ZIŅOJUMS par Padomes ieteikumu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu

22.10.2012 - (C7‑0195/2012 – 2012/0806(NLE))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Sharon Bowles

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Padomes ieteikumu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu

(C7‑0195/2012 – 2012/0806(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija ieteikumu[1],

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punkta otro daļu, saskaņā ar kuru Eiropadome ar to ir apspriedusies (C7‑0195/2012),

–   ņemot vērā Reglamenta 109. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0348/2012),

A. tā kā Eiropadome, 2012. gada 13. jūlijā nosūtot vēstuli, kura tika saņemta 2012. gada 18. jūlijā, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Yves Mersch iecelšanu Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa amatā uz astoņu gadu pilnvaru laiku;

B.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja ir pārbaudījusi amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punktā noteiktās prasības un saistībā ar minētā līguma 130. panta prasību par ECB pilnīgas neatkarības nodrošināšanu monetārās politikas jomā, un tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no kandidāta saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

C. tā kā komiteja pēc tam 2012. gada 22. oktobrī rīkoja kandidāta uzklausīšanu, kuras laikā viņš uzrunāja komiteju un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem;

D. tā kā ir panākts plašs konsenss, ka amata kandidātam ir nevainojama reputācija un profesionāla pieredze monetāros un banku jautājumos, kas nepieciešamas ECB Valdes locekļa amata pienākumu veikšanai;.

E.  tā kā pirms ECB Valdes locekles G. Tumpel-Gugerell amata laika beigām EP deputāti neformāli izvirzīja jautājumu par sieviešu pārstāvību ECB;

F.  tā kā kopš ECB nodibināšanas līdz G.Tumpel-Gugerell aiziešanai vienmēr ECB Valdes sastāvā ir bijusi kāda locekle sieviete;

G. tā kā saskaņā ar lojālas sadarbības principu starp dalībvalstīm un Savienību, kā tas noteikts LESD 4. panta 3. punktā, komiteja pirms J.M. Gonzalez-Paramo pilnvaru laika beigām 2012. gada maijā nodrošinājusi, ka ar priekšsēdētāja 2012. gada 8. maija vēstuli visu politisko grupu vārdā Eirogrupas priekšsēdētājam Padome tika informēta par abu dzimumu pārstāvības trūkumu ECB Valdē un par nepieciešamību izvirzīt sieviešu dzimuma kandidāti;

H. tā kā šajā pašā vēstulē, komitejas priekšsēdētājs mudināja Eirogrupu īstenot vidēja termiņa plānu par sieviešu kandidatūru atbalstu ietekmīgos amatos ECB, valstu centrālajās bankās un valstu finanšu ministrijās;

I.   tā kā oficiāla atbilde uz 2012. gada 8. maija vēstuli nav saņemta;

J.   tā kā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā ir noteikts sieviešu un vīriešu līdztiesības princips;

K. tā kā ar LESD 19. pantu Savienībai piešķirtas pilnvaras apkarot dzimumu diskrimināciju;

L.  tā kā abu dzimumu pārstāvība valdēs un valdībās nodrošina plašāku kompetenci un perspektīvas un tā kā, ieceļot amatos tikai vīriešus vai tikai sievietes, tiek izdarīta sašaurināta izvēle un radīts risks, ka tiek apieti potenciāli teicami kandidāti;

M. tā kā pašreizējais ECB Valdes pilnvaru termiņš izbeidzas 2018. gadā, un tādejādi pastāv iespēja, ka visu šo laiku Valdē netiks nodrošināta abu dzimumu pārstāvība;

N. tā kā pēc Priekšsēdētaju konferences Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ar 19. septembra vēstuli ir pieprasījis, lai Eiropadomes priekšsēdētājs apņemas nodrošināt, ka visas viņa kompetencē esošās Savienības iestādes īsteno konkrētus pasākumus dzimumu līdzsvara garantēšanai;

O. tā kā Komisija 2010. gada 21. septembrī pieņēma sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010–2015 (COM(2010)0491), bet 2012. gada 19. aprīlī ziņojumu par panākto 2011. gadā sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā (SWD (2012/0085);

P.  tā kā Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību (Kapitāla prasību direktīva (KPD 4)) ir iekļauta prasība iestādēm īstenot abu dzimumu pārstāvības politiku vadības institūcijās;

Q. tā kā Eiropadome 2011. gada 7. martā pieņēma Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam;

R.  tā kā Eiropas Parlaments 2012. gada 3. februārī pieņēma rezolūciju par Sieviešu līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā[2], 2011. gada 8. martā — par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā — 2010[3] un 2011. gada 6. jūlijā — par sievietēm un uzņēmējdarbības augstākā līmeņa vadību[4];

1.  noraida Padomes ieteikumu iecelt Yves Mersch par ECB Valdes locekli un prasa atsaukt ieteikumu un ieteikt Parlamentam citu kandidatūru;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Eiropadomei, Padomei un dalībvalstu valdībām.

• [1]  OV C 215, 21.7.2012., 4. lpp.
• [2]       Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0070.
• [3]       Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0085.
• [4]       Pieņemtie teksti P7_TA(2011)0330.

1. PIELIKUMS. YVES MERSCH DZĪVES APRAKSTS

Dzimis 1949. gada 1. oktobrī Luksemburgā. Valstspiederība: Luksemburgas.

Izglītība

1973   Tiesību zinātņu maģistrs

Parīzes I Panteona-Sorbonnas universitāte

1974   Pēcdiploma grāds starptautiskajās publiskajās tiesībās

Politikas zinātņu maģistrs

Parīzes I Panteona-Sorbonnas universitāte

1975   Pēcdiploma grāds politikas zinātnēs

Parīzes I Panteona-Sorbonnas universitāte

Profesionālā darbība

1974              Uzņemts Luksemburgas Advokātu kolēģijā

Publisko tiesību pasniedzēja asistents

Parīzes Dienvidu universitāte XI

1975              Asistents, Finanšu ministrija

1976–1978     Norīkots darbā Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) Vašingtonā

1978–1979     Atašejs, Finanšu ministrija

1980–1981     Finanšu padomnieks, Luksemburgas Pastāvīgā pārstāvniecība Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā

1981                          Padomnieks starptautisko finanšu un monetāro attiecību jautājumos, Finanšu ministrija

1983–1999     Luksemburgas Monetārā institūta padomes loceklis

(uzraudzības iestāde)

1985–1989     Valdības komisārs Luksemburgas biržas

jautājumos (vērtspapīru tirgus iestāde)

1989–1998     Valsts kases direktors

Finanšu ministra personīgais pārstāvis pārrunās par Māstrihtas līgumu

No 1998. g. 1. jūnija   Banque centrale du Luxembourg vadītājs (trešais pilnvaru termiņš sākās 2010. gada 11. jūnijā)

Eiropas Centrālās bankas Padomes un Ģenerālpadomes loceklis

No 2000. g.    Bezpeļņas organizācijas The Bridge Forum Dialogue a.s.b.l priekšsēdētājs. Organizācija dibināta 2000. gadā, piedaloties Eiropas Savienības iestādēm un Luksemburgā izveidotām organizācijām.

No 2003. g.    Institut Universitaire International Luxembourg (IUIL) Akadēmiskās padomes loceklis

No 2006. g.    Fonda Luxembourg School of Finance (LSF) valdes loceklis

no 2010. g.      Section des sciences morals et politique de l’Institut Grand-Ducal loceklis

Starptautiskās islāma valstu likviditātes pārvaldības sabiedrības (International Islamic Liquidity Management Corporation (IILM)) valdes priekšsēdētāja vietnieks

No 2011. g.    Ievēlēts par Finanšu stabilitātes padomes Reģionālās konsultatīvās grupas Eiropas jautājumos līdzpriekšsēdētāju

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas valdes loceklis ar balsstiesībām

ECB Revīzijas komitejas loceklis

Priekšsēdētājs Fondation de la Banque centrale du Luxembourg, kas veicina pētniecību un augstāko izglītību Luksemburgas Centrālās bankas darbības jomās

Citi oficiālie amati

Pārstāvējis Luksemburgu turpmāk minētajās iestādēs.

–         Eiropas Kopienu Monetārā komiteja (komitejas locekļa aizstājējs no 1982. līdz 1985. gadam, pilntiesīgs loceklis no 1989. līdz 1998. gadam)

–         Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) (vadītāja aizstājējs)

–         Pasaules Banka (vadītāja aizstājējs)

–         Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) (vadītāja aizstājējs)

–         Eiropas Investīciju banka (EIB) (valdes loceklis)

–         Eiropas Padomes Attīstības banka (valdes loceklis)

–         Starptautiskais Lauksaimniecības attīstības fonds (IFAD) (vadītājs)

Administrators, pārstāvot valsti turpmāk minēto iestāžu valdēs.

–         ARBED S.A (metālrūpniecība)

–         Société européenne de satellites (SES) (satelītu pakalpojumi)

–         Pasta un telekomunikāciju uzņēmums (Entreprise des Postes et Télécommunications)

–         Valsts mājokļu uzņēmums (Société Nationale des Habitations à Bon Marché)

–         Banque et Caisse d’Epargne de l’Etat

Eksporta kredītu apdrošināšanas biroja (Office du Ducroire) priekšsēdētājs

Narkotiku tirdzniecības apkarošanas fonda priekšsēdētājs

Bankas Société nationale de crédit et d’investissement priekšsēdētāja vietnieks

Apbalvojumi

Yves Mersch ir Goda leģiona ordeņa (Francija) virsnieks un Atzinības krusta (Latvija) lielvirsnieks.

2. PIELIKUMS. YVES MERSCH ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

A. Personiskā un profesionālā informācija

1. Lūdzu, nosauciet Jūsu galvenos profesionālās pieredzes aspektus monetārajos, finanšu un uzņēmējdarbības jautājumos!

2. Lūdzu, nosauciet Jūsu galvenos Eiropas un starptautiskās pieredzes aspektus!

Turpmāk izklāstītais attiecas uz abiem jautājumiem — gan pirmo, gan otro.

Savas profesionālās darbības laikā es pamatā esmu pievērsies monetārajiem un finanšu jautājumiem. Tas attiecas uz dažādajiem amatiem, ko esmu ieņēmis gan kā ierēdnis, gan kā valsts bankas vadītājs un kas visi bijuši saistīti ar Eiropas un starptautisko kontekstu.

Kopš 1998. gada maija esmu Luksemburgas Centrālās bankas priekšsēdētājs; šī banka tika nodibināta saistībā ar eiro ieviešanu, kā arī ECB un Eirosistēmas izveidi.

Šā amata sakarā esmu arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes un Ģenerālpadomes loceklis. Esmu balsstiesīgs Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas loceklis kopš tās dibināšanas 2011. gadā. 2011. gada jūlijā ECB Padome mani iecēla par ECB Revīzijas komitejas locekli.

Kopš 2011. gada esmu ievēlēts par Finansiālās stabilitātes foruma Eiropas Reģionālās konsultatīvās grupas līdzpriekšsēdētāju.

2010. gadā tiku iecelts par Starptautiskās Islāma valstu likviditātes pārvaldības korporācijas priekšsēdētāja vietnieku.

Pildot Parīzes Dienvidu universitātes pasniedzēja asistenta pienākumus, tiku uzņemts Luksemburgas Advokātu kolēģijā. Gadu vēlāk sāku savu karjeru Finanšu ministrijas budžeta departamentā, bet pēc tam pārcēlos uz Vašingtonu, lai strādātu Starptautiskajā Valūtas fondā. Vēlāk atsāku strādāt Finanšu ministrijā, darbojoties ar nodokļu un struktūrpolitikas jautājumiem.

