Procedūra : 2012/2075(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0398/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0398/2012

Debates :

PV 14/01/2013 - 22
CRE 14/01/2013 - 22

Balsojumi :

PV 15/01/2013 - 9.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0003

ZIŅOJUMS     
PDF 197kWORD 106k
20.12.2012
PE 496.502v03-00 A7-0398/2012

par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana

(2012/2075(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referente: Rosa Estaràs Ferragut

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana

(2012/2075(INI))

Eiropas Parlaments,

   ņemot vērā LESD 175., 212. un 222. pantu,

   ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

   ņemot vērā Iestāžu nolīgumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansēšanu, kas 2002. gada 7. novembrī noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju un ar ko papildina 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu(2),

   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotni (COM(2011)0613),

   ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības Solidaritātes fonds — 2010. gada ziņojums” (COM(2011)0694),

   ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības Solidaritātes fonds. 2008. gada pārskats un ziņojums par pieredzi, kas gūta, sešus gadus piemērojot jauno instrumentu” (COM(2009)0193),

   ņemot vērā Parlamenta rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(3),

   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotne”(4),

   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 3/2008  „Eiropas Savienības Solidaritātes fonds: cik tas ir ātrs, efektīvs un elastīgs?”(5),

   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7–0398/2012),

A. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 222. pantā ir noteikts, ka Savienība un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un, ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris;

B.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) ir galvenais instruments solidāras Savienības rīcības apliecināšanai, sniedzot vērā ņemamu finansiālo atbalstu lielu katastrofu skartajām dalībvalstīm vai reģioniem;

C. tā kā gadījumos, kad ir nepieciešama tā mobilizācija, ESSF tiek plaši uzskatīts par vienu no atbilstošākajiem instrumentiem, kas ir Eiropas Savienības rīcībā, jo šis fonds ir visskaidrākā, noteiktākā un būtiskākā Eiropas solidaritātes izpausme tās iedzīvotājiem, kuri nonākuši smagā situācijā;

D. tā kā 2005. gada tiesību akta priekšlikums par jaunu ESSF regulu guva plašu atbalstu Eiropas Parlamentā, bet vairumam dalībvalstu izrādījās nepieņemams un galu galā Komisija to atsauca;

E.  tā kā pašreizējos krīzes apstākļos dalībvalstis un ES nedrīkst pārmērīgi palielināt izdevumus;

F.  tā kā vairākos ziņojumos ir atzīta nepieciešamība grozīt spēkā esošo ESSF regulu(6) , lai galvenokārt uzlabotu tā elastīgumu un darbību, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu,

ESSF īstenošana

1.  uzsver ESSF nozīmi, jo tas ir galvenais instruments, kuru Eiropas Savienība var izmantot, lai reaģētu gadījumā, ja Savienības teritorijā vai valstīs, ar kurām noris sarunas par pievienošanos ES, notiek nopietna katastrofa;

2.  uzsver — neraugoties uz sabiedrības labo attieksmi, ir jāuzlabo fonda darbības veids lielāka elastīguma un plašākas atpazīstamības panākšanai, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai;

3.  uzsver, cik liela nozīme ir atbalstam, ko ESSF sniedz dalībvalstīm, lai mazinātu tādu finansiālo slogu šo valstu budžetiem, kas rodas, novēršot ārkārtas situācijas, kuras izraisījušas smagas katastrofas, kas bieži tiem radītu pārāk lielu apgrūtinājumu;

4.  uzskata, ka fonda mobilizēšanai paredzētais laiks patlaban ir nepieņemami ilgs, un attiecīgi pauž nepieciešamību uzlabot to fonda mobilizācijai nepieciešamo administratīvo procedūru efektivitāti un ātrumu, kuras nosaka, ka pirms apstiprinājuma sniegšanas ir jāiesaistās trim Eiropas iestādēm, kā rezultātā šīs procedūras pārmērīgi aizkavē un paildzina laiku, kas nepieciešams palīdzības sniegšanai katastrofas skartajām dalībvalstīm, tādējādi nepanākot cerētos rezultātus;

