Ziņojums - A7-0397/2012Ziņojums
A7-0397/2012

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par Direktīvas 2000/60/EK un 2008/105/EK grozīšanu attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā

4.12.2012 - (COM(2011)0876 – C7‑0026/2012 – 2011/0429(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Richard Seeber


Procedūra : 2011/0429(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0397/2012
Iesniegtie teksti :
A7-0397/2012
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par Direktīvas 2000/60/EK un 2008/105/EK grozīšanu attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā

(COM(2011)0876 – C7‑0026/2012 – 2011/0429(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0876),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0026/2012),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 23. maija atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reģionu komitejas … atzinumu[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0397/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punkta otrajā teikumā, Savienības vides politikas pamatā ir jābūt piesardzības principam, kā arī principiem, ka jāveic preventīvas darbības, ka kaitējums videi jānovērš pašos pirmsākumos un ka piesārņotājam jāmaksā.

Pamatojums

Saistībā ar prioritāro vielu saraksta pārskatīšanu — tāpat kā VKS direktīvas 2. apsvērumā — ir būtiski uzsvērt 191. panta 2. punktu, kurā noteikts Savienības vides politikas pamats.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b) Virszemes ūdeņu attīrīšana patlaban rada ļoti augstas izmaksas — jāveicina tādu progresīvu ūdens tehnoloģiju attīstība, ar ko nodrošinātu izmaksu ziņā izdevīgāku un efektīvāku ūdens attīrīšanu.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu, izstrādājot politiku vides jomā, Savienība ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, vides apstākļus dažādos Savienības reģionos, potenciālos rīcības vai rīcības trūkuma radītos ieguvumus un izmaksas, kā arī Savienības ekonomisko un sociālo attīstību kopumā un līdzsvarotu tās reģionu attīstību. Izstrādājot izmaksu ziņā lietderīgu un samērīgu politiku attiecībā uz virszemes ūdeņu ķīmisko piesārņojumu, kā arī pārskatot prioritāro vielu sarakstu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktu, ir jāņem vērā zinātniskie, vides un sociālekonomiskie faktori, tostarp veselības aizsardzības apsvērumi. Tālab, konsekventi ir jāievēro Direktīvas 2000/60/EK pamatprincips, ka maksā piesārņotājs.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Kopš Direktīvas 2000/60/EK pieņemšanas ir pieņemti daudzi citi Savienības tiesību akti, kas atbilstīgi minētās direktīvas 16. pantam nosaka emisiju kontroles pasākumus konkrētām prioritārām vielām. Pastāvošie Savienības tiesību akti turklāt paredz daudzus vides aizsardzības pasākumus. Tāpēc prioritāte būtu jāpiešķir pastāvošo instrumentu īstenošanai un pārskatīšanai, nevis jaunu kontroles pasākumu noteikšanai. Vielas iekļaušana Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā neietekmē to, kā tiek piemēroti noteikumi, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK.

(6) Kopš Direktīvas 2000/60/EK pieņemšanas ir pieņemti daudzi citi Savienības tiesību akti, kas atbilstīgi minētās direktīvas 16. pantam nosaka emisiju kontroles pasākumus konkrētām prioritārām vielām. Pastāvošie Savienības tiesību akti turklāt paredz daudzus vides aizsardzības pasākumus. Tāpēc prioritāte būtu jāpiešķir pastāvošo instrumentu īstenošanai un pārskatīšanai, nevis jaunu kontroles pasākumu noteikšanai, ar nosacījumu, ka Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 1. punktā noteiktie mērķi ir efektīvi sasniedzami ar pašreizējiem instrumentiem. Vielas iekļaušana Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā neietekmē to, kā tiek piemēroti noteikumi, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Stratēģijas, kā kontrolēt virszemes ūdeņu ķīmisko piesārņojumu izcelsmes vietā, tostarp saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, Regulu (EK) Nr. 1107/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu1, Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)2 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm3, uz konkrētām vielām attiecināmi pasākumi, kuri tika ieviesti, ņemot vērā sociālekonomiskus faktorus, var ļaut dalībvalstīm sasniegt Direktīvas 2000/60/EK mērķus ekonomiski, sociāli un vides ziņā efektīvā veidā, izvairoties no nesamērīgām izmaksām. Tādēļ būtu jāstiprina saskaņotība starp Direktīvu 2000/60/EK, augstāk minētajiem tiesību aktiem un citiem atbilstošiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu izcelsmes vietu kontroles mehānismu pienācīgu piemērošanu. Ja Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktā paredzētās regulāri veiktās minētās direktīvas X pielikuma pārskatīšanas rezultāti liecina, ka Savienības līmenī un dalībvalstīs ieviestie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu kvalitātes standartu ievērošanu attiecībā uz konkrētām prioritārām vielām vai lai sasniegtu mērķi izbeigt konkrētu prioritāro bīstamo vielu izplūdes, emisijas un zudumus, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi Savienības vai dalībvalstu attiecīgo tiesību aktu līmenī, lai tādējādi nodrošinātu Direktīvas 2000/60/EK mērķu sasniegšanu.

 

__________________________

 

1 OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

 

2 OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

 

3 OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Nesen noteiktās prioritārās vielas un to VKS, kā arī šajā Direktīvā noteiktie atjauninātie VKS pašreizējām prioritārajām vielām, būtu jāņem vērā pasākumu programmās un upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kad tie tiek nākamreiz pārskatīti un atjaunināti atbilstoši termiņiem, kuri noteikti attiecīgi Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 8. punktā un 13. panta 7. punktā. Laba ūdens resursu kvalitātes stāvokļa iegūšanai VKS prasībām jābūt izpildītām līdz attiecīgā upes baseina sešu gadu apsaimniekošanas plāna cikla beigām, neskarot Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 4. punktu līdz 4. panta 9. punktu, cita starpā iekļaujot noteikumus par laba ūdens kvalitātes stāvokļa iegūšanas termiņa pagarināšanu vai mazāk stingru vides mērķu noteikšanu konkrētām ūdenstilpnēm, pamatojoties uz nesamērīgām izmaksām un/vai sociālekonomisku nepieciešamību ar noteikumu, ka nenotiek turpmāka attiecīgo ūdenstilpņu stāvokļa pasliktināšanās.

