestādi, kas tai ir sniegusi ziņas, un EVTI par veiktās rīcības rezultātiem un, ciktāl tas iespējams, arī par būtiskiem starpposma notikumiem. Šis punkts neskar tās kompetentās iestādes pilnvaras, kura informāciju nosūtīja.

5.        Neskarot 1. un 4. punktu, kompetentās iestādes paziņo EVTI un citām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par:

a)        jebkādiem pieprasījumiem samazināt pozīcijas apjomu vai risku atbilstīgi 72. panta 1. punkta f) apakšpunktam;

b)        jebkādiem ierobežojumiem personu spējai piekļūt instrumentam atbilstīgi 72. panta 1. punkta g) apakšpunktam.

Paziņojumā vajadzības gadījumā ietver pieprasījuma aprakstu saskaņā ar 72. panta 1. punkta f) apakšpunktu, tostarp tās personas vai personu identitāti, kam tas tika adresēts, un tā iemeslus, kā arī to ierobežojumu mērķi, kas ieviesti saskaņā ar 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu, tostarp informāciju par attiecīgo personu vai personu kategoriju, piemērojamajiem finanšu instrumentiem, jebkādiem kvantitatīviem pasākumiem vai robežvērtībām, piemēram, maksimālo līgumu skaitu, ko personas var slēgt, vai nenomaksātajām pozīcijām, nepārkāpjot ierobežojumu, jebkādus ar to saistītos izņēmumus un attiecīgos iemeslus.

Paziņojumus nosūta ne vēlāk kā 24 stundas pirms darbību vai pasākuma plānotās stāšanās spēkā. Izņēmuma gadījumos kompetentā iestāde var nosūtīt paziņojumu mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš.

Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem šajā punktā minēto paziņojumu, var ieviest pasākumus saskaņā ar 72. panta 1. punkta f) vai g) apakšpunktu, ja tā ir pārliecinājusies, ka pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu citas kompetentās iestādes mērķi. Kompetentā iestāde arī nosūta paziņojumu saskaņā ar šo punktu, kurā tā ietver priekšlikumu ieviest pasākumus.

Ja a) vai b) apakšpunktā minētā darbība attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, kompetentā iestāde nosūta informāciju arī Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, kas dibināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009.

6.        Attiecībā uz emisiju kvotām kompetentajām iestādēm jāsadarbojas ar valsts iestādēm, kas ir kompetentas pārraudzīt aktuāltirgus un izsoļu tirgus, un kompetentajām iestādēm, reģistru pārvaldītājiem un citām valsts iestādēm, kas veic atbilstības uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, lai nodrošinātu, ka tās var iegūt konsolidētu pārskatu par emisijas kvotu tirgiem.

7.        Komisija ir pilnvarota pēc apspriešanās ar EVTI pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem regulēta tirgus darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī.

8.        EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 2. punktā minēto sadarbības pasākumu veikšanai.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][72]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

84. pants

Kompetento iestāžu sadarbība pārbaužu uz vietas vai izmeklēšanas uzraudzības jomā

1         Dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetento iestādi iesaistīties uzraudzības darbībā, pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas ir attāli regulēta tirgus locekļi, regulētā tirgus kompetentā iestāde var izvēlēties tieši vērsties pie tām, un šādā gadījumā tā atbilstīgi informē attālā locekļa piederības dalībvalsts kompetento iestāde.

Ja kompetentā iestāde saņem lūgumu attiecībā uz pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, tā, ievērojot savas pilnvaras:

a)        veic pārbaudes vai izmeklēšanas pati; atļauj lūguma iesniedzējai iestādei veikt pārbaudi vai izmeklēšanu;

b)        atļauj revidentiem vai ekspertiem veikt pārbaudi vai izmeklēšanu.

2.        Lai tuvinātu uzraudzības metodes, EVTI var piedalīties uzraudzītāju kolēģijas darbībās, tostarp pārbaudēs vai izmeklēšanā uz vietas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu veic kopīgi divas vai vairākas kompetentās iestādes.

3.        EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, ar kuru ir jāapmainās kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [...][73]*. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.        EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras kompetento iestāžu sadarbībai saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

85. pants

Informācijas apmaiņa

1.        Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir izraudzītas par kontaktpunktiem šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] mērķiem atbilstoši 83. panta 1. punktam, tūlīt sniedz cita citai informāciju, kas pieprasīta, lai veiktu saskaņā ar 69. panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu pienākumus, kas norādīti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. …/… [FITR].

Kompetentās iestādes, kas veic informācijas apmaiņu ar citām kompetentām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. …/... [FITR], darot zināmu šādu informāciju, var norādīt, ka to nedrīkst izpaust bez šo iestāžu skaidras piekrišanas, tādējādi darot zināmu, ka šādas informācijas apmaiņu var veikt tikai tādiem mērķiem, attiecībā uz kuriem tās sniegušas piekrišanu.

2.        Kompetentā iestāde, kas ir izraudzīta par kontaktpunktu, saskaņā ar 1. punktu un 82. un 92. pantu saņemto informāciju var nosūtīt 74. pantā minētajām iestādēm. Tās nesūta to citām iestādēm vai fiziskām vai juridiskām personām bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kas atklājušas šo informāciju, un to var nosūtīt tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem minētās iestādes ir devušas piekrišanu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Tādā gadījumā kontaktpunkts tūlīt informē kontaktpunktu, kas nosūtījis attiecīgo informāciju.

3.        Iestādes, kas minētas 74. pantā, kā arī citas struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai saskaņā ar 82. un 92. pantu, var izmantot to tikai, pildot savus pienākumus, jo īpaši:

a)        lai pārbaudītu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības uzsākšanu, un veicinātu šādas darbības vienotu vai individuālu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz prasībām par kapitāla pietiekamību, kas noteiktas ar Direktīvu 93/6/EEK, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

b)        lai uzraudzītu tirdzniecības vietu pareizu darbību;

c)        lai noteiktu sodus;

d)        pārsūdzēšanā administratīvā kārtā pret kompetento iestāžu lēmumiem;

e)        tiesas procesos, ko uzsāk saskaņā ar 79. pantu;

f)         ārpustiesas mehānismā attiecībā uz ieguldītāju sūdzībām, kas paredzēts 80. pantā.

4.        EVTI izstrādā  īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas apmaiņai.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][74]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

5.        Nedz šis pants, nedz 81. vai 92. pants neliedz kompetentajai iestādei nosūtīt EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, centrālajām bankām, ECBS un ECB kā monetārām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī citām valsts iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei; līdzīgi šīm iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot kompetentajām iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga, lai pildītu savas šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. .../... [FITR] paredzētās funkcijas.

86. pants

Saistoša starpniecība

1.        Kompetentās iestādes var paziņot EVTI par situācijām, kad pieprasījums attiecībā uz kādu no turpmāk minētajiem jautājumiem noraidīts vai attiecībā uz to saprātīgā termiņā nav veikta rīcība:

-a)       sadarboties, kā noteikts 83. pantā;

a)        veikt uzraudzības darbību, pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, kā paredzēts 84. pantā; apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 85. pantā;

1.a      Kompetentās iestādes var paziņot EVTI arī par situācijām, kad kompetentā iestāde iebilst pret citas dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzīto procedūru, rīcības saturu vai bezdarbību saistībā ar jebkuriem šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem.

2.        Šā panta 1. punktā  minētajās situācijās EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, neskarot iespējas nerīkoties, ja ir pieprasīta 87 pantā minētā informācija, un neskarot iespējas EVTI rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

87. pants

Atteikums sadarboties

Kompetentā iestāde var atteikties sadarboties, kā izteikts lūgumā, veicot izmeklēšanu, pārbaudi uz vietas vai uzraudzības darbību, kā paredzēts 88. pantā, vai apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 85. pantā, tikai tad, ja:

a)        šāda izmeklēšana, pārbaude uz vietas, uzraudzības darbība vai informācijas apmaiņa var nelabvēlīgi ietekmēt tās dalībvalsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību, kam adresēts lūgums;

a)        attiecībā uz tām pašām darbībām un attiecībā uz tām pašām personām jau ir uzsākta tiesvedība tās dalībvalsts iestādēs, kam adresēts lūgums;

b)        attiecībā uz tām pašām personām un tām pašām darbībām galīgais spriedums jau izdarīts dalībvalstī, kam adresēts lūgums.

Par šādu atteikumu kompetentā iestāde attiecīgi paziņo kompetentajai lūguma iesniedzējai iestādei un EVTI, sniedzot iespējami sīkāku informāciju.

88. pants

Apspriešanās pirms atļaujas piešķiršanas

1.        Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar citas iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja ieguldījumu sabiedrība ir viena no šādām  :

a)        ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī;

b)        to pašu fizisko vai juridisko personu pakļautībā, kas kontrolē ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestādi, kurai atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

2.        Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, ja ieguldījumu sabiedrība ir:

a)        tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Eiropas Savienībā; tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Eiropas Savienībā;

b)        tās pašas fiziskās vai juridiskās personas pakļautībā, kas kontrolē kredītiestādi vai apdrošināšanas uzņēmumu, kuram atļauja piešķirta Eiropas Savienībā.

3.        Attiecīgās 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, novērtējot akcionāru vai dalībnieku piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kas faktiski vada uzņēmējdarbību un kas ir iesaistītas tās pašas grupas citas vienības vadībā. Tās apmainās ar visu informāciju, kas attiecas uz akcionāru vai dalībnieku piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kuras faktiski vada uzņēmējdarbību, un kas ir būtiska pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saistībā ar atļaujas piešķiršanu, kā arī saistībā ar pastāvīgo novērtējumu attiecībā uz atbilstību darbības nosacījumiem.

4.        EVTI izstrādā  īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras apspriedēm ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...][75]*.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

89. pants

Uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras

1.        Uzņēmējas dalībvalstis nosaka to, ka kompetentā iestāde  statistikas mērķiem var pieprasīt visām ieguldījumu sabiedrībām, kam ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņot tām par šo filiāļu darbībām.

2.        Pildot savus šajā direktīvā paredzētos pienākumus, uzņēmējas dalībvalstis nosaka to, ka kompetentā iestāde  var pieprasīt ieguldījumu sabiedrību filiālēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai gadījumos, kas minēti 37. panta 8. punktā, uzraudzītu to atbilstību standartiem, ko noteikusi uzņēmēja dalībvalsts un kas attiecas uz tām. Šīs prasības nevar būt stingrākas par prasībām, ko tā pati dalībvalsts noteikusi reģistrētām sabiedrībām, lai uzraudzītu to atbilstību tiem pašiem standartiem.

90. pants

Drošības pasākumi, kas jāveic uzņēmējām dalībvalstīm

1.        Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu sabiedrība, kas darbojas tās teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, vai ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kuri nepiešķir pilnvaras uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, ieguldījumu sabiedrība turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgu darbībai, piemēro šādus noteikumus:

a)        pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību – šie pasākumi ietver iespēju liegt pārkāpējām ieguldījumu sabiedrībām uzsākt turpmākus darījumus to teritorijā. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI un

b)        uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

2.        Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pārliecinās, ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, pārkāpj tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas šajā valstī pieņemti, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ar kuriem pilnvaro uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, minētās iestādes pieprasa attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai novērst pārkāpumu.

Ja attiecīgā ieguldījumu sabiedrība neveic vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā ieguldījumu sabiedrība novērš pārkāpumu. Šo pasākumu veidu dara zināmu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi uzņēmēja dalībvalsts, ieguldījumu sabiedrība turpina pārkāpt tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas minēti pirmajā daļā un kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde  pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI.

Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

3.        Ja regulētā tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas  uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka šāds regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai regulēta tirdzniecības sistēma  rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie regulētā tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas  piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, minētais regulētais tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai pienācīgai tirgu darbībai, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde  pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību — šādi pasākumi ietver iespēju liegt minētajam regulētajam tirgum vai daudzpusējajai tirdzniecības sistēmai darīt pieejamus savus pasākumus attāluma tirdzniecības locekļiem vai dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI.

Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

4.        Visi pasākumi, kas pieņemti atbilstoši 1., 2. vai 3. punktam un kas paredz sodus vai ieguldījumu sabiedrības vai regulēta tirgus darbības ierobežojumus, attiecīgi jāpamato un jādara zināmi attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai vai regulētajam tirgum.

91. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa ar EVTI Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā (EFUS) un ar ECBS

-1.a     Kompetentās iestādes kā EFUS puses sadarbojas ar uzticību un pilnīgu savstarpējo cieņu, jo īpaši, nodrošinot atbilstīgas un uzticamas informācijas plūsmu starp tām un citām EFUS pusēm saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā.

1.        Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.        Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EVTI visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt pienākumus, kas noteikti šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. .../... [FITR], saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ▌, un attiecīgā gadījumā sniedz ECBS centrālajām bankām visu informāciju, kas attiecas uz to uzdevumu veikšanu.

91.a pants

Datu aizsardzība

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. …/… [FITR], kompetentās iestādes piemēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus un valstu noteikumus, ar kuriem tiek īstenota šī direktīva. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI saistībā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. …/… [FITR], EVTI ievēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus.

91.b pants

EVTI padomdevēja komiteja automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības jomā

Līdz 2014. gada 30. jūnijam EVTI izveido padomdevēju komiteju, kurā ietilpst valstu eksperti, lai noteiktu jaunākās norises automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības jomā, kas varētu radīt manipulācijas tirgū nolūkā:

a)        palielināt EVTI zināšanas par automatizēto ātro datorizēto tirdzniecību un

b)        sniegt ļaunprātīgas izmantošanas prakses sarakstu par automatizēto ātro datorizēto tirdzniecību, tostarp elektronisko maldināšanu, kotējumu pārslodzi un pārklāšanos, Regulas (ES) Nr. .../... [TIR] 5. panta 1.a punkta vajadzībām.

91.c pants

EVTI padomdevēja komiteja finanšu tirgos izmantotās tehnoloģijas jomā

Līdz 2014. gada 30. jūnijam EVTI izveido padomdevēju komiteju, kurā ietilpst valstu eksperti, lai noteiktu tirgos izmantotās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību būtu iespējama tirgus ļaunprātīga izmantošana vai manipulācijas, par šīs padomdevējas komitejas darbības mērķi nosakot:

a)        EVTI zināšanu paplašināšanu par jaunajām tehnoloģijām, kas saistītas ar tirdzniecības stratēģijām un iespējām tās izmantot ļaunprātīgos nolūkos;

b)        tādu ļaunprātīgu darbību saraksta papildināšanu, kuras jau ir konstatētas saistībā ar stratēģijām, kas tiek izmantotas, lai veiktu automatizēto ātro datorizēto tirdzniecību un

c)        novērtēšanu, ko veic attiecībā uz dažādām tirdzniecības vietu pieejām, kas vērstas uz tādu risku novēršanu, kuri saistīti ar jebkādām jaunām tirdzniecības praksēm.

Pamatojoties uz šā punkta c) apakšpunktā minēto novērtējumu, EVTI izstrādā papildu vadlīnijas paraugpraksei Savienības finanšu tirgos.

III NODAĻA

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

92. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

1.        Dalībvalstis un, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantu, EVTI var slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, tikai tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 81. pantā. Šādai informācijas apmaiņai jābūt paredzētai, lai veiktu minēto kompetento iestāžu uzdevumus.

Personas datus trešai valstij dalībvalsts nosūta  saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK IV nodaļu.

Personas datus trešai valstij EVTI nosūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu.

Dalībvalstis un EVTI var arī slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm, struktūrām un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par vienu vai vairākām šādām jomām:

a)        kredītiestāžu, citu finanšu iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu tirgu uzraudzību;

b)        ieguldījumu sabiedrību likvidēšanu un bankrota procedūrām, un citām līdzīgām procedūrām;

c)        likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju veikšanu ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās, pildot savas uzraudzības funkcijas vai pildot savas funkcijas kompensācijas shēmu pārvaldīšanas gadījumā;

d)        to struktūru pārraudzību, kas iesaistītas ieguldījumu sabiedrību likvidēšanā un bankrota procedūrās, un citās līdzīgās procedūrās;

e)        to personu pārraudzību, kam uzticēts veikt likumā noteiktās grāmatvedības dokumentu revīzijas apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs;

f)         to personu pārraudzību, kuras aktīvi darbojas emisiju kvotu tirgos, lai nodrošinātu finanšu tirgu un aktuāltirgu konsolidētu pārskatu.

