ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas programmu „Apvārsnis 2020”

10.12.2012 - (COM(2011)0812 – C7‑0009/2012 – 2011/0400(NLE)) - *

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Peter Skinner

Grozījumi

• 001-087 (PDF - 307 KB)
• 001-087 (DOC - 391 KB)
• 088-095 (PDF - 129 KB)
• 088-095 (DOC - 326 KB)
• 096-100 (PDF - 117 KB)
• 096-100 (DOC - 309 KB)
• 101-101/REV2 (DOC - 289 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas programmu „Apvārsnis 2020”

(COM(2011)0812 – C7‑0009/2012 – 2011/0400(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0812),

–   ņemot vērā Euratom līguma 7. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7–0009/2012),

–   ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0407/2012),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  norāda, ka likumdošanas priekšlikumā noteiktais finansējums ir tikai norāde likumdošanas iestādei un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

3.  atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[1]; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot tās pašreizējās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; norāda, ka, pat palielinot nākamās DFS resursu līmeni par vismaz 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu iespējams īstenot tikai ierobežoti; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;

4.  turklāt atgādina savu nostāju, ka nākamajā DFS būtu jāparedz lielāka budžeta resursu koncentrācija jomās, kuras veicina ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, piemēram, pētniecības un inovācijas jomā, atbilstoši Eiropas pievienotās vērtības un izcilības principiem;

5.  jo īpaši atgādina, ka tajā pašā rezolūcijā Eiropas Parlaments prasa no 2013. gada ievērojami palielināt attiecīgos izdevumus, lai uzlabotu, veicinātu un nodrošinātu pētniecības, attīstības un inovāciju finansēšanu Savienībā;

6.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Euratom līguma 106.a pantu;