Pamatojums

Ir svarīgi precizēt, ka dalībvalstīm ir jāpiemēro VKS jaunajām vielām un atjauninātie VKS esošajām vielām, sākot ar nākamo pasākumu programmu un upju baseinu apsaimniekošanas plānu atjauninājumu, kas notiks 2015. gadā ar mērķi iegūt labu ūdens kvalitātes stāvokli attiecībā uz šīm vielām līdz 2021. gadam. Turklāt termiņu pagarināšanu vai mazāk stingru vides mērķu noteikšanu dalībvalstis var pamatot ar sociālekonomiskiem faktoriem.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) Ūdens un augsnes piesārņojums ar farmaceitiskām atliekvielām ir jauna vides problēma. Tas, kā pašreiz novērtē un kontrolē zāļu radīto risku, kura objekts vai nesējs ir ūdens vide, nenodrošina Savienības vides mērķu pienācīgu īstenošanu. Tādēļ Komisijas patlaban veiktā pētījuma par zāļu radītajiem apdraudējumiem videi mērķis ir nodrošināt analīzi par pašreizējā tiesiskā regulējuma atbilstību un efektivitāti vides un cilvēka veselības aizsardzībai attiecībā uz ūdens vidi un noteikt iespējamos pasākumus problēmas efektīvākai risināšanai.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8c) Šīs Direktīvas mērķis ir nodrošināt labāku ūdens kvalitāti sabiedrības veselības un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanas nolūkā. Farmaceitiskās vielas noteiktas par prioritārām nevis tādēļ, ka tās rada risku sabiedrības veselībai tiešas lietošanas rezultātā, bet gan tādēļ, ka šīs vielas rada ievērojamu Savienības mēroga risku, apdraudot ūdens vidi vai ar tās starpniecību. Kontroles pasākumos, kurus var veikt dalībvalstis, būtu jāņem vērā farmaceitisko vielu terapeitiskā nozīmība, un tiem jābūt atbilstošiem Direktīvas 2001/83/EK prasībām.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Monitorings vietas un laika izteiksmē būtu jāpielāgo gaidāmajām koncentrāciju variācijām. Plašās izplatības un ilgā vides atveseļošanās laika dēļ, kas sagaidāms attiecībā uz vielām, kuru apritei ir visuresošām PBT vielām piemītošas iezīmes, būtu jāatļauj dalībvalstīm samazināt šādu vielu monitoringa vietu skaitu un/vai monitoringa pasākumu biežumu, ja vien ir pieejami statistiski uzticami monitoringa atsauces dati.

(14) Monitorings vietas un laika izteiksmē būtu jāpielāgo gaidāmajām koncentrāciju variācijām. Plašās izplatības un ilgā vides atveseļošanās laika dēļ, kas sagaidāms attiecībā uz vielām, kuru apritei ir visuresošām PBT vielām piemītošas iezīmes, būtu jāatļauj dalībvalstīm samazināt šādu vielu monitoringa vietu skaitu un/vai monitoringa pasākumu biežumu līdz minimālam obligātam līmenim, kas nodrošina ilgtermiņa tendenču uzticamas analīzes iespējas, ja vien ir pieejami statistiski uzticami monitoringa atsauces dati.

Pamatojums

Ir lietderīgi noteikt monitoringa obligāto minimālo biežumu attiecībā uz visuresošām, noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Vajadzīgs jauns mehānisms, lai Komisiju apgādātu ar mērķorientētu augstas kvalitātes monitoringa informāciju par vielu koncentrāciju ūdens vidē, uzsvaru liekot uz iepriekš nebijušiem piesārņotājiem un vielām, par kurām pieejamie monitoringa dati nav pietiekami kvalitatīvi, lai tos varētu izmantot riska novērtējumā. Jaunajam mehānismam būtu jāatvieglo šādas informācijas vākšana visos Savienības upju baseinu apgabalos. Lai monitoringa izmaksas saglabātos samērīgā līmenī, šim mehānismam būtu jāaptver ierobežots skaits vielu, kuras uz zināmu laiku ir iekļautas kontrolsarakstā, un ierobežots skaits monitoringa vietu, bet iznākumā jāpiegādā reprezentatīvi dati, kas būtu derīgi vielu prioritizēšanai, ko veic Savienības līmenī. Minētajam sarakstam vajadzētu būt mainīgam, lai reaģētu uz jauniem riskiem, ko rada iepriekš nebijuši piesārņotāji, un neveiktu monitoringa pasākumus ilgāk nekā vajadzīgs.

