ZIŅOJUMS par ziņojumu par Tālākpārdošanas tiesību direktīvas (2001/84/EK) īstenošanu un ietekmi

15.10.2012 - (2012/2038(INI))

Juridiskā komiteja
Referente: Marielle Gallo

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ziņojumu par Tālākpārdošanas tiesību direktīvas (2001/84/EK) īstenošanu un ietekmi

(2012/2038(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/84/EK par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram (turpmāk tekstā — „direktīva”)[1],

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai „Ziņojums par Tālākpārdošanas tiesību direktīvas īstenošanu un ietekmi” (COM(2011)0878),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A7-0326/2012),

A. tā kā tālākpārdošanas tiesības ir autortiesības, kas noteiktas Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību 14.b pantā;

B.  tā kā direktīva ir veicinājusi pamatnosacījumu saskaņošanu tālākpārdošanas tiesību piemērošanai, lai pārvarētu iespējamos šķēršļus iekšējā tirgus izveidei;

C.  tā kā direktīvas pieņemšana bija svarīga māksliniekiem ne tikai attiecībā uz viņu iniciatīvām, kas ir vērstas uz atzinības iegūšanu un godīgas attieksmes nodrošināšanu pret viņiem kā radošiem cilvēkiem, bet arī saistībā ar viņu ieguldījumu kultūras vērtību veicināšanā; tā kā tomēr vēl aizvien pastāv bažas par tās ietekmi uz Eiropas mākslas tirgu un jo īpaši uz daudziem mazākiem un specializētiem izsoļu namiem un tirgotājiem;

D. tā kā direktīva visās dalībvalstīs tika pilnībā īstenota tikai 2012. gada 1. janvārī;

E.   tā kā ES kopējā tirgus daļa attiecībā uz dzīvo mākslinieku darbiem dažu pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies;

F.   tā kā mākslinieciskā jaunrade veicina ES kultūras dzīves un mantojuma pastāvīgu attīstību;

G.  tā kā mākslas un senlietu tirgus dod būtisku ieguldījumu globālajā ekonomikā, tostarp uzņēmumos, kurus šis tirgus atbalsta, jo īpaši uzņēmumus radošajās nozarēs;

H.  tā kā direktīva rada administratīvu slogu tirgotājiem un nostāda ES pārdevējus komerciāli neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar trešo valstu pārstāvjiem,

Tendences Eiropas un globālajā mākslas tirgū

1.  norāda, ka 2011. gadā tika sasniegts rekords, ikgadējiem pārdošanas ienākumiem sasniedzot USD 11,57 miljardus, proti, vairāk nekā USD 2 miljardu palielinājumu salīdzinājumā ar 2010. gadu[2]; uzsver, ka mākslas un senlietu tirgus dod būtisku ieguldījumu globālajā ekonomikā, tostarp uzņēmumos, kurus šis tirgus atbalsta, jo īpaši uzņēmumus radošajās nozarēs;

2.  norāda, ka Eiropas mākslas tirgū 2011. gadā bija novērojama spēcīga izaugsme; Apvienotā Karaliste saglabāja 19,4 % daļu pasaules tirgū ar 24 % tirdzniecības apjoma pieaugumu; Francijas tirgus daļa bija 4,5 % ar 9 % apgrozījuma pieaugumu, savukārt Vācija pieredzēja 23 % tirdzniecības pieaugumu un tās tirgus daļa bija 1,8 % [3];

3.  norāda, ka Ķīna 2011.gadā ir ieguvusi 41,4 % daļu pasaules tirgū, apsteidzot Amerikas Savienotās Valstis, kas piedzīvoja 3 % apgrozījuma un 6 % tirgus daļas kritumu no 29,5 % 2010. gadā uz 23,5 % 2011. gadā[4];

4.  uzsver Ķīnas ievērojamo izaugsmi; tomēr norāda, ka Ķīnas tirgus šobrīd ir ierobežots, tajā darbojoties tikai māksliniekiem no šīs valsts;

5.   norāda, ka vispārējā tendence mākslas tirgus centram pārvietoties uz jaunajām tirgus ekonomikas valstīm ir saistīta ar globalizāciju, Āzijas izaugsmi un jaunu kolekcionāru parādīšanos šajās valstīs;

6.  ar gandarījumu norāda, ka trešās valstis plāno tālākpārdošanas tiesības ieviest valsts tiesību aktos; jo īpaši norāda, ka ASV 2011. gada 12. decembrī tika iesniegts tiesību akta ierosinājums ar mērķi mūsdienu mākslas darbu tālākpārdošanai piemērot tālākpārdošanas tiesības 7 % apmērā; konstatē, ka Ķīnā tiesību akta projekts autortiesību jomā arī paredz ieviest tālākpārdošanas tiesības (11. panta 13. punkts);

Direktīvas īstenošana

7.  atgādina, ka grafiskajā un plastiskajā mākslā, kurās ienākumi rodas no darbu pārdošanas vai tālākpārdošanas, reproducēšanas un izpildīšanas tiesību apjoms ir salīdzinoši nebūtisks;

8.   uzsver, ka tālākpārdošanas tiesības nodrošina atalgojuma nepārtrauktību māksliniekiem, kuri savas karjeras sākumposmā bieži darbus pārdod par zemām cenām;

9.  atgādina, ka Komisijas ziņojums par direktīvas īstenošanu un ietekmi un nozares sniegtā statistika liecina, ka tālākpārdošanas tiesībām nav negatīvas ietekmes uz mākslas tirgu Eiropā;

