ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”

20.12.2012 - (COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Teresa Riera Madurell

Procedūra : 2011/0401(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0427/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0427/2012

Debates :

PV 20/11/2013 - 12
CRE 20/11/2013 - 12

Balsojumi :

PV 21/11/2013 - 6.1
CRE 21/11/2013 - 6.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0499

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Ārlietu komitejaS ATZINUMS
Attīstības komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejaS ATZINUMS
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”

(COM(2011)0809 – C7‑0466/2011 – 2011/0401(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0809),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu un 182. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0466/2011),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu[1],

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0427/2012),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. norāda, ka likumdošanas priekšlikumā noteiktais finansējums ir tikai norāde likumdošanas iestādei un šo summu nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

3. atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[3]; vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot tās pašreizējās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; norāda — pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5 %, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem tā varētu pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;

4. jo īpaši atgādina, ka tajā pašā rezolūcijā Eiropas Parlaments prasa no 2013. gada ievērojami palielināt attiecīgos izdevumus, lai uzlabotu, veicinātu un nodrošinātu pētniecības, attīstības un inovāciju finansēšanu Savienībā;

5. turklāt atgādina par savu nostāju, ka nākamajā DFS būtu jāparedz lielāka budžeta resursu koncentrācija jomās, kuras veicina ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, piemēram, pētniecības un inovācijas jomā, atbilstoši Eiropas pievienotās vērtības un izcilības principiem;

6. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palielināt savu konkurētspēju, tostarp rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.

(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palīdzēt Savienībai kļūt par zināšanu sabiedrību un vienu no vadošajām ilgtspējīgajām, konkurētspējīgām un stabilām ekonomikām pasaulē, tostarp attiecībā uz tās rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību un inovāciju, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un “kāpnes” uz izcilību.

(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt publiskos tēriņus pētniecībai un izstrādei, lai piesaistītu privātās investīcijas līdz divām trešdaļām kopējo investīciju, tādējādi kumulatīvi sasniedzot līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Savienības budžetam būtu jāatspoguļo šis vērienīgais mērķis, veicot radikālu pāreju uz to, lai finansētu uz nākotni orientētas investīcijas, piemēram, pētniecībai, izstrādei un inovācijai, un tam vajadzētu būt skaidri redzamam, ievērojami palielinot Savienības pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējumu salīdzinājumā ar 2013. gada finansējuma apjomu. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās un politikas mērķos, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, klimata un enerģētikas politika un “Eiropas digitalizācijas programma”.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē atbalstīja vienotā stratēģiskā satvara koncepciju Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas finansējuma efektivitāti valstu un Savienības līmenī, un aicināja Savienību steidzīgi novērst pārējos šķēršļus talantu un ieguldījumu piesaistīšanai, lai pilnībā izveidotu ERA līdz 2014. gadam un radītu īstu zināšanu, pētniecības un inovācijas vienoto tirgu. Šajā nolūkā nākamajā septiņu gadu periodā ir ievērojami jāpalielina budžets, lai uzlabotu Savienības inovācijas iespējas, vienlaikus šīm Savienības darbībām piesaistot ievērojamus privātā sektora līdzekļus.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā ir aicinājis būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansējumu, 2011. gada 12. maija rezolūcijā uzsvēris pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” nozīmi Eiropas pārveidošanā pēc pasaules krīzes, 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā vērsis uzmanību uz svarīgām atziņām, kas jāņem vērā pēc Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējuma, un 2011. gada 27. septembra rezolūcijā atbalstījis vienota stratēģiskā satvara koncepciju pētniecības un inovācijas finansējumam.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” Komisija ierosināja ar atsevišķu vienotu stratēģisko satvaru pētniecībai un inovācijai pievērsties jomām, kuras 2007.–2013. gada laikposmā ir pakārtotas Septītajai pētniecības pamatprogrammai un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas daļai, kas attiecas uz inovāciju, kā arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT), lai kalpotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķim līdz 2020. gadam tēriņus pētniecībai un izstrādei palielināt līdz 3 % no IKP. Minētajā paziņojumā Komisija ir arī apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus iekļaut Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Rīcība klimata un resursefektivitātes jomā ir savstarpēji pastiprinoši mērķi ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Ar abiem šiem virzieniem saistītie konkrētie mērķi ir jāpapildina, izmantojot citus programmas “Apvārsnis 2020” konkrētos mērķus. Tāpēc tiek sagaidīts, ka vismaz 60 % no programmas “Apvārsnis 2020” kopējā budžeta būs saistīts ar ilgtspējīgu attīstību. Sagaidāms arī, ka ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītie izdevumi pārsniegs 35 % budžeta, ieskaitot savstarpēji saderīgus pasākumus, kas uzlabo resursefektivitāti. Komisijai būtu jāsniedz informācija par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem atvēlētā atbalsta mērogu un rezultātiem. Ar klimatu saistītie izdevumi programmā “Apvārsnis 2020” ir jāuzskaita saskaņā ar minētajā paziņojumā izklāstīto metodiku.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a) Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”¹ Komisija pauž uzskatu, ka pētniecības un inovāciju politikai transporta jomā vajadzētu sniegt arvien lielāku un noturīgu atbalstu būtisku tehnoloģiju izstrādei, lai pārveidotu Eiropas transporta sistēmu par modernu, efektīvu, noturīgu un pieejamu pakalpojumu. Baltajā grāmatā ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

__________________

¹ COM(2011)0144.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Lai gan Savienības pievienotā vērtība galvenokārt ir saistīta ar pirmskonkurences, transnacionālas un kopīgas pētniecības finansēšanu, kam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” būtu jāsasniedz vismaz Septītās pamatprogrammas līmeņi, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir arī nepieciešams īpaši uzsvērt inovācijas finansēšanu. Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Tādēļ pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi pētniecības un inovācijas ķēdes posmi, tostarp progresīvie un, pielietojamie pētījumi, zināšanu nodošana un tuvināšanās tirgus darbībai, inovatīvi finanšu instrumenti, kā arī netehnoloģiskā un sociālā inovācija. Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” būtu jāpiemēro diferencētā apjomā, saskaņā ar kuru jo tuvāk tirgum atbalstītā darbība nonāk, jo mazāka daļa būtu jāfinansē no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un jo lielāka finansējuma daļa būtu jāpiesaista no citiem avotiem, piemēram, struktūrfondiem, valsts/reģionālā finansējuma vai privātā sektora. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Ir svarīgi uzsvērt, ka visiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem vajadzētu būt atvērtiem jauniem dalībniekiem, lai nodrošinātu plašu sadarbību ar partneriem visā ES un izveidotu integrētu ERA.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Pētniecības, izglītības un inovācijas “zināšanu trīsstūra” kontekstā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam pakļautajām zināšanu un inovāciju kopienām būtu jāsniedz ievērojams ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanā, tostarp sabiedrības problēmu risināšanā, jo īpaši integrējot pētniecību, izglītību un inovāciju. Lai nodrošinātu savstarpējo papildināmību ar pārējiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem un adekvātu līdzekļu apguvi, finansiālais ieguldījums Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam jāsadala divos piešķīrumos, ar iespēju otro piešķīrumu pārskatīt.

(13) Pētniecības, izglītības un inovācijas “zināšanu trīsstūra” kontekstā EIT pakļautajām zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK) būtu jāsniedz ievērojams ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanā, tostarp sabiedrības problēmu risināšanā, jo īpaši integrējot pētniecību, izglītību un inovāciju. EIT ir galvenais instruments pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros, kam ir spēcīgs uzsvars uz izglītības dimensiju zināšanu trijstūrī, un tā mērķis ir risināt „Eiropas paradoksu”, izmantojot uzņēmējdarbības izglītību, kas novedīs pie inovatīvu, uz zināšanām balstītu jaunu un atvasinātu uzņēmumu izveides.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.

(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, no kuriem pārāk nedaudzi ir iesaistīti pētniecības programmās, neraugoties uz jau ieviestajiem pasākumiem, un vajadzētu būt atvērtai jauniem dalībniekiem, it īpaši no pilsoniskās sabiedrības. Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu novēršana un skaita samazināšanās.

Ja būtu jāveic pasākumi turpmākai Savienības pētniecības un inovācijas finansējuma eksternalizācijai (saistībā ar, piemēram, kopīgām tehnoloģijas ierosmēm, publiskajām un privātajām partnerībām vai pētniecības izpildaģentūrām), metode un eksternalizācijas apjoms būtu jānosaka saskaņā ar neatkarīga ietekmes novērtējuma rezultātiem.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a) Lai sasniegtu atbilstīgu līdzsvaru starp vienprātīgi atbalstāmu un problemātiskāku pētniecību, izstrādi un inovāciju, ievērojot augšupēju loģiku, būtu jāveicina atklāti konkursi, izmantojot paātrinātas procedūras, lai nodrošinātu inovatīvu projektu ātru īstenošanu. Turklāt būtu jānodrošina pareizais līdzsvars starp sabiedrības problēmu risināšanu, pamattehnoloģijām un rūpniecības tehnoloģijām, starp mazākiem un lielākiem projektiem, ņemot vērā konkrēto nozares struktūru, darbības veidu, tehnoloģiju un pētniecības vidi.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Saskaņā ar LESD 182. panta 1. punktu pamatprogrammā nosaka maksimālo kopējo summu un sīki izstrādātus noteikumus par Savienības finansiālo ieguldījumu pamatprogrammā, kā arī summas sadalījumu katram no paredzētajiem pasākumiem.

(16) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 182. panta 1. punktu pamatprogrammā nosaka maksimālo kopējo summu un sīki izstrādātus noteikumus par Savienības finansiālo ieguldījumu pamatprogrammā, kā arī summas sadalījumu katram no LESD 180. pantā paredzētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) Lai Eiropas Parlaments varētu īstenot savu politiskās kontroles funkciju un lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, kā noteikts Līgumos, Komisijai būtu pienācīgi un regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par visiem būtiskajiem programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanas aspektiem, tostarp par darba programmu sagatavošanu un izstrādi, par budžeta sadalījuma izpildi un iespējamo nepieciešamību ieviest korekcijas, kā arī par rezultatīvo rādītāju izstrādi attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Ir jānodrošina pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un tās priekšgājēju programmu pareiza noslēgšana, jo īpaši attiecībā uz šo programmu pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu.

(18) Ir jānodrošina pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un tās priekšgājēju programmu pareiza noslēgšana, jo īpaši attiecībā uz šo programmu pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, pilnīgi nepieciešamas tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē.

(19) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā ― konkrētos un pārredzamos apstākļos un katru gadījumu izskatot atsevišķi ― var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē. Šīm papildu programmām vai pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Savienības pievienotajai vērtībai, balstīties uz patiesām partnerībām, papildināt citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumus, tiem vajadzētu būt pamatotiem ar pierādījumiem, ka ar citiem finansēšanas instrumentiem nevar sasniegt šos pašus mērķus, un vajadzētu būt iespējami iekļaujošiem līdzdalības ziņā.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumos.

(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu:

– jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības aktīva dalība un apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas procesā;

– jānodrošina dzimumu dimensijas pienācīga ievērošana;

– jāveicina izcila izglītība zinātnē;

– jāpalielina publiski finansētās pētniecības rezultātu, jo īpaši zinātnisko publikāciju un datu, pieejamība un atkārtota izmantošana, proti, izveidojot visu pētniecības rezultātu repozitoriju;

– jālikvidē digitālā, pētniecības un inovācijas plaisa;

– jāizstrādā atbildīgas pētniecības un inovācijas un pārvaldības sistēmas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un jāveicina to dalība pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumu pētniecības prioritāšu noteikšanā. Pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana būtu jāveic kopā ar sabiedrības informēšanas darbībām, lai radītu un uzturētu sabiedrības atbalstu programmai.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Visus dokumentus, ko izdod Komisija attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, pēc pieprasījuma nodrošina pieejamā formātā, tostarp lieldrukas formātā, Braila rakstā, viegli salasāmā tekstā, audio, video un elektroniskā formātā.

Pamatojums

Personām ar invaliditāti vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei informācijas un komunikācijas darbībām saistībā arpamatprogrammu „Apvārsni 2020”, tostarp paziņojumiem par atbalstītajiem projektiem un rezultātiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka runa ir par publisko finansējumu.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20b) Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” būtu jāizmanto, lai papildus pētniecības daudzveidībai veicinātu arī valodu daudzveidību akadēmiskajās un zinātniskajās publikācijās, tostarp saistībā ar sadarbību ar trešām valstīm, un lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti neatkarīgas izpētes un publikāciju zinātniskās recenzēšanas principi.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikas jomās un sabiedrībā. Tāpēc programmas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, un būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai ņemtu vērā jaunas norises. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas plānošanas ierosmes un Eiropas inovāciju partnerības.

(21) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikas jomās un sabiedrībā. Tādēļ pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa līdzsvarots ārēju ekspertu padoms. Jo īpaši sabiedrības problēmu starpdisciplinārais un transdisciplinārais raksturs, kā arī vajadzība pēc transversāliem savienojumiem un saskarnēm pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” nosaka to, ka ir jāveido speciālas stratēģiskas zinātnes ekspertu grupas. Pētniecības vajadzību noskaidrošanas procesā būtu pēc iespējas jāņem vērā attiecīgo struktūru, piemēram, Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju un Eiropas inovāciju partnerību, ieguldījums.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a) Lai nodrošinātu pārredzamu un efektīvu īstenošanas procesu, katram konkrētajam mērķim un transversālam tematam plānošanas sākumā būtu jānosaka daudzgadu indikatīvie ceļveži un būtu jātiecas pēc īsa un pārredzama izstrādes procesa ikgadējām darba programmām. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot ceļvežus un darba programmas, savlaicīgi un atbilstošā veidā vajadzētu iesaistīt un informēt Eiropas Parlamentu un Padomi. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā pastāvīgi būtu jāprasa ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā nozaru konsultatīvās padomes, jaunizveidotās Vadības valdes, Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas plānošanas ierosmes un Eiropas inovāciju partnerības.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21b) Lai varētu konkurēt globālā mērogā, konstruktīvi risināt sabiedrības aktuālākās problēmas un sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, Savienībai būtu pilnībā jāizmanto savi cilvēkresursi. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” vajadzētu būt katalizatoram un spēcīgam stimulam, lai tiktu pabeigta ERA izveide, jo pamatprogramma atbalsta pasākumus, kas piesaista, patur, apmāca un attīsta pētniecības un inovācijas talantus. Lai sasniegtu šo mērķi un veicinātu zināšanu nodošanu, palielinātu pētnieku skaitu un uzlabotu kvalitāti, cilvēkkapitāla veidošanas darbībām, tostarp darbībām, kas īpaši koncentrētas uz jauniešiem un sievietēm, jābūt standarta elementam visās pētniecības un inovācijas darbībās, ko finansē Savienība.

Pamatojums

Citās pasaules daļās ir labāki rezultāti nekā Eiropā attiecībā uz labāko talantu piesaistīšanu un paturēšanu. Ja Eiropa vēlas saglabāt konkurētspēju pasaules mērogā, tai jāuzlabo sava pievilcība. Šā iemesla dēļ pētniecības un inovācijas darbībās, kurām ir ES finansiālais atbalsts, īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkresursiem. Jo īpaši pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” jābūt stimulam Eiropas Pētniecības telpas izveidē un cilvēkkapitāla uzlabošanā Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmā.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

21.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21c) Lai nodrošinātu pietiekamu elastību visā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbības laikā, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām un norisēm un lai izvērtētu un, iespējams, pielāgotu mijiedarbību un transversālu iedarbību starp dažādām prioritātēm un prioritāšu ietvaros, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz konkrētiem mērķiem un prioritātēm paredzēto summu pārskatīšanu un apropriāciju pārvietošanu starp tām, pamatojoties uz pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vidusposma pārskatīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Ir svarīgi ieplānot zināmu budžeta elastību, lai varētu pietiekamā apjomā reaģēt uz turpmākajām vajadzībām un izmaiņām, tostarp izmantojot transversālas darbības. Šim nolūkam piemērotākā procedūra ir deleģētā akta izmantošana, lai nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību un ātru lēmumu pieņemšanu.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.

(22) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā, veicinot pienācīgus darba apstākļus pētniekiem. Nedalīta uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrācijas turpināšanos un panāktu intelektuālā darbaspēka imigrāciju.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta ERA izveide, jāpalīdz pārliecināt Eiropas pētniekus palikt Eiropā, piesaistīt Eiropai pētniekus no visas pasaules un uzlabot Eiropas pievilcību labāko pētnieku acīs. Lai veicinātu mobilitāti Eiropā, būtu jānodrošina mobilajiem pētniekiem piešķiramo stipendiju kā finansēšanas instrumenta atbilstība. Būtu jāatrisina nodokļu jautājumi un jāveicina pienācīga sociālā aizsardzība Eiropas zinātniekiem.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

22.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22b) „Stikla griesti” joprojām traucē tām sievietēm, kuras par savu profesionālo dzīvi izvēlas zinātni un pētniecību, dažās disciplīnās sievietes ir nospiedošā mazākumā, piemēram, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, un šajās jomās vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības nemaz nesamazinās. Tāpēc pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jānovērš zinātnieču līdzdalības nelīdzsvarotība visos zinātniskās karjeras posmos un dažādās pētniecības jomās.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izstrādātie pasākumi būtu jāvērš uz vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu pētniecībā un inovācijā, jo īpaši novēršot dzimumu nevienlīdzības pamatcēloņus, izmantojot pētnieku — gan sieviešu, gan vīriešu — potenciālu pilnā apjomā un integrējot dzimumu aspektu projektu saturā, lai paaugstinātu pētniecības kvalitāti un veicinātu inovāciju. Pasākumi arī būtu jāvērš uz to principu īstenošanu, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un LESD 8. pantā.

(23) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izstrādātajos pasākumos būtu jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība pētniecībā un inovācijā, konstatējot un likvidējot galvenos dzimumu nevienlīdzības cēloņus, lai pilnībā izmantotu pētnieku — gan sieviešu, gan vīriešu — potenciālu un kvalifikācijas. Turklāt pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jānodrošina dzimumu aspekta integrēšana pētniecības un inovācijas darbību saturā visos procesa posmos, lai paaugstinātu pētniecības kvalitāti un veicinātu inovāciju. Pasākumi arī būtu jāvērš uz to principu īstenošanu, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un LESD 8. pantā, kā arī ES Pamattiesību hartas 23. pantā.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23a) Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” būtu jāsekmē sieviešu līdzdalība visos Eiropas pētījumos, projektos un zinātniskajās disciplīnās ne vien padomdevēju un novērtētāju grupās, bet arī visās struktūrās, kas saistītas ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, Eiropas Pētniecības padomē, Kopīgajā pētniecības centrā, vadības grupās, augsta līmeņa grupās, ekspertu grupās u. tml.), kā arī universitātēs un pētniecības institūtos.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23b) Pētniecība un inovācija balstās uz zinātnieku, pētniecības institūciju, uzņēmumu un pilsoņu spēju piekļūt zinātniskajai informācijai, apmainīties ar to un izmantot to. Lai palielinātu zināšanu apriti un izmantošanu, zinātnisko publikāciju brīvai pieejamībai būtu jābūt obligātai, ja pieņem lēmumu publicēt zinātniskās publikācijas, par kurām saņem publisko finansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Turklāt pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāveicina brīva piekļuve zinātniskajiem datiem, kas iegūti publiski finansētā pētniecībā saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek tiesības uz privātumu, valsts drošība vai intelektuālā īpašuma tiesības.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23c) Ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" tiks veicinātas un atbalstītas darbības ar mērķi izmantot Eiropas vadošās pozīcijas sacensībā par tādu jaunu procesu un tehnoloģiju izstrādi, kas plašā nozīmē veicina ilgtspējīgu attīstību un cīnās pret klimata pārmaiņām. Šāda horizontāla pieeja, kas pilnīgi integrēta visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēs, palīdzēs Savienībai piedzīvot uzplaukumu tādā pasaulē, kurā ir zems oglekļa dioksīda līmenis un ierobežots resursu patēriņš, reizē veidojot resursu ziņā efektīvu, stabilu un konkurētspējīgu ekonomiku.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

23.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23d) Katram dalībniekam, kas saņēmis Savienības finansējumu, būtu jāpieliek visas pūles, lai izmantotu tā īpašumā esošos rezultātus turpmākiem pētījumiem vai komerciālā veidā, vai nodotu tos izmantošanai citai juridiskai vienībai šiem mērķiem, jo īpaši nododot un licencējot rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 41. pantu [Dalības noteikumi].

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.

(24) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi un cilvēktiesības. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas pamatotie un atjaunotie atzinumi, kā arī attiecīgā gadījumā ES Pamattiesību aģentūras un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumi. Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības darbību finansēšanā būtu jāievēro dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu noteikumi. Pētniecības pasākumi būtu arī jāveic saskaņā ar LESD 13. pantu, un tajos būtu jāievēro pienākums aizstāt vai samazināt dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem vai jāuzlabo apstākļi, kādos tas tiek veikts. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Eiropas Komisija tieši neprasa izmantot cilvēka embrija cilmes šūnas. Cilvēka — pieauguša vai embrija — cilmes šūnu izmantošana, ja tāda notiek, ir atkarīga no zinātnieku sprieduma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt, un tai piemēro stingru ētikas pārbaudi. Nedrīkstētu finansēt tādus ar cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu saistītus projektus, kam nav saņemti vajadzīgie apstiprinājumi no dalībvalstīm. Nedrīkstētu finansēt darbības, kas ir aizliegtas visās dalībvalstīs. Tāpat nedrīkstētu finansēt tādu darbību, kas ir aizliegta konkrētajā dalībvalstī.

(25) Eiropas Komisija tieši neprasa izmantot cilvēka embrija cilmes šūnas. Cilvēka — pieauguša vai embrija — cilmes šūnu izmantošana, ja tāda notiek, ir atkarīga no zinātnieku sprieduma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt, un tai piemēro stingru ētikas pārbaudi. Nedrīkstētu finansēt tādus ar cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu saistītus projektus, kam nav saņemti vajadzīgie apstiprinājumi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Nedrīkstētu finansēt darbības, kas ir aizliegtas visās dalībvalstīs. Tāpat nedrīkstētu finansēt tādu darbību, kas ir aizliegta konkrētajā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26a) Gan pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, gan kohēzijas politikas mērķis ir, izmantojot to attiecīgo vienoto stratēģisko satvaru (VSS), nodrošināt lielāku saskaņu ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Šis jaunais stratēģiskais virziens prasa pastiprinātu un sistematizētu abu vienoto stratēģisko satvaru sadarbību, lai pilnībā mobilizētu pētniecības un inovācijas potenciālu reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī. Tādēļ atbilstīga līdzekļu piešķiršana, saskaņojot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un kohēzijas politikas finansējumu, palīdzēs Savienībā samazināt atšķirības attiecībā uz pētniecību un inovācijām, veicinot „kāpnes uz izcilību”, ņemot vērā LESD 274., 349. pantā un 355. pantā minēto reģionu konkrētās īpatnības. Turklāt, lai atbalstītu kapacitātes un pētniecības un attīstības infrastruktūras veidošanu reģionos, pilnībā būtu jāizmanto struktūrfondi; būtu jāatbalsta pozitīvu vērtējumu saņēmušās ERC, Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības vai sadarbības pasākumi, kuriem pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējums nav pieejams.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26b) Eiropas vietējām un reģionālajām iestādēm ir ļoti liela nozīme Eiropas Pētniecības telpas izveidē, Savienības finanšu instrumentu efektīvas koordinēšanas nodrošināšanā un it īpaši saiknes starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un struktūrfondiem izveides veicināšanā, īstenojot uz viedo specializāciju balstītas reģionālās inovācijas stratēģijas. Arī reģioniem ir svarīga nozīme pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanā un ieviešanā, kā arī papildu finansēšanas instrumentu, tostarp publiskā iepirkuma, piedāvāšanā.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

26.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26c) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jācenšas izplatīt un veicināt izcilu pētniecību visos Eiropas reģionos kā priekšnoteikumu ģeogrāfiski līdzsvarotai Savienības izaugsmes un inovācijas stratēģijai. Tai būtu arī jācenšas sekmēt pētnieku mobilitāti kā līdzekli, lai novērstu dažāda veida intelektuālā darbaspēka emigrāciju starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Nozīmīgs inovācijas un izaugsmes avots Eiropā ir MVU. Tāpēc ir nepieciešams, lai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” aktīvi piedalītos MVU, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK. Tam būtu jāveicina Mazās uzņēmējdarbības akta mērķu sasniegšana.

(27) Būtisks inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības avots Eiropā ir MVU. Tāpēc ir nepieciešams, lai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” aktīvi piedalītos MVU, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK. Tam būtu jāveicina Mazās uzņēmējdarbības akta mērķu sasniegšana. MVU veido vairāk nekā 95 % no visiem Savienības uzņēmumiem, tomēr pastāv ievērojamas atšķirības starp MVU, un ir nepieciešama elastīga pieeja. Tāpēc pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jāparedz dažādu instrumentu kopums, lai atbalstītu MVU pētniecības un inovācijas darbības un uzlabotu spējas dažādajos inovāciju cikla posmos.

Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” vismaz 20 % no budžeta prioritātēm 2.1. un 3. būtu jāpiešķir MVU. Jo īpaši vismaz 4,0 % no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta būtu jāizlieto, izmantojot paredzēto MVU instrumentu, kas būtu jāpārvalda un jāīsteno vienotai šim nolūkam paredzētai administratīvajai struktūrai.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a) Tāda publiskā iepirkuma ekonomiskā nozīme Savienībā, kuru Komisija savā darba dokumentā „Public procurement indicators 2009” paredzējusi 19,4 % apmērā no IKP, pārvērš valsts tirgu tādas ekonomiskās un sociālās politikas stratēģiskajā instrumentā, kuras sastāvdaļa tas ir. Turklāt publiskā iepirkuma tiešais mērķis ir nodrošināt administrācijām risinājumus, kas tām ļautu sniegt labākus pakalpojumus pilsoņiem, un inovācija neapšaubāmi ir veids, kā uzlabot un paplašināt tradicionālo preču, darbu un pakalpojumu veiktspēju, un piešķir augstāku efektivitāti pārvaldības procesiem. Tomēr ļoti mazu daļu no Savienības publiskā iepirkuma kopējās summas atvēl novatoriskām precēm un pakalpojumiem, un tādā veidā tiek zaudēta lieliska iespēja.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

27.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27b) Lai maksimāli palielinātu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietekmi, īpaša uzmanība jāpievērš daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieejai kā nozīmīga zinātniskā progresa nepieciešamajiem elementiem. Zinātnes sasniegumi bieži vien gūti pie disciplīnu robežām vai to krustpunktos. Turklāt to problēmu un uzdevumu sarežģītība, ar ko saskaras Eiropa, prasa risinājumus, ko var sasniegt, tikai sadarbojoties vairākām disciplīnām.

Pamatojums

Daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieeja ir ļoti svarīga, lai panāktu progresu zinātnē un inovācijā. Šo problēmu sarežģītību bieži vien nevar atrisināt tikai ar vienu zinātnes disciplīnu. Tāpēc, lai atrastu un izstrādātu vislabākos risinājumus, regulāri ir nepieciešami kopīgi mērķi vai kopīgas kognitīvās struktūras starp disciplīnām. Tādēļ pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir ne vien jāparedz daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieeja, bet arī tā jāveicina.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

27.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27c) Pamatprogramas „Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu pilnībā jāatzīst būtiskā nozīme, kāda Savienības zinātniskajā un tehnoloģiskajā bāzē ir universitātēm, jo tās ir izcilības pamatiestādes gan apmācības, gan pētniecības jomā, veicot svarīgo uzdevumu saistīt Eiropas augstākās izglītības telpas īstenošanas sasaisti ar ERA. Pētniecības un tehnoloģiju organizācijas apvieno dažādus dalībniekus visā inovācijas ķēdē — no fundamentālās līdz tehnoloģiskajai pētniecībai, no produktu un procesu izstrādes līdz prototipiem un demonstrējumiem, un tālāk līdz pat pilna apjoma īstenošanai publiskajā un privātajā sektorā.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā-publiskā sektora partnerības, ar starptautiskajām, valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam. Veicot koordinēšanu un uzraudzību saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, būtu jānodrošina resursu optimāla izmantošana un nedrīkstētu pieļaut izdevumu nepamatotu dublēšanos neatkarīgi no tā, kādi finansējuma avoti tiek izmantoti.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28a) Komisijai būtu jāmudina reģionu ieinteresētās personas izstrādāt reģionālās stratēģijas, kurās atspoguļotos konkrētās reģionu vajadzības, lai ES līmenī apvienotu pastāvošās publiskā vai privātā finansējuma formas. Atbilstīgi pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāpieņem šo stratēģiju pasākumi, aktīvāk iesaistot reģionālās un vietējās iestādes fondu izveidē un īstenošanā, kā arī pētniecības un inovācijas programmās, kam ir izšķiroša nozīme, jo vienas un tās pašas attīstības stratēģijas nav iespējams piemērot visiem reģioniem.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Lielāka ietekme būtu arī jāsasniedz, apvienojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās tajās būtiskākajās jomās, kurās pētniecība un inovācija varētu veicināt Eiropas vērienīgāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu, piesaistīt privāto finansējumu un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Šīm partnerībām būtu jāpamatojas uz patiesām partnerattiecībām, tostarp attiecībā uz privātā sektora saistībām un ieguldījumiem, tām vajadzētu būt atbildīgām par konkrētu mērķu sasniegšanu un saskaņotām ar pārējo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” saturu attiecībā uz noteikumiem par līdzdalību un Savienības stratēģisko pētniecības, attīstības un inovācijas programmu. To pārvaldībai un darbībai būtu jānodrošina atvērta, pārredzama, efektīva un lietderīga darbība un jāsniedz līdzdalības iespēja plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās. Pašreizējās publiskā un privātā sektora partnerības, kas izveidotas kā kopīgas tehnoloģiju ierosmes, var tikt turpinātas, izmantojot mērķim vairāk pielāgotas struktūras un ievērojot iepriekšminētos principus.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm, savstarpēju izdevīgumu un ― attiecīgā gadījumā ― savstarpību un ievērojot saskanību ar Savienības ārpolitiku un attīstības politiku. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārējos un attīstību sekmējošos kopīgos starptautiskos pētniecības tīklus, kā arī ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu un RIO+20 mērķu sasniegšanā. Starptautiskajā sadarbībā būtu jāņem vērā vērā Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju un ar Eiropas Savienību asociēto aizjūras zemju un teritoriju spējas unpotenciālā nozīme attiecīgajā pasaules reģionā.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a) Būtu jāapsver pētniecības grupu līdzdalības veicināšana dažādos projektos, lai paaugstinātu pētniecības un inovācijas kvalitāti un paplašinātu starptautiskas sadarbības iespējas.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzētais finansējums ir jāveido saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tirgus traucējumus, tādus kā privātā finansējuma izstumšana, neiedarbīgu tirgus struktūru veidošana vai neefektīvu firmu saglabāšana.

(31) Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzētais finansējums ir jāveido saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, tostarp Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai¹, un atbilstoši to pašreizējai pārskatīšanai, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tirgus traucējumus, tādus kā privātā finansējuma izstumšana, neiedarbīgu tirgus struktūru veidošana vai neefektīvu firmu saglabāšana.

__________________

¹ OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

Pamatojums

Pārmērīga pāreja uz tirgum pietuvinātas īstermiņa inovācijas finansēšanu var kropļot konkurenci un nodarīt kaitējumu ilgtermiņa fundamentāliem pētījumiem, kas bieži vien ir radikālu, izšķirošu inovāciju avots. Tāpēc būtu jāņem vērā ne tikai noteikumu par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai teksts, bet arī pamatdoma.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31a) Vajadzētu labāk koordinēt Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietošanu pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu papildināmību, lietderību un labāku atpazīstamību un panāktu sinerģiju. Ņemot vērā šajā regulā paredzēto novērtēšanas procesu, Komisijai būtu jāsniedz konkrēti pierādījumi, ja tādi ir pieejami, par papildināmību un sinerģiju, kas izveidota starp Savienības budžetu un dalībvalstu budžetu, sasniedzot stratēģijas „Eiropa 2020” pētniecības un attīstības mērķi, kā arī stratēģijas „Eiropa 2020” inovācijas pamatrādītāju.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Eiropas pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem. Septītās pētniecības pamatprogrammas (2007.–2013. gadam) starpposma novērtējuma ziņojumā ir secināts, ka, lai panāktu būtisku progresu vienkāršošanā, ir nepieciešama radikālāka pieeja un ka ir atkārtoti jāizvērtē līdzsvars starp risku un uzticēšanos.

(32) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas, lai Savienības pētniecības finansēšanas stratēģijas ietvaros izstrādātu uz pierādījumiem balstītu riska pārvaldības stratēģiju, atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome. Tad Padome prasīja radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Eiropas pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret pētniekiem. Septītās pētniecības pamatprogrammas (2007.–2013. gadam) starpposma novērtējuma ziņojumā ir secināts, ka ir nepieciešama radikālāka pieeja, lai panāktu būtisku progresu attiecībā uz vienkāršotām procedūrām, kas parāda Savienības uzticēšanos pētniekiem, un tos mudina uzņemties nepieciešamo risku, lai paātrinātu zinātnes un tehnoloģijas progresu.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32a) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” vajadzētu nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un demokrātisku kontroli pār inovatīviem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuri izmanto Savienības budžeta līdzekļus, jo īpaši saistībā ar paredzamo un sniegto atbalstu Savienības mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Efektīvai darbības pārvaldībai, tostarp izvērtēšanai un uzraudzībai, ir nepieciešams izstrādāt īpašus rezultatīvos rādītājus, kurus var novērtēt laika gaitā, kuri ir gan reāli, gan atspoguļo īstenojamo pasākumu loģiku, un kuri ir saistīti ar attiecīgo mērķu un pasākumu hierarhiju. Būtu jāievieš atbilstoši mehānismi koordinācijai starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu un uzraudzību un ERA virzības, sasniegumu un darbības uzraudzību.

(35) Efektīvai darbības pārvaldībai, tostarp izvērtēšanai un uzraudzībai, ir nepieciešams Eiropas mērogā izstrādāt īpašus kopīgus rezultatīvos rādītājus, kurus var novērtēt laika gaitā, kuri ir gan reāli, gan atspoguļo īstenojamo pasākumu loģiku, un kuri ir saistīti ar attiecīgo mērķu un pasākumu hierarhiju. Būtu jāievieš atbilstoši mehānismi koordinācijai starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu un uzraudzību un ERA virzības, sasniegumu un darbības uzraudzību.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a) Līdz 2017. gadam Komisijai būtu jāveic visaptverošs novērtējums un pārskats par dažādām publiskā un privātā sektora partnerībām, kas izveidotas saskaņā ar pētniecības un inovācijas programmām (tostarp, zināšanu un inovāciju kopienas, kopīgas tehnoloģiju ierosmes un privātā un publiskā sektora partnerības), lai turpmākajās pamatprogrammās racionalizētu un vienkāršotu pētniecības un inovācijas ainavu.un identificētu efektīvāko, atklātāko un pārredzamāko pārvaldību, kas radīs iespēju attiecīgo ieinteresēto personu plašākajai līdzdalībai, vienlaikus izvairoties no interešu konflikta.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšmets

Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) un nosaka sistēmu, kas reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem un veicina inovācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu.

Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) un nosaka sistēmu, kas reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem, nostiprina Eiropas zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicina inovācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas sociālā, ekonomiskā un rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) “pētniecības un inovācijas pasākumi” ir pilns pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp pasākumi, lai veicinātu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, rezultātu izplatīšana un optimizēšana un pētnieku apmācības un mobilitātes stimulēšana Savienībā;

(a) “pētniecības un inovācijas pasākumi” ir pilns pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp pasākumi, lai veicinātu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, rezultātu izplatīšana un optimizēšana un pētnieku augstas kvalitātes un mērķtiecīgas apmācības un mobilitātes stimulēšana Savienībā;

(b) “tiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija veic, izmantojot tās Kopīgo pētniecības centru;

(c) “netiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu un kurus veic dalībnieki;

(d) “publiskā-privātā sektora partnerība” ir partnerība, kurā privātā sektora partneri, Savienība un — attiecīgā gadījumā — citi partneri apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pasākumu izstrādi un īstenošanu;

(d) „publiskā un privātā sektora partnerība” ir partnerība starp privātā sektora partneriem un tādiem publiskā sektora partneriem kā universitātes, pētniecības organizācijas un citas publiskā sektora institūcijas, tostarp attiecīgā gadījumā tādas, kuras kopīgi veicina Savienība un tās partneri pētniecības un inovācijas programmas vai pasākumu izstrādes un īstenošanas atbalstam;

(e) “publiskā-publiskā sektora partnerība” ir partnerība, kurā publiskā sektora struktūras vai struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, kopā ar Savienību apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pasākumu izstrādi un īstenošanu.

(e) “publiskā-publiskā sektora partnerība” ir partnerība, kurā publiskā sektora struktūras vai struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, kopā ar Savienību apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pasākumu izstrādi un īstenošanu.

(ea) “pētniecības infrastruktūras” ir telpas, resursi, organizatoriskās sistēmas un pakalpojumi, ko pētniecības kopienas izmanto, lai savās jomās veiktu pētījumus un attīstītu inovācijas. Vajadzības gadījumā infrastruktūru var izmantot arī ar pētniecību nesaistītās jomās, piemēram, izglītības vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Pie pētniecības infrastruktūras pieder: galvenais zinātniskais aprīkojums (vai instrumentu komplekti); uz zināšanām balstīti resursi, piemēram, krājumi, arhīvi vai zinātniskie dati; e-infrastruktūra, piemēram, dati, datošanas un programmatūras sistēmas, sakaru tīkli un sistēmas atklātības un digitālās uzticamības veicināšanai; jebkuras citas īpašas infrastruktūras, kas ir būtiskas, lai gūtu izcilību pētniecības un inovāciju jomā;

(eb) „pārdomāta specializācija” ir Savienības pētniecības, attīstības un inovāciju politikas izstrādes koncepcija, un tās mērķis ir veicināt publisko ieguldījumu efektīvu un prasmīgu izmantošanu, izmantojot sinerģijas starp valstīm un reģioniem un stiprinot to inovācijas spēju;

(ec) „pārdomātas specializācijas stratēģija” ir stratēģija, ko veido daudzgadu stratēģijas programma, kuras mērķis ir izstrādāt funkcionālu valsts vai reģionālu inovācijas sistēmu.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības pievienotā vērtība

Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru izcilas pētniecības un inovācijas finansējumam Savienībā un tādējādi darbojas kā līdzeklis publiskā un privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas un nodrošinot Eiropas ilgtspēju, ekonomisko attīstību, sociālo iekļaušanu un rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā. Atbalsts saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” ir vērsts uz darbībām, kuru īstenošanā intervence Savienības līmenī rada pievienoto vērtību salīdzinājumā ar intervenci valsts vai reģionālā līmenī.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vispārīgais mērķis, prioritātes un konkrētie mērķi

1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji ir izklāstīti I pielikuma ievaddaļā.

1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai un tādējādi sekmē mērķa sasniegšanu — līdz 2020. gadam finansējumu pētniecībai un izstrādei visā Savienībā palielināt līdz 3 % no IKP. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību, veicot īpašus paraugpasākumus, kas sekmē strukturālās pārmaiņas Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmās.

2. Šo vispārīgo mērķi īsteno, izmantojot trīs savstarpēji pastiprinošas prioritātes, kas veltītas šādām jomām:

(a) zinātnes izcilība;

(b) vadošā loma rūpniecībā;

Konkrētie mērķi, kas atbilst katrai no minētajām trim prioritātēm, un pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma I–III daļā.

3. Kopīgais pētniecības centrs veicina 1. un 2. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanu, sniedzot zinātnisku un tehnisku atbalstu Savienības politikas virzieniem. Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma IV daļā. Turklāt Kopīgais pētniecības centrs sniedz atbalstu valsts un reģionālajām iestādēm pārdomātu specializācijas stratēģiju izstrādē.

4. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 294/2008, sniedz ieguldījumu 1. un 2. punktā noteikto vispārīgo mērķu un prioritāšu sasniegšanā, īstenojot konkrētu mērķi, proti, integrēt pētniecības, inovācijas un izglītības “zināšanu trīsstūri”. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji attiecībā uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu ir noteikti I pielikuma ievaddaļā, un minētā konkrētā mērķa un pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma V daļā.

4. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 294/2008, sniedz ieguldījumu 1. un 2. punktā noteikto vispārīgo mērķu un prioritāšu sasniegšanā, īstenojot konkrētu mērķi, proti, integrēt pētniecības, inovācijas un izglītības “zināšanu trīsstūri”. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji attiecībā uz EIT ir noteikti I pielikuma ievaddaļā, un minētā konkrētā mērķa un pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma V daļā.

5. Šā panta 2. punktā minētajās prioritātēs un pamatvirzienos var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā. Tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi, un uz tādu darbību eksperimentālu īstenošanu, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar turpmākajām programmām.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Budžets

1. Finansējums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanai ir EUR 87740 miljoni, no kuriem ne vairāk kā EUR 86198 miljonus atvēl pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) XIX sadaļai.

1. Finansējums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanai ir EUR xxx miljoni, no kuriem ne vairāk kā 98,2 % atvēl pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) XIX sadaļai.

2. Summu, kas paredzēta pasākumiem, kurus veic atbilstoši LESD XIX sadaļai, sadala starp 5. panta 2. punktā noteiktajām prioritātēm šādi:

(a) zinātnes izcilība — EUR 27818 miljoni;

(a) zinātnes izcilība ― 32,6 % no kopējā budžeta;

(b) vadošā loma rūpniecībā — EUR 20280 miljoni;

(b) vadošā loma rūpniecībā ― 24,3 % no kopējā budžeta;

Maksimālā kopējā summa Savienības finansiālajam ieguldījumam no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir EUR 2212 miljoni.

Indikatīvs sadalījums attiecībā uz konkrētajiem mērķiem prioritāšu ietvaros un ieguldījuma maksimālā kopējā summa Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir noteikta II pielikumā.

Sadalījums attiecībā uz konkrētajiem mērķiem prioritāšu ietvaros un ieguldījuma maksimālā kopējā summa Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir noteikta II pielikumā.

Komisija rezervē atbilstīgu naudas summu, lai piešķirtu to publiskā iepirkuma uzaicinājumiem, kuri saņēmuši vairāk augsta izcilības standarta novērtējumu, nekā bijis iepriekš paredzēts, lai attiecīgā gadījumā finansētu vairāk nekā vienu projektu.

3. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot maksimālo ieguldījumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” EUR 3194 miljonu apmērā, kā noteikts II pielikumā. Pirmo piešķīrumu EUR 1542 miljonu apmērā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam nodrošina pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļai. Otro piešķīrumu nodrošina EUR 1652 miljonu apmērā ar iespēju to pārskatīt saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Šo papildu summu sniedz proporcionāli, kā norādīts II pielikumā, no summas, kas atvēlēta konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” saskaņā ar prioritāti “Vadošā loma rūpniecībā”, kura noteikta 2. punkta b) apakšpunktā, un summas, kas atvēlēta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajai prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”.

3. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot maksimālo ieguldījumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 3,3 % apmērā no kopējā budžeta, kā noteikts II pielikumā.

Divu daudzgadu piešķīrumu finansējums aptver:

(a) pirmajā piešķīrumā — pašreizējo zināšanu un inovācijas kopienu (turpmāk “ZIK”) norises un sākotnējo finansējumu, lai uzsāktu ZIK otro kārtu, izveidojot trīs jaunas ZIK;

(b) otrajā piešķīrumā — jau darbojošos ZIK norises un sākotnējo finansējumu, lai uzsāktu ZIK trešo kārtu, izveidojot trīs jaunas ZIK.

Otrais piešķīrums tiks nodrošināts pēc tam, kad būs veikta 26. panta 1. punktā paredzētā pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā:

(a) ZIK trešās kārtas saskaņoto uzsākšanas termiņu;

(b) pašreizējo ZIK ieplānotās finansiālās vajadzības atbilstoši to konkrētajai attīstībai;

4. No pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kas vajadzīgi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem un ekspertu sanāksmēm, ciktāl šie pētījumi un sanāksmes ir saistīti ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem informācijas tehnoloģijas tīkliem, un visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai, pārvaldot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

4. No pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kas vajadzīgi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem un ekspertu sanāksmēm, ciktāl šie pētījumi un sanāksmes ir saistīti ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem informācijas tehnoloģijas tīkliem, un visus citus tehniskā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai, pārvaldot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

Vajadzības gadījumā apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2020. gada tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumu segšanai, lai būtu iespējams pārvaldīt darbības, kas 2020. gada 31. decembrī vēl nav pabeigtas.

Saskaņā ar šo regulu nefinansē ne Komisijas administratīvos izdevumus, kas saistīti ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” izpildi, ne arī lielu Eiropas infrastruktūras projektu, piemēram, Galileo, GMES vai ITER, izstrādi vai darbību.

5. Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām un lai ņemtu vērā šā panta 3. punktā norādītās prognozes, Komisija pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma, kas minēts šīs regulas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ikgadējās budžeta procedūras ietvaros var pārskatīt 2. punktā prioritātēm noteiktās summas un indikatīvo sadalījumu pa konkrētajiem mērķiem šajās prioritātēs, kas noteikts II pielikumā, un pārnest apropriācijas starp prioritātēm un konkrētajiem mērķiem līdz 10 % apmērā no sākotnējā kopējā piešķīruma katrai prioritātei un līdz 10 % apmērā no sākotnējā indikatīvā sadalījuma katram konkrētajam mērķim. Tas neattiecas uz summu, kas 2. punktā noteikta Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, un uz 3. punktā paredzēto ieguldījumu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam.

5. Lai reaģētu uz zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju pastāvīgo attīstību un attiecīgā gadījumā pielāgotu pamatprogrammu „Apvārsnis” jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, pēc starpposma pārskatīšanas, kas minēta šīs regulas 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 26.a pantu, lai grozītu II pielikumā sniegto sadalījumu līdz 15 % no sākotnējā kopējā piešķīruma katrai prioritātei un katram konkrētajam mērķim un attiecīgā gadījumā I pielikumā paredzētajiem konkrētajiem mērķiem un pasākumiem.

Grozot I un II pielikumu, Komisija jo īpaši ņem vērā:

(a) pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dažādo daļu ieguldījumu tās mērķu izpildē;

(b) pamatrādītāju izstrādi, lai novērtētu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dažādo daļu rezultātus un ietekmi, kā norādīts īpašās programmas II pielikumā, kas minēts šīs regulas 8. pantā;

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trešo valstu iesaistīšanās

1. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” var iesaistīties:

(a) valstis, kuras pievienojas ES, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis saskaņā ar vispārīgiem principiem un vispārīgiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro šādu valstu dalībai Savienības programmās un kas paredzēti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomju lēmumos vai tamlīdzīgos nolīgumos;

(b) atsevišķas trešās valstis, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

(b) atsevišķas trešās valstis, kas atbilst šādiem kritērijiem:

(i) tām ir attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;

(ii) tām ir veiksmīga pieredze dalībā Savienības pētniecības un inovācijas programmās;

(iii) tām ir cieša ekonomiskā un ģeogrāfiskā saikne ar Savienību;

(iii) tām ir cieša ekonomiskā un ģeogrāfiskā saikne ar Savienību vai tās uztur īpašas vēsturiskas un kultūras saiknes ar dalībvalstīm;

(iv) tās ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles vai valstis vai teritorijas, kuras uzskaitītas pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. XX/2012, ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu. Noteikumi un nosacījumi attiecībā uz to EBTA valstu līdzdalību, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, ir saskaņā ar minētā līguma noteikumiem.

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” ir atvērta to aizjūras zemju un teritoriju līdzdalībai, kuras minētas Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumā 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju)¹, ievērojot tajā paredzētos specifiskos nosacījumus.

Īpašus noteikumus un nosacījumus attiecībā uz asociēto valstu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, tostarp finansiālo ieguldījumu, pamatojoties uz asociētās valsts iekšzemes kopproduktu, nosaka starptautiskos nolīgumos starp Savienību un asociētajām valstīm.

______________

¹ OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiek nodrošināta efektīva koordinācija starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” trīs galvenajiem pīlāriem.

Pamatojums

Koordinācija starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” trīs pīlāriem ir vajadzīga, lai sasniegtu programmā noteiktos mērķus.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” atbalsta netiešās darbības, izmantojot vienu vai vairākus finansējuma veidus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula], jo īpaši dotācijas, balvas, iepirkumu un finanšu instrumentus.

1. Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” atbalsta netiešās darbības, izmantojot vienu vai vairākus finansējuma veidus, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, jo īpaši dotācijas, balvas, iepirkumu un finanšu instrumentus. Finanšu instrumenti ir galvenais finansējuma veids ar tirgu cieši saistītām darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.a pants

Stratēģiskās konsultācijas un koordinācija

Tiek īstenotas pētniecības un inovācijas stratēģiskās konsultācijas un koordinācija, kuru mērķis ir sasniegt kopīgus mērķus un panākt sinerģiju pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārēju ekspertu padoms un sabiedrības iesaistīšanās

1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.

1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas no plaša nozaru, jomu un kvalifikāciju loka, kā arī izmanto pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredzi, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai, izmantojot racionalizētu pasākumu kopumu, kurā nav pieļauta finansēšanas struktūru dubultošanās un pārklāšanās.

1.a Izstrādājot darba programmas, kā paredzēts 5. pantā Padomes […] Lēmumā Nr. XX/XX/ES [Īpašā programma „Apvārsnis 2020”], Komisija ņem vērā plašākos ieteikumus un devumu, ko sniegušas ieinteresētās personas, dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Padome. Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt Komisijas pārstāvjus uzstāties komitejā par darba programmu projektiem.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnībā ņem vērā arī Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju un Eiropas inovācijas partnerību izstrādāto pētniecības un inovācijas dienaskārtību aspektus.

2. Pilnībā ņem vērā arī EIT un ZIK, Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju, Eiropas inovācijas partnerību un Eiropas starptautisko pētniecības organizāciju izstrādāto pētniecības un inovācijas dienaskārtību aspektus ar nosacījumu, ka šīs dienaskārtības ir izstrādātas, apspriežoties ar plašām ekspertu un ieinteresēto personu aprindām.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Transversālas darbības

1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, daudzdisciplīnu, starpdisciplīnu, pārdisciplīnu un starpnozaru pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, klimata pārmaiņām un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, līdzdalības paplašināšanai visā Savienībā un pētniecības un inovācijas līmeņa izlīdzināšanai Eiropā, plašākai privātā sektora līdzdalībai, MVU iesaistīšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai projektos, pētniecības integrējošākai pārvaldībai, pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, tirgu un sabiedrības attīstība

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, tirgu un sabiedrības attīstību, turklāt inovācija ietver uzņēmējdarbības, organizatoriskus un sociālus aspektus.

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, ekonomikas un sabiedrības attīstību globalizātā pasaulē, turklāt inovācija ietver uzņēmējdarbības, organizatoriskus, tehnoloģiskus, sociālus un vides aspektus, kā arī zinātnes rezultātu nodošanu visos izglītības un apmācības līmeņos.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dzimumu līdztiesība

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru tādās struktūrās kā atlases komisijas, padomdevēju grupas, komitejas un ekspertu grupas.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina, ka dzimumu aspekts tiek pienācīgi apsvērts pētniecības un inovācijas saturā visos procesa posmos — no prioritāšu noteikšanas līdz uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus definēšanai, programmu un projektu novērtēšanai un uzraudzībai, sarunām un līgumiem.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai sekmētu dzimumu līdztiesību, īsteno īpašus pasākumus, ar kuriem palīdz atgriezties darbā tiem cilvēkiem, kuriem ir bijis pārtraukums karjerā.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15.a pants

Vēršanās pret diskrimināciju

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” nodrošina vienlīdzīgas attieksmes principa veicināšanu un nediskrimināciju, un dzimumu aspekts tiek pienācīgi apsvērts pētniecības un inovācijas saturā visos procesa posmos.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

15.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15.b pants

Pētnieku karjeras iespējas

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritāte ir cilvēkresursu veicināšana zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā visā Eiropā. Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. xx/2013 [Dalības noteikumi], lai pastiprinātu pētnieku kopējo darba tirgu un pētnieku karjeras prestižu Savienībā saistībā ar ERA, ņemot vērā to, ka šīs programmas ietvaros īstenotie pasākumi ir transnacionāli.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

15.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15.c pants

Atklāta piekļuve

1. Ja pieņem lēmumu par publicēšanu, obligāti nodrošina atklātu piekļuvi publikācijām, kas sagatavotas, pamatojoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētajiem pētījumiem.

2. Veicina atklātu piekļuvi zinātniskajiem datiem, kas iegūti pētījumu procesā, kuru finansē pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek tiesības uz privātumu, valsts drošība vai intelektuālā īpašuma tiesības.

3. Pirms pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansēšanas perioda beigām Komisija novērtē to, kāda ir atklātas piekļuves datiem ietekme uz zinātniskās informācijas apriti un inovācijas paātrināšanu. To veic, lai izstrādātu turpmāku politiku attiecībā uz atklātu piekļuvi un šo politiku īstenotu nākamajā Savienības pētniecības pamatprogrammā.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Visos pētniecības un inovācijas pasākumos pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ievēro ētikas principus un attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. un 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Nefinansē šādas pētniecības jomas:

(a) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos;

(b) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, kas varētu šādas izmaiņas padarīt par pārmantojamām;

(c) zinātniskās izpētes pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi zinātniskās pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

(c) pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi zinātniskās pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

4. Gan pieaugušo, gan embriju cilvēka cilmes šūnu pētniecību var finansēt kā atkarībā no zinātniskā ierosinājuma satura, tā atkarībā no iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Par pētniecības pasākumiem, kuri visās dalībvalstīs ir aizliegti, finansējums piešķirts netiks. Pasākuma īstenošana kādā dalībvalstī, kurā šāds pasākums ir aizliegts, finansēta netiks.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildināmība ar citām Savienības programmām

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības finansējuma programmas, tostarp struktūrfondi.

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības finansējuma programmas.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17.a pants

Sinerģija ar struktūrfondiem

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” mazina plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, nodrošinot sinerģiju ar sturktūrfondiem pētniecības un inovācijas atbalstam un saskaņotā veidā īstenojot papildu pasākumus. Pēc iespējas sekmē savstarpēju izmantojamību starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un struktūrfondiem un atbalsta kumulatīvu vai kombinētu finansējumu.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.

1. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) aizvien plašāku dalību pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā un tās pētniecības un inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” ietvaros, kā noteikts I pielikuma II daļas 1. punktā, un katra konkrētā mērķa ietvaros prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana”, kā noteikts I pielikuma III daļas 1.–6. punktā, īsteno īpašas darbības. Šādas īpašās darbības izpaužas kā specializēts MVU instruments, kas ir vērsts uz visu veidu MVU, kuriem ir inovatīvais potenciāls, un tās īsteno saskaņoti un pielāgo MVU vajadzībām, kas noteiktas konkrētajam mērķim “Inovācija MVU” veltītajā iedaļā I pielikuma II daļas 3.3. punkta a) apakšpunktā.

2. Īsteno tādas īpašas darbības attiecībā uz MVU, ar kurām nodrošina, ka MVU ir integrēti pilnajā vērtības ķēdē un gūst pieeju visām pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” piedāvātajām iespējām. Šādās darbībās iekļauj I pielikuma II daļas 3.3. punktā minētās darbības.

Izveido vienas pārvaldības iestādes pārvaldītu specializētu MVU instrumentu, kas ir vērsts uz visu veidu MVU, kuriem ir inovatīvais potenciāls, un to galvenokārt īsteno, izmantojot augšupējo pieeju tā, kā noteikts konkrētajam mērķim “Inovācija MVU” veltītajā I pielikuma II daļas 3.3. punkta a) apakšpunktā. Šis instruments ir tematiski saistīts ar konkrēto mērķi “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās”, kā noteikts I pielikuma II daļas 1. punktā, un katra konkrētā mērķa ietvaros prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana”, kā noteikts I pielikuma III daļas 1.–7. punktā.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Paredzams, ka integrētā pieeja, kas izklāstīta 1. un 2. punktā, ļaus aptuveni 15 % no kopējā apvienotā budžeta, kas paredzēts konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēt MVU.

3. Integrētajai pieejai, kas izklāstīta 1. un 2. punktā, un pieteikumu iesniegšanas procedūras vienkāršošanai būtu jāsasniedz vismaz 20 % no kopējā apvienotā budžeta, kas paredzēts konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēt MVU.

3.a Saskaņā ar 1. un 3. punktu Komisija veic novērtēšanu un reģistrē MVU dalības līmeni pētniecības programmās. Ja par mērķi izvirzītais 20 % līmenis nav sasniegts, Komisija noskaidro šīs situācijas iemeslus un nekavējoties ierosina jaunus pasākumus šā mērķa sasniegšanai.

3.b Īpašu uzmanību pievērš arī tam, lai MVU pienācīgi iesaistītos un būtu pārstāvēti ERA pārvaldes struktūrās un jo īpaši publiskā un privātā sektora partnerībās.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18.a pants

Ātrais ceļš uz inovāciju

1. Lai paātrinātu inovācijas komercializāciju un izplatīšanu, ievērojamu summu no Savienības finansējuma, kas piešķirts konkrētajam mērķim „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un katrai no I pielikuma III daļas „Sabiedrības problēmām”, rezervē ātram ceļam uz inovāciju.

2. „Ātrais ceļš uz inovāciju” ir instruments, kurā izmanto augšupēju pieeju, kas ievērojami saīsinās laiku no idejas līdz jaunieveduma nonākšanai tirgū un palielinās ražotāju, kā arī MVU un pirmreizējo dalībnieku no publiskā un bezpeļņas pētniecības sektora iesaistīšanos pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”. Līdz ar to šim instrumentam vajadzētu stimulēt privātā sektora investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā, veicināt tādu pētniecību un inovāciju, kurās uzsvars ir likts uz vērtību radīšanu, paātrināt jauno tehnoloģiju izmantošanu pieprasītos inovatīvos produktos, uz kuriem nākotnē balstīsies uzņēmējdarbība, ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība.

3. Darbības aptver visu inovācijas ciklu, bet uzsvaru liek uz darbībām, kas saistītas ar inovāciju, eksperimentālo un pirmskomercializācijas attīstību, aptverot attīstības posmus no tehnoloģijas demonstrācijas līdz ieviešanai tirgū, tostarp izmēģinājumus, demonstrējumus, testgultnes, pirmsnormatīvo pētniecību un standartu izveidi, kā arī inovācijas ieviešanu tirgū.

4. Instrumentu „Ātrais ceļš uz inovāciju" īsteno kā pamanāmu finansēšanas instrumentu, kas nodrošina vienkāršu un ātru iekļaušanos kopējā lietišķajā pētniecībā pēc tam, kad ir veikta īpaša atlases procedūra, ko paredz Regula (ES) Nr. xxxx/2012 [Dalības un izplatīšanas noteikumi].

5. Vienlaikus ar to, ka jāņem vērā sinerģijas starp instrumentu „Ātrais ceļš uz inovāciju” un specializēto MVU instrumentu, abus instrumentus īsteni paralēli kā divas atsevišķas procedūras, pienācīgi ievērojot attiecīgo dalībnieku mērķgrupas un neskarot budžeta līdzekļus, kas atsevišķi nodalīti MVU.

Pamatojums

Pienācīgi ņemot vērā paredzēto programmas orientāciju uz inovāciju, pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir jānodrošina vismaz viens instruments, kas sistemātiski ļauj jebkurā brīdī novērtēt un finansēt inovatīvas idejas, piemērojot ātru, standartizētu un uzticamu procedūru. Instruments, kas balstītos uz atklātu piedāvājumu konkursu vai augšupēju pieeju un paredzētu, ka finansējums ir jāpiešķir sešu mēnešu laikā, nodrošinātu, ka inovatīvām idejām nedraud novecošana, kamēr projekts beidzot tiek sākts. Šāds instruments arī palielinātu ražotāju līdzdalību.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Publiskā-privātā sektora partnerības

1. Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” var īstenot ar publiskā-privātā sektora partnerību starpniecību, ja visi attiecīgie partneri apņemas atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai risināt īpašas sabiedrības problēmas.

1. Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” var īstenot ar publiskā un privātā sektora partnerību starpniecību, ja visi attiecīgie partneri apņemas atbalstīt tādu pirmskonkurences pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai risināt īpašas sabiedrības problēmas. Dalībnieku atlasē galvenais kritērijs ir izcilība.

2. Savienība var iesaistīties minētajās partnerībās kādā no šādiem veidiem:

(a) Savienības finansiāls ieguldījums kopuzņēmumos, kas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu izveidoti, pamatojoties uz LESD 187. pantu, — ievērojot grozījumus to pamataktos —, jaunās publiskā-privātā sektora partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD 187. pantu, un citās finansēšanas struktūrās, kas minētas Regulas (ES) Nr. XX/2012 [jaunā Finanšu regula] [55. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) vai vii) punktā]. Šos partnerības veidus īsteno tikai tad, ja to pamato izvirzīto mērķu darbības joma un vajadzīgo resursu apjoms;

(a) Savienības finansiāls ieguldījums kopuzņēmumos, kas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu izveidoti, pamatojoties uz LESD 187. pantu, — ievērojot grozījumus to pamataktos —, pilnībā ņemot vērā tās izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, ko veic atbilstoši šā instrumenta paredzamās ietekmes novērtējumam, jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD 187. pantu, un citās finansēšanas struktūrās, kas minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 [55. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) vai vii) punktā]. Šo partnerības veidu īsteno tikai tad, ja to pamato izvirzīto mērķu darbības joma, atbilstība spēkā esošo Savienības politikas virzienu mērķiem un vajadzīgo resursu apjoms un ja citi partnerības veidi nepilda mērķus vai nerada nepieciešamo sviras efektu;

(b) noslēdzot līgumiskas vienošanās starp 1. punktā minētajiem partneriem, kurās norāda partnerības mērķi, attiecīgās partneru saistības, galvenos rezultatīvos rādītājus un sasniedzamos rezultātus, identificējot arī pētniecības un inovācijas pasākumus, kam vajadzīgs atbalsts no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”.

3. Publiskā un privātā sektora partnerības identificē atklāti un pārredzami, pamatojoties uz visiem šādiem kritērijiem:

3. Publiskā un privātā sektora partnerības identificē un īsteno, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā atklātība, pārredzamība, efektivitāte un lietderība, kā arī izpilda Regulas (ES) Nr. xxxx/2012 [Dalības noteikumi] X pantā noteikto kritēriju.

(a) Savienības līmenī īstenotas darbības pievienotā vērtība;

(b) tas, cik liela ir to ietekme uz rūpniecisko konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālekonomiskajiem jautājumiem;

(d) iesaistīto resursu apjoms un spēja piesaistīt papildu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā,

(e) skaidri noteikti katra partnera uzdevumi un saskaņoti rezultatīvie pamatrādītāji par visu izvēlēto laikposmu.

3.a Pētniecības prioritātes, kuras ietvertas publisko un privāto partnerību darbības jomā, tiek arī finansētas, izmantojot darba programmas saistībā ar regulāri izsludinātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Publiskā-publiskā sektora partnerības

1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina publiskā-publiskā sektora partnerību nostiprināšanu, ja darbības valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī tiek kopīgi īstenotas Savienībā.

Īpašu uzmanību pievērš kopīgām plānošanas ierosmēm dalībvalstu starpā.

Īpašu uzmanību pievērš kopīgām plānošanas ierosmēm dalībvalstu starpā, un šādas ierosmes attiecīgā gadījumā var ietvert reģionus un pilsētas. Savienības finansiālais ieguldījums ir ierobežots, un uz to vienmēr attiecina nosacījumu par pārredzamības nodrošināšanu, dalībvalstu plašu līdzdalību, Savienības pievienotās vērtības esību un resursu papildināmību. Papildu finansējums tiks attiecināts tikai uz ierosmēm, kas pastāvīgi atvērtas dalībniekiem no visām dalībvalstīm.

2. Publiskā-publiskā sektora partnerības var atbalstīt vai nu 5. panta 2. punktā noteikto prioritāšu ietvaros, vai arī to starpā, jo īpaši kādā no šiem veidiem:

(a) ar ERA-NET instrumentu, izmantojot dotācijas, lai atbalstītu publiskā-publiskā sektora partnerības to gatavošanās pasākumos, tīklu struktūru ieviešanā, kopīgu pasākumu izstrādē, īstenošanā un koordinēšanā, kā arī atsevišķu kopīgi sagatavotu uzaicinājumu un transnacionāla rakstura darbību finansējuma papildināšanā;

(b) Savienībai piedaloties programmās, kuras uzņēmušās vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu.

(b) Savienībai piedaloties programmās, kuras uzņēmušās vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu, attiecīgā gadījumā piedaloties reģionālajām iestādēm.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkos papildu finansējumu piešķir ar nosacījumu, ka kopīgo uzaicinājumu un darbību dalībnieki jau iepriekš ir uzņēmušies ievērojamas finansiālas saistības. ERA-NET instruments var ietvert mērķi saskaņot kopīgo uzaicinājumu un darbību noteikumus un īstenošanas kārtību. To var arī izmantot, lai sagatavotos iniciatīvai atbilstoši LESD 185. pantam.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkos šādas iniciatīvas ierosina tikai gadījumos, kad vajadzīga specializēta īstenošanas struktūra un kad dalības valstis ir ļoti stingri apņēmušās īstenot integrāciju zinātnes, pārvaldības un finanšu līmenī. Turklāt priekšlikumus attiecībā uz iniciatīvām, kas minētas b) apakšpunktā, identificē, pamatojoties uz visiem šādiem kritērijiem:

(a) skaidri definēts mērķis, kas ir jāsasniedz, un tā saistība ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem un plašākiem Savienības politikas mērķiem;

(b) skaidras dalības valstu finansiālas saistības, tostarp iepriekšējas saistības apvienot valsts un/vai reģionālus ieguldījumus transnacionālai pētniecībai un inovācijai;

(d) kritiskā masa attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu, pasākumu līdzība un attiecīgās pētniecības īpatsvars, ko tās aptver;

(e) LESD 185. panta kā visatbilstošākā mērķu sasniegšanas līdzekļa efektivitāte.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tiesību subjekti, kas reģistrēti trešās valstīs, un starptautiskas organizācijas var piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” netiešajās darbībās ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. XX/XX [Dalības noteikumi]. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros veicina starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši lai:

1. Tiesību subjekti, kas reģistrēti trešās valstīs, un starptautiskas organizācijas var piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” netiešajās darbībās ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. XX/XX [Dalības noteikumi]. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” veicina un iekļauj starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši lai:

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas un starptautiskās saistības, piemēram, Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) atbalstītu pasaules līmenī konkurētspējīgu izcilības centru dibināšanu, tādējādi padarot Savienību par pasaules līderi progresīvāko pētījumu un inovācijas jomā.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, kā arī paredzamo ietekmi.

2. Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, jo īpaši ar Savienības stratēģiskajām partnervalstīm, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Šīs darbības jo īpaši ietver pētniecības veiktspējas palielināšanu jaunattīstības valstīs un sadarbības projektus, kas galveno uzmanība pievērš jaunattīstības valstu specifiskajām vajadzībām. Šajos sadarbības pasākumos ņem vērā Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju un ar Savienību asociēto aizjūras zemju un teritoriju zinātniskās un tehnoloģiskās spējas.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Būtu jārosina savstarpēja piekļuve trešo valstu programmām. Lai maksimāli palielinātu ietekmi, veicina koordināciju un sinerģiju ar dalībvalstu un asociēto valstu ierosmēm.

Būtu jārosina un periodiski jāuzrauga savstarpēja piekļuve trešo valstu programmām. Lai maksimāli palielinātu ietekmi, veicina koordināciju un sinerģiju ar dalībvalstu un asociēto valstu ierosmēm.

Pamatojums

Periodiski jāuzrauga trešo valstu programmas, lai pārliecinātos, ka Savienības piešķirtā piekļuve pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir savstarpēja. Šīs uzraudzības gaitā konstatē tādu prakses maiņu trešās valstīs, kas var mazināt šo vēlamo savstarpējo piekļuvi.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot sadarbības prioritātes, ņem vērā jaunākās norises Savienības politikā un iespējas sadarboties ar trešām valstīm, kā arī trešo valstu intelektuālā īpašuma sistēmu iespējamos trūkumus.

Nosakot sadarbības prioritātes, ņem vērā jaunākās norises Savienības politikā, tostarp ārpolitikā un attīstības politikā.

Pamatojums

Starptautiskas sadarbības vienīgais iespējamais pamats ir kopēju interešu un savstarpēja izdevīguma princips. Ierobežojošu kritēriju noteikšana pamatprogrammas līmenī var būt traucējoša. Šeit ierosinātās mērķtiecīgās darbības ir tās pašas, kas 7. pamatprogrammas I pielikumā. Tas atbilst jomām, kuras ES ir nolēmusi atbalstīt ar attīstības palīdzību.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jāizvērš pienācīga koordinācija ar migrācijas, patvēruma un attīstības politiku, lai izvairītos no intelektuālā darbaspēka emigrācijas no jaunattīstības valstīm.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Turklāt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros īsteno horizontālus un transversālus pasākumus starptautiskas sadarbības stratēģiskās attīstības veicināšanai, kā noteikts I pielikuma III daļas 6.3.2. punkta d) apakšpunktā.

3. Turklāt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” konkrētā mērķa “Izprast Eiropu mainīgajā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība” ietvaros īsteno horizontālus un transversālus pasākumus starptautiskas sadarbības stratēģiskās attīstības veicināšanai, kā noteikts I pielikuma III daļas 6.3.2. punkta d) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

21. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Lai samazinātu administratīvo slogu dalībniekiem, Komisija atzīst saņēmējās valstīs pieņemto grāmatvedības praksi.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

21. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Saņēmējām valstīm, kuras trīs gadus pēc kārtas ir nodrošinājušas apmierinošu revīziju, piemēro vienkāršāku revīzijas procedūru, lai veicinātu uz lielāku savstarpējo uzticēšanos balstītu pieeju.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Komisija veic ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistītās informēšanas un paziņošanas darbības, tostarp paziņo par atbalstītajiem projektiem un rezultātiem. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” komunikācijas pasākumiem piešķirtais budžets paredzēts arī tam, lai finansētu Savienības politisko prioritāšu paziņošanu, ja tie ir saistīti ar šīs regulas vispārīgo mērķi.

Komisija veic ar pamatprogrammu ”Apvārsnis 2020” saistītas informēšanas un izziņošanas darbības, tostarp izziņo par atbalstītajiem projektiem un rezultātiem. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” komunikācijas pasākumiem piešķirtais budžets paredzēts arī tam, lai finansētu Savienības politisko prioritāšu paziņošanu, ja tie ir saistīti ar šīs regulas vispārīgo mērķi. Jo īpaši Komisija sniedz dalībvalstīm savlaicīgu un pilnīgu informāciju.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācijas izplatīšanas un paziņošanas pasākumi ir neatņemams uzdevums visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajās darbībās.

Informācijas izplatīšanas un paziņošanas pasākumi ir neatņemams uzdevums visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajās darbībās. Visas ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistītās informēšanas un paziņošanas darbības, tostarp saziņas pasākumi saistībā ar atbalstītajiem projektiem, pētniecības rezultātiem un novērtēšanas rezultātiem, ir publiski pieejami visiem pilsoņiem un tos publisko digitālā formātā.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai vienkāršotu pieeju informācijai un izveidotu instrumentu, paredzot tajā visu pētniecības kopienas prasīto informāciju un ņemot vērā pārredzamības prasību, pārskata digitālo instrumentu CORDIS un pārveido to par saprotamāku un elastīgāku instrumentu. Jaunā CORDIS izstrādi pabeidz līdz 2013. gada 31. maijam.

Pamatojums

Pašlaik CORDIS ir viena no sarežģītākajām programmām. Lai nodrošinātu vienkāršotu sabiedrības, pētnieku un uzņēmumu pieeju informācijai, šī programma ir jāpārskata, ir jāpapildina informācija un ir jāvienkāršo piekļuve visiem priekšlikumiem un dotācijām.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami;

(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši ar Savienību asociētajām aizjūras zemēm un teritorijām vai tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami, tostarp pētniekiem un dalībniekiem ar invaliditāti;

Pamatojums

Īpaši jāpievērš uzmanība personām ar invaliditāti un viņu vajadzībām attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar informēšanu, saziņu un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanu. Turklāt ir jāpalielina veiktspēja, jo personas ar invaliditāti un viņus pārstāvošas organizācijas nav pietiekami pārstāvētas pētniecības un inovācijas programmās, kā arī dialogā un apspriedēs ar sabiedrību.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) mērķtiecīgu palīdzību projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu tiem piekļuvi prasmēm, kas vajadzīgas, lai optimizētu rezultātu paziņošanu un izplatīšanu;

(b) mērķtiecīgu palīdzību projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu tiem pienācīgu piekļuvi prasmēm, kas vajadzīgas, lai optimizētu rezultātu paziņošanu un izplatīšanu;

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) darbības, kuru rezultātā tiek apvienoti rezultāti no vairākiem projektiem, tostarp tiem, kas var būt finansēti no citiem avotiem, lai nodrošinātu lietotājdraudzīgas datubāzes un ziņojumus, kuros apkopoti galvenie secinājumi;

(c) darbības, kuru rezultātā tiek apvienoti un novērtēti rezultāti no vairākiem projektiem, tostarp tiem, kas var būt finansēti no citiem avotiem, lai nodrošinātu lietotājdraudzīgas un pieejamas digitālas datubāzes un izstrādātu ziņojumus, kuros apkopoti galvenie secinājumi, un, attiecīgos gadījumos, to paziņošana un izplatīšana zinātnieku aprindām un sabiedrībai kopumā;

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) ierosmes, kuru mērķis ir veicināt dialogu un debates ar plašāku sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar zinātni, tehnoloģijām un inovāciju, un izmantot priekšrocības, ko sniedz sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas novatoriskas tehnoloģijas un metodoloģijas.

(e) ierosmes, kuru mērķis ir veicināt dialogu un debates ar plašāku sabiedrību, iesaistot akadēmiskās aprindas, par jautājumiem, kas saistīti ar zinātni, tehnoloģijām un inovāciju, un izmantot priekšrocības, ko sniedz sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas novatoriskas tehnoloģijas un metodoloģijas, jo īpaši lai uzlabotu sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas priekšrocībām sabiedrības problēmu risināšanā.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) iniciatīvas, lai iekļautu pilsonisko sabiedrību un veicinātu tās organizāciju vai institūciju līdzdalību ar zinātni, tehnoloģijām un inovāciju saistītos jautājumos, un sekmētu atklātas, zinātniski pamatotas debates par galvenajām sabiedrības problēmām.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kontroles sistēmu, ko izveido šīs regulas īstenošanai, strukturē tā, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par to, ka tiks sasniegta ar darbību efektivitāti un lietderību saistītā riska pienācīga pārvaldība, kā arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība, ņemot vērā to, ka programmas ir daudzgadu programmas, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

1. Kontroles sistēmu, ko izveido šīs regulas īstenošanai, strukturē tā, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par to, ka tiks sasniegta ar darbību efektivitāti un lietderību saistītā riska pietiekama samazināšana un pienācīga pārvaldība, kā arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība, ņemot vērā to, ka programmas ir daudzgadu programmas, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kontroles sistēma nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, tā, lai varētu sasniegt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus un lai tai varētu piesaistīt visizcilākos pētniekus un visnovatoriskākos uzņēmumus.

2. Kontroles sistēma nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, ieskaitot saņēmēju līmeni, tā, lai varētu sasniegt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus un lai tai varētu piesaistīt visizcilākos pētniekus un visnovatoriskākos uzņēmumus.

Pamatojums

Jāatzīst un jāņem vērā administratīvās izmaksas, kas saņēmējiem var rasties, lai panāktu atbilstību kontroles prasībām.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Ieceļ ad hoc vidutāju, kura pienākums ir nodrošināt noteikumu vienotu interpretāciju. Ja rodas konflikta situācijas attiecībā uz noteikumu un procedūru interpretāciju, piemēram, pamatojoties uz jebkuras ieinteresētās puses neatkarīgu atkārtotu revīziju, Komisija var atrisināt konfliktu kompromisa ceļā, izmantojot ad hoc vidutāja ieteikumus.

Pamatojums

Sestās un Septītās pamatprogrammas gaitā bija vairāki konflikti ar saņēmējiem jautājumos par noteikumu interpretāciju, un procesa gaitā, kā arī no Komisijas veiktās revīzijas rezultātiem, noskaidrojās, ka, lai izvairītos no tiesāšanās, būtu lietderīgi izveidot vidutāja procedūru. Šī paša iemesla dēļ ir jāizveido kompromisa procedūra ātrai konfliktu atrisināšanai.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot 3. punktu, Komisija revīzijas var veikt četru gadu laikā pēc galīgā maksājuma veikšanas.

Neskarot 3. punktu, Komisija revīzijas var veikt divu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu īstenošanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju par tādiem transversāliem jautājumiem kā ilgtspēja un klimata pārmaiņas, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu.

1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un EIT pasākumu īstenošanas, kā arī publisko un privāto un publisko-publisko partnerību pasākumu īstenošanas un finansēšanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju un rādītājus par tādiem transversāliem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība, atbildīga pētniecība un inovācija, ilgtspēja un klimata pārmaiņas, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu, privātā sektora līdzdalību un jo īpaši MVU līdzdalību, kā arī par to pasākumu reālo ietekmi, ar kuriem paplašina līdzdalību.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lai nākotnē nodrošinātu tādu vidi Savienībā, kas rada patiesu labklājības un dzīves kvalitātes pieaugumu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā regulāri un efektīvi būs jāuzrauga līdzsvars starp ekonomikas, sociālajiem un vides aspektiem. Šajā sakarībā Komisijai iepriekš jāizveido skaidrs un pārredzams šādas uzraudzības mehānisms.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija paziņo un izplata šādas uzraudzības rezultātus.

2. Komisija paziņo un izplata 1. un 1.a punktā minētās uzraudzības rezultātus, attiecīgos gadījumos izmantojot kopējus galvenos rādītājus, kurus iespējams salīdzināt starp dažādiem instrumentiem. Rezultātus jo īpaši nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

26. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novērtēšana

Termiņa vidusposma pārskatīšana

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Novērtējumus veic pietiekami savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1. Pārskatīšanu un novērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pārskatīšanu attiecībā uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Otro līdzekļu piešķīrumu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam, kā paredzēts 6. panta 3. punktā, dara pieejamu pēc šādas pārskatīšanas. Pārskatīšanā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta panākto progresu novērtē pēc šādiem parametriem:

svītrots

(i) regulas 6. panta 3. punktā noteiktā līdzekļu pirmā piešķīruma apgūšanas līmenis, nošķirot summu, kas izmantota pirmās kārtas ZIK attīstībai, no otrajai kārtai paredzētā sākotnējā finansējuma, un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta spēja piesaistīt līdzekļus no zināšanu un inovāciju kopienu partneriem un no privātā sektora, kā noteikts Regulā xx/2012 [pārskatītā EIT regula];

(ii) saskaņotais termiņš zināšanu un inovāciju kopienu trešās kārtas uzsākšanai un esošo ZIK ieplānotās finansiālās vajadzības atbilstoši to konkrētajai attīstībai; un

(iii) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un zināšanu un inovāciju kopienu ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana” un īpašā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” sasniegšanā.

Pamatojums

Nākamo ZIK paaudzi uzsāks 2014. gadā, un budžets tiks izmantots pakāpeniski saskaņā ar ZIK ikgada sniegumu. Tā kā nozaru situācija katrā sektorā ir atšķirīga, veselīgāka pieeja būtu, ja budžeta lēmumu pamatā būtu katras ZIK pašas nopelni, nevis citu ZIK sniegums, kad pieņem lēmumu par jaunām ZIK.

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās un ņemot vērā ex-post novērtējumu par Septīto pamatprogrammu, kas jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, un pārskatu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas —kā arī Eiropas Pētniecības padomes — un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu starpposma novērtējumu attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanu (rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī) un visu pasākumu turpināšanas nepieciešamību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Savienības pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā arī ņem vērā aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām dalībniekiem visos reģionos, MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un priekšgājējas programmas pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.

(b) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās un ņemot vērā ex-post novērtējumu par Septīto pamatprogrammu, kas jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas —kā arī Eiropas Pētniecības padomes — un EIT pasākumu termiņa vidusposma pārskatīšanu.

Lai izanalizētu Eiropas pievienoto vērtību, termiņa vidusposma pārskatīšanas laikā tiek padziļināti novērtētas esošās un jaunās publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp kopīgās tehnoloģiju ierosmes, un Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus, ar ko uzlabo to pārvaldību un darbību, lai nodrošinātu efektīvāku un lietderīgāku ietekmi, atklātu un pārredzamu darbību un novērstu interešu konfliktus. Komisija iesniedz novērtēšanas rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja padziļinātajā novērtēšanā atklājas, ka nav pietiekami izpildīti Eiropas pievienotās vērtības kritēriji, Eiropas Parlaments un Padome var lemt par finansējuma pārtraukšanu šīm publiskajām un privātajām partnerībām.

Termiņa vidusposma pārskatīšanā ņem vērā aspektus, kas saistīti ar pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu. Termiņa vidusposma pārskatīšanā novērtē sasniegumus, kas gūti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dažādo daļu īstenošanā pēc visiem šādiem parametriem:

(i) pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšana (rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī, pamatojoties uz īpašās programmas II pielikumā izklāstītajiem rādītājiem) un visu pasākumu turpināšanas nepieciešamība;

(ii) resursu efektivitāte un izlietojums, īpašu uzmanību pievēršot transversālām darbībām un citiem 13. panta 1. punktā minētajiem elementiem; un

(iii) Savienības pievienotā vērtība.

Termiņa vidusposma pārskatīšanā arī ņem vērā turpmākās vienkāršošanas jomu un aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām dalībniekiem visos reģionos, MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Tajā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un priekšgājējas programmas pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus. To veic sadarbībā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka pētniecības un inovācijas politika, ko īsteno dalībvalstis un vietējās pašvaldības, būtu papildinoša un piedāvātu Savienības pievienoto vērtību.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

26. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Saistībā ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto termiņa vidusposma pārskatīšanu Komisija sniedz konkrētus pierādījumus, ja tādi ir pieejami, par papildināmību un sinerģiju, kas panākta starp Savienības budžetu un dalībvalstu budžetu, sasniedzot stratēģijas „Eiropa 2020” pētniecības un attīstības mērķi, kā arī stratēģijas „Eiropa 2020” inovācijas pamatrādītāju.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

26. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Ne vēlāk kā 2016. gadā un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija veic pārskatīšanu attiecībā uz Savienības organizāciju un trešo valstu organizāciju savstarpējo pieeju pētniecības programmām. Pārskatīšanu veic par katru valsti, un tajā salīdzina trešo valstu organizāciju saņemto finansējumu no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un finansējumu, ko Savienības organizācijas ir saņēmušas no trešo valstu pētniecības programmām.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka trešo valstu organizāciju pieeja pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējumam ir patiesi savstarpēja, programma ir regulāri jāpārskata, un jāuzrauga pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējums trešo valstu organizācijām.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

26.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

26.a pants

Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [XX]. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 6. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 6. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – 1. – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārīgais mērķis ir veidot uz zināšanām un inovāciju balstītu ekonomiku visā Savienībā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tas atbalsta stratēģiju “Eiropa 2020” un citus Savienības politikas virzienus, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārīgais mērķis ir veidot pasaulē vadošu, uz zināšanām un inovāciju balstītu ekonomiku un sabiedrību visā Savienībā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tas atbalsta stratēģiju “Eiropa 2020” un citus Savienības politikas virzienus, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību.

Rezultatīvie rādītāji panākumu novērtēšanai attiecībā pret šo vispārīgo mērķi ir šādi:

- stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis attiecībā uz pētniecību un izstrādi (3 % no IKP);

– stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis attiecībā uz pētniecību un izstrādi (3 % no IKP);

- stratēģijas “Eiropa 2020” inovācijas pamatrādītājs.

– stratēģijas “Eiropa 2020” inovācijas pamatrādītājs;

– šādi cilvēkresursu rādītāji: pētnieku proporcijas maiņa (pilnslodzes ekvivalents) aktīvo iedzīvotāju daļā; sieviešu proporcijas maiņa attiecībā uz kopējo pētnieku skaitu; pārmaiņas attiecībā uz pētnieku piesaisti no ārzemēm un pētnieku emigrāciju.

Visus rezultatīvos rādītājus izmanto, lai uzsvērtu pārmaiņas, padarītu redzamu progresu Savienības pētniecības līdzdalības nelīdzsvarotībā un ļautu veikt salīdzinājumu starptautiskā līmenī.

Šo vispārīgo mērķi tiecas sasniegt, izmantojot trīs atšķirīgas un vienlaikus savstarpēji nostiprinošas prioritātes, kas katra paredz konkrētu mērķu kopumu. Tās tiks īstenotas vienmērīgi, lai veicinātu mijiedarbību starp dažādajiem konkrētajiem mērķiem, novērstu centienu dublēšanos un nostiprinātu to kopējo ietekmi.

Visās trijās prioritātēs ir iekļauts starptautiskais aspekts. Starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā Savienībā ir būtiska nozīme, un tā ir jo īpaši svarīga progresīvo un fundamentālo pētījumu veikšanā, lai varētu gūt labumu no jaunajām zinātnes un tehnoloģiju iespējām. Tāpēc piešķīruma daļu starptautiskās sadarbības pasākumu finansēšanai, kuri aprakstīti 21. panta 2. un 3. punktā, saglabā vismaz iepriekšējās pamatprogrammas līmenī. Jo īpaši pamatprogramma “Apvārsnis 2020” atbalsta starptautisko sadarbību trijos galvenajos aspektos:

– zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības veicināšana ar progresīvākajiem zināšanu centriem pasaulē, lai panāktu un koplietotu progresīvākos izcilības standartus un nodrošinātu konkurenci augstākajos līmeņos;

– starptautiskās zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības veicināšana spēju veidošanas jomā, palīdzot Savienības iestādēm no paša sākuma veicināt un koplietot pētniecības un izstrādes iespēju un cilvēkresursu straujās paplašināšanās ieguvumus visā pasaulē;

- zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības veicināšana, lai panāktu mieru un stabilitāti visā pasaulē, atzīstot fundamentālo nozīmi, kādu zinātnes un pētniecības sniegtās cilvēku un sabiedrības vērtības var nodrošināt trauslas sabiedrības nostiprināšanā un starptautisko konfliktu atrisināšanā.

Kopīgais pētniecības centrs veicina pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanu ar konkrētu mērķi sniegt uz saņēmēju orientētu zinātnisko un tehnisko atbalstu saistībā ar Savienības politikas virzieniem. Kopīgā pētniecības centra Savienības pievienoto vērtību cita starpā novērtē pēc šādiem rādītājiem:

– gadījumu skaits saistībā ar taustāmu īpašo ietekmi uz Savienības politiskajām nostādnēm, kas izriet no Kopīgā pētniecības centra sniegtā tehniskā un zinātniskā politikas atbalsta;

– zinātniski recenzētu publikāciju skaits.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) sniedz ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanā ar konkrētu mērķi integrēt pētniecības, inovācijas un izglītības “zināšanu trīsstūri”. Rādītāji EIT darbības novērtēšanai ir šādi:

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) sniedz ieguldījumu pamatprogrammas ”Apvārsnis 2020” vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanā ar konkrētu mērķi integrēt pētniecības, inovācijas un augstākās izglītības ”zināšanu trīsstūri”. Rādītāji EIT darbības novērtēšanai ir šādi:

- organizācijas no universitātēm, uzņēmējdarbības un pētniecības jomām, kuras integrētas zināšanu un inovāciju kopienās;

– organizācijas no universitātēm, uzņēmējdarbības un pētniecības jomām, kuras integrētas zināšanu un inovāciju kopienās;

- sadarbība “zināšanu trīsstūrī”, kā rezultātā tiek izstrādāti novatoriski produkti un procesi.

– sadarbība „zināšanu trīsstūrī”, kā rezultātā tiek izstrādāti novatoriski produkti, pakalpojumi un procesi.

Šajā pielikumā ir izklāstīti pamatvirzieni minētajiem konkrētajiem mērķiem un pasākumiem, kas minēti 5. panta 2., 3. un 4. punktā.

Lai nodrošinātu atbilstīgu līdzsvaru starp pētniecību, attīstību un inovāciju, kas balstītas uz vienprātību, un nekoordinētu pētniecību, sekmē atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, izmantojot augšupēju pieeju un paātrinātas procedūras, ar ko nodrošina inovatīvu projektu ātru īstenošanu. Turklāt nodrošina pareizo līdzsvaru starp sabiedrības problēmu risināšanu, pamattehnoloģijām un industriālajām tehnoloģijām, starp mazākiem un lielākiem projektiem, ņemot vērā konkrēto nozares struktūru, darbības veidu, tehnoloģiju un pētniecības vidi.

Lai palīdzētu likvidēt pētniecības un inovācijas plaisu, kas pastāv starp Eiropas teritorijām, reģioniem un dalībvalstīm, tiks veicināta savstarpējā papildināmība un cieša sinerģija ar struktūrfondiem gan attiecībā uz iepriekšējām darbībām (kapacitātes veidošana dalībvalstīs, lai labāk sagatavotu tās dalībai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”), gan arī pakārtotām darbībām (pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā gūto pētījumu un inovācijas rezultātu izmantošana un izplatīšana). Ja iespējams, tiks veicināta abu instrumentu sadarbspēja. Tiks veicināts kumulatīvs un kombinēts finansējums. Sinerģiju jo īpaši meklēs darbībās, kas izklāstītas mērķī “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana”, Eiropas intereses pētniecības infrastruktūras reģionālajos partnerobjektos un pasākumos, ko veic, izmantojot EIT un tā ZIK.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

I. pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – I daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs daļas mērķis ir nostiprināt un paplašināt Savienības zinātniskās bāzes izcilību un konsolidēt Eiropas Pētniecības telpu, lai Savienības pētniecības un inovācijas sistēma kļūtu konkurētspējīgāka pasaules mērogā. Tas sastāv no četriem konkrētiem mērķiem:

(a) Eiropas Pētniecības padome (ERC) nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai talantīgi un radoši individuāli pētnieki un to komandas varētu tiekties uz visdaudzsološākajiem panākumiem augstākajā zinātnes līmenī, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci;

(b) nākotnes un jaunās tehnoloģijas atbalsta kopīgu pētniecību, lai palielinātu Eiropas spējas progresīvās un atbilstīgi paradigmām mainīgas inovācijas jomā. Tās veicina sadarbību starp zinātnes disciplīnām tādā jomā kā pilnīgi jaunas augsta riska idejas un paātrina visdaudzsološāko jauno zinātnes un tehnoloģijas virzienu attīstību, kā arī attiecīgo zinātnisko kopienu strukturēšanu Savienības mērogā;

(b) nākotnes un jaunās zinātnes un tehnoloģijas atbalsta kopīgu pētniecību, lai palielinātu Eiropas spējas progresīvās un atbilstīgi paradigmām mainīgas inovācijas jomā. Tās veicina sadarbību starp zinātnes disciplīnām tādā jomā kā pilnīgi jaunas augsta riska idejas un paātrina visdaudzsološāko jauno zinātnes un tehnoloģijas virzienu attīstību, kā arī attiecīgo zinātnisko kopienu strukturēšanu Savienības mērogā;

(c) Marijas Kirī vārdā nosauktas darbības nodrošina izcilu un novatorisku apmācību pētniecībā, ka arī pievilcīgas karjeras un zināšanu apmaiņas iespējas, izmantojot pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitāti, lai viņus vislabāk sagatavotu sabiedrības pašreizējo un nākotnes problēmu risināšanai;

(c) Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktas darbības nodrošina izcilu un novatorisku apmācību pētniecībā, ka arī pievilcīgas karjeras un zināšanu apmaiņas iespējas, izmantojot universitāšu, pētniecības organizāciju un uzņēmumu, tostarp MVU, pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitāti, lai viņus vislabāk sagatavotu sabiedrības pašreizējo un nākotnes problēmu risināšanai;

(d) pētniecības infrastruktūra attīsta Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un vēlākai nākotnei, veicina tās inovatīvo potenciālu un cilvēkkapitālu, šos pasākumus papildinot ar saistīto Savienības politiku un starptautisku sadarbību.

(d) pētniecības infrastruktūras elementi attīsta un atbalsta izcilos jau esošos un jaunos Eiropas pētniecības infrastruktūras elementus un palīdz tiem darboties ERA labā, sekmējot to inovatīvo potenciālu, piesaistot pasaules līmeņa pētniekus un nodrošinot cilvēkkapitāla apmācību, to visu papildinot ar Savienības starptautiskās sadarbības politiku.

(da) izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana attīsta pieejamo Eiropas talantu potenciālu, sniedzot atbalstu politikas apguves, tīklu veidošanas un apmācību iespējām;

Katrs no šiem virzieniem ir pierādījis, ka var radīt augstu Savienības pievienoto vērtību. Visi šie konkrētie mērķi kopā rada spēcīgu un līdzsvarotu darbību kopumu, kas apvienojumā ar valsts un reģionālā līmenī veiktām darbībām aptver Eiropas plašās vajadzības attiecībā uz progresīvo zinātni un tehnoloģiju. To apvienošana vienā programmā nodrošina lielāku to darbības saskaņotību racionalizētā, vienkāršotā un mērķtiecīgākā veidā, vienlaikus saglabājot nepārtrauktību, kam ir būtiska nozīme to efektivitātes uzturēšanā.

Katrs no šiem virzieniem ir pierādījis, ka var radīt augstu Savienības pievienoto vērtību. Visi šie konkrētie mērķi kopā rada spēcīgu un līdzsvarotu darbību kopumu, kas apvienojumā ar valsts, reģionālā un vietējā līmenī veiktām darbībām aptver Eiropas plašās vajadzības attiecībā uz progresīvo zinātni un tehnoloģiju. To apvienošana vienā programmā nodrošina lielāku to darbības saskaņotību racionalizētā, vienkāršotā un mērķtiecīgākā veidā, vienlaikus saglabājot nepārtrauktību, kam ir būtiska nozīme to efektivitātes uzturēšanā.

Pasākumiem raksturīgi ir tas, ka tie ir vērsti uz nākotni, prasmju veidošanu ilgtermiņā, koncentrēti uz zinātnes, tehnoloģijas, pētnieku un inovāciju nākamo paaudzi un sniedz atbalstu jaunajiem talantiem no visas Savienības un asociētajām valstīm, kā arī no visas pasaules. Ņemot vērā Eiropas zinātnieku kopienas orientāciju uz zinātni un lielā mērā augšupējo un pētnieku ierosināto finansējuma kārtību, tai būs nozīmīga loma to pētniecības virzienu noteikšanā, kuri tiks ņemti vērā programmā.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

I. pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – II daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs daļas mērķis ir paātrināt to tehnoloģiju un inovāciju attīstību, uz kurām būs balstīti nākotnes uzņēmumi, un palīdzēt novatoriskiem Eiropas MVU to izaugsmē, lai kļūtu par pasaulē vadošajiem uzņēmumiem, kā arī izmantotu iespēju izveidot auglīgu pamatu jauniem MVU. Īpašu uzmanību pievērš „inovāciju patēriņa” veicināšanai, proti, valsts pētījumu centros radušos zināšanu un tehnoloģijas nodošanai uzņēmumiem, kā arī uzņēmumu starpā. Šī daļa sastāv no trim konkrētiem mērķiem:

(a) vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā ir vērsta uz īpašu atbalstu pētniecības, izstrādes un demonstrējumu pasākumiem tādās jomās kā IKT, nanotehnoloģija, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde un kosmoss. Uzsvars tiks likts uz mijiedarbību un konverģenci starp dažādām tehnoloģijām un to ietvaros;

(a) vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā ir vērsta uz īpašu atbalstu pētniecības, standartizācijas, sertifikācijas, izstrādes un demonstrējumu pasākumiem tādās pamattehnoloģiju jomās kā IKT, nanotehnoloģija, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde, kosmoss. Uzsvars tiks likts uz mijiedarbību un konverģenci starp dažādām tehnoloģijām un to ietvaros, kā arī uz to saistību ar sabiedrības problēmām. Visās šajās jomās vērā ņem lietotāju vajadzību pienācīgu apsvērumu;

(b) piekļuve riska kapitāla finansējumam ir vērsta uz to, lai novērstu pieejamā aizņēmuma finansējuma un pašu kapitāla nepietiekamību pētniecībai un izstrādei un novatoriskiem uzņēmumiem un projektiem visos attīstības posmos. Kopā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas pašu kapitāla instrumentu šis mērķis atbalstīs Savienības līmeņa riska kapitāla attīstību;

(c) inovācija MVU stimulē visu veidu inovāciju MVU, īpaši koncentrējoties uz tiem MVU, kuriem ir iespējas augt un kļūt starptautiskiem visā vienotajā tirgū un ārpus tā.

(c) „inovācija MVU” sniedz MVU piemērotu atbalstu visiem MVU inovācijas veidiem ar specializētu un īpaši izstrādātu programmu un instrumentu kompektu, kurā ietilpst: piekļuve darbības uzsākšanas finansējumam un dotācijām, piekļuve pašu kapitāla un aizdevumu finansējumam, konsultēšanas un darbaudzināšanas pakalpojumi, piekļuve pētniecības un attīstības tīkliem un kopām.

Pasākumus īsteno atbilstoši uz uzņēmējdarbību vērstai programmai. Budžets konkrētajiem mērķiem “Piekļuve riska kapitāla finansējumam” un “Inovācija MVU” tiks noteikts, ievērojot no pieprasījuma atkarīgu augšupēju motivāciju bez iepriekš noteiktām prioritātēm. To papildina finanšu instrumentu un īpaša MVU instrumenta izmantošana, ievērojot politiski noteiktu motivāciju daļā “Sabiedrības problēmu risināšana” un konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” ietvaros.

Pasākumus īsteno atbilstoši uz uzņēmējdarbību vērstai programmai. Budžets mērķiem “Piekļuve riska kapitāla finansējumam” un “Inovācija MVU” tiks izmantots, galvenokārt ievērojot no pieprasījuma atkarīgu augšupēju motivāciju. MVU instrumentu īsteno tematisko prioritāšu jomā saskaņā ar mērķi „Sabiedrības problēmu risināšana” un „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”. To papildina iespējamā lejupējās pieejas izmantošana MVU instrumentā, kas izpaustos kā pirmskomerciāls iepirkums vai inovatīvs iepirkums gadījumos, kad ir iespējams pierādīt, ka dalībvalstu iepircēju vajadzības ir jāapkopo Savienības līmenī.

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tiks izmantota integrēta pieeja attiecībā uz MVU dalību, kas varētu sasniegt apmēram 15 % no kopējā apvienotā MVU piešķirtā budžeta, kurš atvēlēts visiem konkrētajiem mērķiem daļā “Sabiedrības problēmu risināšana” un konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”.

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tiks izmantota integrēta pieeja attiecībā uz MVU dalību, ņemot vērā to zināšanu un tehnoloģijas nodošanas vajadzības. Atbalsts būtu jāsasniedz vairāk nekā 20 % apjomā no kopējā apvienotā MVU piešķirtā budžeta, kurš atvēlēts visiem konkrētajiem mērķiem daļā “Sabiedrības problēmu risināšana” un konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”.

Konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” darbībās ievēro uz tehnoloģijām vērstu pieeju, lai izstrādātu pamattehnoloģijas, ko var izmantot vairākās jomās un rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Šo tehnoloģiju lietojumu sabiedrības problēmu risināšanai atbalsta vienlaicīgi ar pamatprogrammas daļu “Sabiedrības problēmu risināšana”.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

I. pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – III daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī daļa ir tieša atbilde uz stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajām politikas prioritātēm un sabiedrības problēmām, un tās mērķis ir stimulēt to pētniecības un inovācijas centienu kritisko masu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus. Finansējumu novirza uz šādiem konkrētajiem mērķiem:

(a) veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība;

(b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika;

(b) pārtikas kvalitāte, nekaitīgums un nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioloģiskā ražošana;

(d) vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports;

(d) vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports un mobilitāte;

(e) klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas;

(e) klimata politika, vide, resursefektivitāte un ilgtspējīga izejvielu izmantošana;

(f) visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība.

(f) izprast Eiropu mainīgajā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība;

(fa) droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana,

Finansējumu nodrošina arī transversālam uzdevumam: zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to.

Visos šajos pasākumos īsteno uz problēmām balstītu pieeju, koncentrējoties uz politikas prioritātēm, bet iepriekš konkrēti nenosakot to tehnoloģiju vai risinājumu izvēli, kuri būtu jāattīsta. Uzsvaru liek uz resursu un zināšanu kritiskās masas apvienošanu no dažādām jomām, tehnoloģijām un zinātnes disciplīnām, lai atrisinātu šīs problēmas. Pasākumi aptver visu ciklu, sākot no pētniecības līdz tirgum, pirmo reizi koncentrējoties uz pasākumiem, kas saistīti ar inovāciju, piemēram, uz izmēģinājuma projektiem, demonstrējumiem, izmēģinājuma stendiem, atbalstu publiskajam iepirkumam, izstrādi, tiešo lietotāju virzītu inovāciju, sociālo inovāciju un inovāciju ieviešanu tirgū.

Visos šajos pasākumos īsteno uz problēmām balstītu pieeju, kurā fundamentālās zinātnes, lietišķie pētījumi, zināšanu nodošana un inovācijas ir vienlīdz svarīgi un savstarpēji saistīti elementi, koncentrējoties uz politikas prioritātēm, bet iepriekš konkrēti nenosakot to tehnoloģiju vai risinājumu izvēli, kuri būtu jāattīsta. Papildus tehnoloģiju virzītiem risinājumiem uzmanība tiks veltīta ar tehnoloģijām nesaistītai, organizatoriskai un sistēmiskai inovācijai un inovācijai publiskajā sektorā. Uzsvaru liek uz resursu un zināšanu kritiskās masas apvienošanu no dažādām jomām, tehnoloģijām, zinātnes disciplīnām un pētniecības infrastruktūrām, lai atrisinātu šīs problēmas. Pasākumi aptver visu ciklu, sākot no fundamentālās pētniecības līdz tirgum, ieskaitot tādus pasākumus, kas saistīti ar inovāciju, kā izmēģinājuma projekti, demonstrējumi, izmēģinājuma stendi, atbalsts publiskajam iepirkumam, izstrāde, tiešo lietotāju virzīta inovācija, sociālā inovācija un zināšanu pārnese un inovāciju ieviešana tirgū, tostarp standartizācija visos posmos. Lai sasniegtu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” uzdevumus, būs nepieciešams iesaistīt sadarbības projektos ļoti daudzas un dažādas ieinteresētās personas — sākot ar pētniecības iestādēm un uzņēmumiem un beidzot ar lietotājiem publiskajā un privātajā sektorā.

Lai īstenotu uz problēmām balstītu pieeju, ir nepieciešama saskaņota pētniecības un inovācijas darbību stratēģiskā plānošana. Koordinēšana var novērst sadrumstalotību un uzlabot tehnoloģisko un infrastruktūras resursu izmantošanu visā pētniecības kopienā attiecībā uz katru problēmu.

Stratēģiskās darbības un zinātniskā vadība var nodrošināt speciālistu devumu politikai no paša sākuma, veicināt inovāciju un konkurētspēju, izprotot inovācijas cikla sarežģītību, un veicināt lielāka pētnieku skaita piedalīšanos pārrobežu darbībās.

Pamatojoties uz vajadzībām un pieprasījumu, var īstenot stratēģisko pētniecību un inovācijas koordināciju par katru problēmu, izveidojot stratēģiskās zinātnes ekspertu grupas, kurās darbojas neatkarīgi augsta līmeņa eksperti no akadēmiskajām aprindām, ražotāju, tiešo lietotāju un pilsoniskās sabiedrības vidus, ko atlasa atklātā un pārredzamā procesā, kurš sekmēs pētniecības un inovācijas programmu noteikšanu, pamatojoties uz labāko vadību, un sniegs stimulu un instrumentus, kas vajadzīgi mijiedarbības un sinerģijas veicināšanai lielākā apjomā. Šo ekspertu grupu uzdevums būtu sniegt nepārtrauktus stratēģiskus padomus par pasākumiem, kas tiek veikti un plānoti saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un ar to saistītajās Savienības politikas jomās.

Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.

Visu minēto problēmu risināšanā horizontāla dimensija un neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Tām jābūt pārstāvētām programmu komitejās un ekspertu grupās, kuras ir atbildīgas par projektu un programmu izvērtēšanu visās nozarēs, un tās izmanto, izveidojot uz sociālajām zinātnēm orientētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Izprast Eiropu mainīgā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm, kurā īpaša uzmanība ir jāpievērš tādu globālu centienu atbalstam, kuros ir nepieciešams sasniegt kritisko masu, lai Eiropa varētu piedalīties, un kuros Eiropa varētu būt vadošajās pozīcijās.

Konkrētais mērķis “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietver arī pasākumu plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos.

Kopīgā pētniecības centra pasākumi ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” neatņemama sastāvdaļa, lai nodrošinātu stabilu, uz faktiem balstītu atbalstu Savienības politikas virzieniem. To panāk, ņemot vērā saņēmēju vajadzības un īstenojot uz nākotni vērstus pasākumus.

EIT īstenos svarīgu lomu, apvienojot izcilu pētniecību, izglītību un inovāciju un tādējādi integrējot “zināšanu trīsstūri”. EIT to darīs galvenokārt ar zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) starpniecību. Turklāt tas nodrošinās pieredzes apmaiņu ārpus ZIK ar mērķtiecīgu izplatīšanas un zināšanu apmaiņas pasākumu starpniecību, tādējādi veicinot inovācijas modeļu ātrāku ieviešanu tirgū visā Savienībā.

EIT īstenos svarīgu lomu, apvienojot izcilu pētniecību, izglītību un inovāciju un tādējādi integrējot “zināšanu trīsstūri”. EIT to darīs galvenokārt ar zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) starpniecību. Turklāt tas nodrošinās pieredzes apmaiņu ārpus ZIK un to vidū ar mērķtiecīgu izplatīšanas un zināšanu apmaiņas pasākumu starpniecību, tādējādi veicinot inovācijas modeļu ātrāku ieviešanu tirgū visā Savienībā.

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Eiropas Pētniecības padome (ERC)

1.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nostiprināt Eiropas pētniecības izcilību, dinamiskumu un radošumu.

Eiropa ir izvirzījusi sev augstu mērķi pāriet uz jaunu ekonomikas modeli, kura pamatā ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Šāda veida pārmaiņām būs nepieciešami arvien būtiskāki uzlabojumi pašreizējās tehnoloģijās. Lai to nodrošinātu, būs vajadzīgas lielākas spējas uz zinātni balstītā inovācijā, ko ierosinās radikālas, jaunas zināšanas, tādējādi ļaujot Eiropai ieņemt vadošo stāvokli tādu tehnoloģisko paradigmu pārmaiņu radīšanā, kuras būs galvenie ražīguma izaugsmi, konkurētspēju, labklājību un sociālo progresu veicinošie faktori nākotnē. Šādu tehnoloģisko paradigmu pārmaiņu izcelsme jau izsenis ir bijusi publiskā sektora zinātniskā bāze, pirms tās sāk veidot pamatu pilnībā jaunu rūpniecības nozaru un sektoru radīšanai.

Eiropa ir izvirzījusi sev augstu mērķi pāriet uz jaunu ekonomikas modeli, kura pamatā ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Šāda veida pārmaiņām būs nepieciešami arvien būtiskāki uzlabojumi pašreizējās tehnoloģijās un zināšanās. Lai to nodrošinātu, būs vajadzīgas lielākas spējas fundamentālajā zinātnē un uz zinātni balstītā inovācijā, ko ierosinās radikālas, jaunas zināšanas, tādējādi ļaujot Eiropai ieņemt vadošo stāvokli tādu zinātnisko un tehnoloģisko paradigmu pārmaiņu radīšanā, kuras būs galvenie ražīguma, izaugsmi, konkurētspēju, labklājību un sociālo progresu veicinošie faktori nākotnē. Šādu tehnoloģisko paradigmu pārmaiņu izcelsme jau izsenis ir bijusi saistīta ar publisko sektoru, pirms tās sāk veidot pamatu pilnībā jaunu rūpniecības nozaru un sektoru radīšanai.

Pasaulē vadošā inovācija ir cieši saistīta ar zinātnisko izcilību. Reiz neapstrīdamais līderis Eiropa tagad atpaliek vislabāko un jaunāko zinātnes sasniegumu jomā un piekāpjas Amerikas Savienotajām Valstīm nozīmīgāko pēckara perioda tehnoloģijas sasniegumu ieviešanā. Lai gan Savienība joprojām ir lielākā zinātnisko publikāciju radītāja pasaulē, Amerikas Savienotajās Valstīs sagatavoto visietekmīgāko publikāciju skaits (kas pieder pie 1 % visvairāk citēto publikāciju) ir divtik lielāks. Līdzīgi arī starptautiskie universitāšu reitingi liecina, ka vadošās vietas ieņem ASV universitātes. Turklāt 70 % pasaules Nobela prēmijas saņēmēju mitinās ASV.

Viena problēmas šķautne ir tāda, ka, lai gan Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis iegulda līdzīgas summas savā publiskā sektora zinātniskajā bāzē, Savienībā ir gandrīz trīsreiz vairāk publiskā sektora pētnieku, kā rezultātā ieguldījumi uz katru pētnieku ir ievērojami mazāki. Turklāt ASV finansējums ir vairāk selektīvs līdzekļu piešķiršanā vadošajiem pētniekiem. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc Savienības publiskā sektora pētnieki kopumā ir mazāk produktīvi un to kopējā zinātniskā ietekme ir mazāka nekā to ASV kolēģiem, kuru skaita ziņā ir daudz mazāk.

Vēl viens svarīgs problēmas aspekts ir tāds, ka daudzās Eiropas valstīs publiskais sektors joprojām nepiedāvā vislabākajiem pētniekiem pietiekami pievilcīgus nosacījumus. Talantīgiem jauniem pētniekiem var būt nepieciešami daudzi gadi, lai kļūtu par neatkarīgiem pilntiesīgiem zinātniekiem. Tādējādi tiek nelietderīgi izmantots plašs Eiropas pētniecības potenciāls, kavējot tādu jaunās paaudzes pētnieku veidošanos, kuriem ir jaunas idejas un enerģiskums, un mudinot pētniekus sākt karjeru ar mērķi tikt paaugstinātiem amatā citā darbavietā.

Vēl viens svarīgs problēmas aspekts ir tāds, ka daudzās Eiropas valstīs publiskais un privātais sektors joprojām nepiedāvā vislabākajiem pētniekiem pietiekami pievilcīgus nosacījumus. Talantīgiem jauniem pētniekiem var būt nepieciešami daudzi gadi, lai kļūtu par neatkarīgiem pilntiesīgiem zinātniekiem. Tādējādi tiek nelietderīgi izmantots plašs Eiropas pētniecības potenciāls, kavējot tādu jaunās paaudzes pētnieku veidošanos, kuriem ir jaunas idejas un enerģiskums, un mudinot pētniekus sākt karjeru ar mērķi tikt paaugstinātiem amatā citā darbavietā. Īpaša uzmanība būtu jāvelta zinātniecēm, ņemot vērā, ka tikai 18 % A kategorijas zinātnieku ir sievietes, salīdzinot ar 27 % ASV, lai gan 60 % Eiropas universitāšu absolventu ir sievietes.

Turklāt šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu. ASV sistēmas spēja piedāvāt vairāk līdzekļu uz vienu pētnieku un labākas karjeras iespējas izskaidro to, kāpēc ASV joprojām piesaista vislabākos pētniekus no visas pasaules, tostarp desmitiem tūkstošus pētnieku no Savienības.

Turklāt šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu. ASV sistēmas spēja piedāvāt vairāk līdzekļu uz vienu pētnieku, labāku starpnozaru mobilitāti un saikni ar privāto sektoru, kā arī labākas karjeras iespējas izskaidro to, kāpēc ASV joprojām piesaista vislabākos pētniekus no visas pasaules, tostarp desmitiem tūkstošus pētnieku no Savienības.

1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

ERC tika izveidota, lai nodrošinātu Eiropas labākajiem pētniekiem — gan sievietēm, gan vīriešiem — resursus, kas viņiem vajadzīgi, lai varētu veiksmīgāk konkurēt pasaules līmenī, finansējot individuālas pētnieku grupas, pamatojoties uz Eiropas mēroga konkurenci. ERC darbojas autonomi, un neatkarīga Zinātniskā padome, kuras sastāvā ir zinātnieki, inženieri un stipendiāti ar visizcilāko reputāciju un zināšanām, nosaka vispārīgo zinātnisko stratēģiju un īsteno pilnas tiesības attiecībā uz lēmumiem par finansējamo pētniecības veidu. Tās ir būtiskas ERC iezīmes, kas garantē tās zinātniskās programmas efektivitāti, tās darbības un salīdzinošās izvērtēšanas procesa kvalitāti un uzticības iemantošanu zinātnieku kopienā.

ERC tika izveidota, lai nodrošinātu Eiropas labākajiem pētniekiem — gan sievietēm, gan vīriešiem — resursus, kas viņiem vajadzīgi, lai varētu veiksmīgāk konkurēt pasaules līmenī, finansējot individuālas pētnieku grupas, pamatojoties uz Eiropas mēroga konkurenci. ERC darbojas autonomi, un neatkarīga Zinātniskā padome, kuras sastāvā ir abu dzimumu un dažādu vecuma grupu zinātnieki, inženieri un stipendiāti ar visizcilāko reputāciju un zināšanām, nosaka vispārīgo zinātnisko stratēģiju un īsteno pilnas tiesības attiecībā uz lēmumiem par finansējamo pētniecības veidu. Tās ir būtiskas ERC iezīmes, kas garantē tās zinātniskās programmas efektivitāti, tās darbības un salīdzinošās izvērtēšanas procesa kvalitāti un uzticības iemantošanu zinātnieku kopienā.

ERC visā Eiropā darbojas pēc konkurences principa, tāpēc spēj piesaistīt plašāku talantu un ideju klāstu, nekā tas būtu iespējams jebkurai valstiskai struktūrai. Vislabākie pētnieki un vislabākās idejas savstarpēji konkurē. Pretendenti apzinās, ka viņiem savā darbā ir jāsasniedz visaugstākais līmenis, par kuru piešķirtā atlīdzība ir elastīgs finansējums atbilstīgi godīgas konkurences nosacījumiem neatkarīgi no vietēja mēroga trūkumiem vai valsts finansējuma pieejamības.

Tāpēc ir paredzams, ka ERC finansētajai progresīvajai pētniecībai būs būtiska tieša ietekme tādā ziņā, ka tā paplašinās zināšanu robežas, radīs iespējas sasniegt jaunus un bieži vien negaidītus rezultātus zinātnē un tehnoloģijā un jaunas jomas, kurās veikt pētniecību, un tas galu galā var radīt pilnīgi jaunas idejas, kas rosinās inovāciju, uzņēmumu radošumu un atrisinās sabiedrības problēmas. Katra inovācijas ķēdes posma pamatā ir šis izcilais individuālu zinātnieku un novatorisku ideju apvienojums.

Tāpēc ir paredzams, ka ERC finansētajai progresīvajai pētniecībai būs būtiska tieša ietekme tādā ziņā, ka tā paplašinās zināšanu robežas, radīs iespējas sasniegt jaunus un bieži vien negaidītus rezultātus zinātnē un tehnoloģijā un jaunas jomas, kurās veikt pētniecību, un tas galu galā var radīt pilnīgi jaunas idejas, kas rosinās inovāciju, uzņēmumu radošumu un atrisinās sabiedrības problēmas. Piešķirot ERC stipendijas, galvenais uzsvars ir uz progresīvām idejām. Katra inovācijas ķēdes posma pamatā ir šis izcilais individuālu zinātnieku un novatorisku ideju apvienojums.

Papildus minētajam ERC ir būtiska strukturāla ietekme, radot spēcīgu stimulu Eiropas pētniecības sistēmas kvalitātes paaugstināšanai kopumā papildus tiem pētniekiem un projektiem, kurus ERC finansē tieši. ERC finansētie projekti un pētnieki izvirza skaidru un iedvesmojošu mērķi progresīvajai pētniecībai Eiropā, paplašina tās daudzveidību un palielina tās pievilcīgumu vislabākajiem pētniekiem globālā līmenī. Prestižs, ko nozīmē ERC dotāciju saņēmēju uzņemšana, un saistītais “izcilības zīmogs” pastiprina konkurenci starp Eiropas universitātēm un citām pētniecības organizācijām, lai piedāvātu vispievilcīgākos nosacījumus vislabākajiem pētniekiem. Arī valstu sistēmu un individuālu pētniecības institūtu spēja piesaistīt un uzņemt ERC dotāciju ieguvējus nosaka etalonu, kas ļauj tām novērtēt savas relatīvās priekšrocības un trūkumus un attiecīgi pārstrukturizēt savu politiku un praksi. Tāpēc ERC finansējums papildina notiekošos centienus Savienības, valstu un reģionālā līmenī, lai varētu veikt pārstrukturizēšanu, veidot spējas un attīstīt Eiropas pētniecības sistēmas maksimālu potenciālu un pievilcīgumu.

1.3. Pasākumu pamatvirzieni

ERC darbības pamatuzdevums ir nodrošināt pievilcīgu ilgtermiņa finansējumu, lai atbalstītu izcilus pētniekus un pētnieku grupas fundamentālas augsta ieguvuma/ augsta riska izpētes veikšanā.

ERC finansējumu piešķir, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispārzināmajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pamatojoties uz kuru piešķir ERC dotācijas, ir zinātniskā izcilība. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm. ERC dotācijas var saņemt individuālas pētnieku grupas, ko veido jebkura vecuma pētnieki no jebkuras valsts pasaulē, kuri strādā Eiropā. Turklāt ERC mērķis ir veicināt veselīgu konkurenci Eiropā.

ERC finansējumu piešķir, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispārzināmajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pamatojoties uz kuru piešķir ERC dotācijas, ir zinātniskā izcilība. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm. ERC dotācijas var saņemt individuālas pētnieku grupas, ko veido jebkura vecuma pētnieki no jebkuras valsts pasaulē, kuri strādā Eiropā. ERC mērķis ir veicināt veselīgu konkurenci Eiropā, un tā centīsies nodrošināt, ka novērtēšanas procedūrās pienācīgi tiek novērsta netīša dzimumu diskriminācija.

ERC piešķir īpašu prioritāti palīdzības sniegšanai jaunajiem pētniekiem, lai viņi varētu kļūt neatkarīgi, sniedzot viņiem pienācīgu atbalstu kritiskajā posmā, kad viņi izveido vai konsolidē savu pētniecības grupu vai programmu. Pētnieku atgriešanos un reintegrāciju pēc ERC finansējuma perioda beigām arī drīkst atbalstīt, it īpaši saistībā ar ERA priekšsēdētāja pozīcijas shēmu.

ERC arī vajadzības gadījumā atbalsta jaunus darbības veidus zinātniskajā pasaulē, kuriem ir potenciāls radīt nozīmīgus rezultātus, un veicina savas finansētās pētniecības komerciālā un sociālā inovatīvā potenciāla izpēti.

Tāpēc ERC ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam pierādīt, ka ERC konkursos piedalās vislabākie pētnieki, ka ERC finansējums ir tieši veicinājis visaugstākās kvalitātes zinātnisko publikāciju izdošanu un novatorisku tehnoloģiju un ideju komercializāciju un izmantošanu un ka ERC ir sniegusi būtisku ieguldījumu, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgāku vidi vislabākajiem pasaules zinātniekiem. ERC mērķis jo īpaši ir būtiski palielināt Savienības īpatsvaru publikācijās, kas pieder pie 1 % pasaulē visvairāk citēto publikāciju. Turklāt tās mērķi ir arī būtiski palielināt tās finansēto izcilo pētnieku skaitu no valstīm ārpus Eiropas un ieviest konkrētus uzlabojumus institucionālajā praksē un valstu politikā, lai atbalstītu vislabākos pētniekus.

Tāpēc ERC ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam pierādīt, ka ERC konkursos piedalās vislabākie pētnieki, ka ERC finansējums ir tieši veicinājis visaugstākās kvalitātes zinātnisko publikāciju izdošanu, pētniecības rezultātus, kuriem ir augsta ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, un novatorisku tehnoloģiju un ideju komercializāciju un izmantošanu un ka ERC ir sniegusi būtisku ieguldījumu, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgāku vidi vislabākajiem pasaules zinātniekiem. ERC mērķis jo īpaši ir būtiski palielināt Savienības īpatsvaru publikācijās, kas pieder pie 1 % pasaulē visvairāk citēto publikāciju. Turklāt tās mērķi ir arī palielināt tās finansēto izcilo pētnieku skaitu no valstīm ārpus Eiropas, tostarp palielināt izcilo pētnieču skaitu, un ieviest konkrētus uzlabojumus institucionālajā praksē un valstu politikā, lai atbalstītu vislabākos pētniekus. ERC dalās pieredzē un paraugpraksē ar reģionālām un valstu pētniecības finansēšanas aģentūrām, lai veicinātu atbalstu izciliem pētniekiem. Turklāt ERC turpina palielināt savu programmu pamanāmību, lai piesaistītu izcilus pētniekus.

ERC Zinātniskā padome nepārtraukti uzrauga ERC darbības un izvērtē, kā vislabāk sasniegt savus mērķus, izmantojot dotāciju shēmas, kurās īpaši uzsver skaidrību, stabilitāti un vienkāršību gan pretendentiem, gan arī to īstenošanā un pārvaldībā, un kā vajadzības gadījumā reaģēt uz jaunām vajadzībām. Tā cenšas uzturēt un pilnveidot ERC pasaules līmeņa salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, kuras pamatā ir pārredzama, taisnīga un objektīva priekšlikumu izskatīšana, lai tā varētu apzināt daudzsološu zinātnisko izcilību un talantu neatkarīgi no pētnieka dzimuma, tautības vai vecuma. Visbeidzot, ERC turpina veikt savus stratēģiskos pētījumus, lai sagatavotos saviem pasākumiem un atbalstītu tos, uzturēs ciešu saziņu ar zinātnieku kopienu un citām ieinteresētajām personām un centīsies ar saviem pasākumiem papildināt pētniecību, ko veic citos līmeņos.

ERC Zinātniskā padome nepārtraukti uzrauga ERC darbības un vērtēšanas procedūras un izvērtē, kā vislabāk sasniegt savus mērķus, izmantojot dotāciju shēmas, kurās īpaši uzsver efektivitāti, skaidrību, stabilitāti un vienkāršību gan pretendentiem, gan arī to īstenošanā un pārvaldībā, un kā vajadzības gadījumā reaģēt uz jaunām vajadzībām. Tā cenšas uzturēt un pilnveidot ERC pasaules līmeņa salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, kura nodrošina pārredzamu, taisnīgu un objektīvu priekšlikumu izskatīšanu, lai tā varētu apzināt daudzsološu zinātnisko izcilību, progresīvas idejas un talantu neatkarīgi no pētnieka dzimuma, tautības, iestādes, kurā tas darbojas, vai vecuma. ERC turpina veikt savus stratēģiskos pētījumus, lai sagatavotos saviem pasākumiem un atbalstītu tos, uzturēs ciešu saziņu ar zinātnieku kopienu un citām ieinteresētajām personām un centīsies ar saviem pasākumiem papildināt pētniecību, ko veic citos līmeņos, izvairoties no citu pētniecības darbību dublēšanas.

ERC nodrošinās pārredzamību, darot zinātniskajai kopienai un sabiedrībai zināmas savas darbības un to rezultātus, un apkopos un aktualizēs datus no finansētajiem projektiem.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 2. punkts – virsraksts – 2.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Nākotnes un jaunās tehnoloģijas (NJT)

2. Nākotnes un jaunās zinātnes un tehnoloģijas (NJZT)

Konkrētais mērķis ir veicināt pilnīgi jaunu tehnoloģiju izstrādi, izpētot jaunas un augsta riska idejas, kuru pamatā ir zinātnes pamatatziņas. Nodrošinot elastīgu atbalstu uz mērķi un sadarbību vērstai starpdisciplīnu pētniecībai dažādā mērogā un ieviešot novatorisku pētniecības praksi, mērķis ir apzināt un īstenot iespējas radīt ilgtermiņa ieguvumu pilsoņiem, ekonomikai un sabiedrībai.

Konkrētaus mērķis ir veicināt progresīvo pētniecību, tostarp pilnīgi jaunu tehnoloģiju izstrādi un augsta riska ideju rašanos, kurām ir potenciāls pavērt jaunus apvāršņus Eiropas zinātnei un tehnoloģijai. Nodrošinot elastīgu atbalstu uz mērķi un sadarbību vērstai starpdisciplīnu pētniecībai dažādā mērogā un ieviešot novatorisku pētniecības praksi, mērķis ir apzināt un īstenot iespējas radīt ilgtermiņa ieguvumu pilsoņiem, ekonomikai un sabiedrībai. Pārdomātas specializācijas platformām šajā jomā ir galvenā loma, īpaši attiecībā uz tīklu veidošanu, informācijas apmaiņu, sadraudzības shēmām un atbalstu pētniecības un inovāciju politikas virzieniem.

