ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā

16.01.2013 - (COM(2011)0822 – C7‑0462/2011 – 2011/0387(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Marisa Matias
Atzinuma sagatavotāja (*): Chrysoula Paliadeli, Kultūras un izglītības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants


Procedūra : 2011/0387(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0422/2012
Iesniegtie teksti :
A7-0422/2012
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā

(COM(2011)0822 – C7‑0462/2011 – 2011/0387(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0822),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0462/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0422/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) SIP būtu jānosaka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) ilgtermiņa prioritāšu jomas un jāietver tā ekonomiskās ietekmes un spējas novērtējums radīt vislielāko pievienoto vērtību inovāciju jomā. SIP būtu jāņem vērā EIT pārraudzības un izvērtēšanas rezultāti.

(2) SIP būtu jānosaka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) ilgtermiņa prioritāšu jomas, ar ko veicina izcilību un plašu līdzdalību visā Eiropas Savienībā, un jāietver tā ekonomiskās un sociālās ietekmes un spējas novērtējums radīt vislielāko pievienoto vērtību inovāciju jomā. SIP būtu jāņem vērā EIT pārraudzības un izvērtēšanas rezultāti.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Lai gan izcilība augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas jomā, protams, pastāv visā Eiropā, tā joprojām pārāk bieži ir sadrumstalota. Eiropai jānovērš šī pārrobežu stratēģiskās sadarbības nepietiekamība starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, lai zinību triādē nodrošinātu pietiekamu kritisko masu un tādējādi sniegtu savu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, nodrošinot izglītības, pētniecības un inovācijas kopējo vērtību, kas būtu lielāka par minēto daļu kopējo summu.

 

Nodrošinot zinību triādes elementu lielāku integrāciju, stiprinot sadarbību starp izglītības sistēmām, pētniecību un uzņēmējdarbības aprindām, izstrādājot jaunas mācību un doktorantūras programmas, ekonomikas globalizācijas un digitalizācijas kontekstā iesaistot visus attiecīgos dalībniekus, EIT palīdzēs paātrināt izglītības, pētniecības un inovācijas attīstību, jo tie ir galvenie instrumenti, lai sasniegtu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomikas modeli un radītu un saglabātu nodarbinātību nākotnē.

 

Ar elastīgu inovācijas koncepciju, kuras pamatā ir sabiedrības intereses un sabiedrības problēmas — koncentrējoties uz izglītības, tehnoloģisko un uz produktu orientētu inovāciju un uz tās sociālo ietekmi —, ar privātā sektora ieguldījumu efektīvu izmantošanu un stimulēšanu, kā arī ar veiksmīgu sadarbību starp izglītības iestādēm un pētniecības institūtiem, tostarp pētniecības un tehnoloģiju organizācijām, uzņēmumiem, valdībām un iedzīvotājiem, EIT palīdzēs veidot tādas jaunas sadarbības platformas un instrumentus universitāšu līmenī kā atvērtie tīkli, atvērtie standarti, kopas un zināšanu un ideju apmaiņa.

 

EIT ir efektīva Savienības struktūra, lai apmierinātu jaunās, paredzamās vajadzības, rastu inovatīvus risinājumus un stiprinātu to ietekmi uz sabiedrību. Paplašinot līdzdalību izcilības izplatīšanai visā Eiropā, veidojot spēcīgāku sinerģiju un papildināmību ar struktūrfondiem, izvēloties elastību un pārskatatbildību un paliekot uzticīgam atvērtībai, pārredzamībai un ārējai iesaistīšanai, EIT var arī aktīvi veicināt jaunu inovāciju apgūšanu un to pieņemšanu sabiedrībā kopumā.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Priekšmets

Ar šo tiek pieņemta Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģiskā inovāciju programma atbilstoši pielikumā izklāstītajam.

Ar šo lēmumu tiek izveidota Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģiskā inovāciju programma (SIP) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Stratēģiskās inovāciju programmas mērķi

 

1. SIP nosaka EIT prioritātes laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, kā arī tā darbības noteikumus. Tādēļ tas ir galvenais instruments, lai veiktu EIT stratēģisko koordināciju, vienlaikus tam nodrošinot ievērojamu autonomiju tādos jautājumos kā noteikto mērķu sasniegšanas veidi un līdzekļi. EIT centra darbības pamatā ir inovācija, kas vērsta uz sabiedrības problēmu risināšanu — uz izglītības, tehnoloģisko un uz produktu orientētu inovāciju un elastību.

 

2. SIP veicina politikas nostādņu koordināciju un tās dažādo instrumentu saskaņotību un rada sinerģiju attiecībā uz inovācijas politiku, pieņemot patiesi holistisku pieeju, kas vērsta uz galveno sabiedrības problēmu risināšanu, ļaujot EIT darboties kā „inovāciju katalizatoram”, palīdzot veidot atvērtus un iekļaujošus inovāciju modeļus Eiropā un kļūstot par starptautiski atzītu un cienītu pasaules līmeņa inovāciju iestādi.

 

3. Šo mērķu īstenošanai EIT ir Savienības struktūra, kuras uzdevumos ietilpst apmierināt jaunās, paredzamās vajadzības, rast inovatīvus risinājumus un stiprināt to ietekmi sabiedrībā. Izvēloties elastību un pārskatatbildību un paliekot uzticīgam atvērtībai, pārredzamībai un ārējai iesaistīšanai, EIT saskaņā ar tā SIP var aktīvi veicināt jaunu inovāciju apgūšanu un to pieņemšanu sabiedrībā kopumā, veidojot ilgtspējīgus risinājumus, lai izplatītu jaunās tehnoloģijas un lai galapatērētāji, iedzīvotāji un sabiedrība kopumā tās pieņemtu, īpaši rūpējoties par to, lai jauno pētījumu un inovāciju veicināšana atbilstu īpašām vajadzībām dažādās uzņēmējdarbības jomās.

 

4. SIP ir EIT galvenais inovācijas politikas, darba vietu radīšanas un ilgtspējīgas attīstības instruments, lai veicinātu plašāku dalību izcilības izplatīšanā visā Eiropā, tostarp radītu nosacījumus jauno absolventu pieņemšanai darbā SIP projektos.

 

5. SIP mērķis ir attīstīt EIT potenciālu, lai izstrādātu jaunus finansēšanas modeļus, piemēram, balvas par inovācijām, kas dotu iespēju maksimāli palielināt sabiedrības ieguvumus no pētniecības finansēšanas, nodrošinot, ka inovācija ne tikai risina sabiedrības visaktuālākās problēmas, bet var arī ātri sniegt labumu Eiropas iedzīvotajiem, īsā laikā nodrošinot precīzus zinātniskos un tehniskos rezultātus.

 

6. SIP ir būtiska nozīme, jo tā sniedz risinājumus krīzes laikā, jo ir ļoti svarīgi jauniem darba vietu veidiem piesaistīt jauniešus un nodrošināt, ka gan jaunās, gan esošās izglītības programmas veicina jauniešu piekļuvi darba tirgum.

 

7. SIP ir jāīsteno saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 294/2008.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

EIT galvenais birojs

 

EIT galvenais birojs atrodas Budapeštā, Ungārijā.

Pamatojums

Nolīgums starp EIT un Ungārijas valdību tika parakstīts 2010. gadā, REF Nr. 2010/CLXVI. Šā nolīguma ietekmē daļu no administratīvajiem izdevumiem segs uzņēmējvalsts Ungārija, piešķirot bezmaksas biroja telpas līdz 2030. gada beigām, kā arī ikgadēju ieguldījumu EUR 1,5 miljonu apmērā personāla izmaksām līdz 2015. gada beigām.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

1.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b pants

 

Galvenās prioritātes

 

1. EIT sniedz ieguldījumu “izcilas zinātniskās bāzes” radīšanā, veicinot mobilitāti pāri disciplīnu, nozaru un valstu robežām, pieņemot jaunus principus un praksi, jo īpaši saistībā ar atklātu un ietverošu pētniecību, nodrošinot, ka pētniecības centieni efektīvi un prioritāri tiek vērsti uz nozīmīgām sabiedrības vajadzībām, un uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūru liekot par pamatu inovatīviem pēcdiploma akadēmiskajiem grādiem. EIT galvenais virzītājspēks ir izcilība. Lai stimulētu izcilību, visā Eiropā tiek veicināta līdzdalības paplašināšana, tostarp izmantojot „kāpņu uz izcilību” koncepciju, kas ļaus radīt apstākļus tādu mazo struktūru ar izcilības potenciālu līdzdalībai kā mazas pētniecības grupas un ļoti novatoriski jaundibināti uzņēmumi.

 

2. EIT un ZIK darbojas kā zinību triādes īstenošanas paraugs Eiropas Savienībā, un tiem ar laiku jākļūst par inovācijas jaudas veidošanas pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā, izstrādājot un īstenojot inovācijas politiku un stratēģijas gudrai specializācijai. EIT stratēģiskais mērķis ir radīt lielāku kopējo vērtību par to, ko sniedz tā atsevišķu daļu summa, tādēļ EIT jānodrošina koordinācija un sadarbība starp dažādām ZIK, lai radītu sinerģiju un pievienoto vērtību no ZIK un to daudzajiem partneriem EIT „ekosistēmā”.

 

3. Ar integrētām ilgtermiņa partnerībām novēršot sadrumstalotību un panākot lielāku stratēģisko sadarbību starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, lai zinību triādē nodrošinātu pietiekamu kritisko masu un šādu kritisko masu panākot ar EIT Eiropas dimensiju un plašu un vienmērīgu teritoriālo pārklājumu, EIT darbojas kā katalizators uz izmanto savu elastīgumu, lai izmēģinātu jaunus inovācijas modeļus, atbalstītu talantīgus cilvēkus pāri robežām un radītu starptautiski atpazīstamu izcilības zīmolu. Ar gudru cilvēkresursu stratēģiju, tostarp sistemātiski izmantojot iekšējus un ārējus ekspertus, un ar iekšējas pārvaldības procedūrām, EIT kļūst par atsauces iestādi inovatīvas pārvaldības jomā, vajadzības gadījumā izstrādājot jaunus finansēšanas instrumentus.

 

4. EIT nostiprina un turpmāk palielina savu nozīmi kā ieguldītājs, attīstot un veicinot esošo visu līmeņu pētniecības, uzņēmējdarbības un augstākās izglītības izcilības centru darbību Eiropā un sekmējot to sistemātisku ilgtermiņa sadarbību. EIT veicina jaunu ilgtspējīgu inovatīvu uzņēmumu veidošanos un atdalīšanos no mātesuzņēmuma, kā arī palielina pēcdiploma studentu skaitu, lai uzlabotu sasniegto rezultātu izmantošanu. EIT mērķis ir atbalstīt tehnoloģiju nodošanu un komercializāciju un veidot jaunus uzņēmumus esošajā uzņēmējdarbības vidē vai arī radīt jaunus inovatīvus uzņēmumus.

 

5. EIT ciešā sadarbībā ar ZIK izstrādā reģionālās inovācijas shēmu asociācijai ar tā sauktajiem saistītajiem sadarbības centriem valstīs, kuru teritorijā neatrodas neviens sadarbības centrs. Šīs struktūras visupirms atbalsta ZIK inovatīvās darbības, izmantojot savu lielo inovācijas potenciālu un pieeju ZIK sniegto tehnoloģiju pirmajiem klientiem un galalietotājiem, piemērojot demonstrācijas un testēšanas iespējas, utt., kā minēts pielikuma 2. daļas 2.2. punktā.

 

6. Izmantojot savu elastīgumu, EIT panāk atbildīgu un saprotamu vienkāršošanu, lai sasniegtu efektīvus rezultātus, veicinātu inovācijas sasniegumus un iesaistītu uzņēmēju aprindas.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

1.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c pants

 

Zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK)

 

1. EIT nodrošina ZIK stratēģisko ievirzi un to koordināciju un pārraudzību, pilnībā ievērojot to autonomiju un ļaujot izmantot augšupējas iniciatīvas, vienlaikus nodrošinot pārredzamību un pārskatatbildības procedūras. EIT nodrošina ZIK darbības pārredzamību un ņem vērā visu dalībnieku — gan jau iesaistīto, gan jaunpienācēju — intereses. Papildu zināšanu un inovāciju kopienām konkursa kārtībā tiek piešķirti līdzekļi, ņemot vērā projektu kvalitāti un potenciālu.

 

2. ZIK ir EIT galvenais instruments. Saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” EIT izstrādās ZIK koncepciju, lai atbalstītu Eiropas inovācijas kultūru visās dalībvalstīs. Izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas, EIT palīdz radīt daudznozaru un starpnozaru vidi, kurā var labāk attīstīties atvērti un iekļaujoši inovācijas modeļi. Vienmēr ievērojot to pašu zinību triādes pilnīgas integrācijas īstenošanas principu un saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2. un 3. pīlāra mērķiem attiecībā uz dažādiem ZIK un to finansiālajām vajadzībām ir jāpiemēro individuāla pieeja, jo dažas ZIK kļūst ļoti lielas un tām ir lielas finansiālās vajadzības, turpretim citas var saglabāt mazu apjomu, un tām nepieciešams mazāk finansējuma. Atkarībā no apstākļiem un risināmajiem jautājumiem ZIK var būt arī atšķirīgs darbības ilgums.

 

3. Lai pilnībā īstenotu savu potenciālu kā vadošai inovācijas iestādei, EIT ir īpaši nepieciešama kritiskā masa. To atspoguļo zināšanu un inovāciju kopienām sniegtais atbalsts, EIT darbību intensitāte un aptvērums, starptautisko darbību izplatīšanas un popularizēšanas spēja, kā arī spēja īstenot vienkāršotas procedūras. EIT nodrošina koordināciju un sadarbību starp ZIK, sniedz atbalstu un konsultācijas administratīvos jautājumos, lai izstrādātu stratēģiju administratīvās slodzes samazināšanai un veidotu paraugprakses vadlīnijas, kas paredz, ka esošās ZIK nodod paraugpraksi un pieredzi jaunajām ZIK, paātrina inovāciju, apvieno nozaru un starpnozaru inovāciju, nodrošina sinerģiju un daudzo EIT partneru pievienoto vērtību un intensīvu ideju apmaiņu pašā EIT, rada stimulus savstarpējai sadarbībai katrā ZIK un mudina visas ZIK izstrādāt kopīgas darba programmas transversālos jautājumos.

 

4. Pašlaik EIT — esošo ZIK un sadarbības centru dēļ — saskaras ar ģeogrāfiskās koncentrācijas problēmu; tas būtu jāņem vērā nākotnē, kad tiks uzsāktas jaunas ZIK un paplašināta EIT darbība. Lielam skaitam izcilības centru, kas izveidoti dalībvalstīs, bieži neizdodas atsevišķi nodrošināt kritisko masu, kas vajadzīga, lai konkurētu starptautiskā mērogā. Tas pats varētu notikt arī mazo ZIK gadījumā. Tās integrējot EIT, tiks nodrošināts to veiksmīgai darbībai nepieciešamais atbalsts, pamats un kritiskā masa, kā arī to pietiekams izmērs, lai tās varētu uzskatīt par pasaules līmeņa dalībniekiem, tās spētu mainīt inovācijas situāciju Eiropas Savienībā un sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrisko problēmu risināšanā attiecīgajās sabiedrības jomās. Jānodrošina MVU līdzdalība un mazāko pētniecības organizāciju, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana, izmantojot to vietējo kopienu priekšrocības, kuras jau ir kļuvušas par izcilības paraugiem, paturot prātā konkrētu reģionu īpašās iezīmes un prasības un veicinot kultūras apgabalu veidošanos un attīstību sadarbībā ar vietējo rūpniecību.

 

5. EIT pirmajā ZIK kārtā izvēlēsies līdz četriem sākotnējiem ZIK piecās izvēlētās tēmās, ņemot vērā šādu prioritāro kārtību:

 

1. Izejvielas un bioekonomika — ilgtspējīga izpēte, ieguve, apstrāde, otrreizējā pārstrāde, materiālu izstrāde un aizstāšana.

 

2. Inovācija veselīgai dzīvei un aktīvām vecumdienām.

 

3. Pilsētvides mobilitāte, vieda un ilgtspējīga attīstība.

 

4. Pārtika nākotnei – ilgtspējīga piegādes ķēde no resursiem līdz patērētājiem.

 

5. Pievienotā vērtība ražošanā.

 

EIT var atkāpties no minētās prioritārās kārtības, pieņemot atbilstoši pamatotu lēmumu, un tā par šādu savu lēmumu informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

 

Pirmā ZIK kārta sāksies 2014. gadā. Tai sekos otrā ZIK kārta 2018. gadā. Otrajā kārtā par prioritārām tiks noteiktas tās iepriekš minētās tēmas, kuras nebūs bijušas izvēlētas pirmajai kārtai. Ja EIT būs pietiekami daudz resursu, lai izveidotu citus papildu ZIK, EIT valdei būs autonomas tiesības ierosināt, atlasīt un pakāpeniski ieviest jaunas tēmas, ar noteikumu, ka to darbības joma būs saistīta ar sabiedrības problēmām, tie atbildīs dibināšanas obligātajiem nosacījumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 294/2008 un tie būs apspriesti plašā konsultāciju procesā ar plašu ieinteresēto personu loku, kas pārstāv visas trīs zināšanu trīsstūra daļas.

 

Var ņemt vērā konkrētas tematiskās jomas, ko ierosinājusi Komisija un dažādas platformas, piemēram: gudra, droša sabiedrība, jūras — jūru, ūdeņu, mežu ilgtspējīga izmantošana, biomimetika, ilgtspējīga būvniecība un nulles enerģijas ēkām, inovācija veselības jomā un personu tiesību nostiprināšana. Tomēr šis ir tikai indikatīvs to tematisko jomu saraksts, kuras galu galā tiks izvēlētas, ņemot vērā jaunas un neparedzētas problēmas, kas varētu rasties nākotnē.

 

Pamatojoties uz šiem tematiem, EIT tiks nodrošināta autonomija nākamajā ZIK atlases procesa organizēšanā. Nākamo uzaicinājumu veidot ZIK panākumi lielā mērā būs atkarīgi no skaidriem norādījumiem par gaidāmajiem rezultātiem un prasībām, kā arī no termiņa, kurā ZIK pieteikuma iesniedzējiem būs iespēja gan juridiski, gan finansiāli sagatavoties pirms priekšlikuma iesniegšanas. ZIK tiks atlasītas, izmantojot sīki izstrādātus, EIT regulā definētus kritērijus, pamatojoties uz vispārējiem izcilības un inovācijas nozīmes principiem. Jebkurai izvēlētajai ZIK būs jāparāda, kā tā radīs maksimālu ietekmi attiecīgajā jomā, un jāpierāda savas stratēģijas dzīvotspēja.

 

Atlases kritēriju pamatā ir priekšlikumu kvalitāte, dzīvotspēja un potenciāls, taču, vērtējot nākamās ZIK jomas, ir jāņem vērā arī pētniecības potenciāla attīstība un iespējamas jaunas inovāciju dinamikas rašanās.

 

To īstenos, apspriežoties ar ieinteresētajām personām un pēc konkursa kārtībā organizēta un atklāta pieteikumu izskatīšanas procesa jaunu tematisko jomu un tām atbilstošu ZIK atlasei, nodrošinot stingru, pārredzamu un uz konkurences principiem pamatotu procesu, kurā tiek ņemtas vērā augšupējas pieejas un mainīgā sabiedrības problēmu situācija Eiropas Savienībā un vienlaikus potenciālajiem dalībniekiem tiek nodrošināta skaidrība un paredzamība.

 

6. Par ZIK tiek sagatavots starpposma ziņojums, ņemot vērā ZIK sniegto Eiropas pievienoto vērtību, un tiek veikti atbilstoši pasākumi, ja rezultāti ir neapmierinoši. Ja ZIK neievēro tām noteiktos kritērijus, EIT var pārtraukt finansējumu, kad beidzies nolīgumā ar ZIK noteiktais laikposms.

 

7. EIT ir ZIK partneris līdz brīdim, kad tas nolemj, ka pēc 7 līdz 15 gadu indikatīvā perioda beigām ZIK spēs pietiekami sevi uzturēt. Kad šis periods beidzas un gadījumā, ja ZIK nolemj turpināt darbību bez EIT finansējuma vai pārveidot savu struktūru, izveidojot vienu vai vairākus uzņēmumus, lai attīstītu uzņēmējdarbību, ar ko nodarbojās agrākā ZIK, EIT var nolemt kļūt par jaunās uzņēmējdarbības struktūras pilntiesīgu darījumu partneri.

 

8. Ieguvumus no EIT ieguldījuma zināšanu un inovāciju kopienās vērtē, ņemot vērā tādus reālus labumus Eiropas ekonomikai un sabiedrībai kopumā kā radītie jaunie uzņēmumi, produkti un pakalpojumi esošajos un nākotnes tirgos, prasmīgi uzņēmēji, jaunas un pievilcīgākas darba iespējas, kā arī no citām valstīm piesaistītie un Savienības darba tirgū saglabātie talantīgie darbinieki.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

1.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.d pants

 

Izglītības programmas un darbības

 

1. EIT ir vienīgais pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” instruments ar spēcīgu uzsvaru uz izglītību. EIT būtu jākļūst par pasaules līmeņa pēcdiploma studiju nodrošinātāju, jo tajā ir apvienota augstas kvalitātes apmācība, mobilitāte, uzņēmējdarbības pieredze apstākļos, kuros patiesi top inovācijas, kā arī tas ievieš iedarbīgu izglītības paradigmu augstākajā izglītībā. SIP galvenais uzdevums ir veicināt un īstenot EIT izglītības mērķus. Minētais mērķis paredz izglītot un apmācīt talantīgus cilvēkus, palīdzot tiem gūt globālajā sabiedrībā un zināšanu ekonomikā vajadzīgās prasmes, zināšanas un domāšanu. Šajā sakarībā EIT darbības ietver arī Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktās stipendiju programmas izveidi.

 

2. EIT palīdz veidot inovācijas sabiedrībai vajadzīgos cilvēkresursus, izglītojot tādus galvenos dalībniekus kā studenti, pētnieki un uzņēmēji un nosakot pamatnosacījumus un labāko praksi attiecībā uz politiku, regulatīviem vai standartizācijas jautājumiem attiecīgajās nozarēs. EIT ievieš dažādu līmeņu mācību programmas jaunajai pasaules līmeņa studentu paaudzei — maģistrantūras, doktorantūras, vasaras skolu un īpašās mācību programmas —, sniedzot vajadzīgo ilgtermiņa ieguldījumu, lai radītu ilgtspējīgas pārmaiņas augstākajā izglītībā, jo īpaši izmantojot šos jaunos pārnozaru un starpnozaru EIT zīmola grādus. EIT cenšas panākt šo EIT kvalifikāciju atzīšanu valstu un starptautiskā līmenī, izmantojot salīdzinošo vērtēšanu. EIT un ZIK tiek mudināti attīstīt sinerģiju starp ES un dalībvalstu izglītības politikas virzieniem, lai veicinātu nepieciešamā cilvēkkapitāla pieejamību nākotnē, kas ir izšķiroši svarīgi tam, lai Eiropa varētu sev nodrošināt vadošo lomu zinātnē, tehnoloģijās un inovācijā. EIT — pats vai sadarbībā ar citām Eiropas vai trešo valstu universitātēm vai pētniecības centriem — var organizēt programmas vai kursus galvenajās inovāciju veicinošās pamatdisciplīnās.

 

3. Šajā sakarībā un lai paplašinātu ES talantu bāzi un nodrošinātu pietiekamu skaitu prasmīgu personu, kas nepieciešamas patiesai inovāciju radīšanai, EIT ir jāpalīdz uzlabot eksakto zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) studiju virzienu pievilcību. ZIK varētu izstrādāt apmācības programmas Eiropas jauniešiem, kas izpaustos kā prakses, skolu apmeklējumi, stipendijas izcilākajiem STEM jomu vidusskolniekiem un universitāšu studentiem, finansējums vadības vai uzņēmējdarbības skolu kursiem un/vai uzņēmējdarbības vasaras apmācība izcilākajiem eksakto zinātņu studentiem, tāpat EIT un ZIK var nodrošināt plašākas inovatīvās un profesionālās attīstības darbības, tostarp izglītību vadītājiem, pielāgotus apmācību kursus, pirmsdiploma kursu modeļus vai skolas izglītībai paredzētus pasākumu kopumus, paplašinot savu darbību izglītības jomā un nodrošinot lielāku mācību programmu daudzveidību, palielinot izglītojošo darbību ietekmi un sasniedzot plašāku auditoriju. Eiropas pētniecības pievilcību varētu vēl vairāk veicināt, nodrošinot pētniecības stipendijas izcilākajiem eksakto zinātņu studentiem ar nosacījumu, ka viņi iesaistās pētniecības un izstrādes projektā Eiropā vai dibina jaunus inovatīvus uzņēmumus Eiropā.

 

4. Iepriekš minētās programmas var būt pilnībā integrētas ZIK darbībā, var rasties ZIK dažādas sadarbības rezultātā vai arī tās var organizēt pats EIT vai sadarbībā ar tā ZIK. EIT mudina ZIK iesaistīties tādās darbības jomās ar ievērojamu sinerģijas potenciālu, kurās apvienojas vairāki ZIK, kā kopīgi profesionālās pilnveides kursi, kopīgas pētniecības darbības, maģistra vai doktora grādi vai arī mobilitātes iespējas starp ZIK akadēmiskajām un uzņēmējdarbības aprindām.

 

5. EIT ievieš īpašu personām domātu shēmu — inovāciju sistēmu (RIS) —, lai nodrošinātu, ka talantīgi studenti, pētnieki, pedagogi un uzņēmēji jebkurā karjeras posmā — arī esot nesaistīti ar ZIK un tā sadarbības centriem — saglabātu saikni ar EIT. Šāda shēma ne tikai nodrošina iespēju izcili talantīgiem cilvēkiem izmantot sadarbības centros radītās inovāciju vides priekšrocības, bet arī stimulē viņus pilnībā izmantot zināšanas un zinātību, kas gūtas neatkarīgi no ZIK. EIT fondam varētu būt ievērojama nozīme šajā jomā. Tā kā faktiskie inovācijas izplatītāji ir cilvēki, attiecīgos gadījumos var paredzēt noteikumus, kas nodrošina, ka EIT izglītības programmās ir pietiekami pārstāvēti studenti no ES attālākajiem reģioniem (piemēram, veidojot dalībvalstu un RIS līdzfinansētas stipendijas). EIT tiek mudināts sadarboties ar dalībvalstīm un reģioniem, lai nodrošinātu, ka EIT absolventi atrod iespējas un atbalstu, kas vajadzīgs, lai paustu savu inovatīvo un uzņēmējdarbības potenciālu Eiropas Savienībā.

 

6. EIT valde regulāri organizē Eiropas vai starptautiskas konferences par jautājumiem, kas saistīti ar tā darbības jomu, tādējādi veidojot EIT par reālu vietu Eiropā, kur satiekas pētnieki, speciālisti, pedagogi un studenti no visas Eiropas un citām valstīm. Tā arī izveido/pielāgo tiešsaistes instrumentu, lai veicinātu zināšanu apmaiņu un sakaru veidošanu visā EIT, kas jo īpaši ļaus studentiem, pedagogiem un pētniekiem, kuri nav iesaistīti pašreizējās ZIK, viegli piekļūt informācijai par notiekošo darbu un veikto pētījumu rezultātiem. Jo īpaši tiks izveidota glabātuve, kurā visiem būs pieejami EIT un ZIK izglītības un apmācību pasākumu publiski pieejamie mācību materiāli.

 

7. EIT atbalsta EIT absolventu tīkla izveidi, tādējādi veicinot zināšanu apmaiņu, mentoru izmantošanu un sakaru veidošanu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

1.g pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.g pants

 

Sadarbība Savienības un starptautiskā mērogā

 

1. EIT ir instruments sadarbībai Savienības mērogā starp visām zinību triādē ieinteresētajām personām, un tas nodrošina visu dalībvalstu pētniecības un izglītības iestāžu, proti, universitāšu asociāciju, uzņēmumu, kopu un pētniecības organizāciju, sadarbības pamatu un papildināmību, nevis veido konkurenci starp tām. EIT sadarbībā ar Komisiju palīdz ZIK iesaistīties reģionālo un vietējo iestāžu darbā, jo tām ir svarīga nozīme, veidojot saikni starp uzņēmumiem, jo īpaši MVU, izglītības iestādēm un valsts iestādēm, un tādējādi tas veic starpnieka funkcijas starp šiem dažādajiem dalībniekiem, dalībvalstīm un Savienību.

 

2. Reģioni un dalībvalstis, kurās atrodas sadarbības centri, varēs iegūt priekšrocības, ko nodrošinās apvienošanas radītie ietaupījumi un labvēlīgie ārējie faktori. Šīs iespējas pieaugs, ja starp ZIK reģionu partneriem reģionos un stratēģijas gudrai specializācijai (RIS3) — kā aprakstīts COM(2011)0615 IV Pielikumā, 2011/0276 (COD), C7-0335/11 — izstrādē un īstenošanā iesaistītajām iestādēm un organizācijām izveidosies cieša sadarbība. Savukārt reģioni, kas neiesaistīsies šajās darbībās, iespējams, cietīs no negatīvas kumulatīvas ietekmes. Tas var saasināt jau esošo nevienlīdzību, sniedzot pozitīvus ieguvumus reģioniem, kas jau ir spēcīgi inovāciju jomā, un negatīvi ietekmējot tos, kam šajā jomā ir grūtības. Šādu iespēju izmantošanu veicinās arī ar reģionālās inovāciju sistēmu (RIS).

 

3. EIT ciešā sadarbībā ar ZIK izstrādā spēcīgu starptautisko stratēģiju, kurā noteiktas un iesaistītas attiecīgās kontaktpersonas un potenciālie partneri no Savienības un trešām valstīm. Ilgtermiņā EIT ir jāveido skaidra identitāte un jātop par EIT starptautisko zīmolu, kļūstot atpazīstamam kā Eiropas inovācijas un uzņēmējdarbības dzinējspēkam un pasaules līmeņa izglītības sniedzējam šajā jomā. Veidojot stratēģiskas attiecības ar galvenajiem partneriem no visas pasaules, pats EIT var būt ļoti pievilcīgs, un tas var vairot ZIK partneru pievilcību. Ar laiku EIT var kļūt par Savienības inovācijas programmu pamatstruktūru, tāpat kā Eiropas Pētniecības Padome nodrošina Eiropas izcilību un globālo vadošo lomu zinātnē. Uzturot spēcīgu EIT starptautisko zīmolu kopumā, varētu veikt arī pasākumus spēcīgu EIT kopienu tīklu radīšanai, kurus veidotu gan personas, gan uzņēmumu pārstāvji (studenti, absolventi, pedagogi, uzņēmēji, speciālisti, u.c.), kā arī pasākumus identitātes un atpazīstamības veicināšanai. Šie pasākumi varētu būt inovācijas un zinātnes konferenču rīkošana, ikgadēji pasākumi, konkursi un balvas, absolvēšanas ceremonijas utt.

 

4. EIT izveido pastāvīgu EIT ieinteresēto personu forumu, lai veicinātu savstarpējo mācīšanos un mijiedarbību ar plašāku inovācijas kopienu visā zinību triādē, kā arī ietverot valsts un reģionālās iestādes.

 

5. EIT sistemātiski izmanto esošās universitāšu asociācijas, uzņēmumus, pētniecības organizācijas un kopu organizācijas kā platformas zināšanu apmaiņai un rezultātu izplatīšanai.

 

6. EIT izveido mehānismu, lai turpinātu veicināt sinerģiju starp EIT, tā KIC un citām Savienības iniciatīvām, tādām kā EIT, ZIK un Eiropas Komisijas attiecīgo dienestu gada sanāksmes.

 

7. EIT izmanto kā Eiropas Savienības galveno instrumentu starptautiskajai sadarbībai tehnoloģiju un inovāciju jomā.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1.h pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.h pants

 

EIT un citi Savienības instrumenti

 

1. EIT un ZIK ir vienīgais ES instruments, kas nodrošina zinību triādes veselumu, un pilnībā izmanto tādas šajā jomā esošās ES iniciatīvas kā ES pētniecības, izglītības, apmācības un jaunatnes programmas, sniedzot papildu iespējas inovāciju, uzņēmējdarbības un rūpniecības vides jomā Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosaukto darbību pētniekiem, programmas “Erasmus visiem” studentiem un citu mobilitātes iniciatīvu dalībniekiem Eiropas Pētniecības telpā.

 

2. Ņemot vērā EIT īpašības, tas veido Eiropas inovācijas politikas kodolu. ZIK ir viens no būtiskiem un unikāliem šādas politikas instrumentiem. Kopīgas tehnoloģiju ierosmes (JTI), publiskās un privātās partnerības (PPP), kopīgās plānošanas ierosmes (JPI), Eiropas inovācijas partnerības (EIP) un līdzīgas (nākotnē izveidotas) platformas plaša apjoma uz rūpniecību orientētas pētniecības veicināšanai tiek mudinātas attiecīgi koordinēt savas darbības ar EIT vai lemt par dalību ZIK asociēto partneru statusā vai kādā citā padziļinātākā veidā. Turklāt var veidot arī saiknes ar Kopējas lauksaimniecības politikas (KLP) inovācijas darbībām. Pamatā šādai dažādu veidu sadarbības platformai plaša apjoma pētniecības veicināšanai — tāpat kā SIP — ir jābūt mērķim veicināt ilgtspējīgu, uz pārdali balstītu un konkurētspējīgu izaugsmi.

 

3. EIT pastiprina mijiedarbību ar Savienības kohēzijas politiku, sekmējot spēcīgas sinerģijas un papildināmību ar struktūrfondiem un veidojot saiknes starp inovācijas vietējo un globālo aspektu. Sadarbības centri nodrošina pārrobežu sadarbību, kā arī spēj labi izmantot finansējumu no dažādām shēmām attiecīgajos reģionos. Sadarbības centriem ir svarīga nozīme vietējās un globālās savienojamības stiprināšanā.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Strauji mainīgajā pasaulē Eiropas nākotnes virzības pamatā ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Lai sasniegtu šo mērķi un saglabātu konkurētspēju globālajā zināšanu ekonomikā, par galveno virzītājspēku tiek uzskatīta pētniecības, izglītības un inovāciju zinību triāde, kā arī šo trīs aspektu mijiedarbība. Eiropas Savienība ir atbilstoši rīkojusies un noteikusi šīs jomas kā politikas prioritātes stratēģijā “Eiropa 2020”. Šīs prioritātes tiek plaši īstenotas, izmantojot pamatiniciatīvas “Inovāciju savienība” un “Jaunatne kustībā”, kas veido visaptverošu politikas regulējumu ES rīcībai šajās jomās. Tās papildina pamatiniciatīvas “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) dos plašu ieguldījumu šo pamatiniciatīvu mērķu izpildē.

Strauji mainīgajā pasaulē Eiropas nākotnes virzības pamatā ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Lai sasniegtu šo mērķi un saglabātu konkurētspēju globālajā zināšanu ekonomikā un sabiedrībā, par galveno virzītājspēku tiek uzskatīta pētniecības, izglītības un inovāciju zinību triāde, kā arī šo trīs aspektu mijiedarbība. Eiropas Savienība ir atbilstoši rīkojusies un noteikusi šīs jomas kā politikas prioritātes stratēģijā "Eiropa 2020". Šīs prioritātes tiek plaši īstenotas, izmantojot pamatiniciatīvas “Inovāciju savienība” un “Jaunatne kustībā”, kas veido visaptverošu politikas regulējumu ES rīcībai šajās jomās. Tās papildina pamatiniciatīvas “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) dos plašu ieguldījumu šo pamatiniciatīvu mērķu izpildē.

Iemesli, kāpēc pētniecību, izglītību un inovāciju izvirza centrā, ir acīmredzami. Pieaugošās globālās konkurences un vietējo demogrāfisko problēmu dēļ Eiropas turpmākā ekonomiskā izaugsme un darba vietas arvien vairāk būs atkarīgas no inovāciju sasniegumiem produktos, pakalpojumos un uzņēmējdarbības modeļos, kā arī no spējas atbalstīt, piesaistīt un saglabāt talantīgus cilvēkus. Lai gan visā Eiropā ir atsevišķi veiksmes stāsti, vidēji ES dalībvalstis atpaliek salīdzinājumā ar globālajiem līderiem inovācijas jomā. Turklāt ES saskaras ar augošu konkurenci attiecībā uz talantīgiem cilvēkiem no jauniem izcilības centriem valstīs ar strauji augošu ekonomiku.

Iemesli, kāpēc pētniecību, izglītību un inovāciju izvirza centrā, ir acīmredzami. Uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas kontekstā un pieaugošās globālās konkurences un vietējo demogrāfisko problēmu dēļ Eiropas turpmākā ekonomiskā izaugsme un darba vietas arvien vairāk būs atkarīgas no inovāciju sasniegumiem produktos, pakalpojumos un uzņēmējdarbības modeļos, kā arī no spējas atbalstīt, piesaistīt un saglabāt talantīgus cilvēkus, ļaujot Eiropas iedzīvotājiem ne vien gūt labumu no šīm inovācijām, bet arī sniegt ieguldījumu, jo īpaši ar jaunām tehnoloģijām to parādīšanās brīdī. Lai gan visā Eiropā ir atsevišķi veiksmes stāsti, vidēji ES dalībvalstis atpaliek salīdzinājumā ar globālajiem līderiem inovācijas jomā. Turklāt ES saskaras ar augošu konkurenci attiecībā uz talantīgiem cilvēkiem no jauniem izcilības centriem valstīs ar strauji augošu ekonomiku, un intelektuālā darbaspēka emigrācija ir būtiska ES problēma.

Tāpēc ir vajadzīgas dziļas pārmaiņas mūsu inovācijas sistēmās un paradigmās. Joprojām pārāk bieži izcilība augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas jomā ir sadrumstalota, lai gan šāda izcilība pastāv visā Eiropā. Eiropai jāpārvar šī pārrobežu stratēģiskās sadarbības nepietiekamība starp valstīm, nozarēm un disciplīnām. Turklāt Eiropai jāpieņem patiesa uzņēmējdarbības kultūra, lai izmantotu pētniecības un inovācijas radīto vērtību, veidotu jaunus uzņēmumus un ieviestu inovācijas tirgus nozarēs ar augstu izaugsmes potenciālu. Eiropai jāveicina augstākās izglītības iestāžu kā inovācijas virzītāju loma, jo talantīgiem cilvēkiem vajadzīgas atbilstošas prasmes, zināšanas un attieksme, lai attīstītu inovāciju.

