Procedūra : 2011/0401(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0427/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0427/2012

Debates :

PV 20/11/2013 - 12
CRE 20/11/2013 - 12

Balsojumi :

PV 21/11/2013 - 6.1
CRE 21/11/2013 - 6.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0499

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 4075kWORD 4318k
20.12.2012
PE 489.637v03-00 A7-0427/2012

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”

(COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referente: Teresa Riera Madurell

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”

(COM(2011)0809 – C7‑0466/2011 – 2011/0401(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0809),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu un 182. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0466/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija  atzinumu(1),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0427/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  norāda, ka likumdošanas priekšlikumā noteiktais finansējums ir tikai norāde likumdošanas iestādei un šo summu nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās par priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

3.  atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(3); vēlreiz uzsver, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami daudz papildu resursu, lai Savienība varētu īstenot tās pašreizējās politikas prioritātes un jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas līgumā, kā arī reaģēt uz neparedzamiem notikumiem; norāda — pat tad, ja nākamās DFS resursi salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni tiktu palielināti vismaz par 5 %, Savienības saskaņotos mērķus un saistības un Savienības solidaritātes principu būtu iespējams īstenot tikai ierobežotā apmērā; prasa Padomei, ja tā šai pieejai nepiekrīt, skaidri norādīt, no kurām politikas prioritātēm vai projektiem tā varētu pilnībā atteikties, neraugoties uz to apliecināto Eiropas pievienoto vērtību;

4.  jo īpaši atgādina, ka tajā pašā rezolūcijā Eiropas Parlaments prasa no 2013. gada ievērojami palielināt attiecīgos izdevumus, lai uzlabotu, veicinātu un nodrošinātu pētniecības, attīstības un inovāciju finansēšanu Savienībā;

5.  turklāt atgādina par savu nostāju, ka nākamajā DFS būtu jāparedz lielāka budžeta resursu koncentrācija jomās, kuras veicina ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, piemēram, pētniecības un inovācijas jomā, atbilstoši Eiropas pievienotās vērtības un izcilības principiem;

6.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palielināt savu konkurētspēju, tostarp rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.

(1) Savienības mērķis ir nostiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, izveidojot Eiropas Pētniecības telpu (ERA), kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģijas brīva aprite, un palīdzēt Savienībai kļūt par zināšanu sabiedrību un vienu no vadošajām ilgtspējīgajām, konkurētspējīgām un stabilām ekonomikām pasaulē, tostarp attiecībā uz tās rūpniecības konkurētspēju. Tiecoties uz šiem mērķiem, Savienībai vajadzētu veikt pasākumus, lai īstenotu pētniecību un inovāciju, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, veicinātu starptautisku sadarbību, izplatītu un optimizētu rezultātus un stimulētu apmācību un mobilitāti.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt tēriņus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”. Turklāt to stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri saistīti ar pētniecību un inovāciju, galvenā loma jāuzņemas kohēzijas politikai, nodrošinot spēju veidošanu un “kāpnes” uz izcilību.

(3) Savienība ir apņēmusies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzsverot pētniecības un inovācijas kā galveno sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju veicinošo faktoru nozīmi un nosakot savu mērķi līdz 2020. gadam palielināt publiskos tēriņus pētniecībai un izstrādei, lai piesaistītu privātās investīcijas līdz divām trešdaļām kopējo investīciju, tādējādi kumulatīvi sasniedzot līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus izstrādājot inovācijas intensitātes rādītāju. Savienības budžetam būtu jāatspoguļo šis vērienīgais mērķis, veicot radikālu pāreju uz to, lai finansētu uz nākotni orientētas investīcijas, piemēram, pētniecībai, izstrādei un inovācijai, un tam vajadzētu būt skaidri redzamam, ievērojami palielinot Savienības pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējumu salīdzinājumā ar 2013. gada finansējuma apjomu. Šajā saistībā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” ir izklāstīta stratēģiska un integrēta pieeja pētniecībai un inovācijai, nosakot satvaru un mērķus, kuru sasniegšana nākotnē jāveicina ar Savienības pētniecībai un inovācijai piešķirto finansējumu. Pētniecība un inovācija ir arī galvenie faktori citās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās un politikas mērķos, konkrēti tādās kā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, klimata un enerģētikas politika un “Eiropas digitalizācijas programma”.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē atbalstīja vienotā stratēģiskā satvara koncepciju Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas finansējuma efektivitāti valstu un Savienības līmenī, un aicināja Savienību steidzīgi novērst pārējos šķēršļus talantu un ieguldījumu piesaistīšanai, lai pilnībā izveidotu ERA līdz 2014. gadam un radītu īstu zināšanu, pētniecības un inovācijas vienoto tirgu.

(4) Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē atbalstīja vienotā stratēģiskā satvara koncepciju Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas finansējuma efektivitāti valstu un Savienības līmenī, un aicināja Savienību steidzīgi novērst pārējos šķēršļus talantu un ieguldījumu piesaistīšanai, lai pilnībā izveidotu ERA līdz 2014. gadam un radītu īstu zināšanu, pētniecības un inovācijas vienoto tirgu. Šajā nolūkā nākamajā septiņu gadu periodā ir ievērojami jāpalielina budžets, lai uzlabotu Savienības inovācijas iespējas, vienlaikus šīm Savienības darbībām piesaistot ievērojamus privātā sektora līdzekļus.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā ir aicinājis būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansējumu, 2011. gada 12. maija rezolūcijā uzsvēris pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” nozīmi Eiropas pārveidošanā pēc pasaules krīzes, 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā vērsis uzmanību uz svarīgām atziņām, kas jāņem vērā pēc Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējuma, un 2011. gada 27. septembra rezolūcijā atbalstījis vienota stratēģiskā satvara koncepciju pētniecības un inovācijas finansējumam.

(5) Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā ir aicinājis būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansējumu, 2011. gada 12. maija rezolūcijā uzsvēris pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” nozīmi Eiropas pārveidošanā pēc pasaules krīzes, 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā vērsis uzmanību uz svarīgām atziņām, kas jāņem vērā pēc Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējuma, un 2011. gada 27. septembra rezolūcijā atbalstījis vienota stratēģiskā satvara koncepciju pētniecības un inovācijas finansējumam, vienlaikus aicinot ES budžetu pētniecības un inovācijas programmām nākamajā finanšu periodā divkāršot, sākot no 2014. gada.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” Komisija ierosināja ar atsevišķu vienotu stratēģisko satvaru pētniecībai un inovācijai pievērsties jomām, kuras 2007.–2013. gada laikposmā ir pakārtotas Septītajai pētniecības pamatprogrammai un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas daļai, kas attiecas uz inovāciju, kā arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT), lai kalpotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķim līdz 2020. gadam tēriņus pētniecībai un izstrādei palielināt līdz 3 % no IKP. Minētajā paziņojumā Komisija ir arī apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus iekļaut Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Rīcība klimata un resursefektivitātes jomā ir savstarpēji pastiprinoši mērķi ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Ar abiem šiem virzieniem saistītie konkrētie mērķi ir jāpapildina, izmantojot citus programmas “Apvārsnis 2020” konkrētos mērķus. Tāpēc tiek sagaidīts, ka vismaz 60 % no programmas “Apvārsnis 2020” kopējā budžeta būs saistīts ar ilgtspējīgu attīstību. Sagaidāms arī, ka ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītie izdevumi pārsniegs 35 % budžeta, ieskaitot savstarpēji saderīgus pasākumus, kas uzlabo resursefektivitāti. Komisijai būtu jāsniedz informācija par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem atvēlētā atbalsta mērogu un rezultātiem. Ar klimatu saistītie izdevumi programmā “Apvārsnis 2020” ir jāuzskaita saskaņā ar minētajā paziņojumā izklāstīto metodiku.

(10) Paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” Komisija ierosināja ar atsevišķu vienotu stratēģisko satvaru pētniecībai un inovācijai pievērsties jomām, kuras 2007.–2013. gada laikposmā ir pakārtotas Septītajai pētniecības pamatprogrammai un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas daļai, kas attiecas uz inovāciju, kā arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT), lai kalpotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķim līdz 2020. gadam tēriņus pētniecībai un izstrādei palielināt līdz 3 % no IKP. Minētajā paziņojumā Komisija ir arī apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus iekļaut Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Rīcība klimata un resursefektivitātes jomā ir savstarpēji pastiprinoši mērķi ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Ar abiem šiem virzieniem saistītie konkrētie mērķi ir jāpapildina, izmantojot citus programmas “Apvārsnis 2020” konkrētos mērķus.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”1 Komisija pauž uzskatu, ka pētniecības un inovāciju politikai transporta jomā vajadzētu sniegt arvien lielāku un noturīgu atbalstu būtisku tehnoloģiju izstrādei, lai pārveidotu Eiropas transporta sistēmu par modernu, efektīvu, noturīgu un pieejamu pakalpojumu. Baltajā grāmatā ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

 

__________________

 

1 COM(2011)0144.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi inovācijas ķēdes posmi, jo īpaši pasākumi, kas ir ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot novatoriskus finanšu instrumentus, kā arī netehnoloģisku un sociālu inovāciju, un tās mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.

(11) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) ir vērsta uz trim prioritātēm, proti, sasniegt zinātniskās bāzes izcilību, lai nostiprinātu Savienības izcilību zinātnē pasaules mērogā, panākt vadošo lomu rūpniecībā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, tostarp mazus un vidējus uzņēmumus (MVU) un inovāciju, un risināt sabiedrības problēmas, lai tieši reaģētu uz stratēģijā “Eiropa 2020” norādītajām problēmām, atbalstot plašu pasākumu klāstu, sākot no pētniecības līdz tirgum. Lai gan Savienības pievienotā vērtība galvenokārt ir saistīta ar pirmskonkurences, transnacionālas un kopīgas pētniecības finansēšanu, kam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” būtu jāsasniedz vismaz Septītās pamatprogrammas līmeņi, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir arī nepieciešams īpaši uzsvērt inovācijas finansēšanu. Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķis ir apmierināt pētniecības vajadzības vairākos Savienības politikas virzienos, liekot īpašu uzsvaru uz atbalstīto pasākumu radīto zināšanu iespējami plašāku izmantošanu un izplatīšanu līdz pat to izmantošanai komerciāliem mērķiem. Tādēļ pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta visi pētniecības un inovācijas ķēdes posmi, tostarp progresīvie un, pielietojamie pētījumi, zināšanu nodošana un tuvināšanās tirgus darbībai, inovatīvi finanšu instrumenti, kā arī netehnoloģiskā un sociālā inovācija. Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” būtu jāpiemēro diferencētā apjomā, saskaņā ar kuru jo tuvāk tirgum atbalstītā darbība nonāk, jo mazāka daļa būtu jāfinansē no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un jo lielāka finansējuma daļa būtu jāpiesaista no citiem avotiem, piemēram, struktūrfondiem, valsts/reģionālā finansējuma vai privātā sektora. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes būtu jāatbalsta arī ar kodolpētniecības un mācību programmu atbilstoši Euratom līgumam.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Ir svarīgi uzsvērt, ka visiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem vajadzētu būt atvērtiem jauniem dalībniekiem, lai nodrošinātu plašu sadarbību ar partneriem visā ES un izveidotu integrētu ERA.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Pētniecības, izglītības un inovācijas “zināšanu trīsstūra” kontekstā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam pakļautajām zināšanu un inovāciju kopienām būtu jāsniedz ievērojams ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanā, tostarp sabiedrības problēmu risināšanā, jo īpaši integrējot pētniecību, izglītību un inovāciju. Lai nodrošinātu savstarpējo papildināmību ar pārējiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem un adekvātu līdzekļu apguvi, finansiālais ieguldījums Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam jāsadala divos piešķīrumos, ar iespēju otro piešķīrumu pārskatīt.

(13) Pētniecības, izglītības un inovācijas “zināšanu trīsstūra” kontekstā EIT pakļautajām zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK) būtu jāsniedz ievērojams ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanā, tostarp sabiedrības problēmu risināšanā, jo īpaši integrējot pētniecību, izglītību un inovāciju. EIT ir galvenais instruments pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros, kam ir spēcīgs uzsvars uz izglītības dimensiju zināšanu trijstūrī, un tā mērķis ir risināt „Eiropas paradoksu”, izmantojot uzņēmējdarbības izglītību, kas novedīs pie inovatīvu, uz zināšanām balstītu jaunu un atvasinātu uzņēmumu izveides.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, un jābūt atvērtai jauniem dalībniekiem, jo tā apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu skaita samazināšanās.

(15) Viens no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajiem mērķiem ir vienkāršošana, kas būtu tieši jāatspoguļo tās saturā, noteikumos, finanšu pārvaldībā un īstenošanā. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jātiecas uz to, lai aktīvi piesaistītu universitātes, pētniecības centrus, rūpniecības uzņēmumus un jo īpaši MVU, no kuriem pārāk nedaudzi ir iesaistīti pētniecības programmās, neraugoties uz jau ieviestajiem pasākumiem, un vajadzētu būt atvērtai jauniem dalībniekiem, it īpaši no pilsoniskās sabiedrības. Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” apvieno pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu vienā stratēģiskā satvarā, tostarp atbalsta veidu integrētu kopumu, un izmanto dalības noteikumus un principus, kas piemērojami visām programmas darbībām. Finansēšanas noteikumu vienkāršošanai būtu jāmazina dalības administratīvās izmaksas un jāveicina finansiālo kļūdu novēršana un skaita samazināšanās.

 

Ja būtu jāveic pasākumi turpmākai Savienības pētniecības un inovācijas finansējuma eksternalizācijai (saistībā ar, piemēram, kopīgām tehnoloģijas ierosmēm, publiskajām un privātajām partnerībām vai pētniecības izpildaģentūrām), metode un eksternalizācijas apjoms būtu jānosaka saskaņā ar neatkarīga ietekmes novērtējuma rezultātiem.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Lai sasniegtu atbilstīgu līdzsvaru starp vienprātīgi atbalstāmu un problemātiskāku pētniecību, izstrādi un inovāciju, ievērojot augšupēju loģiku, būtu jāveicina atklāti konkursi, izmantojot paātrinātas procedūras, lai nodrošinātu inovatīvu projektu ātru īstenošanu. Turklāt būtu jānodrošina pareizais līdzsvars starp sabiedrības problēmu risināšanu, pamattehnoloģijām un rūpniecības tehnoloģijām, starp mazākiem un lielākiem projektiem, ņemot vērā konkrēto nozares struktūru, darbības veidu, tehnoloģiju un pētniecības vidi.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Saskaņā ar LESD 182. panta 1. punktu pamatprogrammā nosaka maksimālo kopējo summu un sīki izstrādātus noteikumus par Savienības finansiālo ieguldījumu pamatprogrammā, kā arī summas sadalījumu katram no paredzētajiem pasākumiem.

(16) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 182. panta 1. punktu pamatprogrammā nosaka maksimālo kopējo summu un sīki izstrādātus noteikumus par Savienības finansiālo ieguldījumu pamatprogrammā, kā arī summas sadalījumu katram no LESD 180. pantā paredzētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Lai Eiropas Parlaments varētu īstenot savu politiskās kontroles funkciju un lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, kā noteikts Līgumos, Komisijai būtu pienācīgi un regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par visiem būtiskajiem programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanas aspektiem, tostarp par darba programmu sagatavošanu un izstrādi, par budžeta sadalījuma izpildi un iespējamo nepieciešamību ieviest korekcijas, kā arī par rezultatīvo rādītāju izstrādi attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Ir jānodrošina pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un tās priekšgājēju programmu pareiza noslēgšana, jo īpaši attiecībā uz šo programmu pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu.

(18) Ir jānodrošina pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un tās priekšgājēju programmu pareiza noslēgšana, jo īpaši attiecībā uz šo programmu pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, pilnīgi nepieciešamas tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē.

(19) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā ― konkrētos un pārredzamos apstākļos un katru gadījumu izskatot atsevišķi ― var tikt izstrādātas papildu programmas, kurās iesaistītas tikai dažas dalībvalstis, Savienība var piedalīties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, vai arī var tikt izveidoti kopuzņēmumi vai citas struktūras LESD 184., 185. un 187. panta nozīmē. Šīm papildu programmām vai pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Savienības pievienotajai vērtībai, balstīties uz patiesām partnerībām, papildināt citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumus, tiem vajadzētu būt pamatotiem ar pierādījumiem, ka ar citiem finansēšanas instrumentiem nevar sasniegt šos pašus mērķus, un vajadzētu būt iespējami iekļaujošiem līdzdalības ziņā.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumos.

(20) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu:

 

– jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības aktīva dalība un apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas procesā;

 

– jānodrošina dzimumu dimensijas pienācīga ievērošana;

 

– jāveicina izcila izglītība zinātnē;

 

– jāpalielina publiski finansētās pētniecības rezultātu, jo īpaši zinātnisko publikāciju un datu, pieejamība un atkārtota izmantošana, proti, izveidojot visu pētniecības rezultātu repozitoriju;

 

– jālikvidē digitālā, pētniecības un inovācijas plaisa;

 

– jāizstrādā atbildīgas pētniecības un inovācijas un pārvaldības sistēmas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un jāveicina to dalība pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumu pētniecības prioritāšu noteikšanā. Pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana būtu jāveic kopā ar sabiedrības informēšanas darbībām, lai radītu un uzturētu sabiedrības atbalstu programmai.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Visus dokumentus, ko izdod Komisija attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, pēc pieprasījuma nodrošina pieejamā formātā, tostarp lieldrukas formātā, Braila rakstā, viegli salasāmā tekstā, audio, video un elektroniskā formātā.

Pamatojums

Personām ar invaliditāti vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei informācijas un komunikācijas darbībām saistībā arpamatprogrammu „Apvārsni 2020”, tostarp paziņojumiem par atbalstītajiem projektiem un rezultātiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka runa ir par publisko finansējumu.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20b) Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” būtu jāizmanto, lai papildus pētniecības daudzveidībai veicinātu arī valodu daudzveidību akadēmiskajās un zinātniskajās publikācijās, tostarp saistībā ar sadarbību ar trešām valstīm, un lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti neatkarīgas izpētes un publikāciju zinātniskās recenzēšanas principi.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikas jomās un sabiedrībā. Tāpēc programmas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, un būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai ņemtu vērā jaunas norises. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas plānošanas ierosmes un Eiropas inovāciju partnerības.

(21) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikas jomās un sabiedrībā. Tādēļ pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa līdzsvarots ārēju ekspertu padoms. Jo īpaši sabiedrības problēmu starpdisciplinārais un transdisciplinārais raksturs, kā arī vajadzība pēc transversāliem savienojumiem un saskarnēm pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” nosaka to, ka ir jāveido speciālas stratēģiskas zinātnes ekspertu grupas. Pētniecības vajadzību noskaidrošanas procesā būtu pēc iespējas jāņem vērā attiecīgo struktūru, piemēram, Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju un Eiropas inovāciju partnerību, ieguldījums.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Lai nodrošinātu pārredzamu un efektīvu īstenošanas procesu, katram konkrētajam mērķim un transversālam tematam plānošanas sākumā būtu jānosaka daudzgadu indikatīvie ceļveži un būtu jātiecas pēc īsa un pārredzama izstrādes procesa ikgadējām darba programmām. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot ceļvežus un darba programmas, savlaicīgi un atbilstošā veidā vajadzētu iesaistīt un informēt Eiropas Parlamentu un Padomi. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā pastāvīgi būtu jāprasa ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā nozaru konsultatīvās padomes, jaunizveidotās Vadības valdes, Eiropas tehnoloģiju platformas, kopīgas plānošanas ierosmes un Eiropas inovāciju partnerības.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b) Lai varētu konkurēt globālā mērogā, konstruktīvi risināt sabiedrības aktuālākās problēmas un sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, Savienībai būtu pilnībā jāizmanto savi cilvēkresursi. Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” vajadzētu būt katalizatoram un spēcīgam stimulam, lai tiktu pabeigta ERA izveide, jo pamatprogramma atbalsta pasākumus, kas piesaista, patur, apmāca un attīsta pētniecības un inovācijas talantus. Lai sasniegtu šo mērķi un veicinātu zināšanu nodošanu, palielinātu pētnieku skaitu un uzlabotu kvalitāti, cilvēkkapitāla veidošanas darbībām, tostarp darbībām, kas īpaši koncentrētas uz jauniešiem un sievietēm, jābūt standarta elementam visās pētniecības un inovācijas darbībās, ko finansē Savienība.

Pamatojums

Citās pasaules daļās ir labāki rezultāti nekā Eiropā attiecībā uz labāko talantu piesaistīšanu un paturēšanu. Ja Eiropa vēlas saglabāt konkurētspēju pasaules mērogā, tai jāuzlabo sava pievilcība. Šā iemesla dēļ pētniecības un inovācijas darbībās, kurām ir ES finansiālais atbalsts, īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkresursiem. Jo īpaši pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” jābūt stimulam Eiropas Pētniecības telpas izveidē un cilvēkkapitāla uzlabošanā Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmā.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

21.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21c) Lai nodrošinātu pietiekamu elastību visā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbības laikā, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām un norisēm un lai izvērtētu un, iespējams, pielāgotu mijiedarbību un transversālu iedarbību starp dažādām prioritātēm un prioritāšu ietvaros, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz konkrētiem mērķiem un prioritātēm paredzēto summu pārskatīšanu un apropriāciju pārvietošanu starp tām, pamatojoties uz pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vidusposma pārskatīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Ir svarīgi ieplānot zināmu budžeta elastību, lai varētu pietiekamā apjomā reaģēt uz turpmākajām vajadzībām un izmaiņām, tostarp izmantojot transversālas darbības. Šim nolūkam piemērotākā procedūra ir deleģētā akta izmantošana, lai nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību un ātru lēmumu pieņemšanu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.

(22) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā, veicinot pienācīgus darba apstākļus pētniekiem. Nedalīta uzmanība būtu jāvelta Eiropas pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrācijas turpināšanos un panāktu intelektuālā darbaspēka imigrāciju.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta ERA izveide, jāpalīdz pārliecināt Eiropas pētniekus palikt Eiropā, piesaistīt Eiropai pētniekus no visas pasaules un uzlabot Eiropas pievilcību labāko pētnieku acīs. Lai veicinātu mobilitāti Eiropā, būtu jānodrošina mobilajiem pētniekiem piešķiramo stipendiju kā finansēšanas instrumenta atbilstība. Būtu jāatrisina nodokļu jautājumi un jāveicina pienācīga sociālā aizsardzība Eiropas zinātniekiem.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

22.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22b) „Stikla griesti” joprojām traucē tām sievietēm, kuras par savu profesionālo dzīvi izvēlas zinātni un pētniecību, dažās disciplīnās sievietes ir nospiedošā mazākumā, piemēram, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, un šajās jomās vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības nemaz nesamazinās. Tāpēc pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jānovērš zinātnieču līdzdalības nelīdzsvarotība visos zinātniskās karjeras posmos un dažādās pētniecības jomās.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izstrādātie pasākumi būtu jāvērš uz vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu pētniecībā un inovācijā, jo īpaši novēršot dzimumu nevienlīdzības pamatcēloņus, izmantojot pētnieku — gan sieviešu, gan vīriešu — potenciālu pilnā apjomā un integrējot dzimumu aspektu projektu saturā, lai paaugstinātu pētniecības kvalitāti un veicinātu inovāciju. Pasākumi arī būtu jāvērš uz to principu īstenošanu, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un LESD 8. pantā.

(23) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izstrādātajos pasākumos būtu jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība pētniecībā un inovācijā, konstatējot un likvidējot galvenos dzimumu nevienlīdzības cēloņus, lai pilnībā izmantotu pētnieku — gan sieviešu, gan vīriešu — potenciālu un kvalifikācijas. Turklāt pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jānodrošina dzimumu aspekta integrēšana pētniecības un inovācijas darbību saturā visos procesa posmos, lai paaugstinātu pētniecības kvalitāti un veicinātu inovāciju. Pasākumi arī būtu jāvērš uz to principu īstenošanu, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un LESD 8. pantā, kā arī ES Pamattiesību hartas 23. pantā.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a) Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” būtu jāsekmē sieviešu līdzdalība visos Eiropas pētījumos, projektos un zinātniskajās disciplīnās ne vien padomdevēju un novērtētāju grupās, bet arī visās struktūrās, kas saistītas ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, Eiropas Pētniecības padomē, Kopīgajā pētniecības centrā, vadības grupās, augsta līmeņa grupās, ekspertu grupās u. tml.), kā arī universitātēs un pētniecības institūtos.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23b) Pētniecība un inovācija balstās uz zinātnieku, pētniecības institūciju, uzņēmumu un pilsoņu spēju piekļūt zinātniskajai informācijai, apmainīties ar to un izmantot to. Lai palielinātu zināšanu apriti un izmantošanu, zinātnisko publikāciju brīvai pieejamībai būtu jābūt obligātai, ja pieņem lēmumu publicēt zinātniskās publikācijas, par kurām saņem publisko finansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Turklāt pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāveicina brīva piekļuve zinātniskajiem datiem, kas iegūti publiski finansētā pētniecībā saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek tiesības uz privātumu, valsts drošība vai intelektuālā īpašuma tiesības.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23c) Ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" tiks veicinātas un atbalstītas darbības ar mērķi izmantot Eiropas vadošās pozīcijas sacensībā par tādu jaunu procesu un tehnoloģiju izstrādi, kas plašā nozīmē veicina ilgtspējīgu attīstību un cīnās pret klimata pārmaiņām. Šāda horizontāla pieeja, kas pilnīgi integrēta visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēs, palīdzēs Savienībai piedzīvot uzplaukumu tādā pasaulē, kurā ir zems oglekļa dioksīda līmenis un ierobežots resursu patēriņš, reizē veidojot resursu ziņā efektīvu, stabilu un konkurētspējīgu ekonomiku.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

23.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23d) Katram dalībniekam, kas saņēmis Savienības finansējumu, būtu jāpieliek visas pūles, lai izmantotu tā īpašumā esošos rezultātus turpmākiem pētījumiem vai komerciālā veidā, vai nodotu tos izmantošanai citai juridiskai vienībai šiem mērķiem, jo īpaši nododot un licencējot rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 41. pantu [Dalības noteikumi].

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai ar laiku aizstātu to izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.

(24) Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi un cilvēktiesības. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas pamatotie un atjaunotie atzinumi, kā arī attiecīgā gadījumā ES Pamattiesību aģentūras un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumi. Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības darbību finansēšanā būtu jāievēro dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu noteikumi. Pētniecības pasākumi būtu arī jāveic saskaņā ar LESD 13. pantu, un tajos būtu jāievēro pienākums aizstāt vai samazināt dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem vai jāuzlabo apstākļi, kādos tas tiek veikts. Visi pasākumi būtu jāveic tā, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni saskaņā ar LESD 168. pantu.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Eiropas Komisija tieši neprasa izmantot cilvēka embrija cilmes šūnas. Cilvēka — pieauguša vai embrija — cilmes šūnu izmantošana, ja tāda notiek, ir atkarīga no zinātnieku sprieduma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt, un tai piemēro stingru ētikas pārbaudi. Nedrīkstētu finansēt tādus ar cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu saistītus projektus, kam nav saņemti vajadzīgie apstiprinājumi no dalībvalstīm. Nedrīkstētu finansēt darbības, kas ir aizliegtas visās dalībvalstīs. Tāpat nedrīkstētu finansēt tādu darbību, kas ir aizliegta konkrētajā dalībvalstī.

(25) Eiropas Komisija tieši neprasa izmantot cilvēka embrija cilmes šūnas. Cilvēka — pieauguša vai embrija — cilmes šūnu izmantošana, ja tāda notiek, ir atkarīga no zinātnieku sprieduma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt, un tai piemēro stingru ētikas pārbaudi. Nedrīkstētu finansēt tādus ar cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu saistītus projektus, kam nav saņemti vajadzīgie apstiprinājumi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Nedrīkstētu finansēt darbības, kas ir aizliegtas visās dalībvalstīs. Tāpat nedrīkstētu finansēt tādu darbību, kas ir aizliegta konkrētajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi, un sinerģija ar kohēzijas politikas fondiem un lauku attīstības politiku, kas var īpaši palīdzēt nostiprināt valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas spējas pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā.

(26) Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jārada cieša sinerģija ar citām Savienības programmām tādās jomās kā izglītība, kosmoss, vide, enerģija, lauksaimniecība un zivsaimniecība, konkurētspēja un MVU, iekšējā drošība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a) Gan pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, gan kohēzijas politikas mērķis ir, izmantojot to attiecīgo vienoto stratēģisko satvaru (VSS), nodrošināt lielāku saskaņu ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Šis jaunais stratēģiskais virziens prasa pastiprinātu un sistematizētu abu vienoto stratēģisko satvaru sadarbību, lai pilnībā mobilizētu pētniecības un inovācijas potenciālu reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī. Tādēļ atbilstīga līdzekļu piešķiršana, saskaņojot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un kohēzijas politikas finansējumu, palīdzēs Savienībā samazināt atšķirības attiecībā uz pētniecību un inovācijām, veicinot „kāpnes uz izcilību”, ņemot vērā LESD 274., 349. pantā un 355. pantā minēto reģionu konkrētās īpatnības. Turklāt, lai atbalstītu kapacitātes un pētniecības un attīstības infrastruktūras veidošanu reģionos, pilnībā būtu jāizmanto struktūrfondi; būtu jāatbalsta pozitīvu vērtējumu saņēmušās ERC, Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības vai sadarbības pasākumi, kuriem pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējums nav pieejams.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26b) Eiropas vietējām un reģionālajām iestādēm ir ļoti liela nozīme Eiropas Pētniecības telpas izveidē, Savienības finanšu instrumentu efektīvas koordinēšanas nodrošināšanā un it īpaši saiknes starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un struktūrfondiem izveides veicināšanā, īstenojot uz viedo specializāciju balstītas reģionālās inovācijas stratēģijas. Arī reģioniem ir svarīga nozīme pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanā un ieviešanā, kā arī papildu finansēšanas instrumentu, tostarp publiskā iepirkuma, piedāvāšanā.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

26.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26c) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jācenšas izplatīt un veicināt izcilu pētniecību visos Eiropas reģionos kā priekšnoteikumu ģeogrāfiski līdzsvarotai Savienības izaugsmes un inovācijas stratēģijai. Tai būtu arī jācenšas sekmēt pētnieku mobilitāti kā līdzekli, lai novērstu dažāda veida intelektuālā darbaspēka emigrāciju starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Nozīmīgs inovācijas un izaugsmes avots Eiropā ir MVU. Tāpēc ir nepieciešams, lai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” aktīvi piedalītos MVU, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK. Tam būtu jāveicina Mazās uzņēmējdarbības akta mērķu sasniegšana.

(27) Būtisks inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības avots Eiropā ir MVU. Tāpēc ir nepieciešams, lai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” aktīvi piedalītos MVU, kā noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK. Tam būtu jāveicina Mazās uzņēmējdarbības akta mērķu sasniegšana. MVU veido vairāk nekā 95 % no visiem Savienības uzņēmumiem, tomēr pastāv ievērojamas atšķirības starp MVU, un ir nepieciešama elastīga pieeja. Tāpēc pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jāparedz dažādu instrumentu kopums, lai atbalstītu MVU pētniecības un inovācijas darbības un uzlabotu spējas dažādajos inovāciju cikla posmos.

 

Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” vismaz 20 % no budžeta prioritātēm 2.1. un 3. būtu jāpiešķir MVU. Jo īpaši vismaz 4,0 % no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta būtu jāizlieto, izmantojot paredzēto MVU instrumentu, kas būtu jāpārvalda un jāīsteno vienotai šim nolūkam paredzētai administratīvajai struktūrai.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a) Tāda publiskā iepirkuma ekonomiskā nozīme Savienībā, kuru Komisija savā darba dokumentā „Public procurement indicators 2009” paredzējusi 19,4 % apmērā no IKP, pārvērš valsts tirgu tādas ekonomiskās un sociālās politikas stratēģiskajā instrumentā, kuras sastāvdaļa tas ir. Turklāt publiskā iepirkuma tiešais mērķis ir nodrošināt administrācijām risinājumus, kas tām ļautu sniegt labākus pakalpojumus pilsoņiem, un inovācija neapšaubāmi ir veids, kā uzlabot un paplašināt tradicionālo preču, darbu un pakalpojumu veiktspēju, un piešķir augstāku efektivitāti pārvaldības procesiem. Tomēr ļoti mazu daļu no Savienības publiskā iepirkuma kopējās summas atvēl novatoriskām precēm un pakalpojumiem, un tādā veidā tiek zaudēta lieliska iespēja.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

27.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27b) Lai maksimāli palielinātu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietekmi, īpaša uzmanība jāpievērš daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieejai kā nozīmīga zinātniskā progresa nepieciešamajiem elementiem. Zinātnes sasniegumi bieži vien gūti pie disciplīnu robežām vai to krustpunktos. Turklāt to problēmu un uzdevumu sarežģītība, ar ko saskaras Eiropa, prasa risinājumus, ko var sasniegt, tikai sadarbojoties vairākām disciplīnām.

Pamatojums

Daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieeja ir ļoti svarīga, lai panāktu progresu zinātnē un inovācijā. Šo problēmu sarežģītību bieži vien nevar atrisināt tikai ar vienu zinātnes disciplīnu. Tāpēc, lai atrastu un izstrādātu vislabākos risinājumus, regulāri ir nepieciešami kopīgi mērķi vai kopīgas kognitīvās struktūras starp disciplīnām. Tādēļ pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir ne vien jāparedz daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieeja, bet arī tā jāveicina.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

27.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27c) Pamatprogramas „Apvārsnis 2020” īstenošanā būtu pilnībā jāatzīst būtiskā nozīme, kāda Savienības zinātniskajā un tehnoloģiskajā bāzē ir universitātēm, jo tās ir izcilības pamatiestādes gan apmācības, gan pētniecības jomā, veicot svarīgo uzdevumu saistīt Eiropas augstākās izglītības telpas īstenošanas sasaisti ar ERA. Pētniecības un tehnoloģiju organizācijas apvieno dažādus dalībniekus visā inovācijas ķēdē — no fundamentālās līdz tehnoloģiskajai pētniecībai, no produktu un procesu izstrādes līdz prototipiem un demonstrējumiem, un tālāk līdz pat pilna apjoma īstenošanai publiskajā un privātajā sektorā.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā-publiskā sektora partnerības, ar valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam.

(28) Lai sasniegtu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir jārada ciešāka sinerģija, kas var izpausties arī kā publiskā-publiskā sektora partnerības, ar starptautiskajām, valstu un reģionālām programmām pētniecības un inovāciju atbalstam. Veicot koordinēšanu un uzraudzību saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, būtu jānodrošina resursu optimāla izmantošana un nedrīkstētu pieļaut izdevumu nepamatotu dublēšanos neatkarīgi no tā, kādi finansējuma avoti tiek izmantoti.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a) Komisijai būtu jāmudina reģionu ieinteresētās personas izstrādāt reģionālās stratēģijas, kurās atspoguļotos konkrētās reģionu vajadzības, lai ES līmenī apvienotu pastāvošās publiskā vai privātā finansējuma formas. Atbilstīgi pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāpieņem šo stratēģiju pasākumi, aktīvāk iesaistot reģionālās un vietējās iestādes fondu izveidē un īstenošanā, kā arī pētniecības un inovācijas programmās, kam ir izšķiroša nozīme, jo vienas un tās pašas attīstības stratēģijas nav iespējams piemērot visiem reģioniem.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Lielāka ietekme būtu arī jāsasniedz, apvienojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās tajās būtiskākajās jomās, kurās pētniecība un inovācija varētu veicināt Eiropas vērienīgāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Publiskā un privātā sektora partnerības, kas izveidotas kā kopīgas tehnoloģiju ierosmes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumam Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), var tikt turpinātas, izmantojot mērķim vairāk pielāgotas struktūras.

(29) Lielāka ietekme būtu arī jāsasniedz, apvienojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās tajās būtiskākajās jomās, kurās pētniecība un inovācija varētu veicināt Eiropas vērienīgāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu, piesaistīt privāto finansējumu un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Šīm partnerībām būtu jāpamatojas uz patiesām partnerattiecībām, tostarp attiecībā uz privātā sektora saistībām un ieguldījumiem, tām vajadzētu būt atbildīgām par konkrētu mērķu sasniegšanu un saskaņotām ar pārējo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” saturu attiecībā uz noteikumiem par līdzdalību un Savienības stratēģisko pētniecības, attīstības un inovācijas programmu. To pārvaldībai un darbībai būtu jānodrošina atvērta, pārredzama, efektīva un lietderīga darbība un jāsniedz līdzdalības iespēja plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās. Pašreizējās publiskā un privātā sektora partnerības, kas izveidotas kā kopīgas tehnoloģiju ierosmes, var tikt turpinātas, izmantojot mērķim vairāk pielāgotas struktūras un ievērojot iepriekšminētos principus.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

(30) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, pamatojoties uz kopējām interesēm, savstarpēju izdevīgumu un ― attiecīgā gadījumā ― savstarpību un ievērojot saskanību ar Savienības ārpolitiku un attīstības politiku. Starptautiskā sadarbība zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā būtu jāorientē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai nostiprinātu konkurētspēju, veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu un atbalstītu Savienības ārējos un attīstību sekmējošos kopīgos starptautiskos pētniecības tīklus, kā arī ārpolitiku un attīstības politiku, tostarp attīstot sinerģiju ar ārējām programmām un sniedzot ieguldījumu Savienības starptautiskajās saistībās, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķu un RIO+20 mērķu sasniegšanā. Starptautiskajā sadarbībā būtu jāņem vērā vērā Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju un ar Eiropas Savienību asociēto aizjūras zemju un teritoriju spējas unpotenciālā nozīme attiecīgajā pasaules reģionā.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a) Būtu jāapsver pētniecības grupu līdzdalības veicināšana dažādos projektos, lai paaugstinātu pētniecības un inovācijas kvalitāti un paplašinātu starptautiskas sadarbības iespējas.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzētais finansējums ir jāveido saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tirgus traucējumus, tādus kā privātā finansējuma izstumšana, neiedarbīgu tirgus struktūru veidošana vai neefektīvu firmu saglabāšana.

(31) Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzētais finansējums ir jāveido saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, tostarp Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai1, un atbilstoši to pašreizējai pārskatīšanai, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tirgus traucējumus, tādus kā privātā finansējuma izstumšana, neiedarbīgu tirgus struktūru veidošana vai neefektīvu firmu saglabāšana.

 

__________________

 

1 OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

Pamatojums

Pārmērīga pāreja uz tirgum pietuvinātas īstermiņa inovācijas finansēšanu var kropļot konkurenci un nodarīt kaitējumu ilgtermiņa fundamentāliem pētījumiem, kas bieži vien ir radikālu, izšķirošu inovāciju avots. Tāpēc būtu jāņem vērā ne tikai noteikumu par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai teksts, bet arī pamatdoma.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(31a) Vajadzētu labāk koordinēt Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietošanu pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu papildināmību, lietderību un labāku atpazīstamību un panāktu sinerģiju. Ņemot vērā šajā regulā paredzēto novērtēšanas procesu, Komisijai būtu jāsniedz konkrēti pierādījumi, ja tādi ir pieejami, par papildināmību un sinerģiju, kas izveidota starp Savienības budžetu un dalībvalstu budžetu, sasniedzot stratēģijas „Eiropa 2020” pētniecības un attīstības mērķi, kā arī stratēģijas „Eiropa 2020” inovācijas pamatrādītāju.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Eiropas pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem. Septītās pētniecības pamatprogrammas (2007.–2013. gadam) starpposma novērtējuma ziņojumā ir secināts, ka, lai panāktu būtisku progresu vienkāršošanā, ir nepieciešama radikālāka pieeja un ka ir atkārtoti jāizvērtē līdzsvars starp risku un uzticēšanos.

(32) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas, lai Savienības pētniecības finansēšanas stratēģijas ietvaros izstrādātu uz pierādījumiem balstītu riska pārvaldības stratēģiju, atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome. Tad Padome prasīja radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Eiropas pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret pētniekiem. Septītās pētniecības pamatprogrammas (2007.–2013. gadam) starpposma novērtējuma ziņojumā ir secināts, ka ir nepieciešama radikālāka pieeja, lai panāktu būtisku progresu attiecībā uz vienkāršotām procedūrām, kas parāda Savienības uzticēšanos pētniekiem, un tos mudina uzņemties nepieciešamo risku, lai paātrinātu zinātnes un tehnoloģijas progresu.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(32a) Pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” vajadzētu nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un demokrātisku kontroli pār inovatīviem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuri izmanto Savienības budžeta līdzekļus, jo īpaši saistībā ar paredzamo un sniegto atbalstu Savienības mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Efektīvai darbības pārvaldībai, tostarp izvērtēšanai un uzraudzībai, ir nepieciešams izstrādāt īpašus rezultatīvos rādītājus, kurus var novērtēt laika gaitā, kuri ir gan reāli, gan atspoguļo īstenojamo pasākumu loģiku, un kuri ir saistīti ar attiecīgo mērķu un pasākumu hierarhiju. Būtu jāievieš atbilstoši mehānismi koordinācijai starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu un uzraudzību un ERA virzības, sasniegumu un darbības uzraudzību.

