Procedūra : 2010/0303(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0387/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0387/2012

Debates :

Balsojumi :

PV 11/12/2012 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0473

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM     ***II
PDF 178kWORD 98k
27.11.2012
PE 497.796v02-00 A7-0387/2012

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu

(10090/2/2012 – C7‑0329/2012 – 2010/0303(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Knut Fleckenstein

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu

(10090/2/2012 – C7‑0329/2012 – 2010/0303(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10090/2/2012 – C7‑0329/2012),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1),

–   pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Komisijas priekšlikumu (COM(2010)0611),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0387/2012),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV C 107, 6.4.2011., 68. lpp.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) tika izveidota, reaģējot uz naftas tankkuģa „Erika” noplūdes izraisīto piesārņojumu. Aģentūra darbu sāka 2003. gada martā. Izmaiņas dibināšanas regulā tiek izdarītas ceturto reizi.

Aģentūra palīdz nodrošināt jūras drošību un kuģošanas drošību un novērst kuģu izraisīto jūras vides piesārņojumu, tostarp uzraugot un novērtējot atbilstošo ES tiesību aktu īstenošanu. Būtiska tās darba daļa ir konsultāciju sniegšana Komisijai un/vai dalībvalstīm. Vispāratzīts, ka EMSA ir efektīva, labi vadīta organizācija, kas, darbojoties Eiropas mērogā, būtiski samazina dalībvalstu izdevumus, nodrošinot apjomradītus ietaupījumus.

EMSA papilduzdevumi

Pārskatītā EMSA regula paplašinās aģentūras pilnvaras nepieļaut un novērst vides katastrofas, piemēram, naftas noplūdes. Jo īpaši tā izmantos informācijas sistēmu CleanSeaNet, ar ko uzrauga tā naftas piesārņojuma ietekmi, ko izraisījušas jūrā atrodošās iekārtas. Tā arī strādās, lai uzlabotu valstu iestāžu darba koordināciju ar mērķi stiprināt profilaksi, veicināt paraugpraksi un paaugstināt spējas ātrāk reaģēt uz jebkādu avāriju.

Pēc Parlamenta ierosinājuma aģentūra sniegs ieguldījumu arī jūras pirātisma apkarošanā. Aģentūras rīcībā ir instrumenti un dati, tostarp no satelītiem iegūti dati, kurus dalībvalstis var izmantot jūrā notiekošu nelikumīgu darbību uzraudzībā. Pašlaik ļoti svarīga ir informācijas apmaiņa ar ES jūras militārās operācijas „Atalanta” vienībām nolūkā aizsargāt no pirātisma kuģus, kuri peld ar ES dalībvalstu karogiem un kuri šķērso Āfrikas raga rajonu.

Parlaments arī nodrošinājis, ka EMSA būs nozīmīgāka loma jūrlietu apmācības uzlabošanā. Jau ilgāku laiku mērķis ir bijis jūrniecības nozares amatus padarīt pievilcīgākus ES iedzīvotājiem. Pārskatītajā regulā aģentūrai tiek atļauts atvieglot paraugprakses apmaiņas jūrlietu apmācībā un izglītībā, lai izpildītu pašreizējo un nākotnes pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem jūrniekiem Savienībā.

Vēl viena Parlamenta prioritāte ilgākā laikposmā ir bijusi veicināt Eiropas jūras transporta telpas bez šķēršļiem izveidi. Pašlaik preces pa sauszemes ceļiem var pārvadāt visā Savienībā, neveicot robežkontroles. Turpretī pārvadājumi pa jūru tiek uzskatīti par starptautiskiem ceļojumiem, un tāpēc uz tiem attiecas pārbaudes katrā ostā. Atļaujot pārvadāt preces un pasažierus pa jūru starp dalībvalstīm un piemērojot ne vairāk formalitāšu kā tad, ja tas notiek pa sauszemi, būtu iespējams izvairīties no konkurences izkropļojumiem videi mazāk draudzīgu transporta līdzekļi labā.

Pārskatītā regula aicina aģentūru pilnībā izmantot Eiropas satelītnavigācijas (EGNOS un Galileo) programmas un Vides un drošības globālo monitoringa (GMES) programmu, lai izveidotu jūras transporta telpu bez šķēršļiem. Tā arī veicinās elektronisko datu pārraidi un informācijas apmaiņu (saistībā ar e-jūrniecības iniciatīvu), lai samazinātu ziņošanas formalitātes, ar kādām saskaras tirdzniecības kuģi, ienākot dalībvalstu ostās un izejot no tām.

Tā arī palielina EMSA spējas sadarboties ar kaimiņvalstīm. Plašākas darbības jomas uzticēšana EMSA ir ļoti vēlama, jo tā varētu palīdzēt kaimiņvalstīm samazināt piesārņošanas riskus un reaģēt uz piesārņojumu. Nav nekādu šaubu, ka gadījumā, ja Vidusjūras dienvidos notiktu piesārņošanas negadījums, daļa naftas nonāktu arī ES ūdeņos. Šajā gadījumā profilakse ir noteikti labāka nekā seku novēršana. Tiek nodrošināta juridiskā noteiktība un pārredzamība, regulu pielāgojot tā, lai skaidri norādītu, ka EMSA var palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm reģionālajās struktūrās (piemēram, saistībā ar Helsinku un Barselonas konvenciju) jūras piesārņojuma konstatēšanā.