1980. gadā tiku norīkots darbā Ārlietu ministrijā, kur kļuvu par locekli Luksemburgas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā. Turpmākajos gados es biju monetāro lietu un starptautisko finanšu attiecību padomnieks Finanšu ministrijā. 1985. gadā kļuvu par valdības komisāru Luksemburgas biržas jautājumos, bet 1989. gadā — par Valsts kases direktoru, un šo amatu es ieņēmu gandrīz 10 gadu.

Esmu ieņēmis vairākus amatus uzņēmumos un iestādēs. Cita starpā esmu bijis Eiropas Investīciju bankas, Luksemburgas Monetārā institūta, Arbed S.A., Société Européenne de Satellites, Valsts Krājkases, Pasta un telekomunikāciju uzņēmuma un Valsts mājokļu uzņēmuma direktoru valžu loceklis.

Esmu bijis arī Eksporta kredītu apdrošināšanas biroja priekšsēdētājs, Narkotiku tirdzniecības apkarošanas biroja priekšsēdētājs un Luksemburgas Valsts attīstības bankas priekšsēdētāja vietnieks.

Turklāt esmu bijis Starptautiskā Lauksaimniecības attīstības fonda vadītājs un Pasaules Bankas, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadītāja vietnieks. Esmu bijis arī Eiropas Monetārās komitejas loceklis, kā arī vadījis ES finanšu ministru personīgo pārstāvju grupu, kas izstrādāja Māstrihtas līguma Eiropas monetārās savienības paktu.

Līdztekus savai profesionālajai darbībai esmu bijis bezpeļņas organizācijas The Bridge Forum Dialogue a.s.b.l priekšsēdētājs kopš tās dibināšanas 2000. gadā. Šajā forumā darbojas Eiropas Savienības iestādes un Luksemburgā dibinātas organizācijas, lai apmainītos ar viedokļiem saistībā ar Eiropas integrāciju.

3. Kādi ir vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Man ir bijis tas gods iesaistīties daudzās pārrunās un lēmumu izstrādē valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī ekonomikas un finanšu jautājumos. Minēšu vien dažus piemērus, kas man šķiet svarīgi.

Pildot Luksemburgas finanšu ministra personīgā pārstāvja pienākumus, Māstrihtas līguma pārrunu laikā vadīju attiecīgo izstrādes grupu.

Laikā, kad strādāju SVF, pieredzēju pāreju uz jauno monetāro sistēmu, kas noteikta SVF Statūtu 2. grozījumā.

Esmu Luksemburgas Centrālās bankas vadītājs kopš tās izveides 1998. gadā.

Kopš eiro ieviešanas es pastāvīgi esmu bijis ECB Padomes un Ģenerālpadomes loceklis, piedaloties ECB uzdevuma izpildē.

Par īpaši svarīgu pieredzi es uzskatu grūtības, ko radīja finanšu un valstu parādu krīzes. Līdz ar minēto krīžu sākumu es iesaistījos ECB Padomes lēmumu pieņemšanā, kas bija vajadzīgi, lai mazinātu ietekmi uz finanšu sektoru un faktisko ekonomiku eiro zonā.

4. Vai Jums pieder uzņēmumi, daļas kādā uzņēmumā vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem, un vai attiecīgi ir kādi personīgi vai citi faktori, kuri Parlamentam būtu jāņem vērā, apsverot Jūsu iecelšanu amatā?

Nē.

5. Kādas pamatmērķus Jūs vēlētos sasniegt astoņu gadu ilgajā pilnvaru laikā kā ECB Valdes loceklis?

Es uzskatu, ka mans galvenais pienākums ir pilnīgi ievērot ECB uzdevumu, kas noteikts Līgumā.

Saskaņā ar Līgumu ECB galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti vidējā termiņā visā eiro zonā, kā arī — neietekmējot cenu stabilitātes mērķi — atbalstīt vispārējo ekonomikas politiku Savienībā.

Turklāt saskaņā ar Līgumu ECB ir vēl cits mērķis (arī neietekmējot cenu stabilitātes mērķi), proti, veicināt finanšu sistēmas stabilitāti.

Atbilstīgi ECB atbildības jomai es neatkarīgi darbošos eiro zonas un visas ES interesēs. Tādējādi ECB Valdes locekļa amatā es nepārstāvēšu dalībvalsti, kuras pilsonis es esmu.

Turklāt es augsti vērtēju kompetenci, godīgumu, pārredzamību un pārskatatbildību.

Esmu pārliecināts, ka koleģiāla lēmumu pieņemšana un augsti profesionāla pieeja ir svarīgas ECB vērtības.

B. ECB monetārā politika

6. Vai Jūs uzskatāt, ka varētu pienākt brīdis, kad mums jāizšķiras starp zemu inflāciju un eiro zonas sabrukumu? Kurai iespējai Jūs šādā situācijā dotu priekšroku?

Eiropas monetārās savienības pamatā ir vienprātība, ka zemas inflācijas apstākļi ir vislabākais ieguldījums, ko ekonomikas izaugsmei, darbavietu radīšanai, sociālajai kohēzijai un finanšu stabilitātei var sniegt monetārā politika. Šā iemesla dēļ, lai saglabātu atbalstu vienotajai valūtai un eiro zonas integritātei, ir ārkārtīgi svarīgi, lai ECB pildītu savu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti.

Līgumā ECB ne tikai piešķirts skaidrs uzdevums uzturēt cenu stabilitāti, bet arī noteikti skaidri ECB darbības ierobežojumi. Manuprāt, strukturālo ekonomikas problēmu vai fiskālās nelīdzsvarotības atrisināšana ir ārpus centrālas bankas iespēju robežām un šo jautājumu risināšanai ir vajadzīga piemērota ekonomikas un fiskālā politika.

Šajā sakarā eiro zonas valdības ir paudušas stingru apņemšanos darīt visu nepieciešamo, lai pārvarētu pašreizējo valstu parādu krīzi eiro zonā un saglabātu eiro. Šo apņemšanos apstiprina daudzsološais progress ceļā uz laba fiskālā stāvokļa atgūšanu eiro zonā un strukturālo reformu īstenošanu, lai atgūtu konkurētspēju, jo īpaši neaizsargātākajās dalībvalstīs, lai gan ir vajadzīgi nopietni papildu centieni. Šo apņemšanos apliecina arī Eiropas vadītāju gatavība īstenot institucionālās reformas Eiropas līmenī nolūkā panākt ekonomiskās un monetārās savienības pilnīgu atbilstību monetārajai savienībai.

Tomēr ECB monetārā politika krīzes periodā ir efektīvi ierobežojusi sliktāku seku iestāšanos. Esmu pārliecināts, ka ECB monetārās politikas stratēģija ir ļoti labi piemērota, lai risinātu pašreizējās krīzes radītās grūtības. Labi pamatotas ilgtermiņa inflācijas prognozes zema inflācijas spiediena apstākļos ir ļāvušas ECB samazināt procentu likmes līdz ļoti zemiem līmeņiem, tādējādi atbalstot ekonomikas izaugsmi. Turklāt ECB ir īstenojusi virkni nestandarta monetārās politikas pasākumu, lai atbalstītu monetārās politikas transmisijas procesu ar mērķi uzturēt cenu stabilitāti, tādējādi atbalstot kredīta plūsmu uz faktisko ekonomiku, kā arī eiro zonas finanšu sistēmas stabilitāti.

7. Kāds ir Jūsu viedoklis par monetārās sistēmas neviendabīgumu eiro zonā, un kā, Jūsuprāt, tas ietekmē ECB vienoto monetāro politiku?

Lai gan valstu ekonomisko un finansiālo apstākļu atšķirības monetārā savienībā zināmā mērā ir normāla parādība, krīzes laikā eiro zonā heterogenitāte ir palielinājusies. Proti, aizvien atšķirīgāki ir valstu monetārie apstākļi. Ir cietis naudas tirgus, jo īpaši pārrobežu aspektā. Pārrobežu finanšu plūsmu pavēršanās pretējā virzienā ir kavējusi naudas un kredītu tirgus attīstību vairākās eiro zonas valstīs. Tas rada grūtības vienotās monetārās politikas īstenošanai un transmisijai.

Pašreizējais heterogenitātes līmenis atspoguļo fiskālo, makroekonomisko un finansiālo nelīdzsvarotību, kas ar laiku palielinājusies vairākās eiro zonas valstīs, kā arī šīs nelīdzsvarotības novēršanas mainīgo tempu. Nelīdzsvarotība ir īpaši saistīta ar publiskā un privātā sektora parādu augsto līmeni, kā arī finanšu sektora nepilnībām. Lai šajās valstīs atjaunotu konkurētspēju, būtiski jāpielāgo relatīvā cena. Vajadzīga arī pamatota struktūrpolitika un fiskālā politika, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izaugsmes atgriešanos.

ECB monetārā politika ir vērsta uz cenu stabilitātes uzturēšanu visā eiro zonā kopumā. Vairāki krīzes laikā pieņemti nestandarta monetārās politikas pasākumi ir palīdzējuši nodrošināt homogēnāku monetārās politikas transmisiju visā eiro zonā ar mērķi uzturēt cenu stabilitāti. Lūkojoties nākotnē, jāteic, ka monetārā politika nevar būt ilgstošs heterogenitātes iemeslu risinājums. Kaut arī ECB politika var palīdzēt nodrošināt vieglāku pielāgošanās procesu un sniegt pagaidu atvieglojumu, tā nevar aizstāt vajadzīgās strukturālās pārmaiņas eiro zonas valstu ekonomikā. Turpmākajiem politikas pasākumiem jānodrošina uzlabojumi dažādās jomās, kā arī nostiprināta pārvaldības sistēma. Vissteidzamāk nepieciešams ātri īstenot jau pieņemtos līdzekļus lielākas integrācijas sasniegšanai.

Kā preses konferencē 2. augustā norādīja ECB priekšsēdētājs, ECB Padome uzskata, ka finansiālā fragmentācija kavē monetārās politikas efektīvo darbību. Savās diskusijās mēs pārskatījām dažādus finanšu tirgus fragmentācijas simptomus. Tostarp var minēt pārrobežu naudas tirgus aizdevumu īpatsvaru, kas līdz 2011. gada vidum bija 60 %, taču tagad ir samazinājies līdz 40 %. Vairākās valstīs ārvalstu starpbanku ieguldījumu līmenis ir zemākais kopš 2008. gada sākuma. Šo segmentāciju papildus ilustrē fakts, ka dažās valstīs aizvien vairāk tiek izmantotas Eirosistēmas likviditātes nodrošināšanas operācijas. ECB refinansēšanas operācijās ievērojami palielinājusies iekšzemes nodrošinājuma izmantošana. Pārrobežu nodrošinājuma izmantojuma līmenis eiro zonā pašlaik ir 20 %, bet 2006. gadā tas bija 50 %. Kopš 2011. gada nogales starp eiro zonas perifēriju un galvenajām valstīm pastāv būtiskas vispārējo nodrošinājuma repo likmju atšķirības. Par monetāro fragmentāciju liecina arī daudzas citas pazīmes. Es piekrītu priekšsēdētājam, ka šī fragmentācija mums ir jānovērš.