(35) Efektīvai darbības pārvaldībai, tostarp izvērtēšanai un uzraudzībai, ir nepieciešams Eiropas mērogā izstrādāt īpašus kopīgus rezultatīvos rādītājus, kurus var novērtēt laika gaitā, kuri ir gan reāli, gan atspoguļo īstenojamo pasākumu loģiku, un kuri ir saistīti ar attiecīgo mērķu un pasākumu hierarhiju. Būtu jāievieš atbilstoši mehānismi koordinācijai starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu un uzraudzību un ERA virzības, sasniegumu un darbības uzraudzību.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35a) Līdz 2017. gadam Komisijai būtu jāveic visaptverošs novērtējums un pārskats par dažādām publiskā un privātā sektora partnerībām, kas izveidotas saskaņā ar pētniecības un inovācijas programmām (tostarp, zināšanu un inovāciju kopienas, kopīgas tehnoloģiju ierosmes un privātā un publiskā sektora partnerības), lai turpmākajās pamatprogrammās racionalizētu un vienkāršotu pētniecības un inovācijas ainavu.un identificētu efektīvāko, atklātāko un pārredzamāko pārvaldību, kas radīs iespēju attiecīgo ieinteresēto personu plašākajai līdzdalībai, vienlaikus izvairoties no interešu konflikta.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšmets

Priekšmets

Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) un nosaka sistēmu, kas reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem un veicina inovācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu.

Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””) un nosaka sistēmu, kas reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem, nostiprina Eiropas zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicina inovācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas sociālā, ekonomiskā un rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Definīcijas

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) “pētniecības un inovācijas pasākumi” ir pilns pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp pasākumi, lai veicinātu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, rezultātu izplatīšana un optimizēšana un pētnieku apmācības un mobilitātes stimulēšana Savienībā;

(a) “pētniecības un inovācijas pasākumi” ir pilns pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp pasākumi, lai veicinātu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, rezultātu izplatīšana un optimizēšana un pētnieku augstas kvalitātes un mērķtiecīgas apmācības un mobilitātes stimulēšana Savienībā;

(b) “tiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija veic, izmantojot tās Kopīgo pētniecības centru;

(b) “tiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija veic, izmantojot tās Kopīgo pētniecības centru;

(c) “netiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu un kurus veic dalībnieki;

(c) “netiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu un kurus veic dalībnieki;

(d) “publiskā-privātā sektora partnerība” ir partnerība, kurā privātā sektora partneri, Savienība un — attiecīgā gadījumā — citi partneri apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pasākumu izstrādi un īstenošanu;

(d) „publiskā un privātā sektora partnerība” ir partnerība starp privātā sektora partneriem un tādiem publiskā sektora partneriem kā universitātes, pētniecības organizācijas un citas publiskā sektora institūcijas, tostarp attiecīgā gadījumā tādas, kuras kopīgi veicina Savienība un tās partneri pētniecības un inovācijas programmas vai pasākumu izstrādes un īstenošanas atbalstam;

(e) “publiskā-publiskā sektora partnerība” ir partnerība, kurā publiskā sektora struktūras vai struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, kopā ar Savienību apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pasākumu izstrādi un īstenošanu.

(e) “publiskā-publiskā sektora partnerība” ir partnerība, kurā publiskā sektora struktūras vai struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, kopā ar Savienību apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pasākumu izstrādi un īstenošanu.

 

(ea) “pētniecības infrastruktūras” ir telpas, resursi, organizatoriskās sistēmas un pakalpojumi, ko pētniecības kopienas izmanto, lai savās jomās veiktu pētījumus un attīstītu inovācijas. Vajadzības gadījumā infrastruktūru var izmantot arī ar pētniecību nesaistītās jomās, piemēram, izglītības vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Pie pētniecības infrastruktūras pieder: galvenais zinātniskais aprīkojums (vai instrumentu komplekti); uz zināšanām balstīti resursi, piemēram, krājumi, arhīvi vai zinātniskie dati; e-infrastruktūra, piemēram, dati, datošanas un programmatūras sistēmas, sakaru tīkli un sistēmas atklātības un digitālās uzticamības veicināšanai; jebkuras citas īpašas infrastruktūras, kas ir būtiskas, lai gūtu izcilību pētniecības un inovāciju jomā;

 

(eb) „pārdomāta specializācija” ir Savienības pētniecības, attīstības un inovāciju politikas izstrādes koncepcija, un tās mērķis ir veicināt publisko ieguldījumu efektīvu un prasmīgu izmantošanu, izmantojot sinerģijas starp valstīm un reģioniem un stiprinot to inovācijas spēju;

 

(ec) „pārdomātas specializācijas stratēģija” ir stratēģija, ko veido daudzgadu stratēģijas programma, kuras mērķis ir izstrādāt funkcionālu valsts vai reģionālu inovācijas sistēmu.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības pievienotā vērtība

Savienības pievienotā vērtība

Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam un tādējādi darbojas kā līdzeklis privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas un nodrošinot Eiropas ilgtspējīgu izaugsmes un konkurētspēju ilgtermiņā.

Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir centrāla nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā, jo tā nodrošina vienotu stratēģisko satvaru izcilas pētniecības un inovācijas finansējumam Savienībā un tādējādi darbojas kā līdzeklis publiskā un privātā ieguldījuma piesaistīšanai, radot jaunas darba vietas un nodrošinot Eiropas ilgtspēju, ekonomisko attīstību, sociālo iekļaušanu un rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā. Atbalsts saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” ir vērsts uz darbībām, kuru īstenošanā intervence Savienības līmenī rada pievienoto vērtību salīdzinājumā ar intervenci valsts vai reģionālā līmenī.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vispārīgais mērķis, prioritātes un konkrētie mērķi

Vispārīgais mērķis, prioritātes un konkrētie mērķi

1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji ir izklāstīti I pielikuma ievaddaļā.

1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas veidošanu visā Savienībā, piesaistot pietiekamu papildu finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijai un tādējādi sekmē mērķa sasniegšanu — līdz 2020. gadam finansējumu pētniecībai un izstrādei visā Savienībā palielināt līdz 3 % no IKP. Tādējādi pamatprogramma atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” un citu Savienības politikas virzienu īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi un darbību, veicot īpašus paraugpasākumus, kas sekmē strukturālās pārmaiņas Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmās.

2. Šo vispārīgo mērķi īsteno, izmantojot trīs savstarpēji pastiprinošas prioritātes, kas veltītas šādām jomām:

2. Šo vispārīgo mērķi īsteno, izmantojot trīs savstarpēji pastiprinošas prioritātes, kas veltītas šādām jomām:

(a) zinātnes izcilība;

(a) zinātnes izcilība;

(b) vadošā loma rūpniecībā;

(b) vadošā loma rūpniecībā;

(c) sabiedrības problēmu risināšana.

(c) sabiedrības problēmu risināšana.

Konkrētie mērķi, kas atbilst katrai no minētajām trim prioritātēm, un pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma I–III daļā.

Konkrētie mērķi, kas atbilst katrai no minētajām trim prioritātēm, un pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma I–III daļā.

3. Kopīgais pētniecības centrs veicina 1. un 2. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanu, sniedzot zinātnisku un tehnisku atbalstu Savienības politikas virzieniem. Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma IV daļā.

3. Kopīgais pētniecības centrs veicina 1. un 2. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanu, sniedzot zinātnisku un tehnisku atbalstu Savienības politikas virzieniem. Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma IV daļā. Turklāt Kopīgais pētniecības centrs sniedz atbalstu valsts un reģionālajām iestādēm pārdomātu specializācijas stratēģiju izstrādē.

4. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 294/2008, sniedz ieguldījumu 1. un 2. punktā noteikto vispārīgo mērķu un prioritāšu sasniegšanā, īstenojot konkrētu mērķi, proti, integrēt pētniecības, inovācijas un izglītības “zināšanu trīsstūri”. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji attiecībā uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu ir noteikti I pielikuma ievaddaļā, un minētā konkrētā mērķa un pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma V daļā.

4. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 294/2008, sniedz ieguldījumu 1. un 2. punktā noteikto vispārīgo mērķu un prioritāšu sasniegšanā, īstenojot konkrētu mērķi, proti, integrēt pētniecības, inovācijas un izglītības “zināšanu trīsstūri”. Attiecīgie rezultatīvie rādītāji attiecībā uz EIT ir noteikti I pielikuma ievaddaļā, un minētā konkrētā mērķa un pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma V daļā.

5. Šā panta 2. punktā minētajās prioritātēs un pamatvirzienos var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā. Tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi, un uz tādu darbību eksperimentālu īstenošanu, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar turpmākajām programmām.

5. Šā panta 2. punktā minētajās prioritātēs un pamatvirzienos var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā. Tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Budžets

Budžets

1. Finansējums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanai ir EUR 87740 miljoni, no kuriem ne vairāk kā EUR 86198 miljonus atvēl pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) XIX sadaļai.

1. Finansējums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanai ir EUR xxx miljoni, no kuriem ne vairāk kā 98,2 % atvēl pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) XIX sadaļai.

2. Summu, kas paredzēta pasākumiem, kurus veic atbilstoši LESD XIX sadaļai, sadala starp 5. panta 2. punktā noteiktajām prioritātēm šādi:

2. Summu, kas paredzēta pasākumiem, kurus veic atbilstoši LESD XIX sadaļai, sadala starp 5. panta 2. punktā noteiktajām prioritātēm šādi:

(a) zinātnes izcilība — EUR 27818 miljoni;

(a) zinātnes izcilība ― 32,6 % no kopējā budžeta;

(b) vadošā loma rūpniecībā — EUR 20280 miljoni;

(b) vadošā loma rūpniecībā ― 24,3 % no kopējā budžeta;

(c) sabiedrības problēmu risināšana — EUR 35888 miljoni.

(c) sabiedrības problēmu risināšana ― 37,5 % no kopējā budžeta.

Maksimālā kopējā summa Savienības finansiālajam ieguldījumam no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir EUR 2212 miljoni.

Maksimālā kopējā summa Savienības finansiālajam ieguldījumam no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir 2,4 % no kopējā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta.

Indikatīvs sadalījums attiecībā uz konkrētajiem mērķiem prioritāšu ietvaros un ieguldījuma maksimālā kopējā summa Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir noteikta II pielikumā.

Sadalījums attiecībā uz konkrētajiem mērķiem prioritāšu ietvaros un ieguldījuma maksimālā kopējā summa Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, ir noteikta II pielikumā.

 

Komisija rezervē atbilstīgu naudas summu, lai piešķirtu to publiskā iepirkuma uzaicinājumiem, kuri saņēmuši vairāk augsta izcilības standarta novērtējumu, nekā bijis iepriekš paredzēts, lai attiecīgā gadījumā finansētu vairāk nekā vienu projektu.

3. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot maksimālo ieguldījumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” EUR 3194 miljonu apmērā, kā noteikts II pielikumā. Pirmo piešķīrumu EUR 1542 miljonu apmērā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam nodrošina pasākumiem, ko veic atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļai. Otro piešķīrumu nodrošina EUR 1652 miljonu apmērā ar iespēju to pārskatīt saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Šo papildu summu sniedz proporcionāli, kā norādīts II pielikumā, no summas, kas atvēlēta konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” saskaņā ar prioritāti “Vadošā loma rūpniecībā”, kura noteikta 2. punkta b) apakšpunktā, un summas, kas atvēlēta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajai prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”.

3. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansē, izmantojot maksimālo ieguldījumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 3,3 % apmērā no kopējā budžeta, kā noteikts II pielikumā.

Divu daudzgadu piešķīrumu finansējums aptver:

 

(a) pirmajā piešķīrumā — pašreizējo zināšanu un inovācijas kopienu (turpmāk “ZIK”) norises un sākotnējo finansējumu, lai uzsāktu ZIK otro kārtu, izveidojot trīs jaunas ZIK;

 

(b) otrajā piešķīrumā — jau darbojošos ZIK norises un sākotnējo finansējumu, lai uzsāktu ZIK trešo kārtu, izveidojot trīs jaunas ZIK.

 

Otrais piešķīrums tiks nodrošināts pēc tam, kad būs veikta 26. panta 1. punktā paredzētā pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā:

 

(a) ZIK trešās kārtas saskaņoto uzsākšanas termiņu;

 

(b) pašreizējo ZIK ieplānotās finansiālās vajadzības atbilstoši to konkrētajai attīstībai;

 

(c) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un tā ZIK ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis2020” mērķu sasniegšanā.

 

4. No pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kas vajadzīgi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem un ekspertu sanāksmēm, ciktāl šie pētījumi un sanāksmes ir saistīti ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem informācijas tehnoloģijas tīkliem, un visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai, pārvaldot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

4. No pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kas vajadzīgi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem un ekspertu sanāksmēm, ciktāl šie pētījumi un sanāksmes ir saistīti ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem informācijas tehnoloģijas tīkliem, un visus citus tehniskā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai, pārvaldot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

Vajadzības gadījumā apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2020. gada tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumu segšanai, lai būtu iespējams pārvaldīt darbības, kas 2020. gada 31. decembrī vēl nav pabeigtas.

Saskaņā ar šo regulu nefinansē ne Komisijas administratīvos izdevumus, kas saistīti ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” izpildi, ne arī lielu Eiropas infrastruktūras projektu, piemēram, Galileo, GMES vai ITER, izstrādi vai darbību.

5. Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām un lai ņemtu vērā šā panta 3. punktā norādītās prognozes, Komisija pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma, kas minēts šīs regulas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ikgadējās budžeta procedūras ietvaros var pārskatīt 2. punktā prioritātēm noteiktās summas un indikatīvo sadalījumu pa konkrētajiem mērķiem šajās prioritātēs, kas noteikts II pielikumā, un pārnest apropriācijas starp prioritātēm un konkrētajiem mērķiem līdz 10 % apmērā no sākotnējā kopējā piešķīruma katrai prioritātei un līdz 10 % apmērā no sākotnējā indikatīvā sadalījuma katram konkrētajam mērķim. Tas neattiecas uz summu, kas 2. punktā noteikta Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, un uz 3. punktā paredzēto ieguldījumu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam.

5. Lai reaģētu uz zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju pastāvīgo attīstību un attiecīgā gadījumā pielāgotu pamatprogrammu „Apvārsnis” jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, pēc starpposma pārskatīšanas, kas minēta šīs regulas 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 26.a pantu, lai grozītu II pielikumā sniegto sadalījumu līdz 15 % no sākotnējā kopējā piešķīruma katrai prioritātei un katram konkrētajam mērķim un attiecīgā gadījumā I pielikumā paredzētajiem konkrētajiem mērķiem un pasākumiem.

 

Grozot I un II pielikumu, Komisija jo īpaši ņem vērā:

 

(a) pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dažādo daļu ieguldījumu tās mērķu izpildē;

 

(b) pamatrādītāju izstrādi, lai novērtētu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dažādo daļu rezultātus un ietekmi, kā norādīts īpašās programmas II pielikumā, kas minēts šīs regulas 8. pantā;

 

(c) pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dažādo daļu un instrumentu paredzētās turpmākās finansiālās vajadzības.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trešo valstu iesaistīšanās

Trešo valstu iesaistīšanās

1. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” var iesaistīties:

1. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” var iesaistīties:

(a) valstis, kuras pievienojas ES, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis saskaņā ar vispārīgiem principiem un vispārīgiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro šādu valstu dalībai Savienības programmās un kas paredzēti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomju lēmumos vai tamlīdzīgos nolīgumos;

(a) valstis, kuras pievienojas ES, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis saskaņā ar vispārīgiem principiem un vispārīgiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro šādu valstu dalībai Savienības programmās un kas paredzēti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomju lēmumos vai tamlīdzīgos nolīgumos;

(b) atsevišķas trešās valstis, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

(b) atsevišķas trešās valstis, kas atbilst šādiem kritērijiem:

(i) tām ir attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;

(i) tām ir attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;

(ii) tām ir veiksmīga pieredze dalībā Savienības pētniecības un inovācijas programmās;

(ii) tām ir veiksmīga pieredze dalībā Savienības pētniecības un inovācijas programmās;

(iii) tām ir cieša ekonomiskā un ģeogrāfiskā saikne ar Savienību;

(iii) tām ir cieša ekonomiskā un ģeogrāfiskā saikne ar Savienību vai tās uztur īpašas vēsturiskas un kultūras saiknes ar dalībvalstīm;

(iv) tās ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles vai valstis vai teritorijas, kuras uzskaitītas pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. XX/2012, ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu.

(iv) tās ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles vai valstis vai teritorijas, kuras uzskaitītas pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. XX/2012, ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu. Noteikumi un nosacījumi attiecībā uz to EBTA valstu līdzdalību, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, ir saskaņā ar minētā līguma noteikumiem.

 

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” ir atvērta to aizjūras zemju un teritoriju līdzdalībai, kuras minētas Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumā 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju)1, ievērojot tajā paredzētos specifiskos nosacījumus.

Īpašus noteikumus un nosacījumus attiecībā uz asociēto valstu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, tostarp finansiālo ieguldījumu, pamatojoties uz asociētās valsts iekšzemes kopproduktu, nosaka starptautiskos nolīgumos starp Savienību un asociētajām valstīm.

Īpašus noteikumus un nosacījumus attiecībā uz asociēto valstu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, tostarp finansiālo ieguldījumu, pamatojoties uz asociētās valsts iekšzemes kopproduktu, nosaka starptautiskos nolīgumos starp Savienību un asociētajām valstīm.

 

______________

 

1 OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tiek nodrošināta efektīva koordinācija starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” trīs galvenajiem pīlāriem.

Pamatojums

Koordinācija starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” trīs pīlāriem ir vajadzīga, lai sasniegtu programmā noteiktos mērķus.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” atbalsta netiešās darbības, izmantojot vienu vai vairākus finansējuma veidus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula], jo īpaši dotācijas, balvas, iepirkumu un finanšu instrumentus.

1. Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” atbalsta netiešās darbības, izmantojot vienu vai vairākus finansējuma veidus, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, jo īpaši dotācijas, balvas, iepirkumu un finanšu instrumentus. Finanšu instrumenti ir galvenais finansējuma veids ar tirgu cieši saistītām darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Stratēģiskās konsultācijas un koordinācija

 

Tiek īstenotas pētniecības un inovācijas stratēģiskās konsultācijas un koordinācija, kuru mērķis ir sasniegt kopīgus mērķus un panākt sinerģiju pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārēju ekspertu padoms un sabiedrības iesaistīšanās

Ārēju ekspertu padoms un sabiedrības iesaistīšanās

1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.

1. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko sniedz Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas no plaša nozaru, jomu un kvalifikāciju loka, kā arī izmanto pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredzi, dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai, izmantojot racionalizētu pasākumu kopumu, kurā nav pieļauta finansēšanas struktūru dubultošanās un pārklāšanās.

 

1.a Izstrādājot darba programmas, kā paredzēts 5. pantā Padomes […] Lēmumā Nr. XX/XX/ES [Īpašā programma „Apvārsnis 2020”], Komisija ņem vērā plašākos ieteikumus un devumu, ko sniegušas ieinteresētās personas, dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Padome. Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt Komisijas pārstāvjus uzstāties komitejā par darba programmu projektiem.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnībā ņem vērā arī Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju un Eiropas inovācijas partnerību izstrādāto pētniecības un inovācijas dienaskārtību aspektus.

2. Pilnībā ņem vērā arī EIT un ZIK, Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju, Eiropas inovācijas partnerību un Eiropas starptautisko pētniecības organizāciju izstrādāto pētniecības un inovācijas dienaskārtību aspektus ar nosacījumu, ka šīs dienaskārtības ir izstrādātas, apspriežoties ar plašām ekspertu un ieinteresēto personu aprindām.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Transversālas darbības

Transversālas darbības

1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, starpdisciplīnu pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesībai, un pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.

1. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros īsteno savstarpēju saikni un mijiedarbību. Šajā ziņā īpašu uzmanību pievērš svarīgo un rūpniecisko pamattehnoloģiju izstrādei un lietošanai, pārejai no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū, daudzdisciplīnu, starpdisciplīnu, pārdisciplīnu un starpnozaru pētniecībai un inovācijai, sociālajām un ekonomikas zinātnēm un humanitārajām zinātnēm, klimata pārmaiņām un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī ERA izveides un darbības veicināšanai, līdzdalības paplašināšanai visā Savienībā un pētniecības un inovācijas līmeņa izlīdzināšanai Eiropā, plašākai privātā sektora līdzdalībai, MVU iesaistīšanai, sadarbībai ar trešām valstīm, atbildīgai pētniecībai un inovācijai, tostarp dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai projektos, pētniecības integrējošākai pārvaldībai, pētnieka profesijas pievilcīguma palielināšanai un pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitātes veicināšanai.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, tirgu un sabiedrības attīstība

Zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, tirgu un sabiedrības attīstība

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, tirgu un sabiedrības attīstību, turklāt inovācija ietver uzņēmējdarbības, organizatoriskus un sociālus aspektus.

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, ekonomikas un sabiedrības attīstību globalizātā pasaulē, turklāt inovācija ietver uzņēmējdarbības, organizatoriskus, tehnoloģiskus, sociālus un vides aspektus, kā arī zinātnes rezultātu nodošanu visos izglītības un apmācības līmeņos.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dzimumu līdztiesība

Dzimumu līdztiesība

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru tādās struktūrās kā atlases komisijas, padomdevēju grupas, komitejas un ekspertu grupas.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošina, ka dzimumu aspekts tiek pienācīgi apsvērts pētniecības un inovācijas saturā visos procesa posmos — no prioritāšu noteikšanas līdz uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus definēšanai, programmu un projektu novērtēšanai un uzraudzībai, sarunām un līgumiem.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai sekmētu dzimumu līdztiesību, īsteno īpašus pasākumus, ar kuriem palīdz atgriezties darbā tiem cilvēkiem, kuriem ir bijis pārtraukums karjerā.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Vēršanās pret diskrimināciju

 

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” nodrošina vienlīdzīgas attieksmes principa veicināšanu un nediskrimināciju, un dzimumu aspekts tiek pienācīgi apsvērts pētniecības un inovācijas saturā visos procesa posmos.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

15.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.b pants

 

Pētnieku karjeras iespējas

 

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritāte ir cilvēkresursu veicināšana zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā visā Eiropā. Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. xx/2013 [Dalības noteikumi], lai pastiprinātu pētnieku kopējo darba tirgu un pētnieku karjeras prestižu Savienībā saistībā ar ERA, ņemot vērā to, ka šīs programmas ietvaros īstenotie pasākumi ir transnacionāli.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

15.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.c pants

 

Atklāta piekļuve

 

1. Ja pieņem lēmumu par publicēšanu, obligāti nodrošina atklātu piekļuvi publikācijām, kas sagatavotas, pamatojoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētajiem pētījumiem.

 

2. Veicina atklātu piekļuvi zinātniskajiem datiem, kas iegūti pētījumu procesā, kuru finansē pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek tiesības uz privātumu, valsts drošība vai intelektuālā īpašuma tiesības.

 

3. Pirms pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansēšanas perioda beigām Komisija novērtē to, kāda ir atklātas piekļuves datiem ietekme uz zinātniskās informācijas apriti un inovācijas paātrināšanu. To veic, lai izstrādātu turpmāku politiku attiecībā uz atklātu piekļuvi un šo politiku īstenotu nākamajā Savienības pētniecības pamatprogrammā.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Visos pētniecības un inovācijas pasākumos pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ievēro ētikas principus un attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.

1. Visos pētniecības un inovācijas pasākumos pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ievēro ētikas principus un attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus. Ņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumus.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. un 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Nefinansē šādas pētniecības jomas:

3. Nefinansē šādas pētniecības jomas:

(a) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos;

(a) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos;

(b) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, kas varētu šādas izmaiņas padarīt par pārmantojamām;

(b) zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, kas varētu šādas izmaiņas padarīt par pārmantojamām;

(c) zinātniskās izpētes pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi zinātniskās pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

(c) pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi zinātniskās pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

4. Gan pieaugušo, gan embriju cilvēka cilmes šūnu pētniecību var finansēt kā atkarībā no zinātniskā ierosinājuma satura, tā atkarībā no iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Par pētniecības pasākumiem, kuri visās dalībvalstīs ir aizliegti, finansējums piešķirts netiks. Pasākuma īstenošana kādā dalībvalstī, kurā šāds pasākums ir aizliegts, finansēta netiks.

4. Gan pieaugušo, gan embriju cilvēka cilmes šūnu pētniecību var finansēt kā atkarībā no zinātniskā ierosinājuma satura, tā atkarībā no iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Par pētniecības pasākumiem, kuri visās dalībvalstīs ir aizliegti, finansējums piešķirts netiks. Pasākuma īstenošana kādā dalībvalstī, kurā šāds pasākums ir aizliegts, finansēta netiks.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildināmība ar citām Savienības programmām

Papildināmība ar citām Savienības programmām

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības finansējuma programmas, tostarp struktūrfondi.

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īsteno tā, lai tiktu papildinātas citas Savienības finansējuma programmas.

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Sinerģija ar struktūrfondiem

 

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” mazina plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, nodrošinot sinerģiju ar sturktūrfondiem pētniecības un inovācijas atbalstam un saskaņotā veidā īstenojot papildu pasākumus. Pēc iespējas sekmē savstarpēju izmantojamību starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un struktūrfondiem un atbalsta kumulatīvu vai kombinētu finansējumu.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.

1. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) aizvien plašāku dalību pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā un tās pētniecības un inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” ietvaros, kā noteikts I pielikuma II daļas 1. punktā, un katra konkrētā mērķa ietvaros prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana”, kā noteikts I pielikuma III daļas 1.–6. punktā, īsteno īpašas darbības. Šādas īpašās darbības izpaužas kā specializēts MVU instruments, kas ir vērsts uz visu veidu MVU, kuriem ir inovatīvais potenciāls, un tās īsteno saskaņoti un pielāgo MVU vajadzībām, kas noteiktas konkrētajam mērķim “Inovācija MVU” veltītajā iedaļā I pielikuma II daļas 3.3. punkta a) apakšpunktā.

2. Īsteno tādas īpašas darbības attiecībā uz MVU, ar kurām nodrošina, ka MVU ir integrēti pilnajā vērtības ķēdē un gūst pieeju visām pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” piedāvātajām iespējām. Šādās darbībās iekļauj I pielikuma II daļas 3.3. punktā minētās darbības.

 

Izveido vienas pārvaldības iestādes pārvaldītu specializētu MVU instrumentu, kas ir vērsts uz visu veidu MVU, kuriem ir inovatīvais potenciāls, un to galvenokārt īsteno, izmantojot augšupējo pieeju tā, kā noteikts konkrētajam mērķim “Inovācija MVU” veltītajā I pielikuma II daļas 3.3. punkta a) apakšpunktā. Šis instruments ir tematiski saistīts ar konkrēto mērķi “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās”, kā noteikts I pielikuma II daļas 1. punktā, un katra konkrētā mērķa ietvaros prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana”, kā noteikts I pielikuma III daļas 1.–7. punktā.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Paredzams, ka integrētā pieeja, kas izklāstīta 1. un 2. punktā, ļaus aptuveni 15 % no kopējā apvienotā budžeta, kas paredzēts konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēt MVU.

3. Integrētajai pieejai, kas izklāstīta 1. un 2. punktā, un pieteikumu iesniegšanas procedūras vienkāršošanai būtu jāsasniedz vismaz 20 % no kopējā apvienotā budžeta, kas paredzēts konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēt MVU.

 

3.a Saskaņā ar 1. un 3. punktu Komisija veic novērtēšanu un reģistrē MVU dalības līmeni pētniecības programmās. Ja par mērķi izvirzītais 20 % līmenis nav sasniegts, Komisija noskaidro šīs situācijas iemeslus un nekavējoties ierosina jaunus pasākumus šā mērķa sasniegšanai.

 

3.b Īpašu uzmanību pievērš arī tam, lai MVU pienācīgi iesaistītos un būtu pārstāvēti ERA pārvaldes struktūrās un jo īpaši publiskā un privātā sektora partnerībās.

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Ātrais ceļš uz inovāciju

 

1. Lai paātrinātu inovācijas komercializāciju un izplatīšanu, ievērojamu summu no Savienības finansējuma, kas piešķirts konkrētajam mērķim „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un katrai no I pielikuma III daļas „Sabiedrības problēmām”, rezervē ātram ceļam uz inovāciju.

 

2. „Ātrais ceļš uz inovāciju” ir instruments, kurā izmanto augšupēju pieeju, kas ievērojami saīsinās laiku no idejas līdz jaunieveduma nonākšanai tirgū un palielinās ražotāju, kā arī MVU un pirmreizējo dalībnieku no publiskā un bezpeļņas pētniecības sektora iesaistīšanos pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”. Līdz ar to šim instrumentam vajadzētu stimulēt privātā sektora investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā, veicināt tādu pētniecību un inovāciju, kurās uzsvars ir likts uz vērtību radīšanu, paātrināt jauno tehnoloģiju izmantošanu pieprasītos inovatīvos produktos, uz kuriem nākotnē balstīsies uzņēmējdarbība, ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība.

 

3. Darbības aptver visu inovācijas ciklu, bet uzsvaru liek uz darbībām, kas saistītas ar inovāciju, eksperimentālo un pirmskomercializācijas attīstību, aptverot attīstības posmus no tehnoloģijas demonstrācijas līdz ieviešanai tirgū, tostarp izmēģinājumus, demonstrējumus, testgultnes, pirmsnormatīvo pētniecību un standartu izveidi, kā arī inovācijas ieviešanu tirgū.

 

4. Instrumentu „Ātrais ceļš uz inovāciju" īsteno kā pamanāmu finansēšanas instrumentu, kas nodrošina vienkāršu un ātru iekļaušanos kopējā lietišķajā pētniecībā pēc tam, kad ir veikta īpaša atlases procedūra, ko paredz Regula (ES) Nr. xxxx/2012 [Dalības un izplatīšanas noteikumi].

 

5. Vienlaikus ar to, ka jāņem vērā sinerģijas starp instrumentu „Ātrais ceļš uz inovāciju” un specializēto MVU instrumentu, abus instrumentus īsteni paralēli kā divas atsevišķas procedūras, pienācīgi ievērojot attiecīgo dalībnieku mērķgrupas un neskarot budžeta līdzekļus, kas atsevišķi nodalīti MVU.

Pamatojums

Pienācīgi ņemot vērā paredzēto programmas orientāciju uz inovāciju, pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir jānodrošina vismaz viens instruments, kas sistemātiski ļauj jebkurā brīdī novērtēt un finansēt inovatīvas idejas, piemērojot ātru, standartizētu un uzticamu procedūru. Instruments, kas balstītos uz atklātu piedāvājumu konkursu vai augšupēju pieeju un paredzētu, ka finansējums ir jāpiešķir sešu mēnešu laikā, nodrošinātu, ka inovatīvām idejām nedraud novecošana, kamēr projekts beidzot tiek sākts. Šāds instruments arī palielinātu ražotāju līdzdalību.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Publiskā-privātā sektora partnerības

Publiskā-privātā sektora partnerības

1. Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” var īstenot ar publiskā-privātā sektora partnerību starpniecību, ja visi attiecīgie partneri apņemas atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai risināt īpašas sabiedrības problēmas.

1. Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” var īstenot ar publiskā un privātā sektora partnerību starpniecību, ja visi attiecīgie partneri apņemas atbalstīt tādu pirmskonkurences pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai risināt īpašas sabiedrības problēmas. Dalībnieku atlasē galvenais kritērijs ir izcilība.

2. Savienība var iesaistīties minētajās partnerībās kādā no šādiem veidiem:

2. Savienība var iesaistīties minētajās partnerībās kādā no šādiem veidiem:

(a) Savienības finansiāls ieguldījums kopuzņēmumos, kas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu izveidoti, pamatojoties uz LESD 187. pantu, — ievērojot grozījumus to pamataktos —, jaunās publiskā-privātā sektora partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD 187. pantu, un citās finansēšanas struktūrās, kas minētas Regulas (ES) Nr. XX/2012 [jaunā Finanšu regula] [55. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) vai vii) punktā]. Šos partnerības veidus īsteno tikai tad, ja to pamato izvirzīto mērķu darbības joma un vajadzīgo resursu apjoms;

(a) Savienības finansiāls ieguldījums kopuzņēmumos, kas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu izveidoti, pamatojoties uz LESD 187. pantu, — ievērojot grozījumus to pamataktos —, pilnībā ņemot vērā tās izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, ko veic atbilstoši šā instrumenta paredzamās ietekmes novērtējumam, jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD 187. pantu, un citās finansēšanas struktūrās, kas minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 [55. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) vai vii) punktā]. Šo partnerības veidu īsteno tikai tad, ja to pamato izvirzīto mērķu darbības joma, atbilstība spēkā esošo Savienības politikas virzienu mērķiem un vajadzīgo resursu apjoms un ja citi partnerības veidi nepilda mērķus vai nerada nepieciešamo sviras efektu;

(b) noslēdzot līgumiskas vienošanās starp 1. punktā minētajiem partneriem, kurās norāda partnerības mērķi, attiecīgās partneru saistības, galvenos rezultatīvos rādītājus un sasniedzamos rezultātus, identificējot arī pētniecības un inovācijas pasākumus, kam vajadzīgs atbalsts no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”.

(b) noslēdzot līgumiskas vienošanās starp 1. punktā minētajiem partneriem, kurās norāda partnerības mērķi, attiecīgās partneru saistības, galvenos rezultatīvos rādītājus un sasniedzamos rezultātus, identificējot arī pētniecības un inovācijas pasākumus, kam vajadzīgs atbalsts no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”.

3. Publiskā un privātā sektora partnerības identificē atklāti un pārredzami, pamatojoties uz visiem šādiem kritērijiem:

3. Publiskā un privātā sektora partnerības identificē un īsteno, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā atklātība, pārredzamība, efektivitāte un lietderība, kā arī izpilda Regulas (ES) Nr. xxxx/2012 [Dalības noteikumi] X pantā noteikto kritēriju.

(a) Savienības līmenī īstenotas darbības pievienotā vērtība;

 

(b) tas, cik liela ir to ietekme uz rūpniecisko konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālekonomiskajiem jautājumiem;

 

(c) ilgtermiņa saistības, ko uzņēmušies visi partneri, pamatojoties uz vienotu redzējumu un skaidri definētiem mērķiem;

 

(d) iesaistīto resursu apjoms un spēja piesaistīt papildu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā,

 

(e) skaidri noteikti katra partnera uzdevumi un saskaņoti rezultatīvie pamatrādītāji par visu izvēlēto laikposmu.

 

 

3.a Pētniecības prioritātes, kuras ietvertas publisko un privāto partnerību darbības jomā, tiek arī finansētas, izmantojot darba programmas saistībā ar regulāri izsludinātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Publiskā-publiskā sektora partnerības

Publiskā-publiskā sektora partnerības

1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina publiskā-publiskā sektora partnerību nostiprināšanu, ja darbības valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī tiek kopīgi īstenotas Savienībā.

1. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” veicina publiskā-publiskā sektora partnerību nostiprināšanu, ja darbības valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī tiek kopīgi īstenotas Savienībā.

Īpašu uzmanību pievērš kopīgām plānošanas ierosmēm dalībvalstu starpā.

Īpašu uzmanību pievērš kopīgām plānošanas ierosmēm dalībvalstu starpā, un šādas ierosmes attiecīgā gadījumā var ietvert reģionus un pilsētas. Savienības finansiālais ieguldījums ir ierobežots, un uz to vienmēr attiecina nosacījumu par pārredzamības nodrošināšanu, dalībvalstu plašu līdzdalību, Savienības pievienotās vērtības esību un resursu papildināmību. Papildu finansējums tiks attiecināts tikai uz ierosmēm, kas pastāvīgi atvērtas dalībniekiem no visām dalībvalstīm.

2. Publiskā-publiskā sektora partnerības var atbalstīt vai nu 5. panta 2. punktā noteikto prioritāšu ietvaros, vai arī to starpā, jo īpaši kādā no šiem veidiem:

2. Publiskā-publiskā sektora partnerības var atbalstīt vai nu 5. panta 2. punktā noteikto prioritāšu ietvaros, vai arī to starpā, jo īpaši kādā no šiem veidiem:

(a) ar ERA-NET instrumentu, izmantojot dotācijas, lai atbalstītu publiskā-publiskā sektora partnerības to gatavošanās pasākumos, tīklu struktūru ieviešanā, kopīgu pasākumu izstrādē, īstenošanā un koordinēšanā, kā arī atsevišķu kopīgi sagatavotu uzaicinājumu un transnacionāla rakstura darbību finansējuma papildināšanā;

(a) ar ERA-NET instrumentu, izmantojot dotācijas, lai atbalstītu publiskā-publiskā sektora partnerības to gatavošanās pasākumos, tīklu struktūru ieviešanā, kopīgu pasākumu izstrādē, īstenošanā un koordinēšanā, kā arī atsevišķu kopīgi sagatavotu uzaicinājumu un transnacionāla rakstura darbību finansējuma papildināšanā;

(b) Savienībai piedaloties programmās, kuras uzņēmušās vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu.

(b) Savienībai piedaloties programmās, kuras uzņēmušās vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu, attiecīgā gadījumā piedaloties reģionālajām iestādēm.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkos papildu finansējumu piešķir ar nosacījumu, ka kopīgo uzaicinājumu un darbību dalībnieki jau iepriekš ir uzņēmušies ievērojamas finansiālas saistības. ERA-NET instruments var ietvert mērķi saskaņot kopīgo uzaicinājumu un darbību noteikumus un īstenošanas kārtību. To var arī izmantot, lai sagatavotos iniciatīvai atbilstoši LESD 185. pantam.

 

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkos šādas iniciatīvas ierosina tikai gadījumos, kad vajadzīga specializēta īstenošanas struktūra un kad dalības valstis ir ļoti stingri apņēmušās īstenot integrāciju zinātnes, pārvaldības un finanšu līmenī. Turklāt priekšlikumus attiecībā uz iniciatīvām, kas minētas b) apakšpunktā, identificē, pamatojoties uz visiem šādiem kritērijiem:

 

(a) skaidri definēts mērķis, kas ir jāsasniedz, un tā saistība ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem un plašākiem Savienības politikas mērķiem;

 

(b) skaidras dalības valstu finansiālas saistības, tostarp iepriekšējas saistības apvienot valsts un/vai reģionālus ieguldījumus transnacionālai pētniecībai un inovācijai;

 

(c) Savienības līmenī īstenotas darbības pievienotā vērtība;

 

(d) kritiskā masa attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu, pasākumu līdzība un attiecīgās pētniecības īpatsvars, ko tās aptver;

 

(e) LESD 185. panta kā visatbilstošākā mērķu sasniegšanas līdzekļa efektivitāte.

 

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tiesību subjekti, kas reģistrēti trešās valstīs, un starptautiskas organizācijas var piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” netiešajās darbībās ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. XX/XX [Dalības noteikumi]. Starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm un to ietvaros veicina starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši lai:

1. Tiesību subjekti, kas reģistrēti trešās valstīs, un starptautiskas organizācijas var piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” netiešajās darbībās ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. XX/XX [Dalības noteikumi]. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” veicina un iekļauj starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši lai:

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas.

(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas un starptautiskās saistības, piemēram, Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) atbalstītu pasaules līmenī konkurētspējīgu izcilības centru dibināšanu, tādējādi padarot Savienību par pasaules līderi progresīvāko pētījumu un inovācijas jomā.

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, kā arī paredzamo ietekmi.

2. Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, jo īpaši ar Savienības stratēģiskajām partnervalstīm, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu. Šīs darbības jo īpaši ietver pētniecības veiktspējas palielināšanu jaunattīstības valstīs un sadarbības projektus, kas galveno uzmanība pievērš jaunattīstības valstu specifiskajām vajadzībām. Šajos sadarbības pasākumos ņem vērā Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju un ar Savienību asociēto aizjūras zemju un teritoriju zinātniskās un tehnoloģiskās spējas.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Būtu jārosina savstarpēja piekļuve trešo valstu programmām. Lai maksimāli palielinātu ietekmi, veicina koordināciju un sinerģiju ar dalībvalstu un asociēto valstu ierosmēm.

Būtu jārosina un periodiski jāuzrauga savstarpēja piekļuve trešo valstu programmām. Lai maksimāli palielinātu ietekmi, veicina koordināciju un sinerģiju ar dalībvalstu un asociēto valstu ierosmēm.

Pamatojums

Periodiski jāuzrauga trešo valstu programmas, lai pārliecinātos, ka Savienības piešķirtā piekļuve pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir savstarpēja. Šīs uzraudzības gaitā konstatē tādu prakses maiņu trešās valstīs, kas var mazināt šo vēlamo savstarpējo piekļuvi.

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot sadarbības prioritātes, ņem vērā jaunākās norises Savienības politikā un iespējas sadarboties ar trešām valstīm, kā arī trešo valstu intelektuālā īpašuma sistēmu iespējamos trūkumus.

Nosakot sadarbības prioritātes, ņem vērā jaunākās norises Savienības politikā, tostarp ārpolitikā un attīstības politikā.

Pamatojums

Starptautiskas sadarbības vienīgais iespējamais pamats ir kopēju interešu un savstarpēja izdevīguma princips. Ierobežojošu kritēriju noteikšana pamatprogrammas līmenī var būt traucējoša. Šeit ierosinātās mērķtiecīgās darbības ir tās pašas, kas 7. pamatprogrammas I pielikumā. Tas atbilst jomām, kuras ES ir nolēmusi atbalstīt ar attīstības palīdzību.

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Jāizvērš pienācīga koordinācija ar migrācijas, patvēruma un attīstības politiku, lai izvairītos no intelektuālā darbaspēka emigrācijas no jaunattīstības valstīm.

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Turklāt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros īsteno horizontālus un transversālus pasākumus starptautiskas sadarbības stratēģiskās attīstības veicināšanai, kā noteikts I pielikuma III daļas 6.3.2. punkta d) apakšpunktā.

