ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā

10.12.2012 - (COM(2011)0788 – C7‑0436/2011 – 2011/0371(COD)) - ***I

Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Doris Pack

Grozījumi

• 001-273 (PDF - 542 KB)
• 001-273 (DOC - 992 KB)
• 274-274 (PDF - 505 KB)
• 274-274 (DOC - 358 KB)
• 275-278 (PDF - 113 KB)
• 275-278 (DOC - 304 KB)
• 277-277/REV1 (DOC - 288 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā

(COM(2011)0788 – C7‑0436/2011 – 2011/0371(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0788),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0436/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 29. marta atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 4. maija atzinumu[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7–0405/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums Virsraksts 1
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšlikums	Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
ar ko izveido “ERASMUS VISIEM”,	ar ko izveido „JIS Eiropa”,
Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā	Savienības programmu jaunatnes, izglītības un apmācības un sporta jomā
Pamatojums
Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. To pieņemot, attiecīgi labojumi jāizdara visā tekstā.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. panta 2. punkts sniedz Savienībai skaidras pilnvaras ar Savienības pasākumiem sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē.
Pamatojums
Svarīgi sniegt regulai stabilu, Līgumos balstītu pamatu arī attiecībā uz jauniešu programmām. LESD 165. pants sniedz Savienībai likumīgas pilnvaras veidot rīcības programmu jaunatnes jomā un organizēt pasākumus jauniešu autonomitātes stiprināšanai un līdzdalībai sabiedrībā.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Zīmolvārdu “Erasmus” plašā sabiedrībā gan dalībvalstīs, gan trešās šīs programmas dalībvalstīs atpazīst kā sinonīmu Savienības studentu mobilitātei, tāpēc šis zīmols ir jāizmanto plašāk galvenajos programmas aptvertajos izglītības sektoros.	(3) Plaša sabiedrība tik labi atpazīst zīmolvārdus „Comenius”, „Erasmus”, „Leonardo da Vinci” un „Grundtvig” kā sinonīmus Savienības mobilitātei mācību nolūkos un sadarbībai, ka šie zīmoli būtu jāizmanto arī jaunajā programmā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Jaunā programma būtu jāvērš uz to šķēršļu samazināšanu, kas traucē piekļūt finansējumam, un administratīvās sistēmas racionalizēšanu visā struktūrā. Ilgstoša koncentrēšanās uz administratīvo izdevumu samazināšanu un programmas organizācijas un pārvaldības vienkāršošana ir ļoti svarīgi programmas izdošanās priekšnosacījumi.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Sabiedriskā apspriešana par Savienības stratēģiskajām izvēlēm jaunās Savienības kompetences īstenošanai sportā un izvērtējuma ziņojums par sagatavošanas darbībām sporta jomā sniedza vērtīgas norādes attiecībā uz Savienības rīcības prioritārajām jomām un ilustrēja pievienoto vērtību, ko ES var dot, atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir iegūt, koplietot un izplatīt pieredzi un zināšanas par dažādiem jautājumiem, kas attiecas uz sportu Eiropas līmenī.	(4) Sabiedriskā apspriešana par Savienības stratēģiskajām izvēlēm jaunās Savienības kompetences īstenošanai sportā un izvērtējuma ziņojums par sagatavošanas darbībām sporta jomā sniedza vērtīgas norādes attiecībā uz Savienības rīcības prioritārajām jomām un ilustrēja pievienoto vērtību, ko ES var dot, atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir iegūt, koplietot un izplatīt pieredzi un zināšanas par dažādiem jautājumiem, kas attiecas uz sportu Eiropas līmenī, ar noteikumu, ka uzsvars tiek likts galvenokārt uz tautas sportu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Eiropas stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (“Eiropa 2020”) ir noteikta Savienības izaugsmes stratēģija turpmākajiem desmit gadiem, kurā ir noteikti ambiciozi mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, jo īpaši izglītības jomā, lai samazinātu priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu zem 10 % un nodrošinātu, ka vismaz 40 % no pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību. Tas pats attiecas arī uz tās pamatiniciatīvām, jo īpaši uz “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darbavietu programmu”.	(5) Eiropas stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (“Eiropa 2020”) ir noteikta Savienības izaugsmes stratēģija turpmākajiem desmit gadiem, kurā ir noteikti pieci mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, jo īpaši izglītības jomā, lai samazinātu priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu zem 10 % un nodrošinātu, ka vismaz 40 % no pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši terciāro vai tai līdzvērtīgu izglītību. Tas pats attiecas arī uz tās pamatiniciatīvām, jo īpaši uz “Jaunatne kustībā”, “Jaunu prasmju un darbavietu programmu” un “Inovācijas Savienību”1.
	__________________
	1 COM(2010)0546.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Eiropas Savienības Padome 2009. gada 12. maijā aicināja izveidot stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) , nosakot četrus stratēģiskus mērķus, lai risinātu atlikušās problēmas, veidojot uz zināšanām balstītu Eiropu un nodrošinot, lai mūžizglītība būtu pieejama visiem.	(6) Eiropas Savienības Padome 2009. gada 12. maijā aicināja izveidot stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) , nosakot četrus stratēģiskus mērķus, lai risinātu atlikušās problēmas, veidojot uz zināšanām balstītu Eiropu un nodrošinot, lai mūžizglītība būtu pieejama visiem. Šos mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja būs pieejams atbilstīga līmeņa finansējums.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu, kā arī ar Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu, programmai ir jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība un jāapkaro diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.	(7) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu, kā arī ar Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu, programmai ir jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība un jāapkaro diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Programmas īstenošanā ir nepieciešams arī uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu un mazaizsargātu grupu piekļuvi pasākumiem un aktīvi risināt īpašās mācīšanās vajadzības personām ar invaliditāti. Šīm vēlmēm vajadzētu būt atspoguļotām konkrētos uzraudzības un novērtēšanas pasākumos, lai nodrošinātu, ka programmu īsteno atbilstīgi šiem mērķiem.
Pamatojums
Ir īpaši svarīgi darbībās jaunattīstības valstīs nodrošināt, ka pasākumi ir sasniedzami nabadzīgajiem un mazaizsargātajiem cilvēkiem, bet tas būtu jānodrošina arī Eiropā.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Programmai ir jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši augstākās izglītības jomā, ne tikai, lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem “ET 2020” mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī, lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni un ieguldījumu ilgtspējīgas augstākās izglītības attīstībā trešās valstīs.	(8) Programmai ir jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši profesionālās izglītības un apmācības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības jomā, ne tikai, lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības un apmācības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem “ET 2020” mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī, lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni un ieguldījumu ilgtspējīgas augstākās izglītības un apmācības attīstībā ar Eiropas Savienību asociētajās aizjūras zemēs un teritorijās, kā arī trešās valstīs.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Atjaunotajā sistēmā sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam) ir jāatzīst, ka visi jaunieši ir sabiedrības resurss, un jāaizstāv viņu tiesības piedalīties to politikas nostādņu izstrādē, kas attiecas uz viņiem, izmantojot konsekventu strukturētu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un jaunatnes organizācijām visos līmeņos.	(9) Atjaunotajā sistēmā sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam) ir uzsvērta nepieciešamība uzskatīt, ka visi jaunieši ir sabiedrības resurss, un ar šo sistēmu cenšas atvieglot un veicināt viņu līdzdalību to politikas nostādņu izstrādē, kas attiecas uz viņiem, izmantojot konsekventu strukturētu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un jaunatnes organizācijām visos līmeņos.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Dalībvalstīm jācenšas noteikt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai programmas darbībai. Tas ietver arī tūlītēju vīzu izsniegšanu dalībniekiem, lai nepieļautu, ka kāds dalībnieks nokavē studijas, mācību programmu vai apmaiņas programmu vai kādu tās daļu un lai novērstu mobilitātes pasākumu un projektu atcelšanu. Saskaņā ar 19. pantu Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvā 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā, dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.	(11) Dalībvalstīm jācenšas noteikt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai programmas darbībai. Lai nepieļautu, ka kāds dalībnieks nokavē kādu plānotās darbības daļu, un lai novērstu mobilitātes pasākumu un projektu atcelšanu, dalībvalstis būtu jāmudina izsniegt vīzas bez liekas kavēšanās un izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras saskaņā ar 19. pantu Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvā 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Jauniešu bezdarba problēmas labākai risināšanai Savienībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš starpvalstu sadarbībai starp augstākās un profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai harmonizētu mācību programmas un darba tirgus vajadzības, uzlabotu studentu nodarbinātības līmeni un attīstītu uzņēmējdarbības prasmes.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Ar Boloņas deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, noteica starpvaldību procesu, kura mērķis ir izveidot “Eiropas augstākās izglītības telpu”, kam ir nepieciešams atbalsts Savienības līmenī.	(13) Ar Boloņas deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, noteica starpvaldību procesu, kura mērķis ir izveidot “Eiropas augstākās izglītības telpu”. Astotajā Boloņas ministru konferencē, kas notika Bukarestē, Rumānijā, 2012. gada 26. un 27. aprīlī, 47 ministri, kas ir atbildīgi par augstāko izglītību, parakstīja Bukarestes ministru paziņojumu, aicinot nostiprināt Eiropas augstākās izglītības telpu, kurai ir nepieciešams nepārtraukts Savienības līmeņa atbalsts.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam) bija noteikts ambiciozs un globāls skatījums uz arodizglītības un mācību politiku Eiropā un pieprasīts atbalsts saskaņotajām prioritātēm Savienības izglītības programmās, tostarp atbalsts starptautiskajai mobilitātei un dalībvalstu īstenotajām reformām.	(14) Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) būtiskā nozīme vairāku stratēģijā “Eiropa 2020” izklāstīto mērķu sasniegšanā ir plaši atzīta un definēta atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam), jo īpaši ņemot vērā tās iespējamo ieguldījumu lielā bezdarba, sevišķi jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba, samazināšanā Eiropā, mūžizglītības kultūras sekmēšanā, sociālās atstumtības novēršanā un aktīva pilsoniskuma veicināšanā. Steidzami ir jāveicina profesionālajā izglītībā un apmācībā iesaistīto personu, tostarp mācekļu, skolotāju un pasniedzēju, transnacionālā mobilitāte un jāsekmē sadarbība starp ieinteresētajām personām, izmantojot partnerības visos līmeņos, kā arī jāpalīdz dalībvalstīm to profesionālās izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanā.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Profesionālo un tehnisko izglītības programmu studentiem, tostarp tiem, kas ir darba praksē, un mācekļiem ir jānodrošina lielākas mobilitātes iespējas. Būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai uzlabotu mobilitātes pievilcību un pieejamību, jo īpaši mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) apmācītajiem darbiniekiem un mākslas un amatniecības jomā strādājošajiem.
Pamatojums
Briges paziņojumā teikts, ka pārrobežu mobilitātes veicināšana profesionālās un tehniskās izglītības studentiem ir galvenais nākotnes uzdevums. Attiecībā uz mācekļu mobilitāti, svarīgi, lai starpnieku organizācijas veicinātu MVU dalību, tiem darbojoties kā organizācijām, kuras gan nosūta, gan uzņem mācekļus.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Ir jāstiprina Eiropas skolu sadarbības intensitāte un apmērs un gan skolu darbinieku, gan skolēnu mobilitāte, lai ievērotu prioritātes, kas noteiktas programmā Eiropas sadarbībai skolu jomā 21. gadsimtā, proti, lai uzlabotu skolu izglītības kvalitāti Savienībā prasmju pilnveidošanas jomā, lai uzlabotu vienlīdzību un iekļaušanu skolu sistēmās un iestādēs, kā arī stiprinātu skolotāja profesiju un skolu vadību. Šajā saistībā īpašu nozīmi piešķirs stratēģiskajiem mērķiem samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu, uzlabot pamatprasmes, veicināt dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē un uzlabot tās kvalitāti, kā arī mērķiem pastiprināt skolotāju un skolu vadītāju profesionālo kompetenci un uzlabot izredzes uz izglītību migrantu bērniem un bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgām ģimenēm.	(15) Ir jāstiprina Eiropas skolu sadarbības intensitāte un apmērs un gan skolu darbinieku, gan skolēnu mobilitāte, lai ievērotu prioritātes, kas noteiktas programmā Eiropas sadarbībai skolu jomā 21. gadsimtā, proti, lai uzlabotu skolu izglītības kvalitāti Savienībā prasmju pilnveidošanas jomā, lai uzlabotu vienlīdzību un iekļaušanu skolu sistēmās un iestādēs, kā arī stiprinātu skolotāja profesiju un skolu vadību un nodrošinātu tiem atbalstu. Šajā saistībā prioritāte būtu jāpiešķir stratēģiskajiem mērķiem samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu, uzlabot pamatprasmes, veicināt dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē un uzlabot tās kvalitāti, tāpat kā arī mērķiem pastiprināt skolotāju un skolu vadītāju profesionālo kompetenci un uzlabot izglītības iespējas migrantu bērniem un bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgām ģimenēm.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš izglītības un apmācības politikas jomu teritoriālajai dimensijai un jo īpaši pieaugošajām atšķirībām starp izglītības iegūšanu valsts un vietējā līmenī;
Pamatojums
Tādas problēmas kā priekšlaicīga skolas pamešana, jauniešu atstumtība, zems izglītības līmenis un nepietiekama piekļuve izglītības infrastruktūrai ir izplatītas pilsētās. Neraugoties uz labklājību pilsētās, šīs problēmas parasti koncentrējas konkrētos apvidos, proti, sociāli un ekonomiski neattīstītajos apvidos. Šo uzdevumu risināšanā nozīmīga loma ir vietējām pašvaldībām, jo tās koordinē un vada attiecīgos pasākumus. Pieredze šo problēmu risināšanā ir būtiska tam, lai varētu īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Padomes [datums] rezolūcijā iekļautās atjaunotās Eiropas Pieaugušo mācību programmas mērķis ir attīstīt un uzlabot visu pieaugušo prasmes un spējas visas dzīves laikā, īpašu uzmanību pievēršot problēmai, ko rada lielais zemi kvalificēto eiropiešu skaits, kas risināta stratēģijā “Eiropa 2020”.	(16) Padomes 2011. gada 28. novembra1 rezolūcijā iekļautajā atjaunotajā Eiropas Pieaugušo mācību programmā ir uzsvērta vajadzība palielināt iesaistīšanos pieaugušo izglītībā, ņemot vērā Eiropas demogrāfisko novecošanos, kas pieaugušajiem neizbēgami liek regulāri atjaunināt savas personīgās un profesionālās prasmes un spējas arī pēc tam, kad tie ieguvuši sākotnējo izglītību un apmācību, un atzīstot pieaugušo izglītības nozīmi aktīva pilsoniskuma veicināšanā. Ņemot vērā stratēģijā “Eiropa 2020” izklāstītos nodarbinātības un nabadzības mazināšanas mērķus, Eiropas Pieaugušo mācību programmā īpaša uzmanība ir pievērsta vajadzībai palielināt zemi kvalificēto eiropiešu un eiropiešu ar vājām prasmēm iesaistīšanos pieaugušo izglītībā.
	______________
	1 OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Pieredze, kas gūta no Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada, Komisijas ziņojumi par demogrāfisko situāciju un vecāku cilvēku aktīva piedalīšanas brīvprātīgajā darbā liecina, ka mūžizglītība, paaudžu dialogs, mobilitāte un līdzdalība sabiedrības dzīvē ir svarīga arī pēc darba dzīves beigām. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir būtiska nozīme brīvprātīgajā darbā un sociālajā izglītošanā Eiropā. Tas programmā būtu jāņem vērā, atbilstošu uzsvaru liekot uz attiecīgiem pasākumiem vispārējās un profesionālās izglītības jomā.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Programmas mērķu sasniegšanai būtiski svarīgs ir Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkls, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienesti, Europass tīkla centri un Eiropas Savienības informācijas biroji kaimiņattiecību politikas valstīs, tostarp arī regulāri nodrošinot Komisijai atjauninātus datus par dažādām savas darbības jomām un informējot Savienību un programmas trešās dalībvalstis par tās rezultātiem.	(17) Programmas mērķu sasniegšanai būtiski svarīgs ir Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Pilsoniskās sabiedrības platforma mūžizglītības jomā, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkls, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienesti, Europass tīkla centri un Eiropas Savienības informācijas biroji kaimiņattiecību politikas valstīs, tostarp arī regulāri nodrošinot Komisijai atjauninātus datus par dažādām savas darbības jomām un izplatot informāciju par tās rezultātiem arī ar Eiropas Savienību asociētajās aizjūras zemēs un teritorijās.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Būtu jāstiprina sadarbība starp programmu un starptautiskajām organizācijām izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā, jo īpaši sadarbība ar Eiropas Padomi.	(18) Būtu jāstiprina sadarbība starp programmu un starptautiskajām organizācijām izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā, jo īpaši sadarbība ar Eiropas Padomi, kā jau tas vērojams starptautisko programmu sadarbībā ar Eiropas Kaimiņattiecību programmas valstīm.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Programmai būtu jāveicina izcilības attīstība Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē; jo īpaši tai būtu jāatbalsta iestādes ar Eiropas pārvaldības struktūru, kuras aptver Savienību interesējošo politikas nozaru pilnīgu klāstu, kuras ir bezpeļņas organizācijas un piedāvā atzītus akadēmiskos grādus.	(19) Lai veicinātu izcilības attīstību Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē un reaģētu uz pieaugošo vajadzību pēc zināšanām un dialoga par Eiropas integrācijas procesu un tā attīstību, ir svarīgi sekmēt izcilību mācīšanā, pētniecībā un to popularizēt, atbalstot augstākās izglītības iestādes, kuras specializējas Eiropas integrācijas procesa studijās, kā arī Eiropas asociācijas, kuras darbojas izglītības un apmācības jomā, īstenojot „Jean Monnet„ programmu.
Pamatojums
Ar grozījumu svītro kritērijus, kuri ierobežoja dotāciju saņemšanu un paredzēja tās vienīgi akadēmiskajām institūcijām.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Būtu jāstiprina sadarbība starp programmu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā valstu un Eiropas līmenī. Ir ļoti svarīgi radīt plašu līdzdalību attiecībā uz mūžizglītības stratēģijām un politiku. Pilsoniskā sabiedrība ir būtiska, lai ņemtu vērā ieinteresēto personu idejas un bažas visos līmeņos, un veido pamatu stabilam dialogam starp Savienību un tās pilsoņiem, lai padarītu Eiropas mūžizglītību par realitāti.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumā “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” ir izklāstītas Komisijas idejas Savienības līmeņa rīcībai sporta jomā pēc tam, kad būs stājies spēkā Lisabonas līgums, un ierosināti konkrēti pasākumi Komisijai un dalībvalstīm trīs vispārīgās nodaļās: sporta sociālā loma, sporta ekonomiskā dimensija un sporta organizācija.	(20) Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumā “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” ir izklāstītas Komisijas idejas Savienības līmeņa rīcībai sporta jomā pēc tam, kad būs stājies spēkā Lisabonas līgums, un ierosināti konkrēti pasākumi Komisijai un dalībvalstīm kā uzlabot sporta Eiropas kopējo identitāti trīs vispārīgās nodaļās: sporta sociālā loma, sporta ekonomiskā dimensija un sporta organizācija.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tautas sportam un brīvprātīgo kustībai sportā, jo tiem ir izšķiroša nozīme, sekmējot sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un veselību vecinošas fiziskās aktivitātes.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lielākai kvalifikāciju un spēju pārredzamībai un plašākai Savienības rīku atzīšanai jāsekmē mobilitāte visā Eiropā mūžizglītības nolūkos un tātad jāsniedz ieguldījums kvalitatīvas izglītības un mācību attīstībā, kā arī jāsekmē mobilitāte darba nolūkos starp valstīm un nozarēm. Paverot jauniem studentiem (tostarp arodapmācības un izglītības studentiem) piekļuvi metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, būs iespējams uzlabot viņu nodarbināmību pasaules ekonomikā, kā arī tas padarīs pievilcīgākas starptautiska profila darba vietas.	(21) Lielākai kvalifikāciju un spēju pārredzamībai, salīdzināmībai un atzīšanai, kā arī plašākai Savienības atzīšanas rīku akceptēšanai būtu jāsekmē kvalitatīvas izglītības un apmācības attīstība un mobilitāte gan mūžizglītības, gan darba nolūkos starp valstīm un nozarēm visā Eiropā. Paverot jauniem studentiem (tostarp profesionālās izglītības un apmācības studentiem) un pieaugušajiem, kas mācās, piekļuvi mūžizglītības metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, tiks uzlabota viņu nodarbināmība Eiropas ekonomikā un tiks veicināta arī darbaspēka mobilitāte.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Tālab ir ieteicams paplašināt vienotās sistēmas izmantošanu, lai nodrošinātu kvalifikāciju un spēju pārredzamību (Europass) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK , un izveidot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu, Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības programmās (European Credit (Transfer) System for Vocational Education and Training, ECVET) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumu un Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšanas sistēmu (European Credit Transfer and Accumulation System, ECTS).	(22) Tālab ir ieteicams plašāk izmantot vienoto sistēmu, lai nodrošinātu kvalifikāciju un spēju pārredzamību (Europass) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK, Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistru (EQAR), Eiropas asociāciju kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Ieteikumu 2006/143/EK1, un izveidot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu, Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības programmās (European Credit (Transfer) System for Vocational Education and Training, ECVET) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumu un Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšanas sistēmu (European Credit Transfer and Accumulation System, ECTS).
	____________
	1 OV L 64, 4.3.2006., 60. lpp.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo programmu, un papildināmība dalībvalstu pasākumiem atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras, izpētes, rūpniecības un kohēzijas politikas, paplašināšanās politikas un ārējo attiecību jomā.	(24) Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo programmu, un papildināmība dalībvalstu pasākumiem atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras, plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, veselības, pētniecības un inovācijas, uzņēmējdarbības, tieslietu, patērētāju, attīstības, rūpniecības un kohēzijas politikas, paplašināšanās politikas un ārējo attiecību jomā, kā arī saskaņā ar Savienības pašreizējām makroreģionālajām stratēģijām.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Efektīvai izpildes pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un uzraudzībai, ir jāizstrādā īpaši darbības rādītāji, kurus iespējams novērtēt laika gaitā, kuri ir reāli un atspoguļo intervences loģiku un ir atbilstoši attiecīgajai mērķu un pasākumu hierarhijai.	(25) Efektīvai izpildes pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un uzraudzībai, ir jāizstrādā īpaši, mērāmi un reāli darbības rādītāji, kas atspoguļo intervences loģiku. Visi Eiropas programmu īstenošanas rezultātā iegūtie sasniegumi jāiegulda politikas veidošanā un Eiropas stratēģijās jauniešiem un otrādi.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Regulā ir noteikta nepieciešamība ieviest darbības novērtēšanas kritērijus, uz kuriem jāpamato budžeta sadalījums dalībvalstīm valstu aģentūru vadīto pasākumu veikšanai.	(27) Nepieciešams noteikt darbības novērtēšanas kritērijus, uz kuriem jāpamato budžeta sadalījums dalībvalstīm valstu aģentūru vadīto pasākumu veikšanai.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Aizjūras zemju un teritoriju (AZT) fiziskās personas, kā arī kompetentās valsts un/vai privātās struktūras un iestādes var piedalīties programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes lēmumā par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību1.
	__________________
	1 COM(2012)0362.
Pamatojums
Pašreizējā lēmumā par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju noteikta aizjūras zemju un teritoriju dalība mācību un izglītības programmās. Jaunajā lēmuma priekšlikumā arī atgādināts, ka aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties visās Eiropas Savienības horizontālajās programmās. Tāpēc šajā tekstā ir jāprecizē visu aizjūras zemju un teritoriju dalība ERASMUS programmā.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos savā kopīgajā Paziņojumā “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” cita starpā norādīja, ka mērķis ir arī turpmāk atvieglot kaimiņvalstu dalību Savienības mobilitātes un spēju veidošanas pasākumos augstākās izglītības jomā un nākotnē atklāt kaimiņvalstīm paredzētu izglītības programmu.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ir jāaizsargā Eiropas Savienības finansiālās intereses, veicot proporcionālus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un atbilstošā gadījumā iekasējot soda naudas. Lai gan nepieciešamā finansējuma apjoms Savienības ārējās palīdzības jomā pieaug, Savienības ekonomiskā un budžeta stāvokļa dēļ šādas palīdzības sniegšanai pieejamie līdzekļi ir ierobežoti. Tādēļ Komisijai jāatrod visracionālākais veids pieejamo līdzekļu tērēšanā, jo īpaši, izmantojot tādus finanšu instrumentus, kas sniedz iespējas palielināt šī finansējuma ietekmi.	(31) Ir jāaizsargā Eiropas Savienības finansiālās intereses, veicot proporcionālus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un atbilstošā gadījumā iekasējot soda naudas. Lai gan nepieciešamā finansējuma apjoms Savienības ārējās palīdzības jomā pieaug, Savienības ekonomiskā un budžeta stāvokļa dēļ šādas palīdzības sniegšanai pieejamie līdzekļi ir ierobežoti. Tādēļ Komisijai jāatrod visracionālākais un ilgtspējīgākais veids pieejamo līdzekļu tērēšanā, jo īpaši, izmantojot tādus finanšu instrumentus, kas sniedz iespējas palielināt šī finansējuma ietekmi.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Administratīvā sloga un vadības izmaksu samazināšana ir neizbēgama, lai varētu novērst šķēršļus līdzdalībai programmā visiem potenciālajiem saņēmējiem. Tādu mehānismu izveide, ar kuriem nodrošina saņēmēju un to pārstāvju apvienību nepārtrauktu iesaistīšanos programmas ietvaros paredzēto darbību īstenošanā un uzraudzībā, ir ļoti svarīga.
Pamatojums
Papildus vajadzībai ievērot politiskās prioritātes un programmas, ir svarīgi novērst šķēršļus līdzdalībai. Potenciālos kandidātus bieži vien atbaida pieteikšanās procedūras un administratīvais slogs, ko rada ES projektu pārvaldība. Svarīgi ir norādīt, ka nepieciešamas efektīvākas un lietotājam draudzīgākas procedūras saistībā ar pieteikšanos dalībai programmā.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Savā 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” Komisija uzsvēra savu apņemšanos vienkāršot Savienības finansējumu. Vienotās izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas izveidei jānodrošina iespējas būtiskai vienkāršošanai, racionalizācijai un sinerģijām programmas pārvaldībā. Turklāt to īstenošana tiktu atvieglota, ja izmantotu vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu un samazinātu formālās prasības finansējuma saņēmējiem un dalībvalstīm	(32) Savā 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” Komisija uzsvēra savu apņemšanos vienkāršot Savienības finansējumu. Vienotās izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas izveidei jānodrošina iespējas būtiskai vienkāršošanai, racionalizācijai un sinerģijām programmas pārvaldībā. Turklāt to īstenošana tiktu atvieglota, ja izmantotu vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu un samazinātu formālās un birokrātiskās prasības finansējuma saņēmējiem un dalībvalstīm
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Ievērojot budžeta lēmējiestādes pilnvaras ikgadējā budžeta procedūrā, Komisijai būtu jāiesniedz budžeta projekts šīs programmas darbības laikam, kurš balstītos uz atsevišķām budžeta pozīcijām katrai no programmas darbībām, kā tas paredzēts 13. pantā. Tas nodrošinās lielāku skaidrību un pārredzamību par ikgadējo resursu piešķiršanu dažādajiem šīs programmas komponentiem.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 32.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32b) Šīs programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 32.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32c) Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz mainīgajām vajadzībām visā programmas darbības laikā, Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību pieņemt tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem saistībā ar darbības rezultātiem un valstu aģentūru īstenotajiem programmas pasākumiem. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, savlaicīgi un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.	(33) Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz mainīgajām vajadzībām visā programmas darbības laikā, Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību pieņemt tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem saistībā ar darbības rezultātiem un valstu aģentūru īstenotajiem programmas pasākumiem. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu un ieinteresēto personu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, savlaicīgi un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Tādas efektīvas un lietotājam draudzīgu programmas īstenošana, kas spēj palielināt ietekmi sabiedrībā, var notikt tikai ar saņēmēju ieguldījumu un ieteikumiem, kā to paredz labas pārvaldības nosacījumi.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 35.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(35a) Programmai būtu jāaptver trīs dažādas jomas, un komitejai, kas izveidota saskaņā ar šīs regulas 30. pantu, būtu jārisina gan horizontāli, gan sektorāli jautājumi. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt attiecīgo pārstāvju nosūtīšanu darbam komitejā atbilstoši darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, un komitejas priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt, lai sanāksmju darba kārtībā būtu skaidri norādīts iesaistītais sektors vai sektori un attiecīgā sektora jautājumi, kas apspriežami katras sanāksmes laikā. Attiecīgā gadījumā sanāksmēs kā novērotājus būtu jāuzaicina piedalīties sociālos partnerus.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Programma aptver izglītību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, jo īpaši augstāko izglītību, arodizglītību un arodmācības un pieaugušo izglītību un mācības, skolu izglītību un darbu ar jauniešiem.	3. Programma aptver šādas jomas:
	(a) izglītību un apmācību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, tostarp skolu izglītību, augstāko izglītību, profesionālo izglītību un apmācību (PIA) un pieaugušo izglītību;
	(b) jaunatnes lietas, jo īpaši saistībā ar neformālo un informālo mācīšanos, aktīvu pilsoniskumu, sociālo iekļaušanu un brīvprātīgo darbu;
	(c) sportu, jo īpaši tautas sportu.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Tā ietver starptautisku dimensiju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un atbalstīs arī aktivitātes sporta jomā.	4. Programma ietver starptautisku dimensiju, ar ko paredz atbalstīt Savienības ārējo darbību, tostarp tās attīstības mērķus, īstenojot sadarbību starp Savienību un trešām valstīm.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. “mūžizglītība” ir jebkāda vispārēja izglītība, arodizglītība un arodmācības, neformāla izglītība un neformālas mācības, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošanu saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, sociālajām un/vai nodarbinātības vajadzībām, tostarp konsultāciju un virzības pakalpojumu nodrošināšanu;	1. “mūžizglītība” ir jebkāda vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, neformālā izglītība un informālā mācīšanās, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina labākas zināšanas, prasmes un kompetences vai lielāku līdzdalību sabiedrībā saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, kultūras, sociālajām un/vai nodarbinātības vajadzībām, tostarp konsultāciju un ievirzes pakalpojumu sniegšanu;
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. “neformāla vide” ir mācīšanās vide, kas bieži vien ir plānota un organizēta, bet nav daļa no formālās izglītības un mācību sistēmas;	2. „neformāla izglītība” ir process, kas nodrošina cilvēkiem iespēju attīstīt to vērtības, prasmes un spējas, kuras tiek iegūtas ārpus formālās izglītības ietvariem.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a „informāla mācīšanās” ir mācību process, kas nav organizēts, tam nav noteiktu mērķu, kas mācību procesā būtu jāsasniedz, un apguvējs to neuztver kā tīšu procesu;
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 2. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b „strukturēts dialogs” ir veids, kā nodrošināt jauniešu un citu iesaistīto dalībnieku savlaicīgu un efektīvu ieguldījumu jaunatnes jomā, izstrādājot politikas nostādnes, kas saistītas ar jauniešu dzīvi;
Pamatojums
Strukturēts dialogs ar jauniešiem ir galvenais ES Jaunatnes politikas process. Tā kā šīs programmas mērķis ir atbalsts jauniešu līdzdalībai un politikas reformām, arī strukturēta dialoga process jādefinē šai priekšlikumā. Definīcija ir ņemta no 2008. gada 29. aprīļa EAC/D1/JK/D(2008): Eiropas strukturētā dialoga ar jauniešiem jaunā koncepcija.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. “mobilitāte mācību nolūkos” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, iegūtu apmācību vai citādā veidā mācītos, un ietver stažēšanos un neformālo izglītību, mācību un dalību starptautiskos profesionālās izaugsmes pasākumos. Tas var ietvert sagatavošanas apmācību kursu uzņēmējas valsts valodā. Mobilitāte mācību nolūkos attiecas arī uz jauniešu apmaiņas programmas un starptautiskus profesionālās izaugsmes pasākumus, iesaistot darbiniekus jauniešu jautājumos;	3. “mobilitāte mācību nolūkos” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, iegūtu apmācību vai citādā veidā mācītos, un ietver stažēšanos, mācekļa praksi, brīvprātīgo darbu, tostarp vecāku cilvēku brīvprātīgo darbu, neformālo mācīšanos, vai mācīšana vai dalība starptautiskos profesionālās izaugsmes pasākumos. Tas var ietvert sagatavošanas apmācību kursu uzņēmējas valsts valodā, kā arī turpmākus pasākumus. Mobilitāte mācību nolūkos ietver arī jauniešu pasākumus, piemēram, jauniešu apmaiņu, brīvprātīgo darbu, neformālu un informālo mācīšanos un profesionālās apmācības pasākumus, kuros iesaistīti darbinieki jauniešu jautājumos un ievirzes speciālisti;
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. “sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai” ir starptautiski sadarbības projekti, kuros piedalās organizācijas, kas aktīvi darbojas izglītības, mācību un/vai jaunatnes jomā, un kuros var piedalīties arī citas organizācijas;	4. “sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai” ir starpvalstu un starptautiski sadarbības projekti, kuros piedalās valsts un privātās organizācijas, kas aktīvi darbojas izglītības, mācību un/vai jaunatnes jomā, un kuros var piedalīties arī citas organizācijas, kas ir atbildīgas par izglītību un apmācību vai iesaistītas šajā jomā;
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 2. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. “atbalsts politikas reformai” ir jebkāda veida pasākums, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt izglītības un mācību sistēmu modernizēšanu, īstenojot dalībvalstu politiskās sadarbības procesu, jo īpaši, izmantojot atklātās koordinācijas metodes;	5. “atbalsts politikas reformai” ir jebkāda veida pasākums, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt izglītības un mācību sistēmu modernizēšanu, kā arī atbalstīt Eiropas jaunatnes politikas izstrādi, īstenojot ieinteresēto personu spēju veidošanas, kā arī dalībvalstu politiskās sadarbības procesu, jo īpaši, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, tostarp strukturētu dialogu ar jauniešiem;
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 2. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. “virtuālā mobilitāte” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstīti pasākumi iestāžu līmenī, lai iegūtu vai veicinātu starptautiskas sadarbības pieredzi saistībā ar mācīšanu un/vai mācīšanos;	6. “virtuālā mobilitāte” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstīti pasākumi, tostarp elektroniskā mācīšanās, iestāžu līmenī, lai iegūtu vai veicinātu starptautiskas sadarbības pieredzi saistībā ar mācīšanu un/vai mācīšanos neatkarīgi no vecuma;
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 2. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. “personāls” ir personas, kuras vai nu profesionāli, vai brīvprātīgā veidā piedalās izglītībā, mācībās vai jauniešu neformālajā izglītībā. Tas var ietvert skolotājus, pasniedzējus, skolu vadītājus, darbiniekus jauniešu jautājumos un personālu, kura pienākumi nav saistīti ar izglītību;	7. “personāls” ir personas, kuras vai nu profesionāli, vai brīvprātīgā veidā piedalās izglītībā, mācībās vai jauniešu neformālajā izglītībā. Tas var ietvert profesorus, skolotājus, pasniedzējus, skolu vadītājus, darbiniekus jauniešu jautājumos un personālu, kura pienākumi nav saistīti ar izglītību;
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 2. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. “darbinieks jauniešu jautājumos” ir profesionālis vai brīvprātīgais, kas piedalās neformālajā izglītībā;	8. „darbinieks jauniešu jautājumos” ir persona, kas ir iesaistīta neformālajā, formālajā izglītībā vai informālajā mācīšanās procesā;
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 2. pants – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. “jaunatnes pasākums” ir ārpusskolas pasākums (piemēram, jauniešu apmaiņas programma vai brīvprātīgais darbs), kurā piedalās jaunietis vai nu viens pats, vai grupā, un kuru raksturo neformālās izglītība pieeja;	17. “jaunatnes pasākums” ir ārpusskolas pasākums (piemēram, jauniešu apmaiņas programma, brīvprātīgais darbs vai jauniešu apmācības), kurā piedalās jaunietis vai nu viens pats, vai grupā, jo īpaši ar jaunatnes organizāciju starpniecību, kuru raksturo neformālās izglītība pieeja un kuru īsteno atbilstoši Eiropas kvalifikāciju apliecības shēmai;
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 2. pants – 17.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.a „brīvprātīgās darbības" ir darbības, tostarp formālā, neformālā, informālā un profesionālā apmācība un mācīšanās, kurās persona iesaistās brīvprātīgi, pēc pašas izvēles un motivācijas, negaidot finansiālu labumu un necerot gūt peļņu, un kuras dod labumu brīvprātīgajiem, personām, kuras izmanto brīvprātīgo asociāciju pakalpojumus, kā arī kopienām un sabiedrībai kopumā; par darbību netiek saņemta samaksa, taču var paredzēt atmaksāt tos izdevumus, kas tieši saistīti ar brīvprātīgo darbību; to pamatā nav peļņas gūšanas apsvērumi un tās veic galvenokārt nevalstiskas organizācijas (NVO), tādēļ materiāls vai finansiāls labums nevar būt motivējošais faktors; brīvprātīgo darbu nevajadzētu izmantot tam, lai ar to aizstātu apmaksātu nodarbinātību;
Pamatojums
Tiek izmantota definīcija, kas iepriekš minēta ziņojumā par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā (A7-0166/2012).
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 2. pants – 18. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. “partnerība” ir nolīgums starp vairākām iestādēm vai organizācijām dažādās dalībvalstīs, lai veiktu kopīgas darbības izglītības, mācību un jaunatnes jomā Eiropā vai formāla vai neformāla tīkla izveidošana attiecīgajā jomā. Attiecībā uz porta jomu tas ir nolīgums, kas noslēgts ar vienu vai vairākām trešām pusēm, piemēram, ar profesionālām sporta organizācijām vai sponsoriem dažādās dalībvalstīs, un kura mērķis ir piesaistīt papildu atbalsta līdzekļu avotus vēlamo programmas rezultātu sasniegšanai;	18. „partnerība” ir nolīgums starp vairākām iestādēm un/vai organizācijām dažādās iesaistītajās valstīs, lai veiktu kopīgus pasākumus izglītības, apmācību un jaunatnes jomā Eiropā vai formāla vai neformāla tīkla izveidošana attiecīgajā jomā. Attiecībā uz sporta jomu tas ir nolīgums, kas noslēgts ar vienu vai vairākām trešām pusēm, piemēram, ar profesionālām sporta organizācijām vai sponsoriem dažādās iesaistītajās valstīs, un kura mērķis ir piesaistīt papildu atbalsta līdzekļu avotus vēlamo programmas rezultātu sasniegšanai. Lai stiprinātu partnerības kvalitāti, to var attiecināt arī uz iestādēm un/vai organizācijām no trešām valstīm;
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 2. pants – 19. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
19. “uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas veic saimniecisku darbību publiskajā vai privātajā sektorā, neatkarīgi no tā lieluma, juridiskā statusa vai tautsaimniecības nozares, kurā tas darbojas, tostarp sociālekonomikas nozarē;	svītrots
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 2. pants – 20. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. “prasmes” ir spēja piemērot zināšanas un izmantot zinātību, lai paveiktu uzdevumus un atrisinātu problēmas;	svītrots
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 2. pants – 21. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
21. “spējas” ir pierādīta prasme atbildīgi un autonomi izmantot zināšanas, prasmes un praktiskās iemaņas mācīšanās procesā un sociālo un profesionālo uzdevumu veikšanai;	svītrots
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 2. pants – 23. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
23. “rezultāti” it jebkādi dati, zināšanas un informācija, neatkarīgi no formas vai veida un neatkarīgi no tā, vai to var aizsargāt, kas tiek iegūta darbības procesā, kā arī jebkādas ar to saistītās tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;	svītrots
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 2. pants – 26. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
26. “ES pārredzamības instrumenti” ir instrumenti, ar kuru palīdzību ieinteresētās personas visā Savienībā var saprast, novērtēt un atbilstošā gadījumā atzīt mācību procesa rezultātus un iegūtās kvalifikācijas;	26. „Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumenti” ir instrumenti, ar kuru palīdzību ieinteresētās personas visā Savienībā var saprast, novērtēt un atbilstošā gadījumā atzīt mācību procesa rezultātus un iegūtās kvalifikācijas;
Pamatojums
Šajā grozījumā definīcija „ES pārredzamības instrumenti” saskaņota ar 22. apsvērumu, 9. pantu un 10.e pantu, kuros nosaukti vairāki Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumenti.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 2. pants – 27. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
27. “kaimiņattiecību politikas valstis” ir valstis, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regulas Nr. [XX/2012], ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, pielikumā — Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Moldova, Okupētā Palestīnas teritorija, Sīrija, Tunisija un Ukraina. Saistībā ar pasākumiem jaunatnes jomā par kaimiņattiecību politikas valsti uzskata arī Krieviju;	27. “kaimiņattiecību politikas valstis” ir valstis, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regulas (ES) Nr. [XX/2012], ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, pielikumā — Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Moldova, okupētās palestīniešu teritorijas, Sīrija, Tunisija un Ukraina;
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 2. pants – 28.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	28.a "tautas sports" ir organizēts sports, ar ko vietējā līmenī nodarbojas amatieri, un visiem pieejams sports.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmai jāatbalsta tikai tās darbības un pasākumi, kas potenciāli rada Eiropas pievienoto vērtību un veicina vispārējo mērķu sasniegšanu, kā norādīts 4. pantā.	1. Programma atbalsta tikai tās darbības un pasākumus, kuri potenciāli rada Eiropas pievienoto vērtību un veicina to programmas vispārējo mērķu sasniegšanu, kas norādīti 4. pantā, kā arī veido apziņu par Eiropas kopējo izglītības telpu un veicina tās attīstību.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas darbību un pasākumu Eiropas pievienotā vērtība jānodrošina, jo īpaši, izmantojot šādus to aspektus:	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) transnacionālo būtību, jo īpaši starptautisko mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtermiņa sistēmisku ietekmi;	(a) transnacionālo būtību, jo īpaši attiecībā uz mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu ietekmi;
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) papildināmību un sinerģiju ar citām valstu, starptautiskām un citām Savienības programmām un politikām, nodrošinot apjoma ekonomiju un kritisko masu;	(b) papildināmību un sinerģiju ar citām programmām un politikas virzieniem vietējā, reģionu, valsts, Savienības un starptautiskā līmenī;
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ieguldījumu efektīvā Savienības rīku izmantošanā kvalifikācijas atzīšanai un pārredzamībai.	(c) ieguldījumu efektīvā un saskaņotā Savienības pārredzamības un atzīšanas rīku izmantošanā.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 4. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programmas vispārējie mērķi	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas mērķis ir palīdzēt sasniegt gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, gan 2020. gada izglītības un apmācības stratēģiskās sistēmas (“ET 2020”) mērķus, tostarp panākt atbilstību attiecīgajiem kritērijiem, kas paredzēti šajos instrumentos, kā arī sniegt ieguldījumu atjauninātā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam), ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā augstākās izglītības jomā trešās valstīs un Eiropas dimensijas attīstīšanā sportā.	1. Programma palīdz sasniegt:
