ZIŅOJUMS par ES stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu
10.12.2012 - (2012/2026(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Charles Tannock
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par ES stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 10. maija rezolūciju par jūras pirātismu[1],
– ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 15. janvāra rezolūciju par stāvokli Āfrikas ragā[2],
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 10. marta rezolūciju par 2009. gada ziņojumu par kopējo ārpolitiku un drošības politiku[3],
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūciju par 2010. gada ziņojumu par kopējo ārpolitiku un drošības politiku[4],
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 12. septembra rezolūciju par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku[5],
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 14. novembra secinājumus par Āfrikas ragu un jo īpaši to pielikumā iekļauto stratēģisko sistēmu,
– ņemot vērā Eiropas Drošības stratēģiju un Eiropadomei adresēto, augstā pārstāvja un Komisijas izstrādāto 2008. gada 14. marta dokumentu „Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība”,
– ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas gala ziņojumu par vēlēšanām, kas 2010. gada 23. maijā notika Etiopijā,
– ņemot vērā Nacionālās konstitucionālās asamblejas 825 dalībnieku 2012. gada 1. augustā pieņemto Somālijas konstitūciju; ņemot vērā jaunā Somālijas prezidenta demokrātisko ievēlēšanu 2012. gada 11. septembrī, kas notika pārejas procesa ietvaros,
– ņemot vērā Padomes 2011 gada 1. decembra un 2012. gada 23. jūlija secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par stāvokli Somālijā, jo īpaši Rezolūciju Nr. 2067(2012),
– ņemot vērā Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM), tās 2012. gada 5. janvāra stratēģisko koncepciju par militāro spēku klātbūtnes nostiprināšanu četros sektoros un ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2036(2012), kurā Āfrikas Savienībai prasīts palielināt AMISOM karaspēka skaitu no 12 000 līdz ne vairāk kā 17 731 dalībniekam bruņotajā personālsastāvā, kurā ietilpst karavīri un formētu policijas vienību personāls,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību,
– ņemot vērā ANO 2011. gada 25. janvāra ziņojumu un tajā iekļautos 25 priekšlikumus, ko sagatavoja ANO ģenerālsekretāra īpašais padomnieks juridiskajos jautājumos saistībā ar pirātismu Somālijas piekrastē Jack Lang; ņemot vērā Jack Lang turpmākos ziņojumus, tostarp 2011. gada 15. jūnija ziņojumu par kārtību, kādā Somālijā izveido īpašas tiesas pirātisma apkarošanai, un ģenerālsekretāra 2012. gada 20. janvāra ziņojumu par īpašajām tiesām pirātisma apkarošanai Somālijā un citās reģiona valstīs,
– ņemot vērā ES un Āfrikas kopējo stratēģiju,
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0408/2012),
A. tā kā Āfrikas rags ir viens no nepietiekamam pārtikas nodrošinājumam visvairāk pakļautajiem reģioniem pasaulē un miljoniem šajā reģionā dzīvojošo cilvēku ir nepietiekams uzturs un apdraud bads; tā kā šajā ģeogrāfiskajā reģionā ir valstis, kuras pieder pie viszemāko sanitāro standartu valstīm pasaulē; tā kā Āfrikas rags ir arī viens no pasaulē nabadzīgākajiem reģioniem un viens no reģioniem ar vislielāko pārvaldības nepietiekamību; tā kā cilvēku nedrošība un pārtikas trūkums jo īpaši palielina smago humanitāro krīzi šajā reģionā; tā kā starptautiskā sabiedrība nav veikusi pasākumus, lai reģionā novērstu cilvēku drošības, sausuma un bada draudus;
B. tā kā šajā reģionā jau ilgi turpinās konflikti un tā kā konflikti, nabadzība un nepietiekama attīstība ir savstarpēji saistītas problēmas; tā kā ilgtspējīgu attīstību nevar panākt vidē, kurai raksturīgi saspīlējumi, bruņoti konflikti un nestabilas valdības iestādes, turklāt vienlaikus nabadzība un nepietiekama attīstība ir konfliktus izraisoši faktori; tā kā klimata pārmaiņas var vēl vairāk saasināt situāciju šajā reģionā, kur liels sausums jau ir kļuvis par biežāku parādību;
C. tā kā ieilgusī nestabilitāte Āfrikas ragā ietekmē kaimiņvalstu un visa kontinenta drošību un, ņemot vērā teroristu tīklu darbību reģionā, tā var ietekmēt tādu citu reģionu drošību kā Eiropa, Arābijas pussala un Dienvidāzija;
D. tā kā nedrošības, nestabilitātes, nabadzības un sliktas pārvaldības apburto loku sekmīgi un efektīvi var novērst tikai, īstenojot visaptverošu un holistisku pieeju, kuras mērķis ir panākt reģiona valstu ilgtspējīgu attīstību; tā kā situācija Āfrikas ragā uzskatāmi apliecina attīstības un drošības saikni, jo šajā reģionā noziedzīgas darbības, jo īpaši terorisms un pirātisms, vēršas plašumā galējās nabadzības un sliktās pārvaldības dēļ vai valsts pārvaldības trūkuma dēļ;
E. tā kā drošības situācijas panākšana Āfrikas ragā ir trīskāršās Eiropas un plašākās starptautiskajās interesēs, kas saistītas ar: pirmkārt, starptautiskā terorisma radīto apdraudējumu, tostarp saistībā ar Somālijas izcelsmes cilvēku pārvietošanos uz Eiropas valstīm un no tām un pirātismā un laupīšanā iegūtu līdzekļu novirzīšanu teroristu organizācijām; otrkārt, ekonomisko apdraudējumu starptautiskajai tirdzniecībai un nepieciešamību veicināt drošu kuģošanas norisi; un, treškārt, nepieciešamību palīdzēt ANO tās mērķu sasniegšanā, piemēram, aizsargāt reģionā Pasaules Pārtikas programmas kuģus;
F. tā kā ES apņemšanās attiecībā uz reģionu balstās gan uz tā ģeostratēģisko nozīmi, gan uz vēlmi atbalstīt Āfrikas raga iedzīvotājus un palīdzēt tiem izkļūt no nabadzības; tā kā, lai to veiktu un panāktu noturīgu mieru, ES ir apņēmusies atbalstīt gan reģionālos centienus, piemēram, ar Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) un Āfrikas Savienības starpniecību, gan arī valstu centienus nostiprināt mieru un tiesiskumu, pamatojoties uz iekļaušanas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principiem;
G. tā kā IGAD joprojām ir nepietiekami attīstīts instruments sadarbības, integrācijas un drošības uzlabošanai reģionā; tā kā IGAD vajadzētu būt galvenajai nozīmei Āfrikas raga politiskajā un drošības struktūrā, kā arī konfliktu novēršanā un reģiona politiskajā un ekonomiskajā integrācijā, tādējādi iesaistot šā reģiona valstis kopīgā politikas un ekonomikas programmā;
H. tā kā nepārtraukta nedrošības un nestabilitātes josla, kas plešas no Atlantijas okeāna līdz Indijas okeānam, veicinātu arī narkotiku tirdzniecības darbības Atlantijas okeāna dienvidos un Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, kā arī sekmētu ieroču un cilvēku tirdzniecību, pavērtu jaunus nelikumīgus tirdzniecības ceļus un radītu iespēju ievest narkotikas gan Eiropā, gan Arābijas pussalā;
I. tā kā reģiona valstu konkurence saistībā ar dabas resursiem, jo īpaši fosilo kurināmo un ūdeni, un konkurence par infrastruktūras nodrošināšanu attiecībā uz naftas un gāzes ražotājvalstu piekļuvi ostām, kā arī valstu, kurām ir tikai sauszemes robežas, piekļuvi jūrai varētu pastiprināt saspīlējumus reģionā un izraisīt pastāvīgu nestabilitāti;
J. tā kā Āfrikas raga ilgtermiņa stabilitātes priekšnoteikums ir stabilas un atbildīgas demokrātiskās iestādes, tiesiskums un cilvēktiesību, jo īpaši vārda brīvības, ievērošana, kā arī labākas ekonomiskās izredzes sabiedrībai kopumā;
K. tā kā ir svarīgi aktīvi atbalstīt reģiona stabilitātes zonas, apkarot nabadzību un veicināt ekonomikas atveseļošanos, lai atjaunotu nestabilās valstis; tā kā drošība nav iespējama bez attīstības un attīstība ― bez drošības;
L. tā kā kaujinieku grupējuma Al-Shabaab vardarbīgie nemieri, valsts pārvaldības trūkums Somālijā, apdraudējums, ko rada nepārtrauktās pirātisma darbības Somālijas piekrastē, saspīlējumi un iespējami konflikti starp Sudānu un Dienvidsudānu, konfliktbīstamie Abjejas un Dārfūras reģioni, politiskā pāreja Etiopijā pēc premjerministra Meles Zenawi nāves, saspīlējumi starp Etiopiju, Eritreju un Somāliju, spriedze starp Eritreju un Džibutiju, Tā Kunga pretošanās armijas (LRA) terora akti veicina to, ka Āfrikas rags ir viens no konfliktbīstamākajiem reģioniem pasaulē, tādējādi izraisot neaptveramas cilvēku ciešanas, personu pārvietošanu iekšzemē, humanitāro krīžu pasliktināšanos un traucējumus ilgtspējīgai sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, kā arī demokrātijai un tiesiskumam;
M. tā kā cīņā pret Al-Shabaab Somālijā vērojams pakāpenisks progress, palielinās risks, ka teroristu darbības un destabilizācija var pārvietoties uz citām Somālijas teritorijām vai tālāk esošām Āfrikas teritorijām, kas iepriekš nebija skartas;
N. tā kā ilgstošā politiskā nestabilitāte un konflikti Somālijā ir faktiski iznīcinājuši jebkādas izredzes uz reģiona ilgtspējīgu ekonomikas attīstību; tā kā stabilas demokrātijas un ekonomikas perspektīvu trūkums iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem, apvienojumā ar demokrātijas, tiesiskuma, pārvaldības un cilvēku drošības trūkumu, rada labvēlīgu vidi noziedzīgu darbību attīstībai, tostarp pirātismam un narkotiku kontrabandai, vienlaikus palīdzot uzturēt tādus teroristu grupējumus kā Al-Shabaab; tā kā diemžēl daudziem somāliešiem pirātisms ir vienīgais ienesīgais un ilgtspējīgais ienākumu avots un līdzeklis augstāka dzīves līmeņa sasniegšanai; tā kā ir būtiski šādas problēmas risināt kopumā, izmantojot visus ES ārējās darbības instrumentus, un papildus šādām darbībām izveidot Somālijā īpašas tiesas pirātisma apkarošanai, tiklīdz valstī ir ieviestas dzīvotspējīgas valsts struktūras;