7.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

8.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Atbalstot kodolpētniecību, Kopienas pētniecības un mācību programma (turpmāk “Euratom programma”) sniegs ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar [..] Regulu (ES) Nr. XX/XXXX (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020”), un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību.	(3) Atbalstot kodolpētniecību un izcilību inovācijās, Kopienas pētniecības un mācību programma (turpmāk “Euratom programma”) sniegs ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar [..] Regulu (ES) Nr. Nr. .../… (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020”), un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību un palīdzēs īstenot Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko (SET) plānu. Turklāt Eiropas Parlamentam būtu jācenšas turpmāk izmantot struktūrfondu līdzekļus kodolpētniecībai un nodrošināt līdzekļu apjoma saskaņošanu ar Kopienas prioritātēm pētniecības jomā, nepārkāpjot izcilības principu.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Trīs vērienīgas Eiropas iniciatīvas sadarbībai kodolzinātnes un kodoltehnoloģiju jomā tika uzsāktas Septītās Euratom pamatprogrammas ietvaros (2007.–2011. gads). Šīs iniciatīvas ir Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platforma (SNETP), Ģeoloģiskās apglabāšanas tehnoloģijas ieviešanas platforma (IGDTP) un Eiropas daudznozaru iniciatīva par nelielām jonizējošā starojuma devām (MELODI). Gan SNETP, gan IGDTP atbilst SET plānā noteiktajiem mērķiem.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Neatkarīgi no kodolenerģijas iespējamās ietekmes uz enerģijas piegādi un ekonomikas attīstību smagas kodolavārijas var apdraudēt cilvēku veselību. Tāpēc Euratom pētniecības un mācību programmā pēc iespējas lielāka uzmanība jāpievērš kodoldrošuma un — attiecīgā gadījumā — kodoldrošības aspektiem.	(4) Neatkarīgi no kodolenerģijas iespējamās ietekmes uz enerģijas piegādi un ekonomikas attīstību smagas kodolavārijas, kodolieroču izplatīšana un ļaunprātīgi nodarījumi, tostarp kodolterorisms, var apdraudēt cilvēku veselību. Tāpēc Euratom programmā pēc iespējas lielāka uzmanība jāpievērš kodoldrošuma un — attiecīgā gadījumā kā daļai no Kopīgā pētniecības centra darbības (JRC) — kodoldrošības aspektiem. Uzmanība būtu jāpievērš arī trešām valstīm, kas robežojas ar Savienību, un kodoldrošuma pārrobežu aspektiem, ar kuriem uzsver Savienības pievienoto vērtību.
Pamatojums
Pētniecība un attīstība kodoldrošības jomā neietilpst Euratom darbības jomā. Vienīgi Kopīgais pētniecības centrs ir pilnvarots strādāt kodoldrošības jomā. Tas būtu precīzi jāpaskaidro.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Eiropas Ilgtspējīgās kodolrūpniecības iniciatīvas (ESNII) mērķis ir līdz 2040. gadam ieviest ceturtās paaudzes ātro neitronu reaktorus ar slēgtu degvielas ciklu. Tā ietver trīs galvenos projektus: ASTRID prototipa izveide (ar nātriju dzesējams reaktors), ALLEGRO demonstrējuma reaktora izveide (ar gāzi dzesējams reaktors) un MYRRHA tehnoloģijas izmēģinājuma projekts (ar svinu dzesējams reaktors).
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Tā kā visās dalībvalstīs ir kodoliekārtas, vai arī tās izmanto radioaktīvus materiālus (jo īpaši medicīniskiem nolūkiem), Padome 2008. gada 2. decembra secinājumos ir atzinusi, ka pastāvīgi ir nepieciešams apgūt jaunas prasmes kodolenerģijas jomā, jo īpaši nodrošinot atbilstošu izglītību un apmācību, kas saistīta ar pētniecību un tiek koordinēta Eiropas līmenī.	(5) Tā kā visās dalībvalstīs ir kodoliekārtas, vai arī tās izmanto radioaktīvus materiālus (jo īpaši medicīniskiem nolūkiem), Padome 2008. gada 2. decembra secinājumos ir atzinusi, ka pastāvīgi ir nepieciešams apgūt jaunas prasmes kodolenerģijas jomā, jo īpaši nodrošinot atbilstošu izglītību un apmācību, kas saistīta ar pētniecību, kā arī uzlabojot darba apstākļus, ko koordinē Eiropas līmenī.
Pamatojums
Ņemot vērā nelielos, bet iespējamos draudus, kam ir pakļauti pētnieki un strādnieki, kas darbojas kodolenerģijas jomā un kas izmanto kaitīgos materiālus, ir jāatceras, ka Savienībai vienmēr ir jācenšas uzlabot drošības standartus attiecībā uz iesaistītajām personām.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Parakstot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai, Kopiena ir apņēmusies piedalīties ITER būvniecībā un tā turpmākā ekspluatācijā. Kopienas ieguldījumu pārvalda, izmantojot Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk “kopuzņēmums “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām””), kas izveidots ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu. Kopuzņēmuma “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām”, tostarp ITER, darbības jāreglamentē, pieņemto atsevišķu leģislatīvu aktu.	(6) Parakstot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai, Kopiena ir apņēmusies piedalīties ITER būvniecībā un tā turpmākā ekspluatācijā. Kopienas ieguldījumu pārvalda, izmantojot Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk “kopuzņēmums “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām””), kas izveidots ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu. Kopuzņēmuma “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām”, tostarp ITER, darbības jāreglamentē, pieņemot atsevišķu leģislatīvu aktu, kas nodrošinās, ka ITER izmanto daudzgadu finanšu shēmas (DFS) finansējumu, vienlaikus paredzot stingri noteiktu maksimālo summu iemaksām no Savienības budžeta 2014.–2018. gadam.
Pamatojums
Lai gan ITER projektu lielā mērā īstenos atbilstoši dažādiem leģislatīvajiem aktiem, tomēr Eiropas Parlamenta pienākums ir norādīt Komisijai un Eiropas Savienības Padomei, ka šī projekta finansējums ir jāgarantē daudzgadu finanšu shēmā (DFS), kā tas ir bijis līdz šim. Komisija nav sniegusi loģisku pamatojumu tam, kāpēc šis nosacījums ir jāatceļ. Tas jādara, nemazinot citu „Apvārsnis 2020” projektu vai Savienības programmu nozīmi.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Lai papildinātu citas Savienības prioritātes turpmākām desmitgadēm, kodolskaldīšanas pētniecības sistēmai ir jāatbalsta Savienības esošie mērķi un priekšlikumi, piemēram, SET plāns un “Enerģētikas ceļvedis 2050”. Šai pamatprogrammai būtu jāatbalsta arī ESNII. Šī sistēma ir jāizmanto arī papildus plašākiem Savienības priekšlikumiem, pēc iespējas sadarbojoties ar trešām valstīm.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai šī pamatprogramma palīdzētu īstenot noteiktās Savienības prioritātes, par kurām panākta vienošanās. Šai pamatprogrammai ir arī jāatbalsta Eiropas Ilgtspējīgās kodolrūpniecības iniciatīva (ESNII), ko uzsāka 2010. gada novembrī.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai kodolsintēze kļūtu par reālu iespēju komerciālai enerģijas ražošanai, pirmkārt, ir nepieciešams veiksmīgi un savlaicīgi pabeigt ITER būvniecību un sākt tā ekspluatāciju. Otrkārt, ir jāizstrādā vērienīgs un tajā pašā laikā reālistisks ceļvedis virzībai uz elektroenerģijas ražošanu līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams pārorientēt Eiropas kodolsintēzes programmu. Būtu vairāk jāpievēršas darbībām, kas atbalsta ITER. Šāda racionalizācija būtu jāveic, neapdraudot Eiropas vadošo lomu kodolsintēzes zinātniskajās aprindās.	(7) Lai kodolsintēze kļūtu par reālu iespēju komerciālai enerģijas ražošanai, pirmkārt, ir nepieciešams veiksmīgi un savlaicīgi pabeigt ITER būvniecību un sākt tā ekspluatāciju, un turpināt atbalstīt esošo saistīto projektu un palīgprojektu, piemēram, kopīgā Eiropas tora projekta (JET), pasākumus. Otrkārt, ir jāizstrādā vērienīgs un tajā pašā laikā reālistisks ceļvedis virzībai uz elektroenerģijas ražošanu līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams pārorientēt Eiropas kodolsintēzes programmu. Būtu vairāk jāpievēršas darbībām, kas atbalsta ITER, tostarp jānodrošina pilnīgs un pārredzams DFS finansējums. Garantējot DFS finansējumu, Kopiena uzņemsies saistības par projekta veiksmīgu darbību ilgtermiņā un nepieļaus projekta izmaksu strauju pieaugumu pēc tam. Saistībā ar šo sistēmu ir svarīgi saglabāt Eiropas vadošo lomu kodolsintēzes zinātniskajās aprindās.
Pamatojums
Papildus ITER ir arī citi ievērojami kodolsintēzes enerģijas projekti, piemēram, JET, kas darbojas jau vairākus gadus un kas ir pamats svarīgiem pētījumiem kodolsintēzes enerģijas attīstības jomā nākotnē un pēc ITER projekta plānotā sākuma datuma. Lai nodrošinātu ITER projekta darbību, ir svarīgi, lai šie pētījumi turpinātos.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Kopīgajam pētniecības centram (JRC) būtu jāturpina sniegt neatkarīgu, uz patērētājiem orientētu zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu Kopienas politikas virzienu formulēšanai, izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, jo īpaši kodoldrošības un kodoldrošuma pētniecības un mācību jomā.	(8) Kopīgajam pētniecības centram (JRC) būtu jāturpina sniegt neatkarīgu, uz patērētājiem orientētu zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu Kopienas politikas un vajadzības gadījumā starptautiskās politikas virzienu formulēšanai, izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, jo īpaši kodoldrošības un kodoldrošuma pētniecības un mācību jomā. Tam būtu jānodrošina šāda ieguldījuma atbilstība Savienības iestāžu pieņemtajām pamatnostādnēm, jo īpaši saistībā ar stresa testiem kodolspēkstacijās.
Pamatojums
JRC uzdevums ir nodrošināt atbalstu ES politikas virzieniem, šajā gadījumā drošuma un drošības jautājumos. Tādēļ likumīga ir prasība ES iestādēm pēc stresa testu veikšanas kodolspēkstacijās izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz JRC darba programmu.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai gan katra dalībvalsts pati izvēlas, vai izmantot kodolenerģiju, Savienības loma ir visu tās dalībvalstu interesēs izstrādāt satvaru, kas balstītu kopīgus pirmrindas pētījumus, zināšanu radīšanu un zināšanu saglabāšanu saistībā ar kodolskaldīšanas tehnoloģijām, īpaši uzsverot drošumu, drošību, radiācijaizsardzību un neizplatīšanu. Tam vajadzīgas neatkarīgas zinātniskas liecības, un JRC tajā var dot būtisku ieguldījumu. Tas ir atzīts Komisijas Paziņojumā „Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība””, kurā Komisija pauda nodomu stiprināt zinātniskos pierādījumus politikas izveidei ar JRC palīdzību. JRC ierosina risināt šo problēmu, koncentrējot savu kodoldrošuma un drošības pētniecību uz Savienības politiskajām prioritātēm.	(10) Lai gan katra dalībvalsts pati izvēlas, vai izmantot kodolenerģiju, Savienības loma ir visu tās dalībvalstu interesēs izstrādāt satvaru, kas balstītu kopīgus pirmrindas pētījumus, zināšanu radīšanu un zināšanu saglabāšanu saistībā ar kodolskaldīšanas tehnoloģijām, jo īpaši jaunās paaudzes kodolskaldīšanas reaktoriem, īpaši uzsverot drošumu, drošību, radiācijaizsardzību, tostarp nodrošinot labākus darba apstākļus tiem, kas strādā tieši ar kodolmateriāliem, kodolmateriālu ekspluatācijas pārtraukšanu un neizplatīšanu. Tam vajadzīgas neatkarīgas zinātniskas liecības, un JRC tajā var dot būtisku ieguldījumu. Tas ir atzīts Komisijas Paziņojumā „Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība””, kurā Komisija pauda nodomu stiprināt zinātniskos pierādījumus politikas izveidei ar JRC palīdzību. JRC ierosina risināt šo problēmu, koncentrējot savu kodoldrošuma un drošības pētniecību uz Savienības politiskajām prioritātēm. Šīs pētniecības precīzs saturs būtu jānosaka atbilstīgi pamatnostādnēm, ko pieņems Savienības iestādes, jo īpaši saistībā ar stresa testiem kodolspēkstacijās.
Pamatojums
Nākotnē ir vajadzīgi standarti darba apstākļu jomā, un ir arī ļoti svarīgi pārtraukt kodolmateriālu ekspluatāciju.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Tā kā Eiropas pilsoņu interesēm ir jābūt primārām Savienības līmeņa diskusijās, Eiropas Parlaments būtu plašāk jāiesaista apspriedēs un lēmumu pieņemšanā par Euratom programmu.
Pamatojums
Kā pilsoņu pārstāvis iespējami plašāk ir jāiesaista Eiropas Parlaments.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, Euratom programmai būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos Euratom programmas darbībās.	(11) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, Euratom programmai būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos Euratom programmas darbībās. Turklāt zinātnieka un pētnieka profesija būtu jāpadara pievilcīgāka nākamajai zinātnieku paaudzei, jo īpaši personām no pētniecības jomā nepietiekami pārstāvētām grupām. Šāda informēta pilsoņu piedalīšanās Euratom programmā ir saistīta ar Eiropas Parlamenta ciešāku līdzdalību, tam pārstāvot Eiropas pilsoņus.
Pamatojums
Lai arī Savienībā ir daudz kodolpētniecības jomas ekspertu, tomēr ir ļoti svarīgi kodolzinātnes jomā iesaistīt zinātnieku jauno paaudzi. Pašlaik zinātnieku aprindās — līdzīgi kā citās profesiju gupās — ir pārāk maz sieviešu, un šī problēma ir jārisina.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Euratom programmai būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas Pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.	(13) Euratom programmai būtu jāmēģina veicināt pētnieka profesijas pievilcīgumu Savienībā, ņemot vērā vispārējo mērķi palielināt zinātnes popularitāti sabiedrībā un ņemot vērā arī mērķi risināt prasmju trūkuma problēmu Savienībā vai Savienības intelektuālā darbaspēka emigrācijas uz trešām valstīm problēmu. Pašlaik Savienībā ir daudz ekspertu, tomēr ir ļoti svarīgi visās kodolpētniecības jomās apmācīt kodolenerģijas pētnieku jauno paaudzi. Euratom programmai visos līmeņos būtu arī jācenšas nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību visiem tiem, kas vēlas darboties kodolpētniecības jomā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas Pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Euratom programmas atbalstītajās pētniecības un inovācijas darbībās būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības darbībās būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants, un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai galu galā aizstātu to izmantošanu. Visas darbības būtu jāveic, nodrošinot augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību.	(15) Euratom programmas atbalstītajās pētniecības un inovācijas darbībās ir jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības darbībās būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants, un būtu jāaizstāj, jāsamazina un jāuzlabo dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā. Visas darbības būtu jāveic, nodrošinot cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību.
Pamatojums
Vārdu „būtu jāievēro” lietošana nav atbilstoša, jo tas vairāk attiecas uz iespēju, tāpēc skaidri jānosaka, ka tas ir pienākums. LESD 13. pantā skaidrāk definētas labturības prasības ar atsauci uz samazināšanu, uzlabošanu un aizstāšanu; šādi panāk arī labāku saskanību ar priekšlikuma 19. panta 10. punktu par dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.).
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Būtu jāpanāk lielāka ietekme, kombinējot Euratom programmu ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās galvenajās jomās, kur pētniecība un inovācija varētu veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu. Īpaša vērība būtu jāpiegriež mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei.	(16) Būtu jāpanāk lielāka ietekme, kombinējot Euratom programmu ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās galvenajās jomās, kur pētniecība un inovācija varētu veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu. Īpaša vērība būtu jāpiegriež mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistei. Kopienas pieejamā finansējuma izmantošanas intensitātes palielināšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem — tāpat kā citās jomās — būtu jāattiecas uz tiem uzņēmumiem, kas darbojas kodolpētniecības jomā. Euratom programmai būtu jāatbalsta MVU visos inovāciju ķēdes posmos, jo īpaši, īstenojot pasākumus, kas vairāk attiecas uz tirgu, cita starpā izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus. Šādos atbalsta pasākumos būtu jāiekļauj īpašs MVU paredzēts instruments un visi pārskatītie finanšu instrumenti, ar ko nodrošina atbilstīgus pasākumus, kuru mērķis ir pilnībā izmantot MVU inovāciju potenciālu, un kas būs pieejami, izmantojot finansējuma programmu “Apvārsnis 2020” un līdzīgas programmas, piemēram, Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COSME).
Pamatojums
Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķis ir Savienībā uzlabot apstākļus maziem un vidējiem uzņēmumiem. MVU nodrošina visvairāk darbavietu Savienībā, bet administratīvo šķēršļu dēļ bieži vien tiem ir grūti piekļūt Savienības finansējumam, un pārāk maz uzņēmumu darbojas kodolpētniecības jomā. Veidojot neatkarīgu ekspertu grupas, visos līmeņos būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp nozares, MVU un akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Būtu jānodrošina ne tikai MVU piekļuve specializētiem MVU instrumentiem — vienkāršošanai arī būtu jāpalielina MVU iespējas.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Euratom programmai būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši drošības jomā, pamatojoties uz kopīgām interesēm un savstarpēju labumu.	(17) Euratom programmas ietvaros būtu jo īpaši jāņem vērā visas kodoliekārtas trešās valstīs, kas ir Savienības kaimiņvalstis, īpaši, ja tās atrodas vietās, kur ir iespējamas dabas katastrofas. Starptautiskās sadarbības nolūkā kodolenerģijas jomā izmanto attiecīgus instrumentus, lai nodrošinātu savstarpējas finansiālas saistības. Izmanto arī sadarbības līgumus un atbilstošas finansiālas saistības.
Pamatojums
Kodoldrošības samitā, kas 2012. gadā notika Seulā, priekšsēdētājs H. Van Rompuy teica, ka viņš vēlas, lai tiktu izveidota „starptautiskās drošības kultūra”. Ir svarīgi, lai Savienība vienmēr palīdzētu uzlabot kodoldrošības standartus pasaulē.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Savienības pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem.	(19) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments ir aicinājis būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansēšanu un ir vairākkārt mudinājis veikt pāreju uz vērienīgāku administratīvu un finansiālu vienkāršošanu. Tas savā 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu1 aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Savienības pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem. Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē: jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai2 atkārtoti aicināja veikt pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un arī uzsvēra, ka līdzekļu palielināšanai jābūt saistītai ar finansēšanas procedūru radikālu vienkāršošanu. Euratom programmā būtu arī atbilstoši jāņem vērā pētnieku bažas un ieteikumi, kas ir minēti ekspertu grupas 2010. gada 12. novembra galīgajā ziņojumā “Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējums” un Komisijas 2011. gada 9. februāra Zaļajā grāmatā “No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam”.
	_____________
	1 OV C 74E, 13.03.2012., 34. lpp.
	2 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Pamatojums
Sistēmai ir jāatbilst pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vienkāršošanas plānam un dalības noteikumu regulējumam. Cerams, ka tā palīdzēs MVU, universitātēm un citiem dalībniekiem samazināt administratīvo slogu, ko radīja iepriekšējās pamatprogrammas, un atvieglos priekšlikumu sagatavošanas un projektu pārvaldības procedūru, un ir jāapsver iespēja ļaut šo sistēmu neizmantot noteiktiem dalībniekiem, piemēram, universitātēm un bezpeļņas organizācijām, kas jau ir pieņēmušas pilnīgas apmaksas sistēmu.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un — attiecīgā gadījumā — sankciju piemērošanu. Pārskatītai kontroles stratēģijai, pārvirzot galveno uzmanību no kļūdu koeficientu samazināšanas uz kontroli, kas balstīta uz risku, un krāpšanas atklāšanu, būtu jāmazina kontroles slogs dalībniekiem.	(20) Būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, veicot vajadzīgus, samērīgus un efektīvus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un — attiecīgā gadījumā — sankciju piemērošanu. Pārskatītai kontroles stratēģijai, pārvirzot galveno uzmanību no kļūdu koeficientu samazināšanas uz kontroli, kas balstīta uz risku, un krāpšanas atklāšanu, būtu jāmazina kontroles slogs dalībniekiem.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Ar Euratom līguma 7. pantu Komisijai ir uzticēts pienākums īstenot Euratom programmu. Euratom programmas īstenošanā, izņemot tās tiešo darbību īstenošanu, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu konsultatīvās komitejas, lai nodrošinātu atbilstošu saskaņošanu ar valstu politiku jomās, uz kurām attiecas šī pētniecības un mācību programma.	(25) Ar Euratom līguma 7. pantu Komisijai ir uzticēts pienākums īstenot Euratom programmu. Euratom programmas īstenošanā, izņemot tās tiešo darbību īstenošanu, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu konsultatīvās komitejas, lai nodrošinātu atbilstošu saskaņošanu ar valstu politiku jomās, uz kurām attiecas šī pētniecības un mācību programma, un lai veicinātu spēcīgu sinerģiju un papildināmību starp Eiropas, dalībvalstu un reģionālajiem fondiem. Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iesaistītam, Komisijai īstenojot Euratom programmu.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Vajadzētu labāk koordinēt Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietojumu pētniecībai un inovācijām, lai nodrošinātu savstarpēju papildināmību, lielāku efektivitāti un pamanāmību, kā arī panāktu labāku budžeta sinerģiju.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā un Eiropas Parlamenta nozīmes palielināšanos budžeta procedūras jomā, ir jāpārskata pašreizējais tiesiskais regulējums.