3. Turklāt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” konkrētā mērķa Izprast Eiropu mainīgajā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība” ietvaros īsteno horizontālus un transversālus pasākumus starptautiskas sadarbības stratēģiskās attīstības veicināšanai, kā noteikts I pielikuma III daļas 6.3.2. punkta d) apakšpunktā.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

21. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Lai samazinātu administratīvo slogu dalībniekiem, Komisija atzīst saņēmējās valstīs pieņemto grāmatvedības praksi.

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

21. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b Saņēmējām valstīm, kuras trīs gadus pēc kārtas ir nodrošinājušas apmierinošu revīziju, piemēro vienkāršāku revīzijas procedūru, lai veicinātu uz lielāku savstarpējo uzticēšanos balstītu pieeju.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Komisija veic ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistītās informēšanas un paziņošanas darbības, tostarp paziņo par atbalstītajiem projektiem un rezultātiem. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” komunikācijas pasākumiem piešķirtais budžets paredzēts arī tam, lai finansētu Savienības politisko prioritāšu paziņošanu, ja tie ir saistīti ar šīs regulas vispārīgo mērķi.

Komisija veic ar pamatprogrammu ”Apvārsnis 2020” saistītas informēšanas un izziņošanas darbības, tostarp izziņo par atbalstītajiem projektiem un rezultātiem. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” komunikācijas pasākumiem piešķirtais budžets paredzēts arī tam, lai finansētu Savienības politisko prioritāšu paziņošanu, ja tie ir saistīti ar šīs regulas vispārīgo mērķi. Jo īpaši Komisija sniedz dalībvalstīm savlaicīgu un pilnīgu informāciju.

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācijas izplatīšanas un paziņošanas pasākumi ir neatņemams uzdevums visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajās darbībās.

Informācijas izplatīšanas un paziņošanas pasākumi ir neatņemams uzdevums visās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstītajās darbībās. Visas ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistītās informēšanas un paziņošanas darbības, tostarp saziņas pasākumi saistībā ar atbalstītajiem projektiem, pētniecības rezultātiem un novērtēšanas rezultātiem, ir publiski pieejami visiem pilsoņiem un tos publisko digitālā formātā.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai vienkāršotu pieeju informācijai un izveidotu instrumentu, paredzot tajā visu pētniecības kopienas prasīto informāciju un ņemot vērā pārredzamības prasību, pārskata digitālo instrumentu CORDIS un pārveido to par saprotamāku un elastīgāku instrumentu. Jaunā CORDIS izstrādi pabeidz līdz 2013. gada 31. maijam.

Pamatojums

Pašlaik CORDIS ir viena no sarežģītākajām programmām. Lai nodrošinātu vienkāršotu sabiedrības, pētnieku un uzņēmumu pieeju informācijai, šī programma ir jāpārskata, ir jāpapildina informācija un ir jāvienkāršo piekļuve visiem priekšlikumiem un dotācijām.

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami;

(a) ierosmes, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši ar Savienību asociētajām aizjūras zemēm un teritorijām vai tiem reģioniem vai dalībniekiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami, tostarp pētniekiem un dalībniekiem ar invaliditāti;

Pamatojums

Īpaši jāpievērš uzmanība personām ar invaliditāti un viņu vajadzībām attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar informēšanu, saziņu un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanu. Turklāt ir jāpalielina veiktspēja, jo personas ar invaliditāti un viņus pārstāvošas organizācijas nav pietiekami pārstāvētas pētniecības un inovācijas programmās, kā arī dialogā un apspriedēs ar sabiedrību.

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) mērķtiecīgu palīdzību projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu tiem piekļuvi prasmēm, kas vajadzīgas, lai optimizētu rezultātu paziņošanu un izplatīšanu;

(b) mērķtiecīgu palīdzību projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu tiem pienācīgu piekļuvi prasmēm, kas vajadzīgas, lai optimizētu rezultātu paziņošanu un izplatīšanu;

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) darbības, kuru rezultātā tiek apvienoti rezultāti no vairākiem projektiem, tostarp tiem, kas var būt finansēti no citiem avotiem, lai nodrošinātu lietotājdraudzīgas datubāzes un ziņojumus, kuros apkopoti galvenie secinājumi;

(c) darbības, kuru rezultātā tiek apvienoti un novērtēti rezultāti no vairākiem projektiem, tostarp tiem, kas var būt finansēti no citiem avotiem, lai nodrošinātu lietotājdraudzīgas un pieejamas digitālas datubāzes un izstrādātu ziņojumus, kuros apkopoti galvenie secinājumi, un, attiecīgos gadījumos, to paziņošana un izplatīšana zinātnieku aprindām un sabiedrībai kopumā;

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) ierosmes, kuru mērķis ir veicināt dialogu un debates ar plašāku sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar zinātni, tehnoloģijām un inovāciju, un izmantot priekšrocības, ko sniedz sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas novatoriskas tehnoloģijas un metodoloģijas.

(e) ierosmes, kuru mērķis ir veicināt dialogu un debates ar plašāku sabiedrību, iesaistot akadēmiskās aprindas, par jautājumiem, kas saistīti ar zinātni, tehnoloģijām un inovāciju, un izmantot priekšrocības, ko sniedz sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas novatoriskas tehnoloģijas un metodoloģijas, jo īpaši lai uzlabotu sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas priekšrocībām sabiedrības problēmu risināšanā.

Grozījums Nr.  98

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea) iniciatīvas, lai iekļautu pilsonisko sabiedrību un veicinātu tās organizāciju vai institūciju līdzdalību ar zinātni, tehnoloģijām un inovāciju saistītos jautājumos, un sekmētu atklātas, zinātniski pamatotas debates par galvenajām sabiedrības problēmām.

Grozījums Nr.  99

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kontroles sistēmu, ko izveido šīs regulas īstenošanai, strukturē tā, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par to, ka tiks sasniegta ar darbību efektivitāti un lietderību saistītā riska pienācīga pārvaldība, kā arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība, ņemot vērā to, ka programmas ir daudzgadu programmas, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

1. Kontroles sistēmu, ko izveido šīs regulas īstenošanai, strukturē tā, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par to, ka tiks sasniegta ar darbību efektivitāti un lietderību saistītā riska pietiekama samazināšana un pienācīga pārvaldība, kā arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība, ņemot vērā to, ka programmas ir daudzgadu programmas, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

Grozījums Nr.  100

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kontroles sistēma nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, tā, lai varētu sasniegt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus un lai tai varētu piesaistīt visizcilākos pētniekus un visnovatoriskākos uzņēmumus.

2. Kontroles sistēma nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, ieskaitot saņēmēju līmeni, tā, lai varētu sasniegt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus un lai tai varētu piesaistīt visizcilākos pētniekus un visnovatoriskākos uzņēmumus.

Pamatojums

Jāatzīst un jāņem vērā administratīvās izmaksas, kas saņēmējiem var rasties, lai panāktu atbilstību kontroles prasībām.

Grozījums Nr.  101

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ieceļ ad hoc vidutāju, kura pienākums ir nodrošināt noteikumu vienotu interpretāciju. Ja rodas konflikta situācijas attiecībā uz noteikumu un procedūru interpretāciju, piemēram, pamatojoties uz jebkuras ieinteresētās puses neatkarīgu atkārtotu revīziju, Komisija var atrisināt konfliktu kompromisa ceļā, izmantojot ad hoc vidutāja ieteikumus.

Pamatojums

Sestās un Septītās pamatprogrammas gaitā bija vairāki konflikti ar saņēmējiem jautājumos par noteikumu interpretāciju, un procesa gaitā, kā arī no Komisijas veiktās revīzijas rezultātiem, noskaidrojās, ka, lai izvairītos no tiesāšanās, būtu lietderīgi izveidot vidutāja procedūru. Šī paša iemesla dēļ ir jāizveido kompromisa procedūra ātrai konfliktu atrisināšanai.

Grozījums Nr.  102

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot 3. punktu, Komisija revīzijas var veikt četru gadu laikā pēc galīgā maksājuma veikšanas.

Neskarot 3. punktu, Komisija revīzijas var veikt divu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas.

Grozījums Nr.  103

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu īstenošanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju par tādiem transversāliem jautājumiem kā ilgtspēja un klimata pārmaiņas, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu.

1. Komisija katru gadu veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas un EIT pasākumu īstenošanas, kā arī publisko un privāto un publisko-publisko partnerību pasākumu īstenošanas un finansēšanas uzraudzību. Šādā uzraudzībā iekļauj informāciju un rādītājus par tādiem transversāliem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība, atbildīga pētniecība un inovācija, ilgtspēja un klimata pārmaiņas, kā arī informāciju par izdevumiem, kas attiecas uz klimata jomu, privātā sektora līdzdalību un jo īpaši MVU līdzdalību, kā arī par to pasākumu reālo ietekmi, ar kuriem paplašina līdzdalību.

Grozījums Nr.  104

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Lai nākotnē nodrošinātu tādu vidi Savienībā, kas rada patiesu labklājības un dzīves kvalitātes pieaugumu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā regulāri un efektīvi būs jāuzrauga līdzsvars starp ekonomikas, sociālajiem un vides aspektiem. Šajā sakarībā Komisijai iepriekš jāizveido skaidrs un pārredzams šādas uzraudzības mehānisms.

Grozījums Nr.  105

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija paziņo un izplata šādas uzraudzības rezultātus.

2. Komisija paziņo un izplata 1. un 1.a punktā minētās uzraudzības rezultātus, attiecīgos gadījumos izmantojot kopējus galvenos rādītājus, kurus iespējams salīdzināt starp dažādiem instrumentiem. Rezultātus jo īpaši nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.  106

Regulas priekšlikums

26. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novērtēšana

Termiņa vidusposma pārskatīšana

Grozījums Nr.  107

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Novērtējumus veic pietiekami savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1. Pārskatīšanu un novērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Grozījums Nr.  108

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pārskatīšanu attiecībā uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Otro līdzekļu piešķīrumu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam, kā paredzēts 6. panta 3. punktā, dara pieejamu pēc šādas pārskatīšanas. Pārskatīšanā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta panākto progresu novērtē pēc šādiem parametriem:

svītrots

(i) regulas 6. panta 3. punktā noteiktā līdzekļu pirmā piešķīruma apgūšanas līmenis, nošķirot summu, kas izmantota pirmās kārtas ZIK attīstībai, no otrajai kārtai paredzētā sākotnējā finansējuma, un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta spēja piesaistīt līdzekļus no zināšanu un inovāciju kopienu partneriem un no privātā sektora, kā noteikts Regulā xx/2012 [pārskatītā EIT regula];

 

(ii) saskaņotais termiņš zināšanu un inovāciju kopienu trešās kārtas uzsākšanai un esošo ZIK ieplānotās finansiālās vajadzības atbilstoši to konkrētajai attīstībai; un

 

(iii) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un zināšanu un inovāciju kopienu ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātē “Sabiedrības problēmu risināšana” un īpašā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” sasniegšanā.

 

Pamatojums

Nākamo ZIK paaudzi uzsāks 2014. gadā, un budžets tiks izmantots pakāpeniski saskaņā ar ZIK ikgada sniegumu. Tā kā nozaru situācija katrā sektorā ir atšķirīga, veselīgāka pieeja būtu, ja budžeta lēmumu pamatā būtu katras ZIK pašas nopelni, nevis citu ZIK sniegums, kad pieņem lēmumu par jaunām ZIK.

Grozījums Nr.  109

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās un ņemot vērā ex-post novērtējumu par Septīto pamatprogrammu, kas jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, un pārskatu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas —kā arī Eiropas Pētniecības padomes — un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumu starpposma novērtējumu attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanu (rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī) un visu pasākumu turpināšanas nepieciešamību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Savienības pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā arī ņem vērā aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām dalībniekiem visos reģionos, MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un priekšgājējas programmas pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.

(b) Ne vēlāk kā 2017. gada beigās un ņemot vērā ex-post novērtējumu par Septīto pamatprogrammu, kas jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, tās īpašās programmas —kā arī Eiropas Pētniecības padomes — un EIT pasākumu termiņa vidusposma pārskatīšanu.

 

Lai izanalizētu Eiropas pievienoto vērtību, termiņa vidusposma pārskatīšanas laikā tiek padziļināti novērtētas esošās un jaunās publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp kopīgās tehnoloģiju ierosmes, un Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus, ar ko uzlabo to pārvaldību un darbību, lai nodrošinātu efektīvāku un lietderīgāku ietekmi, atklātu un pārredzamu darbību un novērstu interešu konfliktus. Komisija iesniedz novērtēšanas rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

Ja padziļinātajā novērtēšanā atklājas, ka nav pietiekami izpildīti Eiropas pievienotās vērtības kritēriji, Eiropas Parlaments un Padome var lemt par finansējuma pārtraukšanu šīm publiskajām un privātajām partnerībām.

 

Termiņa vidusposma pārskatīšanā ņem vērā aspektus, kas saistīti ar pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu. Termiņa vidusposma pārskatīšanā novērtē sasniegumus, kas gūti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dažādo daļu īstenošanā pēc visiem šādiem parametriem:

 

(i) pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšana (rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī, pamatojoties uz īpašās programmas II pielikumā izklāstītajiem rādītājiem) un visu pasākumu turpināšanas nepieciešamība;

 

(ii) resursu efektivitāte un izlietojums, īpašu uzmanību pievēršot transversālām darbībām un citiem 13. panta 1. punktā minētajiem elementiem; un

 

(iii) Savienības pievienotā vērtība.

 

Termiņa vidusposma pārskatīšanā arī ņem vērā turpmākās vienkāršošanas jomu un aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām dalībniekiem visos reģionos, MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Tajā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un priekšgājējas programmas pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus. To veic sadarbībā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka pētniecības un inovācijas politika, ko īsteno dalībvalstis un vietējās pašvaldības, būtu papildinoša un piedāvātu Savienības pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.  110

Regulas priekšlikums

26. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Saistībā ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto termiņa vidusposma pārskatīšanu Komisija sniedz konkrētus pierādījumus, ja tādi ir pieejami, par papildināmību un sinerģiju, kas panākta starp Savienības budžetu un dalībvalstu budžetu, sasniedzot stratēģijas „Eiropa 2020” pētniecības un attīstības mērķi, kā arī stratēģijas „Eiropa 2020” inovācijas pamatrādītāju.

Grozījums Nr.  111

Regulas priekšlikums

26. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Ne vēlāk kā 2016. gadā un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija veic pārskatīšanu attiecībā uz Savienības organizāciju un trešo valstu organizāciju savstarpējo pieeju pētniecības programmām. Pārskatīšanu veic par katru valsti, un tajā salīdzina trešo valstu organizāciju saņemto finansējumu no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un finansējumu, ko Savienības organizācijas ir saņēmušas no trešo valstu pētniecības programmām.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka trešo valstu organizāciju pieeja pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējumam ir patiesi savstarpēja, programma ir regulāri jāpārskata, un jāuzrauga pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējums trešo valstu organizācijām.

Grozījums Nr.  112

Regulas priekšlikums

26.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.a pants

 

Deleģējuma īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2. Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [XX]. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 6. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Saskaņā ar 6. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.  113

Regulas priekšlikums

I pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – 1. – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārīgais mērķis ir veidot uz zināšanām un inovāciju balstītu ekonomiku visā Savienībā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tas atbalsta stratēģiju “Eiropa 2020” un citus Savienības politikas virzienus, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārīgais mērķis ir veidot pasaulē vadošu, uz zināšanām un inovāciju balstītu ekonomiku un sabiedrību visā Savienībā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tas atbalsta stratēģiju “Eiropa 2020” un citus Savienības politikas virzienus, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību.

Rezultatīvie rādītāji panākumu novērtēšanai attiecībā pret šo vispārīgo mērķi ir šādi:

Rezultatīvie rādītāji panākumu novērtēšanai attiecībā pret šo vispārīgo mērķi ir šādi:

- stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis attiecībā uz pētniecību un izstrādi (3 % no IKP);

– stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis attiecībā uz pētniecību un izstrādi (3 % no IKP);

- stratēģijas “Eiropa 2020” inovācijas pamatrādītājs.

– stratēģijas “Eiropa 2020” inovācijas pamatrādītājs;

 

– šādi cilvēkresursu rādītāji: pētnieku proporcijas maiņa (pilnslodzes ekvivalents) aktīvo iedzīvotāju daļā; sieviešu proporcijas maiņa attiecībā uz kopējo pētnieku skaitu; pārmaiņas attiecībā uz pētnieku piesaisti no ārzemēm un pētnieku emigrāciju.

 

Visus rezultatīvos rādītājus izmanto, lai uzsvērtu pārmaiņas, padarītu redzamu progresu Savienības pētniecības līdzdalības nelīdzsvarotībā un ļautu veikt salīdzinājumu starptautiskā līmenī.

Šo vispārīgo mērķi tiecas sasniegt, izmantojot trīs atšķirīgas un vienlaikus savstarpēji nostiprinošas prioritātes, kas katra paredz konkrētu mērķu kopumu. Tās tiks īstenotas vienmērīgi, lai veicinātu mijiedarbību starp dažādajiem konkrētajiem mērķiem, novērstu centienu dublēšanos un nostiprinātu to kopējo ietekmi.

Šo vispārīgo mērķi tiecas sasniegt, izmantojot trīs atšķirīgas un vienlaikus savstarpēji nostiprinošas prioritātes, kas katra paredz konkrētu mērķu kopumu. Tās tiks īstenotas vienmērīgi, lai veicinātu mijiedarbību starp dažādajiem konkrētajiem mērķiem, novērstu centienu dublēšanos un nostiprinātu to kopējo ietekmi.

 

Visās trijās prioritātēs ir iekļauts starptautiskais aspekts. Starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā Savienībā ir būtiska nozīme, un tā ir jo īpaši svarīga progresīvo un fundamentālo pētījumu veikšanā, lai varētu gūt labumu no jaunajām zinātnes un tehnoloģiju iespējām. Tāpēc piešķīruma daļu starptautiskās sadarbības pasākumu finansēšanai, kuri aprakstīti 21. panta 2. un 3. punktā, saglabā vismaz iepriekšējās pamatprogrammas līmenī. Jo īpaši pamatprogramma “Apvārsnis 2020” atbalsta starptautisko sadarbību trijos galvenajos aspektos:

 

– zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības veicināšana ar progresīvākajiem zināšanu centriem pasaulē, lai panāktu un koplietotu progresīvākos izcilības standartus un nodrošinātu konkurenci augstākajos līmeņos;

 

– starptautiskās zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības veicināšana spēju veidošanas jomā, palīdzot Savienības iestādēm no paša sākuma veicināt un koplietot pētniecības un izstrādes iespēju un cilvēkresursu straujās paplašināšanās ieguvumus visā pasaulē;

 

- zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības veicināšana, lai panāktu mieru un stabilitāti visā pasaulē, atzīstot fundamentālo nozīmi, kādu zinātnes un pētniecības sniegtās cilvēku un sabiedrības vērtības var nodrošināt trauslas sabiedrības nostiprināšanā un starptautisko konfliktu atrisināšanā.

Kopīgais pētniecības centrs veicina pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanu ar konkrētu mērķi sniegt uz saņēmēju orientētu zinātnisko un tehnisko atbalstu saistībā ar Savienības politikas virzieniem.

Kopīgais pētniecības centrs veicina pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanu ar konkrētu mērķi sniegt uz saņēmēju orientētu zinātnisko un tehnisko atbalstu saistībā ar Savienības politikas virzieniem. Kopīgā pētniecības centra Savienības pievienoto vērtību cita starpā novērtē pēc šādiem rādītājiem:

 

– gadījumu skaits saistībā ar taustāmu īpašo ietekmi uz Savienības politiskajām nostādnēm, kas izriet no Kopīgā pētniecības centra sniegtā tehniskā un zinātniskā politikas atbalsta;

 

– zinātniski recenzētu publikāciju skaits.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) sniedz ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanā ar konkrētu mērķi integrēt pētniecības, inovācijas un izglītības “zināšanu trīsstūri”. Rādītāji EIT darbības novērtēšanai ir šādi:

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) sniedz ieguldījumu pamatprogrammas ”Apvārsnis 2020” vispārīgā mērķa un prioritāšu sasniegšanā ar konkrētu mērķi integrēt pētniecības, inovācijas un augstākās izglītības ”zināšanu trīsstūri”. Rādītāji EIT darbības novērtēšanai ir šādi:

- organizācijas no universitātēm, uzņēmējdarbības un pētniecības jomām, kuras integrētas zināšanu un inovāciju kopienās;

– organizācijas no universitātēm, uzņēmējdarbības un pētniecības jomām, kuras integrētas zināšanu un inovāciju kopienās;

- sadarbība “zināšanu trīsstūrī”, kā rezultātā tiek izstrādāti novatoriski produkti un procesi.

– sadarbība „zināšanu trīsstūrī”, kā rezultātā tiek izstrādāti novatoriski produkti, pakalpojumi un procesi.

Šajā pielikumā ir izklāstīti pamatvirzieni minētajiem konkrētajiem mērķiem un pasākumiem, kas minēti 5. panta 2., 3. un 4. punktā.

Šajā pielikumā ir izklāstīti pamatvirzieni minētajiem konkrētajiem mērķiem un pasākumiem, kas minēti 5. panta 2., 3. un 4. punktā.

 

Lai nodrošinātu atbilstīgu līdzsvaru starp pētniecību, attīstību un inovāciju, kas balstītas uz vienprātību, un nekoordinētu pētniecību, sekmē atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, izmantojot augšupēju pieeju un paātrinātas procedūras, ar ko nodrošina inovatīvu projektu ātru īstenošanu. Turklāt nodrošina pareizo līdzsvaru starp sabiedrības problēmu risināšanu, pamattehnoloģijām un industriālajām tehnoloģijām, starp mazākiem un lielākiem projektiem, ņemot vērā konkrēto nozares struktūru, darbības veidu, tehnoloģiju un pētniecības vidi.

 

Lai palīdzētu likvidēt pētniecības un inovācijas plaisu, kas pastāv starp Eiropas teritorijām, reģioniem un dalībvalstīm, tiks veicināta savstarpējā papildināmība un cieša sinerģija ar struktūrfondiem gan attiecībā uz iepriekšējām darbībām (kapacitātes veidošana dalībvalstīs, lai labāk sagatavotu tās dalībai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”), gan arī pakārtotām darbībām (pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā gūto pētījumu un inovācijas rezultātu izmantošana un izplatīšana). Ja iespējams, tiks veicināta abu instrumentu sadarbspēja. Tiks veicināts kumulatīvs un kombinēts finansējums. Sinerģiju jo īpaši meklēs darbībās, kas izklāstītas mērķī “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana”, Eiropas intereses pētniecības infrastruktūras reģionālajos partnerobjektos un pasākumos, ko veic, izmantojot EIT un tā ZIK.

Grozījums Nr.  114

Regulas priekšlikums

I. pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – I daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs daļas mērķis ir nostiprināt un paplašināt Savienības zinātniskās bāzes izcilību un konsolidēt Eiropas Pētniecības telpu, lai Savienības pētniecības un inovācijas sistēma kļūtu konkurētspējīgāka pasaules mērogā. Tas sastāv no četriem konkrētiem mērķiem:

Šīs daļas mērķis ir nostiprināt un paplašināt Savienības zinātniskās bāzes izcilību un konsolidēt Eiropas Pētniecības telpu, lai Savienības pētniecības un inovācijas sistēma kļūtu konkurētspējīgāka pasaules mērogā. Tas sastāv no pieciem konkrētiem mērķiem:

(a) Eiropas Pētniecības padome (ERC) nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai talantīgi un radoši individuāli pētnieki un to komandas varētu tiekties uz visdaudzsološākajiem panākumiem augstākajā zinātnes līmenī, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci;

(a) Eiropas Pētniecības padome (ERC) nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai talantīgi un radoši individuāli pētnieki un to komandas varētu tiekties uz visdaudzsološākajiem panākumiem augstākajā zinātnes līmenī, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci;

(b) nākotnes un jaunās tehnoloģijas atbalsta kopīgu pētniecību, lai palielinātu Eiropas spējas progresīvās un atbilstīgi paradigmām mainīgas inovācijas jomā. Tās veicina sadarbību starp zinātnes disciplīnām tādā jomā kā pilnīgi jaunas augsta riska idejas un paātrina visdaudzsološāko jauno zinātnes un tehnoloģijas virzienu attīstību, kā arī attiecīgo zinātnisko kopienu strukturēšanu Savienības mērogā;

(b) nākotnes un jaunās zinātnes un tehnoloģijas atbalsta kopīgu pētniecību, lai palielinātu Eiropas spējas progresīvās un atbilstīgi paradigmām mainīgas inovācijas jomā. Tās veicina sadarbību starp zinātnes disciplīnām tādā jomā kā pilnīgi jaunas augsta riska idejas un paātrina visdaudzsološāko jauno zinātnes un tehnoloģijas virzienu attīstību, kā arī attiecīgo zinātnisko kopienu strukturēšanu Savienības mērogā;

(c) Marijas Kirī vārdā nosauktas darbības nodrošina izcilu un novatorisku apmācību pētniecībā, ka arī pievilcīgas karjeras un zināšanu apmaiņas iespējas, izmantojot pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitāti, lai viņus vislabāk sagatavotu sabiedrības pašreizējo un nākotnes problēmu risināšanai;

(c) Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktas darbības nodrošina izcilu un novatorisku apmācību pētniecībā, ka arī pievilcīgas karjeras un zināšanu apmaiņas iespējas, izmantojot universitāšu, pētniecības organizāciju un uzņēmumu, tostarp MVU, pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitāti, lai viņus vislabāk sagatavotu sabiedrības pašreizējo un nākotnes problēmu risināšanai;

(d) pētniecības infrastruktūra attīsta Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un vēlākai nākotnei, veicina tās inovatīvo potenciālu un cilvēkkapitālu, šos pasākumus papildinot ar saistīto Savienības politiku un starptautisku sadarbību.

(d) pētniecības infrastruktūras elementi attīsta un atbalsta izcilos jau esošos un jaunos Eiropas pētniecības infrastruktūras elementus un palīdz tiem darboties ERA labā, sekmējot to inovatīvo potenciālu, piesaistot pasaules līmeņa pētniekus un nodrošinot cilvēkkapitāla apmācību, to visu papildinot ar Savienības starptautiskās sadarbības politiku.

 

(da) izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana attīsta pieejamo Eiropas talantu potenciālu, sniedzot atbalstu politikas apguves, tīklu veidošanas un apmācību iespējām;

Katrs no šiem virzieniem ir pierādījis, ka var radīt augstu Savienības pievienoto vērtību. Visi šie konkrētie mērķi kopā rada spēcīgu un līdzsvarotu darbību kopumu, kas apvienojumā ar valsts un reģionālā līmenī veiktām darbībām aptver Eiropas plašās vajadzības attiecībā uz progresīvo zinātni un tehnoloģiju. To apvienošana vienā programmā nodrošina lielāku to darbības saskaņotību racionalizētā, vienkāršotā un mērķtiecīgākā veidā, vienlaikus saglabājot nepārtrauktību, kam ir būtiska nozīme to efektivitātes uzturēšanā.

Katrs no šiem virzieniem ir pierādījis, ka var radīt augstu Savienības pievienoto vērtību. Visi šie konkrētie mērķi kopā rada spēcīgu un līdzsvarotu darbību kopumu, kas apvienojumā ar valsts, reģionālā un vietējā līmenī veiktām darbībām aptver Eiropas plašās vajadzības attiecībā uz progresīvo zinātni un tehnoloģiju. To apvienošana vienā programmā nodrošina lielāku to darbības saskaņotību racionalizētā, vienkāršotā un mērķtiecīgākā veidā, vienlaikus saglabājot nepārtrauktību, kam ir būtiska nozīme to efektivitātes uzturēšanā.

Pasākumiem raksturīgi ir tas, ka tie ir vērsti uz nākotni, prasmju veidošanu ilgtermiņā, koncentrēti uz zinātnes, tehnoloģijas, pētnieku un inovāciju nākamo paaudzi un sniedz atbalstu jaunajiem talantiem no visas Savienības un asociētajām valstīm, kā arī no visas pasaules. Ņemot vērā Eiropas zinātnieku kopienas orientāciju uz zinātni un lielā mērā augšupējo un pētnieku ierosināto finansējuma kārtību, tai būs nozīmīga loma to pētniecības virzienu noteikšanā, kuri tiks ņemti vērā programmā.

Pasākumiem raksturīgi ir tas, ka tie ir vērsti uz nākotni, prasmju veidošanu ilgtermiņā, koncentrēti uz zinātnes, tehnoloģijas, pētnieku un inovāciju nākamo paaudzi un sniedz atbalstu jaunajiem talantiem no visas Savienības un asociētajām valstīm, kā arī no visas pasaules. Ņemot vērā Eiropas zinātnieku kopienas orientāciju uz zinātni un lielā mērā augšupējo un pētnieku ierosināto finansējuma kārtību, tai būs nozīmīga loma to pētniecības virzienu noteikšanā, kuri tiks ņemti vērā programmā.

Grozījums Nr.  115

Regulas priekšlikums

I. pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – II daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs daļas mērķis ir paātrināt to tehnoloģiju un inovāciju attīstību, uz kurām būs balstīti nākotnes uzņēmumi, un palīdzēt novatoriskiem Eiropas MVU to izaugsmē, lai kļūtu par pasaulē vadošajiem uzņēmumiem. Šī daļa sastāv no trim konkrētiem mērķiem:

Šīs daļas mērķis ir paātrināt to tehnoloģiju un inovāciju attīstību, uz kurām būs balstīti nākotnes uzņēmumi, un palīdzēt novatoriskiem Eiropas MVU to izaugsmē, lai kļūtu par pasaulē vadošajiem uzņēmumiem, kā arī izmantotu iespēju izveidot auglīgu pamatu jauniem MVU. Īpašu uzmanību pievērš „inovāciju patēriņa” veicināšanai, proti, valsts pētījumu centros radušos zināšanu un tehnoloģijas nodošanai uzņēmumiem, kā arī uzņēmumu starpā. Šī daļa sastāv no trim konkrētiem mērķiem:

(a) vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā ir vērsta uz īpašu atbalstu pētniecības, izstrādes un demonstrējumu pasākumiem tādās jomās kā IKT, nanotehnoloģija, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde un kosmoss. Uzsvars tiks likts uz mijiedarbību un konverģenci starp dažādām tehnoloģijām un to ietvaros;

(a) vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā ir vērsta uz īpašu atbalstu pētniecības, standartizācijas, sertifikācijas, izstrādes un demonstrējumu pasākumiem tādās pamattehnoloģiju jomās kā IKT, nanotehnoloģija, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde, kosmoss. Uzsvars tiks likts uz mijiedarbību un konverģenci starp dažādām tehnoloģijām un to ietvaros, kā arī uz to saistību ar sabiedrības problēmām. Visās šajās jomās vērā ņem lietotāju vajadzību pienācīgu apsvērumu;

(b) piekļuve riska kapitāla finansējumam ir vērsta uz to, lai novērstu pieejamā aizņēmuma finansējuma un pašu kapitāla nepietiekamību pētniecībai un izstrādei un novatoriskiem uzņēmumiem un projektiem visos attīstības posmos. Kopā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas pašu kapitāla instrumentu šis mērķis atbalstīs Savienības līmeņa riska kapitāla attīstību;

(b) piekļuve riska kapitāla finansējumam ir vērsta uz to, lai novērstu pieejamā aizņēmuma finansējuma un pašu kapitāla nepietiekamību pētniecībai un izstrādei un novatoriskiem uzņēmumiem un projektiem visos attīstības posmos. Kopā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas pašu kapitāla instrumentu šis mērķis atbalstīs Savienības līmeņa finansējumu agrīnā posmā un riska kapitāla attīstību;

(c) inovācija MVU stimulē visu veidu inovāciju MVU, īpaši koncentrējoties uz tiem MVU, kuriem ir iespējas augt un kļūt starptautiskiem visā vienotajā tirgū un ārpus tā.

(c) inovācija MVU sniedz MVU piemērotu atbalstu visiem MVU inovācijas veidiem ar specializētu un īpaši izstrādātu programmu un instrumentu kompektu, kurā ietilpst: piekļuve darbības uzsākšanas finansējumam un dotācijām, piekļuve pašu kapitāla un aizdevumu finansējumam, konsultēšanas un darbaudzināšanas pakalpojumi, piekļuve pētniecības un attīstības tīkliem un kopām.

Pasākumus īsteno atbilstoši uz uzņēmējdarbību vērstai programmai. Budžets konkrētajiem mērķiem “Piekļuve riska kapitāla finansējumam” un “Inovācija MVU” tiks noteikts, ievērojot no pieprasījuma atkarīgu augšupēju motivāciju bez iepriekš noteiktām prioritātēm. To papildina finanšu instrumentu un īpaša MVU instrumenta izmantošana, ievērojot politiski noteiktu motivāciju daļā “Sabiedrības problēmu risināšana” un konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” ietvaros.

Pasākumus īsteno atbilstoši uz uzņēmējdarbību vērstai programmai. Budžets mērķiem “Piekļuve riska kapitāla finansējumam” un “Inovācija MVU” tiks izmantots, galvenokārt ievērojot no pieprasījuma atkarīgu augšupēju motivāciju. MVU instrumentu īsteno tematisko prioritāšu jomā saskaņā ar mērķi „Sabiedrības problēmu risināšana” un „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”. To papildina iespējamā lejupējās pieejas izmantošana MVU instrumentā, kas izpaustos kā pirmskomerciāls iepirkums vai inovatīvs iepirkums gadījumos, kad ir iespējams pierādīt, ka dalībvalstu iepircēju vajadzības ir jāapkopo Savienības līmenī.

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tiks izmantota integrēta pieeja attiecībā uz MVU dalību, kas varētu sasniegt apmēram 15 % no kopējā apvienotā MVU piešķirtā budžeta, kurš atvēlēts visiem konkrētajiem mērķiem daļā “Sabiedrības problēmu risināšana” un konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”.

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tiks izmantota integrēta pieeja attiecībā uz MVU dalību, ņemot vērā to zināšanu un tehnoloģijas nodošanas vajadzības. Atbalsts būtu jāsasniedz vairāk nekā 20 % apjomā no kopējā apvienotā MVU piešķirtā budžeta, kurš atvēlēts visiem konkrētajiem mērķiem daļā “Sabiedrības problēmu risināšana” un konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”.

Konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” darbībās ievēro uz tehnoloģijām vērstu pieeju, lai izstrādātu pamattehnoloģijas, ko var izmantot vairākās jomās un rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Šo tehnoloģiju lietojumu sabiedrības problēmu risināšanai atbalsta vienlaicīgi ar pamatprogrammas daļu “Sabiedrības problēmu risināšana”.

Konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” darbībās ievēro uz tehnoloģijām vērstu pieeju, lai izstrādātu pamattehnoloģijas, ko var izmantot vairākās jomās un rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Šo tehnoloģiju lietojumu sabiedrības problēmu risināšanai atbalsta vienlaicīgi ar pamatprogrammas daļu “Sabiedrības problēmu risināšana”.

Grozījums Nr.  116

Regulas priekšlikums

I. pielikums – Konkrēto mērķu un pasākumu pamatvirzieni – III daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī daļa ir tieša atbilde uz stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajām politikas prioritātēm un sabiedrības problēmām, un tās mērķis ir stimulēt to pētniecības un inovācijas centienu kritisko masu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus. Finansējumu novirza uz šādiem konkrētajiem mērķiem:

Šī daļa ir tieša atbilde uz stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajām politikas prioritātēm un sabiedrības problēmām, un tās mērķis ir stimulēt to pētniecības un inovācijas centienu kritisko masu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus. Finansējumu novirza uz šādiem konkrētajiem mērķiem:

(a) veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība;

(a) veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība;

(b) pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika;

(b) pārtikas kvalitāte, nekaitīgums un nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioloģiskā ražošana;

(c) droša, tīra un efektīva enerģija;

(c) droša, tīra un efektīva enerģija;

(d) vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports;

(d) vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports un mobilitāte;

(e) klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas;

(e) klimata politika, vide, resursefektivitāte un ilgtspējīga izejvielu izmantošana;

(f) visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība.

(f) izprast Eiropu mainīgajā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība;

 

(fa) droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana,

 

Finansējumu nodrošina arī transversālam uzdevumam: zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to.

Visos šajos pasākumos īsteno uz problēmām balstītu pieeju, koncentrējoties uz politikas prioritātēm, bet iepriekš konkrēti nenosakot to tehnoloģiju vai risinājumu izvēli, kuri būtu jāattīsta. Uzsvaru liek uz resursu un zināšanu kritiskās masas apvienošanu no dažādām jomām, tehnoloģijām un zinātnes disciplīnām, lai atrisinātu šīs problēmas. Pasākumi aptver visu ciklu, sākot no pētniecības līdz tirgum, pirmo reizi koncentrējoties uz pasākumiem, kas saistīti ar inovāciju, piemēram, uz izmēģinājuma projektiem, demonstrējumiem, izmēģinājuma stendiem, atbalstu publiskajam iepirkumam, izstrādi, tiešo lietotāju virzītu inovāciju, sociālo inovāciju un inovāciju ieviešanu tirgū.

Visos šajos pasākumos īsteno uz problēmām balstītu pieeju, kurā fundamentālās zinātnes, lietišķie pētījumi, zināšanu nodošana un inovācijas ir vienlīdz svarīgi un savstarpēji saistīti elementi, koncentrējoties uz politikas prioritātēm, bet iepriekš konkrēti nenosakot to tehnoloģiju vai risinājumu izvēli, kuri būtu jāattīsta. Papildus tehnoloģiju virzītiem risinājumiem uzmanība tiks veltīta ar tehnoloģijām nesaistītai, organizatoriskai un sistēmiskai inovācijai un inovācijai publiskajā sektorā. Uzsvaru liek uz resursu un zināšanu kritiskās masas apvienošanu no dažādām jomām, tehnoloģijām, zinātnes disciplīnām un pētniecības infrastruktūrām, lai atrisinātu šīs problēmas. Pasākumi aptver visu ciklu, sākot no fundamentālās pētniecības līdz tirgum, ieskaitot tādus pasākumus, kas saistīti ar inovāciju, izmēģinājuma projekti, demonstrējumi, izmēģinājuma stendi, atbalsts publiskajam iepirkumam, izstrāde, tiešo lietotāju virzīta inovācija, sociālā inovācija un zināšanu pārnese un inovāciju ieviešana tirgū, tostarp standartizācija visos posmos. Lai sasniegtu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” uzdevumus, būs nepieciešams iesaistīt sadarbības projektos ļoti daudzas un dažādas ieinteresētās personas — sākot ar pētniecības iestādēm un uzņēmumiem un beidzot ar lietotājiem publiskajā un privātajā sektorā.

 

Lai īstenotu uz problēmām balstītu pieeju, ir nepieciešama saskaņota pētniecības un inovācijas darbību stratēģiskā plānošana. Koordinēšana var novērst sadrumstalotību un uzlabot tehnoloģisko un infrastruktūras resursu izmantošanu visā pētniecības kopienā attiecībā uz katru problēmu.

 

Stratēģiskās darbības un zinātniskā vadība var nodrošināt speciālistu devumu politikai no paša sākuma, veicināt inovāciju un konkurētspēju, izprotot inovācijas cikla sarežģītību, un veicināt lielāka pētnieku skaita piedalīšanos pārrobežu darbībās.

 

Pamatojoties uz vajadzībām un pieprasījumu, var īstenot stratēģisko pētniecību un inovācijas koordināciju par katru problēmu, izveidojot stratēģiskās zinātnes ekspertu grupas, kurās darbojas neatkarīgi augsta līmeņa eksperti no akadēmiskajām aprindām, ražotāju, tiešo lietotāju un pilsoniskās sabiedrības vidus, ko atlasa atklātā un pārredzamā procesā, kurš sekmēs pētniecības un inovācijas programmu noteikšanu, pamatojoties uz labāko vadību, un sniegs stimulu un instrumentus, kas vajadzīgi mijiedarbības un sinerģijas veicināšanai lielākā apjomā. Šo ekspertu grupu uzdevums būtu sniegt nepārtrauktus stratēģiskus padomus par pasākumiem, kas tiek veikti un plānoti saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un ar to saistītajās Savienības politikas jomās.

Visu minēto problēmu risināšanā neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm. Turklāt konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros sniedz transversālu atbalstu starptautiskai sadarbībai.

Visu minēto problēmu risināšanā horizontāla dimensija un neatņemama pasākumu sastāvdaļa ir sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Tām jābūt pārstāvētām programmu komitejās un ekspertu grupās, kuras ir atbildīgas par projektu un programmu izvērtēšanu visās nozarēs, un tās izmanto, izveidojot uz sociālajām zinātnēm orientētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Turklāt šo disciplīnu pamatattīstību atbalsta arī konkrētā mērķa “Izprast Eiropu mainīgā pasaulēiekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība” ietvaros. Atbalsts tiks arī novirzīts pārliecinošu datu bāzes radīšanai politikas veidošanas nolūkā starptautiskā, Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Ņemot vērā, ka daudzas problēmas ir globālas problēmas, katras problēmas risināšanā neatņemama sastāvdaļa ir stratēģiska sadarbība ar trešām valstīm, kurā īpaša uzmanība ir jāpievērš tādu globālu centienu atbalstam, kuros ir nepieciešams sasniegt kritisko masu, lai Eiropa varētu piedalīties, un kuros Eiropa varētu būt vadošajās pozīcijās.

Konkrētais mērķis “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietver arī pasākumu plaisas mazināšanai starp pētniecību un inovāciju ar īpašiem pasākumiem izcilības izvēršanai mazāk attīstītos Savienības reģionos.

 

Kopīgā pētniecības centra pasākumi ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” neatņemama sastāvdaļa, lai nodrošinātu stabilu, uz faktiem balstītu atbalstu Savienības politikas virzieniem. To panāk, ņemot vērā saņēmēju vajadzības un īstenojot uz nākotni vērstus pasākumus.