Tāpēc ir vajadzīgas dziļas pārmaiņas mūsu inovācijas sistēmās un paradigmās, un to īstenošana prasa pieņemt jaunus principus un praksi, kuru pamatā ir atklāta un ietveroša pētniecība. Joprojām pārāk bieži izcilība augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas jomā ir sadrumstalota, lai gan šāda izcilība pastāv visā Eiropā. Eiropai jāpārvar šī pārrobežu stratēģiskās sadarbības nepietiekamība starp valstīm, nozarēm un disciplīnām. Turklāt Eiropai ir spēcīga, atvērta un patiesa uzņēmējdarbības kultūra, kurā daudzveidīgi pārstāvēti mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir izšķiroši svarīgi, lai veicinātu un atbalstītu pētniecības un inovācijas radītās vērtības izmantošanu, veidotu jaunus uzņēmumus un panāktu, ka inovācijas tiek ieviestas tirgus nozarēs ar augstu izaugsmes potenciālu. Eiropai ir jāveicina augstākās izglītības iestāžu kā inovācijas virzītāju loma, jo talantīgiem cilvēkiem ir vajadzīgas atbilstošas prasmes, zināšanas un attieksme, lai attīstītu inovāciju.

EIT ir izveidots tieši tāpēc — lai sekmētu ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Savienības spējas inovāciju jomā. Pilnīgi integrējot augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas veidoto zinību triādi, institūts būtiski veicinās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto sabiedrības problēmu risināšanu un sistēmiski mainīs Eiropas inovācijas dalībnieku sadarbību.

EIT ir izveidots tieši tāpēc — lai sekmētu un paātrinātu ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot un paātrinot dalībvalstu un Savienības spēju veidošanos inovāciju jomā. Pilnīgi integrējot augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas veidoto zinību triādi, institūts būtiski veicinās galveno sabiedrības problēmu risināšanu un sistēmiski mainīs Eiropas inovācijas dalībnieku sadarbību, lai veicinātu atvērtus un iekļaujošus modeļus, tādējādi meklējot risinājumus Eiropas paradoksālajai situācijai.

 

EIT ir vienīgais pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” instruments ar izteiktu uzsvaru uz izglītību. EIT būtu jākļūst par pasaules līmeņa pēcdiploma studiju nodrošinātāju, jo tajā ir apvienota augstas kvalitātes apmācība, mobilitāte, uzņēmējdarbības pieredze apstākļos, kur patiesi top inovācijas, kā arī tas ievieš iedarbīgu izglītības paradigmu augstākajā izglītībā.

Lai sasniegtu šo mērķi, EIT apvieno stratēģisko ievirzi EIT līmenī ar augšupēju pieeju, izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK). ZIK ir īpaši integrētas partnerības, kurās darbā pie sabiedrisko problēmu risināšanas ilgtermiņā apvienojušās izcilības kritērijiem atbilstošas universitātes, pētniecības centri, mazi un lieli uzņēmumi, kā arī citi inovācijas nozares pārstāvji. Katras ZIK centrā ir daži savstarpēji saistīti sadarbības centri, kuros partneri katru dienu strādā cieši kopā, izvēloties vienotus stratēģiskus mērķus. Sadarbības centru pamatā ir esošie izcilības centri, kurus turpmāk pārveido par vietējām inovāciju ekosistēmām un saista citu ar citu plašākā inovācijas punktu tīklā visā Eiropā. EIT regulējumā katrai ZIK ir paredzēta plaša autonomija savas iekšējās organizācijas, uzbūves, programmas un darba metožu noteikšanā, ļaujot tai izvēlēties tādu pieeju, kura ir vispiemērotākā noteikto mērķu sasniegšanai. Attiecībā uz stratēģiju EIT organizē ZIK atlases procesu, koordinē tās ar elastīgas sistēmas palīdzību un izplata ZIK labākos pārvaldības un finansēšanas modeļus.

Lai sasniegtu šo mērķi, EIT apvieno stratēģisko ievirzi EIT līmenī ar augšupēju pieeju, izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK). ZIK ir īpaši integrētas partnerības, kurās darbā pie sabiedrisko problēmu risināšanas apvienojušās izcilības kritērijiem atbilstošas universitātes, pētniecības centri, mazi un lieli uzņēmumi, kā arī citi inovācijas nozares pārstāvji. Katras ZIK centrā ir daži savstarpēji saistīti sadarbības centri, kuros partneri katru dienu strādā cieši kopā, izvēloties vienotus stratēģiskus mērķus. Sadarbības centru pamatā ir esošie izcilības centri, kurus turpmāk pārveido par vietējām inovāciju ekosistēmām un saista citu ar citu plašākā inovācijas punktu tīklā visā Eiropā. EIT regulējumā katrai ZIK ir paredzēta plaša autonomija savas iekšējās organizācijas, uzbūves, programmas un darba metožu noteikšanā, ļaujot tai izvēlēties tādu pieeju, kura ir vispiemērotākā noteikto mērķu sasniegšanai. Attiecībā uz stratēģiju EIT organizē ZIK atlases procesu, koordinē tās ar elastīgas sistēmas palīdzību, atbalsta tās un konsultē administratīvos jautājumos, stimulē sadarbību starp tām un izplata ZIK labākos pārvaldības un finansēšanas modeļus. EIT ir jāveic koordinācija starp dažādām ZIK un jāsadarbojas ar tām, lai nodrošinātu sinerģijas un pievienotās vērtības radīšanu no daudzajiem EIT partneriem un intensīvas ideju apmaiņas pašā EIT.

Izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas, EIT palīdz radīt vidi, kurā inovācijas labāk var attīstīties un būt par pamatu sasniegumiem augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmumu sadarbības jomā. Šāda pieeja sniedz iespēju visaptveroši pievērsties arvien sarežģītākām sabiedriskajām problēmām, kuras noteiktas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, apvienojot izcilus dažādu nozaru, profesiju un jomu pārstāvjus — kuri citādi, visticamāk, nesatiktos —, lai kopīgi meklētu šo problēmu risinājumus.

Izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas, EIT cenšas paātrināt inovācijas un palīdzēt radīt daudznozaru un starpnozaru vidi, kurā inovācijas labāk var attīstīties un būt par pamatu sasniegumiem augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmumu sadarbības jomā. Šāda pieeja sniedz iespēju pievērsties arvien sarežģītākām un savstarpēji saistītām sabiedriskajām problēmām, kuras noteiktas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, apvienojot nozaru un starpnozaru inovācijas un apvienojot izcilus dažādu nozaru, profesiju un jomu pārstāvjus — kuri citādi, visticamāk, nesatiktos —, lai kopīgi meklētu šo problēmu risinājumus.

Sasniegumi

Sasniegumi

EIT ir pabeidzis sākotnējo posmu, kurā tika uzsākta darbība, izmantojot ZIK, un izveidots EIT lēmumu pieņemšanas process un izpildfunkcijas — valde un galvenais birojs. EIT ir arī veiksmīgi sasniedzis savu galveno mērķi — visas inovācijas ķēdes pilnīgu integrāciju, apvienojot augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un uzņēmumus trīs sākotnējās zināšanu un inovāciju kopienās, kas nodibinātas 2010. gadā jomās, kuras Padome un Parlaments noteikušas kā būtiskas Eiropas nākotnes attīstībai. Tās ir ilgtspējīga enerģija (“ZIK InnoEnergy”), pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana (“Klimata ZIK”) un nākotnes informācijas un komunikācijas sabiedrība (“EIT IKT laboratorijas”).

EIT ir pabeidzis sākotnējo posmu, kurā tika uzsākta darbība, izmantojot ZIK, un izveidots EIT lēmumu pieņemšanas process un izpildfunkcijas — valde un galvenais birojs. EIT ir arī veiksmīgi sasniedzis savu galveno mērķi — visas inovācijas ķēdes pilnīgu integrāciju, apvienojot augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un uzņēmumus trīs sākotnējās zināšanu un inovāciju kopienās, kas nodibinātas 2010. gadā jomās, kuras Padome un Parlaments noteikušas kā būtiskas Eiropas nākotnes attīstībai. Tās ir ilgtspējīga enerģija ("ZIK InnoEnergy"), pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana ("Klimata ZIK") un nākotnes informācijas un komunikācijas sabiedrība ("EIT IKT laboratorijas").

Turklāt pašlaik EIT nostiprinās kā inovācijas iestāde, izmantojot galveno biroju Budapeštā. Ir izveidots arī EIT fonds — juridiski neatkarīga organizācija, kura sekmē un atbalsta EIT darbu un darbības, kā arī palielina EIT sabiedrisko ietekmi.

Turklāt pašlaik EIT nostiprinās kā inovācijas iestāde, izmantojot galveno biroju Budapeštā. Ir izveidots arī EIT fonds – juridiski neatkarīga organizācija, kura sekmē un atbalsta EIT darbu un darbības, kā arī palielina EIT sabiedrisko ietekmi.

ZIK ceļā uz pasaules līmeņa integrētām partnerībām

ZIK ceļā uz pasaules līmeņa integrētām partnerībām

Pašreizējās trīs ZIK ir izdevies sasniegt kritisko masu attiecīgajās jomās, tostarp zinību triādes dažādu elementu līdzsvarotu dalību. Apvienotās partneru stiprās puses zināšanu un inovāciju kopienās gan attiecībā uz skaitu, gan attiecībā uz nozīmi attiecīgajās jomās nodrošina vajadzīgo potenciālu, lai sasniegtu pasaules līmeni.

Pašreizējās trīs ZIK ir izdevies sasniegt kritisko masu attiecīgajās jomās, tostarp zinību triādes dažādu elementu līdzsvarotu dalību. Apvienotās partneru stiprās puses zināšanu un inovāciju kopienās gan attiecībā uz skaitu, gan attiecībā uz nozīmi attiecīgajās jomās nodrošina vajadzīgo potenciālu, lai sasniegtu pasaules līmeni.

ZIK ir īstenojušas diferencētu pieeju, veidojot savas stratēģijas un pārvaldības struktūras atkarībā no dažādām tematiskām jomām. Viena ZIK ir izveidota kā uzņēmums, bet abas pārējās ir bezpeļņas organizācijas. Visas ZIK ir strukturētas ap apmēram 30 galvenajiem partneriem un 5–6 sadarbības centriem, kurus parasti atbalsta atšķirīgs papildu saistīto partneru skaits, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi (MVU).

ZIK ir īstenojušas diferencētu pieeju, veidojot savas stratēģijas un pārvaldības struktūras atkarībā no dažādām tematiskām jomām. Viena ZIK ir izveidota kā uzņēmums, bet abas pārējās ir bezpeļņas organizācijas. Visas ZIK ir strukturētas ap apmēram 30 galvenajiem partneriem un 5–6 sadarbības centriem, kurus parasti atbalsta atšķirīgs papildu saistīto partneru skaits, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi (MVU).

Tas, ka ZIK ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas, kuras vada izpilddirektors (CEO), nozīmē skaidru atteikšanos no tradicionālās daudzu saņēmēju pieejas. Turklāt visas ZIK darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku attiecībā uz savu darbību stratēģisko plānošanu, kā arī visas ZIK ir īstenojušas sadarbības koncepciju: apvienojot atšķirīgas grupas vienā atrašanās vietā, darbojoties kā daudzu ZIK darbību starpniecības centrs un apvienojot kompetenci un prasmes, kuras iegūtas dažādās specializācijas jomās Eiropas līmenī.

Tas, ka ZIK ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas, kuras vada izpilddirektors (CEO), nozīmē skaidru atteikšanos no tradicionālās daudzu saņēmēju pieejas. Turklāt visas ZIK darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku attiecībā uz savu darbību stratēģisko plānošanu, kā arī visas ZIK ir īstenojušas sadarbības koncepciju: apvienojot atšķirīgas grupas vienā atrašanās vietā, darbojoties kā daudzu ZIK darbību starpniecības centrs un apvienojot kompetenci un prasmes, kuras iegūtas dažādās specializācijas jomās Eiropas līmenī. ZIK būtu jāspēj piesaistīt ieguldījumus un panākt privātā, valsts un nevalstiskā sektora ilgtermiņa saistības.

ZIK darbības aptver visu inovācijas ķēdi un cita starpā ietver tādu maģistrantūras un doktorantūras programmu ar EIT kvalitātes zīmi izveidi, kuras apvieno izcilu zinātni ar uzņēmējdarbības izglītību, uzņēmumu izveides pakalpojumiem, kā arī mobilitātes shēmas. ZIK sākotnējās darbībās galvenā uzmanība tika pievērsta talantīgiem cilvēkiem, un pirmie rezultāti ir gūti izglītības un uzņēmējdarbības jomā, tostarp maģistrantūras un doktorantūras programmu izveidē. Divas ZIK ir apvienojušās un sadarbojas kopīgā maģistrantūras programmā viedo tīklu jomā.

ZIK darbības aptver visu inovācijas ķēdi un cita starpā ietver tādu maģistrantūras un doktorantūras programmu ar EIT kvalitātes zīmi izveidi, kuras apvieno izcilu zinātni ar uzņēmējdarbības izglītību, uzņēmumu izveides pakalpojumiem, kā arī mobilitātes shēmas. ZIK sākotnējās darbībās galvenā uzmanība tika pievērsta talantīgiem cilvēkiem, un pirmie rezultāti ir gūti izglītības un uzņēmējdarbības jomā, tostarp maģistrantūras un doktorantūras programmu izveidē. Divas ZIK ir apvienojušās un sadarbojas kopīgā maģistrantūras programmā viedo tīklu jomā.

 

Patlaban EIT spēkā esošo ZIK un sadarbības centru dēļ saskaras ar ģeogrāfiskās koncentrācijas problēmu; tas būtu jāņem vērā nākotnē, kad tiks uzsāktas jaunas ZIK un paplašinātas EIT operācijas.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.2. virsraksts – 1. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadrumstalotības novēršana ar integrētām ilgtermiņa partnerībām un kritiskās masas panākšana, izmantojot tā Eiropas dimensiju. Turpinot esošās sadarbības iniciatīvas, EIT nodrošina izvēlētajām ZIK partnerībām lielāku pastāvību un stratēģiskumu. ZIK sniedz iespēju pasaules mēroga partneriem sadarboties jaunā sastāvā, optimizēt esošos resursus un iegūt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, ko sniedz jaunas vērtību ķēdes, kurās risina riskantākas un lielāka mēroga problēmas. Turklāt, lai gan ES dalībvalstīs pastāv liels skaits izcilības centru, tiem bieži neizdodas atsevišķi nodrošināt kritisko masu, kas vajadzīga, lai konkurētu starptautiskā mērogā. ZIK sadarbības centri spēcīgiem vietējiem procesu dalībniekiem piedāvā ciešu sadarbību ar citiem izcilības kritērijiem atbilstošiem partneriem pāri robežām, dodot tiem iespēju darboties un tikt atzītiem globāli.

Sadrumstalotības novēršana ar integrētām ilgtermiņa partnerībām un kritiskās masas panākšana, izmantojot tā Eiropas dimensiju. Turpinot esošās sadarbības iniciatīvas, EIT nodrošina izvēlētajām ZIK partnerībām lielāku pastāvību un stratēģiskumu. ZIK sniedz iespēju pasaules mēroga partneriem sadarboties jaunā sastāvā, optimizēt esošos resursus un izstrādāt atvērtus un iekļaujošus inovāciju modeļus, iegūt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, ko sniedz jaunas vērtību ķēdes, kurās risina riskantākas un lielāka mēroga problēmas. Turklāt, lai gan ES dalībvalstīs pastāv liels skaits izcilības centru, tiem bieži neizdodas atsevišķi nodrošināt kritisko masu, kas vajadzīga, lai konkurētu starptautiskā mērogā. ZIK sadarbības centri spēcīgiem vietējiem procesu dalībniekiem piedāvā ciešu sadarbību ar citiem izcilības kritērijiem atbilstošiem partneriem pāri robežām, dodot tiem iespēju darboties un tikt atzītiem globāli.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.2. virsraksts – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ieguldījumu ietekmes palielināšana izglītībā, pētniecībā un inovācijā un jaunu inovācijas pārvaldības veidu izmēģināšana. EIT darbojas kā katalizators, kas papildina esošo pētniecības bāzi, paātrinot tehnoloģiju un pētījumu rezultātu apguvi un izmantošanu. Inovācijas pasākumi palīdz saskaņot un integrēti izmantot ieguldījumus pētniecībā un padarīt izglītības un mācību pasākumus atbilstošākus uzņēmējdarbības vides vajadzībām. Tāpēc EIT ir pieejama pietiekami liela elastība, lai varētu izmēģināt jaunos inovācijas modeļus, kas ļauj panākt īstu ZIK pārvaldības un ZIK modeļu finansējuma diferencēšanu, kā arī ātri pielāgoties, lai varētu labāk izmantot radušās iespējas.

Ieguldījumu ietekmes palielināšana izglītībā, pētniecībā un inovācijā un jaunu inovācijas pārvaldības veidu izmēģināšana. EIT darbojas kā „inovāciju katalizators, kas papildina esošo pētniecības bāzi, paātrinot tehnoloģiju un pētījumu rezultātu apguvi un izmantošanu un pārnesot pētniecības rezultātus uz visiem izglītības līmeņiem. Inovācijas pasākumi palīdz saskaņot un integrēti izmantot ieguldījumus pētniecībā un padarīt izglītības un mācību pasākumus atbilstošākus uzņēmējdarbības vides vajadzībām. Tāpēc EIT ir pieejama pietiekami liela elastība, lai varētu izmēģināt jaunos inovācijas modeļus, kas ļauj panākt īstu ZIK pārvaldības un ZIK modeļu finansējuma diferencēšanu, kā arī ātri pielāgoties, lai varētu labāk izmantot radušās iespējas. EIT ir arī potenciāls izstrādāt jaunus finansēšanas modeļus, piemēram, balvas par inovācijām, kas dotu iespēju maksimāli veicināt sabiedrības ieguvumus no pētniecības finansēšanas, nodrošinot, ka inovācijas ne tikai risina sabiedrības vissteidzamākās problēmas, bet var arī īsā laikā sniegt labumu Eiropas iedzīvotājiem.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.2. virsraksts – 1. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Talantīgu cilvēku atbalstīšana pāri robežām un uzņēmējdarbības veicināšana, integrējot zinību triādi. EIT veicina cilvēku radītu inovāciju un savos centienos liek uzsvaru uz studentiem, pētniekiem un uzņēmējiem. Tas nodrošina jaunas karjeras iespējas akadēmiskajā un privātā sektora vidē, kā arī inovatīvas profesionālās attīstības shēmas. EIT zīme inovatīvām ZIK maģistrantūras un doktorantūras programmām veicinās starptautiski atpazīstama izcilības zīmola radīšanu, palīdzot piesaistīt talantīgus cilvēkus no Eiropas un citām valstīm. Uzņēmējdarbību veicina jauna pasaules līmeņa studentu paaudze, kuriem ir atbilstošas zināšanas un attieksme, lai idejas pārvērstu jaunās uzņēmējdarbības iespējās.

Talantīgu cilvēku atbalstīšana pāri robežām un uzņēmējdarbības veicināšana, integrējot zināšanu triādi. EIT veicina cilvēku stimulētu inovāciju un savos centienos liek uzsvaru uz studentiem, pētniekiem un uzņēmējiem. Tas nodrošina jaunas karjeras un mobilitātes iespējas akadēmiskajā un privātā sektora vidē, kā arī inovatīvas profesionālās attīstības shēmas. EIT zīme inovatīvām ZIK maģistrantūras un doktorantūras programmām veicinās starptautiski atpazīstama izcilības zīmola radīšanu, palīdzot piesaistīt talantīgus cilvēkus no Eiropas un citām valstīm, paturot prātā konkrētu reģionu īpašās iezīmes un prasības un veicinot kultūras apgabalu izveidošanu un attīstīšanu sadarbībā ar vietējo rūpniecību. Uzņēmējdarbību veicina jauna pasaules līmeņa studentu paaudze, kuriem ir atbilstošas zināšanas un attieksme, lai idejas pārvērstu jaunās uzņēmējdarbības iespējās.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.2. virsraksts – 1. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gudra finansēšana, izmantojot “sviras efektu” apvienojumā ar pieeju, kas orientēta uz rezultātiem un uzņēmējdarbību. EIT nodrošina līdz 25 % no ZIK budžeta un darbojas kā katalizators attiecībā uz 75 % no finanšu līdzekļiem, kurus iegulda dažādi valsts un privātie partneri, radot ievērojamu “sviras efektu”, apvienojot liela mēroga ieguldījumus un pilnveidojot dažādus valsts un privātus avotus kopīgi saskaņotu stratēģiju īstenošanai. Turklāt, pievēršot uzmanību gan tirgum, gan sabiedrības ietekmei, EIT izmanto uz rezultātiem orientētu pieeju. ZIK darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku, pamatojoties uz gada uzņēmējdarbības plāniem, tostarp vērienīgu darbību portfeli, sākot ar izglītību un līdz pat uzņēmumu veidošanai, ar skaidriem mērķiem, rezultātiem un izpildes pamatrādītājiem (KPI), kurus izmanto rezultātu mērīšanai.

Gudra finansēšana, izmantojot "sviras efektu" apvienojumā ar pieeju, kas orientēta uz rezultātiem un uzņēmējdarbību. EIT nodrošina līdz 25 % no ZIK budžeta un darbojas kā katalizators attiecībā uz 75 % no finanšu līdzekļiem, kurus iegulda dažādi valsts un privātie partneri, radot ievērojamu "sviras efektu", apvienojot liela mēroga ieguldījumus un pilnveidojot dažādus valsts un privātus avotus kopīgi saskaņotu stratēģiju īstenošanai. Izmantojot nozīmīgo „1 – 3” sviras efektu, ar EIT budžetu, kas ir 3,3 % no kopējā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta, iespējams apgūt vēl vismaz 10 % no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta, piesaistot valsts un privātos līdzekļus, lai sasniegtu ES mērķus pētniecības un inovāciju jomā. Turklāt, pievēršot uzmanību gan tirgum, gan sabiedrības ietekmei, EIT izmanto uz rezultātiem orientētu pieeju. Saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku EIT būtu jābūt ieguldītājam un tā ieguldījumi būtu jālieto kā līdzeklis citu privātā vai publiskā finansējuma avotu izmantošanas veicināšanai. ZIK darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku, pamatojoties uz gada uzņēmējdarbības plāniem, tostarp vērienīgu darbību portfeli, sākot ar izglītību un līdz pat uzņēmumu veidošanai, ar skaidriem mērķiem, rezultātiem un izpildes pamatrādītājiem (key performance indicators – KPI), kurus izmanto rezultātu mērīšanai.

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.3. virsraksts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ES iniciatīvās un programmās arvien biežāk atzīst pētniecības, inovācijas un izglītības savstarpējās attiecības. Eiropas, valsts un reģionālā līmenī ir liels savstarpēji nostiprinošu darbību potenciāls. ES līmenī šīs sinerģijas pilnīga izmantošana nākotnē tiks nodrošināta ar stratēģisko regulējumu, kurš paredzēts Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gadam).

ES iniciatīvās un programmās arvien biežāk atzīst pētniecības, inovācijas un izglītības savstarpējās attiecības. Eiropas, valsts un reģionālā līmenī ir liels savstarpēji nostiprinošu darbību potenciāls. ES līmenī šīs sinerģijas pilnīga izmantošana nākotnē tiks nodrošināta ar stratēģisko regulējumu, kurš paredzēts Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gadam). EIT un tā ZIK ir jāpapildina ES pētniecības un inovāciju finansējuma mērķi, nevis tie jādublē.

Grozījums Nr. 17

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.3. virsraksts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT būtiski sekmē pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto mērķu izpildi, jo īpaši risinot sabiedrības problēmas papildus citām iniciatīvām šajās jomās. Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” EIT piedalīsies mērķa “sabiedrības problēmu risināšana” izpildē, bet, ņemot vērā pieeju, kurā paredzēta netraucēta mijiedarbība starp mērķiem, EIT veicinās arī mērķa “vadošā loma rūpniecībā un konkurētspēja” izpildi, stimulējot uz rezultātiem orientētu pieeju un tādu inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi, kuriem ir augsts izaugsmes potenciāls. Visbeidzot, EIT dos ieguldījumu “izcilas zinātniskas bāzes” radīšanā, veicinot mobilitāti pāri disciplīnu, nozaru un valstu robežām, kā arī iekļaujot uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūru inovatīvos pēcdiploma akadēmiskajos grādos. Tāpēc EIT dos ievērojamu ieguldījumu tādu pamatnosacījumu veicināšanā, kuri nepieciešami ES pētniecības inovatīvā potenciāla realizēšanai un Eiropas Pētniecības telpas (EPT) īstenošanai.

EIT būtiski sekmē pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" noteikto mērķu izpildi, jo īpaši risinot sabiedrības problēmas papildus citām iniciatīvām šajās jomās. Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” EIT piedalīsies mērķa “sabiedrības problēmu risināšana” izpildē, bet, ņemot vērā pieeju, kurā paredzēta netraucēta mijiedarbība starp mērķiem, EIT veicinās arī mērķa “vadošā loma rūpniecībā un konkurētspēja” izpildi, stimulējot uz rezultātiem orientētu pieeju un atvērtu un iekļaujošu inovācijas modeļu izveidi tādiem inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir augsts izaugsmes potenciāls. Visbeidzot, EIT dos ieguldījumu “izcilas zinātniskas bāzes” radīšanā, veicinot mobilitāti pāri disciplīnu, nozaru un valstu robežām, kā arī iekļaujot uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūru inovatīvos pēcdiploma akadēmiskajos grādos. EIT ir jāveicina pārrobežu un nozaru sadarbība, kā arī mobilitāte zinātniskās pētniecības un inovāciju jomā starp augstskolām, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem. EIT izveidos platformu inovāciju un zināšanu apvienošanai, kas veicinās atbalstu reģioniem, kuri tieši nepiedalās ZIK, un ilgākā termiņā palīdzēs panākt pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" prioritāšu īstenošanu. Ir jāparedz atsevišķa prioritāte, kas noteiktu īpašu EIT darbības satvaru sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām pētniecības un inovāciju jomā, palīdzot izplatīt labu Kopienas praksi. Tāpēc EIT dos ievērojamu ieguldījumu tādu pamatnosacījumu veicināšanā, kuri nepieciešami ES pētniecības inovatīvā potenciāla realizēšanai un Eiropas Pētniecības telpas (EPT) īstenošanai. Eiropas Komisija, apspriežoties ar EIT, ierosinās EIT un citu saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” veikto darbību koordinācijas mehānismu, ko EIT īstenos.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.3. virsraksts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt EIT nodrošina visaptverošu izglītības dimensiju ES pētniecības un inovācijas politikā. Izmantojot inovatīvu, uzņēmējdarbības izglītību, tas sasaista pētniecības un inovācijas pamatprogrammu ar izglītības politiku un programmām un sniedz vajadzīgo ilgtermiņa ieguldījumu, lai radītu ilgtspējīgas pārmaiņas augstākajā izglītībā. Īpaši izmantojot jaunus, starpdisciplīnu grādus, kas apzīmēti kā EIT grādi, EIT vada sadarbību inovatīvas izglītības jomā, nepārprotami ietekmējot arī augstākās izglītības iestāžu modernizācijas Eiropas programmu, tādējādi veicinot Eiropas augstākās izglītības telpu.

Turklāt EIT nodrošina visaptverošu izglītības dimensiju ES pētniecības un inovācijas politikā, tostarp ar atklātu piekļuvi zinātniskajām publikācijām. Izmantojot inovatīvu, uzņēmējdarbības izglītību, tas sasaista pētniecības un inovācijas pamatprogrammu ar izglītības politiku un programmām un sniedz vajadzīgo ilgtermiņa ieguldījumu, lai radītu ilgtspējīgas pārmaiņas augstākajā izglītībā. Īpaši izmantojot jaunus, starpdisciplīnu grādus, kas apzīmēti kā EIT grādi, EIT vada sadarbību inovatīvas izglītības jomā, nepārprotami ietekmējot arī augstākās izglītības iestāžu modernizācijas Eiropas programmu, tādējādi veicinot Eiropas augstākās izglītības telpu.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.3. virsraksts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt pastāv iespējas veikt savstarpēji nostiprinošu mijiedarbību ar Savienības kohēzijas politiku, veidojot saiknes starp inovācijas vietējo un globālo aspektu. Sadarbības centri nodrošina pārrobežu sadarbību, kā arī spēj labi izmantot finansējumu no dažādām shēmām attiecīgajos reģionos, kuros tie atrodas. Sadarbības centriem ir svarīga nozīme vietējās un globālās ZIK savienojamības stiprināšanā kopumā, tostarp cieši sadarbojoties ar reģionālām iestādēm, īpaši tām, kuras iesaistītas reģionālo inovācijas stratēģiju gudrai specializācijai (RIS3) izstrādē un īstenošanā. Turklāt var stiprināt saiknes starp ZIK un vietējām kopu organizācijām, lai paplašinātu MVU iesaistīšanos ZIK darbībās. Sinerģijas iespējas atšķiras atkarībā no ZIK tematiskās jomas, savukārt vairākas iniciatīvas un programmas ES līmenī, šķiet, īpaši orientējas uz sadarbības un koordinācijas rezultātā gūto priekšrocību piedāvāšanu. Pašā EIT/ZIK koncepcijas pamatā ir esošās Eiropas izcilības pievienotā vērtība, tāpēc pašreizējās un nākamās zināšanu un inovāciju kopienas pēc savas būtības centīsies maksimāli paplašināt šo sinerģiju. Zināšanu un inovāciju kopienas veidos pievienoto vērtību iniciatīvām, kuras darbojas tādās jomās kā kopīgas plānošanas ierosme (JPI), Eiropas inovācijas partnerība (EIP) un publiskā un privātā sektora partnerība (PPP).

Turklāt pastāv iespējas veikt savstarpēji nostiprinošu mijiedarbību ar Savienības kohēzijas politiku, veidojot saiknes starp inovācijas vietējo un globālo aspektu. Sadarbības centri nodrošina pārrobežu sadarbību, kā arī spēj labi izmantot finansējumu no dažādām shēmām attiecīgajos reģionos, kuros tie atrodas. Sadarbības centriem ir svarīga nozīme vietējās un globālās ZIK savienojamības stiprināšanā kopumā, tostarp cieši sadarbojoties ar reģionālām iestādēm, īpaši tām, kuras iesaistītas reģionālo inovācijas stratēģiju gudrai specializācijai (RIS3) izstrādē un īstenošanā.

 

Reģioni un dalībvalstis, kurās atrodas sadarbības centri, varēs iegūt priekšrocības, ko nodrošinās apvienošanas radītie ietaupījumi un labvēlīgie ārējie faktori. Šīs iespējas pieaugs, ja starp ZIK reģionu partneriem un reģionālo stratēģiju gudrai specializācijai (RIS3), kā aprakstīts COM(2011) 615, 2011/0276 (COD), C7-0335/11 IV Pielikumā, izstrādē un īstenošanā iesaistītajām iestādēm un organizācijām izveidosies cieša sadarbība. Savukārt reģioni, kas neiesaistīsies šajās darbībās iespējams cietīs no negatīvas kumulatīvas ietekmes. Tas var saasināt jau esošo nevienlīdzību, sniedzot pozitīvus ieguvumus reģioniem, kas jau ir spēcīgi inovāciju jomā, un negatīvi ietekmējot tos, kam šai jomā ir grūtības. Šo risku varētu novērst ar RIS sistēmas starpniecību, un nodrošinot, ka reģioni, kuros neatrodas sadarbības centri, pieņem „gudro specializāciju” (RIS3), tostarp partnerībā ar reģioniem, kuros atrodas pašreizējie vai potenciālie sadarbības centri, piemēram, reģionālās inovācijas un īstenošanas kopienas (RIC).

 

Turklāt var stiprināt saiknes starp ZIK, MVU un vietējām kopu organizācijām, piemēram, klimata jomas ZIK reģionālajām inovācijas un īstenošanas kopienām, lai paplašinātu to iesaistīšanos ZIK darbībās. Sinerģijas iespējas atšķiras atkarībā no ZIK tematiskās jomas, savukārt vairākas iniciatīvas un programmas ES līmenī, šķiet, īpaši orientējas uz sadarbības un koordinācijas rezultātā gūto priekšrocību piedāvāšanu. Pašā EIT/ZIK koncepcijas pamatā ir esošās Eiropas izcilības pievienotā vērtība, tāpēc zināšanu un inovāciju kopienas un reģionālās inovācijas un īstenošanas kopienas pēc savas būtības centīsies maksimāli paplašināt šo sinerģiju. Zināšanu un inovāciju kopienas veidos pievienoto vērtību iniciatīvām, kuras darbojas tādās jomās kā kopīgas plānošanas ierosme (JPI), Eiropas inovācijas partnerība (EIP) un publiskā un privātā sektora partnerība (PPP). Ir jāveido drošības pasākumi, lai izvairītos no dubultas finansēšanas (75 % finansējuma veido privātu, publisku un reģionālu fondu līdzekļi, tostarp citu Eiropas programmu un kohēzijas politikas līdzekļi). Būtu jāizvairās no finansējuma samazinājumiem citām ar izglītību saistītām programmām.

Grozījums Nr. 20

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa– 1.3. virsraksts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galvenais instruments cīņā pret pētniecības sadrumstalotību — kopīgas plānošanas ierosme — paredzēta, lai nodrošinātu Eiropas ZIK pētniecības bāzes kodolu. Savukārt ZIK var paātrināt un veicināt izcilas publiskās pētniecības izmantošanu, kuru apvieno kopīgas plānošanas ierosmes, tādējādi cīnoties pret sadrumstalotību inovācijas jomā. Kopīgas tehnoloģiju ierosmes (JTI) un tikko izveidotās publiskā un privātā sektora partnerības nodrošina platformu, lai veicinātu plaša mēroga uz rūpniecību orientētu pētniecību un sekmētu galveno tehnoloģiju izstrādi. ZIK var kļūt par katalizatoru ieguldījumiem lielajos pētījumos, lai atbalstītu tehnoloģiju pārnesi un komercializāciju, kā arī veidotu jaunus uzņēmumus esošajā uzņēmējdarbības vidē ar talantīgu uzņēmēju palīdzību. Izmantojot zinību triādes pieeju, EIT papildinās Eiropas Pētniecības padomes (ERC) ieguldījumu pasaules līmeņa progresīvos pētījumos visā inovācijas ķēdē, sākot no idejām līdz pat to piemērošanai un izmantošanai, kā arī nodrošinās Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību pētniekiem un “Erasmus visiem” studentiem papildu iespējas inovācijā un piekļuvi uzņēmējdarbības videi.

Galvenais instruments cīņā pret pētniecības sadrumstalotību — kopīgas plānošanas ierosme — paredzēta, lai nodrošinātu Eiropas ZIK pētniecības bāzes kodolu. Savukārt ZIK var paātrināt un veicināt izcilas publiskās pētniecības izmantošanu, kuru apvieno kopīgas plānošanas ierosmes, tādējādi cīnoties pret sadrumstalotību inovācijas jomā. Kopīgas tehnoloģiju ierosmes (Joint Technology Initiatives – JTI) un tikko izveidotās publiskā un privātā sektora partnerības nodrošina platformu, lai veicinātu plaša mēroga uz rūpniecību orientētu pētniecību un sekmētu galveno tehnoloģiju izstrādi. ZIK var kļūt par vienu no katalizatoriem ieguldījumiem lielajos pētījumos, lai atbalstītu tehnoloģiju pārnesi un komercializāciju, kā arī veidotu jaunus uzņēmumus esošajā uzņēmējdarbības vidē ar talantīgu uzņēmēju palīdzību. Izmantojot zinību triādes pieeju, EIT papildinās Eiropas Pētniecības padomes (ERC) ieguldījumu pasaules līmeņa progresīvos pētījumos visā inovācijas ķēdē, sākot no idejām līdz pat to piemērošanai un izmantošanai, kā arī nodrošinās Eiropas pētniecības telpas izveidi, radot jaunas iespējas pētniekiem saistībā ar Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktajām darbībām. EIT izmantos Eiropas intelektuālā potenciāla sniegtās iespējas, lai iegūtu jaunas prasmes attiecībā uz inovācijām un kontaktiem ar uzņēmējdarbības vidi, ko nodrošina saikne ar programmu "Erasmus visiem".

Grozījums Nr.  21

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. iedaļa – 1.3. virsraksts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gaidāmās Eiropas inovācijas partnerības nodrošinās visaptverošu pamatu, lai veicinātu saskaņotību un sinerģiju starp piedāvājuma un pieprasījuma virzīto pētniecību un inovācijas instrumentiem un politiku. ZIK var dot ieguldījumu Eiropas inovācijas partnerībās, izmantojot dalīto uzbūvi un savu praktisko pieredzi, kā arī veidojot vajadzīgo cilvēkkapitālu, izglītojot tādus galvenos dalībniekus kā uzņēmējus un pētniekus, nosakot pamatnosacījumus un labāko praksi attiecībā uz politiku, regulatīviem vai standartizācijas jautājumiem attiecīgajās nozarēs.

Gaidāmās Eiropas inovācijas partnerības nodrošinās visaptverošu pamatu, lai veicinātu saskaņotību un sinerģiju starp piedāvājuma un pieprasījuma virzīto pētniecību un inovācijas instrumentiem un politiku. Eiropas Inovācijas partnerības varētu būt saikne starp sabiedrības problēmām un EIT, uzņemoties darba kārtības noteicēja lomu un izskatot ZIK izveidošanas nepieciešamību attiecībā uz konkrētām tēmām. ZIK var dot ieguldījumu Eiropas inovācijas partnerībās, izmantojot dalīto uzbūvi un savu praktisko pieredzi, kā arī veidojot vajadzīgo cilvēkkapitālu, izglītojot tādus galvenos dalībniekus kā uzņēmējus un pētniekus, nosakot pamatnosacījumus un labāko praksi attiecībā uz politiku, regulatīviem vai standartizācijas jautājumiem attiecīgajās nozarēs.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.3. virsraksts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Praksē sinerģijas iespējas īstenos dažādos veidos, no ZIK uz ZIK un no problēmas uz problēmu. Pašlaik ZIK līmenī tiek veidotas saiknes ar citām iniciatīvām, atkarībā no katras ZIK specifikas un tematiskās jomas.

Praksē sinerģijas iespējas īstenos dažādos veidos, no ZIK uz ZIK un no problēmas uz problēmu. Pašlaik ZIK līmenī tiek veidotas saiknes ar citām iniciatīvām, atkarībā no katras ZIK specifikas un tematiskās jomas. Turklāt EIT būtu jāveicina zināšanu un inovācijas kopienu darbības sinerģija un savstarpējā sadarbība visos pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pīlāros un sadarbība ar citām iniciatīvām, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā pārklāšanās risku.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākotnējo ZIK izveides process lielā mērā bija „mācīšanās darot”. Tas liecināja, ka ZIK ir jauni veidojumi, un neviena no procesā iesaistītajām pusēm pienācīgi nenovērtēja to, cik sarežģīta būs ZIK juridiskā reģistrēšana, kā arī ZIK un to partneru līgumisko attiecību veidošana. Izveides procesu apgrūtināja arī zināšanu trūkums par to, kāds ir piemērotākais juridiskā statusa veids. Lai gan ir jāsaglabā augšupējā pieeja, kas katrai ZIK sniedz pietiekamu rīcības brīvību savu partnerību organizēšanā, vienlaicīgi būtu jānodrošina arī lielāka palīdzība piemērotā juridiskā statusa noteikšanā. Turklāt nedrīkst pārāk zemu novērtēt pārbaudījumu apvienot atšķirīgo akadēmisko aprindu un uzņēmējdarbības kultūru vienā juridiskā personā; tāpēc ir svarīgi, ka gan ZIK, gan EIT līmenī tiek atbalstītas kopīgas vērtības. Turklāt ZIK ir apjomīgi institucionālie jauninājumi, un visas ZIK ir atšķirīgas. Līdz ar to ir iespējams izmantot visdažādākos inovācijas modeļus, tomēr tas arī apgrūtina ZIK vispārējo koordinēšanu un pārraudzību.