NJZT veicina izcilību ar kopīgiem projektiem, koncentrējoties uz progresīvu pētniecību nākotnē un jaunām zinātnes un tehnoloģijas iespējām. Aptverot visu kopīgās progresīvās pētniecības jomu no pamata progresīvās zinātnes līdz tehnoloģiju progresīvajai izstrādei un veicinot sadarbību pāri robežām no ļoti agrīniem pētniecības posmiem un turpmāk, NJZT sniedz Savienības pievienoto vērtību modernās pētniecības jomā un palīdz izveidot izcilas pētniecības kopīgo kritisko masu visā Eiropā.

NJT veicina pētniecību ārpus zināmās, pieņemtās un plaši lietotās zinātniskās izpētes robežām un rosina radošu un izdomas bagātu domāšanu, lai atklātu daudzsološus veidus, kā izstrādāt spēcīgas, jaunas tehnoloģijas, no kurām dažas varētu attīstīties un kļūt par tehnoloģiskām un intelektuālām paradigmām nākamajām desmitgadēm. NJT veicina centienus maza mēroga pētniecības iespēju īstenošanā visās jomās, tostarp arī jaunu virzienu atklāšanu un sarežģītu zinātnes un tehnoloģiju (ZT) problēmu risināšanu, kam nepieciešama programmu apvienošanās un sadarbība visā Eiropā un ārpus tās. Šāda pieeja ir vērsta uz izcilību un aptver arī pirmskonkurences posma ideju izpēti tehnoloģiju nākotnes veidošanai, dodot sabiedrībai iespēju gūt labumu no daudzdisciplīnu pētniecības sadarbības pasākumiem, kuri jāīsteno Eiropas līmenī, izveidojot saikni starp pētniecību, kuru virza zinātne, un pētniecību, kuru virza sabiedrības problēmas vai rūpniecības konkurētspēja.

NJZT veicina pētniecību ārpus zināmās, pieņemtās un plaši lietotās zinātniskās izpētes robežām un rosina radošu un izdomas bagātu domāšanu, lai atklātu daudzsološus veidus, kā izstrādāt spēcīgas, jaunas tehnoloģijas, no kurām dažas varētu attīstīties un kļūt par tehnoloģiskām un intelektuālām paradigmām nākamajām desmitgadēm. NJZT veicina centienus maza mēroga pētniecības iespēju īstenošanā visās jomās, tostarp arī jaunu virzienu atklāšanu un sarežģītu zinātnes un tehnoloģiju (ZT) problēmu risināšanu, kam nepieciešama programmu apvienošanās un sadarbība visā Eiropā un ārpus tās. Šāda pieeja ir vērsta uz izcilību un aptver arī pirmskonkurences posma ideju izpēti tehnoloģiju nākotnes veidošanai, dodot sabiedrībai iespēju gūt labumu no daudzdisciplīnu pētniecības sadarbības pasākumiem, kuri jāīsteno Eiropas līmenī, izveidojot saikni starp pētniecību, kuru virza zinātne, un pētniecību, kuru virza sabiedrības mērķi un problēmas vai rūpniecības konkurētspēja.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Revolucionāri sasniegumi, kuriem ir transformējoša ietekme, arvien biežāk notiek, paļaujoties uz intensīvu sadarbību starp zinātnes un tehnoloģijas disciplīnām (piemēram, informāciju un komunikāciju, bioloģiju, ķīmiju, Zemes sistēmas zinātnes, materiālzinātni, neirozinātni un kognitīvo zinātni, sociālajām zinātnēm vai ekonomiku) un mākslu un humanitārajām zinātnēm. Tam ir vajadzīga ne vien izcilība zinātnē un tehnoloģijā, bet arī jauna attieksme un novatoriska mijiedarbība starp ļoti dažādiem pētniecībā iesaistītiem dalībniekiem.

Revolucionāri sasniegumi, kuriem ir transformējoša ietekme, arvien biežāk notiek, paļaujoties uz intensīvu sadarbību starp zinātnes un tehnoloģijas disciplīnām (piemēram, informāciju un komunikāciju, bioloģiju, bioinženieriju un robotiku, ķīmiju, fiziku, matemātiku, modelēšanu medicīnā, Zemes sistēmas zinātnēm, materiālzinātni, neirozinātni un kognitīvo zinātni, sociālajām zinātnēm vai ekonomiku) un mākslu un humanitārajām zinātnēm. Tam ir vajadzīga ne vien izcilība zinātnē un tehnoloģijā, bet arī jauna attieksme un novatoriska mijiedarbība starp ļoti dažādiem pētniecībā iesaistītiem dalībniekiem.

Lai gan dažas idejas var attīstīt nelielā mērogā, citas var būt tik sarežģītas, ka to īstenošanai ir nepieciešams apvienot centienus plašā mērogā un ievērojami ilgā laikposmā. To ir atzinusi lielākā daļa pasaules ekonomiku, un pasaulē arvien palielinās konkurence tādu augstākā zinātnes līmeņa jauno tehnoloģisko iespēju apzināšanā un īstenošanā, kurām ir būtiska ietekme uz inovāciju un sabiedrisku labumu. Lai šie darbības veidi būtu efektīvi, tie ir steidzīgi jāizvērš līdz plašam mērogam, apvienojot programmas Eiropas, valsts un reģionālā līmenī kopīgu mērķu sasniegšanai, lai radītu kritisko masu, veicinātu sinerģiju un sasniegtu optimālu sviras efektu.

Lai gan dažas idejas var attīstīt nelielā mērogā, citas var būt tik sarežģītas, ka to īstenošanai ir nepieciešams apvienot centienus plašā mērogā un ievērojami ilgā laikposmā. To ir atzinusi lielākā daļa pasaules ekonomiku, un pasaulē arvien palielinās konkurence tādu augstākā zinātnes līmeņa jauno tehnoloģisko iespēju apzināšanā un īstenošanā, kurām ir būtiska ietekme uz inovāciju un sabiedrisku labumu. Lai šie darbības veidi būtu efektīvi, tie ir profesionāli jāpārvalda un steidzīgi jāizvērš līdz plašam mērogam, apvienojot programmas Eiropas, valsts un reģionālā līmenī kopīgu mērķu sasniegšanai, lai radītu kritisko masu, veicinātu sinerģiju un sasniegtu optimālu sviras efektu.

NJT programma aptver visu zinātniskās inovācijas klāstu — tikko izstrādātu un “trauslu” ideju augšupēju, neliela mēroga izpēti agrīnā posmā, jaunu pētniecības un inovācijas kopienu veidošanu jaunās, mainīgās pētniecības jomās un plašas un apvienotas pētniecības ierosmes, ko strukturē atbilstoši pētniecības programmai, kuras mērķis ir sasniegt vērienīgus un augstus mērķus. Katram no šiem trim iesaistīšanās līmeņiem ir tam raksturīga īpaša vērtība, un tajā pašā laikā tie ir savstarpēji papildinoši un sinerģiski. Piemēram, neliela mēroga izpētē var atklāties nepieciešamība attīstīt jaunus virzienus, pamatojoties uz kuriem galu galā var tikt ieviesta plaša mēroga un pēc plāna īstenota intervence. Tie piesaista ļoti daudzus un dažādus pētniecības dalībniekus, tostarp jaunus pētniekus un MVU, kuros ir augsta pētniecības intensitāte, kā arī ieinteresēto personu kopienas (pilsonisko sabiedrību, politikas veidotājus, rūpniecību un sabiedriskos pētniekus), kuras, tām strukturējoties, attīstoties un iemantojot sev raksturīgās iezīmes, koncentrē uz noteiktām pētniecības programmām.

NJZT programma aptver visu zinātniskās inovācijas klāstu — tikko izstrādātu un “trauslu” ideju augšupēju, neliela mēroga izpēti agrīnā posmā, jaunu pētniecības un inovācijas kopienu veidošanu jaunās, mainīgās pētniecības jomās un plašas un apvienotas pētniecības ierosmes, ko strukturē atbilstoši pētniecības programmai, kuras mērķis ir sasniegt vērienīgus un augstus mērķus. Katram no šiem trim iesaistīšanās līmeņiem ir tam raksturīga īpaša vērtība, un tajā pašā laikā tie ir savstarpēji papildinoši un sinerģiski. Piemēram, neliela mēroga izpētē var atklāties nepieciešamība attīstīt jaunus virzienus, pamatojoties uz kuriem galu galā var tikt ieviesta plaša mēroga un pēc plāna īstenota intervence. Tie piesaista ļoti daudzus un dažādus pētniecības dalībniekus, tostarp jaunus pētniekus un MVU, kuros ir augsta pētniecības intensitāte, kā arī ieinteresēto personu kopienas (pilsonisko sabiedrību, politikas veidotājus, rūpniecību un sabiedriskos pētniekus), kuras, tām strukturējoties, attīstoties un iemantojot sev raksturīgās iezīmes, koncentrē uz noteiktām attīstībā esošām pētniecības programmām.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai gan NJT programmas mērķis ir būt teorētiskai, transformējošai un neparastai, tās pasākumos ievēro atšķirīgu loģiku, sākot no pilnībā atvērtas līdz tādai, kurā dažādos līmeņos tiek strukturētas tēmas, kopienas un finansējums.

Lai gan NJZT programmas mērķis ir būt teorētiskai, transformējošai un neparastai, tās pasākumos ievēro atšķirīgu loģiku, sākot no pilnībā atvērtas līdz tādai, kurā dažādos līmeņos tiek strukturētas tēmas, kopienas un finansējums.

Pasākumos tiek konkretizēta dažāda loģika darbībai attiecīgajā mērogā, apzinoties un izmantojot iespējas nodrošināt ilgtermiņa ieguvumu pilsoņiem, ekonomikai un sabiedrībai:

(a) veicinot novatoriskas idejas (“atvērtās NJT”), NJT atbalsta tikko aizsāktu zinātnisko un tehnoloģisko pētniecību, izpētot jaunus pamatus pilnīgi jaunām nākotnes tehnoloģijām, apstrīdot pašreizējās paradigmas un riskējot iesaistīties neizpētītās jomās. Augšupvērsts atlases process, kas ir plaši pieejams jebkurām pētniecības idejām, veido mērķtiecīgu projektu daudzveidīgu portfeli. Galvenais uzdevums ir daudzsološu jaunu jomu, norišu un tendenču agrīna atklāšana apvienojumā ar tādu jaunu pētniecības un inovācijas dalībnieku piesaistīšanu, kuriem ir augsts potenciāls;

(a) veicinot novatoriskas idejas (“atvērtās NJZT”), NJT atbalsta tikko aizsāktu zinātnisko un tehnoloģisko pētniecību, izpētot jaunus pamatus pilnīgi jaunām nākotnes tehnoloģijām, apstrīdot pašreizējās paradigmas un riskējot iesaistīties neizpētītās jomās. Augšupvērsts atlases process, kas ir plaši pieejams jebkurām pētniecības idejām, veido mērķtiecīgu projektu daudzveidīgu portfeli. Galvenais uzdevums ir daudzsološu jaunu jomu, norišu un tendenču agrīna atklāšana apvienojumā ar tādu jaunu pētniecības un inovācijas dalībnieku piesaistīšanu, kuriem ir augsts potenciāls;

(b) rūpējoties par jauniem virzieniem un kopienām (“proaktīvās NJT”), NJT pievēršas vairākiem daudzsološiem pētniecības virzieniem ar iespēju radīt tādu savstarpēji saistītu projektu kritisko masu, kuri kopā veido plašu un daudzveidīgu bāzi dažādu jomu izpētei un apvieno zināšanas Eiropas mērogā;

(b) rūpējoties par jauniem virzieniem un kopienām ("proaktīvās NJZT"), NJZT —ciešā saistībā ar sabiedrības problēmām un rūpniecības tehnoloģiskajiem jautājumiem — pievēršas vairākiem daudzsološiem pētniecības virzieniem ar iespēju radīt tādu savstarpēji saistītu projektu kritisko masu, kuri kopā veido plašu un daudzveidīgu bāzi dažādu jomu izpētei un apvieno zināšanas Eiropas mērogā;

(c) risinot īpaši aktuālas starpdisciplīnu ZT problēmas (“NJT pamatiniciatīvas”), NJT atbalsta vērienīgu plaša mēroga zinātnisko pētniecību, kuras mērķis ir sasniegt būtiskus zinātniskus pavērsienus. Šādu darbību vajadzībām tiks veikta Eiropas un valstu programmu pielāgošana. Zinātnes sasniegumiem vajadzētu radīt stabilu un plašu pamatu nākotnes tehnoloģiju inovācijai un ekonomiskai izmantošanai dažādās jomās, kā arī jaunus ieguvumus sabiedrībai.

(c) risinot īpaši aktuālas starpdisciplīnu ZT problēmas (“NJZT pamatiniciatīvas”), NJT atbalsta vērienīgu plaša mēroga zinātnisko pētniecību, kuras mērķis ir sasniegt būtiskus zinātniskus un tehnoloģiskus pavērsienus. Šādu darbību vajadzībām tiks veikta Eiropas, valstu un reģionālo programmu pielāgošana. Zinātnes sasniegumiem vajadzētu radīt stabilu un plašu pamatu nākotnes tehnoloģiju inovācijai un ekonomiskai izmantošanai dažādās jomās, kā arī jaunus ieguvumus sabiedrībai.

Attiecībā uz katru pasākumu nosaka vispiemērotāko atvērtības un mainīgās tēmu, kopienu un finansējuma strukturēšanas pakāpes apvienojumu, lai optimāli sasniegtu izvirzītos mērķus.

Vairāk nekā puse NJZT resursu tiks atvēlēta augšupējiem, koordinētiem un progresīviem pētījumiem visās jomās.

Visu NJZT projektu novērtēšana notiks, tikai ievērojot stingrus zinātniskās un tehnoloģiskās izcilības kritērijus.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 3. punkts – virsraksts – 3.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības

3. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības

3.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas intelektuālā kapitāla optimālu attīstību un dinamisku izmantošanu, lai radītu jaunas prasmes un inovāciju, un tādējādi maksimāli izmantot minētā kapitāla potenciālu visās nozarēs un reģionos.

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas pētniecības un inovāciju nozares cilvēkresursu optimālu attīstību un dinamisku izmantošanu, lai izstrādātu un nodotu jaunas prasmes un radītu jaunas zināšanas un inovāciju, un tādējādi maksimāli izmantot minēto resursu potenciālu visās nozarēs un reģionos.

Atbilstoši apmācīti, dinamiski un radoši pētnieki ir ļoti svarīgs “izejmateriāls” vislabākajai zinātnei un visproduktīvākajai pētnieciskajai inovācijai.

Lai gan Eiropa uzņem plašu un daudzveidīgu prasmīgu cilvēkresursu kopumu pētniecībā un inovācijā, tas ir pastāvīgi jāpapildina, jāuzlabo un jāpielāgo strauji mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Pašlaik tikai 46 % no šā cilvēkresursu kopuma darbojas uzņēmējdarbības nozarē — tas ir daudz mazāk nekā Eiropas galvenajās konkurentvalstīs, piemēram, 69 % Ķīnā, 73 % Japānā un 80 % Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt demogrāfiskie faktori liecina, ka nākamajos dažos gados nesamērīgs skaits pētnieku sasniegs pensionēšanās vecumu. Šis apstāklis apvienojumā ar nepieciešamību pēc daudz lielāka augsti kvalificētu pētnieku skaita, ņemot vērā, ka pētniecības intensitāte Eiropas ekonomikā palielinās, būs viena no galvenajām problēmām, kas būs jārisina Eiropas izglītības, pētniecības un inovācijas sistēmām nākamajos gados.

Vajadzīgā reforma ir jāsāk jau pētnieku karjeras sākotnējos posmos un jāturpina to doktora studiju vai pielīdzināmās pēcdiploma apmācības laikā. Eiropai ir jāizstrādā mūsdienīgas, novatoriskas apmācību sistēmas, ņemot vērā pētniecības un inovācijas prasības, kas ir īpaši konkurējošas un arvien vairāk sāk aptvert vairākas disciplīnas. Lai nodrošinātu pētniekiem inovācijas prasmes, kuru nepieciešamību nosaka nākotnes darbavietas, būs vajadzīga aktīva uzņēmumu, tostarp MVU, un citu sociālekonomisko dalībnieku aktīva iesaistīšanās. Svarīgs uzdevums būs arī būtiski uzlabot pētnieku mobilitāti, jo pašlaik tā joprojām ir pieticīgā līmenī; 2008. gadā tikai 7 % Eiropas doktora grāda kandidātu apguva apmācību citā dalībvalstī, bet mērķis ir līdz 2030. gadam šo īpatsvaru palielināt līdz 20 %.

Vajadzīgā reforma ir jāsāk jau pētnieku karjeras sākotnējos posmos un jāturpina to doktora studiju vai pielīdzināmās pēcdiploma apmācības laikā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tādām darbaudzināšanas shēmām, kas stimulē zināšanu, pieredzes un tīklos izveidoto kontaktu nodošanu. Eiropai ir jāizstrādā mūsdienīgas, novatoriskas apmācību sistēmas, ņemot vērā pētniecības un inovācijas prasības, kas ir īpaši konkurējošas un arvien vairāk sāk aptvert vairākas disciplīnas. Lai nodrošinātu pētniekiem transversālas inovācijas un uzņēmējdarbības prasmes, kuru nepieciešamību nosaka nākotnes darbavietas, un stimulētu viņus apsvērt karjeras iespējas ražošanā vai pašos novatoriskākajos uzņēmumos, būs vajadzīga aktīva uzņēmumu, tostarp MVU, un citu sociālekonomisko dalībnieku aktīva iesaistīšanās. Svarīgs uzdevums būs arī būtiski uzlabot pētnieku mobilitāti, jo pašlaik tā joprojām ir pieticīgā līmenī; 2008. gadā tikai 7 % Eiropas doktora grāda kandidātu apguva apmācību citā dalībvalstī, bet mērķis ir līdz 2030. gadam šo īpatsvaru palielināt līdz 20 %.

Zinātnieku mobilitātes palielināšana un to iestāžu resursu stiprināšana, kas piesaista zinātniekus no citām dalībvalstīm, stimulēs izcilības centru veidošanos visā Savienībā.

Šī reforma ir jāturpina katrā pētnieku karjeras posmā. Ļoti svarīgi ir palielināt pētnieku mobilitāti visos līmeņos, tostarp to pētnieku mobilitāti, kuri atrodas savas karjeras vidusposmā, ne vien starp valstīm, bet arī starp publisko un privāto sektoru. Tas rada spēcīgu stimulu mācīties un attīstīt jaunas prasmes. Tas arī ir galvenais faktors starpvalstu sadarbībā starp akadēmiķiem, pētniecības centriem un rūpniecības nozari. Cilvēciskais faktors ir pamats atbilstošai sadarbībai, kas ir galvenais faktors virzībā uz tādas novatoriskas un radošas Eiropas veidošanu, kura spēj risināt sabiedrības problēmas, un tam ir galvenā nozīme, lai varētu pārvarēt valstu politikas sadrumstalotību. Lai Eiropa varētu atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi un risināt sabiedrības problēmas, svarīga nozīme ir sadarbībai un zināšanu apmaiņai, izmantojot individuālu mobilitāti visos karjeras posmos un augsti kvalificēta zinātniskā un inovācijas jomas personāla apmaiņu.

Šī reforma ir jāturpina katrā pētnieku karjeras posmā. Ļoti svarīgi ir palielināt pētnieku mobilitāti visos līmeņos, tostarp to pētnieku mobilitāti, kuri atrodas savas karjeras vidusposmā, ne vien starp valstīm, bet arī starp publisko un privāto sektoru. Tas rada spēcīgu stimulu mācīties un attīstīt jaunas prasmes. Tas arī ir galvenais faktors starpvalstu sadarbībā starp akadēmiķiem, pētniecības centriem un rūpniecības nozari. Cilvēciskais faktors ir pamats atbilstošai sadarbībai, kas ir galvenais faktors virzībā uz tādas novatoriskas un radošas Eiropas veidošanu, kura spēj risināt sabiedrības problēmas, un tam ir galvenā nozīme, lai varētu pārvarēt valstu politikas sadrumstalotību. Lai Eiropa varētu izlīdzināt iekšējās atšķirības pētniecības un inovācijas jaudas ziņā, atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi un risināt sabiedrības problēmas, svarīga nozīme ir pieejamiem pētniecības rezultātiem un sadarbībai un zināšanu apmaiņai, izmantojot individuālu mobilitāti visos karjeras posmos un augsti kvalificēta zinātniskā un inovācijas jomas personāla apmaiņu.

Šādi pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāveicina arī sadarbība starp Eiropas pētniekiem, jo tiek ieviesta pētniecības kuponu shēma, kas paredz, ka pētniecības finansējumu, kas pētniekam piešķirt, viņš var izmantot, arī pārvietojoties starp dažādu dalībvalstu universitātēm, tā sniedzot ieguldījumu izcilības centros, neatkarīgās augstskolās un lielākā pētnieku mobilitātē;

Mobilitātes programmas efektīvi nodrošinās vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm un ietvers īpašus pasākumus, lai novērstu šķēršļus sieviešu mobilitātei.

Lai Eiropa neatpaliktu no tās konkurentiem pētniecībā un inovācijā, tai ir jāpiesaista vairāk jaunu sieviešu un vīriešu karjeras uzsākšanai pētniecībā un jārada īpaši pievilcīgas iespējas un vide pētniecībai un inovācijai. Vistalantīgākajiem speciālistiem no Eiropas un citām valstīm būtu jāuzskata Eiropa par visvēlamāko vietu, kur strādāt. Svarīgi aspekti, kuru ievērošana ir konsekventi jānodrošina visā Eiropā, ir dzimumu līdztiesība, augstas kvalitātes un uzticama nodarbinātība un darba apstākļi, kā arī atzīšana.

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

3.2 Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Šo problēmu nevarēs atrisināt, nedz izmantojot tikai Savienības finansējumu, nedz dalībvalstis vienas pašas. Lai gan dalībvalstis ir ieviesušas reformas, lai uzlabotu savas augstākās izglītības iestādes un modernizētu savas apmācību sistēmas, progress Eiropā joprojām ir nevienmērīgs, ar būtiskām atšķirībām starp dalībvalstīm. Kopumā zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība starp valsts un privāto sektoru Eiropā joprojām pārsvarā ir nepietiekama. Tas pats attiecas uz dzimumu līdztiesību un centieniem piesaistīt studentus un pētniekus no valstīm ārpus ERA. Pašlaik apmēram 20 % doktora kandidātu Savienībā ir trešo valstu pilsoņi, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs apmēram 35 % doktora kandidātu ir no ārvalstīm. Lai paātrinātu šīs izmaiņas, vajadzīga stratēģiska Savienības līmeņa pieeja, kas pārsniedz valstu robežas. Savienības finansējumam ir ļoti svarīga nozīme nepieciešamo strukturālo reformu stimulēšanā un veicināšanā.

Marijas Kirī vārdā nosaukto Eiropas darbību jomā ir panākts ievērojams progress gan starpvalstu, gan starpnozaru mobilitātes veicināšanā un pētnieka karjeras pieejamības veicināšanā Eiropas un starptautiskā līmenī, piedāvājot izcilus nodarbinātības un darba apstākļus atbilstoši Eiropas Pētnieku hartai un Kodeksam. Šiem pasākumiem dalībvalstīs nav ekvivalenta to mēroga un apjoma, finansējuma, starptautiskā rakstura un zināšanu radīšanas un nodošanas ziņā. Tie ir nostiprinājuši to iestāžu resursus, kuras spēj starptautiski piesaistīt pētniekus, un tādējādi arī veicinājuši izcilības centru izplatību visā Savienībā. Tie ir kalpojuši par galveno paraugu, kam ir izteikta strukturējoša ietekme, izplatot savu paraugpraksi valstu līmenī. Marijas Kirī vārdā nosaukto pasākumu augšupējā pieeja ir arī ļāvusi lielam šo iestāžu skaitam nodrošināt apmācību un prasmju pilnveidošanu jaunai pētnieku paaudzei, kas spēj risināt sabiedrības problēmas.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto Eiropas darbību jomā ir panākts ievērojams progress gan starpvalstu, gan starpnozaru mobilitātes veicināšanā un pētnieka karjeras pieejamības veicināšanā Eiropas un starptautiskā līmenī, piedāvājot izcilus nodarbinātības un darba apstākļus atbilstoši Eiropas Pētnieku hartai un Kodeksam. Šiem pasākumiem dalībvalstīs nav ekvivalenta to mēroga un apjoma, finansējuma, starptautiskā rakstura un zināšanu radīšanas un nodošanas ziņā. Tie ir nostiprinājuši to iestāžu resursus, kuras spēj starptautiski piesaistīt pētniekus, un tādējādi arī veicinājuši izcilības centru izplatību visā Savienībā. Tie ir kalpojuši par galveno paraugu, kam ir izteikta strukturējoša ietekme, izplatot savu paraugpraksi valstu līmenī. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto pasākumu augšupējā pieeja ir arī ļāvusi lielam šo iestāžu skaitam nodrošināt apmācību un prasmju pilnveidošanu jaunai pētnieku paaudzei, kas spēj risināt sabiedrības problēmas.

Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību turpmāka attīstīšana sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības ar savu Eiropas mēroga uz konkurenci balstīto finansēšanas struktūru rosinās jaunus, radošus un novatoriskus apmācības veidus, piemēram, lietišķas ievirzes doktorantūra, iesaistot izglītības, pētniecības un inovācijas jomas pārstāvjus, kuriem būs globāli jākonkurē par izcilības reputāciju. Nodrošinot Savienības finansējumu vislabākajām pētniecības un mācību programmām atbilstoši novatoriskas doktoru apmācības principiem Eiropā, šīs darbības arī veicinās plašāku izplatīšanu un izmantošanu un sekmēs virzību uz doktoru strukturētāku apmācību.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību turpmāka attīstīšana sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības ar savu Eiropas mēroga uz konkurenci balstīto finansēšanas struktūru rosinās jaunus, radošus un novatoriskus apmācības veidus, piemēram, kopīgas vai daudzējādas mācību programmas doktora grāda iegūšanai, lietišķas ievirzes doktora grādi, iesaistot izglītības, pētniecības un inovācijas jomas pārstāvjus, kuriem būs globāli jākonkurē par izcilības reputāciju. Nodrošinot Savienības finansējumu vislabākajām pētniecības un mācību programmām atbilstoši novatoriskas doktoru apmācības principiem Eiropā, šīs darbības arī veicinās plašāku izplatīšanu un izmantošanu un sekmēs virzību uz doktoru strukturētāku apmācību.

Arī Marijas Kirī stipendiju darbības joma tiks paplašināta, aptverot pieredzējušu pētnieku un inženieru pagaidu mobilitāti no valsts iestādēm uz privāto sektoru un otrādi, tādējādi rosinot un atbalstot universitātes, pētniecības centrus un uzņēmumus to savstarpējai sadarbībai Eiropas un starptautiskā mērogā. Ar to vispāratzītās, pārredzamās un taisnīgās izvērtēšanas sistēmas starpniecību Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības ļaus apzināt izcilus talantus pētniecībā un inovācijā, rīkojot starptautiskus konkursus, kas piešķir prestižu, un tādējādi motivēt pētniekus turpināt savu karjeru Eiropā.

Arī Marijas Sklodovskas-Kirī stipendiju darbības joma tiks paplašināta, aptverot pētnieku iesācēju un pieredzējušu pētnieku, kā arī inženieru pagaidu mobilitāti no valsts iestādēm uz privāto sektoru un otrādi, tādējādi rosinot un atbalstot universitātes, pētniecības centrus un uzņēmumus to savstarpējai sadarbībai Eiropas un starptautiskā mērogā. Ar to vispāratzītās, pārredzamās un taisnīgās izvērtēšanas sistēmas starpniecību Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības ļaus apzināt izcilus talantus pētniecībā un inovācijā, rīkojot starptautiskus konkursus, kas piešķir prestižu, un tādējādi motivēt pētniekus turpināt savu karjeru Eiropā.

Sabiedrības problēmas, kas jārisina augsti kvalificētiem pētniekiem un inovācijas jomas personālam, nav tikai Eiropas problēma. Tās ir starptautiska mēroga problēmas, kas turklāt ir ļoti sarežģītas un plašas. Vislabākajiem pētniekiem Eiropā un pasaulē ir jāsadarbojas starp dažādām valstīm, nozarēm un disciplīnām. Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām šajā ziņā būs ļoti būtiska nozīme, jo tās atbalstīs personāla apmaiņu, tādējādi veicinot uz sadarbību vērstu domāšanu ar starptautiskā un starpnozaru līmenī notiekošas zināšanu apmaiņas starpniecību, kam ir ļoti svarīga nozīme atvērtas inovācijas nodrošināšanā.

Sabiedrības problēmas, kas jārisina augsti kvalificētiem pētniekiem un inovācijas jomas personālam, nav tikai Eiropas problēma. Tās ir starptautiska mēroga problēmas, kas turklāt ir ļoti sarežģītas un plašas. Vislabākajiem pētniekiem Eiropā un pasaulē ir jāsadarbojas starp dažādām valstīm, nozarēm un disciplīnām. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām šajā ziņā būs ļoti būtiska nozīme, jo tās atbalstīs personāla apmaiņu, tādējādi veicinot uz sadarbību vērstu domāšanu ar starptautiskā un starpnozaru līmenī notiekošas zināšanu apmaiņas starpniecību, kam ir ļoti svarīga nozīme atvērtas inovācijas nodrošināšanā.

Eiropas talantu kolektīva palielināšanā izšķiroša nozīme būs Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību līdzfinansējuma mehānisma paplašināšanai. Savienības rīcības skaitliskā un strukturālā ietekme palielināsies, līdzsvarojot reģionālu, valsts, starptautisku un privātu finansējumu, lai radītu jaunas programmas un notiekošās programmas padarītu pieejamas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Šāds mehānisms nostiprinās ciešāku saikni starp valstu un Savienības līmenī īstenotiem pētniecības un izglītības centieniem.

Eiropas talantu kolektīva palielināšanā izšķiroša nozīme būs Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību līdzfinansējuma mehānisma paplašināšanai. Savienības rīcības skaitliskā un strukturālā ietekme palielināsies, līdzsvarojot reģionālu, valsts, starptautisku un publisku un privātu finansējumu, lai radītu jaunas programmas ar līdzīgiem un papildinošiem mērķiem un notiekošās programmas padarītu pieejamas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Šāds mehānisms nostiprinās ciešāku saikni starp valstu un Savienības līmenī īstenotiem pētniecības un izglītības centieniem.

Visi pasākumi, kas tiks veikti šīs problēmas risināšanā, veicinās pilnībā jauna domāšanas virziena radīšanu Eiropā, kas ir svarīgi radošumam un inovācijai. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības nostiprinās resursu apvienošanu Eiropā un tādējādi ļaus ieviest uzlabojumus pētnieku apmācības, mobilitātes un karjeras virzības koordinācijā un pārvaldībā. Tās veicinās to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, iniciatīvā “Jaunatne kustībā” un Jaunu prasmju un darba vietu programmā, un tiem būs svarīga nozīme, pārvēršot Eiropas Pētniecības telpu realitātē.

Visi pasākumi, kas tiks veikti šīs problēmas risināšanā, veicinās pilnībā jauna domāšanas virziena radīšanu Eiropā, kas ir svarīgi radošumam un inovācijai. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības nostiprinās resursu apvienošanu Eiropā un tādējādi ļaus ieviest uzlabojumus pētnieku apmācības, mobilitātes un karjeras virzības koordinācijā un pārvaldībā. Tās veicinās to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, iniciatīvā “Jaunatne kustībā” un Jaunu prasmju un darba vietu programmā, un tiem būs svarīga nozīme, pārvēršot Eiropas Pētniecības telpu realitātē.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu sākotnējo apmācību

Mērķis ir apmācīt jaunas paaudzes radošus un novatoriskus pētniekus, kuri spēj zināšanas un idejas pārvērst produktos un pakalpojumos Savienības ekonomikas un sabiedrības labā.

Galvenie uzdevumi ir nodrošināt izcilu un novatorisku apmācību pētniekiem iesācējiem pēcdiploma līmenī, īstenojot starpdisciplīnu projektus un doktora programmas, kurās iesaistītas universitātes, pētniecības iestādes, uzņēmumi, MVU un citas sociālekonomiskās grupas no dažādām valstīm. Tādējādi uzlabosies karjeras iespējas jauniem diplomu saņēmušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Galvenie uzdevumi ir nodrošināt izcilu un novatorisku apmācību pētniekiem iesācējiem pēcdiploma līmenī, īstenojot starpdisciplīnu projektus, darbaudzināšanas shēmas zināšanu un pieredzes nodošanai starp pētniekiem un doktorantūras programmas, ļaujot pētniekiem pilnveidot savas pētniecības mācību programmas un iesaistot universitātes, pētniecības iestādes, uzņēmumus, MVU un citas sociālekonomiskās grupas no dažādām valstīm. Tādējādi pilnveidosies un uzlabosies karjeras iespējas jauniem diplomu saņēmušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

(b) Rūpes par izcilību, īstenojot pārrobežu un starpnozaru mobilitāti

Mērķis ir palielināt pieredzējušu pētnieku radošo un inovatīvo potenciālu visos karjeras līmeņos, radot pārrobežu un starpnozaru mobilitātes iespējas.

Galvenie uzdevumi ir mudināt pieredzējušus pētniekus paplašināt vai padziļināt viņu prasmes ar mobilitātes starpniecību, radot pievilcīgas karjeras iespējas universitātēs, pētniecības iestādēs, uzņēmumos, MVU un citās sociālekonomiskajās grupās visā Eiropā un ārpus tās, piedāvājot pētniekiem iespēju saņemt apmācību un iegūt jaunas zināšanas trešās valsts augsta līmeņa pētniecības institūtā, un radītu viņiem iespējas atgriezties Eiropā, ja viņi to vēlas. Atbalsta arī iespējas atsākt pētnieka karjeru pēc pārtraukuma. Lai palielinātu privātā sektora inovācijas spējas, uzmanība jāvelta arī starpnozaru mobilitātei.

Mērķis ir nostiprināt starptautisko pārrobežu un starpnozaru sadarbību pētniecībā un inovācijā, veicot pētniecības un inovācijas jomas personāla apmaiņu, lai varētu efektīvāk risināt globālas problēmas.

Galvenie uzdevumi ir atbalstīt pētniecības un inovācijas jomā strādājošā personāla īstermiņa apmaiņu starp universitātēm, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, MVU un citām sociālekonomiskajām grupām gan Eiropā, gan pasaulē. Šie pasākumi ietvers arī sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm.

Galvenie uzdevumi ir atbalstīt pētniecības un inovācijas jomā strādājošā personāla apmaiņu starp universitātēm, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, MVU un citām sociālekonomiskajām grupām gan Eiropā, gan pasaulē. Šie pasākumi ietvers arī sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm.

(d) Strukturālās ietekmes palielināšana, pasākumus līdzfinansējot

Mērķis ir, piesaistot papildu līdzekļus, palielināt Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību skaitlisko un strukturālo ietekmi un veicināt izcilību valstu līmenī pētnieku apmācībā, mobilitātē un karjeras attīstībā.

Mērķis ir, piesaistot papildu līdzekļus, palielināt Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību skaitlisko un strukturālo ietekmi un veicināt izcilību valstu līmenī pētnieku apmācībā, mobilitātē un karjeras attīstībā.

Galvenie uzdevumi ir ar līdzfinansēšanas mehānisma starpniecību mudināt reģionālas, valsts un starptautiskas organizācijas radīt jaunas programmas un padarīt pašlaik īstenojamās programmas pieejamas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Tādējādi tiks paaugstināta pētnieciskās apmācības kvalitāte Eiropā visos karjers posmos, tostarp doktora līmenī, tiks veicināta pētnieku un zinātniskās pieredzes brīva aprite Eiropā, tiks veicinātas pievilcīgas pētnieka karjeras iespējas, nodrošinot atklātu pieņemšanu darbā un pievilcīgus darba apstākļus, un tiks atbalstīta sadarbība pētniecības un inovācijas jomā starp universitātēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem un sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

Galvenie uzdevumi ir ar līdzfinansēšanas mehānisma starpniecību mudināt reģionālas, valsts un starptautiskas organizācijas radīt jaunas programmas un pielāgot pašlaik īstenojamās programmas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Tādējādi tiks paaugstināta pētnieciskās apmācības kvalitāte Eiropā visos karjers posmos, tostarp doktora līmenī, tiks veicināta pētnieku un zinātniskās pieredzes brīva aprite Eiropā, tiks veicinātas pievilcīgas pētnieka karjeras iespējas, nodrošinot atklātu pieņemšanu darbā un pievilcīgus darba apstākļus, un tiks atbalstīta sadarbība pētniecības un inovācijas jomā starp universitātēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem un sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Uzmanība ir jāpievērš izcilībai un vienlīdzīgām iespējām.

(e) Īpaša atbalsta un politikas darbība

Mērķi ir uzraudzīt progresu, identificēt trūkumus Marijas Kirī vārdā nosauktajās darbībās un palielināt to ietekmi. Šajā saistībā izstrādā rādītājus un analizē datus, kas saistīti ar pētnieku mobilitāti, prasmēm un karjeru, cenšoties rast sinerģiju un ciešu koordināciju ar tām politikas atbalsta darbībām attiecībā uz pētniekiem, viņu darbiniekiem un finansētājiem, kuras veic konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Šā pasākuma mērķis ir arī vairot izpratni par pētnieka karjeras nozīmīgumu un pievilcīgumu un izplatīt pētniecības un inovācijas rezultātus, kas izriet no darba, kuru atbalsta ar Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

Mērķi ir uzraudzīt progresu, konstatējot trūkumus un šķēršļus Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās, un palielināt to ietekmi. Šajā saistībā izstrādā rādītājus un analizē datus, kas saistīti ar pētnieku mobilitāti, prasmēm, karjeru un dzimumu līdztiesību, cenšoties rast sinerģiju un ciešu koordināciju ar tām politikas atbalsta darbībām attiecībā uz pētniekiem, viņu darbiniekiem un finansētājiem, kuras veic transversālā uzdevuma “Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to” ietvaros. Šā pasākuma mērķis ir arī vairot izpratni par pētnieka karjeras nozīmīgumu un pievilcīgumu un izplatīt pētniecības un inovācijas rezultātus, kas izriet no darba, kuru atbalsta ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām. Tajās ir ietverti arī īpaši pasākumi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus karjeras attīstībai, tostarp tādu personu karjeras attīstībai, kuriem ir bijis karjeras pārtraukums.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pētniecības infrastruktūra

4.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropai pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir pieejama visiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās, un pilnībā izmantot tās potenciālu zinātnes sasniegumiem un inovācijai.

Pētniecības infrastruktūra ir galvenais Eiropas konkurētspēju noteicošais faktors visā plašajā zinātnes jomu klāstā un svarīgs faktors zinātniskajā inovācijā. Daudzās jomās pētniecība ir neiespējama, ja nav piekļuves superdatoriem, jaunu materiālu apstarošanas avotu, tīru telpu nanotehnoloģijas vajadzībām, datubāzu genomikas un sociālo zinātņu vajadzībām, observatoriju Zemes zinātņu vajadzībām, platjoslas tīklu datu pārsūtīšanai utt. Pētniecības infrastruktūra ir nepieciešama, lai veiktu pētniecību nolūkā atrisināt sabiedrības visaktuālākās problēmas tādās jomās kā enerģētika, klimata pārmaiņas, bioekonomika un visiem pieejama veselības aprūpe un labklājība visas dzīves garumā. Tā veicina pārrobežu un starpdisciplīnu sadarbību un rada Eiropā vienotu un atvērtu vidi tiešsaistes pētniecībai. Tā veicina cilvēku un ideju mobilitāti, apvieno vislabākos zinātniekos no Eiropas un visas pasaules un uzlabo zinātnisko izglītību. Tā veicina izcilību Eiropas pētniecības un inovācijas kopienās un var būt izcils zinātnes sasniegumu apliecinājums sabiedrībai kopumā.

Pētniecības infrastruktūra ir galvenais Eiropas konkurētspēju noteicošais faktors visā plašajā zinātnes jomu klāstā un svarīgs faktors zinātniskajā inovācijā. Daudzās jomās pētniecība ir neiespējama, ja nav piekļuves superdatoriem, nav jaunu materiālu analizēšanas iespēju, jaunu materiālu apstarošanas avotu, tīru telpu un progresīvas metroloģijas nanotehnoloģijas vajadzībām, īpaši aprīkotu laboratoriju bioloģiskajiem un medicīnas pētījumiem, datubāzu genomikas un sociālo zinātņu vajadzībām, observatoriju un sensoru Zemes zinātņu un vides vajadzībām, ātrdarbīgu platjoslas tīklu datu pārsūtīšanai utt. Pētniecības infrastruktūra ir nepieciešama, lai veiktu pētniecību nolūkā atrisināt sabiedrības visaktuālākās problēmas cita starpā arī tādās jomās kā enerģētika, klimata pārmaiņas, bioekonomika un visiem pieejama veselības aprūpe un labklājība visas dzīves garumā. Tā veicina pārrobežu un starpdisciplīnu sadarbību un rada Eiropā vienotu un atvērtu vidi tiešsaistes pētniecībai. Tā veicina cilvēku un ideju mobilitāti, apvieno vislabākos zinātniekos no Eiropas un visas pasaules un uzlabo zinātnisko izglītību. Tās izveidei nepieciešams, lai pētnieki un novatoriski uzņēmumi izstrādātu mūsdienīgas tehnoloģijas. Tādējādi tie nostiprina Eiropas augsto tehnoloģiju novatorisko rūpniecību. Tā veicina izcilību Eiropas pētniecības un inovācijas kopienās un var būt izcils zinātnes sasniegumu apliecinājums sabiedrībai kopumā.

Lai Eiropa varētu saglabāt savu pētniecību pasaules līmenī, tai ir jāizveido atbilstoša un stabila bāze pētniecības infrastruktūras izveidei, uzturēšanai un izmantošanai. Šajā nolūkā ir vajadzīga būtiska un efektīva sadarbība starp Savienību, valstu un reģionāliem finansētājiem, attiecībā uz kuriem tiks izveidota cieša saikne ar kohēzijas politiku, lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotu pieeju.

Lai Eiropa varētu saglabāt savu pētniecību pasaules līmenī, tai ir jāizveido atbilstoša un stabila bāze pētniecības infrastruktūras izveidei, uzturēšanai un izmantošanai un jāatlasa un jāpiešķir tai prioritāte atkarībā no ES pievienotās vērtības, kvalitātes un atbilstības kritērijiem. Šajā nolūkā ir vajadzīga būtiska un efektīva sadarbība starp Savienību, valstu un reģionāliem finansētājiem, attiecībā uz kuriem tiks izveidota cieša saikne ar kohēzijas politiku, lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotu pieeju.

Šis konkrētais mērķis ir vērsts uz galveno apņemšanos, kas noteikta pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, kurā ir uzsvērta pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras svarīgā nozīme, lai būtu iespējams gūt ievērojamus pētniecības un inovācijas rezultātus. Iniciatīvā ir uzsvērta vajadzība apvienot resursus no visas Eiropas un — dažos gadījumos — globāli, lai izveidotu un izmantotu pētniecības infrastruktūru. Tāpat arī pamatiniciatīva “Eiropas digitalizācijas programma” uzsver vajadzību nostiprināt Eiropas e-infrastruktūru un palielināt inovāciju kopu izveides nozīmīgumu Eiropas inovatīvo priekšrocību veidošanā.

Šis konkrētais mērķis ir vērsts uz galveno apņemšanos, kas noteikta pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, kurā ir uzsvērta pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras svarīgā nozīme, lai būtu iespējams gūt ievērojamus pētniecības un inovācijas rezultātus. Iniciatīvā ir uzsvērta vajadzība apvienot resursus no visas Eiropas un — dažos gadījumos — globāli, lai izveidotu un izmantotu šo pētniecības infrastruktūru. Tāpat arī pamatiniciatīva "Eiropas digitalizācijas programma" uzsver vajadzību nostiprināt Eiropas e-infrastruktūru un palielināt inovāciju kopu izveides nozīmīgumu Eiropas inovatīvo priekšrocību veidošanā.

4.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Mūsdienīga pētniecības infrastruktūra kļūst arvien sarežģītāka un dārgāk uzturama, un bieži vien tās vajadzībām ir nepieciešams integrēt dažādu aprīkojumu, pakalpojumus un datu avotus un īstenot plašu sadarbību starp valstīm. Nevienai atsevišķai valstij nav pietiekami daudz resursu, lai atbalstītu visu pētniecības infrastruktūru, kas tai vajadzīga. Eiropas pieejā attiecībā uz pētniecības infrastruktūru pēdējo gadu laikā ir panākts ievērojams progress, īstenojot ESFRI infrastruktūras ceļvedi, integrējot un atverot valstu pētniecības objektus un attīstot e-infrastruktūru, kas ir digitālās Eiropas Pētniecības telpas pamats. Visas Eiropas pētniecības infrastruktūras tīkls nostiprina tās cilvēkkapitāla bāzi, nodrošinot pasaules līmeņa apmācību jaunas paaudzes pētniekiem un inženieriem un veicinot starpdisciplīnu sadarbību.

Mūsdienīga pētniecības infrastruktūra kļūst arvien sarežģītāka un dārgāk uzturama, un bieži vien tās vajadzībām ir nepieciešams integrēt dažādu aprīkojumu, pakalpojumus un datu avotus un īstenot plašu sadarbību starp valstīm. Nevienai atsevišķai valstij nav pietiekami daudz resursu, lai atbalstītu visu pētniecības infrastruktūru, kas tai vajadzīga. Eiropas pieejā attiecībā uz pētniecības infrastruktūru pēdējo gadu laikā ir panākts ievērojams progress, īstenojot ESFRI infrastruktūras ceļvedi, integrējot un atverot valstu pētniecības objektus un attīstot e-infrastruktūru, kas ir atvērtas un digitāli savienotas Eiropas Pētniecības telpas pamats. Visas Eiropas pētniecības infrastruktūras tīkls nostiprina tās cilvēkkapitāla bāzi, nodrošinot pasaules līmeņa apmācību jaunas paaudzes pētniekiem un inženieriem un veicinot starpdisciplīnu sadarbību.

Pētniecības infrastruktūras turpmāka attīstīšana un plašāka izmantošana Savienības līmenī sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Lai gan dalībvalstīm joprojām ir galvenā loma pētniecības infrastruktūras izstrādē un finansēšanā, arī Savienība veic svarīgu uzdevumu, atbalstot infrastruktūru Savienības līmenī, veicinot jaunu pētniecības objektu radīšanu, atverot plašu piekļuvi valstu un Eiropas infrastruktūrai un nodrošinot reģionālās, valstu, Eiropas un starptautiskās politikas konsekvenci un efektivitāti. Ir nepieciešams ne tikai novērst centienu dublēšanos un koordinēt un racionalizēt pētniecības objektu izmantošanu, bet arī apvienot resursus tā, lai Savienība varētu arī apgūt un izmantot pētniecības infrastruktūru pasaules līmenī.

Pētniecības labākās infrastruktūras turpmāka attīstīšana un plašāka izmantošana Eiropas līmenī sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Lai gan dalībvalstīm joprojām ir galvenā loma pētniecības infrastruktūras izstrādē un finansēšanā, arī Savienība veic svarīgu uzdevumu, atbalstot infrastruktūru Eiropas līmenī, piemēram, veicinot izkliedētās Eiropas pētniecības infrastruktūru koordinēšanu, sekmējot jaunu un integrētu pētniecības objektu radīšanu, atverot un atbalstot plašu piekļuvi valstu un Eiropas infrastruktūrai un nodrošinot reģionālās, valstu, Eiropas un starptautiskās politikas konsekvenci un efektivitāti. Ir nepieciešams novērst centienu dublēšanos un sadrumstalotību, veicināt koordinētu un efektīvu pētniecības objektu izmantošanu un vajadzības gadījumā apvienot resursus tā, lai Savienība varētu arī apgūt un izmantot pētniecības infrastruktūru pasaules līmenī.

IKT pārveido zinātni, ļaujot sadarboties attālināti, apstrādāt milzīgus datu apjomus, veikt in-silico eksperimentus un piekļūt attāliem resursiem. Tādēļ pētniecība paplašinās transnacionāli un starpdisciplināri, un tai vajadzīgas IKT infrastruktūras, kas ir tikpat pārvalstiskas kā pati zinātne. Šī iemesla dēļ lietderīgi ir būtisku daļu šim konkrētajam mērķim paredzētā budžeta novirzīt e-infrastruktūru pētniecībai un inovācijai.

Efektivitāte mēroga un apjoma ziņā, ko var sasniegt ar Eiropas pieeju pētniecības infrastruktūras, tostarp e-infrastruktūras, izbūvei, izmantošanai un pārvaldībai, ievērojami palielinās Eiropas pētniecības un inovācijas potenciālu.

4.3. Pasākumu pamatvirzieni

Pasākumu mērķis ir izstrādāt Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un tālākai nākotnei, veicināt tās inovatīvo potenciālu un cilvēkkapitālu un nostiprināt Eiropas pētniecības infrastruktūras politiku.

Pasākumu mērķis ir izstrādāt Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un tālākai nākotnei, veicināt tās inovatīvo potenciālu un cilvēkresursus un nostiprināt Eiropas pētniecības infrastruktūras politiku.

(a ) Eiropas pētniecības infrastruktūras attīstīšana 2020. gadam un tālākai nākotnei

Mērķi ir nodrošināt ESFRI un citas pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras īstenošanu un darbību, reģionālo partnerobjektu attīstību, valstu pētniecības infrastruktūras integrēšanu un pieejamību un e-infrastruktūras attīstību, izvēršanu un darbību.

Mērķi ir nodrošināt ESFRI un citas pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras īstenošanu un darbību, kā arī transnacionālu piekļuvi tām, tostarp izcilu reģionālo partnerobjektu attīstību Eiropas interesēs, kā arī transnacionālu piekļuvi pasaules klases Eiropas pētniecības infrastruktūrām, valstu pētniecības infrastruktūras integrēšanu un transnacionālu pieejamību un e-infrastruktūras attīstību, izvēršanu un darbību, lai nodrošinātu pasaulē vadošas spējas tīklu, datošanas un zinātnisko datu jomā.

(b) Pētniecības infrastruktūras un tās cilvēkkapitāla inovatīvā potenciāla veicināšana

Mērķi ir mudināt pētniecības infrastruktūru sākt izmantot tehnoloģiju jau agrīnā posmā, veicināt pētniecības un izstrādes partnerības ar rūpniecības nozari, stimulēt pētniecības infrastruktūras rūpniecisku izmantošanu un rosināt inovāciju kopu izveidi. Šis pasākums arī atbalsta to darbinieku apmācību un/vai apmaiņu, kuri pārvalda un vada pētniecības infrastruktūru.

Mērķi ir mudināt pētniecības infrastruktūru sākt izmantot vai pilnveidot transversālu tehnoloģiju jau agrīnā posmā, veicināt pētniecības un izstrādes partnerības ar rūpniecības nozari, stimulēt pētniecības infrastruktūras rūpniecisku izmantošanu un rosināt inovāciju kopu izveidi. Šis pasākums arī atbalsta to darbinieku izglītību un apmācību un/vai apmaiņu, kuri izmanto, pārvalda un vada pētniecības infrastruktūru, tostarp augstākā līmeņa vadītāju un projekta vadītāju norīkošanas shēmu.

Mērķis ir atbalstīt partnerības starp attiecīgajiem politikas veidotājiem un finansēšanas struktūrām, saplānot un uzraudzīt lēmumu pieņemšanai paredzētos instrumentus un arī starptautisko sadarbību. Eiropas pētniecības infrastruktūru atbalstīs ar starptautisko attiecību pasākumiem, un to ņemts vērā, veidojot Eiropas stratēģiju starptautiskai sadarbībai pētniecības jomā.

Otro un trešo pasākumu īsteno, izmantojot tiem paredzētu īpašu darbību un, kad vien iespējams, kā daļu no pirmā pasākuma.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a IZCILĪBAS IZPLATĪŠANA UN DALĪBAS PAPLAŠINĀŠANA

4.a 1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir pilnībā izmantot Eiropas talantu kopuma potenciālu un nodrošināt, ka ieguvumi no inovāciju virzītas ekonomikas visā Savienībā tiek gan maksimāli palielināti, gan taisnīgi sadalīti atbilstoši izcilības principam.

Atsaucoties uz Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikas mērķiem, LESD 179. panta 2. punktā ir skaidri norādīts, ka “Savienība visā tās teritorijā atbalsta uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu kvalitatīvo pētījumu un tehnoloģiju izstrādes”.

Turklāt Savienības politikas patiess mērķis jau ilgu laiku ir bijis nodrošināt, ka ar pētniecību un inovāciju saistītās darbības tiek plaši izplatītas. Tomēr, neraugoties uz jauno tendenci kopīgi izmantot atsevišķu valstu inovācijas sniegumus, starp Eiropas Savienības 27 dalībvalstīm joprojām pastāv krasas atšķirības — tā norādīts Pētniecības un inovācijas savienības 2011. gada rezultātu pārskatā. Turklāt, ierobežojot valstu budžetus, pašreizējā finanšu krīze draud palielināt plaisu starp “inovācijas līderiem” un “pieticīgajiem inovatoriem”.

4.a 2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Lai gūtu panākumus virzībā uz ilgtspējīgu, integrējošu un gudru sabiedrību, Eiropai vislabākajā veidā jāizmanto Savienībā pieejamais intelekts un jāatraisa neskartais pētniecības un inovācijas potenciāls. Tas ir svarīgs Eiropas uzdevums, kam ir izšķiroša nozīme tās starptautiskajā konkurētspējā, un dalībvalstis vienas to nespēj veikt.

Atbalstot un apvienojot izcilības kopumus, ierosinātās darbības veicinās Eiropas Pētniecības telpas nostiprināšanu.

4.a 3. Pasākumu pamatvirzieni

Lai nodrošinātu pētniecības un inovācijas finansējuma efektīvu izmantošanu, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” jābūt atvērtai plašam dalībnieku lokam, tostarp jaunpienācējiem, un jāpārliecinās, ka izcilība dominē visur, kur tā pastāv, ļaujot visas Eiropas pētniekiem un inovatoriem gūt labumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” instrumentiem, tīkliem un finansējuma, tostarp no EIT un tā ZIK darbībām.

Šajā sakarībā pasākumu mērķis būs pilnībā izmantot Eiropas talantu kopuma potenciālu un līdz ar to optimizēt pētniecības un inovāciju ekonomisko un sociālo ietekmi, un tos veiks neatkarīgi no kohēzijas politikas fondu ietvaros īstenotās politikas un darbībām, tomēr tās papildinot.

Šie pasākumi ir:

Mērķsadarbības un tīklu veidošanas pasākumi

(a) saiknes veidošana starp jaunajiem izcilības centriem inovācijas ziņā mazāk attīstītās dalībvalstīs un reģionos un starptautiski vadošiem darījumu partneriem citur Eiropā;

(b) konkursa izsludināšana par starptautiski konkurētspējīgu pētniecības centru izveidi inovācijas ziņā mazāk attīstītos reģionos, pamatojoties uz prioritātēm, kas minētas reģionālajās pārdomātas specializācijas stratēģijās — konkursa kandidātiem jābūt komandām, kas sastāv novatoriska, taču inovācijas ziņā vēl arvien mazāk attīstītu reģiona un starptautiski atzīta izcilības centra citur Eiropā;

(c) Eiropas Pētniecības telpas priekšsēdētāju pozīcijas izveide, lai darbam iestādēs, kurām ir neapšaubāmas iespējas panākt izcilību pētniecības jomā, piesaistītu izcilus akadēmiķus, tādējādi ļaujot šīm iestādēm pilnīgi izmantot savu potenciālu, lai visā Eiropas Pētniecības telpā radītu vienlīdzīgus apstākļu ;

(d) Eiropas Pētniecības padomes “atkārtotu dotāciju” piešķiršana pētniekiem, kas pašlaik strādā ārpus Eiropas, bet vēlētos strādāt Eiropā, vai arī pētniekiem, kas jau strādā Eiropā, bet vēlētos pārcelties uz reģionu ar zemāku attīstības līmeni;

(e) atbalsts papildu nolīgumu slēgšanai starp organizācijām, kas īsteno kopīgus pētniecības projektus ar citām struktūrām un organizācijām, kuras izveidotas galvenokārt valstīs, kas nav tieši saistītas ar attiecīgo projektu, lai jo īpaši sekmētu apmācības iespējas (proti, doktora grāda un pēcdoktora grāda iegūšanu);

(f) sekmīgu tīklu stiprināšana ar mērķi izveidot augstas kvalitātes institucionālo tīklu pētniecības un inovācijas jomā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta COST, lai veicinātu darbības, nosakot un savienojot “izcilības punktus” (augstas kvalitātes zinātniskās kopienas un jaunos pētniekus) visā Eiropā;

(g) īpašu apmācības mehānismu izstrāde par to, kā piedalīties pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, pilnībā izmantojot priekšrocības, ko sniedz tādi esošie tīkli kā dalībvalstu kontaktpunkti;

(h) tāda tiešsaistes tirgus izveide, kurā var reklamēt intelektuālo īpašumu, lai nodrošinātu saikni starp intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem un lietotājiem.

Sinerģijas veidošana ar struktūrfondiem

(a) “izcilības apstiprinājuma” piešķiršana pozitīvi novērtētiem Eiropas Pētniecības padomes, Marijas Sklodovskas-Kirī vai sadarbības projektu priekšlikumiem, kas nav varējuši saņemt finansējumu budžeta ierobežojumu dēļ, un pabeigtiem projektiem, lai veicinātu šādu projektu pārraudzības finansēšanu no valsts, reģionāliem vai privātiem finansējuma avotiem;

(b) atbalsts pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādei un uzraudzībai. Tiks izstrādāts politikas atbalsta instruments, un politikas apguve reģionālā līmenī tiks veicināta ar starptautiska salīdzinošā novērtējuma un labākās prakses apmaiņas palīdzību.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1. – 20. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā

Konkrētais mērķis ir ar pētniecību un inovāciju saglabāt un palielināt līderību pasaules mērogā to pamattehnoloģiju un kosmosa jomā, kuras ir konkurētspējas pamatā, dažādās pašreizējās un jaunās rūpniecības nozarēs un sektoros.

Globālā uzņēmējdarbības vide strauji mainās, un stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķi Eiropas rūpniecībai rada gan problēmas, gan iespējas. Eiropai ir jāpaātrina inovācija, pārstrukturējot radītās zināšanas, lai atbalstītu un uzlabotu pašreizējos produktus, pakalpojumus un tirgus un radītu jaunus. Inovācija ir jāizmanto visplašākajā nozīmē arī ārpus tehnoloģijas, aptverot arī uzņēmējdarbības, organizatoriskos un sociālos aspektus.

Globālā uzņēmējdarbības vide strauji mainās, un stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķi Eiropas rūpniecībai rada gan problēmas, gan iespējas. Eiropai ir jāpaātrina inovācija, pārstrukturējot radītās zināšanas, lai atbalstītu un uzlabotu kvalitāti un ilgtspēju un radītu jaunus. Inovācija ir jāizmanto visplašākajā nozīmē arī ārpus tehnoloģijas, aptverot arī uzņēmējdarbības, organizatoriskos, sociālos un drošības aspektus.

Lai saglabātu līderību globālajā konkurencē ar spēcīgu tehnoloģisko bāzi un rūpnieciskajām spējām, ir nepieciešams palielināt ieguldījumus pētniecībā, izstrādē, apstiprināšanā un testēšanā tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), nanotehnoloģijas, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde un kosmoss.

Pamattehnoloģiju veiksmīga apgūšana un izmantošana Eiropas rūpniecībā ir galvenais faktors Eiropas ražīguma un inovatīvo spēju nostiprināšanā un tādu apstākļu nodrošināšanā, lai Eiropa varētu attīstīt progresīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, būt par pasaules līderi augsto tehnoloģiju lietojumu sektorā un spētu rast efektīvus sabiedrības problēmu risinājumus. Šādu darbību izplatošais raksturs var rosināt turpmāku progresu ar papildinošu izgudrojumu un lietojumu starpniecību, nodrošinot lielāku atdevi no ieguldījumiem šajās tehnoloģijās nekā jebkurā citā jomā.

Pamattehnoloģiju veiksmīga apgūšana un izmantošana Eiropas rūpniecībā ir galvenais faktors Eiropas ražīguma un inovatīvo spēju nostiprināšanā un tādu apstākļu nodrošināšanā, lai Eiropa varētu attīstīt progresīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, būt par pasaules līderi augsto tehnoloģiju lietojumu sektorā un spētu rast efektīvus un ilgtspējīgus sabiedrības problēmu risinājumus. Šādu darbību izplatošais raksturs var rosināt turpmāku progresu ar papildinošu izgudrojumu un lietojumu starpniecību, nodrošinot lielāku atdevi no ieguldījumiem šajās tehnoloģijās nekā jebkurā citā jomā. Uzņēmumus, kas izveidojušies no pētniecības projektiem, atbalstīs, izmantojot elastīgus instrumentus, piemēram, atklātus konkursus.

Šie pasākumi veicinās mērķu sasniegšanu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, “Eiropas digitalizācijas programma” un “Virzībā uz Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”.

Šie pasākumi veicinās mērķu sasniegšanu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvās "Inovācijas savienība", "Resursu ziņā efektīva Eiropa", "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā", "Eiropas digitalizācijas programma", kā arī „Eiropas Savienības drošības politika” un "Virzībā uz Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs".

Papildināmība ar citiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem

Pasākumi, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”, tiks īstenoti, galvenokārt pamatojoties uz pētniecības un inovācijas programmām, ko noteikušas rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU aprindas kopā ar pētniecības kopienu. Pasākumu mērķis būs ne vien pievērsties kopējām vajadzībām un bažām kādā konkrētā nozarē, bet arī atbalstīt politisko mērķu īstenošanu šajās konkrētajās nozarēs. Pasākumi būs mērķtiecīgi vērsti uz privātā sektora ieguldījumu piesaistīšanu un inovāciju.

Pamattehnoloģiju integrācija sabiedrības problēmu risinājumos tiek atbalstīta vienlaicīgi ar atbilstīgo problēmu risināšanu. Pamattehnoloģiju lietojumus, uz kuriem neattiecas sabiedrības problēmas, bet kuri ir svarīgi Eiropas rūpniecības nozares konkurētspējas nostiprināšanai, atbalsta konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” ietvaros.

Pamattehnoloģiju integrācija sabiedrības problēmu risinājumos tiek atbalstīta vienlaicīgi ar atbilstīgo problēmu risināšanu. Pamattehnoloģiju lietojumus, uz kuriem neattiecas sabiedrības problēmas, bet kuri ir svarīgi Eiropas rūpniecības nozares konkurētspējas nostiprināšanai, atbalsta konkrētā mērķa "Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā" ietvaros.

Kopēja pieeja

Šī pieeja ietver gan uz programmām balstītus pasākumus, gan atvērtākas jomas, lai atbalstītu novatoriskus projektus un īpaši nozīmīgus risinājumus. Uzsvars tiek likts uz pētniecību un izstrādi, plaša mēroga izmēģinājuma projektiem un demonstrējumu pasākumiem, izmēģinājuma stendiem un dzīvajām laboratorijām, prototipu izstrādi un produktu apstiprināšanu izmēģinājuma līnijās. Pasākumus strukturē tā, lai palielinātu rūpniecības konkurētspēju, rosinot rūpniecību un jo īpaši MVU veikt lielākus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.

Šī pieeja ietver gan uz programmām balstītus pasākumus, gan atvērtākas jomas, lai atbalstītu novatoriskus projektus un īpaši nozīmīgus risinājumus. Uzsvars tiek likts uz pētniecību un izstrādi, inovācijas darbībām pirmskomerciālajā un pirmskonkurences posmā, tostarp uz demonstrējumu pasākumiem, standartizāciju, izmēģinājuma stendiem un dzīvajām laboratorijām, prototipu izstrādi un produktu apstiprināšanu izmēģinājuma līnijās. Pasākumus strukturē tā, lai palielinātu rūpniecības konkurētspēju, rosinot rūpniecību palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Ar pasākumiem jo īpaši palīdz MVU ieguldīt pētniecības un inovācijas darbībās un vieglāk piekļūt tām. Prioritāti nodrošinās maza un vidēja mēroga projektiem. Tādas tiešas projektu turpinājuma darbības kā pilotprojektu izveide, demonstrācijas un pārņemšana praktiskā darbā atbalsta ar elastīgiem instrumentiem, piemēram, ar atklātiem konkursiem.

Virziena “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” galvenais komponents ir svarīgās pamattehnoloģijas (SPT), ko definē kā mikroelektroniku un nanoelektroniku, fotoniku, nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, progresīvus (uzlabotus) materiālus un progresīvas ražošanas sistēmas. Šīs daudzdisciplīnu, zināšanu ietilpīgās un resursietilpīgās tehnoloģijas aptver daudzas un dažādas nozares, veidojot pamatu nozīmīgām Eiropas rūpniecības konkurences priekšrocībām. Integrēta pieeja, kas veicina SPT kombinējošo, konverģences un savstarpēji papildinošo ietekmi dažādos inovācijas ciklos un vērtības ķēdēs, var nodrošināt daudzsološus pētniecības rezultātus un radīt iespējas jaunām rūpnieciskām tehnoloģijām, produktiem, pakalpojumiem un jauniem lietojumiem (piemēram, kosmosa, transporta, vides, veselības nozarē u. c.). Tāpēc kā nozīmīgs inovācijas avots tiks elastīgi izmantotas daudzās SPT un pamattehnoloģiju mijiedarbības. Tādējādi tiks papildināts atbalsts SPT pētniecībai un inovācijai, kuru var sniegt valsts vai reģionālas iestādes atbilstīgi kohēzijas politikas fondiem pārdomātas specializācijas stratēģiju ietvaros.

Būtiska daļas “Vadošā loma pamata un rūpnieciskās tehnoloģijās” sastāvdaļa ir galvenās pamattehnoloģijas (KET), kas pazīstamas kā mikro- un nanoelektronika, fotonika, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas, progresīvie materiāli un progresīvās ražošanas sistēmas. Šīs daudzdisciplīnu, zināšanu ietilpīgās un resursietilpīgās tehnoloģijas aptver daudzas un dažādas nozares, veidojot pamatu nozīmīgām Eiropas rūpniecības konkurences priekšrocībām un jaunu darba vietu radīšanai. Integrēta pieeja, kas veicina SPT kombinējošo, konverģences un savstarpēji papildinošo ietekmi dažādos inovācijas ciklos un vērtības ķēdēs, var nodrošināt daudzsološus pētniecības rezultātus un radīt iespējas jaunām rūpnieciskām tehnoloģijām, produktiem, pakalpojumiem, kā arī jauniem lietojumiem un ilgtspējīgai pieejai (piemēram, kosmosa, transporta, vides, veselības, lauksaimniecības nozarē u. c.). Tāpēc kā nozīmīgs inovācijas avots tiks elastīgi izmantotas daudzās SPT un pamattehnoloģiju mijiedarbības. Tādējādi tiks papildināts atbalsts SPT pētniecībai un inovācijai, kuru var sniegt valsts vai reģionālas iestādes atbilstīgi kohēzijas politikas fondiem pārdomātas specializācijas stratēģiju ietvaros.

Attiecībā uz visām pamattehnoloģijām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, tostarp SPT, pamatmērķis būs veicināt mijiedarbību starp tehnoloģijām un mijiedarbību starp lietojumiem sabiedrības problēmu virzienos. To pilnībā ņem vērā, izstrādājot un īstenojot programmas un prioritātes. Lai tas būtu iespējams, ieinteresētām personām, kas pārstāv dažādas perspektīvas, ir maksimāli aktīvi jāiesaistās prioritāšu noteikšanā un īstenošanā. Konkrētos gadījumos būs arī nepieciešamas darbības, ko kopīgi finansē pamattehnoloģijas un rūpnieciskās tehnoloģijas un attiecīgie sabiedrības problēmu virzieni. Šādas darbības ietvers kopīgu finansējumu publiskā un privātā sektora partnerībām, kuru mērķis ir attīstīt tehnoloģijas un tās lietot sabiedrības problēmu risināšanā.

Attiecībā uz visām pamattehnoloģijām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, tostarp SPT, pamatmērķis būs veicināt mijiedarbību starp tehnoloģijām un mijiedarbību starp lietojumiem sabiedrības problēmu virzienos. To pilnībā ņem vērā, izstrādājot un īstenojot programmas un prioritātes. Lai tas būtu iespējams, visām ieinteresētām personām, kas pārstāv dažādas perspektīvas, ir maksimāli aktīvi jāiesaistās prioritāšu noteikšanā un īstenošanā. Konkrētos gadījumos būs arī nepieciešamas darbības, ko kopīgi finansē pamattehnoloģijas un rūpnieciskās tehnoloģijas un attiecīgie sabiedrības problēmu virzieni. Šādas darbības ietvers kopīgu finansējumu publiskā un privātā sektora partnerībām, kuru mērķis ir attīstīt tehnoloģijas un inovāciju un tās lietot sabiedrības problēmu risināšanā.

Svarīga nozīme ir IKT, jo tā ietver dažas SPT un nodrošina būtiskāko pamatinfrastruktūru, tehnoloģijas un sistēmas svarīgiem ekonomikas un sociālajiem procesiem un jauniem privātā un publiskā sektora produktiem un pakalpojumiem. Eiropas rūpniecībai jāturpina būt tehnoloģijas attīstības līderei IKT jomā, kurā daudzas tehnoloģijas pāriet jaunā izšķirošā posmā, kas paver jaunas iespējas.

Kosmoss ir strauji augoša nozare, kas nodrošina informāciju, kura ir būtiska daudzām mūsdienu sabiedrības jomām, apmierinot tās pamatvajadzības, un kas risina vispārējus zinātniskus jautājumus un kalpo tam, lai saglabātu Savienības kā galvenā dalībnieka pozīciju starptautiskā mērogā. Kosmosa izpēte ir pamatā visām darbībām, ko veic kosmosā, bet pašlaik tā ir sadrumstalota valstu programmās, ko īsteno dažas Savienības dalībvalstis. Lai saglabātu konkurences priekšrocības, aizsargātu Savienības kosmosa infrastruktūru, piemēram, Galileo, un nodrošinātu Savienībai svarīgu lomu kosmosā arī nākotnē, ir vajadzīga koordinācija Savienības līmenī un ieguldījumi kosmosa izpētē (sal. LESD 189. pantu). Turklāt pakārtotie novatoriskie pakalpojumi un lietojumi, kuros izmanto no kosmosa tehnoloģijām atvasinātu informāciju, ir svarīgs izaugsmes un darbvietu radīšanas avots.

Kosmoss ir strauji augoša nozare, kas nodrošina informāciju, kura ir būtiska daudzām mūsdienu sabiedrības jomām, apmierinot tās pamatvajadzības, un kas risina vispārējus zinātniskus jautājumus un kalpo tam, lai saglabātu Savienības kā galvenā dalībnieka pozīciju starptautiskā mērogā. Kosmosa izpēte ir pamatā visām darbībām, ko veic kosmosā. Lai saglabātu konkurences priekšrocības, aizsargātu Savienības kosmosa infrastruktūru, piemēram, Galileo, un nodrošinātu Savienībai svarīgu lomu kosmosā arī nākotnē, ir vajadzīga koordinācija Savienības līmenī un ieguldījumi kosmosa izpētē (sal. LESD 189. pantu). To panāk, īstenojot ciešu sadarbību starp Eiropas Kosmosa aģentūru un dalībvalstu kosmosa aģentūrām. Turklāt pakārtotie novatoriskie pakalpojumi un lietojumi, kuros izmanto no kosmosa tehnoloģijām atvasinātu informāciju, ir svarīgs izaugsmes un darbvietu radīšanas avots, un to pilnveidošana Savienībai ir svarīga iespēja.

Eiropa var sasniegt kritisko masu, īstenojot partnerības, kopas un tīklus, standartizāciju, veicinot sadarbību starp dažādām zinātnes un tehnoloģijas disciplīnām un sektoriem, kam ir līdzīgas pētniecības un attīstības vajadzības, tādējādi sasniedzot nozīmīgus rezultātus, radot jaunas tehnoloģijas un izstrādājot novatoriskus risinājumus.

Pētniecības un inovācijas programmu izstrāde un īstenošana ar publiskā un privātā sektora partnerību starpniecību, efektīvas saiknes izveide starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām, papildu ieguldījumu piesaistīšana, piekļuve riska kapitāla finansējumam, standartizācija un atbalsts iepirkumam pirmskomercializācijas posmā un novatorisku produktu un pakalpojumu iepirkumam — tie visi ir aspekti, kam ir svarīga nozīme konkurētspējas jautājumu risināšanā.

Pētniecības un inovācijas programmu izstrāde un īstenošana ar Eiropas tehnoloģiju platformām vai publiskā un privātā sektora partnerību starpniecību, efektīvas saiknes izveide starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām, papildu ieguldījumu piesaistīšana, piekļuve riska kapitāla finansējumam, standartizācija un atbalsts iepirkumam pirmskomercializācijas posmā un novatorisku produktu un pakalpojumu iepirkumam — tie visi ir aspekti, kam ir svarīga nozīme konkurētspējas jautājumu risināšanā.

Šajā ziņā ir arī vajadzīga cieša saikne ar EIT, lai radītu vislabākos talantus uzņēmējdarbībā un paātrinātu inovāciju, apvienojot cilvēkus no dažādām valstīm, disciplīnām un organizācijām.

Sadarbība Savienības līmenī var arī veicināt tirdzniecības iespējas, izstrādājot Eiropas vai starptautiskus standartus jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī tehnoloģijām. Tiks veicinātas darbības standartizācijas un sadarbspējas atbalstam, kā arī drošības un pirmsreglamentācijas pasākumi.

Sadarbība Savienības līmenī veicina arī tirdzniecības iespējas, izstrādājot Eiropas vai starptautiskus standartus jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī tehnoloģijām. Šādu standartu izstrādei, konsultējoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un zinātnes un rūpniecības pārstāvjiem, varētu būt pozitīva ietekme. Tiks veicinātas darbības standartizācijas un sadarbspējas atbalstam, kā arī drošības un pirmsreglamentācijas pasākumi.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.1. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

1.1.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz IKT

Saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmu IKT pētniecības un inovācijas konkrētais mērķis ir ļaut Eiropai radīt un izmantot iespējas, ko IKT progress nodrošina tās pilsoņu, uzņēmumu un zinātnisko kopienu labā. Jēdziens „IKT” ietver visas IKT jomas, cita starpā fiksētos, bezvadu un optiskās šķiedras tīklus un satelīttīklus, tīklotos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, uz datoru balstītas viedās sistēmas un iegulto programmatūru, kā arī plašas fotonikas, molekulārās elektronikas, magnētiskās elektronikas, robotikas, nanoelektronikas un bioelektronikas jomas.

Eiropai kā pasaulē lielākajai ekonomikai, kas pārstāv pasaules IKT tirgus lielāko daļu, kuras vērtība pašlaik ir vairāk nekā EUR 2600 miljardi, var būt pamatotas ambīcijas uz to, lai tās uzņēmumi, valdības, pētniecības un izstrādes centri un universitātes veiktu nozīmīgus atklājumus IKT jomā, radītu jaunus uzņēmumus un ieguldītu vairāk līdzekļu IKT inovācijās.

Līdz 2020. gadam Eiropas IKT nozarei būtu jānodrošina piedāvājums, kas ir vismaz līdzvērtīgs tās īpatsvaram pasaules IKT tirgū, kurš pašlaik ir apmēram viena trešdaļa. Eiropai būtu arī jārada novatoriski uzņēmumi IKT jomā, lai vienu trešdaļu no visiem uzņēmumu tēriņiem, kurus tie atvēl IKT pētniecībai un izstrādei un kuru apjoms pašlaik ir apmēram EUR 35 miljardi gadā, segtu uzņēmumi, kas izveidoti pēdējo divu desmitgažu laikā. Lai to īstenotu, būs nepieciešams būtiski palielināt publiskos ieguldījumus IKT pētniecībā un izstrādē (PI) tā, lai piesaistītu privāto finansējumu, tiecoties uz mērķi divkāršot ieguldījumus nākamajā desmitgadē un būtiski palielināt Eiropā pasaules līmeņa izcilības centru skaitu IKT jomā.

Lai apgūtu arvien sarežģītāku un daudzdisciplīnu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības ķēdes IKT jomā, ir vajadzīgas partnerības, riska dalīšana un kritiskās masas mobilizācija visā Savienībā. Savienības līmeņa rīcība palīdz rūpniecībai pievērsties vienai tirgus perspektīvai un sasniegt apjoma un mēroga radītus ietaupījumus. Sadarbība, kas vērsta uz vienotām, atvērtām tehnoloģiju platformām, kurām ir plašāka un līdzsvarojoša ietekme, ļaus daudzām ieinteresētām personām gūt labumu no jauniem sasniegumiem un izmantot papildu inovācijas. Apvienošanās un partnerības Savienības līmenī arī ļauj panākt vienprātību, nodrošina pamanāmu kontaktpunktu starptautiskiem partneriem un veicina Savienības un pasaules mēroga standartu un sadarbspējīgu risinājumu izstrādi.

1.1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

IKT veido pamatu inovācijai un konkurētspējai daudzos privātos un valstu tirgos un nozarēs un ļauj panākt konkrētu progresu visās disciplīnās. Nākamajā desmitgadē ciparu tehnoloģiju, IKT komponentu, infrastruktūras un pakalpojumu pārveidojošā ietekme kļūs arvien pamanāmāka visās dzīves jomās. Ikvienam pasaules pilsonim būs pieejami neierobežoti datošanas, komunikācijas un datu uzglabāšanas avoti. Sensori, mašīnas un informācijas uzlaboti produkti ģenerēs lielu informācijas un datu daudzumu, tādējādi padarot attālinātas darbības par ikdienišķu parādību, ļaujot globāli izmantot uzņēmējdarbības procesus un ilgtspējīgas ražotnes un nodrošinot plašu pakalpojumu un izmantojumu klāstu. Daudzi izšķiroši svarīgi komerciāli un sabiedriski pakalpojumi un visi zināšanu radīšanas pamatprocesi zinātnē, izglītībā, uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā tiks nodrošināti, izmantojot IKT. IKT nodrošinās izšķiroši svarīgo infrastruktūru ražošanas un uzņēmējdarbības procesiem, komunikācijai un darījumiem. IKT būs neaizstājama arī, lai veicinātu galveno sabiedrības problēmu risināšanu, kā arī sabiedrības procesos, tādos kā kopienu veidošanās, patērētāju uzvedība un valsts pārvalde, piemēram, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus.

IKT veido pamatu inovācijai un konkurētspējai daudzos privātos un valstu tirgos un nozarēs un ļauj panākt konkrētu progresu visās disciplīnās. Nākamajā desmitgadē ciparu tehnoloģiju, IKT komponentu, infrastruktūras un pakalpojumu pārveidojošā ietekme kļūs arvien pamanāmāka visās dzīves jomās. Datošanas, komunikācijas un datu uzglabāšanas avoti izplatīsies arī turpmākajos gados. Sensori, mašīnas un informācijas uzlaboti produkti ģenerēs lielu reālā laika informācijas un datu daudzumu, tādējādi padarot attālinātas darbības par ikdienišķu parādību, ļaujot globāli izmantot uzņēmējdarbības procesus un ilgtspējīgas ražotnes un nodrošinot plašu pakalpojumu un izmantojumu klāstu. Daudzi izšķiroši svarīgi komerciāli un sabiedriski pakalpojumi un visi zināšanu radīšanas pamatprocesi zinātnē, izglītībā, uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā tiks nodrošināti un līdz ar to būs pieejamāki, izmantojot IKT. IKT nodrošinās izšķiroši svarīgo infrastruktūru ražošanas un uzņēmējdarbības procesiem, komunikācijai un darījumiem. IKT būs neaizstājama arī, lai veicinātu galveno sabiedrības problēmu risināšanu, kā arī sabiedrības procesos, tādos kā kopienu veidošanās, patērētāju uzvedība, politiskā līdzdalība un valsts pārvalde, piemēram, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un kolektīvās izpratnes veicināšanas platformas un instrumentus. Lai izstrādātu konkurētspējīgus risinājumus, ļoti svarīgi ir atbalstīt pētniecību, un standartu, tehnoloģiju un sistēmu ziņā orientēt to uz lietotājiem.

Savienības atbalsts IKT pētniecībai un inovācijai ir būtisks komponents, kas nepieciešams, lai sagatavotu nākamās paaudzes tehnoloģijas un lietojumus, jo tas veido lielu daļu no kopējiem tēriņiem, kas tiek atvēlēti uz sadarbību vērstai, vidēja līdz augsta riska pētniecībai un inovācijai Eiropā. Publiskais ieguldījums IKT pētniecībā un inovācijā Savienības līmenī ir bijis un joprojām ir būtisks, lai mobilizētu kritisko masu, kura nepieciešama izcilu rezultātu sasniegšanai un novatorisku risinājumu, produktu un pakalpojumu plašākai un efektīvākai izmantošanai. Tam joprojām ir galvenā nozīme visā Savienībā izmantojamu atvērtu platformu un tehnoloģiju izstrādē, inovāciju testēšanā un izmēģināšanā reālā vidē visas Eiropas mērogā un resursu optimizēšanā, kad tiek risināti ar Savienības konkurētspēju saistīti jautājumi un kopīgas sabiedrības problēmas. Savienības atbalsts IKT pētniecībai un inovācijai arī nodrošina augsto tehnoloģiju MVU izaugsmes iespējas un iespēju to labā izmantot Savienības mēroga tirgu lielumu. Tas nostiprina sadarbību un izcilību starp Savienības zinātniekiem un inženieriem, pastiprinot sinerģiju ar un starp valstu budžetiem un darbojoties kā kontaktpunktam sadarbībai ar partneriem ārpus Eiropas.

Secīgi izvērtējumi par IKT darbībām Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammā ir apliecinājuši, ka mērķtiecīgiem ieguldījumiem IKT pētniecībā un inovācijā, kuri veikti Savienības līmenī, ir bijusi ļoti svarīga nozīme, palīdzot panākt vadošo lomu rūpniecībā tādās jomās kā mobilie sakari un drošībai svarīgas IKT sistēmas un risinot tādas problēmas kā energoefektivitāte vai demogrāfiskās pārmaiņas. Savienības ieguldījumi IKT pētniecības infrastruktūrā ir nodrošinājuši Eiropas pētniekiem pasaulē vislabāko pētniecības tīklu veidošanas un datošanas aprīkojumu.

Secīgi izvērtējumi par IKT darbībām Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammā ir apliecinājuši, ka mērķtiecīgiem ieguldījumiem IKT pētniecībā un inovācijā, kuri veikti Savienības līmenī, ir bijusi ļoti svarīga nozīme, palīdzot panākt vadošo lomu rūpniecībā tādās jomās kā mobilie sakari un drošībai svarīgas IKT sistēmas un risinot tādas problēmas kā energoefektivitāte vai demogrāfiskās pārmaiņas un efektīvāka veselības aprūpes sistēmu darbība. Savienības ieguldījumi IKT pētniecības infrastruktūrā ir nodrošinājuši Eiropas pētniekiem pasaulē vislabāko pētniecības tīklu veidošanas un datošanas aprīkojumu.

1.1.3. Pasākumu pamatvirzieni

Vairāki pasākumu pamatvirzieni tiek vērsti uz IKT rūpnieciskās un tehnoloģiskās līderības problēmām un aptver vispārīgas IKT pētniecības un inovāciju programmas, tostarp jo īpaši šādas:

(a) jauna komponentu un sistēmu paaudze — progresīvu un viedu iegulto komponentu un sistēmu inženiertehniskā izstrāde;

(a) jauna komponentu un sistēmu paaudze — progresīvu, drošu un viedu iegulto komponentu un sistēmu komponentu inženiertehniskā izstrāde;

(b) nākamās paaudzes datošana — progresīvas datošanas sistēmas un tehnoloģijas;

(b) nākamās paaudzes datošana — progresīvas un drošas datošanas sistēmas un tehnoloģijas;

(d) satura tehnoloģijas un informācijas pārvaldība — IKT digitālajam saturam un radošumam;

(d) satura tehnoloģijas un informācijas pārvaldība — IKT digitālajam saturam, kultūras nozarēm un radošumam;

(e) progresīvas saskarnes un roboti — robotika un viedās telpas;

(f) mikroelektronika, nanoelektronika un fotonika — svarīgās pamattehnoloģijas, kas saistītas ar mikroelektroniku, nanoelektroniku un fotoniku.

(f) mikroelektronika, nanoelektronika un fotonika;

(fa) kvantu tehnoloģijas — IKT ierīču nākamā paaudze, apvienojot kvantu fiziku un informācijas zinātni.

Paredzams, ka šie seši būtiskākie pasākumu virzieni aptvers visu vajadzību klāstu. Tie ietvertu rūpniecisko līderību vispārīgos uz IKT balstītos risinājumos, produktos un pakalpojumos, kas vajadzīgi svarīgu sabiedrības problēmu risināšanai, kā arī no pieteikumiem atkarīgas IKT pētniecības un inovācijas programmas, kas tiks atbalstītas vienlaicīgi ar attiecīgās sabiedrības problēmas risināšanu.

Paredzams, ka šie septiņi būtiskākie pasākumu virzieni aptvers visu vajadzību klāstu. Tie ietvertu rūpniecisko līderību vispārīgos uz IKT balstītos risinājumos, produktos un pakalpojumos, kas vajadzīgi svarīgu sabiedrības problēmu risināšanai, kā arī no pieteikumiem atkarīgas IKT pētniecības un inovācijas programmas, kas tiks atbalstītas vienlaicīgi ar attiecīgās sabiedrības problēmas risināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka projektiem, kurus finansē prioritātes „Sabiedrības problēmu risināšana” ietvaros, tiktu atlasīti mūsdienīgi IKT risinājumi. Pastiprinātu atbalstu sniegs pētniecībai un atklātu un izplatīšanas sistēmu izstrādei. Lai pilnībā izmantotu IKT potenciālu, ar IKT saistītās pētniecības jomu un ciklu daudzveidību nodrošina ar līdzdalību reglamentējošiem noteikumiem, dodot iespēju sagatavot un īstenot liela mēroga ilgtermiņa pētniecības projektus ar zemām izmaksām, kā arī tādas tirgū identificētas darbības, kas ļauj ātri izmantot radušās iespējas.

Šajos sešos pasākumu virzienos ir iekļauta arī konkrēti ar IKT saistīta pētniecības infrastruktūra, piemēram, dzīvās laboratorijas plaša mēroga eksperimentiem un infrastruktūra svarīgajām pamattehnoloģijām un to integrācijai progresīvos produktos un novatoriskās viedajās sistēmās, tostarp aprīkojums, instrumenti, atbalsta pakalpojumi, tīras telpas un piekļuve lietuvēm prototipu veidošanai.

Šajos septiņos pasākumu virzienos ir iekļauta arī konkrēti ar IKT saistīta pētniecības infrastruktūra, piemēram, dzīvās laboratorijas plaša mēroga eksperimentiem un infrastruktūra svarīgajām pamattehnoloģijām un to integrācijai progresīvos produktos un novatoriskās viedajās sistēmās, tostarp aprīkojums, instrumenti, atbalsta pakalpojumi, tīras telpas un piekļuve lietuvēm prototipu veidošanai. Kopīgi lietojamai materiāli tehniskajai bāzei un infrastruktūrai, kas būs pieejama daudziem dalībniekiem, tai skaitā un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, tiks piešķirts Savienības finansējums.

Fizisko personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ir viens no Savienības pamatprincipiem. Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” atbalsta tādu sistēmu pētniecību un izstrādi, kuras Eiropas iedzīvotājiem var nodrošināt iespēju pilnībā kontrolēt savu saziņu.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2. Nanotehnoloģijas

1.2.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz nanotehnoloģijām

Konkrētais mērķis attiecībā uz nanotehnoloģiju pētniecību un inovāciju ir saglabāt Savienības līderību šajā augstas izaugsmes pasaules tirgū, stimulējot ieguldījumus nanotehnoloģijās un to pārņemšanu konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos ar augstu pievienoto vērtību dažādās lietojuma jomās un nozarēs.

Līdz 2020. gadam nanotehnoloģijas tiks plaši ieviestas, tas ir, vienmērīgi integrētas lielākajā daļā tehnoloģiju un lietojumu, kurus nosaka ieguvums patērētājiem, dzīves kvalitāte, ilgtspējīga attīstība un spēcīgais rūpnieciskais potenciāls sasniegt iepriekš nepieejamus risinājumus ražīgumam un resursefektivitātei. Līdz 2015. gadam Komisija pārskatīs visus attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu visu veidu nanomateriālu drošu izmantošanu produktos, kas sava dzīves cikla laikā varētu atstāt ietekmi uz veselību, vidi vai drošumu.

Eiropai ir arī jāizvirza pasaules mēroga etalons drošā un atbildīgā nanotehnoloģijas izmantošanā un pārvaldībā, nodrošinot augstu sabiedrisko un rūpniecisko atdevi.

Produkti, kuros izmantotas nanotehnoloģijas, pārstāv pasaules tirgu, kuru Eiropa nevar atļauties ignorēt. Tirgus aplēses par to produktu vērtību, kuros kā galvenais komponents izmantota nanotehnoloģija, sasniedz EUR 700 miljardus līdz 2015. gadam un EUR 2 triljonus līdz 2020. gadam ar attiecīgi 2 miljoniem un 6 miljoniem darbvietu. Eiropas nanotehnoloģiju uzņēmumiem būtu jāizmanto šī digitālā tirgus divkāršā izaugsme un jāspēj līdz 2020. gadam iegūt tirgus daļu, kas ir vismaz līdzvērtīga Eiropas daļai globālajā pētniecības finansējumā (t. i., ceturtdaļa).

1.2.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Nanotehnoloģijas apvieno tādu jaunu tehnoloģiju klāstu, kurām ir pierādīts potenciāls, un tām ir revolucionāra ietekme, piemēram, uz materiāliem, IKT, bioloģiju, veselības aprūpi un patēriņa precēm, tiklīdz pētniecība tiek realizēta progresīvos produktos un ražošanas procesos.

Nanotehnoloģijas apvieno tādu jaunu tehnoloģiju klāstu, kurām ir pierādīts potenciāls, un tām ir revolucionāra ietekme, piemēram, uz materiāliem, IKT, ražošanu, bioloģiju, veselības aprūpi un patēriņa precēm, tiklīdz pētniecība tiek realizēta progresīvos, ilgtspējīgos un konkurētspējīgos produktos un ražošanas procesos.

Nanotehnoloģijām ir svarīga nozīme to problēmu risināšanā, kas noteiktas stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Šo svarīgo pamattehnoloģiju veiksmīga izmantošana veicinās Savienības rūpniecības konkurētspēju, ļaujot radīt jaunus un uzlabotus produktus vai efektīvākus procesus, un nodrošinās risinājumus nākotnes problēmām.

Vispārējais pētniecības finansējums nanotehnoloģijām ir divkāršojies no aptuveni EUR 6,5 miljardiem 2004. gadā līdz aptuveni EUR 12,5 miljardiem 2008. gadā, un apmēram vienu ceturto daļu šā kopējā finansējuma ir nodrošinājusi Savienība. Savienība ir atzīta pētniecības līdere nanozinātnēs un nanotehnoloģijās un ir iecerējusi līdz 2015. gadam uzņēmumu skaitu šajā jomā Savienībā palielināt līdz aptuveni 4000.

Pašlaik Eiropai ir jāsaglabā un jāuzlabo savs stāvoklis pasaules tirgū, veicinot plašu sadarbību daudzās un dažādās vērtības ķēdēs un to ietvaros un starp dažādām rūpniecības nozarēm, lai šo tehnoloģiju procesu jaudas palielinājumu pārvērstu dzīvotspējīgos komerciālos produktos. Riska novērtēšanas un pārvaldības jautājumi, kā arī atbildīga pārvaldība sāk kļūt par noteicošiem faktoriem nanotehnoloģiju turpmākajā ietekmē uz sabiedrību un ekonomiku.

Pašlaik Eiropai ir jāsaglabā un jāuzlabo savs stāvoklis pasaules tirgū, veicinot plašu sadarbību daudzās un dažādās vērtības ķēdēs un to ietvaros un starp dažādām rūpniecības nozarēm, lai šo tehnoloģiju procesu jaudas palielinājumu pārvērstu drošos, ilgtspējīgos un dzīvotspējīgos komerciālos produktos. Riska novērtēšanas un pārvaldības jautājumi, kā arī atbildīga pārvaldība sāk kļūt par noteicošiem faktoriem nanotehnoloģiju turpmākajā ietekmē uz sabiedrību un ekonomiku.

Tādējādi pasākumi būs vērsti uz nanotehnoloģiju plaši izplatītu un atbildīgu izmantošanu ekonomikā, lai radītu ieguvumus, kam ir būtiska ietekme uz sabiedrību un rūpniecību. Lai nodrošinātu potenciālās iespējas, tostarp jaunu uzņēmumu izveides un darbvietu radīšanas iespējas, pētniecībai būtu jānodrošina vajadzīgie instrumenti, lai varētu pareizi īstenot standartizāciju un reglamentēšanu.

Tādējādi pasākumi būs vērsti uz nanotehnoloģiju atbildīgu un ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikā, lai radītu ieguvumus, kam ir būtiska ietekme sabiedrību un rūpniecību. Lai nodrošinātu potenciālās iespējas, tostarp jaunu uzņēmumu izveides un darbvietu radīšanas iespējas, pētniecībai būtu jānodrošina vajadzīgie instrumenti, lai varētu pareizi īstenot standartizāciju un reglamentēšanu.

1.2.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Nākamās paaudzes nanomateriālu, nanoierīču un nanosistēmu attīstīšana

Pievēršanās fundamentāli jauniem produktiem, kas ļauj rast ilgtspējīgus risinājumus vairākās nozarēs.

Pievēršanās fundamentāli jauniem produktiem, kas ļauj rast ilgtspējīgus risinājumus vairākās nozarēs, ievērojot piesardzības principu.

(b) Droša nanotehnoloģiju attīstīšana un izmantošana

(b) Droša un nekaitīga nanotehnoloģiju attīstīšana un izmantošana

Pasākumi, lai paplašinātu zinātnisko pieredzi par nanotehnoloģiju un nanosistēmu potenciālo ietekmi uz veselību vai vidi un nodrošinātu instrumentus riska novērtēšanai un pārvaldībai visā dzīves ciklā.

Pasākumi, lai paplašinātu zinātnisko pieredzi par nanotehnoloģiju un nanosistēmu potenciālo ietekmi uz veselību vai vidi un par instrumentiem riska novērtēšanai un pārvaldībai visā dzīves ciklā.

(ba) Jaunu līdzekļu izstrāde, lai veidotu, modelētu un raksturotu nanomateriālus, to sastāvdaļas un sistēmas un veiktu manipulācijas ar tiem.

Mērķis ir pētīt, attēlot un pārbaudīt jaunos nanomateriālus un sistēmas nanotehnoloģiju jomā.

Koncentrēšanās uz nanotehnoloģijas pārvaldību sabiedrības labā.

Koncentrēšanās uz nanotehnoloģijas pārvaldību sabiedrības labā un specifisko lietojumu sociālās pieņemamības un atbilstības novērtēšana.

(d) Nanomateriālu, komponentu un sistēmu efektīva sintēze un ražošana

Koncentrēšanās uz jaunām darbībām, jaunu un esošo procesu gudru integrāciju, kā arī intensitātes palielināšanu, lai panāktu produktu un daudzfunkcionālu iekārtu masveida ražošanu, kas nodrošina zināšanu efektīvu pārnesi uz rūpniecisko inovāciju.

Koncentrēšanās uz jaunām darbībām, jaunu un esošo procesu gudru integrāciju, kā arī intensitātes palielināšanu, lai panāktu produktu un elastīgu iekārtu masveida ražošanu, kas nodrošina zināšanu efektīvu pārnesi uz rūpniecisko inovāciju.

(e) Jaudu palielinošu tehnoloģiju, mērījumu metožu un aprīkojuma izstrāde

Koncentrēšanās uz pamattehnoloģijām, kas atbalsta sarežģītu nanomateriālu un nanosistēmu izstrādi un ieviešanu tirgū.

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.3. Progresīvie materiāli

1.3.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz progresīviem materiāliem

Konkrētais mērķis attiecībā uz pētniecību un inovāciju progresīvo materiālu jomā ir izstrādāt materiālus, kam ir jaunas funkcijas un uzlabota ekspluatācijas veiktspēja, tādu konkurētspējīgāku produktu radīšanai, kas līdz minimumam samazina ietekmi uz vidi un resursu patēriņu.

Konkrētais mērķis attiecībā uz pētniecību un inovāciju progresīvo materiālu jomā ir izstrādāt materiālus, kam ir jaunas funkcijas un uzlabota ekspluatācijas veiktspēja, tādu konkurētspējīgāku produktu radīšanai, kas ir pieejamāki patērētājiem un līdz minimumam samazina ietekmi uz vidi un resursu patēriņu un uzlabo drošumu un nekaitīgumu.

Materiāli ir rūpnieciskās inovācijas pamatā un ir galvenie veicinātājfaktori. Progresīvie materiāli, kam piemīt augstāks zināšanu saturs, jaunas funkcijas un uzlabota veiktspēja, ir nepieciešami rūpniecības konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai daudzās lietojumu jomās un nozarēs.

1.3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Jauni progresīvie materiāli ir vajadzīgi efektīvāku un ilgtspējīgāku produktu un procesu izstrādē. Šādi materiāli ir daļa no risinājuma mūsu rūpniecības un sabiedrības problēmām, piedāvājot lielāku efektivitāti to izmantošanā, mazāk nepieciešamo resursu un enerģijas, kā arī ilgtspēju produktu dzīves cikla beigu posmā.

Jauni progresīvie materiāli ir vajadzīgi efektīvāku un ilgtspējīgāku produktu un procesu izstrādē un ierobežotu resursu aizstāšanai. Šādi materiāli ir daļa no risinājuma mūsu rūpniecības un sabiedrības problēmām, piedāvājot lielāku efektivitāti to izmantošanā, mazāk nepieciešamo resursu un enerģijas, kā arī ilgtspēju produktu dzīves cikla beigu posmā.

Uz lietojumiem vērsta attīstība bieži vien ietver tādu pilnīgu jaunu materiālu izstrādi, kuriem piemīt spēja nodrošināt plānoto ekspluatācijas veiktspēju. Šādi materiāli ir svarīgs elements augstas vērtības ražošanas piedāvājuma ķēdē. Tie ir arī pamats progresa panākšanai transversālās tehnoloģiju jomās (piemēram, biozinātnēs, elektronikā un fotonikā) un praktiski visos tirgus segmentos. Materiāli paši par sevi ir būtisks sasniegums produktu vērtības un veiktspējas palielināšanā. Aplēstā progresīvo materiālu vērtība un ietekme ir ievērojama, ar gada izaugsmi par apmēram 6 % un paredzamo tirgus vērtības palielināšanos līdz EUR 100 miljardiem līdz 2015. gadam.

Materiālus aplūko atbilstoši pilna aprites cikla pieejai, sākot no pieejamo materiālu piegādes līdz kalpošanas laika beigām (“no šūpuļa līdz šūpulim”), izmatojot novatoriskas pieejas, lai līdz minimumam samazinātu to pārveidošanai vajadzīgos resursus. Uzmanību pievērš arī materiālu nepārtrauktai izmantošanai, to otrreizējai pārstrādei vai sekundārai izmantošanai pēc kalpošanas laika beigām, kā arī saistītajai sociālajai inovācijai.

Lai paātrinātu progresu, veicina daudzdisciplīnu un konverģējošu pieeju, iesaistot ķīmiju, fiziku, inženierzinātnes, teorētisko un skaitļošanas modelēšanu, bioloģijas zinātnes un arvien radošāku rūpniecisko dizainu.

Lai paātrinātu progresu, veicina daudzdisciplīnu un konverģējošu pieeju, kurā tiek izmantotas Eiropas labākās pētniecības infrastruktūras, iesaistot ķīmiju, fiziku, inženierzinātnes, teorētisko un skaitļošanas modelēšanu, bioloģijas zinātnes un arvien radošāku rūpniecisko dizainu.

Veicina jaunas “zaļo” inovāciju alianses un rūpniecības simbiozi, ļaujot rūpniecības nozarēm dažādot to darbību, paplašināt to uzņēmējdarbības modeļus, atkārtoti izmantojot to atkritumus kā pamatu jaunai produkcijai, piemēram, izmantojot CO₂ kā oglekļa bāzi smalkajām ķīmiskajām vielām un alternatīviem degvielas veidiem.

Veicina jaunas „zaļo” inovāciju alianses un rūpniecības simbiozi, ļaujot rūpniecības nozarēm dažādot to darbību, paplašināt to uzņēmējdarbības modeļus, atkārtoti izmantojot to atkritumus kā pamatu jaunai produkcijai.

1.3.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Transversālas un svarīgas materiālu tehnoloģijas

Pētniecība attiecībā uz funkcionāliem materiāliem, daudzfunkcionāliem materiāliem un strukturāliem materiāliem inovācijas ieviešanai visās rūpniecības nozarēs.

(b) Materiālu izstrāde un pārveidošana

Pētniecība un izstrāde efektīvas un ilgtspējīgas jaudas palielināšanas nodrošināšanai, lai varētu rūpnieciski ražot nākotnes produktus.

Pētniecība un izstrāde efektīvas un ilgtspējīgas jaudas palielināšanas nodrošināšanai, lai varētu rūpnieciski ražot viedus nākotnes produktus.

Pētniecība un izstrāde jaunām un novatoriskām tehnoloģijām un sistēmām.

Pētniecība un izstrāde jaunām un novatoriskām materiālu, sastāvdaļu un sistēmu ražošanas tehnoloģijām.

(d) Materiāli ilgtspējīgai rūpniecībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Tādu jaunu produktu un lietojumu un patērētāju uzvedības veidu izstrāde, kas samazina pieprasījumu pēc enerģijas un veicina ražošanu ar zemu oglekļa dioksīda izmešu daudzumu.

Tādu jaunu materiālu, sastāvdaļu uzņēmējdarbības modeļu un atbildīgas patērētāju uzvedības, produktu un lietojumu izstrāde, kas samazina pieprasījumu pēc enerģijas un veicina ražošanu ar zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni.

(da) Jaunas izejvielas ķīmiskajai rūpniecībai un oglekļa izmantošana

Darbības tiek vērstas uz ķīmiskai rūpniecībai alternatīvas izejvielu bāzes izveidi, vidējā termiņā un ilgtermiņā izstrādājot videi draudzīgu aizstājēju naftai kā oglekļa avotam un CCU sistēmas un tehnoloģijas izstrādi, lai oglekļa dioksīdu varētu izmantot dažādos produktos.

(e) Materiāli radošām rūpniecības nozarēm

Dizaina lietošana un konverģējošu tehnoloģiju attīstīšana, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, tostarp tādu materiālu saglabāšana, kam ir vēsturiska vai kultūras vērtība.

Dizaina lietošana un konverģējošu tehnoloģiju attīstīšana, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, tostarp tādu materiālu saglabāšana un atjaunošana, kam ir vēsturiska vai kultūras vērtība, kā arī jaunu materiālu radīšana.

(f) Metroloģija, raksturošana, standartizācija un kvalitātes kontrole

(f) Metroloģija, raksturošana, standartizācija, sertifikācija un kvalitātes kontrole

Tādu tehnoloģiju veicināšana kā raksturošana, nesagraujošā novērtēšana un prognozējoša veiktspējas modelēšana progresa panākšanai materiālu zinātnēs un inženierijā.

Tādu tehnoloģiju veicināšana kā raksturošana, nesagraujošā novērtēšana, pastāvīga novērtēšana un uzraudzība un prognozējoša veiktspējas modelēšana progresa panākšanai materiālu zinātnēs un inženierijā.

(g) Materiālu izmantošanas optimizācija

Pētniecība un izstrāde, lai izpētītu materiālu izmantošanas alternatīvas un novatoriskas uzņēmējdarbības modeļa pieejas.

Pētniecība un izstrāde, lai izpētītu materiālu aizstāšanas iespējas un to izmantošanas alternatīvas un novatoriskas uzņēmējdarbības modeļa pieejas un noteiktu izšķiroši svarīgus resursus.

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.4. Biotehnoloģija

1.4.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz biotehnoloģiju

Konkrētais mērķis biotehnoloģijas pētniecībā un inovācijā ir izstrādāt konkurētspējīgus, ilgtspējīgus un novatoriskus rūpniecības produktus un procesus un veicināt inovāciju vairākās Eiropas nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, pārtikas, ķīmiskā rūpniecība un veselība.

Konkrētais mērķis biotehnoloģijas pētniecībā un inovācijā ir izstrādāt konkurētspējīgus, ilgtspējīgus, drošus, nekaitīgus un novatoriskus rūpniecības produktus un procesus un veicināt inovāciju vairākās Eiropas nozarēs, tādās kā veselības aprūpe, ķīmiskā rūpniecība, enerģētika, lauksaimniecība, mežsaimniecība un pārtikas rūpniecība.

Spēcīga zinātniskā, tehnoloģiskā un inovācijas bāze biotehnoloģijā atbalstīs Eiropas ražošanas nozares to vadošās lomas saglabāšanā šīs svarīgās pamattehnoloģijas jomā. Šis stāvoklis tiks vēl vairāk nostiprināts, integrējot biotehnoloģijas izmantošanā riska novērtēšanas un vispārējo risku pārvaldības aspektus.

Spēcīga zinātniskā, tehnoloģiskā un inovācijas bāze biotehnoloģijā atbalstīs šo tehnoloģiju. Šis stāvoklis tiks nostiprināts, integrējot biotehnoloģijas izmantošanā veselības un riska novērtēšanu, šīs tehnoloģijas izmantošanas ietekmi uz ekonomiku un vidi un vispārējo un specifisko risku pārvaldības aspektus.

1.4.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Biotehnoloģijas jomā, kuras attīstība notiek, paplašinot zināšanas par dzīvās dabas sistēmām, ir nepieciešams panākt jaunu lietojumu pieplūdumu un nostiprināt Savienības rūpniecisko bāzi un tās inovatīvo spēju. Piemēri tam, kā palielinās biotehnoloģijas nozīmīgums, ir rūpnieciskie lietojumi, tostarp bioķīmija, kuras tirgus daļa, kā tiek lēsts, līdz 2015. gadam palielināsies par līdz pat 12–20 % ķīmijas produkcijas izteiksmē. Biotehnoloģija ietver arī vairākus tā saucamos divpadsmit “zaļās ķīmijas” noteikumus, ņemot vērā biosistēmu selektivitāti un efektivitāti. Iespējamo ekonomikas slogu Savienības uzņēmumiem var mazināt, izmantojot biotehnoloģijas procesu un bioloģisko produktu potenciālu, lai mazinātu CO2 emisijas, kuru apjoms saskaņā ar aplēsēm svārstīsies no 1 miljarda līdz 2,5 miljardiem tonnu CO2 ekvivalenta gadā līdz 2030. gadam. Eiropas biofarmācijas nozarē jau tagad apmēram 20 % pašlaik lietoto medikamentu tiek iegūti biotehnoloģijas procesā, bet attiecībā uz jaunām zālēm šis rādītājs ir pat 50 %. Biotehnoloģija arī paver jaunas iespējas izmantot jūras resursu milzīgo potenciālu novatorisku lietojumu izstrādei rūpniecības, veselības un vides nozarēs. Tiek prognozēts, ka jaunās jūras (“zilās”) biotehnoloģijas izaugsme būs 10 % gadā.

Biotehnoloģijas jomā, kuras attīstība notiek, paplašinot zināšanas par dzīvās dabas sistēmām, ir nepieciešams panākt jaunu lietojumu pieplūdumu un nostiprināt Savienības rūpniecisko bāzi un tās inovatīvo spēju. Piemēri tam, kā palielinās biotehnoloģijas nozīmīgums, ir rūpnieciskie un lauksaimnieciskie lietojumi, tostarp biofarmaceitiskie produkti, pārtikas un barības ražošana, bioķīmija, kuras tirgus daļa, kā tiek lēsts, līdz 2015. gadam palielināsies par līdz pat 12–20 % ķīmijas produkcijas izteiksmē. Biotehnoloģija ietver arī vairākus tā saucamos divpadsmit “zaļās ķīmijas” noteikumus, ņemot vērā biosistēmu selektivitāti un efektivitāti. Iespējamo ekonomikas slogu Savienības uzņēmumiem var mazināt, izmantojot biotehnoloģijas procesu un bioloģisko produktu potenciālu, lai mazinātu CO₂ emisijas, kuru apjoms saskaņā ar aplēsēm svārstīsies no 1 miljarda līdz 2,5 miljardiem tonnu CO₂ ekvivalenta gadā līdz 2030. gadam. Biotehnoloģija arī paver jaunas iespējas izmantot jūras resursu potenciālu novatorisku lietojumu izstrādei rūpniecības, veselības, enerģētikas, ķīmijas un vides nozarēs. Tiek prognozēts, ka jaunās jūras (“zilās”) biotehnoloģijas izaugsme būs 10 % gadā.

Citi svarīgi inovācijas avoti ir tie, ko rada mijiedarbība starp biotehnoloģiju un citām svarīgām un konverģējošām tehnoloģijām, jo īpaši nanotehnoloģijām un IKT, ar tādiem lietojumiem kā sensori un diagnostika.

1.4.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Visprogresīvāko nanotehnoloģiju kā nākotnes inovāciju virzītāju atbalstīšana

(a) Visprogresīvāko ilgtspējīgo nanotehnoloģiju kā nākotnes inovāciju virzītāju atbalstīšana

Tādu jaunu tehnoloģijas jomu attīstīšana kā, piemēram, sintētiskā bioloģija, bioinformātika un sistēmbioloģija, kam ir īpaši liels potenciāls radīt pilnīgi jaunus lietojumus.

Tādu jaunu tehnoloģijas jomu attīstīšana kā, piemēram, bioloģijas sistēmas, bioinformātika, sintētiskā bioloģija un sistēmbioloģija, kam ir īpaši liels potenciāls radīt pilnīgi jaunus produktus, lietojumus un tehnoloģijas, ņemot vērā piesardzības principu.

(b) Uz biotehnoloģijām balstīti rūpnieciskie procesi

(b) Uz biotehnoloģijām balstīti rūpnieciskie produkti un procesi

Rūpnieciskās biotehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgiem rūpniecības produktiem un procesiem (piemēram, ķīmijas rūpniecība, veselība, ieguve, enerģētika, celuloze un papīrs, tekstilizstrādājumi, ciete, pārtikas pārstrāde) un tās ekoloģiskā dimensija.

Rūpnieciskās biotehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgiem rūpniecības materiāliem, produktiem un ilgtspējīgiem procesiem (piemēram, ķimikālijas, veselība, ieguve, enerģētika, celuloze un papīrs, šķiedru produkti un koksne, tekstilizstrādājumi, ciete, pārtikas pārstrāde) un tās ekoloģiskā un ar veselību saistītā dimensija.

Platformu tehnoloģiju attīstīšana (piemēram, genomika, metagenomika, proteomika, molekulārie instrumenti), lai uzlabotu līderību un konkurences priekšrocības vairākās dažādās rūpniecības nozarēs.

Platformu tehnoloģiju attīstīšana (piemēram, bioloģijas sistēmu genomika, metagenomika, proteomika, fenomika, molekulārie instrumenti un šūnu platformas), lai uzlabotu līderību un konkurences priekšrocības vairākās dažādās nozarēs ar ekonomisku ietekmi. Šī pieeja arī turpmāk var ievērojami uzlabot jaunu MVU potenciālu.

(ca) Vides, sabiedriskie un ētiskie apsvērumi

Tiek izstrādāti novērtējuma procesi, tostarp tiek veikta plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, lai ņemtu vērā vides, sabiedrības un ētiskās bažas saistībā ar konkrētiem tehnoloģiju veidiem.

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.5. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.5. Progresīvā ražošana un pārstrāde

1.5.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis pētniecībā un inovācijā progresīvās ražošanas un pārstrādes jomā ir pārveidot mūsdienu rūpnieciskās ražošanas veidus, tos orientējot uz vairāk zināšanu ietilpīgām, ilgtspējīgākām starpnozaru ražošanas un pārstrādes tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot novatoriskākus produktus, procesus un pakalpojumus.

Konkrētais mērķis pētniecībā un inovācijā progresīvās ražošanas un pārstrādes jomā ir pārveidot mūsdienu ražošanas uzņēmumus, sistēmas un procesus, vairāk izmantojot svarīgas pamattehnoloģijas, lai iegūtu vairāk zināšanu ietilpīgas, ilgtspējīgas, resursu un enerģijas ziņā efektīvas starpnozaru ražošanas un pārstrādes tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot novatoriskākus, drošākus un nekaitīgākus produktus, procesus un pakalpojumus.

1.5.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Ražošanas nozarei ir ļoti svarīga nozīme Eiropas ekonomikā, jo 2007. gadā tā veidoja apmēram 17 % no IKP un nodrošināja apmēram 22 miljonus darbvietu Savienībā. Līdz ar ekonomisko šķēršļu samazināšanu tirdzniecībai un komunikācijas tehnoloģiju radīto iespēju izmantošanu ražošana izjūt spēcīgu konkurenci un nosliekusies to valstu virzienā, kurās ir viszemākās kopējās izmaksas. Tāpēc, ņemot vērā augstās algas, lai Eiropa saglabātu savu konkurētspēju pasaules mērogā, tai ir krasi jāmaina pieeja ražošanai, un pamatprogramma “Apvārsnis 2020” var palīdzēt apvienot visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai to sasniegtu.

Ražošanas nozarei ir ļoti svarīga nozīme Eiropas ekonomikā, jo 2007. gadā tā veidoja apmēram 17 % no IKP un nodrošināja apmēram 22 miljonus darbvietu Savienībā. Līdz ar ekonomisko šķēršļu samazināšanu tirdzniecībai un komunikācijas tehnoloģiju radīto iespēju izmantošanu ražošana izjūt spēcīgu konkurenci un nosliekusies to valstu virzienā, kurās ir viszemākās kopējās izmaksas. Tāpēc, lai Eiropa saglabātu savu konkurētspēju pasaules mērogā, tai ir krasi jāmaina pieeja ražošanai, un pamatprogramma „Apvārsnis 2020” var palīdzēt apvienot visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai to sasniegtu.

Eiropai jāturpina ieguldīt Savienības līmenī, lai tā saglabātu savu līderību un konkurētspēju ražošanas tehnoloģijās un pārietu uz zināšanu ietilpīgām precēm ar augstu vērtību, radot apstākļus un aktīvus ilgtspējīgai ražošanai un visa mūža garumā pieejama pakalpojuma sniegšanai saistībā ar saražotu produktu. Resursietilpīgām ražošanas un pārstrādes nozarēm ir vēl vairāk jāmobilizē resursi un zināšanas Savienības līmenī un jāturpina ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai varētu gūt turpmākus panākumus virzībā uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un līdz 2050. gadam īstenot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, kas saskaņoti Savienības mērogā un noteikti rūpniecības nozarēm.

Eiropai jāturpina ieguldīt Savienības līmenī, lai tā saglabātu savu līderību un konkurētspēju ražošanas tehnoloģijās un pārietu uz zināšanu ietilpīgām precēm ar augstu vērtību, radot apstākļus un aktīvus ilgtspējīgai ražošanai un visa mūža garumā pieejama pakalpojuma sniegšanai saistībā ar saražotu produktu. Resursietilpīgām ražošanas un pārstrādes nozarēm ir vēl vairāk jāmobilizē resursi un zināšanas Savienības līmenī un jāturpina ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai varētu gūt turpmākus panākumus virzībā uz konkurētspējīgu un resursu patēriņa ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un līdz 2050. gadam īstenot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, kas saskaņoti Savienības mērogā un noteikti rūpniecības nozarēm.

Ar spēcīgiem Savienības politikas virzieniem Eiropa paplašinātu savas pašreizējās rūpniecības nozares un rūpētos par jaunām nākotnes rūpniecības nozarēm. Aplēstā progresīvo ražošanas sistēmu nozares vērtība un ietekme ir ievērojama — paredzams, ka tās tirgus vērtība līdz 2015. gadam palielināsies līdz apmēram EUR 150 miljardiem, bet kopējā gada izaugsmes intensitāte būs aptuveni 5 %.

Ir svarīgi uzturēt zināšanu un kompetences līmeni, lai Eiropā saglabātu ražošanas un pārstrādes jaudu. Pētniecības un inovācijas darbībās uzsvaru liek uz ilgtspējīgu ražošanu un pārstrādi, vajadzīgo tehnisko jauninājumu ieviešanu un orientēšanos uz patērētāju, lai radītu produktus un pakalpojumus ar augstu zināšanu saturu, bet mazu materiālu un enerģijas patēriņu. Eiropai ir arī jāpārnes šīs svarīgās tehnoloģijas un zināšanas un citām produktīvām nozarēm, piemēram, būvniecību, kura rada ievērojamus siltumnīcefekta gāzu (SEG) apjomus un kurā būvniecības darbībām tiek izmantoti apmēram 40 % no visa enerģijas patēriņa Eiropā, tādējādi palielinot CO2 emisiju apjomu līdz 36 %. Būvniecības nozarei, kas veido 10 % no IKP un nodrošina apmēram 16 miljonus darbvietu Eiropā 3 miljonos uzņēmumu, no kuriem 95 % ir MVU, ir jāpāriet uz novatoriskiem materiāliem un ražošanas pieejām, lai mazinātu radīto ietekmi uz vidi.

1.5.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Tehnoloģijas nākotnes rūpnīcām

Ilgtspējīgas rūpniecības attīstības atbalstīšana, veicinot stratēģisku pāreju Eiropā no ražošanas, kuras pamatā ir izmaksas, uz pieeju, kas balstīta uz augstas pievienotās vērtības radīšanu.

(b) Tehnoloģijas, kas ļauj būvēt energoefektīvas ēkas

(b) Tehnoloģijas, kas ļauj būvēt energoefektīvas ēkas ar mazu ietekmi uz vidi

Enerģijas patēriņa un CO₂ emisiju samazināšana, izstrādājot un izmantojot ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģijas.

Enerģijas patēriņa un CO₂ emisiju samazināšana, pētot, izstrādājot un izmantojot ilgtspējīgu būvniecību, ņemot vērā visu vērtību ķēdi, automatizāciju un kontroles tehnoloģijas, kā arī samazinot ēku vispārējo ietekmi uz vidi.

(c) Ilgtspējīgas un zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni radošas tehnoloģijas energoietilpīgās pārstrādes rūpniecības nozarēs

(c) Ilgtspējīgas tehnoloģijas, kurām ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis un maza ietekme uz vidi, energoietilpīgās pārstrādes rūpniecības nozarēs

Pārstrādes rūpniecības nozaru konkurētspējas palielināšana, būtiski uzlabojot resursu un enerģijas efektivitāti un mazinot šādu rūpniecisku darbību ietekmi uz vidi visā vērtības ķēdē, veicinot zemas oglekļa dioksīda emisijas tehnoloģiju pārņemšanu, tostarp atjaunojamu enerģijas avotu un viedu progresīvo kontroles sistēmu tehnoloģiju integrēšanu un pāreju uz alternatīviem, ilgtspējīgākiem rūpnieciskajiem procesiem.

(d) Jauni ilgtspējīgi uzņēmējdarbības modeļi

Koncepciju un metodoloģijas izstrāde pielāgoties spējīgiem, uz zināšanām balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem individualizētās pieejās.

Koncepciju un metodoloģijas izstrāde pielāgoties spējīgiem, uz zināšanām balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem individualizētās pieejās. Atbalsta sniegšana jaunu ekoinovācijas uzņēmējdarbības modeļu un alternatīvu, resursu patēriņa ziņā efektīvu pieeju izstrādei.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.6. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.6. Kosmoss

1.6.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz kosmosu

Kosmosa izpētes un inovācijas konkrētais mērķis ir veicināt konkurētspējīgu un novatorisku kosmosa nozari un pētniecības kopienu, lai izstrādātu un izmantotu kosmosa infrastruktūru nolūkā apmierināt Savienības nākotnes politikas un sabiedrības vajadzības.

Kosmosa izpētes un inovācijas konkrētais mērķis ir veicināt konkurētspējīgu un novatorisku kosmosa nozari un pētniecības kopienu, lai izmantotu kosmosa infrastruktūru, lietojumus un pakalpojumus nolūkā apmierināt Savienības nākotnes politikas un sabiedrības vajadzības.

Eiropas kosmosa nozares nostiprināšana, veicinot kosmosa izpēti un inovāciju, ir ļoti svarīga, lai varētu saglabāt un nodrošināt Eiropas spēju piekļūt kosmosam un veikt tajā darbības, atbalstot Savienības politikas virzienus, starptautiskās stratēģiskās intereses un konkurenci starp kosmosa apguvē pieredzējušām un jauniesaistītām valstīm.

Eiropas kosmosa nozares — gan tās publiskā, gan privātā sektora — nostiprināšana, veicinot kosmosa izpēti un inovāciju, Zemes novērošanu, navigāciju, zinātni un izpēti, ir ļoti svarīga, lai varētu saglabāt un nodrošināt Eiropas spēju piekļūt kosmosam un veikt tajā darbības, atbalstot Savienības politikas virzienus, starptautiskās stratēģiskās intereses un konkurenci starp kosmosa apguvē pieredzējušām un jauniesaistītām valstīm un uzņēmumiem. Darbības izstrādā un ievieš papildinošā veidā, piedaloties Savienībai, Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) un dalībvalstīm.

1.6.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Kosmoss ir svarīgs, bet bieži vien nepamanāms faktors, kas veicina pakalpojumus un produktus, kuri ir ļoti svarīgi mūsdienu sabiedrībai, piemēram, navigācijas tehnoloģijas, komunikāciju, laikapstākļu prognozes un ģeogrāfisko informāciju. Politikas definēšana un īstenošana Eiropas, valstu un reģionālā līmenī arvien vairāk ir atkarīga no kosmosā iegūtas informācijas. Pasaules kosmosa nozare strauji attīstās un izvēršas jaunos reģionos (piemēram, Ķīnā un Dienvidamerikā). Eiropas rūpniecības nozare pašlaik ir ievērojama komerciāliem un zinātniskiem mērķiem izmantojamu pirmās klases satelītu eksportētāja. Globālās konkurences palielināšanās apdraud Eiropas stāvokli šajā jomā. Eiropa ir ieinteresēta nodrošināt, lai tās rūpniecības nozare turpina attīstīties šajā īpaši spēcīgas konkurences tirgū. Turklāt dati, kas iegūti no Eiropas zinātnes satelītiem, ir ļāvuši gūt dažus no visnozīmīgākajiem zinātniskajiem sasniegumiem pēdējās desmitgadēs Zemes zinātņu un astronomijas jomā. Izmantojot šo unikālo spēju, Eiropas zinātnes nozarei ir jāuzņemas īpaši svarīga loma stratēģijā “Eiropa 2020” identificēto problēmu risināšanā.

Kosmoss ir svarīgs, bet bieži vien neredzams faktors, kas dara pieejamus pakalpojumus un produktus, kuri ir ļoti svarīgi mūsdienu sabiedrībai, piemēram, navigācijas tehnoloģijas un komunikāciju, kā arī laikapstākļu prognozes un ģeogrāfisko informāciju, ko iegūst, novērojot Zemi ar satelītu palīdzību. Politikas definēšana un īstenošana Eiropas, valstu un reģionālā līmenī arvien vairāk ir atkarīga no kosmosā iegūtas informācijas. Pasaules kosmosa nozare strauji attīstās un izvēršas jaunos reģionos (piemēram, Ķīnā, Dienvidamerikā un Āfrikā). Eiropas rūpniecības nozare pašlaik ir ievērojama komerciāliem un zinātniskiem mērķiem izmantojamu pirmās klases satelītu eksportētāja. Globālās konkurences palielināšanās apdraud Eiropas stāvokli šajā jomā. Eiropa ir ieinteresēta nodrošināt, lai tās rūpniecības nozare turpina attīstīties šajā īpaši spēcīgas konkurences tirgū. Turklāt dati, kas iegūti no Eiropas zinātnes satelītiem, ir ļāvuši gūt dažus no visnozīmīgākajiem zinātniskajiem sasniegumiem pēdējās desmitgadēs Zemes zinātņu, fundamentālās fizikas un astronomijas jomā. Izmantojot šo unikālo spēju, Eiropas zinātnes nozarei ir jāuzņemas īpaši svarīga loma stratēģijā “Eiropa 2020” identificēto problēmu risināšanā.

Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un inovācija rada pamatu tādu spēju veidošanai kosmosa jomā, kuras ir svarīgas Eiropas sabiedrībai. Laikā, kad Amerikas Savienotās Valstis tērē pētniecībai un izstrādei aptuveni 25 % no to budžeta, kas atvēlēts kosmosa jomai, Savienība šim mērķim tērē mazāk nekā 10%. Turklāt kosmosa izpēte Savienībā ir sadrumstalota nedaudzu dalībvalstu vietējās programmās. Tehnoloģijas un konkurences priekšrocību saglabāšanai ir vajadzīga Savienības līmeņa rīcība, lai koordinētu kosmosa izpēti, veicinātu pētnieku dalību no visām dalībvalstīm un samazinātu šķēršļus starptautiskiem kopīgiem kosmosa izpētes projektiem. Tas ir jādara sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kas kopš 1975. gada ir veiksmīgi vadījusi rūpnieciskās satelītu izstrādes un tālākā kosmosa misijas starpvaldību līmenī ar dažām dalībvalstīm. Turklāt Eiropas satelītu sniegtā informācija piedāvās pieaugošu potenciālu novatorisku uz satelītiem balstītu pakārtoto pakalpojumu turpmākai attīstīšanai. Šī ir tipiska MVU darbības nozare, un tā būtu jāatbalsta ar pētniecības un inovāciju pasākumiem, lai gūtu maksimālu labumu no šīs iespējas un jo īpaši no ievērojamiem ieguldījumiem, kas veikti abās Savienības pamatiniciatīvās, proti, Galileo un GMES.

Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un inovācija rada pamatu tādu spēju veidošanai kosmosa jomā, kuras ir svarīgas Eiropas sabiedrībai. Laikā, kad Amerikas Savienotās Valstis tērē pētniecībai un izstrādei aptuveni 25 % no to budžeta, kas atvēlēts kosmosa jomai, Savienība šim mērķim tērē mazāk nekā 10%. Turklāt kosmosa izpēte Savienībā ir pieminēta dalībvalstu vietējās un EKA programmās. Tehnoloģijas un konkurences priekšrocību saglabāšanai ir vajadzīga Savienības līmeņa rīcība, lai koordinētu kosmosa izpēti, veicinātu pētnieku dalību no visām dalībvalstīm un samazinātu šķēršļus starptautiskiem kopīgiem kosmosa izpētes projektiem. Tas ir jādara sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kas kopš 1975. gada ir veiksmīgi vadījusi rūpnieciskās satelītu izstrādes un tālākā kosmosa misijas starpvaldību līmenī ar dažām dalībvalstīm. Turklāt Eiropas satelītu sniegtā informācija piedāvās pieaugošu potenciālu novatorisku uz satelītiem balstītu pakārtoto pakalpojumu turpmākai attīstīšanai. Šī ir tipiska MVU darbības nozare, un tā būtu jāatbalsta ar pētniecības un inovāciju pasākumiem, lai gūtu maksimālu labumu no šīs iespējas un jo īpaši no ievērojamiem ieguldījumiem, kas veikti abās Savienības pamatiniciatīvās, proti, Galileo un GMES, kā arī elektronisko komunikāciju nozarē, kas sniedz ieguldījumu Savienības digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanā.

Kosmoss dabiski pārsniedz zemes robežas, nodrošinot unikālas globāla mēroga iespējas, tādējādi dodot iespēju izstrādāt plaša mēroga projektus (piemēram, Starptautiskā kosmosa stacija, Informētība par situāciju kosmosā), ko īsteno starptautiskā sadarbībā. Lai varētu ieņemt būtisku lomu šādos starptautiskos kosmosa izpētes centienos nākamajās desmitgadēs, ir vajadzīga kopēja Eiropas kosmosa politika un Eiropas līmeņa pētniecības un inovācijas darbības.

Kosmosa izpēte un inovācija, ko veic pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, ir saskaņā ar Savienības kosmosa politikas prioritātēm, kuras pastāvīgi nosaka Savienības kosmosa padomes un Eiropas Komisija.

Kosmosa izpēte un inovācija, ko veic pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, ir saskaņā ar Savienības kosmosa politikas prioritātēm un Eiropas darbības programmu vajadzībām, kuras pastāvīgi nosaka Savienības kosmosa padomes un Eiropas Komisija.

1.6.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Eiropas konkurētspējas veicināšana, Eiropas kosmosa nozares neatkarība un inovācija

Šis virziens ietver konkurētspējīgas un uz uzņēmējdarbību vērstas kosmosa nozares nodrošināšanu un attīstīšanu apvienojumā ar pasaules līmeņa kosmosa izpētes kopienu, lai saglabātu Eiropas līderību un neatkarību kosmosa tehnoloģijā, veicinātu inovāciju kosmosa nozarē un veicinātu uz kosmosu balstītu inovāciju uz sauszemes, piemēram, izmantojot attālās izpētes un navigācijas datus.

Šis virziens ietver konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un uz uzņēmējdarbību vērstas kosmosa nozares nodrošināšanu un turpmāku attīstīšanu apvienojumā ar pasaules līmeņa kosmosa izpētes kopienu, lai saglabātu un stiprinātu Eiropas līderību, nodrošinot nepieciešamo tehnoloģiju — ar atbilstīgu gatavības pakāpi, nepieciešamo neatkarības līmeni un atbilstoši konkurētspējīgiem apstākļiem — pieejamību, un lai saglabātu un stiprinātu neatkarību stratēģiskās apakšnozarēs, piemēram, attiecībā uz piekļuvi kosmosa vai izšķiroši svarīgām, tostarp tīrām, tehnoloģijām, veicinātu inovāciju kosmosa nozarē un veicinātu uz kosmosu balstītu inovāciju uz sauszemes, piemēram, izmantojot attālās izpētes un navigācijas datus.

(b) Sasniegumu veicināšana kosmosa tehnoloģijās

Mērķis ir izstrādāt progresīvas kosmosa tehnoloģijas un darbības koncepcijas, sākot no idejas līdz demonstrējumiem kosmosā, tostarp navigācijas un attālās izpētes tehnoloģijas, kā arī aizsargāt kosmosa aktīvus no tādiem apdraudējumiem kā atkritumi un Saules uzliesmojumi. Lai izstrādātu un izmantotu progresīvas kosmosa tehnoloģijas, ir vajadzīga augsti kvalificētu inženieru un zinātnieku nepārtraukta izglītošana un apmācība.

Mērķis ir izstrādāt progresīvas kosmosa pamattehnoloģijas un darbības koncepcijas, sākot no idejas līdz demonstrējumiem kosmosā. Tas ietver tehnoloģijas kosmosa aktīvu aizsardzībai no tādiem apdraudējumiem kā atkritumi un Saules uzliesmojumi, kā arī tehnoloģijas satelīttelekomunikācijām, navigācijai, elektroniskajām komunikācijām vai telekomunikācijām un attālās izpētes operācijām. Lai izstrādātu un izmantotu progresīvas kosmosa tehnoloģijas, ir vajadzīga augsti kvalificētu inženieru un zinātnieku nepārtraukta izglītošana un apmācība, kā arī ciešas saiknes starp šiem speciālistiem un kosmosa lietojumu izmantotājiem.

No Eiropas satelītiem iegūto datu izmantošanu var būtiski palielināt, rīkojoties saskaņoti, lai koordinētu un organizētu kosmosa datu apstrādi, validāciju un standartizāciju. Arī inovācijas datu apstrādē un izplatīšanā var nodrošināt augstu atdevi no ieguldījumiem kosmosa infrastruktūrā un veicināt sabiedrības problēmu risināšanu, jo īpaši tad, ja šīs darbības koordinē globāli, piemēram, izmantojot Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu, Eiropas satelītu navigācijas programmu Galileo vai — attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājumiem — IPCC.

No Eiropas satelītiem iegūto datu izmantošanu var būtiski palielināt, rīkojoties saskaņoti, lai koordinētu un organizētu kosmosa datu apstrādi, validāciju, standartizāciju un ilgtspējīgu pieejamību, kā arī lai atbalstītu jaunu no šiem datiem izrietošu informācijas produktu un pakalpojumu izstrādi. Arī inovācijas datu apstrādē, izplatīšanā un savstarpējā izmantošanā, jo īpaši Zemes zinātnes datu un metadatu pieejamības veicināšanā un apmaiņā, var nodrošināt augstu atdevi no ieguldījumiem kosmosa infrastruktūrā un veicināt sabiedrības problēmu risināšanu, jo īpaši tad, ja šīs darbības koordinē globāli, piemēram, izmantojot Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu (GEOSS), proti, pilnībā izmantojot GMES programmu kā galveno Eiropas ieguldījumu, Eiropas satelītu navigācijas programmu Galileo vai — attiecībā uz klimata pārmaiņu un okeāna monitoringa jautājumiem — IPCC. Tiks atbalstīta šo inovāciju ātra ieviešana attiecīgajā lietojumā. Tas ietver arī datu izmantošanu turpmākai zinātniskajai izpētei.

(d) Eiropas pētniecības veicināšana starptautisku kosmosa partnerību atbalstam

Kosmosa uzņēmumi pārsvarā ir globāli. Jo īpaši acīmredzams tas ir attiecībā uz tādām darbībām kā Informētība par situāciju kosmosā (SSA) un daudzi kosmosa zinātnes un izpētes projekti. Arvien lielāku nozīmi šādās starptautiskās partnerībās ieņem progresīvas kosmosa tehnoloģijas attīstība. To pieejamības nodrošināšana ir svarīgs veiksmes faktors Eiropas pētniekiem un rūpniecības nozarei.

(da) Galileo un EGNOS sistēmās veikto ieguldījumu atdeves un Eiropas vadošās lomas lejupējos lietojumos nodrošināšana

Eiropas satelītnavigācijas sistēmas „Galileo” un „EGNOS” ir stratēģisks Eiropas ieguldījums un, lai tās sniegtu sociālekonomisku labumu, ir nepieciešama novatorisku lejupēju lietojumu izstrāde. Profesionāliem lietojumiem, piemēram, precīzajai lauksaimniecībai, ģeodēzijai, laika noteikšanai un sinhronizācijai apvienojumā ar Zemes novērošanas pakalpojumiem ir jāpastiprina no EGNOS un Galileo gūtais labums, lai nodrošinātu Eiropas rūpniecības vadošo lomu.

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Piekļuve riska finansējumam

2.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir palīdzēt novērst tirgus nepilnības attiecībā uz piekļuvi riska finansējumam pētniecības un inovācijas vajadzībām.

Situācija attiecībā uz ieguldījumiem pētniecības un inovācijas jomā ir graujoša, jo īpaši MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un augstu izaugsmes potenciālu. Finansējuma nodrošināšanā ir vērojami vairāki būtiski tirgus trūkumi, piemēram, inovācijas, kas vajadzīgas politikas mērķu sasniegšanai, parasti izrādās pārāk riskantas, lai tirgus tās varētu uzņemties.

Šādas problēmas palīdzētu atrisināt aizņēmuma mehānisms un pašu kapitāla mehānisms, tādējādi uzlabojot attiecīgo pētniecības un inovācijas pasākumu finansējuma un riska profilus. Tas savukārt atvieglos uzņēmumu un citu finansējuma saņēmēju piekļuvi kredītiem, garantijām un citiem riska finansējuma veidiem, veicinās ieguldījumus agrīnā posmā un jaunu riska kapitāla fondu izveidi, uzlabos zināšanu nodošanu un intelektuālā īpašuma tirgu, piesaistīs līdzekļus riska kapitāla tirgum un kopumā palīdzēs īstenot vienmērīgu pāreju no jaunu produktu un pakalpojumu koncepcijas, izstrādes un demonstrējumiem uz to komercializāciju.

Vispārējā ietekme būs tāda, ka palielināsies privātā sektora vēlme ieguldīt pētniecībā un inovācijā, un tādējādi tiks veicināta stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķa sasniegšana, proti, līdz desmitgades beigām pētniecībā un izstrādē ieguldīt 3 % no Savienības IKP. Finanšu instrumentu izmantošana arī palīdzēs sasniegt visu to nozaru un politikas jomu pētniecības un inovācijas mērķus, kurām ir svarīga nozīme sabiedrības problēmu risināšanā (piemēram, klimata pārmaiņas, energoefektivitāte un resursu efektivitāte, globālais pārtikas nodrošinājums, veselības aprūpes nodrošināšana un sabiedrības novecošana), konkurētspējas palielināšanā, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes atbalstīšanā un vides un cita sabiedriska labuma nodrošināšanā.

2.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Lai palielinātu kredītu un garantiju piešķiršanas un pētniecības un inovācijas politikas mērķu sasniegšanas iespējamību, ir vajadzīgs Savienības līmeņa aizņēmuma mehānisms pētniecībai un inovācijai. Pašreizējās atšķirības tirgū starp pieprasījumu pēc kredītiem un garantijām riskantiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā un to piedāvājumu, kas tiek risinātas, izmantojot riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM), visticamāk, saglabāsies, komercbankām pārsvarā atturoties no augstāka riska kredītu piešķiršanas. Pieprasījums pēc RDFM kreditēšanas ir bijis augsts kopš mehānisma ieviešanas 2007. gada vidū — tā darbības pirmajā posmā (no 2007. līdz 2010. gadam) tā absorbcijas spēja pārsniedza sākotnējās cerības par vairāk nekā 50 % aktīvo kredītu apstiprināšanas ziņā (EUR 7,6 miljardi attiecībā pret prognozētajiem EUR 5 miljardiem).

Turklāt bankām parasti trūkst spēju novērtēt zināšanu aktīvus, piemēram, intelektuālo īpašumu, un tāpēc bieži tās nevēlas ieguldīt uz zināšanām balstītos uzņēmumos. Sekas ir tādas, ka daudzi izveidoti novatoriski uzņēmumi — gan lieli, gan mazi — nevar saņemt kredītus augstāka riska pētniecības un inovācijas pasākumiem. Eiropas Investīciju bankai — vadošajam aizņēmuma mehānismam, kas darbojas Komisijas uzdevumā — būs tiesības sniegt aizdevumus projektiem ar augstu tehnoloģisko risku, nevis tikai piedāvāt aizdevumus ar likmēm, kas zemākas par tirgus procentu likmēm, projektiem ar zemu tehnoloģisko risku. Tomēr uz šīm pilnvarām attieksies portfeļa un projekta riska pārvaldības kritēriji un atbilstošie riska atdeves kritēriji un uzraudzības prasības, kas pieņemtas atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem.

Finansējums būs pieejams nenodrošinātu aizdevumu veidā.

Šo tirgus nepilnību cēlonis būtībā ir neskaidrības, informācijas asimetrijas un augstās izmaksas, kas saistītas ar mēģinājumiem risināt šos jautājumus, — jaunizveidotiem uzņēmumiem ir pārāk maza uzkrātā pieredze, lai apmierinātu iespējamo kreditoru prasības, un bieži vien pat pieredzējuši uzņēmumi nevar sniegt pietiekami daudz informācijas, un pētniecības un inovācijas ieguldījumu sākumposmā nebūt nav skaidrs, vai centienu rezultāts faktiski būs veiksmīga inovācija.

Šī problēma īpašā veidā ietekmē arī zināšanu un tehnoloģiju nodošanu starp valsts pētniecību, ko veic universitātes un pētniecības centri, un uzņēmumiem, kuriem nepieciešams inovatīvā potenciāla apstiprinājums — attiecīgs koncepcijas pierādījums —, ar ko pierāda, ka nodotās zināšanas un tehnoloģijas nonāks tirgū.

Turklāt uzņēmumiem koncepcijas izstrādes posmā vai uzņēmumiem, kas darbojas jaunās jomās, parasti nav pieejams pietiekams finansiāls nodrošinājums. Vēl viens kavējošs faktors ir tāds, ka pat tad, ja pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā tiek radīts komerciāls produkts vai pakalpojums, nebūt nav skaidrs, vai uzņēmums, kas ieguldījis savus spēkus, spēs ekskluzīvi uzņemties no tā izrietošos ieguvumus.

Savienības pievienotās vērtības ziņā aizņēmuma mehānisms palīdzēs novērst tirgus nepilnības, kas liedz privātajam sektoram optimāli ieguldīt pētniecībā un inovācijā. Tā īstenošana ļaus apvienot resursu kritisko masu no Savienības budžeta un — pēc riska dalīšanas principa — no finanšu iestādes(-ēm), kam uzticēta tā īstenošana. Tas savukārt stimulēs uzņēmumus ieguldīt vairāk to naudas līdzekļu pētniecībā un inovācijā, nekā tie ieguldītu citos gadījumos. Turklāt aizņēmuma mehānisms arī palīdzēs organizācijām — gan valsts, gan privātām — mazināt risku, ko rada iepirkuma organizēšana pirmskomercializācijas posmā vai novatorisku produktu un pakalpojumu iepirkuma organizēšana.

Lai palīdzētu uzlabot pašu kapitāla finansējuma pieejamību ieguldījumiem agrīnā un izaugsmes posmā un veicinātu Savienības riska kapitāla tirgus attīstību, ir vajadzīgs Savienības līmeņa pašu kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijai. Tehnoloģiju nodošanas un darbības uzsākšanas posmā jauni uzņēmumi saskaras ar t. s. “nāves ieleju”, kad valsts dotāciju piešķiršana pētniecībai tiek apturēta, un ir neiespējami piesaistīt privāto finansējumu. Valsts atbalsts, kura mērķis ir piesaistīt privāto priekšizpētes un darbības uzsākšanas kapitālu, lai aizpildītu šo trūkstošo posmu, pašlaik ir pārāk sadrumstalots un saraustīts, vai arī trūkst vajadzīgās pieredzes tā pārvaldībai. Turklāt vairums riska kapitāla fondu Eiropā ir pārāk mazi, lai atbalstītu novatorisku uzņēmumu nepārtrauktu izaugsmi, un tiem nav kritiskās masas, lai specializētos un darbotos starpvalstu līmenī.

Lai palīdzētu uzlabot pašu kapitāla finansējuma pieejamību ieguldījumiem agrīnā un izaugsmes posmā un veicinātu Savienības riska kapitāla tirgus attīstību, ir vajadzīgs Savienības līmeņa pašu kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijai. Tehnoloģiju pārneses un darbības sākšanas posmā jaunie uzņēmumi nonāk “nāves ielejā”, kur pētniecībai paredzētās publiskās dotācijas izsīkst un ir neiespējama privātā finansējuma piesaiste. Valsts atbalsts, kura mērķis ir piesaistīt privāto priekšizpētes un darbības uzsākšanas kapitālu, lai aizpildītu šo trūkstošo posmu, pašlaik ir pārāk sadrumstalots un saraustīts, vai arī trūkst vajadzīgās pieredzes tā pārvaldībai. Turklāt vairums riska kapitāla fondu Eiropā ir pārāk mazi, lai atbalstītu novatorisku uzņēmumu nepārtrauktu izaugsmi, un tiem nav kritiskās masas, lai specializētos un darbotos starpvalstu līmenī.

Sekas ir smagas. Pirms finanšu krīzes summa, ko Eiropas riska kapitāla fondi ieguldīja MVU, bija apmēram EUR 7 miljardi gadā, savukārt 2009. un 2010. gadā tā svārstījās no EUR 3 miljardiem līdz EUR 4 miljardiem. Samazināts finansējums riska kapitālam ir ietekmējis vairāku uzņēmumu darbības uzsākšanu, uz ko tika vērsti riska kapitāla fondi, — 2007. gadā riska kapitāla finansējumu saņēma aptuveni 3000 MVU salīdzinājumā ar tikai 2500 MVU 2010. gadā.

Savienības pievienotās vērtības ziņā pašu kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijai papildinās valstu shēmas, kas nevar nodrošināt pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Agrīna posma darījumiem būs arī demonstrējumu efekts, kas var būt noderīgs publiskā un privātā sektora ieguldītājiem visā Eiropā. Attiecībā uz izaugsmes posmu tikai Eiropas līmenī ir iespējams sasniegt vajadzīgo mērogu un aktīvi iesaistīt privātā sektora ieguldītājus, kas ir svarīgi pašuzturoša riska kapitāla tirgus darbībai.

Aizņēmuma un pašu kapitāla mehānismi, kas atbalstīti vairākiem papildpasākumiem, veicinās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” politikas mērķu sasniegšanu. Tāpēc tie tiks atvēlēti Eiropas zinātniskās bāzes konsolidācijai un kvalitātes paaugstināšanai, pētniecības un inovācijas veicināšanai, izmantojot uz uzņēmējdarbību vērstu programmu, un sabiedrības problēmu risināšanai, īpaši pievēršoties tādām darbībām kā izmēģinājuma projekti, demonstrējumi, izmēģinājuma stendi un ieviešana tirgū.

Aizņēmuma un pašu kapitāla mehānismi, kas atbalstīti vairākiem papildpasākumiem, veicinās pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” politikas mērķu sasniegšanu. Tāpēc tie tiks atvēlēti Eiropas zinātniskās bāzes konsolidācijai un kvalitātes paaugstināšanai, pētniecības un inovācijas veicināšanai, izmantojot uz uzņēmējdarbību vērstu programmu, un sabiedrības problēmu risināšanai, īpaši pievēršoties tādām darbībām kā izmēģinājuma projekti, demonstrējumi, izmēģinājuma stendi un ieviešana tirgū. Ir jānodrošina specifiskas atbalsta darbības, piemēram, MVU paredzētas informēšanas un apmācības darbības. Šo darbību plānošanā un īstenošanā būtu jāiesaista reģionālās iestādes, MVU apvienības, tirdzniecības kameras un finanšu starpnieki.

Turklāt tie palīdzēs sasniegt pētniecības un inovācijas mērķus citās programmās un politikas jomās, piemēram, kopējā lauksaimniecības politikā, klimata politikā (pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pielāgošanās klimata pārmaiņām) un kopējā zivsaimniecības politikā. Tiks attīstīta papildināmība ar valstu un reģionāliem finanšu instrumentiem kohēzijas politikas vienotā stratēģiskā satvara kontekstā, kur gaidāma finanšu instrumentu nozīmīguma palielināšanās.

To izstrādē ņem vērā vajadzību novērst konkrētās tirgus nepilnības, šo un citu jomu raksturīgās iezīmes (piemēram, dinamisma pakāpi un uzņēmumu veidošanas intensitāti) un finansējuma prasības. Budžeta piešķīrumus starp instrumentiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā var pielāgot mainīgajiem ekonomikas apstākļiem.

Pašu kapitāla mehānisms un aizņēmuma mehānisma MVU paredzētā daļa tiks ieviesti kā daļa no diviem ES finanšu instrumentiem, kas sniedz pašu kapitālu un aizņēmuma finansējumu MVU pētniecības un izstrādes darbībām un izaugsmei kopā ar pašu kapitāla un aizņēmuma mehānismiem saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu.

2.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Aizņēmuma mehānisms, kas nodrošina aizņēmuma finansējumu pētniecībai un inovācijai: “Savienības aizņēmumu un garantiju pakalpojums pētniecībai un inovācijai”

Mērķis ir uzlabot aizņēmuma finansējuma — kredītu, garantiju, pretgarantiju, citu aizņēmuma un riska finansējuma veidu — pieejamību valsts un privātām organizācijām un publiskā un privātā sektora partnerībām, kas iesaistījušās pētniecības un inovācijas pasākumos, kuriem vajadzīgi riskanti ieguldījumi, lai tie būtu veiksmīgi. Galveno uzmanību pievērš atbalstam pētniecībai un inovācijai, kam ir augsts riska, taču arī augsts izcilības potenciāls. Galvenā uzmanība tiek pievērsta ar konkrēto projektu, nevis ar uzņēmumu saistītajam riskam, jo īpaši MVU gadījumā. Lai nodrošinātu kritisko masu un īstenotu pieeju, kas ietver visu inovāciju ķēdi, šie mehānismi pirmām kārtām tiks izmantoti darbībām, kuras izriet no citām pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansētām darbībām, tostarp jaunā MVU paredzētā instrumenta 3. posma atbalstam.

Ņemot vērā to, ka viens no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķiem ir veicināt esošās plaisas samazināšanu starp pētniecību un izstrādi un inovāciju, palīdzot jaunas vai uzlabotas preces un pakalpojumus ieviest tirgū un ņemot vērā koncepcijas pierādījuma posma būtisko lomu zināšanu nodošanas procesā, ieviesīs mehānismus, kas ļauj tādu koncepcijas pierādījuma posmu finansēšanu, kas nepieciešami, lai apstiprinātu pētījumu rezultātu nozīmīgumu, atbilstību un turpmāko novatorisko ietekmi vai nodotos izgudrojumus.

Mērķa grupa — galīgie saņēmēji varētu būt jebkura lieluma tiesību subjekti, kas var aizņemties un atmaksāt naudu, un jo īpaši MVU, kam ir inovācijas un straujas izaugsmes potenciāls, uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un lieli uzņēmumi, universitātes un pētniecības institūti, pētniecības infrastruktūras un inovācijas infrastruktūras pārvaldītāji, kā arī īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai izveidoti projekti.

Aizņēmuma mehānisma finansējumam ir šādi divi pamatkomponenti:

(1) tāds, ko nosaka pieprasījums, kad kredīti un garantijas tiek piešķirtas rindas kārtībā, īpaši atbalstot tādus saņēmējus kā MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu. Šis komponents reaģē uz stabilu un nepārtrauktu izaugsmi, kas atspoguļojas RDFM aizdevumu apjomā, kuru nosaka pieprasījums. Saskaņā ar MVU daļu atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību MVU un citām pētniecības un izstrādes un/vai inovāciju virzītām struktūrām.

(1) tāds, ko nosaka pieprasījums, kad kredīti un garantijas tiek piešķirtas rindas kārtībā, īpaši atbalstot tādus saņēmējus kā MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu. Šis komponents reaģē uz stabilu un nepārtrauktu izaugsmi, kas atspoguļojas RDFM aizdevumu apjomā, kuru nosaka pieprasījums. MVU daļas ietvaros atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību MVU un citām pētniecības un izstrādes un/vai inovāciju virzītām struktūrām, piemēram, finansēšanu, kuras pamatā ir intelektuālais īpašums, vai nemateriālo aktīvu izmantošanu nodrošinājumam.

(2) mērķtiecīgs, koncentrējoties uz politikas virzieniem un pamatnozarēm, kas ir ļoti svarīgas sabiedrības problēmu risināšanā, konkurētspējas palielināšanā, ilgtspējīgas, zema oglekļa dioksīda līmeņa un integrējošas izaugsmes atbalstīšanā un vides un cita sabiedriska labuma radīšanā. Šis komponents palīdz Savienībai pievērsties nozaru politikas mērķu pētniecības un inovācijas aspektiem.

(b) Pašu kapitāla mehānisms, kas nodrošina pašu kapitāla finansējumu pētniecībai un inovācijai: “Savienības pašu kapitāla instrumenti pētniecībai un inovācijai”

Mērķis ir veicināt Eiropas riska kapitāla tirgus nepilnību novēršanu un nodrošināt pašu kapitālu un kvazikapitālu, lai apmierinātu novatorisku uzņēmumu attīstības un finansējuma vajadzības, sākot no priekšizpētes posma līdz pat izaugsmei un darbības paplašināšanai. Galveno uzmanību pievērš pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un saistīto politikas virzienu mērķu atbalstam.

Mērķa grupa — galīgie saņēmēji varētu būt jebkura lieluma uzņēmumi, kas veic vai uzsākuši inovācijas darbības, bet īpaša uzmanība tiek pievērsta novatoriskiem MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

Pašu kapitāla mehānisms ir paredzēts tam, lai sniegtu agrīna posma riska kapitāla līdzekļus, nodrošinot riska kapitālu un kvazikapitālu (arī t.s. mezonīna kapitālu) atsevišķiem portfeļa uzņēmumiem. Instrumentam būs iespēja veikt paplašināšanās un izaugsmes posma ieguldījumus apvienojumā ar Pašu kapitāla mehānismu izaugsmei saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu, lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību uzņēmumu darbības uzsākšanas un attīstības posmā.

Pašu kapitāla mehānisms ir paredzēts tam, lai sniegtu riska kapitāla līdzekļus, nodrošinot riska kapitālu un kvazikapitālu (arī t. s. mezonīna kapitālu) atsevišķiem agrīnā posma portfeļa uzņēmumiem. Instrumentam būs iespēja veikt paplašināšanās un izaugsmes posma ieguldījumus apvienojumā ar Pašu kapitāla mehānismu izaugsmei saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu, lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību uzņēmumu darbības uzsākšanas un attīstības posmā.

Pašu kapitāla mehānisms, ko noteiks galvenokārt pieprasījums, izmanto portfeļa pieeju, saskaņā ar kuru riska kapitāla fondi un citi pielīdzināmi starpnieki atlasa uzņēmumus, kuros ieguldīt.

Lai palīdzētu sasniegt konkrētus politikas mērķus, var tikt izmantota mērķfinansējuma metode, pamatojoties uz Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā gūto pozitīvo pieredzi mērķfinansējuma piešķiršanā ekoinovācijai.

Lai palīdzētu sasniegt konkrētus politikas mērķus, tiek izmantota mērķfinansējuma metode, pamatojoties uz Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā gūto pozitīvo pieredzi mērķfinansējuma piešķiršanā ekoinovācijai, jo īpaši nolūkā sasniegt ar konstatētajām sabiedrības problēmām saistītos mērķus.

Ar koncepcijas pierādījuma prasību atbalsta zināšanu un tehnoloģiju nodošanas procesus industrializācijas posma iepriekšējās kārtās, lai apstiprinātu un vajadzības gadījumā palielinātu minētās nodošanas novatorisko ietekmi tirgū, tajā mazinot neskaidrības un riskus, kas raksturīgi pētījumu rezultātu un valsts pētniecības telpā radīto izgudrojumu nodošanai ražošanas nozarei.

Mehānisma daļa darbības uzsākšanas kapitāla nodrošināšanai, kas atbalsta priekšizpētes un agrīnās darbības posmus, cita starpā ļauj ieguldīt pašu kapitālu zināšanu nodošanas organizācijās, priekšizpētes kapitāla fondos, pārrobežu priekšizpētes un agrīnā posma kapitāla fondos, uzņēmējdarbības aizgādņu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, intelektuālā īpašuma aktīvos, intelektuālā īpašuma tiesību apmaiņas un tirdzniecības platformās, agrīnā posma riska kapitāla fondos un pārrobežu darbībām paredzētos darbības uzsākšanas kapitāla fondos, iespējams, apvienojumā ar konkurētspējas un MVU programmā paredzēto pašu kapitāla mehānismu izaugsmes veicināšanai.

Mehānisma daļa tālākās izaugsmes kapitāla nodrošināšanai ir paredzēta tam, lai veiktu ieguldījumus paplašināšanās un izaugsmes posmā apvienojumā ar Pašu kapitāla mehānismu izaugsmei saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu, tostarp ieguldījumus savstarpējo ieguldījumu fondos, kas darbojas pārrobežu mērogā un iegulda riska kapitāla fondos, no kuriem lielākajai daļai būs tematiska orientācija, kas atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

Mehānisma daļa tālākās izaugsmes kapitāla nodrošināšanai ir paredzēta tam, lai veiktu ieguldījumus paplašināšanās un izaugsmes posmā apvienojumā ar PKM, tostarp ieguldījumus privātā un publiskā sektora savstarpējo ieguldījumu fondos, kas darbojas pārrobežu mērogā un iegulda riska kapitāla fondos, no kuriem lielākajai daļai būs tematiska orientācija, kas atbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – b punkts – 7.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju Eiropas riska kapitāla tirgū un no tās izrietošo steidzamību, jānodrošina iespēja līdz 2014.–2020. gada budžeta plānošanas perioda sākumam sagatavot riska kapitāla savstarpējo ieguldījumu fonda izmēģinājuma projektu.

Pamatojums

Riska kapitāls ir svarīgs finansējuma avots tūkstošiem novatorisku Eiropas uzņēmumu darbības uzsākšanai un MVU ar ātri augošu potenciālu, kuriem ir grūti saņemt finansējumu no bankām, jo to uzņēmējdarbības modeļi, lai gan daudzsološi, vēl nav pārbaudīti praksē. Riska kapitāla savstarpējo ieguldījumu fonda izmēģinājuma projekta īstenošana, ļaujot pēc iespējas palielināt ES budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, palīdzētu novērst pašreizējo krīzi.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – b punkts – 7.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pašu kapitāla mehānismu, kas nodrošina pašu kapitāla finansējumu, izmanto kopā ar PKM kā vienotu integrētu ES instrumentu, lai uzņēmumiem nodrošinātu riska kapitāla finansējumu inovācijām un izaugsmei no priekšizpētes posma līdz pat izaugsmes posmam.

Pamatojums

Praksē abiem riska kapitāla atbalsta instrumentiem atbilstoši pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” un programmai „COSME” jāveido vienots, integrēts finansēšanas instruments, lai to izmantošana būtu efektīva un tie apmierinātu tirgus vajadzības.

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Inovācija mazos un vidējos uzņēmumos

3.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir stimulēt izaugsmi, paaugstinot inovācijas līmeni MVU un ņemot vērā to dažādās inovācijas vajadzības visā inovācijas ciklā attiecībā uz visiem inovācijas veidiem, tādējādi radot straujāk augošus, starptautiski aktīvus MVU.

Konkrētais mērķis ir stimulēt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, paaugstinot inovācijas līmeni MVU un ņemot vērā to dažādās inovācijas vajadzības visā inovācijas ciklā attiecībā uz visiem inovācijas veidiem, tādējādi radot straujāk augošus, starptautiski aktīvus MVU.

Ņemot vērā, ka MVU ir galvenā loma Eiropas ekonomikā, pētniecībai un inovācijai MVU būs izšķiroša nozīme konkurētspējas paaugstināšanā, ekonomikas izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā un tādējādi arī stratēģijas “Eiropa 2020” un jo īpaši tās pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanā.

Tomēr, neraugoties uz MVU būtisko ieguldījumu ekonomikā un nodarbinātībā un ievērojamo inovācijas potenciālu, tiem ir jārisina ar to lielumu saistītas problēmas, lai tie varētu kļūt novatoriskāki un konkurētspējīgāki. Lai gan Eiropa rada līdzīgu skaitu jaunizveidotu uzņēmumu kā Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropas MVU ir daudz grūtāk attīstīties par lieliem uzņēmumiem nekā līdzvērtīgiem uzņēmumiem ASV. Papildu spiedienu uz tiem rada internacionalizētā uzņēmējdarbības vide, kurā vērtības ķēdes kļūst arvien vairāk savstarpēji saistītas. MVU ir jāuzlabo to inovatīvā spēja. Lai tie varētu veiksmīgi konkurēt strauji augošajos pasaules tirgos, tiem ir ātrāk un plašāk jārada, jāapgūst un jākomercializē jaunas zināšanas un uzņēmējdarbības idejas. Galvenais uzdevums ir stimulēt lielāku inovāciju MVU, tādējādi palielinot to konkurētspēju un izaugsmi.

Tomēr, neraugoties uz MVU būtisko ieguldījumu ekonomikā un nodarbinātībā un ievērojamo inovācijas potenciālu, tiem ir jārisina dažādas problēmas, lai tie varētu kļūt novatoriskāki un konkurētspējīgāki, tostarp finanšu līdzekļu trūkums un finansējuma pieejamība, nepietiekamas iemaņas inovāciju pārvaldībā, vāja veiktspēja tīklu veidošanā un sadarbībā ar ārējiem partneriem un publiskā iepirkuma nepietiekama izmantošana inovāciju atbalstīšanai mazajos un vidējos uzņēmumos. Lai gan Eiropa rada līdzīgu skaitu jaunizveidotu uzņēmumu kā Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropas MVU ir daudz grūtāk attīstīties par lieliem uzņēmumiem nekā līdzvērtīgiem uzņēmumiem ASV. Papildu spiedienu uz tiem rada internacionalizētā uzņēmējdarbības vide, kurā vērtības ķēdes kļūst arvien vairāk savstarpēji saistītas. MVU ir jāuzlabo to pētniecības un inovatīvā spēja. Lai tie varētu veiksmīgi konkurēt strauji augošajos pasaules tirgos, tiem ir ātrāk un plašāk jārada, jāapgūst un jākomercializē jaunas zināšanas un uzņēmējdarbības idejas. Galvenais uzdevums ir stimulēt lielāku inovāciju MVU, tādējādi palielinot to konkurētspēju un ilgtspēju.

Ierosināto darbību mērķis ir papildināt valstu un reģionālo uzņēmējdarbības inovācijas politiku un programmas, veicināt sadarbību starp MVU un citiem inovācijā iesaistītiem dalībniekiem, aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecību/izstrādi un veiksmīgu ieviešanu tirgū, nodrošināt uzņēmējdarbības inovācijai labvēlīgāku vidi, tostarp pieprasījuma līmeņa pasākumus, un atbalstu, ņemot vērā inovācijas procesu mainīgumu, jaunas tehnoloģijas, tirgus un uzņēmējdarbības modeļus.

Ierosināto darbību mērķis ir papildināt valstu un reģionālo uzņēmējdarbības inovācijas politiku un programmas, veicināt sadarbību starp MVU un citiem inovācijā iesaistītiem dalībniekiem, aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecību/izstrādi un veiksmīgu ieviešanu tirgū, nodrošināt uzņēmējdarbības inovācijai labvēlīgāku vidi, tostarp pieprasījuma līmeņa pasākumus, un citus pasākumus, kas paredzēti, lai veicinātu publiskajā telpā izstrādāto zināšanu nodošanu, un atbalstu, ņemot vērā inovācijas procesu mainīgumu, jaunas tehnoloģijas, tirgus un uzņēmējdarbības modeļus.

Lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotu pieeju, tiks izveidota cieša saikne ar Savienības nozaru politikas virzieniem, jo īpaši Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu un kohēzijas politikas fondiem.

3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

MVU ir galvenie inovācijas virzītājspēki, ņemot vērā to spēju jaunas idejas ātri un efektīvi pārvērst veiksmīgā uzņēmējdarbībā. Tie kalpo kā svarīgi zināšanu tālāknodošanas kanāli, ar kuru starpniecību pētniecības rezultāti tiek ieviesti tirgū. Pēdējie divdesmit gadi ir pierādījuši, ka ar novatorisku MVU iniciatīvu ir notikusi sektoru pilnīga atjaunošana un jaunu nozaru radīšana. Strauji augošiem uzņēmumiem ir ļoti svarīga nozīme jaunu nozaru attīstībā un to strukturālo pārmaiņu paātrināšanā, kas Eiropai ir vajadzīgas, lai tā kļūtu par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un rada zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni, ar ilgtspējīgu izaugsmi un augstas kvalitātes darbvietām.

MVU darbojas visās ekonomikas nozarēs. Eiropas ekonomikā tie veido svarīgāku daļu nekā citos reģionos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Visu veidu MVU var būt novatoriski. Tie ir jāiedrošina un jāatbalsta ieguldījumu veikšanā pētniecībā un inovācijā. To darot, tiem jāspēj pilnībā izmantot iekšējā tirgus un ERA inovatīvo potenciālu, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropā un ārpus tās un sniegtu ieguldījumu galveno sabiedrības problēmu atrisināšanā.

MVU darbojas visās ekonomikas nozarēs. Eiropas ekonomikā tie veido svarīgāku daļu nekā citos reģionos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Visu veidu MVU var būt novatoriski. Tie ir jāatbalsta ieguldījumu veikšanā pētniecībā un inovācijā un ir jāstiprina arī to spēja pārvaldīt inovāciju procesus. To darot, tiem jāspēj pilnībā izmantot iekšējā tirgus un ERA inovatīvo potenciālu, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropā un ārpus tās un sniegtu ieguldījumu galveno sabiedrības problēmu atrisināšanā.

MVU dalība Savienības pētniecībā un inovācijā nostiprina to pētniecības un izstrādes, kā arī tehnoloģiskās spējas, palielina to spēju radīt, apgūt un izmantot jaunas zināšanas, veicina jaunu risinājumu izmantošanu ekonomikā, stimulē inovāciju produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu jomā, veicina uzņēmējdarbību lielākos tirgos un internacionalizē MVU zināšanu tīklus. Tāpēc MVU, kuros ir ieviesta laba inovācijas pārvaldība, tādējādi bieži paļaujoties uz ārēju pieredzi un prasmēm, uzrāda labākus darbības rezultātus nekā citi. MVU ir jāuzņemas būtiska loma kā tehnoloģiju un zināšanu nodošanas procesu saņēmējiem, sniedzot ieguldījumu to inovāciju laišanā tirgū, kuras rada universitātes, publiskās pētniecības struktūras un MVU, kas nodarbojas ar pētniecību.

Lai MVU pārvarētu ar to lielumu saistītās problēmas, tādas kā, piemēram, piekļuve tehnoloģiskajai un zinātniskajai kompetencei un jauniem tirgiem, svarīgs elements to inovācijas stratēģijā ir pārrobežu sadarbība. Tie sniedz ieguldījumu, lai idejas pārvērstu peļņā un uzņēmuma izaugsmē un tādējādi palielinātu privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.

Svarīga nozīme MVU darbības veicināšanā ir reģionālām un valstu pētniecības un inovācijas programmām, ko bieži atbalsta Eiropas kohēzijas politika. Konkrētāk, kohēzijas politikas fondiem ir svarīga nozīme, veidojot MVU spējas un nodrošinot tiem “pakāpienus” uz izcilību, lai attīstītu izcilus projektus, kas var konkurēt par finansējumu pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Tomēr tikai ļoti nedaudzas no valstu un reģionālām programmām nodrošina finansējumu MVU veiktiem pārrobežu pētniecības un inovācijas pasākumiem, novatorisku risinājumu izplatīšanai un apgūšanai Savienības mērogā vai pārrobežu inovācijas atbalsta pakalpojumiem. Grūtākais uzdevums ir sniegt MVU tematiski atvērtu atbalstu starptautisku projektu īstenošanā atbilstoši uzņēmumu inovācijas stratēģijām. Tāpēc, lai papildinātu valstu un reģionālā līmenī veiktus pasākumus, palielinātu to ietekmi un ieviestu pētniecības un inovācijas atbalsta sistēmas, ir vajadzīga rīcība Savienības līmenī.

3.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) MVU atbalsta integrēšana

(a) Atbalsts MVU ar specializēta MVU instrumenta palīdzību

MVU tiek atbalstīti visā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikā. Šajā nolūkā specializēts MVU instruments sniedz pakāpenisku un vienmērīgu atbalstu, aptverot visu inovācijas ciklu. MVU instruments ir vērsts uz visu veidu novatoriskiem MVU, kas izrāda stingru apņemšanos attīstīties, augt un kļūt starptautiskiem. To nodrošina visu veidu inovācijai, tostarp pakalpojumu, netehnoloģiskajai un sociālajai inovācijai. Mērķis ir attīstīt un izmantot MVU inovatīvo potenciālu, nodrošinot trūkstošo finansējumu augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā, veicinot jauninājumus un palielinot pētniecības rezultātu komercializāciju privātajā un publiskajā sektorā.

Specializēts MVU instruments sniedz pakāpenisku un vienmērīgu atbalstu, aptverot visu inovācijas ciklu. MVU instruments ir vērsts uz visu veidu inovāciju MVU, kas izrāda stingru apņemšanos attīstīties, augt un kļūt starptautiskiem, kā arī veikt inovācijas, īpaši koncentrējoties uz uzņēmumu darbības uzsākšanu, atdalīšanos no mātesuzņēmuma un strauji augošiem MVU. MVU būs galvenie pieteikumu iesniedzēji šī atbalsta saņemšanai, tomēr tos arī mudinās sadarboties ar pētniecības institūtiem un citiem uzņēmumiem. To nodrošina visu veidu inovācijai, tostarp pakalpojumu, netehnoloģiskajai un sociālajai inovācijai, ja katrai darbībai ir skaidra Savienības pievienotā vērtība. Mērķis ir attīstīt un izmantot MVU inovatīvo potenciālu, nodrošinot trūkstošo finansējumu augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā, veicinot jauninājumus un palielinot pētniecības rezultātu komercializāciju privātajā un publiskajā sektorā. Instruments nodrošinās kvalitātes marķējumu sekmīgiem MVU, ņemot vērā to dalību publiskajā iepirkumā.

Šī instrumenta pārvaldībā izmantos vienotu pārvaldības struktūru, vienkāršu administratīvo režīmu un vienotu kontaktpunktu. To īsteno, izmantojot augšupējo pieeju un atklātus konkursus.

Īpaši inovāciju atbalsta pakalpojumi tiks sniegti tiem MVU, kas piedalās MVU instrumentā, par pamatu izmantojot tādas esošās struktūras kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls un citi inovācijas pakalpojumu sniedzēji, kā arī darbaudzināšanas un apmācības shēmas.

Visiem konkrētajiem mērķiem pamatprogrammas daļās “Sabiedrības problēmu risināšana” un “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” tiks izmantots specializētais MVU instruments. Šis instruments nodrošina nepieciešamo elastīgumu, lai MVU varētu tikt integrēti pētniecības projekta īstenošanas laikā un uz īsāku laiku nekā vispārējais projekta īstenošanas periods.

MVU instrumentu var izmantot arī kā pirmskomerciālā iepirkuma instrumentu vai arī kā instrumentu novatorisku risinājumu iepirkumam.

(b) Atbalsts zinātņietilpīgiem MVU

Mērķis ir veicināt pētniecībā un izstrādē darbojošos MVU uz tirgu orientētu inovāciju. Īpaša darbība tiek vērsta uz zinātņietilpīgiem MVU augsto tehnoloģiju nozarēs, kuri izrāda spēju komerciāli izmantot projektu rezultātus.

Tiek atbalstīti pasākumi, kas palīdz īstenot un papildināt ar MVU saistītos pasākumus visā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši lai uzlabotu MVU inovatīvās spējas.

MVU tiek atbalstīti visā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbības laikā. Šajā nolūkā tiek atbalstīti pasākumi, kas palīdz īstenot un papildināt ar MVU saistītos pasākumus visā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un radīt MVU labākus apstākļus, jo īpaši lai uzlabotu MVU inovatīvās spējas, tostarp nodrošinot finansējumu Eiropas lietišķo pētījumu institūtiem, lai strādātu pie projektiem, par kuriem panākta vienošanās ar atsevišķiem MVU.

(d) Atbalsts tirgus virzītai inovācijai.

(d) Atbalsts uz tirgu orientētai inovācijai.

Atbalsts tirgus virzītai inovācijai, lai uzlabotu pamatnosacījumus inovācijai un likvidētu konkrētos šķēršļus, kas kavē jo īpašu novatorisku MVU izaugsmi.

Atbalsts tirgus virzītai inovācijai, lai uzlabotu pamatnosacījumus inovācijai, likvidējot konkrētos šķēršļus, kas kavē jo īpaši MVU inovācijas izaugsmi, un inovāciju klauzulas ieviešana, ļaujot atlasīt tādus MVU, kas piedāvā novatoriskus produktus.

(da) Atbalsts zināšanu un tehnoloģiju nodošanai starp valsts pētniecības iestādēm un tirgu

Atbalsts nodošanas procesiem starp valsts pētniecību un novatoriskiem MVU, kas ir efektīvs mehānisms universitātēs, pētniecības centros un MVU, kuri nodarbojas ar pētījumiem, iegūto pētījumu rezultātu un izgudrojumu laišanai tirgū.

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1. Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to — transversāls uzdevums

-1.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir izveidot efektīvu sadarbību starp zinātni un sabiedrību, pieņemt darbā jaunus talantīgus zinātniekus un apvienot zinātnisko izcilību ar sociālo informētību un atbildību.

Straujš progress mūsdienu zinātniskajā pētniecībā un inovācijā ir palielinājis tādu ētisko, tiesisko un sociālo jautājumu nozīmi, kam nepieciešamas pastiprinātas attiecības starp zinātni un sabiedrību un to iesaistīšanās.

Lai rastu pareizās atbildes uz jautājumiem, ar ko saskaras Eiropa, pētniecības un inovācijas procesā būtu jāiesaistās pēc iespējas lielākam skaitam dažādu dalībnieku. Tradicionāli zinātnes un sabiedrības mijiedarbība tiek veikta tikai vienā virzienā un izpaužas kā lejupēja ekspertu zināšanu nodošana iedzīvotājiem. Virzībai uz atvērtu, efektīvu un demokrātisku uz zināšanām balstītu sabiedrību ir vajadzīgas pārmaiņas uz izteiktāku divvirzienu dialogu un aktīvu sadarbību ārpus tradicionālās izglītības zinātnes jomā vai pašreizējās koncepcijas par pilsoņiem tikai kā pētījumu rezultātu patērētājiem. Šīs dialoga veida attiecības un aktīvā sadarbība neapšaubāmi ļaus zinātnei un inovācijai attīstīties atbildīgāk.

Savienībai jāizmanto visi esošie talanti, lai uzlabotu savu konkurētspēju pasaules ekonomikā. Lai līdz 2020. gadam Eiropā reāli nodrošinātu 1 miljonu jaunu pētnieku, sasniedzot pētniecības un izstrādes intensitātes līmeni 3 % apjomā no IKP, Savienībai jāpanāk, lai jaunieši izvēlētos veidot karjeru zinātnes jomā un lai darbaspēks būtu dažāds un dzimumu ziņā līdzsvarots.

Taču kļūst arvien grūtāk zinātnes un tehnoloģijas jomā iesaistīt proporcionāli lielāku daļu jauniešu, un Eiropā pieaug bažas par to, ka daudzi talantīgi jaunieši neizvēlēsies karjeru minētajās nozarēs. Turklāt ir arī jānodrošina, ka cilvēki, kas ir uzsākuši karjeru zinātnes vai tehnoloģijas jomā, var saglabāt entuziasmu un motivāciju un ka viņiem ir personīgās attīstības iespējas, arī nepārejot uz citām disciplīnām.

Zinātnē ir arī izteikta dzimumu nelīdzsvarotība. Ja Eiropa vēlas būt droša, ka finansē efektīvu un lietderīgu pētniecības un inovācijas programmu, īpaša uzmanība jāpievērš sieviešu nepietiekamajai pārstāvībai zinātnē un apsvērumu trūkumam par dzimumu atšķirībām zinātnes un inovāciju jomā.

-1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Sadarbības uzlabošana starp zinātni un sabiedrību, lai būtu iespējama sociālā un politiskā atbalsta paplašināšana zinātnei un tehnoloģijai visās dalībvalstīs kļūst par arvien svarīgāku jautājumu, ko ievērojami ir saasinājusi pašreizējā ekonomikas krīze. Demokrātiskā sabiedrībā, lai prioritāti piešķirtu publiskiem ieguldījumiem zinātnē, vajadzīgs plašs sociālo un politisko atbalstītāju loks, kas atzīst zinātnes vērtības, ir izglītots par tās procesiem un spēj atzīt tās ieguldījumus zināšanās, sabiedrībā un ekonomikas progresā.

To var sasniegt tikai tad, ja tiek izveidots auglīgs un vērtīgs dialogs un aktīva sadarbība starp zinātni un sabiedrību, kas nodrošina atbildīgāku zinātni un ļauj veidot tādu politiku, kas vairāk atbilst iedzīvotāju vajadzībām.

Turklāt, šādā interaktīvā veidā veicinot zinātnes kultūru Eiropā, tiks stiprinātas demokrātiskās vērtības un palielināta interese par zinātni un tehnoloģiju. Eiropas zinātnes un tehnoloģijas sistēmas stabilitāte ir atkarīga no tās spējas piesaistīt talantus un idejas, lai kur arī tās nebūtu atrodamas.

-1.3. Darbību pamatvirzieni

Pasākumu mērķim jābūt jaunu talantu piesaistīšanai zinātnes un tehnoloģijas studijām Eiropas sabiedrībā un dzimumu atšķirību novēršanai cilvēkresursos, kas Savienībā nodarbināti pētniecības jomā. Tāpat atbalstīs arī to spēju palielināšanu, kas nepieciešamas, lai zinātnes un tehnoloģiju zināšanas un metodes iekļautu lēmumu pieņemšanas procesos, lai izstrādātu tādus mehānismus, kas ļauj paplašināt un padziļināt zinātniskās iespējas un pārliecināties par to, ka visā inovācijas procesā tiek ievērotas ētiskās un sociālās vērtības.

Pasākumus vērš uz to, lai:

a) zinātniskās un tehnoloģiskās karjeras padarītu pievilcīgas jaunajiem studentiem un veicinātu ilgtspējīgu sadarbību starp skolām, pētniecības iestādēm, rūpniecību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

(b) veicinātu dzimumu vienlīdzību abos aspektos, atbalstot izmaiņas šādās jomās: (i) pētniecības iestāžu organizācijā un (ii) pētniecības programmu izstrādē. Tas ietver dažādas dimensijas, kas jo īpaši attiecas uz līdztiesības nodrošināšanu pētniecības karjerā un lēmumu pieņemšanā un dzimumu apsvērumu iekļaušanu pētniecības un inovāciju saturā;

c) iesaistītu sabiedrību zinātnes un inovāciju jautājumu risināšanā, tā iesaistot iedzīvotāju intereses un vērtības un uzlabojot pētniecības un inovācijas rezultātu kvalitāti, atbilstību, pieņemamību un ilgtspējīgumu;

(d) mudinātu iedzīvotājus izglītoties zinātnes jomā, izmantojot formālu un neformālu izglītību zinātnes jomā, un veicinātu uz zinātni balstītas darbības, proti, zinātniskajos centros un citos attiecīgos kanālos;

(e) uzlabotu atklātu piekļuvi zinātniskajiem rezultātiem un datiem, palielinot zinātnisko izcilību un ekonomisko konkurētspēju;

(f) nodrošinātu pārvaldību atbildīgas pētniecības un inovācijas veidošanai, kas atbilstu sabiedrības vajadzībām un prasībām, tajā iesaistot visas ieinteresētās personas (pētniekus, valsts iestādes, rūpniecības nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijas); veicinātu ētikas regulējuma izstrādi pētniecības un inovācijas jomā;

(g) uzlabotu zināšanas par zinātniskās informācijas izplatīšanu, tā veicinot zinātnieku, vispārējo plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības mijiedarbības kvalitāti un efektivitāti.

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

1.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir uzlabot visu iedzīvotāju veselību un labklājību visas dzīves garumā.

Visu iedzīvotāju veselība un labklājība visa mūža garumā, augstas kvalitātes un ekonomiski ilgtspējīgas veselības aizsardzības un aprūpes sistēmas un jaunu darbvietu radīšanas un izaugsmes iespējas ir mērķi, uz kuriem tiecas, atbalstot pētniecību un inovāciju, reaģējot uz šo problēmu, un tie sniegs būtisku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

Visu iedzīvotāju veselība un labklājība visa mūža garumā, augstas kvalitātes un ekonomiski ilgtspējīgas un drošas veselības aizsardzības un aprūpes sistēmas, sociālās labklājības nodrošināšana, novecojošu iedzīvotāju autonomijas jautājumu risināšana un jaunu darbvietu radīšanas un izaugsmes iespējas ir mērķi, uz kuriem tiecas, atbalstot pētniecību un inovāciju, reaģējot uz šo problēmu, un tie sniegs būtisku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

Savienības veselības un sociālās aprūpes sistēmu izmaksas paaugstinās, jo aprūpes un profilakses pasākumi visu vecumu iedzīvotāju grupās izmaksā arvien dārgāk, ir paredzams, ka to eiropiešu skaits, kuriem ir 65 gadi un vairāk, gandrīz divkāršosies no 85 miljoniem 2008. gadā līdz 151 miljonam līdz 2060. gadam, un par 80 gadiem vecāku eiropiešu skaits tajā pašā laikposmā palielināsies no 22 miljoniem līdz 61 miljonam. Šo izmaksu samazināšana vai ierobežošana līdz tādam līmenim, lai nekļūtu neiespējami tās segt, daļēji ir atkarīga no visu iedzīvotāju veselības un labklājības nodrošināšanas visa mūža garumā un līdz ar to arī no slimību un invaliditātes efektīvas novēršanas, ārstēšanas un pārvaldības.

Nevienlīdzības novēršana veselības aprūpes jomā ir īpaši būtiska problēma Eiropā, jo šī nevienlīdzība pieaug, taču Savienības veselības un sociālās aprūpes sistēmu izmaksas paaugstinās, jo aprūpes un profilakses pasākumi visu vecumu iedzīvotāju grupās izmaksā arvien dārgāk, ir paredzams, ka to eiropiešu skaits, kuriem ir 65 gadi un vairāk, gandrīz divkāršosies no 85 miljoniem 2008. gadā līdz 151 miljonam līdz 2060. gadam, un par 80 gadiem vecāku eiropiešu skaits tajā pašā laikposmā palielināsies no 22 miljoniem līdz 61 miljonam. Izmaksas rada arī diskriminācija invaliditātes dēļ un tādas fiziskās un sociālās vides radīšana, kura nav pieejama personām ar invaliditāti. Šo izmaksu samazināšana vai ierobežošana līdz tādam līmenim, lai nekļūtu neiespējami tās segt, daļēji ir atkarīga no cilvēku labākas informēšanas un mudināšanas izdarīt atbildīgāku izvēli veselības jomā, lai optimizētu visu iedzīvotāju veselību un labklājību mūža garumā, un līdz ar to arī no slimību un invaliditātes efektīvas novēršanas, ārstēšanas un pārvaldības. Pakāpeniska attīstība, pamatojoties tikai uz pašreizējām zināšanām, neatbildīs šīm vajadzībām; jāmeklē un jāievieš radikāli jaunas idejas un zināšanas. Lai atrisinātu problēmas, būs vajadzīga cieša sadarbība starp akadēmiķiem, rūpniecības nozari, veselības aprūpes sniedzējiem un regulatīvajām aģentūrām.

Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas.

Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, elpošanas ceļu slimības, reimatiskās un muskuļu un kaulu slimības, neirodeģeneratīvās slimības, autoimūnās slimības, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas. Citu stāvokļu, jo īpaši neirodeģeneratīvu slimību, gadījumā, lai preventīvās stratēģijas būtu efektīvas, būtisks atbalsts jāsniedz etioloģiskajai pētniecībai un agrīnās diagnostikas uzlabošanai, kā arī jāpilnveido ārstēšanas metodes.

Savienībā SAS katru gadu izraisa vairāk nekā 2 miljonus nāves gadījumu un izmaksā ekonomikai vairāk nekā EUR 192 miljardus, savukārt vēzis ir nāves cēlonis ceturtdaļā nāves gadījumu un galvenais 45–64 gadus vecu cilvēku nāves cēlonis. Savienībā vairāk nekā 27 miljoni cilvēku slimo ar diabētu un vairāk nekā 120 miljoni cilvēku cieš no reimatisma un muskuļu un skeleta sistēmas darbības traucējumiem. Ir aplēsts, ka smadzeņu darbības traucējumu (tostarp — bet ne tikai — traucējumu, kas ietekmē garīgo veselību) izraisītās kopējās izmaksas ir EUR 800 miljardi. Šis skaitlis turpinās strauji palielināties lielākoties tāpēc, ka Eiropas iedzīvotāji noveco un līdz ar to palielinās neirodeģeneratīvo slimību izplatība. Vairākos no šiem stāvokļiem izšķiroša nozīme ir vides, ar dzīvesveidu saistītiem un sociālekonomiskiem faktoriem, un tiek lēsts, ka ar šiem faktoriem ir saistīta līdz pat viena trešdaļa no slimību sloga pasaulē. Aprēķināts, ka depresija vien skar 165 miljonus cilvēku Savienībā un izmaksā EUR 118 miljardus. Attiecībā uz citiem stāvokļiem, piemēram, neirodeģeneratīvām slimībām, lai preventīvās stratēģijas būtu efektīvas, pirmkārt, būtisks atbalsts būs jāsniedz šo slimību cēloņu izpētei un agrīnās diagnostikas un ārstēšanas metožu pilnveidošanai, tostarp personalizētu progresīvu terapijas veidu attīstībai.

Reti sastopamās slimības joprojām ir būtiska problēma, kas skar aptuveni 30 miljonus cilvēku visā Eiropā. Efektīvas ārstēšanas metodes var izstrādāt tikai tad, ja dalībvalstis sadarbojas, jo saslimstības gadījumu skaits katrā atsevišķā dalībvalstī nav pietiekams efektīvas izpētes veikšanai.

Bērnu, tai skaitā priekšlaicīgi dzimušu bērnu, slimības

Bērnu veselība ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Tāpat kā reti sastopamo slimību gadījumā veikt efektīvu izpēti un izstrādāt efektīvas ārstēšanas metodes var tikai kopējas Eiropas stratēģijas ietvaros.

Pasaules mēroga problēma ir infekcijas slimības (piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze un malārija), kas veido 41 % no 1,5 miljardiem invaliditātes koriģēto dzīves gadu visā pasaulē, no kuriem 8 % saistāmi ar Eiropu. Sabiedrībai jābūt sagatavotai arī epidēmiju uzliesmojumiem un apdraudējumiem, ko rada pieaugošā mikrobu rezistence pret zālēm.

Pasaules mēroga problēma ir infekcijas slimības (piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze, malārija un novārtā atstātas slimības), kas veido 41 % no 1,5 miljardiem invaliditātes koriģēto dzīves gadu visā pasaulē, no kuriem 8 % saistāmi ar Eiropu. Sabiedrībai jābūt sagatavotai arī epidēmiju uzliesmojumiem, atkārtotiem infekcijas slimību uzliesmojumiem un apdraudējumiem, ko rada pieaugošā mikrobu rezistence pret zālēm. Aizvien lielākas bažas rada ar ūdeni saistītās slimības.

Tajā pašā laikā zāļu un vakcīnu izstrādes procesi kļūst arvien dārgāki un mazāk efektīvi. Jānovērš pastāvīgās nevienlīdzības problēmas veselības aprūpes jomā, un jānodrošina efektīvu un kompetentu veselības aprūpes sistēmu pieejamība visiem eiropiešiem.

Tajā pašā laikā zāļu un vakcīnu izstrādes procesi kļūst arvien dārgāki un mazāk efektīvi, un arvien vairāk tiek apstrīdēts ar dzīvniekiem veikto testu rezultātu derīgums cilvēkiem. Jānovērš pastāvīgās nevienlīdzības problēmas veselības aprūpes jomā (piemēram, ir ļoti liela terapijas nepieciešamība retu, novārtā atstātu un autoimūnu slimību gadījumā), un jānodrošina efektīvu un kompetentu veselības aprūpes sistēmu pieejamība visiem eiropiešiem neatkarīgi no viņu vecuma un izcelsmes.

Pētniecībai būtu jāļauj uzlabot progresīvo terapiju un šūnu terapiju, un tai jābūt vērstai uz hronisku un deģeneratīvu slimību ārstēšanu.

1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Slimībām un invaliditātei valstu robežas nav šķērslis. Atbilstoši Eiropas līmeņa atbildes pasākumi pētniecībā un inovācijā var (un tiem vajadzētu) sniegt būtisku ieguldījumu šo problēmu risināšanā, nodrošināt labāku veselības aprūpi un labklājību visiem un izvirzīt Eiropu par līderi strauji augošajos pasaules veselības un labklājības inovāciju tirgos.

Slimībām un invaliditātei valstu robežas nav šķērslis. Atbilstoši Eiropas līmeņa atbildes pasākumi pētniecībā un inovācijā, īstenojot partnerību ar trešām valstīm, var (un tiem vajadzētu) sniegt būtisku ieguldījumu šo globālo problēmu risināšanā, tādējādi veltot centienus tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, nodrošināt labāku veselības aprūpi un labklājību visiem, nepieļaut globālas epidēmijas un izvirzīt Eiropu par līderi strauji augošajos pasaules veselības un labklājības inovāciju tirgos.

Atbildes pasākumu efektivitāte ir atkarīga no izcilības pētniecībā, lai vairotu mūsu pamatizpratni par veselību, slimībām, invaliditāti, attīstību un novecošanu (arī paredzamo dzīves ilgumu), un no rezultātā iegūto un esošo zināšanu vienmērīgas un visaptverošas pārvēršanas novatoriskos, mērogojamos un efektīvos produktos, stratēģijās, intervences pasākumos un pakalpojumos. Turklāt, tā kā šīs problēmas ir aktuālas visā Eiropā un daudzos gadījumos arī pasaulē, risinājumam jābūt tādam, lai tas būtu ilgtspējīgs un paredzētu koordinētu atbalstu sadarbībai starp izcilām, daudzdisciplīnu un daudznozaru darba grupām.

Atbildes pasākumu efektivitāte ir atkarīga no izcilības pētniecībā, lai vairotu mūsu pamatizpratni par faktoriem attiecībā uz veselību, slimībām, invaliditāti, attīstību un novecošanu (arī paredzamo dzīves ilgumu), un no rezultātā iegūto un esošo zināšanu vienmērīgas un visaptverošas pārvēršanas novatoriskos, mērogojamos, pieejamos, drošos un efektīvos produktos, stratēģijās, intervences pasākumos un pakalpojumos. Turklāt, tā kā šīs problēmas ir aktuālas visā Eiropā un daudzos gadījumos arī pasaulē, risinājumam jābūt tādam, lai tas būtu ilgtspējīgs un paredzētu koordinētu atbalstu sadarbībai starp izcilām, daudzdisciplīnu un daudznozaru darba grupām pasaules mērogā, tostarp pētniecības un izstrādes spēju endēmiskajos apgabalos. Tāpat ir nepieciešams pievērsties šai problēmai arī no sociālo un ekonomikas zinātņu un humanitāro zinātņu perspektīvas.

Tāpat arī problēmas sarežģītības un tās komponentu savstarpējās atkarības dēļ ir vajadzīga ES līmeņa atbildes rīcība. Daudzas pieejas, instrumenti un tehnoloģijas ir piemērojamas daudzās šīs problēmas pētniecības un inovācijas jomās un ir vislabāk atbalstāmas Savienības līmenī. Dažas no tām ir izpratne par slimības molekulāro pamatu, novatorisku terapeitisko stratēģiju un jaunu modeļa sistēmu noteikšana, fizikas, ķīmijas un sistēmu bioloģijas zināšanu daudzdisciplīnu piemērošana veselības kontrolē, ilgtermiņa kohortu izveide un klīniskās izpētes veikšana (kuras uzmanības centrā ir zāļu izstrāde un ietekme visās vecuma grupās), “-omikas” klīniska izmantošana vai IKT izstrāde un to lietošana veselības aprūpes praksē, jo īpaši e-veselības jomā. Arī konkrētu sabiedrības grupu prasības vislabāk var apmierināt integrēti, piemēram, izstrādājot stratificētus un/vai personalizētus medikamentus, ārstējot ar nabadzību saistītas, novārtā atstātas un reti sastopamas slimības un nodrošinot automatizētas un neatkarīgas dzīves vides risinājumus.

Lai maksimāli palielinātu Savienības līmeņa rīcības ietekmi, tiks nodrošināts atbalsts visam pētniecības un inovācijas pasākumu klāstam, no fundamentālajiem pētījumiem zināšanu pārneses posmā līdz plašām izmēģinājuma un demonstrējumu darbībām, piesaistot privātus ieguldījumus, tādu jaunu produktu, pakalpojumu, mērogojamu risinājumu publiskajam iepirkumam un iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, kas vajadzības gadījumā ir savietojami un tiek atbalstīti ar noteiktiem standartiem un/vai kopējām pamatnostādnēm. Šie koordinētie Eiropas centieni veicinās ERA pastāvīgu attīstību. Tie arī attiecīgā gadījumā mijiedarbosies ar pasākumiem, ko izstrādā saistībā ar programmu “Veselība izaugsmei” un Eiropas inovāciju partnerību aktīvas un veselīgas novecošanas jomā.

Lai maksimāli palielinātu Savienības līmeņa rīcības ietekmi, tiks nodrošināts atbalsts visam pētniecības un inovācijas pasākumu klāstam, no fundamentālajiem pētījumiem pamata zināšanu par slimībām pārneses posmā līdz jauniem terapijas veidiem, plašām izmēģinājuma un demonstrējumu darbībām, piesaistot privātus ieguldījumus, tādu jaunu produktu, pakalpojumu, mērogojamu risinājumu publiskajam iepirkumam un iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, kas vajadzības gadījumā ir savietojami un tiek atbalstīti ar noteiktiem standartiem un/vai kopējām pamatnostādnēm. Lai veicinātu veselības pētniecības un inovācijas stratēģisko koordināciju pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un veicinātu starpvalstu pētniecību medicīnas jomā, tiks izveidotas attiecīgās zinātniskās vadības grupas. Šo koordināciju var attiecināt uz citām programmām un instrumentiem, kas saistīti ar šo problēmu. Šie koordinētie Eiropas centieni palielinās zinātnes un cilvēka spējas veselības pētniecības jomā un veicinās ERA pastāvīgu attīstību. Tie arī attiecīgā gadījumā mijiedarbosies ar pasākumiem, ko izstrādā saistībā ar programmu “Veselība izaugsmei” un Eiropas inovāciju partnerību aktīvas un veselīgas novecošanas jomā.

1.3. Pasākumu pamatvirzieni

Veselības veicināšana, pamatojoties uz apjomīgu faktu bāzi, novērš slimības, uzlabo labklājību un ir efektīva izmaksu ziņā. Veselības veicināšana un slimību profilakse ir arī atkarīga no izpratnes par veselību noteicošajiem faktoriem, no iedarbīgiem profilakses instrumentiem, piemēram, vakcīnām, no veselības un slimību kvalitatīvas uzraudzības un sagatavotības tām un no efektīvām skrīninga programmām.

Veselības veicināšana, pamatojoties uz apjomīgu faktu bāzi, novērš slimības, uzlabo labklājību un ir efektīva izmaksu ziņā. Veselības veicināšana un slimību, tostarp arodslimību, profilakse ir arī atkarīga no izpratnes par veselību noteicošajiem faktoriem, tostarp sociāli ekonomisko statusu un dzimumu, no iedarbīgiem profilakses instrumentiem, piemēram, vakcīnām un politikas pasākumiem, kas vērsti uz sociālajiem noteicošajiem faktoriem un riska grupām), no veselības un slimību kvalitatīvas uzraudzības un sagatavotības tām un no efektīvām skrīninga programmām.

Slimību, invaliditātes un pavājinātas funkcionalitātes profilakses, pārvaldības un ārstēšanas veiksmīgu centienu pamatā ir pamatizpratne par to noteicošajiem faktoriem, cēloņiem, procesiem un ietekmi, kā arī par labu veselību un labklājību veicinošiem faktoriem. Svarīga nozīme ir arī efektīvai datu apmaiņai un šo datu sasaistīšanai ar plaša mēroga kohortas pētījumiem, kā arī pētījumu rezultātu pārvēršanai klīniskos ieguvumos, jo īpaši ar klīniskās izpētes starpniecību.

Slimību, invaliditātes un pavājinātas funkcionalitātes profilakses, pārvaldības un ārstēšanas veiksmīgu centienu pamatā ir pamatizpratne par to noteicošajiem faktoriem, cēloņiem, procesiem un ietekmi, kā arī par labu veselību un labklājību veicinošiem faktoriem. Svarīga nozīme ir arī efektīvai datu apmaiņai, standartizētai datu apstrādei un šo datu sasaistīšanai ar plaša mēroga kohortas pētījumiem, kā arī pētījumu rezultātu pārvēršanai klīniskos ieguvumos, tostarp ar klīniskās izpētes starpniecību, kam būtu jāpievēršas visām vecuma grupām, lai nodrošinātu, ka medikamenti tiek pielāgoti to lietošanai.

Ar nabadzību saistītas un novārtā atstātas slimības ir pasaules mēroga problēma, un trūkumi pētniecības jomā ir jārisina, radot pacientu vajadzībām atbilstošu inovāciju. Sen zināmu infekcijas slimību, tostarp tuberkulozes, atgriešanās Eiropas reģionā un pastiprināta ar vakcīnu novēršamo slimību dominēšana attīstītajās valstīs, kā arī pieaugošā problēma saistībā ar mikrobu rezistenci pret zālēm uzsver nepieciešamību veidot vispusīgu pieeju un palielināt publisko atbalstu pētniecībai un izstrādei saistībā ar tām slimībām, kas ik gadu nogalina miljoniem cilvēku.

Lai radītu jaunas profilakses un ārstēšanas stratēģijas, kuras var pielāgot pacientu prasībām, un tādējādi palielinātu slimību profilaksi un agrīnu diagnosticēšanu, ir jāattīsta individualizētas medicīnas koncepcija. Ar pētījumu starpniecību ir jānosaka, jāprecizē un jādefinē faktori, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu par terapiju.

Pieaugošs slimību un invaliditātes slogs sabiedrības novecošanas kontekstā uzliek papildu prasības veselības aizsardzības un aprūpes nozarēm. Lai saglabātu visu vecumu iedzīvotāju grupu veselības aizsardzības un aprūpes efektivitāti, ir jāuzlabo lēmumu pieņemšana profilakses un ārstēšanas jautājumos, jāidentificē paraugprakse un jāatbalsta tās izplatīšana veselības aizsardzības un aprūpes nozarē un jāatbalsta integrēta aprūpe un tādu tehnoloģisku, organizatorisku un sociālu jauninājumu plaša mēroga pārņemšana, kas jo īpaši vecākiem cilvēkiem, kā arī personām ar invaliditāti dod iespēju joprojām būt aktīviem un neatkarīgiem. Šāda rīcība veicinās viņu fiziskās, sociālās un garīgās labklājības palielināšanu un paildzināšanu.

Pieaugošs slimību un invaliditātes slogs un mobilitātes un piekļuves problēmas sabiedrības novecošanas kontekstā uzliek papildu prasības veselības aizsardzības un aprūpes nozarēm. Lai saglabātu visu vecumu iedzīvotāju grupu veselības aizsardzības un aprūpes efektivitāti, ir jāuzlabo lēmumu pieņemšana profilakses un ārstēšanas jautājumos, jāidentificē paraugprakse un jāatbalsta tās izplatīšana veselības aizsardzības un aprūpes nozarē un jāatbalsta integrēta aprūpe un tādu tehnoloģisku, organizatorisku un sociālu jauninājumu plaša mēroga pārņemšana, kas jo īpaši vecākiem cilvēkiem, personām, kam ir hroniskas slimības, kā arī personām ar invaliditāti dod iespēju joprojām būt aktīviem un neatkarīgiem. Šāda rīcība veicinās viņu fiziskās, sociālās un garīgās labklājības palielināšanu un paildzināšanu.

Visus šos pasākumus īsteno tā, lai nodrošinātu atbalstu visā pētniecības un inovācijas ciklā, nostiprinātu Eiropas nozaru konkurētspēju un attīstītu jaunas tirgus iespējas.

Visus šos pasākumus īsteno tā, lai nodrošinātu atbalstu ilgtermiņa pētniecības programmām, kas aptver visu inovācijas ciklu, nostiprinātu Eiropas nozaru konkurētspēju un attīstītu jaunas tirgus iespējas. Uzsvars tiks likts arī uz vajadzību iesaistīt visas veselības nozares ieinteresētās personas, tostarp pacientus un pacientu organizācijas, lai izstrādātu tādu pētniecības un inovācijas programmu, kas paredz aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu un kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām un gaidām.

Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar vidi un klimatu saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības un uzlabot diagnosticēšanu, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot uzraudzību un sagatavotību, sagatavot labākas profilaktiskās vakcīnas, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai, ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, labāk izmantot veselības datus, veicināt aktivitātes saglabāšanu novecojot un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi, radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi, uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības, optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt nevienlīdzības, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas.

Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar pārtikas ģenētiku, slimības izraisītājiem, vidi, klimatu, sociālajiem, dzimuma un nabadzības aspektiem saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības pamatu un uzlabot diagnosticēšanu dažādos sociāli ekonomiskos apstākļos, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot infekcijas slimību uzraudzību Savienībā, kā arī kaimiņvalstīs un jaunattīstības valstīs, un sagatavotību tam, lai cīnītos ar epidēmijām un jaunām slimībām, sagatavot jaunas un labākas profilaktiskās vakcīnas un zāles, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai, izstrādāt pielāgotas ārstēšanas metodes un ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, labāk vākt un izmantot veselības, kohortu un administratīvos datus, izmantot standartizētas datu analīzes metodes, veicināt veselīgas un aktīvas vecumdienas un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi; uzlabot paliatīvo medicīnu, radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi, tostarp psihosociālos aspektus, uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības, optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt nevienlīdzību un atšķirības veselības jomā, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas. Visās šajās darbībās tiek pienācīgi ņemta vērā dzimumu līdztiesības un seksualitātes jautājumu analīze. Šo pasākumu īstenošanā ir pilnībā jāizmanto patiesi starpdisciplināras pieejas piedāvātās priekšrocības, lai, apvienojot visu septiņu jomu un citu pīlāru zināšanas, nodrošinātu ilgtspējīgu risinājumu rašanu šajā nozarē. Lai panāktu rezultātu ātru pārņemšanu un īstenošanu, ir jāveicina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju aktīva iesaistīšanās.

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika

2. Pārtikas kvalitāte, nekaitīgums un nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioloģiskās rūpniecības nozares

2.1 Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un augstas kvalitātes pārtikas un citu bioloģisku produktu ilgtspējīgu nodrošinājumu, izveidojot produktīvas un resursefektīvas primārās ražošanas sistēmas, veicinot saistītos ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus saglabājot rūpniecības nozares konkurētspēju un zemu oglekļa dioksīda līmeni piegādes ķēdēs. Tādējādi tiks paātrināta pāreja uz ilgtspējīgu Eiropas bioekonomiku

Konkrētais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un augstas kvalitātes veselīgas pārtikas un citu bioloģisku produktu ilgtspējīgu nodrošinājumu, izveidojot produktīvas, ilgtspējīgas un resursefektīvas primārās ražošanas un pārtikas pārstrādes sistēmas, veicinot saistītos ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus saglabājot rūpniecības nozares konkurētspēju un zemu oglekļa dioksīda līmeni piegādes ķēdēs. Tādējādi tiks paātrināta pāreja uz ilgtspējīgu Eiropas bioekonomiku

Nākamajās desmitgadēs Eiropa izjutīs palielinātu konkurenci par ierobežotiem un neatjaunojamiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši primārās ražošanas sistēmās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), un vajadzību pēc ilgtspējīga, nekaitīga un droša pārtikas nodrošinājuma Eiropas sabiedrībai un pieaugošai pasaules sabiedrības daļai. Paredzams, ka, lai līdz 2050. gadam pabarotu 9 miljardus pasaules iedzīvotāju, pasaules pārtikas nodrošinājums būs jāpalielina par 70 %. Lauksaimniecība rada apmēram 10 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam lauksaimniecības radīto emisiju līmenis pasaulē palielināsies līdz 20 %, kaut arī Eiropā tas samazināsies. Turklāt Eiropai vajadzēs nodrošināt pietiekamu izejvielu, energoproduktu un rūpniecības ražojumu nodrošinājumu apstākļos, kad samazināsies fosilā oglekļa resursi (paredzams, ka līdz 2050. gadam naftas un sašķidrinātās gāzes ražošana samazināsies par apmēram 60 %), un vienlaikus saglabāt savu konkurētspēju. Lielas problēmas un izmaksas rada bioloģiskie atkritumi (tiek lēsts, ka to daudzums Savienībā ir līdz 138 miljoniem tonnu gadā, no kuriem līdz 40 % tiek apglabāti poligonos), neraugoties uz to augsto potenciālo pievienoto vērtību. Piemēram, ir aprēķināts, ka 30 % no visas pārtikas, ko saražo attīstītajās valstīs, tiek izmesti. Ir vajadzīgas ievērojamas izmaiņas, lai līdz 2030. gadam šo daudzumu Savienībā samazinātu par 50 %. Turklāt valstu robežām nav nozīmes dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību, tostarp zoonožu un barības izraisītu patogēnu, izplatībā. Kaut arī ir vajadzīgi efektīvi valsts mēroga profilakses pasākumi, rīcībai Savienības līmenī ir svarīga nozīme vienotā tirgus galīgajā kontrolē un efektīvā darbībā. Problēma ir sarežģīta, ietekmē daudzas savstarpēji saistītas nozares, un tās atrisināšanai nepieciešamas vairākas pieejas.

Nākamajās desmitgadēs Eiropa izjutīs palielinātu konkurenci par ierobežotiem un neatjaunojamiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši primārās ražošanas sistēmās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), un vajadzību pēc ilgtspējīga, nekaitīga un droša pārtikas nodrošinājuma Eiropas sabiedrībai un pieaugošai pasaules sabiedrības daļai. Paredzams, ka, lai līdz 2050. gadam pabarotu 9 miljardus pasaules iedzīvotāju, pasaules pārtikas nodrošinājums būs jāpalielina par 70 %. Lauksaimniecība rada apmēram 10 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam lauksaimniecības radīto emisiju līmenis pasaulē palielināsies līdz 20 %, kaut arī Eiropā tas samazināsies. Turklāt Eiropai vajadzēs nodrošināt pietiekamu izejvielu, tīra ūdens resursu, energoproduktu un rūpniecības ražojumu nodrošinājumu apstākļos, kad samazināsies fosilie oglekļa resursi (paredzams, ka līdz 2050. gadam naftas un sašķidrinātās gāzes ražošana samazināsies par apmēram 60 %), un vienlaikus saglabāt savu konkurētspēju. Lielas problēmas un izmaksas rada bioloģiskie atkritumi (tiek lēsts, ka to daudzums Savienībā ir līdz 138 miljoniem tonnu gadā, no kuriem līdz 40 % tiek apglabāti poligonos), neraugoties uz to augsto potenciālo pievienoto vērtību. Piemēram, ir aprēķināts, ka 30 % no visas pārtikas, ko saražo attīstītajās valstīs, tiek izmesti. Ir vajadzīgas ievērojamas izmaiņas, lai līdz 2030. gadam šo daudzumu Savienībā samazinātu par 50 %. Turklāt valstu robežām nav nozīmes dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību, tostarp zoonožu un barības izraisītu patogēnu, izplatībā. Kaut arī ir vajadzīgi efektīvi valsts mēroga profilakses pasākumi, rīcībai Savienības līmenī ir svarīga nozīme vienotā tirgus galīgajā kontrolē un efektīvā darbībā. Problēma ir sarežģīta, ietekmē daudzas savstarpēji saistītas nozares, un tās atrisināšanai nepieciešamas vairākas pieejas.

Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc nekaitīgas un veselīgas pārtikas nodrošinājuma, biomateriāliem, biodegvielas un bioloģiskiem produktiem, sākot no patēriņa produktiem līdz pat ķīmiskajām beramkravām, ir vajadzīgs arvien vairāk bioloģisko resursu. Tomēr to saražošanai vajadzīgo zemes un ūdens ekosistēmu jauda ir ierobežota, lai gan tajā pašā laikā konkurence par to izmantošanu palielinās, un bieži vien šī jauda netiek optimāli pārvaldīta, par ko liecina, piemēram, augsnes oglekļa satura un auglības strauja samazināšanās. Vēl ir daudz neizmantotu iespēju veicināt ekosistēmu pakalpojumus no lauksaimniecības zemēm, mežiem, jūras un saldūdens ūdeņiem, integrējot agronomiskos un vides mērķus ilgtspējīgā ražošanā.

Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc nekaitīgas un veselīgas pārtikas nodrošinājuma, biomateriāliem, biodegvielas un bioloģiskiem produktiem, sākot no patēriņa produktiem līdz pat ķīmiskajām beramkravām, ir vajadzīgs arvien vairāk bioloģisko resursu. Tomēr to saražošanai vajadzīgo zemes un ūdens ekosistēmu jauda ir ierobežota, lai gan tajā pašā laikā konkurence par to izmantošanu palielinās, un bieži vien šī jauda netiek optimāli pārvaldīta, par ko liecina, piemēram, augsnes oglekļa satura un auglības strauja samazināšanās un zivju krājumu izsīkums. Vēl ir daudz neizmantotu iespēju veicināt ekosistēmu pakalpojumus no lauksaimniecības zemēm, mežiem, jūras un saldūdens ūdeņiem, integrējot agronomiskos un vides mērķus ilgtspējīgā ražošanā.

Bioloģisko resursu un ekosistēmu potenciālu varētu izmantot daudz ilgtspējīgāk, efektīvāk un integrētāk. Piemēram, varētu labāk izmantot potenciālu, ko rada biomasas ieguve no mežiem un lauksaimnieciskas, ūdens, rūpnieciskas un arī sadzīviskas izcelsmes atkritumu plūsmas.

Bioloģisko resursu un ekosistēmu potenciālu varētu izmantot daudz ilgtspējīgāk, efektīvāk un integrētāk. Piemēram, varētu labāk izmantot potenciālu, ko rada biomasas ieguve no lauksaimniecības, mežiem un lauksaimnieciskas, ūdens, rūpnieciskas un arī sadzīviskas izcelsmes atkritumu plūsmas.

Būtībā ir vajadzīga pāreja uz bioloģisko resursu optimālu un atjaunojamu izmantošanu un uz ilgtspējīgām primārās ražošanas un pārstrādes sistēmām, kas var saražot vairāk pārtikas, šķiedras un citu bioloģisku ražojumu ar samazinātiem ieguldījumiem, mazāku ietekmi uz vidi un zemākām siltumnīcefekta gāzu emisijām, uzlabotiem ekosistēmu pakalpojumiem, bez atkritumiem un ar atbilstošu sabiedrisko vērtību. Tā mērķis ir izveidot pārtikas ražošanas sistēmas, kas nevis izposta dabas resursus, no kuriem tās ir atkarīgas, bet stiprina, atbalsta un bagātina resursu bāzi, kas palīdzētu nodrošināt ilgtspējīgu labklājības radīšanu. Ir labāk jāizprot un jāizstrādā reakcijas pasākumi attiecība uz to, kādā veidā mēs radām, izplatām, tirgojam, patērējam un reglamentējam pārtikas ražošanu. Lai tas notiktu, gan Eiropā, gan ārpus tās ir jāpastiprina savstarpēji saistīti pētniecības un inovācijas centieni.

2.2 Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība kopā ar bioloģiskās rūpniecības nozarēm ir galvenās nozares, kas veido bioekonomikas pamatu. Bioekonomika ir liels un augošs tirgus, kura vērtība tiek lēsta vairāk nekā EUR 2 triljonu apmērā un kas dod darbvietas 20 miljoniem cilvēku, un 2009. gadā šī nozare nodrošināja 9 % no kopējā darbvietu skaita Savienībā. Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā šīs sabiedrības problēmas risināšanā ļaus Eiropai izvirzīties par līderi attiecīgajos tirgos, un tiem būs svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu un tās pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķu sasniegšanā.

Pilnībā funkcionāla Eiropas bioekonomika, kas ietver atjaunojamu resursu ilgtspējīgu ieguvi no zemes un ūdens vides un to pārveidošanu par pārtiku, bioloģiskiem ražojumiem un bioenerģiju, kā arī saistītu sabiedrisko labumu, radīs augstu Eiropas pievienoto vērtību. Ja to pārvalda ilgtspējīgi, tā var mazināt “ekoloģisko pēdu”, ko rada primārā ražošana un piegādes ķēde kopumā. Tā var palielināt minēto nozaru konkurētspēju un radīt uzņēmējdarbības iespējas lauku un piekrastes reģionu attīstībai. Pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vispārējās ar bioekonomiku saistītās problēmas ir aktuālas gan Eiropā, gan pasaulē. Savienības līmeņa rīcībai ir svarīga nozīme kopu apvienošanā, lai sasniegtu vajadzīgo mērogu un kritisko masu atsevišķu dalībvalstu vai to grupu centienu papildināšanai. Pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, nodrošinās vajadzīgo savstarpēji pilnveidojošu mijiedarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem, lauksaimniekiem/ražotājiem, konsultantiem un tiešajiem lietotājiem. Savienības līmeņa rīcība ir arī vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci šīs problēmas risināšanā starp nozarēm un ciešu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem. Pētniecības un inovācijas koordinācija Savienības līmenī stimulēs un palīdzēs paātrināt vajadzīgās izmaiņas visā Savienībā.

Pilnībā funkcionāla Eiropas bioekonomika, kas ietver atjaunojamu resursu ilgtspējīgu ieguvi no zemes, jūras un saldūdens vides un to pārveidošanu par pārtiku, barību, šķiedru, bioloģiskiem ražojumiem un bioenerģiju, radīs augstu Eiropas pievienoto vērtību. Līdztekus uz tirgu orientētajām funkcijām bioekonomikai ir arī daudzveidīga sabiedriskā labuma nodrošināšanas funkcija un ekosistēmu pakalpojumi, kas būtu jāsaglabā: lauksaimniecības un mežu ainava, lauksaimniecības zemju un mežu bioloģiskā daudzveidība, ūdens kvalitāte un pieejamība, augsnes funkcionalitāte, klimata stabilitāte, gaisa kvalitāte, spēja pārciest plūdus un ugunsgrēkus. Ja to pārvalda ilgtspējīgi, tā var mazināt “ekoloģisko pēdu”, ko rada primārā ražošana un piegādes ķēde kopumā. Tā var palielināt minēto nozaru konkurētspēju, uzlabot Eiropas pašpietiekamību un radīt uzņēmējdarbības iespējas lauku un piekrastes reģionu attīstībai. Pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vispārējās ar bioekonomiku saistītās problēmas ir aktuālas gan Eiropā, gan pasaulē. Savienības līmeņa rīcībai ir svarīga nozīme kopu apvienošanā, lai sasniegtu vajadzīgo mērogu un kritisko masu atsevišķu dalībvalstu vai to grupu centienu papildināšanai. Pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, nodrošinās vajadzīgo savstarpēji pilnveidojošu mijiedarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem, lauksaimniekiem/ražotājiem, konsultantiem, patērētājiem un tiešajiem lietotājiem Savienības līmeņa rīcība ir arī vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci šīs problēmas risināšanā starp nozarēm un ciešu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem. Pētniecības un inovācijas koordinācija Savienības līmenī stimulēs un palīdzēs paātrināt vajadzīgās izmaiņas visā Savienībā.

Pētniecība un inovācija mijiedarbosies ar plašu Savienības politikas virzienu un saistīto mērķu klāstu, tostarp ar kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku) un Eiropas inovāciju partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, kopējo zivsaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku, Eiropas klimata pārmaiņu programmu, Ūdens pamatdirektīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Mežsaimniecības rīcības plānu, Augsnes tematisko stratēģiju, Savienības 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Savienības inovācijas un rūpniecības politiku, ārpolitiku un attīstības atbalsta politiku, augu veselības stratēģijām, dzīvnieku veselības un labturības stratēģijām un tiesiskajiem regulējumiem, lai aizsargātu vidi, veselību un drošību, veicinātu resursefektivitāti un klimata politiku un mazinātu atkritumus. Pētniecības un inovācijas labāka integrācija saistītos Savienības politikas virzienos būtiski paaugstinās to Eiropai radīto pievienoto vērtību, nodrošinās sviras efektu, vairos to nozīmīgumu sabiedrībai un palīdzēs turpmāk attīstīt ilgtspējīgu zemes, jūru un okeānu pārvaldību un bioekonomikas tirgus.

Pētniecība un inovācija mijiedarbosies ar plašu Savienības politikas virzienu un saistīto mērķu klāstu, tostarp ar kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku) un Eiropas inovāciju partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, Eiropas inovācijas partnerību ūdens jomā, kopējo zivsaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku, Eiropas klimata pārmaiņu programmu, Ūdens pamatdirektīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Mežsaimniecības rīcības plānu, Augsnes tematisko stratēģiju, Savienības 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Savienības inovācijas un rūpniecības politiku, ārpolitiku un attīstības atbalsta politiku, augu veselības stratēģijām, dzīvnieku veselības un labturības stratēģijām un tiesiskajiem regulējumiem, lai aizsargātu vidi, veselību un drošību, veicinātu resursefektivitāti un klimata politiku un mazinātu atkritumus. Visa cikla ― no fundamentālās pētniecības līdz inovācijai ― labāka integrācija saistītos Savienības politikas virzienos būtiski paaugstinās to Eiropai radīto pievienoto vērtību, nodrošinās sviras efektu, vairos to nozīmīgumu sabiedrībai, nodrošinās veselīgus pārtikas produktus un palīdzēs turpmāk attīstīt ilgtspējīgu zemes, jūru un okeānu pārvaldību un bioekonomikas tirgus.

Lai atbalstītu ar bioekonomiku saistītos Savienības politikas virzienus un veicinātu pētniecības un inovācijas pārvaldību un uzraudzību, tiks veikta sociālekonomiskā pētniecība un uz nākotni vērsti pasākumi saistībā ar bioekonomikas stratēģiju, tostarp izstrādāti rādītāji, datubāzes, modeļi un prognozes, novērtējums par iniciatīvu ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi.

Uz problēmas atrisināšanu vērstas darbības, ko koncentrē uz sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem un ar bioekonomiku saistīto nozaru modernizāciju, atbalsta ar daudzdisciplīnu pētniecības starpniecību, tādējādi veicinot inovāciju un jaunas prakses, produktu un procesu izstrādi. Tādējādi tiek arī īstenota plaša pieeja inovācijai, sākot no tehnoloģiskās, netehnoloģiskās, organizatoriskās, ekonomiskās un sociālās inovācijas līdz, piemēram, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, zīmolveides un pakalpojumiem.

Uz problēmas atrisināšanu vērstas darbības, ko koncentrē uz ekoloģiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem un ar bioekonomiku saistīto nozaru, dalībnieku un tirgu modernizāciju, atbalsta ar daudzdisciplīnu pētniecības starpniecību, tādējādi veicinot inovāciju un jaunas prakses, ilgtspējīgu produktu un procesu izstrādi. Tādējādi tiek arī īstenota plaša pieeja inovācijai, sākot no tehnoloģiskās, netehnoloģiskās, organizatoriskās, ekonomiskās un sociālās inovācijas līdz, piemēram, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, zīmolveides un pakalpojumiem. Ir pilnībā jāatzīst lauksaimnieku un MVU spēja veicināt inovācijas šajā jomā. Izstrādājot pieeju uz bioloģiskiem resursiem balstītai ekonomikai, ir jāņem vērā vietējo zināšanu nozīme vietējo iespēju veicināšanā, vienlaikus paturot prātā arī daudzveidības un sarežģītības aspektu.

2.3 Pasākumu pamatvirzieni

(a) Ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība

(a) Ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecība, lopkopība un mežsaimniecība

Mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, vienlaikus aizsargājot dabas resursus un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp pārvarot un mazinot klimata pārmaiņas. Pasākumus vērš uz ilgtspējīgākām un produktīvākām akvakultūras un mežsaimniecības sistēmām, kas ir gan resursefektīvas (tostarp zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni radošas), gan noturīgas, vienlaikus attīstot pakalpojumus, koncepcijas un politikas virzienus labklājības vairošanai lauku reģionos.

Mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, vienlaikus aizsargājot dabas resursu pamatu un bioloģisko daudzveidību Eiropas un pasaules mēroga perspektīvā un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp mazinot klimata pārmaiņas. Pasākumus vērš uz ilgtspējīgākām un produktīvākām lauksaimniecības, lopkopības un mežsaimniecības sistēmām, kas ir resursefektīvas (tostarp ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un zemu ārējo izejvielu izmantojumu saistītas sistēmas un bioloģiskā lauksaimniecība), dabas resursus aizsargājošas, daudzveidīgas, mazāk atkritumu radošas, spējīgas pielāgoties videi un noturīgas, un uz lauksaimniecības produktu kvalitātes un vērtības uzlabošanu, vienlaikus attīstot pakalpojumus, koncepcijas un politikas virzienus dažādu pārtikas sistēmu īstenošanai un labklājības vairošanai lauku reģionos.

Jo īpaši attiecībā uz mežsaimniecību mērķis ir ilgtspējīgā veidā saražot bioloģiskos produktus un ekosistēmu pakalpojumus, pienācīgi ņemot vērā ar mežsaimniecību saistītos ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos aspektus. Pasākumi tiks vērsti uz tādu resursu ziņā efektīvu mežsaimniecības sistēmu izveidi un ilgtspēju, kurām ir svarīga nozīme mežu noturības nostiprināšanā un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā.

(b) Ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecības pārtikas nozare nekaitīgam un veselīgam uzturam

(b) Ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecības pārtikas nozare nekaitīgam un veselīgam, un cenas ziņā pieejamam uzturam

Mērķis ir apmierināt pilsoņu pieprasījumu pēc nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes un izplatīšanas ilgtspējību un pārtikas nozares konkurētspēju. Pasākumus vērš uz veselīgu un nekaitīgu pārtiku visiem, apzinātu patērētāju izvēli un konkurētspējīgām pārtikas pārstrādes metodēm, kurās izmanto mazāk resursu un rada mazāk blakusproduktu un atkritumu.

Mērķis ir apmierināt pilsoņu pieprasījumu pēc nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes un izplatīšanas, kā arī pārtikas patēriņa ilgtspējību un pārtikas nozares konkurētspēju. Pasākumus vērš uz daudzveidīgu, veselīgu, kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku visiem, apzinātu patērētāju izvēli un konkurētspējīgām pārtikas pārstrādes metodēm, kurās izmanto mazāk resursu un piedevu un rada mazāk blakusproduktu, atkritumu un siltumnīcefekta gāzu.

Mērķis ir ilgtspējīgi izmantot dzīvos ūdens resursus, lai maksimāli palielinātu sociālos un ekonomiskos ieguvumus/atdevi no Eiropas okeāniem un jūrām. Pasākumus vērš uz to, lai optimizētu ieguldījumu nekaitīgas pārtikas nodrošinājumā, attīstot ilgtspējīgu un videi draudzīgu zivsaimniecību un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūru pasaules ekonomikas kontekstā, un veicinātu inovāciju jūras nozarē, ar biotehnoloģijas starpniecību virzoties uz degvielas ziņā gudru “zilo” izaugsmi.

Mērķis ir ilgtspējīgi izmantot un saglabāt dzīvos ūdens resursus, lai maksimāli palielinātu sociālos un ekonomiskos ieguvumus/atdevi no Eiropas okeāniem un jūrām, vienlaikus aizsargājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus. Pasākumus vērš uz to, lai optimizētu ieguldījumu nekaitīgas pārtikas nodrošinājumā, attīstot ilgtspējīgu un videi draudzīgu zivsaimniecību un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūru pasaules ekonomikas kontekstā, un veicinātu inovāciju jūras nozarē, ar biotehnoloģijas starpniecību virzoties uz degvielas ziņā gudru “zilo” izaugsmi, pienācīgi ievērojot gan jūras vides ierobežojumus, gan tās potenciālu.

(d) Ilgtspējīgas un konkurētspējīgas bioloģiskās rūpniecības nozares

Mērķis ir veicināt resursefektīvas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas bioloģiskās rūpniecības nozares, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Pasākumus vērš uz to, lai veicinātu bioekonomiku, pārveidojot tradicionālos rūpnieciskos procesus un produktus tā, lai tie kļūtu par bioloģiskiem, resursefektīviem un energoefektīviem, attīstot integrētas bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas koncepcijas, izmantojot biomasu no primārās ražošanas, bioloģiskos atkritumus un bioloģiskās rūpniecības nozares blakusproduktus un atverot jaunus tirgus ar standartizācijas, reglamentācijas un demonstrējumu/lauka izmēģinājuma pasākumu un citu pasākumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā bioekonomikas ietekmi uz zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām.

Mērķis ir veicināt resursefektīvas (ietverot barības vielu, enerģijas, oglekļa, ūdens un augsnes izmantošanas efektivitāti), ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas bioloģiskās rūpniecības nozares, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, vienlaikus padarot bioloģiskos atkritumus par vērtīgiem resursiem, kuru potenciālu izmanto pilnībā, un tādēļ ir būtiski svarīgi izveidot slēgtu barības ķēdi starp pilsētu un lauku rajoniem. Pasākumus vērš uz to, lai veicinātu bioekonomiku, pārveidojot tradicionālos rūpnieciskos procesus un produktus tā, lai tie kļūtu par bioloģiskiem, resursefektīviem un energoefektīviem, attīstot integrētas otrās un trešās paaudzes bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas koncepcijas, ražojot un izmantojot biomasu un citus atlikumus no primārās lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas, bioloģiskos atkritumus un bioloģiskās rūpniecības nozares blakusproduktus, un bioloģisko atkritumu pārstrādi lauksaimniecībā izmantojamās vielās ar efektīvas attīrīšanas starpniecību, vajadzības gadījumā ar standartizācijas un sertificēšanas shēmu, kā arī, reglamentācijas un demonstrējumu/lauka izmēģinājuma pasākumu un citu pasākumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā vides un sociāli ekonomisko bioekonomikas ietekmi uz zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, kā arī pilsoniskās sabiedrības viedokļus un bažas.

(da) Transversāla jūras un jūrlietu pētniecība

Dzīvo un nedzīvo jūras resursu izmantošana, kā arī dažādu jūras enerģijas avotu izmantošana un virkne dažādu izmantošanas veidu saistībā ar jūru rada transversālas zinātnes un tehnoloģijas problēmas.

Jūrām un okeāniem ir arī svarīga nozīme klimata regulēšanā, taču tās spēcīgi ietekmē cilvēku darbības iekšzemē, piekrastē un jūrā, kā arī klimata pārmaiņas. Vispārējais mērķis ir izstrādāt transversālas jūras un jūrlietu zinātniskās un tehnoloģiskās zināšanas (tostarp ar pētījumu starpniecību par pelaģiskajiem putniem) nolūkā attīstīt zilās izaugsmes potenciālu virknē jūras nozaru, vienlaikus aizsargājot jūras vidi un pielāgojoties klimata pārmaiņām. Šī stratēģiski saskaņotā pieeja jūras pētniecībā visos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzdevumos un pīlāros arī atbalstīs attiecīgo Savienības politikas virzienu īstenošanu, palīdzot sasniegt galvenos zilās izaugsmes mērķus.

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Droša, tīra un efektīva enerģija

3.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt pāreju uz uzticamu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu, ņemot vērā enerģijas deficīta palielināšanos, to, ka pieprasījums pēc enerģijas arvien palielinās, kā arī klimata pārmaiņas.

Konkrētais mērķis ir nodrošināt pāreju uz uzticamu, izmaksu ziņā pieejamu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu, ņemot vērā enerģijas deficīta palielināšanos, to, ka pieprasījums pēc enerģijas arvien palielinās, kā arī klimata pārmaiņas.

Savienība ir iecerējusi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un vēl par 80–95 % līdz 2050. gadam. Turklāt 2020. gadā atjaunojamu energoresursu avotu īpatsvaram enerģijas tiešajā patēriņā būtu jābūt 20 % apvienojumā ar 20 % energoefektivitātes mērķi. Visi dekarbonizācijas scenāriji Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam liecina, ka atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas aizņems energoapgādes tehnoloģiju lielāko daļu. Līdztekus tam ir nepieciešama vērienīga energoefektivitātes politika kā izmaksu ziņā efektīvākais veids, lai sasniegtu mūsu ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķus. Tādēļ ir pareizi novirzīt 75 % no šim problēmu virzienam paredzētā budžeta pētniecībai un inovācijai atjaunojamās enerģijas jomā un enerģijas galapatēriņa efektivitātei, viedajiem tīkliem un enerģijas uzglabāšanai. Programmai “Saprātīga enerģija Eiropai” tiek piešķirti papildu 15 %. Lai sasniegtu šos mērķus, būs būtiski jāpārstrukturē enerģētikas sistēma, izveidojot alternatīvu fosilajiem kurināmajiem izstrādāšanas, enerģētiskās drošības un pieejamības apvienojumu, vienlaikus nostiprinot Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Eiropa pašlaik ir tālu no šā vispārīgā mērķa sasniegšanas. Joprojām 80 % no Eiropas enerģētikas sistēmas izmanto fosilo kurināmo, un šī nozare rada 80 % no visām Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Katru gadu 2,5 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek tērēti enerģijas importam, un šis īpatsvars, visticamāk, palielināsies. Līdz 2050. gadam šī tendence palielinās vispārējo atkarību no naftas un gāzes importa. Izjūtot enerģijas cenu nepastāvību pasaules tirgū un bažījoties par piegādes drošību, Eiropas rūpniecības nozares un patērētāji arvien lielāku to ieņēmumu daļu tērē enerģijai.

Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā liecina, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem būs lielākoties jābūt sasniegtiem Savienības teritorijā. Tas nozīmē, ka līdz 2050. gadam enerģētikas nozarē CO2 emisijas būtu jāsamazina par vairāk nekā 90 %, rūpniecības nozarē — par vairāk nekā 80 %, transporta nozarē — vismaz par 60 %, un mājokļu un pakalpojumu nozarē — par apmēram 90 %.

Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā liecina, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem būtu lielākoties jābūt sasniegtiem Savienības teritorijā. Tas nozīmē, ka līdz 2050. gadam enerģētikas nozarē CO2 emisijas būtu jāsamazina par vairāk nekā 90 %, rūpniecības nozarē — par vairāk nekā 80 %, transporta nozarē — vismaz par 60 %, un mājokļu un pakalpojumu nozarē — par apmēram 90 %. Ceļvedis arī liecina, ka, cita starpā, īstermiņā līdz vidējā termiņā dabasgāzes izmantošana var palīdzēt sekmēt enerģētikas nozares pārveidošanu, vienlaikus izmantojot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju.

Lai šos samazinājumus varētu īstenot, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi efektīvu, drošu un uzticamu zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa energotehnoloģiju un pakalpojumu pētniecībā, izstrādē, demonstrēšanā un ieviešanā tirgū. Vienlaikus ir jāievieš netehnoloģiski risinājumi gan piedāvājuma, gan pieprasījuma līmenī. Visiem šiem pasākumiem jābūt daļai no integrētas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa politikas, ieskaitot svarīgo pamattehnoloģiju un jo īpaši IKT risinājumu apguvi, progresīvu ražošanu, pārstrādi un materiālus. Mērķis ir radīt efektīvas energotehnoloģijas un pakalpojumus, ko var plaši apgūt Eiropas un starptautiskos tirgos, un ieviest viedu pieprasījuma līmeņa pārvaldību, pamatojoties uz atvērtu un pārredzamu enerģētikas tirgu un intelektiskām un energoefektīvām pārvaldības sistēmām.

Lai samazinājumus varētu īstenot, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi efektīvu, drošu un uzticamu zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa energotehnoloģiju un pakalpojumu pētniecībā, tostarp elektroenerģijas uzkrāšanas un maza mēroga un mikromēroga enerģijas sistēmu, izstrādē, demonstrēšanā un ieviešanā tirgū par pieņemamu cenu. Vienlaikus ir jāievieš netehnoloģiski risinājumi gan piedāvājuma, gan pieprasījuma līmenī. Visiem šiem pasākumiem jābūt daļai no integrētas ilgtspējīgas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa politikas, ieskaitot svarīgo pamattehnoloģiju un jo īpaši IKT risinājumu apguvi, progresīvu ražošanu, pārstrādi un materiālus. Mērķis ir radīt efektīvas energotehnoloģijas un pakalpojumus, kas palīdzēs pārvarēt enerģētikas problēmas, kuras galvenokārt saistītas ar autjaunojamās enerģijas integrēšanu, un ko var plaši apgūt Eiropas un starptautiskos tirgos, un ieviest viedu pieprasījuma līmeņa pārvaldību, pamatojoties uz atvērtu un pārredzamu enerģētikas tirgu un drošām intelektiskām un energoefektīvām pārvaldības sistēmām.

3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Jaunām tehnoloģijām un risinājumiem ir jākonkurē cenas un uzticamības ziņā ar īpaši optimizētām enerģētikas sistēmām, kam jau ir iedibināti uzņēmumi un tehnoloģijas. Lai šie jaunie, tīrākie, zema oglekļa dioksīda līmeņa, efektīvākie energoresursu avoti kļūtu komerciāli pievilcīgi vajadzīgajā mērogā, izšķiroša nozīme ir pētniecībai un inovācijai. Ne rūpniecības nozare viena pati, ne arī dalībvalstis individuāli nespēj uzņemties izmaksas un riskus, kuru galvenie noteicošie faktori (pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, nodrošinot cenas ziņā pieejamu un drošu enerģiju) atrodas ārpus tirgus.

Jaunām tehnoloģijām un risinājumiem ir jākonkurē enerģētikas sistēmās, kas veidotas jau vēsturiski iedibinātiem uzņēmumiem un tehnoloģijām, kuras mūsdienās ir pārņēmušas milzīgu pasaules daļu, kā arī piesaistījušas Eiropas pētniecības finansējumu un subsīdijas. Lai jauni, tīrāki, atjaunojami un efektīvāki energoresursu avoti kļūtu komerciāli pievilcīgi vajadzīgajā mērogā, izšķiroša nozīme ir pētniecībai un inovācijai. Ne rūpniecības nozare viena pati, ne arī dalībvalstis individuāli nespēj uzņemties izmaksas un riskus, kuru galvenie noteicošie faktori (pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, nodrošinot cenas ziņā pieejamu un drošu enerģiju) atrodas ārpus tirgus.

Šīs attīstības paātrināšanai būs vajadzīga stratēģiska pieeja Savienības līmenī, kura aptver enerģijas piedāvājumu, pieprasījumu un izmantojumu ēkās, pakalpojumos, transportā un rūpnieciskajās vērtības ķēdēs. Tas nozīmē, ka būs jāpielāgo resursi visā Savienībā, tostarp kohēzijas politikas fondi, jo īpaši izmantojot valsts un reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), publisko iepirkumu un citus finansēšanas mehānismus. Šim nolūkam būs arī vajadzīga atjaunojamu energoresursu un energoefektivitātes reglamentācijas un izmantošanas politika, pielāgota tehniskā palīdzība un spēju veidošana, lai likvidētu netehnoloģiskus šķēršļus.

Šīs attīstības paātrināšanai būs vajadzīga stratēģiska pieeja Savienības līmenī, kura aptver enerģijas piedāvājumu, pieprasījumu un izmantojumu ēkās, pakalpojumos, transportā un rūpnieciskajās vērtības ķēdēs. Tas nozīmē, ka būs jāpielāgo resursi visā Savienībā, tostarp kohēzijas politikas fondi, jo īpaši izmantojot valsts un reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), publisko iepirkumu un citus finansēšanas mehānismus. Šim nolūkam būs arī vajadzīga atjaunojamu energoresursu, energoefektivitātes reglamentācijas un izmantošanas politika, pielāgota tehniskā palīdzība un spēju veidošana, lai likvidētu netehnoloģiskus šķēršļus.

Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (SET plāns) piedāvā šādu stratēģisku pieeju. Tajā izklāstīta ilgtermiņa darba programma to galveno inovācijas šķēršļu likvidēšanai, kas energotehnoloģijām jāpārvar progresīvās pētniecības, pētniecības un izstrādes/koncepcijas pierādīšanas posmos un demonstrējumu posmā, kad uzņēmumi cenšas rast kapitālu lielu un pirmreizēju projektu finansēšanai un uzsākt tirgus apgūšanas procesu.

Ir aplēsts, ka SET plāna pilnīgai īstenošanai vajadzīgie resursi ir EUR 8 miljardi gadā nākamo 10 gadu laikā. Tas daudzkārt pārsniedz individuālu dalībvalstu vai pētniecībā un rūpniecībā ieinteresēto personu iespējas, tām darbojoties vienām pašām. Ir vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā un inovācijā Savienības līmenī apvienojumā ar centienu mobilizāciju visā Eiropā, uzņemoties kopīgu īstenošanu, riska dalīšanu un spēju apvienošanu. Tāpēc Savienības finansējums enerģētikas pētniecībā un inovācijā papildina dalībvalstu pasākumus, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, jo īpaši tiem, kam ir augsts potenciāls piesaistīt valstu līdzekļus. Darbības Savienības līmenī ir paredzētas arī tam, lai atbalstītu augsta riska, augstu izmaksu ilgtermiņa programmas, kas ir ārpus individuālu dalībvalstu iespējām, apvienotu centienus, lai mazinātu ieguldījumu riskus plaša mēroga pasākumos, tādos kā rūpnieciskie demonstrējumi, un izstrādātu Eiropas mēroga sadarbspējīgus enerģētikas risinājumus.

Ir aplēsts, ka SET plāna pilnīgai īstenošanai vajadzīgie resursi ir EUR 8 miljardi gadā nākamo 10 gadu laikā. Tas daudzkārt pārsniedz individuālu dalībvalstu vai pētniecībā un rūpniecībā ieinteresēto personu iespējas, tām darbojoties vienām pašām. Ir vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā un inovācijā Savienības līmenī apvienojumā ar centienu mobilizāciju visā Eiropā, uzņemoties kopīgu īstenošanu, riska dalīšanu un spēju apvienošanu. Tāpēc Savienības finansējums enerģētikas pētniecībā un inovācijā papildina dalībvalstu pasākumus un paplašina to mērogu, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, jo īpaši tiem, kam ir augsts potenciāls piesaistīt valstu līdzekļus un un izveidot darbavietas. Darbības Savienības līmenī ir paredzētas arī tam, lai atbalstītu augsta riska, augstu izmaksu ilgtermiņa programmas, kas ir ārpus individuālu dalībvalstu iespējām, apvienotu centienus, lai mazinātu ieguldījumu riskus plaša mēroga pasākumos, tādos kā rūpnieciskie demonstrējumi, un izstrādātu Eiropas mēroga sadarbspējīgus enerģētikas risinājumus. Savienības finansējumu izmanto ilgtspējīgas tehnoloģijas finansēšanai saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķiem klimata un enerģijas jomā.

SET plāna kā Eiropas enerģētikas politikas pētniecības un inovācijas pīlāra īstenošana nostiprinās Savienības energoapgādes drošību un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, palīdzēs izveidot pētniecības un inovācijas programmu sasaisti ar Eiropas un reģionāliem ieguldījumiem enerģētikas infrastruktūrā un palielinās ieguldītāju vēlmi atbrīvot kapitālu projektiem ar ilgu termiņu līdz to ieviešanai praksē un būtisku tehnoloģijas un tirgus risku. Tā radīs inovācijas iespējas maziem un lieliem uzņēmumiem un palīdzēs tiem iegūt vai saglabāt konkurētspēju pasaules līmenī, kur ar energotehnoloģijām saistītās iespējas ir plašas un arvien pieaug.

Starptautiskā arēnā Savienības līmeņa rīcība nodrošina kritisko masu citu tehnoloģiju līderu intereses piesaistīšanai un veicina starptautiskās partnerības Savienības mērķu sasniegšanai. Tā atvieglos starptautisku partneru mijiedarbību ar Savienību, lai izstrādātu kopīgus pasākumus, kad tas ir savstarpēji izdevīgi un abpusējās interesēs.

Tāpēc šajā problēmu virzienā īstenotie pasākumi veidos Eiropas enerģētikas un klimata politikas pamatu. Tās arī veicinās iniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā un to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti iniciatīvās “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”.

Pētniecības un inovācijas darbības kodolsintēzes un kodolskaldīšanas enerģijas jomā tiek veiktas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Euratom daļā.

Pētniecības un inovācijas darbības kodolskaldīšanas enerģijas jomā un attiecībā uz kodolsintēzes drošības un drošuma aspektiem tiek veiktas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Euratom daļā. Paredz iespējamu sinerģiju starp „drošas, tīras un efektīvas enerģijas” problēmu loku un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Euratom daļu.

3.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Enerģijas patēriņa un “oglekļa pēdas” samazināšana, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu izmantošanu

(a) Energoefektivitātes palielināšana un enerģijas patēriņa un "oglekļa pēdas" samazināšana, nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un drošu izmantošanu

Pasākumus vērš uz jaunu koncepciju, netehnoloģisku risinājumu, efektīvāku, sociāli pieņemamāku un cenas ziņā pieejamāku tehnoloģijas intelektisko komponentu un sistēmu pilna mēroga pētniecību un izmēģinājumiem, lai nodrošinātu enerģijas reāllaika pārvaldību ēkām, kuru emisiju līmenis ir gandrīz nulle, apkures un dzesēšanas iespējas, izmantojot atjaunojamus energoresursu avotus, īpaši efektīvas rūpniecības nozares un energoefektīvu risinājumu masveida ieviešanu uzņēmumos, mājsaimniecībās, kopienās un pilsētās.

Pasākumus vērš uz jaunu koncepciju, netehnoloģisku risinājumu, efektīvāku, sociāli pieņemamāku un cenas ziņā pieejamāku tehnoloģijas intelektisko komponentu un sistēmu pilna mēroga pētniecību un izmēģinājumiem, lai nodrošinātu enerģijas reāllaika pārvaldību pilsētām un teritorijām, ēkām, kuru emisiju līmenis ir gandrīz nulle, un ēkām ar pozitīvu enerģijas bilanci, pārbūvētām ēkām, apkures un dzesēšanas iespējas, izmantojot atjaunojamus energoresursu avotus, īpaši efektīvas rūpniecības nozares un energoefektīvu un enerģiju taupošu risinājumu un pakalpojumu masveida ieviešanu uzņēmumos, mājsaimniecībās, kopienās un pilsētās.

(b) Elektroenerģijas piegāde ar zemām izmaksām un zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

(b) Ilgtspējīga elektroenerģijas piegāde ar zemām izmaksām un zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Pasākumus vērš uz tādu novatorisku atjaunojamu energoresursu tehnoloģiju un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, kas ir ieviešamas plašākā mērogā, ar zemākām izmaksām, ir videi nekaitīgas un ar augstāku pārveides efektivitāti un augstāku pieejamību dažādām tirgus un darbības vidēm.

Pasākumus vērš uz tādu novatorisku atjaunojamu energoresursu tehnoloģiju un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, kas ir ieviešamas plašākā mērogā, ar zemākām izmaksām, ir videi nekaitīgas, nodrošina alternatīvu fosilajiem kurināmajiem vai ievērojami veicina fosilo kurināmo radītās "oglekļa pēdas" samazināšanu, un ir ar augstāku pārveides un uzglabāšanas efektivitāti un augstāku pieejamību dažādām tirgus un darbības vidēm.

Pasākumus vērš uz tehnoloģiju un vērtības ķēžu pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, lai palielinātu bioenerģijas konkurētspēju un ilgtspējību, saīsinātu laiku līdz ūdeņraža un kurināmā elementu ieviešanai tirgū un radītu jaunas iespējas, kas pierāda ilgtermiņa potenciālu.

Pasākumus vērš uz tehnoloģiju un vērtības ķēžu pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, lai palielinātu bioenerģijas, ūdeņraža, degvielas elementu un citu šķidrā vai gāzveida kurināmā veidu potenciālu, kas ļauj efektīvāku enerģijas pārveidi veikt konkurētspējīgāk un ilgtspējīgāk.

Pasākumus vērš arī uz rezerves un balansēšanas tehnoloģiju izstrādi un izvēršanu, tostarp parastajām spēkstacijām, veicinot augstāku pielāgojamību un efektivitāti, lai tās spētu iesaistīties tad, kad dažādas atjaunojamās enerģijas nespēj apgādāt sistēmu un nodrošināt tīkla stabilitāti.

(d) Vienots Eiropas elektroenerģijas viedtīkls

(d) Vienots, pielāgojams Eiropas enerģijas viedtīkls

Pasākumus vērš uz jaunu tīkla tehnoloģiju, tostarp uzglabāšanas tehnoloģiju, kā arī sistēmu un tirgus struktūru pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, lai plānotu, uzraudzītu, kontrolētu un droši ekspluatētu sadarbspējīgus tīklus atvērtā, dekarbonizētā, pret klimata pārmaiņām noturīgā konkurences tirgū normālos un ārkārtas apstākļos.

Pasākumus vērš uz jaunu tīkla tehnoloģiju, tostarp elastīgu enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju visā elektroenerģijas ķēdē, kā arī sistēmu un tirgus struktūru pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, lai plānotu, uzraudzītu, kontrolētu un droši ekspluatētu sadarbspējīgus un pielāgojamus tīklus un līdzsvarotu lielāku atjaunojamo avotu daļu atvērtā, dekarbonizētā, pret klimata pārmaiņām noturīgā konkurences tirgū normālos un ārkārtas apstākļos, tādējādi palīdzot pilnībā izvērst un izmantot dažādus atjaunojamos enerģijas avotus.

Uzmanību vērš uz "viedtīkliem" lauku apvidos, kur tiem ir specifiski uzdevumi un nepieciešami inovatīvi risinājumi progresīvajās tehnoloģijās.

(e) Jaunas zināšanas un tehnoloģijas

Pasākumus vērš uz daudzdisciplīnu pētniecību attiecībā uz energotehnoloģijām (tostarp teorētiskām darbībām) un uz Eiropas pētniecības programmu un pasaules līmeņa iekārtu kopīgu ieviešanu.

Pasākumus vērš uz daudzdisciplīnu pētniecību attiecībā uz ilgtspējīgām energotehnoloģijām (tostarp teorētiskām darbībām) un uz Eiropas pētniecības programmu un pasaules līmeņa iekārtu kopīgu ieviešanu. Tehnoloģisko inovāciju papildina politikas un pasākumi, kas atbalsta ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju.

(f) Stabila lēmumu pieņemšanas sistēma un sabiedrības līdzdalība

Pasākumus vērš uz instrumentu, metožu un modeļu izstrādi stabilam un pārredzamam politikas atbalstam, tostarp pasākumi sabiedriskās domas un sabiedrības līdzdalības, lietotāju iesaistīšanas un ilgtspējības jomā.

Pasākumus vērš uz instrumentu, metožu un modeļu, piemēram, tālredzīgu scenāriju izstrādi stabilam un pārredzamam politikas atbalstam, tostarp pasākumi sabiedriskās domas un sabiedrības līdzdalības, lietotāju iesaistīšanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un ilgtspējas jomā.

(g) Enerģētikas inovāciju ieviešana tirgū

(g) Enerģijas inovāciju ieviešana tirgū, tirgu un patērētāju iespēju vairošana ar programmas "Saprātīga enerģija Eiropai III" starpniecību.

Pasākumus vērš uz lietišķo inovāciju, lai veicinātu energotehnoloģiju un pakalpojumu ieviešanu tirgū, novērstu ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus un paātrinātu Savienības enerģētikas politikas rentablu īstenošanu.

Pasākumus vērš uz lietišķo inovāciju, lai veicinātu ilgtspējīgu energotehnoloģiju un pakalpojumu ieviešanu tirgū, novērstu ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus un paātrinātu Savienības enerģētikas politikas rentablu īstenošanu. Tādēļ jāturpina Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas ietvaros veiksmīgi īstenotā programma “Saprātīga enerģija Eiropai”, piešķirot tai apjomīgus budžeta līdzekļus pašreizējā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports

4. Vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports un mobilitāte

4.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas transporta sistēmu, kas ir resursu ziņā efektīva, nekaitīga videi, droša un integrēta, pilsoņu, ekonomikas un sabiedrības labā.

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas transporta sistēmu (tostarp tās infrastruktūras tīklus), kas ir resursu ziņā efektīva, cenas ziņā pieņemama, nekaitīga klimatam un videi, droša un sadarbspējīga pilsoņu, Savienības ekonomikas un sabiedrības labā. Šī transporta sistēma ietver "veselīgu vecumdienu" pieeju, kas sniedz labumu visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un invaliditātes un ņemot vērā vispārējos konstrukcijas izmērus.

Eiropai ir jāsaskaņo augošās pilsoņu mobilitātes vajadzības ar ekonomiskās efektivitātes priekšnosacījumiem un prasībām par sabiedrību, kura rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām. Neraugoties uz transporta nozares izaugsmi, tai ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un cita nelabvēlīga ietekme uz vidi un jāizbeidz tās atkarība no naftas, vienlaikus saglabājot augstu efektivitātes un mobilitātes līmeni.

Eiropai ir jāsaskaņo mainīgās pilsoņu vajadzības saistībā ar mobilitāti, ko rada jaunās demogrāfiskās un sociālās problēmas, un teritoriālā kohēzija ar ekonomiskās efektivitātes priekšnosacījumiem un prasībām par energoefektīvu sabiedrību, kura rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām. Neraugoties uz transporta nozares izaugsmi, tai ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un cita nelabvēlīga ietekme uz vidi un jāizbeidz tās atkarība no naftas un citiem fosilajiem kurināmajiem, vienlaikus saglabājot augstu efektivitātes, pieejamas cenas un mobilitātes līmeni, nepalielinot to reģionu nošķirtību, kas jau ir izolēti, jo īpaši tālākie reģioni. Masu transporta sistēmas rada drošības problēmas, kas ir jāatrisina jau pētniecības posmā.

Ilgtspējīgu mobilitāti var nodrošināt, tikai ieviešot būtiskas pārmaiņas transporta sistēmā, iedvesmojoties no sasniegumiem transporta pētniecībā, ieviešot tālejošu inovāciju un saskaņoti visas Eiropas mērogā īstenojot videi nekaitīgākus, drošākus un gudrākus transporta risinājumus.

Ilgtspējīgu mobilitāti var nodrošināt, tikai ieviešot būtiskas pārmaiņas transporta un mobilitātes sistēmā, iedvesmojoties no sasniegumiem tās pētniecībā, ieviešot tālejošu inovāciju un saskaņoti visas Eiropas mērogā īstenojot videi nekaitīgākus, veselīgākus, drošākus, uzticamākus un gudrākus transporta un mobilitātes risinājumus.

Pētniecībai un inovācijai ir jārada konkrēti un savlaicīgi uzlabojumi, kas palīdzēs sasniegt Savienības politikas pamatmērķus, vienlaikus palielinot ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pāreju uz ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un saglabājot vadošo lomu pasaules tirgū.

Pētniecībai un inovācijai ir jārada katram transporta veidam konkrēti un savlaicīgi uzlabojumi, kas palīdzēs sasniegt Savienības politikas pamatmērķus, vienlaikus palielinot ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pāreju uz ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām, balstās uz atjaunojamiem avotiem, ir energoefektīva un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, palielinot mobilitāti visā Eiropā un saglabājot vadošo lomu pasaules tirgū.

Lai gan vajadzīgie ieguldījumi pētniecībā, inovācijā un izvēršanā būs ievērojami, transporta ilgtspējības neuzlabošanas gadījumā radīsies nepieņemami augstas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās izmaksas ilgtermiņā.

Lai gan vajadzīgie ieguldījumi pētniecībā, inovācijā un izvēršanā būs ievērojami, visas transporta un mobilitātes sistēmas ilgtspējības neuzlabošanas gadījumā radīsies nepieņemami augstas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās izmaksas ilgtermiņā. Tāpat, ja neizdosies saglabāt Eiropas vadošās pozīcijas tehnoloģiskā ziņā transporta jomā, tas traucēs sasniegt minēto mērķi un radīs smagas un postošas sekas Eiropas nodarbinātībā un ilgtermiņa ekonomiskajā izaugsmē.

4.2 Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Transports ir būtisks Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi veicinošs faktors. Tas nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešama integrētam Eiropas vienotajam tirgum un visiem atvērtai sabiedrībai. Tas ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas aktīviem rūpnieciskā potenciāla un pakalpojumu kvalitātes ziņā, kas ieņem vadošo lomu vairākos pasaules tirgos. Transporta nozare un transporta aprīkojuma ražošana kopā nodrošina 6,3 % no Savienības IKP. Tajā pašā laikā Eiropas transporta nozare izjūt arvien spēcīgāku konkurenci no citām pasaules daļām. Lai saglabātu Eiropas nākotnes konkurences priekšrocības un mazinātu pašreizējās transporta sistēmas trūkumus, būs vajadzīgas īpaši progresīvas tehnoloģijas.

