Ziņojums - A7-0424/2012Ziņojums
A7-0424/2012

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”

11.12.2012 - (COM(2011)0884 – C7‑0000/2011 – 2011/0436(APP)) - ***I

Kultūras un izglītības komiteja
Referents: Hannu Takkula


Procedūra : 2011/0436(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0424/2012

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”

(COM(2011)0884 – C7‑0000/2011 – 2011/0436(APP))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0884),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu, ar kuru saskaņā Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu (C7-0000/2011),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 11. jūlija atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 18. jūlija atzinumu[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0424/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  norāda, ka tiesību akta priekšlikumā minētais kopējais finansējums ir tikai indikatīva norāde likumdevējai iestādei un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz priekšlikumu regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

3.  atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[3]; vēlreiz uzsver, ka jaunajā DFS ir vajadzīgi pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība varētu īstenot tās pašreizējās politikas prioritātes un Lisabonas līgumā noteiktos jaunos uzdevumus, kā arī reaģēt neparedzētos gadījumos; prasa Padomei, ja tā šādai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību; norāda — lai gan nākamajai DFS paredzēto līdzekļu līmenis ir palielināts par vismaz 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, ir iespējams vien ierobežots ieguldījums, lai īstenotu Savienības mērķus un saistības, par ko panākta vienošanās, un Savienības solidaritātes principu;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. un 352. pantu,

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

4. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

svītrots

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

5. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. panta 1. punkta pirmajā teikumā minēto prasību par Padomes vienprātību pieņemt vajadzīgos pasākumus,

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 11. pantu, Eiropas Savienības iestādēm ir jādod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēja izteikt savus viedokļus visās ES darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem, kā arī jāuztur atklāts, pārredzams un pastāvīgs dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

(1) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu, ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un Savienības iestādēm ir jādod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēja izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem, kā arī jāuztur atklāts, pārredzams un pastāvīgs dialogs ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka divus juridiskos pamatus ir iespējams izmantot „tikai izņēmuma gadījumā, ja ir skaidrs, ka ar tiesību aktu ir paredzēts īstenot vairākus mērķus vienlaicīgi vai ka tam ir vairākas sastāvdaļas, kas ir nedalāmi saistītas un no kurām neviena nav sekundāra un netieša attiecībā pret otru”1, un šis nosacījums skaidri attiecas arī uz programmu, kas tiek izveidota ar šo regulu, jo šīs programmas divus galvenos mērķus, proti, vēsturiskās atmiņas stiprināšanu un pilsoniskās līdzdalības palielināšanu ir jābalsta uz līdzvērtīga pamata;

 

__________________

 

1Skatīt spriedumu lietā C‑411/06, Komisija pret Parlamentu un Padomi, 2009, Krājumi, I‑7585, 45. punkts, spriedumu lietā C‑166/07, Parlaments pret Padomi, 2009, Krājumi I‑7135, 42. punkts, un šajos spriedumos citēto judikatūru.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Lai sekmētu pilsoņu iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē, Savienībai ir jāveic virkne vienotu darbību, lai veicinātu pamatbrīvības, cilvēktiesības un demokrātiju, kultūras daudzveidību, iecietību un solidaritāti saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK).

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Lai gan ES pilsoņa statuss ar noteiktām tiesībām sniedz acīmredzamas priekšrocības, Eiropas Savienība ne vienmēr pietiekami efektīvi uzsver saikni starp risinājumu daudzām ekonomiskām un sociālām problēmām un Savienības politiku. Tādējādi iespaidīgie sasniegumi attiecībā uz mieru un stabilitāti Eiropā, pastāvīgu izaugsmi ilgtermiņā, stabilām cenām, efektīvu patērētāju un vides aizsardzību, un pamattiesību veicināšanu ne vienmēr ir veicinājuši piederības sajūtu Eiropas Savienības pilsoņu kopai.

(3) Lai gan Savienības pilsoņa statuss ar noteiktām tiesībām sniedz acīmredzamas priekšrocības, Savienība ne vienmēr pietiekami efektīvi uzsver saikni starp risinājumu daudzām ekonomiskām un sociālām problēmām un Savienības politiku. Pilnībā integrējot pilsoņus politikas veidošanā, Savienība pastiprinās piederības sajūtu, kas jo īpaši ir nepieciešama ekonomikas un sociālo krīžu periodos, kad parādās tendence aizmirst Savienības sasniegumus attiecībā uz mieru un stabilitāti, patērētāju tiesību un vides aizsardzību, kā arī pamattiesību un brīvību veicināšanu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Eiropas Savienības izveidē, starpvalstu un ES līmenī jāveic dažādas darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES likumdošanas attīstībā.

(4) Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Savienības izveidē, vienlaikus veicinot kopējā pilsoniskuma sajūtu, ko var panākt ar savstarpējo zināšanu uzlabošanu, ir jāveic dažādas darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi. Valsts, reģiona un vietējā līmenī būtu jāveic pasākumi, lai iesaistītu cilvēkus transnacionāla un Savienības līmeņa darbībās. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES likumdošanas attīstībā un veicina plašāku sabiedrības dialogu par Savienības jautājumiem.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Lai palielinātu Savienības pilsoņu iesaistīšanos Savienības jautājumos, programmā būtu jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūcija par sabiedriskām apspriešanām un to pieejamību visās ES valodās1, kuras 2. punktā tiek pausts mudinājums Komisijai gādāt, lai pilnībā tiktu ievērotas un īstenotas katra Savienības pilsoņa tiesības vērsties Savienības iestādēs jebkurā no Savienības oficiālajām valodām, nodrošinot, ka sabiedriskās apspriešanas ir pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās, ka visas apspriešanas tiek izskatītas līdzvērtīgi un ka starp apspriešanām nav nekādas ar valodu saistītas diskriminācijas.

 

__________________

 

1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0256.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumā Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai veicinātu aktīvu Eiropas pilsonību, ir izklāstīta rīcības programma, kurā ir apstiprināta vajadzība veicināt ilgstošu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, kā arī atbalstīt aktīvu pilsoņu līdzdalību.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumā Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai veicinātu aktīvu Eiropas pilsonību, ir izklāstīta rīcības programma, kurā ir apstiprināta vajadzība veicināt ilgstošu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valsts iestādēm visos teritoriālajos līmeņos, kā arī atbalstīt pilsoņu, jo īpaši jauniešu, aktīvu līdzdalību.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Starpposma novērtējuma ziņojums, publiskas konsultācijas tiešsaistē un divas secīgas ieinteresēto pušu apspriežu sanāksmes apliecināja, ka jaunā programma ir vajadzīga gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī atsevišķām iesaistītajām personām, un tā ir jāievieš, lai programma sniegtu plašākas iespējas organizācijām, savukārt personiskā līmenī tiktu vairota interese par ES jautājumiem.

(6) Starpposma novērtējuma ziņojums, publiskas konsultācijas tiešsaistē un divas secīgas ieinteresēto pušu apspriežu sanāksmes apliecināja, ka jaunā programma ir vajadzīga gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī atsevišķām iesaistītajām personām, un tā ir jāievieš, lai programma, palielinot pilsoņu informētību un interesi par Savienības jautājumiem un aktīvu iesaisti to risināšanā, sniegtu plašākas iespējas organizācijām.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā, un ieinteresēto pušu sastāvu, ir svarīga saskaņotība ar citām ES programmām, proti, nodarbinātības, sociālo lietu, izglītības, jaunatnes un kultūras, tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas un reģionālās politikas jomās.

(7) Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā, un ieinteresēto pušu sastāvu ir svarīga saskaņotība ar citām ES programmām, proti, nodarbinātības, sociālo lietu, izglītības, jaunatnes, brīvprātīgā darba un kultūras, sporta, tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas, kā arī paaudžu solidaritātes un reģionālās politikas jomās.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Šādus sinerģijas veidus var arī panākt, izmantojot atbilstošus dažādu Komisijas ģenerāldirektorātu administratīvos budžetus, kas paredzēti publiskai dalībai, dialogam un partnerībai nolūkā īstenot LES 10. un 11. pantu.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Jaunajai programmai ir jāaptver plašs dažādu darbību apjoms, un cita starpā jāietver pilsoņu apspriedes, saskarsme un debates par pilsonības jautājumiem, Eiropas Savienības mēroga notikumiem, iniciatīvām, lai atspoguļotu svarīgus posmus Eiropas vēsturē, iniciatīvas, lai vairotu apziņu par ES iestādēm un to darbību, un debates par Eiropas politikas jautājumiem, ar nolūku stiprināt visus sabiedriskās dzīves aspektus.

(8) Lai stiprinātu visus sabiedriskās dzīves aspektus, jaunajā programmā būtu jāietver virkne dažādu darbību, tai skaitā arī pilsoņu apspriedes, saskarsme un debates par pilsonības jautājumiem, Savienības mēroga notikumi, iniciatīvas, kas veicina informētību un pārdomas par svarīgiem posmiem Eiropas vēsturē, iniciatīvas — piemēram, Eiropas iestāžu vai Eiropas vēstures nama apmeklējumi —, kas vairotu Eiropas pilsoņu, jo īpaši jauniešu, informētību par Savienības vēsturi un Savienības iestāžu darbību, un debates par Eiropas politikas jautājumiem, piemēram, debates par Eiropas nākotni vai jautājumiem, kurus pilsoņi norādījuši kā ārkārtīgi svarīgus.

 

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu1 un Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos par atmiņām saistībā ar totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā ir uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni kā līdzekli, lai pagātni atstātu aiz sevis un veidotu nākotni, un uzsvērta Savienības nozīme, atvieglojot un sekmējot kopējas atmiņas par minētajiem noziegumiem, kā arī daloties tajās. Tādēļ būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī pastāvošās saiknes starp atceri un Eiropas identitāti.

 

__________________

 

1 OV C 137 E, 27.5.2010., 25. lpp.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) Ir vēlams nodrošināt abām programmas sadaļām līdzvērtīgus finanšu resursus, un tas ir arī atbilstīgi, saprotot, ka darbs pie Eiropas pilsoņu kopīgā mantojuma un dalīšanās kopīgās atmiņās par ciešanām un panākumiem var palīdzēt Eiropas sabiedriskās kultūras veidošanā tikpat lielā mērā kā darbības, kas ir tieši vērstas uz sabiedriskās līdzdalības veicināšanu.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Programmas horizontālajam griezumam ir jānodrošina rezultātu valorizācija un pārnesamība, lai veicinātu lielāku ietekmi un ilgtermiņa ilgtspēju. Šajā nolūkā uzsāktajiem pasākumiem ir jābūt skaidri saistītiem ar Eiropas Savienības politisko darba kārtību, un par tiem ir atbilstoši jāsniedz informācija.

(9) Programmas horizontālajam griezumam ir jānodrošina rezultātu valorizācija un pārnesamība, lai veicinātu lielāku ietekmi un ilgtermiņa ilgtspēju, cita starpā veidojot sadarbības tīklus, informācijas apmaiņas vai zināšanu un paraugprakses kopīgošanas platformas, arī, lai apmainītos ar konkrētām metodēm, piemēram, par informācijas tehnoloģiju, datu bāžu un sociālo plašsaziņas līdzekļu plašāku pielietojumu.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos, ņemot vērā ES pastāvošo daudzvalodību.

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai un dalībai projektos un pasākumos, ņemot vērā Savienības kultūras, lingvistisko un ģeogrāfisko daudzveidību un vajadzību iekļaut grūti sasniedzamas pilsoņu grupas. Šai programmai jo īpaši vajadzētu būt pieejamai, īstenojot mazus un vidējus projektus, neaprobežojoties tikai ar lieliem projektiem, lai nodrošinātu lielāku elastību un vieglāku programmas pieejamību Savienības pilsoņiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu nodrošināta administratīvo un finanšu procedūru vienkāršošana.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir padarīt šo programmu elastīgāku un vieglāk pieejamu Eiropas pilsoņiem un pilsoņu grupām, kā arī atvieglot administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Tādu fizisko personu līdzdalība, kuras dzīvo dalībvalstu aizjūras zemēs vai teritorijās un kurām ir Eiropas pilsonība, un tādu valsts un/vai privāto organizāciju un iestāžu līdzdalība, kuras atrodas šajās zemēs vai teritorijās, būtu jāatzīst un jāveicina, lai stiprinātu saikni ar Savienību un visefektīvākajā veidā izplatītu Savienības vērtības šajos Savienības priekšposteņos pasaulē.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka aizjūras zemju un teritoriju iedzīvotāji ir ES pilsoņi, jārada iespēja, lai arī viņi varētu piedalīties programmā. Saskaņā ar neseno lēmumu piešķirt aizjūras zemēm un teritorijām asociētas valsts statusu šīs valstis var piedalīties visās ES programmās.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Gan programmas, kas tiek izveidota ar šo regulu, gan Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) mērķi ir izveidot spēcīgu un ilgtspējīgu demokrātiju un pilnveidot plaukstošu pilsonisko sabiedrību. Savienība EKI iekļautajām valstīm piedāvā īpašas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja apņemšanās ievērot kopīgas vērtības un principus.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Šajā regulā budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā visam programmas darbības laikam paredz finansējumu, kas ir pamats budžeta pārvaldības iestādei gada budžeta procedūras īstenošanā atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 201X. DD. MM. Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

(12) Šajā regulā paredzēts indikatīvs finansējums, kas kalpo kā finanšu atsauce budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā visam programmas darbības laikam atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 201X. DD. MM. Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

Pamatojums

Izdarot šo grozījumu, apsvērums tiek saskaņots ar 12. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību. Resursi, kas piešķirti informatīvajām darbībām šīs regulas ietvaros, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm ciktāl tas attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

svītrots

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Priekšroka jādod tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas ir tieši saistīti ar ES politiku un kuru nolūks ir piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, šīs programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, piešķirot līdzekļus vienreizēju izmaksu, vienotu likmju finansēšanai, un vienības izmaksu likmju piemērošanai.

(16) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi vai projektiem, kam jebkādā citā veidā ir liels potenciāls, neatkarīgi no šo projektu apmēra, jo īpaši tiem projektiem, kas ir tieši saistīti ar Savienības politiku, vai jautājumiem, kurus pilsoņi ir norādījuši kā svarīgus un kuri iesaista pilsoņus Savienības politiskās darba kārtības veidošanā, kā arī tādiem jautājumiem, kas ierosināti dalībvalstīs, kurās vērojams zems pilsoniskās sabiedrības darbības vai pilsoniskās un politiskās līdzdalības līmenis. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, šīs programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, lai varētu iekļaut arī maza mēroga projektus un grūti sasniedzamas pilsoņu grupas, cita starpā piešķirot līdzekļus vienreizēju izmaksu, vienotu likmju finansēšanai, un vienības izmaksu likmju piemērošanai, lai tādējādi labāk ņemtu vērā projektu patiesās izmaksas, jo īpaši konkrētas projektu izmaksas, ko rada to ģeogrāfiskā īstenošanas vieta.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Saskaņā ar globālo mērķi veicināt izpratni par Eiropas Savienību un sekmēt sabiedrisko līdzdalību, programma sniegs ieguldījumu šāda vispārēja mērķa īstenošanā:

2. Programmas pamatmērķis ir tuvināt Eiropu pilsoņiem, un tās vispārējie mērķi ir:

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – 1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− veicināt pilsoņu izpratni par Savienību un sekmēt viņu piederības sajūtu Eiropai, kas ir vienota daudzveidībā, šajā nolūkā izmantojot atceri, lai veidotu kopīgas vēstures sajūtu;

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

stiprināt vēsturisko atmiņu un palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī.

sekmēt Eiropas pilsonību un uzlabot apstākļus sabiedriskai un demokrātiskai līdzdalībai un starpkultūru dialogam Savienības līmenī, radot labāku izpratni par Savienības iestādēm, politikas jomām un nostādnēm.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

2. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmai ir šādi konkrēti mērķi, kas tiks īstenoti, veicot darbības starpvalstu līmenī, vai kurām ir skaidri izteikta Eiropas dimensija.