O. tā kā Somālijas pārejas laika federālajai valdībai (PLFV) neizdevās izveidot stabilu un iekļaujošu pārvaldi, kas spētu veicināt vienprātību starp tās dažādajiem etniskajiem un politiskajiem elementiem; tā kā jaunajai Somālijas valdībai jāsaņem pilnīgs starptautiskās sabiedrības atbalsts, lai tā varētu risināt problēmas, ar kurām saskaras Somālija, un atjaunot ilgtspējīgu politisko, demokrātisko, etnisko un sociālo stabilitāti;
P. tā kā daudzu valstu zvejas kuģi ir izmantojuši Somālijā valdošo haosu, lai kopš 1990. gada zvejotu Somālijas 200 jūras jūdžu zonā, tādējādi apdraudot Somālijas zvejnieku iztikas līdzekļus;
Q. tā kā saskaņā ar informāciju, ko sniegusi ANO Augstā komiteja bēgļu jautājumos(UNHCR), visā Āfrikas raga teritorijā ir vairāk nekā viens miljons Somālijas bēgļu, galvenokārt Kenijā un Etiopijā, un Somālijas iekšzemē ir pārvietoti 1,3 miljoni cilvēku; tā kā iekšējais konflikts, Al-Shabaab terorisms un secīgās sausuma krīzes ir galvenie masveida izceļošanas un cilvēku pārvietošanas iemesli Somālijā, kas būtiski ietekmē visu reģionu;
R. tā kā 2012. gada 20. augustā Āfrikas ragā notika divi reģionam īpaši nozīmīgi notikumi: pirmkārt, Etiopijas premjerministra Meles Zenawi nāve un, otrkārt, pirmā oficiālā Somālijas parlamenta izveide vairāk nekā divdesmit gados; tā kā jaunā parlamenta zvēresta nodošana un jaunā Somālijas prezidenta Hassan Sheikh Mohamud ievēlēšana 2012. gada 10. septembrī bija vēsturisks mirklis un nozīmīgs solis ceļā uz miera un drošības uzlabošanu, kas uzskatāmi apliecināja, ka situācija Somālijā nav nenovēršama;
S. tā kā Etiopija, Džibutija, Kenija un Uganda ir sniegušas militāro un politisko atbalstu centieniem panākt stabilitāti šajā reģionā, jo īpaši ar Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) starpniecību, tādējādi cenšoties ar aktīvu starptautiskās sabiedrības atbalstu panākt dzīvotspējīgu risinājumu miera un stabilitātes nodrošināšanai šajā reģionā, kas pieder un ko vada Āfrika; tā kā Āfrikas Savienība ir vērtīgs sabiedrotais cīņā par mieru un stabilitāti šajā reģionā;
T. tā kā drošības un militārā situācija Somālijā joprojām ir bīstama un grūti paredzama; tā kā AMISOM ir spējusi padzīt islāmistu militāro grupējumu Al-Shabaab un tā Baidoa pilsētā ir izvietojusi 100 karavīru; tā kā Kenijas armija nesen veica militāru intervenci Somālijas dienvidu un centrālajā daļā, taču nespēja dot izšķirošu triecienu Al-Shabaab grupējumam; tā kā Etiopijas valsts aizsardzības spēki 2012. gada februārī ienāca Hirānas reģionā un Bajas reģionā; tā kā organizācija „Human Rights Watch” ir ziņojusi par cilvēktiesību pārkāpumiem, spīdzināšanu, patvaļīgu apcietināšanu, tūlītēja nāvessoda izpildi, kā arī nelikumīgiem atriebības aktiem pret civiliedzīvotājiem, ko pastrādājuši Etiopijas bruņotie spēki un pārejas laika federālajai valdībai uzticīgā milicija; tā kā ANO Sankciju uzraudzības grupa ir apsūdzējusi kaimiņvalsti Eritreju ieroču, apmācības un finansiālā atbalsta sniegšanā Al Shabaab, tādējādi pārkāpjot ANO pasludināto ieroču embargo;
U. tā kā krīzi Somālijā, kamēr tā ir atkarīga no Āfrikas Savienības operāciju sniegtās stabilitātes valstī, var atrisināt tikai, saglabājot un atbalstot sociālo un politisko stabilitāti, t. i., militārajās operācijās iesaistītajām pusēm būs arī liela atbildība, atbalstot vietējās iestādes ar visiem vajadzīgajiem līdzekļiem laikposmā pēc militāro operāciju pārtraukšanas;
V. tā kā starptautiskās militārās darbības vienas pašas nevar nodibināt noturīgu drošību, stabilitāti un mieru, ja tās nav papildinātas ar demokrātiskas attīstības programmām;
W. tā kā Etiopijas premjerministra Meles Zenawi nāvei var būt dziļas nacionālās un reģionālās sekas, radot iespēju jaunajai vadībai padarīt politisko telpu atklātāku sabiedrībai, atcelt represīvus tiesību aktus un iesaistīties visaptverošā politiskajā dialogā nolūkā pāriet uz demokrātiju; tā kā iekļaujošas, demokrātiski ievēlētas valdības izveide Etiopijā ir vienīgais veids, kā novērst nestabilitātes, radikālisma un nemieru izplatīšanos valstī, kas apdraud Etiopijas lomu terorisma apkarošanā;
X. tā kā Etiopijas Tautas revolucionārā demokrātiskā fronte (ETRDF) 2010. gada maija notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva 545 no 547 vietām parlamentā, un tādēļ ES vēlēšanu novērošanas misija pasludināja, ka vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem standartiem;
Y. tā kā Etiopija saņem lielāku ASV un ES ārējās palīdzības apjomu nekā jebkura cita Āfrikas valsts;
Z. tā kā pēc 20 neatkarības gadiem, kas pagājuši prezidenta Isaias Afewerki vadībā, Eritreja ir viena no apspiestākajām un noslēgtākajām valstīm pasaulē ar ļoti sliktu reputāciju cilvēktiesību jomā, kas ietver valsts pilsoņu ieslodzīšanu, spīdzināšanu un nogalināšanu; tā kā ANO Cilvēktiesību padome 2012. gada 5. jūlijā pieņēma rezolūciju, kurā stingri nosodīti Eritrejas iestāžu nepārtrauktie, plašie un sistemātiskie cilvēktiesību pārkāpumi, stingrie uzskatu un vārda brīvības ierobežojumi un pilsoņu piespiedu iesaukšana karadienestā uz nenoteiktu laikposmu un ar kuru arī iecelts īpašais referents jautājumos par cilvēktiesību situāciju Eritrejā, lai pārtrauktu valsts izolētību, izmeklētu pārkāpumus un ziņotu par tiem; tā kā Zviedrijas un Eritrejas pilsonis Dawit Isaak jau vismaz 11 gadus Eritrejā tiek turēts ieslodzījumā bez tiesas sprieduma un viņam ir liegtas tiesības sazināties;
Aa. tā kā Sudānas un Dienvidsudānas prezidenti 2012. gada 26. septembrī parakstīja ilgi gaidīto sadarbības nolīgumu, kas paredz atjaunot naftas plūsmas no dienvidiem uz ziemeļiem, demilitarizēt buferzonu gar robežu, atsākt pārrobežu tirdzniecību un abu valstu pilsoņu brīvu pārvietošanos; tā kā abām valstīm tagad ir jāvienojas par Abjejas un citu strīdīgo apgabalu statusu;
Ab. tā kā Dienvidsudāna saskaras ar smagām politiskām, ekonomikas un drošības problēmām, jo īpaši saistībā ar kopienu savstarpējo vardarbību un stabilu pārvaldības struktūru trūkumu; tā kā ir ziņots, ka notiekošais civilās atbruņošanās process, ko dēvē par „Operāciju miera atjaunošanai” un ko uzsāka 2012. gada martā, reaģējot uz starpkopienu vardarbību Džūnkalī pavalstī, ir izraisījis armijas karavīru vardarbību pret civiliedzīvotājiem;
Ac. tā kā ir grūti saglabāt mieru Sudānas rietumu reģionā Dārfūrā un dienvidu pavalstīs Dienvidkordofanā un Zilajā Nīlā; tā kā cilvēktiesību organizācijas turpina ziņot par valdības spēku veikto civilo teritoriju plaša mēroga bombardēšanu, nogalināšanu bez tiesas sprieduma, patvaļīgiem arestiem, masveida izlaupīšanu un īpašuma iznīcināšanu; tā kā notiekošā vardarbība ir izraisījusi ilgstošu un satraucošu humanitāro krīzi;
Ad. tā kā piekļuve cilvēkiem joprojām ir viena no lielākajām problēmām Āfrikas raga valstīs, reaģējot uz ārkārtas situācijām, kas piemeklējušas cilvēkus;
Ae. tā kā Eiropas Komisija gatavojas līdz EUR 158 miljoniem palielināt kopējo humānās palīdzības apmēru, kas šogad piešķirts sausuma dēļ cietušajiem cilvēkiem Āfrikas raga valstīs;
Af. tā kā galvenās Āfrikas Savienības dalībvalstis starptautiskajā donoru konferencē, kas norisinājās Adisabebā, apņēmās sausuma skartajām valstīm piešķirt aptuveni USD 350 miljonus;
Ag. tā kā Āfrikas raga reģionu un jo īpaši Somāliju piemeklēja nežēlīga, sausuma izraisīta bada krīze, kas savukārt radīja nopietnu humanitāro krīzi, kura skāra vairāk nekā 12 miljonus cilvēku šajā reģionā, tostarp vairāk nekā 7,5 miljonus cilvēku Somālijā; tā kā bada krīze ne tikai izraisīja daudzu cilvēku, jo īpaši bērnu, nāvi, bet arī radīja plašas bēgļu plūsmas uz kaimiņvalstīm Keniju un Etiopiju; tā kā Eiropas Komisija palielināja humānās palīdzības piešķīrumu no EUR 9 miljoniem 2008. gadā līdz EUR 46 miljoniem 2009. gadā, taču pēc tam samazināja šo apjomu līdz EUR 35 miljoniem 2010. gadā un EUR 30 miljoniem 2011. gadā; tā kā tikai pēc lielā sausuma 2011. gada vasarā tā pārskatīja piešķīrumu, to palielinot līdz EUR 77 miljoniem;
Ah. tā kā humanitārās situācijas būtiska uzlabošana Āfrikas ragā būs savstarpēji saistīta ar visiem citiem Savienības mērķiem šajā reģionā un tāpēc ikvienā reģionu nomocījušo dažādo konfliktu ilgtspējīgā risinājumā jāņem vērā iekšzemē pārvietoto personu vajadzības, pašreizējā bēgļu krīze un tās iemesli, tostarp strukturāls pārtikas trūkums, konflikti un klimata ietekme, īpašu uzmanību pievēršot arī tādām visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām kā sievietēm un bērniem;
Ai. tā kā svarīgi reģiona palīdzības sniedzēji un politikas dalībnieki ir ne tikai tādi tradicionāli politikas un attīstības dalībnieki kā ES, ASV un starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO un Pasaules Banka, bet arī Turcija, Ēģipte, Persijas līča Sadarbības padomes valstis (jo īpaši Katara) un Islāma sadarbības organizācija; tā kā Ķīnai ir bijusi galvenā nozīme infrastruktūras attīstības un ekonomisko iespēju veicināšanā Āfrikas ragā, sniedzot ad hoc aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, kas neparedz noteikumus valstīm, kuras veic efektīvas reformas, un bieži vien veicina tās privileģētu pieeju dabas resursiem un tirgum attiecīgajā valstī;
Aj. tā kā ES ir galvenā starptautiskā atbalsta un humānās palīdzības sniedzēja Āfrikas ragā un sniedz ieguldījumu šī reģiona attīstībā un drošībā gan uz sauszemes, gan jūrā;
Ak. tā kā tirdzniecībai un transportam drošas vides izveide gan uz sauszemes, gan jūrā ir galvenais pasākums ceļā uz reģiona stabilizāciju un attīstību;