Pamatojums
Šo 4. panta grozījumu nolūks ir uzsvērt to dažādo stratēģiju un pamatprogrammu mērķus, uz kurām atsaucas Komisija.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo īpaši izglītības pamatmērķi —samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu zem 10 % un palielināt to personu skaitu 30–34 gadu vecumā, kuras ieguvušas terciāro vai tai līdzvērtīgu izglītību līdz vismaz 40 %;
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) mērķus, tostarp atbilstīgos kritērijus;
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c) mērķi trešo valstu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, jo īpaši izglītības, apmācības, jaunatnes un prasmju paaugstināšanas jomā;
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d) atjaunotā Kopenhāgenas procesa (2010.-2020. gads) mērķus;
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(e) atjaunotās Eiropas izglītības programmas pieaugušajiem mērķus;
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – f apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(f) atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.-2018. gads) vispārējos mērķus; kā arī
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – g apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(g) mērķi attīstīt Eiropas dimensiju sportā, jo īpaši tautas sportā, atbilstoši Savienības darba plānam sporta jomā, ņemot vērā sporta pievienoto vērtību Savienības kultūrvēsturiskajā mantojumā.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Īpaši tajā ir jāsasniedz šādi stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi:	svītrots
(a) samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu;
(b) nodrošināt to studentu skaita pieaugumu, kuri vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Programma popularizē arī Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētās Eiropas vērtības.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 5. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētie mērķi	Programmas konkrētie mērķi
Pamatojums
Grozījuma nolūks ir uzsvērt konkrētos visas programmas mērķus pirms jaunas nodaļas teksta par izglītību un apmācību. Mērķus, kas attiecas uz konkrētu sektoru, pievieno katrā nodaļā.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programma sasniedz šādus konkrētus mērķus izglītības, mācību un jaunatnes jomā:	1. Papildus 4. pantā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem programmas konkrētie mērķi ir:
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – a punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) paaugstināt pamata spēju un prasmju līmeni atbilstoši darba tirgus un sabiedrības vajadzībām, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā, jo īpaši, palielinot jauniešiem, skolēniem, personālam un darbiniekiem jauniešu jautājumos mobilitātes iespējas mācību nolūkos un stiprinot sadarbību starp studējošo jaunatni un darba tirgu visā pasaulē;	(a) paaugstināt pamata spēju un prasmju, tostarp vispārīgo prasmju, līmeni atbilstoši darba tirgus un sabiedrības vajadzībām, atbalstīt personisko izaugsmi un sekmēt sociālo kohēziju un to jutīgo grupu iekļaušanu, kurām varbūt ir mazāk izglītības iespēju, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā, jo īpaši, palielinot jauniešiem, mūžizglītības dalībniekiem, personālam un jauniešu vadītāju mobilitātes iespējas mācību nolūkos un stiprinot sadarbību starp studējošo jaunatni un darba vidi; šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka arī jaunieši no sociāli nelabvēlīgas vides var gūt labumu no programmas;
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – a punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgie rādītāji:	(Teksts par attiecīgajiem rādītājiem pārcelts un jaunu pielikumu.)
– dalībnieku % daļa, kas ir uzlabojuši pamatspējas un prasmes, kas ir būtiskas darbam;
– To jauniešu % daļa, kuri atzīst, ka ir labāk sagatavoti, lai līdzdarbotos sabiedriskajā un politiskajā dzīvē
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – b punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) sekmēt kvalitātes uzlabošanu, izcilību inovācijās un internacionalizāciju izglītības iestāžu līmenī, kā arī darbā ar jauniešiem, jo īpaši, uzlabojot starptautisko sadarbību starp izglītības un mācību nodrošinātājiem/ jaunatnes organizācijām un citām ieinteresētajām personām;	(b) sekmēt kvalitātes uzlabošanu, izcilību inovācijās, sociālo iekļaušanu un piekļuvi, kā arī internacionalizāciju gan izglītības un apmācības iestāžu līmenī, gan darbā ar jauniešiem, jo īpaši, uzlabojot starpvalstu sadarbību starp izglītības un apmācības sniedzējiem vai jaunatnes organizācijām un citām ieinteresētajām personām;
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – b punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: To organizāciju % daļa, kas ir piedalījušās programmā un ir izstrādājušas/pielāgojušas inovatīvas metodes	(Teksts par attiecīgo rādītāju pārcelts un jaunu pielikumu.)
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – c punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicināt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi, ierosināt politikas reformas valsts līmenī, atbalstīt izglītības un mācību sistēmu, tostarp neformālās izglītības, modernizēšanu un atbalstīt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, jo īpaši, uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot atzīšanas un pārredzamības instrumentus un izplatot labu praksi;	(c) veicināt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi, ierosināt politikas reformas vietējā, reģionu un valsts līmenī, atbalstīt izglītības un apmācības sistēmu, tostarp neformālās izglītības, modernizēšanu un atbalstīt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, jo īpaši uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot atzīšanas un pārredzamības instrumentus un izplatot labu praksi, tostarp veicot pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu;
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – c punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: dalībvalstu skaits, kas, izstrādājot savas valsts politiku, izmanto atklātās koordinācijas metodes rezultātus.	(Teksts par attiecīgo rādītāju pārcelts un jaunu pielikumu.)
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – d punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) uzlabot izglītības, mācību un darba ar jauniešiem starptautisko dimensiju, jo īpaši, augstākajā izglītībā, palielinot Savienības augstākās izglītības iestāžu pievilcību un atbalstot Savienības ārējo rīcību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp Eiropas Savienības un trešo valstu augstākās izglītības iestādēm un mērķtiecīgi palielinot resursus trešās valstīs;	(d) uzlabot izglītības un apmācības starptautisko dimensiju, jo īpaši, sadarbojoties Savienības un trešo valstu iestādēm profesionālās izglītības un apmācības, kā arī augstākajā izglītības jomā, palielinot Savienības augstākās izglītības un pētniecības iestāžu pievilcību, kā papildinājumu Marie Curie-Skłodowska programmai;
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – d punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: Eiropas Savienības augstākās izglītības iestāžu skaits, kas piedalās mobilitātes un sadarbības pasākumos.	(Teksts par attiecīgo rādītāju pārcelts un jaunu pielikumu.)
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) atbalstīt Savienības ārējo darbību, tostarp tās attīstības mērķus, veicinot mobilitāti un sadarbību starp Eiropas Savienības un trešo valstu augstākās izglītības iestādēm un mērķtiecīgi palielinot veiktspēju trešās valstīs, attiecīgā gadījumā saskaņā ar mērķiem, kas noteikti ārējos finanšu instrumentos, kuru finansējumu izmanto šai darbībai;
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – e punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) uzlabot valodu mācīšanu un veicināt valodu daudzveidību;	(e) uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos un Savienībā veicināt starpkultūru izpratni un valodu plašo daudzveidību;
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – e punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: To dalībnieku % daļa, kuri ir uzlabojuši savas valodu prasmes	(Teksts par attiecīgo rādītāju pārcelts un jaunu pielikumu.)
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – f punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: studentu skaits, kuri ir ieguvuši apmācību, piedaloties Jean Monnet pasākumos.	(Teksts par attiecīgo rādītāju pārcelts un jaunu pielikumu.)
Grozījums Nr.             93 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) uzlabot tautas sporta pieejamību, atbalstot bezpeļņas organizācijas, kas nodrošina sporta aktivitātes, un tās organizācijas, kas organizē nekomerciālus sporta pasākumus.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 5. pants – fb punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fb) veicināt sadarbību starp dažādām nozarēm, kas iesaistītas izglītībā, apmācībā un jaunatnes darbībās;
Pamatojums
Ar šo grozījumu vēlas paplašināt sadarbības iespējas starp dažādām nozarēm (piemēram, formālas un neformālas izglītības kopējos projektos) un uzdod Komisijai pārliecināties par to, ka šādas iespējas ir pieejamas visā programmā.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Programma īpaši akcentē vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu iekļaujošai un kvalitatīvai visu līmeņu izglītībai izglītojamajiem, kuriem ir veselības problēmas vai invaliditāte, un tiem, kas nāk no sociāli nelabvēlīgas vides, piemēram, romiem.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Lai novērtētu programmu, 1. pielikumā tiek izklāstīti izmērāmi un atbilstīgi rādītāji katram konkrētajam mērķim. Šie kritēriji programmas darbības laikā var tikt pārskatīti, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27. panta noteikumiem.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums II nodaļa (jauna) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	II NODAĻA
	Izglītība un apmācība
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Sektori un zīmolvārdi
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns) – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Attiecībā uz izglītību un apmācību programma atbalsta gan sektorālas, gan horizontālas darbības šādos sektoros, kas saistīti ar īpašiem zīmolvārdiem, proti:
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns) – a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) „Comenius” — skolu izglītība;
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns) – b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) „Erasmus” — augstākā izglītība;
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns) – c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c) „Erasmus Mundus” —starptautiskā sadarbība augstākās izglītības jomā;
Pamatojums
Ar šo grozījumu pievieno programmu „Erasmus Mundus” tās nozīmes starptautiskajā sadarbībā dēļ.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns) – d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d) „Leonardo da Vinci” — profesionālā izglītība un apmācība (turpmāk „PIA”);
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns) – e punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(e) „Grundtvig” — pieaugušo izglītība.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 5.b pants (jauns) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b pants
	Konkrēti mērķi izglītības un apmācības jomā
Pamatojums
Skaidrības un pārredzamības labad tekstā ir svarīgi pieminēt konkrētus mērķus izglītības jomā.
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 5.b pants (jauns) – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ievērojot 4. un 5. pantu, programma īsteno šādus mērķus izglītības un apmācības jomā:
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums 5.b pants (jauns) – a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) saistībā ar „Comenius” (skolu izglītība) ar programmu cenšas uzlabot izglītības kvalitāti skolās, jo īpaši motivēt skolēnus mācīties un apgūt mācīšanās prasmes, mācīt skolēniem par taisnīgumu, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti un uzlabot pedagoģiskās pieejas un skolu pārvaldi, izmantojot palielinātu izglītības darbinieku mācību mobilitāti, uzlabotas partnerības starp skolām un skolēnu mobilitāti, un atbalstot tīklu veidošanu un labas prakses apmaiņu;
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums 5.b pants (jauns) – b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) saistībā ar „Erasmus” (augstākā izglītība) un „Erasmus Mundus” (starptautiskā sadarbība augstākās izglītības jomā) programmas mērķis ir stiprināt izcilību un kvalitāti Eiropas Augstākās izglītības telpā un tās pievilcību pasaules mērogā, palielinot tās augstākās izglītības kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu, palielinot studentu un mācību spēku mobilitāti, veicinot sadarbību starp iesaistīto valstu augstākās izglītības iestādēm un to kopējo zinātnisko grādu programmu kvalitāti. Jo īpaši tā pastiprina augstākās izglītības ieguldījumu inovācijas procesā, uzlabojot sadarbību starp augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, kā arī uzņēmumiem un vietējo sabiedrību;
Pamatojums
Tā kā ir ievērojamas atšķirības starp izglītības sektoriem, kas aptverti programmā, ir nepieciešams precizēt katra sektora konkrētos mērķus.
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums 5.b pants (jauns) – c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c) saistībā ar „Leonardo da Vinci” (PIA) programmas mērķis ir atbalstīt jauniešu nodarbinātību, palielinot PIA studentu, tostarp gados jaunu bezdarbnieku karjeras sākumā, kas meklē darbu, un darbinieku mācību mobilitāti, pastiprinot profesionālās izglītības ieguldījumu inovāciju procesā, uzlabojot stažēšanās un prakses kvalitāti, kā arī profesionālās izglītības kvalifikāciju un kompetenču pārredzamību, salīdzināmību un atzīšanu, tostarp to, kuras iegūtas neformālu un informālu mācību ceļā. Tā arī pastiprina profesionālās izglītības ieguldījumu inovāciju procesā, pastiprinot sadarbību ar trešo valstu iestādēm, kā arī ar organizācijām, kas nodrošina mācību iespējas, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām struktūrām;
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums 5.b pants (jauns) – d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d) saistībā ar „Grundtvig” (pieaugušo izglītība) programmas mērķis ir uzlabot pedagoģiskās pieejas un pieaugušo izglītības organizāciju pārvaldību, bet jo īpaši veicināt elastīgas mācību iespējas, pieaugušo lasītprasmi un rēķinātprasmi, kā arī aktīvu novecošanu, palielinot pieaugušo izglītības personāla mācību mobilitāti un pastiprinot sadarbību starp organizācijām, kas iesaistītas pieaugušo izglītībā, īpaši koncentrējoties uz mazaizsargāto grupu apmācības vajadzībām;
Pamatojums
Tā kā ir ievērojamas atšķirības starp izglītības sektoriem, kas aptverti programmā, ir nepieciešams precizēt katra sektora konkrētos mērķus.
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izglītības, mācību un jaunatnes jomā programmas mērķus sasniedz, īstenojot šādu trīs veidu darbību:	1. Izglītības un apmācības jomā programmas mērķus sasniedz, īstenojot šādu trīs veidu darbību:
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai,	(b) sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa;
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Visām darbībām, kuras minētas 1. punktā un uz kurām attiecas attīstības sadarbības instrumenta (ASI) vai Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējums, jābūt atbilstīgām attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā1 (ASI regula) un ĀKK valstu un ES partnerības nolīguma mērķiem un principiem. Jo īpaši — ja finansēšanai līdzekļi iegūti no attīstības sadarbības instrumenta, jāievēro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas noteiktie oficiālās attīstības palīdzības kritēriji, kā paredzēts ASI regulas 2. panta 2. punktā.
	____________________
	1 OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
Grozījums Nr.  114 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Darbības, kas noteiktas 6. panta 1. punktā, aptver vai nu starpnozaru projektus, kuros apvienoti dažādi izglītības un apmācības sektori, vai arī uz sektoru orientētus projektus, kuri vērsti uz vienu no sektoriem, kas saistīts ar konkrētiem zīmolvārdiem.
Grozījums Nr.  115 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Darbība personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos atbalsta:	1. Darbība personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos 18. pantā minētajās programmā iesaistītajās valstīs atbalsta šādas darbības:
Pamatojums
Pārredzamības labad ir svarīgi tekstā norādīt katrā sektorā plānotus pasākumus.
Grozījums Nr.  116 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) augstākās izglītības un arodmācību iestāžu studentu pārrobežu mobilitāti, kā arī neformālos pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp 18. pantā minētajām programmas dalībvalstīm. Šī mobilitāte var izpausties kā studēšana partnera iestādē, stažēšanās ārvalstīs vai piedalīšanās jauniešu pasākumos un jo īpaši brīvprātīgajā darbā. Maģistrantūras studentu mobilitāti atbalsta, nodrošinot studentu aizdevumu garantijas instrumentu, kas minēts 14. panta 3. punktā;	(a) augstākās izglītības studentu (tostarp doktora grāda kandidātu) mobilitāti, kas izpaužas vai nu kā studijas partneraugstskolā vai stažēšanās, tostarp asistentūra, ārvalstīs, programmas „Erasmus” ietvaros; nesen studijas beigušajiem stažēšanos un asistentūru var pagarināt līdz pat 12 mēnešiem no studiju pabeigšanas dienas. Mobilitāte var ietvert brīvprātīgu informācijas izplatīšanu skolās, ko veic atsevišķi izglītojamie;
Grozījums Nr.  117 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)personāla pārrobežu mobilitāti 18. pantā minētajās programmas dalībvalstīs. Šī mobilitāte var izpausties kā mācīšanas veids vai piedalīšanās profesionālās izaugsmes pasākumos ārvalstīs.	(b) maģistrantūras studentu mobilitāti atbalsta ar ES studentu aizdevumu garantijas instrumentu, kas minēts 14. panta 3. punktā;
Grozījums Nr.  118 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) to PIA studentu un mācekļu mobilitāti, kuri studē vai piedalās apmācībā kādā partneriestādē vai stažējas, tostarp piedalās asistentūras programmā, vai ir praksē ārvalstīs programmas „Leonardo da Vinci” ietvaros; nesen skolu beigušajiem praksi, asistentūru un stažēšanos var pagarināt līdz pat 12 mēnešiem no skolas pabeigšanas dienas;
Grozījums Nr.  119 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb) skolu izglītības (Comenius), augstākās izglītības (Leonardo da Vinci), profesionālās izglītības un apmācības (Grundtvig) jomas darbinieku mobilitāti. Šī mobilitāte var izpausties kā mācīšana, tostarp asitentūra, vai piedalīšanās profesionālās izaugsmes pasākumos ārvalstīs.
Grozījums Nr.  120 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šis darbības veids atbalstīs arī studentu, jauniešu un personāla starptautisko mobilitāti uz trešām valstīm un no tām saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu, tostarp mobilitāti, ko organizē kvalitatīvu kopīgu, divaugstskolu vai vairākaugstskolu grādu iegūšanai vai dalībai kopīgos konkursos, kā arī saistībā ar neformālo izglītību.	2. Šis darbības veids atbalstīs arī studentu un personāla mobilitāti uz trešām valstīm un no tām saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu, tostarp mobilitāti, ko organizē kvalitatīvu kopīgu, divaugstskolu vai vairākaugstskolu grādu iegūšanai vai dalībai kopīgos konkursos programmas „Erasmus Mundus” ietvaros.
Grozījums Nr.  121 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sadarbības inovācijas un labas prakses veicināšanai darbības veids atbalsta:	1. Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai attiecas uz Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci un Grundvig vai nu vairāku sektoru perspektīvā vai arī viena sektora robežās, un tā ietver:
Pamatojums
Pārredzamības labad ir svarīgi tekstā norādīt katrā sektorā plānotus pasākumus.
Grozījums Nr.  122 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tādu organizāciju starptautiskas stratēģiskās partnerības, kas darbojas saistībā ar izglītību, mācībām un/vai darbu ar jauniešiem vai citos attiecīgos sektoros un kas izstrādā un īsteno kopīgas iniciatīvas un veicina pieredzes un zinātības apmaiņu;	(a) tādu organizāciju un/vai iestāžu stratēģiskās partnerības, kas darbojas saistībā ar izglītību, apmācību vai prasmju attīstīšanu vai citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem, ar mērķi izstrādāt un īstenot kopīgas iniciatīvas un veicināt savstarpēju mācīšanos un pieredzes apmaiņu;
Pamatojums
Attiecīgā gadījumā partnerības darbībās būtu jāiesaista sociālie partneri.
Grozījums Nr.  123 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	stratēģiskās partnerības var ietvert kopīgus mācību projektus skolēniem un viņu skolotājiem kā klašu un atsevišķu personu apmaiņa, tostarp ilgtermiņa mobilitāte, ar mērķi uzlabot valodu zināšanas, aktīvu pilsoniskumu un starpkultūru sapratni, vai paraugprakses izglītības jomā izstrādāšanu un izplatīšanu. Stratēģiskās partnerības augstākajā izglītībā var ietvert intensīvas programmas ar mērķi uzlabot starpnozaru sadarbību un zināšanu apmaiņu starp studentiem un pasniedzējiem;
Grozījums Nr.  124 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 3. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šajā sakarībā īpašu uzmanību velta darbībām un projektiem, ko veic starp dažādiem izglītības sektoriem un saistībā ar jaunatni;
Grozījums Nr.  125 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) starptautiskas partnerības starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm šādā formā:	(b) starptautiskas partnerības starp darba tirgu un izglītības un apmācības iestādēm šādā formā:
Grozījums Nr.  126 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– zināšanu apvienības starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kuri veicina radošumu, inovācijas un uzņēmējdarbību, piedāvājot atbilstošas mācīšanās iespējas, tostarp jaunu studiju programmu izstrādi;	zināšanu apvienības, jo īpaši starp augstākās izglītības iestādēm un darba tirgu, kuri veicina radošumu, inovācijas, uz pieredzi balstītu izglītību un uzņēmējdarbību, piedāvājot attiecīgas mācīšanās iespējas, tostarp jaunu studiju programmu un apmācības metožu izstrādi;
Grozījums Nr.  127 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– sektoru prasmju apvienības starp izglītības un apmācības sniedzējiem un uzņēmumiem, veicinot nodarbinātību, izstrādājot jaunas, konkrētajam sektoram raksturīgas studiju programmas, izstrādājot novatoriskus veidus arodizglītības un apmācības iegūšanai un ieviešot praksē visā Savienībā atzītus instrumentus.	sektoru prasmju apvienības starp izglītības un apmācības sniedzējiem un darba tirgu, kuru mērķis ir veicināt nodarbināmību, palīdzēt izstrādāt jaunas, konkrētajam sektoram vai vairākiem sektoriem raksturīgas studiju programmas, izstrādāt novatoriskus veidus profesionālās izglītības un apmācības, tostarp par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu, un ieviest praksē Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentus atbilstīgi dalībvalstu politikā noteiktajai kārtībai.
Grozījums Nr.  128 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) partnerības starp reģionālajām un vietējām iestādēm, kas atbildīgas par jebkādiem skolu izglītības aspektiem, ar mērķi stiprināt starpreģionu sadarbību, tostarp pārrobežu reģionālo sadarbību;
Grozījums Nr.  129 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) informācijas tehnoloģiju (IT) atbalsta platformas, tostarp e–sadraudzības projektu (e-Twinning), kas aptver izglītības sektorus un darbu ar jauniešiem un nodrošina savstarpēju mācīšanos, virtuālo mobilitāti un paraugprakses apmaiņu, kā arī nodrošina pieeju dalībniekiem no kaimiņattiecību politikas valstīm.	(c) informācijas tehnoloģiju (IT) atbalsta platformas, tostarp jo īpaši e-sadraudzības projektu (e-Twinning), kas aptver visus izglītības un apmācības sektorus un nodrošina savstarpēju mācīšanos, virtuālo mobilitāti un paraugprakses apmaiņu kā papildinājumu mācību mobilitātei, kā arī nodrošina piekļuvi dalībniekiem no kaimiņattiecību politikas valstīm.
Grozījums Nr.  130 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. un 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šis darbības veids atbalsta arī attīstību, resursu palielināšanu, reģionālo integrāciju, zināšanu apmaiņu un modernizācijas procesus, izmantojot partnerības starp augstākās izglītības iestādēm Savienībā un trešās valstīs, kā arī jaunatnes sektorā, jo īpaši, nodrošinot savstarpēju mācīšanos, veidojot kopīgus izglītības projektus un veicinot reģionālo sadarbību, sevišķi kaimiņattiecību politikas valstīm.	2. Šis darbības veids atbalsta arī attīstību, resursu palielināšanu, reģionālo integrāciju, zināšanu apmaiņu un modernizācijas procesus, izmantojot partnerības starp iestādēm, kas Savienībā un trešās valstīs darbojas augstākās izglītības (Erasmus Mundus) un PIA jomā, jo īpaši, nodrošinot savstarpēju mācīšanos, veidojot kopīgus izglītības projektus un veicinot reģionālo sadarbību, sevišķi ar kaimiņattiecību politikas valstīm, un palīdz kvalitatīvi un kvantitatīvi uzlabot jauniešiem pieejamās profesionālās izglītības prakses iespējas.
	Darbības, kurās izmanto ASI vai EAF finansējumu, veicina ilgspējīgu attīstību partnervalstīs un pamatojas uz valsts un reģionālajām attīstības stratēģijām, un ir ar tām saskaņotas.
Grozījums Nr.  131 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Atbalsts politikas reformām ietver pasākumus, kas tiek ierosināti Savienības līmenī un ir saistīti ar:	1. Atbalsts politikas reformām izglītības un apmācības jomā cita starpā ietver pasākumus, kas tiek ierosināti Savienības līmenī un ir saistīti ar:
Grozījums Nr.  132 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pasākumus, kas saistīti ar Savienības politisko programmu īstenošanu izglītības, mācību un jaunatnes jomās (atklātās koordinācijas metodes), kā arī Boloņas un Kopenhāgenas procesu un strukturētu dialogu ar jauniešiem;	(a) Savienības politisko programmu īstenošanu izglītības un apmācības jomā atvērtās koordinācijas metodes kontekstā, kā arī saistībā ar Boloņas un Kopenhāgenas procesu, jo īpaši ar ekspertu tematiskajiem tīkliem un organizācijām, kuri vērsti uz atbilstīgas labas prakses un inovācijas konstatēšanu un izplatīšanu visos izglītības sektoros;
Grozījums Nr.  133 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Savienības pārredzamības instrumentu īstenošanu programmas dalībvalstīs, jo īpaši Europass, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI), Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšana sistēmu (ECTS), Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības programmās (ECVET) un atbalsta ES mēroga tīkliem īstenošanu;	(b) Savienības atzīšanas un pārredzamības instrumentu, jo īpaši Europass, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI), Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšanas sistēmas (ECTS), Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmas profesionālās izglītības un apmācības programmās (ECVET), Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (EQAR), Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA), Youthpass, īstenošanu programmas dalībvalstīs un atbalstu ES mēroga tīkliem;
Grozījums Nr.  134 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) politisko dialogu ar ieinteresētajām personām Eiropā izglītības, mācību un jaunatnes jomā;	(c) politisko dialogu ar ieinteresētajām personām Eiropā izglītības un apmācības jomā, sniedzot konkrētu un ilgtspējīgu administratīvu un finansiālu atbalstu Eiropas organizācijām, kuras darbojas šajā jomā;
Pamatojums
Vairākums apvienību, kuras darbojas izglītības un apmācības jomā, pauž bažas par strukturāla dialoga trūkumu izglītības un apmācības jomā, ar ko būtu iespējams izvērst plašāku sadarbību šajā jomā. Turklāt īstam pilsoniskam dialogam ar pilsonisko sabiedrību ir nepieciešams ilgtspējīgs atbalsts, un Eiropas tīkli ir pierādījuši to radīto ES pievienoto vērtību un ietekmi vairāku gadu garumā.
Grozījums Nr.  135 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) konkrētu un ilgtspējīgu atbalstu, piešķirot darbības dotācijas Eiropas pilsoniskās sabiedrības asociācijām, kas darbojas izglītības un apmācības, mūžizglītības un jaunatnes jomā;
Grozījums Nr.  136 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) Eiropas Jaunatnes forumu, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centrus (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīklu, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienestus, Europass tīkla centrus un Eiropas Savienības birojus kaimiņattiecību politikas valstīs un Savienības pievienošanās valstīs, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs, kas programmā piedalās daļēji.	(d) Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centriem (NARIC), Eurydice un Euroguidance tīkliem, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienestiem, Europass tīkla centriem un Eiropas Savienības informācijas birojiem, jo īpaši kaimiņattiecību politikas valstīs un valstīs, kas pievienojas, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs, kas programmā piedalās daļēji.
Pamatojums.
Jaunatnes jautājumi apskatīti jaunajā nodaļā par jaunatni.
Grozījums Nr.  137 Regulas priekšlikums 10. pants – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) atbalstīt akadēmisko iestāžu un apvienību pasākumus Eiropas integrācijas studiju jomā un atbalstīt Jean Monnet zīmolu, kas simbolizē izcilību;	(b) atbalstīt akadēmisko iestāžu un apvienību pasākumus Eiropas integrācijas jomā un atbalstīt Jean Monnet zīmolu, kas simbolizē izcilību;
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir paplašināt Eiropas integrācijas pasākumu jomu, kas paredzēta šajā pantā.
Grozījums Nr.  138 Regulas priekšlikums 10. pants – c. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atbalstīt šādas Eiropas akadēmiskās mācību iestādes, kas darbojas Eiropas interesēs;	(c) atbalstīt šādas iestādes, kas darbojas Eiropas interesēs:
Grozījums Nr.  139 Regulas priekšlikums 10. pants – c punkts – iia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia) Eiropas Publiskās administrācijas institūtu (EIPA) Māstrihtā;
Grozījums Nr.  140 Regulas priekšlikums 10. pants – c punkts – iib apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iib) Eiropas Tiesību akadēmiju Trīrē;
Grozījums Nr.  141 Regulas priekšlikums 10. pants – c punkts – iic apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iic) Eiropas Aģentūru izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām Odensē;
Grozījums Nr.  142 Regulas priekšlikums 10. pants – c punkts – iid apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iid) Starptautisko Eiropas apmācības centru (CIFE) Nicā;
Grozījums Nr.  143 Regulas priekšlikums IIa nodaļa (jauna) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IIa nodaļa
	Jaunatne
Pamatojums
Pārredzamības, atpazīstamības un turpināmības labad ir būtiski tekstā ievietot atsevišķu nodaļu par jaunatni.
Grozījums Nr.  144 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants
	Konkrētie mērķi
Pamatojums
Jaunatnes sektoram ir jāizvirza īpaši mērķi, kas ir konkrēti, efektīvi un neatkarīgi no tiem, kuri ir sniegti attiecībā uz izglītības sektoriem.
Grozījums Nr.  145 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Saskaņā ar 4. un 5. pantu, jo īpaši ar atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.-2018. gadam) mērķiem, programma tiecas sasniegt šādus konkrētus mērķus jaunatnes jomā:
Grozījums Nr.  146 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) veicināt starpkultūru izglītību, savstarpējo sapratni, sociālo integrāciju un solidaritāti, aktīvu pilsoniskumu, toleranci un Eiropas izpratni gan iesaistītajās valstīs, gan trešās valstīs par jauniešu, jo īpaši to, kuriem ir mazāk iespēju, stāvokli, izmantojot mobilitāti, kultūru dialogu un apmaiņas;
Grozījums Nr.  147 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) uzlabot starptautisko dimensiju pasākumiem jaunatnes jomā, nodrošinot papildināmību ar Savienības ārējo darbību, jo īpaši veicinot sadarbību starp Savienības un trešo valstu ieinteresētajām personām un starptautiskajām organizācijām;
Grozījums Nr.  148 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) – c apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c) izveidot atbalsta struktūras jauniešiem un stiprināt jauno darba ņēmēju un organizāciju nozīmīgumu arī trešās valstīs, mērķtiecīgi palielinot to veiktspēju;
Grozījums Nr.  149 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – d apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d) pilnveidot darbu ar jauniešiem, jo īpaši uzlabojot sadarbību Eiropas līmenī un veidojot sakaru tīklu starp jaunatnes organizācijām un/vai citām ieinteresētajām personām, kā arī apmācot jaunos darba ņēmējus;
Grozījums Nr.  150 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – e apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(e) papildināt politikas reformas vietējā, reģionālā un valstu līmenī jaunatnes jomā un atbalstīt uz zināšanām un pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas izstrādi, izplatot un apmainoties ar labu praksi;
Grozījums Nr.  151 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – f apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(f) veicināt jauniešu neformālās un informālās izglītošanās rezultātu atzīšanu, jo īpaši labāk izmantojot Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentus;
Grozījums Nr.  152 Regulas priekšlikums 10.b pants (jauns) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.b pants
	Programmā paredzētās darbības
Grozījums Nr.  153 Regulas priekšlikums 10.b pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Jaunatnes jomā programmas mērķus sasniedz, īstenojot šādas triju veidu darbības:
Pamatojums.
Lai uzturētu racionalizētu pieeju, ar kuru iespējams veidot sinerģiju programmas ietvaros, nodaļā par jaunatni saglabāsies tāda pati struktūra kā nodaļā par izglītību un apmācību, kura pamatojas uz trijām galvenajām darbības jomām.
Grozījums Nr.  154 Regulas priekšlikums 10.b pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) Personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos: jaunatne pārvietojas;
Grozījums Nr.  155 Regulas priekšlikums 10.b pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai: jaunatne sadarbojas;
Grozījums Nr.  156 Regulas priekšlikums 10.b pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – c apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c) Atbalsts politikas reformai: jaunatne pieņem lēmumus
Grozījums Nr.  157 Regulas priekšlikums 10.c pants (jauns) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.c pants
	Personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos: jaunatne pārvietojas
Grozījums Nr.  158 Regulas priekšlikums 10.c pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1. Saistībā ar personu mobilitātes veicināšanu mācību nolūkos attiecībā uz jaunatni iekļauj:
Grozījums Nr.  159 Regulas priekšlikums 10.c pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns) – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) neformālās izglītības un informālās mācīšanās pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp programmā iesaistītajām valstīm, jo īpaši:
Pamatojums
Ir svarīgi sīkāk izvērst pasākumus nodaļā par jaunatni.
Grozījums Nr.  160 Regulas priekšlikums 10.c pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns) – i punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(i) jauniešu apmaiņas, tostarp apmeklējumu un uzņemšanas pasākumus, kā arī sagatavošanas un turpmākos pasākumus;
Grozījums Nr.  161 Regulas priekšlikums 10.c pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns) – ii punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ii) brīvprātīgo darbu, jo īpaši ar Eiropas Brīvprātīgo dienesta starpniecību; tostarp apmeklējumu un uzņemšanas pasākumus, sagatavošanas un turpmākos pasākumus, kā arī inovatīvus pasākumus, ar kuriem turpina nodrošināt mobilitāti; tajos var iekļaut brīvprātīgu iesaistīšanos vienaudžu informēšanas pasākumos par mobilitātes iespējām;
Grozījums Nr.  162 Regulas priekšlikums 10.c pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) personu, kas darbojas ar jauniešiem vai jauniešu organizācijās, un jauniešu vadītāju mobilitāti; šī mobilitāte var izpausties kā mācību vai tīklu veidošanas pasākumi.
Grozījums Nr.  163 Regulas priekšlikums 10.c pants (jauns) – 2. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. Ar šo darbību atbalsta arī jauniešu, personu, kas darbojas ar jauniešiem vai jauniešu organizācijās, un jauniešu vadītāju mobilitāti uz trešām valstīm un no tām.
Grozījums Nr.  164 Regulas priekšlikums 10.d pants (jauns) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.d pants
	Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai: jaunatne sadarbojas
Grozījums Nr.  165 Regulas priekšlikums 10.d pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1. Sadarbības pasākumos inovācijas un labas prakses veicināšanai jaunatnes lietu jomā iekļauj:
Pamatojums
Ir svarīgi sīkāt izvērst pasākumus nodaļā par jaunatni.
Grozījums Nr.  166 Regulas priekšlikums 10.d pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) starptautiskas stratēģiskās partnerības starp organizācijām, kas darbojas ar jaunatni saistītās darbībās, kuru mērķis ir izstrādāt un īstenot kopīgas iniciatīvas un veicināt savstarpējas mācīšanās pasākumus un pieredzes un zinātības apmaiņu, tostarp jo īpaši:
Grozījums Nr.  167 Regulas priekšlikums 10.d pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns) – i punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(i) partnerības mobilitātes atbalstam saskaņā ar 10.c pantu;
Grozījums Nr.  168 Regulas priekšlikums 10.d pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns) – ii punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ii) jauniešu iniciatīvas un pilsoniskuma projektus, kuru mērķis ir veicināt aktīvu pilsoniskumu, līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un uzņēmējdarbībā;
Grozījums Nr.  169 Regulas priekšlikums 10.c pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns) – iii punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iii) projektus, kuru mērķis ir atbalstīt darbu ar jauniešiem, izmantojot dažādus savstarpējas mācīšanās veidus un ieviešot, īstenojot un sekmējot kvalitātes uzlabošanu un inovatīvas pieejas, tostarp pierobežas reģionu sadarbību (“Regio partnerības”);
Grozījums Nr.  170 Regulas priekšlikums 10.d pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns) – iv punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iv) sociālās inovācijas projektus;
Grozījums Nr.  171 Regulas priekšlikums 10.d pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) IT atbalsta platformas jaunatnes jomā, kuras nodrošina savstarpēju mācīšanos, uz zināšanām balstītu darbu ar jauniešiem, virtuālo mobilitāti un paraugprakses apmaiņu.
Grozījums Nr.  172 Regulas priekšlikums 10.d pants (jauns) – 2. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. Ar šo darbību atbalsta arī attīstību, spēju veidošanu, reģionālo sadarbību un zināšanu apmaiņu jaunatnes jomā, izmantojot partnerības starp Savienību un trešām valstīm, it sevišķi ar kaimiņattiecību politikas valstīm, galvenokārt izmantojot dažādus savstarpējas mācīšanās veidus.
Pamatojums
Šajā programmas punktā paredzēta starptautiska sadarbība arī saistībā ar jaunatnes jautājumiem.
Grozījums Nr.  173 Regulas priekšlikums 10.e pants (jauns) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.e pants
	Atbalsts politikas reformai: jaunatne pieņem lēmumus
Grozījums Nr.  174 Regulas priekšlikums 10.e pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1. Atbalsts politikas reformai jaunatnes jomā ietver pasākumus, kas tiek ierosināti Savienības līmenī un attiecas uz:
Grozījums Nr.  175 Regulas priekšlikums 10.e pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) Savienības politisko programmu īstenošanu jaunatnes jomā, izmantojot atklāto koordinācijas metodi;
Grozījums Nr.  176 Regulas priekšlikums 10.e pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu, jo īpaši Youthpass, īstenošanu programmā iesaistītajās valstīs;
Grozījums Nr.  177 Regulas priekšlikums 10.e pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – c apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c) politikas dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Eiropā un strukturētu dialogu ar jauniešiem;
Grozījums Nr.  178 Regulas priekšlikums 10.e pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – d apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d) Eiropas stratēģijas izstrādi apmācības un sadarbības jomā, lai veicinātu jauniešu vadītāju spēju veidošanu;
Pamatojums
Atbalsts jauniešu vadītājiem, nodrošinot apmācību un veicinot sadarbību, ir līdzeklis, lai aptvertu vēl vairāk Eiropas jauno pilsoņu.
Grozījums Nr.  179 Regulas priekšlikums 10.e pants (jauns) – 1. punkts (jauns) – e apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(e) Eiropas Jaunatnes forumu un Eiropas jaunatnes NVO, Savienības mēroga tīkliem, tostarp resursu centriem jaunatnes darba attīstībai, un Eurodesk tīkliem.
Pamatojums
Jaunatnes sektora darbības nepārtrauktības labad ir būtiski nodrošināt, ka jaunatnes NVO arī turpmāk saņem darbības dotācijas saviem pasākumiem šajā jomā.
Grozījums Nr.  180 Regulas priekšlikums 10.e pants (jauns) – 2. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. Ar šo darbību atbalsta arī politisko dialogu ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.
Grozījums Nr.  181 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar vispārējiem mērķiem programma sasniedz šādus konkrētus mērķus sporta jomā:	1. Papildus 4. un 5. pantā izklāstītajiem mērķiem programmā uzmanību galvenokārt pievērš tautas sportam un cenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus sporta jomā:
Grozījums Nr.  182 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – a punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) novērst starptautiskos apdraudējumus sportā, piemēram, dopinga lietošanu, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu, vardarbību, rasismu un neiecietību;	(a) novērst transnacionālos apdraudējumus sporta, tostarp tautas sporta, integritātei, piemēram, dopinga lietošanu, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu un vardarbību, kā arī visa veida neiecietību un diskrimināciju;
Grozījums Nr.  183 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – a punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: to dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai cīnītos pret apdraudējumiem sportā;	(Teksts par attiecīgo rādītāju pārcelts un jaunu pielikumu.)
Grozījums Nr.  184 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – b punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Atbalstīt labu sporta pārvaldību un sportistu duālās karjeras.	(b) atbalstīt labu sporta pārvaldību un sportistu duālās karjeras, ņemot vērā dalībvalstu pieredzi un paraugpraksi;
Grozījums Nr.  185 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – b punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai veicinātu labu pārvaldību un duālās karjeras.	(Teksts par attiecīgo rādītāju pārcelts un jaunu pielikumu.)
Grozījums Nr.  186 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – c punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veselību uzlabojošu fizisko aktivitāti, sekmējot dalību sportā;	(c) veicināt brīvprātīgas darbības sportā, kā arī sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veselību uzlabojošu fizisko aktivitāti, sekmējot dalību sportā un visiem vienlīdzīgu piekļuvi tam;
Grozījums Nr.  187 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – c punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un līdzdalības rādītāju palielināšanos.	(Teksts par attiecīgo rādītāju pārcelts un jaunu pielikumu.)
Grozījums Nr.  188 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) visos izglītības līmeņos palielināt informētību par fiziskās aktivitātes nozīmi;
Grozījums Nr.  189 Regulas priekšlikums 11. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Lai novērtētu programmu, šīs regulas 1. pielikumā paredz izmērāmus un atbilstīgus pamatrādītājus konkrētajiem mērķiem. Šie rādītāji programmas darbības laikā var tikt pārskatīti, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta noteikumiem.
Grozījums Nr.  190 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Mērķus, kas noteikti sadarbībai sporta jomā, īsteno, veicot šāda veida starptautiskas darbības:	1. Mērķus, kas noteikti sadarbībai sporta jomā, īsteno, veicot šādus transnacionālus pasākumus, kurus galvenokārt vērš uz tautas sportu:
Grozījums Nr.  191 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atbalsta starptautiskus sadarbības projektus,	(a) atbalsta pārrobežu un transnacionālas sadarbības partnerības;
Grozījums Nr.  192 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) atbalsta nekomerciālus Eiropas sporta pasākumus, kuros piedalās vairākas Eiropas valstis;	(b) atbalsta sporta, tostarp tautas sporta, bezpeļņas pasākumus Eiropas līmenī, kuros piedalās vairākas iesaistītās valstis un ar kuriem veicina to programmas mērķu sasniegšanu, kas noteikti programmas 4., 5. un 11. pantā;
Grozījums Nr.  193 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) atbalsta Eiropas Sporta dienas vai nedēļas organizēšanu, kas veicina amatieru un profesionālā sporta sociālo un kultūras lomu un popularizē sporta pozitīvās iezīmes sabiedrības veselības ziņā;
Grozījums Nr.  194 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) atbalsta to sporta organizāciju resursu palielināšanu;	(d) atbalsta brīvprātīgo darbu, kā arī sporta organizāciju resursu palielināšanu;
Grozījums Nr.  195 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstītajiem sporta pasākumiem atbilstošā gadījumā jānodrošina papildu finansējums, slēdzot partnerības nolīgumus ar trešajām personām, piemēram, ar privātuzņēmumiem.	2. Atbalstītajiem sporta pasākumiem atbilstošā gadījumā var nodrošināt papildu finansējumu no trešām personām, piemēram, privātuzņēmumiem, ievērojot pārredzamības nosacījumus.
Grozījums Nr.  196 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Finanšu piešķīrums šīs programmas īstenošanai, sākot no 2014. gada 1. janvāra, ir noteikts EUR 17 299 000 000 apmērā.	1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas …/… Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību […] punkta nozīmē finanšu piešķīrums šīs programmas īstenošanai, sākot no 2014. gada 1. janvāra, kas ikgadējā budžeta piešķīruma procedūras laikā ir budžeta lēmējinstitūcijas galvenā atsauce, ir noteikts EUR 17 299 000 000 apmērā.
Pamatojums