Transports ir būtisks Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi veicinošs faktors. Tas nodrošina teritoriālo kohēziju un cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešama Eiropas vienotā tirgus integrēšanai un visiem atvērtai sabiedrībai. Tas ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas aktīviem rūpnieciskā potenciāla un pakalpojumu kvalitātes ziņā, kas ieņem vadošo lomu vairākos pasaules tirgos. Transporta nozare un transporta aprīkojuma ražošana atsevišķi nodrošina 6,3 % no Savienības IKP un apmēram 13 miljonus darbavietu. Tomēr transporta nozares kopējais ieguldījums Savienības ekonomikā ir daudz lielāks, jo preču tirdzniecība, kas nodrošina vismaz 30 % no Savienības IKP, daudzi pakalpojumi un darba ņēmēji, kas ceļo saistībā ar darba pienākumiem, ir pilnībā atkarīgi no efektīva transporta. Transporta ieguldījums sabiedrībā, vienojot cilvēkus, arī ir svarīgs, bet grūti kvantificējams, un tas ir būtisks pārvietošanās brīvībai Eiropā. Tajā pašā laikā Eiropas transporta nozare izjūt arvien spēcīgāku konkurenci no citām pasaules daļām. Lai saglabātu Eiropas nākotnes konkurences priekšrocības un mazinātu pašreizējās transporta sistēmas trūkumus, būs vajadzīgas īpaši progresīvas tehnoloģijas.

Transporta nozare rada ievērojamu īpatsvaru no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un līdz pat ceturtdaļu no visām emisijām. Transports par 96 % ir atkarīgs no fosilā kurināmā. Tajā pašā laikā pieaugoša problēma ir transporta sastrēgumi; sistēmas vēl nav pietiekami viedas; alternatīvas pārejai starp dažādiem transporta veidiem ne vienmēr ir pievilcīgas; avārijās bojā gājušo skaits Savienībā joprojām ir ļoti augsts, proti, 34 000 gadā; pilsoņi un uzņēmumi vēlas transporta sistēmu, kas ir nekaitīga un droša. Īpašas problēmas transporta ilgtspējībai rada pilsētas.

Transporta nozare rada ievērojamu īpatsvaru no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un līdz pat ceturtdaļu no visām emisijām. Transports par 96 % ir atkarīgs no fosilā kurināmā. Tajā pašā laikā pieaugoša problēma ir transporta sastrēgumi; sistēmas vēl nav pietiekami viedas; alternatīvas pārejai uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem ne vienmēr ir pievilcīgas; avārijās bojā gājušo skaits Savienībā joprojām ir ļoti augsts, proti, 34 000 gadā; pilsoņi un uzņēmumi vēlas transporta sistēmu, kas ir pieejama visiem, nekaitīga un droša. Īpašas problēmas saistībā ar labāku dzīves kvalitātes līdzsvaru un transporta ilgtspējību rada pilsētas.

Dažu desmitgažu laikā paredzamais transporta intensitātes pieaugums iedzīs Eiropas satiksmi strupceļā, un tā radītās izmaksas ekonomikai un ietekme uz sabiedrību kļūs nepanesamas. Paredzams, ka nākamo 40 gadu laikā pasažierkilometru skaits divkāršosies un attiecībā uz aviopārvadājumiem palielināsies pat divtik ātri. CO₂ emisiju līmenis līdz 2050. gadam palielināsies par 35 %. Satiksmes sastrēgumu radītās izmaksas palielināsies par 50 %, tas ir, līdz gandrīz EUR 200 miljardiem gadā. Avāriju ārējās izmaksas palielināsies par apmēram EUR 60 miljardiem salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Dažu desmitgažu laikā paredzamais transporta intensitātes pieaugums iedzīs Eiropas satiksmi strupceļā, un tā radītās izmaksas ekonomikai un ietekme uz sabiedrību kļūs nepanesamas, izraisot katastrofālas sekas ekonomikai un sabiedrībai. Ja līdzšinējās tendences turpināsies arī nākotnē, paredzams, ka nākamo 40 gadu laikā pasažierkilometru skaits divkāršosies un attiecībā uz aviopārvadājumiem palielināsies pat divtik ātri. CO₂ emisiju līmenis līdz 2050. gadam palielināsies par 35 %. Satiksmes sastrēgumu radītās izmaksas palielināsies par 50 %, tas ir, līdz gandrīz EUR 200 miljardiem gadā. Avāriju ārējās izmaksas palielināsies par apmēram EUR 60 miljardiem salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Tāpēc ierastās darbības scenārijs nav izeja. Pētniecība un inovācija, ko īsteno, ņemot vērā politikas mērķus un koncentrējoties uz galvenajām problēmām, sniedz būtisku ieguldījumu, lai tiktu sasniegti Savienības mērķi, proti, ierobežot vispārējās temperatūras paaugstināšanos līdz 2ºC, par 60 % samazināt transporta radītās CO2 emisijas, būtiski samazināt satiksmes sastrēgumus un avāriju izmaksas un praktiski līdz nullei samazināt autoavārijās bojā gājušo skaitu līdz 2050. gadam.

Piesārņojuma, sastrēgumu, drošības un drošuma problēmas ir kopīgas visā Savienībā, un to atrisināšanai ir vajadzīga sadarbība Eiropas mērogā. Transportlīdzekļiem, infrastruktūrai un transporta pārvaldībai paredzētu jaunu tehnoloģiju un novatorisku risinājumu izstrādes un izmantošanas paātrināšanai būs galvenā nozīme tīrākas un efektīvākas transporta sistēmas nodrošināšanā Savienībā, to rezultātu sasniegšanā, kas vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanai un resursefektivitātes uzlabošanai, un Eiropas vadošās lomas saglabāšanā ar transportu saistītu produktu un pakalpojumu pasaules tirgos. Šos mērķus nevar sasniegt, izmantojot tikai sadrumstalotus valstu centienus.

Piesārņojuma, sastrēgumu, drošības un drošuma problēmas ir kopīgas visā Savienībā, un to atrisināšanai ir vajadzīga sadarbība Eiropas mērogā. Transportlīdzekļiem, kas nodrošina saskaņotu infrastruktūras izstrādi, un transporta pārvaldībai paredzētu jaunu tehnoloģiju un novatorisku risinājumu izstrādes un izmantošanas, paātrināšanai būs galvenā nozīme tīrākas, drošākas, pieejamākas un efektīvākas transporta sistēmas nodrošināšanā Savienībā; to rezultātu sasniegšanā, kas vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanai un resursefektivitātes uzlabošanai, un Eiropas vadošās lomas saglabāšanā ar transportu saistītu produktu un pakalpojumu pasaules tirgos. Šos mērķus nevar sasniegt, izmantojot tikai sadrumstalotus valstu centienus.

Turklāt ir ļoti svarīgi atbalstīt pašreizējos risinājumus, izveidojot efektīvas, intelektiskas, sadarbspējīgas sistēmas, kas saistītas ar sistēmām SESAR, Galileo, EGNOS, GMES, ERTMS, SIF, Safe SeaNet, LRIT un ITS. Ir jāturpina arī tādas iniciatīvas kā e-drošība un e-zvans.

Savienības līmeņa finansējums transporta pētniecībai un inovācijai papildinās dalībvalstu pasākumus, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka uzsvars tiks likts uz prioritārajām jomām, kas atbilst Eiropas politikas mērķiem, kad ir vajadzīga kritiskā masa, kad ir jāizstrādā Eiropas mēroga sadarbspējīgi transporta risinājumi vai kad centienu apvienošana starptautiskā mērogā var mazināt pētniecības ieguldījumu riskus, ieviest kopējus standartus un saīsināt laiku līdz pētniecības rezultātu ieviešanai tirgū.

Savienības līmeņa finansējums transporta pētniecībai un inovācijai papildinās dalībvalstu pasākumus, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka uzsvars tiks likts uz prioritārajām jomām, kas atbilst Eiropas politikas mērķiem, kad ir vajadzīga kritiskā masa, kad ir jāizstrādā Eiropas mēroga transporta sistēmas, mūsdienīgi dzinēji un enerģijas avoti, sadarbspējīgi transporta risinājumi vai multimodāli integrēti transporta risinājumi un infrastruktūras vai kad centienu apvienošana starptautiskā mērogā var novērst transporta sistēmas problēmas un mazināt pētniecības ieguldījumu riskus, ieviest kopējus standartus un standartizāciju un saīsināt laiku līdz pētniecības rezultātu ieviešanai tirgū.

Pētniecības un inovācijas pasākumi ietver vairākas iniciatīvas, kas aptver visu inovācijas ķēdi. Vairāki pasākumi ir īpaši vērsti uz to, lai palīdzētu ieviest rezultātus tirgū — šim mērķim atbilst programmatiska pieeja pētniecībai un inovācijai, demonstrējumu projekti, tirgus apguves pasākumi un atbalsts standartizācijai, reglamentācijai un novatoriskām iepirkuma stratēģijām. Turklāt ieinteresēto personu līdzdalības un speciālo zināšanu izmantošana palīdzēs aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecības rezultātiem un to izmantošanu transporta nozarē.

Pētniecības un inovācijas pasākumi ietver dažādas iniciatīvas, kas aptver visu inovācijas ķēdi un ievēro integrētu pieeju inovatīviem transporta risinājumiem, sākot no inovācijām saistībā ar transportlīdzekļiem līdz infrastruktūrām, kā arī transporta sistēmām. Vairāki pasākumi ir īpaši vērsti uz to, lai palīdzētu ieviest rezultātus tirgū — šim mērķim atbilst programmatiska pieeja pētniecībai un inovācijai, demonstrējumu projekti, tirgus apguves pasākumi un atbalsts standartizācijai, reglamentācijai un novatoriskām iepirkuma stratēģijām. Turklāt ieinteresēto personu līdzdalības un speciālo zināšanu izmantošana palīdzēs aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecības rezultātiem un to izmantošanu transporta nozarē.

Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā videi nekaitīgākai, viedākai un integrētākai transporta sistēmai būtiski veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu un pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanu. Šie pasākumi atbalstīs Baltās grāmatas par transporta politiku īstenošanu, kuras mērķis ir izveidot vienotu Eiropas Transporta telpu. Tie arī veicinās to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti pamatiniciatīvās “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”.

Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā videi nekaitīgākai, viedākai un pilnībā integrētai un uzticamai transporta sistēmai būtiski veicinās stratēģijas "Eiropa 2020" gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu un pamatiniciatīvas "Inovācijas savienība" mērķu sasniegšanu. Šie pasākumi atbalstīs Baltās grāmatas par transporta politiku īstenošanu, kuras mērķis ir izveidot vienotu Eiropas Transporta telpu. Tie arī veicinās to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti pamatiniciatīvās “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”.

4.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Resursu ziņā efektīvs un videi nekaitīgs transports

(a) Resursu ziņā efektīvs un videi un sabiedrības veselībai nekaitīgs transports

Mērķis ir līdz minimumam samazināt transporta ietekmi uz klimatu un vidi, uzlabojot tā efektivitāti dabas resursu izmantošanā un mazinot tā atkarību no fosilā kurināmā.

Mērķis ir līdz minimumam samazināt transporta ietekmi uz klimatu un vidi, kā arī iedzīvotāju veselību, uzlabojot tā kvalitāti, efektivitāti un lietderību dabas resursu izmantošanā, dažādojot degvielas apgādes avotus un mazinot tā atkarību no fosilā kurināmā, vienlaikus samazinot arī siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai palielinātu izmaksu efektivitāti, uzmanība ir jāpievērš visu transporta veidu uzturēšanai, remontam, modernizēšanai un otrreizējai pārstrādei.

Pasākumus vērš uz to, lai samazinātu resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu transportlīdzekļu efektivitāti, paātrinātu jaunas paaudzes elektrisko transportlīdzekļu un citu zema vai nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu, tostarp ieviešot būtiskus jauninājumus dzinēju, akumulatoru un infrastruktūras tehnoloģijās, izpētītu un izmantotu alternatīvu degvielas veidu un novatorisku un efektīvāku piedziņas sistēmu potenciālu, ieviešot intelektiskās transporta sistēmas un viedu aprīkojumu, kā arī palielinātu pieprasījuma pārvaldības un sabiedriskā transporta un nemotorizēta transporta izmantošanu, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Vispirms pasākumus vērš uz to, lai samazinātu resursu patēriņu, trokšņa līmeni un siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu visu veidu transportlīdzekļu energoefektivitāti, paātrinātu jaunas paaudzes transportlīdzekļu un zema vai nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transportlīdzekļu, un attiecīgās infrastruktūras izstrādi un ieviešanu, tostarp ieviešot būtiskus jauninājumus dzinēju, akumulatoru un infrastruktūras tehnoloģijās un izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus dzelzceļa, ūdens un gaisa transportā. Turklāt visa inovācija jāvērš uz to, lai nodrošinātu zema vai nulles līmeņa emisijas visos transporta veidos, tostarp izstrādājot milzīgo potenciālu, kas piemīt alternatīvajiem un ilgtspējīgajiem degvielas veidiem, kā arī attīstot novatorisku un efektīvāku piedziņas sistēmu potenciālu, strādājot pie degvielas sistēmu, transportlīdzekļu svara un aerodinamikas optimizācijas, attīstības un infrastruktūras, izmantojot intelektiskās transporta sistēmas un viedu aprīkojumu. Ir svarīgi palielināt sabiedriskā transporta, nemotorizēta transporta un intermodālu mobilitātes ķēžu izmantošanu, jo īpaši pilsētu teritorijās.

(b) Labāka mobilitāte, mazāk sastrēgumu, lielāks drošums un drošība

(b) Labāka mobilitāte un pieejamība, mazāk sastrēgumu, lielāks drošums un drošība

Mērķis ir saskaņot augošās mobilitātes vajadzības ar uzlabotām transporta plūsmām, ieviešot novatoriskus risinājumus integrētām, iekļaujošām, drošām, nekaitīgām un stabilām transporta sistēmām.

Mērķis ir saskaņot augošās mobilitātes vajadzības ar uzlabotām transporta plūsmām, ieviešot novatoriskus risinājumus integrētām, intermodālām, iekļaujošām, pieejamām, drošām, nekaitīgām, veselīgām un stabilām transporta sistēmām, neaizmirstot par kvalitatīvas, novatoriskas un intermodālas infrastruktūras nozīmi.

Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu pieejamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, veicinot integrētu transportu un loģistiku “no durvīm līdz durvīm”, uzlabotu intermodalitāti un viedu plānošanas un pārvaldības risinājumu izmantošanu un ievērojami samazinātu avāriju skaitu un drošības apdraudējumu ietekmi.

Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu dzīves kvalitāti, pieejamību un savietojamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, veicinot integrētu transporta loģistiku “no durvīm līdz durvīm” un mobilitātes pārvaldību; paātrinātu intermodālu risinājumu ieviešanu pasažieriem (intermodālā biļešu pārdošana); uzlabotu intermodalitāti un multimodalitāti un viedu plānošanas un pārvaldības risinājumu izmantošanu un ievērojami samazinātu avāriju skaitu un drošības apdraudējumu ietekmi.

Mērķis ir nostiprināt Eiropas transportlīdzekļu ražošanas nozaru un saistīto pakalpojumu konkurētspēju un kvalitāti.

Mērķis ir nostiprināt Eiropas transportlīdzekļu ražošanas nozaru un saistīto pakalpojumu konkurētspēju un kvalitāti, ņemot vērā daudzsološo nākotnes globālo tirgu, kurā būs liela konkurence. Pienācīga uzmanība ir jāpievērš loģistikas procesiem, uzturēšanai, remontam, modernizēšanai un otrreizējai pārstrādei.

Pasākumus vērš uz to, lai attīstītu novatorisku transporta veidu jauno paaudzi un sagatavotos nākamajai paaudzei, izstrādājot jaunas koncepcijas un dizainprojektus, viedas vadības sistēmas un sadarbspējīgus standartus, efektīvus ražošanas procesus, saīsinot izstrādes laikus un samazinot aprites cikla izmaksas.

Pasākumus vērš uz to, lai attīstītu novatorisku transporta veidu jauno paaudzi un sagatavotos nākamajai paaudzei, izstrādājot jaunas konfigurācijas, tehnoloģijas, koncepcijas un dizainprojektus, viedas vadības sistēmas un sadarbspējīgus standartus, efektīvus ražošanas procesus, izmantojot modernus materiālus, ilgtspējīgākus bioloģiskus blakusproduktus un inovatīvas sertifikācijas procedūras, saīsinot izstrādes laikus un samazinot aprites cikla izmaksas vai izstrādājot jaunus ilgtspējīgākus materiālus vai pārklājumus.

(ca) Viedā loģistika

Mērķis ir saskaņot jauno patēriņa modeļu attīstību ar efektīvu resursu piegādes ķēdi un optimālu pēdējo jūdzi kravu piegādē.

Darbības vērš uz to, lai labāk izprastu jauno un turpmāko patēriņa modeļu, kā arī pilsētu kravu loģistikas, satiksmes un sastrēgumu ietekmi; izstrādātu jaunus IT un pārvaldības līdzekļus loģistikas jomā, uzlabojot reālā laika informācijas sistēmas, lai pārvaldītu, izsekotu un reģistrētu kravas plūsmas, kā arī uzlabojot integrāciju un sakarus ar transportlīdzekli un infrastruktūru; izstrādātu netradicionālas sistēmas preču izplatīšanai; izstrādātu konkurētspējīgus intermodālus risinājumus piegādes ķēdei un loģistikas platformām, kas uzlabo kravas plūsmas.

(d) Sociālekonomiskā pētniecība un uz nākotni vērsti pasākumi politikas veidošanai

(d) Sociālekonomiskā un uzvedības pētniecība un uz nākotni vērsti pasākumi politikas veidošanai

Mērķis ir atbalstīt politikas veidošanas uzlabošanu, kas nepieciešama, lai veicinātu inovāciju un atrisinātu problēmas, ko rada transports un ar to saistītās sabiedriskās vajadzības.

Mērķis ir atbalstīt politikas veidošanas uzlabošanu, kas nepieciešama, lai veicinātu inovāciju un atrisinātu problēmas, ko rada transports, mobilitāte un ar to saistītās sabiedriskās un individuālās vajadzības.

Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu izpratni par sociālekonomiskajām norisēm un perspektīvām, kas saistītas ar transportu, un nodrošinātu politikas veidotājiem uz faktiem balstītus datus un analīzi, ko izplata, tostarp izmantojot Eiropas Komisijas Transporta pētniecības zināšanu centru.

Visu ar transportu saistīto darbību organizēšana notiks saskaņā ar integrētu un konkrētam veidam piemērotu pieeju un atbilstīgi Eiropas tehnoloģiju platformu stratēģiskās pētniecības un inovācijas darba kārtībām. Daudzgadu pamanāmība un nepārtrauktība ir būtiska, lai nodrošinātu patiesu Savienības pievienoto vērtību un ņemtu vērā katra transporta veida daudzās īpatnības.

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas

5. klimata politika, vide, resursefektivitāte un ilgtspējīga izejvielu izmantošana;

5.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir izveidot resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku un nodrošināt ilgtspējīgu izejvielu piegādi, lai apmierinātu pieaugošās pasaules iedzīvotāju masas vajadzības, ievērojot planētas dabas resursu ilgtspējīga izmantojuma ierobežojumus. Pasākumi veicinās Eiropas konkurētspējas palielināšanos un labklājības uzlabošanos, vienlaikus nodrošinot vides integritāti un ilgtspējību, nepieļaujot, ka vidējais globālās sasilšanas līmenis pārsniedz 2°C, un ļaujot ekosistēmām un sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņām.

Konkrētais mērķis ir izveidot resursefektīvu, drošu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku un sabiedrību, dabas resursu un ekosistēmu aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību, nodrošināt ilgtspējīgu izejvielu un ūdens izmantošanu un piegādi, lai apmierinātu pieaugošās pasaules iedzīvotāju masas vajadzības, ievērojot planētas zemes un jūras dabas resursu ilgtspējīga izmantojuma ierobežojumus. Pasākumi veicinās Eiropas konkurētspējas un izejvielu piegādes drošības palielināšanos un labklājības uzlabošanos, vienlaikus nodrošinot vides integritāti, noturību un ilgtspējību, nepieļaujot, ka vidējais globālās sasilšanas līmenis pārsniedz 2°C, ļaujot ekosistēmām un sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņām.

Divdesmitajā gadsimtā pasaule gan fosilā kurināmā izmantojumu, gan materiālo resursu ieguvi palielināja desmitkārtīgi. Šis resursu šķietamās pārbagātības un lētuma laikmets tuvojas beigām. Izejvielas, ūdens, gaiss, bioloģiskā daudzveidība un sauszemes, ūdens un jūras ekosistēmas ir apdraudētas. Daudzās pasaules lielākajās ekosistēmās notiek degradācija, jo līdz pat 60 % pakalpojumu, ko tās piedāvā, tiek izmantoti neilgtspējīgi. Savienībā viens cilvēks gadā izmanto apmēram 16 tonnas materiālu, no kurām 6 tonnas tiek izlietotas nelietderīgi, pusi no tām utilizējot poligonos. Pasaulē pieprasījums pēc resursiem turpina pieaugt, jo palielinās iedzīvotāju skaits un prasības, ko izvirza iedzīvotāji un jo īpaši iedzīvotāji ar vidēji lieliem ienākumiem valstīs ar strauji augošu ekonomiku. Ir nepieciešams pilnībā nošķirt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantojuma.

Zemes virsmas vidējā temperatūra pēdējo 100 gadu laikā ir paaugstinājusies par apmēram 0,8°C, un tiek prognozēts, ka līdz 21. gadsimta beigām tā būs paaugstinājusies par 1,8–4°C (salīdzinājumā ar vidējo temperatūru 1980.–1999. gadā). Potenciālā ietekme uz dabas un sociālajām sistēmām, kas saistīta ar šīm pārmaiņām, radīs draudus planētai un tās spējai pielāgoties, kā arī apdraudēs turpmāko ekonomikas attīstību un cilvēces labklājību. Klimata pārmaiņu un piesārņojuma sekas apvienojumā ar pieaugošu urbanizāciju, masveidīgu tūrismu, cilvēku nevērību un resursu pārmērīgu izmantošanu apdraud trauslo kultūras struktūru kopienās, kuras uztur Eiropas kultūras mantojumu.

Pieaugošā ietekme, ko rada klimata pārmaiņas un ekoloģiskas problēmas, piemēram, okeānu paskābināšanās, ledāju kušana Arktikā, zemes degradācija un izmantojums, ūdens trūkums, ķīmisks piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības zaudēšana, liecina, ka planēta tuvojas savas ilgtspējības robežām. Piemēram, tiek prognozēts, ka, neveicot efektivitātes uzlabojumus, pieprasījums pēc ūdens 20 gadu laikā par 40 % pārsniegs piedāvājumu. Meži tiek izcirsti satraucošos daudzumos — 5 miljonu hektāru platībā gadā. Resursu mijiedarbība var izraisīt sistēmiskus riskus — viena resursu veida izzušana rada neatgriezenisku lūzumpunktu citu resursu un ekosistēmu pieejamībā. Turpinoties pašreizējām tendencēm, lai apmierinātu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības, līdz 2050. gadam būs nepieciešams vairāk nekā divu planētu Zeme ekvivalents.

Pieaugošā ietekme, ko rada klimata pārmaiņas un ekoloģiskas problēmas, piemēram, okeānu paskābināšanās, izmaiņas okeānu cirkulācijā, jūras ūdens temperatūras paaugstināšanās, ledāju kušana Arktikā un ūdens sāļuma mazināšanās, zemes degradācija un izmantojums, augsnes auglības samazināšanās, ūdens trūkums, hidroloģiskās anomālijas, nokrišņu temporālā un telpiskā heterogenitāte, izmaiņas sugu telpiskajā izvietojumā, ķīmisks piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības zaudēšana, liecina, ka planēta tuvojas savas ilgtspējības robežām. Piemēram, tiek prognozēts, ka, neveicot efektivitātes uzlabojumus, pieprasījums pēc ūdens 20 gadu laikā par 40 % pārsniegs piedāvājumu. Meži tiek izcirsti satraucošos daudzumos — 5 miljonu hektāru platībā gadā. Resursu mijiedarbība var izraisīt sistēmiskus riskus — viena resursu veida izzušana rada neatgriezenisku lūzumpunktu citu resursu un ekosistēmu pieejamībā. Turpinoties pašreizējām tendencēm, lai apmierinātu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības, līdz 2050. gadam būs nepieciešams vairāk nekā divu planētu Zeme ekvivalents.

Eiropā steidzami nepieciešamas ar integrētām ūdens sistēmām saistītas inovācijas. Eiropa saskaras ar novecojošu ūdens sistēmu infrastruktūru (gan kanalizācijas sistēmu, gan dzeramā ūdens apgādes jomā), lielāku ūdens trūkumu, lielāku plūdu risku pilsētās, ūdens piesārņojumu un pieaugošu un konkrētāku ūdens pieprasījumu lauksaimniecībā, rūpniecībā un pilsētu iedzīvotāju patēriņā.

Ilgtspējīgam izejvielu piedāvājumam un to resursefektīvai pārvaldībai, tostarp to izpētes, ieguves, pārstrādes, atkārtotas izmantošanas, otrreizējas pārstrādes un aizstāšanas pārvaldībai, ir svarīga nozīme mūsdienu sabiedrības un tās ekonomikas darbībā. Tādas Eiropas nozares kā būvniecība, ķīmiskā rūpniecība, autobūve, aviācija, iekārtas un aprīkojums, kuru kopējā radītā pievienotā vērtība ir apmēram EUR 1,3 triljoni un kuras nodrošina darbu apmēram 30 miljoniem cilvēku, ir ļoti atkarīgas no izejvielu pieejamības. Tomēr Savienības apgādē ar izejvielām arvien biežāk rodas problēmas. Turklāt Savienība ir īpaši atkarīga no stratēģiski svarīgu izejvielu importa, ko satraucošā tempā sāk ietekmēt tirgus traucējumi. Savienībai joprojām ir pieejamas vērtīgas minerālu iegulas, kuru izpēti un ieguvi ierobežo atbilstošu tehnoloģiju trūkums un kavē pieaugošā globālā konkurence. Ņemot vērā izejvielu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējai, ekonomikai un lietojumiem novatoriskos produktos, izejvielu ilgtspējīgs piedāvājums un resursefektīva pārvaldība ir svarīga Savienības prioritāte.

Ilgtspējīgam izejvielu piedāvājumam un to resursefektīvai un drošai pārvaldībai, tostarp to izpētes, ieguves, pārstrādes, resursu efektīvas izmantošanas, atkārtotas izmantošanas, otrreizējas pārstrādes un aizstāšanas pārvaldībai, ir svarīga nozīme mūsdienu sabiedrības un tās ekonomikas darbībā. Tādas Eiropas nozares kā būvniecība, ķīmiskā rūpniecība, autobūve, aviācija, iekārtas un aprīkojums, kuru kopējā radītā pievienotā vērtība ir apmēram EUR 1,3 triljoni un kuras nodrošina darbu apmēram 30 miljoniem cilvēku, ir ļoti atkarīgas no izejvielu pieejamības. Tomēr Savienības apgādē ar izejvielām arvien biežāk rodas problēmas, īpaši ņemot vērā atkritumu cikla slikto apsaimniekošanu. Turklāt Savienība ir īpaši atkarīga no stratēģiski svarīgu izejvielu importa, ko satraucošā tempā sāk ietekmēt tirgus traucējumi. Savienībai joprojām ir pieejamas vērtīgas minerālu iegulas, kuru izpēti, ieguvi un pārstrādi ierobežo atbilstošu tehnoloģiju un investīciju trūkums un kavē pieaugošā globālā konkurence. Ņemot vērā izejvielu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējai, ekonomikai un lietojumiem novatoriskos produktos, izejvielu ilgtspējīgs piedāvājums un resursefektīva pārvaldība ir svarīga Savienības prioritāte.

Ekonomikas spēja pielāgoties un kļūt noturīgākai pret klimata pārmaiņām, resursefektīvākai un tajā pašā laikā saglabāt konkurētspēju ir atkarīga no augsta ekoinovācijas līmeņa gan sociālā, gan tehnoloģiskā ziņā. Tā kā pasaules ekoinovācijas tirgus vērtība ir apmēram 1 triljons EUR gadā un ir paredzams, ka līdz 2030. gadam tā trīskāršosies, ekoinovācija ir nozīmīga iespēja palielināt konkurētspēju un darbvietu radīšanu Eiropas valstu ekonomikā.

Ekonomikas spēja pielāgoties un kļūt noturīgākai pret klimata pārmaiņām, resursefektīvākai un tajā pašā laikā saglabāt konkurētspēju ir atkarīga no augsta ekoinovācijas līmeņa gan sociālā, gan organizatoriskā un tehnoloģiskā ziņā. Tā kā pasaules ekoinovācijas tirgus vērtība ir apmēram 1 triljons EUR gadā un ir paredzams, ka līdz 2030. gadam tā trīskāršosies, ekoinovācija ir nozīmīga iespēja palielināt konkurētspēju un darbvietu radīšanu Eiropas valstu ekonomikā.

5.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Lai sasniegtu Savienības un starptautiskos mērķus siltumnīcefekta gāzes emisiju un koncentrācijas ziņā un mazinātu klimata pārmaiņu radīto ietekmi, ir jāizstrādā un jāizvērš rentablas tehnoloģijas un seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumi. Savienības un pasaules politikas regulējumiem jānodrošina ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, novērtēšana un pienācīga atjaunošana, lai saglabātu to spēju nodrošināt resursus un pakalpojumus nākotnē. Pētniecība un inovācija var palīdzēt nodrošināt drošu, uzticamu un ilgtspējīgu piekļuvi izejvielām un resursu izmantojuma un izšķērdēšanas ievērojamu samazinājumu.

Lai sasniegtu Savienības un starptautiskos mērķus siltumnīcefekta gāzes emisiju ziņā un mazinātu klimata pārmaiņu radīto ietekmi, ir jāizstrādā un jāizvērš ilgtspējīgi netehnoloģiskie un tehnoloģiskie risinājumi un seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumi. Savienības un pasaules politikas regulējumiem jānodrošina ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, novērtēšana un pienācīga atjaunošana, lai saglabātu to spēju nodrošināt resursus un pakalpojumus nākotnē. Pētniecība un inovācija var palīdzēt nodrošināt drošu, uzticamu un ilgtspējīgu piekļuvi izejvielām un to izmantošanu un resursu izmantojuma un izšķērdēšanas ievērojamu samazinājumu.

Tāpēc Savienības darbības būs vērstas uz to, lai atbalstītu Savienības pamatmērķus un politikas virzienus, tostarp šādus: stratēģija “Eiropa 2020”; “Inovācijas savienība”; “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un atbilstošais ceļvedis; “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”; “Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” Izejvielu iniciatīva; Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija; Integrēta Savienības jūrniecības politika; Jūras stratēģijas pamatdirektīva; Rīcības plāns ekoinovācijas jomā un Eiropas digitalizācijas programma. Minētā darbības nostiprina sabiedrības spēju kļūt noturīgākai pret vides un klimata pārmaiņām un nodrošina izejvielu pieejamību.

Tāpēc Savienības darbības būs vērstas uz to, lai atbalstītu Savienības pamatmērķus un politikas virzienus, tostarp šādus: stratēģija “Eiropa 2020”; “Inovācijas savienība”; “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un atbilstošais ceļvedis; “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”; integrētā rūpniecības politika globalizācijas laikmetam; “Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” Izejvielu iniciatīva; Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija; Integrēta Savienības jūrniecības politika; Jūras stratēģijas pamatdirektīva; Rīcības plāns ekoinovācijas jomā; Eiropas Inovāciju partnerība izejvielu jomā; Eiropas Inovāciju partnerība ūdens jomā un 7. vides rīcības programma. Minētā darbības nostiprina sabiedrības spēju kļūt noturīgākai pret vides un klimata pārmaiņām un nodrošina izejvielu pieejamību.

Ņemot vērā klimata un vides starptautisko un globālo raksturu, mērogu un sarežģītību un izejvielu piegādes ķēdes starptautisko dimensiju, ir jāveic darbības Savienības līmenī un ārpus tās. Tā kā vajadzīgā pētniecība aptver vairākas disciplīnas, ir jāapvieno papildu zināšanas un resursi, lai efektīvi atrisinātu šo problēmu. Lai samazinātu resursu izmantojumu, vienlaikus palielinot konkurētspēju, būs vajadzīga izšķiroša sociāla un tehnoloģiska pāreja uz ekonomiku, kuras pamatā ir ilgtspējīgas attiecības starp dabu un cilvēku labklājību. Koordinētas pētniecības un inovācijas darbības uzlabos izpratni par klimata un vides pārmaiņām un tās spēju šīs pārmaiņas prognozēt sistēmiskā un starpnozaru perspektīvā, mazinās neskaidrības, ļaus apzināt un novērtēt trūkumus, riskus, izmaksas un iespējas, kā arī paplašinās sabiedrības un politikas atbildes pasākumu un risinājumu mērogu un paaugstinās to efektivitāti. Darbību mērķis būs nodrošināt iespēju interesentiem visos sabiedrības līmeņos aktīvi piedalīties šajā procesā.

Ņemot vērā klimata un vides starptautisko un globālo raksturu, mērogu un sarežģītību un izejvielu piegādes ķēdes starptautisko dimensiju, ir jāveic darbības Savienības līmenī un ārpus tās. Tā kā vajadzīgā pētniecība aptver vairākas disciplīnas, ir jāapvieno papildu zināšanas un resursi, lai efektīvi atrisinātu šo problēmu. Lai samazinātu resursu izmantojumu, vienlaikus palielinot konkurētspēju, būs vajadzīga izšķiroša sociāla un tehnoloģiska pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku, kuras pamatā ir savstarpēji izdevīgas attiecības starp bioloģisko daudzveidību un cilvēku populāciju. Koordinētas pētniecības un inovācijas darbības uzlabos izpratni par klimata un vides pārmaiņām un tās spēju šīs pārmaiņas prognozēt sistēmiskā un starpnozaru perspektīvā, mazinās neskaidrības, ļaus apzināt un novērtēt trūkumus, riskus, izmaksas un iespējas, kā arī paplašinās sabiedrības un politikas atbildes pasākumu un risinājumu mērogu un paaugstinās to efektivitāti. Darbību mērķis būs nodrošināt iespēju interesentiem visos sabiedrības līmeņos aktīvi piedalīties šajā procesā.

Izejvielu pieejamības problēmas atrisināšanai ir vajadzīgi koordinēti pētniecības un inovācijas centieni starp daudzām disciplīnām un nozarēm, lai palīdzētu rast drošus, ekonomiski pamatotus, no vides viedokļa stabilus un sociāli pieņemamus risinājumus visā vērtības ķēdē (izpēte, ieguve, pārstrāde, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana). Inovācija šajās jomās nodrošinās iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai, kā arī jauninājumu ieviešanai, iesaistot zinātni, tehnoloģiju, ekonomiku, politiku un pārvaldi. Tāpēc pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai izveidotu Eiropas Inovāciju partnerību izejvielu jomā.

Izejvielu ilgtspējīgas izmantošanas un pieejamības problēmas atrisināšanai ir vajadzīgi koordinēti pētniecības un inovācijas centieni starp daudzām disciplīnām un nozarēm, lai palīdzētu rast drošus, ekonomiski pamatotus, no vides viedokļa stabilus un sociāli pieņemamus risinājumus visā vērtības ķēdē (izpēte, ieguve, izstrāde, pārstrāde, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana). Inovācija šajās jomās nodrošinās iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai, kā arī jauninājumu ieviešanai, iesaistot zinātni, tehnoloģiju, ekonomiku, politiku un pārvaldi. Tāpēc pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai izveidotu Eiropas Inovāciju partnerības ūdens izmantošanas efektivitātes un izejvielu jomā un attiecībā uz kritiskajām izejvielām, ko dēvē par retzemju metāliem, — Eiropas Retzemju metālu kompetences tīklu.

Ekoinovācija radīs noderīgas un jaunas iespējas izaugsmei un darbvietu radīšanai. Savienības līmeņa rīcības ietvaros izstrādāti risinājumi ļaus novērst galvenos rūpniecības konkurētspējas apdraudējumus un nodrošinās strauju pārņemšanu un izplatīšanu vienotajā tirgū un ārpus tā. Tas savukārt ļaus īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku, kurā tiek ņemta vērā resursu ilgtspējīga izmantošana. Partneri šajā pieejā būs starptautiski, Eiropas un valstu politikas veidotāji, starptautiskas un dalībvalstu pētniecības un inovācijas programmas, Eiropas uzņēmējdarbības un rūpniecības nozare, Eiropas Vides aģentūra un valstu vides aģentūras, un citas attiecīgas ieinteresētās personas. Papildus divpusējai un reģionālai sadarbībai Savienības līmeņa rīcība arī atbalstīs attiecīgus starptautiskus centienus un iniciatīvas, tostarp Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), Starpvaldību zinātnes un politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un Zemes novērojumu grupu (GEO).

5.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Klimata pārmaiņu novēršana un pielāgošanās tām

Mērķis ir izstrādāt un novērtēt novatoriskus, rentablus un ilgtspējīgus pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus, vēršoties gan pret CO2, gan citu siltumnīcefekta gāzu radīšanu, un uzsverot tehnoloģiskus un netehnoloģiskus “zaļos” risinājumus, nodrošinot faktu bāzi apzinātas, agrīnas un efektīvas rīcības īstenošanai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņām un uzticamu klimatisko prognožu nodrošināšanu, uz ietekmes, trūkumu novērtēšanu un novatorisku un rentablu pielāgošanās un riska novēršanas pasākumu izstrādi un atbalstu riska mazināšanas politikai.

Mērķis ir izstrādāt un novērtēt novatoriskus, rentablus un ilgtspējīgus pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus un stratēģijas, vēršoties gan pret CO2, gan citu siltumnīcefekta gāzu radīšanu, kā arī daļiņām, kas izraisa jūras līmeņa un iekšzemes ūdeņu līmeņa paaugstināšanos, un uzsverot tehnoloģiskus un netehnoloģiskus “zaļos” risinājumus, nodrošinot faktu bāzi apzinātas, agrīnas un efektīvas rīcības īstenošanai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņām un riskiem, kas saistīti ar ekstremāliem notikumiem un straujām pārmaiņām, ar uzticamu klimatisko prognožu nodrošināšanu, izpratni par ozona un klimata savstarpējo ietekmi un ūdens ciklu atmosfērā, uz ietekmes, trūkumu novērtēšanu pasaules, reģionālā un vietējā līmenī un novatorisku un rentablu pielāgošanās un riska novēršanas un pārvaldības pasākumu izstrādi galvenajās sociālekonomiskajās nozarēs (t. i., lauksaimniecībā, enerģētikā, transportā, tūrismā, apbūves vidē un kultūras mantojumā), atbalstu riska mazināšanas politikai un ātras iedarbības stratēģiju noteikšanai, lai iedarbību uz klimatu panāktu tuvākajās desmitgadēs.

(b) Dabas resursu un ekosistēmu ilgtspējīga pārvaldība

(b) Vides aizsardzība, dabas resursu, ūdens, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu ilgtspējīga pārvaldība

Mērķis ir nodrošināt zināšanas dabas resursu pārvaldībai, kurā tiek sasniegts ilgtspējīgs līdzsvars starp ierobežotiem resursiem un sabiedrības un ekonomikas vajadzībām. Pasākumus vērš uz to, lai vairotu izpratni par ekosistēmu darbību, to mijiedarbību ar sociālajām sistēmām un nozīmi ekonomikas un cilvēku labklājības ilgtspējībā, un uz zināšanu un instrumentu nodrošināšanu efektīvai lēmumu pieņemšanai un sabiedrības iesaistīšanai.

Mērķis ir nodrošināt zināšanas un līdzekļus dabas resursu pārvaldībai un aizsardzībai, kurā tiek sasniegts ilgtspējīgs līdzsvars starp ierobežotiem resursiem un sabiedrības un ekonomikas vajadzībām. Pasākumus vērš uz to, lai nodrošinātu pasākumus ūdens resursu un ūdens pakalpojumu ilgtspējīgas pārejas, pārvaldības un izmantošanas aizsardzībai, vairotu izpratni par ekosistēmu darbību, tostarp par okeānu un mežu regulējošo lomu globālās sasilšanas novēršanā, to mijiedarbību ar sociālajām sistēmām un nozīmi ekonomikas un cilvēku labklājības ilgtspējībā, un uz zināšanu un instrumentu nodrošināšanu efektīvai lēmumu pieņemšanai un sabiedrības iesaistīšanai.

(c) Ar enerģētiku un lauksaimniecību nesaistītu izejvielu ilgtspējīga izmantošana, pārvaldība un piedāvājuma nodrošināšana

Mērķis ir uzlabot pamatzināšanas par izejvielām un izstrādāt novatoriskus risinājumus rentablai un videi nekaitīgai izejvielu izpētei, ieguvei, pārstrādei, otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai un to aizstāšanai ar ekonomiski izdevīgām alternatīvām, kam ir mazāka ietekme uz vidi. Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu pamatzināšanas par izejvielu pieejamību, veicinātu izejvielu ilgtspējīgu piedāvājumu un izmantošanu, rastu alternatīvas kritiski vajadzīgām jaunām izejvielām un uzlabotu sabiedrības izpratni un prasmes attiecībā uz izejvielām.

Mērķis ir uzlabot pamatzināšanas par izejvielām un izstrādāt novatoriskus risinājumus rentablai, resursu ziņā efektīvai un videi nekaitīgai izejvielu izmantošanai, atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai un to aizstāšanai ar ekonomiski izdevīgām alternatīvām, kam ir mazāka ietekme uz vidi. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu pamatzināšanas par izejvielu pieejamību, veicinātu ekodizainu, veicinātu izejvielu ilgtspējīgu piedāvājumu un efektīvu un atkārtotu izmantošanu, rastu alternatīvas kritiski vajadzīgām jaunām izejvielām, izstrādātu noslēgta cikla procesus un sistēmas, atbalstītu otrreizējās pārstrādes un atkārtotas izmantošanas stratēģijas un tehnoloģiju, veiktu pasākumus pieprasījuma jomā, kas ļautu pilsoņiem un patērētājiem samazināt izejvielu patēriņu un nelietderīgu izmantošanu, un uzlabotu sabiedrības izpratni un prasmes attiecībā uz izejvielām, izveidotu un stimulētu reģionālos un nacionālos izejvielu klasterus.

(d) Pasākumi, kas ļauj īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku ar ekoinovācijas starpniecību

Mērķis ir veicināt visu veidu ekoinovāciju, kas ļauj īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku. Pasākumi ir paredzēti tam, lai nostiprinātu ekoinovatīvas tehnoloģijas, procesus, pakalpojumus un produktus un veicinātu to ieviešanu tirgū un pavairošanu, īpašu uzmanību pievēršot MVU, kā arī lai atbalstītu novatorisku politiku, ilgtspējīgus ekonomiskos modeļus un sociālās izmaiņas, atbalstītu pētījumus par drošiem aizstājējiem vielām, kas norādītas kā bīstamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu Nr. 1907/2206 (REACH regulu), izvērtētu panākumus virzībā uz “zaļu” ekonomiku un veicinātu resursefektivitāti, izmantojot digitālas sistēmas. It īpaši Ekoinovācijas programmu, kas sekmīgi īstenota Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas ietvaros iepriekšējā ES daudzgadu finanšu shēmā, turpina īstenot pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

(e) Visaptverošu un ilgtspējīgu pasaules vides novērošanas un informācijas sistēmu izstrāde

Mērķis ir nodrošināt šīs problēmas atrisināšanai vajadzīgo ilgtermiņa datu un informācijas pieejamību. Pasākumus vērš uz spējām, tehnoloģijām un datu infrastruktūru Zemes novērošanai un uzraudzībai, kas var nepārtraukti nodrošināt savlaicīgu un precīzu informāciju un prognozes. Tiks veicināta bezmaksas, atvērta un neierobežota piekļuve sadarbspējīgiem datiem un informācijai.

Mērķis ir nodrošināt šīs problēmas atrisināšanai vajadzīgo ilgtermiņa datu un informācijas pieejamību. Pasākumus vērš uz spējām, tehnoloģijām un datu infrastruktūru Zemes novērošanai un uzraudzībai, izmantojot gan attālinātu izpēti, gan mērījumus uz vietas, kas var nepārtraukti nodrošināt savlaicīgu un precīzu informāciju un ļautu izdarīt prognozes. Tiks veicināta bezmaksas, atvērta un neierobežota piekļuve sadarbspējīgiem datiem un informācijai.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība

6. Izprast Eiropu mainīgā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība

6.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir veicināt visiem atvērtu, inovatīvu un drošu Eiropas sabiedrību nepieredzētu pārveidojumu un pieaugošu globālo savstarpējo atkarību kontekstā.

Konkrētais mērķis ir veicināt iekļaujošu, inovatīvu, radošu un domājošu Eiropas sabiedrību ar lielāku izpratni par Eiropu nepieredzētu pārveidojumu un pieaugošu globālo savstarpējo atkarību kontekstā.

Eiropai ir jārisina svarīgas sociālekonomiskas problēmas, kas būtiski ietekmē tās nākotni, tādas kā pieaugošā ekonomikas un kultūras savstarpējā atkarība, novecošana, sociālā atstumtība un nabadzība, nevienlīdzība un migrācijas plūsmas, digitālās plaisas mazināšana, inovācijas un radošuma kultūras veicināšana sabiedrībā un uzņēmumos, kā arī drošība un brīvība, uzticēšanās demokrātiskām iestādēm un pilsoņu savstarpējā uzticēšanās valstu robežās un ārpus tām. Šīs problēmas ir ārkārtīgi plašas, un to atrisināšanai ir nepieciešama vienota Eiropas pieeja.

Eiropai ir jārisina svarīgas sociālekonomiskas problēmas, kas būtiski ietekmē tās nākotni, tādas kā pieaugošā ekonomikas un kultūras savstarpējā atkarība, novecošana un demogrāfiskās izmaiņas, sociālā atstumtība un nabadzība, nevienlīdzība un migrācijas plūsmas, digitālās plaisas mazināšana, zinātnes, inovācijas un radošuma kultūras veicināšana sabiedrībā un uzņēmumos, kā arī uzticēšanās demokrātiskām iestādēm un pilsoņu savstarpējā uzticēšanās valstu robežās un ārpus tām. Turklāt publisko sociālās politikas virzienu nozīmi Eiropā arvien vairāk uztver kā svarīgu pašas Eiropas sociālā modeļa ilgtspējības elementu. Šīs problēmas ir ārkārtīgi plašas, un to atrisināšanai ir nepieciešams arvien sarežģītāks pieeju sajaukums, pamatojoties uz zinātniskās pieredzes apmaiņu, ko var sniegt tikai sociālās un humanitārās zinātnes.

Pirmkārt, Savienībā pastāv ievērojamas nevienlīdzības starp valstīm un valstu robežās. Pēc tautas attīstības indeksa, kas ir kopējais veselības, izglītības un ienākumu jomā sasniegtā progress rādītājs, 2010. gadā Savienības dalībvalstu rādītājs bija starp 0,743 un 0,895, tādējādi liecinot par būtiskām neatbilstībām starp valstīm. Ir vērojamas arī būtiskas dzimumu nevienlīdzības, piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība Savienībā joprojām ir 17,8 % par labu vīriešiem. Pašlaik viens no sešiem Savienības pilsoņiem (kopumā apmēram 80 miljoni cilvēku) ir pakļauts nabadzības riskam. Pēdējās divās desmitgadēs nabadzības līmenis jauniešu vidū un ģimenēs ar bērniem ir palielinājies. Bezdarba līmenis jauniešu vidū ir pārsniedz 20 %. Turklāt 150 miljoni eiropiešu (aptuveni 25 %) nekad nav izmantojuši internetu un var nekad neapgūt pietiekamas digitālās prasmes. Palielinājusies ir arī politiskā apātija un polarizācija vēlēšanās, kas nozīmē, ka pilsoņi ne pārāk uzticas pašreizējām politikas sistēmām. Šie rādītāji liecina, ka dažas sociālās grupas un kopienas pastāvīgi atrodas ārpus sociālās un ekonomiskās attīstības un/vai demokrātiskās politikas procesa.

Savienībā pastāv ievērojama nevienlīdzība starp valstīm un valstu robežās. Pēc tautas attīstības indeksa, kas ir kopējais veselības, izglītības un ienākumu jomā sasniegtā progress rādītājs, 2010. gadā Savienības dalībvalstu rādītājs bija starp 0,743 un 0,895, tādējādi liecinot par būtiskām neatbilstībām starp valstīm. Ir vērojama arī būtiska dzimumu nevienlīdzība, piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība Savienībā joprojām ir 17,8 % par labu vīriešiem. Pašlaik viens no sešiem Savienības pilsoņiem (kopumā apmēram 80 miljoni cilvēku) ir pakļauts nabadzības riskam. Pēdējās divās desmitgadēs nabadzības līmenis jauniešu vidū un ģimenēs ar bērniem ir palielinājies. Bezdarba līmenis jauniešu vidū ir pārsniedz 20 %. Turklāt 150 miljoni eiropiešu (aptuveni 25 %) nekad nav izmantojuši internetu un var nekad neapgūt pietiekamas digitālās prasmes. Palielinājusies ir arī politiskā apātija un polarizācija vēlēšanās, kas nozīmē, ka pilsoņi ne pārāk uzticas pašreizējām politikas sistēmām. Šie rādītāji liecina, ka dažas sociālās grupas un kopienas pastāvīgi atrodas ārpus sociālās un ekonomiskās attīstības un/vai demokrātiskās politikas procesa.

Otrkārt, Eiropas ražīguma un ekonomiskās izaugsmes rādītāji salīdzinoši krītas jau ceturto gadu desmitu. Turklāt tās īpatsvars pasaules zināšanu ražošanā un inovatīvais potenciāls salīdzinājumā ar tādām valstīm ar strauji augošu ekonomiku kā Brazīlija un Ķīna strauji samazinās. Lai gan Eiropai ir spēcīga pētnieciskā bāze, tai ir jāpārveido šī bāze par ietekmīgu aktīvu novatorisku preču un pakalpojumu radīšanai. Tā kā ir vispārzināms, ka Eiropai ir vairāk jāiegulda zinātnē un inovācijā, tai būs arī jākoordinē šādi ieguldījumi daudz gudrāk nekā iepriekš vairāk nekā 95 % valstu pētniecības un izstrādes budžetu tiek tērēti, tos nekoordinējot Savienības līmenī, un tā ir ārkārtīga resursu izšķiešana laikā, kad finansējuma iespējas samazinās. Turklāt, neraugoties uz neseno konverģenci, dalībvalstu inovatīvās spējas joprojām ļoti atšķiras, un pastāv lielas atšķirības starp “inovācijas līderiem” un “pieticīgajiem inovatoriem”.

Eiropas ražīguma un ekonomiskās izaugsmes rādītāji salīdzinoši krītas jau ceturto gadu desmitu. Turklāt tās īpatsvars pasaules zināšanu ražošanā un inovatīvais potenciāls salīdzinājumā ar tādām valstīm ar strauji augošu ekonomiku kā Brazīlija un Ķīna strauji samazinās. Lai gan Eiropai ir spēcīga pētnieciskā bāze, tai ir jāpārveido šī bāze par ietekmīgu aktīvu novatorisku preču un pakalpojumu radīšanai. Tā kā ir vispārzināms, ka Eiropai ir vairāk jāiegulda zinātnē un inovācijā, tai būs arī jākoordinē šādi ieguldījumi daudz gudrāk nekā iepriekš vairāk nekā 95 % valstu pētniecības un izstrādes budžetu tiek tērēti, tos nekoordinējot Savienības līmenī, un tas ir būtiski neefektīvi laikā, kad finansējuma iespējas samazinās.

Treškārt, ES pilsoņus arvien vairāk ietekmē nedrošība, kas izpaužas dažādos veidos, tādos kā noziedzība, vardarbība, terorisms, kiberuzbrukumi, privātās dzīves aizskārums un citu veidu sociālie un ekonomiskie traucējumi. Saskaņā ar aplēsēm katru gadu Eiropā ir aptuveni līdz 75 miljoniem noziedzīgos nodarījumos tieši cietušo. Ir aplēsts, ka 2010. gadā tiešās izmaksas, ko Eiropā radījusi noziedzība, terorisms, nelikumīgas darbības, vardarbība un katastrofas, bija vismaz EUR 650 miljardi (aptuveni 5 % no Savienības IKP). Kā uzskatāmu piemēru tam, kādas ir terorisma sekas, var minēt uzbrukumu “dvīņu torņiem” Manhetenā 2001. gada 11. septembrī. Tika zaudētas tūkstošiem dzīvību, un ir aplēsts, ka šis notikums ir radījis zaudējumus ASV ražīgumam USD 35 miljardu apmērā un zaudējumus kopējā produkcijas izlaidē USD 47 miljardu apmērā, kā arī palielinājis bezdarba līmeni par gandrīz 1 % nākamajā ceturksnī. Pilsoņi, uzņēmumi un iestādes arvien biežāk tiek iesaistītas digitālā informācijas apmaiņā un darījumos sociālajā, finanšu un komerciālajā dzīves jomā, bet interneta attīstība ir arī ļāvusi palielināties kibernoziedzībai, kuras radītie zaudējumi mērāmi vairākos miljardos euro ik gadu, un privātās dzīves aizskārumiem, ietekmējot privātpersonas vai apvienības visā kontinentā. Visticamāk, ka nedrošības palielināšanās ikdienas dzīvē un neparedzētas situācijas negatīvi ietekmēs ne vien pilsoņu uzticēšanos iestādēm, bet arī viņu savstarpējo uzticēšanos.

Šīs problēmas ir jārisina kompleksi un novatoriski, jo to mijiedarbība ir sarežģīta un bieži vien arī neparedzama. Inovācija var izraisīt integrētspējas samazināšanos, kā tas ir vērojams, piemēram, attiecībā uz digitālo plaisu vai darba tirgus segmentāciju. Sociālo inovāciju, sociālo uzticēšanos un drošību dažkārt ir grūti saskaņot politikas virzienos, piemēram, sociāli depresīvos apgabalos Eiropas lielajās pilsētās. Turklāt arī inovācijas un pilsoņu augošo prasību apvienojums liek politikas veidotājiem un ekonomikas un sabiedrības pārstāvjiem rast jaunas atbildes, neņemot vērā iedibinātās robežas starp nozarēm, darbībām, precēm vai pakalpojumiem. Tādas parādības kā interneta, finanšu sistēmu, novecojošas ekonomikas un ekoloģiskās sabiedrības pieaugums ļoti skaidri norāda uz to, kā ir jādomā un jāreaģē uz šiem jautājumiem visās to integrētspējas, inovācijas un drošības dimensijās vienlaicīgi.

Šīs problēmas ir jārisina kompleksi un novatoriski, jo to mijiedarbība ir sarežģīta un bieži vien arī neparedzama. Inovācija var izraisīt integrētspējas samazināšanos, kā tas ir vērojams, piemēram, attiecībā uz digitālo plaisu vai darba tirgus segmentāciju. Sociālo inovāciju un sociālo uzticēšanos dažkārt ir grūti saskaņot politikas virzienos, piemēram, sociāli nelabvēlīgos rajonos Eiropas lielajās pilsētās. Turklāt arī inovācijas un pilsoņu augošo prasību apvienojums liek politikas veidotājiem un ekonomikas un sabiedrības pārstāvjiem rast jaunas atbildes, neņemot vērā iedibinātās robežas starp nozarēm, darbībām, precēm vai pakalpojumiem. Tādas parādības kā interneta, finanšu sistēmu, novecojošas ekonomikas un ekoloģiskās sabiedrības pieaugums ļoti skaidri norāda uz to, kā ir jādomā un jāreaģē uz šiem jautājumiem visās to integrētspējas un inovācijas dimensijās vienlaicīgi.

Tāpēc, ņemot vērā šīm problēmām raksturīgo sarežģītību un pieprasījuma attīstību, ir svarīgi attīstīt novatorisku pētniecību un jaunas viedās tehnoloģijas, procesus un metodes, sociālās inovācijas mehānismus, koordinētas darbības un politikas virzienus, kas varēs paredzēt vai ietekmēt Eiropai svarīgas attīstības norises. Tas nozīmē, ka ir jāizprot šo problēmu pamattendences un ietekme un ir no jauna jāatklāj vai jāizgudro veiksmīgi solidaritātes, koordinācijas un radošuma veidi, kas padara Eiropu par atšķirīgu visiem atvērtas, inovatīvas un drošas sabiedrības modeli salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem. Šim nolūkam ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja sadarbībai ar trešām valstīm. Visbeidzot, tā kā drošības politikai vajadzētu mijiedarboties ar dažādiem sociālās politikas virzieniem, svarīgs aspekts šīs problēmas atrisināšanā būs drošības pētniecības sociālās dimensijas uzlabošana.

Tāpēc, ņemot vērā šīm problēmām raksturīgo sarežģītību un pieprasījuma attīstību, ir svarīgi attīstīt novatorisku pētniecību un jaunas viedās tehnoloģijas, procesus un metodes, sociālās inovācijas mehānismus, koordinētas darbības un politikas virzienus, kas varēs paredzēt vai ietekmēt Eiropai svarīgas attīstības norises. Tas nozīmē, ka ir jāizprot šo problēmu pamattendences un ietekme un ir no jauna jāatklāj vai jāizgudro veiksmīgi solidaritātes, koordinācijas un radošuma veidi, kas padara Eiropu par atšķirīgu iekļaujošas un inovatīvas sabiedrības modeli salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem. Lai efektīvi risinātu šīs problēmas, ir nepieciešama gan mērķa virzīta pētniecība, gan augšupēja pētniecība. Visbeidzot, ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja sadarbībai ar trešām valstīm.

6.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Valstu robežas šīm problēmām nav šķērslis, tāpēc to atrisināšanai ir vajadzīga sarežģītāka (cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla, kā arī kompetences un zināšanu) mobilitātes salīdzinošā analīze un dažādi iestāžu sadarbības, starpkultūru mijiedarbības un starptautiskas sadarbības veidi. Arī ja globalizācijas spēki netiek labāk izprasti un paredzēti, tie rosina Eiropas valstis savstarpēji konkurēt, nevis sadarboties, tādējādi akcentējot Eiropas atšķirības, nevis kopējās iezīmes un pareizo līdzsvaru starp sadarbību un konkurenci. Šādu kritisku sociālekonomisko problēmu risināšana tikai valstu līmenī var izraisīt resursu neefektīvu izmantojumu, problēmu pārnešanu uz citām Eiropas un trešām valstīm un palielināt sociālo, ekonomisko un politisko spriedzi, kas var tieši ietekmēt Eiropas Līguma un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību I sadaļas mērķu sasniegšanu attiecībā uz tās vērtībām.

Valstu robežas šīm problēmām nav šķērslis, tāpēc to atrisināšanai ir vajadzīga sarežģītāka salīdzinošā analīze visās Eiropas sabiedrības grupās. To saikne ar valstu un Eiropas sabiedrisko kārtību globalizācijas kontekstā ne tikai prasa izveidot savstarpēji atzītas pētniecības programmas, bet arī radīt kopīgas un intensīvākas Eiropas zināšanas, uz kurām pamatojoties var labāk izprast un novērtēt valstu un Eiropas politiku.

Lai veicinātu visiem atvērtu, novatorisku un drošu sabiedrību, Eiropai jāveic atbildes pasākumi, kas ietver jaunu zināšanu, tehnoloģiju un spēju izstrādi, kā arī politikas iespēju identificēšanu. Šādi centieni palīdzēs Eiropai atrisināt tās problēmas ne vien iekšējā līmenī, bet arī kā pasaules līmeņa dalībniecei starptautiskā mērogā. Tas savukārt arī palīdzēs dalībvalstīm izmantot savā labā citur gūto pieredzi un ļaus tām precīzāk definēt savas konkrētās darbības atbilstoši to attiecīgajam kontekstam.

Lai veicinātu iekļaujošu, novatorisku un domājošu sabiedrību, Eiropai jāveic atbildes pasākumi, kas ietver jaunu zināšanu un tehnoloģiju izstrādi, kā arī politikas iespēju identificēšanu. Šādi centieni palīdzēs Eiropai atrisināt tās problēmas ne vien iekšējā līmenī, bet arī kā pasaules līmeņa dalībniecei starptautiskā mērogā. Tas savukārt arī palīdzēs dalībvalstīm izmantot savā labā citur gūto pieredzi un ļaus tām precīzāk definēt savas konkrētās darbības atbilstoši to attiecīgajam kontekstam.

Tāpēc galvenais uzdevums šīs problēmas atrisināšanā būs jaunu sadarbības veidu veicināšana starp valstīm Savienībā un visā pasaulē, kā arī attiecīgajās pētniecības un inovācijas kopienās. Tiks sistemātiski veicināta pilsoņu un rūpniecības nozares iesaistīšanās, atbalsts sociālās un tehnoloģiskās inovācijas procesiem, vieda un iesaistoša valsts pārvalde, kā arī uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana, lai palielinātu visu šo pasākumu nozīmīgumu politikas veidotājiem, sabiedrības un ekonomikas pārstāvjiem un pilsoņiem. Šajā saistībā pētniecība un inovācija būs priekšnosacījums Eiropas rūpniecības nozaru un pakalpojumu konkurētspējai, jo īpaši drošības, digitālās attīstības un privātās dzīves aizsardzības jomā.

Tiks sistemātiski veicināta vieda un iesaistoša valsts pārvalde, kā arī uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana, lai palielinātu visu šo pasākumu nozīmīgumu politikas veidotājiem, sabiedrības un ekonomikas pārstāvjiem un pilsoņiem. Šajā sakarībā pētniecība un inovācija būs priekšnosacījums Eiropas rūpniecības nozaru un pakalpojumu konkurētspējai.

Tādējādi Savienības finansējums šajā problēmu virzienā atbalstīs Savienības galveno politikas virzienu un jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritāšu, kopējās ārpolitikas un drošības politikas un Savienības iekšējās drošības stratēģijas, tostarp katastrofu novēršanas un reaģēšanas politikas, izstrādi, īstenošanu un pielāgošanu. Tika veicināta koordinācija ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām.

Tādējādi Savienības finansējums šajā problēmu virzienā atbalstīs Savienības galveno politikas virzienu un jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritāšu izstrādi, īstenošanu un pielāgošanu. Tas mijiedarbosies ar kopīgajām plānošanas ierosmēm, un tiks īstenota koordinācija ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām.

6.3. Pasākumu pamatvirzieni

6.3.1. Visiem atvērta sabiedrība

Mērķis ir uzlabot solidaritāti, kā arī sociālo, ekonomisko un politisko iekļautību un pozitīvu starpkultūru dinamiku Eiropā un ar starptautiskiem partneriem ar progresīvās zinātnes un starpdisciplīnu pieejas, tehnoloģijas sasniegumu un organizatorisku jauninājumu starpniecību. Svarīga nozīme šajā ziņā var būt humanitāro zinātņu pētniecībai. Pētniecība atbalsta politikas veidotājus tādu politikas virzienu izstrādē, kuri vērsti uz cīņu pret nabadzību un novērš dažādu sadalījumu, diskrimināciju un nevienlīdzību veidošanos Eiropas sabiedrībā, piemēram, dzimumu nevienlīdzības vai digitālas vai inovācijas plaisas, arī ar citiem pasaules reģioniem. Tā sniedz īpašu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un pielāgošanā un Savienības plašajos ārējos pasākumos. Ir paredzēts veikt īpašus pasākumus, lai izvērstu izcilību mazāk attīstītos reģionos, tādējādi paplašinot līdzdalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Mērķis ir gūt labāku izpratni par sabiedrības izmaiņām Eiropā, to ietekmi uz sociālo kohēziju un ekonomisko un politisko iekļautību un būtiskākajām sekām, kas skar cilvēku, ģimeņu un sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti. Galvenās risināmās problēmas novērsīs, ievērojot Eiropas sociālās kohēzijas un labklājības paraugus un ievērojamas zināšanu bāzes nepieciešamību tādās jomās kā nevienlīdzība un sociālā atstumtība, demogrāfiskās pārmaiņas un sabiedrības novecošana, mūžs un ģimenes pāreja, darba un dzīves apstākļi, migrācija un mobilitāte, izglītība un mūžizglītība, daudzvalodība, sociālā politika un pārvaldības dinamika, ņemot vērā arī ekonomisko un sociālo Eiropas daudzveidību. Svarīga nozīme šajā ziņā var būt sociālo un humanitāro zinātņu pētniecībai. Pētniecība atbalsta politikas veidotājus tādu politikas virzienu izstrādē, kuri vērsti uz cīņu pret nabadzību, konfliktiem un politisko un sociālo atstumtību un novērš dažādu sadalījumu, diskrimināciju un nevienlīdzību veidošanos Eiropas sabiedrībā, piemēram, dzimumu nevienlīdzības vai digitālas vai inovācijas plaisas, arī ar citiem pasaules reģioniem. Tā sniedz īpašu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un pielāgošanā. Ir būtiski arī izprast un izpētīt Eiropas plašo kultūras mantojumu, kā arī veicināt tā pieejamību un saglabāšanu kā līdzekli, ar kura palīdzību tuvināt Savienības pilsoņus un stiprināt Eiropas sabiedrības kohēziju.

Pasākumus vērš uz to, lai:

(a) veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

(b) veidotu noturīgu un visiem atvērtu Eiropas sabiedrību;

(ba) pievērstos Eiropas sociālās kohēzijas un labklājības modeļiem;

(d) likvidētu pētniecības un inovācijas plaisu Eiropā.

6.3.2. Inovatīva sabiedrība

6.3.2. Inovatīva un domājoša sabiedrība

Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Īpašs atbalsts tiks sniegts ERA attīstībai un inovācijas pamatnosacījumu izstrādei.

Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Atbalsts tiks sniegts pētniecībai saistībā ar ERA attīstību un inovācijas pamatnosacījumu izstrādi, tostarp labāku izpratni par sabiedrības ierobežojumiem un iespējām un tās nozīmi inovācijas procesā.

Pasākumus vērš uz to, lai:

(a) nostiprinātu pierādījumu bāzi un atbalstītu “Inovācijas savienību” un ERA;

(b) atbalstītu jaunus inovācijas veidus, tostarp sociālo inovāciju un radošumu;

(b) atbalstītu un saprastu jaunus inovācijas veidus, tostarp sociālo inovāciju un radošumu;

(ba) pētītu procesus, kas nodrošina labvēlīgu pamatu radošumam un inovācijai;

(d) veicinātu saskaņotu un efektīvu sadarbību ar trešām valstīm.

(d) saprastu, kā saskaņota un efektīva sadarbība pētniecības un progresīvas apmācības jomā ar trešām valstīm veicina inovāciju.

(da) popularizētu kultūras mantojumu un Eiropas identitāti.

6.3.3. Droša sabiedrība

Mērķis ir atbalstīt Savienības iekšējās un ārējās drošības politiku un garantēt kiberdrošību, uzticēšanos un privātās dzīves aizsardzību vienotajā digitālajā tirgū, vienlaikus uzlabojot Savienības drošības, IKT un pakalpojumu nozares konkurētspēju. Tas tiks darīts, izstrādājot novatoriskas tehnoloģijas un risinājumus, kas pievēršas drošības trūkumiem un novērš drošības apdraudējumus. Šīs uz misiju vērstās darbības integrēs dažādu tiešo lietotāju (pilsoņu, uzņēmumu un valsts pārvalžu, tostarp valsts un starptautisko iestāžu, civilās aizsardzības struktūru, tiesībaizsardzības iestāžu, robežsardzes u. c.) prasības, lai ņemtu vērā drošības apdraudējumu un privātās dzīves aizsardzības attīstību un vajadzīgos sociālos aspektus.

Pasākumus vērš uz to, lai:

(a) apkarotu noziedzību un terorismu;

(b) nostiprinātu drošību ar robežu pārvaldības starpniecību;

(d) palielinātu Eiropas noturību pret krīzēm un katastrofām;

(e) nodrošinātu privātumu un brīvību internetā un uzlabotu drošības sociālo aspektu.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Droša sabiedrība — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība

6.a 1. Īpašais mērķis

Īpašais mērķis ir aizsargāt brīvību un veicināt drošību Eiropā globālās savstarpējās atkarības un apdraudējumu sarežģītības kontekstā, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas brīvības un tiesiskuma kultūru un tās ievērošanu.

Eiropa nekad nav bijusi tik miermīlīgi vienota, un Eiropas pilsoņiem nodrošinātie drošības līmeņi ir ļoti augsti salīdzinājumā ar citām pasaules daļām. Tomēr Eiropas neaizsargātība turpinās aizvien pieaugošās globalizācijas kontekstā, kurā sabiedrība saskaras ar drošības apdraudējumiem un problēmām, kas pieaug apmēra un sarežģītības ziņā.

Liela apmēra militāro agresiju apdraudējums ir mazinājies, un drošības problēmas koncentrējas uz jauniem, daudzveidīgiem, savstarpēji saistītiem un starpvalstu apdraudējumiem. Līdz ar to drošības koncepcija ir paplašināta ārpus militārās definīcijas, iekļaujot arī tādus citus aspektus kā cilvēktiesības, vides degradācija, politiskā stabilitāte un demokrātija, sociālie jautājumi, kultūras un reliģiskā identitāte vai imigrācija. Šajā kontekstā nenovēršami ir saistīti drošības iekšējie un ārējie aspekti. Pašreizējie drošības un brīvības apdraudējumi ir daudzskaitlīgi, sarežģīti un nepastāvīgi un cita starpā ietver terorismu, organizēto noziedzību, kiberuzbrukumus, pirātismu, reģionālo nestabilitāti vai dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, vardarbību, privātuma pārkāpumus un citu veidu sociālos un ekonomiskos traucējumus. Šie apdraudējumi skar pilsoņus, tie ietekmē tādus jēdzienus kā uzticēšanās, aprūpe un saziņa, tiem ir svarīga ekonomiskā un sociālā ietekme un līdz ar to ir vajadzīga atbilstoša profilaktisko un reaģēšanas darbību daudzveidība.

Ir aplēsts, ka 2010. gadā tiešās izmaksas, ko Eiropā radījusi noziedzība, terorisms, nelikumīgas darbības, vardarbība un katastrofas, bija vismaz EUR 650 miljardi (aptuveni 5 % no Savienības IKP). Terorisms ir apliecinājis savas fatālās sekas vairākās Eiropas daļās, prasot tūkstošiem dzīvību un radot nozīmīgus ekonomiskos zaudējumus.

Iedzīvotāji, uzņēmumi un iestādes arvien biežāk tiek iesaistīti digitālā informācijas apmaiņā un darījumos sociālajā, finanšu un komerciālajā dzīves jomā, taču interneta attīstība ir arī ļāvusi palielināties kibernoziedzībai, kuras radītie zaudējumi mērāmi vairākos miljardos euro ik gadu, un privātās dzīves pārkāpumu skaitam, ietekmējot privātpersonas vai apvienības visā kontinentā.

Arī kiberuzbrukumiem ir nopietna ietekme uz kritisko infrastruktūru. Visticamāk, ka nedrošības palielināšanās ikdienas dzīvē un neparedzētas situācijas negatīvi ietekmēs ne vien pilsoņu uzticēšanos iestādēm, bet arī viņu savstarpējo uzticēšanos.

Lai prognozētu, novērstu un pārvarētu šos draudus, ir svarīgi saprast un novērst nedrošības pamatcēloņus, kā arī izstrādāt un izmantot inovatīvas tehnoloģijas, risinājumus, prognozēšanas instrumentus un zināšanas, stimulēt sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, rast civilās aizsardzības risinājumus, pilnveidot Eiropas drošības nozares un pakalpojumu, konkurētspēju un novērst un apkarot konfidencialitātes un cilvēktiesību pārkāpumus internetā un citur, vienlaikus garantējot Eiropas pilsoņu individuālās tiesības un brīvību.

Lai veidotu labāku pārrobežu sadarbību starp dažādiem palīdzības un glābšanas dienestiem, būtu jāpievērš uzmanība sadarbspējai un standartizācijai.

Visbeidzot, tā kā drošības politikai vajadzētu mijiedarboties ar dažādiem sociālās politikas virzieniem, svarīgs aspekts šīs problēmas atrisināšanā būs drošības pētniecības sociālās dimensijas pastiprināšana.

Pamatvērtību ievērošana ir jebkuras efektīvas drošības pētniecības un politikas būtisks elements. Drošības risinājumu meklēšana un īstenošana nozīmē ievērot tādas vērtības kā brīvība, demokrātija, līdztiesība un tiesiskums. Tam jābūt ikvienas darbības pamatā, lai garantētu drošību Eiropas pilsoņiem.

6.a 2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Neviena dalībvalsts atsevišķi nespēj reaģēt uz apdraudējumiem, jo lielākā daļa drošības problēmu ir pārrobežu un starpnozaru problēmas un līdz ar to prasa veikt sarežģītas un plašas salīdzinošās analīzes un īstenot pastiprinātas institucionālās un starptautiskās sadarbības formas.

Lai aizsargātu brīvību un drošību, Savienībai jāreaģē efektīvi, izmantojot visaptverošu un inovatīvu drošības instrumentu kopumu. Pētniecībai un inovācijai var būt skaidra atbalstoša nozīme kā veicināšanas mehānismam, lai gan viens pats tas nespēj garantēt drošību. Būtu jānosaka, ka pētniecības un inovācijas darbību mērķis ir novērst un aizkavēt drošības apdraudējumus, kā arī tiem sagatavoties un aizsargāties pret tiem. Turklāt drošība ir fundamentāls uzdevums, ko nevar atrisināt ar neatkarīgu un nozarei pielāgotu metodi, un tam vajadzīga daudz vērienīgākas, saskaņotākas un visaptverošākas pieejas.

Šīs problēmas centrālā daļa ir sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Tādēļ ar Savienības pētniecības un inovāciju finansējumu šajā problēmu virzienā tiks atbalstīta svarīgāko Savienības politikas virzienu – īpaši stratēģijas "Eiropa 2020" gudras un integrējošas izaugsmes prioritāšu, kopējās ārpolitikas un drošības politikas, Savienības iekšējās drošības stratēģijas izstrāde, īstenošana un pielāgošana. Tiks īstenota koordinācija ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām.

6.a 3. Pasākumu pamatvirzieni

Mērķis ir atbalstīt Savienības iekšējās un ārējās drošības politiku un garantēt kiberdrošību, uzticēšanos un privātās dzīves aizsardzību vienotajā digitālajā tirgū, vienlaikus uzlabojot Savienības drošības, IKT un pakalpojumu nozares konkurētspēju. Pasākumos tiks pievērsta uzmanība izpratnei par nedrošības un konfliktu cēloņiem un nākamās paaudzes inovatīvu risinājumu pētīšanai un attīstībai, strādājot ar jaunām koncepcijām un dizainprojektiem, kā arī sadarbspējīgiem standartiem. Tas tiks darīts, izstrādājot novatoriskus politikas virzienus, tehnoloģijas un risinājumus, kas paredz novērst drošības trūkumus un novērš drošības apdraudējumus. Šīs uz misiju vērstās darbības integrēs dažādu tiešo lietotāju (pilsoņu, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pārvalžu, tostarp valsts un publiskā sektora iestāžu un aģentūru) prasības, lai ņemtu vērā drošības apdraudējumu un uzdevumus, kā arī sistēmā integrētas privātās dzīves aizsardzību un vajadzīgos sociālos aspektus.

Šīs problēmas pētniecība tādējādi paredzēs novērst un aizkavēt drošības apdraudējumus, tiem sagatavoties un aizsargāties pret tiem, kā arī atbalstīs kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Savienības iekšējās drošības stratēģiju, tostarp politiku katastrofu novēršanas un reaģēšanas jomā.

Pasākumus vērš uz to, lai:

(a) apkarotu noziedzību un terorismu;

(b) aizsargātu un uzlabotu svarīgo infrastruktūru noturību;

(d) garantētu kiberdrošību;

(e) palielinātu Eiropas noturību pret krīzēm un katastrofām;

(f) stiprinātu drošības sociālo dimensiju un garantētu privātumu un brīvību internetā;

(g) atbalstītu Savienības iekšējos un ārējos drošības politikas virzienus;

(h) nostiprinātu drošību un konfliktu noregulēšanu trešās valstīs, īstenojot konfliktu novēršanu, miera uzturēšanu, dialogu, starpniecību un samierināšanu, kā arī īstenojot civilās drošības sektora reformu;

(i) pastiprinātu standartizāciju un sadarbspēju;

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

I pielikums – IV daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt uz saņēmēju orientētu zinātnisko un tehnisko atbalstu Savienības politikas virzieniem, elastīgi reaģējot uz jaunām politikas vajadzībām.

2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Savienība ir izstrādājusi 2020. gadam vērienīgu politikas programmu, kurā izklāstītas vairākas sarežģītas un savstarpēji saistītas problēmas, tādas kā resursu ilgtspējīga pārvaldība un konkurētspēja. Lai veiksmīgi atrisinātu šīs problēmas, vajadzīgi stabili zinātniski pierādījumi, kas attiecināmi uz vairākām dažādām zinātnes disciplīnām un ļauj saprātīgi novērtēt politikas iespējas. JRC, vēl vairāk nostiprinot savu kā zinātnes dienesta lomu Savienības politikas veidošanai, nodrošinās nepieciešamo zinātnisko un tehnisko atbalstu visos politikas veidošanas cikla posmos, sākot no koncepcijas līdz īstenošanai un novērtēšanai. Šajā nolūkā tas skaidri koncentrēs savu pētniecību uz Savienības politikas prioritātēm, vienlaikus uzlabojot transversālu kompetenci. JRC neatkarība no īpašām interesēm — privātām vai valstiskām — apvienojumā ar zinātniski-tehniskā atsauces avota lomu ļauj tam veicināt vajadzīgās vienprātības panākšanu starp ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem. Dalībvalstis un Savienības pilsoņi gūst labumu no JRC pētniecības, jo īpaši tādās jomās kā veselības un patērētāju tiesību aizsardzība, vide, drošība un drošums un krīžu un katastrofu pārvarēšana.

Savienība ir izstrādājusi 2020. gadam vērienīgu politikas programmu, kurā izklāstītas vairākas sarežģītas un savstarpēji saistītas problēmas, tādas kā resursu ilgtspējīga pārvaldība un konkurētspēja. Lai veiksmīgi atrisinātu šīs problēmas, vajadzīgi stabili zinātniski pierādījumi, kas attiecināmi uz vairākām dažādām zinātnes disciplīnām un ļauj saprātīgi novērtēt politikas iespējas. JRC, vēl vairāk nostiprinot savu kā zinātnes dienesta lomu Savienības politikas veidošanai, nodrošinās nepieciešamo zinātnisko un tehnisko atbalstu visos politikas veidošanas cikla posmos, sākot no koncepcijas līdz īstenošanai un novērtēšanai. Šajā nolūkā tas skaidri koncentrēs savu pētniecību uz Savienības politikas prioritātēm, vienlaikus uzlabojot transversālu kompetenci. JRC neatkarība no īpašām interesēm — privātām vai valstiskām — apvienojumā ar zinātniski-tehniskā atsauces avota lomu ļauj tam veicināt vajadzīgās vienprātības panākšanu starp ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem. Dalībvalstis un reģioni gūs labumu no JRC atbalsta to pārdomātas specializācijas stratēģijām un no tā pētniecības, jo īpaši tādās jomās kā veselības un patērētāju tiesību aizsardzība, vide, drošība un drošums un krīžu un katastrofu pārvarēšana. Arī Savienības pilsoņi būs šīs pētniecības labuma guvēji.

JRC ir ERA neatņemama sastāvdaļa un turpinās aktīvi atbalstīt tās darbību, cieši sadarbojoties ar līdzbiedriem un ieinteresētajām personām, atļaujot piekļuvi tā aprīkojumam un veicot pētnieku apmācību. Tādējādi tiks arī veicināta jaunu dalībvalstu un asociēto valstu integrācija; šīm valstīm JRC turpinās nodrošināt specializētus apmācības kursus par Savienības tiesību aktu kopuma zinātniski-tehnisko pamatu. JRC izveidos koordinācijas saikni ar citiem atbilstīgiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” konkrētajiem mērķiem. Papildinot savas tiešās darbības un lai turpinātu integrāciju un tīklu veidošanu Eiropas Pētniecības telpā, JRC var arī piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” netiešajās darbībās un koordinācijas instrumentos tajās jomās, kurās tam ir atbilstošas speciālās zināšanas, lai varētu radīt pievienoto vērtību.

3. Pasākumu pamatvirzieni

JRC pasākumi pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tiks vērsti uz Savienības politikas prioritātēm un sabiedrības problēmām, kuru atrisināšanai prioritātes ir noteiktas; tie ir saskaņoti ar stratēģiju “Eiropa 2020” un tās gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes pamatmērķiem, ar programmu “Drošība un pilsonība” un programmu “Eiropa pasaulē”.

JRC galvenās kompetences jomas būs enerģētika, transports, vide un klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un pārtikas nodrošinājums, veselības un patērētāju tiesību aizsardzība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, references materiāli un drošība un drošums (tostarp kodoldrošība un kodoldrošums Euratom programmā). JRC darbības šajās jomās tiks veiktas, ņemot vērā attiecīgās iniciatīvas reģionu, dalībvalstu vai Savienības līmenī saistībā ar Eiropas Pētniecības telpas izveides perspektīvu.

Šīs kompetences jomas tiks būtiski papildinātas ar spēju aptvert visu politikas ciklu un novērtēt politikas iespējas. Tas ietver spēju nostiprināšanu šādās jomās:

(a) paredzēšana un prognozēšana — proaktīva stratēģiskā informācija par tendencēm un norisēm zinātnē, tehnoloģijā un sabiedrībā un to iespējamā ietekme uz sabiedrisko kārtību;

(b) ekonomika — integrētiem pakalpojumiem, kas aptver gan zinātniski tehnisko, gan makroekonomisko aspektu;

(c) modelēšana — koncentrēšanās uz ilgtspējību un ekonomikas zinātni un pasākumi, kas mazina Komisijas atkarību no ārējiem piegādātājiem, svarīgas scenāriju analīzes mērķiem;

(d) politikas analīze — lai varētu veikt politikas iespēju starpnozaru izpēti;

(e) ietekmes novērtējums — zinātnisku pierādījumu nodrošināšana, lai atbalstītu politikas iespējas.

JRC turpina tiekties uz izcilību pētniecībā kā pamatu uzticamam un stabilam zinātniski tehniskās politikas atbalstam. Šajā nolūkā tas nostiprinās sadarbību ar Eiropas un starptautiskiem partneriem, cita starpā piedaloties netiešās darbībās. Tas arī izlases veidā veiks zinātniskos pētījumus un uzlabos kompetenci jaunās politikai svarīgās jomās.

JRC īpaši pievēršas turpmāk izklāstītajiem jautājumiem.

3.1 Zinātnes izcilība

Zinātnes izcilība

Veikt pētniecību, lai uzlabotu zinātnisko pierādījumu bāzi politikas veidošanai un izvērtētu jaunas zinātnes un tehnoloģijas jomas, tostarp ar zinātnisko pētījumu starpniecību.

3.2 Vadošā loma rūpniecībā

3.2 Vadošā nozīme rūpniecībā

Veicināt Eiropas konkurētspēju, atbalstot standartizācijas procesu un standartus ar pirmsnormatīvu pētniecību, izstrādājot references materiālus un mērījumus un saskaņojot metodoloģijas piecās galvenajās jomās (enerģētika, transports, Digitalizācijas programma, drošība un drošums, patērētāju tiesību aizsardzība). Veikt jaunu tehnoloģiju drošības novērtējumus tādās jomās kā enerģētika un transports un veselības un patērētāju tiesību aizsardzība. Sniegt ieguldījumu, lai veicinātu kosmosa tehnoloģiju un datu izmantošanu, standartizāciju un validāciju un jo īpaši lai risinātu sabiedrības problēmas.

Veicināt Eiropas konkurētspēju, atbalstot standartizācijas procesu un standartus ar pirmsnormatīvu pētniecību, izstrādājot references materiālus un mērījumus un saskaņojot metodoloģijas piecās galvenajās jomās (enerģētika, transports, Digitalizācijas programma, drošība un drošums, patērētāju tiesību aizsardzība).Veikt jaunu tehnoloģiju drošības novērtējumus tādās jomās kā enerģētika un transports un veselības un patērētāju tiesību aizsardzība. Sniegt ieguldījumu, lai veicinātu kosmosa tehnoloģiju un datu izmantošanu, standartizāciju un validāciju un jo īpaši lai risinātu sabiedrības problēmas.

3.3 Sabiedrības problēmu risināšana

(a) Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

Veicināt veselības un patērētāju tiesību aizsardzību, sniedzot zinātnisku un tehnisku atbalstu tādās jomās kā pārtikas produkti, barība un patēriņa preces, vide un veselība, ar veselību saistīta diagnostikas un skrīninga prakse un uzturs un diētas.

(b) Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika

(b) Pārtikas kvalitāte, nekaitīgums un nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioloģiskās rūpniecības nozares

Atbalstīt Eiropas lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, tostarp pārtikas nekaitīgums un nodrošinājums un bioekonomikas attīstība, piemēram, prognozējot augkopības ražu, veicot tehnisku un sociālekonomisku analīzi un modelēšanu.

Atbalstīt “20/20/20” klimata un enerģētikas mērķus, veicot pētniecību attiecībā uz enerģijas piegādes tehnoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, efektivitāti, zema oglekļa dioksīda līmeņa tehnoloģijām, enerģijas/elektroenerģijas pārvades tīkliem.

(d) Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports

(d) Vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports un mobilitāte

Atbalstīt Savienības politiku personu un preču ilgtspējīgai un drošai mobilitātei, veicot laboratoriskus pētījumus un izmantojot modelēšanas un uzraudzības pieejas, tostarp transporta tehnoloģijas, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, piemēram elektrifikāciju, ekoloģiski tīrus un efektīvus transportlīdzekļus un alternatīvus degvielas veidus, un viedas mobilitātes sistēmas.

(e) Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas

(e) Klimata politika, vide, resursefektivitāte un ilgtspējīga izejvielu izmantošana;

Izpētīt dabas resursu ilgtspējīgas pārvaldības starpnozaru problēmas, veicot galveno vides mainīgo rādītāju uzraudzību un izstrādājot integrētu modelēšanas sistēmu ilgtspējības novērtēšanai.

Atbalstīt resursefektivitāti, emisiju samazināšanu un izejvielu ilgtspējīgu piegādi, veicot ekoloģiski tīru ražošanas procesu, tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu integrētus sociālos, ekoloģiskos un ekonomiskos novērtējumus.

Atbalstīt Savienības attīstības politikas mērķus ar pētniecību, lai palīdzētu nodrošināt pietiekamus būtiskāko resursu krājumus, koncentrējoties uz vides un resursu parametru uzraudzību, ar pārtikas nekaitīgumu un nodrošinājumu saistītu analīzi un zināšanu nodošanu.

(f) Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība

(f) Izprast Eiropu mainīgā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība

Sniegt ieguldījumu “Inovācijas savienības” īstenošanā un uzraudzīt to, veicot pētniecības un inovācijas virzītājfaktoru un šķēršļu makroekonomisku analīzi un izstrādājot metodoloģijas, rezultātu pārskatus un rādītājus.

Atbalstīt Eiropas Pētniecības telpu (ERA), uzraugot ERA darbību un analizējot dažu tās pamatelementu virzītājfaktorus un šķēršļus, ka arī veidojot pētniecības tīklus, nodrošinot apmācību un JRC aprīkojuma un datubāzu pieejamību lietotājiem dalībvalstīs, kandidātvalstīs un asociētajās valstīs.

Sniegt ieguldījumu Digitalizācijas programmas pamatmērķu sasniegšanā, veicot ekonomisko un sociālo aspektu (digitālā ekonomika, digitālā sabiedrība, digitālais dzīvesveids) kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi.

(fa) Droša sabiedrība — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība

Atbalstīt iekšējo drošumu un drošību, identificējot un novērtējot kritiskās infrastruktūras kā sociālo funkciju svarīga komponenta neaizsargātību un veicot ar digitālo identitāti saistīto tehnoloģiju operatīvās darbības novērtēšanu; risināt globālas drošības problēmas, tostarp novērst jaunus vai hibrīda veida apdraudējumus, izstrādājot progresīvus instrumentus informācijas ieguvei un analīzei, kā arī krīžu pārvarēšanai.

Atbalstīt iekšējo drošumu un drošību, identificējot un novērtējot kritiskās infrastruktūras kā sociālo funkciju svarīga komponenta neaizsargātību un veicot ar digitālo identitāti saistīto tehnoloģiju operatīvās darbības, sociālo un ētisko novērtēšanu; risināt globālas drošības problēmas, tostarp novērst jaunus vai hibrīda veida apdraudējumus, izstrādājot progresīvus instrumentus informācijas ieguvei un analīzei, kā arī krīžu pārvarēšanai.

Uzlabot Savienības spēju pārvaldīt dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, pastiprinot infrastruktūras uzraudzību un vairāku apdraudējumu globālu agrīnās brīdināšanas un riska pārvaldības informācijas sistēmu izstrādi, izmantojot Zemes novērošanas satelītsistēmas.

Uzlabot Savienības spēju pārvaldīt dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, pastiprinot infrastruktūras uzraudzību, attīstot testēšanas iespējas un vairāku apdraudējumu globālu agrīnās brīdināšanas un riska pārvaldības informācijas sistēmu izstrādi, izmantojot Zemes novērošanas satelītsistēmas.

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

I pielikums – V daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir integrēt pētniecības, inovācijas un izglītības “zināšanu trīsstūri” un tādējādi nostiprināt Savienības inovatīvās spējas un risināt sabiedrības problēmas.

Konkrētais mērķis ir integrēt pētniecības, inovācijas un izglītības “zināšanu trīsstūri” un tādējādi nostiprināt, paātrināt un paplašināt Savienības inovatīvās spējas un it īpaši risināt sabiedrības problēmas.

Eiropai ir vairāki strukturāli trūkumi, ciktāl runa ir par inovatīvo potenciālu un spēju nodrošināt jaunus pakalpojumus, produktus un procesus. Daži no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina, ir Eiropas salīdzinoši mazā pieredze talantu piesaistīšanā un paturēšanā, esošo pētniecības priekšrocību nepietiekama izmantošana ekonomiskās vai sociālās vērtības radīšanas ziņā, zems uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis, resursu apjoms izcilības centros, kas ir nepietiekams, lai konkurētu pasaules mērogā, un pārmērīgs tādu šķēršļu skaits, kas liedz sadarboties augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības “zināšanu trīsstūrī” Eiropas līmenī.

Eiropai ir vairāki strukturāli trūkumi, ciktāl runa ir par inovatīvo potenciālu un spēju nodrošināt jaunus pakalpojumus, produktus un procesus. Daži no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina, ir Eiropas salīdzinoši mazā pieredze talantu piesaistīšanā un paturēšanā, esošo pētniecības priekšrocību nepietiekama izmantošana ekonomiskās vai sociālās vērtības radīšanas ziņā, tirgū ieviestu pētniecības rezultātu trūkums, zems uzņēmējdarbības aktivitātes un gara līmenis, zems privāto ieguldījumu īpatsvars pētniecībā un izstrādē, un resursos, tostarp cilvēkresursos, izcilības centros, kas ir nepietiekams, lai konkurētu pasaules mērogā, un pārmērīgs tādu šķēršļu skaits, kas liedz sadarboties augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības “zināšanu trīsstūrī” Eiropas līmenī.

2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Lai Eiropa varētu konkurēt starptautiski, šie strukturālie trūkumi ir jānovērš. Iepriekš norādītās problēmas ir kopīgas visās dalībvalstīs un ietekmē Savienības inovatīvo spēju kopumā.

EIT risinās šīs problēmas, veicinot strukturālas pārmaiņas Eiropas inovāciju vidē. Tas tiks darīts, veicinot visaugstākajiem standartiem atbilstošas izglītības, pētniecības un inovācijas integrāciju, tādējādi radot jaunu, inovācijai labvēlīgu vidi un veicinot un atbalstot uzņēmīgu cilvēku jaunu paaudzi ar uzņēmējdarbības iemaņām un pieredzi, kā arī veicinot inovatīvu blakusprojektu un jaunu uzņēmumu izveidi. Tādējādi EIT sniegs pilnīgu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” un jo īpaši pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un “Jaunatne kustībā” mērķu sasniegšanā. Jo īpaši EIT darbības, izmantojot ZIK, veicinās konkrēto mērķu ― “sabiedrības problēmu risināšanas” un “vadošās lomas pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” ― īstenošanu, kuri paredzēti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašajā programmā. Turklāt EIT un ZIK būtu jāveicina sinerģija un mijiedarbība starp pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" pīlāriem, kā arī ar citām attiecīgām ierosmēm.

Izglītības un uzņēmējdarbības integrācija pētniecībā un inovācijā

EIT īpašais uzdevums ir integrēt izglītību un uzņēmējdarbību pētniecībā un inovācijā, tādējādi izveidojot saikni vienotā inovācijas ķēdē visā Savienībā un ārpus tās.

EIT īpašais uzdevums ir integrēt augstāko izglītību un uzņēmējdarbību pētniecībā un inovācijā, tādējādi izveidojot saikni vienotā inovācijas ķēdē visā Savienībā un ārpus tās, panākot tirgū ieviesto novatorisko pakalpojumu, produktu un procesu palielināšanos.

Uzņēmējdarbības motivācija un uz rezultātiem vērsta pieeja.

EIT ar savu zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) starpniecību darbojas atbilstoši uzņēmējdarbības motivācijai. Priekšnosacījums ir izteikta līderība — katru ZIK vada ģenerāldirektors. ZIK partnerus pārstāv atsevišķas juridiskas personas, lai nodrošinātu integrētāku lēmumu pieņemšanu. ZIK ir jāsagatavo gada uzņēmējdarbības plāni, tostarp vērienīgs darbību portfelis, kas aptver dažādas darbības, sākot no izglītības līdz uzņēmumu radīšanai, izvirzot skaidrus mērķus un sasniedzamos rezultātus un cenšoties ietekmēt gan tirgu, gan sabiedrību. Pašlaik spēkā esošie noteikumi par ZIK līdzdalību, izvērtēšanu un uzraudzību ļauj lēmumus pieņemt ātri un uzņēmējdarbībai raksturīgā veidā.

EIT ar savu zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) starpniecību darbojas atbilstoši uzņēmējdarbības motivācijai un ir uz rezultātiem vērsts. Priekšnosacījums ir izteikta līderība — katru ZIK vada ģenerāldirektors. ZIK partnerus pārstāv atsevišķas juridiskas personas, lai nodrošinātu integrētāku lēmumu pieņemšanu. ZIK ir jāsagatavo gada uzņēmējdarbības plāni, tostarp vērienīgs darbību portfelis, kas aptver dažādas darbības, sākot no izglītības līdz uzņēmumu radīšanai, izvirzot skaidrus mērķus un sasniedzamos rezultātus un cenšoties ietekmēt gan tirgu, gan sabiedrību, kā arī radot pārliecinošu pievienoto vērtību, ko nodrošina uz rezultātiem vērstas pieejas ievērošana. Pašlaik spēkā esošie noteikumi par ZIK līdzdalību, izvērtēšanu un uzraudzību ļauj lēmumus pieņemt ātri un uzņēmējdarbībai raksturīgā veidā, un ZIK būtu jāspēj no uzņēmējdarbības sektora mobilizēt ieguldījumus un mudināt to uzņemties ilgtermiņa saistības. Tomēr ZIK, ko arī finansē no publiskiem finansējuma avotiem, jāsaglabā atbildība un jādarbojas atklāti un pārredzami, jo īpaši attiecībā uz citiem dalībniekiem to darbības jomā.

Sadrumstalotības novēršana ar integrētu ilgtermiņa partnerību palīdzību

EIT ZIK ir īpaši integrēti uzņēmumi, kas apvieno partnerus no rūpniecības, augstākās izglītības, pētniecības un tehnoloģiju institūtiem, kuri ir ievērojami ar savu izcilību. ZIK ļauj pasaules līmeņa partneriem apvienoties jaunās pārrobežu konfigurācijās, optimizēt esošos resursus, piekļūt jaunām uzņēmējdarbības iespējām ar jaunu vērtības ķēžu starpniecību, risinot augstāka riska un plašāka mēroga problēmas.

EIT ZIK ir īpaši integrēti uzņēmumi, kas apvieno partnerus no rūpniecības, tostarp MVU, augstākās izglītības, pētniecības un tehnoloģiju institūtiem, kuri ir ievērojami ar savu izcilību. ZIK ļauj pasaules līmeņa partneriem apvienoties jaunās pārrobežu konfigurācijās, optimizēt esošos resursus, piekļūt jaunām uzņēmējdarbības iespējām ar jaunu vērtības ķēžu starpniecību, risinot augstāka riska un plašāka mēroga problēmas. Ir svarīgi, lai ZIK nodrošinātu iespēju MVU pilnībā piedalīties visās to darbībās: līdzdalības paplašināšanai attiecībā uz jaunpienācējiem, jaunu ideju apvienošanai un jo īpaši MVU līdzdalības palielināšanai jābūt ZIK izaugsmes stratēģijas daļai.

Rūpēšanās par Eiropas galveno inovācijas aktīvu — tās īpaši talantīgajiem cilvēkiem

Talants ir inovācijas pamatelements. EIT rūpējas par cilvēkiem un mijiedarbību starp tiem, piešķirot studentiem, pētniekiem un uzņēmējiem galveno nozīmi tā inovācijas modelī. EIT nodrošinās uzņēmējdarbības un radošuma kultūru un starpdisciplīnu izglītību talantīgiem cilvēkiem, piedāvājot iegūt EIT maģistra un PhD grādu, lai viņi kļūtu par starptautiski atzītu izcilības “zīmogu”. To darot, EIT stingri atbalsta mobilitāti “zināšanu trīsstūrī”.

Talants ir inovācijas pamatelements. EIT rūpējas par cilvēkiem un mijiedarbību starp tiem, piešķirot studentiem, pētniekiem un uzņēmējiem galveno nozīmi tā inovācijas modelī. EIT nodrošinās uzņēmējdarbības un radošuma kultūru un starpdisciplīnu izglītību talantīgiem cilvēkiem, piedāvājot iegūt EIT maģistra un PhD grādu un vasaras un tālmācības kursus, lai viņi kļūtu par starptautiski atzītu izcilības “zīmogu”. To darot, EIT nodrošina Eiropas intelektuālā kapitāla optimālu attīstību un dinamisku izmantošanu un stingri atbalsta mobilitāti “zināšanu trīsstūrī”.

3. Pasākumu pamatvirzieni

EIT darbojas galvenokārt — bet ne tikai — ar zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) starpniecību tajās sabiedrības problēmu jomās, kurām ir vislielākā nozīme Eiropas kopējā nākotnē un kuras nodrošina inovāciju iespējas. Lai gan ZIK piemīt liela neatkarība savu stratēģiju un pasākumu noteikšanā, ir vairākas inovatīvas iezīmes, kas ir kopīgas visiem ZIK un saistībā ar kurām jācenšas īstenot koordināciju un sinerģiju. Turklāt EIT palielinās savu ietekmi, padarot no ZIK iegūto pieredzi pieejamu visā Savienībā, izplatot labu praksi par to, kā integrēt zināšanu trīsstūri un uzņēmējdarbības attīstību, atbalstot papildu partneru iekļaušanu un aktīvi veicinot jaunu zināšanu apmaiņas kultūru.

(a) Augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas darbību nodošana un izmantošana jaunu uzņēmumu radīšanai

EIT mērķis ir atbrīvot cilvēku inovatīvo potenciālu un gūt labumu no viņu idejām neatkarīgi no tā, kurā inovācijas ķēdes posmā viņi atrodas. Tādējādi EIT arī palīdzēs atrisināt “Eiropas paradoksu”, proti, to, ka izcila pašreizējā pētniecība nebūt netiek izmantota pilnībā. Tādējādi EIT palīdz nodot zināšanas un tehnoloģijas, lai ieviestu idejas tirgū. EIT ir jānodrošina piekļuve visām augstas kvalitātes Eiropas pētniecības kopienām. Pārsvarā ar savu ZIK starpniecību un koncentrēšanos uz uzņēmējdarbības gara veicināšanu tas radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, veicinot gan jaunu uzņēmumu veidošanos, gan to atdalīšanos, arī jau pastāvošajos uzņēmumos. Uzsvars būs ne tikai uz tehnoloģiskajām inovācijām, bet arī uz sociālo un netehnoloģisko inovāciju un sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu.

(b) Progresīva un inovāciju virzīta pētniecība ekonomiku un sabiedrību visvairāk interesējošās jomās

EIT stratēģijā un pasākumos koncentrējas uz sabiedrības problēmām, kas ir īpaši svarīgas attiecībā uz nākotni, piemēram, uz klimata pārmaiņu vai ilgtspējīgas enerģijas jautājumiem. Risinot sabiedrības problēmas visaptveroši, EIT veicinās starpdisciplīnu un daudzdisciplīnu pieejas un palīdzēs koordinēt ZIK iesaistīto partneru pētniecības centienus.

EIT stratēģijā un pasākumos koncentrējas uz sabiedrības problēmām, kas ir risinātas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" un kas ir īpaši svarīgas attiecībā uz nākotni, piemēram, uz klimata pārmaiņu vai ilgtspējīgas enerģijas jautājumiem, un kas nodrošina patiesas inovāciju iespējas. Risinot sabiedrības problēmas visaptveroši, EIT veicinās starpdisciplīnu un daudzdisciplīnu pieejas un palīdzēs koordinēt ZIK iesaistīto partneru pētniecības centienus. Jo īpaši EIT pilnveidos netehnoloģisko, organizatorisko un sistēmu inovāciju, kā arī sociālo uzņēmējdarbību kā tā tehnoloģiskā un rūpnieciskā uzsvara vajadzīgo papildinājumu.

EIT pilnībā integrē izglītību un apmācību visos karjeras posmos un izstrādā jaunas un novatoriskas mācību programmas, lai ņemtu vērā nepieciešamību pēc jauniem profiliem, ko rada sarežģītās sabiedrības un ekonomikas problēmas. Tāpēc EIT uzņemsies vadošo lomu jaunu grādu un diplomu atzīšanas vecināšanā dalībvalstīs.

EIT pilnībā integrē izglītību un apmācību visos karjeras posmos un atbalsta un veicina to, ka tiek izstrādātas jaunas un novatoriskas mācību programmas, lai ņemtu vērā nepieciešamību pēc jauniem profiliem, ko rada sarežģītās sabiedrības un ekonomikas problēmas. Tāpēc EIT uzņemsies vadošo lomu jaunu grādu un diplomu atzīšanas vecināšanā dalībvalstīs. Jauno profilu nepieciešamības analīzē integrē dzimumu dimensiju. EIT paredz tādu izglītību un apmācību, kurā ņemti vērā dzimumu aspekti, un jaunajās programmās integrē dzimumu dimensiju kā līdzekli, lai nodrošinātu apmācības un izglītības efektivitāti un kvalitāti, kā arī novatorisko aspektu.

EIT arī ieņems svarīgu lomu jēdziena “uzņēmējdarbība” pilnveidošanā savās izglītības programmās, kas veicina uzņēmējdarbību zināšanu ietilpīgā kontekstā, pamatojoties uz novatorisku pētniecību un sniedzot ieguldījumu risinājumos, kas ir ļoti svarīgi sabiedrībai.

(d) Paraugprakses izplatīšana un sistēmiska zināšanu koplietošana

EIT mērķis ir ieviest jaunas pieejas inovācijā un izstrādāt vienotu inovācijas un zināšanu nodošanas kultūru, cita starpā veicot savu ZIK daudzveidīgās pieredzes apmaiņu ar dažādu izplatīšanas mehānismu, piemēram, ieinteresēto personu platformas un stipendiju sistēmas, starpniecību.

EIT mērķis ir ieviest jaunas pieejas inovācijā un izstrādāt vienotu inovācijas un zināšanu nodošanas kultūru, īpašu uzmanību pievēršot MVU. To varētu īstenot, cita starpā veicot savu ZIK daudzveidīgās pieredzes apmaiņu ar dažādu izplatīšanas mehānismu, piemēram, ieinteresēto personu platformas, balvu un konkursu, produktu un procesu izstāžu, intelektuālā īpašuma un patentu kopfondu un stipendiju sistēmas, starpniecību.

(e) Starptautiskā dimensija

EIT darbojas, apzinoties globālo kontekstu, un palīdz izveidot saikni ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem. Palielinot izcilības centru skaitu ar ZIK starpniecību un veicinot jaunas izglītības iespējas, tas tieksies uz to, lai padarītu Eiropu pievilcīgāku talantiem no ārvalstīm.

(f) Eiropas mēroga ietekmes palielināšana, izmantojot novatorisku finansējuma modeli

EIT aktīvi veicinās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto mērķu sasniegšanu, jo īpaši risinot sabiedrības problēmas tā, lai papildinātu citas iniciatīvas šajās jomās. Tas izmēģinās jaunas un vienkāršotas pieejas finansējumam un pārvaldībai un tādējādi uzņemsies līderību Eiropas inovācijas vidē. Tā pieeja finansējumam būs stingri balstīta uz spēcīgu sviras efektu, mobilizējot gan publiskos, gan privātos līdzekļus. Turklāt tas izmantos pilnībā jaunus instrumentus, lai mērķtiecīgi atbalstītu individuālas darbības ar EIT fonda starpniecību.

EIT aktīvi veicinās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteikto mērķu sasniegšanu, jo īpaši risinot sabiedrības problēmas tā, lai papildinātu citas iniciatīvas šajās jomās. Tas izmēģinās jaunas un vienkāršotas pieejas finansējumam un pārvaldībai un tādējādi uzņemsies līderību Eiropas inovācijas vidē. Lielu daļu no ikgada ieguldījuma ZIK piešķirs konkurētspējīgā veidā, pamatojoties uz to ikgada plāniem, mērķiem, sasniegtajiem rezultātiem un turpmākajām iespējām. Tā pieeja finansējumam būs stingri balstīta uz spēcīgu sviras efektu, mobilizējot gan publiskos, gan privātos līdzekļus. Turklāt tas izmantos pilnībā jaunus instrumentus, lai mērķtiecīgi atbalstītu individuālas darbības ar EIT fonda starpniecību.

(g) Saiknes izveide starp reģionālu attīstību un Eiropas iespējām

Izmantojot ZIK un to kopvietošanas centrus — izcilības mezglus, kas apvieno augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības partnerus konkrētā ģeogrāfiskā vietā, — EIT būs saistīts arī ar reģionālo politiku. Tas jo īpaši nodrošinās labāku saikni starp augstākās izglītības iestādēm un reģionālo inovāciju un izaugsmi reģionālu un valsts mēroga viedas specializācijas stratēģiju kontekstā. Tādējādi tas veicinās Savienības kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu.

Izmantojot ZIK un to kopvietošanas centrus — izcilības mezglus, kas apvieno augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības partnerus konkrētā ģeogrāfiskā vietā, — EIT būs saistīts arī ar reģionālo politiku. Tas jo īpaši nodrošinās labāku saikni starp augstākās izglītības iestādēm, darba tirgu un reģionālo inovāciju un izaugsmi reģionālu un valsts mēroga viedas specializācijas stratēģiju kontekstā. Tādējādi tas veicinās Savienības kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

II pielikums – Budžeta sadalījums – tabula

Indikatīvs budžeta sadalījums pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” (miljonos EUR):

I Zinātnes izcilība, tostarp:

27818

1. Eiropas Pētniecības padome

15008

2. Nākotnes un jaunās tehnoloģijas

3505

3. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības prasmju, apmācības un karjeras attīstības jomā

6503

4. Eiropas pētniecības infrastruktūra (tostarp e-infrastruktūra)

2802

II Vadošā loma rūpniecībā, tostarp:

20280

1. Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā*

15580, no tiem 500 atvēlēti EIT

2. Piekļuve riska kapitāla finansējumam**

4000

3. Inovācija MVU

700

III Sabiedrības problēmu risināšana, tostarp:

35888

1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

9077, no tiem 292 atvēlēti EIT

2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika

4694, no tiem 150 atvēlēti EIT

3. Droša, tīra un efektīva enerģija

6537, no tiem 210 atvēlēti EIT

4. Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports

7690, no tiem 247 atvēlēti EIT

5. Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas

3573, no tiem 115 atvēlēti EIT

6. Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība

4317, no tiem 138 atvēlēti EIT

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)

1542 + 1652***

ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības

2212

KOPĀ

87740

Grozījums
Budžeta sadalījums pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” (miljonos EUR):
I. Zinātnes izcilība, tostarp:	32,6%
1. Eiropas Pētniecības padome	16,3%
2. Nākotnes un jaunās zinātnes un tehnoloģijas	3,5%
3. Marijas Skłodovskas- Kirī vārdā nosauktās darbības prasmju, apmācības un karjeras attīstības jomā	8,3%
4. Eiropas pētniecības infrastruktūra (tostarp e-infrastruktūra)	3,6%
5. Izcilības paplašināšana	0,9%
II. Vadošā loma rūpniecībā, tostarp:	24,3%
1. Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā*	15,8%
2. Piekļuve riska kapitāla finansējumam**	4,0%
3. Inovācija MVU	4,5%
III. Sabiedrības problēmu risināšana, tostarp:	37,5%
-1. Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to	0,4%
1. Veselība un labklājība	9,0%
2. Pārtikas kvalitāte, nekaitīgums un nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioloģiskās rūpniecības nozares	4,9%
3. Droša, tīra un efektīva enerģija	8,4%
4. Vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports un mobilitāte	6,9%
5. Klimata politika, vide, resursefektivitāte un ilgtspējīga izejvielu izmantošana	4,0%
6. Izprast Eiropu mainīgā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība	1,7%
6a. Brīvības un drošības aizsardzība Eiropā	2,1%
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)	3,3%
ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības	2,4%
KOPĀ	100%*
* Saskaņā ar Matias un Garriga ziņojumiem

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. zvaigznīte

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

*Ieskaitot EUR 8975 miljonus informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, (IKT), no kuriem EUR 1795 miljoni atvēlēti fotonikai un mikro- un nanoelektronikai, EUR 4293 miljoni — nanotehnoloģijām, progresīviem materiāliem un progresīvai ražošanai un pārstrādei, EUR 575 miljoni biotehnoloģijai un EUR 1737 miljoni kosmosam. Tādējādi svarīgo pamattehnoloģiju atbalstam būs pieejami EUR 6663 miljoni.

*Ieskaitot 57,6 % informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), no kuriem 20 % atvēlēti fotonikai un mikro- un nanoelektronikai, 27,6 % — nanotehnoloģijām, progresīviem materiāliem un progresīvai ražošanai un pārstrādei, 3,7 % biotehnoloģijai un 11,1 % kosmosam. Tādējādi svarīgo pamattehnoloģiju atbalstam būs pieejami 42,8 %.

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. zvaigznīte

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

**Aptuveni EUR 1131 miljons no šīs summas var tikt atvēlēts Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna) projektiem. Aptuveni viena trešdaļa no šīs summas var tikt atvēlēta MVU.

** Aptuveni 28,3 % no šīs summas var tikt atvēlēti Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna) projektiem. Aptuveni viena trešdaļa no šīs summas var tikt atvēlēta MVU.

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3. zvaigznīte

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

***Kopējo summu darīs pieejamu, izmantojot piešķīrumus, kā paredzēts 6. panta 3. punktā. Otro piešķīrumu EUR 1652 miljonu apmērā darīs pieejamu proporcionāli no budžeta, kas atvelēts prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, un budžeta, kas atvēlēts mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”, summa ir indikatīva un ir atkarīga no 26. panta 1. punktā noteiktās pārskatīšanas.

svītrots

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

IIa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IIa pielikums

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020”

“Instrumentu” komplekts

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” visaptverošais raksturs, tā daudzie mērķi, pazīmes un ietverto darbību apjoms prasa, lai būtu pieejami dažādi īstenošanas līdzekļi (“instrumenti”) un lai tos varētu izmantot elastīgi.

Šīs tabulas mērķis ir sniegt pārskatu par to pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ierosināto instrumentu komplektu, ar kuriem var nodrošināt Savienības finanšu atbalstu.

Komplekts balstās uz sekmīgās pētniecības pamatprogrammās gūto pieredzi, veicot dažus uzlabojumus, un uz vispārējiem centieniem vienkāršot instrumentus. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir ieviesti tikai daži jauni instrumenti, kas atbilst skaidrām dalībnieku prasībām, pēc izmēģinājuma pārbaudes Septītajā pamatprogrammā.

Primārie mērķi	Apraksts	Finansējuma/īstenošanas dominējošā forma
Atbalsts individuālām darbībām
ERC (Eiropas Pētniecības padome)	Individuālie pētnieki, kas veic progresīvu pētniecību	Dotācijas
Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības	Pētnieciskā apmācība, karjera un zināšanu apmaiņa pārrobežu un starpnozaru mobilitātes procesā	Dotācijas
Atbalsts kopīgai pētniecībai un inovācijai
Sadarbības projekti	Universitātes, pētniecības organizācijas un uzņēmumi (tostarp MVU) kopīgā sadarbībā, ar kopīgiem mērķiem un apvienotām spējām, lai sasniegtu īpašus pētniecības un inovācijas rezultātus [NJZT (nākotnes un jaunās zinātnes un tehnoloģijas) – saikne starp zinātnes un inženierzinātnes disciplīnām, kas rada pamatu pilnīgi jaunām tehnoloģijām]	Dotācijas, apbalvojumi, iepirkums
Īpašais atbalsts MVU
MVU pasākums (SBIR tips)	Novērst trūkumus augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā, sniedzot pakāpenisku atbalstu, kas ietver visu inovācijas ciklu, iekļaujot visus novatoriskos MVU tipus	Dotācijas Finanšu instrumenti (parāds un kapitāls)
Atbalsts augsto tehnoloģiju MVU	Pētniecībā un izstrādē darbojošos MVU uz tirgu orientēta inovācija, iekļaujot nozares, kurās ir augsts pētniecības apjoms	[LESD 185. pants]
Atbalsts infrastruktūrai	Tādu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru veicināšana, kas pieejamas visiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās un to izmantošana pilnā apmērā	Dotācijas, iepirkums
Atbalsts finansējuma piesaistīšanai	Pieejamā aizņēmuma finansējuma un pašu kapitāla nepietiekamības novēršana pētniecībai un izstrādei un novatoriskiem uzņēmumiem un projektiem visos attīstības posmos	Finanšu instrumenti (parāds un kapitāls)
Atbalsts partnerībai
Publiskā-privātā sektora partnerība (līgumiskas publiskā – privātā sektora partnerības)	Līgumiskas vienošanās starp partneriem, norādot partnerību mērķus, attiecīgās partneru saistības, galvenos rezultatīvos rādītājus un sasniedzamos rezultātus	Dotācijas
Publiskā-privātā sektora partnerība (KTI)	Kopuzņēmumi starp publiskajiem un privātajiem partneriem, ja izvirzītajiem mērķiem ir pamatojams mērogs un apjoms, privātā sektora pienācīgas saistības un vajadzīgie resursi	[LESD 187. pants][4]
Publiskā – publiskā sektora partnerība (ERA Net, iespējamais atbalsts kopīgajām plānošanas ierosmēm)	Struktūru sagatavošana un izveide virzībā uz publiskā – publiskā sektora partnerībām	Dotācijas
Publiskā – publiskā sektora partnerība (185. pants)	Kopīgs atbalsts pētniecības un inovācijas programmu vai darbību izstrādei un īstenošanai, ko veic publiskā sektora struktūras vai struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, reģionālajā, valsts vai starptautiskajā līmenī	[LESD 185. pants]²ⁱ
Zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK)	Īpaši integrētas partnerības, kurās darbā pie īpašu sabiedrisko problēmu risināšanas ilgtermiņā apvienojušās universitātes, pētniecības centri, mazi un lieli uzņēmumi, kā arī citi inovācijas dalībnieki.	[LESD 173. panta 3. punkts]ⁱⁱ

______________________

Pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" ir četras finansējuma pamata formas: dotācijas, apbalvojumi, iepirkums un finanšu instrumenti (parāds un kapitāls).

²Izveidotā struktūra var izmantot arī pieejamās finansējuma formas.

[1] OV C 277, 13.9.2012., 143. lpp.
[2] OV L 181, 21.6.2012., 111. lpp.
[3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
[4]

PASKAIDROJUMS

No Septītās pamatprogrammas līdz „Apvārsnim 2020”

Ar šo Komisijas priekšlikumu attiecībā uz programmu „Apvārsnis 2020” pirmoreiz vienotā stratēģiskā satvarā pētniecības un inovāciju finansējumam ir apkopoti dažādi elementi, par kuriem līdz šim trūka vienota redzējuma, — programmas, kas seko Septītajai pamatprogrammai un Konkurētspējas un inovāciju programmai, un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts. Komisijas priekšlikumā ir apvienoti divi juridiskie pamati: Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. un 182. pants par rūpniecību un pētniecību.

Daži no programmā „Apvārsnis 2020” ierosinātajiem elementiem, kas lielā mērā atspoguļo Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās (Merkies ziņojums, Carvalho ziņojums un Audy un Matias ziņojums) sniegtos ieteikumus, ir šādi:

• visu inovācijas ķēdes posmu — no fundamentālajiem pētījumiem līdz produktu laišanai tirgū — iekļaušana vienotā programmā;

• skaidra orientācija uz globāliem sociālajiem problēmjautājumiem, finansējot tos pētniecības un inovāciju projektus, kuru mērķis ir reaģēt uz iedzīvotāju bažām tādās jomās kā klimata pārmaiņas, nodrošinājums ar pārtiku, enerģijas resursu un tīra ūdens nepietiekamība;

• lielāks uzsvars uz Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēju;

• lielāku iespēju nodrošināšana zinātniekiem, kuri vēlas paplašināt savas zināšanas, palielinot augšupējas pieejas uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un progresīvas pētniecības īpatsvaru;

• lielāks uzsvars uz starpdisciplīnu pieeju ar mērķi radīt jaunu pievienoto vērtību;

• plaša inovāciju, tostarp sociālo inovāciju, politikas virzienu definīcija;

• progress programmas vienkāršošanā.

Turpmāk tekstā ir izklāstītas dažas īpaši svarīgās programmas pamatnostādnes.

Krīzes novēršana

Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze atklāja Eiropas ražošanas modeļa trūkumus. Lai Eiropa no šīs krīzes izkļūtu stiprāka un lai atveseļotu savu ekonomiku, stratēģijā „Eiropa 2020” uzsvars likts uz pētniecību un inovāciju kā līdzekļiem, lai virzītos uz ekonomiku, kas balstās uz zināšanām, tādējādi ļaujot nodrošināt līdzsvarotāku, daudzveidīgāku un ilgtspējīgāku izaugsmi.

Tomēr stratēģijā „Eiropa 2020” atbalstītais ekonomikas modelis, kas pamatojas uz augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni, būs veiksmīgs tikai tad, ja tiks nodrošināta pētniecības un inovācijas sistēmas stabilitāte saimniecisko un cilvēkresursu ziņā. Citiem vārdiem sakot, pētniecībai un izstrādei paredzēto ieguldījumu samazināšana skaidri ietekmē zinātnes un tehnoloģijas sistēmas darbības rezultātus un tās spēju radīt zināšanas, kas galu galā negatīvi ietekmē mūsu konkurētspēju un sociālo labklājību. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai netiktu samazināts Kopienas pētniecības un jauninājumu politikai paredzētais budžeta finansējums, bet tieši pretēji — tas tiktu palielināts. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā to, ka ar jauno programmu tiek pievienots inovāciju komponents un tiek paplašināts tās instrumentu klāsts, referente uzskata, ka programmas „Apvārsnis 2020” budžetam vajadzētu būt divreiz lielākam nekā Septītās pamatprogrammas budžetam.

Kā jau tika minēts, otrs mainīgais lielums, no kā ir atkarīga konkurētspēja, ir cilvēkresursi: bez pētniekiem nebūs pētniecības, izstrādes un inovāciju, uz ko balstīt cerēto ekonomikas izaugsmi. Komisija ir aprēķinājusi, ka, lai sasniegtu ES mērķi — pētniecībā ieguldīt 3 % no IKP, sistēmai būtu nepieciešams papildus viens miljons pētnieku. Tomēr visi novērtējumi norāda uz to, ka pašlaik nav tie labākie apstākļi šāda līmeņa sasniegšanai: daudzās disciplīnās neizdodas piesaistīt labākos studentus, pētniecībai paredzētā finansējuma samazināšana pastiprina intelektuālā darbaspēka aizplūšanu un joprojām ir pārāk augsts to pētnieku īpatsvars, kuri pamet savu karjeru. Šo iemeslu dēļ referente nolēma iekļaut ziņojumā virkni grozījumu ar mērķi pastiprināt mūsu spēju piesaistīt, noturēt un atbalstīt talantīgākos pētniekus, un cilvēkresursu raksturojošus rādītājus izmantot kā pamatelementu programmas „Apvārsnis 2020” novērtēšanā.

Nepārtrauktības nodrošināšana inovāciju ķēdē

Pastāv virkne publikāciju, kurās kā iemesls ES zemajai konkurētspējai salīdzinājumā ar tās konkurentiem uzrādīta vājā saikne starp trim inovāciju ķēdēs posmiem, proti, pētniecību, inovācijām un ekonomikas attīstību. Tādēļ referente uzskata, ka pētniecības un inovāciju darbību iekļaušana vienā nepārtrauktā ķēdē ir solis pareizajā virzienā, lai nodrošinātu zināšanu un tehnoloģijas efektīvu nodošanu, kas var pavērt jaunas iespējas nodarbinātībai un produktu un pakalpojumu izveidei.

Ņemot vērā iepriekš minēto, programmas jaunās struktūras priekšrocība var kļūt par tās galveno trūkumu, ja netiks nodrošināts līdzsvars starp tās atsevišķajām daļām, it īpaši no finansējuma viedokļa. Programmas smaguma centra pārvietošana uz demonstrēšanas pasākumiem, prototipiem un laišanai tirgū gataviem projektiem var ietekmēt fundamentālo pētniecību, kas bieži vien ir tādu avangardisku inovāciju avots, kuras rada jaunas vajadzības, tirgus un izmantojumus, un pat kavēt lietišķo pētniecību. Šiem abiem pētniecības veidiem nepieciešams ilgtermiņa redzējums un stabils finansējums.

Ir svarīgi arī nodrošināt inovāciju cikla dažādo posmu integrāciju. Tādēļ vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams noteikt saistību starp dažādajām tēmām un instrumentiem un raudzīties, lai turpmākās saiknes starp fundamentālo pētniecību un tirgu tiktu saskaņotas un labi integrētas zināšanu nodošanas procesā. Šajā ziņojumā iekļauti daži ierosinājumi minētajā jomā, piemēram, iekšējās pārvaldības uzlabošana, izveidojot nozaru koordinācijas padomes, daudzdisciplīnu pieejas pastiprināta izmantošana vai sadaļas „Koncepciju apstiprināšana” izveide pašu kapitāla mehānisma ietvaros.

Izcilības nostiprināšana

Zinātniskās produkcijas ziņā Eiropa joprojām ir otrs pasaulē svarīgākais pētniecības un izstrādes centrs aiz ASV, tomēr mūsu konkurenti šo atšķirību pastāvīgi samazina. Tādēļ referente uzskata — ja Eiropa vēlas paaugstināt savu zinātniskās bāzes izcilības līmeni un attīstīt rītdienas zinātnisko talantu, ir pilnīgi pamatoti zinātniskās izcilības pīlāram piešķirt trešo daļu no programmas kopējā finansējuma.

Reaģēšana uz pasaules mēroga problēmjautājumiem

Pētniecība un inovācijas ir pamatelementi centienos rast un piemērot efektīvu atbildes reakciju uz plaša mēroga sociālajiem problēmjautājumiem, ar ko nākas saskarties Eiropai. Tajā pašā laikā šo problēmjautājumu risināšana var būtiski veicināt ekonomikas izaugsmi un konkurētspējas palielināšanos.

Ņemot vērā šo problēmu apmēru, ir saprotams, kāpēc plaša mēroga sociālie problēmjautājumi ir gandrīz tie paši, kas bija Septītajā pamatprogrammā, lai gan tagad par Eiropas raižu galveno objektu ir kļuvusi enerģija. Rezultātā šim īpašajam mērķim ir būtiski palielināts finansējums salīdzinājumā ar Septīto pamatprogrammu, kā Eiropas Parlaments to ir prasījis vairākās rezolūcijās. Turklāt, lai atbalstītu Savienības mērķi samazināt CO2 emisijas, referente arī vēlējās nodrošināt, ka divas trešdaļas no programmas mērķim „Droša, tīra un efektīva enerģija” paredzētā finansējuma tiek novirzītas atjaunojamiem enerģijas veidiem.

Ziņojumā saglabāta Komisijas ierosinātā struktūra, izņemot attiecībā uz mērķi „Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība”. Ņemot vērā ar drošību saistīto jautājumu specifiku, šis mērķis ir iedalīts divās daļās: „Izpratne par Eiropas sabiedrību un sociālās pārmaiņas” un „Brīvības un drošības aizsardzība Eiropā” Līdz ar to pirmajā no mērķiem noteicošā loma virzībā uz iekļaujošāku un novatoriskāku sabiedrību būs sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Lieki piebilst, ka sociālajām un humanitārajām zinātnēm piešķirtā galvenā loma šī mērķa sasniegšanā nekādi neapdraudēs šo disciplīnu būtisko lomu pārējo sešu problēmjautājumu risināšanā.