Trešajā daļā minētos sadarbības nolīgumus var slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 81. pantā. Šāda informācijas apmaiņa ir paredzēta, lai veiktu minēto iestāžu, struktūru vai fizisko vai juridisko personu uzdevumus. Ja sadarbības nolīgumā paredzēta personas datu nosūtīšana, ko veic dalībvalsts, tā atbilst Direktīvas 95/46/EK IV nodaļai un Regulai (EK) Nr. 45/2001 gadījumā, ja nosūtīšanā iesaistīta EVTI.

2.        Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, šo informāciju nevar atklāt bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kuras to nosūtījušas, un attiecīgā gadījumā to atklāj tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem šīs iestādes ir devušas piekrišanu. Tas pats noteikums attiecas uz informāciju, ko sniedz trešo valstu kompetentās iestādes.

VII SADAĻA

1. NODAĻA

DELEĢĒTIE TIESĪBU AKTI

▌94. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.        Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.        Pilnvaras, kas minētas 2. panta 3. punktā, 4. panta 2. punkta 1), 3), 11), 12) un 27) līdz 33.d) apakšpunktā, 13. panta 1. punktā, 16. panta 12. punktā, 17. panta 6. punktā, 23. panta 3. punktā, 24. panta 8. punktā, 25. panta 6. punktā, 27. panta 7. punktā, 28. panta 3. punktā, 30. panta 5. punktā, 32. panta 3. punktā, 35. panta 8. punktā, 44. panta 4. punktā, 51. panta 7. punktā, 52. panta 6. punktā, 53. panta 4. punktā, 60. panta 5. punktā, 66. panta 6. un 7. punktā, 67. panta 7. un 8. punktā, 67.a panta 3. un 6. punktā, 68. panta 5. punktā un 83. panta 7. punktā, deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot no ...[76]*.

3.        Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 2. panta 3. punktā, 4. panta 1., 3., 11., 12. un 27. līdz 33.d punktā, 13. panta 1. punktā, 16. panta 12. punktā, 17. panta 6. punktā, 23. panta 3. punktā, 24. panta 8. punktā, 25. panta 6. punktā, 27. panta 7. punktā, 28. panta 3. punktā, 30. panta 5. punktā, 32. panta 3. punktā, 35. panta 8. punktā, 44. panta 4. punktā, 51. panta 7. punktā, 52. panta 6. punktā, 53. panta 4. punktā, 60. panta 5. punktā, 66. panta 6. un 7. punktā, 67. panta 7. un 8. punktā, 67.a panta 3. un 6. punktā, 68. panta 5. punktā un 83. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu.

4.        Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.        Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 2. panta 3. punktu, 4. panta 1., 3., 11., 12. un 27. līdz 33.d punktu, 13. panta 1. punktu, 16. panta 12. punktu, 17. panta 6. punktu, 23. panta 3. punktu, 24. panta 8. punktu, 25. panta 6. punktu, 27. panta 7. punktu, 28. panta 3. punktu, 30. panta 5. punktu, 32. panta 3. punktu, 35. panta 8. punktu, 44. panta 4. punktu, 51. panta 7. punktu, 52. panta 6. punktu, 53. panta 4. punktu, 60. panta 5. punktu, 66. panta 6. un 7. punktu, 67. panta 7. un 8. punktu, 67.a panta 3. un 6. punktu, 68. panta 5. punktu vai 83. panta 7. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret to nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par trim mēnešiem.

2. NODAĻA

Īstenošanas akti

95. pants

Komiteju procedūra

1.        Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK[77]. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011[78] nozīmē.

2.        Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu ▌.

3. NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

96. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.        Komisija līdz [...][79]* pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par sekojošo:

a)        regulētu tirdzniecības sistēmu darbību, ņemot vērā kompetento iestāžu uzraudzības pieredzi, to regulēto tirdzniecības sistēmu skaitu, kurām piešķirta atļauja Savienībā, un to tirgus daļu, un jo īpaši izpētot, vai regulētas tirdzniecības sistēmas definīcijai ir vajadzīgi kādi pielāgojumi un vai regulētas tirdzniecības sistēmas kategorijā ietvertais instrumentu klāsts joprojām ir atbilstīgs;

b)        MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, ņemot vērā to daudzpusējo tirdzniecības sistēmu skaitu, kas reģistrētas kā MVU izaugsmes tirgi, tajos darbojošos emitentu skaitu un attiecīgos tirdzniecības apjomus;

c)        prasību, kas attiecas uz automātiskiem un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem, ietekmi;

d)        pieredzi ar konkrētu produktu un prakšu aizliegšanas mehānismu, ņemot vērā to, cik reizes mehānismi tikuši izmantoti, un to ietekmi;

e)        ierobežojumu un pozīciju kontroles piemērošanas ietekmi uz likviditāti, ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un pareiziem cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumiem atvasināto preču instrumentu tirgos;

f)         saskaņā ar V sadaļu izveidotās konsolidētās datu sistēmas darbību, īpaši augstas kvalitātes pēctirdzniecības informācijas pieejamību konsolidētā formātā, kas aptver visu tirgu visās aktīvu kategorijās saskaņā ar lietotājdraudzīgiem standartiem par saprātīgu samaksu;

fa)       pārredzamības ietekmi attiecībā uz maksām, komisijas naudām un nemonetārām priekšrocībām, kā arī prasībām tās nodot klientiem, gan nosūtot klientiem, kas atrodas dalībvalstīs, gan veicot pārrobežu darījumus.

96.a pants

EVTI personāls un resursi

EVTI līdz [...][80]* izvērtē, cik daudz personāla un resursu nepieciešams tās pilnvaru un pienākumu īstenošanai atbilstīgi šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par to ziņojumu.

97. pants

Transponēšana

1.        Dalībvalstis ▌līdz [...][81]* pieņem un publicē likumus, tiesību aktus un administratīvos noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 1.–5., 7., 9., 10., 13.–25., 27.–32., 34.–37., 39., 41.–46., 48., 51.–54., 59.–69.a, 71.–77., 79., 80., 83., 84., 85., 87.–90., 92.–99. panta, kā arī I un II pielikuma prasības [visos šajos pantos veiktas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar Direktīvu 2004/39/EK]. Tās nekavējoties nosūta Komisijai minēto tiesību aktu saturu un to atbilstības tabulu šai direktīvai.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams šāds paziņojums.

Dalībvalstis piemēro šos pasākumus sākot ar [...][82]*, izņemot noteikumus, ar kuriem transponē 67. panta 2. punktu, ko piemēro sākot ar [...]*[83]*.

2.        Dalībvalstis nosūta Komisijai un EVTI valstu likumu galveno noteikumu saturu, ko tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

98. pants

Atcelšana

Direktīvu 2004/39/EK, kurā grozījumi izdarīti ar IIa pielikuma A daļā minētajiem tiesību aktiem, atceļ no [...]*, neierobežojot šīs direktīvas IIa pielikuma B daļā noteiktos dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas 2004/39/EK transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz Direktīvu 2004/39/EK vai Direktīvu 93/22/EEK aizstāj ar atsaucēm uz šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. …/… [FITR] un skata saskaņā ar atbilstības tabulām , kas iekļautas attiecīgi IIb pielikuma A un B daļā.

Atsauces uz terminiem vai pantiem Direktīvā 2004/39/EK vai Direktīvā 93/22/EEK aizstāj ar līdzvērtīgām atsaucēm uz terminiem vai pantiem šajā direktīvā.

98.a pants

Grozījumi Direktīvā 98/26/EK

Direktīvu 98/26/EK groza šādi.

Direktīvas 1. pantā iekļauj šādu apakšpunktu:

„Šo direktīvu nepiemēro emisiju kvotām, kas sastāv no emisiju vienībām, kuras atzītas par tādām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā+, noteiktajām prasībām.”

______________

+ OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

99. pants

Pārejas noteikumi

▌Trešo valstu uzņēmumi var ▌sniegt pakalpojumus un veikt darbības, izmantojot filiāli dalībvalstīs, saskaņā ar valstu režīmiem ne ilgāk kā vienu gadu pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu saistībā ar attiecīgo trešo valsti saskaņā ar 41. panta 3. punktu.

100. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

101. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

[vieta], [datums]

Eiropas Parlamenta vārdā –                          Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                  priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

PAKALPOJUMU, DARBĪBU UN FINANŠU INSTRUMENTU SARAKSTI

A iedaļa

Ieguldījumu pakalpojumi un darbības

(1)       Pasūtījumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

(2)       pasūtījumu izpilde klientu vārdā;

(3)       darījumu veikšana savā vārdā;

(4)       vērtspapīru portfeļa pārvaldība;

(5)       ieguldījumu konsultācijas;

(6)       finanšu instrumentu riska parakstīšana un/vai finanšu instrumentu izvietošana, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām;

(7)       finanšu instrumentu izvietošana, nepamatojoties uz stingri noteiktām saistībām;

(8)       daudzpusēju tirdzniecības sistēmu izmantošana;

(10)     Regulētu tirdzniecības sistēmu darbība.

B iedaļa

Papildpakalpojumi

(-1a)   Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klientu uzdevumā, tostarp vērtspapīru glabāšana bankā un saistīti pakalpojumi, tādi kā naudas un nodrošinājuma pārvaldīšana;

(1)       Kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam, lai ļautu viņam veikt darījumu ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ja sabiedrība, kas piešķir kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā;

(2)       uzņēmumu konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un konsultācijas un pakalpojumi attiecībā uz uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu;

(3)       ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

(4)       ieguldījumu izpēte un finanšu analīze vai citi vispārīgu ieteikumu veidi attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

(5)       ar riska parakstīšanu saistīti pakalpojumi;

(6)       ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā arī to veidu papildpakalpojumi, kas ietverti I pielikuma A vai B iedaļā un kas saistīti ar to atvasināto instrumentu pamattirgu, kuri ir ietverti C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

C iedaļa

Finanšu instrumenti

(1)       Pārvedami vērtspapīri;

(2)       naudas tirgus instrumenti;

(3)       kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu vienības;

(4)       iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu ▌vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finansiāliem pasākumiem un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā;

(5)       iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles citādi, nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ;

(6)       iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par kuriem nav paredzēts norēķināties ar fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētā tirgū, regulētā tirdzniecības sistēmā vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

(6a)     apdrošināšanas līgumi, kas saistīti ar instrumentiem, kuri attiecināmu uz ieguldījumiem;

(7)       iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko aktīvos nevar norēķināties savādāk, kā minēts C iedaļas 6. punktā, un kas nav paredzēti komerciāliem mērķiem, un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai par tām ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi;

(8)       atvasināti kredītriska nodošanas instrumenti;

(9)       finanšu līgumi attiecībā uz starpībām;

(10)     iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar klimatiskajiem mainīgajiem lielumiem, kravas vedmaksas likmēm, emisiju kvotām, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas datiem un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles citādi, nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ, kā arī jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un pasākumiem, kas šajā iedaļā nav nekur citur minēti un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai tos tirgo regulētā tirgū, regulētā tirdzniecības sistēmā vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi;

(11)     Emisiju kvotas, kas sastāv no emisiju vienībām, kas atzītas par atbilstošām Direktīvas 2003/87/EK prasībām (Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma);

(11a)   Papildu precizējumi saistībā ar 7. un 10. punktu.

1.        Saistībā ar 7. punktu līgums, kas nav līgums par tūlītēju darījumu 2. punkta nozīmē un uz kuru neattiecas 4. punkts, uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)        tas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

i)         to tirgo trešās valsts tirdzniecības sistēmā, kas veic regulētam tirgum, daudzpusējas tirdzniecības sistēmai (DTS) vai regulētai tirdzniecības sistēmai (RTS) līdzīgas funkcijas;

ii)       ir skaidri norādīts, ka to tirgo regulētā tirgū, DTS, RTS vai šādas trešās valsts tirdzniecības sistēmā vai tas ir pakļauts regulēta tirgus, DTS, RTS vai šādas trešās valsts tirdzniecības sistēmas noteikumiem;

iii)      ir skaidri norādīts, ka tas ir līdzvērtīgs regulētā tirgū, DTS, RTS vai šādas trešās valsts tirdzniecības sistēmā tirgotam līgumam;

b)        tā ieskaitu veic mijieskaita iestāde vai cita iestāde, kas veic tādas pašas funkcijas kā centrālais darījumu starpnieks, vai ir izveidots mehānisms starpības maksājumiem vai nodrošināšanai attiecībā uz šo līgumu;

c)        to standartizē, lai jo sevišķi cenu, loti, piegādes datumu vai citus noteikumus pamatā noteiktu, atsaucoties uz regulāri publicētām cenām, standartlotēm un parastajiem piegādes datumiem.

2.        Līgums par tūlītēju darījumu 1. punkta vajadzībām ir līgums par preces, aktīva vai tiesību pārdošanu, saskaņā ar kura noteikumiem piegāde ir paredzēta kādā no šiem termiņiem, atkarībā no tā, kurš no tiem ir garāks:

a)        divu tirdzniecības dienu laikā;

b)        laikposmā, kas vispārpieņemts tirgū kā šīs preces, aktīva vai tiesību parastais piegādes termiņš.

Taču līgums nav līgums par tūlītēju darījumu, ja, neraugoties uz tajā skaidri izklāstītajiem noteikumiem, līguma puses vienojas, ka bāzes aktīva piegāde ir jāatliek un nav jāveic pirmajā daļā minētajā termiņā.

3.        Saistībā ar 10. punktu atvasināts līgums saistībā ar šajā iedaļā minēto bāzes aktīvu uzskatāmi par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)        par to norēķinās skaidrā naudā vai par to var norēķināties skaidrā naudā pēc vienas vai vairāku pušu izvēles, kas nav saistīta ar saistību nepildīšanu vai kādu citu iemeslu izbeigt līgumu;

b)      to tirgo regulētā tirgū, DTS vai RTS;

c)      attiecībā uz šo līgumu ir ievēroti 1. punktā minētie nosacījumi.

4.      Līgums uzskatāms par līgumu, kas paredzēts komerciāliem mērķiem 7. punkta nozīmē un kuram nepiemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības 7. un 10. punkta nozīmē, ja to noslēdzis vai tas ir noslēgts ar energosadales tīkla, enerģijas plūsmas regulācijas mehānisma vai cauruļvada tīkla operatoru vai administratoru, un noteiktā laikposmā nepieciešams līdzsvarot enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu.

5.      Papildus 10. punktā minēto atvasināto līgumu veidiem atvasināts līgums, kas saistīts ar kādu no turpmāk tekstā minētajiem aspektiem, ietilpst 10. punkta darbības jomā, ja līgums atbilst 10. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem:

a)      telekomunikāciju frekvenču joslas platums;

b)      preču noliktavietilpība;

c)      pārvades vai transportēšanas jauda precēm, kuras piegādā, izmantojot kabeļus, caurules vai citus līdzekļus;

d)      pabalsts, kredīts, atļauja, tiesības vai līdzīgs aktīvs, kas ir tieši saistīts ar tādas enerģijas piegādi, sadali vai patēriņu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem;

e)      ģeoloģisks, vides vai cits fizikāls mainīgais lielums;

f)       kāds cits atvietojams aktīvs vai tiesības, izņemot tiesības saņemt pakalpojumu, kas ir pārvedami;

g)      cenas jeb vērtības vai apjoma rādītājs vai mērs darījumiem ar aktīviem, tiesībām, pakalpojumiem vai saistībām.

D iedaļa

Datu ziņošanas pakalpojumu saraksts

(1)       Apstiprinātas publicēšanas struktūras darbība;

(2)       Konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja darbība;

(3)       Apstiprinātas ziņošanas sistēmas darbība;

II PIELIKUMS

PROFESIONĀLI KLIENTI ŠAJĀ DIREKTĪVĀ

Profesionāls klients ir klients, kam ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai pieņemtu savus lēmumus par ieguldījumiem un atbilstīgi novērtētu riskus, ko tas uzņemas. Lai klientu uzskatītu par profesionālu klientu, viņam jāatbilst šādiem kritērijiem.

I. To klientu kategorijas, ko uzskata par profesionāļiem

Šajā direktīvā visi turpmāk minētie klienti ir uzskatāmi par profesionāļiem visos ieguldījumu pakalpojumos un darbībās un finanšu instrumentos.