Pamatojums
Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Parlamentam un Padomei ir vienlīdzīgas pilnvaras ES budžeta pieņemšanā. Eiropas Parlaments 2011. gadā pieņēma priekšlikumu 2011/0046(NLE), kas paredzēja sākt Euratom līguma grozīšanas procesu, lai nostiprinātu līguma noteikumus par informācijas sniegšanu un Eiropas Parlamenta koplēmuma tiesībām Euratom pētniecības un vides aizsardzības jautājumos nolūkā inter alia atvieglināt turpmāko budžeta procedūru norisi.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 2. pants – ea) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) “mazs un vidējs uzņēmums (MVU)” ir juridiska vienība, kas atbilst Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju1 noteiktajiem kritērijiem.
	_________
	1 OV L 124, 30.5.2003., 36. lpp.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Euratom programmas vispārējais mērķis ir uzlabot kodoldrošumu, kodoldrošību un radiācijaizsardzību un veicināt enerģētikas sistēmas drošu, efektīvu un nekaitīgu dekarbonizāciju ilgtermiņā. Vispārējo mērķi īsteno, veicot I pielikumā norādītās darbības, kas izpaužas kā tiešas un netiešas darbības, kuras vērstas uz šā panta 2. un 3. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.	1. Euratom programmas vispārējais mērķis ir uzlabot kodoldrošumu, kodoldrošību un radiācijaizsardzību un veicināt enerģētikas sistēmas drošu, efektīvu un nekaitīgu dekarbonizāciju ilgtermiņā, sniegt atbalstu citām ar kodolpētniecību saistītām pētniecības jomām, piemēram, medicīniskajiem pētījumiem, un garantēt Eiropas kodolpētniecības nākotni ilgtermiņā. Vispārējo mērķi īsteno, veicot I pielikumā norādītās darbības, kas izpaužas kā tiešas un netiešas darbības, kuras vērstas uz šā panta 2. un 3. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atbalstīt kodolsistēmu drošu ekspluatāciju;	(a) atbalstīt visu esošo un turpmāko civilo kodolsistēmu drošu ekspluatāciju;
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) attīstīt un saglabāt kompetenci kodolenerģijas jomā Savienības līmenī;	(c) atbalstīt pasākumus, kas nepieciešami pienācīgi apmācītu cilvēkresursu nodrošināšanai, kā arī attīstīt un saglabāt kompetenci kodolenerģijas jomā Savienības līmenī;
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – d) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) veicināt radiācijaizsardzību;	(d) atbalstīt pētniecību un attīstību radiācijaizsardzības jomā; un censties nodrošināt visaugstākā līmeņa darba apstākļus personām, kas strādā tieši ar kodolmateriāliem;
Pamatojums
Vārda „veicināt” (foster) lietošana vedina domāt, ka radiācijaizsardzībai nav pievērsta uzmanība iepriekšējās Euratom pētniecības programmās. Taču tas tā nav. Euratom pētniecības un attīstības programmās tas vienmēr ir bijis svarīgs aspekts.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – da) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veicināt pētniecības un attīstības programmas izstrādi saskaņā ar ieteikumiem, kuri uzskaitīti Savienībā veikto stresa testu (piemēram, seismiskā modelēšana, kodola kušanas process u. tml.) secinājumos;
Pamatojums
The final peer review report of ENSREG (European Nuclear Safety Regulators Group) of the European safety assessments include recommendations on national safety regulators' activities (e.g. benefits of periodic safety assessments) and on the implementation of recognized measures (e.g. for containment integrity). The Horizon 2020 Euratom framework should address the EU stress-tests and focus on the R&D agenda which derives from these recommendations, in particular in the fields of natural hazards assessment (seismic modelling) and accident impact limitation (core melt behaviour).
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – db) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) atbalstīt kodolskaldīšanas ilgtermiņa ilgtspējību, veicot tādus uzlabojumus kā reaktora ekspluatācijas laika pagarināšana vai jaunu reaktoru tipu projektēšana;
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – f) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un skices projektu;	(f) veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes un kodolskaldīšanas spēkstacijām, izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un skices projektu;
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – g) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju;	(g) veicināt inovāciju un Eiropas rūpniecības vadošo lomu kodolskaldīšanā un kodolsintēzē;
Pamatojums
Patlaban Savienība tiek uzskatīta par vadošo gan kodolsintēzes, gan kodolskaldīšanas zinātības jomā, un ir svarīgi šo statusu nepazaudēt un to izmantot jaunu pētnieku un ieguldījumu piesaistīšanai.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – ga) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) atbalstīt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteiktās prioritārās jomas: zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšana;
Pamatojums
Kodolpētniecība atbalsta visus trīs pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus — zinātnes izcilību, vadošo lomu rūpniecībā un lielo sabiedrības problēmu risināšanu.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – h) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu.	(h) nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu, kā arī veicināt jaunu infrastruktūru attīstību.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī gatavību ārkārtas situācijām;	(a) uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, gatavību ārkārtas situācijām, darba apstākļus personām, kas strādā tieši ar kodolmateriāliem un nodarbojas ar kodolincidentu tiešo seku likvidēšanu, lai cik maz ticami tie arī nebūtu;
Pamatojums
Fukušimas avārija apliecināja, ka nebija izprasts tā, kā tam būtu vajadzējis būt, kādas var būt sekas neparedzētas ievērojamas radioaktivitātes noplūdes gadījumā un kā šīs sekas likvidēt.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – d) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību;	(d) veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību, tostarp palielinot Eiropas zinātnieku atbalstu kodolpētniecībai, kā arī piesaistot zinātniekus no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis;
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – e) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku un ar to saistītos jaunpieņemtos Savienības tiesību aktus.	(e) atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku un ar to saistītos jaunpieņemtos Savienības tiesību aktus, tostarp strādājot pie kodolskaldīšanas reaktoru starptautiski atzītu kodoldrošības standartu izstrādes;
Pamatojums
Kodolskaldīšanas pamatprogrammas ietvaros vajadzētu turpināt atbalstīt Savienībā esošos demonstrācijas reaktorus, kuri darbojas un palīdz sagatavoties kodolskaldīšanas reaktoru nākotnei.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – ea) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) risināt ar prasmju trūkumu saistītās problēmas kodolenerģētikas zinātības jomā un turpmāk novērst prasmīgo kodolzinātnieku aizplūšanu jeb “intelektuālā darbaspēka emigrāciju” no Savienības;
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – eb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(eb) veikt visus vajadzīgos uzlabojumus drošības jomā, kas ierosināti pēc visos Savienībā un trešās valstīs, kas robežojas ar Savienību, esošajos kodolreaktoros veikto stresa testu rezultātu saņemšanas. Īpaša uzmanība ir jāvelta no šiem ieteikumiem izrietošas pētniecības un attīstības programmas izstrādei.
Pamatojums
Pēc avārijas Fukušimas Daiči kodolspēkstacijā Japānā 2011. gadā stresa testi tika veikti visās Savienības kodolspēkstacijās. Ir svarīgi ar pamatprogrammu atbalstīt visus Savienības centienus uzlabot drošību spēkstacijās pēc šo testu rezultātu saņemšanas. Pamatprogrammā būtu īpaša uzmanība jāpievērš to pētniecības un attīstības aspektu īstenošanai, kuri ir ierosināti atbilstoši testu rezultātiem, tacu nevajadzetu dublēt citu instrumentu vai struktūru darbību.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – ec) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ec) atbalstīt pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba kārtības vienkāršošanu, samazinot iepriekšējo programmu administratīvo slogu, jo īpaši MVU, universitātēm un nelieliem pētniecības institūtiem.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Euratom programmu īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, politikas veidošanas, tirgu un sabiedrības attīstību.	4. Euratom programmu īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, politikas veidošanas, tirgu un sabiedrības attīstību, kā arī kodoldrošības incidentu tiešās sekas, lai cik maz ticami tie arī nebūtu.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 3. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Euratom programma palīdz īstenot SET plānu. Tās netiešos un tiešos pasākumus saskaņo ar stratēģisko pētniecības programmu, ko izstrādājušas trīs esošās Eiropas tehnoloģiskās platformas kodolenerģijas jomā: SNETP, IGDTP un MELODI.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Finansējums Euratom programmas īstenošanai ir EUR 1 788,889 miljoni. Minēto summu sadala šādi:	1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas .../... Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [18]. punkta nozīmē finansējums Euratom programmas īstenošanai ir EUR [XXXX] miljoni. Budžeta lēmējinstitūcijai minētais finansējums ir galvenā atsauce ikgadējā budžeta procedūrā. Minēto summu sadala šādi:
Pamatojums
Kā zināms, Euratom programmas finansējums gan kodolsintēzes, gan kodoldalīšanas sistēmām ir bijis nepietiekams. Vairāku programmas posmu īstenošanas laikā budžets, jo īpaši kodolskaldīšanas pētniecībai, nav bijis pietiekami pielāgots inflācijai (turpretī JRC budžets tiešajām darbībām ir palielinājies). Līdzīgi — neskaidru iemeslu dēļ — administratīvās izmaksas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” Euratom programmai ir augstākas nekā pamatprogrammai „Apvārsnis 2020”. Šīs izmaksas būtu jāsaskaņo, un radušies ietaupījumi būtu jānovirza pētniecībai.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) netiešās darbības kodolsintēzes pētniecības un attīstības programmai — EUR 709,713 miljoni;	(a) netiešās darbības kodolsintēzes pētniecības un attīstības programmai — EUR [XXXX] miljoni;
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) netiešās darbības kodolskaldīšanā, drošībā un radiācijaizsardzībā — EUR 354,857 miljoni;	(b) netiešās darbības kodolskaldīšanā, drošībā un radiācijaizsardzībā — EUR [XXXX] miljoni;
Pamatojums
Kodolskaldīšana, kas ir zema oglekļa satura elektroenerģijas avots, ir iekļauta kā viena no zema oglekļa satura tehnoloģijām, kas saskaņā ar SET plānu ir jāattīsta ilgtspējīgākai nākotnei. Tā kā nav paredzēts īpašs finansējums SET plāna projektiem, budžets kodolskaldīšanas jomai saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina — tā kā tas ir bijis ar kodolenerģiju nesaistītām zema oglekļa tehnoloģijām —, lai varētu turpināt Eiropas Ilgtspējīgās kodolrūpniecības iniciatīvas (ESNII) īstenošanu.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tiešās darbības — EUR 724,319 miljoni.	(c) tiešās darbības — EUR [XXXX] miljoni.
Pamatojums
Kopējo summu apspriedīs sarunās par daudzgadu finanšu shēmu. Kopējās summas, kas piešķirtas kodolsintēzei, kodolskaldīšanai un tiešajām darbībām, nedrīkst būt mazākas par šajā teksta projektā minētajām, taču kodolskaldīšanai paredzētā summa neietver ITER projekta izmaksas un nešķiet pietiekama.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Euratom programmas netiešo darbību īstenošanā Komisijas administratīvie izdevumi nav lielāki par 13,5 %.	Euratom programmas netiešo darbību īstenošanā Komisijas administratīvie izdevumi nav lielāki par 7 %.
Pamatojums
Šie paredzētie izdevumi ir pārāk lieli.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a ITER projektu iekļauj šajā programmā un pilnībā un pārredzami finansē no daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem.
	Euratom programmas finansējumā neiekļauj ar pētniecību un apmācību tieši nesaistītus projekta aspektus.
Pamatojums
ITER projekts jāfinansē no daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem, lai novērstu gadījumus, kuros notiek izstāšanās no projekta un kurus varētu uzskatīt par kaitīgiem Kopienas interesēm. ITER projekta veiksmīgu norisi ilgtermiņā varētu labāk nodrošināt, turpinot to finansēt no daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Ikgadējās apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, neskarot regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, noteikumus un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija strādā tā, lai kodolpētniecībai plašāk un biežāk izmantotu sturktūrfondus, un nodrošina līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Kopienas prioritātēm pētniecības jomā.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots atbilstoši Regulai (ES) Nr. XX/2012 [Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi], aizstāj dalībnieku garantiju fondus, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulai (Euratom) Nr. 1908/2006 un Padomes Regulai (Euratom) Nr. XX/XX [Euratom Dalības noteikumi 2012.–2013. gadam], un turpina to darbību.	3. Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots atbilstoši Regulai (ES) Nr. XX/2012 [Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi], aizstāj dalībnieku garantiju fondus, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulai (Euratom) Nr. 1908/2006 un Padomes Regulai (Euratom) Nr. 139/2012.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visas summas no dalībnieku garantiju fondiem, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulām (Euratom) Nr. 1908/2006 un (Euratom) Nr. XX/XX [Euratom dalības noteikumi (2012.–2013. gads)], pārskaita Dalībnieku garantiju fondā uz 2013. gada 31. decembri. Dalībnieki, kas piedalās darbībās atbilstoši Padomes Lēmumam XX/XX [Euratom programma 2012.–2013. gadam] un paraksta dotācijas nolīgumus pēc 2013. gada 31. decembra, veic savas iemaksas Dalībnieku garantiju fondā.	Visas summas no dalībnieku garantiju fondiem, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulām (Euratom) Nr. 1908/2006 un (Euratom) Nr. 139/2012, pārskaita Dalībnieku garantiju fondā uz 2013. gada 31. decembri. Dalībnieki, kas piedalās darbībās atbilstoši Padomes Lēmumam 2012/94/Euratom un paraksta dotācijas nolīgumus pēc 2013. gada 31. decembra, veic savas iemaksas Dalībnieku garantiju fondā.
Pamatojums
Padomes Regula (Euratom) Nr. 139/2012, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un par pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012.–2013. gads). Padomes Lēmums 2012/94/Euratom par īpašo programmu, kas īstenojama ar netiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads).
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Programmām, kuras paredzētas jau esošās un plānotās novatoriskās pētniecības apjoma palielināšanai, jābūt atvērtām arī kodolpētniecībai, kas jāiekļauj to pētniecības kategoriju sarakstā, kuras tiesīgas saņemt šo programmu finansējumu. Ir jāpaplašina noteikumi par dalību Eureka Eurostars programmā un Marijas Kirī vārdā nosauktajā programmā, lai tajās varētu piedalīties arī kodolpētniecībā iesaistīti MVU.
Pamatojums
MVU ir ļoti svarīgi Eiropas ekonomikai, taču bieži vien ir nepietiekami pārstāvēti kodolpētniecības jomā. Ir svarīgi, lai atsevišķas Savienības programmas, kas izveidotas nolūkā uzlabot MVU situāciju, paredzētu arī kodolpētniecībā iesaistīto MVU līdzdalību.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Euratom programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.	Euratom programma nodrošina dzimumu līdztiesības un dzimumu aspekta efektīvu veicināšanu un atbalsta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķi, proti, skatīt dzimumu līdztiesību kā transversālu jautājumu, lai labotu sieviešu un vīriešu līdzsvara trūkumu.
Pamatojums
Cer, ka atbilstoši plānam vismaz 20 % no Euratom kodolskaldīšanas projektos un kodolsintēzes programmā iesaistītajiem PhD studentiem un pēcdoktorantūras pētniekiem būs sievietes.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īpaša uzmanība jāpievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.	Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, cilvēka cieņas aizsardzībai, principam, kas paredz, ka cilvēks ir primārs, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz cilvēka fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.
Pamatojums
Divi no šajā jomā piemērojamajiem svarīgākajiem principiem nav minēti, proti, cilvēka cieņas aizsardzība (sk., piemēram, Pamattiesību hartas 1. pantu) un princips, ka primārais ir cilvēks. Juridiskajos instrumentos termina „persona” vietā piemērotāk būtu lietot terminu „cilvēks” tāpēc, ka ar to paplašina piešķirtās aizsardzības jomu, tas ir „zinātniskāks”, objektīvāks un nav tik pretrunīgs.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šādā daudzgadu darba programmā arī ņem vērā attiecīgās pētniecības darbības, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā tās atjaunina.	Šādu daudzgadu darba programmu iesniedz JRC valdei un ar to iepazīstina Eiropas Parlamentu un Padomi. Tajā ņem vērā attiecīgās pētniecības darbības, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas, lai izvairītos no pētniecības centienu izšķiešanas un lai vislabākā veidā izmantotu finanšu resursus. Vajadzības gadījumā to atjaunina.
Pamatojums
JRC budžets pieaug tādā apjomā, ka ir nepieciešams cieši uzraudzīt tā darba programmu, un ir atbilstīgi jānodrošina, ka tas atbalsta dalībvalstu pētniecības programmas.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Darba programmās ņem vērā situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī un attiecīgās norises politikā, tirgū un sabiedrībā. Vajadzības gadījumā tās atjaunina.	3. Darba programmās ņem vērā situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī un attiecīgās norises politikā, tirgū un sabiedrībā. Vajadzības gadījumā tās atjaunina, ņemot vērā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus un uzdevumus.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību Euratom programmā un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.	1. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību Euratom programmā un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.
	2. Ņemot vērā MVU sektora nozīmi Eiropas ekonomikā un to, ka MVU patlaban ir nepietiekami pārstāvēti kodolrūpniecībā, programma atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem atbalsta visus centienus atvieglot MVU uzlikto administratīvo slogu.
Pamatojums
MVU nozīme ir īpaši jāuzsver gan tāpēc, ka tie ir svarīgi Eiropas ekonomikai, gan arī tāpēc, ka nesenās krīzes laikā tie bija pakļauti ievērojamam riskam.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) apkarotu visas kodolieroču izplatīšanas un tirdzniecības formas;
Pamatojums
Ir jāatbalsta visi starptautiskie centieni apkarot kodolieroču izplatīšanu un tirdzniecību. Kamēr nav izstrādāti vienoti starptautiskie drošības standarti, ES būtu jāturpina atbalstīt visus centienus tādu starptautisko standartu izstrādei, kas līdzinātos Savienībā spēkā esošajiem.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 1. daļa – cb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) atbalstītu starptautiskos centienus izstrādāt kopīgus starptautiskos drošības standartus;
Pamatojums
