ZIŅOJUMS par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību 2011. gadā

16.10.2012 - (2012/2048(INI))

Attīstības komiteja
Referents: Norbert Neuser

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību 2011. gadā

(2012/2048(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK) locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Kotonū partnerattiecību nolīgums)[1] un pārskatīts 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā un 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu[2],

–   ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) Reglamentu, kas pieņemts 2003. gada 3. aprīlī[3] un pēdējo reizi grozīts Budapeštā (Ungārijā) 2011. gada 18. maijā[4],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā[5],

–   ņemot vērā Deklarāciju par attīstībai labvēlīgiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), ko APA pieņēma 2007. gada 22. novembrī Kigali (Ruandā)[6],

–   ņemot vērā Deklarāciju par ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma (Kotonū partnerattiecību nolīgums) otro pārskatīšanu, ko APA pieņēma 2009. gada 3. decembrī Luandā (Angolā)[7],

–   ņemot vērā paziņojumu, kas tika pieņemts APA Centrālāfrikas valstu reģionālajā sanāksmē 2011. gada 29. aprīlī Jaundē (Kamerūnā)[8],

–   ņemot vērā 2011. gada maijā Budapeštā pieņemtās APA rezolūcijas par: demokrātiskiem apvērsumiem Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos — sekas attiecībā uz ĀKK valstīm, Eiropu un pārējo pasauli; stāvokli Kotdivuārā; nākotnes izaicinājumiem attiecībā uz demokrātiju un konstitucionālās kārtības ievērošanu ĀKK un ES valstīs; budžeta atbalstu kā līdzekli oficiālās attīstības palīdzības (OAP) sniegšanai ĀKK valstīs; un ūdens piesārņojumu,

–   ņemot vērā 2011. gada maijā Budapeštā pieņemtās APA deklarācijas par: Ceturto augsta līmeņa forumu par atbalsta efektivitāti Pusanā, Dienvidkorejā 2011. gadā; apvienošanos vispārējai pieejamībai, tuvojoties Augsta līmeņa sanāksmei par AIDS 2011. gada jūnijā[9],

–   ņemot vērā 2011. gada novembrī Lomē pieņemtās APA rezolūcijas par: Lisabonas līguma ietekmi uz ĀKK un ES partnerattiecībām; parādu ietekmi uz attīstības finansējumu ĀKK valstīs; personu ar invaliditāti sociālo integrāciju jaunattīstības valstīs; pārtikas krīzi Somālijas pussalā, it īpaši Somālijā; un Arābu valstu atmodas ietekmi uz Subsahāras reģiona kaimiņvalstīm[10],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A7-0328/2012),

A. tā kā augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece ir sniegusi apliecinājumus, ka ES Padomei ministru līmenī vajadzētu būt pārstāvētai asamblejas sesijās un paskaidroja, ka tā 2010. gadā Kinšasā notikušajā 20. sesijā nebija pārstāvēta „izņēmuma kārtā”; tā kā ES Padome bija ministru līmenī pārstāvēta abās 2011. gada sesijās;

B.  tā kā ĀKK un ES APA ir lielākā parlamentārā struktūra, kas aptver gan ziemeļu, gan dienvidu reģiona valstis;

C. ņemot vērā prezidentvalsts Ungārijas un vairāku vietējo iestāžu izcilo ieguldījumu 21. sesijas Budapeštā organizēšanā un saturā;

D. tā kā 2011. gadā tika rīkotas divas faktu vākšanas misijas — viena Austrumtimorā un otra — Ceturtajā augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti Pusanā (Dienvidkorejā);

E.  tā kā Kotonū partnerattiecību nolīguma pārskatīšana 2010. gadā sniedza vērtīgu iespēju nostiprināt APA lomu un tās reģionālo dimensiju un attīstīt parlamentāro kontroli ĀKK reģionos un valstīs; tā kā nolīguma pārskatītās redakcijas ratifikācija līdz 2011. gada beigām netika pabeigta;

F. tā kā atbilstīgi Kotonū nolīgumam politiskajā dialogā saskaņā ar 8. pantu iesaista APA;

G. tā kā APA reģionālajai sanāksmei, kas notika Kamerūnā 2011. gadā, bija ievērojami panākumi un rezultātā tika pieņemts iepriekš minētais Jaundes paziņojums, kurā jo īpaši uzsvērts deputātu sašutums par seksuālās vardarbības pieaugumu, trivializācijas riskiem un plaši izplatīto nesodāmību;