8. Vai Jūs uzskatāt, ka eiro zonas bankas ir pārāk lielā mērā paļāvušās uz ECB likviditātes nodrošinājumu?

ECB savu piešķīruma politiku, ieviešot nemainīgas procentu likmes izsoles procedūru ar pilnu piešķīrumu, modificēja 2008. gada oktobrī eiro naudas tirgu nesekmīgas darbības dēļ, kā arī tādēļ, ka pēc ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota pasaulē strauji zuda uzticība finanšu tirgiem. Saskaņā ar šo piešķīruma politiku bankām piešķirto centrālās bankas rezervju apjomu katru periodu nosaka pēc banku kopējā pieprasījuma šajās izsolēs. Augsta centrālo banku starpniecības pieprasījuma un pastāvošās lielās nedrošības dēļ bankas ļoti daudz pieprasa Eirosistēmas kredītus, pārsniedzot banku nozares likviditātes vajadzību robežas. Pašlaik eiro zonas naudas tirgos vērojama neparasti liela segmentācija, kas aizvien precīzāk atbilst valstu robežām un kas ļoti paaugstinājusi centrālo banku starpniecības līmeni, kā arī radījusi pārmērīgu likviditāti aptuveni EUR 800 miljardu apmērā. Tomēr aiz šīs lielās kopsummas slēpjas ievērojama banku un pat veselu banku sistēmu heterogenitāte. Dažās valstīs var būt atsevišķi gadījumi, kad paļaušanās uz Eirosistēmas finansējumu ir pārmērīga.

Principā es uzskatu, ka atsevišķu banku līmenī paļaušanās ir jāuzrauga, jo īpaši — lai novērstu neatbilstīgu uzņēmējdarbības modeļu izplatību. Kopumā šī paļaušanās atspoguļo naudas tirgus segmentācijas pakāpi un finanšu tirgus spriedzi, kas šobrīd ir ļoti liela.

Valstīs ar sliktāku budžeta stāvokli tieši saikne starp valstīm un bankām rada banku sistēmām grūtības saglabāt vai atgūt tirgus piekļuvi ar pieņemamiem nosacījumiem. Tādējādi es vēlos uzsvērt, ka droši budžeta dinamikas uzlabojumi ir būtiski arī tādēļ, lai dažās dalībvalstīs samazinātu banku sistēmu paļaušanos uz centrālajām bankām. Arī regulējuma pārmaiņu neskaidrības var veicināt pārmērīgu paļaušanos uz centrālo banku starpniecību.

9. Neskarot cenu stabilitātes mērķi, kā, pēc Jūsu domām, ECB vajadzētu pildīt tās sekundāros pienākumus saskaņā ar Līgumu (veicināt ekonomisko izaugsmi un pilnīgu nodarbinātību) un kādus instrumentus ECB varētu izmantot, lai to darītu?

Līguma 127. pantā noteikts, ka Eirosistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. ECB Padome šo mērķi ir izteikusi konkrētos skaitļos, nosakot, ka inflācijai vidējā termiņā jābūt nedaudz zem 2 %.

Šajā definīcijā ņemta vērā arī vajadzība atbalstīt „..vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā”. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka cenu stabilitāte pati par sevi ir labākais ieguldījums, ko monetārā politika var sniegt, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, un ka tā atbalsta Kopienas vispārējo ekonomikas politiku. Tā uzlabo cenu mehānisma darbību un veicina resursu piešķiršanas efektivitāti. Cenu stabilitāte arī samazina inflācijas riska uzcenojumu ilgtermiņa procentu likmēm un saglabā patērētāju, algotu darba ņēmēju, pensionāru un noguldītāju pirktspēju.

Turklāt ECB monetārās politikas orientācija uz vidēju termiņu palīdz stingri pamatot inflācijas prognozes, vienlaikus arī pienācīgi reaģējot uz ekonomikas un finanšu triecieniem, kas skar eiro zonas ekonomiku, ņemot vērā arī laika nobīdes, līdz monetārā politika sāk darboties visā ekonomikā. Vidēja termiņa orientācijas nozīmīguma piemērs ir monetārās politikas darbība pašreizējās finanšu krīzes laikā. Lai gan turpmākajos mēnešos inflācija paredzama vairāk nekā 2 % apmērā, 2012. gada jūlija sākumā pieņemtais ECB lēmums apliecinājis tās gatavību samazināt procentu likmes līdz vēsturiski zemiem līmeņiem, vienlaikus samazinot inflācijas spiedienu uz politikai būtisku laikposmu.

Visbeidzot ECB ir īstenojusi virkni nestandarta monetārās politikas pasākumu, lai novērstu transmisijas mehānisma trūkumus. Šie pasākumi tika īstenoti, īpaši ņemot vērā ar banku kapitāla tirgus finansējumu saistītās neskaidrības un ierobežojumus, kas patiešām apdraud banku aizdevumu izsniegšanu un rada spiedienu veikt plašu parādsaistību samazināšanu. Šajā saistībā ECB pasākumu mērķis bija atbalstīt kredītu plūsmu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai īstenotu mūsu galveno uzdevumu — uzturēt cenu stabilitāti, bet vienlaikus tie ir arī būtiski palīdzējuši atbalstīt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību eiro zonā.

10. Kādus uzdevumus, attiecības un problēmas Jūs saskatāt ECB un gaidāmajam Eiropas stabilizācijas mehānismam? Vai uzskatāt, ka ECB būtu nepieciešami papildu jauni instrumenti, lai novērstu eiro zonas krīzi?

ECB un gaidāmajam ESM ir skaidri noteikti un konkrēti uzdevumi. ECB galvenais un svarīgākais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti eiro zonā, savukārt ESM būs atbildīgs par finanšu stabilitātes saglabāšanu visā eiro zonā kopumā. Abu iestāžu mērķi — viens ir monetārs, otrs ir fiskāls — papildina viens otru, ciktāl cenu stabilitāte ir priekšnosacījums plašākai makrofinansiālai stabilitātei, un finanšu stabilitāte veicina vieglāku monetārās politikas transmisiju uz faktisko ekonomiku, tādējādi sekmējot cenu stabilitāti.

Abu iestāžu rīcībā ir instrumenti savu uzdevumu izpildei. ECB uztur cenu stabilitāti, mainot bāzes likmi (ECB standarta instruments) un izmantojot nestandarta pasākumus, lai novērstu monetārās politikas transmisijas mehānisma trūkumus. ESM rīcībā ir instrumenti, lai aizsargātu finansiālo stabilitāti un novērstu kaitīgas ietekmes izplatīšanos, tostarp aizdevumi un piesardzības kredītlīnijas eiro zonas dalībvalstīm, valstu obligāciju pirkšana sākotnējā un otrreizējā tirgū, kā arī aizdevumi finanšu iestāžu kapitāla atjaunošanai. Viss ESM atbalsts ir atkarīgs no nosacījumiem.

ECB uzdevums gaidāmā ESM sistēmā ir skaidri noteikts ESM līgumā. Pirms lēmuma pieņemšanas par ESM atbalsta sniegšanu ECB tiks iesaistīta, lai novērtētu, vai ir apdraudēta eiro zonas finanšu stabilitāte kopumā, noteiktu attiecīgā ESM dalībnieka finansēšanas vajadzības un sazinātos ar citām iestādēm nolūkā pārrunāt un uzraudzīt saprašanās memorandus, kuros paredzēti politikas nosacījumi. Turklāt ECB novērtēs, vai pastāv ārkārtas finanšu tirgus traucējumi un finansiālās stabilitātes apdraudējums, kā dēļ ESM jāveic iepirkumi sekundārajā tirgū. Jāpiebilst arī, ka ECB un EFSI ir noslēgušas pārstāvniecības līgumu, ar ko ECB ir pilnvarota veikt tirgus operācijas EFSI vārdā, un ir paredzams, ka līdzīgs līgums tiks noslēgts ar ESM.

Runājot par instrumentiem eiro zonas krīzes pārvarēšanai — ECB rīcībā ir visi instrumenti, kas tai vajadzīgi, lai uzturētu cenu stabilitāti saskaņā ar tās uzdevumu un ievērojot Līgumā paredzētos ierobežojumus. Plašāku eiro zonas krīzes aspektu risināšana nav monetārās politikas atbildības jomā, un tie jārisina ar apņēmīgiem eiro zonas dalībvalstu pasākumiem.

ECB Padome 2. augusta sanāksmē paziņoja, ka valdībām jābūt gatavām aktivizēt EFSI/ESM obligāciju tirgū, ja pastāv ārkārtas finanšu tirgus apstākļi un finanšu stabilitātes apdraudējums, — ņemot vērā stingrus un efektīvus nosacījumus saskaņā ar pieņemtajām vadlīnijām.

Priekšnosacījumi ir valdību saistību, kā arī EFSI/ESM pienākumu izpilde. Kā priekšsēdētājs teica preses konferencē 2. augustā, ECB Padome — vidēja termiņa cenu stabilitātes uzturēšanas uzdevuma robežās un ievērojot tās neatkarību monetārās politikas noteikšanā — var veikt tiešas atklātā tirgus operācijas apmērā, kāds vajadzīgs tās mērķa sasniegšanai. Šajā saistībā tiks risinātas privāto investoru bažas par senioritāti. Turklāt ECB Padome var apsvērt papildu nestandarta monetārās politikas pasākumu īstenošanu atbilstīgi monetārās politikas transmisijas trūkumu novēršanas vajadzībām. Pārliecinoša tirgus darbība gan ir atkarīga no droša turpmākās integrācijas plāna nodokļu, finanšu un politikas jomā.

11. Kā Jūs nodrošināsiet VTP un Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas pārredzamību?

ECB nesamaksātās VTP un NOPP2 summas publicē reizi nedēļā.

12. ECB pēdējos četros gados ir veikusi nestandarta monetārās politikas operācijas. Vai Jūs tās uzskatāt par svarīgām subsīdijām banku nozarei? Ja jā, kādai summai tās būtu līdzvērtīgas? Kad, Jūsuprāt, ECB jāizbeidz īstenot pašreizējos nestandarta pasākumus?

ECB pieņemto nestandarta pasākumu galvenais mērķis ir veicināt monetārās politikas transmisijas mehānisma darbību. Piemēram, ECB mērķis bija sniegt refinansēšanas atbalstu eiro zonas banku bilancēm, izmantojot tās ilgtermiņa refinansēšanas operācijas ar trīs gadu termiņu, kā arī pilna piešķīruma procedūru visās operācijās. Kā ECB priekšsēdētājs jau norādījis Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārajai komitejai tās rīkotajā uzklausīšanā, šie pasākumi bija kļuvuši vajadzīgi, ņemot vērā paaugstinātus likviditātes riska uzcenojumus, ko bija radījusi aizvien lielākā nedrošība un finanšu tirgus svārstīgums, kā arī tāpēc, ka eiro zonas bankas saskārās ar aizvien smagākiem savas uzņēmējdarbības refinansēšanas apstākļiem. ECB pasākumi ir sekmējuši šo uzcenojumu samazināšanu un stabilizējuši banku finansēšanu, un var uzskatīt, ka abu pasākumu mērķis bija samazināt tirgus traucējumus.

Nestandarta pasākumi ir pieņemti, lai aizsargātu vienotās monetārās politikas transmisiju, un šis mērķis ir saistīts ar cenu stabilitātes uzturēšanu eiro zonā. Tāpat kā visi citi monetārās politikas pasākumi, tie ietekmē banku un citu ekonomikas dalībnieku bilanci, un tas ietilpst transmisijas procesā.

Nestandarta pasākumi tiks īstenoti, cik ilgi nepieciešams. Tomēr, ņemot vērā to spēcīgo ietekmi uz tirgus cenām, ļoti svarīgi ir uzraudzīt situācijas attīstību un šo pasākumu turpmāko nepieciešamību, lai novērstu to potenciālos negatīvos blakus efektus. Šie pasākumi gan pēc būtības, gan izveides aspektā ir pagaidu pasākumi. To lietderība tiek regulāri uzraudzīta.