Al. tā kā Āzijas valstu pieprasījuma milzīgā pieauguma dēļ nelikumīgi iegūta ziloņkaula tirdzniecība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem ienākumu avotiem tādiem militāriem grupējumiem kā Al-Shabaab, kā arī oficiālajiem militārajiem spēkiem; tā kā saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) ziloņu malumedniecība ir sasniegusi augstāko līmeni desmitgadē un reģistrēts lielākais ziloņkaula konfiscēšanas gadījumu skaits kopš 1989. gada;
Am. tā kā saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) ziņojumu Somālijas piekrastē, pilnīgi ignorējot vietējo iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu, ir nelegāli noglabāts liels daudzums toksisko atkritumu, kas noplūst apkārtējā vidē; tā kā saskaņā ar šo pašu ziņojumu daļa atkritumu, kas tiek izgāzti jūrā, nāk no Eiropas Savienības un nodara neatgriezenisku kaitējumu cilvēka veselībai un videi reģionā, tādējādi rupji pārkāpjot cilvēktiesības;
An. tā kā reģionā pašlaik nav sasniegts neviens no astoņiem Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) un tikai ar apņēmīgu politiskās gribas izpausmi var panākt konkrētu progresu trijos atlikušajos gados līdz 2015. gada termiņam;
Ao. tā kā nesaprātīgums un politiskais ekstrēmisms ir saistīts ar nabadzības vai bada situācijām; tā kā 14 mēnešus pēc tam, kad ANO oficiāli paziņoja par pirmo XXI gadsimta badu Āfrikas ragā, humanitārā situācija ir salīdzinoši uzlabojusies, taču tā vēl joprojām ir kritiska;
Ap. tā kā virzība nabadzības samazināšanā Āfrikas ragā ir aizkavējies pārtikas un degvielas krīžu dēļ, kā arī pasaules ekonomikas un finanšu krīzes un klimata pārmaiņu radītās ietekmes dēļ;
Aq. tā kā 2012. gada martā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) lēsa, ka Āfrikas ragā palīdzība nepieciešama vairāk nekā astoņiem miljoniem cilvēku (tostarp 3,2 miljoniem — Etiopijā, 2,5 miljoniem — Somālijā, 2,2 miljoniem — Kenijā un 180 000 — Džibutijā); un 2011. gadā reģions piedzīvoja pēdējos 60 gados lielāko sausumu, kas ietekmēja vairāk nekā 13 miljonus cilvēku, no kuriem simtiem tūkstošiem cilvēku bija jāpamet savas mājas un desmitiem tūkstoši cilvēku zaudēja dzīvību;
Ar. tā kā dažas atsevišķas reģiona valstis traucē Starptautiskās Krimināltiesas darbu Āfrikas ragā, ko tā veic, lai vainīgās personas sauktu pie atbildības un apkarotu nesodāmību;
As. tā kā, lai turpinātu darbu humānās palīdzības sniegšanā un ieguldītu Somālijas, Kenijas un Etiopijas atveseļošanas centienos, UNICEF 2012. gadam nepieciešami USD 273 miljoni, no kuriem līdz 2012. gada jūlija beigām tas bija saņēmis tikai 33 %,
Vispārējā sistēma
1. atzinīgi vērtē ES stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu un jo īpaši tās visaptverošo pieeju, kas pamatojas uz drošības un stabilitātes problēmu risināšanu, nostiprinot tiesiskumu un nodrošinot pienācīgu procesu, kam jāietver funkcionējoši tiesībaizsardzības mehānismi un procedūras, kā arī neatkarīga tiesu sistēma, un vienlaikus cenšoties novērst šo problēmu cēloņus, jo īpaši izmantojot attīstības un humānās palīdzības stratēģijas, kuru pamatā ir skaidri noteikti mērķi; mudina pilnībā īstenot ES stratēģisko sistēmu attiecībā uz Āfrikas ragu un atbalstā tās piecus virzienus, kas pamatojas uz: i) demokrātisku, stabilu un atbildīgu politisko struktūru veidošanu visās Āfrikas raga valstīs; ii) sadarbību ar visām šā reģiona valstīm un reģionālajiem un starptautiskajiem dalībniekiem un organizācijām, lai novērstu konfliktus, tostarp risinot to cēloņus; iii) nodrošinājumu, lai pašreizējā nedrošā situācija reģionā neapdraudētu ne citu kaimiņvalstu, ne pārējo reģionu vai valstu drošību; iv) atbalsta sniegšanu ekonomikas izaugsmes veicināšanas un nabadzības mazināšanas centieniem; v) atbalstu reģiona politiskajai un ekonomiskajai sadarbībai; uzsver, ka svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi reģionā un mazināt nabadzību, ievērojot cilvēku pamatvajadzības;
2. uzsver, ka ikviens ilgtspējīgs risinājums neskaitāmajiem konfliktiem reģionā var būt veiksmīgs tikai tad, ja tajā paredzēti labu kaimiņattiecību principi, pārvarot sāncensību un robežu strīdus, neiejaukšanās un sadarbība starp valstīm, ilgtspējīga attīstība un resursu pieejamības iespēju taisnīga un godīga sadale, radot visiem vienlīdzīgas ekonomiskās iespējas; norāda, ka šajā nolūkā nepieciešami uz pārveidi vērsti centieni miera veidošanas, starpniecības un samierināšanas jomā, kā arī nesodāmības izbeigšana sadarbībā ar Starptautisko Krimināltiesu un starptautisko humanitāro tiesību ievērošana, tostarp netraucēta humānās palīdzības pieejamība iedzīvotājiem un cilvēktiesības; norāda, ka Savienībai ir uzdevums ciešā sadarbībā ar reģionālajām struktūrām atbalstīt šos procesus, cīnīties pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču izplatīšanu un veicināt demobilizāciju, atbruņošanos un bijušo kaujinieku reintegrāciju, taču uzsver, ka tikai paši Āfrikas raga iedzīvotāji ir vienīgie dalībnieki, kas var sekmēt noturīga miera, stabilitātes un labklājības, kā arī atbildīgas valdības un tiesiskuma nodrošināšanu reģionā;
3. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Āfrikas ragā iecelšanu atbilstoši Parlamenta aicinājumam iepriekš minētajā 2007. gada 10. maija rezolūcijā par Āfrikas ragu; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Komisiju aktīvi atbalstīt ESĪP darbu, nodrošinot atbilstošus finansiālos resursus un cilvēkresursus un tiešu piekļuvi kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) struktūrām un misijām, kā arī Komisijas attīstības un humānās palīdzības politikas struktūrām un programmām; atgādina, ka Eiropas Parlaments savā rezolūcijā prasīja ES īpašajām pārstāvim Āfrikas ragā regulāri iesniegt ziņojumus Parlamentam; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ESĪP kārtējos ziņojumus Parlamentam un aicina viņu turpināt dialogu un regulāru viedokļu apmaiņu ar tā deputātiem; atzinīgi vērtē arī ESĪP Sudānā un Dienvidsudānā iecelšanu; uzskata, ka apspriešanās un pilnīgas rīcības koordinācijas nodrošināšanai ar abiem īpašajiem pārstāvjiem kompetentajiem ES ārējās darbības finanšu instrumentu plānošanas dienestiem ir regulāri jākonsultējas un regulāri jāsniedz tiem politiski un stratēģiski padomi; norāda, cik vērtīgs ir regulārs dialogs un koordinēšana starp abiem ESĪP un ES delegāciju vadītājiem reģionā;
4. uzskata, ka IGAD būtu jāpiešķir vairāk resursu, lai sekmētu labas pārvaldības sistēmu, kā arī efektīvu politisku dialogu un mehānismus vienprātības panākšanai visās dalībvalstīs un starp tām; aicina ES veicināt šo uzdevumu, turpinot iesaistīties to iekšējo spēju veidošanas procesā; atgādina, ka ļoti svarīgi būs veicināt reģionālo iestāžu sistēmu dialogam un koordinēšanai starp šā reģiona valstīm, jo īpaši ar reģiona galvenajām dalībniecēm Etiopiju, Keniju un Ugandu, kam būs jāturpina koordinēt centienus un īstenot kopējos mērķus; atgādina, ka IGAD varētu nodrošināt pienācīgu sistēmu dialogam un koordinācijai attiecībā uz būtiski svarīgu dabas resursu, piemēram, ūdens, izmantošanu;
5. aicina Komisiju apsvērt iespēju sniegt palīdzību un atbalstu visām Āfrikas valstīm, kas militāri ir iesaistījušās miera uzturēšanā Āfrikas raga valstīs, jo īpaši Somālijā;
6. atzinīgi vērtē ES lēmumu sniegt papildu atbalstu AMISOM, lai tā varētu pildīt savas pilnvaras un nodrošināt kopējo karaspēka skaitu 17 731 karavīra sastāvā, kā pilnvarojusi ANO;
7. uzskata, ka AMISOM rezultāti cīņā pret Al-Shabaab, piemēram, kontroles atgūšana Kismājo, apstiprina Āfrikas Savienības atbalstīšanas stratēģisko nozīmi; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir veicināt ĀS iestāžu attīstības, spēju veidošanas un labas pārvaldības procesu, kā arī tās reaģēšanas spējas, tostarp krīžu pārvarēšanas un militārās spējas; atzinīgi vērtē ES delegācijas Āfrikas Savienībā izveidi Adisabebā;
8. aicina steidzami sniegt palīdzību tiesu un brīvības atņemšanas iestāžu sistēmām valstīs, kas ir sadarbojušās ar ES pirātismā aizdomās turēto personu nodošanā (Kenija, Seišelas un Maurīcija), kā arī atbalstīt Somālijas iestādes, lai nodrošinātu, ka tām ir tāda juridiskā spēja un pienācīgi tiesu procesi atbilstoši starptautiskajām tiesībām, jo īpaši cilvēktiesībām, lai spētu tiesāt notvertos pirātus un Al-Shabaab kaujiniekus; uzsver, ka tajā pašā laikā svarīgi ir notvertajiem pirātiem nodrošināt rehabilitācijas un sociālās reintegrācijas iespējas;
9. pauž nožēlu, ka, neraugoties uz ES sniegto palīdzību tiesiskuma stiprināšanai reģionā, Savienības noslēgtajiem nolīgumiem ar trešām valstīm (Keniju, Seišelām un Maurīciju) par nodošanu un divpusējiem nolīgumiem starp Seišelām, Puntlendu un Somālilendu par notiesāto pirātu repatriāciju, kā arī dažādiem starptautiskiem tiesiskiem regulējumiem, daudzi, pirāti un citi noziedzīgu nodarījumu izdarītāji vēl joprojām nav apcietināti vai arī, ja tie bija apcietināti, tika atbrīvoti drošu pierādījumu trūkuma dēļ vai tādēļ, ka nebija politiskās gribas tos saukt pie atbildības;
10. ļoti atzinīgi vērtē ANO 2011. gada 25. janvāra ziņojumu, kurā uzsvērti 25 priekšlikumi, ko sagatavoja ANO ģenerālsekretāra īpašais padomnieks juridiskajos jautājumos saistībā ar pirātismu Somālijas piekrastē Jack Lang; atzinīgi vērtē arī attiecīgos Jack Lang turpmākos ziņojumus, piemēram, 2011. gada 15. jūnija ziņojumu par kārtību, kādā Somālijā izveido īpašas tiesas pirātisma apkarošanai, un ģenerālsekretāra 2012. gada 20. janvāra ziņojumu par īpašajām tiesām pirātisma apkarošanai Somālijā un citās reģiona valstīs; mudina PV/AP, ESĪP, trīs misijas vadītājus un delegācijas vadītājus prioritārā kārtā izskatīt Jack Lang sagatavotos priekšlikumus un izstrādāt stratēģiju par ES ieguldījumu starptautiskajā pieejā attiecībā uz krimināltiesībām Somālijas teritorijā;