Skaitļu vietā norādot procentuālas daļas, tiek saglabāta proporcija attiecībā uz vairākiem piešķīrumiem saistībā ar kopējo finansējumu neatkarīgi no faktiskajiem skaitļiem, par kuriem vienosies vēlāk. Turklāt iedalījums pa jomām ir jānosaka kā daļa no juridiskā pamata, jo budžeta lēmējinstitūcija ir tiesīga izlemt, kam būtu jāpiešķir apropriācijas. Taču lēmums par katrai jomai piešķiramajām konkrētajām summām ir jāpieņem par jautājumu atbildīgajai komitejai.
Grozījums Nr.  197 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) EUR 16 741 738 000 darbībām izglītības, mācību un jaunatnes jomā kā norādīts 6. panta 1. punktā;	(a) [83,4 %] darbībām izglītības un apmācības jomā, kā norādīts 6. panta 1. punktā. No šīs summas galvenajiem izglītības sektoriem tiek paredzēti šādi paredzamie minimālie līdzekļu piešķīrumi:
Grozījums Nr.  198 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts – i apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(i) [40 %] augstākajai izglītībai;
Grozījums Nr.  199 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts – ii apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ii) [22 %] profesionālajai izglītībai un apmācībai;
Grozījums Nr.  200 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts – iii apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iii) [15 %] skolas izglītībai;
Grozījums Nr.  201 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts – iv apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iv) [6 % ] pieaugušo izglītībai.
Grozījums Nr.  202 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – aa punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) [8 %] darbībām jaunatnes jomā, kā paredzēts 10.b pantā;
Pamatojums
Lai jaunatnes sektors būtu neatkarīgs no pārējiem sektoriem, ir būtiski nodrošināt, ka saistībā ar jaunatnes jautājumiem ir atsevišķs finanšu piešķīrums un atsevišķa budžeta pozīcija.
Grozījums Nr.  203 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – ab punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) [5 %] vai nu lai finansētu projektus, kas paplašina izglītības, apmācības un darba ar jauniešiem jomas, vai arī lai palielinātu budžetu ikvienai no šīm nozarēm, vienlaikus saglabājot kopējo līdzsvaru starp tām;
.
Grozījums Nr.  204 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) EUR 318 435 000 Jean Monnet pasākumiem kā norādīts 10. pantā;	(b) [1,8 %] Jean Monnet pasākumiem, kā norādīts 10. pantā;
Grozījums Nr.  205 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) EUR 238 827 000 darbībām sporta jomā kā norādīts III nodaļā.	(c) [1,8%], taču ne mazāk kā EUR 238 827 000 sporta pasākumiem, kā norādīts 12. pantā.
Grozījums Nr.  206 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šo orientējošo procentuālo daļu likumdevēja iestāde otrajā plānošanas periodā var grozīt pēc tam, kad Komisija iesniegusi novērtējuma ziņojumu;
Pamatojums
Skaitļu vietā norādot procentuālas daļas, tiek saglabāta proporcija attiecībā uz vairākiem piešķīrumiem saistībā ar kopējo finansējumu neatkarīgi no faktiskajiem skaitļiem, par kuriem vienosies vēlāk. Turklāt iedalījums pa jomām ir jānosaka kā daļa no juridiskā pamata, jo budžeta lēmējinstitūcija ir tiesīga izlemt, kam būtu jāpiešķir apropriācijas. Taču lēmums par katrai jomai piešķiramajām konkrētajām summām ir jāpieņem par jautājumu atbildīgajai komitejai.
Grozījums Nr.  207 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1 812 100 000 apmērā no dažādiem ārējiem instrumentiem (Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds), piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi.	2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu [2 %] apmērā no kopējās summas, ko piešķir iesaistītajiem instrumentiem (Attīstības sadarbības instruments, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments un Eiropas Attīstības fonds) piešķir mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no trešām valstīm, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm, institūcijām vai organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi, un tiek ievēroti attiecīgo iesaistīto instrumentu mērķi, principi un prioritātes.
Grozījums Nr.  208 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Finansējums būs pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptvers attiecīgi pirmos 4 un atlikušos 3 gadus, lai nodrošinātu stabilitāti un paredzamību. Minētais finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu daudzgadu indikatīvajā shēmā atbilstoši noteiktajām attiecīgo valstu vajadzībām un prioritātēm. Ietekmīgu, neparedzētu apstākļu vai būtisku politisku pārmaiņu gadījumā minētos piešķīrumus var pielāgot atbilstoši ES ārējām prioritātēm. Sadarbību ar valstīm, kuras nav programmas dalībvalstis, atbilstošā gadījumā var īstenot, izmantojot papildu apropriējumus no partneru valstīm, kas jānodrošina saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.	Finansējums būs pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem. Minētais finansējums pamatojas uz šo instrumentu daudzgadu indikatīvo shēmu atbilstoši konstatētajām attiecīgo valstu vajadzībām un prioritātēm, un, ja tiek izmantots attīstības sadarbības instruments, norāda finansējuma sadalījumu pa reģioniem un finansējamo darbību veidus. Iepriekš neparedzētu būtisku apstākļu vai svarīgu politisko pārmaiņu gadījumā minētos piešķīrumus var pārskatīt atbilstoši ES ārējām prioritātēm saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas attiecīgajiem ārējo darbību finansēšanas instrumentiem. Sadarbību ar valstīm, kuras nav programmas dalībvalstis, atbilstošā gadījumā var īstenot, izmantojot papildu apropriējumus no partneru valstīm, kas jānodrošina saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.
Pamatojums
Plānošanas procesā būtu jāievēro procedūras, kas paredzētas attiecīgajos ārējos finanšu instrumentos, nodrošinot to, ka pienācīgi tiek ievērota valsts līdzdalība un ka tiek panākta saskanība ar valstu vai reģionu vispārējām stratēģijām. Piešķīrumus var noteikt, vienīgi pamatojoties uz šo prasību izpildi.
Grozījums Nr.  209 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saskaņā ar paredzamo pievienoto vērtību, ko nodrošinās 6. panta 1. punktā minēto triju veidu darbības, un kritiskā daudzuma, koncentrācijas, efektivitātes un darbības rezultātu principiem 13. panta 1. punktā norādīto summu sadalīs šādi:	3. Saskaņā ar paredzamo Eiropas pievienoto vērtību, ko nodrošinās 6. panta 1. punktā un 10.b pantā izklāstīto triju veidu darbības, un kritiskā daudzuma, koncentrācijas, efektivitātes un darbības rezultātu principiem 13. panta 1. punkta a) un aa) apakšpunktā norādītās summas provizoriski sadalīs šādi:
Grozījums Nr.  210 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– [65 %] no šīs summas piešķirs personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos,	[66 %] no šīs summas piešķirs personu mobilitātei mācību nolūkos,
Grozījums Nr.  211 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– [25 %] no šīs summas piešķirs sadarbībai inovācijas un labas prakses veicināšanai,	[25 %] no šīs summas piešķirs sadarbībai inovācijas un labas prakses veicināšanai,
Grozījums Nr.  212 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Orientējošās procentuālās daļas, kas noteiktas 1. apakšpunktā, neierobežo budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras ikgadējās budžeta procedūras ietvaros, un likumdevēja iestāde tās var grozīt otrajai programmas daļai pēc tam, kad Komisija ir sagatavojusi novērtējuma ziņojumu.
Pamatojums
Tā kā nav iespējams līdz 2020. gadam precīzi prognozēt triju darbības veidu konkrētu attīstību (personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos, sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai un politikas reformas atbalsts), 2017. gadā būtu jāpārskata kopējā piešķīruma sadalījums starp tiem.
Grozījums Nr.  213 Regulas priekšlikums 13. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Finanšu piešķīrums šai programmai aptver arī īpašas un ilgtspējīgas administratīvās dotācijas Eiropas organizācijām, kuras darbojas izglītības, apmācības un jaunatnes jomā.
Grozījums Nr.  214 Regulas priekšlikums 13. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Līdzekļus personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, kas minēti 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas jāpārvalda valsts aģentūrai, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un iztikas minimumu attiecīgajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un darbības rezultātiem. Darbības rezultātu parametrs veido 25 % no kopējās summas, kas piešķirta atbilstoši 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem.	6. Līdzekļus personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, kas minēti 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 10.b panta a) apakšpunktā un kas jāpārvalda valsts aģentūrai, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un iztikas minimumu dalībvalstī, no kuras persona izbrauc, un uzņemošajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un darbības rezultātiem. Piešķirot līdzekļus studentiem no tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, pienācīgi jāņem vērā īpaši lielais attālums. Darbības rezultātu parametrs veido 25 % no kopējās summas, kas piešķirta atbilstoši 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem.
	Līdzekļus 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 10.d panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām stratēģiskajām partnerībām, kas jāizvēlas un jāpārbauda valsts aģentūrai, piešķir, balstoties uz kritērijiem, kuri jānosaka Komisijai saskaņā ar 30. panta 2. punkta paredzēto pārbaudes procedūru. Šiem formulējumiem ir jābūt pēc iespējas neitrāliem, lai ņemtu vērā dalībvalstu atšķirīgās izglītības un apmācības sistēmas, ir jānovērš būtiski samazinājumi dalībvalstīm no gada gadā piešķirtajos gada budžetos un līdz minimumam jāsamazina pārmērīga nelīdzsvarotība piešķirto dotāciju apjoma ziņā.
Grozījums Nr.  215 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija finansē aizdevumu garantijas studentiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no programmas dalībvalstīm atbilstoši 18. panta 1. punktā sniegtajai definīcijai un kas studē maģistrantūrā kādā citā programmas dalībvalstī, un šīs garantijas jānodrošina ar tādas personas starpniecību, kas ir pilnvarota īstenot šo finanšu instrumentu, pamatojoties uz fiduciāriem nolīgumiem, kuros sīki izklāstīti noteikumi un prasības, kas reglamentē tā īstenošanu, kā arī attiecīgie personu pienākumi. Finanšu instruments atbilst Finanšu regulā un deleģētajā aktā, ar ko aizstāj īstenošanas noteikumus, ietvertajiem noteikumiem par finanšu instrumentiem. Saskaņā ar 18. panta 2. punktu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 garantiju rezultātā radītie ieņēmumi un atmaksātie naudas līdzekļi ir jāpiešķir attiecīgajam finanšu instrumentam. Šis finanšu instruments, tostarp tirgus vajadzības un darbības uzsākšanu, tiks uzraudzīts un izvērtēts atbilstoši 15. panta 2. punktam.	3. Komisija daļēji finansē aizdevumu garantijas studentiem, kuri studēt maģistrantūrā grāda iegūšanai atbilstīgi 14.a pantam.
Grozījums Nr.  216 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Uzskata, ka publiskajām organizācijām, kā arī skolām, augstākās izglītības iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem gada laikā ir saņēmuši no publisko naudas līdzekļu avotiem, ir vajadzīgie finanšu, profesionālie un administratīvie resursi, lai veiktu programmā paredzētos pasākumus. Tām nepieprasa iesniegt papildu dokumentus, lai to pierādītu.	4. Fiziskas un juridiskas personas var saņemt dotācijas saskaņā ar šo programmu. Uzskata, ka publiskajām organizācijām, kā arī skolām, augstākās izglītības iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem gada laikā ir saņēmuši no publisko naudas līdzekļu avotiem, ir vajadzīgie finanšu, profesionālie un administratīvie resursi, lai veiktu programmā paredzētos pasākumus. Tām nepieprasa iesniegt papildu dokumentus, lai to pierādītu.
Grozījums Nr.  217 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lai sekmētu mobilitātes sistēmu pieejamību, individuālo personu mobilitātes atbalstam piešķirtās stipendijas ir jāpielāgo atbilstīgi galamērķa valsts iztikas minimumam un uzturēšanās izdevumiem.
Grozījums Nr.  218 Regulas priekšlikums 14. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Programmā atzīst brīvprātīgo personu ieguldīto laiku par līdzfinansējuma avotu visos programmas pasākumos.
Pamatojums
Programmai jānodrošina lielāks finansiāls atbalsts NVO visos līmeņos un brīvprātīgo darba stingrāka atzīšana, iekļaujot brīvprātīgajā darbā ieguldīto laiku kā līdzfinansējumu visos nākotnes programmas pasākumos. Eiropas Parlaments 2012. gada jūnijā stingri atbalstīja brīvprātīgā darbā ieguldītā laika iekļaušanu visās ES finansētās programmās kā līdzfinansējuma metodi.
Grozījums Nr.  219 Regulas priekšlikums 14. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Programmas darbības īsteno tādos virzienos, kas ļauj pielāgot finanšu noteikumus, lai novērstu ierobežojumus, ar kuriem saskaras tālākie reģioni un aizjūras valstis un teritorijas to attāluma dēļ, un finansēt īpašus teritorijām pielāgotus mobilitātes projektus, ar ko savieno tālākos Savienības reģionus un aizjūras valstis un teritorijas ar kaimiņos esošajām trešām valstīm.
Grozījums Nr.  220 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns) – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a pants
	ES studentu aizdevumu garantijas instruments
Pamatojums
Lai panāktu saskaņotību un konsekvenci attiecībā uz noteikumiem par jauno instrumentu, ir būtiski ieviest jaunu pantu, kurā uzskaitīti visi ar jauno ES studentu aizdevumu garantijas instrumentu saistītie noteikumi. Turklāt tiek izveidoti citi skaidri kritēriji attiecībā uz jaunā instrumenta ilgtspējību un pieejamību studentiem.
Grozījums Nr.  221 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns) – 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1. ES studentu aizdevumu garantijas instruments sniedz daļējas aizdevumu garantijas ar izdevīgiem nosacījumiem maģistrantūras studentiem, kas piedalās mobilitātes programmā. Šis papildu un novatoriskais instruments maģistrantūras studentu mobilitātei darbojas papildus studentu mobilitātes atbalsta dotāciju sistēmai, kas darbojas vietējā, valsts un Eiropas līmenī, un ar to neaizstāj minētās sistēmas.
Grozījums Nr.  222 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns) – 2. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. Instruments ir pieejams visiem studentiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no programmā iesaistītajām valstīm un kuri vēlas studēt maģistrantūrā grāda iegūšanai kādā citā šajā programmā iesaistītajā valstī. Šo studiju ilgums ir no viena līdz diviem gadiem.
Grozījums Nr.  223 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns) – 3. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3. Šā instrumenta pārvaldība Eiropas līmenī tiek uzticēta pilnvarotai struktūrai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (Finanšu regula) noteikumiem, pamatojoties uz fiduciāru nolīgumu ar Komisiju, kurā sīki izklāstīti noteikumi un prasības, kas reglamentē šā finanšu instrumenta īstenošanu, kā arī attiecīgie personu pienākumi. Pamatojoties uz to, pilnvarotā struktūra slēdz līgumus ar iesaistīto valstu finanšu starpniekiem.
Grozījums Nr.  224 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns) – 4. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4. Finanšu instruments atbilst Finanšu regulā un deleģētajā aktā, ar ko aizstāj īstenošanas noteikumus, ietvertajiem noteikumiem par finanšu instrumentiem. Saskaņā ar Finanšu regulas 18. panta 2. punktu finanšu instrumentam piešķir ieņēmumus un atmaksātos līdzekļus, ko nodrošinājušas garantijas.
Grozījums Nr.  225 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns) – 5. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5. Šis finanšu instruments tiek uzraudzīts un izvērtēts atbilstoši 15. panta 2. punktam. Komisijas novērtējumā tiek vērtēta instrumenta efektivitāte, tostarp dots vērtējums par šīs shēmas ietekmi uz labumu guvējiem un uz augstākās izglītības sistēmām, un tajā iekļauj arī datus par:
	(a) to studentu skaitu, kas saņem instrumenta atbalstītus studiju kredīts;
	(b) to aizdevumu apjomu, par kuriem noslēgti līgumi ar finanšu starpniekiem;
	(c) parādu un saistību nepildīšanas līmeni;
	(d) atbalstīto studentu profilu un raksturīgākajām pazīmēm, tostarp par viņu sociāli ekonomisko stāvokli, mācību priekšmeta izvēli, kā arī izcelsmes valsti un izraudzīto valsti;
	Novērtējumā ņem vērā gan dalībvalstu, gan ieinteresēto personu viedokli.
Grozījums Nr.  226 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns) – 6. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6. Tehniskā informācija par instrumenta darbību ir sniegta 2. pielikumā.
Grozījums Nr.  227 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ar galvenajiem izglītības sektoriem saistīto līdzekļu sadalījumu ar mērķi līdz programmas beigām nodrošināt tādu finansējuma piešķīrumu, kas garantēs būtisku un sistemātisku ietekmi.	(b) ar galvenajiem izglītības sektoriem saistīto līdzekļu sadalījumu ar mērķi līdz programmas beigām nodrošināt tādu finansējuma piešķīrumu, kas garantē būtisku un sistemātisku ietekmi un nepieļauj pasākumu dublēšanos.
Grozījums Nr.  228 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) uz faktiem balstītiem rezultātiem, kas iegūti no projektiem;
Grozījums Nr.  229 Regulas priekšlikums 15. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisijas ikgadējā ziņojumā par ASI regulas īstenošanu iekļauj sarakstu ar visiem programmas „JIS Eiropa” pasākumiem, kuriem finansējums saņemts no ASI, un norāda to atbilstību mērķiem un principiem, kas noteikti minētās regulas 2. un 3. pantā.
Pamatojums
„Erasmus Mundus” darbību īstenošanu parasti veica pēc ASI procedūrām. Tā kā turpmāk īstenošana notiks pēc „Erasmus visiem” regulā noteiktajām procedūrām, regulāriem ziņojumiem ASI komitejai un Parlamentam būtu jānodrošina pārredzamība par atbilstību ASI regulai, jo īpaši tās OAP mērķim, kā noteikts 2. pantā.
Grozījums Nr.  230 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot VII sadaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru saistības, kas minētas 22. pantā, dalībvalstis attiecīgi līdz 2017. gada 31. martam un 2019. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumus par programmas īstenošanu un ietekmi.	3. Neskarot VII sadaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru saistības, kas minētas 22. pantā, dalībvalstis līdz 2017. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par programmas īstenošanu un ietekmi.
Grozījums Nr.  231 Regulas priekšlikums 15. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Galīgo programmas novērtējumu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2022. gada 30. jūnijā.
Grozījums Nr.  232 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina informācijas izplatīšanu par programmas atbalstītajiem pasākumiem, to reklamēšanu un izpildi, kā arī iepriekšējās Mūžizglītības programmas, "Erasmus Mundus" un “Jaunatne kustībā” programmas rezultātu izplatīšanu.	1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina informācijas izplatīšanu par visām programmas atbalstītajām darbībām un pasākumiem, to reklamēšanu un izpildi, kā arī iepriekšējās Mūžizglītības programmas, „Erasmus Mundus” un „Jaunatne kustībā” programmas rezultātu izplatīšanu.
Grozījums Nr.  233 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstīto projektu finansējuma saņēmējiem, veicot 6., 10. un 12. pantā norādītās darbības un pasākumus, jānodrošina pienācīga informēšana par iegūtajiem rezultātiem un panākto ietekmi, kā arī šo datu izplatīšana.	2. Finansējuma saņēmējiem par projektiem, kurus atbalsta 6., 10., 10.b un 12. pantā, kā arī 14. panta 3. punktā un 14.a pantā norādītās darbības un pasākumi, jānodrošina pienācīga informēšana par iegūtajiem rezultātiem un panākto ietekmi, kā arī šo datu izplatīšana.
Grozījums Nr.  234 Regulas priekšlikums 16. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Regulas 22. pantā minētās valsts aģentūras palīdz reklamēt programmas centralizētās darbības un pasākumus, informējot par pasākumiem attiecīgajā valstī un sniedzot konsultācijas atbilstošajām mērķgrupām.
Grozījums Nr.  235 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Publiskās un privātās organizācijas galvenajos izglītības sektoros, kurus aptver programma, saziņai un ar šo programmu saistītās informācijas izplatīšanai izmanto zīmolvārdu “Erasmus”; šo zīmolvārdu saista ar šādiem galvenajiem izglītības sektoriem:	4. Publiskās un privātās organizācijas galvenajos izglītības sektoros, kurus aptver programma, saziņai un ar šo programmu saistītās informācijas izplatīšanai izmanto zīmolvārdu „JIS Eiropa”; attiecībā uz dažādajiem šās programmas sektoriem izmanto šādus zīmolvārdus:
Grozījums Nr.  236 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – -1. ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– “Comenius” saistībā ar skolu izglītību;
Pamatojums
Teksta saskaņotības labad izmantota tāda pati secība kā attiecībā uz izglītības sektoriem 7. un 8. pantā.
Grozījums Nr.  237 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– “Erasmus augstākā izglītība” — saistīts ar visa veida augstāko izglītību gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā,	– „Erasmus” saistībā ar visa veida augstāko izglītību iesaistītajās valstīs;
Grozījums Nr.  238 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 1.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– „Erasmus Mundus” saistībā ar visa veida augstāko izglītību starp iesaistītajām valstīm un trešām valstīm;
Grozījums Nr.  239 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– “Erasmus mācības” — saistīts ar arodizglītību un arodapmācību, un pieaugušo izglītību un apmācību,	„Leonardo da Vinci” saistībā ar profesionālo izglītību un apmācību;
Grozījums Nr.  240 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– “Erasmus skolas” — saistīts ar skolu izglītību,	svītrots
Grozījums Nr.  241 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 3.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– „Grundtvig” saistībā ar pieaugušo izglītību;
Pamatojums
Ir svarīgi saglabāt atsevišķu zīmolvārdu attiecībā uz pieaugušo izglītību.
Grozījums Nr.  242 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 4. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– “Erasmus jauniešu līdzdalība” — saistīts ar neformālo jauniešu izglītību.	– „Jaunatne darbībā” saistībā ar jauniešu neformālo un informālo mācīšanos;
Grozījums Nr.  243 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 4.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– “Sports” — saistīts ar pasākumiem sporta jomā.
Grozījums Nr.  244 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībai programmā var pieteikties jebkura publiska vai privāta organizācija, kas aktīvi darbojas izglītības, mācību, jaunatnes un tautas sporta jomā.	1. Dalībai šajā programmā var pieteikties jebkura publiska vai privāta organizācija, kas aktīvi darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes vai tautas sporta jomā. Pasākumi, kas minēti 10.c panta 1. punkta a) apakšpunktā un 10.d panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir atvērti arī to jauniešu grupu līdzdalībai, kuras iesaistījušās darbā ar jauniešiem, tomēr ne vienmēr saistībā ar kādu jaunatnes organizāciju.
Grozījums Nr.  245 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Īstenojot programmu, Komisija un dalībvalstis īpaši cenšas atvieglot to cilvēku līdzdalību programmā, kam ir īpašas grūtības izglītības, sociālo, dzimumu līdztiesības, fizisko, psiholoģisko, ģeogrāfisko, ekonomisko vai kultūras iemeslu dēļ.	2. Īstenojot programmu, Komisija un dalībvalstis īpaši cenšas veicināt to cilvēku sociālo iekļaušanu un atvieglot viņu līdzdalību programmā, kam ir īpašas vajadzības vai mazāk iespēju un kurus nepārstāv apvienības. Tādēļ Komisija un dalībvalstis par prioritāti izvirza IKT un jauno tehnoloģiju izmantojumu, lai veicinātu to personu piekļuvi izglītībai, apmācībai un sportam, kas atrodas šādās situācijās.
Grozījums Nr.  246 Regulas priekšlikums 17. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Administratīvo procedūru pieejamību un pārredzamību uzskata par pamatprincipiem programmas kvalitātes un darbības rādītāju paaugstināšanai.
Pamatojums
Papildus vajadzībai ievērot politiskās prioritātes un programmas, ir svarīgi novērst šķēršļus līdzdalībai.
Grozījums Nr.  247 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ES dalībvalstīm,	(a) ES dalībvalstīm un to aizjūras zemēm un teritorijām, kas norādītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā,
Pamatojums
Pašreizējā lēmumā par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju noteikta aizjūras zemju un teritoriju dalība mācību un izglītības programmās. Jaunajā lēmuma priekšlikumā arī atgādināts, ka aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties visās Eiropas Savienības horizontālajās programmās. Tāpēc šajā tekstā ir jāprecizē visu aizjūras zemju un teritoriju dalība programmā „ERASMUS VISIEM”.
Grozījums Nr.  248 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, kuri paredz tām iespēju piedalīties Savienības programmās, ja ir noslēgts divpusējs nolīgums ar Savienību par nosacījumiem to dalībai šajā programmā.
Pamatojums
Ar šo noteikumu kaimiņvalstīm dod iespēju kļūt par programmā iesaistītajām valstīm, izmantojot visas tiesības un izpildot visus uzdevumus.
Grozījums Nr.  249 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Programma atbalsta sadarbību ar partneriem no trešām valstīm, jo īpaši no kaimiņattiecību politikas valstīm, līdzdalību 6. un 10. pantā minētajās darbībās un pasākumos.	3. Programma atbalsta sadarbību ar partneriem no trešām valstīm, jo īpaši no kaimiņattiecību politikas valstīm, līdzdalību 6., 10.un 10.b pantā minētajās darbībās un pasākumos.
Grozījums Nr.  250 Regulas priekšlikums 19. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, veselības, izpētes un inovācijas, uzņēmējdarbības, tieslietu, patēriņa, attīstības un kohēzijas politikas jomā;	(a) attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, veselības, pētniecības un inovācijas, rūpniecības politikas, uzņēmējdarbības, tieslietu, patērētāju tiesību aizsardzības, kohēzijas un attīstības politikas jomā, kā arī ar Savienības teritoriālajām sadarbības programmām un makroreģionālajām stratēģijām;
Pamatojums
Ir svarīgi rast sinerģiju ar Savienības makroreģionālajām stratēģijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta politikas jomā.
Grozījums Nr.  251 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) citiem attiecīgajiem Savienības finansēšanas avotiem izglītības, mācību un jaunatnes politikas jomā, jo īpaši ar Eiropas Sociālo fondu un pārējiem finanšu instrumentiem saistībā ar nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, izpētes un inovācijas programmām, kā arī ar finanšu instrumentiem, kas saistīti ar tieslietām un pilsonību, veselību, ārējās sadarbības programmām un pirmspievienošanās instrumentiem.	(b) citiem attiecīgajiem Savienības finansēšanas avotiem izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta politikas kontekstā, jo īpaši ar Eiropas Sociālo fondu un pārējiem finanšu instrumentiem saistībā ar nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, pētniecības un inovācijas programmām, kā arī ar finanšu instrumentiem, kas saistīti ar tieslietām un pilsoniskumu, veselību, ārējās sadarbības programmām un pirmspievienošanās instrumentiem.
Grozījums Nr.  252 Regulas priekšlikums 19. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Visu darbību mērķis ir veicināt sinerģijas ar citām ES programmām, jo īpaši ar programmu „Apvārsnis 2020”, programmu „Radošā Eiropa” un Eiropas Sociālo fondu, lai konsekventi un saskaņoti īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.
Grozījums Nr.  253 Regulas priekšlikums 21. pants – - 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Šajā regulā termins „valsts iestāde” attiecas uz vienu vai vairākām valsts iestādēm saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi.
Grozījums Nr.  254 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošas programmas darbības nodrošināšanai, tostarp īsteno vīzu pārvaldību.	2. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošas programmas darbības nodrošināšanai, tostarp, ja iespējams, pasākumus, kuru mērķis ir risināt administratīvos jautājumus, kas apgrūtina vīzu saņemšanu.
Grozījums Nr.  255 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Trīs mēnešos no šīs Regulas spēkā stāšanās brīža valsts iestāde norāda vienu koordinācijas iestādi (turpmāk tekstā — “valsts aģentūra”). Valsts iestāde iesniedz Komisijai atbilstošu ex ante atbilstības izvērtējumu par to, ka valsts aģentūra atbilst 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) daļai un 57. panta 1., 2. un 3. punktam Regulā Nr. XX/2012 un X. pantam tās deleģētajā Regulā Nr. XX/2012, kā arī Savienības prasībām par valstu aģentūru iekšējās kontroles standartiem un noteikumiem par šo aģentūru piešķīrumiem paredzēto programmas līdzekļu pārvaldību.	3. Trīs mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā valsts iestāde izraugās valsts aģentūru vai valsts aģentūras. Ja ir vairāk nekā tikai viena valsts aģentūra, dalībvalstis izveido atbilstošu mehānismu programmas īstenošanas saskaņotai pārvaldībai valsts līmenī, jo īpaši, lai nodrošinātu programmas saskaņotu un izmaksu ziņā lietderīgu īstenošanu un efektīvu saziņu ar Komisiju šajā sakarībā un lai veicinātu iespējamos līdzekļu pārvietojumus starp aģentūrām, tādējādi nodrošinot elastību un dalībvalstīm piešķirto līdzekļu labāku izmantošanu. Katra dalībvalsts nosaka, kā tā organizē attiecības starp valsts iestādi un valsts aģentūru, tostarp tādus uzdevumus kā, piemēram, valsts aģentūras gada darba programmas izstrādi.
	Valsts iestāde iesniedz Komisijai atbilstošu ex ante atbilstības izvērtējumu par to, ka valsts aģentūra atbilst 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) daļai un 57. panta 1., 2. un 3. punktam Regulā Nr. XX/2012 un X. pantam tās deleģētajā Regulā Nr. XX/2012, kā arī Savienības prasībām par valstu aģentūru iekšējās kontroles standartiem un noteikumiem par šo aģentūru piešķīrumiem paredzēto programmas līdzekļu pārvaldību.
Grozījums Nr.  256 Regulas priekšlikums 21. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Gadījumā, ja Komisija noraida norīkoto valsts aģentūru, pamatojoties uz tās veikto ex ante atbilstības izvērtējumu, valsts iestāde veic nepieciešamos uzlabojumus attiecībā uz organizāciju, kas norādīta kā valsts aģentūra, lai izpildītu Komisijas noteiktās obligātās prasības, vai jānorāda cita iestāde kā valsts aģentūra.	8. Gadījumā, ja Komisija noraida izraudzīto valsts aģentūru, pamatojoties uz tās veikto ex ante atbilstības izvērtējumu, valsts iestāde veic nepieciešamos uzlabojumus attiecībā uz valsts aģentūru, lai izpildītu Komisijas noteiktās obligātās prasības, vai izraugās citu iestādi kā valsts aģentūru.
Grozījums Nr.  257 Regulas priekšlikums 22. pants – - 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Šajā regulā termins „valsts aģentūra” attiecas uz vienu vai vairākām valsts aģentūrām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi.
Grozījums Nr.  258 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ir ar pietiekamu pārvaldības jaudu, personālu un infrastruktūru, lai tā varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, nodrošinot efektīvu un iedarbīgu programmas pārvaldību un stabilu Savienības līdzekļu finansiālo pārvaldību;	(b) ir ar pietiekamām pārvaldības spējām, personālu un infrastruktūru, lai tā varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus attiecībā uz programmu, pārvaldību, inovāciju un prakses atbalstu un sadarbību ar valstu aģentūrām, nodrošinot efektīvu un iedarbīgu programmas pārvaldību un stabilu Savienības līdzekļu finansiālo pārvaldību, kā arī atbalstošu pieeju programmas īstenošanai;
Grozījums Nr.  259 Regulas priekšlikums 22. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Atkāpjoties no 2. punkta, lēmumus par atlasi un dotāciju piešķiršanu attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktā minētajām partnerībām var pieņemt centralizēti, ja tā nolemj saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru un tikai īpašos gadījumos, ja šādai centralizācijai ir pamatots iemesls.
Grozījums Nr.  260 Regulas priekšlikums 22. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Valsts aģentūra dod iespēju vietējām un reģionālajām iestādēm un ieinteresētajām personām piedalīties projektu īstenošanas veidošanā un uzraudzībā.
Grozījums Nr.  261 Regulas priekšlikums 22. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Valsts aģentūra atbalsta finansējuma saņēmējus, parakstot dotācijas nolīgumu vai pieņemot dotācijas lēmumu, atbilstoši tam, kā Komisija ir noteikusi attiecīgajai programmas darbības jomai.	4. Valsts aģentūra atbalsta finansējuma saņēmējus, parakstot dotācijas nolīgumu vai pieņemot dotācijas lēmumu, atbilstoši tam, kā Komisija ir noteikusi attiecīgajai programmas darbības jomai. Valstu aģentūras un izpildaģentūra cenšas piemērot vienotus noteikumus attiecībā uz šo dotāciju piešķiršanas prioritātēm, termiņiem, procedūrām un novērtēšanu. Komisija ir atbildīga par šo noteikumu izpildes uzraudzību.
Pamatojums
Programmā izveidotas lietotājam draudzīgākas procedūras saistībā ar pieteikšanos dalībai programmā, un administratīvo procedūru vienkāršošana arī nozīmē, ka tām ir jābūt vienotām. Lai panāktu taisnīgumu, uz labuma guvējiem, kas piesakās projektiem un dzīvo kādā no dalībvalstīm, vai viņu ES pārstāvjiem jāattiecina vienādi noteikumi.
Grozījums Nr.  262 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija, pieņemot ex ante atbilstības izvērtējumu par programmas vajadzībām nozīmēto valsts aģentūru, oficiāli atrunā juridiskos pienākumus attiecībā uz tiem finanšu nolīgumiem, kas saistīti ar iepriekšējo Mūžizglītības programmu un programmu “Jaunatne darbībā” (2007.–2013. gadam), un, sākoties programmai, vēl nav pabeigti.	2. Komisija, pieņemot ex ante atbilstības izvērtējumu par programmas vajadzībām norādīto valsts aģentūru, oficiāli atrunā un savā tīmekļa vietnē publicē juridiskos pienākumus attiecībā uz tiem finanšu nolīgumiem, kas saistīti ar iepriekšējo Mūžizglītības programmu un programmu “Jaunatne darbībā” (2007.–2013. gadam), un, sākoties programmai, vēl nav pabeigti.
Pamatojums
Lai garantētu labas prakses apmaiņu un pārredzamību attiecībā uz programmas „Erasmus visiem” īstenošanu, šajā punktā minētā informācija ir jāpublicē Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr.  263 Regulas priekšlikums 23. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu programmas īstenošanu visās programmas dalībvalstīs.	9. Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu programmas īstenošanu visās programmas dalībvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot platformu digitalizācijas maksimāli efektīvai izmantošanai, lai vienkāršotu pieteikumu iesniegšanu, procesu novērtēšanu un pārvaldību un samazinātu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  264 Regulas priekšlikums 23. pants – 10.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a Komisija savā tīmekļa vietnē publicē un regulāri atjaunina visu informāciju, kas saistīta ar dalībvalstu norādītajām valsts aģentūrām, Komisijas un katras norādītās valsts aģentūras noslēgtā līguma saturu, kā arī gada finansējumu, kas valsts aģentūrām tiek piešķirts programmā paredzēto darbību īstenošanai subsīdiju veidā un palīdzot segt par programmas pārvaldību atbildīgo valsts aģentūru izdevumus.
Pamatojums
Pārredzamības labad, kā arī, lai būtu iespējama labas prakses apmaiņa, Komisijai šajā punktā minētā informācija ir jāpublicē savā tīmekļa vietnē un regulāri jāatjaunina.
Grozījums Nr.  265 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tā nedrīkst atrasties interešu konflikta stāvoklī attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra. Īpaši tai jābūt funkcionāli neatkarīgai attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra un tā nedrīkst veikt ne kontroli, ne revīziju attiecībā uz šo juridisko personu vai tās uzdevumā.	(c) tā nedrīkst atrasties interešu konflikta stāvoklī attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra. Īpaši tai jābūt funkcionāli neatkarīgai attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra.
Grozījums Nr.  266 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz 13. panta 7. punkta un 22. panta 2. punkta grozījumiem attiecīgi saistībā ar noteikumiem par darbības rezultātu kritērijiem un valstu aģentūru pārvaldītajiem pasākumiem.	Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumiem 13. panta 7. punktā un 22. panta 2. punktā attiecīgi saistībā ar noteikumiem par darbības rezultātu kritērijiem un valstu aģentūru pārvaldītajiem pasākumiem, 5. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā saistībā ar izmērāmiem un atbilstīgiem rādītājiem konkrētajiem mērķiem, kā arī 29. panta 1. punktā saistībā ar gada darba programmas konkrētiem aspektiem.
Grozījums Nr.  267 Regulas priekšlikums 29. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programmas īstenošana	Darba programma
Grozījums Nr.  268 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai īstenoto programmu, Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru pieņem gada darba programmas. Tajās nosaka izpildāmos mērķus, paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un kopējo vērtību. Tās ietver ari finansēšanai paredzēto pasākumu aprakstu, aptuveno naudas līdzekļu apmēru, kas ir piešķirts katram pasākumam, kā arī valstu aģentūru pārvaldītajiem pasākumiem paredzēto līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un aptuveno īstenošanas grafiku. Attiecībā uz piešķīrumiem tās ietver prioritātes, galvenos izvērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.	1. Lai sīkāk precizētu programmas orientāciju, ņemot vērā pašreizējās attīstības tendences izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, nosakot prioritātes, kas pamatojas uz 5., 5.b, 10.a un 11. pantā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, kā arī atlases un izvērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.
Grozījums Nr.  269 Regulas priekšlikums 29. pants – 1.a punkts (jauns) – 1. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Saskaņā ar Finanšu Regulu (EU) Nr. xxx/2012 Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem darba programmu, kurā nosaka gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un kopējo summu. Darba programmā ietver arī finansēšanai paredzēto pasākumu aprakstu, aptuveno naudas līdzekļu apjomu, kas ir piešķirts katram pasākumam, kā arī valstu aģentūru pārvaldītajiem pasākumiem paredzēto līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un aptuveno īstenošanas grafiku. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.  270 Regulas priekšlikums 29. pants – 1.a punkts (jauns) – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lai nodrošinātu pārredzamību, darba programmā atsauces veidā piemin arī konkrētos mērķus, kas izklāstīti 5., 5.b, 10.a un 11. pantā, un attiecībā uz dotācijām tajā norāda prioritātes, būtiskos novērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi, kā paredzēts 1. pantā minētajos deleģētajos aktos.
Grozījums Nr.  271 Regulas priekšlikums 30. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komiteja tiekas dažādos sastāvos, lai risinātu sektorālus jautājumus. Šajās sanāksmēs padomdevēju statusā tiek aicināti piedalīties sociālie partneri un ieinteresēto personu pārstāvības Eiropas platformas.
Grozījums Nr.  272 Regulas priekšlikums 1 pielikums (jauns)
Konkrētie mērķi	Attiecīgie rādītāji
(a) paaugstināt pamata spēju un prasmju, tostarp vispārējo prasmju, līmeni atbilstoši darba tirgus un sabiedrības vajadzībām, atbalstīt personisko izaugsmi un sekmēt sociālo kohēziju un to jutīgo grupu iekļaušanu, kurām varbūt ir mazāk izglītības iespēju, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā, jo īpaši, palielinot jauniešiem, personām, kas mācās, personālam un darbiniekus jauniešu jautājumos iespējas mobilitātei mācību nolūkos un stiprinot saiknes starp izglītību, jaunatnes jomu un darba tirgu; šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka arī jaunieši no sociāli nelabvēlīgas vides var gūt labumu no programmas;	– to dalībnieku % daļa, kas ir uzlabojuši pamatspējas un prasmes, kas ir būtiskas darbam;
	– to jauniešu dalībnieku % daļa, kuri uzskata, ka ir labāk sagatavoti līdzdalībai sociālajā un politiskajā dzīvē;
(b) sekmēt kvalitātes uzlabošanu, izcilību inovācijās, sociālo iekļaušanu un piekļuvi un internacionalizāciju gan izglītības, gan apmācības iestāžu līmenī un darbā ar jauniešiem, jo īpaši, uzlabojot transnacionālo sadarbību starp izglītības un apmācības sniedzējiem vai jaunatnes organizācijām un citām ieinteresētajām personām;	– to organizāciju % daļa, kas ir piedalījušās programmā un ir izstrādājušas/pielāgojušas inovatīvas metodes;
(c) veicināt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi, ierosināt politikas reformas vietējā, reģionālā un valsts līmenī, atbalstīt izglītības un apmācības sistēmu, tostarp neformālās mācīšanās, modernizēšanu un atbalstīt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, jo īpaši uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot atzīšanas un pārredzamības instrumentus un izplatot labu praksi, tostarp veicot pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu;	– to dalībvalstu skaits, kas, izstrādājot savas valsts politiku, izmanto atklātās koordinācijas metodes rezultātus;
(d) uzlabot izglītības un apmācību starptautisko dimensiju, jo īpaši, sadarbojoties Savienības un trešo valstu iestādēm profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī augstākajā izglītībā, palielinot Savienības augstākās izglītības un pētniecības iestāžu pievilcību (papildus Marie Curie-Skłodowska programmai);	– to Eiropas Savienības augstākās izglītības iestāžu skaits, kas piedalās mobilitātes un sadarbības pasākumos;
(e) atbalstīt Savienības ārējo rīcību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm Eiropas Savienībā un trešās valstīs un mērķtiecīgi palielinot resursus trešās valstīs, attiecīgā gadījumā saskaņā ar mērķiem, kas noteikti ārējā finanšu instrumentā, kura finansējumu izmanto konkrētām darbībām;
(f) uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos un veicināt Savienībā starpkultūru izpratni un plašu valodu daudzveidību;	- to dalībnieku % daļa, kuri ir uzlabojuši savas valodu prasmes;
(g)veicināt izcilību pedagoģijas un izpētes pasākumos Eiropas integrācijā, visā pasaulē, īstenojot Jean Monnet pasākumus, kā norādīts 10. pantā;	– to studentu skaits, kuri ir ieguvuši apmācību, piedaloties Jean Monnet pasākumos;
(h) uzlabot tautas sporta pieejamību, atbalstot bezpeļņas organizācijas, kas nodrošina sporta aktivitātes, un tās organizācijas, kas organizē nekomerciālus sporta pasākumus;	– to sporta organizāciju skaits, kuras ir palielinājušas līdzdalības rādītājus programmas kontekstā;
(i) veicināt sadarbību starp dažādām nozarēm, kas iesaistītas izglītībā, apmācībā un jaunatnes darbībās;
(j) novērst transnacionālos apdraudējumus godīgumam sportā, tostarp tautas sportā, piemēram, dopinga lietošanu, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu un vardarbību, kā arī visa veida neiecietību un diskrimināciju;	– to dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai cīnītos pret apdraudējumiem sportā;
(k) atbalstīt labu sporta pārvaldību un sportistu duālās karjeras, ņemot vērā dalībvalstīs gūto pieredzi un paraugpraksi;	– to dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai veicinātu labu pārvaldību un duālās karjeras;
(l) veicināt brīvprātīgas darbības sportā, kā arī sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veselību uzlabojošu fizisko aktivitāti, sekmējot dalību sportā un nodrošinot visiem vienādas iespējas sportot;	– to dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un līdzdalības rādītāju palielināšanos.
(m) visos izglītības līmeņos palielināt izpratni par fizisko nodarbību nozīmi.
Pamatojums
Teksta iekšējās saskaņotības labad šajā pielikumā iekļauti visi novērtēšanas rādītāji saistībā ar katru konkrēto mērķi, kā noteikts 5. un 11. pantā.
Grozījums Nr.            273 Regulas priekšlikums 2 pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. pielikums
	Tehniskā informācija par ES studentu aizdevumu garantijas instrumentu
	1. Aizdevumu līmenis
	Ar šo instrumentu nodrošina studentiem maģistrantūras studijām daļējas garantijas aizdevumiem ar izdevīgiem nosacījumiem. Garantija attiecas uz jauniem atbilstīgiem studiju kredītiem ne vairāk kā EUR 12 000 viena gada maģistra programmai un ne vairāk kā EUR 18 000 divu gadu maģistra programmai. Atmaksājumus pārskaitīs tieši konkrētajam finanšu starpniekam.
	2. Finanšu starpnieku atlase
	Pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību finanšu starpniekus atlasa, ņemot vērā labāko tirgus praksi attiecībā uz:
	– mobilitātes programmā iestatītajiem maģistrantūras studentiem piešķiramā aizņēmumu finansējuma apjomu;
	– studentiem piedāvātajiem vislabākajiem nosacījumiem, ja tiek ievēroti obligātie aizdevuma izsniegšanas standarti, kas noteikti turpmāk dotajos būtiskajos raksturlielumos.
	Finanšu starpnieki apņemas sniegt aizdevumus studentiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no programmas dalībvalstīm un kuri apgūst pilnu maģistra programmu kādā citā programmas dalībvalstī. Studenti piesakās uz aizdevumu, ko daļēji garantē minētais instruments ar iesaistītā finanšu starpnieka palīdzību.
	3. Aizdevuma ņēmēju aizsardzība
	Šādi aizsardzības pasākumi ir minimālie noteikumi, kas jānodrošina finanšu starpniekiem, kuri vēlas sniegt instrumenta garantētos studiju kredītus.
	Finanšu starpnieki var piedāvāt uzlabotus noteikumus, piemēram, ilgākus labvēlības periodus, kuros var ņemt vērā to maģistra studiju beidzēju stāvokli, kuri turpina studēt doktorantūrā. Veicot finanšu starpnieku atlasi, ņem vērā šādu uzlabotu noteikumi nodrošināšanu.
	Piemēro šādus minimālos noteikumus:
	(a) finanšu starpnieks aizdevuma sniegšanai nedrīkst pieprasīt nekādu papildnodrošinājumu vai vecāku sniegtas garantijas;
	(b) aizdevumus piešķir atbilstīgi nediskriminējošai aizdevumu sniegšanas praksei;
	(c) finanšu starpnieks, pamatojoties uz jau esošajām parādsaistībām un ņemot vērā visus tiesas spriedumus par bezcerīgu parādu, aizdevuma pieteikšanas un novērtēšanas procesā apsvērs riskus, vai students varētu nonākt pārāk lielās parādsaistībās;
	(d) atmaksāšana tiks veikta, pamatosies uz hibrīda modeli, kurā apvienoti uz hipotēku balstīti standartveida maksājumi un sociālie aizsardzības pasākumi, jo īpaši:
	(i) procentu likme, kas ir zemāka par tirgū piedāvātajām procentu likmēm; pēc studiju beigšanas ir paredzēts sākotnējais „labvēlības periods”, atliekot atmaksājumu sākšanu. Minimālais „labvēlības perioda” ilgums, kas paredzēts aizdevuma ņēmējam, ir 12 mēneši. Ja valsts tiesību aktos attiecībā uz patēriņa kreditēšanu „labvēlības periods” nav paredzēts, finanšu starpnieks šajā 12 mēnešu periodā pieprasa veikt tikai nominālus atmaksājumus;
	(ii) vismaz 12 mēnešus ilgas „maksājumu brīvdienas” visa aizdevumu termiņa garumā, kuras augstskolas absolvents var lūgt dzīves sarežģījumu, piemēram, bezdarba, slimības vai maternitātes, gadījumā;
	(iii) iespēja atlikt procentu maksājumus studiju laikā;
	(iv) apdrošināšana personas nāves vai invaliditātes gadījumā;
	(v) nav paredzēts sods par pirmstermiņa atmaksāšanu.