13. Kādai, pēc Jūsu domām, būtu jābūt suverēno reitingu nozīmei ECB politikā? Vai jūs uzskatāt, ka ECB vienmēr būtu jāpieņem kā vērtspapīri visas eiro zonas valdību obligācijas?

Eirosistēma, novērtējot, kāds kredītstandarts ir atbilstīgajiem aktīviem kā nodrošinājumam monetārās politikas operācijās, ņem vērā daudzas īpašības. Kredītreitinga aģentūru piešķirtie reitingi ir svarīgs faktors, taču tie nav vienīgie dati, ko izmanto, lai novērtētu aktīvu kvalitāti un garantētu augstu aizsardzību pret risku. Ja valstī tiek īstenota SVF un ES korekciju programma, ļoti svarīgs ir, piemēram, ECB novērtējums par programmu un valsts atbilstība programmai.

Eirosistēmas kredītnovērtējuma sistēma ir paredzēta, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret risku Eirosistēmai un tās monetārās politikas operācijām. Tā nosaka standartus, ko ECB piemēro vērtspapīriem, tostarp eiro zonas valstu valdību obligācijām. Eirosistēma var ierobežot vērtspapīru lietojumu, noraidīt vērtspapīrus vai piemērot tiem papildu diskontus, pamatojoties uz jebkādu informāciju, ko tā uzskata par svarīgu, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka monetārās politikas operāciju risks ir adekvāts.

Es atbalstu G20 apņemšanos turpmāk samazināt paļāvību uz kredītreitingu aģentūrām, kā vairākas reizes aicinājusi rīkoties arī EP Ekonomikas un monetārā komiteja saistībā ar ES regulas par kredītreitingu aģentūrām pārskatīšanu. Cik man zināms, Eirosistēma aktīvi darbojas šajā virzienā, jo īpaši — nostiprinot pati savas iekšējās kredītriska novērtēšanas spējas un uzlabojot savas uzticamības pārbaudes spējas attiecībā uz ārējām kredītu novērtēšanas sistēmām. Šajā nolūkā vajadzīga pakāpeniska pieeja, lai varētu iekšēji izstrādāt drošas un piemērotas kredītspējas novērtēšanas alternatīvas.

14. Kā Jūs vērtējat jaunās privātā sektora iesaistes (PSI) iniciatīvas panākumus Grieķijas parāda pārstrukturēšanā? Kā mēs varam zināt, ka tā vairs nebūs vajadzīga?

2012. gada martā un aprīlī veiktā Grieķijas valsts parāda pārstrukturēšana samazināja valsts parāda nedzēsto daļu par 106 miljardiem eiro jeb 50 % no IKP.

Rezultātu sekmēja kopējas rīcības klauzulu izmantošana, kas palīdzēja sasniegt dalību 96 % apmērā. Taču, kaut gan šī parāda pārstrukturēšana veicināja Grieķijas valsts parāda atmaksāšanas iespēju atjaunošanu, šo mērķi galu galā varēs sasniegt tikai tad, ja Grieķijas valsts iestādes konsekventi īstenos ekonomikas korekciju programmu. Diemžēl pēc otrās programmas apstiprināšanas Grieķijai politikas īstenošana faktiski ir apstājusies, bet makroekonomikas prognozes turpina pasliktināties. Šie faktori Grieķijas parāda atmaksāšanas iespēju ir ietekmējuši negatīvi. Pašlaik jaunās valdības prioritāte ir atsākt programmas īstenošanu. Es nedomāju, ka diskusija par vēl vienu parāda pārstrukturēšanas kārtu šobrīd varētu būt lietderīga. Pirmkārt, šāda diskusija vēl vairāk samazinātu Grieķijas valdības motivāciju īstenot programmu. Otrkārt, tā potenciāli varētu samazināt arī motivāciju veikt fiskālo konsolidāciju un īstenot strukturālas reformas citās neaizsargātās eiro zonas valstīs.

15. Kā Jūs vērtējat TARGET 2 sistēmas palielinātās saistības un ECB locekļu parādus?

Pašreizējās finanšu krīzes laikā TARGET 2 saistības un līdz ar to ar TARGET 2 saistītie prasījumi valstu centrālo banku bilancēs eiro zonā ir būtiski palielinājušies. Iemesls ir tas, ka dažās valstīs banku sistēmas saskaras ar izejošo maksājumu plūsmu, ko nelīdzsvaro ienākošu maksājumu plūsma un ko nevar kompensēt ar tirgū iegūtiem līdzekļiem. Tā vietā līdzekļi tiek iegūti, pret nodrošinājumu saņemot aizdevumus no valstu centrālajām bankām. Tajā pašā laikā TARGET 2 pieprasījumi vērojami valstīs, kas saņem ienākošus maksājumus.

TARGET 2 bilances atspoguļo Eirosistēmas atbalstu, kas novērš likviditātes ierobežojumus maksātspējīgām bankām un nodrošina brīvu kapitāla plūsmu starp dalībvalstīm. Pašreizējā mēroga TARGET 2 nelīdzsvarotību varētu novērst, ja tiktu likvidēta postošā saikne starp bankām un attiecīgajām valdībām, kuras dēļ vājas bankas pasliktina valdību pozīcijas un otrādi, t. i., ja bankas ilgtermiņā kļūtu par īstām Eiropas bankām. Ja tiktu droši izveidota finanšu tirgus savienība līdz ar labi funkcionējošu fiskālo paktu un makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, TARGET 2 nelīdzsvarotība kļūtu daudz mazāka.

Šo nelīdzsvarotību var ietekmēt arī ieskaita infrastruktūras, kas darbojas starptautiskā līmenī un atrodas dažās valstīs.

16. Kāds ir Jūsu viedoklis par tempu, kādā jaunajām dalībvalstīm vajadzētu pievienoties monetārajai savienībai un ieviest eiro, ņemot vērā visus konverģences kritērijus un dalību Valūtas kursa mehānismā (VKM II)?

Līgumā skaidri noteikts: „augsts noturīgas konverģences līmenis” jāsasniedz, pirms valsts var ieviest eiro. Tas nozīmē, ka ar vienkāršu, mehānisku Līguma 140. pantā noteikto konverģences kritēriju interpretāciju nepietiek. Vajadzīgs eiro ieviešanas noturības novērtējums. Ja ekonomikas konverģence nav noturīga, valstīm kādā brīdī radīsies sarežģījumi, piemēram, konkurētspējas zudums un/vai pieauguma un krituma cikli. Eiro zonas gūtā pieredze skaidri liecina, cik svarīgi ir rūpīgi novērtēt valsts gatavību ieviest eiro, izmantojot drošu statistiku. Tas attiecas arī uz dalību VKM II, kas ir priekšnosacījums eiro ieviešanai. Dalībvalstīm jāapliecina, ka tās var uzturēt cenu stabilitāti, fiskālo disciplīnu un konkurētspēju, neveicot būtiskas maiņas kursa korekcijas.

Kopumā eiro ieviešanas ātrums valstīs atšķiras, jo tas ir atkarīgs no sasniegtās konverģences pakāpes. Attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kas vēl nav ieviesušas eiro (t. i., Bulgāriju, Čehijas Republiku, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju un Rumāniju), Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka jaunāko novērtējumu paudusi 2012. gada konverģences ziņojumos, kas publicēti 30. maijā. Tobrīd neviena no minētajām valstīm neatbilda visiem eiro ieviešanas ekonomiskajiem un juridiskajiem kritērijiem.

17. Kāds ir Jūsu viedoklis par iniciatīvu „Ne tikai IKP”?

Svarīgs politikas veidotāju uzdevums ir paredzēt pilsoņu labklājības maksimālu palielināšanu ilgtspējīgā veidā. Šajā saistībā ir būtiski un atzinīgi vērtējami pastāvīgi centieni izmantot vislabāko iespējamo labklājības rādītāju. Kā liecina diskusija Ekonomikas un monetārajā komitejā, atkarībā no attiecīgā mērķa piemēroti ir dažādi rādītāji. IKP rādītāja priekšrocība ir relatīvi labs valsts makroekonomiskās aktivitātes atspoguļojums. Tas ir piemērots, analizējot ekonomikas aktivitāti vai ja tā ir saistīta ar citu ekonomikas rādītāju, piemēram, valsts parāda līmeni.

Tādēļ būtiska ir ļoti kvalitatīva IKP (un potenciālās produkcijas) statistika. Tomēr, novērtējot iedzīvotāju vispārējo labklājību, jo īpaši ilgtermiņa perspektīvā, šķiet dabiski papildināt rādītājus, kas atspoguļo tikai produkciju, piemēram, IKP, ar citiem rādītājiem. Šādi rādītāji cita starpā varētu iekļaut vides, sociālās iekļaušanas vai veselības aprūpes sistēmas stāvokli. Pašlaik veiktā Eirosistēmas mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma dati sniegs interesantu informāciju par parādu un turības izplatības aspektiem.

18. Kādas, Jūsuprāt, būs galvenās grūtības, ar ko Eiropas Statistikas sistēma saskarsies nākamajos desmit gados?

Nesenā finanšu krīze ir apliecinājusi, cik svarīgi, lai Eiropas statistika būtu laikus sniegta, ticama un ļoti kvalitatīva. Domājams, statistikas nozīme politikas veidošanā vēl palielināsies. Eiropas ekonomikas un finanšu statistikas ticamības nodrošināšana būs priekšnosacījums, lai atbalstītu integrētu ekonomikas pārvaldības sistēmu Eiropas Savienībā un pasaules līmeņa makroekonomikas uzraudzību, novērtējot ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi G20 valstīs. Šajā nolūkā būs vajadzīgi salīdzināmi augstas kvalitātes dati par valstīm un sīkāki dati. Nesen atjauninātie starptautiskie statistikas standarti būs koordinēti jāievieš visā ES. Tikpat svarīga ir šīs statistikas sagatavošanas iestāžu uzticamība — un neatkarība —, kā arī rezultātu paziņošana un viegla pieejamība sabiedrībai brīva sabiedriskā labuma veidā.

Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata gan Eiropas Statistikas sistēma (ESS), gan Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS). Eurostat un ES valstu statistikas biroji (NSI), ESS, saskarsies ar grūtībām nostiprināt savas kvalitātes vadība sistēmas, kuru pamatā ir Eiropas statistikas prakses kodekss un to neatkarība. Visām ES valstīm būs jāuzņemas plānotās saistības par uzticamu statistiku. Turklāt ESS būs vēl ciešāk jāsadarbojas ar ECBS veiksmīgajā Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejas (CMFB) sistēmā, koordinējot un saskaņojot datu vākšanas un sagatavošanas procesus. Tam vajadzētu palīdzēt saglabāt — vai pat uzlabot — statistikas kvalitāti, vienlaikus samazinot Eiropas statistikas sagatavošanas vispārējās izmaksas.

C. Uzskati par ES ekonomikas politiku

19. Kas būtu jādara, lai apturētu krīzi?

Krīze jārisina gan valstu līmenī — veicot fiskālo konsolidāciju un strukturālās reformas, lai palielinātu izaugsmes potenciālu —, gan Eiropas līmenī, uzlabojot pārvaldību un integrāciju.

Lai cīnītos pret krīzi, jāpievēršas tās galvenajiem cēloņiem: pārmērīgiem valdību parādiem, nepietiekamai konkurētspējai un nevēlamām finanšu sektora attīstības tendencēm. Tādēļ valdībām ar ļoti lieliem parādiem vidējā termiņā jāsamazina sava parāda un IKP attiecība pilnīgā atbilstībā nostiprinātajai ES pārvaldības sistēmai. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka valdību parādu rādītāji paši negatīvi ietekmē izaugsmi. Lai ierobežotu fiskālās konsolidācijas potenciālo sākotnējo negatīvo ietekmi uz izaugsmi, tai jābūt vērstai uz izdevumu efektivitātes palielināšanu un jāizvairās no nepienācīgiem publiskā sektora ieguldījumu samazinājumiem. Šādas drošas vidēja termiņa fiskālās korekcijas palielinās finanšu tirgus uzticamību un samazinās riska uzcenojumus. Tas pozitīvi ietekmēs privāto sektoru un galu galā palielinās izaugsmi.