Sākotnējo ZIK izveides process lielā mērā bija „mācīšanās darot”. Tas liecināja, ka ZIK ir jauni veidojumi, un neviena no procesā iesaistītajām pusēm pienācīgi nenovērtēja to, cik sarežģīta būs ZIK juridiskā reģistrēšana, kā arī ZIK un to partneru līgumisko attiecību veidošana. Izveides procesu apgrūtināja arī zināšanu trūkums par to, kāds ir piemērotākais juridiskā statusa veids. Lai gan ir jāsaglabā augšupējā pieeja, kas katrai ZIK sniedz pietiekamu rīcības brīvību savu partnerību organizēšanā, vienlaicīgi būtu jānodrošina arī lielāka palīdzība piemērotā juridiskā statusa noteikšanā. Turklāt nedrīkst pārāk zemu novērtēt pārbaudījumu apvienot atšķirīgo akadēmisko aprindu un uzņēmējdarbības kultūru vienā juridiskā personā; tāpēc ir svarīgi, ka gan ZIK, gan EIT līmenī tiek atbalstītas kopīgas vērtības. Turklāt ZIK ir apjomīgi institucionālie jauninājumi, un visas ZIK ir atšķirīgas. Līdz ar to ir iespējams izmantot visdažādākos inovācijas modeļus, tomēr tas arī apgrūtina ZIK vispārējo koordinēšanu un pārraudzību. Tādēļ attiecībā uz dažādiem ZIK jāpiemēro īpaša, tiem pielāgota pieeja.

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turpmāk skaidrākas norādes būtu savlaicīgi jāsniedz jau atlases procesa laikā, lai nodrošinātu svarīgāko stratēģisko elementu vienotu ieviešanu visās ZIK, vienlaicīgi ļaujot ZIK organizēšanā, darbībā un finansēšanā izmantot dažādas pieejas. Visbeidzot, pašreizējās trīs zināšanu un inovāciju kopienas vēl nenodrošina kritisko masu, lai EIT pilnībā īstenotu savu potenciālu kā vadošā inovācijas iestāde. Ir ierobežotas iespējas tikai ar trīs ZIK izmantot savstarpējas ZIK priekšrocības no citām inovācijas priekšrocībām, kā arī apjomradītus ietaupījumus administrācijas un izplatīšanas jomā. Tas nozīmē arī, ka EIT nav pietiekami liels, lai pastāvīgi darbotos kā Eiropas iestāde. Tāpēc ir jāveido papildu ZIK, lai EIT nodrošinātu kritisko masu, kura ir vairāk nekā tikai “sastāvdaļu summa”. Ja EIT ir jāpēta jauni inovācijas pārvaldības un vadības modeļi, izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas, tad jāizveido ierobežots skaits papildu partnerību, lai palielinātu paraugu, kurš ir EIT pieredzes pamatā.

Turpmāk skaidrākas norādes būtu savlaicīgi jāsniedz jau atlases procesa laikā, lai nodrošinātu svarīgāko stratēģisko elementu vienotu ieviešanu visās ZIK, vienlaicīgi ļaujot ZIK organizēšanā, darbībā un finansēšanā izmantot dažādas pieejas. EIT ir aktīvāk jāiesaistās ZIK konsultēšanā un atbalstīšanā administratīvos jautājumos. Tādēļ EIT ir jāizstrādā stratēģija administratīvās slodzes samazināšanai un jāizstrādā paraugprakses vadlīnijas paraugprakses nodošanai no esošajām ZIK jaunajām. Visbeidzot, pašreizējās trīs zināšanu un inovāciju kopienas vēl nenodrošina kritisko masu, lai EIT pilnībā īstenotu savu potenciālu kā vadošā inovācijas iestāde. Ir ierobežotas iespējas tikai ar trīs ZIK izmantot savstarpējas ZIK priekšrocības no citām inovācijas priekšrocībām, kā arī apjomradītus ietaupījumus administrācijas un izplatīšanas jomā. Tas nozīmē arī, ka EIT vēl nav pietiekami liels, lai pastāvīgi darbotos kā Eiropas iestāde.

 

EIT kā reāls institūts

 

EIT jānodrošina lielāka vērtība nekā tikai tā, ko rada tā sastāvdaļu — kas šobrīd ir ZIK —summa. ES ir vajadzīga starptautiski atpazīstama izcilības zīme inovācijas jomā, un to var panākt, paredzot plašu un iekļaujošu EIT darbības jomu.

 

Tāpēc ir jāveido papildu ZIK, lai EIT nodrošinātu kritisko masu. Ja EIT ir jāpēta jauni inovācijas pārvaldības un vadības modeļi, izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas, tad jāizveido ierobežots skaits papildu partnerību, lai palielinātu paraugu, kurš ir EIT pieredzes pamatā.

 

EIT cenšas pastiprināt savu nozīmi un pilnveido savu ieguldītāja funkciju, atbalstot un veicinot saiknes starp esošajiem pētniecības, uzņēmējdarbības un augstākās izglītības izcilības centriem Eiropā, kā arī sekmē to sistemātisku ilgtermiņa sadarbību.

 

Tomēr ES nevar atļauties zaudēt vai izšķiest zināšanas. Tādēļ EIT jāietver arī universitāšu tīkli papildus tiem, kas jau piedalās ZIK, kā arī Marijas Kirī dotācijas inovācijām, un jāstrādā ciešā sadarbībā un saistībā ar JTI, RIC un citām inovatīvām struktūrām, kas veic vai veicina jaunus pētījumus, ietverot mazākās ZIK. Lai arī izpētes objekts nav esošo ZIK uzmanības centrā, EIT veicina daudzdisciplīnu pieeju inovācijas jomā un atbalsta ar tehnoloģijām nesaistītu, organizatorisku, sistēmu inovāciju un publiskā sektora inovāciju attīstību kā vajadzīgu papildinājumu pašreizējām, kā arī nākotnē iespējamām darbībām inovācijas jomā.

Grozījums Nr.  25

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ilgtermiņā EIT ir jāveido skaidra identitāte un jātop par EIT starptautisko zīmolu, kļūstot atpazīstamam kā Eiropas inovācijas un uzņēmējdarbības dzinējspēkam un pasaules līmeņa izglītības sniedzējam šajā jomā. Ar laiku EIT var kļūt par Savienības inovācijas programmu pamatstruktūru, tāpat kā Eiropas Pētniecības Padome nodrošina Eiropas izcilību un globālo vadošo lomu zinātnē. Uzturot spēcīgu EIT starptautisko zīmolu kopumā, varētu veikt arī pasākumus, spēcīgu EIT kopienu tīklu radīšanai, kurus veidotu gan indivīdi, gan uzņēmumu pārstāvji (studenti, absolventi, pedagogi, uzņēmēji, speciālisti, u.c.), kā arī pasākumus identitātes un atpazīstamības apziņas veicināšanai. Šie pasākumi varētu būt — inovācijas un zinātnes konferenču rīkošana, ikgadēji pasākumi, konkursi un balvas, absolvēšanas ceremonijas utt.

Grozījums Nr.  26

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz šīm mācībām, EIT mērķis ir nostiprināt un turpināt attīstīties kā ieguldītājam, kurš atbalsta un veicina esošo pētniecības, uzņēmējdarbības un augstākās izglītības izcilības centru Eiropā apvienošanos, kā arī sekmē to sistemātisku ilgtermiņa sadarbību, izmantojot ZIK.

Pamatojoties uz šīm mācībām, EIT mērķis ir nostiprināt un turpināt atbalstu esošo pētniecības, uzņēmējdarbības un augstākās izglītības izcilības centriem Eiropā un veicināt to apvienošanos, kā arī sekmē to sistemātisku ilgtermiņa sadarbību, izmantojot ZIK. Tādēļ ir jāsāk informācijas kampaņas, kurās izmanto visus atbilstošos komunikācijas līdzekļus un līmeņus un kuru mērķis ir gan universitātēm, gan studentiem nodrošināt pietiekamu piekļuvi informācijai par EIT un ZIK darbību un darbības jomu.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT “ieguldītāja pieejā” uzsvars tiek likts uz labāko stratēģisko iespēju noteikšanu un pasaules līmeņa partnerību — ZIK — atlasi. Šajā pieejā ir paredzēts, ka EIT piešķir ZIK ikgadējās dotācijas, pamatojoties uz to līdzšinējās darbības rezultātiem un uzņēmējdarbības plānā ierosinātajām darbībām. Ārēji, neatkarīgi eksperti veiks uzņēmējdarbības plānu novērtējumu. Tādējādi EIT ne tikai jānosaka vispārīgi virzieni un redzējumi, bet arī jānodrošina ZIK ar atbilstoša līmeņa atbalstu un jāuzrauga to darbība. Vienlaikus zināšanu un inovāciju kopienām tiek dota ievērojama rīcības brīvība, lai definētu savu iekšējo stratēģiju un organizāciju, kā arī veiktu darbības un piesaistītu talantīgus cilvēkus un vajadzīgos līdzekļus.

EIT "ieguldītāja pieejā" uzsvars tiek likts uz labāko stratēģisko iespēju noteikšanu un pasaules līmeņa partnerību – ZIK – atlasi. Šajā pieejā ir paredzēts, ka EIT piešķir ZIK ikgadējās dotācijas, pamatojoties uz to līdzšinējās darbības rezultātiem un uzņēmējdarbības plānā ierosinātajām darbībām saskaņā ar skaidru, atklātu un pārredzamu procedūru. Ārēji, neatkarīgi eksperti veiks uzņēmējdarbības plānu novērtējumu. Tādējādi EIT ne tikai jānosaka vispārīgi virzieni un redzējumi, bet arī jānodrošina ZIK ar atbilstoša līmeņa atbalstu un jāuzrauga to darbība. Vienlaikus zināšanu un inovāciju kopienām tiek dota ievērojama rīcības brīvība, lai definētu savu programmu, iekšējo stratēģiju un organizāciju, kā arī veiktu darbības un piesaistītu talantīgus cilvēkus un vajadzīgos līdzekļus.

Grozījums Nr.  28

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ieguvumi no EIT ieguldījuma zināšanu un inovāciju kopienās tiks vērtēti, ņemot vērā materiālas priekšrocības Eiropas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, piemēram, radot jaunus uzņēmumus, produktus un pakalpojumus esošajos un nākotnes tirgos, prasmīgākus uzņēmējus, jaunas un pievilcīgākas darba iespējas, kā arī piesaistot un saglabājot talantīgus cilvēkus no ES un citām valstīm.

Ieguvumi no EIT ieguldījuma zināšanu un inovāciju kopienās tiks vērtēti, ņemot vērā materiālas priekšrocības Eiropas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, piemēram, radot jaunus uzņēmumus, produktus un pakalpojumus esošajos un nākotnes tirgos, prasmīgākus uzņēmējus, jaunas un pievilcīgākas darba iespējas, un izmantojot to vietējo kopienu priekšrocības, kuras jau ir kļuvušas par izcilības paraugiem, kā arī piesaistot un saglabājot talantīgus cilvēkus no ES un citām valstīm. Tomēr ZIK novērtēšanai tiek noteikti arī kvalitatīvi izpildes rādītāji.

Grozījums Nr.  29

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpēc arī EIT uzņēmuma identitātes izveide, ko veic kopā ar zināšanu un inovāciju kopienām, izmantojot kopīgu vērtību kopumu, ir svarīgs elements. Lai arī ZIK un to atsevišķiem partneriem ir savas uzņēmumu identitātes un vērtības, tām ir arī kopīgas vērtības, kuras apvieno EIT un zināšanu un inovāciju kopienas. Tie ir: izcilība visā zinību triādē; prasmīgi un uz uzņēmējdarbību orientēti cilvēki; ilgtermiņa sadarbība pāri robežām, disciplīnām un nozarēm; uzsvars uz ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. Šāda identitāte palīdzēs sekmēt EIT un zināšanu un inovāciju kopienu ārējo pamanāmību un reputāciju.

Tāpēc arī EIT uzņēmuma identitātes izveide, ko veic kopā ar zināšanu un inovāciju kopienām, izmantojot kopīgu vērtību kopumu, ir svarīgs elements. Lai arī ZIK un to atsevišķiem partneriem ir savas uzņēmumu identitātes un vērtības, tām ir arī kopīgas vērtības, kuras apvieno EIT un zināšanu un inovāciju kopienas. Tie ir: izcilība visā zinību triādē; iespējas iesaistīt visas dalībvalstis; ļoti prasmīgi un uz uzņēmējdarbību orientēti cilvēki; ilgtermiņa sadarbība pāri robežām, disciplīnām un nozarēm; uzsvars uz ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. Šāda identitāte palīdzēs sekmēt EIT un zināšanu un inovāciju kopienu ārējo pamanāmību un reputāciju.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT aktīvi atbalstīs pirmās trīs ZIK, lai palielinātu to potenciālu un ietekmi, kā arī to ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu īstenošanā. Laika gaitā ZIK paplašinās savu sākotnējo darbību portfeļus, lai izmantotu jaunas tirgus un sabiedrības iespējas. Lai to atbalstītu, EIT ciešā sadarbībā ar katru atsevišķu ZIK ieteiks un definēs pielāgotas līdzfinansēšanas stratēģijas, kuras vienlaikus veido stratēģisko darbību pamatu no EIT perspektīvas.

EIT aktīvi atbalstīs pirmās trīs ZIK, lai palielinātu to potenciālu un ietekmi, kā arī to ieguldījumu pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" mērķu īstenošanā. Laika gaitā ZIK paplašinās savu sākotnējo darbību portfeļus, lai izmantotu jaunas tirgus un sabiedrības iespējas, kā arī pielāgotos mainīgajiem apstākļiem pasaulē. Lai to atbalstītu, EIT ciešā sadarbībā ar katru atsevišķu ZIK ieteiks un skaidri, pārskatāmi un publiski atbildīgi definēs pielāgotas līdzfinansēšanas stratēģijas, kuras vienlaikus veido stratēģisko darbību pamatu no EIT perspektīvas.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Finansējums

 

ES finansējums pētniecībai un inovācijām ir ļoti svarīgs un ir jāizmanto, lai panāktu sviras efektu. Sviras efekts ir viens no galvenajiem mērķiem, kuru sasniegšanai EIT izmanto Savienības fondus, piesaistot papildu privāto un valsts finansējumu, veicinot daudzfondu pieeju un nostiprinot EIT saikni ar struktūrfondiem. EIT un ZIK cenšas panākt sinerģiju ar attiecīgajām Savienības iniciatīvām, kā arī ar paredzētajiem un jaunizveidotajiem izcilības centriem, kopienām vai inovatīviem reģioniem inovācijas rādītāju ziņā mazāk attīstītās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  32

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tā kā faktiskie inovācijas izplatītāji ir cilvēki, attiecīgos gadījumos var paredzēt noteikumus, kas nodrošina, ka EIT izglītības programmās ir pietiekami pārstāvēti studenti no ES attālākajiem reģioniem (piemēram, veidojot dalībvalstu līdzfinansētas stipendijas un stipendiju programmu). EIT tiek mudināts sadarboties ar dalībvalstīm un reģioniem, lai nodrošinātu, ka EIT absolventi atrod iespējas un atbalstu, kas vajadzīgs viņu inovatīvā un uzņēmējdarbības potenciāla īstenošanai Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK izmanto ne tikai savu partneru esošo izcilo pētniecības bāzi, bet ir arī EIT izglītošanas uzdevuma veicināšanas un īstenošanas avangards. Mērķis ir izglītot un apmācīt talantīgus cilvēkus, palīdzot viņiem gūt globālajā zināšanu ekonomikā vajadzīgās prasmes, zināšanas un domāšanu. Tāpēc EIT cita starpā aktīvi stimulē EIT zinātniskos grādus, uzraugot to kvalitāti un saskaņotu īstenošanu zināšanu un inovāciju kopienās. Šajās darbībās tās plaši izmantos līdzīgi kvalificētu speciālistu un ekspertu salīdzinošu vērtēšanu, kā arī veidos dialogu ar valstu un kvalitātes nodrošināšanas iestādēm. Tas veicinās EIT kvalifikāciju atzīšanu valstu un starptautiskā līmenī un vairos to pievilcību globālā līmenī, vienlaikus nodrošinot platformu starptautiskai sadarbībai. Nākotnē ZIK tiks mudinātas paplašināt darbības pēcdiploma izglītības jomā, lai piedāvātu lielāku mācību režīmu daudzveidību plašākām inovatīvām un profesionālās attīstības darbībām, tostarp izglītību vadītājiem, pielāgotus apmācību kursus un vasaras skolas. Lai veicinātu ZIK izglītojošās darbības un sasniegtu plašāku auditoriju, ZIK var paredzēt eksperimentālu pirmsdiploma kursu modeļu vai skolas izglītībai paredzētu kopumu izstrādi.

ZIK izmanto ne tikai savu partneru esošo izcilo pētniecības bāzi, bet ir arī EIT izglītošanas uzdevuma veicināšanas un īstenošanas avangards. Mērķis ir izglītot un apmācīt talantīgus cilvēkus, palīdzot viņiem gūt globālajā zināšanu ekonomikā un sabiedrībā vajadzīgās prasmes, zināšanas un domāšanu. Tāpēc EIT cita starpā aktīvi stimulē EIT zinātniskos grādus, uzraugot to kvalitāti un saskaņotu īstenošanu zināšanu un inovāciju kopienās. Šajās darbībās ZIK piemēros vairākus kvalitātes kritērijus attiecībā uz EIT zinātniskajiem grādiem, kas ļaus nodrošināt augstus akadēmiskos standartus un tādējādi arī Eiropas universitāšu reputāciju. Tās arī plaši izmantos līdzīgi kvalificētu speciālistu un ekspertu salīdzinošu vērtēšanu, kā arī veidos dialogu ar valstu un kvalitātes nodrošināšanas iestādēm. Tas veicinās EIT kvalifikāciju atzīšanu un reputāciju valstu un starptautiskā līmenī un vairos to pievilcību globālā līmenī, vienlaikus nodrošinot platformu starptautiskai sadarbībai. Nākotnē ZIK tiks mudinātas paplašināt darbības pēcdiploma izglītības jomā, lai piedāvātu lielāku mācību režīmu daudzveidību plašākām inovatīvām un profesionālās attīstības darbībām, tostarp izglītību vadītājiem, pielāgotus apmācību kursus (tostarp profesionālās apmācības kursus) un vasaras skolas, kā arī prakses iespējas ZIK un to partneros. Lai veicinātu ZIK izglītojošās darbības un sasniegtu plašāku auditoriju, ZIK var paredzēt eksperimentālu tālmācības un e-mācību pirmsdiploma kursu modeļu un zinātniskos grādus, kā arī skolas izglītībai paredzētu moduļu vai kopumu izstrādi.

Grozījums Nr.  34

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šajā sakarībā un lai izvērstu ES talantu bāzi, un nodrošināt pietiekamu skaitu prasmīgu indivīdu, kas nepieciešams, lai tiešām īstenotu inovāciju, EIT ir jāpiedalās centienos padarīt pievilcīgāku izglītību eksaktajās zinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM). ZIK varētu izstrādāt veicināšanas programmas Eiropas jauniešiem, kas izpaustos kā prakses, skolu apmeklējumi, stipendijas izcilākajiem STEM jomu vidusskolniekiem un universitāšu studentiem, finansējums vadības vai uzņēmējdarbības skolu kursiem un/vai uzņēmējdarbības vasaras apmācība izcilākajiem eksakto zinātņu studentiem.

Grozījums Nr.  35

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 5. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

mudinās ZIK izstrādāt kopīgas darba programmas transversālos jautājumos, sākot ar ilgtspējīgām un gudrām pilsētām;

mudinās uzlabot savstarpējo sadarbības darbu katrā ZIK un mudinās ZIK izstrādāt kopīgas darba programmas transversālos jautājumos, sākot ar ilgtspējīgām un gudrām pilsētām;

Grozījums Nr. 36

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 5. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

izveidos kritērijus EIT zinātniskajiem grādiem, lai nodrošinātu to akadēmisko vērtību un augstus standartus;

Grozījums Nr.  37

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 5. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

izveidos EIT kvalifikāciju salīdzinošās vērtēšanas sistēmu un veidos dialogu ar valsts un starptautiskām kvalitātes nodrošināšanas iestādēm;

aktīvi nodrošinās saskaņotību un līdzvērtību visā EIT, izveidojot EIT kvalifikāciju salīdzinošās vērtēšanas sistēmu un veidos dialogu ar valsts un starptautiskām kvalitātes nodrošināšanas iestādēm;

Grozījums Nr. 38

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 5. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- mudinās ZIK veidot lielāku izglītības un apmācības darbību daudzveidību.

mudinās ZIK veidot lielāku izglītības un apmācības darbību daudzveidību, jo īpaši tādu darbību daudzveidību, ar kurām zināšanu un inovāciju kopienām dod iespēju nodot zināšanas iestādēm, kas varētu būt ieinteresētas piedalīties turpmākajos ZIK, un veido izpratni par šādu izglītības programmu esamību.

Grozījums Nr. 39

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 5. daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aicinās ZIK sniegt studentiem atbilstošu informāciju par citās dalībvalstīs iegūtu zinātnisko grādu atzīšanu;

Grozījums Nr. 40

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.1. apakšvirsraksts – 5. daļa – 4.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

noteiks kopējus akreditācijas procesus diplomiem un zinātniskajiem grādiem Eiropas līmenī.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.1. virsraksts – 2.1.2. apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai turpinātu palielināt ietekmi un stimulēt inovāciju jaunās sabiedrības problēmu jomās, EIT pakāpeniski paplašinās savu ZIK portfeli. Ejot pa pakāpenisku attīstības ceļu un veidojot jaunas ZIK, EIT nodrošinās, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā iepriekšējos posmos gūtās mācības un ka ZIK tiek veidotas tikai tajās jomās, kurās tiešām ir inovācijas potenciāls un augstākā līmeņa izcilība, ko var izmantot kā pamatu. Tāpēc laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam jaunas ZIK tiks veidotas divās kārtās, t. i. trīs jaunas ZIK 2014. gadā un trīs — 2018. gadā, tādējādi izveidojot deviņas ZIK laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (kas nozīmē 40–50 sadarbības centru izveidi visā ES). Jaunā ZIK atlases procesā 2018. gadā tiks ņemts vērā vispārējs EIT un esošo ZIK ārējais novērtējums, tostarp ZIK ietekmes novērtējums uz ekonomiku un sabiedrību, kā arī EIT ieguldījums ES un dalībvalstu inovācijas spējas stiprināšanā un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” novērtējuma rezultāti.

Lai turpinātu palielināt ietekmi un stimulēt inovāciju jaunās sabiedrības problēmu jomās, EIT pakāpeniski paplašinās savu ZIK portfeli atbilstoši 1.c punktam, izmantojot atklātu pieteikumu konkursu saskaņā ar prioritātēm un mērķiem, kas minēti attiecībā uz “sabiedrības problēmām” un “vadošo lomu galveno rūpniecības tehnoloģiju jomā”. Ejot pa pakāpenisku attīstības ceļu un veidojot jaunas ZIK, EIT nodrošinās, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā iepriekšējos posmos gūtās mācības un ka ZIK tiek veidotas tikai tajās jomās, kurās tiešām ir inovācijas potenciāls un augstākā līmeņa izcilība, ko var izmantot kā pamatu. Atbilstošos priekšlikumus atlasīs darbības uzsākšanai 2014. gadā, un pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, EIT un ZIK novērtēšanas notiks jauns atklāts pieteikumu konkurss, kurā atlasīs jaunos ZIK darbības uzsākšanai 2018. gadā. Jaunā ZIK atlases procesā 2018. gadā tiks ņemts vērā vispārējs EIT un esošo ZIK ārējais novērtējums, tostarp ZIK ietekmes novērtējums uz ekonomiku un sabiedrību, kā arī EIT ieguldījums ES un dalībvalstu inovācijas spējas stiprināšanā un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” novērtējuma rezultāti.

Jaunas ZIK veidos lielu sabiedrības problēmu jomās, kurās ir plašs inovācijas potenciāls. Tāpēc EIT veicina plašas ES politikas programmas mērķu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem, kura izvirza vairākas lielas sabiedrības problēmas, kā arī attiecībā uz ražošanas tehnoloģijām un pamattehnoloģijām. Mērķis ir izveidot ZIK tajās tematiskajās jomās, kuras apjoma un sarežģītības dēļ var risināt tikai, piemērojot starpdisciplīnu, pārrobežu un starpnozaru pieeju. Tāpēc tematisko jomu atlases pamatā jābūt rūpīgai analīzei, lai novērtētu, vai ZIK tiešām var radīt pievienoto vērtību un pozitīvi ietekmēt ekonomiku un sabiedrību.

Jaunas ZIK veidos lielu sabiedrības problēmu jomās, kurās ir plašs inovācijas potenciāls. Tāpēc EIT veicina plašas ES politikas programmas mērķu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem, kura izvirza vairākas lielas sabiedrības problēmas, kā arī attiecībā uz ražošanas tehnoloģijām un pamattehnoloģijām. Mērķis ir izveidot ZIK tajās tematiskajās jomās, kuras apjoma un sarežģītības dēļ var risināt tikai, piemērojot starpdisciplīnu, pārrobežu un starpnozaru pieeju. Tāpēc tematisko jomu atlases pamatā jābūt rūpīgai analīzei, lai novērtētu, vai ZIK tiešām var radīt pievienoto vērtību un pozitīvi ietekmēt ekonomiku un sabiedrību. Īpaša uzmanība ir jāvelta arī humanitāro zinātņu lomai augstākajā izglītībā, jo tās būtiski ietekmē gan ekonomikas attīstību, gan Eiropas kultūras un tās mantojuma veidošanos. Tādēļ, nosakot nākamo ZIK tematiskās jomas, humanitārās zinātnes nedrīkst atstāt novārtā vai aizmirst.

 

Jaunām ZIK līdzekļi tiek piešķirti konkursa kārtībā, ņemot vērā projektu kvalitāti un potenciālu un nodrošinot pietiekamu finansējumu, lai katra ZIK varētu reāli radīt inovācijas.

Eiropas Komisija ir veikusi šo analīzi, izmantojot procesu, kurš nodrošina nākamo ZIK tematu potenciāla objektīvu novērtējumu. Sākuma punkts bija SIP projekts, kuru EIT valde iesniedza Komisijai 2011. gada jūnijā. Vienlaikus tika izstrādāts stabils kritēriju kopums, lai dotu iespēju objektīvi novērtēt katra nākamā piedāvātā temata inovācijas potenciālu. Šo kritēriju derīgumu pārbaudīja plaša inovācijas kopiena visā zinību triādē, izmantojot atklātu sabiedrisko apspriešanu. Šā procesa rezultātā tika izvirzīti kritēriji, kuri:

Eiropas Komisija ir veikusi šo analīzi, izmantojot procesu, kurš nodrošina nākamo ZIK tematu potenciāla objektīvu novērtējumu. Sākuma punkts bija SIP projekts, kuru EIT valde iesniedza Komisijai 2011. gada jūnijā. Vienlaikus tika izstrādāts stabils kritēriju kopums, lai dotu iespēju objektīvi novērtēt katra nākamā piedāvātā temata inovācijas potenciālu. Šo kritēriju derīgumu pārbaudīja plaša inovācijas kopiena visā zinību triādē, izmantojot atklātu sabiedrisko apspriešanu. Šā procesa rezultātā tika izvirzīti kritēriji, kuri:

- Risina Eiropas galvenās ekonomiskās un sabiedriskās problēmas, kā arī veicina stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu.

– Risina Eiropas galvenās ekonomiskās un sabiedriskās problēmas, kā arī veicina stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu.

- Pielāgojas un atbilst attiecīgajai ES politikai, kā arī esošajām pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” un “Erasmus visiem” noteiktajām iniciatīvām.

– Pielāgojas un atbilst attiecīgajai ES politikai, kā arī esošajām pamatprogrammās "Apvārsnis 2020" un "Erasmus visiem" noteiktajām iniciatīvām.

- Spēj piesaistīt ieguldījumus un ilgtermiņa saistības no uzņēmumiem; produktiem jau ir noieta tirgus vai arī piemīt spēja radīt jaunus tirgus.

– Spēj piesaistīt ieguldījumus un ilgtermiņa saistības no uzņēmumiem; produktiem jau ir noieta tirgus vai arī piemīt spēja radīt jaunus tirgus.

- Rada ilgtspējīgu un sistēmisku ietekmi, ko var izmērīt, ņemot vērā jaunus izglītotus uzņēmējus, jaunas tehnoloģijas un jaunus uzņēmumus.

– Rada ilgtspējīgu un sistēmisku ietekmi, ko var izmērīt, ņemot vērā jaunus izglītotus uzņēmējus, jaunas tehnoloģijas, jaunus uzņēmumus un jaunas augsti kvalificētas darba vietas;

- Apvieno pasaules līmeņa pētniecības, izglītības un inovācijas ieinteresēto personu kritisko masu, kuras citādi nesatiktos.

– Apvieno pasaules līmeņa pētniecības, izglītības un inovācijas ieinteresēto personu kritisko masu, kuras citādi nesatiktos.

- Rada vajadzību izveidot starpdisciplīnu pieejas un jaunus izglītības veidus, kuri pārsniedz disciplīnu robežas.

– Rada vajadzību pēc starpdisciplīnu pieejas un mudina universitātes izstrādāt jaunus izglītības veidus, kuri pārsniedz disciplīnu robežas.

- Novērš trūkumus tādās inovācijas jomās kā Eiropas paradokss, t. i. temati, kuros Eiropai ir spēcīga pētniecības bāze, bet slikti inovācijas darbības rezultāti.

– Novērš trūkumus tādās inovācijas jomās kā Eiropas paradokss, t. i. temati, kuros Eiropai ir spēcīga pētniecības bāze, bet slikti inovācijas darbības rezultāti.

EIT projektā un plašākas ieinteresēto personu kopienas ierosināto tematu novērtējums skaidri liecināja par atšķirīgu ZIK izveides ietekmi konkrētās tematiskās jomās. Rezultātā vairāki temati tika pilnībā noraidīti, bet citiem mainīja definīciju, lai tie labāk atbilstu Eiropas un globālā konteksta specifikai attiecīgajā jomā.

EIT projektā un plašākas ieinteresēto personu kopienas ierosināto tematu novērtējums skaidri liecināja par atšķirīgu ZIK izveides ietekmi konkrētās tematiskās jomās. Rezultātā vairāki temati tika pilnībā noraidīti, bet citiem mainīja definīciju, lai tie labāk atbilstu Eiropas un globālā konteksta specifikai attiecīgajā jomā.

Ir noteiktas šādas tematiskās jomas, kurās jaunas ZIK izveidei ir vislielākais pievienotās vērtības radīšanas un reāls inovācijas atbalsta potenciāls:

 

- Pievienotās vērtības ražošana.

 

- Pārtika nākotnei — ilgtspējīga piegādes ķēde no resursiem līdz patērētājiem.

 

- Inovācija veselīgai dzīvei un aktīvām vecumdienām.

 

- Izejvielas — ilgtspējīga izpēte, ieguve, apstrāde, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana.

 

- Gudra, droša sabiedrība.

 

- Pilsētvides mobilitāte.

 

Sīkāka informācija par katru atsevišķu tematu ir sniegta faktu lapās dokumenta beigās.

 

Pamatojoties uz šiem tematiem, EIT saglabās autonomiju nākamajā ZIK atlases procesa organizēšanā. Nākamo uzaicinājumu veidot ZIK panākumi lielā mērā ir atkarīgi no skaidriem norādījumiem par gaidāmajiem rezultātiem un prasībām, kā arī termiņa, kurā ZIK pieteikuma iesniedzējiem būs iespēja sagatavoties gan juridiski, gan finansiāli pirms priekšlikuma iesniegšanas. ZIK tiks atlasītas, izmantojot sīki izstrādātus, EIT regulā definētus kritērijus, pamatojoties uz vispārējiem izcilības un inovācijas nozīmes principiem. Jebkurai atlasītajai ZIK būs jāparāda, kā tā radīs maksimālu ietekmi attiecīgajā jomā, un jāpierāda savas stratēģijas dzīvotspēja.

 

Gatavojoties divām ZIK atlases kārtām, kuras paredzētas 2014. un 2018. gadā, pirmajai kārtai ir izvirzīti trīs temati. Atspoguļojot vajadzību piemērot pakāpenisku pieeju jaunu ZIK veidošanai, pirmo trīs tematu pamatā ir attiecīgās jomas briedums, potenciālā ietekme uz ekonomiku un sabiedrību, kā arī sinerģijas iespējas ar citām iniciatīvām. Tie ir:

 

- Inovācija veselīgai dzīvei un aktīvām vecumdienām.

 

- Izejvielas — ilgtspējīga izpēte, ieguve, apstrāde, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana.

 

- Pārtika nākotnei — ilgtspējīga piegādes ķēde no resursiem līdz patērētājiem.

 

Otrajā kārtā 2018. gadā tiks izskatīti atlikušie temati (pilsētvides mobilitāte, pievienotās vērtības ražošana un gudra, droša sabiedrība), vienlaikus ņemot vērā nākotnē iespējamas jaunas un neparedzētas problēmas.

 

 

Regulāra pētniecības potenciāla attīstības novērtēšana un jaunas inovāciju dinamikas iespējamā rašanās ir jāņem vērā, izvēloties nākamās ZIK jomas, kuras vēl nav noteiktas, bet kuras atbilst kritērijiem.

EIT:

EIT:

- laicīgi sagatavos atlases procedūru ZIK otrajai kārtai 2014. gadā un — pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, kā arī tās īpašo programmu un EIT novērtēšanas — otrajai kārtai 2018. gadā;

– laicīgi sagatavos atlases procedūru ZIK otrajai kārtai 2014. gadā un — pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, kā arī tās īpašo programmu un EIT novērtēšanas — otrajai kārtai 2018. gadā;

 

– pirms izlemt par tematiskajām jomām, kuras tiks iekļautas ZIK trešajā kārtā 2018. gadā, apspriedīsies ar visām iesaistītajām personām, tostarp ne tikai ar universitātēm, uzņēmumiem, uzņēmējiem un pētniecības centriem, bet arī ar pilsonisko sabiedrību, vietējo pašpārvaldi un attiecīgajām NVO;

 

– izmantos visas iespējas, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas daudzas potenciālās ieinteresētās personas būtu informētas par nākamo ZIK atlases procedūrām. Potenciālajām ieinteresētajām personām nodrošina visu nepieciešamo informāciju, lai tās varētu pienācīgi apsvērt, vai tās var sniegt savu ieguldījumu un ar ko tas ir īpašs. Šajā sakarībā uzmanību var veltīt jomām un reģioniem, no kuriem esošajās ZIK vēl nepiedalās neviens dalībnieks;

 

– nodrošinās, ka sociālais aspekts ir vissvarīgākais ZIK kritērijs un ka tas atspoguļojas katrā sabiedrības uzdevumā;

- nodrošinās, ka nākamo ZIK atlases procedūru pamatnosacījumi veicina optimālu rezultātu, īpaši sniedzot skaidrus norādījumus attiecībā uz prasībām un procesiem, kā arī dodot priekšlikumu iesniedzējiem pietiekami daudz laika, lai izveidotu partnerību.

– nodrošinās, ka nākamo ZIK atlases procedūru pamatnosacījumi veicinās optimālu rezultātu, īpaši sniedzot skaidrus norādījumus attiecībā uz prasībām un procesiem, kā arī dodot priekšlikumu iesniedzējiem pietiekami daudz laika, lai izveidotu partnerību.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.2. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2. EIT ietekmes palielināšana

2.2. EIT ietekmes palielināšana

Inovācijas veicināšana visā Savienībā

Inovācijas veicināšana visā Savienībā

Sākotnējā periodā EIT centieni galvenokārt bija vērsti uz ZIK dibināšanu. Tā kā EIT skaidri definēts mērķis ir stiprināt esošos izcilības centrus, EIT būs jānodrošina priekšrocības tām Savienības jomām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienu darbā. Tāpēc svarīgs EIT uzdevums ir aktīvi veicināt labas prakses izplatīšanu zinību triādes integrācijas jomā, lai attīstītu kopīgo inovācijas un zināšanu apmaiņas kultūru.

EIT sākotnējā periodā centieni galvenokārt bija vērsti uz ZIK dibināšanu. Tā kā EIT skaidri definēts mērķis ir stiprināt esošos izcilības centrus vai veicināt jaunu centru veidošanu, piedaloties plašam dalībvalstu skaitam, EIT būs jānodrošina priekšrocības tām Savienības jomām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienu darbā. Tāpēc svarīgs EIT uzdevums ir aktīvi veicināt labas prakses izplatīšanu zinību triādes integrācijas jomā, lai attīstītu kopīgo inovācijas un zināšanu apmaiņas kultūru.

 

EIT un ZIK darbojas kā zinību triādes īstenošanas paraugs Eiropas Savienībā, un tiem ar laiku jākļūst par inovācijas jaudas veidošanas pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā, izstrādājot un īstenojot inovācijas politiku un stratēģijas gudrai specializācijai.

Nākotnē EIT jāstrādā, lai padarītu ZIK pieredzi saprotamu un ieviešamu, kā arī padarītu to par kultūru, kas var būt paraugs Eiropā un ārpus tās. Nosakot, analizējot un apmainoties ar labu praksi, kā arī jauniem pārvaldības un finansēšanas modeļiem no ZIK, EIT cenšas nodrošināt, ka EIT un ZIK radītās zināšanas tiek izplatītas un sniedz priekšrocības visiem cilvēkiem un iestādēm, tostarp arī tām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienās.

Nākotnē EIT jāstrādā, lai padarītu ZIK pieredzi saprotamu un ieviešamu, kā arī padarītu to par kultūru, kas var būt paraugs Eiropā un ārpus tās. Saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” EIT padziļināti izstrādā ZIK koncepciju, lai atbalstītu Eiropas inovācijas kultūru visās dalībvalstīs. Nosakot, analizējot un apmainoties ar labu praksi, kā arī jauniem pārvaldības un finansēšanas modeļiem no ZIK, EIT cenšas nodrošināt, ka EIT un ZIK radītās zināšanas tiek izplatītas un sniedz priekšrocības iedzīvotājiem, plašākai sabiedrībai, privātām struktūrām un iestādēm, tostarp arī tām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienās. Turklāt ir svarīgi veicināt EIT atpazīstamību dalībvalstīs, kuras vēl nav iesaistītas ZIK, un jo īpaši tajās, kurām ir mazāka pieredze darboties šādā veida kopuzņēmumos. Vienmēr tiek ievērots izcilības kritērijs un subsidiaritātes princips.

