Ziņojums - A7-0369/2012Ziņojums
A7-0369/2012
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā

12.11.2012 - (2012/2024(INI))

Juridiskā komiteja
Referents: Luigi Berlinguer
(Iniciatīva — Reglamenta 42. pants)

Procedūra : 2012/2024(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0369/2012
Iesniegtie teksti :
A7-0369/2012
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas Savienības Administratīvā procesa likumu

(2012/2024(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, kurā noteikts, ka tiesības uz labu pārvaldību ir pamattiesības,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[1],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[2],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas plašo judikatūru, kurā atzīts vispārēju administratīvo tiesību principu kopums, kas balstīts dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās,

–   ņemot vērā 2001. gada 6. septembra rezolūciju par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam pēc patstāvīgās izmeklēšanas par to, vai dažādās Kopienas iestādēs eksistē un sabiedrībai ir pieejami labas administratīvās prakses kodeksi[3],

–   ņemot vērā 2000. gada 17. oktobra Komisijas Lēmumu 2000/633/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza Reglamentu, pievienojot „Labas administratīvās prakses kodeksu attiecībā uz Eiropas Komisijas personālu un tā attiecībām ar sabiedrību”[4],

–   ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās 2001. gada 25. jūnija Lēmumu par pārvaldes darbinieku uzvedības kodeksu Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātam un tā personālam profesionālajās attiecībās ar sabiedrību[5],

–   ņemot vērā Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnija ieteikumu CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par labu pārvaldību,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda 2012. gada 19. jūnijā publicētos „ES ierēdņu civildienesta darbības principus”,

–   ņemot vērā Zviedrijas valdības pasūtīto pētījumu, ko veica Zviedrijas Sabiedrības pārvaldības aģentūra par labas pārvaldības principiem Eiropas Savienības dalībvalstīs[6],

–   ņemot vērā informatīvās piezīmes, kas izklāstītas konferencē par ES administratīvajām tiesībām, kuru organizēja Parlamenta Juridisko lietu komitejas Politikas departaments un Leonas Universitāte (Leona, 2011. gada 27.―28. aprīlis)[7],

–   ņemot vērā ieteikumus, kas iekļauti darba dokumentā par ES administratīvo tiesību pašreizējo stāvokli un turpmākajām perspektīvām, kuru 2011. gada 22. novembrī Juridisko lietu komitejai iesniegusi ES administratīvo tiesību darba grupa[8],

–   ņemot vērā Administratīvā procesa likuma Eiropas Savienībā Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu, ar ko 2012. gada 6. novembrī Eiropas Savienības pievienotās vērtības nodaļa iepazīstināja Juridisko komiteju[9];

–   ņemot vērā Reglamenta 42. un 48. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0369/2012),

A. tā kā paplašinoties Eiropas Savienības pilnvarām, iedzīvotāji arvien tiešāk saskaras ar Savienības pārvaldi, bet viņiem ne vienmēr ir nodrošinātas attiecīgas procesuālās tiesības, kuru ievērošanu viņi varētu prasīt gadījumos, kad tas varētu izrādīties vajadzīgs;

B.  uzskata, ka Savienības pilsoņiem ir tiesības sagaidīt no Savienības pārvaldes iestādēm augsta līmeņa pārredzamību, efektivitāti, ātru rīcību un spēju reaģēt neatkarīgi no tā, vai viņi iesniedz oficiālu sūdzību vai īsteno savas Līgumā paredzētās tiesības iesniegt lūgumrakstus, kā arī informāciju par iespējamo turpmāko rīcību attiecīgajā lietā;

C. tā kā Savienībā spēkā esošie labas pārvaldības noteikumi un principi ir atrodami dažādos avotos — primārajos tiesību aktos, Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, sekundārajos tiesību aktos, nesaistošajās tiesību normās un Savienības iestāžu vienpusējās saistībās;

D. tā kā iedzīvotājiem ir grūti saprast savas Savienības tiesību aktos noteiktās administratīvās tiesības, jo Savienībai nav saskaņota, visaptveroša un kodificēta administratīvo tiesību noteikumu kopuma;

E.  tā kā spēkā esošajiem dažādu iestāžu rīcības kodeksiem ir ierobežota ietekme, tie cits no cita atšķiras un nav juridiski saistoši;

F.  tā kā iepriekš minētajā 2001. gada 6. septembra rezolūcijā, uzskatot, ka viens un tas pats administratīvās prakses kodekss jāpiemēro visās Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās, Parlaments grozīja un apstiprināja ombuda izstrādāto Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu;

G. tā kā šajā pašā rezolūcijā Parlaments aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu regulai, kurā būtu iekļauts labas administratīvās prakses kodekss, kas pamatots ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu;

H. tā kā ombuds paudis pārliecību, ka tas gan palīdzētu novērst neskaidrības, ko rada pašlaik vienlaikus spēkā esošie dažādie kodeksi vairumā Savienības struktūru un iestāžu, gan arī nodrošinātu, ka struktūras un iestādes savās attiecībās ar iedzīvotājiem piemēro vienotus principus un ka iedzīvotāji un ierēdņi izprot šādu principu svarīgumu;

I.   tā kā visā Eiropas Savienības darbībā jāievēro tiesiskums un varas dalīšana;

J.   tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktās pamattiesības uz labu pārvaldību ir kļuvušas juridiski saistošas, jo iekļautas primārajā tiesību aktā;

K. tā kā labas pārvaldības noteikumi veicina pārredzamību un atbildību;

L.  tā kā aktuāla Eiropas Savienības problēma pašlaik ir iedzīvotāju uzticēšanās trūkums, kas var ietekmēt Savienības leģitimitāti; tā kā Eiropas Savienībai ir jāsniedz ātras, skaidras un uzskatāmas atbildes pilsoņiem, reaģējot uz viņu raizēm;