(1)       Vienības, kam jābūt pilnvarotām vai regulētām, lai darbotos finanšu tirgos. Turpmākais saraksts jāuzskata par sarakstu, kurā ietvertas visas pilnvarotās vienības, kas veic minēto vienību raksturīgās darbības: vienības, ko pilnvarojusi kāda dalībvalsts saskaņā ar kādu direktīvu, vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē dalībvalsts, neizdarot atsauci uz šo direktīvu, un vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē valsts, kas nav dalībvalsts:

a)        kredītiestādes;

b)        ieguldījumu sabiedrības;

c)        citas pilnvarotas vai regulētas finanšu iestādes;

d)        apdrošināšanas sabiedrības;

e)        kolektīvo ieguldījumu shēmas un šādu shēmu pārvaldības sabiedrības;

f)         pensiju fondi un šādu fondu pārvaldības sabiedrības;

g)        preču un atvasinātu preču instrumentu tirgotāji;

h)        vietējie ieguldītāji;

i)         citas ieguldītājinstitūcijas.

(2)       Lielie uzņēmumi, kas uzņēmuma līmenī izpilda divas no šādām apjoma prasībām:

– kopsavilkuma bilance:

EUR 2 000 0000

– neto apgrozījums:

EUR 40 000 000

– pašu kapitāls:

EUR 2 000 000

(3)       Valstu valdības, reģionu pašvaldības, tostarp valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu valsts vai reģiona līmenī, centrālās bankas, starptautiskās un pārvalstiskās iestādes, piemēram, Pasaules banka, SVF, ECB, EIB un citas līdzīgas starptautiskās organizācijas.

(4)       Citas ieguldītājinstitūcijas, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos, tostarp vienības, kas nodarbojas ar finanšu aktīvu pārvēršanu vērtspapīros vai citiem finanšu darījumiem.

Iepriekšminētās vienības uzskata par profesionāļiem. Tomēr jāatļauj tām pieprasīt, lai pret tām izturas kā pret neprofesionāļiem, un ieguldījumu sabiedrības var piekrist nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni. Ja ieguldījumu sabiedrības klients ir kāds no iepriekšminētajiem uzņēmumiem, ieguldījumu sabiedrībai pirms pakalpojumu sniegšanas tas jāinformē, ka, pamatojoties uz sabiedrībai pieejamo informāciju, to uzskata par profesionālu klientu un ka pret to izturēsies kā pret profesionālu klientu, ja vien sabiedrība un klients nevienojas citādi. Sabiedrībai arī jāinformē pircējs, ka viņš var pieprasīt vienošanās nosacījumu izmaiņas, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.

Augstāka aizsardzības līmeņa pieprasīšana ir tā klienta kompetencē, ko uzskata par profesionālu klientu, ja uzskata, ka tas nespēj atbilstīgi novērtēt vai vadīt attiecīgos riskus.

Augstāku aizsardzības līmeni nodrošina, ja klients, ko uzskata par profesionāli, rakstiski vienojas ar ieguldījumu sabiedrību par to, ka šo klientu piemērojamo profesionālās ētikas normu nozīmē neuzskata par profesionāli. Šādas vienošanās noteikumos jāprecizē, vai tas attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojumiem vai darījumiem vai uz vienu vai vairākiem produktu vai darījuma veidiem.

II.1II. Klienti, ko var uzskatīt par profesionāļiem pēc to pieprasījuma

II.1. Identifikācijas kritēriji

Klientiem, kas nav minēti I iedaļā, tostarp arī valsts sektora iestādēm, izņemot vietējās valsts sektora iestādes un pašvaldības, un ieguldītājiem privātpersonām var ļaut atteikties no konkrēta veida aizsardzības, ko paredz profesionālās ētikas normas.

Tādēļ ieguldījumu sabiedrībām jāļauj jebkuru iepriekšminēto klientu uzskatīt par profesionāli, ja ir ievēroti attiecīgie kritēriji un procedūra, kas minēta turpmāk. Attiecībā uz šiem klientiem tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka viņiem ir tirgus zināšanas un pieredze, kas ir salīdzināma ar I iedaļā minēto klientu kategoriju zināšanām un pieredzi.

Jebkādu atteikšanos no aizsardzības, ko nodrošina profesionālās ētikas normas, uzskata par spēkā esošu tikai tad, ja atbilstīgs klienta kompetences, pieredzes un zināšanu novērtējums, ko veic ieguldījumu sabiedrība, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, sniedz pamatotu apliecinājumu par to, ka klients pats spēj pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un apzinās attiecīgos riskus.

Piemērotības pārbaudi, ko piemēro to vienību vadītājiem un direktoriem, kas pilnvarotas saskaņā ar direktīvām finanšu jomā, varētu uzskatīt par kompetences un zināšanu novērtējuma piemēru. Attiecībā uz mazām vienībām personai, attiecībā uz kuru jāveic iepriekšminētais novērtējums, jābūt personai, kas pilnvarota veikt darījumus vienības vārdā.

Veicot iepriekšminēto novērtējumu, jāievēro vismaz divi no šādiem kritērijiem:

–         klients ir veicis būtiska apjoma darījumus attiecīgajā tirgū, vidēji veicot 10 darījumus vienā ceturksnī četru iepriekšējo ceturkšņu laikā,

–         klienta tā finanšu instrumentu portfeļa apjoms, kas ir definēts kā apjoms, kurā ietverti skaidras naudas noguldījumi un finanšu instrumenti, pārsniedz 500 000 EUR,

–         klients strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu finanšu nozarē specialitātē, kurā vajadzīgas zināšanas par paredzētajiem darījumiem vai pakalpojumiem.

II.2. Procedūra

Iepriekš definētie klienti var atteikties no priekšrocībām, ko sniedz sīki izstrādātās profesionālās ētikas normas, tikai tad, ja ir ievērota šāda procedūra:

 tiem rakstiski, vispārīgi vai attiecībā uz konkrētu ieguldījumu pakalpojumu vai darījumu vai darījuma vai produkta veidu jāpaziņo ieguldījumu sabiedrībai, ka tie vēlas, lai tos uzskatītu par profesionāliem klientiem,

 ieguldījumu sabiedrībai jāsniedz tiem skaidrs rakstisks brīdinājums par aizsardzību un ieguldītāja kompensācijas tiesībām, ko tie var zaudēt,

 no līguma atsevišķā dokumentā tiem jāsniedz rakstisks paziņojums par to, ka tie apzinās šādas aizsardzības zaudēšanas sekas.

Pirms izlemšanas pieņemt pieprasījumu par atteikšanos jāpieprasa ieguldījumu sabiedrībai, lai tā veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka klients, kas pieprasa, lai to uzskatītu par profesionālu klientu, atbilst attiecīgajām prasībām, kas iepriekš minētas II iedaļas 1. punktā.

Tomēr, ja klienti jau ir kvalificēti kā profesionāļi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kas līdzīgas iepriekšminētajām, nav paredzēts, ka to attiecības ar ieguldījumu sabiedrībām būtu jāietekmē jauniem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pielikumu.

Sabiedrībām jāievieš atbilstīga rakstiska iekšējā politika un procedūras, lai klientus iedalītu kategorijās. Profesionāli klienti ir atbildīgi par to, lai sabiedrība būtu informēta par visām izmaiņām, kas varētu ietekmēt to pašreizējo iedalījumu kategorijās. Ja tomēr ieguldījumu sabiedrībai kļūst zināms, ka klients vairs neatbilst sākotnējiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to var uzskatīt par profesionāli, ieguldījumu sabiedrība veic attiecīgus pasākumus.

IIA PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu (minēta 98. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/31/EK (2006. gada 5. aprīlis), ar kuru attiecībā uz dažiem termiņiem groza Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris) attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/10/EK (2008. gada 11. marts), ar kuru Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (OV L 76, 19.3.2008., 33. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/78/ES (2010. gada 24. novembris) attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp)

B daļa

Saraksts ar termiņiem transponēšanai valsts tiesību aktos (kas minēti 98. pantā)

Direktīva 2004/39/EK

Pārejas posms

2007. gada 31. janvāris

Īstenošanas posms

2007. gada 1. novembris

IIB PIELIKUMS

Atbilstības tabulas

A daļa

Šī direktīva

Direktīva 2004/39/EK

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

 

1. panta 3. punkts

1. panta 2. punkts

2. pants

2. pants

3. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

3. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

3. panta 3. un 4. punkts

 

4. panta 1. punkts

 

4. panta 2. punkts

4. panta 1. punkts

4. panta 3. punkts

4. panta 2. punkts

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. panta 1.–4. punkts

7. panta 1.–4. punkts

7. panta 5. punkts

7. panta 4. punkts

8. pants

8. pants

9. panta 1.–4. punkts

9. panta 1. punkts

9. panta 5. punkts

9. panta 2. punkts

9. panta 6. punkts     

 

9. panta 7. punkts

9. panta 3. punkts

9. panta 8. punkts

9. panta 4. punkts

10. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

10. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

10. panta 3. punkts

 

11. panta 1. punkts

10. panta 3. punkts

11. panta 2. punkts

10. panta 4. punkts

11. panta 3. punkts

10. panta 5. punkts

11. panta 4. punkts

10. panta 6. punkts

12. pants

10.a pants

13. pants

10.b pants

14. pants

11. pants

15. pants

12. pants

16. panta 1.–6. punkts

13. panta 1.–6. punkts

16. panta 7. punkts

 

16. panta 8. punkts

13. panta 7. punkts

16. panta 9. punkts

13. panta 8. punkts

16. panta 10. punkts

 

16. panta 11. punkts

13. panta 9. punkts

16. panta 12. punkts

13. panta 10. punkts

17. pants

 

18. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

14. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

18. panta 3. punkts

14. panta 4. punkts

18. panta 4. punkts

14. panta 5. punkts

18. panta 5. punkts

14. panta 6. punkts

18. panta 6. punkts

14. panta 7. punkts

18. panta 7. punkta 8. apakšpunkts

 

19. pants

 

20. pants

 

21. pants

16. pants

22. pants

17. pants

23. pants

18. pants

24. panta 1., 2. un 3. punkts

19. panta 1., 2. un 3. punkts

24. panta 4. punkts

19. panta 9. punkts

24. panta 5. punkts

 

24. panta 6. punkts

 

24. panta 7. punkts

 

24. panta 8. punkts

 

25. panta 1. punkts

19. panta 4. punkts

25. panta 2. punkts

19. panta 5. punkts

25. panta 3. punkts

19. panta 6. punkts

25. panta 4. punkts

19. panta 7. punkts

25. panta 5. punkts

19. panta 8. punkts

25. panta 6. punkts

19. panta 10. punkts

25. panta 7. punkts

 

26. pants

20. pants

27. panta 1. punkts

21. panta 1. punkts

27. panta 2. punkts

 

27. panta 3. punkts

21. panta 2. punkts

27. panta 4. punkts

21. panta 3. punkts

27. panta 5. punkts

21. panta 4. punkts

27. panta 6. punkts

21. panta 5. punkts

27. panta 7. punkts

21. panta 6. punkts

27. panta 8. punkts

 

28. pants

22. pants

29. pants

23. pants

30. pants

24. pants

31. pants

26. pants

32. pants

 

33. pants

 

34. pants

 

35. pants

 

36. panta 1.–4. punkts

31. panta 1.–4. punkts

36. panta 5. punkts

 

36. panta 6. punkts

31. panta 5. punkts

36. panta 7. punkts

31. panta 6. punkts

36. panta 8. punkta 9. apakšpunkts

31. panta 7. punkts

37. panta 1.–6. punkts

32. panta 1.–6. punkts

37. panta 7. punkts

 

37. panta 8. punkts

32. panta 7. punkts

37. panta 9. punkts

32. panta 8. punkts

37. panta 10. punkts

32. panta 9. punkts

37. panta 11. punkts

32. panta 10. punkts

38. pants

33. pants

39. pants

34. pants

40. pants

35. pants

41. pants

 

42. pants

 

43. pants

 

44. pants

 

45. pants

 

46. pants

 

47. pants

36. pants

48. pants

37. pants

49. pants

38. pants

50. pants

39. pants

51. pants

 

52. pants

40. pants

53. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

41. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

53. panta 3. un 4. punkts

 

54. pants

 

55. pants

42. pants

56. pants

43. pants

57. pants

46. pants

58. pants

47. pants

59. pants

 

60. pants

 

61. pants

 

62. pants

 

63. pants

 

64. pants

 

65. pants

 

66. pants

 

67. pants

 

68. pants

 

69. pants

48. pants

70. pants

49. pants

71. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

50. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

71. panta 3. un 4. punkts

 

72. pants

 

73. panta 1. punkts

51. panta 1. punkts

73. panta 2. punkts

 

73. panta 3. punkts

51. panta 4. punkts

73. panta 4. punkts

51. panta 5. punkts

73. panta 5. punkts

51. panta 6. punkts

74. pants

 

75. pants

 

76. pants

 

77. pants

 

78. pants

 

79. pants

52. pants

80. pants

53. pants

81. pants

54. pants

82. pants

55. pants

83. panta 1.–4. punkts

56. panta 1.–4. punkts

83. panta 5. punkta 6. apakšpunkts

 

83. panta 7. punkts

56. panta 5. punkts

83. panta 8. punkts

56. panta 6. punkts

84. pants

57. pants

85. pants

58. pants

86. pants

58.a pants

87. pants

59. pants

88. pants

60. pants

89. pants

61. pants

90. pants

62. pants

91. pants

62.a pants

92. pants

63. pants

93. pants

 

94. pants

 

95. pants

 

96. pants

65. pants

97. pants

70. pants

98. pants

 

99. pants

71. pants

100. pants

72. pants

101. pants

73. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

B daļa

Regula (ES) Nr. …/… [FITR]

Direktīva 2004/39/EK

1. pants

 

2. pants

4. pants

3. panta 1. punkts

29. panta 1. punkts, 44. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts

44. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

29. panta 2. punkts, 44. panta 2. punkts

4. panta 2. punkts

 

4. panta 3. punkts

29. panta 3. punkts, 44. panta 3. punkts

4. panta 4. punkts

 

5. panta 1. punkts

30. panta 1. punkts, 45. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

45. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts

30. panta 2. punkts, 45. panta 2. punkts

6. panta 2. punkts

30. panta 3. punkts, 45. panta 3. punkts

7. pants

 

8. pants

 

9. pants

 

10. pants

 

11. pants

 

12. pants

28. pants, 30. pants

45. pants

 

13. pants

27. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

14. panta 1.–4. punkts

27. panta 3. punkts

14. panta 5. punkts

27. panta 7. punkts

14. panta 6. punkts

 

15. pants

27. panta 4. punkts

16. panta 1. punkts

27. panta 5. punkts

16. panta 2. punkts

27. panta 6. punkts

16. panta 3. punkts

27. panta 7. punkts

17. pants

 

18. pants

 

19. pants

28. pants

20. pants

 

21. pants

25. panta 1. punkts

22. panta 1. punkts

25. panta 2. punkts

22. panta 2. punkts

 

23. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

25. panta 3. punkts

23. panta 3. punkts

25. panta 4. punkts

23. panta 4. punkts

 

23. panta 5. punkts

 

23. panta 6. punkts

25. panta 5. punkts

23. panta 7. punkts

25. panta 6. punkts

23. panta 8. punkts

25. panta 7. punkts

23. panta 9. punkts

 

24. pants

 

25. pants

 

26. pants

 

27. pants

 

28. pants

 

29. pants

 

30. pants

 

31. pants

 

32. pants

 

33. pants

 

34. pants

 

35. pants

 

36. pants

 

36. pants

 

37. pants

 

38. pants

 

39. pants

 

40. pants

 

41. pants

 

42. pants

64. pants

43. pants

65. pants

44. pants

 

45. pants

71. pants

46. pants

72. pants

  • [1]       OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.
  • [2]       OV C 191, 26.6.2012., 80. lpp.
  • [3]       OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.
  • [4] *          Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
  • [5]           OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.
  • [6]           OV C 191, 29.6.2012., 80. lpp.
  • [7]           Eiropas Parlamenta … nostāja.
  • [8]           OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
  • [9]           OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.
  • [10]           OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.
  • [11]          OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
  • [12]          OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.
  • [13]          OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
  • [14]          OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.
  • [15]          Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 198, 30.7.2009., 20. lpp.)
  • [16]          Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.)
  • [17]          Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.)
  • [18]          Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.)
  • [19]          OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.
  • [20]          Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.)
  • [21]          Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.)
  • [22]          Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.)
  • [23]          OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.
  • [24]          OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.
  • [25]          OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
  • [26]          OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
  • [27]          OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
  • [28]          OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
  • [29]          OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.
  • [30]          OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.
  • [31]          OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.
  • [32]  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
  • [33]             OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.
  • [34]          OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
  • [35] *          OV lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [36]          OV L 26, 31.1.1977., 1. lpp.
  • [37]          OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.
  • [38]          OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.  .
  • [39]          OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.
  • [40]          OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.
  • [41] *          OV lūdzu, ievietojiet datumu: divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
  • [42] **         OV lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [43]          OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.
  • [44] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [45] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [46]          OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.
  • [47] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [48] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [49] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [50] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [51] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [52] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [53] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
    **            OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [54] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [55] *         OV, lūdzu, ievietojiet datumu: 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [56] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [57] *          OV, lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [58] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [59] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [60] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [61] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [62] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [63] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [64] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [65] **         OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [66] *          OV: lūgums ievietot datumu — 6 mēnešus pēc šīs direktīvas piemērošanas.
  • [67] **         OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 1 gads no šīs direktīvas piemērošanas dienas.
  • [68] * OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [69] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [70]          OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.
  • [71]          OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.
  • [72] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [73] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [74] * OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [75] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [76] *          OV: lūdzu, ievietojiet šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.
  • [77]          OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.
  • [78]          OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
  • [79] *          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 42 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [80] *         OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [81] **        OV: lūdzu, ievietojiet datumu — divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
  • [82] *         OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 30 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
  • [83] **        OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 42 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

PIELIKUMS: JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

Ref.: D(2012)12430

Sharon Bowles

Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājai

ASP 10G201

Brisele

Temats:     Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (pārstrādāta versija)

                  (COM(2011)0656 – C7‑0382/2011 – 2011/0298(COD))

Cienītā priekšsēdētāja!

