ZIŅOJUMS par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā

11.10.2012 - (2011/2044(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Regina Bastos

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā

(2011/2044(INI))

Eiropas Parlaments,

–      ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Vienotais tirgus cilvēku uztverē — aktuālā informācija par iedzīvotāju un uzņēmumu uzskatiem un redzējumiem. 20 galvenās problēmas” (SEC(2011)1003),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”” (COM(2011)0206),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0724) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu „Vienotā tirgus pārskats — sasniegumi” (SEC(2007)1521),

–      ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu[1] un Komisijas dienestu darba dokumentu „Vienotā tirgus pārskats — pēc viena gada” (SEC(2008)3064),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā” (COM(2010)0543),

–      ņemot vērā Komisijas 27. ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas uzraudzību un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par situāciju dažādās nozarēs (SEC(2010)1143),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rezultātu Eiropa — Kopienas tiesību aktu piemērošana” (COM(2007)0502),

–      ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par administratīvo sadarbību vienotajā tirgū (C(2009)4728),

–      ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. decembra secinājumus par Vienotā tirgus aktu,

–      ņemot vērā profesora Mario Monti ziņojumu Komisijai par vienotā tirgus atdzīvināšanu,

–      ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem[2],

–      ņemot vērā Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu Nr. 21 (2010. gads) un Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. marta[3] un 2008. gada 23. septembra rezolūciju[4] par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu,

–      ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. līdz 260. pantu,

–      ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 7., 10. un 15. pantu,

–      ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–      ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Juridiskās komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0310/2012),

A.    tā kā dokuments „20 būtiskākās problēmas saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā” apstiprina, ka pastāv atšķirības starp to, kas no vienotā tirgus tiek sagaidīts, un to, kāds tas ir patiesībā;

B.     tā kā joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, kas liedz Eiropas iedzīvotājiem pilnībā izmantot vienotā tirgus pastāvēšanas priekšrocības, tādējādi neļaujot vairot viņu piederības izjūtu vienai kopienai; tā kā šīs grūtības ir steidzami jānovērš, lai ļautu Eiropas iedzīvotājiem pilnībā izmantot tiesības brīvi pārvietoties un baudīt priekšrocības, ko sniedz dalība Eiropas Savienībā,

C.    tā kā pašreizējās Eiropas ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes kontekstā ir būtiski novērst šķēršļus un atveseļot vienoto tirgu, un tādējādi veicināt inovāciju, izaugsmi, konkurētspēju, darbavietu radīšanu un lielāku uzticību tirgum, tā kā vienotā tirgus pilnveidošana, sekmējot Savienības teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju, nāks par labu visiem Eiropas iedzīvotājiem;

D.    tā kā vienotajam tirgum ir būtiska nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kā arī viedas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķi, tā kā vienotā tirgus atveseļošanas nolūkā jaunais politiskās domas modelis jābalsta uz iedzīvotājiem, patērētājiem un jo īpaši uz MVU;

E.     tā kā Eiropas pilsoņi ir saskārušies ar dažādām grūtībām un sarežģītām un diskriminējošām prasībām, ko banku iestādes nosaka attiecībā uz konta atvēršanu, līdz ar to 30 miljoniem Eiropas pilsoņu joprojām nav bankas konta un viņu mobilitāte ir apgrūtināta; tā kā saskaņā ar Eirobarometra datiem 29 % aptaujāto patērētāju ir grūtības salīdzināt dažādus piedāvājumus attiecībā uz savu norēķinu kontu un tādēļ viņi nespēj izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko konta veidu;

F.     tā kā apmēram 30 % Eiropas pilsoņu nezina, ka viņiem ir tiesības saņemt pārrobežu veselības aprūpi un izdevumu atlīdzību; tā kā tikai viens no trim Eiropas iedzīvotājiem zina, ka, dodoties uz ārvalstīm, ir jāņem līdzi Eiropas veselības apdrošināšanas karte un ka šī karte ir nepieciešama īslaicīgas pārvietošanās gadījumā, piemēram, brīvdienās, darījumu braucienos vai saistībā ar studijām citā valstī;

G.    tā kā brīva preču aprite ir ES stūrakmens un Savienība ir ieviesusi vienotu tipa apstiprinājuma sistēmu un saskaņotas reģistrācijas apliecības mehāniskajiem transportlīdzekļiem; tā kā tāpēc automašīnas iegāde vai automašīnas pārvešana uz citu dalībvalsti ir kļuvusi daudz vienkāršāka; tā kā Eiropas iedzīvotāji, kas pārceļas uz citu dalībvalsti un vēlas aizvest līdzi savu automašīnu, saskaras ar grūtām un sarežģītām procedūrām, kurās ir nepieciešams uzrādīt dokumentus, kuri nepastāv viņu dalībvalstī, un samaksāt papildu nodokļus; atgādina, ka Eiropas iedzīvotāji, kas citā ES valstī vēlas pirkt transportlīdzekli, saskaras ar līdzīgām problēmām; tā kā Parlaments saņem daudzas sūdzības no iedzīvotājiem, ļoti bieži par apgrūtinošām formalitātēm, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu pārreģistrāciju citā dalībvalstī un ar to saistītajām papildu izmaksām; tā kā vienlaikus Savienībai un dalībvalstīm ir jānodrošina, lai netiktu pārreģistrēti zagti transportlīdzekļi ar viltotām reģistrācijas apliecībām;

H.    tā kā ES noteikumi par pasažieru tiesībām paredz obligātu iedzīvotāju aizsardzības līmeni un tādējādi veicina mobilitāti un sociālo integrāciju; tā kā tie palīdz radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan viena un tā paša transporta veida, gan dažādu transporta veidu operatoriem; tā kā ES tiesiskajam regulējumam, kas aizsargā pasažieru tiesības, ir jāgarantē obligāts patērētāju aizsardzības standarts, kuru spēj nodrošināt arī, attīstoties tādai komercpraksei kā papildu nodevas, un tam ir jāattiecas arī uz lidsabiedrību bankrota un maksātnespējas gadījumiem; tā kā Savienībai ir jāreaģē uz jauniem vairākveidu pārvadājumu mobilitātes modeļiem,

I.      tā kā likvidējot regulatīvos un fiziskos šķēršļus vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidei, jo īpaši attiecībā uz kravas pārvadājumiem, uzlabotos ekonomiskā izaugsme vienotajā tirgū;

J.      tā kā 62 % Eiropas enerģijas patērētāju vēlētos mainīt savu enerģijas piegādātāju un pāriet uz izdevīgāku enerģijas tarifu, bet viņu izvēles brīvība ir ierobežota, jo trūkst skaidras un salīdzināmas informācijas, kā arī pastāv grūtības izbeigt pašreizējos līgumus ar enerģijas piegādātājiem; atgādina, ka šāda maiņa nozīmētu 100 euro ietaupījumu katram klientam jeb 13 miljardus euro visā Eiropā;

K.    tā kā Eiropas iedzīvotāji ļoti atzinīgi vērtētu vienotā tirgus pastiprināšanu mobilo telekomunikāciju jomā, it sevišķi attiecībā uz viesabonēšanu;

L.     tā kā 26 % no aptaujātajiem patērētājiem Eiropā ir saskārušies ar problēmām saistībā ar interneta pakalpojumu sniedzējiem; tā kā interneta pakalpojumu sniedzēja nomaiņas procedūra ir sarežģīta un dārga un patērētāji bieži saskaras ar nekvalitatīviem pakalpojumiem un valsts tiesiskā regulējuma nevienlīdzīgu piemērošanu;

M.    tā kā informācijas trūkums par patērētāju tiesībām, tiesību aktu kļūdaina piemērošana un grūtības strīdu risināšanā attiecībā uz pārrobežu pirkumiem ir izraisījuši patērētāju neuzticēšanos pirkumiem tiešsaistē un tādējādi ES nav īstena digitālā tirgus, kas kalpotu pilsoņu un uzņēmumu interesēm; tā kā saskaņā ar Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) datiem vairuma patērētāju sūdzību (59 %) pamatā ir pirkumi tiešsaistē;

N.    tā kā īpaši valstu atšķirīgā prakse attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, sarežģītās administratīvās prasības, ko nosaka dažas dalībvalstis, un valodas barjeras joprojām rada uzņēmumiem — gan kā līgumslēdzējiem, gan kā apakšuzņēmējiem — grūtības citu dalībvalstu publisko iepirkumu līgumu pieejamībā;

O.    tā kā pašreizējās ekonomiskās situācijas kontekstā ir ļoti svarīgi uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, gan šo uzņēmumu izdzīvošanai un attīstībai, gan lai stiprinātu uzņēmējdarbību un Eiropas attīstību;

P.     tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš personu ar invaliditāti vajadzībām, lai arī viņām vienotais tirgus sniegtu iespējami lielākas priekšrocības, panākot, ka jaunais digitālais saturs ir pilnībā pieejams personām ar invaliditāti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem par tīmekļa pieejamību[5] un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām[6], kas nosaka pienākumus attiecībā uz pieejamību,

I. Ievads

1.     atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto darba dokumentu „20 būtiskākās problēmas saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā”, kas iesniegts, pamatojoties uz EP 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem;

2.     atzinīgi vērtē šo Komisijas nozīmīgo iniciatīvu, kas izstrādāta kā atbilde iedzīvotāju un uzņēmumu grūtībām īstenot ES piešķirtās tiesības; tomēr uzskata, ka darba dokumentu varēja izstrādāt vēl rūpīgāk;

3.     ir pārliecināts, ka iekšējā tirgus izveides pabeigšana ir vajadzīga ES iedzīvotāju ekonomiskajai un sociālajai labklājībai; aicina Komisiju iesniegt konkrētas darbības un realizējamus priekšlikumus minēto 20 būtiskāko iedzīvotāju problēmu atrisināšanai;

4.     uzskata, ka šajā smagās finanšu krīzes laikā Eiropas Savienībai ir jāpastiprina tās centieni novērst šķēršļus netraucētai vienotā tirgus darbībai, īpaši tādās nozarēs, kas var sekmēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, piemēram, pārrobežu komercdarbība un uzņēmējdarbība, pakalpojumu nodrošināšana, mobilitāte, piekļuve finansēm un lietpratība finanšu jomā;

5.     atzīst, ka lielāka kvalificēta darbaspēka mobilitāte varētu sekmēt konkurētspējīgākas Eiropas izveidi, uzskata, ka tādēļ ir nepieciešams pieņemt mūsdienīgu un ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) brīdinājuma mehānisma izmantošanu saistītu regulējumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu;

6.     atzinīgi vērtē Eiropas profesionālās kartes ieviešanu, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), saistībā ar kuru pašlaik tiek vērtēti šīs kartes ieviešanas kritēriji, lai atvieglotu administratīvās procedūras un veicinātu brīvprātīgu pārrobežu mobilitāti ES; turklāt uzskata, ka IMI spēs panākt ātrāku sadarbību starp izcelsmes dalībvalsti un uzņēmējvalsti, lai palīdzētu novērst pastāvošo neatbilstību ES darba tirgū;

7.     uzsver, ka darba ņēmēju mobilitātei dažādās dalībvalstīs jābūt brīvprātīgai, vienmēr pilnībā ievērojot darba tiesības;

8.     pauž bažas par to, ka rodas krāpnieciskas nodarbinātības aģentūras, kas izmanto darbaspēku visā ES teritorijā, apdraudot darba ņēmēju pārvietošanās brīvības pareizu īstenošanu, un aicina Komisiju un Padomi izstrādāt rīcības plānu šā jautājuma risināšanai, piemēram, pastiprinot sadarbību starp valstu darba inspekcijām;

9.     uzsver steidzamo nepieciešamību uzlabot iedzīvotāju informētību par nodokļu sistēmu ES un samazināt nodokļu šķēršļus pārrobežu darbiniekiem un darba devējiem, lai sekmētu viņu mobilitāti un veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbības iniciatīvas, vienlaikus novēršot iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas un veikt krāpšanu nodokļu jomā;

10.   attiecīgi uzsver nepieciešamību īstenot sociāli pamatojamu fiskālo politiku, kurā resursu pārdalīšana būtu vērsta uz izaugsmi un kura spētu risināt tādus svarīgus jautājumus kā fiskālā konkurence, efektīva uzraudzība, ārzonas uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem un Eiropas Savienībā plaukstošo nodokļu oāžu izskaušana;

11.   aicina Komisiju stiprināt programmas, kas veicina Eiropas MVU uzņēmējdarbību, šo uzņēmumu darbību starptautiskā mērogā un konkurētspēju, jo tie ir Eiropas ekonomikas pamatbalsts;

12.   aicina Eiropas Komisiju mudināt MVU pieņemt darbā jauniešus un stiprināt viņu mobilitātes programmas, lai rosinātu jauniešus attīstīt prasmes, tādējādi palielinot savu nodarbinātību un iespējas ienākt darba tirgū;

13.   atzinīgi vērtē turpmākās likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot pilnībā integrētu vienoto tirgu, lai veicinātu konkurētspēju un efektivitāti un nodrošinātu lielāku izvēli Eiropas patērētājiem.