Programmai ir šādi konkrēti mērķi, kas tiks īstenoti, veicot darbības transnacionālā līmenī, vai kurām piemīt Eiropas dimensija.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

1. Izpratnes palielināšana par vēsturisko atmiņu, kopīgo vēsturi, kultūras mantojumu, identitāti un Savienības mērķi veicināt mieru, toleranci, savstarpēju sapratni, savas vērtības, savu kultūras un lingvistisko daudzveidību un iedzīvotāju labklājību, veicinot debates, darbības, pārdomas un sadarbības tīklu izveidi un apvienojot cilvēkus no vietējām kopienām un asociācijām visā Eiropā, lai viņi varētu dalīties un apmainīties ar pieredzi un mācīties no vēstures.

(Šā apakšpunkta teksts tiks izmantots arī pielikuma 3. daļas 1. sadaļas ievaddaļā.)

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Progress tiks vērtēts, ņemot vērā tiešo un netiešo saņēmēju skaitu, projektu kvalitāti, un pirmreizējo pretendentu skaitu procentos.

svītrots

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem, un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

2. Visu iesaistīto valstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju mijiedarbības, kā arī demokrātiskas un sabiedriskas līdzdalības un starpkultūru dialoga veicināšana Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem un viņu līdzdalību tajos un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

(Šā apakšpunkta teksts tiks izmantots arī pielikuma 3. daļas 2. sadaļas ievaddaļā.)

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Progress tiks vērtēts, ņemot vērā tiešo un netiešo saņēmēju skaitu, ES un tās institūciju uztveri saņēmēju skatījumā, projektu kvalitāti, un pirmreizējo pretendentu skaitu procentos.

svītrots

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Īpašas uzmanības pievēršana romiem un citām mazākumtautībām Savienībā, lai veicinātu viņu kā pilntiesīgu Savienības pilsoņu integrāciju.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) „Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība

(a) „Eiropas vēsturiskās atmiņas veicināšana un Eiropas identitātes un Savienības piederības sajūtas attīstīšana;

(Šā apakšpunkta teksts tiks izmantots arī pielikuma 1. daļas 1. sadaļas virsrakstā.)

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) „Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība”.

(b) „Eiropas pilsonības stiprināšana, izmantojot demokrātisku iesaistīšanos un sabiedrisko līdzdalību”.

(Šā apakšpunkta teksts tiks izmantots arī pielikuma 1. daļas 2. sadaļas virsrakstā.)

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs divas sadaļas papildina horizontālie pasākumi attiecībā uz analīzi, izplatīšanu un projekta rezultātu izmantošanu („Valorizācijas” pasākumi).

Šīs divas sadaļas papildina horizontālie pasākumi attiecībā uz analīzi, izplatīšanu un projekta rezultātu izmantošanu (izplatīšanas un pavairošanas pasākumi).

Pamatojums

Dažu projektu rezultātus var izplatīt, savukārt citus ir labāk pavairot (bieži, atkārtoti izmantot).

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai sasniegtu programmā minētos mērķos, tai cita starpā ir jāfinansē šādi pasākumi, kas tiek īstenoti starpvalstu līmenī, vai kuriem piemīt acīmredzama Eiropas dimensija:

2. Lai sasniegtu programmā minētos mērķus, tai cita starpā (bet ne tikai) ir jāfinansē šādi pasākumi, kas tiek īstenoti transnacionālā līmenī, vai kuriem piemīt Eiropas dimensija:

 

(a) savstarpējas mācīšanās un sadarbības pasākumi, piemēram:

− pilsoņu apspriedes, pilsētu sadraudzība;

− pilsoņu un ekspertu grupu apspriedes, pilsētu sadraudzība, sadraudzības pilsētu tīkli un vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un citu vietējo dalībnieku kopējie projekti;

starpvalstu partnerības un tīklu veidošana un darbība;

projekti, ko īsteno transnacionālas partnerības, tostarp 6. pantā minētie dažāda veida ieinteresētās personas, dažāda veida organizāciju, piemēram, pilsoniskās sabiedrības sadarbības platformu, sadarbība un pilsoniskās sabiedrības un Savienības iestāžu dialogs;

 

− atceres projekti ar Eiropas dimensiju;

 

− informācijas apmaiņa, cita starpā izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) un/vai sociālos plašsaziņas līdzekļus;

− atbalsts vispārējas nozīmes Eiropas organizācijām;

(b) strukturāls atbalsts tādām organizācijām :

kopienas izveide un debates par pilsonības jautājumiem, pamatojoties uz IKT un/vai sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu;

− vispārējas nozīmes Eiropas organizācijas, kas definētas Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regulas] īstenošanas noteikumu … pantā, piemēram, Eiropas tīkli un Eiropas izglītības centri, kuriem ir Eiropas nozīmes mērķi;

ES līmeņa pasākumi;

− programmas „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunkti;

debates/pētījumi un intervences attiecībā uz pagrieziena punktu noteikšanu Eiropas vēsturē, jo īpaši, lai atcerētos tos noziegumus, kas tika pastrādāti nacisma un staļinisma režīmu laikā;

− valsts, reģionālā vai vietējā līmenī izveidotas programmas informācijas/konsultāciju struktūras dalībvalstīs;

pārdomas/debates par kopējām vērtībām;

(c) Savienības mēroga analītiskie pasākumi, piemēram:

iniciatīvas, lai vairotu informētību par ES iestādēm un to darbību;

− izraudzīti pētījumi par jautājumiem, kas saistīti ar programmas mērķiem;

– pasākumi, kas izmanto un turpmāk valorizē atbalstīto iniciatīvu rezultātus;

(d) pasākumi, ar kuriem paredzēts palielināt informētību par programmu, kā arī veicināt informētību un informācijas izplatīšanas darbības, kas izstrādātas, lai izmantotu un turpmāk valorizētu atbalstīto iniciatīvu rezultātus un uzsvērtu dažādu organizāciju un iestāžu izmantoto labo praksi, piemēram:

pētījumi par jautājumiem, kas saistīti ar pilsonību un sabiedrisko līdzdalību;

− Savienības līmeņa pasākumi, tostarp konferences, atceres vai apbalvošanas ceremonijas;

atbalsts programmas informācijas/konsultāciju struktūrām dalībvalstīs.

− salīdzinoša izvērtēšana, speciālistu sanāksmes un semināri;

 

− debates/pētījumi un intervences attiecībā uz pagrieziena punktu noteikšanu Eiropas vēsturē un Eiropas integrācijā, lai cita starpā atcerētos tos noziegumus, kas tika pastrādāti visu Eiropas moderno laiku vēsturē valdošo diktatūru — nacisma, fašisma un totalitāro komunistisko režīmu, tai skaitā staļinisma — laikā, par galīgo mērķi nosakot mierīgas līdzāspastāvēšanas saglabāšanu Eiropā;

 

− iniciatīvas vecāka gadagājuma cilvēku iesaistei Eiropas vēstures svarīgāko notikumu atceres uzturēšanā;

 

− svarīgu vēsturisku notikumu atcere un zināšanu par tiem veicināšana;

 

− iniciatīvas, ar kurām tiek vairota informētība par Savienības iestādēm un to darbību un sniegta plašāka informācija par Eiropas pilsoņu tiesībām un pienākumiem un cilvēktiesībām kopumā;

 

− pārdomas/debates par kopējām vērtībām;

 

− informētības veicināšanas iniciatīvas diskriminācijas un ksenofobijas apkarošanai.

Pamatojums

Darbības ir reorganizētas atbilstīgi to veidam.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Abas 1. punktā minētās programmas daļas tiek detalizēti izklāstītas šīs regulas pielikumā.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Eiropas Savienības dotācijas var piešķirt tādos īpašos veidos kā darbības dotācijas, vai rīcības dotācijas.

1. Savienības dotācijas var piešķirt kā darbības dotācijas vai rīcības dotācijas.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Publisko iepirkumu līgumos tiks iekļauta tādu pakalpojumu pirkšana kā pasākumu organizēšana, mācības un pētniecība, informācijas un izplatīšanas rīki, monitorings un vērtēšana.

2. Publisko iepirkumu līgumos tiks iekļauta pakalpojumu pirkšana, kas ļaus īstenot un/vai organizēt pasākumus, pārskatu izstrādi un pētījumus, informācijas un izplatīšanas rīku izmantošanu, uzraudzību un vērtēšanu.

Pamatojums

Tā kā šā lēmuma redakcijā vārds „programma” attiecas uz programmu „Eiropa pilsoņiem”, tā izmantošana šeit varētu būt maldinoša. Vēl ir jāuzsver, ka publiskais iepirkums šajā sakarībā būtu jāizmanto, ja tiek vērtēta programmas līmenī veicamo pasākumu lietderība (vārds „nepastarpināti”).

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

5. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programma jāatver šādu valstu (turpmāk tekstā — “iesaistīto valstu”) līdzdalībai:

Programma jāatver šādu valstu līdzdalībai:

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

5. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) dalībvalstu;

(a) dalībvalstu un to aizjūras zemju un teritoriju, kas norādītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā;

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka aizjūras zemju un teritoriju iedzīvotāji ir ES pilsoņi, jārada iespēja, lai arī viņi varētu piedalīties programmā. Saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju, tām ir tiesības piedalīties visās ES programmās.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

5. pants – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pievienošanās valstu, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu līdzdalībai savienības programmās, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai līdzīgiem nolīgumiem.

(b) pievienošanās valstu, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu līdzdalībai savienības programmās, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai līdzīgiem nolīgumiem; projektos vai programmās, kam tiek piešķirts finansējums, ir jāievēro Savienības principi un vērtības, piemēram, valstu labas kaimiņattiecības, sadarbība, samierināšanās un savstarpēja cieņa, un jānodrošina minēto projektu un programmu atbilstība šiem principiem un vērtībām;

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmai ir jābūt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm, veicinot Eiropas integrāciju, jo īpaši vietējām varas iestādēm un organizācijām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratori), pilsoņu grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (piemēram, izdzīvojušo personu apvienībām), un izglītības un pētniecības iestādēm.

Programma ir pieejama visām ieinteresētajām personām, kas veicina Eiropas atceri, pilsonību un integrāciju, starpkultūru dialogu un pilsoņu savstarpēju sapratni, jo īpaši vietējām un reģionālām iestādēm un organizācijām, sadraudzības komitejām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratoriem), kultūras un vēstures institūtiem, pilsoņu grupām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (tostarp brīvprātīgo organizācijām un vēstures traģiskos notikumos izdzīvojušo personu apvienībām) un kultūras, jaunatnes, izglītības, pētniecības un sporta organizācijām. Komisija nodrošina, ka administratīvās procedūras tiek pilnveidotas, tādējādi radot vienkāršu piekļuvi programmai.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmā var tikt iekļauti kopīgi pasākumi kādā no tajā ietvertajām jomām ar atbilstošām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi un UNESCO, pamatojoties uz kopīgu ieguldījumu un saskaņā ar Finanšu regulu.

Ar programmu var atbalstīt kopīgus pasākumus kādā no tajā ietvertajām jomām ar atbilstošām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi un UNESCO, pamatojoties uz kopīgu ieguldījumu un saskaņā ar Finanšu regulu.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija īsteno programmu saskaņā ar Finanšu regulu un šīs regulas pielikumā iekļautajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija uztur regulāru dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem, saistītām ieinteresētajām pusēm un speciālistiem.

Komisija uztur regulāru dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem, atbilstīgiem partneriem un speciālistiem.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija nodrošina saskaņotību un papildināmību starp šo programmu un instrumentiem citās Savienības darbības jomās, īpaši izglītības, arodapmācības, kultūras, sporta, pamattiesību un brīvību, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, diskriminācijas apkarošanas, pētniecības un inovāciju jomā, paplašināšanās politikā un savienības ārējās darbībās.

Komisija nodrošina saskaņotību un papildināmību starp programmā, kas tiek izveidota ar šo regulu, iekļautajiem pasākumiem un instrumentiem citās Savienības darbības jomās, īpaši izglītības, arodapmācības un jaunatnes, sporta, kultūras un audiovizuālajā jomā, pamattiesību un brīvību, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, paaudžu solidaritātes, brīvprātīgā darba, diskriminācijas apkarošanas, pētniecības un inovācijas, informācijas sabiedrības jomā, paplašināšanās politikā, kaimiņattiecību politikā — jo īpaši tās pārrobežu attiecību sadaļā — un Savienības ārējā darbībā.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 229 miljoni.

1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas GGGG/XXXX Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [17]. punkta nozīmē bāzes finansējums programmas īstenošanai ir vismaz EUR 229 miljoni. Ikgadējās apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek pastiprināta budžeta lēmējinstitūcijas loma.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Resursi, kas piešķirti komunikācijas pasākumiem šīs regulas ietvaros, sedz arī korporatīvo komunikāciju par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm ciktāl tas attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

svītrots

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Budžeta lēmējinstitūcija piešķir pieejamās ikgadējās apropriācijas, neskarot noteikumus, kas paredzēti Padomes regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas pie ekonomiskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96, lai noteiktu, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Eiropas Savienības finansiālās intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu, vai līgumu, kas saistīts ar Savienības finansējumu.

Lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu, vai līgumu, kas saistīts ar programmai piešķirto Savienības finansējumu, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96, ir pilnvarots veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas pie ekonomiskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds programmas finansējums.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot pirmo un otro apakšpunktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī dotāciju nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF nepārprotami ir dotas tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas.

Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas attiecībā uz projektiem, kas ietilpst programmas darbības jomā.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

14. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Panākumus 2. pantā minēto konkrēto mērķu sasniegšanā noteiks, salīdzinot ar pielikumā dotajiem rādītājiem.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Dotācijas, kas piešķirtas 2014. gadā

 

Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas 2014. gadā, izdevumu attaisnošanas periods var sākties 2014. gada 1. janvārī, ja attiecīgie izdevumi nav radušies pirms dienas, kad iesniegts pieteikums par dotācijas saņemšanu, vai pirms dienas, kad sācies saņēmēja budžeta gads.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek nodrošināts, ka programma var sākt darbību 2014. gada 1. janvārī, pat ja process aizkavējas.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildu informācija par piekļuvi programmai

Papildu informācija par atbalstītajām darbībām

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 1. sadaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. SADAĻA. Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība

1. SADAĻA. Eiropas vēsturiskās atmiņas veicināšana un Eiropas identitātes un Savienības piederības sajūtas attīstīšana

(Šā virsraksta teksts ir saskaņots ar 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.)

