ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt deputāta Martin Ehrenhauser imunitāti
16.10.2012 - (2012/2152(IMM))
Juridiskā komiteja
Referents: Bernhard Rapkay
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par pieprasījumu atcelt deputāta Martin Ehrenhauser imunitāti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Martin Ehrenhauser imunitātes atcelšanas pieprasījumu, ko saistībā ar tiesvedību Vīnes prokuratūra nosūtīja 2012. gada 21. martā un ko paziņoja 2012. gada 2. jūlija plenārsēdē,
– pēc Martin Ehrenhauser uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,
– ņemot vērā 7. Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Austrijas Konstitūcijas 57. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra spriedumus[1],
– ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0332/2012),
A. tā kā Vīnes prokuratūra ir pieprasījusi atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Martin Ehrenhauser imunitāti, lai Austrijas iestādes saistībā ar minēto personu varētu veikt nepieciešamo izmeklēšanu un tiesvedību;
B. tā kā Martin Ehrenhauser imunitātes atcelšana ir saistīta ar tādiem iespējamiem pārkāpumiem kā neatļauta piekļuve datorsistēmai saskaņā ar Austrijas Kriminālkodeksa 118.a pantu, telekomunikāciju konfidencialitātes neievērošana saskaņā ar Austrijas Kriminālkodeksa 119. pantu, nelikumīga datu iegūšana saskaņā ar Austrijas Kriminālkodeksa 119.a pantu un ierakstu vai noklausīšanās ierīču neatļauta izmantošana saskaņā ar Austrijas Kriminālkodeksa 120. panta 2. punktu, kā arī 2000. gada datu aizsardzības likuma 51. panta pārkāpumu;
C. tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir viņu valsts parlamenta deputātiem atzīta imunitāte;
D. tā kā saskaņā ar Austrijas Konstitūcijas 57. panta 2. punktu Austrijas Nacionālās padomes locekļus drīkst aizturēt tikai krimināli sodāmas rīcības gadījumā, izņemot, ja aizturēšana notiek nozieguma izdarīšanas brīdī — tikai ar Nacionālā padomes atļauju, un tas pats attiecas arī uz ierašanos Nacionālās padomes deputātu dzīves vietā izmeklēšanas nolūkā — tikai ar Nacionālā padomes atļauju; tā kā Kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem drīkst ierosināt bez Nacionālās padomes piekrišanas tikai tad, ja tie acīmredzami nav saistīti ar konkrētā deputāta politisko darbību un tā kā attiecīgajai iestādei tomēr ir pienākums prasīt Nacionālās padomes lēmumu par šādas saiknes esamību, ja to pieprasa konkrētais deputāts vai viena trešā daļa deputātu, kas ir par šo jautājumu atbildīgās pastāvīgās komitejas locekļi;
E. tā kā Martin Ehrenhauser imunitāte tiks atcelta tikai tad, kad tiks veikta izmeklēšana viņa lietā;
F. tā kā Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja ir uzklausījusi Martin Ehrenhauser, un viņš tai ir paudis nostāju par to, ka viņa imunitāti vajadzētu atcelt;
G. tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir konstatējusi, ka privilēģijas un imunitāte „lai gan [tās] tika piešķirtas vienīgi Kopienas interesēs, tomēr tika skaidri piešķirtas Kopienas iestāžu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kā arī Parlamenta deputātiem” un ka „tādēļ ar protokolu attiecīgajām personām ir radītas subjektīvas tiesības”[2];
H. tā kā Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pants un Austrijas konstitūcijas 57. pants neaizliedz atcelt Martin Ehrenhauser imunitāti;
1. nolemj atcelt Martin Ehrenhauser imunitāti;
2. uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu attiecīgajai Austrijas Republikas iestādēm un Martin Ehrenhauser.
- [1] Lieta 101/63, Wagner/Fohrmann und Krier, 1964, Krājums 195; lieta 149/85 Wybot/Faure un citi, 1986, Krājums 2391; lieta T-345/05, Mote/Parlaments, 2008, Krājums II-2849; apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra/De Gregorio und Clemente, 2008, Krājums I-7929; lieta T-42/06 Gollnisch/ Parlament, 2010, Krājums II-01135 un lieta C-163/10 Patriciello (Krājumā vēl nav publicēts).