Kamēr nav izstrādāti vienoti starptautiskie drošības standarti, ES būtu jāturpina atbalstīt visus centienus tādu starptautisko standartu izstrādei, kas līdzinātos Savienībā spēkā esošajiem.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 1. daļa – cc) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cc) veicinātu zināšanu apmaiņas uzlabošanu.
Pamatojums
Kamēr nav izstrādāti vienoti starptautiskie drošības standarti, ES būtu jāturpina atbalstīt visus centienus tādu starptautisko standartu izstrādei, kas līdzinātos Savienībā spēkā esošajiem.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Īpašu uzmanību pievērš visiem reaktoriem un kodoliekārtām, kas atrodas trešās valstīs, bet ģeogrāfiskā ziņā ir ļoti tuvu dalībvalstu teritorijai, jo īpaši gadījumos, kad šīs iekārtas atrodas ģeogrāfiski vai ģeoloģiski bīstamu vietu tuvumā.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam Euratom programmā, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībnieku veidiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami;	(a) iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam Euratom programmā, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībnieku veidiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami, un īpaši MVU, lai tādējādi palielinātu pieejamā finansējuma izmantošanu un līdzdalību atbilstošās programmās.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Par centieniem vēl vairāk vienkāršot dalības noteikumus informē visus dalībniekus, tostarp MVU un akadēmiskās iestādes.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.	1. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. Par šādiem pasākumiem informē Eiropas Parlamentu.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas veiktajām pārbaudēm un inspekcijām, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem, apakšuzņēmējiem un citām trešām personām, kuras saņēmušas Savienības finansējumu.	2. Komisijai vai tās pārstāvjiem, Eiropas Parlamentam un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas veiktajām pārbaudēm un inspekcijām, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem, apakšuzņēmējiem un citām trešām personām, kuras saņēmušas Savienības finansējumu.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotācijas nolīgumos, lēmumos par dotācijas piešķiršanu un līgumos, kas izriet no šās regulas īstenošanas, skaidri nosaka, ka Komisija, Revīzijas palāta un OLAF ir tiesīgi veikt revīzijas, apskates uz vietas un pārbaudes.	4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotācijas nolīgumos, lēmumos par dotācijas piešķiršanu un līgumos, kas izriet no šās regulas īstenošanas, skaidri nosaka, ka Komisija, Revīzijas palāta un OLAF ir tiesīgi veikt revīzijas, apskates uz vietas un pārbaudes. Par šādu revīziju reziltātiem bez kavēšanās informē Eiropas Parlamentu.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2017. gada 31. maijam, ņemot vērā pēcnovērtējumu par Euratom 7. pamatprogrammu, kas izveidota ar Lēmumu 2006/970/Euratom, un Euratom programmu (2012.–2013. gadam), kas izveidota ar Lēmumu 20XX/XX/Euratom, kurš jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic Euratom programmas starpposma novērtējumu attiecībā uz mērķu sasniegšanu rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī un visu pasākumu atbilstības turpināmību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Eiropas pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.	Līdz 2016. gada 31. maijam, ņemot vērā pēcnovērtējumu par Euratom 7. pamatprogrammu, kas izveidota ar Lēmumu 2006/970/Euratom, un Euratom programmu (2012.–2013. gadam), kas izveidota ar Lēmumu 20XX/XX/Euratom, kurš jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic Euratom programmas starpposma novērtējumu attiecībā uz mērķu sasniegšanu rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī un visu pasākumu atbilstības turpināmību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Eiropas pievienoto vērtību. Novērtējumā ņem vērā arī aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām, lai uzlabotu Savienības zinātniskās un inovatīvās bāzes izcilības pieejamību MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis sniedz Komisijai datus un informāciju, kas vajadzīgi attiecīgo pasākumu uzraudzības un novērtēšanas veikšanai.	4. Dalībvalstis sniedz Komisijai un Eiropas Parlamentam datus un informāciju, kas vajadzīgi attiecīgo pasākumu uzraudzības un novērtēšanas veikšanai.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Euratom programma nostiprina pētniecības un inovācijas sistēmu kodolenerģijas jomā un koordinē dalībvalstu pētniecības darbības, tādējādi novēršot dublēšanos, saglabājot kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu.	Euratom programma nostiprina pētniecības un inovācijas sistēmu kodolenerģijas jomā un koordinē dalībvalstu pētniecības darbības, tādējādi novēršot dublēšanos, sniedzot Savienības pievienoto vērtību, saglabājot galvenās prasmes un kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Stratēģijā, kas paredz attīstīt kodolsintēzi kā reālu iespēju oglekļa dioksīdu neradošai komerciālai enerģijas ražošanai, ievēro ceļvedi ar noteiktiem starpmērķiem virzībā uz mērķi saražot konkrētu elektroenerģijas daudzumu līdz 2050. gadam. Minētās stratēģijas īstenošanai Savienībā veic ar kodolsintēzi saistītā darba būtisku pārstrukturēšanu, tostarp pārvaldes, finansēšanas un pārvaldības jomā, lai nodrošinātu to, ka pašreizējais uzsvars uz tīru pētniecību tiek pārvirzīts uz tādu nākotnes objektu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju kā ITER, DEMO un citi. Šajā nolūkā ir vajadzīga cieša sadarbība starp visu Savienības kodolsintēzes kopienu, Komisiju un valstu finansēšanas aģentūrām.	Stratēģijā, kas paredz attīstīt kodolsintēzi kā reālu iespēju oglekļa dioksīdu neradošai komerciālai enerģijas ražošanai, ievēro ceļvedi ar noteiktiem starpmērķiem virzībā uz mērķi saražot konkrētu elektroenerģijas daudzumu līdz 2050. gadam. Minētās stratēģijas īstenošanai Savienībā veic ar kodolsintēzi saistītā darba pārstrukturēšanu, tostarp pārvaldes un pārvaldības jomā, lai nodrošinātu to, ka pašreizējais uzsvars uz tīru pētniecību tiek pārvirzīts uz tādu nākotnes objektu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju kā ITER, DEMO un citi. Šajā nolūkā ir vajadzīga cieša sadarbība starp visu Savienības kodolsintēzes kopienu, Komisiju un dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – d) punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) Radiācijaizsardzības veicināšana (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmas)	(d) Atbalsts pētniecībai un attīstībai radiācijaizsardzības jomā (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmas)
Pamatojums
Vārda „veicināšana” lietošana vedina domāt, ka radiācijaizsardzībai nav pievērsta uzmanība iepriekšējās Euratom pētniecības programmās. Taču tas tā nav. Euratom pētniecības un attīstības programmās tas vienmēr ir bijis svarīgs aspekts.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – e) punkts – -1. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atbalsts pasākumiem, kas paredzēti ITER kā starptautiskas pētniecības infrastruktūras projekta kopīgai īstenošanai. Kopienai kā projekta uzņēmējai būs īpašs pienākums ITER organizācijā, un tai būs vadošā loma, jo īpaši attiecībā uz būvlaukuma sagatavošanu, ITER organizācijas izveidi, pārvaldību un personāla komplektēšanu, kā arī vispārīgo tehnisko un administratīvo atbalstu.
	Atbalsts pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās un kuri minēti Padomes Lēmumā XXXX/XXX/ES [ par papildu pētniecības programmas pieņemšanu ITER projektam (2014.–2018. gadam)], nolūkā pārvaldīt projektu.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – i) punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Juridiskā vienība atbalsta visus centienus turpināt JET darbību pēc tās izmēģinājuma posma noslēguma 2015. gadā un, ja iespējams, atbalsta visus centienus piesaistīt starptautiskos partnerus, lai tādējādi palīdzētu iegūt papildu finansējumu. Šajos pasākumos jāietver savstarpēji nolīgumi par Savienības nākotnes dalību DEMO un citu plānoto kodolsintēzes reaktoru darbībā.
Pamatojums
Tā kā ITER projekta darbību ir paredzēts uzsākt ne agrāk kā 2020. gadā, nav lietderīgi pārtraukt JET darbību piecus gadus pirms ITER agrākā iespējamā darbības uzsākšanas termiņa.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar kodolenerģiju saistīto JRC darbību mērķis ir atbalstīt Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom un 2011/70/Euratom, kā arī Padomes secinājumu īstenošanu, piešķirot prioritāti visaugstākajiem kodoldrošības un kodoldrošuma standartiem Savienībā un starptautiskā mērogā. JRC jo īpaši mobilizē vajadzīgo potenciālu un zinātību, lai veicinātu kodoliekārtu drošības novērtēšanu un uzlabošanu un kodolenerģijas un citu ar kodolskaldīšanu nesaistītu lietojumu miermīlīgu izmantošanu, nodrošinātu zinātnisko bāzi attiecīgiem Savienības tiesību aktiem un vajadzības gadījumā atbilstoši savai misijai un kompetencei reaģētu uz kodolincidentiem un kodolavārijām. Tālab JRC veic pētniecību un novērtēšanu, nodrošina atsauces materiālus un standartus un piedāvā atbilstošu apmācību un izglītību. Attiecīgā gadījumā cenšas nodrošināt sinerģiju ar Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platformu (SNETP) un citām transversālām iniciatīvām.	Ar kodolenerģiju saistīto JRC darbību mērķis ir atbalstīt Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom un 2011/70/Euratom, kā arī Padomes secinājumu īstenošanu, piešķirot prioritāti visaugstākajiem kodoldrošības un kodoldrošuma standartiem Savienībā un starptautiskā mērogā. JRC jo īpaši mobilizē vajadzīgo potenciālu un zinātību, lai veicinātu pētniecību un attīstību kodoliekārtu drošības jomā un kodolenerģijas un citu ar kodolskaldīšanu nesaistītu lietojumu miermīlīgu izmantošanu, nodrošinātu zinātnisko bāzi attiecīgiem Savienības tiesību aktiem un vajadzības gadījumā atbilstoši savai misijai un kompetencei reaģētu uz kodolincidentiem un kodolavārijām. Tālab JRC veic pētniecību un novērtēšanu, nodrošina atsauces materiālus un standartus un piedāvā atbilstošu apmācību un izglītību. Lai optimizētu cilvēkresursu un finanšu resursu izmantošanu kodolpētniecībai un attīstībai Eiropā, ir nepieciešams nodrošināt sinerģiju ar Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platformu (SNETP) un citām transversālām iniciatīvām. JRC ņem vērā 2011. gadā visos esošajos kodolreaktoros atbilstoši Savienības regulām veikto “stresa testu” publiskotos rezultātus.
Pamatojums
Pārfrazējot tekstu, JRC darbība attiecībā uz pētniecību un attīstību tiek ierobežota drošuma jomā. JRC nav drošības iestāde, un tās uzdevums nav „novērtēt” iekārtu drošību vai risināt ārkārtas situācijas. Ir būtiski arī centieni optimizēt atbilstīgos resursus.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a) punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Kodoldrošuma uzlabošana, tostarp degvielas un reaktoru drošums, atkritumu pārvaldība un ekspluatācijas pārtraukšana, kā arī gatavība ārkārtas situācijām	(a) Kodoldrošuma uzlabošana, tostarp degvielas un reaktoru drošums, atkritumu pārvaldība un ekspluatācijas pārtraukšana, darba apstākļu uzlabošana personām, kas strādā ar kodolmateriāliem, kā arī gatavība ārkārtas situācijām
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a) punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
JRC veicina tādu instrumentu un metožu izstrādi, kuri izmantojami, lai sasniegtu augstus drošības standartus attiecībā uz Eiropai svarīgiem kodolenerģijas reaktoriem un kodoldegvielas cikliem. Minētie instrumenti un metodes ietver šādus:	JRC ciešā sadarbībā ar attiecīgajām Savienības pētniecības struktūrām veicina tādu instrumentu un metožu izstrādi, kuri izmantojami, lai sasniegtu augstus drošības standartus attiecībā uz Eiropai svarīgiem kodolenerģijas reaktoriem un kodoldegvielas cikliem. Minētie instrumenti un metodes ietver šādus:
Pamatojums
Pārfrazējot tekstu, precizē JRC darbības jomu, par ko tas ir atbildīgs. JRC nav drošības iestāde, tādēļ tās uzdevums nav risināt ārkārtas situācijas vai sniegt atbilstošu tehnisku palīdzību — šo uzdevumu Eiropā veic tehniskās drošības organizācijas. Ievērojot to, ka atbilstošie resursi ir ierobežoti, to optimizēšanas centieni arī ir svarīgi, tāpat svarīga ir pētniecības koordinēšana Eiropā.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a) punkts – 1. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) smagu avāriju analīze, modelēšana un metodoloģija kodoliekārtu darbības drošības pielaižu novērtēšanai, atbalsts Eiropas vienotas pieejas izstrādei attiecībā uz progresīvu degvielas ciklu un projektu novērtēšanu; ekspluatācijas pieredzē gūto atziņu izpēte un izplatīšana. JRC turpinās nostiprināt “Eiropas Informācijas centru atgriezeniskās saites sniegšanai par kodolspēkstaciju ekspluatācijas pieredzi”, kas izveidots, lai reaģētu uz kodoldrošības problēmām, kas rodas pēc avārijas Fukusimas atomreaktorā;	(1) smagu avāriju analīze, modelēšana un metodoloģija kodoliekārtu darbības drošības pielaižu novērtēšanai, atbalsts Eiropas vienotas pieejas izstrādei attiecībā uz progresīvu degvielas ciklu un projektu novērtēšanu; ekspluatācijas pieredzē gūto atziņu izpēte un izplatīšana. JRC turpina darbu, kuru veicis “Eiropas Informācijas centrs atgriezeniskās saites sniegšanai par kodolspēkstaciju ekspluatācijas pieredzi”, kas izveidots, lai reaģētu uz kodoldrošuma problēmām, kas rodas pēc avārijas Fukušimas atomreaktorā, turpinot izmantot dalībvalstu attiecīgās specializētās zināšanas;
Pamatojums
Pārfrazējot tekstu, precizē JRC darbības jomu, par ko tas ir atbildīgs. JRC nav drošības iestāde, tādēļ tās uzdevums nav risināt ārkārtas situācijas vai sniegt atbilstošu tehnisku palīdzību — šo uzdevumu Eiropā veic tehniskās drošības organizācijas. Ievērojot to, ka atbilstošie resursi ir ierobežoti, to optimizēšanas centieni arī ir svarīgi, tāpat svarīga ir pētniecības koordinēšana Eiropā.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a) punkts – -1. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekārtu ekspluatācijas pārtraukšana un demontāža ir daudzsološas tirgus jomas, ņemot vērā ar tām saistītos zinātnes sasniegumus un drošības prasības. Šī darba vajadzībām Savienībai ir jāapgūst labākās iespējamās tehnoloģijas, saistībā ar kurām tiks piemērotas aizvien progresīvākas metodes (piemēram, zemūdens griešana, lāzergriešana un mūsdienīgi roboti, lai nebūtu vajadzīga cilvēku klātbūtne).
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – c) punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
JRC turpina izstrādāt kodoldrošības un kodoldrošuma zinātnisko bāzi. Uzsvaru liek uz aktinīdu, konstrukcijas materiālu un kodolmateriālu pamatīpašību pētniecību. Atbalstot Savienības standartizāciju, JRC nodrošina mūsdienīgus kodolstandartus, atsauces datus un mērījumus, tostarp izstrādā un īsteno attiecīgas datubāzes un novērtēšanas instrumentus. JRC atbalsta medicīnisku pielietojumu, proti, jaunas vēža terapijas, kuras pamatā ir apstarošana ar alfa daļiņām, turpmāku attīstīšanu.	JRC turpina izstrādāt kodoldrošības un kodoldrošuma zinātnisko bāzi. Uzsvaru liek uz aktinīdu, konstrukcijas materiālu un kodolmateriālu pamatīpašību pētniecību. Atbalstot Savienības standartizāciju, JRC nodrošina mūsdienīgus kodolstandartus, atsauces datus un mērījumus, tostarp izstrādā un īsteno attiecīgas datubāzes un novērtēšanas instrumentus. JRC atbalsta medicīnisku pielietojumu, proti, jaunas vēža terapijas, kuras pamatā ir apstarošana ar alfa daļiņām, turpmāku attīstīšanu. JRC ņem vērā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus, kā arī vajadzību Eiropā novērst prasmju trūkumu vai „intelektuālā darbaspēka emigrāciju”.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – e) punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
JRC uzlabo savu kompetenci, lai nodrošinātus neatkarīgus zinātniskus un tehniskus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu jaunu Savienības tiesību aktu pieņemšanu kodoldrošības un kodoldrošuma jomā.	JRC uzlabo savu kompetenci, lai nodrošinātu neatkarīgus zinātniskus un tehniskus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu jaunu Savienības tiesību aktu pieņemšanu kodoldrošības un kodoldrošuma jomā un augstāku standartu ievērošanu starptautiskā mērogā. Šīs pētniecības precīzs saturs ir jānosaka atbilstīgi Savienības iestāžu pieņemtajām pamatnostādnēm, jo īpaši saistībā ar stresa testiem kodolspēkstacijās.
Pamatojums
JRC uzdevums ir nodrošināt atbalstu ES politikas virzieniem, šajā gadījumā drošuma un drošības jautājumos. Tādēļ likumīga ir prasība ES iestādēm pēc stresa testu veikšanas kodolspēkstacijās izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz JRC darba programmu.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai sasniegtu savus vispārējos mērķus, Euratom programma atbalsta papildu darbības (tiešas un netiešas, koordināciju un kopīgas plānošanas veicināšanu), kas nodrošina pētniecības centienu sinerģiju kopīgu problēmu risināšanā (piemēram, materiāli, dzesēšanas tehnoloģija, atsauces kodoldati, modelēšana un simulācija, tālvadība, atkritumu apsaimniekošana, radiācijaizsardzība).	Lai sasniegtu savus vispārējos mērķus, Euratom programma atbalsta papildu darbības (tiešas un netiešas, darbinieku aizsardzību, koordināciju un kopīgas plānošanas veicināšanu), kas nodrošina pētniecības centienu sinerģiju kopīgu problēmu risināšanā (piemēram, materiāli, dzesēšanas tehnoloģija, atsauces kodoldati, modelēšana un simulācija, tālvadība, atkritumu apsaimniekošana, radiācijaizsardzība).
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Euratom programma var sniegt ieguldījumu tāda pieprasījuma virzīta finanšu instrumenta izstrādē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, ko paplašina, lai aptvertu 3. pantā minētos mērķus.	Euratom programma var sniegt ieguldījumu tāda pieprasījuma virzīta finanšu instrumenta izstrādē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, ko paplašina, lai aptvertu 3. pantā minētos mērķus, kā arī palielinātu MVU pamanāmību un līdzdalību.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Fundamentālajiem pētījumiem, kurus iespējams piemērot ne tikai ar kodolenerģiju saistītās jomās, bet arī citās pētniecības nozarēs, uz kurām attiecas pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, būs tiesības saņemt Eiropas Pētniecības padomes ERC programmu finansējumu.
Pamatojums
Patlaban fundamentālajiem pētījumiem, kas kļūdaini nosaukti par tādiem, kas saistīti ar kodolenerģiju, nav iespējams saņemt ERC finansējumu, pamatojoties uz to, ka šādiem pētījumiem paredzēts Euratom programmas finansējums. Šāda diskriminācija ir jānovērš, jo ERC pienākums ir finansēt visu veidu fundamentālos pētījumus.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – da) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) Pētniecības un attīstības programmas izstrādes veicināšana atbilstīgi ieteikumiem, kuri uzskaitīti tādu Savienībā veikto stresa testu secinājumos, kas saistīti ar seismisko modelēšanu vai kodola kušanas simulāciju
	– To finansēto projektu procentuālā daļa, kuri varētu sekmēt šo ieteikumu piemērošanu.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – db) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) Atbalsts kodolskaldīšanas ilgtermiņa ilgtspējībai, veicot tādus uzlabojumus kā reaktora ekspluatācijas laika pagarināšana vai jaunu reaktoru tipu projektēšana;
	– To finansēto projektu procentuālā daļa, kuriem varētu būt pierādāma ietekme tādās jomās kā reaktoru ekspluatācijas laika pagarināšana vai jaunu reaktoru tipu projektēšana.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – e) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) Virzība uz kodolsintēzes kā enerģijas avota demonstrējumiem, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas.	(e) Virzība uz kodolsintēzes kā enerģijas avota demonstrējumiem, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas un izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un skices projektus.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – 1. daļa – 1. aizzīme
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī gatavību ārkārtas situācijām;	uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, darbinieku aizsardzību, kā arī gatavību ārkārtas situācijām;
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – 1. daļa – 5.a aizzīme (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	novērst prasmju trūkumu galvenajās zinātnes un inženierzinātnes jomās.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina daudzas iespējas pētniecības un inovācijas jomā. To piemēro kodolpētniecībai un citām Savienības pētniecības jomām.