M. tā kā kodificējot pakalpošanas principu, proti, principu, ka pārvalde cenšas orientēt iedzīvotājus, palīdzēt viņiem un apkalpot un atbalstīt tos, kā arī rīkoties ar pienācīgu cieņu un izvairīties no nevajadzīgi apgrūtinošām procedūrām, tādējādi ietaupot gan iedzīvotāju, gan ierēdņu laiku un darbu, palīdzētu ņemt vērā iedzīvotāju pamatotās vēlmes un sniegtu ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan pārvaldei, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un palielinot efektivitāti; tā kā būtu jāpalielina sabiedrības informētība par Savienības iedzīvotāju tiesībām uz labu pārvaldību, šajā procesā iesaistot Komisijas attiecīgos informācijas dienestus un tīklus;

N. tā kā, ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumus, skaidru un saistošu noteikumu kopums Savienības administrācijai būtu pozitīvs signāls cīņā pret korupciju valstu administrācijā;

O. tā kā labas pārvaldības principu pamatkopums jau plaši pieņemts dalībvalstīs;

P.  tā kā ES Tiesas judikatūrā ir nostiprināti labi izstrādāti procesuālie principi, ko piemēro dalībvalstu procedūrām Kopienas jautājumos un ko a fortiori būtu jāpiemēro Savienības tiešajai pārvaldībai;

Q. tā kā Eiropas Administratīvā procesa likums palīdzētu Savienības administrācijai izmantot tās iekšējās organizācijas pilnvaras, lai uzlabotu un veicinātu visaugstākos pārvaldes standartus;

R.  tā kā Eiropas Administratīvā procesa likums veicinātu Savienības leģitimitāti un vairotu iedzīvotāju uzticēšanos Savienības pārvaldībai;

S.  tā kā Eiropas Administratīvā procesa likums varētu stiprināt valstu administratīvo tiesību spontānu saskaņošanu attiecībā uz procesa vispārējiem principiem un iedzīvotāju pamattiesībām saistībā ar pārvaldību, un šādi stiprināt integrācijas procesu;

T.  tā kā Eiropas Administratīvā procesa likums varētu veicināt sadarbību un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstu administrācijām un ES administrāciju, lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantā noteiktos mērķus;

U. tā kā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Savienība ir ieguvusi atbilstošu tiesisko pamatu Eiropas Administratīvā procesa likuma pieņemšanai;

V. tā kā šajā rezolūcijā pieprasītajai tiesību aktu pieņemšanai jānotiek, pamatojoties uz precīzu ietekmes novērtējumu, inter alia aprēķinot arī administratīvo procesu izmaksas;

W. tā kā Komisijai būtu pienācīgi jāapspriežas ar visām iesaistītajām personām un jo īpaši jāizmanto Eiropas ombuda speciālās zināšanas un pieredze, jo šī iestāde saņem iedzīvotāju sūdzības par pārkāpumiem Savienības struktūrās un iestādēs,

1.  lūdz Komisiju, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu, iesniegt priekšlikumu regulai par Eiropas Administratīvā procesa likumu, ņemot vērā sīki izstrādātos ieteikumus šā dokumenta pielikumā;

2.  apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;

3.  uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tai pievienotos sīki izstrādātos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, Eiropas ombudam, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAMSĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. ieteikums (par pieņemamās regulas mērķi un darbības jomu)

Regulas mērķis ir nodrošināt tiesības uz labu pārvaldību ar atklātas, efektīvas un neatkarīgas pārvaldības palīdzību, kuras pamatā ir Eiropas Administratīvā procesa likums.

Regula attiecas uz Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru („Savienības administrācijas”) attiecībām ar sabiedrību, tāpēc tās darbības joma attiecas tikai uz tiešo pārvaldību.

Tajā sistematizē labas pārvaldības pamatprincipus un reglamentē procesu, kas jāievēro Savienības administrācijai, izskatot atsevišķus gadījumus, kuros iesaistīta fiziska vai juridiska persona, vai citas situācijas, kurās indivīdam ir tieša vai personīga saskare ar Savienības administrāciju.

2. ieteikums (par regulas un nozares instrumentu attiecībām)

Regulā jāiekļauj vispārēju principu kopums un jānosaka piemērojamā procedūra kā de minimis likums, ja nepastāv lex specialis.

Nozares instrumentos personām paredzētās garantijas nedrīkst sniegt mazāku aizsardzību nekā regulā paredzētās garantijas.

3. ieteikums (par vispārējiem principiem, ar kuriem reglamentē pārvaldību)

Regulā apkopo šādus principus:

–         tiesiskuma princips: Savienības administrācija rīkojas saskaņā ar likumu un piemēro Savienības tiesību aktos noteiktās procedūras un noteikumus. Administratīvās pilnvaras ir pamatotas likumā, un to saturs ir likumam atbilstošs.

           Pieņemtie lēmumi vai pasākumi nedrīkst būt patvaļīgi vai pieņemti tādu apsvērumu dēļ, kas nav pamatoti ar likumu vai sabiedrības interesēm;

–         nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes princips: Savienības administrācija izvairās no jebkādas nepamatotas personu diskriminācijas tautības, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, valodas, reliģijas vai ticības, politisku vai jebkādu citu viedokļu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Pret līdzīgā situācijā esošām personām jāizturas vienādi. Atšķirības attieksmē var attaisnot tikai ar objektīviem apstākļiem, kas saistīti ar attiecīgo jautājumu;

–         proporcionalitātes princips: Savienības administrācija pieņem lēmumus, kas ietekmē personu tiesības un intereses, tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un tādā apmērā, kāds vajadzīgs attiecīgā mērķa sasniegšanai.