Eiropā nepieciešamā visaptverošā fiskālā konsolidācija jāpapildina ar spēcīgākām strukturālajām reformām, kuru mērķis būtu palielināt potenciālo izaugsmi un uzlabot valstu ekonomikas šoka absorbēšanas spējas. Vairums valstu, kas pašlaik saskaras ar finanšu tirgus spiedienu, jau ir sākušas īstenot svarīgas reformas. Kaut gan papildu pasākumi esošās preču un darba tirgus elastības trūkuma samazināšanai vājas izaugsmes apstākļos šķiet politiski īpaši sarežģīti, tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Tādēļ preču tirgū vēl vairāk jānostiprina konkurence, jo īpaši pabeidzot vienotā tirgus izveidi, un elastīgi jāpielāgo algas, ņemot vērā darba tirgus apstākļus un produktivitāti.

Turklāt jāsekmē ilgtspējīga produktivitātes izaugsme, piemēram, veicinot ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un nodrošinot augstas kvalitātes izglītību un mūžizglītību. Šādi pasākumi ir tikpat svarīgi arī ārpuscenu konkurētspējas palielināšanai. Līdztekus ārpuscenu konkurētspējas uzlabojumiem šādi pasākumi, domājams, sekmētu dalībvalstu eksportu un nostiprinātu uzņēmumus, kuri konkurē ar importu, veicinot nepieciešamo līdzsvara atjaunošanu situācijās, kurās vēl dominē makroekonomikas nelīdzsvarotība.

Lai ilgtspējīgi aizsargātu izaugsmi, stabilitāti un labklājību, apņēmīgi jātiecas izveidot īstu ekonomisko un monetāro savienību. Priekšlikumi, ar ko ciešā sadarbībā ar Komisijas, Eirogrupas un ECB priekšsēdētājiem 2010. gada jūnijā nāca klajā Eiropadomes priekšsēdētājs, ir vērsti pareizajā virzienā. Lai gan krīze ir veicinājusi uz noteikumiem pamatotās fiskālās sistēmas nepieciešamo nostiprināšanu, fiskālās savienības izveides nolūkā jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka visu eiro zonas valstu — un eiro zonas kopumā — fiskālā politika vienmēr būtu ilgtspējīga. Eiro zonai arī jātiecas izveidot integrētu ekonomiskās politikas sistēmu, lai palielinātu spiedienu uz valstīm īstenot nepieciešamās strukturālās reformas.

Papildus vairumā dalībvalstu vajadzīgas arī finanšu sektora reformas. Jāpilda politiskās saistības ieviest vienotu uzraudzības režīmu saskaņā ar LESD 127. panta 6. punktu.

Visbeidzot ir ļoti svarīgi, lai dziļāku integrāciju ekonomiskajā un monetārajā savienībā papildinātu pastiprināta pārskatatbildība, jo īpaši attiecībā pret Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu šā procesa demokrātisko leģitimitāti.

20. Kā eiroobligāciju emisija ietekmētu ekonomikas pārvaldību eiro zonā? Vai kādām no iespējam, ko Komisija piedāvā tās Zaļajā grāmatā, Jūs dodat priekšroku?

Eiroobligāciju vai cita tāda kopēja parādu instrumenta ieviešana, kas saistīts ar lielām savstarpējām fiskālajām saistībām, ir ļoti atkarīga no pienācīgas darbību secības. Tā ir iespējama vienīgi tad, ja fiskālā suverenitāte lielā mērā nodota ES, lai eiro zonā izveidotu īstu ekonomisko savienību. Šāda suverenitātes nodošana ļautu īstenot efektīvu ekonomisko pārvaldību, un, to nenododot, kopējai parādzīmju emitēšanai trūktu ticamības un tā radītu bezrūpīgas rīcības risku, kā arī varētu vājināt stimulus īstenot atbilstīgu fiskālo politiku, kas ir būtiska ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Atbilstīga fiskālā politika sekmē arī Eirosistēmas centienus uzturēt cenu stabilitāti.

Pareizas darbību secības gadījumā kopēja parādzīmju emitēšana sniedz arī potenciālas priekšrocības finansiālajai integrācijai un tirgus darbībai, kā arī finanšu stabilitātei. Tādēļ, tiklīdz ar pienācīgu demokrātisko leģitimitāti būtu izveidota droša fiskālā savienība, manuprāt, eiro zonas dalībvalstu kopēja parādzīmju emitēšana par valstu parādiem būtu uzskatāma par iespējamu vērtīgu papildinājumu.

21. Kādi, Jūsuprāt, ir stratēģijas nodarbinātībai un izaugsmei līdz 2020. gadam svarīgākie mērķi? Kā ECB un ekonomikas politikas koordinēšanas instrumenti varētu sekmēt šīs stratēģijas izdošanos? Uzskaitiet, lūdzu, prioritārā secībā strukturālās reformas, kuras, Jūsuprāt, ir ES prioritātes, un pamatojiet savu izvēli!

Dalībvalstīm ilgtspējīgi jāpalielina to ekonomikas izaugsmes potenciāls, kas iepriekšējos gados vairumā Eiropas valstu ir bijis relatīvi mazs. Lai to panāktu, dalībvalstu ekonomikas politikai jāatbalsta inovācija, jārada uzņēmējdarbībai labvēlīga vide un jāuzlabo konkurētspēja, samazinot esošo elastības trūkumu preču un darba tirgū. Šāda vide radītu optimālus apstākļus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un darbavietu izveidei.

Pieņemtā stratēģija „Eiropa 2020” un pakts „Euro plus”, kam pievienojušās daudzas ES valstis, uzsver svarīgas strukturālo reformu jomas, kurās jādarbojas dalībvalstīm. Strukturālo reformu prioritārā secība ļoti lielā mērā ir atkarīga no konkrētās valsts, un dažādās ES valstīs tā ir atšķirīga. Tomēr izaugsmi veicinošas strukturālās reformas, ko veido vērienīgas reformas, kuras uzlabo elastību un konkurenci preču un darba tirgū, nepieciešamas vairumā dalībvalstu, jo īpaši eiro zonā, kur galvenais korekciju mehānisms ir cenu un algu elastība. Darba tirgus reformām jānodrošina algu attīstība atbilstīgi produktivitātei, jo tās tieši ietekmē valstu konkurētspēju. Algu elastība ir īpaši nepieciešama vājas produktivitātes izaugsmes periodos. Lai to veicinātu, jāatsakās no automātiskas algu indeksācijas noteikumiem, rūpīgi jāpārskata nodarbinātības aizsardzības tiesību akti un jānostiprina uzņēmumu līmeņa nolīgumi. Turklāt bezdarba apdrošināšanas sistēmu pārmaiņām un aktīvai darba tirgus politikai jāsekmē resursu pārdalīšana par labu konkurētspējīgākiem uzņēmumiem un nozarēm. Attiecībā uz preču tirgu steidzami jārisina pārmērīgas īres maksas problēma, jo īpaši aizsargātās jomās. Stingra nostāja, saskaroties ar priviliģētu grupu un nozares interešu lobiju, noteikti palielinās konkurenci, liberalizēs slēgtās profesijas un imigrāciju. Pārmērīga peļņas daļa ir īpaši izplatīta pakalpojumu nozarēs, kas pamatā darbojas iekšējos tirgos.

Ar ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, kā arī izglītībā un mūžizglītībā jāatbalsta inovācija. Dažās dalībvalstīs jauniešu bezdarba ierobežošanā īpaši sekmīga izrādījusies profesionālā izglītība, un valstis, kurās šobrīd ir liels jauniešu bezdarba līmenis, varētu izmantot šo pieredzi. Turklāt daudzās dalībvalstīs uzņēmējdarbības vidi varētu uzlabot, samazinot birokrātiju. Šo pasākumu īstenošana ir svarīgākie dalībvalstu uzdevumi. Ņemot vērā pašreizējo krīzi, kas cita starpā ir atklājusi esošo ES ekonomikas politikas koordinācijas mehānismu vājās vietas, jāizpēta, kā varētu pastiprināt dalībvalstu motivāciju veikt vajadzīgās strukturālās reformas, tostarp veidi, kā palielināt dalībvalstu savstarpējo spiedienu.

Manuprāt, ECB labākais ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē un ilgtermiņa privātā sektora investīciju veicināšanā ir cenu stabilitātes nodrošināšana.

22. Ko Jūs domājat par finanšu darījumu aplikšanu ar nodokļiem? Vai uzskatāt, ka labvēlīga ietekme varētu būt nodoklim, ko piemēro valūtas darījumiem eiro, piemēram, attiecībā uz to valstu valūtas maiņas kursa stabilizāciju, kuras vēlas nākotnē pievienoties eiro zonai? Ko Jūs domājat par iespēju finanšu darījumu nodokli ieviest tikai daļā dalībvalstu?

Par finanšu darījumu aplikšanu ar nodokļiem izteikti daudzi atšķirīgi priekšlikumi. Nodokļa piemērošana valūtas darījumiem ir īpaši problemātiska, jo tā ierobežo kapitāla brīvu apriti. Jaunākajā Komisijas priekšlikumā valūtas darījumi nav ietverti, tomēr, manuprāt, finanšu darījumu nodoklim joprojām būtu vairāki trūkumi. Nodokļa aizstāvji argumentē, ka finanšu darījumu nodoklis vienlaikus varētu: i) samazināt finanšu tirgu svārstīgumu, ii) aizsargāt vienotā finanšu tirgus integritāti un iii) palielināt ieņēmumus, ko varētu izmantot banku noregulējuma izmaksu internalizācijai. Kaut gan visi šie mērķi paši par sevi ir vēlami, es šaubos, vai ar finanšu darījumu nodokli tos var sasniegt. Piemēram, paredzētā svārstīguma samazināšana nav apstiprināta nedz ar teorētisku, nedz ar empīrisku izpēti. Gluži pretēji — palielinot darījumu izmaksas, samazinātos tirgus likviditāte.

Turklāt katra minētā mērķa sasniegšanai ir ierosināti un tiek apspriesti piemērotāki politikas instrumenti. Dažus algoritmiskās tirdzniecības veidus varētu ierobežot ar regulējumu. Piemērotāks veids, kā iegūt banku noregulējuma līdzekļus, varētu būt banku nodevas.

Ja finanšu darījumu nodoklis tiks ieviests, jāatceras, ka tam ir ļoti elastīga nodokļu bāze, kas, ja nodoklis netiktu ieviests visā pasaulē, tiktu izmantota, lai izvairītos no nodokļa maksāšanas. Finanšu darījumu nodokļa selektīva ieviešanas dēļ daži sākotnējie mērķi vairs nebūtu sasniedzami, jo īpaši harmonizācija ES vienotajā finanšu tirgū.