5.  uzsver, ka lielākā daļa pieteikumu (63 %) bija iesniegti ārkārtas kategorijā „reģionāla katastrofa” un 66 % no tiem Komisija pēc izvērtēšanas noraidīja;

6.  uzskata, ka tādu dabas katastrofu gadījumā, ko uzskata par „lēni progresējošām”, iepriekš minētās regulas normas rada gan juridiskus, gan praktiskus sarežģījumus fonda mobilizācijai, un tādēļ pieprasa Komisijai apsvērt lielākas elastības piemērošanu attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas noteikto termiņu, lai varētu pievērst īpašu uzmanību tam, kā nodrošināt, lai šāda kaitējuma novēršanas izmaksas ir iespējams segt arī no ESSF;

Ieteikumi ESSF uzlabošanai

7.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu attiecībā uz nepieciešamību pārskatīt spēkā esošo ESSF regulu, lai uzlabotu tā darbību; piekrīt Komisijas viedoklim, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas krīzi, ierosinātajiem noteikumu grozījumiem nevajadzētu radīt nekādu papildu slogu ne Savienības, ne arī dalībvalstu budžetam;

8.  norāda, ka arī turpmāk jāpiemēro princips, ka zaudējumus jāsedz pusei, kura ir atbildīga par to radīšanu, lai ESSF izmantošana neatbrīvotu no atbildības tos, kuri ir atbildīgi par katastrofu;

9.  uzskata, ka vairāku dalībvalstu iebildumi, kuru pamatā ir bailes, ka dažas svarīgas izmaiņas šā instrumenta juridiskajā pamatā radīs lielākus finanšu izdevumus, ir nepamatoti un ir ierobežojuši 2002. gada regulas(7) pielāgošanu atbilstoši noteiktiem skaidrojumiem, kā arī ierobežojuši centienus uzlabot fonda veikstpēju; norāda, ka diemžēl kopš fonda izveides Eiropas Savienības reģionos ir būtiski palielinājies katastrofu skaits, veidi, smagums un intensitāte;

10. tomēr atzinīgi vērtē, ka vienkārši noteiktu pielāgojumu veikšana spēkā esošajos noteikumos būtiski uzlabos fonda veiktspēju, saglabājot tā loģisko pamatojumu un raksturīgās iezīmes, proti, galvenokārt nodrošināt elastīgu un efektīvu instrumentu, kas var nodrošināt ātras palīdzības sniegšanu tādas katastrofas skartiem iedzīvotājiem, kurai ir būtiska ietekme uz viņu dzīves apstākļiem un labklājību;

11. vēlas noskaidrot, vai skaidrāka un precīzāka katastrofu jēdziena definīcija varētu palīdzēt samazināt to daudzo dalībvalstu skepsi, kuras iebilst pret šā ES instrumenta padziļinātu reformu;

Laika samazināšana līdz atbalsta sniegšanai

12. uzsver steidzamo nepieciešamību vienkāršot šā ES instrumenta mobilizēšanas birokrātiskās procedūras, lai saīsinātu laiku no katastrofas līdz brīdim, kad skartā dalībvalsts vai reģions saņem palīdzību, kas dažreiz pārsniedz pat vienu gadu;‑{}‑ tomēr norāda, ka šis instruments netika izveidots, lai ātri reaģētu, bet gan lai pārfinansētu ārkārtas pasākumus, ko sākotnēji finansē valsts iestādes katastrofas skartajā valstī;

13. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veicināt procedūru vienkāršošanu Eiropas līmenī, lai mazinātu kavējumus; uzsver, ka dalībvalstīm jāveic arī savu administratīvo procedūru analīze un jānosaka un jānovērš iespējamie trūkumi, kas varētu radīt šķēršļus ātrākai palīdzības mobilizēšanai skartajiem reģioniem;