(17) Vajadzīgs jauns mehānisms, lai Komisiju apgādātu ar mērķorientētu augstas kvalitātes monitoringa informāciju par vielu koncentrāciju ūdens vidē, uzsvaru liekot uz iepriekš nebijušiem piesārņotājiem un vielām, par kurām pieejamie monitoringa dati nav pietiekami kvalitatīvi, lai tos varētu izmantot riska novērtējumā. Jaunajam mehānismam būtu jāatvieglo šādas informācijas vākšana visos Savienības upju baseinu apgabalos, papildinot to ar monitoringa datiem, kas iegūti, īstenojot programmas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu. Lai monitoringa izmaksas saglabātos samērīgā līmenī, šim mehānismam būtu jāaptver ierobežots skaits vielu, kuras uz zināmu laiku ir iekļautas kontrolsarakstā, un ierobežots skaits monitoringa vietu, bet iznākumā jāpiegādā reprezentatīvi un statistiski nozīmīgi dati, kas būtu derīgi vielu prioritizēšanai, ko veic Savienības līmenī. Minētajam sarakstam vajadzētu būt mainīgam, un tā derīguma termiņam jābūt ierobežotam, lai reaģētu uz jauniem riskiem, ko rada iepriekš nebijuši piesārņotāji, un neveiktu monitoringa pasākumus ilgāk nekā vajadzīgs. Viela būtu jāsvītro no kontrolsaraksta, ja, veicot riska novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 2. punktu, tiek konstatēts, ka viela nerada ievērojamu Savienības līmeņa risku, apdraudot ūdens vidi vai ar tās starpniecību.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Attiecībā uz ķīmiskās kvalitātes rādītāju attēlošanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.3. iedaļai saistībā ar pasākumu programmu un upju baseinu apsaimniekošanas plānu pirmo atjaunināšanu, kas tiks īstenota saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 8. punktu un 13. panta 7. punktu, dalībvalstīm būtu jāļauj parādīt nošķirti jauno prioritāro vielu un to pašreizējo vielu ietekmi uz ķīmiskās kvalitātes rādītājiem, kurām koriģēti VKS, lai jaunu prasību ieviešana netiktu kļūdaini uztverta kā virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pasliktināšanās. Papildus obligātajai kartei, kas parāda visas vielas, var tikt sagatavotas divas papildus kartes - viena, kas parāda tikai jaunās vielas un esošās vielas, kam koriģēti VKS, un otra, kur parādītas citas vielas.

Pamatojums

Kartēm, kuras attēlo virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli, nevajadzētu iekrāsoties sarkanām (t.i. uzrādīt nespēju sasniegt labas kvalitātes rādītājus) tikai tāpēc, ka radusies kļūda sakarā ar jaunu vielu un atjauninātu VKS esošām vielām ieviešanu. Tādēļ dalībvalstīm nākamā upes baseinu apsaimniekošanas plānu cikla laikā — no 2015 - 2021. gadam — būtu jāatļauj attiecībā uz šīm vielām sagatavot atsevišķas kartes.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b) Ir svarīgi, lai savlaicīga un atbilstoša informācija par Eiropas virszemes ūdeņu stāvokli un ķīmiskā piesārņojuma kontroles stratēģiju sasniegumiem būtu pieejama visai sabiedrībai. Lai nodrošinātu šīs informācijas pieejamību un pārredzamību, visās dalībvalstīs būtu jādara pieejama vienota tīmekļa vietne, kurā atrodama informācija par upju baseinu apsaimniekošanas plāniem un to pārskatīšanu un koriģēšanu.

Pamatojums

Iedzīvotājiem ir tiesības savlaicīgā un vispusīgā veidā tikt informētiem par Eiropas ūdeņu stāvokli un ķīmiskā piesārņojuma kontroles stratēģiju sasniegumiem. Sabiedrības izpratnes veidošana un informēšana ir ļoti svarīgi faktori veiksmīgai ūdens apsaimniekošanas politikai.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Turklāt, lai uzlabotu informatīvo bāzi turpmākai prioritāro vielu identificēšanai, jo īpaši iepriekš nebijušu piesārņotāju gadījumā, attiecībā uz kontrolsaraksta sagatavošanu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir jo īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba laikā pienācīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem.

(21) Turklāt, lai uzlabotu informatīvo bāzi turpmākai prioritāro vielu identificēšanai, jo īpaši iepriekš nebijušu piesārņotāju gadījumā, attiecībā uz kontrolsaraksta un šajā sarakstā iekļauto vielu monitoringa metožu sagatavošanu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir jo īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba laikā pienācīgi apspriestos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar ekspertiem.

(Skatīt 23. apsvēruma grozījumu.)

Pamatojums

Monitoringa tehniskās specifikācijas ir būtiski svarīgas kontrolsaraksta mehānisma darbībai, tāpēc tās būtu jāpieņem ar deleģētajiem, nevis īstenošanas aktiem.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Lai nodrošinātu viendabīgus apstākļus, kuros īstenojama šī direktīva, pielietojamas kontrolsaraksta vielu monitoringa metodes un Komisijai vienotā formātā paziņojami monitoringa dati un cita informācija, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(23) Lai nodrošinātu viendabīgus apstākļus, kuros īstenojama šī direktīva, un monitoringa datu un citas informācijas paziņošanu Komisijai vienotā formātā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(Skatīt 21. apsvēruma grozījumu.)

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Direktīva 2008/105/EK

2. pants – 3.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

„Dabiskais fona līmenis” ir dabā sastopamā ūdens dabiskais sastāvs, ko raksturo vides rādītāji (augsne, struktūra, ģeoķīmiskie faktori un citi dabas faktori, piemēram, vulkānisms, dabiskie ugunsgrēki u. c.).

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Direktīva 2008/105/EK

3. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Nosakot VKS, ņem vērā dabīgos fona līmeņus, izmantojot kumulatīvā riska pieeju.

Pamatojums

Izvērtējot VKS pārsniegumus, jāņem vērā vielu sastopamība dabā (fona līmenis). Pārskatot VKS saistībā ar kumulatīvā riska pieeju, jāņem vērā, piemēram, dabā sastopamo metālu fona līmenis, ko rada ģeogēniskie avoti, un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) fona līmenis, ko nosaka mežu ugunsgrēki. Citādi, pamatojoties uz konstatējumiem šādos gadījumos, izpildiestādes var pieņemt lēmumu veikt ūdens kvalitātes pārvaldības pasākumus.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

Article 2 – paragraph 2

Direktīva 2008/105/EK

3. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Izmantojot informācijas un komunikācijas pasākumus, dalībvalstīm jādara Savienības pilsoņiem pieejami to pasākumu rezultāti un ietekme, kas notikuši ar mērķi novērst virszemes ūdeņu piesārņošanu, jo īpaši nodrošinot to, ka tiek izveidota vienota tīmekļa vietne, kur atrodama informācija par koriģētiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktu, kā arī nodrošināta pieeja tiem.