11. atgādina par savu aicinājumu dalībvalstīm sadarbībā ar Eiropolu un Interpolu izsekot un noskaidrot naudas plūsmas un konfiscēt summas, kas samaksātas pirātiem kā izpirkuma nauda, jo ir pazīmes, kas liecina, ka šī nauda, iespējams, tiek pārvesta uz banku kontiem visā pasaulē, tostarp uz Eiropas bankām, kā arī apzināt un likvidēt organizētās noziedzības tīklus, kuri gūst peļņu no šīm darbībām; aicina Padomi veicināt ciešāku sadarbību starp EU NAVFOR, no vienas puses, un Eiropolu un Interpolu, no otras puses;
12. mudina visas reģiona valstis sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu un atgādina par to valstu saistībām, kas parakstījušas un ratificējušas Romas statūtus; atzinīgi vērtē arī jaunākās pārmaiņas Starptautiskajā Krimināltiesā, ļaujot veikt pētījumus un izmeklēšanu tajās valstīs, kas nav Romas statūtu puses vai tos nav ratificējušas;
13. aicina Eiropas Savienības iestādes būt piesardzīgām un aktīvām saistībā ar politisko pāreju, kas sākusies Etiopijā, un demokrātisko attīstību, kas sākusies Somālijā;
14. uzskata par vēlamu izmantot izdevību, ko rada 2012. gada 20. augustā mirušā Etiopijas premjerministra Meles Zenawi mantojuma atklāšana, jaunā Somālijas prezidenta ievēlēšana un Kenijas likumdevēja vēlēšanas 2013. gadā, lai i) veicinātu konstitucionālo normu, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanu, sadarbojoties un risinot dialogu ar Āfrikas raga partneriem; ii) turpinātu darbu institucionālās attīstības, demokrātijas veidošanas un demokratizācijas jomā; iii) uzraudzītu turpmākos pasākumus, kas veikti pēc vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumiem, un attiecīgā gadījumā sniegtu atbalstu to īstenošanai; iv) pastiprinātu politisko dialogu valsts un reģionālajā līmenī un turpinātu risināt jautājumus par cilvēktiesībām, tostarp attiecīgā gadījumā par nogalināšanu bez tiesas sprieduma, patvaļīgu arestu un ieslodzījumu, kā arī cīņu pret nesodāmību; v) atbalstītu neatkarīgu pilsonisko sabiedrību, kas ir spējīga risināt sociālus jautājumus;
15. atzinīgi vērtē to, ka, beidzoties termiņam, kas noteikts Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes ceļvedī, kurš atbalstīts ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2046 (2012), starp Sudānu un Dienvidsudānu ir panākta vienošanās par naftas resursiem; cer, ka ar minēto vienošanos pēc iespējas drīzāk līdz galam tiks atrisināta arī problēma saistībā ar naftas tranzītu no Dienvidsudānas;
Drošības politikas sistēma
16. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības vadīto jūras spēku (EUNAVFOR) operācijas Atalanta svarīgo ieguldījumu centienos apkarot pirātismu un uzlabot jūras satiksmes drošību Somālijas piekrastē; uzsver tās nozīmi, aizsargājot Pasaules Pārtikas programmas fraktētos kuģus, kuri piegādā palīdzību Somālijai, un citus neaizsargātus kuģus, kā arī piegādi AMISOM; atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 23. marta lēmumu, ar kuru tika pagarināts EUNAVFOR operācijas Atalanta termiņš līdz 2014. gada decembrim un paplašinātas tās pilnvaras ar mērķi vērsties pret pirātu bāzēm uz sauszemes; mudina dalībvalstis nodrošināt, lai EUNAVFOR operācija Atalanta tiktu pienācīgi atbalstīta, nodrošinot to ar atbilstošiem novērošanas kuģiem un patruļkuģiem, jo pašreizējie panākumi cīņā pret pirātismu ir atgriezeniski, kā arī sniedzot līdzekļus starptautiskajai kopienai, lai vajātu pirātus, to finansētājus un tīklus, atzīstot, ka efektīvākie pirātisma apkarošanas pasākumus līdz šim ir bijuši borta aizsardzības pasākumi, ko ieviesušas kuģošanas sabiedrības; šajā saistībā atzinīgi vērtē nesenos jūrniecības nozares aicinājumus paredzēt regulējumu privātajiem jūras drošības uzņēmumiem un aicina Starptautisko Jūrniecības organizāciju, karoga valstis un jūrniecības nozari sadarboties, lai turpinātu attīstīt un īstenot skaidrus, saskanīgus, piemērojamus un starptautiski atzītus standartus attiecībā uz privāti nolīgta bruņotas apsardzes personāla pakalpojumu izmantošanu uz kuģiem, kā arī aicinājumu privātajiem jūras drošības uzņēmumiem rīkoties, stingri ievērojot šos standartus;
17. norāda, cik svarīga ir sadarbība starp EUNAVFOR un pārējām starptautiskajām misijām, kas darbojas šajā teritorijā, proti, AMISOM sauszemes operāciju, un uzskata, ka labām attiecībām un ciešai sadarbībai, tostarp informācijas apmaiņai, ir galvenā nozīme, lai Somālijā nodrošinātu stabilu situāciju; atgādina, ka EUNAVFOR operācija Atalanta un NATO operācija „Okeāna vairogs” var palīdzēt veiksmīgi atturēt no pirātisma un ierobežot to tikai tad, ja Āfrikas ragā un jo īpaši Somālija ir ieviesta visaptveroša stratēģija, lai novērstu iemeslus, kuru dēļ somālieši iesaistās pirātismā un veic noziedzīgas darbības ienākumu gūšanas nolūkā; norāda, ka NATO pašreizējā pretpirātisma misijā, operācijā „Okeāna vairogs”, ir grūti panākumi ar divām neilgākām pretterorisma operācijām, kas datētas ar 2008. gada oktobra, lai aizsargātu Pasaules Pārtikas programmas (WFP) kravu pārvadājumus;
18. atzinīgi vērtē Ārlietu padomes 2011. gada 12. decembra lēmumu ieviest iniciatīvu saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi (EUCAP Nestor), lai stiprinātu jūras spēku un tiesu iestāžu kapacitāti un nodrošinātu piekrastes policijas spēku un tiesnešu apmācību piecās Āfrikas raga un Indijas okeāna rietumu piekrastes valstīs, apspriežoties ar vietējo sabiedrību un saņemot tās piekrišanu; aicina visas dalībvalstis nekavējoties apgādāt jauno misiju ar kompetentu civilo un militāro personālu; aicina cieši sadarboties ar citām iniciatīvām, tostarp ar ES MARSIC projektu saskaņā ar Bīstamo jūras ceļu programmu, kuru atbalsta stabilitātes instruments un reģionālā jūras drošības programma (MASE), ko ierosināja Austrumāfrikas, Dienvidāfrikas un Indijas okeāna reģiona valstis un atbalstīja ES un kuru mērķis ir apkarot pirātismu uz sauszemes un uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu spējas aizturēt, nodot, apcietināt un saukt pie atbildības pirātismā aizdomās turētās personas; uzskata, ka tikai stiprinot piekrastes valstu krasta apsardzes spējas, novēršot pamatcēloņus pirātismam uz sauszemes un sekmējot to, ka tiek ievērota kuģniecības paraugprakse BMP4 un uzlabotie standarti jūras drošības nozarei, starptautiskā sabiedrība spēs panākt plašāko mērķi par reģiona stabilitāti un drošību un tādējādi mazināt nepieciešamību pēc kuģu patruļas šajā reģionā;
19. atzinīgi vērtē 2011. gada jūlija lēmumu pagarināt un pārorientēt ES Apmācības misiju (EUTM), kas dislocēta Ugandā; tomēr aicina labāk pārbaudīt un uzraudzīt visu jauniesaukto, kas apmācīti EUTM, rīcību un atbildīgumu, lai nodrošinātu, ka programmā netiek apstiprināti nepilngadīgie vai personas, kas iesaistījušās kaujinieku grupās, nodrošinātu viņu integrāciju Somālijas bruņotajos spēkos un to, ka tiek nekavējoties ziņots par visiem dezertēšanas gadījumiem un tie tiek izmeklēti; aicina arī ES piedalīties apmācības spēku maksājumu sistēmas ciešā uzraudzībā, lai nodrošinātu, ka maksājumi nonāk pie paredzētajiem saņēmējiem un rada motivāciju, lojalitāti un saistības, tādējādi garantējot arī, ka Somālijas drošības spēki spēs turpmāk paši uzņemties atbildību;
20. uzsver vajadzību nodrošināt ciešu stratēģisko koordināciju starp visiem drošībā iesaistītajiem dalībniekiem, jo īpaši EU-NAVFOR Atalanta, EUTM Somalia un EUCAP Nestor, kā arī NATO (operācija „Okeāna vairogs”), ASV vadīto operatīvo grupu CTF-151, ANO un AMISOM; norāda, ka ir izveidoti starptautiski koordinācijas mehānismi, piemēram, Somālijas piekrastes pirātisma jautājumu kontaktgrupa (CGPCS) Ņujorkā un Kopīgas informētības un rīcības mehānisms (SHADE) Bahreinā; tāpēc atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 23. marta lēmumu aktivizēt, sākotnēji uz divu vai trīs gadu laikposmu, ES Operāciju centru, lai saskaņotu un palielinātu sinerģiju starp trim KDAP misijām Āfrikas ragā, kā arī Briselē esošajām struktūrām Āfrikas raga stratēģijas kontekstā sadarbībā ar ES īpašo pārstāvi Āfrikas ragā;
21. norāda, ka pazīmes liecina, ka LRA darbības mērogs varētu paplašināties, iesaistot cīņā vairāk valstu un pakļaujot riskam vairāk bērnu; atgādina, ka cīņa pret LRA un tās līdera Joseph Kony meklēšana ir bijusi lielā mērā atkarīga no ASV sniegtā finansējuma, aprīkojuma un loģistikas atbalsta; aicina ES saskaņot ar ASV jebkādu papildu palīdzību, kas nepieciešama cīņai pret LRA Āfrikas Savienības pārraudzībā;
22. nosoda CITES noteikumu neīstenošanu; aicina Komisiju un Padomi veicināt ziloņkaula importa uz ES sertifikācijas un kontroles sistēmas izveidi, līdzīgi kā sekmīgajā Kimberli procesā;
Visaptverošās pieejas nostiprināšana
23. atzinīgi vērtē ES stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu, kas ietver ne tikai drošības un humānās palīdzības politiku, bet arī ilgstošāku attīstības politiku un TAM; uzsver, cik svarīgs ir šis attīstības politikas ilgāka termiņa redzējums, un aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīzāk saskaņot savu politiku šajā jomā un kopīgi sagatavot programmas dažādām valstīm un reģioniem;
24. uzskata, ka stabils un drošs Āfrikas rags pozitīvi ietekmētu politisko un drošības jomu ārpus reģiona, arī attiecībā uz ieguldījumiem un drošiem kuģniecības maršrutiem Indijas okeānā; tāpēc uzskata, ka G20 līmenī būtu jāuzsāk apsvērt stratēģijas, kas veicina drošību un stabilitāti reģionā, un koordinācija, sniedzot nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai īstenotu visaptverošu pieeju; šajā saistībā norāda uz pozitīvo pieredzi, kas gūta Londonā 2012. gada februārī notikušajā Somālijas konferencē, un mudina PV/AP izskatīt iespēju rīkot līdzīgu konferenci 2013. gadā;