Juridiskā komiteja, ko man ir gods vadīt, ir izskatījusi iepriekšminēto priekšlikumu saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 87. pantu par pārstrādāšanu.

Šā panta 3. punktā ir noteikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 156. un 157. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr, ja atbildīgā komiteja saskaņā ar Iestāžu nolīguma 8. punktu ir nolēmusi arī iesniegt grozījumus priekšlikuma kodificētajām daļām, tā nekavējoties paziņo šo nodomu Padomei un Komisijai, un Komisijas pienākums, pirms notiek balsošana saskaņā ar 54. pantu, ir informēt šo komiteju par savu nostāju attiecībā uz grozījumiem un par to, vai Komisija paredz atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu.”

Iepazinusies ar atzinumu, ko sniedza Juridiskais dienests, kura pārstāvji piedalījās pārstrādātā priekšlikuma izskatīšanā konsultatīvās darba grupas sanāksmēs, un ievērojot atzinuma sagatavotāja ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas priekšlikumā skaidri norādīti, un ka attiecībā uz iepriekš pieņemto tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikumā ir iekļauta vienkārši spēkā esošo tekstu kodifikācija, nemainot to būtību.

Visbeidzot, pēc jautājuma apspriešanas 2012. gada 1. novembra sanāksmē Juridiskā komiteja, ar 22 balsīm ,,par” un nevienam neatturoties[1], pieņēma ieteikumu Jūsu vadītajai komitejai, kas ir atbildīga par šo jautājumu, turpināt izskatīt iepriekš minēto priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 87. pantu.

Ar cieņu,

Klaus-Heiner Lehne

Pielikumā: Konsultatīvās darba grupas atzinums.

  • [1]  Galīgajā balsošanā piedalījās: Klaus-Heiner Lehne (piekšsēdētājs), Evelyn Regner (priekšsēdētāja vietniece), Raffaele Baldassarre (priekšsēdētāja vietnieks), Françoise Castex (priekšsēdētāja vietniece), Sebastian Valentin Bodu (priekšsēdētāja vietnieks), Luigi Berlinguer, Piotr Borys, Cristian Silviu Buşoi, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Angelika Niebler, Bernhard Rapkay, Dagmar Roth-Behrendt, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Jacek Włosowicz, Tadeusz Zwiefka

PIELIKUMS: EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS GRUPAS ATZINUMS

 

 

 

 

JURIDISKO DIENESTU

KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

Briselē, 2012. gada 10. janvārī

ATZINUMS

                                        ADRESĒTS EIROPAS PARLAMENTAM

                                                              PADOMEI

                                                              KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (pārstrādāta redakcija)

COM(2011) 0656, 20.10.2011. – 2011/0298(COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kas sastāv no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu darbiniekiem, tikās 2011. gada 10. un 28. novembra sanāksmēs, lai cita starpā izskatītu iepriekš minēto Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Šajās sanāksmēs[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārstrādā 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, secināja turpmāk minēto.

1) Attiecībā uz paskaidrojuma rakstu — lai tas pilnībā atbilstu attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Iestāžu nolīgumā, šajā dokumentā, kā tas paredzēts minētā nolīguma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā, vajadzēja precīzi norādīt, kuri no iepriekšējā tiesību akta noteikumiem priekšlikumā ir saglabāti negrozīti.

2) Pārstrādātajā tekstā, izmantojot pelēko tonējumu, ko parasti lieto būtisku grozījumu izcelšanai, būtu jānorāda šādas ierosinātās izmaiņas:

- 37. apsvērumā dzēš visu Direktīvas 2004/39/EK 27. apsvēruma tekstu,

- 61. apsvērumu papildina, tā beigās pievienojot vārdus „regulēta tirdzniecības sistēma vai sistemātisks internalizētājs”,

- 102. apsvērumā vārdu „veicināt” aizstāj ar vārdiem „nodrošināt, lai”,

- 1. panta 1. punktu papildina, beigās pievienojot vārdus „datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas Savienībā sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumus”,

- 1. panta 3. punkta pirmo ievilkumu papildina ar atsauci uz jauno 17. pantu,

- 1. panta 3. punkta ceturtajā ievilkumā — vārdi „līdz 80.”,

- 1. panta 3. punkta piektajā ievilkumā dzēš norādi „71. panta 1. punkts”,

- 2. panta 1. punkta iii) apakšpunktā dzēš vārdus „ārpus regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, nodrošinot sistēmu, kas pieejama trešām personām, lai iesaistītos darījumos ar tām”,

- 5. panta 2. punktā dzēš pēdējos vārdus „un 15. pantu”,

- 9. panta 7. punktā dzēš vārdus „ierosinātās izmaiņas uzņēmuma pārvaldībā”,

- 16. panta 1. punktu papildina, tā beigās pievienojot vārdus „un 17. pantā”,

- 16. panta 11. punktu papildina ar vārdiem „un 7.”,

- 18. panta 1. punktā dzēš vārdus „un nediskrecionārus”,

- 18. panta 6. punktā aizvieto pašreizējo atsauci uz „50. panta 1. punktu” ar atsauci uz jauno „72. panta 1. punktu”,

- 24. panta 1. punktā aizvietot vārdus „2.–8. punktā” ar vārdiem „šajā pantā un 25. pantā”,

- 24. panta 3. punkta otrajā daļā — vārds „vajadzētu”,

- 29. panta 1. punktā vārdus „var nolemt atļaut” aizstāj ar vārdu „atļauj”,

- 30. panta 2. punkta pirmajā daļā dzēš tekstu „un l)”,

- 36. panta 2. punkta otrajā daļā vārdus „var darīt zināmu atklātībai” aizstāj ar vārdu „publisko”,

- 55. panta 3. punkta b) apakšpunktu papildina ar vārdiem „un pieredzes”,

- 92. panta 1. punkta ceturto daļu papildina ar pēdējo — f) — apakšpunktu,

- I pielikumā, C iedaļas 10. punktā dzēš vārdus „emisijas kvotām”.

3) Direktīvas 4. panta 2. punkta 18) apakšpunktā, atbilstīgi Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktam, pašreizējā tekstā dotā atsauce uz „48. pantu” bija jāpielāgo kā atsauce uz „69. pantu”.

4) Direktīvas 36. panta 9. punkta pirmajā rindkopā pirms saīsinājuma „EVTI” bija jānorāda un ar divkāršu svītrojumu jāpārsvītro vārdi „Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus”, kas ir Direktīvas 2004/39/EK 31. panta 7. punkta trešās daļas sākums.

5) Direktīvas 69. panta 2. punkta pirmajā daļā, kas atbilst Direktīvas 2004/39/EK 48. panta 2. punkta pirmajai daļai, pašreizējā tekstā sniegtā atsauce uz „23. panta 4. punktu” bija jāpielāgo kā atsauce uz „29. panta 4. punktu”.

6) Lai nodrošinātu atbilstību Iestāžu nolīguma 7. punktā noteiktajām prasībām, pārstrādātajā tiesību aktā būtu jāiekļauj arī šādi elementi, kuri nav iekļauti Komisijas iesniegtajā pārstrādāšanas priekšlikumā:

- atbilstības tabula, kas jāpievieno saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu,

- atceļošajā pantā — formulējums, kas paredz, ka atbilstīgi 7. panta c) punkta i) apakšpunktam atcelšana neietekmēs dalībvalstu pienākumus, kurus nosaka atceltās direktīvas transponēšanas periods, kā arī tabula, kurā sniegta norāde par šo laikposmu un kas pievienojama saskaņā ar 7. panta c) punkta ii) apakšpunktu.

Priekšlikuma izskatīšanas laikā konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, secināja, ka priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā tikai tie, kas par tādiem atzīti priekšlikumā vai šajā atzinumā. Konsultatīvā darba grupa arī secināja, ka attiecībā uz iepriekšējā — būtiski grozītā — tiesību akta nemainīto noteikumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai pašreizējā teksta kodifikācija, negrozot tā būtību.

C. Pennera                           H. Legal                               L. Romero Requena

Juriskonsults                          Juriskonsults                          Ģenerāldirektors

  • [1]  Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma angļu, franču un vācu valodas versijas, un tā strādāja, izmantojot angļu valodas versiju, kas bija izskatāmā teksta oriģinālvaloda.

Attīstības komitejas atzinums (20.6.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (pārstrādāta redakcija)
(COM(2011)0656 – C7‑0382/2011 – 2011/0298(COD))

Atzinumu sagatavoja: Eva Joly

ĪSS PAMATOJUMS

Preču tirgi būtiski atšķiras no finanšu tirgiem. Ir iespējams nodzīvot mūžu, tieši nesaskaroties ar akciju un obligāciju cenām, bet nav iespējams dzīvot bez saskarsmes ar pārtikas vai enerģijas cenām. Atvasināti preču instrumenti, kas līgumu veidā nosaka cenu piegādei nākotnē, eksistēja pirms finanšu tirgiem. Preču tirgu veidošanos nosaka ražotāju un patērētāju leģitīmās vajadzības pēc izejvielām, lauksaimniecības produktiem un enerģijas, lai sevi pasargātu no tā, ka cenas nosaka faktori, kurus viņi nespēj ietekmēt. Taču finanšu tirgu izaugsme liecina par to, ka apmēram pēdējās desmitgades laikā obligācijām un akcijām kā „ieguldījumu aktīvi” ir pievienojušās preces.

Norises ar precēm saistītajos tirgos ir ļoti svarīgas, un nepieciešams tās rūpīgi uzraudzīt un regulēt, lai novērstu tādas dramatiskas situācijas kā bada nemieri 2008. gadā, kad nepieredzēti pārtikas preču cenu svārstību līmeņi izraisīja būtisku un tūlītēju pamattiesību apdraudējumu ievērojamai pasaules iedzīvotāju daļai. Preču tirgus svārstīguma saasināšanās un cenu līmeņa paaugstināšanās, kas šķiet nesaistītas ar izejvielu ieguves pamatizmaksām un līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu pēdējos desmit gados, ir patiesi izraisījušas iznīcinošas un ilgstošas negatīvas sekas, kuras, iespējams, ir daudz lielākas nekā oficiālās attīstības palīdzības kopējais apjoms tajā pašā laikposmā.

Bieži ir apstrīdēts viedoklis par to, ka pašreizējās ar preču tirgiem saistītās tendences un jo īpaši preču cenu dinamika atspoguļo ekonomikas pamatprincipus, kuru pamatā ir piedāvājums un pieprasījums, konkrētāk, pieaugošais pieprasījums no jaunajām, strauji augošajām ekonomikām, strauja agrodegvielas attīstība, kā arī tādi ārējie satricinājumi kā sausums, plūdi vai politiskā spriedze. Saskaņā ar vienu no viedokļiem spekulācijām un, vispārīgāk, finanšu tirgiem ir neliela ietekme vai nav negatīvas ietekmes uz cenu veidošanos preču tirgos, un, tieši pretēji, tie nodrošina nepieciešamo likviditāti efektīvāka cenu veidošanas procesa nodrošināšanai. Asā pretstatā šādam viedoklim ir bieži izskanējušie apgalvojumi, ka spekulācijas ir kļuvušas par galveno dzinējspēku attiecībā uz pašreizējām cenu veidošanās tendencēm. Pat ja dzinējspēka būtība ir pretrunīgi vērtēta akadēmiskajā un institucionālajā literatūrā, aizvien vairāk pierādījumu, kuri apstiprinājušies vairākos nesenajos empīriskajos pētījumos, liecina par būtisko potenciālo kropļojošo un graujošo ietekmi, kāda ir preču tirdzniecības finansializēšanai neatkarīgi no tā, vai atvasināto preču instrumentu līgumus uzskata par tādiem, kuri stimulē „tūlītējas cenas”, vai arī tādiem, kurus stimulē cenas.

Divi piemēri patiesi sniedz pārliecinošus pierādījumus par finansializācijas būtisko lomu preču tirgos. Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD) nesen norādīja, ka ieguldījumi precēs ir kļuvuši par izplatītu lielāku ieguldītāja portfeļa iedalījuma daļu, un tas sakrīt ar pārvaldīto aktīvu preču indeksu ievērojamu pieaugumu. (…) Tā rezultātā biržā pārdodamo atvasināto finanšu instrumentu apjomi preču tirgos patlaban ir 20–30 reižu lielāki par fizisko ražošanu. Turklāt pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami pieaugusi savstarpējā cenu saistība starp preču un kapitāla tirgiem, tādējādi dodot papildu iemeslu atbalstīt ideju, ka šo strukturālo izmaiņu pamatā ir ar finansēm saistīti faktori.

Būtiski ir tas, ka, neraugoties uz iepriekš minētajiem pretrunīgajiem viedokļiem, ir plaša vienprātība par to, ka trūkst visaptverošas un detalizētas informācijas, lai efektīvi veiktu preču tirdzniecības straujās finansializācijas vispusīgu ietekmes novērtējumu par pēdējo desmit gadu periodu. Tā kā G20 valstu vadītāji ir atkārtoti atzinuši, ka patiešām trūkst pārredzamības un uzraudzības gan attiecībā uz fizisko preču tirgiem, gan ar finanšu instrumentiem saistītajiem tirgiem, un tādēļ ir nepietiekams priekšstats par svarīgiem datiem, kas nepieciešami labākai ar precēm saistītu tirgu uzraudzībai un regulēšanai, proti, tādiem datiem kā krājumu līmeņi un komercdalībnieku un nekomerdalībnieku paņemto finansiālo pozīciju apjoms.

Ņemot vērā to, cik būtiska nozīme ir precēm, nav šaubu, ka visaptveroša ES ilgtspējīgas attīstības sadarbības stratēģija būtu jāīsteno, nodrošinot pārredzamākus un labāk regulētus ar precēm saistītos tirgus ES un visā pasaulē. Šāda nepieciešamība jo īpaši ir būtiska ES, kur ar precēm saistīti finanšu tirgi nav tik stingri regulēti kā ASV.

Komisijas pārstrādātie Finanšu instrumentu tirgu direktīvas un regulas (FITD un FITR) priekšlikumi ietver noteikumus, kuriem ir skaidrs mērķis pastiprināt uzraudzību un regulējumu ar precēm saistītajos finanšu tirgos. Šie priekšlikumi jo īpaši paredz pozīciju ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus (59. pants) attiecībā uz atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas saistīti ar precēm, un tas ir atzinīgi vērtējams pasākums, jo vispārējais mērķis ir veicināt cenu atklāšanu un to cenu risku efektīvu ierobežošanu, kuriem pakļauti ražotāji un patērētāji, un tādējādi novērst un izlabot aktīvu „burbuļus” un citus izkropļojumus. Kā nepieciešams papildinājums pozīciju ierobežojumiem priekšlikumos ir ieviestas attiecībā uz tirgiem un regulētājiem paziņošanas prasības par tirgotāju kategoriju turētajām pozīcijām (60. pants). Ir vērts pieminēt arī to, ka attiecībā uz preču tirgotājiem ir svītrots pašreizējais pilnīgais atbrīvojums no FITD. Šie noteikumi ir pasākumi pareizajā virzienā, taču vēl ir daudz darāmā un ir iespējams daudz darīt. Šim nolūkam šā atzinuma sagatavotāja uzskata, ka FITD un FITR pārskatīšanas gaitā Eiropas Parlamentam ir jāpievēršas šādiem trijiem pamatjautājumiem.