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 1. sadaļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī sadaļa tiek definēta nevis atkarībā no tā, kāda veida pilsoņu organizācijas vai dalībnieki var pieteikties, bet gan iespējamiem projektiem un iniciatīvām, kuras var uzsākt to izdevumu kategorijā.

svītrots

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 1. sadaļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

atbalsta pasākumus, kas aicina pārdomāt kopējas vērtības to plašākajā nozīmē, ņemot vērā daudzveidību. Līdzekļi var būt pieejami iniciatīvām, kas rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē (īpaši (bet ne tikai) nacisma un staļinisma) un piemin to upurus. Šajā sadaļā ir arī ietverti pasākumi, kas attiecas uz citiem atskaites punktiem Eiropas nesenajā vēsturē. Tajā priekšroka jo īpaši tiek dota tiem pasākumiem, kas veicina toleranci un samierināšanos, ar nolūku iesaistīt jaunāko paaudzi.

Ar šo sadaļu tiks atbalstīti pasākumi, kas aicina pārdomāt Eiropas vēsturi un kultūras un lingvistisko daudzveidību, un kopējās vērtības to plašākajā nozīmē, ņemot vērā dzimumu līdztiesību. Līdzekļi var būt pieejami iniciatīvām, kas rosina pārdomas un debates par totalitāro un autoritāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē (īpaši (bet ne tikai) attiecībā uz nacisma, kas noveda līdz holokaustam, un totalitāro komunistisko režīmu, tai skaitā staļinisma, cēloņiem) un piemin šo noziedzīgo režīmu upurus. Šajā sadaļā ir arī ietverti pasākumi, kas attiecas uz citiem izšķirošiem brīžiem Eiropas nesenajā vēsturē un nozīmīgākajiem Eiropas integrācijas notikumiem. Jo īpaši lai iesaistītu jaunāko paaudzi un vienlaikus apkarotu rasismu un neiecietību, tajā priekšroka jo īpaši tiks dota tiem pasākumiem, kas veicina toleranci, starpkultūru dialoga rezultātā radītu savstarpēju sapratni, samierināšanos un vēsturisko atmiņu, kā arī sajūtu par piederību Savienībai, kas ir veids, kā atbrīvoties no pagātnes un veidot nākotni.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 1. sadaļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Indikatīvi šai sadaļai piešķirs apmēram 25 % no kopējā plānotā programmas budžeta.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 2. sadaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. SADAĻA. Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība

2. SADAĻA. Eiropas pilsonības stiprināšana, izmantojot demokrātisku iesaistīšanos un sabiedrisko līdzdalību

(Šā virsraksta teksts ir saskaņots ar 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu.)

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 2. sadaļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī sadaļa tiek definēta nevis atkarībā no tā, kāda veida pilsoņu organizācijas vai dalībnieki var pieteikties, bet gan iespējamiem projektiem un iniciatīvām, kuras var uzsākt to izdevumu kategorijā. Šajā sadaļā ir iekļauti tie pasākumi, kas aptver sabiedrisko līdzdalību tās plašākajā nozīmē, īpašu uzmanību pievēršot strukturēšanas metodēm ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā. Tajā priekšroka tiek dota tām iniciatīvām un tiem projektiem, kas nepārprotami ir saistīti ar Eiropas politisko darba kārtību.

Šajā sadaļā tiks iekļauti pasākumi, kas aptver pilsonisko līdzdalību tās plašākajā nozīmē, īpašu uzmanību pievēršot strukturēšanas metodēm, lai nodrošinātu finansēto pasākumu ilgtermiņa ietekmi. Tajā priekšroka tiks dota tām iniciatīvām un tiem projektiem — jo īpaši pilsoniskās sabiedrības un mazu un vidēji lielu organizāciju maza mēroga projektiem —, kas nepārprotami ir saistīti ar Eiropas politisko darba kārtību, un tādām iniciatīvām un projektiem, kuru īstenošanā paredzēts izmantot sadarbību un tīklu veidošanu, pilsoniskās sabiedrības un Savienības iestāžu dialogu un uz pilsoņiem vērstas metodes, kā arī paredzēts risināt jautājumus, kurus pilsoņi ir noteikuši kā svarīgus. Viens no tās mērķiem būs arī iesaistīt grūti sasniedzamas pilsoņu grupas.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 2. sadaļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā sadaļā var būt iekļauti arī projekti un iniciatīvas, kas Eiropas Savienības līmenī attīsta solidaritātes, sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas.

Šajā sadaļā var būt iekļauti arī projekti un iniciatīvas, kas attīsta savstarpējas sapratnes un solidaritātes iespējas un veicina līdzdalības demokrātiju, sabiedrisko iesaistīšanos, sadarbības tīklu veidošanu un brīvprātīgo darbu.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 2. sadaļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vēl daudz kas jāpaveic, lai politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītu vairāk sieviešu. Sieviešu balsīm ir jābūt labāk sadzirdamām, un tās ir vairāk jāņem vērā tām personām, kuras ir atbildīgas par to politisko lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē cilvēku dzīves.

Vēl daudz kas jāpaveic, lai demokrātiskajā līdzdalībā un politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītu vairāk jauniešu un sieviešu, kā arī kultūras minoritāšu. Viņu balsīm vajadzētu būt labāk sadzirdamām, un tās ir vairāk jāņem vērā tām personām, kuras ir atbildīgas par to politisko lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē cilvēku dzīvi.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 2. sadaļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tā kā pilnīga mazākumtautību integrācija ir pastāvīgs Savienības mērķis, tiks īstenota konstruktīvāka pieeja, lai veicinātu mazākumtautību pārstāvju politisko un pilsonisko līdzdalību.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 2. sadaļa – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Indikatīvi šai sadaļai piešķirs apmēram 60 % no kopējā plānotā programmas budžeta.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 3. sadaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

HORIZONTĀLAIS PASĀKUMS: Valorizācija

HORIZONTĀLAIS PASĀKUMS: Rezultātu izplatīšana un pavairošana

Pamatojums

Tā kā runa ir par pasākumiem, kas ir horizontāli un atsevišķos gadījumos liekas visai abstrakti, to nosaukumiem vajadzētu paskaidrot to, kāda veida pasākumi tie ir. Papildus tam būtu jāizplata ne tikai rezultāti; to ietekme un radītā pievienotā vērtība būtu vairākkārt jāizmanto un dažreiz — citās nozarēs. Vārda „pavairošana” lietojums norāda uz šāda veida domāšanu. Piemēram, ja jaunas metodikas izgudrošana ir viens no projekta rezultātiem, to vairākkārt var izmantot vēlākos projektos.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 3. sadaļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šis pasākums ir definēts programmai kopumā, un to piemēro gan 1. sadaļai, gan arī 2. sadaļai.

Šis pasākums ir definēts programmai kopumā, un to piemēro gan 1. sadaļai, gan arī 2. sadaļai. To piemēro tikai tad, ja tas ir lietderīgi, vajadzīgi un samērīgi.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 3. sadaļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tas atbalsta iniciatīvas, kuras paātrina rezultātu pārnesamību, nodrošina labākus ienākumus no ieguldījumiem, un palielina mācīšanos no pieredzes. Šī pasākuma mērķis ir to iniciatīvu, kas uzsāktas ar nolūku ilgtermiņā veicināt ilgtspējīgumu, rezultātu turpmāku “valorizāciju” un izmantošanu.

Ar to tiks atbalstīti programmas „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunkti un iniciatīvas, kuras tiek īstenotas programmā iesaistītajās valstīs un kuras paātrina rezultātu pārnesamību, nodrošina labākus ienākumus no ieguldījumiem un palielina mācīšanos no pieredzes. Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt turpmāku valorizāciju un izmantojamību to iniciatīvu rezultātiem, kuras sāktas nolūkā nodrošināt rezultātu ilgtermiņa ietekmi.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 3. sadaļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tajā ir ietverta „spēju veidošana” — atbalsta pasākumu izstrāde, lai apmainītos ar paraugpraksēm, ieinteresēto pušu, tostarp, valsts iestāžu starpā apvienotu pieredzi vietējā un reģionālā līmenī, un, piemēram, mācībās attīstītu jaunas iemaņas. Mācībās varētu iekļaut pieredzes un prasmju apmaiņu starp līdzīgu cilvēku grupām, pedagogu apmācību, kā arī, piemēram, datu bāzes izstrādi par organizācijām/projektiem, kas tiek finansēti programmas ietvaros.

Tajā ir ietverta „spēju veidošana” — atbalsta pasākumu izstrāde, lai apmainītos ar paraugpraksēm, ieinteresēto pušu, tostarp, valsts iestāžu starpā apvienotu pieredzi un zināšanām, tai skaitā vietējā un reģionālā līmenī un iesaistot valsts iestādes, un attīstītu jaunas iemaņas, piemēram, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un mācības. Mācībās varētu iekļaut pieredzes un prasmju apmaiņu starp līdzīgu cilvēku grupām, pasniedzēju apmācību, kā arī, piemēram, tādu IKT rīku izstrādi, kuri sniedz informāciju par programmas finansētajām organizācijām un projektiem.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 3. sadaļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Indikatīvi šai sadaļai piešķirs apmēram 5 % no kopējā plānotā programmas budžeta.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopumā priekšroka tiks dota tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas tieši saistīti ar ES politiku, ar nolūku piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā.

Lai veicinātu dalību Savienības politiskās darba kārtības veidošanā, kopumā priekšroka tiks dota tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi vai arī projektiem, kuriem ir liels potenciāls, neatkarīgi no to apmēra, jo īpaši tiem projektiem, kas ir saistīti ar Savienības politiku vai jautājumiem, ko pilsoņi ir noteikuši kā svarīgus.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu un lielāko daļu pasākumu var centralizēti vadīt izpildaģentūra.

Programmu un lielāko daļu pasākumu centralizēti vadīs izpildaģentūra. Izvēloties projektus, izpildaģentūrai būtu jācenšas cik vien iespējams nodrošināt ģeogrāfisku līdzsvarojumu finansējuma piešķiršanā un būtu jāuzrauga, lai projekta finansēšanas kompensēšana notiek, pamatojoties uz reāliem izdevumiem. Izpildaģentūrai arī būtu jāsniedz informācija, konsultācijas un apmācība pieteikuma iesniedzēja valsts valodā.

Pamatojums

Regulā tiks noteikts, kāda veida iestāde koordinēs šo programmu.

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumi tiks īstenoti starpvalstu līmenī, vai arī tiem būs nepieciešama skaidra Eiropas dimensija. veicinās pilsoņu mobilitāti un ideju apmaiņu Eiropas Savienībā.

Pasākumi tiks īstenoti transnacionālā līmenī, vai arī tiem būs nepieciešama Eiropas dimensija. Tie veicinās pilsoņu dalību un ideju apmaiņu Savienībā.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Būs svarīga tīklu elementu izveide un koncentrēšanās uz pavairošanas faktoriem, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, un to atspoguļos gan darbību veidos, gan iesaistīto organizāciju klāstā. Tiks ievērojami veicināta dažādo programmā iesaistīto ieinteresēto pušu mijiedarbības un saskaņotības attīstība.

Uzmanība būs jāpievērš tīklu veidošanas elementiem un pavairošanas faktoriem, tostarp modernāko (IKT) un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanai, jo īpaši, lai iesaistītu jaunāko paaudzi, un to atspoguļos gan darbību veidos, gan iesaistīto organizāciju klāstā. Tiks ievērojami veicināta dažādo programmā iesaistīto ieinteresēto pušu mijiedarbības un saskaņotības attīstība un grūti sasniedzamu pilsoņu grupu dalība.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pēc vajadzības veikt informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka par programmā atbalstītajiem pasākumiem ir plaša informācija un ka tie ir ļoti iedarbīgi.

Komisija pēc vajadzības veiks informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka par programmā atbalstītajiem pasākumiem ir plaša informācija un ka tie ir ļoti iedarbīgi. Tas liks pievērst uzmanību dalībvalstu līmenī visās oficiālajās Savienības valodās sniegtajai informācijai un reklāmai.

Pamatojums

Kaut arī angļu, franču un vācu valoda projektu īstenošanā dominē kā darba valodas, programma attiecas uz Eiropas pilsonību, un tāpēc ir jāatbalsta paziņojumu sniegšana 23 (sākot ar 2013. gadu —24) oficiālajās valodās; tas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piešķirtā budžeta ietvaros ir jāfinansē arī korporatīvā komunikācija par Savienības politiskajām prioritātēm.

svītrots

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Programmas pārvaldīšanai piešķirs apmēram 10 % no kopējā budžeta.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrētie mērķi, kas minēti 2. pantā, apraksta rezultātus, kurus ir plānots sasniegt, īstenojot šo programmu. Progress tiks vērtēts, izmantojot šādus ar efektivitāti saistītus rādītājus:

Konkrētie mērķi, kas minēti 2. pantā, apraksta rezultātus, kurus ir plānots sasniegt, īstenojot šo programmu. Progress tiks vērtēts, izmantojot ar darbības rezultātiem saistītus rādītājus, piemēram:

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 1. sadaļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpašais mērķis Nr. 1. Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

Īpašais mērķis Nr. 1. Izpratnes palielināšana par vēsturisko atmiņu, kopīgo vēsturi, kultūras mantojumu, identitāti un Savienības mērķi veicināt mieru, toleranci, savstarpēju sapratni, savas vērtības, savu kultūras un lingvistisko daudzveidību un iedzīvotāju labklājību, veicinot debates, darbības, pārdomas un sadarbības tīklu izveidi un apvienojot cilvēkus no vietējām kopienām un asociācijām visā Eiropā, lai viņi varētu dalīties un apmainīties ar pieredzi un mācīties no vēstures.

(Šīs sadaļas ievaddaļas teksts ir saskaņots ar 2. panta 1. punkta pirmās daļas tekstu.)

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 1. sadaļa – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tabula svītrota.

(Skat. grozījumu Nr. 82−88.)

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 1. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – virsraksts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Rādītāji:

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 1. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− tieši iesaistīto dalībnieku skaits;

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 1. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 2. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− ar programmu netieši sasniegto personu skaits;

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 1. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 3. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− projektos iesaistīto dalībvalstu un citu valstu skaits;

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 1. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 4. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− projektu skaits;

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 1. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 5. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− projektu pieteikumu kvalitāte un izraudzīto projektu rezultātu turpmākas izmantošanas un pārvietošanas pakāpe;

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 1. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 6. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− to pretendentu procentuālais īpatsvars, kuri piedalās pirmo reizi.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpašais mērķis Nr. 2. Veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem, un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

Īpašais mērķis Nr. 2. Visu iesaistīto valstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības mijiedarbības, kā arī demokrātiskas un sabiedriskas līdzdalības un starpkultūru dialoga veicināšana Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem un viņu līdzdalību tajos un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

(Šīs sadaļas ievaddaļas teksts ir saskaņots ar 2. panta 2. punkta pirmās daļas tekstu.)

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tabula svītrota.

(Skat. grozījumu Nr. 91−106.)