14. aicina dalībvalstis visos īstenošanas posmos cieši sadarboties ar pašvaldības un reģionālajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka Savienības palīdzība uz vietas ir pamanāma un efektīva, un lai veicinātu ilgtspējīgus risinājumus;

15. uzskata, ka Komisijas priekšlikums apvienot lēmumus par dotāciju piešķiršanu un īstenošanas nolīgumus starp Komisiju un dalībvalstīm ir interesants un atbilstošs gadījumos, kad Eiropas Parlaments un Padome ir darījuši pieejamus finanšu līdzekļus, jo tādējādi ietaupītos laiks un būtu iespējams reaģēt ātrāk;

16. uzskata — ņemot vērā iespējamo katastrofu skaita un apmēra nenoteiktību un neparedzamību, ESSF arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, ir jāpaliek ārpus Savienības budžeta un tas ir jāmobilizē tad, kad notiek katastrofas;

17. piekrīt viedoklim, ka iespēja veikt avansa maksājumus, tiklīdz cietusī valsts ir vērsusies pēc palīdzības, arī ir dzīvotspējīgs veids, kā paātrināt palīdzības sniegšanu lielas dabas katastrofas skartajām valstīm, un ka tas palīdzētu uzlabot ESSF efektivitāti; uzskata — ja tiek pieņemts šāds lēmums, avansam ir jābūt noteiktai procentuālai daļa no kopējās paredzamās palīdzības summas un pieteikuma noraidīšanas gadījumā šo avansu ir jāatgriež Savienības budžetā;

Lielāka piemērošanas jomas un definīciju skaidrība

18. aicina Komisiju skaidri definēt fonda darbības jomu un aptvērumu, novēršot jebkādas iespējamās ar darbības jomu saistītās juridiskās neskaidrības, kā arī izslēdzot situācijas, kurās dalībvalstis, pakļaujoties savu iedzīvotāju spiedienam, iesniedz pieteikumus, kaut gan tām jau ir zināms, ka tie tiks noraidīti;

19. uzskata — ja katastrofa izraisa lavīnveida sekas, fondam jāfinansē arī netiešā kaitējuma novēršana, ja šis kaitējums būtiski iespaido reģiona sociālekonomisko struktūru;

20. uzsver nepieciešamību skaidri un vienkārši definēt reģionāla mēroga katastrofas jēdzienu un precizēt, kādu reģionāla mēroga katastrofu seku novēršanai var piešķirt fonda finansējumu, ieviešot vienkāršu un objektīvu kritēriju, atbilstoši kuram tās būtu iespējams salīdzināt ar pārējām katastrofām un novērst jebkādu spekulatīvas interpretācijas iespēju un jebkādas pieteikumu iesniedzēju šaubas par to pieteikumu atbilstību;

21. uzskata, ka vispārējs pamatkritērijs jebkāda veida katastrofu gadījumā varētu būt kritērijs, kura pamatā ir ienākumu slieksnis; uzsver, ka gadījumā, ja šis kritērijs tiek noteikts par reģionāla mēroga katastrofas atbilstības rādītāju fonda palīdzības saņemšanai, tas jāpielāgo saskaņā ar reģiona IKP pēdējā gadā, par kuru ir pieejami oficiāli dati, piemērojot iepriekš noteiktu korekcijas koeficientu, kas aptver gan kaitējumu, kura apmērs nav kvantitatīvi novērtējams ieņēmumu ziņā, gan reģionālas katastrofas tiešās un netiešās sekas, kuras bieži vien ir daudz lielākas, nekā tās, kuras aprēķina uz ieņēmumu pamata;