1. Stingri ierobežot atbrīvojumus no Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (FITD), lai regulas darbības jomā iekļautu visus ar preču darījumiem saistītos dalībniekus.

2. Uzlabot noteikumus par pozīciju ierobežojumiem (FITD — 59. pants).

3. Stiprināt regulatoru pilnvaras iejaukties īpašos ar produktiem vai pasākumiem saistītos gadījumos (FITR — 31., 32. un 35. pants).

Šajā atzinumā grozījumi, ko ierosinājusi atzinuma sagatavotāja, ir paredzēti šo trīs jautājumu risināšanai nolūkā veicināt ar precēm saistīto Eiropas Savienības tirgu darbību un pārredzamību un vienlaikus nodrošināt vērtīgu ieguldījumu Savienības attīstības sadarbības stratēģijas vispārējo mērķu īstenošanā.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Finanšu krīze norādījusi vājās vietas finanšu tirgu darbībā un pārredzamībā. Finanšu tirgu izaugsme ir radījusi vajadzību nostiprināt finanšu instrumentu tirgu regulēšanas sistēmu, lai palielinātu pārredzamību, labāk aizsargātu ieguldītājus, stiprinātu uzticēšanos, samazinātu neregulēto jomu skaitu un nodrošinātu, ka uzraudzītāji ir atbilstoši pilnvaroti, lai veiktu savus pienākumus.

(4) Finanšu krīze norādījusi vājās vietas finanšu tirgu darbībā un pārredzamībā. Finanšu tirgu izaugsme ir radījusi vajadzību nostiprināt finanšu instrumentu tirgu regulēšanas sistēmu, lai palielinātu pārredzamību, labāk aizsargātu ieguldītājus, stiprinātu uzticēšanos, samazinātu neregulēto jomu skaitu un nodrošinātu, ka uzraudzītāji ir atbilstoši pilnvaroti, lai veiktu savus pienākumus. Tā kā atvasināto preču instrumentu tirgiem ir ietekme uz pārtikas cenām pasaulē, ir nepieciešams arī nostiprināt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu attīstības politikas saskaņotību, kā paredzēts LESD 208. pantā.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

78. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78) Konsolidētu datu sistēmas komercrisinājuma ieviešana kapitāla vērtspapīriem palīdzētu izveidot integrētāku Eiropas tirgu un atvieglotu tirgus dalībniekiem iegūt piekļuvi konsolidētam pārskatam par pieejamo tirdzniecības informāciju. Paredzētā risinājuma pamatā ir to piegādātāju apstiprināta atļauja, kas darbojas saskaņā ar iepriekš noteiktiem un pārraudzītiem parametriem, kuri konkurē cits ar citu, lai iegūtu tehniski sarežģītus un inovatīvus risinājumus, kas iespējami lielā mērā sniegtu ieguldījumu tirgū.

(78) Konsolidētu datu sistēmas komercrisinājuma ieviešana kapitāla vērtspapīriem palīdzētu izveidot integrētāku Eiropas tirgu un atvieglotu tirgus dalībniekiem iegūt piekļuvi konsolidētam pārskatam par pieejamo tirdzniecības informāciju. Paredzētā risinājuma pamatā ir to piegādātāju apstiprināta atļauja, kas darbojas saskaņā ar iepriekš noteiktiem un pārraudzītiem parametriem, kuri konkurē cits ar citu, lai iegūtu tehniski sarežģītus un inovatīvus risinājumus, kas iespējami lielā mērā sniegtu ieguldījumu tirgū. Ja ar komercrisinājumiem neizdodas nodrošināt efektīvu konsolidētu datu sistēmu kapitāla vērtspapīriem, Komisija iesniedz publisku risinājumu konsolidētu datu sistēmai kapitāla vērtspapīriem, ar ko var sasniegt atbilstīgu pārredzamību pēctirdzniecības posmā.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

84. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84) Kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidri noteiktām pilnvarām pieprasīt informāciju no jebkuras personas par pozīcijas apjomu un mērķi atvasināto preču instrumentu līgumos un izveidot prasību personai veikt pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu atvasināto finanšu instrumentu līgumos.

(84) Kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidri noteiktām pilnvarām regulāri saņemt informāciju no jebkuras personas par pozīcijas apjomu un mērķi atvasināto preču instrumentu līgumos un izveidot prasību personai veikt pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu atvasināto finanšu instrumentu līgumos.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

85. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(85) Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, lai ierobežotu jebkuras personas vai personu kategorijas spēju slēgt atvasināto preču instrumentu līgumu. Šo ierobežojumu būtu jāspēj piemērot individuāliem darījumiem, kā arī laika gaitā izveidotām pozīcijām. Jo īpaši otrajā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jānodrošina, ka šie pozīciju ierobežojumi būtu nediskriminējoši, skaidri definēti, lai tajos būtu pietiekami ņemta vērā attiecīgā tirgus specifika un tie būtu nepieciešami, lai nodrošinātu tirgus integritāti un pienācīgu darbību.

(85) Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, lai ierobežotu jebkuras personas vai personu kategorijas spēju slēgt atvasināto preču instrumentu līgumu. Šo ierobežojumu būtu jāspēj piemērot individuāliem darījumiem, kā arī laika gaitā izveidotām pozīcijām. Jo īpaši otrajā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jānodrošina, ka šie pozīciju ierobežojumi būtu nediskriminējoši, skaidri definēti, lai tajos būtu pietiekami ņemta vērā attiecīgā tirgus specifika un tie būtu nepieciešami, lai nodrošinātu tirgus integritāti un pienācīgu darbību, kā arī izskaustu pārmērīgas spekulācijas.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

86. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(86) Visām tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecību ar atvasinātiem preču instrumentiem, vajadzētu būt izveidotiem atbilstošiem ierobežojumiem vai alternatīviem pasākumiem, lai atbalstītu likviditāti, novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu pienācīgus cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus. EVTI būtu jāglabā un jāpublicē visu šādu spēkā esošo pasākumu apkopojumu saraksts. Šie ierobežojumi un pasākumi būtu jāpiemēro saskaņotā veidā, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās īpašības. Būtu skaidri jādefinē, uz ko tie attiecas, un jebkādi izņēmumi tajos, kā arī attiecīgās kvantitatīvās robežvērtības, kas veido ierobežojumus vai var likt ievērot citas saistības. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, tostarp ar mērķi novērst jebkādu atšķirīgu ierobežojumu vai pasākumu ietekmi, ja tos piemēro salīdzināmiem līgumiem dažādās tirdzniecības vietās.

(86) Visām tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecību ar atvasinātiem preču instrumentiem, vajadzētu būt izveidotiem atbilstošiem ierobežojumiem un piemērotiem papildu pasākumiem, lai atbalstītu likviditāti, novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu pienācīgu cenas noteikšanas funkciju un norēķinu kārtošanas nosacījumus, kā arī lai izskaustu pārmērīgas spekulācijas. EVTI būtu jāglabā un jāpublicē visu šādu spēkā esošo pasākumu apkopojumu saraksts. Šie ierobežojumi un pasākumi būtu jāpiemēro saskaņotā veidā, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās īpašības. Būtu skaidri jādefinē, uz ko tie attiecas, un jebkādi izņēmumi no tiem, kā arī no attiecīgajām kvantitatīvajām un kvalitatīvajām robežvērtībām, kas veido ierobežojumus vai var radīt citas saistības. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, tostarp ar mērķi novērst šo ierobežojumu un pasākumu jebkādu atšķirīgu ietekmi, ja tos piemēro salīdzināmiem līgumiem dažādās tirdzniecības vietās.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

87. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(87) Tirdzniecības vietām, kurās tirgo vislikvīdākos atvasinātos preču instrumentus, katru nedēļu būtu jāpublicē dažādu kategoriju tirgus dalībnieku pozīciju sadalījuma apkopojums, tostarp arī par klientiem, kas paši neveic tirdzniecību. Pēc pieprasījuma kompetentai iestādei būtu jāiesniedz vispusīgs un detalizēts apkopojums par tirgus dalībniekiem sadalījumā pa to veidiem un identitātes.

(87) Tirdzniecības vietām, kurās tirgo vislikvīdākos atvasinātos preču instrumentus, katru nedēļu būtu jāpublicē dažādu kategoriju tirgus dalībnieku pozīciju sadalījuma apkopojums, tostarp arī par klientiem, kas paši neveic tirdzniecību. Vajadzētu noteikt prasību regulāri iesniegt kompetentajai iestādei vispusīgu un detalizētu informāciju par tirgus dalībniekiem sadalījumā pa to veidiem un pēc to identitātes.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

88. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(88) Ņemot vērā G–20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2011. gada 15. aprīļa Paziņojumu par to, ka jānodrošina atbilstošs regulējums un uzraudzība atvasināto preču instrumentu tirgu dalībniekiem, būtu jāgroza izņēmumi Direktīvā 2004/39/EK attiecībā uz dažādiem aktīviem dalībniekiem atvasināto preču instrumentu tirgos, lai nodrošinātu to, ka izņēmumi attiecas uz to uzņēmumu darbību, kas neietilpst finanšu grupā, kura nodrošinās pret riskiem, kas saistīti ar ražošanu, un citiem riskiem, kā arī sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai īpašiem atvasinātiem finanšu instrumentiem saviem klientiem kā papildpakalpojumu pamata uzņēmējdarbībai, kuriem jāsaglabā izņēmums, bet uzņēmumi, kuri specializējas preču un atvasināto preču instrumentu tirdzniecībā, jāietver šīs direktīvas darbības jomā.

(88) Ņemot vērā G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2011. gada 15. aprīļa paziņojumu par to, ka jānodrošina atbilstošs regulējums un uzraudzība atvasināto preču instrumentu tirgu dalībniekiem, būtu jāgroza izņēmumi Direktīvā 2004/39/EK attiecībā uz dažādiem aktīviem dalībniekiem atvasināto preču instrumentu tirgos, lai nodrošinātu to, ka izņēmumi attiecas uz to uzņēmumu darbību, kas neietilpst finanšu grupā, kura nodrošinās pret riskiem, kas saistīti ar ražošanu, un citiem riskiem, kā arī sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai īpašiem atvasinātiem finanšu instrumentiem saviem klientiem kā papildpakalpojumu pamata uzņēmējdarbībai, kuriem jāsaglabā izņēmums, ja to apmērs vai darbības ietekme uz minēto tirgu nav nozīmīgi, bet uzņēmumi, kuri specializējas preču un atvasināto preču instrumentu tirdzniecībā, jāietver šīs direktīvas darbības jomā.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – i apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai atvasinātiem līgumiem, kuri minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā, vai attiecībā uz emisiju kvotām vai to atvasinātiem instrumentiem savas pamatdarbības klientiem,

– sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai atvasinātiem līgumiem, kuri minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā, vai attiecībā uz emisiju kvotām vai to atvasinātiem instrumentiem savas pamatdarbības klientiem tādā mērā, ka darījumi, kas attiecas uz sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem, ir tieši saistīti ar pamata komercdarbības un fiziskās darbības riska ierobežošanu,

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – i apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja visos gadījumos tā  ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/48/EK  nozīmē;

ja visos gadījumos tā ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī un ja papilddarbības apmērs un īpašības nav nesamērīgi vai ja tai nav ievērojamas ietekmes uz tirgu, kurā uzņēmums darbojas, un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/48/EK nozīmē;

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 Komisija saskaņā ar 94. pantu pieņem deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem  attiecībā uz c) un  i) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem , precizējot  , kad darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai uzņēmumu grupas līmenī, kā arī lai noteiktu, kad darbība ir veikta kā gadījuma darbība.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus saistībā ar pasākumiem attiecībā uz c) un i) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem, precizējot, kad darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai uzņēmumu grupas līmenī, un precizējot robežvērtību, kas nosaka, kad tirgus daļa un ietekme ir uzskatāmas par nozīmīgām, kā arī lai noteiktu, kad darbība ir veikta kā gadījuma darbība.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2012. gada 31. decembrim].

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kritērijos, lai noteiktu, vai darbība ir pamatdarbības papilddarbība, ņem vēra vismaz šādus elementus:

Izstrādājot kritērijus, lai noteiktu, vai darbība ir pamatdarbības papilddarbība, un to, vai papilddarbības apmērs un īpašības nav nesamērīgi un vai tiem nav ievērojamas ietekmes uz tirgu, kurā uzņēmums darbojas, ņem vērā vismaz šādus elementus:

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 2. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– tirgus daļu konkrētajā tirgū un turēto pozīciju apmēru.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 3. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.-14. pantu piešķir pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos deleģētos aktus attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 33.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

33a) „Pārmērīga spekulācija” ir tirdznieciska darbība ar aktīviem saskaņā ar tādiem šādu aktīvu pārdošanas līgumiem par piegādi nākotnē, kurus slēdz par tirdzniecības vietām vai ārpusbiržas tirgiem vai uz kuriem attiecas tirdzniecības noteikumi par šādām vietām saistībā ar nozīmīgu cenu atklāšanas līgumu, kas izraisa būtisku risku, ka šādu aktīvu pienācīgajā cenu veidošanā iespējams svārstīgums, kropļojumi vai nelikumīgas izmaiņas vai tiks izraisīta pamatprincipiem neatbilstīga cenu veidošanās.

Pamatojums

Preču tirgiem spekulācijas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu likviditāti godprātīgai risku ierobežošanai, kad nepastāv līdzsvars starp „garajiem” un „īsajiem” nodrošinājumiem pret risku. Dažos preču tirgos tomēr riska nodrošinājumu apjoms ir mazāks nekā spekulāciju apjoms, radot risku, ka cenu līmeni un svārstīgumu vairs nenosaka pamatprincipi, Definējot „pārmērīgas spekulācijas”, uzraudzības iestādēm un tirgiem tiek dots papildu pamatojums, lai iejauktos nolūkā aizsargāt nodrošinājumu pret risku.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 33.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

33b) “Godprātīgs riska ierobežošanas darījums” ir:

 

a) darījums, vai pozīcija, kas

 

i) aizstāj darījumus, ko veic vai veiks, vai pozīcijas, ko izveido vai izveidos vēlāk realizācijas procesā;

 

ii) ir ekonomiski piemērots, lai samazinātu komercfirmas darbības un pārvaldības riskus;

 

un

 

iii) izriet no iespējamajām izmaiņām

 

– to aktīvu vērtībā, kuri pieder personai, kurus persona veido, ražo, apstrādā vai komercializē vai paredz, ka tie piederēs, tiks veidoti, ražoti, apstrādāti vai komercializēti;

 

– to saistību vērtībā, kuras personai pieder vai kurām tā tiks pakļauta; vai

 

– to pakalpojumu vērtībā, kurus persona sniedz, iegādājas vai paredz sniegt vai iegādāties;

 

vai

 

b) darījums vai pozīcija, kas samazina pozīcijas blakusrisku, ko rada atvasinājums, kas

 

i) tika izpildīts attiecībā uz darījuma partneri, kuram šāds darījums būtu klasificējams kā godprātīgs riska ierobežošanas darījums saskaņā ar a) apakšpunktu; vai

 

ii) atbilst a) apakšpunkta prasībām.

Pamatojums

Lai veicinātu preču tirgu ekonomiskos ieguvumus, ir svarīgi definēt riska ierobežošanu. Tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāatbalsta to pušu intereses, kuras ir atkarīgas no preču cenām, kas ir uzņēmējdarbības nenovēršamas sekas, un nevis derības par cenām. Atbrīvojumi būtu jāsaista ar šo definīciju, kā tas ir izdarīts EMIR un Dodd-Frank likumā.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 94. pantu pieņemt deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem, lai 1  precizētu dažus tehniskus elementus šā panta 1. punktā noteiktajās definīcijās nolūkā pielāgot tās tirgus attīstībai.

3. EVTI iesniedz Komisijai regulatīvo tehnisko standartu projektus saistībā ar pasākumiem, kas nepieciešami, lai precizētu tehniskus elementus šā panta 1. punktā noteiktajās definīcijās, cita starpā nolūkā tās pielāgot tirgus attīstībai.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 3. punktā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) lai atbalstītu likviditāti;

(a) lai nodrošinātu pietiekamu tirgus likviditāti, kas nepieciešama godprātīgu riska ierobežošanas darījumu veikšanai, un samazinātu svārstīgumu;

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) atbalstītu pareizus cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus.

