Procedūra : 2012/0242(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0392/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0392/2012

Debates :

PV 21/05/2013 - 11

Balsojumi :

PV 22/05/2013 - 7.6
CRE 22/05/2013 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi
PV 12/09/2013 - 13.5
CRE 12/09/2013 - 13.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0213
P7_TA(2013)0372

ZIŅOJUMS     *
PDF 395kWORD 602k
3.12.2012
PE 497.794v02-00 A7-0392/2012

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku

(COM(2012)0511 – C7‑0314/2012 – 2012/0242(CNS))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referente: Marianne Thyssen

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 I PIELIKUMS
 II PIELIKUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku

(COM(2012)0511 – C7‑0314/2012 – 2012/0242(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2012)0511),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0314/2012),

–   ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtus un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (C-83/230),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas vēstuli,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vēstuli,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0392/2012),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(1)*

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu

---------------------------------------------------------

PADOMES REGULA

ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)      Pēdējo desmitgažu laikā Savienība ir panākusi ievērojamu progresu banku pakalpojumu iekšējā tirgus izveidē. Tā rezultātā daudzās dalībvalstīs banku grupām ar citā dalībvalstī reģistrētām galvenajām mītnēm pieder ievērojama tirgus daļa, un kredītiestādes ir ģeogrāfiski dažādojušas savu uzņēmējdarbību, gan euro zonā, gan ārpus tās.

(1a)    Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīzē Eiropas banku sistēma ir novesta tuvu sabrukumam. Finanšu nozares sadrumstalotība apdraud vienotās valūtas un vienotā tirgus integritāti. Pašlaik ir svarīgi pastiprināt banku nozares integrāciju, lai atbalstītu Eiropas vienotību, atjaunotu finanšu stabilitāti un liktu pamatu ekonomikas atlabšanai.

(2)      Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi Savienībā un pietiekama finansējuma nodrošināšanu reālajai tautsaimniecībai, ir jāsaglabā un jāpilnveido banku pakalpojumu iekšējais tirgus. Tomēr to paveikt kļūst arvien grūtāk. Dati liecina, ka banku tirgus integrācija Savienībā drīzumā apstāsies un notiks banku renacionalizācija.

(3)      Tajā pašā laikā uzraugiem papildus stingrāka ES tiesiskā regulējuma pieņemšanai jāpastiprina ar uzraudzību saistītās pārbaudes, lai ņemtu vērā atziņas, kas gūtas pēdējos gados piedzīvotajā finansiālajā krīzē, un spētu pārraudzīt ārkārtīgi sarežģītus un savstarpēji saistītus tirgus un iestādes.

(4)      Individuālo banku uzraudzība Savienībā paliek galvenokārt valsts līmenī. Koordinācija starp uzraudzības iestādēm ir svarīga, taču krīze ir apliecinājusi, ka nepietiek tikai ar koordināciju, jo īpaši saistībā ar vienoto valūtu. Lai saglabātu finanšu stabilitāti Eiropā un palielinātu tirgus integrācijas pozitīvo ietekmi uz izaugsmi un labklājību, uzraudzības pienākumu integrācija būtu jāpastiprina.

(4a)    Atstājot plašu un savstarpēji saistītu banku grupu atsevišķo banku uzraudzības kompetenci tikai valsts līmenī, tiek kavēta iespēja netraucēti un stabili pārraudzīt visu bankas grupu un tās vispārējo stāvokli. Tas var izraisīt atšķirīgu interpretāciju un pretrunīgus lēmumus par atsevišķās struktūras līmeni.

(5)      Kredītiestādes stabilitāte daudzos gadījumos joprojām ir cieši saistīta ar dalībvalsti, kurā tā reģistrēta. Šaubas par valsts parāda ilgtspējīgumu, ekonomiskās izaugsmes izredzēm un kredītiestāžu dzīvotspēju ir radījušas negatīvas, savstarpēji pastiprinošas tirgus tendences. Šī saikne jo īpaši skar euro kā vienotās valūtas izmantošanu, jo tā rada finansiālo sadrumstalotību, kas traucē dažādu privātā un publiskā sektora dalībnieku finansēšanu atbilstoši viņu kredītspējai, mainot godīgas konkurences nosacījumus, un var apdraudēt dažu kredītiestāžu dzīvotspēju, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti un var radīt smagu slogu jau tā sarežģītajā attiecīgo dalībvalstu finanšu situācijā. Šī problēma rada īpašu apdraudējumu euro zonā, kurā vienotā valūta palielina iespējamību, ka negatīva notikumu attīstība kādā dalībvalstī var radīt riskus ekonomikas attīstībai un pārējo euro zonas dalībvalstu stabilitātei, un tādējādi euro zonai kopumā, kā arī dalībvalstīs, kuras nav iesaistījušās euro zonā un kurās tiek īstenotas nozīmīgas euro zonas banku darbības.

(6)      Eiropas Banku iestāde (EBI), kas izveidota 2011. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi)(2), un Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, kas izveidota ar minētās regulas 2. pantu un 2. pantu 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2012, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi)(3) un 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi)(4), ir būtiski uzlabojušas sadarbību starp banku uzraugiem Savienībā. EBI veic nozīmīgu ieguldījumu finanšu pakalpojumu vienotā noteikumu kopuma izveidē Savienībā, un tai bijusi izšķirīga nozīme, konsekventi īstenojot euro zonas lielāko kredītiestāžu rekapitalizāciju, par kuru 2011. gada oktobrī vienojās Eiropadome, kā arī neatkarīgās ES konkurences iestādes īstenotās pamatnostādnes un norādes saistībā ar valsts atbalstu.

(7)      Eiropas Parlaments vairākas reizes – sākot no 2000. gada 13. aprīļa rezolūcijas par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgus sistēmas ieviešanu: rīcības plāns(5) un 2002. gada 21. novembra rezolūcijas par kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā – ir aicinājis izveidot Eiropas struktūru, kas būtu tieši atbildīga par noteiktiem finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumiem(6).

(8)      Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija secinājumos ir pausts aicinājums Eiropadomes priekšsēdētājam izstrādāt plānu īstenas ekonomiskās un monetārās savienības panākšanai. Tajā pašā dienā euro zonas valstu vai valdību vadītāji augstākā līmeņa sanāksmē norādīja, ka tad, kad attiecībā uz bankām euro zonā būs izveidots iedarbīgs vienots uzraudzības mehānisms ar Eiropas Centrālās bankas līdzdalību, Eiropas stabilizācijas mehānismam būtu iespēja, pieņemot parastu lēmumu, tieši rekapitalizēt bankas, pamatojoties uz attiecīgiem nosacījumiem, tostarp atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.

(8a)    Eiropadome 2012. gada 18. oktobrī nolēma, ka procesam virzībā uz plašāku ekonomisko un monetāro savienību būtu jābalstās uz ES institucionālo un tiesisko regulējumu un tam jāpiemīt atklātībai un pārredzamībai attiecībā uz dalībvalstīm, kuras nelieto vienoto valūtu, un tajā jāievēro vienotā tirgus integritāte. Integrētajai finanšu sistēmai būs vienots uzraudzības mehānisms (VUM), kas, cik vien iespējams, būs pieejams visām dalībvalstīm, kuras vēlas iesaistīties.

(9)      Tādēļ būtu jāizveido Eiropas banku savienība, kuras pamatā būtu vispusīgs un detalizēts vienots finanšu pakalpojumus reglamentējošo noteikumu kopums attiecībā uz vienoto tirgu kopumā un kuru veidotu vienots uzraudzības mehānisms un kopīga noguldījumu garantiju un noregulējuma sistēma. Ņemot vērā, ka starp vienotās valūtas zonas dalībvalstīm pastāv savstarpēja atkarība, banku savienībai jāaptver visas euro zonas dalībvalstis, kā arī visas citas valstis, kas paredz un gatavojas pievienoties euro zonai. Institucionālajā un tiesiskajā kārtībā, ar ko to atļauj, jāpanāk līdzsvars starp visu iesaistīto dalībvalstu statusa līdztiesību un jānodrošina stimuls ieviest kopējo valūtu dalībvalstīm, kas nav iesaistītas euro zonā. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, ciktāl tas ir institucionāli iespējams, banku savienībā būtu jāiekļauj visas dalībvalstis, izņemot tās dalībvalstis, kas skaidri norāda savu vēlēšanos neiesaistīties.

(10)    Kā pirmo soli ceļā uz banku savienību vienotajam uzraudzības mehānismam būtu jānodrošina, ka Savienības politika attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību tiek īstenota konsekventi un iedarbīgi, ka finanšu pakalpojumus reglamentējošo vienoto noteikumu kopumu kredītiestādēm visās attiecīgajās dalībvalstīs piemēro vienādi un ka minētajām kredītiestādēm piemēro augstākās kvalitātes uzraudzību, ko neierobežo citi, ar kredītiestāžu uzraudzību nesaistīti apsvērumi. Vienotajam uzraudzības mehānismam jo īpaši vajadzētu būt savienojamam ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību un ar kapitāla brīvu apriti. Vienots uzraudzības mehānisms ir pamats nākamajiem posmiem virzībā uz banku savienību. Tas atspoguļo principu, ka pirms jebkādas kopējo iejaukšanās mehānismu ― ieskaitot tiešu piekļuvi ESM ― iespējamās ieviešanas krīžu gadījumā būtu jāveic kopējas pārbaudes, lai mazinātu iespējamību, ka būs jāizmanto iejaukšanās mehānismi.

(11)    ECB kā euro zonas centrālā banka ar plašu pieredzi makroekonomikas un finansiālās stabilitātes jautājumos, kurai ir piekļuve daudziem informācijas resursiem un plaši atzītas specializētas zināšanas un kura ir saglabājusi ticamību krīzes apstākļos, ir vislabāk piemērota tam, lai īstenotu skaidri definētus uzraudzības uzdevumus, galveno uzmanību vēršot uz Eiropas finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību. Daudzās dalībvalstīs centrālās bankas jau ir atbildīgas par banku uzraudzību. Tāpēc Eiropas Centrālajai bankai būtu jāpiešķir īpaši uzdevumi saistībā ar kredītiestāžu uzraudzību iesaistītajās dalībvalstīs.

(12)    Šie īpašie uzraudzības uzdevumi būtu jāpiešķir Eiropas Centrālajai bankai, jo tie ir izšķirīgi, lai konsekventi un iedarbīgi īstenotu Savienības politiku attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību, bet pārējiem uzdevumiem būtu jāpaliek valstu iestāžu ziņā. Eiropas Centrālās bankas uzdevumos būtu jāiekļauj pasākumu veikšana makroprudenciālās stabilitātes nodrošināšanai.

(13)    Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, būtiska nozīme ir lielo banku drošumam un stabilitātei. Tomēr nesenā pieredze liecina, ka arī mazākas bankas var radīt finansiālās stabilitātes apdraudējumu. Tāpēc ECB var jebkurā brīdī un jebkādos apstākļos uzņemties valstu kompetentajām iestādēm piešķirtos pienākumus un veikt visus konkrētos uzraudzības uzdevumus.

(14)    Iepriekšēja atļauja kredītiestādes darbības uzsākšanai ir svarīgs uzraudzības instruments, lai nodrošinātu, ka šādu darbību veic tikai ekonomikas dalībnieki ar stabilu saimniecisko pamatu, organizāciju, kas spēj risināt ar noguldījumu pieņemšanu un kredītu sniegšanu saistītos riskus, un piemērotiem direktoriem. Tāpēc Eiropas Centrālajai bankai būtu jāuztic uzdevums izsniegt atļauju kredītiestādēm, un tai vajadzētu būt atbildīgai par atļauju anulēšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri atspoguļo valstu iestāžu lomu.

(15)    Papildus Savienības tiesībās izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu kredītiestādēm un šādu atļauju anulēšanas gadījumiem dalībvalstis pašlaik ir spējīgas izvirzīt papildu nosacījumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu un atļaujas anulēšanas gadījumiem. Tāpēc Eiropas Centrālajai bankai būtu jāveic atļauju izsniegšana kredītiestādēm un atļauju anulēšana, ja nav izpildītas valsts tiesību aktu prasības, tad, kad to ierosinājusi attiecīgā valsts kompetentā iestāde, kura izvērtē atbilstību piemērojamajiem nosacījumiem, kas noteikti valsts tiesību aktos. Ja ir izpildīti Savienības tiesībās paredzētie nosacījumi, ECB 30 darba dienu laikā no atbilstīgās valsts kompetentās iestādes ierosinājuma saņemšanas piešķir atļauju, kuras termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos var vēl vienu reizi pagarināt uz tikpat ilgu laiku.

(16)    Jebkura jauna īpašnieka piemērotības novērtēšana pirms kredītiestādes nozīmīgas akciju daļas iegādes ir neatsverams instruments, lai nodrošinātu kredītiestādes īpašnieku pastāvīgu piemērotību un finansiālo stabilitāti. ECB kā Savienības iestāde ir piemērota tam, lai veiktu šādu novērtēšanu, neradot nevajadzīgus iekšējā tirgus ierobežojumus. Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt uzdevumam izvērtēt kredītiestāžu nozīmīgas akciju daļas iegādi un atsavināšanu.

(17)    Atbilstība Savienības noteikumiem, ar kuriem kredītiestādēm noteikta prasība par konkrētu kapitāla līmeni, lai nodrošinātos pret risku, kas raksturīgs kredītiestāžu darbības videi, prasība mazināt atsevišķo partneru apdraudējuma apmēru, prasība publiski atklāt informāciju par kredītiestādes finansiālo situāciju, prasība par pietiekamu daudzumu likvīdu aktīvu kredītiestādes rīcībā, lai ļautu izturēt tirgus satricinājumu situācijas, un prasība samazināt saistību īpatsvara palielināšanu ir priekšnoteikums kredītiestādes stabilitātei. Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt uzdevumam nodrošināt atbilstību minētajiem noteikumiem, noteikt stingrākas uzraudzības prasības un piemērot kredītiestādēm papildu pasākumus gadījumos, kas konkrēti paredzēti Savienības tiesību aktos.

(18)    Papildu kapitāla rezerves, tostarp kapitāla saglabāšanas rezerves un pretcikliskas kapitāla rezerves, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi zaudējumu segšanai spriedzes periodos, ir svarīgi uzraudzības instrumenti, kas nodrošina adekvātu zaudējumu segšanas spēju. Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt uzdevumam noteikt prasības par šādām rezervēm un panākt, lai kredītiestādes tās izpildītu.

(19)    Kredītiestādes drošums un stabilitāte ir atkarīga arī no pietiekama iekšējā kapitāla piešķiršanas, ņemot vērā riskus, kuram tā var tikt pakļauta, un no atbilstīgu iekšējo organizatorisko struktūru un pārvaldības shēmu pieejamības. Tāpēc Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt uzdevumam piemērot prasības, kas nodrošina, ka kredītiestādes ir ieviesušas spēcīgu pārvaldības shēmu, procesus un mehānismus, tostarp stratēģijas un procesus to iekšējā kapitāla novērtēšanai un uzturēšanai. Nepilnību gadījumā tai vajadzētu būt arī uzdevumam piemērot atbilstīgus pasākumus, tostarp īpašas papildu pašu līdzekļu prasības, īpašas publicēšanas prasības un īpašas likviditātes prasības.

(20)    Kredītiestādes drošuma un stabilitātes apdraudējums var rasties gan atsevišķas kredītiestādes līmenī, gan banku grupas vai finanšu konglomerāta līmenī. Lai nodrošinātu kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, ir svarīgi izstrādāt īpašus uzraudzības pasākumus šo risku mazināšanai. Papildus individuālo kredītiestāžu uzraudzībai Eiropas Centrālās bankas uzdevumos būtu jāietver uzraudzība konsolidētā līmenī, papildu uzraudzība, finanšu kontrolakciju sabiedrību uzraudzība un jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību uzraudzība.

(21)    Lai saglabātu finansiālo stabilitāti, kredītiestādes finanšu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās jānovērš, pirms tiek sasniegts stāvoklis, kad pārvaldes iestādēm vairs nav citas alternatīvas, kā tikai izbeigt tās darbību vai iejaukšanās nolūkā izmantot nodokļu maksātāju naudu. Eiropas Centrālajai bankai būtu jāuztic uzdevums veikt agrīnas iejaukšanās darbības, kā definēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Minētās agrīnās iejaukšanās darbības tomēr būtu jāsaskaņo ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm. Kamēr noregulējuma pilnvaras nav nodotas Eiropas struktūrai, Eiropas Centrālajai bankai jo īpaši būtu piemērotā veidā jāsaskaņo tās iejaukšanās darbības ar attiecīgajām valsts iestādēm, lai garantētu kopīgu izpratni par attiecīgajiem pienākumiem krīzes gadījumā, jo īpaši saistībā ar pārrobežu krīzes pārvaldības grupām un turpmākām noregulējuma kolēģijām, kas izveidotas šiem mērķiem.