           Pieņemot lēmumus, ierēdņi rod taisnīgu kompromisu starp privātpersonu interesēm un plašas sabiedrības interesēm. Lēmumi jo īpaši nedrīkst radīt administratīvu vai ekonomisku slogu, kas ir pārmērīgs, salīdzinot ar sagaidāmo labumu;

–         objektivitātes princips: Savienības administrācija ir objektīva un neatkarīga. Tā atturas no patvaļīgām darbībām pret attiecīgajām personām, kā arī no jebkāda veida preferenciālas attieksmes.

Savienības administrācija vienmēr rīkojas Savienības interesēs un sabiedrības labā. Nevienas darbības iemesls nedrīkst būt personīgas (tostarp finansiālas), ģimenes vai valsts intereses vai politisks spiediens. Savienības administrācija garantē taisnīgu līdzsvaru starp iedzīvotāju dažāda veida interesēm (uzņēmēju, patērētāju interesēm u.c.);

–         konsekvences un tiesiskās paļāvības princips: Savienības administrācija ir konsekventa savā rīcībā un ievēro savu parasto pārvaldības praksi, informācija par kuru ir publiski pieejama. Ja atsevišķos gadījumos ir likumīgs pamats atkāpties no parastās pārvaldības prakses, par šādu rīcību jāiesniedz paskaidrojuma raksts.

           Tiek respektēts tas, ko personas atbilstoši likumam un pamatoti varētu sagaidīt, ņemot vērā veidu, kādā Savienības administrācija rīkojusies iepriekš;

–         privātuma ievērošanas princips: Savienības administrācija ievēro personu privātumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

           Savienības administrācija nedrīkst apstrādāt personas datus nelikumīgiem mērķiem, kā arī nodot šādus datus nepilnvarotām trešajām personām;

–         taisnīguma princips: ir jāievēro kā tiesību pamatprincips, kas ir neaizstājams, lai radītu uzticēšanos un nodrošinātu pārredzamību attiecībās starp iedzīvotājiem un administrāciju;

–         pārredzamības princips: Savienības administrācija ir brīvi pieejama. Tā pienācīgi dokumentē administratīvo procesu, kā arī reģistrē ienākošo un izejošo saraksti, saņemtos dokumentus un veiktos atbildes pasākumus. Jebkāds padomdevēju struktūru un ieinteresēto pušu ieguldījums būtu jādara publiski pieejams.

Pieprasījumi par piekļuvi dokumentiem jāizskata saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktajiem vispārējiem principiem un ierobežojumiem;

–         efektivitātes un pakalpojumu princips: Savienības administrācijas darbību pamatā ir efektivitātes un sabiedrisko pakalpojumu kritēriji.

           Darbinieki konsultē sabiedrības pārstāvjus par veidu, kādā risināms attiecīgais jautājums.

Saņemot jautājumu, kas neietilpst to atbildības jomā, darbinieki attiecīgo personu informē par kompetento dienestu.

4. ieteikums (par noteikumiem, ar kuriem reglamentē administratīvos lēmumus)

4.1. ieteikums: par administratīvās procedūras uzsākšanu

Administratīvos lēmumus pieņem Savienības administrācija pēc savas iniciatīvas vai pēc ieinteresētās personas lūguma.

4.2. ieteikums: apstiprinājums par saņemšanu

Lūgumus par atsevišķiem lēmumiem apstiprina rakstiski, norādot attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu. Norāda, kādas sekas ir lēmuma nepieņemšanai attiecīgajā termiņā (administratīvajai klusuciešanai).

Nepilnīgu lūgumu gadījumā apstiprinājumā norāda nepilnības novēršanas vai trūkstošā dokumenta pievienošanas termiņu.

4.3. ieteikums: par administratīvo lēmumu objektivitāti

Darbinieki nedrīkst piedalīties tādu administratīvu lēmumu pieņemšanā, kurā tie ir finansiāli ieinteresēti.

Par jebkādu interešu konfliktu darbinieks paziņo savam tiešajam vadītājam, kas, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, var pieņemt lēmumu par konkrētā darbinieka izslēgšanu no procesa.

Ieinteresēts sabiedrības pārstāvis var pieprasīt ierēdņa izslēgšanu no jebkura lēmuma pieņemšanas, kas skar attiecīgās personas intereses. Šādu lūgumu iesniedz rakstiski, pamatojot iemeslus. Ierēdņa tiešais vadītājs pieņem lēmumu pēc tam, kad ir uzklausījis attiecīgo ierēdni.

Interešu konfliktu risināšanai nosaka atbilstošus termiņus.

4.4. ieteikums: par tiesībām būt uzklausītam

Ikvienā procesa stadijā jāņem vērā tiesības uz aizstāvību. Ja Savienības administrācija pieņem lēmumu, kas tieši ietekmē personu tiesības vai intereses, iesaistītajām personām pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas dod iespēju rakstiski vai mutiski paust savus uzskatus, ja nepieciešams, vai arī, ja tāda ir šo personu izvēle, ar viņu izvēlētas personas palīdzību.

4.5. ieteikums: par tiesībām piekļūt savas lietas dokumentiem

Ieinteresētajai personai nodrošina pilnu piekļuvi viņa (-s) lietas dokumentiem. Ieinteresētā persona nosaka, kuri nekonfidenciālie dokumenti ir būtiski.