(c) nodrošinātu, ka netiek traucēta attiecīgā tirgus cenu noteikšanas funkcija un norēķinu kārtošanas nosacījumi;

Pamatojums

Primārajam preču tirgus regulējuma mērķim ir jābūt iespējas sniegšanai reālās ekonomikas veidotājiem un patērētājiem nodrošināties pret risku pienācīgi funkcionējošā tirgū par cenām, kas gan līmeņa, gan svārstīguma ziņā atspoguļo piedāvājuma un pieprasījuma pamatprincipus, nevis kalpo nepastāvīgajām finanšu spekulāciju interesēm.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) nepieļautu, samazinātu vai novērstu pārmērīgu spekulāciju un cenu svārstīgumu.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas sniedz savām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par ierobežojumiem vai pasākumiem. Kompetentā iestāde šo informāciju paziņo EVTI, kas savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar spēkā esošo pasākumu ierobežojumu apkopojumu.

2. Regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, regulētās tirdzniecības sistēmas un ārpusbiržas komercaģenti sniedz savām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par ierobežojumiem un pasākumiem. Kompetentā iestāde šo informāciju paziņo EVTI, kas savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar spēkā esošo pasākumu ierobežojumu apkopojumu. Kompetentā iestāde vai EVTI var pieprasīt regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, regulētām tirdzniecības sistēmām vai ārpusbiržas komercaģentiem pārskatīt ierobežojumu un pasākumu detaļas, ja tās uzskata, ka regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, regulētās tirdzniecības sistēmas un ārpusbiržas komercaģenti nav ievērojuši 1. punktā noteiktos kritērijus.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai noteiktu ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus attiecībā uz līgumu skaitu, ko katra persona var slēgt konkrētā laikposmā, un saskaņā ar 1. punktu izveidoto alternatīvo pasākumu nepieciešamo līdzvērtīgo kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi, kā arī izņēmumu nosacījumus. Nosakot ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus, ņem vērā 1. punktā minētos apstākļus un regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu noteiktos ierobežojumus. Deleģētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

3. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu ex-ante ierobežojumus un pasākumus attiecībā uz līgumu skaitu, ko katra persona var slēgt konkrētā laikposmā, un saskaņā ar 1. punktu noteikto papildu pasākumu nepieciešamo kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi un pozīciju aprēķināšanas metodi, izņēmumu nosacījumus, kā arī kopējo pozīciju attiecīgo koeficientu pret apvienotajām pozīcijām, kas veidojas no godprātīgiem riska ierobežošanas darījumiem, jo šis koeficients ir nepieciešams, lai novērtētu, vai veidojas pārmērīgu spekulāciju situācija vai arī ir ievērojams šādas situācijas veidošanās risks. Nosakot ierobežojumus un pasākumus, ņem vērā 1. punktā minētos apstākļus un regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu noteiktos ierobežojumus. Deleģētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi un pasākumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

 

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2012. gada 31. decembrim].

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 3. punktā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

 

Kopējo pozīciju atbilstīgais koeficients pret apvienotajām pozīcijām, kas veidojas no godprātīgajiem riska ierobežošanas darījumiem un kas nepieciešams, lai novērtētu, vai veidojas pārmērīgu spekulāciju situācija vai arī ir ievērojams šādas situācijas veidošanās risks, kā minēts 3. punktā, ir 3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko groza šādu robežvērtību, ņemot vērā norises finanšu tirgos.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus vai emisiju kvotas un to atvasinātos finanšu instrumentus, veic šādas darbības:

Dalībvalstis un EVTI nodrošina, ka regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, regulētās tirdzniecības sistēmas un ārpusbiržas komercaģenti, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus vai emisiju kvotas un to atvasinātos finanšu instrumentus, veic šādas darbības:

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) katru nedēļu dara publiski pieejamu ziņojumu par dažādu kategoriju tirgotāju agregātpozīcijām attiecībā uz dažādiem finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti to platformās saskaņā ar 3. punktu;

(a) katru nedēļu dara publiski pieejamu ziņojumu par dažādu kategoriju personu agregātpozīcijām attiecībā uz dažādiem finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti to platformās saskaņā ar 3. punktu;

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pienākumu, kas minēts a) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja gan tirgotāju skaits, gan to atvērtās pozīcijas attiecīgajā finanšu instrumentā pārsniedz minimālo robežvērtību.

Pienākumus, kas minēti a) un aa) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja gan personu skaits, gan to atvērtās pozīcijas attiecīgajā finanšu instrumentā pārsniedz minimālo robežvērtību.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai varētu publicēt 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus, dalībvalstis pieprasa, lai regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu locekļi un dalībnieki reāllaikā ziņo attiecīgajai tirdzniecības vietai par savām pozīcijām, tostarp par jebkādām savu klientu vārdā atvērtām pozīcijām.

2. Lai varētu publicēt 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus, dalībvalstis pieprasa, lai visas personas, kuras ir pozīcijas turētājas attiecīgajā finanšu instrumentā, reāllaikā sniegtu sīku informāciju attiecīgajai tirdzniecības vietai vai ārpusbiržas līgumu gadījumā — tieši kompetentajām iestādēm, par savām pozīcijām, tostarp par jebkādām savu klientu vārdā atvērtām pozīcijām, kā arī par to, vai darījums ir godprātīgs riska ierobežošanas darījums.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) komercuzņēmumi;

(d) komercuzņēmumi, kas veic godprātīgus riska ierobežošanas darījumus;

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteikts 1. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu formāts un tās informācijas saturs, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punktu.

EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteikts 1. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu formāts un tās informācijas saturs, kas jāsniedz saskaņā ar 59. panta 1. un 2. punktu.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai precizētu 1. punkta pēdējā daļā minētās robežvērtības un 3. punktā minētās locekļu, dalībnieku vai klientu kategorijas.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus attiecībā uz pasākumiem, kas nepieciešami, lai precizētu 1. punkta pēdējā daļā minētās robežvērtības un pieņemtu atbilstīgas pamatnostādnes, kritērijus un paziņošanas prasības attiecībā uz 3. punktā minēto locekļu, dalībnieku, ārpusbiržas komercaģentu vai klientu kategoriju precizēšanu.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

EVTI līdz [2012. gada 31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 5. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 1.a daļā minētajiem regulatīvo tehnisko standartu projektiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 5. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atbilstīgi 59. panta 1. punktam EVTI ciešā sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un citām atbilstīgām Savienības un trešo valstu nozaru uzraudzības iestādēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē atbilstīgu rādītāju un robežvērtību kopumu, kas nepieciešams attiecīgo preču tirgu īpašību uzraudzībai, kā arī detalizētu un apkopotu informāciju, kas tirgus dalībniekiem, regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un ārpusbiržas komercaģentiem, un darījumu reģistriem, kuri apstiprināti saskaņā ar Regulu [EMIR], ir jāsniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm, EVTI un ESRK.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 5. punkts – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šos rādītājus jo īpaši izmanto kompetentās iestādes un EVTI preču nodaļa, kas izveidota ar Regulas XXX [FITR] 35. pantu, lai veiktu pastāvīgu, detalizētu un padziļinātu pārskatīšanu attiecībā uz ražošanas, patēriņa, starpniecības, transportēšanas, krājumu aprēķināto un oficiālo līmeņu modeļiem, tostarp uz iepriekšapmaksātiem līgumiem, neizmantotām jaudām, attiecīgo preču tirgu ilgtermiņa piedāvājuma un pieprasījuma tendencēm, kā arī uz šo tirgu savstarpējo saistību ar attiecīgo preču tirgu svārstīguma modeļiem un citiem aktīviem un aktīvu grupām.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 5. punkts – 2.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

EVTI līdz [2012. gada 31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 5. punkts – 2.d daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2.a daļā minētajiem regulatīvo tehnisko standartu projektiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu instrumentu tirgi un Direktīvas 2004/39/EK atcelšana (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2011)0656 – C7-0382/2011 – 2011/0298(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

15.11.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

15.12.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Eva Joly

5.12.2011

Izskatīšana komitejā

4.6.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.6.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

11

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Michael Cashman, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Filip Kaczmarek, Michał Tomasz Kamiński, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Jean Roatta, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Keith Taylor, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Gesine Meissner, Csaba Őry, Judith Sargentini, Patrizia Toia

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ioan Enciu, Iliana Malinova Iotova, Gabriele Zimmer

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (4.6.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (pārstrādāta redakcija)
(COM(2011)0656 – C7‑0382/2011 – 2011/0298(COD))

Atzinumu sagatavoja: Holger Krahmer

ĪSS PAMATOJUMS

Finanšu instrumentu tirgu direktīva (FITD, 2004/39/EK) ir spēkā kopš 2007. gada novembra, un tā ir viens no ES finanšu regulējuma stūrakmeņiem, tādēļ referents atzīst nepieciešamību pārskatīt pašreizējo FITD (turpmāk — FITD II), lai novērstu tās trūkumus un uzlabotu finanšu tirgu pārredzamību un regulējumu.

FITD paredzētie izņēmumi

Referents uzskata, ka vairāki izņēmumi, kas iekļauti FITD II priekšlikumā ir maldinoši vai nav pietiekami skaidri, un ir iesniedzis dažus grozījumus to precizēšanai.

Kopumā referents uzskata, ka FITD nevajadzētu pilnībā attiecināt uz nefinanšu uzņēmumiem, piemēram, preču nozari, šīs nozares īpatnību dēļ. Šī pieeja arī pilnībā atbilst Komisijas nodomam, kas ietverts 88. apsvērumā, proti, tam, ka jānodrošina, lai direktīva arī turpmāk neattiektos arī uz tādu nefinanšu uzņēmumu darbību, kas kā papildpakalpojumu piedāvā, piemēram, nodrošināšanos pret riskiem, kas saistīti ar ražošanu, un citiem riskiem. Šādas nefinanšu uzņēmumu tirdzniecības darbības nerada sistēmisku risku, taču ir būtiski svarīgs uzņēmumu uzņēmējdarbības elements.

Citi skaidrojumi galvenokārt attiecas uz kritērijiem, ar kuriem nosaka, vai darbība ir papilddarbība vai pamatdarbība. Definīcijas galveno principu izstrādei nevajadzētu izmantot deleģētos aktus, un šajā definīcijā vajadzētu ietvert to, ka darbība var būt papilddarbība tikai tādā gadījumā, ja tā ir galvenās uzņēmējdarbības riska pārvaldības veids un ja šādas darbības apmēri ir ievērojami mazāki par galveno uzņēmējdarbību.

Ja FITD nefinanšu uzņēmumus uzskatīs par finanšu uzņēmumiem, tiem nāksies pildīt dārgi izmaksājošas vairāku finanšu regulu saistības. Piemēriem, uz tiem attieksies pienākums veikt tīrvērti visiem standartizētajiem ārpusbiržas darījumiem ar atvasinājumiem, kā paredz Eiropas tirgus infrastruktūras regula (ETIR), vai tiem var izvirzīt prasību pēc 2014. gada uzturēt kapitāla rezerves, kā to paredz Kapitāla prasību direktīva (KPD).

Tā rezultātā saskaņā ar ETIR un KPD šādiem uzņēmumiem nāksies turēt rezervē vairāk kapitāla nekā nepieciešams viņu tirdzniecības darījumiem, kas mazinās uzņēmumu spējas veikt investīcijas. Arī riska pārvaldība dažiem uzņēmumiem, īpaši MVU, izmaksās vairāk, un tie atturēsies no riska pārvaldības darbībām vai tās ierobežos.

Lielākā daļa MVU nevar atļauties paši tiešā veidā iesaistīties biržas tirgos un pārvaldīt savas galvenās uzņēmējdarbības riskus, tādēļ tiem nākas veidot kopīgus uzņēmumus, lai sasniegtu kritisko masu un spētu piekļūt biržas tirgiem ar mērķi mazināt galvenās uzņēmējdarbības riskus. Jāaplūko arī uzņēmumi ar šādu struktūru, lai efektīvi garantētu pienācīgus izņēmumus nefinanšu MVU un to veidotiem kopuzņēmumiem.

Finanšu instrumentu klasifikācija

Produkti, par kuriem vēlāk būs iespējams norēķināties ar fizisku piegādi, FITD II ir klasificēti kā finanšu instrumenti. Tomēr šie nākotnes darījumi ir būtiski svarīgi komercuzņēmumu riska pārvaldībai un būtiski atšķiras no spekulatīviem finanšu instrumentiem, proti, tie nav saistīti ar finansiāliem (skaidras naudas) norēķiniem un fiziskā prece, kas ir to pamatā, faktiski tiks piegādāta paredzētajā laikā. Līdz ar to līgumi par produktiem, par kuriem norēķināsies ar fizisku piegādi, nerada nekādu risku finanšu tirgiem. Ja produktus, par kuriem var norēķināties ar fizisku piegādi, uzskatīs par finanšu instrumentiem, uz tiem attieksies FITD, ETIR un regulas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu noteikumi.

Pašreizējā FITD II priekšlikumā ir samazināta uzņēmumu iespēja gūt labumu no izņēmumiem, kas attiecas uz papilddarbību (2. panta 1. punkta i) apakšpunkts), jo lielāko daļu uzņēmuma tirdzniecības veido līgumi par preču piegādi vēlāk, norēķinoties ar fizisku piegādi. Šādi līgumi par preču piegādi vēlāk, norēķinoties ar fizisku piegādi, varētu tikt pakļauti arī 59. pantā minētajiem pozīciju ierobežojumiem. Saskaņā ar ETIR līgumu par preču piegādi vēlāk, norēķinoties ar fizisku piegādi, klasificēšana par finanšu instrumentiem palielinātu iespēju, ka nefinanšu uzņēmumi ieņemtu pozīcijas, kas pārsniedz tīrvērtes slieksni, un uz viņiem attiektos tīrvērtes pienākums. Turklāt uz līgumiem par preču piegādi vēlāk, norēķinoties ar fizisku piegādi, attiektos regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

Salīdzinājumam — attiecīgajos ASV tiesību aktos (t. i., Dodd-Frank aktā) ir izmantota cita finanšu instrumentu definīcija, ar kuru nepārprotami izslēdz atvasinājumus, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi. Turklāt uz līgumiem par preču piegādi vēlāk, norēķinoties ar fizisku piegādi, jau attiecas regula par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību.

Tādēļ referents ierosina nepārprotami izslēgt no darbības jomas produktus, kurus iespējams fiziski piegādāt, kuriem ir izteikti komerciāls raksturs un kuriem nepiemīt atvasinātu finanšu instrumentu īpašības.

Pozīciju ierobežojumi

Ierobežojot uzņēmumu pozīcijas atvasināto finanšu instrumentu tirgū, samazināsies to spēja efektīvi pārvaldīt riskus vai piekļūt emisiju kvotu tirgiem, un tā rezultātā palielināsies izmaksas un vispārējais risks attiecīgajā nozarē. Turklāt šāda rīcība var piespiest tos meklēt iespējas ierobežot risku mazāk likvīdos un riskantos tirgos, un tādā gadījumā riska pārvaldības izmaksas tiks pārnestas uz galīgo cenu un tās nāksies segt patērētājiem. Tādēļ referents dod priekšroku pozīciju pārvaldības pieejai, kas minēta FITD 35. panta 1. punktā, jo tā ir elastīgāka un labāk piemērota tirgus īpatnībām.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Lai elektrības un gāzes iekšējais tirgus labi funkcionētu un lai varētu izpildīt pārvades sistēmas operatoru (PSO) pienākumus, ko paredz Direktīva 2009/72/EK, Direktīva 2009/73/EK, Regula (EK) Nr. 714/2009 un Regula (EK) Nr. 715/2009, vai piemērot tīkla kodeksus un vadlīnijas, kas pieņemtas atbilstoši minētajām regulām, PSO un to pakalpojumu sniedzēji ir jāatbrīvo no šīs direktīvas noteikumu izpildes, piešķirot pārvades tiesības, kas ir vai nu fiziskas pārvades tiesības, vai finansiālas pārvades tiesības, kā arī tad, kad tiek nodrošināta platforma sekundārajai tirdzniecībai. Lai būtu iespējama efektīva tirdzniecība ar pārvades tiesībām, ir nepieciešams atbrīvot arī ikvienu personu, kas pērk vai pārdod šādas pārvades tiesības.