14.   uzsver interneta nozīmi uzņēmējdarbības efektivitātē un aizvien lielāko e-komercijas nozīmi jaunu tirgu, izaugsmes un uzņēmējdarbības iespēju radīšanā; uzsver, ka ir jānodrošina pilnībā darbotiespējīgas sistēmas alternatīvai strīdu izšķiršanai un strīdu izšķiršanai tiešsaistē, lai palielinātu patērētāju un uzņēmumu uzticību digitālajam tirgum; aicina vienkāršot licencēšanas sistēmas un izveidot efektīvu regulējumu attiecībā uz autortiesībām, kā arī apkarot viltošanu un pirātismu;

15.   atgādina, ka LESD 194. pantā noteikts, ka Savienības enerģētikas politiku virza dalībvalstu savstarpēja solidaritāte; norāda — pabeidzot iekšējā enerģijas tirgus izveidi, jāņem vērā Eiropas reģionu strukturālās sociālekonomiskās atšķirības un nevajadzētu radīt apgrūtinājumu dalībvalstīm;

16.   norāda — 2011. gadā pieņemot tiesību aktus par pasažieru tiesībām saistībā ar autobusu transportu, Savienība ieguva visaptverošu un saskaņotu pasažieru pamattiesību noteikumu kopumu, kas aptver visus transporta veidus;

17.   uzskata, ka galvenajam ES banku nozares mērķim jābūt kapitāla nodrošināšanai reālajai ekonomikai, kas ir viens no priekšnoteikumiem tāda uz zināšanām balstīta vienotā tirgus attīstībai, kas sekmē izaugsmi, konkurenci un darbavietu izveidi;

18.   atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto publiskā iepirkuma reformu un uzskata, ka vienotu principu noteikšana ES līmenī līdz ar elastīgiem, skaidriem un vienkāršiem publiskā iepirkuma noteikumiem ļautu uzņēmumiem un pirmām kārtām MVU sekmīgāk izmantot iespējas, ko sniedz pārrobežu publiskais iepirkums; uzsver, ka ir būtiski izveidot ES mēroga publiskā e-iepirkuma sistēmu, kas nodrošinātu lielāku pārredzamību un konkurētspēju un ļautu lietderīgāk izmantot publiskos līdzekļus;

19.   pauž nožēlu, ka ir atlikts likumdošanas priekšlikums, kura mērķis ir līdz 2015. gadam nodrošināt publiskā sektora tīmekļa vietņu pilnīgu pieejamību; atzinīgi vērtē ceļvedi digitālajai iekļaušanai un prasa īstenot Tīmekļa pieejamības iniciatīvu un Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnes e-pārvaldes portālos;

20.   vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir izstrādāt Eiropas standartus, kas ir pilnīgi nepieciešams gan vienotā tirgus izveides pabeigšanai, gan ES starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai; aicina Komisiju atvieglot Eiropas standartu pieejamību MVU un mikrouzņēmumiem;

21.   norāda, ka e-parakstu regulējuma atšķirības dalībvalstīs joprojām ir lielākais šķērslis ES vienotā tirgus pienācīgai darbībai, it īpaši pakalpojumu sniegšanai; uzskata, ka ir būtiski izveidot vienotu sistēmu e-parakstu atzīšanai visā ES;

22.   uzsver — lai atvieglotu e-rēķinu plašas izmantošanas ieviešanos, ir svarīga juridiskā noteiktība, pārredzama tehniskā vide un atvērti un savienojami risinājumi, kas balstās uz juridiskām prasībām, komerciālām darbībām un vienotiem tehniskiem standartiem;

23.   uzsver, ka visiem ES iedzīvotājiem, kuriem vēl nav bankas konta dalībvalstī, kurā viņi ir iesnieguši pieteikumu konta atvēršanai, ir jābūt pieejamiem banku pamatpakalpojumiem; šajā sakarībā uzskata, ka banku pamatpakalpojumi vienotajā tirgū atvieglo patērētāju ar zemiem ienākumiem piekļuvi maksājumu pamatinstrumentiem, kas paredzēti skaidras naudas noguldīšanai bankā, pārskaitīšanai un izņemšanai no bankas konta, jo īpaši saistībā ar pārrobežu svārstmigrāciju; tāpēc aicina Komisiju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu patērētājiem labvēlīgas procedūras bankas kontu atvēršanai visā Savienībā;

24.   pauž bažas par to, ka ES pilsoņi, kas saņem mantojumu, aiziet pensijā vai pārskaita līdzekļus ārvalstīs, bieži saskaras ar dubultu nodokļu uzlikšanu; aicina palielināt centienus šīs situācijas novēršanai; pauž nožēlu, ka Komisija ir ierosinājusi tikai ieteikumu mantojuma nodokļa jomā;

25.   atkārti aicina Komisiju izvērtēt dažādus noteikumus par pensiju fondiem un vajadzību uzlabot pensiju, jo īpaši aroda pensiju, pārnesamību gadījumos, kad darba ņēmēji maina darbavietas un pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu; steidzami aicina pārskatīt Pensiju fondu direktīvu;

26.   uzsver, ka ES un dalībvalstu iestādēm ir nepieciešams pastiprināt centienus, lai izveidotu taisnīgāku, rīcībspējīgāku, konkurētspējīgāku un efektīvāku vienoto tirgu;

II. Pārvaldība

27.   uzsver nepieciešamību padziļināt tādu visaptverošu pieeju vienotajam tirgum, kas būtu orientēta uz praktisku un derīgu risinājumu atrašanu iedzīvotājiem, patērētājiem un MVU, lai tie varētu pilnībā izmantot tirgus sniegtās priekšrocības, vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu regulāciju;

28.   atkārtoti uzsver, ka jāpalielina iedzīvotāju, Parlamenta, Padomes, Komisijas un dalībvalstu sadarbība un mijiedarbība, lai iedzīvotāji justos piederīgāki ES galvenajiem projektiem un ikdienas darbībām un lai ES rīcība, ja tāda būtu nepieciešama, būtu mērķtiecīga un lietderīga; uzsver, ka vienotā tirgus uzticamības atjaunošanai ir būtisks dialogs ar pilsonisko sabiedrību;

29.   atzīst — lai iekšējais tirgus sekmīgi darbotos, ir svarīgi arī aizsargāt sociālās tiesības un atgādina profesora Mario Monti ziņojumā Komisijai paustos ieteikumus, proti, ka lielāka uzmanība būtu jāvelta iekšējā tirgus sociālajai dimensijai, izpildot apņemšanos veikt reālus „sociālās ietekmes novērtējumus”, kuru pamatā ir precīzāku metožu izstrāde un kvalitatīvāki statistikas dati;

30.   aicina dalībvalstis modernizēt valsts pārvaldi, vienkāršojot tiesisko regulējumu, un veicināt elektronisko līdzekļu, tādu kā e-pārvalde, izmantošanu;

31.   mudina dalībvalstis veikt paraugprakses apmaiņu, lai nodrošinātu Eiropas tiesību aktu vienotu piemērošanu;

32.   atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu turpināt izstrādāt datubāzi attiecībā uz lietu pārvaldību saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu[7];

33.   mudina Komisiju izstrādāt portālu „Tava Eiropa”, pārveidojot to par īstenu digitālu „vienas pieturas aģentūru”, kurā iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu pieejama informācija par vienoto tirgu; aicina dalībvalstis portālu „Tava Eiropa” pēc iespējas drīzāk papildināt ar trūkstošo informāciju, lai izveidotu ciešākas saiknes starp valstu valdību portāliem, uz kuriem attiecas dažādas tīmekļa vietnes sadaļas, kā arī izstrādāt atsauces uz „Tavu Eiropu” attiecīgajos valstu un vietējo pārvalžu portālos, lai tas būtu pieejamāks iedzīvotājiem;

34.   uzsver dienesta „Tavs Eiropas padomdevējs” lietderību, ļaujot iedzīvotājiem bez maksas piekļūt personalizētai informācijai; prasa Komisijai un dalībvalstīm rīkoties, lai ievērojami palielinātu informatīva pakalpojuma pa tālruni „Europe Direct” atpazīstamību iedzīvotāju vidū;

35.   atzinīgi vērtē SOLVIT, dienesta „Tavs Eiropas padomdevējs”, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla, Eiropas patērētāju centru, „Europe Direct” kontaktcentra un Eiropas Nodarbinātības dienesta pozitīvo lomu, sniedzot iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmējiem informāciju un palīdzību iekšējā tirgū; aicina Komisiju rast veidus, kā uzlabot koordināciju starp šiem dienestiem un izvairīties no dubulta darba veikšanas un dubultas resursu izmantošanas;

36.   aicina Komisiju, izmantojot tās pārstāvniecības visās dalībvalstīs, pielikt visas pūles vienota tiešā kontaktpunkta izveidei iedzīvotājiem un patērētājiem; uzskata, ka šiem kontaktpunktiem ir jādarbojas ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas birojiem, lai nodrošinātu visaptverošu „vienas pieturas aģentūru” ikvienam iedzīvotājam; uzskata, ka šāda vienota kontaktpunkta radīšana visās dalībvalstīs patiešām ļaus panākt lielāku iekšējā tirgus pieejamību un nodrošinās efektīvāku un lietotājiem draudzīgāku pakalpojumu, kas ne vien sniegs informāciju, bet arī vienkāršā un saprotamā veidā skaidros iedzīvotājiem iekšējā tirgus piedāvātās konkrētās iespējas; uzskata, ka tas palīdzētu vidusmēra iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem izvairīties no pārpratumiem;

37.   aicina Komisiju Iekšējā tirgus informācijas sistēmas paplašināšanas stratēģijas ietvaros analizēt vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanos; aicina dalībvalstis stiprināt valstu ierēdņu zināšanas par saviem pienākumiem saistībā ar IMI lietošanu un nodrošināt, ka viņi saņem piemērotu apmācību;

38.   uzsver, ka pilsoņu bažas saistībā ar vienotā tirgus darbību ir radušās triju trūkumu dēļ — cita starpā informācijas trūkuma, piemērošanas nepilnību un tiesisko aktu trūkuma dēļ; uzskata, ka nolūkā optimizēt vienotā tirgus darbību šie trīs trūkumi būtu jānovērš vienlaicīgi;

39.   uzsver MVU nozīmi Eiropas ekonomikā un aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm uzlabot MVU testu, lai nodrošinātu, ka to saskanīgi un konsekventi piemēro visās attiecīgajās politikas jomās un iekļauj priekšlikumu vispārējā novērtējumā, nolūkā samazināt MVU attīstību bremzējošos pamata šķēršļus, birokrātiju un administratīvās izmaksas, veicinot labvēlīgāku vidi, kas sekmētu uzņēmējdarbību, inovācijas, ieguldījumus, izaugsmi un darba vietu radīšanu; aicina Komisiju pārskatīt visas direktīvas un noteikumus, kas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz MVU, un līdz 2013. gada jūnijam iesniegt ziņojumu ar ieteikumiem;

40.   atgādina Eiropas Parlamenta lēmumu aicināt visas parlamentārās komitejas pēc tam, kad par normatīvajiem ziņojumiem attiecīgajā komitejā ir noticis balsojums un tie ir iesniegti apstiprināšanai plenārsēdē, šiem ziņojumiem piemērot MVU testa principus un uzstāj, ka šo lēmumu ir nepieciešams ātri īstenot;

41.   uzskata, ka rūpīga principa „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ievērošana nodrošinātu to, ka turpmākie tiesību akti nerada papildu grūtības un neērtības pilsoņiem un uzņēmumiem vienotajā tirgū;

42.   uzsver, ka Komisijai vajadzētu vairāk pievērst uzmanību noteikumu un direktīvu ietekmei uz rūpniecību, MVU un mikrouzņēmumiem, nosakot tiesību aktu labākas izstrādes mērķus; jo īpaši uzsver, ka ir nepieciešams turpināt sloga samazināšanas programmu pēc 2012. gada vērienīgākā un plašākā apjomā un ieviest regulatīvā sloga kompensāciju;

43.   aicina Komisiju stiprināt tās apņemšanos pirms priekšlikumu projektu izstrādes uzsākšanas novērtēt, vai darbībai piemīt īstena pievienotā vērtība ES līmenī;

44.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par programmu MVU izmaksu novēršanai, pieņemot, ka uz mikrouzņēmumiem apgrūtinošie noteikumi neattieksies, ja vien netiks tieši prasīta to iekļaušana;

III. Informācija un komunikācija

45.   atkārtoti uzsver, ka pastāv informācijas trūkums par vienoto tirgu, un tas nozīmē, ka bieži iedzīvotāji un uzņēmumi nepārzina vai neizprot savas tiesības un pienākumus un nezina, kā saņemt nepieciešamās atbildes vai palīdzību; uzsver, ka ir nepieciešams sagatavot informāciju, kurā ņemtas vērā mazāk aizsargātu patērētāju grupu īpašās iezīmes;

46.   uzsver — ir vienlīdz svarīgi arī tas, ka iedzīvotāji var paust savas bažas saistībā ar iekšējo tirgu un sniegt ierosinājumus tā, lai viņu viedokli labāk sadzirdētu gan Komisija, gan Parlaments;

47.   mudina Komisiju izmantot visus pieejamos tehnoloģiskos resursus, lai uzsāktu dialogu ar iedzīvotājiem par vienoto tirgu, organizējot interaktīvas informatīvas kampaņas, sakārtojot prioritārā secībā 20 galvenās problēmas, iepazīstinot iedzīvotājus un uzņēmumus ar vienotā tirgus priekšrocībām, praktiskiem un konkrētiem risinājumiem viņu ikdienas problēmām un ar viņu tiesībām, un rosinot tos piedalīties konkurētspējīga, taisnīga un līdzsvarota tirgus veidošanā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot vienoto kontaktpunktu stiprināšanai;

48.   atzinīgi vērtē vienoto kontaktpunktu darbību, kuri atvieglo pieeju informācijai par uzņēmējdarbības veikšanu dalībvalstīs, ļaujot vienā valsts kontaktpunktā nokārtot visas nepieciešamās formalitātes un uzzināt visas administratīvās prasības attiecībā uz uzņēmuma izveidi vai tā paplašināšanu pāri robežām;

49.   aicina Komisiju un dalībvalstis pielikt pūles, lai izstrādātu noderīgas komunikācijas stratēģijas un informācijas mehānismus, kas saistīti ar iedzīvotāju sociālo tiesību un viņu priekšrocību izmantošanu visā ES;

50.   uzsver, ka ir svarīgi informatīvajās kampaņās iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes un organizācijas, kā arī pilsonisko sabiedrību, īpašu uzmanību pievēršot informatīvajām kampaņām skolās un universitātēs, lai iesaistītu nākamo paaudzi un sagatavotu to aktīvākam Eiropas pilsoniskumam;

51.   ir pārliecināts, ka patērētāju uzticēšanās labi funkcionējošam finanšu pakalpojumu tirgum ilgtermiņā veicina finansiālo stabilitāti, izaugsmi, efektivitāti un inovācijas; tādēļ uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai patērētājiem būtu labāka piekļuve informācijai un neatkarīgām konsultācijām šajā nozarē un lai tiktu novērsti interešu konflikti;

52.   uzsver, ka atkarībā no piegādātāja elektroenerģijas rēķini būtiski atšķiras Eiropas enerģijas patērētājiem sniegtās informācijas apjoma un kvalitātes ziņā; uzsver, ka ir būtiski sniegt patērētājiem savlaicīgu un atbilstošu informāciju par patēriņu un cenu veidošanos, lai tie varētu izvēlēties sev vēlamo enerģijas piegādātāju;

53.   mudina noteikt vienotu metodoloģiju un vienotu, visaptverošu un ērti lietojamu enerģijas rēķinu formātu, paredzot minimālo informācijas apjomu, kas piegādātājiem jāiekļauj rēķinos, lai patērētāji visā ES varētu saprast savu enerģijas rēķinu saturu un tādējādi lietot enerģiju taupīgāk un lietderīgāk;

54.   mudina dalībvalstis piešķirt valsts regulatīvajām iestādēm (VRI) pilnvaras un resursus, kas nepieciešami to pienākumu pildīšanai, piemēram, uzraudzībai un pienācīgai patērētāju sūdzību izskatīšanai; prasa Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) sniegt ieteikumus par VRI pilnvaru uzlabošanas iespējām; aicina Komisiju veicināt uzlabojumus attiecībā uz koordināciju un paraugprakses un informācijas apmaiņu starp VRI un dalībvalstu un Eiropas kompetentajām iestādēm;

55.   aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izveidot īstenu digitālu vienoto tirgu, kurā tiktu īstenota konkurence un kurš kalpos Eiropas patērētāju un uzņēmēju, jo īpaši MVU, interesēm; atgādina, ka īstens Eiropas digitālais vienotais tirgus sniegtu sociālekonomiskas priekšrocības, no kurām ieguvēji būtu Eiropas patērētāji kopumā un jo īpaši iedzīvotāji nomaļos un grūtāk piekļūstamos reģionos un personas ar invaliditāti, kā arī ES uzņēmumi, jo īpaši MVU, kas tādējādi iegūtu pieeju jauniem tirgiem;