(22)    Uzraudzības uzdevumiem, kas nav piešķirti Eiropas Centrālajai bankai, būtu jāpaliek valsts iestāžu kompetencē. Tas jo īpaši būtu jāattiecina uz pilnvarām saņemt paziņojumus no kredītiestādēm saistībā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvu pakalpojumu sniegšanu, uzraudzīt struktūras, uz kurām neattiecas kredītiestāžu definīcija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bet kuras tiek uzraudzītas kā kredītiestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem, uzraudzīt trešo valstu kredītiestādes, kas dibina filiāli vai sniedz pārrobežu pakalpojumus Savienībā, uzraudzīt maksājumu pakalpojumus, veikt kredītiestāžu ikdienas pārbaudes, attiecībās ar kredītiestādēm pildīt kompetento iestāžu funkcijas saistībā ar finanšu instrumentu tirgu un novērst finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas nolūkiem.

(22a)  ECB pilnībā saskaņo savu darbību ar valsts iestādēm, kuras ir kompetentas nodrošināt patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzību un cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(23)    Eiropas Centrālajai bankai tai piešķirtie uzdevumi būtu jāveic, lai nodrošinātu kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un Savienības, kā arī atsevišķo iesaistīto dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti, un iekšējā tirgus vienotību un integritāti, tādējādi nodrošinot arī noguldītāju aizsardzību un uzlabojot iekšējā tirgus darbību, saskaņā ar finanšu pakalpojumu vienoto noteikumu kopumu Savienībā. Jo īpaši ECB pienācīgi ņem vērā vienlīdzības un nediskriminācijas principu.

(23a)  Eiropas Centrālajai bankai, veicot tai piešķirtos uzdevumus un neskarot mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, būtu pienācīgi jāņem vērā dažādie kredītiestāžu veidi.

(24)    Uzraudzības uzdevumu uzticēšana Eiropas Centrālajai bankai ▐ nozīmētu, ka būtu jāievēro atbilstība Eiropas finanšu uzraudzības sistēmai (EFUS), kas izveidota 2010. gadā un kuras pamatmērķis ir izstrādāt vienotu noteikumu kopumu un pastiprināt uzraudzības prakses konverģenci visā Savienībā. Sadarbība starp banku uzraugiem un apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus uzraugiem ir svarīga, lai risinātu kopējas ieinteresētības jautājumus un nodrošinātu pareizu uzraudzību attiecībā uz tām kredītiestādēm, kas darbojas arī apdrošināšanas un vērtspapīru nozarē. Tāpēc būtu jāizvirza prasība Eiropas Centrālajai bankai EFSI ietvaros cieši sadarboties ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi. ECB būtu jāveic savi pienākumi saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un neskarot citu EFUS dalībnieku kompetenci un uzdevumus. Eiropas Centrālajai bankai būtu arī jāsadarbojas ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm un Eiropas publiskās finansiālās palīdzības instrumentiem.

(26)    Eiropas Centrālajai bankai būtu jāveic tās uzdevumi saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem un ievērojot atbilstību šiem tiesību aktiem, tostarp visiem Savienības primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem, Komisijas lēmumiem valsts atbalsta jomā, konkurences noteikumiem, apvienošanās kontroles noteikumiem un vienotajam noteikumu kopumam, kas attiecas uz visām dalībvalstīm. Eiropas Banku iestādei ir uzticēts uzdevums izstrādāt tehnisko standartu projektu un vadlīnijas un ieteikumus, kas nodrošinātu uzraudzības konverģenci un uzraudzības rezultātu saskaņotību Savienībā. Eiropas Centrālajai bankai nebūtu jāaizstāj Eiropas Banku iestāde šo uzdevumu veikšanā un tāpēc tai vajadzētu būt apveltītai ar pilnvarām pieņemt regulas saskaņā ar LESD 132. pantu tikai tad, kad Savienības tiesību akti, kurus Eiropas Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz EBI izstrādātiem projektiem, vai Eiropas Banku iestādes sniegtās vadlīnijas un ieteikumi nereglamentē aspektus, kas ir būtiski svarīgi Eiropas Centrālās bankas uzdevumu pareizai veikšanai, vai nepietiekami detalizēti reglamentē šādus aspektus.

(26a)  Vajadzības gadījumā ECB paraksta saprašanās memorandus ar kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par finanšu instrumentu tirgiem, vispārīgi izklāstot savstarpējo sadarbību, ko tās veidos, pildot savus Savienības tiesībās paredzētos 2. pantā definēto finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus. Šādi memorandi nav diskriminējoši un ir pieejami Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(27)    Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes, finanšu kontrolakciju sabiedrības un jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības izpilda uzraudzības noteikumus un lēmumus, pārkāpumu gadījumā būtu jāpiemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Saskaņā ar LESD 132. panta 3. punktu un Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas(7) Eiropas Centrālajai bankai ir tiesības uzlikt naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus uzņēmumiem par nespēju izpildīt no tās noteikumiem un lēmumiem izrietošās saistības. Turklāt, lai dotu iespēju Eiropas Centrālajai bankai efektīvi veikt savus uzdevumus saistībā ar Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos izklāstīto uzraudzības noteikumu piemērošanu, Eiropas Centrālajai bankai būtu jāpiešķir pilnvaras piemērot finansiālās sankcijas kredītiestādēm, finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām par šādu noteikumu pārkāpumiem. Valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot sankcijas gadījumos, kad nav izpildītas saistības, kas izriet no valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponētas Savienības direktīvas. Ja ECB savu uzdevumu veikšanai uzskata par lietderīgu piemērot sankcijas par šādiem pārkāpumiem, tai vajadzētu būt iespējai šajā nolūkā nodot lietu izskatīšanai valsts iestādēm.

(28)    Valsts uzraugiem ir nozīmīga un ilggadēja pieredze kredītiestāžu uzraudzībā to teritorijā un zināšanas par šo kredītiestāžu saimnieciskajām, organizatoriskajām un kultūras īpatnībām. To rīcībā šiem nolūkiem ir pieejams plašs uzticīgu un augsti kvalificētu darbinieku skaits. Tāpēc, lai nodrošinātu augstu uzraudzības kvalitāti Eiropā, valstu uzraugiem būtu jāpalīdz Eiropas Centrālajai bankai jebkuru tādu aktu sagatavošanā un īstenošanā, kas saistīti ar Eiropas Centrālas bankas uzraudzības uzdevumu izpildi.

(28a)  Papildus pastāvīgajai ziņojumu sniegšanai valstu kompetentajām iestādēm būtu nekavējoties jāinformē ECB par jebkādām nopietnām bažām attiecībā uz ikvienas tādas kredītiestādes drošību un/vai stabilitāti, saistībā ar kuru valsts kompetentās iestādes ECB vārdā pilda pienākumus, vai ja finanšu sistēmas stabilitāti apdraud vai var apdraudēt ikvienas tādas kredītiestādes situācija, saistībā ar kuru valsts kompetentās iestādes ECB vārdā pilda pienākumus.

(29)    Attiecībā uz tādu pārrobežu banku uzraudzību, kas darbojas gan euro zonā, gan ārpus tās, Eiropas Centrālajai bankai būtu cieši jāsadarbojas ar tādu ▐ dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuru valūta nav euro. Uz Eiropas Centrālo banku kā kompetento iestādi būtu jāattiecina saistītie pienākumi sadarboties un apmainīties ar informāciju saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tai būtu pilnā mērā jāpiedalās uzraugu kolēģijās. Turklāt, ja uzraudzības uzdevumus veic Eiropas iestāde, tas dod skaidras priekšrocības finansiālās stabilitātes un ilgtspējīgas tirgus integrācijas ziņā, tāpēc dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu, arī vajadzētu būt iespējai piedalīties jaunajā mehānismā. Tomēr obligāts priekšnosacījums uzraudzības uzdevumu iedarbīgai īstenošanai ir uzraudzības lēmumu izpilde pilnā mērā un bez kavēšanās. Tādēļ dalībvalstīm, kuru valūta nav euro un kuras vēlas piedalīties jaunajā mehānismā, būtu jāapņemas nodrošināt, ka to valsts kompetentās iestādes izpildīs un piemēros visus Eiropas Centrālās bankas pieprasītos pasākumus attiecībā uz kredītiestādēm. Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt iespējai veidot ciešu sadarbību ar to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu. Tai vajadzētu būt pienākumam veidot sadarbību tad, kad ir izpildīti šajā regulā izklāstītie nosacījumi.

(29a)  Nosacījumos, saskaņā ar kuriem to dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, kuru valūta nav euro, piedalās Banku darbības uzraudzības valdes darbā, būtu jāparedz pilnīga un līdzvērtīga pārstāvība. Banku darbības uzraudzības valdes pilnvaras ir plānot un īstenot ECB uzraudzības uzdevumus. Banku darbības uzraudzības valde īsteno savas pilnvaras, pilnībā atzīstot to, ka ECB Padome ir ECB augstākā izpildvaras struktūra.

(30)    Lai veiktu savus uzdevumus, Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt atbilstīgām uzraudzības pilnvarām. Savienības tiesību aktos par kredītiestāžu uzraudzību ir paredzētas vairākas pilnvaras, ko šajā nolūkā paredzēts piešķirt dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām iestādēm. Ciktāl šādas pilnvaras ietilpst Eiropas Centrālajai bankai piešķirto uzraudzības uzdevumu darbības jomā, attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm ECB būtu jāuzskata par kompetento iestādi un tai vajadzētu būt pilnvarām, kas ar Savienības tiesību aktiem piešķirtas kompetentajām iestādēm. Tas ietver pilnvaras, kas ar minētajiem tiesību aktiem piešķirtas izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un pilnvaras, kas piešķirtas izraudzītajām iestādēm.

(31)    Lai ECB varētu efektīvi īstenot savus uzdevumus, tai vajadzētu būt iespējai pieprasīt visu nepieciešamo informāciju un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar valstu kompetentajām iestādēm. Šīm pilnvarām būtu jāattiecas uz uzraugāmajām struktūrām, personām, kas iesaistītas minēto struktūru un saistīto trešo personu darbībās, trešām personām, kurām minētās struktūras ārpakalpojumu veidā deleģējušas operatīvās funkcijas vai darbības, un personām, kas ir citādi cieši un būtiski saistītas ar minēto struktūru darbībām, tostarp uz uzraugāmās struktūras darbiniekiem, kuri nav tieši iesaistīti tās darbībās, bet kuriem sakarā ar viņu darbu struktūrā varētu būt zināma būtiska informācija par konkrētu gadījumu, un uz uzņēmumiem, kas ir snieguši pakalpojumus minētajām struktūrām. Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju ar vienkāršu pieprasījumu, tādā gadījumā adresātam nav pienākuma sniegt informāciju, bet, ja viņš to brīvprātīgi sniedz, sniegtā informācija nedrīkstētu būt nepatiesa vai maldinoša un tā būtu jāsniedz nekavējoties. Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju ar lēmumu. ECB un valstu uzraudzības iestādēm būs pieejama tā pati informācija, nepiemērojot kredītiestādēm dubultas ziņošanas prasības.

(32)    Ja kredītiestādes izmanto savas tiesības veikt uzņēmējdarbību vai sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī vai ja vairākas struktūras grupā ir reģistrētas dažādās dalībvalstīs, Savienības tiesību aktos ir paredzētas īpašas procedūras un kompetenču sadalījums starp attiecīgajām dalībvalstīm. Ciktāl ECB uzņemas noteiktus uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, minētās procedūras un uzdevumu piešķiršana nedrīkstētu attiekties uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai tiesībām sniegt pakalpojumus citā iesaistītajā dalībvalstī.

(33)    ECB kā iestāde, kas izveidota ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ir visas Savienības iestāde. Tāpēc tai savās lēmumu pieņemšanas procedūrās būtu jāievēro Savienības noteikumi un vispārēji principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Pilnībā būtu jāievēro to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām ECB adresējusi savus lēmumus, kā arī šo personu tiesības pārsūdzēt ECB lēmumus saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

(34)    Uzraudzības uzdevumu piešķiršana nozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai ir nozīmīgs pienākums saglabāt finansiālo stabilitāti Savienībā un izmantot uzraudzības pilnvaras visiedarbīgākajā un samērīgākajā veidā. Jebkāda uzraudzības pilnvaru pāreja no dalībvalsts līmeņa uz Savienības līmeni būtu jālīdzsvaro ar atbilstošām prasībām par pārredzamību un pārskatatbildību Tādēļ Eiropas Centrālajai bankai, obligāti saglabājot neatkarību monetārās politikas jautājumos, par šo uzdevumu izpildi jāatskaitās Eiropas Parlamentam un Ministru padomei kā demokrātiski leģitīmām iestādēm, kas pārstāv Eiropas iedzīvotājus un dalībvalstis. Tam būtu jāattiecas uz regulāru pārskatu iesniegšanu un atbildēm uz jautājumiem. Ja valstu uzraugi veic pasākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāturpina piemērot valsts tiesību aktos paredzēto pārskatatbildības kārtību.

(34a)  Pēc iesaistīto dalībvalstu parlamentu pieprasījuma ECB uzraudzības valdes pārstāvi kopā ar valsts kompetento iestādi var uzklausīt attiecīgajās valstu parlamentu kompetentajās komitejās jautājumos par to uzraudzības uzdevumu izpildi. Šāda demokrātiskās kontroles papildu nostiprināšana ir atbilstoša, ņemot vērā to, kā uzraudzības pasākumi var ietekmēt valsts finanses, kredītiestādes, to klientus un nodarbinātos, kā arī tirgus iesaistītajās dalībvalstīs.

(34b)  Šī regula neskar Eiropas Parlamenta tiesības izveidot pagaidu izmeklēšanas komiteju, lai pārbaudītu iespējamos pārkāpumus vai administratīvās kļūmes, īstenojot Savienības tiesības saskaņā ar LESD 226. pantu.

(34c)   Saskaņā ar LESD 263. pantu Eiropas Savienības Tiesai jāpārskata cita starpā arī to ECB aktu likumība, kuri nav ieteikumi un atzinumi un kuri var radīt juridiskas sekas trešām pusēm.

(34d)  Saskaņā ar LESD 342. pantu uz ECB attiecas Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas1.

(35)    ECB ir atbildīga par monetārās politikas funkciju izpildi, lai saglabātu cenu stabilitāti saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu. Uzraudzības uzdevumu īstenošanas mērķis ir aizsargāt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti. Lai izvairītos no interešu konfliktiem un nodrošinātu, ka katra funkcija tiek izpildīta saskaņā ar piemērojamajiem mērķiem, Eiropas Centrālajai bankai būtu jānodrošina, ka tās tiek veiktas pilnīgi atsevišķi. ECB savos iekšējos noteikumos iekļauj praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek garantēta uzraudzības un monetārās darbības nodalīšana un operacionāla neatkarība. To uzdevumu veikšanā iesaistītais personāls, kas Eiropas Centrālajai bankai piešķirti ar šo regulu, organizatoriski būtu jānodala no pārējā ECB personāla, un uz šo personālu būtu jāattiecas nodalītai pakļautības kārtībai.

(36)    Konkrētāk, ar Eiropas Centrālo banku būtu jāizveido Banku darbības uzraudzības valde, kas ir atbildīga par uzraudzības lēmumu sagatavošanu un kas aptvertu valstu uzraugu īpašās zināšanas. Uzraudzības valdes sastāvā vajadzētu būt ECB un iesaistīto dalībvalstu iestāžu pārstāvjiem. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Banku darbības uzraudzības valdes locekļu kompetencei un dzimumam. Lai nodrošinātu pilnīgu koordināciju ar EBI darbību un ar Savienības kredītiestāžu uzraudzības politiku, EBI un Komisijai vajadzētu būt novērotājiem uzraudzības valdē.

(36a)  Veicot savus uzdevumus, Banku darbības uzraudzības valde ņem vērā visus būtiskos faktus un apstākļus iesaistītajās dalībvalstīs un pilda savus pienākumus visas Savienības interesēs. Banku darbības uzraudzības valdē pārstāvētajām iesaistīto dalībvalstu valstu kompetentajām iestādēm ir vienādas balsstiesības.

(36b)  Banku darbības uzraudzības valde veic visu sagatavošanas darbu attiecībā uz ECB piešķirtajiem uzraudzības uzdevumiem un saskaņā ar procedūru, kas jānosaka ECB reglamentā, iesniedz ECB Padomei gatavus lēmumu projektus, kas ECB Padomei pēc tam jāpieņem. Lēmuma projektu uzskata par pieņemtu, ja vien ECB Padome noteiktajā laikā neizsaka iebildumus, kā noteikts ECB reglamentā.

(36c)   Banku darbības uzraudzības valdes darbu atbalsta vadības komiteja, kuras sastāvs ir ierobežotāks. Vadības komiteja sagatavo Banku darbības uzraudzības valdes sanāksmes un pilda savus pienākumus tikai visas Savienības interesēs, kā arī strādā pilnīgi pārredzami kopā ar Banku darbības uzraudzības valdi. Vadības komitejas sastāvā iekļauj līdzvērtīgu ECB pārstāvju un augstu vērtētu prudenciālās uzraudzības jomas speciālistu skaitu. (37)  Uz Banku darbības uzraudzības valdi, vadības komiteju un Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem, kas veic uzraudzības pienākumus, būtu jāattiecina atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības. Līdzīgas prasības būtu jāpiemēro informācijas apmaiņai to Eiropas Centrālās bankas darbinieku starpā, kas nav iesaistīti uzraudzības darbībās. Tam nevajadzētu atturēt Eiropas Centrālo banku no informācijas apmaiņas, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, tostarp ar Eiropas Komisiju tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību.