Komisijas sākotnējā iecere bija veidot programmu „Apvārsnis 2020” kā vispārēju pamatprogrammu, tādēļ ir pamatoti tajā iekļaut arī kodolpētniecību. Tā kā kodolpētnieku sniegtais ieguldījums visos Savienības pētniecības aspektos vēl joprojām ir ļoti svarīgs, būtu pareizi programmu „Apvārsnis 2020” attiecināt arī uz kodolpētniecību. Programmas „Apvārsnis 2020” trīs pīlāri ir izcilības nodrošināšana zinātnē, vadošā loma rūpniecībā un tādu lielu sabiedrības problēmu risināšana, ar kurām saskaras Savienība un tās iedzīvotāji, — kodolpētniecības un pētnieku iekļaušana programmā veicina visu šo mērķu sasniegšanu. Tādēļ kodolpētniecības izslēgšana no programmas „Apvārsnis 2020” varētu kavēt Savienību sasniegt šos mērķus.

Neraugoties uz to, vai dalībvalstis izvēlas izmantot kodolenerģiju vai no tās attiekties, tās visas var un tām vajadzētu gūt labumu no kodolpētniecības un Euratom programmas Eiropas pievienotās vērtības. Cenšoties nodrošināt izcilību kodolenerģijas jomā, Euratom programmai visos līmeņos ir jānodrošina visefektīvākais resursu izmantojums un jānovērš dubults darbs.