EIT var būt izšķiroša loma dažādo ZIK izmantoto pieeju sintēzē un to nodošanā jomām ar vāju inovācijas spēju, kuras citādi nevarētu izmantot EIT gūto pieredzi. Šāda ietekme nodrošinās, ka EIT pieredzes priekšrocības dos ieguldījumu inovācijas spēju attīstībā šajās jomās. Ar šo darbību ir iespējams radīt lielus ienākumus, ciktāl tās pamatā ir zināšanu un inovāciju kopienu veikums. Mācību galvenie virzītājspēki EIT līmenī var būt:

EIT var būt izšķiroša loma dažādo ZIK izmantoto pieeju sintēzē un to nodošanā tematiskajām jomām ar vāju inovācijas spēju, kuras citādi nevarētu izmantot EIT gūto pieredzi. Šāda ietekme nodrošinās, ka EIT pieredzes priekšrocības dos ieguldījumu inovācijas spēju attīstībā šajās jomās. Šāda ietekme nodrošinās, ka EIT pieredzes priekšrocības dos ieguldījumu inovācijas spēju attīstībā šajās jomās. Ar šo darbību ir iespējams radīt lielus ienākumus, ciktāl tās pamatā ir zināšanu un inovāciju kopienu veikums. (Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai inovāciju koncepciju piemērotu arī akadēmiskajās jomās, kuras varētu radīt idejas un koncepcijas vai būtiskus jaunus pierādījumus saistībā ar Eiropas kultūras vēsturi un tagadni.)

 

Lai atbalstītu šo procesu, EIT izstrādā reģionālās inovācijas sistēmu (RIS). RIS dalībniekiem vajadzētu būt ambīcijām un potenciālam, lai kļūtu par pilntiesīgiem ZIK dalībniekiem un ekosistēmām, kas atspoguļo sadarbības centru galvenās iezīmes. RIS dalībniekiem jābūt uzņēmumu strukturētām partnerībām, izglītības un pētniecības iestādēm, un tām skaidri tematiski jāiekļaujas esošajās ZIK un reģionālās inovācijas plānos, piemēram, stratēģijās gudrai specializācijai.

ZIK mudinās RIS dalībniekus gūt zināšanas un veicināt mijiedarbību ar ZIK, sniedzot iespējas ZIK piekļūt jauno izcilības centru neizmantotajam potenciālam. Piemērotie kandidāti būs jāizvēlas atvērtā un pārredzamā konkursa procedūrā, kuru organizē katra attiecīgā ZIK ar EIT atbalstu. ZIK kandidātus atlasa, pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem un to augsto inovācijas potenciālu, kas izpaužas kā demonstrācijas un testēšanas iespējas, tehnoloģiju parki, inkubatori utt. ETI budžetu izplatīšanas un informatīvos pasākumus varētu izmantot, lai ļautu dalībniekiem piedalīties konkrētos projektos, apgūt labāko praksi vai kļūt par ZIK piedāvāto tehnoloģu pirmo izmantotāju, kas atvieglotu gala lietotāju piekļuvi tām. Šādā veidā tie var piesaistīt arī jaundibinātos uzņēmumus no ZIK kā ieguldījumu riska kapitālā. Pēc pirmajiem diviem gadiem RIS dalībnieki var saņemt finansējumu no reģionāliem un valsts finansēšanas avotiem, struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Ar šo piesaistīto centru sistēmu EIT nostiprinās savu ietekmi un nozīmi visas Eiropas kontekstā ar mērķi nodrošināt, ka laikā no 2014. līdz 2020. gadam EIT izveido vismaz divus RIS dalībniekus. EIT, sagatavojot gada darbības pārskatu, regulāri ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par RIS darbību.

Mācību galvenie virzītājspēki EIT līmenī var būt: uz inovāciju orientēta pētniecība jaunu uzņēmumu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu radīšanai, intelektuālā īpašuma portfeļu pārvaldība un jaunas pieejas attiecībā uz intelektuālā īpašuma apmaiņu, uzņēmējdarbība un jauni, integrēti starpdisciplīnu izglītības veidi; inovatīva pārvaldība un finanšu modeļi, kuru pamatā ir atvērtas inovācijas vai valsts sektora iestāžu iesaistīšanas koncepcija. Tas palīdzēs EIT būt par paraugu un rīkoties kā “spēles noteicējam” Eiropas inovāciju vidē, kā arī kļūt par starptautiski atzītu inovāciju iestādi.

Mācību galvenie virzītājspēki EIT līmenī var būt: uz inovāciju orientēta izcila pētniecība jaunu uzņēmumu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu radīšanai, tostarp iespējas MVU un valsts sektora iestādēm aktīvāk līdzdarboties inovāciju jomā, uzņēmējdarbība un jauni, integrēti starpdisciplīnu izglītības veidi; inovatīva pārvaldība un finanšu modeļi, kuru pamatā ir atvērtas inovācijas vai valsts sektora iestāžu iesaistīšanas koncepcija, jo īpaši pētniecības galveno uzmanību vēršot uz sabiedrības prioritārām vajadzībām. Tas palīdzēs EIT būt par paraugu un rīkoties kā “spēles noteicējam” Eiropas inovāciju vidē, kā arī kļūt par starptautiski atzītu un atzītu pasaules līmeņa inovāciju iestādi.

Talantīgu cilvēku stimulēšana un piesaiste

Talantīgu cilvēku stimulēšana un piesaiste

Galvenais, kas vajadzīgs veiksmīgai inovācijai, ir talantīgi cilvēki. Viens no EIT svarīgākajiem uzdevumiem ir dot iespēju talantīgiem cilvēkiem izmantot savu potenciālu pilnībā un izveidot vidi, kurā viņi var attīstīties. Izmantojot ZIK, EIT rada šādu vidi, bet tā jāpapildina ar stratēģijām, kuras paredzētas izcili talantīgu cilvēku piesaistīšanai un iesaistīšanai no vietām, kas atrodas ārpus ZIK.

Galvenais, kas vajadzīgs veiksmīgai pētniecībai un atvērtībai inovācijām, ir talantīgi cilvēki, kuri ieguvuši pienācīgu izglītību un iespēju strādāt iedvesmojošos apstākļos. Viens no EIT svarīgākajiem uzdevumiem ir dot iespēju talantīgiem cilvēkiem izmantot savu potenciālu pilnībā un izveidot vidi, kurā viņi var attīstīties. Izmantojot ZIK, EIT rada šādu vidi, bet tā jāpapildina ar stratēģijām, kuras paredzētas izcili talantīgu cilvēku piesaistīšanai un iesaistīšanai no vietām, kas atrodas ārpus ZIK.

Tāpēc EIT ieviesīs speciālu cilvēku shēmu, lai nodrošinātu, ka talantīgi studenti, pētnieki, pedagoģiskais personāls un uzņēmēji jebkurā karjeras posmā ārpus sadarbības centriem tiks pilnībā saistīti ar iniciatīvu. Šāda shēma ne tikai nodrošinās iespēju izcili talantīgiem cilvēkiem no vietām, kas atrodas ārpus ZIK, izmantot sadarbības centros radītās inovāciju vides priekšrocības, bet arī stimulēs viņus pilnībā izmantot zināšanas un zinātību, kura gūta ārpus ZIK. Parasti EIT fondam var būt ievērojama nozīme šajā jomā.

Tāpēc EIT ar RIS ieviesīs shēmu, lai nodrošinātu, ka talantīgi studenti, pētnieki, pedagoģiskais personāls un uzņēmēji jebkurā karjeras posmā ārpus sadarbības centriem tiks pilnībā saistīti ar iniciatīvu. Šāda shēma ne tikai nodrošinās iespēju izcili talantīgiem cilvēkiem no vietām, kas atrodas ārpus ZIK, izmantot sadarbības centros radītās inovāciju vides priekšrocības, bet arī stimulēs viņus pilnībā izmantot zināšanas un zinātību, kura gūta ārpus ZIK. Parasti EIT fondam var būt ievērojama nozīme šajā jomā.

Turklāt EIT uzdevums ir piesaistīt talantīgus cilvēkus no valstīm ārpus ES. Radot spēcīgu zīmolu un veicinot stratēģiskas attiecības ar galvenajiem partneriem no visas pasaules, EIT var vairot zināšanu un inovāciju kopienu partneru pievilcību. Ciešā sadarbībā ar ZIK EIT jāizstrādā stabila starptautiskā stratēģija, kurā noteiktas un iesaistītas attiecīgās kontaktpersonas un potenciālie partneri. Šajā sakarā EIT un ZIK pilnībā jāizmanto tādas šajā jomā esošās ES iniciatīvas kā “Erasmus visiem” programma un Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības. Turklāt, sekmējot EIT absolventu tīkla izveidi, EIT var veicināt zināšanu apmaiņu, darbaudzināšanu un sakaru veidošanu.

Turklāt EIT uzdevums ir iesaistīties starptautiskā sadarbībā zināšanu un inovāciju jomā, radot spēcīgu zīmolu un veicinot stratēģiskas attiecības ar galvenajiem partneriem no visas pasaules, EIT var vairot zināšanu un inovāciju kopienu partneru vai citu tā pasākumu vai darbības jomu pievilcību. Ciešā sadarbībā ar ZIK EIT jāizstrādā stabila starptautiskā stratēģija, kurā noteiktas un iesaistītas attiecīgās kontaktpersonas un potenciālie partneri. Šajā sakarā EIT un ZIK pilnībā jāizmanto tādas šajā jomā esošās ES iniciatīvas kā ES pētniecības, izglītības, apmācības un jaunatnes programmas, tostarp “Erasmus visiem” programma un Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktās darbības, kā arī citas mobilitātes iniciatīvas Eiropas Pētniecības telpā. Turklāt, cita starpā sekmējot EIT absolventu tīkla izveidi, EIT var veicināt zināšanu apmaiņu, darbaudzināšanu un sakaru veidošanu.

 

EIT un ZIK tiek mudināti attīstīt sinerģiju starp ES un dalībvalstu izglītības politikas virzieniem, lai veicinātu nepieciešamā cilvēkkapitāla pieejamību nākotnē, kas ir izšķiroši svarīgi tam, lai Eiropa varētu sev nodrošināt vadošo lomu zinātnē, tehnoloģijās un inovācijā. Tādēļ jāveicina izglītības iegūšana eksaktajās zinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM), un jāveido mentoru sistēma uzņēmējdarbības jomā, jāorganizē prakses, skolu apmeklējumi un stipendijas izcilākajiem STEM jomu vidusskolniekiem un universitāšu studentiem.

 

Lai veicinātu EIT mērķu īstenošanu, ZIK veiktajām darbībām vajadzētu būt izmērāmai ietekmei uz ilgtspējīgu inovatīvu jauno uzņēmumu rašanos vai to atdalīšanos no jau esošajiem, proti, atbalstot sadarbību un uzņēmējdarbības aktivitātes starp EIT zinātnisko grādu un apmācības saņēmējiem.

Lai atbalstītu talantīgus cilvēkus un izcilas idejas, EIT veiks tādus papildu pasākumus kā ideju konkursu organizēšana vai balvu piešķiršana, īstenojot to kā savu iniciatīvu vai sadarbībā ar vadošajiem globālajiem partneriem.

Lai atbalstītu talantīgus cilvēkus un izcilas idejas, EIT veiks tādus papildu pasākumus kā ideju konkursu organizēšana vai balvu piešķiršana, īstenojot to kā savu iniciatīvu vai sadarbībā ar vadošajiem globālajiem partneriem.

 

EIT un tā izveidotās ZIK var izmantot zinātniskos sasniegumus un lietojumus, kas iegūti maģistrantūras un doktorantūras studijās vai to aizgādībā, un tos var atbilstoši publicēt, lai veicinātu akadēmisko aprindu dialogu starptautiskā līmenī.

EIT:

EIT:

- ciešā sadarbībā ar ZIK izstrādās shēmu (“EIT stipendiāti”), kura dos iespēju ļoti talantīgiem cilvēkiem no visas ES un ārpus tās iesaistīties ZIK sadarbības centru darbībās uz noteiktu laiku, tādējādi radot savstarpējus labumus gan dalībniekam, gan ZIK;

– ciešā sadarbībā ar ZIK izstrādās RIS sistēmu, kura dos iespēju daudziem dažādu nozaru studentiem, pētniekiem, akadēmiskajām aprindām, mācībspēkiem un uzņēmējiem, kuri pārstāv visus Savienībā sastopamos studiju un uzņēmējdarbības virzienus un kuri pašreiz nav iekļauti esošajos ZIK, ļoti talantīgiem cilvēkiem no visas Savienības un ārpus tās iesaistīties ZIK sadarbības centru darbībās uz laiku, tādējādi radot savstarpējus labumus gan dalībniekam, gan ZIK un veicinot informētību par ZIK darbību un EIT vispārēju atpazīstamību;

 

– ciešā sadarbībā ar ZIK izstrādās sistēmu asociācijai ar tā sauktajiem saistītajiem sadarbības centriem valstīs, kuru teritorijā neatrodas neviens sadarbības centrs. Šīs struktūras vispirms atbalsta ZIK inovatīvās darbības, ņemot vērā to lielo inovācijas potenciālu un pieeju, kas sniegta ZIK radīto tehnoloģiju pirmajiem izmantotājiem un galalietotājiem, piemērojot demonstrācijas un testēšanas iespējas, utt.

 

– nodrošinās platformu, kas veicinās universitāšu izcilību, sadarbību un kopējus projektus Savienībā;

- izveidos/pielāgos tiešsaistes instrumentu, lai veicinātu zināšanu apmaiņu un sakaru veidošanu visā EIT;

– izveidos/pielāgos tiešsaistes instrumentu, lai veicinātu zināšanu apmaiņu un sakaru veidošanu visā EIT, nodrošinot iespējas viegli piekļūt informācijai par notiekošo darbu un veikto pētījumu rezultātiem. Šo instrumentu izmantos, lai mudinātu studentus, pētniekus, akadēmiskās aprindas, mācībspēkus un uzņēmējus, kuri pašreiz nav iekļauti esošajos ZIK, uzzināt no esošajiem ZIK par to veikto darbu un ZIK turpmāko kārtu plāniem;

- izveidos un atbalstīs funkcionālu un stabilu EIT/ZIK izglītības un apmācības darbību absolventu tīklu (“EIT absolventi”);

– izveidos un atbalstīs funkcionālu un stabilu EIT/ZIK izglītības un apmācības darbību absolventu tīklu (“EIT absolventi”);

- padarīs ZIK gūtās mācības un panākumus pieejamus plašai ES inovācijas kopienai un ārpus tās. To var panākt arī, izveidojot glabātuvi, kurā pieejami mācību kursi no EIT un ZIK izglītības un apmācību pasākumiem.

– padarīs ZIK gūtās mācības un panākumus pieejamus plašai ES inovācijas kopienai un ārpus tās. To var panākt arī, izveidojot glabātuvi, kurā pieejami mācību kursi no EIT un ZIK izglītības un apmācību pasākumiem un kura būs pieejama visiem, proti, universitātēm un augstākās izglītības institūtiem visā Savienībā;

 

– nodrošinās privātā sektora, jo īpaši MVU, plašu līdzdalību zinību triādē.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.3. virsraksts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK nodrošinās ideālu vietu, kur izmēģināt inovāciju finansēšanas un pārvaldības jaunās pieejas. Izmantojot ZIK eksperimentus un pieredzi, EIT īstenos vienkāršošanas programmu tādās svarīgās jomās kā līgumi, vienkāršota ziņojumu iesniegšana, vienreizējie maksājumi un vienotās likmes.

ZIK nodrošinās ideālu vietu, kur izmēģināt inovāciju finansēšanas un pārvaldības jaunās pieejas. Ar dažādu licencēšanas kārtību saistītu inovācijas balvu ieviešana var paātrināt pētniecību sabiedrības pamatproblēmu jomās, lai īsā laikā iegūtu precīzus zinātniskus un tehniskus rezultātus. Izmantojot ZIK eksperimentus un pieredzi, EIT īstenos vienkāršošanas programmu tādās svarīgās jomās kā līgumi, vienkāršota ziņojumu iesniegšana, vienreizējie maksājumi un vienotās likmes, lai samazinātu ZIK administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.3. virsraksts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir palielinājusi atbalstu EIT pareizas un stabilas, uz rezultātiem orientētas pārraudzības sistēmas izveidei. Šī pārraudzības sistēma nodrošinās EIT un ZIK pilnīgu pārskatatbildību, rezultātu kvalitāti, ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritāšu īstenošanā, vienlaikus ļaujot ZIK uzņēmumu dinamikai saglabāt elastīgumu. Tādējādi EIT varēs attīstīt stabilu ZIK darba rezultātu apkopošanas un analizēšanas spēju, novērtēt EIT darbības rezultātus saistībā ar tā mērķiem, kā arī izvērtēt EIT un ZIK, ņemot vērā labāko praksi Eiropas un pasaules līmenī. Sistēma būs elastīga un vajadzības gadījumā tiks pielāgota, lai ņemtu vērā EIT un ZIK darbību attīstību un izaugsmi. Ņemot vērā neatkarīga, ārēja eksperta novērtējumā paustos ieteikumus un vispārējus pārraudzības noteikumus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Komisija ierosināja saistībā ar EIT un ZIK izveidot EIT uz rezultātiem orientētu darbības rezultātu pārraudzības sistēmu, kura darbojas četros līmeņos:

Komisija ir palielinājusi atbalstu EIT pareizas un stabilas, uz rezultātiem orientētas pārraudzības sistēmas izveidei. Šī pārraudzības sistēma nodrošinās EIT un ZIK pilnīgu pārskatatbildību, rezultātu kvalitāti, ieguldījumu pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" prioritāšu īstenošanā, vienlaikus ļaujot ZIK pētniecības un uzņēmumu dinamikai saglabāt elastīgumu un pieejamību jaunām idejām un partneriem. Tādējādi EIT varēs attīstīt stabilu ZIK darba rezultātu apkopošanas un analizēšanas spēju, novērtēt EIT darbības rezultātus saistībā ar tā mērķiem, kā arī izvērtēt EIT un ZIK, ņemot vērā labāko praksi Eiropas un pasaules līmenī. Sistēma būs elastīga un vajadzības gadījumā tiks pielāgota, lai ņemtu vērā EIT un ZIK darbību attīstību un izaugsmi. Ņemot vērā neatkarīga, ārēja eksperta novērtējumā paustos ieteikumus un vispārējus pārraudzības noteikumus saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", Komisija ierosināja saistībā ar EIT un ZIK izveidot EIT uz rezultātiem orientētu darbības rezultātu pārraudzības sistēmu, kura darbojas četros līmeņos:

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līmenis: regulāri pārrauga EIT un ZIK ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu īstenošanā.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līmenis: regulāri pārrauga EIT un ZIK ieguldījumu pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" mērķu īstenošanā.

EIT līmenis: novērtē EIT kā efektīvas un lietderīgas ES struktūras darbības rezultātus; vērtējot, ņem vērā zināšanu un inovāciju kopienām sniegto atbalstu, informatīvo, izplatīšanas un starptautisko darbību intensitāti un tvērumu, kā arī to spēju īstenot vienkāršotas procedūras.

EIT līmenis: novērtē EIT kā efektīvas un lietderīgas ES struktūras darbības rezultātus; vērtējot, ņem vērā zināšanu un inovāciju kopienām sniegto atbalstu, informatīvo, izplatīšanas un starptautisko darbību intensitāti un tvērumu, kā arī to spēju īstenot vienkāršotas procedūras un sekmēt izcilības centru veidošanos, tā izvēršot pētniecību un inovāciju visā Savienībā.

Savstarpējais ZIK līmenis: pārrauga visu ZIK ieguldījumu EIT stratēģisko mērķu īstenošanā, kā noteikts tādā speciālā instrumentā kā EIT rezultātu apkopojums.

Savstarpējais ZIK līmenis: pārrauga visu ZIK ieguldījumu EIT stratēģisko mērķu īstenošanā, kā noteikts tādā speciālā instrumentā kā EIT rezultātu apkopojums, un starpdisciplinārās pētniecības veicināšanā, tā stiprinot un atbalstot jaunu pētniecības un inovāciju jomu veidošanos.

Atsevišķas ZIK līmenis: uzrauga atsevišķas ZIK darbības rezultātus, pamatojoties uz individuāliem mērķiem un izpildes pamatrādītājiem (KPI), kuri paredzēti atsevišķas ZIK uzņēmējdarbības plānā. ZIK izmanto dažādus uzņēmējdarbības modeļus un tirgus, un tāpēc arī dažādus nozares KPI, kuriem ir liela nozīme atsevišķas ZIK sekmīgā pārvaldībā.

Atsevišķas ZIK līmenis: uzrauga atsevišķas ZIK darbības rezultātus, pamatojoties uz individuāliem mērķiem un izpildes pamatrādītājiem (key performance indicators – KPI), kuri paredzēti atsevišķas ZIK uzņēmējdarbības plānā. ZIK izmanto dažādus uzņēmējdarbības modeļus un tirgus, un tāpēc arī dažādus nozares KPI, kuriem ir liela nozīme atsevišķas ZIK sekmīgā pārvaldībā. Turklāt kā ieguldījumu EIT darbības jomās veicina sadarbības centru izveidi, jo tie ir instruments ZIK darbības jomu paplašināšanai un sadarbības ideju popularizēšanai vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.

Grozījums Nr.  45

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. iedaļa – 2.3. virsraksts – 6. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

sadarbībā ar Komisiju un ZIK izveidos vispārēju sistēmu, lai pārraudzītu EIT ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā; EIT ietekmi, veicot EIT un ZIK darbības; un ZIK rezultātus; EIT iekļaus informāciju par visām savām pārraudzības darbībām gada darbības pārskatā.

sadarbībā ar Komisiju un ZIK izveidos vispārēju sistēmu, lai pārraudzītu EIT ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā; EIT ietekmi, veicot EIT un ZIK darbības; un ZIK rezultātus; EIT iekļaus informāciju par visām savām pārraudzības darbībām gada darbības pārskatā, kurš jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  46

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3. iedaļa – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT pārvaldības modelis ir apliecinājis savu vispārējo vērtību. Tomēr sākotnējā posma pieredze liecina, ka var veikt papildu pasākumus, lai palielinātu EIT lēmumu pieņemšanas un īstenošanas mehānismu efektivitāti. Attiecības starp EIT valdi, kura atbild par stratēģiskiem lēmumiem, un EIT galveno biroju, kurš atbild par īstenošanu, ir jādefinē un jāracionalizē skaidrāk. EIT galvenajam birojam būs jādefinē tās svarīgās jomas, kurās EIT jāsniedz atbalsts zināšanu un inovāciju kopienām, nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp atbalsta un pārraudzības funkcijām. Visbeidzot valdei jānodrošina, ka stratēģiskos lēmumos pienācīgi tiek ņemta vērā zināšanu un inovāciju kopienu, kā arī plašākas inovācijas kopienas pieredze.

EIT pārvaldības modelis ir apliecinājis savu vispārējo vērtību. Tomēr sākotnējā posma pieredze liecina, ka var veikt papildu pasākumus, lai palielinātu EIT lēmumu pieņemšanas un īstenošanas mehānismu efektivitāti. Attiecības starp EIT valdi, kura atbild par stratēģiskiem lēmumiem, un EIT galveno biroju, kurš atbild par īstenošanu, ir jādefinē un jāracionalizē skaidrāk. EIT galvenajam birojam būs jādefinē tās svarīgās jomas, kurās EIT jāsniedz atbalsts zināšanu un inovāciju kopienām, nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp atbalsta un pārraudzības funkcijām. Visbeidzot valdei jānodrošina, ka stratēģiskos lēmumos pienācīgi tiek ņemta vērā zināšanu un inovāciju kopienu, kā arī plašākas inovācijas kopienas pieredze. EIT stratēģiskais mērķis ir radīt lielāku vērtību nekā atsevišķo daļu kopsumma, tāpēc EIT jānodrošina koordinācija un sadarbība starp dažādām ZIK, lai starp ZIK un EIT „ekosistēmas” daudzajiem partneriem veidotu sinerģiju un radītu pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. iedaļa – 3.1. virsraksts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā sakarā noteicošie faktori ir valdes locekļu skaits, uzbūve un procedūras. Neatkarīgu locekļu princips apvienojumā ar ierobežotu vēlēto locekļu skaitu, kuri pārstāv ZIK, ir apliecinājis savu vērtību un dod iespēju savākt zinātību no visas zinību triādes. Sākotnējais modelis ar 18 vēlētiem locekļiem un vēl nesen iesaistītajiem 4 papildu ZIK pārstāvjiem tomēr ir parādījis, ka tā iespējas ir ierobežotas. Valdes samazināšanas rezultātā lēmumu pieņemšana notiks efektīvāk un samazināsies papildu administratīvās izmaksas. Visbeidzot, papildu efektivitāti var gūt, atkal pievēršot EIT valdes uzmanību tās pamatuzdevumam — stratēģisko norādījumu sniegšanai. Turklāt turpināsies saskaņotības nostiprināšana ar citām ES iniciatīvām, izmantojot plašu apspriešanos ar Eiropas Komisiju par trīsgadu darba programmu. Informācija par EIT un ZIK no EIT trīsgadu darba programmas ļaus novērtēt un nodrošināt papildināmību ar pārējām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sadaļām un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem. Visas šīs izmaiņas ir iekļautas grozītajā EIT regulā, kura pievienota SIP.

Šajā sakarā noteicošie faktori ir valdes locekļu skaits, uzbūve un procedūras. Neatkarīgu locekļu princips apvienojumā ar ierobežotu vēlēto locekļu skaitu, kuri pārstāv ZIK, ir apliecinājis savu vērtību un dod iespēju savākt zinātību no visas zinību triādes. Valdē jābūt līdzsvaroti pārstāvētām inovācijas procesa, uzņēmējdarbības, valdības un zinātnes aprindu ieinteresētajām personām. Sākotnējais modelis ar 18 vēlētiem locekļiem un vēl nesen iesaistītajiem 4 papildu ZIK pārstāvjiem tomēr ir parādījis, ka tā iespējas ir ierobežotas. Valdes samazināšanas rezultātā lēmumu pieņemšana notiks efektīvāk un samazināsies papildu administratīvās izmaksas. Visbeidzot, papildu efektivitāti var gūt, atkal pievēršot EIT valdes uzmanību tās pamatuzdevumam – stratēģisko norādījumu sniegšanai. Šim nolūkam ļoti noderīga varētu būt akadēmisko ekspertu komiteja, kas valdei varētu sniegt vērtīgu atbalstu un konsultācijas galvenokārt par ZIK akadēmisko stratēģiju un izglītības praksi, jo tās loma būs nodrošināt pārskatu par programmu saturu, to kvalitātes kritērijiem un sociālajiem un kultūras aspektiem. Turklāt turpināsies saskaņotības nostiprināšana ar citām ES iniciatīvām, izmantojot plašu apspriešanos ar Eiropas Komisiju par trīsgadu darba programmu. Informācija par EIT un ZIK no EIT trīsgadu darba programmas ļaus novērtēt un nodrošināt papildināmību ar pārējām pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” sadaļām un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem. Visas šīs izmaiņas ir iekļautas grozītajā EIT regulā, kura pievienota SIP.

Grozījums Nr.  48

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3. iedaļa – 3.1. virsraksts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT valdes lēmumus īsteno EIT galvenais birojs direktora vadībā, kurš ir atbildīgs par EIT darbībām. Tādējādi galvenais birojs atspoguļo uz rezultātiem orientēto EIT un ZIK būtību, kas arī ir vienkāršošanas procedūru virzītājspēks. Vienlaikus EIT galvenais birojs pilnveido spēju sistemātiski saņemt zināšanu un inovāciju kopienās gūtās mācības un padarīt tās pieejamas plašākai inovāciju kopienai. Laika gaitā EIT galvenais birojs kļūs par labas prakses glabātuvi un reālu zināšanu partneri politikas veidotājiem.

EIT valdes lēmumus īsteno EIT galvenais birojs direktora vadībā, kurš par EIT darbībām atskaitās Komisijai, Parlamentam un Padomei. Tādējādi galvenais birojs atspoguļo uz rezultātiem orientēto EIT un ZIK būtību, kas arī ir vienkāršošanas procedūru virzītājspēks. Vienlaikus EIT galvenais birojs pilnveido spēju sistemātiski saņemt zināšanu un inovāciju kopienās gūtās mācības un padarīt tās pieejamas plašākai inovāciju kopienai. Laika gaitā EIT galvenais birojs kļūs par labas prakses glabātuvi un reālu zināšanu partneri politikas veidotājiem.

Grozījums Nr.  49

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3. iedaļa – 3.2. virsraksts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mijiedarbība starp EIT un ZIK ir ne tikai ZIK veiksmīgas darbības pamatā, bet arī savstarpēja mācību procesa pamatā, kurš dod iespēju EIT būt par jaunu inovācijas modeļu izmēģinājuma vietu. Lai nodrošinātu ZIK ar atbilstošiem pamatnosacījumiem, EIT visos procesa posmos jāsniedz skaidri un saskaņoti norādījumi, kuri vienlaikus nedrīkst būt pārāk preskriptīvi. Lai sasniegtu maksimālu efektivitāti, mijiedarbībai starp EIT galveno biroju un ZIK jābūt sistemātiskai un balstītai uz uzticību. Tas jāveicina gan līgumattiecībām starp EIT un ZIK, gan organizatoriskajiem pasākumiem.

EIT un ZIK attiecības Mijiedarbība starp EIT un ZIK ir ne tikai ZIK veiksmīgas darbības pamatā, bet arī savstarpēja mācību procesa pamatā, kurš dod iespēju EIT būt par jaunu inovācijas modeļu izmēģinājuma vietu. Lai nodrošinātu ZIK ar atbilstošiem pamatnosacījumiem, EIT visos procesa posmos jāsniedz skaidri un saskaņoti norādījumi, kuri vienlaikus nedrīkst būt pārāk preskriptīvi. Šie norādījumi jo īpaši varētu aptvert ZIK pārvaldību un sadarbību ar partneriem. Lai sasniegtu maksimālu efektivitāti, mijiedarbībai starp EIT galveno biroju un ZIK jābūt sistemātiskai, regulārai, kā arī skaidrai, pārredzamai un balstītai uz uzticību. Tas jāveicina gan līgumattiecībām starp EIT un ZIK, gan organizatoriskajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  50

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3. iedaļa – 3.2. virsraksts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzņemoties plašākas, nevis tikai administratora funkcijas, EIT galvenais birojs optimizēs savas darbības struktūras, lai virzītu ZIK uz maksimāliem darbības rezultātiem un padarītu tos plaši pieejamus. Efektivitātes pieaugums jāsasniedz nevis atsevišķas ZIK līmenī, bet nodrošinot vairākus centralizētus pakalpojumus un funkcijas. Tā kā visas ZIK strādā ar konkrētiem tematiem, vairākiem elementiem ir transversāls raksturs, un tieši tā EIT var nodrošināt reālu pievienoto vērtību. Šāda zināšanu sniedzēja funkcija var attiekties uz EIT galveno biroju, tam kļūstot par informācijas koordinētāju un kontaktpersonu resursu jomā, piemēram, lai veicinātu savstarpējo ZIK apmaiņu un mācīšanos, sekmētu attiecības ar ES iestādēm un citām svarīgām organizācijām, tādām kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), vai konkrētos transversālos jautājumos, piemēram, konsultācijas intelektuālā īpašuma jomā, tehnoloģiju un zināšanu pārnese, kritēriji, kuru pamatā ir labākā starptautiskā prakse, vai gaidāmo notikumu un prognožu pētījumu veikšana, lai noteiktu EIT un ZIK turpmākās darbības virzienu. EIT kopā ar ZIK jālemj, kā šos uzdevumus var veikt visefektīvāk. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, ka EIT un zināšanu un inovāciju kopienas izveido dzīvotspējīgus mehānismus sistemātiskai sadarbībai transversālo jautājumu jomā.

Uzņemoties plašākas, nevis tikai administratora funkcijas, EIT galvenais birojs optimizēs savas darbības struktūras, lai virzītu ZIK uz maksimāliem darbības rezultātiem un padarītu tos plaši pieejamus. Efektivitātes pieaugums jāsasniedz nevis atsevišķas ZIK līmenī, bet nodrošinot vairākus centralizētus pakalpojumus un funkcijas. Tā kā visas ZIK strādā ar konkrētiem tematiem, vairākiem elementiem un problēmām ir transversāls raksturs, un tieši tā EIT var nodrošināt reālu pievienoto vērtību. Šāda zināšanu sniedzēja funkcija var attiekties uz EIT galveno biroju, tam kļūstot par informācijas koordinētāju un kontaktpersonu resursu jomā, piemēram, lai veicinātu sadarbības centru un ZIK savstarpējo apmaiņu un mācīšanos, sekmētu zināšanu apmaiņu starp ZIK un universitāšu tīkliem, RIC un mazākiem ZIK un citas pētniecības darbības, kurām izmanto EIT finansējumu, sekmētu attiecības ar ES iestādēm un citām svarīgām organizācijām, tādām kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), vai konkrētos transversālos jautājumos, piemēram, konsultācijas intelektuālā īpašuma jomā, tehnoloģiju un zināšanu pārnese, kritēriji, kuru pamatā ir labākā starptautiskā prakse, vai gaidāmo notikumu un prognožu pētījumu veikšana, lai noteiktu EIT un ZIK turpmākās darbības virzienu. EIT kopā ar ZIK jālemj, kā šos uzdevumus var veikt visefektīvāk. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, ka EIT un zināšanu un inovāciju kopienas izveido dzīvotspējīgus mehānismus sistemātiskai sadarbībai transversālo jautājumu jomā.

Grozījums Nr.  51

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3. iedaļa – 3.2. virsraksts – 3. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

sniegs norādījumus attiecībā uz ZIK pārvaldību un sadarbību ar to partneriem;

Grozījums Nr.  52

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3. iedaļa – 3.3. virsraksts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

EIT izstrādās arī saziņas kampaņas universitātēm, vietējām varas iestādēm un valstu parlamentiem ar mērķi sniegt inovācijas ķēdē iesaistītajām personām vispilnvērtīgāko informāciju, radot labumu visām iesaistītajām pusēm. Šajā saziņas kampaņā ar EIT starpniecību tiks uzsvērta Eiropas Savienības darbība.

Grozījums Nr.  53

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3. sadaļa – 3.3. virsraksts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt aktīva apspriešanās ar citām ES iestādēm, kuras piedalās procesā no paša sākuma, īpaši ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem, palīdzēs palielināt sinerģiju un savstarpēju mācīšanos ar citām ES iniciatīvām.

Turklāt aktīva apspriešanās ar citām ES iestādēm, kuras piedalās procesā no paša sākuma, palīdzēs palielināt sinerģiju un savstarpēju mācīšanos ar citām ES iniciatīvām. EIT iesaistīsies regulārā dialogā ar Eiropas Parlamentu un attiecīgajiem Komisijas dienestiem.

Grozījums Nr.  54

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. iedaļa – 4.1. virsraksts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT izstrādāja sākotnējo finansēšanas modeli, kura pamatā ir apvienotas esošo izcilo organizāciju stiprās puses un resursi; EIT finansējums darbojas kā katalizators, lai izmantotu un apkopotu papildu finanšu līdzekļus no vairākiem valsts un privātiem partneriem. Pamatojoties uz to, EIT nodrošina vidēji līdz 25 % no kopējā ZIK finansējuma, bet atlikušos vismaz 75 % ir jāsaņem no avotiem ārpus EIT. Tas ietver ZIK partneru pašu ieņēmumus un līdzekļus, kā arī valsts finansējumu valsts, reģionālā un ES līmenī, īpaši pašreizējos un nākotnes struktūrfondus, kā arī Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu. Pēdējā no gadījumiem ZIK (vai daži tās partneri) piesakās finansējumam saskaņā ar attiecīgajiem programmu noteikumiem un uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar citiem pieteikuma iesniedzējiem. ZIK parteru ieguldījums nav klasiskā dotācijas līdzfinansējuma prasība, bet gan priekšnoteikums, lai nodrošinātu esošo organizāciju minimālo iesaistīšanās līmeni un to finanšu ieguldījumu ZIK. Šī augšupējā pieeja garantē ZIK partneru ciešu apņemšanos, stimulē ieguldīšanu un sekmē strukturālās un organizatoriskās pārmaiņas ZIK partneru vidū un citur. Sākotnējo ZIK pieredze liecina, ka nozare ir finansiāli gatava īstenot ZIK uzņēmējdarbības plānus un ka ZIK budžeta daļa no nozares partneriem veido no 20 % līdz 30 % no kopējā ZIK gada budžeta. Turklāt ZIK ir spējusi saskaņot un apvienot papildu valsts finansējuma plūsmas, kuras citādi nebūtu pieejamas (piemēram, Vācijas valdība ir nolēmusi uzticēt izglītības iniciatīvas “Software Campus” pārvaldību zināšanu un inovāciju kopienai IKT laboratorijas ar budžetu EUR 50 miljoni, kurš gan no valsts, gan privātiem avotiem saņemts 5 gadu periodam).

EIT izstrādāja sākotnējo finansēšanas modeli, kura pamatā ir apvienotas esošo izcilo organizāciju stiprās puses un resursi; EIT finansējums darbojas kā katalizators, lai izmantotu un apkopotu papildu finanšu līdzekļus no vairākiem valsts un privātiem partneriem. Pamatojoties uz to, EIT nodrošina vidēji līdz 25 % no kopējā ZIK finansējuma, bet atlikušos vismaz 75 % ir jāsaņem no avotiem ārpus EIT. Tas ietver ZIK partneru pašu ieņēmumus un līdzekļus, kā arī valsts finansējumu valsts, reģionālā un ES līmenī, īpaši pašreizējos un nākotnes struktūrfondus, kā arī Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu. Pēdējā no gadījumiem ZIK (vai daži tās partneri) piesakās finansējumam saskaņā ar attiecīgajiem programmu noteikumiem un uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar citiem pieteikuma iesniedzējiem. ZIK parteru ieguldījums nav klasiskā dotācijas līdzfinansējuma prasība, bet gan priekšnoteikums, lai nodrošinātu esošo organizāciju minimālo iesaistīšanās līmeni un to finanšu ieguldījumu ZIK. Šī augšupējā pieeja garantē ZIK partneru ciešu apņemšanos, stimulē ieguldīšanu un sekmē strukturālās un organizatoriskās pārmaiņas ZIK partneru vidū un citur. Tomēr nebūtu jāizslēdz arī lejupējā uzbūve, jo īpaši attiecībā uz pētniecības iniciatīvām, kuru pamatā jau ir šāda uzbūve. Sākotnējo ZIK pieredze liecina, ka nozare ir finansiāli gatava īstenot ZIK uzņēmējdarbības plānus un ka ZIK budžeta daļa no nozares partneriem veido no 20 % līdz 30 % no kopējā ZIK gada budžeta. Turklāt ZIK ir spējusi saskaņot un apvienot papildu valsts finansējuma plūsmas, kuras citādi nebūtu pieejamas (piemēram, Vācijas valdība ir nolēmusi uzticēt izglītības iniciatīvas “Software Campus” pārvaldību zināšanu un inovāciju kopienai IKT laboratorijas ar budžetu EUR 50 miljoni, kurš gan no valsts, gan privātiem avotiem saņemts 5 gadu periodam).