22. uzskata, ka ierosinātais kaitējuma slieksnis 1,5 % apmērā no reģiona IKP NUTS 2 reģionālajā līmenī(8) , ar kuru noteiktu reģionāla mēroga katastrofas atbilstību fonda palīdzības saņemšanai, ieviestu skaidrību attiecībā uz cerībām par iespējamā pieteikuma atbilstību vai neatbilstību fonda mobilizēšanai, taču uzsver — tā kā šāds kritērijs varētu radīt gandrīz tādus pašus rezultātus kā pašreizējo reģionālajām katastrofām noteikto kritēriju piemērošana, arī turpmāk gandrīz neviena no reģionālajām katastrofām neatbildīs prasībām; tādēļ norāda, ka tik augsts slieksnis iedzīvotājiem nesniegs gaidīto atbildi un tātad nenovērsīs katastrofas upuru neapmierinātību, tieši otrādi — viņi joprojām pels Savienība rīcību un apsūdzēs to iejūtības trūkumā attiecībā pret saviem iedzīvotājiem;

23. atgādina — katastrofu novēršanai ir būtiska nozīme Savienības politikā, un tā ir lētākais veids, kā mazināt neaizsargātību katastrofu gadījumā; uzsver, ka ES reģioniem vajadzētu saskaņoti izmantot visas dažādās finansēšanas iespējas ilgtspējīgai katastrofu novēršanai;

24. uzsver, ka ir skaidri jāapzinās, ka sausums arī turpmāk tiks uzskatīts par tādu katastrofas veidu, kas atbilst ESSF finansējuma saņemšanas kritērijiem ar mērķi novērst sausuma sociālekonomiskās sekas un ietekmi uz apkārtējo vidi atbilstīgi Ūdens pamatdirektīvai, ņemot vērā, ka tā ir ilgtermiņa strukturāla problēma, kuru nav iespējams saskaņot ar noteiktajiem pieteikumu iesniegšanas termiņiem un kura būtiski ietekmē skarto reģionu sociālo un ekonomisko attīstību; tāpēc uzsver, ka attiecībā uz ilgstošu sausumu vai citām lēni progresējošām katastrofām jāievieš īpaši noteikumi, kuros jānosaka termiņš, līdz kuram valsts varas iestādēm jāveic pirmie pasākumi cīņai ar attiecīgo katastrofu, līdz ar to radot iespēju veikt ātrus un juridiski skaidrus atbildes pasākumus;

25. mudina Komisiju izskatīt un pielāgot kritērijus, lai ESSF var reaģēt uz dabas katastrofām Vidusjūras reģionā, kur daļēji klimata pārmaiņu dēļ pēdējo gadu laikā ir notikušas visnopietnākās dabas katastrofas Savienībā;

26. norāda, ka ESSF nesedz visu dabas katastrofu radīto kaitējumu, tādēļ nākamajā regulas priekšlikumā būtu pienācīgi jādefinē kaitējums, uz kuru attiecas šis instruments;

27. norāda, ka ES līmenī ir ļoti grūti pienācīgi reaģēt uz nopietnām cilvēka izraisītām krīzes situācijām, izmantojot esošos instrumentus, kā to pierādīja gan rūpnieciskās katastrofas, gan smagas sabiedrības veselības krīzes situācijas, un ka šādu situāciju rašanās gadījumiem Savienībai ir nepieciešami piemēroti instrumenti pienācīgu atbildes pasākumu nodrošināšanai;

28. uzsver, ka ESSF, reaģējot uz dabas katastrofām, ir jāpapildina citi finanšu instrumenti, piemēram, struktūrfondi, izmantojot izdevību radīt sinerģiju ar šiem mehānismiem un saistītajām programmām;

29. uzsver, ka gaidāmās 2014.–2020. gada finanšu shēmas ietvaros reģioniem jābūt pietiekami elastīgiem un jāspēj pārdalīt tiem piešķirtos resursus, lai varētu palielināt katastrofas gadījumā pieejamos resursus, ja tie to uzskata par vajadzīgu un vēlamu, un aicina Komisiju laikus pārskatīt spēkā esošo regulu attiecībā uz jauno finanšu periodu;

o

o         o

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2)

OV C 283, 20.11.2002., 1. lpp.

(3)

OV C 297E, 7.12.2006., 331. lpp.