(38)    Lai efektīvi īstenotu uzraudzības uzdevumus, Eiropas Centrālajai bankai piešķirtie uzraudzības uzdevumi būtu jāveic pilnīgā neatkarībā, jo īpaši vairoties no nepamatotas politiskas ietekmes un no nozares pārstāvju iejaukšanās, kas negatīvi ietekmētu tās darbības neatkarību. Bijušajiem Banku darbības uzraudzības valdes locekļiem ir jānosaka gadu ilgs bezdarbības periods.

(39)    Lai efektīvi īstenotu uzraudzības uzdevumus, Eiropas Centrālās bankas rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem resursiem. Minētie resursi būtu jāiegūst veidā, kas nodrošina Eiropas Centrālās bankas neatkarību no valstu kompetento iestāžu un tirgus dalībnieku ietekmes un monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nodalīšanu. Uzraudzības izmaksas būtu galvenokārt jāsedz struktūrām, kurām piemēro uzraudzību. Tādēļ Eiropas Centrālās bankas uzraudzības uzdevumu izpilde būtu vismaz daļēji jāfinansē no maksām, ko iekasē no kredītiestādēm. Ņemot vērā nozīmīgu uzraudzības uzdevumu nodošanu no valstu iestādēm Eiropas Centrālajai bankai, tiek sagaidīts, ka uzraudzības maksas, kas maksājamas valsts līmenī, varētu attiecīgi tikt samazinātas.

(40)    Efektīvai uzraudzībai nepieciešami ļoti motivēti, labi apmācīti un objektīvi darbinieki. Lai radītu patiesi integrētu uzraudzības mehānismu, būtu jāparedz atbilstīga darbinieku apmaiņa un pagaidu norīkošana starp Eiropas Centrālo banku un visiem valstu uzraugiem un valstu uzraugu starpā. Vajadzības gadījumā, lai novērstu interešu konfliktu, jo īpaši — lielu banku uzraudzībā, Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt iespējai pieprasīt valstu uzraudzības komandās iekļaut darbiniekus no citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai varētu veidot uzraudzības komandas, nodrošinot tajās ģeogrāfisko dažādību un iekļaujot darbiniekus ar īpašām zināšanām un profilu. Ar darbinieku apmaiņu un pagaidu norīkošanu tiek iedibināta kopēja uzraudzības prakse. ECB regulāri sniedz informāciju par to, cik darbinieku no dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir iesaistījušies vienotā uzraudzības mehānisma darbībā. Principā nedrīkstētu veidot paralēlas Eiropas un valsts uzraudzības struktūras, kas varētu izraisīt pakļautības dublēšanos.

(41)    Ņemot vērā banku pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu nozīmes palielināšanos, Eiropas Centrālajai bankai būtu jāveic uzdevumi, ievērojot starptautiskos standartus, un dialogā un ciešā sadarbībā ar uzraugiem ārpus Savienības, vienlaikus nedublējot Eiropas Banku iestādes starptautisko lomu. Tai vajadzētu būt pilnvarotai iedibināt kontaktus un paredzēt administratīvas sadarbības pasākumus ar trešo valstu uzraudzības un pārvaldības iestādēm un ar starptautiskām organizācijām, nodrošinot koordināciju ar EBI un vienlaikus pilnībā ievērojot pastāvošās dalībvalstu un Savienības iestāžu lomas un attiecīgās kompetences.

(42)    Saskaņā ar šo regulu personas datu apstrādei pilnībā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(8) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(9).

(43)    Eiropas Centrālajai bankai ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(10). ECB ir arī pievienojusies Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

(44)    Lai nodrošinātu, ka kredītiestādēm piemēro augstākās kvalitātes uzraudzību, ko neierobežo citi, ar kredītiestāžu uzraudzību nesaistīti apsvērumi, un lai laikus un efektīvi risinātu negatīvu savstarpēji pastiprinošu tirgus tendenču ietekmi uz bankām un dalībvalstīm, Eiropas Centrālajai bankai būtu iespējami drīz jāsāk īpašo uzraudzības uzdevumu veikšana. Tomēr uzraudzības uzdevumu nodošana Eiropas Centrālajai bankai no valstu uzraugiem prasa zināmu sagatavošanos. Tādēļ būtu jāparedz pienācīgs pakāpeniskas ieviešanas periods. Pakāpeniskās ieviešanas process būtu jāpabeidz vēlākais viena gada laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(44a)  Lai garantētu uzraudzības tiesisko nepārtrauktību, ir jānodrošina, ka visi valstu kompetento iestāžu pieņemtie lēmumi attiecībā uz uzdevumiem, kas ar šo regulu pirms tās stāšanās spēkā ir piešķirti Eiropas Centrālajai bankai, paliek spēkā tik ilgi, kamēr Eiropas Centrālā banka nav tos mainījusi vai atcēlusi.

(45)    Kredītiestāžu uzraudzības prasību un finanšu konglomerātu papildu uzraudzības pašreizējo regulējumu veido direktīvas, kurās ir paredzēts ievērojams iespēju skaits un dalībvalstu rīcības brīvība kompetento iestāžu pilnvaru ierobežošanā. Kamēr nav pieņemti jauni Savienības leģislatīvie akti, kuros skaidri noteiktas pilnvaras, ar kurām kompetentajam iestādēm jābūt apveltītām tieši, un kuros nav atsauces uz dalībvalstu iespējām un rīcības brīvību, ECB nevar pieņemt nekādus lēmumus, kas ir tieši piemērojami kredītiestādēm, finanšu kontrolakciju sabiedrībām vai jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām. Tādējādi šajā pārejas posmā Eiropas Centrālajai bankai būtu jāveic savi uzdevumi, tikai sniedzot norādes, kā rīkoties valstu kompetentajām iestādēm.

(46)    Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tā ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(47)    Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti – iedarbīgas un efektīvas sistēmas izveide tam, lai Eiropas iestāde īstenotu īpašus kredītiestāžu uzraudzības uzdevumus, un kredītiestādēm piemērojamo noteikumu kopuma konsekventas piemērošanas nodrošināšana – nevar pietiekami sasniegt dalībvalstu līmenī un tādējādi, ņemot vērā banku tirgus Eiropas mēroga struktūru un banku bankrotu ietekmi uz citām dalībvalstīm, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I nodaļa

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu ECB piešķir īpašus un skaidri noteiktus uzdevumus attiecībā uz politiku, kas saistīta ar kredītiestāžu uzraudzību nolūkā veicināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, un finanšu sistēmas stabilitāti Eiropas Savienībā un katrā iesaistītajā ES dalībvalstī, pilnībā ņemot vērā iekšējā tirgus vienotību un integritāti un pienākumu to nodrošināt.

Pildot šajā regulā noteiktos uzdevumus, ECB ņem vērā dažādos kredītiestāžu veidus un lielumu.

Šī regula neskar iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu atbildību un saistītās pilnvaras veikt uzraudzības uzdevumus, kas ECB nav piešķirti ar šo regulu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.          „iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, vai dalībvalsts, kuras valūta nav euro, bet kura ir izvēlējusies iesaistīties vienotajā uzraudzības mehānismā saskaņā ar 6. pantu;

2.          „valsts kompetentā iestāde” ir valsts kompetentā iestāde, kuru iesaistītā dalībvalsts ir norīkojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)(11) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta versija)(12);

3.          „kredītiestādes” ir kredītiestādes, kā definēts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā;

4.          „finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 19. punktā;

5.          „jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos(13) 2. panta 15. punktā;

6.          „finanšu konglomerāts” ir finanšu konglomerāts, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14. punktā;

6.a        „vienotais uzraudzības mehānisms (VUM)” ir Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, ko veido Eiropas Centrālā banka un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, kā noteikts šīs regulas 5. pantā.

3. pants

Sadarbība

1.      ECB, īstenojot uzraudzību un pildot savu lomu vienotajā uzraudzības mehānismā, cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku padomi, kuras ir daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 2. pantu, kurš nodrošina atbilstošu regulējuma un uzraudzības līmeni Savienībā.

Vajadzības gadījumā ECB noslēdz saprašanās memorandus ar tām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par finanšu instrumentu tirgiem. Šādi memorandi ir pieejami Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2.      ECB pilda uzdevumus saskaņā ar šo regulu, neskarot citu VUM un EFUS dalībnieku kompetenci un uzdevumus.

3.      ECB cieši sadarbojas ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), Eiropas stabilitātes mehānismu (ESM) vai jebkādu citu Eiropas finansiālās palīdzības instrumentu, kas tiks izveidots, jo īpaši gadījumos, kad kredītiestāde ir saņēmusi vai, iespējams, saņems tiešu vai netiešu Eiropas finansiālo palīdzību no EFSI, ESM vai jebkādiem citiem valsts finansiālās palīdzības instrumentiem.

4. pants

Eiropas Centrālajai bankai piešķirtie uzdevumi

1.      Atbilstoši 5. pantam ECB saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un saskaņā ar vienoto noteikumu kopumu un vienoto uzraudzības rokasgrāmatu, ko sagatavojusi EBI, kredītiestāžu uzraudzības vajadzībām ir ekskluzīvi kompetenta veikt šādus uzdevumus attiecībā uz visām kredītiestādēm, kas ir reģistrētas iesaistītajās dalībvalstīs:

a)      izsniegt atļaujas kredītiestādēm un anulēt kredītiestāžu atļaujas, ņemot vērā 13. panta noteikumus;

b)     vērtēt pieteikumus par kredītiestāžu kapitāla līdzdalības iegūšanu un atsavināšanu;

c)      nodrošināt atbilstību visiem Savienības tiesību aktiem, kas nosaka stingras prasības kredītiestādēm tādās jomās kā pašu kapitāls, liela riska darījumu ierobežošana, likviditāte un fondu līdzekļu izmantojums un attiecībā uz informācijas sniegšanu un informācijas publiskošanu par minētajiem jautājumiem;

d)     tikai gadījumos, kas īpaši norādīti Savienības tiesību aktos — noteikt augstākas uzraudzības prasības un piemērot papildu pasākumus kredītiestādēm;

e)      noteikt, kādas kapitāla rezerves kredītiestādēm jātur papildus pašu kapitāla prasībām, kas minētas c) apakšpunktā, tostarp noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves un visus citus uzraudzības pasākumus, kuru mērķis ir mazināt sistēmiskos vai kredītiestāžu makrouzraudzības riskus gadījumos, kas īpaši norādīti Savienības tiesību aktos;

f)      piemērot Savienības tiesību aktos īpaši noteiktas prasības, ka kredītiestādēm jābūt stingriem pārvaldības pasākumiem, procesiem un mehānismiem un efektīvam iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesam;

g)      noteikt, vai pasākumi, procesi un mehānismi, ko ieviesušas kredītiestādes, un šo iestāžu pašu kapitāls nodrošina pārdomātu vadību un riska segumu, un pamatojoties uz šo uzraudzības pārskatīšanu noteikt kredītiestādēm īpašas papildu pašu kapitāla prasības, īpašas publicēšanas prasības, īpašas likviditātes prasības un citus pasākumus gadījumos, kas īpaši norādīti Savienības tiesību aktos;

h)      veikt kredītiestāžu uzraudzības stresa testus, lai atbalstītu uzraudzības pārskatīšanu, kas attiecīgi jāsaskaņo ar EBI, un attiecīgā gadījumā publicēt testu rezultātus;

i)       veikt kredītiestāžu mātesuzņēmumu, kas darbojas vienā no iesaistītajām dalībvalstīm, uzraudzību konsolidētā veidā, tostarp finanšu kontrolakciju sabiedrību un jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību uzraudzību, piedalīties konsolidētā uzraudzībā, tostarp uzraugu kolēģijās, saistībā ar mātesuzņēmumiem, kas nav reģistrēti kādā no iesaistītajām dalībvalstīm; valstu kompetentās iestādes kā novērotājas piedalīsies uzraugu kolēģijās ECB vadībā;

j)      piedalīties finanšu konglomerātu papildu uzraudzībā attiecībā uz tajos iesaistītajām kredītiestādēm un uzņemties koordinatora uzdevumus, ja ECB ir norīkota par finanšu konglomerāta koordinatoru saskaņā ar kritērijiem, kas norādīti attiecīgos Savienības tiesību aktos;

k)     veikt uzraudzības uzdevumus saistībā ar agrīnu iejaukšanos gadījumā, ja kredītiestāde neatbilst piemērojamām uzraudzības prasībām vai, iespējams, tās pārkāps, tostarp sanācijas plānus un grupas iekšējos finanšu atbalsta pasākumus, koordinējot ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm Savienības tiesību aktiem atbilstošā veidā;

la)    piemērot administratīvas sankcijas, ievērojot 15. panta noteikumus.

1.a    ECB nodrošina, ka, veicot 4. panta 1. punkta d), e) un g) apakšpunktā noteiktos uzdevumus, kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs tiek garantēti līdzvērtīgi konkurences apstākļi.

2.      Attiecībā uz kredītiestādēm, kas darbojas neiesaistītā dalībvalstī, kuras dibina filiāli vai sniedz pārrobežu pakalpojumus iesaistītā dalībvalstī, ECB veic 1. punktā minētos uzdevumus, attiecībā uz kuriem ir kompetentas iesaistītās dalībvalsts valsts kompetentās iestādes.

3.      Saskaņā ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un jo īpaši ar leģislatīvajiem aktiem un neleģislatīvajiem aktiem un ievērojot atbilstību šo aktu noteikumiem, tostarp ievērojot EBI izstrādātos un Komisijas pieņemtos tehniskos standartus, ECB var pieņemt regulas un ieteikumus un pieņemt lēmumus par Savienības tiesību aktu īstenošanu vai piemērošanu, ciktāl nepieciešams, lai veiktu ar šo regulu piešķirtos uzdevumus, un tikai tad, ja attiecīgie Savienības tiesību akti nerisina konkrētus jautājumus, lai ECB varētu atbilstīgi veiktu savus uzdevumus, vai ja tie nav pietiekami sīki izstrādāti, lai risinātu attiecīgos jautājumus. Pirms regulas pieņemšanas ECB rīko atklātu sabiedrisko apspriešanu, iesaistot arī EBI un Komisiju, un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.

         Nepieciešamības gadījumā ECB veicina regulatīvo tehnisko standartu vai EBI īstenošanas tehnisko standartu projekta izstrādi vai vērš EBI uzmanību uz to, ka tai ir jāiesniedz Komisijai to standartu projekts, ar kuriem tiks grozīti pašreizējie regulatīvie vai īstenošanas tehniskie standarti.

3.a    Veicot šajā pantā noteikto uzdevumu, ECB ievēro taisnīgu līdzsvaru starp iesaistīto dalībvalstu tiesībām. Attiecībā uz šīm dalībvalstīm ECB jo īpaši ņem vērā šādus apsvērumus:

i) finanšu stabilitātes saglabāšana,

ii) kredītu piedāvājuma stabilitāte,

iii) makroekonomiskie nosacījumi,

iv) līdzvērtīgu konkurences apstākļu un atbalsta nodrošināšana un tādu darbību veicināšana, kas labvēlīgi ietekmē reālo ekonomiku, novērš sistēmisko un morālā kaitējuma risku un nepieļauj to, kā arī novērš banku bankrota un krīzes radīto fiskālo izmaksu palielināšanos.

5. pants

Vienots uzraudzības mehānisms

1.      ECB veic savus uzdevumus vienota uzraudzības mehānisma ietvaros, kuru veido ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes. Saskaņā ar VUM gan ECB, gan valstu kompetentās iestādes ievēro pienākumu labprātīgi sadarboties un apmainīties ar informāciju.

2.      Attiecīgā gadījumā un neskarot ECB kompetenci un atbildību par uzdevumiem, kas tai piešķirti ar šo regulu, valstu kompetentās iestādes palīdz tai sagatavot un īstenot visus tiesību aktus, kas saistīti ar 4. pantā minētajiem uzdevumiem, ievērojot šā panta nosacījumus un saskaņā ar 3. punktā minēto sistēmu.

2.a    Tā kā vienotās uzraudzības mehānismā vienmēr ir jānodrošina uzraudzības konsekvence, ECB prasa, lai valstu kompetentās iestādes palīdzētu ECB veikt uzdevumus, kas tai piešķirti saskaņā ar 4. pantu, un īstenot pilnvaras un saistības, kas tai piešķirtas saskaņā ar 8. pantu, attiecībā uz visām kredītiestādēm, jo īpaši attiecībā uz tām kredītiestādēm, kuras:

a)      nav saņēmušas vai pieprasījušas tiešu vai netiešu Eiropas finansiālu palīdzību no EFSI vai ESM vai jebkāda cita publiska finansiālās palīdzības instrumenta; vai

b)      atsevišķi vai kā kredītiestāžu, finanšu kontrolakciju sabiedrību un jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību grupas daļa nerada sistēmisku risku, kā noteikts ES tiesību aktos. Šā noteikuma piemērošanas nolūkos ECB regulāri veic riska novērtējumu.

Valstu kompetentās iestādes iesniedz ECB projektus uzraudzības lēmumiem, kurus uzskata par ECB pieņemtiem, ja vien tā pret tiem neiebilst, iesniedzot rakstisku paskaidrojumu termiņā, kuru jānosaka 3. punktā minētajā sistēmā un kurš nepārsniedz 10 darbdienas.

2.b    ECB pastāvīgi uzrauga valstu kompetentās iestādes.