H. tā kā jaunie Eiropas Parlamenta pieņemtie noteikumi, ar ko regulē Parlamenta deputātu palīgu komandējumus, vairs nedod viņiem iespēju palīdzēt deputātiem komandējuma laikā,

1.  atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā APA turpināja nodrošināt pamatu atklātam, demokrātiskam un padziļinātam dialogam starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm par Kotonū partnerattiecību nolīgumu un tā īstenošanu, tostarp par EPN;

2.  uzsver pievienoto vērtību, ko rada APA sesiju rīkošana ES dalībvalstīs rotācijas kārtībā, un uzskata, ka ir jāturpina piemērot šo rotācijas principu, kā tas tiek darīts kopš 2003. gada;

3.  sveic prezidentvalsti Ungāriju par tās aktīvo ieguldījumu 21. sesijā, jo īpaši darbsemināros;

4.  uzsver nepieciešamību pievērst vairāk uzmanības ĀKK un ES APA darba rezultātiem un nodrošināt saskaņotību starp tās un EP rezolūcijām; pauž bažas par to, ka ir mazinājusies EP deputātu dalība, jo īpaši APA komiteju sanāksmēs, un aicina EP deputātus aktīvāk piedalīties tās sanāksmēs un pasākumos; prasa nodrošināt lielāku elastīgumu attiecībā uz atļauju EP deputātu palīgiem piedalīties APA sanāksmēs, lai uzlabotu deputātu darba kvalitāti;

5.  atgādina par augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces pausto apņemšanos, ka ES Padomei jābūt ministru līmenī pārstāvētai asamblejas sesijās; atzinīgi vērtē to, ka ES Padome 2011. gadā atjaunoja dalību APA sesijās, un ir apmierināts, ka augstā pārstāve ir nodrošinājusi, ka tiek ieviesta skaidrība par ES Padomes lomu; aicina skaidrāk noteikt EĀDD un Komisijas pienākumus attiecībā uz Kotonū partnerattiecību nolīguma īstenošanu;

6.  uzsver ĀKK valstu parlamentu, vietējo iestāžu un nevalstisko dalībnieku būtisko nozīmi, izstrādājot un uzraugot valsts un reģionālās stratēģijas dokumentus un īstenojot Eiropas Attīstības fondu (EAF), un aicina Komisiju un ĀKK valstu valdības garantēt to līdzdalību; turklāt uzsver, ka ir nepieciešama stingra parlamentāra kontrole EPN apspriešanā un noslēgšanā;

7.  pauž bažas par budžeta samazinājumiem ES dalībvalstīs, kas skar attīstības politikas izdevumus; aicina APA turpināt izdarīt spiedienu uz ES dalībvalstīm, lai tās līdz 2015. gadam sasniedz mērķi par 0,7 % no NKI; aicina APA locekļus vairāk apspriesties par līdzekļu novirzīšanu, kur tie visvairāk nepieciešami, lai mazinātu nabadzību, un par diferencētu pieeju palīdzības piešķiršanai;

8.  vērš uzmanību uz nepieciešamību iesaistīt parlamentus demokrātiskajā procesā un valstu attīstības stratēģiju izstrādē; uzsver to būtisko nozīmi attīstības politikas izveidē, īstenošanā un uzraudzībā; aicina Komisiju sniegt visu pieejamo informāciju ĀKK valstu parlamentiem un palīdzēt tiem īstenot demokrātisku kontroli, jo īpaši palielinot spējas;

9.  uzsver nepieciešamību saglabāt plašsaziņas līdzekļu brīvību un neatkarību, kas ir īpaši svarīgi elementi, lai nodrošinātu plurālismu un demokrātiskās opozīcijas grupu un minoritāšu līdzdalību politiskajā dzīvē;

10. aicina ES un ĀKK valstis mudināt pilsoņus, jo īpaši sievietes, piedalīties attīstības jautājumu risināšanā, jo sabiedrības līdzdalība ir būtiska progresa panākšanai; atzīst sieviešu kompetenci problēmu un konfliktu risināšanā un prasa Komisijai un APA palielināt sieviešu līdzdalību darba grupās, un šajā saistībā uzsver vērtīgo Sieviešu foruma devumu;