23. Ko Jūs domājat par Padomes un ECB attiecīgo nozīmi saistībā ar eiro zonas pārstāvību ārpus ES?

Padomes un ECB nozīme ārējās pārstāvības jomā izriet no to attiecīgajām politikas pilnvarām, kas noteiktas Līgumā. Saskaņā ar to ECB ir ekskluzīvas pilnvaras attiecībā uz vienotās monetārās politikas un citu tās uzdevumu pārstāvību. Eiro maiņas kursa politika ir joma, kurā pilnvaras ir gan Padomei, gan ECB. Savukārt ekonomikas politika lielā mērā palikusi dalībvalstu ziņā, kuras pašas pārstāv šo politiku ārpus ES. Taču Eiropā — un īpaši eiro zonā — pašlaik noris tās ekonomikas pārvaldības struktūru būtiskas nostiprināšanas process. Ar laiku šis process būtu jāatkārto, nostiprinot minētās politikas ārējās pārstāvības koordināciju globālā līmenī. Šajā saistībā LESD 138. pantā paredzēta iespēja nodrošināt vienotu pārstāvību starptautiskajos forumos ekonomiskajai un monetārajai savienībai īpaši svarīgos jautājumos. Taču pamatā tas ir politisks jautājums, tādēļ lēmumi par to ir dalībvalstu ziņā.

24. Kā Jūs vērtējat USD/EUR maiņas kursa nesenās pārmaiņas?

2011. gada otrajā pusē pastiprinoties eiro zonas valstu parādu krīzei, eiro vērtība paaugstināta maiņas kursa svārstīguma apstākļos attiecībā pret ASV dolāru ir kritusies. Kopš 2011. gada jūlija eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru ir kritusies par aptuveni 15 %. Eiro vērtības samazināšanās lielā mērā bija saistīta ar paaugstinātu globālo izvairīšanos no riska apstākļos, ko raksturoja spriedze dažos eiro zonas parādu vērtspapīru tirgos un globālās izaugsmes prognožu pasliktināšanās.

Ilgtermiņa perspektīvā eiro joprojām palika apbrīnojami stabila valūta — arī salīdzinājumā ar citām svarīgām valūtām. 2012. gada jūlijā/augustā eiro vērtība — aptuveni no 1,20 līdz 1,25 ASV dolāriem par eiro — bija ļoti tuvu ilgtermiņa vidējam rādītājam kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Tas apliecina, ka pašreizējā eiro zonas krīze nav apdraudējusi valūtas vērtību nedz iekšēji, nedz ārēji.

25. Kā Jūs vērtējat juaņa renminbi un EUR maiņas kursa nesenās pārmaiņas?

Vai Jūs uzskatāt, ka centrālās bankas spēj efektīvi cīnīties ar pārmērīgu svārstīgumu? Vai Jūs uzskatāt, ka būtu jāveicina eiro starptautiskā nozīme?

Tā kā Ķīnas valūtas tirdzniecība attiecībā pret ASV dolāru joprojām notiek šaurā valūtas maiņas kursa koridorā, Ķīnas juaņa renminbi un EUR maiņas kursa pārmaiņas lielā mērā ir atkarīgas no eiro un ASV dolāra maiņas kursa pārmaiņām. Ķīnas RMB vērtības pieaugumu kopš šā gada sākuma līdz gandrīz 4 % attiecībā pret eiro šajā aspektā izraisīja eiro vērtības kritums attiecībā pret ASV dolāru (5 %), RMB vērtībai attiecībā pret ASV dolāru samazinoties vairāk par 1 %. Pēc Ķīnas Tautas bankas (ĶTB) 2012. gada aprīļa vidus paziņojuma par juaņa renminbi dienas svārstību koridora attiecībā pret ASV dolāru paplašināšanu RMB vērtības pieaugums attiecībā pret ASV dolāru ir samazinājies. Kaut gan šo paziņojumu nevar uzskatīt par stingru ĶTB apņemšanos pieļaut izteiktākas vērtības pieauguma tendences, no eiro zonas perspektīvas šis lēmums vērtējams atzinīgi, jo lielāka valūtas elastība ir priekšnosacījums turpmākai Ķīnas kapitāla bilances liberalizācijai.

Tas, cerams, palīdzēs nostiprināt tirgus dalībnieku cenu noteikšanas un riska pārvaldības spējas un atbalstīt citas ļoti vajadzīgas finanšu sektora reformas.

Es atbalstu Eirosistēmas neitrālo pieeju, ar kuru saskaņā eiro starptautiska izmantošana nav nedz jākavē, nedz jāveicina. Valūtu starptautiska izmantošana būtībā ir tirgus noteikta procesa rezultāts. Starptautiskās sabiedrības ziņā ir pārliecināties, ka valūtu internacionalizācijas process noris viegli un pats par sevi nerada finansiālo nestabilitāti. Kā liecina eiro relatīvi stabilais maiņas kurss attiecībā pret pārējām svarīgajām rezerves valūtām, eiro starptautiskā nozīme eiro zonas valstu parādu krīzes laikā ir palikusi relatīvi stabila.

26. Kā Jūs vērtējat G20 sanāksmes panākumus? Kāds ir Jūsu viedoklis par pašreizējo koordinācijas līmeni?

G20 ir galvenais forums sadarbībai ekonomikas politikas jomā pasaules līmenī. Konkrētāk, 2008.–2009. gada pasaules finanšu krīzes laikā un pašreiz Eiropas krīzes laikā G20 ir bijusi liela nozīme kā viedokļu apmaiņas un sadarbības forumam plašā ekonomikas un finanšu jautājumu lokā. Kopš 2008. gada, kad G20 uzņēmās šo uzdevumu, tās darbība šajā aspektā kopumā bijusi veiksmīga.

Pozitīvi vērtējami G20 centieni stiprināt starptautiskās monetārās sistēmas darbību, kā arī tās atbalsts pasaules līmeņa regulatīvo reformu pamatelementiem, ko ierosinājusi Bāzeles komiteja un FSP.

Šajā saistībā es īpaši atzinīgi vērtēju sešu reģionālo konsultatīvo grupu FSP izveidi nolūkā sākt FSP dalībvalstu un citu dalībvalstu finanšu pārvaldības iestāžu sadarbību, lai veicinātu finansiālo stabilitāti un viedokļu apmaiņu finanšu sistēmu vājo vietu jautājumos. FSP 2010. gada novembrī paziņoja par lēmumu paplašināt un formalizēt darbību ārpus tās dalībvalstu loka. Man ir tas gods kopā ar britu kolēģi būt Eiropas Reģionālās konsultatīvās grupas līdzpriekšsēdētājam.

Tomēr šo starptautisko centienu sekmes būs atkarīgas no īstenošanas valstu līmenī saskaņā ar stipras, noturīgas un līdzsvarotas izaugsmes pamatu. Gan Eiropas, gan pasaules līmenī galvenā nozīme ir apņēmīgai politikas saistību izpildei.

D. Finanšu stabilitāte un uzraudzība

27. Vai Jūs atbalstāt banku savienību? Ja jā, kādai tai vajadzētu būt? Vai ECB jāpiedalās finanšu iestāžu uzraudzībā, un, ja jā, kādā veidā? Ja jā, kādām jābūt pārskatatbildības pārmaiņām? Vai daļa uzraudzības pilnvaru būtu jādeleģē EBI?

Lai novērstu finanšu stabilitātes sistēmas strukturālos trūkumus, jo īpaši likvidētu saikni starp banku nozari un valstīm, eiro zonai vajadzīga banku savienība ar vienu eiro zonas banku uzraudzības iestādi, ko papildinātu Eiropas mēroga risinājumi saskaņā ar FSP galvenajiem principiem un ar laiku arī ES noguldījumu garantiju mehānisms.

Eiropadomes sanāksmē un eiro zonas sanāksmē 2012. gada jūnijā valstu un valdību vadītāji apņēmās piemērot LESD 127. panta 6. punktu un uzticēt ESB eiro zonas banku uzraudzības uzdevumus.

Manuprāt, ECB jāpiešķir uzraudzības pilnvaras saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem principiem.

Pirmkārt, uzraudzības īstenošanas pamatā jābūt skaidram un efektīvam nošķīrumam no vienotās monetārās politikas īstenošanas. ECB galvenais uzdevums, kas noteikts Līgumā, ir nodrošināt cenu stabilitāti eiro zonā.

Otrkārt, uzraudzības pienākumiem jābūt efektīviem un plašiem, lai samazinātu potenciālos reputācijas un ekonomikas riskus. Tas nozīmē, ka ECB veiktās uzraudzības lokā jāietver visas eiro zonas bankas, bet paši uzraudzības uzdevumi būtu organizēti decentralizēti.

Treškārt, uzraudzības uzdevumu operatīvajai īstenošanai jābūt maksimāli decentralizētai, uzticot to valstu uzraudzības iestādēm. Tas nodrošinās ciešu saikni ar uzraudzības iestādēm, kā arī atbilst proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem. Tomēr valstu uzraudzības uzdevumi būtu jāpilda ciešā sadarbībā ar ECBS, laikus piešķirot ECB piekļuvi visai būtiskajai informācijai un regulāri iesniedzot ziņojumus.

Ceturtkārt, uzraudzības uzdevumi jāveic, ievērojot nepieciešamos neatkarības nodrošināšanas pasākumus. Centrālās bankas neatkarība attiecībā uz monetāro politiku ir ļoti svarīga, un tā var arī pasargāt uzraudzību no neatbilstīgas ārējas iejaukšanās, kā arī regulatīvās uzurpācijas riska.

Visbeidzot uzraudzībai jāpiemēro visaugstākie demokrātiskās pārskatatbildības standarti, lai nodrošinātu uzticību šīs sabiedriskās funkcijas izpildei eiro zonā. Uzraudzības pārskatatbildības kanāli būtu maksimāli jānošķir no monetārās politikas pārskatatbildības kanāliem.

Runājot par attiecībām ar EBI — ECB veiktu uzraudzību saskaņā ar ES tiesību aktiem un EBI standartiem. Tādēļ ECB vēl papildus atbalstītu konkrētas EBI pamatdarbības, piemēram, tās, kas veicina ES līmeņa uzraudzības konverģenci. Tā aizstātu nevis EBI, bet tikai valstu uzraudzības iestāžu funkcijas. Tādējādi ECB pilnvaras nebūtu pretrunā ES tiesību aktiem vai EBI uzdevumam.

28. Ko Jūs domājat par paralēlās banku sistēmas iestāžu regulējumu?

Raugoties uz situāciju apdomīgi, ir svarīgi ar banku darbību saistītos riskus risināt visaptveroši un sistemātiski, nevis pievēršoties tikai tām iestādēm, kas definētas kā regulētas bankas. Gan FSP, gan Eiropas Komisija veic darbu, lai noteiktu iespējamas regulatīvas intervences jomas. Manuprāt, ar regulatīvām iniciatīvām varētu risināt turpmāk izklāstītos jautājumus.

Pirmkārt, ir svarīgi veicināt pienācīgu banku riska pārvaldību saistībā ar to riska darījumiem ar paralēlās banku sistēmas iestādēm un samazināt tiesiskajā regulējumā esošos stimulus dot priekšroku sadarbībai ar paralēlās banku sistēmas iestādēm, nevis regulētām bankām.

Otrkārt, attiecībā uz naudas tirgus fondiem joprojām noris diskusijas par to, vai vajadzīga obligāta pāreja uz mainīgo aktīvu neto vērtību, lai ierobežotu naudas masveida izņemšanas risku naudas tirgus fondiem. Eirosistēma uzskata, ka nepieciešami papildu pasākumi, ar ko ierobežo saistību termiņu konversiju un kredītrisku.

Treškārt, papildus jāapsver, vai konkrēti IV kapitāla prasību direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro noguldījumus nepieņemošām finanšu sabiedrībām nolūkā ierobežot kredītu sniedzēju iespējamās regulatīvās arbitrāžas apjomu.