(4)

OV C 181, 21.6.2012., 52. lpp.

(5)

OV C 153, 18.6.2008., 1. lpp.

(6)

Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 3/2008; Komisijas ziņojums „Eiropas Savienības Solidaritātes fonds —2010. gada ziņojums” (COM(2011)0694, galīgā redakcija), 2011. gada 31. oktobris; Komisijas ziņojums „Eiropas Savienības Solidaritātes fonds. 2008. gada pārskats un ziņojums par pieredzi, kas gūta, sešus gadus piemērojot jauno instrumentu” (COM(2009)0193 galīgā redakcija), 2009. gada 23. aprīlis; Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotne” (COM(2011)0613 final), ECO/319, 2012. gada 28. marts.

(7)

OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(8)

Eiropas Savienības Statistikas biroja statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra (NUTS), 2. reģionālais līmenis — pamatreģioni reģionālās politikas piemērošanai.


PASKAIDROJUMS

Solidaritātes fonds. Solidaritātes principa veiksmīga piemērošana ES 10 gadu garumā

Pēc postošajiem plūdiem, kas 2002. gadā izcēlās Centrāleiropā, Savienība, konstatējot, ka nav instrumenta, ar kura palīdzību tā varētu reaģēt uz plūdos cietušo iedzīvotāju lūgumiem un palīdzēt katastrofas skartajai dalībvalstij, izveidoja jaunu instrumentu — Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

Kopš tā laika toreiz izstrādātajā regulā nav veikti nekādi grozījumi, lai to pielāgotu jaunajām vajadzībām un izlabotu trūkumus, kas šo 10 gadu laikā varēja būt konstatēti fonda darbībā.

Kopš fonda izveides un līdz 2012. gada septembrim tas ir sniedzis finansiālu palīdzību, lai novērstu kaitējumu, ko bija radījušas 49 katastrofas, galvenokārt plūdi un ugunsgrēki.

Pēdējo gadu laikā Komisija saņem aizvien vairāk pieteikumu daļēji tāpēc, ka ir noticis vairāk katastrofu, bet daļēji arī tāpēc, ka spēkā esošie noteikumi nav pietiekami skaidri, lai nerastos šaubas par iespējamo fonda darbības jomu un katastrofu atbilstību ārkārtas normām par tā sauktajām ārkārtējām reģionālajām katastrofām.

Regulas pašreizējā redakcija attiecībā uz šāda veida katastrofām ir neskaidra, tāpēc iedzīvotājiem pieteikumu iesniedzējās dalībvalstīs rodas nepamatotas cerības un šīs dalībvalstis iesniedz pieteikumus, pakļaujoties spiedienam, ko izdara gan iedzīvotāji, gan politiskā opozīcija, kas pieprasa noteiktu Savienības un savas valsts iestāžu rīcību un atbildes.

Tāpēc ir pamatīgi jāpārskata spēkā esošā regula, lai to varētu piemērot līdz ar jaunā 2014.–2020. finanšu perioda sākumu.

Neraugoties uz darbības nepilnībām, ko varēja novērot šo gadu laikā, ir pierādījies, ka Solidaritātes fonds ir viens no pašiem veiksmīgākajiem un visatzinīgāk novērtētajiem Savienības instrumentiem, jo tas ir viens no nedaudzajiem Savienības rīcībā esošajiem instrumentiem, ar kuriem tā var izrādīt solidaritāti un klātesamību Eiropas iedzīvotājiem. Par spīti tam, ka 2005. gadā Parlaments pauda lielu atbalstu Komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem, kas paredzēja padziļināti pārskatīt spēkā esošo regulu, būtisks skaits Padomes delegāciju tos neatbalstīja, un bija jāatsakās no plāna veikt pārskatīšanu, tādējādi tiesību akta priekšlikumu noraidīja, un tas nogūla arhīvos līdz pat šodienai.