Pamatojums

Iedzīvotājiem ir tiesības savlaicīgā un vispusīgā veidā tikt informētiem par Eiropas ūdeņu stāvokli un ķīmiskā piesārņojuma kontroles stratēģiju sasniegumiem. Sabiedrības izpratnes veidošana un informēšana ir ļoti svarīgi faktori veiksmīgai ūdens apsaimniekošanas politikai.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Direktīva 2008/105/EK

3. pants – 8.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a Lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu, saskaņā ar spēkā esošo Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas procedūru izstrādā tehniskās pamatnostādnes par biotas paraugu ņemšanu un vielu monitoringu.

Pamatojums

Pieņemot šo grozījumu, tiek risināts jautājums par standartizētu metožu trūkumu jauno vielu paraugu ņemšanai un analīzei. Standartu izstrāde biotas paraugu ņemšanai un katras vielas monitoringam ir ilgstošs un dārgs process. Lai nodrošinātu efektivitāti, samazinātu izmaksas un iegūtu salīdzināmus datus, Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, pieņemot tehniskas pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas procedūru.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

5.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Iekļauj šādu pantu:

 

„5.a pants

 

Koordinācija un kontroles

 

1. Attiecībā uz prioritārajām vielām, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 , Regulas (EK) Nr. 1107/2009, Regulas (EK) Nr. 528/2012, Direktīvas 2010/75/ES vai Direktīvas 2001/83/EK darbības jomas, Komisija, ņemot vērā Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktā paredzētās X pielikuma regulārās pārskatīšanas rezultātus, izvērtē, vai Savienības līmenī un dalībvalstu līmenī veiktie pasākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu vides standartu attiecībā uz prioritārām vielām ievērošanu un sasniegtu mērķi izbeigt prioritāro bīstamo vielu izplūdi, emisiju un zudumus saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 6. punktu.

 

2. Komisija līdz [...]* un turpmāk ik pēc četriem gadiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta 1. punktā minētā izvērtējuma rezultātiem.

 

3. Ja rezultāti norāda uz to, ka Savienības vai dalībvalstu līmenī nepieciešami papildu pasākumi, lai attiecībā uz konkrētu vielu nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2000/60/EK prasībām, dalībvalstis vai — ja izsniegta Savienības atļauja — Komisija saskaņā ar atbilstīgiem tiesību aktiem vajadzības gadījumā pārskata attiecībā uz šo konkrēto vielu izsniegto atļauju. To vielu gadījumā, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 darbības joma, Komisija vajadzības gadījumā prasa Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai sagatavot dokumentāciju saskaņā ar minētās regulas prasībām.

 

Vajadzības gadījumā Komisija pievieno ziņojumam attiecīgus likumdošanas priekšlikumus par kontroles pasākumiem vai veic atbilstošus pasākumus attiecīgās nozares likumdošanas jomā, lai nodrošinātu kvalitātes standartu ievērošanu attiecībā uz prioritārām vielām un izplūdes, emisiju un zudumu izbeigšanas mērķa sasniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 6. punktu.

 

__________________________

 

* OV, lūdzu ievietot datumu: 2 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 5. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, šo vielu ķīmiskās kvalitātes rādītājus parāda šķirti no pārējo vielu ķīmiskās kvalitātes rādītājiem, tomēr neskarot minētās direktīvas V pielikuma 1.4.3. iedaļas vispārīgās prasības par ķīmiskās kvalitātes rādītāju attēlošanu, un/vai

(a) sagatavo papildu kartes, norādot attālumu līdz mērķim (distance-to-target); upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, šo vielu ķīmiskās kvalitātes rādītājus parāda šķirti no pārējo vielu ķīmiskās kvalitātes rādītājiem, tomēr neskarot minētās direktīvas V pielikuma 1.4.3. iedaļas vispārīgās prasības par ķīmiskās kvalitātes rādītāju attēlošanu, un/vai

Pamatojums

Izmantojot principu „ja neatbilst viens, tad neatbilst viss” (one out-all out), iespējams, netiek aptvertas visas ES līmenī būtiskas vielas. Tādēļ ir jāsagatavo papildu kartes, lai norādītu ķīmiskās kvalitātes rādītājus katrai šādai vielai, attiecībā uz kuru tiek konstatēti vides kvalitātes standartu pārkāpumi, ko, iespējams, nevar pietiekami samazināt ne vietējā, ne ES līmenī. Attiecībā uz šīm kartēm tiek ierosināts norādīt attālumu līdz mērķim (distance-to-target).

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

Article 2 – paragraph 5

Direktīva 2008/105/EK

8.a panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) monitoringu īsteno ar mazāku intensitāti, nekā prioritārajām vielām to prasa šīs direktīvas 3. panta 4. punkts un Direktīvas 2000/60/EK V pielikums, ar nosacījumu, ka īstenotais monitorings ir reprezentatīvs un ka eksistē statistiski uzticami atsauces dati par šo vielu klātesību ūdens vidē, un ka šie dati aptver vismaz vienu plānošanas ciklu, ko izmanto upju baseinu apsaimniekošanā, jeb sešus gadus.

(b) monitoringu īsteno ar mazāku intensitāti, nekā prioritārajām vielām to prasa šīs direktīvas 3. panta 4. punkts un Direktīvas 2000/60/EK V pielikums — vismaz reizi trijos gados, lai nodrošinātu pietiekamus datus ilgtermiņa tendenču analīzei saskaņā ar 3. panta 6. punktu, ar nosacījumu, ka īstenotais monitorings ir reprezentatīvs un ka eksistē statistiski uzticami atsauces dati par šo vielu klātesību ūdens vidē, un ka šie dati aptver vismaz vienu plānošanas ciklu, ko izmanto upju baseinu apsaimniekošanā, jeb sešus gadus.