Ceturtkārt, svarīga FSP darba daļa ir saistīta ar iespējamām iniciatīvām repo un vērtspapīru aizdevumu darbību sakarā. Skartie jautājumi ietver vērtspapīru finansēšanas darījumos izmantoto drošības depozītu procikliskumu, kā arī riskus, kas saistīti ar klientu drošības depozītu izmantošanu un klienta aktīvu izmantošanu. FSP šā gada beigās sniegs ziņojumu par šiem jautājumiem. Izmantojot šo ziņojumu, tiks spriests, kuras konkrētās iniciatīvas ES būtu jāīsteno.

Runājot par repo tirgiem kopumā — es atbalstu neseno Eirosistēmas ierosinājumu pieņemt atbilstīgas iniciatīvas ES līmenī, sadarbojoties publiskā sektora iestādēm un finanšu nozarei, lai izveidotu centrālu datubāzi, kas nodrošinātu labākas zināšanas par vērtspapīru finansēšanu un repo tirgiem. Iegūt vairāk informācijas par repo tirgu darbībām ir svarīgi gan monetārās politikas īstenošanas, gan finanšu stabilitātes apsvērumu aspektā.

E. ECB darbība, demokrātiskā pārskatatbildība un pārredzamība

29. Vai, Jūsuprāt, Valdes locekļu dažādajiem pienākumiem ar laiku nebūtu jāmainās, atspoguļojot pārmaiņas ECB uzdevumos un prioritātēs?

Saskaņā ar pašreizējo korporatīvās pārvaldības kārtību, kas noteikta ar Līgumu un ECB/ECBS statūtiem, ECB Valde ir koleģiāla lēmumu pieņemšanas struktūra. Pienākumi ir noteikti Valdei kopumā, nevis atsevišķiem tās locekļiem. Tieši tas sniedz iespēju labi izmantot Valdes locekļu daudzveidīgo pieredzi un profesionālās zināšanas. Šāda prasmju un pieeju kombinācija ir — un tas jau ir pierādīts praksē — ārkārtīgi vērtīga jebkurai iestādei, jo īpaši tik grūtos laikos kā tagad.

Vienlaikus, lai veicinātu ECB ikdienas darbību, ir izveidotas tiešas hierarhiskās saiknes starp atsevišķiem Valdes locekļiem un dažādajiem ECB departamentiem saskaņā ar pienākumu sadalījumu, par ko vienojušies Valdes locekļi. Šis vadības pienākumu administratīvais sadalījums neietekmē Valdes lēmumu pieņemšanas koleģiālo raksturu. Pienākumu sadalījums periodiski tiek pārskatīts.

30. Jūsuprāt, kāda sistēma ir piemērota, lai nodrošinātu objektīvu rotāciju dalībai ECB valdē, arī valstspiederības un dzimuma ziņā?

Daudzveidība ir vērtīga. Tā ļauj salīdzināt un saskaņot dažādas pieejas, tādējādi uzlabojot un nostiprinot lēmumu pieņemšanu. Tādēļ veicināt daudzveidību ir svarīgi.

Tomēr vienīgie nosacījumi, kas Līgumā un ECB/ECBS statūtos paredzēti attiecībā uz ECB Valdes locekļu iecelšanu, attiecas uz to profesionālajām zināšanām un pieredzi: Valdes locekļus ieceļ „no personām ar nevainojamu reputāciju un profesionālu pieredzi monetāros vai banku jautājumos”. Piemērojamais tiesiskais regulējums liedz iespēju noteikt papildu kritērijus līdztekus esošajā Līguma noteikumā paredzētajiem kritērijiem.

31. Kāds ir Jūsu viedoklis jautājumā par nepieciešamību ECB valdes locekļu amatos iecelt personas ar atšķirīgāku kvalifikāciju tā vietā, lai paļautos tikai uz centrālo banku pārstāvjiem?

Kāds ir Jūsu viedoklis attiecībā uz tā saucamo „virpuļdurvju situāciju” starp pārraudzības un regulatīvajām iestādēm un šīs pašas jomas privātajām iestādēm?

Kā jau norādīju atbildē uz iepriekšējo jautājumu, daudzveidība ir vērtīga, tā uzlabo un nostiprina lēmumu pieņemšanu. Tas vienlīdz attiecas arī uz daudzveidību profesionālās kvalifikācijas un pieredzes aspektā: tā stimulē jautājumu apsvēršanu, uzlabo viedokļu veidošanu un veicina pareizu un pienācīgu lēmumu pieņemšanu.

Līgumā nav noteikts, ka ECB Valdes locekļi jāizvēlas tikai no kādas konkrētas profesijas, bet ECB interesēs atlases uzmanības centrā ir kandidātu zināšanas un pieredze. Līgumā patiešām noteikta prasība, ka kandidātiem jābūt ar „nevainojamu reputāciju un profesionālu pieredzi monetāros vai banku jautājumos” neatkarīgi no tā, kur viņu ieguvuši savu reputāciju un pieredzi.

Starp citu, fakts, ka kādas centrālās bankas vadītājs tiek izraudzīts par ECB Valdes locekli, nenozīmē, ka visa šīs personas karjera ir bijusi saistīta ar centrālajām bankām. Patiesībā daudziem (arī man) ir iepriekšēja pieredze citā sabiedriskā sektora jomā (valsts kases), akadēmiskajā darbā un/vai privātajā (finanšu) sektorā. Mana juridiskā pieredze un izglītība varētu papildināt ECB Valdes daudzveidību.

Interešu konflikta risks, kas rodas pēc ECB Valdes locekļa pilnvaru beigām, ir risināts piemērojamā tiesiskajā regulējumā. Piemēram, Valdes locekļu rīcības kodeksā noteikts viena gada periods, kura laikā bijušiem locekļiem jāturpina izvairīties no interešu konfliktiem, kas varētu rasties jaunā privātajā vai profesionālajā darbībā. Turklāt ECB Valdes locekļu nodarbināšanas kārtība liedz tiem ieņemt apmaksātu vai neapmaksātu darbinieka, vadītāja, padomdevēja vai konsultanta amatu saimnieciskajā vienībā, kas bijusi Eirosistēmas monetārās politikas vai ārvalstu valūtas maiņas operācijas partnere.

Šis aizliegums ir spēkā vienu gadu pēc darba attiecību beigām atkarībā no Valdes lēmumam.

32. Kāda būs Jūsu personīgā sociālā dialoga pieeja ECB?

Uzturēt auglīgu dialogu starp darba devējiem un ņēmējiem ir svarīgi ne tikai saistībā ar personāla motivāciju, bet arī organizācijas pareizu pārvaldību.

Es zinu, ka ECB saistībā ar pārmaiņām nodarbināšanas kārtībā un līdzīgās politikas jomās izzina personāla pārstāvju viedokļus, un es atbalstīšu šo praksi. Turklāt kā ECB Valdes locekļa amata kandidāts es atzinīgi vērtēju tās pašreizējo praksi — ikgadējā sanāksmē un citos gadījumos atkarībā no pienākumiem un apstākļiem tieši tikties ar personāla pārstāvjiem. Kopumā, manuprāt, ir svarīgi saglabāt ECB pārstāvju un personāla pārstāvju savstarpējo uzticību un sapratni.

ECB uztur dialogu arī ar ECBS personāla pārstāvjiem, lai tos informētu par lēmumiem, ko pieņems ECB lēmumu pieņemšanas struktūras un kam var būt liela ietekme uz centrālo banku nodarbinātības stāvokli.

33. Vai Jūs atbalstītu apstiprināšanas procedūru, kas jāveic Eiropas Parlamentam (neņemot vērā konstitucionālos jautājumus, ko šādas pārmaiņas radītu)?

Saskaņā ar LESD 283. pantu ECB Valdes locekļa iecelšanas procedūras galvenajam mērķim jābūt nodrošināt, ka šim amatam tiek izraudzītas personas ar „nevainojamu reputāciju un profesionālu pieredzi monetāros vai banku jautājumos”. Līgumā iecelšanas tiesības piešķirtas Eiropadomei, bet tā var iecelt locekļus tikai „pēc apspriedes ar Eiropas Parlamentu”.

Ņemot vērā, kādi locekļi iecelti iepriekš un tagad, jāsecina, ka pašreizējā sistēma ļoti labi nodrošinājusi kandidātus, kas savus pienākumus veikuši apbrīnojami. Raugoties no šīs perspektīvas, manuprāt, nekas neliecina, ka šī prakse būtu jāpārskata. Taču šādi procedūras jautājumi nav centrālas bankas vadītāja ziņā — tie pilnīgi pamatoti ir tikai Līguma dalībvalstu kompetences jomā.

34. Vai Jūs varētu sīkāk izklāstīt savu viedokli par demokrātiskās pārskatatbildības jēdzienu attiecībā uz ECB un uz centrālo banku sistēmu kopumā?

Demokrātiskā pārskatatbildība ir būtiska, lai nodrošinātu leģitimitāti un ECB galveno uzdevumu izpildi attiecībā pret publiskā sektora un politiskajām iestādēm. Eiropas Parlamentam kā vienīgajai tieši ievēlētajai Eiropas iestādei ir fundamentāla nozīme ECB atbildības nodrošināšanā. Pārskatatbildības mehānismi tādējādi garantē, ka ECB darbojas saskaņā ar savu uzdevumu. ECB ar Līgumu ir uzticēta ievērojama neatkarība, pamatojoties uz pierādījumiem, ka šāda kārtība ir vispiemērotākā cenu stabilitātes nodrošināšanai.

Vienlaikus ECB ir apņēmusies ievērot augstākos pārskatatbildības standartus attiecībā uz sabiedrību, Eiropas Parlamentu, kā arī finanšu tirgus dalībniekiem, un, veicot regulārās ziņošanas darbu, tā dara daudz vairāk, nekā paredzēts juridiski noteiktajos pienākumos. Vissvarīgākais — ECB publicē gada pārskatus, ikmēneša biļetenus, iknedēļas finanšu ziņojumus un daudzus dažādus papildu ziņojumus un pētījumus, kas sabiedrībai pieejami ECB tīmekļa vietnē. ECB tīmekļa vietnē sabiedrībai pieejami arī ECB juridiskie atzinumi, ECB juridiskie akti — piemēram, par monetārās politikas operācijām —, plašs statistikas kopums, kā arī sīka informācija lietotājiem, kurus interesē konkrētas jomas. Reizi mēnesī ECB preses konferencē sniedz skaidrojumus par savām monetārās politikas operācijām un atbild uz žurnālistu jautājumiem, un tā ir unikāli atklāta un pārredzama centrālās bankas komunikācijas pieeja. ECB apņemšanos ievērot pārskatatbildību un pārredzamību daudzās runās apliecinājuši Valdes locekļi. Es ļoti atbalstu ECB pieeju reāllaikā, regulāri un visaptveroši skaidrot tās monetārās politikas novērtējumu un lēmumus. Informācijas tehnoloģijas, piemēram, internets, ir vērtīga iespēja par ļoti zemām izmaksām nodrošināt informācijas pieejamību plašai mērķauditorijai.

Eiropas Parlaments, darbojoties kā demokrātiski ievēlēta Eiropas līmeņa iestāde, nodrošina ECB atbildību. Eiropas Parlaments reizi gadā pieņem rezolūciju par ECB gada pārskatu, ko publicē dienā, kad to iesniedz Eiropas Parlamentam.

Ceturkšņa monetāro jautājumu dialogā ECB priekšsēdētājs ziņo par monetārās politikas darbībām. Manuprāt, šis dialogs krīzes laikā ECB politikas pasākumu izskaidrošanas aspektā ir bijis ļoti auglīgs. Sarunu rezultātā vairākas reizes sākās plašas sabiedriskas debates par pasākumiem ekonomisko grūtību pārvarēšanai.