- [2] Lieta 345/05, Mote/Parlaments, 2008, ERP II-2849, 28. punkts.
PASKAIDROJUMS
1. Vispārēja informācija
Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. jūlija plenārsēdē tā priekšsēdētājs saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamentu paziņoja, ka ir saņemts Vīnes prokuratūras 2012. gada 21. marta pieprasījums atcelt deputāta Martin Ehrenhauser imunitāti saistībā ar Austrijas tiesā izskatāmu lietu.
Atbilstoši Reglamenta 6. panta 2. punktam priekšsēdētājs nodeva pieprasījumu izskatīšanai Juridiskajā komitejā. Juridiska komiteja uzklausīja Martin Ehrenhauser 2012. gada 17. septembrī atbilstoši Reglamenta 7. panta 3. punktam.
Pieprasījumam par imunitātes atcelšanu ir šāds pamatojums:
Vīnes prokuratūra plāno sākt izmeklēšanu Eiropas Parlamenta deputāta Martin Ehrenhauser lietā. Pēc prokuratūras sniegtās informācijas Martin Ehrenhauser tiek turēts aizdomās par neatļautu piekļuvi datorsistēmai saskaņā ar Austrijas Kriminālkodeksa 118.a pantu, telekomunikāciju konfidencialitātes neievērošanu saskaņā ar Austrijas Kriminālkodeksa 119. pantu, neatļautu datu iegūšanu saskaņā ar Austrijas Kriminālkodeksa 119.a pantu un par ierakstu vai noklausīšanās ierīču neatļautu izmantošanu saskaņā ar Austrijas Kriminālkodeksa 120. pantu, kā arī par 2000. gada datu aizsardzības likuma 51. panta pārkāpumu.
Vīnes prokuratūras 2012. gada 21. marta pieprasījumā skaidrots, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputāta Hans-Peter Martin sniegto informāciju Martin Ehrenhauser tiek turēts aizdomās par to, ka no 2010. gada vasaras beigām līdz 2011. gada aprīlim viņš ir neatļauti izmantojis piekļuvi Hans-Peter Martin e-pastu sistēmai un atvēris, kopējis un drukājis viņa privātos un darba datus, jo īpaši e-pasta vēstules un to pielikumus. Hans-Peter Martin ir iesniedzis Vīnes prokuratūrai arī lietas materiālus, kuros pamatota šāda neatļauta piekļuve. Vīnes prokuratūrai tas ir pietiekams pamats sākotnējām aizdomām pret Martin Ehrenhauser.
Tāpat Martin Ehrenhauser tiek turēts aizdomās par to, ka viņš ir ierakstījis kādas personas neoficiāli paustu viedokli un bez viņas piekrišanas to darījis pieejamu kādai trešajai personai, kurai tas nebija domāts, daļu no ierakstītās sarunas, kurā piedalījās vairākas personas, tostarp Hans-Peter Martin, nododot tālāk vienai no sarunā iesaistītajām personām, kura savukārt dažus ieraksta fragmentus nodeva Vīnes prokuratūras rīcībā.
2. Noteikumi un procedūras attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu imunitāti
ES līguma 7. Protokola 8. un 9. pants par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā ir šāds (pasvītrojumi ir pievienoti):
8. pants
„Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.
9. pants
„Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:
a) savā valstī – imunitāte, ko piešķir viņu valsts parlamenta deputātiem;
b) visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.
Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.
Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.”
Eiropas Parlamenta procedūra tiek veikta atbilstoši Reglamenta 6. un 7. pantam. Attiecīgie noteikumi ir šādi (pasvītrojumi ir pievienoti):
6. pants. Imunitātes atņemšana
(1) Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlamenta mērķis ir pirmām kārtām saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus.
(2) Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai. [...]
7. pants. Ar imunitāti saistītās procedūras
(1) Atbildīgā komiteja nekavējoties un iesniegšanas secībā izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.
(2) Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.
(3) Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu. Attiecīgajam deputātam dod iespēju sniegt paskaidrojumus, un viņš var iesniegt tik daudz dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, cik viņš uzskata par vajadzīgu. Loceklis var deleģēt balsstiesības citam loceklim. [...]
7. Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem. [...]“
Tā kā 9. panta a) apakšpunktā minēts, ka deputātiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir viņu valsts parlamenta deputātiem, jāņem vērā arī Austrijas konstitūcijas 57. pants, kurā minēts (pasvītrojumi ir pievienoti):
„57. pants
(1) Nacionālās padomes deputātus nedrīkst saukt pie atbildības par balsojumiem, ko viņi izdara, veicot savas funkcijas, izņemot atbildību Nacionālās padomes priekšā par mutiskiem vai rakstveida izteikumiem, kas ir saistīti ar viņu pienākumu veikšanu.
(2) Nacionālās padomes deputātus drīkst aizturēt tikai ar Nacionālās padomes piekrišanu, izņemot „flagrante delicto” gadījumos. Ierasties izmeklēšanas nolūkā Nacionālās padomes deputātu dzīves vietā arī drīkst tikai tad, ja Nacionālā padome tam piekrīt.
(3) Kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem drīkst ierosināt bez Nacionālās padomes piekrišanas tikai tad, ja tie acīmredzami nav saistīti ar konkrētā deputāta politisko darbību. Attiecīgajai iestādei tomēr ir pienākums prasīt Nacionālās padomes lēmumu par šādas saiknes esamību, ja konkrētais deputāts vai viena trešā daļa no deputātiem, kas ir par šiem jautājumiem atbildīgās pastāvīgās komitejas locekļi, to pieprasa. Šāda pieprasījuma gadījumā tiek nekavējoties izbeigtas vai pārtrauktas visas kriminālprocesuālās darbības.
(4) Visos šajos gadījumos uzskatāms, ka Nacionālā padome ir sniegusi savu piekrišanu, ja astoņu nedēļu laikā tā nepieņem nekādu lēmumu par tādas kompetentās iestādes pareizi sastādītu lūgumu, kas atbild par kriminālprocesa ierosināšanu. Priekšsēdētājs, lai panāktu rezolūcijas savlaicīgu pieņemšanu, nodod šo jautājumu balsošanai vēlākais dienā pirms šā termiņa beigu datuma. Astoņu nedēļu termiņā neieskaita laiku, kurā nenotiek Nacionālās padomes sesijas.
(5) Ja deputāts tiek aizturēts ”flagrante delicto”, attiecīgajai iestādei nekavējoties par to ir jāinformē Nacionālās padomes priekšsēdētājs. Ja Nacionālā padome sesiju laikā vai pārējā laikā pastāvīgā komiteja, kas atbild par šiem jautājumiem, to pieprasa, aizturēšana ir jāaptur vai pat ir jāatceļ viss kriminālprocess.
(6) Deputātu imunitāte beidzas dienā, kad uz pirmo sapulci sanāk kopā jaunais Nacionālās padomes sastāvs, un attiecībā uz Nacionālās padomes amatpersonām, kuru amata periods ir ilgāks par šo datumu — , beidzoties šo personu amata termiņam.
(7) Sīkākas normas pieņem federālajā likumā par Nacionālās padomes Reglamentu”.
3. Ierosinātā lēmuma pamatojums
Iespējamās darbības, saistībā ar kurām Vīnes prokuratūra plāno sākt tiesvedību pret Martin Ehrenhauser, nav nekādā veidā saistītas ar deputāta viedokli, ko viņš paudis, vai balsojumu, ko viņš veicis, pildot pienākumus Protokola par privilēģijām un imunitāti 8. panta nozīmē. Ņemot vērā Protokola 9. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta Reglamenta un Austrijas konstitūcijas attiecīgos noteikumus, Juridiskā komiteja secina, ka Martin Ehrenhauser imunitāte var tikt atcelta.
4. Secinājums
Pamatojoties uz iepriekšējiem apsvērumiem Juridiskā komiteja atbilstoši Reglamenta 7. panta 2. punktam ierosina atcelt Martin Ehrenhauser imunitāti.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
10.10.2012 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
22 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Piotr Borys, Luis de Grandes Pascual, Eva Lichtenberger |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sophia in ‘t Veld |
||||