Programmas „Apvārsnis 2020” mērķis ir līdzās citām jomām iekļaut arī kodolpētniecību. Eiropas Parlaments dažu pēdējo mēnešu laikā vairākos dokumentos, proti, saskaņā ar 2011/0046(NLE), 2011/0043(NLE), 2011/0045(NLE) un 2011/0044(NLE) procedūru, ir izskatījis pašreizējo Euratom programmu 2012.–2013. gadam. Saistībā ar Euratom programmu iesniedzamo ziņojumu skaita samazināšana ir uzskatāma par būtisku un atzinīgi vērtējamu soli vienkāršošanas jomā. Attiecībā uz vispārējo tiesisko regulējumu referents uzskata pēc Eiropas Parlamenta aicinājumiem, kas izskanējuši nesen pieņemtajos ziņojumos, ir pienācis īstais laiks pārskatīt Eiropas Parlamenta tiesības turpmākajās budžeta procedūrās.

Referents norāda, ka ierosinātā finansējuma ietvaros kodolskaldīšanai paredzētais budžets ir tikai nedaudz palielināts. Salīdzinājumā ar Savienības finansējuma apjomiem, kas dažādu programmu ietvaros ir piešķirti atjaunojamiem enerģijas avotiem, kodolskaldīšanai kā atzītai zemas oglekļa emisijas tehnoloģijai nav piešķirts līdzvērtīga līmeņa atbalsts.

Apsverot piešķirto budžetu, būtu jāņem vērā arī 2011. gadā kodolreaktoros veikto “stresa testu” rezultāti. Administratīvajiem izdevumiem paredzētie 13,5 % no budžeta šķiet nepamatoti liela summa, un tā ir jāpārskata.

ITER, JET un kodolsintēzes nākotne

Komisijas sākotnējā priekšlikumā ierosināts finansējumu programmā „Apvārsnis 2020” un daudzgadu finanšu shēmā neiekļaut ITER. Tā pamatā nav nekādu loģisku vai zinātnisku apsvērumu. Ir svarīgi, lai netiktu apdraudēta Eiropas vadošā loma kodolsintēzes pētniecības jomā, tādēļ nevajadzētu pieļaut, ka ITER projekts, kurā jau ir veikti tik lieli ieguldījumi, netiek iekļauts DFS un tādējādi būtu apdraudēta tā ilgtermiņa dzīvotspēja.

ITER iekļaušana daudzgadu finanšu shēmas un programmas „Apvārsnis 2020” finansēšanas shēmā ļaus gūt pilnīgāku priekšstatu par šim projektam atvēlētajiem resursiem un atkārtoti apstiprinās tā nozīmi turpmākajā Savienības pētniecībā, un šis aspekts ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta nostājā.

Referents aicina turpināt atbalsta sniegšanu kodolsintēzes projektiem, piemēram, kopīgajam Eiropas toram (JET), kas vēl joprojām sniedz visprecīzāko informāciju par līdz šim Eiropā paveikto darbu kodolsintēzes enerģijas jomā. Ja Savienība ir nopietni apņēmusies visu ITER pētniecību pārveidot izmantojamā enerģijā, tai būtu jāatbalsta JET darbība vismaz līdz plānotajam ITER sākumam.

Atbalsts SET plānām

Kodolpētniecībai ir būtiska nozīme Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna) īstenošanā. Lai turpinātu minētā plāna izpildi un palīdzētu īstenot divus programmas „Apvārsnis 2020” galvenos pīlārus (vadošā loma rūpniecībā un lielu sabiedrības problēmu risināšana), referents savos grozījumos aicina turpināt SET plāna īstenošanu 2013.–2018. gadā, kā arī pēc tam. Tas ietver atbalstu tādu platformu un struktūru kā Eiropas Ilgtspējīgās kodolrūpniecības iniciatīva, Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platforma un Ģeoloģiskās apglabāšanas tehnoloģijas ieviešanas platforma darbam.