Attiecībā uz otro mērķi, lai gan ir skaidrs, ka pašreizējie brīvības un drošības apdraudējumi ir daudzšķautņaini un tādēļ tie daļēji tiek skatīti pārējo sociālo problēmjautājumu ietvaros, šo jautājumu nozīmīgums attaisno atsevišķa mērķa izveidi. Šā jaunā mērķa ietvaros galvenā uzmanība tiks veltīta atbildes reakcijas meklēšanai un reaģēšanai uz Eiropas drošības iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem.

Programmas „Apvārsnis 2020” organizatoriskās lomas nodrošināšana

Secīgajām pamatprogrammām ir bijusi būtiska loma Eiropas zinātnes un tehnoloģijas sistēmas organizēšanā, finansējot to darbības šo programmu ietvaros, kuras ļāva mobilizēt izcilus pētniekus un izcilas idejas. Tādēļ viena no šī ziņojuma prioritātēm ir aizsargāt šajā jomā sasniegto, cenšoties stiprināt starptautiskās sadarbības vidēja mēroga un pirmskonkurences posma projektus visās jomās, lai novērstu tendenci koncentrēt finansējumu liela mēroga projektiem, kuri var kavēt jaunu dalībnieku iesaistīšanos un ierobežot sistēmas dinamiskumu.

Tādēļ ir palielināts finansējums Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām un pētniecības infrastruktūrai (it īpaši e-infrastruktūrai) un prioritātes „Zinātnes izcilība” ietvaros ir izveidots īpašs jauns mērķis „Izcilības un līdzdalības paplašināšana”, lai stiprinātu pētniecības tīklu visā Savienības teritorijā. Īstenojot šo īpašo mērķi, paredzēts atbalstīt mērķsadarbības, apmācības, tīklu pieejamības u. c. iniciatīvas.

Nepieciešamība radīt struktūrfondu un pamatprogrammas sinerģiju vienmēr ir tikusi atzīta attiecīgajās regulās, bet tās īstenošana ne vienmēr ir bijusi sekmīga. Tomēr vienotā stratēģisko satvara ES pētniecības un inovāciju finansējumam pielīdzināšana kohēzijas fondiem paredzētajam vienotajam stratēģiskajam satvaram, lai veicinātu stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktā viedas izaugsmes mērķa īstenošanu, ir padarījusi par neizbēgamu šo abu instrumentu sadarbību jaunajā periodā. Šajā sakarībā Komisijas priekšlikumā par jauno ERAF regulu iekļauti patiešām pozitīvi elementi, piemēram, iespēja apvienot finansējumu no abiem avotiem. Tomēr, lai šī sadarbība būtu veiksmīga, reģionālajām iestādēm jābūt informētām par savu universitāšu, uzņēmumu un pētniecības centru iniciatīvām pētniecības, izstrādes un inovāciju jomā un jāizmanto savas attiecīgās viedas specializācijas stratēģijas šo iniciatīvu atbalstam. Tāpat ir svarīgi, lai valsts un reģionālās iestādes saņemtu speciālistu konsultācijas šo stratēģiju izstrādē un lai dažādie Eiropas Komisijas dienesti sadarbotos to novērtēšanas laikā.

Ieinteresēto personu lomas pastiprināšana

Cita šī ziņojuma pamatnostādne ir vēlme piešķirt pētniecības centriem, universitātēm un uzņēmumiem svarīgāku lomu ierosinājumu sniegšanā un jaunu iespēju identificēšanā. Tādēļ tiek ierosināts grozījums, kas nosaka, ka attiecībā uz vismaz 15 % finansējuma, kas paredzēts ar prioritātēm „Vadošā loma rūpniecībā” un „Sabiedrības problēmas” saistītiem uzaicinājumiem, jāievēro augšupēja pieeja un ka ne mazāk kā 60 % no NJZT paredzētā finansējuma jāpiešķir atvērtām NJZT (FEST Open) darbībām. Referente arī ļoti atzinīgi vērtē aizvien lielākas uzmanības veltīšanu MVU paredzētajam instrumentam, kam ir piešķirts atsevišķs finansējums.

Referente arī izmantoja iespēju pastiprināt pētnieku ietekmi pārējos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, tādējādi paverot iespējas nozaru uzraudzības komiteju izveidei, kuru sastāvā būs neatkarīgi eksperti, kas palīdzēs sagatavot pētniecības un inovāciju programmas ikviena sociālā problēmjautājuma risināšanai.

Tomēr globālo problēmjautājumu risinājumu rašanai un ES pilsoņu vajadzībām atbilstošas pētniecības attīstībai ir nepieciešama pēc iespējas plašāka ieinteresēto personu loka līdzdalība. Tādēļ tiek ierosināts grozījums saistībā ar jauno īpašo mērķi „Atbildīga zinātne un pētniecība” veicināt tādus dialoga veidus, kas neparedz tikai pieņēmumu, ka iedzīvotāji ir vienīgi pētniecības rezultātu patērētāji.

Visbeidzot, referente ļoti atzinīgi vērtē to, ka programmā „Apvārsnis 2020” uzsvērti arī lietotāja vadīti atvērtie jauninājumi.

Programmas parauglomas pastiprināšana

Viena no raksturīgākajām secīgo pamatprogrammu īpatnībām ir bijusi to spēja kalpot par paraugprakses atsauces avotu. Piemēram, universitātēs un pētniecības centros praktizētajām Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām un nesenāk — Eiropas Pētniecības padomes stipendijām — bija nozīmīga loma pētnieka karjeras vērtības celšanā no atlīdzības un darba apstākļu viedokļa.

Ar programmu „Apvārsnis 2020” tiek sperts solis tālāk šādas parauglomas nostiprināšanā, pirmoreiz pamatprogrammās iekļaujot punktu, kas veltīts dzimumu līdztiesībai. Šajā ziņojumā tiek ierosināts paplašināt šā panta formulējumu, lai aptvertu dzimumu līdztiesības divus aspektus: sieviešu pārstāvības stiprināšana un karjeras izaugsmes veicināšana programmā „Apvārsnis 2020” un pēc analīzes no dzimumu viedokļa iekļaušana pētniecības saturā.

Referente ir iekļāvusi arī jaunu punktu par atklātu un bezmaksas piekļuvi tām publikācijām, kas izriet no šīs programmas ietvaros finansētiem publiskiem pētījumiem. Ar šo pantu tiek arī meklēta iespēja veicināt atklātu piekļuvi datiem, kas iegūti vai savākti ar programmas „Apvārsnis 2020” ietvaros finansētu projektu palīdzību.

Turklāt abiem šiem elementiem būs acīmredzama pozitīva ietekme uz finansējuma efektivitāti un rentabilitāti. Sieviešu efektīvāka iesaistīšana ļaus gūt lielāku pieredzi un radīt jaunas idejas, kas savukārt sniegs jaunas iespējas inovācijas pārvērst ekonomiskajā attīstībā. Tāpat pētniecības rezultātu plašāka un vienkāršāka pieejamība bez šaubām atvieglos inovācijas procesu jebkurā Savienības vietā.

Programmas „Apvārsnis 2020” starptautiskās dimensijas uzsvēršana

Starptautiskā sadarbība ir tā programmas "Apvārsnis 2020" joma, kurai piemīt vislielākais attīstības potenciāls. Ja Eiropas vēlas saglabāt pašreizējo konkurētspējas līmeni, tai noteikti jāsadarbojas ar pasaules vadošajiem zinību centriem; lai rastu risinājumu globālām problēmām, ir jāsadarbojas ar daudziem vietējiem pētniekiem, kas sniedz ieguldījumu pasaules līmeņa zinātnes attīstībā. Tādēļ programmas „Apvārsnis 2020” triju pamatprioritāšu īstenošana jāpapildina ar skaidri definētu starptautisku dimensiju.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (19.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”
(COM(2011)0809 – C7‑0466/2011 – 2011/0401(COD))

Atzinumu sagatavoja: Sophocles Sophocleous

ĪSS PAMATOJUMS

Ar drošību saistītā pētniecība ir nozīmīgs aspekts Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”. Komisijas priekšlikuma prioritāšu sadaļā „Sabiedrības problēmu risināšana” ir iekļauts mērķis „Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība”.

Drošā sabiedrībā vajadzētu nodrošināt Eiropas un tās iedzīvotāju brīvību un drošību. Pētniecība un inovācija nepārprotami var veikt vadības un atbalsta mehānisma funkciju, taču šī joma vien nespēj garantēt drošību. Būtu jānosaka, ka pētniecības un inovācijas darbību mērķis ir novērst un aizkavēt drošības apdraudējumus, kā arī sagatavoties un aizsargāties pret tiem. Turklāt drošība ir fundamentāls uzdevums, ko nevar atrisināt ar neatkarīgu un nozarei pielāgotu metodi, bet tam vajadzīga daudz vērienīgāka, saskaņotāka un holistiskāka pieeja. Pētniecība un inovācija ir sevišķi svarīgs aspekts drošības un aizsardzības nozarē un pamats Eiropas aizsardzības industrijas konkurētspējai un noturībai. Īpaši svarīga tā ir stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai.

Šajā ziņā referents par sevišķi problemātisku uzskata 16. panta 2. punktu, jo tajā noteikts, ka „pētniecības un inovācijas darbības, ko veic pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, ekskluzīvi vērš uz civilo izmantojumu”. Šāds formulējums no programmas darbības jomas izslēdz ikvienu pētījumu aizsardzības nozarē. Referents uzskata, ka saistībā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” veiktās pētniecības un inovācijas darbības nav ekskluzīvi jāvelta tikai civilam izmantojumam, jo aizvien pieaug divējāda izmantojuma tehnoloģiju nozīme un rodas arvien plašāka komplementaritāte un sinerģija starp Eiropas aizsardzības un civilās drošības pētniecības programmām. Tāpēc referents ierosina grozīt 16. panta 2. punktu, lai programmā divējāda izmantojuma kontekstā iekļautu arī aizsardzības lietojumus.

Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta pētniecība un inovācija, kas saistīta ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 2. punktā un 45. pantā. Šajā ziņā pamatprogammai būtu jāpievēršas ar aizsardzību saistītu prasību risināšanai divējādi izmantojamā pētniecībā un inovācijā. Šo pasākumu mērķim vajadzētu būt veiktspējas palielināšanai, kas vajadzīga tādiem pasākumiem kā miera uzturēšana, konfliktu novēršana un starptautiskās drošības stiprināšana, kā arī krīžu pārvaldība. Līdz ar to ir jāatzīst Eiropas Aizsardzības aģentūras fundamentālā nozīme, jo tā ir galvenā Eiropas Komisijas partnere, kas palīdz apzināt vajadzības veiktspējas jomā, veidot sinerģiju, novērst divkāršu darbu un atbalstīt standartizāciju. Tāpēc, pamatojoties uz uzdevumiem, kas noteikti Padomes iepriekšējos secinājumos, Eiropas Aizsardzības aģentūru un Komisiju varētu aicināt līdz gada beigām iesniegt konkrētus priekšlikumus šajā jomā, tostarp attiecībā uz pētniecību un tehnoloģijām.

Visbeidzot, referents gribētu uzsvērt pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” struktūras un īstenošanas nozīmi. Attiecībā uz prioritāti „Sabiedrības problēmu risināšana” izvēlētie temati un strukturējums šķiet atbilstīgs pašreizējām globālajām problēmām, tomēr šaubas rada ierosinātais tematiskais sakopojums mērķu sadaļā „Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība”. Referents uzskata, ka attiecībā uz drošību un aizsardzību piemērotāk būtu ar drošību saistītos pētījumus saglabāt kā atsevišķu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” komponentu. Turklāt drošības tematiskā joma būtu jāpaplašina, lai atspoguļoju vajadzību panākt inovācijas un tehnoloģijas risinājumu nodošanu starp civilo un aizsardzības industriju. Šajā kontekstā aizsardzība ir līdzeklis, ar ko sabiedrība būs gatava novērst ikvienu krīzes veidu un pret tiem aizsargāties. Katrā ziņā Eiropas Savienības Līgumi paredz, ka pētniecību var izmantot aizsardzības un drošības jomā. Realizācija ir atkarīga no politiskās gribas.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Vairākās rezolūcijās Parlaments ir atgādinājis, cik svarīga drošības un aizsardzības nozarē ir pētniecība un inovācija, kas ir Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas un noturības pamats, un cik šis aspekts ir svarīgs, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos ilgtspējīgas izaugsmes mērķus. Šajā ziņā Parlaments norādīja uz civilo un aizsardzības pētījumu programmu savstarpējiem blakusrezultātiem, papildināmību un sinerģiju, atzīmēja Eiropas Aizsardzības aģentūras būtisko nozīmi kopīgo aizsardzības pētījumu pasākumu koordinēšanā un plānošanā un uzsvēra sadarbības ieguvumus pētniecības jomā, kas izpaužas kā uzlabota sadarbspēja. Turklāt Parlaments mudināja Komisiju, Eiropas Aizsardzības aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru nodrošināt savu darbību koordinēšanu, izmantojot Eiropas sadarbības sistēmu. Jo īpaši Parlaments uzsvēra, ka ikvienā Savienības finansētā aizsardzības pētījumu darbībā galvenā uzmanība būtu jāpievērš Eiropas Savienības krīžu pārvaldības spējām un pētniecībai, kas nodrošina divējādi izmantojamus lietojumus, jo gan militārais, gan civilais personāls ir pakļauts līdzīgiem apdraudējumiem, un līdz ar to ir nepieciešamas samērojamas iespējas. Visbeidzot, Parlaments norādīja uz LESD 185. panta noteikumiem, ar ko paredz Eiropas Savienības ieguldījumu pašreizējās pētniecības un izstrādes programmās, kuras sākusi vairāku dalībvalstu grupa, un ko varētu izmantot, lai paātrinātu veiktspējas panākšanu, kas vajadzīga kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju un operāciju veikšanai.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Eiropas Savienības Padome savos 2012. gada 22. un 23. marta sanāksmē pieņemtajos secinājumos par militāro spēju apvienošanu un kopīgu izmantošanu atzina, ka aizsardzība ir cieši saistīta ar tehnoloģiju, inovāciju un izaugsmi, un ar bažām norādīja, ka sarūk kopējie ieguldījumi aizsardzības pētījumos un tehnoloģijās, kas var ietekmēt Eiropas spēju nākotnē attīstīt aizsardzības spējas. Tā atkārtoti uzsvēra apņemšanos sadarboties pētniecības un tehnoloģiju jomā. Padome mudināja Eiropas Aizsardzības aģentūru un Komisiju panākt sinerģiju ar Eiropas politikas nostādnēm un jo īpaši pētniecības un tehnoloģiju jomā, tostarp saistībā ar jauno Eiropas pētniecības un tehnoloģiju pamatprogrammu („Apvārsnis 2020”). Tā norādīja, ka tādējādi tiks sekmēta Eiropas aizsardzības rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes nostiprināšana. Arī 2008. gada 11. decembra deklarācijā par spēju nostiprināšanu Eiropas Savienības Padome uzsvēra, ka pētniecībai un tehnoloģijai ir izšķirīga nozīme nepieciešamo spēju iegūšanai, kā arī Eiropas aizsardzības rūpniecības nākotnei un konkurētspējai pasaulē. Turklāt Padome vēlējās arī turpmāk nodrošināt sinerģiju starp pētniecības un izstrādes pamatprogrammas darbībām un aizsardzības jomu, lai parādītu civilo un aizsardzības tehnoloģiju divējādo izmantojamību.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.	11. Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Tas ietver pētījumus, kas ir Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēs. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.	(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, globālā satelītu navigācija un globālā satelītnovērošana, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.	(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā un ārējā drošība, aizsardzības politika, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta pētniecība un inovācija, kas saistīta ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 3. punktā un 45. pantā. Līdz ar to pamatprogrammai būtu jārisina ar aizsardzību saistītās prasības pētniecību un inovāciju izmantot divējādi un, pamatojoties uz LESD 185. pantu, būtu jāizstrādā īpaši kopīgās pētniecības un izstrādes pasākumi. Šo pasākumu mērķim vajadzētu būt veiktspējas palielināšanai, kas vajadzīga tādiem pasākumiem kā miera uzturēšana, konfliktu novēršana un starptautiskās drošības stiprināšana, kā arī krīžu pārvaldība. Šajā ziņā būtu jāņem vērā Eiropas Aizsardzības aģentūras funkcija.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā–publiskā sektora partnerības, ar valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.	(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā–publiskā sektora partnerības, ar starptautiskām, valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā-publiskā sektora partnerības, ar valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.	(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā-publiskā sektora partnerības, ar valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam. Tam būtu jāietver sinerģija starp civilām un aizsardzības tehnoloģijām, jo īpaši veicinot pētniecības un inovācijas divējādo izmantojumu un panākot tehnoloģiju savstarpējo sasaisti.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.	(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Sadarbojoties ar trešām valstīm, vienmēr būtu jāņem vērā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.	1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai. Vajadzības gadījumā konsultācijas sniedz arī publiskie dienesti, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienests.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnībā ņem vērā arī Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju un Eiropas inovācijas partnerību izstrādāto pētniecības un inovācijas dienaskārtību aspektus.	2. Pilnībā ņem vērā arī Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju un Eiropas inovācijas partnerību izstrādāto pētniecības un inovācijas dienaskārtību aspektus, kā arī Eiropas iestādes, kuras strādā ar pētniecības programmām, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Nodrošina, ka konsultāciju sniegšana un līdzdalība pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” nerada nekādus interešu konfliktus.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.	1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai, kā arī sinerģijai starp civilām un aizsardzības tehnoloģijām, jo īpaši veicinot pētniecības un inovācijas divējādo izmantojumu un panākot tehnoloģiju savstarpējo sasaisti.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.	1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai, pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai un atbilstīga tehnoloģiskās neatkarības līmeņa sasniegšanai Eiropas mērogā.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 16. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” neattiecas uz juridiskām personām (tostarp jebkādām meitasstruktūrām), kuru dalība to nosprausto mērķu, reģistrācijas vietas vai veikto darbību rakstura vai vietas dēļ būtu par cēloni tam, ka Savienība atzīst par likumīgu vai sniedz atbalstu un palīdz uzturēt tādu situāciju, ko radījis smags starptautisko tiesību (tostarp starptautisko cilvēktiesību) pārkāpums, ja šis pārkāpums ir definēts ANO Drošības padomes rezolūcijā vai Starptautiskās Tiesas spriedumā vai konsultatīvajā atzinumā.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pētniecības un inovācijas darbības, ko veic pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, [ekskluzīvi] vērš uz civilo izmantojumu.	2. Pētniecības un inovācijas darbības, ko veic pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, galvenokārt pievēršas civilam izmantojumam.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas.	c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas. Sadarbojoties ar trešām valstīm, vienmēr ņem vērā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Turklāt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros īsteno horizontālus un transversālus pasākumus starptautiskas sadarbības stratēģiskās attīstības veicināšanai, kā noteikts I pielikuma III daļas 6.3.2. punkta d) apakšpunktā.	3. Turklāt mērķu „Eiropa mainīgā pasaulē — visiem atvērta un inovatīva sabiedrība” un „Droša sabiedrība — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība” ietvaros īsteno horizontālus un transversālus pasākumus sadarbības stratēģiskās attīstības veicināšanai un pasākumus nolūkā veicināt sinerģiju ar citu aģentūru, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras, pētniecības programmām, kā attiecīgi noteikts I pielikuma III daļas 6.3.2. punkta d) apakšpunktā un 6.3.3. punkta a)–e) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija paziņo un izplata šādas uzraudzības rezultātus.	2. Komisija paziņo un izplata šādas uzraudzības rezultātus. Tos īpaši nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums I pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – 14. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība.	f) Eiropa mainīgā pasaulē — visiem atvērta un inovatīva sabiedrība
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums I pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – 14. daļa – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) Droša sabiedrība — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums I pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – 16. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.	Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Eiropa mainīgā pasaulē — visiem atvērta un inovatīva sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Eiropa mainīgā pasaulē — visiem atvērta un inovatīva sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums I pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – 17. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētais mērķis “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietver arī pasākumu plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos.	Konkrētais mērķis “Eiropa mainīgā pasaulē — visiem atvērta un inovatīva sabiedrība” ietver arī pasākumu plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šie pasākumi veicinās mērķu sasniegšanu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, “Eiropas digitalizācijas programma” un “Virzībā uz Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”.	Šie pasākumi veicinās mērķu sasniegšanu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, “Eiropas digitalizācijas programma” un “Virzībā uz Savienības kosmosa pamatprogrammām Galileo un GMES pilsoņu interesēs”.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1.6.3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) No Eiropas satelītiem iegūto datu izmantošanu var būtiski palielināt, rīkojoties saskaņoti, lai koordinētu un organizētu kosmosa datu apstrādi, validāciju un standartizāciju. Arī inovācijas datu apstrādē un izplatīšanā var nodrošināt augstu atdevi no ieguldījumiem kosmosa infrastruktūrā un veicināt sabiedrības problēmu risināšanu, jo īpaši tad, ja šīs darbības koordinē globāli, piemēram, izmantojot Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu, Eiropas satelītu navigācijas programmu Galileo vai — attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājumiem — IPCC.	c) No Eiropas satelītiem iegūto datu izmantošanu var būtiski palielināt, rīkojoties saskaņoti, lai koordinētu un organizētu kosmosa datu apstrādi, validāciju un standartizāciju. Arī inovācijas datu apstrādē un izplatīšanā var nodrošināt augstu atdevi no ieguldījumiem kosmosa infrastruktūrā un veicināt sabiedrības problēmu risināšanu, jo īpaši tad, ja šīs darbības koordinē globāli, piemēram, izmantojot Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu un Savienības ieguldījumu GMES, Eiropas satelītu navigācijas programmu Galileo vai — attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājumiem — IPCC.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 1.2 apakšpunkts – 1 daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Slimībām un invaliditātei valstu robežas nav šķērslis. Atbilstoši Eiropas līmeņa atbildes pasākumi pētniecībā un inovācijā var (un tiem vajadzētu) sniegt būtisku ieguldījumu šo problēmu risināšanā, nodrošināt labāku veselības aprūpi un labklājību visiem un izvirzīt Eiropu par līderi strauji augošajos pasaules veselības un labklājības inovāciju tirgos.	Slimībām un invaliditātei valstu robežas nav šķērslis. Atbilstoši Eiropas līmeņa atbildes pasākumi pētniecībā un inovācijā, īstenojot partnerību ar trešām valstīm, var (un tiem vajadzētu) sniegt būtisku ieguldījumu šo globālo problēmu risināšanā, tādējādi veltot centienus tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, nodrošināt labāku veselības aprūpi un labklājību visiem un izvirzīt Eiropu par līderi strauji augošajos pasaules veselības un labklājības inovāciju tirgos.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 1.2 apakšpunkts - 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbildes pasākumu efektivitāte ir atkarīga no izcilības pētniecībā, lai vairotu mūsu pamatizpratni par veselību, slimībām, invaliditāti, attīstību un novecošanu (arī paredzamo dzīves ilgumu), un no rezultātā iegūto un esošo zināšanu vienmērīgas un visaptverošas pārvēršanas novatoriskos, mērogojamos un efektīvos produktos, stratēģijās, intervences pasākumos un pakalpojumos. Turklāt, tā kā šīs problēmas ir aktuālas visā Eiropā un daudzos gadījumos arī pasaulē, risinājumam jābūt tādam, lai tas būtu ilgtspējīgs un paredzētu koordinētu atbalstu sadarbībai starp izcilām, daudzdisciplīnu un daudznozaru darba grupām.	Atbildes pasākumu efektivitāte ir atkarīga no izcilības pētniecībā, lai vairotu mūsu pamatizpratni par veselību, slimībām, invaliditāti, attīstību un novecošanu (arī paredzamo dzīves ilgumu), un no rezultātā iegūto un esošo zināšanu vienmērīgas un visaptverošas pārvēršanas novatoriskos, mērogojamos, efektīvos un pieejamos produktos, stratēģijās, intervences pasākumos un pakalpojumos. Turklāt, tā kā šīs problēmas ir aktuālas visā Eiropā un daudzos gadījumos arī pasaulē, risinājumam jābūt tādam, lai tas būtu ilgtspējīgs un paredzētu koordinētu atbalstu sadarbībai starp izcilām, daudzdisciplīnu un daudznozaru darba grupām.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6. punkts – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. VISIEM ATVĒRTA, INOVATĪVA UN DROŠA SABIEDRĪBA	6. EIROPA MAINĪGĀ PASAULĒ — VISIEM ATVĒRTA UN INOVATĪVA SABIEDRĪBA
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētais mērķis ir veicināt visiem atvērtu, inovatīvu un drošu Eiropas sabiedrību nepieredzētu pārveidojumu un pieaugošu globālo savstarpējo atkarību kontekstā.	Konkrētais mērķis ir veicināt visiem atvērtu un inovatīvu Eiropas sabiedrību nepieredzētu pārveidojumu un pieaugošu globālo savstarpējo atkarību kontekstā.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.1. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Treškārt, ES pilsoņus arvien vairāk ietekmē nedrošība, kas izpaužas dažādos veidos, tādos kā noziedzība, vardarbība, terorisms, kiberuzbrukumi, privātās dzīves aizskārums un citu veidu sociālie un ekonomiskie traucējumi. Saskaņā ar aplēsēm katru gadu Eiropā ir aptuveni līdz 75 miljoniem noziedzīgos nodarījumos tieši cietušo. Ir aplēsts, ka 2010. gadā tiešās izmaksas, ko Eiropā radījusi noziedzība, terorisms, nelikumīgas darbības, vardarbība un katastrofas, bija vismaz EUR 650 miljardi (aptuveni 5 % no Savienības IKP). Kā uzskatāmu piemēru tam, kādas ir terorisma sekas, var minēt uzbrukumu “dvīņu torņiem” Manhetenā 2001. gada 11. septembrī. Tika zaudētas tūkstošiem dzīvību, un ir aplēsts, ka šis notikums ir radījis zaudējumus ASV ražīgumam USD 35 miljardu apmērā un zaudējumus kopējā produkcijas izlaidē USD 47 miljardu apmērā, kā arī palielinājis bezdarba līmeni par gandrīz 1 % nākamajā ceturksnī. Pilsoņi, uzņēmumi un iestādes arvien biežāk tiek iesaistītas digitālā informācijas apmaiņā un darījumos sociālajā, finanšu un komerciālajā dzīves jomā, bet interneta attīstība ir arī ļāvusi palielināties kibernoziedzībai, kuras radītie zaudējumi mērāmi vairākos miljardos euro ik gadu, un privātās dzīves aizskārumiem, ietekmējot privātpersonas vai apvienības visā kontinentā. Visticamāk, ka nedrošības palielināšanās ikdienas dzīvē un neparedzētas situācijas negatīvi ietekmēs ne vien pilsoņu uzticēšanos iestādēm, bet arī viņu savstarpējo uzticēšanos.	svītrots
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai veicinātu visiem atvērtu, novatorisku un drošu sabiedrību, Eiropai jāveic atbildes pasākumi, kas ietver jaunu zināšanu, tehnoloģiju un spēju izstrādi, kā arī politikas iespēju identificēšanu. Šādi centieni palīdzēs Eiropai atrisināt tās problēmas ne vien iekšējā līmenī, bet arī kā pasaules līmeņa dalībniecei starptautiskā mērogā. Tas savukārt arī palīdzēs dalībvalstīm izmantot savā labā citur gūto pieredzi un ļaus tām precīzāk definēt savas konkrētās darbības atbilstoši to attiecīgajam kontekstam.	Lai veicinātu visiem atvērtu un inovatīvu sabiedrību, Eiropai jāveic atbildes pasākumi, kas ietver jaunu zināšanu, tehnoloģiju un spēju izstrādi, kā arī politikas iespēju identificēšanu. Šādi centieni palīdzēs Eiropai atrisināt tās problēmas ne vien iekšējā līmenī, bet arī kā pasaules līmeņa dalībniecei starptautiskā mērogā. Tas savukārt arī palīdzēs dalībvalstīm izmantot savā labā citur gūto pieredzi un ļaus tām precīzāk definēt savas konkrētās darbības atbilstoši to attiecīgajam kontekstam.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.2. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tādējādi Savienības finansējums šajā problēmu virzienā atbalstīs Savienības galveno politikas virzienu un jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritāšu, kopējās ārpolitikas un drošības politikas un Savienības iekšējās drošības stratēģijas, tostarp katastrofu novēršanas un reaģēšanas politikas, izstrādi, īstenošanu un pielāgošanu. Tika veicināta koordinācija ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām.	Tādējādi Savienības finansējums šajā problēmu virzienā atbalstīs Savienības galveno politikas virzienu un jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritāšu izstrādi, īstenošanu un pielāgošanu. Tika veicināta koordinācija ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. daļa – 6.3. punkts – 6.3.2. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Īpašs atbalsts tiks sniegts ERA attīstībai un inovācijas pamatnosacījumu izstrādei.	Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Īpašs atbalsts tiks sniegts ERA attīstībai un inovācijas pamatnosacījumu izstrādei.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.3.3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.3.3. Droša sabiedrība	svītrots
Mērķis ir atbalstīt Savienības iekšējās un ārējās drošības politiku un garantēt kiberdrošību, uzticēšanos un privātās dzīves aizsardzību vienotajā digitālajā tirgū, vienlaikus uzlabojot Savienības drošības, IKT un pakalpojumu nozares konkurētspēju. Tas tiks darīts, izstrādājot novatoriskas tehnoloģijas un risinājumus, kas pievēršas drošības trūkumiem un novērš drošības apdraudējumus. Šīs uz misiju vērstās darbības integrēs dažādu tiešo lietotāju (pilsoņu, uzņēmumu un valsts pārvalžu, tostarp valsts un starptautisko iestāžu, civilās aizsardzības struktūru, tiesībaizsardzības iestāžu, robežsardzes u. c.) prasības, lai ņemtu vērā drošības apdraudējumu un privātās dzīves aizsardzības attīstību un vajadzīgos sociālos aspektus.
Pasākumus vērš uz to, lai:
a) apkarotu noziedzību un terorismu;
b) nostiprinātu drošību ar robežu pārvaldības starpniecību;
c) garantētu kiberdrošību;
d) palielinātu Eiropas noturību pret krīzēm un katastrofām;
e) nodrošinātu privātumu un brīvību internetā un uzlabotu drošības sociālo aspektu.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a DROŠA SABIEDRĪBA — EIROPAS UN TĀS IEDZĪVOTĀJU BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS AIZSARGĀŠANA
	6.a.1. Konkrētais mērķis
	Konkrētais mērķis ir veicināt drošu Eiropas sabiedrību nepieredzētu pārveidojumu un pieaugošu globālo savstarpējo atkarību un apdraudējumu kontekstā, vienlaikus stiprinot Eiropā pastāvošo brīvības un taisnīguma kultūru.
	Pastāv liela nedrošības sajūta, ko rada noziedzība, vardarbība, terorisms, dabas/ cilvēka izraisītas katastrofas, kiberuzbrukumi, privātās dzīves aizskārums un citu veidu sociālie un ekonomiskie traucējumi. Tas tieši ietekmē iedzīvotājus un atstāj plašāku ietekmi uz tādiem jēdzieniem kā uzticēšanās, aprūpe un saziņa, kā arī ir saistīts ar sabiedrības sagatavotības un organizētības līmeni.
	Saskaņā ar aplēsēm Eiropā katru gadu noziedzīgos nodarījumos tieši cietušo skaits ir aptuveni 75 miljoni¹. Ir aplēsts, ka 2010. gadā tiešās izmaksas, ko Eiropā radījusi noziedzība, terorisms, nelikumīgas darbības, vardarbība un katastrofas, bija vismaz EUR 650 miljardi (aptuveni 5 % no Savienības IKP). Kā uzskatāmu piemēru tam, kādas ir terorisma sekas, var minēt uzbrukumu “dvīņu torņiem” Manhetenā 2001. gada 11. septembrī. Tika zaudētas tūkstošiem dzīvību, un ir aplēsts, ka šis notikums ir radījis zaudējumus ASV ražīgumam USD 35 miljardu apmērā un zaudējumus kopējā produkcijas izlaidē USD 47 miljardu apmērā, kā arī palielinājis bezdarba līmeni par gandrīz 1 % nākamajā ceturksnī. Uzbrukums arī atstāja ietekmi uz kultūru un radīja globālas sekas. Iedzīvotāji, uzņēmumi un iestādes arvien biežāk tiek iesaistīti digitālā informācijas apmaiņā un darījumos sociālajā, finanšu un komerciālajā dzīves jomā, bet interneta attīstība ir arī ļāvusi palielināties kibernoziedzībai, kuras radītie zaudējumi mērāmi vairākos miljardos euro gadā, un privātās dzīves aizskārumiem, ietekmējot privātpersonas vai apvienības visā kontinentā. Visticamāk, ka pārmaiņas, kas saistītas ar ikdienas dzīvē vērojamās nedrošības raksturu un sajūtu, negatīvi ietekmēs ne vien iedzīvotāju uzticēšanos iestādēm, bet arī viņu savstarpējo uzticēšanos.
	Lai prognozētu, novērstu un pārvarētu šos apdraudējumus, ir svarīgi izstrādāt un izmantot inovatīvas tehnoloģijas, risinājumus, prognozēšanas instrumentus un zināšanas, stimulēt sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, rast civilās aizsardzības risinājumus, pilnveidot Eiropas drošības nozares un pakalpojumu, tostarp IKT, konkurētspēju un novērst un apkarot konfidencialitātes un cilvēktiesību pārkāpumus internetā un citur, vienlaikus garantējot Eiropas pilsoņu individuālās tiesības un brīvību.
	Atbilstīgi šim mērķim pamatprogramma „Apvārsnis 2020” atbalstīs pētniecību to tehnoloģiju jomā, kuras izmanto civiliedzīvotāju drošības garantēšanai un aizsardzības nozarē, kā arī pētniecību, kuras mērķis ir stiprināt Eiropas potenciālu abās minēto uzdevumu jomās. Šajā ziņā pētniecība drošības jomā aptvers iekšējo un ārējo drošību, tostarp kopējo drošības un aizsardzības politiku, un atbalstīs pilnu divējāda izmantojuma tehnoloģiju spektru, vajadzības gadījumā Komisijas darbā iesaistot Eiropas Aizsardzības aģentūru. Saistībā ar šo uzdevumu īstenojot tehnoloģiskus pētījumus un inovāciju, kā arī kopīgo pētniecību un izstrādi, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem aspektiem kā standartizācija, īstena sadarbspēja, būtiskākās pamattehnoloģijas, piegādes stratēģiskā neatkarība un drošums, panākot ilgtspējīgu izcilību un inovāciju tehnoloģiju apgādes ķēdē.
	Visbeidzot, tā kā drošības politikai vajadzētu mijiedarboties ar dažādiem sociālās politikas virzieniem, svarīgs aspekts šīs problēmas atrisināšanā būs drošības pētniecības sociālās dimensijas uzlabošana.
	6.a.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība
	Drošības jautājums Eiropai un tās iedzīvotājiem rada pamatotas bažas, un šajā sakarā uzskatāms par būtisku sabiedrības problēmu. Savienība, tās iedzīvotāji, rūpniecība un starptautiskie partneri saskaras ar vairākiem drošības apdraudējumiem, tādiem kā noziedzība, terorisms, nelegāla tirdzniecība un cilvēka vai dabas izraisītas plaša mēroga katastrofas. Šo apdraudējumu mērogs var būt starptautisks, tie var attiekties uz fiziskiem mērķiem vai kibertelpu, un uzbrukumi var notikt no dažādiem avotiem. Pret valsts iestāžu un privāto struktūru informācijas vai komunikācijas sistēmām vērsti uzbrukumi ne tikai mazina iedzīvotāju uzticēšanos informācijas un komunikācijas sistēmām, rada tiešus finansiālus zaudējumus un ir par cēloni uzņēmējdarbības iespēju zaudējumam, bet arī var nopietni ietekmēt kritisko infrastruktūru un pakalpojumus, piemēram, enerģētikas, aviācijas un cita veida transporta nozarēs, ūdens resursu, pārtikas aprites, veselības aprūpes, finanšu vai telekomunikāciju jomā.
	Šie apdraudējumi, iespējams, varētu destabilizēt mūsu sabiedrības iekšējos pamatus. Tehnoloģijas un radoša izstrāde var sniegt būtisku ieguldījumu ikviena reaģēšanas pasākuma īstenošanā. Tomēr jauni risinājumi būtu jāizstrādā, ņemot vērā līdzekļu piemērotību un atbilstību sabiedrības prasībām, jo īpaši saistībā ar pilsoņu pamattiesību un pamatbrīvību garantēšanu.
	Turklāt drošība ir arī liela ekonomiska problēma. Drošības pakalpojumu tirgus darījumu vērtība pasaulē vienā gadā ir apmēram EUR 100 miljardi, no kuriem Eiropas daļa attiecīgi ir 25–35 %. Turklāt, neraugoties uz pašreizējo ekonomikas krīzi, šis tirgus strauji aug. Ņemot vērā dažu apdraudējumu iespējamo ietekmi uz pakalpojumiem, tīkliem un uzņēmumiem, ekonomikai un Eiropas ražošanas konkurētspējai kritiski svarīga ir kļuvusi piemērotu drošības risinājumu ieviešana.
	Tāpēc saistībā ar šo uzdevumu ar Savienības finansējumu atbalstīs svarīgāko Savienības politikas nostādņu izstrādi, īstenošanu un pielāgošanu un jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei prioritātes, kopējo ārpolitikas un drošības politiku, tostarp kopējo drošības un aizsardzības politiku, Savienības iekšējās drošības stratēģiju, tostarp politiku katastrofu novēršanai un reaģēšanai uz tām, un Eiropas digitalizācijas programmu. Tika veicināta koordinācija ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām.
	Ņemot vērā drošības īpašo raksturu, tiks ieviesta īpaša kārtība attiecībā uz plānošanu un pārvaldību, ieskaitot vienošanos ar 9. pantā minēto komiteju Padomes lēmumā, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”. Klasificēta vai citādi delikāta informācija par drošību tiks aizsargāta, turklāt darba programmās var izvirzīt īpašas prasības un noteikt kritērijus starptautiskajai sadarbībai. Tas tiks atspoguļots arī plānošanas un pārvaldības pasākumos saistībā ar šā uzdevuma īstenošanu, ietverot komiteju aspektus.
	Visbeidzot, tā kā ar šo uzdevumu saistītās pētniecības mērķis būs lietojumi gan civilās drošības, gan aizsardzības jomā, notiks aktīva sadarbība ar Eiropas Aizsardzības aģentūru attiecībā uz visiem ar šā uzdevuma īstenošanu saistītajiem aspektiem. Šajā ziņā Eiropas Aizsardzības aģentūrai būtu jāpiedalās ar šā uzdevuma īstenošanu saistītajos vadības, plānošanas un pārvaldības pasākumos, ietverot iekšējos pakalpojumus un komiteju aspektus. Turklāt, lai uzlabotu Savienības programmu un politikas virzienu koordināciju gan iekšējās, gan ārējās drošības jomā, kā arī citu Savienības iniciatīvu koordināciju, tiks stiprināti arī citi koordinācijas mehānismi ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, tādām kā FRONTEX, EMSA un Eiropols.
	6.a.3. Pasākumu pamatvirzieni
	Mērķis ir atbalstīt Savienības iekšējās un ārējās drošības politiku un garantēt kiberdrošību, uzticēšanos un privātās dzīves aizsardzību vienotajā digitālajā tirgū, vienlaikus uzlabojot Savienības drošības nozares un pakalpojumu, tostarp IKT, konkurētspēju. Pasākumos tiks pievērsta uzmanība nākamās paaudzes inovatīvu risināju pētīšanai un attīstībai, strādājot ar jaunām koncepcijām un dizainprojektiem, kā arī sadarbspējīgiem standartiem. Tas tiks darīts, izstrādājot novatoriskas tehnoloģijas un risinājumus, kas pievēršas drošības trūkumiem un samazina drošības apdraudējumu radītos riskus. Šīs uz misiju orientētās darbības integrēs dažādu tiešo lietotāju (iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts pārvalžu, tostarp valsts un starptautisko iestāžu, civilās aizsardzības struktūru, tiesībaizsardzības iestāžu, robežsardzes u. c.) prasības, lai ņemtu vērā drošības apdraudējumu un privātās dzīves aizsardzības attīstību un vajadzīgos sociālos aspektus.
	Konkretizējot iepriekš minēto, pamatprogramma „Apvārsnis 2020” atbalstīs ar kopējo drošības un aizsardzības politiku saistītu pētniecību, izvirzot šādus mērķus:
	i) Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” atbalstīs tādu jauno tehnoloģiju efektīvu tehnoloģisko uzraudzību, kas nākotnē var būtiski pārveidot drošības un aizsardzības veiktspēju vai drošības vidi. Pamatojoties uz šo uzraudzību, iedarbīga un ļoti lietderīga pētniecība mazinās plaisu, kas pastāv starp inovatīvām koncepcijām un oriģināliem atklājumiem un to izmantojumu drošībā un aizsardzībā.
	ii) Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” jo īpaši atbalstīs kopīgās pētniecības un izstrādes darbības, ko vairākas dalībvalstis sākušas sadarbībā ar Savienību, kā minēts LESD 185. pantā. Šo iniciatīvu mērķis būs efektīvi uzlabot Eiropas veiktspēju, lai tā atbilstu dalībvalstu un Savienības politikas mērķiem, pašreizējās sistēmās ieviešot inovatīvas tehnoloģijas, kas pārbaudītas testos un demonstrējumos. Šāda sadarbība notiks pēc dalībvalstu iniciatīvas.
	Pasākumus vērš uz to, lai:
	a) paaugstināt iedzīvotāju aizsardzības drošumu — noziedzības un terorisma apkarošana;
	b) aizsargāt kritiski svarīgo infrastruktūru un uzlabot tās noturību;
	c) stiprināt drošību, nodrošinot robežu pārvaldību un jūras satiksmes drošību;
	d) garantēt un uzlabot kiberdrošību;
	e) palielināt Eiropas noturību pret krīzēm un katastrofām;
	f) uzlabot drošības sociālo aspektu un nodrošināt privātumu un brīvību internetā;
	g) nostiprināt kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju un operāciju veiktspēju.
	_____________
	¹COM(2011)0274 galīgā redakcija.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. daļa – 6.3. punkts – 6.3.3. apakšpunkts – 2. daļa – aa punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) nostiprinātu drošību un konfliktu noregulēšanu trešās valstīs, īstenojot konfliktu novēršanu, miera uzturēšanu, dialogu, starpniecību un samierināšanu, kā arī veicot civilās drošības sektora reformu;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 15.3.2012
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Sophocles Sophocleous 4.9.2012
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	Kyriakos Mavronikolas
Izskatīšana komitejā	21.6.2012	11.7.2012	17.9.2012
Pieņemšanas datums	18.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 7 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jerzy Buzek, Tarja Cronberg, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Maria Eleni Koppa, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Mario Mauro, Francisco José Millán Mon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Fiorello Provera, György Schöpflin, Werner Schulz, Marek Siwiec, Sophocles Sophocleous, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Sir Graham Watson
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christian Ehler, Diogo Feio, Kinga Gál, Emilio Menéndez del Valle, Norbert Neuser, Alf Svensson, Indrek Tarand
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martin Ehrenhauser, Judith Sargentini

Attīstības komitejaS ATZINUMS (5.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.-2020. gadam "Apvārsnis 2020"
(COM(2011)0809 – C7‑0466/2011 – 2011/0401(COD))

Atzinumu sagatavoja: Bill Newton Dunn

ĪSS PAMATOJUMS

Ar tiesību aktu kopumu attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” izveido vienu pamatprogrammu Eiropas Savienības atbalsta pētniecībai un inovācijai pārvaldībai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Vispārīgie mērķi ir palīdzēt īstenot stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, stiprināt saikni starp fundamentālajiem pētījumiem un tirgus inovācijām, vienkāršot dalības noteikumus un sekmēt MVU līdzdalību.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Attīstības komitejai lielākās bažas rada trešā prioritāte, kas attiecas uz sabiedrības problēmu risināšanu. Šī prioritāte aptver tādas jomas kā veselība, nodrošinātība ar pārtiku, bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas, resursu efektivitāte un energoefektivitāte un tajā ir paredzēti īpaši transversāli pasākumi starptautiskās sadarbības veicināšanai, vienlaikus skaidri atzīstot visu sabiedrības problēmu globālo raksturu. No trijām noteiktajām prioritātēm šai prioritātei vajadzīgi lielākie budžeta piešķīrumi.

Komisijas priekšlikumā iekļauti daudzi atzinīgi vērtējami aspekti, it īpaši uzsvars uz atbalstu visam pētniecības ciklam, sākot no fundamentāliem pētījumiem līdz inovācijām un pētniecības rezultātu komercializācijai. Atzinīgi vērtējams ir arī uzsvars uz sabiedrības problēmu globālo raksturu, taču tas vēl ir būtiski jāprecizē un jāstiprina.

Atzinuma sagatavotājs, izdarot grozījumus, vēlas likt uzsvaru uz šādām prioritātēm:

· nodrošināt, ka pamatprogramma „Apvārsnis 2020” ir atvērta dalībniekiem jaunattīstības valstīs, lai tie varētu piedalīties projektos un darbībās un piekļūt projektu rezultātiem, un izvairīties no šajā regulā dominējošās Eiropas kā cietokšņa pozicionēšanas;

· stiprināt to darbību potenciālu, kas paredzētas sabiedrības problēmu risināšanai atbilstīgi mērķim „Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība”, lai sekmētu globālo mērķu sasniegšanu veselības jomā, it īpaši lai cīnītos ar infekcijas slimībām, kas saistītas ar nabadzību un atstātas novārtā; Atzinuma sagatavotājs vēlas panākt, lai noteikta daļa no veselības aprūpei paredzētā budžeta tiktu atvēlēta darbībām ar mērķi cīnīties ar infekcijas slimībām, kas saistības ar nabadzību un atstātas novārtā;

· nodrošināt, ka Eiropas Savienības ārpolitikas un attīstības politikas prioritātes un saistības īpaši tiek ņemtas vērā tādās jomās kā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, resursu efektivitāte un energoefektivitāte, un atgādināt kosmosa izpētes nozīmi šo problēmu risināšanas veicināšanā.

Minētās prioritātes nodrošinās ieguvumu gan Eiropas Savienībai, gan arī tās partneriem trešām valstīm, un tās atbilst attīstības politikas saskaņošanas principam. Turklāt sadarbība pētniecības jomā ir viena no sadarbības formām, kas var būt ļoti noderīga vairākām valstīm, galvenokārt valstīm ar vidējiem ienākumiem, kuras vairs nesaņem Eiropas Savienības divpusējo palīdzību no Finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Viens no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.	(15) Viens no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu gan Savienības, gan asociēto valstu un trešo valstu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumos.	(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu: jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas procesā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībā; jāsekmē zinātniskā izglītība; jāgarantē ētikas tiesību aktu ievērošana un jāveicina visaugstāko ētikas standartu izstrāde un ievērošana visā pasaulē; jāpalielina publiski finansētās pētniecības rezultātu, jo īpaši zinātnisko publikāciju un datu, pieejamība un atkārtota izmantošana; jāattīsta atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas un pārvaldības sistēmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un jāpastiprina to līdzdalība pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības prioritāšu noteikšanā.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Visa pētniecība un inovācija balstās uz pasaules zinātnieku, pētniecības iestāžu, uzņēmumu un pilsoņu spēju brīvi piekļūt zinātniskajai informācijai, apmainīties ar to un izmantot to. Tas ir īpaši būtiski dalībniekiem jaunattīstības valstīs, kurās jāuzlabo vietējās pētniecības spējas un kuru sadarbība ar partneriem Savienībā var palīdzēt risināt globālās problēmas un stiprināt Savienības izcilību pētniecībā. Lai palielinātu zināšanu apriti un izmantošanu, zinātnisko publikāciju brīvai un atklātai pieejamībai, kas jau ietverta Septītajā pamatprogrammā, jābūt to zinātnisko publikāciju vispārējam principam, kuras saņem publisko finansējumu no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”. Turklāt pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāveicina atklāta piekļuve citiem zinātniskajiem datiem, kas iegūti vai apkopoti publiski finansētā pētniecībā, un atklātai piekļuvei šādiem datiem līdz 2020. gadam jākļūst par vispārēju noteikumu.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.	(24) Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu. Ētikas principi, piemēram, Helsinku deklarācija, paredz, ka zinātniski dati par cilvēkiem, kuri izveidoti vai apkopoti ar publiski finansētu pētniecību, ir jāpadara publiski pieejami neatkarīgi no tā, vai tas notiek Eiropā vai citur pasaulē.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.	(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā veselība, izglītība, kosmoss, vide, ilgtspējīga enerģija, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā. Arī sinerģijas radīšana ar Savienības ārpolitikas un attīstības programmām palīdzēs sasniegt pēc iespējas lielāku pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietekmi, vienlaikus nodrošinot atbilstību LESD 208. pantā noteiktajam attīstības politikas saskaņotības principam.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā-publiskā sektora partnerības, ar valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.	(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā-publiskā sektora partnerības, ar starptautiskajām, valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.	(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām. Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāveicina Savienības starptautisko saistību izpilde ilgtspējīgas attīstības jomā, it īpaši Tūkstošgades attīstības mērķu un to turpmāko starptautiski saskaņoto pielāgojumu sasniegšana.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.	1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai, tajā pašā laikā sekmējot pētnieku no jaunattīstības valstīm līdzdalību.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Zinātniski dati par cilvēkiem, kuri izveidoti vai apkopoti ar publiski finansētu pētniecību, piemēram, saistībā ar klīniskajiem izmēģinājumiem, ir jāpadara publiski un pieejami.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 18.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	18.a pants
	Pilsoniskās sabiedrības organizācijas
	(1) Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju (tostarp to, kuras darbojas attīstības sadarbības jomā) pienācīgu līdzdalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic pilsoniskās sabiedrības organizāciju (tostarp to, kuras darbojas attīstības sadarbības jomā) dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.
	(2) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš iniciatīvām ar mērķi palielināt informētību un atvieglot piekļuvi pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansējumam pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp tām, kuras darbojas attīstības sadarbības jomā. Pamatprogramma "Apvārsnis 2020" un citas Savienības finansēšanas programmas, tostarp struktūrfondi, tiek izmantoti šim nolūkam.
	(3) Ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (tostarp tām, kuras darbojas attīstības sadarbības jomā) notiek apspriešanās pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" īstenošanas, plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas laikā.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Savienības finansiāls ieguldījums kopuzņēmumos, kas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu izveidoti, pamatojoties uz LESD 187. pantu, — ievērojot grozījumus to pamataktos —, jaunās publiskā-privātā sektora partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD 187. pantu, un citās finansēšanas struktūrās, kas minētas Regulas (ES) Nr. XX/2012 [jaunā Finanšu regula] [55. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) vai vii) punktā]. Šos partnerības veidus īsteno tikai tad, ja to pamato izvirzīto mērķu darbības joma un vajadzīgo resursu apjoms;	(a) Savienības finansiāls ieguldījums kopuzņēmumos, kas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu izveidoti, pamatojoties uz LESD 187. pantu un ievērojot grozījumus to pamataktos; jaunās publiskā-privātā sektora partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD 187. pantu; citās pašreizējās inovatīvās pētniecības un inovatīvās partnerībās, piemēram, produktu izstrādes partnerībās, un citās finansēšanas struktūrās, kas minētas Regulas (ES) Nr. XX/2012 [jaunā Finanšu regula] [55. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) vai vii) punktā]. Šos partnerības veidus īsteno tikai tad, ja to pamato izvirzīto mērķu darbības joma un vajadzīgo resursu apjoms;
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 19. pants – 3. punkts – b. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) tas, cik liela ir to ietekme uz rūpniecisko konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālekonomiskajiem jautājumiem;	(b) tas, cik liela ir to ietekme uz rūpniecisko konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālekonomiskajiem jautājumiem, kā arī globāla rakstura sabiedrības uzdevumi;
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 19. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Līdzdalības un izplatīšanas noteikumi attiecībā uz publiskā–privātā sektora partnerībām, kas izveidotas vai finansētas ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", pilnībā atbilst Regulā (ES) Nr. XX/XX [Finanšu regula] paredzētajiem noteikumiem, kā arī Regulā (ES) Nr. XX/XX [pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” noteikumi attiecībā uz dalību un izplatīšanu] paredzētajiem noteikumiem un jebkurām tajā paredzētajām atrunām.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tiesību subjekti, kas reģistrēti trešās valstīs, un starptautiskas organizācijas var piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” netiešajās darbībās ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. XX/XX [Dalības noteikumi]. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros veicina starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši lai:	1. Tiesību subjekti, kas reģistrēti trešās valstīs, un starptautiskas organizācijas var piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” netiešajās darbībās ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. XX/XX [Dalības noteikumi]. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” veicina un iekļauj starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši lai:
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas.	(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, kas noteikti Eiropas konsensā par attīstību un pārmaiņu programmā, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas un veicinot starptautisko saistību izpildi ilgtspējīgas attīstības jomā, it īpaši Tūkstošgades attīstības mērķu un to turpmāko starptautiski saskaņoto pielāgojumu īstenošanu.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, kā arī paredzamo ietekmi.	2. Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, to attīstības vajadzības, kā arī paredzamo ietekmi. Tas ietver darbības, kuras paredzētas pētniecības spēju nostiprināšanai attīstības valstīs un sadarbības pasākumiem, kas vērsti uz to īpašajām vajadzībām tādās jomās kā veselība, tostarp pētniecība attiecībā uz ielaistām slimībām un epidēmijām, lauksaimniecība, zivsaimniecība un vide.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts – trešā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nosakot sadarbības prioritātes, ņem vērā jaunākās norises Savienības politikā un iespējas sadarboties ar trešām valstīm, kā arī trešo valstu intelektuālā īpašuma sistēmu iespējamos trūkumus.	Nosakot sadarbības prioritātes, ņem vērā jaunākās norises Savienības politikā, tostarp ārējā un attīstības politikā, un iespējas sadarboties ar trešām valstīm, kā arī trešo valstu intelektuālā īpašuma sistēmu iespējamos trūkumus.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Turklāt koordinācijas politikas virzieni darbosies saskaņoti ar migrācijas, patvēruma un attīstības politikas virzieniem, lai nepieļautu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no jaunattīstības valstīm.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas Komisija veic ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistītās informēšanas un paziņošanas darbības, tostarp paziņo par atbalstītajiem projektiem un rezultātiem. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” komunikācijas pasākumiem piešķirtais budžets paredzēts arī tam, lai finansētu Savienības politisko prioritāšu paziņošanu, ja tie ir saistīti ar šīs regulas vispārīgo mērķi.	Eiropas Komisija veic ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistītās informēšanas un paziņošanas darbības, tostarp paziņo par atbalstītajiem projektiem un rezultātiem. Lai palielinātu zināšanu apriti un izmantošanu un uzlabotu pētniecības darbību efektivitāti, zinātnisko publikāciju brīva un atklāta tiešsaistes pieejamība, kas jau ietverta Septītajā pamatprogrammā, ir to zinātnisko publikāciju vispārējs princips, kuras saņem publisko finansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Tiek veicināta un pārbaudīta brīva un atklāta piekļuve zinātniskajiem datiem, kas sagatavoti vai apkopoti pētījumu procesā, kuru finansē pamatprogramma “Apvārsnis 2020”. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” komunikācijas pasākumiem piešķirtais budžets paredzēts arī tam, lai finansētu Savienības politisko prioritāšu paziņošanu, ja tie ir saistīti ar šīs regulas vispārīgo mērķi.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami;	(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami, piemēram, pētniekiem no jaunattīstības vai citām trešām valstīm;
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums I pielikums – 15. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visos šajos pasākumos īsteno uz problēmām balstītu pieeju, koncentrējoties uz politikas prioritātēm, bet iepriekš konkrēti nenosakot to tehnoloģiju vai risinājumu izvēli, kuri būtu jāattīsta. Uzsvaru liek uz resursu un zināšanu kritiskās masas apvienošanu no dažādām jomām, tehnoloģijām un zinātnes disciplīnām, lai atrisinātu šīs problēmas. Pasākumi aptver visu ciklu, sākot no pētniecības līdz tirgum, pirmo reizi koncentrējoties uz pasākumiem, kas saistīti ar inovāciju, piemēram, uz izmēģinājuma projektiem, demonstrējumiem, izmēģinājuma stendiem, atbalstu publiskajam iepirkumam, izstrādi, tiešo lietotāju virzītu inovāciju, sociālo inovāciju un inovāciju ieviešanu tirgū.	Visos šajos pasākumos īsteno uz problēmām balstītu pieeju, koncentrējoties uz politikas prioritātēm, bet iepriekš konkrēti nenosakot to tehnoloģiju vai risinājumu izvēli, kuri būtu jāattīsta. Uzsvaru liek uz resursu un zināšanu kritiskās masas apvienošanu no dažādām jomām, tehnoloģijām un zinātnes disciplīnām, lai atrisinātu šīs problēmas. Pasākumi aptver visu ciklu, sākot no pētniecības līdz tirgum, pirmo reizi koncentrējoties uz pasākumiem, kas saistīti ar inovāciju, piemēram, uz izmēģinājuma projektiem, demonstrējumiem, izmēģinājuma stendiem, atbalstu publiskajam iepirkumam, izstrādi, tiešo lietotāju virzītu inovāciju, sociālo inovāciju un inovāciju ieviešanu tirgū. Tiek likts lielāks uzsvars uz inovatīvu pētniecības līdzekļu izmantošanu, piemēram, balvām par inovācijām, lai finansētu šīs darbības.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums I pielikums – 15.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ņemot vērā uzdevumu globālo raksturu un to ciešo saikni ar Savienības ārējās politikas virzieniem un starptautiskajām saistībām, stratēģiskā sadarbība ar trešām valstīm ir katra uzdevuma neatņemama sastāvdaļa. Turklāt konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.
(Komisijas priekšlikuma I pielikuma pēdējā daļa, proti, 16. daļa, ir grozīta, un tā kļūst par jaunu 15.a daļu.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums I pielikums – 16. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.	Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes, tostarp jautājumi par izglītības pieejamību un sociālajām un kultūras tiesībām. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums I. pielikums – I daļa – 1.3. punkts – piektā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tāpēc ERC ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam pierādīt, ka ERC konkursos piedalās vislabākie pētnieki, ka ERC finansējums ir tieši veicinājis visaugstākās kvalitātes zinātnisko publikāciju izdošanu un novatorisku tehnoloģiju un ideju komercializāciju un izmantošanu un ka ERC ir sniegusi būtisku ieguldījumu, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgāku vidi vislabākajiem pasaules zinātniekiem. ERC mērķis jo īpaši ir būtiski palielināt Savienības īpatsvaru publikācijās, kas pieder pie 1 % pasaulē visvairāk citēto publikāciju. Turklāt tās mērķi ir arī būtiski palielināt tās finansēto izcilo pētnieku skaitu no valstīm ārpus Eiropas un ieviest konkrētus uzlabojumus institucionālajā praksē un valstu politikā, lai atbalstītu vislabākos pētniekus.	Tāpēc ERC ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam pierādīt, ka ERC konkursos piedalās vislabākie pētnieki, ka ERC finansējums ir tieši veicinājis visaugstākās kvalitātes zinātnisko publikāciju izdošanu un novatorisku tehnoloģiju un ideju komercializāciju un izmantošanu un ka ERC ir sniegusi būtisku ieguldījumu, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgāku vidi vislabākajiem pasaules zinātniekiem. ERC mērķis jo īpaši ir būtiski palielināt Savienības īpatsvaru publikācijās, kas pieder pie 1 % pasaulē visvairāk citēto publikāciju. Turklāt tās mērķi ir arī būtiski palielināt tās finansēto izcilo pētnieku skaitu no valstīm ārpus Eiropas, sniedzot atbalstu jaunajiem pētniekiem no jaunattīstības valstīm, un ieviest konkrētus uzlabojumus institucionālajā praksē un valstu politikā, lai atbalstītu vislabākos pētniekus.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3.3. punkts - b apakšpunkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Galvenie uzdevumi ir mudināt pieredzējušus pētniekus paplašināt vai padziļināt viņu prasmes ar mobilitātes starpniecību, radot pievilcīgas karjeras iespējas universitātēs, pētniecības iestādēs, uzņēmumos, MVU un citās sociālekonomiskajās grupās visā Eiropā un ārpus tās. Atbalsta arī iespējas atsākt pētnieka karjeru pēc pārtraukuma.	Galvenie uzdevumi ir mudināt pieredzējušus pētniekus paplašināt vai padziļināt viņu prasmes ar mobilitātes starpniecību, radot pievilcīgas karjeras iespējas universitātēs, pētniecības iestādēs, uzņēmumos, MVU un citās sociālekonomiskajās grupās visā Eiropā un ārpus tās, piedāvājot pētniekiem iespēju tikt apmācītiem un uzlabot savas zināšanas augsta līmeņa pētniecības organizācijā trešā valstī. Atbalsta arī iespējas atsākt pētnieka karjeru pēc pārtraukuma.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3.3. punkts - c apakšpunkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Galvenie uzdevumi ir atbalstīt pētniecības un inovācijas jomā strādājošā personāla īstermiņa apmaiņu starp universitātēm, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, MVU un citām sociālekonomiskajām grupām gan Eiropā, gan pasaulē. Šie pasākumi ietvers arī sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm.	Galvenie uzdevumi ir atbalstīt pētniecības un inovācijas jomā strādājošā personāla īstermiņa apmaiņu starp universitātēm, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, MVU un citām sociālekonomiskajām grupām gan Eiropā, gan pasaulē. Šie pasākumi ietvers arī sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm un jo īpaši zinātniskās partnerības veicināšanu starp Savienību un valstīm ar vidējiem ienākumiem un jaunattīstības valstīm.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 4.3. punkts - c apakšpunkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir atbalstīt partnerības starp attiecīgajiem politikas veidotājiem un finansēšanas struktūrām, saplānot un uzraudzīt lēmumu pieņemšanai paredzētos instrumentus un arī starptautisko sadarbību.	Mērķis ir atbalstīt partnerības starp attiecīgajiem politikas veidotājiem un finansēšanas struktūrām, saplānot un uzraudzīt lēmumu pieņemšanai paredzētos instrumentus un arī starptautisko sadarbību. Eiropas pētniecības infrastruktūras tiks atbalstītas to starptautisko attiecību pasākumos un ņemtas vērā Eiropas stratēģijas izveides procesā attiecībā uz starptautisko sadarbību pētniecības jomā.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 4.3. punkts – c apakšpunkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tiek skatītas arī pētniecības infrastruktūras partnerības ar jaunattīstības valstīm, piemēram, saistībā ar apvienoto Āfrikas un ES stratēģiju.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – piektā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šie pasākumi veicinās mērķu sasniegšanu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, “Eiropas digitalizācijas programma” un “Virzībā uz Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”.	Šie pasākumi veicinās mērķu sasniegšanu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Tas arī veicinās Savienības politikas mērķu īstenošanu un starptautisko saistību izpildi kosmosa, veselības, vides enerģijas un nodrošinātības ar pārtiku jomā.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – divpadsmitā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kosmoss ir strauji augoša nozare, kas nodrošina informāciju, kura ir būtiska daudzām mūsdienu sabiedrības jomām, apmierinot tās pamatvajadzības, un kas risina vispārējus zinātniskus jautājumus un kalpo tam, lai saglabātu Savienības kā galvenā dalībnieka pozīciju starptautiskā mērogā. Kosmosa izpēte ir pamatā visām darbībām, ko veic kosmosā, bet pašlaik tā ir sadrumstalota valstu programmās, ko īsteno dažas Savienības dalībvalstis. Lai saglabātu konkurences priekšrocības, aizsargātu Savienības kosmosa infrastruktūru, piemēram, Galileo, un nodrošinātu Savienībai svarīgu lomu kosmosā arī nākotnē, ir vajadzīga koordinācija Savienības līmenī un ieguldījumi kosmosa izpētē (sal. LESD 189. pantu). Turklāt pakārtotie novatoriskie pakalpojumi un lietojumi, kuros izmanto no kosmosa tehnoloģijām atvasinātu informāciju, ir svarīgs izaugsmes un darbvietu radīšanas avots.	Kosmoss ir strauji augoša nozare, kas nodrošina informāciju, kura ir būtiska daudzām mūsdienu sabiedrības jomām, apmierinot tās pamatvajadzības, un kas risina vispārējus zinātniskus jautājumus un globālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, un kalpo tam, lai saglabātu Savienības kā galvenā dalībnieka pozīciju starptautiskā mērogā. Kosmosa izpēte ir pamatā visām darbībām, ko veic kosmosā, bet pašlaik tā ir sadrumstalota valstu programmās, ko īsteno dažas Savienības dalībvalstis. Lai saglabātu konkurences priekšrocības, aizsargātu Savienības kosmosa infrastruktūru, piemēram, Galileo, un nodrošinātu Savienībai svarīgu lomu kosmosā arī nākotnē, ir vajadzīga koordinācija Savienības līmenī un ieguldījumi kosmosa izpētē (sal. LESD 189. pantu). Turklāt pakārtotie novatoriskie pakalpojumi un lietojumi, kuros izmanto no kosmosa tehnoloģijām atvasinātu informāciju, ir svarīgs izaugsmes un darbvietu radīšanas avots, tajā pašā laikā veicinot Savienības ārējo mērķu īstenošanu un starptautisko saistību izpildi, piemēram, reaģēšanas humanitārās krīzes gadījumā un vides jomā.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1.6.2. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kosmoss ir svarīgs, bet bieži vien nepamanāms faktors, kas veicina pakalpojumus un produktus, kuri ir ļoti svarīgi mūsdienu sabiedrībai, piemēram, navigācijas tehnoloģijas, komunikāciju, laikapstākļu prognozes un ģeogrāfisko informāciju. Politikas definēšana un īstenošana Eiropas, valstu un reģionālā līmenī arvien vairāk ir atkarīga no kosmosā iegūtas informācijas. Pasaules kosmosa nozare strauji attīstās un izvēršas jaunos reģionos (piemēram, Ķīnā un Dienvidamerikā). Eiropas rūpniecības nozare pašlaik ir ievērojama komerciāliem un zinātniskiem mērķiem izmantojamu pirmās klases satelītu eksportētāja. Globālās konkurences palielināšanās apdraud Eiropas stāvokli šajā jomā. Eiropa ir ieinteresēta nodrošināt, lai tās rūpniecības nozare turpina attīstīties šajā īpaši spēcīgas konkurences tirgū. Turklāt dati, kas iegūti no Eiropas zinātnes satelītiem, ir ļāvuši gūt dažus no visnozīmīgākajiem zinātniskajiem sasniegumiem pēdējās desmitgadēs Zemes zinātņu un astronomijas jomā. Izmantojot šo unikālo spēju, Eiropas zinātnes nozarei ir jāuzņemas īpaši svarīga loma stratēģijā “Eiropa 2020” identificēto problēmu risināšanā.	Kosmoss ir svarīgs, bet bieži vien nepamanāms faktors, kas veicina pakalpojumus un produktus, kuri ir ļoti svarīgi mūsdienu sabiedrībai, piemēram, navigācijas tehnoloģijas, komunikāciju, laikapstākļu prognozes un ģeogrāfisko informāciju. Politikas definēšana un īstenošana Eiropas, valstu un reģionālā līmenī arvien vairāk ir atkarīga no kosmosā iegūtas informācijas. Pasaules kosmosa nozare strauji attīstās un izvēršas jaunos reģionos (piemēram, Āfrikā, Ķīnā un Dienvidamerikā). Eiropas rūpniecības nozare pašlaik ir ievērojama komerciāliem un zinātniskiem mērķiem izmantojamu pirmās klases satelītu eksportētāja. Globālās konkurences palielināšanās apdraud Eiropas stāvokli šajā jomā. Eiropa ir ieinteresēta nodrošināt, lai tās rūpniecības nozare turpina attīstīties šajā īpaši spēcīgas konkurences tirgū. Turklāt dati, kas iegūti no Eiropas zinātnes satelītiem, ir ļāvuši gūt dažus no visnozīmīgākajiem zinātniskajiem sasniegumiem pēdējās desmitgadēs Zemes zinātņu un astronomijas jomā. Izmantojot šo unikālo spēju, Eiropas zinātnes nozarei ir jāuzņemas īpaši svarīga loma stratēģijā “Eiropa 2020” identificēto problēmu risināšanā.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 3.3. punkts – a apakšpunkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
MVU tiek atbalstīti visā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikā. Šajā nolūkā specializēts MVU instruments sniedz pakāpenisku un vienmērīgu atbalstu, aptverot visu inovācijas ciklu. MVU instruments ir vērsts uz visu veidu novatoriskiem MVU, kas izrāda stingru apņemšanos attīstīties, augt un kļūt starptautiskiem. To nodrošina visu veidu inovācijai, tostarp pakalpojumu, netehnoloģiskajai un sociālajai inovācijai. Mērķis ir attīstīt un izmantot MVU inovatīvo potenciālu, nodrošinot trūkstošo finansējumu augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā, veicinot jauninājumus un palielinot pētniecības rezultātu komercializāciju privātajā un publiskajā sektorā.	MVU tiek atbalstīti visā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikā. Šajā nolūkā specializēts MVU instruments sniedz pakāpenisku un vienmērīgu atbalstu, aptverot visu inovācijas ciklu. MVU instruments ir vērsts uz visu veidu novatoriskiem MVU, kas izrāda stingru apņemšanos attīstīties, augt un kļūt starptautiskiem, un tas attiecībā uz ārējo tirgu atvēršanu īsteno politikas virzienus, kuri koncentrējas uz uzņēmumu sociālo atbildību, jo īpaši, ja tie darbojas jaunattīstības valstīs. To nodrošina visu veidu inovācijai, tostarp pakalpojumu, netehnoloģiskajai un sociālajai inovācijai. Mērķis ir attīstīt un izmantot MVU inovatīvo potenciālu, nodrošinot trūkstošo finansējumu augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā, veicinot jauninājumus un palielinot pētniecības rezultātu komercializāciju privātajā un publiskajā sektorā.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – ceturtā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas.	Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas. Inovatīvi modeļi pētniecības darba rezultātu izplatīšanai, piemēram, balvas par inovācijām ir ārkārtīgi svarīgi šo sabiedrības problēmu risināšanā un Eiropas un pārējās pasaules pētnieku mudināšanā šajā procesā rīkoties aktīvi un efektīvi.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – sestā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasaules mēroga problēma ir infekcijas slimības (piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze un malārija), kas veido 41 % no 1,5 miljardiem invaliditātes koriģēto dzīves gadu visā pasaulē, no kuriem 8 % saistāmi ar Eiropu. Sabiedrībai jābūt sagatavotai arī epidēmiju uzliesmojumiem un apdraudējumiem, ko rada pieaugošā mikrobu rezistence pret zālēm.	Infekcijas slimības (piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze, malārija un ielaistās slimības), kas veido 41 % no 1,5 miljardiem invaliditātes koriģēto dzīves gadu visā pasaulē, no kuriem 8 % saistāmi ar Eiropu. Sabiedrībai jābūt sagatavotai arī atkārtotiem epidēmiju uzliesmojumiem un apdraudējumiem, ko rada pieaugošā mikrobu rezistence pret zālēm. Šajā gadījumā uzmanība ir jāpievērš īpašajam zoonozes jautājumam saskaņoti ar citām atbalstītajām darbībām, kas ir vērstas uz dzīvnieku veselību.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – septītā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tajā pašā laikā zāļu un vakcīnu izstrādes procesi kļūst arvien dārgāki un mazāk efektīvi. Jānovērš pastāvīgās nevienlīdzības problēmas veselības aprūpes jomā, un jānodrošina efektīvu un kompetentu veselības aprūpes sistēmu pieejamība visiem eiropiešiem.	Tajā pašā laikā zāļu un vakcīnu izstrādes procesi kļūst arvien dārgāki un mazāk efektīvi. Jānovērš pastāvīgās nevienlīdzības problēmas veselības aprūpes jomā, un jānodrošina efektīvu un kompetentu veselības aprūpes sistēmu vispārēja pieejamība visiem eiropiešiem, lai viņiem nodrošinātu vislabāko iespējamo veselību.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.2. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Slimībām un invaliditātei valstu robežas nav šķērslis. Atbilstoši Eiropas līmeņa atbildes pasākumi pētniecībā un inovācijā var (un tiem vajadzētu) sniegt būtisku ieguldījumu šo problēmu risināšanā, nodrošināt labāku veselības aprūpi un labklājību visiem un izvirzīt Eiropu par līderi strauji augošajos pasaules veselības un labklājības inovāciju tirgos.	Slimībām un invaliditātei valstu robežas nav šķērslis. Atbilstoši Eiropas līmeņa atbildes pasākumi pētniecībā un inovācijā partnerībā ar trešām valstīm var (un tiem vajadzētu) sniegt būtisku ieguldījumu šo globālo problēmu risināšanā, tādējādi palīdzot sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus un nodrošināt labāku veselības aprūpi un labklājību visiem un izvirzīt Eiropu par līderi strauji augošajos pasaules veselības un labklājības inovāciju tirgos.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.2. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbildes pasākumu efektivitāte ir atkarīga no izcilības pētniecībā, lai vairotu mūsu pamatizpratni par veselību, slimībām, invaliditāti, attīstību un novecošanu (arī paredzamo dzīves ilgumu), un no rezultātā iegūto un esošo zināšanu vienmērīgas un visaptverošas pārvēršanas novatoriskos, mērogojamos un efektīvos produktos, stratēģijās, intervences pasākumos un pakalpojumos. Turklāt, tā kā šīs problēmas ir aktuālas visā Eiropā un daudzos gadījumos arī pasaulē, risinājumam jābūt tādam, lai tas būtu ilgtspējīgs un paredzētu koordinētu atbalstu sadarbībai starp izcilām, daudzdisciplīnu un daudznozaru darba grupām.	Atbildes pasākumu efektivitāte ir atkarīga no izcilības pētniecībā, lai vairotu mūsu pamatizpratni par veselību, slimībām, invaliditāti, attīstību un novecošanu (arī paredzamo dzīves ilgumu), un no rezultātā iegūto un esošo zināšanu vienmērīgas un visaptverošas pārvēršanas novatoriskos, mērogojamos, efektīvos un pieejamos produktos, stratēģijās, intervences pasākumos un pakalpojumos. Turklāt, tā kā šīs problēmas ir aktuālas visā Eiropā un daudzos gadījumos arī pasaulē, risinājumam jābūt tādam, lai tas būtu ilgtspējīgs un paredzētu koordinētu atbalstu sadarbībai starp izcilām, daudzdisciplīnu un daudznozaru darba grupām pasaules mērogā, tostarp pētniecības un izstrādes spēju endēmiskajos apgabalos.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.2. punkts – trešā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tāpat arī problēmas sarežģītības un tās komponentu savstarpējās atkarības dēļ ir vajadzīga ES līmeņa atbildes rīcība. Daudzas pieejas, instrumenti un tehnoloģijas ir piemērojamas daudzās šīs problēmas pētniecības un inovācijas jomās un ir vislabāk atbalstāmas Savienības līmenī. Dažas no tām ir ilgtermiņa kohortu izveide un klīniskās izpētes veikšana, “-omikas” klīniska izmantošana vai IKT izstrāde un to lietošana veselības aprūpes praksē, jo īpaši e-veselības jomā. Arī konkrētu sabiedrības grupu prasības vislabāk var apmierināt integrēti, piemēram, izstrādājot stratificētus un/vai personalizētus medikamentus, ārstējot reti sastopamas slimības un nodrošinot automatizētas un neatkarīgas dzīves vides risinājumus.	Tāpat arī problēmas sarežģītības un tās komponentu savstarpējās atkarības dēļ ir vajadzīga ES līmeņa atbildes rīcība. Daudzas pieejas, instrumenti un tehnoloģijas ir piemērojamas daudzās šīs problēmas pētniecības un inovācijas jomās un ir vislabāk atbalstāmas Savienības līmenī. Dažas no tām ir pārrobežu sadarbība starp pētniekiem, lai sasniegtu nepieciešamo kritisko masu un zināšanu līmeni, ilgtermiņa kohortu izveide un klīniskās izpētes veikšana, „-omikas” klīniska izmantošana vai IKT izstrāde un to lietošana veselības aprūpes praksē, jo īpaši e-veselības jomā. Arī konkrētu sabiedrības grupu prasības vislabāk var apmierināt integrēti, piemēram, izstrādājot stratificētus un/vai personalizētus medikamentus, diagnosticējot, veicot profilakses pasākumus un ārstējot ar nabadzību saistītas, ielaistas, reti sastopamas un neinfekcijas slimības, un nodrošinot automatizētas un neatkarīgas dzīves vides risinājumus.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.2. punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ar nabadzību saistītas un ielaistas slimības ir pasaules mēroga problēma, un trūkumi pētniecības jomā ir jārisina, radot pacientu vajadzībām atbilstošu inovāciju. Šādu jaunu un atkārtoti parādošos slimību aizvien lielāka dominēšana Eiropas reģionā, bieži vien klimata pārmaiņu un cilvēku pārvietošanās pasaulē dēļ, kā arī pieaugošā problēma saistībā ar mikrobu rezistenci pret zālēm uzsver nepieciešamību veidot vispusīgu pieeju un palielināt publisko atbalstu pētniecībai un izstrādei saistībā ar tām slimībām, kas ik gadu nogalina miljoniem cilvēku.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.2. punkts – ceturtā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai maksimāli palielinātu Savienības līmeņa rīcības ietekmi, tiks nodrošināts atbalsts visam pētniecības un inovācijas pasākumu klāstam, no fundamentālajiem pētījumiem zināšanu pārneses posmā līdz plašām izmēģinājuma un demonstrējumu darbībām, piesaistot privātus ieguldījumus, tādu jaunu produktu, pakalpojumu, mērogojamu risinājumu publiskajam iepirkumam un iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, kas vajadzības gadījumā ir savietojami un tiek atbalstīti ar noteiktiem standartiem un/vai kopējām pamatnostādnēm. Šie koordinētie Eiropas centieni veicinās ERA pastāvīgu attīstību. Tie arī attiecīgā gadījumā mijiedarbosies ar pasākumiem, ko izstrādā saistībā ar programmu “Veselība izaugsmei” un Eiropas inovāciju partnerību aktīvas un veselīgas novecošanas jomā.	Lai maksimāli palielinātu Savienības līmeņa rīcības ietekmi un radītu ilgtermiņa ieguvumus tās mērķiem, tiks nodrošināts atbalsts visam pētniecības un inovācijas pasākumu klāstam, no fundamentālajiem pētījumiem zināšanu pārneses posmā līdz plašām izmēģinājuma un demonstrējumu darbībām, piesaistot privātus ieguldījumus, tādu jaunu produktu, pakalpojumu, mērogojamu risinājumu publiskajam iepirkumam un iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, kas vajadzības gadījumā ir savietojami un tiek atbalstīti ar noteiktiem standartiem un/vai kopējām pamatnostādnēm. Šie koordinētie Eiropas centieni veicinās EPT pastāvīgu attīstību. Tie arī attiecīgā gadījumā būs papildinājums un radīs sinerģiju ar pasākumiem, ko izstrādā saistībā ar programmu „Veselība izaugsmei”, Eiropas inovāciju partnerību aktīvas un veselīgas novecošanas jomā, Padomes secinājumiem par ES lomu veselības jomā pasaules mērogā un Savienības ārējām programmām un starptautiskajām saistībām globālās veselības jomā.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.3. punkts – piektā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar vidi un klimatu saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības un uzlabot diagnosticēšanu, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot uzraudzību un sagatavotību, sagatavot labākas profilaktiskās vakcīnas, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai, ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, labāk izmantot veselības datus, veicināt aktivitātes saglabāšanu novecojot un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi, radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi, uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības, optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt nevienlīdzības, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas.	Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar vidi, klimatu un nabadzību saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības un uzlabot diagnosticēšanu, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot uzraudzību un sagatavotību; sagatavot jaunas un labākas profilaktiskās vakcīnas, terapijas un ārstēšanu, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai; izstrādāt pielāgotas ārstēšanas metodes un ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, tostarp psihosociālie aspekti, uzlabot regulatīvās procedūras un atbalstu ar piekļuvi saistītām darbībām, labāk vākt un izmantot veselības datus, izmantot standartizētas datu analīzes metodes, veicināt veselīgas un aktīvas vecumdienas un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi; radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi; uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības; optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt atšķirības veselības jomā un nevienlīdzību, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas, jo īpaši attiecībā uz pētniecības finansēšanu un pētniecības rezultātu izplatīšanu, lai dalītos ar pieredzi, kas atvieglos un paātrinās inovācijas šajās jomās. Visās šajās darbībās tiek pienācīgi ņemta vērā dzimumu līdztiesības un seksualitātes jautājumu analīze.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.3. punkts – 5.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lai risinātu Eiropas veselības aprūpes nākotnei svarīgus uzdevumus un sasniegtu iepriekš minētos mērķus, pienācīgs Savienības finansējums jāpiešķir pētniecības un inovāciju darbībām šajā jomā.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2.1. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nākamajās desmitgadēs Eiropa izjutīs palielinātu konkurenci par ierobežotiem un neatjaunojamiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši primārās ražošanas sistēmās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), un vajadzību pēc ilgtspējīga, nekaitīga un droša pārtikas nodrošinājuma Eiropas sabiedrībai un pieaugošai pasaules sabiedrības daļai. Paredzams, ka, lai līdz 2050. gadam pabarotu 9 miljardus pasaules iedzīvotāju, pasaules pārtikas nodrošinājums būs jāpalielina par 70 %. Lauksaimniecība rada apmēram 10 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam lauksaimniecības radīto emisiju līmenis pasaulē palielināsies līdz 20 %, kaut arī Eiropā tas samazināsies. Turklāt Eiropai vajadzēs nodrošināt pietiekamu izejvielu, energoproduktu un rūpniecības ražojumu nodrošinājumu apstākļos, kad samazināsies fosilā oglekļa resursi (paredzams, ka līdz 2050. gadam naftas un sašķidrinātās gāzes ražošana samazināsies par apmēram 60 %), un vienlaikus saglabāt savu konkurētspēju. Lielas problēmas un izmaksas rada bioloģiskie atkritumi (tiek lēsts, ka to daudzums Savienībā ir līdz 138 miljoniem tonnu gadā, no kuriem līdz 40 % tiek apglabāti poligonos), neraugoties uz to augsto potenciālo pievienoto vērtību. Piemēram, ir aprēķināts, ka 30 % no visas pārtikas, ko saražo attīstītajās valstīs, tiek izmesti. Ir vajadzīgas ievērojamas izmaiņas, lai līdz 2030. gadam šo daudzumu Savienībā samazinātu par 50 %. Turklāt valstu robežām nav nozīmes dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību, tostarp zoonožu un barības izraisītu patogēnu, izplatībā. Kaut arī ir vajadzīgi efektīvi valsts mēroga profilakses pasākumi, rīcībai Savienības līmenī ir svarīga nozīme vienotā tirgus galīgajā kontrolē un efektīvā darbībā. Problēma ir sarežģīta, ietekmē daudzas savstarpēji saistītas nozares, un tās atrisināšanai nepieciešamas vairākas pieejas.	Nākamajās desmitgadēs Eiropa izjutīs palielinātu konkurenci par ierobežotiem un neatjaunojamiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši primārās ražošanas sistēmās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), un vajadzību pēc ilgtspējīga, nekaitīga un droša pārtikas nodrošinājuma Eiropas sabiedrībai un pieaugošai pasaules sabiedrības daļai. Paredzams, ka, lai līdz 2050. gadam pabarotu 9 miljardus pasaules iedzīvotāju, pasaules pārtikas nodrošinājums būs jāpalielina par 70 %. Lauksaimniecība rada apmēram 10 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam lauksaimniecības radīto emisiju līmenis pasaulē palielināsies līdz 20 %, kaut arī Eiropā tas samazināsies. Turklāt Eiropai vajadzēs nodrošināt ilgtspējīgu un pietiekamu izejvielu, energoproduktu un rūpniecības ražojumu nodrošinājumu apstākļos, kad samazināsies fosilā oglekļa resursi (paredzams, ka līdz 2050. gadam naftas un sašķidrinātās gāzes ražošana samazināsies par apmēram 60 %), un vienlaikus saglabāt savu konkurētspēju. Lielas problēmas un izmaksas rada bioloģiskie atkritumi (tiek lēsts, ka to daudzums Savienībā ir līdz 138 miljoniem tonnu gadā, no kuriem līdz 40 % tiek apglabāti poligonos), neraugoties uz to augsto potenciālo papildu vērtību. Piemēram, ir aprēķināts, ka 30 % no visas pārtikas, ko saražo attīstītajās valstīs, tiek izmesti. Ir vajadzīgas ievērojamas izmaiņas, lai līdz 2030. gadam šo daudzumu Savienībā samazinātu par 50 %. Turklāt valstu robežām nav nozīmes dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību, tostarp zoonožu un barības izraisītu patogēnu, izplatībā. Kaut arī ir vajadzīgi efektīvi valsts mēroga profilakses pasākumi, rīcībai Savienības līmenī ir svarīga nozīme vienotā tirgus galīgajā kontrolē un efektīvā darbībā. Problēma ir sarežģīta, ietekmē daudzas savstarpēji saistītas nozares, un tās atrisināšanai nepieciešamas vairākas pieejas.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums I. pielikums – III. daļa – 2.2. punkts – trešā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pētniecība un inovācija mijiedarbosies ar plašu Savienības politikas virzienu un saistīto mērķu klāstu, tostarp ar kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku) un Eiropas inovāciju partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, kopējo zivsaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku, Eiropas klimata pārmaiņu programmu, Ūdens pamatdirektīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Mežsaimniecības rīcības plānu, Augsnes tematisko stratēģiju, Savienības 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Savienības inovācijas un rūpniecības politiku, ārpolitiku un attīstības atbalsta politiku, augu veselības stratēģijām, dzīvnieku veselības un labturības stratēģijām un tiesiskajiem regulējumiem, lai aizsargātu vidi, veselību un drošību, veicinātu resursefektivitāti un klimata politiku un mazinātu atkritumus. Pētniecības un inovācijas labāka integrācija saistītos Savienības politikas virzienos būtiski paaugstinās to Eiropai radīto pievienoto vērtību, nodrošinās sviras efektu, vairos to nozīmīgumu sabiedrībai un palīdzēs turpmāk attīstīt ilgtspējīgu zemes, jūru un okeānu pārvaldību un bioekonomikas tirgus.	Pētniecība un inovācija mijiedarbosies ar plašu Savienības politikas virzienu un saistīto mērķu klāstu, tostarp ar kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku) un Eiropas inovāciju partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, kopējo zivsaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku, Eiropas klimata pārmaiņu programmu, Ūdens pamatdirektīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Mežsaimniecības rīcības plānu, Augsnes tematisko stratēģiju, Savienības 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Savienības inovācijas un rūpniecības politiku, ārpolitiku un attīstības atbalsta politiku, starptautiski apstiprinātām saistībām pasaules nodrošinātības ar pārtiku, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības jomā, augu veselības stratēģijām, dzīvnieku veselības un labturības stratēģijām un tiesiskajiem regulējumiem, lai aizsargātu vidi, veselību un drošību, veicinātu resursefektivitāti un klimata politiku un mazinātu atkritumus. Visa cikla ― no fundamentālās pētniecības līdz inovācijai ― labāka integrācija saistītos Savienības politikas virzienos būtiski paaugstinās to radīto pievienoto vērtību, nodrošinās sviras efektu, vairos to nozīmīgumu sabiedrībai, nodrošinās veselīgus pārtikas produktus un palīdzēs turpmāk attīstīt ilgtspējīgu zemes, jūru un okeānu pārvaldību un bioekonomikas tirgus.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2.3. punkts – a apakšpunkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, vienlaikus aizsargājot dabas resursus un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp pārvarot un mazinot klimata pārmaiņas. Pasākumus vērš uz ilgtspējīgākām un produktīvākām akvakultūras un mežsaimniecības sistēmām, kas ir gan resursefektīvas (tostarp zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni radošas), gan noturīgas, vienlaikus attīstot pakalpojumus, koncepcijas un politikas virzienus labklājības vairošanai lauku reģionos.	Mērķis ir nodrošināt pasaulē pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, vienlaikus aizsargājot dabas resursus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp pārvarot un mazinot klimata pārmaiņas un zemes sagrābšanu jaunattīstības valstīs. Pasākumus vērš uz pasaules līmenī ilgtspējīgākām un produktīvākām akvakultūras un mežsaimniecības sistēmām, kas ir gan resursefektīvas (tostarp zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni radošas), gan noturīgas, vienlaikus attīstot pakalpojumus, koncepcijas un politikas virzienus labklājības vairošanai lauku reģionos. Būtu jāpievērš uzmanība mājlopu veselībai un pārvaldībai, tostarp jānodrošina vakcīnas un ārstēšana saslimšanas gadījumos, piemēram, ar tropiskajām slimībām.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums I. pielikums – III daļa – 3.2. punkts – sestā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Starptautiskā arēnā Savienības līmeņa rīcība nodrošina kritisko masu citu tehnoloģiju līderu intereses piesaistīšanai un veicina starptautiskās partnerības Savienības mērķu sasniegšanai. Tā atvieglos starptautisku partneru mijiedarbību ar Savienību, lai izstrādātu kopīgus pasākumus, kad tas ir savstarpēji izdevīgi un abpusējās interesēs.	Starptautiskā arēnā Savienības līmeņa rīcība nodrošina kritisko masu citu tehnoloģiju līderu intereses piesaistīšanai un veicina starptautiskās partnerības Savienības mērķu sasniegšanai. Tā atvieglos starptautisku partneru mijiedarbību ar Savienību, lai izstrādātu kopīgus pasākumus, kad tas ir savstarpēji izdevīgi un abpusējās interesēs. Šajā sakarībā īpaša uzmanība tiks pievērsta Savienības iniciatīvām un starptautiskajām saistībām attiecībā uz vispārēju piekļuvi enerģijai un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.1. punkts – septītā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tāpēc, ņemot vērā šīm problēmām raksturīgo sarežģītību un pieprasījuma attīstību, ir svarīgi attīstīt novatorisku pētniecību un jaunas viedās tehnoloģijas, procesus un metodes, sociālās inovācijas mehānismus, koordinētas darbības un politikas virzienus, kas varēs paredzēt vai ietekmēt Eiropai svarīgas attīstības norises. Tas nozīmē, ka ir jāizprot šo problēmu pamattendences un ietekme un ir no jauna jāatklāj vai jāizgudro veiksmīgi solidaritātes, koordinācijas un radošuma veidi, kas padara Eiropu par atšķirīgu visiem atvērtas, inovatīvas un drošas sabiedrības modeli salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem. Šim nolūkam ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja sadarbībai ar trešām valstīm. Visbeidzot, tā kā drošības politikai vajadzētu mijiedarboties ar dažādiem sociālās politikas virzieniem, svarīgs aspekts šīs problēmas atrisināšanā būs drošības pētniecības sociālās dimensijas uzlabošana.	Tāpēc, ņemot vērā šīm problēmām raksturīgo sarežģītību un vajadzību attīstību, ir svarīgi attīstīt novatorisku pētniecību un jaunas viedās tehnoloģijas, procesus un metodes, sociālās inovācijas mehānismus, koordinētas darbības un politikas virzienus, kas varēs paredzēt vai ietekmēt Eiropai svarīgas attīstības norises. Tas nozīmē, ka ir jāizprot šo problēmu pamattendences un ietekme un ir no jauna jāatklāj vai jāizgudro veiksmīgi solidaritātes, koordinācijas un radošuma veidi, kas padara Eiropu par atšķirīgu visiem atvērtas, inovatīvas un drošas sabiedrības modeli salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem. Šim nolūkam ir vajadzīga stratēģiskāka un atklātāka pieeja sadarbībai ar trešām valstīm ar mērķtiecīgiem pasākumiem, lai veicinātu un atbalstītu starptautisko sadarbību. Visbeidzot, tā kā drošības politikai vajadzētu mijiedarboties ar dažādiem sociālās politikas virzieniem, svarīgs aspekts šīs problēmas atrisināšanā būs drošības pētniecības sociālās dimensijas uzlabošana.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.3.2. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Īpašs atbalsts tiks sniegts ERA attīstībai un inovācijas pamatnosacījumu izstrādei.	Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku, kurā būtu iesaistītas trešās valstis. Īpašs atbalsts tiks sniegts EPT attīstībai un inovācijas pamatnosacījumu izstrādei.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.3.2. punkts – otrā daļa - d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) veicinātu saskaņotu un efektīvu sadarbību ar trešām valstīm.	(d) veicinātu saskaņotu un efektīvu sadarbību ar trešām valstīm, tostarp attiecībā uz pētniecības rezultātu un informācijas pieejamību.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 10.5.2012
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Bill Newton Dunn 27.3.2012
Izskatīšana komitejā	10.7.2012
Pieņemšanas datums	3.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Ricardo Cortés Lastra, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Catherine Grèze, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Patrice Tirolien, Anna Záborská, Iva Zanicchi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Santiago Fisas Ayxela, Enrique Guerrero Salom, Fiona Hall, Gesine Meissner, Horst Schnellhardt
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Phil Prendergast

Budžeta komitejaS ATZINUMS (18.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020”
(COM(2011)0809 – C7‑0466/2011 – 2011/0401(COD))

Atzinumu sagatavoja: Nils Torvalds

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a norāda, ka likumdošanas priekšlikumā noteiktais finansējums ir tikai norāde likumdošanas iestādei un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;
Grozījums Nr. 2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b atsaucas uz Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju „Ieguldījums nākotnē — jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai¹; vēlreiz uzsver, ka jaunajā DFS ir vajadzīgi pietiekami papildu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt tās pašreizējās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī rīkoties neparedzētos gadījumos; norāda, ka, pat palielinot nākamās DFS resursu līmeni par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni, nav iespējams pilnībā nodrošināt Savienības saskaņoto mērķu un saistību un Savienības solidaritātes principa īstenošanu; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem būtu iespējams pilnībā atteikties, pat neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;
	_______________
	¹ Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr. 3 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.c punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.c jo īpaši atgādina, ka tajā pašā rezolūcijā Eiropas Parlaments prasa no 2013. gada ievērojami palielināt attiecīgos izdevumus, lai uzlabotu, veicinātu un nodrošinātu pētniecības, attīstības un inovāciju finansēšanu Savienībā;
Grozījums Nr. 4 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.d turklāt atgādina savu nostāju, ka nākamajā DFS būtu jāparedz lielāka budžeta resursu koncentrācija jomās, kuras veicina ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, piemēram, pētniecības un inovācijas jomā, atbilstoši Eiropas pievienotās vērtības un izcilības principiem;
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un “kāpnes” uz izcilību.	(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā „Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un „Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un „kāpnes” uz izcilību, tādējādi uzsverot, ka ir svarīgi veidot spēcīgāku sinerģiju un papildināmību ar struktūrfondiem. Tomēr projektu, kurus izvēlas koncepcijas „kāpnes uz izcilību” ietvaros, izvēles pamatā ir jābūt noteiktiem kvalitātes standartiem. Lai ilgtermiņā nodrošinātu to panākumus, ir jāpievērš īpaša uzmanība projektiem, kas tiek finansēti koncepcijas „kāpnes uz izcilību” ietvaros, un jānodrošina to cieša uzraudzība.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē atbalstīja vienotā stratēģiskā satvara koncepciju Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas finansējuma efektivitāti valstu un Savienības līmenī, un aicināja Savienību steidzīgi novērst pārējos šķēršļus talantu un ieguldījumu piesaistīšanai, lai pilnībā izveidotu ERA līdz 2014. gadam un radītu īstu zināšanu, pētniecības un inovācijas vienoto tirgu.	(4) Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē atbalstīja vienotā stratēģiskā satvara koncepciju Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas finansējuma efektivitāti valstu un Savienības līmenī, un aicināja Savienību steidzīgi novērst pārējos šķēršļus talantu un ieguldījumu piesaistīšanai, lai pilnībā izveidotu ERA līdz 2014. gadam un radītu īstu zināšanu, pētniecības un inovācijas vienoto tirgu. Šajā nolūkā nākamajā 7 gadu periodā ir ievērojami jāpalielina budžets, lai uzlabotu inovācijas iespējas Savienībā, vienlaikus šīm darbībām piesaistot vērā ņemamus privātā sektora līdzekļus.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā ir aicinājis būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansējumu, 2011. gada 12. maija rezolūcijā uzsvēris pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” nozīmi Eiropas pārveidošanā pēc pasaules krīzes, 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā vērsis uzmanību uz svarīgām atziņām, kas jāņem vērā pēc Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējuma, un 2011. gada 27. septembra rezolūcijā atbalstījis vienota stratēģiskā satvara koncepciju pētniecības un inovācijas finansējumam.	(5) Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra un 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā¹ ir aicinājis būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansējumu, uzsverot, ka jebkurš līdzekļu palielinājums ir jāveic, vienlaikus būtiski vienkāršojot finansēšanas procedūras, 2011. gada 12. maija rezolūcijā uzsvēris pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” nozīmi Eiropas pārveidošanā pēc pasaules krīzes, 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā vērsis uzmanību uz svarīgām atziņām, kas jāņem vērā pēc Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējuma, un 2011. gada 27. septembra rezolūcijā atbalstījis vienota stratēģiskā satvara koncepciju pētniecības un inovācijas finansējumam un aicinājis divkāršot pētniecībai un inovācijai paredzēto budžetu nākamajā DFS salīdzinājumā ar Septīto pamatprogrammu.
	______________
	¹ Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.	(11) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma „Apvārsnis 2020” (turpmāk „pamatprogramma „Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā „Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020”, netraucējot konkurenci, būtu jāatbalsta visi inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Finansējumam pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros būtu jābalstās uz izcilības principu un nepārprotami jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība. Tam nevajadzētu aizstāt, bet gan papildināt ar pētniecību saistīto projektu valsts finansējumu.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.	(15) Viena no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” galvenajām prasībām ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, pienācīgi ņemot vērā šo darbību īpatnības un to ciešu saistību ar tirgu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jānodrošina būtisks administratīvā sloga samazinājums saņēmējiem, tostarp MVU, vienlaikus paredzot diferencētu pieeju dažādiem saņēmējiem.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ir jānodrošina pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un tās priekšgājēju programmu pareiza noslēgšana, jo īpaši attiecībā uz šo programmu pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu.	(18) Ir jānodrošina pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un tās priekšgājēju programmu pareiza noslēgšana, jo īpaši attiecībā uz šo programmu pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, pilnīgi nepieciešamas tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē.	(19) Atkarībā no konkrētiem un pārredzamiem nosacījumiem pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Lai nodrošinātu atbilstīgu līdzsvaru starp vienprātīgi atbalstāmu un problemātiskāku pētniecību, attīstību un inovāciju, piešķirot vismaz 15 % budžeta līdzekļu, kas paredzēti prioritātei „Sabiedrības problēmu risināšana” un prioritātes „Vadošā loma rūpniecībā” konkrētajam mērķim „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”, ir jāievēro augšupēja, pētniecības virzīta loģika. Turklāt ir jāatrod pareizais līdzsvars starp mazākiem un lielākiem projektiem prioritātēs „Sabiedrības problēmu risināšana” un „Vadošā loma rūpniecībā”, ņemot vērā konkrētas nozares struktūru, darbības veidu, tehnoloģijas un pētniecības vidi.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.	(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā. Šāda sinerģija nedrīkst negatīvi ietekmēt izcilības principu, kas jāievēro pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros, un nedrīkst kļūt par iemeslu tam, ka vieniem un tiem pašiem projektiem piešķir finansējumu divas reizes.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Gan pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, gan kohēzijas politikas mērķis ir, izmantojot attiecīgo vienoto stratēģisko satvaru, nodrošināt saskaņu ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Minētā jaunā stratēģiskā virziena īstenošanai ir nepieciešama ciešāka un sistematizēta abu vienoto stratēģisko satvaru sadarbība, lai pilnībā mobilizētu pētniecības un inovācijas potenciālu reģionu, valsts un Eiropas līmenī. Lai izmantotu sinerģiju, gan pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, gan kohēzijas politikā ir jāievieš „kāpņu uz izcilību” instrumenti, nekaitējot izcilības principam.
Pamatojums
Lai gan pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un kohēzijas politikas uzmanības centrā ir atšķirīgi aspekti, tām ir ļoti būtiska nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Tāpēc ir patiešām jānodrošina to sinerģija un papildināmība. Kohēzijas politikai ir jāsagatavo pētniecības un inovācijas dalībnieki līdzdalībai pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektos, kā arī jānodrošina līdzekļi pētniecības un inovācijas rezultātu, kas izriet no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros finansētas tirgus pētniecības, izmantošanai un ātrai izplatīšanai. Lai veidotu tiltus starp abām programmām, pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” vajadzētu paredzēt dažus pasākumus potenciālo izcilības centru noteikšanai, piešķirot izcilības zīmogu labākajiem centriem.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 26.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26b) Eiropas, vietējām, reģionālajām, kā arī valsts iestādēm ir svarīga loma Eiropas pētniecības telpas izveidošanā un efektīvas Savienības finanšu instrumentu koordinēšanas nodrošināšanā, jo īpaši veicinot ciešu saikni starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un struktūrfondiem, reģionālo inovācijas stratēģiju ietvaros, kuru pamatā ir pārdomāta specializācija. Reģioniem ir arī svarīga loma pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanā un īstenošanā un papildu finanšu instrumentu, tostarp publiskā iepirkuma, piedāvāšanā.
Pamatojums
As the main actors in programming and implementing the Cohesion Policy, national and regional authorities will play a relevant role in creating and empowering the necessary synergies between this policy and Horizon 2020. In order to fully exploit the opportunities for synergies, regional authorities must develop their research and innovation strategies for smart specialisation and facilitate the exploitation of results stemming from Horizon 2020, with particular attention to creating friendly market conditions and business environment. Actions taken by the European Commission could support implementation of this concept on the Member States level.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Nozīmīgs inovācijas un izaugsmes avots Eiropā ir MVU. Tāpēc ir nepieciešams, lai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” aktīvi piedalītos MVU, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK. Tam būtu jāveicina Mazās uzņēmējdarbības akta mērķu sasniegšana.	(27) Nozīmīgs inovācijas un izaugsmes avots Eiropā ir MVU. Tāpēc ir nepieciešams, lai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” aktīvi piedalītos MVU, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK. Tam būtu jāveicina Mazās uzņēmējdarbības akta mērķu sasniegšana. Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jāparedz nepieciešamie stimuli MVU piesaistīšanai šādam finansējumam Savienības līmenī un jānodrošina noteikumu un instrumentu kopums, kas būtiski uzlabotu finanšu pieejamību MVU.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzētais finansējums ir jāveido saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tirgus traucējumus, tādus kā privātā finansējuma izstumšana, neiedarbīgu tirgus struktūru veidošana vai neefektīvu firmu saglabāšana.	(31) Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” paredzētais finansējums ir jāveido saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, tostarp Kopienas satvaru valsts atbalstam pētniecībai, attīstībai un inovācijai, kas šobrīd tiek pārskatīts, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tirgus traucējumus, tādus kā privātā finansējuma izstumšana, neiedarbīgu tirgus struktūru veidošana vai neefektīvu firmu saglabāšana.
Pamatojums
Pārmērīga pāreja uz tirgum pietuvinātas īstermiņa inovācijas finansēšanu var kropļot konkurenci un nodarīt kaitējumu ilgtermiņa fundamentāliem pētījumiem, kas bieži vien ir radikālu, izšķirošu inovāciju avots. Tāpēc būtu jāņem vērā ne tikai noteikumu par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai teksts, bet arī pamatdoma.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Vajadzētu labāk koordinēt Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietošanu pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu papildināmību, labāku efektivitāti un atpazīstamību un panāktu sinerģiju. Ņemot vērā šajā regulā paredzēto novērtēšanas procesu, Komisijai būtu jāsniedz konkrēti pierādījumi, ja tādi ir pieejami, par papildināmību un sinerģiju, kas izveidota starp ES budžetu un dalībvalstu budžetu, sasniedzot stratēģijas „Eiropa 2020” pētniecības un attīstības mērķi, kā arī “ES 2020” inovācijas pamatrādītāju.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” vajadzētu nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un demokrātisku kontroli pār inovatīviem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuri izmanto Savienības budžeta līdzekļus, jo īpaši saistībā ar paredzamo un sniegto atbalstu Savienības mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas un nodrošinot Eiropas ilgtspējīgu izaugsmes un konkurētspēju ilgtermiņā.	Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis publiskā un privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas, veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un nodrošinot Eiropas ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju ilgtermiņā.
Pamatojums
Ņemot vērā budžeta ierobežojumus finanšu un ekonomikas krīzes dēļ Eiropā, nedrīkst apdraudēt pārdomātus ieguldījumus jomās ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, pētniecībā un inovācijā. Ir jāsaglabā vai jāpalielina valsts finanšu ieguldījums šajās jomās, un šajā ziņā pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir jāpilda piesaistīšanas funkcija. No otras puses, visu ES publisko ieguldījumu pamatā ir jābūt Savienības sociālajai, ekonomiskajai un teritoriālajai kohēzijai.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji ir izklāstīti I pielikuma ievaddaļā.	1. Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību. Ir aprēķināts, ka, īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, līdz 2030. gadam tiks papildus nodrošināti 0,92 % IKP, 1,37 % eksporta, -0,15 % importa un 0,40 % darba vietu. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji ir izklāstīti I pielikuma ievaddaļā.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Summu, kas paredzēta pasākumiem, kurus veic atbilstoši LESD XIX sadaļai, sadala starp 5. panta 2. punktā noteiktajām prioritātēm šādi:	2. Summu, kas paredzēta pasākumiem, sadala starp 5. panta 2. punktā noteiktajām prioritātēm šādi:
(a) zinātnes izcilība — EUR 27818 miljoni;	(a) zinātnes izcilība — 31,705 % no 1. punktā norādītā finansējuma;
(b) vadošā loma rūpniecībā — EUR 20280 miljoni;	(b) vadošā loma rūpniecībā — 22,544 % no 1. punktā norādītā finansējuma;
(c) sabiedrības problēmu risināšana — EUR 35888 miljoni.	(c) sabiedrības problēmu risināšana — 39,589 % no 1. punktā norādītā finansējuma.
Maksimālā kopējā summa Savienības finansiālajam ieguldījumam no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir EUR 2212 miljoni.	Maksimālā kopējā summa Savienības finansiālajam ieguldījumam no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir 2,521 % no 1. punktā norādītā finansējuma.
Indikatīvs sadalījums attiecībā uz konkrētajiem mērķiem prioritāšu ietvaros un ieguldījuma maksimālā kopējā summa Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir noteikta II pielikumā.	Indikatīvs sadalījums attiecībā uz konkrētajiem mērķiem prioritāšu ietvaros un ieguldījuma maksimālā kopējā summa Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir noteikta II pielikumā. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, neskarot noteikumus, kuri paredzēti regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot maksimālo ieguldījumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” EUR 3194 miljonu apmērā, kā noteikts II pielikumā. Pirmo piešķīrumu EUR 1542 miljonu apmērā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam nodrošina pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļai. Otro piešķīrumu nodrošina EUR 1652 miljonu apmērā ar iespēju to pārskatīt saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Šo papildu summu sniedz proporcionāli, kā norādīts II pielikumā, no summas, kas atvēlēta konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” saskaņā ar prioritāti “Vadošā loma rūpniecībā”, kura noteikta 2. punkta b) apakšpunktā, un summas, kas atvēlēta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajai prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”.	3. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot maksimālo ieguldījumu, kas veido 3,64 % no 1. punktā noteiktā finansējuma.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina gada apropriācijas EIT, neskarot noteikumus, kuri paredzēti regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 6. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām un lai ņemtu vērā šā panta 3. punktā norādītās prognozes, Komisija pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma, kas minēts šīs regulas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ikgadējās budžeta procedūras ietvaros var pārskatīt 2. punktā prioritātēm noteiktās summas un indikatīvo sadalījumu pa konkrētajiem mērķiem šajās prioritātēs, kas noteikts II pielikumā, un pārnest apropriācijas starp prioritātēm un konkrētajiem mērķiem līdz 10 % apmērā no sākotnējā kopējā piešķīruma katrai prioritātei un līdz 10 % apmērā no sākotnējā indikatīvā sadalījuma katram konkrētajam mērķim. Tas neattiecas uz summu, kas 2. punktā noteikta Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, un uz 3. punktā paredzēto ieguldījumu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam.	5. Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām un lai ņemtu vērā šā panta 3. punktā norādītās prognozes, Komisija pēc pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma, kas minēts šīs regulas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ikgadējās budžeta procedūras ietvaros un neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, var pārskatīt 2. punktā prioritātēm noteiktās summas un indikatīvo sadalījumu pa konkrētajiem mērķiem šajās prioritātēs, kas noteikts II pielikumā, un pārnest apropriācijas starp prioritātēm un konkrētajiem mērķiem līdz 10 % apmērā no sākotnējā kopējā piešķīruma katrai prioritātei un līdz 10 % apmērā no sākotnējā indikatīvā sadalījuma katram konkrētajam mērķim.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iva punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iva) EBTA valstis, kas saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem ir minētā līguma puses.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.	1. Starp pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, līdzdalības paplašināšanai pētniecībā un inovācijā visā Savienībā, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 15.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	15.a pants
	Cilvēkresursi
	Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” sekmē pētnieka karjeras popularizēšanu un pievilcību visā Eiropā. Tādēļ to īsteno tā, lai sekmētu vienotā tirgus izveidi pētniekiem.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.	Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju valstspiederības, etniskās izcelsmes, invaliditātes, reliģiskās piederības vai pārliecības, vecuma, dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ un vajadzībai nodrošināt cilvēkiem augstu veselības aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 17.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.a pants
	Sinerģija ar struktūrfondiem
	Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” mazina plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, nodrošinot sinerģiju ar kohēzijas politiku pētniecības un inovācijas atbalstam un saskaņotā veidā īstenojot papildu pasākumus. Ja iespējams, tiks veicināta šo abu instrumentu sadarbspēja un atbalstīts kumulatīvais vai kombinētais finansējums, nekaitējot izcilības principam. Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” veicina potenciāla novērtēšanu, labāko centru noteikšanu un to atpazīstamības uzlabošanu, piešķirot izcilības zīmogu.
Pamatojums
Saskaņā ar ierosinātajā jaunajā 26.a apsvērumā noteikto, lai gan pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un kohēzijas politikas uzmanības centrā ir atšķirīgi aspekti, tām ir ļoti būtiska nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Tāpēc ir patiešām jānodrošina to sinerģija un papildināmība. Kohēzijas politikai ir jāsagatavo pētniecības un inovācijas dalībnieki līdzdalībai pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektos, kā arī jānodrošina līdzekļi pētniecības un inovācijas rezultātu, kas izriet no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros finansētas tirgus pētniecības, izmantošanai un ātrai izplatīšanai.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.	1. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus. Jo īpaši Komisija nodrošina pēc iespējas plašāku MVU līdzdalību pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, arī sniedzot vajadzīgo atbalstu, kas ļaus tiem izpildīt prasības un uzlabot finanšu pieejamību šīs programmas ietvaros.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Paredzams, ka integrētā pieeja, kas izklāstīta 1. un 2. punktā, ļaus aptuveni 15 % no kopējā apvienotā budžeta, kas paredzēts konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēt MVU.	3. Paredzams, ka integrētā pieeja, kas izklāstīta 1. un 2. punktā, ļaus i) ne mazāk kā 15 % no kopējā apvienotā budžeta, kas paredzēts konkrētajam mērķim „Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un prioritātei „Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēt MVU un ii) 50 % iesaistīto MVU, kuri ievieš jaunas inovācijas uzņēmumā vai tirgū (aptverot projekta laikposmu un nākamos trīs gadus pēc tā beigām).
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 19. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ilgtermiņa saistības, ko uzņēmušies visi partneri, pamatojoties uz vienotu redzējumu un skaidri definētiem mērķiem;	(c) ilgtermiņa finanšu saistības, ko uzņēmušies visi partneri, pamatojoties uz vienotu redzējumu un skaidri definētiem mērķiem;
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informācijas izplatīšanas un paziņošanas pasākumi ir neatņemams uzdevums visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajās darbībās.	Informācijas izplatīšanas un paziņošanas pasākumi ir neatņemams uzdevums visās pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” atbalstītajās darbībās, it īpaši rūpējoties par to, lai šī informācija tiktu sniegta tādā veidā, lai tā būtu viegli pieejama visiem, jo īpaši invalīdiem.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami;	(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami, kā tas ir pētnieku un dalībnieku invalīdu gadījumā;
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pārskatīšanu attiecībā uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Otro līdzekļu piešķīrumu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam, kā paredzēts 6. panta 3. punktā, dara pieejamu pēc šādas pārskatīšanas. Pārskatīšanā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta panākto progresu novērtē pēc šādiem parametriem:	(a) Ne vēlāk kā 2016. gada beigās Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību sagatavo pārskatu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Otro līdzekļu piešķīrumu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam, kā paredzēts 6. panta 3. punktā, dara pieejamu pēc šāda pārskata sagatavošanas. šajā pārskatā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta panākto progresu novērtē pēc šādiem parametriem:
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) saskaņotais termiņš zināšanu un inovāciju kopienu trešās kārtas uzsākšanai un esošo ZIK ieplānotās finansiālās vajadzības atbilstoši to konkrētajai attīstībai; un	ii) sekmīga jaunu zināšanu un inovāciju kopienu izveide un esošo ZIK ieplānotās finansiālās vajadzības atbilstoši to konkrētajai attīstībai; un
Pamatojums
Lai uzlabotu pārredzamību, EIT finansējums būtu jāiekļauj vienā atsevišķā budžeta pozīcijā. Vēl ir arī svarīgi nodrošināt, ka EIT ir pilnvērtīga piekļuve tā finansējumam, lai tas varētu optimāli pildīt paredzētos uzdevumus. Tomēr EIT joprojām ir jāpierāda, ka tas spēj izpildīt tam noteiktos uzdevumus. Ja MTE secinās, ka tā nav, EIT darbība būs jāizbeidz, atlikušo finansējumu vienlīdzīgi sadalot trim programmas pīlāriem.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un zināšanu un inovāciju kopienu ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana” un īpašā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” sasniegšanā.	iii) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un zināšanu un inovāciju kopienu ieguldījums pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” prioritātē „Sabiedrības problēmu risināšana” un īpašā mērķa „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” sasniegšanā un Eiropas pētniecības telpas izveidē.
Pamatojums
Novērtējumā būtu jāiekļauj sinerģija starp EIT un ERA.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās un ņemot vērā ex-post novērtējumu par Septīto pamatprogrammu, kas jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, un pārskatu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas —kā arī Eiropas Pētniecības padomes — un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu starpposma novērtējumu attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanu (rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī) un visu pasākumu turpināšanas nepieciešamību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Savienības pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā arī ņem vērā aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām dalībniekiem visos reģionos, MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un priekšgājējas programmas pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.	(b) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās un ņemot vērā ex-post novērtējumu par Septīto pamatprogrammu, kas jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, un pārskatu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas —kā arī Eiropas Pētniecības padomes — un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu starpposma novērtējumu attiecībā uz pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanu (rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī) un visu pasākumu turpināšanas nepieciešamību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Savienības pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā arī ņem vērā aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām, lai uzlabotu Savienības zinātniskās un inovatīvās bāzes izcilību visos reģionos, MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un priekšgājējas programmas pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 26. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Saistībā ar 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto novērtēšanu Komisijai ir jāsniedz konkrēti pierādījumi, ja tādi ir pieejami, par papildināmību un sinerģiju, kas panākta starp Savienības budžetu un dalībvalstu budžetu, sasniedzot stratēģijas „Eiropa 2020” pētniecības un attīstības mērķi, kā arī stratēģijas „Eiropa 2020” inovācijas pamatrādītāju.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums I pielikums – ievaddaļa – I daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) pētniecības infrastruktūra attīsta Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un vēlākai nākotnei, veicina tās inovatīvo potenciālu un cilvēkkapitālu, šos pasākumus papildinot ar saistīto Savienības politiku un starptautisku sadarbību.	(d) pētniecības infrastruktūra attīsta pasaules līmeņa Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un vēlākai nākotnei, veicina un uzlabo Savienības zinātniskās un inovatīvās bāzes izcilību un cilvēkkapitālu, šos pasākumus papildinot ar attiecīgo Savienības politiku un starptautisku sadarbību. Pienācīgi jāizmanto „Savienības aizdevumi un garantijas pētniecībai un inovācijai”, lai nodrošinātu papildu resursus šiem ieguldījumiem un stiprinātu efektīvas saiknes starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums I pielikums – ievaddaļa – III daļa – 1. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas;	(e) klimata politika, resursefektivitāte un ilgtspējīga izejvielu izmantošana;
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums I pielikums – ievaddaļa – III daļa – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visos šajos pasākumos īsteno uz problēmām balstītu pieeju, koncentrējoties uz politikas prioritātēm, bet iepriekš konkrēti nenosakot to tehnoloģiju vai risinājumu izvēli, kuri būtu jāattīsta. Uzsvaru liek uz resursu un zināšanu kritiskās masas apvienošanu no dažādām jomām, tehnoloģijām un zinātnes disciplīnām, lai atrisinātu šīs problēmas. Pasākumi aptver visu ciklu, sākot no pētniecības līdz tirgum, pirmo reizi koncentrējoties uz pasākumiem, kas saistīti ar inovāciju, piemēram, uz izmēģinājuma projektiem, demonstrējumiem, izmēģinājuma stendiem, atbalstu publiskajam iepirkumam, izstrādi, tiešo lietotāju virzītu inovāciju, sociālo inovāciju un inovāciju ieviešanu tirgū.	Visos šajos pasākumos īsteno uz problēmām balstītu pieeju, koncentrējoties uz politikas prioritātēm, bet iepriekš konkrēti nenosakot to tehnoloģiju vai risinājumu izvēli, kuri būtu jāattīsta. Uzsvaru liek uz resursu un zināšanu kritiskās masas apvienošanu no dažādām jomām, tehnoloģijām un zinātnes disciplīnām, lai atrisinātu šīs problēmas. Pasākumi aptver visu ciklu, sākot no pētniecības līdz tirgum, kā arī tā ietekmi uz sabiedrību, pirmo reizi koncentrējoties uz pasākumiem, kas saistīti ar inovāciju, piemēram, uz izmēģinājuma projektiem, demonstrējumiem, izmēģinājuma stendiem, atbalstu publiskajam iepirkumam, izstrādi, tiešo lietotāju virzītu inovāciju, sociālo inovāciju un inovāciju ieviešanu tirgū.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 4.1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai Eiropa varētu saglabāt savu pētniecību pasaules līmenī, tai ir jāizveido atbilstoša un stabila bāze pētniecības infrastruktūras izveidei, uzturēšanai un izmantošanai. Šajā nolūkā ir vajadzīga būtiska un efektīva sadarbība starp Savienību, valstu un reģionāliem finansētājiem, attiecībā uz kuriem tiks izveidota cieša saikne ar kohēzijas politiku, lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotu pieeju.	Lai Eiropa varētu saglabāt savu pētniecību pasaules līmenī, tai ir jāizveido atbilstoša un stabila bāze pētniecības infrastruktūras izveidei, uzturēšanai un izmantošanai. Tāpēc ir jābūt pieejamiem pienācīgiem resursiem, izmantojot „Savienības aizdevumus un garantijas pētniecībai un inovācijai”, lai nodrošinātu papildu resursus šiem ieguldījumiem un stiprinātu efektīvas saiknes starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām. Šajā nolūkā ir vajadzīga efektīva sadarbība starp Savienību, valstu un reģionāliem finansētājiem, attiecībā uz kuriem tiks izveidota cieša saikne ar kohēzijas politiku, lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotu pieeju.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 4.1. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šis konkrētais mērķis ir vērsts uz galveno apņemšanos, kas noteikta pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, kurā ir uzsvērta pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras svarīgā nozīme, lai būtu iespējams gūt ievērojamus pētniecības un inovācijas rezultātus. Iniciatīvā ir uzsvērta vajadzība apvienot resursus no visas Eiropas un — dažos gadījumos — globāli, lai izveidotu un izmantotu pētniecības infrastruktūru. Tāpat arī pamatiniciatīva “Eiropas digitalizācijas programma” uzsver vajadzību nostiprināt Eiropas e-infrastruktūru un palielināt inovāciju kopu izveides nozīmīgumu Eiropas inovatīvo priekšrocību veidošanā.	Šis konkrētais mērķis ir vērsts uz galveno apņemšanos, kas noteikta pamatiniciatīvā „Inovācijas savienība”, kurā ir uzsvērta pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras svarīgā nozīme, lai gūtu ievērojamus pētniecības rezultātus, kā arī uzlabotu un paplašinātu Savienības zinātniskās un inovatīvās bāzes izcilību. Iniciatīvā ir uzsvērta vajadzība apvienot resursus no visas Eiropas un — dažos gadījumos — globāli, lai izveidotu un izmantotu pētniecības infrastruktūru. Tāpat arī pamatiniciatīva „Eiropas digitalizācijas programma” uzsver vajadzību nostiprināt Eiropas e-infrastruktūru un palielināt inovāciju kopu izveides nozīmīgumu Eiropas inovatīvo priekšrocību veidošanā.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 10. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz visām pamattehnoloģijām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, tostarp SPT, pamatmērķis būs veicināt mijiedarbību starp tehnoloģijām un mijiedarbību starp lietojumiem sabiedrības problēmu virzienos. To pilnībā ņem vērā, izstrādājot un īstenojot programmas un prioritātes. Lai tas būtu iespējams, ieinteresētām personām, kas pārstāv dažādas perspektīvas, ir maksimāli aktīvi jāiesaistās prioritāšu noteikšanā un īstenošanā. Konkrētos gadījumos būs arī nepieciešamas darbības, ko kopīgi finansē pamattehnoloģijas un rūpnieciskās tehnoloģijas un attiecīgie sabiedrības problēmu virzieni. Šādas darbības ietvers kopīgu finansējumu publiskā un privātā sektora partnerībām, kuru mērķis ir attīstīt tehnoloģijas un tās lietot sabiedrības problēmu risināšanā.	Attiecībā uz visām pamattehnoloģijām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, tostarp SPT, pamatmērķis būs veicināt mijiedarbību starp tehnoloģijām un mijiedarbību starp lietojumiem sabiedrības problēmu virzienos. To pilnībā ņem vērā, izstrādājot un īstenojot programmas un prioritātes. Lai tas būtu iespējams, ieinteresētām personām, kas pārstāv dažādas perspektīvas, ir maksimāli aktīvi jāiesaistās prioritāšu noteikšanā un īstenošanā. Konkrētos gadījumos būs arī nepieciešamas darbības, ko kopīgi finansē pamattehnoloģijas un rūpnieciskās tehnoloģijas un attiecīgie sabiedrības problēmu virzieni. Šādas darbības ietvers kopīgu finansējumu publiskā un privātā sektora partnerībām un partnerībām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru mērķis ir attīstīt tehnoloģijas un metodes un tās lietot sabiedrības problēmu risināšanā.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas.	Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, reimatiskās un muskuļu un kaulu slimības, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienībā SAS katru gadu izraisa vairāk nekā 2 miljonus nāves gadījumu un izmaksā ekonomikai vairāk nekā EUR 192 miljardus, savukārt vēzis ir nāves cēlonis ceturtdaļā nāves gadījumu un galvenais 45–64 gadus vecu cilvēku nāves cēlonis. Savienībā vairāk nekā 27 miljoni cilvēku slimo ar diabētu, un ir aplēsts, ka smadzeņu darbības traucējumu (tostarp — bet ne tikai — traucējumu, kas ietekmē garīgo veselību) izraisītās kopējās izmaksas ir EUR 800 miljardi. Vairākos no šiem stāvokļiem izšķiroša nozīme ir vides, ar dzīvesveidu saistītiem un sociālekonomiskiem faktoriem, un tiek lēsts, ka ar šiem faktoriem ir saistīta līdz pat viena trešdaļa no slimību sloga pasaulē.	Savienībā SAS katru gadu izraisa vairāk nekā 2 miljonus nāves gadījumu un izmaksā ekonomikai vairāk nekā EUR 192 miljardus, savukārt vēzis ir nāves cēlonis ceturtdaļā nāves gadījumu un galvenais 45–64 gadus vecu cilvēku nāves cēlonis. Savienībā vairāk nekā 120 miljoni cilvēku slimo ar reimatismu un muskuļu un skeleta sistēmas darbības traucējumiem un 27 miljoni cilvēku slimo ar diabētu, savukārt ir aplēsts, ka smadzeņu darbības traucējumu (tostarp — bet ne tikai — traucējumu, kas ietekmē garīgo veselību) izraisītās kopējās izmaksas ir EUR 800 miljardi un reimatisma un muskuļu un skeleta sistēmas slimību izraisītās kopējās izmaksas ir EUR 240 miljardi. Vairākos no šiem stāvokļiem izšķiroša nozīme ir vides, ar dzīvesveidu saistītiem un sociālekonomiskiem faktoriem, un tiek lēsts, ka ar šiem faktoriem ir saistīta līdz pat viena trešdaļa no slimību sloga pasaulē.
Pamatojums
According to scientific evidence, rheumatic and musculoskeletal diseases are one of the major chronic conditions affecting European citizens. Among others, this evidence comes from the EUMUSC.NET project, an ongoing study co-funded by the European Commission, which proves that rheumatic and musculoskeletal diseases are one of the most prevalent, disabling and costly diseases. They represent an enormous burden on individuals and societies in the EU, particularly taking into account that they are one of the main diseases preventing older people to have a healthy, active and independent life. As the text of the Horizon 2020 Framework Programme may orient future developments when it comes to prioritising research areas for funding, it is crucial that the main diseases linked to major societal challenges are accurately and fairly mentioned.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tāpēc galvenais uzdevums šīs problēmas atrisināšanā būs jaunu sadarbības veidu veicināšana starp valstīm Savienībā un visā pasaulē, kā arī attiecīgajās pētniecības un inovācijas kopienās. Tiks sistemātiski veicināta pilsoņu un rūpniecības nozares iesaistīšanās, atbalsts sociālās un tehnoloģiskās inovācijas procesiem, vieda un iesaistoša valsts pārvalde, kā arī uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana, lai palielinātu visu šo pasākumu nozīmīgumu politikas veidotājiem, sabiedrības un ekonomikas pārstāvjiem un pilsoņiem. Šajā saistībā pētniecība un inovācija būs priekšnosacījums Eiropas rūpniecības nozaru un pakalpojumu konkurētspējai, jo īpaši drošības, digitālās attīstības un privātās dzīves aizsardzības jomā.	Tāpēc galvenais uzdevums šīs problēmas atrisināšanā būs jaunu sadarbības veidu veicināšana starp valstīm Savienībā un visā pasaulē, kā arī attiecīgajās pētniecības un inovācijas kopienās. Tiks sistemātiski veicināta pilsoņu un rūpniecības nozares iesaistīšanās, atbalsts sociālās un tehnoloģiskās inovācijas procesiem, vieda un iesaistoša valsts pārvalde, kā arī uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana, lai palielinātu visu šo pasākumu nozīmīgumu politikas veidotājiem, sabiedrības un ekonomikas pārstāvjiem un pilsoņiem. Šajā saistībā pētniecība un inovācija būs priekšnosacījums Eiropas rūpniecības nozaru un pakalpojumu konkurētspējai, jo īpaši drošības, digitālās attīstības un privātās dzīves aizsardzības jomā. Faktiski nepieciešamo pārmaiņu īstenošanas panākumi ir atkarīgi no sabiedrības ieinteresētības atbalstīt zinātni un inovāciju un izmantot tās radītās priekšrocības. Lai to panāktu, ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību sabiedrībā risināmo problēmu sociālajiem aspektiem, to risināšanā iesaistot ne tikai nozaru pārstāvjus, bet arī pētniekus un augstskolas, kā arī pilsonisko sabiedrību un tās organizācijas un iestādes.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.3.2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos pētniecībā un inovācijā;	(c) nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos pētniecībā un inovācijā, lai veidotu zinātni kopā ar sabiedrību un sabiedrības labā;
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums II pielikums – tabula
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Indikatīvs budžeta sadalījums pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” (miljonos EUR):	Indikatīvs budžeta sadalījums pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” (miljonos EUR):
I. Zinātnes izcilība, tostarp:
27818
I. Zinātnes izcilība, tostarp:
31,705 %
1. Eiropas Pētniecības padome
15008
1. Eiropas Pētniecības padome

2. Nākotnes un jaunās tehnoloģijas
3505
2. Nākotnes un jaunās tehnoloģijas

3. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības prasmju, apmācības un karjeras attīstības jomā
6503
3. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības prasmju, apmācības un karjeras attīstības jomā

4. Eiropas pētniecības infrastruktūra (tostarp e-infrastruktūra)
2802
4. Eiropas pētniecības infrastruktūra (tostarp e-infrastruktūra)

II. Vadošā loma rūpniecībā, tostarp:
20280
II. Vadošā loma rūpniecībā, tostarp:
22,544 %
1. Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā*
15580, no tiem 500 atvēlēti EIT
1. Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā*

2. Piekļuve riska kapitāla finansējumam**
4000
2. Piekļuve riska kapitāla finansējumam**

3. Inovācija MVU
700
3. Inovācija MVU

III. Sabiedrības problēmu risināšana, tostarp:
35888
III. Sabiedrības problēmu risināšana, tostarp:
39,589 %
1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība
9077, no tiem 292 atvēlēti EIT
1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika
4694, no tiem 150 atvēlēti EIT
2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika

3. Droša, tīra un efektīva enerģija
6537, no tiem 210 atvēlēti EIT
3. Droša, tīra un efektīva enerģija

4. Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports
7690, no tiem 247 atvēlēti EIT
4. Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports

5. Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas
3573, no tiem 115 atvēlēti EIT
5. Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas

6. Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība
4317, no tiem 138 atvēlēti EIT
6. Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)
1542 +1652
***
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)
3,64 %
Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības
2212
Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības
2,521 %
KOPĀ
87740
KOPĀ
100 %

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Nils Torvalds 2.7.2012
Pieņemšanas datums	6.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 2 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Richard Ashworth, Reimer Böge, Zuzana Brzobohatá, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Dehaene, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, George Lyon, Claudio Morganti, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Maria Da Graça Carvalho, Edit Herczog, Jürgen Klute, Constanze Angela Krehl, Paul Rübig, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis, Nils Torvalds
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luigi Berlinguer

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (25.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020”.
(COM(2011)0809 – C7‑0466/2011 – 2011/0401(COD))

Atzinumu sagatavoja: Cristian Silviu Buşoi

ĪSS PAMATOJUMS

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu, kas pievienots programmai, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķis ir īstenot pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” mērķus, uzmanību vēršot uz pašreizējiem sabiedrības uzdevumiem un uzsverot saikni starp augšupēju un lejupēju pieeju pētniecībai un komercializācijai. Tāpat par mērķi noteikta arī turpmāka vienkāršošana un MVU līdzdalības palielināšana. Daudzas sabiedrības problēmas ietilpst ENVI komitejas darbības sfērā — klimats, resursu efektīva izmantošana, tīra enerģija un transports, veselība un pārtikas nekaitīgums. Referente ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, taču pauž vēlmi, lai lielāks uzsvars tiktu likts uz dažiem no minētajiem aspektiem.

