ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2012. gada prioritāšu īstenošana

12.10.2012 - (2012/2150(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Jean-Paul Gauzès

Grozījumi

• 001-003 (PDF - 102 KB)
• 001-003 (DOC - 161 KB)
• 004-005 (PDF - 95 KB)
• 004-005 (DOC - 160 KB)
• 006-013 (PDF - 116 KB)
• 006-013 (DOC - 171 KB)
• 014-015 (PDF - 95 KB)
• 014-015 (DOC - 159 KB)
• 016-016 (PDF - 87 KB)
• 016-016 (DOC - 156 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2012. gada prioritāšu īstenošana

(2012/2150(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai [1],

–   ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar 121. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[2],

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām[3],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā[4],

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[5],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[6],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā[7],

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par rādītāju kopsavilkumu makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzībai — sākotnēji plānotā struktūra[8],

–   ņemot vērā I pielikumu Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta sanāksmes secinājumiem „Euro plus” — labāka ekonomikas politikas koordinācija konkurētspējai un konverģencei”[9],

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011) 0815),

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 15. februāra rezolūciju par ieguldījumu 2012. gada izaugsmes pētījumā[10],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu īstenošanu dalībvalstīs, kuru valūta ir euro[11],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Austrijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Austrijas stabilitātes programmu 2011.–2016. gadam[12],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Beļģijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Beļģijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[13],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Bulgārijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Bulgārijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam[14],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Kipras 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Kipras stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[15],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Čehijas Republikas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Čehijas Republikas konverģences programmu 2012.–2015. gadam[16],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Dānijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Dānijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam[17],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Igaunijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Igaunijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[18],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Somijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Somijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[19],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Francijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Francijas stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam[20],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Vācijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Vācijas stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam[21],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Grieķijas 2012. gada valsts reformu programmu[22],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Ungārijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Ungārijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam[23],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Īrijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Īrijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[24],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Itālijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[25],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Latvijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam[26],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Lietuvas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Lietuvas konverģences programmu 2012.–2015. gadam[27],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Luksemburgas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Luksemburgas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[28],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Maltas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Maltas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[29],

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Nīderlandes 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Nīderlandes stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[30],

–   ņemot vērā Padomes Ieteikumu par Polijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Polijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam[31],

–   ņemot vērā Padomes Ieteikumu par Portugāles 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Portugāles stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam[32],

–   ņemot vērā Padomes Ieteikumu par Rumānijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam[33],

–   ņemot vērā Padomes Ieteikumu par Slovākijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovākijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[34],

–   ņemot vērā Padomes Ieteikumu par Slovēnijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[35],

–   ņemot vērā Padomes Ieteikumu par Spānijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam[36],

–   ņemot vērā Padomes Ieteikumu par Zviedrijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Zviedrijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam[37],

–   ņemot vērā Padomes Ieteikumu par Apvienotās Karalistes 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Apvienotās Karalistes konverģences programmu 2012.–2017. gadam[38],

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūciju „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”[39],

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem[40],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Budžeta komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0312/2012),

A. tā kā ekonomikas, sociālā, finanšu un valstu parādu krīze vēl nav beigusies;

B.  tā kā pašreizējā ekonomiskā situācija ir pierādījusi, ka ir stingrāk jākoordinē dalībvalstu makroekonomikas un budžeta politikas nostādnes, lai panāktu integrētāku un līdzsvarotāku ekonomikas savienību;

C. tā kā Eiropas pusgada programmu beidzot kodificēja 2011. gada 16. novembra Regulā (ES) Nr. 1175/2011 (C. Wortmann-Kool ziņojums), un kā vienam no ekonomikas un pārvaldības likumu paketes stūrakmeņiem tai ir lielā nozīme, lai Savienība veiktu turpmākus pasākumus Ekonomikas un monetārās savienības izveides (EMS) pabeigšanā;

D. tā kā krīze un konkurētspējas atšķirības, kas turpina pieaugt kopš eiro ieviešanas, ir saasinājušas vajadzību pastiprināt ekonomikas un nodarbinātības politikas nostādņu koordināciju un uzlabot darbību budžeta jomā;

E.  tā kā šī ir pirmā reize, kad tiek pilnībā īstenots Eiropas pusgads, un tā kā ir jāmācās no gūtās pieredzes, lai pilnībā izmantotu tā potenciālu;

F.  tā kā Eiropadome ir stingri apņēmusies visos ES pārvaldības līmeņos izmantot visas sviras, instrumentus un politikas nostādnes, lai, pieņemot „Izaugsmes un nodarbinātības paktu”, stimulētu gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu izaugsmi, kurā efektīvi izmanto resursus un rada darbvietas;

G. tā kā Eiropadomes 2012. gada 30. janvāra secinājumos izklāstīts: „Izaugsme un nodarbinātība atjaunosies vienīgi tad, ja mēs izvērsīsim konsekventu un visaptverošu pieeju, apvienojot saprātīgu fiskālo konsolidāciju, vienlaikus turpinot ieguldīt nākotnes izaugsmē, izsvērtu makroekonomikas politiku un aktīvu nodarbinātības stratēģiju, saglabājot sociālo kohēziju”, un ta kā ES būtu jāatbalsta dalībvalstis dinamiskas vides veidošanā ekonomikas izaugsmes un labklājības nodrošināšanai, izstrādājot noturīgu politiku;

H. tā kā Eiropas Parlaments 2012. gada 15. februāra rezolūcijā par nodarbinātības un sociālajiem aspektiem 2012. gada izaugsmes pētījumā[41] prasīja Padomei pamatnostādnēs 2012. gada Eiropas pusgadam iekļaut šādas prioritātes: nodrošināt saskanību un palielināt centienus stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu panākšanai, lai atbalstītu noturīgu darba vietu radīšanu, izdarot ieguldījumus un reformējot nodokļus, lai uzlabotu nodarbinātības kvalitāti un nosacījumus nodarbināto iesaistīšanai uzņēmuma pārvaldībā, lai risinātu jauniešu bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju grupām, kurām nav piekļuves darba tirgum vai kurām tā ir ierobežota, kā arī lai uzlabotu demokrātisko leģitimitāti, atbildību un atbildību par politikas īstenošanu;

I.   tā kā Eiropas pusgads kļuvis nozīmīgāks un šajā procesā tagad iekļauti daudzkārtīgi dokumenti un pakārtoti dokumenti, kas jāiesniedz dalībvalstīm (valsts reformu programmas, stabilitātes un konverģences programmas, valstu ziņojumi par situāciju sociālajā jomā un valstu darba plāni), un tā kā šajos dokumentos ir nepieciešams apskatīt arvien lielāku skaitu mērķu; tā kā šādu dokumentu skaits un to savstarpēja pārklāšanās mazina Eiropas pusgada procesa pārredzamību un saskanību; tā kā dalībvalstu iesniegto dokumentu kvalitāte un ieinteresēto pušu un valstu parlamentu iesaistīšanas līmenis to sagatavošanā ievērojami atšķiras;

J.   tā kā no 2008. gada līdz 2012. gada vidum 27 dalībvalstu ES bezdarba līmenis palielinājies no 7 % līdz 10,4 %, kas nozīmē, ka apmēram 25 miljoni cilvēku ir bez darba;

K. tā kā visā ES vairāk nekā viena piektdaļa gados jaunu cilvēku ir bezdarbnieki (22 %), dažās dalībvalstīs jauniešu bezdarbam sasniedzot pat 50 %;

L.  tā kā 8,3 miljoni eiropiešu, kas jaunāki par 25 gadiem, nestrādā. nestudē un neapgūst profesiju, un tā kā šie skaitļi turpina palielināties;

M. tā kā 27 dalībvalstu ES vairāk nekā 115 miljoni cilvēku ir pakļauti sociālās atstumtības riskam un tos apdraud nabadzība, tie ir materiāli nenodrošināti vai dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti;

N. tā kā patlaban nepieciešamība pēc vienotā tirgus ir lielāka nekā jebkad agrāk, jo tas var kalpot kā līdzeklis Eiropas ekonomikas atjaunošanai, piedāvājot konkrētus risinājumus krīzes novēršanai, sekmējot konkurētspēju un saglabājot sociālo labklājību,

1.  atzinīgi vērtē Padomes katrai valstij sniegtos īpašos ieteikumus eurozonai; atgādina, ka saistībā ar jaunā ekonomikas un pārvaldības tiesību aktu kopuma īstenošanu šajos ieteikumos pirmo reizi ir iekļauts visas eurozonas makroekonomikas scenārijs, un norāda, ka tie ir detalizētāki nekā iepriekš; uzskata, ka ieteikumu izstrādē vēl nav sasniegts viss potenciāls;

2.  norāda, ka Eiropas pusgads, kurā ietverta gan budžeta un makroekonomikas politikas nostādņu daudzpusēja uzraudzība, gan stratēģijā „Eiropa 2020” ietvertā Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija, ir pareizais satvars, ar ko nodrošina efektīvu ekonomikas pārvaldību eurozonas dalībvalstīs, kuras vieno kopīga atbildība;

3.  pauž bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs valstu parlamenti, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība netika iesaistīti Eiropas pusgada procesā; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt to, ka procesam tiek piešķirta demokrātiskāka leģitimitāte, iesaistot tajā valstu parlamentus, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību;

4.  mudina Komisiju, sniedzot dalībvalstīm ieteikumus, neizmantot visiem vienādu pieeju un nodrošināt to, ka šādi ieteikumi tiek izstrādāti, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētas vajadzības;

5.  atgādina, ka eurozonas kontekstā Eiropas pusgads pieļauj vajadzīgo ex ante uzraudzību un koordināciju gan attiecībā uz budžeta projekta plānu apmaiņu, gan uz visu lielo ekonomikas politikas reformēšanas plānu iepriekšēju apspriešanu, ļaujot samazināt un/vai novērst jebkādu valstu pasākumu radīto iespējamo negatīvo ietekmi uz citām valstīm vai uz visu eurozonu;

6.  atzinīgi vērtē ierosinātos pasākumus un uzskata, ka tie ir pakāpeniski jāuzlabo, lai panāktu valsts finanšu stabilitāti un ilgtspējību, samazinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību un sekmētu konkurētspēju, kas nodrošinās lielāku izaugsmi un nodarbinātību; uzsver, ka ir vajadzīga īstena saskaņotība gan dažādu dalībvalstu ieteikumos, gan starp tiem, ir labāk jāizmanto makroekonomisko rādītāju kopsavilkums un jāņem vērā atsevišķu dalībvalstu ekonomikas politikas radītā negatīvā ietekme;

7.  norāda uz Komisijas neatlaidīgo prasību veikt strukturālas reformas, kas sekmētu izaugsmi un konkurētspēju un ļautu ES nopietni ķerties pie krīzes pārvarēšanas, lai atgūtu vadību pasaules ekonomikā; stingri atbalsta Komisijas centienus novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību eurozonā; aicina Komisiju darīt vairāk;

8.  sagaida, ka 2012. gada rudenī Komisija iesniegs speciālu pētījumu par savstarpējām saistībām starp deficītu un pārpalikumu eurozonā;

9.  norāda, ka vairums strukturālo reformu tiek veiktas tikai dažās jomās, tādās kā darba tirgi (ietverot algu noteikšanu), nodokļu sistēma, banku nozare, pensiju sistēma, pakalpojumu nozare (atceļot nepamatotus ierobežojumus regulētai tirdzniecībai un profesijām), atsevišķu rūpniecības nozaru liberalizēšana, publisko izdevumu efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, birokrātijas samazināšana, nevajadzīgu valsts pārvaldes līmeņu likvidēšana, nodokļu nemaksāšanas apkarošana un hipotekāro kredītu un nekustamā īpašuma tirgu reformas; atzīst, ka vēl ir daudz darāmā, un uzskata, ka ir izveidoti pareizi pamati un ka joprojām iespējams veikt uzlabojumus;

10. pauž bažas par to, ka dalībvalstīm ar finansiālās palīdzības programmu nav sniegti ieteikumi attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; aicina Komisiju izvērtēt ekonomikas pielāgojuma programmas ietekmi uz panākumiem stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto galveno mērķu sasniegšanā un ierosināt tās grozījumus, lai pielāgotu korekcijas programmu stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem;