4.6. ieteikums: par termiņiem

Administratīvos lēmumus pieņem saprātīgā termiņā un bez kavēšanās. Termiņus nosaka atbilstošajos noteikumos, kas reglamentē katru specifisko procedūru. Ja termiņš nav noteikts, tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus no datuma, kad pieņemts lēmums uzsākt lietas izskatīšanu, ja tā tikusi ierosināta ex officio, vai arī no ieinteresētās personas prasījuma iesniegšanas datuma.

Ja nav iespējams pieņemt lēmumu noteiktajā termiņā tādu objektīvu iemeslu dēļ kā laiks, kas vajadzīgs nepilnīga prasījuma trūkumu novēršanai, izvirzīto jautājumu sarežģītība, pienākums pārtraukt procedūru līdz trešās personas lēmuma pieņemšanai u.tml., par to informē ieinteresēto personu un lēmumu pieņem visīsākajā iespējamajā laikā.

4.7. ieteikums: par administratīvo lēmumu formu

Administratīvie lēmumi ir rakstiskā formā, un tie ir izteikti skaidrā, vienkāršā un saprotamā veidā. Tie ir sagatavoti adresāta izvēlētajā valodā, ar nosacījumu, ka tā ir viena no oficiālajām Savienības valodām.

4.8. ieteikums: par pienākumu sniegt pamatojumu

Jābūt skaidri pamatotiem iemesliem, uz kuriem balstīta administratīvo lēmumu pieņemšana. Lēmumos jānorāda attiecīgie fakti un to tiesiskais pamats.

Lēmumos jāiekļauj atsevišķs konkrēto iemeslu pamatojums. Ja tas nav iespējams, jo līdzīgi lēmumi attiecināmi uz lielu iesaistīto personu skaitu, atļauts sniegt standarta paziņojumus. Tomēr šajā gadījumā ikvienam iedzīvotājam, kurš pieprasa individuālu pamatojumu, tāds ir jānodrošina.

4.9. ieteikums: par administratīvo lēmumu paziņošanu

Indivīdu tiesības un intereses ietekmējošus administratīvos lēmumus nekavējoties, tūlīt pēc to pieņemšanas, rakstiski paziņo attiecīgajai personai vai personām.

4.10. ieteikums: par pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu norādīšanu

Gadījumos, kad to pieļauj Savienības tiesību akti, administratīvajos lēmumos skaidri norāda, ka ir iespējama pārsūdzēšana, un izklāsta kārtību, kādā pārsūdzība iesniedzama, kā arī lēmumos norāda gan tās personas vārdu vai nodaļas nosaukumu un biroja adresi, kur pārsūdzība iesniedzama, gan iesniegšanas beigu termiņu.

Vajadzības gadījumā administratīvajos lēmumos iekļauj norādi par iespēju vērsties tiesā un/vai iespēju iesniegt sūdzību Eiropas ombudam.

5. ieteikums (par savu lēmumu pārskatīšanu un labošanu)

Regulā iekļauj norādi par Savienības administrācijas iespēju veikt pārrakstīšanās, aritmētikas vai līdzīga rakstura kļūdu labojumus jebkurā laikā pēc pašu iniciatīvas vai pēc attiecīgās personas pieprasījuma.

Būtu jāiekļauj noteikumi par kļūdu labošanu administratīvajos lēmumos citu iemeslu dēļ, skaidri nošķirot procedūras, kas jāievēro pieņemto lēmumu pārskatīšanas gadījumā, ja tie negatīvi ietekmē personas intereses, vai gadījumā, ja tie iesaistītajai personai nes labumu.

6. ieteikums (par regulas formu un tās publicitāti)

Regula būtu jāsagatavo skaidrā, precīzā un sabiedrībai viegli saprotamā veidā.

Tai jābūt atbilstoši publicētai katrā Eiropas Savienības iestādes, struktūras, biroja un aģentūras tīmekļa vietnē.

PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

2010. gada 23. martā Juridiskā komiteja izveidoja ES Administratīvā likuma darba grupu, lai, pirmkārt, apzinātu jau spēkā esošo ES administratīvo likumu klāstu un, otrkārt, ierosinātu tādas izmaiņas, kuras Komiteja uzskata par atbilstošām, ņemot vērā LESD 298. pantu.

Darba grupa guva bagātīgu mutisku un rakstisku informāciju no praktiķiem, akadēmiķiem, NVO un citu iestāžu, struktūru, aģentūru un biroju ierēdņiem un pārstāvjiem, kuri izklāstīja un apsprieda savas informatīvās piezīmes darba grupas tikšanās laikā.

Minētie dokumenti un turpmākās diskusijas ar darba grupas ekspertiem, kā arī Eiropas Parlamenta un Leonas Universitātes kopīgi organizētās konferences rezultāti kalpoja par pamatu darba dokumenta izstrādei, kas tika sagatavots referenta vadībā.

Darba dokumenti jo īpaši rosināja iespēju sagatavot likumdošanas iniciatīvu par vienota vispārēja administratīvā likuma izveidi, kas būtu saistošs Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem, pamatojoties uz LESD 298. pantu, koncentrētos uz administratīvo procesu un nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem minimālās drošības tīkla garantijas viņu tiešajos darījumos ar Savienības administrāciju.

Darba dokumentu apstiprināja Juridiskās komitejas 21. novembra sanāksmē.

Eiropas Savienības Administratīvā procesa likums

Referents Administratīvā procesa likumā saskata iespēju stiprināt Savienības leģitimitāti un vienlaikus arī sniegt iedzīvotājiem un juridiskām personām skaidrākas tiesības un lielāku tiesisko noteiktību viņu attiecībās ar Savienības administrāciju.