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – virsraksts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Rādītāji:

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− tieši iesaistīto dalībnieku skaits;

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 2. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− ar programmu netieši sasniegto personu skaits;

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 3. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− iesaistīto organizāciju skaits;

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 4. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− projektos iesaistīto dalībvalstu un citu valstu skaits;

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 5. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− Savienības un tās iestāžu radītais iespaids uz saņēmējiem;

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 6. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− projektu pieteikumu kvalitāte;

Grozījums Nr.  98

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 7. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− to pretendentu procentuālais īpatsvars, kuri piedalās pirmo reizi;

Grozījums Nr.  99

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 8. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− tādu transnacionālu partnerību skaits, kurās iesaistīti dažāda tipa ieinteresētās personas;

Grozījums Nr.  100

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 9. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− sadarbības pilsētu tīklu skaits;

Grozījums Nr.  101

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 10. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− tādu politisko iniciatīvu skaits un kvalitāte, kuras tiek īstenotas, pamatojoties uz programmas atbalstītiem pasākumiem vietējā vai Eiropas līmenī;

Grozījums Nr.  102

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 11. ievilkums (jauns) – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

− pasākumu ģeogrāfiskais diapazons:

Grozījums Nr.  103

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 11. ievilkums (jauns) – 1. aizzīmes punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

• salīdzinājums starp vienas dalībvalsts, kas ir vadošā partnere, iesniegto projektu skaita procentuālo īpatsvaru un attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita procentuālo īpatsvaru no kopējā ES iedzīvotāju skaita;

Grozījums Nr.  104

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 11. ievilkums (jauns) – 2. aizzīmes punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

• salīdzinājums starp vienas dalībvalsts, kas ir vadošā partnere, izraudzīto projektu skaita procentuālo īpatsvaru un attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita procentuālo īpatsvaru no kopējā ES iedzīvotāju skaita;

Grozījums Nr.  105

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 11. ievilkums (jauns) – 3. aizzīmes punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

• salīdzinājums starp vienas dalībvalsts, kas ir vadošā partnere vai līdzpartnere, iesniegto projektu skaita procentuālo īpatsvaru un attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita procentuālo īpatsvaru no kopējā ES iedzīvotāju skaita;

Grozījums Nr.  106

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – 2. sadaļa – 1. apakšsadaļa (jauna) – 11. ievilkums (jauns) – 4. aizzīmes punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

• salīdzinājums starp vienas dalībvalsts, kas ir vadošā partnere vai līdzpartnere, izraudzīto projektu skaita procentuālo īpatsvaru un attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita procentuālo īpatsvaru no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums attiecībā uz programmu „Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, kas izstrādāts, pamatojoties uz pašreizējo programmu 2007.−2013. gadam, ir viena no pamanāmākajām programmām, ko pašlaik izskata Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja, lai gan šīs programmas budžets ir relatīvi neliels (paredzēts EUR 229 miljonu apmērā). Programmas mērķis ir stiprināt vēsturisko atmiņu un palielināt pilsoniskās līdzdalības iespējas Savienības līmenī, un tā joprojām ir vienīgā programma, kas paredzēta tikai šo mērķu izpildes sekmēšanai Eiropas līmenī. Priekšlikums jaunajai programmai ir līdzīgs pašreizējai programmai „Eiropa pilsoņiem” (2007.−2013. gadam), par kuru referents arī bija atbildīgs. Šajā ziņojumā ir pausts referenta viedoklis par programmas priekšlikumu.

Komisijas priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz pašreizējās programmas vidusposma novērtējumu, un tajā saskaņā ar Komisijas apgalvojumu ir ņemtas vērā apspriešanās ar svarīgākajām ieinteresētajām personām. Lai gan programmas pašreizējam un nākamajam laikposmam ir ļoti līdzīgas, tomēr Komisija diezgan pārsteidzošā kārtā un nesniedzot nekādus papildu paskaidrojumus vai pamatojumus, ir izmainījusi savā priekšlikumā vienu nelielu, bet būtisku lietu — tā ir noteikusi LESD 352. pantu par programmas vienīgo juridisko pamatu. Šajā LESD pantā ir paredzēta īpaša likumdošanas procedūra, proti, piekrišanas procedūra, ar kuru saskaņā Eiropas Parlaments var tikai pieņemt vai noraidīt priekšlikumu, bet nevar izdarīt grozījumus tekstā. Saskaņā ar šo procedūru galvenā loma tiek piešķirta Eiropas Savienības Padomei. Agrāk atbilstīgi iepriekšējam ES līgumam, EKL, programmai bija divi juridiskie pamati, kas atbilda tās atšķirīgajiem mērķiem, no kuriem viens bija pilsoniskā līdzdalība, kultūras daudzveidība un atcere un kuru pieņēma saskaņā ar procedūru, ko pašlaik sauc par parasto likumdošanas procedūru.

Referents un CULT komiteja nevēlējās pieņemt ierosināto juridisko pamatu, un tika pieņemts lēmums lūgt Parlamenta juridiskā dienesta atzinumu. Juridiskā dienesta atzinumā, ko vēlāk atbalstīja arī Parlamenta JURI komiteja, tika secināts, ka ir atbilstīgi izmantot programmai divus juridiskos pamatus, jo abi programmas mērķi tiek uzskatīti par vienlīdz svarīgiem, tomēr uz tiem acīmredzami attiecas divi dažādi LESD panti, proti, 167. un 352. pants. Referents ir vairākkārt mēģinājis panākt vienošanos šajā jautājumā, taču ne Komisija, ne Padome nav izrādījusi ne mazāko vēlmi mainīt savu nostāju attiecībā uz to.

Tādēļ šis ziņojums ir sagatavots, pastāvot nevienprātībai par izmantojamo procedūru. Referents un komiteja ir nolēmuši noraidīt pašreizējo priekšlikumu. Tomēr — un tas ir svarīgi —, ņemot vērā pašreizējās programmas panākumus, to, cik tā ir svarīga Eiropas iedzīvotājiem, kā arī programmas acīmredzamo Eiropas „pievienoto vērtību”, šis ziņojums ir izstrādāts nolūkā skaidri parādīt Eiropas Parlamenta viedokli par šo priekšlikumu. Referents cer, ka Komisija un Padome ātri ņems vērā viņa ieteikumus un grozījumus, kā arī viņa kolēģu turpmākus ieteikumus un grozījumus, lai netiktu aizkavēta vai sliktākā gadījumā atcelta jaunās programmas īstenošana. Referents vēlas uzsvērt, ka priekšlikums, izņemot ierosināto juridisko pamatu, ir pietiekami labs, un Padome ir vēl vairāk uzlabojusi tā tekstu.

Ņemot vērā saspringto darba grafiku un vēloties nodrošināt to, ka jaunās programmas īstenošana netiek aizkavēta Eiropas Parlamenta darbības dēļ, referents ir ņēmis vērā 2012. gada 4. maijā publicēto Padomes tekstu. Atliek cerēt, ka būs iespējams panākt vienošanos par teksta galīgo versiju (arī ar Komisiju un Padomi) un pieņemt to 2013. gada sākumā, nodrošinot vienmērīgu pāreju no pašreizējās programmas „Eiropa pilsoņiem” uz jauno programmu.

Referenta galvenie ieteikumi un grozījumi attiecībā uz priekšlikumu skar šādas jomas un/vai darbības veidus:

a) ir jāgroza juridiskais pamats, lai atspoguļotu Eiropas Parlamenta nostāju, proti, jāievieš divi juridiskie pamati — LESD 352. un 167. pants;

b) ir jāstiprina programmas sadaļa, kas attiecas uz atceri, uzsverot to jau vispārējo mērķu uzskaitījumā;

c) ir jāuzsver to, cik nozīmīgas ir vietējā līmeņa un augšupvērstas iniciatīvas un jautājumi, ko iedzīvotāji ir noteikuši par svarīgiem; tāpat ir jāizvērtē ne tikai projektu liela ietekme īstermiņā, bet arī to turpmākais potenciāls;

d) ir jāmazina budžeta dotācijas Komisijas komunikācijas darbībām tā, lai līdzekļus varētu izlietot svarīgākām vajadzībām;

e) ir jānodrošina tas, ka priekšlikumā tiek uzsvērta sporta organizāciju nozīme;

f) pēc iespējas ir jānodrošina ģeogrāfiska līdzsvarotība līdzekļu sadalē.

Turklāt referents vēlas vērst uzmanību uz to, ka Padomei vēl ir jāapspriež Komisijas priekšlikumā ierosinātais budžeta apmērs. Budžeta jautājumi tiks apspriesti pēc tam, kad būs pabeigts darbs pie daudzgadu finanšu shēmas. Tiklīdz tas būs noticis, referents vēlētos, lai CULT komiteja un viss Eiropas Parlaments pieprasa finansējuma palielināšanu. Pašreiz jaunajai programmai paredzētie budžeta līdzekļi pēc tam, kad tiek piemērota inflācijas korekcija, pat nesasniedz pašreizējās programmas „Eiropa pilsoņiem” finansējuma apmēru.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 52. panta 3. punktu

iesnieguši Marie-Christine Vergiat, Lothar Bisky, Inês Cristina Zuber

GUE/NGL grupas vārdā

Pašlaik ar programmas „Eiropa pilsoņiem” (2007−2013) līdzekļiem tiek finansēta virkne NVO darbību un sadraudzības pasākumu.

Taču Padome ar CULT komitejas locekļu vairākuma atbalstu ir būtiski izmainījusi sākotnējo Komisijas priekšlikumu.

Pēc balsošanas komitejā 25 % no šīs programmas (salīdzinājumā ar 4 %, kā bija paredzēts iepriekš) varētu tikt piešķirti „Eiropas vēsturiskajai atmiņai”, kas ir neskaidrs termins un kas ir plašāks nekā nepieciešamā totalitāro režīmu upuru atcere.

Mēs nespējam atbalstīt ne to, ka turpmākajām paaudzēm tiks melots par vēsturi, liekot komunistiskos režīmus vienā svaru kausā ar nacistiem, un ne to, ka tiek mēģināts aizmirst par fašistiskajām diktatūrām, kas reiz valdīja Dienvideiropā, ne koloniālo pagātni.

Tā darot, tiek aizskarta visu to komunistu un citu demokrātu piemiņa, kuri cīnījās pret šiem režīmiem un samaksāja par to ar savu dzīvību. Tā darot, tiek veidots nepilnīgs skatījums attiecībā uz vēsturi.

Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo aizstāvam: − dažādo Eiropu veidojošu kultūru un tautu daudzveidību un cieņu pret tām;

− politiķu un vēsturnieku un pētnieku darba nošķiršanu;

− demokrātijas principus, kas ietver debates un iespēju paust kritisku viedokli par ES, tās veidošanu un vēsturi.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Doris Pack

Priekšsēdētāja

Kultūras un izglītības komiteja

BRISELĒ

Temats:           atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” (COM(2011)08842011/0436(APP))

Cienījamā priekšsēdētāja!

Juridiskajai komitejai 2012. gada 5. marta nosūtītajā vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. pantu prasījāt komitejas atzinumu par tā juridiskā pamata atbilstību, ko Komisija ir izvēlējusies attiecībā uz priekšlikumu Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”. Minēto priekšlikumu, ko izstrādāja, pamatojoties uz LESD 352. pantu, Komisija iesniedza 2011. gada 14. decembrī. Savā vēstulē jūs izteicāt šaubas par šāda juridiskā pamata atbilstību, jo īpaši atsaucoties uz to, ka pašreiz īstenotās programmas „Eiropa pilsoņiem” (laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam) juridiskais pamats ir divkāršs — agrākais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 151. un 308. pants (tagadējais LESD 167. un 352. pants), un to pieņēma saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Vispārīga informācija

I. Priekšlikums

Eiropas Komisija ierosina programmu „Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, par pamatu ņemot pašreizējo programmu. Attiecībā uz priekšlikuma vispārējo mērķi 1. panta 2. punktā ir noteikts: „Saskaņā ar globālo mērķi veicināt izpratni par Eiropas Savienību un sekmēt sabiedrisko līdzdalību, programma sniegs ieguldījumu šāda vispārēja mērķa īstenošanā: stiprināt vēsturisko atmiņu un palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī.” Priekšlikuma 2. panta regulējums ir konkrētāks — programmas mērķi būs „palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību” (priekšlikuma 2. panta 1. punkts) un „veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem” (priekšlikuma 2. panta 2. punkts). Saskaņā ar priekšlikuma paskaidrojuma rakstā teikto tā mērķis ir „rosināt pilsoņus debatēt par konkrētiem Eiropas nozīmes jautājumiem”[1]. „Šādā veidā,” turpmāk teikts priekšlikumā,” pilsoņi sāk apzināties Eiropas Savienības politikas virzienu ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi.”

Priekšlikuma 3., 4., 5. un turpmākajos pantos ir paredzēts un definēts šo mērķu sasniegšanas veids: pasākumi, programmas struktūra, dalība, sadarbība ar starptautiskām organizācijām, programmas īstenošana u. c.

II. Apspriežamie juridiskie pamati

1. Priekšlikuma juridiskais pamats

Komisijas priekšlikums ir balstīts uz LESD 352. pantu šādā redakcijā:

„352. pants

Ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieņem vajadzīgos pasākumus. Ja attiecīgos pasākumus Padome pieņēmusi saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā pieņem lēmumu vienbalsīgi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.”

2. Ierosinājums mainīt juridisko pamatu

Savā prasījumā Juridiskajai komitejai sniegt atzinumu par juridisko pamatu jūs minat iespēju noteikt papildu juridisko pamatu — LESD 167. pantu —, kurš ir formulēts šādi:

„167. pants

1. Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam.

2. Savienības rīcības mērķis ir veicināt dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstīt un papildināt to rīcību šādās jomās:

– zināšanu par Eiropas tautu kultūru un vēsturi uzlabošana un popularizēšana;

– Eiropas nozīmes kultūras mantojumu glabāšana un sargāšana;

– nekomerciāli kultūras sakari;

– jaunrade mākslā un literatūrā, arī audiovizuālā jomā.

3. [...]

4. [...]

5. Lai palīdzētu sasniegt šajā pantā minētos mērķus:

– Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju paredz veicināšanas pasākumus, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu; [...]”

III. Analīze

1. Tiesas noteiktie principi

Kā norādīja Eiropas Kopienu Tiesa, juridiskā pamata izvēle ir „konstitucionāli nozīmīga”[2], jo Savienība ievēro kompetences piešķiršanas principu. Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka parasti tiesību akti ir jāpamato ar vienu juridisko pamatu. Tiesību akts, kuram ir divējādi nolūki, mērķi vai sastāvdaļas, būtu jāpamato tikai ar vienu juridisko pamatu, kuru nosaka pēc tās tiesību akta sastāvdaļas, kas ir svarīgāka[3]. Divus juridiskos pamatus varētu izmantot, „ja izņēmuma kārtā ir konstatēts, ka tiesību aktam vienlaicīgi ir vairāki nedalāmi saistīti mērķi vai tas sastāv no vairākām daļām un viens no tiem nav uzskatāms par netiešu un pakārtotu otram”[4].

Tiesa vēl ir paredzējusi dažādus kritērijus, ar kuriem ikvienā konkrētā gadījumā būtu jānosaka juridiskā pamata izvēle. Šie kritēriji ir vairākkārt uzskaitīti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, un to kopsavilkums ir šāds:

– izvēle nav subjektīva, un tā „ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt”[5];

– konkrētā tiesību akta mērķim un saturam vajadzētu būt iekļautiem šādu elementu klāstā[6].