• [1]               OV C 181, 21.6.2012., 154. lpp.
• [2]               OV C 225, 27.7.2012., 200. lpp.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Komisija 2011. gada novembrī nāca klajā ar regulas priekšlikumu par jaunu daudzgadu programmu izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā, un kura turpināsies septiņus gadus no 2014. līdz 2020. gadam.

Ierosinātajā programmā tiek apvienotas visas pašreizējās programmas un darbības izglītības jomā: augstākā izglītība (Erasmus, Erasmus Mundus, Tempus un divpusējās programmas starp ES un trešām valstīm), skolas izglītība (Comenius), profesionālā izglītība un apmācība (Leonardo da Vinci), pieaugušo izglītība (Grundtvig) un jaunatne (Jaunatne darbībā). Tajā arī iekļauti noteikumi par Jean Monnet pasākumu organizēšanu un īpaša nodaļa par sportu.

Vēl viens ievērojams izmaiņu aspekts ir ierosinātās programmas uzbūve. Komisija pievērsusi uzmanību saskaņotībai un elastīgumam; darbības un administratīvie noteikumi ir pilnveidoti un vienkāršoti.

Ierosinātā programma pamatojas uz trim pamatdarbībām:

Pamatdarbības	Darbības jomas
Pamatdarbība Nr. 1. Personu mobilitāte mācību nolūkos	Personāls, augstākā un profesionālā izglītība un studentu apmācība, kopīgas maģistrantūras programmas, Erasmus maģistrantūras programma (studentu aizdevumu garantiju instruments), jaunatne
Pamatdarbība Nr. 2. Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai	Stratēģiskās partnerības, zināšanu apvienības, sektoru prasmju apvienības un IT platformas
Pamatdarbība Nr. 3. Atbalsts politikas reformai	Atbalsts stratēģijas „Eiropa 2020” pārvaldībai un atvērtās koordinācijas metode

Referentes ierosinājumi

Referente atzinīgi vērtē Komisijas nodomu samazināt fragmentāciju un pārklāšanos, kuras vērojamas pašreizējās programmās. Tomēr vienkāršotajā priekšlikumā ir grūti konstatēt konkrētus pasākumus izglītības un jaunatnes politikas jomā. Jaunatnes politikas joma jo īpaši priekšlikumā ir vāji pamanāma.

Referente vēlētos jo īpaši pievērst uzmanību šādiem jautājumiem:

1. Programmas nosaukums un konkrētam sektoram raksturīgi zīmolvārdi

Komisija ierosina jauno programmu nosaukt par „Erasmus visiem”, pamatojoties uz to, ka „Erasmus” ir visā pasaulē sabiedrībai plaši pazīstams vārds. Tomēr „Erasmus” ir cieši saistīts ar augstskolu studentu individuālo mobilitāti. Faktiski akronīms „Erasmus” nozīmē EuRopean Action Scheme for the Mobility of University Students (Eiropas Kopienas rīcības shēma universitāšu studentu mobilitātei).

Programma „Erasmus” attiecas vienīgi uz augstākās izglītības jomu, un tajā nav ņemti vērā citi izglītības sektori, kuri ir nākamās programmas darbības jomā, proti, skolu izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, pieaugušo izglītība, jaunatne un sports. Referente tādēļ ierosina, lai programma saglabātu pašreizējo un labi pazīstamo nosaukumu „Mūžizglītības programma”.

Referente ir pārliecināta, ka ir jāsaglabā un jānostiprina atsevišķo izglītības jomu identitāte — un tāpēc ir būtiski, ka turpina izmantot pašreizējos zīmolvārdus, proti, Comenius (skolu izglītībai), Erasmus (augstākajai izglītībai), Leonardo da Vinci (profesionālajai izglītībai un apmācībai), Grundtvig (pieaugušo izglītībai) un “Jaunatne darbībā” (jaunatnei). To var īstenot, vienlaikus saglabājot racionalizētāku struktūru, kādu ierosinājusi Komisija.

2. Struktūra

Referente atzinīgi vērtē Komisijas racionalizētu struktūru. Tomēr ir nepieciešamas atsevišķas nodaļas, lai skaidri identificētu trīs galvenās programmas darbības jomas, proti 1) izglītība un apmācība, 2) jaunatne un 3) sports.

Gan nodaļā „Izglītība un apmācība”, gan nodaļā „Jaunatne” būtu jāsaglabā priekšlikuma struktūra attiecībā uz trijām pamatdarbībām: (1) personu mobilitāte mācību nolūkos, 2) sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai un 3) atbalsts politikas reformai. Tomēr 1) un 2) punktu darbībās ir neatliekami nepieciešams precizēt mērķus un pasākumus, kas saistīti ar dažādajiem izglītības sektoriem un attiecas uz jaunatni.

3. Izglītība un apmācība

Priekšlikuma vispārīgās un abstraktās būtības dēļ nav sniegta pietiekama specifiska informācija par pasākumiem, kas tajā paredzēti dažādajos izglītības sektoros. Taču personām, kuras iepazīsies ar nākamo tiesību aktu, būtu jāspēj konstatēt, par kuriem pasākumiem ir tiesības saņemt finansējumu un kādu finansējumu. Lai panāktu konkrētu darbību un sektoru lielāku redzamību, referente uzskata, ka ir nepieciešams norādīt katra izglītības sektora galvenos mērķus un darbības.

Turklāt referente uzskata, ka priekšlikumā īpaša uzmanība pievērsta augstākajai izglītībai, turpretī citiem izglītības sektoriem redzamības ir daudz mazāk. Referente uzsver, cik svarīgi tekstā rast pareizo līdzsvaru starp visiem izglītības sektoriem.

Pasākumiem augstākās izglītības jomā, jo īpaši attiecībā uz studentu mobilitāti, ir vajadzīgs lielāks elastīgums, lai piemērotu mobilitātes darbības Boloņas reformas prasībām un jaunajām grādu struktūrām, kas ir izveidotas visā Eiropā, proti, attiecībā uz bakalaura, maģistra un doktora grāda programmām.

Turklāt ir nepieciešams radīt iespējas apvienot nepilna laika studijas ar nepilna laika stažēšanos, uzturoties ārvalstīs saistībā ar programmu Erasmus. Tāpat mobilitātes periodus programmā Erasmus nedrīkstētu ierobežot tikai uz vienu akadēmisko gadu un vienu augstskolu. Tā vietā vajadzētu darīt iespējamas mācības vismaz divās augstskolās un uz dažādiem akadēmisko gadu periodiem.

Referente arī uzskata, ka nav tālredzīgi ierobežot starptautisko dimensiju izglītības un apmācības jomā, attiecinot to tikai uz augstāko izglītību. Ņemot vērā septiņus gadus ilgo plānošanas periodu, būtu lietderīgi paredzēt zināmu elastīgumu, ja rastos nepieciešamība paplašināt starptautisko sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu attīstību šajā jomā trešās valstīs, jo īpaši kaimiņattiecību politikas valstīs.

4. Jaunatne

Priekšlikumā nav ne atsevišķas nodaļas, pat ne panta par jaunatni. Ir svarīgi nodrošināt, ka programmas „Jaunatne darbībā” darbības turpinās un saņem atbilstīgu finansējumu. Pārredzamības un neatkarības labad tādēļ ir būtiski, ka attiecībā uz jaunatni tiktu izveidota gan atsevišķa nodaļa, gan atsevišķa budžeta pozīcija. Turklāt ir jānodrošina, ka Eiropas jaunatnes NVO turpina saņemt atbilstošu finansējumu.

Priekšlikumā ir stingri uzsvērta pamatkompetenču un pamatprasmju apgūšana, kas patiesi ir izšķiroši jauniešu nodarbinātībai. Taču, ja ES vēlas kļūt par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, ir nepieciešams pievērst uzmanību arī jauniešu personīgajai izaugsmei, sociālai iekļaušanai un aktīvai iesaistīšanai sabiedrības dzīvē.

5. Sports

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu programmas ieguvēji būs publiskās struktūras vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas tautas sporta jomā. Tālab referente neatlaidīgi ierosina papildināt tekstu ar jēdzienu „tautas sports” gan definīciju daļā, gan atbilstošajos priekšlikuma pantos. Turklāt priekšlikumā būtu vairāk jāuzsver brīvprātīgā darbība sporta jomā.

6. Jean Monnet pasākumi

Saistībā ar pašreizējo mūžizglītības programmu kopumā ir seši institūti, kuri saņem darbības finansējumu saskaņā ar Jean Monnet pasākumiem. Priekšlikumā darbības finansējums ir paredzēts vienīgi Eiropas Koledžām (studentu pilsētiņas Brigē un Natolinā) un Eiropas Universitātes institūtam Florencē. Nav iekļauti šādi institūti: Eiropas Publiskās pārvaldes institūts Māstrihtā, Eiropas Tiesību akadēmija Trīrē, Eiropas Aģentūra izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām Midelfartā un Starptautiskais Eiropas apmācības centrs (CIFE) Nicā. Ir svarīgi saglabāt darbību finansējumu visiem institūtiem, kuri patlaban darbojas, un tādēļ referente iesaka tos iekļaut juridiskajā tekstā.

7. Minimālais līdzekļu piešķīrums katram sektoram

Priekšlikumā minimālais līdzekļu piešķīrums katrai politikas jomai ir minēts vienīgi (nesaistošajā) paskaidrojuma rakstā. Ir svarīgi šos piešķīrumus iekļaut juridiskajā tekstā, lai tos padarītu juridiski saistošus.

Mūžizglītības programmai šie minimālie līdzekļu piešķīrumi veido līdz 82 %. Tomēr priekšlikumā kopējais procentuālais sastāvs ir tikai 56 %, un tas nozīmē, ka elastīguma rādītājs ir 44 %. Referente uzstāj, ka regulā jānosaka augstāks apjoms, lai nodrošinātu drošu finansējumu dažādajiem sektoriem.

8. Valsts iestādes un valsts aģentūras

Priekšlikumā paredz, ka katrā dalībvalstī izveido vienu valsts iestādi un vienu valsts aģentūru. Referente uzskata, ka uz šo jautājumu attiecas subsidiaritātes princips — katrai dalībvalstij ir atšķirīga pārvaldes struktūra, un valstij ir jābūt tiesīgai izlemt, kāds būtu piemērotais valsts iestāžu un aģentūru skaits.

9. Programmas komiteja

Cenšoties racionalizēt priekšlikuma struktūru, Komisija paredz tikai vienu programmas komiteju. Referente uzsver, ka jaunā programma attiecas ne tikai uz dažādajiem izglītības sektoriem, bet arī uz jaunatni un sportu. Turklāt tajā ietverta starptautiskā sadarbība augstākās izglītības jomā. Šī neviendabīguma dēļ referente ierosina, ka programmas komitejai varētu būt dažādi sastāvi atkarībā no tā, kādus jautājumus izskata konkrētajā sanāksmē. Komitejas darbā būtu jāpiedalās arī sociālajiem partneriem, kad komitejā tiek izskatīti viņus interesējoši jautājumi.

Attīstības komitejaS ATZINUMS  (9.10.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā
(COM(2011)0788 – C7‑0436/2011 – 2011/0371(COD))

Atzinumu sagatavoja: Iva Zanicchi

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija ierosina pilnībā integrēt starptautisko dimensiju augstākās izglītības iestāžu sadarbības jomā (tostarp vairākumu darbību, kuras patlaban paredzētas 2008. gada Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā „Erasmus Mundus”[1]) jaunajā regulā, ar ko izveido programmu „Erasmus visiem — Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā”. Finasējumu darbībām augstākās izglītības jomā trešās valstīs saņems no dažādiem ārējiem finanšu instrumentiem, tostarp attīstības sadarbības instrumenta (ASI) un Eiropas Attīstības fonda (EAF), un tas pamatosies uz diviem daudzgadu piešķīrumiem. Regulā par programmu „Erasmus visiem” tiks noteiktas procedūras, kā notiks tās īstenošana. Ierosinot šo regulas priekšlikumu, Komisija cenšas izbeigt sadrumstalotību un veicināt paredzamību, kas ir svarīgi programmās iesaistītajām universitātēm un iestādēm.

Lai gan referente atbalsta šā priekšlikuma vispārējo mērķi, viņa tomēr pauž bažas par to, ka regulas projektā programmai „Erasmus visiem” nav iekļauta precīzāka informācija par darbībām, kuras finansē ar ASI un ĀKK valstīs, šo darbību saikni ar Savienības attīstības mērķiem un valstu attīstības vajadzībām un stratēģijām. Turklāt regulas priekšlikumā nav iekļauti noteikumi, kas nodrošina, ka tās darbības, par kurām saņem finansējumu no ģeogrāfiskajām programmām saskaņā ar ASI, ir izstrādātas tā, lai atbilstu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (ESAO/APK) noteiktajiem oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritērijiem, kā prasīts Komisijas priekšlikuma 2. panta 2. punktā attiecībā uz ASI 2014.–2020. gadam.

Referentes ierosinātie grozījumi tādēļ ir paredzēti šādu mērķu sasniegšanai:

-  izstrādāt skaidrākas atsauces uz Savienības attīstības mērķiem, jo īpaši nabadzības izskaušanu;

-  nodrošināt, ka tiek izpildīti ESAO/APK noteiktie OAP kritēriji, veicot darbības, par kurām finansējumu saņem saskaņā ar ASI, jo īpaši saistībā ar mobilitāti uz ārvalstīm;

-  pieprasīt ar mobilitātes darbībām saistītus mehānismus, ar kuriem mazina intelektuālā darbaspēka emigrācijas risku;

-  nodrošināt, ka darbības īsteno, pilnībā ievērojot atbilstību attiecīgajiem instrumentiem, ar ko saistīts finansējums;

-  pieprasīt, lai plānošanas procesā tiktu respektēta partnervalstu līdzdalība;

-  definēt novērtēšanas un ziņošanas prasības, ar kurām nodrošina, ka tiek novērtēta attīstības ietekme un panākta pilnīga pārredzamība.