Kopīgā pētniecības centra pasākumi ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” neatņemama sastāvdaļa, lai nodrošinātu stabilu, uz faktiem balstītu atbalstu Savienības politikas virzieniem. To panāk, ņemot vērā saņēmēju vajadzības un īstenojot uz nākotni vērstus pasākumus.

EIT īstenos svarīgu lomu, apvienojot izcilu pētniecību, izglītību un inovāciju un tādējādi integrējot “zināšanu trīsstūri”. EIT to darīs galvenokārt ar zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) starpniecību. Turklāt tas nodrošinās pieredzes apmaiņu ārpus ZIK ar mērķtiecīgu izplatīšanas un zināšanu apmaiņas pasākumu starpniecību, tādējādi veicinot inovācijas modeļu ātrāku ieviešanu tirgū visā Savienībā.

EIT īstenos svarīgu lomu, apvienojot izcilu pētniecību, izglītību un inovāciju un tādējādi integrējot “zināšanu trīsstūri”. EIT to darīs galvenokārt ar zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) starpniecību. Turklāt tas nodrošinās pieredzes apmaiņu ārpus ZIK un to vidū ar mērķtiecīgu izplatīšanas un zināšanu apmaiņas pasākumu starpniecību, tādējādi veicinot inovācijas modeļu ātrāku ieviešanu tirgū visā Savienībā.

Grozījums Nr.  117

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Eiropas Pētniecības padome (ERC)

1. Eiropas Pētniecības padome (ERC)

1.1. Konkrētais mērķis

1.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nostiprināt Eiropas pētniecības izcilību, dinamiskumu un radošumu.

Konkrētais mērķis ir nostiprināt Eiropas pētniecības izcilību, dinamiskumu un radošumu.

Eiropa ir izvirzījusi sev augstu mērķi pāriet uz jaunu ekonomikas modeli, kura pamatā ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Šāda veida pārmaiņām būs nepieciešami arvien būtiskāki uzlabojumi pašreizējās tehnoloģijās. Lai to nodrošinātu, būs vajadzīgas lielākas spējas uz zinātni balstītā inovācijā, ko ierosinās radikālas, jaunas zināšanas, tādējādi ļaujot Eiropai ieņemt vadošo stāvokli tādu tehnoloģisko paradigmu pārmaiņu radīšanā, kuras būs galvenie ražīguma izaugsmi, konkurētspēju, labklājību un sociālo progresu veicinošie faktori nākotnē. Šādu tehnoloģisko paradigmu pārmaiņu izcelsme jau izsenis ir bijusi publiskā sektora zinātniskā bāze, pirms tās sāk veidot pamatu pilnībā jaunu rūpniecības nozaru un sektoru radīšanai.

Eiropa ir izvirzījusi sev augstu mērķi pāriet uz jaunu ekonomikas modeli, kura pamatā ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Šāda veida pārmaiņām būs nepieciešami arvien būtiskāki uzlabojumi pašreizējās tehnoloģijās un zināšanās. Lai to nodrošinātu, būs vajadzīgas lielākas spējas fundamentālajā zinātnē un uz zinātni balstītā inovācijā, ko ierosinās radikālas, jaunas zināšanas, tādējādi ļaujot Eiropai ieņemt vadošo stāvokli tādu zinātnisko un tehnoloģisko paradigmu pārmaiņu radīšanā, kuras būs galvenie ražīguma, izaugsmi, konkurētspēju, labklājību un sociālo progresu veicinošie faktori nākotnē. Šādu tehnoloģisko paradigmu pārmaiņu izcelsme jau izsenis ir bijusi saistīta ar publisko sektoru, pirms tās sāk veidot pamatu pilnībā jaunu rūpniecības nozaru un sektoru radīšanai.

Pasaulē vadošā inovācija ir cieši saistīta ar zinātnisko izcilību. Reiz neapstrīdamais līderis Eiropa tagad atpaliek vislabāko un jaunāko zinātnes sasniegumu jomā un piekāpjas Amerikas Savienotajām Valstīm nozīmīgāko pēckara perioda tehnoloģijas sasniegumu ieviešanā. Lai gan Savienība joprojām ir lielākā zinātnisko publikāciju radītāja pasaulē, Amerikas Savienotajās Valstīs sagatavoto visietekmīgāko publikāciju skaits (kas pieder pie 1 % visvairāk citēto publikāciju) ir divtik lielāks. Līdzīgi arī starptautiskie universitāšu reitingi liecina, ka vadošās vietas ieņem ASV universitātes. Turklāt 70 % pasaules Nobela prēmijas saņēmēju mitinās ASV.

Pasaulē vadošā inovācija ir cieši saistīta ar zinātnisko izcilību. Reiz neapstrīdamais līderis Eiropa tagad atpaliek vislabāko un jaunāko zinātnes sasniegumu jomā un piekāpjas Amerikas Savienotajām Valstīm nozīmīgāko pēckara perioda tehnoloģijas sasniegumu ieviešanā. Lai gan Savienība joprojām ir lielākā zinātnisko publikāciju radītāja pasaulē, Amerikas Savienotajās Valstīs sagatavoto visietekmīgāko publikāciju skaits (kas pieder pie 1 % visvairāk citēto publikāciju) ir divtik lielāks. Līdzīgi arī starptautiskie universitāšu reitingi liecina, ka vadošās vietas ieņem ASV universitātes. Turklāt 70 % pasaules Nobela prēmijas saņēmēju mitinās ASV.

Viena problēmas šķautne ir tāda, ka, lai gan Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis iegulda līdzīgas summas savā publiskā sektora zinātniskajā bāzē, Savienībā ir gandrīz trīsreiz vairāk publiskā sektora pētnieku, kā rezultātā ieguldījumi uz katru pētnieku ir ievērojami mazāki. Turklāt ASV finansējums ir vairāk selektīvs līdzekļu piešķiršanā vadošajiem pētniekiem. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc Savienības publiskā sektora pētnieki kopumā ir mazāk produktīvi un to kopējā zinātniskā ietekme ir mazāka nekā to ASV kolēģiem, kuru skaita ziņā ir daudz mazāk.

Viena problēmas šķautne ir tāda, ka, lai gan Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis iegulda līdzīgas summas savā publiskā sektora zinātniskajā bāzē, Savienībā ir gandrīz trīsreiz vairāk publiskā sektora pētnieku, kā rezultātā ieguldījumi uz katru pētnieku ir ievērojami mazāki. Turklāt ASV finansējums ir vairāk selektīvs līdzekļu piešķiršanā vadošajiem pētniekiem. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc Savienības publiskā sektora pētnieki kopumā ir mazāk produktīvi un to kopējā zinātniskā ietekme ir mazāka nekā to ASV kolēģiem, kuru skaita ziņā ir daudz mazāk.

Vēl viens svarīgs problēmas aspekts ir tāds, ka daudzās Eiropas valstīs publiskais sektors joprojām nepiedāvā vislabākajiem pētniekiem pietiekami pievilcīgus nosacījumus. Talantīgiem jauniem pētniekiem var būt nepieciešami daudzi gadi, lai kļūtu par neatkarīgiem pilntiesīgiem zinātniekiem. Tādējādi tiek nelietderīgi izmantots plašs Eiropas pētniecības potenciāls, kavējot tādu jaunās paaudzes pētnieku veidošanos, kuriem ir jaunas idejas un enerģiskums, un mudinot pētniekus sākt karjeru ar mērķi tikt paaugstinātiem amatā citā darbavietā.

Vēl viens svarīgs problēmas aspekts ir tāds, ka daudzās Eiropas valstīs publiskais un privātais sektors joprojām nepiedāvā vislabākajiem pētniekiem pietiekami pievilcīgus nosacījumus. Talantīgiem jauniem pētniekiem var būt nepieciešami daudzi gadi, lai kļūtu par neatkarīgiem pilntiesīgiem zinātniekiem. Tādējādi tiek nelietderīgi izmantots plašs Eiropas pētniecības potenciāls, kavējot tādu jaunās paaudzes pētnieku veidošanos, kuriem ir jaunas idejas un enerģiskums, un mudinot pētniekus sākt karjeru ar mērķi tikt paaugstinātiem amatā citā darbavietā. Īpaša uzmanība būtu jāvelta zinātniecēm, ņemot vērā, ka tikai 18 % A kategorijas zinātnieku ir sievietes, salīdzinot ar 27 % ASV, lai gan 60 % Eiropas universitāšu absolventu ir sievietes.

Turklāt šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu. ASV sistēmas spēja piedāvāt vairāk līdzekļu uz vienu pētnieku un labākas karjeras iespējas izskaidro to, kāpēc ASV joprojām piesaista vislabākos pētniekus no visas pasaules, tostarp desmitiem tūkstošus pētnieku no Savienības.

Turklāt šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu. ASV sistēmas spēja piedāvāt vairāk līdzekļu uz vienu pētnieku, labāku starpnozaru mobilitāti un saikni ar privāto sektoru, kā arī labākas karjeras iespējas izskaidro to, kāpēc ASV joprojām piesaista vislabākos pētniekus no visas pasaules, tostarp desmitiem tūkstošus pētnieku no Savienības.

1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

ERC tika izveidota, lai nodrošinātu Eiropas labākajiem pētniekiem — gan sievietēm, gan vīriešiem — resursus, kas viņiem vajadzīgi, lai varētu veiksmīgāk konkurēt pasaules līmenī, finansējot individuālas pētnieku grupas, pamatojoties uz Eiropas mēroga konkurenci. ERC darbojas autonomi, un neatkarīga Zinātniskā padome, kuras sastāvā ir zinātnieki, inženieri un stipendiāti ar visizcilāko reputāciju un zināšanām, nosaka vispārīgo zinātnisko stratēģiju un īsteno pilnas tiesības attiecībā uz lēmumiem par finansējamo pētniecības veidu. Tās ir būtiskas ERC iezīmes, kas garantē tās zinātniskās programmas efektivitāti, tās darbības un salīdzinošās izvērtēšanas procesa kvalitāti un uzticības iemantošanu zinātnieku kopienā.

ERC tika izveidota, lai nodrošinātu Eiropas labākajiem pētniekiem — gan sievietēm, gan vīriešiem — resursus, kas viņiem vajadzīgi, lai varētu veiksmīgāk konkurēt pasaules līmenī, finansējot individuālas pētnieku grupas, pamatojoties uz Eiropas mēroga konkurenci. ERC darbojas autonomi, un neatkarīga Zinātniskā padome, kuras sastāvā ir abu dzimumu un dažādu vecuma grupu zinātnieki, inženieri un stipendiāti ar visizcilāko reputāciju un zināšanām, nosaka vispārīgo zinātnisko stratēģiju un īsteno pilnas tiesības attiecībā uz lēmumiem par finansējamo pētniecības veidu. Tās ir būtiskas ERC iezīmes, kas garantē tās zinātniskās programmas efektivitāti, tās darbības un salīdzinošās izvērtēšanas procesa kvalitāti un uzticības iemantošanu zinātnieku kopienā.

ERC visā Eiropā darbojas pēc konkurences principa, tāpēc spēj piesaistīt plašāku talantu un ideju klāstu, nekā tas būtu iespējams jebkurai valstiskai struktūrai. Vislabākie pētnieki un vislabākās idejas savstarpēji konkurē. Pretendenti apzinās, ka viņiem savā darbā ir jāsasniedz visaugstākais līmenis, par kuru piešķirtā atlīdzība ir elastīgs finansējums atbilstīgi godīgas konkurences nosacījumiem neatkarīgi no vietēja mēroga trūkumiem vai valsts finansējuma pieejamības.

ERC visā Eiropā darbojas pēc konkurences principa, tāpēc spēj piesaistīt plašāku talantu un ideju klāstu, nekā tas būtu iespējams jebkurai valstiskai struktūrai. Vislabākie pētnieki un vislabākās idejas savstarpēji konkurē. Pretendenti apzinās, ka viņiem savā darbā ir jāsasniedz visaugstākais līmenis, par kuru piešķirtā atlīdzība ir elastīgs finansējums atbilstīgi godīgas konkurences nosacījumiem neatkarīgi no vietēja mēroga trūkumiem vai valsts finansējuma pieejamības.

Tāpēc ir paredzams, ka ERC finansētajai progresīvajai pētniecībai būs būtiska tieša ietekme tādā ziņā, ka tā paplašinās zināšanu robežas, radīs iespējas sasniegt jaunus un bieži vien negaidītus rezultātus zinātnē un tehnoloģijā un jaunas jomas, kurās veikt pētniecību, un tas galu galā var radīt pilnīgi jaunas idejas, kas rosinās inovāciju, uzņēmumu radošumu un atrisinās sabiedrības problēmas. Katra inovācijas ķēdes posma pamatā ir šis izcilais individuālu zinātnieku un novatorisku ideju apvienojums.

Tāpēc ir paredzams, ka ERC finansētajai progresīvajai pētniecībai būs būtiska tieša ietekme tādā ziņā, ka tā paplašinās zināšanu robežas, radīs iespējas sasniegt jaunus un bieži vien negaidītus rezultātus zinātnē un tehnoloģijā un jaunas jomas, kurās veikt pētniecību, un tas galu galā var radīt pilnīgi jaunas idejas, kas rosinās inovāciju, uzņēmumu radošumu un atrisinās sabiedrības problēmas. Piešķirot ERC stipendijas, galvenais uzsvars ir uz progresīvām idejām. Katra inovācijas ķēdes posma pamatā ir šis izcilais individuālu zinātnieku un novatorisku ideju apvienojums.

Papildus minētajam ERC ir būtiska strukturāla ietekme, radot spēcīgu stimulu Eiropas pētniecības sistēmas kvalitātes paaugstināšanai kopumā papildus tiem pētniekiem un projektiem, kurus ERC finansē tieši. ERC finansētie projekti un pētnieki izvirza skaidru un iedvesmojošu mērķi progresīvajai pētniecībai Eiropā, paplašina tās daudzveidību un palielina tās pievilcīgumu vislabākajiem pētniekiem globālā līmenī. Prestižs, ko nozīmē ERC dotāciju saņēmēju uzņemšana, un saistītais “izcilības zīmogs” pastiprina konkurenci starp Eiropas universitātēm un citām pētniecības organizācijām, lai piedāvātu vispievilcīgākos nosacījumus vislabākajiem pētniekiem. Arī valstu sistēmu un individuālu pētniecības institūtu spēja piesaistīt un uzņemt ERC dotāciju ieguvējus nosaka etalonu, kas ļauj tām novērtēt savas relatīvās priekšrocības un trūkumus un attiecīgi pārstrukturizēt savu politiku un praksi. Tāpēc ERC finansējums papildina notiekošos centienus Savienības, valstu un reģionālā līmenī, lai varētu veikt pārstrukturizēšanu, veidot spējas un attīstīt Eiropas pētniecības sistēmas maksimālu potenciālu un pievilcīgumu.

Papildus minētajam ERC ir būtiska strukturāla ietekme, radot spēcīgu stimulu Eiropas pētniecības sistēmas kvalitātes paaugstināšanai kopumā papildus tiem pētniekiem un projektiem, kurus ERC finansē tieši. ERC finansētie projekti un pētnieki izvirza skaidru un iedvesmojošu mērķi progresīvajai pētniecībai Eiropā, paplašina tās daudzveidību un palielina tās pievilcīgumu vislabākajiem pētniekiem globālā līmenī. Prestižs, ko nozīmē ERC dotāciju saņēmēju uzņemšana, un saistītais “izcilības zīmogs” pastiprina konkurenci starp Eiropas universitātēm un citām pētniecības organizācijām, lai piedāvātu vispievilcīgākos nosacījumus vislabākajiem pētniekiem. Arī valstu sistēmu un individuālu pētniecības institūtu spēja piesaistīt un uzņemt ERC dotāciju ieguvējus nosaka etalonu, kas ļauj tām novērtēt savas relatīvās priekšrocības un trūkumus un attiecīgi pārstrukturizēt savu politiku un praksi. Tāpēc ERC finansējums papildina notiekošos centienus Savienības, valstu un reģionālā līmenī, lai varētu veikt pārstrukturizēšanu, veidot spējas un attīstīt Eiropas pētniecības sistēmas maksimālu potenciālu un pievilcīgumu.

1.3. Pasākumu pamatvirzieni

1.3. Pasākumu pamatvirzieni

ERC darbības pamatuzdevums ir nodrošināt pievilcīgu ilgtermiņa finansējumu, lai atbalstītu izcilus pētniekus un pētnieku grupas fundamentālas augsta ieguvuma/ augsta riska izpētes veikšanā.

ERC darbības pamatuzdevums ir nodrošināt pievilcīgu ilgtermiņa finansējumu, lai atbalstītu izcilus pētniekus un pētnieku grupas fundamentālas augsta ieguvuma/ augsta riska izpētes veikšanā.

ERC finansējumu piešķir, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispārzināmajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pamatojoties uz kuru piešķir ERC dotācijas, ir zinātniskā izcilība. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm. ERC dotācijas var saņemt individuālas pētnieku grupas, ko veido jebkura vecuma pētnieki no jebkuras valsts pasaulē, kuri strādā Eiropā. Turklāt ERC mērķis ir veicināt veselīgu konkurenci Eiropā.

ERC finansējumu piešķir, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispārzināmajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pamatojoties uz kuru piešķir ERC dotācijas, ir zinātniskā izcilība. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm. ERC dotācijas var saņemt individuālas pētnieku grupas, ko veido jebkura vecuma pētnieki no jebkuras valsts pasaulē, kuri strādā Eiropā. ERC mērķis ir veicināt veselīgu konkurenci Eiropā, un tā centīsies nodrošināt, ka novērtēšanas procedūrās pienācīgi tiek novērsta netīša dzimumu diskriminācija.

ERC piešķir īpašu prioritāti palīdzības sniegšanai jaunajiem pētniekiem, lai viņi varētu kļūt neatkarīgi, sniedzot viņiem pienācīgu atbalstu kritiskajā posmā, kad viņi izveido vai konsolidē savu pētniecības grupu vai programmu.

ERC piešķir īpašu prioritāti palīdzības sniegšanai jaunajiem pētniekiem, lai viņi varētu kļūt neatkarīgi, sniedzot viņiem pienācīgu atbalstu kritiskajā posmā, kad viņi izveido vai konsolidē savu pētniecības grupu vai programmu. Pētnieku atgriešanos un reintegrāciju pēc ERC finansējuma perioda beigām arī drīkst atbalstīt, it īpaši saistībā ar ERA priekšsēdētāja pozīcijas shēmu.

ERC arī vajadzības gadījumā atbalsta jaunus darbības veidus zinātniskajā pasaulē, kuriem ir potenciāls radīt nozīmīgus rezultātus, un veicina savas finansētās pētniecības komerciālā un sociālā inovatīvā potenciāla izpēti.

ERC arī vajadzības gadījumā atbalsta jaunus darbības veidus zinātniskajā pasaulē, kuriem ir potenciāls radīt nozīmīgus rezultātus, un veicina savas finansētās pētniecības komerciālā un sociālā inovatīvā potenciāla izpēti.

Tāpēc ERC ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam pierādīt, ka ERC konkursos piedalās vislabākie pētnieki, ka ERC finansējums ir tieši veicinājis visaugstākās kvalitātes zinātnisko publikāciju izdošanu un novatorisku tehnoloģiju un ideju komercializāciju un izmantošanu un ka ERC ir sniegusi būtisku ieguldījumu, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgāku vidi vislabākajiem pasaules zinātniekiem. ERC mērķis jo īpaši ir būtiski palielināt Savienības īpatsvaru publikācijās, kas pieder pie 1 % pasaulē visvairāk citēto publikāciju. Turklāt tās mērķi ir arī būtiski palielināt tās finansēto izcilo pētnieku skaitu no valstīm ārpus Eiropas un ieviest konkrētus uzlabojumus institucionālajā praksē un valstu politikā, lai atbalstītu vislabākos pētniekus.

Tāpēc ERC ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam pierādīt, ka ERC konkursos piedalās vislabākie pētnieki, ka ERC finansējums ir tieši veicinājis visaugstākās kvalitātes zinātnisko publikāciju izdošanu, pētniecības rezultātus, kuriem ir augsta ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, un novatorisku tehnoloģiju un ideju komercializāciju un izmantošanu un ka ERC ir sniegusi būtisku ieguldījumu, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgāku vidi vislabākajiem pasaules zinātniekiem. ERC mērķis jo īpaši ir būtiski palielināt Savienības īpatsvaru publikācijās, kas pieder pie 1 % pasaulē visvairāk citēto publikāciju. Turklāt tās mērķi ir arī palielināt tās finansēto izcilo pētnieku skaitu no valstīm ārpus Eiropas, tostarp palielināt izcilo pētnieču skaitu, un ieviest konkrētus uzlabojumus institucionālajā praksē un valstu politikā, lai atbalstītu vislabākos pētniekus. ERC dalās pieredzē un paraugpraksē ar reģionālām un valstu pētniecības finansēšanas aģentūrām, lai veicinātu atbalstu izciliem pētniekiem. Turklāt ERC turpina palielināt savu programmu pamanāmību, lai piesaistītu izcilus pētniekus.

ERC Zinātniskā padome nepārtraukti uzrauga ERC darbības un izvērtē, kā vislabāk sasniegt savus mērķus, izmantojot dotāciju shēmas, kurās īpaši uzsver skaidrību, stabilitāti un vienkāršību gan pretendentiem, gan arī to īstenošanā un pārvaldībā, un kā vajadzības gadījumā reaģēt uz jaunām vajadzībām. Tā cenšas uzturēt un pilnveidot ERC pasaules līmeņa salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, kuras pamatā ir pārredzama, taisnīga un objektīva priekšlikumu izskatīšana, lai tā varētu apzināt daudzsološu zinātnisko izcilību un talantu neatkarīgi no pētnieka dzimuma, tautības vai vecuma. Visbeidzot, ERC turpina veikt savus stratēģiskos pētījumus, lai sagatavotos saviem pasākumiem un atbalstītu tos, uzturēs ciešu saziņu ar zinātnieku kopienu un citām ieinteresētajām personām un centīsies ar saviem pasākumiem papildināt pētniecību, ko veic citos līmeņos.

ERC Zinātniskā padome nepārtraukti uzrauga ERC darbības un vērtēšanas procedūras un izvērtē, kā vislabāk sasniegt savus mērķus, izmantojot dotāciju shēmas, kurās īpaši uzsver efektivitāti, skaidrību, stabilitāti un vienkāršību gan pretendentiem, gan arī to īstenošanā un pārvaldībā, un kā vajadzības gadījumā reaģēt uz jaunām vajadzībām. Tā cenšas uzturēt un pilnveidot ERC pasaules līmeņa salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, kura nodrošina pārredzamu, taisnīgu un objektīvu priekšlikumu izskatīšanu, lai tā varētu apzināt daudzsološu zinātnisko izcilību, progresīvas idejas un talantu neatkarīgi no pētnieka dzimuma, tautības, iestādes, kurā tas darbojas, vai vecuma. ERC turpina veikt savus stratēģiskos pētījumus, lai sagatavotos saviem pasākumiem un atbalstītu tos, uzturēs ciešu saziņu ar zinātnieku kopienu un citām ieinteresētajām personām un centīsies ar saviem pasākumiem papildināt pētniecību, ko veic citos līmeņos, izvairoties no citu pētniecības darbību dublēšanas.

 

ERC nodrošinās pārredzamību, darot zinātniskajai kopienai un sabiedrībai zināmas savas darbības un to rezultātus, un apkopos un aktualizēs datus no finansētajiem projektiem.

Grozījums Nr.  118

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 2. punkts – virsraksts – 2.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Nākotnes un jaunās tehnoloģijas (NJT)

2. Nākotnes un jaunās zinātnes un tehnoloģijas (NJZT)

Konkrētais mērķis ir veicināt pilnīgi jaunu tehnoloģiju izstrādi, izpētot jaunas un augsta riska idejas, kuru pamatā ir zinātnes pamatatziņas. Nodrošinot elastīgu atbalstu uz mērķi un sadarbību vērstai starpdisciplīnu pētniecībai dažādā mērogā un ieviešot novatorisku pētniecības praksi, mērķis ir apzināt un īstenot iespējas radīt ilgtermiņa ieguvumu pilsoņiem, ekonomikai un sabiedrībai.

Konkrētaus mērķis ir veicināt progresīvo pētniecību, tostarp pilnīgi jaunu tehnoloģiju izstrādi un augsta riska ideju rašanos, kurām ir potenciāls pavērt jaunus apvāršņus Eiropas zinātnei un tehnoloģijai. Nodrošinot elastīgu atbalstu uz mērķi un sadarbību vērstai starpdisciplīnu pētniecībai dažādā mērogā un ieviešot novatorisku pētniecības praksi, mērķis ir apzināt un īstenot iespējas radīt ilgtermiņa ieguvumu pilsoņiem, ekonomikai un sabiedrībai. Pārdomātas specializācijas platformām šajā jomā ir galvenā loma, īpaši attiecībā uz tīklu veidošanu, informācijas apmaiņu, sadraudzības shēmām un atbalstu pētniecības un inovāciju politikas virzieniem.

 

NJZT veicina izcilību ar kopīgiem projektiem, koncentrējoties uz progresīvu pētniecību nākotnē un jaunām zinātnes un tehnoloģijas iespējām. Aptverot visu kopīgās progresīvās pētniecības jomu no pamata progresīvās zinātnes līdz tehnoloģiju progresīvajai izstrādei un veicinot sadarbību pāri robežām no ļoti agrīniem pētniecības posmiem un turpmāk, NJZT sniedz Savienības pievienoto vērtību modernās pētniecības jomā un palīdz izveidot izcilas pētniecības kopīgo kritisko masu visā Eiropā.

NJT veicina pētniecību ārpus zināmās, pieņemtās un plaši lietotās zinātniskās izpētes robežām un rosina radošu un izdomas bagātu domāšanu, lai atklātu daudzsološus veidus, kā izstrādāt spēcīgas, jaunas tehnoloģijas, no kurām dažas varētu attīstīties un kļūt par tehnoloģiskām un intelektuālām paradigmām nākamajām desmitgadēm. NJT veicina centienus maza mēroga pētniecības iespēju īstenošanā visās jomās, tostarp arī jaunu virzienu atklāšanu un sarežģītu zinātnes un tehnoloģiju (ZT) problēmu risināšanu, kam nepieciešama programmu apvienošanās un sadarbība visā Eiropā un ārpus tās. Šāda pieeja ir vērsta uz izcilību un aptver arī pirmskonkurences posma ideju izpēti tehnoloģiju nākotnes veidošanai, dodot sabiedrībai iespēju gūt labumu no daudzdisciplīnu pētniecības sadarbības pasākumiem, kuri jāīsteno Eiropas līmenī, izveidojot saikni starp pētniecību, kuru virza zinātne, un pētniecību, kuru virza sabiedrības problēmas vai rūpniecības konkurētspēja.

NJZT veicina pētniecību ārpus zināmās, pieņemtās un plaši lietotās zinātniskās izpētes robežām un rosina radošu un izdomas bagātu domāšanu, lai atklātu daudzsološus veidus, kā izstrādāt spēcīgas, jaunas tehnoloģijas, no kurām dažas varētu attīstīties un kļūt par tehnoloģiskām un intelektuālām paradigmām nākamajām desmitgadēm. NJZT veicina centienus maza mēroga pētniecības iespēju īstenošanā visās jomās, tostarp arī jaunu virzienu atklāšanu un sarežģītu zinātnes un tehnoloģiju (ZT) problēmu risināšanu, kam nepieciešama programmu apvienošanās un sadarbība visā Eiropā un ārpus tās. Šāda pieeja ir vērsta uz izcilību un aptver arī pirmskonkurences posma ideju izpēti tehnoloģiju nākotnes veidošanai, dodot sabiedrībai iespēju gūt labumu no daudzdisciplīnu pētniecības sadarbības pasākumiem, kuri jāīsteno Eiropas līmenī, izveidojot saikni starp pētniecību, kuru virza zinātne, un pētniecību, kuru virza sabiedrības mērķi un problēmas vai rūpniecības konkurētspēja.

Grozījums Nr.  119

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Revolucionāri sasniegumi, kuriem ir transformējoša ietekme, arvien biežāk notiek, paļaujoties uz intensīvu sadarbību starp zinātnes un tehnoloģijas disciplīnām (piemēram, informāciju un komunikāciju, bioloģiju, ķīmiju, Zemes sistēmas zinātnes, materiālzinātni, neirozinātni un kognitīvo zinātni, sociālajām zinātnēm vai ekonomiku) un mākslu un humanitārajām zinātnēm. Tam ir vajadzīga ne vien izcilība zinātnē un tehnoloģijā, bet arī jauna attieksme un novatoriska mijiedarbība starp ļoti dažādiem pētniecībā iesaistītiem dalībniekiem.

Revolucionāri sasniegumi, kuriem ir transformējoša ietekme, arvien biežāk notiek, paļaujoties uz intensīvu sadarbību starp zinātnes un tehnoloģijas disciplīnām (piemēram, informāciju un komunikāciju, bioloģiju, bioinženieriju un robotiku, ķīmiju, fiziku, matemātiku, modelēšanu medicīnā, Zemes sistēmas zinātnēm, materiālzinātni, neirozinātni un kognitīvo zinātni, sociālajām zinātnēm vai ekonomiku) un mākslu un humanitārajām zinātnēm. Tam ir vajadzīga ne vien izcilība zinātnē un tehnoloģijā, bet arī jauna attieksme un novatoriska mijiedarbība starp ļoti dažādiem pētniecībā iesaistītiem dalībniekiem.

Lai gan dažas idejas var attīstīt nelielā mērogā, citas var būt tik sarežģītas, ka to īstenošanai ir nepieciešams apvienot centienus plašā mērogā un ievērojami ilgā laikposmā. To ir atzinusi lielākā daļa pasaules ekonomiku, un pasaulē arvien palielinās konkurence tādu augstākā zinātnes līmeņa jauno tehnoloģisko iespēju apzināšanā un īstenošanā, kurām ir būtiska ietekme uz inovāciju un sabiedrisku labumu. Lai šie darbības veidi būtu efektīvi, tie ir steidzīgi jāizvērš līdz plašam mērogam, apvienojot programmas Eiropas, valsts un reģionālā līmenī kopīgu mērķu sasniegšanai, lai radītu kritisko masu, veicinātu sinerģiju un sasniegtu optimālu sviras efektu.

Lai gan dažas idejas var attīstīt nelielā mērogā, citas var būt tik sarežģītas, ka to īstenošanai ir nepieciešams apvienot centienus plašā mērogā un ievērojami ilgā laikposmā. To ir atzinusi lielākā daļa pasaules ekonomiku, un pasaulē arvien palielinās konkurence tādu augstākā zinātnes līmeņa jauno tehnoloģisko iespēju apzināšanā un īstenošanā, kurām ir būtiska ietekme uz inovāciju un sabiedrisku labumu. Lai šie darbības veidi būtu efektīvi, tie ir profesionāli jāpārvalda un steidzīgi jāizvērš līdz plašam mērogam, apvienojot programmas Eiropas, valsts un reģionālā līmenī kopīgu mērķu sasniegšanai, lai radītu kritisko masu, veicinātu sinerģiju un sasniegtu optimālu sviras efektu.

NJT programma aptver visu zinātniskās inovācijas klāstu — tikko izstrādātu un “trauslu” ideju augšupēju, neliela mēroga izpēti agrīnā posmā, jaunu pētniecības un inovācijas kopienu veidošanu jaunās, mainīgās pētniecības jomās un plašas un apvienotas pētniecības ierosmes, ko strukturē atbilstoši pētniecības programmai, kuras mērķis ir sasniegt vērienīgus un augstus mērķus. Katram no šiem trim iesaistīšanās līmeņiem ir tam raksturīga īpaša vērtība, un tajā pašā laikā tie ir savstarpēji papildinoši un sinerģiski. Piemēram, neliela mēroga izpētē var atklāties nepieciešamība attīstīt jaunus virzienus, pamatojoties uz kuriem galu galā var tikt ieviesta plaša mēroga un pēc plāna īstenota intervence. Tie piesaista ļoti daudzus un dažādus pētniecības dalībniekus, tostarp jaunus pētniekus un MVU, kuros ir augsta pētniecības intensitāte, kā arī ieinteresēto personu kopienas (pilsonisko sabiedrību, politikas veidotājus, rūpniecību un sabiedriskos pētniekus), kuras, tām strukturējoties, attīstoties un iemantojot sev raksturīgās iezīmes, koncentrē uz noteiktām pētniecības programmām.

NJZT programma aptver visu zinātniskās inovācijas klāstu — tikko izstrādātu un “trauslu” ideju augšupēju, neliela mēroga izpēti agrīnā posmā, jaunu pētniecības un inovācijas kopienu veidošanu jaunās, mainīgās pētniecības jomās un plašas un apvienotas pētniecības ierosmes, ko strukturē atbilstoši pētniecības programmai, kuras mērķis ir sasniegt vērienīgus un augstus mērķus. Katram no šiem trim iesaistīšanās līmeņiem ir tam raksturīga īpaša vērtība, un tajā pašā laikā tie ir savstarpēji papildinoši un sinerģiski. Piemēram, neliela mēroga izpētē var atklāties nepieciešamība attīstīt jaunus virzienus, pamatojoties uz kuriem galu galā var tikt ieviesta plaša mēroga un pēc plāna īstenota intervence. Tie piesaista ļoti daudzus un dažādus pētniecības dalībniekus, tostarp jaunus pētniekus un MVU, kuros ir augsta pētniecības intensitāte, kā arī ieinteresēto personu kopienas (pilsonisko sabiedrību, politikas veidotājus, rūpniecību un sabiedriskos pētniekus), kuras, tām strukturējoties, attīstoties un iemantojot sev raksturīgās iezīmes, koncentrē uz noteiktām attīstībā esošām pētniecības programmām.

Grozījums Nr.  120

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai gan NJT programmas mērķis ir būt teorētiskai, transformējošai un neparastai, tās pasākumos ievēro atšķirīgu loģiku, sākot no pilnībā atvērtas līdz tādai, kurā dažādos līmeņos tiek strukturētas tēmas, kopienas un finansējums.

Lai gan NJZT programmas mērķis ir būt teorētiskai, transformējošai un neparastai, tās pasākumos ievēro atšķirīgu loģiku, sākot no pilnībā atvērtas līdz tādai, kurā dažādos līmeņos tiek strukturētas tēmas, kopienas un finansējums.

Pasākumos tiek konkretizēta dažāda loģika darbībai attiecīgajā mērogā, apzinoties un izmantojot iespējas nodrošināt ilgtermiņa ieguvumu pilsoņiem, ekonomikai un sabiedrībai:

 

(a) veicinot novatoriskas idejas (“atvērtās NJT”), NJT atbalsta tikko aizsāktu zinātnisko un tehnoloģisko pētniecību, izpētot jaunus pamatus pilnīgi jaunām nākotnes tehnoloģijām, apstrīdot pašreizējās paradigmas un riskējot iesaistīties neizpētītās jomās. Augšupvērsts atlases process, kas ir plaši pieejams jebkurām pētniecības idejām, veido mērķtiecīgu projektu daudzveidīgu portfeli. Galvenais uzdevums ir daudzsološu jaunu jomu, norišu un tendenču agrīna atklāšana apvienojumā ar tādu jaunu pētniecības un inovācijas dalībnieku piesaistīšanu, kuriem ir augsts potenciāls;

(a) veicinot novatoriskas idejas (“atvērtās NJZT”), NJT atbalsta tikko aizsāktu zinātnisko un tehnoloģisko pētniecību, izpētot jaunus pamatus pilnīgi jaunām nākotnes tehnoloģijām, apstrīdot pašreizējās paradigmas un riskējot iesaistīties neizpētītās jomās. Augšupvērsts atlases process, kas ir plaši pieejams jebkurām pētniecības idejām, veido mērķtiecīgu projektu daudzveidīgu portfeli. Galvenais uzdevums ir daudzsološu jaunu jomu, norišu un tendenču agrīna atklāšana apvienojumā ar tādu jaunu pētniecības un inovācijas dalībnieku piesaistīšanu, kuriem ir augsts potenciāls;

(b) rūpējoties par jauniem virzieniem un kopienām (“proaktīvās NJT”), NJT pievēršas vairākiem daudzsološiem pētniecības virzieniem ar iespēju radīt tādu savstarpēji saistītu projektu kritisko masu, kuri kopā veido plašu un daudzveidīgu bāzi dažādu jomu izpētei un apvieno zināšanas Eiropas mērogā;

(b) rūpējoties par jauniem virzieniem un kopienām ("proaktīvās NJZT"), NJZTciešā saistībā ar sabiedrības problēmām un rūpniecības tehnoloģiskajiem jautājumiem — pievēršas vairākiem daudzsološiem pētniecības virzieniem ar iespēju radīt tādu savstarpēji saistītu projektu kritisko masu, kuri kopā veido plašu un daudzveidīgu bāzi dažādu jomu izpētei un apvieno zināšanas Eiropas mērogā;

 

(c) risinot īpaši aktuālas starpdisciplīnu ZT problēmas (“NJT pamatiniciatīvas”), NJT atbalsta vērienīgu plaša mēroga zinātnisko pētniecību, kuras mērķis ir sasniegt būtiskus zinātniskus pavērsienus. Šādu darbību vajadzībām tiks veikta Eiropas un valstu programmu pielāgošana. Zinātnes sasniegumiem vajadzētu radīt stabilu un plašu pamatu nākotnes tehnoloģiju inovācijai un ekonomiskai izmantošanai dažādās jomās, kā arī jaunus ieguvumus sabiedrībai.

(c) risinot īpaši aktuālas starpdisciplīnu ZT problēmas (“NJZT pamatiniciatīvas”), NJT atbalsta vērienīgu plaša mēroga zinātnisko pētniecību, kuras mērķis ir sasniegt būtiskus zinātniskus un tehnoloģiskus pavērsienus. Šādu darbību vajadzībām tiks veikta Eiropas, valstu un reģionālo programmu pielāgošana. Zinātnes sasniegumiem vajadzētu radīt stabilu un plašu pamatu nākotnes tehnoloģiju inovācijai un ekonomiskai izmantošanai dažādās jomās, kā arī jaunus ieguvumus sabiedrībai.

Attiecībā uz katru pasākumu nosaka vispiemērotāko atvērtības un mainīgās tēmu, kopienu un finansējuma strukturēšanas pakāpes apvienojumu, lai optimāli sasniegtu izvirzītos mērķus.

 

 

Vairāk nekā puse NJZT resursu tiks atvēlēta augšupējiem, koordinētiem un progresīviem pētījumiem visās jomās.

 

Visu NJZT projektu novērtēšana notiks, tikai ievērojot stingrus zinātniskās un tehnoloģiskās izcilības kritērijus.

Grozījums Nr.  121

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 3. punkts – virsraksts – 3.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības

3. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības

3.1. Konkrētais mērķis

3.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas intelektuālā kapitāla optimālu attīstību un dinamisku izmantošanu, lai radītu jaunas prasmes un inovāciju, un tādējādi maksimāli izmantot minētā kapitāla potenciālu visās nozarēs un reģionos.

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas pētniecības un inovāciju nozares cilvēkresursu optimālu attīstību un dinamisku izmantošanu, lai izstrādātu un nodotu jaunas prasmes un radītu jaunas zināšanas un inovāciju, un tādējādi maksimāli izmantot minēto resursu potenciālu visās nozarēs un reģionos.

Atbilstoši apmācīti, dinamiski un radoši pētnieki ir ļoti svarīgs “izejmateriāls” vislabākajai zinātnei un visproduktīvākajai pētnieciskajai inovācijai.

Atbilstoši apmācīti, dinamiski un radoši pētnieki ir ļoti svarīgs “izejmateriāls” vislabākajai zinātnei un visproduktīvākajai pētnieciskajai inovācijai.

Lai gan Eiropa uzņem plašu un daudzveidīgu prasmīgu cilvēkresursu kopumu pētniecībā un inovācijā, tas ir pastāvīgi jāpapildina, jāuzlabo un jāpielāgo strauji mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Pašlaik tikai 46 % no šā cilvēkresursu kopuma darbojas uzņēmējdarbības nozarē — tas ir daudz mazāk nekā Eiropas galvenajās konkurentvalstīs, piemēram, 69 % Ķīnā, 73 % Japānā un 80 % Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt demogrāfiskie faktori liecina, ka nākamajos dažos gados nesamērīgs skaits pētnieku sasniegs pensionēšanās vecumu. Šis apstāklis apvienojumā ar nepieciešamību pēc daudz lielāka augsti kvalificētu pētnieku skaita, ņemot vērā, ka pētniecības intensitāte Eiropas ekonomikā palielinās, būs viena no galvenajām problēmām, kas būs jārisina Eiropas izglītības, pētniecības un inovācijas sistēmām nākamajos gados.

Lai gan Eiropa uzņem plašu un daudzveidīgu prasmīgu cilvēkresursu kopumu pētniecībā un inovācijā, tas ir pastāvīgi jāpapildina, jāuzlabo un jāpielāgo strauji mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Pašlaik tikai 46 % no šā cilvēkresursu kopuma darbojas uzņēmējdarbības nozarē — tas ir daudz mazāk nekā Eiropas galvenajās konkurentvalstīs, piemēram, 69 % Ķīnā, 73 % Japānā un 80 % Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt demogrāfiskie faktori liecina, ka nākamajos dažos gados nesamērīgs skaits pētnieku sasniegs pensionēšanās vecumu. Šis apstāklis apvienojumā ar nepieciešamību pēc daudz lielāka augsti kvalificētu pētnieku skaita, ņemot vērā, ka pētniecības intensitāte Eiropas ekonomikā palielinās, būs viena no galvenajām problēmām, kas būs jārisina Eiropas izglītības, pētniecības un inovācijas sistēmām nākamajos gados.