Viņš ierosina aicināt Komisiju iesniegt priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Administratīvā procesa likumu.

Likumam jābūt ierobežotam, lai tas attiektos uz tiešo ES administrāciju, un lietojamam visās Savienības struktūrās un Savienības darbības jomās kā lex generalis.

Referenta skatījumā šādam vispārējo principu kopumam jādarbojas kā de minimis noteikumiem, ja nepastāv lex specialis, un privātpersonām nodrošinātās garantijas nozares instrumentos nedrīkst būt mazākas par šajā regulā noteiktajām.

Referents iesaka apkopot labas pārvaldības galveno principu kopumu, kam vajadzētu virzīt Savienības administrācijas darbības, un noteikt minimālo pamata procesuālo noteikumu skaitu, kas jāievēro Savienības administrācijai, izskatot atsevišķus gadījumus, kuros vienu pusi pārstāv fiziska vai juridiska persona, un citus gadījumus, kuros indivīds ir tiešā vai personiskā saskarē ar Savienības administrāciju. Šiem noteikumiem jo īpaši jāveicina pārskatāmība un atbildība un jāpalielina iedzīvotāju uzticība ES administrācijai.

Šajā ziņojumā iekļautie ieteikumi ir balstīti Pamattiesību hartas 41. pantā un Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā. Par iedvesmas avotiem kalpojuši arī Komitejas un Padomes kodeksi.

Referents ņēmis vērā arī ES Tiesas un Vispārējās tiesas īstenotās tiesu prakses principus, kas garantē taisnīgu un objektīvu administratīvo procesu un ir balstīti dažādo dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās.

Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (10.10.2012)

Juridiskajai komitejai

par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā
(2012/2024(INI))

Atzinumu sagatavoja: Anneli Jäätteenmäki

(Iniciatīva – Reglamenta 42. pants)

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju

–   rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā Eiropas Savienībā pašlaik aktuāla ir problēma, ka iedzīvotājos trūkst uzticības un tas var ietekmēt Savienības leģitimitāti; tā kā Eiropas Savienībai ir jāsniedz ātras, skaidras un pārredzamas atbildes pilsoņiem, reaģējot uz viņu raizēm;

B.  tā kā Lisabonas līgumā paredzēts izstrādāt regulu par Eiropas administrāciju, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu, kas vēl ir jāīsteno;

C. tā kā visai Eiropas Savienības darbībai jāatbilst tiesiskuma un varas dalījuma principam;

D. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants, kurā tiesības uz labu pārvaldību ir atzītas par iedzīvotāju pamattiesībām, kļuva juridiski saistošs kā primārs tiesību akts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punktu;

E.  tā kā LESD 298. pantā sniegts piemērots juridiskais pamats ES Administratīvā procesa likuma pieņemšanai;

F.  tā kā Eiropas ombuda sagatavotais un 2001. gada 6. septembrī Parlamenta apstiprinātais Labas administratīvās prakses kodekss[1] un ombuda 2012. gada 19. jūnijā publicētie „ES ierēdņu civildienesta darbības principi”, kā arī Eiropas Padomes ieteikumi par labu pārvaldību ir labs pamats jaunajai regulai; tā kā arī no ombuda darbības gūtā pieredze varētu būt lietderīga šajā sakarībā;

G. tā kā regulas par Eiropas administratīvā procesa likumu mērķis varētu būt turpmāk nodrošināt dalībvalstu noteikumu konverģenci administratīvo tiesību jomā attiecībā uz vispārējiem principiem saistībā ar pilsoņiem un tā kā šī regula varētu palīdzēt stiprināt integrācijas procesu šajā jomā;

H. tā kā, ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumus, skaidru un saistošu noteikumu kopums ES administrācijai būtu pozitīvs signāls cīņā pret korupciju valstu administrācijā;

I.   tā kā šī regula varētu veicināt sadarbību un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstu administrāciju un ES administrāciju, lai sasniegtu LESD 298. pantā noteiktos mērķus,

1.  prasa Komisijai, pamatojoties uz LESD 298. pantu, iesniegt priekšlikumu regulai, kurā iekļauti labas pārvaldības pamatprincipi un ar kuru nosaka obligātus kvalitātes standartus un procesuālas garantijas, kas jāievēro visām Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām;

–   iekļaut rezolūcijas priekšlikuma pielikumā šādus ieteikumus:

2.  regulā jādod garantija un sīkāk izstrādāti procesuāli noteikumi, lai nodrošinātu varas dalījuma un labas pārvaldības pamatprincipu — proti, likumības un tiesiskas noteiktības, samērīguma, neatkarības, neitralitātes un taisnīguma, leģitīmu cerību un vienlīdzības principa — ievērošanu;

3.  regulai jābūt kā vispārējam tiesību aktam, kas ES administrācijai sniedz vispārēju principu kopumu, un tai jānosaka piemērojamā procedūra kā de minimis noteikums, ja nepastāv lex specialis;

4.  ņemot vērā to, ka laba ticība tagad arī tiek atzīta par tiesību pamatprincipu un tā uzskatāma par ārkārtīgi būtisku uzticības gaisotnes radīšanā un paredzamības nodrošināšanā attiecībās starp iedzīvotājiem un administrāciju, tā būtu attiecīgi jāiekļauj kā atsevišķs princips administratīvo darbību regulējošo vispārējo principu sarakstā;

5.  tāpēc rīkošanās sabiedrības interesēs princips un labas ticības princips būtu jāiekļauj vispārējo labas pārvaldības principu sarakstā;