Pamatojums

Stratēģiskas lejupējas uzbūves nebūtu jāizslēdz pētniecības iniciatīvu gadījumā ar visaptverošu mērķi 21. gadsimtā izstrādāt metodoloģiju, kurā netiek izmantoti izmēģinājumi ar dzīvniekiem, un jo īpaši attiecībā uz pētniecības iniciatīvām, kuru pamatā jau ir bijusi šāda uzbūve.

Grozījums Nr.  55

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. iedaļa – 4.1. virsraksts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms pilna apjoma darbības sasniegšanas ZIK iziet dažādus attīstības posmus, kuros kopējais budžets ir atšķirīgs. Pašā sākumā, ZIK absorbcijas spēja ir relatīvi neliela, bet tā pakāpeniski palielinās nākamajos gados.

Pirms pilna apjoma darbības sasniegšanas ZIK iziet dažādus attīstības posmus, kuros kopējais budžets ir atšķirīgs. Pašā sākumā ZIK absorbcijas spēja ir relatīvi neliela, bet tā pakāpeniski palielinās nākamajos gados. Tomēr uzņēmējdarbības nozares var būt ļoti atšķirīgas un tām var būt nepieciešama atšķirīga pieeja. Dažas ZIK kļūst ļoti lielas un tām ir lielas finansiālās vajadzības, turpretim citas var saglabāt mazu apjomu, un tām nepieciešams mazāk finansējuma. EIT tāpēc jāpiemēro ZIK un to specifiskajām finansējuma vajadzībām attiecīgi pielāgota pieeja.

Grozījums Nr.  56

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. iedaļa – 4.2. virsraksts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam EIT budžeta vajadzības ir EUR 3,1 miljardi, un to pamatā ir trīs galvenie elementi: izdevumi esošo trīs ZIK nostiprināšanai, pakāpeniskai jaunu ZIK veidošanai attiecīgi 2014. un 2018. gadā, kā arī izplatīšanas un informatīviem pasākumiem, un administratīvie izdevumi.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam EIT budžets ir EUR 3,1 miljardi, un pamatā ir trīs galvenie elementi: izdevumi esošo trīs ZIK nostiprināšanai, pakāpeniskai jaunu ZIK veidošanai attiecīgi 2014. un 2018. gadā, izplatīšanas un informatīviem pasākumiem, un administratīvie izdevumi.

Grozījums Nr.  57

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. iedaļa – 4.2. virsraksts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpēc plānotais EIT budžets zināšanu un inovāciju kopienām laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 2,9 miljardi (93,13 % no EIT kopēja budžeta 2014.–2020. gadam). Izmantojot EIT spēcīgo “sviras efektu”, sagaidāms, ka ZIK piesaistīs papildu EUR 8,89 miljardus no citiem valsts un privātiem avotiem.

Plānotais EIT budžets zināšanu un inovāciju kopienām laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 2,9 miljardi (93,13 % no EIT kopēja budžeta 2014.–2020. gadam). Izmantojot EIT spēcīgo "sviras efektu", sagaidāms, ka ZIK piesaistīs papildu EUR 8,89 miljardus no citiem valsts un privātiem avotiem.

Atsauce uz Grozījumu Nr. 31. PE489.613v01-00)

Grozījums Nr.  58

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. iedaļa – 4.2. virsraksts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT arī iesaistīsies vairākos izplatīšanas un informatīvajos pasākumos, piemēram, EIT stipendiju programmā, kura ievērojami palielina EIT darbības ietekmi visā Eiropā. Turklāt vairāki transversāli atbalsta un uzraudzības pakalpojumi nodrošinās ZIK darbību pievienotās vērtības un efektivitātes pieaugumu. Īstenojot un pilnveidojot šīs darbības, EIT jāievēro stratēģija, kuras mērķis ir augsts efektivitātes koeficients, piemēram, maksimālā ietekme jāsasniedz, izmantojot neapgrūtinošus mehānismus. Šo darbību īstenošanai ir vajadzīgi apmēram 141,76 miljoni (4,4 %) no EIT budžeta.

EIT arī iesaistīsies vairākos izplatīšanas un informatīvajos pasākumos, piemēram, EIT stipendiju programmā, kura ievērojami palielina EIT darbības ietekmi visā Eiropā. Turklāt vairāki transversāli atbalsta un uzraudzības pakalpojumi nodrošinās ZIK darbību pievienotās vērtības un efektivitātes pieaugumu. Īstenojot un pilnveidojot šīs darbības, EIT jāievēro stratēģija, kuras mērķis ir augsts efektivitātes koeficients, piemēram, maksimālā ietekme jāsasniedz, izmantojot neapgrūtinošus mehānismus. Šo darbību īstenošanai ir vajadzīgi 141,76 miljoni (4,4 %) no EIT budžeta.

Atsauce uz Grozījumu Nr. 32. PE489.613v01-00)

Pamatojums

EIT galvenie uzdevumi netiks paveikti, ja pārmērīga daļa EIT budžeta tiks atvēlēta izplatīšanas, informēšanas un administratīvajiem izdevumiem.

Grozījums Nr.  59

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. iedaļa – 4.2. virsraksts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja EIT ir pionieris jaunu atklātas inovācijas un vienkāršošanas modeļu jomā, tas jāatspoguļo arī tā pieejā administratīviem jautājumiem. EIT galvenajam birojam jākļūst par vienkāršotu organizāciju, kura vajadzības gadījumā ievēro stratēģisku pieeju attiecībā uz zinātības izmantošanu, vienlaikus neradot nevajadzīgas, smagnējas un pastāvīgas struktūras. Administratīvie izdevumi, kurus veido personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas, laika gaitā nepārsniegs 2,4 % no EIT budžeta. Daļu no administratīvajiem izdevumiem segs uzņēmējvalsts Ungārija, piešķirot bezmaksas biroja telpas līdz 2030. gada beigām, kā arī ikgadēju ieguldījumu EUR 1,5 miljonu apmērā personāla izmaksām līdz 2015. gada beigām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, administratīvie izdevumi 2014.–2020. gadā būs apmēram EUR 77 miljoni.

EIT ir pionieris jaunu atklātas inovācijas un vienkāršošanas modeļu jomā. Tas jāatspoguļo arī tā pieejā administratīviem jautājumiem. EIT galvenajam birojam jākļūst par vienkāršotu organizāciju, kura vajadzības gadījumā ievēro stratēģisku pieeju attiecībā uz zinātības izmantošanu, vienlaikus neradot nevajadzīgas, smagnējas un pastāvīgas struktūras. Administratīvie izdevumi, kurus veido personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas, laika gaitā nepārsniegs 2,4 % no EIT budžeta. Daļu no administratīvajiem izdevumiem segs uzņēmējvalsts Ungārija, piešķirot bezmaksas biroja telpas līdz 2030. gada beigām, kā arī ikgadēju ieguldījumu EUR 1,5 miljonu apmērā personāla izmaksām līdz 2015. gada beigām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, administratīvie izdevumi 2014.–2020. gadā būs apmēram EUR 77 miljoni.

(Saistībā ar grozījumu Nr. 33, PE489.613v01-00)

Pamatojums

Nolīgums starp EIT un Ungārijas valdību tika parakstīts 2010. gadā, REF Nr. 2010/CLXVI. Šā nolīguma ietekmē daļu no administratīvajiem izdevumiem segs uzņēmējvalsts Ungārija, piešķirot bezmaksas biroja telpas līdz 2030. gada beigām, kā arī ikgadēju ieguldījumu EUR 1,5 miljonu apmērā personāla izmaksām līdz 2015. gada beigām.

Grozījums Nr.  60

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. faktu lapa – 2. iedaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK pievienotās vērtības ražošanas jomā palīdzēs izpildīt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes attiecībā uz ražošanas un pārstrādes attīstību, kā arī tās īpašo mērķi “pārveidot esošos rūpnieciskās ražošanas veidus zināšanu ietilpīgās, ilgtspējīgās, zemas oglekļa emisijas, starpnozaru ražošanas un pārstrādes tehnoloģijās, lai realizētu inovatīvus produktus, procesus un pakalpojumus”.

ZIK pievienotās vērtības ražošanas jomā palīdzēs izpildīt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes attiecībā uz ražošanas un pārstrādes attīstību, kā arī tās īpašo mērķi “pārveidot esošos rūpnieciskās ražošanas veidus zināšanu ietilpīgās, ilgtspējīgās, zemas emisijas, starpnozaru ražošanas un pārstrādes tehnoloģijās, lai realizētu inovatīvus produktus, procesus un pakalpojumus”.

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Pieņemot šo grozījumu, atbilstīgi grozījumi būs vajadzīgi visā tekstā.)

Pamatojums

Zema emisijas līmeņa koncepcija attiecas uz visām gaisā esošām piesārņojuma vielām, kas rodas dažādās nozarēs, ne tikai uz oglekļa dioksīdu vai metānu. Līdz ar to formulējuma izmaiņa no „zemu oglekļa dioksīda emisiju” uz „zemu emisiju” ir pilnīgi pamatota, jo šāds ir īstenais šajā dokumentu ierosinātās darbības mērķis. Pētījumā vajadzētu noskaidrot veidus, kā novērst visas siltumnīcefekta gāzes un citas piesārņojošās vielas.

Grozījums Nr.  61

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. faktu lapa – 2. iedaļa – 2. daļa – -1. aizzīme (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ekodizains

Grozījums Nr.  62

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. faktu lapa – 3. iedaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ES ir pilnībā iesaistījusies šajā jomā. ZIK jāveicina pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sabiedriskās problēmas “Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un bioekonomika” risināšana. Tai ir īpaši jāsadarbojas ar ierosināto Eiropas inovācijas partnerību (EIP) “Ražība lauksaimniecībā un ilgtspēja”. Tā kā minētajā partnerībā tiks uzsvērta saiknes veidošana starp mūsdienīgu pētniecību un praktisku inovāciju, ZIK jāveido īpaša papildināmība attiecībā uz tādiem svarīgiem izglītības jomas dalībniekiem kā uzņēmēji un patērētāji. Jāveic saskaņošana arī ar kopīgo plānošanas ierosmi “Lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un klimata pārmaiņas”, kura apvienos valsts pētniecības pasākumus, lai integrētu pielāgošanos, mazināšanu un pārtikas nodrošinājumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zemes izmantošanas nozarēs. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds sekmē vides un sociālo ilgtspēju zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, tādējādi uzsverot vajadzību pēc tehniskiem risinājumiem un jaunām uzņēmējdarbības prasmēm šajās jomās, ievērojot patērētāju uzvedības attīstību un sniedzot iespējas sinerģijai. Līdzīgi saskaņošana būs iespējama arī ar nesen uzsāktajām JPI “Veselīga pārtika veselīgai dzīvei” un “Klimata pētniecības apvienošana Eiropā”, kā arī ar Eiropas tehnoloģiju platformām attiecīgajās jomās (īpaši platformu “Pārtika dzīvei”) vai ar vairākiem Septītās pamatprogrammas projektiem. Līdzīgi, tā saistīsies arī ar CIP (Konkurētspējas un inovācijas programma) ekoloģiskās inovācijas projektiem, kurus paredzēts ieviest tirgū un kuru viena no prioritārajām jomām ir pārtika un dzērieni. Šo pieredzi turpinās izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kontekstā, proti, sabiedriskās problēmas kontekstā attiecībā uz klimatu un resursu efektivitāti.

ES ir pilnībā iesaistījusies šajā jomā. ZIK jāveicina pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sabiedriskās problēmas “Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, ražīgas jūras un okeāni un bioekonomika” risināšana. Tai ir īpaši jāsadarbojas ar ierosināto Eiropas inovācijas partnerību (EIP) “Ražība lauksaimniecībā un ilgtspēja”. Tā kā minētajā partnerībā tiks uzsvērta saiknes veidošana starp mūsdienīgu pētniecību un praktisku inovāciju, ZIK jāveido īpaša papildināmība attiecībā uz tādiem svarīgiem izglītības jomas dalībniekiem kā uzņēmēji un patērētāji. Jāveic saskaņošana arī ar kopīgo plānošanas ierosmi “Lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un klimata pārmaiņas”, kura apvienos valsts pētniecības pasākumus, lai integrētu pielāgošanos, mazināšanu un pārtikas nodrošinājumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zemes izmantošanas nozarēs. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds sekmē vides un sociālo ilgtspēju zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, tādējādi uzsverot vajadzību pēc tehniskiem risinājumiem un jaunām uzņēmējdarbības prasmēm šajās jomās, ievērojot patērētāju uzvedības attīstību un sniedzot iespējas sinerģijai. Līdzīgi saskaņošana būs iespējama arī ar nesen uzsāktajām JPI “Veselīga pārtika veselīgai dzīvei” un “Klimata pētniecības apvienošana Eiropā”, kā arī ar Eiropas tehnoloģiju platformām attiecīgajās jomās (īpaši platformu “Pārtika dzīvei”) vai ar vairākiem Septītās pamatprogrammas projektiem. Līdzīgi, tā saistīsies arī ar CIP (Konkurētspējas un inovācijas programma) ekoloģiskās inovācijas projektiem, kurus paredzēts ieviest tirgū un kuru viena no prioritārajām jomām ir pārtika un dzērieni. Šo pieredzi turpinās izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kontekstā, proti, sabiedriskās problēmas kontekstā attiecībā uz klimatu un resursu efektivitāti.

Grozījums Nr. 63

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. faktu lapa – 4. iedaļa – 1. daļa – 7.a aizzīme (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tā veicina starptautisko attīstības sadarbību, lai uzlabotu pārtikas ražošanu un paaugstinātu pārtikas un uztura nozares līmeni un kvalitāti.

Grozījums Nr.  64

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3. faktu lapa – 1. iedaļa – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reaģējot uz minētajām problēmām, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir izvirzīts mērķis “atbalstot pētniecības un inovācijas darbības, nodrošināt labāku veselību, dzīves kvalitāti un labklājību visiem iedzīvotājiem. Šajās darbībās galvenā uzmanība tiks pievērsta veselības saglabāšanai un veicināšanai visas dzīves laikā un slimību profilaksei; spējai novērst, ārstēt un apieties ar slimību un invaliditāti; aktīvu vecumdienu atbalstam; ilgtspējīgas un efektīvas aprūpes nozares izveides veicināšanai.”

Reaģējot uz minētajām problēmām, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir izvirzīts mērķis “atbalstot pētniecības un inovācijas darbības, nodrošināt labāku veselību, dzīves kvalitāti un labklājību visiem iedzīvotājiem. Šajās darbībās galvenā uzmanība tiks pievērsta veselības saglabāšanai un veicināšanai visas dzīves laikā un slimību profilaksei; spējai novērst, ārstēt un apieties ar slimību un invaliditāti; aktīvu vecumdienu atbalstam; ilgtspējīgas un efektīvas aprūpes nozares izveides veicināšanai.” Turklāt īpaša nozīme jāpiešķir vietējiem pakalpojumiem, kā arī pilsētu un to iekārtu pielāgošanai novecojošās sabiedrības vajadzībām.

Grozījums Nr.  65

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3. faktu lapa – 2. iedaļa – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Sabiedrības novecošanai vajadzētu būt daudzu projektu un politikas virzienu uzmanības centrā, piemēram, attiecībā uz vietējo pakalpojumu uzlabošanu un pilsētvides pielāgošanu.

Grozījums Nr.  66

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. faktu lapa – 1. iedaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mūsdienu sabiedrība ir pilnībā atkarīga no piekļuves izejvielām. Piekļuve izejvielām par pieņemamu cenu ir būtiska efektīvai ES ekonomikas darbībai. Tomēr neatjaunojamu dabas resursu samazināšanās, nemitīgi augošs iedzīvotāju skaits un strauji augošs patēriņa līmenis jaunattīstības valstīs palielina planētas pieprasījumu pēc izejvielām un dabas resursiem. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ nākamajās dekādēs tiek prognozēts dabas resursu patēriņa pieaugums.

Mūsdienu sabiedrība ir pilnībā atkarīga no piekļuves izejvielām. Piekļuve izejvielām ir būtiska efektīvai ES ekonomikas darbībai. Tomēr neatjaunojamu dabas resursu samazināšanās, nemitīgi augošs iedzīvotāju skaits un strauji augošs patēriņa līmenis jaunattīstības valstīs palielina planētas pieprasījumu pēc izejvielām un dabas resursiem. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ nākamajās dekādēs tiek prognozēts dabas resursu patēriņa pieaugums.

Grozījums Nr.  67

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. faktu lapa – 1. iedaļa – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kā norādīts resursu efektivitātes ceļvedī un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, mums jācenšas nodrošināt Eiropas ekonomikai un labklājībai vajadzīgo izejvielu pieejamību un piekļuvi tām, vienlaikus īstenojot resursu ziņa efektīvu ekonomiku, kura atbilst iedzīvotāju vajadzībām apstākļos, kad viņu skaits strauji aug, bet ekoloģiskās iespējas nav neizsmeļamas.

Kā norādīts resursu efektivitātes ceļvedī un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, mums jācenšas nodrošināt Eiropas ekonomikai un labklājībai vajadzīgo izejvielu pieejamību, piekļuvi tām un to ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus īstenojot resursu ziņa efektīvu ekonomiku, kura atbilst iedzīvotāju vajadzībām apstākļos, kad viņu skaits strauji aug, bet ekoloģiskās iespējas nav neizsmeļamas.

Grozījums Nr.  68

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. faktu lapa – 2. iedaļa – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pielāgojoties citām ES darbībām, šajā jomā ZIK jāpievērš galvenā uzmanība zināšanu centru un zinātības centru atbalstīšanai akadēmiskās, tehniskās un praktiskās izglītības un pētniecības jomā, aptverot ilgtspējīgu virszemes, pazemes un dziļjūras ieguvi, materiālu pārvaldību, otrreizējās pārstrādes tehnoloģijas, materiālu aizvietošanu un izejvielu ģeopolitisko tirdzniecību. ZIK jākļūst par Eiropas izcilības centru brokeri un starpniecības centru minētajos tematos, kā arī jāvada ES rūpniecībai stratēģiski svarīga pētniecības programma. Tāpēc un lai palielinātu darbību ietekmi, kā arī izvairītos no dublēšanas ar ES darbībām, tostarp EIP izejvielu jomā, ZIK nodrošinās papildu cilvēkkapitālu (t. i. apmācības, izglītība), kurš vajadzīgs inovatīvu tehnoloģiju izmēģinājuma darbībām tādās jomās kā (piemēram, demonstrējumu iekārtas) zemes un jūras izpēte, ieguve un pārstrāde, savākšana un otrreizējā pārstrāde. Vienlaikus ZIK varēja izvirzīt mērķi kļūt par tehnoloģiju pionieri, veidojot izmēģinājuma shēmas, kā arī inovatīvu procesu un risinājumu demonstrējumus, tostarp, piemēram, izmantojot ekonomiski pievilcīgus un ilgtspējīgus alternatīvos materiālus, kuri ES ir stratēģiski svarīgi. Tāpēc tas var pakāpeniski veicināt esošo tirgu paplašināšanos un jaunu tirgu rašanos, proti, ilgtspējīgas ieguves un pārstrādes, materiālu pārvaldības, otrreizējās pārstrādes tehnoloģiju un materiālu aizvietošanas jomās. Būs jānovērtē ietekme un jāizstrādā inovatīvi un rentabli pielāgošanas un riska novēršanas pasākumi, īpaši attiecībā uz sensitīvām teritorijām, piemēram, Arktikā.

Pielāgojoties citām ES darbībām, šajā jomā ZIK jāpievērš galvenā uzmanība zināšanu centru un zinātības centru atbalstīšanai akadēmiskās, tehniskās un praktiskās izglītības un pētniecības jomā, aptverot ilgtspējīgu virszemes, pazemes, dziļjūras, pilsētvides un atkritumu poligonu ieguvi, materiālu pārvaldību, otrreizējās pārstrādes tehnoloģijas, materiālu aizvietošanu un izejvielu atvērtu tirdzniecību, kā arī vispārējo pārvaldību. ZIK jākļūst par Eiropas izcilības centru brokeri un starpniecības centru minētajos tematos, kā arī jāvada ES rūpniecībai stratēģiski svarīga pētniecības programma. Tāpēc un lai palielinātu darbību ietekmi, kā arī izvairītos no dublēšanas ar ES darbībām, tostarp EIP izejvielu jomā, ZIK nodrošinās papildu cilvēkkapitālu (t. i. apmācības, izglītība), kurš vajadzīgs inovatīvu tehnoloģiju izmēģinājuma darbībām tādās jomās kā (piemēram, demonstrējumu iekārtas) zemes un jūras izpēte, ieguve un pārstrāde, resursu efektīva izmantošana, savākšana, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana. Vienlaikus ZIK varēja izvirzīt mērķi kļūt par tehnoloģiju pionieri, veidojot izmēģinājuma shēmas, kā arī inovatīvu procesu un risinājumu demonstrējumus, tostarp, piemēram, izmantojot ekonomiski pievilcīgus un ilgtspējīgus alternatīvos materiālus, kuri ES ir stratēģiski svarīgi. Tāpēc tas var pakāpeniski veicināt esošo tirgu paplašināšanos un jaunu tirgu rašanos, proti, ilgtspējīgas ieguves un pārstrādes, resursu ziņā efektīvas materiālu pārvaldības, otrreizējās pārstrādes tehnoloģiju un materiālu aizvietošanas jomās. Būs jānovērtē ietekme un jāizstrādā inovatīvi un rentabli pielāgošanas un riska novēršanas pasākumi, īpaši attiecībā uz sensitīvām teritorijām, piemēram, Arktikā.

Grozījums Nr.  69

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. faktu lapa – 3. iedaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ES ir noteikusi šo prioritāšu jomu kā vienu no lielajām problēmām. ZIK veicinās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sabiedriskās problēmas risināšanu, proti, attiecībā uz izejvielām un resursu efektivitāti. Tā veicinās ierosinātās EIP izejvielu jomā īstenošanu. EIP izejvielu jomā nodrošinās vispusīgus apstākļus, kuros veicināt pielāgojumus un sinerģiju starp esošajiem pieprasījuma un piedāvājuma noteiktajiem pētījumiem un inovācijas instrumentiem, kā arī politiku šajā jomā. Tas ietvers uz tehnoloģiju vērstas darbības, kā arī noteiks pamatnosacījumus un labāko praksi attiecībā uz politikas, regulatīviem vai standartizācijas jautājumiem, kuri ietekmē inovāciju šajā nozarē vai saistībā ar problēmu. Šajā jomā ZIK veidos papildināmību ar galvenajiem izglītības jomas dalībniekiem, kā arī attiecībā uz unikāla strukturēta praktizējošu speciālistu tīkla nodrošināšanu. Tā nodrošinās stabilu pamatu citu ar inovāciju saistītu darbību atbalstam, kuras veiks saistībā ar EIP, kā arī panākumiem, kuru gūšanai ir vajadzīgs cilvēkkapitāls. Tā arī palīdzēs EIP noteikt pamatnosacījumus un labāko praksi attiecībā uz politikas, regulatīviem vai standartizācijas jautājumiem, kuri ietekmē šo nozari. ZIK lielā mērā izmantos un kapitalizēs vairāku Septītās pamatprogrammas pētniecības projektu rezultātus, kuros tiek aplūkots šis temats, jo īpaši tajos projektos, kuri tiek finansēti saistībā ar nanozinātni, nanotehnoloģijām, materiāliem un jaunām ražošanas tehnoloģijām, kā arī vides tematiem.

ES ir noteikusi šo prioritāšu jomu kā vienu no lielajām problēmām. ZIK veicinās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sabiedriskās problēmas risināšanu, proti, attiecībā uz izejvielu ilgtspējīgu piegādi un resursu efektivitāti. Tā veicinās ierosinātās EIP izejvielu jomā īstenošanu. EIP izejvielu jomā nodrošinās vispusīgus apstākļus, kuros veicināt pielāgojumus un sinerģiju starp esošajiem pieprasījuma un piedāvājuma noteiktajiem pētījumiem un inovācijas instrumentiem, kā arī politiku šajā jomā. Tas ietvers uz tehnoloģiju vērstas darbības, kā arī noteiks pamatnosacījumus un labāko praksi attiecībā uz politikas, regulatīviem vai standartizācijas jautājumiem, kuri ietekmē inovāciju šajā nozarē vai saistībā ar problēmu. Šajā jomā ZIK veidos papildināmību ar galvenajiem izglītības jomas dalībniekiem, kā arī attiecībā uz unikāla strukturēta praktizējošu speciālistu tīkla nodrošināšanu. Tā nodrošinās stabilu pamatu citu ar inovāciju saistītu darbību atbalstam, kuras veiks saistībā ar EIP, kā arī panākumiem, kuru gūšanai ir vajadzīgs cilvēkkapitāls. Tā arī palīdzēs EIP noteikt pamatnosacījumus un labāko praksi attiecībā uz politikas, regulatīviem vai standartizācijas jautājumiem, kuri ietekmē šo nozari. ZIK lielā mērā izmantos un kapitalizēs vairāku Septītās pamatprogrammas pētniecības projektu rezultātus, kuros tiek aplūkots šis temats, jo īpaši tajos projektos, kuri tiek finansēti saistībā ar nanozinātni, nanotehnoloģijām, materiāliem un jaunām ražošanas tehnoloģijām, kā arī vides tematiem.

Grozījums Nr. 70

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. faktu lapa – 3. iedaļa – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdzīgi, tā saistīsies arī ar CIP (Konkurētspējas un jauninājumu programma) ekoloģiskās inovācijas projektiem, kurus paredzēts ieviest tirgū un kuru viena no prioritārajām jomām ir materiālu otrreizēja pārstrāde. Šo pieredzi turpinās izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kontekstā, proti, sabiedriskās problēmas kontekstā attiecībā uz darbību klimata jomā, resursu efektivitāti un ilgtspējīgu izejvielu piegādi.

Līdzīgi, tā saistīsies arī ar CIP (Konkurētspējas un jauninājumu programma) ekoloģiskās inovācijas projektiem, kurus paredzēts ieviest tirgū un kuru viena no prioritārajām jomām ir materiālu otrreizēja pārstrāde. Šo pieredzi turpinās izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kontekstā, proti, sabiedriskās problēmas kontekstā attiecībā uz darbību klimata jomā, resursu efektivitāti un ilgtspējīgu izejvielu piegādi, kultūras mantojumam mudinot izmantot materiālus, kas nodrošina labāku izturību pret laika iedarbību.

Grozījums Nr.  71

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. faktu lapa – 3. iedaļa – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Turklāt cenšas panākt sinerģijas ar Retzemju metālu kompetences tīklu Eiropā, kas izveidots attiecībā uz kritiski trūkstošajām izejvielām, kuras sauc par retzemju metāliem. Šajā ZIK ir jāizskata arī starptautiskas sadarbības iespējas izejvielu jomā, piemēram, ES–Japānas–ASV trīspusējā pētniecība un izstrāde kritisko izejvielu jomā, kas ir tikpat nozīmīga kā Starptautiskā Resursu darba grupa.

Grozījums Nr.  72

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. faktu lapa – 3. iedaļa – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā jomā ZIK jāpapildina šīs darbības, jo tai jāpievērš galvenā uzmanība starpdisciplīnu darbībām zināšanu trīsstūrī, liekot ievērojamu uzsvaru uz novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī uzņēmējdarbības izglītību.

Šajā jomā ZIK jācenšas papildināt šīs darbības un rast sinerģiju ar tām, un jāpievērš galvenā uzmanība starpdisciplīnu darbībām zināšanu trīsstūrī, liekot ievērojamu uzsvaru uz novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī uzņēmējdarbības izglītību.

Grozījums Nr.  73

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. faktu lapa – 4. iedaļa – 1. daļa – 1. aizzīme

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK risina svarīgu ekonomisku un sabiedrisku problēmu, ar kuru saskaras Eiropa (inovatīvu risinājumu izstrāde rentablai, zemas oglekļa emisijas un videi nekaitīgai izpētei, ieguvei, apstrādei un izejvielu otrreizējai pārstrādei), kā arī veicina stratēģijas “Eiropa 2020” un tās mērķu īstenošanu klimata un enerģijas, nodarbinātības, inovācijas un izglītības jomās.

ZIK risina svarīgu ekonomisku un sabiedrisku problēmu, ar kuru saskaras Eiropa (inovatīvu risinājumu izstrāde rentablai, zemas oglekļa emisijas un videi nekaitīgai izpētei, ieguvei, apstrādei un izejvielu izmantošanai, atkārtotai izmantošanai un otrreizējai pārstrādei), kā arī veicina stratēģijas “Eiropa 2020” un tās mērķu īstenošanu klimata un enerģijas, nodarbinātības, inovācijas un izglītības jomās.

Grozījums Nr.  74

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 4. faktu lapa – 4. iedaļa – 1. daļa – 3. aizzīme

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK spēj piesaistīt ieguldījumu un ilgtermiņa saistības no uzņēmumiem, kā arī piedāvā iespējas dažādiem jauniem produktiem un pakalpojumiem — proti, ilgtspējīgas ieguves un pārstrādes, materiālu pārvaldības, otrreizējās pārstrādes tehnoloģiju un materiālu aizvietošanas jomā.

ZIK spēj piesaistīt ieguldījumu un ilgtermiņa saistības no uzņēmumiem, kā arī piedāvā iespējas dažādiem jauniem produktiem un pakalpojumiem — proti, ilgtspējīgas ieguves un pārstrādes, materiālu pārvaldības, otrreizējās pārstrādes tehnoloģiju un pilsētvides izrakteņu ieguves, kā arī materiālu aizvietošanas jomā.

Grozījums Nr.  75

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. faktu lapa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pilsētvides mobilitāte

Pilsētvides mobilitāte, vieda un ilgtspējīga attīstība

Grozījums Nr.  76

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. faktu lapa – 1. iedaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gudrs, videi nekaitīgs un integrēts transports ir temats, kurš definēts kā viena no galvenajām sabiedrības problēmām, kas tiks atrisinātas saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Transporta baltajā grāmatā 2011. gadā tiek uzsvērta darbību nozīme šajā jomā nākamajā desmitgadē. Pilsētvides mobilitāte ir īpaši sarežģīts uzdevums. Tajā ietverti tādi temati kā transports (tostarp jaunas mobilitātes koncepcijas, transporta organizācija, loģistika, transporta sistēmu drošība un drošums), vides jautājumi (siltumnīcefekta gāzu, gaisa piesārņojuma un trokšņa samazināšana), pilsētvides plānošana (jaunas koncepcijas attiecībā uz darba un dzīvesvietu tuvināšanu), kā arī tai ir ietekme gan ekonomiskā, gan sabiedriskā līmenī (jaunu uzņēmumu veidošana, nodarbinātība, sociālā iekļaušana, mājokļu un atrašanās vietas stratēģija). Visaptverošs mērķis ir uzlabot pieaugošā iedzīvotāju daudzuma dzīves kvalitāti, kas dzīvo lielās Eiropas pilsētu konglomerācijās, kurās notiek lielākā daļa Eiropas saimnieciskās darbības

Gudrs, videi nekaitīgs un integrēts transports ir temats, kurš definēts kā viena no galvenajām sabiedrības problēmām, kas tiks atrisinātas saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Transporta baltajā grāmatā 2011. gadā tiek uzsvērta darbību nozīme šajā jomā nākamajā desmitgadē. Pilsētvides mobilitāte ir īpaši sarežģīts uzdevums. Tas ir jārisina, izmantojot patiesi integrētu un holisku pieeju, jo īpaši ņemot vērā saistību ar citiem jautājumiem pilsētvides kontekstā. Tajā ietverti tādi temati kā transports (tostarp jaunas mobilitātes koncepcijas, transporta organizācija, loģistika, transporta sistēmu drošība un drošums), vides jautājumi (siltumnīcefekta gāzu, gaisa piesārņojuma un trokšņa samazināšana), pilsētvides plānošana un pilsēvides un dabas ainava (jaunas koncepcijas attiecībā uz darba un dzīvesvietu tuvināšanu), kultūras mantojums, kā arī tai ir ietekme gan ekonomiskā, gan sabiedriskā līmenī (jaunu uzņēmumu veidošana, nodarbinātība, sociālā iekļaušana, mājokļu un atrašanās vietas stratēģija). Visaptverošs mērķis ir uzlabot pieaugošā iedzīvotāju daudzuma dzīves kvalitāti, kas dzīvo lielās Eiropas pilsētu konglomerācijās, kurās notiek lielākā daļa Eiropas saimnieciskās darbības.13

Grozījums Nr.  77

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. faktu lapa – 1. iedaļa – 1. daļa – 1 daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tā kā pilsētas un pilsētvides mobilitāte ir daļa no sarežģītas sistēmas, kas sastāv no ļoti atšķirīgiem mainīgajiem, šajā ZIK ir jāintegrē teritoriālie, demogrāfijas, sociālās iekļaušanas, ekonomiskās dinamikas un tirdzniecības jautājumi, kā arī jautājumi par ēku resursu un vēsturisko resursu pielāgošanu, atjaunošanu un saglabāšanu. Zinību triādes nedalāmība tiks nodrošināta tikai tad, ka tiks ievērots iepriekšminētais nosacījums.

Grozījums Nr.  78

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. faktu lapa – 2. iedaļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK pilsētvides mobilitātes jomā galvenais mērķis būs nodrošināt videi nekaitīgāku, iekļaujošāku, drošāku un gudrāku pilsētvides mobilitātes sistēmu.

ZIK pilsētvides mobilitātes un viedas un ilgtspējīgas attīstības jomā galvenais mērķis būs nodrošināt videi nekaitīgāku, iekļaujošāku, drošāku un gudrāku pilsētvides mobilitātes sistēmu.

Grozījums Nr.  79

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. faktu lapa – 2. iedaļa – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kā jau norādīts iepriekš, šim tematam ir liela nozīme no sabiedrības un valsts politikas viedokļa. Tam ir arī liela nozīme no sociāli ekonomiskās perspektīvas, jo tas ietver svarīgas ekonomikas nozares attiecībā uz IKP un nodarbinātību, piemēram, autobūves un celtniecības nozares. Turklāt pilsētvides mobilitāte ir saistīta ar vides aizsardzības stratēģijām un ietverta sociālās iekļaušanas, atrašanās vietas, mājokļa un pilsētu projektēšanas politikā.

Kā jau norādīts iepriekš, šim tematam ir liela nozīme no sabiedrības un valsts politikas viedokļa. Tam ir arī liela nozīme no sociāli ekonomiskās perspektīvas, jo tas ietver svarīgas ekonomikas nozares attiecībā uz IKP un nodarbinātību, piemēram, autobūves un celtniecības nozares. Turklāt pilsētvides mobilitāte ir saistīta ar vides aizsardzības stratēģijām un ietverta sociālās iekļaušanas, atrašanās vietas, mājokļa, pilsētu projektēšanas un vēsturisko centru atdzīvināšanas politikā.

Grozījums Nr.  80

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. faktu lapa – 2. iedaļa – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK pilsētvides mobilitātes jomā atbilst gan pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteiktajām prioritātēm, gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem attiecībā uz gudrāku, ilgtspējīgāku, zemas oglekļa emisijas un iekļaujošu pilsētvides attīstību. Šajā tematiskajā jomā ZIK var veicināt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu izpildi, piemēram, izstrādājot ekoefektīvus risinājumus, automatizētas IKT shēmas satiksmes pārvaldībai un nodrošinot efektīvākus transporta pakalpojumus par pieņemamāku cenu.

ZIK pilsētvides mobilitātes un viedas un ilgtspējīgas attīstības jomā atbilst gan pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteiktajām prioritātēm, gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem attiecībā uz gudrāku, ilgtspējīgāku, zemas oglekļa emisijas un iekļaujošu pilsētvides attīstību. Šajā tematiskajā jomā ZIK var veicināt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu izpildi, piemēram, izstrādājot ekoefektīvus risinājumus, automatizētas IKT shēmas satiksmes pārvaldībai un nodrošinot efektīvākus transporta pakalpojumus par pieņemamāku cenu.

Grozījums Nr.  81

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. faktu lapa – 2. iedaļa – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tā kā pilsētvides mobilitāte ir pēc būtības sistēmiska, šajā jomā ZIK var piedāvāt daudzas inovācijas iespējas visā inovācijas ķēdē, piemēram, vairākveidu transporta sistēmu izstrāde, kā arī gudrāki un ilgtspējīgāki risinājumi transporta jomā.

Pilsētvides mobilitāte un piekļuves iespējas ir pēc būtības sistēmiskas. Pilsētu sarežģītā uzbūve, zinību triādes nedalāmība un projektu īstenošana šajā jomā prasa izmantot integrējošu pieeju. Šajā plašajā jomā ZIK var piedāvāt daudzas inovācijas iespējas visā inovācijas ķēdē, piemēram, vairākveidu transporta sistēmu izstrāde, kā arī gudrāki un ilgtspējīgāki risinājumi transporta jomā.

Grozījums Nr.  82

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. faktu lapa – 2. iedaļa – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK pilsētvides mobilitātes jomā pamatā ir stabila tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze un tā piedāvā jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes potenciālu, īpaši ilgtspējīgas plānošanas un ekoloģisko nozaru jomā.

ZIK pilsētvides mobilitātes un viedas un ilgtspējīgas attīstības jomā pamatā ir stabila tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze un tā piedāvā jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes potenciālu, īpaši ilgtspējīgas plānošanas un ekoloģisko nozaru jomā.

Grozījums Nr.  83

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 6. faktu lapa – 2. iedaļa – 8. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK pilsētvides mobilitātes jomā pievērsīs galveno uzmanību tām inovāciju trīsstūra darbībām, kuras var saņemt papildu ES atbalstu, izmantojot EIT. Būtībā šajā jomā ZIK galvenā pievienotā vērtība būs darbs, kas veikts, lai integrētu zinību triādes trīs plaknes un radītu sistēmiskas pārmaiņas inovācijas dalībnieku sadarbībā. ZIK arī pievēršas uz cilvēkiem orientētai inovācijai, kas ZIK darbības centrā izvirza studentus, pētniekus un uzņēmējus, lai risinātu iepriekš minētās problēmas. Tāpēc ievērojams uzsvars tiks likts uz izglītību/apmācību, uzņēmējdarbību un rezultātu ieviešanu, piemēram, pilsētas transporta speciālistu prasmju un zināšanu pilnveidošanu vietējās un reģionālās pārvaldes iestādēs (mūžizglītība/personāla apmaiņas programmas/profesionālā apmācība), īpašu augstākās izglītības programmu piedāvāšanu pilsētvides mobilitātes jomā (vasaras skolas/apmaiņas shēmas), inovatīvu transporta koncepciju veiksmīgu ieviešanu tirgū (atbalsts atvasinātiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem no universitātēm un pētniecības institūtiem u. c.). Turklāt ZIK sadarbības koncepciju var stiprināt, galveno uzmanību pievēršot šim tematam, jo parasti šai tematiskajai jomai ir spēcīgi izteikta vietējā un reģionālā dimensija.

ZIK pilsētvides mobilitātes un viedas un ilgtspējīgas attīstības jomā pievērsīs galveno uzmanību tām inovāciju trīsstūra darbībām, kuras var saņemt papildu ES atbalstu, izmantojot EIT.