Tādēļ valstu kompetentās iestādes pastāvīgi ziņo ECB par to uzdevumu izpildi, kurus tās veikušas saskaņā ar 2.a punktu. ECB var arī prasīt informāciju no valstu kompetentajām iestādēm par to uzdevumu izpildi, kurus tās veikušas saskaņā ar 2.a punktu, un jebkurā laikā var izmantot 8.–12. panta minētās pilnvaras.

2.c    Valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē ECB šādos gadījumos:

a)        ja pastāv nopietnas bažas par tādas kredītiestādes drošību un/vai stabilitāti, kuras labā tās ECB interesēs pilda uzdevumus;

b)        ja finanšu sistēmas stabilitāti apdraud vai var apdraudēt tādas kredītiestādes situācija, kuras labā tās ECB interesēs pilda uzdevumus.

2.d    Saskaņā ar 2.a punktu ECB var jebkurā brīdī un jebkādos apstākļos uzņemties valstu kompetentajām iestādēm uzticētos pienākumus un nepastarpināti veikt visus vai konkrētus uzraudzības uzdevumus.

3.      ECB, apspriežoties ar iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, pieņem un publisko sistēmu, lai organizētu šā panta īstenošanas praktiskos aspektus. ECB skaidri definē sistēmu un nosacījumus, ar kādiem ECB un valstu kompetentās iestādes veic minētās darbības un ar kuriem saskaņā visām iesaistīto dalībvalstu valstu kompetentām iestādēm tiek nodrošināta vienāda attieksme.

3.a    ECB Banku darbības uzraudzības valde ir vienīgais kontaktpunkts visām uzraudzītajām kredītiestādēm, ja vien saskaņā ar 3. punktā minēto uzraudzības sistēmu šā uzdevuma izpilde nav uzticēta vienīgi valstu kompetentajām iestādēm.

4.      Valstu kompetentās iestādes kā būtiska VUM daļa rīkojas atbilstoši 3. punktā minētajai sistēmai un, veicot šajā pantā noteiktos uzdevumus, ievēro ECB norādījumus. Tās pilnībā un laikus informē ECB par darbībām, kas veiktas, lai palīdzētu ECB.

6. pants

To dalībvalstu iesaistīšanās VUM, kuru valūta nav euro

(cieša sadarbība)

1.      Saskaņā ar šo pantu ECB veic uzdevumus jomās, kas minētas 4. panta 1. un 2. punktā, attiecībā uz kredītiestādēm, kas reģistrētas iesaistītajā dalībvalstī, kuras valūta nav euro, gadījumā, ja ir izveidota cieša sadarbība starp ECB un šādas dalībvalsts valsts kompetento iestādi saskaņā ar šo pantu. Šajā nolūkā ECB var sūtīt norādījumus vai pieprasījumus šādas dalībvalsts valsts kompetentajai iestādei.

2.      Ciešo sadarbību starp ECB un dalībvalsts, kuras valūta nav euro, bet kura izvēlas iesaistīties, valsts kompetento iestādi izveido saskaņā ar ECB pieņemtu lēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)      attiecīgā dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm, Komisijai, ECB un EBI pieprasījumu par ciešu sadarbību ar ECB saistībā ar 4. pantā minēto uzdevumu īstenošanu attiecībā uz visām attiecīgajā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm;

b)     paziņojumā attiecīgā dalībvalsts apņemas:

– nodrošināt, ka tās valsts kompetentā iestāde pakļausies visiem ECB norādījumiem vai prasībām;

– sniegt visu to informāciju par šajā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm, kādu ECB var pieprasīt nolūkā veikt minēto kredītiestāžu visaptverošu novērtējumu.

c)      attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi valsts tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tās valsts kompetentajai iestādei ir pienākums pieņemt visus ECB pieprasītos pasākumus saistībā ar kredītiestādēm saskaņā ar 5. punktu.

4.      Lēmumu, kas minēts 2. punktā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumu piemēro pēc 14 dienām no šādas publikācijas.

5.      Ja ECB uzskata, ka saistībā ar 1. punktā minētajiem uzdevumiem attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāveic pasākumi attiecībā uz kredītiestādi, finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību, tā iesniedz pieprasījumu minētajai iestādei, norādot atbilstīgu laika periodu. Minētais periods ir vismaz 48 stundas, ja vien nelabojamu zaudējumu novēršanai nav nepieciešama agrāka pieņemšana. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem pienākumiem.

6.      Ja attiecīgā dalībvalsts vairs neatbilst 2. punkta a)–c) apakšpunkta nosacījumiem vai ja tās kompetentā iestāde neizpilda 2. punkta c) apakšpunktā minēto pienākumu, ECB var pieņemt lēmumu brīdināt attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi par to, ka ciešā sadarbība tiks pārtraukta vai izbeigta, ja netiks īstenota apņēmīga korektīva rīcība. Ja 10 dienu laikā pēc šāda brīdinājuma paziņošanas nekāda rīcība netiek īstenota, ECB var pārtraukt vai izbeigt ciešo sadarbību ar minēto dalībvalsti ECB noteiktajā datumā.

Lēmumu paziņo attiecīgajai dalībvalstij un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumā norāda datumu, no kura to piemēro, pienācīgi ņemot vērā kredītiestāžu uzraudzības efektivitāti un likumīgās intereses.

7. pants

Starptautiskās attiecības

         Neskarot dalībvalstu un citu Savienības iestāžu, tostarp EBI, attiecīgās kompetences, saistībā ar uzdevumiem, kas ar šo regulu piešķirti Eiropas Centrālajai bankai saskaņā ar VUM, ECB var veidot kontaktus un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu pārvaldes iestādēm, pienācīgi sadarbojoties ar EBI. Minētie nolīgumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un tās dalībvalstīm.

8. pants

Uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras

1.      Nolūkā veikt ar šīs regulas 4. panta 1. un 2. punktu piešķirtos uzdevumus ECB iesaistītajās dalībvalstīs tiek uzskatīta par kompetento iestādi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un tai ir tādas pilnvaras un pienākumi, kādi saskaņā ar minētajiem aktiem ir kompetentajai iestādei.

Nolūkā veikt uzdevumus, kas norādīti 4. panta 1. un 2. punktā, iesaistītajās dalībvalstīs ECB tiek uzskatīta par norīkoto iestādi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un tai ir tādas pilnvaras un pienākumi, kādi saskaņā ar minētajiem aktiem ir norīkotajai iestādei.

2.      Nolūkā veikt ar 4. panta 1. un 2. punktu piešķirtos uzdevumus ECB ir 1. iedaļā norādītās izmeklēšanas pilnvaras.

2.a    Īstenojot izmeklēšanas pilnvaras, ECB un valstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas.

9. pants

Informācijas pieprasījumi

1.      ECB ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu šādām juridiskām vai fiziskām personām var pieprasīt sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu tai ar šo regulu piešķirtos uzdevumus, tostarp informāciju, kas jāsniedz regulāros intervālos un īpašā formātā uzraudzības un saistītiem statistikas mērķiem:

a)  kredītiestādēm;

b)  finanšu kontrolakciju sabiedrībām;

c)  jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām;

d)  jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām;

e)  personām, kas iesaistītas darbībās, kas norādītas a) līdz d) apakšpunktā, un saistītajām trešām personām;

f)  trešām personām, ar ko a) līdz d) apakšpunktā norādītās struktūras ir slēgušas ārpakalpojuma līgumus par funkcijām vai darbībām;

g)  personām, kuras citādi ir cieši un būtiski saistītas ar a) līdz d) apakšpunktā norādīto struktūru darbību;

h)  valsts kompetentajām iestādēm.

2.      Personas, kas minētas 1. punktā, sniedz pieprasīto informāciju. Noteikumi par dienesta noslēpumiem neatbrīvo minētās personas no pienākuma sniegt informāciju. Informācijas sniegšana nav uzskatāma par dienesta noslēpuma pārkāpumu.

2.a    Ja informāciju no juridiskām vai fiziskām personām, kas minētas 1. punktā, ECB iegūst tieši, tā dara šo informāciju pieejamu attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm.

10. pants

Vispārēja izmeklēšana

1.      Nolūkā veikt ar šo regulu piešķirtos uzdevumus ECB sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm var veikt visas vajadzīgās izmeklēšanas darbības attiecībā uz 9. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā minētajām personām. Šajā nolūkā ECB ir tiesības:

a) pieprasīt iesniegt dokumentus;

b) pārbaudīt 9. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā minēto personu grāmatvedību un datu uzskaiti un iegūt šādas grāmatvedības un uzskaites kopijas vai izrakstus;

c) saņemt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no visām 9. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

2.      Personām, kas minētas 9. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā, ir jāpakļaujas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz ECB lēmumu. Ja persona kavē izmeklēšanu, iesaistītā dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās telpas, sniedz vajadzīgo palīdzību, tostarp Eiropas Centrālajai bankai pieeju tādas juridiskās personas uzņēmējdarbības telpām, kas minēta 9. panta 1. punkta a)−g) apakšpunktā, nolūkā īstenot minētās tiesības.

11. pants

Pārbaudes uz vietas

1.      Lai veiktu ar šo regulu piešķirtos uzdevumus, ECB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar valstu uzraudzības iestādēm, saskaņā ar 12. pantu var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas 9. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā minēto personu uzņēmējdarbības telpās. Ja tas nepieciešams pārbaužu pienācīgai veikšanai un efektivitātei, ECB var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot.

2.      ECB amatpersonas un citas personas, ko ECB pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to personu uzņēmējdarbības telpās un teritorijā, uz kurām attiecas ECB pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 10. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas aizzīmogot jebkuras uzņēmējdarbības telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus uz tādu periodu un tādā mērā, kā vajadzīgs pārbaudes veikšanai.

3.      Personām, kas minētas 9. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā, ir jāpakļaujas ar ECB lēmumu noteiktām pārbaudēm uz vietas.

4.      Kompetentās iestādes amatpersonas, kā arī šādas kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas dalībvalstī, kuras teritorijā jāveic pārbaude, aktīvi palīdz ECB amatpersonām un citām ECB pilnvarotām personām, un ECB uzrauga un koordinē viņu darbību. Šajā nolūkā tām piešķir 2. punktā minētās pilnvaras. Iesaistītās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas attiecīgā gadījumā arī piedalās uz vietas veiktajās pārbaudēs.

5.      Ja amatpersonas un citas ECB pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, iesaistītās dalībvalsts kompetentā iestāde tām sniedz nepieciešamo palīdzību.

12. pants

Tiesu iestādes atļauja

1.      Ja 11. panta 1. punktā paredzētajām pārbaudēm uz vietas vai 11. panta 5. punktā noteiktajai palīdzībai saskaņā ar valsts likumiem ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, tāda atļauja tiek pieprasīta.

2.      Ja tiek pieprasīta 1. punktā minētā atļauja un ECB saskaņā ar VUM pieņem lēmumu veikt pārbaudi uz vietas, valsts tiesu iestāde pārbauda ECB lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt ECB sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas ECB radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpti attiecīgie Savienības tiesību akti, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde neizskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt ECB lietas materiālos iekļauto informāciju. ECB lēmuma likumīgumu izskata vienīgi Eiropas Savienības Tiesa.

13. pants

Atļauja

1.      Visus pieteikumus par atļauju sākt tādas kredītiestādes darbību, kura veiks uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, iesniedz tās dalībvalsts valsts kompetentajām iestādēm, kurā kredītiestāde paredz veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos.

         Ja kredītiestāde atbilst visiem minētās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, valsts kompetentā iestāde valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā pieņem lēmumu ierosināt Eiropas Centrālajai bankai izsniegt atļauju. Lēmumu paziņo ECB un attiecīgajai kredītiestādei. Ja kredītiestāde neatbilst visiem minētās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem, valsts kompetentā iestāde noraida pieteikumu atļaujas saņemšanai.

         Ja ECB saņem valsts kompetentās iestādes ierosinājumu, kas minēts otrajā daļā, un ja ir izpildīti Savienības tiesību aktos paredzētie nosacījumi, tā piešķir atļauju 30 darba dienu laikā no šāda ierosinājuma saņemšanas, taču pamatotos gadījumos šo periodu var pagarināt uz tikpat ilgu laiku. Lēmumu paziņo un izskaidro kredītiestādei un attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei.

2.      ECB pēc savas iniciatīvas vai pēc tās dalībvalsts valsts kompetentās iestādes ierosinājuma, kurā kredītiestāde reģistrēta, var anulēt atļauju gadījumos, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.

         Ja valsts kompetentā iestāde, kura ir ierosinājusi izsniegt atļauju saskaņā ar 1. punktu, uzskata, ka atļauja ir jāanulē saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tā iesniedz šādu ierosinājumu ECB. Tādā gadījumā ECB pieņem lēmumu par ierosināto atļaujas anulēšanu, pilnībā ņemot vērā valsts kompetentās iestādes sniegto anulēšanas pamatojumu.

14. pants

Uzņēmējas dalībvalsts iestāžu pilnvaras un sadarbība konsolidētās uzraudzības jomā

1.      Iesaistīto dalībvalstu starpā Savienības tiesību aktos noteiktās procedūras attiecībā uz kredītiestādēm, kuras vēlas dibināt filiāli vai īstenot pakalpojumu sniegšanas brīvību citas dalībvalsts teritorijā, un saistītās izcelsmes valsts un uzņēmējas valsts kompetences attiecas tikai uz tiem uzdevumiem, kuri ar šīs regulas 4. pantu nav piešķirti Eiropas Centrālajai bankai.

2.      Savienības tiesību aktos paredzētie noteikumi par sadarbību starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz uzraudzības veikšanu konsolidētā veidā nav piemērojami, ciktāl iesaistītās kompetentās iestādes ir iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes.

2.a    Veicot uzdevumu, kā noteikts 4. pantā, ECB ievēro taisnīgu līdzsvaru starp iesaistīto dalībvalstu izcelsmes un uzņēmējas tiesībām.

15. pants

Sankcijas vai citi administratīvie pasākumi

1.      Nolūkā veikt ar šo regulu uzticētos uzdevumus, gadījumā, ja kredītiestādes, finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības ar nolūku vai nolaidības dēļ pārkāpj tieši piemērojamo Savienības tiesību aktu prasības, saistībā ar kurām kompetentās iestādes saskaņā ar tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem piemēro administratīvās finansiālās sankcijas, ECB var piemērot administratīvās finansiālās sankcijas, kā noteikts Savienības tiesību aktos un saskaņā ar dalībvalstu administratīvi procesuālajām tiesībām.

2.      Ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums, kas minēts 1. punktā, ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.

3.      Piemērotās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Nosakot vajadzību piemērot sankciju un nosakot atbilstīgo sankciju, ECB ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, kas norādīti Savienības tiesību aktos.

4.      ECB piemēro šo pantu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2532/98 3. līdz 5. pantu.

5.      Gadījumos, kas nav paredzēti 1. punktā, ja ECB tas vajadzīgs tai ar šo regulu uzticēto uzdevumu veikšanai, tā var pieprasīt valsts kompetentajām iestādēm uzsākt procedūru ar mērķi veikt rīcību, lai nodrošinātu, ka tiek piemērotas atbilstīgas sankcijas saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus. Valsts kompetento iestāžu piemērotās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

         Pirmo daļu īpaši piemēro attiecībā uz finansiālām sankcijām, ko piemēro kredītiestādēm, finanšu kontrolakciju sabiedrībām vai jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām par to valstu tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem transponētas attiecīgās Savienības direktīvas, un visām administratīvām sankcijām vai pasākumiem, ko piemēro kredītiestādes, finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības valdes locekļiem vai citām fiziskām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu, ko veikusi kredītiestāde, finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība.

6.      ECB bez liekas kavēšanās publicē visas sankcijas, kas minētas 1. punktā, norādot informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda publikācija nopietni neapdraud finanšu tirgu stabilitāti.

7.      Neskarot 1. līdz 6. punktu, nolūkā veikt ar šo regulu uzticētos uzdevumus, Eiropas Centrālās bankas noteikumu vai lēmumu pārkāpumu gadījumā ECB var piemērot sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98.

15.a pants

Apelācijas padome

1.      ECB izveido Apelācijas administratīvo padomi nolūkā atrisināt apelācijas pret ECB lēmumiem, ko tā pieņem kā vienīgā uzraudzības iestāde saskaņā ar šo regulu. Apelācijas padomi veido piecas personas ar labu reputāciju, kas var apliecināt atbilstīgas zināšanas un darba pieredzi, tostarp uzraudzības jomā, pietiekami augsta līmeņa pieredzi banku vai citu finanšu pakalpojumu jomā, un kas nav ECB, kompetento iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu pašreizējā personāla sastāvā. Apelācijas padomei ir pieejami speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai ECB savas pilnvaras saistībā ar šo regulu īsteno likumīgi.

2.      Apelācijas padomes locekļus un divus aizstājējus ECB ieceļ uz piecu gadu termiņu (ko var pagarināt vienu reizi) pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Banku darbības uzraudzības valdi. Apelācijas padome izstrādā un dara zināmu atklātībai lēmumu pieņemšanas kārtību. Viņiem nav saistoši nekādi norādījumi.

3.      Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā viņi iesniedz saistību deklarāciju un publisku deklarāciju par jebkādām tiešām vai netiešām interesēm, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību.