11. norāda, ka Komisija ir likusi uzsvaru uz darba tirgus reformām, lai palielinātu konkurētspēju eurozonā; uzskata, ka algu palielinājums ir jāsaskaņo ar produktivitāti; tāpat arī atbalsta Komisijas konsekvento pārliecību par to, cik svarīga ilgtermiņā ir pensiju sistēmu ilgtspējība;

12. aicina Komisiju sniegt precīzākus, pilnīgākus un saskaņotākus ieteikumus un arī turpmāk uzraudzīt iepriekš sniegto ieteikumu izpildi, tostarp, sniedzot sīkākus paskaidrojumus un vērtējumus gadījumos, ja Komisija uzskata, ka attiecīgā valsts tikai daļēji ir izpildījusi sniegtos ieteikumus, un pilnībā ņemt vērā katras dalībvalsts atšķirīgo ekonomisko un sociālo situāciju; uzskata, ka Komisijai ir jāsniedz dalībvalstīm ieteikumi par to, kā mazināt savas valsts iekšpolitikas radīto negatīvo ietekmi un sekmēt to, ka citās dalībvalstīs tiek panākta atbilstība noteikumiem;

13. norāda, ka katrai valstij paredzētajos šā gada ieteikumos Komisija mudina virkni dalībvalstu pārstrukturēt algu noteikšanas valsts sistēmas un/vai samazināt algu līmeņus valstī; uzsver, ka sociālo partneru autonomija ir izšķirošs elements ikvienā labi funkcionējošā dara tirgū, kas pienācīgi jāņem vērā;

14. atkārtoti norāda, ka Komisijai ir vienreizēja iespēja izstrādāt īsteni detalizētu Eiropas makroekonomikas plānu, ar kuru var veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu, un mudina Komisiju dot iespēju pielāgot konkrētus ieteikumus, ja izrādās, ka tie nav piemēroti noteikto mērķu sasniegšanai; uzskata — lai īstenotu šādu plānu, Komisijai ir jāierosina izmantot Eiropas līdzekļus pēc iespējas efektīvāk un jāmēģina atrast veidus, kā tos pielāgot pašreizējām ES vajadzībām, kam vajadzīgs pietiekams finansējums;

15. lai palielinātu procesa efektivitāti, uzsver nepieciešamību labāk saskaņot gada izaugsmes pētījuma (kurš attiecas uz visām 27 ES valstīm) un ar sešu tiesību aktu kopumu ieviestā ātrās reaģēšanas mehānisma ziņojuma (kurš attiecas tikai uz konkrētām dalībvalstīm) publiskošanas laiku;

16. uzsver to, ka gada izaugsmes pētījuma pamatā ir Komisijas rudenī sagatavotās prognozes; tādēļ uzsver, ka ir jāņem vērā iespējamās kļūdas prognozēs, jo šīs kļūdas var ietekmēt to, kādus budžeta pielāgojumus prasa veikt dalībvalstij;

17. norāda, ka strukturālās reformas var sniegt rezultātus tikai vidējā termiņā vai ilgtermiņā, un ar tām nevar novērst aizvien lielāku ekonomikas lejupslīdi, kas pašlaik notiek Eiropas Savienībā;

18. aicina Komisiju iekļaut Eiropas pusgadā stratēģiju „Eiropa 2020” un nodrošināt, ka tā tiek labāk atspoguļota katrai valstij izstrādātajos konkrētajos ieteikumos, piemēram, politikas nostādnēs par jauniešu bezdarba novēršanu un nabadzības apkarošanu; norāda, ka daudzas valstis guvušas tikai nelielus vai vispār nekādus panākumus stratēģijas „Eiropa 2020” sociālo un vides mērķu sasniegšanā, un līdz ar to ES kopumā ir aizkavējusies stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā;

19. atzinīgi vērtē Komisijas 2012. gada 27. jūnija svarīgo iniciatīvu, kuras mērķis ir pastiprināt cīņu pret krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka pastiprināti centieni šajā jomā — gan valstu, gan ES līmenī, gan attiecībās ar trešām valstīm — ir jāiekļauj kā būtisks elements programmās, kuru mērķis ir publisko finanšu konsolidācija; prasa, lai šo spēcīgāko apņēmību, par kuru liecina minētā iniciatīva, pilnībā ieviestu dzīvē, turpmāk izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, un skaidri atspoguļotu turpmākajā darbā saistībā ar Eiropas pusgadu;

20. mudina dalībvalstis stingri ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, kas mainīti ar sešu tiesību aktu kopumu par ekonomikas pārvaldību, cenšoties panākt diferencētu, uz izaugsmi orientētu fiskālo konsolidāciju, ņemot vērā konkrētos valsts apstākļus, un elastīgāk izmantot valsts finanšu līdzekļus, kā arī nodrošināt, ka Eiropas ekonomika kļūst ilgtspējīgāka un samazinās banku nozares spiediens; ir stingri pārliecināts, ka jānostiprina fiskālās disciplīnas ilgtspējība un fiskālās iestādes gan valstu, gan vietējā mērogā un ka valsts izdevumi jānovirza ilgtermiņa ieguldījumiem, kas veicinās ilgtspējīgu izaugsmi; aicina dalībvalstis izvairīties no nevēlama domino efekta, veicinot to, ka citas dalībvalstis ievēro noteikumus, jo īpaši savu politikas nostādņu izstrādē pienācīgi ņemot vērā citām dalībvalstīm sniegtos ieteikumus;

21. atzinīgi vērtē pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru izbeigšanu vairākās dalībvalstīs; cer, ka tuvākajā laikā tiks izbeigts vēl vairāk procedūru; mudina visus politiskos vadītājus turpināt šos centienus un ievērot savu apņemšanos, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā makroekonomikas kontekstu;

22. atzīst, ka iepriekšējos gados visiem Eiropas iedzīvotājiem bija jāsaskaras ar ārkārtīgi lielām prasībām;

23. ņem vērā Līguma par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ratificēšanu aizvien lielākā skaitā no 25 dalībvalstīm, kas to parakstīja; mudina visas dalībvalstis pēc iespējas drīz ratificēt šo līgumu; ir gandarīts par pozitīvo iznākumu Īrijas referendumā par minēto līgumu;

24. mudina visas iesaistītās puses nekavējoties vienoties par divu leģislatīvo aktu kopumu budžeta uzraudzības jomā, ar kuriem papildināt pašreizējos tiesību aktus, kas pieņemti koplēmuma procedūrā;

25. prasa, lai puses, kuras piedalījās Padomes lēmumu pieņemšanas procesā, nesāktu attiecīgos lēmumus apšaubīt neilgi pēc to pieņemšanas;

26. atzinīgi vērtē dialogu par ekonomikas jautājumiem starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu pārstāvjiem; uzsver šā dialoga nozīmi nolūkā panākt, ka Eiropas pusgada programma pilnībā darbojas un tiek sasniegts visiem iesaistītajiem dalībniekiem vajadzīgais demokrātiskas pārskatatbildības līmenis; atkārto savu apņemšanos turpināt šos dialogus, kam jākļūst par svarīgu elementu pastiprinātās Eiropas mēroga diskusijās par ekonomikas un sociālās jomas prioritātēm un instrumentiem; uzskata, ka dialogi par ekonomikas jautājumiem ir starpposma mērķis, kas sasniegts ceļā uz demokrātisku pārskatatbildību saistībā ar ekonomikas politikas uzraudzību un koordināciju ekonomikas un monetārajā savienībā;

27. ar bažām konstatē, ka, pieņemot svarīgus lēmumus ekonomikas jomā saistībā ar krīzi, Eiropas Parlaments pastāvīgi tiek atbīdīts malā, un uzskata, ka Parlaments ir jāiesaista, lai nodrošinātu leģitimitāti lēmumiem, kas ietekmē visus iedzīvotājus;

28. uzskata, ka ir būtiski palielināt Eiropas pusgada leģitimitāti un novērst atlikušās juridiskās neskaidrības, kas var turpmāk radīt nesaskaņas starp iestādēm, tostarp saistībā ar kompetenču un atbildības pārklāšanos un dublēšanos, mazināt skaidrību un palielināt ES iestāžu sistēmas sarežģītību;

29. pauž nožēlu par to, ka parlamentārai kontrolei šajā procesā ir tikai minimāla nozīme, un uzsver, ka Eiropas pusgads nekādā veidā nedrīkst traucēt Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu prerogatīvām;

30. uzsver vajadzību uzlabot Eurogrupas darba metodes tā, lai palielinātu tās vispārējo pārskatatbildību Eiropas Parlamenta priekšā; turklāt uzskata, ka ir vajadzīga virzība uz spēcīgāku Kopienas mēroga pieeju;

31. uzskata, ka ir jāpaplašina dialogs par ekonomikas jautājumiem, to integrējot dialogā ar ECB par monetārajiem jautājumiem, lai tajā iekļautu regulāras diskusijas starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Ekonomikas un finanšu padomes priekšsēdētāju par gada izaugsmes pētījuma un katrai valstij paredzēto īpašo noteikumu sagatavošanu un īstenošanas kontroli;

32. atkārtoti norāda uz nepieciešamību iesaistīt ekonomikas politikas koordinēšanā Parlamentu — vienīgo pārvalstisko Eiropas iestādi, kuras leģitimitāti nodrošina vēlēšanas;

33. atgādina, ka Eiropas Parlaments jāatzīst par piemērotu demokrātisko forumu vispārēja novērtējuma sniegšanai Eiropas pusgada noslēgumā; uzskata, ka, apliecinot šo atzīšanu, procesā iesaistīto ES iestāžu un ekonomikas organizāciju pārstāvjiem ir jāsniedz Eiropas Parlamenta deputātiem informācija, ja viņi to prasa;

34. atkārtoti aicina steidzami uzlabot eurozonas finanšu sistēmas stabilitāti un sekmēt to, ka tiek izveidota īstena ekonomikas un monetārā savienība, kuras pamatā ir uzlabota demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība, un aicina īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”; atgādina, ka šāda rīcība ir vajadzīga, lai atgūtu stabilitāti visā pasaulē, jo Savienība ir viens no galvenajiem dalībniekiem pasaules mērogā; mudina visus politiskos līderus veikt nepieciešamos pasākumus, kas sekmētu šā mērķa sasniegšanu;

35. atgādina, ka Komisijas ieteikumi ir ieguldījums Eiropadomes pavasara sanāksmes norisē;

36. atgādina, ka ikviens Padomes lēmums neievērot Komisijas ieteikumus ir pienācīgi jāizskaidro un šādam lēmumam jāpievieno detalizēts paskaidrojuma raksts; atzinīgi vērtē principu, kuru ieviesa ar sešu tiesību aktu kopumu un ar kuru saskaņā ir vai nu jāievēro katrai valstij izstrādātie konkrētie ieteikumi, vai arī jāpaskaidro, kāpēc tas netiek darīts; uzskata, ka šāds nosacījums palielinās Eiropas pusgada īstenošanas procesa pārredzamību un kontroli;

37. pamatojoties uz Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu (kā kodificēts Regulā (EK) Nr. 1466/97), Komisijai ir jāiesniedz pamatregula, konkretizējot dalībvalstu un ES iestāžu funkciju (un termiņus) katrā no pusgada cikla posmiem;

Nozaru ieguldījums Eiropas pusgadā 2012. gadā

Nodarbinātība un sociālā politika

38. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu ar nosaukumu „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173) un tās dienestu darba dokumentus; aicina Komisiju noteikt jaunu darba vietu potenciāla izpēti videi nekaitīgā ekonomikā, kā arī veselības un sociālās aprūpes un IKT nozares kā galveno prioritāti 2013. gada izaugsmes pētījumā (GIP);

39. pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz tās 2012. gada pavasara Eiropadomes laikā izteiktajām politiskajām saistībām un Komisijas vadlīnijām nodarbinātības dokumentu kopumā, lielākā daļa dalībvalstu nav iesniegušas valsts plānu nodarbinātības jomā kā daļu no to 2012. gada valsts reformu programmām; pauž nožēlu, ka Komisija to nenoteica par pienākumu dalībvalstīm, kas tām jāievēro, un mudina aicināt dalībvalstis pēc iespējas drīz iesniegt savus valsts plānus nodarbinātības jomā; turklāt aicina valsts plānos nodarbinātības jomā iekļaut vispusīgus pasākumus darba vietu radīšanai un videi nekaitīgai nodarbinātības politikai, saikni starp nodarbinātības politiku un finanšu instrumentiem, darba tirgus reformas, konkrētu grafiku daudzgadu reformu programmas izstrādāšanai turpmāko 12 mēnešu laikā, kā arī norādi gan par jomām, gan par reģioniem, kuros ir specializācijas deficīts vai pārpalikums; aicina Komisiju turpināt pārraudzīt tās darba tirgus novērošanas sistēmas plānu, kura balstīta uz objektīviem datiem un uz atsevišķu uzskaites shēmu valstīm, kas neievēro tām paredzētos īpašos ieteikumus;

