IETEIKUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses

11.12.2012 - (10209/2012 – C7-0189/2012 – 2010/0310(NLE)) - ***

Ārlietu komiteja
Referents: Mario Mauro

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses (10209/2012 – C7‑0189/2012 – 2010/0310(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (10209/2012),

–   ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses (05784/2011),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 3. punktu, 91. pantu, 100. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. pantu, 207. pantu, 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7–0189/2012),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0411/2012),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Irākas Republikas valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Padome 2006. gada 23. martā pilnvaroja Komisiju sarunām par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu ar Irāku. Septītā ES un Irākas sarunu cikla laikā puses vienojās paaugstināt nolīguma projekta statusu uz partnerības un sadarbības nolīgumu, izveidojot Sadarbības padomi, kuras sanāksmes regulāri notiktu ministriju līmenī. Šis ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgums iezīmēs pirmās līgumiskās attiecības starp šīm pusēm. Tas tiks noslēgts uz 10 gadiem (ar iespēju termiņu pagarināt), un tā mērķis ir izveidot stabilu pamatu saišu nostiprināšanai starp Irāku un ES.

Nolīgumam ir trīs sadaļas. Pirmā daļa ir politiska un paredz ieviest ikgadēju dialogu ministriju un augstāko ierēdņu līmenī par mieru, ārējo un drošības politiku, nacionālo dialogu un izlīgumu, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, labu pārvaldību un reģionālo stabilitāti un integrāciju. Nolīgumā ir ietvertas klauzulas par terorisma apkarošanu, masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšanas ierobežošanu un cīņu pret vieglo un kājnieku ieroču nelikumīgu tirdzniecību. Sevišķi saistībā ar cilvēktiesībām šis nolīgums ietver ļoti būtisku un īpašu klauzulu attiecībā uz sadarbību Irākas pievienošanās Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtu jomā un sadarbības klauzulu, lai veicinātu un efektīvi aizsargātu cilvēktiesības Irākā, īpaši brīdināt, ka Irākas nespēja aizsargāt, stiprināt un ievērot cilvēktiesības negatīvi ietekmēs sadarbības un ekonomiskās attīstības programmas. Neapšaubāmi šī pieeja ir visvēlamākā, lai gan stingrāki nosacījumi liktu lielāku uzsvaru uz būtiska progresa nozīmi cilvēktiesību jomā. Ir ieteikts divpusējās sarunās ar Irākas iestādēm uzsvērt, ka ES īpašu vērība velta cilvēktiesību un personu pamatbrīvību ievērošanai, tostarp reliģisko un etnisko minoritāšu, kā arī mazāk aizsargāto Irākas iedzīvotāju grupu, piemēram, sieviešu, bēgļu un pārvietoto personu tiesību ievērošanai. ES būtu pēc iespējas vairāk jāatbalsta Irāka pievienošanās procesā SKT.

Tirdzniecības un investīciju ziņā nolīgums nav preferenciāls, bet tajā ir iekļauti PTO pamatnoteikumi, lai gan Irāka vēl nav tās locekle. Tajā ir paredzēti daži būtiski preferenciāli elementi, piemēram, attiecībā uz publisko iepirkumu, pakalpojumiem un investīcijām.

Visbeidzot tajā ir iekļauti sadarbības pasākumi, kas ES plānoti sociālās attīstības un cilvēkattīstības jomā ar mērķi apkarot nabadzību un apmierināt pamatvajadzības veselības aizsardzības, izglītības un nodarbinātības jomā, ko Irākas valdība ir noteikusi par prioritāti. Tomēr ir jārūpējas par to, lai šie pasākumi atbilstu spēju un iestāžu stiprināšanas vajadzībām, ņemot vērā iekļaušanas, pārredzamības un labas pārvaldības principus.

Šādam ES un Irākas nolīgumam ir vēsturiska nozīme. Tas tiek slēgts nozīmīgā laikā un turpmākajos gados tas būs nepieciešams Irākas demokrātisko pārmaiņu atbalstam, atjaunošanas un attīstības problēmu risināšanai, kā arī atjaunojot suverenitāti un normalizējot attiecības ar starptautisko sabiedrību. ES būtu pilnībā jāiesaistās darbībās kopā ar Irākas tautu un iestādēm, kas saskarsies ar daudzām problēmām, no kurām galvenās būs drošība un stabilitāte. Irākas drošības spēku kompetence pamazām palielinās, bet tiem trūkst iekšējas saskaņas un juridiska regulējuma, kā arī demokrātiskas kontroles. Turklāt vardarbība, lai gan samazinās, joprojām ir reāls drošības apdraudējums. Joprojām pastāv risks, ka situācija izies ārpus kontroles vai atjaunosies pilsoņu karš, un visvairāk apdraudētas būs reliģiskās minoritātes, jo īpaši kristieši. Tādēļ nacionālai samierināšanai ir jābūt Irākas atbildīgo politiķu, kā arī starptautiskās kopienas prioritātei. Ir pilnībā jāatbalsta iekļaujošas politiskās un institucionālās pārvaldības nostiprināšanās demokrātiskā, federālā, plurālistiskā valstī, balstoties uz cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu. Visbeidzot nākamos gadus iezīmēs cīņa par attīstību valstī, kas, neskatoties uz lieliem naftas resursiem, ir viena no nabadzīgākajām pasaulē, un tajā lielākā daļa iedzīvotāju nevar apmierināt savas pamatvajadzības (dzeramais ūdens, elektrība, sanitārā infrastruktūra utt.) Demokrātiskai, stabilai, plurālistiskai Irākai, kas uzsākusi sociāli ekonomisko attīstību savu pilsoņu labā, līdz ar spēcīgām demokrātiskajām iestādēm būs nozīmīga loma reģionālās stabilitātes nodrošināšanā, kas ir izšķiroši svarīga starptautiskai drošībai. Savienības politika attiecībā uz Irāku turpmākajos gados ir jābalsta uz ilgtermiņa stratēģisku redzējumu. Irākas stabilitātes priekšnoteikums ir ne vien spēcīgs atbalsts pilnībā demokrātiskām un plurālistiskām iestādēm, bet arī nepārtraukta tehniska palīdzība, lai nodrošinātu Irākas ekonomikas ilgtspējību un efektivitāti, pienācīgi īstenojot starptautiskās līgumtiesības, efektīvas iepirkuma procedūras, darboties spējīgu pārvaldi un efektīvu sistēmu cīņai pret korupciju. Tas novedīs pie piekļuves procesa ekonomikai un ekonomiskas neatkarības aizvien lielākā Irākas sabiedrības daļā. Irākas nākotnei īpaši svarīgs būs arī uzsvars uz reliģiju savstarpējo dialogu un samierināšanos .