56.   uzsver — lai radītu īstenu Eiropas digitālo vienoto tirgu, ir jāstiprina patērētāju uzticība un drošība, nodrošinot patērētāju personas datu aizsardzību un digitālu parakstu uzticamību, pilnveidojot strīdu izšķiršanas mehānismus un palielinot maksāšanas līdzekļu uzticamību un drošumu;

57.   atgādina, ka ir nepieciešams novērst juridiskās nepilnības attiecībā uz līgumiem un pieņemt efektīvus instrumentus, lai likvidētu šķēršļus saistībā ar atšķirībām starp līgumtiesībām, kas rada tirdzniecības traucējumus, papildu izmaksas darījumiem un juridisko nenoteiktību uzņēmumiem, tādējādi arī izraisot patērētāju neuzticību vienotajam tirgum;

58.   aicina Komisiju un dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji tiek pilnībā informēti par tiesībām, ko garantē Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), un par spēkā esošajām finansiālajām saistībām attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem un veselības aprūpi dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka šai informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai (nodrošinot arī elektronisku pieejamību) un tai jābūt pieejamai personām ar invaliditāti;

59.   aicina Komisiju nodrošināt, lai visiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības saņemt EVAK un kuri šo karti pieprasa, tā tiek izsniegta un lai šo noteikumu nepareiza piemērošana tiktu nekavējoties labota; aicina dalībvalstis nodrošināt informāciju par jebkādu papildu apdrošināšanu vai citu darbību, kas varētu būt nepieciešama, lai iedzīvotāji ārvalstīs varētu saņemt tādu pašu veselības aprūpi kā savā valstī;

60.   mudina dalībvalstis vienkāršot un paātrināt administratīvās procedūras, kas nepieciešamas, lai cilvēkiem tiktu atlīdzināti izdevumi par ārstēšanos ārzemēs, un nodrošināt, ka to sociālās apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas sistēmas rada pietiekamu aizsardzību mobilajiem iedzīvotājiem;

61.   uzsver, ka ierēdņiem un citiem darbiniekiem reģionālajās un vietējās pārvaldes iestādēs trūkst informācijas par pašreizējām mobilitātes iespējām Eiropā un pasaulē; uzsver, ka šo ierēdņu un citu darbinieku mobilitāte Eiropā un pasaulē sekmēs modernāku un efektīvāku administratīvo dienestu izveidi dalībvalstīs un ka tas ir būtisks faktors, lai īstenotu ES acquis, vienlaikus nodrošinot iespējas paraugprakses apmaiņas īstenošanai;

IV. Tiesību akti / transponēšana

62.   uzsver, ka ES tiesību aktu panākumi vienmēr ir atkarīgi no to piemērošanas un savlaicīgas transponēšanas dalībvalstu tiesību aktos; uzskata, ka šajā jomā ir nepieciešama regulāra, rūpīga un efektīva kontrole, un aicina Komisiju iejaukties, ja transponēšanā novēroti trūkumi, un arī turpmāk cieši sadarboties ar Parlamentu šajā jautājumā;

63.   atzīst — neraugoties uz to, ka Komisijas uzsākto pienākumu neizpildes procedūru skaits ir samazinājies, 2010. gada beigās vēl bija aptuveni 2100 šādu izskatīšanā esošu procedūru;

64.   norāda uz lielo skaitu lūgumrakstu, ko saņēmusi Parlamenta Lūgumrakstu komiteja un kas attiecas uz iedzīvotāju problēmām iekšējā tirgū, jo īpaši saistībā ar ES tiesību aktu nepareizu transponēšanu vai īstenošanu; aicina Komisiju savā ziņojumā iekļaut faktus par minētajai komitejai iesniegtajiem lūgumrakstiem un to izskatīšanas rezultātus; uzsver, ka lūgumrakstu iesniegšanas procedūra ir jāizmanto efektīvāk, lai uzlabotu ES likumdošanas procesus, it īpaši attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret šķēršļiem pārrobežu tirdzniecībā un patērētāju tiesību īstenošanā;

65.   aicina dalībvalstis prioritāri nodrošināt ar vienoto tirgu saistītu tiesību aktu pareizu un savlaicīgu transponēšanu un samazināt neatbilstības gadījumus; aicina dalībvalstis valstu tiesību aktu izstrādē īstenot „vienotā tirgus testu”, ņemot vērā regulējuma ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienotajā tirgū;

66.   uzsver, ka attiecībā uz PVN atmaksas pieprasīšanas procedūrām ārvalstīs ir jāsamazina birokrātisms un šķēršļi uzņēmumiem; uzsver, ka arī pārrobežu riska kapitāla finansējumam vajadzētu būt pieejamākam; tā kā ir konstatētas likumdošanas un īstenošanas atšķirības attiecībā uz tiesību aktiem vienotā tirgus jomā, aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus efektīvi īstenot atbilstīgos tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz sociālās aizsardzības jautājumiem;

67.   aicina Komisiju, uzsākot pienākumu neizpildes procedūras par ES tiesību aktu nepareizu transponēšanu vai netransponēšanu, iekļaut atsauci uz attiecīgo darbības nozari un tās ietekmi uz vienoto tirgu;

68.   mudina Komisiju attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūrām pilnībā izmantot ar LESD 260. pantu ieviestās izmaiņas;

69.   atbalsta Komisijas centienus vienkāršot automobiļu pārrobežu pārvedamību un aicina dalībvalstis pilnībā īstenot principus, kas ietverti ES tiesību aktos par automobiļu reģistrāciju citās dalībvalstīs; šajā sakarībā atgādina, ka būtu jānodrošina, lai automobiļus (tostarp transportlīdzekļus ar stūri labajā pusē), kuri atbilst attiecīgajam ES tipa apstiprinājumam, būtu iespējams reģistrēt dalībvalstīs, un aicina Komisiju palielināt saskaņoto reģistrācijas apliecību drošību, lai mazinātu iespēju pārreģistrēt zagtus transportlīdzekļus ar viltotām reģistrācijas apliecībām;

70.   aicina Komisiju nepieļaut nodarbinātības jomā nekādus diskriminējošus dalībvalstu noteikumus un darbības, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem, un neatbilstības gadījumā nekavējoties sākt attiecīgas procedūras; turklāt aicina Komisiju nepieļaut nekādu diskriminējošu vai neattaisnojamu rīcību, pārbaudes vai prasības, kas ierobežo Eiropas darba ņēmēju un darba devēju tiesību īstenošanu saskaņā ar ES tiesību aktiem;

71.   atgādina, ka pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām, kuru darba ņēmējiem ir jāspēj īstenot, nesaskaroties ar diskrimināciju dažādu dalībvalstu darba ņēmēju valstspiederības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem; uzskata — lai nodrošinātu šo brīvību, būtu pienācīgi jāinformē darba ņēmēji, būtu jāievieš piemēroti tiesiskās aizsardzības mehānismi un visām dalībvalstīm būtu stingri jāievēro attiecīgie ES noteikumi;

72.   aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2000/78/EK transponēšanu un efektīvu piemērošanu dalībvalstīs un iejaukties gadījumā, ja tiek konstatēti jebkādi trūkumi; aicina dalībvalstis un Padomi noteikt par prioritāti to, ka steidzami jāpieņem priekšlikums direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu personām neatkarīgi no viņu reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;

73.   uzsver vajadzību darbā norīkotajiem darba ņēmējiem ES uzlabot darba apstākļus un nodrošināt atbilstīgu aizsardzību bez jebkāda veida diskriminācijas; aicina rīkoties, lai uzlabotu direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā īstenošanu un piemērošanu, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē vienotā tirgus foruma secinājumus;

74.   atgādina, ka spēkā esošie ES tiesību akti aizsargā patērētāju tiesības un nodrošina stabilu pamatu konkurētspējīgam Eiropas enerģijas tirgum; tomēr vairākās dalībvalstīs tie vēl nav pienācīgi transponēti valsts tiesību aktos;

75.   mudina visas dalībvalstis pilnībā īstenot Trešo enerģētikas tiesību aktu paketi un citus saistītos ES tiesību aktus, ievērojot noteiktos termiņus; prasa Komisijai aktīvi uzraudzīt šo noteikumu transponēšanu;

76.   aicina Komisiju turpināt veicināt ar vienoto tirgu saistītu tiesību aktu transponēšanas labāko praksi;

77.   uzsver, ka vienota un saskaņota pasažieru aizsardzības noteikumu īstenošana un izpilde visā Savienībā ir ļoti svarīga ceļojošajiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai transporta uzņēmējiem; atzīst, ka cilvēku ar invaliditāti pārvietošanos bieži kavē ierobežojumi un šķēršļi, kas liedz izmantot daudzas vienotā tirgus iespējas, un aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību šim aspektam pasažieru tiesību jomā;

78.   aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiesību akti pasažieru tiesību aizsardzības jomā tiek pienācīgi īstenoti, informēt Eiropas iedzīvotājus par pasažieru tiesībām ES un jo īpaši nodrošināt, lai šīs tiesības tiktu ievērotas;

79.   uzsver vajadzību risināt problēmas, ar kurām saskārušies iedzīvotāji un uzņēmumi; norāda, ka, neraugoties uz nedaudzajiem darba dokumentā iekļautajiem pierādījumiem, daudzās konstatētajās problemātiskajās jomās Komisija nesen ir veikusi ietekmes novērtējumus un nākusi klajā ar priekšlikumiem; stingri uzskata, ka darbības priekšlikuma gadījumā Komisijai ir jānodrošina spēcīgi un pārliecinoši pierādījumi par labu tiesību akta projektā izvēlētajam politiskajam risinājumam; aicina Parlamentu, izskatot projektu priekšlikumus, īpašu uzmanību pievērst Komisijas izstrādāto ietekmes novērtējumu precizitātei un pamatotībai, lai pieņemtie tiesību akti atbilstu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu vajadzībām;

80.   uzskata, ka ir svarīgi veikt informācijas apmaiņu un veicināt sadarbību starp dalībvalstu sistēmām, un šajā saistībā atzinīgi vērtē nesen panākto uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību[8]; aizvien mudina īstenot administratīvo iestāžu pārrobežu sadarbību un uzlabot reģistru savstarpējo savienojamību ar centrālu platformu palīdzību; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas šajā nolūkā, piem., iniciatīvu izstrādāt sistēmu elektroniskai sociālā nodrošinājuma informācijas apmaiņai starp valstu sociālās nodrošināšanas sistēmām;

81.   uzsver, ka iekšējā tirgus mobilitātes nodrošināšanā liela nozīme ir lēmumu un dokumentu juridiskā spēka piemērošanai un atzīšanai pārrobežu mērogā; sagaida, lai regula par mantošanas tiesībām tiktu nekavējoties piemērota visās ES dalībvalstīs; aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar civilstāvokļa aktu juridiskā spēka atzīšanu, pamatojoties uz 2010. gada Zaļo grāmatu[9] un 2011. gadā notikušajām apspriedēm, un pauž interesi par 2013. gadā paredzētajiem likumdošanas priekšlikumiem;

82.   norāda uz mērķi uzlabot regulējumu un uzskata, ka Komisijai, Parlamentam un Padomei būtu jāpastiprina centieni, lai uzlabotu lietpratīga regulējuma stratēģiju;

83.   atbalsta apņemšanos, kas pausta attiecībā uz regulatīvā sloga jautājuma risināšanu; šajā sakarībā atgādina Parlamenta iepriekšējo apņemšanos pieprasīt Komisijai noteikt līdzvērtīgas izmaksu kompensācijas, ierosinot jaunus tiesību aktus; atgādina arī Parlamenta prasību pagarināt un paplašināt administratīvā sloga samazināšanas programmu un tādēļ gaida priekšlikumus par administratīvā sloga un regulatīvo traucēkļu samazināšanu, jo tādējādi tiktu risinātas daudzas būtiskākās iedzīvotāju un uzņēmumu problēmas saistībā ar vienoto tirgu;

84.   uzsver — neraugoties uz tiesību aktu vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem, kuri vēlas izmantot iekšējā tirgus brīvības, principā ir jāizstrādā noteikumi par drošību un veselības aizsardzību patērētāju un darba ņēmēju aizsardzībai;

85.   aicina Komisiju ierosināt jaunus Eiropas noteikumus „elektroniskās komercijas testam”;

V. Ierosinājumi

86.   aicina Komisiju pēc diviem gadiem uzraudzīt „20 būtiskākās problēmas vienotā tirgus jomā iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā” un tās aktualizēt; aicina to arī par katru aplūkoto problēmu izveidot tabulu, norādot atbildīgos par risinājumiem visu konstatēto pamatcēloņu novēršanai;

87.   aicina Komisiju nākamajos ziņojumos uzsvērt attiecīgās darbības, par kurām tā ir nepārprotami atbildīga, piemēram, savlaicīga un atbilstoša rīcība, ja dalībvalstis ir nepareizi transponējušas ES tiesību aktus, ES tiesību aktu atbilstīgas īstenošanas nodrošināšana un neatbilstīgu tiesību aktu pārbaude;

88.   aicina Komisiju 2012. gada otrajā pusē iesniegt dokumentu „Jaunais vienotā tirgus akts — divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot savstarpējo uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”;

89.   mudina Komisiju un dalībvalstis savās informatīvajās kampaņās Eiropas pilsoņu gada (2013. gads) ietvaros pievērsties risināmo jautājumu jomām, kas saistītas ar tiesībām, kuras izriet no ES pilsonības, jo tās, pamatojoties uz ziņojuma atlases metodi, patiesi ataino to, kas rūp vairākumam ES pilsoņu iekšējā tirgū viņu ikdienas dzīvē;

90.   aicina Komisiju rast iespēju, kā ziņojumu par ES pilsonību turpmāk apvienot ar ziņojumu „Vienotais tirgus cilvēku uztverē”, lai izvairītos no dubulta darba veikšanas un neskaidrības un nodrošinātos pret risku nodalīt problēmas no to risinājumiem;

91.   aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem valsts, reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos periodiski uzsākt Eiropas informatīvās kampaņas, kā arī interaktīvas kampaņas dialoga uzlabošanai ar iedzīvotājiem, lai informētu tos par vienotā tirgus priekšrocībām, viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī par vietām, kur viņi var saņemt informāciju vai palīdzību savu problēmu risināšanai; aicina Komisiju pārraudzīt un kontrolēt šo informatīvo kampaņu lietderību un panākumus;

92.   aicina Komisiju nodrošināt efektīvu saikni starp jau esošajiem instrumentiem, tādiem kā SOLVIT, iekšējā tirgus rezultātu apkopojums, Iekšējā tirgus informācijas sistēma, „Tavs Eiropas padomdevējs” un „Tava Eiropa”, lai varētu uzraudzīt ES direktīvu pareizu un savlaicīgu transponēšanu;