40. ierosina, lai Komisija pārraudzītu valsts plānu sagatavošanu nodarbinātības jomā;

41. norāda, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi veido Eiropas sociālā modeļa un vienotā tirgus daļu un tālab tie ir pelnījuši stingru atzīšanu un atbalstu, bet to īpatnības jāņem vērā, izstrādājot Eiropas politikas jomas; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt sociālās ekonomikas regulējumu kā būtisku Eiropas sociālā modeļa un vienotā tirgus daļu, atzīstot tā elementus un iesaistot tā izstrādāšanā gan dalībvalstis, gan ieinteresētās puses, lai sekmētu apmaiņu ar paraugpraksi;

42. uzsver, cik būtiski ir nodrošināt lielāku sociālo kohēziju, neatstājot novārtā uzņēmumu sadarbību tās panākšanai, ko īpaši varētu veicināt, ļaujot uzņēmumiem popularizēt inovatīvus un konstruktīvus pasākumus sociālos jautājumos, izmantojot zīmolu, kas piesaistītu jaunus ieguldītājus un atbalstītu Eiropas sociālā modeļa attīstību ilgtermiņā;

43. atzinīgi vērtē to, ka tiek atzīts, cik svarīga MVU ir piekļuve finansējumam, jo MVU ir nodarbinātības un darba vietu radīšanas stūrakmens ES un tiem ir nozīmīgs potenciāls jaunatnes bezdarba un dzimumu nelīdzsvarotības problēmu risināšanā; mudina dalībvalstis to valsts izaugsmes plānos jautājumu par MVU piekļuvi finansējumam padarīt par absolūtu prioritāti;

44. pauž nožēlu, ka Padome nav ņēmusi vērā Parlamenta aicinājumu pievērsties nodarbinātības kvalitātei tās 2012. gada vadlīnijās; piekrīt Komisijai, ka darba līgumiem būtu jānodrošina strādājošajiem piekļuve tiesību pamatkopumam, tostarp tiesībām uz pensiju, sociālo aizsardzību un mūžizglītības pieejamību; aicina Komisiju iekļaut 2013. gada GIP nodarbinātības kvalitāti, darbinieku pamattiesības un atbalstu darba tirgus mobilitātei, pašnodarbinātajiem un pārrobežu mobilitātei, paaugstinot darbinieku drošību pārejas posmā no viena darba uz citu;

45. aicina dalībvalstis cīnīties pret nestabilu darba līgumu eksistēšanu un to izplatīšanos un pret fiktīvu pašnodarbinātību, un nodrošināt, lai iedzīvotājiem ar nedrošiem, pagaidu vai nepilna laika darba līgumiem vai iedzīvotājiem, kas ir pašnodarbinātas personas, būtu pietiekama sociālā aizsardzība un piekļuve apmācībai, kā arī mudina īstenot saistītos pamatnolīgumus;

46. aicina uzlabot darba tirgus elastīgumu, ieviešot darba līgumu modernus veidus; atzīst, ka nepilnas slodzes nodarbinātība bieži vien ir nodarbinātā paša izvēle, īpaši sieviešu vidū;

47. atzinīgi vērtē ieteikumus, kuros apskatīts jautājums par sieviešu zemo līdzdalības līmeni darba tirgū; tomēr konstatē, ka trūkst plašāka dzimumu līdztiesības perspektīva, kas attiektos ne tikai uz nodarbinātības līmeni; aicina Komisiju tās politikas vadlīnijās pievērsties problēmām, kas saistītas ar darba tirgus segregāciju, nevienlīdzīgu aprūpes pienākumu sadalījumu un fiskālās konsolidācijas ietekmi uz sievietēm;

48. aicina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu par mazaizsargātu iedzīvotāju grupu, tostarp minoritāšu (piemēram, romu), to, kuri nāk no visnabadzīgākajiem mikroreģioniem, un personu ar invaliditāti zemo iesaistīšanos darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis risināt arī jautājumu par darba vietu nevienlīdzīgo sadalījumu starp reģioniem un sociālajām grupām, kā arī par fiskālās konsolidācijas ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

49. norāda, ka vairākām dalībvalstīm ir sniegti ieteikumi par algām; uzsver, ka algas pirmām kārtam ir ienākumi, kas strādājošiem ir nepieciešami, lai dzīvotu; uzsver, ka Komisijas īstenotā prakse noteikt algu veidošanu un to līmeni programmu valstīs var palielināt nabadzības risku, neskatoties uz nodarbinātību, un algu nevienlīdzību, no kā cieš iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem; aicina Komisiju intensificēt to dalībvalstu politisko orientāciju, kurās algas pakļautas stagnācijai salīdzinājumā ar ražīguma līmeni, vienlaicīgi respektējot sociālo partneru autonomiju, kuru cita starpā aizsargā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 152. pants un 153. panta 5. punkts;

50. atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Padome ir pievērsusi lielāku uzmanību jauniešu bezdarba apkarošanai; aicina Komisiju, neietekmējot valsts tiesību aktus, nekavējoties iesniegt priekšlikumu par saistošu Eiropas jaunatnes garantiju, lai efektīvi uzlabotu to gados jaunu cilvēku situāciju, kuri nav nodarbināti, nestudē un neapgūst profesiju, un pakāpeniski pārvarēt jauniešu bezdarba problēmu ES; uzsver, ka Eiropas jaunatnes garantijai nepieciešams īpašs Eiropas finanšu atbalsts, sevišķi dalībvalstīs, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir ļoti augsts, un aicina neizlietotos struktūrfondu līdzekļus izmantot šim mērķim; aicina Padomi ātri pieņemt lēmumus par priekšlikumiem nodarbinātības tiesību aktu kopumā;

51. atzinīgi vērtē 2012. gada pamatnostādnēs ietverto ieteikumu par krīzes radīto sociālo seku novēršanu un aizvien lielāko uzmanību, kas tiek pievērsta nabadzības apkarošanai katrai valstij atsevišķi sniegtajos ieteikumos; tomēr pauž lielas bažas par pieaugošo nabadzību (tostarp strādājošu cilvēku nabadzību un nabadzību vecāku cilvēku vidū) un bezdarbu ES; aicina dalībvalstis palielināt to centienus, pastiprinot pasākumus cīņā pret nabadzību, un stingri ievērot Komisijas ieteikumus; aicina Komisiju 2013. gada izaugsmes pētījumā konkrēti pievērsties strādājošo nabadzībai, nabadzībai cilvēku vidū ar ierobežotu piesaisti darba tirgum vai vispār bez tās, un vecu cilvēku nabadzībai; uzsver, ka visā Eiropas pusgadā ir jāņem vērā LESD 9. pants;

52. atkārtoti uzsver, ka nepieciešamas dalībvalstu papildu saistības sociālajā jomā, bet ES ir jānosaka atbildība prioritāšu īstenošanā, kas noteiktas saistībā ar izaugsmi un sociālo kohēziju vienotajā tirgū;

53. uzsver steidzamo nepieciešamību izstrādāt jaunus instrumentus sociālās nelīdzsvarotības un bezdarba novēršanai Eiropā;

54. aicina dalībvalstis un Eiropadomi iesaistīt sociālo lietu un veselības ministrus Eiropas pusgada procesā un visos valsts reformu programmu procesa posmos, jo tas nostiprinātu tik nepieciešamo Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomes (EPSCO) funkciju, jo tās kompetencē ir tādi jautājumi kā pensijas, algu politika un darba aplikšana ar nodokļiem;

55. aicina Komisiju ziņot par visā ES kopīgu un vienotu kritēriju izmantošanu, vērtējot valsts reformu programmas; uzsver, ka papildus datiem ekonomikas jomā standartiem un datiem būtu jāatspoguļo sociālā integrācija un vides noturība; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis izmantot sociālos rādītājus un datus, ar kuriem novērtē progresu un attīstību un kuri sniedz plašāku informāciju nekā IKP rādītāji, jo tas ir būtiski, lai novērtētu progresu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā;

Budžeta politika

56. mudina Komisiju tās nākamajā gada izaugsmes pētījumā pilnībā aplūkot un uzsvērt ES budžeta lomu Eiropas pusgada norisē, sniedzot faktiskus un konkrētus datus par tā rosinošo, katalītisko, sinerģisko un papildinošo ietekmi uz vispārējiem valsts izdevumiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī; turklāt uzskata, ka finansējums ES līmenī var radīt ietaupījumus dalībvalstu budžetos un ka šis fakts būtu jāuzsver; uzskata, ka izaugsmes veicināšanā, jaunu darba vietu radīšanā, kā makroekonomiskās nelīdzsvarotības veiksmīgā samazināšanā visā Savienībā ES budžetam ir izšķiroša nozīme;

57. mudina Padomi sarunās par ES 2013. gada budžetu piekrist politiskajām un publiskajām debatēm par apropriāciju līmeni, kāds nepieciešams, lai īstenotu Eiropadomes 2012. gada jūnija sanāksmē pieņemto Izaugsmes un nodarbinātības paktu; pauž nopietnas bažas par Padomes atkārtoti pieņemto nostāju mākslīgi samazināt ES budžetā pieejamo maksājumu apropriāciju līmeni, kas varētu apdraudēt ES spēju pildīt tās juridiskās un politiskās saistības; atkārtoti aicina Padomi vienoties ar Parlamentu un Komisiju par vienotu reālo maksājumu vajadzību novērtēšanas metodi; uzsver situācijas steidzamo raksturu, jo īpaši attiecībā uz 1.a un 1.b izdevumu kategoriju (konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai / kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai), kā arī uz lauku attīstības fondiem;

58. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko nosaka „Izaugsmes un nodarbinātības pakts”, un apsvērt tām piešķirtā struktūrfondu un kohēzijas fonda finansējuma (55 miljardi euro) pārdali, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju, MVU (veicinot arī to piekļuvi ES fondiem) un jauniešu nodarbinātību; aicina Komisiju tās 2013. gada izaugsmes pētījumā (tiks publicēts 2012. gada novembrī) sniegt izsmeļošu un pilnīgu pārskatu par sasniegumiem šajā jomā;

59. turklāt uzsver, ka ar „Izaugsmes un nodarbinātības paktu” dalībvalstis tiek īpaši aicinātas izmantot daļu no struktūrfondu finansējuma, lai sadarbotos ar EIB aizdevumu risku un aizdevumu garantiju iespēju jomā attiecībā uz zināšanām un prasmēm, resursu efektivitāti, stratēģisko infrastruktūru un piekļuvi MVU paredzētam finansējumam; uzskata, ka dalībvalstu varas iestādēm jācenšas paaugstināt izaugsmes potenciālu, ko piedāvā jau apstiprinātās no ES budžeta finansētās ES iniciatīvas, piemēram, projektu obligāciju izmēģinājuma posms, dažādi aizraujoši ES novatoriskie finanšu instrumenti pētniecības inovācijas, MVU atbalsta vai mikrokredīta shēmu jomā, kuri pastāv kopš 2007. gada; turklāt uzsver palielināto EIB aizdevumu spēju 2012.–2015. gada periodam; uzskata, ka visi šie pasākumi, ja tos pareizi apvieno un īsteno, var veidot pamatu tādai ES investīciju programmai turpmākajiem gadiem, kurai būtu īpaši labvēlīga ietekme uz 27 ES dalībvalstu IKP un nodarbinātību; daži akadēmiķi paredz IKP pieaugumu par 0,56 % un 1,2 miljonus jaunu darba vietu;