Vajadzīgā reforma ir jāsāk jau pētnieku karjeras sākotnējos posmos un jāturpina to doktora studiju vai pielīdzināmās pēcdiploma apmācības laikā. Eiropai ir jāizstrādā mūsdienīgas, novatoriskas apmācību sistēmas, ņemot vērā pētniecības un inovācijas prasības, kas ir īpaši konkurējošas un arvien vairāk sāk aptvert vairākas disciplīnas. Lai nodrošinātu pētniekiem inovācijas prasmes, kuru nepieciešamību nosaka nākotnes darbavietas, būs vajadzīga aktīva uzņēmumu, tostarp MVU, un citu sociālekonomisko dalībnieku aktīva iesaistīšanās. Svarīgs uzdevums būs arī būtiski uzlabot pētnieku mobilitāti, jo pašlaik tā joprojām ir pieticīgā līmenī; 2008. gadā tikai 7 % Eiropas doktora grāda kandidātu apguva apmācību citā dalībvalstī, bet mērķis ir līdz 2030. gadam šo īpatsvaru palielināt līdz 20 %.

Vajadzīgā reforma ir jāsāk jau pētnieku karjeras sākotnējos posmos un jāturpina to doktora studiju vai pielīdzināmās pēcdiploma apmācības laikā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tādām darbaudzināšanas shēmām, kas stimulē zināšanu, pieredzes un tīklos izveidoto kontaktu nodošanu. Eiropai ir jāizstrādā mūsdienīgas, novatoriskas apmācību sistēmas, ņemot vērā pētniecības un inovācijas prasības, kas ir īpaši konkurējošas un arvien vairāk sāk aptvert vairākas disciplīnas. Lai nodrošinātu pētniekiem transversālas inovācijas un uzņēmējdarbības prasmes, kuru nepieciešamību nosaka nākotnes darbavietas, un stimulētu viņus apsvērt karjeras iespējas ražošanā vai pašos novatoriskākajos uzņēmumos, būs vajadzīga aktīva uzņēmumu, tostarp MVU, un citu sociālekonomisko dalībnieku aktīva iesaistīšanās. Svarīgs uzdevums būs arī būtiski uzlabot pētnieku mobilitāti, jo pašlaik tā joprojām ir pieticīgā līmenī; 2008. gadā tikai 7 % Eiropas doktora grāda kandidātu apguva apmācību citā dalībvalstī, bet mērķis ir līdz 2030. gadam šo īpatsvaru palielināt līdz 20 %.

 

Zinātnieku mobilitātes palielināšana un to iestāžu resursu stiprināšana, kas piesaista zinātniekus no citām dalībvalstīm, stimulēs izcilības centru veidošanos visā Savienībā.

Šī reforma ir jāturpina katrā pētnieku karjeras posmā. Ļoti svarīgi ir palielināt pētnieku mobilitāti visos līmeņos, tostarp to pētnieku mobilitāti, kuri atrodas savas karjeras vidusposmā, ne vien starp valstīm, bet arī starp publisko un privāto sektoru. Tas rada spēcīgu stimulu mācīties un attīstīt jaunas prasmes. Tas arī ir galvenais faktors starpvalstu sadarbībā starp akadēmiķiem, pētniecības centriem un rūpniecības nozari. Cilvēciskais faktors ir pamats atbilstošai sadarbībai, kas ir galvenais faktors virzībā uz tādas novatoriskas un radošas Eiropas veidošanu, kura spēj risināt sabiedrības problēmas, un tam ir galvenā nozīme, lai varētu pārvarēt valstu politikas sadrumstalotību. Lai Eiropa varētu atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi un risināt sabiedrības problēmas, svarīga nozīme ir sadarbībai un zināšanu apmaiņai, izmantojot individuālu mobilitāti visos karjeras posmos un augsti kvalificēta zinātniskā un inovācijas jomas personāla apmaiņu.

Šī reforma ir jāturpina katrā pētnieku karjeras posmā. Ļoti svarīgi ir palielināt pētnieku mobilitāti visos līmeņos, tostarp to pētnieku mobilitāti, kuri atrodas savas karjeras vidusposmā, ne vien starp valstīm, bet arī starp publisko un privāto sektoru. Tas rada spēcīgu stimulu mācīties un attīstīt jaunas prasmes. Tas arī ir galvenais faktors starpvalstu sadarbībā starp akadēmiķiem, pētniecības centriem un rūpniecības nozari. Cilvēciskais faktors ir pamats atbilstošai sadarbībai, kas ir galvenais faktors virzībā uz tādas novatoriskas un radošas Eiropas veidošanu, kura spēj risināt sabiedrības problēmas, un tam ir galvenā nozīme, lai varētu pārvarēt valstu politikas sadrumstalotību. Lai Eiropa varētu izlīdzināt iekšējās atšķirības pētniecības un inovācijas jaudas ziņā, atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi un risināt sabiedrības problēmas, svarīga nozīme ir pieejamiem pētniecības rezultātiem un sadarbībai un zināšanu apmaiņai, izmantojot individuālu mobilitāti visos karjeras posmos un augsti kvalificēta zinātniskā un inovācijas jomas personāla apmaiņu.

 

Šādi pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” būtu jāveicina arī sadarbība starp Eiropas pētniekiem, jo tiek ieviesta pētniecības kuponu shēma, kas paredz, ka pētniecības finansējumu, kas pētniekam piešķirt, viņš var izmantot, arī pārvietojoties starp dažādu dalībvalstu universitātēm, tā sniedzot ieguldījumu izcilības centros, neatkarīgās augstskolās un lielākā pētnieku mobilitātē;

 

Mobilitātes programmas efektīvi nodrošinās vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm un ietvers īpašus pasākumus, lai novērstu šķēršļus sieviešu mobilitātei.

Lai Eiropa neatpaliktu no tās konkurentiem pētniecībā un inovācijā, tai ir jāpiesaista vairāk jaunu sieviešu un vīriešu karjeras uzsākšanai pētniecībā un jārada īpaši pievilcīgas iespējas un vide pētniecībai un inovācijai. Vistalantīgākajiem speciālistiem no Eiropas un citām valstīm būtu jāuzskata Eiropa par visvēlamāko vietu, kur strādāt. Svarīgi aspekti, kuru ievērošana ir konsekventi jānodrošina visā Eiropā, ir dzimumu līdztiesība, augstas kvalitātes un uzticama nodarbinātība un darba apstākļi, kā arī atzīšana.

Lai Eiropa neatpaliktu no tās konkurentiem pētniecībā un inovācijā, tai ir jāpiesaista vairāk jaunu sieviešu un vīriešu karjeras uzsākšanai pētniecībā un jārada īpaši pievilcīgas iespējas un vide pētniecībai un inovācijai. Vistalantīgākajiem speciālistiem no Eiropas un citām valstīm būtu jāuzskata Eiropa par visvēlamāko vietu, kur strādāt. Svarīgi aspekti, kuru ievērošana ir konsekventi jānodrošina visā Eiropā, ir dzimumu līdztiesība, augstas kvalitātes un uzticama nodarbinātība un darba apstākļi, kā arī atzīšana.

Grozījums Nr.  122

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

3.2 Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Šo problēmu nevarēs atrisināt, nedz izmantojot tikai Savienības finansējumu, nedz dalībvalstis vienas pašas. Lai gan dalībvalstis ir ieviesušas reformas, lai uzlabotu savas augstākās izglītības iestādes un modernizētu savas apmācību sistēmas, progress Eiropā joprojām ir nevienmērīgs, ar būtiskām atšķirībām starp dalībvalstīm. Kopumā zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība starp valsts un privāto sektoru Eiropā joprojām pārsvarā ir nepietiekama. Tas pats attiecas uz dzimumu līdztiesību un centieniem piesaistīt studentus un pētniekus no valstīm ārpus ERA. Pašlaik apmēram 20 % doktora kandidātu Savienībā ir trešo valstu pilsoņi, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs apmēram 35 % doktora kandidātu ir no ārvalstīm. Lai paātrinātu šīs izmaiņas, vajadzīga stratēģiska Savienības līmeņa pieeja, kas pārsniedz valstu robežas. Savienības finansējumam ir ļoti svarīga nozīme nepieciešamo strukturālo reformu stimulēšanā un veicināšanā.

Šo problēmu nevarēs atrisināt, nedz izmantojot tikai Savienības finansējumu, nedz dalībvalstis vienas pašas. Lai gan dalībvalstis ir ieviesušas reformas, lai uzlabotu savas augstākās izglītības iestādes un modernizētu savas apmācību sistēmas, progress Eiropā joprojām ir nevienmērīgs, ar būtiskām atšķirībām starp dalībvalstīm. Kopumā zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība starp valsts un privāto sektoru Eiropā joprojām pārsvarā ir nepietiekama. Tas pats attiecas uz dzimumu līdztiesību un centieniem piesaistīt studentus un pētniekus no valstīm ārpus ERA. Pašlaik apmēram 20 % doktora kandidātu Savienībā ir trešo valstu pilsoņi, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs apmēram 35 % doktora kandidātu ir no ārvalstīm. Lai paātrinātu šīs izmaiņas, vajadzīga stratēģiska Savienības līmeņa pieeja, kas pārsniedz valstu robežas. Savienības finansējumam ir ļoti svarīga nozīme nepieciešamo strukturālo reformu stimulēšanā un veicināšanā.

Marijas Kirī vārdā nosaukto Eiropas darbību jomā ir panākts ievērojams progress gan starpvalstu, gan starpnozaru mobilitātes veicināšanā un pētnieka karjeras pieejamības veicināšanā Eiropas un starptautiskā līmenī, piedāvājot izcilus nodarbinātības un darba apstākļus atbilstoši Eiropas Pētnieku hartai un Kodeksam. Šiem pasākumiem dalībvalstīs nav ekvivalenta to mēroga un apjoma, finansējuma, starptautiskā rakstura un zināšanu radīšanas un nodošanas ziņā. Tie ir nostiprinājuši to iestāžu resursus, kuras spēj starptautiski piesaistīt pētniekus, un tādējādi arī veicinājuši izcilības centru izplatību visā Savienībā. Tie ir kalpojuši par galveno paraugu, kam ir izteikta strukturējoša ietekme, izplatot savu paraugpraksi valstu līmenī. Marijas Kirī vārdā nosaukto pasākumu augšupējā pieeja ir arī ļāvusi lielam šo iestāžu skaitam nodrošināt apmācību un prasmju pilnveidošanu jaunai pētnieku paaudzei, kas spēj risināt sabiedrības problēmas.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto Eiropas darbību jomā ir panākts ievērojams progress gan starpvalstu, gan starpnozaru mobilitātes veicināšanā un pētnieka karjeras pieejamības veicināšanā Eiropas un starptautiskā līmenī, piedāvājot izcilus nodarbinātības un darba apstākļus atbilstoši Eiropas Pētnieku hartai un Kodeksam. Šiem pasākumiem dalībvalstīs nav ekvivalenta to mēroga un apjoma, finansējuma, starptautiskā rakstura un zināšanu radīšanas un nodošanas ziņā. Tie ir nostiprinājuši to iestāžu resursus, kuras spēj starptautiski piesaistīt pētniekus, un tādējādi arī veicinājuši izcilības centru izplatību visā Savienībā. Tie ir kalpojuši par galveno paraugu, kam ir izteikta strukturējoša ietekme, izplatot savu paraugpraksi valstu līmenī. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto pasākumu augšupējā pieeja ir arī ļāvusi lielam šo iestāžu skaitam nodrošināt apmācību un prasmju pilnveidošanu jaunai pētnieku paaudzei, kas spēj risināt sabiedrības problēmas.

Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību turpmāka attīstīšana sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības ar savu Eiropas mēroga uz konkurenci balstīto finansēšanas struktūru rosinās jaunus, radošus un novatoriskus apmācības veidus, piemēram, lietišķas ievirzes doktorantūra, iesaistot izglītības, pētniecības un inovācijas jomas pārstāvjus, kuriem būs globāli jākonkurē par izcilības reputāciju. Nodrošinot Savienības finansējumu vislabākajām pētniecības un mācību programmām atbilstoši novatoriskas doktoru apmācības principiem Eiropā, šīs darbības arī veicinās plašāku izplatīšanu un izmantošanu un sekmēs virzību uz doktoru strukturētāku apmācību.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību turpmāka attīstīšana sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības ar savu Eiropas mēroga uz konkurenci balstīto finansēšanas struktūru rosinās jaunus, radošus un novatoriskus apmācības veidus, piemēram, kopīgas vai daudzējādas mācību programmas doktora grāda iegūšanai, lietišķas ievirzes doktora grādi, iesaistot izglītības, pētniecības un inovācijas jomas pārstāvjus, kuriem būs globāli jākonkurē par izcilības reputāciju. Nodrošinot Savienības finansējumu vislabākajām pētniecības un mācību programmām atbilstoši novatoriskas doktoru apmācības principiem Eiropā, šīs darbības arī veicinās plašāku izplatīšanu un izmantošanu un sekmēs virzību uz doktoru strukturētāku apmācību.

Arī Marijas Kirī stipendiju darbības joma tiks paplašināta, aptverot pieredzējušu pētnieku un inženieru pagaidu mobilitāti no valsts iestādēm uz privāto sektoru un otrādi, tādējādi rosinot un atbalstot universitātes, pētniecības centrus un uzņēmumus to savstarpējai sadarbībai Eiropas un starptautiskā mērogā. Ar to vispāratzītās, pārredzamās un taisnīgās izvērtēšanas sistēmas starpniecību Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības ļaus apzināt izcilus talantus pētniecībā un inovācijā, rīkojot starptautiskus konkursus, kas piešķir prestižu, un tādējādi motivēt pētniekus turpināt savu karjeru Eiropā.

Arī Marijas Sklodovskas-Kirī stipendiju darbības joma tiks paplašināta, aptverot pētnieku iesācēju un pieredzējušu pētnieku, kā arī inženieru pagaidu mobilitāti no valsts iestādēm uz privāto sektoru un otrādi, tādējādi rosinot un atbalstot universitātes, pētniecības centrus un uzņēmumus to savstarpējai sadarbībai Eiropas un starptautiskā mērogā. Ar to vispāratzītās, pārredzamās un taisnīgās izvērtēšanas sistēmas starpniecību Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības ļaus apzināt izcilus talantus pētniecībā un inovācijā, rīkojot starptautiskus konkursus, kas piešķir prestižu, un tādējādi motivēt pētniekus turpināt savu karjeru Eiropā.

Sabiedrības problēmas, kas jārisina augsti kvalificētiem pētniekiem un inovācijas jomas personālam, nav tikai Eiropas problēma. Tās ir starptautiska mēroga problēmas, kas turklāt ir ļoti sarežģītas un plašas. Vislabākajiem pētniekiem Eiropā un pasaulē ir jāsadarbojas starp dažādām valstīm, nozarēm un disciplīnām. Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām šajā ziņā būs ļoti būtiska nozīme, jo tās atbalstīs personāla apmaiņu, tādējādi veicinot uz sadarbību vērstu domāšanu ar starptautiskā un starpnozaru līmenī notiekošas zināšanu apmaiņas starpniecību, kam ir ļoti svarīga nozīme atvērtas inovācijas nodrošināšanā.

Sabiedrības problēmas, kas jārisina augsti kvalificētiem pētniekiem un inovācijas jomas personālam, nav tikai Eiropas problēma. Tās ir starptautiska mēroga problēmas, kas turklāt ir ļoti sarežģītas un plašas. Vislabākajiem pētniekiem Eiropā un pasaulē ir jāsadarbojas starp dažādām valstīm, nozarēm un disciplīnām. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām šajā ziņā būs ļoti būtiska nozīme, jo tās atbalstīs personāla apmaiņu, tādējādi veicinot uz sadarbību vērstu domāšanu ar starptautiskā un starpnozaru līmenī notiekošas zināšanu apmaiņas starpniecību, kam ir ļoti svarīga nozīme atvērtas inovācijas nodrošināšanā.

Eiropas talantu kolektīva palielināšanā izšķiroša nozīme būs Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību līdzfinansējuma mehānisma paplašināšanai. Savienības rīcības skaitliskā un strukturālā ietekme palielināsies, līdzsvarojot reģionālu, valsts, starptautisku un privātu finansējumu, lai radītu jaunas programmas un notiekošās programmas padarītu pieejamas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Šāds mehānisms nostiprinās ciešāku saikni starp valstu un Savienības līmenī īstenotiem pētniecības un izglītības centieniem.

Eiropas talantu kolektīva palielināšanā izšķiroša nozīme būs Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību līdzfinansējuma mehānisma paplašināšanai. Savienības rīcības skaitliskā un strukturālā ietekme palielināsies, līdzsvarojot reģionālu, valsts, starptautisku un publisku un privātu finansējumu, lai radītu jaunas programmas ar līdzīgiem un papildinošiem mērķiem un notiekošās programmas padarītu pieejamas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Šāds mehānisms nostiprinās ciešāku saikni starp valstu un Savienības līmenī īstenotiem pētniecības un izglītības centieniem.

Visi pasākumi, kas tiks veikti šīs problēmas risināšanā, veicinās pilnībā jauna domāšanas virziena radīšanu Eiropā, kas ir svarīgi radošumam un inovācijai. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības nostiprinās resursu apvienošanu Eiropā un tādējādi ļaus ieviest uzlabojumus pētnieku apmācības, mobilitātes un karjeras virzības koordinācijā un pārvaldībā. Tās veicinās to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, iniciatīvā “Jaunatne kustībā” un Jaunu prasmju un darba vietu programmā, un tiem būs svarīga nozīme, pārvēršot Eiropas Pētniecības telpu realitātē.

Visi pasākumi, kas tiks veikti šīs problēmas risināšanā, veicinās pilnībā jauna domāšanas virziena radīšanu Eiropā, kas ir svarīgi radošumam un inovācijai. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības nostiprinās resursu apvienošanu Eiropā un tādējādi ļaus ieviest uzlabojumus pētnieku apmācības, mobilitātes un karjeras virzības koordinācijā un pārvaldībā. Tās veicinās to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, iniciatīvā “Jaunatne kustībā” un Jaunu prasmju un darba vietu programmā, un tiem būs svarīga nozīme, pārvēršot Eiropas Pētniecības telpu realitātē.

Grozījums Nr.  123

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.3. Pasākumu pamatvirzieni

3.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu sākotnējo apmācību

(a) Jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu sākotnējo apmācību

Mērķis ir apmācīt jaunas paaudzes radošus un novatoriskus pētniekus, kuri spēj zināšanas un idejas pārvērst produktos un pakalpojumos Savienības ekonomikas un sabiedrības labā.

Mērķis ir apmācīt jaunas paaudzes radošus un novatoriskus pētniekus, kuri spēj zināšanas un idejas pārvērst produktos un pakalpojumos Savienības ekonomikas un sabiedrības labā.

Galvenie uzdevumi ir nodrošināt izcilu un novatorisku apmācību pētniekiem iesācējiem pēcdiploma līmenī, īstenojot starpdisciplīnu projektus un doktora programmas, kurās iesaistītas universitātes, pētniecības iestādes, uzņēmumi, MVU un citas sociālekonomiskās grupas no dažādām valstīm. Tādējādi uzlabosies karjeras iespējas jauniem diplomu saņēmušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Galvenie uzdevumi ir nodrošināt izcilu un novatorisku apmācību pētniekiem iesācējiem pēcdiploma līmenī, īstenojot starpdisciplīnu projektus, darbaudzināšanas shēmas zināšanu un pieredzes nodošanai starp pētniekiem un doktorantūras programmas, ļaujot pētniekiem pilnveidot savas pētniecības mācību programmas un iesaistot universitātes, pētniecības iestādes, uzņēmumus, MVU un citas sociālekonomiskās grupas no dažādām valstīm. Tādējādi pilnveidosies un uzlabosies karjeras iespējas jauniem diplomu saņēmušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

(b) Rūpes par izcilību, īstenojot pārrobežu un starpnozaru mobilitāti

(b) Rūpes par izcilību, īstenojot pārrobežu un starpnozaru mobilitāti

Mērķis ir palielināt pieredzējušu pētnieku radošo un inovatīvo potenciālu visos karjeras līmeņos, radot pārrobežu un starpnozaru mobilitātes iespējas.

Mērķis ir palielināt pieredzējušu pētnieku radošo un inovatīvo potenciālu visos karjeras līmeņos, radot pārrobežu un starpnozaru mobilitātes iespējas.

Galvenie uzdevumi ir mudināt pieredzējušus pētniekus paplašināt vai padziļināt viņu prasmes ar mobilitātes starpniecību, radot pievilcīgas karjeras iespējas universitātēs, pētniecības iestādēs, uzņēmumos, MVU un citās sociālekonomiskajās grupās visā Eiropā un ārpus tās. Atbalsta arī iespējas atsākt pētnieka karjeru pēc pārtraukuma.

Galvenie uzdevumi ir mudināt pieredzējušus pētniekus paplašināt vai padziļināt viņu prasmes ar mobilitātes starpniecību, radot pievilcīgas karjeras iespējas universitātēs, pētniecības iestādēs, uzņēmumos, MVU un citās sociālekonomiskajās grupās visā Eiropā un ārpus tās, piedāvājot pētniekiem iespēju saņemt apmācību un iegūt jaunas zināšanas trešās valsts augsta līmeņa pētniecības institūtā, un radītu viņiem iespējas atgriezties Eiropā, ja viņi to vēlas. Atbalsta arī iespējas atsākt pētnieka karjeru pēc pārtraukuma. Lai palielinātu privātā sektora inovācijas spējas, uzmanība jāvelta arī starpnozaru mobilitātei.

(c) Inovācijas stimulēšana, īstenojot zināšanu savstarpēju uzlabošanu

(c) Inovācijas stimulēšana, īstenojot zināšanu savstarpēju uzlabošanu

Mērķis ir nostiprināt starptautisko pārrobežu un starpnozaru sadarbību pētniecībā un inovācijā, veicot pētniecības un inovācijas jomas personāla apmaiņu, lai varētu efektīvāk risināt globālas problēmas.

Mērķis ir nostiprināt starptautisko pārrobežu un starpnozaru sadarbību pētniecībā un inovācijā, veicot pētniecības un inovācijas jomas personāla apmaiņu, lai varētu efektīvāk risināt globālas problēmas.

Galvenie uzdevumi ir atbalstīt pētniecības un inovācijas jomā strādājošā personāla īstermiņa apmaiņu starp universitātēm, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, MVU un citām sociālekonomiskajām grupām gan Eiropā, gan pasaulē. Šie pasākumi ietvers arī sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm.

Galvenie uzdevumi ir atbalstīt pētniecības un inovācijas jomā strādājošā personāla apmaiņu starp universitātēm, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, MVU un citām sociālekonomiskajām grupām gan Eiropā, gan pasaulē. Šie pasākumi ietvers arī sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm.

(d) Strukturālās ietekmes palielināšana, pasākumus līdzfinansējot

(d) Strukturālās ietekmes palielināšana, pasākumus līdzfinansējot

Mērķis ir, piesaistot papildu līdzekļus, palielināt Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību skaitlisko un strukturālo ietekmi un veicināt izcilību valstu līmenī pētnieku apmācībā, mobilitātē un karjeras attīstībā.

Mērķis ir, piesaistot papildu līdzekļus, palielināt Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību skaitlisko un strukturālo ietekmi un veicināt izcilību valstu līmenī pētnieku apmācībā, mobilitātē un karjeras attīstībā.

Galvenie uzdevumi ir ar līdzfinansēšanas mehānisma starpniecību mudināt reģionālas, valsts un starptautiskas organizācijas radīt jaunas programmas un padarīt pašlaik īstenojamās programmas pieejamas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Tādējādi tiks paaugstināta pētnieciskās apmācības kvalitāte Eiropā visos karjers posmos, tostarp doktora līmenī, tiks veicināta pētnieku un zinātniskās pieredzes brīva aprite Eiropā, tiks veicinātas pievilcīgas pētnieka karjeras iespējas, nodrošinot atklātu pieņemšanu darbā un pievilcīgus darba apstākļus, un tiks atbalstīta sadarbība pētniecības un inovācijas jomā starp universitātēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem un sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

Galvenie uzdevumi ir ar līdzfinansēšanas mehānisma starpniecību mudināt reģionālas, valsts un starptautiskas organizācijas radīt jaunas programmas un pielāgot pašlaik īstenojamās programmas starptautiskai un starpnozaru apmācībai, mobilitātei un karjeras attīstībai. Tādējādi tiks paaugstināta pētnieciskās apmācības kvalitāte Eiropā visos karjers posmos, tostarp doktora līmenī, tiks veicināta pētnieku un zinātniskās pieredzes brīva aprite Eiropā, tiks veicinātas pievilcīgas pētnieka karjeras iespējas, nodrošinot atklātu pieņemšanu darbā un pievilcīgus darba apstākļus, un tiks atbalstīta sadarbība pētniecības un inovācijas jomā starp universitātēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem un sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Uzmanība ir jāpievērš izcilībai un vienlīdzīgām iespējām.

(e) Īpaša atbalsta un politikas darbība

(e) Īpaša atbalsta un politikas darbība

Mērķi ir uzraudzīt progresu, identificēt trūkumus Marijas Kirī vārdā nosauktajās darbībās un palielināt to ietekmi. Šajā saistībā izstrādā rādītājus un analizē datus, kas saistīti ar pētnieku mobilitāti, prasmēm un karjeru, cenšoties rast sinerģiju un ciešu koordināciju ar tām politikas atbalsta darbībām attiecībā uz pētniekiem, viņu darbiniekiem un finansētājiem, kuras veic konkrētā mērķaVisiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros. Šā pasākuma mērķis ir arī vairot izpratni par pētnieka karjeras nozīmīgumu un pievilcīgumu un izplatīt pētniecības un inovācijas rezultātus, kas izriet no darba, kuru atbalsta ar Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

Mērķi ir uzraudzīt progresu, konstatējot trūkumus un šķēršļus Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās, un palielināt to ietekmi. Šajā saistībā izstrādā rādītājus un analizē datus, kas saistīti ar pētnieku mobilitāti, prasmēm, karjeru un dzimumu līdztiesību, cenšoties rast sinerģiju un ciešu koordināciju ar tām politikas atbalsta darbībām attiecībā uz pētniekiem, viņu darbiniekiem un finansētājiem, kuras veic transversālā uzdevumaZinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to” ietvaros. Šā pasākuma mērķis ir arī vairot izpratni par pētnieka karjeras nozīmīgumu un pievilcīgumu un izplatīt pētniecības un inovācijas rezultātus, kas izriet no darba, kuru atbalsta ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām. Tajās ir ietverti arī īpaši pasākumi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus karjeras attīstībai, tostarp tādu personu karjeras attīstībai, kuriem ir bijis karjeras pārtraukums.

Grozījums Nr.  124

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pētniecības infrastruktūra

4. Pētniecības infrastruktūra

4.1. Konkrētais mērķis

4.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropai pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir pieejama visiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās, un pilnībā izmantot tās potenciālu zinātnes sasniegumiem un inovācijai.

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropai pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir pieejama visiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās, un pilnībā izmantot tās potenciālu zinātnes sasniegumiem un inovācijai.

Pētniecības infrastruktūra ir galvenais Eiropas konkurētspēju noteicošais faktors visā plašajā zinātnes jomu klāstā un svarīgs faktors zinātniskajā inovācijā. Daudzās jomās pētniecība ir neiespējama, ja nav piekļuves superdatoriem, jaunu materiālu apstarošanas avotu, tīru telpu nanotehnoloģijas vajadzībām, datubāzu genomikas un sociālo zinātņu vajadzībām, observatoriju Zemes zinātņu vajadzībām, platjoslas tīklu datu pārsūtīšanai utt. Pētniecības infrastruktūra ir nepieciešama, lai veiktu pētniecību nolūkā atrisināt sabiedrības visaktuālākās problēmas tādās jomās kā enerģētika, klimata pārmaiņas, bioekonomika un visiem pieejama veselības aprūpe un labklājība visas dzīves garumā. Tā veicina pārrobežu un starpdisciplīnu sadarbību un rada Eiropā vienotu un atvērtu vidi tiešsaistes pētniecībai. Tā veicina cilvēku un ideju mobilitāti, apvieno vislabākos zinātniekos no Eiropas un visas pasaules un uzlabo zinātnisko izglītību. Tā veicina izcilību Eiropas pētniecības un inovācijas kopienās un var būt izcils zinātnes sasniegumu apliecinājums sabiedrībai kopumā.

Pētniecības infrastruktūra ir galvenais Eiropas konkurētspēju noteicošais faktors visā plašajā zinātnes jomu klāstā un svarīgs faktors zinātniskajā inovācijā. Daudzās jomās pētniecība ir neiespējama, ja nav piekļuves superdatoriem, nav jaunu materiālu analizēšanas iespēju, jaunu materiālu apstarošanas avotu, tīru telpu un progresīvas metroloģijas nanotehnoloģijas vajadzībām, īpaši aprīkotu laboratoriju bioloģiskajiem un medicīnas pētījumiem, datubāzu genomikas un sociālo zinātņu vajadzībām, observatoriju un sensoru Zemes zinātņu un vides vajadzībām, ātrdarbīgu platjoslas tīklu datu pārsūtīšanai utt. Pētniecības infrastruktūra ir nepieciešama, lai veiktu pētniecību nolūkā atrisināt sabiedrības visaktuālākās problēmas cita starpā arī tādās jomās kā enerģētika, klimata pārmaiņas, bioekonomika un visiem pieejama veselības aprūpe un labklājība visas dzīves garumā. Tā veicina pārrobežu un starpdisciplīnu sadarbību un rada Eiropā vienotu un atvērtu vidi tiešsaistes pētniecībai. Tā veicina cilvēku un ideju mobilitāti, apvieno vislabākos zinātniekos no Eiropas un visas pasaules un uzlabo zinātnisko izglītību. Tās izveidei nepieciešams, lai pētnieki un novatoriski uzņēmumi izstrādātu mūsdienīgas tehnoloģijas. Tādējādi tie nostiprina Eiropas augsto tehnoloģiju novatorisko rūpniecību. Tā veicina izcilību Eiropas pētniecības un inovācijas kopienās un var būt izcils zinātnes sasniegumu apliecinājums sabiedrībai kopumā.

Lai Eiropa varētu saglabāt savu pētniecību pasaules līmenī, tai ir jāizveido atbilstoša un stabila bāze pētniecības infrastruktūras izveidei, uzturēšanai un izmantošanai. Šajā nolūkā ir vajadzīga būtiska un efektīva sadarbība starp Savienību, valstu un reģionāliem finansētājiem, attiecībā uz kuriem tiks izveidota cieša saikne ar kohēzijas politiku, lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotu pieeju.

Lai Eiropa varētu saglabāt savu pētniecību pasaules līmenī, tai ir jāizveido atbilstoša un stabila bāze pētniecības infrastruktūras izveidei, uzturēšanai un izmantošanai un jāatlasa un jāpiešķir tai prioritāte atkarībā no ES pievienotās vērtības, kvalitātes un atbilstības kritērijiem. Šajā nolūkā ir vajadzīga būtiska un efektīva sadarbība starp Savienību, valstu un reģionāliem finansētājiem, attiecībā uz kuriem tiks izveidota cieša saikne ar kohēzijas politiku, lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotu pieeju.

Šis konkrētais mērķis ir vērsts uz galveno apņemšanos, kas noteikta pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, kurā ir uzsvērta pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras svarīgā nozīme, lai būtu iespējams gūt ievērojamus pētniecības un inovācijas rezultātus. Iniciatīvā ir uzsvērta vajadzība apvienot resursus no visas Eiropas un — dažos gadījumos — globāli, lai izveidotu un izmantotu pētniecības infrastruktūru. Tāpat arī pamatiniciatīva “Eiropas digitalizācijas programma” uzsver vajadzību nostiprināt Eiropas e-infrastruktūru un palielināt inovāciju kopu izveides nozīmīgumu Eiropas inovatīvo priekšrocību veidošanā.

Šis konkrētais mērķis ir vērsts uz galveno apņemšanos, kas noteikta pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, kurā ir uzsvērta pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras svarīgā nozīme, lai būtu iespējams gūt ievērojamus pētniecības un inovācijas rezultātus. Iniciatīvā ir uzsvērta vajadzība apvienot resursus no visas Eiropas un — dažos gadījumos — globāli, lai izveidotu un izmantotu šo pētniecības infrastruktūru. Tāpat arī pamatiniciatīva "Eiropas digitalizācijas programma" uzsver vajadzību nostiprināt Eiropas e-infrastruktūru un palielināt inovāciju kopu izveides nozīmīgumu Eiropas inovatīvo priekšrocību veidošanā.

4.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

4.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Mūsdienīga pētniecības infrastruktūra kļūst arvien sarežģītāka un dārgāk uzturama, un bieži vien tās vajadzībām ir nepieciešams integrēt dažādu aprīkojumu, pakalpojumus un datu avotus un īstenot plašu sadarbību starp valstīm. Nevienai atsevišķai valstij nav pietiekami daudz resursu, lai atbalstītu visu pētniecības infrastruktūru, kas tai vajadzīga. Eiropas pieejā attiecībā uz pētniecības infrastruktūru pēdējo gadu laikā ir panākts ievērojams progress, īstenojot ESFRI infrastruktūras ceļvedi, integrējot un atverot valstu pētniecības objektus un attīstot e-infrastruktūru, kas ir digitālās Eiropas Pētniecības telpas pamats. Visas Eiropas pētniecības infrastruktūras tīkls nostiprina tās cilvēkkapitāla bāzi, nodrošinot pasaules līmeņa apmācību jaunas paaudzes pētniekiem un inženieriem un veicinot starpdisciplīnu sadarbību.

Mūsdienīga pētniecības infrastruktūra kļūst arvien sarežģītāka un dārgāk uzturama, un bieži vien tās vajadzībām ir nepieciešams integrēt dažādu aprīkojumu, pakalpojumus un datu avotus un īstenot plašu sadarbību starp valstīm. Nevienai atsevišķai valstij nav pietiekami daudz resursu, lai atbalstītu visu pētniecības infrastruktūru, kas tai vajadzīga. Eiropas pieejā attiecībā uz pētniecības infrastruktūru pēdējo gadu laikā ir panākts ievērojams progress, īstenojot ESFRI infrastruktūras ceļvedi, integrējot un atverot valstu pētniecības objektus un attīstot e-infrastruktūru, kas ir atvērtas un digitāli savienotas Eiropas Pētniecības telpas pamats. Visas Eiropas pētniecības infrastruktūras tīkls nostiprina tās cilvēkkapitāla bāzi, nodrošinot pasaules līmeņa apmācību jaunas paaudzes pētniekiem un inženieriem un veicinot starpdisciplīnu sadarbību.

Pētniecības infrastruktūras turpmāka attīstīšana un plašāka izmantošana Savienības līmenī sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Lai gan dalībvalstīm joprojām ir galvenā loma pētniecības infrastruktūras izstrādē un finansēšanā, arī Savienība veic svarīgu uzdevumu, atbalstot infrastruktūru Savienības līmenī, veicinot jaunu pētniecības objektu radīšanu, atverot plašu piekļuvi valstu un Eiropas infrastruktūrai un nodrošinot reģionālās, valstu, Eiropas un starptautiskās politikas konsekvenci un efektivitāti. Ir nepieciešams ne tikai novērst centienu dublēšanos un koordinēt un racionalizēt pētniecības objektu izmantošanu, bet arī apvienot resursus tā, lai Savienība varētu arī apgūt un izmantot pētniecības infrastruktūru pasaules līmenī.

Pētniecības labākās infrastruktūras turpmāka attīstīšana un plašāka izmantošana Eiropas līmenī sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Lai gan dalībvalstīm joprojām ir galvenā loma pētniecības infrastruktūras izstrādē un finansēšanā, arī Savienība veic svarīgu uzdevumu, atbalstot infrastruktūru Eiropas līmenī, piemēram, veicinot izkliedētās Eiropas pētniecības infrastruktūru koordinēšanu, sekmējot jaunu un integrētu pētniecības objektu radīšanu, atverot un atbalstot plašu piekļuvi valstu un Eiropas infrastruktūrai un nodrošinot reģionālās, valstu, Eiropas un starptautiskās politikas konsekvenci un efektivitāti. Ir nepieciešams novērst centienu dublēšanos un sadrumstalotību, veicināt koordinētu un efektīvu pētniecības objektu izmantošanu un vajadzības gadījumā apvienot resursus tā, lai Savienība varētu arī apgūt un izmantot pētniecības infrastruktūru pasaules līmenī.

 

IKT pārveido zinātni, ļaujot sadarboties attālināti, apstrādāt milzīgus datu apjomus, veikt in-silico eksperimentus un piekļūt attāliem resursiem. Tādēļ pētniecība paplašinās transnacionāli un starpdisciplināri, un tai vajadzīgas IKT infrastruktūras, kas ir tikpat pārvalstiskas kā pati zinātne. Šī iemesla dēļ lietderīgi ir būtisku daļu šim konkrētajam mērķim paredzētā budžeta novirzīt e-infrastruktūru pētniecībai un inovācijai.

Efektivitāte mēroga un apjoma ziņā, ko var sasniegt ar Eiropas pieeju pētniecības infrastruktūras, tostarp e-infrastruktūras, izbūvei, izmantošanai un pārvaldībai, ievērojami palielinās Eiropas pētniecības un inovācijas potenciālu.

Efektivitāte mēroga un apjoma ziņā, ko var sasniegt ar Eiropas pieeju pētniecības infrastruktūras, tostarp e-infrastruktūras, izbūvei, izmantošanai un pārvaldībai, ievērojami palielinās Eiropas pētniecības un inovācijas potenciālu un Savienības konkurētspēju starptautiskā līmenī.

4.3. Pasākumu pamatvirzieni

4.3. Pasākumu pamatvirzieni

Pasākumu mērķis ir izstrādāt Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un tālākai nākotnei, veicināt tās inovatīvo potenciālu un cilvēkkapitālu un nostiprināt Eiropas pētniecības infrastruktūras politiku.

Pasākumu mērķis ir izstrādāt Eiropas pētniecības infrastruktūru 2020. gadam un tālākai nākotnei, veicināt tās inovatīvo potenciālu un cilvēkresursus un nostiprināt Eiropas pētniecības infrastruktūras politiku.

(a ) Eiropas pētniecības infrastruktūras attīstīšana 2020. gadam un tālākai nākotnei

(a ) Eiropas pētniecības infrastruktūras attīstīšana 2020. gadam un tālākai nākotnei

Mērķi ir nodrošināt ESFRI un citas pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras īstenošanu un darbību, reģionālo partnerobjektu attīstību, valstu pētniecības infrastruktūras integrēšanu un pieejamību un e-infrastruktūras attīstību, izvēršanu un darbību.

Mērķi ir nodrošināt ESFRI un citas pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras īstenošanu un darbību, kā arī transnacionālu piekļuvi tām, tostarp izcilu reģionālo partnerobjektu attīstību Eiropas interesēs, kā arī transnacionālu piekļuvi pasaules klases Eiropas pētniecības infrastruktūrām, valstu pētniecības infrastruktūras integrēšanu un transnacionālu pieejamību un e-infrastruktūras attīstību, izvēršanu un darbību, lai nodrošinātu pasaulē vadošas spējas tīklu, datošanas un zinātnisko datu jomā.

(b) Pētniecības infrastruktūras un tās cilvēkkapitāla inovatīvā potenciāla veicināšana

(b) Pētniecības infrastruktūras un tās cilvēkkapitāla inovatīvā potenciāla veicināšana

Mērķi ir mudināt pētniecības infrastruktūru sākt izmantot tehnoloģiju jau agrīnā posmā, veicināt pētniecības un izstrādes partnerības ar rūpniecības nozari, stimulēt pētniecības infrastruktūras rūpniecisku izmantošanu un rosināt inovāciju kopu izveidi. Šis pasākums arī atbalsta to darbinieku apmācību un/vai apmaiņu, kuri pārvalda un vada pētniecības infrastruktūru.

Mērķi ir mudināt pētniecības infrastruktūru sākt izmantot vai pilnveidot transversālu tehnoloģiju jau agrīnā posmā, veicināt pētniecības un izstrādes partnerības ar rūpniecības nozari, stimulēt pētniecības infrastruktūras rūpniecisku izmantošanu un rosināt inovāciju kopu izveidi. Šis pasākums arī atbalsta to darbinieku izglītību un apmācību un/vai apmaiņu, kuri izmanto, pārvalda un vada pētniecības infrastruktūru, tostarp augstākā līmeņa vadītāju un projekta vadītāju norīkošanas shēmu.

(c) Eiropas pētniecības infrastruktūras politikas un starptautiskās sadarbības nostiprināšana

(c) Eiropas pētniecības infrastruktūras politikas un starptautiskās sadarbības nostiprināšana

Mērķis ir atbalstīt partnerības starp attiecīgajiem politikas veidotājiem un finansēšanas struktūrām, saplānot un uzraudzīt lēmumu pieņemšanai paredzētos instrumentus un arī starptautisko sadarbību.

Mērķis ir atbalstīt partnerības starp attiecīgajiem politikas veidotājiem un finansēšanas struktūrām, saplānot un uzraudzīt lēmumu pieņemšanai paredzētos instrumentus un arī starptautisko sadarbību. Eiropas pētniecības infrastruktūru atbalstīs ar starptautisko attiecību pasākumiem, un to ņemts vērā, veidojot Eiropas stratēģiju starptautiskai sadarbībai pētniecības jomā.

Otro un trešo pasākumu īsteno, izmantojot tiem paredzētu īpašu darbību un, kad vien iespējams, kā daļu no pirmā pasākuma.

Otro un trešo pasākumu īsteno, izmantojot tiem paredzētu īpašu darbību un, kad vien iespējams, kā daļu no pirmā pasākuma.