Pamatojums

Ja fiziskās pārvades tiesības un finansiālās pārvades tiesības tiktu klasificētas kā finanšu instrumenti, tirgus dalībnieki varētu atturēties no pārvades tiesību tirdzniecības, uzskatot, ka FITD prasības ir pārāk apgrūtinošas. Tomēr tirdzniecība ar fiziskām pārvades tiesībām un finansiālām pārvades tiesībām ierobežo risku, tādēļ tā ievērojami veicina iekšējā enerģijas tirgus darbību un to vajadzētu izslēgt no FITD darbības jomas.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

88. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(88) Ņemot vērā G–20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2011. gada 15. aprīļa Paziņojumu par to, ka jānodrošina atbilstošs regulējums un uzraudzība atvasināto preču instrumentu tirgu dalībniekiem, būtu jāgroza izņēmumi Direktīvā 2004/39/EK attiecībā uz dažādiem aktīviem dalībniekiem atvasināto preču instrumentu tirgos, lai nodrošinātu to, ka izņēmumi attiecas uz to uzņēmumu darbību, kas neietilpst finanšu grupā, kura nodrošinās pret riskiem, kas saistīti ar ražošanu, un citiem riskiem, kā arī sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai īpašiem atvasinātiem finanšu instrumentiem saviem klientiem kā papildpakalpojumu pamata uzņēmējdarbībai, kuriem jāsaglabā izņēmums, bet uzņēmumi, kuri specializējas preču un atvasināto preču instrumentu tirdzniecībā, jāietver šīs direktīvas darbības jomā.

(88) Ņemot vērā G–20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2011. gada 15. aprīļa paziņojumu par to, ka jānodrošina atbilstošs regulējums un uzraudzība atvasināto preču instrumentu tirgu dalībniekiem, būtu jāgroza izņēmumi Direktīvā 2004/39/EK attiecībā uz dažādiem aktīviem dalībniekiem atvasināto preču instrumentu tirgos, lai nodrošinātu to, ka izņēmumi attiecas uz to uzņēmumu darbību, kas neietilpst finanšu grupā, kura nodrošinās pret riskiem, kas saistīti ar ražošanu, un citiem riskiem, kā arī sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai īpašiem atvasinātiem finanšu instrumentiem saviem klientiem kā papildpakalpojumu pamata uzņēmējdarbībai, kuriem jāsaglabā izņēmums. Jāpatur prātā, ka uz tiem uzņēmumiem, kuru galvenais uzņēmējdarbības veids ir preču ražošana un/vai piegāde un kuru papilddarbība ir savā vārdā veikta atvasināto instrumentu pārdošana, saskaņā ar Regulu 2011/1227/EK (regula par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību) jau attiecas tieši šādiem uzņēmumiem piemērota regulatīvā pārraudzība un pienākums sniegt ziņojumus tieši par darījumiem uz vietas un darījumiem ar preču piegādi vēlāk, norēķinoties ar fizisku piegādi, kā arī regulatīvs ziņošanas pienākums par standarta darījumiem ar finanšu atvasinājumiem un regulatīva pārraudzība, ko paredz Regula [ ] (ETIR). Tomēr uzņēmumi, kas specializējas preču un atvasinātu preču instrumentu tirdzniecībā, būtu jāietver šīs direktīvas darbības jomā.

Pamatojums

FITD arī turpmāk nevajadzētu attiekties uz tādiem komerciāliem uzņēmumiem, uz kuriem jau attiecas ETIR un nozaru regulas (t. i., Regula 2011/1227/EK par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību), ja vien darbība ir papilddarbība, kas papildina to galveno uzņēmējdarbības veidu. Regulā EK par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību ir iekļauta efektīva un piemērota tirgus uzraudzības sistēma un prasības ziņošanai par darījumiem, kas aptver pilnīgi visas darbības, uz kurām neattiecas FITD. Turklāt arī ETIR būs iekļauta sistēma ziņošanai par darījumiem, centralizētu tīrvērti un citiem riska pārvaldības pienākumiem.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

b) personām, tostarp kopīgi pārvaldītiem uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) regulēta tirgus vai DTS locekļi vai dalībnieki; or

ii) regulēta tirgus vai DTS locekļi vai dalībnieki un nodarbojas ar algoritmisko tirdzniecību; vai

Pamatojums

Šis atbrīvojums ir jāprecizē, lai reālās ekonomikas rezultātā tirdzniecību biržā (pat vismazākajā apjomā) vienmēr nepārvaldītu FITD noteikumi (piemēram, lai aizsargātu pret preču cenu risku un ārvalstu valūtas risku vai lai pirktu vai pārdotu uzņēmuma akcijas).

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šis atbrīvojums neattiecas uz personām, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu, kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem savā vārdā kā regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas locekles vai dalībnieces, tostarp uz tirgus līderiem saistībā ar atvasinātajiem preču instrumentiem, emisiju kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem;

Personām, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar i) apakšpunktu, nav jāatbilst arī šajā apakšpunktā noteiktajām prasībām, lai tām varētu piemērot atbrīvojumu, turklāt tas neliedz tām piemērot atbrīvojumu saskaņā ar kādu citu šajā pantā minēto izņēmuma gadījumu;

 

Šis atbrīvojums attiecas uz personām, kuras, darbojoties ar emisiju kvotām, nesniedz ieguldījumu pakalpojumus vai citas darbības, kas nav darījumu veikšana savā vārdā un pasūtījumu izpilde klientu vārdā, un kurām pieder vai kuras tieši vada iekārtas Direktīvas 2003/87/EK nozīmē.

Pamatojums

Ir jāprecizē saistība starp d) un i) apakšpunktā minētajiem atbrīvojumiem.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – i apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai atvasinātiem līgumiem, kuri minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā, vai attiecībā uz emisiju kvotām vai to atvasinātiem instrumentiem klientiem, ja:

 

i) šīs personas ļauj klientiem veikt rūpniecības nozares darbību, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus un

 

ii) klientu pamatdarbības grupu līmenī nav ne ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, ne banku pakalpojumi Direktīvas 2006/48/EK nozīmē,

 

vai

Pamatojums

Lieliem rūpniecības uzņēmumiem, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem savā vārdā, un mazākiem tirgus dalībniekiem, kuriem konkurences nolūkos ir jāizmanto trešo pušu ražotnes (tostarp atbalsta pakalpojumi un prasmes), ir jānodrošina vienlīdzīgi darbības nosacījumi. Ražotņu operatoriem, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem savā vārdā, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus mazākiem uzņēmumiem, kas rūpniecisko darbību veic savās ražotnēs, arī ir jānosaka atbrīvojums, ja tā ir papilddarbība operatoru pamatdarbībai.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – i apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– savā vārdā tirgo finanšu instrumentus, dodot to īpašnieku vai — kopīgi pārvaldītu uzņēmumu gadījumā — saistīto uzņēmumu rīkojumus;

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā paredzēti atbrīvojumi neņem pienācīgi vērā uzņēmumu struktūru īpatnības, jo īpaši tas sakāms par MVU. Šā grozījuma mērķis ir izvairīties no tādu MVU diskriminēšanas, kas nevar atļauties paši tiešā veidā iesaistīties biržas tirgos, tādēļ veido kopīgus uzņēmumus vai slēdz stratēģiskus līgumus ar trešiem uzņēmumiem, lai sasniegtu kritisko masu un spētu piekļūt biržas tirgiem ar mērķi mazināt galvenās uzņēmējdarbības riskus. Izmaiņas saistītas ar 5. grozījumu.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – i apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja visos gadījumos tā ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/48/EK nozīmē;

ja visos gadījumos tā ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī vai īpašnieku vai, ja pakalpojumus sniedz kopīgi pārvaldīts uzņēmums, kopīgi pārvaldītā uzņēmuma galvenajam uzņēmējdarbības veidam un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/48/EK  nozīmē;

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā paredzēti atbrīvojumi neņem pienācīgi vērā uzņēmumu struktūru īpatnības, jo īpaši tas sakāms par MVU. Šā grozījuma mērķis ir izvairīties no tādu MVU diskriminēšanas, kas nevar atļauties paši tiešā veidā iesaistīties biržas tirgos, tādēļ veido kopīgus uzņēmumus vai slēdz stratēģiskus līgumus ar trešiem uzņēmumiem, lai sasniegtu kritisko masu un spētu piekļūt biržas tirgiem ar mērķi mazināt galvenās uzņēmējdarbības riskus. Izmaiņas saistītas ar 4. grozījumu.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – i apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja visos gadījumos tā ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/48/EK nozīmē;

ja visos gadījumos tā ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu konsolidētu vai nekonsolidētu grupu līmenī un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/48/EK nozīmē;

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir novērst to komercsabiedrību diskrimināciju, kas nevar atļauties tieši piedalīties darījumu tirgos, lai pārvaldītu ar to pamatdarbību saistītus riskus. Parasti šīs sabiedrības veido nekonsolidētu grupu ar uzņēmumu, kas veic tirdzniecības darījumus, lai radītu kritisko masu ar mērķi piekļūt darījumu tirgiem. Pašreizējā mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma definīcija šajā kontekstā nav piemērota, jo tā nepievērš uzmanību tieši sabiedrības struktūras pazīmēm.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k) sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, kuras ir tikai to darījumu veikšana savā vārdā standartizētu finanšu nākotnes līgumu, iespēju līgumu vai citu atvasinātu instrumentu tirgos un naudas tirgos, kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt vietu atvasināto instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus citu šo tirgu dalībnieku vārdā vai veido tiem cenas un ko garantē to pašu tirgu mijieskaita locekļi, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas to pašu tirgu mijieskaita locekļi;

k) sabiedrībām:

 

i) kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, kuras ir tikai to darījumu veikšana savā vārdā standartizētu finanšu nākotnes līgumu, iespēju līgumu vai citu atvasinātu instrumentu tirgos un naudas tirgos, kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt vietu atvasināto instrumentu tirgū, vai

 

ii) kas veic darījumus citu šo tirgu dalībnieku vārdā vai veido tiem cenas un ko garantē to pašu tirgu tīrvērtes locekļi, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas to pašu tirgu tīrvērtes locekļi;

Pamatojums

Teksts jāsadala divās daļās pēc darbības pazīmēm, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka uzņēmumi var izmantot atbrīvojumu vai nu saskaņā ar k) punkta i) apakšpunktu, vai k) punkta ii) apakšpunktu.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

n) pārvades sistēmas operatoriem, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punktā vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām vai Regulu (EK) 714/2009 vai Regulu (EK) 715/2009 vai tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, kas pieņemtas atbilstoši minētajām regulām.

n) pārvades un sadales sistēmas operatoriem, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. un 6. punktā vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. un 6. punktā, kā arī uzglabāšanas sistēmas operatoriem un SDG sistēmas operatoriem, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 10. un 12. punktā, un personām, kas darbojas kā to pakalpojumu sniedzēji, kad tie veic sistēmas operatoru uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām vai Regulu (EK) 714/2009 vai Regulu (EK) 715/2009 vai tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, kas pieņemtas atbilstoši minētajām regulām, piemēram, piešķir pārvades tiesības vai citas ar jaudu saistītas tiesības un nodrošina platformu sekundārai tirdzniecībai, un jebkuru citu personu, kad tā pērk un/vai pārdod šādas pārvades tiesības vai citas ar jaudu saistītas tiesības; šis atbrīvojums attiecas tikai uz iepriekš minētajām darbībām.

Pamatojums

Pārvades sistēmas operatoriem (PSO), sadales sistēmas operatoriem (SSO) un uzglabāšanas sistēmas operatoriem ir ļoti svarīga loma labi funkcionējošā iekšējā enerģijas tirgū, jo tie nodrošina piegāžu drošību un piedāvā piekļuvi transporta, sadales vai uzglabāšanas jaudām konkurētspējīgā un godīgā veidā. Tādēļ atbrīvojumu sistēma ir jāpaplašina, lai tā pilnībā aptvertu šādas infrastruktūras operatoru darbības.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kritērijos, lai noteiktu, vai darbība ir pamatdarbības papilddarbība, ņem vēra vismaz šādus elementus:

Kritērijos, lai noteiktu, vai darbība ir pamatdarbības papilddarbība, ņem vēra vismaz šādus elementus:

– tas, cik lielā mērā darbību var objektīvi izmērīt kā tādu, kas samazina riskus, kas tieši saistīti ar komercdarbību vai finansēšanas darbību;

a) tas, cik lielā mērā darbību var objektīvi izmērīt kā tādu, kas samazina riskus, kas tieši saistīti ar komercdarbību vai finansēšanas darbību;

– darbības veikšanai izmantotais kapitāls.

b) darbības veikšanai izmantotais kapitāls vai risks, kas izriet no darbības kā attiecība pret grupas darbībām;

 

c) darbība, kas ir saistīta ar preču riskiem vai citiem ar grupas komercdarbību saistītiem riskiem.

Pamatojums

Lai piemērotu 88. apsvēruma principus, ir jānosaka skaidrs atbrīvojums nefinanšu uzņēmumu darbībām, ar kurām „nodrošinās pret riskiem, kas saistīti ar ražošanu, un citiem riskiem”. Papildus a) apakšpunktam papilddarbības ir jāpamato, salīdzinot papilddarbības apmēru (pēc kapitāla vai riska lieluma) ar galvenās uzņēmējdarbības apmēru, un ir jānodrošina, ka komerciāli uzņēmumi tirgo tikai tādus finanšu instrumentus, kas ir saistīti ar tās grupas, kurā uzņēmums/persona ietilpst, galveno uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Personas, kas nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā saskaņā ar 1. punktu, nevar izmantot brīvību sniegt pakalpojumus un/vai veikt darbības vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 36. un 37.. pantā.

2. Personas, kas nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā saskaņā ar 1. punktu, nevar izmantot brīvību sniegt pakalpojumus un/vai veikt darbības vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 36. un 37. pantā. Meitasuzņēmuma gadījumā ir jāsalīdzina kapitāls, ko grupa izmanto savas darbības veikšanai.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 25.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

25a) “Kopīgi pārvaldīts uzņēmums” ir kopīgi pārvaldīts uzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 32. panta izpratnē;

Pamatojums

Piemērojot ar 4. un 5. grozījumu jaunizveidoto atbrīvojumu, ir jāatsaucas uz Direktīvu 83/349/EK.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 25.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

25b) “Grupu līmenis” ir uzņēmumi, kas veido grupu, kurā piedalās abpusēji vai vienpusēji, neatkarīgi no tā, vai grupa ir konsolidēta vai nekonsolidēta; šajā kontekstā grupa tiek uzskatīta par vienu uzņēmumu.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir novērst to komercsabiedrību diskrimināciju, kas nevar atļauties tieši piedalīties darījumu tirgos, lai pārvaldītu ar to pamatdarbību saistītus riskus. Parasti šīs sabiedrības veido nekonsolidētu grupu ar uzņēmumu, kas veic tirdzniecības darījumus, lai radītu kritisko masu, lai piekļūtu darījumu tirgiem. Pašreizējā mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma definīcija šajā kontekstā nav piemērota, jo tā tieši neskar sabiedrības struktūras pazīmes.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 33.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

33a) “Darījums, ko var objektīvi izmērīt kā tādu, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību vai finansēšanas darbību” ir darījums, kura mērķis grupas līmenī un kopā ar citiem līgumiem ir samazināt:

 

i) iespējamo pakļautību izmaiņām attiecībā uz to aktīvu, pakalpojumu, ievades, produktu, preču un pasīvu tirgus vērtību, kas pieder darījumu partnerim vai tā grupai vai ko darījumu partneris vai tā grupa ražo, izgatavo, pārstrādā, nodrošina, pērk, izplata, iznomā, pārdod vai izmanto vai plāno iegūt īpašumā, ražot, izgatavot, pārstrādāt, nodrošināt, pirkt, izplatīt, iznomāt pārdot vai izmantot parastā uzņēmējdarbības gaitā; vai

 

ii) iespējamo pakļautību izmaiņām attiecībā uz to aktīvu, pakalpojumu, ievades, produktu, preču un pasīvu tirgus vērtību, kas minēta a) apakšpunktā, ko ietekmē procentu likmju, inflācijas līmeņa, ārvalstu valūtas kursa, preču vai emisiju kvotu cenu vai citu attiecīgo mainīgo lielumu svārstības.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 33.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

33b) “Godīgs riska ierobežošanas darījums” ir:

 

a) darījums vai pozīcija, kas:

 

i) aizstāj darījumus, ko veic vai veiks, vai pozīcijas, ko izveido vai izveidos vēlāk realizācijas procesā;

 

ii) ir ekonomiski piemērota, lai samazinātu riskus, kas saistīti ar komercsabiedrības darbību un pārvaldību; un

 

iii) ir saistīts ar iespējamām vērtības izmaiņām:

 

– aktīviem, kuri pieder personai un kurus persona veido, ražo, apstrādā vai tirgo vai paredz, ka tie piederēs, tiks veidoti, ražoti, apstrādāti vai tirgoti;

 

– saistībām, kuras personai pieder vai kurām tā tiks pakļauta; vai

 

– pakalpojumiem, kurus persona sniedz, pērk vai kurus tā plāno nodrošināt vai pirkt;

 

vai

 

b) darījums vai pozīcija, kas samazina ar pozīciju saistītus riskus, kuri attiecas uz atvasinātajām precēm:

 

i) ko izmantoja pret partneri, un tāpēc saskaņā ar a) apakšpunktu darījums ir uzskatāms par godīgas riska ierobežošanas darījumu; vai

 

ii) kas atbilst a) apakšpunkta prasībām.