Pamatojums

Ir skaidri jānosaka monitoringa obligāto minimālo biežumu attiecībā uz visuresošām, noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija sagatavo to vielu kontrolsarakstu, par kurām Savienības mērogā vāks monitoringa datus turpmākās prioritāšu noteikšanas vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 2. punktu.

1. Komisija sagatavo to vielu kontrolsarakstu, par kurām Savienības mērogā vāks monitoringa datus līdztekus datiem no raksturojuma un monitoringa programmām saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu, turpmākās prioritāšu noteikšanas vajadzībām, saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kontrolsarakstā jebkurā laikā atrodas ne vairāk kā 25 vielas vai vielu grupas, un katrai vielai ir norādīta monitoringa matrica. Vielas izraugās to vielu vidū, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku, apdraudot ūdens vidi vai izmantojot ūdens vidi kā šā riska nesēju. Izraugoties kontrolsarakstā iekļaujamās vielas, Komisija ņem vērā visu pieejamo informāciju, tostarp pētniecības projektus, raksturojuma un monitoringa programmas, ko dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu, un informāciju par ražošanas apjomu, lietojumiem, koncentrāciju vidē un ietekmi, tostarp informāciju, kas savākta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, Direktīvu 2001/82/EK un Direktīvu 2001/83/EK un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

Kontrolsarakstā jebkurā laikā atrodas ne vairāk kā 25 vielas vai vielu grupas, un katrai vielai ir norādīta monitoringa matrica. Vielas atbilstīgi pārredzamai tehniskai procedūrai un objektīviem kritērijiem izraugās no tām vielām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku, apdraudot ūdens vidi vai izmantojot ūdens vidi kā šā riska nesēju, un par kurām augstas kvalitātes monitoringa dati prioritātes noteikšanai nav pieejami pietiekamā daudzumā. Izraugoties kontrolsarakstā iekļaujamās vielas, Komisija ņem vērā visu pieejamo informāciju, tostarp Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktā paredzētās minētās direktīvas X pielikuma pēdējās regulārās pārskatīšanas rezultātus, pētniecības projektus, raksturojuma un monitoringa programmas, ko dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu, Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 5. punktā minēto ieinteresēto personu ieteikumus, un informāciju par ražošanas apjomu, lietojumiem, raksturīgajām īpašībām, daļiņu lielumu, koncentrāciju un dabisko klātbūtni vidē un ietekmi, tostarp informāciju, kas savākta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, Direktīvu 2001/82/EK un Direktīvu 2001/83/EK un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un Regulu (EK) Nr. 1107/2009, kā arī stingra, uz plaši atzītām, pārbaudītām analītiskām metodēm un progresīvos zinātniskos pētījumos iegūtiem zinātniskajiem datiem pamatota riska novērtējuma rezultātus.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Saskaņā ar 10. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā panta 1. punktā minētā kontrolsaraksta sagatavošanu.

2. Saskaņā ar 10. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā panta 1. punktā minētā kontrolsaraksta sagatavošanu, vielu iekļaušanu kontrolsarakstā un izslēgšanu no tā un kontrolsaraksta vielu monitoringa tehnisko specifikāciju sagatavošanu. Kontrolsaraksts ir spēkā ne ilgāk kā četrus gadus no tā pieņemšanas dienas vai līdz laikam, kad Komisija sagatavo jaunu sarakstu, ja tas notiek pirms četru gadu laikposma beigām. Izstrādājot jaunu kontrolsarakstu, Komisija izslēdz no tā jebkuru vielu, ja, veicot riska novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 2. punktu, tiek apstiprināts, ka minētā viela nerada ievērojamu Savienības līmeņa risku ūdens videi vai ar tās starpniecību.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 3. punkts – zemsvītras piezīme

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1 12 mēneši pēc šīs direktīvas pieņemšanas.

1 Datums — 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 4. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis īpaši izraudzītās reprezentatīvās monitoringa stacijās vismaz 12 mēnešus veic katras kontrolsarakstā iekļautās vielas monitoringu, kuru uzsāk 3 mēnešu laikā pēc attiecīgās vielas iekļaušanas kontrolsarakstā.

4. Dalībvalstis īpaši izraudzītās reprezentatīvās monitoringa stacijās vismaz 12 mēnešus veic katras kontrolsarakstā iekļautās vielas monitoringu, kuru uzsāk sešu mēnešu laikā pēc attiecīgās vielas iekļaušanas kontrolsarakstā.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts izraugās vismaz vienu staciju uz vidēji 15 000 km2 ģeogrāfiskās platības, un minimums ir viena stacija vienā dalībvalstī.

Katra dalībvalsts izraugās vismaz vienu monitoringa staciju un vienu staciju uz vidēji katriem 30 000 km2 ģeogrāfiskās platības, kā arī vienu staciju uz vidēji katriem 5 miljoniem iedzīvotāju.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 4. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad dalībvalstis katrai vielai izraugās reprezentatīvās stacijas un monitoringa pasākumu biežumu un laiku, tās ņem vērā vielas lietojumus. Monitoringa pasākumu starplaiks nav ilgāks par vienu gadu.