25. uzskata, ka Āfrikas rags jāuztver arī kā reģions, kuram ir spēcīgs ekonomiskais potenciāls, jo īpaši derīgo izrakteņu un lauksaimniecības jomā; tāpēc aicina Padomi, Komisiju, EĀDD un EIB, saskaņojot ar citiem daudzpusējiem palīdzības sniedzējiem un finanšu iestādēm, apzināt tādus kopīgo interešu projektus attiecībā uz reģiona valstīm, kas varētu veicināt sadarbību un pozitīvu savstarpējo atkarību, piemēram, energoapgādes, tostarp atjaunojamo energoresursu, un dabas resursu, tostarp ūdens, jomā; uzsver, ka — lai nodrošinātu Āfrikas raga ekonomikas ilgtermiņa attīstību, būtiska nozīme ir pārrobežu tirdzniecībai, piekļuvei starptautiskajiem tirgiem, ostas infrastruktūrai un atbilstošu koridoru nodrošināšanai, lai valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, varētu piekļūt ostām; aicina Komisiju veikt padziļinātu analīzi par dimensiju un ietekmi ekonomikas, vides un sociālajā jomā, ko rada zemes nomas prakse trešām valstīm Āfrikas ragā, un ierosināt iespējamās aizsardzības stratēģijas un mehānismus;
26. uzskata, ka reģionālās drošības stiprināšana un terorisma un pirātisma apkarošana ir svarīga, taču nedrīkst aizmirst, ka pirmām kārtām ir ārkārtīgi nepieciešams atbalstīt nabadzības izskaušanu reģionā, vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar dibināšanas līgumu ES, īstenojot politiku, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, jāievēro attīstības sadarbības mērķi, no kuriem galvenais ir nabadzības mazināšana un izskaušana (LESD 208. panta 1. punkts); norāda, ka visas Āfrikas raga reģiona valstis ir jaunattīstības valstis un tāpēc tās visas, izņemot Sudānu un Dienvidsudānu, kuras nav parakstījušas Kotonū nolīgumu, ir saņēmušas attīstības palīdzību divu miljardu euro apmērā (no kuriem EUR 644 miljoni tika piešķirti tieši Etiopijai) valstu un reģionu indikatīvajām programmām desmitajā EAF (2008.–2013. gadam); norāda, ka šajā pašā periodā un arī saskaņā ar desmito EAF Austrumāfrikas, Dienvidu Āfrikas un Indijas okeāna reģions saņem EUR 619 miljonus (kas daļēji paredzēti Starpvaldību attīstības iestādei (IGAD)), lai izkaustu nabadzību reģiona valstīs un tām palīdzētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; visbeidzot atgādina, ka EAF apakšinstruments — Āfrikas miera mehānisms — sniedz finansiālu atbalstu AMISOM;
27. uzskata, ka ES (dalībvalstis un Komisija) kā pasaulē galvenā attīstības palīdzības un humānās palīdzības izplatītāja reģionā, kura par tādu ir kļuvusi, daļēji pateicoties diplomātiskās darbības centralizēšanai EĀDD un ESĪP, operācijas Atalanta panākumiem un dažu dalībvalstu diplomātiskai un militārai klātbūtnei reģionā, varētu darīt vairāk, lai izskaustu pastāvīgo nabadzību reģionā un tajā valdošo anarhiju un beztiesiskumu;
28. uzskata, ka ir jāizmanto izdevība, ko radījusi Somālijas jaunā prezidenta Hassan Sheikh Mohamud ievēlēšana 2012. gada 10. septembrī, lai strādātu ar stratēģiskās sistēmas attiecībā uz Āfrikas ragu palīdzību un Eiropas Savienības īpašā pārstāvja reģionā, EĀDD un valstu diplomātu, kā arī Āfrikas Savienības atbalstu nolūkā izveidot normālas diplomātiskas un ekonomiskas attiecības starp Etiopiju un Eritreju un atrisināt Somālijas krīzi, jo tas sekmētu visa reģiona attīstību; norāda, ka Āfrikas Lielo ezeru reģions, kas robežojas ar Āfrikas raga reģiona rietumu daļu, ir viens no pasaulē nestabilākajiem reģioniem ar ļoti mazattīstītām valstīm, kurās ir izplatīta bruņota vardarbība, piemēram, Kongo Demokrātiskā Republikā (KDR), vai pat kari ar vienu vai vairākām kaimiņvalstīm (saspīlējumi starp KDR un Ruandu, kas plašākā izpratnē ir Āfrikas raga reģiona daļa); uzsver, ka, īstenojot Eiropas stratēģiju attiecība uz Āfrikas ragu, nevar neņemt vērā tās iespējamo ietekmi uz kaimiņu reģionu (galvenokārt Āfrikas Lielo ezeru reģiona, Centrālās Āfrikas un Dienvidu Āfrikas) attīstību, kas ir ļoti vajadzīga.
29. atzinīgi vērtē gan no reģionālās attīstības palīdzības, gan no humānās palīdzības aspekta Eiropas Komisijas 2012. gadā ierosināto jauno plānu attiecībā uz Āfrikas ragu — SHARE (Supporting Horn of Africa Resilience — atbalsts Āfrikas raga izturētspējai), kurš iecerēts kā instruments saiknes izveidošanai starp īstermiņa humāno palīdzību un ilgtermiņa attīstību, lai pārrautu reģiona krīžu apburto loku; pauž pilnīgu atbalstu Eiropas Komisijai attiecībā uz saiknes nostiprināšanu starp neatliekamo palīdzību, atjaunošanu un attīstību (LRRD: Link between Relief, Rehabilitation and Development); aicina ES strādāt, izmantojot šo programmu, lai nodrošinātu dažādas iztikas iespējas un labāku pieeju tirgum un informācijai, lai sekmētu mājsaimniecību ienākumus iedzīvotājiem, kuri nodarbojas ar lopkopību, lauksaimniecību un lopkopību, kuri dzīvo upju krastos, piekrastēs, pilsētās un piepilsētās, uzlabotu sociālo pamatpakalpojumu pieejamību un censtos piedāvāt uzticamu un paredzamu atbalsta līmeni iedzīvotājiem, kuri pastāvīgi vai sezonāli pakļauti apdraudējumam;
30. atzinīgi vērtē jauno ES SHARE programmu, kuras mērķis ir palielināt Āfrikas raga valstu pretošanās spēju dažādiem apdraudējumiem, ar kuriem tās saskaras; taču uzsver, ka šī programma jāsaskaņo ar ES stratēģiju attiecībā uz Sāhelas apgabalu, kas saskaras ar tādām pašām problēmām (terorismu, narkotiku tirdzniecību, klimata pārmaiņām, bēgļu pieplūdumu, personu pārvietošanu u. c.);
31. uzskata, ka Āfrikas raga valstīs ir svarīgi atbalstīt lauksaimniecību, ganību lopkopību un liellopu audzēšanu, un atzinīgi vērtē svarīgo darbu, ko šajās jomās paveikušas vairākas NVO;
32. aicina Komisiju atbalstīt ikvienu programmu, kuras mērķis ir nodrošināt piekļuvi ūdenim, kas ir pamattiesības un cilvēces kopīga vērtība, un atbalstīt valsts un privātā sektora partnerības dzeramā ūdens pieejamības nodrošināšanai;
33. uzstāj, ka ES palīdzībai Āfrikas ragā pēc iespējas vajadzētu būt nevis tieša budžeta atbalsta veidā, bet gan tā būtu jāpiešķir, lai sasniegtu īpašus mērķus, pamatojoties uz skaidriem darbības rādītājiem; uzskata ― ja palīdzībai jābūt budžeta atbalsta veidā, uz to jāattiecina nosacījums par konkrētu mērķu sasniegšanu; uzskata, ka programmām, kas vērstas uz atbalstu ES stratēģijai attiecībā uz Āfrikas ragu, jāspēj gūt labums no līdzekļu sapludināšanas, t. i., šādu programmu finansējumam jābūt pieejamam citiem starptautiskajiem palīdzības sniedzējiem, pamatojoties uz skaidriem kopīgiem standartiem, lai veicinātu visu atbalsta sniedzēju saskaņotu, vienotu pieeju un minimālu pretrunīgo pieeju vai dublēšanās risku; uzskata, ka līdzīgi ES jāspēj piedalīties trešās puses programmu finansēšanā Āfrikas ragā, ja var nodrošināt, ka pilnībā tiek ievēroti noteikumi par ES finansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm;
34. aicina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk sniegt neitrālu, objektīvu un neatkarīgu humāno palīdzību neaizsargātajiem iedzīvotājiem un sniegt atbalstu reģiona valstīm to spēju stiprināšanā, izmantojot katastrofu riska mazināšanas stratēģijas un ilgtermiņa attīstības sadarbības programmas tādās jomās kā sagatavotība sausumam, lauksaimniecība, lauku attīstība un pārtikas nodrošinājums;
35. uzsver, ka, ja pārtikas traģēdijas cēlonis Āfrikas ragā (kā arī Sāhelā) ir atkārtoti sausuma periodi, slikta raža un cenu pieaugums, jāņem vērā, ka papildus šiem īstermiņa cēloņiem (lai gan sausumu jau var uzskatīt par strukturālu parādību) ir citi ļoti nozīmīgi cēloņi, piemēram, kopienu sairšana un neierobežots lauksaimniecības eksporta pieaugums, kas kaitē pārtikas apgādes un lauksaimnieciskās ražošanas suverenitātei, ko veic pašu patēriņam un pārdošanai vietējā tirgū;
36. uzsver, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir nemainīgs pamats Savienības sadarbībai ar trešo valstu partneriem; tāpēc pauž lielas bažas par ziņojumiem saistībā ar patvaļīgiem arestiem, slikto izturēšanos pret ieslodzītajiem un vardarbību pret demonstrantiem, kā arī represīvajiem pasākumiem pret politisko opozīciju, tostarp cenzūru un žurnālistu un aktīvistu nelikumīgu apcietināšanu, kas norisinājusies reģionā; aicina visas iestādes Āfrikas ragā ievērot šos pamatprincipus un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos;
37. pauž nopietnas bažas par zemes sagrābšanu Āfrikā, kas apdraud vietējo nodrošinātību ar pārtiku un palielina badu; aicina Āfrikas raga valstu valdības un ES novērtēt pašreizējo lauksaimniecības zemju iegādes ietekmi uz nabadzību laukos un pašreizējo bada krīzi; mudina Komisiju iekļaut zemes sagrābšanas jautājumu savā politiskajā dialogā ar jaunattīstības valstīm, lai īstenotu politikas saskaņotību;
38. pauž bažas pa iespējamo nelegālo atkritumu izgāšanu, ko veic ES uzņēmumi un noziedznieku tīkli; atgādina, ka nelegāla atkritumu izgāšana rada lielas bažas piekrastē dzīvojošiem somāliešiem; aicina PV/AP un Komisiju nekavējoties uzdot neatkarīgai struktūrai veikt pilnīgu izmeklēšanu, tostarp vākt pierādījumus un paraugus, un atkarībā no izpētes rezultātiem apsvērt iespēju celt prasību, tostarp pieprasīt kompensāciju no Eiropas uzņēmumiem, ES dalībvalstīm vai ES;
39. atzīst, ka ir ļoti svarīgi, lai visi konflikta skartie Āfrikas raga iedzīvotāji saņemtu neatkarīgu un objektīvu humāno palīdzību un lai arī turpmāk tiktu sniegts atbilstošs finansējums, jo īpaši Somālijai; uzsver, ka palīdzības samazināšana varētu likt Somālijas iedzīvotājiem atkal ieslīgt humanitārajā krīzē; uzsver, ka papildus humānajai palīdzībai ir jāstiprina tādi centieni kā Eiropas Savienības iniciatīva „Atbalsts Āfrikas raga izturētspējai” (SHARE), lai nodrošinātu vietējo cilvēku izturētspēju un uzlabotu viņu iztikas līdzekļus;