Grozījums Nr.  125

Regulas priekšlikums

I pielikums – I daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a IZCILĪBAS IZPLATĪŠANA UN DALĪBAS PAPLAŠINĀŠANA

 

4.a 1. Konkrētais mērķis

 

Konkrētais mērķis ir pilnībā izmantot Eiropas talantu kopuma potenciālu un nodrošināt, ka ieguvumi no inovāciju virzītas ekonomikas visā Savienībā tiek gan maksimāli palielināti, gan taisnīgi sadalīti atbilstoši izcilības principam.

 

Atsaucoties uz Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikas mērķiem, LESD 179. panta 2. punktā ir skaidri norādīts, ka “Savienība visā tās teritorijā atbalsta uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu kvalitatīvo pētījumu un tehnoloģiju izstrādes”.

 

Turklāt Savienības politikas patiess mērķis jau ilgu laiku ir bijis nodrošināt, ka ar pētniecību un inovāciju saistītās darbības tiek plaši izplatītas. Tomēr, neraugoties uz jauno tendenci kopīgi izmantot atsevišķu valstu inovācijas sniegumus, starp Eiropas Savienības 27 dalībvalstīm joprojām pastāv krasas atšķirības — tā norādīts Pētniecības un inovācijas savienības 2011. gada rezultātu pārskatā. Turklāt, ierobežojot valstu budžetus, pašreizējā finanšu krīze draud palielināt plaisu starp “inovācijas līderiem” un “pieticīgajiem inovatoriem”.

 

4.a 2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

 

Lai gūtu panākumus virzībā uz ilgtspējīgu, integrējošu un gudru sabiedrību, Eiropai vislabākajā veidā jāizmanto Savienībā pieejamais intelekts un jāatraisa neskartais pētniecības un inovācijas potenciāls. Tas ir svarīgs Eiropas uzdevums, kam ir izšķiroša nozīme tās starptautiskajā konkurētspējā, un dalībvalstis vienas to nespēj veikt.

 

Atbalstot un apvienojot izcilības kopumus, ierosinātās darbības veicinās Eiropas Pētniecības telpas nostiprināšanu.

 

4.a 3. Pasākumu pamatvirzieni

 

Lai nodrošinātu pētniecības un inovācijas finansējuma efektīvu izmantošanu, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” jābūt atvērtai plašam dalībnieku lokam, tostarp jaunpienācējiem, un jāpārliecinās, ka izcilība dominē visur, kur tā pastāv, ļaujot visas Eiropas pētniekiem un inovatoriem gūt labumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” instrumentiem, tīkliem un finansējuma, tostarp no EIT un tā ZIK darbībām.

 

Šajā sakarībā pasākumu mērķis būs pilnībā izmantot Eiropas talantu kopuma potenciālu un līdz ar to optimizēt pētniecības un inovāciju ekonomisko un sociālo ietekmi, un tos veiks neatkarīgi no kohēzijas politikas fondu ietvaros īstenotās politikas un darbībām, tomēr tās papildinot.

 

Šie pasākumi ir:

 

Mērķsadarbības un tīklu veidošanas pasākumi

 

(a) saiknes veidošana starp jaunajiem izcilības centriem inovācijas ziņā mazāk attīstītās dalībvalstīs un reģionos un starptautiski vadošiem darījumu partneriem citur Eiropā;

 

(b) konkursa izsludināšana par starptautiski konkurētspējīgu pētniecības centru izveidi inovācijas ziņā mazāk attīstītos reģionos, pamatojoties uz prioritātēm, kas minētas reģionālajās pārdomātas specializācijas stratēģijās — konkursa kandidātiem jābūt komandām, kas sastāv novatoriska, taču inovācijas ziņā vēl arvien mazāk attīstītu reģiona un starptautiski atzīta izcilības centra citur Eiropā;

 

(c) Eiropas Pētniecības telpas priekšsēdētāju pozīcijas izveide, lai darbam iestādēs, kurām ir neapšaubāmas iespējas panākt izcilību pētniecības jomā, piesaistītu izcilus akadēmiķus, tādējādi ļaujot šīm iestādēm pilnīgi izmantot savu potenciālu, lai visā Eiropas Pētniecības telpā radītu vienlīdzīgus apstākļu ;

 

(d) Eiropas Pētniecības padomes “atkārtotu dotāciju” piešķiršana pētniekiem, kas pašlaik strādā ārpus Eiropas, bet vēlētos strādāt Eiropā, vai arī pētniekiem, kas jau strādā Eiropā, bet vēlētos pārcelties uz reģionu ar zemāku attīstības līmeni;

 

(e) atbalsts papildu nolīgumu slēgšanai starp organizācijām, kas īsteno kopīgus pētniecības projektus ar citām struktūrām un organizācijām, kuras izveidotas galvenokārt valstīs, kas nav tieši saistītas ar attiecīgo projektu, lai jo īpaši sekmētu apmācības iespējas (proti, doktora grāda un pēcdoktora grāda iegūšanu);

 

(f) sekmīgu tīklu stiprināšana ar mērķi izveidot augstas kvalitātes institucionālo tīklu pētniecības un inovācijas jomā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta COST, lai veicinātu darbības, nosakot un savienojot “izcilības punktus” (augstas kvalitātes zinātniskās kopienas un jaunos pētniekus) visā Eiropā;

 

(g) īpašu apmācības mehānismu izstrāde par to, kā piedalīties pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, pilnībā izmantojot priekšrocības, ko sniedz tādi esošie tīkli kā dalībvalstu kontaktpunkti;

 

(h) tāda tiešsaistes tirgus izveide, kurā var reklamēt intelektuālo īpašumu, lai nodrošinātu saikni starp intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem un lietotājiem.

 

Sinerģijas veidošana ar struktūrfondiem

 

(a) “izcilības apstiprinājuma” piešķiršana pozitīvi novērtētiem Eiropas Pētniecības padomes, Marijas Sklodovskas-Kirī vai sadarbības projektu priekšlikumiem, kas nav varējuši saņemt finansējumu budžeta ierobežojumu dēļ, un pabeigtiem projektiem, lai veicinātu šādu projektu pārraudzības finansēšanu no valsts, reģionāliem vai privātiem finansējuma avotiem;

 

 

(b) atbalsts pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādei un uzraudzībai. Tiks izstrādāts politikas atbalsta instruments, un politikas apguve reģionālā līmenī tiks veicināta ar starptautiska salīdzinošā novērtējuma un labākās prakses apmaiņas palīdzību.

Grozījums Nr.  126

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1. – 20. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā

1. Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā

Konkrētais mērķis ir saglabāt un palielināt līderību pasaules mērogā to pamattehnoloģiju un kosmosa izpētes un inovācijas jomā, kuras ir konkurētspējas pamatā, dažādās pašreizējās un jaunās rūpniecības nozarēs un sektoros.

Konkrētais mērķis ir ar pētniecību un inovāciju saglabāt un palielināt līderību pasaules mērogā to pamattehnoloģiju un kosmosa jomā, kuras ir konkurētspējas pamatā, dažādās pašreizējās un jaunās rūpniecības nozarēs un sektoros.

Globālā uzņēmējdarbības vide strauji mainās, un stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķi Eiropas rūpniecībai rada gan problēmas, gan iespējas. Eiropai ir jāpaātrina inovācija, pārstrukturējot radītās zināšanas, lai atbalstītu un uzlabotu pašreizējos produktus, pakalpojumus un tirgus un radītu jaunus. Inovācija ir jāizmanto visplašākajā nozīmē arī ārpus tehnoloģijas, aptverot arī uzņēmējdarbības, organizatoriskos un sociālos aspektus.

Globālā uzņēmējdarbības vide strauji mainās, un stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķi Eiropas rūpniecībai rada gan problēmas, gan iespējas. Eiropai ir jāpaātrina inovācija, pārstrukturējot radītās zināšanas, lai atbalstītu un uzlabotu kvalitāti un ilgtspēju un radītu jaunus. Inovācija ir jāizmanto visplašākajā nozīmē arī ārpus tehnoloģijas, aptverot arī uzņēmējdarbības, organizatoriskos, sociālos un drošības aspektus.

Lai saglabātu līderību globālajā konkurencē ar spēcīgu tehnoloģisko bāzi un rūpnieciskajām spējām, ir nepieciešams palielināt ieguldījumus pētniecībā, izstrādē, apstiprināšanā un testēšanā tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), nanotehnoloģijas, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde un kosmoss.

Lai saglabātu līderību globālajā konkurencē ar spēcīgu tehnoloģisko bāzi un rūpnieciskajām spējām, ir nepieciešams palielināt ieguldījumus pētniecībā, izstrādē, apstiprināšanā un testēšanā tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), nanotehnoloģijas, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde un kosmoss.

Pamattehnoloģiju veiksmīga apgūšana un izmantošana Eiropas rūpniecībā ir galvenais faktors Eiropas ražīguma un inovatīvo spēju nostiprināšanā un tādu apstākļu nodrošināšanā, lai Eiropa varētu attīstīt progresīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, būt par pasaules līderi augsto tehnoloģiju lietojumu sektorā un spētu rast efektīvus sabiedrības problēmu risinājumus. Šādu darbību izplatošais raksturs var rosināt turpmāku progresu ar papildinošu izgudrojumu un lietojumu starpniecību, nodrošinot lielāku atdevi no ieguldījumiem šajās tehnoloģijās nekā jebkurā citā jomā.

Pamattehnoloģiju veiksmīga apgūšana un izmantošana Eiropas rūpniecībā ir galvenais faktors Eiropas ražīguma un inovatīvo spēju nostiprināšanā un tādu apstākļu nodrošināšanā, lai Eiropa varētu attīstīt progresīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, būt par pasaules līderi augsto tehnoloģiju lietojumu sektorā un spētu rast efektīvus un ilgtspējīgus sabiedrības problēmu risinājumus. Šādu darbību izplatošais raksturs var rosināt turpmāku progresu ar papildinošu izgudrojumu un lietojumu starpniecību, nodrošinot lielāku atdevi no ieguldījumiem šajās tehnoloģijās nekā jebkurā citā jomā. Uzņēmumus, kas izveidojušies no pētniecības projektiem, atbalstīs, izmantojot elastīgus instrumentus, piemēram, atklātus konkursus.

Šie pasākumi veicinās mērķu sasniegšanu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, “Eiropas digitalizācijas programma” un “Virzībā uz Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”.

Šie pasākumi veicinās mērķu sasniegšanu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvās "Inovācijas savienība", "Resursu ziņā efektīva Eiropa", "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā", "Eiropas digitalizācijas programma", kā arī „Eiropas Savienības drošības politika” un "Virzībā uz Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs".

Papildināmība ar citiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem

Papildināmība ar citiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem

Pasākumi, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”, tiks īstenoti, galvenokārt pamatojoties uz pētniecības un inovācijas programmām, ko noteikušas rūpniecības un uzņēmējdarbības aprindas kopā ar pētniecības kopienu, un mērķtiecīgi vērsti uz privātā sektora ieguldījumu piesaistīšanu.

Pasākumi, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”, tiks īstenoti, galvenokārt pamatojoties uz pētniecības un inovācijas programmām, ko noteikušas rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU aprindas kopā ar pētniecības kopienu. Pasākumu mērķis būs ne vien pievērsties kopējām vajadzībām un bažām kādā konkrētā nozarē, bet arī atbalstīt politisko mērķu īstenošanu šajās konkrētajās nozarēs. Pasākumi būs mērķtiecīgi vērsti uz privātā sektora ieguldījumu piesaistīšanu un inovāciju.

Pamattehnoloģiju integrācija sabiedrības problēmu risinājumos tiek atbalstīta vienlaicīgi ar atbilstīgo problēmu risināšanu. Pamattehnoloģiju lietojumus, uz kuriem neattiecas sabiedrības problēmas, bet kuri ir svarīgi Eiropas rūpniecības nozares konkurētspējas nostiprināšanai, atbalsta konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” ietvaros.

Pamattehnoloģiju integrācija sabiedrības problēmu risinājumos tiek atbalstīta vienlaicīgi ar atbilstīgo problēmu risināšanu. Pamattehnoloģiju lietojumus, uz kuriem neattiecas sabiedrības problēmas, bet kuri ir svarīgi Eiropas rūpniecības nozares konkurētspējas nostiprināšanai, atbalsta konkrētā mērķa "Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā" ietvaros.

Kopēja pieeja

Kopēja pieeja

Šī pieeja ietver gan uz programmām balstītus pasākumus, gan atvērtākas jomas, lai atbalstītu novatoriskus projektus un īpaši nozīmīgus risinājumus. Uzsvars tiek likts uz pētniecību un izstrādi, plaša mēroga izmēģinājuma projektiem un demonstrējumu pasākumiem, izmēģinājuma stendiem un dzīvajām laboratorijām, prototipu izstrādi un produktu apstiprināšanu izmēģinājuma līnijās. Pasākumus strukturē tā, lai palielinātu rūpniecības konkurētspēju, rosinot rūpniecību un jo īpaši MVU veikt lielākus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.

Šī pieeja ietver gan uz programmām balstītus pasākumus, gan atvērtākas jomas, lai atbalstītu novatoriskus projektus un īpaši nozīmīgus risinājumus. Uzsvars tiek likts uz pētniecību un izstrādi, inovācijas darbībām pirmskomerciālajā un pirmskonkurences posmā, tostarp uz demonstrējumu pasākumiem, standartizāciju, izmēģinājuma stendiem un dzīvajām laboratorijām, prototipu izstrādi un produktu apstiprināšanu izmēģinājuma līnijās. Pasākumus strukturē tā, lai palielinātu rūpniecības konkurētspēju, rosinot rūpniecību palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Ar pasākumiem jo īpaši palīdz MVU ieguldīt pētniecības un inovācijas darbībās un vieglāk piekļūt tām. Prioritāti nodrošinās maza un vidēja mēroga projektiem. Tādas tiešas projektu turpinājuma darbības kā pilotprojektu izveide, demonstrācijas un pārņemšana praktiskā darbā atbalsta ar elastīgiem instrumentiem, piemēram, ar atklātiem konkursiem.

Virziena “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” galvenais komponents ir svarīgās pamattehnoloģijas (SPT), ko definē kā mikroelektroniku un nanoelektroniku, fotoniku, nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, progresīvus (uzlabotus) materiālus un progresīvas ražošanas sistēmas. Šīs daudzdisciplīnu, zināšanu ietilpīgās un resursietilpīgās tehnoloģijas aptver daudzas un dažādas nozares, veidojot pamatu nozīmīgām Eiropas rūpniecības konkurences priekšrocībām. Integrēta pieeja, kas veicina SPT kombinējošo, konverģences un savstarpēji papildinošo ietekmi dažādos inovācijas ciklos un vērtības ķēdēs, var nodrošināt daudzsološus pētniecības rezultātus un radīt iespējas jaunām rūpnieciskām tehnoloģijām, produktiem, pakalpojumiem un jauniem lietojumiem (piemēram, kosmosa, transporta, vides, veselības nozarē u. c.). Tāpēc kā nozīmīgs inovācijas avots tiks elastīgi izmantotas daudzās SPT un pamattehnoloģiju mijiedarbības. Tādējādi tiks papildināts atbalsts SPT pētniecībai un inovācijai, kuru var sniegt valsts vai reģionālas iestādes atbilstīgi kohēzijas politikas fondiem pārdomātas specializācijas stratēģiju ietvaros.

Būtiska daļas “Vadošā loma pamata un rūpnieciskās tehnoloģijās” sastāvdaļa ir galvenās pamattehnoloģijas (KET), kas pazīstamas kā mikro- un nanoelektronika, fotonika, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas, progresīvie materiāli un progresīvās ražošanas sistēmas. Šīs daudzdisciplīnu, zināšanu ietilpīgās un resursietilpīgās tehnoloģijas aptver daudzas un dažādas nozares, veidojot pamatu nozīmīgām Eiropas rūpniecības konkurences priekšrocībām un jaunu darba vietu radīšanai. Integrēta pieeja, kas veicina SPT kombinējošo, konverģences un savstarpēji papildinošo ietekmi dažādos inovācijas ciklos un vērtības ķēdēs, var nodrošināt daudzsološus pētniecības rezultātus un radīt iespējas jaunām rūpnieciskām tehnoloģijām, produktiem, pakalpojumiem, kā arī jauniem lietojumiem un ilgtspējīgai pieejai (piemēram, kosmosa, transporta, vides, veselības, lauksaimniecības nozarē u. c.). Tāpēc kā nozīmīgs inovācijas avots tiks elastīgi izmantotas daudzās SPT un pamattehnoloģiju mijiedarbības. Tādējādi tiks papildināts atbalsts SPT pētniecībai un inovācijai, kuru var sniegt valsts vai reģionālas iestādes atbilstīgi kohēzijas politikas fondiem pārdomātas specializācijas stratēģiju ietvaros.

Attiecībā uz visām pamattehnoloģijām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, tostarp SPT, pamatmērķis būs veicināt mijiedarbību starp tehnoloģijām un mijiedarbību starp lietojumiem sabiedrības problēmu virzienos. To pilnībā ņem vērā, izstrādājot un īstenojot programmas un prioritātes. Lai tas būtu iespējams, ieinteresētām personām, kas pārstāv dažādas perspektīvas, ir maksimāli aktīvi jāiesaistās prioritāšu noteikšanā un īstenošanā. Konkrētos gadījumos būs arī nepieciešamas darbības, ko kopīgi finansē pamattehnoloģijas un rūpnieciskās tehnoloģijas un attiecīgie sabiedrības problēmu virzieni. Šādas darbības ietvers kopīgu finansējumu publiskā un privātā sektora partnerībām, kuru mērķis ir attīstīt tehnoloģijas un tās lietot sabiedrības problēmu risināšanā.

Attiecībā uz visām pamattehnoloģijām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, tostarp SPT, pamatmērķis būs veicināt mijiedarbību starp tehnoloģijām un mijiedarbību starp lietojumiem sabiedrības problēmu virzienos. To pilnībā ņem vērā, izstrādājot un īstenojot programmas un prioritātes. Lai tas būtu iespējams, visām ieinteresētām personām, kas pārstāv dažādas perspektīvas, ir maksimāli aktīvi jāiesaistās prioritāšu noteikšanā un īstenošanā. Konkrētos gadījumos būs arī nepieciešamas darbības, ko kopīgi finansē pamattehnoloģijas un rūpnieciskās tehnoloģijas un attiecīgie sabiedrības problēmu virzieni. Šādas darbības ietvers kopīgu finansējumu publiskā un privātā sektora partnerībām, kuru mērķis ir attīstīt tehnoloģijas un inovāciju un tās lietot sabiedrības problēmu risināšanā.

Svarīga nozīme ir IKT, jo tā ietver dažas SPT un nodrošina būtiskāko pamatinfrastruktūru, tehnoloģijas un sistēmas svarīgiem ekonomikas un sociālajiem procesiem un jauniem privātā un publiskā sektora produktiem un pakalpojumiem. Eiropas rūpniecībai jāturpina būt tehnoloģijas attīstības līderei IKT jomā, kurā daudzas tehnoloģijas pāriet jaunā izšķirošā posmā, kas paver jaunas iespējas.

Svarīga nozīme ir IKT, jo tā ietver dažas SPT un nodrošina būtiskāko pamatinfrastruktūru, tehnoloģijas un sistēmas svarīgiem ekonomikas un sociālajiem procesiem un jauniem privātā un publiskā sektora produktiem un pakalpojumiem. Eiropas rūpniecībai jāturpina būt tehnoloģijas attīstības līderei IKT jomā, kurā daudzas tehnoloģijas pāriet jaunā izšķirošā posmā, kas paver jaunas iespējas.

Kosmoss ir strauji augoša nozare, kas nodrošina informāciju, kura ir būtiska daudzām mūsdienu sabiedrības jomām, apmierinot tās pamatvajadzības, un kas risina vispārējus zinātniskus jautājumus un kalpo tam, lai saglabātu Savienības kā galvenā dalībnieka pozīciju starptautiskā mērogā. Kosmosa izpēte ir pamatā visām darbībām, ko veic kosmosā, bet pašlaik tā ir sadrumstalota valstu programmās, ko īsteno dažas Savienības dalībvalstis. Lai saglabātu konkurences priekšrocības, aizsargātu Savienības kosmosa infrastruktūru, piemēram, Galileo, un nodrošinātu Savienībai svarīgu lomu kosmosā arī nākotnē, ir vajadzīga koordinācija Savienības līmenī un ieguldījumi kosmosa izpētē (sal. LESD 189. pantu). Turklāt pakārtotie novatoriskie pakalpojumi un lietojumi, kuros izmanto no kosmosa tehnoloģijām atvasinātu informāciju, ir svarīgs izaugsmes un darbvietu radīšanas avots.

Kosmoss ir strauji augoša nozare, kas nodrošina informāciju, kura ir būtiska daudzām mūsdienu sabiedrības jomām, apmierinot tās pamatvajadzības, un kas risina vispārējus zinātniskus jautājumus un kalpo tam, lai saglabātu Savienības kā galvenā dalībnieka pozīciju starptautiskā mērogā. Kosmosa izpēte ir pamatā visām darbībām, ko veic kosmosā. Lai saglabātu konkurences priekšrocības, aizsargātu Savienības kosmosa infrastruktūru, piemēram, Galileo, un nodrošinātu Savienībai svarīgu lomu kosmosā arī nākotnē, ir vajadzīga koordinācija Savienības līmenī un ieguldījumi kosmosa izpētē (sal. LESD 189. pantu). To panāk, īstenojot ciešu sadarbību starp Eiropas Kosmosa aģentūru un dalībvalstu kosmosa aģentūrām. Turklāt pakārtotie novatoriskie pakalpojumi un lietojumi, kuros izmanto no kosmosa tehnoloģijām atvasinātu informāciju, ir svarīgs izaugsmes un darbvietu radīšanas avots, un to pilnveidošana Savienībai ir svarīga iespēja.

Eiropa var sasniegt kritisko masu, īstenojot partnerības, kopas un tīklus, standartizāciju, veicinot sadarbību starp dažādām zinātnes un tehnoloģijas disciplīnām un sektoriem, kam ir līdzīgas pētniecības un attīstības vajadzības, tādējādi sasniedzot nozīmīgus rezultātus, radot jaunas tehnoloģijas un izstrādājot novatoriskus risinājumus.

Eiropa var sasniegt kritisko masu, īstenojot partnerības, kopas un tīklus, standartizāciju, veicinot sadarbību starp dažādām zinātnes un tehnoloģijas disciplīnām un sektoriem, kam ir līdzīgas pētniecības un attīstības vajadzības, tādējādi sasniedzot nozīmīgus rezultātus, radot jaunas tehnoloģijas un izstrādājot novatoriskus risinājumus.

Pētniecības un inovācijas programmu izstrāde un īstenošana ar publiskā un privātā sektora partnerību starpniecību, efektīvas saiknes izveide starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām, papildu ieguldījumu piesaistīšana, piekļuve riska kapitāla finansējumam, standartizācija un atbalsts iepirkumam pirmskomercializācijas posmā un novatorisku produktu un pakalpojumu iepirkumam — tie visi ir aspekti, kam ir svarīga nozīme konkurētspējas jautājumu risināšanā.

Pētniecības un inovācijas programmu izstrāde un īstenošana ar Eiropas tehnoloģiju platformām vai publiskā un privātā sektora partnerību starpniecību, efektīvas saiknes izveide starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām, papildu ieguldījumu piesaistīšana, piekļuve riska kapitāla finansējumam, standartizācija un atbalsts iepirkumam pirmskomercializācijas posmā un novatorisku produktu un pakalpojumu iepirkumam — tie visi ir aspekti, kam ir svarīga nozīme konkurētspējas jautājumu risināšanā.

Šajā ziņā ir arī vajadzīga cieša saikne ar EIT, lai radītu vislabākos talantus uzņēmējdarbībā un paātrinātu inovāciju, apvienojot cilvēkus no dažādām valstīm, disciplīnām un organizācijām.

Šajā ziņā ir arī vajadzīga cieša saikne ar EIT, lai radītu vislabākos talantus uzņēmējdarbībā un paātrinātu inovāciju, apvienojot cilvēkus no dažādām valstīm, disciplīnām un organizācijām.

Sadarbība Savienības līmenī var arī veicināt tirdzniecības iespējas, izstrādājot Eiropas vai starptautiskus standartus jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī tehnoloģijām. Tiks veicinātas darbības standartizācijas un sadarbspējas atbalstam, kā arī drošības un pirmsreglamentācijas pasākumi.

Sadarbība Savienības līmenī veicina arī tirdzniecības iespējas, izstrādājot Eiropas vai starptautiskus standartus jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī tehnoloģijām. Šādu standartu izstrādei, konsultējoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un zinātnes un rūpniecības pārstāvjiem, varētu būt pozitīva ietekme. Tiks veicinātas darbības standartizācijas un sadarbspējas atbalstam, kā arī drošības un pirmsreglamentācijas pasākumi.

Grozījums Nr.  127

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.1. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

1.1. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

1.1.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz IKT

1.1.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz IKT

Saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmu IKT pētniecības un inovācijas konkrētais mērķis ir ļaut Eiropai radīt un izmantot iespējas, ko IKT progress nodrošina tās pilsoņu, uzņēmumu un zinātnisko kopienu labā.

Saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmu IKT pētniecības un inovācijas konkrētais mērķis ir ļaut Eiropai radīt un izmantot iespējas, ko IKT progress nodrošina tās pilsoņu, uzņēmumu un zinātnisko kopienu labā. Jēdziens „IKT” ietver visas IKT jomas, cita starpā fiksētos, bezvadu un optiskās šķiedras tīklus un satelīttīklus, tīklotos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, uz datoru balstītas viedās sistēmas un iegulto programmatūru, kā arī plašas fotonikas, molekulārās elektronikas, magnētiskās elektronikas, robotikas, nanoelektronikas un bioelektronikas jomas.

Eiropai kā pasaulē lielākajai ekonomikai, kas pārstāv pasaules IKT tirgus lielāko daļu, kuras vērtība pašlaik ir vairāk nekā EUR 2600 miljardi, var būt pamatotas ambīcijas uz to, lai tās uzņēmumi, valdības, pētniecības un izstrādes centri un universitātes veiktu nozīmīgus atklājumus IKT jomā, radītu jaunus uzņēmumus un ieguldītu vairāk līdzekļu IKT inovācijās.

Eiropai kā pasaulē lielākajai ekonomikai, kas pārstāv pasaules IKT tirgus lielāko daļu, kuras vērtība pašlaik ir vairāk nekā EUR 2600 miljardi, var būt pamatotas ambīcijas uz to, lai tās uzņēmumi, valdības, pētniecības un izstrādes centri un universitātes veiktu nozīmīgus atklājumus IKT jomā, radītu jaunus uzņēmumus un ieguldītu vairāk līdzekļu IKT inovācijās.

Līdz 2020. gadam Eiropas IKT nozarei būtu jānodrošina piedāvājums, kas ir vismaz līdzvērtīgs tās īpatsvaram pasaules IKT tirgū, kurš pašlaik ir apmēram viena trešdaļa. Eiropai būtu arī jārada novatoriski uzņēmumi IKT jomā, lai vienu trešdaļu no visiem uzņēmumu tēriņiem, kurus tie atvēl IKT pētniecībai un izstrādei un kuru apjoms pašlaik ir apmēram EUR 35 miljardi gadā, segtu uzņēmumi, kas izveidoti pēdējo divu desmitgažu laikā. Lai to īstenotu, būs nepieciešams būtiski palielināt publiskos ieguldījumus IKT pētniecībā un izstrādē (PI) tā, lai piesaistītu privāto finansējumu, tiecoties uz mērķi divkāršot ieguldījumus nākamajā desmitgadē un būtiski palielināt Eiropā pasaules līmeņa izcilības centru skaitu IKT jomā.

Līdz 2020. gadam Eiropas IKT nozarei būtu jānodrošina piedāvājums, kas ir vismaz līdzvērtīgs tās īpatsvaram pasaules IKT tirgū, kurš pašlaik ir apmēram viena trešdaļa. Eiropai būtu arī jārada novatoriski uzņēmumi IKT jomā, lai vienu trešdaļu no visiem uzņēmumu tēriņiem, kurus tie atvēl IKT pētniecībai un izstrādei un kuru apjoms pašlaik ir apmēram EUR 35 miljardi gadā, segtu uzņēmumi, kas izveidoti pēdējo divu desmitgažu laikā. Lai to īstenotu, būs nepieciešams būtiski palielināt publiskos ieguldījumus IKT pētniecībā un izstrādē (PI) tā, lai piesaistītu privāto finansējumu, tiecoties uz mērķi divkāršot ieguldījumus nākamajā desmitgadē un būtiski palielināt Eiropā pasaules līmeņa izcilības centru skaitu IKT jomā.

Lai apgūtu arvien sarežģītāku un daudzdisciplīnu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības ķēdes IKT jomā, ir vajadzīgas partnerības, riska dalīšana un kritiskās masas mobilizācija visā Savienībā. Savienības līmeņa rīcība palīdz rūpniecībai pievērsties vienai tirgus perspektīvai un sasniegt apjoma un mēroga radītus ietaupījumus. Sadarbība, kas vērsta uz vienotām, atvērtām tehnoloģiju platformām, kurām ir plašāka un līdzsvarojoša ietekme, ļaus daudzām ieinteresētām personām gūt labumu no jauniem sasniegumiem un izmantot papildu inovācijas. Apvienošanās un partnerības Savienības līmenī arī ļauj panākt vienprātību, nodrošina pamanāmu kontaktpunktu starptautiskiem partneriem un veicina Savienības un pasaules mēroga standartu un sadarbspējīgu risinājumu izstrādi.

Lai apgūtu arvien sarežģītāku un daudzdisciplīnu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības ķēdes IKT jomā, ir vajadzīgas partnerības, riska dalīšana un kritiskās masas mobilizācija visā Savienībā. Savienības līmeņa rīcība palīdz rūpniecībai pievērsties vienai tirgus perspektīvai un sasniegt apjoma un mēroga radītus ietaupījumus. Sadarbība, kas vērsta uz vienotām, atvērtām tehnoloģiju platformām, kurām ir plašāka un līdzsvarojoša ietekme, ļaus daudzām ieinteresētām personām gūt labumu no jauniem sasniegumiem un izmantot papildu inovācijas. Apvienošanās un partnerības Savienības līmenī arī ļauj panākt vienprātību, nodrošina pamanāmu kontaktpunktu starptautiskiem partneriem un veicina Savienības un pasaules mēroga standartu un sadarbspējīgu risinājumu izstrādi.

1.1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

1.1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

IKT veido pamatu inovācijai un konkurētspējai daudzos privātos un valstu tirgos un nozarēs un ļauj panākt konkrētu progresu visās disciplīnās. Nākamajā desmitgadē ciparu tehnoloģiju, IKT komponentu, infrastruktūras un pakalpojumu pārveidojošā ietekme kļūs arvien pamanāmāka visās dzīves jomās. Ikvienam pasaules pilsonim būs pieejami neierobežoti datošanas, komunikācijas un datu uzglabāšanas avoti. Sensori, mašīnas un informācijas uzlaboti produkti ģenerēs lielu informācijas un datu daudzumu, tādējādi padarot attālinātas darbības par ikdienišķu parādību, ļaujot globāli izmantot uzņēmējdarbības procesus un ilgtspējīgas ražotnes un nodrošinot plašu pakalpojumu un izmantojumu klāstu. Daudzi izšķiroši svarīgi komerciāli un sabiedriski pakalpojumi un visi zināšanu radīšanas pamatprocesi zinātnē, izglītībā, uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā tiks nodrošināti, izmantojot IKT. IKT nodrošinās izšķiroši svarīgo infrastruktūru ražošanas un uzņēmējdarbības procesiem, komunikācijai un darījumiem. IKT būs neaizstājama arī, lai veicinātu galveno sabiedrības problēmu risināšanu, kā arī sabiedrības procesos, tādos kā kopienu veidošanās, patērētāju uzvedība un valsts pārvalde, piemēram, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus.

IKT veido pamatu inovācijai un konkurētspējai daudzos privātos un valstu tirgos un nozarēs un ļauj panākt konkrētu progresu visās disciplīnās. Nākamajā desmitgadē ciparu tehnoloģiju, IKT komponentu, infrastruktūras un pakalpojumu pārveidojošā ietekme kļūs arvien pamanāmāka visās dzīves jomās. Datošanas, komunikācijas un datu uzglabāšanas avoti izplatīsies arī turpmākajos gados. Sensori, mašīnas un informācijas uzlaboti produkti ģenerēs lielu reālā laika informācijas un datu daudzumu, tādējādi padarot attālinātas darbības par ikdienišķu parādību, ļaujot globāli izmantot uzņēmējdarbības procesus un ilgtspējīgas ražotnes un nodrošinot plašu pakalpojumu un izmantojumu klāstu. Daudzi izšķiroši svarīgi komerciāli un sabiedriski pakalpojumi un visi zināšanu radīšanas pamatprocesi zinātnē, izglītībā, uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā tiks nodrošināti un līdz ar to būs pieejamāki, izmantojot IKT. IKT nodrošinās izšķiroši svarīgo infrastruktūru ražošanas un uzņēmējdarbības procesiem, komunikācijai un darījumiem. IKT būs neaizstājama arī, lai veicinātu galveno sabiedrības problēmu risināšanu, kā arī sabiedrības procesos, tādos kā kopienu veidošanās, patērētāju uzvedība, politiskā līdzdalība un valsts pārvalde, piemēram, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un kolektīvās izpratnes veicināšanas platformas un instrumentus. Lai izstrādātu konkurētspējīgus risinājumus, ļoti svarīgi ir atbalstīt pētniecību, un standartu, tehnoloģiju un sistēmu ziņā orientēt to uz lietotājiem.

Savienības atbalsts IKT pētniecībai un inovācijai ir būtisks komponents, kas nepieciešams, lai sagatavotu nākamās paaudzes tehnoloģijas un lietojumus, jo tas veido lielu daļu no kopējiem tēriņiem, kas tiek atvēlēti uz sadarbību vērstai, vidēja līdz augsta riska pētniecībai un inovācijai Eiropā. Publiskais ieguldījums IKT pētniecībā un inovācijā Savienības līmenī ir bijis un joprojām ir būtisks, lai mobilizētu kritisko masu, kura nepieciešama izcilu rezultātu sasniegšanai un novatorisku risinājumu, produktu un pakalpojumu plašākai un efektīvākai izmantošanai. Tam joprojām ir galvenā nozīme visā Savienībā izmantojamu atvērtu platformu un tehnoloģiju izstrādē, inovāciju testēšanā un izmēģināšanā reālā vidē visas Eiropas mērogā un resursu optimizēšanā, kad tiek risināti ar Savienības konkurētspēju saistīti jautājumi un kopīgas sabiedrības problēmas. Savienības atbalsts IKT pētniecībai un inovācijai arī nodrošina augsto tehnoloģiju MVU izaugsmes iespējas un iespēju to labā izmantot Savienības mēroga tirgu lielumu. Tas nostiprina sadarbību un izcilību starp Savienības zinātniekiem un inženieriem, pastiprinot sinerģiju ar un starp valstu budžetiem un darbojoties kā kontaktpunktam sadarbībai ar partneriem ārpus Eiropas.

Savienības atbalsts IKT pētniecībai un inovācijai ir būtisks komponents, kas nepieciešams, lai sagatavotu nākamās paaudzes tehnoloģijas un lietojumus, jo tas veido lielu daļu no kopējiem tēriņiem, kas tiek atvēlēti uz sadarbību vērstai, vidēja līdz augsta riska pētniecībai un inovācijai Eiropā. Publiskais ieguldījums IKT pētniecībā un inovācijā Savienības līmenī ir bijis un joprojām ir būtisks, lai mobilizētu kritisko masu, kura nepieciešama izcilu rezultātu sasniegšanai un novatorisku risinājumu, produktu un pakalpojumu plašākai un efektīvākai izmantošanai. Tam joprojām ir galvenā nozīme visā Savienībā izmantojamu atvērtu platformu un tehnoloģiju izstrādē, inovāciju testēšanā un izmēģināšanā reālā vidē visas Eiropas mērogā un resursu optimizēšanā, kad tiek risināti ar Savienības konkurētspēju saistīti jautājumi un kopīgas sabiedrības problēmas. Savienības atbalsts IKT pētniecībai un inovācijai arī nodrošina augsto tehnoloģiju MVU izaugsmes iespējas un iespēju to labā izmantot Savienības mēroga tirgu lielumu. Tas nostiprina sadarbību un izcilību starp Savienības zinātniekiem un inženieriem, pastiprinot sinerģiju ar un starp valstu budžetiem un darbojoties kā kontaktpunktam sadarbībai ar partneriem ārpus Eiropas.

Secīgi izvērtējumi par IKT darbībām Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammā ir apliecinājuši, ka mērķtiecīgiem ieguldījumiem IKT pētniecībā un inovācijā, kuri veikti Savienības līmenī, ir bijusi ļoti svarīga nozīme, palīdzot panākt vadošo lomu rūpniecībā tādās jomās kā mobilie sakari un drošībai svarīgas IKT sistēmas un risinot tādas problēmas kā energoefektivitāte vai demogrāfiskās pārmaiņas. Savienības ieguldījumi IKT pētniecības infrastruktūrā ir nodrošinājuši Eiropas pētniekiem pasaulē vislabāko pētniecības tīklu veidošanas un datošanas aprīkojumu.

Secīgi izvērtējumi par IKT darbībām Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammā ir apliecinājuši, ka mērķtiecīgiem ieguldījumiem IKT pētniecībā un inovācijā, kuri veikti Savienības līmenī, ir bijusi ļoti svarīga nozīme, palīdzot panākt vadošo lomu rūpniecībā tādās jomās kā mobilie sakari un drošībai svarīgas IKT sistēmas un risinot tādas problēmas kā energoefektivitāte vai demogrāfiskās pārmaiņas un efektīvāka veselības aprūpes sistēmu darbība. Savienības ieguldījumi IKT pētniecības infrastruktūrā ir nodrošinājuši Eiropas pētniekiem pasaulē vislabāko pētniecības tīklu veidošanas un datošanas aprīkojumu.

1.1.3. Pasākumu pamatvirzieni

1.1.3. Pasākumu pamatvirzieni

Vairāki pasākumu pamatvirzieni tiek vērsti uz IKT rūpnieciskās un tehnoloģiskās līderības problēmām un aptver vispārīgas IKT pētniecības un inovāciju programmas, tostarp jo īpaši šādas:

Vairāki pasākumu pamatvirzieni tiek vērsti uz IKT rūpnieciskās un tehnoloģiskās līderības problēmām un aptver vispārīgas IKT pētniecības un inovāciju programmas, tostarp jo īpaši šādas:

(a) jauna komponentu un sistēmu paaudze — progresīvu un viedu iegulto komponentu un sistēmu inženiertehniskā izstrāde;

(a) jauna komponentu un sistēmu paaudze — progresīvu, drošu un viedu iegulto komponentu un sistēmu komponentu inženiertehniskā izstrāde;

(b) nākamās paaudzes datošana — progresīvas datošanas sistēmas un tehnoloģijas;

(b) nākamās paaudzes datošana — progresīvas un drošas datošanas sistēmas un tehnoloģijas;

(c) nākotnes internets — infrastruktūra, tehnoloģijas un pakalpojumi;

(c) nākotnes internets — programmatūra, datortehnika, infrastruktūra, tehnoloģijas un pakalpojumi;

(d) satura tehnoloģijas un informācijas pārvaldība — IKT digitālajam saturam un radošumam;

(d) satura tehnoloģijas un informācijas pārvaldība — IKT digitālajam saturam, kultūras nozarēm un radošumam;

(e) progresīvas saskarnes un roboti — robotika un viedās telpas;

(e) progresīvas saskarnes un roboti — robotika un viedās telpas;

(f) mikroelektronika, nanoelektronika un fotonika — svarīgās pamattehnoloģijas, kas saistītas ar mikroelektroniku, nanoelektroniku un fotoniku.

(f) mikroelektronika, nanoelektronika un fotonika;

 

(fa) kvantu tehnoloģijas — IKT ierīču nākamā paaudze, apvienojot kvantu fiziku un informācijas zinātni.

Paredzams, ka šie seši būtiskākie pasākumu virzieni aptvers visu vajadzību klāstu. Tie ietvertu rūpniecisko līderību vispārīgos uz IKT balstītos risinājumos, produktos un pakalpojumos, kas vajadzīgi svarīgu sabiedrības problēmu risināšanai, kā arī no pieteikumiem atkarīgas IKT pētniecības un inovācijas programmas, kas tiks atbalstītas vienlaicīgi ar attiecīgās sabiedrības problēmas risināšanu.

Paredzams, ka šie septiņi būtiskākie pasākumu virzieni aptvers visu vajadzību klāstu. Tie ietvertu rūpniecisko līderību vispārīgos uz IKT balstītos risinājumos, produktos un pakalpojumos, kas vajadzīgi svarīgu sabiedrības problēmu risināšanai, kā arī no pieteikumiem atkarīgas IKT pētniecības un inovācijas programmas, kas tiks atbalstītas vienlaicīgi ar attiecīgās sabiedrības problēmas risināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka projektiem, kurus finansē prioritātes „Sabiedrības problēmu risināšana” ietvaros, tiktu atlasīti mūsdienīgi IKT risinājumi. Pastiprinātu atbalstu sniegs pētniecībai un atklātu un izplatīšanas sistēmu izstrādei. Lai pilnībā izmantotu IKT potenciālu, ar IKT saistītās pētniecības jomu un ciklu daudzveidību nodrošina ar līdzdalību reglamentējošiem noteikumiem, dodot iespēju sagatavot un īstenot liela mēroga ilgtermiņa pētniecības projektus ar zemām izmaksām, kā arī tādas tirgū identificētas darbības, kas ļauj ātri izmantot radušās iespējas.