4.      Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, tostarp kompetentās iestādes, saskaņā ar šo regulu var pārsūdzēt ECB lēmumu, kas adresēts attiecīgajai personai tieši un personīgi skar attiecīgo personu. Apelācijas padome lēmumu attiecībā uz apelāciju pieņem laikposmā, kas atbilst jautājuma steidzamībai, un ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc apelācijas iesniegšanas. Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu. Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to prasa, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu. Apelācijas padome var apstiprināt ECB pieņemto lēmumu vai nosūtīt lietu atpakaļ ECB, kas pakļaujas lēmumam vai paskaidro nepakļaušanās iemeslus.

5.      Apelācijas padome pieņem un dara zināmu atklātībai savu reglamentu.

6.      Apelācijas padomes pieņemtajiem lēmumiem jābūt pamatotiem, un tie ir jādara zināmi atklātībai.

15.b pants

Prasības Eiropas Savienības Tiesā

1.      Saskaņā ar LESD 263. pantu Eiropas Savienības Tiesā var iesniegt prasību par Apelācijas padomes pieņemtā lēmuma vai, ja apelācijas iesniegšana Apelācijas padomei nav iespējama, ECB pieņemtā lēmuma saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu apstrīdēšanu.

2.      Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona Eiropas Savienības Tiesā var iesniegt prasību par ECB lēmumu.

3.      Ja ECB vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, saskaņā ar LESD 265. pantu Eiropas Savienības Tiesā var celt prasību sakarā ar bezdarbību.

4.      ECB veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

16. pants

Neatkarība

1.      Veicot ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ECB un valsts kompetentās iestādes, strādājot VUM ietvaros, rīkojas neatkarīgi. Banku darbības uzraudzības valdes un vadības komitejas locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, tikai un vienīgi Savienības kopējās interesēs, un nedz meklē, nedz pieņem Savienības iestāžu, jebkuru dalībvalstu valdību vai jebkuru citu publisku vai privātu iestāžu norādījumus.

2.      Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un dalībvalstu valdības un iestādes respektē neatkarību, kas noteikta 1. punktā.

2.a    ECB Banku darbības uzraudzības valde ievieš rīcības kodeksu, iekļaujot savam personālam un vadībai, kas ir iesaistīti banku darbības uzraudzībā, piemērojamos noteikumus par interešu konfliktu.

17. pants

Pārskatatbildība un ziņošana

1.      ECB atbild par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šo nodaļu.

2.      ECB Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eurogrupai un iesaistīto dalībvalstu valsts parlamentiem iesniedz gada ziņojumu par to uzdevumu izpildi, kuri tai uzticēti ar šo regulu.

3.      ECB Banku darbības uzraudzības valdes priekšsēdētājs publiski iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eurogrupai, klātesot visu VUM iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem.

4.      Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma uzraudzības valdes priekšsēdētājs jautājumos par tās uzraudzības uzdevumiem, tostarp par saņemtajām maksām un veiktajiem izdevumiem, piedalās uzklausīšanā Eiropas Parlamenta kompetentajās komitejās.

5.        ECB mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko uzdod Eiropas Parlaments,▐ Eurogrupa un Padome.

6.        Banku darbības uzraudzības valdes priekšsēdētājs pēc pieprasījuma sniedz Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejai aiz slēgtām durvīm jebkādu konfidenciālu informāciju, kas ir saistīta ar tās uzdevumiem un kas ir nepieciešama Eiropas Parlamenta pilnvaru īstenošanai saskaņā ar Līgumu un šo regulu.

7.      Pēc iesaistītās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma Banku darbības uzraudzības valdes pārstāvis kopā ar valsts kompetentās iestādes pārstāvi ierodas parlamentā, lai sniegtu informāciju par jautājumiem saistībā ar uzraudzības uzdevumiem.

8.      Šī regula neskar Eiropas Parlamenta tiesības izveidot pagaidu izmeklēšanas komiteju, lai pārbaudītu iespējamos pārkāpumus vai administratīvās kļūmes, īstenojot Savienības tiesības saskaņā ar LESD 226. pantu, vai Eiropas Parlamenta tiesības pieprasīt veikt neatkarīgas izmeklēšanu par ECB darbībām vai bezdarbību, kas izraisa vai varētu izraisīt būtiskas sekas attiecībā uz kredītiestādes finanšu stabilitāti, uzticamību vai bankrotu.

17.a pants

Paredzētā kārtība un uzraudzības lēmumu pieņemšanas procedūra

1.      Pirms uzraudzības lēmumu pieņemšanas saskaņā ar 4. pantu un 2. iedaļu ECB sniedz personām, uz kurām attiecas procedūras, iespēju tikt uzklausītām. Tas nav piemērojams gadījumos, kad vajadzīga steidzama rīcība, lai novērstu būtisku kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā ECB var pieņemt pagaidu lēmumu un pēc tā pieņemšanas, tiklīdz iespējams, attiecīgajām personām sniegt iespēju tikt uzklausītām.

2.      Vajadzības gadījumā tiesvedībā ir pilnībā jāievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību. Minētajām personām ir tiesības piekļūt ECB materiāliem, ņemot vērā citu personu likumīgās intereses viņu uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzībā. Piekļuves tiesības materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju.

3.      ECB lēmumos jānorāda apsvērumi, uz kuru pamata tie pieņemti.

17.b pants

Ziņošana par pārkāpumiem

ECB nodrošina, ka tiek izveidoti efektīvi mehānismi, lai veicinātu ziņošanu par šīs regulas pārkāpumiem, tostarp arī īpašas procedūras attiecībā uz ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanu un turpmākajiem pasākumiem. Minētajās procedūrās, kuras ir saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, nodrošina šādu principu ievērošanu: pienācīga aizsardzība personām, kuras ziņo par pārkāpumiem, tostarp pilnīga anonimitāte, personas datu aizsardzība, pienācīga aizsardzība apsūdzētajai personai un pienācīga aizsardzība pret negatīvu attieksmi darbā.

18. pants

Nodalīšana no monetārās politikas funkcijām

1.      Veicot ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ECB tiecas tikai uz šajā regulā minētajiem mērķiem.

2.      ECB veic ar šo regulu uzticētos uzdevumus atsevišķi no saviem monetārās politikas un visiem citiem uzdevumiem. To uzdevumu veikšana, kuri ECB uzticēti ar šo regulu, un ECB uzdevumi saistībā ar monetāro politiku viens otram netraucē. Tāpat to uzdevumu veikšana, kuri ECB uzticēti ar šo regulu, netraucē ECB uzdevumiem saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un visiem citiem uzdevumiem. ECB ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tā izpildījusi šo noteikumu. Uzdevumi, kas ECB uzticēti ar šo regulu, neietekmē notiekošo tās aizņēmēju maksātspējas pārraudzību.

         Šajā regulā paredzēto ECB uzdevumu veikšanā iesaistītais personāls ir organizatoriski un disciplināri nodalīts, un uz to attiecas atsevišķa pakļautības kārtība.

3.      Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas nolūkā ECB pieņem visus nepieciešamos iekšējos noteikumus, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu, un noteikumus, ar kuriem nodrošina funkciju nošķirtību, kā arī ECB uzraudzības funkciju un citu funkciju operacionālu neatkarību. Pieņemtos noteikumus un procedūras publisko un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

19. pants

Banku darbības uzraudzības valde

1.      Saskaņā ar šo regulu ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu plānošanu un sagatavošanu veic iekšēja struktūra, kuras sastāvā ir četri ECB Valdes iecelti ECB pārstāvji un viens par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts kompetentās iestādes pārstāvis no katras iesaistītās dalībvalsts (turpmāk „Banku darbības uzraudzības valde”).

2.      Turklāt Banku darbības uzraudzības valdē ir priekšsēdētājs, ko ECB Padome ieceļ amatā saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm un padziļinātām zināšanām par finanšu iestādēm un finanšu pārvaldību, un pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma. Banku darbības uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus ievēlē ECB Padome, un pēc tam šai kandidatūrai ir nepieciešams Eiropas Parlamenta apstiprinājums.

3.      Banku darbības uzraudzības valde veic visu sagatavošanas darbu attiecībā uz ECB uzticētajiem uzraudzības uzdevumiem un saskaņā ar procedūru, kas jānosaka ECB reglamentā, iesniedz ECB Padomei gatavus lēmumu projektus, kas ECB Padomei pēc tam jāpieņem. Lēmuma projektu uzskata par pieņemtu, ja vien ECB Padome noteiktajā laikā neiebilst, norādot šādas rīcības iemeslus.

3.a    Banku darbības uzraudzības valde, īstenojot savus uzdevumus saskaņā ar šo pantu, ņem vērā visus būtiskos faktus un apstākļus iesaistītajās dalībvalstīs un pilda pienākumus visas Savienības interesēs. Visiem Banku darbības uzraudzības valdes locekļiem ir vienādas balsstiesības.

4.      Banku darbības uzraudzības valde ▌izveido vadības komiteju, kuras sastāvs ir šaurāks un kura atbalsta tās darbu. Vadības komiteja sagatavo Banku darbības uzraudzības valdes sanāksmes. Vadības komiteju vada uzraudzības Banku darbības uzraudzības valdes priekšsēdētājs, un to veido seši locekļi, izņemot priekšsēdētāju. Šo sešu locekļu skaitā ir trīs ECB pārstāvji un trīs Banku darbības uzraudzības valdes ieceltas personas ar augstu reputāciju, kurām ir apliecinātas atbilstīgas zināšanas un darba pieredze uzraudzības jomā. Vadības komiteja pilda tai uzticētos sagatavošanas uzdevumus vienīgi Savienības interesēs kopumā, un tā strādā pilnīgi pārredzami kopā ar Banku darbības uzraudzības padomi.

6.      Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājs un kāds no Eiropas Komisijas locekļiem var piedalīties Banku darbības uzraudzības valdes sanāksmēs kā novērotāji.

7.      ECB Padome pieņem un publisko Banku darbības uzraudzības valdes reglamentu, tostarp noteikumus par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Priekšsēdētaja vietnieka pilnvaru laiks nepārsniedz piecus gadus un to nepagarina. Reglaments nodrošina vienādu attieksmi pret visām iesaistītajām dalībvalstīm. Banku darbības uzraudzības valdes sastāvā ievēro principus par līdzsvaru starp dzimumiem un pieredzi.

20. pants

Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

1.      Banku darbības uzraudzības valdes locekļiem un ECB personālam, ko norīkojušas iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes un kas veic uzraudzības pienākumus, kā arī personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam sniedz kādus pakalpojumus saistībā ar šo pienākumu izpildi, pat pēc šo pienākumu izbeigšanas ir saistošas prasības par profesionālo noslēpumu, kas izklāstītas 4. protokola 37. pantā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

2.      Ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, nolūkā veikt ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ECB ir atļauta informācijas apmaiņa ar valsts vai Eiropas iestādēm un struktūrām gadījumos, ja Savienības tiesībās paredzēts, ka valsts kompetentās iestādes drīkst atklāt informāciju šīm struktūrām, vai ja dalībvalstis var paredzēt šādu atklāšanu saskaņā ar Savienības tiesībām.

22. pants

Resursi

ECB velta vajadzīgos resursus to uzdevumu veikšanai, kuri tai uzticēti ar šo regulu.

23. pants

Budžets

1.      ECB izdevumus par to uzdevumu veikšanu, kuri tai uzticēti ar šo regulu, norāda ECB budžeta atsevišķā iedaļā.

2.      ECB 17. pantā minētajā ziņojumā sniedz sīku informāciju par tās budžetu, kas paredzēts uzraudzības uzdevumiem. Tā publicē detalizētu gada pārskatu par šo budžetu.

2.a    Saskaņā ar 4. protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 27. panta 1. punktu gada pārskatam par budžeta iedaļu, kura paredzēta uzraudzībai, veic revīziju.

24. pants

Maksa par uzraudzību

1.      ECB savu uzraudzības uzdevumu īstenošanā no kredītiestādēm pieprasa maksu no iesaistītajām dalībvalstīm, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tās uzdevumiem.

2.      No kredītiestādes iekasētās maksas apjoms ir proporcionāls attiecīgās kredītiestādes nozīmībai un riska profilam.

2.a    ECB publicē politisku paziņojumu, ko var regulāri atjaunināt attiecībā uz iekasējamās maksas apjomu saskaņā ar šo pantu.

25. pants

Personāla un personāla apmaiņa

1.      ECB nodrošina atbilstošu personāla apmaiņu un norīkošanu starp ECB un visu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm un starp tām, ņemot vērā kompetenču sadalījumu starp ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2.      Vajadzības gadījumā ECB pieprasa, lai valsts kompetento iestāžu uzraudzības komandas, kuras veic uzraudzības pasākumus attiecībā uz kredītiestādi, finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrību, kas atrodas kādā no iesaistītajām dalībvalstīm, saskaņā ar šo regulu iesaista personālu arī no citu iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm.

2.a    ECB izveido pastāvīgu ētikas komiteju, lai novērtētu iespējamus interešu konfliktus, ko radītu uzraudzības darbībās iesaistītu ECB darbinieku nodarbinātība pēc amata pilnvaru termiņa beigām. Komiteja būs atbildīga par vispārēju un oficiālu novērtēšanas procedūru izstrādi. Šādu novērtējumu rezultātus dara zināmus atklātībai.

2.b    Bijušie ECB darbinieki, kas nodarbojušies ar uzraudzības pasākumiem un kas plāno veikt profesionālu darbību divu gadu laikā pēc savu amata pilnvaru termiņa beigām, laikus informē par to ētikas komiteju. Komiteja viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai darba piedāvājums ir savienojams ar nepieciešamību nodrošināt personāla godīgumu un neatkarību. Bijušie ECB darbinieki var uzsākt profesionālu darbību tikai pēc ētikas komitejas apstiprinājuma.

2.c    Banku darbības uzraudzības valdes locekļiem ir aizliegts divu gadu laikā pēc amata pilnvaru izbeigšanās veikt apmaksātu darbu privātā sektora iestādēs, uz kurām attiecas ECB uzraudzības pienākums.

26. pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumā inter alia sniedz izvērtējumu par:

a) ECB uzraudzības darbību funkcionēšanu un ietekmi uz visas Savienības interesēm un finanšu pakalpojumu vienotā tirgus saskaņotību un integritāti, kā arī VUM funkcionēšanu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā;

aa) uzdevumu sadalījumu starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm VUM ietvaros;

b) neatkarības un atbildības organizācijas efektivitāti;

c) VUM, ESRK un Eiropas Banku iestādes mijiedarbību;

d) pārvaldības organizācijas piemērotību, tostarp par Banku darbības uzraudzības valdes sastāvu un balsošanas kārtību un par tās attiecībām ar ECB Padomi, kā arī par sadarbību starp eurozonas dalībvalstīm un pārējām VUM iesaistītajām dalībvalstīm;

da) ECB un neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu mijiedarbību un VUM ietekmi uz šīm dalībvalstīm;

db) ECB lēmumu iekšējo apelācijas procedūru efektivitāti;

dc) to, cik efektīvi ECB ietvaros ir nošķirta uzraudzības un monetārās politikas funkcija, kā arī par iespēju nošķirt uzraudzības uzdevumiem paredzētos finanšu resursus no ECB budžeta un integrēt tos Savienības vispārējā budžetā;

dd) VUM uzraudzības lēmumu fiskālo ietekmi uz iesaistītajām dalībvalstīm un iespēju piedāvāt iesaistītajām dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, kādu fiskālo atbalsta veidu;

(de) iespējām turpināt attīstīt VUM, pamatojoties uz kādu noteikumu spēkā esošajos Līgumos vai Līgumu iespējamām izmaiņām, kas potenciāli nepieciešamas, lai padarītu VUM darbu efektīvāku, tostarp par iespēju apvienot ar EBI un VUM un par iespēju iekļaut apdrošināšanas uzņēmumus VUM darbības jomā vai EAAPI darbības jomā, stiprinot EAAPI lomu.

Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija vajadzības gadījumā sniedz saistītos priekšlikumus.

27. pants

Pārejas noteikumi un stāšanās spēkā

1.      Šī regula stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2.      ECB pilnībā uzņemas tai ar šo regulu piešķirtos uzdevumus līdz 2014. gada 1. janvārim.

3.      Pirms 2014. gada 1. janvāra ECB ar lēmumu, kas adresēts kredītiestādei, finanšu kontrolakciju sabiedrībai vai jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai un attiecīgo iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajai iestādei, var sākt veikt ar šo regulu piešķirtos uzdevumus, jo īpaši saistībā ar kredītiestādēm, kuras ir saņēmušas vai pieprasījušas tiešu vai netiešu Eiropas finansiālo palīdzību no EFSI, ESM vai jebkāda cita publiska finansiālās palīdzības instrumenta, un saistībā ar kredītiestādēm, kuras atsevišķi vai kā kredītiestāžu, finanšu kontrolakciju sabiedrību un jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību grupas daļa rada sistēmisku risku, kā tas definēts ES tiesībās.

4.      Ar šīs regulas stāšanos spēkā, ņemot vērā, ka ECB sāk veikt savus uzdevumus saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, tā var pieprasīt iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm un personām, kas minētas 9. pantā, sniegt visu atbilstīgo informāciju ECB, lai tā veiktu iesaistīto dalībvalstu kredītiestāžu visaptverošu novērtējumu. Kredītiestāde un kompetentā iestāde sniedz pieprasīto informāciju.