Kad dalībvalstis katrai vielai izraugās reprezentatīvās stacijas un monitoringa pasākumu biežumu un laiku, tās ņem vērā vielas lietojumus. Monitoringa pasākumu biežums nav retāks kā divreiz gadā.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija drīkst pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz kontrolsarakstā iekļauto vielu monitoringa tehniskās specifikācijas un tehnisko formātu, kādā Komisijai paziņojami monitoringa rezultāti un ar tiem saistītā informācija. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. Komisija drīkst pieņemt īstenošanas aktus un tehnisko formātu, kādā Komisijai paziņojami monitoringa rezultāti un ar tiem saistītā informācija. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

8.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Iekļauj šādu pantu:

 

„8.c pants

 

Pārejas noteikumi attiecībā uz publiski pieejamu informāciju un ziņošanas pienākumiem

 

Par vielām, kuras šīs direktīvas I pielikuma A daļā iekļautas ar numuru 2, 15, 20, 22, 23, 34, 36, 38, 39, 40, 41, 42, 45, 46, 47 un 48, dalībvalstis var sagatavot informāciju par ķīmiskās kvalitātes rādītājiem upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, atsevišķi no informācijas par pārējo vielu ķīmiskās kvalitātes rādītājiem; saistībā ar minētās direktīvas V pielikuma 1.4.3. iedaļā minētajām prasībām veic atsevišķu novērtējumu un norāda ķīmiskās kvalitātes rādītājus. Minētās direktīvas 4. panta 1. punktā, 11. panta 3. punktā un 16. panta 6. punktā paredzētie mērķi un saistības paliek neskartas.”

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 6.b punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

8.d pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b Iekļauj šādu pantu:

 

„8.d pants

 

Īpaši noteikumi par ārstniecības līdzekļiem

 

Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 9. punktu Komisija divu gadu laikā izstrādā stratēģiju, lai novērstu ūdens piesārņošanu ar farmaceitiskām vielām. Tajā ietver:

 

– priekšlikumus par to, lai pienācīgu uzmanību pievērstu zāļu ietekmei uz vidi saistībā ar zāļu laišanu tirgū (Direktīva 2001/83/EK, Direktīva 2011/83/ES un Regula (EK) Nr. 726/2004);

 

– riska novērtējumu saistībā ar zāļu klātbūtni ūdens vidē un priekšlikumus tās samazināšanai;

 

– kritērijus, kas ļauj izvērtēt iesniegto priekšlikumu izmaksu un efektivitātes attiecību.

 

Izstrādājot šā panta pirmajā punktā minēto stratēģiju, Komisija izmanto Direktīvas 2000/60/EK 21. pantā minētās komitejas atbalstu.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Attiecībā uz šīs Direktīvas 2. panta 1., 2., 5., 9. un 10. punktu dalībvalstīm šie noteikumi pirmo reizi jāpiemēro pasākumu programmu un upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanai un atjaunināšanai, kas jāīsteno saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 8. punktu un 13. panta 7. punktu.

Pamatojums

Ir svarīgi precizēt, ka dalībvalstīm ir jāpiemēro VKS jaunajām vielām un atjauninātie VKS esošajām vielām, sākot ar nākamo pasākumu programmu un upju baseinu apsaimniekošanas plānu atjauninājumu, kas notiks 2015. gadā ar mērķi iegūt labu ūdens kvalitātes stāvokli attiecībā uz šīm vielām līdz 2021. gadam.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

Annex II – table – rows 46, 47 and 48

Direktīva 2008/105/EK

I pielikums – tabula – 46., 47. un 48. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

(46)

17α-etinilestradiols

57-63-6

3,5 10-5

7 10-6

Nepiemēro

Nepiemēro

 

(47)

17β-estradiols

50-28-2

4 10-4

8 10-5

Nepiemēro

Nepiemēro

 

(48)

Diklofenaks

15307-79-6

0,1

0,01

Nepiemēro

Nepiemēro

 

 

Grozījums

(46)

17α-etinilestradiols1

57-63-6

(47)

17β-estradiols1

50-28-2

(48)

Diklofenaks1

15307-79-6

___________________

1 Šo vielu VKS Komisijai būtu jāpiedāvā saistībā ar nākamo prioritāro vielu saraksta pārskatīšanu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktu. Šie VKS būtu jāņem vērā pasākumu programmu un upju baseinu apsaimniekošanas plānu turpmākā pārskatīšanā saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 8. punktu un 13. panta 7. punktu, lai sasniegtu labu virszemes ūdeņu resursu stāvokli attiecībā uz šīm vielām līdz atbilstošā sešu gadu upes baseinu apsaimniekošanas plānu cikla beigām, neskarot Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 4. līdz 9. punktu. Atkāpjoties no Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 8. punkta, attiecībā uz šīm vielām datumam, uz kuru ir atsauce Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 8. punkta pēdējā teikumā, ir jābūt 2016. gada 27. decembrim.

  • [1]  OV L 229, 31.7.2009., 116. lpp.
  • [2]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Ķīmiskais piesārņojums ir viens no iemesliem arvien pieaugošajam spiedienam uz ūdens vidi un tīra, un droša ūdens pieejamību un kvalitāti mūsu sabiedrībai — tāpēc centrālais ilgtspējīgas ūdenssaimniecības aspekts ir — īstenot atbilstošus pasākumus, lai kontrolētu ķīmisko piesārņojumu.

Ūdens piesārņojums ir arī viena no galvenajām raizēm par vidi, ko pauž ES pilsoņi — 2012. gada 3. jūlija rezolūcijā par ES tiesību aktu īstenošanu ūdens jomā, Eiropas Parlaments „norāda, ka saskaņā ar Eirobarometra aptauju (2012. gada marts) 68 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka problēmas saistībā ar ūdens daudzumu un kvalitāti jāuztver nopietni, astoņi no desmit aptaujātajiem domā, ka ķīmiskais piesārņojums apdraud ūdens vidi, 62 % uzskata, ka nav pietiekami informēti par problēmām saistībā ar savas valsts gruntsūdeņiem, ezeriem, upēm un piekrastes ūdeņiem, bet 67 % aptaujāto domā, ka efektīvākais veids, kā risināt ūdens problēmas, ir veicināt izpratni par šīm problēmām, un 73 % Eiropas iedzīvotāju domā, ka ES jāierosina papildu pasākumi ūdens problēmu risināšanai Eiropā”;

Ūdens pamatdirektīva (ŪPD), kas pieņemta 2000.gadā, nosaka kompleksu pieeju ūdens politikai, kurā galvenā uzmanība veltīta ūdenssaimniecībai upju baseinu līmenī ar mērķi panākt ilgtspējību, nodrošinot „labu stāvokli” ekoloģiskā, ķīmiskā un kvantitatīvā ziņā, kas Eiropas ūdenstilpnēm jāsasniedz līdz 2015. gadam. ŪPD jo īpaši izvirza stratēģijas pret piesārņojumu.