Attiecībā uz LESD 352. pantu kā juridisko pamatu Tiesa uzskatīja, ka rīkoties saskaņā ar 352. pantu drīkst tikai tad, ja Līgumā nav neviena citas normas, kurā Savienībai būtu noteikta nepieciešamā kompetence[7]. Konkrētais juridiskais pamats, ko varētu piemērot šajā gadījumā, ir LESD 167. pants.

2. Priekšlikuma mērķi

Priekšlikumam ir divējādas mērķu sadaļas: „Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība” un „Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība” (3. panta 1. punkts). Abas šīs sadaļas ir vienlīdz svarīgas, un tās nav viena otrai pakārtotas.

a) „Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība”

LESD 167. panta 2. punktā ir minēta „zināšanu par Eiropas tautu kultūru un vēsturi uzlabošana un popularizēšana”. Priekšlikumā paredzētās „vēsturiskās atmiņas” mērķis attiecas uz Savienības vēsturi, un tāpēc tas ir iekļauts LESD 167. pantā. Jāatzīmē, ka vārda „kultūra” konkrēta neietveršana priekšlikumā vai nenosaukšana, uzskaitot tā mērķus, nerada atšķirīgu rezultātu — nav nepieciešama tieša atsauce uz „kultūru”, lai varētu piemērot LESD 167. pantu, jo pietiek ar atsauci uz „vēsturi”.

b) „Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība”

Otrs priekšlikuma mērķis par “sabiedrības līdzdalību” attiecas uz Eiropas pilsonību. Līgumā nav noteikts konkrēts juridiskais pamats, lai varētu pieņemt ar šo jomu saistītus tiesību aktus. Līdz ar to būtu jāizmanto LESD 352. pants. Lai LESD 352. pantu varētu uzskatīt par atbilstīgu juridisko pamatu, ar rīcību šajā jomā ir jāsasniedz viens no Līgumos minētajiem mērķiem (sk. iepriekš LESD 352. panta 1. punkta tekstu). LES 9. pantā ir paredzēta Eiropas Savienības pilsonība, kas papildina valstu pilsonību[8]. LES 11. panta 1. punktā ir iestādēm paredzēta prasība dot “pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem” un tādējādi veicināt aktīvu pilsonības tiesību izmantošanu. Minēto prasību ir paredzēts ievērot, īstenojot priekšlikumā minētos pasākumus, kas attiecas uz Eiropas pilsonību. Līdz ar to 352. pants, pēc visa spriežot, ir atbilstošs juridiskais pamats, lai īstenotu šīs sadaļas pasākumus.

3. “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam

Salīdzinājums ar pašreiz piemērojamo programmu, kuru jūs minat savā atzinuma sniegšanas prasījumā, apstiprina šādus secinājumus: pašreiz piemērojamās programmas mērķis, no vienas puses, ir nodrošināt Eiropas pilsoņu iesaistīšanos Eiropas integrācijas procesā, un, no otras puses, Eiropas pilsoņos attīstīt Eiropas identitāti, pamatojoties uz vispārējām kopējām vērtībām, vēsturi un kultūru. Kultūras aspekts ir reglamentēts LESD 167. pantā, savukārt attiecībā uz sabiedrības līdzdalību, kas nav minēta nevienā konkrētā Līgumu juridiskā pamatā, ir jāizmanto LESD 352. pants. Tātad — abi panti kopā ir uzskatāmi par programmas „Eiropa pilsoņiem” 2006. gada versijas juridisko pamatu.

4. Procedūras jautājumi

Jāatzīmē, ka gadījumos, kuros tiek izmantots LESD 352. pants saistībā ar citām Līguma normām, attiecīgās procedūras prasības ir jāīsteno kopā. Kaut arī Tiesa pamatā uzskatīja, ka divkāršs juridisks pamats nav pieļaujams, ja katram juridiskajam pamatam paredzētās procedūras nav saderīgas[9], tā neaplūkoja saderības jautājumu attiecībā uz LESD 352. pantu (ņemot vērā, ka 352. panta izmantošana automātiski nozīmē, ka nevar piemērot citu juridisko pamatu). Gluži otrādi — Tiesa atļāva LESD 352. pantā noteikto vienprātības noteikumu piemērot kopā ar citām procedūrām, piemēram, parasto likumdošanas procedūru[10]. Pēc visa spriežot, šajā gadījumā ir jāīsteno parastā likumdošanas procedūra, ievērojot vienprātību.

5. Juridiskā dienesta atzinums

Juridiskais dienests gan 2012. gada 21. februāra dienesta vēstulē, kas adresēta jūsu komitejai, gan 2012. gada 15. marta dienesta vēstulē, kas ir sagatavota, ņemot vērā Juridiskajai komitejai nosūtīto prasījumu sniegt atzinumu par juridisko pamatu, raksta, ka LESD 167. un 352. pantam vajadzētu būt priekšlikuma juridiskajam pamatam.

IV. Secinājumi un ieteikumi

Juridiskā komiteja minēto jautājumu izskatīja 2012. gada 27. marta sanāksmē. Šajā sanāksmē tā atbilstoši iepriekš minētajam vienprātīgi[11] nolēma ieteikt, ka tās regulas priekšlikuma juridiskajam pamatam, ar kuru laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”, vajadzētu būt LESD 167. un 352. pantam.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

  • [1]  COM(2011)0884, paskaidrojuma raksts, 2. lpp.
  • [2]  2001. gada 6. decembra Atzinums Nr. 2/00 par Kartahenas protokolu, Recueil, I-9713. lpp.
  • [3]  1999. gada 23.februāra spriedums lietā C-42/97 Parlaments/Padome, Recueil, I-869. lpp., 39. un 40. punkts.
  • [4]  2009. gada 8. septembra spriedums lietā C-411/06 Komisija/Eiropas Parlaments un Padome, Krājums, I-8887. lpp., 47. punkts.
  • [5]  1987. gada 26. marta spriedums lietā 45/86 Komisija/Padome, Recueil, 1439. lpp., 5. punkts.
  • [6]  Sk. 1991. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-300/89 Komisija/Padome, Recueil, I-287. lpp., 10. punkts un arī 2009. gada 8. septembra spriedumu lietā C-411/06 Komisija/Eiropas Parlaments un Padome, Krājums, I-7585. lpp., 45. punkts, un 2009. gada 3. septembra spriedumu lietā C-166/07 Parlaments/Padome, Krājums, I-7135. lpp., 4. punkts.
  • [7]  1987. gada 26. marta spriedums lietā 45/86 Komisija/Padome, Recueil, 1493. lpp., 13. punkts; 2006. gada 2. maija spriedums lietā C-436/03 Parlaments/Padome, Krājums, I-3733. lpp., 36.–46. punkts; 2009. gada 3. septembra spriedums lietā C-166/07 Parlaments/Padome, Krājums, I-7135. lpp., 40. un 41. punkts.
  • [8]  „Visās darbībās Savienība ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Savienības pilsonis ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība. Savienības pilsonība papildina valsts pilsonību un neaizstāj to.”
  • [9]  1991. gada 11. jūnija spriedums lietā C-300/89 Komisija/Padome (Titanium Dioxide), Recueil, I-2867. lpp., 17.–25. punkts.
  • [10]  2009. gada 3. septembra spriedums lietā C-166/07 Eiropas Parlaments/Padome, 69. punkts. Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regulu (ES) Nr. 1232/2010 par Eiropas Savienības finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.–2010. gads) (OV L 346, 30.12.2010., 1. lpp.), kuras 6. atsaucē ir teikts “saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. panta 1. punkta pirmajā teikumā minēto prasību Padomei vienprātīgi pieņemt vajadzīgos pasākumus”.
  • [11]  Galīgajā balsošanā piedalījās: Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Evelyn Regner (priekšsēdētāja vietniece), Franēoise Castex (priekšsēdētāja vietniece), Sebastian Valentin Bodu (priekšsēdētāja vietnieks), Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Alajos Mészįros, Tadeusz Zwiefka, Luigi Berlinguer, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Antonio Masip Hidalgo, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Christian Engström, Sajjad Karim, Francesco Enrico Speroni, Jiří Maštálka, Piotr Borys, Dagmar Roth-Behrendt, Eva Lichtenberger.

Budžeta komitejas ATZINUMS (16.11.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”
(COM(2011)0884 – C7 – 2011/0436(APP))

Atzinumu sagatavoja: Barbara Matera

ĪSS PAMATOJUMS

Vispārēja informācija

Savā priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) Komisija uzsver nepieciešamību turpināt programmu „Eiropa pilsoņiem” 2007–2013. Pirmās šādas programmas pastāvēšanas laikā kļuvis skaidrs, ka ir jāuzlabo iedzīvotāju zināšanas par ES vēsturi un tās veidošanos, kā arī izpratne par ES ieceri. Ar Līgumu par Eiropas Savienību (LES) ir sperts liels solis virzībā uz Savienības tuvināšanu tās iedzīvotājiem un uz pārrobežu debašu veicināšanu par ES politikas jautājumiem (nesen ierosinātā pilsoņu iniciatīva ir tikai daļa no šā procesa). Komisija piedāvā veicināt pilsonisko līdzdalību. Šī programma tiks veidota, ņemot vērā pašreizējās programmas stipro un vājo pušu analīzi. Tās mērķis ir apsvērt nepieciešamību pēc patiesākām debatēm vietējā, reģionu un valstu līmenī par jautājumiem, kas saistīti ar Savienību, un, izmantojot plašu organizāciju tīklu, aptvert pēc iespējas plašākas iedzīvotāju grupas, kuras parasti nemēģina ietekmēt ES jautājumu risināšanu vai iesaistīties tajā.

Budžets

Komisijas priekšlikumā 2014.–2020. gada DFS ir paredzēts, ka programmai „Eiropa pilsoņiem” tiks atvēlēti EUR 229 miljoni pašreizējās cenās salīdzinājumā ar EUR 215 miljoniem, kas atvēlēti tagadējai DFS. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka tā ir minimālā summa, kas vajadzīga (ņemot vērā gada inflāciju), lai sekmētu šādu svarīgu mērķu sasniegšanu kā Eiropas pilsonība un vēsturiskā atmiņa, un labākajā gadījumā šo budžetu vajadzētu palielināt par 5–10 %. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka piedāvātajā tiesību akta tekstā vajadzētu paredzēt līdzekļu sadalīšanu trijās sadaļās. Lai nodrošinātu lielāku elastību un programmas vieglāku pieejamību nelielām iedzīvotāju grupām, tajā vajadzētu iekļaut attiecīgas atsauces un garantijas.

Mērķi

Šīs programmas mērķis ir stiprināt vēsturisko atmiņu un uzlabot pilsoniskās līdzdalības iespējas Savienības līmenī. Proti, programmai ir šādi konkrēti mērķi, kas tiks īstenoti starpvalstu līmenī un kurām piemīt acīmredzama Eiropas dimensija.

· Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

· Veicināt iedzīvotāju demokrātisko un pilsonisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot iedzīvotāju izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

1.a norāda, ka tiesību akta priekšlikumā minētais finansējums ir tikai likumdevējai iestādei paredzēta aptuvena norāde un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

Pamatojums

Ievērojot principu, ka lēmumu pieņem tikai tad, kad ir panākta pilnīga vienošanās, attiecīgajā juridiskajā pamatā norādītie skaitļi nav uzskatāmi par galīgiem, jo sarunas par DFS joprojām turpinās.

Grozījums Nr.  2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

1.b atsaucas uz 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai1; vēlreiz uzsver, ka jaunajā DFS ir vajadzīgi pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt tās pašreizējās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt neparedzētos gadījumos; prasa Padomei, ja tā šādai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību; norāda — lai arī līdzekļu apjoms nākamajā DFS ir palielināts vismaz par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, tas var tikai daļēji palīdzēt sasniegt Savienības noteiktos mērķus un saistības un īstenot Savienības solidaritātes principu;

 

__________________________________

 

1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.

Pamatojums

Ja Padome grasās samazināt DFS atvēlētos līdzekļus, EP mudina to noteikt „negatīvas prioritātes”, neraugoties uz to apliecināto pievienoto vērtību, un jaunus uzdevumus, kas Savienībai jāuzņemas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos, ņemot vērā ES pastāvošo daudzvalodību.

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos, ņemot vērā ES pastāvošo daudzvalodību. Šai programmai jo īpaši jābūt pieejamai, īstenojot mazus un vidējus projektus, neaprobežojoties tikai ar lieliem projektiem, lai nodrošinātu lielāku elastību un vieglāku programmas pieejamību Savienības iedzīvotājiem. Īpaši jārūpējas par administratīvo un finanšu procedūru vienkāršošanu.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir padarīt šo programmu elastīgāku un vieglāk pieejamu Eiropas iedzīvotājiem un iedzīvotāju grupām, kā arī atvieglot administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Šajā regulā budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā visam programmas darbības laikam paredz finansējumu, kas ir pamats budžeta pārvaldības iestādei gada budžeta procedūras īstenošanā atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 201X. DD. MM. Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

(12) Šajā regulā budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā visam programmas darbības laikam paredz indikatīvu finansējumu, kas kalpo kā atsauce budžeta pārvaldības iestādei gada budžeta procedūras īstenošanā atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 201X. DD. MM. Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

Pamatojums

Tādējādi šo apsvērumu saskaņo ar 12. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Priekšroka jādod tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas ir tieši saistīti ar ES politiku un kuru nolūks ir piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, šīs programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, piešķirot līdzekļus vienreizēju izmaksu, vienotu likmju finansēšanai, un vienības izmaksu likmju piemērošanai.

(16) Neatkarīgi no tā, cik projekts ir liels un cik liels ir budžets, priekšroka jādod tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas ir tieši saistīti ar ES politiku un kuru nolūks ir piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, šīs programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, piešķirot līdzekļus vienreizēju izmaksu, vienotu likmju finansēšanai, un vienības izmaksu likmju piemērošanai.

Pamatojums

Projekta vēriens vai atbalsta saņēmēja nozīmīgums nevar būt izšķirošs faktors, piešķirot dotācijas, — izšķirošais faktors ir Eiropas pilsonības vērtības veicināšana.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Programmā ir divas sadaļas: (a) „Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība” (b) „Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība”. Šīs divas sadaļas papildina horizontālie pasākumi attiecībā uz analīzi, izplatīšanu un projekta rezultātu izmantošanu (“Valorizācijas” pasākumi).

1. Programmā ir divas sadaļas: (a) „Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība” (b) „Demokrātiskā iesaistīšanās un pilsoniskā līdzdalība”. Šīs divas sadaļas papildina horizontālie pasākumi attiecībā uz analīzi, izplatīšanu un projekta rezultātu izmantošanu.

Pamatojums

Termins „valorizācija” ir mazsaprotams literārajā angļu valodā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmai ir jābūt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm, veicinot Eiropas integrāciju, jo īpaši vietējām varas iestādēm un organizācijām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratori), pilsoņu grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (piemēram, izdzīvojušo personu apvienībām), un izglītības un pētniecības iestādēm.