60. tādēļ aicina dalībvalstis neuzskatīt valstu NKI ieguldījumu ES budžetā par pielāgošanos, kas to konsolidācijā ir mainīga, kā arī necensties mākslīgi samazināt to ES budžeta izdevumu apjomu, kas veicina izaugsmi, pretēji to augstākajā līmenī noteiktajām politiskajām saistībām; tomēr ir informēta par ekonomisko spriedzi starp nepieciešamību īsā laika posmā konsolidēt valsts finanses un jebkādu iespējamu pieaugumu dažu dalībvalstu ieguldījumā, kura pamatā ir NKI un kuru izraisījis maksājumu līmeņa pieaugums ES budžetā; tāpēc atkārtoti stingri aicina veikt reformas ES budžeta finansēšanā (par to vienosies sarunās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam), līdz 2020. gadam samazinot dalībvalstu uz NKI balstīto pašu resursu īpatsvaru ES budžetā līdz 40 %, tādējādi atbalstot to konsolidācijas centienus[42];

61. turklāt lūdz Komisiju izpētīt iespēju izslēgt uz NKI balstītos ieguldījumu ES budžetā no strukturāla deficīta aprēķina, kā noteikts divu tiesību aktu kopumā;

62. brīdina, ka saistībā ar sarunām par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ES budžeta līmeņa samazināšanai, ņemot vērā tā katalizatora lomu investīciju jomā, būtu negatīva ietekme uz izaugsmes veicināšanu un jaunu darba vietu radīšanu Savienībā;

Iekšējais tirgus

63. mudina Komisiju noteikt vienotā tirgus pārvaldību par galveno prioritāti, jo tas ievērojami palīdz sasniegt Eiropas pusgada mērķus, proti, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību; uzskata, ka ar Komisijas izstrādātajiem katrai valstij paredzētajiem īpašajiem ieteikumiem vienlaikus būtu jāpiedāvā dalībvalstīm praktiskāki risinājumi vienotā tirgus darbības uzlabošanai, lai radītu spēcīgāku sabiedrības atbalstu un politisko apņemšanos, kas veicinātu vienotā tirgus izveides pabeigšanu;

64. aicina Padomi un Komisiju sasaistīt Eiropas pusgadu ar Aktu par vienoto tirgu, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas politikas saskaņotību un ilgtspējīgas izaugsmes radīšanu;

65. uzsver, ka iniciatīvām, kas veiktas saistībā ar Aktu par vienoto tirgu, ir jāatbilst septiņām pamatiniciatīvām, kas iekļautas stratēģijā „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un jāveicina to sasniegšana;

66. aicina Komisiju saskaņot gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju ar citiem vienotā tirgus uzraudzības instrumentiem, piemēram, iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu, lai izvairītos no darbību pārklāšanās, izstrādātu lietderīgus un skaidrus ieteikumus un nodrošinātu Eiropas ekonomikas politikas vienotību;

67. šajā sakarībā pauž atzinību par Komisijas priekšlikumu izstrādāt katrai valstij paredzētos īpašos ieteikumus saistībā ar vienoto tirgu, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu pareizu transponēšanu un transponēšanas termiņiem; aicina Komisiju darboties aktīvāk, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un ieviešanu dalībvalstīs, mērķtiecīgi izmantojot visas savas pilnvaras;

68. mudina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti noteikt Aktā par vienoto tirgu paredzēto 12 mehānismu pieņemšanu, kas būs svarīgs ieguldījums vienotā tirgus vispusīgā un līdzsvarotā stiprināšanā;

Konstitucionālie jautājumi

69. uzskata, ka Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu cieša sadarbība saskaņā ar LESD 1. protokolu ir būtiska, lai nodrošinātu Eiropas pusgadam nepieciešamo demokrātisko leģitimitāti un valstu atbildību par tā īstenošanu; prasa pastiprināt dialogu starp Eiropas un valstu līmeņiem, respektējot darba dalījumu katrā no tiem;

70. uzskata, ka papildus parlamentu sadarbības nodrošināšanai ir nepieciešams arī pielikt lielākas pūles, lai sazinātos ar iedzīvotājiem un iesaistītu viņus šajā procesā;

71. uzskata — lai samazinātu ar leģitimitāti saistītās bažas, valstu parlamentiem būtu jāuzņemas aktīvāka loma šajā procesā, un ierosina dalībvalstīm pielāgot savas iekšējās procedūras tā, lai valstu parlamenti var tikt iesaistīti diskusijā par savu valstu fiskālajiem un reformu plāniem, pirms tie tiek iesniegti Eiropas Savienībai;

Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība

72. atkārtoti aicina dalībvalstis Eiropas pusgada procesā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī pievērst vairāk uzmanības apmācībai darba tirgus politikas jomā, gada izaugsmes pētījumā sniegto politikas pamatnostādņu īstenošanā ņemot vērā sieviešu vajadzības un situāciju; pauž atzinību tām dalībvalstīm, kas valsts reformu programmā (VRP) ir pilnībā integrējušas dzimumu līdztiesības aspektu, un pauž nožēlu, ka daudzas dalībvalstis tajā nav minējušas dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju ierosināt dalībvalstīm vienotu formu un kritērijus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai VRP;

73. aicina dalībvalstis noteikt īpašus kvantitatīvus mērķus to VRP atbilstoši sieviešu nodarbinātības statistikai, kā arī veikt īpašus pasākumus, kas vērsti uz mazāk aizsargātajām sieviešu grupām (tādām kā jaunas sievietes, migrantes, sievietes ar invaliditāti un vientuļās mātes);

74. atgādina, ka ES joprojām pastāv vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība un ka tas ietekmē arī pensiju apmēru, kuru sievietes vēlāk saņem, kā rezultātā sieviešu dzīves līmenis var nonākt zem nabadzības sliekšņa; tādēļ aicina dalībvalstis valstu reformu programmās noteikt kvalitātes mērķus, lai izskaustu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, tādējādi mazinot netaisnīgu attieksmi pret sievietēm pensionārēm un gados vecāko sieviešu neaizsargātību pret nabadzību;

75. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, dalībvalstu valdībām, Komisijai, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai Bankai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0542.
• [2]  OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
• [3]  OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
• [4]  OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
• [5]  OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
• [6]  OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
• [7]  OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
• [8]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0583.
• [9]  http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/120296.pdf.
• [10] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0048.
• [11]  OV C 219, 24.7.2012., 95. lpp.
• [12]  OV C 219, 24.7.2012., 1. lpp.
• [13]  OV C 219, 24.7.2012., 5. lpp.
• [14]  OV C 219, 24.7.2012., 9. lpp.
• [15]  OV C 219, 24.7.2012., 13. lpp.
• [16]  OV C 219, 24.7.2012., 17. lpp.
• [17]  OV C 219, 24.7.2012., 21. lpp.
• [18]  OV C 219, 24.7.2012., 25. lpp.
• [19]  OV C 219, 24.7.2012., 28. lpp.
• [20]  OV C 219, 24.7.2012., 31. lpp.
• [21]  OV C 219, 24.7.2012., 35. lpp.
• [22]  OV C 219, 24.7.2012., 38. lpp.
• [23]  OV C 219, 24.7.2012., 40. lpp.
• [24]  OV C 219, 24.7.2012., 44. lpp.
• [25]  OV C 219, 24.7.2012., 46. lpp.
• [26]  OV C 219, 24.7.2012., 50. lpp.
• [27]  OV C 219, 24.7.2012., 54. lpp.
• [28]  OV C 219, 24.7.2012., 58. lpp.
• [29]  OV C 219, 24.7.2012., 61. lpp.
• [30]  OV C 219, 24.7.2012., 88. lpp.
• [31]  OV C 219, 24.7.2012., 65. lpp.
• [32]  OV C 219, 24.7.2012., 69. lpp.
• [33]  OV C 219, 24.7.2012., 72. lpp.
• [34]  OV C 219, 24.7.2012., 74. lpp.
• [35]  OV C 219, 24.7.2012., 77. lpp.
• [36]  OV C 219, 24.7.2012., 81. lpp.
• [37]  OV C 219, 24.7.2012., 85. lpp.
• [38]  OV C 219, 24.7.2012., 91. lpp.
• [39]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0258.
• [40]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0186.
• [41]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0047.
• [42]  Pieņemtie teksti, P7-TA(2012)0245.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (*) (20.9.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2012. gada prioritāšu īstenošana
(2012/2150(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Marije Cornelissen

(*)       Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetārās komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ieteikumus:

A. tā kā saglabājas ekonomiskā nenoteiktība un tā kā 2010. gadā dalībvalstis vienojās attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, tā kā ES tomēr nespēs sasniegt šos mērķus noteiktajā laikposmā, jo kopējie dalībvalstu mērķi ir nepietiekami un veiktie pasākumi nav panākuši būtisku izaugsmi attiecībā uz uz gandrīz visiem mērķiem un īpaši tiem, kas saistīti uz energoefektivitāti, nodarbinātību, nabadzības samazināšanu un pētniecību un izstrādi;

B.  tā kā Eiropadomes 2012. gada 30. janvāra secinājumos izklāstīts: „Izaugsme un nodarbinātība atjaunosies vienīgi tad, ja mēs izvērsīsim konsekventu un visaptverošu pieeju, apvienojot saprātīgu fiskālo konsolidāciju, vienlaikus turpinot ieguldīt nākotnes izaugsmē, izsvērtu makroekonomikas politiku un aktīvu nodarbinātības stratēģiju, saglabājot sociālo kohēziju”, un ta kā ES būtu jāatbalsta dalībvalstis dinamiskas vides veidošanā ekonomikas izaugsmes un labklājības nodrošināšanai, izstrādājot noturīgu politiku;

C. tā kā Eiropas Parlaments 2012. gada 15. februāra rezolūcijā par nodarbinātības un sociālajiem aspektiem 2012. gada izaugsmes pētījumā[1] pieprasīja Padomei vadlīnijās 2012. gada Eiropas pusgadam iekļaut šādas prioritātes: nodrošināt saskanību un palielināt centienusstratēģijas „Eiropa 2020” mērķu panākšanai, lai atbalstītu noturīgu darba vietu radīšanu, izdarot ieguldījumus un reformējot nodokļus, lai uzlabotu nodarbinātības kvalitāti un nosacījumus nodarbināto iesaistīšanai uzņēmuma pārvaldībā, lai risinātu jauniešu bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotaju grupām, kurām nav piekļuves darba tirgum vai kurām tā ir ierobežota, kā arī lai uzlabotu demokrātisko leģitimitāti, atbildību un atbildību par politikas īstenošanu;

D. tā kā eiro krīzes sociālās konsekvences daudzās valstīs ir ļoti smagas un tā kā ierosinātie papildu pasākumi saasinās dažas no problēmām, piemēram, bankrotu skaita palielināšanos un mājokļu atpakaļatprasīšanu, kā arī izraisīs ievērojamus samazinājumus attiecībā uz pakalpojumiem veslības jomā, invalīdiem paredzētajiem un īpašās izglītības pakalpojumiem;

E.  tā kā Eiropas pusgads kļuvis nozīmīgāks un šajā procesā tagad iekļauti daudzkārtīgi dokumenti un pakārtoti dokumenti, kas jāiesniedz dalībvalstīm (valsts reformu programmas, stabilitātes un konverģences programmas, valstu ziņojumi par situāciju sociālajā jomā un valstu darba plāni), un tā kā šajos dokumentos ir nepieciešams apskatīt arvien lielaku skaitu mērķu; tā kā šādu dokumentu skaits un to savstarpēja pārklāšanās mazina Eiropas pusgada procesa pārredzamību un saskanību; tā kā dalībvalstu iesniegto dokumentu kvalitāte un ieinteresēto pušu un valstu parlamentu iesaistīšanas līmenis to sagatavošanā ievērojami atšķiras;

F.  tā kā no 2008. gada līdz 2012. gada vidum 27 dalībvalstu ES bezdarba līmenis palielinājies no 7 % līdz 10,4 %, kas nozīmē, ka apmēram 25 miljoni cilvēku ir bez darba;

G. tā kā visā ES vairāk nekā viena piektdaļa gados jaunu cilvēku ir bezdarbnieki (22 %), dažās dalībvalstīs jauniešu bezdarbam sasniedzot pat 50 %;

H. tā kā 8,3 miljoni eiropiešu, kas jaunāki par 25 gadiem, nestrādā. nestudē un neapgūst profesiju, un tā kā šie skaitļi turpina palielināties;

I.   tā kā 27 dalībvalstu ES vairāk nekā 115 miljoni cilvēku ir pakļauti sociālās atstumtības briesmām un tos apdraud nabadzība, tie ir materiāli nenodrošināti vai dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti;