Šajos sešos pasākumu virzienos ir iekļauta arī konkrēti ar IKT saistīta pētniecības infrastruktūra, piemēram, dzīvās laboratorijas plaša mēroga eksperimentiem un infrastruktūra svarīgajām pamattehnoloģijām un to integrācijai progresīvos produktos un novatoriskās viedajās sistēmās, tostarp aprīkojums, instrumenti, atbalsta pakalpojumi, tīras telpas un piekļuve lietuvēm prototipu veidošanai.

Šajos septiņos pasākumu virzienos ir iekļauta arī konkrēti ar IKT saistīta pētniecības infrastruktūra, piemēram, dzīvās laboratorijas plaša mēroga eksperimentiem un infrastruktūra svarīgajām pamattehnoloģijām un to integrācijai progresīvos produktos un novatoriskās viedajās sistēmās, tostarp aprīkojums, instrumenti, atbalsta pakalpojumi, tīras telpas un piekļuve lietuvēm prototipu veidošanai. Kopīgi lietojamai materiāli tehniskajai bāzei un infrastruktūrai, kas būs pieejama daudziem dalībniekiem, tai skaitā un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, tiks piešķirts Savienības finansējums.

 

Fizisko personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ir viens no Savienības pamatprincipiem. Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” atbalsta tādu sistēmu pētniecību un izstrādi, kuras Eiropas iedzīvotājiem var nodrošināt iespēju pilnībā kontrolēt savu saziņu.

Grozījums Nr.  128

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2. Nanotehnoloģijas

1.2. Nanotehnoloģijas

1.2.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz nanotehnoloģijām

1.2.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz nanotehnoloģijām

Konkrētais mērķis attiecībā uz nanotehnoloģiju pētniecību un inovāciju ir saglabāt Savienības līderību šajā augstas izaugsmes pasaules tirgū, stimulējot ieguldījumus nanotehnoloģijās un to pārņemšanu konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos ar augstu pievienoto vērtību dažādās lietojuma jomās un nozarēs.

Konkrētais mērķis attiecībā uz nanotehnoloģiju pētniecību un inovāciju ir saglabāt Savienības līderību šajā augstas izaugsmes pasaules tirgū, stimulējot ieguldījumus nanotehnoloģijās un to pārņemšanu konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos ar augstu pievienoto vērtību dažādās lietojuma jomās un nozarēs.

Līdz 2020. gadam nanotehnoloģijas tiks plaši ieviestas, tas ir, vienmērīgi integrētas lielākajā daļā tehnoloģiju un lietojumu, kurus nosaka ieguvums patērētājiem, dzīves kvalitāte, ilgtspējīga attīstība un spēcīgais rūpnieciskais potenciāls sasniegt iepriekš nepieejamus risinājumus ražīgumam un resursefektivitātei.

Līdz 2020. gadam nanotehnoloģijas tiks plaši ieviestas, tas ir, vienmērīgi integrētas lielākajā daļā tehnoloģiju un lietojumu, kurus nosaka ieguvums patērētājiem, dzīves kvalitāte, ilgtspējīga attīstība un spēcīgais rūpnieciskais potenciāls sasniegt iepriekš nepieejamus risinājumus ražīgumam un resursefektivitātei. Līdz 2015. gadam Komisija pārskatīs visus attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu visu veidu nanomateriālu drošu izmantošanu produktos, kas sava dzīves cikla laikā varētu atstāt ietekmi uz veselību, vidi vai drošumu.

Eiropai ir arī jāizvirza pasaules mēroga etalons drošā un atbildīgā nanotehnoloģijas izmantošanā un pārvaldībā, nodrošinot augstu sabiedrisko un rūpniecisko atdevi.

Eiropai ir arī jāizvirza pasaules mēroga etalons drošā un atbildīgā nanotehnoloģijas izmantošanā un pārvaldībā, nodrošinot augstu sabiedrisko un rūpniecisko atdevi.

Produkti, kuros izmantotas nanotehnoloģijas, pārstāv pasaules tirgu, kuru Eiropa nevar atļauties ignorēt. Tirgus aplēses par to produktu vērtību, kuros kā galvenais komponents izmantota nanotehnoloģija, sasniedz EUR 700 miljardus līdz 2015. gadam un EUR 2 triljonus līdz 2020. gadam ar attiecīgi 2 miljoniem un 6 miljoniem darbvietu. Eiropas nanotehnoloģiju uzņēmumiem būtu jāizmanto šī digitālā tirgus divkāršā izaugsme un jāspēj līdz 2020. gadam iegūt tirgus daļu, kas ir vismaz līdzvērtīga Eiropas daļai globālajā pētniecības finansējumā (t. i., ceturtdaļa).

Produkti, kuros izmantotas nanotehnoloģijas, pārstāv pasaules tirgu, kuru Eiropa nevar atļauties ignorēt. Tirgus aplēses par to produktu vērtību, kuros kā galvenais komponents izmantota nanotehnoloģija, sasniedz EUR 700 miljardus līdz 2015. gadam un EUR 2 triljonus līdz 2020. gadam ar attiecīgi 2 miljoniem un 6 miljoniem darbvietu. Eiropas nanotehnoloģiju uzņēmumiem būtu jāizmanto šī digitālā tirgus divkāršā izaugsme un jāspēj līdz 2020. gadam iegūt tirgus daļu, kas ir vismaz līdzvērtīga Eiropas daļai globālajā pētniecības finansējumā (t. i., ceturtdaļa).

1.2.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

1.2.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Nanotehnoloģijas apvieno tādu jaunu tehnoloģiju klāstu, kurām ir pierādīts potenciāls, un tām ir revolucionāra ietekme, piemēram, uz materiāliem, IKT, bioloģiju, veselības aprūpi un patēriņa precēm, tiklīdz pētniecība tiek realizēta progresīvos produktos un ražošanas procesos.

Nanotehnoloģijas apvieno tādu jaunu tehnoloģiju klāstu, kurām ir pierādīts potenciāls, un tām ir revolucionāra ietekme, piemēram, uz materiāliem, IKT, ražošanu, bioloģiju, veselības aprūpi un patēriņa precēm, tiklīdz pētniecība tiek realizēta progresīvos, ilgtspējīgos un konkurētspējīgos produktos un ražošanas procesos.

Nanotehnoloģijām ir svarīga nozīme to problēmu risināšanā, kas noteiktas stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Šo svarīgo pamattehnoloģiju veiksmīga izmantošana veicinās Savienības rūpniecības konkurētspēju, ļaujot radīt jaunus un uzlabotus produktus vai efektīvākus procesus, un nodrošinās risinājumus nākotnes problēmām.

Nanotehnoloģijām ir svarīga nozīme to problēmu risināšanā, kas noteiktas stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Šo svarīgo pamattehnoloģiju veiksmīga izmantošana veicinās Savienības rūpniecības konkurētspēju, ļaujot radīt jaunus un uzlabotus produktus vai efektīvākus procesus, un nodrošinās risinājumus nākotnes problēmām.

Vispārējais pētniecības finansējums nanotehnoloģijām ir divkāršojies no aptuveni EUR 6,5 miljardiem 2004. gadā līdz aptuveni EUR 12,5 miljardiem 2008. gadā, un apmēram vienu ceturto daļu šā kopējā finansējuma ir nodrošinājusi Savienība. Savienība ir atzīta pētniecības līdere nanozinātnēs un nanotehnoloģijās un ir iecerējusi līdz 2015. gadam uzņēmumu skaitu šajā jomā Savienībā palielināt līdz aptuveni 4000.

Vispārējais pētniecības finansējums nanotehnoloģijām ir divkāršojies no aptuveni EUR 6,5 miljardiem 2004. gadā līdz aptuveni EUR 12,5 miljardiem 2008. gadā, un apmēram vienu ceturto daļu šā kopējā finansējuma ir nodrošinājusi Savienība. Savienība ir atzīta pētniecības līdere nanozinātnēs un nanotehnoloģijās un ir iecerējusi līdz 2015. gadam uzņēmumu skaitu šajā jomā Savienībā palielināt līdz aptuveni 4000.

Pašlaik Eiropai ir jāsaglabā un jāuzlabo savs stāvoklis pasaules tirgū, veicinot plašu sadarbību daudzās un dažādās vērtības ķēdēs un to ietvaros un starp dažādām rūpniecības nozarēm, lai šo tehnoloģiju procesu jaudas palielinājumu pārvērstu dzīvotspējīgos komerciālos produktos. Riska novērtēšanas un pārvaldības jautājumi, kā arī atbildīga pārvaldība sāk kļūt par noteicošiem faktoriem nanotehnoloģiju turpmākajā ietekmē uz sabiedrību un ekonomiku.

Pašlaik Eiropai ir jāsaglabā un jāuzlabo savs stāvoklis pasaules tirgū, veicinot plašu sadarbību daudzās un dažādās vērtības ķēdēs un to ietvaros un starp dažādām rūpniecības nozarēm, lai šo tehnoloģiju procesu jaudas palielinājumu pārvērstu drošos, ilgtspējīgos un dzīvotspējīgos komerciālos produktos. Riska novērtēšanas un pārvaldības jautājumi, kā arī atbildīga pārvaldība sāk kļūt par noteicošiem faktoriem nanotehnoloģiju turpmākajā ietekmē uz sabiedrību un ekonomiku.

Tādējādi pasākumi būs vērsti uz nanotehnoloģiju plaši izplatītu un atbildīgu izmantošanu ekonomikā, lai radītu ieguvumus, kam ir būtiska ietekme uz sabiedrību un rūpniecību. Lai nodrošinātu potenciālās iespējas, tostarp jaunu uzņēmumu izveides un darbvietu radīšanas iespējas, pētniecībai būtu jānodrošina vajadzīgie instrumenti, lai varētu pareizi īstenot standartizāciju un reglamentēšanu.

Tādējādi pasākumi būs vērsti uz nanotehnoloģiju atbildīgu un ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikā, lai radītu ieguvumus, kam ir būtiska ietekme sabiedrību un rūpniecību. Lai nodrošinātu potenciālās iespējas, tostarp jaunu uzņēmumu izveides un darbvietu radīšanas iespējas, pētniecībai būtu jānodrošina vajadzīgie instrumenti, lai varētu pareizi īstenot standartizāciju un reglamentēšanu.

1.2.3. Pasākumu pamatvirzieni

1.2.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Nākamās paaudzes nanomateriālu, nanoierīču un nanosistēmu attīstīšana

(a) Nākamās paaudzes nanomateriālu, nanoierīču un nanosistēmu attīstīšana

Pievēršanās fundamentāli jauniem produktiem, kas ļauj rast ilgtspējīgus risinājumus vairākās nozarēs.

Pievēršanās fundamentāli jauniem produktiem, kas ļauj rast ilgtspējīgus risinājumus vairākās nozarēs, ievērojot piesardzības principu.

(b) Droša nanotehnoloģiju attīstīšana un izmantošana

(b) Droša un nekaitīga nanotehnoloģiju attīstīšana un izmantošana

Pasākumi, lai paplašinātu zinātnisko pieredzi par nanotehnoloģiju un nanosistēmu potenciālo ietekmi uz veselību vai vidi un nodrošinātu instrumentus riska novērtēšanai un pārvaldībai visā dzīves ciklā.

Pasākumi, lai paplašinātu zinātnisko pieredzi par nanotehnoloģiju un nanosistēmu potenciālo ietekmi uz veselību vai vidi un par instrumentiem riska novērtēšanai un pārvaldībai visā dzīves ciklā.

 

(ba) Jaunu līdzekļu izstrāde, lai veidotu, modelētu un raksturotu nanomateriālus, to sastāvdaļas un sistēmas un veiktu manipulācijas ar tiem.

 

Mērķis ir pētīt, attēlot un pārbaudīt jaunos nanomateriālus un sistēmas nanotehnoloģiju jomā.

(c) Nanotehnoloģijas sociālās dimensijas attīstīšana

(c) Nanotehnoloģiju sociālās dimensijas attīstīšana

Koncentrēšanās uz nanotehnoloģijas pārvaldību sabiedrības labā.

Koncentrēšanās uz nanotehnoloģijas pārvaldību sabiedrības labā un specifisko lietojumu sociālās pieņemamības un atbilstības novērtēšana.

(d) Nanomateriālu, komponentu un sistēmu efektīva sintēze un ražošana

(d) Nanomateriālu, komponentu un sistēmu efektīva sintēze un ražošana

Koncentrēšanās uz jaunām darbībām, jaunu un esošo procesu gudru integrāciju, kā arī intensitātes palielināšanu, lai panāktu produktu un daudzfunkcionālu iekārtu masveida ražošanu, kas nodrošina zināšanu efektīvu pārnesi uz rūpniecisko inovāciju.

Koncentrēšanās uz jaunām darbībām, jaunu un esošo procesu gudru integrāciju, kā arī intensitātes palielināšanu, lai panāktu produktu un elastīgu iekārtu masveida ražošanu, kas nodrošina zināšanu efektīvu pārnesi uz rūpniecisko inovāciju.

(e) Jaudu palielinošu tehnoloģiju, mērījumu metožu un aprīkojuma izstrāde

(e) Jaudu palielinošu tehnoloģiju, mērījumu metožu un aprīkojuma izstrāde

Koncentrēšanās uz pamattehnoloģijām, kas atbalsta sarežģītu nanomateriālu un nanosistēmu izstrādi un ieviešanu tirgū.

Koncentrēšanās uz pamattehnoloģijām, kas atbalsta sarežģītu nanomateriālu un nanosistēmu izstrādi un ieviešanu tirgū.

Grozījums Nr.  129

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.3. Progresīvie materiāli

1.3. Progresīvie materiāli

1.3.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz progresīviem materiāliem

1.3.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz progresīviem materiāliem

Konkrētais mērķis attiecībā uz pētniecību un inovāciju progresīvo materiālu jomā ir izstrādāt materiālus, kam ir jaunas funkcijas un uzlabota ekspluatācijas veiktspēja, tādu konkurētspējīgāku produktu radīšanai, kas līdz minimumam samazina ietekmi uz vidi un resursu patēriņu.

Konkrētais mērķis attiecībā uz pētniecību un inovāciju progresīvo materiālu jomā ir izstrādāt materiālus, kam ir jaunas funkcijas un uzlabota ekspluatācijas veiktspēja, tādu konkurētspējīgāku produktu radīšanai, kas ir pieejamāki patērētājiem un līdz minimumam samazina ietekmi uz vidi un resursu patēriņu un uzlabo drošumu un nekaitīgumu.

Materiāli ir rūpnieciskās inovācijas pamatā un ir galvenie veicinātājfaktori. Progresīvie materiāli, kam piemīt augstāks zināšanu saturs, jaunas funkcijas un uzlabota veiktspēja, ir nepieciešami rūpniecības konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai daudzās lietojumu jomās un nozarēs.

Materiāli ir rūpnieciskās inovācijas pamatā un ir galvenie veicinātājfaktori. Progresīvie materiāli, kam piemīt augstāks zināšanu saturs, jaunas funkcijas un uzlabota veiktspēja, ir nepieciešami rūpniecības konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai daudzās lietojumu jomās un nozarēs.

1.3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

1.3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Jauni progresīvie materiāli ir vajadzīgi efektīvāku un ilgtspējīgāku produktu un procesu izstrādē. Šādi materiāli ir daļa no risinājuma mūsu rūpniecības un sabiedrības problēmām, piedāvājot lielāku efektivitāti to izmantošanā, mazāk nepieciešamo resursu un enerģijas, kā arī ilgtspēju produktu dzīves cikla beigu posmā.

Jauni progresīvie materiāli ir vajadzīgi efektīvāku un ilgtspējīgāku produktu un procesu izstrādē un ierobežotu resursu aizstāšanai. Šādi materiāli ir daļa no risinājuma mūsu rūpniecības un sabiedrības problēmām, piedāvājot lielāku efektivitāti to izmantošanā, mazāk nepieciešamo resursu un enerģijas, kā arī ilgtspēju produktu dzīves cikla beigu posmā.

Uz lietojumiem vērsta attīstība bieži vien ietver tādu pilnīgu jaunu materiālu izstrādi, kuriem piemīt spēja nodrošināt plānoto ekspluatācijas veiktspēju. Šādi materiāli ir svarīgs elements augstas vērtības ražošanas piedāvājuma ķēdē. Tie ir arī pamats progresa panākšanai transversālās tehnoloģiju jomās (piemēram, biozinātnēs, elektronikā un fotonikā) un praktiski visos tirgus segmentos. Materiāli paši par sevi ir būtisks sasniegums produktu vērtības un veiktspējas palielināšanā. Aplēstā progresīvo materiālu vērtība un ietekme ir ievērojama, ar gada izaugsmi par apmēram 6 % un paredzamo tirgus vērtības palielināšanos līdz EUR 100 miljardiem līdz 2015. gadam.

Uz lietojumiem vērsta attīstība bieži vien ietver tādu pilnīgu jaunu materiālu izstrādi, kuriem piemīt spēja nodrošināt plānoto ekspluatācijas veiktspēju. Šādi materiāli ir svarīgs elements augstas vērtības ražošanas piedāvājuma ķēdē. Tie ir arī pamats progresa panākšanai transversālās tehnoloģiju jomās (piemēram, biozinātnēs, elektronikā un fotonikā) un praktiski visos tirgus segmentos. Materiāli paši par sevi ir būtisks sasniegums produktu vērtības un veiktspējas palielināšanā. Aplēstā progresīvo materiālu vērtība un ietekme ir ievērojama, ar gada izaugsmi par apmēram 6 % un paredzamo tirgus vērtības palielināšanos līdz EUR 100 miljardiem līdz 2015. gadam.

Materiālus aplūko atbilstoši pilna aprites cikla pieejai, sākot no pieejamo materiālu piegādes līdz kalpošanas laika beigām (“no šūpuļa līdz šūpulim”), izmatojot novatoriskas pieejas, lai līdz minimumam samazinātu to pārveidošanai vajadzīgos resursus. Uzmanību pievērš arī materiālu nepārtrauktai izmantošanai, to otrreizējai pārstrādei vai sekundārai izmantošanai pēc kalpošanas laika beigām, kā arī saistītajai sociālajai inovācijai.

Materiālus aplūko atbilstoši pilna aprites cikla pieejai, sākot no pieejamo materiālu piegādes līdz kalpošanas laika beigām (“no šūpuļa līdz šūpulim”), izmatojot novatoriskas pieejas, lai līdz minimumam samazinātu to pārveidošanai vajadzīgos resursus. Uzmanību pievērš arī materiālu nepārtrauktai izmantošanai, to otrreizējai pārstrādei vai sekundārai izmantošanai pēc kalpošanas laika beigām, kā arī saistītajai sociālajai inovācijai.

Lai paātrinātu progresu, veicina daudzdisciplīnu un konverģējošu pieeju, iesaistot ķīmiju, fiziku, inženierzinātnes, teorētisko un skaitļošanas modelēšanu, bioloģijas zinātnes un arvien radošāku rūpniecisko dizainu.

Lai paātrinātu progresu, veicina daudzdisciplīnu un konverģējošu pieeju, kurā tiek izmantotas Eiropas labākās pētniecības infrastruktūras, iesaistot ķīmiju, fiziku, inženierzinātnes, teorētisko un skaitļošanas modelēšanu, bioloģijas zinātnes un arvien radošāku rūpniecisko dizainu.

Veicina jaunas “zaļo” inovāciju alianses un rūpniecības simbiozi, ļaujot rūpniecības nozarēm dažādot to darbību, paplašināt to uzņēmējdarbības modeļus, atkārtoti izmantojot to atkritumus kā pamatu jaunai produkcijai, piemēram, izmantojot CO2 kā oglekļa bāzi smalkajām ķīmiskajām vielām un alternatīviem degvielas veidiem.

Veicina jaunas „zaļo” inovāciju alianses un rūpniecības simbiozi, ļaujot rūpniecības nozarēm dažādot to darbību, paplašināt to uzņēmējdarbības modeļus, atkārtoti izmantojot to atkritumus kā pamatu jaunai produkcijai.

1.3.3. Pasākumu pamatvirzieni

1.3.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Transversālas un svarīgas materiālu tehnoloģijas

(a) Transversālas un svarīgas materiālu tehnoloģijas

Pētniecība attiecībā uz funkcionāliem materiāliem, daudzfunkcionāliem materiāliem un strukturāliem materiāliem inovācijas ieviešanai visās rūpniecības nozarēs.

Pētniecība attiecībā uz funkcionāliem materiāliem, daudzfunkcionāliem materiāliem un strukturāliem materiāliem inovācijas ieviešanai visās rūpniecības nozarēs.

(b) Materiālu izstrāde un pārveidošana

(b) Materiālu izstrāde un pārveidošana

Pētniecība un izstrāde efektīvas un ilgtspējīgas jaudas palielināšanas nodrošināšanai, lai varētu rūpnieciski ražot nākotnes produktus.

Pētniecība un izstrāde efektīvas un ilgtspējīgas jaudas palielināšanas nodrošināšanai, lai varētu rūpnieciski ražot viedus nākotnes produktus.

(c) Materiālu komponentu pārvaldība

(c) Materiālu komponentu pārvaldība

Pētniecība un izstrāde jaunām un novatoriskām tehnoloģijām un sistēmām.

Pētniecība un izstrāde jaunām un novatoriskām materiālu, sastāvdaļu un sistēmu ražošanas tehnoloģijām.

(d) Materiāli ilgtspējīgai rūpniecībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

(d) Materiāli ilgtspējīgai rūpniecībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Tādu jaunu produktu un lietojumu un patērētāju uzvedības veidu izstrāde, kas samazina pieprasījumu pēc enerģijas un veicina ražošanu ar zemu oglekļa dioksīda izmešu daudzumu.

Tādu jaunu materiālu, sastāvdaļu uzņēmējdarbības modeļu un atbildīgas patērētāju uzvedības, produktu un lietojumu izstrāde, kas samazina pieprasījumu pēc enerģijas un veicina ražošanu ar zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni.

 

(da) Jaunas izejvielas ķīmiskajai rūpniecībai un oglekļa izmantošana

 

Darbības tiek vērstas uz ķīmiskai rūpniecībai alternatīvas izejvielu bāzes izveidi, vidējā termiņā un ilgtermiņā izstrādājot videi draudzīgu aizstājēju naftai kā oglekļa avotam un CCU sistēmas un tehnoloģijas izstrādi, lai oglekļa dioksīdu varētu izmantot dažādos produktos.

(e) Materiāli radošām rūpniecības nozarēm

(e) Materiāli radošām rūpniecības nozarēm

Dizaina lietošana un konverģējošu tehnoloģiju attīstīšana, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, tostarp tādu materiālu saglabāšana, kam ir vēsturiska vai kultūras vērtība.

Dizaina lietošana un konverģējošu tehnoloģiju attīstīšana, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, tostarp tādu materiālu saglabāšana un atjaunošana, kam ir vēsturiska vai kultūras vērtība, kā arī jaunu materiālu radīšana.

(f) Metroloģija, raksturošana, standartizācija un kvalitātes kontrole

(f) Metroloģija, raksturošana, standartizācija, sertifikācija un kvalitātes kontrole

Tādu tehnoloģiju veicināšana kā raksturošana, nesagraujošā novērtēšana un prognozējoša veiktspējas modelēšana progresa panākšanai materiālu zinātnēs un inženierijā.

Tādu tehnoloģiju veicināšana kā raksturošana, nesagraujošā novērtēšana, pastāvīga novērtēšana un uzraudzība un prognozējoša veiktspējas modelēšana progresa panākšanai materiālu zinātnēs un inženierijā.

(g) Materiālu izmantošanas optimizācija

(g) Materiālu izmantošanas optimizācija

Pētniecība un izstrāde, lai izpētītu materiālu izmantošanas alternatīvas un novatoriskas uzņēmējdarbības modeļa pieejas.

Pētniecība un izstrāde, lai izpētītu materiālu aizstāšanas iespējas un to izmantošanas alternatīvas un novatoriskas uzņēmējdarbības modeļa pieejas un noteiktu izšķiroši svarīgus resursus.

Grozījums Nr.  130

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.4. Biotehnoloģija

1.4. Biotehnoloģija

1.4.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz biotehnoloģiju

1.4.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz biotehnoloģiju

Konkrētais mērķis biotehnoloģijas pētniecībā un inovācijā ir izstrādāt konkurētspējīgus, ilgtspējīgus un novatoriskus rūpniecības produktus un procesus un veicināt inovāciju vairākās Eiropas nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, pārtikas, ķīmiskā rūpniecība un veselība.

Konkrētais mērķis biotehnoloģijas pētniecībā un inovācijā ir izstrādāt konkurētspējīgus, ilgtspējīgus, drošus, nekaitīgus un novatoriskus rūpniecības produktus un procesus un veicināt inovāciju vairākās Eiropas nozarēs, tādās kā veselības aprūpe, ķīmiskā rūpniecība, enerģētika, lauksaimniecība, mežsaimniecība un pārtikas rūpniecība.

 

Spēcīga zinātniskā, tehnoloģiskā un inovācijas bāze biotehnoloģijā atbalstīs Eiropas ražošanas nozares to vadošās lomas saglabāšanā šīs svarīgās pamattehnoloģijas jomā. Šis stāvoklis tiks vēl vairāk nostiprināts, integrējot biotehnoloģijas izmantošanā riska novērtēšanas un vispārējo risku pārvaldības aspektus.

Spēcīga zinātniskā, tehnoloģiskā un inovācijas bāze biotehnoloģijā atbalstīs šo tehnoloģiju. Šis stāvoklis tiks nostiprināts, integrējot biotehnoloģijas izmantošanā veselības un riska novērtēšanu, šīs tehnoloģijas izmantošanas ietekmi uz ekonomiku un vidi un vispārējo un specifisko risku pārvaldības aspektus.

1.4.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

1.4.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Biotehnoloģijas jomā, kuras attīstība notiek, paplašinot zināšanas par dzīvās dabas sistēmām, ir nepieciešams panākt jaunu lietojumu pieplūdumu un nostiprināt Savienības rūpniecisko bāzi un tās inovatīvo spēju. Piemēri tam, kā palielinās biotehnoloģijas nozīmīgums, ir rūpnieciskie lietojumi, tostarp bioķīmija, kuras tirgus daļa, kā tiek lēsts, līdz 2015. gadam palielināsies par līdz pat 12–20 % ķīmijas produkcijas izteiksmē. Biotehnoloģija ietver arī vairākus tā saucamos divpadsmit “zaļās ķīmijas” noteikumus, ņemot vērā biosistēmu selektivitāti un efektivitāti. Iespējamo ekonomikas slogu Savienības uzņēmumiem var mazināt, izmantojot biotehnoloģijas procesu un bioloģisko produktu potenciālu, lai mazinātu CO2 emisijas, kuru apjoms saskaņā ar aplēsēm svārstīsies no 1 miljarda līdz 2,5 miljardiem tonnu CO2 ekvivalenta gadā līdz 2030. gadam. Eiropas biofarmācijas nozarē jau tagad apmēram 20 % pašlaik lietoto medikamentu tiek iegūti biotehnoloģijas procesā, bet attiecībā uz jaunām zālēm šis rādītājs ir pat 50 %. Biotehnoloģija arī paver jaunas iespējas izmantot jūras resursu milzīgo potenciālu novatorisku lietojumu izstrādei rūpniecības, veselības un vides nozarēs. Tiek prognozēts, ka jaunās jūras (“zilās”) biotehnoloģijas izaugsme būs 10 % gadā.

Biotehnoloģijas jomā, kuras attīstība notiek, paplašinot zināšanas par dzīvās dabas sistēmām, ir nepieciešams panākt jaunu lietojumu pieplūdumu un nostiprināt Savienības rūpniecisko bāzi un tās inovatīvo spēju. Piemēri tam, kā palielinās biotehnoloģijas nozīmīgums, ir rūpnieciskie un lauksaimnieciskie lietojumi, tostarp biofarmaceitiskie produkti, pārtikas un barības ražošana, bioķīmija, kuras tirgus daļa, kā tiek lēsts, līdz 2015. gadam palielināsies par līdz pat 12–20 % ķīmijas produkcijas izteiksmē. Biotehnoloģija ietver arī vairākus tā saucamos divpadsmit “zaļās ķīmijas” noteikumus, ņemot vērā biosistēmu selektivitāti un efektivitāti. Iespējamo ekonomikas slogu Savienības uzņēmumiem var mazināt, izmantojot biotehnoloģijas procesu un bioloģisko produktu potenciālu, lai mazinātu CO2 emisijas, kuru apjoms saskaņā ar aplēsēm svārstīsies no 1 miljarda līdz 2,5 miljardiem tonnu CO2 ekvivalenta gadā līdz 2030. gadam. Biotehnoloģija arī paver jaunas iespējas izmantot jūras resursu potenciālu novatorisku lietojumu izstrādei rūpniecības, veselības, enerģētikas, ķīmijas un vides nozarēs. Tiek prognozēts, ka jaunās jūras (“zilās”) biotehnoloģijas izaugsme būs 10 % gadā.

Citi svarīgi inovācijas avoti ir tie, ko rada mijiedarbība starp biotehnoloģiju un citām svarīgām un konverģējošām tehnoloģijām, jo īpaši nanotehnoloģijām un IKT, ar tādiem lietojumiem kā sensori un diagnostika.

Citi svarīgi inovācijas avoti ir tie, ko rada mijiedarbība starp biotehnoloģiju un citām svarīgām un konverģējošām tehnoloģijām, jo īpaši nanotehnoloģijām un IKT, ar tādiem lietojumiem kā sensori un diagnostika.

1.4.3. Pasākumu pamatvirzieni

1.4.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Visprogresīvāko nanotehnoloģiju kā nākotnes inovāciju virzītāju atbalstīšana

(a) Visprogresīvāko ilgtspējīgo nanotehnoloģiju kā nākotnes inovāciju virzītāju atbalstīšana

Tādu jaunu tehnoloģijas jomu attīstīšana kā, piemēram, sintētiskā bioloģija, bioinformātika un sistēmbioloģija, kam ir īpaši liels potenciāls radīt pilnīgi jaunus lietojumus.

Tādu jaunu tehnoloģijas jomu attīstīšana kā, piemēram, bioloģijas sistēmas, bioinformātika, sintētiskā bioloģija un sistēmbioloģija, kam ir īpaši liels potenciāls radīt pilnīgi jaunus produktus, lietojumus un tehnoloģijas, ņemot vērā piesardzības principu.

(b) Uz biotehnoloģijām balstīti rūpnieciskie procesi

(b) Uz biotehnoloģijām balstīti rūpnieciskie produkti un procesi

Rūpnieciskās biotehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgiem rūpniecības produktiem un procesiem (piemēram, ķīmijas rūpniecība, veselība, ieguve, enerģētika, celuloze un papīrs, tekstilizstrādājumi, ciete, pārtikas pārstrāde) un tās ekoloģiskā dimensija.

Rūpnieciskās biotehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgiem rūpniecības materiāliem, produktiem un ilgtspējīgiem procesiem (piemēram, ķimikālijas, veselība, ieguve, enerģētika, celuloze un papīrs, šķiedru produkti un koksne, tekstilizstrādājumi, ciete, pārtikas pārstrāde) un tās ekoloģiskā un ar veselību saistītā dimensija.

(c) Novatoriskas un konkurētspējīgas platformu tehnoloģijas

(c) Novatoriskas un konkurētspējīgas platformu tehnoloģijas

Platformu tehnoloģiju attīstīšana (piemēram, genomika, metagenomika, proteomika, molekulārie instrumenti), lai uzlabotu līderību un konkurences priekšrocības vairākās dažādās rūpniecības nozarēs.

Platformu tehnoloģiju attīstīšana (piemēram, bioloģijas sistēmu genomika, metagenomika, proteomika, fenomika, molekulārie instrumenti un šūnu platformas), lai uzlabotu līderību un konkurences priekšrocības vairākās dažādās nozarēs ar ekonomisku ietekmi. Šī pieeja arī turpmāk var ievērojami uzlabot jaunu MVU potenciālu.

 

(ca) Vides, sabiedriskie un ētiskie apsvērumi

 

Tiek izstrādāti novērtējuma procesi, tostarp tiek veikta plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, lai ņemtu vērā vides, sabiedrības un ētiskās bažas saistībā ar konkrētiem tehnoloģiju veidiem.

Grozījums Nr.  131

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.5. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.5. Progresīvā ražošana un pārstrāde

1.5. Progresīvā ražošana un pārstrāde

1.5.1. Konkrētais mērķis

1.5.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis pētniecībā un inovācijā progresīvās ražošanas un pārstrādes jomā ir pārveidot mūsdienu rūpnieciskās ražošanas veidus, tos orientējot uz vairāk zināšanu ietilpīgām, ilgtspējīgākām starpnozaru ražošanas un pārstrādes tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot novatoriskākus produktus, procesus un pakalpojumus.

Konkrētais mērķis pētniecībā un inovācijā progresīvās ražošanas un pārstrādes jomā ir pārveidot mūsdienu ražošanas uzņēmumus, sistēmas un procesus, vairāk izmantojot svarīgas pamattehnoloģijas, lai iegūtu vairāk zināšanu ietilpīgas, ilgtspējīgas, resursu un enerģijas ziņā efektīvas starpnozaru ražošanas un pārstrādes tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot novatoriskākus, drošākus un nekaitīgākus produktus, procesus un pakalpojumus.

1.5.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

1.5.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Ražošanas nozarei ir ļoti svarīga nozīme Eiropas ekonomikā, jo 2007. gadā tā veidoja apmēram 17 % no IKP un nodrošināja apmēram 22 miljonus darbvietu Savienībā. Līdz ar ekonomisko šķēršļu samazināšanu tirdzniecībai un komunikācijas tehnoloģiju radīto iespēju izmantošanu ražošana izjūt spēcīgu konkurenci un nosliekusies to valstu virzienā, kurās ir viszemākās kopējās izmaksas. Tāpēc, ņemot vērā augstās algas, lai Eiropa saglabātu savu konkurētspēju pasaules mērogā, tai ir krasi jāmaina pieeja ražošanai, un pamatprogramma “Apvārsnis 2020” var palīdzēt apvienot visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai to sasniegtu.

Ražošanas nozarei ir ļoti svarīga nozīme Eiropas ekonomikā, jo 2007. gadā tā veidoja apmēram 17 % no IKP un nodrošināja apmēram 22 miljonus darbvietu Savienībā. Līdz ar ekonomisko šķēršļu samazināšanu tirdzniecībai un komunikācijas tehnoloģiju radīto iespēju izmantošanu ražošana izjūt spēcīgu konkurenci un nosliekusies to valstu virzienā, kurās ir viszemākās kopējās izmaksas. Tāpēc, lai Eiropa saglabātu savu konkurētspēju pasaules mērogā, tai ir krasi jāmaina pieeja ražošanai, un pamatprogramma „Apvārsnis 2020” var palīdzēt apvienot visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai to sasniegtu.

Eiropai jāturpina ieguldīt Savienības līmenī, lai tā saglabātu savu līderību un konkurētspēju ražošanas tehnoloģijās un pārietu uz zināšanu ietilpīgām precēm ar augstu vērtību, radot apstākļus un aktīvus ilgtspējīgai ražošanai un visa mūža garumā pieejama pakalpojuma sniegšanai saistībā ar saražotu produktu. Resursietilpīgām ražošanas un pārstrādes nozarēm ir vēl vairāk jāmobilizē resursi un zināšanas Savienības līmenī un jāturpina ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai varētu gūt turpmākus panākumus virzībā uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un līdz 2050. gadam īstenot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, kas saskaņoti Savienības mērogā un noteikti rūpniecības nozarēm.

Eiropai jāturpina ieguldīt Savienības līmenī, lai tā saglabātu savu līderību un konkurētspēju ražošanas tehnoloģijās un pārietu uz zināšanu ietilpīgām precēm ar augstu vērtību, radot apstākļus un aktīvus ilgtspējīgai ražošanai un visa mūža garumā pieejama pakalpojuma sniegšanai saistībā ar saražotu produktu. Resursietilpīgām ražošanas un pārstrādes nozarēm ir vēl vairāk jāmobilizē resursi un zināšanas Savienības līmenī un jāturpina ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai varētu gūt turpmākus panākumus virzībā uz konkurētspējīgu un resursu patēriņa ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un līdz 2050. gadam īstenot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, kas saskaņoti Savienības mērogā un noteikti rūpniecības nozarēm.

Ar spēcīgiem Savienības politikas virzieniem Eiropa paplašinātu savas pašreizējās rūpniecības nozares un rūpētos par jaunām nākotnes rūpniecības nozarēm. Aplēstā progresīvo ražošanas sistēmu nozares vērtība un ietekme ir ievērojama — paredzams, ka tās tirgus vērtība līdz 2015. gadam palielināsies līdz apmēram EUR 150 miljardiem, bet kopējā gada izaugsmes intensitāte būs aptuveni 5 %.

Ar spēcīgiem Savienības politikas virzieniem Eiropa paplašinātu savas pašreizējās rūpniecības nozares un rūpētos par jaunām nākotnes rūpniecības nozarēm. Aplēstā progresīvo ražošanas sistēmu nozares vērtība un ietekme ir ievērojama — paredzams, ka tās tirgus vērtība līdz 2015. gadam palielināsies līdz apmēram EUR 150 miljardiem, bet kopējā gada izaugsmes intensitāte būs aptuveni 5 %.

Ir svarīgi uzturēt zināšanu un kompetences līmeni, lai Eiropā saglabātu ražošanas un pārstrādes jaudu. Pētniecības un inovācijas darbībās uzsvaru liek uz ilgtspējīgu ražošanu un pārstrādi, vajadzīgo tehnisko jauninājumu ieviešanu un orientēšanos uz patērētāju, lai radītu produktus un pakalpojumus ar augstu zināšanu saturu, bet mazu materiālu un enerģijas patēriņu. Eiropai ir arī jāpārnes šīs svarīgās tehnoloģijas un zināšanas un citām produktīvām nozarēm, piemēram, būvniecību, kura rada ievērojamus siltumnīcefekta gāzu (SEG) apjomus un kurā būvniecības darbībām tiek izmantoti apmēram 40 % no visa enerģijas patēriņa Eiropā, tādējādi palielinot CO2 emisiju apjomu līdz 36 %. Būvniecības nozarei, kas veido 10 % no IKP un nodrošina apmēram 16 miljonus darbvietu Eiropā 3 miljonos uzņēmumu, no kuriem 95 % ir MVU, ir jāpāriet uz novatoriskiem materiāliem un ražošanas pieejām, lai mazinātu radīto ietekmi uz vidi.

Ir svarīgi uzturēt zināšanu un kompetences līmeni, lai Eiropā saglabātu ražošanas un pārstrādes jaudu. Pētniecības un inovācijas darbībās uzsvaru liek uz ilgtspējīgu ražošanu un pārstrādi, vajadzīgo tehnisko jauninājumu ieviešanu un orientēšanos uz patērētāju, lai radītu produktus un pakalpojumus ar augstu zināšanu saturu, bet mazu materiālu un enerģijas patēriņu. Eiropai ir arī jāpārnes šīs svarīgās tehnoloģijas un zināšanas un citām produktīvām nozarēm, piemēram, būvniecību, kura rada ievērojamus siltumnīcefekta gāzu (SEG) apjomus un kurā būvniecības darbībām tiek izmantoti apmēram 40 % no visa enerģijas patēriņa Eiropā, tādējādi palielinot CO2 emisiju apjomu līdz 36 %. Būvniecības nozarei, kas veido 10 % no IKP un nodrošina apmēram 16 miljonus darbvietu Eiropā 3 miljonos uzņēmumu, no kuriem 95 % ir MVU, ir jāpāriet uz novatoriskiem materiāliem un ražošanas pieejām, lai mazinātu radīto ietekmi uz vidi.

1.5.3. Pasākumu pamatvirzieni

1.5.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Tehnoloģijas nākotnes rūpnīcām

(a) Tehnoloģijas nākotnes rūpnīcām

Ilgtspējīgas rūpniecības attīstības atbalstīšana, veicinot stratēģisku pāreju Eiropā no ražošanas, kuras pamatā ir izmaksas, uz pieeju, kas balstīta uz augstas pievienotās vērtības radīšanu.

Ilgtspējīgas rūpniecības attīstības atbalstīšana, veicinot stratēģisku pāreju Eiropā no ražošanas, kuras pamatā ir izmaksas, uz pieeju, kas balstīta uz augstas pievienotās vērtības radīšanu un resursu efektīvu izmantošanu.

(b) Tehnoloģijas, kas ļauj būvēt energoefektīvas ēkas

(b) Tehnoloģijas, kas ļauj būvēt energoefektīvas ēkas ar mazu ietekmi uz vidi

Enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšana, izstrādājot un izmantojot ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģijas.

Enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšana, pētot, izstrādājot un izmantojot ilgtspējīgu būvniecību, ņemot vērā visu vērtību ķēdi, automatizāciju un kontroles tehnoloģijas, kā arī samazinot ēku vispārējo ietekmi uz vidi.

(c) Ilgtspējīgas un zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni radošas tehnoloģijas energoietilpīgās pārstrādes rūpniecības nozarēs

(c) Ilgtspējīgas tehnoloģijas, kurām ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis un maza ietekme uz vidi, energoietilpīgās pārstrādes rūpniecības nozarēs

Pārstrādes rūpniecības nozaru konkurētspējas palielināšana, būtiski uzlabojot resursu un enerģijas efektivitāti un mazinot šādu rūpniecisku darbību ietekmi uz vidi visā vērtības ķēdē, veicinot zemas oglekļa dioksīda emisijas tehnoloģiju pārņemšanu.