Valstu centrālo banku attiecības ar attiecīgajiem valstu parlamentiem saskaņā ar to tiesisko regulējumu ir līdzīgas. Darbojoties kā BCL vadītājs, esmu pieņēmis valsts parlamenta uzaicinājumu izteikt savu viedokli par ekonomikas situāciju, finanšu stabilitāti, fiskālo stāvokli, strukturālām problēmām utt.

35. Kādus secinājumus Jūs izdarāt, salīdzinot Federālo rezervju sistēmas un Eiropas Centrālās bankas īstenoto pārredzamības politiku? Kāds ir Jūsu viedoklis par to, ka Federālo rezervju sistēma un Anglijas Banka publicē sanāksmju protokolus? Vai uzskatāt, ka arī ECB varētu īstenot šādu politiku?

Pārredzama monetārā politika sniedz sabiedrībai informāciju, kas ir svarīga, lai labāk izprastu un novērtētu centrālās bankas monetāro politiku. Pārredzamība palīdz sabiedrībai izvērtēt centrālās bankas sniegumu. Turklāt tā palīdz sabiedrībai paredzēt centrālās bankas turpmāko politikas virzienu, veicinot centrālās bankas uzdevumu izpildi. Tādēļ mūsdienās ir vispāratzīts, ka pārredzama saziņa un mijiedarbība ar sabiedrību uzlabo monetārās politikas ticamību, paredzamību un efektivitāti. ECB jau kopš darbības sākuma ir uzsvērusi, ka pārredzamība ir svarīgs tās monetārās politikas pieejas elements, izklāstot un skaidrojot sabiedrībai politikas lēmumus atklāti, skaidri un laikus.

ECB ir publiskojusi oficiālu monetārās politikas stratēģiju ar kvantitatīvu cenu stabilitātes definīciju. Turklāt ECB priekšsēdētājs politikas lēmumus skaidro ikmēneša preses konferencēs, paziņojumos presei un daudzās citās ECB publikācijās. Ir pamats sacīt, ka Federālo rezervju sistēmas pieeja šobrīd lielā mērā konverģē ar ECB praksi. Federālo rezervju sistēma 2012. gada janvārī precizēja, ka ilgtermiņa inflācija 2 % apmērā pašlaik uzskatāma par piemērotāko tās uzdevumu izpildei. Šī cenu stabilitātes definīcija ir ļoti līdzīgi ECB definīcijai, ar kuru saskaņā inflācijas rādītājam jābūt nedaudz zem 2 %. Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Bernanke 2011. gadā pēc dažām sanāksmēm ar Federālo atvērtā tirgus komiteju arī sāka organizēt preses konferences; šādu praksi — un es ļoti labi atceros šo apzināto lēmumu — ECB sāka jau neilgi pēc tās izveides, t. i., 1998. gadā.

Pārredzamība ne tikai palīdz centrālajai bankai efektīvāk veikt tās uzdevumu, bet arī ļauj to vieglāk saukt pie atbildības par tās darbībām. Tomēr, tā kā komunikācijas uzlabošanai centrālo banku rīcībā ir dažādi instrumenti, tām jāizvēlas piemērotākie saziņas kanāli atkarībā no apstākļiem. Proti, monetārās politikas komitejām var piemērot dažādus pārskatatbildības režīmus. Lai gan uz daudzām komitejām attiecas kolektīvās pārskatatbildības sistēma (Federālo rezervju sistēmas un ECB gadījumā), dažu citu pamatā ir politikas veidotāju individuālā pārskatatbildība (piemēram, Anglijas Bankas gadījumā). Abām pieejām ir gan priekšrocības, gan trūkumi, un abas ietekmē centrālās bankas komunikāciju. Situācijās, kad monetārās politikas apspriežu protokolu publicēšana varētu palīdzēt sabiedrībai labāk paredzēt turpmākās procentu likmju pārmaiņas, šī priekšrocība jāsamēro ar risku, ka sabiedrība šā paša iemesla dēļ individuālus viedokļus varētu uzskatīt par svarīgākiem nekā attiecīgie ekonomiskie argumenti un vairākuma lēmums, kas pieņemts politiskas savienības trūkuma apstākļos.

Turklāt ECB gadījumā pašā Līgumā noteikts, ka ECB Padomes sanāksmju norise ir konfidenciāla. Šā noteikuma mērķis ir garantēt monetārās politikas lēmumu pieņemšanas neatkarību un nodrošināt ECB Padomes locekļu kolektīvo pārskatatbildību. Šādos apstākļos tas, ka ECB sniedz informāciju, koncentrējoties uz ECB Padomes kopējo novērtējumu, ir pamatoti. ECB priekšsēdētāja ikmēneša iepazīstinošs paziņojums sniedz sabiedrībai visaptverošu kopsavilkumu par attiecīgajai politikai būtisku ekonomiskās dzīves notikumu vērtējumu. Ikmēneša preses konference, ko rīko tūlīt pēc katras monetārās politikas sanāksmes, tostarp jautājumu un atbilžu sesija, sniedz iespēju laikus izskaidrot monetārās politikas diskusijas un lēmumus.

Turklāt ECB savā tīmekļa vietnē katra mēneša beigās publicē īsu kopsavilkumu par ECB Padomes pieņemtajiem lēmumiem, kas neietilpst monetārās politikas jomā. Tā kā ar šo kanālu starpniecību sabiedrībai reāllaikā ir pieejama visaptveroša informācija un skaidrojumi, manuprāt, nav īsta pamata pašreizējo praksi mainīt.

36. Kāds ir Jūsu viedoklis par monetāro dialogu ar Eiropas Parlamentu? Vai ECB Valdes locekļi varētu apspriest monetāro politiku un tās lēmumus ar citiem politikas dalībniekiem, vai arī tas apdraudētu bankas neatkarību?

Pašreiz ik ceturksni regulāri rīkotā uzklausīšana ir viens no svarīgākajiem ECB demokrātiskās pārskatatbildības mehānismiem. Uzklausīšana veicina Eiropas Parlamenta deputātu un ECB komunikāciju, un pēdējā laikā krīzes saistībā tā ir nodrošinājusi vērtīgas diskusijas par potenciāliem risinājuma līdzekļiem. Būtiski, ka tā arī sniedz ECB iespēju izskaidrot loģiku un iemeslus, kas ir tās veikto pasākumu pamatā. Tādēļ ceturkšņa monetāro jautājumu dialogs ir svarīgs instruments saziņai ar Parlamentu, kā arī sabiedrību vispār. Kaut arī efektīvas darba attiecības jāuztur arī ar citām politiskajām iestādēm, piemēram, Eirogrupu un ECOFIN padomi, jo īpaši finanšu un valstu parādu krīzes atrisināšanai, ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Parlaments paliktu vienīgā iestāde, kam ECB ir atbildīga. Ņemot vērā ECB uzdevumu uzturēt cenu stabilitāti eiro zonā kopumā, Eiropas Parlaments ir pareizā iestāde demokrātiskās pārskatatbildības īstenošanai monetārā dialoga veidā.

37. Kādi, Jūsuprāt, ir paši svarīgākie riski un izaicinājumi, ar ko nākas saskarties ECB?

Eiro zonu pašlaik skar daudzveidīga krīze, kuras elementi ir savstarpēji cieši saistīti — ļoti svārstīgi valstu parādu tirgi, nestabils finanšu sektors, kā arī zema vai negatīva izaugsme vairākās eiro zonas dalībvalstīs. Tādēļ ECB saskaras ar vairākām būtiskām grūtībām.

ECB pienākumu loka centrā ir monetārās politikas īstenošana ar mērķi nodrošināt cenu stabilitāti eiro zonā kopumā.

Uztraucoši, ka krīze ir kavējusi pienācīgu ECB monetārās politikas nostājas transmisiju uz dalībvalstu ekonomiku. Konkrētāk, monetārās politikas procentu likmes nav pārņemtas ekonomikā — tāpat kā pirms krīzes. Reaģējot uz šo situāciju, ECB ir izmantojusi nestandarta monetārās politikas pasākumus nolūkā uzturēt transmisijas mehānismu un nodrošināt, ka procentu likmes tiek pienācīgi pārņemtas faktiskajā ekonomikā. Vajadzīga pastāvīga pārraudzība, un ECB nepieciešamības gadījumā ir jāveic drosmīgi pasākumi, lai nodrošinātu tās uzdevuma izpildi.

Tā kā krīze eiro zonas valstis skar dažādi, eiro zonā novēroti arī aizvien atšķirīgāki ekonomikas rādītāji. Šādos palielinātas heterogenitātes apstākļos ECB jāturpina pildīt savu uzdevumu — nodrošināt cenu stabilitāti eiro zonā kopumā. ECB rūpīgi izstrādātā atbildes politika ir palīdzējusi samazināt finanšu apstākļu heterogenitāti, ļāvusi visā eiro zonā atšķirīgos veidos pieņemt nestandarta pasākumus un atvieglojusi monetārās politikas transmisiju. Tomēr heterogenitāte ECB politikai joprojām sagādās grūtības, kamēr vien eiro zonas valstu ekonomika paliks neaizsargāta.

Īpaši eiro zonas finanšu stabilitāte joprojām ir apdraudēta, ņemot vērā pašreizējo valstu parādu krīzi un tās mijiedarbi ar banku nozari. Saskaņā ar savu uzdevumu uzturēt cenu stabilitāti ECB ir rīkojusies ātri un izšķirīgi, lai nodrošinātu eiro zonas banku likviditāti paaugstinātas nedrošības periodā. Tādējādi lielā mērā novērsta likviditātes problēmu transformācija par maksātspējas problēmām un atbalstīta finanšu stabilitāte. Taču kompetentajām iestādēm jārisina daudz nopietnākā nelīdzsvarotība banku sistēmā. Vajadzīga izšķirīga politikas veidotāju rīcība finanšu tirgus savienības izveidei eiro zonā, lai turpmāk banku sistēmai būtu pienācīgs pamats. Šajā saistībā svarīgs pasākums ir vienota uzraudzības mehānisma izveide.

Visbeidzot pašreizējā krīze ir atklājusi ekonomiskās un monetārās savienības pārvaldības sistēmas trūkumus. Eiropas valstu pieņemtā politika neatbilst dalībai valūtas savienībā un dažos gadījumos ir pat mazinājusi finanšu tirgu uzticību valstu budžetu noturīgumam. Daudzos gadījumos pirms krīzes veiktā fiskālā konsolidācija un strukturālās reformas nebija pietiekamas. Steidzami vajadzīga būtiski nostiprināta Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēma. Lai gan ir panākts ievērojams progress — Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšana, Eiropas pusgada ieviešana, fiskālā pakta pieņemšana un Eiropas krīzes novēršanas mehānisma izveide —, jāizdara vēl vairāk. Papildus finanšu tirgus savienības izveidei eiro zonai jāpanāk progress attiecībā uz integrētu politikas sistēmu fiskālajai un ekonomikas politikai, kā arī attiecībā uz politisko savienību, lai nodrošinātu šā procesa politisko leģitimitāti. Visbeidzot eiro zonas valdībām liela daļa suverenitātes ekonomikas, fiskālās un finanšu tirgus politikas jomā jānodod Eiropai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 13 12
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Sharon Bowles, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Syed Kamall, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Pervenche Berès, Saïd El Khadraoui, Sari Essayah, Robert Goebbels, Roberto Gualtieri, Danuta Maria Hübner, Sophia in ‘t Veld, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Sirpa Pietikäinen, Gianni Pittella, Nils Torvalds
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Julie Girling, Charles Goerens, Erminia Mazzoni