 

Visos piekļuves un mobilitātes projektos jāņem vērā teritoriālā dimensija, ekonomikas dinamika, demogrāfiskā un apdzīvotības ietekme, pilsētvides ainavas saglabāšana un spēja piesaistīt ekonomiskos un kultūras resursus.

 

Būtībā šajā jomā ZIK galvenā pievienotā vērtība būs darbs, kas veikts, lai integrētu zinību triādes trīs plaknes un radītu sistēmiskas pārmaiņas inovācijas dalībnieku sadarbībā. ZIK arī pievēršas uz cilvēkiem orientētai inovācijai, kas ZIK darbības centrā izvirza studentus, pētniekus un uzņēmējus, lai risinātu iepriekš minētās problēmas. Tāpēc ievērojams uzsvars tiks likts uz izglītību/apmācību, uzņēmējdarbību un rezultātu ieviešanu, piemēram, pilsētas transporta speciālistu prasmju un zināšanu pilnveidošanu vietējās un reģionālās pārvaldes iestādēs (mūžizglītība/personāla apmaiņas programmas/profesionālā apmācība), īpašu augstākās izglītības programmu piedāvāšanu pilsētvides mobilitātes jomā (vasaras skolas/apmaiņas shēmas), inovatīvu transporta koncepciju veiksmīgu ieviešanu tirgū (atbalsts atvasinātiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem no universitātēm un pētniecības institūtiem u. c.). Turklāt ZIK sadarbības koncepciju var stiprināt, galveno uzmanību pievēršot šim tematam, jo parasti šai tematiskajai jomai ir spēcīgi izteikta vietējā un reģionālā dimensija.

  • [1]  OV L 181, 21.6.2012., 122. lpp.

PASKAIDROJUMS

Pastāv plaša vienprātība par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) kā svarīga ES tehnoloģiju un inovāciju politikas instrumenta nozīmi un par tā stratēģiju un darbību. Tas referentei šajā īsajā paskaidrojumā ļauj neaplūkot visus tos jautājumus, kuros Komisijas priekšlikumā nav vajadzīga būtisku izmaiņu veikšana, un pievērsties tiem aspektiem, kuros, mūsuprāt, būtu jāveic dažas izmaiņas, lai labāk sasniegtu būtiskos EIT mērķus.

EIT kā Eiropas institūts un pasaules mēroga izcilības zīmols

EIT nav ne programma, ne tīkls — tas ir institūts. Šī iestāde, bez šaubām, darbojas programmas ietvaros, veido tehnoloģiju un inovāciju tīklus ar daudziem un dažādiem partneriem, tomēr tā ir institūts ar būtiskiem darba uzdevumiem, kuri neattiecas tikai uz zināšanu un inovācijas kopienu (ZIK) administratora vai koordinatora funkciju veikšanu. Tā kā šī struktūra ir institūts, tam būtu jāpiemēro ļoti specifiska pieeja, kas atšķiras no citām programmas „Apvārsnis 2020” sadaļās izmantotajām pieejām. EIT, kas ir ne tikai tiešs inovāciju nodrošināšanas instruments, bet arī izglītības instruments, ES pētniecības un inovāciju politikā nodrošina pilnvērtīgu izglītības dimensiju. Viena no EIT īpatnībām visa ES politikas satvara kontekstā ir apstāklis, ka tas ir vienīgais instruments, kas īsteno zināšanu trīsstūra principu.

Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai EIT kļūtu par lielu inovāciju partneri Eiropā un ārpus tās robežām, kā arī svarīgu zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības un savstarpējās apmaiņas, kā arī paraugprakšu un zināšanu apmaiņas kultūras centru.

EIT var nostiprināt savu nozīmi šajā jomā, uzņemot un organizējot (vai līdzorganizējot kopā ar ZIK) lielas konferences, seminārus, tehnoloģiju izstādes, kā arī īpašus apmācību pasākumus, pirmsdiploma kursu moduļus vai skolu izglītībai paredzētas paketes, vasaras skolu kursus, EIT stipendiju programmu, tādējādi papildinot ar EIT kvalitātes zīmi apzīmētās jau pastāvošās maģistra un doktorantūras programmas, kuras būtu jāpilnveido.

Lai gan EIT ir izglītības, tehnoloģiju un inovāciju institūts, to nevar uzskatīt par konkurentu ne mūsu valsts, ne privātajām universitātēm un pētniecības centriem (un EIT arī nevar izvērst šādu konkurējošu darbību): EIT ir uzskatāms par svarīgu šo universitāšu un pētniecības centru rīcībā esošu instrumentu labākas sadarbības, kā arī pastāvīgas viedokļu un pieredzes apmaiņas attīstīšanai, un tas ir paredzēts dažādu kopīgu pētniecības, inovāciju un izglītības projektu izstrādei. Šādā veidā EIT Savienībai labāk palīdzēs risināt Komisijas priekšlikumā minēto problēmu saistībā ar to, ka „vēl joprojām pārāk bieži izcilība augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā, lai arī neapšaubāmi sastopama visā ES, ir sadrumstalota”.

Mums arī jāatzīst, ka EIT pamanāmība un atzīšana Eiropas un vēl jo vairāk pasaules mērogā nav pietiekama. Jaunajai stratēģiskajai programmai būtu jānodrošina šīs problēmas risinājums, un tās mērķim būtu jābūt starptautiski atzīta izcilības zīmola radīšanai, kas palīdzētu piesaistīt talantus no Eiropas un ārvalstīm un veidot stratēģiskās attiecības ar svarīgākajiem partneriem visā pasaulē.

Šā mērķa sasniegšanai ir jānodrošina vairāki priekšnosacījumi. Problēmu, protams, palīdzēs atrisināt mērķtiecīga programma minēto pasākumu īstenošanai. Ir vajadzīga arī laba un efektīva saziņa, bet mēs uzskatām, ka galvenais elements šajā stratēģiskajā programmā būs būtisks solis attiecībā uz institūta turpmākajām telpām.

Jaunā EIT galvenā mītnes vieta

Uzņēmējdarbības vidē neviens neapšauba to, ka uzņēmuma galvenā mītne ir ārkārtīgi būtisks instruments tā institucionālās komunikācijas un zīmola veidošanā. Mēs uzskatām, ka ir laiks atbildēt uz šo jautājumu attiecībā uz EIT, ja vien mēs vēlamies šo institūtu izveidot par pasaules mēroga izcilības zīmolu, kas šķiet mūsu vienprātīgi atzīts mērķis.

Lai EIT pasaulē tiktu uzskatīts par attiecīgās nozares globāla mēroga dalībnieku, kas ir apņēmības pilns nodrošināt izcilību, tam ir jāstrādā teicamās telpās. Tas atspoguļos nozīmi, ko ES kopumā saista ar savu tehnoloģiju un inovāciju politiku.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Parlamenta ēkas Strasbūrā ir pilnīgi piemērotas EIT darbībai. Mēs uzskatām, ka EIT galvenās mītnes pārcelšana uz mūsu Strasbūras ēkām gan politiski, gan ekonomiski nozīmē pozitīvas pārmaiņas ne tikai EIT, bet arī Parlamentam un ES. Turklāt tas būtu ļoti pozitīvi vērtējams risinājums arī Strasbūras pilsētai. Turpmāk izklāstīts šā apgalvojuma pamatojums.

EIT mītnes vietas pārcelšana uz Strasbūras ēkām nekavējoties tam pievērstu Eiropas un pasaules uzmanību un nostādītu EIT projektu pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi, kā arī mūsu partneri pasaulē to uzskatītu par būtisku simbolu jaunajam ES redzējumam par nākamo septiņu gadu periodu, kas apstiprinātu tās apņēmību īstenot pārliecinošāku inovāciju politiku.

Raugoties no politiskās perspektīvas, tas atbilstu Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma nostājai par vienu darba vietu, kas nesen divkārt tika apstiprināta balsošanā pēc saraksta. Šīs ieceres īstenošana arī sniegtu risinājumu saistībā ar daudzu EP deputātu vēlēšanos nepieļaut viņu lēmuma radīta „melnā cauruma” rašanos.

Raugoties no sabiedriskās domas perspektīvas attiecībā uz ES un tās iestādēm, jo īpaši šajā krīzes un valsts izdevumu samazināšanas laikā, šis lēmums varētu radīt tikai iedzīvotāju simpātijas.

Ekonomiskā ziņā un, ņemot vērā ES vispārējo budžetu tā kopējā apmērā, kā mums arī ir jādara, šis risinājums varētu radīt tikai kopējo izmaksu samazinājumu. Šā risinājuma īstenošanai nav vajadzīgi papildu līdzekļi — gluži pretēji.

Strasbūras pilsētai tas būtu ļoti izdevīgs risinājums. Pilsētas prestižs neciestu un tiktu pat uzlabots, jo tā kļūtu par Eiropas zināšanu un inovāciju galvaspilsētu — ne tikai tāpēc, ka tur atrastos EIT, bet arī tāpēc, ka ēku specifikas dēļ ES tajās varētu izvietot arī citus Eiropas akadēmiskos vai ar pētniecību saistītos projektus un iestādes. Lai nodrošinātu labu pilsētas dzīves pārvaldību, daudz labāks risinājums ir pilsētā pastāvīgi dzīvojoši un strādājoši cilvēki, nevis iebraucēju tūkstošu pieplūdums uz trīs dienām mēnesī. EIT Strasbūrā regulāri organizētu daudzus vērienīgus pasākumus ar lielu dalībnieku skaitu.

EIT un tā pašreizējai, bet jo īpaši turpmākajai darbībai Strasbūras telpas šķiet teicams risinājums. Šīs telpas var būt lēts, ērts un ātrs risinājums EIT galvenās mītnes izvietošanai, un EIT tajās varētu organizēt lielas konferences, seminārus, apmācību pasākumus un kursus, kā arī ar tehnoloģijām un zinātni saistītas izstādes, nodrošinot daudzas lielas un mazas sanāksmju telpas (vai klases), birojus, bārus un restorānus un pat vairākus simtus istabu, kas ir nodrošinātas ar vannas istabām un kurās bez maksas varētu izmitināt šo pasākumu dalībniekus no visas pasaules.

Strasbūras ēkā atrastos arī EIT fonds, EIT ieinteresēto pušu forums, EIT absolventu asociācija un citas iniciatīvas, jaundibināti uzņēmumi un universitāšu tīkli.

Šajās telpās varētu atrasties arī vairāki ZIK sadarbības centri, kuros būtu teicami apstākļi ciešai partneru ikdienas sadarbībai (tas gan nedrīkstētu negatīvi ietekmēt galveno politikas ievirzi par dažādu ZIK atrašanās vietu nodrošināšanu, kas palīdz nostiprināt vietējo un globālo savienojamību un sadarbību ar dažādām valsts un reģionālajām iestādēm un universitātēm, vietējām kopām un MVU).

Mēs zinām, ka EP nevar pieņemt lēmumu par šīm pārmaiņām patstāvīgi. Tomēr tas var paust savu nostāju un aicināt Komisiju izpētīt šā plāna iespējamību. Tāds arī ir mūsu ierosinājums.

Resursu piešķiršana

Lai īstenotu uzdevumus ar mērķi izveidot EIT par pasaules mēroga izcilības zīmolu, mums ir vajadzīgs reāls EIT budžets, kas ievērojami pārsniedz ZIK budžeta summu. Komisijas priekšlikumā 4,4 % ir paredzēti pētījumu rezultātu izplatīšanas un informatīviem pasākumiem un 2 % — administratīviem izdevumiem. Šī resursu piešķiršana ir saskanīga ar pašreizējo redzējumu, ka EIT ir „tikai ZIK” (vai gandrīz „tikai ZIK”). Tomēr, iespējams, redzējums, ka EIT ir „tikai ZIK” projekts, nav atbilstošs būtiskajam iepriekš minētajam un Komisijas priekšlikumā norādītajam uzdevumam, ko EIT var īstenot Savienībā.

Tomēr, lai attīstītu EIT, pamatojoties uz atšķirīgāku un vērienīgāku redzējumu, mums nav vajadzīgs lielāks finansējums: vajadzīgo rezultātu varētu nodrošināt izmaiņu veikšana Komisijas paredzēto līdzekļu sadalījumā. Iespējams risinājums varētu būt 10–15 % piešķiršana no vispārējā budžeta paša EIT pasākumiem, 2 % atvēlot administratīvajiem izdevumiem un pārējo līdzekļu daļu — ZIK, ņemot vērā ar ZIK skaitu un izmēru saistītos apstākļus.

ZIK skaits un izmērs

ZIK modelis un izmērs, kas tika izmantots, izveidojot trīs sākotnējos ZIK, kuriem jau kopš to izveidošanas brīža bija jānodrošina kritiskā masa, domājams, bija pareizs projekta sākšanas veids. Tehnoloģiju un inovāciju jomā spēja nodrošināt kritisko masu ir ļoti būtiska.

Līdzīgu prasību varētu attiecināt uz dažiem no jaunajiem ZIK. Tomēr tagad varbūt būtu iespējama nedaudz atšķirīga pieeja: ja EIT kā tāds jau pastāv un tā izmērs ir apmierinošs, vai to kopā ar pastāvošo ZIK tīklu nevarētu uzskatīt par kritiskās masas nodrošinātāju vai kritiskās masas pamatu, kas atbalsta mazāku ZIK vai citu EIT reģionālās sadarbības projektu izveidi? Dažos gadījumos, lai risinātu konkrētas problēmas, mazi ZIK var izrādīties labāks risinājums. Šajā gadījumā dogmatiskas pieejas saglabāšana attiecībā uz ZIK izmēru (standarta risinājuma pieeja) varētu radīt šķērsli labākā risinājuma rašanai.

Mums būtu jārīkojas, īstenojot pieeju, kas dažkārt vērojama uzņēmējdarbības vidē, kur ar lielu grupu saistīta maza uzņēmuma izveide efektīvā un loģiskā kombinācijā var nodrošināt gan mazam uzņēmumam raksturīgu vienkāršību un elastību, gan lielās grupas nodrošinātu prestižu, stabilitāti un tirgus garantijas.

Ir jāpalielina ZIK skaits, to tematiskā daudzveidība un reģionālais aptvērums. Mums būtu jāuzsver, ka, neraugoties uz ZIK izmēru, tām vienmēr būtu jābūt īpaši integrētām partnerībām, kurās darbā pie sabiedrisko problēmu risināšanas ir apvienojušās universitātes, pētniecības centri, uzņēmumi, tostarp MVU, un citi inovācijas nozares pārstāvji.

Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Komisija jau ir noteikusi sešas tematiskās jomas, kurās jaunas ZIK izveidei ir vislielākais pievienotās vērtības radīšanas un reāls inovācijas atbalsta potenciāls:

• pievienotās vērtības ražošana;

• Pārtika nākotnei — ilgtspējīga piegādes ķēde no resursiem līdz patērētājiem;

• Inovācija veselīgai dzīvei un aktīvām vecumdienām;

• izejvielas — ilgtspējīga izpēte, ieguve, pārstrāde, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana;

• gudra, droša sabiedrība;

• pilsētvides mobilitāte.

Mēs uzskatām, ka ir pāragri apstiprināt un slēgt šo sarakstu un ka būtu jāturpina pilnveidot augšupēja pieeja, kuras ietvaros kā piemērošanas mērķus būtu vērts apsvērt arī citas jomas, piemēram, jūru, ūdens un piekrastes resursu ilgtspējīgas izmantošanas ZIK. Šis saraksts vēl nav slēgts, un lēmums par jaunizveidojamo ZIK skaitu, izmēru un laika ietvaru vēl nav pieņemts. EIT būs autonomas tiesības atbilstīgi regulai organizēt turpmāko ZIK atlases procesu atklātā, pārredzamā un uz konkurences principu balstītā veidā, ņemot vērā programmā „Apvārsnis 2020” noteiktās prioritātes.

EIT valdei būtu jābūt autonomām pilnvarām publiskā un pārredzamā veidā un atbilstīgi EIT regulā noteiktajai procedūrai organizēt turpmāko ZIK atlases procesu, kuru darbības pamatā ir vispārējas ar lielām sabiedrības problēmām saistītas tēmas. Aicinājumam iesniegt pieteikumus būtu jābūt atvērtākam, neaprobežojoties ar trīs darbības jomu noteikšanu katrā kārtā, kā ir ierosinājusi Komisija. Jomu skaits varētu būt gan lielāks, gan mazāks.

Elastīgāka pieeja ZIK izmēram (un finansēšanas vajadzībām) varētu nodrošināt risinājumu, kura ietvaros otrajā un trešajā kārtā varētu paredzēt vairāk nekā trīs jaunu ZIK izveidi.

Valde turpinās sniegt pilnīgu informāciju par šo procesu ES iestādēm, proti, Parlamentam, un ņems vērā šo iestāžu viedokli par attiecīgo jautājumu.

Par ilgtermiņa attiecībām ar ZIK

Pirmajā ZIK pastāvēšanas posmā EIT nodrošina līdz 25 % no ZIK budžeta. Peļņu no ieguldījumiem, ko EIT ir veicis ZIK, var mērīt, ņemot vērā sabiedrības un ekonomikas ieguvumus, piemēram, labākas izglītības iespējas, jaunu uzņēmumu un darbavietu, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu.

Laika gaitā, izmantojot ar tirgu vai sabiedrību saistītās iespējas, sākotnējā projekta beigās ZIK var kļūt atkarīgas no EIT finansējuma. Bet, iespējams, tas nenozīmē, ka EIT vajadzētu pārtraukt tā ekonomiskās attiecības ar šo ZIK vai iestādi vai uzņēmumu, par kuru tā pārtaps, noslēdzoties 7 vai 15 gadus ilgajai programmai. EIT būtu jāapsver iespēja kļūt par ilgtermiņa uzņēmējdarbības partneri projektā, kuru tas ir palīdzējis izveidot, kā arī par iespējamo ienākumu saņēmēju, kuri varētu tikt radīti šajā projektā (ne tikai tieši vai netieši izmantojot intelektuālā īpašuma rezultātus).

Šo partnerību saglabāšana varētu būt stratēģiski svarīga no tehnoloģiju un ekonomikas perspektīvas. Šie ieņēmumi palīdzētu no EIT budžeta finansēt jaunus ZIK vai atbalstīt citus izglītības projektus.

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (20.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā
(COM(2011)0822 – C7‑0462/2011 – 2011/0387(COD))

Atzinumu sagatavoja: Chrysoula Paliadeli

(*)       Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmai ir politikas nostādņu dokuments, kurā norādītas EIT prioritātes 2014.–2020. gadam.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē priekšlikumu un atbalsta apņemšanos turpmākajā EIT attīstībā cieši iesaistīt augstākās izglītības iestādes.

Atzinuma sagatavotāja norāda, ka

· viens gads maģistra programmas īstenošanai trijās aktīvās zināšanu un inovāciju kopienās (ZIK) ir pārāk īss laikposms, lai pēc tam veiktu pienācīgu novērtējumu — reālās iespējas sniegt objektīvu spriedumu ir niecīgas;

· stratēģisko inovāciju programmā redzams, ka starp trijiem pamatelementiem — zināšanām, pētniecību un inovācijām — augstākā izglītība nav īsti ņemta vērā. Taču tā, ļoti iespējams, pat veido tā dēvētās zinību triādes pamatu. Tādēļ mudina ZIK nodrošināt, ka to maģistrantūras un doktorantūras programmas tiek pienācīgi finansētas;

· stratēģisko inovāciju programmā sociālo un humanitāro zinātņu studijas netiek uzsvērtas atbilstoši to patiesajai pievienotajai vērtībai. Tādēļ ir būtiski, ka to pašreizējā un turpmākā loma pētniecībā un izglītībā tiek pienācīgi uzsvērta un ka tiek atzīts to ieguldījums jaunu un inovatīvu pētniecības jomu izveidē, pamatojoties uz starpdisciplinārām koncepcijām.

Atzinuma sagatavotāja vēlas nodrošināt, ka

1.  universitātes tiek labāk informētas par EIT esamību un lomu, lai lielāks to skaits varētu iesaistīties ZIK;

2.  ZIK pēcdiploma programmām tiek piesaistīts lielāks skaits izcilo studentu. EIT institūts kļūs studentiem atpazīstamāks. EIT būtu jādarbojas kā galvenajam talantīgu jauniešu centram, kas palīdzēs nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, kura vērsta uz Eiropas nākotni. Tādēļ jāsāk informācijas kampaņas, kurās izmanto visus atbilstošos komunikācijas līdzekļus un līmeņus un kuru mērķis ir nodrošināt, ka gan universitātēm, gan studentiem ir pietiekama informācija par EIT un ZIK;

3.  tiek noteikti drošības pasākumi, lai izvairītos no dubultas finansēšanas (75 % finansējuma veido privātu, publisku un reģionālu fondu līdzekļi, tostarp citu Eiropas programmu un kohēzijas politikas līdzekļi). Būtu jāizvairās no finansējuma samazinājumiem citām ar izglītību saistītām programmām;

4.  tiek nodrošināta EIT papildināmība ar esošajām izglītības un pētniecības programmām;

5.  tiek garantēta saskaņā ar EIT piešķirto zinātnisko grādu un diplomu akadēmiskā vērtība. EIT zinātniskajiem grādiem jābūt augstas kvalitātes, tādēļ tiem visiem ir jāpiemēro augstas kvalitātes kritēriji (proti, atbilstoši Boloņas procesa un uzņēmējdarbības prasībām, pieļaujot ciešu nozaru mobilitāti starp akadēmiskām iestādēm un nozaru uzņēmumiem), lai aizsargātu Eiropas universitāšu un EIT reputāciju pasaulē;

6.  ar EIT palīdzību tiek veicināta paraugprakses izplatīšana valstīs, kuras vēl nav iesaistītas esošajās ZIK;

7.  dalībvalstīm, kuras vēl nav iesaistījušās ZIK, ir līdzvērtīgas iespējas piedalīties, vienmēr ievērojot izcilības un subsidiaritātes principus;

8.  EIT valdi atbalsta akadēmisko ekspertu komiteja, kuras loma būs nodrošināt pārskatu par programmu saturu, to kvalitātes kritērijiem un sociālajiem un kultūras aspektiem;

9.  tiek apsvērta iespēja veidot divus jaunus tematiskos ciklus, ko Komisija ierosināja 2014.–2018. gadam, tomēr par nožēlu jāatzīst, ka tie atspoguļo neviendabīgu pētniecības un inovāciju nākotnes koncepciju;

10.  sociālais aspekts kļūst par vissvarīgāko ZIK kritēriju, un tas skaidrāk atspoguļojas katrā sabiedrības problēmā;

11.  Ir noteiktas EIT kopējās akreditācijas procedūras diplomiem un zinātniskajiem grādiem Eiropas līmenī.

Atzinuma sagatavotājas secinājumi:

1. Universitāšu studentiem, kuri parādījuši izcilību, būs iespējas veikt pēcdiploma un doktorantūras pētniecību vairāk nekā vienā ZIK universitātē. Tādā veidā viņi gūs labumu no universitāšu, pētniecības centru un uzņēmumu sadarbības.

2.  Universitātes, kas piedalās ZIK, tiek mudinātas kā līdzekli inovāciju radīšanai izstrādāt studiju programmas, kurās līdzās zināšanām, pētniecībai un uzņēmējdarbības iespējām nodrošinās arī kvalitatīvu apmācību.

3.  Universitātes turpinās saglabāt akadēmisko brīvību attiecībā uz zināšanām un pētniecību un rūpēsies par to, lai centienos rast sinerģijas ar uzņēmējdarbības interesēm tiktu aizsargātas arī to individuālās mācību programmas.

4.  Īpaša uzmanība būtu jāvelta arī humanitāro zinātņu nozīmei augstākajā izglītībā, jo tās būtiski veicina gan ekonomikas attīstību, gan Eiropas kultūru un tās mantojuma saglabāšanu. Tādēļ, nosakot nākamo ZIK tematiskās jomas, humanitārās zinātnes nedrīkst atstāt novārtā.

EIT piedāvā paradigmas maiņu zinību triādē starp universitātēm un nozaru uzņēmumiem saistībā ar līderību, mācībspēkiem un mūžizglītības apmācībā iesaistītajām personām, un tas var būt būtisks elements augsti kvalificēta Eiropas darbaspēka veidošanai nākotnē.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iemesli, kāpēc pētniecību, izglītību un inovāciju izvirza centrā, ir acīmredzami. Pieaugošās globālās konkurences un vietējo demogrāfisko problēmu dēļ Eiropas turpmākā ekonomiskā izaugsme un darba vietas arvien vairāk būs atkarīgas no inovāciju sasniegumiem produktos, pakalpojumos un uzņēmējdarbības modeļos, kā arī no spējas atbalstīt, piesaistīt un saglabāt talantīgus cilvēkus. Lai gan visā Eiropā ir atsevišķi veiksmes stāsti, vidēji ES dalībvalstis atpaliek salīdzinājumā ar globālajiem līderiem inovācijas jomā. Turklāt ES saskaras ar augošu konkurenci attiecībā uz talantīgiem cilvēkiem no jauniem izcilības centriem valstīs ar strauji augošu ekonomiku.

Iemesli, kāpēc pētniecību, izglītību un inovāciju izvirza centrā, ir acīmredzami. Uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas kontekstā un pieaugošās globālās konkurences un vietējo demogrāfisko problēmu dēļ Eiropas turpmākā ekonomiskā izaugsme un darba vietas arvien vairāk būs atkarīgas no inovāciju sasniegumiem produktos, pakalpojumos un uzņēmējdarbības modeļos, kā arī no spējas atbalstīt, piesaistīt un saglabāt talantīgus cilvēkus, ļaujot Eiropas iedzīvotājiem ne vien gūt labumu no šīm inovācijām, bet arī sniegt ieguldījumu, jo īpaši ar jaunām tehnoloģijām to parādīšanās brīdī. Lai gan visā Eiropā ir atsevišķi veiksmes stāsti, vidēji dalībvalstis atpaliek salīdzinājumā ar globālajiem līderiem inovācijas jomā. Turklāt Savienība saskaras ar augošu konkurenci attiecībā uz talantīgiem cilvēkiem no jauniem izcilības centriem valstīs ar strauji augošu ekonomiku.

Grozījums Nr. 2

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpēc ir vajadzīgas dziļas pārmaiņas mūsu inovācijas sistēmās un paradigmās. Joprojām pārāk bieži izcilība augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas jomā ir sadrumstalota, lai gan šāda izcilība pastāv visā Eiropā. Eiropai jāpārvar šī pārrobežu stratēģiskās sadarbības nepietiekamība starp valstīm, nozarēm un disciplīnām. Turklāt Eiropai jāpieņem patiesa uzņēmējdarbības kultūra, lai izmantotu pētniecības un inovācijas radīto vērtību, veidotu jaunus uzņēmumus un ieviestu inovācijas tirgus nozarēs ar augstu izaugsmes potenciālu. Eiropai jāveicina augstākās izglītības iestāžu kā inovācijas virzītāju loma, jo talantīgiem cilvēkiem vajadzīgas atbilstošas prasmes, zināšanas un attieksme, lai attīstītu inovāciju.

Tādēļ ir vajadzīgas dziļas pārmaiņas mūsu inovācijas sistēmās un paradigmās, un tā īstenošanai — pieņemt jaunus principus un praksi, īpašu uzmanību vēršot uz atklātu un ietverošu pētniecību par tādu intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības instrumentu ieviešanu, kuri veicina pārredzamību un apmaiņu, kā arī jaunu finansēšanas instrumentu attīstību, nodrošinot, ka pētniecības centieni efektīvi un prioritāri tiek vērsti uz nozīmīgu sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Joprojām pārāk bieži izcilība augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas jomā ir sadrumstalota, lai gan šāda izcilība pastāv visā Eiropā. Eiropai jāpārvar šī pārrobežu stratēģiskās sadarbības nepietiekamība starp valstīm, nozarēm un disciplīnām. Turklāt Eiropai jāpieņem patiesa uzņēmējdarbības kultūra, lai izmantotu pētniecības un inovācijas radīto vērtību, veidotu jaunus uzņēmumus un ieviestu inovācijas tirgus nozarēs ar augstu izaugsmes potenciālu. Eiropai jāveicina augstākās izglītības iestāžu kā inovācijas virzītāju loma, jo talantīgiem cilvēkiem vajadzīgas atbilstošas prasmes, zināšanas un attieksme, lai attīstītu inovāciju.

Grozījums Nr. 3

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.1. punkts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas, EIT palīdz radīt vidi, kurā inovācijas labāk var attīstīties un būt par pamatu sasniegumiem augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmumu sadarbības jomā. Šāda pieeja sniedz iespēju visaptveroši pievērsties arvien sarežģītākām sabiedriskajām problēmām, kuras noteiktas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, apvienojot izcilus dažādu nozaru, profesiju un jomu pārstāvjus — kuri citādi, visticamāk, nesatiktos —, lai kopīgi meklētu šo problēmu risinājumus.

Izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas, EIT palīdz radīt vidi, kurā inovācijas labāk var attīstīties un būt par pamatu sasniegumiem augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmumu sadarbības jomā. Turklāt EIT veicina jauniešu nodarbinātību. Šāda pieeja sniedz iespēju visaptveroši pievērsties arvien sarežģītākām sabiedriskajām problēmām, kuras noteiktas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, apvienojot izcilus dažādu nozaru, profesiju un jomu pārstāvjus — kuri citādi, visticamāk, nesatiktos —, lai kopīgi meklētu šo problēmu risinājumus.

Grozījums Nr. 4

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.2. punkts – 1. daļa – 2. aizzīme

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ Ieguldījumu ietekmes palielināšana izglītībā, pētniecībā un inovācijā un jaunu inovācijas pārvaldības veidu izmēģināšana. EIT darbojas kā katalizators, kas papildina esošo pētniecības bāzi, paātrinot tehnoloģiju un pētījumu rezultātu apguvi un izmantošanu. Inovācijas pasākumi palīdz saskaņot un integrēti izmantot ieguldījumus pētniecībā un padarīt izglītības un mācību pasākumus atbilstošākus uzņēmējdarbības vides vajadzībām. Tāpēc EIT ir pieejama pietiekami liela elastība, lai varētu izmēģināt jaunos inovācijas modeļus, kas ļauj panākt īstu ZIK pārvaldības un ZIK modeļu finansējuma diferencēšanu, kā arī ātri pielāgoties, lai varētu labāk izmantot radušās iespējas.

Ÿ Ieguldījumu ietekmes palielināšana izglītībā, pētniecībā un inovācijā un jaunu inovācijas pārvaldības veidu izmēģināšana. EIT darbojas kā katalizators, kas papildina esošo pētniecības bāzi, paātrinot tehnoloģiju un pētījumu rezultātu apguvi un izmantošanu. Inovācijas pasākumi palīdz saskaņot un integrēti izmantot ieguldījumus pētniecībā un padarīt izglītības un mācību pasākumus atbilstošākus uzņēmējdarbības vides vajadzībām. Tāpēc EIT ir pieejama pietiekami liela elastība, lai varētu izmēģināt jaunos inovācijas modeļus, kas ļauj panākt īstu ZIK pārvaldības un ZIK modeļu finansējuma diferencēšanu, kā arī ātri pielāgoties, lai varētu labāk izmantot radušās iespējas. EIT piemīt arī potenciāls veidot jaunus finansējuma modeļus, piemēram, balvas par inovācijām, tā palielinot sabiedrības ieguvumus no finansētās pētniecības un nodrošinot, ka inovācijas ne vien atbilst visneatliekamajām sabiedrības vajadzībām, bet arī spēj sniegt drīzus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem.

Grozījums Nr. 5

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT būtiski sekmē pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto mērķu izpildi, jo īpaši risinot sabiedrības problēmas papildus citām iniciatīvām šajās jomās. Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” EIT piedalīsies mērķa “sabiedrības problēmu risināšana” izpildē, bet, ņemot vērā pieeju, kurā paredzēta netraucēta mijiedarbība starp mērķiem, EIT veicinās arī mērķa “vadošā loma rūpniecībā un konkurētspēja” izpildi, stimulējot uz rezultātiem orientētu pieeju un tādu inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi, kuriem ir augsts izaugsmes potenciāls. Visbeidzot, EIT dos ieguldījumu “izcilas zinātniskas bāzes” radīšanā, veicinot mobilitāti pāri disciplīnu, nozaru un valstu robežām, kā arī iekļaujot uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūru inovatīvos pēcdiploma akadēmiskajos grādos. Tāpēc EIT dos ievērojamu ieguldījumu tādu pamatnosacījumu veicināšanā, kuri nepieciešami ES pētniecības inovatīvā potenciāla realizēšanai un Eiropas Pētniecības telpas (EPT) īstenošanai.

EIT būtiski sekmē pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto mērķu izpildi, jo īpaši risinot sabiedrības problēmas papildus citām iniciatīvām šajās jomās. Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” EIT piedalīsies mērķa “sabiedrības problēmu risināšana” izpildē, bet, ņemot vērā pieeju, kurā paredzēta netraucēta mijiedarbība starp mērķiem, EIT veicinās arī mērķa “vadošā loma rūpniecībā un konkurētspēja” izpildi, stimulējot uz rezultātiem orientētu pieeju un tādu inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi, kuriem ir augsts izaugsmes potenciāls. Visbeidzot, EIT dos ieguldījumu “izcilas zinātniskas bāzes” radīšanā, veicinot mobilitāti pāri disciplīnu, nozaru un valstu robežām, kā arī iekļaujot uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūru inovatīvos pēcdiploma akadēmiskajos grādos. EIT ir jāveicina pārrobežu un nozaru sadarbība, kā arī mobilitāte zinātniskās pētniecības un inovāciju jomā starp augstskolām, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem. EIT izveidos platformu inovāciju un zināšanu apvienošanai, kas veicinās atbalstu reģioniem, kuri tieši nepiedalās ZIK, un ilgākā termiņā palīdzēs panākt pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" prioritāšu īstenošanu. Ir jāparedz atsevišķa prioritāte, kas noteiktu īpašu EIT darbības satvaru sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām pētniecības un inovāciju jomā, palīdzot izplatīt labu Kopienas praksi. Tāpēc EIT dos ievērojamu ieguldījumu tādu pamatnosacījumu veicināšanā, kuri nepieciešami ES pētniecības inovatīvā potenciāla realizēšanai un Eiropas Pētniecības telpas (EPT) īstenošanai.

Grozījums Nr. 6

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt EIT nodrošina visaptverošu izglītības dimensiju ES pētniecības un inovācijas politikā. Izmantojot inovatīvu, uzņēmējdarbības izglītību, tas sasaista pētniecības un inovācijas pamatprogrammu ar izglītības politiku un programmām un sniedz vajadzīgo ilgtermiņa ieguldījumu, lai radītu ilgtspējīgas pārmaiņas augstākajā izglītībā. Īpaši izmantojot jaunus, starpdisciplīnu grādus, kas apzīmēti kā EIT grādi, EIT vada sadarbību inovatīvas izglītības jomā, nepārprotami ietekmējot arī augstākās izglītības iestāžu modernizācijas Eiropas programmu, tādējādi veicinot Eiropas augstākās izglītības telpu.

Turklāt EIT nodrošina visaptverošu izglītības komponenti ES pētniecības un inovācijas politikā kā vienīgo programmas "Apvārsnis 2020” instrumentu ar spēcīgu uzsvaru uz izglītības aspektu, tostarp nodrošinot brīvu piekļuvi zinātniskajām publikācijām. Tādēļ EIT jānodrošina, ka ZIK maģistrantūras un doktorantūras programmas tiek pienācīgi finansētas. Izmantojot inovatīvu, uzņēmējdarbības izglītību, tas sasaista pētniecības un inovācijas pamatprogrammu ar izglītības politiku un programmām un sniedz vajadzīgo ilgtermiņa ieguldījumu, lai radītu jaunas iespējas pielāgot augstāko izglītību attiecīgās sabiedrības mainīgajām prasībām. Īpaša uzmanība ir jāpievērš pienācīga finansējuma piešķiršanai universitātēm un citām augstākajām mācību iestādēm. Tādējādi vienlīdzīgas iespējas tiks nodrošinātas iestādēm, kuras cenšas sasniegt augstākos standartus Eiropā. Vienlaicīgi tiks turpināts atbalsts arī pētniecības un izglītības centriem, kuriem jau ir piešķirts izcilības statuss. Īpaši izmantojot jaunus, starpdisciplīnu grādus, kas apzīmēti kā EIT grādi, EIT vada sadarbību inovatīvas izglītības jomā, nepārprotami ietekmējot arī augstākās izglītības sistēmu modernizācijas Eiropas programmu, vienlaikus saglabājot Eiropas augstākās izglītības tradicionālo humanitāro ievirzi un tādējādi veicinot Eiropas augstākās izglītības telpu.

Grozījums Nr. 7

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt pastāv iespējas veikt savstarpēji nostiprinošu mijiedarbību ar Savienības kohēzijas politiku, veidojot saiknes starp inovācijas vietējo un globālo aspektu. Sadarbības centri nodrošina pārrobežu sadarbību, kā arī spēj labi izmantot finansējumu no dažādām shēmām attiecīgajos reģionos, kuros tie atrodas. Sadarbības centriem ir svarīga nozīme vietējās un globālās ZIK savienojamības stiprināšanā kopumā, tostarp cieši sadarbojoties ar reģionālām iestādēm, īpaši tām, kuras iesaistītas reģionālo inovācijas stratēģiju gudrai specializācijai (RIS3) izstrādē un īstenošanā. Turklāt var stiprināt saiknes starp ZIK un vietējām kopu organizācijām, lai paplašinātu MVU iesaistīšanos ZIK darbībās. Sinerģijas iespējas atšķiras atkarībā no ZIK tematiskās jomas, savukārt vairākas iniciatīvas un programmas ES līmenī, šķiet, īpaši orientējas uz sadarbības un koordinācijas rezultātā gūto priekšrocību piedāvāšanu. Pašā EIT/ZIK koncepcijas pamatā ir esošās Eiropas izcilības pievienotā vērtība, tāpēc pašreizējās un nākamās zināšanu un inovāciju kopienas pēc savas būtības centīsies maksimāli paplašināt šo sinerģiju. Zināšanu un inovāciju kopienas veidos pievienoto vērtību iniciatīvām, kuras darbojas tādās jomās kā kopīgas plānošanas ierosme (JPI), Eiropas inovācijas partnerība (EIP) un publiskā un privātā sektora partnerība (PPP).