93.   uzsver, ka ir jāatbalsta EURES sistēma un tās efektīva savstarpējā saistība ar valsts darba prakses sistēmām, kas būtu viens no paņēmieniem, kā apkarot bezdarbu ES un kā uzlabot situāciju saistībā ar to, ka nav iespējams atrast darbiniekus brīvajām darbavietām, jo trūkst kandidātu ar atbilstošu kvalifikāciju;

94.   aicina Komisiju izvērtēt jomas, kurās Kopienas tiesiskais regulējums vienlaikus īsteno mērķi attiecībā uz vienkāršošanu un tiešu piemērošanu dalībvalstīs un vienotā tirgus mērķus;

95.   aicina Komisiju veicināt steidzamus pasākumus, kuru mērķis ir novērst atšķirības enerģētikas infrastruktūras attīstībā Savienībā, jo tās kavē iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

96.   aicina dalībvalstis izmantot IKT instrumentus, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, mazinātu administratīvo slogu, uzlabotu administratīvos procesus, mazinātu oglekļa dioksīda emisiju, ietaupītu publiskos līdzekļus un veicinātu plašāku līdzdalības demokrātiju, vienlaikus sekmējot uzticību un paļāvību;

97.   aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004 un LESD 153. pantu veikt pētījumus, lai nodrošinātu mobilo iedzīvotāju sociālās drošības aizsardzības nepārtrauktību Eiropas Savienībā un vienlīdzīgu attieksmi pret mobilajiem iedzīvotājiem un attiecīgās valsts iedzīvotājiem, ņemot vērā arī izvēles, brīvprātīgo un pārvedamo sociālās drošības sistēmu Eiropas līmenī papildus vispārējai sistēmai, lai veidotu ciešāku sadarbību sociālās politikas jomā; līdzšinējās idejas saistībā ar tā saukto sociālā nodrošinājuma sistēmas 28. regulējumu būtu jāatjaunina un jāiekļauj pētījumos;

98.   mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu sarežģītās valsts administratīvās procedūras un lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem, darba devējiem un citām pārrobežu nodarbinātībā iesaistītajām personām ir pieejama visa vajadzīgā informācija par tiesībām un pienākumiem saistībā ar viņu nodarbinātību, piemēram, informācija par sociālo nodrošinājumu, tostarp, aizsardzību bezdarba gadījumā, veselības aprūpi un nodokļu noteikumiem; uzskata, ka iespēju robežās šai informācijai jābūt pieejamai elektroniski pirms mobilitātes pieredzes gūšanas, tās laikā un pēc tās gūšanas;

99.   mudina Komisiju izveidot centrālu koordinācijas punktu ES līmenī, kura mērķis būtu reģistrēt mobilo darba ņēmēju, darba devēju un citu ieinteresēto personu problēmas, lai piedāvātu dalībvalstīm risinājumus un novērstu problēmas, kas saistītas ar mobilās nodarbinātības attiecībām, tostarp ar darba ņēmēju norīkošanu darbā;

100. aicina dalībvalstis izturēties pret ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav ES pilsoņi, kā pret labticīgiem klientiem visās administratīvajās procedūrās, kuras uz viņiem attiecas;

101.  aicina dalībvalstis veidot „vienas pieturas aģentūru”, kas būtu pieejama visiem mobilajiem iedzīvotājiem ES, lai viņi varētu risināt ar darbu un sadzīvi saistītus administratīvus jautājumus vienā uzņēmējvalsts iestādē, kura sniegtu informāciju arī par viņu tiesībām un pienākumiem, tostarp par iespēju tiešsaistē veikt un nokārtot administratīvās procedūras, lai uzlabotu to iedzīvotāju tiesību efektīvu īstenošanu, kuri pārvietojas ES teritorijā;

102. aicina Komisiju mobilitātes palielināšanas nolūkā visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem nodrošināt pieeju pamatmaksājumu kontam par samērīgu maksu;

103. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus atvieglot pārrobežu veselības aprūpes pieejamību; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to, lai ātri un efektīvi tiktu īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, pienācīgi ievērojot universāluma, kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamības, taisnīguma un solidaritātes principus; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu saistībā ar mērķi panākt telemedicīnas un e-veselības pakalpojumu plašu izmantošanu līdz 2020. gadam; arī atbalsta tos izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir sniegt ES iedzīvotājiem drošu tiešsaistes piekļuvi saviem pacienta datiem un nodrošināt pacientu slimību vēstures datu savstarpēju izmantojamību, tādējādi garantējot pacientiem veselības aprūpes nepārtrauktību;

104. aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par mehānisko transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, lai samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un nozarei, vienlaikus nodrošinot testēšanas metožu un satura dinamisku attīstību un iespējami augstu ceļu satiksmes drošības līmeni;

105. aicina dalībvalstis gadījumos, kad transportlīdzekli pārved no vienas dalībvalsts uz citu, savstarpēji atzīt dažādās dalībvalstīs veiktās tehniskās apskates, ņemot vērā vienotas definīcijas un salīdzināmus pārbaužu standartus; ierosina izveidot Eiropas datu bāzi, kurā ir apkopti visu transportlīdzekļu tehniskie dati, lai varētu nodrošināt salīdzināmību Eiropas līmenī un atvieglot transportlīdzekļu pārrobežu reģistrāciju; aicina dalībvalstis mazināt finansiālās izmaksas sabiedrībai, ko rada transportlīdzekļu reģistrācija citā dalībvalstī, un novērst nevajadzīgās izmaksas, pateicoties kopējai pieejai;

106. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka efektīvāk tiek īstenota to dalībvalstu transporta un mobilitātes dienestu, produktu un sistēmu sadarbspēja, kam piemēro ES noteikumus par ceļu nodokļa iekasēšanu vai Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmu (ERTMS), kā arī sekmēta Eiropas mēroga integrēta informācijas, cenu noteikšanas un biļešu pārdošanas sistēma sabiedriskās un vairākveidu pārvadājumu mobilitātes jomā;

107. mudina Komisiju atvieglot pieeju mikrofinansēšanas instrumentiem, kas paredzēti mazo uzņēmumu, jo īpaši tādu, kas plāno darboties pārrobežu līmenī, izveides un attīstības finansēšanai;

108. aicina dalībvalstis un Komisiju atvieglot ieguldījumu veikšanu novatoriskiem jaundibinātiem uzņēmumiem, likvidējot šķēršļus, kas kavē ES mēroga riska kapitāla tirgus rašanos;

109. aicina dalībvalstis izmantot pašreizējās struktūras un „vienas pieturas aģentūru” izveidi, lai vienkāršotu un atvieglotu piekļuvi informācijai, ar kuras palīdzību MVU var pieteikties Eiropas, valsts un vietējo līdzekļu saņemšanai, paturot prātā, ka „vienas pieturas aģentūrām” ir lielāka pievienotā vērtība, ja tās tiek veidotas, izmantojot jau esošās pārvaldes iestādes un tādējādi neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem; uzsver, ka „vienas pieturas aģentūras” ir nozīmīgas kā būtiski sākuma punkti, lai piesaistītu un atļautu privātus ieguldījumus pētniecības un enerģētikas jomā, un aicina Komisiju pastiprināt pasākumus, kas paredzēti nolūkā vairāk vienkāršot Eiropas, valstu un vietējās finansēšanas shēmas un padarīt tās pārredzamākas; mudina dalībvalstis, vienkāršojot datu iesniegšanas noteikumus, atvieglot MVU iespējas saņemt līdzekļus un veicināt sertifikātu un citu apliecinošo dokumentu tiešsaistes datu reģistru izveidi;

110. aicina dalībvalstis un Komisiju garantēt līgumus, kas ļautu MVU darboties visā ES un komercializēt savas idejas, atvieglojot tiem iekļūšanu tirgos un mazinot birokrātismu;

111. aicina Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, lai labāk aizsargātu pasažierus lidsabiedrību bankrota gadījumos, piemēram, ieviešot lidsabiedrību obligātu apdrošināšanu vai izveidojot garantiju fondu;

112. vērš uzmanību uz to, ka pasažieriem joprojām ir sarežģīti rezervēt un iegādāties biļetes vairākveidu pārvadājumiem ES, un aicina Komisiju, dalībvalstis un transporta nozares uzņēmumus rīkoties, lai izveidotu integrētu vairākveidu pārvadājumu biļešu sistēmu;

113. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par pasažieru tiesībām gadījumos, kad izmanto vairāk nekā vienu transporta veidu, lai tiesību aktus saskaņotu ar jaunajiem vairākveidu pārvadājumu mobilitātes veidiem;

114. aicina Komisiju pārstrādāt Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), paplašinot tās darbības jomu un uzlabojot administratīvās sadarbības norisi, un pārskatīt programmu SOLVIT, tai nodrošinot jaunu regulējumu un piemērotus līdzekļus, jo īpaši cilvēkresursu ziņā, lai nodrošinātu, ka visos centros darbinieki ir pietiekamā skaitā un ar atbilstīgu pieredzi, lai varētu pilnībā atbilstīgi atbildēt uz saņemtajiem iesniegumiem;

115. atkārtoti aicina dalībvalstis uzlabot valodu apmācību agrīnā vecumā, izveidot formālās un neformālās izglītības, tostarp mūžizglītības, un citā dalībvalstī iegūtu zināšanu atzīšanas sistēmu un labāk saskaņot šo sistēmu ar darba tirgus vajadzībām, lai turpmāk veidotu darbaspēku ar tādu salīdzināmu kvalifikāciju, kas būtu izdevīga kopējam Eiropas darba tirgum un var uzlabot produktivitātes līmeni; turklāt uzsver, ka ir jāturpina centieni panākt valsts sertifikācijas sistēmu līdzvērtību, izveidojot Eiropas kvalifikāciju sistēmu;

116. uzskata, ka izglītības iestādēm kopā ar to izsniegtajiem diplomiem būtu jānorāda, kā attiecīgās valsts diplomus var novērtēt un salīdzināt ar diplomiem citās dalībvalstīs, īpaši kaimiņvalstīs;

117. uzsver panākumus, ko guvusi automātiskās atzīšanas procedūra, kas izklāstīta Direktīvā 2005/36/EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, un aicina veikt novērtējumu attiecībā uz iespēju to piemērot arī vairākām citām profesijām;

118. aicina dalībvalstis veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai piekļūtu struktūrfondiem un Kohēzijas fondam, un izlietot iegūtos līdzekļus programmām, kas saistītas ar profesionālo apmācību, tādējādi nodrošinot MVU papildu atbalstu;

119. norāda, ka energotaupības prasību noteikšanai enerģētikas uzņēmumiem dažās dalībvalstīs bijuši daudzējādā ziņā pozitīvi rezultāti, tostarp ir panākta viedo elektroenerģijas mērierīču plašāka izmantošana patērētāju labā;

120. aicina Komisiju izvērtēt iespēju īstenot ierēdņu un citu reģionālo un vietējo iestāžu darbinieku Eiropas apmaiņas programmu;

121. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]                OV C 187E, 27.7.2008., 80. lpp.
• [2]                OV C 161E, 31.5.2011., 84. lpp.
• [3]                OV C 349 E, 22.12.2010., 25. lpp.
• [4]                OV C 8E, 14.1.2010, 7. lpp.
• [5]                Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnes (WCAG) 2.0. — http://www.w3.org/TR/WCAG20/.
• [6]                Skatīt http://www.un.org/disabilities/convention/conventionfull.shtml.
• [7]                CHAP — sūdzību un jautājumu reģistrācijas sistēma;
                  EU PILOT — problēmu risināšana ar dalībvalstīm;
                  NIF — datubāze, kurā reģistrētas lietas par nepaziņošanu.
• [8]       Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija (2011/0038(COD)), P7_TA(2012)0033.
• [9]       COM(2010)0747.

PASKAIDROJUMS

Vienotais tirgus, kas tika izveidots 1992. gadā, tika radīts ar mērķi stiprināt saiknes pilsoņu un dalībvalstu starpā kā telpa bez robežām, kurā var notikt brīva personu, preču, pakalpojumu un kapitāla aprite.

Vienotais tirgus ir būtisks elements, lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, kā arī sasniegtu ilgtspējīgas, gudras un integrējošas izaugsmes mērķi.

Tādējādi ir būtiski atdzīvināt un stiprināt vienotā tirgus efektivitāti, kurš aptver vairāk nekā 500 miljonus patērētāju un vairāk nekā EUR 11 miljardu vērtu saimniecisko darbību, lai Eiropai dotu iespēju atsākt ekonomikas izaugsmi un sekmēt nodarbinātību, kā arī iegūtu pilsoņu uzticību.

Šogad, kad svinam tā 20. gadadienu, diemžēl jākonstatē, ka joprojām pastāv atšķirības starp to, kas no vienotā tirgus tiek sagaidīts, un to, kāds tas ir patiesībā. Praktiski Eiropas pilsoņi un uzņēmumi šobrīd vēl joprojām saskaras ar šķēršļiem vienotā tirgus sniegto tiesību izmantošanai.

Eiropas Komisijas darba dokuments

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju „Vienotā tirgus nodrošināšana patērētājiem un pilsoņiem”, Eiropas Komisija iesniedza darba dokumentu par 20 būtiskākajām problēmām vienotā tirgus jomā iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā.

Šajā dokumentā ir atzīmētas 20 problēmas, ar kurām, ceļojot vai pārceļoties dzīvot vai strādāt ārzemēs, Eiropas Savienības pilsoņi un uzņēmumi saskaras visbiežāk. Eiropas Komisijas dokumentā ir aplūkoti tādi jautājumi kā profesionālā kvalifikācija, sociālais nodrošinājums, nodokļu šķēršļi, piekļuve finansējumam, iepirkšanās tiešsaistē, pensiju pārvedamība u. c.

Dokumentā tiek sniegts pārskats par vienotā tirgus praksē sastopamajiem šķēršļiem. Tā pamatā ir Eiropas Komisijas un palīgdienestu (SOLVIT tīkls, pakalpojums „Tava Eiropa. Palīdzība un padomi”, „Eiropas Biznesa atbalsta tīkls”, Eiropas patērētāju centri, „Europe Direct” kontaktcentri, EURES — Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls) saņemto sūdzību analīze, kā arī jaunāko Eirobarometra aptauju un īpašu mērķgrupu aptauju rezultāti.

Pastāv atšķirības starp to, kas no vienotā tirgus tiek sagaidīts, un to, kāds tas ir patiesībā. Šīs atšķirības izriet no šādiem savstarpēji saistītiem trūkumiem:

–   informācijas trūkums — bieži pilsoņi nepārzina vai pietiekami neizprot savas tiesības un nezina, kā saņemt nepieciešamo informāciju vai palīdzību;

–   piemērošanas nepilnības — vairākās jomās pastāv atšķirības starp ES tiesisko regulējumu un veidu, kā tiesību akti tiek piemēroti praksē;

–   juridiskais vakuums — dažās jomās ES tiesiskais regulējums neatbilst pilsoņu un uzņēmumu vēlmēm.

Referentes nostāja

Referente atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas darba dokumentu par 20 būtiskākajām problēmām vienotā tirgus jomā iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā.