40. uzsver, ka reģionā ilgstoši bijusi nevērīga attieksme pret cilvēktiesībām, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, bērniem, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām, un reliģiskajām minoritātēm, un norāda, ka dažās Āfrikas raga daļās ir izplatīts sektantiskais islāms, kas apdraud minoritāšu brīvības;
41. uzsver, cik svarīgs pilsoniskajai sabiedrībai ir Eiropas atbalsts; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt koordinētu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai gan atsevišķās valstīs, gan pārrobežu un reģionālajā līmenī;
42. uzsver, ka ir svarīgi sniegt nepārtrauktu palīdzību Dienvidsudānai, lai izveidotu un uzturētu efektīvu pilsonisko sabiedrību; ir pārliecināts, ka jaunajā demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas instrumentā ir jāietver arī Āfrikas ragam paredzētas ad hoc finansēšanas kategorijas; uzskata, ka jāapsver Demokrātijas fonda attiecināšana uz Āfrikas raga valstīm;
Sudāna un Dienvidsudāna
43. atzinīgi vērtē Sudānas un Dienvidsudānas panākto vienošanos atsākt naftas eksportu un veikt robežas demilitarizāciju un aicina abas valstis to ievērot; aicina abas valstis izbeigt patvēruma vai atbalsta sniegšanu otras valsts nemiernieku grupējumiem; mudina turpināt sarunas par robežu noteikšanu starp abām valstīm, lai izvairītos no turpmākiem konflikta uzliesmojumiem, kas apdraudētu nesen panākto vienošanos, un iesaka abu valsu vadītājiem turpināt sarunas, lai pēc iespējas drīzāk panāktu vienošanos par Abjejas un citu strīdīgo apgabalu statusu saskaņā ar ĀS ceļvedi un ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2046; apsveic bijušā prezidenta Thab Mbeki vadīto Augsta līmeņa darba grupu, ko daļēji finansēja Eiropas Savienība, sakarā ar panākumiem, ko tā ar ĀS atbalstu guvusi, risinot sarunas un mediāciju starp Sudānu un Dienvidsudānu; aicina ESĪP Sudānā un Dienvidsudānā saskaņot savu rīcību ar delegācijas vadītājiem Sudānā un Dienvidsudānā, lai nodrošinātu ES līdzdalībai, tās politiskajiem centieniem un palīdzībai ļoti augstu atpazīstamības pakāpi;
44. atzinīgi vērtē saprašanās memorandus, kas atsevišķi noslēgti starp Sudānas valdību un Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības Ziemeļu spēkus (SPLM-N) un ANO, Āfrikas Savienību un Arābu valstu līgu, lai ļautu piegādāt humanitāro palīdzību civiliedzīvotājiem Zilās Nīlas un Dienvidkordofanas pavalstīs;
45. pauž bažas par vardarbības atsākšanos Džūnkalī pavalstī Dienvidsudānā, kas apdraud reģiona miera un drošības atjaunošanā gūtos panākumus; atbalsta izmeklēšanu, ko pieprasīja ANO misija Dienvidsudānā (UNMISS), un prasa sodīt tos, kas vainojami vardarbībā; aicina Dienvidsudānas valdību: i) veikt nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu tās starptautisko un valsts cilvēktiesību sistēmu, tostarp arī atkārtoti apstiprināt savas saistības, kas izriet no starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem, kuru puse Sudāna bija Dienvidsudānas neatkarības laikā, vienlaikus atceļot līgumu atrunas, un bez atrunām kļūstot par citu galveno starptautisko cilvēktiesību līgumu pusi; ii) nekavējoties nozvērināt Izmeklēšanas komitejas Džūnkalī reģiona krīzes jautājumā locekļus un piešķirt viņiem nepieciešamos līdzekļus, lai veiktu neatkarīgu, pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu; iii) nekavējoties noteikt oficiālu nāvessoda izpildes moratoriju nolūkā atcelt nāvessodu un aizstāt visus nāvessodus ar cietumsodu; uzsver, cik svarīga ir nepārtrauktā ES palīdzības sniegšana Dienvidsudānai nolūkā nodrošināt valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu spēju veidošanu, izveidot un stiprināt efektīvu pilsonisko sabiedrību un veicināt labu pārvaldību; mudina ES panākt, lai Dienvidsudāna ratificētu galvenos starptautiskos cilvēktiesību līgumus, un palīdzēt valsts iestādēm to īstenošanā; nosoda paziņotos militāro spēku noziegumus pret civilpersonām demilitarizācijas procesā un aicina Dienvidsudānas valdību veikt neatkarīgu izmeklēšanu par šiem notikumiem, lai sauktu pie atbildības vainīgos karavīrus un nodrošinātu atlīdzību cietušajiem;
46. stingri nosoda jebkādus vardarbības aktus, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem, jo tādējādi tiek pārkāptas starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības Sudānā; mudina ES un starptautisko sabiedrību saskaņot vienotu pieeju, risinot civiliedzīvotāju aizsardzības jautājumu un izbeidzot cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši Dārfūras, Dienvidkordofanas un Zilās Nīlas reģionā; aicina Sudānas valdību un Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības Ziemeļu spēkus nekavējoties iesaistīties tiešās sarunās, lai vienotos par pilnīgu karadarbības pārtraukšanu un panāktu politisku noregulējumu, pamatojoties uz 2011. gada 28. jūnija pamatnolīgumu, kā noteikts ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2046; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt starptautisko dalībnieku klātbūtni konflikta zonās, un mudina Sudānas iestādes garantēt šo dalībnieku un civiliedzīvotāju drošību; atgādina par ES un dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz pastiprinātu atbalstu un sadarbību ar Starptautisko Krimināltiesu, izpildot Ahmad Muhammad Harun, Ali Muhammad Ali Abd-Al-Rahman, Abdel Rahim Mohammed Hussein un prezidenta Omar Hassan Ahmad Al Bashir apcietināšanas orderus;
47. pauž bažas par aptuveni 170 000 Sudānas bēgļu (no kuriem vairāk nekā puse ir bērni) veselības stāvokļa pasliktināšanos četrās Augšnīlas pavalsts nometnēs un Vienotības pavalsts nometnē, kurās nepietiekama uztura dēļ ir palielinājušies infekcijas slimību, diarejas un malārijas riski;
48. nosoda jebkādu Sudānas vai Dienvidsudānas sniegtu atbalstu bruņotajiem grupējumiem, kas nav to oficiālie bruņotie spēki;
Somālija
49. ņem vērā 2012. gada 20. augusta Somālijas prezidenta vēlēšanu iznākumu; mudina visus Somālijas politikas dalībniekus uzņemties saistības demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā, jo tas ir vienīgais veids, kā izkļūt no nabadzības, nepietiekamas attīstības un nedrošības apburtā loka; uzsver, ka PLFV pilnvaru beigas ir galvenais pārbaudījums Somālijas spējai izveidot funkcionējošu valsti un to spējām no jauna radīt stabilas, demokrātiskas un patiesi reprezentatīvas iestādes; uzskata, ka būs izšķirīgi svarīgi Somālijā sekmēt iekļaujošu politisko dialogu un veicināt vienprātību veidojošus procesus, lai atbalstītu jauno valdību; aicina jauno federālo valdību un jauno prezidentu Hassan Sheikh Mohamud panākt Somālijas iedzīvotāju samierināšanu, pamatojoties uz Garoves nolīgumu, lai izveidotu jaunu federālu valsti un sāktu ilgo, taču svarīgo procesu miera, drošības un demokrātijas nodrošināšanai visiem somāliešiem;
50. atzinīgi vērtē vairāk nekā 20 gados pirmā oficiālā Somālijas parlamenta zvēresta nodošanu un cer, ka tas iezīmēs pirmo soli pārejā uz reprezentatīvāku parlamentāro demokrātiju; norāda, ka 30 % apmērā noteiktā sieviešu deputātu kvota parlamentā gandrīz ir sasniegta, un atgādina, ka sieviešu nozīmīga līdzdalība visās sabiedriskās dzīves jomās ir būtiska, lai konfliktu atrisināšanas un miera veidošanas centieni būtu sekmīgi;
51. atzinīgi vērtē pārejas perioda beigas Somālijā kā atjaunošanas iespēju; atzinīgi vērtē ceļveža parakstītāju, vecajo padomes, Nacionālās konstitucionālās asamblejas, jaunā federālā parlamenta un Tehniskās atlases komitejas darba nozīmi, izbeidzot pārejas periodu Somālijā; atzinīgi vērtē pilnvaru termiņa beigušā prezidenta apņemšanos atbalstīt prezidentu Hassan Sheikh Mohamud un sadarboties ar viņu; mudina visus politikas dalībniekus Somālijā sadarboties ar jaunajām iestādēm; atzinīgi vērtē prezidenta Hassan Sheikh Mohamud redzējumu par Somāliju un viņa ieceri nodrošināt iekļaujošu, universālu pārvaldes iestāžu izveidi, stabilizāciju, tiesiskumu un labu pārvaldību, ekonomikas atveseļošanos, miera veidošanu un samierināšanu, publisko pakalpojumu sniegšanu un attiecību uzlabošanu starp Somāliju un pārējo pasauli; mudina viņu ievērot savu apņemšanos attiecībā uz pārredzamu un atbildīgu pārvaldību, cīņu pret korupciju visos līmeņos un iekļaujoša dialoga nodrošināšanu, kā arī reprezentatīvu un atbildīgu iestāžu izveidi valsts, reģionālajā, rajonu un vietējā līmenī saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju;
52. aicina PV/AP un ESĪP Āfrikas ragā kritiski pārskatīt Džibutijas miera procesu un apsvērt iespēju izveidot tādu vidutāju grupu, kuras dalībniekiem uzticas plašu Somālijas aprindu pārstāvji, tostarp sieviešu asociācijas, un kuri spēj pārliecināt dažādas Somālijas aprindas sākt sarunas; aicina PV/AP ar Somālijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem valstī un ārpus tās sākt procesu, kas ļautu risināt regulāras un nepārtrauktas diskusijas par iespējamajiem valsts politisko problēmu risinājumiem; aicina PV/AP šos abus procesus apvienot, par piemēru ņemot veiksmīgo miera procesu Sudānā laikā no 2000. līdz 2005. gadam;
53. atzinīgi vērtē Somālijas valdības neseno miera iniciatīvu, piedāvājot civilas darba vietas un apmācību dezertējušajiem Al-Shabaab nemierniekiem; atzinīgi vērtē to, ka nesen tika apstiprināta vērienīga konstitūcija, kas sola vienlīdzīgas tiesības „visiem pilsoņiem neatkarīgi no dzimuma, reliģiskās pārliecības, sociālā vai ekonomiskā statusa, politiskajiem uzskatiem, cilts, invaliditātes, nodarbošanās, izcelsmes vai dialekta”, pasludina ārpus likuma sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un izveido Patiesības noskaidrošanas un samierināšanas komisiju; tomēr pauž bažas, ka valstī, ko gadu desmitiem vajājis postošs naids, jaunā konstitūcija nerisina jautājumu par pilnvaru un līdzekļu sadalījumu starp centru un reģioniem, un aicina pastiprināt sadarbību ar jaunajām iestādēm, lai risinātu šos jautājumus;