Turklāt pastāv iespējas veikt savstarpēji nostiprinošu mijiedarbību ar Savienības kohēzijas politiku, veidojot saiknes starp inovācijas vietējo un globālo aspektu. Sadarbības centri nodrošina starpreģionu un pārrobežu sadarbību, kā arī spēj labi izmantot finansējumu no dažādām shēmām attiecīgajos reģionos, kuros tie atrodas. Sadarbības centriem ir svarīga nozīme vietējās un globālās ZIK savienojamības stiprināšanā kopumā, tostarp cieši sadarbojoties ar reģionālām iestādēm, īpaši tām, kuras iesaistītas reģionālo inovācijas stratēģiju gudrai specializācijai (RIS3) izstrādē un īstenošanā. Turklāt var stiprināt saiknes starp ZIK un vietējām kopu organizācijām, lai paplašinātu MVU iesaistīšanos ZIK darbībās. Sinerģijas iespējas atšķiras atkarībā no ZIK tematiskās jomas, savukārt vairākas iniciatīvas un programmas ES līmenī, šķiet, īpaši orientējas uz sadarbības un koordinācijas rezultātā gūto priekšrocību piedāvāšanu. Pašā EIT/ZIK koncepcijas pamatā ir esošās Eiropas izcilības pievienotā vērtība, tāpēc pašreizējās un nākamās zināšanu un inovāciju kopienas pēc savas būtības centīsies maksimāli paplašināt šo sinerģiju. Zināšanu un inovāciju kopienas veidos pievienoto vērtību iniciatīvām, kuras darbojas tādās jomās kā kopīgas plānošanas ierosme (JPI), Eiropas inovācijas partnerība (EIP) un publiskā un privātā sektora partnerība (PPP). Ir jāveido drošības pasākumi, lai izvairītos no dubultas finansēšanas (75 % finansējuma veido privātu, publisku un reģionālu fondu līdzekļi, tostarp citu Eiropas programmu un kohēzijas politikas līdzekļi). Būtu jāizvairās no finansējuma samazinājumiem citām ar izglītību saistītām programmām.

Grozījums Nr. 8

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.3. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galvenais instruments cīņā pret pētniecības sadrumstalotību — kopīgas plānošanas ierosme — paredzēta, lai nodrošinātu Eiropas ZIK pētniecības bāzes kodolu. Savukārt ZIK var paātrināt un veicināt izcilas publiskās pētniecības izmantošanu, kuru apvieno kopīgas plānošanas ierosmes, tādējādi cīnoties pret sadrumstalotību inovācijas jomā. Kopīgas tehnoloģiju ierosmes (JTI) un tikko izveidotās publiskā un privātā sektora partnerības nodrošina platformu, lai veicinātu plaša mēroga uz rūpniecību orientētu pētniecību un sekmētu galveno tehnoloģiju izstrādi. ZIK var kļūt par katalizatoru ieguldījumiem lielajos pētījumos, lai atbalstītu tehnoloģiju pārnesi un komercializāciju, kā arī veidotu jaunus uzņēmumus esošajā uzņēmējdarbības vidē ar talantīgu uzņēmēju palīdzību. Izmantojot zinību triādes pieeju, EIT papildinās Eiropas Pētniecības padomes (ERC) ieguldījumu pasaules līmeņa progresīvos pētījumos visā inovācijas ķēdē, sākot no idejām līdz pat to piemērošanai un izmantošanai, kā arī nodrošinās Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību pētniekiem un “Erasmus visiem” studentiem papildu iespējas inovācijā un piekļuvi uzņēmējdarbības videi.

Galvenais instruments cīņā pret pētniecības sadrumstalotību — kopīgas plānošanas ierosme — paredzēta, lai nodrošinātu Eiropas ZIK pētniecības bāzes kodolu. Savukārt ZIK var paātrināt un veicināt izcilas publiskās pētniecības izmantošanu, kuru apvieno kopīgas plānošanas ierosmes, tādējādi cīnoties pret sadrumstalotību inovācijas jomā. Kopīgas tehnoloģiju ierosmes (JTI) un tikko izveidotās publiskā un privātā sektora partnerības nodrošina platformu, lai veicinātu plaša mēroga uz rūpniecību orientētu pētniecību un sekmētu galveno tehnoloģiju izstrādi. ZIK var kļūt par vienu no katalizatoriem ieguldījumiem lielajos pētījumos, lai atbalstītu tehnoloģiju pārnesi un komercializāciju, kā arī veidotu jaunus uzņēmumus esošajā uzņēmējdarbības vidē ar talantīgu uzņēmēju palīdzību. Izmantojot zinību triādes pieeju, EIT papildinās Eiropas Pētniecības padomes (ERC) ieguldījumu pasaules līmeņa progresīvos pētījumos visā inovācijas ķēdē, sākot no idejām līdz pat to piemērošanai un izmantošanai, kā arī nodrošinās Eiropas pētniecības telpas izveidi, radot jaunas iespējas pētniekiem saistībā ar Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktajām darbībām. EIT izmantos Eiropas intelektuālā potenciāla sniegtās iespējas, lai iegūtu jaunas prasmes attiecībā uz inovācijām un kontaktiem ar uzņēmējdarbības vidi, ko nodrošina saikne ar programmu "Erasmus visiem".

Grozījums Nr. 9

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz šīm mācībām, EIT mērķis ir nostiprināt un turpināt attīstīties kā ieguldītājam, kurš atbalsta un veicina esošo pētniecības, uzņēmējdarbības un augstākās izglītības izcilības centru Eiropā apvienošanos, kā arī sekmē to sistemātisku ilgtermiņa sadarbību, izmantojot ZIK.

Pamatojoties uz šīm mācībām, EIT mērķis ir nostiprināt un turpināt attīstīties kā ieguldītājam, kurš atbalsta un veicina esošo pētniecības, uzņēmējdarbības un augstākās izglītības izcilības centru Eiropā apvienošanos, kā arī sekmē to sistemātisku ilgtermiņa sadarbību, izmantojot ZIK. Tādēļ ir jāsāk informācijas kampaņas, kurās izmanto visus atbilstošos komunikācijas līdzekļus un līmeņus un kuru mērķis ir nodrošināt, ka gan universitātēm, gan studentiem ir pietiekama informācija par EIT un ZIK darbību un darbības jomu.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.1. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ZIK izmanto ne tikai savu partneru esošo izcilo pētniecības bāzi, bet ir arī EIT izglītošanas uzdevuma veicināšanas un īstenošanas avangards. Mērķis ir izglītot un apmācīt talantīgus cilvēkus, palīdzot viņiem gūt globālajā zināšanu ekonomikā vajadzīgās prasmes, zināšanas un domāšanu. Tāpēc EIT cita starpā aktīvi stimulē EIT zinātniskos grādus, uzraugot to kvalitāti un saskaņotu īstenošanu zināšanu un inovāciju kopienās. Šajās darbībās tās plaši izmantos līdzīgi kvalificētu speciālistu un ekspertu salīdzinošu vērtēšanu, kā arī veidos dialogu ar valstu un kvalitātes nodrošināšanas iestādēm. Tas veicinās EIT kvalifikāciju atzīšanu valstu un starptautiskā līmenī un vairos to pievilcību globālā līmenī, vienlaikus nodrošinot platformu starptautiskai sadarbībai. Nākotnē ZIK tiks mudinātas paplašināt darbības pēcdiploma izglītības jomā, lai piedāvātu lielāku mācību režīmu daudzveidību plašākām inovatīvām un profesionālās attīstības darbībām, tostarp izglītību vadītājiem, pielāgotus apmācību kursus un vasaras skolas. Lai veicinātu ZIK izglītojošās darbības un sasniegtu plašāku auditoriju, ZIK var paredzēt eksperimentālu pirmsdiploma kursu modeļu vai skolas izglītībai paredzētu kopumu izstrādi.

ZIK izmanto ne tikai savu partneru esošo izcilo pētniecības bāzi, bet ir arī EIT izglītošanas uzdevuma veicināšanas un īstenošanas avangards. Mērķis ir izglītot un apmācīt talantīgus cilvēkus, palīdzot viņiem gūt globālajā zināšanu ekonomikā vajadzīgās prasmes, zināšanas un domāšanu. Tāpēc EIT cita starpā aktīvi stimulē EIT zinātniskos grādus, uzraugot to kvalitāti un saskaņotu īstenošanu zināšanu un inovāciju kopienās. Šajās darbībās ZIK attiecībā uz EIT zinātniskajiem grādiem (proti, atbilstoši Boloņas procesa un uzņēmējdarbības prasībām, pieļaujot ciešu nozaru mobilitāti starp akadēmiskām iestādēm un nozaru uzņēmumiem) tiek piemēroti vairāki kvalitātes kritēriji, lai varētu nodrošināt augstus akadēmiskos standartus un tādējādi arī Eiropas universitāšu reputāciju un prestižu. Turklāt tās plaši izmantos līdzīgi kvalificētu speciālistu un ekspertu salīdzinošu vērtēšanu, kā arī veidos dialogu ar valstu un kvalitātes nodrošināšanas iestādēm. Tas veicinās EIT kvalifikāciju atzīšanu valstu un starptautiskā līmenī un vairos to pievilcību globālā līmenī, vienlaikus nodrošinot platformu starptautiskai sadarbībai. Nākotnē ZIK tiks mudinātas paplašināt darbības pēcdiploma izglītības jomā, lai piedāvātu lielāku mācību režīmu daudzveidību plašākām inovatīvām un profesionālās attīstības darbībām, tostarp izglītību vadītājiem, pielāgotus apmācību kursus un vasaras skolas. Universitātes turpina saglabāt akadēmisko brīvību attiecībā uz zināšanām un pētniecību un rūpējas par to, lai centienos veidot sinerģijas ar uzņēmējdarbības interesēm tiktu aizsargātas arī universitāšu individuālās mācību programmas.

Grozījums Nr. 11

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.1. punkts – 5. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ÿ izveidos kritērijus EIT zinātniskajiem grādiem, lai nodrošinātu to akadēmisko vērtību un augstus standartus;

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.1. punkts – 5. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ izveidos EIT kvalifikāciju salīdzinošās vērtēšanas sistēmu un veidos dialogu ar valsts un starptautiskām kvalitātes nodrošināšanas iestādēm;

Ÿ aktīvi nodrošinās saskaņotību un līdzvērtību visā EIT, izveidojot EIT kvalifikāciju salīdzinošās vērtēšanas sistēmu un veidojot dialogu ar valsts un starptautiskām kvalitātes nodrošināšanas iestādēm;

Grozījums Nr. 13

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.1. punkts – 5. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ mudinās ZIK veidot lielāku izglītības un apmācības darbību daudzveidību.

Ÿ mudinās ZIK veidot lielāku izglītības un apmācības darbību daudzveidību, jo īpaši tādu darbību, ar kurām zināšanu un inovāciju kopienām dod iespēju nodot zināšanas iestādēm, kas varētu būt ieinteresētas piedalīties turpmākajos ZIK, un veido izpratni par šādu izglītības programmu esamību.

Grozījums Nr. 14

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.1. punkts – 5. daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ÿ aicinās ZIK sniegt studentiem atbilstošu informāciju par citās dalībvalstīs iegūtu zinātnisko grādu atzīšanu;

Grozījums Nr. 15

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.1. punkts – 5. daļa – 4.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ÿ noteiks kopējus akreditācijas procesus diplomiem un zinātniskajiem grādiem Eiropas līmenī.

Grozījums Nr. 16

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai turpinātu palielināt ietekmi un stimulēt inovāciju jaunās sabiedrības problēmu jomās, EIT pakāpeniski paplašinās savu ZIK portfeli. Ejot pa pakāpenisku attīstības ceļu un veidojot jaunas ZIK, EIT nodrošinās, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā iepriekšējos posmos gūtās mācības un ka ZIK tiek veidotas tikai tajās jomās, kurās tiešām ir inovācijas potenciāls un augstākā līmeņa izcilība, ko var izmantot kā pamatu. Tāpēc laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam jaunas ZIK tiks veidotas divās kārtās, t. i. trīs jaunas ZIK 2014. gadā un trīs — 2018. gadā, tādējādi izveidojot deviņas ZIK laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (kas nozīmē 40–50 sadarbības centru izveidi visā ES). Jaunā ZIK atlases procesā 2018. gadā tiks ņemts vērā vispārējs EIT un esošo ZIK ārējais novērtējums, tostarp ZIK ietekmes novērtējums uz ekonomiku un sabiedrību, kā arī EIT ieguldījums ES un dalībvalstu inovācijas spējas stiprināšanā un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” novērtējuma rezultāti.

Lai turpinātu palielināt ietekmi un stimulēt inovāciju jaunās sabiedrības problēmu jomās, EIT pakāpeniski paplašinās savu ZIK portfeli. Ejot pa pakāpenisku attīstības ceļu un veidojot jaunas ZIK, EIT nodrošinās, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā iepriekšējos posmos gūtās mācības un ka ZIK tiek veidotas tikai tajās tematiskajās jomās, kurās tiešām ir inovācijas potenciāls un būtiska sociālā ietekme, kā arī augstākā līmeņa izcilība, ko var izmantot kā pamatu. Tāpēc laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam jaunas ZIK tiks veidotas divās kārtās, t. i. trīs jaunas ZIK 2014. gadā un trīs — 2018. gadā, tādējādi izveidojot deviņas ZIK laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (kas nozīmē 40–50 sadarbības centru izveidi visā ES). Jaunā ZIK atlases procesā 2018. gadā tiks ņemts vērā vispārējs EIT un esošo ZIK ārējais novērtējums, tostarp ZIK ietekmes novērtējums uz ekonomiku un sabiedrību, kā arī EIT ieguldījums ES un dalībvalstu inovācijas spējas stiprināšanā un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” novērtējuma rezultāti.

Grozījums Nr. 17

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jaunas ZIK veidos lielu sabiedrības problēmu jomās, kurās ir plašs inovācijas potenciāls. Tāpēc EIT veicina plašas ES politikas programmas mērķu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem, kura izvirza vairākas lielas sabiedrības problēmas, kā arī attiecībā uz ražošanas tehnoloģijām un pamattehnoloģijām. Mērķis ir izveidot ZIK tajās tematiskajās jomās, kuras apjoma un sarežģītības dēļ var risināt tikai, piemērojot starpdisciplīnu, pārrobežu un starpnozaru pieeju. Tāpēc tematisko jomu atlases pamatā jābūt rūpīgai analīzei, lai novērtētu, vai ZIK tiešām var radīt pievienoto vērtību un pozitīvi ietekmēt ekonomiku un sabiedrību.

Jaunas ZIK veidos lielu sabiedrības problēmu tematiskajās jomās, kurās ir plašs inovācijas potenciāls. Tāpēc EIT veicina plašas ES politikas programmas mērķu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķiem, kura izvirza vairākas lielas sabiedrības problēmas. Mērķis ir izveidot ZIK tajās tematiskajās jomās, kuras apjoma un sarežģītības dēļ var risināt tikai, piemērojot starpdisciplīnu, pārrobežu un starpnozaru pieeju. Tāpēc tematisko jomu atlases pamatā jābūt rūpīgai analīzei, lai novērtētu, vai ZIK tiešām var radīt pievienoto vērtību un pozitīvi ietekmēt ekonomiku un sabiedrību. Jaunām ZIK līdzekļi tiek piešķirti konkursa kārtībā, ņemot vērā projektu kvalitāti un potenciālu un nodrošinot pietiekamu finansējumu, lai katra ZIK varētu reāli radīt inovācijas.

Grozījums Nr. 18

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 3. daļa – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ Rada vajadzību izveidot starpdisciplīnu pieejas un jaunus izglītības veidus, kuri pārsniedz disciplīnu robežas.

Ÿ Rada vajadzību izveidot starpdisciplīnu pieejas un mudina universitātes izstrādāt jaunus izglītības veidus, kuri pārsniedz disciplīnu robežas.

Grozījums Nr. 19

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT projektā un plašākas ieinteresēto personu kopienas ierosināto tematu novērtējums skaidri liecināja par atšķirīgu ZIK izveides ietekmi konkrētās tematiskās jomās. Rezultātā vairāki temati tika pilnībā noraidīti, bet citiem mainīja definīciju, lai tie labāk atbilstu Eiropas un globālā konteksta specifikai attiecīgajā jomā.

EIT projektā un plašākas ieinteresēto personu kopienas ierosināto tematu novērtējums skaidri liecināja par atšķirīgu ZIK izveides ietekmi konkrētās tematiskās jomās. Rezultātā vairāki temati tika pilnībā noraidīti, bet citiem mainīja definīciju, lai tie labāk atbilstu Eiropas un globālā konteksta specifikai attiecīgajā jomā. Regulāra pētniecības potenciāla novērtēšana un iespējama jauna attīstības dinamika inovāciju jomā ir jāņem vērā, izvēloties nākamās ZIK jomas, kuras vēl nav noteiktas, bet kuras atbilst kritērijiem (piemēram, jūrniecības jomā).

Grozījums Nr. 20

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 5. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ir noteiktas šādas tematiskās jomas, kurās jaunas ZIK izveidei ir vislielākais pievienotās vērtības radīšanas un reāls inovācijas atbalsta potenciāls:

Šādas tematiskās jomas ir noteiktas jomas, kurās jaunas ZIK izveide var radīt vislielāko pievienoto vērtību esošajām darbībām un reāli sekmēt inovācijas. Tomēr šis ir tikai indikatīvs to tematisko jomu saraksts, kuras galu galā tiks izvēlētas nākamo ZIK izveidei.

Grozījums Nr. 21

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 9. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Otrajā kārtā 2018. gadā tiks izskatīti atlikušie temati (pilsētvides mobilitāte, pievienotās vērtības ražošana un gudra, droša sabiedrība), vienlaikus ņemot vērā nākotnē iespējamas jaunas un neparedzētas problēmas.

Otrajā kārtā 2018. gadā, iespējams, tiks izskatīti atlikušie temati no iepriekš minētā saraksta (pilsētvides mobilitāte, pievienotās vērtības ražošana un gudra, droša sabiedrība) kopā ar citiem tematiem, kuros tiks ņemtas vērā nākotnē iespējamas jaunas un neparedzētas problēmas.

Grozījums Nr. 22

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 9.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Īpaša uzmanība ir jāvelta arī humanitāro zinātņu lomai augstākajā izglītībā, jo tās būtiski ietekmē gan ekonomikas attīstību, gan Eiropas kultūras un tās mantojuma veidošanos. Tādēļ, nosakot nākamo ZIK tematiskās jomas, humanitārās zinātnes nedrīkst atstāt novārtā.

Grozījums Nr. 23

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 10. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ Pirms izlemj par tematiskajām jomām, kuras tiks iekļautas ZIK trešajā kārtā 2018. gadā, apspriežas ar visām iesaistītajām personām, tostarp ne tikai ar universitātēm, uzņēmumiem, uzņēmējiem un pētniecības centriem, bet arī ar pilsonisko sabiedrību, vietējo pašpārvaldi un attiecīgajām NVO.

Grozījums Nr. 24

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 10. daļa – 1.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ÿ Tiek pielikti visi pūliņi, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas daudzas potenciālās ieinteresētās personas ir informētas par nākamo ZIK atlases procedūrām. Potenciālajām ieinteresētajām personām nodrošina visu nepieciešamo informāciju, lai tās varētu pienācīgi apsvērt, vai tās var sniegt savu ieguldījumu un ar ko tas ir īpašs. Šajā sakarībā īpaša uzmanība tiek veltīta jomām un reģioniem, no kuriem esošajās ZIK vēl nepiedalās neviens dalībnieks.

Grozījums Nr. 25

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. punkts – 10. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ÿ Nodrošina, ka sociālais aspekts ir vissvarīgākais ZIK kritērijs un ka tas atspoguļojas katrā sabiedrības uzdevumā.

Grozījums Nr. 26

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākotnējā periodā EIT centieni galvenokārt bija vērsti uz ZIK dibināšanu. Tā kā EIT skaidri definēts mērķis ir stiprināt esošos izcilības centrus, EIT būs jānodrošina priekšrocības tām Savienības jomām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienu darbā. Tāpēc svarīgs EIT uzdevums ir aktīvi veicināt labas prakses izplatīšanu zinību triādes integrācijas jomā, lai attīstītu kopīgo inovācijas un zināšanu apmaiņas kultūru.

EIT sākotnējā periodā centieni galvenokārt bija vērsti uz ZIK dibināšanu. Tā kā EIT skaidri definēts mērķis ir stiprināt esošos izcilības centrus vai veicināt jaunu centru veidošanu, EIT būs jānodrošina priekšrocības tām Savienības jomām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienu darbā. Turklāt ir svarīgi veicināt EIT atpazīstamību dalībvalstīs, kuras vēl nav iesaistītas ZIK, un jo īpaši tajās, kurām ir mazāka pieredze darboties šādā veida kopuzņēmumos. Vienmēr tiek ievērots izcilības kritērijs un subsidiaritātes princips. Tāpēc svarīgs EIT uzdevums ir aktīvi veicināt labas prakses, piemēram, atvērtu pētniecību un publicēto rezultātu pieejamību, izplatīšanu zinību triādes integrācijas jomā, lai attīstītu kopīgo inovācijas un zināšanu apmaiņas kultūru.

Grozījums Nr. 27

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nākotnē EIT jāstrādā, lai padarītu ZIK pieredzi saprotamu un ieviešamu, kā arī padarītu to par kultūru, kas var būt paraugs Eiropā un ārpus tās. Nosakot, analizējot un apmainoties ar labu praksi, kā arī jauniem pārvaldības un finansēšanas modeļiem no ZIK, EIT cenšas nodrošināt, ka EIT un ZIK radītās zināšanas tiek izplatītas un sniedz priekšrocības visiem cilvēkiem un iestādēm, tostarp arī tām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienās.

Nākotnē EIT jāstrādā, lai padarītu ZIK pieredzi saprotamu un ieviešamu, kā arī padarītu to par kultūru, kas var būt paraugs Eiropā un ārpus tās. Nosakot, analizējot un apmainoties ar labu praksi, kā arī jauniem pārvaldības un finansēšanas modeļiem no ZIK, EIT cenšas nodrošināt, ka EIT un ZIK radītās zināšanas tiek izplatītas un sniedz priekšrocības iedzīvotājiem, privātajām struktūrām un dažādām iestādēm, tostarp arī tām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienās.

Grozījums Nr. 28

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT var būt izšķiroša loma dažādo ZIK izmantoto pieeju sintēzē un to nodošanā jomām ar vāju inovācijas spēju, kuras citādi nevarētu izmantot EIT gūto pieredzi. Šāda ietekme nodrošinās, ka EIT pieredzes priekšrocības dos ieguldījumu inovācijas spēju attīstībā šajās jomās. Ar šo darbību ir iespējams radīt lielus ienākumus, ciktāl tās pamatā ir zināšanu un inovāciju kopienu veikums.

EIT var būt izšķiroša loma dažādo ZIK izmantoto pieeju sintēzē un to nodošanā tematiskajām jomām ar vāju inovācijas spēju, kuras citādi nevarētu izmantot EIT gūto pieredzi. Šāda ietekme nodrošinās, ka EIT pieredzes priekšrocības dos ieguldījumu inovācijas spēju attīstībā šajās jomās. Šāda ietekme nodrošinās, ka EIT pieredzes priekšrocības dos ieguldījumu inovācijas spēju attīstībā šajās jomās. Ar šo darbību ir iespējams radīt lielus ienākumus, ciktāl tās pamatā ir zināšanu un inovāciju kopienu veikums. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai inovāciju koncepciju piemērotu arī akadēmiskajās jomās, kuras varētu radīt idejas un koncepcijas vai būtiskus jaunus pierādījums saistībā ar Eiropas kultūras vēsturi un tagadni.

Grozījums Nr. 29

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galvenais, kas vajadzīgs veiksmīgai inovācijai, ir talantīgi cilvēki. Viens no EIT svarīgākajiem uzdevumiem ir dot iespēju talantīgiem cilvēkiem izmantot savu potenciālu pilnībā un izveidot vidi, kurā viņi var attīstīties. Izmantojot ZIK, EIT rada šādu vidi, bet tā jāpapildina ar stratēģijām, kuras paredzētas izcili talantīgu cilvēku piesaistīšanai un iesaistīšanai no vietām, kas atrodas ārpus ZIK.

Galvenais, kas vajadzīgs veiksmīgai pētniecībai un atvērtībai inovācijām, ir talantīgi cilvēki, kuri ieguvuši pienācīgu izglītību un iespēju strādāt iedvesmojošos apstākļos. Viens no EIT svarīgākajiem uzdevumiem ir dot iespēju talantīgiem cilvēkiem izmantot savu potenciālu pilnībā un izveidot vidi, kurā viņi var attīstīties. Izmantojot ZIK, EIT rada šādu vidi, bet tā jāpapildina ar stratēģijām, kuras paredzētas izcili talantīgu cilvēku piesaistīšanai un iesaistīšanai no vietām, kas atrodas ārpus ZIK.

Grozījums Nr. 30

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt EIT uzdevums ir piesaistīt talantīgus cilvēkus no valstīm ārpus ES. Radot spēcīgu zīmolu un veicinot stratēģiskas attiecības ar galvenajiem partneriem no visas pasaules, EIT var vairot zināšanu un inovāciju kopienu partneru pievilcību. Ciešā sadarbībā ar ZIK EIT jāizstrādā stabila starptautiskā stratēģija, kurā noteiktas un iesaistītas attiecīgās kontaktpersonas un potenciālie partneri. Šajā sakarā EIT un ZIK pilnībā jāizmanto tādas šajā jomā esošās ES iniciatīvas kā “Erasmus visiem” programma un Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības. Turklāt, sekmējot EIT absolventu tīkla izveidi, EIT var veicināt zināšanu apmaiņu, darbaudzināšanu un sakaru veidošanu.

Turklāt EIT uzdevums ir piesaistīt talantīgus cilvēkus no valstīm ārpus ES. Radot spēcīgu zīmolu un veicinot stratēģiskas attiecības ar galvenajiem partneriem no visas pasaules, EIT var vairot zināšanu un inovāciju kopienu partneru pievilcību. Ciešā sadarbībā ar ZIK EIT jāizstrādā stabila starptautiskā stratēģija, kurā noteiktas un iesaistītas attiecīgās kontaktpersonas un potenciālie partneri. Šajā sakarā EIT un ZIK pilnībā jāizmanto tādas šajā jomā esošās ES iniciatīvas kā “Erasmus visiem” programma un Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības. Tiek nodrošināta EIT papildināmība ar visām citām esošajām izglītības un pētniecības programmām (Eiropas Pētniecības padomi, kopīgajiem pētniecības centriem, Eiropas partnerībām inovācijas jomā, zināšanu apvienībām utt.). Turklāt, sekmējot EIT absolventu tīkla izveidi, EIT var veicināt zināšanu apmaiņu, darbaudzināšanu un sakaru veidošanu. Tas varētu palīdzēt veikt šo uzdevumu, arī atbalstot pētniecības jomas, kas saistītas ar Eiropas kultūru — tā vienmēr piesaistījusi pasaules interesi.

Grozījums Nr. 31

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 8.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

EIT un tā izveidotajām ZIK ir jānodrošina, ka zinātniskie sasniegumi un lietojumi, kas iegūti maģistrantūras un doktorantūras studijās vai to aizgādībā, tiek atbilstoši publicēti, lai veicinātu akadēmisko aprindu dialogu starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr. 32

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 9. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ ciešā sadarbībā ar ZIK izstrādās shēmu (“EIT stipendiāti”), kura dos iespēju ļoti talantīgiem cilvēkiem no visas ES un ārpus tās iesaistīties ZIK sadarbības centru darbībās uz noteiktu laiku, tādējādi radot savstarpējus labumus gan dalībniekam, gan ZIK;

Ÿ ciešā sadarbībā ar ZIK izstrādās shēmu („EIT stipendiāti”), kura dos iespēju daudziem dažādu nozaru studentiem, pētniekiem, akadēmiskajām aprindām, mācībspēkiem un uzņēmējiem, kuri pārstāv visus Savienībā sastopamos studiju un uzņēmējdarbības virzienus un kuri pašreiz nav iekļauti esošajos ZIK, ļoti talantīgiem cilvēkiem no visas Savienības un ārpus tās iesaistīties ZIK sadarbības centru darbībās uz noteiktu laiku, tādējādi radot savstarpējus labumus gan dalībniekam, gan ZIK un veicinot informētību par ZIK darbību un EIT vispārēju atpazīstamību;

Grozījums Nr. 33

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 9. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ÿ nodrošinās platformu, kas veicinās universitāšu izcilību, sadarbību un kopējus projektus visā Savienībā;

Grozījums Nr. 34

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 9. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ izveidos/pielāgos tiešsaistes instrumentu, lai veicinātu zināšanu apmaiņu un sakaru veidošanu visā EIT;

Ÿ izveidos/pielāgos tiešsaistes instrumentu, lai veicinātu zināšanu apmaiņu un sakaru veidošanu visā EIT. Šo instrumentu izmantos, lai mudinātu studentus, pētniekus, akadēmiskās aprindas, mācībspēkus un uzņēmējus, kuri pašreiz nav iekļauti esošajos ZIK, uzzināt no ZIK par to veikto darbu un turpmāko ZIK kārtu plāniem;

Grozījums Nr. 35

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 9. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ÿ izveidos instrumentus, lai atvieglotu to intelektuālā īpašuma tiesību noteikšanu, kuras tiek izmantotas vai ir iesaistītas pētniecībā, kā arī šo tiesību iegūšanu, piešķiršanu vai nodošanu atkarībā no konkrētā gadījuma un iesaistīto pušu vajadzībām;

Grozījums Nr. 36

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 9. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ padarīs ZIK gūtās mācības un panākumus pieejamus plašai ES inovācijas kopienai un ārpus tās. To var panākt arī, izveidojot glabātuvi, kurā pieejami mācību kursi no EIT un ZIK izglītības un apmācību pasākumiem.

Ÿ padarīs ZIK gūtās mācības un panākumus pieejamus plašai ES inovācijas kopienai un ārpus tās. To panāk arī, izveidojot glabātuvi, kurā pieejami mācību kursi no EIT un ZIK izglītības un apmācību pasākumiem un kura būs pieejama universitātēm un augstākās izglītības institūtiem visā Savienībā.

Grozījums Nr. 37

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.3. punkts – 5. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir palielinājusi atbalstu EIT pareizas un stabilas, uz rezultātiem orientētas pārraudzības sistēmas izveidei. Šī pārraudzības sistēma nodrošinās EIT un ZIK pilnīgu pārskatatbildību, rezultātu kvalitāti, ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritāšu īstenošanā, vienlaikus ļaujot ZIK uzņēmumu dinamikai saglabāt elastīgumu. Tādējādi EIT varēs attīstīt stabilu ZIK darba rezultātu apkopošanas un analizēšanas spēju, novērtēt EIT darbības rezultātus saistībā ar tā mērķiem, kā arī izvērtēt EIT un ZIK, ņemot vērā labāko praksi Eiropas un pasaules līmenī. Sistēma būs elastīga un vajadzības gadījumā tiks pielāgota, lai ņemtu vērā EIT un ZIK darbību attīstību un izaugsmi. Ņemot vērā neatkarīga, ārēja eksperta novērtējumā paustos ieteikumus un vispārējus pārraudzības noteikumus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Komisija ierosināja saistībā ar EIT un ZIK izveidot EIT uz rezultātiem orientētu darbības rezultātu pārraudzības sistēmu, kura darbojas četros līmeņos:

Komisija ir palielinājusi atbalstu EIT pareizas un stabilas, uz rezultātiem orientētas pārraudzības sistēmas izveidei. Šī pārraudzības sistēma nodrošinās EIT un ZIK pilnīgu pārskatatbildību, rezultātu kvalitāti, ieguldījumu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” prioritāšu īstenošanā, vienlaikus ļaujot ZIK pētniecības un uzņēmumu dinamikai saglabāt elastīgumu. Tādējādi EIT varēs attīstīt stabilu ZIK darba rezultātu apkopošanas un analizēšanas spēju, novērtēt EIT darbības rezultātus saistībā ar tā mērķiem, kā arī izvērtēt EIT un ZIK, ņemot vērā labāko praksi Eiropas un pasaules līmenī. Sistēma būs elastīga un vajadzības gadījumā tiks pielāgota, lai ņemtu vērā EIT un ZIK darbību attīstību un izaugsmi. Ņemot vērā neatkarīga, ārēja eksperta novērtējumā paustos ieteikumus un vispārējus pārraudzības noteikumus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Komisija ierosināja saistībā ar EIT un ZIK izveidot EIT uz rezultātiem orientētu darbības rezultātu pārraudzības sistēmu, kura darbojas četros līmeņos:

Grozījums Nr. 38

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.3. punkts – 5. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ EIT līmenis: novērtē EIT kā efektīvas un lietderīgas ES struktūras darbības rezultātus; vērtējot, ņem vērā zināšanu un inovāciju kopienām sniegto atbalstu, informatīvo, izplatīšanas un starptautisko darbību intensitāti un tvērumu, kā arī to spēju īstenot vienkāršotas procedūras.

Ÿ EIT līmenis: novērtē EIT kā efektīvas un lietderīgas ES struktūras darbības rezultātus; vērtējot, ņem vērā zināšanu un inovāciju kopienām sniegto atbalstu, informatīvo, izplatīšanas un starptautisko darbību intensitāti un tvērumu, kā arī to spēju īstenot vienkāršotas procedūras un sekmēt izcilības centru veidošanos, tā izvēršot pētniecību un inovāciju visā Savienībā.

Grozījums Nr. 39

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.3. punkts – 5. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ Savstarpējais ZIK līmenis: pārrauga visu ZIK ieguldījumu EIT stratēģisko mērķu īstenošanā, kā noteikts tādā speciālā instrumentā kā EIT rezultātu apkopojums.

Ÿ Savstarpējais ZIK līmenis: pārrauga visu ZIK ieguldījumu EIT stratēģisko mērķu īstenošanā, kā noteikts tādā speciālā instrumentā kā EIT rezultātu apkopojums, un starpdisciplinārās pētniecības veicināšanā, tā stiprinot un atbalstot jaunu pētniecības un inovāciju jomu veidošanos.

Grozījums Nr. 40

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.3. punkts – 5. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ÿ Atsevišķas ZIK līmenis: uzrauga atsevišķas ZIK darbības rezultātus, pamatojoties uz individuāliem mērķiem un izpildes pamatrādītājiem (KPI), kuri paredzēti atsevišķas ZIK uzņēmējdarbības plānā. ZIK izmanto dažādus uzņēmējdarbības modeļus un tirgus, un tāpēc arī dažādus nozares KPI, kuriem ir liela nozīme atsevišķas ZIK sekmīgā pārvaldībā.

Ÿ Atsevišķas ZIK līmenis: uzrauga atsevišķas ZIK darbības rezultātus, pamatojoties uz individuāliem mērķiem un izpildes pamatrādītājiem (KPI), kuri paredzēti atsevišķas ZIK uzņēmējdarbības plānā. ZIK izmanto dažādus uzņēmējdarbības modeļus un tirgus, un tāpēc arī dažādus nozares KPI, kuriem ir liela nozīme atsevišķas ZIK sekmīgā pārvaldībā. Turklāt kā ieguldījumu EIT darbības jomās veicina sadarbības centru izveidi, jo tie ir instruments ZIK darbības jomu paplašināšanai un sadarbības ideju popularizēšanai vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.

Grozījums Nr. 41

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3.1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā sakarā noteicošie faktori ir valdes locekļu skaits, uzbūve un procedūras. Neatkarīgu locekļu princips apvienojumā ar ierobežotu vēlēto locekļu skaitu, kuri pārstāv ZIK, ir apliecinājis savu vērtību un dod iespēju savākt zinātību no visas zinību triādes. Sākotnējais modelis ar 18 vēlētiem locekļiem un vēl nesen iesaistītajiem 4 papildu ZIK pārstāvjiem tomēr ir parādījis, ka tā iespējas ir ierobežotas. Valdes samazināšanas rezultātā lēmumu pieņemšana notiks efektīvāk un samazināsies papildu administratīvās izmaksas. Visbeidzot, papildu efektivitāti var gūt, atkal pievēršot EIT valdes uzmanību tās pamatuzdevumam — stratēģisko norādījumu sniegšanai. Turklāt turpināsies saskaņotības nostiprināšana ar citām ES iniciatīvām, izmantojot plašu apspriešanos ar Eiropas Komisiju par trīsgadu darba programmu. Informācija par EIT un ZIK no EIT trīsgadu darba programmas ļaus novērtēt un nodrošināt papildināmību ar pārējām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sadaļām un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem. Visas šīs izmaiņas ir iekļautas grozītajā EIT regulā, kura pievienota SIP.

Šajā sakarā noteicošie faktori ir valdes locekļu skaits, uzbūve un procedūras. Neatkarīgu locekļu princips apvienojumā ar ierobežotu vēlēto locekļu skaitu, kuri pārstāv ZIK, ir apliecinājis savu vērtību un dod iespēju savākt zinātību no visas zinību triādes. Sākotnējais modelis ar 18 vēlētiem locekļiem un vēl nesen iesaistītajiem 4 papildu ZIK pārstāvjiem tomēr ir parādījis, ka tā iespējas ir ierobežotas. Valdes samazināšanas rezultātā lēmumu pieņemšana notiks efektīvāk un samazināsies papildu administratīvās izmaksas. Visbeidzot, papildu efektivitāti var gūt, atkal pievēršot EIT valdes uzmanību tās pamatuzdevumam — stratēģisko norādījumu sniegšanai. Šim nolūkam ļoti noderīga varētu būt akadēmisko ekspertu komiteja, kas valdei varētu sniegt vērtīgu atbalstu un konsultācijas par ZIK akadēmisko stratēģiju un izglītības praksi, jo tās loma būtu nodrošināt pārskatu par programmu saturu, to kvalitātes kritērijiem un sociālajiem un kultūras aspektiem. Turklāt turpināsies saskaņotības nostiprināšana ar citām ES iniciatīvām, izmantojot plašu apspriešanos ar Eiropas Komisiju par trīsgadu darba programmu. Informācija par EIT un ZIK no EIT trīsgadu darba programmas ļaus novērtēt un nodrošināt papildināmību ar pārējām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sadaļām un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem. Visas šīs izmaiņas ir iekļautas grozītajā EIT regulā, kura pievienota SIP.

Grozījums Nr. 42

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzņemoties plašākas, nevis tikai administratora funkcijas, EIT galvenais birojs optimizēs savas darbības struktūras, lai virzītu ZIK uz maksimāliem darbības rezultātiem un padarītu tos plaši pieejamus. Efektivitātes pieaugums jāsasniedz nevis atsevišķas ZIK līmenī, bet nodrošinot vairākus centralizētus pakalpojumus un funkcijas. Tā kā visas ZIK strādā ar konkrētiem tematiem, vairākiem elementiem ir transversāls raksturs, un tieši tā EIT var nodrošināt reālu pievienoto vērtību. Šāda zināšanu sniedzēja funkcija var attiekties uz EIT galveno biroju, tam kļūstot par informācijas koordinētāju un kontaktpersonu resursu jomā, piemēram, lai veicinātu savstarpējo ZIK apmaiņu un mācīšanos, sekmētu attiecības ar ES iestādēm un citām svarīgām organizācijām, tādām kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), vai konkrētos transversālos jautājumos, piemēram, konsultācijas intelektuālā īpašuma jomā, tehnoloģiju un zināšanu pārnese, kritēriji, kuru pamatā ir labākā starptautiskā prakse, vai gaidāmo notikumu un prognožu pētījumu veikšana, lai noteiktu EIT un ZIK turpmākās darbības virzienu. EIT kopā ar ZIK jālemj, kā šos uzdevumus var veikt visefektīvāk. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, ka EIT un zināšanu un inovāciju kopienas izveido dzīvotspējīgus mehānismus sistemātiskai sadarbībai transversālo jautājumu jomā.