Transversāli pasākumi

Referents vēlētos atkārtoti uzsvērt vienkāršošanas vajadzību visos līmeņos, tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumā iekļautos centienus. Eiropas Parlaments jau ir norādījis uz vienkāršošanu savos iepriekšējos ziņojumos par pētniecības pamatprogrammu — Septītās pamatprogrammas vidusposma pārskatā (2011/2043(INI)), par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (2010/2079(INI)) un par Zaļo grāmatu „No problēmām uz iespējām” (2011/2107(INI)) — tie visi saņēma plašu atbalstu Parlamentā un atspoguļoja uzņēmumu un akadēmisko aprindu vidū pastāvošo vispārējo viedokli. Ir svarīgi, lai Komisija nopietni uztvertu lielākas vienkāršošanas vajadzību un lai jaunā pieeja atspoguļotu pārmaiņas Komisijas uzskatos, jo īpaši attiecībā uz administratīvo slogu. Priekšroka dodama lietotājam draudzīgākai pieejai, kas atalgo izcilību, ne tikai administratīvās spējas.

Viendabīga pieeja būtu jānodrošina visās atšķirīgajās pamatprogrammas jomās. Nolūkā nodrošināt skaidrību atšķirīgu interpretāciju gadījumos būtu jāapsver centrāla starpniecības dienesta izveide, ko varētu izmantot saņēmēji un Komisijas ierēdņi. Ierosinātā revīzijas sliekšņa pazemināšana no EUR 375 000 Septītajā pamatprogrammā līdz EUR 325 000 programmā „Apvārsnis 2020”, iespējams, vēl vairāk palielinātu birokrātijas izmaksas un būtu jāpārskata. Būtu jāsaglabā iespēja iestādēm pilnībā izmantot saimniecisko izmaksu metodi, lai varētu pretendēt uz reālo izmaksu atlīdzināšanu. Lai gan daudzas no uzlabotajām atlīdzināšanas metodēm ir vērtējamas atzinīgi, ir svarīgi nodrošināt lielāku skaidrību saistībā ar atšķirīgajiem atlīdzināšanas veidiem, lai novērstu turpmākas neskaidrības.

Programmas „Apvārsnis 2020” ar sabiedrību saistītie mērķi, proti, līdzsvarotākas dzimumu pārstāvības pētnieku vidū un uzlabotas pētnieku mobilitātes veicināšana, ir jāsaglabā visā šīs programmas darbības laikā un būtu jāsaskaņo ar tiešiem un netiešiem pasākumiem.

Līdzdalības paplašināšana un MVU

Komisija programmas „Apvārsnis 2020” ietvaros ir centusies vērst uzmanību uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) situāciju. Tas ir pareizi, ņemot vērā to nozīmi Eiropas ekonomikā un to neaizsargātību, ko radījusi finanšu krīze. Ir jārisina nepietiekamas MVU pārstāvības problēma daudzos kodolpētniecības ķēdes posmos.

Būtu jārod iespējas kodolpētniekiem MVU finansēšanai izmantot esošās programmas, piemēram, programmu „Eureka Stars” un daļu Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību.

Attiecībā uz finansējumu MVU ir ne tikai jādod iespēja piekļūt MVU domātiem instrumentiem, bet gan visiem inovatīvajiem finanšu instrumentiem, kuriem vajadzētu būt pieejamiem MVU, kas darbojas kodolpētniecības jomā.

Veidojot neatkarīgu ekspertu grupas, attiecīgi pasākumi būtu jāveic visos līmeņos, lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp nozares, MVU un akadēmisko aprindu pārstāvjiem.

Inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai būs svarīga nozīme visā programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā, un nebūtu pieļaujama MVU piekļuves apgrūtināšana šiem instrumentiem. Kopīgajam pētniecības centram (JRC), īstenojot savu komunikāciju pienākumu, tiešā veidā būtu jāapsver iespējas palielināt Euratom fondu intensitāti MVU un jāizstrādā komunikāciju stratēģijas minētā mērķa īstenošanai.

Prasmju trūkuma un intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršana

Saistībā ar programmas „Apvārsnis 2020” otro pīlāru — vadošo lomu rūpniecībā — ir būtiski novērst prasmju trūkumu kodolenerģijas jomā. Būtu svarīgi visus kodolskaldīšanas un kodolsintēzes aspektus paturēt Savienībā. Lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrācijas risku, sagatavotajos grozījumos referents ierosina uzlabot pētnieku darba apstākļus.

Eiropas Pētniecības padomei (EPP) būs svarīga nozīme izcilu pētniecības resursu piesaistē un noturēšanā Eiropā, un šī nozīme būtu jāatzīst. EPP budžetam nevajadzētu būt mazākam par ierosināto palielinājumu 77 % apmērā.

Starptautiskā sadarbība

Ir svarīgi uzsvērt nozīmi, kāda ir starptautiskajai sadarbībai saistībā ar vienošanos par drošības pasākumiem un to veicināšanu gan mūsdienās, gan nākotnē. Starptautiskā sadarbība ir arī svarīga, lai sekmētu Savienības pētnieku piekļuvi valstīm, kurās kodolrūpniecība ir mazāk attīstīta.

Kopumā programmas „Apvārsnis 2020” priekšlikumos trūkst skaidrības starptautiskās sadarbības jomā, un šajā jomā nepieciešams papildu skaidrojums. Tāpat ir nepieciešama sadarbība ar trešo valstu partneriem, kuras rezultātā varētu rasties starptautiski uzaicinājumi — šim nolūkam ir jānodrošina pārredzams mehānisms.

Daudzi no reaktoriem, kuri pašlaik tiek būvēti un kuru būvniecība ir plānota nākamajos trīsdesmit gados, atrodas ārpus Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstu robežām — tas sniedz lielisku iespēju „eksportēt” Eiropas drošības standartus. Tas arī ļauj Savienībā izglītotiem zinātniekiem un ES uzņēmumiem izmantot priekšrocības un palīdzēt novērst zinātības trūkumus jaunajās kodolvalstīs. Tomēr tas arī sniedz teicamu iespēju daudzām valstīm, kuras nav Savienības un ESAO dalībvalstis, iepazīt Savienībā pieņemtos drošības standartus un izcilības līmeņus.

Referents sagatavotajos grozījumos ir izcēlis vairākus aspektus, kas šajā jautājumā ir jāņem vērā, piemēram, iespējamo kodolenerģijas ietekmi uz kodolieroču izplatīšanu un kodolterorismu, kā arī kodoldrošības pārrobežu aspektus.

Savienības papildu finansējums

Ir svarīgi atzīt un veicināt nozīmi, kāda var būt struktūrfondiem, atbalstot tādu atomenerģijas pētniecības projektu finansēšanu kā SUSEN Čehijas Republikā. Reģioni būtu jāmudina arī izmantot ERAF finansējumu, lai izstrādātu pārdomātas specializācijas stratēģijas nolūkā izveidot reģionālas kodolpētniecības kopas.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (18.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”
(COM(2011)0812 – C7‑0008/2012 – 2011/0400(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Nils Torvalds