11. aicina parlamentus īstenot stingru parlamentāro EAF uzraudzību; uzsver APA būtisko nozīmi šajās debatēs un aicina APA, kā arī ĀKK valstu parlamentus tajās aktīvi piedalīties, jo īpaši saistībā ar pārskatītā Kotonū partnerattiecību nolīguma ratifikāciju;

12. prasa Eiropas Komisijai informēt APA par situāciju saistībā ar Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā pārskatītā Kotonū partnerattiecību nolīguma ratifikāciju;

13. atgādina, ka saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīgumu politiskajā dialogā atbilstīgi 8. pantam iesaista APA un tāpēc APA ir pienācīgi jāinformē un jāiesaista;

14. atgādina par lielo nozīmi, kāda ir pastiprinātam, patiesam un vispusīgākam politiskajam dialogam par cilvēktiesībām, tostarp nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

15. atzinīgi vērtē arvien pieaugošo APA parlamentāro un līdz ar to arī politisko lomu, arvien aktīvāku tās locekļu darbību un labāku tās debašu kvalitāti, kas palīdz sniegt tai būtisku ieguldījumu ĀKK valstu un ES partnerattiecībās;

16. pauž bažas par to, ka dažās valstīs ir palielinājusies pret homoseksuālām personām vērsta vardarbība un diskriminācija, un prasa APA šo jautājumu iekļaut tās debašu darba kārtībā;

17. vērš uzmanību uz to, ka diskusija par ĀKK grupas nākotni pēc 2020. gada ir jau sākusies, un uzsver, ka APA šajā diskusijā būs ievērojama loma; šajā saistībā īpaši atzīmē nepieciešamību noskaidrot, kāda nākotnē būs dažādu grupu (ĀKK, Āfrikas Savienības, vismazāk attīstīto valstu, 77 valstu grupas, reģionālo grupu) nozīme un attiecības; uzsver visaptverošas apvienotas parlamentāras uzraudzības nepieciešamību neatkarīgi no tā, kāds būs gala rezultāts;

18. uzsver nozīmi, kādu APA piešķir pārredzamībai dabas resursu izmantošanā un tirdzniecībā, un īpaši atzīmē, ka APA šajā saistībā turpinās mudināt pieņemt atbilstošus tiesību aktus;

19. aicina APA turpināt uzraudzīt situāciju Ziemeļāfrikā un ĀKK valstīs, kurās ir krīze, un pievērst lielāku uzmanību valstu nestabilitātes situācijām;

20. aicina APA turpināt rīkot savas vēlēšanu novērošanas misijas uz tā paša pamata kā veiksmīgo misiju Burundi 2010. gadā tiktāl, cik tās atbilst APA dubultajai leģitimitātei, nodrošinot tās vēlēšanu novērošanas misiju neatkarību un ciešu koordināciju ar citām reģionālām novērošanas iestādēm;

21. atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā notika vēl viena Kotonū partnerattiecību nolīgumā un APA Reglamentā paredzētā reģionālā sanāksme; uzskata, ka šīs sanāksmes veicina patiesu viedokļu apmaiņu par reģionāliem jautājumiem, tostarp par konfliktu novēršanu un risināšanu, reģionālo kohēziju un sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem; izsaka atzinību veiksmīgās sanāksmes Kamerūnā organizētājiem;

22. atzinīgi vērtē darba grupas par darba metodēm darba noslēgšanu un Reglamenta pirmā grozījumu kopuma pieņemšanu Budapeštā un aicina APA Prezidiju īstenot tās pārējos ieteikumus, lai uzlabotu APA efektivitāti un politisko ietekmi gan attiecībā uz Kotonū partnerattiecību nolīguma īstenošanu, gan arī starptautiskajā kontekstā;

23. uzsver nozīmi, kāda ir APA sesiju laikā rīkotiem apmeklējumiem uz vietas, kas papildina sesiju diskusijas;

24. aicina APA turpināt apspriedes par tās sanāksmju rīkošanas izmaksām;

25. atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un APA pārstāvju piedalīšanos neformālajā Padomes sanāksmē, kurā tikās ministri, kas atbildīgi par sadarbību attīstības jomā, un kuru 2011. gada 14. un 15. jūlijā Sopotā organizēja Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Polija, kā arī aicina nākamās Padomes prezidentvalstis rīkoties tāpat;

26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ĀKK Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, APA Prezidijam un Ungārijas un Togo valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
• [2]  OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
• [3]  OV C 231, 26.9.2003., 68. lpp.
• [4]  DV\875101.
• [5]  OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
• [6]  OV C 58, 1.3.2008., 44. lpp.
• [7]  OV C 68, 18.3.2010., 43. lpp.
• [8]  APP 100.945.
• [9]  OV C 327, 10.11.2011., 42. lpp.
• [10]  OV C 145, 23.5.2012., 21. lpp.