Uzņemoties plašākas, nevis tikai administratora funkcijas, EIT galvenais birojs optimizēs savas darbības struktūras, lai virzītu ZIK uz maksimāliem darbības rezultātiem un padarītu tos plaši pieejamus. Efektivitātes pieaugums jāsasniedz nevis atsevišķas ZIK līmenī, bet nodrošinot vairākus centralizētus pakalpojumus un funkcijas. Tā kā visas ZIK strādā ar konkrētiem tematiem, vairākiem elementiem ir transversāls raksturs, un tieši tā EIT var nodrošināt reālu pievienoto vērtību. Šāda zināšanu sniedzēja funkcija var attiekties uz EIT galveno biroju, tam kļūstot par informācijas koordinētāju un kontaktpersonu resursu jomā, piemēram, lai veicinātu apmaiņu, pārredzamību un informācijas atklāšanu (jo īpaši rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā) un attīstītu savstarpējas ZIK mācības, sekmētu attiecības ar ES iestādēm un citām svarīgām organizācijām, tādām kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Līdz ar to tas var pievērsties konkrētiem transversāliem jautājumiem, piemēram, konsultācijām atklātas pētniecības, sadarbības pētniecības, tiesību aktu intelektuālā īpašuma un konkurences tiesību jomā, un tehnoloģiju un zināšanu pārnesei, kritērijiem, kuru pamatā ir labākā starptautiskā prakse, vai gaidāmo notikumu un prognožu pētījumu veikšanai, lai noteiktu EIT un ZIK turpmākās darbības virzienu. EIT kopā ar ZIK jālemj, kā šos uzdevumus var veikt visefektīvāk. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, ka EIT un zināšanu un inovāciju kopienas izveido dzīvotspējīgus mehānismus sistemātiskai sadarbībai transversālo jautājumu jomā.

Grozījums Nr. 43

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – Faktu lapa Nr. 2– 4. punkts – 1. daļa – 7.a aizzīme (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ÿ Tā veicinās starptautisko attīstības sadarbību, lai uzlabotu pārtikas ražošanu un paaugstinātu pārtikas un uztura nozares līmeni un kvalitāti.

Grozījums Nr. 44

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – Faktu lapa Nr. 4 – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdzīgi, tā saistīsies arī ar CIP (Konkurētspējas un jauninājumu programma) ekoloģiskās inovācijas projektiem, kurus paredzēts ieviest tirgū un kuru viena no prioritārajām jomām ir materiālu otrreizēja pārstrāde. Šo pieredzi turpinās izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kontekstā, proti, sabiedriskās problēmas kontekstā attiecībā uz darbību klimata jomā, resursu efektivitāti un ilgtspējīgu izejvielu piegādi.

Līdzīgi, tā saistīsies arī ar CIP (Konkurētspējas un jauninājumu programma) ekoloģiskās inovācijas projektiem, kurus paredzēts ieviest tirgū un kuru viena no prioritārajām jomām ir materiālu otrreizēja pārstrāde. Šo pieredzi turpinās izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kontekstā, proti, sabiedriskās problēmas kontekstā attiecībā uz darbību klimata jomā, resursu efektivitāti un ilgtspējīgu izejvielu piegādi, mudinot izmantot materiālus, kas nodrošina labāku izturību pret laika iedarbību uz kultūras mantojumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģiskā inovāciju programma — EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā

Atsauces

COM(2011)0822 – C7-0462/2011 – 2011/0387(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.12.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

13.12.2011

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

20.4.2012

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Chrysoula Paliadeli

2.2.2012

Izskatīšana komitejā

25.4.2012

19.6.2012

 

 

Pieņemšanas datums

19.9.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Cătălin Sorin Ivan, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Heinz K. Becker, Nadja Hirsch, Iosif Matula, Mitro Repo, Kay Swinburne

Juridiskā komitejaS ATZINUMS (13.7.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā
(COM(2011)0822 – C7‑0462/2011 – 2011/0387(COD))

Atzinumu sagatavoja: Alajos Mészáros

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) ir izveidots ar Regulu (EK) Nr. 294/2008 nolūkā sekmēt Eiropas inovācijas spējas. Tas ir pirmais ES mēģinājums integrēt augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju, veidojot tā saucamo „zinību triādi”. Šo integrāciju galvenokārt nodrošina zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK), kurās darbā pie sabiedrisko problēmu risināšanas ilgtermiņā apvienojušās dažādas organizācijas. EIT sāka darboties 2010. gadā, un tā mītne atrodas Budapeštā.

Patlaban ir vērojama vispārēja politiskā griba veicināt turpmāku EIT pastāvēšanu, tādēļ atzinuma sagatavotājs ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumu par stratēģisko inovāciju programmu (SIP).

ES iniciatīvu koordinācijas mehānismi

Tomēr jau no paša sākuma jāuzsver, ka ir jāīsteno EIT un citu saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” veikto darbību koordinācija. EIT būtu jāveicina zināšanu un inovācijas kopienu savstarpējā sadarbība visos pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pīlāros un sadarbība ar citām iniciatīvām, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā pārklāšanās risku.

Stratēģiskās inovāciju programmas prioritāšu paplašināšana

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē stratēģiskās inovāciju programmas tematiskās jomas, bet iesaka programmas prioritāšu sarakstā papildus tādām jomām kā ilgtspējīga piegādes ķēde no resursiem līdz patērētājiem, inovācijas veselīgai dzīvei un aktīvām vecumdienām, izejvielu ilgtspējīga izpēte, ieguve, apstrāde, otrreizēja pārstrāde un aizstāšana, kā arī gudra un droša sabiedrība un pilsētvides mobilitāte iekļaut arī citas jomas. Nosakot jaunas prioritārās jomas, EIT būtu jāiesaistās regulārā dialogā ar ES iestādēm.

Dalības paplašināšana visās dalībvalstīs un EIT struktūru sinerģijas veicināšana, jo īpaši par labu MVU

EIT kā elitāram institūtam ar jaunu koncepciju pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības organizēšanā ir jāsekmē privātā sektora, jo īpaši MVU, līdzdalība „zinību triādē”. Tas veicinās labāku pētniecības rezultātu izmantošanu, radot jaunus, novatoriskus produktus un pakalpojumus. Zināšanu un inovācijas kopienām būtu jāsniedz atbalsts reģioniem „pārdomātas specializācijas” un „kāpņu uz izcilību” procesā, un tas dos iespēju iesaistīt dalībniekus no visiem Eiropas reģioniem.

Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs sagaida, ka EIT izstrādās jaunu inovatīvu intelektuālā īpašuma tiesību politiku un praksi, kas atbilst ieinteresēto personu, jo īpaši MVU, vajadzībām un interesēm visā Eiropā.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

SIP būtu jānosaka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) ilgtermiņa prioritāšu jomas un jāietver tā ekonomiskās ietekmes un spējas novērtējums radīt vislielāko pievienoto vērtību inovāciju jomā. SIP būtu jāņem vērā EIT pārraudzības un izvērtēšanas rezultāti.

SIP būtu jānosaka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) ilgtermiņa prioritāšu jomas, ar ko veicina izcilību un plašu līdzdalību visā ES, un jāietver tā ekonomiskās ietekmes un spējas novērtējums radīt vislielāko pievienoto vērtību inovāciju jomā. SIP būtu jāņem vērā EIT pārraudzības un izvērtēšanas rezultāti.

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Strauji mainīgajā pasaulē Eiropas nākotnes virzības pamatā ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Lai sasniegtu šo mērķi un saglabātu konkurētspēju globālajā zināšanu ekonomikā, par galveno virzītājspēku tiek uzskatīta pētniecības, izglītības un inovāciju zinību triāde, kā arī šo trīs aspektu mijiedarbība. Eiropas Savienība ir atbilstoši rīkojusies un noteikusi šīs jomas kā politikas prioritātes stratēģijā “Eiropa 2020”. Šīs prioritātes tiek plaši īstenotas, izmantojot pamatiniciatīvas “Inovāciju savienība” un “Jaunatne kustībā”, kas veido visaptverošu politikas regulējumu ES rīcībai šajās jomās. Tās papildina pamatiniciatīvas “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) dos plašu ieguldījumu šo pamatiniciatīvu mērķu izpildē.

Strauji mainīgajā pasaulē Eiropas nākotnes virzības pamatā ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Lai sasniegtu šo mērķi un saglabātu konkurētspēju globālajā zināšanu ekonomikā, par galveno virzītājspēku tiek uzskatīta pētniecības, izglītības un inovāciju zinību triāde, kā arī šo trīs aspektu mijiedarbība. Eiropas Savienība ir atbilstoši rīkojusies un noteikusi šīs jomas kā politikas prioritātes stratēģijā “Eiropa 2020”. Šīs prioritātes tiek plaši īstenotas, izmantojot pamatiniciatīvas “Inovāciju savienība” un “Jaunatne kustībā”, kas veido visaptverošu politikas regulējumu ES rīcībai šajās jomās. Tās papildina pamatiniciatīvas “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”, “Digitālā programma Eiropai”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un “Jaunu prasmju un darba vietu programma”. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) dos plašu ieguldījumu šo pamatiniciatīvu mērķu izpildē.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT ir izveidots tieši tāpēc — lai sekmētu ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Savienības spējas inovāciju jomā. Pilnīgi integrējot augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas veidoto zinību triādi, institūts būtiski veicinās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto sabiedrības problēmu risināšanu un sistēmiski mainīs Eiropas inovācijas dalībnieku sadarbību.

EIT ir izveidots tieši tāpēc — lai sekmētu ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Savienības spējas inovāciju un uzņēmējdarbības jomā, un palielinātu pētniecības rezultātu un inovāciju izmantošanas potenciālu, radot augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus. Pilnīgi integrējot augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas veidoto zinību triādi, institūts būtiski veicinās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto sabiedrības problēmu risināšanu un sistēmiski mainīs Eiropas inovācijas dalībnieku sadarbību atvērtos un iekļaujošos inovācijas modeļos.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.1. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai sasniegtu šo mērķi, EIT apvieno stratēģisko ievirzi EIT līmenī ar augšupēju pieeju, izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK). ZIK ir īpaši integrētas partnerības, kurās darbā pie sabiedrisko problēmu risināšanas ilgtermiņā apvienojušās izcilības kritērijiem atbilstošas universitātes, pētniecības centri, mazi un lieli uzņēmumi, kā arī citi inovācijas nozares pārstāvji. Katras ZIK centrā ir daži savstarpēji saistīti sadarbības centri, kuros partneri katru dienu strādā cieši kopā, izvēloties vienotus stratēģiskus mērķus. Sadarbības centru pamatā ir esošie izcilības centri, kurus turpmāk pārveido par vietējām inovāciju ekosistēmām un saista citu ar citu plašākā inovācijas punktu tīklā visā Eiropā. EIT regulējumā katrai ZIK ir paredzēta plaša autonomija savas iekšējās organizācijas, uzbūves, programmas un darba metožu noteikšanā, ļaujot tai izvēlēties tādu pieeju, kura ir vispiemērotākā noteikto mērķu sasniegšanai. Attiecībā uz stratēģiju EIT organizē ZIK atlases procesu, koordinē tās ar elastīgas sistēmas palīdzību un izplata ZIK labākos pārvaldības un finansēšanas modeļus.

Lai sasniegtu šo mērķi, EIT apvieno stratēģisko ievirzi EIT līmenī ar augšupēju pieeju, izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK). ZIK ir īpaši integrētas Eiropas mēroga partnerības, kurās darbā pie sabiedrisko problēmu risināšanas ilgtermiņā apvienojušās izcilības kritērijiem atbilstošas universitātes, pētniecības centri, mazi un lieli uzņēmumi, kā arī citi inovācijas nozares pārstāvji. Katras ZIK centrā ir daži savstarpēji saistīti sadarbības centri, kuros partneri katru dienu strādā cieši kopā, izvēloties vienotus stratēģiskus mērķus. Sadarbības centru pamatā ir esošie izcilības centri, kurus turpmāk pārveido par vietējām inovāciju ekosistēmām un saista citu ar citu plašākā inovācijas punktu tīklā visā Eiropā. EIT regulējumā katrai ZIK ir paredzēta plaša autonomija savas iekšējās organizācijas, uzbūves, programmas un darba metožu noteikšanā, ļaujot tai izvēlēties tādu pieeju, kura ir vispiemērotākā noteikto mērķu sasniegšanai. EIT būtu jādarbojas kā efektīvas un neapgrūtinošas pārvaldības paraugam visā Eiropā. Attiecībā uz stratēģiju EIT saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinātajām tematiskajām jomām organizē ZIK atlases procesu, koordinē tās ar elastīgas sistēmas palīdzību un izplata ZIK labākos pārvaldības un finansēšanas modeļus.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.1. punkts – 11. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tas, ka ZIK ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas, kuras vada izpilddirektors (CEO), nozīmē skaidru atteikšanos no tradicionālās daudzu saņēmēju pieejas. Turklāt visas ZIK darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku attiecībā uz savu darbību stratēģisko plānošanu, kā arī visas ZIK ir īstenojušas sadarbības koncepciju: apvienojot atšķirīgas grupas vienā atrašanās vietā, darbojoties kā daudzu ZIK darbību starpniecības centrs un apvienojot kompetenci un prasmes, kuras iegūtas dažādās specializācijas jomās Eiropas līmenī.

Tas, ka ZIK ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas, kuras vada izpilddirektors (CEO), nozīmē skaidru atteikšanos no tradicionālās daudzu saņēmēju pieejas. Turklāt visas ZIK darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku attiecībā uz savu darbību stratēģisko plānošanu, kā arī visas ZIK ir īstenojušas sadarbības koncepciju: apvienojot atšķirīgas grupas vienā atrašanās vietā, darbojoties kā daudzu ZIK darbību starpniecības centrs un apvienojot kompetenci un prasmes, kuras iegūtas dažādās specializācijas jomās Eiropas līmenī. ZIK būtu jāspēj piesaistīt ieguldījumus un ilgtermiņa saistības no uzņēmējdarbības sektora.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT būtiski sekmē pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto mērķu izpildi, jo īpaši risinot sabiedrības problēmas papildus citām iniciatīvām šajās jomās. Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” EIT piedalīsies mērķa “sabiedrības problēmu risināšana” izpildē, bet, ņemot vērā pieeju, kurā paredzēta netraucēta mijiedarbība starp mērķiem, EIT veicinās arī mērķa “vadošā loma rūpniecībā un konkurētspēja” izpildi, stimulējot uz rezultātiem orientētu pieeju un tādu inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi, kuriem ir augsts izaugsmes potenciāls. Visbeidzot, EIT dos ieguldījumu “izcilas zinātniskas bāzes” radīšanā, veicinot mobilitāti pāri disciplīnu, nozaru un valstu robežām, kā arī iekļaujot uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūru inovatīvos pēcdiploma akadēmiskajos grādos. Tāpēc EIT dos ievērojamu ieguldījumu tādu pamatnosacījumu veicināšanā, kuri nepieciešami ES pētniecības inovatīvā potenciāla realizēšanai un Eiropas Pētniecības telpas (EPT) īstenošanai.

EIT būtiski sekmē pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto mērķu izpildi, jo īpaši risinot sabiedrības problēmas papildus citām iniciatīvām šajās jomās. Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” EIT piedalīsies mērķa “sabiedrības problēmu risināšana” izpildē, bet, ņemot vērā pieeju, kurā paredzēta netraucēta mijiedarbība starp mērķiem, EIT veicinās arī mērķa “vadošā loma rūpniecībā un konkurētspēja” izpildi, stimulējot uz rezultātiem orientētu pieeju un atvērtu un iekļaujošu inovācijas modeļu izveidi inovatīvos mazajos un vidējos uzņēmumos, kuriem ir augsts izaugsmes potenciāls. Visbeidzot, EIT dos ieguldījumu “izcilas zinātniskas bāzes” radīšanā, veicinot mobilitāti pāri disciplīnu, nozaru un valstu robežām, kā arī iekļaujot uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūru inovatīvos pēcdiploma akadēmiskajos grādos. Tāpēc EIT dos ievērojamu ieguldījumu tādu pamatnosacījumu veicināšanā, kuri nepieciešami ES pētniecības inovatīvā potenciāla realizēšanai un Eiropas Pētniecības telpas (EPT) īstenošanai. Eiropas Komisija, apspriežoties ar EIT, ierosinās EIT un citu saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” veikto darbību koordinācijas mehānismu, ko EIT īstenos.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt pastāv iespējas veikt savstarpēji nostiprinošu mijiedarbību ar Savienības kohēzijas politiku, veidojot saiknes starp inovācijas vietējo un globālo aspektu. Sadarbības centri nodrošina pārrobežu sadarbību, kā arī spēj labi izmantot finansējumu no dažādām shēmām attiecīgajos reģionos, kuros tie atrodas. Sadarbības centriem ir svarīga nozīme vietējās un globālās ZIK savienojamības stiprināšanā kopumā, tostarp cieši sadarbojoties ar reģionālām iestādēm, īpaši tām, kuras iesaistītas reģionālo inovācijas stratēģiju gudrai specializācijai (RIS3) izstrādē un īstenošanā. Turklāt var stiprināt saiknes starp ZIK un vietējām kopu organizācijām, lai paplašinātu MVU iesaistīšanos ZIK darbībās. Sinerģijas iespējas atšķiras atkarībā no ZIK tematiskās jomas, savukārt vairākas iniciatīvas un programmas ES līmenī, šķiet, īpaši orientējas uz sadarbības un koordinācijas rezultātā gūto priekšrocību piedāvāšanu. Pašā EIT/ZIK koncepcijas pamatā ir esošās Eiropas izcilības pievienotā vērtība, tāpēc pašreizējās un nākamās zināšanu un inovāciju kopienas pēc savas būtības centīsies maksimāli paplašināt šo sinerģiju. Zināšanu un inovāciju kopienas veidos pievienoto vērtību iniciatīvām, kuras darbojas tādās jomās kā kopīgas plānošanas ierosme (JPI), Eiropas inovācijas partnerība (EIP) un publiskā un privātā sektora partnerība (PPP).

Turklāt pastāv iespējas veikt savstarpēji nostiprinošu mijiedarbību ar Savienības kohēzijas politiku, veidojot saiknes starp inovācijas vietējo un globālo aspektu. Viens no galvenajiem EIT zināšanu un inovāciju kopienu uzdevumiem ir sniegt atbalstu reģioniem „pārdomātas specializācijas” un „kāpņu uz izcilību” procesā, un tas dos iespēju dalībniekiem no visiem Eiropas reģioniem gūt labumu no EIT un līdzdarboties tā darbībā. Sadarbības centri nodrošina pārrobežu sadarbību, kā arī spēj labi izmantot finansējumu no dažādām shēmām attiecīgajos reģionos, kuros tie atrodas. Sadarbības centriem ir svarīga nozīme vietējās un globālās ZIK savienojamības stiprināšanā kopumā, tostarp cieši sadarbojoties ar reģionālām iestādēm, īpaši tām, kuras iesaistītas reģionālo inovācijas stratēģiju gudrai specializācijai (RIS3) izstrādē un īstenošanā. Turklāt var stiprināt saiknes starp ZIK un vietējām kopu organizācijām, lai paplašinātu MVU iesaistīšanos ZIK darbībās. ZIK reģionālās inovācijas un īstenošanas kopienu (RIC) jaunā koncepcija nodrošina modeli, kas var efektīvi veicināt savienojamību un sasaisti ar kohēzijas politiku un tās finansēšanas instrumentiem. Sinerģijas iespējas atšķiras atkarībā no ZIK tematiskās jomas, savukārt vairākas iniciatīvas un programmas ES līmenī, šķiet, īpaši orientējas uz sadarbības un koordinācijas rezultātā gūto priekšrocību piedāvāšanu. Pašā EIT/ZIK koncepcijas pamatā ir esošās Eiropas izcilības pievienotā vērtība, tāpēc pašreizējās un nākamās zināšanu un inovāciju kopienas pēc savas būtības centīsies maksimāli paplašināt šo sinerģiju. Zināšanu un inovāciju kopienas veidos pievienoto vērtību iniciatīvām, kuras darbojas tādās jomās kā kopīgas plānošanas ierosme (JPI), Eiropas inovācijas partnerība (EIP) un publiskā un privātā sektora partnerība (PPP).

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1.3. punkts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Praksē sinerģijas iespējas īstenos dažādos veidos, no ZIK uz ZIK un no problēmas uz problēmu. Pašlaik ZIK līmenī tiek veidotas saiknes ar citām iniciatīvām, atkarībā no katras ZIK specifikas un tematiskās jomas.

Praksē sinerģijas iespējas īstenos dažādos veidos, no ZIK uz ZIK un no problēmas uz problēmu. Pašlaik ZIK līmenī tiek veidotas saiknes ar citām iniciatīvām, atkarībā no katras ZIK specifikas un tematiskās jomas. Turklāt EIT būtu jāveicina zināšanu un inovācijas kopienu darbības sinerģija un savstarpējā sadarbība visos pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pīlāros un sadarbība ar citām iniciatīvām, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā pārklāšanās risku.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT “ieguldītāja pieejā” uzsvars tiek likts uz labāko stratēģisko iespēju noteikšanu un pasaules līmeņa partnerību — ZIK — atlasi. Šajā pieejā ir paredzēts, ka EIT piešķir ZIK ikgadējās dotācijas, pamatojoties uz to līdzšinējās darbības rezultātiem un uzņēmējdarbības plānā ierosinātajām darbībām. Ārēji, neatkarīgi eksperti veiks uzņēmējdarbības plānu novērtējumu. Tādējādi EIT ne tikai jānosaka vispārīgi virzieni un redzējumi, bet arī jānodrošina ZIK ar atbilstoša līmeņa atbalstu un jāuzrauga to darbība. Vienlaikus zināšanu un inovāciju kopienām tiek dota ievērojama rīcības brīvība, lai definētu savu iekšējo stratēģiju un organizāciju, kā arī veiktu darbības un piesaistītu talantīgus cilvēkus un vajadzīgos līdzekļus.

EIT “ieguldītāja pieejā” uzsvars tiek likts uz labāko stratēģisko iespēju noteikšanu un pasaules līmeņa partnerību — ZIK — atlasi. Šajā pieejā ir paredzēts, ka EIT skaidrā un pārredzamā kārtībā piešķir ZIK ikgadējās dotācijas, pamatojoties uz to līdzšinējās darbības rezultātiem un uzņēmējdarbības plānā ierosinātajām darbībām. Ārēji, neatkarīgi eksperti veiks uzņēmējdarbības plānu novērtējumu. Tādējādi EIT ne tikai jānosaka vispārīgi virzieni un redzējumi, bet arī jānodrošina ZIK ar atbilstoša līmeņa atbalstu, jāuzrauga to darbība un par to jāziņo, izvairoties no pārlieku detalizētu datu sniegšanas un neradot papildu administratīvus šķēršļus. Vienlaikus zināšanu un inovāciju kopienām tiek dota ievērojama rīcības brīvība, lai definētu savu iekšējo stratēģiju un organizāciju, kā arī veiktu darbības un piesaistītu talantīgus cilvēkus un vajadzīgos līdzekļus.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1. punkts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpēc arī EIT uzņēmuma identitātes izveide, ko veic kopā ar zināšanu un inovāciju kopienām, izmantojot kopīgu vērtību kopumu, ir svarīgs elements. Lai arī ZIK un to atsevišķiem partneriem ir savas uzņēmumu identitātes un vērtības, tām ir arī kopīgas vērtības, kuras apvieno EIT un zināšanu un inovāciju kopienas. Tie ir: izcilība visā zinību triādē; prasmīgi un uz uzņēmējdarbību orientēti cilvēki; ilgtermiņa sadarbība pāri robežām, disciplīnām un nozarēm; uzsvars uz ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. Šāda identitāte palīdzēs sekmēt EIT un zināšanu un inovāciju kopienu ārējo pamanāmību un reputāciju.

Tāpēc arī EIT uzņēmuma identitātes izveide, ko veic kopā ar zināšanu un inovāciju kopienām, izmantojot kopīgu vērtību kopumu, ir svarīgs elements. Lai arī ZIK un to atsevišķiem partneriem ir savas uzņēmumu identitātes un vērtības, tām ir arī kopīgas vērtības, kuras apvieno EIT un zināšanu un inovāciju kopienas. Tie ir: izcilība visā zinību triādē; visu dalībvalstu iesaistīšanās iespējas; prasmīgi un uz uzņēmējdarbību orientēti cilvēki; ilgtermiņa sadarbība pāri robežām, disciplīnām un nozarēm; uzsvars uz ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. Šāda identitāte palīdzēs sekmēt EIT un zināšanu un inovāciju kopienu ārējo pamanāmību un reputāciju.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.1. apakšpunkts – 5. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

mudinās ZIK veidot lielāku izglītības un apmācības darbību daudzveidību.

mudinās ZIK veidot lielāku daudzveidību un konsultēt par izglītības un apmācības darbībām visā ES.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.1.2. apakšpunkts – 5. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ir noteiktas šādas tematiskās jomas, kurās jaunas ZIK izveidei ir vislielākais pievienotās vērtības radīšanas un reāls inovācijas atbalsta potenciāls:

Ir noteiktas šādas orientējošas tematiskās jomas, kurās jaunas ZIK izveidei ir vislielākais pievienotās vērtības radīšanas un reāls inovācijas atbalsta potenciāls:

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākotnējā periodā EIT centieni galvenokārt bija vērsti uz ZIK dibināšanu. Tā kā EIT skaidri definēts mērķis ir stiprināt esošos izcilības centrus, EIT būs jānodrošina priekšrocības tām Savienības jomām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienu darbā. Tāpēc svarīgs EIT uzdevums ir aktīvi veicināt labas prakses izplatīšanu zinību triādes integrācijas jomā, lai attīstītu kopīgo inovācijas un zināšanu apmaiņas kultūru.

Sākotnējā periodā EIT centieni galvenokārt bija vērsti uz ZIK dibināšanu. EIT ir jābūt skaidri definētam mērķim stiprināt esošos izcilības centrus, veicinot plašu dalībvalstu līdzdalību. EIT būs jānodrošina priekšrocības tām Savienības jomām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienu darbā. Tāpēc svarīgs EIT uzdevums ir aktīvi veicināt labas prakses izplatīšanu zinību triādes integrācijas jomā, lai attīstītu kopīgo inovācijas un zināšanu apmaiņas kultūru.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

EIT arī atbalstīs tādas inovatīvas intelektuālā īpašuma tiesību politikas un prakses izstrādi, kas atbilst ieinteresēto personu, jo īpaši MVU, vajadzībām un interesēm visā Eiropā. Tas veicinās labāku pētniecības rezultātu ieviešanu, radot jaunus, novatoriskus produktus un pakalpojumus.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 9. daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

tam būs vadošā loma tādas inovatīvas intelektuālā īpašuma tiesību politikas un prakses izstrādē, kas atbilst ieinteresēto personu, jo īpaši MVU, vajadzībām un interesēm visā Eiropā.

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.2. punkts – 9. daļa – 4.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

nodrošinās privātā sektora, jo īpaši MVU, plašu līdzdalību „zinību triādē”.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2.3. punkts – 5. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir palielinājusi atbalstu EIT pareizas un stabilas, uz rezultātiem orientētas pārraudzības sistēmas izveidei. Šī pārraudzības sistēma nodrošinās EIT un ZIK pilnīgu pārskatatbildību, rezultātu kvalitāti, ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritāšu īstenošanā, vienlaikus ļaujot ZIK uzņēmumu dinamikai saglabāt pietiekamu elastīgumu. Tādējādi EIT varēs attīstīt stabilu ZIK darba rezultātu apkopošanas un analizēšanas spēju, novērtēt EIT darbības rezultātus saistībā ar tā mērķiem, kā arī izvērtēt EIT un ZIK, ņemot vērā labāko praksi Eiropas un pasaules līmenī. Sistēma būs elastīga un vajadzības gadījumā tiks pielāgota, lai ņemtu vērā EIT un ZIK darbību attīstību un izaugsmi. Ņemot vērā neatkarīga, ārēja eksperta novērtējumā paustos ieteikumus un vispārējus pārraudzības noteikumus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Komisija ierosināja saistībā ar EIT un ZIK izveidot EIT uz rezultātiem orientētu darbības rezultātu pārraudzības sistēmu, kura darbojas četros līmeņos:

Komisija ir palielinājusi atbalstu EIT pareizas un stabilas, uz rezultātiem orientētas pārraudzības sistēmas izveidei. Šī pārraudzības sistēma nodrošinās EIT un ZIK pilnīgu pārskatatbildību, rezultātu kvalitāti, ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritāšu īstenošanā, vienlaikus ļaujot ZIK uzņēmumu dinamikai saglabāt pietiekamu elastīgumu un atvērtību jaunām idejām un partneriem. Tādējādi EIT varēs attīstīt stabilu ZIK darba rezultātu apkopošanas un analizēšanas spēju, novērtēt EIT darbības rezultātus saistībā ar tā mērķiem, kā arī izvērtēt EIT un ZIK, ņemot vērā labāko praksi Eiropas un pasaules līmenī. Sistēma būs elastīga un vajadzības gadījumā tiks pielāgota, lai ņemtu vērā EIT un ZIK darbību attīstību un izaugsmi. Ņemot vērā neatkarīga, ārēja eksperta novērtējumā paustos ieteikumus un vispārējus pārraudzības noteikumus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Komisija ierosināja saistībā ar EIT un ZIK izveidot EIT uz rezultātiem orientētu darbības rezultātu pārraudzības sistēmu, kura darbojas četros līmeņos:

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mijiedarbība starp EIT un ZIK ir ne tikai ZIK veiksmīgas darbības pamatā, bet arī savstarpēja mācību procesa pamatā, kurš dod iespēju EIT būt par jaunu inovācijas modeļu izmēģinājuma vietu. Lai nodrošinātu ZIK ar atbilstošiem pamatnosacījumiem, EIT visos procesa posmos jāsniedz skaidri un saskaņoti norādījumi, kuri vienlaikus nedrīkst būt pārāk preskriptīvi. Lai sasniegtu maksimālu efektivitāti, mijiedarbībai starp EIT galveno biroju un ZIK jābūt sistemātiskai un balstītai uz uzticību. Tas jāveicina gan līgumattiecībām starp EIT un ZIK, gan organizatoriskajiem pasākumiem.

Mijiedarbība starp EIT un ZIK ir ne tikai ZIK veiksmīgas darbības pamatā, bet arī savstarpēja mācību procesa pamatā, kurš dod iespēju EIT būt par jaunu inovācijas modeļu izmēģinājuma vietu. Lai nodrošinātu ZIK ar atbilstošiem pamatnosacījumiem, EIT visos procesa posmos jāsniedz skaidri un saskaņoti norādījumi, kuri vienlaikus nedrīkst būt pārāk preskriptīvi. Šie norādījumi jo īpaši varētu aptvert ZIK pārvaldību un sadarbību ar partneriem. Lai sasniegtu maksimālu efektivitāti, mijiedarbībai starp EIT galveno biroju un ZIK jābūt sistemātiskai, regulārai, kā arī skaidrai, pārredzamai un balstītai uz uzticību. Tas jāveicina gan līgumattiecībām starp EIT un ZIK, gan organizatoriskajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3.2. punkts – 3. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

sniegs norādījumus attiecībā uz ZIK pārvaldību un sadarbību ar to partneriem;

Grozījums Nr.  20

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 3.3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt aktīva apspriešanās ar citām ES iestādēm, kuras piedalās procesā no paša sākuma, īpaši ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem, palīdzēs palielināt sinerģiju un savstarpēju mācīšanos ar citām ES iniciatīvām.

Turklāt aktīva apspriešanās ar citām ES iestādēm, kuras piedalās procesā no paša sākuma, palīdzēs palielināt sinerģiju un savstarpēju mācīšanos ar citām ES iniciatīvām. EIT iesaistīsies regulārā dialogā ar Eiropas Parlamentu un attiecīgajiem Komisijas dienestiem.

Grozījums Nr.  21

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 1.1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iemesli, kāpēc pētniecību, izglītību un inovāciju izvirza centrā, ir acīmredzami. Pieaugošās globālās konkurences un vietējo demogrāfisko problēmu dēļ Eiropas turpmākā ekonomiskā izaugsme un darba vietas arvien vairāk būs atkarīgas no inovāciju sasniegumiem produktos, pakalpojumos un uzņēmējdarbības modeļos, kā arī no spējas atbalstīt, piesaistīt un saglabāt talantīgus cilvēkus. Lai gan visā Eiropā ir atsevišķi veiksmes stāsti, vidēji ES dalībvalstis atpaliek salīdzinājumā ar globālajiem līderiem inovācijas jomā. Turklāt ES saskaras ar augošu konkurenci attiecībā uz talantīgiem cilvēkiem no jauniem izcilības centriem valstīs ar strauji augošu ekonomiku.

Iemesli, kāpēc pētniecību, izglītību un inovāciju izvirza centrā, ir acīmredzami. Pieaugošās globālās konkurences un vietējo demogrāfisko problēmu dēļ Eiropas turpmākā ekonomiskā izaugsme un darba vietas arvien vairāk būs atkarīgas no inovāciju sasniegumiem produktos, pakalpojumos un uzņēmējdarbības modeļos, kā arī no spējas atbalstīt, piesaistīt un saglabāt talantīgus cilvēkus, un no iedzīvotāju spējas izmantot, pieņemt un pielietot minētās inovācijas. Lai gan visā Eiropā ir atsevišķi veiksmes stāsti, vidēji ES dalībvalstis atpaliek salīdzinājumā ar globālajiem līderiem inovācijas jomā. Turklāt ES saskaras ar augošu konkurenci attiecībā uz talantīgiem cilvēkiem no jauniem izcilības centriem valstīs ar strauji augošu ekonomiku.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 1.1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpēc ir vajadzīgas dziļas pārmaiņas mūsu inovācijas sistēmās un paradigmās. Joprojām pārāk bieži izcilība augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas jomā ir sadrumstalota, lai gan šāda izcilība pastāv visā Eiropā. Eiropai jāpārvar šī pārrobežu stratēģiskās sadarbības nepietiekamība starp valstīm, nozarēm un disciplīnām. Turklāt Eiropai jāpieņem patiesa uzņēmējdarbības kultūra, lai izmantotu pētniecības un inovācijas radīto vērtību, veidotu jaunus uzņēmumus un ieviestu inovācijas tirgus nozarēs ar augstu izaugsmes potenciālu. Eiropai jāveicina augstākās izglītības iestāžu kā inovācijas virzītāju loma, jo talantīgiem cilvēkiem vajadzīgas atbilstošas prasmes, zināšanas un attieksme, lai attīstītu inovāciju.

Tāpēc ir vajadzīgas dziļas pārmaiņas mūsu inovācijas sistēmās un paradigmās. Joprojām pārāk bieži izcilība augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas jomā ir sadrumstalota, lai gan šāda izcilība pastāv visā Eiropā. Eiropai jāpārvar šī pārrobežu stratēģiskās sadarbības nepietiekamība starp valstīm, nozarēm un disciplīnām. Turklāt Eiropā dominē spēcīga, atvērta un patiesa uzņēmējdarbības kultūra un darbojas dažādi mazie un vidējie uzņēmumi, un tas ir būtiski, lai atbalstītu un palīdzētu saglabāt pētniecības un inovācijas radīto vērtību, lai izveidotu jaunus uzņēmumus un lai ieviestu inovācijas tirgus nozarēs ar augstu izaugsmes potenciālu. Eiropai jāveicina augstākās izglītības iestāžu kā inovācijas virzītāju loma, jo talantīgiem cilvēkiem vajadzīgas atbilstošas prasmes, zināšanas un attieksme, lai attīstītu inovāciju.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 1.1. punkts – 11. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tas, ka ZIK ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas, kuras vada izpilddirektors (CEO), nozīmē skaidru atteikšanos no tradicionālās daudzu saņēmēju pieejas. Turklāt visas ZIK darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku attiecībā uz savu darbību stratēģisko plānošanu, kā arī visas ZIK ir īstenojušas sadarbības koncepciju: apvienojot atšķirīgas grupas vienā atrašanās vietā, darbojoties kā daudzu ZIK darbību starpniecības centrs un apvienojot kompetenci un prasmes, kuras iegūtas dažādās specializācijas jomās Eiropas līmenī.

Tas, ka ZIK ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas, kuras vada izpilddirektors (CEO), nozīmē skaidru atteikšanos no tradicionālās daudzu saņēmēju pieejas. Turklāt visas ZIK darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku attiecībā uz savu darbību stratēģisko plānošanu, kā arī visas ZIK ir īstenojušas sadarbības koncepciju: apvienojot atšķirīgas grupas vienā atrašanās vietā, darbojoties kā daudzu ZIK darbību starpniecības centrs un apvienojot kompetenci un prasmes, kuras iegūtas dažādās specializācijas jomās Eiropas līmenī. ZIK būtu jāspēj piesaistīt ieguldījumus un ilgtermiņa saistības no privātā, valsts un nevalstiskā sektora.

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – 2.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nākotnē EIT jāstrādā, lai padarītu ZIK pieredzi saprotamu un ieviešamu, kā arī padarītu to par kultūru, kas var būt paraugs Eiropā un ārpus tās. Nosakot, analizējot un apmainoties ar labu praksi, kā arī jauniem pārvaldības un finansēšanas modeļiem no ZIK, EIT cenšas nodrošināt, ka EIT un ZIK radītās zināšanas tiek izplatītas un sniedz priekšrocības visiem cilvēkiem un iestādēm, tostarp arī tām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienās.

Nākotnē EIT jāstrādā, lai padarītu ZIK pieredzi saprotamu un ieviešamu, kā arī padarītu to par kultūru, kas var būt paraugs Eiropā un ārpus tās. Nosakot, analizējot un apmainoties ar labu praksi, kā arī jauniem pārvaldības un finansēšanas modeļiem no ZIK, EIT cenšas nodrošināt, ka EIT un ZIK radītās zināšanas tiek izplatītas un sniedz priekšrocības plašākai sabiedrībai, privātām struktūrām un iestādēm, tostarp arī tām, kuras tieši nepiedalās zināšanu un inovāciju kopienās.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģiskā inovāciju programma — EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā

Atsauces

COM(2011)0822 – C7-0462/2011 – 2011/0387(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.12.2011

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

13.12.2011

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Alajos Mészáros

19.12.2011

Izskatīšana komitejā

30.5.2012

19.6.2012

 

 

Pieņemšanas datums

10.7.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Luis de Grandes Pascual, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer, Axel Voss

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģiskā inovāciju programma — EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā

Atsauces

COM(2011)0822 – C7-0462/2011 – 2011/0387(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.11.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.12.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

13.12.2011

EMPL

13.12.2011

ENVI

13.12.2011

AGRI

13.12.2011

 

CULT

13.12.2011

JURI

13.12.2011

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

BUDG

28.8.2012

EMPL

16.2.2012

ENVI

20.12.2011

AGRI

20.12.2011

Komiteju iesaistīšanas procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

20.4.2012

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Marisa Matias

20.1.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

23.1.2012

18.6.2012

17.9.2012

8.10.2012

Pieņemšanas datums

28.11.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amelia Andersdotter, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Christian Ehler, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Marita Ulvskog, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Yves Cochet, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Seán Kelly, Vladimír Remek, Peter Skinner, Silvia-Adriana Ţicău

Iesniegšanas datums

12.12.2012