Referente vēlas arī uzsvērt, ka ir nelielas atšķirības starp Komisijas likumdošanas priekšlikumu un tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatu attiecībā uz finansējuma līmeni, kas ir jānodrošina ar ārējiem finanšu instrumentiem. Lai gan finanšu pārskata 59. lappusē ir ierosināts kopumā EUR 1,812 miljonus piešķirt tikai no ārējiem finanšu instrumentiem 4. izdevumu pozīcijā (tādējādi neiekļaujot Eiropas Attīstības fondu), likumdošanas priekšlikumā 13. pantā norādīts, ka kopumā EUR 1,812 miljoni attiecas uz finansējumu no visiem ārējiem finanšu instrumentiem, tādējādi iekļaujot EAF. Referente uzskata, ka likumdošanas priekšlikuma 13. pantā skaitļi ir pamatoti.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu, kā arī ar Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu, programmai ir jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība un jāapkaro diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.	(7) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu, kā arī ar Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu, programmai ir jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība un jāapkaro diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Programmas īstenošanā nepieciešams uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu un mazaizsargātu grupu piekļuvi pasākumiem un aktīvi risināt īpašās mācīšanās vajadzības personām ar invaliditāti.
Pamatojums
Ir īpaši svarīgi darbībās jaunattīstības valstīs nodrošināt, ka pasākumi ir sasniedzami nabadzīgajiem un mazaizsargātajiem cilvēkiem, bet tas būtu atbilstīgi arī Eiropā.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Programmai ir jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši augstākās izglītības jomā, ne tikai, lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem “ET 2020” mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī, lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni un ieguldījumu ilgtspējīgas augstākās izglītības attīstībā trešās valstīs.	(8) Programmai ir jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši augstākās izglītības jomā, ne tikai, lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem “ET 2020” mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni un sekmētu nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp augstākās izglītības jomā, trešās valstīs, kā arī Eiropas Savienības aizjūras zemēs un teritorijās.
Pamatojums
Galvenais ES attīstības sadarbības mērķis, kā definēts Līgumā un Attīstības sadarbības instrumenta regulas priekšlikumā, būtu skaidri jānorāda arī kā mērķis regulā par programmu „Erasmus visiem”. Pašreizējā lēmumā par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju noteikta aizjūras zemju un teritoriju dalība mācību un izglītības programmās. Jaunajā lēmuma priekšlikumā arī atgādināts, ka aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties visās Eiropas Savienības horizontālajās programmās. Tāpēc šajā tekstā ir jāprecizē visu aizjūras zemju un teritoriju dalība ERASMUS programmā.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Programmas mērķu sasniegšanai būtiski svarīgs ir Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkls, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienesti, Europass tīkla centri un Eiropas Savienības informācijas biroji kaimiņattiecību politikas valstīs, tostarp arī regulāri nodrošinot Komisijai atjauninātus datus par dažādām savas darbības jomām un informējot Savienību un programmas trešās dalībvalstis par tās rezultātiem.	(17) Programmas mērķu sasniegšanai būtiski svarīgs ir Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkls, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienesti, Europass tīkla centri un Eiropas Savienības informācijas biroji kaimiņattiecību politikas valstīs, tostarp arī regulāri nodrošinot Komisijai atjauninātus datus par dažādām savas darbības jomām un informējot Savienību, ES aizjūras zemes un teritorijas un programmas trešās dalībvalstis par tās rezultātiem.
Pamatojums
Pašreizējā lēmumā par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju noteikta aizjūras zemju un teritoriju dalība mācību un izglītības programmās. Jaunajā lēmuma priekšlikumā arī atgādināts, ka aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties visās Eiropas Savienības horizontālajās programmās. Tāpēc šajā tekstā ir jāprecizē visu aizjūras zemju un teritoriju dalība ERASMUS programmā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo programmu, un papildināmība dalībvalstu pasākumiem atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras, izpētes, rūpniecības un kohēzijas politikas, paplašināšanās politikas un ārējo attiecību jomā.	(24) Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo programmu, papildināmība dalībvalstu pasākumiem atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras, pētniecības, rūpniecības un kohēzijas politikas, paplašināšanās politikas un ārējo attiecību jomā, kā arī attīstības politikas saskaņotība atbilstīgi LESD 208. pantam.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Regulā ir noteikta nepieciešamība ieviest darbības novērtēšanas kritērijus, uz kuriem jāpamato budžeta sadalījums dalībvalstīm valstu aģentūru vadīto pasākumu veikšanai.	(27) Regulā ir noteikta nepieciešamība ieviest izmērāmus darbības novērtēšanas kritērijus, uz kuriem jāpamato budžeta sadalījums dalībvalstīm valstu aģentūru vadīto pasākumu veikšanai.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Aizjūras zemju un teritoriju (AZT) fiziskās personas, kā arī kompetentās valsts un/vai privātās struktūras un iestādes var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes lēmumā par Eiropas Savienības aizjūras zemju un teritoriju asociāciju.
Pamatojums
Pašreizējā lēmumā par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju noteikta aizjūras zemju un teritoriju dalība mācību un izglītības programmās. Jaunajā lēmuma priekšlikumā arī atgādināts, ka aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties visās Eiropas Savienības horizontālajās programmās. Tāpēc šajā tekstā ir jāprecizē visu aizjūras zemju un teritoriju dalība ERASMUS programmā.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Programma aptver izglītību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, jo īpaši augstāko izglītību, arodizglītību un arodmācības un pieaugušo izglītību un mācības, skolu izglītību un darbu ar jauniešiem.	3. Programma aptver izglītību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, jo īpaši augstāko izglītību, arodizglītību un arodmācības, neformālo izglītību un pieaugušo izglītību un mācības, skolu izglītību un darbu ar jauniešiem, un tā atbalsta arī aktivitātes sporta jomā.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Tā ietver starptautisku dimensiju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un atbalstīs arī aktivitātes sporta jomā.	4. Tā ietver starptautisku dimensiju, kuras mērķis ir atbalstīt Savienības ārējo darbību, tostarp tās attīstības mērķus, īstenojot sadarbību starp Savienību un trešām valstīm.
Pamatojums
Punktā par starptautisko dimensiju būtu īpaši jāatsaucas uz Savienības ārējās darbības attīstības mērķiem.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas mērķis ir palīdzēt sasniegt gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, gan 2020. gada izglītības un apmācības stratēģiskās sistēmas (“ET 2020”) mērķus, tostarp panākt atbilstību attiecīgajiem kritērijiem, kas paredzēti šajos instrumentos, kā arī sniegt ieguldījumu atjauninātā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam), ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā augstākās izglītības jomā trešās valstīs un Eiropas dimensijas attīstīšanā sportā.	1. Programmas mērķis ir palīdzēt sasniegt gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, gan 2020. gada izglītības un apmācības stratēģiskās sistēmas (“ET 2020”) mērķus, tostarp panākt atbilstību attiecīgajiem kritērijiem, kas paredzēti šajos instrumentos, kā arī sniegt ieguldījumu atjauninātā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam), nabadzības izskaušanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, jo īpaši augstākās izglītības, apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas jomā trešās valstīs un Eiropas dimensijas attīstīšanā sportā.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) uzlabot izglītības, mācību un darba ar jauniešiem starptautisko dimensiju, jo īpaši, augstākajā izglītībā, palielinot Savienības augstākās izglītības iestāžu pievilcību un atbalstot Savienības ārējo rīcību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp Eiropas Savienības un trešo valstu augstākās izglītības iestādēm un mērķtiecīgi palielinot resursus trešās valstīs;	(d) uzlabot izglītības, apmācību un darba ar jauniešiem starptautisko dimensiju, jo īpaši augstākajā izglītībā, palielinot Savienības augstākās izglītības iestāžu pievilcību, atbalstīt Savienības ārējo rīcību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm Eiropas Savienībā un tās aizjūras zemēs un teritorijās un attiecīgajās trešajās valstīs un mērķtiecīgi palielinot resursus trešās valstīs, attiecīgā gadījumā saskaņā ar mērķiem, kas noteikti ārējā finanšu instrumentā, kura finansējumu izmanto konkrētām darbībām;
Pamatojums
Attīstībai pašai par sevi būtu jābūt mērķim un nevis tikai līdzeklim izglītības starptautiskās dimensijas veicināšanai. Darbībās, kuru finansēšanai līdzekļi iegūti no ārējiem finanšu instrumentiem, jāpamatojas arī uz attiecīgo instrumentu mērķiem. Pašreizējā lēmumā par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju noteikta aizjūras zemju un teritoriju dalība mācību un izglītības programmās. Jaunajā lēmuma priekšlikumā arī atgādināts, ka aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties visās Eiropas Savienības horizontālajās programmās. Tāpēc šajā tekstā ir jāprecizē visu aizjūras zemju un teritoriju dalība ERASMUS programmā.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Visām darbībām, kuras minētas 1. punktā un uz kurām attiecas ASI vai EAF finansējums, jābūt atbilstīgām attiecīgi ASI regulas un ĀKK valstu un ES partnerības nolīguma mērķiem un principiem. Jo īpaši — ja finansēšanai līdzekļi iegūti no attīstības sadarbības instrumenta, jāievēro DAC noteiktie OAP kritēriji, kā paredzēts regulas 2. panta 2. punktā.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 7. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Ja darbībām finansējumu saņem no ASI, mobilitātes dotācijas saistībā ar izbraukšanas mobilitāti saņem vienīgi pētnieki, kuri veic pētījumus vai māca jomās, kas ir atbilstīgas jaunattīstības valstu problēmu risināšanai, un saistībā ar iebraukšanas mobilitāti tās saņem studenti vai pētnieki, kuri studē vai veic pētījumus jomās, kas ir atbilstīgas jaunattīstības valstu problēmu risināšanai.
Pamatojums
Darbībām, kurām izmanto ASI finansējumu, ir jāatbilst ESAO/AKK definētajiem oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem. Šie nosacījumi nepieļauj finansēt ES studentu izbraucošo mobilitāti, un ir prasība, lai studiju jomas būtu saistītas ar attīstību.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 7. pants – 2.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Ja tiek veiktas darbības, kuru finansēšanai izmanto ASI vai EAF līdzekļus, ievieš mehānismus, ar kuriem nodrošina, ka atlases kritēriji pamatojas uz nopelniem un ka stipendiju piešķiršanā prioritāte ir nelabvēlīgos sociālekonomiskos apstākļos esošām grupām un neaizsargātā situācijā esošiem iedzīvotājiem, un darbībām jāveicina jaunattīstības valstu valstspiederīgo atgriešanos izcelsmes valstī pēc tam, kad beidzies studiju vai pētījumu periods, lai viņi varētu sniegt ieguldījumu attiecīgās jaunattīstības valsts ekonomiskajā attīstībā un labklājībā.
Pamatojums
Būtu jāizvairās no intelektuālā darbaspēka emigrācijas, tāpēc jāveicina studentu un pētnieku atgriešanas viņu izcelsmes valstīs. Uzmanības pievēršana nelabvēlīgos apstākļos esošajām grupām sekmē saiknes veidošanu starp augstākās izglītības darbībām un nabadzības izskaušanu.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šis darbības veids atbalsta arī attīstību, resursu palielināšanu, reģionālo integrāciju, zināšanu apmaiņu un modernizācijas procesus, izmantojot partnerības starp augstākās izglītības iestādēm Savienībā un trešās valstīs, kā arī jaunatnes sektorā, jo īpaši, nodrošinot savstarpēju mācīšanos, veidojot kopīgus izglītības projektus un veicinot reģionālo sadarbību, sevišķi kaimiņattiecību politikas valstīm.	2. Šis darbības veids atbalsta arī attīstību, resursu palielināšanu, reģionālo integrāciju, zināšanu apmaiņu un modernizācijas procesus, izmantojot partnerības starp augstākās izglītības iestādēm Savienībā un trešās valstīs, kā arī jaunatnes sektorā, jo īpaši, nodrošinot savstarpēju mācīšanos, veidojot kopīgus izglītības projektus un veicinot reģionālo sadarbību, sevišķi kaimiņattiecību politikas valstīm. Darbības, kurās izmanto ASI vai EAF finansējumu, veicina ilgspējīgu attīstību partnervalstīs un pamatojas uz valsts un reģionālajām attīstības stratēģijām, un ir ar tām saskaņotas.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šis darbības vieds atbalsta arī politisko dialogu ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.	2. Šis darbības vieds atbalsta arī politisko dialogu ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Darbības, kurās izmanto ASI vai EAF finansējumu, veicina ilgspējīgu attīstību partnervalstīs un pamatojas uz valsts un reģionālajām attīstības stratēģijām, un ir ar tām saskaņotas.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1 812 100 000 apmērā no dažādiem ārējiem instrumentiem (Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds), piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi.	2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu, kas atbilst 2 % no kopējām finanšu atsauces summām, kas iekļautas dažādos ārējās darbības instrumentos (tādos kā Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds), piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi, vienlaikus tiek nodrošināta atbilstība to ārējo instrumentu juridiskajam pamatam, no kuriem tiek saņemts finansējums.
Pamatojums
Īstenojot programmu ”Erasmus visiem”, darbībās jāievēro procedūras, kas noteiktas regulā par “Erasmus visiem”, kā arī jānodrošina atbilstība attiecīgajiem ārējiem finanšu instrumentiem.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Finansējums būs pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptvers attiecīgi pirmos 4 un atlikušos 3 gadus, lai nodrošinātu stabilitāti un paredzamību. Minētais finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu daudzgadu indikatīvajā shēmā atbilstoši noteiktajām attiecīgo valstu vajadzībām un prioritātēm. Ietekmīgu, neparedzētu apstākļu vai būtisku politisku pārmaiņu gadījumā minētos piešķīrumus var pielāgot atbilstoši ES ārējām prioritātēm. Sadarbību ar valstīm, kuras nav programmas dalībvalstis, atbilstošā gadījumā var īstenot, izmantojot papildu apropriējumus no partneru valstīm, kas jānodrošina saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.	Finansējums būs pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem. Minētais finansējums pamatojas uz šo instrumentu daudzgadu indikatīvo shēmu atbilstoši konstatētajām attiecīgo valstu vajadzībām un prioritātēm, un, ja tiek izmantots attīstības sadarbības instruments, norāda finansējuma sadalījumu pa reģioniem un finansējamo darbību veidus. Iepriekš neparedzētu būtisku apstākļu vai svarīgu politisko pārmaiņu gadījumā minētos piešķīrumus var pārskatīt atbilstoši ES ārējām prioritātēm saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas attiecīgajiem ārējo darbību finansēšanas instrumentiem. Sadarbību ar valstīm, kuras nav programmas dalībvalstis, atbilstošā gadījumā var īstenot, izmantojot papildu apropriējumus no partneru valstīm, kas jānodrošina saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.
Pamatojums
Plānošanas procesā būtu jāievēro procedūras, kas paredzētas attiecīgajos ārējos finanšu instrumentos, nodrošinot to, ka pienācīgi tiek ievērota valsts līdzdalība un ka tiek panākta saskanība ar valstu vai reģionu vispārējām stratēģijām. Piešķīrumus var noteikt, vienīgi pamatojoties uz šo prasību izpildi.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 13. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Līdzekļus personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, kas minēti 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas jāpārvalda valsts aģentūrai, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un iztikas minimumu attiecīgajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un darbības rezultātiem. Darbības rezultātu parametrs veido 25 % no kopējās summas, kas piešķirta atbilstoši 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem.	6. Līdzekļus personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, kas minēti 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas jāpārvalda valsts aģentūrai, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un iztikas minimumu attiecīgajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un darbības rezultātiem. Piešķirot līdzekļus studentiem no tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, pienācīgi jāņem vērā īpaši lielais attālums. Darbības rezultātu parametrs veido 25 % no kopējās summas, kas piešķirta atbilstoši 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem.
Pamatojums
Studentiem no Eiropas aizjūras teritorijām būtu jāizveido īpaši noteikumi attiecībā uz mobilitātes fondiem, ņemot vērā lielo attālumu no Eiropas kontinentālās daļas.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu trešās valstīs.
Pamatojums
Attīstība pati par sevi 4. pantā ir uzskaitīta kā mērķis, tāpēc tā būtu arī jāuzrauga un jānovērtē.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 15. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisijas ikgadējā ziņojumā par ASI regulas īstenošanu iekļauj sarakstu ar visiem programmas „Erasmus visiem” pasākumiem, kuriem finansējums saņemts no ASI, un norāda to atbilstību mērķiem un principiem, kas noteikti minētās regulas 2. un 3. pantā.
Pamatojums
Programmas „Erasmus Mundus” darbību īstenošanā piemēroja ASI procedūras. Tā kā īstenošanā turpmāk piemēros procedūras saskaņā ar regulu par „Erasmus visiem”, ar regulāru ziņošanu ASI komitejai un Parlamentam būtu jānodrošina pārredzamība par atbilstību ASI regulai un jo īpaši 2. pantā noteiktajam OAP mērķim.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ES dalībvalstīm,	(a) ES dalībvalstīm un to aizjūras zemēm un teritorijām, kas norādītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā,
Pamatojums
Pašreizējā lēmumā par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju noteikta aizjūras zemju un teritoriju dalība mācību un izglītības programmās. Jaunajā lēmuma priekšlikumā arī atgādināts, ka aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties visās Eiropas Savienības horizontālajās programmās. Tāpēc šajā tekstā ir jāprecizē visu aizjūras zemju un teritoriju dalība ERASMUS programmā.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, veselības, izpētes un inovācijas, uzņēmējdarbības, tieslietu, patēriņa, attīstības un kohēzijas politikas jomā;	(a) attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, veselības, izpētes un inovācijas, uzņēmējdarbības, tieslietu, patēriņa, kohēzijas politikas jomā un attīstības politikas jomā;
Pamatojums
Ar šo grozījumu precizē, ka atsauce attiecas uz Savienības starptautisko attīstības politiku un nevis uz tās iekšējo reģionālo attīstības politiku.

PROCEDŪRA

Virsraksts	“ERASMUS VISIEM” - Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā
Atsauces	COM(2011)0788 – C7-0436/2011 – 2011/0371(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 13.12.2011
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Iva Zanicchi 14.2.2012
Izskatīšana komitejā	17.9.2012
Pieņemšanas datums	9.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Ricardo Cortés Lastra, Leonidas Donskis, Catherine Grèze, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Jean Roatta, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Anna Záborská, Iva Zanicchi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Dan Preda, Patrizia Toia

• [1]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1298/2008/EK, ar ko izveido rīcības programmu Erasmus Mundus (2009.–2013. gadam), kas nepieciešama, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (OV L 340, 19.12.2008., 83. lpp.).

Budžeta komitejaS ATZINUMS  (20.9.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ”ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā
(COM(2011)0788 – C7‑0436/2011 – 2011/0371(COD))

Atzinumu sagatavoja: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido programmu ”Erasmus visiem”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā.

Priekšlikumā ņemti vērā sabiedriskajā apspriešanā gūtie rezultāti un četri ietekmes novērtējumi par trim esošajām programmām šajā jomā (Mūžizglītības programma, programma “Jaunatne darbībā” un ”Erasmus Mundus”), kā arī sagatavošanas darbības sporta jomā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam.

Pēc rezultātu analīzes tika pieņemts lēmums ierosinot vienotu programmu, integrējot visas Savienības darbības izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Šāda pieeja ir saskaņota ar nostāju, kas pausta Komisijas 2012. gada februāra paziņojumā „Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vienkāršošanas programma” , kurā definēta Komisijas pozīcija attiecībā uz visām jaunajām programmām saskaņā ar DFS saistībā ar pašreizējo instrumentu optimizēšanu, radot sinerģiju to vidū, samazinot birokrātiju un pārvaldības izmaksas.

Komisija uzskata, ka jaunā struktūra ļaus saskaņot un vienkāršot programmu noteikumus un panākt, ka līdzekļi tiek piešķirti atkarībā no rezultātiem. Tiek izveidota arī cieša saikne ar Finanšu regulas noteikumiem.

Ietekme uz budžetu

Komisija 2014.–2020. gada periodam paredzējusi kopējo indikatīvo finansējumu EUR 19,1 miljona apmērā.

Lielākā apropriāciju daļa (EUR 17,3 miljoni) atvēlēta 1.a izdevumu kategorijai, paredzot šādu summas indikatīvo izlīdzinājumu[1]:

– pirmā darbības pamatjoma — personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos — 65 % (aptuveni 2/3 pieejamo budžeta līdzekļu);

– otrā darbības pamatjoma — sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai — 26 %;

– trešā darbības pamatjoma — atbalsts politikas reformām — 4 %;

– darbības dotācijas valstu aģentūrām — 3 %;

– administratīvie izdevumi — 2 %.

Turklāt Komisijas paziņojumā par programmu „Erasmus visiem” ir paredzēts summas indikatīvais izlīdzinājums starp dažādiem izglītības sektoriem (līdzvērtīgs līmeņiem, kas nodrošināti attiecīgajās 2007.–2013. gadu programmās):

– augstākā izglītība — 25 %;

– profesionālā izglītība un apmācība un pieaugušo izglītība — 17 %;

no tiem pieaugušo izglītība — 2 %;

– skolu izglītība — 7 %;

– jaunatnes lietas — 7 %.

Atlikusī summa EUR 1 812 miljonu apmērā tiks finansēta no šādiem instrumentiem saskaņā ar 4. izdevumu kategoriju: attīstības sadarbības instruments, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments un Eiropas Attīstības fonds. Šīs apropriācijas ir paredzētas pašreizējo starptautisko programmu (Erasmus Mundus, Tempus, Edulink un Alfa) integrēšanai.

Ierosinātajā programmā īpaša nodaļa tiks veltīta sporta jomai (1 % budžeta), kā arī īpašs pants — Jean Monnet iniciatīvai (2 % budžeta).

Par līdzekļu piešķiršanu izlems, pamatojoties uz daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptvers attiecīgi 4 un 3 gadus, lai nodrošinātu projektu stabilitāti.

Komisijas ierosinātais kopējais budžets programmai „Erasmus visiem” veido aptuveni 70 % palielinājumu salīdzinājumā ar kopējo budžetu attiecīgajām programmām 1.a, 3.b un 4. izdevumu pozīcijā 2007.–2013. plānošanas laikposmam (saskaņā ar Komisijas datiem —EUR 11 375 miljoni).

Lielākais summas pieaugums attiecas uz augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības finansēšanu.

Attiecībā uz finansējumu no 4. izdevumu kategorijas — tas ir pieaudzis par aptuveni 28 % salīdzinājumā ar to summu, kas paredzēta pašreizējam plānošanas periodam attiecīgajām programmām (Erasmus Mundus, Tempus, Alfa un Edulink).

Atzinuma sagatavotāja vēlētos uzsvērt, ka ierosinātā summa ir vienīgi orientējoša un ka galīgais budžeta līdzekļu piešķīrums, kas pieejams šai programmai, būs zināms tikai pēc sarunu pabeigšanas attiecībā uz nākamo DFS.

Tādēļ atzinuma sagatavotāja vēlētos aizstāt visas priekšlikumā iekļautās orientējošās summas (gan 1.a, gan 4. izdevumu kategorijā) ar relatīvu procentuālu apjomu, saglabājot Komisijas sākotnējā priekšlikuma proporciju neatkarīgi no faktiskajiem skaitļiem, par kuriem vienosies saistībā ar DFS pieņemšanu.

Turklāt atzinuma sagatavotāja ir pārliecināta, ka līdzekļu izlīdzinājumam pa sektoriem vajadzētu būt daļai no juridiskā pamata un ka attiecībā uz to būtu jāpieņem budžeta lēmējinstitūcijas lēmums, lai tādējādi vēlāk plānošanas periodā varētu izdarīt pielāgojumus, pamatojoties uz Komisijas novērtējuma ziņojumu. Būtu jo īpaši jāparedz atsevišķs budžeta līdzekļu piešķīrums (paredzot atsevišķu budžeta pozīciju) jaunatnes lietu jomai, kas pašreizējā priekšlikumā nav pietiekami izcelta.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.a vērš uzmanību uz to, ka finansējuma apjoms likumdošanas priekšlikumā ir norādīts tikai likumdevējas iestādes zināšanai un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;
Pamatojums
Likumdošanas priekšlikumā minētais finanšu piešķīrums ir tikai orientējoša norāde un to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu.
Grozījums Nr.  2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot esošās politiskās prioritātes un veikt Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību; norāda, ka, pat palielinot nākamās DFS resursu līmeni vismaz par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, ieguldījums Savienības saskaņoto mērķu un uzņemto saistību un Savienības solidaritātes principa īstenošanā var būt tikai ierobežots;
	_______________
	1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Eiropas Savienības Padome 2009. gada 12. maijā aicināja izveidot stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) , nosakot četrus stratēģiskus mērķus, lai risinātu atlikušās problēmas, veidojot uz zināšanām balstītu Eiropu un nodrošinot, lai mūžizglītība būtu pieejama visiem.	(6) Eiropas Savienības Padome 2009. gada 12. maijā aicināja izveidot stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) , nosakot četrus stratēģiskus mērķus, lai risinātu atlikušās problēmas, veidojot uz zināšanām balstītu Eiropu un nodrošinot, lai mūžizglītība būtu pieejama visiem. Šos mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja būs pieejams atbilstīga līmeņa finansējums.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo programmu, un papildināmība dalībvalstu pasākumiem atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras, izpētes, rūpniecības un kohēzijas politikas, paplašināšanās politikas un ārējo attiecību jomā.	(24) Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo programmu, kā arī labāka koordinācija un papildināmība, augstāka efektivitāte un skaidrāka atpazīstamība, kā arī lielāka budžeta sinerģija saistībā ar dalībvalstu pasākumiem atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras, izpētes, rūpniecības un kohēzijas politikas, paplašināšanās politikas un ārējo attiecību jomā.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Efektīvai izpildes pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un uzraudzībai, ir jāizstrādā īpaši darbības rādītāji, kurus iespējams novērtēt laika gaitā, kuri ir reāli un atspoguļo intervences loģiku un ir atbilstoši attiecīgajai mērķu un pasākumu hierarhijai.	(25) Efektīvai izpildes pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un uzraudzībai, ir jāizstrādā īpaši darbības rādītāji, kurus iespējams novērtēt laika gaitā, kuri ir reāli un atspoguļo intervences loģiku un ir atbilstoši attiecīgajai mērķu un pasākumu hierarhijai. Komisijai būtu jāuzrauga programmas īstenošana, lai, izmantojot minētos rādītājus, katru gadu novērtētu programmas rezultātus un ietekmi un tādejādi šie rādītāji būtu minimālais pamats novērtējumam par to, kādā apjomā ir sasniegti programmas mērķi.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Ievērojot budžeta iestādes pilnvaras ikgadējā budžeta procedūrā, EK būtu jāiesniedz budžeta projekts šīs programmas darbības laikam, kurš balstītos uz atsevišķām budžeta pozīcijām katrai no programmas darbībām. Tas nodrošinās lielāku skaidrību un pārredzamību par ikgadējo resursu piešķiršanu dažādajiem šīs programmas komponentiem.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 32.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32b) Šīs programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 32.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32c) Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Finanšu piešķīrums šīs programmas īstenošanai, sākot no 2014. gada 1. janvāra, ir noteikts EUR 17 299 000 000 apmērā.	1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ../.. Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [..] punkta nozīmē finanšu piešķīrums šīs programmas īstenošanai, sākot no 2014. gada 1. janvāra, kas ikgadējā budžeta piešķīruma procedūras laikā ir budžeta lēmējinstitūcijas galvenā atsauce, ir noteikts EUR 17 299 000 000 apmērā.
Programmas darbību nodrošināšanai tiek piešķirti līdzekļi šādā apjomā:	Programmas darbību nodrošināšanai tiek piešķirti līdzekļi šādā apjomā:
a) EUR 16 741 738 000 darbībām izglītības, mācību un jaunatnes jomā kā norādīts 6. panta 1. punktā;	a) 97 % darbībām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomā, no kuriem 7 % piešķirti jaunatnes lietu jomai, kā norādīts 6. panta 1. punktā. Katrai no šīm jomām tiek paredzēti šādi minimālie līdzekļu piešķīrumi: – augstākajai izglītībai — XX %; – profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai — XX %, no tiem pieaugušo izglītībai — XX %; – skolu izglītībai — XX %. Šo orientējošo procentuālo daļu likumdevēja iestāde otrajā plānošanas periodā var grozīt pēc tam, kad Komisija iesniegusi novērtējuma ziņojumu;
b) EUR 318 435 000 Jean Monnet pasākumiem kā norādīts 10. pantā;	b) 2 % Jean Monnet pasākumiem, kā norādīts 10. pantā;
c) EUR 238 827 000 darbībām sporta jomā kā norādīts III nodaļā.	c) 1 % darbībām sporta jomā, kā norādīts III nodaļā.
Pamatojums
Skaitļu vietā norādot procentuālas daļas, tiek saglabāta proporcija attiecībā uz vairākiem piešķīrumiem saistībā ar kopējo finansējumu neatkarīgi no faktiskajiem skaitļiem, par kuriem vienosies vēlāk. Turklāt iedalījums pa jomām ir jānosaka kā daļa no juridiskā pamata, jo budžeta lēmējinstitūcija ir tiesīga izlemt, kam būtu jāpiešķir apropriācijas. Taču lēmums par katrai jomai piešķiramajām konkrētajām summām ir jāpieņem par jautājumu atbildīgajai komitejai.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1 812 100 apmērā no dažādiem ārējiem instrumentiem (Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds), piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi.	2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu, kas atbilst 2 % finanšu piešķīruma un ir pieejama iesaistītajiem instrumentiem (Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds), piešķirs mobilitātei mācību nolūkos uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi.
Pamatojums
Skaitļu vietā norādot procentuālu daļu, tiek saglabāta proporcija attiecībā uz vairākiem piešķīrumiem saistībā ar kopējo finansējumu neatkarīgi no faktiskajiem skaitļiem, par kuriem vienosies vēlāk.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Orientējošās procentuālās daļas, par kurām panākta vienošanās, neierobežo budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras ikgadējās budžeta procedūras ietvaros.
Pamatojums
Tā kā nav iespējams līdz 2020. gadam precīzi prognozēt triju darbības veidu konkrētu attīstību (personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos, sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai un politikas reformas atbalsts), 2017. gadā būtu jāpārskata kopējā piešķīruma sadalījums starp tiem.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 13. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Finanšu piešķīrumā šai programmai jāiekļauj arī darbības dotācijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas jaunatnes lietu jomā, jo īpaši Eiropas jaunatnes organizācijām.
Pamatojums
Eiropas jaunatnes organizācijas ir pierādījušas, ka spēj sekmīgi darboties visu veidu pasākumu veicināšanā un īstenošanā jaunatnes lietu jomā, kā arī spēj aptvert jauniešus visā Savienības teritorijā. ES budžetā paredzētās darbības dotācijas bieži vien ir vienīgais finansējuma avots šādām organizācijām un ir būtiskas šo organizāciju pastāvēšanai.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 13. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Līdzekļus personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, kas minēti 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas jāpārvalda valsts aģentūrai, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un iztikas minimumu attiecīgajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un darbības rezultātiem. Darbības rezultātu parametrs veido 25 % no kopējās summas, kas piešķirta atbilstoši 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem.	6. Līdzekļus personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, kas minēti 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas jāpārvalda valsts aģentūrai, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un iztikas minimumu dalībvalstī, no kuras persona izbrauc, un uzņemošajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un darbības rezultātiem. Darbības rezultātu parametrs veido 25 % no kopējās summas, kas piešķirta atbilstoši 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ar galvenajiem izglītības sektoriem saistīto līdzekļu sadalījumu ar mērķi līdz programmas beigām nodrošināt tādu finansējuma piešķīrumu, kas garantēs būtisku un sistemātisku ietekmi.	(b) ar galvenajiem izglītības sektoriem saistīto līdzekļu sadalījumu ar mērķi līdz programmas beigām nodrošināt tādu finansējuma piešķīrumu, kas garantēs būtisku un sistemātisku ietekmi un nepieļaus pasākumu dublēšanos.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Papildus pastāvīgai uzraudzībai Komisija ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām izstrādā izvērtēšanas ziņojumu, lai noteiktu mērķu sasniegšanas efektivitāti un programmas lietderīgumu un tās radīto Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi pieņemt lēmumu par programmas atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu. Izvērtēšanā jāanalizē programmas vienkāršošanas iespējas, tās iekšējā un ārējā saskaņotība, turpmākā visu mērķu atbilstība, kā arī šo pasākumu ieguldījums Savienības prioritāšu īstenošanā saistībā ar gudru, ilgtspējīgu un integrējošu attīstību. Tajā jāņem vērā arī iepriekšējo programmu (Mūžizglītības programma, „Erasmus Mundus” un citu starptautisko augstākās izglītības programmu) ilgtermiņa ietekmes rezultātu novērtējums.	2. Papildus pastāvīgai uzraudzībai Komisija ne vēlāk kā līdz 2017. gada 30. jūnijam izstrādā izvērtēšanas ziņojumu, lai noteiktu mērķu sasniegšanas efektivitāti un programmas lietderīgumu un tās radīto Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi pieņemt lēmumu par programmas atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu. Izvērtēšanā jāanalizē programmas vienkāršošanas iespējas, tās iekšējā un ārējā saskaņotība, turpmākā visu mērķu atbilstība, kā arī šo pasākumu ieguldījums Savienības prioritāšu īstenošanā saistībā ar gudru, ilgtspējīgu un integrējošu attīstību. Tajā jāņem vērā arī iepriekšējo programmu (Mūžizglītības programma, „Erasmus Mundus” un citu starptautisko augstākās izglītības programmu) ilgtermiņa ietekmes rezultātu novērtējums.
Pamatojums
Patlaban tiek noteikts, ka Komisijai novērtējuma ziņojums jāsagatavo „ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām”. Ņemot vērā to, cik laika vajadzīgs iespējamo izmaiņu ieviešanai pēc šā ziņojuma sagatavošanas, varētu ierosināt, ka šis termiņš būtu jāparedz 2017. gada pirmā pusgada beigās.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 21. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Valsts iestāde īsteno programmas pārvaldības uzraudzību un pārraudzību valsts līmenī. Pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas, kas var ietekmēt to, kā valsts aģentūra pārvalda programmu, attiecīgā valsts iestāde par to savlaicīgi informē Komisiju un apspriežas ar to.	5. Valsts iestāde un Komisija sadarbojas valsts aģentūras uzraudzībā un kontrolē un regulāri informē viena otru par veiktajiem pasākumiem šajā jomā.
Pamatojums
Eiropas Komisijas, valstu aģentūru un valstu iestāžu attiecības par sadarbību nav noregulētas (iestādes loma ir ierobežota, tās uzdevumi attiecas uz aģentūras līdzfinansēšanu un atbildības uzņemšanos par trūkumiem programmas īstenošanā valsts līmenī). Komisijai un valsts iestādēm vajadzētu uzņemties vienlīdz svarīgu lomu un sadarboties uzraudzības un kontroles jomā. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā noteikumi, kas paredzēti spēkā esošajā lēmumā par mūžizglītības programmu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	“ERASMUS VISIEM” - Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā
Atsauces	COM(2011)0788 – C7-0436/2011 – 2011/0371(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 13.12.2011
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Sidonia Elżbieta Jędrzejewska 6.2.2012
Pieņemšanas datums	19.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 2 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Richard Ashworth, Francesca Balzani, Zuzana Brzobohatá, Andrea Cozzolino, James Elles, Göran Färm, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Barbara Matera, Claudio Morganti, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Alda Sousa, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Alexander Alvaro, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Paul Rübig, Peter Šťastný

• [1]  Tostarp 2 % Jean Monnet iniciatīvas pasākumiem un 1 % sportam.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS  (17.10.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido „ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā
(COM(2011)0788 – C7‑0436/2011 – 2011/0371(COD))

Atzinumu sagatavoja: Vilija Blinkevičiūtė

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido programmu „Erasmus visiem”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā.

Izglītība un apmācība ir galvenie elementi gan stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei „Eiropa 2020”, gan dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas integrētajās pamatnostādnēs. No izglītības un apmācības modernizēšanas ir atkarīgas piecas stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas: „Jaunatne kustībā”, „Jaunu prasmju un darba vietu programma”, „Digializācijas programma”, „Inovācijas savienība” un „Platforma cīņai pret nabadzību”.

Komisijas priekšlikums

Nākamajam ES finanšu plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam Komisija ierosina to septiņu programmu vietā, kuras tika izmantotas iepriekšējā finanšu plānošanas periodā (2007.–2013. gads), izveidot vienotu integrētu programmu ar nosaukumu „Erasmus visiem”. Tas nozīmē, ka ar šo programmu tiks aizstātas programmas „Mūžizglītība” un „Jaunatne kustībā”, kā arī dažādas Savienības augstākās izglītības programmas neatkarīgi no tā, vai tās ir Eiropas līmeņa („Erasmus Mundus”), reģionāla līmeņa („Tempus”, „Alfa”, „Edulink”) vai divpusējas programmas (ar ASV un Kanādu).

Kopējais ierosinātais finanšu piešķīrums programmai ir EUR 19,1 miljardi, no kuriem EUR 1,812 miljardi tiks atvēlēti no dažādiem ES ārējās darbības instrumentiem un būs paredzēti pašreizējo starptautisko programmu („Erasmus Mundus”, „Tempus”, „Edulink” un „Alfa”) integrēšanai. Komisijas ierosinātais kopējais budžets programmai „Erasmus visiem” veido aptuveni 70 % palielinājumu salīdzinājumā ar kopējo budžetu attiecīgajām programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

Komisija ierosina nākamo mērķtiecīgo programmu sadalīt trīs galvenajās pamatjomās attiecībā uz katru attiecīgo izglītības nozari:

–         personu, tostarp studentu, jauniešu, skolotāju un personāla, mobilitāte mācību nolūkos (ierosinātā budžeta daļa — 65 %),

–         sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai (ierosinātā budžeta daļa —26 %),

–         atbalsts politikas reformai (ierosinātā budžeta daļa — 4 %).