5.      Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, pēc šīs regulas stāšanās spēkā un līdz Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK atcelšanai un aizstāšanai ar jauniem Savienības tiesību aktiem ECB veic tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, sniedzot norādījumus valstu kompetentajām iestādēm par attiecīgo tām uzticēto pilnvaru īstenošanu.

Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, pēc šīs regulas stāšanās spēkā un līdz dienai, kad stājas spēkā tiesību akti par papildu uzraudzību attiecībā uz kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos, kas ļauj ECB īstenot kompetentās iestādes pilnvaras, ECB veic tai ar 4. panta 2. punkta j) apakšpunktu uzticētos uzdevumus, sniedzot norādījumus valstu kompetentajām iestādēm par attiecīgo tām uzticēto pilnvaru īstenošanu.

6.      Kredītiestādes, kurām iesaistītās dalībvalstis ir izsniegušas atļauju 1. punktā minētajā dienā vai, attiecīgā gadījumā, 2. un 3. punktā minētajās dienās, uzskata par atļauju saņēmušām saskaņā ar 13. pantu, un tās var turpināt uzņēmējdarbību. Valsts kompetentās iestādes pirms šīs regulas piemērošanas dienas vai attiecīgā gadījumā pirms 2. un 3. punktā minētajiem datumiem paziņo ECB šādu kredītiestāžu identitāti kopā ar ziņojumu, kurā norāda attiecīgās iestādes uzraudzības vēsturi un riska profilu, un visu pārējo ECB pieprasīto informāciju. Informāciju iesniedz formātā, kādu pieprasa ECB.

6.a    Jebkādi lēmumi un/vai pasākumi, ko pirms šīs regulas stāšanās spēkā valsts kompetentās iestādes pieņēmušas jomās, kurās Eiropas Centrālajai bankai ir piešķirti prudenciālās uzraudzības uzdevumi, kā definēts 4. pantā, paliek spēkā līdz brīdim, kad ECB groza vai atsauc tos saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

(1)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.

(2)

          OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(3)

          OV L 331, 15.12.2010., 37. lpp.

(4)

          OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(5)

          OV C 40, 7.2.2001, 453. lpp.

(6)

          OV C 25 E, 29.1.2004, 394. lpp.

(7)

          OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.

(8)

OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(9)

OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(10)

OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(11)

OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(12)

OV L 177, 30.6.2006., 277. lpp.

(13)

OV L 35, 11.2.2003., 1.–27. lpp.


Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (27.11.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku

(COM(2012)0511 – C7‑0314/2012 – 2012/0242(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Andrew Duff

ĪSS PAMATOJUMS

Banku savienības izveidošana ar vienotu uzraudzības mehānismu, kuru galvenokārt īsteno Eiropas Centrālā banka (ECB), izvirza nozīmīgus pamatjautājumus, kuriem jāpievērš Parlamenta uzmanība.

Eiropadomes un Eiropas Komisijas izvēlētais juridiskais pamats ir LESD 127. panta 6. punkts, kurā noteikts:

6. Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku var noteikt Eiropas Centrālajai bankai konkrētus uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu konsultatīvu uzraudzību; tas neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām.

Atzinuma sagatavotāja uzdevums ir nodrošināt vispārēju saskanību Eiropas Savienībā un pilnīgu ES tiesību aktu ievērošanu, izveidojot efektīvu vienotu uzraudzības mehānismu. Šim nolūkam referents iesniedz 41 grozījumu par Komisijas sagatavoto Padomes regulas projektu, kuri rezumēti turpmāk.

Grozījumi

Saturs

1

Tiek noteikts politiskais konteksts.

4

Regulas projekts tiek aktualizēts.

5, 24, 33

Euro zonas valstīm iesaistīšanās mehānismā nedrīkst būt fakultatīva; tiek uzskatīts, ka to valstu iesaistīšanās mehānismā, kas neietilpst euro zonā, ir jābūt normai. Vienīgi Apvienotā Karaliste ir atteikusies no euro (Protokols Nr. 15).

6

Tiek izmantota ECB, jo tai jau ir noteiktas īstenošanas pilnvaras.

7

Tiek paplašināta darbības joma, lai ietvertu visas bankas bez izņēmuma.

12

Līguma noteikumi ar valstīm, kas neietilpst euro zonā, bet iesaistītas mehānismā.

8, 9, 10, 26, 28

Nepieciešamība respektēt Eiropas Banku iestādi un vienotā tirgus integritāti.

13, , 36, 42, 43

Vienlīdzīga statusa noteikšana visām valstīm vienotajā uzraudzības mehānismā.

13, 21, 39

Attiecības starp jauno uzraudzības valdi un ECB Padomi.

14, 29, 43, 44

Pārredzamība.

15, 16,17, 20, 40, 42, 45, 46,47, 48

Priekšsēdētāja ievēlēšana, ko veic Eiropas Parlaments, un uzraudzības valdes atbildība.

18

Pārskatīšana tiesu iestādēs un pārsūdzēšanas procedūra.

2, 30, 32, 34, 35, 46, 48

Redakcionāli uzlabojumi.

Atzinuma sagatavotājs gribētu pievērst uzmanību tam, ka Parlamentam nepieciešams panākt pilnīgu saskaņu starp nostāju, kāda tam ir attiecībā uz šo tiesību aktu (Thyssen ziņojums), un nostāju, kāda tam ir attiecībā uz Eiropas Banku iestādes regulu (Giegold ziņojums).

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1) Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīzē Eiropas banku sistēma ir novesta tuvu sabrukumam. Finanšu nozares sadrumstalotība apdraud vienotās valūtas un vienotā tirgus integritāti. Pašlaik ir svarīgi pastiprināt banku nozares integrāciju, lai atbalstītu Eiropas vienotību, atjaunotu finanšu stabilitāti un liktu pamatu ekonomikas atlabšanai.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Eiropas Banku iestāde (EBI), kas izveidota 2011. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), un Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, kas izveidota ar minētās regulas 2. pantu un 2. pantu 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2012, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), ir būtiski uzlabojušas sadarbību starp banku uzraugiem Savienībā. EBI veic nozīmīgu ieguldījumu finanšu pakalpojumu vienotā noteikumu kopuma izveidē Savienībā, un tai bijusi izšķirīga nozīme, konsekventi īstenojot Savienības lielāko kredītiestāžu rekapitalizāciju, par kuru 2011. gada oktobrī vienojās Eiropadome.

(6) Eiropas Banku iestāde (EBI), kas izveidota 2011. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), un Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, kas izveidota ar minētās regulas 2. pantu un 2. pantu 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2012, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), ir būtiski uzlabojušas sadarbību starp banku uzraugiem Savienībā. EBI veic nozīmīgu ieguldījumu finanšu pakalpojumu vienotā noteikumu kopuma izveidē visā Savienībā, un tai bijusi izšķirīga nozīme, konsekventi īstenojot Savienības lielāko kredītiestāžu rekapitalizāciju, par kuru 2011. gada oktobrī vienojās Eiropadome.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7 a) Eiropas iestāžu pilnīgas sadarbības princips ir noteikts līgumos, konkrētāk, LES 13. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Eiropadome 2012. gada 18. oktobrī nolēma, ka ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas procesam būtu jābalstās uz Savienības institucionālo un juridisko regulējumu un būtu jānodrošina atklātība un pārredzamība arī attiecībā uz dalībvalstīm, kuras neietilpst euro zonā, kā arī vienotā tirgus integritātes respektēšana. Integrētajai finanšu sistēmai būs vienots uzraudzības mehānisms (VUM), kas, cik vien iespējams, būs pieejams visām dalībvalstīm, kuras vēlas iesaistīties.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Tādēļ būtu jāizveido Eiropas banku savienība, kuras pamatā būtu patiesi vienots finanšu pakalpojumus reglamentējošo noteikumu kopums attiecībā uz vienoto tirgu kopumā un kuru veidotu vienots uzraudzības mehānisms un kopīga noguldījumu garantiju un noregulējuma sistēma. Ņemot vērā, ka starp vienotās valūtas zonas dalībvalstīm pastāv ciešas savstarpējās saiknes un mijiedarbība, banku savienībai būtu jāattiecas uz vismaz visām euro zonas dalībvalstīm. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, ciktāl tas ir institucionāli iespējams, būtu jādod iespēja pārējām dalībvalstīm iesaistīties banku savienībā.

(9) Tādēļ būtu jāizveido Eiropas banku savienība, kuras pamatā būtu vispusīgs un detalizēts vienots finanšu pakalpojumus reglamentējošu noteikumu kopums, kurš attiektos uz visu vienoto tirgu, kuru būtu izstrādājusi EBI un kuru veidotu vienots uzraudzības mehānisms un kopīga noguldījumu garantiju un noregulējuma sistēma. Ņemot vērā, ka starp vienotās valūtas zonas dalībvalstīm pastāv savstarpēja atkarība, banku savienībai būtu jāattiecas uz vismaz visām euro zonas dalībvalstīm un tā būtu jāpaplašina, ietverot šajā savienībā visas euro zonas dalībvalstis, kā arī visas citas valstis, kas paredz un gatavojas pievienoties euro zonai. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, ciktāl tas ir institucionāli iespējams, būtu jādod iespēja pārējām dalībvalstīm iesaistīties banku savienībā.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) ECB ka euro zonas centrālā banka ar plašu pieredzi makroekonomikas un finansiālās stabilitātes jautājumos ir vislabāk piemērota tam, lai īstenotu uzraudzības uzdevumus, galveno uzmanību vēršot uz Eiropas finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību. Daudzās dalībvalstīs centrālās bankas jau ir atbildīgas par banku uzraudzību. Tāpēc būtu jāpiešķir Eiropas Centrālajai bankai īpaši uzdevumi saistībā ar kredītiestāžu uzraudzību euro zonā.

(11) ECB euro zonas centrālā banka ar plašu pieredzi makroekonomikas un finansiālās stabilitātes jautājumos, kam ir savas īstenošanas pilnvaras, ir vislabāk piemērota tam, lai īstenotu uzraudzības uzdevumus, galveno uzmanību vēršot uz Eiropas finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību. ECB iesaistīšanās banku nozares uzraudzībā atspoguļotu pašreizējo praksi, kas tiek īstenota lielākajā daļā dalībvalstu, kuru centrālās bankas jau ir atbildīgas par banku uzraudzību. Tāpēc būtu jāpiešķir Eiropas Centrālajai bankai īpaši uzdevumi saistībā ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību euro zonā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, būtiska nozīme ir lielo banku drošumam un stabilitātei. Tomēr nesenā pieredze liecina, ka arī mazākas bankas var radīt finansiālās stabilitātes apdraudējumu. Tāpēc Eiropas Centrālajai bankai būtu jābūt iespējai īstenot uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām iesaistīto dalībvalstu bankām.

(13) Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, būtiska nozīme ir lielo banku drošumam un stabilitātei. Tomēr nesenā pieredze liecina, ka arī mazākas bankas var radīt finansiālās stabilitātes apdraudējumu. Tāpēc Eiropas Centrālajai bankai būtu jābūt iespējai īstenot uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām iesaistīto dalībvalstu bankām bez izņēmuma.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Uzraudzības uzdevumu uzticēšana Eiropas Centrālajai bankai dažām dalībvalstīm nozīmētu, ka būtu jāievēro atbilstība Eiropas finanšu uzraudzības sistēmai (EFUS), kas izveidota 2010. gadā un kuras pamatmērķis ir izstrādāt vienotu noteikumu kopumu un pastiprināt uzraudzības prakses konverģenci visā Savienībā. Sadarbība starp banku uzraugiem un apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus uzraugiem ir svarīga, lai risinātu kopējas ieinteresētības jautājumus un nodrošinātu pareizu uzraudzību attiecībā uz tām kredītiestādēm, kas darbojas arī apdrošināšanas un vērtspapīru nozarē. Tāpēc būtu jāizvirza prasība Eiropas Centrālajai bankai cieši sadarboties ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi EFUS ietvaros.

(24) Uzraudzības uzdevumu uzticēšana Eiropas Centrālajai bankai nozīmētu, ka būtu jāievēro atbilstība Eiropas finanšu uzraudzības sistēmai (EFUS), kas izveidota 2010. gadā un kuras pamatmērķis ir izstrādāt vienotu noteikumu kopumu un pastiprināt uzraudzības prakses konverģenci visā Savienībā. Sadarbība starp banku uzraugiem un apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus uzraugiem ir svarīga, lai risinātu kopējas ieinteresētības jautājumus un nodrošinātu pareizu uzraudzību attiecībā uz tām kredītiestādēm, kas darbojas arī apdrošināšanas un vērtspapīru nozarē. Tāpēc būtu jāizvirza prasība Eiropas Centrālajai bankai cieši sadarboties ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, neskarot to kompetenci.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24 a) Lai saglabātu vienotā finanšu tirgus integritāti, EBI būtu jāpatur sava nozīme un visas pašreizējās pilnvaras un pienākumi — tai būtu jāturpina pilnveidot un nodrošināt visām dalībvalstīm piemērojama vienota noteikumu kopuma īstenošanu un uzlabot uzraudzības darbību saskaņotību visā Savienībā. Turklāt EBI tagad būtu jāuzdod sagatavot vienotu uzraudzības rokasgrāmatu, ar kuru tiktu papildināts ES vienotais noteikumu kopums un nodrošināta konsekventa banku uzraudzība.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Lai nodrošinātu saskaņotību starp Eiropas Centrālajai bankai uzticētajiem uzraudzības uzdevumiem un lēmumu pieņemšanu Eiropas Banku iestādē, Eiropas Centrālajai bankai būtu jākoordinē iesaistīto dalībvalstu iestāžu pārstāvju kopēja nostāja attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Eiropas Centrālās bankas kompetencē.

(25) Lai nodrošinātu vienotā tirgus integritātes saglabāšanu, Eiropas Centrālajai bankai būtu vienīgi jākoordinē iesaistīto dalībvalstu iestāžu pārstāvju kopējā nostāja attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Eiropas Centrālās bankas kompetencē, un ja iesaistītās dalībvalstis tieši skar attiecīgais jautājums. ECB pilnībā jāievēro EBI nozīme, gan sagatavojot vienoto noteikumu kopumu Eiropas banku nozarei, gan uzraugot noteikumu piemērošanu visā Savienībā.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Eiropas Centrālajai bankai būtu jāveic tās uzdevumi saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem un ievērojot atbilstību šiem tiesību aktiem, tostarp visiem Savienības primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem, Komisijas lēmumiem valsts atbalsta jomā, konkurences noteikumiem, apvienošanās kontroles noteikumiem un vienotajam noteikumu kopumam, kas attiecas uz visām dalībvalstīm. Eiropas Banku iestādei ir uzticēts uzdevums izstrādāt tehnisko standartu projektu un vadlīnijas un ieteikumus, kas nodrošinātu uzraudzības konverģenci un uzraudzības rezultātu saskaņotību Savienībā. Eiropas Centrālajai bankai nebūtu jāaizstāj Eiropas Banku iestāde šo uzdevumu veikšanā un tāpēc tai būtu jābūt apveltītām ar pilnvarām pieņemt regulas saskaņā ar LESD 132. pantu tikai tad, kad Savienības tiesību akti, kurus Eiropas Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz EBI izstrādātiem projektiem, vai Eiropas Banku iestādes sniegtās vadlīnijas un ieteikumi nereglamentē aspektus, kas ir būtiski svarīgi Eiropas Centrālās bankas uzdevumu pareizai veikšanai, vai nepietiekami detalizēti reglamentē šādus aspektus.

(26) Eiropas Centrālajai bankai būtu jāveic tās uzdevumi saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem un ievērojot atbilstību šiem tiesību aktiem, tostarp visiem Savienības primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem, Komisijas lēmumiem valsts atbalsta jomā, konkurences noteikumiem, apvienošanās kontroles noteikumiem, vienotajam noteikumu kopumam, kas attiecas uz visām dalībvalstīm, un vienotajai uzraudzības rokasgrāmatai, ko izstrādās EBI. Eiropas Banku iestādei ir uzticēts uzdevums izstrādāt tehnisko standartu projektu un vadlīnijas un ieteikumus, kas nodrošinātu uzraudzības konverģenci un uzraudzības rezultātu saskaņotību Savienībā. Eiropas Centrālajai bankai nebūtu jāaizstāj Eiropas Banku iestāde šo uzdevumu veikšanā un tāpēc tai būtu jābūt apveltītām ar pilnvarām pieņemt regulas saskaņā ar LESD 132. pantu tikai tad, kad Savienības tiesību akti, kurus Eiropas Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz EBI izstrādātiem projektiem, vai Eiropas Banku iestādes sniegtās vadlīnijas un ieteikumi nereglamentē aspektus, kas ir būtiski svarīgi Eiropas Centrālās bankas uzdevumu pareizai veikšanai, vai nepietiekami detalizēti reglamentē šādus aspektus.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Attiecībā uz tādu pārrobežu banku uzraudzību, kas darbojas gan euro zonā, gan ārpus tās, Eiropas Centrālajai bankai būtu cieši jāsadarbojas ar neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Uz Eiropas Centrālo banku kā kompetento iestādi būtu jāattiecina saistītie pienākumi sadarboties un apmainīties ar informāciju saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tai būtu pilnā mērā jāpiedalās uzraugu kolēģijās. Turklāt, ja uzraudzības uzdevumus veic Eiropas iestāde, tas dod skaidras priekšrocības finansiālās stabilitātes un ilgtspējīgas tirgus integrācijas ziņā, tāpēc dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu, arī vajadzētu būt iespējai piedalīties jaunajā mehānismā. Tomēr obligāts priekšnosacījums uzraudzības uzdevumu iedarbīgai īstenošanai ir uzraudzības lēmumu izpilde pilnā mērā un bez kavēšanās. Tādēļ dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties jaunajā mehānismā, būtu jāapņemas nodrošināt, ka to valsts kompetentās iestādes izpildīs un piemēros visus Eiropas Centrālās bankas pieprasītos pasākumus attiecībā uz kredītiestādēm. Eiropas Centrālajai bankai būtu jābūt iespējai veidot ciešu sadarbību ar to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu. Tai būtu jābūt pienākumam veidot sadarbību tad, kad ir izpildīti šajā regulā izklāstītie nosacījumi. Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir izveidojušas ciešu sadarbību, piedalās uzraudzības valdes darbā, būtu jābūt tādiem, lai nodrošinātu iespējami lielāku minēto pārstāvju iesaistīšanos, ņemot vērā ierobežojumus, kas izriet no Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, jo īpaši attiecībā uz tās lēmumu pieņemšanas procesa integritāti.