6.  Eiropas Savienības pārvaldībā jāvadās pēc pakalpojuma principa, kas nozīmē, ka administratīvais darbs jāveic kā pakalpojuma sniegšana iedzīvotājiem, piemēram, sniedzot iedzīvotājiem informāciju, kas tiem vajadzīga, un atbildot uz viņu jautājumiem, rakstiski izklāstot pieņemto lēmumu iemeslus un informējot viņus par līdzekļiem, kas viņiem pieejami;

7.   attiecīgajos procedūras noteikumos īpaši jānosaka vispārēja prasība iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbībā ievērot saprātīgu laika grafiku;

8.  procedūras noteikumiem saskaņā ar Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu jāgarantē, ka pirms jebkāda individuāla pasākuma pieņemšanas, kas varētu ietekmēt attiecīgās personas tiesības vai intereses, šī persona tiks uzklausīta;

9.  iedzīvotāju tiesības uz informāciju jāīsteno, nosakot pienākumu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām nekavējoties nodrošināt iedzīvotājiem visu informāciju, kas tiem varētu būt vajadzīga, lai aizstāvētu savas tiesības, un turpmāk atvēlot viņiem piekļuvi dokumentiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[2], kopā ar tiesībām piekļūt viņu pašu dokumentu mapei; iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jānosaka pienākums saglabāt viņu dokumentu reģistru;

10. tā kā saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta d) apakšpunktu katram iedzīvotājam ir tiesības sarakstē ar Eiropas Savienības pārvaldes aparātu sazināties kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām pēc savas izvēles, iestāžu lietotajai valodai, vēršoties pie iedzīvotājiem, jābūt skaidrai un viegli saprotamai.

11. lai mudinātu risināt strīdus ārpustiesas ceļā, būtu jānosaka procedūras tam, lai administratīvā kārtā varētu pārsūdzēt lēmumus, ko pieņēmušas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras;

PASKAIDROJUMS

Kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā ir pagājuši jau divarpus gadi. Šī līguma 298. pants par labu pārvaldību ir vienīgais Līguma jaunais pants, uz kura pamata Komisija vēl nav sākusi rīkoties. Tagad ir pēdējais laiks to darīt.

Uzticību pārvaldībai var būtiski palielināt, izdodot visu Savienības iestāžu pārvaldības likumu, kas definētu labas pārvaldības principus un praksi. Šādas regulas izveidošana ir pamatota Lisabonas līguma 298. pantā, kas atgādina, ka, „veicot uzdevumus, Savienības iestādes, institūcijas un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu. Ievērojot Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību, kas pieņemti, pamatojoties uz 336. pantu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, šajā nolūkā paredz īpašus noteikumus.”

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā ir noteiktas pilsoņu tiesības uz labu pārvaldību. Saskaņā ar to ikvienam ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās. Pantā atzītas arī personas tiesības tikt uzklausītai, piekļūt materiāliem, kas uz to attiecas, saņemt zaudējumu kompensāciju un sazināties ar Savienības iestādēm, izmantojot kādu no Līgumu valodām, kā arī pārvaldes iestāžu pienākums pamatot savu lēmumu.

Šis tiesību saraksts, kā arī jau esošie norādījumi par labu pārvaldību veido pamatu regulas projekta sagatavošanai. Labs paraugs ir jo īpaši Eiropas ombuda sagatavotais un Eiropas Parlamenta 2001. gadā apstiprinātais Eiropas Labas administratīvās prakses kodekss. Regulas pamatu var veidot arī Eiropas Padomes ieteikumi par labu pārvaldību.

Pārvaldības regulai jāaptver visas ES iestādes, struktūras un aģentūras. Tomēr tā nedrīkst skart dalībvalstis, tām īstenojot ES lēmumus.

Leģitimitāte paredz gan iedzīvotāju ticību tam, ka viņi var ietekmēt ES politiku demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, gan ticību ES pārvaldības tiesiskumam un neitralitātei.

Pārvaldības procedūru atzīšana regulā radīs drošību ne tikai iedzīvotājiem, bet arī Savienības ierēdņiem, kas varēs balstīties uz to savā darbībā. Likums par labu pārvaldību veidos arī pamatu EK Tiesas darbībai, izskatot ar Savienības pārvaldību saistītas lietas.

Arī pašlaik pastāv dažādi norādījumi par pārvaldības procedūrām atsevišķās nozarēs. Tādi ir izstrādāti, piemēram, konkurences, reģionālās un patērētāju tiesību aizsardzības politikas nozarē. Šo tiesību aktu problēma ir tā, ka tie ir izkaisīti dažādos ES likumu krājumos un nav konsolidēti.

Atklātība ir labas pārvaldības galvenā daļa. Tā ir arī svarīgākais uzticību vairojošais faktors. Jau vairākus gadus Eiropas Parlamentā un Padomē tiek izskatīta Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem atjaunošana. Nenoliedzami, topošajam pārvaldības likumam ir jāatbilst šīs Regulas noteikumiem. Bet atsevišķos punktos tam katrā ziņā ir jābūt izstrādātam precīzāk nekā apstiprinātie noteikumi. Piemēram, pārvaldības likumā ir jāatzīst prasība par dokumentu reģistrāciju, kas nav iekļauta Regulā Nr. 1049/2001.

Eiropas ombuda sagatavotajā Labas administratīvās prakses kodeksā iekļauta ideja par to, ka ES iestāžu pārvaldībā būtu jāvadās pēc pakalpojuma principa. Saskaņā ar to ierēdņu pienākums ir, cik iespējams, atvieglot iedzīvotāju sazināšanos ar iestādēm. Tas paredz to, ka tiek sniegtas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, viņiem tiek dotas norādes, kur vērsties katrā gadījumā, un pret viņiem izturas ar cieņu.