Komisijas paziņojumā, kas pievienots faktiskajam regulas priekšlikuma dokumentam, turklāt ir paredzēts šāds summas indikatīvais izlīdzinājums starp dažādām izglītības nozarēm (līdzvērtīgs līmeņiem, kas nodrošināti attiecīgajās 2007.–2013. gada plānošanas perioda programmās):

– augstākā izglītība — 25 %,

– profesionālā izglītība un apmācība un pieaugušo izglītība — 17 %, no tiem pieaugušo izglītība — 2 %,

– skolas izglītība — 7%,

–         jaunatne — 7 %.

Ierosinātajā programmā īpaša nodaļa tiks veltīta sporta jomai (1 % budžeta), kā arī īpašs pants — Jean Monnet iniciatīvai (2 % budžeta).

Atzinuma sagatavotājas nostāja

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas regulas priekšlikumu un ierosina regulas projektā izdarīt šādas galvenās izmaiņas:

1)        stiprināt programmas mūžizglītības aspektu, padarot programmu tādu, kas labāk iekļauj visas izglītības un apmācības nozares;

2)        stiprināt saikni starp izglītību un nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu;

3)        mainīt regulas struktūru, īpaši nodalot jauniešiem paredzētus pasākumus no izglītības un apmācības, un skaidrāk identificēt apakšprogrammas, kas piemērotas dažādām izglītības un apmācības nozarēm, tostarp skaidrāk izklāstot dažādu apakšprogrammu konkrētos mērķus;

4)        īpaši stiprināt profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības nozares, kurām pašreizējā priekšlikumā veltīts pārāk maz uzmanības, lai gan tās ir plaši atzītas par nozīmīgām mūžizglītības kultūras sekmēšanā, bezdarba (jo īpaši jauniešu bezdarba) problēmas risināšanā, nabadzības mazināšanā, aktīva pilsoniskuma sekmēšanā un cita starpā arī aktīvu vecumdienu veicināšanā;

5)        uzlabot programmas pieejamību, jo īpaši sekmējot lielāku līdzdalību no to cilvēku puses, kuriem ir īpašas vajadzības, kuriem ir mazāk iespēju vai kuri ir saskārušies ar grūtībām ar izglītību saistītu, sociālu, ar dzimumu saistītu, fizisku, psiholoģisku, ģeogrāfisku, ekonomisku vai ar kultūru saistītu iemeslu dēļ;

6)        nodrošināt starptautisku līdzdalību (sadarbībā ar trešām valstīm) ne vien augstākās izglītības nozarē, bet arī profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomā;

7)        regulas tekstā skaidri izklāstīt budžeta izlīdzinājumu dažādām izglītības un apmācības nozarēm, ierosinot budžeta palielinājumu profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības nozarēm;

8)        sniegt dalībvalstīm iespēju atbilstoši to tiesību aktiem un tradīcijām izvēlēties, vai tās vēlas izveidot vienu vai vairākas valsts iestādes vai valsts aģentūras, kuru uzdevums būs īstenot programmu valsts līmenī;

9)        iekļaut visas sešas Eiropas akadēmiskās mācību iestādes, kuras tika atbalstītas saskaņā ar iepriekšējo Jean Monnet programmu, nevis samazināt to skaitu līdz divām, kā to ierosinājusi Komisija.

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Eiropas stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (“Eiropa 2020”) ir noteikta Savienības izaugsmes stratēģija turpmākajiem desmit gadiem, kurā ir noteikti ambiciozi mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, jo īpaši izglītības jomā, lai samazinātu priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu zem 10 % un nodrošinātu, ka vismaz 40 % no pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību. Tas pats attiecas arī uz tās pamatiniciatīvām, jo īpaši uz “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darbavietu programmu”.	(5) Eiropas stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (“Eiropa 2020”) ir noteikta Savienības izaugsmes stratēģija turpmākajiem desmit gadiem, definējot piecus ambiciozus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, un trīs no šiem mērķiem tiks tiešā vai netiešā veidā atbalstīti ar šajā regulā izveidotās programmas palīdzību. Attiecīgā darbība pirmām kārtām tiks veikta izglītības jomā, lai samazinātu priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu zem 10 % un nodrošinātu, ka vismaz 40 % no pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību, taču tā palīdzēs īstenot arī nodarbinātības un nabadzības mazināšanas mērķus. Tas pats attiecas arī uz tās pamatiniciatīvām, jo īpaši uz “Jaunatne kustībā”, “Jaunu prasmju un darba vietu programmu” un “Inovācijas savienību”.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Programmai visos izglītības sektoros, uz kuriem tā attiecas, būtu jāveicina Eiropas identitātes sajūta un Eiropas vērtības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Programmai ir jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši augstākās izglītības jomā, ne tikai, lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem “ET 2020” mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī, lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni un ieguldījumu ilgtspējīgas augstākās izglītības attīstībā trešās valstīs.	(8) Programmai būtu jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši profesionālās izglītības un apmācības, augstākās izglītības, pieaugušo izglītības un neformālās mācīšanās jomā gan attiecībā uz jauniešiem, gan citiem sektoriem, ne tikai lai uzlabotu Eiropas izglītības un apmācības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem “ET 2020” mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni, kultūru dialogu un ieguldījumu ilgtspējīgas izglītības un apmācības attīstībā trešās valstīs.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai atbalstītu mobilitāti, vienlīdzību un mācību izcilību, Savienībai būtu jāizveido Eiropas aizdevuma garantijas instruments, lai ļautu studentiem, neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes, studēt maģistrantūrā kādā citā valstī. Minētajam instrumentam būtu jābūt pieejamam finanšu iestādēm, kuras ir ar mieru piedāvāt studentiem aizdevumus maģistra grāda iegūšanai citās piedalošajās valstīs ar izdevīgiem nosacījumiem.	(10) Lai atbalstītu mobilitāti, vienlīdzību un mācību izcilību, Savienībai būtu jāizveido Eiropas aizdevuma garantijas instruments, lai ļautu studentiem, neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes, studēt maģistrantūrā kādā citā valstī. Minētajam instrumentam vajadzētu būt pieejamam ar to finanšu iestāžu starpniecību, kuras ir ar mieru piedāvāt studentiem aizdevumus maģistra grāda iegūšanai citās programmas dalībvalstīs ar izdevīgiem nosacījumiem.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam) bija noteikts ambiciozs un globāls skatījums uz arodizglītības un mācību politiku Eiropā un pieprasīts atbalsts saskaņotajām prioritātēm Savienības izglītības programmās, tostarp atbalsts starptautiskajai mobilitātei un dalībvalstu īstenotajām reformām.	(14) Profesionālās izglītības un apmācības būtiskā nozīme vairāku stratēģijā “Eiropa 2020” izklāstīto mērķu sasniegšanā ir plaši atzīta un definēta atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam), jo īpaši ņemot vērā tās iespējamo ieguldījumu lielā bezdarba, sevišķi jauniešu un ilgstoša bezdarba, samazināšanā Eiropā, mūžizglītības kultūras sekmēšanā, sociālās atstumtības novēršanā un aktīva pilsoniskuma veicināšanā. Steidzami ir jāveicina profesionālajā izglītībā un apmācībā iesaistīto personu, tostarp mācekļu, skolotāju un pasniedzēju, transnacionālā mobilitāte un jāsekmē sadarbība starp ieinteresētajām personām, izmantojot partnerības visos līmeņos, kā arī jāpalīdz dalībvalstīm to profesionālās izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanā.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Padomes [datums] rezolūcijā iekļautās atjaunotās Eiropas Pieaugušo mācību programmas mērķis ir attīstīt un uzlabot visu pieaugušo prasmes un spējas visas dzīves laikā, īpašu uzmanību pievēršot problēmai, ko rada lielais zemi kvalificēto eiropiešu skaits, kas risināta stratēģijā “Eiropa 2020”.	(16) Padomes 2011. gada 28. novembra1 rezolūcijā iekļautajā atjaunotajā Eiropas Pieaugušo mācību programmā ir uzsvērta vajadzība palielināt iesaistīšanos pieaugušo izglītībā, ņemot vērā Eiropas demogrāfisko novecošanos, kas pieaugušajiem neizbēgami liek regulāri atjaunināt savas personīgās un profesionālās prasmes un spējas arī pēc tam, kad tie ieguvuši sākotnējo izglītību un apmācību, un atzīstot pieaugušo izglītības nozīmi aktīva pilsoniskuma veicināšanā. Ņemot vērā stratēģijā “Eiropa 2020” izklāstītos nodarbinātības un nabadzības mazināšanas mērķus, Eiropas Pieaugušo mācību programmā īpaša uzmanība ir pievērsta vajadzībai palielināt zemi kvalificēto eiropiešu un eiropiešu ar vājām prasmēm iesaistīšanos pieaugušo izglītībā.
	______________
	1 OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Pieredze, kas gūta no Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada, Komisijas ziņojumi par demogrāfisko situāciju un vecāku cilvēku aktīva piedalīšanas brīvprātīgajā darbā liecina, ka mūžizglītība, paaudžu dialogs, mobilitāte un līdzdalība sabiedrības dzīvē ir svarīga arī pēc darba dzīves beigām. Vecākiem cilvēkiem ir galvenā nozīmē brīvprātīgajā darbā un sociālajā izglītošanā Eiropā. Tas programmā būtu jāņem vērā, atbilstošu uzsvaru liekot uz attiecīgiem pasākumiem vispārējās un profesionālās izglītības jomā.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Programmas mērķu sasniegšanai būtiski svarīgs ir Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkls, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienesti, Europass tīkla centri un Eiropas Savienības informācijas biroji kaimiņattiecību politikas valstīs, tostarp arī regulāri nodrošinot Komisijai atjauninātus datus par dažādām savas darbības jomām un informējot Savienību un programmas trešās dalībvalstis par tās rezultātiem.	(17) Programmas mērķu sasniegšanai izšķiroši svarīga ir Eiropas Jaunatnes foruma, Eiropas Pilsoniskās sabiedrības platformas mūžizglītības jomā, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centru (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkla, kā arī e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienestu, Europass tīkla centru un Eiropas Savienības informācijas biroju darbība kaimiņattiecību politikas valstīs, konkrētāk, regulāri sniedzot Komisijai atjauninātus datus par dažādām savas darbības jomām un izplatot programmas rezultātus Savienībā un programmas trešās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Būtu jāstiprina sadarbība starp programmu un starptautiskajām organizācijām izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā, jo īpaši sadarbība ar Eiropas Padomi.	(18) Būtu jāstiprina sadarbība starp programmu un starptautiskajām organizācijām izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā, jo īpaši sadarbība ar Eiropas Padomi, UNESCO un ESAO.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Programmai būtu jāveicina izcilības attīstība Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē; jo īpaši tai būtu jāatbalsta iestādes ar Eiropas pārvaldības struktūru, kuras aptver Savienību interesējošo politikas nozaru pilnīgu klāstu, kuras ir bezpeļņas organizācijas un piedāvā atzītus akadēmiskos grādus.	(19) Programmai būtu jāveicina izcilības attīstība Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē; tai jo īpaši būtu jāatbalsta iestādes, kuras aptver Savienību interesējošo politikas nozaru pilnīgu klāstu, kuras ir bezpeļņas organizācijas un piešķir atzītus akadēmiskos grādus.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lielākai kvalifikāciju un spēju pārredzamībai un plašākai Savienības rīku atzīšanai jāsekmē mobilitāte visā Eiropā mūžizglītības nolūkos un tātad jāsniedz ieguldījums kvalitatīvas izglītības un mācību attīstībā, kā arī jāsekmē mobilitāte darba nolūkos starp valstīm un nozarēm. Paverot jauniem studentiem (tostarp arodapmācības un izglītības studentiem) piekļuvi metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, būs iespējams uzlabot viņu nodarbināmību pasaules ekonomikā, kā arī tas padarīs pievilcīgākas starptautiska profila darba vietas.	(21) Lielākai kvalifikāciju un spēju pārredzamībai un plašākai Savienības rīku atzīšanai būtu jāsekmē mobilitāte visā Eiropā mūžizglītības nolūkos un tātad jāsniedz ieguldījums kvalitatīvas izglītības un apmācības attīstībā, kā arī jāsekmē mobilitāte darba nolūkos starp valstīm un nozarēm. Paverot studentiem (tostarp profesionālās izglītības un apmācības studentiem) un pieaugušajiem, kas mācās, pieeju metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, būs iespējams uzlabot viņu nodarbināmību pasaules ekonomikā, kā arī tas padarīs pievilcīgākas starptautiska profila darba vietas.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Efektīvai izpildes pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un uzraudzībai, ir jāizstrādā īpaši darbības rādītāji, kurus iespējams novērtēt laika gaitā, kuri ir reāli un atspoguļo intervences loģiku un ir atbilstoši attiecīgajai mērķu un pasākumu hierarhijai.	(25) Efektīvai izpildes pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un uzraudzībai, attiecībā uz konkrētiem mērķiem ir jāizstrādā izmērāmi un atbilstīgi darbības rādītāji, kurus iespējams novērtēt laika gaitā, kuri ir reāli un atspoguļo intervences loģiku un ir atbilstoši attiecīgajai mērķu un pasākumu hierarhijai.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos savā kopīgajā Paziņojumā “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” cita starpā norādīja, ka mērķis ir arī turpmāk atvieglot kaimiņvalstu dalību Savienības mobilitātes un spēju veidošanas pasākumos augstākās izglītības jomā un nākotnē atklāt kaimiņvalstīm paredzētu izglītības programmu.	(30) Eiropas Komisija un Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgajā paziņojumā “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” cita starpā norādīja, ka mērķis ir arī turpmāk atvieglot kaimiņvalstu dalību Savienības mobilitātes un spēju veidošanas pasākumos izglītības un augstākās izglītības jomā un nākotnē atklāt kaimiņvalstīm paredzētu izglītības programmu.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Programma aptver izglītību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, jo īpaši augstāko izglītību, arodizglītību un arodmācības un pieaugušo izglītību un mācības, skolu izglītību un darbu ar jauniešiem.	3. Programma aptver šādas jomas:
	a) formālā, neformālā un ikdienējā izglītība un apmācība visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, sākot no skolas izglītības līdz profesionālajai izglītībai un apmācībai, augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai;
	b) jaunatne, jo īpaši neformālā un ikdienējā mācīšanās, un pasākumi, kuru mērķis ir palielināt jauniešu līdzdalību sabiedrībā;
	c) sports, jo īpaši tautas sports.
	Visi šie pasākumi būs īpaši ir paredzēti personām, kuras ir nepietiekami pārstāvētas izglītībā un darba tirgū, kā arī šajos pasākumos.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Tā ietver starptautisku dimensiju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un atbalstīs arī aktivitātes sporta jomā.	4. Programma ietver starptautisku dimensiju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam nolūkā atbalstīt Savienības ārējo darbību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk ar sadarbību starp Savienību un trešām valstīm.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. “mūžizglītība” ir jebkāda vispārēja izglītība, arodizglītība un arodmācības, neformāla izglītība un neformālas mācības, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošanu saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, sociālajām un/vai nodarbinātības vajadzībām, tostarp konsultāciju un virzības pakalpojumu nodrošināšanu;	1) “mūžizglītība” ir jebkāda vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina labākas zināšanas, prasmes un kompetences vai lielāku līdzdalību sabiedrībā saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, kultūras, sociālajām un/vai nodarbinātības vajadzībām, tostarp konsultāciju un ievirzes pakalpojumu sniegšanu;
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. “neformāla vide” ir mācīšanās vide, kas bieži vien ir plānota un organizēta, bet nav daļa no formālās izglītības un mācību sistēmas;	2) “neformālā izglītība” ir organizēts un brīvprātīgs process, kas nodrošina cilvēkiem iespēju attīstīt to vērtības, prasmes un spējas nesaistīti ar formālo izglītību;
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. “mobilitāte mācību nolūkos” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, iegūtu apmācību vai citādā veidā mācītos, un ietver stažēšanos un neformālo izglītību, mācību un dalību starptautiskos profesionālās izaugsmes pasākumos. Tas var ietvert sagatavošanas apmācību kursu uzņēmējas valsts valodā. Mobilitāte mācību nolūkos attiecas arī uz jauniešu apmaiņas programmas un starptautiskus profesionālās izaugsmes pasākumus, iesaistot darbiniekus jauniešu jautājumos;	3) “mobilitāte mācību nolūkos” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, iegūtu apmācību vai citādā veidā mācītos, un ietver stažēšanos, mācekļa praksi, brīvprātīgo darbu, tostarp vecāku cilvēku brīvprātīgo darbu, neformālo mācīšanos, vai mācīšana vai dalība starptautiskos profesionālās izaugsmes pasākumos. Tas var ietvert sagatavošanas apmācību kursu uzņēmējas valsts valodā, kā arī turpmākus pasākumus. Mobilitāte mācību nolūkos ietver arī jauniešu pasākumus, piemēram, jauniešu apmaiņu, brīvprātīgo darbu, neformālu un ikdienēju mācīšanos un profesionālās apmācības pasākumus, kuros iesaistīti darbinieki jauniešu jautājumos un ievirzes speciālisti;
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. “sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai” ir starptautiski sadarbības projekti, kuros piedalās organizācijas, kas aktīvi darbojas izglītības, mācību un/vai jaunatnes jomā, un kuros var piedalīties arī citas organizācijas;	4) “sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai” ir transnacionāli un starptautiski sadarbības projekti, kuros piedalās iestādes, sociālie partneri, organizācijas un uzņēmumi, kas darbojas izglītības un apmācības un/vai jaunatnes jomā;
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 2. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. “atbalsts politikas reformai” ir jebkāda veida pasākums, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt izglītības un mācību sistēmu modernizēšanu, īstenojot dalībvalstu politiskās sadarbības procesu, jo īpaši, izmantojot atklātās koordinācijas metodes;	5) “atbalsts politikas reformai” ir jebkāda veida pasākums, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, kā arī atbalstīt Eiropas jaunatnes politikas izstrādi, īstenojot ieinteresēto personu spēju veidošanas un dalībvalstu politiskās sadarbības procesu, jo īpaši izmantojot atvērtās koordinācijas metodi;
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 2. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. “virtuālā mobilitāte” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstīti pasākumi iestāžu līmenī, lai iegūtu vai veicinātu starptautiskas sadarbības pieredzi saistībā ar mācīšanu un/vai mācīšanos;	6) „virtuālā mobilitāte” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstīti pasākumi iestāžu līmenī, lai iegūtu vai veicinātu starptautiskas sadarbības pieredzi saistībā ar mācīšanu un/vai mācīšanos neatkarīgi no vecuma;
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 2. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. “personāls” ir personas, kuras vai nu profesionāli, vai brīvprātīgā veidā piedalās izglītībā, mācībās vai jauniešu neformālajā izglītībā. Tas var ietvert skolotājus, pasniedzējus, skolu vadītājus, darbiniekus jauniešu jautājumos un personālu, kura pienākumi nav saistīti ar izglītību;	7) “personāls” ir personas, kuras ir iesaistītas izglītībā, apmācībā vai jauniešu formālajā un neformālajā mācīšanās procesā. Tas var ietvert skolotājus, pasniedzējus, sekmētājus, brīvprātīgos, skolu vadītājus, darbiniekus jauniešu jautājumos un personālu, kura pienākumi nav saistīti ar izglītību;
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 2. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. “darbinieks jauniešu jautājumos” ir profesionālis vai brīvprātīgais, kas piedalās neformālajā izglītībā;	8) “darbs ar jauniešiem” ir dažādi sociāli, ar kultūru, izglītību vai politiku saistīti pasākumi, kurus organizē jaunieši, kurus organizē sadarbībā ar jauniešiem un kuri paredzēti jauniešiem. Tas notiek fakultatīvā veidā, un tā pamatā ir ikdienējās un neformālās mācīšanās procesi un brīvprātīga līdzdalība;
	8a) “darbinieks jauniešu jautājumos” ir persona, kas ir iesaistīta neformālajā vai ikdienējā jauniešu mācīšanās procesā;
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 2. pants – 9.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9a) “vecāka gadagājuma cilvēki” ir personas vecumā no 55 gadiem;
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 2. pants – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. “akadēmiska iestāde” ir jebkura izglītības iestāde, kas piedāvā izglītību un veic izpēti;	12) “akadēmiska iestāde” ir jebkura izglītības iestāde, kas piedāvā izglītību un/vai veic izpēti;
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 2. pants – 13. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. “arodmācības” ir jebkāda primārā arodizglītība vai apmācība, tostarp tehniskās mācības un arodmācības un stažēšanās mācekļa statusā, kas ir daļa no tādas profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, kuru atzīst kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā tā iegūta, kā arī arodizglītības vai apmācību turpināšana, ko persona sāk savas profesionālās darbības laikā;	13) “profesionālā apmācība” ir jebkāda profesionālā izglītība vai apmācība, tostarp tehniskās un profesionālas mācības un mācekļa prakse, kas ir daļa no tādas kvalifikācijas iegūšanas, kuru atzīst kompetentās iestādes dalībvalstī, kā arī profesionālās izglītības vai apmācības turpināšana, ko persona sāk savas darba dzīves laikā;
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 2. pants – 14.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14a) “brīvprātīgais darbs” ir darbība, kurā persona iesaistās pēc brīvas gribas un kura ietver apņemšanos veltīt savu laiku un enerģiju pasākumiem, kas sniedz labumu citām personām vai sabiedrībai kopumā. Šāda darbība pēc savas būtības nav peļņu nesoša, un tās veikšanu nevar motivēt ar vēlmi gūt materiālu vai finansiālu labumu;
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 2. pants – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. “jaunatnes pasākums” ir ārpusskolas pasākums (piemēram, jauniešu apmaiņas programma vai brīvprātīgais darbs), kurā piedalās jaunietis vai nu viens pats, vai grupā, un kuru raksturo neformālās izglītība pieeja;	17) “jaunatnes pasākums” ir ārpusskolas pasākums (piemēram, jauniešu apmaiņa vai brīvprātīgais darbs), kuru brīvprātīgi veic jaunietis vai nu viens pats, vai grupā un kuru raksturo neformālās mācīšanās pieeja;
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 2. pants – 26. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
26. “ES pārredzamības instrumenti” ir instrumenti, ar kuru palīdzību ieinteresētās personas visā Savienībā var saprast, novērtēt un atbilstošā gadījumā atzīt mācību procesa rezultātus un iegūtās kvalifikācijas;	26) “Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumenti” ir instrumenti, ar kuru palīdzību ieinteresētās personas visā Savienībā var saprast, novērtēt un attiecīgā gadījumā atzīt mācību procesa rezultātus un iegūtās kvalifikācijas;
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 2. pants – 28.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	28a) “tautas sports” ir organizēts sports, ar ko vietējā līmenī nodarbojas amatieri, un visiem pieejams sports.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) transnacionālo būtību, jo īpaši starptautisko mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtermiņa sistēmisku ietekmi;	a) transnacionālo būtību, jo īpaši starptautisko mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt noturīgu, individuālu, organizatorisku un sistēmisku ietekmi;
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) papildināmību un sinerģiju ar citām valstu, starptautiskām un citām Savienības programmām un politikām, nodrošinot apjoma ekonomiju un kritisko masu;	b) papildināmību un sinerģiju ar citām reģionālām, valstu, starptautiskām un citām Savienības programmām un politiskajām nostādnēm;
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ieguldījumu efektīvā Savienības rīku izmantošanā kvalifikācijas atzīšanai un pārredzamībai.	c) ieguldījumu efektīvā Savienības rīku izmantošanā kvalifikācijas atzīšanai un pārredzamībai un Eiropas Savienības pamatvērtībās, kas jo īpaši balstās uz LESD 9. pantu un Pamattiesību hartu.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas mērķis ir palīdzēt sasniegt gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, gan 2020. gada izglītības un apmācības stratēģiskās sistēmas (“ET 2020”) mērķus, tostarp panākt atbilstību attiecīgajiem kritērijiem, kas paredzēti šajos instrumentos, kā arī sniegt ieguldījumu atjauninātā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam), ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā augstākās izglītības jomā trešās valstīs un Eiropas dimensijas attīstīšanā sportā.	1. Programmas mērķis ir palīdzēt sasniegt šādus mērķus:
	a) Eiropas vērtību popularizēšana saskaņā ar LES 2. un 9 pantu; Eiropas apziņas attīstība un līdzdalība demokrātiskajā dzīvē Eiropā; sabiedriskā aktivitāte un solidaritāte, tostarp paaudžu solidaritāte;
	b) stratēģija “Eiropa 2020” un tās pamatmērķi, jo īpaši izglītības, nodarbinātības un nabadzības mazināšanas jomās;
	c) 2020. gada izglītības un apmācības stratēģiskā sistēma (“ET 2020”), tostarp attiecīgie kritēriji;
	d) atjaunotais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam);
	e) atjaunotais Kopenhāgenas process (2011.–2020. gadam);
	f) atjaunotā Eiropas izglītības programma pieaugušajiem;
	g) ilgtspējīga attīstība augstākās izglītības jomā trešās valstīs;
	h) Eiropas dimensijas attīstīšana sportā atbilstoši Savienības darba plānam sporta jomā.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Īpaši tajā ir jāsasniedz šādi stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi:	svītrots
(a) samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu;
(b) nodrošināt to studentu skaita pieaugumu, kuri vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 4.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Programmas darbības
	1. Izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā programmas mērķus cenšas sasniegt, īstenojot šādu trīs veidu darbības:
	– personu mobilitāte mācību nolūkos,
	– sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai,
	– atbalsts politikas reformai.
	2. Īpašie Jean Monnet pasākumi ir aprakstīti 10. pantā.
Pamatojums
Atzinuma sagatavotāja ierosina pārvietot bijušo 6. pantu uz regulas Vispārīgo noteikumu sadaļu, jo tajā ir noteikta visu regulā ierosināto darbību struktūra.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 2. nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izglītība, mācības un jaunatne	Izglītība un apmācība
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 4.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b pants
	Apakšprogrammas
	Nozaru apakšprogrammas ir šādas:
	a) “Skolas” — saistīta ar skolas izglītību;
	b) “Augstākā izglītība” — saistīta ar visa veida augstāko izglītību;
	c) “Profesionālā izglītība un apmācība” — saistīta ar profesionālo izglītību un apmācību;
	d) “Pieaugušo izglītība” — saistīta ar pieaugušo mācīšanos.
Pamatojums
Atzinuma sagatavotāja ierosina skaidri uzskaitīt visām izglītības nozarēm veltītās apakšprogrammas neatkarīgi no tā, kādi nosaukumi šīm apakšprogrammām tiks izvēlēti šī atzinuma pieņemšanas gaitā.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 5. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētie mērķi	Apakšprogrammu konkrētie mērķi
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programma sasniedz šādus konkrētus mērķus izglītības, mācību un jaunatnes jomā:	1. Atbilstoši programmas vispārējiem mērķiem ar šajā nodaļā minētajām apakšprogrammām cenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus:
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) paaugstināt pamata spēju un prasmju līmeni atbilstoši darba tirgus un sabiedrības vajadzībām, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā, jo īpaši, palielinot jauniešiem, skolēniem, personālam un darbiniekiem jauniešu jautājumos mobilitātes iespējas mācību nolūkos un stiprinot sadarbību starp studējošo jaunatni un darba tirgu visā pasaulē;	a) paaugstināt pamata spēju, prasmju un zināšanu līmeni, jo īpaši ņemot vērā to nozīmīgumu darba tirgū, līdzdalību sabiedrībā un demokrātiskajā dzīvē Eiropā, kā arī veicināt sociālo iekļaušanu, konkrētāk, palielinot mobilitātes iespējas mācību nolūkos jebkura vecuma cilvēkiem, kas mācās, skolotājiem, pasniedzējiem, brīvprātīgajiem, skolu vadītājiem un personālam, un pastiprinot sadarbību starp izglītības jomu, jauniešiem un darba tirgu;
– Attiecīgie rādītāji:
– dalībnieku % daļa, kas ir uzlabojuši pamatspējas un prasmes, kas ir būtiskas darbam;
– To jauniešu % daļa, kuri atzīst, ka ir labāk sagatavoti, lai līdzdarbotos sabiedriskajā un politiskajā dzīvē
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) uzlabot visu ES mobilitātes programmu, izglītības un apmācības, kā arī jauniešu pasākumu pieejamību nelabvēlīgā situācijā esošām un/vai nepietiekami pārstāvētām grupām;
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ab) veicināt uzņēmējdarbības prasmes, palīdzību jauniem uzņēmējiem un atbalstu MVU darbinieku prasmju efektīvai veidošanai;
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) sekmēt kvalitātes uzlabošanu, izcilību inovācijās un internacionalizāciju izglītības iestāžu līmenī, kā arī darbā ar jauniešiem, jo īpaši, uzlabojot starptautisko sadarbību starp izglītības un mācību nodrošinātājiem/ jaunatnes organizācijām un citām ieinteresētajām personām;	svītrots
– Attiecīgais rādītājs: To organizāciju % daļa, kas ir piedalījušās programmā un ir izstrādājušas/pielāgojušas inovatīvas metodes
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicināt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi, ierosināt politikas reformas valsts līmenī, atbalstīt izglītības un mācību sistēmu, tostarp neformālās izglītības, modernizēšanu un atbalstīt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, jo īpaši, uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot atzīšanas un pārredzamības instrumentus un izplatot labu praksi;	c) veicināt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi, ierosināt politikas reformas valsts, reģionālā un vietējā līmenī, atbalstīt izglītības un apmācības sistēmu, tostarp neformālās un ikdienējās mācīšanās, modernizēšanu un atbalstīt Eiropas sadarbību un papildināt politiskās reformas jaunatnes jomā vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, konkrētāk, uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot atzīšanas un pārredzamības instrumentus un izplatot labu praksi;
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: dalībvalstu skaits, kas, izstrādājot savas valsts politiku, izmanto atklātās koordinācijas metodes rezultātus.	svītrots
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – d punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) uzlabot izglītības, mācību un darba ar jauniešiem starptautisko dimensiju, jo īpaši, augstākajā izglītībā, palielinot Savienības augstākās izglītības iestāžu pievilcību un atbalstot Savienības ārējo rīcību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp Eiropas Savienības un trešo valstu augstākās izglītības iestādēm un mērķtiecīgi palielinot resursus trešās valstīs;	d) uzlabot izglītības un apmācības starptautisko dimensiju, palielinot Savienības izglītības un apmācības iestāžu pievilcību un atbalstot Savienības ārējo rīcību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp ES un trešo valstu iestādēm profesionālās izglītības un apmācības, kā arī augstākās izglītības jomā, un mērķtiecīgi veidojot spējas trešās valstīs; kā arī atbalstīt spēju, kvalifikāciju un prasmju pārredzamību partnervalstīs, veicot kvalifikāciju un izglītības sistēmu reformu;
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – d punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: Eiropas Savienības augstākās izglītības iestāžu skaits, kas piedalās mobilitātes un sadarbības pasākumos.	svītrots
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – e punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: To dalībnieku % daļa, kuri ir uzlabojuši savas valodu prasmes	svītrots
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – f punkts – ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: studentu skaits, kuri ir ieguvuši apmācību, piedaloties Jean Monnet pasākumos.	svītrots
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) veicināt vienlīdzību un aktīvu pilsoniskumu;
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – fb punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fb) veicināt Eiropas pilsoniskumu un Eiropas ideju mācīšanās procesā un nodrošināt mācību telpu, lai apspriestu Eiropas kohēzijas problēmas un jautājumus.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ar apakšprogrammu “Profesionālā izglītība un apmācība” turklāt cenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus profesionālās izglītības un apmācības jomā:
	a) veicināt studentu, tostarp mācekļu, skolotāju un pasniedzēju, mobilitāti mācību nolūkos;
	b) palielināt profesionālās izglītības un apmācības pievilcību un izcilību, uzlabojot kvalitāti un efektivitāti;
	c) veicināt neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, jo īpaši nepārtrauktas profesionālās izglītības un apmācības kontekstā;
	d) veicināt elastīgu pieeju apmācībai un kvalifikācijai;
	e) sekmēt iekļaujošu pieejamību, atbalstot otras iespējas sniegšanu galveno spēju un prasmju apguvei, jo īpaši priekšlaicīgi skolu pametušiem cilvēkiem, jauniešiem, kuri nestrādā un nemācās, cilvēkiem ar invaliditāti, vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem no migrantu ģimenēm;
	f) sekmēt līdzsvara panākšanu starp darba dzīvi un mācībām, jo īpaši attiecībā uz nepārtrauktu profesionālo izglītību un apmācību.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Ar apakšprogrammu “Pieaugušo izglītība” cenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus pieaugušo izglītības jomā:
	a) palielināt pieaugušo, kas mācās, tostarp vecāku cilvēku, iesaistīšanos Eiropas jautājumos, jo īpaši īstenojot mobilitātes projektus starp dalībvalstīm;
	b) sekmēt nepārtrauktu zināšanu apguvi un iesaistīšanos izglītībā pieaugušo, jo īpaši zemi kvalificētu personu un personu ar vājām prasmēm, vidū, izveidojot mūžizglītības kultūru;
	c) sekmēt līdzsvara panākšanu starp darba dzīvi un mācībām;
	d) sekmēt sistēmu izveidi profesionālās konsultēšanas pakalpojumu sniegšanai mūža garumā;
	e) veicināt neformālas un ikdienējās mācīšanās atzīšanu;
	f) sekmēt aktīvas, neatkarīgas un veselīgas vecumdienas;
	g) meklēt novatoriskus risinājumus, kuri visā Eiropā sekmētu aktīvu vecumdienu kultūru, kā arī paaudžu solidaritāti un dialogu pāri robežām.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Lai novērtētu programmu un tās apakšprogrammas, Komisija saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem izmērāmus un atbilstīgus rādītājus konkrētajiem mērķiem. Komisija ņem vērā rādītājus, kas jau ir izstrādāti izglītības un apmācības jomā.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	svītrots
Programmā paredzētā darbība
1. Izglītības, mācību un jaunatnes jomā programmas mērķus sasniedz, īstenojot šādu trīs veidu darbību:
(a) personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos,
(b) sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai,
(c) atbalsts politikas reformām.
2. Īpašie Jean Monnet pasākumi ir aprakstīti 10. pantā.
Pamatojums
Atzinuma sagatavotāja ierosina pārvietot bijušo 6. pantu uz regulas Vispārīgo noteikumu sadaļu, jo tajā ir noteikta visu regulā ierosināto darbību struktūra.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) augstākās izglītības un arodmācību iestāžu studentu pārrobežu mobilitāti, kā arī neformālos pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp 18. pantā minētajām programmas dalībvalstīm. Šī mobilitāte var izpausties kā studēšana partnera iestādē, stažēšanās ārvalstīs vai piedalīšanās jauniešu pasākumos un jo īpaši brīvprātīgajā darbā. Maģistrantūras studentu mobilitāti atbalsta, nodrošinot studentu aizdevumu garantijas instrumentu, kas minēts 14. panta 3. punktā;	a) apakšprogrammā “Profesionālā izglītība un apmācība” — studentu, tostarp mācekļu, skolotāju un pasniedzēju, transnacionālo mobilitāti;
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) studentu mobilitāti, lai ieviestu “sociālo kritēriju”, piešķirot ERASMUS stipendijas, kas ļautu studentiem ar maziem ienākumiem gūt labumu no studentu mobilitātes periodiem, nebaidoties no situācijas, ka viņu rīcībā nav pietiekamu finanšu līdzekļu;
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ab) strādājošo studentu došanos uz ārzemēm, lai ļautu viņiem vienlaicīgi apvienot ERASMUS mobilitāti, kas paredzēta, lai iekārtotos darbā (nepilna darba laika iekārtošana darbā) ar studijām paredzētu lielāku stipendiju. Tas ļautu apvienot sociālo, akadēmisko un profesionālo integrāciju mītnes zemē un papildus ieinteresēt arī tos studentus, kuri neredz priekšrocības apstāklī, ka viņi dodas uz ārzemēm vienīgi studiju mobilitātes nolūkos.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) personāla pārrobežu mobilitāti 18. pantā minētajās programmas dalībvalstīs. Šī mobilitāte var izpausties kā mācīšanas veids vai piedalīšanās profesionālās izaugsmes pasākumos ārvalstīs.	b) apakšprogrammā “Pieaugušo izglītība” — pieaugušo un pieaugušo izglītības personāla transnacionālo mobilitāti. Šī mobilitāte var ietvert mācību braucienus, seminārus, asistentu amatus, brīvprātīgo darbu un apmaiņu pieaugušo izglītības dalībniekiem, tostarp, vecākiem cilvēkiem, kā arī pieaugušo izglītības personāla apmācību un profesionālo izaugsmi.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šis darbības veids atbalstīs arī studentu, jauniešu un personāla starptautisko mobilitāti uz trešām valstīm un no tām saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu, tostarp mobilitāti, ko organizē kvalitatīvu kopīgu, divaugstskolu vai vairākaugstskolu grādu iegūšanai vai dalībai kopīgos konkursos, kā arī saistībā ar neformālo izglītību.	2. Šis darbības veids atbalstīs arī praktikantu, studentu, pieaugušo, kas mācās, un personāla transnacionālo mobilitāti uz trešām valstīm un no tām saistībā ar augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības iegūšanu, tostarp mobilitāti, ko organizē kvalitatīvu kopīgu, divaugstskolu vai vairākaugstskolu grādu iegūšanai vai dalībai kopīgos konkursos, kā arī saistībā ar neformālo mācīšanos.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sadarbības inovācijas un labas prakses veicināšanai darbības veids atbalsta:	1. Šajā nodaļā minētās apakšprogrammas atbalsta:
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) IT atbalsta platformas, tostarp e-sadraudzības projektu (e-Twinning), kas aptver izglītības sektorus, kuros ir iespējama savstarpēja mācīšanās, virtuālo mobilitāti un labākās prakses apmaiņu, kā arī nodrošina pieeju dalībniekiem no kaimiņattiecību politikas valstīm.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) starptautiskas partnerības starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm šādā formā:	2. Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai atbalsta transnacionālas partnerības starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm šādā veidā:
– zināšanu apvienības starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kuri veicina radošumu, inovācijas un uzņēmējdarbību, piedāvājot atbilstošas mācīšanās iespējas, tostarp jaunu studiju programmu izstrādi;	– zināšanu apvienības starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kuri veicina radošumu, inovācijas un uzņēmējdarbību, piedāvājot atbilstošas mācīšanās iespējas, tostarp jaunu studiju programmu izstrādi;
– sektoru prasmju apvienības starp izglītības un apmācības sniedzējiem un uzņēmumiem, veicinot nodarbinātību, izstrādājot jaunas, konkrētajam sektoram raksturīgas studiju programmas, izstrādājot novatoriskus veidus arodizglītības un apmācības iegūšanai un ieviešot praksē visā Savienībā atzītus instrumentus.	– sektoru prasmju apvienības starp izglītības un apmācības sniedzējiem un uzņēmumiem, veicinot nodarbinātību, izstrādājot jaunas, konkrētajam sektoram raksturīgas studiju programmas, izstrādājot novatoriskus veidus profesionālās izglītības un apmācības iegūšanai un ieviešot praksē visā Savienībā atzītus instrumentus;
	– Eiropas inovāciju partnerība starp vecāku cilvēku organizācijām un valsts, reģionālām un vietējām iestādēm par aktīvām un veselīgām vecumdienām, lai kopīgi un praktiski kā daļu no stratēģijas “Eiropa 2020” izstrādātu koncepciju par Eiropu, kas ir orientēta uz visu paaudžu vajadzībām.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šis darbības veids atbalsta arī attīstību, spēju veidošanu, reģionālo integrāciju, zināšanu apmaiņu un modernizācijas procesus, izmantojot partnerības starp izglītības iestādēm un organizācijām ES un trešās valstīs, jo īpaši saistībā ar savstarpēju mācīšanos, kopīgiem izglītības projektiem un reģionālās sadarbības veicināšanu, sevišķi ar kaimiņattiecību politikas valstīm.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šis darbības veids atbalsta arī attīstību, resursu palielināšanu, reģionālo integrāciju, zināšanu apmaiņu un modernizācijas procesus, izmantojot partnerības starp augstākās izglītības iestādēm Savienībā un trešās valstīs, kā arī jaunatnes sektorā, jo īpaši, nodrošinot savstarpēju mācīšanos, veidojot kopīgus izglītības projektus un veicinot reģionālo sadarbību, sevišķi kaimiņattiecību politikas valstīm.	svītrots
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 9. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalsts politikas reformām	Atbalsts politikas reformai un spēju veidošanai
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Atbalsts politikas reformām ietver pasākumus, kas tiek ierosināti Savienības līmenī un ir saistīti ar:	1. Šajā nodaļā minētās apakšprogrammas ietver pasākumus, kas ir ierosināti Savienības līmenī un ir saistīti ar:
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pasākumus, kas saistīti ar Savienības politisko programmu īstenošanu izglītības, mācību un jaunatnes jomās (atklātās koordinācijas metodes), kā arī Boloņas un Kopenhāgenas procesu un strukturētu dialogu ar jauniešiem;	a) Savienības politisko programmu īstenošanu izglītības un apmācības jomā (atvērtā koordinācijas metode), kā arī strukturēta dialoga veidošanu izglītības un apmācības jomā un Boloņas un Kopenhāgenas procesu;
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Savienības pārredzamības instrumentu īstenošanu programmas dalībvalstīs, jo īpaši Europass, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI), Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšana sistēmu (ECTS), Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības programmās (ECVET) un atbalsta ES mēroga tīkliem īstenošanu;	b) Savienības atzīšanas un pārredzamības instrumentu, jo īpaši Europass, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI), Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšanas sistēmas (ECTS), Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmas profesionālās izglītības un apmācības programmās (ECVET), Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (EQAR), Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA), Youthpass, īstenošanu programmas dalībvalstīs un atbalstu ES mēroga tīkliem;
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) politisko dialogu ar ieinteresētajām personām Eiropā izglītības, mācību un jaunatnes jomā;	c) politisko dialogu ar ieinteresētajām personām un starp tām Eiropā izglītības un apmācības jomā;
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) konkrētu un ilgtspējīgu atbalstu, piešķirot darbības dotācijas Eiropas pilsoniskās sabiedrības asociācijām, kas darbojas izglītības un apmācības, mūžizglītības un jaunatnes jomā;
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) Eiropas Jaunatnes forumu, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centrus (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīklu, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienestus, Europass tīkla centrus un Eiropas Savienības birojus kaimiņattiecību politikas valstīs un Savienības pievienošanās valstīs, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs, kas programmā piedalās daļēji.	d) Eiropas Jaunatnes forumu, Eiropas pilsoniskās sabiedrības platformu mūžizglītības jomā, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centrus (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīklu, kā arī e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienestus, Europass tīkla centrus un Eiropas Savienības birojus kaimiņattiecību politikas valstīs un Savienības pievienošanās valstīs, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs, kas programmā piedalās daļēji.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 10. pants – c punkts – iia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iia) Eiropas Publiskās administrācijas institūtu (EIPA) Māstrihtā;
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 10. pants – c punkts – iib apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iib) Eiropas tiesību akadēmiju Trīrē;
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 10. pants – c punkts – iic apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iic) Eiropas Aģentūru īpašo vajadzību izglītības attīstībai Odensē;
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 10. pants – c punkts – iid apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iid) Starptautisko Eiropas apmācību centru (CIFE) Nicā.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 2.a nodaļa – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IIa NODAĻA
	Jaunatne
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants
	Konkrētie mērķi
	1. Atbilstoši vispārējam mērķim ar programmu cenšas sasniegt turpmāk minētos konkrētos mērķus jaunatnes jomā, jo īpaši atzīstot ikdienējo mācīšanos darbā ar jauniešiem un brīvprātīgajā darbā, sevišķi ņemot vērā to jauniešu vajadzības, kuriem ir mazāk iespēju attīstībai, jo īpaši tā dēvētas NEET („jaunieši, kuri nestrādā un nemācās”) grupas vajadzības:
	a) veicināt starpkultūru mācīšanos un toleranci, lai uzlabotu jauniešu, tostarp to jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, pamata spēju un prasmju līmeni, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā un darba tirgū, aktīvu pilsoniskumu, uzņēmējdarbības garu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti, konkrētāk, palielinot mobilitātes iespējas mācību nolūkos jauniešiem (gan individuāli, gan kolektīvi), personām, kas darbojas ar jauniešiem vai jauniešu organizācijās, un jauniešu vadītājiem un pastiprinot sadarbību starp jauniešu jomu un darba tirgu;
	b) sekmēt attīstību, novatorismu, internacionalizāciju un kvalitātes uzlabošanu darbā ar jauniešiem, konkrētāk, uzlabojot sadarbību starp organizācijām jaunatnes jomā un/vai citām ieinteresētajām personām;
	c) atbalstīt Eiropas sadarbību un papildināt politikas reformas vietējā, reģionālā un valstu līmenī jaunatnes jomā, uz zināšanām un pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas izstrādi un neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, konkrētāk, uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentus un izplatot labu praksi;
	d) uzlabot starptautisko dimensiju pasākumiem jaunatnes jomā, nodrošinot papildināmību ar Savienības ārējo darbību, konkrētāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp Savienības un trešo valstu ieinteresētajām personām un starptautiskajām organizācijām jaunatnes jomā un mērķtiecīgi veidojot spējas trešās valstīs.
	2. Lai novērtētu programmu, Komisija saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem izmērāmus un atbilstīgus rādītājus konkrētajiem mērķiem. Komisija ņem vērā rādītājus, kas jau ir izstrādāti jaunatnes jomā.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 10.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.b pants
	Programmas darbības
	Jaunatnes jomā programmas mērķus cenšas sasniegt, īstenojot šādas darbības:
	a) personu mobilitāte mācību nolūkos;
	b) sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai;
	c) atbalsts politikas reformai un spēju veidošanai.
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 10.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.c pants
	Personu mobilitāte mācību nolūkos
	1. Personu mobilitāte mācību nolūkos atbalsta:
	a) neformālās un ikdienējās mācīšanās pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp 18. pantā minētajām programmas dalībvalstīm. Šī mobilitāte var ietvert jauniešu apmaiņu un brīvprātīgo darbu ar Eiropas Brīvprātīgo dienesta starpniecību, tostarp sagatavošanās apmeklējumus un sanāksmes, kurās sniedz pārskatu;
	b) personu, kas darbojas ar jauniešiem vai jauniešu organizācijās, un jauniešu vadītāju mobilitāti. Šī mobilitāte var ietvert seminārus, apmācību un tīklu veidošanas pasākumus, spēju veidošanu nepieciešamo pamatkvalifikāciju apguvei;
	c) visu ES mobilitātes programmu, izglītības un apmācības, kā arī jauniešu pasākumu pieejamību nelabvēlīgā situācijā esošām un/vai nepietiekami pārstāvētām grupām.
	2. Šis darbības veids atbalsta arī jauniešu, personu, kas darbojas ar jauniešiem vai jauniešu organizācijās, un jauniešu vadītāju starptautisko mobilitāti uz trešām valstīm un no tām.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 10.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.d pants
	Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai
	1. Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai atbalsta:
	a) stratēģiskas partnerības starp organizācijām, kuras darbojas jaunatnes jomā un kuru mērķis ir īstenot kopīgas iniciatīvas, tostarp jauniešu iniciatīvas un pilsoniskuma projektus, un veicināt aktīvu pilsoniskumu, līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un uzņēmējdarbībā, izmantojot savstarpēju mācīšanos un pieredzes apmaiņu;
	b) projekti, kas paredzēti novatorisku pieejas veidu izstrādei un īstenošanai darbā ar jauniešiem;
	c) interaktīvas un savstarpējas mācīšanās iespējas apmaiņas programmu, semināru un konferenču veidā, kas paredzēti darbam ar jauniešiem un brīvprātīgo darbam, lai apmainītos ar gūto pieredzi un labāko praksi;
	d) transnacionālas partnerības starp uzņēmumiem un iestādēm jaunatnes lietās;
	e) IT atbalsta platformas jaunatnes jomā, kuras nodrošina savstarpēju mācīšanos, uz zināšanām balstītu darbu ar jauniešiem un labākās prakses apmaiņu.
	2. Šis darbības veids atbalsta arī attīstību, spēju veidošanu un zināšanu apmaiņu jaunatnes jomā, izmantojot partnerības starp Savienību un trešām valstīm, jo īpaši ar kaimiņattiecību politikas valstīm, un, konkrētāk, savstarpēju mācīšanos.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 10.e pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.e pants
	Atbalsts politikas reformai
	1. Atbalsts politikas reformai ietver pasākumus, kas saistīti ar:
	a) Savienības politisko programmu īstenošanu jaunatnes jomā, izmantojot atvērto koordinācijas metodi;
	b) Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu, konkrētāk, Youthpass, īstenošanu programmas dalībvalstīs un atbalstu Savienības mēroga tīkliem un Eiropas jaunatnes nevalstiskajām organizācijām;
	c) politikas dialogu ar attiecīgajām Eiropas ieinteresētajām personām un starp tām jaunatnes jomā, tostarp strukturētu dialogu ar jauniešiem;
	d) Eiropas Jaunatnes forumu, resursu centrus, lai attīstītu darbu ar jauniešiem, un tīklu Eurodesk.
	2. Šis darbības veids atbalsta arī politisko dialogu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 11. pants – c punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veselību uzlabojošu fizisko aktivitāti, sekmējot dalību sportā;	c) veicināt brīvprātīgus sporta pasākumus, kā arī sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un veselību uzlabojošu fizisko aktivitāti, sekmējot dalību sportā;
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) EUR 16 741 738 000 darbībām izglītības, mācību un jaunatnes jomā kā norādīts 6. panta 1. punktā;	a) EUR 16 741 738 000 darbībām izglītības un apmācības jomā, no kuriem vismaz EUR [xxx] ir atvēlēti jaunatnes jomai, kā norādīts 6. panta 1. punktā un 10.b pantā;
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1 812 100 000 apmērā no dažādiem ārējiem instrumentiem (Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds), piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi.	2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un lai veicinātu izglītības un apmācības starptautisko dimensiju, orientējošu naudas līdzekļu summu EUR 1 812 100 apmērā no dažādiem ārējiem instrumentiem (attīstības sadarbības instruments, Eiropas kaimiņattiecību instruments, pirmspievienošanās palīdzības instruments, partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds) piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – ievadfrāze
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saskaņā ar paredzamo pievienoto vērtību, ko nodrošinās 6. panta 1. punktā minēto triju veidu darbības, un kritiskā daudzuma, koncentrācijas, efektivitātes un darbības rezultātu principiem 13. panta 1. punktā norādīto summu sadalīs šādi:	3. Saskaņā ar paredzamo pievienoto vērtību, ko nodrošinās 6. panta 1. punktā un 10.b pantā minēto triju veidu darbības, un kritiskā daudzuma, koncentrācijas, efektivitātes un darbības rezultātu principiem 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādīto summu orientējoši sadalīs šādi:
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– [4 %] no šīs summas piešķirs politisko reformu atbalstam;	– [4 %] no šīs summas piešķirs politisko reformu atbalstam un spēju veidošanai;
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ievērojot 1. punkta a) apakšpunktu un lai nodrošinātu, ka finansējums, kas piešķirts galvenajām ieinteresēto personu un finansējuma saņēmēju kategorijām, nesamazinās zem līmeņa, kurš Mūžizglītības programmai, programmai “Jaunatne kustībā” un programmai “Erasmus Mundus” garantēts 2007.–2013. gadam, galvenajiem izglītības sektoriem piešķir ne mazāk kā:
	– augstākai izglītībai — [30 %],
	– profesionālajai izglītībai un apmācībai — [20 %],
	– skolas izglītībai — [12%],
	– pieaugušo, tostarp vecāku cilvēku, izglītībai — [8 %],
	– jaunatnei [12 %].
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 13. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pietiekamus finanšu līdzekļus piešķir partnerības principa efektīvai piemērošanai, kā arī to sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju un kompetences veidošanas pasākumiem, kuras ir tieši vai netieši iesaistītas programmas pasākumu īstenošanā.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 13. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Finanšu piešķīrumu programmai drīkst arī izmantot izmaksu segšanai, kas rodas saistībā ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas ir vajadzīgas programmas pārvaldīšanai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, tostarp korporatīvajai saziņai par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm apmērā, kādā tās ir saistītas ar vispārējiem šīs regulas mērķiem, ar informācijas tehnoloģijām saistīto izmaksu segšanai, kas ir vērstas uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kopā ar visām pārējām tehniskā un administratīvā atbalsta izmaksām, kas Komisijai rodas programmas pārvaldīšanas rezultātā.	4. No programmai paredzētā finanšu piešķīruma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas programmas pārvaldībai un tās mērķu īstenošanai, kā arī partnerības principa ievērošanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu un dalībnieku sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, ar informācijas tehnoloģijām saistīto izmaksu segšanai, kas ir vērstas uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kopā ar visām pārējām tehniskā un administratīvā atbalsta izmaksām, kas Komisijai rodas programmas pārvaldīšanas rezultātā.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 13. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Līdzekļus personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, kas minēti 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas jāpārvalda valsts aģentūrai, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un iztikas minimumu attiecīgajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un darbības rezultātiem. Darbības rezultātu parametrs veido 25 % no kopējās summas, kas piešķirta atbilstoši 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem.	6. Līdzekļus 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 10.b panta a) punktā minētajai personu mobilitātei mācību nolūkos, kas jāpārvalda valsts aģentūrai, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un iztikas minimumu attiecīgajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un darbības rezultātiem. Darbības rezultātu parametrs veido 25 % no kopējās summas, kas piešķirta atbilstoši 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem. Līdzekļus 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 10.d panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām stratēģiskajām partnerībām, kas jāizvēlas un jāpārbauda valsts aģentūrai, piešķir, balstoties uz kritērijiem, kuri jānosaka Komisijai saskaņā ar 30. panta 2. punkta paredzēto pārbaudes procedūru. Šiem formulējumiem vajadzētu būt pēc iespējas neitrāliem attiecībā uz dažādām dalībvalstu izglītības un apmācību sistēmām, būtu jānovērš būtiski samazinājumi dalībvalstīm no gada gadā piešķirtajos gada budžetos un līdz minimumam jāsamazina pārmērīga nelīdzsvarotība piešķirto dotāciju apjoma ziņā.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ar galvenajiem izglītības sektoriem saistīto līdzekļu sadalījumu ar mērķi līdz programmas beigām nodrošināt tādu finansējuma piešķīrumu, kas garantēs būtisku un sistemātisku ietekmi.	b) ar galvenajiem izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta sektoriem saistīto līdzekļu sadalījumu ar mērķi līdz programmas beigām nodrošināt tādu finansējuma piešķīrumu, kas garantēs būtisku institucionālu un sistēmisku ietekmi.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 15. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Galīgo programmas novērtējumu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2022. gada 30. jūnijā.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– “Erasmus augstākā izglītība” — saistīts ar visa veida augstāko izglītību gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā,	– “augstākā izglītība” — saistīts ar visa veida augstāko izglītību gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā,
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– “Erasmus mācības” — saistīts ar arodizglītību un arodapmācību, un pieaugušo izglītību un apmācību,	– “Profesionālā izglītība un apmācība” — saistīts ar profesionālo izglītību un apmācību,
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 2.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– “Pieaugušo izglītība” — saistīts ar pieaugušo mācīšanos,
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– “Erasmus skolas” — saistīts ar skolu izglītību,	– “Skolas” — saistīts ar skolas izglītību,
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 4. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– “Erasmus jauniešu līdzdalība” — saistīts ar neformālo jauniešu izglītību.	– “Jauniešu līdzdalība” — saistīts ar jauniešu neformālo mācīšanos.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 4.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– “Sports” — saistīts ar pasākumiem sporta jomā.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībai programmā var pieteikties jebkura publiska vai privāta organizācija, kas aktīvi darbojas izglītības, mācību, jaunatnes un tautas sporta jomā.	1. Dalībai šajā programmā var pieteikties jebkura publiska vai privāta organizācija, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā. Regulas 10.c panta 1. punkta a) apakšpunkta un 10.d panta 1. punkta a) apakšpunkta gadījumā ar programmu ir paredzēts arī sniegt atbalstu jauniešu grupām, kuras aktīvi iesaistījušās darbā ar jauniešiem, tomēr ne vienmēr saistībā ar jaunatnes organizāciju.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Īstenojot programmu, Komisija un dalībvalstis īpaši cenšas atvieglot to cilvēku līdzdalību programmā, kam ir īpašas grūtības izglītības, sociālo, dzimumu līdztiesības, fizisko, psiholoģisko, ģeogrāfisko, ekonomisko vai kultūras iemeslu dēļ.	2. Īstenojot programmu, Komisija un dalībvalstis īpaši cenšas veicināt sociālo iekļaušanu un nepietiekami pārstāvētu vai nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku, kā arī cilvēku ar īpašam vajadzībām vai tādu cilvēku līdzdalību programmā, kam ir mazāk iespēju un/vai kam ir īpašas grūtības ar izglītību saistītu, sociālu, mentālu, etnisku, ar dzimumu saistītu, fizisku, psiholoģisku, ģeogrāfisku, ekonomisku vai ar kultūru saistītu iemeslu dēļ.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 17. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Administratīvo procedūru pieejamību un pārredzamību uzskata par būtiskiem programmas kvalitātes un darbības rādītājiem.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 21. pants – - 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Šajā regulā termins “valsts iestāde” var attiekties uz vienu vai vairākām valsts iestādēm saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošas programmas darbības nodrošināšanai, tostarp īsteno vīzu pārvaldību.	2. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai programmas darbībai, tostarp vienkāršo administratīvo procesu vīzu jomā.
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Trīs mēnešos no šīs Regulas spēkā stāšanās brīža valsts iestāde norāda vienu koordinācijas iestādi (turpmāk tekstā — “valsts aģentūra”). Valsts iestāde iesniedz Komisijai atbilstošu ex ante atbilstības izvērtējumu par to, ka valsts aģentūra atbilst 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) daļai un 57. panta 1., 2. un 3. punktam Regulā Nr. XX/2012 un X. pantam tās deleģētajā Regulā Nr. XX/2012, kā arī Savienības prasībām par valstu aģentūru iekšējās kontroles standartiem un noteikumiem par šo aģentūru piešķīrumiem paredzēto programmas līdzekļu pārvaldību.	3. Trīs mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās valsts iestāde norāda vienu vai vairākas koordinācijas iestādes (turpmāk — “valsts aģentūra”). Valsts iestāde iesniedz Komisijai atbilstošu ex ante atbilstības izvērtējumu par to, ka valsts aģentūra atbilst 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) punktam un 57. panta 1., 2. un 3. punktam Regulā Nr. XX/2012 un X. pantam tās deleģētajā Regulā Nr. XX/2012, kā arī Savienības prasībām par valstu aģentūru iekšējās kontroles standartiem un noteikumiem par šo aģentūru piešķīrumiem paredzēto programmas līdzekļu pārvaldību.
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums 22. pants – - 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Šajā regulā termins “valsts aģentūra” var attiekties uz vienu vai vairākām valsts aģentūrām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi.
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums 22. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Atkāpjoties no 2. punkta, lēmumus par atlasi un dotāciju piešķiršanu attiecībā uz 2. punkta b)  apakšpunktā minētajām stratēģiskajām partnerībām var pieņemt centralizēti, ja tā nolemj saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru un tikai īpašos gadījumos, ja šādai centralizācijai ir pamatots iemesls.
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums 22. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Valsts aģentūra dod iespēju vietējām un reģionālajām iestādēm un ieinteresētajām personām piedalīties projektu īstenošanas veidošanā un uzraudzībā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	“ERASMUS VISIEM” - Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā
Atsauces	COM(2011)0788 – C7-0436/2011 – 2011/0371(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 13.12.2011
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Vilija Blinkevičiūtė 15.12.2011
Izskatīšana komitejā	10.7.2012	8.10.2012
Pieņemšanas datums	9.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 1 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Jean-Luc Bennahmias, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Emer Costello, Karima Delli, Richard Falbr, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Malika Benarab-Attou, Edite Estrela, Ria Oomen-Ruijten, Antigoni Papadopoulou, Csaba Sógor, Sampo Terho, Gabriele Zimmer