Redzot, kā ir mainījusies Savienības un lielākās dalībvalstu daļas ekonomiskā situācija, Komisija saprot, ka jaunajā mēģinājumā pielāgot šo instrumentu reālajai situācijai jāapvalda ambīcijas un jāierosina tikai tās izmaiņas procedūrā, kas, neradot papildu izmaksas, var uzlabot fonda darbības efektivitāti. Šis jaunais reformu priekšlikums paredz vienkāršot procedūras un definīcijās ieviest lielāku skaidrību, precizitāti un caurspīdīgumu.

Nepieciešamība ieviest nelielas izmaiņas, lai uzlabotu ESSF darbību un kvalitāti

Pašreizējam politiskajam klimatam ir raksturīga sarežģīta situācija saistībā ar budžetu daudzās dalībvalstīs, tāpēc šīs dalībvalstis nav gatavas piekrist tādam priekšlikumam, kas līdzinātos 2005. gada priekšlikumam. Lielākā daļa dalībvalstu ir skaidri norādījusi, ka nepiekritīs būtiskām izmaiņām ne Solidaritātes fonda juridiskajā pamatā, ne darbībā.

Rezultātā Komisija ir pilnībā atteikusies no domas aktualizēt 2005. gada priekšlikumu un savas idejas izklāsta uzstājīgi, bet piesardzīgi. Tomēr kopumā valda vienprātība, ka jāuzlabo Solidaritātes fonda efektivitāte.

Ņemot vērā daudzās apspriedes, kuras Komisija sarīkoja šo pēdējo gadu laikā, un Eiropas Revīzijas palātas 2008. gada ziņojumu par fonda darbību, ir skaidrs, ka, lai gan lielu katastrofu gadījumā fonda darbība ir apmierinoša, to pašu nevar teikt „mazāku” dabas katastrofu gadījumā, kas jānovērš pašiem reģioniem. Revīzijas palāta secina, ka reģionālas katastrofas definīcija ir neskaidra un tas rada problēmas saistībā ar pieteikumu iesniegšanu, kas vairumā gadījumu tiek noraidīti.

Revīzijas palāta arī ļoti kritizē ātruma trūkumu šā solidaritātes instrumenta mobilizācijā.

Lai novērstu šos trūkumus, Eiropas Komisija ir iesniegusi šo paziņojumu, kuru mēs pašlaik izskatām, ar mērķi atrisināt aprakstītās problēmas. Savā 2011. gada oktobra paziņojumā par Solidaritātes fonda nākotni Komisija ir izklāstījusi savu redzējumu par fonda darbības uzlabošanu, kas ietver dažus grozījumus spēkā esošajā regulā, no otras puses, saglabājot fonda nolūku un raksturīgās īpatnības. Komisija nav mainījusi nedz finansējuma piešķiršanas kārtību, nedz fonda darbības jomu — jautājumus, kuru dēļ Padome noraidīja iepriekšējo priekšlikumu.

Gadījumā, ja Komisijas idejas gūs atbalstu, tā ir nodomājusi izstrādāt jaunu tiesību akta priekšlikumu, novēršot tos trūkumus, par kuriem būs pieņemts lēmums, un šim tiesību aktam būtu jāstājas spēkā ar 2014. gadu tieši tāpat kā pārējiem sagatavošanā esošajiem tiesību aktu priekšlikumiem. Ņemot vērā šos ierobežojumus, referente ir pilnībā pārliecināta par šā Savienības instrumenta lietderīgumu un kvalitāti. Papildus palīdzības sniegšanai, kas paredzēta ārkārtas pasākumu veikšanai katastrofā cietušajiem un katastrofas skarto dalībvalstu finansiālā sloga mazināšanai, ir atļauts kopā ar Savienību izrādīt solidaritāti sarežģītā situācijā nonākušajiem iedzīvotājiem. Referente piekrīt Komisijas viedoklim par to, ka jāuzlabo fonda darbības efektivitāte, samazinot laiku no katastrofas brīža līdz palīdzības sniegšanas brīdim. Administratīvās procedūras ir ilgstošas, sarežģītas un neskaidras, un to iespējams novērst, izdarot nelielas izmaiņas, kas nemainītu pašlaik spēkā esošās Savienības regulas būtību.