Grozījums Nr.  1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a norāda, ka likumdošanas priekšlikumā noteiktais finansējums ir tikai norāde likumdošanas iestādei un šo summu nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.
Grozījums Nr.  2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai1; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot tās pašreizējās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; norāda, ka, pat palielinot resursu līmeni nākamajai DFS par vismaz 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, var sniegt tikai ierobežotu ieguldījumu Savienības pieņemto mērķu un saistību izpildē, kā arī Savienības solidaritātes principa ievērošanā; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;
	_______________
	1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr.  3 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c turklāt atgādina par savu nostāju, ka nākamajā DFS būtu jāparedz lielāka budžeta resursu koncentrācija jomās, kuras veicina ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, piemēram, pētniecības un inovācijas jomā, atbilstoši Eiropas pievienotās vērtības un izcilības principiem;
Grozījums Nr.  4 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.d punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.d jo īpaši atgādina, ka tajā pašā rezolūcijā Eiropas Parlaments aicina būtiski palielināt attiecīgos izdevumus no 2013. gada, lai uzlabotu, veicinātu un nodrošinātu pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanu Savienībā;
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Atbalstot kodolpētniecību, Kopienas pētniecības un mācību programma (turpmāk “Euratom programma”) sniegs ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar [..] Regulu (ES) Nr. XX/XXXX (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020”), un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību.	(3) Atbalstot kodolpētniecību un izcilību inovācijās, Kopienas pētniecības un mācību programma (turpmāk “Euratom programma”) sniegs ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar [..] Regulu (ES) Nr. .../..... (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020”), un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību; turklāt tai būtu jācenšas turpmāk izmantot struktūrfondu līdzekļus kodolpētniecībai un nodrošināt līdzekļu apjoma saskaņošanu ar Kopienas prioritātēm pētniecības jomā, nepārkāpjot izcilības principu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Parakstot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai, Kopiena ir apņēmusies piedalīties ITER būvniecībā un tā turpmākā ekspluatācijā. Kopienas ieguldījumu pārvalda, izmantojot Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk “kopuzņēmums “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām””), kas izveidots ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu. Kopuzņēmuma “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām”, tostarp ITER, darbības jāreglamentē, pieņemto atsevišķu leģislatīvu aktu.	(6) Parakstot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai, Kopiena ir apņēmusies piedalīties ITER būvniecībā un tā turpmākā ekspluatācijā. Kopienas ieguldījumu pārvalda, izmantojot Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk “kopuzņēmums “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām””), kas izveidots ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu. Kopuzņēmuma “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām”, tostarp ITER, darbības jāreglamentē, pieņemot atsevišķu leģislatīvu aktu. Šis atsevišķais leģislatīvais akts norādīs stingri noteiktu maksimālo summu no Savienības budžeta iemaksām ITER projektā 2014.–2018. gadam. Šī maksimālā summa jāuzskata par papildinājumu Komisijas ierosinātajam “Apvārsnis 2020” budžetam, Euratom pamatprogrammai un citām Savienības programmām. Papildu izdevumi, kas pārsniedz šo maksimālo summu, nedrīkst ietekmēt citus projektus, kas tiek finansēti no Savienības budžeta, un tie jāfinansē, palielinot DFS maksimālos apjomus vai izmantojot papildu resursus, nepieciešamības gadījumā pārsniedzot maksimālos apjomus.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai kodolsintēze kļūtu par reālu iespēju komerciālai enerģijas ražošanai, pirmkārt, ir nepieciešams veiksmīgi un savlaicīgi pabeigt ITER būvniecību un sākt tā ekspluatāciju. Otrkārt, ir jāizstrādā vērienīgs un tajā pašā laikā reālistisks ceļvedis virzībai uz elektroenerģijas ražošanu līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams pārorientēt Eiropas kodolsintēzes programmu. Būtu vairāk jāpievēršas darbībām, kas atbalsta ITER. Šāda racionalizācija būtu jāveic, neapdraudot Eiropas vadošo lomu kodolsintēzes zinātniskajās aprindās.	(7) Lai kodolsintēze kļūtu par reālu iespēju komerciālai enerģijas ražošanai, pirmkārt, ir nepieciešams veiksmīgi un savlaicīgi pabeigt ITER būvniecību un sākt tā ekspluatāciju. Otrkārt, ir jāizstrādā vērienīgs un tajā pašā laikā reālistisks ceļvedis virzībai uz elektroenerģijas ražošanu līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams pārorientēt Eiropas kodolsintēzes programmu. Būtu vairāk jāpievēršas darbībām, kas atbalsta ITER, vienlaikus nodrošinot atbilstošu riska kontroli un papildu izdevumu novēršanu. Šāda racionalizācija būtu jāveic, neapdraudot Eiropas vadošo lomu kodolsintēzes zinātniskajās aprindās un citās veiksmīgās Savienības programmās.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai gan katra dalībvalsts pati izvēlas, vai izmantot kodolenerģiju, Savienības loma ir visu tās dalībvalstu interesēs izstrādāt satvaru, kas balstītu kopīgus pirmrindas pētījumus, zināšanu radīšanu un zināšanu saglabāšanu saistībā ar kodolskaldīšanas tehnoloģijām, īpaši uzsverot drošumu, drošību, radiācijaizsardzību un neizplatīšanu. Tam vajadzīgas neatkarīgas zinātniskas liecības, un JRC tajā var dot būtisku ieguldījumu. Tas ir atzīts Komisijas Paziņojumā „Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība””, kurā Komisija pauda nodomu stiprināt zinātniskos pierādījumus politikas izveidei ar JRC palīdzību. JRC ierosina risināt šo problēmu, koncentrējot savu kodoldrošuma un drošības pētniecību uz Savienības politiskajām prioritātēm.	(10) Lai gan katra dalībvalsts pati izvēlas, vai izmantot kodolenerģiju, Savienības loma ir visu tās dalībvalstu interesēs izstrādāt satvaru, kas balstītu kopīgus pirmrindas pētījumus, zināšanu radīšanu un zināšanu saglabāšanu saistībā ar kodolskaldīšanas tehnoloģijām, jo sevišķi attiecība uz jaunās paaudzes kodolskaldīšanas reaktoriem, īpaši uzsverot drošumu, drošību, radiācijaizsardzību un neizplatīšanu. Tam vajadzīgas neatkarīgas zinātniskas liecības, un JRC tajā var dot būtisku ieguldījumu. Tas ir atzīts Komisijas Paziņojumā „Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība””, kurā Komisija pauda nodomu stiprināt zinātniskos pierādījumus politikas izveidei ar JRC palīdzību. JRC ierosina risināt šo problēmu, koncentrējot savu kodoldrošuma un drošības pētniecību uz Savienības politiskajām prioritātēm.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Būtu jāpanāk lielāka ietekme, kombinējot Euratom programmu ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās galvenajās jomās, kur pētniecība un inovācija varētu veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu. Īpaša vērība būtu jāpiegriež mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei.	(16) Būtu jāpanāk lielāka ietekme, arī kombinējot Euratom programmu ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās galvenajās jomās, kur pētniecība un izcilība inovācijā varētu veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu. Īpaša vērība būtu jāpiegriež mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei. Turklāt būtu jāvienkāršo struktūrfondu līdzekļu turpmāka izmantošana kodolpētniecībai un jānodrošina šo līdzekļu apjoma saskaņošana ar Kopienas prioritātēm pētniecības jomā, nepārkāpjot izcilības principu.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Savienības pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem.	(19) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra1 un 2011. gada 8. jūnija2 rezolūcijās aicināja būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansējumu. Pirmajā no minētajām rezolūcijām Parlaments aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Savienības pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem, turpretim otrajā uzsvēra, ka jebkurš līdzekļu palielinājums ir jāveic, vienlaikus būtiski vienkāršojot finansēšanas procedūras.
	_____________
	1 OV C 74E, 13.3.2012., 34. lpp.
	2 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un — attiecīgā gadījumā — sankciju piemērošanu. Pārskatītai kontroles stratēģijai, pārvirzot galveno uzmanību no kļūdu koeficientu samazināšanas uz kontroli, kas balstīta uz risku, un krāpšanas atklāšanu, būtu jāmazina kontroles slogs dalībniekiem.	(20) Būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, veicot vajadzīgus, samērīgus un efektīvus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un — attiecīgā gadījumā — sankciju piemērošanu. Pārskatītai kontroles stratēģijai, pārvirzot galveno uzmanību no kļūdu koeficientu samazināšanas uz kontroli, kas balstīta uz risku, un krāpšanas atklāšanu, būtu jāmazina kontroles slogs dalībniekiem.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Ar Euratom līguma 7. pantu Komisijai ir uzticēts pienākums īstenot Euratom programmu. Euratom programmas īstenošanā, izņemot tās tiešo darbību īstenošanu, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu konsultatīvās komitejas, lai nodrošinātu atbilstošu saskaņošanu ar valstu politiku jomās, uz kurām attiecas šī pētniecības un mācību programma.	(25) Ar Euratom līguma 7. pantu Komisijai ir uzticēts pienākums īstenot Euratom programmu. Euratom programmas īstenošanā, izņemot tās tiešo darbību īstenošanu, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu konsultatīvās komitejas, lai nodrošinātu atbilstošu saskaņošanu ar valstu politiku jomās, uz kurām attiecas šī pētniecības un mācību programma, un lai veicinātu spēcīgu sinerģiju un komplementaritāti starp Eiropas, valstu un reģionālajiem fondiem.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Vajadzētu labāk koordinēt Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietojumu pētniecībai un inovācijām, lai nodrošinātu komplementaritāti, lielāku efektivitāti un pamanāmību, kā arī panāktu labāku budžeta sinerģiju.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 2. pants – ea punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) “mazs un vidējs uzņēmums (MVU)” ir juridiska vienība, kas atbilst Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK1 noteiktajiem kritērijiem.
	_________
	1 OV L 124, 30.5.2003., 36. lpp.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu.	(h) nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu, kā arī veicināt jaunu infrastruktūru attīstību.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Finansējums Euratom programmas īstenošanai ir EUR 1 788,889 miljoni. Minēto summu sadala šādi:	1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas .../... Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [18]. punkta nozīmē finansējums Euratom programmas īstenošanai ir EUR 1 788,889 miljoni. Budžeta lēmējinstitūcijai minētais finansējums ir galvenā atsauce ikgadējā budžeta procedūrā. Minēto summu sadala šādi:
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a ITER finansējums 2014.–2018. gadam nav iekļauts iepriekš minētajā finansējumā un tiks noteikts Padomes Lēmumā Nr. xxx/xxx.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ikgadējās apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, neskarot regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, noteikumus un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Kopiena turpina izmantot struktūrfondu līdzekļus kodolpētniecībai un nodrošina līdzekļu apjoma saskaņošanu ar Kopienas prioritātēm pētniecības jomā, nepārkāpjot izcilības principu.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam Euratom programmā, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībnieku veidiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami;	(a) iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam Euratom programmā, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībnieku veidiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami, jo sevišķi MVU, lai tādējādi palielinātu pieejamā finansējuma izmantošanu un līdzdalību Euratom programmā;
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2017. gada 31. maijam, ņemot vērā pēcnovērtējumu par Euratom 7. pamatprogrammu, kas izveidota ar Lēmumu 2006/970/Euratom, un Euratom programmu (2012.–2013. gadam), kas izveidota ar Lēmumu 20XX/XX/Euratom, kurš jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic Euratom programmas starpposma novērtējumu attiecībā uz mērķu sasniegšanu rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī un visu pasākumu atbilstības turpināmību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Eiropas pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.	Līdz 2016. gada 31. maijam, ņemot vērā pēcnovērtējumu par Euratom 7. pamatprogrammu, kas izveidota ar Lēmumu 2006/970/Euratom, un Euratom programmu (2012.–2013. gadam), kas izveidota ar Lēmumu 20XX/XX/Euratom, kurš jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic Euratom programmas starpposma novērtējumu attiecībā uz mērķu sasniegšanu rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī un visu pasākumu atbilstības turpināmību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Eiropas pievienoto vērtību. Vērtējot ņem vērā arī aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām, lai uzlabotu Savienības zinātniskās un inovatīvās bāzes izcilību MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Richard Ashworth, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Dehaene, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Jens Geier, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Claudio Morganti, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Maria Da Graça Carvalho, Edit Herczog, Jürgen Klute, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis, Nils Torvalds

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (18.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014. – 2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”
(COM(2011)0812 – C7‑0009/2012 – 2011/0400(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Piotr Borys

ĪSS PAMATOJUMS

Šī regula ir daļa no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dokumentu kopuma, ko Komisija iesniedza 2011. gada novembrī. Tās mērķis ir izveidot Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam.

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas politika ir īpaši svarīga Savienības konkurētspējas nodrošināšanā. Mērķis ir veicināt Eiropas Savienības piemērošanos mainīgajai pasaulei, īstenojot pētniecības politiku, kas tehnoloģiju ziņā to izvirzītu priekšgalā, līdz ar to veidojot jaunas darba vietas un veicinot ekonomiku.

Ar šo Padomes regulu tiek izveidota daļa no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dokumentu kopuma, kas piemērojama Eiropas Atomenerģijas kopienā. Šīs regulas juridiskais pamats ir Euratom līguma 7. pants. Šis pants paredz, ka Euratom pētniecības programma jāveido ik pēc pieciem gadiem, un tieši tādēļ Euratom daļa pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dokumentu kopumā attiecas tikai uz 2014.–2018. gadu.

Minētā līguma 7. pants neparedz Parlamenta līdzdalību Euratom pētniecības programmu veidošanā. Tomēr 2012. gada 6. janvāra vēstulē Padome nolēma par šo regulu apspriesties ar Parlamentu. Parlamenta vārdā komiteja vēlas pateikties Padomei par šā sadarbības trūkuma labošanu līgumos un Parlamenta iesaistīšanu darba procesā.

Juridiskās komitejas līdzdalība šās regulas izstrādāšanā ietver tikai ētiskos jautājumus, jo tā ir atbildīga par šiem jautājumiem attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām.

Kodolenerģija izvirza virkni ētiska rakstura jautājumu, kas lielākoties saistās ar atomenerģijas drošību un radioaktīvo atkritumu apglabāšanu.

Šajā sakarībā komiteja vēlas apsveikt Komisiju ar programmas projektu, kam ir liela nozīme kodoldrošības uzlabošanā.

Komiteja vēlas pievērst uzmanību arī regulas projekta 10. pantam, kas paredz ētikas principu ievērošanu, veicot finansētas pētniecības darbības. Galvenais no šiem ētikas principiem, protams, ir tas, ka Eiropas Savienības finansētajām pētniecības darbībām jākoncentrējas tikai uz kodolzinātnes civilo pielietojumu.

Tālab komiteja aicina Parlamentu apstiprināt regulas projektu jo īpaši tādēļ, ka priekšlikums skaidri norāda, ka ikviena dalībvalsts brīvi lemj par atomelektrostaciju izmantošanu vai neizmantošanu.

******

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju nākt klajā ar priekšlikumu apstiprināt Padomes projektu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jacek Włosowicz

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.11.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 5 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Jens Rohde, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Seán Kelly, Vladimír Remek, Peter Skinner, Silvia-Adriana Ţicău