Šajā sakarā Direktīva nosaka prioritāro vielu sarakstu ūdens politikas jomā, proti, to ķimikāliju sarakstu, kuras būtiski apdraud ūdens vidi vai rada apdraudējumu, nonākot ūdenī. Lai sasniegtu ūdens resursu labu ķīmisko stāvokli virszemes ūdeņiem, ūdenstilpnēm jāatbilst Vides Kvalitātes Standartiem (VKS), kas noteikti attiecībā uz šīm vielām. Bīstamākās no šīm vielām tiek noteiktas kā prioritāri bīstamas vielas (PBV) to noturības, bioakumulācijas un/vai toksicitātes dēļ. ŪPD kontekstā pieņemto pasākumu mērķis ir aizvien vairāk samazināt prioritāro vielu emisijas ūdens vidē vai, PBV gadījumā, emisijas pārtraukt vai izbeigt.

Komisijas priekšlikums ierosina grozījumus ŪPD un Vides kvalitātes standartu direktīvā, lai atjaunotu prioritāro vielu sarakstu ūdens politikas nozarē, kā to pieprasīts darīt ŪPD — vismaz reizi četros gados. Priekšlikums:

- pievieno sarakstam 15 jaunas prioritārās vielas, no tām 6 noteiktas par PBV;

- pārskata VKS septiņām esošajām prioritārajām vielām;

- nosaka divas esošās prioritārās vielas par PBV;

- ievieš prasību noteikt vairāku vielu koncentrāciju biotā, piemēram, ūdens organismos kā zivīs vai vēžveidīgos;

- ievieš īpašus noteikumus attiecībā uz vielām, kuras iedarbojas kā visuresošas noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas (visuresošas PBT vielas);

- paredz jaunu kontrolsaraksta mehānismu, lai veiktu iespējami problemātisko vielu monitoringu un savāktu datus saistībā ar to turpmāku noteikšanu par prioritārām vielām.

Referents atzinīgi vērtē Komisijas piedāvājumu un uzskata, ka dažas izmaiņas darīs Direktīvu skaidrāku, efektīvāku ceļā uz mērķi sasniegt „labu stāvokli” ES ūdenstilpnēs, kā arī vienkāršāk izpildāmu dalībvalstīm. Galvenie jautājumi, kas risināti iesniegtajos grozījumos, ir izskatīti turpmākajā tekstā.

Jaunas prioritārās vielas

Priekšlikumā 33 piesārņotājiem, kas tiek uzraudzīti un kontrolēti ES ūdeņos, pievienotas 15 ķimikālijas, tostarp rūpnieciskās ķimikālijas, biocīdi, augu aizsardzības produkti un pirmo reizi trīs vielas ar farmaceitisku izcelsmi. Šīs vielas izvēlētas, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ka tās var izraisīt nozīmīgu apdraudējumu.

Pirmkārt, referents uzskata, ka prioritāro vielu sarakstā nevajadzētu iekļaut papildus jaunas vielas. Lai arī vielu pievienošana un izņemšana no saraksta nenoliedzami ir pārējo likumdevēju prerogatīva, ir svarīgi respektēt zinātnisko integritāti un Komisijas pieprasīto tehniskās prioritizācijas procesa pārredzamību.

Referentam ir bažas par trīs farmācijas vielu iekļaušanu sarakstā — dabiskais hormons 17-beta-estradiols un sintētiskais hormons 17 alfa-etinilestradiols, kuriem abiem ir endokrīnu graujošas īpašības, un nesteroīdu pretiekaisuma zāles diklofenaks. Noteicot VKS šīm vielām ar šā brīža zināšanām par to klātbūtni ūdens vidē un ietekmi uz to, var izraisīt problēmas saistībā ar cilvēka veselības apsvērumiem, kuriem veltīta galvenā uzmanība —ūdens politikai nebūtu tieši jānosaka dalībvalstu veselības politika.

Savukārt tehniskais process, kam seko Komisija un ko atbalsta SCHER, rāda, ka ES ūdeņos tiešām ir problēma, ko nedrīkst vienkārši ignorēt. Referenta priekšlikums ir paturēt trīs vielas prioritāro vielu sarakstā, bet dzēst to VKS. VKS Komisija ierosinās nākamajā saraksta pārskatīšanā pēc 4 gadiem. Tas ļaus vākt vispusīgākus datus, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, un pareizāk izprast sabiedrības veselības ieguvumus saistīto risku novērtējumā, tādējādi risinot ieinteresēto personu lielākai daļai svarīgos jautājumus. Minētās vielas tad tiks iekļautas Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2021. gadā ar mērķi sasniegt EKS 2027. gadā.

Īstenošanas termiņi un izmaksu lietderīgums

ŪPD nav noteikts precīzs termiņš, kad būtu jāīsteno pasākumi, lai panāktu VKS jaunajām vielām vai atjaunotu VKS esošajām vielām — protams, ir neiespējami, ka attiecībā uz vielām, kam VKS ir iekļauti vai atjaunoti šodien, nevar sagaidīt „labu stāvokli” 2015. gadā, tāpēc ir svarīgi precizēt tekstu, lai izvairītos no jebkādām juridiskām neskaidrībām šajā ziņā — pasākumiem, lai samazinātu piesārņojumu, ko izraisa šīs vielas, vajadzētu tikt ieviestiem nākamajā Upju baseinu apsaimniekošanas plāna pārskatīšanā 2015. gadā ar mērķi sasniegt VKS 2021. gadā.