Šajā atzinumā referente izvēlējās holistisku pieeju kā vispiemērotāko tam, lai turpinātu stiprināt ENVI komitejas prioritātes. Pirmais ziņojums būtu arī jāuztver kā debašu sākšana par šo sarežģīto programmu, kurai ir galvenā nozīme ilgtspējīgas un zaļas ekonomikas izaugsmes palielināšanai Eiropas Savienībā, vienlaikus stiprinot sabiedrības veselību.

Atzinumā galvenais uzsvars ir likts uz sabiedrības problēmām un tiek ierosināts pastiprināt dažus aspektus saistībā ar veselību, pārtikas nekaitīgumu, klimatu un vidi.

Veselība

Ņemot vērā augsto pievienoto vērtību, ko nodrošina inovatīva ārstēšana, piemēram, reģeneratīvajā medicīnā, būtu jāturpina atbalsts cilmes šūnu pētniecībai, izpētot pašreizējās alternatīvas embrija cilmes šūnu izmantošanai un vienlaikus ņemot vērā ētiskos apsvērumus. Īpaša uzmanība jāpievērš arī pētniecībai un inovācijām slimību ārstēšanas jomā. Valsts atbalsts infekciju un reto slimību pētniecībai un izstrādei ir jāpalielina un ir jāveicina apmaiņa ar zināšanām. Pacienta vajadzībām jābūt kā dzinējspēkam veselības inovāciju un pētniecības un izstrādes finansējuma jomā. Turklāt pienācīgi jāfinansē arī vides veselības pētniecība un izstrāde un inovācijas.

Pārtikas nekaitīgums

Tiek ierosināts paplašināt sabiedrības uzdevumus, kas saistīti ar pārtikas nodrošinājumu, tos attiecinot ar uz visiem pārtikas nekaitīguma aspektiem.

Klimats un vide

Regulāri un efektīvi jāuzrauga līdzsvars starp pētniecības un izstrādes ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem. Ir jāpastiprina atbalsts atjaunojamai enerģijai. Atjaunojamās enerģijas efektivitātes paaugstināšana var to padarīt ekonomiski pievilcīgāku, vienlaikus novēršot klimata pārmaiņas, samazinot atkarību no fosilā kurināmā un sekmējot ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” ir galvenā programma, kas varētu palīdzēt ES turpmāk samazināt videi un veselībai kaitīgo gāžu un daļiņu emisijas, neradot slogu rūpniecībai vai dalībvalstīm.

Horizontālie aspekti

Jāturpina veidot saikni starp pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķiem, tādēļ šāds jautājums ir iekļauts atzinumā. Lai panāktu maksimālo ieguvumu no pētniecības un izstrādes un inovāciju projektiem visā ES, stingri jāuzrauga pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” papildināmība ar citiem ES un dalībvalstu fondiem. Turklāt tiek arī ierosināts turpmāk palielināt MVU līdzdalību, jo tas varētu būt zaļas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Ziņojumā apskatīts arī kāds svarīgs darbības rādītāju aspekts saistībā ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķu īstenošanas uzraudzību.

Turpmākie grozījumi saistībā ar pētniecības budžetu dalījumu un mērķiem inovāciju ķēdē un vienkāršošanu tiek atstāti uz laiku pēc nākamajām ENVI komitejas debatēm par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palielināt savu ilgtspēju, konkurētspēju un izturētspēju, tostarp attiecībā uz rūpniecību. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, paaugstināt zinātnisko izcilību Eiropā, lai nostiprinātu Savienības stāvokli kā pasaules mēroga zinātniskajai bāzei, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina atbildīga pētniecība un inovācija, sabiedrības dalībniekiem (pētniekiem, iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai, politikas veidotājiem un rūpniecības nozares pārstāvjiem) aktīvi līdzdarbojoties pētniecības un inovācijas procesā, jo īpaši nodrošinot dzimumu aspekta īstenošanu, veicinot izglītību zinātnē, nodrošinot ētikas tiesību aktu ievērošanu un veicinot atbilstību augstākajām starptautiskajām ētikas normām, uzlabojot sabiedriski finansētu pētījumu rezultātu, jo īpaši zinātnisku publikāciju un datu, pieejamību un atkārtotu izmantošanu, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi un attīstot pārvaldības regulējumu, kurā ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības un ar kuru veicina to iesaistīšanos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumos.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Lai informēšanas un saziņas darbības saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, tostarp saziņa attiecībā uz atbalstītajiem projektiem un rezultātiem, būtu pieejama, ir jānodrošina visiem pieejams formāts. Pieejami formāti ir, piemēram, lieli drukāti burti, Braila raksts, viegli uztverams teksts, audio, video un elektroniskais formāts.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un norisēm zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikas jomās politikas jomās, sabiedrībā un vides jomā. Tāpēc programmas būtu jāizstrādā sadarbībā ar ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, un būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai ņemtu vērā jaunas norises; tomēr pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir jāatzīst nepieciešamība Eiropas iestādēm uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu konkurētspēju pasaules mērogā, jo īpaši biotehnoloģijas jomā. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas plānošanas ierosmes un Eiropas inovāciju partnerības.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā, jo īpaši attiecībā uz rūpniecības un biomedicīnas nozarēm. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” arī būtu jāpalīdz pārliecināt Eiropas pētniekus palikt Eiropā, piesaistīt Eiropai pētniekus no visas pasaules un uzlabot Eiropas pievilcību labāko pētnieku acīs. Tādēļ Eiropas līmenī būtu jāapsver iespēja izveidot pievilcīgu un saskaņotu nodokļu sistēmu attiecībā uz pētniekiem.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētajās pētniecības darbībās būtu jāievēro ES Kopienas acquis par vienlīdzīgām iespējām vīriešiem un sievietēm. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” jāpievērš uzmanība zinātnes izcilībai un pētniecībā un inovācijā iesaistīto abu dzimumu zinātnieku un pētnieku profesionālajai kvalifikācijai. Lai nodrošinātu ES finansējuma efektīvu izmantošanu, ES pētniecības finansējuma piešķiršanas pamatā jābūt zinātnes projekta izcilībai un pētniecības personāla profesionālajai kvalifikācijai.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas pamatotie un regulāri atjauninātie atzinumi, šādi par obligātu nosakot pārredzamu atlases metodi, kam pamatā ir Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas locekļu neatkarība un zinātniskā ekspertīze. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu, tostarp stratēģiski izstrādājot, integrējot un izmantojot novatoriskus, ar dzīvniekiem nesaistītus rīkus un tehnoloģijas. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.

Pamatojums

Politiskais mērķis mazināt un ar laiku pilnībā aizstāt dzīvnieku izmantošanu būtu jāsaista ar praktisku pieeju, kas būs vajadzīga, lai īstenotu šo mērķi.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Cilmes šūnu terapijas ir parādījušas savu pievienoto vērtību, ļaujot gūt sasniegumus slimību ārstēšanā. Tādēļ Savienībai būtu jāturpina atbalstīt šādus pētījumus. Eiropas Komisija tieši neprasa izmantot cilvēka embrija cilmes šūnas. Cilvēka — pieauguša vai embrija — cilmes šūnu izmantošana, ja tāda notiek, ir atkarīga no zinātnieku sprieduma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt, un tai piemēro stingru ētikas pārbaudi. Ar cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu saistītus projektus var finansēt ar nosacījumu, ka dalībvalstis tos ir pienācīgi apstiprinājušas. Kad to pieļauj dalībvalsts tiesību akti, būtu jāapsver iespēja izveidot un uzturēt cilvēka embrija cilmes šūnu valsts bankas.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25a) Komisijai būtu aktīvi jāatbalsta pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt alternatīvas embrija cilmes šūnu izmantošanai. Nesenais inducēto pluripotento cilmes šūnu atklājums ir pavēris jaunu ceļu pētniecībā papildus vairākus gadus ilgušajām iespējām pētīt pieauguša cilvēka un embrija cilmes šūnas un tādējādi sniedzis jaunu cerību pacientiem, kas gaida ārstēšanu. Tomēr Komisijai arī būtu atbilstoši jāņem vērā zinātniskās kopienas intereses visu veidu cilmes šūnu pētniecībā un tāpēc nevajadzētu izcelt nevienu no šiem veidiem, tajā pašā laikā tai būtu jāņem vērā ar katru cilmes šūnu kategoriju saistītās ētikas problēmas.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā veselība, izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā. Turklāt būtu jānodrošina arī pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” papildināmība ar citām dalībvalstu līmenī finansētām programmām. Šāda papildināmība būtu jāņem vēra arī Revīzijas palātai, kad tā veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Svarīgākais inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības avots Eiropā ir MVU. Tāpēc ir nepieciešams, lai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” aktīvi piedalītos MVU, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK. Tam būtu jāveicina Mazās uzņēmējdarbības akta mērķu sasniegšana.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a) Lai pēc iespējas palielinātu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietekmi, īpaši jāapsver daudzdisciplīnu, starpdisciplīnu un transdisciplīnu pieeja kā būtiska zinātniska progresa nepieciešamie elementi. Nozīmīgi atklājumi zinātnē bieži notiek disciplīnu un zināšanu saskares jomās vai krustpunktos. Turklāt to problēmu un izaicinājumu sarežģītais raksturs, ar ko saskaras Eiropa, prasa tādus risinājumus, kuri iespējami tikai vairāku disciplīnu un sabiedrības dalībnieku sadarbībā.

Pamatojums

Daudzdisciplīnu, starpdisciplīnu un transdisciplīnu pieejai ir izšķiroša nozīme zinātnes un inovācijas progresā. Bieži pētnieki nevar vieni paši atrisināt pašreizējās sarežģītās problēmas, kā arī tās nav iespējams risināt vienas zinātnes disciplīnas ietvaros. Tātad labāko risinājumu rašanai un izstrādei ir pastāvīgi nepieciešami disciplīnu un sabiedrības dalībnieku kopīgi mērķi vai kopīgas izziņas struktūras. Tādēļ pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir ne vien jāparedz daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieeja, bet arī tā jāveicina.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a) Būtu jāapsver pētnieku grupu dalība dažādos projektos kā kvalitātes paaugstināšanas un starptautiskas sadarbības iespēja.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas, lai izstrādātu ar pierādījumiem pamatotu riska pārvaldības stratēģiju kā daļu no Savienības pētniecības finansēšanas stratēģijas, atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome. Toreiz Padome aicināja radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Eiropas pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret pētniekiem. Septītās pētniecības pamatprogrammas (2007.–2013. gadam) starpposma novērtējuma ziņojumā ir secināts, ka ir nepieciešama radikālāka pieeja, lai panāktu būtisku progresu attiecībā uz vienkāršotām procedūrām, kas parāda Savienības uzticēšanos pētniekiem un tos mudina uzņemties nepieciešamo risku, lai paātrinātu zinātnes un tehnoloģijas progresu.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Efektīvai darbības pārvaldībai, tostarp izvērtēšanai un uzraudzībai, ir nepieciešams izstrādāt īpašus kopīgus rezultatīvos rādītājus, kurus var novērtēt laika gaitā, kuri ir gan reāli, gan atspoguļo īstenojamo pasākumu loģiku, un kuri ir saistīti ar attiecīgo mērķu un pasākumu hierarhiju. Būtu jāievieš atbilstoši mehānismi koordinācijai starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu un uzraudzību un ERA virzības, sasniegumu un darbības uzraudzību.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) “pētniecības infrastruktūras” (PI) ir telpas, resursi, organizatoriskās sistēmas un pakalpojumi, ko pētnieki izmanto, lai savās jomās veiktu pētījumus un attīstītu inovācijas; attiecīgos gadījumos papildus pētniecībai tās iespējams izmantot, piemēram, izglītības pasākumiem vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai; šīs infrastruktūras ir: galvenās zinātniskās iekārtas (vai instrumentu kopums); zināšanās pamatoti resursi, piemēram, krājumi, arhīvi vai zinātniski dati; e‑infrastruktūras, piemēram, dati, datoru un programmatūru sistēmas, sakaru tīkli un atvērtības un digitālās uzticamības veicināšanai paredzētas sistēmas; jebkuras citas īpašas infrastruktūras, kas ir būtiskas, lai gūtu izcilību pētniecības un inovāciju jomā.

Pamatojums

Lai infrastruktūras jēdzienam būtu vienota definīcija, tiesību aktā ir jāiekļauj jēdziens, kas jau tiek lietots un kas paplašina tradicionālo, ar ēkām un fizisko ieguldījumu saistīto interpretāciju.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) “tehnoloģiju nodošana Eiropas mērogā” ir dažādu ES dalībvalstu valsts un privātu organizāciju zinātnisku rezultātu un tehnoloģiju savstarpēja apmaiņa.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – eb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(eb) “pārdomāta specializācija” ir Eiropas Savienības pētniecības, attīstības un inovāciju politikas izstrādes koncepcija; pārdomātas specializācijas mērķis ir veicināt valsts ieguldījumu efektīvu un prasmīgu izmantošanu, izmantojot sinerģijas starp valstīm un reģioniem un stiprinot to inovācijas spēju; pārdomātās specializācijas stratēģiju veido daudzgadu stratēģijas programma, kuras mērķis ir izstrādāt funkcionālu valsts vai reģionālu inovācijas sistēmu.

Pamatojums

Reģioniem ir vajadzīga pārdomāta specializācija, lai noteiktu savas spējas un izstrādātu turpmākās reģionālās stratēģijas programmu. Šī ir augšupēja prasība, kas struktūrfondu līdzekļus ļaus novirzīt inovāciju programmai „Apvārsnis 2020”.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu un tās pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķu sasniegšanā, jo tās nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis privātā ieguldījuma piesaistīšanai, nododot pētījumu rezultātus visiem izglītības posmiem, atbalstot MVU izaugsmi, radot jaunas darba vietas, uzlabojot veselības aprūpi un veselības stāvokli, uz pētījumu pamata radot vairāk inovāciju un nodrošinot Eiropas ilgtspēju, ekonomisko attīstību un izturētspēju, sociālo iekļaušanu un rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā, kuras pamatā ir līderība resursu un enerģijas efektivitātes, kā arī zemas oglekļa emisijas ziņā. Tehnoloģiju nodošanai Eiropas mērogā būtu jākļūst par šo mērķu sasniegšanas galveno līdzekli.

Pamatojums

Izglītība ir ļoti svarīga stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva. Tā ir būtisks Eiropas stiprināšanas līdzeklis. Būtu jāiekļauj prasība nodot zinātnes atklājumus izglītības programmām.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām, ilgtspēju un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji ir izklāstīti I pielikuma ievaddaļā.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Saskaņā ar šo regulu nefinansē ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē, pārtikā vai lopbarībā, attiecīgos pētījumus un infrastruktūras.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts – i punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) Zināšanas un tehnoloģijas. Dabaszinātnes, veselība, zeme, vide, dabas resursi un pārtikas nekaitīgums.

Pamatojums

Jānošķir tehnoloģijas, inženierzinātnes, pētījumi par cilvēku un sociālās vajadzības.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts – ii punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) Sociālās zinātnes, ekonomika un humanitārās zinātnes. Demogrāfiskās problēmas, izglītība, teritoriālie jautājumi, pārvaldība, kultūra, digitālais saturs, humanitārās zinātnes, kultūras mantojums un nemateriālu zināšanu jomas.

Pamatojums

Nemateriālo zināšanu jomas veicina pielāgošanos globālajām pārmaiņām.

Grozīums Nr. 28

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Finansējums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanai ir XXX miljoni, no kuriem ne vairāk kā 98,2 % atvēl pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) XIX sadaļai.

2. Summu, kas paredzēta pasākumiem, kurus veic atbilstoši LESD XIX sadaļai, sadala starp 5. panta 2. punktā noteiktajām prioritātēm šādi:

(a) zinātnes izcilība — EUR 27818 miljoni;

(a) zinātnes izcilība — 29 %;

(b) vadošā loma rūpniecībā — EUR 20280 miljoni;

(b) vadošā loma rūpniecībā — 25,2 %;

Maksimālā kopējā summa Savienības finansiālajam ieguldījumam no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir EUR 2212 miljoni.

(..)

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot maksimālo ieguldījumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” EUR 3194 miljonu apmērā, kā noteikts II pielikumā. Pirmo piešķīrumu EUR 1542 miljonu apmērā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam nodrošina pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļai. Otro piešķīrumu nodrošina EUR 1652 miljonu apmērā ar iespēju to pārskatīt saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Šo papildu summu sniedz proporcionāli, kā norādīts II pielikumā, no summas, kas atvēlēta konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” saskaņā ar prioritāti “Vadošā loma rūpniecībā”, kura noteikta 2. punkta b) apakšpunktā, un summas, kas atvēlēta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajai prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot maksimālo ieguldījumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 3 % apmērā no kopējā budžeta, kā noteikts II pielikumā.

Divu daudzgadu piešķīrumu finansējums aptver:

(a) pirmajā piešķīrumā — pašreizējo zināšanu un inovācijas kopienu (turpmāk “ZIK”) norises un sākotnējo finansējumu, lai uzsāktu ZIK otro kārtu, izveidojot trīs jaunas ZIK;

(b) otrajā piešķīrumā — jau darbojošos ZIK norises un sākotnējo finansējumu, lai uzsāktu ZIK trešo kārtu, izveidojot trīs jaunas ZIK.

Otrais piešķīrums tiks nodrošināts pēc tam, kad būs veikta 26. panta 1. punktā paredzētā pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā:

(a) ZIK trešās kārtas saskaņoto uzsākšanas termiņu;

(b) pašreizējo ZIK ieplānotās finansiālās vajadzības atbilstoši to konkrētajai attīstībai;

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii) tām ir cieša ekonomiskā un ģeogrāfiskā saikne ar Savienību;

iii) tām ir cieša politiskā, ekonomiskā un ģeogrāfiskā saikne ar Savienību;

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iiia) to tiesiskā sistēma ir pamatota ar demokrātiskiem principiem un efektīvu civildienestu;

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, pilsoniskās sabiedrības bezpeļņas platformas, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, rūpniecības pārstāvji (jo īpaši energoietilpīgu rūpniecības nozaru gadījumā), uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas (piemēram, saistībā ar pētījumiem veselības jomā — pacientu organizācijas), aktīvas apspriešanās ar organizācijām, kuras pārstāv personas ar invaliditāti, un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.

Pamatojums

Lai veiktu sabiedrībai lietderīgus un nozīmīgus pētījumus, ir būtiski pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” lēmumu pieņemšanas procesā pilnībā iesaistīt arī organizācijas, kuras pārstāv personas ar invaliditāti. Tam ir izšķiroša nozīme, ja mēs gribam nodrošināt sabiedrības un iedzīvotāju vajadzībām, jo īpaši personu ar invaliditāti vajadzībām atbilstīgus Eiropas pētniecības nozares rezultātus. Šobrīd pētniecības pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” nav minēts, ka jāiesaista personas ar invaliditāti vai organizācijas, kuras pārstāv šīs personas, tāpēc priekšlikumā jāizdara ierosinātais grozījums.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Lai nodrošinātu pētniecības atbilstību sabiedrības vajadzībām un sabiedrības problēmu risināšanai vajadzīgajām prioritātēm, Komisija izveido pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un pētnieku dialoga platformu.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, sistēmiskai pieejai telpas plānošanas, pilsētvides un teritoriālajiem jautājumiem, klimata pārmaiņām, tīrām jūrām un okeāniem un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, pētniecības iekļaušanai Eiropas tiesiskajās sistēmās, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai pētniecībā, iekļaujošākai pētījumu vadībai, līdzdalīgai pētniecībai un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku un pētnieču pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.

Pamatojums

Programmā vispār nav iekļauta teritoriālā telpas dimensija (zemes izmantošana, reģioni un pilsētas). Tas ir galvenais un centrālais sabiedrības problēmu risināšanas elements. un tas ir jāintegrē visās darbībās.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lai nodrošinātu, ka programmas “Apvārsnis 2020” īstenošanā pienācīgi tiktu ņemti vērā transversāli aspekti, Komisija veic ne vien ekonomisku, bet arī sabiedrisku, ētisku un ilgtspējas novērtējumu un programmas “Apvārsnis 2020” regulārās uzraudzības un analīzes procesā izvērtē konkrētas pētniecības programmas.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Lai Eiropā nodrošinātu konkurētspējīgu apmācību un izglītību, programmām ir jānodod pētījumu rezultāti.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14.a pants

Atbildīga pētniecība un inovācija

Lai nodrošinātu saskanīgu un efektīvu saikni starp zinātni un sabiedrību, pamatprogramma “Apvārsnis 2020” aktīvi veicina atbildīgu pētniecību un inovāciju. Tas nozīmē veicināt pārvaldības sistēmu, kas mudina sabiedrības locekļus sadarboties visā pētniecības un inovācijas procesā, lai to labāk saskaņotu un lai rezultātus un ietekmi saskaņotu ar sabiedrības gaidām, vajadzībām un vērtībām. Šī pārvaldības sistēma ietver jo īpaši šādas darbības:

(a) nodrošināt efektīvu sabiedrības līdzdalību, lai veicinātu pētniecību un inovāciju, tostarp līdzdalīgo pētniecību, kad sabiedrības locekļi kopīgi veido zināšanas, lai atbilstu sabiedrības vajadzībām;

(b) izvērtēt dzimumu aspektu, kas minēts 15. pantā;

(d) izglītot topošos pētniekus un citus sabiedrības locekļus, tādējādi sniedzot zināšanas un nodrošinot instrumentus, kas ir vajadzīgi, lai pilnīgi līdzdarbotos un uzņemtos atbildību pētniecības un inovācijas procesā;

(e) ievērot 16. panta 1. punktā minētiem ētikas principus.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

15. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dzimumu līdztiesība

Sieviešu un vīriešu līdztiesība pētniecības jomā

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” novērtē profesionālu pētnieku zinātnisko izcilību un profesionālo kvalifikāciju, veicinot sieviešu un vīriešu līdztiesību pētniecības un inovācijas jomā.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15.a pants

Pētnieku vienlīdzība

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” palielina pētnieka profesijas pievilcīgumu Eiropā. Tāpēc to īsteno, veicinot vienota tirgus izveidi pētniekiem, jo īpaši izmantojot attiecīgus mehānismus, lai samazinātu pētnieku atlīdzības atšķirības.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visos pētniecības un inovācijas pasākumos pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ievēro ētikas principus un attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, tās papildprotokolus, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Pētniecības pasākumos ņem vērā arī LESD 13. pantu un samazina dzīvnieku izmantošanu pētniecībā un testēšanā, tostarp stratēģiski īsteno, integrē un izmanto inovatīvus ar dzīvniekiem nesaistītus instrumentus un tehnoloģijas.

Pamatojums

ES 2010. gada 23. decembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas stājās spēkā 2011. gada 22. janvārī. Tas ir pirmais cilvēktiesību līgums, ko ir pieņēmusi ES, un visām ES politikas jomām un tiesību aktiem ir jābūt saskaņā ar šo starptautisko konvenciju.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai vecuma dēļ un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos;

(a) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos, terapeitiskos vai zinātniskos nolūkos;

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) pētījumus, kas rada smagas ciešanas mugurkaulniekiem;

Pamatojums

ES nedrīkst finansēt pētījumus, kas rada smagas ciešanas mugurkaulniekiem.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(cb) pasākumus, kuriem izmanto savvaļā iegūtus vai “F1” primātus, kas nav cilvēki;

Pamatojums

ES nedrīkst finansēt pētījumus, kuriem izmanto savvaļā iegūtus vai “F1” primātus, kas nav cilvēki.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Zinātniskās izpētes pasākumi, kuru mērķis ir izstrādāt un uzlabot ārstēšanas metodes, izmantojot cilvēka cilmes šūnas, tiks atbalstīti. Visu veidu cilvēka cilmes šūnu, tostarp embrija cilmes šūnu, pētniecību var finansēt kā atkarībā no zinātniskā ierosinājuma satura, tā atkarībā no iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Pētniecības nolūkos izmantojamās embrija cilmes šūnas jāņem no embrijiem, kas iegūti mākslīgās apaugļošanas ceļā, izmantojot in vitro apaugļošanas procedūru, un kas nav vajadzīgi reprodukcijai. Turklāt „Apvārsnis 2020” atbalstīs pētnieciskās darbības, kuru mērķis ir izstrādāt iespējamas alternatīvas cilvēka embrija cilmes šūnām.

Par pētniecības pasākumiem, kuri visās dalībvalstīs ir aizliegti, finansējums piešķirts netiks. Pasākuma īstenošana kādā dalībvalstī, kurā šāds pasākums ir aizliegts, finansēta netiks.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

17. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildināmība ar citām Savienības programmām

Papildināmība ar citām Savienības un dalībvalstu programmām

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības finansējuma programmas, tostarp struktūrfondi.

Pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības un dalībvalstu finansētas programmas, tostarp tādi dalītas pārvaldības fondi kā kohēzijas fondi un struktūrfondi. Šajā sakarībā Komisija izstrādā piemērotus instrumentus, ar kuriem izvērtē papildināmību. Eiropas Revīzijas Palāta, izvērtējot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanu ikgadējā ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam, ņem vērā arī papildināmības principu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu Savienības izdevumu pētniecības un inovāciju jomā efektīvu izmantošanu — lai arī sinerģijas ar citām Savienības programmās tiek atzinīgi vērtētas un ir vēlamas — būtu jāizvairās no dubulēšanās un jānodrošina labāka koordinēšana starp šīm programmām un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Tādēļ Komisijai šāda koordinēšana būtu jānodrošina īstenošanas procesā.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17.a pants

Stratēģiskā koordinācija

Komisija nodrošina pētniecības un inovācijas pasākumu stratēģisko koordināciju saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, vajadzības gadījumā izveidojot nozares vadības grupas, ko veido pētnieki, kas konsultēs prioritāšu noteikšanas procesā.

Pamatojums

Stratēģiskā koordinācija ir jānodrošina jo īpaši tādās jomās kā veselības aprūpe, jo šajā jomā inovāciju cikli ir ļoti ilgi un pat ilgāki par šīs programmas īstenošanas periodu. Komisija var sadarboties ar vadošajiem pētniekiem, lai noteiktu prioritātes finansējumam saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Paredzams, ka integrētā pieeja, kas izklāstīta 1. un 2. punktā, ļaus aptuveni 20 % no kopējā apvienotā budžeta, kas paredzēts konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēt MVU.

Pamatojums

MVU ir vislielākā nepieciešamība pēc atbalsta, lai varētu finansēt to inovāciju darbības. Tādēļ tiem jāpiešķir lielākā daļa budžeta.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Savienības līmenī īstenotas darbības pievienotā vērtība;

(a) Savienības, jo īpaši Eiropas, līmenī īstenotas darbības pievienotā vērtība;

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

19. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a publiskā un privātā sektora partnerības finansēs, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus atklāta konkursa kārtībā.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) lai palīdzētu izveidot un stiprināt pētnieku, pacientu un ieinteresēto personu apvienību tīklus, lai uzlabotu attiecības un apmaiņu starp šiem cilvēkiem, attiecīgajām nozarēm, iestādēm un pilsonisko sabiedrību.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas un sniedzot ieguldījumu starptautisko saistību izpildē, piemēram, Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, kā arī paredzamo ietekmi. Šīs darbības jo īpaši ietver pētniecības kapacitātes veicināšanu jaunattīstības valstīs un sadarbības projektus, galveno uzmanību pievēršot to īpašām vajadzībām tādās jomās kā veselība — tostarp ielaistu slimību izpēte — lauksaimniecība, zivsaimniecība un vide, un ko īsteno finansiālos apstākļos, kuri ir piemēroti minēto valstu iespējām.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa) lai vienkāršotu informācijas pieejamību un izveidotu instrumentu, kurā būtu iekļauta visa pētniecības kopienai vajadzīgā informācija, un ņemot vērā prasību nodrošināt pārredzamību, skaidrāk un elastīgāk ir jāpārskata un jāpārveido Cordis digitālais instruments. Jaunais Cordis ir jāpabeidz līdz 2013. gada jūnijam.

Pamatojums

Pašlaik CORDIS ir viena no sarežģītākajām programmām. Lai nodrošinātu vienkāršotu sabiedrības, pētnieku un uzņēmumu piekļuvi informācijai, šī programma ir jāpārskata, ir jāpapildina informācija un ir jāvienkāršo piekļuve visiem priekšlikumiem un dotācijām.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) ierosmes, kuru mērķis ir veicināt dialogu un debates ar plašāku sabiedrību, iesaistot akadēmiskās aprindas, par jautājumiem, kas saistīti ar zinātni, tehnoloģijām un inovāciju, un izmantot priekšrocības, ko sniedz sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas novatoriskas tehnoloģijas un metodoloģijas, jo īpaši, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas priekšrocībām, lai atbilstu sabiedrības vajadzībām.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu īstenošanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju par tādiem transversāliem jautājumiem kā ilgtspēja, resursu efektīva izmantošana un klimata pārmaiņas, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu īstenošanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju un rādītājus par tādiem transversāliem jautājumiem kā atbildīga pētniecība un inovācija, tostarp ilgtspēja un klimata pārmaiņas, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija paziņo un izplata šādas uzraudzības rezultātus.

2. Komisija katru gadu paziņo un izplata šādas uzraudzības rezultātus, tostarp Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais tekts

Grozījums

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

i) regulas 6. panta 3. punktā noteiktā līdzekļu pirmā piešķīruma apgūšanas līmenis, nošķirot summu, kas izmantota pirmās kārtas ZIK attīstībai, no otrajai kārtai paredzētā sākotnējā finansējuma, un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta spēja piesaistīt līdzekļus no zināšanu un inovāciju kopienu partneriem un no privātā sektora, kā noteikts Regulā xx/2012 [pārskatītā EIT regula];

ii) saskaņotais termiņš zināšanu un inovāciju kopienu trešās kārtas uzsākšanai un esošo ZIK ieplānotās finansiālās vajadzības atbilstoši to konkrētajai attīstībai; un

iii) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un zināšanu un inovāciju kopienu ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana” un īpašā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” sasniegšanā.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

I pielikums – 7.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jauns instruments: skaidras programmas īstenošana zinātnes, pētniecības un inovācijas pārnesei uz izglītības saturu visos līmeņos, kā arī tehnoloģiju pielāgošanai to izmantošanai.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa. Prioritāte “Vadošā loma rūpniecībā” – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā ir vērsta uz īpašu atbalstu pētniecības, izstrādes un demonstrējumu pasākumiem tādās jomās kā IKT, nanotehnoloģija, progresīvie materiāli, ekoinovācija, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde un kosmoss. Uzsvars tiks likts uz mijiedarbību un konverģenci starp dažādām tehnoloģijām un to ietvaros;

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa. Prioritāte “Sabiedrības problēmu risināšana” – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika;

(b) pārtikas nodrošinājums, kvalitāte un drošums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika;

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa. Prioritāte “Sabiedrības problēmu risināšana” – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas;

(e) klimata un ūdens jomas politika, resursefektivitāte un izejvielu ilgtspējīga izmantošana;

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa. Prioritāte “Sabiedrības problēmu risināšana” – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrai sabiedrības problēmai pārredzamā veidā un ar līdzdalības iespēju tiks noteiktas pētniecības prioritātes un mērķi, proporcionāli iesaistot dalībniekus, tostarp zinātnieku kopienu, pētniekus (arī no mazām pētniecības organizācijām), publisko sektoru, privāto sektoru un jo īpaši MVU, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pēc vajadzības — citas ieinteresētās puses; pētniecības prioritātēm, kas attiecas uz sabiedrības problēmām, Komisija sevišķi izveidos speciālas platformas dialogam starp pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām kopā ar pētniecības dalībniekiem.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa. Prioritāte “Sabiedrības problēmu risināšana” – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes, kā arī pilsoniskās sabiedrības integrācija. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 2.1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrētais mērķis ir veicināt pilnīgi jaunu tehnoloģiju izstrādi, izpētot jaunas un augsta riska idejas, kuru pamatā ir zinātnes pamatatziņas, tostarp paplašinot izpratni par cilvēka slimību un toksiskuma izplatīšanos un izmantojot cilvēkam būtiskus celulārus, genomu un skaitļošanas instrumentus un tehnoloģijas ES pētniecībā veselības jomā un riska novērtējuma stratēģijās; nodrošinot elastīgu atbalstu uz mērķi un sadarbību vērstai starpdisciplīnu pētniecībai dažādā mērogā un ieviešot novatorisku pētniecības praksi, mērķis ir apzināt un īstenot iespējas radīt ilgtermiņa ieguvumu pilsoņiem, ekonomikai un sabiedrībai.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 2.3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) veicinot novatoriskas idejas (“atvērtās NJT”), NJT atbalsta jaunu zinātnisko un tehnoloģisko pētniecību, izpētot jaunus pamatus pilnīgi jaunām nākotnes tehnoloģijām, apstrīdot tādas pašreizējās paradigmas kā dzīvnieku modeļu izmantošana biomedicīnas pētniecībā vai ķīmisko vielu negatīvās ietekmes uz cilvēka veselību pārbaudīšanai un riskējot iesaistīties neizpētītās jomās. Augšupvērsts atlases process, kas ir plaši pieejams jebkurām pētniecības idejām, veido mērķtiecīgu projektu daudzveidīgu portfeli. Galvenais uzdevums ir daudzsološu jaunu jomu, norišu un tendenču agrīna atklāšana apvienojumā ar tādu jaunu pētniecības un inovācijas dalībnieku piesaistīšanu, kuriem ir augsts potenciāls;

Pamatojums

ES pētniecībai būtu jāatbalsta paradigmas maiņa biomedicīnas pētniecībā un toksicitātes pārbaudīšanā no pārbaudēm ar dzīvniekiem uz 21. gadsimta moderno toksicitātes pārbaudīšanu. Sasniegumi molekulārajā bioloģijā, biotehnoloģijā un citās jomās paver ievērojamu uzlabojumu iespējas attiecībā uz veidiem, kā zinātnieki var novērtēt veselības apdraudējumus, ko rada iespējami toksiskas ķīmiskās vielas. Šie sasniegumi toksicitātes pārbaudīšanu var padarīt ātrāku, lētāku un ciešāk saistītu ar kaitīgo iedarbību uz cilvēku.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 3.3. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galvenie uzdevumi ir nodrošināt izcilu un novatorisku apmācību pētniekiem iesācējiem pēcdiploma līmenī, īstenojot starpdisciplīnu projektus un doktora programmas, kurās iesaistītas universitātes, pētniecības iestādes, uzņēmumi, MVU un citas sociālekonomiskās grupas no dažādām valstīm. Būs iespējama pilnīga elastība ilguma, uzņēmējas iestādes, praktikantu skaita ziņā projekta vispārēji akceptētā uzņemšanas tīklā un finanšu apjoma ietvaros. Tādējādi uzlabosies karjeras iespējas jauniem diplomu saņēmušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 4.3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.3.a Pētniecības un inovācijas rezultātu datubāzes izveide

Mērķis ir izveidot un darīt pieejamu pētniecības un inovācijas rezultātu datubāzi. Tā būs pieejama starptautiskas sadarbības nolūkiem. Gan pētniecības grupas, gan uzņēmumi papildinās šīs datubāzes saturu, lai palīdzētu izveidot inovācijas un sadarbības tirgu un stimulētu potenciālo partneru sastapšanos.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrētais mērķis ir saglabāt un palielināt līderību pasaules mērogā to pamattehnoloģiju un kosmosa izpētes un inovācijas jomā, kuras ir konkurētspējas pamatā, dažādās pašreizējās un jaunās rūpniecības nozarēs un sektoros, tostarp līderību, izmantojot finansējumu pētniecībai veselības jomā, lai sekmētu cilvēkam būtisku pētniecību, piemēram, „-omikas”, skaitļošanas un citus inovatīvus instrumentus un tehnoloģijas, kuros neizmanto dzīvniekus, lai turpinātu noteikt cilvēka slimību izplatīšanos, kas ir pamatā zāļu izstrādei un drošuma pārbaudei.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Globālā uzņēmējdarbības vide strauji mainās, un stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķi Eiropas rūpniecībai rada gan problēmas, gan iespējas. Eiropai ir jāpaātrina inovācija, pārstrukturējot radītās zināšanas, lai atbalstītu un uzlabotu pašreizējo produktu, pakalpojumu un tirgu kvalitāti un ilgtspēju un radītu jaunus. Inovācija ir jāizmanto visplašākajā nozīmē arī ārpus tehnoloģijas, aptverot arī uzņēmējdarbības, organizatoriskos un sociālos aspektus.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumi, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”, tiks īstenoti, galvenokārt pamatojoties uz pētniecības un inovācijas programmām, kas noteiktas kopā ar rūpniecības un uzņēmējdarbības aprindām, pētniecības kopienu un citām ieinteresētām organizācijām, piemēram, ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; pasākumu mērķis būs ne vien pievērsties kopējām vajadzībām un bažām kādā konkrētā nozarē, bet arī atbalstīt politisko mērķu īstenošanu šajās konkrētajās nozarēs; pasākumi būs mērķtiecīgi vērsti uz privātā sektora ieguldījumu piesaistīšanu.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 8. daļa “Integrēta pieeja svarīgām pamattehnoloģijām”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Virziena “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” galvenais komponents ir svarīgās pamattehnoloģijas (SPT), ko definē kā mikroelektroniku un nanoelektroniku, fotoniku, nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, progresīvus (uzlabotus) materiālus, progresīvas ražošanas sistēmas un ekoinovāciju. Šīs daudzdisciplīnu, zināšanu ietilpīgās un resursietilpīgās tehnoloģijas aptver daudzas un dažādas nozares, veidojot pamatu nozīmīgām Eiropas rūpniecības konkurences priekšrocībām. Integrēta pieeja, kas veicina SPT kombinējošo, konverģences un savstarpēji papildinošo ietekmi dažādos inovācijas ciklos un vērtības ķēdēs, var nodrošināt daudzsološus pētniecības rezultātus un radīt iespējas jaunām rūpnieciskām tehnoloģijām, produktiem, pakalpojumiem un jauniem lietojumiem (piemēram, kosmosa, transporta, vides, veselības, lauksaimniecības nozarē u. c.). Tāpēc kā nozīmīgs inovācijas avots tiks elastīgi izmantotas daudzās SPT un pamattehnoloģiju mijiedarbības. Tādējādi tiks papildināts atbalsts SPT pētniecībai un inovācijai, kuru var sniegt valsts vai reģionālas iestādes atbilstīgi kohēzijas politikas fondiem pārdomātas specializācijas stratēģiju ietvaros.

Pamatojums

Industrial leadership in eco-innovation will lead to improved environmental performance and resilience across the economy being at the same time cost-effective and good for business and society, from rural to urban citizens, as a whole. The global market (2020) for eco-industries is rapidly expanding and this EU business sector is already growing rapidly: Horizon 2020 needs to build on this. Eco-innovation needs to permeate all sectors of the economy and society, providing the basis for a significant competitive advantage for Europe to face up to the challenge of sustainability. Therefore eco-innovation is a key enabling technology.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.1.3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) progresīvi roboti un tehnoloģijas, kas pielietojamas veselības un invaliditātes problēmu risināšanā;

Pamatojums

Tādas progresīvas tehnoloģijas kā roboti ir svarīgs elements veselības aprūpē.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.1.3. punkts – f apakšpunkts – i punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) IKT energoefektivitātes uzlabošana.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.2.1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrētais mērķis attiecībā uz nanotehnoloģiju pētniecību un inovāciju ir plānot Savienības līderību šajā augstas izaugsmes pasaules tirgū, stimulējot ieguldījumus drošās un atbildīgās nanotehnoloģijās un to patentēšanu un pārņemšanu konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos ar augstu pievienoto vērtību dažādās lietojuma jomās un nozarēs.

Pamatojums

Realitātē ir citādi: Eiropa atpaliek no saviem galvenajiem konkurentiem — ASV, Japānas un Dienvidkorejas, — kas veikuši vairāk nekā pusi no pasaulē izdarītajiem ieguldījumiem un iesnieguši divas trešdaļas no iesniegtajiem patentiem.

Attiecībā uz nanomateriālu drošību vēl aizvien ir daudz neatbildētu jautājumu, un daži lietojumi nepārprotami rada nepieņemami lielu cilvēku veselības un/vai vides apdraudējumu. ES vajadzētu finansēt ieguldījumus tikai drošās un atbildīgās nanotehnoloģijās.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.2.1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2015. gadam Komisija pārskatīs visus attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka nanomateriālu visu veidu izmantošana produktos, kas sava dzīves cikla laikā varētu radīt ietekmi uz veselību, vidi vai drošību, ir droša. Līdz 2020. gadam nanotehnoloģijas tiks plaši ieviestas, tas ir, vienmērīgi integrētas lielākajā daļā tehnoloģiju un lietojumu, kurus nosaka ieguvums patērētājiem, dzīves kvalitāte, ilgtspējīga attīstība un spēcīgais rūpnieciskais potenciāls sasniegt iepriekš nepieejamus risinājumus ražīgumam un resursefektivitātei.

Pamatojums

2009. gada aprīlī pieņemtajā rezolūcijā Parlaments pauda uzskatu, ka īpaši svarīgi ir skaidri risināt ar nanomateriāliem saistītos jautājumus vismaz tiesību aktos, kas attiecas uz ķimikālijām, pārtiku, atkritumiem, gaisa un ūdens kvalitāti un darbinieku aizsardzību.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.2.3. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pievēršanās fundamentāli jauniem produktiem, kas ļauj rast ilgtspējīgus risinājumus vairākās nozarēs.

Pievēršanās fundamentāli jauniem produktiem, kas ļauj rast ilgtspējīgus risinājumus vairākās nozarēs, jo īpaši elektronikā, medicīnā un jaunu energoresursu avotu un materiālu jomā.

Pamatojums

Produktu īpašību un rezistences uzlabošana nanolīmenī atsevišķās rūpniecības nozarēs vai medicīnā (ilgtermiņā nodrošinot iespēju injicēt zāles vēža šūnā) ir daudz pamatotāka nekā citās nozarēs. Šīs revolucionārās tehnoloģijas pielietošana, piemēram, lauksaimniecības pārtikas nozarē vēl aizvien ir jāapšauba, ņemot vērā, ka vēl nav pierādīts, ka nanodaļiņas nerada nekādu apdraudējumu veselībai (tās var iekļūt šūnās un tur uzkrāties) un videi.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.2.3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Droša nanotehnoloģiju attīstīšana un izmantošana

(b) Droša nanotehnoloģiju attīstīšana un izmantošana un piemērotu pārbaudes metožu izstrāde, lai novērtētu nanotehnoloģiju un izstrādāto nanomateriālu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.3.1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Materiāli ir rūpnieciskās inovācijas pamatā un ir galvenie veicinātājfaktori. Progresīvie materiāli, kam piemīt augstāks zināšanu saturs, jaunas funkcijas un uzlabota veiktspēja, jo īpaši resursefektivitātes un energoefektivitātes ziņā, ir nepieciešami rūpniecības konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai daudzās lietojumu jomās un nozarēs.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.3.3. punkts – da apakšpunkts(jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) materiāli atjaunojamo enerģiju efektivitātes palielināšanai.

Tādu jaunu produktu un lietojumu izstrāde, kuri palielina atjaunojamo enerģiju efektivitāti, piemēram, saules fotoelementu enerģija, saules siltumenerģija un vēja ģeneratori.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.3.3. punkts – g apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pētniecība un izstrāde, lai izpētītu materiālu izmantošanas alternatīvas un novatoriskas uzņēmējdarbības modeļa pieejas.

Pētniecība un izstrāde, lai izpētītu materiālu izmantošanas alternatīvas, un kritiski vajadzīgu izejvielu vai kaitīgu vielu aizstāšana. Novatorisku uzņēmējdarbības modeļa pieeju izstrāde.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.4.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Biotehnoloģijas jomā, kuras attīstība notiek, paplašinot zināšanas par dzīvās dabas sistēmām, ir nepieciešams panākt jaunu lietojumu pieplūdumu un nostiprināt Savienības rūpniecisko bāzi un tās inovatīvo spēju. Piemēri tam, kā palielinās biotehnoloģijas nozīmīgums, ir rūpnieciskie un lauksaimnieciskie lietojumi, tostarp pārtikas un barības ražošana, bioķīmija, kuras tirgus daļa, kā tiek lēsts, līdz 2015. gadam palielināsies par līdz pat 12–20 % ķīmijas produkcijas izteiksmē. Biotehnoloģija ietver arī vairākus tā saucamos divpadsmit “zaļās ķīmijas” noteikumus, ņemot vērā biosistēmu selektivitāti un efektivitāti. Iespējamo ekonomikas slogu Savienības uzņēmumiem var mazināt, izmantojot biotehnoloģijas procesu un bioloģisko produktu potenciālu, lai mazinātu CO₂ emisijas, kuru apjoms saskaņā ar aplēsēm svārstīsies no 1 miljarda līdz 2,5 miljardiem tonnu CO₂ ekvivalenta gadā līdz 2030. gadam. Eiropas biofarmācijas nozarē jau tagad apmēram 20 % pašlaik lietoto medikamentu tiek iegūti biotehnoloģijas procesā, bet attiecībā uz jaunām zālēm šis rādītājs ir pat 50 %. Biotehnoloģija arī paver jaunas iespējas izmantot jūras resursu milzīgo potenciālu novatorisku lietojumu izstrādei rūpniecības, veselības un vides nozarēs. Tiek prognozēts, ka jaunās jūras (“zilās”) biotehnoloģijas izaugsme būs 10 % gadā.

Pamatojums

Biotehnoloģija ir nozīmīga arī lauksaimniecisko lietojumu jomā.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.4.3. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tādu jaunu tehnoloģijas jomu attīstīšana kā, piemēram, sintētiskā bioloģija, bioinformātika un sistēmbioloģija, kam ir īpaši liels potenciāls radīt pilnīgi jaunus lietojumus.

Pamatojums

Biotehnoloģijas potenciālam nav jāaprobežojas ar rūpnieciskajiem procesiem, bet gan jāaptver visi attiecīgie produkti un procesi.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.4.3. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Rūpnieciskās biotehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgiem rūpniecības produktiem un procesiem (piemēram, ķīmijas rūpniecība, būvniecība, veselība, ieguve, enerģētika, celuloze un papīrs, tekstilizstrādājumi, ciete, pārtikas pārstrāde) un tās ekoloģiskā dimensija.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.4.3. punkts – c apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Platformu tehnoloģiju attīstīšana (piemēram, sistēmbioloģija, skaitļošanas ķīmija un sistēmbioloģija, genomika, metagenomika, proteomika, augstas caurlaidspējas in vitro platformas, cilvēka ķermenī ievadāmi čipi, fenomika un molekulārie instrumenti), lai uzlabotu līderību un konkurences priekšrocības vairākās dažādās rūpniecības nozarēs. Atbalsts diagnostiskiem instrumentiem tiks sniegts, ja tie ir saistīti ar terapiju.

Pamatojums

Sistēmbioloģija ir plašākās nozīmes termins, kas jāmin kā pirmais. Pārējie termini attiecas uz specifiskākām jomām.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.5.1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrētais mērķis pētniecībā un inovācijā progresīvās ražošanas un pārstrādes jomā ir pārveidot mūsdienu rūpnieciskās ražošanas veidus, tos orientējot uz vairāk zināšanu ietilpīgām, ilgtspējīgākām, resursefektīvām un energoefektīvām starpnozaru ražošanas un pārstrādes tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot novatoriskākus produktus, procesus un pakalpojumus.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.5.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropai jāturpina ieguldīt Savienības līmenī, lai tā saglabātu savu līderību un konkurētspēju ražošanas tehnoloģijās un pārietu uz zināšanu ietilpīgām, resursefektīvām un energoefektīvām precēm ar augstu vērtību, radot apstākļus un aktīvus ilgtspējīgai ražošanai un visa mūža garumā pieejama pakalpojuma sniegšanai saistībā ar saražotu produktu. Resursietilpīgām ražošanas un pārstrādes nozarēm ir vēl vairāk jāmobilizē resursi un zināšanas Savienības līmenī un jāturpina ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai varētu gūt turpmākus panākumus virzībā uz konkurētspējīgu un resursefektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un līdz 2050. gadam īstenot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, kas saskaņoti Savienības mērogā un noteikti rūpniecības nozarēm.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.5.3. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.5.3. punkts – c apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.6.2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar kosmosu saistītu lietojumprogrammu pētniecībai un tehnoloģijas attīstībai sniegtais atbalsts jo īpaši tiks novirzīts sabiedrībai aktuālu problēmu risināšanas veicināšanai, piemēram, klimata pārmaiņu, vides, pārdomātu transporta sistēmu un lauksaimniecības jomās. Kompetences apmaiņas un savstarpēji izmantojamu izstrādņu mērķi pastiprinās šajās jomās sniegto atbalstu.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.6.3. punkts – c apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No Eiropas satelītiem iegūto datu izmantošanu var būtiski palielināt, rīkojoties saskaņoti, lai koordinētu un organizētu kosmosa datu apstrādi, validāciju un standartizāciju. Arī inovācijas datu apstrādē, izplatīšanā un savstarpējā izmantošanā, jo īpaši Zemes zinātnes datu un metadatu brīvas pieejamības veicināšana un apmaiņa, var nodrošināt augstu atdevi no ieguldījumiem kosmosa infrastruktūrā un veicināt sabiedrības problēmu risināšanu, jo īpaši tad, ja šīs darbības koordinē globāli, piemēram, izmantojot Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu, Eiropas satelītu navigācijas programmu Galileo vai — attiecībā uz klimata pārmaiņu un okeāna monitoringa jautājumiem — IPCC.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.6.3. punkts – c apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbalsts tiks sniegts visaptverošas un noturīgas globālās vides novērošanas un informēšanas sistēmas izstrādei, tostarp pastiprinot sadarbību starp klimata modelēšanas speciālistiem un vides novērošanas un datu pārvaldības speciālistiem. Būtiska ir dalībvalstu iesaistīšana šādā sadarbībā, jo valstu iestādes bieži vien ir reģistrēto datu īpašnieces.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1.6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.6.a. Ekoinovācijas

Ekoinovāciju konkrētais mērķis

Ekoinovāciju konkrētais mērķis ir atbalstīt novatorisku Eiropas rūpniecību un novatoriskus zinātniekus, kuri mērķtiecīgi izstrādā jaunus produktus, procesus un pakalpojumus, nodrošinot zaļu izaugsmi un vides uzlabošanu, un ir atzīti par vadošajiem pasaulē. Mērķis ir pastiprināt resursu taupīšanu, samazināt ietekmi uz vidi, novērst (ūdens) piesārņošanu un/ vai nodrošināt efektīvāku, lietderīgāku un atbildīgāku dabas resursu izmantošanu.

Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Līdera pozīcija rūpniecisko ekoinovāciju jomā uzlabos vides rādītājus un elastību visā ekonomikā, vienlaikus samazinot izmaksas un radot priekšrocības uzņēmējdarbībai un sabiedrībai kopumā — gan lauku, gan pilsētu iedzīvotājiem. Ekoloģisko rūpniecības nozaru pasaules tirgus (2020. gadā) strauji paplašinās, un strauji aug arī attiecīgā ES uzņēmējdarbības nozare — ES ekoloģiskā rūpniecība bieži vien ir pasaules līdere. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jābalstās uz to. Ekoinovācijām ir jāiespiežas visās ekonomikas nozarēs un sabiedrībā, radot pamatu būtiskām konkurences priekšrocībām Eiropai, lai tā varētu risināt ilgtspējas problēmu. Tādējādi ekoinovācijas ir atslēga tehnoloģijas attīstībai.

Ekorūpniecību raksturo liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Šie uzņēmumi nodarbina aptuveni pusi no kopējā darbinieku skaita. Tādēļ MVU kopā ar lielajiem rūpnieciskajiem partneriem ir jāpilda arvien plašāki uzdevumi, radot jaunas novatoriskas tehnoloģijas un risinājumus, kā arī tos īstenojot.

Galvenie inovāciju avoti ir ekoinovāciju un citu pamattehnoloģiju iespēju apvienošana, sākot ar IKT (monitorings un datu vākšana) un nanotehnoloģijām.

Pasākumu pamatvirzieni

Ekoinovācijas ir jebkuras inovācijas, kas izriet no vai tiecas gūt būtiskus un pierādāmus panākumus ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā, samazinot ietekmi uz vidi, veicinot izturību pret spiedienu uz vidi vai nodrošinot efektīvāku un atbildīgāku dabas resursu izmantošanu.

Ekoinovāciju pasākumi ir saistīti ar ilgtpējīgām inovācijām šadās jomās:

(a) zaļās enerģijas piegāde;

(b) energoefektivitāte;

(d) zaļā mobilitāte;

(e) ūdens;

(f) atkritumi.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 2.3. punkts – a apakšpunkts – 3. daļa – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) mērķtiecīgs, koncentrējoties uz politikas virzieniem un pamatnozarēm, kas ir ļoti svarīgas sabiedrības problēmu risināšanā, konkurētspējas palielināšanā, ilgtspējīgas, zema oglekļa dioksīda līmeņa un integrējošas izaugsmes atbalstīšanā, atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanā un vides un cita sabiedriska labuma radīšanā. Šis komponents palīdz Savienībai pievērsties nozaru politikas mērķu pētniecības un inovācijas aspektiem.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 3.1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr, neraugoties uz MVU būtisko ieguldījumu ekonomikā un nodarbinātībā un ievērojamo inovācijas potenciālu, tiem ir jārisina ar to lielumu saistītas problēmas, lai tie varētu kļūt novatoriskāki un konkurētspējīgāki. Lai gan Eiropa rada līdzīgu skaitu jaunizveidotu uzņēmumu kā Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropas MVU ir daudz grūtāk attīstīties par lieliem uzņēmumiem nekā līdzvērtīgiem uzņēmumiem ASV. Papildu spiedienu uz tiem rada internacionalizētā uzņēmējdarbības vide, kurā vērtības ķēdes kļūst arvien vairāk savstarpēji saistītas. MVU ir jāuzlabo to inovatīvā spēja, un tiem nepieciešama dažādu finansiālā atbalsta veidu (aizdevumu, galvojumu un riska kapitāla) viegla pieejamība. Lai tie varētu veiksmīgi konkurēt strauji augošajos pasaules tirgos, tiem ir ātrāk un plašāk jārada, jāapgūst un jākomercializē jaunas zināšanas un uzņēmējdarbības idejas. Galvenais uzdevums ir stimulēt lielāku inovāciju MVU, tādējādi palielinot to konkurētspēju un izaugsmi.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visu iedzīvotāju garīgā un fiziskā veselība un labklājība visa mūža garumā, iekļaujošas, augstas kvalitātes un ekonomiski ilgtspējīgas veselības aizsardzības un aprūpes sistēmas, risinājumi novecojošas sabiedrības ekonomikai un jaunu darbvietu radīšanas un izaugsmes iespējas ir mērķi, uz kuriem tiecas, atbalstot pētniecību un inovāciju, reaģējot uz šo problēmu, un tie sniegs būtisku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jāpaplašina to slimību pētniecība, kuras izraisa temperatūras paaugstināšanās un klimata pārmaiņas, kas jo īpaši ietekmē Vidusjūras valstis, bet ne tikai tās vien.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izpētei jāļauj uzlabot modernās terapijas un šūnu terapijas metodes, kā arī jāpievēršas hronisko un deģeneratīvo slimību ārstēšanai.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības veselības un sociālās aprūpes sistēmu izmaksas paaugstinās, jo aprūpes un profilakses pasākumi visu vecumu iedzīvotāju grupās izmaksā arvien dārgāk, ir paredzams, ka to eiropiešu skaits, kuriem ir 65 gadi un vairāk, gandrīz divkāršosies no 85 miljoniem 2008. gadā līdz 151 miljonam līdz 2060. gadam, un par 80 gadiem vecāku eiropiešu skaits tajā pašā laikposmā palielināsies no 22 miljoniem līdz 61 miljonam. Šo izmaksu novēršana vai ierobežošana līdz tādam līmenim, lai nekļūtu neiespējami tās segt, daļēji ir atkarīga no iedzīvotāju labākas informēšanas un atbildīguma paaugstināšanas par veselības jautājumiem, lai nodrošinātu visu iedzīvotāju veselību un labklājību visa mūža garumā, un līdz ar to arī no efektīviem profilakses instrumentiem, ko finansē atbilstīgā līmenī, no pieejas piemērotai un specializētai ārstēšanai un no slimību un invaliditātes pārvaldības, tajā pašā laikā atbilstoši ņemot vērā dzimumaspektu.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Būtiskākie invaliditātes, slimību, saslimstības un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), plaušu slimības, vēzis, diabēts, reimatiskas slimības un muskuļu un skeleta slimības, alerģijas, elpošanas, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās, neauglības radīti traucējumi un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas. Hroniskās neinfekcijas slimības izraisa 86 % nāves gadījumu PVO Eiropas reģionā.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienībā SAS katru gadu izraisa vairāk nekā 2 miljonus nāves gadījumu un izmaksā ekonomikai vairāk nekā EUR 192 miljardus. Vēzis ir nāves cēlonis ceturtdaļā nāves gadījumu un galvenais 45–64 gadus vecu cilvēku nāves cēlonis. Vairāk nekā 120 miljoni pilsoņu cieš no reimatiskām slimībām un muskuļu un skeleta slimībām, savukārt vairāk nekā 27 miljoni cilvēku Savienībā slimo ar diabētu, un ir aplēsts, ka smadzeņu darbības traucējumu (tostarp — bet ne tikai — traucējumu, kas ietekmē garīgo veselību) izraisītās kopējās izmaksas ir EUR 800 miljardi. Šie skaitļi turpinās būtiski palielināties — lielākoties tādēļ, ka Eiropas iedzīvotāji noveco un līdz ar to palielinās neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, Pārkinsona un Alcheimera slimību, izplatība. Vairākos no šiem stāvokļiem izšķiroša nozīme ir vides, ar dzīvesveidu saistītiem un sociālekonomiskiem faktoriem, un tiek lēsts, ka ar šiem faktoriem ir saistīta līdz pat viena trešdaļa no slimību sloga pasaulē. Četri riska faktori kopā izraisa lielāko daļu hronisko neinfekcijas slimību — tabakas lietošana, nelīdzsvarots uzturs, alkohola lietošana un nepietiekama fiziskā aktivitāte. Tomēr attiecībā uz citiem stāvokļiem — jo īpaši neirodeģeneratīvām slimībām — efektīvām profilakses stratēģijām būs nepieciešama būtiska cēloņu izpētes uzlabošana, kā arī labāku agrīnās diagnostikas un ārstniecības metožu izstrāde.

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Garīgās veselības problēmas veido gandrīz 20 % slimību sloga PVO Eiropas reģionā, kur katram ceturtajam cilvēkam kādā dzīves brīdī rodas garīgās veselības problēmas.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bērnu slimības, tostarp priekšlaicīgi dzimušu bērnu slimības.

Bērnu veselība ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte. Līdzīgi kā reti sastopamo slimību gadījumā pētniecība un ārstēšana var būt efektīva tikai, apvienojot visas Eiropas spēkus.

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasaules mēroga problēma ir infekcijas slimības (piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze, malārija un novārtā atstātās slimības), kas veido 41 % no 1,5 miljardiem invaliditātes koriģēto dzīves gadu visā pasaulē, no kuriem 8 % saistāmi ar Eiropu. Sen zināmu infekcijas slimību, tostarp tuberkulozes, atgriešanās Eiropas reģionā un pastiprināta ar vakcīnu novēršamo slimību dominēšana attīstītajās valstīs norāda un nepieciešamību veidot vispusīgu pieeju un palielināt publisko atbalstu pētniecībai un izstrādei. Sabiedrībai jābūt sagatavotai arī epidēmiju uzliesmojumiem un apdraudējumiem, ko rada pieaugošā mikrobu rezistence pret zālēm.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 5.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Retās slimības joprojām ir galvenā problēma ES un tās dalībvalstīm. Ir zināmas 6000–8000 retās slimības, kas ietekmē aptuveni 30 miljonus cilvēku visā ES. Joprojām trūkt atbilstošu zinātnisko zināšanu un ekspertīzes, ko varētu izmantot par pamatu inovatīvu un efektīvāku terapiju izstrādei to pacientu ārstēšanai, kuri slimo ar retām slimībām. Tādēļ lielākajai daļai šo pacientu pašreiz ir tikai dažas terapijas iespējas vai arī tādu nav vispār. Eiropas atbalsts sadarbībai nodrošina, ka tiek apvienotas trūcīgās zināšanas un pēc iespējas efektīvi tiek kombinēti resursi, lai visā Eiropā veiksmīgi ārstētu retās slimības.

Pamatojums

Komisija ir noteikusi mērķi saistībā ar starptautisko konsorciju par retām slimībām izstrādāt 200 jaunas terapijas. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto ar katru atsevišķo slimību slimojošo pacientu skaitu, arī pētniecība un izstrāde, kas vērsta uz jaunām zālēm retu slimību ārstēšanai (orphan drugs), ir ekonomiski mazāk pievilcīga. Tādēļ ar publisko finansējumu palīdzētu mazināt šo efektu, un tas varētu kalpot kā katalizators privāto ieguldījumu piesaistīšanai. Kopīga pētniecība ir būtiska, lai varētu nodrošināt, ka notiek apmaiņa ar trūcīgajām zināšanām un pēc iespējas efektīvi tiek kombinēti resursi, lai visā Eiropā veiksmīgi ārstētu retās slimības.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tajā pašā laikā zāļu un vakcīnu izstrādes procesi kļūst arvien dārgāki un mazāk efektīvi, bet sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, veselības vecināšana, riska faktoru samazināšanas un novēršanas stratēģijas ilgtermiņā apliecina savu izmaksu efektivitāti. Arvien vairāk tiek apstrīdēts uz dzīvniekiem veikto testu rezultātu derīgums cilvēkiem. To regulatīvā zinātne ir jāuzlabo. Jānovērš pastāvīgās nevienlīdzības problēmas veselības aprūpes jomā, un jānodrošina efektīvu, dzīvotspējīgu un kompetentu veselības aprūpes sistēmu pieejamība visiem eiropiešiem.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.1. punkts – 6.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Arvien lielāks pētījumu skaits arī apliecina, ka dažām ķīmiskām vielām ir satraucoša ietekme uz mūsu endokrīno sistēmu un vispārējo veselību. Uzskata, ka šie endokrīnās sistēmas darbības traucējumi — jo īpaši kopā ar citiem apstākļiem — cita starpā arī deformē zēnu dzimumorgānus, ietekmē jaunu meiteņu pāragru pubertāti, sterilitāti, aptaukošanos un diabētu. Tādēļ visā šajā jomā ir nepieciešami papildu pētījumi.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Slimībām un invaliditātei valstu robežas nav šķērslis. Atsevišķām dalībvalstīm parasti trūkst nepieciešamo resursu, lai visefektīvākajā veidā nodrošinātu atbildes rīcību. Atbilstoši un finansējuma ziņā pienācīgi atbalstīti Eiropas līmeņa atbildes pasākumi pētniecībā un inovācijā var (un tiem vajadzētu) sniegt būtisku ieguldījumu šo problēmu risināšanā, nodrošināt labāku veselības aprūpi un labklājību visiem un izvirzīt Eiropu par līderi strauji augošajos pasaules veselības un labklājības inovāciju tirgos.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbildes pasākumu efektivitāte ir atkarīga no izcilības pētniecībā un pētījumu rezultātu efektīvas izplatīšanas, lai vairotu mūsu pamatizpratni par veselību, slimībām, invaliditāti, attīstību un novecošanu (arī paredzamo dzīves ilgumu), un no rezultātā iegūto un esošo zināšanu vienmērīgas un visaptverošas pārvēršanas novatoriskos, mērogojamos un efektīvos profilakses pasākumos, produktos, stratēģijās, intervences pasākumos un pakalpojumos. Jo īpaši ir nepieciešami plaši cilvēku bioloģijā balstīti pētījumi, lai raksturotu galvenos pieturas punktus bioloģiskajā ceļā starp ģenētisko un šūnu procesu pirmajiem traucējumiem un cilvēka veselībai nelabvēlīgu rezultātu parādīšanos. Turklāt, tā kā šīs problēmas ir aktuālas visā Eiropā un daudzos gadījumos arī pasaulē, risinājumam jābūt tādam, lai tas būtu ilgtspējīgs un paredzētu koordinētu atbalstu sadarbībai starp izcilām, daudzdisciplīnu un daudznozaru darba grupām ne tikai Savienības, bet arī pasaules līmenī, piemēram, atbalstot pētniecības un tehnoloģiju attīstības spējas attiecībā uz endēmiskajām jomām un slimībām, jo īpaši malāriju, tropu drudzi un tuberkulozi.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpat arī problēmas sarežģītības un tās komponentu savstarpējās atkarības dēļ ir vajadzīga ES līmeņa atbildes rīcība. Daudzas pieejas, instrumenti un tehnoloģijas ir piemērojamas daudzās šīs problēmas pētniecības un inovācijas jomās un ir vislabāk atbalstāmas Savienības līmenī. Dažas no tām ir atbalsts veselības veicināšanas un veselības mācības pētījumiem, ilgtermiņa kohortu izveide un klīniskās izpētes veikšana, “-omikas” klīniska izmantošana vai IKT izstrāde un to lietošana veselības aprūpes praksē, jo īpaši e-veselības jomā. Arī konkrētu sabiedrības grupu prasības vislabāk var apmierināt integrēti, piemēram, izstrādājot stratificētus un/vai personalizētus medikamentus, nodrošinot aprūpi starpdisciplināros ekspertīzes centros, ārstējot reti sastopamas slimības un nodrošinot automatizētas un neatkarīgas dzīves vides risinājumus.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai maksimāli palielinātu Savienības līmeņa rīcības ietekmi, tiks nodrošināts atbalsts visam pētniecības un inovācijas pasākumu klāstam, no fundamentālajiem pētījumiem zināšanu pārneses posmā līdz plašām izmēģinājuma un demonstrējumu darbībām, piesaistot privātus ieguldījumus, tādu jaunu produktu, pakalpojumu, mērogojamu risinājumu publiskajam iepirkumam un iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, kas vajadzības gadījumā ir savietojami un tiek atbalstīti ar noteiktiem standartiem un/vai kopējām pamatnostādnēm. Šie koordinētie Eiropas centieni veicinās ERA pastāvīgu attīstību. Tie arī attiecīgā gadījumā mijiedarbosies ar pasākumiem, ko izstrādā saistībā ar programmu “Veselība izaugsmei”, Eiropas inovāciju partnerību aktīvas un veselīgas novecošanas jomā un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar hroniskajiem stāvokļiem.

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Veselības veicināšana, pamatojoties uz apjomīgu faktu bāzi, novērš slimības, uzlabo fizisko un garīgo labklājību un ir efektīva izmaksu ziņā. Veselības veicināšana un slimību profilakse ir arī atkarīga no izpratnes par fizisko un garīgo veselību noteicošajiem faktoriem un no izpratnes par saikni starp fizisko un garīgo veselību, no Eiropas datiem, kuru pamatā ir kopējie rādītāji, no iedarbīgiem profilakses instrumentiem, piemēram, vakcīnām, no uzvedības maiņu veicinošiem pasākumiem, kas mazina riska faktorus, tostarp aptaukošanās problēmu, no veselības un slimību kvalitatīvas uzraudzības un sagatavotības tām, no efektīvām skrīninga programmām un no agrīnas diagnostikas.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

I pielikums –III daļa – 1.3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Slimību, invaliditātes un pavājinātas funkcionalitātes profilakses, pārvaldības un ārstēšanas veiksmīgu centienu pamatā ir uzlabotas molekulārās zināšanas par slimībām, pamatojoties uz biomedicīniskajiem pētījumiem, un pamatizpratne par to noteicošajiem faktoriem, cēloņiem, procesiem un ietekmi, kā arī par labu veselību un labklājību veicinošiem faktoriem. Ārstēšanas metožu un jo īpaši stratificētu un personalizētu medikamentu izstrāde, pamatojoties uz biomedicīniskajiem pētījumiem, ir spēcīgs instruments slimību ārstēšanai, kas pieskaņots pacienta ģenētiskajām īpašībām un īpašajam slimības veidam, tādējādi uzlabojot aprūpes iedarbīgumu un pacientu dzīves kvalitāti. Svarīga nozīme ir arī efektīvai datu vākšanai un apmaiņai, standartizētai datu apstrādei un šo datu sasaistīšanai ar plaša mēroga kohortas pētījumiem, kā arī pētījumu rezultātu laicīgai pārvēršanai klīniskos ieguvumos, jo īpaši ar daudzcentru klīniskās izpētes starpniecību.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pieaugošs slimību un invaliditātes slogs sabiedrības novecošanas kontekstā uzliek papildu prasības veselības aizsardzības un aprūpes nozarēm. Lai saglabātu visu cilvēku — neatkarīgi to vecuma, dzimuma un ekonomiskajām iespējām — veselības aizsardzības un aprūpes efektivitāti, ir jāuzlabo lēmumu pieņemšana profilakses, ārstēšanas un diagnosticēšanas jautājumos, jāidentificē paraugprakse un jāatbalsta tās izplatīšana veselības aizsardzības un aprūpes nozarē, jānodrošina iedzīvotājiem un pacientiem iespēja iesaistīties, uzlabojot viņu zināšanas par veselību, un jāatbalsta integrēta aprūpe (attiecīgā gadījumā to nodrošinot specializētos centros) un tādu tehnoloģisku, organizatorisku un sociālu jauninājumu plaša mēroga pārņemšana, kas jo īpaši vecākiem cilvēkiem, personām, kam ir hroniskas slimības, kā arī personām ar invaliditāti un pacientiem dod iespēju joprojām būt aktīviem un neatkarīgiem. Šāda rīcība veicinās viņu fiziskās, sociālās un garīgās labklājības un dzīves kvalitātes palielināšanu un paildzināšanu.

Pamatojums

Hroniskas slimības ir problemātiskākais aspekts centienos sasniegt ES mērķi līdz 2020. gadam par diviem gadiem pagarināt veselīgas dzīves gadu skaitu Eiropas iedzīvotājiem. Būtu īpaši jānorāda, ka visām personām, kam ir hroniskas slimības, tiek nodrošināta iespēja izmantot priekšrocības, ko piedāvā uzlabota lēmumu pieņemšana profilakses un ārstēšanas jautājumos, paraugprakses izplatīšana un tehnoloģisko un sociālo inovāciju izmantošana.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visus šos pasākumus īsteno tā, lai nodrošinātu atbalstu visā pētniecības un inovācijas ciklā, nostiprinātu Eiropas nozaru konkurētspēju un attīstītu jaunas tirgus iespējas.

Visus šos pasākumus īsteno tā, lai nodrošinātu atbalstu visā pētniecības un inovācijas ciklā, bet tajā pašā laikā novērstu nevajadzīgu pētījumu dublēšanos, kā arī lai nostiprinātu jaunu tirgus iespēju attīstību un Eiropas nozaru konkurētspēju un atbalstītu MVU. Uzsvars tiks likts arī uz vajadzību iesaistīt visas veselības nozares ieinteresētās personas, tostarp pacientus un pacientu organizācijas, lai izstrādātu tādu pētniecības un inovācijas programmu, kas paredz aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu un kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām un gaidām. Lai nodrošinātu Eiropas Savienībā augstu konkurētspēju un turpmākas inovācijas, ļoti svarīga nozīme ir apjomīgai pētnieciskajai bāzei.

Pamatojums

No ES līdzekļiem finansētajai pētniecībai jābūt vērstai uz to iedzīvotāju vajadzībām un gaidām, kuriem tā cenšas palīdzēt, proti, uz pašiem pacientiem. Tieši pacientu organizācijas ir tās, kas, izmantojot savas zināšanas, izpratni un idejas, var vislabāk palīdzēt izstrādāt pētniecības programmu, nodibināt produktīvas attiecības ar visām galvenajām ieinteresētajām personām un paust vienotu pacientu viedokli.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.3. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp psihosociālos, kā arī ar uzvedību, vidi, klimatu, nabadzību un dzimumu saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast cilvēka slimību, toksicitātes, biomarķieru izplatīšanās ceļus un darbības veidu un uzlabot diagnosticēšanu, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot uzraudzību un sagatavotību, sagatavot labākus profilaktiskos instrumentus, tostarp vakcīnas, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai, uzlabot slimību ārstēšanu, uzsvaru liekot uz stratificētu un personalizētu medikamentu un retu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu izstrādi, savlaicīgāk un efektīvāk nodot pamatpētniecībā gūtās zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, tā veicinot augsta līmeņa starptautisko pētniecību, labāk izmantot veselības datus, veicināt aktivitātes saglabāšanu novecojot un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi, radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi, uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības, optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību, tostarp izstrādājot un plašāk izmantojot e‑veselības risinājumus, un mazināt nevienlīdzības, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas.

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1.3. punkts – 5.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai risinātu nākotnes problēmas, kas saistītas ar vajadzību īstenot Eiropas pasākumus ūdens resursu nozarē, ir jāpiešķir pienācīgs Savienības finansējums pētniecības un inovāciju darbībām ūdens inovāciju jomā. Šīs sabiedrībai svarīgās problēmas risināšanai būtu jāpiešķir daļa no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) kopējā budžeta.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS, ILGTSPĒJĪGA LAUKSAIMNIECĪBA, JŪRAS ZINĀTNISKĀ UN TEHNISKĀ PĒTNIECĪBA UN BIOEKONOMIKA

2. PĀRTIKAS NEKAITĪGUMS UN NODROŠINĀJUMS, ILGTSPĒJĪGA LAUKSAIMNIECĪBA, JŪRAS ZINĀTNISKĀ UN TEHNISKĀ PĒTNIECĪBA UN BIOEKONOMIKA

Pamatojums

31. grozījuma labojums, kurā daļēji atspoguļotas Komisijas piezīmes par jūras zinātniskās un tehniskas pētniecības virzieniem.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrētais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un augstas kvalitātes veselīgas pārtikas un citu bioloģisku produktu ilgtspējīgu nodrošinājumu un nepieļaut patlaban vērojamo ekosistēmu pārmērīgo izmantošanu, izveidojot produktīvas un resursefektīvas primārās ražošanas un pārtikas pārstrādes sistēmas, kurās tiek ņemts vērā bioloģiskās daudzveidības aspekts, apvienojot kvantitatīvās un kvalitatīvās pieejas, vienlaikus saglabājot rūpniecības nozares konkurētspēju un zemu oglekļa dioksīda līmeni piegādes ķēdēs.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nākamajās desmitgadēs Eiropa izjutīs palielinātu konkurenci par ierobežotiem un neatjaunojamiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši primārās ražošanas sistēmās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), un vajadzību pēc ilgtspējīga, nekaitīga un droša pārtikas nodrošinājuma Eiropas sabiedrībai un pieaugošai pasaules sabiedrības daļai. Paredzams, ka, lai līdz 2050. gadam pabarotu 9 miljardus pasaules iedzīvotāju, pasaules pārtikas nodrošinājums būs jāpalielina par 70 %. Šī ārkārtas situācija pārtikas jomā neattaisno līdzsvara trūkumu, kas patlaban pastāv starp valstu ražošanas apjomiem, kas bieži vien pārmērīgi lieli, un pastāvīgo pārtikas importa pieaugumu, kā arī nevar būt par pamatu pasaules pārtikas tīkla sarežģīšanai. Tādēļ ir svarīgi, lai Eiropas Savienība labāk kontrolētu piegādes ķēdes, prioritāri ņemot vērā sezonālos ciklus, ražojumu izcelsmi un pārtikas produktu izsekojamību. Lauksaimniecība rada apmēram 10 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam lauksaimniecības radīto emisiju līmenis pasaulē palielināsies līdz 20 %, kaut arī Eiropā tas samazināsies. Turklāt Eiropai vajadzēs nodrošināt pietiekamu izejvielu, energoproduktu un rūpniecības ražojumu nodrošinājumu apstākļos, kad samazināsies fosilā oglekļa resursi (paredzams, ka līdz 2050. gadam naftas un sašķidrinātās gāzes ražošana samazināsies par apmēram 60 %), un vienlaikus saglabāt savu konkurētspēju. Lielas problēmas un izmaksas rada bioloģiskie atkritumi (tiek lēsts, ka to daudzums Savienībā ir līdz 138 miljoniem tonnu gadā, no kuriem līdz 40 % tiek apglabāti poligonos), neraugoties uz to augsto potenciālo pievienoto vērtību. Piemēram, ir aprēķināts, ka 30 % no visas pārtikas, ko saražo attīstītajās valstīs, tiek izmesti. Ir vajadzīgas ievērojamas izmaiņas, lai līdz 2030. gadam šo daudzumu Savienībā samazinātu par 50 %. Turklāt valstu robežām nav nozīmes dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību, tostarp zoonožu un barības izraisītu patogēnu, izplatībā. Kaut arī ir vajadzīgi efektīvi valsts mēroga teritoriju pārraudzības un apsaimniekošanas un profilakses pasākumi, rīcībai Savienības līmenī ir svarīga nozīme vienotā tirgus galīgajā kontrolē un efektīvā darbībā. Problēma ir sarežģīta, ietekmē daudzas savstarpēji saistītas nozares, un tās atrisināšanai nepieciešamas vairākas pieejas.

Pamatojums

Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienībā tiktu nodrošināta labāka pārtikas produktu izsekojamība, kas ļautu vieglāk noteikt pārtikas saindēšanās uzliesmojumu izcelsmes vietu un bez liekas kavēšanās noteikt inficēšanās avotu. Šai sakarā zīmīgs piemērs ir ar E.coli saistītā krīze veselības jomā Vācijā 2011. gada jūnijā.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc nekaitīgas un veselīgas pārtikas nodrošinājuma, biomateriāliem, biodegvielas un bioloģiskiem produktiem, sākot no patēriņa produktiem līdz pat ķīmiskajām beramkravām, ir vajadzīgs arvien vairāk bioloģisko resursu. Tomēr to saražošanai vajadzīgo zemes un ūdens ekosistēmu jauda ir ierobežota, lai gan tajā pašā laikā konkurence par to izmantošanu palielinās, un bieži vien šī jauda netiek optimāli pārvaldīta, par ko liecina, piemēram, augsnes oglekļa satura un auglības strauja samazināšanās. Vēl ir daudz neizmantotu iespēju veicināt ekosistēmu pretestības spējas un pakalpojumus no lauksaimniecības zemēm, mežiem, jūras un saldūdens ūdeņiem, integrējot agronomiskos un vides mērķus ilgtspējīgā ražošanā.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mazatkritumu ražošanas ķēdi, kas spēj nodrošināt pārtikas krājumus arī klimata pārmaiņu un iedzīvotāju skaita pieauguma apstākļos, var ieviest, īstenojot uzlabotu pārvaldības sistēmu, kura līdz minimumam samazina izejvielu izmantojumu sauszemes/jūras līmenī un visā piegādes ķēdē. Lauksaimnieku kopējās zināšanas par dabas resursiem, ekoloģiskajiem procesiem un ražojumu kvalitāti, var izmantot par pamatu, cenšoties mazināt atkarību no ārējām izejvielām. Arī īsākas agrārās un pārtikas rūpniecības ķēdes, kas balstītas uz patērētāju uzticību un ciešāku saikni ar ražotājiem, ir mazatkritumu ražošanas ķēdes pamats, vienlaikus apmierinot patērētāju prasības pēc augstas kvalitātes pārtikas produktiem un ņemot vērā dzīvnieku labturības aspektu.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bioloģisko resursu un ekosistēmu potenciālu varētu izmantot daudz ilgtspējīgāk, efektīvāk un integrētāk. Piemēram, varētu labāk izmantot potenciālu, ko rada biomasas ieguve no lauksaimniecības, mežiem un lauksaimnieciskas, ūdens, rūpnieciskas un arī sadzīviskas izcelsmes atkritumu plūsmas.

Pamatojums

Skaidri jānorāda, ka lauksaimniecība var lielā mērā palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu ražošanu un biomasas izmantošanu, liekot lietā savu potenciālu tādās jomās kā specializētie kultūraugi, augu ar noteiktām īpašībām kultivēšana un kultūraugu kaskādveida izmantošana.

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pilnībā funkcionāla Eiropas bioekonomika, kas ietver atjaunojamu resursu ilgtspējīgu ieguvi no zemes un ūdens vides un to pārveidošanu par pārtiku, dzīvnieku barību, bioloģiskiem ražojumiem un bioenerģiju, kā arī saistītu sabiedrisko labumu, radīs augstu Eiropas pievienoto vērtību. Ja to pārvalda ilgtspējīgi, tā var mazināt ekoloģisko ietekmi, ko rada primārā ražošana un piegādes ķēde kopumā. Tā var palielināt minēto nozaru konkurētspēju un radīt uzņēmējdarbības iespējas lauku un piekrastes reģionu attīstībai. Līdztekus uz tirgu orientētajām funkcijām bioekonomikai ir arī daudzveidīga sabiedriskā labuma nodrošināšanas funkcija, kas būtu jāsaglabā: lauksaimniecības un mežu ainava, lauksaimniecības zemju un mežu bioloģiskā daudzveidība, ūdens kvalitāte un pieejamība, augsnes funkcionalitāte, klimata stabilitāte, gaisa kvalitāte, spēja pārciest plūdus un ugunsgrēkus. Pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vispārējās ar bioekonomiku saistītās problēmas ir aktuālas gan Eiropā, gan pasaulē. Savienības līmeņa rīcībai ir svarīga nozīme kopu apvienošanā, lai sasniegtu vajadzīgo mērogu un kritisko masu atsevišķu dalībvalstu vai to grupu centienu papildināšanai. Pārredzama pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, nodrošinās vajadzīgo savstarpēji pilnveidojošu mijiedarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem, lauksaimniekiem/ražotājiem, konsultantiem, patērētājiem un tiešajiem lietotājiem. Savienības līmeņa rīcība ir arī vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci šīs problēmas risināšanā starp nozarēm un ciešu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem. Pētniecības un inovācijas koordinācija Savienības līmenī stimulēs un palīdzēs paātrināt vajadzīgās izmaiņas visā Savienībā.

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pētniecība un inovācija mijiedarbosies ar plašu Savienības politikas virzienu un saistīto mērķu klāstu, tostarp ar kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku) un Eiropas inovāciju partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, kopējo zivsaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku, Eiropas klimata pārmaiņu programmu, Ūdens pamatdirektīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Atkritumu pamatdirektīvu, Mežsaimniecības rīcības plānu, Augsnes tematisko stratēģiju, Savienības 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Savienības inovācijas un rūpniecības politiku, ārpolitiku un attīstības atbalsta politiku, augu veselības stratēģijām, dzīvnieku veselības un labturības stratēģijām un tiesiskajiem regulējumiem, lai aizsargātu vidi, veselību un drošību, veicinātu resursefektivitāti un klimata politiku un mazinātu atkritumus. Pētniecības un inovācijas labāka integrācija saistītos Savienības politikas virzienos būtiski paaugstinās to Eiropai radīto pievienoto vērtību, nodrošinās sviras efektu, vairos to nozīmīgumu sabiedrībai un palīdzēs turpmāk attīstīt ilgtspējīgu zemes, jūru un okeānu pārvaldību un bioekonomikas tirgus.

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uz problēmas atrisināšanu vērstas darbības, ko koncentrē uz sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem un ar bioekonomiku saistīto nozaru un tirgu modernizāciju, atbalsta ar daudzdisciplīnu pētniecības starpniecību, tādējādi veicinot inovāciju un jaunas prakses, produktu un procesu izstrādi. Tādējādi tiek arī īstenota plaša pieeja inovācijai, sākot no tehnoloģiskās, netehnoloģiskās, organizatoriskās, ekonomiskās un sociālās inovācijas līdz, piemēram, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, zīmolveides un pakalpojumiem.

Uz problēmas atrisināšanu vērstas darbības, ko koncentrē uz sociālajiem, vides un ekonomiskajiem ieguvumiem un ar bioekonomiku saistīto nozaru, dalībnieku un tirgu modernizāciju, atbalsta ar daudzdisciplīnu pētniecības starpniecību, tādējādi veicinot inovāciju un jaunas prakses, ilgtspējīgu produktu un procesu izstrādi. Tādējādi tiek arī īstenota plaša pieeja inovācijai, sākot no tehnoloģiskās, netehnoloģiskās, organizatoriskās, ekonomiskās un sociālās inovācijas līdz, piemēram, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, zīmolveides un pakalpojumiem. Ir pilnībā jāatzīst lauksaimnieku un MVU spēja veicināt inovācijas šajā jomā. Izstrādājot pieeju uz bioloģiskiem resursiem balstītai ekonomikai, ir jāņem vērā vietējo zināšanu nozīme vietējo iespēju veicināšanā, vienlaikus paturot prātā arī daudzveidības un sarežģītības aspektu.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.3. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, vienlaikus aizsargājot dabas resursus visā pasaulē un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp aizsargājot bioloģisko daudzveidību un dabiskās dzīvotnes, aizsargājot augsnes un ūdens resursus, kā arī risinot problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Pasākumu īstenošanā izmanto sistēmiskas pieejas, un tos vērš uz ilgtspējīgākām un produktīvākām akvakultūras un mežsaimniecības sistēmām, tostarp bioloģisko lauksaimniecību, kas ir gan resursefektīvas (tostarp saistītas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un zemu izejvielu izmantojumu), gan noturīgas, vienlaikus attīstot pakalpojumus, koncepcijas un politikas virzienus, kuru mērķis ir nodrošināt pārtikas ražošanas sistēmu daudzveidību un vairot labklājību lauku reģionos.

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.3. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir apmierināt pilsoņu pieprasījumu pēc kvalitatīvas, nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes un izplatīšanas, kā arī pārtikas patēriņa ilgtspējību un pārtikas nozares konkurētspēju, vienlaikus aizsargājot Eiropas bioloģisko daudzveidību. Pasākumus vērš uz labas kvalitātes nodrošināšanu un daudzveidīgu, veselīgu, autentisku, kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku visiem, pilnīgākas ar pārtiku saistītās informācijas nodrošināšanu patērētājiem un konkurētspējīgām pārtikas pārstrādes metodēm, kurās izmanto mazāk resursu un pārtikas piedevu un kuras rada mazāk atkritumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.3. punkts – c apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir uzturēt stabilu dzīvo ūdens resursu patēriņa līmeni, vienlaikus maksimāli palielinot sociālos un ekonomiskos ieguvumus/atdevi no Eiropas okeāniem un jūrām, kā arī aizsargājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus. Pasākumus vērš uz to, lai optimizētu ieguldījumu nekaitīgas pārtikas nodrošinājumā, attīstot ilgtspējīgu un videi draudzīgu zivsaimniecību un Eiropas akvakultūru pasaules ekonomikas kontekstā. Rūpīgi jāņem vērā vides problēmas, kas saistītas ar biotehnoloģiju izmantošanu atklātās jūras ekosistēmās. Jāņem vērā piesardzības princips un arī pilsoniskās sabiedrības bažas par biotehnoloģiju izmantošanu un izplatīšanu atklātās jūras ekosistēmās.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) Vēl viens mērķis ir cīņa ar sugu homogenizāciju, kura vērojama iekšzemes jūrās un upēs un kura būtiski ietekmē ekosistēmu darbību, jo īpaši sakarā ar palielināto izturību pret traucējumiem.

Pamatojums

Ir svarīgi vērsties pret ūdens tilpņu un upju homogenizācijas fenomenu. Pēdējās desmitgadēs ES upēs vien ir ieviests vairāk nekā 400 tādu zivju sugu, kuras vēsturiski tajās nav mitušas.

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2.3. punkts – d apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir veicināt uz atjaunojamiem resursiem balstītas, energoefektīvas, resursefektīvas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas bioloģiskās rūpniecības nozares. Pasākumus vērš uz to, lai veicinātu bioekonomiku, pārveidojot tradicionālos rūpnieciskos procesus un produktus tā, lai tie kļūtu par bioloģiskiem, resursefektīviem un energoefektīviem, attīstot integrētas bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas koncepcijas, ražojot un izmantojot biomasu no primārās ražošanas, bioloģiskos atkritumus un bioloģiskās rūpniecības nozares blakusproduktus un atverot jaunus tirgus ne tikai ar standartizācijas (attiecīgā gadījumā), bet arī reglamentācijas un demonstrējumu pasākumu un citu pasākumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā bioekonomikas ietekmi vides un sociāli ekonomiskajā jomā uz zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, kā arī pilsoniskās sabiedrības viedokli un bažas.

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 3.1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienība ir iecerējusi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un vēl par 80–95 % līdz 2050. gadam. Turklāt 2020. gadā atjaunojamu energoresursu avotu īpatsvaram enerģijas tiešajā patēriņā būtu jābūt 20 % apvienojumā ar 20 % energoefektivitātes mērķi. Līdz 2050. gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 %. Visi stratēģijā “Enerģētikas ceļvedis 2050” ietvertie dekarbonizācijas scenāriji pierāda, ka atjaunojamās energotehnoloģijas līdz šī gadsimta vidum veidos vislielāko energoapgādes tehnoloģiju daļu un ka enerģijas galapatēriņa efektivitātei būs būtiska loma šo mērķu sasniegšanā. Tādēļ ir pareizi novirzīt 80 % no šim problēmu virzienam paredzētā budžeta pētniecībai un inovācijai atjaunojamās enerģijas jomā un enerģijas galapatēriņa efektivitātei. Lai sasniegtu šos mērķus, būs būtiski jāpārstrukturē enerģētikas sistēma, izveidojot zema oglekļa dioksīda līmeņa profila, enerģētiskās drošības un pieejamības apvienojumu, vienlaikus nostiprinot Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Eiropa pašlaik ir tālu no šā vispārīgā mērķa sasniegšanas. Joprojām 80 % no Eiropas enerģētikas sistēmas izmanto fosilo kurināmo, un šī nozare rada 80 % no visām Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Katru gadu 2,5 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek tērēti enerģijas importam, un šis īpatsvars, visticamāk, palielināsies. Līdz 2050. gadam šī tendence palielinās vispārējo atkarību no naftas un gāzes importa. Izjūtot enerģijas cenu nepastāvību pasaules tirgū un bažījoties par piegādes drošību, Eiropas rūpniecības nozares un patērētāji arvien lielāku to ieņēmumu daļu tērē enerģijai.

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 3.1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, ko ir izstrādājusi Eiropas Komisija, tiek pieņemts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem būs lielākoties jābūt sasniegtiem Savienības teritorijā, ņemot vērā, ka pasaules mērogā šajā jautājumā nav noslēgts neviens nolīgums. Tas nozīmē, ka līdz 2050. gadam enerģētikas nozarē CO2 emisijas būtu jāsamazina pat par vairāk nekā 90 %, rūpniecības nozarē — par vairāk nekā 80 %, transporta nozarē — par 60 %, un mājokļu un pakalpojumu nozarē — par 90 %.

Pamatojums

Galīgais lēmums par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķi līdz 2050. gadam vēl nav pieņemts. Minētie 80–95 % ir vēlamie, tomēr ne visos gadījumos iespējamie mērķi.

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 3.3. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 3.3. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) Vienots Eiropas elektroenerģijas viedtīkls

(d) Vienots Eiropas elektroenerģijas viedtīkls, kas nodrošina iespēju pilnībā integrēt atjaunojamās enerģijas resursus kopējā energoavotu struktūrā.

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 3.3. punkts – e apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumus vērš uz daudzdisciplīnu pētniecību attiecībā uz energotehnoloģijām (tostarp teorētiskām darbībām) un ierīču, iekārtu un jaunu tehnoloģisko izstrāžu ietekmi uz jūras vidi un uz Eiropas pētniecības programmu un pasaules līmeņa iekārtu kopīgu ieviešanu.

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 4.3. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumus vērš uz to, lai samazinātu resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu transportlīdzekļu efektivitāti, paātrinātu jaunas paaudzes zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu par pieņemamām tirgus cenām, tostarp ieviešot būtiskus jauninājumus dzinēju, akumulatoru un infrastruktūras tehnoloģijās, izpētītu un izmantotu alternatīvu degvielas veidu un novatorisku un efektīvāku piedziņas sistēmu potenciālu, ieviešot intelektiskās transporta sistēmas un viedu aprīkojumu, kā arī palielinātu pieprasījuma pārvaldības un sabiedriskā transporta un nemotorizēta transporta izmantošanu, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 4.3. punkts – c apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumus vērš uz to, lai attīstītu novatorisku transporta veidu jauno paaudzi un sagatavotos nākamajai paaudzei, izstrādājot jaunas koncepcijas un dizainprojektus par pieņemamām tirgus cenām, viedas vadības sistēmas un sadarbspējīgus standartus, efektīvus ražošanas procesus, saīsinot izstrādes laikus un samazinot aprites cikla izmaksas.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas

5. Klimata un ūdens jomas politika, resursefektivitāte un izejvielu ilgtspējīga izmantošana

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrētais mērķis ir izveidot resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku, dabas resursu un ekosistēmu aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību, nodrošināt ilgtspējīgu izejvielu un ūdens izmantošanu un piegādi, lai apmierinātu pieaugošās pasaules iedzīvotāju masas vajadzības, ievērojot planētas sauszemes un jūras dabas resursu ilgtspējīga izmantojuma ierobežojumus. Pasākumi veicinās Eiropas konkurētspējas palielināšanos un labklājības uzlabošanos, vienlaikus nodrošinot vides integritāti un ilgtspējību, nepieļaujot, ka vidējais globālās sasilšanas līmenis pārsniedz 2°C, ļaujot ekosistēmām un sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņām un aizsargājot kultūras mantojumu.

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.1. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Tā kā Zemes klimatiskajā sistēmā ir notikušas nopietnas un lielā mērā neatgriezeniskas pārmaiņas, jāanalizē visi globālās sasilšanas avoti un visas iespējas mazināt tās radītās sekas. Ir jāapsver gan iespējas samazināt CO₂ emisijas, gan ātrās iedarbības stratēģijas (piemēram, ierobežojumi attiecībā uz fluorogļūdeņražiem, melno oglekli, troposfēriskā ozona samazināšana, biosekvestrācija), ar kurām visātrāk varētu atrisināt klimata problēmas jau tuvākajās pāris desmitgadēs vai ātrāk.

Pamatojums

Grozījums aizstāj 29. grozījumu atzinuma projektā.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ilgtspējīgam izejvielu piedāvājumam un to resursefektīvai pārvaldībai, tostarp to izpētes, ieguves, pārstrādes, atkārtotas izmantošanas, otrreizējas pārstrādes un aizstāšanas pārvaldībai, ir svarīga nozīme mūsdienu sabiedrības un tās ekonomikas darbībā. Tādas Eiropas nozares kā būvniecība, ķīmiskā rūpniecība, autobūve, aviācija, iekārtas un aprīkojums, kuru kopējā radītā pievienotā vērtība ir apmēram EUR 1,3 triljoni un kuras nodrošina darbu apmēram 30 miljoniem cilvēku, ir ļoti atkarīgas no izejvielu pieejamības. Tomēr Savienības apgādē ar izejvielām arvien biežāk rodas problēmas, īpaši ņemot vērā slikto atkritumu cikla apsaimniekošanu. Turklāt Savienība ir īpaši atkarīga no stratēģiski svarīgu izejvielu importa, ko satraucošā tempā sāk ietekmēt tirgus traucējumi. Savienībai joprojām ir pieejamas vērtīgas minerālu iegulas, kuru izpēti un ieguvi ierobežo atbilstošu tehnoloģiju trūkums un kavē pieaugošā globālā konkurence. Ņemot vērā izejvielu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējai, ekonomikai un lietojumiem novatoriskos produktos, izejvielu ilgtspējīgs piedāvājums un resursefektīva pārvaldība ir svarīga Savienības prioritāte.

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.1. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Klimata pārmaiņas rada draudus arī Eiropas kultūras mantojumam. Šo problēmu izpratnei un atbilstošai to pārvarēšanai būs būtiska nozīme identitātes saglabāšanā, sociālajā kohēzijā un maksimāla ekonomiskā labuma gūšanā no tūrisma.

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai sasniegtu Savienības un starptautiskos mērķus siltumnīcefekta gāzes emisiju ziņā un mazinātu klimata pārmaiņu radīto ietekmi, ir jāizstrādā un jāizvērš ilgtspējīgi netehnoloģiskie un tehnoloģiskie risinājumi un seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumi. Savienības un pasaules politikas regulējumiem jānodrošina ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, novērtēšana un pienācīga atjaunošana, lai saglabātu to spēju nodrošināt resursus un pakalpojumus nākotnē. Pētniecība un inovācija var palīdzēt nodrošināt drošu, uzticamu un ilgtspējīgu piekļuvi izejvielām un resursu izmantojuma un izšķērdēšanas ievērojamu samazinājumu.

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpēc Savienības darbības būs vērstas uz to, lai atbalstītu Savienības pamatmērķus un politikas virzienus, tostarp šādus: stratēģija “Eiropa 2020”; “Inovācijas savienība”; “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un atbilstošais ceļvedis; “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”; “Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus”; Izejvielu iniciatīva; Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija; Integrēta Savienības jūrniecības politika; Jūras stratēģijas pamatdirektīva; Rīcības plāns ekoinovācijas jomā un Eiropas digitalizācijas programma. Minētā darbības nostiprina sabiedrības spēju kļūt noturīgākai pret vides un klimata pārmaiņām un nodrošina izejvielu pieejamību.

Tāpēc Savienības darbības būs vērstas uz to, lai atbalstītu Savienības pamatmērķus un politikas virzienus, tostarp šādus: stratēģija “Eiropa 2020”; “Inovācijas savienība”; “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un atbilstošais ceļvedis; “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”; “Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus”; Izejvielu iniciatīva; Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija; Integrēta Savienības jūrniecības politika; Jūras stratēģijas pamatdirektīva; Rīcības plāns ekoinovācijas jomā un Septītā Vides rīcības programma. Minētā darbības nostiprina sabiedrības spēju kļūt noturīgākai pret vides un klimata pārmaiņām un nodrošina izejvielu pieejamību.

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ņemot vērā klimata un vides starptautisko un globālo raksturu, mērogu un sarežģītību un izejvielu piegādes ķēdes starptautisko dimensiju, ir jāveic darbības Savienības līmenī un ārpus tās. Tā kā vajadzīgā pētniecība aptver vairākas disciplīnas, ir jāapvieno papildu zināšanas un resursi, lai efektīvi atrisinātu šo problēmu. Lai samazinātu resursu izmantojumu, vienlaikus palielinot konkurētspēju, būs vajadzīga izšķiroša sociāla un tehnoloģiska pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku, kuras pamatā ir savstarpēji izdevīgas attiecības starp bioloģisko daudzveidību un cilvēku populāciju. Koordinētas pētniecības un inovācijas darbības uzlabos izpratni par klimata un vides pārmaiņām un tās spēju šīs pārmaiņas prognozēt sistēmiskā un starpnozaru perspektīvā, mazinās neskaidrības, ļaus apzināt un novērtēt trūkumus, riskus, izmaksas un iespējas, kā arī paplašinās sabiedrības un politikas atbildes pasākumu un risinājumu mērogu un paaugstinās to efektivitāti. Darbību mērķis būs nodrošināt iespēju interesentiem visos sabiedrības līmeņos aktīvi piedalīties šajā procesā.

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.3. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Klimata pārmaiņu novēršana un pielāgošanās tām

Mērķis ir izstrādāt un novērtēt novatoriskus, rentablus un ilgtspējīgus pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus un stratēģijas, vēršoties gan pret CO2, gan citu siltumnīcefekta gāzu un daļiņu radīšanu, un uzsverot tehnoloģiskus un netehnoloģiskus “zaļos” risinājumus, nodrošinot faktu bāzi apzinātas, agrīnas un efektīvas rīcības īstenošanai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņām un riskiem, kas saistīti ar ekstremāliem notikumiem un straujām pārmaiņām, nodrošinot uzticamas klimata prognozes, lai uzlabotu izpratni par ozona un klimata mijiedarbību un ūdens aprites ciklu atmosfērā, pasaules, reģionālā un vietēja līmeņa ietekmes un trūkumu novērtēšanu un novatorisku un rentablu pielāgošanās un riska novēršanas pasākumu izstrādi, tostarp draudus kultūras mantojumam, atbalstu riska mazināšanas politikai un ātras iedarbības stratēģiju noteikšanai, lai iedarbību uz klimatu panāktu tuvākajās desmitgadēs.

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.3. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir nodrošināt zināšanas dabas resursu pārvaldībai, kurā tiek sasniegts ilgtspējīgs līdzsvars starp ierobežotiem resursiem un sabiedrības un ekonomikas vajadzībām. Pasākumi ir paredzēti tam, lai vairotu izpratni par ekosistēmu darbību, to mijiedarbību ar sociālajām sistēmām un nozīmi ekonomikas un cilvēku labklājības ilgtspējībā, un uz zināšanu un instrumentu nodrošināšanu efektīvai lēmumu pieņemšanai un sabiedrības iesaistīšanai.

Mērķis ir nodrošināt zināšanas dabas resursu pārvaldībai, kurā tiek sasniegts ilgtspējīgs līdzsvars starp ierobežotiem resursiem un sabiedrības un ekonomikas vajadzībām. Pasākumi ir paredzēti tam, lai nodrošinātu rīcību ilgtspējīgas pārejas, pārvaldības un ūdens resursu un ūdens pakalpojumu izmantošanas garantēšanai, lai vairotu izpratni par ekosistēmu darbību, tostarp par okeānu un mežu regulējošo lomu globālās sasilšanas novēršanā, to mijiedarbību ar sociālajām sistēmām un nozīmi ekonomikas un cilvēku labklājības ilgtspējībā, un uz zināšanu un instrumentu nodrošināšanu efektīvai lēmumu pieņemšanai un sabiedrības iesaistīšanai.

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.3. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Ar enerģētiku un lauksaimniecību nesaistītu izejvielu ilgtspējīga izmantošana, pārvaldība un piedāvājuma nodrošināšana

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.3. punkts – c apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir uzlabot pamatzināšanas par izejvielām un izstrādāt novatoriskus risinājumus rentablai, resursu ziņā efektīvai un videi nekaitīgai izejvielu izmantošanai, otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai un to aizstāšanai ar ekonomiski izdevīgām alternatīvām, kam ir mazāka ietekme uz vidi. Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu pamatzināšanas par izejvielu pieejamību, veicinātu izejvielu ilgtspējīgu piedāvājumu un izmantošanu, sekmētu ekodizainu, rastu alternatīvas kritiski vajadzīgām jaunām izejvielām, izstrādātu noslēgta cikla procesus un sistēmas, atbalstītu otrreizējās pārstrādes un atkārtotās izmantošanas stratēģijas un tehnoloģiju, veiktu pasākumus pieprasījuma jomā, kas ļautu pilsoņiem un patērētājiem samazināt izejvielu patēriņu un nelietderīgu izmantošanu un uzlabotu sabiedrības izpratni un prasmes attiecībā uz izejvielām.

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.3. punkts – d apakšpunkts – 1 daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir veicināt visu veidu ekoinovāciju, kas ļauj īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku. Pasākumi ir paredzēti tam, lai nostiprinātu ekoinovatīvas tehnoloģijas (tostarp tehnoloģijas un jaunus materiālus kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai), procesus, pakalpojumus un produktus un veicinātu to ieviešanu tirgū un pavairošanu, īpašu uzmanību pievēršot MVU, kā arī lai atbalstītu novatorisku politiku un sociālās izmaiņas, izvērtētu panākumus virzībā uz “zaļu” ekonomiku un veicinātu resursefektivitāti, izmantojot digitālas sistēmas.

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5.3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) Visaptverošu un ilgtspējīgu pasaules vides novērošanas un informācijas sistēmu izstrāde

Mērķis ir nodrošināt šīs problēmas atrisināšanai vajadzīgo ilgtermiņa datu un informācijas pieejamību. Pasākumus vērš uz spējām, tehnoloģijām un datu infrastruktūru Zemes novērošanai un uzraudzībai, izmantojot gan attālinātu izpēti, gan mērījumus uz vietas, kas var nepārtraukti nodrošināt savlaicīgu un precīzu informāciju un ļautu izdarīt prognozes. Tiks veicināta bezmaksas, atvērta un neierobežota piekļuve sadarbspējīgiem datiem un informācijai.

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 6.3.2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, tostarp personas ar invaliditāti, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Īpašs atbalsts tiks sniegts ERA attīstībai un inovācijas pamatnosacījumu izstrādei.

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 6.3.1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos pētniecībā un inovācijā, tostarp apspriežoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti;

Pamatojums

Lai nodrošinātu pētījumu rezultātus, kas ir noderīgi un nozīmīgi sabiedrībai, ir būtiski, lai pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansētajos pētniecības projektos pilnībā tiktu iesaistītas personas ar invaliditāti. Tas ir svarīgi, ja vēlamies nodrošināt, ka Eiropā veiktie pētījumi sniedz rezultātus, kas atbilst sabiedrības un pilsoņu, jo īpaši personu ar invaliditāti, vajadzībām. Pašlaik invalīdu iesaistīšana pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecībā vēl netiek pieminēta, un priekšlikums ir attiecīgi jāgroza.

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 6.3.1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Sabiedrībai ir svarīgi apzināties zinātnes nozīmīgo lomu.

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 6.3.3. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) palielinātu Eiropas noturību pret krīzēm un katastrofām;

(d) palielinātu Eiropas prevenciju, reakciju un noturību pret krīzēm un katastrofām, tostarp pret dabas un cilvēku izraisītām katastrofām;

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

I pielikums – V daļa – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropai ir vairāki strukturāli trūkumi, ciktāl runa ir par inovatīvo potenciālu un spēju nodrošināt jaunus pakalpojumus, produktus un procesus. Daži no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina, ir Eiropas salīdzinoši mazā pieredze talantu piesaistīšanā un paturēšanā, tehnisko un zinātnisko prasmju noplicināšana, kas vēsturiski raksturīga dažādiem reģioniem, esošo pētniecības priekšrocību nepietiekama izmantošana ekonomiskās vai sociālās vērtības radīšanas ziņā, zems uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis, resursu apjoms izcilības centros, kas ir nepietiekams, lai konkurētu pasaules mērogā, un pārmērīgs tādu šķēršļu skaits, kas liedz sadarboties augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības “zināšanu trīsstūrī” Eiropas līmenī.

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

I pielikums – V daļa – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT risinās šīs problēmas, veicinot strukturālas pārmaiņas Eiropas inovāciju vidē. Tas tiks darīts, veicinot visaugstākajiem standartiem atbilstošas izglītības, pētniecības un inovācijas integrāciju, tādējādi izvēršot ZIK sadarbības centru darbību visos Eiropas reģionos un līdz ar to radot jaunu, inovācijai labvēlīgu vidi, kā arī veicinot un atbalstot uzņēmīgu cilvēku jaunu paaudzi. Tādējādi EIT sniegs pilnīgu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” un jo īpaši pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un “Jaunatne kustībā” mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

I pielikums – V daļa – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIT ar savu zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) starpniecību darbojas atbilstoši uzņēmējdarbības motivācijai. Priekšnosacījums ir izteikta līderība — katru ZIK vada ģenerāldirektors. ZIK partnerus pārstāv atsevišķas juridiskas personas, lai nodrošinātu integrētāku lēmumu pieņemšanu. ZIK ir jāsagatavo gada uzņēmējdarbības plāni, tostarp vērienīgs darbību portfelis, kas aptver dažādas darbības, sākot no izglītības līdz uzņēmumu radīšanai, izvirzot skaidrus mērķus un sasniedzamos rezultātus un cenšoties ietekmēt gan tirgu, gan sabiedrību, kā arī radot pārliecinošu pievienoto vērtību, ko nodrošina uz rezultātiem vērstas pieejas ievērošana. Pašlaik spēkā esošie noteikumi par ZIK līdzdalību, izvērtēšanu un uzraudzību ļauj lēmumus pieņemt ātri un uzņēmējdarbībai raksturīgā veidā.

Pamatojums

Lai gan termins „uz rezultātiem vērsta pieeja” jau ir ietverts virsrakstā, šajā punkta teksta daļā tas nav pieminēts; pievienotā vērtība, ko nodrošina šādas pieejas ievērošana, tomēr skaidri jānorāda tekstā.

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

I pielikums – V daļa – 3. punkts – f apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

I pielikums – V daļa – 3. punkts – g apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izmantojot ZIK un to kopvietošanas centrus — izcilības mezglus, kas apvieno augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības partnerus konkrētā ģeogrāfiskā vietā, — EIT būs saistīts arī ar reģionālo politiku. Tas jo īpaši nodrošinās labāku saikni starp augstākās izglītības iestādēm, darba tirgu un reģionālo un vietējo inovāciju un izaugsmi vietējo, reģionālu un valsts mēroga viedas specializācijas stratēģiju kontekstā. Tādējādi tas veicinās Savienības kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu.

Pamatojums

Ja augstākā izglītība netiek sasaistīta arī ar darba tirgu, un jo īpaši ar reģionālo un vietējo darba tirgu, Eiropa nevarēs novērst vienu no tās lielākajiem trūkumiem, ar ko tā pašlaik saskaras — ekonomikas izaugsmes trūkumu.

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

II pielikums – tabulas

Komisijas ierosinātais teksts

I Zinātnes izcilība, tostarp:

27818

1. Eiropas Pētniecības padome

15008

2. Nākotnes un jaunās tehnoloģijas

3505

3. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības prasmju, apmācības un karjeras attīstības jomā

6503

4. Eiropas pētniecības infrastruktūra (tostarp e-infrastruktūra)

2802

II Vadošā loma rūpniecībā, tostarp:

20280

1. Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā*

15580, no tiem 500 atvēlēti EIT

2. Piekļuve riska kapitāla finansējumam**

4000

3. Inovācija MVU

700

III Sabiedrības problēmu risināšana, tostarp:

35888

1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

9077, no tiem 292 atvēlēti EIT

2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika

4694, no tiem 150 atvēlēti EIT

3. Droša, tīra un efektīva enerģija

6537, no tiem 210 atvēlēti EIT

4. Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports

7690, no tiem 247 atvēlēti EIT

5. Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas

3573, no tiem 115 atvēlēti EIT

6. Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība

4317, no tiem 138 atvēlēti EIT

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)

1542 + 1652***

Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības

2212

KOPĀ

87740

Grozījums

I Zinātnes izcilība, tostarp:	29,00%
1. Eiropas Pētniecības padome	14,2%
2. Nākotnes un jaunās tehnoloģijas	3,9%
3. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības prasmju, apmācības un karjeras attīstības jomā	7,4%
4. Eiropas pētniecības infrastruktūra (tostarp e-infrastruktūra)	3,5%
II Vadošā loma rūpniecībā, tostarp:	25,2%
1. Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā*	17,7%
2. Piekļuve riska kapitāla finansējumam**	4,5%
3. Inovācija MVU	3%
III Sabiedrības problēmu risināšana, tostarp:	40,3%
1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība	12%
2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika	5,3%
3. Droša, tīra un efektīva enerģija	7,5%
4. Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports	8,7%
5. Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas	4,3%
6. Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība	2,5%
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)	3%
Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības	2,5%
KOPĀ	100%

*Ieskaitot 57,6 % informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, (IKT), no kuriem 11,5 % atvēlēti fotonikai un mikro- un nanoelektronikai, 27,6 % — nanotehnoloģijām, progresīviem materiāliem un progresīvai ražošanai un pārstrādei, 3,7 % biotehnoloģijai un 11,1 % kosmosam. Tādējādi svarīgo pamattehnoloģiju atbalstam būs pieejami 42,9 %.
** Aptuveni 28,3 % no šīs summas var tikt atvēlēts Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna) projektiem. Aptuveni viena trešdaļa no šīs summas var tikt atvēlēta MVU.
Svītrots

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Cristian Silviu Buşoi 20.1.2012
Izskatīšana komitejā	20.6.2012	10.7.2012
Pieņemšanas datums	19.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	50 1 10
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Bas Eickhout, Edite Estrela, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Jo Leinen, Peter Liese, Linda McAvan, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Frieda Brepoels, Cristian Silviu Buşoi, Nikos Chrysogelos, Christofer Fjellner, Gaston Franco, Romana Jordan, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Justas Vincas Paleckis, Vittorio Prodi, Britta Reimers, Christel Schaldemose, Alda Sousa, Anna Záborská, Andrea Zanoni
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Agustín Díaz de Mera García Consuegra

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (20.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020”
(COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD))

Atzinumu sagatavoja: Nathalie Griesbeck

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikumu kopums attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, kas izstrādāts, pilnībā ievērojot Komisijas paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” budžets”, pilnībā atbalsta stratēģiju „Eiropa 2020”, kurā norādīts, ka pētniecībai un inovācijai ir galvenā nozīme pārdomātas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā. Kopumā ir iekļauti priekšlikumi izveidot:

1) pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (Līgums par Eiropas Savienības darbību — LESD);

2) atsevišķu dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumu kopumu (LESD);

3) atsevišķu īpašu programmu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanai (LESD), kā arī

4) atsevišķu priekšlikumu attiecībā uz pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” daļām, kas atbilst Euratom līgumam.

Vispārīgais politikas izklāsts un pamatojums šiem tiesību aktu priekšlikumiem ir sniegts Komisijas paziņojumā, kas pieņemts vienlaicīgi ar minētajiem priekšlikumiem un kas aptver vairākus transversālus aspektus, tādus kā vienkāršošana un tas, kā ir nostiprināta pieeja inovācijai.

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” sniedz tiešu ieguldījumu to būtiskāko sabiedrības problēmu risināšanā, kas minētas stratēģijā „Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvās. Vienlaikus tā palīdzēs panākt Eiropas vadošo lomu rūpniecībā. Tā arī palielinās zinātniskās bāzes izcilību, kas ir būtiska Eiropas ilgtspējībai, kā arī pārticībai un labklājībai ilgtermiņā. Lai sasniegtu šos mērķus, priekšlikumos ir paredzēts vispusīgs atbalsts, ko integrē visā pētniecības un inovācijas ciklā. Tāpēc pamatprogramma „Apvārsnis 2020” apvieno un nostiprina darbības, ko pašlaik finansē Septītā pētniecības pamatprogramma, tās Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas daļas, kuras attiecas uz inovāciju, un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT). Tādējādi attiecīgie priekšlikumi ir arī izstrādāti tā, lai nodrošinātu būtisku vienkāršošanu dalībnieku interesēs.

Pamatprogramma un īpašā programma

Transporta un tūrisma komiteja saņēma divus dokumentus: regulu COM(2011)0809, kurai ir piemērojama koplēmuma procedūra, un dokumentu COM(2011)0811, kuram ir piemērojama apspriežu procedūra. Tā kā apspriežu procedūras ietvaros Eiropas Parlamentam ir tikai ierobežota loma un nav reālas iespējas pārrunāt saturu ar Padomi, atzinuma sagatavotāja nolēma iesaistīt Transporta un tūrisma komiteju pamatprogrammas izstrādē un laika gaitā ieviest svarīgus īpašās programmas elementus pamatprogrammā. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja norādīja, ka tā varēs pielietot tādu pašu pieeju.

Šā atzinuma sagatavotāja vēlējās ieguldīt īpašu darbu tikai transporta sadaļā, jo šis būs Transporta un tūrisma komitejas atzinums. Programmā „Apvārsnis 2020” transporta dimensija ir aplūkota no videi draudzīga, intelektiska un integrēta transporta viedokļa. Atzinuma sagatavotāja vēlējās turpināt darbu šajā virzienā, vienlaikus nodrošinot atbilstību Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas paustajai nostājai iepriekš pieņemtajos ziņojumos.

Tādējādi atzinuma sagatavotāja vēlējās īpaši uzsvērt būtiskus transporta politikas aspektus, piemēram, ES energoapgāde, energoresursu dažādošana transporta jomā, kā arī transporta ietekme uz vidi.

Ņemot vērā spēcīgo ekonomisko konkurenci pasaules līmenī transporta jomā, atzinuma sagatavotāja vēlējās atgādināt, ka ir svarīgi uzturēt un pastiprināt Eiropas Savienības attīstību un inovācijas šajā nozarē, lai atjaunotu izaugsmi un radītu darbavietas.

Turklāt, ņemot vērā izmaiņas Eiropas demogrāfijā un eiropiešu dzīvesveidā un vēlmi veidot efektīvu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu, ziņojumā ir īpaši uzsvērta transporta sistēmu kvalitāte, kurām jābūt multimodālām, un atgādina, ka liels uzdevums ir mobilitāte pilsētu rajonos. Šim nolūkam ir jāatbalsta zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) izveide pilsētu mobilitātes jomā.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja vēlējās atkārtoti uzsvērt transporta svarīgo sociālo lomu, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātāko sabiedrības daļu, un to, ka laba plānošana ļauj nodrošināt teritoriālo kohēziju un cīnīties pret nevienlīdzību.

„Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

Programma „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) — vēl viens svarīgs pasākums ES budžetā transporta nozarē — ir jāsaskaņo, lai garantētu savstarpējo papildināmību, vienlaikus izvairoties no iespējamās pārklāšanās. Svarīgi ir arī, lai koordinācija starp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un stratēģiju „Apvārsnis 2020” nodrošinātu, ka netiek pārtraukta pētniecības un inovāciju ķēde, kas noved pie infrastruktūras izmantošanas. Tam būs īpaši svarīga nozīme laikā, kad transporta, enerģētikas un IKT nozarēs būs vajadzīgi ievērojami tehnoloģiski uzlabojumi, lai palīdzētu ES sasniegt tās tālejošos stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus.