Ekonomikas, finanšu un sociālajai krīzei, kas Eiropu skar kopš 2008. gada, ir bijusi ievērojama ietekme uz vienoto tirgu, tāpēc pilsoņiem par to ir radies negatīvs priekšstats un Eiropas iestādēm un dalībvalstīm bija iespējams apzināties, ka ievērojams vienotā tirgus potenciāls paliek neizmantots.

Tādēļ Eiropas Komisija centās piedāvāt pasākumus[1], lai iedzīvinātu vienoto tirgu un vairotu pilsoņu uzticēšanos šim tirgum[2]. Tādējādi vairākās no konstatētajām problemātiskajām jomām jau tiek strādāts. Galvenokārt tika iesniegti priekšlikumi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas modernizācijai un piekļuves uzlabošanai publiskiem iepirkumiem.   

Tāpēc referente uzskata, ka šā ziņojuma mērķis nav rast risinājumu katrai no 20 problēmām, bet gan sniegt Eiropas Komisijai un dalībvalstīm orientējošus norādījumus/ieteikumus, lai novērstu trīs Eiropas Komisijas dokumentā konstatētos trūkumus un tādējādi sekmētu vienotā tirgus atveseļošanu.

Turklāt referente uzskata, ka trīs konstatētie trūkumi būtu jānovērš vienlaicīgi un ka tādēļ vispirms būtu vajadzīga dalībvalstu stingra politiskā griba.

Referente uzsver arī nepieciešamību izveidot īstenu digitālo vienoto tirgu, kas darbotos pareizi, būtu patērētājiem un uzņēmumiem drošs un, atgūstot pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu uzticību, ļautu atdzīvināt Eiropas projektu.

Laikā, kad, šķiet, pilsoņi neuzticas „Eiropai”, rodas vajadzība stiprināt Parlamenta, Padomes, Komisijas un dalībvalstu sadarbību, lai pilsoņi spētu orientēties gan Eiropas galvenajos projektos, gan Eiropas Savienības ikdienišķās darbībās.

Tādēļ ir jāpanāk labāka kopīgā pārvaldība.

Turpinot šo domu gājienu, referente nolēma iekļaut nodaļu par pārvaldību, kurā viņa aizstāv visaptverošu pieeju, lai uzraudzītu vienotā tirgus tiesību aktu pareizu un savlaicīgu transponēšanu, lai informētu pilsoņus par viņu tiesībām, lai nodrošinātu viņu tiesību izpildi, vienkāršojot administratīvās procedūras, un lai pastiprinātu kontaktus ar dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar mērķi uzlabot sadarbību.

Pašreizējās ekonomiskās, finanšu un sociālās krīzes, kas skar Eiropu, kontekstā ir būtiski novērst šķēršļus un atveseļot vienoto tirgu, lai veicinātu inovācijas, izaugsmi, konkurētspēju, darbavietu radīšanu un palīdzētu atgūt eiropiešu uzticību vienotajam tirgum.

Tādēļ ir jāiedzīvina vienotais tirgus, uzmanības centrā izvirzot Eiropas pilsoņus un patērētājus, lai viņi varētu pilnībā izmantot šā tirgus sniegtās priekšrocības un tādējādi veicināt Eiropas Savienības teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju.

Eiropas pilsoņiem vēlreiz ir jāsniedz kopīga progresa un solidaritātes projekta garantija.

• [1]  Komisijas paziņojums „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu — par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608).
• [2]  Komisijas paziņojums „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”” (COM(2011)0206).

Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS (1.6.2012.)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā
(2012/2044(INI))

Atzinumu sagatavoja: Edward Scicluna

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka šajā smagas finanšu krīzes laikā Eiropas Savienībai ir jāpastiprina tās centieni novērst šķēršļus netraucētai vienotā tirgus darbībai, īpaši tādās jomās, kas var sekmēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kā pārrobežu komercdarbība un uzņēmējdarbība, pakalpojumu nodrošināšana, mobilitāte, piekļuve finansēm un lietpratība finanšu jomā;

2.  uzskata, ka galvenajam ES banku nozares mērķim jābūt kapitāla nodrošināšanai reālajai ekonomikai, kas ir viens no priekšnoteikumiem tāda uz zināšanām balstīta vienotā tirgus attīstībai, kas sekmē izaugsmi, konkurenci un darbavietu izveidi;

3.  uzsver, ka ir vairāk jādara, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un lai izvairītos no nevajadzīga, ar noteikumu izpildi saistīta sloga radīšanas MVU;

4.  pauž uzskatu, ka MVU jābūt Eiropas ekonomikas atlabšanas un izaugsmes virzītājspēkam; tāpēc aicina Komisiju iekšējā tirgus izveides procesā pievērst īpašu uzmanību MVU vajadzībām;

5.  ir pārliecināta, ka iekšējā tirgus izveides pabeigšana ir vajadzīga ES iedzīvotāju ekonomiskajai un sociālajai labklājībai;

6.  uzsver steidzamo nepieciešamību uzlabot iedzīvotāju informētību par nodokļu sistēmu ES un samazināt nodokļu šķēršļus pārrobežu darbiniekiem un darba devējiem, lai sekmētu viņu mobilitāti un veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbības iniciatīvas, vienlaikus novēršot iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas un veikt krāpšanu nodokļu jomā;

7.  attiecīgi uzsver nepieciešamību īstenot sociāli pamatojamu fiskālo politiku, kurā resursu pārdalīšana būtu vērsta uz izaugsmi un spētu risināt tādus svarīgus jautājumus kā fiskālā konkurence, efektīva uzraudzība, ārzonas uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem un Eiropas Savienībā plaukstošo nodokļu oāžu izskaušana;

8.  uzsver, ka visiem ES iedzīvotājiem, kuriem vēl nav bankas konta dalībvalstī, kurā viņi ir iesnieguši pieteikumu konta atvēršanai, ir jābūt pieejamiem banku pamatpakalpojumiem; šajā saistībā uzskata, ka banku pamatpakalpojumi atvieglo patērētājiem ar zemiem ienākumiem piekļuvi galvenajiem maksājumu instrumentiem, kas paredzēti skaidras naudas noguldīšanai bankā, pārskaitīšanai un izņemšanai no bankas konta, vienotajā tirgū, jo īpaši saistībā ar pārrobežu svārstmigrāciju; tāpēc aicina Komisiju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu patērētājiem labvēlīgas procedūras bankas kontu atvēršanai visā Savienībā;

9.  pauž bažas par to, ka ES pilsoņi, kas saņem mantojumu, aiziet pensijā vai pārskaita līdzekļus ārvalstīs, bieži saskaras ar nodokļu dubulto uzlikšanu; aicina pastiprināt centienus, lai risinātu šo situāciju; pauž nožēlu, ka Komisija ir ierosinājusi tikai ieteikumu mantojuma nodokļa jomā; steidzami aicina pārskatīt Pensiju fondu direktīvu;

10. ir pārliecināta, ka patērētāju uzticēšanās labi funkcionējošam finanšu pakalpojumu tirgum ilgtermiņā veicina finansiālo stabilitāti, izaugsmi, efektivitāti un inovācijas; tādēļ uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai patērētājiem būtu labāka piekļuve informācijai un neatkarīgām konsultācijām šajā nozarē un lai tiktu novērsti interešu konflikti;

11. uzsver, ka labi izstrādāts ES riska kapitāla režīms varētu veicināt izaugsmi, piekļuvi kapitālam un jaunas darbavietas; tādēļ uzsver nepieciešamību pievērsties faktoriem, kas, no vienas puses, atbild par riska kapitāla piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu un, no otras puses, par trūcīgiem tirgiem;

12. mudina Komisiju atvieglot pieeju mikrofinansēšanas instrumentiem, kas paredzēti mazo uzņēmumu, jo īpaši tādu, kas plāno darboties pārrobežu līmenī, izveides un attīstības finansēšanai;

13. uzsver, ka PVN atmaksas pieprasīšanas procedūrām ārvalstīs attiecībā uz uzņēmumiem jākļūst ērtākām un mazāk birokrātiskām; uzsver, ka arī pārrobežu riska kapitāla finansējumam vajadzētu būt pieejamākam;

14. uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt Eiropas līmeņa stratēģiju, lai sniegtu atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai — nozarei, kurai raksturīga integrējoša, gudra un ilgtspējīga izaugsme; uzskata, ka tādas regulas izstrāde, kuras mērķis būtu Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonda marķējuma izveide, ir pirmais solis šajā virzienā, un vērtē to atzinīgi;

15.  uzsver nepieciešamību pēc izaugsmi veicinošām reformām Eiropā un kā galveno prioritāti uzsver vienotā tirgus tūlītēju izveidi; uzsver, ka ES iestādes ir apņēmušās piešķirt prioritāru nozīmi Aktā par vienoto tirgu paredzētajiem divpadsmit mehānismiem; aicina Komisiju vērsties pret tām dalībvalstīm, kuras vēl nav pilnībā īstenojušas Pakalpojumu direktīvu;

16. atgādina, ka mobilitātes ierobežojumu likvidēšana augstākajā izglītībā varētu palielināt Eiropas Savienības iedzīvotāju skaitu ar augstākās izglītības kvalifikāciju, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienībā augošo pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka;

17. aicina principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ievērot katrā likumdošanas iniciatīvā, ņemot vērā to, ka tās ietekmi uz MVU, mikrouzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem vajadzētu apsvērt ex ante;

18. turklāt uzsver, ka vienotā tirgus pašreizējā darbības joma pat pēc pilnīgas tā ieviešanas nav pietiekama, jo gandrīz četras piektdaļas šodienas Eiropas ekonomikas veido pakalpojumu nozare; tādēļ aicina gan valstu, gan kopienu iniciatīvās paplašināt vienotā tirgus darbības jomu, lai tā aptvertu visu Eiropas ekonomiku nolūkā pilnībā izmantot potenciālu, ko sniedz mūsu ekonomikas uz zināšanām balstītās daļas;

19. uzskata, ka jāpastiprina centieni, vēlākais, līdz 2015. gadam izveidot patiesi digitālu vienoto tirgu, kas uzņēmējiem, novatoriem un patērētājiem ļautu izmantot daudzās iespējas un potenciālu, ko piedāvā tiešsaistes pakalpojumi;

20. norāda uz to, ka neviens cits apstāklis ekonomikā vai ekonomikas vēsturē nav saņēmis tik lielu atbalstu kā savstarpējie ieguvumi no brīvās tirdzniecības; atgādina, ka pasaules tirdzniecības straujā atdzīvināšana bija galvenais faktors, kas palīdzēja novērst 20. gadsimta trīsdesmito gadu globālajai depresijai līdzīgas depresijas atkārtošanos pēc 2008. gada krīzes;

21. cenšas vēl vairāk paplašināt vērienīgos mērķus, sniedzot politisku virzītājspēku ES un ASV ekonomiskās integrācijas padziļināšanai un cenošoties noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu un izveidot pilnībā integrētu transatlantisko tirgu;

22. šajā saistībā aicina panākt ievērojamu progresu ES vadītajā tirdzniecības liberalizācijā ar mērķi līdz 2012. gada beigām noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Indiju, Kanādu, Austrumu partnerības valstīm un Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm;

23. atzīst slogu, ko Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, rada pārmērīgs regulējums, kas izriet no valstu, kā arī ES noteikumiem; aicina Komisiju ik gadu publicēt paziņojumu, kurā būtu konstatētas un izskaidrotas kopējās neto izmaksas, ko uzņēmumiem radījušas iepriekšējā gada laikā izstrādātie regulatīvie priekšlikumi, kā arī būtu uzskaitīti iesniegtie priekšlikumi šo izmaksu samazināšanai nākamā gada laikā;

24. uzsver, cik svarīgi ir palielināt mobilitāti Eiropas darba tirgos, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem; uzsver, ka regulētās profesijas jāreformē atbilstīgi Pakalpojumu direktīvai ar mērķi samazināt regulēto profesiju skaitu;

25. uzsver, cik svarīgi ir ļaut patērētājiem visās ES dalībvalstīs brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzējus un ikdienas patēriņa preces;

26. atzinīgi vērtē turpmākās likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot pilnībā integrētu vienoto tirgu, lai veicinātu konkurētspēju un efektivitāti un nodrošinātu lielāku izvēli Eiropas patērētājiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	31.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 3 2
Komitejas locekļi, kas piedalījās galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Ivo Strejček, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas piedalījās galīgajā balsošanā	Sophie Auconie, Thijs Berman, Philippe De Backer, Roberto Gualtieri, Danuta Maria Hübner, Olle Ludvigsson, Mario Mauro
Aizstājējs(-i), kas piedalījās galīgajā balsošanā atbilstīgi Reglamenta 187. panta 2. punktam	Margrete Auken

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (26.4.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā
(2012/2044(INI))

Atzinumu sagatavoja: Nadja Hirsch

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, kas liedz Eiropas iedzīvotājiem pilnībā izmantot vienotā tirgus pastāvēšanas priekšrocības, tādējādi neļaujot vairot viņu piederības izjūtu vienai kopienai;

B.  tā kā šīs grūtības ir steidzami jānovērš, lai ļautu Eiropas iedzīvotājiem pilnībā izmantot tiesības brīvi pārvietoties un baudīt priekšrocības, ko sniedz dalība Eiropas Savienībā,

1.  tā kā ir konstatētas likumdošanas un īstenošanas atšķirības attiecībā uz tiesību aktiem vienotā tirgus jomā, aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus efektīvi īstenot atbilstīgos tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar sociālo aizsardzību;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērsties vērtīgām saziņas stratēģijām un informācijas mehānismiem, kas attiecas uz sociālo tiesību un iedzīvotāju ieguvumu izmantošanu un visā ES;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos regulāri izskatīt iedzīvotāju viedokļus un problēmas saistībā ar vienotā tirgus darbību; tomēr aicina Komisiju rūpīgi izpētīt konkrētās problēmas, ar kurām mobilie ES pilsoņi saskaras katrā dalībvalstī, un nākt klajā ar attiecīgiem priekšlikumiem par pasākumiem, kas jāveic ES vai dalībvalstu līmenī;

Sociālā drošība Eiropas Savienībā

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004 un LESD 153. pantu veikt pētījumus, lai nodrošinātu mobilo iedzīvotāju sociālās drošības aizsardzības nepārtrauktību ES un vienlīdzīgu attieksmi pret mobilajiem iedzīvotājiem un attiecīgās valsts iedzīvotājiem, ņemot vērā arī izvēles, brīvprātīgo un pārvedamo sociālā nodrošinājuma sistēmu Eiropas līmenī papildus vispārējai sistēmai, lai veidotu ciešāku sadarbību sociālās politikas jomā; līdzšinējās idejas saistībā ar tā saukto sociālā nodrošinājuma sistēmas 28. regulējumu būtu jāatjaunina un jāiekļauj pētījumos;

5.  mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu sarežģītās valsts administratīvās procedūras un lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem, darba devējiem un citām pārrobežu nodarbinātībā iesaistītajām personām ir pieejama visa vajadzīgā informācija par tiesībām un pienākumiem saistībā ar viņu nodarbinātību, piemēram, informācija par sociālo nodrošinājumu, tostarp, aizsardzību bezdarba gadījumā, veselības aprūpi un nodokļu noteikumiem; uzskata, ka iespēju robežās šai informācijai jābūt pieejamai elektroniski pirms mobilitātes pieredzes gūšanas, tās laikā un pēc tās gūšanas;