Tiek dota arī iespēja EMSA sekmēt vairākus citus svarīgus politikas mērķus, tostarp saistībā ar vides jautājumiem, piemēram, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju no kuģiem un jūras ūdeņu labu vides stāvokli, un saistībā ar tādu atzītu organizāciju uzraudzību, kuras veic sertificēšanas uzdevumus, kā arī uzdevumiem, kas attiecas uz iekšzemes ūdensceļu transportu. Iepriekšminētie uzdevumi ietver klasificēšanas sabiedrību pārbaudes attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem un iespēju izpēti par jūras un iekšzemes ūdensceļu informāciju sistēmu savstarpēju savienošanu.

Ar šiem pasākumiem EMSA neaizstās vai nedublēs dalībvalstu darbu. Tā vietā aģentūra, nodrošinot koordinēšanu un paraugprakses apmaiņu, radīs pievienoto vērtību.

PĀRVALDĪBA

Attiecībā uz EMSA pārvaldību pārskatītais teksts paredz daudzgadu plānošanu attiecībā uz aģentūras stratēģiju un personāla politiku, kā arī neatkarīgu ārēju novērtēšanu vismaz ik pēc pieciem gadiem. Papildus tam, ka tiek izskaidrota aģentūras izpilddirektora iecelšanas procedūra, Parlamentam izdevās pārliecināt Padomi iekļaut mērķi par vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību EMSA Administratīvajā padomē.

PAMATS TURPMĀKAI EMSA NOZĪMES PAPLAŠINĀŠANAI NĀKOTNĒ

Ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus, Parlamenta sarunu dalībnieki saskārās ar lielu pretestību no Padomes pārstāvju puses attiecībā uz EMSA pienākumu paplašināšanu tādā veidā, ka būtu vajadzīgi papildu resursi. Tā rezultātā dažās jomās regulas pašreizējās pārskatīšanas gaitā tiek sagatavots pamats turpmākai EMSA lomas palielināšanai, par ko būs turpmāk jāpieņem politiski lēmumi.

Jo īpaši tajā minēti aģentūras iespējamie uzdevumi piesārņojuma novēršanā no naftas un gāzes iekārtām, kas izvietotas jūrā, pēc tam, kad tiks apstiprināti jauni ES noteikumi par naftas un gāzes ieguves platformu drošību. Rentabilitātes ziņā, šķiet, ir skaidrs, ka izdevīgāk ir uzticēt EMSA šādus attiecīgus profilakses un pārbaudes uzdevumus, nevis izveidot jaunu aģentūru. Šis ir viens no jautājumiem, ko Komisija apskatīs savā progresa ziņojumā par aģentūras mērķu un uzdevumu izmaiņām.

Komisija ir arī apņēmusies veikt priekšizpēti, novērtējot, kā uzlabot dažādu krasta apsardzes dienestu koordināciju un sadarbību, kā arī attiecībā uz vienotas informācijas apmaiņas vides izveidi. Parlaments vairāku gadu garumā ir pieprasījis šādas izpētes sagatavošanu, tostarp izmantojot Direktīvā 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu paredzētos līdzekļus.

Ietekme uz budžetu

Pašsaprotami, ka tad, ja uzdevumu vienreiz izpilda EMSA, nevis atsevišķi katras valsts administrācija, izmaksas, kas jāsedz Eiropas nodokļu maksātājiem, samazinās un tiek radīta īstena Eiropas pievienotā vērtība. To jau ir apliecinājušas EMSA jūrniecības uzraudzības sistēmas. Šo sistēmu izmantošana vērtīgas informācijas sniegšanā citām politikas jomām noteikti būs daudz rentablāka nekā atsevišķu sistēmu radīšana.

EMSA papilduzdevumu veikšanas izmaksas ir reālistiski jāatspoguļo tās budžetā un personāla sarakstā. Citādi tiks apdraudēta tās galvenā funkcija — jūrniecības drošības veicināšana. Taču šis uzdevums ir saistīts ar gada budžeta procedūru, nevis risināms ar tiesību akta pieņemšanu.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu

Atsauces

10090/2/2012 – C7-0329/2012 – 2010/0303(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

15.12.2011                     T7-0581/2011

Komisijas priekšlikums

COM(2010)0611 - C7-0343/2010

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Knut Fleckenstein

7.12.2010

 

 

 

Izskatīšana komitejā

6.11.2012

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.11.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Erik Bánki, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Dieter-Lebrecht Koch, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Giommaria Uggias, Peter van Dalen, Artur Zasada, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Phil Bennion, Spyros Danellis, Markus Ferber, Dominique Riquet, Alfreds Rubiks, Sabine Wils

Juridisks paziņojums - Privātuma politika