Ir svarīgi uzsvērt, ka jebkurš atbalsts pētniecības un inovāciju darbībām, ko piešķir ar finanšu instrumentu starpniecību, tiks papildināts, izmantojot ar stratēģiju „Apvārsnis 2020” saistītus finanšu instrumentus.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un “kāpnes” uz izcilību.	(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un “kāpnes” uz izcilību. Atbalstot reģionus, kuri ir vistālāk no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanas, būtu jāņem vērā atšķirības reģionu attīstības līmenī un ieguldījumos, kas veltīti pētniecībai un inovācijai, šim nolūkam izmantojot konkrētas darbības un/vai programmas;
Pamatojums
Atšķirīgie attīstības līmeņi reģionos, jo īpaši attiecībā uz pētniecību un inovāciju, nozīmē to, ka daži reģioni vēl joprojām ir tālu no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanas. Tādējādi dažus reģionus vajadzētu atbalstīt ar konkrētām darbībām, lai palīdzētu tiem pietuvoties stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanai atbilstīgi to ieguldījumu līmenim pētniecībā un inovācijā.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”¹ Komisija pauž uzskatu, ka pētniecības un inovāciju politikai transporta jomā vajadzētu sniegt arvien lielāku un noturīgu atbalstu būtisku tehnoloģiju izstrādei, lai pārveidotu Eiropas transporta sistēmu par modernu, efektīvu, noturīgu un pieejamu pakalpojumu. Baltajā grāmatā ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
	__________________
	¹ COM(2011)0144
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.	(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, transports, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem, lauku attīstības politiku un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.
Pamatojums
Ir jāizveido saikne starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ņemot vērā to, ka, ja ir jāsasniedz Transporta baltajā grāmatā izvirzītie mērķi, svarīgi ir koncentrēt uzmanību uz pārdomātu ekoloģisko transportu, bet to var īstenot, tikai finansējot pētniecību un inovācijas transporta jomā.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Lielāka ietekme būtu arī jāsasniedz, apvienojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās tajās būtiskākajās jomās, kurās pētniecība un inovācija varētu veicināt Eiropas vērienīgāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Publiskā un privātā sektora partnerības, kas izveidotas kā kopīgas tehnoloģiju ierosmes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumam Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), var tikt turpinātas, izmantojot mērķim vairāk pielāgotas struktūras.	(29) Lielāka ietekme būtu arī jāsasniedz, apvienojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās, tajās būtiskākajās jomās, kurās pētniecība un inovācija varētu veicināt Eiropas vērienīgāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Publiskā un privātā sektora partnerības, kas izveidotas kā kopīgas tehnoloģiju ierosmes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumam Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), var tikt turpinātas, izmantojot mērķim vairāk pielāgotas struktūras, un var veidot arī jaunas partnerības.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas un nodrošinot Eiropas ilgtspējīgu izaugsmes un konkurētspēju ilgtermiņā.	Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas un nodrošinot Eiropas ilgtspējīgu izaugsmes un konkurētspēju ilgtermiņā, samazinot atšķirību pētniecības un inovācijas līmenī ES mazāk attīstītajos reģionos ar īpašām darbībām un programmām.
Pamatojums
Šī atsauce jau ir iekļauta apsvērumos, bet tā būtu jāiekļauj arī pašā regulā pantā “Savienības pievienotā vērtība”. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš atšķirīgajiem attīstības līmeņiem saistībā ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) tām ir cieša ekonomiskā un ģeogrāfiskā saikne ar Savienību;	(iii) tām ir cieša ekonomiskā un ģeogrāfiskā saikne ar Savienību vai tās uztur īpašas vēsturiskas un kultūras saiknes ar Savienības dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, tirgu un sabiedrības attīstību, turklāt inovācija ietver uzņēmējdarbības, organizatoriskus un sociālus aspektus.	Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, tirgu un sabiedrības attīstību, turklāt inovācija ietver uzņēmējdarbības, organizatoriskus un sociālus aspektus. Tehnoloģiju neitralitāte ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai inovāciju politika būtu efektīva.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības finansējuma programmas, tostarp struktūrfondi.	Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības finansējuma programmas, tostarp struktūrfondi, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kā arī konkrētas programmas un pasākumi, lai sniegtu atbalstu un kompensācijas atbilstīgi kohēzijas un reģionālās politikas nostādnēm.
Pamatojums
Konsekvences un efektivitātes dēļ vajadzētu nodrošināt, ka pamatprogramma „Apvārsnis 2020” un ES finansēšanas programmas, jo īpaši Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un struktūrfondi, kuros būtu jāņem vērā arī specifiskas programmas un pasākumi, cits citu papildina.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 19. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Publiskā un privātā sektora partnerības līdzekļu izvietošanai izmanto pārredzamas procedūras, un, lai nodrošinātu lielāku elastību, līdzekļus var izmaksāt, vai nu pamatojoties uz konkurētspējīgiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, vai arī pamatotos gadījumos piešķirt tieši konkrētiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 19. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) pasākumos, kas atbilst ES politiskajām prioritātēm;
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums I pielikums – 14. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika;	(b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība, ilgtspējīgs tūrisms un bioekonomika;
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums I pielikums – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētais mērķis “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietver arī pasākumu plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos.	Konkrētais mērķis “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietver arī pasākumu plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos, jo īpaši tālākajos reģionos atbilstīgi to specifiskajām īpašībām, kas minētas LESD 174., 349. un 355. pantā.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 1.3.3. punkts – e apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dizaina lietošana un konverģējošu tehnoloģiju attīstīšana, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, tostarp tādu materiālu saglabāšana, kam ir vēsturiska vai kultūras vērtība.	Dizaina lietošana un konverģējošu tehnoloģiju attīstīšana, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, tostarp tādu materiālu saglabāšana, kam ir vēsturiska vai kultūras vērtība, kā arī lai uzlabotu ekotūrismu un noturīgu tūrisma galamērķu tīklu vēstures, kultūras, rūpniecības un dabas mantojuma jomā.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika	2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība, ilgtspējīgs tūrisms un bioekonomika
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 3. punkts – 2.3. apakšpunkts – ca punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) Mērķis ir uzlabot sakaru veidošanu un informāciju Eiropas ekotūrisma un noturīga tūrisma potenciālā, tādējādi labāk aizsargājot kultūras, vēstures, rūpniecības un dabas mantojumu.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs attīstības paātrināšanai būs vajadzīga stratēģiska pieeja Savienības līmenī, kura aptver enerģijas piedāvājumu, pieprasījumu un izmantojumu ēkās, pakalpojumos, transportā un rūpnieciskajās vērtības ķēdēs. Tas nozīmē, ka būs jāpielāgo resursi visā Savienībā, tostarp kohēzijas politikas fondi, jo īpaši izmantojot valsts un reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), publisko iepirkumu un citus finansēšanas mehānismus. Šim nolūkam būs arī vajadzīga atjaunojamu energoresursu un energoefektivitātes reglamentācijas un izmantošanas politika, pielāgota tehniskā palīdzība un spēju veidošana, lai likvidētu netehnoloģiskus šķēršļus.	Šīs attīstības paātrināšanai būs vajadzīga stratēģiska pieeja Savienības līmenī, kura aptver enerģijas piedāvājumu, pieprasījumu un izmantojumu ēkās, pakalpojumos, transportā un rūpnieciskajās vērtības ķēdēs. Tas nozīmē, ka būs jāpielāgo resursi visā Savienībā, tostarp kohēzijas politikas fondi, jo īpaši izmantojot valsts un reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), publisko iepirkumu un citus finansēšanas mehānismus. Šim nolūkam būs arī vajadzīga atjaunojamu energoresursu un energoefektivitātes reglamentācijas un izmantošanas politika, pielāgota tehniskā palīdzība un spēju veidošana, lai likvidētu netehnoloģiskus šķēršļus. Attiecībā uz attālākajiem reģioniem ir jālemj par iespēju radīt stimulus, lai dotu tiem iespēju attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus un tādējādi gūt alternatīvu enerģētikas potenciālu, samazinot atkarību no fosilā kurināmā.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports	4. vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports un mobilitāte
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas transporta sistēmu, kas ir resursu ziņā efektīva, nekaitīga videi, droša un integrēta, pilsoņu, ekonomikas un sabiedrības labā.	Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas transporta sistēmu, kas ir resursu ziņā efektīva, nekaitīga klimatam un videi, droša un sadarbspējīga pilsoņu, lietotāju, darba ņēmēju un darbinieku un ekonomikas, kā arī sabiedrības labā.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropai ir jāsaskaņo augošās pilsoņu mobilitātes vajadzības ar ekonomiskās efektivitātes priekšnosacījumiem un prasībām par sabiedrību, kura rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām. Neraugoties uz transporta nozares izaugsmi, tai ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un cita nelabvēlīga ietekme uz vidi un jāizbeidz tās atkarība no naftas, vienlaikus saglabājot augstu efektivitātes un mobilitātes līmeni.	Eiropai ir jāsaskaņo mainīgās pilsoņu vajadzības saistībā ar mobilitāti, ko rada jaunās demogrāfiskās un sociālās problēmas, un teritoriālo kohēziju ar ekonomiskās efektivitātes priekšnosacījumiem un prasībām par sabiedrību, kura rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām. Neraugoties uz transporta nozares izaugsmi, tai ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un cita nelabvēlīga ietekme uz vidi un jāizbeidz tās atkarība no naftas un citiem fosilajiem kurināmajiem, kurus piegādā galvenokārt no trešām valstīm un kuru krājumi ir ierobežoti, vienlaikus saglabājot augstu efektivitātes un mobilitātes līmeni, bet nepalielinot to reģionu nošķirtību, kas jau tā ir izolēti, jo īpaši tālākie reģioni.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ilgtspējīgu mobilitāti var nodrošināt, tikai ieviešot būtiskas pārmaiņas transporta sistēmā, iedvesmojoties no sasniegumiem transporta pētniecībā, ieviešot tālejošu inovāciju un saskaņoti visas Eiropas mērogā īstenojot videi nekaitīgākus, drošākus un gudrākus transporta risinājumus.	Ilgtspējīgu mobilitāti var nodrošināt, tikai ieviešot būtiskas pārmaiņas transporta sistēmā, iedvesmojoties no sasniegumiem transporta pētniecībā, ieviešot tālejošu inovāciju un saskaņoti visas Eiropas mērogā īstenojot videi nekaitīgākus, drošākus un gudrākus transporta risinājumus, tostarp veicot ieguldījumus visu transporta veidu inovatīvā infrastruktūrā.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pētniecībai un inovācijai transporta nozarē jāpalīdz izveidot vienotu Eiropas transporta telpu, izstrādājot tehniskos paņēmienus un sistēmas, piemēram, Eiropas vilcienu kontroles sistēmu un Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmu ar mērķi novērst pārrobežu šķēršļus. Visā Eiropā ir arī jāatbalsta un jāīsteno tādi tehniskie paņēmieni un sistēmas, kas veicina Savienības pilsoņu mobilitāti, piemēram, Eiropas multimodālo braucienu plānošanas sistēma.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pētniecībai un inovācijai ir jārada konkrēti un savlaicīgi uzlabojumi, kas palīdzēs sasniegt Savienības politikas pamatmērķus, vienlaikus palielinot ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pāreju uz ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un saglabājot vadošo lomu pasaules tirgū.	Pētniecībai un inovācijai ir jārada konkrēti un savlaicīgi uzlabojumi, kas palīdzēs sasniegt Savienības politikas pamatmērķus, vienlaikus palielinot ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pāreju uz ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, palielinot mobilitāti visā Eiropā un saglabājot vadošo lomu pasaules tirgū.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Transports ir būtisks Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi veicinošs faktors. Tas nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešama integrētam Eiropas vienotajam tirgum un visiem atvērtai sabiedrībai. Tas ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas aktīviem rūpnieciskā potenciāla un pakalpojumu kvalitātes ziņā, kas ieņem vadošo lomu vairākos pasaules tirgos. Transporta nozare un transporta aprīkojuma ražošana kopā nodrošina 6,3 % no Savienības IKP. Tajā pašā laikā Eiropas transporta nozare izjūt arvien spēcīgāku konkurenci no citām pasaules daļām. Lai saglabātu Eiropas nākotnes konkurences priekšrocības un mazinātu pašreizējās transporta sistēmas trūkumus, būs vajadzīgas īpaši progresīvas tehnoloģijas.	Transports ir būtisks Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi veicinošs faktors. Tas nodrošina teritoriālo kohēziju un cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešamas Eiropas vienotā tirgus integrēšanai un visiem atvērtai sabiedrībai, visos līmeņos samazinot Eiropas reģionu nošķirtību. Tas ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas aktīviem rūpnieciskā potenciāla un pakalpojumu kvalitātes ziņā, kas ieņem vadošo lomu vairākos pasaules tirgos. Transporta nozare un transporta aprīkojuma ražošana kopā nodrošina 6,3 % no Savienības IKP un apmēram 13 miljonus darbavietu. Tajā pašā laikā Eiropas transporta nozare izjūt arvien spēcīgāku konkurenci no citām pasaules daļām. Lai īstenotu ekonomikas atlabšanas stratēģiju un veicinātu mūsu rūpniecības zinātību (know-how), ir jānosaka Eiropas saistības visu transporta nozaru atbalstam, ņemot vērā to būtisko ekonomisko un tehnoloģisko nozīmību.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Transporta nozare rada ievērojamu īpatsvaru no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un līdz pat ceturtdaļu no visām emisijām. Transports par 96 % ir atkarīgs no fosilā kurināmā. Tajā pašā laikā pieaugoša problēma ir transporta sastrēgumi; sistēmas vēl nav pietiekami viedas; alternatīvas pārejai starp dažādiem transporta veidiem ne vienmēr ir pievilcīgas; avārijās bojā gājušo skaits Savienībā joprojām ir ļoti augsts, proti, 34 000 gadā; pilsoņi un uzņēmumi vēlas transporta sistēmu, kas ir nekaitīga un droša. Īpašas problēmas transporta ilgtspējībai rada pilsētas.	Transporta nozare rada ievērojamu īpatsvaru no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un līdz pat ceturtdaļu no visām emisijām. Transports par 96 % ir atkarīgs no fosilā kurināmā. Tajā pašā laikā pieaugoša problēma ir transporta sastrēgumi; sistēmas vēl nav pietiekami viedas; alternatīvas pārejai uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem ne vienmēr ir pievilcīgas; avārijās bojā gājušo skaits Savienībā joprojām ir ļoti augsts, proti, 34 000 gadā; pilsoņi un uzņēmumi vēlas transporta sistēmu, kas ir pieejama visiem, nekaitīga un droša. Īpašas problēmas saistībā ar labāku dzīves kvalitātes līdzsvaru un transporta un mobolitātes ilgtspējību rada pilsētas.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dažu desmitgažu laikā paredzamais transporta intensitātes pieaugums iedzīs Eiropas satiksmi strupceļā, un tā radītās izmaksas ekonomikai un ietekme uz sabiedrību kļūs nepanesamas. Paredzams, ka nākamo 40 gadu laikā pasažierkilometru skaits divkāršosies un attiecībā uz aviopārvadājumiem palielināsies pat divtik ātri. emisiju līmenis līdz 2050. gadam palielināsies par 35 %. Satiksmes sastrēgumu radītās izmaksas palielināsies par 50 %, tas ir, līdz gandrīz EUR 200 miljardiem gadā. Avāriju ārējās izmaksas palielināsies par apmēram EUR 60 miljardiem salīdzinājumā ar 2005. gadu.	Dažu desmitgažu laikā paredzamais transporta intensitātes pieaugums varētu būtiski pārslogot Eiropas satiksmi, radot postošas ekonomiskas un sociālas sekas. Paredzams, ka nākamo 40 gadu laikā pasažierkilometru skaits divkāršosies un attiecībā uz aviopārvadājumiem palielināsies pat divtik ātri. Emisiju līmenis līdz 2050. gadam palielināsies par 35 %. Satiksmes sastrēgumu radītās izmaksas palielināsies par 50 %, tas ir, līdz gandrīz EUR 200 miljardiem gadā. Avāriju ārējās izmaksas palielināsies par apmēram EUR 60 miljardiem salīdzinājumā ar 2005. gadu.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 3. adaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ārkārtīgi svarīgi būs atbalstīt un izstrādāt novatoriskas koncepcijas transporta un mobilitātes pakalpojumu sniegšanā, būtiski uzlabojot videi nekaitīgu loģistiku un mobilitātes pārvaldību. Jaunām pieejām produktu ražošanai, uzkrāšanai un piegādei, kā arī efektīvākām un racionālākām atbildēm uz mobilitātes vajadzībām un saziņas līdzekļu pielietojumam vajadzētu radīt sabiedrību ar mazākiem atkritumiem ar transportu un mobilitāti saistītajos pakalpojumos. Ir jāveido saikne starp politisko nostādni pēc iespējas mazāk izmantot transportu un nodarbinātību.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tāpēc ierastās darbības scenārijs nav izeja. Pētniecība un inovācija, ko īsteno, ņemot vērā politikas mērķus un koncentrējoties uz galvenajām problēmām, sniedz būtisku ieguldījumu, lai tiktu sasniegti Savienības mērķi, proti, ierobežot vispārējās temperatūras paaugstināšanos līdz 2ºC, par 60 % samazināt transporta radītās CO₂ emisijas, būtiski samazināt satiksmes sastrēgumus un avāriju izmaksas un praktiski līdz nullei samazināt autoavārijās bojā gājušo skaitu līdz 2050. gadam.	Tāpēc ierastās darbības scenārijs nav izeja. Pētniecība un inovācija, ko īsteno, ņemot vērā politikas mērķus un koncentrējoties uz galvenajām problēmām, sniedz būtisku ieguldījumu, lai tiktu sasniegti Savienības mērķi, proti, ierobežot vispārējās temperatūras paaugstināšanos līdz 2ºC un par 60 % samazināt transporta radītās CO₂ emisijas. Lai sasniegtu šos mērķus līdz 2050. gadam, ir jāformulē precīzāki un konkrētāki noteikumi laikposmam līdz 2020. gadam. Pirmkārt un galvenokārt šā mērķa sasniegšanai ievērojami ir jāsamazina transporta radītās CO₂ un citu siltumnīcefekta gāzu emisijas (salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni). Šie emisiju samazinājumi tiks noteikti katram transporta veidam, lai sasniegtu 20-20-20 mērķus. Pētniecībai un inovācijām jāpalīdz arī līdz 2020. gadam nodrošināt ārējo izmaksu internalizāciju, būtiski jāsamazina satiksmes sastrēgumi un avāriju izmaksas un apņēmīgi jāturpina risināt ar satiksmes drošību saistītās problēmas, līdz 2050. gadam panākot, ka neviens cilvēks uz Eiropas ceļiem vairs neietu bojā autoavārijā. Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” Komisija aicina šos mērķus sasniegt, izmantojot inovatīvu, ilgtspējīgu un efektīvu transporta politiku.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piesārņojuma, sastrēgumu, drošības un drošuma problēmas ir kopīgas visā Savienībā, un to atrisināšanai ir vajadzīga sadarbība Eiropas mērogā. Transportlīdzekļiem, infrastruktūrai un transporta pārvaldībai paredzētu jaunu tehnoloģiju un novatorisku risinājumu izstrādes un izmantošanas paātrināšanai būs galvenā nozīme tīrākas un efektīvākas transporta sistēmas nodrošināšanā Savienībā, to rezultātu sasniegšanā, kas vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanai un resursefektivitātes uzlabošanai, un Eiropas vadošās lomas saglabāšanā ar transportu saistītu produktu un pakalpojumu pasaules tirgos. Šos mērķus nevar sasniegt, izmantojot tikai sadrumstalotus valstu centienus.	Piesārņojuma, sastrēgumu, drošības un drošuma problēmas ir kopīgas visā Savienībā, un to atrisināšanai ir vajadzīga sadarbība Eiropas mērogā. Transportlīdzekļiem paredzētu jaunu tehnoloģiju un novatorisku risinājumu, kas nodrošina saskaņotu infrastruktūras izstrādi un transporta vadību, izstrādes un saskaņotas izmantošanas paātrināšanai būs galvenā nozīme tīrākas, drošākas un efektīvākas transporta sistēmas nodrošināšanā Savienībā, to rezultātu sasniegšanā, kas vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanai un resursefektivitātes uzlabošanai, un Eiropas vadošās lomas saglabāšanā ar transportu saistītu produktu un pakalpojumu pasaules tirgos. Šos mērķus nevar sasniegt, izmantojot tikai sadrumstalotus valstu centienus. Turklāt ir ļoti svarīgi atbalstīt pašreizējos risinājumus, izveidojot efektīvas, intelektiskas, sadarbspējīgas sistēmas, kas papildinātu sistēmas SESAR, Galileo, EGNOS, GMES, ERTMS, SIF, Safe SeaNet, LRIT un STI. Ir jāturpina arī tādas iniciatīvas kā e-drošība un e-zvans.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums I pielikums – III. daļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 6. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības līmeņa finansējums transporta pētniecībai un inovācijai papildinās dalībvalstu pasākumus, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka uzsvars tiks likts uz prioritārajām jomām, kas atbilst Eiropas politikas mērķiem, kad ir vajadzīga kritiskā masa, kad ir jāizstrādā Eiropas mēroga sadarbspējīgi transporta risinājumi vai kad centienu apvienošana starptautiskā mērogā var mazināt pētniecības ieguldījumu riskus, ieviest kopējus standartus un saīsināt laiku līdz pētniecības rezultātu ieviešanai tirgū.	Savienības līmeņa finansējums transporta pētniecībai un inovācijai papildinās dalībvalstu pasākumus, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka uzsvars tiks likts uz prioritārajām jomām, kas atbilst Eiropas politikas mērķiem, kad ir vajadzīga kritiskā masa, kad ir jāizstrādā Eiropas mēroga transporta sistēmas, mūsdienīgi dzinēji un enerģijas avoti, sadarbspējīgi transporta risinājumi vai multimodālas infrastruktūras vai kad centienu apvienošana starptautiskā mērogā var novērst transporta sistēmas vājās vietas (piemēram, zemu inovāciju līmeni attiecībā uz infrastruktūru ES-12 valstīs) un mazināt pētniecības ieguldījumu riskus, ieviest kopējus standartus un standartizāciju un saīsināt laiku līdz pētniecības rezultātu ieviešanai tirgū.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 7. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pētniecības un inovācijas pasākumi ietver vairākas iniciatīvas, kas aptver visu inovācijas ķēdi. Vairāki pasākumi ir īpaši vērsti uz to, lai palīdzētu ieviest rezultātus tirgū — šim mērķim atbilst programmatiska pieeja pētniecībai un inovācijai, demonstrējumu projekti, tirgus apguves pasākumi un atbalsts standartizācijai, reglamentācijai un novatoriskām iepirkuma stratēģijām. Turklāt ieinteresēto personu līdzdalības un speciālo zināšanu izmantošana palīdzēs aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecības rezultātiem un to izmantošanu transporta nozarē.	Pētniecības un inovācijas pasākumi ietver dažādas iniciatīvas, kas aptver visu inovācijas ķēdi un ievēro integrētu pieeju inovatīviem transporta risinājumiem, sākot no inovācijām saistībā ar transportlīdzekļiem līdz infrastruktūrām, kā arī transporta sistēmām. Vairāki pasākumi ir īpaši vērsti uz to, lai palīdzētu ieviest rezultātus tirgū — šim mērķim atbilst programmatiska pieeja pētniecībai un inovācijai, demonstrējumu projekti, tirgus apguves pasākumi un atbalsts standartizācijai, reglamentācijai un novatoriskām iepirkuma stratēģijām. Turklāt ieinteresēto personu līdzdalības un speciālo zināšanu izmantošana palīdzēs aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecības rezultātiem un to izmantošanu transporta nozarē.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts – 8. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā videi nekaitīgākai, viedākai un integrētākai transporta sistēmai būtiski veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu un pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanu. Šie pasākumi atbalstīs Baltās grāmatas par transporta politiku īstenošanu, kuras mērķis ir izveidot vienotu Eiropas Transporta telpu. Tie arī veicinās to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti pamatiniciatīvās “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”.	Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā videi nekaitīgākai, viedākai un integrētākai uzticamai transporta sistēmai būtiski veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu un pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanu. Šie pasākumi atbalstīs Baltās grāmatas par transporta politiku īstenošanu, kuras mērķis ir izveidot vienotu Eiropas Transporta telpu. Tie arī tiks izmantoti to politikas mērķu sasniegšanā, kas noteikti pamatiniciatīvās “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Tiks veikti arī pasākumi, lai nodrošinātu kohēziju ar citām šo programmu daļām. jo īpaši izveidojot zināšanu un inovāciju kopienu pilsētu mobilitātei un progresīvām pilsētām.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – a punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Resursu ziņā efektīvs un videi nekaitīgs transports	(a) Resursu ziņā efektīvs un videi un sabiedrības veselībai nekaitīgs transports
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums I pielikums – III. daļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – a punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir līdz minimumam samazināt transporta ietekmi uz klimatu un vidi, uzlabojot tā efektivitāti dabas resursu izmantošanā un mazinot tā atkarību no fosilā kurināmā.	Mērķis ir līdz minimumam samazināt transporta ietekmi uz klimatu un vidi, kā arī iedzīvotāju veselību, uzlabojot tā kvalitāti, efektivitāti un lietderību dabas resursu izmantošanā un mazinot tā atkarību no fosilā kurināmā, vienlaikus dažādojot degvielas apgādes avotus.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – a punkts – 2. daļa2
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumus vērš uz to, lai samazinātu resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu transportlīdzekļu efektivitāti, paātrinātu jaunas paaudzes elektrisko transportlīdzekļu un citu zema vai nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu, tostarp ieviešot būtiskus jauninājumus dzinēju, akumulatoru un infrastruktūras tehnoloģijās, izpētītu un izmantotu alternatīvu degvielas veidu un novatorisku un efektīvāku piedziņas sistēmu potenciālu, ieviešot intelektiskās transporta sistēmas un viedu aprīkojumu, kā arī palielinātu pieprasījuma pārvaldības un sabiedriskā transporta un nemotorizēta transporta izmantošanu, jo īpaši pilsētu teritorijās.	Vispirms pasākumus vērš uz to, lai samazinātu resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu visa veida transportlīdzekļu energoefektivitāti, paātrinātu jaunas paaudzes elektrisko transportlīdzekļu un citu zema vai nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transportlīdzekļu (piemēram, elektro un hibrīda vai ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu, ar to domājot ne tikai vieglo automašīnu, bet arī elektrovelosipēdu, tramvaju un vilcienu) izstrādi un ieviešanu, tostarp ieviešot būtiskus jauninājumus dzinēju, akumulatoru un infrastruktūras tehnoloģijās un izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus dzelzceļa, ūdens un gaisa transportā. Vēl ir nepieciešama ar minētajām inovācijām saistīta atkritumu apsaimniekošanas politika.
	Turklāt inovācija jāvērš uz to, lai nodrošinātu zema vai nulles līmeņa emisijas visos transporta veidos, tostarp izstrādājot un izmantojot milzīgo potenciālu, kas piemīt alternatīvajiem un ilgtspējīgajiem degvielas veidiem, kā arī attīstot novatorisku un efektīvāku piedziņas sistēmu potenciālu, strādājot pie degvielas sistēmu, transportlīdzekļu svara un aerodinamikas optimizācijas, kā arī pie izstrādes un infrastruktūras, un optimizējot infrastruktūru izmantošanu, pielietojot intelektiskās transporta sistēmas un viedu aprīkojumu. Ir svarīgi palielināt sabiedriskā transporta un nemotorizēta transporta un intermodālu mobilitātes ķēžu (kājām un ar velosipēdu, automobiļu koplietojuma, publiskās un kolektīvās mobilitātes) izmantošanu, jo īpaši pilsētu teritorijās.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – a punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Visbeidzot, jau pirms daudziem gadiem tika pierādīts, ka mehānisko transportlīdzekļu emisijas ietekmē iedzīvotāju veselību. Tāpēc daļiņu emisiju samazināšanai arī turpmāk ir jābūt prioritāram Eiropas Savienības mērķim transporta jomā. Tādēļ ir svarīgi īstenot šo politiku, jo īpaši pievēršoties alternatīvu degvielu izstrādāšanai. Turklāt ir svarīgi ieguldīt līdzekļus novatoriskos risinājumus, lai samazinātu trokšņa radīto piesārņojumu un sajūtamās vibrācijas. Alternatīvu degvielu izstrādāšana un novatoriski risinājumi trokšņa u vibrācijas piesārņojuma samazināšanai palīdzēs samazināt kaitīgās emisijas un uzlabot kopienas labklājību.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – a punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ir jāizstrādā pieeja un risinājumi inovatīvai, pārredzamai un modernai pilsētu mobilitātes sistēmai, ņemot vērā demogrāfiskās un sociālās problēmas, kā arī priekšlikumi dažādu transporta veidu (tostarp nemotorizētā transporta) līdzāspastāvēšanai pilsētas teritorijās, un saiknes ar tīklu.
Pamatojums
Šis grozījums būtu jāiekļauj jaunā punktā, ko atzinuma sagatavotāja ir ierosinājusi 18. grozījumā, ieviešot jaunu zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) pilsētu mobilitātei un progresīvām pilsētām.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums I pielikums – III. daļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – a punkts – 2.a daļa (jauna))
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tādējādi daļiņu un trokšņa emisiju samazināšanai arī turpmāk ir jābūt prioritāram Eiropas Savienības mērķim transporta jomā. Tādēļ ir svarīgi ievērot attiecīgo politiku, īpašu uzmanību pievēršot alternatīvo degvielas veidu, infrastruktūru un intelektisko transporta sistēmu izstrādāšanai.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – b punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir saskaņot augošās mobilitātes vajadzības ar uzlabotām transporta plūsmām, ieviešot novatoriskus risinājumus integrētām, iekļaujošām, drošām, nekaitīgām un stabilām transporta sistēmām.	Mērķis ir saskaņot augošās mobilitātes vajadzības ar uzlabotām transporta plūsmām, ieviešot novatoriskus risinājumus integrētām, intermodālām, iekļaujošām, pieejamām, drošām, nekaitīgām un stabilām transporta sistēmām, neaizmirstot par kvalitatīvas, novatoriskas un intermodālas infrastruktūras nozīmi.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – b punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu pieejamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, veicinot integrētu transportu un loģistiku “no durvīm līdz durvīm”, uzlabotu intermodalitāti un viedu plānošanas un pārvaldības risinājumu izmantošanu un ievērojami samazinātu avāriju skaitu un drošības apdraudējumu ietekmi.	Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu pieejamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, veicinot integrētu un pilnībā intermodālu transportu, infrastruktūru un loģistiku “no durvīm līdz durvīm”, uzlabotu intermodalitāti un viedu plānošanas un pārvaldības risinājumu izmantošanu un ievērojami samazinātu avāriju skaitu un drošības apdraudējumu ietekmi.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – b punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu pieejamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, veicinot integrētu transportu un loģistiku “no durvīm līdz durvīm”, uzlabotu intermodalitāti un viedu plānošanas un pārvaldības risinājumu izmantošanu un ievērojami samazinātu avāriju skaitu un drošības apdraudējumu ietekmi.	Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu pieejamību un savietojamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, galvenokārt novēršot vājās vietas (t.i., zemo inovāciju līmeni infrastruktūrā, kas vērojams plašās Eiropas teritorijās, un reģionālās un mazapjoma aviācijas trūkumu) un veicinot lietotāju transportu, atbalstot integrētu “no durvīm līdz durvīm” transportu un loģistiku, izstrādātu intelektiskus transporta lietojumus un sistēmas satiksmes pārvaldībai, integrētai biļešu pārdošanai, informācijai par ceļojumiem un maksājumiem un paātrinātu intermodālu risinājumu ieviešanu pasažieriem, pielāgotu ceļu infrastruktūru neaizsargātiem ceļu lietotājiem un novecojošās sabiedrības daļas vajadzībām; noteiktu labumus, ko ITS un kooperatīvās sistēmas var dot infrastruktūras drošības pārvaldībā, un lai ievērojami samazinātu avāriju skaitu (t.i., uzlabojot saziņu starp infrastruktūru, ceļu pārvaldītājiem un transportlīdzekļiem, izmantojot intelektiskās sistēmas, kā arī labāk izprotot ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību, lai uzlabotu tehnoloģiskos transportlīdzekļos uzstādāmos risinājumus un primāro un sekundāro ceļu satiksmes drošību, izstrādājot ITS ceļu lietotājiem, galveno uzmanību pievēršot tādām riska grupām kā divriteņu transportlīdzekļu vadītāji, velosipēdisti un gājēji) un drošības apdraudējumu ietekmi (piemēram, izstrādājot uzticamas sistēmas apdraudējuma noteikšanai aviācijā un jūras drošības reģistrācijas ierīces).
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – ba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) Jāpievēršas drošības vajadzībām, lai saglabātu līdzsvaru starp risinājumiem, kuros tiek izmantotas augstās tehnoloģijas, un pārējiem risinājumiem, tostarp novatoriskiem ceļu dizainiem un izpildes tehnoloģijām.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – bb punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb) Komisijai jāmudina dalībvalstis pārraudzīt normālo satiksmi, izmantojot darbības rādītāju kopumu.
Pamatojums
ES jau vāc datus par avāriju iznākumiem un avāriju apstākļiem. Tomēr nepietiek tikai pārraudzīt valstu darbības rezultātus, pamatojoties vienīgi uz sadursmju rezultātiem, tāpēc šī pārraudzība jāpaplašina.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – bc punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bc) Vienam no drošības pārvaldības mērķiem jābūt drošai iešanai un braukšanai ar velosipēdu, ko atbalstītu ar jaunām novatoriskām pieejām saistīta pētniecība un izstrāde.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – c punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir nostiprināt Eiropas transportlīdzekļu ražošanas nozaru un saistīto pakalpojumu konkurētspēju un kvalitāti.	Mērķis ir nostiprināt Eiropas transportlīdzekļu ražošanas nozaru un saistīto pakalpojumu konkurētspēju un kvalitāti, ņemot vērā pieaugošo nepieciešamību rast novatoriskus transporta risinājumus, jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstīs. Tā kā konkurence arvien pieaug, pētniecības un inovācijas darbības veicinās izaugsmi un augsti kvalificētu darbavietu radīšanu Eiropas transporta nozarē, ļaujot šai nozarei saglabāt vadošo lomu jaunu tehnoloģiju izstrādē un samazināt pašreizējo ražošanas procesu izmaksas.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – c punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumus vērš uz to, lai attīstītu novatorisku transporta veidu jauno paaudzi un sagatavotos nākamajai paaudzei, izstrādājot jaunas koncepcijas un dizainprojektus, viedas vadības sistēmas un sadarbspējīgus standartus, efektīvus ražošanas procesus, saīsinot izstrādes laikus un samazinot aprites cikla izmaksas.	Pasākumus vērš uz to, lai attīstītu novatorisku transporta veidu un transporta sistēmu jauno paaudzi un strādātu pie jaunām koncepcijām un dizainprojektiem ar mērķi izstrādāt šādu transporta veidu. Būs jāizstrādā arī viedas vadības sistēmas un sadarbspējīgi standarti, intelektiski transporta pakalpojumi, intelektiskas intermodālas infrastruktūras un efektīvi ražošanas un pārstrādes procesi un jāpanāk īsāki izstrādes laiki, kā arī jāsamazina aprites cikla izmaksas.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – ca punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) Viedā loģistika
	Mērķis ir saskaņot jauno patēriņa modeļu attīstību ar efektīvu resursu piegādes ķēdi un optimālu pēdējo jūdzi kravu piegādē.
	Darbības vērš uz to, lai labāk izprastu jauno un turpmāko patēriņa modeļu, kā arī pilsētu kravu loģistikas, satiksmes un sastrēgumu ietekmi; izstrādātu jaunus IT un pārvaldības līdzekļus loģistikas jomā, uzlabojot reālā laika informācijas sistēmas; pārvaldītu, izsekotu un reģistrētu kravas plūsmas, kā arī uzlabojot integrāciju un sakarus ar transportlīdzekli un infrastruktūru; izstrādātu netradicionālas sistēmas preču izplatīšanai; izstrādātu konkurētspējīgus jauktu transportsistēmu pārvadājumu risinājumus piegādes ķēdei un loģistikas platformām, kas uzlabo kravas plūsmas.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – d punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu izpratni par sociālekonomiskajām norisēm un perspektīvām, kas saistītas ar transportu, un nodrošinātu politikas veidotājiem uz faktiem balstītus datus un analīzi.	Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu izpratni par sociālekonomiskajām norisēm un perspektīvām, kas saistītas ar transportu, un nodrošinātu politikas veidotājiem uz faktiem balstītus datus un analīzi. Te ietilpst arī transporta un mobilitātes nozares liberalizēšana, piemēram, nepieciešamība labāk saprast dzelzceļa liberalizēšanas ietekmi uz pakalpojumu kvalitāti, vidi un darbinieku sociālajām interesēm. Turklāt, plānojot transporta politiku, būtu jāpievērš uzmanība ilgtspējības mērķu un sociālo vajadzību saskaņošanai, lai jo īpaši izvairītos no sociālās nevienlīdzības saistībā ar mobilitāti un uzlabotu neaizsargāto lietotāju situāciju.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – da punkts (jauns) – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) Zināšanu un inovāciju kopiena pilsētu mobilitātei un progresīvām pilsētām
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – da punkts (jauns) – 1. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Eiropas sabiedrībā, kas kļūst aizvien urbanizētāka, pilsētu mobilitāte būs būtisks problēmjautājums nākamajās desmitgadēs. Tas nav viegls uzdevumus saistībā gan ar ekonomiku un darbavietām, gan arī ar pilsētās dzīvojošu cilvēku dzīves kvalitāti.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – da punkts (jauns) – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šajā saistībā ir atbilstīgi izveidot un veicināt ZIK pilsētu mobilitātes jomā. Minētajā ZIK apvienotajām mācību iestādēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem būtu jāsadarbojas ilgtspējīgas mobilitātes izstrādē, balstot to uz efektīvām loģistikas ķēdēm pasažieru un preču pārvadāšanai pilsētu rajonos un aglomerācijā. Tās mērķis būs samazināt satiksmi, negadījumu skaitu, atmosfēras un trokšņa radīto piesārņojumu, kā arī stiprināt iekšējo tirgu.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – da punkts (jauns) – 3. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pilsētu mobilitātes un intelektiska transporta tīkla attīstībai būtu jāsekmē izmaiņas transporta lietotāju uzvedībā, dodot priekšroku ilgtspējīgai mobilitātei un ilgtspējīgiem transporta veidiem. Tāpēc ir svarīgi izveidot drošas infrastruktūras gājējiem un riteņbraucējiem, jo īpaši pilsētās un starp pilsētām, kā arī stiprināt transporta pakalpojumu sadarbspēju.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Nathalie Griesbeck 19.12.2011
Izskatīšana komitejā	10.7.2012	17.9.2012
Pieņemšanas datums	18.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 4 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Erik Bánki, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Marian-Jean Marinescu, Mike Nattrass, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Spyros Danellis, Nathalie Griesbeck, Zita Gurmai, Anna Rosbach, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Lövin

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (4.10.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Oldřich Vlasák

ĪSS PAMATOJUMS

Ņemot vērā Eiropas Savienības zinātniskās un pētniecības vajadzības, priekšlikums regulai par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” ir kvalitatīvs pamats, kas vienlaikus nodrošina noteiktu sinerģiju ar kohēzijas politiku.

Grozījumi galvenokārt ir saistīti ar pasākumiem, lai veicinātu priekšlikumā nepietiekami atspoguļoto reģionu, pilsētu un vietējo kopienu attīstību un līdzdalību, neskatoties uz to, ka Komisija ir lūgusi dalībvalstis šos pasākumus iekļaut nākamā plānošanas perioda darbību programmās pētniecības jomā.

Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu arī vairāk jāņem vērā ES ģeogrāfiskā dažādība un jāatbalsta pētniecības iniciatīvas visās dalībvalstīs, tādējādi pastiprinot zinātnes un pētniecības politikas reģionālo aspektu. Šajā saistībā būtu jāstiprina teritoriālā un transnacionālā dimensija.

Tiek apskatīta arī īpaša problēma saistībā ar pētnieku personīgajiem izdevumiem un līdzdalību starptautiskās pētnieku grupās; dažādos reģionos situācija šajā jomā ir atšķirīga, un dažiem reģioniem tas rada šķēršļus, jo īpaši tiem, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palielināt savu konkurētspēju, tostarp rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.	(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģiju brīva aprite, un palielināt Savienības katra reģiona un visas Savienības, tostarp tās rūpniecības, konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Viens no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.	(15) Viens no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu augstskolas, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus, publiskās pētniecības un inovāciju aģentūras, sociālās ekonomikas organizācijas un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.
Pamatojums
Dažās dalībvalstīs pētniecības un inovācijas pasākumi tiek veikti sadarbībā ar publiskajām iestādēm, taču neiesaistot augstskolas vai izglītības iestādes. Ar šo grozījumu tiek precizēts, ka regula attiecas arī uz šādiem pētniecības un inovācijas pasākumiem. Otrkārt, ir svarīgi dot iespēju iesaistīt sociālās ekonomikas partnerus, īpaši sociālās inovācijas jomā.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Eiropas reģionālajām un vietējām iestādēm ir nozīmīga loma Eiropas pētniecības telpas izveidē un Savienības dažādo finanšu instrumentu efektīvas koordinācijas nodrošināšanā. Jo īpaši tām būtu jāsekmē saikne starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un struktūrfondiem attiecībā uz reģionālajām inovācijas stratēģijām, kuru pamatā ir pārdomāta specializācija. Arī reģioniem ir būtiska loma pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanā un piemērošanā, nodrošinot papildu finansējuma iespējas, tostarp publiskā sektora līgumus.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pasākumos.	(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, pamatprogramma „Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta ar ietekmīgu informācijas kampaņu, kas paredzēta pilsoņiem un pilsoniskajai sabiedrībai par pētniecības un inovācijas jautājumiem, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, veicinot pētniecības un inovācijas pasākumus arī mazākās augstskolās un pētniecības centros, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pasākumos.
Pamatojums
Pārdomāti specializējoties, daudzas nelielas Eiropas augstskolas šodien ir kļuvušas par izcilības centriem. Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”dēļ šīm universitātēm nevajadzētu būt neizdevīgākā stāvoklī.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.	(22) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā un jāveicina jaunu darba vietu rašanās šajā jomā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.	(24) Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro cilvēktiesības un ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansētajās pētniecības darbībās būtu jāievēro dalībvalstu tiesību normas un prakse. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Eiropas Komisija tieši neprasa izmantot cilvēka embrija cilmes šūnas. Cilvēka — pieauguša vai embrija — cilmes šūnu izmantošana, ja tāda notiek, ir atkarīga no zinātnieku sprieduma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt, un tai piemēro stingru ētikas pārbaudi. Nedrīkstētu finansēt tādus ar cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu saistītus projektus, kam nav saņemti vajadzīgie apstiprinājumi no dalībvalstīm. Nedrīkstētu finansēt darbības, kas ir aizliegtas visās dalībvalstīs. Tāpat nedrīkstētu finansēt tādu darbību, kas ir aizliegta konkrētajā dalībvalstī.	(25) Būtu jāpievērš uzmanība ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstu tiesību aktiem attiecībā uz pētniecību, kurā izmanto cilvēka embrijus un cilvēka embrionālās cilmes šūnas. Savienības pētniecības politikas dēļ nevajadzētu saskaņot dalībvalstu tiesību aktus. Komisijai būtu jāatceras savs paziņojums attiecībā uz Septīto pamatprogrammu, ka tā turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs regulatīvajai komitejai projektu priekšlikumus, kuros paredzēts iznīcināt cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai¹. Juridiskās noteiktības un nepārtrauktības labad šādas saistības būtu jāiekļauj šajā regulā.
	__________________
	¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumam Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem pievienotās Komisijas deklarācijas „Par 6. pantu” 12) punkts (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.	(26) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un jāpanāk sinerģija ar Kopīgo noteikumu regulā paredzēto Kohēzijas fondu, lauku attīstības politiku un jūrlietu un zivsaimniecības politiku, izmantojot reģionālās partnerības, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu, reģionālās un vietējās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā. Sinerģijai nevajadzētu izpausties vienīgi kā papildu finansējumam projektiem, jo nozīmīgs sinerģijas veids varētu būt arī profesionālo attiecību izveidošana, spēju attīstīšana un jo īpaši zinātības nodošana. Atbilstoša saikne ar kohēzijas politikas fondiem un koordinēta darbība palīdzēs samazināt pētniecības un inovāciju plaisu Eiropas Savienībā, ņemot vērā īpatnības, kas ir LESD 174. un 349. pantā un 355. panta 1. punktā minētajiem reģioniem.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā–publiskā sektora partnerības, ar valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.	(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā–publiskā sektora partnerības, ar valstu, reģionālām un vietējām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.
Pamatojums
Dažās dalībvalstīs pētniecības un inovācijas pasākumi tiek veikti sadarbībā ar valsts iestādēm, taču neiesaistot universitātes vai izglītības iestādes. Ar šo grozījumu tiek precizēts, ka regula attiecas uz šādiem pētniecības un inovācijas pasākumiem.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28a) Komisijai būtu jāmudina reģionu ieinteresētās personas izstrādāt reģionālās stratēģijas, kurās atspoguļotos konkrētu reģionu vajadzības, lai ES līmenī apvienotu pastāvošās publiskā vai privātā finansējuma formas. Atbilstīgi pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāpieņem šo stratēģiju pasākumi, aktīvāk iesaistot reģionālās un vietējās iestādes fondu izveidē un īstenošanā, kā arī pētniecības un inovācijas programmās, kam ir izšķiroša nozīme, jo vienas un tās pašas attīstības stratēģijas nav iespējams piemērot visiem reģioniem.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 28.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28b) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāpanāk spēcīgs teritoriālais un transnacionālais aspekts. Šai programmai būtu jānodrošina apmaiņa starp Eiropas pētniecības un inovāciju politiku un reģionāliem un vietējiem dalībniekiem, kas īsteno šo politiku uz vietas.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas un nodrošinot Eiropas ilgtspējīgu izaugsmes un konkurētspēju ilgtermiņā.	Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis publisko un privāto ieguldījumu piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas, veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un nodrošinot Eiropas ilgtspējīgu izaugsmes un konkurētspēju ilgtermiņā.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot maksimālo ieguldījumu no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” EUR 3194 miljonu apmērā, kā noteikts II pielikumā. Pirmo piešķīrumu EUR 1542 miljonu apmērā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam nodrošina pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļai. Otro piešķīrumu nodrošina EUR 1652 miljonu apmērā ar iespēju to pārskatīt saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Šo papildu summu sniedz proporcionāli, kā norādīts II pielikumā, no summas, kas atvēlēta konkrētajam mērķim „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” saskaņā ar prioritāti „Vadošā loma rūpniecībā”, kura noteikta 2. punkta b) apakšpunktā, un summas, kas atvēlēta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajai prioritātei „Sabiedrības problēmu risināšana”.	Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot minimālo ieguldījumu no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” 3,64 procentu apmērā no kopējā budžeta, kas noteikts II pielikumā.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnībā ņem vērā arī Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju un Eiropas inovācijas partnerību izstrādāto pētniecības un inovācijas dienaskārtību aspektus.	2. Pilnībā ņem vērā arī Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju un Eiropas inovācijas partnerību izstrādāto pētniecības un inovācijas dienaskārtību aspektus ar nosacījumu, ka šīs dienaskārtības ir izstrādātas, apspriežoties ar plašu ekspertu un ieinteresēto personu loku.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Starp pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.	1. Starp pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, pētniecības par Eiropas tiesību sistēmām attīstīšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, ētiski atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai, ļaujot veikt pētniecības un inovācijas darbības arī mazākos vietējos un reģionālos pētniecības centros, un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai, kā arī tehnoloģiskās atkarības no trešām valstīm samazināšanai.
Pamatojums
Pārdomāti specializējoties, daudzas nelielas Eiropas augstskolas šodien ir kļuvušas par izcilības centriem. Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”dēļ šīm augstskolām nevajadzētu būt neizdevīgākā stāvoklī.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 15.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	15.a pants
	Pētnieku karjeras iespējas
	Pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. xx/2013 [Dalības noteikumi], lai Eiropas Pētniecības telpas kontekstā stiprinātu pētnieku kopējo darba tirgu un palielinātu pētnieku karjeras pievilcību Savienībā, ņemot vērā, ka lielākajai daļai šīs programmas pasākumu ir transnacionāls raksturs.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības finansējuma programmas, tostarp struktūrfondi.	Pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības finansējuma programmas, tostarp struktūrfondi, un īpašas atbalsta un kompensācijas programmas un pasākumi, kas ir daļa no reģionālās un kohēzijas politikas. Struktūrfondu un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” sinerģija un savstarpējā papildināmība sniedz ierosmi pētniecības un attīstības sektora reģionālajām ieinteresētajām personām piedalīties pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” programmās un izplatīt šo programmu rezultātus reģionālajos un pārreģionālajos tirgos. Nozīmīgs šo stratēģiju elements ir valstu un reģionālo dalībnieku pētniecības un inovācijas spēju stiprināšana saistībā ar pārdomātas specializācijas stratēģijām un mērķi izveidot „kāpnes uz izcilību”, kuram ir jābūt vienam no to galvenajiem elementiem. Attiecīgajās sinerģijās ņem vērā ārpus programmu jomas notiekošo darbību īpašos apstākļus, jo īpaši attiecībā uz atbalsta apjomu šai sadarbībai, kā tas ir definēts Kopīgo noteikumu regulā.
Pamatojums
Konsekvences un efektivitātes dēļ vajadzētu nodrošināt, ka pamatprogramma „Apvārsnis 2020” un Savienības finansēšanas programmas, kas ir daļa no struktūrfondiem, tostarp specifiskas programmas un pasākumi, viena otru papildina.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.	1. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu aizvien lielāku privātā sektora, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), dalību pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” un ieguvumus no tās inovācijām.
	Tas ietver:
	a) atbalstu visos pētniecības cikla posmos, sākot ar prototipa izveidi un beidzot ar projekta pilnīgu īstenošanu, lai tie varētu īstenot savu potenciālu pētniecības jomā;
	b) īpašu atbalstu intelektuālā īpašuma tiesību jomā saistībā ar atvērtiem inovāciju projektiem;
	c) atbalsta pasākumus, lai palīdzētu samazināt subsīdiju maksājumu kavējumus, jo naudas plūsma joprojām ir svarīgākā MVU problēma;
	d) atbalsta pasākumus izpratnes paaugstināšanas pasākumiem MVU.
	Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic privātā sektora un jo īpaši MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Konkrētā mērķa „Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” ietvaros, kā noteikts I pielikuma II daļas 1. punktā, un katra konkrētā mērķa ietvaros prioritātē „Sabiedrības problēmu risināšana”, kā noteikts I pielikuma III daļas 1.–6. punktā, īsteno īpašas darbības. Šādas īpašās darbības izpaužas kā specializēts MVU instruments, kas ir vērsts uz visu veidu MVU, kuriem ir inovatīvais potenciāls, un tās īsteno saskaņoti un pielāgo MVU vajadzībām, kas noteiktas konkrētajam mērķim “Inovācija MVU” veltītajā iedaļā I pielikuma II daļas 3.3. punkta a) apakšpunktā.	2. Konkrētā mērķa „Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” ietvaros, kā noteikts I pielikuma II daļas 1. punktā, un katra konkrētā mērķa ietvaros prioritātē „Sabiedrības problēmu risināšana”, kā noteikts I pielikuma III daļas 1.–6. punktā, īsteno īpašas, MVU paredzētas darbības. Šādas īpašās darbības izpaužas cita starpā kā specializēts MVU instruments, kas ir vērsts uz visu veidu MVU, kuriem ir inovatīvais potenciāls, un tās īsteno saskaņoti un pielāgo MVU vajadzībām, kas noteiktas konkrētajam mērķim “Inovācija MVU” veltītajā iedaļā I pielikuma II daļas 3.3. punkta a) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Paredzams, ka integrētā pieeja, kas izklāstīta 1. un 2. punktā, ļaus aptuveni 15 % no kopējā apvienotā budžeta, kas paredzēts konkrētajam mērķim „Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un prioritātei „Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēt MVU.	3. Integrētā pieeja, kas izklāstīta 1. un 2. punktā, ļauj ievērojamu daļu no kopējā apvienotā budžeta, kas paredzēts konkrētajam mērķim „Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un prioritātei „Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēt MVU. Paredzams, ka privātā sektora saņēmēji saņems ievērojamu daļu no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” kopējā budžeta.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” var īstenot ar publiskā-privātā sektora partnerību starpniecību, ja visi attiecīgie partneri apņemas atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai risināt īpašas sabiedrības problēmas.	1. Pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” var īstenot ar publiskā-privātā sektora partnerību starpniecību, ja visi attiecīgie partneri apņemas atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai risināt īpašas sabiedrības problēmas. Tas ir jāpanāk, sniedzot atbalstu reģionu, pilsētu un citu ieinteresēto personu, tostarp kultūras, zinātnes un pētniecības iestāžu, tīkliem, sadarbībai un pieredzes apmaiņai.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īpašu uzmanību pievērš kopīgām plānošanas ierosmēm dalībvalstu starpā.	Īpašu uzmanību pievērš kopīgām plānošanas ierosmēm dalībvalstu starpā, un šajās iniciatīvās attiecīgā gadījumā var piedalīties Eiropas Savienības reģioni un pilsētas.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Savienībai piedaloties programmās, kuras uzņēmušās vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu.	(b) Savienībai piedaloties programmās, kuras uzņēmušās vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu, piedaloties vietējām un reģionālajām iestādēm.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu īstenošanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju par tādiem transversāliem jautājumiem kā ilgtspēja un klimata pārmaiņas, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu.	1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu īstenošanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju par tādiem transversāliem jautājumiem kā ilgtspēja un klimata pārmaiņas, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu, MVU un privātā sektora līdzdalību.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētais mērķis ir veicināt pilnīgi jaunu tehnoloģiju izstrādi, izpētot jaunas un augsta riska idejas, kuru pamatā ir zinātnes pamatatziņas. Nodrošinot elastīgu atbalstu uz mērķi un sadarbību vērstai starpdisciplīnu pētniecībai dažādā mērogā un ieviešot novatorisku pētniecības praksi, mērķis ir apzināt un īstenot iespējas radīt ilgtermiņa ieguvumu pilsoņiem, ekonomikai un sabiedrībai.	Konkrētais mērķis ir veicināt pilnīgi jaunu tehnoloģiju izstrādi, izpētot jaunas un augsta riska idejas, kuru pamatā ir zinātnes pamatatziņas. Nodrošinot elastīgu atbalstu uz mērķi un sadarbību vērstai starpdisciplīnu pētniecībai dažādā mērogā un ieviešot novatorisku pētniecības praksi, mērķis ir apzināt un īstenot iespējas radīt ilgtermiņa ieguvumu pilsoņiem, ekonomikai un sabiedrībai. Pārdomātas specializācijas platformām šajā jomā ir galvenā loma, īpaši attiecībā uz tīklu veidošanu un attīstību, informācijas apmaiņu, sadraudzības shēmām un atbalstu pētniecības un inovāciju politikas virzieniem.
Pamatojums
Pārdomātas specializācijas platformām ir būtiski svarīga loma attiecībā uz informācijas apmaiņu, starpdisciplināru sadarbību un pētniecības pielāgošanu daudzlīmeņu mērķiem, izmantojot inovatīvas metodes.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 1.3.3. punkts – e apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dizaina lietošana un konverģējošu tehnoloģiju attīstīšana, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, tostarp tādu materiālu saglabāšana, kam ir vēsturiska vai kultūras vērtība.	Dizaina lietošana un konverģējošu tehnoloģiju attīstīšana, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tādu mehānismu novērtēšana un izpratne, ar kuriem tiek radīts kaitējums kultūras mantojumam. Progresīvu metožu un tehnoloģiju izstrāde ar nolūku aizsargāt un saglabāt kultūras mantojumu. Vēsturisku objektu un pilsētu kultūras mantojuma iekļaušana un saprātīgas apsaimniekošanas nodrošināšana.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2. punkts – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika	2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, ūdens, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība, akvakultūra, bioekonomika un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana;
Pamatojums
Dabas resurss ūdens, akvakultūra un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana ir saistītas jomas, kas būtu jāiekļauj prioritāšu sarakstā.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ilgtspējīgam izejvielu piedāvājumam un to resursefektīvai pārvaldībai, tostarp to izpētes, ieguves, pārstrādes, atkārtotas izmantošanas, otrreizējas pārstrādes un aizstāšanas pārvaldībai, ir svarīga nozīme mūsdienu sabiedrības un tās ekonomikas darbībā. Tādas Eiropas nozares kā būvniecība, ķīmiskā rūpniecība, autobūve, aviācija, iekārtas un aprīkojums, kuru kopējā radītā pievienotā vērtība ir apmēram EUR 1,3 triljoni un kuras nodrošina darbu apmēram 30 miljoniem cilvēku, ir ļoti atkarīgas no izejvielu pieejamības. Tomēr Savienības apgādē ar izejvielām arvien biežāk rodas problēmas. Turklāt Savienība ir īpaši atkarīga no stratēģiski svarīgu izejvielu importa, ko satraucošā tempā sāk ietekmēt tirgus traucējumi. Savienībai joprojām ir pieejamas vērtīgas minerālu iegulas, kuru izpēti un ieguvi ierobežo atbilstošu tehnoloģiju trūkums un kavē pieaugošā globālā konkurence. Ņemot vērā izejvielu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējai, ekonomikai un lietojumiem novatoriskos produktos, izejvielu ilgtspējīgs piedāvājums un resursefektīva pārvaldība ir svarīga Savienības prioritāte.	Ilgtspējīgam izejvielu piedāvājumam un to resursefektīvai pārvaldībai, tostarp to izpētes, ieguves, pārstrādes, atkārtotas izmantošanas, otrreizējas pārstrādes un aizstāšanas pārvaldībai, ir svarīga nozīme mūsdienu sabiedrības un tās ekonomikas darbībā. Tādas Eiropas nozares kā būvniecība, ķīmiskā rūpniecība, autobūve, aviācija, iekārtas un aprīkojums, kuru kopējā radītā pievienotā vērtība ir apmēram EUR 1,3 triljoni un kuras nodrošina darbu apmēram 30 miljoniem cilvēku, ir ļoti atkarīgas no izejvielu pieejamības. Tomēr Savienības apgādē ar izejvielām arvien biežāk rodas problēmas. Savienībai ir pieejamas vērtīgas minerālu iegulas, kuru izpēti un ieguvi ierobežo atbilstošu tehnoloģiju un transporta infrastruktūras trūkums. Ņemot vērā izejvielu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējai, ekonomikai un lietojumiem novatoriskos produktos, izejvielu ilgtspējīgs piedāvājums un resursefektīva pārvaldība ir svarīga Savienības prioritāte. Piekļuve Eiropas izejvielu avotiem, kas bieži vien ir ģeogrāfiski attālos apgabalos, joprojām rada problēmas rūpniecības nozarēm, kas atkarīgas no šādu izejvielu drošas piegādes. Turklāt Savienība ir ļoti atkarīga no stratēģiski svarīgu izejvielu importa, ko satraucošā tempā sāk ietekmēt tirgus traucējumi.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 5. punkts – 5.3. apakšpunkts – c punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir uzlabot pamatzināšanas par izejvielām un izstrādāt novatoriskus risinājumus rentablai un videi nekaitīgai izejvielu izpētei, ieguvei, pārstrādei, otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai un to aizstāšanai ar ekonomiski izdevīgām alternatīvām, kam ir mazāka ietekme uz vidi. Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu pamatzināšanas par izejvielu pieejamību, veicinātu izejvielu ilgtspējīgu piedāvājumu un izmantošanu, rastu alternatīvas kritiski vajadzīgām jaunām izejvielām un uzlabotu sabiedrības izpratni un prasmes attiecībā uz izejvielām.	Mērķis ir uzlabot pamatzināšanas par izejvielām un izstrādāt novatoriskus risinājumus rentablai un videi nekaitīgai izejvielu izpētei, ieguvei, pārstrādei, otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai un to aizstāšanai ar ekonomiski izdevīgām alternatīvām, kam ir mazāka ietekme uz vidi. Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu pamatzināšanas par izejvielu pieejamību, veicinātu izejvielu ilgtspējīgu piedāvājumu un izmantošanu, rastu alternatīvas kritiski vajadzīgām jaunām izejvielām; uzlabotu sabiedrības izpratni un prasmes attiecībā uz izejvielām; izveidotu un stimulētu reģionālos un nacionālos izejvielu klasterus, risinātu loģistikas problēmas starp rūpniecību un izejvielu avotiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Oldřich Vlasák 26.1.2012
Pieņemšanas datums	18.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Victor Boştinaru, John Bufton, Alain Cadec, Ryszard Czarnecki, Francesco De Angelis, Rosa Estaràs Ferragut, Brice Hortefeux, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Ana Miranda, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Andrey Kovatchev, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Derek Vaughan

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (12.7.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Sandra Kalniete

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi programmu “Apvārsnis 2020”, jo uzskata, ka tā Eiropas Savienībai (ES) palīdzēs pārvarēt parādu krīzi un atjaunot izaugsmi, uzlabojot tās konkurētspēju.

Programma “Apvārsnis 2020” ES pētniecības un inovācijas finansējumu pirmo reizi apvieno vienā programmā. Programma “Apvārsnis 2020” ir vērsta uz zinātnes sasniegumu izmantošanu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radīs uzņēmējdarbības iespējas un uzlabos cilvēku dzīvi. Tās mērķis ir samazināt birokrātiju, vienkāršojot noteikumus un pieteikšanās procedūras, lai tādējādi piesaistītu vairāk zinātnieku un inovatīvu uzņēmumu.

Programma “Apvārsnis 2020” sāks darboties 2014. gada janvārī, un tās budžets laikposmam līdz 2020. gadam būs EUR 87,74 miljardi. Tā ir iedalīta trīs plašās daļās: 1) zinātnes izcilība; 2) vadošā loma rūpniecībā; 3) sabiedrības problēmu risināšana. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka AGRI komitejai galvenokārt vajadzētu koncentrēties uz trešo daļu, kura īpaši attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar lauksaimniecību. Trešā daļa ir iedalīta sešās jomās:

a) veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība (EUR 9,07 miljardi);

b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika (EUR 4,69 miljardi);

c) droša, tīra un efektīva enerģija (EUR 6,53 miljardi);

d) vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports (EUR 7,69 miljardi);

e) klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas (EUR 4,31 miljardi);

f) visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība (EUR 4,31 miljardi).

Attiecībā uz pārtikas nodrošinājuma un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomu atzinuma sagatavotāja uzsver, ka zinātniekiem ir aktīvi jāsadarbojas ar lauksaimniekiem, īpaši apspriežot pētniecības prioritātes, lai jaunos atklājumus izmantotu reālajā dzīvē. Ir svarīgi šādās diskusijās iesaistīt arī nevalstiskās organizācijas.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē to, ka, salīdzinājumā ar Septīto pamatprogrammu (FP7), budžeta līdzekļu apjoms, kas piešķirts ar lauksaimniecību saistītiem pētījumiem, ir ievērojami palielināts.

Tā kā pieprasījums pēc pārtikas Eiropā un visā pasaulē pieaug, atzinuma sagatavotāja īpaši vēlas vērst uzmanību uz nepieciešamību veicināt pētījumus par pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu. Ir svarīgi dabas resursus izmantot daudz efektīvāk.

AGRI komitejas viedokļu apmaiņas par programmu “Apvārsnis 2020” laikā tika norādīts, ka nav vajadzības samazināt birokrātiju, kas saistīta ar tās procedūrām. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šajā priekšlikumā Komisija ir ievērojami samazinājusi birokrātiju un padarījusi vieglāku pieteikšanās procesu.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka priekšlikums kopumā ir pārdomāts un ļoti labi sagatavots. Atzinuma sagatavotāja aicina kolēģus šī priekšlikuma pārskatīšanu veikt rūpīgi un cer, ka programma sāks darboties 2014. gada 1. janvārī, lai līdz ar jaunā gada iestāšanos palīdzētu zinātniekiem izdarīt jaunus atklājumus, kas uzlabos Eiropas vispārējo konkurētspēju.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un “kāpnes” uz izcilību.	(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas, kā arī to rezultātu izmantojuma kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un “kāpnes” uz izcilību.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.	(11) Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” pētniecībai un inovācijai Eiropas Savienībā (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē un lauksaimniecībā pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Lielākā daļa lauku saimniecību Savienībā ir arī MVU, un šobrīd starp pētniecību, tehnoloģiju inovāciju un Savienības tiesību aktiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trūkst saskaņotības, kā dēļ Eiropas MVU ir aizvien grūtāk aktīvi izmantot jaunos tehnoloģijas sasniegumus. Lai pilnībā izmantotu Savienības lauksaimniecības pētniecības rezultātus, tiesību akti būtu jāpielāgo tā, lai Eiropas lauku saimniecības varētu ātrāk pārņemt un efektīvāk izmantot jaunās tehnoloģijas.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.	(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, kā arī pilsonisko sabiedrību, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.
Pamatojums
Pētniecības pasākumi ir saistīti ne tikai ar pētniekiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem, bet arī ar pilsonisko sabiedrību.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē.	(19) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē, lai gan jādod iespēja tajās piedalīties arī citām dalībvalstīm un jāparedz procedūras, lai veicinātu jaunu valstu līdzdalību.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumos.	(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un atjaunotu un pastiprinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot līdzdalīgu pētniecību, izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas, kā arī to rezultātu izmantojuma programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumos.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.	(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, un kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku), kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.	(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Eiropas pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem. Septītās pētniecības pamatprogrammas (2007.–2013. gadam) starpposma novērtējuma ziņojumā ir secināts, ka, lai panāktu būtisku progresu vienkāršošanā, ir nepieciešama radikālāka pieeja un ka ir atkārtoti jāizvērtē līdzsvars starp risku un uzticēšanos.	(32) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas, lai Savienības pētniecības finansēšanas stratēģijas ietvaros izstrādātu uz pierādījumiem balstītu riska pārvaldības stratēģiju, atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome. Padome tad prasīja radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Eiropas pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret pētniekiem. Septītās pētniecības pamatprogrammas (2007.–2013. gadam) starpposma novērtējuma ziņojumā ir secināts, ka nepieciešama radikālāka pieeja, lai panāktu būtisku progresu tādu procedūru vienkāršošanā, kas pierāda Savienības uzticēšanos pētniekiem un mudina tos uzņemties risku, kas nepieciešams, lai paātrinātu progresu zinātnē un tehnoloģijā.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) un nosaka sistēmu, kas reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem un veicina inovācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu.	Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) un nosaka sistēmu, kas reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem un to rezultātu izmantojumam un veicina inovācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) vadošā loma rūpniecībā;	b) vadošā loma rūpniecībā un lauksaimniecībā;
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.	1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas, tostarp ar nevalstiskajām organizācijām un citām pilsoniskās sabiedrības grupām, un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.
Pamatojums
Pētniecības pasākumi ir saistīti ne tikai ar pētniekiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem, bet arī ar pilsonisko sabiedrību.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums I pielikums – 14. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika;	b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika;
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
NJT programma aptver visu zinātniskās inovācijas klāstu — tikko izstrādātu un “trauslu” ideju augšupēju, neliela mēroga izpēti agrīnā posmā, jaunu pētniecības un inovācijas kopienu veidošanu jaunās, mainīgās pētniecības jomās un plašas un apvienotas pētniecības ierosmes, ko strukturē atbilstoši pētniecības programmai, kuras mērķis ir sasniegt vērienīgus un augstus mērķus. Katram no šiem trim iesaistīšanās līmeņiem ir tam raksturīga īpaša vērtība, un tajā pašā laikā tie ir savstarpēji papildinoši un sinerģiski. Piemēram, neliela mēroga izpētē var atklāties nepieciešamība attīstīt jaunus virzienus, pamatojoties uz kuriem galu galā var tikt ieviesta plaša mēroga un pēc plāna īstenota intervence. Tie piesaista ļoti daudzus un dažādus pētniecības dalībniekus, tostarp jaunus pētniekus un MVU, kuros ir augsta pētniecības intensitāte, kā arī ieinteresēto personu kopienas (pilsonisko sabiedrību, politikas veidotājus, rūpniecību un sabiedriskos pētniekus), kuras, tām strukturējoties, attīstoties un iemantojot sev raksturīgās iezīmes, koncentrē uz noteiktām pētniecības programmām.	NJT programma aptver visu zinātniskās inovācijas klāstu — tikko izstrādātu un “trauslu” ideju augšupēju, neliela mēroga izpēti agrīnā posmā, jaunu pētniecības un inovācijas kopienu veidošanu jaunās, mainīgās pētniecības jomās un plašas un apvienotas pētniecības ierosmes, ko strukturē atbilstoši pētniecības programmai, kuras mērķis ir sasniegt vērienīgus un augstus mērķus. Katram no šiem trim iesaistīšanās līmeņiem ir tam raksturīga īpaša vērtība, un tajā pašā laikā tie ir savstarpēji papildinoši un sinerģiski. Piemēram, neliela mēroga izpētē var atklāties nepieciešamība attīstīt jaunus virzienus, pamatojoties uz kuriem galu galā var tikt ieviesta plaša mēroga un pēc plāna īstenota intervence. Tie piesaista ļoti daudzus un dažādus pētniecības dalībniekus, tostarp jaunus pētniekus, pētnieces un MVU, kuros ir augsta pētniecības intensitāte, kā arī ieinteresēto personu kopienas (pilsonisko sabiedrību, politikas veidotājus, rūpniecību un sabiedriskos pētniekus), kuras, tām strukturējoties, attīstoties un iemantojot sev raksturīgās iezīmes, koncentrē uz noteiktām pētniecības programmām.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai gan Eiropa uzņem plašu un daudzveidīgu prasmīgu cilvēkresursu kopumu pētniecībā un inovācijā, tas ir pastāvīgi jāpapildina, jāuzlabo un jāpielāgo strauji mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Pašlaik tikai 46 % no šā cilvēkresursu kopuma darbojas uzņēmējdarbības nozarē — tas ir daudz mazāk nekā Eiropas galvenajās konkurentvalstīs, piemēram, 69 % Ķīnā, 73 % Japānā un 80 % Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt demogrāfiskie faktori liecina, ka nākamajos dažos gados nesamērīgs skaits pētnieku sasniegs pensionēšanās vecumu. Šis apstāklis apvienojumā ar nepieciešamību pēc daudz lielāka augsti kvalificētu pētnieku skaita, ņemot vērā, ka pētniecības intensitāte Eiropas ekonomikā palielinās, būs viena no galvenajām problēmām, kas būs jārisina Eiropas izglītības, pētniecības un inovācijas sistēmām nākamajos gados.	Lai gan Eiropa uzņem plašu un daudzveidīgu prasmīgu cilvēkresursu kopumu pētniecībā un inovācijā, tas ir pastāvīgi jāpapildina, jāuzlabo un jāpielāgo strauji mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Pašlaik tikai 46 % no šā cilvēkresursu kopuma darbojas uzņēmējdarbības nozarē — tas ir daudz mazāk nekā Eiropas galvenajās konkurentvalstīs, piemēram, 69 % Ķīnā, 73 % Japānā un 80 % Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt demogrāfiskie faktori liecina, ka nākamajos dažos gados nesamērīgs skaits pētnieku sasniegs pensionēšanās vecumu. Šis apstāklis apvienojumā ar nepieciešamību pēc daudz lielāka augsti kvalificētu pētnieku skaita, ņemot vērā, ka pētniecības intensitāte Eiropas ekonomikā palielinās, būs viena no galvenajām problēmām, kas būs jārisina Eiropas izglītības, pētniecības un inovācijas sistēmām nākamajos gados. Turklāt, tā kā viens no pamatprogrammas mērķiem ir nodrošināt dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu pētniecības un inovācijas jomā, vairāk sieviešu jāmudina iesaistīties un pilnībā izmantot savu potenciālu pētniecības nozarē.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 9. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Virziena “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” galvenais komponents ir svarīgās pamattehnoloģijas (SPT), ko definē kā mikroelektroniku un nanoelektroniku, fotoniku, nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, progresīvus (uzlabotus) materiālus un progresīvas ražošanas sistēmas. Šīs daudzdisciplīnu, zināšanu ietilpīgās un resursietilpīgās tehnoloģijas aptver daudzas un dažādas nozares, veidojot pamatu nozīmīgām Eiropas rūpniecības konkurences priekšrocībām. Integrēta pieeja, kas veicina SPT kombinējošo, konverģences un savstarpēji papildinošo ietekmi dažādos inovācijas ciklos un vērtības ķēdēs, var nodrošināt daudzsološus pētniecības rezultātus un radīt iespējas jaunām rūpnieciskām tehnoloģijām, produktiem, pakalpojumiem un jauniem lietojumiem (piemēram, kosmosa, transporta, vides, veselības nozarē u. c.). Tāpēc kā nozīmīgs inovācijas avots tiks elastīgi izmantotas daudzās SPT un pamattehnoloģiju mijiedarbības. Tādējādi tiks papildināts atbalsts SPT pētniecībai un inovācijai, kuru var sniegt valsts vai reģionālas iestādes atbilstīgi kohēzijas politikas fondiem pārdomātas specializācijas stratēģiju ietvaros.	Virziena “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” galvenais komponents ir svarīgās pamattehnoloģijas (SPT), ko definē kā mikroelektroniku un nanoelektroniku, fotoniku, nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, progresīvus (uzlabotus) materiālus un progresīvas ražošanas sistēmas. Šīs daudzdisciplīnu, zināšanu ietilpīgās un resursietilpīgās tehnoloģijas aptver daudzas un dažādas nozares, veidojot pamatu nozīmīgām Eiropas rūpniecības konkurences priekšrocībām. Integrēta pieeja, kas veicina SPT kombinējošo, konverģences un savstarpēji papildinošo ietekmi dažādos inovācijas ciklos un vērtības ķēdēs, var nodrošināt daudzsološus pētniecības rezultātus un radīt iespējas jaunām rūpnieciskām tehnoloģijām, produktiem, pakalpojumiem un jauniem lietojumiem (piemēram, kosmosa, transporta, vides, veselības, lauksaimniecības nozarē u. c.). Tāpēc kā nozīmīgs inovācijas avots tiks elastīgi izmantotas daudzās SPT un pamattehnoloģiju mijiedarbības. Tādējādi tiks papildināts atbalsts SPT pētniecībai un inovācijai, kuru var sniegt valsts vai reģionālas iestādes atbilstīgi kohēzijas politikas fondiem pārdomātas specializācijas stratēģiju ietvaros.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.2.3. apakšpunkts – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Koncentrēšanās uz nanotehnoloģijas pārvaldību sabiedrības labā.	Koncentrēšanās uz nanotehnoloģijas pārvaldību sabiedrības labā, ievērojot piesardzības principu. Dažādu konkrētu nanotehnoloģijas lietojumu sociālās pieņemamības novērtēšana papildus riska novērtēšanai.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.4.1. apakšpunkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Spēcīga zinātniskā, tehnoloģiskā un inovācijas bāze biotehnoloģijā atbalstīs Eiropas ražošanas nozares to vadošās lomas saglabāšanā šīs svarīgās pamattehnoloģijas jomā. Šis stāvoklis tiks vēl vairāk nostiprināts, integrējot biotehnoloģijas izmantošanā riska novērtēšanas un vispārējo risku pārvaldības aspektus.	Spēcīga zinātniskā, tehnoloģiskā un inovācijas bāze biotehnoloģijā atbalstīs Eiropas ražošanas nozares to vadošās lomas saglabāšanā šīs svarīgās pamattehnoloģijas jomā. Šis stāvoklis tiks vēl vairāk nostiprināts, integrējot biotehnoloģijas izmantošanā riska novērtēšanas un vispārējo risku pārvaldības aspektus, tādējādi garantējot drošu izmantošanas plānu.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.4.2. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Biotehnoloģijas jomā, kuras attīstība notiek, paplašinot zināšanas par dzīvās dabas sistēmām, ir nepieciešams panākt jaunu lietojumu pieplūdumu un nostiprināt Savienības rūpniecisko bāzi un tās inovatīvo spēju. Piemēri tam, kā palielinās biotehnoloģijas nozīmīgums, ir rūpnieciskie lietojumi, tostarp bioķīmija, kuras tirgus daļa, kā tiek lēsts, līdz 2015. gadam palielināsies par līdz pat 12–20 % ķīmijas produkcijas izteiksmē. Biotehnoloģija ietver arī vairākus tā saucamos divpadsmit “zaļās ķīmijas” noteikumus, ņemot vērā biosistēmu selektivitāti un efektivitāti. Iespējamo ekonomikas slogu Savienības uzņēmumiem var mazināt, izmantojot biotehnoloģijas procesu un bioloģisko produktu potenciālu, lai mazinātu CO₂ emisijas, kuru apjoms saskaņā ar aplēsēm svārstīsies no 1 miljarda līdz 2,5 miljardiem tonnu CO₂ ekvivalenta gadā līdz 2030. gadam. Eiropas biofarmācijas nozarē jau tagad apmēram 20 % pašlaik lietoto medikamentu tiek iegūti biotehnoloģijas procesā, bet attiecībā uz jaunām zālēm šis rādītājs ir pat 50 %. Biotehnoloģija arī paver jaunas iespējas izmantot jūras resursu milzīgo potenciālu novatorisku lietojumu izstrādei rūpniecības, veselības un vides nozarēs. Tiek prognozēts, ka jaunās jūras (“zilās”) biotehnoloģijas izaugsme būs 10 % gadā.	Biotehnoloģijas jomā, kuras attīstība notiek, paplašinot zināšanas par dzīvās dabas sistēmām, ir nepieciešams panākt jaunu lietojumu pieplūdumu un nostiprināt Savienības rūpniecisko bāzi un tās inovatīvo spēju. Piemēri tam, kā palielinās biotehnoloģijas nozīmīgums, ir rūpnieciskie lietojumi, tostarp bioķīmija, kuras tirgus daļa, kā tiek lēsts, līdz 2015. gadam palielināsies par līdz pat 12–20 % ķīmijas produkcijas izteiksmē, kā arī lauksaimnieciskie lietojumi, tostarp augkopība, kas ir pārtikas ražošanas vērtības ķēdes un visas bioekonomikas sākumpunkts. Biotehnoloģija ietver arī vairākus tā saucamos divpadsmit “zaļās ķīmijas” noteikumus, ņemot vērā biosistēmu selektivitāti un efektivitāti. Iespējamo ekonomikas slogu Savienības uzņēmumiem var mazināt, izmantojot biotehnoloģijas procesu un bioloģisko produktu potenciālu, lai mazinātu CO₂ emisijas, kuru apjoms saskaņā ar aplēsēm svārstīsies no 1 miljarda līdz 2,5 miljardiem tonnu CO₂ ekvivalenta gadā līdz 2030. gadam. Eiropas biofarmācijas nozarē jau tagad apmēram 20 % pašlaik lietoto medikamentu tiek iegūti biotehnoloģijas procesā, bet attiecībā uz jaunām zālēm šis rādītājs ir pat 50 %. Biotehnoloģija arī paver jaunas iespējas izmantot jūras resursu milzīgo potenciālu novatorisku lietojumu izstrādei rūpniecības, veselības un vides nozarēs. Tiek prognozēts, ka jaunās jūras (“zilās”) biotehnoloģijas izaugsme būs 10 % gadā.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.4.3. apakšpunkts – b punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Uz biotehnoloģijām balstīti rūpnieciskie procesi	b) Uz biotehnoloģijām balstīti produkti un procesi
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.4.3. apakšpunkts – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Rūpnieciskās biotehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgiem rūpniecības produktiem un procesiem (piemēram, ķīmijas rūpniecība, veselība, ieguve, enerģētika, celuloze un papīrs, tekstilizstrādājumi, ciete, pārtikas pārstrāde) un tās ekoloģiskā dimensija.	Biotehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgiem produktiem un procesiem (piemēram, ķīmijas rūpniecība, celtniecība, veselība, ieguve, enerģētika, celuloze un papīrs, tekstilizstrādājumi, ciete, lauksaimnieciskā ražošana un pārtikas pārstrāde) un tās ekoloģiskā dimensija.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – b punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Atbalsts zinātņietilpīgiem MVU	b) Atbalsts zinātņietilpīgiem MVU visās jomās, tostarp lauksaimniecībā
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – c punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) MVU inovatīvo spēju uzlabošana	c) MVU inovatīvo spēju uzlabošana visās jomās, tostarp lauksaimniecībā
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalsts tirgus virzītai inovācijai, lai uzlabotu pamatnosacījumus inovācijai un likvidētu konkrētos šķēršļus, kas kavē jo īpašu novatorisku MVU izaugsmi.	Atbalsts tirgus virzītai inovācijai, lai uzlabotu pamatnosacījumus inovācijai un likvidētu konkrētos šķēršļus, kas kavē jo īpaši novatorisku MVU izaugsmi, tostarp saskaņotības trūkumu starp tehnoloģiju inovāciju un Savienības tiesību aktiem, jo īpaši lauksaimniecības jomā.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Veselības efektīva veicināšana, pamatojoties uz apjomīgu faktu bāzi, novērš slimības, uzlabo labklājību un ir efektīva izmaksu ziņā. Veselības veicināšana un slimību profilakse ir arī atkarīga no izpratnes par veselību noteicošajiem faktoriem, no iedarbīgiem profilakses instrumentiem, piemēram, vakcīnām, no veselības un slimību kvalitatīvas uzraudzības un sagatavotības tām un no efektīvām skrīninga programmām.	Veselības efektīva veicināšana, pamatojoties uz apjomīgu faktu bāzi, novērš slimības, uzlabo labklājību un ir efektīva izmaksu ziņā. Veselības veicināšana un slimību profilakse ir arī atkarīga no izpratnes par veselību noteicošajiem faktoriem, tostarp par saikni starp cilvēku un dzīvnieku veselību, no iedarbīgiem profilakses instrumentiem, piemēram, vakcīnām, no veselības un slimību kvalitatīvas uzraudzības un sagatavotības tām un no efektīvām skrīninga programmām, ietverot arī antibiotiku izmantošanu dzīvniekiem.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2. punkts – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika	2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un augstas kvalitātes pārtikas un citu bioloģisku produktu ilgtspējīgu nodrošinājumu, izveidojot produktīvas un resursefektīvas primārās ražošanas sistēmas, veicinot saistītos ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus saglabājot rūpniecības nozares konkurētspēju un zemu oglekļa dioksīda līmeni piegādes ķēdēs. Tādējādi tiks paātrināta pāreja uz ilgtspējīgu Eiropas bioekonomiku.	Konkrētais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un augstas kvalitātes pārtikas un citu bioloģisku produktu ilgtspējīgu nodrošinājumu, izveidojot produktīvas un resursefektīvas primārās ražošanas sistēmas, veicinot saistītos ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus saglabājot rūpniecības nozares konkurētspēju un zemu oglekļa dioksīda līmeni piegādes ķēdēs. Tādējādi tiks paātrināta pāreja uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas bioekonomiku.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nākamajās desmitgadēs Eiropa izjutīs palielinātu konkurenci par ierobežotiem un neatjaunojamiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši primārās ražošanas sistēmās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), un vajadzību pēc ilgtspējīga, nekaitīga un droša pārtikas nodrošinājuma Eiropas sabiedrībai un pieaugošai pasaules sabiedrības daļai. Paredzams, ka, lai līdz 2050. gadam pabarotu 9 miljardus pasaules iedzīvotāju, pasaules pārtikas nodrošinājums būs jāpalielina par 70 %. Lauksaimniecība rada apmēram 10 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam lauksaimniecības radīto emisiju līmenis pasaulē palielināsies līdz 20 %, kaut arī Eiropā tas samazināsies. Turklāt Eiropai vajadzēs nodrošināt pietiekamu izejvielu, energoproduktu un rūpniecības ražojumu nodrošinājumu apstākļos, kad samazināsies fosilā oglekļa resursi (paredzams, ka līdz 2050. gadam naftas un sašķidrinātās gāzes ražošana samazināsies par apmēram 60 %), un vienlaikus saglabāt savu konkurētspēju. Lielas problēmas un izmaksas rada bioloģiskie atkritumi (tiek lēsts, ka to daudzums Savienībā ir līdz 138 miljoniem tonnu gadā, no kuriem līdz 40 % tiek apglabāti poligonos), neraugoties uz to augsto potenciālo pievienoto vērtību. Piemēram, ir aprēķināts, ka 30 % no visas pārtikas, ko saražo attīstītajās valstīs, tiek izmesti. Ir vajadzīgas ievērojamas izmaiņas, lai līdz 2030. gadam šo daudzumu Savienībā samazinātu par 50 %. Turklāt valstu robežām nav nozīmes dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību, tostarp zoonožu un barības izraisītu patogēnu, izplatībā. Kaut arī ir vajadzīgi efektīvi valsts mēroga profilakses pasākumi, rīcībai Savienības līmenī ir svarīga nozīme vienotā tirgus galīgajā kontrolē un efektīvā darbībā. Problēma ir sarežģīta, ietekmē daudzas savstarpēji saistītas nozares, un tās atrisināšanai nepieciešamas vairākas pieejas.	Nākamajās desmitgadēs Eiropa izjutīs palielinātu konkurenci par ierobežotiem un neatjaunojamiem dabas resursiem (īpaši ūdens, zemes un fosilajiem oglekļa resursiem), klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši primārās ražošanas sistēmās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), un vajadzību pēc ilgtspējīga, nekaitīga un droša pārtikas un dzeramā ūdens nodrošinājuma Eiropas sabiedrībai un pieaugošai pasaules sabiedrības daļai. Paredzams, ka, lai līdz 2050. gadam pabarotu 9 miljardus pasaules iedzīvotāju, pasaules pārtikas nodrošinājums būs jāpalielina par 70 %. Lauksaimniecība rada apmēram 10 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam lauksaimniecības radīto emisiju līmenis pasaulē palielināsies līdz 20 %, kaut arī Eiropā tas samazināsies, galvenokārt novatorisku ražošanas efektivitātes tehnoloģiju un dažos apgabalos samazinātu ganāmpulku dēļ. Turklāt Eiropai vajadzēs nodrošināt pietiekamu izejvielu, energoproduktu un rūpniecības ražojumu nodrošinājumu apstākļos, kad samazināsies fosilie oglekļa resursi (paredzams, ka līdz 2050. gadam naftas un sašķidrinātās gāzes ražošana samazināsies par apmēram 60 %), un vienlaikus saglabāt savu konkurētspēju. Lielas problēmas un izmaksas rada bioloģiskie atkritumi (tiek lēsts, ka to daudzums Savienībā ir līdz 138 miljoniem tonnu gadā, no kuriem līdz 40 % tiek apglabāti poligonos), neraugoties uz to augsto potenciālo pievienoto vērtību. Saskaņā ar Eurostat datiem izmestās pārtikas daudzums Eiropas Savienībā vien ir 89 miljoni tonnu gadā, kas ir 180 kg uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc jāveic pasākumi, lai samazinātu šo daudzumu (par 50 % līdz 2030. gadam), novērstu pārtikas izšķērdēšanu un atkārtoti izmantotu pārtiku, kas citādi tiktu izmesta, un ir nepieciešamas turpmākas iniciatīvas, lai lauksaimnieciskās ražošanas bioloģiskos atkritumus padarītu par vērtīgiem resursiem. Būtu jāattīsta arī pētniecības virzieni, lai, izmantojot atbilstošas metodes, analizētu pārtikas atkritumus un noteiktu to daudzumu. Turklāt valstu robežām nav nozīmes dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību, tostarp zoonožu un barības izraisītu patogēnu, izplatībā. Kaut arī ir vajadzīgi efektīvi valsts mēroga profilakses pasākumi, rīcībai Savienības līmenī ir svarīga nozīme vienotā tirgus galīgajā kontrolē un efektīvā darbībā. Problēma ir sarežģīta, ietekmē daudzas savstarpēji saistītas nozares, un tās atrisināšanai nepieciešamas vairākas pieejas.
Pamatojums
Pārtikas izšķērdēšanai ir nopietnas sekas vides, sociālekonomiskajā, uztura un ētiskajā ziņā; tā notiek katrā pārtikas ķēdes posmā gan attīstītajās, gan arī jaunattīstības valstīs. Tāpēc pārtikas atkritumu daudzums ir jāsamazina, gan izmantojot informatīvās kampaņas, gan arī izstrādājot jaunas tehnoloģijas, piemēram, attiecībā uz iesaiņošanu vai pārtikas konservēšanu.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Bioloģisko resursu un ekosistēmu potenciālu varētu izmantot daudz ilgtspējīgāk, efektīvāk un integrētāk. Piemēram, varētu labāk izmantot potenciālu, ko rada biomasas ieguve no mežiem un lauksaimnieciskas, ūdens, rūpnieciskas un arī sadzīviskas izcelsmes atkritumu plūsmas.	Bioloģisko resursu un ekosistēmu potenciālu varētu izmantot daudz ilgtspējīgāk, efektīvāk un integrētāk. Piemēram, varētu labāk izmantot potenciālu, ko rada biomasas ieguve no mežiem, lauksaimniecības un lauksaimnieciskas, ūdens, rūpnieciskas un arī sadzīviskas izcelsmes atkritumu plūsmas.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums I. pielikums – III daļa – 2.2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pilnībā funkcionāla Eiropas bioekonomika, kas ietver atjaunojamu resursu ilgtspējīgu ieguvi no zemes un ūdens vides un to pārveidošanu par pārtiku, bioloģiskiem ražojumiem un bioenerģiju, kā arī saistītu sabiedrisko labumu, radīs augstu Eiropas pievienoto vērtību. Ja to pārvalda ilgtspējīgi, tā var mazināt “ekoloģisko pēdu”, ko rada primārā ražošana un piegādes ķēde kopumā. Tā var palielināt minēto nozaru konkurētspēju un radīt uzņēmējdarbības iespējas lauku un piekrastes reģionu attīstībai. Pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vispārējās ar bioekonomiku saistītās problēmas ir aktuālas gan Eiropā, gan pasaulē. Savienības līmeņa rīcībai ir svarīga nozīme kopu apvienošanā, lai sasniegtu vajadzīgo mērogu un kritisko masu atsevišķu dalībvalstu vai to grupu centienu papildināšanai. Pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, nodrošinās vajadzīgo savstarpēji pilnveidojošu mijiedarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem, lauksaimniekiem/ražotājiem, konsultantiem un tiešajiem lietotājiem. Savienības līmeņa rīcība ir arī vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci šīs problēmas risināšanā starp nozarēm un ciešu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem. Pētniecības un inovācijas koordinācija Savienības līmenī stimulēs un palīdzēs paātrināt vajadzīgās izmaiņas visā Savienībā.	Pilnībā funkcionāla Eiropas bioekonomika, kas ietver atjaunojamu resursu ilgtspējīgu ieguvi no zemes un ūdens vides un to pārveidošanu par pārtiku un lopbarību, bioloģiskiem ražojumiem un bioenerģiju, kā arī saistītu sabiedrisko labumu, radīs augstu Eiropas pievienoto vērtību. Ja to pārvalda ilgtspējīgi, tā var mazināt “ekoloģisko pēdu”, ko rada primārā ražošana un piegādes ķēde kopumā. Tā var palielināt minēto nozaru konkurētspēju un radīt uzņēmējdarbības iespējas lauku un piekrastes reģionu attīstībai. Pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vispārējās ar bioekonomiku saistītās problēmas ir aktuālas gan Eiropā, gan pasaulē. Savienības līmeņa rīcībai ir svarīga nozīme kopu apvienošanā, lai sasniegtu vajadzīgo mērogu un kritisko masu atsevišķu dalībvalstu vai to grupu centienu papildināšanai. Pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, nodrošinās vajadzīgo savstarpēji pilnveidojošu mijiedarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem, lauksaimniekiem/ražotājiem, konsultantiem un tiešajiem lietotājiem. Īpaši pasākumi būtu jāveic, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki un tos pārstāvošās organizācijas piedalās zināšanu apmaiņas pasākumos un palīdz noteikt pētniecības prioritātes. Pētniekiem būtu jāsaņem pamudinājumi piedalīties zināšanu apmaiņas pasākumos pat tad, ja tie ir saistīti ar jau esošiem pētījumiem. Savienības līmeņa rīcība ir arī vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci šīs problēmas risināšanā starp nozarēm un ciešu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem. Pētniecības un inovācijas koordinācija Savienības līmenī stimulēs un palīdzēs paātrināt vajadzīgās izmaiņas visā Savienībā.
Pamatojums
Zināšanu apmaiņas pasākumi ir īpaši jāpiemēro lauksaimnieku vai tos pārstāvošo organizāciju vajadzībām, jo tās atrodas mazāk labvēlīgā situācijā kā uzņēmēji attiecībā uz līdzdalību šādos pasākumos. Ir jāuzklausa lauksaimnieku viedoklis par pētniecības prioritātēm. Zinātnieki stimulus lielākoties saņem par jaunu pētījumu veikšanu, nevis par jau esošo pētījumu izskaidrošanu un apspriešanu ar nespeciālistiem, kas vēlas tos izmantot reālajā dzīvē.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – a punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) Ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība	a) Ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, vienlaikus aizsargājot dabas resursus un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp pārvarot un mazinot klimata pārmaiņas. Pasākumus vērš uz ilgtspējīgākām un produktīvākām akvakultūras un mežsaimniecības sistēmām, kas ir gan resursefektīvas (tostarp zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni radošas), gan noturīgas, vienlaikus attīstot pakalpojumus, koncepcijas un politikas virzienus labklājības vairošanai lauku reģionos.	Mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, vienlaikus aizsargājot dabas resursus un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp pārvarot un mazinot klimata pārmaiņas. Pasākumus vērš uz ilgtspējīgākām un produktīvākām lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmām, kas ir gan resursefektīvākas (ietverot barības vielu izmantošanas efektivitāti un energoefektivitāti, kā arī mērķi panākt zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni), gan noturīgākas, uzlabojot lauksaimniecības produktu kvalitāti un vērtību, vienlaikus attīstot pakalpojumus, koncepcijas un politikas virzienus labklājības vairošanai lauku reģionos un stiprinot inovatīvus lauku MVU. Zināšanu uzlabošanas spēju un inovāciju nodošanas mērķis lauksaimniecības jomā ir apturēt nepārtraukto ražas pieauguma potenciāla samazināšanos Eiropā un izveidot labvēlīgu attīstības ciklu, lai panāktu Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspējīgu pastiprināšanu. Lai samazinātu lauksaimniecisko “oglekļa pēdu”, būtu jāuzsver īsu piegādes ķēžu nozīme.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir apmierināt pilsoņu pieprasījumu pēc nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes un izplatīšanas ilgtspējību un pārtikas nozares konkurētspēju. Pasākumus vērš uz veselīgu un nekaitīgu pārtiku visiem, apzinātu patērētāju izvēli un konkurētspējīgām pārtikas pārstrādes metodēm, kurās izmanto mazāk resursu un rada mazāk blakusproduktu un atkritumu.	Mērķis ir apmierināt pilsoņu pieprasījumu pēc nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes un izplatīšanas, kā arī pārtikas patēriņa ilgtspējību un pārtikas nozares konkurētspēju. Pasākumus vērš uz daudzveidīgu, veselīgu, autentisku, kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku visiem, apzinātu patērētāju izvēli un konkurētspējīgām pārtikas pārstrādes metodēm, kurās izmanto mazāk resursu un piedevu un rada mazāk blakusproduktu, atkritumu un siltumnīcefekta gāzu. Patērētājiem jāizdara apzināta izvēle un ne tikai jābūt informētiem par drošu pārtiku, bet arī jāapzinās ar pārtikas izvēli un izšķērdēšanu saistītās sekas vides, sociālekonomiskajā un uztura ziņā. Šo inovāciju mērķis ir arī samazināt ražošanas, izplatīšanas ķēdes un patērētāju radīto pārtikas atkritumu daudzumu.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir veicināt resursefektīvas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas bioloģiskās rūpniecības nozares, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Pasākumus vērš uz to, lai veicinātu bioekonomiku, pārveidojot tradicionālos rūpnieciskos procesus un produktus tā, lai tie kļūtu par bioloģiskiem, resursefektīviem un energoefektīviem, attīstot integrētas bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas koncepcijas, izmantojot biomasu no primārās ražošanas, bioloģiskos atkritumus un bioloģiskās rūpniecības nozares blakusproduktus un atverot jaunus tirgus ar standartizācijas, reglamentācijas un demonstrējumu/lauka izmēģinājuma pasākumu un citu pasākumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā bioekonomikas ietekmi uz zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām.	Mērķis ir veicināt resursefektīvākas (ietverot barības vielu, enerģijas, oglekļa, ūdens un augsnes izmantošanas efektivitāti), ilgtspējīgākas un konkurētspējīgākas Eiropas bioloģiskās rūpniecības nozares, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, vienlaikus padarot bioloģiskos atkritumus par vērtīgiem resursiem, kuru potenciālu izmanto pilnībā. Ļoti svarīgi, lai tiktu izveidota slēgta ķēde starp pilsētu un lauku teritorijām. Pasākumus vērš uz to, lai veicinātu bioekonomiku, pārveidojot tradicionālos rūpnieciskos procesus un produktus tā, lai tie kļūtu par bioloģiskiem, resursefektīviem un energoefektīviem, attīstot integrētas otrās un trešās paaudzes bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas koncepcijas, izmantojot biomasu un citus primārās lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās ražošanas pārpalikumus, bioloģiskos atkritumus un bioloģiskās rūpniecības nozares blakusproduktus un bioloģiskos atkritumus pilsētu teritorijās efektīvi pārveidojot lauksaimnieciskās ražošanas resursos. Tas veicinās jaunu tirgu izveidi un, iespējams, nodrošinās jaunus ienākumu avotus primārās produkcijas ražotājiem ar standartizācijas, sertifikācijas shēmu, reglamentācijas un demonstrējumu/lauka izmēģinājuma pasākumu un citu pasākumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā bioekonomikas ietekmi uz zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 5. punkts – 5.2. apakšpunkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izejvielu pieejamības problēmas atrisināšanai ir vajadzīgi koordinēti pētniecības un inovācijas centieni starp daudzām disciplīnām un nozarēm, lai palīdzētu rast drošus, ekonomiski pamatotus, no vides viedokļa stabilus un sociāli pieņemamus risinājumus visā vērtības ķēdē (izpēte, ieguve, pārstrāde, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana). Inovācija šajās jomās nodrošinās iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai, kā arī jauninājumu ieviešanai, iesaistot zinātni, tehnoloģiju, ekonomiku, politiku un pārvaldi. Tāpēc pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai izveidotu Eiropas Inovāciju partnerību izejvielu jomā.	Izejvielu pieejamības problēmas atrisināšanai ir vajadzīgi koordinēti pētniecības un inovācijas centieni starp daudzām disciplīnām un nozarēm, lai palīdzētu rast drošus, ekonomiski pamatotus, no vides viedokļa stabilus un sociāli pieņemamus risinājumus visā vērtības ķēdē (izpēte, ieguve, pārstrāde, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana). Īpaši inovācijas centieni būtu jāvelta ūdens resursu izmantošanai lauksaimniecības vajadzībām, ņemot vērā šīs nozares pieaugošo pieprasījumu pēc ūdens un to, ka arvien biežāk atkārtojas nopietna sausuma periodi un sausums skar aizvien plašāku pasaules teritoriju, tostarp, piemēram, Vidusjūras reģiona Eiropas valstis. Inovācija šajās jomās nodrošinās iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai, kā arī jauninājumu ieviešanai, iesaistot zinātni, tehnoloģiju, ekonomiku, politiku un pārvaldi. Tāpēc pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai izveidotu Eiropas Inovāciju partnerību izejvielu jomā.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums I pielikums – IV daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – b punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika	b) Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums I pielikums – IV daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – e punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas	e) Klimata politika, resursefektivitāte, saglabāšana un ilgtspējīga izejvielu izmantošana

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Sandra Kalniete 20.12.2011
Izskatīšana komitejā	24.4.2012	31.5.2012
Pieņemšanas datums	10.7.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Eric Andrieu, Liam Aylward, Luis Manuel Capoulas Santos, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Iratxe García Pérez, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Gabriel Mato Adrover, Mairead McGuinness, Mariya Nedelcheva, James Nicholson, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Alyn Smith, Marc Tarabella
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Salvatore Caronna, Marian Harkin, Sandra Kalniete, Giovanni La Via, Astrid Lulling, Maria do Céu Patrão Neves

Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (20.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Ioannis A. Tsoukalas

ĪSS PAMATOJUMS

Tā kā ES kopējā krasta līnija ir 68 000 km, 22 dalībvalstīm ir jūras robeža, aptuveni 50 % Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo līdz 50 km attālumā no jūras krasta, 5 miljoni eiropiešu strādā ar jūru saistītās jomās un tās saražo vairāk nekā 5 % ES IKP — ir skaidrs, ka jūras vide un ar to saistītās darbības ir būtiskas Eiropas sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Jūras vides nozīme pieaug vēl vairāk, ja ņem vērā tās ieguldījumu ES centienos risināt daudzās modernās problēmas, ar kurām tā saskaras, piemēram, saistībā ar energoefektivitāti, klimata pārmaiņām, transportu, tūrismu, veselību, izdzīvotāju skaita pieaugumu, kas attiecīgi palielinās arī pieprasījumu pēc pārtikas utt.

Šajā sakarībā zivsaimniecība veido ES pilsoņiem būtisku un vienlaikus arī ļoti jutīgu sociāli ekonomisku resursu. ES ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē — zivsaimniecības produktu patēriņš gadā ir aptuveni 12 miljoni tonnu (EUR 55 miljardi) —, taču tas joprojām nespēj pienācīgi apmierināt iekšējā patēriņa pieprasījumu.

Savstarpējās saiknes nodrošināšanai starp ES un jūras vidi nepieciešama augsta līmeņa jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība, jo tieši tā nodrošina labāku sapratni par jūras ekosistēmām un labāku to aizsardzību un tās mērķis ir attīstīt ilgtspējīgu zivsaimniecību, kura ir saskaņā ar vides prasībām, vienlaikus ņemot vērā piekrastes un salu kopienu sociāli ekonomiskās vajadzības.

Pašreiz vairāk nekā 90 % jūras bioloģiskās daudzveidības joprojām nav izpētīti. Pamatotu zinātnisko datu trūkums vēl jo vairāk apgrūtina centienus nodrošināt ilgtspējīgu zivju resursu pārvaldību Eiropas ūdeņos. Nepieciešamība pēc pietiekamiem, uzticamiem datiem par jūras vidi kļūst arvien aktuālāka, un šādu datu vākšanu vajadzētu pēc iespējas vairāk veicināt, izmantojot attiecīgos pētniecības projektus un sadarbību.

Pēdējos gados ES sistemātiski ir ieguldījusi jūras zinātniskajā un tehniskajā pētniecībā, lai izstrādātu novatoriskas tehnoloģiskās metodes, tādējādi attīstot jūras vides plašo potenciālu un radot izaugsmi un darbavietas, ko panāk ar ilgtspējīgu dabas, pārtikas, enerģijas un bioloģisko resursu izmantošanu. Pašreizējā Septītajā pētniecības pamatprogrammā zivsaimniecībai, akvakultūrai un jūras biotehnoloģijām ir piešķirti ievērojami līdzekļi, tomēr tie ir nepietiekami. Ņemot vērā pētniecībai piešķirto līdzekļu paaugstinājumu pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, būtu jāpalielina arī jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai piešķirto līdzekļu apjoms.

Transversālai un starpdisciplinārai pētniecībai ir būtiska nozīme, lai labāk saprastu jūras ekosistēmas un nodrošinātu zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Ir jāstiprina nozaru, akadēmisko aprindu un valsts sektora partnerības jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības jomā, tajā aktīvi iesaistot privāto sektoru, jo īpaši MVU, un izstrādājot novatoriskas tehnoloģijas un metodes, kā arī sekmējot lietišķo pētniecību. Atbalsts starpdisciplinārām, daudzdisciplīnu un daudznozaru partnerībām jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības programmās veicinās labāku sapratni par ūdens vidi, tādējādi arī ilgtspējīgu zivsaimniecību un akvakultūru. Šādā pamatstruktūrā varētu izpētīt, vai attiecīgas zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) izveide Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta paspārnē labvēlīgi ietekmētu jūras zinātnisko pētniecību.

Būtu jāapsver iespējas pētniecības programmu ciešākai sadarbībai ar kohēzijas politiku, reģionālo politiku un strukturālajiem fondiem, jo ir jāizstrādā plaša, dinamiska un teritoriāla pieeja inovācijām, pētniecībai un konkurētspējai zivsaimniecības nozarē. Šādas sinerģijas sekmētu gudras specializācijas stratēģijas un ES reģionu spēju risināt mūsdienu problēmas, efektīvi koordinējot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbības ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētajām darbībām un tās savstarpēji papildinot.

Starp pētniekiem un iesaistītajām personām jāveido savstarpējas uzticēšanās un paļāvības atmosfēra. Viņu iesaistīšana uzlabotu zinātnisko datu kvalitāti un zināšanas, kas nepieciešamas, lai ilgtspējīgi pārvaldītu jūras resursus. Zivsaimniecības nozare parasti uzskata pētniecību par šķērsli zvejas darbībām, taču šāda attieksme būtu jāmaina. Iespējas pētnieku mobilitātei, starptautiskai sadarbībai, augsta līmeņa apmācībai un izglītībai, augstajām tehnoloģijām un stimuli piedalīties zivsaimniecības darbībās varētu padarīt Eiropas zivsaimniecību ļoti konkurētspējīgu starptautiskā līmenī. Paraugprakses apmaiņa un no esošajām pētniecības programmām iegūtu rezultātu efektīva izmantošana, nodrošinot atvērtu piekļuvi, arī varētu palīdzēt pārvarēt plaisu starp pētniecību un iesaistītajām personām.

Visbeidzot, uzskatām, ka jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības atsevišķa iekļaušana pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir ļoti pozitīvs solis. Šādas pētniecības mērķim jābūt jūru un okeānu produktivitātei, ko panāk ar ilgtspējīgu zivsaimniecību un akvakultūru. Tomēr bez pienācīga finansējuma liela daļa jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības potenciāla paliks neatklāta un jūras veltes tiks pārmērīgi izmantotas līdz izzudīs. ES tiek aicināta izveidot īpašu budžeta pozīciju pārnozaru darbībām, lai rastu iespējamo sinerģiju starp jūras zinātnisko un tehnisko pētniecību plašu sabiedrības problēmu risināšanai.

GROZĪJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palielināt savu konkurētspēju, tostarp rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.	(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palielināt savu konkurētspēju, tostarp rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu augstas kvalitātes un mērķtiecīgu apmācību un mobilitāti.
Pamatojums
Izglītības un apmācības programmas jāveido, ņemot vērā Eiropas pilsoņu reālās vajadzības.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) “pētniecības un inovācijas pasākumi” ir pilns pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp pasākumi, lai veicinātu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, rezultātu izplatīšana un optimizēšana un pētnieku apmācības un mobilitātes stimulēšana Savienībā;	(a) “pētniecības un inovācijas pasākumi” ir pilns pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp pasākumi, lai veicinātu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, rezultātu izplatīšana un optimizēšana un pētnieku augstas kvalitātes un mērķtiecīgas apmācības un mobilitātes stimulēšana Savienībā;
Pamatojums
Izglītības un apmācības programmas jāveido, ņemot vērā Eiropas pilsoņu reālās vajadzības.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.	1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, klimata pārmaiņām, produktīvām jūrām un okeāniem un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, kā arī paredzamo ietekmi.	Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, jo īpaši ar Savienības stratēģiskajiem partneriem, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, kā arī paredzamo ietekmi.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 14. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika;	(b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, ilgtspējīgas un produktīvas jūras un okeāni un bioekonomika;
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. daļa – 2. nodaļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika	2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, ilgtspējīgas un produktīvas jūras un okeāni un bioekonomika
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 1. pielikums – 3. daļa – 2. nodaļa – 2.1. punkts – 1.daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un augstas kvalitātes pārtikas un citu bioloģisku produktu ilgtspējīgu nodrošinājumu, izveidojot produktīvas un resursefektīvas primārās ražošanas sistēmas, veicinot saistītos ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus saglabājot rūpniecības nozares konkurētspēju un zemu oglekļa dioksīda līmeni piegādes ķēdēs. Tādējādi tiks paātrināta pāreja uz ilgtspējīgu Eiropas bioekonomiku	Konkrētais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un augstas kvalitātes veselīgas pārtikas un citu bioloģisku produktu ilgtspējīgu nodrošinājumu, izveidojot produktīvas un resursefektīvas primārās ražošanas un pārtikas pārstrādes sistēmas, veicinot saistītos ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus saglabājot rūpniecības nozares konkurētspēju un zemu oglekļa dioksīda līmeni piegādes ķēdēs. Tādējādi tiks paātrināta pāreja uz ilgtspējīgu Eiropas bioekonomiku
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc nekaitīgas un veselīgas pārtikas nodrošinājuma, biomateriāliem, biodegvielas un bioloģiskiem produktiem, sākot no patēriņa produktiem līdz pat ķīmiskajām beramkravām, ir vajadzīgs arvien vairāk bioloģisko resursu. Tomēr to saražošanai vajadzīgo zemes un ūdens ekosistēmu jauda ir ierobežota, lai gan tajā pašā laikā konkurence par to izmantošanu palielinās, un bieži vien šī jauda netiek optimāli pārvaldīta, par ko liecina, piemēram, augsnes oglekļa satura un auglības strauja samazināšanās. Vēl ir daudz neizmantotu iespēju veicināt ekosistēmu pakalpojumus no lauksaimniecības zemēm, mežiem, jūras un saldūdens ūdeņiem, integrējot agronomiskos un vides mērķus ilgtspējīgā ražošanā.	Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc nekaitīgas un veselīgas pārtikas nodrošinājuma, biomateriāliem, biodegvielas un bioloģiskiem produktiem, sākot no patēriņa produktiem līdz pat ķīmiskajām beramkravām, ir vajadzīgs arvien vairāk bioloģisko resursu. Tomēr to saražošanai vajadzīgo zemes un ūdens ekosistēmu jauda ir ierobežota, lai gan tajā pašā laikā konkurence par to izmantošanu palielinās, un bieži vien šī jauda netiek optimāli pārvaldīta, par ko liecina, piemēram, augsnes oglekļa satura un auglības strauja samazināšanās. Vēl ir daudz neizmantotu iespēju veicināt ekosistēmu pakalpojumus no lauksaimniecības zemēm, mežiem, jūras un saldūdens ūdeņiem un akvakultūras saimniecībām, integrējot agronomiskos un vides mērķus ilgtspējīgā ražošanā.
Pamatojums
Būtu jāiekļauj akvakultūras saimniecības, ņemot vērā to ietekmi uz jūras vidi un ieguldījumu ilgtspējīgā ražošanā.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība kopā ar bioloģiskās rūpniecības nozarēm ir galvenās nozares, kas veido bioekonomikas pamatu. Bioekonomika ir liels un augošs tirgus, kura vērtība tiek lēsta vairāk nekā EUR 2 triljonu apmērā un kas dod darbvietas 20 miljoniem cilvēku, un 2009. gadā šī nozare nodrošināja 9 % no kopējā darbvietu skaita Savienībā. Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā šīs sabiedrības problēmas risināšanā ļaus Eiropai izvirzīties par līderi attiecīgajos tirgos, un tiem būs svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu un tās pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķu sasniegšanā.	Lauksaimniecība, mežsaimniecība, ilgtspējīga zivsaimniecība un akvakultūra kopā ar bioloģiskās rūpniecības nozarēm ir galvenās nozares, kas veido bioekonomikas pamatu. Bioekonomika ir liels un augošs tirgus, kura vērtība tiek lēsta vairāk nekā EUR 2 triljonu apmērā un kas dod darbvietas 20 miljoniem cilvēku, un 2009. gadā šī nozare nodrošināja 9 % no kopējā darbvietu skaita Savienībā. Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā šīs sabiedrības problēmas risināšanā ļaus Eiropai izvirzīties par līderi attiecīgajos tirgos, un tiem būs svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu un tās pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķu sasniegšanā.
Pamatojums
Ilgtspējīgas zivsaimniecības un akvakultūras ieguldījumu bioekonomikā nedrīkst novērtēt par zemu.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pilnībā funkcionāla Eiropas bioekonomika, kas ietver atjaunojamu resursu ilgtspējīgu ieguvi no zemes un ūdens vides un to pārveidošanu par pārtiku, bioloģiskiem ražojumiem un bioenerģiju, kā arī saistītu sabiedrisko labumu, radīs augstu Eiropas pievienoto vērtību. Ja to pārvalda ilgtspējīgi, tā var mazināt “ekoloģisko pēdu”, ko rada primārā ražošana un piegādes ķēde kopumā. Tā var palielināt minēto nozaru konkurētspēju un radīt uzņēmējdarbības iespējas lauku un piekrastes reģionu attīstībai. Pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vispārējās ar bioekonomiku saistītās problēmas ir aktuālas gan Eiropā, gan pasaulē. Savienības līmeņa rīcībai ir svarīga nozīme kopu apvienošanā, lai sasniegtu vajadzīgo mērogu un kritisko masu atsevišķu dalībvalstu vai to grupu centienu papildināšanai. Pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, nodrošinās vajadzīgo savstarpēji pilnveidojošu mijiedarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem, lauksaimniekiem/ražotājiem, konsultantiem un tiešajiem lietotājiem. Savienības līmeņa rīcība ir arī vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci šīs problēmas risināšanā starp nozarēm un ciešu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem. Pētniecības un inovācijas koordinācija Savienības līmenī stimulēs un palīdzēs paātrināt vajadzīgās izmaiņas visā Savienībā.	Pilnībā funkcionāla Eiropas bioekonomika, kas ietver atjaunojamu resursu ilgtspējīgu ieguvi no zemes un ūdens vides un to pārveidošanu par pārtiku, bioloģiskiem ražojumiem un bioenerģiju, kā arī saistītu sabiedrisko labumu, radīs augstu Eiropas pievienoto vērtību. Ja to pārvalda ilgtspējīgi, tā var mazināt “ekoloģisko pēdu”, ko rada primārā ražošana un piegādes ķēde kopumā. Tā var palielināt minēto nozaru konkurētspēju un radīt uzņēmējdarbības iespējas lauku, piekrastes un jūras reģionu attīstībai. Pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības, ilgtspējīgas zivsaimniecības un akvakultūras un vispārējās ar bioekonomiku saistītās problēmas ir aktuālas reģionu, dalībvalstu, Eiropas un pasaules līmenī. Savienības līmeņa rīcībai un tās efektīvai koordinēšanai ir svarīga nozīme kopu apvienošanā, lai sasniegtu vajadzīgo mērogu un kritisko masu atsevišķu dalībvalstu vai to grupu centienu papildināšanai. Pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, nodrošinās vajadzīgo savstarpēji pilnveidojošu mijiedarbību starp pētniekiem, zinātniekiem, uzņēmumiem, lauksaimniekiem /ražotājiem, zivsaiminiekiem/akvakultūras ražotājiem, konsultantiem, politikas izstrādātajiem un tiešajiem lietotājiem. Savienības līmeņa rīcība ir arī vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci šīs problēmas risināšanā starp nozarēm un ciešu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem. Pētniecības un inovācijas koordinācija Savienības līmenī stimulēs un palīdzēs paātrināt vajadzīgās izmaiņas visā Savienībā.
Pamatojums
Politikas veidotājiem var būt svarīga nozīme. Viņiem lēmumu pieņemšanā jāpārbauda un jāņem vērā gan jūras ekosistēmu, gan attiecīgo iesaistīto personu reālās vajadzības. Zivsaimniecības un akvakultūras ieguldījumu bioekonomikā nedrīkst novērtēt par zemu.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pētniecība un inovācija mijiedarbosies ar plašu Savienības politikas virzienu un saistīto mērķu klāstu, tostarp ar kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku) un Eiropas inovāciju partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, kopējo zivsaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku, Eiropas klimata pārmaiņu programmu, Ūdens pamatdirektīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Mežsaimniecības rīcības plānu, Augsnes tematisko stratēģiju, Savienības 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Savienības inovācijas un rūpniecības politiku, ārpolitiku un attīstības atbalsta politiku, augu veselības stratēģijām, dzīvnieku veselības un labturības stratēģijām un tiesiskajiem regulējumiem, lai aizsargātu vidi, veselību un drošību, veicinātu resursefektivitāti un klimata politiku un mazinātu atkritumus. Pētniecības un inovācijas labāka integrācija saistītos Savienības politikas virzienos būtiski paaugstinās to Eiropai radīto pievienoto vērtību, nodrošinās sviras efektu, vairos to nozīmīgumu sabiedrībai un palīdzēs turpmāk attīstīt ilgtspējīgu zemes, jūru un okeānu pārvaldību un bioekonomikas tirgus.	Pētniecība un inovācija mijiedarbosies ar plašu Savienības politikas virzienu un saistīto mērķu klāstu, tostarp ar kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku) un Eiropas inovāciju partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, kopējo zivsaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku, Eiropas klimata pārmaiņu programmu, Ūdens pamatdirektīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Mežsaimniecības rīcības plānu, Augsnes tematisko stratēģiju, Savienības 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Savienības inovācijas un rūpniecības politiku, ārpolitiku un attīstības atbalsta politiku, augu veselības stratēģijām, dzīvnieku veselības un labturības stratēģijām un tiesiskajiem regulējumiem, lai aizsargātu vidi, veselību un drošību, veicinātu resursefektivitāti un klimata politiku un mazinātu atkritumus. Visa cikla ― no fundamentālās pētniecības līdz inovācijai ― labāka integrācija saistītos Savienības politikas virzienos būtiski paaugstinās to Eiropai radīto pievienoto vērtību, nodrošinās sviras efektu, vairos to nozīmīgumu sabiedrībai, nodrošinās veselīgus pārtikas produktus un palīdzēs turpmāk attīstīt ilgtspējīgu zemes, jūru, iekšzemes ūdeņu un okeānu pārvaldību un bioekonomikas tirgus.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.2. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uz problēmas atrisināšanu vērstas darbības, ko koncentrē uz sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem un ar bioekonomiku saistīto nozaru modernizāciju, atbalsta ar daudzdisciplīnu pētniecības starpniecību, tādējādi veicinot inovāciju un jaunas prakses, produktu un procesu izstrādi. Tādējādi tiek arī īstenota plaša pieeja inovācijai, sākot no tehnoloģiskās, netehnoloģiskās, organizatoriskās, ekonomiskās un sociālās inovācijas līdz, piemēram, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, zīmolveides un pakalpojumiem.	Uz problēmas atrisināšanu vērstas darbības, ko koncentrē uz sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem un ar bioekonomiku saistīto nozaru modernizāciju, atbalsta ar daudzdisciplīnu pētniecības starpniecību un ar starpnozaru pieeju starp vairākām tēmām, kā arī ar labāku sadarbību starp pētniekiem un visām iesaistītajām personām, tādējādi veicinot inovāciju un jaunas prakses, produktu un procesu izstrādi. Tādējādi tiek arī īstenota plaša pieeja inovācijai, sākot no tehnoloģiskās, netehnoloģiskās, organizatoriskās, ekonomiskās un sociālās inovācijas līdz, piemēram, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, zīmolveides un pakalpojumiem.
Pamatojums
Efektīva un koordinēta pētniecība, izmantojot starpnozaru pieeju, ir nepieciešama, ņemot vērā dažādās problēmas, kuras ES ir jāpārvar. Šādos centienos būtiskas ir visu iesaistīto pušu vispārējās un speciālās zināšanas.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.3. punkts – c apakšpunkts – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) Dzīvo ūdens resursu potenciāla attīstīšana	(c) Zivsaminiecības, akvakultūras, jūras biotehnoloģiju un ūdens resursu potenciāla attīstīšana, izmantojot ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību
Pamatojums
Ūdens vidē ietilpst dzīvie un nedzīvie resursi. Ir nepieciešama ilgtspējīga zivsaimniecības pārvaldība, kurā ņemtas vērā gan ekosistēmu, gan zvejnieku vajadzības.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.3. punkts – c apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir ilgtspējīgi izmantot dzīvos ūdens resursus, lai maksimāli palielinātu sociālos un ekonomiskos ieguvumus/atdevi no Eiropas okeāniem un jūrām. Pasākumus vērš uz to, lai optimizētu ieguldījumu nekaitīgas pārtikas nodrošinājumā, attīstot ilgtspējīgu un videi draudzīgu zivsaimniecību un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūru pasaules ekonomikas kontekstā, un veicinātu inovāciju jūras nozarē, ar biotehnoloģijas starpniecību virzoties uz degvielas ziņā gudru “zilo” izaugsmi.	Mērķis ir ilgtspējīgi izmantot ūdens resursus, lai maksimāli palielinātu sociālos, ekonomiskos ieguvumus/atdevi no Eiropas okeāniem un jūrām, un iekšzemes ūdeņiem (saldūdens, sālsūdens un iesāļa ūdens). Produktīvas jūras un okeāni, ko var panākt ar ilgtspējīgu zivsaimniecību un akvakultūru, varētu nodrošināt jūrniecības nozaru labklājību, kā arī jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Pasākumus vērš uz to, lai optimizētu ieguldījumu nekaitīgas pārtikas nodrošinājumā, attīstot ilgtspējīgu un videi draudzīgu zivsaimniecību un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūru, kurā ietvertas visas attiecīgās akvakultūras sugas un ražošanas sistēmas, pasaules ekonomikas kontekstā, un veicinātu inovāciju jūras nozarē, ar biotehnoloģijas starpniecību virzoties uz degvielas ziņā gudru “zilo” izaugsmi, kas sniegs ilgtspējīgus un inovatīvus risinājumus, tā attīstot jūru milzīgo potenciālu. Ņemot spēcīgo mijiedarbību starp dzīvo ūdens resursus izmantošanu un vidi, mērķis ir izstrādāt transversālas jūras zinātniskās un tehniskās zināšanas, lai visās jūras un jūrniecības nozarēs labāk izmantotu jūras potenciālu un vienlaikus aizsargātu jūras vidi un pielāgotos klimata pārmaiņām. Šī stratēģiski saskaņotās pieejas jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai ieviešana visos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķos un pīlāros atbalstīs arī attiecīgo Savienības politiku īstenošanu, palīdzot sasniegt galvenos zilās izaugsmes mērķus, kā arī nodrošinās Eiropas jūras produktu nozares ekonomisko un sociālo labklājību (tajā ietverot visu jūras produktu ķēdi no ražošanas līdz patērētājam). Transversālām darbībām tiks izveidota īpaša budžeta pozīcija.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.3. punkts – c apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ir svarīgi veikt mērķtiecīgus pētījumus, lai apmierinātu gan ekosistēmu un zivsaimniecības, gan akvakultūras jomas reālās vajadzības. Šajā nolūkā būtiska ir sadarbība starp zinātniekiem un visu līmeņu ieinteresētajām personām (zvejniekiem, uzņēmumiem, patērētājiem, politikas veidotājiem u.c.) un efektīva koordinācija starp esošajām attiecīgās pētniecības jomas iestādēm. Tas palīdzēs veidot savstarpēju uzticību un paļāvību starp ieinteresētajām personām un zinātniekiem, tā nodrošinot jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību ilgtermiņā. Turklāt svarīga nozīme var būt arī paraugprakses apmaiņai, kā arī efektīvai to rezultātu izmantošanai, kas gūti no esošās pētniecības programmas, izmantojot atvērtu piekļuvi pētījumu rezultātiem. Ņemot vērā uzticamu zinātnisku datu būtisko trūkumu, būtu jāpastiprina attiecīgie jau esošie mehānismi (piemēram, EMODnet). Būtu jāierosina jauni Eiropas pētniecības projekti saistībā ar datu vākšanu, kā arī ar vieglas piekļuves nodrošināšanu šiem datiem bez maksas.
Pamatojums
Ir jānodrošina savstarpēja uzticēšanās un paļāvība starp pētniekiem un personām, kas pārstāv zivsaimniecības nozari (rūpniecību, MVU, patērētājus, politikas veidotājus u.c.), lai uzlabotu zinātniskos datus un zināšanas, kas nepieciešamas pasākumu efektīvai īstenošanai. Mērķtiecīga pētniecība un ticami zinātniskie dati palīdzēs izpildīt nozares tehniskās, sociālās un ekonomiskās vajadzības un ievērot vides prasības.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.3. punkts – c apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ir jāierosina sadarbība un ciešāka saikne starp pētniekiem jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības jomā un citās jomās (vide, enerģētika, transports utt.). Šīs jomas papildina viena otru, tādēļ starp tām ir jāveido ciešāka saikne.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.3. punkts – c apakšpunkts – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šajā sistēmā ir jāmēģina novērst plaisu starp fundamentālo un lietišķo pētniecību un uzsvērt, ka izcilība pētniecības jomā ietver gan pamatpētījumus, gan lietišķos pētījumus.
Pamatojums
“Kāpnes” uz izcilību ir viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pamatprincipiem, bet būtu jāņem vērā tas, ka izcilība ietver arī lietišķos pētījumus. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” uzmanība pievērsta inovācijām un zināšanu un pētniecības praktiskam pielietojumam.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.3. punkts – c apakšpunkts – 1.c daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Sinerģijas un ciešāka sadarbība ar struktūrfondiem palīdzēs sekmēt jūras zinātnisko un tehnisko pētniecību, un tas dos pozitīvus rezultātus vides, sociālajā un ekonomiskajā līmenī. Projekta finansēšana no dažādiem avotiem dos arī ieguldījumu, lai palielinātu reģionu līdzdalību ES pētniecības pasākumos.
Pamatojums
Jūras videi un ar to saistītajām darbībām ir būtiska loma Eiropas sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un jo īpaši Eiropas reģionu attīstībā. Sadarbībai ar struktūrfondiem, īstenojot mērķtiecīgas darbības valsts un reģionālā līmenī, būs pozitīva ietekme uz zivsaimniecības nozari.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.3. punkts – c apakšpunkts – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ir nepieciešama ciešāka sadarbība un laba koordinācija ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, lai novērstu darbību pārklāšanos un atbalstītu iedzīvotāju aktīvu līdzdalību zivsaimniecības nozarē īstenotajos Eiropas projektos.
Pamatojums
Lai novērstu to pārklāšanos un dublēšanos, nepieciešama efektīva koordinācija un to pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" darbību papildināmība, ko finansē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds .
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.3. punkts – c apakšpunkts – 1.e daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lai nodrošinātu atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai, darbībās ņem vērā arī augšupējo pieeju un lielāku uzmanību pievērš sadarbībai dalībvalsts un reģionālajā līmenī.
Pamatojums
ES zivsaimniecības nozarē nav izdevies sekmīgi izmantot lejupējo pieeju, un tagad ir skaidrs, ka ir jānodrošina labāka saziņa ar ieinteresētajām personām. Jūras zinātniskajā un tehniskajā pētniecībā būtiska loma ir reģioniem. Piekrastes un salu kopienas var veicināt pētniecību un inovācijas, izmantojot savu pieredzi un praktiskās zināšanas.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 2. nodaļa – 2.3. punkts – d apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir veicināt resursefektīvas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas bioloģiskās rūpniecības nozares, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Pasākumus vērš uz to, lai veicinātu bioekonomiku, pārveidojot tradicionālos rūpnieciskos procesus un produktus tā, lai tie kļūtu par bioloģiskiem, resursefektīviem un energoefektīviem, attīstot integrētas bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas koncepcijas, izmantojot biomasu no primārās ražošanas, bioloģiskos atkritumus un bioloģiskās rūpniecības nozares blakusproduktus un atverot jaunus tirgus ar standartizācijas, reglamentācijas un demonstrējumu/lauka izmēģinājuma pasākumu un citu pasākumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā bioekonomikas ietekmi uz zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām.	Mērķis ir veicināt resursefektīvas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas bioloģiskās rūpniecības nozares, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Pasākumus vērš uz to, lai veicinātu bioekonomiku, pārveidojot tradicionālos rūpnieciskos procesus un produktus tā, lai tie kļūtu par bioloģiskiem, resursefektīviem un energoefektīviem, attīstot integrētas bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas koncepcijas, izmantojot biomasu no primārās ražošanas, bioloģiskos atkritumus un bioloģiskās rūpniecības nozares blakusproduktus un atverot jaunus tirgus ar standartizācijas, reglamentācijas un demonstrējumu/lauka izmēģinājuma pasākumu un citu pasākumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā bioekonomikas ietekmi uz zemes un jūras izmantojumu, kā arī zemes un jūras izmantojuma izmaiņām.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 5. nodaļa – 5.1. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pieaugošā ietekme, ko rada klimata pārmaiņas un ekoloģiskas problēmas, piemēram, okeānu paskābināšanās, ledāju kušana Arktikā, zemes degradācija un izmantojums, ūdens trūkums, ķīmisks piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības zaudēšana, liecina, ka planēta tuvojas savas ilgtspējības robežām. Piemēram, tiek prognozēts, ka, neveicot efektivitātes uzlabojumus, pieprasījums pēc ūdens 20 gadu laikā par 40 % pārsniegs piedāvājumu. Meži tiek izcirsti satraucošos daudzumos — 5 miljonu hektāru platībā gadā. Resursu mijiedarbība var izraisīt sistēmiskus riskus — viena resursu veida izzušana rada neatgriezenisku lūzumpunktu citu resursu un ekosistēmu pieejamībā. Turpinoties pašreizējām tendencēm, lai apmierinātu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības, līdz 2050. gadam būs nepieciešams vairāk nekā divu planētu Zeme ekvivalents.	Pieaugošā ietekme, ko rada klimata pārmaiņas un ekoloģiskas problēmas, piemēram, okeānu paskābināšanās, izmaiņas okeānu straumēs , jūras ūdeņu temperatūras paaugstināšanās, ledāju kušana Arktikā, zemes degradācija un izmantojums, ūdens trūkums, ķīmisks piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības zaudēšana, liecina, ka planēta tuvojas savas ilgtspējības robežām. Piemēram, tiek prognozēts, ka, neveicot efektivitātes uzlabojumus, pieprasījums pēc ūdens 20 gadu laikā par 40 % pārsniegs piedāvājumu. Meži tiek izcirsti satraucošos daudzumos — 5 miljonu hektāru platībā gadā. Resursu mijiedarbība var izraisīt sistēmiskus riskus — viena resursu veida izzušana rada neatgriezenisku lūzumpunktu citu resursu un ekosistēmu pieejamībā. Turpinoties pašreizējām tendencēm, lai apmierinātu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības, līdz 2050. gadam būs nepieciešams vairāk nekā divu planētu Zeme ekvivalents.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 5. nodaļa – 5.2. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izejvielu pieejamības problēmas atrisināšanai ir vajadzīgi koordinēti pētniecības un inovācijas centieni starp daudzām disciplīnām un nozarēm, lai palīdzētu rast drošus, ekonomiski pamatotus, no vides viedokļa stabilus un sociāli pieņemamus risinājumus visā vērtības ķēdē (izpēte, ieguve, pārstrāde, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana). Inovācija šajās jomās nodrošinās iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai, kā arī jauninājumu ieviešanai, iesaistot zinātni, tehnoloģiju, ekonomiku, politiku un pārvaldi. Tāpēc pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai izveidotu Eiropas Inovāciju partnerību izejvielu jomā.	Izejvielu pieejamības problēmas atrisināšanai ir vajadzīgi koordinēti pētniecības un inovācijas centieni starp daudzām disciplīnām un nozarēm, lai palīdzētu rast drošus, ekonomiski pamatotus, no vides viedokļa stabilus un sociāli pieņemamus risinājumus visā vērtības ķēdē (izpēte, ieguve, pārstrāde, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana). Ar ūdens resursiem saistītās problēmas ietver ūdens izmantošanu lauku, pilsētas un industriālajā vidē un ūdens un jūras ekosistēmu aizsardzību. Inovācija šajās jomās nodrošinās iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai, kā arī jauninājumu ieviešanai, iesaistot zinātni, tehnoloģiju, ekonomiku, politiku un pārvaldi. Tāpēc pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai izveidotu Eiropas Inovāciju partnerības ūdens izmantošanas efektivitātes un izejvielu jomā.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 1. pielikums – III daļa – 6.3. punkts – 6.3.1. apakšpunkts – 2. daļa – ba iedaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) censtos kā starptautiskos kritērijus ieviest Eiropas sociālās kohēzijas un labklājības modeļus; ievērot arī SDO ieteikumus, lai pastiprinātu pētniecību un apmācību saistībā ar darba drošību un veselības aizsardzību darbā;
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 1. pielikums – IV daļa – 3. nodaļa – 3.3. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika	(b) 2. pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, produktīvas jūras un okeāni un bioekonomika;
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 1. pielikums – IV daļa – 3. nodaļa – 3.3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalstīt Eiropas lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, tostarp pārtikas nekaitīgums un nodrošinājums un bioekonomikas attīstība, piemēram, prognozējot augkopības ražu, veicot tehnisku un sociālekonomisku analīzi un modelēšanu.	Atbalstīt Eiropas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras – tostarp pārtikas nekaitīguma un nodrošinājuma ar pārtiku — politikas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību un bioekonomikas attīstību, piemēram, prognozējot augkopības ražu, veicot tehnisku un sociālekonomisku analīzi un modelēšanu un zivsaimniecības pārvaldību īstenojot uz zinātniski tehniskā pamata.
Pamatojums
Zinātniski tehniskā pamata izmantošana sekmēs ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību, piemēram, rūpīgi atlasot videi nekaitīgākus zivsaimniecības rīkus un citus instrumentus.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 1. pielikums – V daļa – 1. punkts – 2.daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropai ir vairāki strukturāli trūkumi, ciktāl runa ir par inovatīvo potenciālu un spēju nodrošināt jaunus pakalpojumus, produktus un procesus. Daži no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina, ir Eiropas salīdzinoši mazā pieredze talantu piesaistīšanā un paturēšanā, esošo pētniecības priekšrocību nepietiekama izmantošana ekonomiskās vai sociālās vērtības radīšanas ziņā, zems uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis, resursu apjoms izcilības centros, kas ir nepietiekams, lai konkurētu pasaules mērogā, un pārmērīgs tādu šķēršļu skaits, kas liedz sadarboties augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības “zināšanu trīsstūrī” Eiropas līmenī.	Eiropai ir vairāki strukturāli trūkumi, ciktāl runa ir par inovatīvo potenciālu un spēju nodrošināt jaunus pakalpojumus, produktus un procesus. Daži no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina, ir Eiropas salīdzinoši mazā pieredze talantu piesaistīšanā un paturēšanā, esošo pētniecības priekšrocību nepietiekama izmantošana ekonomiskās vai sociālās vērtības radīšanas ziņā, to pētniecības rezultātu trūkums, kas tiek ieviesti tirgū; zems uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis un uzņēmējdarbības gara trūkums, zems valsts ieguldījumu līmenis pētniecībā un attīstībā un resursos, tostarp cilvēkresursos, izcilības centros, kas ir nepietiekams, lai konkurētu pasaules mērogā, un pārmērīgs tādu šķēršļu skaits, kas liedz sadarboties augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības “zināšanu trīsstūrī” Eiropas līmenī.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 1. pielikums – V daļa – 3. punkts – c apakšpunkts – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) Cilvēku talanta, prasmju un uzņēmības attīstīšana ar izglītības un apmācības starpniecību	(c) Cilvēku talanta, prasmju un uzņēmības attīstīšana ar augsta līmeņa un mērķtiecīgas izglītības un apmācības starpniecību.
Pamatojums
Izglītības un apmācības programmas jāveido, ņemot vērā Eiropas pilsoņu reālās vajadzības.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Ioannis A. Tsoukalas 20.12.2011
Izskatīšana komitejā	24.1.2012	31.5.2012	11.7.2012
Pieņemšanas datums	19.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonello Antinoro, Kriton Arsenis, Alain Cadec, Chris Davies, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Marek Józef Gróbarczyk, Ian Hudghton, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Isabelle Thomas, Nils Torvalds, Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Paul Besset, Luis Manuel Capoulas Santos, Diane Dodds, Julie Girling, Ana Miranda, Jens Nilsson, Nikolaos Salavrakos, Antolín Sánchez Presedo, Ioannis A. Tsoukalas
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nuno Teixeira

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (26.7.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Emma McClarkin

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” mērķis ir visu ES pētniecības un inovāciju finansējumu apvienot vienā programmā. Ar to nosaka trīs prioritārās jomas — zinātniskās bāzes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšana — un koncentrē uzmanību uz tām.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē priekšlikumu un ļoti spēcīgi atbalsta to, ka zinātniskās bāzes izcilība tiek noteikta par galveno kritēriju finansējuma piešķiršanai. Tomēr atzinuma sagatavotāja uzskata, ka pētniecība Eiropas kultūras mantojuma jomā, kas bija iekļauta iepriekšējās pētniecības finansējuma programmās, pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” netiek atsevišķi atspoguļota. Tādēļ atzinuma sagatavotāja šajā regulā vēlas iekļaut īpašu norādi uz kultūras mantojumu.