10. aicina Komisiju izvērtēt ietekmi, ko radītu mākslas tirgus darbība kopumā, tostarp ietekmi uz administratīvajām grūtībām, ar kurām saskaras mazāki un specializēti izsoļu nami un tirgotāji;

11. atgādina, ka vairāki direktīvas noteikumi nodrošina tālākpārdošanas tiesību līdzsvarotu piemērošanu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, jo īpaši piemērojamo likmju pakāpenisku samazinājumu, nepārsniedzamās autoratlīdzības summas noteikšanu EUR 12 500 apmērā, lētas pārdošanas aizliegumu un izņēmumu no tālākpārdošanas tiesībām pirmajam pircējam; tomēr uzsver, ka direktīva rada administratīvu slogu tirgotājiem;

12. norāda, ka tālākpārdošanas tiesības oriģināldarba dzīvā autora interesēs var būt noderīgs instruments, lai novērstu mākslinieku diskrimināciju;

Secinājumi

13. atgādina, ka mākslas tirgus vērtība 2010. gadā bija USD 10 miljardi un 2012. gadā — gandrīz USD 12 miljardi, līdz ar to tālākpārdošanas tiesībām nevajadzētu pārsniegt 0,03 %; uzskata to par svarīgu tirgū, kurā māksliniekiem un viņu mantiniekiem ir jāsaņem taisnīga samaksa;

14. konstatē, ka pētījumi un statistika par mākslas tirgu liecina, ka tālākpārdošanas tiesībām nav negatīvas ietekmes uz mākslas tirgus atrašanās vietu un apgrozījuma līmeni;

15. atgādina, ka direktīva visās dalībvalstīs tika pilnībā īstenota tikai 2012. gada 1. janvārī, lai gan tālākpārdošanas tiesības jau vairākas desmitgades bija atzītas daudzās dalībvalstīs;

16. uzsver proaktīva atbalsta sniegšanas nozīmi vietējiem māksliniekiem, tostarp jaunākajiem māksliniekiem;

17. uzskata, ka ir pāragri 2014. gadā veikt jaunu direktīvas analīzi, kā to ierosina Komisija, un ierosina šo analīzi veikt 2015. gadā (t. i., 4 gadus pēc 2011. gadā veiktā novērtējuma);

18. rosina Komisiju tās nākamajā novērtējuma ziņojumā pārskatīt piemērojamo likmju un robežlīmeņu atbilstību, kā arī direktīvā norādīto labuma guvēju kategoriju atbilstību;

19. aicina Komisiju cieši sadarboties ar iesaistītajiem dalībniekiem, lai stiprinātu Eiropas mākslas tirgus stāvokli un pārvarētu konkrētas grūtības, piemēram, „kaskādes efektu”, kā arī grūtības, ar ko saskaras mazāki un specializēti izsoļu nami un tirgotāji;

20. atzinīgi vērtē trešo valstu iniciatīvas ieviest tālākpārdošanas tiesības un prasa Komisijai turpināt centienus daudzpusējos forumos stiprināt Eiropas mākslas tirgus lomu pasaulē;

o

o o

21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]    OV L 275, 13.10.2001., 32. lpp.
• [2]  Artprice, „Mākslas tirgus tendences 2011. gadā”,
• [3]  Sk. turpat.
• [4]  Sk. turpat.

PASKAIDROJUMS

Tālākpārdošanas tiesību direktīva tika izstrādāta šādu divu galveno mērķu dēļ: pirmkārt, lai grafisko vai plastisko darbu autori gūtu dalību savu mākslas oriģināldarbu ekonomiskajos panākumos, un, otrkārt, lai saskaņotu tālākpārdošanas tiesību piemērošanu ES.

Komisija savā ziņojumā par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi secina, ka nav iespējams izveidot skaidru saikni starp ES tirgus daļas samazināšanos globālajā modernās un mūsdienu mākslas tirgū un tālākpārdošanas tiesību piemērošanas noteikumu saskaņošanu ES, sākot no 2006. gada 1. janvāra. Tāpat patlaban nevar noteikt skaidras pazīmes, kuras liecinātu par sistemātisku tirdzniecības vietu maiņu Savienībā, neveicot tirdzniecību dalībvalstīs, kuras 2006. gadā ieviesa tālākpārdošanas tiesības attiecībā uz dzīvajiem māksliniekiem. Tomēr Komisija atzīst, ka Eiropas mākslas tirgos pastāv spiediens, kas skar visas cenu kategorijas, izsoles un tirgotājus.

Turklāt Komisija konstatē, ka tālākpārdošanas tiesību administrēšanas kvalitāte Savienības dalībvalstīs atšķiras. Līdz ar to slogu īpaši izjūt tie tirgus dalībnieki, kuri atrodas tirgus zemāko cenu diapazonā, jo tos vairāk ietekmē tiesību administrēšanas izmaksas.

Referents atgādina, ka mākslas tirgus vērtība 2010. gadā bija USD 10 miljardi un 2012. gadā — gandrīz USD 12 miljardi, un tāpēc uzskata, ka māksliniekiem un viņu mantiniekiem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība.

Turklāt Komisijas ziņojumā ietvertie dati, kā arī tirgus statistika liecina, ka tālākpārdošanas tiesībām nav negatīvas ietekmes ne uz mākslas tirgus atrašanās vietu, ne uz apgrozījuma līmeni. Komisija ir aicināta cieši sadarboties ar iesaistītajiem dalībniekiem, lai stiprinātu Eiropas mākslas tirgus stāvokli un pārvarētu konkrētas grūtības, piemēram, „kaskādes efektu”.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Gerald Häfner, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Eva Lichtenberger, József Szájer, Axel Voss
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sylvie Guillaume, Salvatore Tatarella