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS  (17.7.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā
(COM(2011)0788 – C7‑0436/2011 – 2011/0371(COD))

Atzinumu sagatavoja: Silvia-Adriana Ţicău

ĪSS PAMATOJUMS

Izglītība un apmācība ir galvenie elementi gan stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei „Eiropa 2020”, gan dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas integrētajās pamatnostādnēs. Tāpēc Komisija un Parlaments uzskata, ka ir jāsniedz lielāks ES atbalsts izglītībai un apmācībai 2014.–2020. gadā, lai uzlabotu prasmes un risinātu jautājumu par augsto bezdarba līmeni jauniešu vidū daudzās dalībvalstīs.

           Regulas priekšlikums

Programma „Erasmus visiem” ietver izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomas, un tās mērķis ir sniegt atbalstu visām izglītības nozarēm (tostarp augstākajai izglītībai, profesionālajai apmācībai, pieaugušo izglītībai, skolu izglītībai un jaunatnes aktivitātēm) saistībā ar mūžizglītību.

Komisija ierosina Erasmus programmā izvirzīt šādas trīs galvenās jomas:

· transnacionāla un starptautiska mobilitāte mācību nolūkos studentiem, jauniešiem, pasniedzējiem un personālam;

· sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai starp izglītības iestādēm, kā arī sadarbojoties ar iestādēm, kuras aktīvi darbojas jaunatnes jomā, un atbalstot politikas programmas;

· atbalsts politikas reformai un spēju veidošanai trešās valstīs, tostarp valstīs, kuras sākušas pievienošanās procesu, galveno uzmanību pievēršot kaimiņvalstīm un starptautiskajam politiskajam dialogam.

Programma „Erasmus visiem” ietver jau pastāvošās starptautiskās programmas, kas ir tās pamatā („Erasmus Mundus”, „Tempus”, „Edulink” un „Alfa”), kā arī sadarbības programmas ar rūpnieciski attīstītajām valstīm.

Laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam programmas „Erasmus visiem” budžets būs EUR 17 299 miljoni, tostarp EUR 16 742 miljoni pasākumiem izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, (65 % izglītības darbinieku mobilitātei, 26 % sadarbībai inovācijas un labas prakses veicināšanai, 4 % politikas reformas atbalstam un 2 % administratīviem izdevumiem), EUR 318,4 miljoni Jean Monnet pasākumiem un EUR 238,8 miljoni pasākumiem sporta jomā. Papildus tam paredzams, ka EUR 1,8 miljardi tiks atvēlēti no dažādiem ārējiem instrumentiem, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju. Finansējums tiks piešķirts divos daudzgadu maksājumos attiecīgi četru un trīs gadu periodam, tādējādi nodrošinot stabilitāti un paredzamību.

Programmas „Erasmus visiem” finansējums tiks izmantots 6. panta 1. punktā minēto pasākumu sagatavošanai, uzraudzībai, kontrolei, pārbaudei un izvērtēšanai, kā arī izdevumiem saistībā ar tehnisko palīdzību. Komisija nodrošinās arī finansējuma garantiju aizdevumiem, kas paredzēti studentiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir viena programmas dalībvalsts, bet kuri mācās maģistrantūrā kādā citā programmas dalībvalstī.

Atzinuma sagatavotājas nostāja

Atzinuma sagatavotāja pauž atbalstu Komisijas regulas priekšlikumam un ierosina vairākus grozījumus attiecībā uz turpmāk minēto:

1.  programmas vispārējos mērķos ir jāiekļauj mērķis palielināt to personu īpatsvaru, kuri līdz 35 gadu vecumam iesaistās mūžizglītībā;

2.  programmas konkrētajos mērķos un pasākumos ir jāiekļauj mērķis nodrošināt ar uzņēmējdarbību saistītu mobilitāti mācību nolūkos un ir jānosaka attiecīgie rādītāji;

3.  programmas „Erasmus visiem” ES politikas virzienos ir jāiekļauj ES rūpniecības politikas virzieni;

4.  ir jānodrošina nevalstisko organizāciju piekļuve programmai „Erasmus visiem”, īpaši to organizāciju piekļuve, kas aktīvi darbojas jaunatnes jomā, piemēram, saistībā ar izglītību, apmācību, jaunatnes aktivitātēm un sporta aktivitātēm visiem;

5.  ir jāparedz IKT izmantošana, lai veicinātu piekļuvi programmai „Erasmus visiem” personām, kuras saskaras ar izglītības, sociālām, fiziskām, psiholoģiskām, ģeogrāfiskām, ekonomiskām vai kultūras problēmām;

6.  ir jānosaka augstskolu absolventu atbilstība aizdevuma garantijas saņemšanai, ja šie studenti no vienas programmas dalībvalsts mācās doktorantūrā kādā citā programmas dalībvalstī;

7.  to darbības kritēriju definīcija, kas minēti 5. un 11. pantā, ir jāiekļauj regulas I pielikumā, nevis deleģētajos aktos;

8.  attiecībā uz finansējumu, ko 6. panta 1. punktā minēto pasākumu īstenošanai pārvalda valsts aģentūra, ir jāsvītro piešķiršanas kritērijs saistībā ar „iztikas minimumu attiecīgajā dalībvalstī”, jo pretējā gadījumā dzīvesvietas dalībvalsts dēļ varētu tikt diskriminēti augstskolu studenti un augstskolu absolventi;

9.  ir jānodrošina pārredzamība attiecībā uz programmas „Erasmus visiem” īstenošanu, prasot Komisijai tās tīmekļa vietnē publicēt informāciju par norādītajām valstu aģentūrām, programmām un gada finansējumu, ko Komisija aģentūrām ir piešķīrusi programmas īstenošanai;

10. ir jāveicina Komisijas un dalībvalstu sadarbība, lai līdz 2014. gada 1. janvārim tiktu norādītas valstu aģentūras, kas būs atbildīgas par programmas „Erasmus visiem” pārvaldību;