Programmai ir jābūt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm, kas veicina Eiropas integrāciju, jo īpaši vietējām varas iestādēm un organizācijām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratori), pilsoņu grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (piemēram, izdzīvojušo personu apvienībām), un izglītības un pētniecības iestādēm neatkarīgi no to nozīmīguma, bet sevišķa uzmanība ir jāpievērš jaunākai paaudzei.

Pamatojums

Šo programmu nevajadzētu attiecināt tikai uz lieliem projektiem vai lielām asociācijām. Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešiem.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 229 miljoni.

1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas GGG/XXX Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [17]. punkta nozīmē bāzes finansējums programmas īstenošanai ir EUR 229 miljoni. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

Pamatojums

Tiek uzsvērta budžeta lēmējinstitūcijas loma.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, neskarot noteikumus, kas paredzēti Padomes regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.11.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Zuzana Brzobohatá, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, George Lyon, Barbara Matera, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Alda Sousa, Derek Vaughan

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Maria Da Graça Carvalho, Jürgen Klute, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis, Nils Torvalds

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ATZINUMS (12.10.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”
(COM(2011)0884 – C7–0000/2012 – 2011/0436(COD))

Atzinumu sagatavoja: Csaba Sógor

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Eiropas projektam un Eiropas attīstībai ir liela nozīme krīzes pārvarēšanā un Eiropas ilgstpējīgas virzības pa izaugsmes ceļu nodrošināšanā, pamatojoties uz šo abu procesu sakarībā vairāk kā 50 gadu ilgā kopīgā darbā iegūto pieredzi, gatavību sadarboties, tautas un tautības pārsniedzošu sadarbību, sloga izlīdzināšanu un attīstības pirmrindnieku sniegto palīdzību nelabvēlīgākā stāvoklī esošajiem. Kopsakarībā ar papildu faktiem un iespaidiem visi šie faktori veido Eiropas garu, kurš ir kaut kas vairāk par ekonomisko un sociālo sadarbību un ir uzskatāms par Eiropas kā kopienas pamatdzinējspēku Eiropas iedzīvotāju līmenī, un ir jāpadara spēcīgāks.

Pamatojums

Ievietojot frāzi „Eiropas gars” programmā „Eiropa pilsoņiem”, varētu atbalstīt projektu plānošanu un īstenošanu. Ja mēs aizdomājamies, tad pilsētu sadraudzības projekti un starptautisko projektu īstenošanā iesaistītie cilvēki iemieso šo garu ar savu rīcību — ja nebūtu nekādu fizisko robežu un mums visiem būtu kopēja Eiropas telpa, tautu un kultūras atšķirības mūs padarītu atvērtākus un tolerantākus, un mēs varētu balstīties uz vairāk nekā 50 gadus ilgo Eiropas Savienības vēsturi un panākumiem.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Eiropas Savienības izveidē, starpvalstu un ES līmenī jāveic dažādas darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES likumdošanas attīstībā.

(4) Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Eiropas Savienības izveidē, vienlaikus veicinot kopējā pilsoniskuma izjūtu, ko var panākt ar izpratnes un savstarpējo zināšanu uzlabošanu, starpvalstu un Savienības līmenī jāveic dažādas darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES politikas veidošanā un likumdošanas attīstībā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā, un ieinteresēto pušu sastāvu, ir svarīga saskaņotība ar citām ES programmām, proti, nodarbinātības, sociālo lietu, izglītības, jaunatnes un kultūras, tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas un reģionālās politikas jomās.

(7) Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā, un ieinteresēto pušu sastāvu, ir svarīga saskaņotība ar citām ES programmām, proti, nodarbinātības, sociālo lietu, izglītības, jaunatnes un kultūras, tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas, kā arī reģionu solidaritātes un reģionālās politikas jomās.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Jaunajai programmai ir jāaptver plašs dažādu darbību apjoms, un cita starpā jāietver pilsoņu apspriedes, saskarsme un debates par pilsonības jautājumiem, Eiropas Savienības mēroga notikumiem, iniciatīvām, lai atspoguļotu svarīgus posmus Eiropas vēsturē, iniciatīvas, lai vairotu apziņu par ES iestādēm un to darbību, un debates par Eiropas politikas jautājumiem, ar nolūku stiprināt visus sabiedriskās dzīves aspektus.

(8) Jaunajai programmai būtu jāaptver plašs dažādu darbību apjoms, un cita starpā jāietver pilsoņu apspriedes, saskarsme un debates par pilsonības jautājumiem, Savienības mēroga notikumiem, iniciatīvām, lai atspoguļotu pārdomas par svarīgiem posmiem Eiropas vēsturē un analizētu un pieminētu tos, iniciatīvas, lai vairotu apziņu par Savienības iestādēm un to darbību, un debates par Eiropas politikas jautājumiem, ar nolūku stiprināt visus sabiedriskās dzīves aspektus.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos, ņemot vērā ES pastāvošo daudzvalodību.

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos, ņemot vērā ES pastāvošo kultūras daudzveidību un daudzvalodību.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Priekšroka jādod tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas ir tieši saistīti ar ES politiku un kuru nolūks ir piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, šīs programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, piešķirot līdzekļus vienreizēju izmaksu, vienotu likmju finansēšanai, un vienības izmaksu likmju piemērošanai.

(16) Priekšroka jādod ne tikai tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, bet arī jo īpaši tiem projektiem, kuri ir tieši saistīti ar ES politiku un kuru nolūks ir piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, šīs programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, izmantojot vienreizēju līdzekļu izmaksu, vienotas likmes finansējumu un piemērojot vienības izmaksu likmes; turklāt katru gadu būtu jānosaka dažādi piedāvājumu iesniegšanas termiņi un būtu jāpalielina to projektu izmaksu daļa, kuriem piešķirtas ES dotācijas, un projektu priekšfinansējuma apmērs, kā arī būtu jānosaka garāki un elastīgāki projektu īstenošanas termiņi.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– stiprināt vēsturisko atmiņu un palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī.

– stiprināt vēsturisko atmiņu un Eiropas garu palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī.

Pamatojums

Iekļaujot vārdu „gars”, tiek netieši norādīts uz sava veida tiltu starp pagātni un tagadni. Vēsturiskā atmiņa ir viens no šā gara elementiem, jo negatīviem notikumiem pagātnē bija liela nozīme Eiropas Kopienas izveidē. Ar programmu būtu jāliek saprast, ka Eiropas Kopienas pamatā ir kāds kopīgs gars un no šīs kopienas viedokļa ir svarīgi, lai pēc iespējas lielāks skaits iedzīvotāju sajustu šo garu un to atzītu par savu, jo tā rezultātā vajadzētu panākt ciešāku kohēziju.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

1. Izpratnes palielināšana par vēsturisko atmiņu, kopīgo vēsturi, identitāti un vērtībām un par Savienības mērķi sekmēt mieru, savas vērtības, kultūras un valodu dažādību un iedzīvotāju labklājību, veicinot debates, pārdomas un sadarbības tīklu izveidi un apvienojot cilvēkus, lai viņi varētu dalīties un apmainīties ar pieredzi, mācīties no vēstures un diskutēt par Eiropas nākotni.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Īpašu uzmanību pievērš romiem un citām ES mazākumtautībām, lai veicinātu viņu kā pilntiesīgu ES pilsoņu integrāciju.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

(1) Palielināt vēsturiskās atmiņas, Savienības vēstures, identitātes, gara un mērķu izpratni, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

Pamatojums

Iekļaujot vārdu „gars”, tiek netieši norādīts uz sava veida tiltu starp pagātni un tagadni. Vēsturiskā atmiņa ir viens no šā gara elementiem, jo negatīviem notikumiem pagātnē bija liela nozīme Eiropas Kopienas izveidē. Ar programmu būtu jāliek saprast, ka Eiropas Kopienas pamatā ir kāds kopīgs gars un no šīs kopienas viedokļa ir svarīgi, lai pēc iespējas lielāks skaits iedzīvotāju sajustu šo garu un to atzītu par savu, jo tā rezultātā vajadzētu panākt ciešāku kohēziju.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība

(a) „Eiropas vēsturiskās atmiņas veicināšana un Eiropas identitātes sajūtas un gara attīstīšana;

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs divas sadaļas papildina horizontālie pasākumi attiecībā uz analīzi, izplatīšanu un projekta rezultātu izmantošanu (“Valorizācijas” pasākumi).

Šīs divas sadaļas papildina horizontālie pasākumi attiecībā uz analīzi, izplatīšanu un projekta rezultātu izmantošanu (“Izplatīšanas un pavairošanas” pasākumi).

Pamatojums

Dažus projekta rezultātus var izplatīt, kamēr citus ir labāk pavairot (bieži, atkārtoti izmantot).

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai sasniegtu programmā minētos mērķos, tai cita starpā ir jāfinansē šādi pasākumi, kas tiek īstenoti starpvalstu līmenī, vai kuriem piemīt acīmredzama Eiropas dimensija:

(2) Lai sasniegtu programmā minētos mērķos, tai cita starpā (taču ne tikai) ir jāfinansē šādi pasākumi, kas tiek īstenoti starpvalstu līmenī, vai kuriem piemīt acīmredzama Eiropas dimensija:

Pamatojums

Frāzes „ne tikai” iekļaušana nozīmē, ka saraksts var tikt turpināts.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

starpvalstu partnerības un tīklu veidošana un darbība;

pārrobežu, starptautisku sadarbības saikņu un tīklu veidošana un darbība;

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– atbalsts vispārējas nozīmes Eiropas organizācijām;

– atbalsts Eiropas nozīmes organizācijām;

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

kopienas izveide un debates par pilsonības jautājumiem, pamatojoties uz IKT un/vai sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu;

– debates par pilsonības jautājumiem, piemēram, kopienas izveidi, pamatojoties uz IKT un/vai sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu;

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– debates/pētījumi un intervences attiecībā uz pagrieziena punktu noteikšanu Eiropas vēsturē, jo īpaši, lai atcerētos tos noziegumus, kas tika pastrādāti nacisma un staļinisma režīmu laikā;

– debates/pētījumi un intervences attiecībā uz pagrieziena punktu noteikšanu Eiropas vēsturē, jo īpaši, lai atcerētos tos noziegumus, kas tika pastrādāti totalitāro režīmu laikā;

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 7. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– pārdomas/debates par kopējām vērtībām;

– pārdomas/debates par kopējām Eiropas vērtībām, identitāti un nākotni un Eiropas garu;

Pamatojums

Atbilstīgi citiem pantiem, kuros ir iekļauts termins „gars”, kas ir viens no Eiropas veidošanas procesa pamata būvelementiem.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– iniciatīvas, lai vairotu informētību par ES iestādēm un to darbību;

– iniciatīvas, lai vairotu cilvēku zināšanas par ES iestādēm un to darbību;

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 9. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– pasākumi, kas izmanto un turpmāk valorizē atbalstīto iniciatīvu rezultātus;

pasākumi, kas izplata, izmanto un sekmē atbalstīto iniciatīvu rezultātu pavairošanu;

Pamatojums

Papildus rezultātu izplatīšanai ir jānodrošina, lai projektu plānošanā un īstenošanā tiktu nolemts par rezultātu atkārtotas izmantošanas veidu nākotnē, tādējādi dodot ieguldījumu dinamiskākā attīstībā. Piemēram, projekta rezultāts varētu būt pētījums, taču pētījuma izstrādes gaitā, iespējams, izgudroto jauno metodiku varētu piemērot daudzos citos projektos. Tāpēc metodika varētu būt tik pat svarīga kā rezultāts, jo to varētu izmantot vairākas reizes.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 11. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

atbalsts programmas informācijas/konsultāciju struktūrām dalībvalstīs.

– reklāma un padoms attiecībā uz programmu dalībvalstu līmenī un šim nolūkam nepieciešamās institucionālās struktūras nodrošināšana.

Pamatojums

Jāuzsver būtu nevis institucionālās struktūras, bet gan reklāma un padoms, saistībā ar kuriem institucionālā struktūra ir nepieciešama.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Publisko iepirkumu līgumos tiks iekļauta tādu pakalpojumu pirkšana pasākumu organizēšana, mācības un pētniecība, informācijas un izplatīšanas rīki, monitorings un vērtēšana.

(2) Publisko iepirkumu līgumos tiks iekļauta pakalpojumu pirkšana, kas rada iespēju nepastarpināti īstenot un/vai organizēt pasākumus, pārskatus un pētījumus, informācijas un izplatīšanas rīkus un uzraudzību un vērtēšanu.

Pamatojums

Tā kā šā lēmuma redakcijā vārds „programma” attiecas uz programmu „Eiropa pilsoņiem”, tā izmantošana šeit varētu būt maldinoša. Vēl ir jāuzsver, ka publiskais iepirkums šajā sakarībā būtu jāizmanto, ja tiek vērtēta programmas līmenī veicamo pasākumu lietderība (vārds „nepastarpināti”).

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmai ir jābūt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm, veicinot Eiropas integrāciju, jo īpaši vietējām varas iestādēm un organizācijām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratori), pilsoņu grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (piemēram, izdzīvojušo personu apvienībām), un izglītības un pētniecības iestādēm.

Programmai ir jābūt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm, veicinot integrāciju, kopējo atmiņu un Eiropas vērtības un identitāti neatkarīgi no dalībnieku skaita un viņu budžeta lieluma, jo īpaši vietējām varas iestādēm un organizācijām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratori), pilsoņu grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (piemēram, izdzīvojušo personu apvienībām), un izglītības un pētniecības iestādēm.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija uztur regulāru dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem, saistītām ieinteresētajām pusēm un speciālistiem.

Komisija uztur regulāru vietēja un tiešsaistes līmeņa dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem, saistītām ieinteresētajām pusēm un speciālistiem.

Pamatojums

Tiešsaistes apspriešanās mehānisms būtu jāstiprina un jāpadara atpazīstamāks. Kaut arī tas jau ir ieviests, tomēr arī regulā tas būtu jānosaka nepārprotamāk.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Apspriešanās laikā izteiktos priekšlikumus Komisija ņem vērā, izstrādājot gada darba programmas.

Pamatojums

Regula liks Komisijai gada darbības programmas nemitīgi uzlabot — arī īstenošanas fāzē esošas programmas.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija nodrošina saskaņotību un papildināmību starp šo programmu un instrumentiem citās Savienības darbības jomās, īpaši izglītības, arodapmācības, kultūras, sporta, pamattiesību un brīvību, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, diskriminācijas apkarošanas, pētniecības un inovāciju jomā, paplašināšanās politikā un savienības ārējās darbībās.

Komisija nodrošina, lai šajā programmā īstenotie pasākumi un instrumenti citās Savienības darbības jomās, īpaši izglītības, arodapmācības, kultūras, sporta, pamattiesību un brīvību, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, solidaritātes paaudžu starpā, brīvprātīgā darba, diskriminācijas apkarošanas, pētniecības un inovāciju jomā, paplašināšanās politikā un Savienības ārējās darbībās, būtu saskaņoti un papildinoši.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. punkts – 1. sadaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība

1. Vēsturiskā atmiņa, Eiropas pilsonība un gars

Pamatojums

Saskaņošana ar 3. panta pirmo punktu.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. sadaļa – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tā atbalsta pasākumus, kas aicina pārdomāt kopējas vērtības to plašākajā nozīmē, ņemot vērā daudzveidību. Līdzekļi var būt pieejami iniciatīvām, kas rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē (īpaši (bet ne tikai) nacisma un staļinisma) un piemin to upurus. Šajā sadaļā ir arī ietverti pasākumi, kas attiecas uz citiem atskaites punktiem Eiropas nesenajā vēsturē. Tajā priekšroka jo īpaši tiek dota tiem pasākumiem, kas veicina toleranci un samierināšanos, ar nolūku iesaistīt jaunāko paaudzi.