Panākumi stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā

1.  pauž nožēlu, ka, neskatoties uz Komisijas konstatējumu, ka dalībvalstu noteiktās saistības to valsts reformu programmās (VRP) ir nepietiekamas, lai izpildītu lielāko daļu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu, neviena no tām katrai valstij atsevišķi sniegtajos ieteikumos netika mudināta paaugstināt savus valsts mērķus; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai 2013. gada ikgadējā izaugsmes pētījumā tiktu novērsts valsts mērķu trūkums, un to, ka 2013. gada valsts reformu programmās noteiktie valstu uzdevumi būtu līmenī, kas nepieciešams, lai īstenotu visus stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

Noturīgu darba vietu radīšana

2.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu ar nosaukumu „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173) un tās dienestu darba dokumentus; aicina Komisiju noteikt jaunu darba vietu potenciāla izpēti videi nekaitīgā ekonomikā, kā arī veselības un sociālās aprūpes un IKT nozares kā galveno prioritāti 2013. gada izaugsmes pētījumā (GIP);

3.  pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz tās 2012. gada pavasara Eiropadomes laikā izteiktajām politiskajām saistībām un Komisijas vadlīnijām nodarbinātības dokumentu kopumā, lielākā daļa dalībvalstu nav iesniegušas valsts plānu nodarbinātības jomā kā daļu no to 2012. gada valsts reformu programmām; pauž nožēlu par to, ka Komisija to nenoteica, kā pienākumu dalībvalstīm, kas tām jārespektē, un mudina aicināt dalībvalstis iesniegt savus valsts plānus nodarbinātības jomā cik drīz vien iespējams; turklāt aicina valsts plānos nodarbinātības jomā iekļaut vispusīgus pasākumus darba vietu radīšanai un videi nekaitīgai nodarbinātības politikai, saikni starp nodarbinātības politiku un finanšu instrumentiem, darba tirgus reformas, konkrētu grafiku daudzgadu reformu programmas izstrādāšanai turmāko 12 mēnešu laikā, kā arī norādi gan par jomām, gan par reģioniem, kuros ir specializācijas deficīts vai pārpalikums; aicina Komisiju turpināt pārraudzīt tās darba tirgus novērošanas sistēmas plānu, kura balstīta uz objektīviem datiem un uz atsevišķu uzskaites shēmu valstīm, kas neievēro tām paredzētos īpašos ieteikumus;

4.  ierosina, lai Komisija pārraudzītu valsts plānu nodarbinātības jomā sagatavošanu;

5.  atzinīgi vērtē ieteikumu, kas vērsts uz nodokļu sloga novirzīšanu no darbaspēka uz videi kaitīgām darbībām, vienlaicīgi vienkāršojot aplikšanu ar nodokļiem ilgtermiņā un pielāgojot to ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem dalībvalstīs; aicina dalībvalstis īstenot šo ieteikumu, vienlaikus nodrošinot, ka maziem ienākumiem netiek uzlikts lielāks nodokļu slogs;

6.  atzinīgi vērtē īpašas uzmanības pievēršanu energoefektivitātes programmām, kurām ir ievērojams potenciāls nodarbinātības jomā, vienlaicīgi atbalstot pasākumus vides jomā, nodrošinot noturīgas darba vietas un piedāvājot skaidrus ienākumus gan no publiskiem, gan no privātiem ieguldījumiem;

7.  atzinīgi vērtē īpašas uzmanības pievēršanu jautājumam par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo tā ir problēma, kas ietekmē visas dalībvalstis un var ievērojami samazināt valsts nodokļu ieņēmumus, kas nepieciešami ekonomikas atlabšanai;

8.  norāda, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi veido Eiropas sociālā modeļa un vienotā tirgus daļu un tālab tie ir pelnījuši stingru atzīšanu un atbalstu, bet to īpatnības jāņem vērā, izstrādājot Eiropas politikas jomas; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt sociālās ekonomikas regulējumu kā būtisku Eiropas sociālā modeļa un vienotā tirgus nozīmīgu daļu, atzīstot tā elementus un iesaistot tā izstrādāšanā gan dalībvalstis, gan ieinteresētās puses, lai sekmētu apmaiņu ar paraugpraksi;

9.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt lielāku sociālo kohēziju, neatstājot novārtā arī uzņēmumu sadarbību tās panākšanai, ko īpaši varētu veicināt, atļaujot uzņēmumiem sekmēt inovatīvus un par paraugu kalpojošus pasākumus sociālos jautājumos ar zīmola starpniecību, kas piesaistītu jaunus ieguldītājus un atbalstītu arī Eiropas sociālā modeļa attīstību ilgtermiņā;

10. atzinīgi vērtē to, ka tiek atzīts, cik svarīga MVU ir piekļuve finansējumam, jo MVU ir nodarbinātības un darba vietu radīšanas stūrakmens ES un tiem ir nozīmīgs potenciāls jaunatnes bezdarba un dzimumu nelīdzsvarotības problēmu risināšanā; mudina dalībvalstis to valsts izaugsmes plānos jautājumu par MVU piekļuvi finansējumam padarīt par absolūtu prioritāti;

Kvalitatīva nodarbinātība

11. pauž nožēlu, ka Padome nav ņēmusi vērā Parlamenta aicinājumu pievērsties nodarbinātības kvalitātei tās 2012. gada vadlīnijās; piekrīt Komisijai, ka darba līgumiem būtu jānodrošina strādājošajiem piekļuve tiesību pamatkopumam, tostarp tiesībām uz pensiju, sociālo aizsardzību un mūžizglītības pieejamību; aicina Komisiju iekļaut 2013. gada GIP nodarbinātības kvalitāti, darbinieku pamattiesības un atbalstu darba tirgus mobilitātei, pašnodarbinātajiem un pārrobežu mobilitātei, paaugstinot darbinieku drošību pārejas posmā no viena darba uz citu;

12. aicina dalībvalstis cīnīties pret nepienācīgu darba līgumu eksistēšanu un to izplatīšanos un pret fiktīvu pašnodarbinātību, un nodrošināt, lai iedzīvotājiem ar nedrošiem, pagaidu vai nepilna laika darba līgumiem vai iedzīvotājiem, kas ir pašnodarbinātas personas, būtu pietiekama sociālā aizsardzība un piekļuve apmācībai, kā arī mudina īstenot saistītus pamatnolīgumus;

13. aicina uzlabot darba tirgus elastīgumu, ieviešot darba līgumu modernus veidus; atzīst, ka nepilnas slodzes nodarbinātība bieži vien ir nodarbinātā paša izvēle, īpaši sieviešu vidū;

14. atzinīgi vērtē ieteikumus, kuros apskatīts jautājums par sieviešu zemo līdzdalības līmeni darba tirgū; tomēr konstatē, ka trūkst plašāka dzimumu līdztiesības perspektīva, kas attiektos ne tikai uz nodarbinātības līmeni; aicina Komisiju tās politikas vadlīnijās pievērsties problēmām, kas saistītas ar darba tirgus segregāciju, nevienlīdzīgu aprūpes pienākumu sadalījumu un fiskālās konsolidācijas ietekmi uz sievietēm;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu par nelabvēlīgos apstākļos esošo iedzīvotāju grupu, tostarp minoritāšu (piemēram, romu), to, kas nāk no visnabadzīgākajiem mikroreģioniem, un invalīdu zemo iesaistīšanās līmenī darba tirgū: aicina Komisiju un dalībvalstis risināt arī jautājumu par darba vietu nevienlīdzīgo sadalījumu starp reģioniem un sociālajām grupām, kā arī par fiskālās konsolidācijas ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis novērot un ziņot par veselības aizsardzības sistēmu reformu ietekmi, kā tas ieteikts 2012. gada GIP; uzsver, ka, īstenojot reformas un modernizējot veselības aizsardzības sistēmas, ir būtiski nodrošināt, ka reformas ir integratīvas, dod priekšroku preventīvām un savlaicīgām iejaukšanās metodēm un sniedz vienlīdzīgu piekļuvi;

17. norāda, ka vairākām dalībvalstīm ir sniegti ieteikumi par algām; uzsver, ka algas pirmām kārtam ir ienākumi, kas strādājošiem ir nepieciešami, lai dzīvotu; uzsver, ka Komisijas īstenotā prakse noteikt algu veidošanu un to līmeni programmu valstīs var palielināt nabadzības risku, neskatoties uz nodarbinātību, un algu nevienlīdzību, no kā cieš iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem; aicina Komisiju intensificēt to dalībvalstu politisko orientāciju, kurās algas pakļautas stagnācijai salīdzinājumā ar ražīguma līmeni, vienlaicīgi respektējot socialo partneru autonomiju, kuru cita starpā aizsargā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 152. pants un 153. panta 5. punkts;

18. atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta inteliģentam regulējumam un vienkāršošanai ar mērķi pieņemt efektīvus ES tiesību aktus, ja tie var nodrošināt pievienoto vērtību un piešķirt dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību, kad valsts tiesību akti ir piemērotāki; atkārtoti norāda uz administratīvā sloga risku, kas ierobežo izaugsmi un darba vietu radīšanu, un uz to, ka nepieciešams nodrošināt, ka regulējums kalpo mērķim;

Jauniešu bezdarba apkarošana

19. atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Padome ir pievērsusi lielāku uzmanību jauniešu bezdarba apkarošanai; aicina Komisiju, neietekmējot valsts tiesību aktus, nekavējoties iesniegt priekšlikumu par saistošu Eiropas jaunatnes garantiju, lai efektīvi uzlabotu to gados jaunu cilvēku situāciju, kuri nav nodarbināti, nestudē un un neapgūst profesiju, un pakāpeniski pārvarēt jauniešu bezdarba problēmu ES; uzsver, ka Eiropas jaunatnes garantijai nepieciešams īpašs Eiropas finanšu atbalsts, sevišķi dalībvalstīs, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir ļoti augsts, un aicina neizlietotos struktūrfondu līdzekļus izmantot šim mērķim; aicina Padomi ātri pieņemt lēmumus par priekšlikumiem nodarbinātības tiesību aktu kopumā;

Nabadzība un sociālā atstumtība

20. atzinīgi vērtē 2012. gada vadlīnijās ietverto ieteikumu par krīzes radīto sociālo seku novēršanu un aizvien lielāko uzmanību, kas tiek pievērsta nabadzības apkarošanai katrai valstij atsevišķi sniegtajos ieteikumos; tomēr pauž lielas bažas par pieaugošo nabadzību (tostarp nebadzību, neskatoties uz nodarbinātību un nabadzību vecāku cilvēku vidū) un bezdarbu ES; aicina dalībvalstis palielinat to centienus, pastiprinot pasākumus cīņā pret nabadzību, un stingri ievērot Komisijas ieteikumus; aicina Komisiju 2013. gada izaugsmes pētījumā konkrēti pievērsties nabadzībai, neskatoties uz nodarbinātību, nabadzībai cilvēku vidū ar ierobežotu piesaisti darba tirgum vai vispār bez tās, un vecu cilvēku nabadzībai; uzsver, ka nepieciešams ņemt vērā LESD 9. pantu visā Eiropas pusgadā;

21. atkārtoti uzsver, ka nepieciešamas dalībvalstu papildu saistības sociālajā jomā, bet ES ir jānoska atbildība prioritāšu īstenošanā, kas noteiktas saistībā ar izaugsmi un sociālo kohēziju vienotajā tirgū;

Nodarbinātība un makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūras sociālie aspekti

22. aicina Komisiju un Padomi pārskatīt rezultātu apkopojumu attiecībā uz makroekonomiskas nelīdzsvarotības korekciju un stiprināt tās sociālo un nodarbinātības dimensiju, cita starpā:

–   iekļaujot rādītājus par ienākumu nevienlīdzību un izdevumiem izglītībai,

–   papildus paredzot indiktīvu zemāku robežlielumu darbaspēka vienības izmaksas nominālam, lai novērstu pārmērīgu algu ierobežošanu,

–   samazinot indikatīvo maksimālo robežvērtību trīs gadu bezdarba vidējam rādītājam,

–   piemērojot simetriskas indikatīvās robežvērtības tekošā konta saldo;

23. aicina Komisiju iesniegt kategorisku soaciālo programmu, savienojot to ar stingru uzraudzību, tostarp kopējo prioritāšu un mērķu sarakstu, iekļaujot to stratēģijas „Eiropa 2020” struktūrā;