11. ir jānodrošina līdzsvarota visu programmā iesaistīto valstu līdzdalība.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Zīmolvārdu “Erasmus” plašā sabiedrībā gan dalībvalstīs, gan trešās šīs programmas dalībvalstīs atpazīst kā sinonīmu Savienības studentu mobilitātei, tāpēc šis zīmols ir jāizmanto plašāk galvenajos programmas aptvertajos izglītības sektoros.	(3) Zīmolvārdu „Erasmus” plašā sabiedrībā gan dalībvalstīs, gan trešās šīs programmas dalībvalstīs atpazīst kā sinonīmu Savienības studentu mobilitātei, un tas ir arguments par labu šī zīmola plašākai izmantošanai galvenajos programmas aptvertajos izglītības sektoros un tā izmantošanai programmas novērtēšanas un uzraudzības instrumentu uzlabošanā.
Pamatojums
Lai garantētu programmas panākumus un pareizu publisko finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī nekaitētu "Erasmus" zīmola labajai reputācijai, ir būtiski uzlabot uzraudzības un novērtēšanas metodes, pirmām kārtām skaidri definējot rādītājus un metodes.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Ir jānodrošina šādu Eiropas izglītības politikas un iepriekšējo programmu panākumu pārmantojamība, proti, „Mūžizglītība”, „Jaunatne darbībā”, „Leonardo da Vinci”, „Comenius”, „Erasmus”, „Grundtvig”, un jāsaglabā programmu atsauces nosaukumi.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu, kā arī ar Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu, programmai ir jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība un jāapkaro diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.	(7) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu, kā arī ar Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu, programmai ir jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība un jāapkaro diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šīm vēlmēm vajadzētu būt atspoguļotām konkrētos uzraudzības un novērtēšanas pasākumos, lai nodrošinātu, ka programmu īsteno atbilstīgi šiem mērķiem.
Pamatojums
Lai garantētu programmas panākumus un pareizu publisko finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī nekaitētu "Erasmus" zīmola labajai reputācijai, ir būtiski uzlabot uzraudzības un novērtēšanas metodes, pirmām kārtām skaidri definējot rādītājus un metodes.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai atbalstītu mobilitāti, vienlīdzību un mācību izcilību, Savienībai būtu jāizveido Eiropas aizdevuma garantijas instruments, lai ļautu studentiem, neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes, studēt maģistrantūrā kādā citā valstī. Minētajam instrumentam būtu jābūt pieejamam finanšu iestādēm, kuras ir ar mieru piedāvāt studentiem aizdevumus maģistra grāda iegūšanai citās piedalošajās valstīs ar izdevīgiem nosacījumiem.	(10) Lai atbalstītu mobilitāti, vienlīdzību un mācību izcilību, Savienībai būtu jāizveido Eiropas aizdevuma garantijas instruments, lai ļautu studentiem, neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes, studēt maģistrantūrā vai doktorantūrā kādā citā valstī. Minētajam instrumentam būtu jābūt pieejamam finanšu iestādēm, kuras ir ar mieru piedāvāt studentiem aizdevumus maģistra vai doktora grāda iegūšanai citās programmā iesaistītajās valstīs ar izdevīgiem nosacījumiem. Tomēr tam nevajadzētu pārklāties ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” programmu „Marie Curie”.
Pamatojums
Inovācijas un pētniecības attīstība ir ļoti nozīmīgs aspekts ES konkurētspējas veicināšanai un ir cieši saistīts ar augstākās izglītības iestādēm. Tāpēc programmas „Erasmus visiem” aizdevuma garantijas instruments ir jāattiecina arī uz augstskolu absolventiem, kuri vēlas studēt doktorantūrā kādā citā programmas dalībvalstī.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam) bija noteikts ambiciozs un globāls skatījums uz arodizglītības un mācību politiku Eiropā un pieprasīts atbalsts saskaņotajām prioritātēm Savienības izglītības programmās, tostarp atbalsts starptautiskajai mobilitātei un dalībvalstu īstenotajām reformām.	(14) Atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam) bija noteikts ambiciozs un globāls skatījums uz profesionālās izglītības un apmācības politiku Eiropā un pieprasīts atbalsts saskaņotajām prioritātēm Savienības izglītības programmās, tostarp atbalsts starptautiskajai mobilitātei un dalībvalstu īstenotajām reformām. Minētais politikas virziens programmā būtu jāatbalsta un jānosaka kā prioritāte. Turklāt, tā kā profesionālajai izglītībai un apmācībai ir būtiska nozīme labu pētniecības un inovāciju apstākļu veicināšanā, ir īpaši svarīgi uzsvērt šo daļu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Ir jāstiprina Eiropas skolu sadarbības intensitāte un apmērs un gan skolu darbinieku, gan skolēnu mobilitāte, lai ievērotu prioritātes, kas noteiktas programmā Eiropas sadarbībai skolu jomā 21. gadsimtā, proti, lai uzlabotu skolu izglītības kvalitāti Savienībā prasmju pilnveidošanas jomā, lai uzlabotu vienlīdzību un iekļaušanu skolu sistēmās un iestādēs, kā arī stiprinātu skolotāja profesiju un skolu vadību. Šajā saistībā īpašu nozīmi piešķirs stratēģiskajiem mērķiem samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu, uzlabot pamatprasmes, veicināt dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē un uzlabot tās kvalitāti, kā arī mērķiem pastiprināt skolotāju un skolu vadītāju profesionālo kompetenci un uzlabot izredzes uz izglītību migrantu bērniem un bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgām ģimenēm.	(15) Ir jāstiprina Eiropas skolu sadarbības intensitāte un apmērs un gan skolu darbinieku, gan skolēnu mobilitāte, lai ievērotu prioritātes, kas noteiktas programmā Eiropas sadarbībai skolu jomā 21. gadsimtā, proti, lai uzlabotu skolu izglītības kvalitāti Savienībā prasmju pilnveidošanas jomā, lai uzlabotu vienlīdzību un iekļaušanu skolu sistēmās un iestādēs, kā arī stiprinātu skolotāja profesiju un skolu vadību. Šajā saistībā īpašu nozīmi piešķirs stratēģiskajiem mērķiem samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu, uzlabot pamatprasmes, veicināt dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē un uzlabot tās kvalitāti, kā arī mērķiem pastiprināt skolotāju un skolu vadītāju profesionālo kompetenci un uzlabot izredzes uz izglītību migrantu bērniem un bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgām ģimenēm. Turklāt jāuzsver valodu prasmju uzlabošana, lai reaģētu uz daudzu darbavietu globalizāciju.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Programmai būtu jāveicina izcilības attīstība Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē; jo īpaši tai būtu jāatbalsta iestādes ar Eiropas pārvaldības struktūru, kuras aptver Savienību interesējošo politikas nozaru pilnīgu klāstu, kuras ir bezpeļņas organizācijas un piedāvā atzītus akadēmiskos grādus.	(19) Programmai būtu jāveicina izcilības attīstība Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē; jo īpaši tai būtu jāatbalsta iestādes ar Eiropas pārvaldības struktūru, kuras aptver Savienību interesējošo politikas nozaru pilnīgu klāstu, kuras ir bezpeļņas organizācijas un piedāvā atzītus akadēmiskos grādus. Tam būtu jāattiecas arī uz jaunatnes organizācijām un jaunatnes politikas ekspertiem.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Būtu jāstiprina sadarbība starp programmu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā valstu un Eiropas līmenī. Ir ļoti svarīgi radīt plašu līdzdalību attiecībā uz mūžizglītības stratēģijām un politiku. Pilsoniskā sabiedrība ir būtiska, lai ņemtu vērā ieinteresēto personu idejas un bažas visos līmeņos, un veido pamatu stabilam dialogam starp Savienību un tās pilsoņiem, lai padarītu Eiropas mūžizglītību par realitāti.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lielākai kvalifikāciju un spēju pārredzamībai un plašākai Savienības rīku atzīšanai jāsekmē mobilitāte visā Eiropā mūžizglītības nolūkos un tātad jāsniedz ieguldījums kvalitatīvas izglītības un mācību attīstībā, kā arī jāsekmē mobilitāte darba nolūkos starp valstīm un nozarēm. Paverot jauniem studentiem (tostarp arodapmācības un izglītības studentiem) piekļuvi metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, būs iespējams uzlabot viņu nodarbināmību pasaules ekonomikā, kā arī tas padarīs pievilcīgākas starptautiska profila darba vietas.	(21) Lielākai kvalifikāciju un spēju pārredzamībai un plašākai Savienības rīku atzīšanai jāsekmē mobilitāte visā Eiropā mūžizglītības nolūkos un tātad jāsniedz ieguldījums kvalitatīvas izglītības un apmācības attīstībā, kā arī jāsekmē mobilitāte darba nolūkos starp valstīm un nozarēm. Paverot jauniem studentiem (tostarp profesionālās izglītības un apmācības studentiem) piekļuvi metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, tiks uzlabota viņu nodarbināmība Eiropas ekonomikā un tiks veicināta arī darbaspēka mobilitāte,
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Tālab ir ieteicams paplašināt vienotās sistēmas izmantošanu, lai nodrošinātu kvalifikāciju un spēju pārredzamību (Europass) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK , un izveidot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu, Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības programmās (European Credit (Transfer) System for Vocational Education and Training, ECVET) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumu un Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšanas sistēmu (European Credit Transfer and Accumulation System, ECTS).	(22) Tālab ir ieteicams paplašināt vienotās sistēmas izmantošanu, lai nodrošinātu kvalifikāciju un spēju pārredzamību (Europass) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 241/2004/EK, un izveidot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu, Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības programmās (European Credit (Transfer) System for Vocational Education and Training, ECVET) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumu un Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšanas sistēmu (European Credit Transfer and Accumulation System, ECTS). Turklāt ir svarīgi programmā sekmēt un stiprināt profesionālās izglītības stratēģiju un politikas īstenošanu.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo programmu, un papildināmība dalībvalstu pasākumiem atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras, izpētes, rūpniecības un kohēzijas politikas, paplašināšanās politikas un ārējo attiecību jomā.	(24) Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo programmu, un papildināmība dalībvalstu pasākumiem atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras, pētniecības, rūpniecības un kohēzijas politikas, paplašināšanās politikas un ārējo attiecību jomā. To var vienīgi nodrošināt, izstrādājot piemērotus novērtēšanas un uzraudzības instrumentus.
Pamatojums
Lai garantētu programmas panākumus un pareizu publisko finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī nekaitētu "Erasmus" zīmola labajai reputācijai, ir būtiski uzlabot uzraudzības un novērtēšanas metodes, pirmām kārtām skaidri definējot rādītājus un metodes.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz mainīgajām vajadzībām visā programmas darbības laikā, Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību pieņemt tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem saistībā ar darbības rezultātiem un valstu aģentūru īstenotajiem programmas pasākumiem. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, savlaicīgi un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.	(33) Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz mainīgajām vajadzībām visā programmas darbības laikā, Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību pieņemt tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem saistībā ar valstu aģentūru īstenotajiem programmas pasākumiem. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, savlaicīgi un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Lai sasniegtu pārredzamību un nodrošinātu to, ka visi potenciālie finansējuma saņēmēji var sagatavoties dalībai programmā „Erasmus visiem” 2014.–2020. gadā, valstu aģentūru pārvaldības darbības kritēriji ir jāiekļauj regulā, nevis Komisijai pēc tam jānosaka, izdodot deleģētos aktus.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Programma aptver izglītību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, jo īpaši augstāko izglītību, arodizglītību un arodmācības un pieaugušo izglītību un mācības, skolu izglītību un darbu ar jauniešiem.	3. Programma aptver izglītību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, jo īpaši augstāko izglītību, profesionālo izglītību un apmācību un pieaugušo izglītību un mācības, skolu izglītību, neformālo apmācību un darbu ar jauniešiem.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. “neformāla vide” ir mācīšanās vide, kas bieži vien ir plānota un organizēta, bet nav daļa no formālās izglītības un mācību sistēmas;	2. “neformāla apmācība” ir organizēts process, kas nodrošina cilvēkiem iespēju attīstīt savas vērtības, prasmes un kompetences, kuras nav tās pašas, ko attīsta formālās izglītības un apmācības sistēmas ietvaros;
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 2. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. “atbalsts politikas reformai” ir jebkāda veida pasākums, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt izglītības un mācību sistēmu modernizēšanu, īstenojot dalībvalstu politiskās sadarbības procesu, jo īpaši, izmantojot atklātās koordinācijas metodes;	5. „atbalsts politikas reformai” ir jebkāda veida pasākums, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt izglītības un mācību sistēmu modernizēšanu, īstenojot dalībvalstu politiskās sadarbības procesu, jo īpaši, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, tostarp strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, organizācijām, kas piedāvā neformālu apmācību, un jaunatnes organizācijām;
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 2. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. “personāls” ir personas, kuras vai nu profesionāli, vai brīvprātīgā veidā piedalās izglītībā, mācībās vai jauniešu neformālajā izglītībā. Tas var ietvert skolotājus, pasniedzējus, skolu vadītājus, darbiniekus jauniešu jautājumos un personālu, kura pienākumi nav saistīti ar izglītību;	7. “personāls” ir personas, kuras vai nu profesionāli, vai brīvprātīgā veidā piedalās izglītībā, apmācībā vai neformālajā izglītībā. Tas var ietvert skolotājus, pasniedzējus, skolu vadītājus, jauniešu vadītājus un personālu, kura pienākumi nav saistīti ar izglītību;
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 2. pants – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. “jaunatnes pasākums” ir ārpusskolas pasākums (piemēram, jauniešu apmaiņas programma vai brīvprātīgais darbs), kurā piedalās jaunietis vai nu viens pats, vai grupā, un kuru raksturo neformālās izglītība pieeja;	17. “jaunatnes pasākums” ir ārpusskolas pasākums (piemēram, jauniešu apmaiņas programma, brīvprātīgais darbs vai jauniešu apmācība), kurā piedalās jaunietis vai nu viens pats, vai grupā, un kuru raksturo neformālās apmācības pieeja;
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 2. pants – 28.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	28.a “strukturēts dialogs” ir platformas un forumi nevalstisko organizāciju un citu ieinteresēto personu ieguldījuma nodrošināšanai stratēģiju un politikas formulēšanā;
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) to uzsvaru uz ilgtermiņa ietekmi un to, vai tie ir balstīti uz analīzi, kas pamatota ar faktiem (ja iespējams);
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Programmas mērķis ir izveidot labi funkcionējošas un efektīvas struktūras mūžizglītībai, kuru pamatā ir labākā prakse un faktos balstīti pētījumi un kurās ietverta mūžizglītība, ko piedāvā dažādas iestādes, — gan formālas, gan neformālas, — pastāvošajās sistēmās, un kas veicina pozitīvu attieksmi pret izglītību visa mūža garumā.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tajā jo īpaši ir jāsasniedz arī šādi mērķi:
	(a) palielināt to cilvēku skaitu, kuri ir vecāki par 35 gadiem un kuri iesaistās mūžizglītībā;
	(b) padarīt “mūžizglītību” par realitāti ikvienam;
	(c) uzlabot nodarbinātību jauniešu vidū;
Pamatojums
Izglītība un apmācība tiešā veidā labvēlīgi ietekmē pienācīga un labi apmaksāta darba iegūšanu. Nodarbinātības rādītāju uzlabojums dalībvalstīs, īpaši jauniešu vidū, ir viens no ES pamatmērķiem, tāpēc tas jāizvirza kā viens no programmas „Erasmus visiem” vispārējiem mērķiem.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 5. pants – a apakšpunkts – 1. ievilkums – 1. apakšievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– dalībnieku % daļa, kas ir uzlabojuši pamatspējas un prasmes, kas ir būtiskas darbam;	– dalībnieku % daļa, kas ir uzlabojuši pamatspējas un prasmes, kuras ir būtiskas darbam, un kuras neteiktas atbilstoši objektīviem kritērijiem, piemēram, nodarbinātības rādītāji vienu gadu pēc studiju beigām, vai dalībnieku īpatsvars, kuri piedalījušies profesionālā darbībā, kas ir daļa no viņu studiju programmas;
Pamatojums
Lai garantētu programmas panākumus un pareizu publisko finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī nekaitētu "Erasmus" zīmola labajai reputācijai, ir būtiski uzlabot uzraudzības un novērtēšanas metodes, pirmām kārtām skaidri definējot rādītājus un metodes. Tām nevajadzētu pamatoties tikai uz subjektīvām deklarācijām, bet tajās, cik iespējams, arī jāiekļauj objektīvi izmērāmi kritēriji.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 5. pants – a apakšpunkts – 1. ievilkums – 2.a apakšievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– uzņēmēju dalībnieku % daļa, kas ir uzlabojuši savas pamatprasmes un/vai ar uzņēmējdarbību saistīto kvalifikāciju;
Pamatojums
Lai uzraudzītu uzņēmējdarbības prasmju uzlabošanos, jo īpaši jauniešu vidū, ir nepieciešams konkrēts rādītājs, lai tādējādi uzsvērtu vajadzību turpināt jaunu uzņēmēju izglītības un apmācības veicināšanu.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 5. pants – a apakšpunkts – 1. ievilkums – 2. apakšievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– jauniešu dalībnieku % daļa, kuri uzskata, ka ir labāk sagatavoti līdzdalībai sociālajā un politiskajā dzīvē.	– jauniešu dalībnieku % daļa, kuri uzskata, ka ir labāk sagatavoti līdzdalībai uzņēmējdarbībā, sociālajā vai politiskajā dzīvē.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 5. pants – c apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicināt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi, ierosināt politikas reformas valsts līmenī, atbalstīt izglītības un mācību sistēmu, tostarp neformālās izglītības, modernizēšanu un atbalstīt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, jo īpaši, uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot atzīšanas un pārredzamības instrumentus un izplatot labu praksi;	(c) veicināt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi, īpaši pievēršoties profesionālajai izglītībai un apmācībai, ierosināt politikas reformas valsts līmenī, atbalstīt izglītības un apmācības sistēmu, tostarp informālās un neformālās izglītības un prasmju apmācības, modernizēšanu un atbalstīt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, jo īpaši, uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot atzīšanas un pārredzamības instrumentus un izplatot labu praksi;
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 5. pants – d apakšpunkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: Eiropas Savienības augstākās izglītības iestāžu skaits, kas piedalās mobilitātes un sadarbības pasākumos.	– Attiecīgais rādītājs: ES un ārpus ES augstākās izglītības iestāžu skaits, kas piedalās starptautiskos mobilitātes un sadarbības pasākumos.
Pamatojums
Grozījums paredzēts, lai nodrošinātu skaidrību un konsekvenci.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 5. pants – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) uzlabot apmācību tādu seno un jauno prasmju apguvei, kas nepieciešamas Eiropas rūpniecības konkurētspējai;
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 5. pants – e apakšpunkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Attiecīgais rādītājs: dalībnieku % daļa, kuri ir uzlabojuši savas valodu prasmes.	– Attiecīgais rādītājs: dalībnieku % daļa, kuri ir uzlabojuši savas valodu prasmes, kas ir it īpaši izmērāmas attiecībā pret tādiem objektīviem kritērijiem kā, piemēram, sekmes valodu testos.
Pamatojums
Lai garantētu programmas panākumus un pareizu publisko finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī nekaitētu "Erasmus" zīmola labajai reputācijai, ir būtiski uzlabot uzraudzības un novērtēšanas metodes, pirmām kārtām skaidri definējot rādītājus un metodes. Tām nevajadzētu pamatoties tikai uz subjektīvām deklarācijām, bet tajās, cik iespējams, arī jāiekļauj objektīvi izmērāmi kritēriji.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos,	(a) personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos, tostarp uzņēmējdarbības vidē cita starpā mācekļa praksē;
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) augstākās izglītības un arodmācību iestāžu studentu pārrobežu mobilitāti, kā arī neformālos pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp 18. pantā minētajām programmas dalībvalstīm. Šī mobilitāte var izpausties kā studēšana partnera iestādē, stažēšanās ārvalstīs vai piedalīšanās jauniešu pasākumos un jo īpaši brīvprātīgajā darbā. Maģistrantūras studentu mobilitāti atbalsta, nodrošinot studentu aizdevumu garantijas instrumentu, kas minēts 14. panta 3. punktā;	(a) augstākās izglītības un profesionālās apmācības iestāžu studentu un pieaugušo izglītības apguvēju pārrobežu mobilitāti, kā arī neformālos pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp 18. pantā minētajām programmas dalībvalstīm. Šī mobilitāte var izpausties kā studēšana partnera iestādē, stažēšanās vai darba/apmācības līgumi ārvalstīs vai piedalīšanās pasākumos, tostarp brīvprātīgajā darbā. Maģistrantūras un doktorantūras studentu mobilitāti atbalsta, nodrošinot studentu aizdevumu garantijas instrumentu, kas minēts 14. panta 3. punktā;
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) personāla pārrobežu mobilitāti 18. pantā minētajās programmas dalībvalstīs. Šī mobilitāte var izpausties kā mācīšanas veids vai piedalīšanās profesionālās izaugsmes pasākumos ārvalstīs.	(b) personāla pārrobežu mobilitāti 18. pantā minētajās programmas dalībvalstīs. Šī mobilitāte var izpausties kā mācīšanas veids vai piedalīšanās profesionālās izaugsmes pasākumos ārvalstīs, attiecinot šādus pasākumus arī uz uzņēmējdarbības sektoru.
Pamatojums
Jaunu uzņēmēju mobilitātes veicināšana mācību nolūkos ir nozīmīgs aspekts rūpniecības politikas virzienu īstenošanai un ES konkurētspējai.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) vienlīdzīgas iespējas visiem studentiem sadarbības un mobilitātes ziņā, neatkarīgi no viņu sākotnējās universitātes/iestādes;
Pamatojums
Vienlīdzības un nediskriminācijas princips ir jāattiecina uz sadarbību inovācijas un labas prakses jomās.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 7. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šis darbības veids veicinās mūžizglītības un mācību mobilitāti, lai nodrošinātu visu prasmju un arodu izplatību.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tādu organizāciju starptautiskas stratēģiskās partnerības, kas darbojas saistībā ar izglītību, mācībām un/vai darbu ar jauniešiem vai citos attiecīgos sektoros un kas izstrādā un īsteno kopīgas iniciatīvas un veicina pieredzes un zinātības apmaiņu;	(a) tādu organizāciju starptautiskas stratēģiskās partnerības, kas darbojas saistībā ar izglītību, apmācību, prasmju pilnveidi un/vai darbu ar jauniešiem vai citos attiecīgos sektoros un kas izstrādā un īsteno kopīgas iniciatīvas un veicina pieredzes un zinātības apmaiņu;
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) starptautisku sadarbību, kas pievēršas atzīšanai un atbalstam ar mērķi panākt sistemātisku ietekmi ilgtermiņā, modernizējot vai dažādojot izglītības un apmācības sistēmas, iesaistot organizācijas un iestādes, kas piedāvā formālu un neformālu apmācību, kā arī uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību;
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– zināšanu apvienības starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kuri veicina radošumu, inovācijas un uzņēmējdarbību, piedāvājot atbilstošas mācīšanās iespējas, tostarp jaunu studiju programmu izstrādi;	– zināšanu apvienības starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kuri veicina radošumu, inovācijas un uzņēmējdarbību, piedāvājot atbilstošas mācīšanās iespējas, tostarp jaunu studiju programmu un apmācības metožu izstrādi;
Pamatojums
Izglītības jomā vienlīdz svarīga nozīme ir mācību saturam un mācību metodēm. Iestāžu sadarbība ir jāveic tā, lai veicinātu arī inovatīvu apmācības metožu izstrādi.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
sektoru prasmju apvienības starp izglītības un apmācības sniedzējiem un uzņēmumiem, veicinot nodarbinātību, izstrādājot jaunas, konkrētajam sektoram raksturīgas studiju programmas, izstrādājot novatoriskus veidus arodizglītības un apmācības iegūšanai un ieviešot praksē visā Savienībā atzītus instrumentus.	sektoru prasmju apvienības starp izglītības un apmācības sniedzējiem un uzņēmumiem, veicinot nodarbinātību, izstrādājot jaunas, konkrētajam sektoram raksturīgas studiju programmas, izstrādājot novatoriskus veidus profesionālās izglītības un apmācības iegūšanai, tostarp izmantojot IKT, un ieviešot praksē visā Savienībā atzītus instrumentus.
Pamatojums
Izglītības un apmācības jomā IKT būtu jāizmanto izglītības un apmācības sniedzējiem, lai sniegtu karjeras iespējas, radītu jaunas konkrētas nozaru programmas, izstrādātu novatoriskas profesionālās izglītības un apmācības metodes un piemērotu savstarpēji atzītus instrumentus ES līmenī.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) tīklus un apvienības apmācībai mākslās un arodos, kā arī attiecībā uz prasmēm kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumiem;
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) mācības mūža garumā, lai nodrošinātu profesionālo attīstību un nodarbinātības iespēju uzlabošanu.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šajā darbības veidā ietilpst arī administratīvais atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas mūžizglītības jomā, formālās un neformālās apmācības jomā, jo īpaši pievēršoties darbam ar jaunatni.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) politisko dialogu ar ieinteresētajām personām Eiropā izglītības, mācību un jaunatnes jomā;	(c) politisko dialogu ar ieinteresētajām personām Eiropā izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, kā arī kultūrā un uzņēmējdarbībā;
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 10. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jean Monnet pasākumi	Eiropas izglītība un Jean Monnet pasākumi
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 10. pants – c apakšpunkts – iia daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia) Eiropas Publiskās pārvaldes institūtu Māstrihtā;
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 10. pants – c apakšpunkts – iib daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iib) Eiropas Tiesību akadēmiju Trīrē;
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 10. pants – c apakšpunkts – iic daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iic) Eiropas Aģentūru izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām Midelfartā;
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 10. pants – c apakšpunkts – iid daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iid) Eiropas Izglītības starptautisko centru Nicā;
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 11. pants – c apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veselību uzlabojošu fizisko aktivitāti, sekmējot dalību sportā;	(c) veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veselību uzlabojošu fizisko aktivitāti, sekmējot dalību sportā un atbalstot brīvprātīgo darbu sporta jomā;
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 11. pants – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, uzlabojot cilvēku ar invaliditāti piekļuvi sporta aktivitātēm.
	– Attiecīgais rādītājs: dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai sekmētu cilvēku ar invaliditāti līdzdalību sporta aktivitātēs.
	(cb) atbalstīt sporta pasākumus un apmācību, kas saistīti ar sabiedrības veselību un aktīvām vecumdienām;
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 11. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Darbības kritēriji pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanas uzraudzībai un novērtēšanai ir izklāstīti -I pielikumā.
Pamatojums
Pārredzamības un juridiskās noteiktības labad regulā kā neatņemama tās sastāvdaļa jāiekļauj darbības kritēriji valstu aģentūru pārvaldītajām darbībām. Tāpēc Komisijas ierosinātie rādītāji jāievieto -I pielikumā.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) atbalsta nekomerciālus Eiropas sporta pasākumus, kuros piedalās vairākas Eiropas valstis;	(b) atbalsta bezpeļņas Eiropas sporta pasākumus tautas sporta līmenī, kuros piedalās vairākas Eiropas valstis;
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) īsteno dialogu ar attiecīgajām iesaistītajām pusēm Eiropā.	(e) īsteno dialogu ar attiecīgajām iesaistītajām pusēm Eiropā, tostarp uzņēmumiem.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstītajiem sporta pasākumiem atbilstošā gadījumā jānodrošina papildu finansējums, slēdzot partnerības nolīgumus ar trešajām personām, piemēram, ar privātuzņēmumiem.	2. Atbalstītajiem sporta pasākumiem atbilstošā gadījumā var nodrošināt papildu finansējumu, slēdzot partnerības nolīgumus ar trešām personām, piemēram, ar privātuzņēmumiem.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1 812 100 000 apmērā no dažādiem ārējiem instrumentiem (Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds), piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi.	2. Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1 812 100 000 apmērā no dažādiem ārējiem instrumentiem (Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds), piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, tostarp uzņēmējdarbības sektorā, uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi.
Pamatojums
Jaunu uzņēmēju mobilitātes veicināšana mācību nolūkos ir svarīgs aspekts rūpniecības politikas īstenošanai un ES konkurētspējai.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Finansējums būs pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptvers attiecīgi pirmos 4 un atlikušos 3 gadus, lai nodrošinātu stabilitāti un paredzamību. Minētais finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu daudzgadu indikatīvajā shēmā atbilstoši noteiktajām attiecīgo valstu vajadzībām un prioritātēm. Ietekmīgu, neparedzētu apstākļu vai būtisku politisku pārmaiņu gadījumā minētos piešķīrumus var pielāgot atbilstoši ES ārējām prioritātēm. Sadarbību ar valstīm, kuras nav programmas dalībvalstis, atbilstošā gadījumā var īstenot, izmantojot papildu apropriējumus no partneru valstīm, kas jānodrošina saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.	Finansējums būs pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptvers attiecīgi pirmos četrus un nākamos trīs gadus. Lai garantētu darbību nepārtrauktību un programmas sekmīgu norisi, gada piešķīrumi būs aptuveni līdzīgi. Minētais finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu daudzgadu indikatīvajā shēmā atbilstoši noteiktajām attiecīgo valstu vajadzībām un prioritātēm. Piešķīrumus var pārskatīt svarīgu neparedzētu apstākļu vai ievērojamu politisku pārmaiņu gadījumā atbilstoši ES ārējām prioritātēm. Sadarbību ar valstīm, kuras nav programmas dalībvalstis, atbilstošā gadījumā var īstenot, izmantojot papildu apropriējumus no partneru valstīm, kas jānodrošina saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.
Pamatojums
Gada budžeta piešķīrumiem ir jābūt aptuveni līdzīgiem, lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību visā 2014.–2020. gada periodā.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija finansē aizdevumu garantijas studentiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no programmas dalībvalstīm atbilstoši 18. panta 1. punktā sniegtajai definīcijai un kas studē maģistrantūrā kādā citā programmas dalībvalstī, un šīs garantijas jānodrošina ar tādas personas starpniecību, kas ir pilnvarota īstenot šo finanšu instrumentu, pamatojoties uz fiduciāriem nolīgumiem, kuros sīki izklāstīti noteikumi un prasības, kas reglamentē tā īstenošanu, kā arī attiecīgie personu pienākumi. Finanšu instruments atbilst Finanšu regulā un deleģētajā aktā, ar ko aizstāj īstenošanas noteikumus, ietvertajiem noteikumiem par finanšu instrumentiem. Saskaņā ar 18. panta 2. punktu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 garantiju rezultātā radītie ieņēmumi un atmaksātie naudas līdzekļi ir jāpiešķir attiecīgajam finanšu instrumentam. Šis finanšu instruments, tostarp tirgus vajadzības un darbības uzsākšanu, tiks uzraudzīts un izvērtēts atbilstoši 15. panta 2. punktam.	3. Komisija finansē aizdevumu garantijas studentiem un doktorantūras studentiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no programmas dalībvalstīm atbilstoši 18. panta 1. punktā sniegtajai definīcijai un kas studē maģistrantūrā vai doktorantūrā kādā citā programmas dalībvalstī, un šīs garantijas jānodrošina ar tādas personas starpniecību, kas ir pilnvarota īstenot šo finanšu instrumentu, pamatojoties uz fiduciāriem nolīgumiem, kuros sīki izklāstīti noteikumi un prasības, kas reglamentē tā īstenošanu, kā arī attiecīgie personu pienākumi. Finanšu instruments atbilst Finanšu regulā un deleģētajā aktā, ar ko aizstāj īstenošanas noteikumus, ietvertajiem noteikumiem par finanšu instrumentiem. Saskaņā ar 18. panta 2. punktu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 garantiju rezultātā radītie ieņēmumi un atmaksātie naudas līdzekļi ir jāpiešķir attiecīgajam finanšu instrumentam. Šis finanšu instruments, tostarp tirgus vajadzības un darbības uzsākšanu, tiks uzraudzīts un izvērtēts atbilstoši šīs regulas 15. panta 2. punktam.
Pamatojums
Ņemot vērā pētniecības un attīstības nozīmi ES konkurētspējas veicināšanā un rūpniecības, ekonomikas un sociālajā attīstībā, doktorantūras studentiem ir jābūt tiesīgiem pieteikties uz programmas „Erasmus visiem” aizdevumu garantijām, lai viņi varētu studēt doktorantūrā kādā citā programmas dalībvalstī, kas nav viņu pastāvīgās dzīvesvietas valsts.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Uzskata, ka publiskajām organizācijām, kā arī skolām, augstākās izglītības iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem gada laikā ir saņēmuši no publisko naudas līdzekļu avotiem, ir vajadzīgie finanšu, profesionālie un administratīvie resursi, lai veiktu programmā paredzētos pasākumus. Tām nepieprasa iesniegt papildu dokumentus, lai to pierādītu.	4. Uzskata, ka publiskajām organizācijām, kā arī skolām, augstākās izglītības iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem gada laikā ir saņēmuši no publisko naudas līdzekļu avotiem, ir vajadzīgie finanšu, profesionālie un administratīvie resursi, lai veiktu programmā paredzētos pasākumus. Tām nepieprasa iesniegt papildu dokumentus, lai to pierādītu. Publiskajām organizācijām un skolām, augstākās izglītības iestādēm un organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, kuras neatbilst pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, ir jāiesniedz dokumenti, lai pierādītu, ka tām ir vajadzīgie finanšu, profesionālie un administratīvie resursi programmā paredzēto darbību īstenošanai.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir precizēt formulējumu un padarīt programmu pieejamāku publiskajām organizācijām, skolām, augstākās izglītības iestādēm, kā arī izglītības, mācību, jaunatnes un sporta organizācijām.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) uz faktiem balstītiem rezultātiem, kas iegūti no projektiem;
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Papildus pastāvīgai uzraudzībai Komisija ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām izstrādā izvērtēšanas ziņojumu, lai noteiktu mērķu sasniegšanas efektivitāti un programmas lietderīgumu un tās radīto Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi pieņemt lēmumu par programmas atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu. Izvērtēšanā jāanalizē programmas vienkāršošanas iespējas, tās iekšējā un ārējā saskaņotība, turpmākā visu mērķu atbilstība, kā arī šo pasākumu ieguldījums Savienības prioritāšu īstenošanā saistībā ar gudru, ilgtspējīgu un integrējošu attīstību. Tajā jāņem vērā arī iepriekšējo programmu (Mūžizglītības programma, "Erasmus Mundus" un citu starptautisko augstākās izglītības programmu) ilgtermiņa ietekmes rezultātu novērtējums.	2. Papildus pastāvīgai uzraudzībai Komisija izstrādā un iesniedz Eiropas Parlamentā un Padomē gada izvērtēšanas ziņojumu, lai noteiktu mērķu sasniegšanas efektivitāti un programmas lietderīgumu un tās radīto Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi pieņemt lēmumu par programmas atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu. Izvērtēšanā jāanalizē programmas vienkāršošanas iespējas, tās iekšējā un ārējā saskaņotība, turpmākā visu mērķu atbilstība, kā arī šo pasākumu ieguldījums Savienības prioritāšu īstenošanā saistībā ar gudru, ilgtspējīgu un integrējošu attīstību. Tajā jāņem vērā arī iepriekšējo programmu (Mūžizglītības programma, "Erasmus Mundus" un citu starptautisko augstākās izglītības programmu) ilgtermiņa ietekmes rezultātu novērtējums.
Pamatojums
Lai 2012.–2020. gada periodā efektīvi uzraudzītu programmu „Erasmus visiem”, Komisijai katru gadu ir jāsagatavo izvērtēšanas ziņojums un jāiesniedz Eiropas Parlamentā.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts – 4.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– „Erasmus uzņēmējdarbība” — saistīts ar Eiropas ražošanas nozarēm un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;
	– „Erasmus mūžizglītība” — saistīts ar pieaugušo izglītību;
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija un dalībvalstis veicina nevalstisko organizāciju un īpaši to jaunatnes organizāciju līdzdalību programmā, kuras darbojas izglītības, apmācības un tautas sporta jomās.
Pamatojums
Tā kā jaunieši gūst vislielāko labumu no programmas „Erasmus visiem”, ir svarīgi, ka programmā piedalās arī nevalstiskās organizācijas, īpaši jaunatnes organizācijas, kas darbojas izglītības, apmācības un tautas sporta jomās.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Īstenojot programmu, Komisija un dalībvalstis īpaši cenšas atvieglot to cilvēku līdzdalību programmā, kam ir īpašas grūtības izglītības, sociālo, dzimumu līdztiesības, fizisko, psiholoģisko, ģeogrāfisko, ekonomisko vai kultūras iemeslu dēļ.	2. Īstenojot programmu, Komisija un dalībvalstis īpaši cenšas atvieglot to cilvēku līdzdalību programmā, kam ir īpašas grūtības izglītības, sociālo, dzimumu līdztiesības, fizisko, psiholoģisko, ģeogrāfisko, ekonomisko vai kultūras iemeslu dēļ. Tādēļ Komisija un dalībvalstis par prioritāti izvirza IKT un jauno tehnoloģiju izmantojumu, lai veicinātu to personu piekļuvi izglītībai, apmācībai un sportam, kas saskaras ar minētajām grūtībām.
Pamatojums
IKT un jauno tehnoloģiju izmantojumam vajadzētu ietilpt Komisijas un dalībvalstu centienos sekmēt tādu personu līdzdalību izglītībā, apmācībā un sportā, kuri fizisku, psiholoģisku, ģeogrāfisku, ekonomisku vai kultūras iemeslu dēļ saskaras ar grūtībām.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 19. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, veselības, izpētes un inovācijas, uzņēmējdarbības, tieslietu, patēriņa, attīstības un kohēzijas politikas jomā;	(a) attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, veselības, pētniecības un inovācijas, rūpniecības politikas, uzņēmējdarbības, tieslietu, patērētāju aizsardzības, attīstības un kohēzijas politikas jomā;
Pamatojums
ES rūpniecības politika ir viens no galvenajiem izglītības, apmācības, pētniecības un inovācijas labuma guvējiem Eiropas Savienībā. Tāpēc ES rūpniecības politika ir jāiekļauj to Savienības politiku starpā, kas ir nozīmīgas attiecībā uz programmu „Erasmus visiem”.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošas programmas darbības nodrošināšanai, tostarp īsteno vīzu pārvaldību.	2. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošas un efektīvas programmas darbības nodrošināšanai, tostarp īsteno vīzu pārvaldību.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 22. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Valsts aģentūra mudina vietējās un reģionālās iestādes un ieinteresētās personas piedalīties projektu izveidē, īstenošanā un uzraudzībā.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Divu mēnešu laikā no ex ante atbilstības izvērtējuma saņemšanas brīža atbilstoši 21. panta 3. punktam no valsts iestādes, Komisija pieņem, daļēji pieņem vai noraida norādīto valsts aģentūru. Komisija nestājas līgumattiecībās ar valsts aģentūru, kamēr nav pieņemts ex ante atbilstības izvērtējums. Daļējas pieņemšanas gadījumā Komisija var piemērot samērīgus drošības pasākumus savām līgumattiecībām ar šo valsts aģentūru.	1. Divu mēnešu laikā no ex ante atbilstības izvērtējuma saņemšanas brīža atbilstoši 21. panta 3. punktam no valsts iestādes, Komisija pieņem, daļēji pieņem vai noraida norādīto valsts aģentūru. Komisija nestājas līgumattiecībās ar valsts aģentūru, kamēr nav pieņemts ex ante atbilstības izvērtējums. Komisija sadarbojas ar attiecīgo dalībvalsti, lai nodrošinātu to, ka pēc iespējas ātrāk tiek norādīta valsts aģentūra. Jebkurā gadījumā valsts aģentūra jānorāda un tās darba programma oficiāli jāpieņem ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no šīs regulas pieņemšanas. Daļējas pieņemšanas gadījumā Komisija var piemērot samērīgus drošības pasākumus savām līgumattiecībām ar šo valsts aģentūru.
Pamatojums
Šīs klauzulas ieviestas, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis un Komisija sadarbojas un līdz 2014. gada 1. janvārim norāda valstu aģentūras, un oficiāli pieņem to darba programmas.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija, pieņemot ex ante atbilstības izvērtējumu par programmas vajadzībām nozīmēto valsts aģentūru, oficiāli atrunā juridiskos pienākumus attiecībā uz tiem finanšu nolīgumiem, kas saistīti ar iepriekšējo Mūžizglītības programmu un programmu “Jaunatne darbībā” (2007.–2013. gadam), un, sākoties programmai, vēl nav pabeigti.	2. Komisija, pieņemot ex ante atbilstības izvērtējumu par programmas vajadzībām norādīto valsts aģentūru, oficiāli atrunā un savā tīmekļa vietnē publicē juridiskos pienākumus attiecībā uz tiem finanšu nolīgumiem, kas saistīti ar iepriekšējo Mūžizglītības programmu un programmu “Jaunatne darbībā” (2007.–2013. gadam), un, sākoties programmai, vēl nav pabeigti.
Pamatojums
Lai garantētu labas prakses apmaiņu un pārredzamību attiecībā uz programmas „Erasmus visiem” īstenošanu, šajā punktā minētā informācija ir jāpublicē Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 23. pants – 10.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a Komisija savā tīmekļa vietnē publicē un regulāri atjaunina visu informāciju, kas saistīta ar dalībvalstu norādītajām valsts aģentūrām, Komisijas un katras norādītās valsts aģentūras noslēgtā līguma saturu, kā arī gada finansējumu, kas valsts aģentūrām tiek piešķirts programmā paredzēto darbību īstenošanai subsīdiju veidā un palīdzot segt par programmas pārvaldību atbildīgo valsts aģentūru izdevumus.
Pamatojums
Pārredzamības labad, kā arī, lai būtu iespējama labas prakses apmaiņa, Komisijai šajā punktā minētā informācija ir jāpublicē savā tīmekļa vietnē un regulāri jāatjaunina.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 27. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz 13. panta 7. punkta un 22. panta 2. punkta grozījumiem attiecīgi saistībā ar noteikumiem par darbības rezultātu kritērijiem un valstu aģentūru pārvaldītajiem pasākumiem.	Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz 22. panta 2. punkta grozījumiem saistībā ar noteikumiem par valstu aģentūru pārvaldītajiem pasākumiem.
Pamatojums
Regulas 13. pantā minētie darbības rezultātu kritēriji tiks atrunāti jaunā regulas -I pielikumā, nevis deleģētajos aktos.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 29. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Programmas īstenošanā Komisijas mērķis ir radīt lietotājiem ērtu mehānismu ar skaidrām, ātrām un ērtām procedūrām un ar vienkāršiem noteikumiem, norādēm un informāciju. Visā programmas īstenošanas laikā ir jābūt publiski pieejamam pārredzamam novērtējumam valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.

PROCEDŪRA

Virsraksts	“ERASMUS VISIEM” - Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā
Atsauces	COM(2011)0788 – C7-0436/2011 – 2011/0371(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 13.12.2011
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Silvia-Adriana Ţicău 14.2.2012
Izskatīšana komitejā	30.5.2012
Pieņemšanas datums	12.7.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 4 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Jacky Hénin, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Béla Kovács, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Niki Tzavela, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonio Cancian, António Fernando Correia de Campos, Ioan Enciu, Jolanta Emilia Hibner, Eija-Riitta Korhola, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Pavel Poc, Algirdas Saudargas, Silvia-Adriana Ţicău

PROCEDŪRA

Virsraksts	“ERASMUS VISIEM” - Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā
Atsauces	COM(2011)0788 – C7-0436/2011 – 2011/0371(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	23.11.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 13.12.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 13.12.2011	DEVE 13.12.2011	BUDG 13.12.2011	EMPL 13.12.2011
	ITRE 13.12.2011	JURI 16.2.2012	LIBE 13.12.2011	FEMM 13.12.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	AFET 20.12.2011	JURI 1.3.2012	LIBE 5.12.2011	FEMM 20.12.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Doris Pack 24.1.2012
Izskatīšana komitejā	29.5.2012	9.7.2012	6.11.2012
Pieņemšanas datums	27.11.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 1 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marco Scurria, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Heinz K. Becker, Ivo Belet, Nadja Hirsch, Hans-Peter Martin, Georgios Papanikolaou, Mitro Repo, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Isabelle Thomas
Iesniegšanas datums	10.12.2012