Viena no lielākajām problēmām, ar ko iedzīvotāji saskaras ES pārvaldībā, ir tās valoda. Kaut gan Līgums nosaka, ka iedzīvotāji var sazināties ar iestādēm jebkurā no ES oficiālajām valodām, tas vēl nenozīmē, ka valoda ir saprotama. Likumu un iestāžu valodas līkloči, tos pārtulkojot citās valodās, kļūst arvien nesaprotamāki. Iestāžu ierēdņus vajadzētu izglītot saprotamas valodas lietošanas jautājumā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.10.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alfredo Antoniozzi, Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Gerald Häfner, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, David Martin, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Manfred Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zuzana Brzobohatá, Andrea Češková, Marietta Giannakou, Anneli Jäätteenmäki, Vital Moreira, Helmut Scholz, György Schöpflin
  • [1]  Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembra Rezolūcija par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam par labas administratīvās prakses kodeksu pēc patstāvīgi ierosinātas dažādu Kopienas iestāžu un struktūru esamības un publiskās pieejamības pārbaudes (OV C 72 E, 21.3.2002, 331. lpp.).
  • [2]  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (25.6.2012)

Juridiskajai komitejai

par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā
(2012/2024(INI))

Atzinumu sagatavoja: Margrete Auken

(Iniciatīva – Reglamenta 42. pants)

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju:

–   rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Parlamenta Juridiskās komitejas par Eiropas Savienības administratīvajām tiesībām atbildīgās darba grupas secinājumus;

2.  uzskata, ka paplašinoties Eiropas Savienības pilnvarām, iedzīvotāji arvien tiešāk saskaras ar Savienības pārvaldi, bet viņiem ne vienmēr ir nodrošinātas attiecīgas procesuālās tiesības, kuru ievērošanu viņi varētu tai prasīt gadījumos, kad tas varētu izrādīties vajadzīgs;

3.  norāda, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tiesības uz labu pārvaldību ir iedzīvotāju pamattiesības un ka ar nesaistošu administratīvo procesu, ko attiecīgā institūcija var vienpusēji mainīt, ne vienmēr var pietiekami aizsargāt personas tiesības uz labu pārvaldību, kaut arī tām no labas pārvaldības vispārējās kultūras viedokļa arī turpmāk būs svarīga nozīme kā saistošo tiesību normu papildinājumam;

4.  atgādina, ka pirmais Eiropas ombuds jau agrāk ierosināja pieņemt saistošu labas administratīvās prakses kodeksu un ka Parlaments šo priekšlikumu atbalstīja un aicināja Komisiju, ņemot vērā šo kodeksu, iesniegt priekšlikumu vispārējai regulai par administratīvo procesu, taču Komisija piekrita pieņemt tikai nesaistošas pamatnostādnes;

5.  aicina Komisiju, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 298. pantu, paredzēt iespējas izstrādāt regulu, kurā būtu noteikts to kvalitātes standartu un procesuālo garantiju minimums, kas horizontāli būtu jāpiemēro attiecībā uz visu Eiropas Savienības pārvaldi; uzskata, ka saskaņā ar LESD 298. pantu šim vispārējam tiesību aktam būtu jāattiecas tikai uz tiešo Eiropas Savienības pārvaldi;

6.  aicina Komisiju ar atklātas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas pārvaldes palīdzību garantēt tiesības uz labu pārvaldību, šīs tiesības, kuras definētas Pamattiesību hartas 41. pantā un uz kurām attiecas šīs hartas 51. pantā noteiktie vispārīgie ierobežojumi, saprotot kā ikvienas personas tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgā termiņā veiktu savas lietas izskatīšanu;

7.  norāda, ka topošās Eiropas administratīvās regulas vispārējos principos būtu jāiekļauj arī vienlīdzīgas attieksmes princips un objektivitātes un neatkarības principi, vienlaikus nodrošinot taisnīgumu, tiesiskumu un juridisko noteiktību, kā arī proporcionalitātes un atklātības principu ievērošanu;

8.  uzskata, ka pakalpošanas principa ieviešana, proti, principa, ka pārvalde cenšas orientēt iedzīvotājus, sniegt viņiem palīdzību, apkalpot un atbalstīt, rīkoties, ievērojot atbilstošu pieklājību, un tādā veidā izvairīties no nevajadzīgi apgrūtinošām un ilgām procedūrām, tādējādi ietaupot gan iedzīvotāju, gan ierēdņu laiku un aiztaupot viņiem pūliņus, palīdzētu ņemt vērā iedzīvotāju pamatotās vēlmes; šā principa ieviešana būtu izdevīga gan iedzīvotājiem, gan pārvaldei, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un palielinot efektivitāti;

9.  uzsver steidzamo nepieciešamību īstenot plašāka apjoma administratīvos noteikumus attiecībā uz procedūru, kas ir jāpiemēro saskaņā ar pašreizējo Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[1] un kas ir jāpieņem saskaņā ar LESD 15. pantu, īpašu uzmanību pievēršot attiecīgās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras kodifikācijai un Regulas darbības jomā iekļaujot visu Eiropas Savienības pārvaldi; līdzīgā veidā būtu jāpieņem efektīvāki noteikumi par procedūru, kas ir piemērojama personas datu apstrādei, — it īpaši saistībā uz šīs procedūras sakarībā paredzēto iedzīvotāju tiesību īstenošanu — atbilstīgi spēkā esošajai Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[2], pamatojoties uz LESD 16. pantu; tomēr atzīst, ka tieši minētās regulas ir radījušas nepieciešamību kodificēt divas Savienības vispārējo administratīvo tiesību jomas, kā rezultātā jau varēja pieņemt diezgan precīzas administratīvās procedūras, kas būs jāievieš, un ka, turpinot šo procedūru izstrādi, būtu jāņem vērā līdz šim paveiktais darbs;