Ekonomikas stabilizācijas programmu sociālā ietekme dalībvalstīs, kurās ir finansiālas grūtības

24. pauž bažas par to, ka dalībvalstīm ar finansiālās palīdzības programmu nav sniegti ieteikumi attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; aicina Komisiju izvērtēt ekonomikas pielāgojuma programmas ietekmi uz panākumiem stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto galveno mērķu sasniegšanā un ierosināt tās grozījumus, lai pielāgotu korekcijas programmu stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem;

25. aicina Komisiju strādāt ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka taupības programmas nekavē darba vietu radīšanas pasākumus un ka tiek īstenota izaugsmi veicinoša politika;

26. aicina Padomi panākt ātru vienošanos ar Parlamentu un nekavējoties sākt īstenot priekšlikumu par nopietnās grūtībās nonākušo dalībvalstu pastiprinātu uzraudzību, ietverot korekciju programmu sociālās ietekmes novērtējumu un pilnīgu atbilstību ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm;

27. aicina īstenot jauna veida Eiropas pusgada darbību, apspriežot prioritātes sociālajā jomā vienlaikus ar ekonomikas un budžeta prioritātēm un savstarpēji sasaistīt tās;

28. uzsver steidzamo nepieciešamību izstrādāt jaunus instrumentus sociālās nelīdzsvarotības un bezdarba novēršanai Eiropā;

29. aicina Komisiju ziņot par panākto progresu attiecībā uz Parlamenta prasību Komisijai, kas izteikta 2011. gada 1. decembra rezolūcijā par Eiropas ekonomikas koordinēšanas pusgadu[2], lūgt pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus iesniegt ikgadēju ēnu ziņojumu par dalībvalstu panākumiem pamatmērķu sasniegšanā un VRP ieteikto pasākumu realizēšanā;

Demokrātiskās leģitimitātes, atbildības un Eiropas pusgada procedūras kvalitātes uzlabošana

30. aicina Komisiju un Padomi vienoties par konkrētiem pasākumiem, lai gan valstu, gan Eiropas līmenī uzlabotu sociālo partneru, NVO un vietēju pašvaldības iestāžu dalību un iesaisti tādu noturīgu politikas nostādņu formulēšanā un īstenošanā, kas saistītas ar Eiropas pusgadu; atzinīgi vērtē to, ka prezidentvalsts Kipra šo uzdevumu ir noteikusi par vienu no savas darbības prioritātēm;

31. aicina dalībvalstis un Eiropadomi iesaistīt sociālo lietu un veselības ministrus Eiropas pusgada procesā un visās nacionālo reformu programmu procesa stadijās, jo tas nostiprinātu EPSCO Padomes lomu, kas ir nepieciešams, jo to kompetencē ir tēmas kā, piemēram, pensijas, algu politika un darba aplikšana ar nodokļiem;

32. apstirpina aicinājumu pastiprināt Eiropas pusgada demokrātisko leģitimitāti; pauž nožēlu par to, ka nav ņemtas vērā Parlamenta bažas, kas tika izteiktas, pieņemot politikas pamatnostādnes 2012. gadam; norāda, ka Parlamenta neiesaistīšana politikas pamatnostādņu izstrādāšanā ir būtisks demokrātisks trūkums;

33. aicina Komisiju ziņot par visā ES kopīgu un vienotu kritēriju izmantošanu, vērtējot valsts reformu programmas; uzsver, ka papildus datiem ekonomikas jomā standartiem un datiem būtu jāatspoguļo sociālā integrācija un vides noturība; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis izmantot sociālos rādītājus un datus, ar kuriem novērtē progresu un attīstību un kuri sniedz plašāku informāciju nekā IKP rādītāji, jo tas ir būtiski, lai novērtētu progresu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā;

34. aicina Komisiju vienoties ar Parlamentu par gada izaugsmes pētījuma formātu, kas ļautu Parlamentam grozīt to pirms pieņemšanas Padomē, lai nodrošinātu, ka pārredzama iestāžu kopīga lēmumu pieņemšanas procesa rezultātā tiktu izstrādātas demokrātiski leģitīmas politikas pamatnostādnes, par kurām panākta vienošanās;

35. aicina Komisiju uzlabot Eiropas pusgada kvalitāti, pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību, ierosinot tiesību aktu, kurā būtu noteiktas formālas prasības attiecībā uz dalībvalstu tādu iesniedzamo dokumentu formātu un termiņu, kas veido daļu no Eiropas pusgada, tostarp īpašas saistības attiecībā uz progresa novērošanu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā un pārredzamām procedūrām, lai formulētu katrai valstij atsevišķus ieteikumus;

36. aicina dalībvalstis vienoties par procedūrām, kas ļautu veikt sociālo dialogu, patiesas parlamentārās diskusijas un nodrošinātu ieinteresēto personu līdzdalību valsts reformu programmas formulēšanā un īstenošanā, un iekļaut savā valsts reformu programmā sīki izstrādātu pārskatu, kurā norādītu kas bijis iesaistīts un kā; aicina Komisiju sagatavot pārskatu par valstu dažādo praksi attiecībā uz parlamentārajām procedūrām un ieinteresēto pušu iesaistīšanu Eiropas pusgadā un līdz 2013. gada janvārim publiskot rezultātus ziņojumā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 4 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Marije Cornelissen, Emer Costello, Frédéric Daerden, Sari Essayah, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kinga Göncz, Richard Howitt, Jan Kozłowski, Svetoslav Hristov Malinov, Anthea McIntyre, Birgit Sippel, Csaba Sógor

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0047.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0542.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (19.9.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai — 2012. gada prioritāšu īstenošana
(2012/2150(INI))

Atzinumu sagatavoja: Catherine Trautmann

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas pusgads galvenokārt ir paredzēts, lai koordinētu dalībvalstu budžetus un reformu programmas. Pašreizējā situācijā, kad visās dalībvalstīs ir noteikti finansiālie ierobežojumi, lai nodrošinātu sešu tiesību aktu kopuma ieviešanu, ES budžetam jāpilda pretcikliska funkcija. Kā noteikts Līgumos, ES budžetā nav pieļaujams deficīts, turklāt tas ir investīciju budžets, ko izmanto visas 27 dalībvalstis (vairāk nekā 85 % no tā līdzekļiem tiek piešķirti dalībvalstīm). Pateicoties tā rosinošajai ietekmei un sviras efektam, jo īpaši tādās iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes jomās kā kohēzijas un reģionālā politika, tas var veicināt izaugsmi un palielināt konkurētspēju, tādējādi sniedzot dalībvalstīm atbalstu ekonomikas mērķu sasniegšanā, kā noteikts to valsts reformu programmās (stratēģija „Eiropa 2020”), kā arī konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā, kas izstrādāti Eiropas pusgada ietvaros.

Jau ir uzsākta visu politiku programmas īstenošana, kas noteikta 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmā. Eiropas Komisija un Padome ir nolēmušas pilnībā atraisīt to struktūru potenciālu, kuras joprojām atpaliek, piemēram, struktūrfondi un kohēzijas fondi (kuru novērtēšanai un jautājumu risināšanai vairāku iemeslu dēļ jāpievēršas ļoti rūpīgi). Viens no Eiropadomes 2012. gada jūnija sanāksmē pieņemtā „Izaugsmes un nodarbinātības pakta” pīlāriem ir balstīts uz atkārtotu mērķu noteikšanu struktūrfondiem un kohēzijas fondiem, kuri joprojām nav pilnībā iesaistīti (paredzētais apmērs — 55 miljardi eiro), lai sekmētu atbalstu MVU, pētniecībai un inovācijai, kā arī jauniešu nodarbinātībai.

Tas būs vēl viens solis pareizajā virzienā un uzsvara maiņa (kas ir vairāk nekā vēlama) ES ekonomikas politikā. Tas būtiski papildina Padomes un Parlamenta 2010.–2011. gadā apstiprinātos svarīgos pasākumus, lai īslaicīgi atvieglotu līdzfinansējuma noteikumus dalībvalstīm, kuras vissmagāk skārusi pašreizējā krīze. Dalībvalstīm, kas gūst labumu no finansiālā atbalsta programmām, īslaicīgi ir paaugstinātas līdzfinansēšanas likmes, lai nodrošinātu, ka tiek veikti pašlaik nepieciešamie ieguldījumi, neskatoties uz stingri ierobežotajiem valstu budžetiem.

Tomēr, lai gūtu panākumus, šie pasākumi jau laikus pilnībā jāiestrādā ES gada budžetā. Sarunās par 2011. un 2012. gada budžetu Padome — par spīti sīvai EP pretestībai — noteica ļoti zemu maksājumu apropriāciju līmeni. Sistemātiski atsakoties no pienācīga maksājumu līmeņa, kura pamatā ir reālas un taustāmas vajadzības, Padome rada šķēršļus ekonomikas atveseļošanai, jo labuma guvēji dalībvalstīs, piemēram, reģionālās varas iestādes, universitātes vai MVU, laikus nesaņem samaksu un saskaras ar milzīgām naudas plūsmas problēmām.

Tomēr pozitīvi jāvērtē fakts, ka 2012. gada Eiropas pusgada laikā tika panākta ļoti svarīga vienošanās par izmēģinājuma posmu (2012.–2013. gads) attiecībā uz projektu obligācijām, lai veicinātu situāciju, kurā galveno infrastruktūras projektu finansējums sekmētu dalībvalstu izaugsmi transporta, enerģijas un IKT jomā. Šo vienošanos Eiropas Investīciju banka īstenos, sākot ar 2012. gada jūliju. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka tas ir tikai pirmais solis virzībā uz tik ļoti nepieciešamo ES investīciju programmu turpmākajos gados.

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja ierosina par jautājumu atbildīgajai Ekonomikas un monetārajai komitejai ziņojumā iekļaut šādus apsvērumus:

1.  pauž nožēlu par to, ka nav notikušas plašas, uzticamas un atklātas publiskās debates par Eiropas pusgada norisi; uzskata, ka šo debašu trūkums ir pretrunā valstu praksēm, kur ekonomikas politikas virzieni tiek atklāti un demokrātiski apspriesti; brīdina jo īpaši gada izaugsmes pētījumu neveidot kā birokrātisku pasākumu, kuru Eiropas Parlaments nav apstiprinājis, un uzsver nepieciešamību pēc Eiropas pusgada demokratizācijas, stiprinot valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta lomu visos Eiropas pusgada posmos; atgādina par EP priekšlikumu ES iestādēm vienoties par iestāžu nolīgumu; atgādina, ka 13. pants Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā paredz attiecīgo EP komiteju un valstu parlamentu pārstāvju parlamentāro konferenču organizēšanu; uzsver, ka EP Budžeta komiteja ir viena no šīm iepriekš minētajām attiecīgajām EP komitejām;

2.  mudina Komisiju sagatavot nākamo 2013. gada izaugsmes pētījumu, pamatojoties uz drošiem, vērienīgiem un objektīviem ekonomikas datiem, kas atspoguļo reālo makroekonomikas situāciju dalībvalstīs, kā arī šo valstu savstarpējo makroekonomikas nelīdzsvarotību;

3.  aicina dalībvalstis — ja Eiropas pusgada laikā valstu vēlēšanu rezultātā mainās politiskais vairākums — laikus pieņemt savas valsts reformu programmas, lai uzsvērtu reformu politisko raksturu un nodrošinātu jaunās valdības saistības;

4.  mudina Komisiju tās nākamajā gada izaugsmes pētījumā pilnībā aplūkot un uzsvērt ES budžeta lomu Eiropas pusgada norisē, sniedzot faktiskus un konkrētus datus par tā rosinošo, katalītisko, sinerģisko un papildinošo ietekmi uz vispārējiem valsts izdevumiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī; turklāt uzskata, ka finansējums ES līmenī var radīt ietaupījumus dalībvalstu budžetos un ka šis fakts būtu jāuzsver; uzskata, ka izaugsmes veicināšanā, jaunu darba vietu radīšanā, kā makroekonomiskās nelīdzsvarotības veiksmīgā samazināšanā visā Savienībā ES budžetam ir izšķiroša nozīme;