Pamatojums

Lai veicinātu preču tirgu ekonomiskos ieguvumus, ir svarīga nodrošinājuma definīcija. Tirgus uzraudzības iestādēm ir jāaizsargā to pušu intereses, kuras ietekmē preču cenas, kas ir uzņēmējdarbības neizbēgamas sekas, nevis tirgošanās ar cenām. Šai definīcijai ir jānosaka atbrīvojumi saskaņā ar ETIR un Dodd-Frank likumu.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

IV virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

POZĪCIJU IEROBEŽOJUMI UN ZIŅOŠANA

POZĪCIJU PĀRVALDĪBA UN ZIŅOŠANA

Pamatojums

Tirdzniecības vietām ir jānodrošina dažādi pārvaldības rīki/pasākumi. Viens no šiem rīkiem ir pozīciju ierobežojumi, bet tirdzniecības vietām ir jāvar izmantot citus alternatīvus „pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi”, piemēram, pozīciju pārvaldību.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu organizētāji, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus, attiecībā uz tiem piemēro līgumu skaita ierobežojumus, ko jebkuri attiecīgie tirgus locekļi vai dalībnieki var izpildīt konkrētā laikposmā, vai alternatīvus pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi, piemēram, pozīciju pārvaldība ar automātiskas pārskatīšanas robežvērtībām, ko piemēro šādiem mērķiem:

1. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu organizētāji, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus, attiecībā uz tiem piemēro tādu atvērto pozīciju atvasināto preču instrumentu ierobežojumus, kuri var būt jebkuru attiecīgo tirgus locekļu vai dalībnieku īpašumā, vai šādu ieguldījumu izmantošanas ierobežojumus, vai alternatīvus pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi, piemēram, pozīciju pārvaldība, ko piemēro šādiem mērķiem:

Pamatojums

Robežvērtība neattiecas uz to līgumu skaitu, ko persona drīkst noslēgt. Nosakot robežvērtību atvasināto preču instrumentiem, tai ir jāattiecas uz atvērtām pozīcijām (59. pants un 72. panta 1. punkta g) apakšpunkts). Salīdzināt ar 60. panta 1. punkta otro apakšpunktu: „atvērtās pozīcijas”. Salīdzināt arī ar ETIR 7. pantā minēto tīrvērtes sliekšņa aprēķinu.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) lai atbalstītu likviditāti;

a) lai nodrošinātu pietiekamu tirgus likviditāti godīgiem riska ierobežošanas darījumiem;

Pamatojums

Preču tirgus regulējuma galvenajam mērķim ir jābūt sakārtotā tirgū ierobežot reālās ekonomikas veidotāju un patērētāju risku par cenām, un samērīguma un svārstīguma dēļ pieprasījumu un piedāvājumu veido šīs cenas nevis svārstīgas finanšu spekulācijas.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) atbalstītu pareizus cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus.

c) nodrošinātu to, ka tiek ievēroti cenu atklāšanas funkcijas un lēmumu pieņemšanas nosacījumi attiecīgajā tirgū;

Pamatojums

Primārajam preču tirgus regulējuma mērķim ir jābūt iespējas sniegšanai reālās ekonomikas veidotājiem un patērētājiem nodrošināties pret risku pienācīgi funkcionējošā tirgū par cenām, kas gan līmeņa, gan svārstīguma ziņā atspoguļo piedāvājuma un pieprasījuma pamatprincipus, nevis kalpo nepastāvīgajām finanšu spekulāciju interesēm.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Nosakot ierobežojumus, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek ņemtas vērā to dalībnieku likumīgās intereses, kuri veic godīgas riska ierobežošanas darbības.

Pamatojums

Ja spekulatīvā interese ievērojami pārsniedz nodrošinātāju interesi, pastāv risks, ka tirgu darbību var noteikt pieejamais kapitāls no naudas līdzekļiem, nevis ilgtermiņa pamatnosacījumi. Ir svarīgi paskaidrot, ka tādā gadījumā tirgus nedarbojas to personu interesēs, kuras ir neaizsargātas pret preču cenu risku. Uzraudzītājiem ir jāpiešķir pilnvaras rīkoties, lai novērstu jebkādus draudus tirgus ekonomikai attiecībā uz godīgu riska ierobežošanu, kā tas ir ASV.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumi vai ierobežojumi ir pārredzami un nediskriminējoši, norādot personas, uz kurām tie attiecas, un jebkādi izņēmumi, un ņemot vērā tirgus dalībnieku veidu un sastāvu un to, kā tie izmanto līgumus, kuri pielaisti tirdzniecībai. Tajos skaidri precizē tādas kvantitatīvas robežvērtības kā maksimālais līgumu skaits, ko personas var ievadīt, ņemot vērā attiecīgā preču tirgus īpašības, tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas.

Pasākumi vai ierobežojumi ir pārredzami un nediskriminējoši, norādot personas, uz kurām tie attiecas, un jebkādus izņēmumus, un ņemot vērā tirgus dalībnieku veidu un sastāvu, to, kā tie izmanto līgumus, kuri pielaisti tirdzniecībai, un attiecīgā preču tirgus īpašības, tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas. Jo īpaši ir jānošķir pozīcijas, kas objektīvi samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar preču tirdzniecību, un citas pozīcijas.

Pamatojums

Robežvērtība neattiecas uz to līgumu skaitu, ko persona drīkst noslēgt. Automātiski noteiktas robežvērtības var negatīvi ietekmēt likviditāti tirdzniecības vietās. Nosakot robežvērtību atvasināto preču instrumentiem, tai ir jāattiecas uz atvērtām pozīcijām (59. pants un 72. panta [1. punkta] g) apakšpunkts). Skatīt arī 7. un 60. pantu. Citi pozīciju kontroles mehānismi ir jāizmanto kā papilddarbība, nevis kā alternatīvs pasākums pozīciju ierobežojumu izmantošanai. Tomēr, nosakot šādus ierobežojumus, ir jānošķir pozīcijas, kas ir saistītas ar preču tirdzniecību, un citas pozīcijas.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Uz komerciāliem uzņēmumiem neattiecas pozīciju ierobežojumi tādiem produktiem, kurus tie izmanto riska pārvaldības darbībās vai ar kuriem izmanto rezultātus, kas iegūti no regulatīvās atbilstības pienākumiem.

Pamatojums

Ierobežojot uzņēmumu pozīcijas atvasināto finanšu instrumentu tirgū, samazināsies to spēja efektīvi pārvaldīt riskus vai piekļūt emisiju kvotu tirgiem, un tā rezultātā palielināsies izmaksas un vispārējais risks attiecīgajā nozarē. Šāda rīcība var arī piespiest tos meklēt iespējas ierobežot risku mazāk likvīdos un riskantos tirgos. Labāka alternatīva ir pozīciju pārvaldības pieeja, kas minēta FITD 35. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas sniedz savām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par ierobežojumiem vai pasākumiem. Kompetentā iestāde šo informāciju paziņo EVTI, kas savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar spēkā esošo pasākumu ierobežojumu apkopojumu.

2. Regulētie tirgi un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas sniedz savām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par ierobežojumiem vai pasākumiem. Kompetentā iestāde šo informāciju paziņo EVTI, kas savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar spēkā esošo pasākumu ierobežojumu apkopojumu.

Pamatojums

Pārmērīga spekulācija attiecībā uz precēm ir jāaizliedz. Šajā saistībā citi pozīciju kontroles mehānismi ir jāizmanto kā papilddarbība, nevis kā alternatīvs pasākums pozīciju ierobežojumu izmantošanai. Tomēr, nosakot šādus ierobežojumus, ir jānošķir pozīcijas, kas ir saistītas ar preču tirdzniecību, un citas pozīcijas.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai noteiktu ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus attiecībā uz līgumu skaitu, ko katra persona var slēgt konkrētā laikposmā, un saskaņā ar 1. punktu izveidoto alternatīvo pasākumu nepieciešamo līdzvērtīgo kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi, kā arī izņēmumu nosacījumus. Nosakot ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus, ņem vērā 1. punktā minētos apstākļus un regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu noteiktos ierobežojumus. Deleģētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai noteiktu ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus attiecībā uz tādiem atvērto pozīciju atvasināto preču instrumentiem, kuri var būt katras personas īpašumā, un saskaņā ar 1. punktu izveidoto alternatīvo pasākumu nepieciešamo līdzvērtīgo kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi, kā arī izņēmumu nosacījumus. Nosakot ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus, ņem vērā 1. punktā minētos apstākļus un regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu noteiktos ierobežojumus vai alternatīvos pasākumus. Deleģētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

Pamatojums

Alternatīvajiem pasākumiem nav jānosaka automātiskas robežvērtības. Atkarībā no tirgus struktūras automātiski noteiktas robežvērtības var negatīvi ietekmēt likviditāti tirdzniecības vietās un ar risku saistītu tirgošanos ārpus biržas. Robežvērtība neattiecas uz to līgumu skaitu, ko persona drīkst noslēgt. Nosakot robežvērtību atvasināto preču instrumentiem, tai ir jāattiecas uz atvērtām pozīcijām (59. pants un 72. panta [1. punkta] g) apakšpunkts).

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai noteiktu ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus attiecībā uz līgumu skaitu, ko katra persona var slēgt konkrētā laikposmā, un saskaņā ar 1. punktu izveidoto alternatīvo pasākumu nepieciešamo līdzvērtīgo kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi, kā arī izņēmumu nosacījumus. Nosakot ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus, ņem vērā 1. punktā minētos apstākļus un regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu noteiktos ierobežojumus. Deleģētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai noteiktu ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus attiecībā uz atvasināto preču instrumentu risku, ko katra persona var slēgt konkrētā laikposmā, un saskaņā ar 1. punktu izveidoto alternatīvo pasākumu nepieciešamo līdzvērtīgo kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi, kā arī izņēmumu nosacījumus. Nosakot ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus, ņem vērā 1. punktā minētos apstākļus un regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu noteiktos ierobežojumus. Deleģētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai varētu publicēt 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus, dalībvalstis pieprasa, lai regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu locekļi un dalībnieki reāllaikā ziņo attiecīgajai tirdzniecības vietai par savām pozīcijām, tostarp par jebkādām savu klientu vārdā atvērtām pozīcijām.

2. Lai varētu publicēt 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus, dalībvalstis pieprasa, lai regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu locekļi un dalībnieki reizi nedēļā ziņo attiecīgajai tirdzniecības vietai par savām pozīcijām, tostarp par jebkādām savu klientu vārdā atvērtām pozīcijām.

Pamatojums

Nefinanšu uzņēmumiem izvirzītajām ziņošanas prasībām ir jābūt samērīgām. Platformām nav nepieciešama informācija reāllaikā, lai tās varētu sniegt iknedēļas ziņojumus. Ziņošana reāllaikā būtu ārkārtīgi dārga un apgrūtinoša nefinanšu uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

69. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a EVTI izveido īpašu preču tirgus nodaļu, lai efektīvi pildītu pienākumus attiecībā uz preču tirgiem un koordinētu par šiem tirgiem atbildīgo attiecīgo valstu kompetento iestāžu uzraudzības darbības.

Pamatojums

Preču tirgu darbības nosacījums ir konkrēta kompetence. Lai EVTI varētu pārraudzīt preču tirgus godīgas riska ierobežošanas nodrošinātāju un plašāka mēroga ekonomikas interesēs un to personu interesēs, kuru dzīvi ietekmē preču cenas, EVTI ir jābūt specializētai nodaļai šajā jomā.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

94. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras, kas minētas 93. pantā, deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu.

(2) Pilnvaras, kas minētas 93. pantā, deleģē uz pieciem gadiem, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu.

 

Komisija iesniedz ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

97. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis piemēro šos pasākumus sākot ar […], izņemot noteikumus, ar kuriem transponē 67. panta 2. punktu, ko piemēro sākot ar [2 gadus pēc pārējo direktīvas noteikumu piemērošanas sākuma dienas].

Dalībvalstis piemēro šos pasākumus sākot ar ...*, izņemot noteikumus, ar kuriem transponē 67. panta 2. punktu, ko piemēro sākot ar ...**.

 

Dalībvalstis ne ātrāk kā ...** piemēro šos pasākumus personām, kuru pamatdarbība ir darījumu veikšana savā vārdā ar precēm un/vai atvasinātiem preču instrumentiem.

 

Pašreizējās direktīvas 3. apakšpunktu piemēro gadījumā, ja personas, kas savā vārdā veic darījumus ar precēm un/vai atvasinātiem preču instrumentiem, ir daļa no grupas, kuras pamatdarbība ir citu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2000/12/EK nozīmē;

 

___________

 

* OV, lūdzu, norādiet datumu, kas ir divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās brīža.

 

* OV, lūdzu, norādiet datumu, kas ir divus gadus pēc tam, kad ir sākts īstenot šīs direktīvas noteikumus saskaņā ar 3. apakšpunktu.

Pamatojums

FITR turpmāk attieksies uz jauniem tirgus dalībniekiem, uz kuriem līdz šim tas neattiecās un kam pirmo reizi būs jāievēro sarežģītas prasības un atbilstoši jāpārstrukturējas, salīdzinājumā ar finanšu uzņēmumiem, kuriem ir tikai jāievēro papildu prasības. Attiecīgi šiem uzņēmumiem būs jānosaka ilgāks ieviešanas termiņš.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – C iedaļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētā tirgū, regulētā tirdzniecības sistēmā vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

(6) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētā tirgū, regulētā tirdzniecības sistēmā un/vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kas nav noslēgti komerciālos nolūkos un kuriem nav citu atvasinātu finanšu instrumentu raksturīgo pazīmju;

Pamatojums

Līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, ir būtiski svarīgi komerciāliem uzņēmumiem. Ja tos uzskatīs par finanšu instrumentiem, radīsies nesamērīga ietekme uz nefinanšu uzņēmumiem un negatīvas sekas saistībā ar:

 samazinātu iespēju izmantot papilddarbību atbrīvojumu, kas minēts 2. panta, 1. punkta i) apakšpunktā;

 regulas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu izpildi;

 lielāku iespēju, ka nefinansiāli uzņēmumi būs pozīcijā, kas pārsniedz ETIR noteikto tīrvērtes slieksni un uz tiem attieksies pienākums veikt tīrvērti;

 to, ka uz līgumiem, kas saistīti ar precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, attieksies pozīciju ierobežojumi.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – C iedaļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko aktīvos nevar norēķināties savādāk, kā minēts C iedaļas 6. punktā, un kas nav paredzēti komerciāliem mērķiem, un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai par tām ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi;

(7) Iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko aktīvos nav paredzēts norēķināties savādāk, kā minēts C iedaļas 6. punktā, un kas nav paredzēti komerciāliem mērķiem, un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai par tām ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi;

Pamatojums

Ir jāpārskata finanšu instrumentu definīcija par precēm attiecībā uz turpmāk piegādāto preču pilnīgu izslēgšanu, lai noteikti precizētu, ka neatkarīgi no izpildes vietas šos produktus neuzskatīs par „atvasinātiem finanšu instrumentiem”. Šis priekšlikums saskaņotu ES tiesību aktus un tīrvērtes līgumu definīciju atbilstoši ASV Dodd-Frank aktam.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu instrumentu tirgi un Direktīvas 2004/39/EK atcelšana (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2011)0656 – C7-0382/2011 – 2011/0298(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

15.11.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.12.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Holger Krahmer

19.12.2011

Izskatīšana komitejā

23.4.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

31.5.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

1

2