Konstatējot, ka vairums problēmu ir saistītas ar pieteikumiem, kurus atzīst tikai par reģionāliem, referente uzskata par lietderīgu skaidri definēt, kuras katastrofas no tām, kas uzskatāmas par „mazajām”, ir atbilstošas fonda finansējuma saņemšanai.

Turklāt referente uzskata, ka, lai gan lēni progresējošas katastrofas, kas visbiežāk notiek Savienības galējās ziemeļu teritorijās, ir ilgtermiņa strukturālā problēma, to gadījumā ir grūti ievērot noteikumos norādītos pieteikumu iesniegšanas termiņus, kas arī būtu jāgroza.

Referente atbalsta viedokli, ka ir skaidri un precīzi jādefinē katastrofas jēdziens, jānosaka vispārējs kritērijs, lai izvērtētu kaitējuma apmēru, un jānosaka sliekšņi, ko iespējams koriģēt atbilstoši katrai teritorijai, tā, lai kliedētu gan dalībvalstu, gan to iedzīvotāju šaubas un negatīvo nostāju pret Eiropas Savienību, kuras iemesls ir uzskats, ka tā pienācīgi nereaģē uz viņu problēmām.

Referente arī atbalsta viedokli, ka jāsamazina birokrātiskie šķēršļi fonda mobilizēšanai. Viņa uzskata, ka avansu piešķiršana būtu ļoti lietderīga un piemērota un procedūru un lēmumu apvienošana palīdzētu ievērojami paātrināt pašreizējo procedūru.

Referente uzskata, ka šis instruments arī turpmāk jāfinansē ārpus Savienības budžeta, jo ir neiespējami iepriekš zināt, kādi pasākumi būs jāizmanto gada laikā. Turklāt tas būtu saskaņā ar Parlamenta vispārējo viedokli, ka šiem instrumentiem, kam jānodrošina iespēja reaģēt ārkārtējas un neparedzētas krīzes gadījumā, jāpaliek ārpusbudžeta instrumentiem.

Saskaņā ar iepriekš teikto referente piekrīt, ka jānosaka skaidrāki kritēriji fonda dotāciju saņemšanai, jo īpaši reģionālo katastrofu gadījumā, taču uzskata, ka, lai gan kritērijs, kura pamatā ir reģionālais IKP, ir labs rādītājs, noteiktais slieksnis joprojām ir pārāk augsts, lai reaģētu uz aizvien biežākam un lielākām katastrofām, kas notiek Eiropas reģionos. Uzskata, ka vajadzētu ieviest zināmu elastīgumu, piemēram, noteikta korekcijas koeficienta veidā, kas aptvertu kaitējumu, kura apmērs nav novērtējams ienākuma veidā, piemēram, kaitējumu ainavai, izklaides iespējām, videi u. c., un kuram ir nozīmīgas sekas uz dzīvesveidu un sociālekonomiskajiem apstākļiem katastrofas skartajos reģionos.

Referente uzskata, ka ārkārtēju apstākļu gadījumā fondam arī turpmāk jāsniedz palīdzība, pat ja katastrofas radītais kaitējums nesasniedz atbilstības slieksni. Viņa atzinīgi novērtē Komisijas iniciatīvu, lai gan zina, ka ar pašreizējiem instrumentiem ir ļoti grūti pienācīgi reaģēt tādu smagu krīzes situāciju gadījumā, kuras nav izraisījušas dabas katastrofas.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.11.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Victor Boştinaru, John Bufton, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Tomasz Piotr Poręba, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Březina, Andrea Cozzolino, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Lena Kolarska-Bobińska, Heide Rühle, Vilja Savisaar-Toomast, Elisabeth Schroedter

Juridisks paziņojums - Privātuma politika