Lai gan partnerības un sadarbības nolīgums liecina par ES apņemšanos Irākas pārejas procesu sakarībā uzņemties nozīmīgu lomu, Savienībai sava apņemšanās ir jāapliecina, mobilizējot paustajiem politiskajiem plāniem un stratēģiskajiem uzdevumiem atbilstošus cilvēkresursus un finansējumu.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (7.11.2012)

Ārlietu komitejai

par Padomes lēmuma projektu par Partnerattiecību un sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses
(10209/2012 - C7-0189/2012 - 2010/0310(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Maria Badia i Cutchet

ĪSS PAMATOJUMS

Saskaņā ar Padomes 2006. gada sākotnējām pilnvarām Komisijai tika uzticēts risināt sarunas par „Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu ar Irāku”. 2009. gadā Bagdādē Irāka un ES vienojās nostiprināt nolīguma projekta statusu, mainot šā nolīguma nosaukumu uz „Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu”. Tomēr jaunais nolīgums lielā mērā attiecas uz tirdzniecību, un tajā vesela nodaļa ir veltīta „tirdzniecībai un ieguldījumiem”.

Referente atzinīgi vērtē šo nolīgumu, jo tās ir pirmās līgumattiecības starp ES un Irāku un tas ir solis pareizajā virzienā. Partnerības un sadarbības nolīgumā iekļautais nepreferenciālās tirdzniecības nolīgums ietver Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) pamatnoteikumus, lai gan Irāka vēl nav PTO locekle. Šis nolīgums iekļauj arī efektīvu strīdu izšķiršanas mehānismu, kam raksturīgi saistoši tiesas nolēmumi un atbilstības procedūras.

Gan Irākas, gan Eiropas iedzīvotāju interesēs ir panākt stabilitāti un demokrātiju Irākā. Šajā sakarībā referents uzskata, ka tirdzniecības atvieglošana ir labs veids, kā vairot stabilitāti un labklājību valstī, kurā tas ir ļoti nepieciešams. Tādēļ viņa ierosina Eiropas Parlamentam piekrist šim nolīgumam. Tomēr referente arī vēlas uzsvērt, ka, viņasprāt, tas ir pirmais solis un ka Irākai būs nepieciešams tehniskais atbalsts un palīdzība apgādes jomā, lai tā varētu gūt maksimālu labumu no šā nolīguma, jo īpaši tā tirdzniecības aspektiem. Tādēļ referente cer, ka Komisija arī nodrošinās mūsu partneriem nepieciešamos līdzekļus un zinātību, lai varētu izmantot nolīguma sniegtās priekšrocības un arī pilnībā izpildīt savas saistības.

*******

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju ierosināt, lai Parlaments sniedz piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.11.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 3 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Maria Badia i Cutchet, Marielle de Sarnez, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Paul Murphy, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Henri Weber, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Catherine Bearder, George Sabin Cutaş, Béla Glattfelder, Syed Kamall, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edite Estrela, Jean-Paul Gauzès, Oldřich Vlasák

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	3.12.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sir Robert Atkins, Frieda Brepoels, Arnaud Danjean, Marietta Giannakou, Andrzej Grzyb, Anna Ibrisagic, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Evgeni Kirilov, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Paweł Robert Kowal, Eduard Kukan, Alexander Graf Lambsdorff, Krzysztof Lisek, Mario Mauro, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols, Ria Oomen-Ruijten, Pier Antonio Panzeri, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Cristian Dan Preda, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Werner Schulz, Laurence J.A.J. Stassen, Charles Tannock, Sir Graham Watson
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Marije Cornelissen, Elisabeth Jeggle, Agnès Le Brun, Carmen Romero López, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Ivo Vajgl, Luis Yáñez-Barnuevo García, Paweł Zalewski, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Danuta Jazłowiecka, Giovanni La Via