Tā atbalsta pasākumus, kas aicina pārdomāt Eiropas vēsturi, kultūru un valodas daudzveidību un kopējas vērtības to plašākajā nozīmē. Līdzekļi var būt pieejami iniciatīvām, kas rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē (īpaši (bet ne tikai) nacisma un staļinisma) un piemin to upurus. Šajā sadaļā ir arī ietverti pasākumi, kas attiecas uz citiem atskaites punktiem Eiropas nesenajā vēsturē. Tajā priekšroka jo īpaši tiks dota tiem pasākumiem, kas veicina toleranci, starpkultūru dialoga rezultātā radītu savstarpēju sapratni un samierināšanos, kas ir veids, kā atbrīvoties no pagātnes un veidot nākotni, jo īpaši nolūkā iesaistīt jaunāko paaudzi.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. sadaļa – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vēl daudz kas jāpaveic, lai politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītu vairāk sieviešu. Sieviešu balsīm ir jābūt labāk sadzirdamām, un tās ir vairāk jāņem vērā tām personām, kuras ir atbildīgas par to politisko lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē cilvēku dzīves.

Vēl daudz kas jāpaveic, lai politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesā vairāk ļautu iesaistīties sievietēm un neaizsargātā situācijā esošām personām. Viņu balsīm vajadzētu būt labāk sadzirdamām, un tās ir vairāk jāņem vērā tām personām, kuras ir atbildīgas par to politisko lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē cilvēku dzīvi.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. sadaļa – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tā kā mazākumtautību pilnīga integrācija ir pastāvīgs ES mērķis, tiek īstenota konstruktīvāka pieeja, lai veicinātu mazākumtautību pārstāvju politisko un pilsonisko līdzdalību.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. punkts – Horizontālais pasākums – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

HORIZONTĀLAIS PASĀKUMS: Valorizācija

HORIZONTĀLAIS PASĀKUMS: rezultātu izplatīšana un pavairošana

Pamatojums

Tā kā runa šeit ir par pasākumiem, kas ir horizontāli un atsevišķos gadījumos liekas visai abstrakti, to nosaukumiem vajadzētu paskaidrot to, kāda veida pasākumi tie ir. Papildus tam būtu jāizplata ne tikai rezultāti; to ietekme un rādītā pievienotā vērtība būtu jāizmanto vairākkārt un dažkārt — citās nozarēs. Vārda „pavairošana” lietojums norāda uz šāda veida domāšanu. Piemēram, ja jaunas metodikas izgudrošana ir viens no projekta rezultātiem, to var izmantot cik vien iespējams bieži vēlākos projektos.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

Pielikums – Horizontālais pasākums – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tajā ir ietverta “spēju veidošana” — atbalsta pasākumu izstrāde, lai apmainītos ar paraugpraksēm, ieinteresēto pušu, tostarp, valsts iestāžu starpā apvienotu pieredzi vietējā un reģionālā līmenī, un, piemēram, mācībās attīstītu jaunas iemaņas. Mācībās varētu iekļaut pieredzes un prasmju apmaiņu starp līdzīgu cilvēku grupām, pedagogu apmācību, kā arī, piemēram, datu bāzes izstrādi par organizācijām/projektiem, kas tiek finansēti programmas ietvaros.

Tajā tiks ietverta “spēju veidošana” — atbalsta pasākumu izstrāde, lai apmainītos ar paraugpraksēm, ieinteresēto pušu, tostarp, valsts iestāžu starpā apvienotu pieredzi vietējā un reģionālā līmenī, un, piemēram, ar sociālo mediju palīdzību vai mācībās attīstītu jaunas iemaņas. Mācībās varētu iekļaut pieredzes un prasmju apmaiņu starp līdzīgu cilvēku grupām, pedagogu apmācību, kā arī, piemēram, datu bāzes izstrādi par organizācijām/projektiem, kas tiek finansēti programmas ietvaros.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopumā priekšroka tiks dota tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas tieši saistīti ar ES politiku, ar nolūku piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā.

Kopumā priekšroka tiks dota tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas saistīti ar Savienības politiku vai jautājumiem, par kuriem pilsoņiem ir liela interese, ar nolūku piedalīties Savienības politiskās darba kārtības veidošanā.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmu un lielāko daļu pasākumu var centralizēti vadīt izpildaģentūra.

Programmu un lielāko daļu pasākumu centralizēti vadīs izpildaģentūra.

Pamatojums

Regulā tiks noteikts, kāda veida iestāde koordinēs šo programmu.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. punkts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas kopējiem administratīvajiem izdevumiem ir jābūt samērīgiem ar tiem uzdevumiem, kas paredzēti attiecīgajai programmai.

Programmas kopējiem administratīvajiem izdevumiem ir jābūt samērīgiem ar tiem uzdevumiem, kas paredzēti attiecīgajai programmai, un tie nedrīkst pārsniegt 12 % no programmas budžeta.

Pamatojums

Augšējās robežas noteikšana regulā kalpos par signālu un mazinās komentārus par pārmērīgo Eiropas birokrātiju.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. punkts – 8. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pēc vajadzības veikt informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka par programmā atbalstītajiem pasākumiem ir plaša informācija un ka tie ir ļoti iedarbīgi.

Komisija pēc vajadzības veiks informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka par programmā atbalstītajiem pasākumiem ir plaša informācija un ka tie ir ļoti iedarbīgi. Tas liks pievērst uzmanību dalībvalstu līmenī visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās sniegtajai informācijai un reklāmai.

Pamatojums

Kaut arī angļu, franču un vācu valoda projekta īstenošanā dominē kā darba valodas, programma attiecas uz Eiropas pilsonību, un tāpēc ir jāatbalsta paziņojuma sniegšana 23 (24, sākot ar 2013. gadu) oficiālajās valodās; tas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. punkts – Īpašais mērķis Nr. 1. – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

Izpratnes palielināšana par vēsturisko atmiņu, kopīgo vēsturi, identitāti un vērtībām un par Savienības mērķi veicināt mieru, savas vērtības, kultūras un valodu dažādību un iedzīvotāju labklājību, veicinot debates, pārdomas un sadarbības tīklu izveidi un apvienojot cilvēkus, lai viņi varētu dalīties un apmainīties ar pieredzi, mācīties no vēstures un diskutēt par Eiropas nākotni.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. punkts – Īpašais mērķis Nr. 2. – tabula – 6.a rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

Grozījums

To valstu konsorciju vadītāju īpatsvars, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004., 2007. un 2013. gadā

nav

Vismaz 35 % visās jomās.

Pamatojums

Jāuzsver kopienas programmas līmenī, ka projektu koordinācija būtu jāveic ne tikai 15 vecajām dalībvalstīm, bet būtu jāizlīdzina arī šajā jomā — citiem vārdiem — 13 jaunajās dalībvalstīs būtu jāattīsta starptautisku partnerības projektu vadības kultūra un pieredze, tādējādi veicinot reālistisku Eiropas integrāciju.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. punkts – Horizontālais pasākums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

Grozījums

HORIZONTĀLAIS PASĀKUMS: rezultātu izplatīšana un pavairošana

Rezultātu rādītāji

Jaunākais zināmais rezultāts

Mērķis (rezultāts) vidējā termiņā

Pamatojums

Komisijai būtu jānosaka arī rezultāta rādītāji attiecībā uz horizontālajiem pasākumiem, kurus tas ierosina.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.10.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

3

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Simon Busuttil, Carlos Coelho, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Sophia in ‘t Veld, Juan Fernando López Aguilar, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu, Nuno Melo, Claude Moraes, Georgios Papanikolaou, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Nils Torvalds, Wim van de Camp, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanimir Ilchev, Jan Mulder, Siiri Oviir, Marco Scurria

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Judith A. Merkies, Kay Swinburne, Salvatore Tatarella

Konstitucionālo jautājumu komitejas ATZINUMS (15.10.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”
(COM(2011)0884 – C7-0000/2012 – 2011/0436(APP))

Atzinumu sagatavoja: Gerald Häfner

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums

Eiropas Komisija ierosina programmu „Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Priekšlikumā ir ņemta vērā pieredze un pašreizējās programmas „Eiropa pilsoņiem” 2007. līdz 2013. gadam izvērtējumi, kā arī apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Ir pilnībā veikts ietekmes novērtējums.

Komisijas ierosinātās programmas vispārējais mērķis ir “stiprināt vēsturisko atmiņu un palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī”. Īpašais mērķis būtu „veicināt debates, pārdomas un sadarbību attiecībā uz vēsturisko atmiņu, Eiropas Savienības integrāciju un vēsturi” un „veicināt pilsoņu izpratni un iespējas piedalīties Savienības politikas veidošanas procesā, un attīstīt solidaritātes, sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī”. Komisija arī definēja darbības mērķu kopumu, kas, pēc tās domām, palielinās spēju noteikt stabilus rādītājus, ar kuriem labāk novērtē virzību un ietekmi. Ar šiem darbības mērķiem ir jāsniedz „atbalsts organizācijām, lai veicinātu debates un pasākumus attiecībā uz vēsturisko atmiņu, Eiropas vērtībām un vēsturi”, „atbalsts vispārējas nozīmes Eiropas organizācijām, starpvalstu partnerībai un tīkliem, lai veicinātu pilsoņu sadarbību Eiropas Savienības jautājumos” un jānodrošina „horizontāls griezums: analīze, projekta rezultātu izplatīšana un valorizācija, izmantojot iekšējās un ārējās darbības”. Pamatojoties uz to Komisija ierosina trīs programmas sadaļas: „Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība”, „Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība” un „Izmantošana”.

Priekšlikums ir īpaši jāvērtē LES 10. un 11. panta demokrātisko principu kontekstā[1], neaizvietojot īpašos dialogus ar iedzīvotājiem, ieinteresētajām personām un interešu grupām. Vēl Komisija vēlas saskaņā ar šo programmu veiktos pasākumus piesaistīt ciešāk konkrētiem politikas īstenošanas procesiem. Šajā programmā ir paredzētas darbības dotācijas un rīcības dotācijas, pamatojoties uz atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, un konkrētos gadījumos — pakalpojumu līgumi, izsludinot uz tiem konkursus. Ir iecerēts arī turpmāk izmantot izpildaģentūru, lai īstenotu atsevišķus šīs programmas pārvaldības uzdevumus. Ierosinātais finansējums ir 229 miljoni euro pašreizējās cenās[2].

Izvērtējums un ierosinātie grozījumi

Kultūras un izglītības komiteja prasīja Juridiskajai komitejai sniegt atzinumu par programmas izstrādes nolūkā Komisijas izvēlētā juridiskā pamata (LESD 352. panta) pareizību . Juridiskā komiteja savā 2012. gada 27. marta sanāksmē nolēma ieteikt, ka juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 167 un 352. pantam. Līdz ar to šajā atzinuma projektā ir ierosināti grozījumi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Grozījumu ierosinātais mērķis galvenokārt attiecas uz Komisijas priekšlikuma papildināšanu, pievienojot aspektus, kurus vajadzētu uzsvērt īpaši, piemēram, daudzpusējos ieinteresēto personu kopējos projektus, maza mēroga projektus, sadarbības tīklus, ģeogrāfiskās daudzveidības principu un vajadzību uzrunāt grūti sasniedzamas grupas.

Turpmākie grozījumi attiecas uz finanšu un administratīvajiem aspektiem, kas skar programmu īstenošanu, konkrēti nosaka, ka ar programmu netiek aizvietoti īpašie horizontālie dialogi, attiecībā uz kuriem var tikt izmantoti Komisijas administratīvie budžeti, un svītro korporatīvās komunikācijas darbības, kas veltītas Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm, no šīs programmas mērķu saraksta, jo ierobežotie līdzekļi ir pēc iespējas jānovirza augšupejošām iniciatīvām.

Tādā pat veidā atbilstīgi pašreizējo programmu novērtējumā paustajai kritikai par “augsta līmeņa Savienības pasākumiem” formulējumi, kuros pieminēti pasākumi „Savienības līmenī”, ir aizvietoti ar tekstu: „..pasākumi, kurus īsteno transnacionālā līmenī vai nodrošinot acīmredzamu Eiropas dimensiju.” Ideja par šādu redakciju ir tāda, ka ar to tiktu saglabātas visas iespējas, tostarp valstu un vietējā līmeņa pasākumi, kā arī vajadzības gadījumā atsevišķi Savienības līmeņa pasākumi.

Vēl ar citiem grozījumiem tiek paplašināts atbilstīgās rīcības vai labuma guvēju loks vai attiecībā uz vēsturiskās atmiņas sadaļas darbībām tiek noteikts konkrētāks mērķis. Attiecībā uz saikni ar Eiropas politikas programmu tiek ierosināts šādiem pasākumiem veltīt īpašu uzmanību, bet ne īpašas labvēlības attieksmi, ko ierosina Komisija.

Progresa rādītāji ir svītroti no to pantu tvēruma, kuros ir definēti programmas mērķi. Lietderīgāk šķiet šos rādītājus iekļaut priekšlikuma pielikumā. Turklāt ir grūti tos noteikt precīzi stadijā, kad nav zināms, cik daudz finansējuma būs pieejams. Komiteja varētu apsvērt iespēju pielikumā minēt aptuvenus kopējā budžeta procentuālos īpatsvarus, kādi būtu paredzēti atsevišķām programmas sadaļām.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. un 352. pantu,

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros ES un tās dalībvalstu mērķis ir nākamajā desmitgadē nodrošināt izaugsmi, nodarbinātību, produktivitāti un sociālo kohēziju.

svītrots

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Eiropas Savienības izveidē, starpvalstu un ES līmenī jāveic dažādas darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES likumdošanas attīstībā.

(4) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktu katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Eiropas Savienības izveidē, jāveic dažādas līdzdalības darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi, rīkojoties starpvalstu līmenī vai nodrošinot acīmredzamu Eiropas dimensiju. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu jaunu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES likumdošanas attīstībā un veicina plašāku dialogu par ES lietām un sabiedrības locekļu interesi par tām.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Starpposma novērtējuma ziņojums, publiskas konsultācijas tiešsaistē un divas secīgas ieinteresēto pušu apspriežu sanāksmes apliecināja, ka jaunā programma ir vajadzīga gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī atsevišķām iesaistītajām personām, un tā ir jāievieš, lai programma sniegtu plašākas iespējas organizācijām, savukārt personiskā līmenī tiktu vairota interese par ES jautājumiem.