6.  mudina Komisiju izveidot centrālo koordinācijas punktu ES līmenī, kura mērķis būtu reģistrēt mobilo darba ņēmēju, darba devēju un citu ieinteresēto personu problēmas, lai piedāvātu dalībvalstīm risinājumus un novērstu problēmas, kas saistītas ar mobilās nodarbinātības attiecībām, tostarp ar darba ņēmēju norīkošanu darbā;

7.  aicina dalībvalstis izturēties pret ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav ES pilsoņi, kā pret labticīgiem klientiem visās administratīvajās procedūrās, kuras uz viņiem attiecas;

8.  aicina dalībvalstis veidot „vienas pieturas aģentūru”, kas būtu pieejama visiem mobilajiem iedzīvotājiem ES, lai viņi varētu risināt ar darbu un sadzīvi saistītus administratīvus jautājumus vienā uzņēmējvalsts iestādē, kura sniegtu informāciju arī par viņu tiesībām un pienākumiem, tostarp par iespēju tiešsaistē veikt un nokārtot administratīvās procedūras, kas ļautu tiem cilvēkiem, kuri pārvietojas ES teritorijā, efektīvi īstenot savas tiesības;

Veselības aprūpe citā dalībvalstī

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji tiek pilnībā informēti par tiesībām, ko garantē Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), un par spēkā esošajām finansiālajām saistībām, izmantojot pakalpojumus un veselības aprūpes pakalpojumus citās dalībvalstīs; uzsver, ka šai informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai, tostarp elektroniskā formātā, un tai jābūt pieejamai personām ar invaliditāti;

10. aicina Komisiju nodrošināt, lai visi iedzīvotāji, kuriem ir tiesības saņemt EVAK un kuri šo karti pieprasa, to saņemtu un lai šo noteikumu nepareiza piemērošana tiktu nekavējoties labota; aicina dalībvalstis nodrošināt informāciju par jebkādu papildu apdrošināšanas vai citu darbību, kas iedzīvotājiem, iespējams, jāveic, lai viņi citās valstīs varētu saņemt tādu pašu veselības aprūpi kā savā valstī;

11. mudina dalībvalstis vienkāršot un paātrināt administratīvās procedūras, kas nepieciešamas, lai cilvēkiem tiktu atlīdzināti izdevumi par ārstēšanos ārzemēs, un nodrošināt, ka to sociālās apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas sistēmas rada pietiekamu aizsardzību mobilajiem iedzīvotājiem;

Kvalifikāciju atzīšana

12. atzinīgi vērtē Eiropas profesionālās kartes ieviešanu, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (ITMS), ar kuru saskaņā tiek vērtēti šīs kartes ieviešanas kritēriji, lai atvieglotu administratīvās procedūras un veicinātu brīvprātīgu pārrobežu mobilitāti ES; turklāt uzskata, ka ITMS spēs panākt ātrāku sadarbību starp izcelsmes dalībvalsti un uzņēmējvalsti, lai novērstu pastāvošo neatbilstību ES darba tirgū;

13. atkārtoti aicina dalībvalstis uzlabot valodu apmācību agrīnā vecumā, izveidot formālās un neformālās izglītības, tostarp mūžizglītības, un citā dalībvalstī iegūtu zināšanu atzīšanas sistēmu un labāk saskaņot šo sistēmu ar darba tirgus vajadzībām, lai turpmāk veidotu darbaspēku ar tādām salīdzināmām kvalifikācijām, kas būtu izdevīgas visam Eiropas darba tirgum un varētu uzlabot produktivitātes līmeni; turklāt uzsver, ka ir jāturpina centieni panākt valsts sertifikācijas sistēmu līdzvērtību, izveidojot Eiropas kvalifikāciju sistēmu;

14. uzskata, ka izglītības iestādēm būtu jāpapildina izsniegtie diplomi ar norādi par to, kā attiecīgās valsts diplomus var novērtēt un salīdzināt ar diplomiem citās dalībvalstīs, jo īpaši kaimiņvalstīs;

15. uzsver panākumus, ko guvusi automātiskās atzīšanas procedūra, kas noteikta Direktīvā 2005/36/EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, un prasa novērtēt iespēju to piemērot arī citām profesijām;

16. aicina dalībvalstis veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai piekļūtu struktūrfondiem un Kohēzijas fondam, un izlietot iegūtos līdzekļus programmām, kas saistītas ar profesionālo apmācību, tādējādi nodrošinot MVU papildu atbalstu;

Diskriminācijas nepieļaušana

17. aicina Komisiju nepieļaut nodarbinātības jomā nekādus diskriminējošus dalībvalstu noteikumus un darbības, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem, un nekavējoties sākt attiecīgas procedūras, ja dalībvalstis neievēro ES tiesību aktus; turklāt aicina Komisiju nepieļaut nekādu diskriminējošu vai pārspīlēti stingru rīcību, pārbaudes vai prasības, kas ierobežo Eiropas darba ņēmēju un darba devēju tiesību īstenošanu ES;

18. atgādina, ka brīva pārvietošanās ir viena no pamattiesībām, kuru darba ņēmējiem ir jāspēj īstenot, nesaskaroties ar diskrimināciju dažādu dalībvalstu darba ņēmēju valstspiederības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem; uzskata — lai nodrošinātu šo brīvību, būtu jāinformē darba ņēmēji, būtu jāievieš piemēroti tiesiskās aizsardzības mehānismi un visām dalībvalstīm būtu stingri jāievēro attiecīgie ES noteikumi;

19. uzsver, ka ir jāatbalsta EURES sistēma un tās efektīva savstarpējā saistība ar valsts darba prakses sistēmām, kas būtu viens no paņēmieniem, kā apkarot bezdarbu ES un kā uzlabot situāciju saistībā ar to, ka nav iespējams atrast darbiniekus brīvajām darbavietām, jo trūkst kandidātu ar atbilstošu kvalifikāciju;

20. aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2000/78/EK transponēšanu un efektīvu piemērošanu dalībvalstīs un iejaukties gadījumā, ja tiek konstatēti jebkādi trūkumi; aicina dalībvalstis un Padomi noteikt par prioritāti to, ka steidzami jāpieņem priekšlikums direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu starp personām neatkarīgi no viņu reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;

21. iesaka Komisijai un dalībvalstīm uzlabot pašreizējos nosacījumus jauniem uzņēmējiem, lai labāk izmantotu viņu lielo potenciālu radīt jaunas, ilgtspējīgas darbavietas; uzsver, ka ir jāsamazina administratīvie šķēršļi, kas neļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem pieņemt darbā cilvēkus no citām dalībvalstīm; aicina dalībvalstis arī sniegt informāciju no viena avota tiem uzņēmējiem, kuri vēlas ieguldīt kādā dalībvalstī un radīt tajā darbavietas, vienlaikus aizsargājot Eiropas sociālo modeli;

22. atzinīgi vērtē vienotā tirgus foruma secinājumus, kas paredz uzlabot direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā īstenošanu un piemērošanu;

23. uzsver vajadzību uzlabot darba apstākļus un nodrošināt atbilstīgu aizsardzību bez jebkāda veida diskriminācijas pret darbā norīkotajiem darba ņēmējiem ES; prasa uzlabot direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā īstenošanu un piemērošanu, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem;

Pensionēšanās ārzemēs

24. atkārti aicina Komisiju izvērtēt dažādus noteikumus par pensiju fondiem un vajadzību uzlabot pensiju, jo īpaši aroda pensiju, pārnesamību gadījumos, kad darba ņēmēji maina darbavietas un pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu;

Pārējās nodarbinātības un sociālās jomas problēmas saistībā ar vienoto tirgu

25. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus atvieglot pārrobežu veselības aprūpes pieejamību; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt netraucētu un efektīvu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvas 2011/24/ES par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē īstenošanu, pienācīgi ievērojot universāluma, kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamības, taisnīguma un solidaritātes principus; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu saistībā ar mērķi panākt telemedicīnas un e‑veselības pakalpojumu plašu izmantošanu līdz 2020. gadam; arī atbalsta tos izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir sniegt ES iedzīvotājiem drošu tiešsaistes piekļuvi saviem pacienta datiem un nodrošināt pacientu slimību vēstures datu savstarpēju izmantojamību, tādējādi garantējot pacientiem veselības aprūpes nepārtrauktību;

26. norāda, ka publiskais iepirkums ir svarīgs tirgus instruments, kam ir nozīme ilgtspējīgas nodarbinātības un darba apstākļu veicināšanā; prasa nodrošināt atbilstību sociālajiem standartiem un koplīgumiem, kā arī garantēt ar likumu noteikto minimālo algu un honorāru izmaksu līguma darbības laikā;

27. mudina dalībvalstis vienkāršot publisko iepirkumu konkursu procedūras, lai visiem Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu taisnīgu piekļuvi un mudinātu tos uzņēmumus, kas iesniedz pieteikumus konkursam, sniegt informāciju par savu sociālās atbildības līmeni;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.4.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 20 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Heinz K. Becker, Phil Bennion, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, David Casa, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Marije Cornelissen, Emer Costello, Andrea Cozzolino, Karima Delli, Sari Essayah, Richard Falbr, Thomas Händel, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Nicole Sinclaire, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Sergio Gutiérrez Prieto, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Jelko Kacin, Svetoslav Hristov Malinov, Ramona Nicole Mănescu, Birgit Sippel, Emilie Turunen

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (26.4.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā
(2012/2044(INI))

Atzinumu sagatavoja: András Gyürk

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Enerģijas vienotais tirgus

1.   atgādina, ka spēkā esošie ES tiesību akti aizsargā patērētāju tiesības un nodrošina stabilu pamatu konkurētspējīgam Eiropas enerģijas tirgum; tomēr vairākās dalībvalstīs tie vēl nav pienācīgi transponēti valsts tiesību aktos;

2.   mudina visas dalībvalstis pilnībā īstenot Trešo enerģētikas tiesību aktu paketi un citus saistītos ES tiesību aktus, ievērojot noteiktos termiņus; prasa Komisijai aktīvi uzraudzīt šo noteikumu transponēšanu;

3.   atgādina, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pantā noteikts, ka Savienības enerģētikas politiku virza dalībvalstu savstarpēja solidaritāte; norāda — pabeidzot iekšējā enerģijas tirgus izveidi, jāņem vērā Eiropas reģionu strukturālās sociālekonomiskās atšķirības un nevajadzētu radīt apgrūtinājumu dalībvalstīm;

4.   uzsver, ka ir steidzami jārīkojas valstu un ES līmenī, lai likvidētu plānošanas un regulatīvos šķēršļus ieguldījumiem enerģētikas infrastruktūrā nolūkā izmantot vienotā tirgus potenciālu;

5.   aicina Komisiju veicināt steidzamus pasākumus, kuru mērķis ir novērst atšķirības enerģētikas infrastruktūras attīstībā ES, jo tās kavē iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

6.   mudina dalībvalstis piešķirt valsts regulatīvajām iestādēm (VRI) pilnvaras un resursus, kas nepieciešami to pienākumu pildīšanai, piemēram, uzraudzībai un pienācīgai patērētāju sūdzību izskatīšanai; prasa Komisijai un ACER sniegt ieteikumus tam, kā varētu uzlabot VRI pilnvaras; aicina Komisiju veicināt uzlabojumus attiecībā uz koordināciju un paraugprakses un informācijas apmaiņu starp VRI un dalībvalstu un Eiropas kompetentajām iestādēm;

7.   uzsver, ka atkarībā no piegādātāja elektroenerģijas rēķini būtiski atšķiras Eiropas enerģijas patērētājiem sniegtās informācijas apjoma un kvalitātes ziņā; uzsver, ka ir būtiski sniegt patērētājiem savlaicīgu un atbilstošu informāciju par patēriņu un cenu veidošanos, lai tie varētu izvēlēties sev vēlamo enerģijas piegādātāju;

8.   norāda, ka dažās dalībvalstīs patērētāji līdz šim nav varējuši ne brīvi izvēlēties elektroenerģijas piegādātājus, ne maksāt par elektroenerģiju konkurētspējīgu un taisnīgu cenu; norāda — lai nodrošinātu patērētāju aktīvu līdzdalību, tiem būtu jāsniedz vispusīgas konsultācijas un apmācība, un uzsver, ka būs nepieciešamas patērētāju informēšanas kampaņas, lai gūtu labumu no viedo enerģijas sistēmu izplatīšanas; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un darīt iespējamu patērētāju līdzdalību viedo enerģijas sistēmu ieviešanā, it īpaši sagatavojot pieejamas, efektīvas un pārredzamas finansēšanas shēmas, un veicināt viedo mērierīču izmantošanu, kuras patērētājiem sniedz skaidru informāciju par viņu enerģijas patēriņu; uzsver, ka gāzes un elektroenerģijas cenām Eiropā jābūt saprātīgām, pārredzamām un ērti salīdzināmām; uzsver, ka ir jāveicina pārredzama, precīza un uz faktisko patēriņu balstīta rēķinu sagatavošana, standartizētu rēķinu ieviešana, skaidru, efektīvu un visaptverošu cenu salīdzināšanas rīku izplatīšana un iespēja vienkārši un ātri nomainī piegādātāju;

9.   mudina noteikt vienotu metodoloģiju un vienotu, visaptverošu un ērti lietojamu enerģijas rēķinu formātu, paredzot minimālo informācijas apjomu, kas piegādātājiem jāiekļauj rēķinos, lai patērētāji visā ES varētu saprast savu enerģijas rēķinu saturu un tādējādi lietot enerģiju taupīgāk un lietderīgāk;

10. norāda, ka energotaupības prasību noteikšanai enerģētikas uzņēmumiem dažās dalībvalstīs bijuši daudzējādā ziņā pozitīvi rezultāti, tostarp ir panākta viedo elektroenerģijas mērierīču plašāka izmantošana patērētāju labā;

11. vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, it īpaši būvniecības nozarē; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu energorevidentu skaitu, lai energorevīzija būtu pieejama visiem patērētājiem; aicina dalībvalstis un Komisiju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā nodrošināt līdzekļus energoefektivitātes pasākumu finansēšanai būvniecības nozarē un it īpaši dzīvojamo ēku sektorā; aicina dalībvalstis īstenot tiesisko regulējumu, lai veicinātu un nodrošinātu enerģijas piegādātāju līdzdalību to pasākumu īstenošanā, kuri palielina ēku energoefektivitāti, tostarp dzīvojamo ēku sektorā;

Vienotais digitālais tirgus

12. aicina Komisiju uzraudzīt tirgu un novērst likumdošanas trūkumus, kas kavē iekšējā digitālā un telekomunikāciju tirgus izveides pilnīgu pabeigšanu;

13. atgādina, ka vienotais digitālais tirgus, kurā var notikt brīva pakalpojumu aprite 500 miljonu patērētāju tirgū, ir izšķirošs konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes virzītājs, nodrošinot augsti kvalificētas darbavietas un atvieglojot ES kā uz zināšanām balstītas ekonomikas konverģenci;