5.  mudina Padomi sarunās par ES 2013. gada budžetu piekrist politiskajām un publiskajām debatēm par apropriāciju līmeni, kāds nepieciešams, lai īstenotu Eiropadomes 2012. gada jūnija sanāksmē pieņemto „Izaugsmes un nodarbinātības paktu”; pauž nopietnas bažas par Padomes atkārtoti pieņemto nostāju mākslīgi samazināt ES budžetā pieejamo maksājumu apropriāciju līmeni, kas varētu apdraudēt ES spēju pildīt tās juridiskās un politiskās saistības; atkārtoti aicina Padomi vienoties ar EP un Komisiju par vienotu reālo maksājumu vajadzību novērtēšanas metodi; uzsver situācijas steidzamo raksturu, jo īpaši attiecībā uz 1.a un 1.b izdevumu kategoriju (konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai / kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai), kā arī uz lauku attīstības fondiem;

6.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko nosaka „Izaugsmes un nodarbinātības pakts”, un apsvērt tām piešķirtā struktūrfondu un kohēzijas fonda finansējuma (55 miljardi eiro) pārdali, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju, MVU (veicinot arī to piekļuvi ES fondiem) un jauniešu nodarbinātību; aicina Komisiju tās 2013. gada izaugsmes pētījumā (tiks publicēts 2012. gada novembrī) sniegt izsmeļošu un pilnīgu pārskatu par sasniegumiem šajā jomā;

7.  turklāt uzsver, ka ar „Izaugsmes un nodarbinātības paktu” dalībvalstis tiek īpaši aicinātas izmantot daļu no struktūrfondu finansējuma, lai sadarbotos ar EIB aizdevumu risku un aizdevumu garantiju iespēju jomā attiecībā uz zināšanām un prasmēm, resursu efektivitāti, stratēģisko infrastruktūru un piekļuvi MVU paredzētam finansējumam; uzskata, ka dalībvalstu varas iestādēm jācenšas paaugstināt izaugsmes potenciālu, ko piedāvā jau apstiprinātās no ES budžeta finansētās ES iniciatīvas, piemēram, projektu obligāciju izmēģinājuma posms, dažādi aizraujoši ES novatoriskie finanšu instrumenti pētniecības inovācijas, MVU atbalsta vai mikrokredīta shēmu jomā, kuri pastāv kopš 2007. gada; turklāt uzsver palielināto EIB aizdevumu spēju 2012.–2015. gada periodam; uzskata, ka visi šie pasākumi, ja tos pareizi apvieno un īsteno, var veidot pamatu tādai ES investīciju programmai turpmākajiem gadiem, kurai būtu īpaši labvēlīga ietekme uz 27 ES dalībvalstu IKP un nodarbinātību; daži akadēmiķi paredz IKP pieaugumu par 0,56 % un 1,2 miljonus jaunu darba vietu;

8.  tādēļ aicina dalībvalstis neuzskatīt valstu NKI ieguldījumu ES budžetā par pielāgošanos, kas to konsolidācijā ir mainīga, kā arī necensties mākslīgi samazināt to ES budžeta izdevumu apjomu, kas veicina izaugsmi, pretēji to augstākajā līmenī noteiktajām politiskajām saistībām; tomēr ir informēta par ekonomisko spriedzi starp nepieciešamību īsā laika posmā konsolidēt valsts finanses un jebkādu iespējamu pieaugumu dažu dalībvalstu ieguldījumā, kura pamatā ir NKI un kuru izraisījis maksājumu līmeņa pieaugums ES budžetā; tāpēc atkārtoti stingri aicina veikt reformas ES budžeta finansēšanā (par to vienosies sarunās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam), līdz 2020. gadam samazinot dalībvalstu uz NKI balstīto pašu resursu īpatsvaru ES budžetā līdz 40 %, tādējādi atbalstot to konsolidācijas centienus[1];

9.  turklāt lūdz Komisiju izpētīt iespēju izslēgt uz NKI balstītos ieguldījumu ES budžetā no strukturāla deficīta aprēķina, kā noteikts divu tiesību aktu kopumā;

10. brīdina, ka saistībā ar sarunām par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ES budžeta līmeņa samazināšanai, ņemot vērā tā katalizatora lomu investīciju jomā, būtu negatīva ietekme uz izaugsmes veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu Savienībā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 2 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Richard Ashworth, Francesca Balzani, Zuzana Brzobohatá, Andrea Cozzolino, James Elles, Göran Färm, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Barbara Matera, Claudio Morganti, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Alda Sousa, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Alexander Alvaro, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Paul Rübig, Peter Šťastný

• [1]  EP rezolūcija P7-TA 2012/245, 2012. gada jūnijs, 3. punkts.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (19.9.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2012. gada prioritāšu īstenošana
(2012/2150(INI))

Atzinumu sagatavoja: Malcolm Harbour

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”[1],

–   ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem[2],

A. tā kā patlaban nepieciešamība pēc vienotā tirgus ir lielāka nekā jebkad agrāk, jo tas var kalpot kā līdzeklis Eiropas ekonomikas atjaunošanai, piedāvājot konkrētus risinājumus krīzes novēršanai, sekmējot konkurētspēju un saglabājot sociālo labklājību,

1.  uzskata, ka, īstenojot Eiropas pusgadu, uzmanība ir jākoncentrē uz gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, konkurētspējas, nodarbinātības un teritoriālās un sociālās kohēzijas sekmēšanu, pārvarot iekšējo nelīdzsvarotību un saskaņojot dalībvalstu ekonomikas procesus;

2.  uzsver to, ka, īstenojot Eiropas pusgadu, ir nepieciešams pilnībā ņemt vērā stratēģiju „Eiropa 2020”;

3.  mudina Komisiju noteikt vienotā tirgus pārvaldību par galveno prioritāti, jo tas ievērojami palīdz sasniegt Eiropas pusgada mērķus, proti, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību; uzskata, ka ar Komisijas izstrādātajiem katrai valstij paredzētajiem īpašajiem ieteikumiem vienlaikus būtu jāpiedāvā dalībvalstīm praktiskāki risinājumi vienotā tirgus darbības uzlabošanai, lai radītu spēcīgāku sabiedrības atbalstu un politisko apņemšanos, kas veicinātu vienotā tirgus izveides pabeigšanu;

4.  aicina Padomi un Komisiju sasaistīt Eiropas pusgadu ar Aktu par vienoto tirgu, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas politikas saskaņotību un ilgtspējīgas izaugsmes radīšanu;

5.  uzsver, ka iniciatīvām, kas veiktas saistībā ar Aktu par vienoto tirgu, ir jāatbilst septiņām pamatiniciatīvām, kas iekļautas stratēģijā „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un jāveicina to sasniegšana;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sagatavot gada ziņojumu par vienotā tirgus iekļaušanu Eiropas pusgadā, lai novērtētu vienotā tirgus darbību, konstatētu galvenos politikas uzdevumus un noteiktu darbības prioritātes; uzskata, ka tas palīdzēs garantēt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Savienībā;

7.  uzsver, ka, veicot šo novērtējumu, būtu jāizskata, cik lielu labumu iedzīvotāji, darba ņēmēji, patērētāji un uzņēmumi gūst no vienotā tirgus, un jānovērš traucējumi vienotā tirgus darbībā; atzīst, ka dialogam ar sociālajiem partneriem, valstu parlamentiem un pilsonisko sabiedrību ir būtiska nozīme, lai atgūtu uzticēšanos vienotajam tirgum; tādēļ aicina iedzīvotājus un uzņēmumus nākt klajā ar ierosinājumiem par to, kā labāk panākt vienotā tirgus pilnīgu izveidi;

8.  aicina Komisiju saskaņot gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju ar citiem vienotā tirgus uzraudzības instrumentiem, piemēram, iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu, lai izvairītos no darbību pārklāšanās, izstrādātu lietderīgus un skaidrus ieteikumus un nodrošinātu Eiropas ekonomikas politikas vienotību;

9.  šajā sakarībā pauž atzinību par Komisijas priekšlikumu izstrādāt katrai valstij paredzētos īpašos ieteikumus saistībā ar vienoto tirgu, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu pareizu transponēšanu un transponēšanas termiņiem; aicina Komisiju darboties aktīvāk, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un ieviešanu dalībvalstīs, mērķtiecīgi izmantojot visas savas pilnvaras;

10. atkārtoti norāda uz nepieciešamību samazināt kavēšanos direktīvu transponēšanā vienotā tirgus jomā un uzsver to, ka šo direktīvu pilnīga, vienāda, savlaicīga un pareiza transponēšana ir būtiski svarīga, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pilnībā gūt labumu no vienotā tirgus; atbalsta to, ka dalībvalstu līmenī tiek izveidots ierēdņu sadarbības tīkls, ko koordinē Komisija un kas ir atbildīgs par visu jauno ES tiesību aktu īstenošanu, tādējādi uzlabojot tiesību aktu vispārējo īstenošanas kvalitāti;

11. mudina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti noteikt Aktā par vienoto tirgu paredzēto 12 mehānismu pieņemšanu, kas būs svarīgs ieguldījums vienotā tirgus vispusīgā un līdzsvarotā stiprināšanā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adam Bielan, Jorgo Chatzimarkakis, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Sandra Kalniete, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Mitro Repo, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Gino Trematerra, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Constance Le Grip, Olga Sehnalová, Sabine Verheyen
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Silvia Costa, Jutta Steinruck

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2012)0258.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0186.

Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (19.9.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai — 2012. gada prioritāšu īstenošana
(2012/2150(INI))

Atzinumu sagatavoja: Paulo Rangel

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka Eiropas pusgads pastiprina ekonomikas koordināciju starp dalībvalstīm atbilstīgi Kopienas metodei, tādējādi garantējot labāku ekonomikas pārvaldību, kas sniedz Eiropai pievienotu vērtību;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas pusgads ir ieviests, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu;

3.  tomēr uzskata, ka būtu jāuzlabo Eiropas pusgada leģitimitāte, pārredzamība un efektivitāte;

4.  uzskata, ka ir būtiski palielināt Eiropas pusgada leģitimitāti un novērst atlikušās juridiskās neskaidrības, kas var turpmāk radīt nesaskaņas starp iestādēm, tai skaitā saistībā ar kompetences un atbildības pārklāšanos un dublēšanos, kā arī mazināt skaidrību un palielināt ES iestāžu sistēmas sarežģītību;

5.  pauž nožēlu par to, ka parlamentārai kontrolei šajā procesā ir tikai minimāla nozīme, un uzsver, ka Eiropas pusgads nekādā veidā nedrīkst traucēt Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu prerogatīvām;

6.  ar bažām konstatē, ka, pieņemot svarīgus lēmumus ekonomikas jomā saistībā ar krīzi, Eiropas Parlaments pastāvīgi tiek atbīdīts malā, un uzskata, ka tas ir jāiesaista, lai nodrošinātu leģitimitāti lēmumiem, kas ietekmē visus iedzīvotājus;

7.  uzskata, ka Eiropas Parlaments ir piemērota vieta dalībvalstu parlamentu un Eiropas iestāžu dialogam par ekonomikas politiku un sadarbībai šajā jautājumā;

8.  atkārtoti norāda, ka būtu pilnībā jāievieš Regulā (EK) Nr. 1466/97 iekļautie noteikumi attiecībā uz dialogu par ekonomikas jautājumiem un jauno koordinācijas mehānismu un ka visos Eiropas pusgada procesa posmos būtu pilnībā jāpiemēro demokrātiska kontrole;

9.  uzskata, ka dialogu par ekonomikas jautājumiem būtu jāpaplašina, kā modeli izmantojot dialogu ar ECB par monetārajiem jautājumiem, lai iekļautu tajā regulāras diskusijas ar Eiropas Parlamentu, Komisiju un Ekonomikas un finanšu padomes priekšsēdētāju par gada izaugsmes pētījuma un katrai valstij paredzēto īpašo noteikumu sagatavošanu un īstenošanas kontroli;

10. atgādina — lai nodrošinātu demokrātisku leģitimitāti, par galvenajiem procesa elementiem būtu jānosaka pārredzamība un informācijas pieejamība, un Eiropas pusgads un dialogs par ekonomikas jautājumiem būtu jāuzskata par daļu no ES iestāžu sistēmas, un to īstenošanā būtu jāveicina Kopienas metodes izmantošana, visos procesa posmos iesaistot Savienības iestādes;

11. atgādina par Herman Van Rompuy ziņojumu „Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”, ar kuru iepazīstināja Padomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē un kurā tika prasīts saistībā ar Eiropas pusgadu ieviest funkcionējošu politikas koordinācijas sistēmu;