(6) Starpposma novērtējuma ziņojums, publiskas konsultācijas tiešsaistē un divas secīgas ieinteresēto pušu apspriežu sanāksmes apliecināja, ka jaunā programma ir vajadzīga gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī atsevišķām iesaistītajām personām, un tā ir jāievieš, lai programma sniegtu plašākas iespējas organizācijām, savukārt personiskā līmenī tiktu vairota interese par ES jautājumiem un aktīva iesaistīšanās šo jautājumu risināšanā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Vēl šādus sinerģijas veidus var panākt, izveidojot atbilstošus dažādu Komisijas ģenerāldirektorātu administratīvos budžetus, kas paredzēti publiskai dalībai, dialogam un partnerattiecībām, lai īstenotu Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Vēl ir vēlams galveno uzmanību pievērst informēšanai par Eiropas politisko partiju rīcību, lai palielinātos sabiedrības interese piedalīties.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Programmas horizontālajam griezumam ir jānodrošina rezultātu valorizācija un pārnesamība, lai veicinātu lielāku ietekmi un ilgtermiņa ilgtspēju. Šajā nolūkā uzsāktajiem pasākumiem ir jābūt skaidri saistītiem ar Eiropas Savienības politisko darba kārtību, un par tiem ir atbilstoši jāsniedz informācija.

(9) Programmas horizontālajam griezumam ir jānodrošina rezultātu valorizācija un pārnesamība, lai veicinātu lielāku ietekmi un ilgtermiņa ilgtspēju, cita starpā veidojot sadarbības tīklus, informācijas apmaiņas vai zināšanu un paraugprakses kopiskošanas platformas, tostarp īpašas metodes, piemēram, informācijas tehnoloģiju, datu bāžu un sociālo mediju plašāks pielietojumu.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Programmas ietekmi var palielināt, īstenojot atbalsta pasākumus, kuriem ir acīmredzama saikne ar Eiropas politisko darba kārtību, vairot iedzīvotāju dalību Savienības lēmumu pieņemšanā un sekmēt pilsoniskās dalības kultūru.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos, ņemot vērā ES pastāvošo daudzvalodību.

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai un dalībai projektos un pasākumos, ņemot vērā Savienības valodisko un ģeogrāfisko daudzveidību un vajadzību iekļaut grūti sasniedzamas grupas.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

1. Palielināt vēsturiskās atmiņas un Savienības un Eiropas jaunākās vēstures apzināšanos, lai sekmētu toleranci, savstarpēju sapratni, kopēju identitāti, vērtības un mērķus, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

Progress tiks vērtēts, ņemot vērā tiešo un netiešo saņēmēju skaitu, projektu kvalitāti, un pirmreizējo pretendentu skaitu procentos.

 

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem, un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

2. Veicināt un palielināt pilsoņu līdzdalību Savienības lēmumu pieņemšanā un sekmēt sabiedriskās līdzdalības kultūru, tostarp jaunu demokrātisko procedūru un instrumentu izstrādi.

Progress tiks vērtēts, ņemot vērā tiešo un netiešo saņēmēju skaitu, ES un tās institūciju uztveri saņēmēju skatījumā, projektu kvalitāti, un pirmreizējo pretendentu skaitu procentos.

 

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– pilsoņu apspriedes, pilsētu sadraudzība;

– pilsoņu un ekspertu grupu apspriedes, pilsētu sadraudzība un vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un citu vietējo dalībnieku kopējie projekti;

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– starpvalstu partnerības un tīklu veidošana un darbība;

– starpvalstu partnerības un tīklu veidošana un darbība, dažādu organizāciju veidu sadarbība un pilsoniskās sabiedrības un Savienības iestāžu dialogs;

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– kopienas izveide un debates par pilsonības jautājumiem, pamatojoties uz IKT un/vai sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu;

– kopienas izveide un debates par pilsonības jautājumiem, cita starpā pamatojoties uz IKT un/vai sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu;

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– ES līmeņa pasākumi;

svītrots

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– debates/pētījumi un intervences attiecībā uz pagrieziena punktu noteikšanu Eiropas vēsturē, jo īpaši, lai atcerētos tos noziegumus, kas tika pastrādāti nacisma un staļinisma režīmu laikā;

– debates/pētījumi un uzstāšanās attiecībā uz pagrieziena punktu noteikšanu Eiropas vēsturē un Eiropas integrācijā, cita starpā, lai atcerētos tos noziegumus, kas tika pastrādāti nacisma un staļinisma režīmu laikā un veicinātu toleranci un savstarpējo sapratni;

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 7.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– debates vai pētījumi par Savienības nākotni;

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 7.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– debates, pētījumi un sabiedriskās domas aptaujas par jautājumiem, kuriem ir tieša ietekme uz iedzīvotāju dzīvēm;

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– iniciatīvas, lai vairotu informētību par ES iestādēm un to darbību;

– iniciatīvas, lai vairotu informētību un veidotu iedzīvotāju izpratni par Savienības iestādēm un to darbību un sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba Savienības līmenī iespēju sekmēšana;

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 9. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– pasākumi, kas izmanto un turpmāk valorizē atbalstīto iniciatīvu rezultātus;

izpratnes veidošanas un informēšanas pasākumi, kas izmanto un turpmāk valorizē atbalstīto iniciatīvu rezultātus, cita starpā, sadarbojoties tīklos un liekot lietā informācijas apmaiņas vai zināšanas un paraugprakses kopiskošanas platformas;

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 10. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– pētījumi par jautājumiem, kas saistīti ar pilsonību un sabiedrisko līdzdalību;

debates un pētījumi par jautājumiem, kas saistīti ar pilsonību un sabiedrisko līdzdalību, un publiskā informācija par Eiropas politisko partiju darbību un tiešās dalības iespējām;

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmai ir jābūt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm, veicinot Eiropas integrāciju, jo īpaši vietējām varas iestādēm un organizācijām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratori), pilsoņu grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (piemēram, izdzīvojušo personu apvienībām), un izglītības un pētniecības iestādēm.

Programmai ir jābūt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm, veicinot Eiropas integrāciju, jo īpaši vietējām varas iestādēm, nevalstiskajiem dalībniekiem un organizācijām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratori) un iestādēm, pilsoņu grupām, citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (piemēram, izdzīvojušo personu apvienībām) un izglītības struktūrām/iestādēm.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Resursi, kas piešķirti komunikācijas pasākumiem šīs regulas ietvaros, sedz arī korporatīvo komunikāciju par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm ciktāl tas attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

svītrots

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 1. virsraksts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tā atbalsta pasākumus, kas aicina pārdomāt kopējas vērtības to plašākajā nozīmē, ņemot vērā daudzveidību. Līdzekļi var būt pieejami iniciatīvām, kas rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē (īpaši (bet ne tikai) nacisma un staļinisma) un piemin to upurus. Šajā sadaļā ir arī ietverti pasākumi, kas attiecas uz citiem atskaites punktiem Eiropas nesenajā vēsturē. Tajā priekšroka jo īpaši tiek dota tiem pasākumiem, kas veicina toleranci un samierināšanos, ar nolūku iesaistīt jaunāko paaudzi.

Tā atbalsta pasākumus, kas aicina pārdomāt kopējas vērtības to plašākajā nozīmē, ņemot vērā daudzveidību. Līdzekļi var būt pieejami iniciatīvām, kas rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē (īpaši (bet ne tikai) nacisma un staļinisma) un piemin to upurus. Šajā sadaļā ir arī ietverti pasākumi, kas attiecas uz citiem atskaites un pagrieziena punktiem Eiropas nesenajā vēsturē un nozīmīgākajiem Eiropas integrācijas notikumiem. Tajā priekšroka jo īpaši tiek dota tiem pasākumiem, kas veicina toleranci, savstarpēju sapratni un samierināšanos.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 1. virsraksts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Vispārējos vilcienos šai sadaļai piešķirs apmēram 20 % no kopējā programmai plānotā budžeta.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 2. virsraksts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī sadaļa tiek definēta nevis atkarībā no tā, kāda veida pilsoņu organizācijas vai dalībnieki var pieteikties, bet gan iespējamiem projektiem un iniciatīvām, kuras var uzsākt to izdevumu kategorijā. Šajā sadaļā ir iekļauti tie pasākumi, kas aptver sabiedrisko līdzdalību tās plašākajā nozīmē, īpašu uzmanību pievēršot strukturēšanas metodēm ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā. Tajā priekšroka tiek dota tām iniciatīvām un tiem projektiem, kas nepārprotami ir saistīti ar Eiropas politisko darba kārtību.

Šī sadaļa tiek definēta nevis atkarībā no tā, kāda veida pilsoņu organizācijas vai dalībnieki var pieteikties, bet gan iespējamiem projektiem un iniciatīvām, kuras var uzsākt to izdevumu kategorijā. Šajā sadaļā ir iekļauti tie pasākumi, kas aptver sabiedrisko līdzdalību tās plašākajā nozīmē, īpašu uzmanību pievēršot strukturēšanas metodēm ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā. Tajā atbilstoša uzmanība tiek pievērsta tām iniciatīvām un projektiem, kas nepārprotami ir saistīti ar Eiropas politisko darba kārtību, un tām iniciatīvām un projektiem, kuros dažāda veida organizācijām ir jāsadarbojas un jāveido tīkls, jārīko pilsoniskās sabiedrības un Savienības iestāžu dialogs un jāīsteno uz pilsoņiem orientētas metodes. Tajā viens no mērķiem būs iekļaut arī grūti sasniedzamas grupas.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 2. virsraksts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā sadaļā var būt iekļauti arī projekti un iniciatīvas, kas Eiropas Savienības līmenī attīsta solidaritātes, sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas.

Šajā sadaļā var būt iekļauti arī projekti un iniciatīvas, kas attīsta solidaritātes iespējas un veicina dalības demokrātiju, sabiedrisko iesaistīšanos, sadarbības tīklu īstenošanu un brīvprātīgo darbu.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 2. virsraksts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Vispārējos vilcienos šai sadaļai piešķirs apmēram 70 % no kopējā programmai plānotā budžeta.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 3. virsraksts – trešā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tajā ir ietverta “spēju veidošana” — atbalsta pasākumu izstrāde, lai apmainītos ar paraugpraksēm, ieinteresēto pušu, tostarp, valsts iestāžu starpā apvienotu pieredzi vietējā un reģionālā līmenī, un, piemēram, mācībās attīstītu jaunas iemaņas. Mācībās varētu iekļaut pieredzes un prasmju apmaiņu starp līdzīgu cilvēku grupām, pedagogu apmācību, kā arī, piemēram, datu bāzes izstrādi par organizācijām/projektiem, kas tiek finansēti programmas ietvaros.

Tajā ir ietverta “spēju veidošana” — atbalsta pasākumu izstrāde, lai ieinteresēto pušu, tostarp valsts iestāžu, starpā arī vietējā un reģionālā līmenī apmainītos ar paraugpraksēm, apkopotu pieredzi un zināšanas un, piemēram, mācoties, attīstītu jaunas iemaņas. Mācībās varētu iekļaut pieredzes un prasmju apmaiņu starp līdzīgu cilvēku grupām un pedagogu apmācību.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa – 3. virsraksts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Vispārējos vilcienos šai sadaļai piešķirs apmēram 10 % no kopējā programmai plānotā budžeta.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopumā priekšroka tiks dota tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas tieši saistīti ar ES politiku, ar nolūku piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā.

Kopumā priekšroka tiks dota tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, tostarp maza mēroga projektiem un jo īpaši tiem projektiem, kas ir saistīti ar pašreizējo Eiropas Savienības politiku, un tiem, ar kuriem tiek veicināta dalība tagadējās un turpmākās Savienības politiskās darba kārtības veidošanā.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2. daļa – ceturtā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumi tiks īstenoti starpvalstu līmenī, vai arī tiem būs nepieciešama skaidra Eiropas dimensija. Tā veicinās pilsoņu mobilitāti un ideju apmaiņu Eiropas Savienībā.

Pasākumi tiks īstenoti starpvalstu līmenī, vai arī tiem būs nepieciešama skaidra Eiropas dimensija. Ar tiem tiks veicināta pilsoņu dalību un ideju apmaiņu Savienībā.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

Pielikums – 2 daļa – piektā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Būs svarīga tīklu elementu izveide un koncentrēšanās uz pavairošanas faktoriem, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, un to atspoguļos gan darbību veidos, gan iesaistīto organizāciju klāstā. Tiks ievērojami veicināta dažādo programmā iesaistīto ieinteresēto pušu mijiedarbības un saskaņotības attīstība.

Būs svarīga tīklu elementu izveide un koncentrēšanās uz pavairošanas faktoriem, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, un to atspoguļos gan darbību veidos, gan iesaistīto organizāciju klāstā. Tiks ievērojami veicināta dažādo programmā iesaistīto ieinteresēto pušu mijiedarbības un saskaņotības attīstība un grūti sasniedzamu grupu dalība.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpašais mērķis Nr. 1. Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

Īpašais mērķis Nr. 1. Palielināt vēsturiskās atmiņas un Savienības un Eiropas jaunākās Eiropas vēstures apzināšanos, lai sekmētu toleranci, savstarpēju sapratni, kopēju identitāti, vērtības un mērķus, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

Pielikums – 3. daļa – trešā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpašais mērķis Nr. 2. Veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Eiropas Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem, un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

Īpašais mērķis Nr. 2. Veicināt un palielināt pilsoņu līdzdalību Savienības lēmumu pieņemšanā un sekmēt sabiedriskās līdzdalības kultūru, tostarp jaunu demokrātisko procedūru un instrumentu izstrādi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.10.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alfredo Antoniozzi, Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Gerald Häfner, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, David Martin, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Manfred Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zuzana Brzobohatá, Andrea Češková, Marietta Giannakou, Anneli Jäätteenmäki, Sajjad Karim, Vital Moreira, Helmut Scholz, György Schöpflin

  • [1]  Īpaši katra pilsoņa tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un iestāžu pienākumi lēmumus pieņemt pēc iespējas atklāti un pēc iespējas konsultējoties ar iedzīvotājiem, lai viņiem un pārstāvošajām apvienībām dotu iespēju darīt zināmu savus viedokļus un publiski ar tiem apmainīties visās Savienības darbības jomās un saglabāt atklātu, pārskatāmu un regulāru dialogu ar pārstāvošajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.
  • [2]  Lēmumā 1904/2006, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”, ir paredzēts finansējums 215 miljonu euro apmērā (L 378/36, 27.12.2006.).

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”

Atsauces

COM(2011)0884 – C7‑0000/2011 – 2011/0436(APP)

Datums, kad to iesniedza EP

0.0.0000

Atbildīgā komiteja

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

0.0.0000

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

0.0.0000

LIBE0.0.0000

 

AFCO0.0.0000

 

 

 

Atzinumu nesniedza

  Lēmuma datums

PETI27.1.2012

 

 

 

 

 

Iesaistītās komitejas

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-i)

  Iecelšanas datums

Hannu Takkula

23.1.2012

 

Aizstātais(-ie) referents(-i)

 

 

Vienkāršota procedūra – lēmuma datums

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana

  Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu

CULT5.3.2012

 

/

JURI

28.3.2012

Finansējuma grozījumi

  Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu

CULT0.0.0000

 

/

BUDG0.0.0000

 

EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums

0.0.0000

EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums

0.0.0000

Izskatīšana komitejā

29.2.2012

29.5.2012

9.7.2012

8.10.2012

 

Pieņemšanas datums

27.11.2012

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

4

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Ivo Belet, Hans-Peter Martin, Mitro Repo, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Isabelle Thomas

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dieter-Lebrecht Koch

Iesniegšanas datums

0.0.0000

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

...