14. norāda, ka tāds Eiropas tirgus, kurā ātrdarbīgas platjoslas pakalpojumus izmantotu aptuveni 500 miljoni cilvēku, būtu iekšējā tirgus attīstības virzītājs; uzsver, ka Eiropas digitalizācijas programmai jābūt saistītai ar jaunu pakalpojumu, piemēram, e-tirdzniecības, e-veselības aprūpes, e-izglītības, e-bankas un e-pārvaldes pakalpojumu, sniegšanu;

15. aicina dalībvalstis savlaicīgi īstenot ES telekomunikāciju tiesību aktus un prasa Komisijai rūpīgi pārbaudīt šo īstenošanas procesu un piemērot sankcijas gadījumos, kad tie netiek īstenoti;

16. uzsver, ka par ES mērķi būtu jāizvirza mobilo sakaru viesabonēšanas atcelšana Eiropā un šis mērķis būtu jāsasniedz, nodrošinot iekšējā digitālā un telekomunikāciju tirgus izveides pabeigšanu, rosinot konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem — ļaujot tirgū ienākt jauniem uzņēmumiem —, uzraugot patērētāju tiesību ievērošanu un nodrošinot Savienībai konsekventu un elastīgu digitālo un telekomunikāciju platformu;

17. mudina dalībvalstis nodrošināt to, ka VRI rīcībā ir resursi, kas tām ļauj konstatēt pakalpojumu nevienādu kvalitāti un piemērot par to sankcijas, un ka tiek ņemtas vērā patērētāju atsauksmes; aicina dalībvalstis sākt informācijas kampaņas, lai patērētāji apzinātos savas tiesības un tādējādi palielinātos to ietekme sarunās ar komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem;

18. aicina VRI un patērētāju aizsardzības organizācijas sniegt skaidru un pārredzamu pārskatu par telekomunikāciju pakalpojumiem un patērētājiem piedāvātajām cenām; iesaka telekomunikāciju pakalpojumu (piemēram, balss, īsziņu un datu pārraides) tarifus uzrādīt vienotā formātā (par minūti, īsziņu, MB), lai atvieglotu piedāvāto pakalpojumu salīdzināšanu un nodrošinātu piedāvāto pakalpojumu komplektu salīdzināmību; šāda salīdzināmība būtu jānodrošina arī attiecībā uz citiem elementiem, piemēram, minimālo periodu un sankcijām, jo tas arī var ietekmēt cenu; uzsver, ka būtu jānodrošina iespēja patērētājiem bez maksas piekļūt visai ar izvēlēto pakalpojumu saistītajai informācijai; lai mazinātu „šokējošo rēķinu” efektu un veicinātu patērētāju informētību, būtu jānodrošina tiem izvēles iespēja noteikt patēriņa limitu ne tikai viesabonēšanas pakalpojumiem, bet arī iekšzemes pakalpojumiem, it īpaši datu pārraidei, jo patērētāji bieži vien neapzinās šo pakalpojumu izmantošanas ietekmi uz saviem rēķiniem;

19. aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu mazāku operatoru iekļūšanu mobilo sakaru pakalpojumu tirgū, kurā pašlaik dominē daži dalībnieki;

Finansējuma, publiskā iepirkuma un atbalsta pasākumu pieejamība MVU

20. aicina Komisiju uzlabot MVU piekļuvi kapitāla tirgiem, racionalizējot informāciju un finansēšanas procedūras padarot vieglākas, efektīvākas un pārredzamākas; mudina dalībvalstis atbalstīt MVU līdzdalību publiskajā iepirkumā, uzsākot elektroniskā iepirkuma procedūras, vienkāršojot administrēšanu, mazinot birokrātiju, sadalot iepirkumus vairākās daļās un paātrinot maksājumus apakšuzņēmējiem;

21. norāda, ka ES uzņēmumu līdzdalība pārrobežu publiskajā iepirkumā joprojām ir ļoti zemā līmenī un ka ES uzņēmumi, it īpaši MVU, piedaloties pārrobežu publiskajā iepirkumā, saskaras ar grūtībām, ko rada pašreizējās atšķirīgās un sarežģītās administratīvās procedūras; atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto publiskā iepirkuma reformu un uzskata, ka vienotu principu noteikšana ES līmenī līdz ar elastīgiem, skaidriem un vienkāršiem publiskā iepirkuma noteikumiem ļautu uzņēmumiem un pirmām kārtām MVU sekmīgāk izmantot iespējas, ko sniedz pārrobežu publiskais iepirkums;

22. uzsver, ka ir jāpilnveido dalībvalstu publiskā e-iepirkuma sistēmas, lai veicinātu pārrobežu pakalpojumus, nodrošinātu iekšējā pakalpojumu tirgus izveides pabeigšanu un pilnībā piemērotu Pakalpojumu direktīvu;

23. aicina dalībvalstis un Komisiju atvieglot ieguldījumu veikšanu novatoriskiem jaundibinātiem uzņēmumiem, likvidējot šķēršļus, kas kavē ES mēroga riska kapitāla tirgus rašanos;

24. uzsver, ka ir būtiski izveidot ES mēroga publiskā e-iepirkuma sistēmu, kas nodrošinātu lielāku pārredzamību un konkurētspēju un ļautu lietderīgāk izmantot publiskos līdzekļus;

25. aicina dalībvalstis izmantot pašreizējās struktūras un „vienas pieturas aģentūru” izveidi, lai vienkāršotu un atvieglotu piekļuvi informācijai, ar kuras palīdzību MVU var pieteikties Eiropas, valsts un vietējo līdzekļu saņemšanai, paturot prātā, ka „vienas pieturas aģentūrām” ir lielāka pievienotā vērtība, ja tās tiek veidotas, izmantojot jau esošās pārvaldes iestādes un tādējādi neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem; uzsver, ka „vienas pieturas aģentūras” ir nozīmīgas kā pamata sākumpunkti, lai piesaistītu un darītu iespējamus privātus ieguldījumus pētniecības un enerģētikas jomā, un aicina Komisiju pastiprināt pasākumus Eiropas, dalībvalstu un vietējo finansēšanas shēmu turpmākai vienkāršošanai un to pārredzamības palielināšanai; mudina dalībvalstis, vienkāršojot datu iesniegšanas noteikumus, atvieglot MVU iespējas saņemt līdzekļus un veicināt sertifikātu un citu apliecinošo dokumentu tiešsaistes datu reģistru izveidi;

26. aicina dalībvalstis un Komisiju garantēt līgumus, kas ļautu MVU darboties visā Eiropā un komercializēt savas idejas, atvieglojot tiem iekļūšanu tirgos un mazinot birokrātiju;

27. vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir izstrādāt Eiropas standartus, kas ir pilnīgi nepieciešams gan vienotā tirgus izveides pabeigšanai, gan ES starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai; aicina Komisiju atvieglot Eiropas standartu pieejamību MVU un mikrouzņēmumiem;

E-komercija

28. atzinīgi vērtē e-komercijas būtisko izaugsmi un vērš uzmanību uz patērētāju bažām par darījumu drošumu; aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt tiesisko regulējumu, kas aizsargā e-komercijas patērētājus, un izstrādāt sistēmu, kura veicinātu e-komercijas tīmekļa vietņu, finanšu iestāžu un publisko iestāžu drošības sertifikāciju, lai patērētāji varētu ar paļāvību apmeklēt attiecīgās tīmekļa vietnes;

29. uzsver, ka ES ir steidzami jānodrošina uzņēmumiem un patērētājiem nepieciešamā paļāvība un līdzekļi tiešsaistes tirdzniecībai, lai palielinātu pārrobežu tirdzniecību; tādēļ aicina vienkāršot licencēšanas sistēmas un izveidot efektīvu regulējumu attiecībā uz autortiesībām;

30. aicina dalībvalstis ātri īstenot Patērētāju tiesību direktīvu un aicina Komisiju izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai veicinātu e-komercijas kā parastas uzņēmējdarbības prakses plašāku izmantošanu gan uzņēmuma–patērētāja, gan uzņēmuma–uzņēmuma darījumos;

31. prasa visās dalībvalstīs izveidot „vienas pieturas aģentūru” attiecībā uz PVN, lai MVU un uzņēmējiem atvieglotu pārrobežu e-komerciju;

Vienotais pakalpojumu tirgus

32. pauž nožēlu, ka pakalpojumu brīvu apriti, kas veido 70 % no Savienības IKP, būtiski ierobežo administratīvi šķēršļi un atšķirības dalībvalstu tiesību aktos; tādēļ atbalsta Pakalpojumu direktīvas pilnīgu īstenošanu un tās darbības jomas paplašināšanu, aptverot visus pakalpojumus mūsdienīgas uz zināšanām balstītas ekonomikas kontekstā;

33. uzsver, ka e-pārvalde, kuras priekšrocības rada administratīvo izmaksu samazināšanās, ir īpaši izdevīga ES iedzīvotājiem un MVU, jo tie, Eiropas Savienībā darbojoties pārrobežu līmenī, bieži saskaras ar nepārvaramiem šķēršļiem;

34. norāda, ka galvenie šķēršļi pārrobežu pieejai valsts pārvaldes e-pakalpojumiem ir saistīti ar elektroniskā paraksta izmantošanu un atpazīšanu un to, ka e-pārvaldes sistēmas nav savietojamas ES līmenī; aicina Komisiju pārskatīt direktīvu par elektroniskajiem parakstiem, lai nodrošinātu to savstarpēju atzīšanu;

35. uzsver, ka e-pārvaldes lietojumprogrammas ir jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāpārveido, lai tās būtu pieejamas arī nerezidentiem lietotājiem; uzsver, ka savietojamība ir nepieciešama vietējā, reģionālā un dalībvalstu, kā arī ES līmenī;

36. aicina dalībvalstis izmantot IKT instrumentus, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, mazinātu administratīvo slogu, uzlabotu administratīvos procesus, samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, ietaupītu publiskos līdzekļus un veicinātu plašāku līdzdalības demokrātiju, vienlaikus palielinot uzticību un paļāvību;

37. pauž nožēlu, ka ir atlikts likumdošanas priekšlikums, kura mērķis ir līdz 2015. gadam nodrošināt publiskā sektora tīmekļa vietņu pilnīgu pieejamību; atzinīgi vērtē ceļvedi digitālajai iekļaušanai un prasa īstenot Tīmekļa pieejamības iniciatīvu un Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnes e-pārvaldes portālos;

38. vērš uzmanību uz to, ka pasažieriem joprojām ir sarežģīti rezervēt un iegādāties biļetes multimodāliem ceļojumiem ES, un aicina Komisiju, dalībvalstis un transporta nozares uzņēmumus nodrošināt integrētas multimodālas biļešu tirdzniecības sistēmas izveidi līdz 2015. gadam;

39. atzinīgi vērtē e-rēķinu sagatavošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam e-rēķinu sagatavošana kļūst par dominējošo rēķinu izrakstīšanas veidu ES, kā arī Komisijas lēmumu izveidot Eiropas forumu par e-rēķinu sagatavošanu, kurā piedalītos dažādas ieinteresētās personas;

40. uzsver būtiskās priekšrocības, ko sniedz e-rēķinu sagatavošana (īsāks apmaksas laiks, mazāk kļūdu, efektīvāka PVN iekasēšana, drukāšanas un nosūtīšanas izmaksu samazināšanās un komerciālo darbību integrēta apstrāde), un aicina nozares pārstāvjus un Eiropas standartizācijas organizācijas turpināt centienus, lai veicinātu konverģenci virzībā uz vienotu datu modeli e-rēķinu sagatavošanai;

41. norāda, ka e-parakstu regulējuma atšķirības dalībvalstīs joprojām ir lielākais šķērslis ES vienotā tirgus pienācīgai darbībai un it īpaši pakalpojumu sniegšanai; uzskata, ka ir būtiski izveidot vienotu sistēmu e-parakstu atzīšanai visā ES;

42. uzsver — lai atvieglotu e-rēķinu plašu izmantošanu, svarīga ir juridiskā noteiktība, skaidra tehniskā vide un atvērti un savienojami risinājumi attiecībā uz e-rēķinu sagatavošanu, kam jāpamatojas uz tiesiskām prasībām, komerciālām darbībām un vienotiem tehniskajiem standartiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.4.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	54 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, András Gyürk, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Jens Rohde, Paul Rübig, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Claude Turmes, Niki Tzavela, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Badia i Cutchet, Yves Cochet, Ioan Enciu, Vicente Miguel Garcés Ramón, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Seán Kelly, Eija-Riitta Korhola, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Vladimír Remek, Silvia-Adriana Ţicău

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (10.5.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā
(2012/2044(INI))

Atzinumu sagatavoja: Brian Simpson

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā brīva preču aprite ir ES stūrakmens un Eiropas Savienība ir ieviesusi vienotu tipa apstiprinājuma sistēmu un saskaņotas reģistrācijas apliecības mehāniskajiem transportlīdzekļiem; tā kā tāpēc automašīnas iegāde vai automašīnas pārvešana uz citu dalībvalsti ir kļuvusi daudz vienkāršāka;

B.  tā kā Parlaments tomēr saņem daudzas sūdzības no iedzīvotājiem, kuri bieži saskaras ar apgrūtinošām formalitātēm, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu pārreģistrāciju citā dalībvalstī un ar to saistītajām papildu izmaksām; tā kā vienlaikus Savienībai un dalībvalstīm ir jānodrošina, lai netiktu pārreģistrēti zagti transportlīdzekļi ar viltotām reģistrācijas apliecībām;

C. tā kā ES noteikumi par pasažieru tiesībām paredz obligātu iedzīvotāju aizsardzības līmeni un tādējādi veicina mobilitāti un sociālo integrāciju; tā kā tie palīdz radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan viena un tā paša transporta veida, gan dažādu transporta veidu operatoriem;

D. tā kā ES tiesiskajam regulējumam, kas aizsargā pasažieru tiesības, ir jāgarantē obligāts patērētāju aizsardzības standarts, kuru spēj nodrošināt arī, attīstoties tādai komercpraksei kā papildu nodevas, un ir jāattiecas arī uz lidsabiedrību bankrota un maksātnespējas gadījumiem; tā kā Savienībai būtu jāreaģē uz jauniem vairākveidu pārvadājumu mobilitātes modeļiem,

1.  atbalsta Komisijas centienus vienkāršot automašīnu pārrobežu pārvedamību un aicina dalībvalstis pilnībā īstenot principus, kas ietverti ES tiesību aktos par automašīnu reģistrāciju citās dalībvalstīs; šajā sakarībā atgādina, ka transportlīdzekļi (tostarp transportlīdzekļi ar stūri labajā pusē), kuri atbilst attiecīgajam ES tipa apstiprinājumam, būtu jāvar reģistrēt dalībvalstīs, un aicina Komisiju palielināt saskaņoto reģistrācijas apliecību drošību, lai mazinātu iespēju pārreģistrēt zagtus transportlīdzekļus ar viltotām reģistrācijas apliecībām;