12. uzskata, ka Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu cieša sadarbība saskaņā ar LESD 1. protokolu ir būtiska, lai nodrošinātu Eiropas pusgadam nepieciešamo demokrātisko leģitimitāti un valstu atbildību par tā īstenošanu; prasa pastiprināt dialogu starp Eiropas un valstu līmeņiem, respektējot darba dalījumu katrā no tiem;

13. uzskata, ka papildus parlamentu sadarbības nodrošināšanai ir nepieciešams arī pielikt lielākas pūles, lai sazinātos ar iedzīvotājiem un iesaistītu viņus šajā procesā;

14. uzskata — lai samazinātu ar leģitimitāti saistītās bažas, valstu parlamentiem būtu jāuzņemas aktīvāka loma šajā procesā, un ierosina dalībvalstīm pielāgot savas iekšējās procedūras tā, lai valstu parlamenti var tikt iesaistīti diskusijā par savu valstu fiskālajiem un reformu plāniem, pirms tie tiek iesniegti Eiropas Savienībai;

15. prasa Eiropas Parlamenta ciešāku iesaisti un aktīvāku līdzdalību procesā un uzskata, ka, pamatojoties uz LESD 121. panta 5. punktu, Komisijai un Padomei būtu jāatskaitās Parlamentam par pieņemtajiem katrai valstij paredzētajiem īpašajiem ieteikumiem;

16. mudina Komisiju sniegt pienācīgu pamatojumu saviem ieteikumiem attiecībā uz politiku un diferencēt un noteikt prioritāras politikas darbības katrai valstij, lai sniegtu Padomei norādījumus par to, kurām valstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība;

17. uzskata — lai saglabātu ticamību attiecībā uz gada izaugsmes pētījumu, uz kura pamata tiek izstrādāti Komisijas ieteikumi, kā arī Eiropas pusgada procesa pārredzamību, ir svarīgi, lai Padome turpinātu sniegt pamatojumus par jebkādām atkāpēm no Komisijas ieteikumiem;

18. atgādina, ka ekonomikas politikas koordinācijai Eiropas pusgada procesā būtu jānotiek, pamatojoties uz LESD 5. pantu, un ka, nosakot Eiropas pusgada prioritātes, būtu pilnībā jāņem vērā mērķi un prasības, kas noteiktas LES 3. panta 3. punktā un citos Līgumu noteikumos, jo īpaši LESD 121. pantā (plašas ekonomikas politikas vadlīnijas), LESD 126. pantā (pārmērīgs valsts budžeta deficīts) un LESD 148. pantā (nodarbinātības politika);

19. atgādina, ka Eiropas Parlaments jāatzīst par piemērotu demokrātisko forumu vispārēja novērtējuma sniegšanai Eiropas pusgada noslēgumā; uzskata, ka, apliecinot šo atzīšanu, procesā iesaistīto ES iestāžu un ekonomikas organizāciju pārstāvjiem būtu jāsniedz Eiropas Parlamenta deputātiem informācija, kad viņi to lūdz;

20. pauž viedokli, ka Eiropas Parlamentam būtu jāpielāgo sava organizatoriskā struktūra tikko ieviestajam Eiropas pusgadam, piemēram, izveidojot ad hoc/ pagaidu komiteju vai darba vai koordinācijas grupu ikgadējai Eiropas pusgada uzraudzībai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, József Szájer, Rafał Trzaskowski, Manfred Weber, Luis Yáñez-Barnuevo García
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zuzana Brzobohatá, Luis de Grandes Pascual, Isabelle Durant, Marietta Giannakou, Anneli Jäätteenmäki, György Schöpflin

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (21.9.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2012. gada prioritāšu īstenošana
(2012/2150(INI))

Atzinumu sagatavoja: Barbara Matera

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā ekonomikas krīzes laikā sieviešu pozīcijas stiprināšana darba tirgū un ekonomiskā neatkarība ir ne tikai morāla prasība, bet arī ekonomiska nepieciešamība; tā kā ir nepieciešami lielāki pūliņi, lai novērstu šķēršļus, kas kavē vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu iesaistīšanos darbaspēkā, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto pamatmērķi par sieviešu dalības palielināšanu darba tirgū līdz 75%, jo tas: a) palīdzētu atklāt būtisku neizmantotu talantu apjomu, it īpaši zinātnes un tehnoloģijas nozarē, un b) veicinātu ekonomikas efektivitāti, palielinātu produktivitāti un nodrošinātu labāku nodokļu bāzi, ja tiks samazināta vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība, kā arī palīdzētu vismaz 20 miljoniem cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā vai kurus apdraud nabadzība un sociālā atstumtība, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu un vīriešu konkrētajai situācijai,

B.  tā kā Eiropas turpmākā ekonomiskā konkurētspēja un labklājība ir būtiski atkarīga no tās spējas pilnībā izmantot savus darbaspēka resursus, tostarp, palielinot sieviešu līdzdalību darba tirgū un nodrošinot viņām labāku augsti kvalificēta darba pieejamību; tā kā viena no stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm ir līdz 2020. gadam sasniegt 75 % sieviešu nodarbinātības līmeni; tā kā salīdzinoši vairāk sieviešu nekā vīriešu strādā nepilnu darba laiku vai uz pagaidu darba līgumu pamata un tādēļ viņas ir vieglāk atlaist štatu samazināšanas dēļ krīzes laikā, un tā kā ir risks, ka pašreizējā lejupslīde kavēs — vai pat pagriezīs atpakaļ — attīstību dzimumu līdztiesības jomā,

C. tā kā banku krīze ļoti ierobežo piekļuvi kapitālam un tā ir problēma, kas visticamāk nesamērīgi skars sievietes uzņēmējas, jo sievietes arvien vairāk strādā kā pašnodarbinātās, lai labāk apvienotu darbu un ģimenes dzīvi,

1.  atkārtoti aicina dalībvalstis Eiropas pusgada procesā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī pievērst vairāk uzmanības apmācībai darba tirgus politikas jomā, Gada izaugsmes pētījumā sniegto politikas pamatnostādņu īstenošanā ņemot vērā sieviešu vajadzības un situāciju; pauž atzinību tām dalībvalstīm, kas valsts reformu programmā (VRP) ir pilnībā integrējušas dzimumu līdztiesības aspektu, un pauž nožēlu, ka daudzas dalībvalstis tajā nav minējušas dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju ierosināt dalībvalstīm vienotu formu un kritērijus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai VRP;

2.  aicina Komisiju sistemātiski izvērtēt VRP un valstu stabilitātes un konverģences programmu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, sieviešu stāvokli darba tirgū un nabadzību sieviešu vidū;

3.  aicina dalībvalstis noteikt īpašus kvantitatīvus mērķus to VRP atbilstoši sieviešu nodarbinātības statistikai, kā arī veikt īpašus pasākumus, kas vērsti uz mazāk aizsargātajām sieviešu grupām (tādām kā jaunas sievietes, migrantes, sievietes ar invaliditāti un vientuļās mātes);

4.  aicina dalībvalstis budžeta plānošanā ievērot dzimuma līdztiesības principu, lai ne tikai analizētu tās programmas, kuras ir īpaši vērstas uz sievietēm, bet arī pārbaudītu visas valdības programmas un politiku, to ietekmi uz resursu sadalījumu un ieguldījumu sieviešu un vīriešu līdztiesībā;

5.  uzsver nepieciešamību turpināt finansēt programmas, kuras veicina dzimumu līdztiesību un ir saistītas ar visu veidu vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanu, lai cīnītos pret stereotipiem, kas cieši sakņojas mūsu sabiedrībā;

6.  aicina Komisiju novērtēt to dalībvalstu, kuras saņem ES finansiālo atbalstu, ekonomikas stabilizācijas programmu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, sieviešu stāvokli darba tirgū un nabadzību sieviešu vidū;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz dzimumu līdztiesību, veicot dzimumu ietekmes novērtējumus un secīgus pasākumus dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai budžeta plānošanā; aicina Komisiju piemērot ar dzimumu saistītus rādītājus, uzraugot progresu „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, un, cik vien iespējams, sadalīt „Eiropa 2020” mērķus un rādītājus pēc dzimumiem; aicina Komisiju sekot ieteikumiem, kas izklāstīti Parlamenta Politikas departamenta pētījumā „Eiropas pusgada procesa novērtējuma dati no dzimumu līdztiesības aspekta”[1];

8.  atgādina, ka ES joprojām pastāv vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība un ka tas ietekmē arī pensiju apmēru, kuru sievietes vēlāk saņem, kā rezultātā sieviešu dzīves līmenis var nonākt zem nabadzības sliekšņa; tādēļ aicina dalībvalstis valstu reformu programmās noteikt kvalitātes mērķus, lai izskaustu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, tādējādi mazinot netaisnīgu attieksmi pret sievietēm pensionārēm un gados vecāko sieviešu neaizsargātību pret nabadzību;

9.  uzsver, ka fiskāla konsolidācija, neņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu, var veicināt dzimumu segregāciju darba tirgū, nestabilus darba apstākļus sievietēm, vīriešu un sieviešu darba samaksas lielāku atšķirību, nabadzībā nonākušu sieviešu skaita palielināšanos un grūtības apvienot darbu ar ģimenes dzīvi;

10. uzsver, ka ienākumi, kā arī atalgots un kvalitatīvs darbs ir galvenais aspekts, lai nodrošinātu sieviešu ekonomisko autonomiju un lielāku vīriešu un sieviešu līdztiesību sabiedrībā kopumā; atgādina, ka visbiežāk nepilnas slodzes darbā strādā sievietes, un tas ierobežo viņu ekonomisko neatkarību, ja tā nav viņu pašu izvēle, un lielā mērā ietekmē tās sievietes, kuras atrodas nelabvēlīgā situācijā, piemēram, vientuļās mātes; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt sieviešu nodarbinātību gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā, proti, pamatojoties uz nedēļā nostrādātajām stundām, līgumu veidiem un spēju nodrošināt savu finansiālo neatkarību; aicina dalībvalstis noteikt ģimenēm labvēlīgākus nosacījumus, tādus kā elastīgs darba laiks un tāldarbs, un veicināt cenas ziņā pieņemamas bērnu aprūpes iestādes un pieejamus pēcstundu nodarbību centrus; aicina dalībvalstis iekļaut spēcīgu dzimuma dimensiju visos pasākumos un darbībās, kuru mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, pašnodarbinātību un sieviešu uzņēmējdarbību;

11. uzsver, ka sievietes vajadzētu iedrošināt dažādot savu profesijas izvēli, lai iesaistītos nozarēs ar augstu nodarbinātības potenciālu, kurās lielākoties ir nodarbināti vīrieši, tādās kā ekonomika, ko raksturo zemas oglekļa emisijas un resursu efektīva izmantošana („zaļās darbavietas”) vai digitālā ekonomika; šajā sakarībā aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu saiknes starp sieviešu profesionālo apmācību un darba tirgu atbilstoši stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; uzsver, ka veselības aprūpes un sociālajās nozarēs („baltās darbavietas”), kurās ir nodarbinātas daudzas sievietes, darbiem vajadzētu nodrošināt lielāku atzinību līgumu veidu un darba algas ziņā; aicina Komisiju pievērsties šim jautājumam gaidāmajā Gada izaugsmes pētījumā;

12. atzīmē, ka vajag veicināt arī sieviešu piekļuvi augsti kvalificētam darbam, izvairoties no stereotipiem, aizspriedumiem vai diskriminācijas, kas saistīti ar dzimumu, lai mazinātu ES produktivitātes nepilnības un tādējādi palielinātu ES konkurētspēju globālajos tirgos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Andrea Češková, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Silvana Koch-Mehrin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Barbara Matera, Krisztina Morvai, Norica Nicolai, Antonyia Parvanova, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Minodora Cliveti, Silvia Costa, Mariya Gabriel, Sylvie Guillaume, Christa Klaß, Ana Miranda, Doris Pack, Antigoni Papadopoulou, Licia Ronzulli, Angelika Werthmann

• [1]  http://www.europarl.europa.eu/committees/en/studiesdownload.html?languageDocument=EN&file=72951

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	9.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 8 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Olle Schmidt, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Ashley Fox, Robert Goebbels, Sophia in ‘t Veld, Olle Ludvigsson, Sirpa Pietikäinen, Emilie Turunen
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Timothy Kirkhope