54. aicina Somālijas iestādes prioritāti piešķirt iestāžu veidošanai un atbildīgu, pārredzamu un integrējošu policijas spēku izveidei, jo tas vairos iedzīvotāju uzticēšanos jaunajai valdībai; šajā saistībā slavē ES Apmācības misijas Somālijā vērtīgo palīdzību valsts drošības spēkiem; uzticas dalībvalstu pastāvīgajam atbalstam KDAP misijas darbā, kas cenšas veidot izpratni par cilvēktiesību ievērošanu, dzimumu dinamiku un tiesiskumu Somālijas karaspēkā; norāda, ka stabilu, atbildīgu un iekļaujošu Somālijas iestāžu izveidei jānotiek ārpus drošības spēkiem un tām jābūt somāliešu vadītām un somāliešu īpašumā, lai Somālija kļūtu par dzīvotspējīgu valsti;
55. uzsver, ka — lai nodrošinātu, ka Somālija kā funkcionējoša federāla valsts ir ilgtspējīga, liela nozīme būs dzīvotspējīgām un iekļaujošām ekonomikas struktūrām un sistēmai, kurā turpmākajās naftas un gāzes resursu izmantošanas darbībās gūtos ieņēmumus sadala starp reģioniem un federālo līmeni, dodot labumu visiem iedzīvotājiem; mudina starptautisko sabiedrību neatkārtot pagātnes kļūdas, koncentrējot palīdzību federālajām iestādēm Mogadišā uz Somālijas reģionu rēķina, jo tiem var būt svarīga nozīme pamatpakalpojumu un stabilitātes decentralizētā nodrošināšanā iedzīvotājiem; aicina ES mobilizēt līdzekļus šajā iespēju laikā, lai palīdzētu reģionālajām struktūrām būtiski svarīgajā demokrātiskās pārejas procesā; ņemot vērā jaunākās pārmaiņas Somālijas politikā un drošības jomā, mudina PV/AP ciešā sadarbībā ar likumīgajām Somālijas iestādēm, Āfrikas Savienību un IGAD, kā arī ASV valdību izskatīt iespēju sākt drošības sektora reformas (DSR) misiju, tiklīdz vietējā situācija to ļauj;
56. atzīst, ka miera atjaunošanai Somālijā jābūt augšupējam procesam; atgādina, ka ES ir jānodrošina, lai tās stratēģija ļautu pietiekami atbalstīt vietējos centienus miera izveides un strīdu atrisināšanas jomā un noteikt tos par valsts un reģionālo prioritāti; atgādina arī, ka vietējā leģitimitāte palīdzēs izveidot pārvaldes iestādes Somālijā, kas nodrošinās stabilitātes ilgtermiņa izredzes;
57. atgādina, ka Somālijā darbojas Āfrikas Savienības militārā misija AMISOM, kas ir saņēmusi ANO Drošības padomes pilnvarojumu un izmisīgi meklē valstis, kas varētu nodrošināt papildspēkus;
58. uzsver, ka ES, cieši sadarbojoties ar ASV un Āfrikas Savienību, ir jābūt galvenajai lomai Somālijas nākotnes veidošanā;
59. aicina starptautisko sabiedrību sadarbībā ar Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju (SSKK) un Sarkano Pusmēnesi Somālijā iespējami ātri ieviest un attīstīt veselības aizsardzības struktūras un ambulatorus aprūpes un terapeitiskā uztura centrus;
60. atzinīgi vērtē vietējā Stabilitātes fonda izveidi, kura galvenais mērķis ir koordinēt starptautisko palīdzību nesen atbrīvotajās un pieejamajās teritorijās Somālijas dienvidos;
61. pauž dziļu nožēlu, ka kopš 2011. gada decembra vien valdības kontrolētajās Somālijas teritorijās ir nogalināti 13 žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu darbinieki un nav panākts progress lietu ierosināšanā par šiem gadījumiem; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt vārda brīvību, un mudina jauno valdību un prezidentu ieviest pasākumus, lai labāk aizsargātu žurnālistus un veiktu uzticamu izmeklēšanu par šiem slepkavības gadījumiem;
62. mudina ES un visus reģionālos un starptautiskos partnerus maksimāli izmantot izdevību, ko radījusi Somālijas jaunās valdības iecelšana un kas apvienojumā ar neapšaubāmo Al-Shabaab darbības uzliesmojuma samazināšanos valstī nodrošina iespēju uzsākt jaunu politisko gadsimtu Somālijā; tāpēc uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai, jo īpaši ES, ir jābūt būt gatavai sniegt atbalstu likumīgajām un demokrātiskajām iestādēm institucionālo spēju veidošanas, drošības sektora reformas un atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas jomā, kā arī atbalstīt pilsonisko sabiedrību; mudina PV/AP pārliecināties, ka ES darbība Somālijā veicina brīvu un atvērtu sabiedrību, kas ievēro un atbalsta cilvēktiesības, jo īpaši sieviešu un minoritāšu tiesības, dod iespējas sievietēm un nodrošina dzimumu līdzsvaru visās sabiedrības jomās;
63. uzsver Somālilendas ļoti pozitīvo piemēru, kura ir pierādījusi savas spējas aptuveni divdesmit gadu laikā attīstīt un nostiprināt savas demokrātiskās, ekonomikas un pārvaldes struktūras un izveidot ilgtspējīgu demokrātisko procesu; konstatē, ka Somālilenda līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga, nostiprinot savā teritorijā drošību un stabilitāti un sadarbojoties cīņā pret pirātismu un terorismu; tomēr pauž bažas par to, ka, Al-Shabaab kaujiniekiem pārgrupējoties kalnainajos pierobežas reģionos, Somālilenda varētu kļūt neaizsargāta; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt Somālilendu cīņā pret terorismu, arī veicinot ekonomikas dažādošanu un attīstot jauniešu nodarbinātības iespējas, lai samazinātu jauniešu vervēšanu; norāda, cik svarīgi Somālilendai ir veicināt reģiona ekonomikas un sociālo attīstību, lai novērstu tās teritorijā esošo nestabilo reģionu radikalizāciju; aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt Somālilendu, uzlabojot tās attīstības perspektīvas un veicinot tās ekonomisko un sociālo stabilitāti; uzsver, ka, meklējot risinājumu Somālijas ilgtermiņa stabilitātei un drošībai, ir svarīgi novērtēt Somālilendas stabilitātes pozitīvo piemēru;
64. atzinīgi vērtē stingro apņemšanos atbalstīt Somālijas jaunās federālās iestādes, ko PV/AP pauda Ņujorkā notikušajā ANO Ģenerālās asamblejas mini samitā Somālijas jautājumā, un jo īpaši viņas apņemšanos saistībā ar jauno federālo iestāžu un reģionālās administrācijas nostiprināšanas četru gadu procesu un starptautisko konferenci par Somāliju 2013. gadā; aicina Somālilendu un pārējās federālās vienības pildīt plašu un atbalstošu uzdevumu, apspriežot tās juridiskās un politiskās attiecības ar Somālijas jaunajām federālajām iestādēm nolūkā izveidot ilgtspējīgu, stabilu un pārticīgu Somālijas federālo valsti;
Etiopija un Eritreja
65. norāda Etiopijas galveno nozīmi attiecībā uz visa reģiona politisko un ekonomisko stabilitāti; norāda, ka savā inaugurācijas runā jaunais Etiopijas premjerministrs Hailemariam Desalegn uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt cilvēktiesības un demokrātiskās iestādes valstī, lai palīdzētu valstī attīstīt demokrātijas kultūru un nodrošināt cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu; uzskata, ka jaunās Etiopijas valdības iecelšana sniedz iespēju Etiopijai iesaistīties visos kopīgo interešu vai problēmu jautājumos, tostarp tajos, kuros pagātnē varētu būt bijusi viedokļu atšķirība, un uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt Etiopiju virzībā uz jaunu demokrātisku sistēmu, izmantojot pozitīvu dialogu un partnerattiecības; atbalsta Etiopiju cīņā pret terorismu, taču uzsver, ka šajā cīņā ir pilnībā jāievēro pamattiesības;
66. cer, ka 2012. gada 21. septembrī ieceltā premjerministra Hailemariam Desalegn vadībā Etiopija iesaistīsies patiesas demokrātiskās pārejas procesā, lai īstenotu savu lielo demokrātijas potenciālu, izbeidzot reliģiskās brīvības un pilsoniskās sabiedrības brīvību aizskaršanu; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu, ESĪP Āfrikas ragā un ESĪP cilvēktiesību jautājumos dialogu ar Etiopiju par cilvēktiesībām kā prioritāro jautājumu, lai tā varētu izmantot notiekošās politiskās pārejas radītās iespējas un uzsākt patiesu pāreju uz demokrātiju, kuras pamatā kā centrālais elements ir cilvēktiesības un pamatbrīvības, plašsaziņas līdzekļu brīvība un vārda brīvības pilnīga atzīšana; aicina ES un starptautisko sabiedrību būt piesardzīgām un aktīvām saistībā ar politisko pāreju, kas sākusies Etiopijā, sekmēt demokrātisko iestāžu stiprināšanu un piešķirt politisko, militāro un attīstības palīdzību konkrētām demokrātiskajām reformām, kurās cita starpā jāparedz to ieslodzīto atbrīvošana, kas ieslodzīti savas pārliecības dēļ, piemēram, Eskinder Nega un citi žurnālisti, cilvēktiesību un attīstības aktīvisti un opozīcijas pārstāvji, ANO īpašo referentu cilvēktiesību jautājumos uzņemšana, nodrošinot netraucētu piekļuvi visiem reģioniem un apcietinājuma iestādēm, labdarības organizāciju un sabiedrību deklarācijas un pretterorisma deklarācijas atcelšana vai grozīšana, kā arī trimdā esošās opozīcijas atgriešanās; aicina ES rast novatoriskus un drošus veidus, kā finansiāli un politiski palīdzēt grūtību māktajai Etiopijas pilsoniskajai sabiedrībai, un iesaistīties ciešā dialogā ar Etiopijā un trimdā esošo opozīciju;
67. uzskata, ka šobrīd Etiopijā nav neatkarīgas tiesu varas un plašsaziņas līdzekļu; tā iemesls ir saskaņota stratēģija, kas izstrādāta, lai ierobežotu un kavētu tiesnešu darbību, kontrolētu plašsaziņas līdzekļus, iebiedētu opozīciju un apklusinātu cilvēktiesību organizācijas;
68. norāda, ka daudzi žurnālisti bijuši apsūdzēti saskaņā ar 2009. gada terorisma apkarošanas tiesību aktu; nosoda neseno tiesāšanās kampaņu, kuras dēļ Federālā Augstākā tiesa emuāru autoram Elias Kifle, viņam klāt neesot, piesprieda mūža ieslodzījumu un vietējā laikraksta redaktora vietniekam Wubishet Taye, kā arī žurnālistam Reeyot Alemn piesprieda 14 gadu cietumsodu; tomēr atzinīgi vērtē zviedru žurnālistu Martin Schibbye un Johan Persson neseno apžēlošanu pēc premjerministra Meles Zenawi nāves; mudina jaunos vadītājus piemērot to pašu kritēriju personām, kas tikušas patvaļīgi notiesātas;