2.  aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par mehānisko transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, lai samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un nozarei, vienlaikus nodrošinot testēšanas metožu un satura dinamisku attīstību un iespējami augstu ceļu satiksmes drošības līmeni;

3.  aicina dalībvalstis mazināt finansiālās izmaksas sabiedrībai, ko rada transportlīdzekļu reģistrācija citā dalībvalstī, un nevajadzīgās izmaksas samazināt, īstenojot Kopienas mēroga pieeju;

4.  aicina dalībvalstis gadījumos, kad transportlīdzekli pārved no vienas dalībvalsts uz citu, savstarpēji atzīt dažādās dalībvalstīs veiktās tehniskās apskates, ņemot vērā vienotas definīcijas un salīdzināmus pārbaužu standartus;

5.  ierosina izveidot Eiropas datu bāzi, kurā ir apkopti visu transportlīdzekļu tehniskie dati, lai padarītu iespējamu tehnisko apskašu savstarpēju atzīšanu un salīdzināmību Eiropas līmenī un atvieglotu transportlīdzekļu pārrobežu reģistrāciju;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka efektīvāk tiek īstenota to dalībvalstu transporta un mobilitātes dienestu, produktu un sistēmu sadarbspēja, kam piemēro ES noteikumus par ceļu nodokļa iekasēšanu un Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmu (ERTMS), kā arī sekmēta Eiropas mēroga integrēta informācijas, cenu noteikšanas un biļešu pārdošanas sistēma sabiedriskās un vairākveidu pārvadājumu mobilitātes jomā;

7.  norāda — pieņemot pasažieru tiesības attiecībā uz autobusu transportu 2011. gadā, Eiropas Savienība ieguva visaptverošu un saskaņotu pasažieru pamattiesību noteikumu kopumu, kas aptver visus transporta veidus;

8.  ierosina pašreizējās pasažieru tiesības apvienot kopējā sistēmā, lai nodrošinātu šo noteikumu saskaņotu piemērošanu un īstenošanu attiecībā uz visiem iekšējā tirgus transporta veidiem un novērstu atsevišķu transporta veidu diskrimināciju;

9.  aicina Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, lai labāk aizsargātu pasažierus lidsabiedrību maksātnespējas gadījumos, piemēram, ieviešot lidsabiedrību obligātu apdrošināšanu vai izveidojot garantiju fondu;

10. uzsver, ka vienota un saskaņota pasažieru aizsardzības īstenošana un izpilde visā Eiropas Savienībā ir ļoti svarīga ceļojošajiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar pārvietošanās ierobežojumiem, un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai transporta operatoriem;

11. konstatē, ka cilvēku ar invaliditāti pārvietošanos bieži kavē ierobežojumi un šķēršļi, kas liedz izmantot daudzas iekšējā tirgus iespējas, un aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību šim aspektam pasažieru tiesību jomā;

12. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiesību akti pasažieru tiesību aizsardzības jomā tiek pienācīgi īstenoti, informēt Eiropas iedzīvotājus par pasažieru tiesībām ES, un jo īpaši nodrošināt, lai šīs tiesības tiktu ievērotas;

13. vērš uzmanību uz to, ka pasažieriem joprojām ir sarežģīti rezervēt un iegādāties biļetes vairākveidu pārvadājumiem ES, un aicina Komisiju, dalībvalstis un transporta nozares uzņēmumus rīkoties, lai izveidotu integrētu vairākveidu pārvadājumu biļešu sistēmu;

14. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par pasažieru tiesībām vairākveidu pārvadājumos, lai tiesību aktus saskaņotu ar jaunajiem vairākveidu pārvadājumu mobilitātes veidiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	8.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Philippe De Backer, Christine de Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Petri Sarvamaa, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Artur Zasada
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Spyros Danellis, Michel Dantin, Eider Gardiazábal Rubial, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (1.6.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā
(2012/2044(INI))

Atzinumu sagatavoja: Evelyn Regner

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ES tiesību aktu panākumi vienmēr ir atkarīgi arī no to piemērošanas un savlaicīgas transponēšanas dalībvalstu tiesību aktos; uzskata, ka šajā jomā ir nepieciešama regulāra, rūpīga un efektīva kontrole, un aicina Komisiju iejaukties, ja transponēšanā novēroti trūkumi, un arī turpmāk cieši sadarboties ar Parlamentu šajā jautājumā;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas pausto apņemšanos risināt pilsoņu un uzņēmumu norādītās problēmas, kas ietekmē vienoto tirgu; tomēr izsaka neapmierinātību ar darba dokumenta virspusīgo saturu;

3.  uzsver vajadzību risināt problēmas, ar kurām saskārušies pilsoņi un uzņēmumi; norāda, ka, neraugoties uz nedaudzajiem darba dokumentā iekļautajiem pierādījumiem, daudzās konstatētajās problemātiskajās jomās Komisija nesen ir veikusi ietekmes novērtējumus un nākusi klajā ar priekšlikumiem; stingri uzskata, ka darbības priekšlikuma gadījumā Komisijai ir jānodrošina spēcīgi un pārliecinoši pierādījumi par labu tiesību akta projektā izvēlētajam politiskajam risinājumam; aicina Parlamentu, izskatot projektu priekšlikumus, īpašu uzmanību pievērst Komisijas izstrādāto ietekmes novērtējumu precizitātei un pamatotībai, lai pieņemtie tiesību akti atbilstu gan pilsoņu, gan uzņēmumu vajadzībām;

4.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem visaptverošu, objektīvu un pienācīgu informāciju par to tiesībām iekšējā tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis risināt šo jautājumu prioritārā kārtībā, izstrādāt lietderīgas informācijas sistēmas un komunikācijas stratēģijas, īpaši attiecībā uz pilsoņu sociālajām tiesībām, un, svarīgākais, nodrošināt informācijas kampaņām nepieciešamos finanšu līdzekļus un izmantot tos lietderīgi;

5.  uzskata, ka ir svarīgi veikt informācijas apmaiņu un veicināt sadarbību starp dalībvalstu sistēmām, un šajā saistībā atzinīgi vērtē nesen panākto uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību[1]; aizvien mudina īstenot administratīvo iestāžu pārrobežu sadarbību un uzlabot reģistru savstarpējo savienojamību ar centrālās platformas palīdzību; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas šajā nolūkā, piemēram, iniciatīvu izstrādāt sistēmu elektroniskai sociālā nodrošinājuma informācijas apmaiņai starp valstu sociālās nodrošināšanas sistēmām;

6.  uzsver, ka iekšējā tirgus mobilitātes nodrošināšanā liela nozīme ir lēmumu un dokumentu juridiskā spēka piemērošanai un atzīšanai pārrobežu mērogā; sagaida, lai regula par mantošanas tiesībām tiktu nekavējoties piemērota visās ES dalībvalstīs; aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar civilstāvokļa aktu juridiskā spēka atzīšanu, pamatojoties uz 2010. gada Zaļo grāmatu[2] un 2011. gadā notikušajām apspriedēm, un pauž interesi par 2013. gadā paredzētajiem likumdošanas priekšlikumiem;

7.  atbalsta pausto apņemšanos risināt regulatīvā sloga jautājumu; šajā kontekstā atgādina Parlamenta iepriekšējo apņemšanos pieprasīt Komisijai jaunu tiesību aktu priekšlikumos noteikt līdzvērtīgas izmaksu kompensācijas; atgādina arī Parlamenta prasību pagarināt un paplašināt administratīvā sloga samazināšanas programmu un tādēļ gaida priekšlikumus par administratīvā sloga un regulatīvo traucēkļu samazināšanu, kuros tiktu risinātas daudzas svarīgākās pilsoņu un uzņēmumu problēmas vienotajā tirgū;

8.  uzskata, ka stingra principa „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ievērošana nodrošinātu to, ka turpmākie tiesību akti nerada papildu grūtības un neērtības pilsoņiem un uzņēmumiem, kas iesaistās vienotajā tirgū;

9.  uzsver — neraugoties uz tiesību aktu vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem, kuri vēlas izmantot iekšējā tirgus brīvības, principā ir jāizstrādā noteikumi par drošību un veselības aizsardzību patērētāju un darba ņēmēju aizsardzībai;

10. uzskata, ka īpaši svarīgi ir nodrošināt attiecīgo tiesību aktu efektīvu īstenošanu attiecībā uz iepirkšanos internetā, un atzinīgi novērtē priekšlikumu par tiešsaistes strīdu izšķiršanu; uzskata, ka ir nepieciešams labāk informēt patērētājus par viņu tiesībām; iecerējis rūpīgi izskatīt priekšlikumu par vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un uzsver, ka ar tiem jānodrošina ļoti augsts patērētāju aizsardzības līmenis; vienlaikus aicina izstrādāt Eiropas standarta līgumu paraugus; uzskata, ka ir svarīgi pieņemt piemērotas tiesību normas attiecībā uz digitālo saturu;

11. saistībā ar efektīvu intelektuālā īpašuma aizsardzību norāda uz nepieciešamību apkarot viltošanu un pirātismu un uzsver, ka vienmēr ir jāpanāk līdzsvars starp tiesību īpašnieku un visu pārējo iesaistīto pušu interesēm un Eiropas pilsoņu personas datu aizsardzību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	31.5.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sergio Gaetano Cofferati, Luis de Grandes Pascual, Eva Lichtenberger, Axel Voss
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elisabeth Morin-Chartier

• [1]     Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija (2011/0038(COD)), P7_TA(2012)0033.
• [2]     COM(2010)0747.

Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (3.5.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā (2012/2044(INI))

Atzinumu sagatavoja: Simon Busuttil

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu „Vienotais tirgus cilvēku uztverē” (SEC(2011)1003) kā lietderīgu instrumentu, lai iedzīvotāju svarīgākās problēmas darītu zināmas politikas veidotājiem, kā arī lai informētu iedzīvotājus un uzņēmumus par problēmām, kas varētu rasties iekšējā tirgū;

2.  atzinīgi vērtē vienoto kontaktpunktu (PSC) darbību, kuri atvieglo pieeju informācijai par uzņēmējdarbības veikšanu dalībvalstīs, ļaujot vienā valsts kontaktpunktā nokārtot visas nepieciešamās formalitātes un uzzināt visas administratīvās prasības attiecībā uz pārrobežu uzņēmuma izveidi un paplašināšanu;

3.  atzinīgi vērtē SOLVIT, dienesta „Tavs Eiropas padomdevējs”, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla, Eiropas patērētāju centru, Europe Direct kontaktcentra un Eiropas Nodarbinātības dienesta pozitīvo lomu, sniedzot iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmējiem informāciju un palīdzību iekšējā tirgū; aicina Komisiju rast veidus, kā uzlabot koordināciju starp šiem dienestiem un kā izvairīties no dubulta darba veikšanas un dubultas resursu izmantošanas;

4.  aicina Komisiju, izmantojot tās pārstāvniecības visās dalībvalstīs, pievērsties vienota tiešā kontaktpunkta izveidei iedzīvotājiem un patērētājiem, panākot, kas šis punkts strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas birojiem, lai nodrošinātu visaptverošu kontaktpunktu ikvienam ES iedzīvotājam; uzskata, ka šāds vienotais tiešais kontaktpunkts visās dalībvalstīs patiešām ļaus panākt to, ka iekšējais tirgus kļūs pieejamāks, lai nodrošinātu lietošanā vienkāršu un efektīvāku pakalpojumu, kas ne vien sniedz informāciju, bet arī vienkāršā un saprotamā veidā skaidro iedzīvotājiem iekšējā tirgus nozīmi un tā piedāvātās iespējas; uzskata, ka tas ļautu plašai sabiedrībai, patērētājiem un uzņēmumiem izvairīties no pārpratumiem;

5.  uzsver, ka darba ņēmēju mobilitātei dažādās dalībvalstīs jābūt brīvprātīgai, vienmēr pilnībā ievērojot darba tiesības;

6.  norāda uz lielo skaitu lūgumrakstu, ko saņēmusi Parlamenta Lūgumrakstu komiteja un kas attiecas uz iedzīvotāju problēmām iekšējā tirgū, jo īpaši saistībā ar ES tiesību aktu nepareizu transponēšanu vai īstenošanu; aicina Komisiju savā ziņojumā iekļaut faktus par Parlamenta Lūgumrakstu komitejai iesniegtajiem lūgumrakstiem un to izskatīšanas rezultātus; uzsver, ka lūgumrakstu iesniegšanas process ir jāizmanto efektīvāk, lai uzlabotu ES likumdošanas procesu, it īpaši attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret šķēršļiem pārrobežu tirdzniecībā un patērētāju tiesību piemērošanā;

7.  aicina Komisiju norādīt galvenos ES tiesību aktus, kas attiecas uz visām aplūkotajām problēmām, lai iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem sniegtu noderīgu un pieejamāku informāciju par viņu tiesībām vienotajā tirgū;

8.  aicina Komisiju nākamajos ziņojumos uzsvērt attiecīgās darbības, par kurām tā ir nepārprotami atbildīga, piemēram, savlaicīga un atbilstoša rīcība, ja dalībvalstis ir nepareizi transponējušas ES tiesību aktus, ES tiesību aktu atbilstīgas īstenošanas nodrošināšana un neatbilstīgu tiesību aktu pārbaude;

9.  aicina Komisiju par katru aplūkoto problēmu izveidot tabulu, norādot atbildīgos par risinājumiem visu konstatēto pamatcēloņu novēršanai;

10. mudina Komisiju un dalībvalstis savās informatīvajās kampaņās Eiropas pilsoņu gada (2013. gads) ietvaros pievērsties attiecīgajām jomām, kas saistītas ar ES pilsoņu tiesībām, jo tās, pamatojoties uz ziņojumā izmantoto atlases metodi, patiesi ataino to, kas rūp vairākumam ES pilsoņu vienotajā tirgū viņu ikdienas dzīvē;

11. aicina Komisiju rast iespēju, kā ziņojumu par ES pilsonību turpmāk apvienot ar ziņojumu „Vienotais tirgus cilvēku uztverē”, lai izvairītos no dubulta darba veikšanas un neskaidrības un aizsargātos pret risku nodalīt problēmas no to risinājumiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.4.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Elena Băsescu, Philippe Boulland, Simon Busuttil, Giles Chichester, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Roger Helmer, Carlos José Iturgaiz Angulo, Peter Jahr, Lena Kolarska-Bobińska, Erminia Mazzoni, Jarosław Leszek Wałęsa, Rainer Wieland
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zoltán Bagó, Birgit Collin-Langen, Kinga Göncz, Phil Prendergast
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kyriacos Triantaphyllides

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	25.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Silviu Buşoi, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, António Fernando Correia de Campos, Cornelis de Jong, Christian Engström, Vicente Miguel Garcés Ramón, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Iliana Ivanova, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Hans-Peter Mayer, Sirpa Pietikäinen, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Regina Bastos, Ashley Fox, Marielle Gallo, Anna Hedh, Emma McClarkin, Sylvana Rapti, Marc Tarabella, Sabine Verheyen
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Mulder