(29) Attiecībā uz tādu pārrobežu banku uzraudzību, kas darbojas gan euro zonā, gan ārpus tās, Eiropas Centrālajai bankai būtu cieši jāsadarbojas ar neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Uz Eiropas Centrālo banku kā kompetento iestādi būtu jāattiecina saistītie pienākumi sadarboties un apmainīties ar informāciju saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tai būtu pilnā mērā jāpiedalās uzraugu kolēģijās. Turklāt, ja uzraudzības uzdevumus veic Eiropas iestāde, tas dod skaidras priekšrocības finansiālās stabilitātes un ilgtspējīgas tirgus integrācijas ziņā, tāpēc dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu, arī vajadzētu būt iespējai piedalīties jaunajā mehānismā. Tomēr obligāts priekšnosacījums uzraudzības uzdevumu iedarbīgai īstenošanai ir uzraudzības lēmumu izpilde pilnā mērā un bez kavēšanās. Tādēļ dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties jaunajā mehānismā, būtu jāapņemas nodrošināt, ka to valsts kompetentās iestādes izpildīs un piemēros visus Eiropas Centrālās bankas pieprasītos pasākumus attiecībā uz kredītiestādēm. Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt iespējai veidot ciešu sadarbību ar to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu. Tai par pienākumu būtu jānosaka sadarbības veidošana tad, kad ir izpildīti šajā regulā izklāstītie nosacījumi. Šajos nosacījumos ietilpst prasība par to, ka šīm dalībvalstīm ir jāapņemas nodrošināt to, ka to valsts kompetentās iestādes ievēros un pieņems jebkādus ECB pieprasītus pasākumus attiecībā uz kredītiestādēm, un pienākums pieņemt valsts tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka to valsts kompetentajām iestādēm ir jāpieņem jebkādi ECB pieprasīti pasākumi attiecībā uz kredītiestādēm.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a) Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, kuras neietilpst euro zonā, iesaistās uzraudzības valdes darbībās, ir jābūt tādiem, lai šīs iestādes būtu pilnībā pārstāvētas uzraudzības valdē un lai tām tiktu noteikts tāds pats statuss, kāds ir euro zonas dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tai skaitā tādas pašas balsstiesības. Uzraudzības valdei būtu jāpiešķir pilnvaras plānot un pildīt ECB uzraudzības uzdevumus. Uzraudzības valdei jāpilda savas pilnvaras, pilnībā atzīstot, ka ECB Padomei ir galīgā ECB izpildvara.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Lēmumu pieņemšanas procedūrās Eiropas Centrālajai bankai būtu jāievēro Savienības noteikumi un vispārēji principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Pilnībā būtu jāievēro to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām ECB adresējusi savus lēmumus.

(33) Lēmumu pieņemšanas procedūrās Eiropas Centrālajai bankai būtu jāievēro Savienības noteikumi un vispārēji principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Pilnībā būtu jāievēro to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām ECB adresējusi savus lēmumus. Uzraudzības valdei būtu jāpublicē savi protokoli.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Uzraudzības uzdevumu piešķiršana nozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai ir nozīmīgs pienākums saglabāt finansiālo stabilitāti Savienībā un izmantot uzraudzības pilnvaras visiedarbīgākā un samērīgākā veidā. Tādēļ Eiropas Centrālajai bankai par šo uzdevumu izpildi būtu jāatskaitās Eiropas Parlamentam un Ministru Padomei – konkrētāk, Eurogrupai – kā demokrātiski leģitīmām iestādēm, kas pārstāv Eiropas iedzīvotājus un dalībvalstis. Tam būtu jāattiecas uz regulāru pārskatu iesniegšanu un atbildēm uz jautājumiem. Ja valstu uzraugi veic pasākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāturpina piemērot valsts tiesību aktos paredzēto pārskatatbildības kārtību.

(34) Uzraudzības uzdevumu piešķiršana nozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai ir nozīmīgs pienākums saglabāt finansiālo stabilitāti Savienībā un izmantot uzraudzības pilnvaras visiedarbīgākā un samērīgākā veidā. Lai gan ECB jāsaglabā neatkarība attiecībā uz monetāro politiku, uz to jāattiecina jaunie demokrātiskās pārskatatbildības veidi saistībā ar tās uzraudzības pilnvarām. Tam būtu jāattiecas uz regulāru pārskatu iesniegšanu un atbildēm uz jautājumiem. Ja valstu uzraugi veic pasākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāturpina piemērot valsts tiesību aktos paredzēto pārskatatbildības kārtību.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a) Uzraudzības valdei jāiesniedz gada ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Uzraudzības valdes pārstāvjus var aicināt ierasties Eiropas Parlamenta attiecīgo komiteju sanāksmēs. Eiropas Parlamenta tiesības izveidot pagaidu izmeklēšanas komiteju būtu jāattiecina uz uzraudzības valdes darbībām.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

34.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34b) Pēc iesaistīto dalībvalstu parlamentu pieprasījuma uzraudzības valdes pārstāvi var uzklausīt šo parlamentu attiecīgo komiteju sanāksmēs.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

34.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34c) Neskarot LESD 263. pantu, ES Tiesai vajadzētu būt tiesībām pārskatīt to ECB aktu likumību, kas pieņemti veicot tās uzraudzības funkcijas un kuri var radīt juridiskas sekas trešām pusēm.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) ECB ir atbildīga par monetārās politikas funkciju izpildi, lai saglabātu cenu stabilitāti saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu. Uzraudzības uzdevumu īstenošanas mērķis ir aizsargāt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti. Lai izvairītos no interešu konfliktiem un nodrošinātu, ka katra funkcija tiek izpildīta saskaņā ar piemērojamajiem mērķiem, Eiropas Centrālajai bankai būtu jānodrošina, ka tās tiek veiktas pilnībā atsevišķi.

(35) ECB ir atbildīga par monetārās politikas funkciju izpildi, lai saglabātu cenu stabilitāti saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu. Uzraudzības uzdevumu īstenošanas mērķis ir aizsargāt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti. Lai izvairītos no interešu konfliktiem un nodrošinātu, ka katra funkcija tiek izpildīta saskaņā ar piemērojamajiem mērķiem, Eiropas Centrālajai bankai būtu jānodrošina, ka tās tiek veiktas pilnīgi atsevišķi. Personāls, kas iesaistīts to uzdevumu veikšanā, kuri ECB uzticēti ar šo regulu, būtu organizatoriski jānodala no pārējā ECB personāla un šim personālam būtu jāpiemēro nodalīta pakļautības kārtība.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Konkrētāk, ar Eiropas Centrālo banku būtu jāizveido uzraudzības valde, kas ir atbildīga par uzraudzības lēmumu sagatavošanu un kas aptvertu valstu uzraugu īpašās zināšanas. Uzraudzības valde būtu jāvada priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, ko ievēl ECB Padome un ko turklāt veido Eiropas Centrālās bankas un valsts iestāžu pārstāvji. Lai nodrošinātu pienācīgu rotāciju, vienlaikus nodrošinot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnīgu neatkarību, pilnvaru termiņam nevajadzētu pārsniegt piecus gadus un nevajadzētu būt atjaunojamam. Lai nodrošinātu pilnīgu koordināciju ar Eiropas Banku iestādes darbību un ar Savienības kredītiestāžu uzraudzības politiku, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Komisijai būtu jābūt novērotājiem uzraudzības valdē. Lai veiktu Eiropas Centrālajai bankai piešķirtos uzraudzības izdevumus, būs nepieciešams pieņemt lielu skaitu tehniski sarežģītu tiesību aktu un lēmumu, arī lēmumus par atsevišķām kredītiestādēm. Lai efektīvi izpildītu minētos uzdevumus saskaņā ar monetārās politikas uzdevumu nodalīšanas principu, ECB Padomei būtu jābūt iespējai deleģēt uzraudzības valdei dažus skaidri noteiktus uzraudzības uzdevumus un saistīto lēmumu pieņemšanu, ar noteikumu, ka ECB Padome to pārrauga un par to ir atbildīga, un var sniegt minētajai struktūrai norādījumus un rīkojumus. Uzraudzības valdes darbu var atbalstīt vadības komiteja, kuras sastāvs ir šaurāks.

(36) Konkrētāk, ar Eiropas Centrālo banku būtu jāizveido uzraudzības padome, kas ir atbildīga par uzraudzības lēmumu sagatavošanu un kas aptvertu valstu uzraugu īpašās zināšanas. Uzraudzības valde būtu jāvada priekšsēdētājam, ko ievēl ECB Padome pēc tam, kad ir saņemts Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Valdi turklāt būtu jāveido Eiropas Centrālās bankas un valsts iestāžu pārstāvjiem. Lai nodrošinātu pienācīgu rotāciju, vienlaikus nodrošinot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnīgu neatkarību, pilnvaru termiņam nevajadzētu pārsniegt piecus gadus un nevajadzētu būt atjaunojamam. Lai nodrošinātu pilnīgu koordināciju ar Eiropas Banku iestādes darbību un ar Savienības kredītiestāžu uzraudzības politiku, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Komisijai būtu jābūt novērotājiem uzraudzības valdē. Uzraudzības valdei būtu jāveic savi pienākumi, pilnībā atzīstot, ka ECB Padome joprojām ir atbildīga par ECB galīgo lēmumu pieņemšanu. Lai veiktu Eiropas Centrālajai bankai piešķirtos uzraudzības uzdevumus, būs nepieciešams pieņemt lielu skaitu tehniski sarežģītu tiesību aktu un lēmumu, arī lēmumus par atsevišķām kredītiestādēm. Lai efektīvi izpildītu minētos uzdevumus saskaņā ar monetārās politikas uzdevumu nodalīšanas principu, ECB Padomei vajadzētu būt iespējai deleģēt uzraudzības valdei dažus skaidri noteiktus uzraudzības uzdevumus ar noteikumu, ka ECB Padome to pārrauga un par to ir atbildīga, un var sniegt minētajai struktūrai norādījumus un rīkojumus. Uzraudzības valdes darbu var atbalstīt vadības komiteja, kuras sastāvs ir šaurāks.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a) Uzraudzības valdei vajadzētu būt atbildīgai par ECB Padomes lēmumu sagatavošanu un izpildi. Padomei būtu jāpieņem uzraudzības valdes priekšlikumi, ja vien Padomes locekļi tos nenoraida ar kvalificētu balsu vairākumu. Padomei būtu jāpamato atkāpes no uzraudzības valdes sagatavotajiem priekšlikumiem un lēmumu projektiem.

 

 

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Ņemot vērā banku pakalpojumu globalizāciju un arvien lielāku starptautisko standartu nozīmi, Eiropas Centrālajai bankai būtu jāveic savi uzdevumi, ievērojot starptautiskos standartus, un dialogā un ciešā sadarbībā ar uzraugiem ārpus Savienības, vienlaikus nedublējot Eiropas Banku iestādes starptautisko lomu. Tai vajadzētu būt pilnvarotai iedibināt kontaktus un paredzēt administratīvas sadarbības pasākumus ar trešo valstu uzraudzības un pārvaldības iestādēm un ar starptautiskām organizācijām, nodrošinot koordināciju ar EBI un vienlaikus pilnībā ievērojot pastāvošās dalībvalstu un Savienības iestāžu lomas un attiecīgās kompetences.

(41) Ņemot vērā banku pakalpojumu globalizāciju un arvien lielāku starptautisko standartu nozīmi, Eiropas Centrālajai bankai būtu jāveic savi uzdevumi, ievērojot starptautiskos standartus, un dialogā un ciešā sadarbībā ar uzraugiem ārpus Savienības, vienlaikus nedublējot un neierobežojot Eiropas Banku iestādes starptautisko lomu. Tai vajadzētu būt pilnvarotai iedibināt kontaktus un paredzēt administratīvas sadarbības pasākumus ar trešo valstu uzraudzības un pārvaldības iestādēm un ar starptautiskām organizācijām, nodrošinot koordināciju ar EBI un vienlaikus pilnībā ievērojot pastāvošās dalībvalstu un Savienības iestāžu lomas un attiecīgās kompetences.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(47 a) Tā kā pašreizējās finanšu krīzes dēļ notika Eiropas finanšu tirgu milzīga fragmentācija, ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot kopējo integrēto finanšu satvaru. Tomēr ir jāpatur prātā, ka, pastiprinot integrāciju ekonomikas un monetārajā savienībā, nevar izveidot jaunus konverģences kritērijus, kas nav paredzēti Līgumos un kas var radīt papildus šķēršļus attiecībā uz to valstu iekļaušanos šajā savienībā, kurām tiek piemēroti pagaidu izņēmumi.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) "iesaistītā dalībvalsts" ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro;

(1) „iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro un jebkura cita dalībvalsts, kura izvēlējusies iesaistīties vienotajā uzraudzības mehānismā;

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) „neiesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras valūta nav euro un kura izvēlējusies neiesaistīties vienotajā uzraudzības mehānismā;

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ECB cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku padomi, kuras ir daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 2. pantu.

ECB, veicot tai uzticētos uzraudzības uzdevumus, cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kuras ir daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 2. pantu. ECB veic savus pienākumus, neskarot citu EFUS locekļu kompetenci.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ECB cieši sadarbojas ar Eiropas stabilitātes mehānismu (ESM) vai citiem līdzīgiem instrumentiem, kas paredzēti iesaistītajām dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, gadījumos, kad kredītiestāde no šī instrumenta ir saņēmusi finansiālu palīdzību vai ir pieteikusies finansiālās palīdzības saņemšanai.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. ECB saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem kredītiestāžu uzraudzības vajadzībām ir ekskluzīvi kompetenta veikt šādus uzdevumus attiecībā uz visām kredītiestādēm, kas ir reģistrētas iesaistītajās dalībvalstīs:

1. ECB, neskarot EBI pilnvaras, un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, kā arī saskaņā ar vienoto noteikumu kopumu un vienoto uzraudzības rokasgrāmatu, ko izstrādājusi EBI, kredītiestāžu uzraudzības vajadzībām ir ekskluzīvi kompetenta veikt šādus uzdevumus attiecībā uz visām kredītiestādēm, kas ir reģistrētas iesaistītajās dalībvalstīs:

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) veikt kredītiestāžu uzraudzības stresa testus uzraudzības pārskata atbalstam;

(h) veikt kredītiestāžu uzraudzības stresa testus uzraudzības pārskata atbalstam un publicē šo testu rezultātus;

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – l. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l) koordinēt un izteikt iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvju kopējo nostāju, piedaloties Eiropas Banku iestādes uzraudzības padomē un valdē, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar ECB uzdevumiem, ko tai uztic ar šo regulu.

(l) formulēt iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvju kopējo nostāju, piedaloties Eiropas Banku iestādes uzraudzības padomē un valdē, attiecībā uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar ECB uzdevumiem, ko tai uztic ar šo regulu.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saskaņā ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un īpaši leģislatīvajiem aktiem un neleģislatīvajiem aktiem un ievērojot atbilstību šo aktu noteikumiem, ECB var pieņemt regulas un ieteikumus un pieņemt lēmumus par Savienības tiesību aktu īstenošanu vai piemērošanu, ciktāl nepieciešams, lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

3. Saskaņā ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un īpaši leģislatīvajiem aktiem un neleģislatīvajiem aktiem, tai skaitā EBI izstrādāto vienoto noteikumu kopumu un vienoto uzraudzības rokasgrāmatu, kā arī EBI izstrādātajiem un Komisijas pieņemtajiem tehniskajiem standartiem, un ievērojot atbilstību šo aktu noteikumiem, ECB var pieņemt regulas un ieteikumus un pieņemt lēmumus par Savienības tiesību aktu īstenošanu vai piemērošanu, ciktāl nepieciešams, lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus, un tikai gadījumos, kad šajos Savienības tiesību aktos nav minēti konkrēti aspekti, kas vajadzīgi ECB uzdevumu pareizai izpildei, vai šie aspekti nav izklāstīti pietiekami detalizēti.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šī regula neskar iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu atbildību un saistītās pilnvaras veikt uzraudzības uzdevumus, kas nav minēti šajā regulā.