Turklāt ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienībai tika piešķirtas jaunas kompetences sporta jomā, tāpēc atzinuma sagatavotāja vēlas izmantot finansēšanas iespējas, ko paredz pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, lai īpaši izceltu pētniecības potenciālu sporta jomā — to var izmantot kā līdzekli, lai uzlabotu iedzīvotāju vispārējo veselības stāvokli Eiropā un lai veicinātu sociālo kohēziju un integrētspēju.

Tāpat atzinuma sagatavotāja uzskata, ka vairāk būtu jāuzsver sievietes loma zinātnē un tehnoloģijās un ka ir jāpastiprina akadēmiskās pētniecības un izglītības nozīme inovatīvu produktu izstrādē un jaunu MVU uzņēmējdarbības modeļu izveidē, lai sasniegtu pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” noteiktos mērķus un MVU padarītu dinamiskākus un inovatīvākus.

Uzsvars būtu jāliek uz visām pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbībām, lai tās padarītu pieejamākas un atvērtākas, pienācīgu uzmanību pievēršot ilgtspējīgu cenu noteikšanas modeļu izstrādei attiecībā uz zinātniskajām publikācijām.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir jāturpina izvērtēt ETI pievienoto vērtību Eiropai, jo nemaz nav skaidrs, vai šai iniciatīvai iztērētais finansējums radītu lielāku vērtību nekā citām pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” prioritātēm novirzītie līdzekļi. Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina samazināt ETI paredzētos budžeta līdzekļus līdz EUR 1 miljardam, pārējos EUR 2 miljardus atgriežot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžetā, lai finansētu šīs prioritātes darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz jauniem mērķiem un darbībām, kas ierosinātas saistībā ar sportu un kultūras mantojumu.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palielināt savu konkurētspēju, tostarp rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.	(1) Savienības mērķis ir stiprināt tās zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (EPT), kurā notiek brīva pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģiju aprite, un veicināt Savienības, tostarp tās rūpniecības nozares, konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus, censtos ieviest inovācijas un stimulētu apmācību un mobilitāti.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un “kāpnes” uz izcilību.	(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un izstrādājot jaunus instrumentus, lai veidotu “kāpnes” uz izcilību.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā ir aicinājis būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansējumu, 2011. gada 12. maija rezolūcijā uzsvēris pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” nozīmi Eiropas pārveidošanā pēc pasaules krīzes, 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā vērsis uzmanību uz svarīgām atziņām, kas jāņem vērā pēc Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējuma, un 2011. gada 27. septembra rezolūcijā atbalstījis vienota stratēģiskā satvara koncepciju pētniecības un inovācijas finansējumam.	(5) Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā ir aicinājis būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansējumu, 2011. gada 12. maija rezolūcijā uzsvēris pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” nozīmi Eiropas pārveidošanā pēc pasaules krīzes, 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā vērsis uzmanību uz svarīgām atziņām, kas jāņem vērā pēc Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējuma, un 2011. gada 27. septembra rezolūcijā atbalstījis vienota stratēģiskā satvara koncepciju pētniecības un inovācijas finansējumam, vienlaikus aicinot divkāršot budžetu salīdzinājumā ar Septīto pamatprogrammu.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.	(11) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pamatpētījumiem un lietišķajiem pētījumiem līdz tirgum un sabiedrībai. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi pētniecības un inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar sabiedrību un tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju un pasākumus, kuri var veicināt sociālo iekļaušanu starp kopienām, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai sociāliem un/vai komerciāliem mērķiem. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Ir svarīgi uzsvērt, ka visiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem vajadzētu būt atvērtiem jauniem dalībniekiem, lai nodrošinātu plašu sadarbību ar partneriem visā ES un lai izveidotu integrētu Eiropas Pētniecības telpu.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.	(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana un skaidrības ieviešana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu un neatbilstību skaita samazināšanās.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Universitātēm ir būtiska nozīme Savienības zinātnes un tehnoloģiju bāzē kā pamata izcilības institūcijām gan apmācības, gan pētniecības jomā.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 15.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15b) Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina Eiropas kultūras mantojuma atzīšana, un tajā būtu jākoncentrējas uz šīs pamatprogrammas nozīmi iekļaujošu kopienu veidošanā, izmantojot gan Kopīgā pētniecības centra, gan sabiedrības problēmu prioritāti.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Lai Eiropas Parlaments varētu īstenot savu politiskās kontroles funkciju un lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, kā noteikts LESD, Komisijai būtu pienācīgi un regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par visiem būtiskajiem programmas īstenošanas aspektiem, tostarp par darba programmu sagatavošanu un izstrādi, par budžeta sadalījuma izpildi un iespējamo nepieciešamību ieviest korekcijas, kā arī par rezultatīvo rādītāju izstrādi attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē.	(19) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā ― konkrētos apstākļos ― var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē. Šīm papildu programmām vai pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Savienības pievienotajai vērtībai, balstīties uz patiesām partnerībām, papildināt citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumus un būt iespējami iekļaujošām, proti, būtu jāveicina dalībvalstu vai Savienības rūpniecības nozares dalība tajās.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumos.	(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, izglītību kopumā un saziņu, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi un pētījumu datus, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumos.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Zinātniskās publikācijas kā tādas rada papildu vērtību, un tām ir būtiska nozīme zināšanu izplatīšanā, tādēļ pirmām kārtām būtu jāpanāk līdzsvars starp nepieciešamību izstrādāt ilgtspējīgus samaksas modeļus, kuros tiek segtas ražošanas izmaksas, un pētnieku, pētniecības iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzībām brīvi piekļūt zinātniskajai informācijai, dalīties ar to un to izmantot; Lai palielinātu zināšanu apriti un izmantošanu un nodrošinātu iespējami plašāku piekļuvi šādām publikācijām, brīvai un atvērtai tiešsaistes piekļuvei akadēmiskajām publikācijām — kā to jau paredz Septītā pamatprogramma — vajadzētu kļūt par pamatprincipu attiecībā uz publikācijām, kas visu finansējumu vai lielu tā daļu saņem no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Turklāt pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” vajadzētu eksperimentēt ar tiešsaistes atvērtu piekļuvi datiem, kuri izstrādāti vai apkopoti valsts finansētos pētījumos.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 20.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20b) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalsts būtu jāsniedz augsta līmeņa pētījumiem par kultūras daudzveidību un tradicionālo zināšanu aizsardzību, tostarp saistībā ar sadarbību ar trešajām valstīm, šādu zināšanu saglabāšanai un izplatīšanai pilnībā izmantojot jaunās digitālās tehnoloģijas. Ļoti svarīgi ir izpētīt iespējamo sinerģiju starp moderno zinātni un vietējām zināšanām.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 20.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20c) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalīdz dalībvalstīm un Savienībai centienos pārvarēt pašreizējo ekonomikas krīzi, nodrošināt ilgtspējīgus ekonomikas izaugsmes rādītājus un kļūt konkurētspējīgākām.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 20.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20d) Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” būtu jāizmanto, lai papildus pētniecības daudzveidībai veicinātu arī valodu daudzveidību akadēmiskajās un zinātniskajās publikācijās, tostarp saistībā ar sadarbību ar trešajām valstīm, un lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti neatkarīgas izpētes un publikāciju zinātniskās recenzēšanas principi.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikas jomās un sabiedrībā. Tāpēc programmas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, un būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai ņemtu vērā jaunas norises. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas plānošanas ierosmes un Eiropas inovāciju partnerības.	(21) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikas jomās un sabiedrībā, kā arī kultūras nozarē. Tāpēc programmas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, un būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai ņemtu vērā jaunas norises. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas plānošanas ierosmes un Eiropas inovāciju partnerības.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Lai Savienība spētu konkurēt pasaulē, efektīvi risināt lielās sociālās problēmas un sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, tai būtu pilnībā jāizmanto savi cilvēkresursi. Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” jābūt katalizatoram un spēcīgam stimulam Eiropas Pētniecības telpas pabeigšanai, atbalstot pārrobežu darbības, kas piesaista, spēj noturēt, apmāca un pilnveido pētniecības un inovācijas talantus. Lai sasniegtu šo mērķi un uzlabotu zināšanu nodošanu un zinātnieku daudzumu un kvalitāti, cilvēkkapitāla veidošanas darbībām, tostarp darbībām, kas īpaši koncentrētas uz jauniešiem un sievietēm, jābūt standarta elementam visās pētniecības un inovācijas darbībās, ko finansē Savienība.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.	(22) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā, kā arī būtu jāpalielina centieni to panākt konkurētspējas kontekstā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta pētījumi humanitāro zinātņu jomā, jo sevišķi tie, kas rada zināšanas, un ar pamatpētījumiem un lietišķajiem pētījumiem un jaunatklātiem materiāliem vai jaunām pieejas metodēm jāveicina jaunu starpdisciplināro pētījumu jomu attīstība, darbvietu radīšana, kultūras mantojuma saglabāšana un Eiropas kā humānistisko tradīciju šūpuļa un pasaules tūrisma nozares līdera ilgtspēja, jo tas ir būtiski, lai pienācīgi novērtētu sociālo un humanitāro zinātņu nozīmi šajās jomās — centienos sasniegt mērķi veidot atvērtu, inovatīvu un drošu sabiedrību.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24a) Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jāizmanto Savienībai ar LESD piešķirtās kompetences sporta jomā, tā atvieglojot pētījumus šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz veselības un sabiedrības kohēzijas aspektiem, ko sniedz fiziskās aktivitātes, un to iespējas palīdzēt Savienībai sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” veiktajām darbībām būtu jānodrošina pilnīga atbilstība nākamajai mūžizglītības programmai un būtu jāveicina sinerģija, savienojumi un saskaņošana ar citām Eiropas politikas jomām un programmām. Ir svarīgi uzsvērt, ka doktorantūras studentu mobilitātei pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir galvenā nozīme un ar to — kā ar papildinājumu nākamajai mūžizglītības programmai un citiem izglītības finansējuma avotiem — būtu jāatbalsta Boloņas process un Eiropas kaimiņattiecību politikas nostādnes, lai uzlabotu papildināmību ar jebkādām programmām, ko ES apņemas veikt izglītības jomā.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) Lai iespējami palielinātu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietekmi, būtu īpaši jāapsver multidisciplināras un starpdisciplināras pieejas, jo ir elementi, kas nepieciešami ievērojamam zinātnes progresam. Zinātnes sasniegumi bieži vien gūti pie disciplīnu robežām vai to krustpunktos. Turklāt to problēmu un uzdevumu sarežģītība, ar ko saskaras Eiropa, prasa risinājumus, ko var sasniegt, tikai sadarbojoties vairākām disciplīnām.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā-publiskā sektora partnerības, ar valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.	(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, ir ļoti svarīgi, ka pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina ciešāku sadarbību, kas var izpausties kā publiskā-publiskā sektora partnerības, bet tās mērķim nekad nevajadzētu būt prioritātes piešķiršanai valsts interesēm, ar reģionālām, valstu un pārvalstiskām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Ir jāpaātrina sadarbība ar kaimiņvalstīm pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros atbilstīgi īpašiem nosacījumiem, it sevišķi ņemot vērā Austrumu partnerības valstis.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jāparedz vienkārši, skaidri un viegli īstenojami noteikumi līdzdalībai tās darbībās. Pienācīga uzmanība jāvelta tam, lai dažāda veida zinātniskajiem pētījumiem būtu nodrošinātas vienkāršākas iespējas saņemt privāto finansējumu.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) un nosaka sistēmu, kas reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem un veicina inovācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu.	Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) un nosaka sistēmu, kas reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem, lai nostiprinātu Eiropas zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, nodrošinot intelektuālā kapitāla attīstību un veicinot ieguvumus sabiedrībai, tostarp inovācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas rūpnieciskā un sociālā potenciāla labāku izmantošanu.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas un nodrošinot Eiropas ilgtspējīgu izaugsmes un konkurētspēju ilgtermiņā.	Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis publiskā un privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas, veicinot ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju un nodrošinot Eiropas ilgtspējīgu izaugsmes un konkurētspēju ilgtermiņā.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji ir izklāstīti I pielikuma ievaddaļā.	1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību, veicot īpašas un pamācošas darbības, kas veicina strukturālās pārmaiņas Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmās. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji ir izklāstīti I pielikuma ievaddaļā.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – pirmā daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) zinātnes izcilība;	(a) zinātnes izcilība, ietverot pamatpētījumus un lietišķos pētījumus humanitāro zinātņu jomā;
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – pirmā daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) sabiedrības problēmu risināšana.	(c) sabiedrības problēmu risināšana, ietverot pamatpētījumus un lietišķos pētījumus sociālo zinātņu jomā.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 5. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina pētnieku karjeras pievilcību Eiropā un mazina intelektuālā darbaspēka emigrācijas ietekmi. Tādēļ to īsteno tā, lai veicinātu vienotā tirgus izveidi pētniekiem, it sevišķi nodrošinot atbilstīgus mehānismus, lai samazinātu atšķirības pētnieku atalgojumos saskaņā ar šo programmu.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, tirgu un sabiedrības attīstību, turklāt inovācija ietver uzņēmējdarbības, organizatoriskus un sociālus aspektus.	Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības ir saskaņā ar pašreizējo apmācības un pētniecības struktūru un var tikt pielāgotas atbilstoši mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, darba tirgu un sabiedrības attīstību, turklāt zinātne ietver visas akadēmisko pētījumu jomas un inovācija ietver sociāli ekonomiskus, kultūras un organizatoriskus aspektus.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 15. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.	Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina dzimumu līdzsvara efektīvu veicināšanu visās programmās, novērtēšanas komitejās, ekspertu un padomdevēju grupās un ikvienā esošā vai tā īstenošanas nolūkā izveidotā lēmumu pieņemšanas struktūrā. Šajā nolūkā izstrādā mērķus un paredz atbilstošas darbības, lai panāktu šo mērķu īstenošanu.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, kas varētu šādas izmaiņas padarīt par pārmantojamām;	(b) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu;
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 19. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) uz partnerību balstīti pētījumi un tīklu izveide, lai nodrošinātu kvalitatīvāku plānošanu.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas.	(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas un ņemot vērā visu iesaistīto personu intereses.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) iniciatīvas, lai agrīnā vecumā rosinātu interesi par zinātnēm, piemēram, organizējot atvērto durvju dienas pētniecības centros;
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(eb) darbības, lai paaugstinātu Eiropas zinātnes un pētniecības jomas apbalvojumu profilu.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.	1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, efektīvi pārvaldot pētniecības centrus, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Eiropas Pētniecības padome (ERC) nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai talantīgi un radoši individuāli pētnieki un to komandas varētu tiekties uz visdaudzsološākajiem panākumiem augstākajā zinātnes līmenī, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci;	(a) Eiropas Pētniecības padome (ERC) nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai talantīgi un radoši individuāli pētnieki un to komandas, kas strādā kādā no zināšanu jomām, varētu tiekties uz visdaudzsološākajiem panākumiem augstākajā zinātnes līmenī, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums I pants – 7. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nākotnes un jaunās tehnoloģijas atbalsta kopīgu pētniecību, lai palielinātu Eiropas spējas progresīvās un atbilstīgi paradigmām mainīgas inovācijas jomā. Tās veicina sadarbību starp zinātnes disciplīnām tādā jomā kā pilnīgi jaunas augsta riska idejas un paātrina visdaudzsološāko jauno zinātnes un tehnoloģijas virzienu attīstību, kā arī attiecīgo zinātnisko kopienu strukturēšanu Savienības mērogā;	(b) nākotnes un jaunās tehnoloģijas atbalsta kopīgu vai starpdisciplināru pētniecību, lai palielinātu Eiropas spējas progresīvās un atbilstīgi paradigmām mainīgas inovācijas jomā. Tās veicina sadarbību starp zinātnes disciplīnām tādā jomā kā pilnīgi jaunas augsta riska idejas un paātrina visdaudzsološāko jauno zinātnes un tehnoloģijas virzienu attīstību, kā arī attiecīgo zinātnisko kopienu strukturēšanu Savienības mērogā;
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) pētniecības infrastruktūra attīsta Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un vēlākai nākotnei, veicina tās inovatīvo potenciālu un cilvēkkapitālu, šos pasākumus papildinot ar saistīto Savienības politiku un starptautisku sadarbību.	(d) pētniecības infrastruktūra attīsta Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un vēlākai nākotnei, veicina tās inovatīvo potenciālu un cilvēkkapitālu, šos pasākumus papildinot ar saistīto Savienības politiku un starptautisku sadarbību, lai spētu noturēt un piesaistīt talantīgus cilvēkus, kuri dzīvotu un strādātu Savienībā.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums I pielikums – 14. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība;	(a) veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība, tostarp piedaloties sporta aktivitātēs;
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums I pielikums – 14. pants – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība.	(f) visiem atvērta, izglītota, inovatīva un droša sabiedrība.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums I pielikums – 16. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.	Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Visiem atvērta, izglītota, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Visiem atvērta, izglītota, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums I pielikums – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētais mērķis “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietver arī pasākumu plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos.	Konkrētais mērķis “Visiem atvērta, izglītota, inovatīva un droša sabiedrība” ietver arī pasākumu plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos. Tas ietver arī pasākumus, stratēģijas, metodikas un instrumentus, kas vajadzīgi, lai Eiropai nodrošinātu dinamisku un ilgtspējīgu kultūras mantojumu.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums I. pielikums – I daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – sestā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Turklāt šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu. ASV sistēmas spēja piedāvāt vairāk līdzekļu uz vienu pētnieku un labākas karjeras iespējas izskaidro to, kāpēc ASV joprojām piesaista vislabākos pētniekus no visas pasaules, tostarp desmitiem tūkstošus pētnieku no Savienības.	Turklāt šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu. ASV sistēmas spēja piedāvāt vairāk līdzekļu uz vienu pētnieku, labāku pētniecības infrastruktūru un labākas karjeras iespējas izskaidro to, kāpēc ASV joprojām piesaista vislabākos pētniekus no visas pasaules, tostarp desmitiem tūkstošus pētnieku no Savienības.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ERC darbības pamatuzdevums ir nodrošināt pievilcīgu ilgtermiņa finansējumu, lai atbalstītu izcilus pētniekus un pētnieku grupas fundamentālas augsta ieguvuma/ augsta riska izpētes veikšanā.	ERC darbības pamatuzdevums ir nodrošināt pievilcīgu ilgtermiņa finansējumu, lai atbalstītu izcilus pētniekus un pētnieku grupas fundamentālas augsta ieguvuma/ augsta riska izpētes veikšanā. No šādas perspektīvas visās cilvēces zināšanu jomās bez izņēmumiem būtu jāatzīst pētījumi kā zinātniska procedūra.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums I. pielikums – I daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ERC finansējumu piešķir, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispārzināmajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pamatojoties uz kuru piešķir ERC dotācijas, ir zinātniskā izcilība. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm. ERC dotācijas var saņemt individuālas pētnieku grupas, ko veido jebkura vecuma pētnieki no jebkuras valsts pasaulē, kuri strādā Eiropā. Turklāt ERC mērķis ir veicināt veselīgu konkurenci Eiropā.	ERC finansējumu piešķir, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispāratzītajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pamatojoties uz kuru piešķir ERC dotācijas, ir zinātniskā izcilība jebkurā zināšanu jomā. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm. ERC dotācijas var saņemt individuālas pētnieku grupas, ko veido jebkura vecuma pētnieki no jebkuras valsts pasaulē, kuri strādā Eiropā. Turklāt ERC mērķis ir veicināt veselīgu konkurenci Eiropā.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – ceturtā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vajadzīgā reforma ir jāsāk jau pētnieku karjeras sākotnējos posmos un jāturpina to doktora studiju vai pielīdzināmās pēcdiploma apmācības laikā. Eiropai ir jāizstrādā mūsdienīgas, novatoriskas apmācību sistēmas, ņemot vērā pētniecības un inovācijas prasības, kas ir īpaši konkurējošas un arvien vairāk sāk aptvert vairākas disciplīnas. Lai nodrošinātu pētniekiem inovācijas prasmes, kuru nepieciešamību nosaka nākotnes darbavietas, būs vajadzīga aktīva uzņēmumu, tostarp MVU, un citu sociālekonomisko dalībnieku aktīva iesaistīšanās. Svarīgs uzdevums būs arī būtiski uzlabot pētnieku mobilitāti, jo pašlaik tā joprojām ir pieticīgā līmenī; 2008. gadā tikai 7 % Eiropas doktora grāda kandidātu apguva apmācību citā dalībvalstī, bet mērķis ir līdz 2030. gadam šo īpatsvaru palielināt līdz 20 %.	Vajadzīgā reforma ir jāsāk jau pētnieku karjeras sākotnējos posmos un jāturpina to doktora studiju vai pielīdzināmās pēcdiploma apmācības laikā. Eiropai ir jāizstrādā mūsdienīgas, novatoriskas apmācību sistēmas, ņemot vērā pētniecības un inovācijas prasības, kas ir īpaši konkurējošas un arvien vairāk sāk aptvert vairākas disciplīnas. Lai nodrošinātu pētniekiem inovācijas prasmes, kuru nepieciešamību nosaka nākotnes darbavietas, būs vajadzīga aktīva uzņēmumu, tostarp MVU, un citu sociālekonomisko dalībnieku aktīva iesaistīšanās. Svarīgs uzdevums būs arī būtiski uzlabot pētnieku mobilitāti, jo pašlaik tā joprojām ir pieticīgā līmenī; 2008. gadā tikai 7 % Eiropas doktora grāda kandidātu apguva apmācību citā dalībvalstī, bet mērķis ir līdz 2030. gadam šo īpatsvaru palielināt līdz 20 %. Attiecīgi, doktora grāda kandidātiem visās jomās jābūt skaidri identificētiem kā vienai no galvenajām mērķa grupām jaunajās izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmās, un ir jārūpējas par to, lai nodrošinātu vajadzīgo papildināmību ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020”.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – a apakšpunkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Galvenie uzdevumi ir nodrošināt izcilu un novatorisku apmācību pētniekiem iesācējiem pēcdiploma līmenī, īstenojot starpdisciplīnu projektus un doktora programmas, kurās iesaistītas universitātes, pētniecības iestādes, uzņēmumi, MVU un citas sociālekonomiskās grupas no dažādām valstīm. Tādējādi uzlabosies karjeras iespējas jauniem diplomu saņēmušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.	Galvenie uzdevumi ir nodrošināt izcilu un novatorisku apmācību pētniekiem iesācējiem pēcdiploma līmenī, īstenojot starpdisciplīnu projektus un doktora programmas, ļaujot pētniekiem pilnveidot savu pētniecības mācību programmu un iesaistot universitātes, pētniecības iestādes, uzņēmumus, MVU un citas sociālekonomiskās grupas no dažādām valstīm. Tādējādi pilnveidosies un uzlabosies karjeras iespējas jauniem diplomu saņēmušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – b apakšpunkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Galvenie uzdevumi ir mudināt pieredzējušus pētniekus paplašināt vai padziļināt viņu prasmes ar mobilitātes starpniecību, radot pievilcīgas karjeras iespējas universitātēs, pētniecības iestādēs, uzņēmumos, MVU un citās sociālekonomiskajās grupās visā Eiropā un ārpus tās. Atbalsta arī iespējas atsākt pētnieka karjeru pēc pārtraukuma.	Galvenie uzdevumi ir mudināt pieredzējušus pētniekus paplašināt vai padziļināt viņu prasmes ar mobilitātes starpniecību, radot pievilcīgas karjeras iespējas universitātēs, pētniecības iestādēs, uzņēmumos, MVU un citās sociālekonomiskajās grupās visā Eiropā un ārpus tās, vienlaikus ņemot vērā jauniešu lomu zinātnes nozarē, piedāvājot pētniekiem iespēju saņemt apmācību un iegūt jaunas zināšanas trešās valsts augsta līmeņa pētniecības organizācijā, un pēc tam atgriezties. Pirmām kārtām ņem vērā sieviešu nozīmi zinātnē un iespējamos ierobežojumus viņu ienākšanai šajā jomā. Atbalsta arī iespējas atsākt pētnieka karjeru pēc pārtraukuma un elastīgus darba nosacījumus.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – c apakšpunkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Galvenie uzdevumi ir atbalstīt pētniecības un inovācijas jomā strādājošā personāla īstermiņa apmaiņu starp universitātēm, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, MVU un citām sociālekonomiskajām grupām gan Eiropā, gan pasaulē. Šie pasākumi ietvers arī sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm.	Galvenie uzdevumi ir atbalstīt pētniecības un inovācijas jomā strādājošā personāla īstermiņa apmaiņu starp universitātēm, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, MVU un citām sociālekonomiskajām grupām gan Eiropā, gan pasaulē. Šie pasākumi ietvers arī sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm un jo īpaši stiprinās zinātniskās partnerības starp abu Vidusjūras krastu reģioniem, uzlabojot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju attīstības programmu efektivitāti.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pētniecības infrastruktūra ir galvenais Eiropas konkurētspēju noteicošais faktors visā plašajā zinātnes jomu klāstā un svarīgs faktors zinātniskajā inovācijā. Daudzās jomās pētniecība ir neiespējama, ja nav piekļuves superdatoriem, jaunu materiālu apstarošanas avotu, tīru telpu nanotehnoloģijas vajadzībām, datubāzu genomikas un sociālo zinātņu vajadzībām, observatoriju Zemes zinātņu vajadzībām, platjoslas tīklu datu pārsūtīšanai utt. Pētniecības infrastruktūra ir nepieciešama, lai veiktu pētniecību nolūkā atrisināt sabiedrības visaktuālākās problēmas tādās jomās kā enerģētika, klimata pārmaiņas, bioekonomika un visiem pieejama veselības aprūpe un labklājība visas dzīves garumā. Tā veicina pārrobežu un starpdisciplīnu sadarbību un rada Eiropā vienotu un atvērtu vidi tiešsaistes pētniecībai. Tā veicina cilvēku un ideju mobilitāti, apvieno vislabākos zinātniekos no Eiropas un visas pasaules un uzlabo zinātnisko izglītību. Tā veicina izcilību Eiropas pētniecības un inovācijas kopienās un var būt izcils zinātnes sasniegumu apliecinājums sabiedrībai kopumā.	Pētniecības infrastruktūra ir galvenais Eiropas konkurētspēju noteicošais faktors visā plašajā zinātnes jomu klāstā un svarīgs faktors zinātniskajā inovācijā. Daudzās jomās pētniecība ir neiespējama, ja nav piekļuves superdatoriem, jaunu materiālu apstarošanas avotu, tīru telpu nanotehnoloģijas vajadzībām, datubāzu genomikas un sociālo zinātņu vajadzībām, observatoriju Zemes zinātņu vajadzībām, platjoslas tīklu datu pārsūtīšanai utt. Pētniecības infrastruktūra ir nepieciešama, lai veiktu pētniecību nolūkā atrisināt sabiedrības visaktuālākās problēmas tādās jomās kā enerģētika, klimata pārmaiņas, bioekonomika un visiem pieejama veselības aprūpe un labklājība visas dzīves garumā. Tā veicina pārrobežu un starpdisciplīnu sadarbību un rada Eiropā vienotu un atvērtu vidi tiešsaistes pētniecībai. Tā veicina cilvēku un ideju mobilitāti, apvieno vislabākos zinātniekos no Eiropas un visas pasaules un uzlabo zinātnisko izglītību. Tā veicina izcilību Eiropas pētniecības un inovācijas kopienās un var būt izcils zinātnes sasniegumu apliecinājums sabiedrībai kopumā. Tā var arī stimulēt inovācijas privātajā sektorā un būt par MVU dinamisku inovāciju avotu.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 4. punkts– 4.1. apakšpunkts – 4.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Zinātniskās publikācijas ir pētniecības infrastruktūru galvenais elements, un tām ir galvenā nozīme jaunu zināšanu un inovāciju radīšanā. Tādēļ būtiski svarīgi ir ilgtspējīgi maksāšanas un izplatīšanas modeļi, kuros iekļautas publikāciju izdošanas izmaksas. To pētnieku publicētie un augsti novērtētie darba rezultāti, kas visu vai lielāko daļu finansējuma saņem no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, jādara pieejami visai zinātniskajai kopienai.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) akadēmisko pētījumu infrastruktūras nozīmes un tās saiknes ar MVU inovācijām spēcināšana.
	Šis mērķis paredz atbalstu MVU un akadēmisko struktūru un infrastruktūras partnerībām, lai veicinātu inovācijas uzņēmumos.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumi, lai paplašinātu zinātnisko pieredzi par nanotehnoloģiju un nanosistēmu potenciālo ietekmi uz veselību vai vidi un nodrošinātu instrumentus riska novērtēšanai un pārvaldībai visā dzīves ciklā.	Pasākumi, lai paplašinātu zinātnisko pieredzi par nanotehnoloģiju un nanosistēmu potenciālo ietekmi uz veselību vai vidi un nodrošinātu instrumentus riska novērtēšanai un pārvaldībai visā dzīves ciklā, kā arī lai nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti pilnīgāku integrāciju sabiedrībā.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – ceturtā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ierosināto darbību mērķis ir papildināt valstu un reģionālo uzņēmējdarbības inovācijas politiku un programmas, veicināt sadarbību starp MVU un citiem inovācijā iesaistītiem dalībniekiem, aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecību/izstrādi un veiksmīgu ieviešanu tirgū, nodrošināt uzņēmējdarbības inovācijai labvēlīgāku vidi, tostarp pieprasījuma līmeņa pasākumus, un atbalstu, ņemot vērā inovācijas procesu mainīgumu, jaunas tehnoloģijas, tirgus un uzņēmējdarbības modeļus.	Ierosināto darbību mērķis ir papildināt valstu un reģionālo uzņēmējdarbības inovācijas politiku un programmas, veicināt sadarbību starp MVU, akadēmiskajām struktūrām, tostarp tām, kas darbojas radošajās nozarēs un atrodas izdevīgā situācijā, lai izmantotu starptautiskās uzņēmējdarbības vides priekšrocības, un citiem inovācijā iesaistītiem dalībniekiem, aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecību/izstrādi un veiksmīgu ieviešanu tirgū, nodrošināt uzņēmējdarbības inovācijai labvēlīgāku vidi, tostarp pieprasījuma līmeņa pasākumus, un atbalstu, ņemot vērā inovācijas procesu mainīgumu, jaunas tehnoloģijas, tirgus un uzņēmējdarbības modeļus.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
MVU darbojas visās ekonomikas nozarēs. Eiropas ekonomikā tie veido svarīgāku daļu nekā citos reģionos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Visu veidu MVU var būt novatoriski. Tie ir jāiedrošina un jāatbalsta ieguldījumu veikšanā pētniecībā un inovācijā. To darot, tiem jāspēj pilnībā izmantot iekšējā tirgus un ERA inovatīvo potenciālu, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropā un ārpus tās un sniegtu ieguldījumu galveno sabiedrības problēmu atrisināšanā.	MVU darbojas visās ekonomikas nozarēs. Eiropas ekonomikā tie veido svarīgāku daļu nekā citos reģionos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Visu veidu MVU var būt novatoriski. Tie ir jāiedrošina un jāatbalsta ieguldījumu veikšanā pētniecībā un inovācijā un ciešāku saikņu un partnerību izveidē ar universitātēm un citām pētniecības iestādēm. To darot, tiem jāspēj pilnībā izmantot iekšējā tirgus un ERA inovatīvo potenciālu, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropā un ārpus tās un sniegtu ieguldījumu galveno sabiedrības problēmu atrisināšanā.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – ceturtā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai MVU pārvarētu ar to lielumu saistītās problēmas, tādas kā, piemēram, piekļuve tehnoloģiskajai un zinātniskajai kompetencei un jauniem tirgiem, svarīgs elements to inovācijas stratēģijā ir pārrobežu sadarbība. Tie sniedz ieguldījumu, lai idejas pārvērstu peļņā un uzņēmuma izaugsmē un tādējādi palielinātu privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.	Lai MVU pārvarētu ar to lielumu saistītās problēmas, tādas kā, piemēram, piekļuve tehnoloģiskajai un zinātniskajai kompetencei un jauniem tirgiem, svarīgs elements to inovācijas stratēģijā ir pārrobežu sadarbība. Tie sniedz ieguldījumu, lai idejas pārvērstu peļņā un uzņēmuma izaugsmē un tādējādi palielinātu privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Arī tam, ka izglītības sistēmā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta inovācijām, pētniecībai un uzņēmējdarbības attīstībai, var būt nozīme Eiropas MVU nodrošināšanā ar inovatīviem un dinamiskiem darbiniekiem.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – ceturtā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas.	Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas. Fiziskajai audzināšanai un līdzdalībai organizētos sporta pasākumos var būt būtiska nozīme šādu veselības problēmu novēršanā.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Veselības veicināšana, pamatojoties uz apjomīgu faktu bāzi, novērš slimības, uzlabo labklājību un ir efektīva izmaksu ziņā. Veselības veicināšana un slimību profilakse ir arī atkarīga no izpratnes par veselību noteicošajiem faktoriem, no iedarbīgiem profilakses instrumentiem, piemēram, vakcīnām, no veselības un slimību kvalitatīvas uzraudzības un sagatavotības tām un no efektīvām skrīninga programmām.	Efektīva veselības veicināšana, ko atbalsta robusta pierādījumu bāze, novērš slimības, uzlabo labklājību, un turklāt ir rentabla. Veselības veicināšana un slimību novēršana ir atkarīga arī no izpratnes par tādiem veselības determinantiem kā fiziskas aktivitātes, no efektīvu preventīvo līdzekļu, piemēram, vakcīnu pieejamības, kā arī no efektīvas veselības un slimību uzraudzības un gatavības rīkoties, un no efektīvām skrīninga programmām.
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Slimību, invaliditātes un pavājinātas funkcionalitātes profilakses, pārvaldības un ārstēšanas veiksmīgu centienu pamatā ir pamatizpratne par to noteicošajiem faktoriem, cēloņiem, procesiem un ietekmi, kā arī par labu veselību un labklājību veicinošiem faktoriem. Svarīga nozīme ir arī efektīvai datu apmaiņai un šo datu sasaistīšanai ar plaša mēroga kohortas pētījumiem, kā arī pētījumu rezultātu pārvēršanai klīniskos ieguvumos, jo īpaši ar klīniskās izpētes starpniecību.	Slimību, invaliditātes un pavājinātas funkcionalitātes profilakses, pārvaldības un ārstēšanas veiksmīgu centienu pamatā ir pamatizpratne par to noteicošajiem faktoriem, cēloņiem, procesiem un ietekmi, kā arī par labu veselību un labklājību veicinošiem faktoriem, tostarp sociālo un kultūras faktoru, kā arī radošu darbību ietekmi uz cilvēku ikdienu. Svarīga nozīme ir arī efektīvai datu apmaiņai un šo datu sasaistīšanai ar plaša mēroga kohortas pētījumiem, kā arī pētījumu rezultātu pārvēršanai klīniskos ieguvumos, jo īpaši ar klīniskās izpētes starpniecību.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – trešā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pieaugošs slimību un invaliditātes slogs sabiedrības novecošanas kontekstā uzliek papildu prasības veselības aizsardzības un aprūpes nozarēm. Lai saglabātu visu vecumu iedzīvotāju grupu veselības aizsardzības un aprūpes efektivitāti, ir jāuzlabo lēmumu pieņemšana profilakses un ārstēšanas jautājumos, jāidentificē paraugprakse un jāatbalsta tās izplatīšana veselības aizsardzības un aprūpes nozarē un jāatbalsta integrēta aprūpe un tādu tehnoloģisku, organizatorisku un sociālu jauninājumu plaša mēroga pārņemšana, kas jo īpaši vecākiem cilvēkiem, kā arī personām ar invaliditāti dod iespēju joprojām būt aktīviem un neatkarīgiem. Šāda rīcība veicinās viņu fiziskās, sociālās un garīgās labklājības palielināšanu un paildzināšanu.	Tā kā mūsu sabiedrība ne tikai noveco, bet slimību un invaliditātes slogs kļūst aizvien lielāks, veselības un aprūpes nozarei nemitīgi tiek izvirzītas jaunas prasības. Lai saglabātu visu vecumu iedzīvotāju grupu veselības aizsardzības un aprūpes efektivitāti, ir jāuzlabo lēmumu pieņemšana profilakses un ārstēšanas jautājumos, tostarp uzlabojot izpratni par fiziskās aktivitātes nozīmi slimību novēršanā, jāidentificē paraugprakse un jāatbalsta tās izplatīšana veselības aizsardzības un aprūpes nozarē un jāatbalsta integrēta aprūpe un tādu tehnoloģisku, organizatorisku un sociālu jauninājumu plaša mēroga pārņemšana, kas jo īpaši vecākiem cilvēkiem, kā arī personām ar invaliditāti dod iespēju joprojām būt aktīviem un neatkarīgiem. Tādējādi tiks veicināta un paildzināta viņu fiziskā, sociālā un garīgā labsajūta.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1. punkts – 1.3. punkts – piektā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar vidi un klimatu saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības un uzlabot diagnosticēšanu, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot uzraudzību un sagatavotību, sagatavot labākas profilaktiskās vakcīnas, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai, ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, labāk izmantot veselības datus, veicināt aktivitātes saglabāšanu novecojot un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi, radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi, uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības, optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt nevienlīdzības, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas.	Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar dzīvesveidu, kā arī ar vidi un klimatu saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības un uzlabot diagnosticēšanu, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot uzraudzību un sagatavotību; sagatavot labākas profilaktiskās vakcīnas, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai; ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām; labāk izmantot veselības datus, veicināt aktivitātes saglabāšanu novecojot un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi; radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi; uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības; optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt nevienlīdzības, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – ceturtā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai šos samazinājumus varētu īstenot, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi efektīvu, drošu un uzticamu zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa energotehnoloģiju un pakalpojumu pētniecībā, izstrādē, demonstrēšanā un ieviešanā tirgū. Vienlaikus ir jāievieš netehnoloģiski risinājumi gan piedāvājuma, gan pieprasījuma līmenī. Visiem šiem pasākumiem jābūt daļai no integrētas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa politikas, ieskaitot svarīgo pamattehnoloģiju un jo īpaši IKT risinājumu apguvi, progresīvu ražošanu, pārstrādi un materiālus. Mērķis ir radīt efektīvas energotehnoloģijas un pakalpojumus, ko var plaši apgūt Eiropas un starptautiskos tirgos, un ieviest viedu pieprasījuma līmeņa pārvaldību, pamatojoties uz atvērtu un pārredzamu enerģētikas tirgu un intelektiskām un energoefektīvām pārvaldības sistēmām.	Lai šos samazinājumus varētu īstenot, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi efektīvu, drošu un uzticamu zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa energotehnoloģiju un pakalpojumu pētniecībā, izstrādē, demonstrēšanā un ieviešanā tirgū. Vienlaikus ir jāievieš netehnoloģiski risinājumi gan piedāvājuma, gan pieprasījuma līmenī. Turklāt šie ieguldījumi ir jāapvieno ar plašu sabiedrības informētības kampaņu, lai nodrošinātu, ka Eiropas pilsoņi ir vieni no pirmajiem, kas ievieš vajadzīgās vides, sociālās un kultūras izmaiņas. Visiem šiem pasākumiem jābūt daļai no integrētas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa politikas, ieskaitot svarīgo pamattehnoloģiju un jo īpaši IKT risinājumu apguvi, progresīvu ražošanu, pārstrādi un materiālus. Mērķis ir radīt efektīvas energotehnoloģijas un pakalpojumus, kas sabiedrībai nodrošina ieguvumus un ko var plaši apgūt Eiropas un starptautiskos tirgos, un ieviest viedu pieprasījuma līmeņa pārvaldību, pamatojoties uz atvērtu un pārredzamu enerģētikas tirgu un intelektiskām un energoefektīvām pārvaldības un uzraudzības sistēmām.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 5. punkts – 5.3. apakšpunkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) Ilgtspējīga kultūras mantojuma nodrošināšana, reaģējot uz klimata pārmaiņām
	Mērķis ir izpētīt stratēģijas, metodikas un instrumentus, kas nepieciešami, lai Eiropā nodrošinātu dinamisku un ilgtspējīgu kultūras mantojumu, reaģējot uz klimata pārmaiņām. Pasākumos uzmanība tiek koncentrēta arī uz labākas izpratnes veidošanu par to, kā kopienas uztver mainīgo vidi un biežākas ekstremālās dabas parādības, kā arī pielāgojas un reaģē uz tām.
Pamatojums
Vēsturiskās ēkas (un kolekcijas) ir galvenais jautājums gan kultūras mantojuma, gan klimata pārmaiņu kontekstā. Eiropas finansētajās pētniecības programmās būtu jāietver pētniecība par to, kā pielāgot vēsturiskos mākslas darbus un ēkas, lai tos mazāk skartu klimata pārmaiņu iedarbība. Turklāt runa ir arī par iepriekš atstātu ēku atjaunošanu un to, kā kopienas izlemj, ko būtu vērts aizsargāt šajā jomā.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6. punkts – 6.1. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropai ir jārisina svarīgas sociālekonomiskas problēmas, kas būtiski ietekmē tās nākotni, tādas kā pieaugošā ekonomikas un kultūras savstarpējā atkarība, novecošana, sociālā atstumtība un nabadzība, nevienlīdzība un migrācijas plūsmas, digitālās plaisas mazināšana, inovācijas un radošuma kultūras veicināšana sabiedrībā un uzņēmumos, kā arī drošība un brīvība, uzticēšanās demokrātiskām iestādēm un pilsoņu savstarpējā uzticēšanās valstu robežās un ārpus tām. Šīs problēmas ir ārkārtīgi plašas, un to atrisināšanai ir nepieciešama vienota Eiropas pieeja.	Eiropai ir jārisina svarīgas sociālekonomiskas problēmas, kas būtiski ietekmē tās nākotni, tādas kā pieaugošā ekonomikas un kultūras savstarpējā atkarība, novecošana un demogrāfiskās izmaiņas, sociālā atstumtība un nabadzība, nevienlīdzība un migrācijas plūsmas, digitālās plaisas mazināšana, inovācijas un radošuma kultūras veicināšana sabiedrībā un uzņēmumos, kā arī kultūras ziņā ilgstpējīga attīstība, uzticēšanās demokrātiskām iestādēm un pilsoņu savstarpējā uzticēšanās valstu robežās un ārpus tām. Turklāt publisko sociālo politiku nozīmi Eiropā arvien vairāk uztver kā svarīgu pašas Eiropas sociālā modeļa ilgtspējības elementu. Šīs problēmas ir ārkārtīgi plašas, un to atrisināšanai ir nepieciešams arvien sarežģītāks dažādu pieeju sajaukums, kā arī vienota Eiropas pieeja, pamatojoties uz zinātniskās pieredzes apmaiņu, ko var sniegt tikai sociālās un humanitārās zinātnes.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6. punkts – 6.1. apakšpunkts – septītā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tāpēc, ņemot vērā šīm problēmām raksturīgo sarežģītību un pieprasījuma attīstību, ir svarīgi attīstīt novatorisku pētniecību un jaunas viedās tehnoloģijas, procesus un metodes, sociālās inovācijas mehānismus, koordinētas darbības un politikas virzienus, kas varēs paredzēt vai ietekmēt Eiropai svarīgas attīstības norises. Tas nozīmē, ka ir jāizprot šo problēmu pamattendences un ietekme un ir no jauna jāatklāj vai jāizgudro veiksmīgi solidaritātes, koordinācijas un radošuma veidi, kas padara Eiropu par atšķirīgu visiem atvērtas, inovatīvas un drošas sabiedrības modeli salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem. Šim nolūkam ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja sadarbībai ar trešām valstīm. Visbeidzot, tā kā drošības politikai vajadzētu mijiedarboties ar dažādiem sociālās politikas virzieniem, svarīgs aspekts šīs problēmas atrisināšanā būs drošības pētniecības sociālās dimensijas uzlabošana.	Tāpēc, ņemot vērā šīm problēmām raksturīgo sarežģītību un vajadzību attīstību, ir svarīgi attīstīt novatorisku pētniecību un jaunas viedās tehnoloģijas, procesus un metodes, sociālās inovācijas mehānismus, koordinētas darbības un politikas virzienus, kas varēs paredzēt vai ietekmēt Eiropai svarīgas attīstības norises. Tas nozīmē, ka ir jāizprot šo problēmu pamattendences un ietekme un ir no jauna jāatklāj vai jāizgudro veiksmīgi solidaritātes, koordinācijas un radošuma veidi, kas padara Eiropu par atšķirīgu visiem atvērtas, inovatīvas un drošas sabiedrības modeli salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem. Šajā saistībā īpaša uzmanība ir jākoncentrē uz Eiropas kultūras mantojumu un uz pieeju, kas nosaka pasākumus, kuri atjauno un tuvina cilvēkus no dažādām kopienām. Šim nolūkam ir arī vajadzīga stratēģiskāka pieeja sadarbībai ar trešām valstīm. Visbeidzot, tā kā drošības politikai vajadzētu mijiedarboties ar dažādiem sociālās politikas virzieniem, svarīgs aspekts šīs problēmas atrisināšanā būs drošības pētniecības sociālās dimensijas uzlabošana.
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 6.3.1. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir uzlabot solidaritāti, kā arī sociālo, ekonomisko un politisko iekļautību un pozitīvu starpkultūru dinamiku Eiropā un ar starptautiskiem partneriem ar progresīvās zinātnes un starpdisciplīnu pieejas, tehnoloģijas sasniegumu un organizatorisku jauninājumu starpniecību. Svarīga nozīme šajā ziņā var būt humanitāro zinātņu pētniecībai. Pētniecība atbalsta politikas veidotājus tādu politikas virzienu izstrādē, kuri vērsti uz cīņu pret nabadzību un novērš dažādu sadalījumu, diskrimināciju un nevienlīdzību veidošanos Eiropas sabiedrībā, piemēram, dzimumu nevienlīdzības vai digitālas vai inovācijas plaisas, arī ar citiem pasaules reģioniem. Tā sniedz īpašu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un pielāgošanā un Savienības plašajos ārējos pasākumos. Ir paredzēts veikt īpašus pasākumus, lai izvērstu izcilību mazāk attīstītos reģionos, tādējādi paplašinot līdzdalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.	Mērķis ir uzlabot savstarpējo komunikāciju, kā arī sociālo, ekonomisko, politisko un kultūras iekļautību un pozitīvu starpkultūru dinamiku Eiropā, kā arī gūt labāku sapratni par pārmaiņām Eiropas sabiedrībā un ar starptautiskiem partneriem ar progresīvās zinātnes un starpdisciplīnu pieejas, tehnoloģijas sasniegumu un organizatorisku jauninājumu starpniecību. Būtiskai nozīmei šajā ziņā vajadzētu būt humanitāro zinātņu pētniecībai, tostarp pētījumiem par to, kā pārmaiņas sabiedrībā ietekmē personu, ģimeņu un sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti, un tāpēc šāda pētniecība atbilstoši jāfinansē. Pētniecība humanitāro zinātņu jomā var arī atklāt, attīstīt, saglabāt un veidot Eiropas daudzdimensiju kultūras mantojumu, radot jaunas zinātnes disciplīnas, jaunas inovāciju jomas un darbvietas. Ir jāpalielina zināšanu bāze sociālās atstumtības, veselības, demogrāfisko pārmaiņu un sabiedrības novecošanas, dzīves gājuma un ģimenes tradīciju, kopējas vēstures un kultūras mantojuma, fiziskās aktivitātes, migrācijas un mobilitātes, izglītības un mūžizglītības, daudzvalodības un pārvaldības dinamikas jomā. Svarīga nozīme šajā ziņā var būt pētniecībai humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Pētniecība atbalsta politikas veidotājus tādu politikas virzienu izstrādē un darbību noteikšanā, kas vērsti uz cīņu pret nabadzību un novērš dažādu sadalījumu, diskrimināciju un nevienlīdzību veidošanos Eiropas sabiedrībā, piemēram, dzimumu nevienlīdzības vai digitālas vai inovācijas plaisas, arī ar citiem pasaules reģioniem, piemēram, pamatojoties uz salīdzinošiem pētījumiem par kultūru un valodu daudzveidību un starpkultūru saskarsmi. Tā sniedz īpašu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanā un pielāgošanā un Savienības plašajos ārējos pasākumos. Ir paredzēts veikt īpašus pasākumus, lai izvērstu izcilību mazāk attīstītos reģionos, tādējādi paplašinot līdzdalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6. punkts – 6.3. apakšpunkts – 6.3.1. punkts – otrā daļa – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) ar starpkultūru dialoga starpniecību attīstītu savstarpējās zināšanas un izpratni;
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums I pielikums – IV daļa – 3. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
JRC galvenās kompetences jomas būs enerģētika, transports, vide un klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un pārtikas nodrošinājums, veselības un patērētāju tiesību aizsardzība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, references materiāli un drošība un drošums (tostarp kodoldrošība un kodoldrošums Euratom programmā).	JRC galvenās kompetences jomas būs enerģētika, transports, vide un klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un pārtikas nodrošinājums, veselības un patērētāju tiesību aizsardzība, vēstures, mākslas un kultūras mantojuma aizsardzība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, references materiāli un drošība un drošums (tostarp kodoldrošība un kodoldrošums Euratom programmā).
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums I pielikums – V daļa – 2. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIT risinās šīs problēmas, veicinot strukturālas pārmaiņas Eiropas inovāciju vidē. Tas tiks darīts, veicinot visaugstākajiem standartiem atbilstošas izglītības, pētniecības un inovācijas integrāciju, tādējādi radot jaunu, inovācijai labvēlīgu vidi un veicinot un atbalstot uzņēmīgu cilvēku jaunu paaudzi. Tādējādi EIT sniegs pilnīgu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” un jo īpaši pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un “Jaunatne kustībā” mērķu sasniegšanā.	EIT risinās šīs problēmas, veicinot strukturālas pārmaiņas Eiropas inovāciju vidē, kas mudinās Savienību uzlabot tās konkurētspēju. Tas tiks darīts, veicinot visaugstākajiem standartiem atbilstošas izglītības, pētniecības un inovācijas integrāciju, tādējādi radot jaunu, inovācijai labvēlīgu vidi un veicinot un atbalstot uzņēmīgu cilvēku jaunu paaudzi. Tādējādi EIT sniegs pilnīgu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” un jo īpaši pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un “Jaunatne kustībā” mērķu sasniegšanā, tādēļ II pielikumā noteiktais finansiālais ieguldījums ir būtisks.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Emma McClarkin 31.1.2012
Izskatīšana komitejā	27.3.2012	29.5.2012
Pieņemšanas datums	10.7.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Belet, Nessa Childers, Seán Kelly, Iosif Matula, Mitro Repo
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Evžen Tošenovský

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (18.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Piotr Borys

ĪSS PAMATOJUMS

Šis lēmums veido daļu no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” tiesību aktu kopuma, ar ko Komisija iepazīstināja 2011. gada novembrī. Minētā dokumentu kopuma mērķis ir izveidot Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam.

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas politika ir īpaši svarīga Savienības konkurētspējai. Tās mērķis ir panākt ES pielāgošanos pārmaiņām pasaulē, īstenojot pētniecības politiku, kas nodrošina ES vadošo lomu tehnoloģiju ziņā, vienlaikus radot jaunas darbavietas un veicinot ekonomiku.

Šī regula ir pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” galvenais instruments. Ar to izveido pašu Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu. Šo instrumentu kā galveno regulu apstiprina koplēmuma procedūrā.

Juridisko komiteju šis lēmums interesē galvenokārt saistībā ar ētikas jautājumiem, jo ētikas jautājumi, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām ir tās kompetencē. Tādēļ komiteja ierosina grozījumus tikai saistībā ar regulas projektā minētajiem ētikas jautājumiem.

Svarīgākais ētikas jautājums ir saistīts ar cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu pētniecībā. Septīto pētniecības pamatprogrammu 2007.–2013. gadam apstiprināja pēc tam, kad tika panākts delikāts kompromiss par šo ētikas jautājumu. Ar šo atzinuma projektu risina minēto problēmu, vienlaikus cenšoties panākt lielāku juridisko noteiktību.

Tādēļ komiteja ierosina no ES finansējuma pilnībā būtu jāizslēdz pētniecība, kurā tiek iznīcināti cilvēka embriji vai kurā tiek izmantotas cilvēka embrija cilmes šūnas. Tad katrai dalībvalstij atbilstoši tās pieņemtajiem ētikas noteiktumiem būtu jāizlemj, vai šādu pētniecību varētu finansēt no valsts budžeta.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Pētījumu un inovāciju pamatā bieži vien ir pētnieku, pētniecības iestāžu, uzņēmumu un pilsoņu spēja piekļūt zinātniskajai informācijai, dalīties tajā izmantot to. Lai palielinātu zināšanu apriti un izmantošanu, zinātnisko publikāciju ilgtspējīgai pieejamībai, kas jau ietverta Septītajā pamatprogrammā, jābūt to zinātnisko publikāciju vispārējam principam, kas saņem publisko finansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Turklāt pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” jāeksperimentē ar atklātu tiešsaistes piekļuvi zinātniskajiem datiem, kas sagatavoti vai apkopoti publiski finansētā pētniecībā, lai atklāta piekļuve šādiem datiem līdz 2020. gadam kļūtu par vispārēju noteikumu. Publicēšanas izmaksas attiecīgā gadījumā var segt no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta.
Pamatojums
Ar šo grozījumu vēlas uzsvērt to, ka pētniecība joprojām ir dalībvalsts tiesību subjekts.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.	(24) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Pētniecības pasākumos būtu jāņem vērā arī dalībvalstu juridiskie vai administratīvie noteikumi un tradīcijas. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu un ES Pamattiesību hartas 35. pantu nolūkā palīdzēt ikvienai personai īstenot savas tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un tiesības uz ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu tiesību aktos un praksē.
Pamatojums
Ar šo grozījumu vēlas uzsvērt to, ka pētniecība joprojām ir dalībvalsts tiesību subjekts.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Eiropas Komisija tieši neprasa izmantot cilvēka embrija cilmes šūnas. Cilvēka — pieauguša vai embrija — cilmes šūnu izmantošana, ja tāda notiek, ir atkarīga no zinātnieku sprieduma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt, un tai piemēro stingru ētikas pārbaudi. Nedrīkstētu finansēt tādus ar cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu saistītus projektus, kam nav saņemti vajadzīgie apstiprinājumi no dalībvalstīm. Nedrīkstētu finansēt darbības, kas ir aizliegtas visās dalībvalstīs. Tāpat nedrīkstētu finansēt tādu darbību, kas ir aizliegta konkrētajā dalībvalstī.	(25) Dalībvalstu tiesību akti par pētniecību, kurā izmanto cilvēka embrijus un cilvēka embrija cilmes šūnas, ir būtiski atšķirīgi. Ar Savienības politiku nevajadzētu censties saskaņot dalībvalstu tiesību aktus. Saistībā ar septīto pamatprogrammu, Komisija paziņoja, ka tā „turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs regulatīvajai komitejai nevienu projekta priekšlikumu, kas ietver izpētes darbības, kurās paredzēts iznīcināt cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai”¹. Juridiskās noteiktības nodrošināšanai šāds komentārs būtu jāiekļauj arī šajā regulā. Komisijai būtu aktīvi jāatbalsta pētniecība, kuras mērķis ir izstrādāt alternatīvas embrija cilmes šūnu izmantošanai.
	__________________
	¹ 12. punkts Komisijas deklarācijā par 6. punktu, kas pievienota Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumam Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir Komisijas saistībām cilmes šūnu jomā piešķirt juridisku spēku.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.	1. Starp pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, pētniecības attīstībai saistībā ar dalībvalstu tiesību sistēmām, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.
Pamatojums
Ņemot vērā ar noteikta veida pētniecību saistītās juridiskās un ētiskās problēmas, priekšlikumā paredzētais finansējums būtu jāattiecina arī uz juridisko pētniecību.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Pētniecības projektos, kuros cilvēki ir iesaistīti kā pētījumu objekti vai tiešie lietotāji, pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem un sociālajām grupām.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 15.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	15.a pants
	Atklāta piekļuve
	Lai uzlabotu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, tādējādi atbalstot Eiropas inovāciju, tiks sekmēta ilgtspējīga, atklāta piekļuve publikācijām, kas saistītas ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētajiem pētījumiem, vienlaikus nodrošinot Eiropas zinātniekiem iespēju publicēt savus pētījumus visaugstāk vērtētajos žurnālos un citos forumos. Var veicināt atklātu piekļuvi zinātniskajiem datiem, kas sagatavoti vai apkopoti pētījumu procesā, kuru finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem.
	Ja publikācijas, kas izriet no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētajiem pētījumiem, tiek publicētas atklātā un bez maksas pieejamā formātā, publicēšanas izmaksas tiks segtas no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Visos pētniecības un inovācijas pasākumos pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ievēro ētikas principus un attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.	1. Visos pētniecības un inovācijas pasākumos pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ievēro ētikas principus un attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus, Pasaules Medicīnas asociācijas pieņemto Helsinku Deklarāciju par ētiskajiem principiem, kādi noteikti ar cilvēkiem saistītajos medicīniskajos pētījumos, Eiropas Padomes 1997. gada 4. aprīļa Konvenciju par cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību attiecībā uz bioloģijas un medicīnas izmantošanu un tās papildprotokolus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2005. gada 8. marta Rezolūciju Nr. 59/280 par cilvēku klonēšanu.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) zinātniskās izpētes pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi zinātniskās pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.	(c) pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi zinātniskās pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) pētniecību, kura saistīta ar cilvēka embriju iznīcināšanu;
Pamatojums
Ar šo grozījumu aizliedz finansēt pētniecību, kas saistīta ar cilvēka embriju iznīcināšanu.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) pētniecību, kurā izmanto cilvēka embrija cilmes šūnas.
Pamatojums
Ar šo grozījumu aizliedz finansēt pētniecību, kurā izmanto cilvēka embrija cilmes šūnas.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Gan pieaugušo, gan embriju cilvēka cilmes šūnu pētniecību var finansēt kā atkarībā no zinātniskā ierosinājuma satura, tā atkarībā no iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Par pētniecības pasākumiem, kuri visās dalībvalstīs ir aizliegti, finansējums piešķirts netiks. Pasākuma īstenošana kādā dalībvalstī, kurā šāds pasākums ir aizliegts, finansēta netiks.	4. Citu veidu cilvēka cilmes šūnu pētniecību var finansēt kā atkarībā no zinātniskā ierosinājuma satura, tā atkarībā no iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Par pētniecības pasākumiem, kuri visās dalībvalstīs ir aizliegti, finansējums piešķirts netiks. Pasākuma īstenošana kādā dalībvalstī, kurā šāds pasākums ir aizliegts, finansēta netiks.
Pamatojums
Šis grozījums izriet no grozījuma, kas paredz aizliegt finansēt pētniecību, kurā izmanto cilvēka embrija cilmes šūnas.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Piotr Borys 19.12.2011
Izskatīšana komitejā	26.4.2012	19.6.2012
Pieņemšanas datums	18.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 5 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jacek Włosowicz

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (24.9.2012)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Antigoni Papadopoulou

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palielināt savu konkurētspēju, tostarp rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.	(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas pētniecības telpu (EPT), kurā notiek pētnieku un pētnieču, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, ievērojot dzimumu juridisko un profesionālo vienlīdzību, un palielināt savu konkurētspēju, tostarp rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus, stimulētu apmācību un mobilitāti, kas rada vajadzību pieņemt Eiropas pētnieka statusu, kā arī veiktu pasākumus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un dzimumu dimensiju pētniecības un inovāciju jomā.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un “kāpnes” uz izcilību.	(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un „kāpnes” uz izcilību gan zinātniekiem, gan zinātniecēm, lai veicinātu augstākās kvalitātes progresīvus pētījumus un inovācijas. Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” būtu jāveicina apmācības kursi reģionālā līmenī, lai sekmētu sieviešu iespējas pētniecības un inovāciju jomā ieņemt īpašus specializētus amatus.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Savienība 2010. gada 21. septembrī pieņēma Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam, kurā teikts: „Lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, proti, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, nepieciešams plašāk un efektīvāk izmantot sieviešu talantu kopumu un potenciālu.” Šajā kontekstā dzimumu dimensijai jākļūst par galveno prioritāti attiecīgo tematisko jomu, programmu, instrumentu un projektu kritēriju katrā posmā — no priekšlikuma līdz izvērtēšanai, īstenošanai un uzraudzībai.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē atbalstīja vienotā stratēģiskā satvara koncepciju Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas finansējuma efektivitāti valstu un Savienības līmenī, un aicināja Savienību steidzīgi novērst pārējos šķēršļus talantu un ieguldījumu piesaistīšanai, lai pilnībā izveidotu ERA līdz 2014. gadam un radītu īstu zināšanu, pētniecības un inovācijas vienoto tirgu.	(4) Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē atbalstīja vienotā stratēģiskā satvara koncepciju Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas finansējuma efektivitāti valstu un Savienības līmenī, un aicināja Savienību steidzīgi novērst pārējos šķēršļus gan sieviešu, gan vīriešu talantu un ieguldījumu piesaistīšanai, lai pilnībā izveidotu Eiropas pētniecības telpu līdz 2014. gadam un radītu īstu zināšanu, pētniecības un inovācijas vienoto tirgu.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.	(15) Viens no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem talantīgiem dalībniekiem un dalībniecēm no visas Eiropas viņu potenciāla pilnīgai attīstībai un zinātniskajai izcilībai, ņemot vērā sieviešu līdzsvarotākas līdzdalības apsvērumus Eiropas Savienības finansētajās pētniecības un inovāciju programmās, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Dzimumu līdztiesības jautājumam vajadzētu būt integrētam trijās pamatprogrammas ”Apvārsnis 2020” prioritātēs: zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšana, kā arī visās konstatētajās sabiedrības problēmu jomās kā integrētai asij fundamentālajos pētījumos un izpētes darbībā, kā arī cilvēkresursu jomā. Arī finansējuma piešķiršanā ir jāievēro dzimumu līdztiesība, izmantojot rādītājus pa dzimumiem, lai panāktu līdzsvarotāku sieviešu līdzdalību ES finansētos pētījumos.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Būtu jāveic izpratnes veidošanas un informēšanas pasākumi par zinātniska rakstura arodiem jau skolā, lai iedrošinātu meitenes pievērsties zinātniskām disciplīnām, kurās joprojām pārāk bieži dominē zēni.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikas jomās un sabiedrībā. Tāpēc programmas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, un būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai ņemtu vērā jaunas norises. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas plānošanas ierosmes un Eiropas inovāciju partnerības.	(21) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu jāreaģē uz iedzīvotāju, sabiedrības, politikas jomu, zinātnes un tehnoloģiju, kā arī rūpniecības jaunām iespējām un vajadzībām. Programmas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, tostarp zinātnisko aprindu pārstāvjiem, pētniekiem un pētniecēm, publiskā sektora, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību jomā, un MVU. Būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai ņemtu vērā jaunas norises Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa līdzsvarots ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas plānošanas ierosmes un Eiropas inovāciju partnerības, tomēr nodrošinot, ka netiek pieļauti interešu konflikti. Apņemšanās integrēt dzimuma līdztiesības aspektu visās Savienības politikas jomās ir jāievēro arī attiecībā uz projektu politiku, plānošanu un novērtēšanu.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.	(22) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas Pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku un pētnieču pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) „Stikla griesti” joprojām traucē tām sievietēm, kuras par savu profesionālo dzīvi izvēlas zinātni un pētniecību, dažās disciplīnās sievietes ir nospiedošā mazākumā, piemēram, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, un šajās jomās vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības nemaz nesamazinās. Tāpēc pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jānovērš zinātnieču līdzdalības nelīdzsvarotība visos zinātniskās karjeras posmos un dažādās pētniecības jomās.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izstrādātie pasākumi būtu jāvērš uz vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu pētniecībā un inovācijā, jo īpaši novēršot dzimumu nevienlīdzības pamatcēloņus, izmantojot pētnieku — gan sieviešu, gan vīriešu — potenciālu pilnā apjomā un integrējot dzimumu aspektu projektu saturā, lai paaugstinātu pētniecības kvalitāti un veicinātu inovāciju. Pasākumi arī būtu jāvērš uz to principu īstenošanu, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un LESD 8. pantā.	(23) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izstrādātie pasākumi būtu jāvērš uz vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu pētniecībā un inovācijā, jo īpaši konstatējot un novēršot galvenos dzimumu nevienlīdzības pamatcēloņus, izmantojot pētnieku — gan sieviešu, gan vīriešu — potenciālu pilnā apjomā un integrējot dzimumu aspektu projektu saturā, īstenošanā un novērtēšanā, pētniecības grupu atlasē un sastāvā, kā arī finansējumā, lai paaugstinātu pētniecības kvalitāti un veicinātu inovāciju un tādējādi palīdzētu Eiropas ekonomikām kļūt konkurētspējīgākām un dinamiskākām. Pasākumi arī būtu jāvērš uz to principu īstenošanu, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un LESD 8. pantā.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pasākumiem būtu jānovērš visi šķēršļi, ko izraisa „stikla griestu” parādība, kuras dēļ pētnieces nav pietiekami pārstāvētas vadošos amatos pētniecības un inovāciju jomā.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 23.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, būtu jācenšas nodrošināt taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz pētnieču un pētnieku veikto zinātnisko projektu finansējumu.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 23.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23c) Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” būtu jāsekmē sieviešu līdzdalība visos Eiropas pētījumos, projektos un zinātniskajās disciplīnās ne vien padomdevēju un novērtētāju grupās, bet arī visās struktūrās, kas saistītas ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūrā, Kopīgajā pētniecības centrā, vadības grupās, augsta līmeņa grupās, ekspertu grupās u. tml.), kā arī universitātēs un pētniecības institūtos.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.	(24) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi un cilvēku pamattiesības. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi, kā arī Eiropas Pamattiesību aģentūras un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.	(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā un prioritātes piešķiršanā dzimumu līdztiesībai.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Ir svarīgi nodrošināt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finanšu pareizu pārvaldību un iespējami efektīvāku un lietotājdraudzīgāku tās īstenošanu, vienlaikus arī nodrošinot tiesisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem. Ir jānodrošina atbilstība Regulai (ES) Nr. XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula] un vienkāršošanas un labāka regulējuma prasībām.	(34) Ir svarīgi nodrošināt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finanšu pareizu pārvaldību un iespējami efektīvāku un lietotājdraudzīgāku tās īstenošanu, vienlaikus arī nodrošinot tiesisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem. Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, ka dzimumu perspektīva un sieviešu un vīriešu līdztiesība tiek integrēti visās darbībās un visos posmos — sagatavošanā, plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, izmantojot dzimumu politikas budžeta novērtējuma metodes. Ir jānodrošina atbilstība Regulai (ES) Nr. XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula] un vienkāršošanas un labāka regulējuma prasībām.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Dzimumu līdztiesības perspektīvu pilnībā integrē Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” noteikumos attiecībā uz līdzdalību un izplatīšanu.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji ir izklāstīti I pielikuma ievaddaļā.	1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz dzimumu līdztiesību, zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai, un pilnībā izmantojot Eiropas zinātnieku, tostarp zinātnieču, potenciālu un zinātnisko izcilību. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas pētniecības telpas (EPT) izveidi un darbību. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji ir izklāstīti I pielikuma ievaddaļā.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Izstrādājot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, ir iepriekš kā galvenais mērķis jānosaka sieviešu līdzsvarotāka dalība pētniecības un inovāciju jomā, ko panāk, rīkojot informācijas kampaņas, lai sievietes ieinteresētu izvēlēties zinātnisku izglītību un iepazīstinot ar pētniecības un izstrādes jomā piedāvātām profesionālām iespējām.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 5. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, atbalstot pārmaiņas pētniecības institūciju organizācijā un pētniecības pasākumu saturā un izstrādē, veicinās dzimumu līdztiesību. Dzimumu līdztiesība tiks skatīta kā transversāls jautājums, tādējādi labojot sieviešu un vīriešu līdzsvara trūkumu un integrējot dzimumu līdztiesības dimensiju pētījumu un inovācijas plānošanā un saturā. Sieviešu un vīriešu ekonomiskās un sociālās atšķirības ir pienācīgā mērā jāatspoguļo pētniecības programmu izstrādē, saturā un īstenošanā. Pienācīga uzmanība jāvelta tam, kā nodrošināt lielāku sieviešu līdzdalību pētniecībā un pētniecības politikas procesos.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 5. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” tiek uzsvērts, ka ir būtiski veicināt pētniecības jomu nenodalīšanu pēc dzimumu principa. Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, iesaistot universitātes, Savienības institūcijas un dalībvalstis, cenšas jau no agrīna vecuma izglītības posmiem veicināt izpratni par zinātni kā abu dzimumu interešu jomu un popularizēt arī pētnieču tēlu kā paraugmodeli. Organizējot izskaidrošanas kampaņas tiek sniegtas zināšanas par prasībām, kas nepieciešamas personai, lai kļūtu par pētnieku, un par iespējām, kas pieejamas pētniecības jomā.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iii a) tās ievēro nediskriminēšanas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principus;
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.	1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, kurās pārstāvētas visdažādākās nozares un jomas (tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas), dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbildīgas pētniecības un inovācijas īstenošanu. Jo īpaši tiek paredzētas tādas darbības, kas veicina vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību pētniecības komandās un pienācīgu seksualitātes un dzimumu līdztiesības jautājumu analīzi pētniecības saturā. Ekspertu grupu sastāvā cenšas panākt dzimumu pārstāvības līdzsvaru.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Lai nodrošinātu visaugstāko zinātnisko kvalitāti, ir svarīgi pētniecības un inovāciju priekšlikumos kā neatņemamu sastāvdaļu iekļaut dzimumu līdztiesības dimensiju. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina, ka dzimumu aspekts tiek pienācīgi apsvērts pētniecības un inovācijas saturā visos procesa posmos, tostarp prioritātes noteikšanā, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus definēšanā, programmu un projektu novērtēšanā un uzraudzībā, sarunās un nolīgumos.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Uzsver, cik svarīgi ir tas, lai konsultējošu neatkarīgo un augsta līmeņa ekspertu grupas, kuras izveido Komisija, atbilstu vajadzībai nodrošināt līdzsvaru sieviešu un vīriešu starpā.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.	1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, plašai sadarbībai starp pētniecības iestādēm, valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību un uzņēmumiem, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī EPT izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai un tās panākšanai, pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai, jo īpaši jaunu sieviešu vidū, un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot pētniecēm. Katrā darba programmā paredz īpašu sadaļu, kurā apraksta plānotos pasākumus dzimumu pārstāvības nelīdzsvarotības novēršanai un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai. To atspoguļo arī projektu līmenī — dotāciju līguma noteikumos.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 13. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ņemot vērā to, ka septītajā un sestajā pamatprogrammā pētnieču līdzdalības rādītāji bija zemi, ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” cenšas risināt šo jautājumu, veicinot vienlīdzīgas iespējas profesionālajai izaugsmei kā pētniekiem, tā pētniecēm, pievēršot īpašu uzmanību viņu mobilitātei un veidiem, ka saskaņot ģimenes un darba dzīvi.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.	1. Pamatprogramma "Apvārsnis 2020" nodrošina dzimumu līdztiesību un dzimumu aspekta efektīvu veicināšanu pētniecības un inovācijas saturā un visos projekta darbības laika posmos: koncepcijā, priekšlikumā, izvērtēšanā, projekta vadībā un uzraudzībā, kā arī nodrošina dzimumu pārstāvības līdzsvarotību visās programmās, novērtēšanas komitejās, ekspertu un padomdevēju grupās un ikvienā esošā vai tā īstenošanas nolūkā izveidotā lēmumu pieņemšanas struktūrās, radot iespējas sievietēm iegūt izglītību zinātnēs un strādāt zinātnes profesijās, tādējādi veicinot to karjeras virzību visos pētniecības un inovācijas aspektos. Šajā nolūkā izstrādā mērķus un efektīvus plānus, lai panāktu šo mērķu īstenošanu.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Lai to panāktu, obligāti jāveic šādi pasākumi:
	1. Dzimumu pārstāvības līdzsvarotība jānosaka par projektu novērtēšanas kritēriju — projekta izstrādē tai jābūt pietiekami ņemtai vērā. Tāpēc jāievieš obligātās prasības tā struktūrā — attiecībā uz pētnieku grupas sastāvu, koordinatoriem un komandu vadītājiem.
	2. Novērtētāju un ekspertu apmācības veicināšana un novērtēšana — ja dzimumu pārstāvības līdzsvarotība ir obligāts kritērijs, jo īpaši svarīga ir to cilvēku apmācība, kam jānovērtē projekti, un šādai apmācībai jābūt obligātai.
	3. Jāveicina sieviešu vadošā loma zinātnē un pētniecībā:
	a) uzraugot sieviešu līdzdalību galvenajos lēmumu pieņemšanas amatos pētniecības iestādēs un centros;
	b) izveidojot datu bāzi, kurā sistemātiski apkopotu informāciju par augsta ranga pētniecēm, lai veicinātu viņu atpazīstamību un rādītu piemēru jaunākajām paaudzēm;
	c) nodrošinot, ka amatā paaugstināšanas kritēriji zinātnes un pētniecības iestādēs ir pārredzami un taisnīgi, un atbilst dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas prasībām;
	d) veicinot politikas virzienus, kas palīdz sievietēm zinātniecēm veiksmīgāk apvienot darba un ģimenes dzīvi, un atbalstot pētniecēm paredzētas mobilitātes sistēmas; jāanalizē jautājumi, kas saistīti ar maternitātes un paternitātes atvaļinājuma nosacījumiem, lai dotu iespēju pētniecībā pilnvērtīgi līdzsvarot darba un privāto dzīvi, un uzturot šādus darbus pievilcīgus zinātniecēm;
	e) uzraugot karjeras un darba samaksas progresu, lai nepieļautu, ka atalgojums atšķiras dzimuma dēļ.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Atbilstīgos gadījumos pamatprogramma „Apvārsnis 2020” nodrošina, ka dzimumu aspektu pienācīgi ņem vērā pētniecības un inovācijas projektos, īpaši attiecībā uz tiešajiem lietotājiem paredzētajiem pakalpojumiem un produktiem, saturā visos procesa posmos, tostarp prioritātes noteikšanā, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus definēšanā, programmu un projektu novērtēšanā un uzraudzībā, sarunās un nolīgumos.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.c daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c) Īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, īpaši ir jānodrošina stingra profesionālās, atalgojuma un karjeras vienlīdzības principu ievērošana. Šim nolūkam katru gadu konsultējas konkrēti ar darba ņēmēju pārstāvjiem uzņēmumos, kas saņem Savienības finanšu palīdzību, par sieviešu un vīriešu vienlīdzības situāciju un par veidiem, kā novērst nevienlīdzību, ja tāda tiek konstatēta. Papildus tam tiek prasīts, lai gadījumā, kurā pēc tam, kad uzņēmums ir brīdināts par saviem pienākumiem, tas joprojām pieļauj nevienlīdzību, iepriekš minētā finanšu palīdzība varētu tikt atcelta.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.d daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1d) Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina dzimumu līdzsvara efektīvu veicināšanu visās programmās, novērtēšanas komitejās, ekspertu un padomdevēju grupās un ikvienā esošā vai tā īstenošanas nolūkā izveidotā lēmumu pieņemšanas struktūrā.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” var īstenot ar publiskā-privātā sektora partnerību starpniecību, ja visi attiecīgie partneri apņemas atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai risināt īpašas sabiedrības problēmas.	1. Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” var īstenot ar publiskā-privātā sektora partnerību starpniecību, ja visi attiecīgie partneri apņemas atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai efektīvi risināt sabiedrības globālas problēmas, īpašu uzmanību veltot joprojām pastāvošajai dzimumu nelīdztiesībai.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina publiskā-publiskā sektora partnerību nostiprināšanu, ja darbības valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī tiek kopīgi īstenotas Savienībā.	1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina publiskā-publiskā sektora, tostarp pilsoniskās sabiedrības, partnerību nostiprināšanu, ja darbības valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī tiek kopīgi īstenotas Savienībā.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas.	(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas un starptautiskās saistības, piemēram, Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī virsuzdevumu — nodrošināt dzimumu līdztiesību.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Informācijas izplatīšanas un paziņošanas pasākumi ir neatņemams uzdevums visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajās darbībās.	2. Informācijas izplatīšanas un paziņošanas pasākumi ir neatņemams uzdevums visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajās darbībās, un tajos pienācīgā mērā jāiestrādā dzimumu līdztiesības aspekts, uzsverot zinātnieču pozitīvo lomu un ieguldījumu pētniecībā un inovācijā. Visās informācijas izplatīšanas un saziņas darbībās integrē dzimumu līdztiesības aspektu un tās iepriekš analīzē no dzimumu līdztiesības viedokļa.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami;	(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami; jāpopularizē tas, cik nozīmīga ir sieviešu līdzdalības veicināšana zinātnē, kā arī mērķis panākt dzimumu pārstāvības līdzsvarotību zinātnē un pētniecībā jāuzskata par apliecinājumu sociālā taisnīguma principa ievērošanai un par būtisku līdzekli tam, lai pilnībā izmantotu sabiedrībai pieejamo zinātnisko potenciālu;
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) saziņas un izpratnes veicināšanas pasākumi ar mērķi nodrošināt to sieviešu pamanāmību, kuras strādā zinātniskajā un tehnoloģiskajā pētniecībā (piemēram, izmantojot reklāmas, laikrakstus, radio un tīmekli) un ar mērķi radīt zinātnieču pozitīvu tēlu sabiedrībā;
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. daļa – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) pasākumi dzimumu stereotipu laušanai zinātnē kopumā un jo īpaši inovācijā un pētniecībā;
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kontroles sistēma nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, tā, lai varētu sasniegt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus un lai tai varētu piesaistīt visizcilākos pētniekus un visnovatoriskākos uzņēmumus.	2. Kontroles sistēma nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, tā, lai varētu sasniegt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus un lai tai varētu piesaistīt neatkarīgi no dzimuma visizcilākos pētniekus un visnovatoriskākos uzņēmumus.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu īstenošanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju par tādiem transversāliem jautājumiem kā ilgtspēja un klimata pārmaiņas, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu.	1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu īstenošanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju un rādītājus par tādiem transversāliem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība, ilgtspēja un klimata pārmaiņas, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un zināšanu un inovāciju kopienu ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana” un īpašā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” sasniegšanā.	iii) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un zināšanu un inovāciju kopienu ieguldījums dzimumu līdztiesības mērķu un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana” un īpašā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” sasniegšanā.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās un ņemot vērā ex-post novērtējumu par Septīto pamatprogrammu, kas jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, un pārskatu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas —kā arī Eiropas Pētniecības padomes — un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu starpposma novērtējumu attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanu (rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī) un visu pasākumu turpināšanas nepieciešamību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Savienības pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā arī ņem vērā aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām dalībniekiem visos reģionos, MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un priekšgājējas programmas pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.	(b) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās un ņemot vērā ex-post novērtējumu par Septīto pamatprogrammu, kas jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, un pārskatu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas — kā arī Eiropas Pētniecības padomes — un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu starpposma novērtējumu attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanu (rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī) un visu pasākumu turpināšanas nepieciešamību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Savienības pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā arī ņem vērā aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām dalībniekiem visos reģionos, MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Turklāt novērtējumā jāņem vērā panāktais dzimumu pārstāvības līdzsvars lēmumu pieņemšanas struktūrās, komitejās un padomdevēju grupās, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana attiecībā uz procesiem, līdzdalību un resursu piešķiršanu. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un priekšgājējas programmas pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Minimums, uz ko balstās, novērtējot, ciktāl ir sasniegti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķi, ir rezultatīvie rādītāji attiecībā uz vispārīgajiem mērķiem un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, kas noteikti šīs regulas I pielikumā, un rezultatīvie rādītāji attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kas noteikti īpašajā programmā, tostarp attiecīgie pasākumu pamatvirzieni.	2. Minimums, uz ko balstās, novērtējot, ciktāl ir sasniegti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķi, ir rezultatīvie rādītāji attiecībā uz vispārīgajiem mērķiem un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, kas noteikti šīs regulas I pielikumā, un rezultatīvie rādītāji attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kas noteikti īpašajā programmā, tostarp attiecīgie pasākumu pamatvirzieni. Dzimumu līdztiesības jomas rādītāji tiek pievienoti kā rezultatīvie rādītāji, un izmanto pieejamos statistiskos instrumentus un metodoloģijas, piemēram, „She Figures” — Dzimumu līdztiesības statistikas dati un rādītāji zinātnē, ko Pētniecības ĢD publicē ik pēc trim gadiem. „She Figures” ir kļuvuši par atbilstīgu un atzītu rādītāju avotu un būtu jāpublicē ik pēc diviem gadiem.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. ievaddaļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Eiropas Pētniecības padome (ERC) nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai talantīgi un radoši individuāli pētnieki un to komandas varētu tiekties uz visdaudzsološākajiem panākumiem augstākajā zinātnes līmenī, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci;	(a) Eiropas Pētniecības padome (ERC) nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai talantīgi un radoši individuāli pētnieki, neatkarīgi no dzimuma, un to komandas varētu tiekties uz visdaudzsološākajiem panākumiem augstākajā zinātnes līmenī, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci;
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. ievaddaļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nākotnes un jaunās tehnoloģijas atbalsta kopīgu pētniecību, lai palielinātu Eiropas spējas progresīvās un atbilstīgi paradigmām mainīgas inovācijas jomā. Tās veicina sadarbību starp zinātnes disciplīnām tādā jomā kā pilnīgi jaunas augsta riska idejas un paātrina visdaudzsološāko jauno zinātnes un tehnoloģijas virzienu attīstību, kā arī attiecīgo zinātnisko kopienu strukturēšanu Savienības mērogā;	(b) nākotnes un jaunās tehnoloģijas atbalsta kopīgu pētniecību un lietotāju vajadzībām atbilstošas, dzimumu aspektu ievērojošas tehnoloģijas un inovāciju, lai palielinātu Eiropas spējas progresīvās un atbilstīgi paradigmām mainīgas inovācijas jomā. Tās veicina sadarbību starp zinātnes disciplīnām tādā jomā kā pilnīgi jaunas augsta riska idejas un paātrina visdaudzsološāko jauno zinātnes un tehnoloģijas virzienu attīstību, kā arī attiecīgo zinātnisko kopienu strukturēšanu Savienības mērogā;
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. ievaddaļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) Marijas Kirī vārdā nosauktas darbības nodrošina izcilu un novatorisku apmācību pētniecībā, ka arī pievilcīgas karjeras un zināšanu apmaiņas iespējas, izmantojot pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitāti, lai viņus vislabāk sagatavotu sabiedrības pašreizējo un nākotnes problēmu risināšanai;	(c) Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības nodrošina izcilu un novatorisku apmācību pētniecībā, ka arī pievilcīgas karjeras un zināšanu apmaiņas iespējas, izmantojot pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitāti, lai viņus vislabāk sagatavotu sabiedrības pašreizējo un nākotnes problēmu risināšanai; Mobilitātes programmas efektīvi nodrošina vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem un ietver īpašus pasākumus, lai novērstu šķēršļus pētnieču mobilitātei.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums I pielikums – 9. ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumiem raksturīgi ir tas, ka tie ir vērsti uz nākotni, prasmju veidošanu ilgtermiņā, koncentrēti uz zinātnes, tehnoloģijas, pētnieku un inovāciju nākamo paaudzi un sniedz atbalstu jaunajiem talantiem no visas Savienības un asociētajām valstīm, kā arī no visas pasaules. Ņemot vērā Eiropas zinātnieku kopienas orientāciju uz zinātni un lielā mērā augšupējo un pētnieku ierosināto finansējuma kārtību, tai būs nozīmīga loma to pētniecības virzienu noteikšanā, kuri tiks ņemti vērā programmā.	Pasākumiem raksturīgi ir tas, ka tie ir vērsti uz nākotni, prasmju veidošanu ilgtermiņā, koncentrēti uz zinātnes, tehnoloģijas, pētnieku un inovāciju nākamo paaudzi un sniedz atbalstu jaunajiem talantiem no visas Savienības un asociētajām valstīm, kā arī no visas pasaules, ar mērķi palielināt talantīgu pētnieču līdzdalību un pilnībā izmantot zinātnieču potenciālu un zinātnisko izcilību Eiropas ekonomikas un sabiedrības labā. Ņemot vērā Eiropas zinātnieku kopienas orientāciju uz zinātni un lielā mērā augšupējo un pētnieku ierosināto finansējuma kārtību, tai būs nozīmīga loma to pētniecības virzienu noteikšanā, kuri tiks ņemti vērā programmā.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums I pielikums – 10. ievaddaļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā ir vērsta uz īpašu atbalstu pētniecības, izstrādes un demonstrējumu pasākumiem tādās jomās kā IKT, nanotehnoloģija, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde un kosmoss. Uzsvars tiks likts uz mijiedarbību un konverģenci starp dažādām tehnoloģijām un to ietvaros;	(a) vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā ir vērsta uz īpašu atbalstu pētniecības, izstrādes un demonstrējumu pasākumiem tādās jomās kā IKT, nanotehnoloģija, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde un kosmoss. Visās šajās jomās vērā ņem lietotāju vajadzību un dzimumu dimensijas pienācīgu novērtējumu. Uzsvars tiks likts uz mijiedarbību un konverģenci starp dažādām tehnoloģijām un to ietvaros;
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums I pielikums – 14. ievaddaļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas;	(e) klimata politika, tostarp ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektus saistībā ar klimata pārmaiņām, vidi, resursefektivitāti un izejvielu saglabāšanu, kā arī to ilgtspējīgu izmantošanu;
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums I pielikums – 14. ievaddaļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība.	(f) līdztiesīga, visus iekļaujoša, inovatīva un droša sabiedrība.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums I pielikums – 16. ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.	Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Līdztiesīga, visus iekļaujoša, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Arī uzsvaru uz dzimumu un dzimumu līdztiesību iekļauj visās konkrētajās programmās. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Līdztiesīga, visus iekļaujoša, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums I pielikums – 17. ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētais mērķis “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietver arī pasākumu plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos.	Konkrētais mērķis “Līdztiesīga, visus iekļaujoša, inovatīva un droša sabiedrība” ietver arī pasākumus dzimumu pārstāvības līdzsvara veicināšanai pētniecībā un dzimuma dimensijas integrēšanai pētniecības un inovāciju saturā, kā arī plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vēl viens svarīgs problēmas aspekts ir tāds, ka daudzās Eiropas valstīs publiskais sektors joprojām nepiedāvā vislabākajiem pētniekiem pietiekami pievilcīgus nosacījumus. Talantīgiem jauniem pētniekiem var būt nepieciešami daudzi gadi, lai kļūtu par neatkarīgiem pilntiesīgiem zinātniekiem. Tādējādi tiek nelietderīgi izmantots plašs Eiropas pētniecības potenciāls, kavējot tādu jaunās paaudzes pētnieku veidošanos, kuriem ir jaunas idejas un enerģiskums, un mudinot pētniekus sākt karjeru ar mērķi tikt paaugstinātiem amatā citā darbavietā.	Vēl viens svarīgs problēmas aspekts ir tāds, ka daudzās Eiropas valstīs publiskais sektors joprojām nepiedāvā vislabākajiem pētniekiem pietiekami pievilcīgus nosacījumus. Talantīgiem jauniem pētniekiem var būt nepieciešami daudzi gadi, lai kļūtu par neatkarīgiem pilntiesīgiem zinātniekiem. Tādējādi tiek nelietderīgi izmantots plašs Eiropas pētniecības potenciāls, kavējot tādu jaunās paaudzes pētnieku veidošanos, kuriem ir jaunas idejas un enerģiskums, un mudinot pētniekus sākt karjeru ar mērķi tikt paaugstinātiem amatā citā darbavietā. Īpaša uzmanība būtu jāvelta zinātniecēm, ņemot vērā, ka tikai 18 % A kategorijas zinātnieku ir sievietes, salīdzinot ar 27 % ASV, lai gan 60 % Eiropas universitāšu absolventu ir sievietes. Uzmanība būtu jāvelta tam, lai novērstu aizspriedumus, kas saistīti ar dzimumu, pieņemot darbā zinātniskos amatos, un pētnieču profesionālās izaugsmes atbalstam.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 6. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Turklāt šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu. ASV sistēmas spēja piedāvāt vairāk līdzekļu uz vienu pētnieku un labākas karjeras iespējas izskaidro to, kāpēc ASV joprojām piesaista vislabākos pētniekus no visas pasaules, tostarp desmitiem tūkstošus pētnieku no Savienības.	Turklāt šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu. ASV sistēmas spēja piedāvāt vairāk līdzekļu uz vienu pētnieku un labākas karjeras iespējas izskaidro to, kāpēc ASV joprojām piesaista vislabākos pētniekus un pētnieces no visas pasaules, tostarp desmitiem tūkstošus pētnieku no Savienības.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ERC tika izveidota, lai nodrošinātu Eiropas labākajiem pētniekiem — gan sievietēm, gan vīriešiem — resursus, kas viņiem vajadzīgi, lai varētu veiksmīgāk konkurēt pasaules līmenī, finansējot individuālas pētnieku grupas, pamatojoties uz Eiropas mēroga konkurenci. ERC darbojas autonomi, un neatkarīga Zinātniskā padome, kuras sastāvā ir zinātnieki, inženieri un stipendiāti ar visizcilāko reputāciju un zināšanām, nosaka vispārīgo zinātnisko stratēģiju un īsteno pilnas tiesības attiecībā uz lēmumiem par finansējamo pētniecības veidu. Tās ir būtiskas ERC iezīmes, kas garantē tās zinātniskās programmas efektivitāti, tās darbības un salīdzinošās izvērtēšanas procesa kvalitāti un uzticības iemantošanu zinātnieku kopienā.	ERC tika izveidota, lai nodrošinātu Eiropas labākajiem pētniekiem — gan sievietēm, gan vīriešiem — resursus, kas viņiem vajadzīgi, lai varētu veiksmīgāk konkurēt pasaules līmenī, finansējot individuālas pētnieku grupas, pamatojoties uz Eiropas mēroga konkurenci. ERC darbojas autonomi, un neatkarīga Zinātniskā padome, kuras sastāvā ir zinātnieki, inženieri un stipendiāti ar visizcilāko reputāciju un zināšanām, nosaka vispārīgo zinātnisko stratēģiju un īsteno pilnas tiesības attiecībā uz lēmumiem par finansējamo pētniecības veidu. Tās ir būtiskas ERC iezīmes, kas garantē tās zinātniskās programmas efektivitāti, tās darbības un salīdzinošās izvērtēšanas procesa kvalitāti un uzticības iemantošanu zinātnieku kopienā. ERC nodrošinās, lai novērtēšanas procedūrās pienācīgi tiktu novērsta netīša dzimumu diskriminācija.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ERC finansējumu piešķir, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispārzināmajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pamatojoties uz kuru piešķir ERC dotācijas, ir zinātniskā izcilība. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm. ERC dotācijas var saņemt individuālas pētnieku grupas, ko veido jebkura vecuma pētnieki no jebkuras valsts pasaulē, kuri strādā Eiropā. Turklāt ERC mērķis ir veicināt veselīgu konkurenci Eiropā.	ERC finansējumu piešķir, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispārzināmajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pamatojoties uz kuru piešķir ERC dotācijas, ir zinātniskā izcilība. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm. ERC dotācijas var saņemt individuālas pētnieku grupas, ko veido jebkura vecuma, dzimuma pētnieki no jebkuras valsts pasaulē, kuri strādā Eiropā. Turklāt ERC mērķis ir veicināt veselīgu konkurenci Eiropā.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 6. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ERC Zinātniskā padome nepārtraukti uzrauga ERC darbības un izvērtē, kā vislabāk sasniegt savus mērķus, izmantojot dotāciju shēmas, kurās īpaši uzsver skaidrību, stabilitāti un vienkāršību gan pretendentiem, gan arī to īstenošanā un pārvaldībā, un kā vajadzības gadījumā reaģēt uz jaunām vajadzībām. Tā cenšas uzturēt un pilnveidot ERC pasaules līmeņa salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, kuras pamatā ir pārredzama, taisnīga un objektīva priekšlikumu izskatīšana, lai tā varētu apzināt daudzsološu zinātnisko izcilību un talantu neatkarīgi no pētnieka dzimuma, tautības vai vecuma. Visbeidzot, ERC turpina veikt savus stratēģiskos pētījumus, lai sagatavotos saviem pasākumiem un atbalstītu tos, uzturēs ciešu saziņu ar zinātnieku kopienu un citām ieinteresētajām personām un centīsies ar saviem pasākumiem papildināt pētniecību, ko veic citos līmeņos.	ERC Zinātniskā padome nepārtraukti uzrauga ERC darbības un izvērtē, kā vislabāk sasniegt savus mērķus, izmantojot dotāciju shēmas, kurās īpaši uzsver skaidrību, stabilitāti un vienkāršību gan pretendentiem, gan arī to īstenošanā un pārvaldībā, un kā vajadzības gadījumā reaģēt uz jaunām vajadzībām. Tā cenšas uzturēt un pilnveidot ERC pasaules līmeņa salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, kuras pamatā ir pārredzama, taisnīga un objektīva priekšlikumu izskatīšana, lai tā varētu apzināt daudzsološu zinātnisko izcilību un talantu neatkarīgi no pētnieka dzimuma, tautības vai vecuma. Visbeidzot, ERC turpina veikt savus stratēģiskos pētījumus, lai sagatavotos saviem pasākumiem un atbalstītu tos, uzturēs ciešu saziņu ar zinātnieku kopienu un citām ieinteresētajām personām un centīsies ar saviem pasākumiem papildināt pētniecību, ko veic citos līmeņos. Zinātniskā padome savā sastāvā cenšas panākt dzimumu pārstāvības līdzsvarotību.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 6. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai Eiropa neatpaliktu no tās konkurentiem pētniecībā un inovācijā, tai ir jāpiesaista vairāk jaunu sieviešu un vīriešu karjeras uzsākšanai pētniecībā un jārada īpaši pievilcīgas iespējas un vide pētniecībai un inovācijai. Vistalantīgākajiem speciālistiem no Eiropas un citām valstīm būtu jāuzskata Eiropa par visvēlamāko vietu, kur strādāt. Svarīgi aspekti, kuru ievērošana ir konsekventi jānodrošina visā Eiropā, ir dzimumu līdztiesība, augstas kvalitātes un uzticama nodarbinātība un darba apstākļi, kā arī atzīšana.	Lai Eiropa neatpaliktu no tās konkurentiem pētniecībā un inovācijā, tai ir jāpiesaista vairāk jaunu sieviešu un vīriešu karjeras uzsākšanai pētniecībā un jārada īpaši pievilcīgas iespējas un vide pētniecībai un inovācijai. Vistalantīgākajiem speciālistiem no Eiropas un citām valstīm būtu jāuzskata Eiropa par visvēlamāko vietu, kur strādāt. Svarīgi aspekti, kuru ievērošana ir konsekventi jānodrošina visā Eiropā, ir dzimumu līdztiesība, augstas kvalitātes un uzticama nodarbinātība un darba apstākļi, kā arī atzīšana. Mobilitātes programmās ietver konkrētus pasākumus ar mērķi novērst sieviešu mobilitātes šķēršļus un efektīvi nodrošināt iespēju vienlīdzību vīriešiem un sievietēm.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – a punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Galvenie uzdevumi ir nodrošināt izcilu un novatorisku apmācību pētniekiem iesācējiem pēcdiploma līmenī, īstenojot starpdisciplīnu projektus un doktora programmas, kurās iesaistītas universitātes, pētniecības iestādes, uzņēmumi, MVU un citas sociālekonomiskās grupas no dažādām valstīm. Tādējādi uzlabosies karjeras iespējas jauniem diplomu saņēmušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.	Galvenie uzdevumi ir nodrošināt izcilu un novatorisku apmācību pētniekiem iesācējiem pēcdiploma līmenī, īstenojot starpdisciplīnu projektus un doktora programmas, kurās iesaistītas universitātes, pētniecības iestādes, uzņēmumi, MVU un citas sociālekonomiskās grupas no dažādām valstīm. Tādējādi uzlabosies karjeras iespējas jauniem diplomu saņēmušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Īpaša uzmanība ir jāvelta dzimumu pārstāvības līdzsvarotībai.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – d punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir, piesaistot papildu līdzekļus, palielināt Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību skaitlisko un strukturālo ietekmi un veicināt izcilību valstu līmenī pētnieku apmācībā, mobilitātē un karjeras attīstībā.	Mērķis ir, piesaistot papildu līdzekļus, palielināt Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību skaitlisko un strukturālo ietekmi un veicināt izcilību valstu līmenī pētnieku apmācībā, mobilitātē un karjeras attīstībā. Īpaša uzmanība jāpievērš dzimumu līdztiesībai un strukturālajām pārmaiņām.
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – d punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Galvenie uzdevumi ir ar līdzfinansēšanas mehānisma starpniecību mudināt reģionālas, valsts un starptautiskas organizācijas radīt jaunas programmas un padarīt pašlaik īstenojamās programmas pieejamas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Tādējādi tiks paaugstināta pētnieciskās apmācības kvalitāte Eiropā visos karjers posmos, tostarp doktora līmenī, tiks veicināta pētnieku un zinātniskās pieredzes brīva aprite Eiropā, tiks veicinātas pievilcīgas pētnieka karjeras iespējas, nodrošinot atklātu pieņemšanu darbā un pievilcīgus darba apstākļus, un tiks atbalstīta sadarbība pētniecības un inovācijas jomā starp universitātēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem un sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.	Galvenie uzdevumi ir ar līdzfinansēšanas mehānisma starpniecību mudināt reģionālas, valsts un starptautiskas organizācijas radīt jaunas programmas un padarīt pašlaik īstenojamās programmas pieejamas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Tādējādi tiks paaugstināta pētnieciskās apmācības kvalitāte Eiropā visos karjers posmos, tostarp doktora līmenī, tiks veicināta pētnieku un zinātniskās pieredzes brīva aprite Eiropā, tiks veicinātas pievilcīgas pētnieka karjeras iespējas, nodrošinot atklātu pieņemšanu darbā un pievilcīgus darba apstākļus, un tiks atbalstīta sadarbība pētniecības un inovācijas jomā starp universitātēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem un sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Īpaša uzmanība ir jāvelta dzimumu pārstāvības līdzsvarotībai.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – e punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķi ir uzraudzīt progresu, identificēt trūkumus Marijas Kirī vārdā nosauktajās darbībās un palielināt to ietekmi. Šajā saistībā izstrādā rādītājus un analizē datus, kas saistīti ar pētnieku mobilitāti, prasmēm un karjeru, cenšoties rast sinerģiju un ciešu koordināciju ar tām politikas atbalsta darbībām attiecībā uz pētniekiem, viņu darbiniekiem un finansētājiem, kuras veic konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Šā pasākuma mērķis ir arī vairot izpratni par pētnieka karjeras nozīmīgumu un pievilcīgumu un izplatīt pētniecības un inovācijas rezultātus, kas izriet no darba, kuru atbalsta ar Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām.	Mērķi ir uzraudzīt progresu, identificēt trūkumus Marijas Kirī vārdā nosauktajās darbībās un palielināt to ietekmi. Šajā saistībā izstrādā rādītājus, kas sadalīti pa dzimumiem, un analizē datus, kas saistīti ar pētnieku mobilitāti, prasmēm un karjeru, kā arī dzimumu līdztiesību, cenšoties rast sinerģiju un ciešu koordināciju ar tām politikas atbalsta darbībām attiecībā uz pētniekiem, viņu darbiniekiem un finansētājiem, kuras veic konkrētā mērķa “Visus ietveroša, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Šā pasākuma mērķis ir arī vairot izpratni par pētnieka karjeras nozīmīgumu un pievilcīgumu un izplatīt pētniecības un inovācijas rezultātus, kas izriet no darba, kuru atbalsta ar Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 8. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī pieeja ietver gan uz programmām balstītus pasākumus, gan atvērtākas jomas, lai atbalstītu novatoriskus projektus un īpaši nozīmīgus risinājumus. Uzsvars tiek likts uz pētniecību un izstrādi, plaša mēroga izmēģinājuma projektiem un demonstrējumu pasākumiem, izmēģinājuma stendiem un dzīvajām laboratorijām, prototipu izstrādi un produktu apstiprināšanu izmēģinājuma līnijās. Pasākumus strukturē tā, lai palielinātu rūpniecības konkurētspēju, rosinot rūpniecību un jo īpaši MVU veikt lielākus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.	Šī pieeja integrē dzimuma jomas analīzi inženiertehniskajā inovācijā. Pienācīgi ņemot vērā dzimumu jomas analīzi, varētu radīt jaunus produktus, procesus, infrastruktūras vai pakalpojumus. Tā rezultātā būtu iespējami tādi projekti, kas veicinātu cilvēku labklājību, tostarp dzimumu līdztiesību, kā arī jaunu tirgu un uzņēmējdarbības iespēju noteikšanu, izstrādājot tehnoloģijas, kas atbilst sarežģīta sastāva un atšķirīgu lietotāju grupu vajadzībām. Ignorējot iespējamās atšķirības atkarībā no dzimuma, var zaudēt uzņēmējdarbības iespējas, jo tiktu atstātas novārtā vai nepietiekami apkalpotas konkrētas iedzīvotāju grupas; uzskatot vīriešus un sievietes par viendabīgu grupu, tiek ignorētas to atšķirības; pārāk uzsverot sieviešu un vīriešu atšķirības, inženieri varētu nepamanīt būtiskas kopējas vīriešu un sieviešu iezīmes; stereotipu modelēšana var sekmēt nepopulāru produktu izstrādi.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.1.2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
IKT veido pamatu inovācijai un konkurētspējai daudzos privātos un valstu tirgos un nozarēs un ļauj panākt konkrētu progresu visās disciplīnās. Nākamajā desmitgadē ciparu tehnoloģiju, IKT komponentu, infrastruktūras un pakalpojumu pārveidojošā ietekme kļūs arvien pamanāmāka visās dzīves jomās. Ikvienam pasaules pilsonim būs pieejami neierobežoti datošanas, komunikācijas un datu uzglabāšanas avoti. Sensori, mašīnas un informācijas uzlaboti produkti ģenerēs lielu informācijas un datu daudzumu, tādējādi padarot attālinātas darbības par ikdienišķu parādību, ļaujot globāli izmantot uzņēmējdarbības procesus un ilgtspējīgas ražotnes un nodrošinot plašu pakalpojumu un izmantojumu klāstu. Daudzi izšķiroši svarīgi komerciāli un sabiedriski pakalpojumi un visi zināšanu radīšanas pamatprocesi zinātnē, izglītībā, uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā tiks nodrošināti, izmantojot IKT. IKT nodrošinās izšķiroši svarīgo infrastruktūru ražošanas un uzņēmējdarbības procesiem, komunikācijai un darījumiem. IKT būs neaizstājama arī, lai veicinātu galveno sabiedrības problēmu risināšanu, kā arī sabiedrības procesos, tādos kā kopienu veidošanās, patērētāju uzvedība un valsts pārvalde, piemēram, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus.	IKT veido pamatu inovācijai un konkurētspējai daudzos privātos un valstu tirgos un nozarēs un ļauj panākt konkrētu progresu visās disciplīnās. Nākamajā desmitgadē ciparu tehnoloģiju, IKT komponentu, infrastruktūras un pakalpojumu pārveidojošā ietekme kļūs arvien pamanāmāka visās dzīves jomās. Ikvienam pasaules pilsonim būs pieejami neierobežoti datošanas, komunikācijas un datu uzglabāšanas avoti. Sensori, mašīnas un informācijas uzlaboti produkti ģenerēs lielu informācijas un datu daudzumu, tādējādi padarot attālinātas darbības par ikdienišķu parādību, ļaujot globāli izmantot uzņēmējdarbības procesus un ilgtspējīgas ražotnes un nodrošinot plašu pakalpojumu un izmantojumu klāstu. Daudzi izšķiroši svarīgi komerciāli un sabiedriski pakalpojumi un visi zināšanu radīšanas pamatprocesi zinātnē, izglītībā, uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā tiks nodrošināti, izmantojot IKT. IKT nodrošinās izšķiroši svarīgo infrastruktūru ražošanas un uzņēmējdarbības procesiem, komunikācijai un darījumiem. IKT būs neaizstājama arī, lai veicinātu galveno sabiedrības problēmu risināšanu, kā arī sabiedrības procesos, tādos kā kopienu veidošanās, patērētāju uzvedība un valsts pārvalde un dzimumu līdztiesība, piemēram, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums I pielikums – II daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts – da punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) Ir nepieciešams, lai vairāk sieviešu pievērstos zinātnes nozarei, bet, ja šī pētniecība tiek veikta iestādēs (piemēram, universitātēs), tām jābūt atvērtām zināšanu komercializācijai, nevis zināšanu attīstīšanai tikai pašu zināšanu dēļ. Citiem vārdiem sakot, ir jāizmanto tirgus iespējas un orientācija attiecībā uz projektiem, kurus iespējams komercializēt. Tas ir aktīvi un pēc iespējas jāveicina, jo tādējādi tiks nodrošināti Eiropas ekonomikas konkurētspējai tik nepieciešamie stimuli.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 7.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Pastāv būtiskas atšķirības starp dzimumiem veselības un labklājības ziņā, un tās ir pienācīgi jāņem vērā. Demogrāfiskām izmaiņām, jo īpaši novecošanai, ir svarīga dzimumu dimensija, jo lielākā daļa gados veco iedzīvotāju un aprūpētāju ir sievietes. Dzimumu jomas analīzē pienācīgi jāņem vērā citi nozīmīgi demogrāfisko pārmaiņu aspekti, piemēram, dzīvesveida izmaiņas, jaunas ģimeņu struktūras un zemā dzimstība.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visus šos pasākumus īsteno tā, lai nodrošinātu atbalstu visā pētniecības un inovācijas ciklā, nostiprinātu Eiropas nozaru konkurētspēju un attīstītu jaunas tirgus iespējas.	Visus šos pasākumus īsteno tā, lai nodrošinātu atbalstu visā pētniecības un inovācijas ciklā, nostiprinātu Eiropas nozaru konkurētspēju un attīstītu jaunas tirgus iespējas. Īpašu uzmanību velta plašai sadarbībai starp valsts iestādēm, pētniecību, pilsonisko sabiedrību un uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar vidi un klimatu saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības un uzlabot diagnosticēšanu, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot uzraudzību un sagatavotību, sagatavot labākas profilaktiskās vakcīnas, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai, ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, labāk izmantot veselības datus, veicināt aktivitātes saglabāšanu novecojot un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi, radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi, uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības, optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt nevienlīdzības, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas.	Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar vidi un klimatu saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības un uzlabot diagnosticēšanu, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot uzraudzību un sagatavotību, sagatavot labākas profilaktiskās vakcīnas, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai, ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, labāk izmantot veselības datus, veicināt aktivitātes saglabāšanu novecojot un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi, radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi, uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības, optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt nevienlīdzības, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas. Šajos pasākumos jāintegrē dzimumu dimensija un pirms to īstenošanas jāveic analīze no dzimumu viedokļa.
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 4. punkts – 4.3. apakšpunkts – b punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu pieejamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, veicinot integrētu transportu un loģistiku “no durvīm līdz durvīm”, uzlabotu intermodalitāti un viedu plānošanas un pārvaldības risinājumu izmantošanu un ievērojami samazinātu avāriju skaitu un drošības apdraudējumu ietekmi.	Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu pieejamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, veicinot integrētu transportu un loģistiku “no durvīm līdz durvīm”, uzlabotu intermodalitāti un viedu plānošanas un pārvaldības risinājumu izmantošanu Pētniecībā ir jāņem vērā sociālekonomiskās un dzimumu atšķirības ar transportu saistītajos ieradumos. Pētniecībā ir jāņem vērā sociālekonomiskās un dzimumu atšķirības ar transportu saistītajos ieradumos. Klimata pārmaiņas un to ietekme nebūt nav neitrāla parādība no dzimumu viedokļa.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – 6.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Klimata pārmaiņas un to ietekme nebūt nav neitrāla parādība no dzimumu viedokļa. Dzimumu lomu dēļ sieviešu ietekme uz vidi ir citādāka nekā vīriešu un sieviešu diskriminācija attiecībā uz ienākumiem, resursu pieejamību, politisko varu, izglītību un atbildību par mājsaimniecību ievērojami ietekmē resursu pieejamību sievietēm, viņu problēmu risināšanas iespējas un spēju pielāgoties; Sieviešu un vīriešu dzīvesveids, uzvedība un patēriņa veidi bieži vien ir ļoti atšķirīgi un to ietekme uz vidi ir atšķirīga. Klimata pārmaiņas skar sievietes un vīriešus visā pasaulē. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, ANO Klimata darba grupa ir secinājušas, ka „klimata pārmaiņu ietekme būs dažādi sadalīta starp reģioniem, paaudzēm, vecuma grupām, ienākumu grupām, profesijām un dzimumiem”.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 5. punkts – 5.3. apakšpunkts – a punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir izstrādāt un novērtēt novatoriskus, rentablus un ilgtspējīgus pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus, vēršoties gan pret CO₂, gan citu siltumnīcefekta gāzu radīšanu, un uzsverot tehnoloģiskus un netehnoloģiskus “zaļos” risinājumus, nodrošinot faktu bāzi apzinātas, agrīnas un efektīvas rīcības īstenošanai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņām un uzticamu klimatisko prognožu nodrošināšanu, uz ietekmes, trūkumu novērtēšanu un novatorisku un rentablu pielāgošanās un riska novēršanas pasākumu izstrādi un atbalstu riska mazināšanas politikai.	Mērķis ir izstrādāt un novērtēt novatoriskus, rentablus un ilgtspējīgus pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus, vēršoties gan pret CO₂, gan citu siltumnīcefekta gāzu radīšanu, un uzsverot tehnoloģiskus un netehnoloģiskus “zaļos” risinājumus, nodrošinot faktu bāzi apzinātas, agrīnas un efektīvas rīcības īstenošanai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņām un uzticamu klimatisko prognožu nodrošināšanu, uz ietekmes, trūkumu novērtēšanu un novatorisku un rentablu pielāgošanās un riska novēršanas pasākumu izstrādi un atbalstu riska mazināšanas politikai. Pētniecībā saistībā ar pielāgošanās politiku ņem vērā jautājumus par dzimumu jomu un dzimumu līdztiesības jautājumus.
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 5. punkts – 5.3. apakšpunkts – a punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir izstrādāt un novērtēt novatoriskus, rentablus un ilgtspējīgus pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus, vēršoties gan pret CO₂, gan citu siltumnīcefekta gāzu radīšanu, un uzsverot tehnoloģiskus un netehnoloģiskus “zaļos” risinājumus, nodrošinot faktu bāzi apzinātas, agrīnas un efektīvas rīcības īstenošanai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņām un uzticamu klimatisko prognožu nodrošināšanu, uz ietekmes, trūkumu novērtēšanu un novatorisku un rentablu pielāgošanās un riska novēršanas pasākumu izstrādi un atbalstu riska mazināšanas politikai.	Mērķis ir izstrādāt un novērtēt novatoriskus, rentablus un ilgtspējīgus pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus, vēršoties gan pret CO₂, gan citu siltumnīcefekta gāzu radīšanu, un uzsverot tehnoloģiskus un netehnoloģiskus “zaļos” risinājumus, nodrošinot faktu bāzi apzinātas, agrīnas un efektīvas rīcības īstenošanai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņām un uzticamu klimatisko prognožu nodrošināšanu, uz ietekmes, trūkumu novērtēšanu un novatorisku un rentablu pielāgošanās un riska novēršanas pasākumu izstrādi un atbalstu riska mazināšanas politikai. Šajos pasākumos jāintegrē dzimumu dimensija un pirms to īstenošanas jāveic analīze no dzimumu viedokļa.
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6. punkts – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. VISIEM ATVĒRTA, INOVATĪVA UN DROŠA SABIEDRĪBA	6. LĪDZTIESĪGA, VISUS IEKĻAUJOŠA, INOVATĪVA UN DROŠA SABIEDRĪBA
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.3. punkts – 6.3.1. apakšpunkts – 2. daļa – da punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veicinātu dzimumu līdztiesību visā Eiropā.
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.3. punkts – 6.3.2. apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Īpašs atbalsts tiks sniegts ERA attīstībai un inovācijas pamatnosacījumu izstrādei.	Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, pilsonisko sabiedrību, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Īpašs atbalsts tiks sniegts EPT attīstībai un inovācijas pamatnosacījumu izstrādei.
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.3. punkts – 6.3.2. apakšpunkts – 2. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos pētniecībā un inovācijā;	(c) nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību pētniecībā un inovācijā;
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums I pielikums – III daļa – 6.3. punkts – 6.3.2. apakšpunkts – 2. daļa – da punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veicinātu dzimumu līdztiesību visā Eiropā un visās pētniecības un inovācijas darbībās, kas izveidotas saistībā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”.
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums I pielikums – V daļa – 3. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIT stratēģijā un pasākumos koncentrējas uz sabiedrības problēmām, kas ir īpaši svarīgas attiecībā uz nākotni, piemēram, uz klimata pārmaiņu vai ilgtspējīgas enerģijas jautājumiem. Risinot sabiedrības problēmas visaptveroši, EIT veicinās starpdisciplīnu un daudzdisciplīnu pieejas un palīdzēs koordinēt ZIK iesaistīto partneru pētniecības centienus.	EIT stratēģijā un pasākumos koncentrējas uz sabiedrības problēmām, kas ir īpaši svarīgas attiecībā uz nākotni, piemēram, uz klimata pārmaiņu, ņemot vērā to dzimumu jomas dimensiju, vai ilgtspējīgas enerģijas jautājumiem. Risinot sabiedrības problēmas visaptveroši, EIT veicinās starpdisciplīnu un daudzdisciplīnu pieejas un palīdzēs koordinēt ZIK iesaistīto partneru pētniecības centienus.
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums I pielikums – V daļa – 3. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) Cilvēku talanta, prasmju un uzņēmības attīstīšana ar izglītības un apmācības starpniecību	(c) Cilvēku — gan vīriešu, gan sieviešu — talanta, prasmju un uzņēmības attīstīšana ar izglītības un apmācības starpniecību
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums I pielikums – V daļa – 3. punkts – c apakšpunkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIT pilnībā integrē izglītību un apmācību visos karjeras posmos un izstrādā jaunas un novatoriskas mācību programmas, lai ņemtu vērā nepieciešamību pēc jauniem profiliem, ko rada sarežģītās sabiedrības un ekonomikas problēmas. Tāpēc EIT uzņemsies vadošo lomu jaunu grādu un diplomu atzīšanas vecināšanā dalībvalstīs.	EIT pilnībā integrē izglītību un apmācību visos karjeras posmos un izstrādā jaunas un novatoriskas mācību programmas, lai ņemtu vērā nepieciešamību pēc jauniem profiliem, ko rada sarežģītās sabiedrības un ekonomikas problēmas. Jauno profilu nepieciešamības analīzē integrē dzimumu dimensiju. Tāpēc EIT ir tas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” instruments, kurš visvairāk būs atbildīgs par to, lai sistemātiski ļautu izpausties jaunām talantīgām sievietēm un izbeigtu to, ka Eiropas Pētniecības telpā šādi talanti tiek izniekoti. Tāpat tas arī paredzēs tādu izglītību un apmācību, kurā ņemti vērā dzimumu aspekti, jo nākotnes zinātniskā un uzņēmējdarbības vide sākas ar izglītību un apmācību. Turklāt tā jaunajās programmās integrē dzimumu dimensiju, kā līdzekli, lai nodrošinātu apmācības un izglītības efektivitāti un kvalitāti, kā arī novatorisko aspektu. Tāpēc EIT uzņemsies vadošo lomu jaunu grādu un diplomu atzīšanas vecināšanā dalībvalstīs.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM 13.12.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Antigoni Papadopoulou 20.12.2011
Izskatīšana komitejā	20.6.2012
Pieņemšanas datums	19.9.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 4 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Andrea Češková, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Silvana Koch-Mehrin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Barbara Matera, Krisztina Morvai, Norica Nicolai, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Silvia Costa, Mariya Gabriel, Ana Miranda, Doris Pack, Antigoni Papadopoulou, Licia Ronzulli, Angelika Werthmann

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” izveide
Atsauces	COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	30.11.2011
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.12.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 15.3.2012	DEVE 10.5.2012	BUDG 13.12.2011	EMPL 13.12.2011
	ENVI 13.12.2011	TRAN 13.12.2011	REGI 13.12.2011	AGRI 13.12.2011
	PECH 13.12.2011	CULT 13.12.2011	JURI 13.12.2011	FEMM 13.12.2011
Atzinumu nesniedza Lēmuma datums	EMPL 19.1.2012
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Teresa Riera Madurell 17.1.2012
Izskatīšana komitejā	23.1.2012	18.6.2012	17.9.2012	8.10.2012
Pieņemšanas datums	28.11.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	55 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Christian Ehler, Vicky Ford, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Jens Rohde, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Yves Cochet, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Seán Kelly, Zofija Mazej Kukovič, Vladimír Remek, Frédérique Ries, Peter Skinner, Silvia-Adriana Ţicău
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Silviu Buşoi, Alexandra Thein
Iesniegšanas datums	20.12.2012

Juridisks paziņojums - Privātuma politika