PASKAIDROJUMS

2011. gadā Apvienotā parlamentārā asambleja sanāca kopā divas reizes. Tās 21. sesija notika 16.–18. maijā Budapeštā (Ungārijā), un 22. sesija notika 21.–23. novembrī Lomē (Togo). Tika pieņemtas desmit rezolūcijas un divas deklarācijas. Viena reģionālā sanāksme tajā gadā notika arī Jaundē (Kamerūnā).

Tās darba gaitā APA uzņēma par attīstību atbildīgo Komisijas locekli Andri Piebalgu. Secīgie ĀKK un ES Padomes līdzpriekšsēdētāji arī apmeklēja abas sesijas.

Asamblejas darbā piedalījās arī šādas personas:

Ungārijas Republikas prezidents V. E. Pál Schmitt, Togo Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs V. E. El-Hadj Bonfoh Abass, Nigēras prezidents V. E. Mahamadou Issoufou un Togo prezidents V. E. Faure Gnassingbé.

APA Prezidijs organizēja divas faktu vākšanas misijas — vienu Austrumtimorā un otru — Ceturtajā augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti Pusanā (Dienvidkorejā), taču nolēma, ka ir pāragri nosūtīt misiju uz Fidži, kā bija sākotnēji plānots. Misijas Austrumtimorā dalībnieki šajā valstī pavadīja vairākas dienas, tiekoties ar visām galvenajām varas iestādēm, un apņēmās atbalstīt vēlēšanu procesu Austrumtimorā, kas atsākas 2012. gadā.

Izbeidzot ierasto kārtību, abas APA plenārsesijas 2011. gadā ilga trīs dienas, nevis četras, tādējādi ļaujot gūt ievērojamus ietaupījumus uzturēšanās un saistīto izmaksu ziņā.

Pastāvīgās komitejas

Trīs pastāvīgās komitejas sanāca kopā četras reizes: divas reizes sesiju laikā (Budapeštā un Lomē) un divas reizes sesiju starplaikos (Briselē). Komiteju galvenais uzdevums ir sagatavot ziņojumus, ko pēc tam pieņem plenārsesijās (kopā seši ziņojumi gadā).

Turklāt komiteju pienākums ir pārraudzīt rezolūcijas, uzklausot Komisijas amatpersonas, kuras ir atbildīgas par attiecīgo jomu. Tas dod iespēju — un pietiekami daudz laika — organizēt padziļinātu dialogu par veiktajiem pasākumiem.

APA apmeklē arvien mazāk EP deputātu, kā rezultātā ĀKK locekļi aicina pārcelt sanāksmes, lai tās nebūtu vienā laikā ar citiem Eiropas Parlamenta pasākumiem.

APA 21. sesija Budapeštā (Ungārijā)

Apvienotās parlamentārās asamblejas 21. sesija notika no 16. līdz 18. maijam Budapeštā, Ungārijā (ES Padomes prezidentvalsts).

Papildus trim pastāvīgo komiteju ziņojumiem (par demokrātiju un konstitucionālo kārtību, budžeta atbalstu un ūdens piesārņojumu) APA pieņēma rezolūcijas par demokrātiskiem apvērsumiem Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos un par stāvokli Kotdivuārā. Tika pieņemtas divas deklarācijas — par atbalsta efektivitāti un par AIDS, kā arī pagaidu grozījumi APA Reglamentā. Visi darbsemināri gan par klimata pārmaiņām un lauksaimniecību, gan par konduktīvo izglītību un inovāciju attīstībai, piesaistīja lielu skaitu dalībnieku un izraisīja lielu interesi.

APA 22 sesija Lomē (Togo)

Apvienotās parlamentārās asamblejas 22. sesija notika no 21. līdz 23. novembrim Lomē (Togo).