Turklāt, lai arī izmaksu/ieguvumu analīze katrai šai vielai ir iekļauta Komisijas ietekmes novērtējumā, būtu jāuzsver, ka dalībvalstis ir labākā pozīcijā, lai izvērtētu visefektīvākos līdzekļus, ko pielietot, lai sasniegtu ŪPD izvirzītos mērķus. Izmaksu ziņā efektīvu īstenošanu var īpaši nodrošināt ar avotu kontroles mehānismiem, kas jau ir pieejami spēkā esošajā likumdošanā, piemēram, REACH, un kas ņem vērā sociālekonomisko faktoru svarīgumu. Būtu arī jāatceras, ka saskaņā ar ŪPD dalībvalstis var attaisnot vēlākus termiņus vai ne tik stingrus mērķus vides jomā uz neproporcionālu izmaksu pamata.

Līdztekus vajadzētu izvairīties no maldinošām ziņām sabiedrībai — kartēm, kas parāda ES ūdeņu stāvokli ķimikāliju jomā, tajās nevajadzētu pēkšņi rādīt, ka ūdenstilpnes nesasniedz labu stāvokli, ja tas ir tikai jaunu, stingrāku prasību vai jaunu vielu sarakstam pievienošanas rezultātā — pārejas nosacījumiem vajadzētu ļaut dalībvalstīm nodrošināt atsevišķas kartes, neapdraudot vispārējā mērķa —laba stāvokļa ķimikāliju jomā sasniegšanu līdz 2021. gadam.

Visuresošās PBT vielas

Referents atzinīgi vērtē noteikumus priekšlikumā, kas atļauj dalībvalstīm samazināt monitoringa intensitāti noturīgām bioakumulatīvām un toksiskām vielām, kas ūdens vidē ir ļoti izplatītas un dod iespēju uzskaitīt to koncentrāciju atsevišķi, lai netiktu apslēpti panākumi attiecībā uz citām vielām. Tiek piedāvāts precizēt minimālo monitoringa biežumu attiecībā uz šīm vielām.

Kontrolsaraksts

Referents atzinīgi vērtē Komisijas piedāvāto kontrolsaraksta mehānismu kā efektīvu veidu, lai atrisinātu samilzušo problēmu, ko rada pretrunas starp nepieciešamību pārraudzīt vielas, lai tās regulētu, un regulēt vielas, lai tās pārraudzītu. Lai strādātu, kā iecerēts, kontrolsarakstam vajadzētu būt obligātam, kāds tas ir priekšlikumā.

Referents piedāvā ierobežot saraksta derīgumu līdz četriem gadiem, lai izvairītos no tā, ka monitoringa saistības paliek derīgas bezgalīgi, jo īpaši gadījumā, kad Komisijai deleģētās pilnvaras izveidot un atjaunot sarakstu tiks atceltas. Tiek piedāvāta jauna sistēma, kā noteikt monitoringa staciju skaitu, lai samazinātu nelīdzsvarotību starp valstīm ar ļoti atšķirīgām platībām, un tiek piedāvāts monitoringa biežuma palielinājums, lai stiprinātu statistikas datu atbilstību.

Sabiedrības informētība

Kā iepriekšminēts, ES iedzīvotāji īpaši raizējas par ūdens ķīmisko piesārņojumu. Referents uzskata, ka politiskais spiediens no izglītota un informēta sabiedriskā viedokļa ir vienīgais veids, kā gūt panākumus ūdens politikas jomā — pasākumus pret ūdens piesārņojumu būtu jāuztver nevis, kā uztieptu greznību no Briseles, bet drīzāk kā kolektīvu iedzīvotāju interešu aizstāvību.

Tāpēc tiek piedāvāts veicināt sabiedrības sapratni ar informāciju un komunikāciju par ūdenstilpņu piesārņojumu novēršanas pasākumu rezultātiem un ietekmi, jo īpaši, dalībvalstīm izveidojot interneta vietnes, kas nodrošinātu pieeju to noteiktajiem Upju baseinu apsaimniekošanas plāniem.

* * *

Referents ir pieņēmis daudz no ēnu referentu un Eiropas Parlamenta kolēģu ieteikumiem. Lai saglabātu lēmumu pieņemšanu tik skaidri pārredzamu, cik skaidrs ir ūdens, kādu mēs vēlamies, viņš organizēja divas ieinteresēto personu uzklausīšanas, lai dotu organizāciju, kas ietver CEFIC, EEB, EPPA, EUREAU, Greenpeace, Novartis, SustainPharma un WWF, pārstāvjiem iespēju izteikt savas bažas. Ar atbalsta organizācijām,CEFIC, VCI, WKO un nacionālo delegāciju pārstāvjiem notika individuālas tikšanās. Turklāt notika arī tikšanās ar Dānijas un Kipras Padomes prezidentūrām. Referents pilnībā uzņemas atbildību par priekšlikumiem, kurus viņš izvēlējies iekļaut šajā ziņojuma projektā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Prioritārās vielas ūdens resursu politikas jomā

Atsauces

COM(2011)0876 – C7-0026/2012 – 2011/0429(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.12.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.2.2012

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.2.2012

AGRI

14.2.2012

PECH

14.2.2012

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ITRE

27.2.2012

AGRI

21.6.2012

PECH

29.2.2012

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Richard Seeber

13.3.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

6.9.2012

5.11.2012

 

 

Pieņemšanas datums

28.11.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

7

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Nessa Childers, Yves Cochet, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Jo Leinen, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Carl Schlyter, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Chrysogelos, Vicky Ford, Julie Girling, Georgios Koumoutsakos, Judith A. Merkies, Miroslav Mikolášik, Britta Reimers, Birgit Schnieber-Jastram, Alda Sousa, Rebecca Taylor, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Andrea Zanoni

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emma McClarkin

Iesniegšanas datums

4.12.2012