4. Šī regula neskar iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu atbildību un saistītās pilnvaras veikt uzraudzības uzdevumus, kas nav noteikti šajā regulā.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Cieša sadarbība ar neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm

To dalībvalstu iesaistīšanās vienotajā uzraudzības mehānismā, kuru valūta nav euro

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā nolūkā ECB var sūtīt norādījumus vai pieprasījumus neiesaistītās dalībvalsts valsts kompetentajai iestādei.

Šajā nolūkā ECB var sūtīt norādījumus vai pieprasījumus šādas dalībvalsts valsts kompetentajai iestādei.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ciešo sadarbību starp ECB un neiesaistītas dalībvalsts valsts kompetento iestādi izveido saskaņā ar ECB pieņemto lēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Ciešo sadarbību starp ECB un dalībvalsts, kuras valūta nav euro, bet kura izvēlas iesaistīties, valsts kompetento iestādi izveido saskaņā ar ECB pieņemto lēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lēmumā, kas norādīts 2. punktā, saskaņā ar ECBS un ECB statūtiem, paredz nosacījumus, ar kādiem dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras izveidojušas ciešu sadarbību saskaņā ar šo pantu, piedalās uzraudzības valdes darbībās.

3. Lēmumā, kas norādīts 2. punktā, saskaņā ar ECBS un ECB statūtiem, paredz nosacījumus, ar kādiem iesaistīto dalībvalstu, kuru valūta nav euro, kompetentajām iestādēm ir pilnībā un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem kopā ar to dalībvalstu pārstāvjiem, kuru valūta ir euro, ir jāpiedalās uzraudzības valdes darbībās.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. ECB veic ar šo regulu uzticētos uzdevumus atsevišķi no saviem monetārās politikas un visiem citiem uzdevumiem. To uzdevumu veikšana, kuri ECB uzticēti ar šo regulu, netraucē ECB uzdevumiem saistībā ar monetāro politiku un visiem citiem uzdevumiem.

2. ECB veic ar šo regulu uzticētos uzdevumus atsevišķi no saviem monetārās politikas un visiem citiem uzdevumiem. To uzdevumu veikšana, kuri ECB uzticēti ar šo regulu, netraucē ECB uzdevumiem saistībā ar monetāro politiku un visiem citiem uzdevumiem. Šajā regulā paredzēto ECB uzdevumu veikšanā iesaistītais personāls tiek organizatoriski nodalīts no pārējā ECB personāla, un uz šo personālu attiecina nodalītu pakļautības kārtību.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. ECB 1. un 2. punkta nolūkā pieņem visus nepieciešamos iekšējos noteikumus, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu.

3. Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas nolūkā ECB pieņem visus nepieciešamos iekšējos noteikumus, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu, un noteikumus, ar kuriem nodrošina dalījuma izveidi.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Turklāt uzraudzības valdē ir priekšsēdētājs, ko Padomes locekļi ievēl no Valdes locekļu vidus, izņemot Valdes priekšsēdētāju, un priekšsēdētāja vietnieks, ko izvēl ECB Padomes locekļi no sava vidus.

2. Turklāt uzraudzības valdē ir priekšsēdētājs, kura kandidatūru ir iesniegusi ECB Padome un kuru apstiprina Padome pēc tam, kad ir saņemta atļauja no Eiropas Parlamenta, kura attiecīgajā komitejā ir notikusi kandidāta uzklausīšana. Priekšsēdētāju izvēlas, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm un zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu, un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu saskaņā ar atklātu atlases procedūru. Priekšsēdētāja vietnieku izvēl ECB Padomes locekļi no sava vidus.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. ECB Padome var deleģēt uzraudzības valdei skaidri definētus uzraudzības uzdevumus un saistītus lēmumus, kas attiecas uz atsevišķām kredītiestādēm vai identificējamu kredītiestāžu, finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību kopumu, ar noteikumu, ka ECB Padome to pārrauga un par to ir atbildīga.

3. ECB Padome var deleģēt uzraudzības valdei skaidri definētus uzraudzības uzdevumus, kas attiecas uz atsevišķām kredītiestādēm vai identificējamu kredītiestāžu, finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību kopumu, ar noteikumu, ka ECB Padome to pārrauga un par to ir atbildīga.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. To dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir nodibinājušas ciešu sadarbību saskaņā ar 6. pantu, piedalās uzraudzības valdes darbībā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti lēmumā, kurš pieņemts saskaņā ar 6. panta 2. un 3. punktu, atbilstīgi ECBS un ECB statūtiem.

5. Iesaistīto valstu kompetento iestāžu pārstāvji piedalās uzraudzības valdes darbībā ar līdzvērtīgiem nosacījumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti lēmumā, kurš pieņemts saskaņā ar 6. panta 2. un 3. punktu, atbilstīgi ECBS un ECB statūtiem.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

19. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. ECB Padome pieņem uzraudzības valdes reglamentu, tostarp noteikumus par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu. Pilnvaru termiņš nepārsniedz piecus gadus, un to nepagarina.

7. ECB Padome pieņem gan savu, gan uzraudzības valdes reglamentu un publisko tos. Uzraudzības valdes reglaments nodrošina vienlīdzīgu un līdzsvarotu attieksmi pret visiem tās locekļiem. Viņi pieņem noteikumus, kas paredz priekšsēdētāja pilnvaru termiņu, kurš nepārsniedz piecus gadus un kuru nepagarina.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

19. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a Uzraudzības valde publisko savus protokolus.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

19.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

19.a pants

 

Lēmumu pieņemšanas procedūra

 

Uzraudzības valde, pamatojoties uz vienkāršu vairākumu, sagatavo priekšlikumus ECB Padomei, kuri tiek iesniegti lēmumu projektu veidā. Padome var akceptēt šādus lēmumu projektus, nosūtīt tos atpakaļ uzraudzības valdei vai noraidīt tos. Ja Padome noraida uzraudzības valdes lēmumu projektus, tam nepieciešams divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu vairākums, kā noteikts Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtos. Padome pamato to, kādēļ uzraudzības valdes sagatavotie lēmumu projekti tiek nosūtīti atpakaļ vai noraidīti. Lēmuma projektu uzskata par pieņemtu, ja Padome trīs nedēļu laikā neveic nekādas darbības.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. ECB katru gadu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eurogrupai iesniedz ziņojumu par to uzdevumu izpildi, kuri tai uzticēti ar šo regulu.

1. ECB Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eurogrupai un iesaistīto dalībvalstu valsts parlamentiem iesniedz gada ziņojumu par to uzdevumu izpildi, kuri tai uzticēti ar šo regulu.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. ECB uzraudzības valdes priekšsēdētājs iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eurogrupai jebkuras tādas neiesaistītas dalībvalsts pārstāvju klātbūtnē, ar kuru ir nodibināta cieša sadarbība saskaņā ar 6. pantu.

2. ECB uzraudzības valdes priekšsēdētājs iesniedz šādu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eurogrupai citu iesaistīto dalībvalstu pārstāvju klātbūtnē.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Uzraudzības valdes priekšsēdētāju jautājumos par tās uzraudzības uzdevumiem pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma var uzklausīt Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas.

3. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma, uzraudzības valdes priekšsēdētājs piedalās uzklausīšanā par tās uzraudzības uzdevumiem Eiropas Parlamenta kompetentajās komitejās.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. ECB mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko uzdod Eiropas Parlaments vai Eurogrupa.

4. ECB mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko uzdod Eiropas Parlaments vai Padome.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(d a) kompetenču sadalījumu starp ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

PROCEDŪRA

Virsraksts

Īpašu uzdevumu uzticēšana Eiropas Centrālajai bankai saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku

Atsauces

COM(2012)0511 – C7-0314/2012 – 2012/0242(CNS)

Atbildīgā komiteja

     Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

22.10.2012

 

 

 

Atzinumu sniedza

     Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

22.10.2012

Atzinumu sagatavoja

     Iecelšanas datums

Andrew Duff

19.11.2012

Izskatīšana komitejā

9.10.2012

19.11.2012

26.11.2012

 

Pieņemšanas datums

27.11.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrew Henry William Brons, Andrew Duff, Ashley Fox, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Gerald Häfner, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, József Szájer, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Manfred Weber, Luis Yáñez-Barnuevo García

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elmar Brok, Sylvie Guillaume, Helmut Scholz, György Schöpflin, Rainer Wieland

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Mirsky, Ramon Tremosa i Balcells


I PIELIKUMS

IPOL-COM-LIBE D (2012) 57338

Ms Sharon BOWLES

Chairwoman

Committee on Economic and Monetary affairs

BRUSSELS

Subject: Proposal for a Council Regulation conferring specific tasks on the European Central Bank concerning policies relating to the prudential supervision of credit institutions COM(2012) 511 final - 2012/0242(CNS)

Dear Ms Bowles,

I would like to inform you that the Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs (LIBE) decided on 11 October 2012 to deliver an opinion to the Committee on Economic and Monetary affairs on the above-mentioned legislative proposal in the form of a letter due to the tight time schedule for the adoption of the corresponding report in your Committee.

The present opinion was adopted by the LIBE Committee on 6 November 2012 with 42 votes in favour, 1 vote against and 3 abstentions.

The Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs calls on your Committee, as the Committee responsible, to consider the following suggestions when examining the Commission' proposal and to modify it accordingly.

With a view to enabling the ECB to carry out its supervisory tasks, the Commission's proposal confers on it extensive investigatory powers. In particular, the ECB is entitled to request information, to require the submission of documents, to examine books and records and take copies or extracts thereof, to obtain written or oral explanation and to interview natural or legal persons who consent to be interviewed (Article 10 - General investigations).

The ECB is also entitled to conduct on-site inspections at the business premises of the supervised entities, including inspections without prior announcement. In the context of an inspection, the ECB has the power to seal any business premises and books or records and to request the assistance of national competent authorities in cases of opposition to the inspections (Article 11 - On-site inspections).

Although the draft Regulation refers to the authorisation by a judicial authority for conducting on-site inspections, it imposes the obligation to apply for such authorisation only if this is required by national rules (Article 12 - Authorisation by a judicial authority). It follows that the decision on the need for judicial authorisation as a condition for the adoption of coercive measures by the ECB is ultimately left to the Member States. Furthermore, considering that national rules vary from one Member State to another the reference to national law does not ensure that the inspections are carried out under equivalent conditions in the Member States.

Therefore, in the interest of legal certainty and in full compliance with the principle of due process the LIBE Committee suggests deleting the reference to national law and inserting in the draft Regulation a provision subjecting the adoption of any coercive measure by the ECB to judicial overview and prior authorisation.

In addition, the LIBE Committee suggests adding specific rules governing the possible interaction between administrative investigations and criminal proceedings. More specifically, where the facts discovered during the investigations or inspections could constitue a criminal offence, the Regulation should impose on the ECB the obligation to immediatly inform the competent judicial authority thereof. Taking account of the administraive nature of the investigatory powers of the ECB, to which the safeguards for suspects and accused persons in criminal proccedings do not apply, the Regulation should also stipulate that information and documents obtained by the ECB as a result of its investigations or inspections shall not be treated as evidence in the context of criminal proceedings.

On behalf of the Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs, I would be grateful if your Committee could support and integrate these suggestions in its final report.

Yours sincerely,

Juan Fernando LÓPEZ AGUILAR


II PIELIKUMS

ref. D(2012)57330

Ms Sharon Bowles

Chair

Committee on Economic and Monetary Affairs

BRUSSELS

Subject:           Proposal for a regulation of the Council conferring specific tasks on the European Central Bank concerning policies relating to the prudential supervision of credit institutions (COM(2012)0511 - 2012/0242(CNS))

and

Proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council amending Regulation (EU) No 1093/2010 establishing a European Supervisory Authority (European Banking Authority) as regards its interaction with Council Regulation (EU) No…/… conferring specific tasks on the European Central Bank concerning policies relating to the prudential supervision of credit institutions (COM(2012)0512- 2012/0244(COD))

Dear Chair,

On account of the tight schedule in your Committee, and following a proposal by the JURI rapporteur, Mr Sergio Cofferati, the Committee on Legal Affairs decided at its meeting of 10 October 2012 to issue an opinion to your Committee on the above proposals in letter form in order to draw attention to some of the key aspects of the Commission's proposals concerning new specific tasks of the European Central Bank relating to the supervision of credit institutions, and the modified tasks of the European Banking Authority as regards its interaction with the new functions of the European Central Bank.

The present opinion in letter form was drafted by Mr Sergio Cofferati and was adopted (unanimously by the Committee with 00 votes in favour and no abstentions(1)) on 6 November 2012.

The Committee on Legal Affairs calls on the Committee on Economic and Monetary Affairs, as the Committee responsible, to pay particular attention to the following points when drawing up its report on the Commission proposals:

· The Legal Basis

Following a cursory examination, the rapporteur is satisfied with the choice of the legal basis. Regarding the Proposal for a regulation of the Council conferring specific tasks on the European Central Bank concerning policies relating to the prudential supervision of credit institutions, Article 127 TFEU was chosen as legal basis. It defines the legislative procedure for conferring "specific tasks upon the European Central Bank concerning policies relating to the prudential supervision of credit institutions and other financial institutions with the exception of insurance undertakings"; the Proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council amending Regulation (EU) No 1093/2010 establishing a European Supervisory Authority (European Banking Authority) is based on Article 114 TFEU, since it amends Regulation (EU) No 1093/2010 which was adopted under that same legal basis.

· The Single Supervisory Mechanism (SSM)

The Commission assigns the role of head of the Single Supervisory Mechanism to the ECB. However, clarification is required concerning the nature of the relationship between the ECB and national supervisors. In particular, the role of national supervisors in micro-supervision in their respective Member States should be defined in greater detail. A mechanism for the resolution of internal disputes between the European supervisory authority and the national supervisor should be established.

· Geographical Scope of the Proposals

It is important to encourage those Member States whose currency is not the Euro to join the new SSM with the same duties and rights as those Member States whose currency is the Euro. In that regard, it is necessary to move beyond mere 'association status', derived from a close cooperation with the ECB, and to allow for 'full membership' for Member States whose currency is not the Euro and who wish to join the SSM and the Banking Union framework.

· The Practical Scope of the Proposals

The Regulation should clearly identify the tasks to be carried out by the ECB and those to be carried out by the national supervisors. It must be highlighted that, the Commission is proposing that, to be effective, the SSM should ensure universal coverage, and that the ECB should be ultimately responsible for all aspects of the supervision of all banks. A system must be established which would allow for differentiation of the tasks of the ECB and of the national supervisors on the basis of the risk profile and market impact of the banks in question. This could take into account factors such as cross-border activities, structure and governance, business model and interconnectivity as well as the relative size and dimension of an institution to a market.

· Governance

Given its new role as Supervisory Authority, the governance of the ECB needs to be clarified. The ECB´s decision-making and administrative procedures relating to its monetary tasks must be clearly separated from those procedures relating to its new supervisory tasks. The membership of the Supervisory Board should reflect, faithfully and in a balanced manner, both those Member States whose currency is the Euro and those Member States whose currency is not the Euro.

· Accountability and Transparency

The ECB has to play its role in maintaining independence and transparency in its actions, with complete accountability to democratic institutions. When carrying out supervisory tasks, the ECB must be fully accountable, though a system of regular reporting, to the European Parliament. Consideration should be given to involving the European Parliament in the appointment of the supervisory board.

On behalf of the Committee on Legal Affairs, I would be grateful if your Committee would take these points into account in its further work.

Furthermore, the Committee on Legal Affairs decided at its meeting of 10 October 2012 that, should your Committee decide to postpone the vote scheduled on 28 November 2012, the Committee on Legal Affairs would then deliver an ordinary legislative opinion on the above proposals.

Yours sincerely,

Klaus-Heiner Lehne

(1)

The following Members were present: Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Françoise Castex, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka, Christian Engström, Sylvie Guillaume, Sajjad Karim, Eva Lichtenberger, Jiří Maštálka, Francesco Enrico Speroni, József Szájer, Axel Voss, Zbigniew Ziobro.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Īpašu uzdevumu uzticēšana Eiropas Centrālajai bankai saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku

Atsauces

COM(2012)0511 – C7-0314/2012 – 2012/0242(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

27.9.2012

 

 

 

Atbildīgā komiteja

     Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

22.10.2012

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

     Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

22.10.2012

LIBE

22.10.2012

AFCO

22.10.2012

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

     Lēmuma datums

JURI

10.10.2012

LIBE

5.11.2012

 

 

Referents(-e/-i/-es)

     Iecelšanas datums

Marianne Thyssen

11.9.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

26.9.2012

22.10.2012

19.11.2012

 

Pieņemšanas datums

28.11.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

11

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Lajos Bokros, Philippe De Backer, Vicky Ford, Ashley Fox, Roberto Gualtieri, Sophia in ‘t Veld, Mojca Kleva, Thomas Mann, Marisa Matias, Gianni Pittella, Nils Torvalds

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Georges Bach, Birgit Collin-Langen, Jan Kozłowski

Iesniegšanas datums

3.12.2012

Juridisks paziņojums - Privātuma politika