Asambleja pieņēma trīs rezolūcijas, kas ietvertas pastāvīgo komiteju ziņojumus, par Lisabonas līgumu, parādiem un personām ar invaliditāti. Sesijā tika pieņemtas arī rezolūcijas par pārtikas krīzi Somālijas pussalā un par Arābu valstu atmodas ietekmi uz Subsahāras reģiona kaimiņvalstīm. Tika izdotas arī divas līdzpriekšsēdētāju deklarācijas par cilvēktiesībām Eritrejā un par drošības situāciju Somālijā.

Darbsemināri par enerģētiku, malāriju un jauniešu bezdarbu Togo sniedza labas iespējas padziļināti apspriest svarīgus reģionālos jautājumus.

Faktu vākšanas un izpētes misijas

Asambleja 2011. gadā rīkoja divas faktu vākšanas misijas — vienu Austrumtimorā un otru — Ceturtajā augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti Pusanā (Dienvidkorejā). Misiju Austrumtimorā, kas tika organizēta pēdējā brīdī, sarežģīja loģistikas problēmas saistībā ar regulāru reisu neesamību un viesnīcas numuru trūkumu, taču tās darbu bija iespējams pabeigt apmierinoši. Locekļi tikās ar prezidentu, valdības pārstāvjiem, parlamentāriešiem, starptautisku aģentūru in situ pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību. Misijas dalībnieki apņēmās atbalstīt valsti turpmākajā tās demokrātijas attīstībā — vēlēšanās, kam jānotiek 2012. gadā.

Turpmākā attīstība

Ar sava darba kvalitāti APA ir izdevies sevi nostiprināt kā galveno dalībnieku ziemeļu un dienvidu sadarbības jomā.

Asamblejai ir bijusi un joprojām ir galvenā loma, uzraugot sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN). Abu pušu galveno sarunu risinātāju uzklausīšanas, tikšanās ar ekonomiskajiem un sociālajiem dalībniekiem (gan oficiālās sanāksmēs, gan paralēlos pasākumos) un mijiedarbība starp Eiropas un dienvidu valstu parlamentāriešiem ir palīdzējusi padarīt procesu daudz pārredzamāku un atvieglojusi vietējo jautājumu ņemšanu vērā. Neatkarīgi no sarunu rezultāta nav šaubu, ka asamblejas darbam ir bijusi ietekme uz procesu.

Komisija un ĀKK valstis 2010. gadā apsprieda priekšlikumus par otro Kotonū partnerattiecību nolīguma pārskatīšanu. Ratifikācijas process sākās 2011. gadā, taču tas netika pabeigts. Pārskatīšana paredz lielāku APA kontroli pār citām institūcijām, kā arī EPN procesā ierosināto ĀKK grupas reģionalizāciju. Ir svarīgi, ka APA ļoti cieši uzrauga attīstību, lai nodrošinātu, ka tā var pastāvēt un attīstīties kā institūcija līdz Kotonū nolīguma darbības beigām 2020. gadā. Attīstības komiteja arī ir cieši iesaistīta pārskatīšanas ratifikācijā, īstenojot Eiropas Parlamenta piekrišanas procedūru, un jācer, ka šo procesu varēs noslēgt 2012. gadā, neraugoties uz domstarpībām par EPN un par nediskrimināciju dzimumorientācijas dēļ.

Lisabonas līguma stāšanās spēkā un Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide ir ietekmējusi attiecības starp APA un citām iestādēm, un jācer, ka ES Padomes piedalīšanās abās 2011. gada sesijās bija signāls, ka attiecības starp Padomes prezidentūru un EĀDD tagad ir pienācīgi izveidojušās un ka tās abas varēs strādāt tikpat konstruktīvi ar APA, kā Eiropas Komisija to ir darījusi iepriekš.

Visbeidzot, 2011. gadā darbu beidza darba grupa par APA darba metodēm, kas tika izveidota, lai pastiprinātu APA politisko lomu, kā arī sniegtu efektivitātes uzlabojumus; tās darbs deva iespēju Budapeštā pieņemt pirmo Reglamenta grozījumu kopumu. Lai gan 22. sesijā nebija iespējams atrisināt pārējos jautājumus, jācer, ka tās priekšlikumus attiecībā uz turpmākām izmaiņām Reglamentā varēs pieņemt 2012. gadā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	9.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Ricardo Cortés Lastra, Corina Creţu, Leonidas Donskis, Catherine Grèze, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Jean Roatta, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Dan Preda