10. uzskata, ka vispārēji piemērojami noteikumi ir vajadzīgi, lai garantētu fizisku vai juridisku personu procesuālās tiesības, piemēram, tiesības saņemt informāciju un tiesības sniegt paskaidrojumus, pieņemot lēmumu lietā, kurā tās var uzskatīt par iesaistītajām personām un kura attiecībā uz konkrēto fizisko vai juridisko personu rada juridiskas sekas, kā arī lēmumu attiecībā uz personas tiesībām piekļūt savas lietas dokumentiem;

11. aicina Komisiju ieviest konkrētus administratīvus noteikumus, kas reglamentētu ar LESD 258. pantu pamatotās pienākuma neizpildes procedūras, lai novērstu jebkādu iespēju ļaunprātīgi izmantot pilnvaras un pieņemt patvaļīgus lēmumus; uzskata, ka ar šādiem noteikumiem kopumā būtu jāreglamentē saskarsme starp Komisiju un iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, kas iesniedz sūdzības, kuru dēļ var tikt uzsākta pienākumu neizpildes procedūra, tādā veidā nostiprinot galvenokārt sūdzības iesniedzēja pozīciju; uzskata, ka īpaši ieteicams ir nodrošināt Parlamenta Lūgumrakstu komitejai precīzu informāciju par stadiju, kādā ir pienākuma neizpildes procedūras, uz kurām attiecas lūgumraksts, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums, lai nodrošinātu parlamentāro uzraudzību attiecībā uz pamattiesībām iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā;

12. norāda, ka Civildienesta noteikumos ir paredzēti vispārējie noteikumi par interešu konfliktiem, ar kuriem ir reglamentētas situācijas, kad ierēdņiem ir jāinformē sava vadība utt., taču uzskata, ka šie noteikumi būtu jāpapildina ar noteikumiem, kas nosaka sekas, piemēram, iespēju atcelt lēmumus, kas pieņemti, pārkāpjot noteikumus par interešu konfliktiem, kā arī iespēju noteikt termiņu, kurā jāīsteno visi lēmumi, lai nodrošinātu administratīvā procesa paredzamību;

13. uzskata, ka Savienības pilsoņiem būtu tiesības sagaidīt no Komisijas augsta līmeņa pārredzamību, efektivitāti, ātru izpildīšanu un reaģētspēju neatkarīgi no tā, vai viņi iesniedz oficiālu sūdzību vai arī īsteno savas Līgumā paredzētās tiesības iesniegt lūgumrakstus, kā arī informāciju iesniegumu autoriem par iespējamo turpmāko rīcību attiecīgajā lietā.

14. aicina Komisiju, izstrādājot priekšlikumu regulai par vienota administratīvā procesa ieviešanu Eiropas Savienībā, pietiekami apspriesties ar visām attiecīgajām iesaistītajām personām un jo īpaši izmantot Eiropas ombuda speciālās zināšanas un pieredzi, jo šī iestāde saņem iedzīvotāju sūdzības par pārkāpumiem, kas izdarīti Savienības struktūrās un iestādēs;

15. uzskata, ka Komisijai būtu jāpārbauda arī iespējas turpmāk plašāk izmantot iedzīvotājiem paredzētus uz informācijas tehnoloģijām balstītus pakalpojumus, kas paredzēti šajā regulā; atgādina, ka uz informācijas tehnoloģijām balstītā administratīvā procesa iespējas ne tikai neaprobežojas vienīgi ar jaunām tiešsaistes informācijas sistēmām, bet var aptvert arī interaktīvas tādu strīdu izšķiršanas sistēmas, kas radušies starp pārvaldes iestādēm un arī starp iestādēm un iedzīvotājiem;

16. aicina Komisiju saistībā ar vispārēja administratīvā akta izstrādi pastiprināti informēt sabiedrību par Savienības iedzīvotāju tiesībām uz labu pārvaldību, šajā procesā iesaistot arī attiecīgos informācijas dienestus un tīklus (piemēram, Europe Direct); uzsver, ka, īstenojot šādas informācijas iniciatīvas, būtu jāņem vērā sūdzības iesniegšanas procedūras par iespējamiem tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumiem un jo īpaši, piemēram, LESD 228. pantā par Eiropas ombudu minēto sūdzību iesniegšanas procedūru konkrētos ierobežojumus; ir pārliecināts, ka, paplašinot iedzīvotāju zināšanas un informētību par šīm tiesībām un ar tām saistītām sūdzību iesniegšanas iespējām, sabiedrība izdarīs konstruktīvu spiedienu, kā rezultātā, iespējams, ikdienas lietu risināšanas līmenī izveidosies atvērta, efektīva un neatkarīga pārvalde.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.6.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Philippe Boulland, Simon Busuttil, Michael Cashman, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Iliana Malinova Iotova, Peter Jahr, Lena Kolarska-Bobińska, Erminia Mazzoni, Willy Meyer, Ana Miranda, Adina-Ioana Vălean, Jarosław Leszek Wałęsa, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Phil Prendergast, Axel Voss, Angelika Werthmann

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Othmar Karas
  • [1]       OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
  • [2]       OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.11.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, József Szájer, Axel Voss

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sylvie Guillaume
Juridisks paziņojums - Privātuma politika