69. uzsver projekta „Grand Renaissance Blue Nile Dam” milzīgo potenciālu Benišangulas-Gumuzas reģionā Etiopijā tīras enerģijas ražošanā un visa reģiona ekonomikas attīstībā; atbalsta starptautiskās ekspertu darba grupas izveidi starp Etiopiju, Sudānu un Ēģipti attiecībā uz šo projektu un aicina panākt labāku izpratni par Nīlas ūdens resursu un tās enerģijas koplietošanu, kas saražota dambim piesaistītajā hidroelektrostacijā;
70. aicina Etiopijas valdību oficiāli apstiprināt Robežu komitejas lēmumus par robežu noteikšanu starp Eritreju un Etiopiju kā galīgus un saistošus saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1907 (2009) un Nr. 2023 (2011), kā arī ar ĀS un IGAD attiecīgajām rezolūcijām; aicina Eritrejas valdību piekrist dialogam ar Etiopiju, lai risinātu jautājumus par karaspēka aizvešanu no robežas un robežas fizisku demarkāciju saskaņā ar Robežu komitejas lēmumu, ievērojot to, cik svarīgi ir saliedēt kopienas, kā arī par attiecību normalizēšanu ar Etiopiju, tostarp robežas atkalatvēršanu; aicina starptautisko sabiedrību uzsākt dialogu ar Eritreju un aizstāvēt Eritrejas iedzīvotāju intereses un vajadzības, vienlaikus uzstājīgi cenšoties panākt, lai režīms un militārie spēki ļautu piekļūt starptautiskajām organizācijām, sagatavot sen solītās vēlēšanas un atvērt valstī politisko telpu; uzsver, ka visa ES palīdzība, kas neīsteno humānās palīdzības mērķus, ir jāsniedz ar stingru nosacījumu, ka Eritrejas iestādes apņemas sekmēt pāreju uz demokrātiju un uzlabot cilvēktiesību situāciju valstī, izmantojot pārredzamus un konkrētus kritērijus, kā arī sekmēt Eritrejas iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanu; aicina Eritreju atturēties no jebkāda atbalsta sniegšanas bruņotiem grupējumiem, kas apdraud mieru un samierināšanu Somālijā un reģionālo stabilitāti kopumā; aicina valstī nodrošināt vārda, preses un reliģisko brīvību, kā arī ieviest brīvas un godīgas vēlēšanas un demokrātiju; prasa nekavējoties atbrīvot politieslodzītos, tostarp žurnālistu Dawit Isaac, kas ieslodzīts cietumā bez tiesas sprieduma vairāk nekā 4000 dienu;
°
° °
71. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, EĀDD un dalībvalstīm, ES īpašajam pārstāvim Sudānā, ES īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā, ES dalībvalstīm, Turcijas valdībai, ASV Kongresam, ASV Valsts departamentam, Āfrikas Savienības Komisijai, Panāfrikas parlamentam, Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) valstu valdībām un parlamentiem, un Somālilendas iestādēm.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0203.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0026.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2011)0027.
- [4] OV C 349 E, 22.12.2010., 51. lpp.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0000.
Attīstības komitejaS ATZINUMS (6.11.2012)
Ārlietu komitejai
par ES stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu
(2012/2026(INI))
Atzinumu sagatavoja: Michèle Striffler
IEROSINĀJUMI
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē stratēģiskās sistēmas attiecībā uz Āfrikas ragu pieņemšanu 2011. gada novembrī, jo tā salīdzinājumā ar pašreizējo sadrumstaloto un uz ļoti atšķirīgiem instrumentiem balstīto pieeju nodrošinās lielāku konsekvenci Eiropas Savienības ārējās darbībās šajā stratēģiskajā reģionā; pauž gandarījumu arī par Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Āfrikas ragā Alex Rondos iecelšanu 2012. gada janvārī un atzinīgi vērtē viņa līdzšinējo veikumu; labi apzinās, ka mazāk nekā gadu pēc šīs stratēģijas ieviešanas un ESĪP stāšanās amatā, iespējams, vēl nebūs nosakāmu vai izmērāmu būtisku uzlabojumu attiecībā uz Savienības pieejas konsekvenci reģionā;
2. atzinīgi vērtē gan no reģionālās attīstības palīdzības, gan no humānās palīdzības aspekta Eiropas Komisijas 2012. gadā ierosināto jauno plānu attiecībā uz Āfrikas ragu — SHARE (Supporting Horn of Africa Resilience), kurš iecerēts kā instruments saiknes izveidošanai starp īstermiņa humāno palīdzību un ilgtermiņa attīstību, lai pārrautu reģiona krīžu apburto loku; pauž pilnīgu atbalstu Eiropas Komisijai attiecībā uz saiknes nostiprināšanu starp neatliekamo palīdzību, atjaunošanu un attīstību (LRRD: Link between Relief, Rehabilitation and Development); aicina ES strādāt, izmantojot šo programmu, lai nodrošinātu dažādas iztikas iespējas un labāku pieeju tirgum un informācijai, lai sekmētu mājsaimniecību ienākumus iedzīvotājiem, kuri nodarbojas ar lopkopību, lauksaimniecību un lopkopību, kuri dzīvo upju krastos, piekrastēs, pilsētās un piepilsētās, uzlabotu sociālo pamatpakalpojumu pieejamību un censtos piedāvāt uzticamu un paredzamu atbalsta līmeni iedzīvotājiem, kuri pastāvīgi vai sezonāli pakļauti apdraudējumam;
3. uzskata, ka reģionālās drošības stiprināšana un terorisma un pirātisma apkarošana ir svarīga, taču nedrīkst aizmirst, ka pirmām kārtām ir ārkārtīgi nepieciešams atbalstīt nabadzības izskaušanu reģionā, vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar dibināšanas līgumu ES, īstenojot politiku, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, jāievēro attīstības sadarbības mērķi, no kuriem galvenais ir nabadzības mazināšana un izskaušana (LESD 208. panta 1. punkts); norāda, ka visas Āfrikas raga reģiona valstis ir jaunattīstības valstis un tāpēc tās visas, izņemot Sudānu un Dienvidsudānu, kuras nav parakstījušas Kotonū nolīgumu, ir saņēmušas attīstības palīdzību divu miljardu euro apmērā (no kuriem EUR 644 miljoni tika piešķirti tieši Etiopijai) valstu un reģionu indikatīvajām programmām desmitajā EAF (2008.–2013. gadam); norāda, ka šajā pašā periodā un arī saskaņā ar desmito EAF Austrumāfrikas, Dienvidu Āfrikas un Indijas okeāna reģions saņem EUR 619 miljonus (kas daļēji paredzēti Starpvaldību attīstības iestādei (IGAD)), lai izkaustu nabadzību reģiona valstīs un tām palīdzētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; atgādina, ka EAF apakšinstruments — Āfrikas miera mehānisms — sniedz finansiālu atbalstu Āfrikas Savienības misijai Somālijā (AMISOM);
4. uzskata, ka ES (dalībvalstis un Komisija) kā pasaulē galvenā attīstības palīdzības un humānās palīdzības izplatītāja reģionā, kura par tādu ir kļuvusi, daļēji pateicoties diplomātiskās darbības centralizēšanai EĀDD un ESĪP, operācijas Atalanta panākumiem un dažu dalībvalstu diplomātiskai un militārai klātbūtnei reģionā, varētu darīt vairāk, lai izskaustu pastāvīgo nabadzību reģionā un tajā valdošo anarhiju un beztiesiskumu;
5. uzskata, ka ir jāizmanto izdevība, ko radījusi Somālijas jaunā prezidenta Hassan Sheikh Mohamud ievēlēšana 2012. gada 10. septembrī, lai strādātu ar stratēģiskās sistēmas attiecībā uz Āfrikas ragu palīdzību un Eiropas Savienības īpašā pārstāvja reģionā, EĀDD un valstu diplomātu, kā arī Āfrikas Savienības atbalstu nolūkā izveidot normālas diplomātiskas un ekonomiskas attiecības starp Etiopiju un Eritreju un atrisināt Somālijas krīzi, jo tas sekmētu visa reģiona attīstību; norāda, ka Āfrikas Lielo ezeru reģions, kas robežojas ar Āfrikas raga reģiona rietumu daļu, ir viens no pasaulē nestabilākajiem reģioniem ar ļoti mazattīstītām valstīm, kurās ir izplatīta bruņota vardarbība, piemēram, Kongo Demokrātiskā Republikā (KDR), vai pat kari ar vienu vai vairākām kaimiņvalstīm (saspīlējumi starp KDR un Ruandu, kas plašākā izpratnē ir Āfrikas raga reģiona daļa); uzsver, ka, īstenojot Eiropas stratēģiju attiecība uz Āfrikas ragu, nevar neņemt vērā tās iespējamo ietekmi uz kaimiņu reģionu (galvenokārt Āfrikas Lielo ezeru reģiona, Centrālās Āfrikas un Dienvidu Āfrikas) attīstību, kas ir ļoti vajadzīga.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
5.11.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
23 1 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Thijs Berman, Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Véronique De Keyser, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Mikael Gustafsson, Eva Joly, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Ivo Vajgl, Iva Zanicchi |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Philippe Boulland, Edvard Kožušník, Bart Staes |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Edit Bauer, Jarosław Leszek Wałęsa |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
27.11.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
42 6 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Elmar Brok, Jerzy Buzek, Mário David, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Ioannis Kasoulides, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Ulrike Lunacek, Mario Mauro, Willy Meyer, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, Norica Nicolai, Justas Vincas Paleckis, Pier Antonio Panzeri, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Fiorello Provera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, György Schöpflin, Laurence J.A.J. Stassen, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Sir Graham Watson |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Reinhard Bütikofer, Anne Delvaux, Christian Ehler, Knut Fleckenstein, Elisabeth Jeggle, Agnès Le Brun, Potito Salatto, Ivo Vajgl, Luis Yáñez-Barnuevo García, Janusz Władysław Zemke |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
João Ferreira, Ashley Fox, Jolanta Emilia Hibner, Antigoni Papadopoulou, Kyriacos Triantaphyllides, Peter Šťastný |
||||