Pārstrādes rūpniecības nozaru konkurētspējas palielināšana, būtiski uzlabojot resursu un enerģijas efektivitāti un mazinot šādu rūpniecisku darbību ietekmi uz vidi visā vērtības ķēdē, veicinot zemas oglekļa dioksīda emisijas tehnoloģiju pārņemšanu, tostarp atjaunojamu enerģijas avotu un viedu progresīvo kontroles sistēmu tehnoloģiju integrēšanu un pāreju uz alternatīviem, ilgtspējīgākiem rūpnieciskajiem procesiem.

(d) Jauni ilgtspējīgi uzņēmējdarbības modeļi

(d) Jauni ilgtspējīgi uzņēmējdarbības modeļi

Koncepciju un metodoloģijas izstrāde pielāgoties spējīgiem, uz zināšanām balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem individualizētās pieejās.

Koncepciju un metodoloģijas izstrāde pielāgoties spējīgiem, uz zināšanām balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem individualizētās pieejās. Atbalsta sniegšana jaunu ekoinovācijas uzņēmējdarbības modeļu un alternatīvu, resursu patēriņa ziņā efektīvu pieeju izstrādei.

Grozījums Nr.  132

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 1. punkts – 1.6. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.6. Kosmoss

1.6. Kosmoss

1.6.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz kosmosu

1.6.1. Konkrētais mērķis attiecībā uz kosmosu

Kosmosa izpētes un inovācijas konkrētais mērķis ir veicināt konkurētspējīgu un novatorisku kosmosa nozari un pētniecības kopienu, lai izstrādātu un izmantotu kosmosa infrastruktūru nolūkā apmierināt Savienības nākotnes politikas un sabiedrības vajadzības.

Kosmosa izpētes un inovācijas konkrētais mērķis ir veicināt konkurētspējīgu un novatorisku kosmosa nozari un pētniecības kopienu, lai izmantotu kosmosa infrastruktūru, lietojumus un pakalpojumus nolūkā apmierināt Savienības nākotnes politikas un sabiedrības vajadzības.

Eiropas kosmosa nozares nostiprināšana, veicinot kosmosa izpēti un inovāciju, ir ļoti svarīga, lai varētu saglabāt un nodrošināt Eiropas spēju piekļūt kosmosam un veikt tajā darbības, atbalstot Savienības politikas virzienus, starptautiskās stratēģiskās intereses un konkurenci starp kosmosa apguvē pieredzējušām un jauniesaistītām valstīm.

Eiropas kosmosa nozares — gan tās publiskā, gan privātā sektora — nostiprināšana, veicinot kosmosa izpēti un inovāciju, Zemes novērošanu, navigāciju, zinātni un izpēti, ir ļoti svarīga, lai varētu saglabāt un nodrošināt Eiropas spēju piekļūt kosmosam un veikt tajā darbības, atbalstot Savienības politikas virzienus, starptautiskās stratēģiskās intereses un konkurenci starp kosmosa apguvē pieredzējušām un jauniesaistītām valstīm un uzņēmumiem. Darbības izstrādā un ievieš papildinošā veidā, piedaloties Savienībai, Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) un dalībvalstīm.

1.6.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

1.6.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Kosmoss ir svarīgs, bet bieži vien nepamanāms faktors, kas veicina pakalpojumus un produktus, kuri ir ļoti svarīgi mūsdienu sabiedrībai, piemēram, navigācijas tehnoloģijas, komunikāciju, laikapstākļu prognozes un ģeogrāfisko informāciju. Politikas definēšana un īstenošana Eiropas, valstu un reģionālā līmenī arvien vairāk ir atkarīga no kosmosā iegūtas informācijas. Pasaules kosmosa nozare strauji attīstās un izvēršas jaunos reģionos (piemēram, Ķīnā un Dienvidamerikā). Eiropas rūpniecības nozare pašlaik ir ievērojama komerciāliem un zinātniskiem mērķiem izmantojamu pirmās klases satelītu eksportētāja. Globālās konkurences palielināšanās apdraud Eiropas stāvokli šajā jomā. Eiropa ir ieinteresēta nodrošināt, lai tās rūpniecības nozare turpina attīstīties šajā īpaši spēcīgas konkurences tirgū. Turklāt dati, kas iegūti no Eiropas zinātnes satelītiem, ir ļāvuši gūt dažus no visnozīmīgākajiem zinātniskajiem sasniegumiem pēdējās desmitgadēs Zemes zinātņu un astronomijas jomā. Izmantojot šo unikālo spēju, Eiropas zinātnes nozarei ir jāuzņemas īpaši svarīga loma stratēģijā “Eiropa 2020” identificēto problēmu risināšanā.

Kosmoss ir svarīgs, bet bieži vien neredzams faktors, kas dara pieejamus pakalpojumus un produktus, kuri ir ļoti svarīgi mūsdienu sabiedrībai, piemēram, navigācijas tehnoloģijas un komunikāciju, kā arī laikapstākļu prognozes un ģeogrāfisko informāciju, ko iegūst, novērojot Zemi ar satelītu palīdzību. Politikas definēšana un īstenošana Eiropas, valstu un reģionālā līmenī arvien vairāk ir atkarīga no kosmosā iegūtas informācijas. Pasaules kosmosa nozare strauji attīstās un izvēršas jaunos reģionos (piemēram, Ķīnā, Dienvidamerikā un Āfrikā). Eiropas rūpniecības nozare pašlaik ir ievērojama komerciāliem un zinātniskiem mērķiem izmantojamu pirmās klases satelītu eksportētāja. Globālās konkurences palielināšanās apdraud Eiropas stāvokli šajā jomā. Eiropa ir ieinteresēta nodrošināt, lai tās rūpniecības nozare turpina attīstīties šajā īpaši spēcīgas konkurences tirgū. Turklāt dati, kas iegūti no Eiropas zinātnes satelītiem, ir ļāvuši gūt dažus no visnozīmīgākajiem zinātniskajiem sasniegumiem pēdējās desmitgadēs Zemes zinātņu, fundamentālās fizikas un astronomijas jomā. Izmantojot šo unikālo spēju, Eiropas zinātnes nozarei ir jāuzņemas īpaši svarīga loma stratēģijā “Eiropa 2020” identificēto problēmu risināšanā.

Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un inovācija rada pamatu tādu spēju veidošanai kosmosa jomā, kuras ir svarīgas Eiropas sabiedrībai. Laikā, kad Amerikas Savienotās Valstis tērē pētniecībai un izstrādei aptuveni 25 % no to budžeta, kas atvēlēts kosmosa jomai, Savienība šim mērķim tērē mazāk nekā 10%. Turklāt kosmosa izpēte Savienībā ir sadrumstalota nedaudzu dalībvalstu vietējās programmās. Tehnoloģijas un konkurences priekšrocību saglabāšanai ir vajadzīga Savienības līmeņa rīcība, lai koordinētu kosmosa izpēti, veicinātu pētnieku dalību no visām dalībvalstīm un samazinātu šķēršļus starptautiskiem kopīgiem kosmosa izpētes projektiem. Tas ir jādara sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kas kopš 1975. gada ir veiksmīgi vadījusi rūpnieciskās satelītu izstrādes un tālākā kosmosa misijas starpvaldību līmenī ar dažām dalībvalstīm. Turklāt Eiropas satelītu sniegtā informācija piedāvās pieaugošu potenciālu novatorisku uz satelītiem balstītu pakārtoto pakalpojumu turpmākai attīstīšanai. Šī ir tipiska MVU darbības nozare, un tā būtu jāatbalsta ar pētniecības un inovāciju pasākumiem, lai gūtu maksimālu labumu no šīs iespējas un jo īpaši no ievērojamiem ieguldījumiem, kas veikti abās Savienības pamatiniciatīvās, proti, Galileo un GMES.

Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un inovācija rada pamatu tādu spēju veidošanai kosmosa jomā, kuras ir svarīgas Eiropas sabiedrībai. Laikā, kad Amerikas Savienotās Valstis tērē pētniecībai un izstrādei aptuveni 25 % no to budžeta, kas atvēlēts kosmosa jomai, Savienība šim mērķim tērē mazāk nekā 10%. Turklāt kosmosa izpēte Savienībā ir pieminēta dalībvalstu vietējās un EKA programmās. Tehnoloģijas un konkurences priekšrocību saglabāšanai ir vajadzīga Savienības līmeņa rīcība, lai koordinētu kosmosa izpēti, veicinātu pētnieku dalību no visām dalībvalstīm un samazinātu šķēršļus starptautiskiem kopīgiem kosmosa izpētes projektiem. Tas ir jādara sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kas kopš 1975. gada ir veiksmīgi vadījusi rūpnieciskās satelītu izstrādes un tālākā kosmosa misijas starpvaldību līmenī ar dažām dalībvalstīm. Turklāt Eiropas satelītu sniegtā informācija piedāvās pieaugošu potenciālu novatorisku uz satelītiem balstītu pakārtoto pakalpojumu turpmākai attīstīšanai. Šī ir tipiska MVU darbības nozare, un tā būtu jāatbalsta ar pētniecības un inovāciju pasākumiem, lai gūtu maksimālu labumu no šīs iespējas un jo īpaši no ievērojamiem ieguldījumiem, kas veikti abās Savienības pamatiniciatīvās, proti, Galileo un GMES, kā arī elektronisko komunikāciju nozarē, kas sniedz ieguldījumu Savienības digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanā.

Kosmoss dabiski pārsniedz zemes robežas, nodrošinot unikālas globāla mēroga iespējas, tādējādi dodot iespēju izstrādāt plaša mēroga projektus (piemēram, Starptautiskā kosmosa stacija, Informētība par situāciju kosmosā), ko īsteno starptautiskā sadarbībā. Lai varētu ieņemt būtisku lomu šādos starptautiskos kosmosa izpētes centienos nākamajās desmitgadēs, ir vajadzīga kopēja Eiropas kosmosa politika un Eiropas līmeņa pētniecības un inovācijas darbības.

Kosmoss dabiski pārsniedz zemes robežas, nodrošinot unikālas globāla mēroga iespējas, tādējādi dodot iespēju izstrādāt plaša mēroga projektus (piemēram, Starptautiskā kosmosa stacija, Informētība par situāciju kosmosā), ko īsteno starptautiskā sadarbībā. Lai varētu ieņemt būtisku lomu šādos starptautiskos kosmosa izpētes centienos nākamajās desmitgadēs, ir vajadzīga kopēja Eiropas kosmosa politika un Eiropas līmeņa pētniecības un inovācijas darbības.

Kosmosa izpēte un inovācija, ko veic pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, ir saskaņā ar Savienības kosmosa politikas prioritātēm, kuras pastāvīgi nosaka Savienības kosmosa padomes un Eiropas Komisija.

Kosmosa izpēte un inovācija, ko veic pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, ir saskaņā ar Savienības kosmosa politikas prioritātēm un Eiropas darbības programmu vajadzībām, kuras pastāvīgi nosaka Savienības kosmosa padomes un Eiropas Komisija.

1.6.3. Pasākumu pamatvirzieni

1.6.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Eiropas konkurētspējas veicināšana, Eiropas kosmosa nozares neatkarība un inovācija

(a) Eiropas konkurētspējas veicināšana, Eiropas kosmosa nozares neatkarība un inovācija

Šis virziens ietver konkurētspējīgas un uz uzņēmējdarbību vērstas kosmosa nozares nodrošināšanu un attīstīšanu apvienojumā ar pasaules līmeņa kosmosa izpētes kopienu, lai saglabātu Eiropas līderību un neatkarību kosmosa tehnoloģijā, veicinātu inovāciju kosmosa nozarē un veicinātu uz kosmosu balstītu inovāciju uz sauszemes, piemēram, izmantojot attālās izpētes un navigācijas datus.

Šis virziens ietver konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un uz uzņēmējdarbību vērstas kosmosa nozares nodrošināšanu un turpmāku attīstīšanu apvienojumā ar pasaules līmeņa kosmosa izpētes kopienu, lai saglabātu un stiprinātu Eiropas līderību, nodrošinot nepieciešamo tehnoloģiju — ar atbilstīgu gatavības pakāpi, nepieciešamo neatkarības līmeni un atbilstoši konkurētspējīgiem apstākļiem — pieejamību, un lai saglabātu un stiprinātu neatkarību stratēģiskās apakšnozarēs, piemēram, attiecībā uz piekļuvi kosmosa vai izšķiroši svarīgām, tostarp tīrām, tehnoloģijām, veicinātu inovāciju kosmosa nozarē un veicinātu uz kosmosu balstītu inovāciju uz sauszemes, piemēram, izmantojot attālās izpētes un navigācijas datus.

(b) Sasniegumu veicināšana kosmosa tehnoloģijās

(b) Sasniegumu veicināšana kosmosa tehnoloģijās

Mērķis ir izstrādāt progresīvas kosmosa tehnoloģijas un darbības koncepcijas, sākot no idejas līdz demonstrējumiem kosmosā, tostarp navigācijas un attālās izpētes tehnoloģijas, kā arī aizsargāt kosmosa aktīvus no tādiem apdraudējumiem kā atkritumi un Saules uzliesmojumi. Lai izstrādātu un izmantotu progresīvas kosmosa tehnoloģijas, ir vajadzīga augsti kvalificētu inženieru un zinātnieku nepārtraukta izglītošana un apmācība.

Mērķis ir izstrādāt progresīvas kosmosa pamattehnoloģijas un darbības koncepcijas, sākot no idejas līdz demonstrējumiem kosmosā. Tas ietver tehnoloģijas kosmosa aktīvu aizsardzībai no tādiem apdraudējumiem kā atkritumi un Saules uzliesmojumi, kā arī tehnoloģijas satelīttelekomunikācijām, navigācijai, elektroniskajām komunikācijām vai telekomunikācijām un attālās izpētes operācijām. Lai izstrādātu un izmantotu progresīvas kosmosa tehnoloģijas, ir vajadzīga augsti kvalificētu inženieru un zinātnieku nepārtraukta izglītošana un apmācība, kā arī ciešas saiknes starp šiem speciālistiem un kosmosa lietojumu izmantotājiem.

(c) Kosmosa datu izmantošanas veicināšana

(c) Kosmosa datu izmantošanas veicināšana

No Eiropas satelītiem iegūto datu izmantošanu var būtiski palielināt, rīkojoties saskaņoti, lai koordinētu un organizētu kosmosa datu apstrādi, validāciju un standartizāciju. Arī inovācijas datu apstrādē un izplatīšanā var nodrošināt augstu atdevi no ieguldījumiem kosmosa infrastruktūrā un veicināt sabiedrības problēmu risināšanu, jo īpaši tad, ja šīs darbības koordinē globāli, piemēram, izmantojot Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu, Eiropas satelītu navigācijas programmu Galileo vai — attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājumiem — IPCC.

No Eiropas satelītiem iegūto datu izmantošanu var būtiski palielināt, rīkojoties saskaņoti, lai koordinētu un organizētu kosmosa datu apstrādi, validāciju, standartizāciju un ilgtspējīgu pieejamību, kā arī lai atbalstītu jaunu no šiem datiem izrietošu informācijas produktu un pakalpojumu izstrādi. Arī inovācijas datu apstrādē, izplatīšanā un savstarpējā izmantošanā, jo īpaši Zemes zinātnes datu un metadatu pieejamības veicināšanā un apmaiņā, var nodrošināt augstu atdevi no ieguldījumiem kosmosa infrastruktūrā un veicināt sabiedrības problēmu risināšanu, jo īpaši tad, ja šīs darbības koordinē globāli, piemēram, izmantojot Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu (GEOSS), proti, pilnībā izmantojot GMES programmu kā galveno Eiropas ieguldījumu, Eiropas satelītu navigācijas programmu Galileo vai — attiecībā uz klimata pārmaiņu un okeāna monitoringa jautājumiem — IPCC. Tiks atbalstīta šo inovāciju ātra ieviešana attiecīgajā lietojumā. Tas ietver arī datu izmantošanu turpmākai zinātniskajai izpētei.

(d) Eiropas pētniecības veicināšana starptautisku kosmosa partnerību atbalstam

(d) Eiropas pētniecības veicināšana starptautisku kosmosa partnerību atbalstam

Kosmosa uzņēmumi pārsvarā ir globāli. Jo īpaši acīmredzams tas ir attiecībā uz tādām darbībām kā Informētība par situāciju kosmosā (SSA) un daudzi kosmosa zinātnes un izpētes projekti. Arvien lielāku nozīmi šādās starptautiskās partnerībās ieņem progresīvas kosmosa tehnoloģijas attīstība. To pieejamības nodrošināšana ir svarīgs veiksmes faktors Eiropas pētniekiem un rūpniecības nozarei.

Kosmosa uzņēmumi pārsvarā ir globāli. Jo īpaši acīmredzams tas ir attiecībā uz tādām darbībām kā Informētība par situāciju kosmosā (SSA) un daudzi kosmosa zinātnes un izpētes projekti. Arvien lielāku nozīmi šādās starptautiskās partnerībās ieņem progresīvas kosmosa tehnoloģijas attīstība. To pieejamības nodrošināšana ir svarīgs veiksmes faktors Eiropas pētniekiem un rūpniecības nozarei.

 

(da) Galileo un EGNOS sistēmās veikto ieguldījumu atdeves un Eiropas vadošās lomas lejupējos lietojumos nodrošināšana

 

Eiropas satelītnavigācijas sistēmas „Galileo” un „EGNOS” ir stratēģisks Eiropas ieguldījums un, lai tās sniegtu sociālekonomisku labumu, ir nepieciešama novatorisku lejupēju lietojumu izstrāde. Profesionāliem lietojumiem, piemēram, precīzajai lauksaimniecībai, ģeodēzijai, laika noteikšanai un sinhronizācijai apvienojumā ar Zemes novērošanas pakalpojumiem ir jāpastiprina no EGNOS un Galileo gūtais labums, lai nodrošinātu Eiropas rūpniecības vadošo lomu.

Grozījums Nr.  133

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Piekļuve riska finansējumam

2. Piekļuve riska finansējumam

2.1. Konkrētais mērķis

2.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir palīdzēt novērst tirgus nepilnības attiecībā uz piekļuvi riska finansējumam pētniecības un inovācijas vajadzībām.

Konkrētais mērķis ir palīdzēt novērst tirgus nepilnības attiecībā uz piekļuvi riska finansējumam pētniecības un inovācijas vajadzībām.

Situācija attiecībā uz ieguldījumiem pētniecības un inovācijas jomā ir graujoša, jo īpaši MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un augstu izaugsmes potenciālu. Finansējuma nodrošināšanā ir vērojami vairāki būtiski tirgus trūkumi, piemēram, inovācijas, kas vajadzīgas politikas mērķu sasniegšanai, parasti izrādās pārāk riskantas, lai tirgus tās varētu uzņemties.

Situācija attiecībā uz ieguldījumiem pētniecības un inovācijas jomā ir graujoša, jo īpaši MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un augstu izaugsmes potenciālu. Finansējuma nodrošināšanā ir vērojami vairāki būtiski tirgus trūkumi, piemēram, inovācijas, kas vajadzīgas politikas mērķu sasniegšanai, parasti izrādās pārāk riskantas, lai tirgus tās varētu uzņemties.

Šādas problēmas palīdzētu atrisināt aizņēmuma mehānisms un pašu kapitāla mehānisms, tādējādi uzlabojot attiecīgo pētniecības un inovācijas pasākumu finansējuma un riska profilus. Tas savukārt atvieglos uzņēmumu un citu finansējuma saņēmēju piekļuvi kredītiem, garantijām un citiem riska finansējuma veidiem, veicinās ieguldījumus agrīnā posmā un jaunu riska kapitāla fondu izveidi, uzlabos zināšanu nodošanu un intelektuālā īpašuma tirgu, piesaistīs līdzekļus riska kapitāla tirgum un kopumā palīdzēs īstenot vienmērīgu pāreju no jaunu produktu un pakalpojumu koncepcijas, izstrādes un demonstrējumiem uz to komercializāciju.

Šādas problēmas palīdzētu atrisināt aizņēmuma mehānisms un pašu kapitāla mehānisms, tādējādi uzlabojot attiecīgo pētniecības un inovācijas pasākumu finansējuma un riska profilus. Tas savukārt atvieglos uzņēmumu un citu finansējuma saņēmēju piekļuvi kredītiem, garantijām un citiem riska finansējuma veidiem, veicinās ieguldījumus agrīnā posmā un jaunu riska kapitāla fondu izveidi, uzlabos zināšanu nodošanu un intelektuālā īpašuma tirgu, piesaistīs līdzekļus riska kapitāla tirgum un kopumā palīdzēs īstenot vienmērīgu pāreju no jaunu produktu un pakalpojumu koncepcijas, izstrādes un demonstrējumiem uz to komercializāciju.

Vispārējā ietekme būs tāda, ka palielināsies privātā sektora vēlme ieguldīt pētniecībā un inovācijā, un tādējādi tiks veicināta stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķa sasniegšana, proti, līdz desmitgades beigām pētniecībā un izstrādē ieguldīt 3 % no Savienības IKP. Finanšu instrumentu izmantošana arī palīdzēs sasniegt visu to nozaru un politikas jomu pētniecības un inovācijas mērķus, kurām ir svarīga nozīme sabiedrības problēmu risināšanā (piemēram, klimata pārmaiņas, energoefektivitāte un resursu efektivitāte, globālais pārtikas nodrošinājums, veselības aprūpes nodrošināšana un sabiedrības novecošana), konkurētspējas palielināšanā, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes atbalstīšanā un vides un cita sabiedriska labuma nodrošināšanā.

Vispārējā ietekme būs tāda, ka palielināsies privātā sektora vēlme ieguldīt pētniecībā un inovācijā, un tādējādi tiks veicināta stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķa sasniegšana, proti, līdz desmitgades beigām pētniecībā un izstrādē ieguldīt 3 % no Savienības IKP. Finanšu instrumentu izmantošana arī palīdzēs sasniegt visu to nozaru un politikas jomu pētniecības un inovācijas mērķus, kurām ir svarīga nozīme sabiedrības problēmu risināšanā (piemēram, klimata pārmaiņas, energoefektivitāte un resursu efektivitāte, globālais pārtikas nodrošinājums, veselības aprūpes nodrošināšana un sabiedrības novecošana), konkurētspējas palielināšanā, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes atbalstīšanā un vides un cita sabiedriska labuma nodrošināšanā.

2.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

2.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Lai palielinātu kredītu un garantiju piešķiršanas un pētniecības un inovācijas politikas mērķu sasniegšanas iespējamību, ir vajadzīgs Savienības līmeņa aizņēmuma mehānisms pētniecībai un inovācijai. Pašreizējās atšķirības tirgū starp pieprasījumu pēc kredītiem un garantijām riskantiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā un to piedāvājumu, kas tiek risinātas, izmantojot riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM), visticamāk, saglabāsies, komercbankām pārsvarā atturoties no augstāka riska kredītu piešķiršanas. Pieprasījums pēc RDFM kreditēšanas ir bijis augsts kopš mehānisma ieviešanas 2007. gada vidū — tā darbības pirmajā posmā (no 2007. līdz 2010. gadam) tā absorbcijas spēja pārsniedza sākotnējās cerības par vairāk nekā 50 % aktīvo kredītu apstiprināšanas ziņā (EUR 7,6 miljardi attiecībā pret prognozētajiem EUR 5 miljardiem).

Lai palielinātu kredītu un garantiju piešķiršanas un pētniecības un inovācijas politikas mērķu sasniegšanas iespējamību, ir vajadzīgs Savienības līmeņa aizņēmuma mehānisms pētniecībai un inovācijai. Pašreizējās atšķirības tirgū starp pieprasījumu pēc kredītiem un garantijām riskantiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā un to piedāvājumu, kas tiek risinātas, izmantojot riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM), visticamāk, saglabāsies, komercbankām pārsvarā atturoties no augstāka riska kredītu piešķiršanas. Pieprasījums pēc RDFM kreditēšanas ir bijis augsts kopš mehānisma ieviešanas 2007. gada vidū — tā darbības pirmajā posmā (no 2007. līdz 2010. gadam) tā absorbcijas spēja pārsniedza sākotnējās cerības par vairāk nekā 50 % aktīvo kredītu apstiprināšanas ziņā (EUR 7,6 miljardi attiecībā pret prognozētajiem EUR 5 miljardiem).

Turklāt bankām parasti trūkst spēju novērtēt zināšanu aktīvus, piemēram, intelektuālo īpašumu, un tāpēc bieži tās nevēlas ieguldīt uz zināšanām balstītos uzņēmumos. Sekas ir tādas, ka daudzi izveidoti novatoriski uzņēmumi — gan lieli, gan mazi — nevar saņemt kredītus augstāka riska pētniecības un inovācijas pasākumiem.

Turklāt bankām parasti trūkst spēju novērtēt zināšanu aktīvus, piemēram, intelektuālo īpašumu, un tāpēc bieži tās nevēlas ieguldīt uz zināšanām balstītos uzņēmumos. Sekas ir tādas, ka daudzi izveidoti novatoriski uzņēmumi — gan lieli, gan mazi — nevar saņemt kredītus augstāka riska pētniecības un inovācijas pasākumiem. Eiropas Investīciju bankai — vadošajam aizņēmuma mehānismam, kas darbojas Komisijas uzdevumā — būs tiesības sniegt aizdevumus projektiem ar augstu tehnoloģisko risku, nevis tikai piedāvāt aizdevumus ar likmēm, kas zemākas par tirgus procentu likmēm, projektiem ar zemu tehnoloģisko risku. Tomēr uz šīm pilnvarām attieksies portfeļa un projekta riska pārvaldības kritēriji un atbilstošie riska atdeves kritēriji un uzraudzības prasības, kas pieņemtas atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem.

 

Finansējums būs pieejams nenodrošinātu aizdevumu veidā.

Šo tirgus nepilnību cēlonis būtībā ir neskaidrības, informācijas asimetrijas un augstās izmaksas, kas saistītas ar mēģinājumiem risināt šos jautājumus, — jaunizveidotiem uzņēmumiem ir pārāk maza uzkrātā pieredze, lai apmierinātu iespējamo kreditoru prasības, un bieži vien pat pieredzējuši uzņēmumi nevar sniegt pietiekami daudz informācijas, un pētniecības un inovācijas ieguldījumu sākumposmā nebūt nav skaidrs, vai centienu rezultāts faktiski būs veiksmīga inovācija.

Šo tirgus nepilnību cēlonis būtībā ir neskaidrības, informācijas asimetrijas un augstās izmaksas, kas saistītas ar mēģinājumiem risināt šos jautājumus, — jaunizveidotiem uzņēmumiem ir pārāk maza uzkrātā pieredze, lai apmierinātu iespējamo kreditoru prasības, un bieži vien pat pieredzējuši uzņēmumi nevar sniegt pietiekami daudz informācijas, un pētniecības un inovācijas ieguldījumu sākumposmā nebūt nav skaidrs, vai centienu rezultāts faktiski būs veiksmīga inovācija.

 

Šī problēma īpašā veidā ietekmē arī zināšanu un tehnoloģiju nodošanu starp valsts pētniecību, ko veic universitātes un pētniecības centri, un uzņēmumiem, kuriem nepieciešams inovatīvā potenciāla apstiprinājums — attiecīgs koncepcijas pierādījums —, ar ko pierāda, ka nodotās zināšanas un tehnoloģijas nonāks tirgū.

Turklāt uzņēmumiem koncepcijas izstrādes posmā vai uzņēmumiem, kas darbojas jaunās jomās, parasti nav pieejams pietiekams finansiāls nodrošinājums. Vēl viens kavējošs faktors ir tāds, ka pat tad, ja pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā tiek radīts komerciāls produkts vai pakalpojums, nebūt nav skaidrs, vai uzņēmums, kas ieguldījis savus spēkus, spēs ekskluzīvi uzņemties no tā izrietošos ieguvumus.

Turklāt uzņēmumiem koncepcijas izstrādes posmā vai uzņēmumiem, kas darbojas jaunās jomās, parasti nav pieejams pietiekams finansiāls nodrošinājums. Vēl viens kavējošs faktors ir tāds, ka pat tad, ja pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā tiek radīts komerciāls produkts vai pakalpojums, nebūt nav skaidrs, vai uzņēmums, kas ieguldījis savus spēkus, spēs ekskluzīvi uzņemties no tā izrietošos ieguvumus.

Savienības pievienotās vērtības ziņā aizņēmuma mehānisms palīdzēs novērst tirgus nepilnības, kas liedz privātajam sektoram optimāli ieguldīt pētniecībā un inovācijā. Tā īstenošana ļaus apvienot resursu kritisko masu no Savienības budžeta un — pēc riska dalīšanas principa — no finanšu iestādes(-ēm), kam uzticēta tā īstenošana. Tas savukārt stimulēs uzņēmumus ieguldīt vairāk to naudas līdzekļu pētniecībā un inovācijā, nekā tie ieguldītu citos gadījumos. Turklāt aizņēmuma mehānisms arī palīdzēs organizācijām — gan valsts, gan privātām — mazināt risku, ko rada iepirkuma organizēšana pirmskomercializācijas posmā vai novatorisku produktu un pakalpojumu iepirkuma organizēšana.

Savienības pievienotās vērtības ziņā aizņēmuma mehānisms palīdzēs novērst tirgus nepilnības, kas liedz privātajam sektoram optimāli ieguldīt pētniecībā un inovācijā. Tā īstenošana ļaus apvienot resursu kritisko masu no Savienības budžeta un — pēc riska dalīšanas principa — no finanšu iestādes(-ēm), kam uzticēta tā īstenošana. Tas savukārt stimulēs uzņēmumus ieguldīt vairāk to naudas līdzekļu pētniecībā un inovācijā, nekā tie ieguldītu citos gadījumos. Turklāt aizņēmuma mehānisms arī palīdzēs organizācijām — gan valsts, gan privātām — mazināt risku, ko rada iepirkuma organizēšana pirmskomercializācijas posmā vai novatorisku produktu un pakalpojumu iepirkuma organizēšana.

Lai palīdzētu uzlabot pašu kapitāla finansējuma pieejamību ieguldījumiem agrīnā un izaugsmes posmā un veicinātu Savienības riska kapitāla tirgus attīstību, ir vajadzīgs Savienības līmeņa pašu kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijai. Tehnoloģiju nodošanas un darbības uzsākšanas posmā jauni uzņēmumi saskaras ar t. s. “nāves ieleju”, kad valsts dotāciju piešķiršana pētniecībai tiek apturēta, un ir neiespējami piesaistīt privāto finansējumu. Valsts atbalsts, kura mērķis ir piesaistīt privāto priekšizpētes un darbības uzsākšanas kapitālu, lai aizpildītu šo trūkstošo posmu, pašlaik ir pārāk sadrumstalots un saraustīts, vai arī trūkst vajadzīgās pieredzes tā pārvaldībai. Turklāt vairums riska kapitāla fondu Eiropā ir pārāk mazi, lai atbalstītu novatorisku uzņēmumu nepārtrauktu izaugsmi, un tiem nav kritiskās masas, lai specializētos un darbotos starpvalstu līmenī.

Lai palīdzētu uzlabot pašu kapitāla finansējuma pieejamību ieguldījumiem agrīnā un izaugsmes posmā un veicinātu Savienības riska kapitāla tirgus attīstību, ir vajadzīgs Savienības līmeņa pašu kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijai. Tehnoloģiju pārneses un darbības sākšanas posmā jaunie uzņēmumi nonāk “nāves ielejā”, kur pētniecībai paredzētās publiskās dotācijas izsīkst un ir neiespējama privātā finansējuma piesaiste. Valsts atbalsts, kura mērķis ir piesaistīt privāto priekšizpētes un darbības uzsākšanas kapitālu, lai aizpildītu šo trūkstošo posmu, pašlaik ir pārāk sadrumstalots un saraustīts, vai arī trūkst vajadzīgās pieredzes tā pārvaldībai. Turklāt vairums riska kapitāla fondu Eiropā ir pārāk mazi, lai atbalstītu novatorisku uzņēmumu nepārtrauktu izaugsmi, un tiem nav kritiskās masas, lai specializētos un darbotos starpvalstu līmenī.

Sekas ir smagas. Pirms finanšu krīzes summa, ko Eiropas riska kapitāla fondi ieguldīja MVU, bija apmēram EUR 7 miljardi gadā, savukārt 2009. un 2010. gadā tā svārstījās no EUR 3 miljardiem līdz EUR 4 miljardiem. Samazināts finansējums riska kapitālam ir ietekmējis vairāku uzņēmumu darbības uzsākšanu, uz ko tika vērsti riska kapitāla fondi, — 2007. gadā riska kapitāla finansējumu saņēma aptuveni 3000 MVU salīdzinājumā ar tikai 2500 MVU 2010. gadā.

Sekas ir smagas. Pirms finanšu krīzes summa, ko Eiropas riska kapitāla fondi ieguldīja MVU, bija apmēram EUR 7 miljardi gadā, savukārt 2009. un 2010. gadā tā svārstījās no EUR 3 miljardiem līdz EUR 4 miljardiem. Samazināts finansējums riska kapitālam ir ietekmējis vairāku uzņēmumu darbības uzsākšanu, uz ko tika vērsti riska kapitāla fondi, — 2007. gadā riska kapitāla finansējumu saņēma aptuveni 3000 MVU salīdzinājumā ar tikai 2500 MVU 2010. gadā.

Savienības pievienotās vērtības ziņā pašu kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijai papildinās valstu shēmas, kas nevar nodrošināt pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Agrīna posma darījumiem būs arī demonstrējumu efekts, kas var būt noderīgs publiskā un privātā sektora ieguldītājiem visā Eiropā. Attiecībā uz izaugsmes posmu tikai Eiropas līmenī ir iespējams sasniegt vajadzīgo mērogu un aktīvi iesaistīt privātā sektora ieguldītājus, kas ir svarīgi pašuzturoša riska kapitāla tirgus darbībai.

Savienības pievienotās vērtības ziņā pašu kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijai papildinās valstu shēmas, kas nevar nodrošināt pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Agrīna posma darījumiem būs arī demonstrējumu efekts, kas var būt noderīgs publiskā un privātā sektora ieguldītājiem visā Eiropā. Attiecībā uz izaugsmes posmu tikai Eiropas līmenī ir iespējams sasniegt vajadzīgo mērogu un aktīvi iesaistīt privātā sektora ieguldītājus, kas ir svarīgi pašuzturoša riska kapitāla tirgus darbībai.

Aizņēmuma un pašu kapitāla mehānismi, kas atbalstīti vairākiem papildpasākumiem, veicinās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” politikas mērķu sasniegšanu. Tāpēc tie tiks atvēlēti Eiropas zinātniskās bāzes konsolidācijai un kvalitātes paaugstināšanai, pētniecības un inovācijas veicināšanai, izmantojot uz uzņēmējdarbību vērstu programmu, un sabiedrības problēmu risināšanai, īpaši pievēršoties tādām darbībām kā izmēģinājuma projekti, demonstrējumi, izmēģinājuma stendi un ieviešana tirgū.

Aizņēmuma un pašu kapitāla mehānismi, kas atbalstīti vairākiem papildpasākumiem, veicinās pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” politikas mērķu sasniegšanu. Tāpēc tie tiks atvēlēti Eiropas zinātniskās bāzes konsolidācijai un kvalitātes paaugstināšanai, pētniecības un inovācijas veicināšanai, izmantojot uz uzņēmējdarbību vērstu programmu, un sabiedrības problēmu risināšanai, īpaši pievēršoties tādām darbībām kā izmēģinājuma projekti, demonstrējumi, izmēģinājuma stendi un ieviešana tirgū. Ir jānodrošina specifiskas atbalsta darbības, piemēram, MVU paredzētas informēšanas un apmācības darbības. Šo darbību plānošanā un īstenošanā būtu jāiesaista reģionālās iestādes, MVU apvienības, tirdzniecības kameras un finanšu starpnieki.

Turklāt tie palīdzēs sasniegt pētniecības un inovācijas mērķus citās programmās un politikas jomās, piemēram, kopējā lauksaimniecības politikā, klimata politikā (pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pielāgošanās klimata pārmaiņām) un kopējā zivsaimniecības politikā. Tiks attīstīta papildināmība ar valstu un reģionāliem finanšu instrumentiem kohēzijas politikas vienotā stratēģiskā satvara kontekstā, kur gaidāma finanšu instrumentu nozīmīguma palielināšanās.

Turklāt tie palīdzēs sasniegt pētniecības un inovācijas mērķus citās programmās un politikas jomās, piemēram, kopējā lauksaimniecības politikā, klimata politikā (pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pielāgošanās klimata pārmaiņām) un kopējā zivsaimniecības politikā. Tiks attīstīta papildināmība ar valstu un reģionāliem finanšu instrumentiem kohēzijas politikas vienotā stratēģiskā satvara kontekstā, kur gaidāma finanšu instrumentu nozīmīguma palielināšanās.

To izstrādē ņem vērā vajadzību novērst konkrētās tirgus nepilnības, šo un citu jomu raksturīgās iezīmes (piemēram, dinamisma pakāpi un uzņēmumu veidošanas intensitāti) un finansējuma prasības. Budžeta piešķīrumus starp instrumentiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā var pielāgot mainīgajiem ekonomikas apstākļiem.

To izstrādē ņem vērā vajadzību novērst konkrētās tirgus nepilnības, šo un citu jomu raksturīgās iezīmes (piemēram, dinamisma pakāpi un uzņēmumu veidošanas intensitāti) un finansējuma prasības. Budžeta piešķīrumus starp instrumentiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā var pielāgot mainīgajiem ekonomikas apstākļiem.

Pašu kapitāla mehānisms un aizņēmuma mehānisma MVU paredzētā daļa tiks ieviesti kā daļa no diviem ES finanšu instrumentiem, kas sniedz pašu kapitālu un aizņēmuma finansējumu MVU pētniecības un izstrādes darbībām un izaugsmei kopā ar pašu kapitāla un aizņēmuma mehānismiem saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu.

Pašu kapitāla mehānisms un aizņēmuma mehānisma MVU paredzētā daļa tiks ieviesti kā daļa no diviem ES finanšu instrumentiem, kas sniedz pašu kapitālu un aizņēmuma finansējumu MVU pētniecības un izstrādes darbībām un izaugsmei kopā ar pašu kapitāla un aizņēmuma mehānismiem saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu.

2.3. Pasākumu pamatvirzieni

2.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Aizņēmuma mehānisms, kas nodrošina aizņēmuma finansējumu pētniecībai un inovācijai: “Savienības aizņēmumu un garantiju pakalpojums pētniecībai un inovācijai”

(a) Aizņēmuma mehānisms, kas nodrošina aizņēmuma finansējumu pētniecībai un inovācijai: “Savienības aizņēmumu un garantiju pakalpojums pētniecībai un inovācijai”

Mērķis ir uzlabot aizņēmuma finansējuma — kredītu, garantiju, pretgarantiju, citu aizņēmuma un riska finansējuma veidu — pieejamību valsts un privātām organizācijām un publiskā un privātā sektora partnerībām, kas iesaistījušās pētniecības un inovācijas pasākumos, kuriem vajadzīgi riskanti ieguldījumi, lai tie būtu veiksmīgi. Galveno uzmanību pievērš atbalstam pētniecībai un inovācijai, kam ir augsts izcilības potenciāls.

Mērķis ir uzlabot aizņēmuma finansējuma — kredītu, garantiju, pretgarantiju, citu aizņēmuma un riska finansējuma veidu — pieejamību valsts un privātām organizācijām un publiskā un privātā sektora partnerībām, kas iesaistījušās pētniecības un inovācijas pasākumos, kuriem vajadzīgi riskanti ieguldījumi, lai tie būtu veiksmīgi. Galveno uzmanību pievērš atbalstam pētniecībai un inovācijai, kam ir augsts riska, taču arī augsts izcilības potenciāls. Galvenā uzmanība tiek pievērsta ar konkrēto projektu, nevis ar uzņēmumu saistītajam riskam, jo īpaši MVU gadījumā. Lai nodrošinātu kritisko masu un īstenotu pieeju, kas ietver visu inovāciju ķēdi, šie mehānismi pirmām kārtām tiks izmantoti darbībām, kuras izriet no citām pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansētām darbībām, tostarp jaunā MVU paredzētā instrumenta 3. posma atbalstam.

 

Ņemot vērā to, ka viens no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķiem ir veicināt esošās plaisas samazināšanu starp pētniecību un izstrādi un inovāciju, palīdzot jaunas vai uzlabotas preces un pakalpojumus ieviest tirgū un ņemot vērā koncepcijas pierādījuma posma būtisko lomu zināšanu nodošanas procesā, ieviesīs mehānismus, kas ļauj tādu koncepcijas pierādījuma posmu finansēšanu, kas nepieciešami, lai apstiprinātu pētījumu rezultātu nozīmīgumu, atbilstību un turpmāko novatorisko ietekmi vai nodotos izgudrojumus.

Mērķa grupa — galīgie saņēmēji varētu būt jebkura lieluma tiesību subjekti, kas var aizņemties un atmaksāt naudu, un jo īpaši MVU, kam ir inovācijas un straujas izaugsmes potenciāls, uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un lieli uzņēmumi, universitātes un pētniecības institūti, pētniecības infrastruktūras un inovācijas infrastruktūras pārvaldītāji, kā arī īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai izveidoti projekti.

Mērķa grupa — galīgie saņēmēji varētu būt jebkura lieluma tiesību subjekti, kas var aizņemties un atmaksāt naudu, un jo īpaši MVU, kam ir inovācijas un straujas izaugsmes potenciāls, uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un lieli uzņēmumi, universitātes un pētniecības institūti, pētniecības infrastruktūras un inovācijas infrastruktūras pārvaldītāji, kā arī īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai izveidoti projekti.

Aizņēmuma mehānisma finansējumam ir šādi divi pamatkomponenti:

Aizņēmuma mehānisma finansējumam ir šādi divi pamatkomponenti:

(1) tāds, ko nosaka pieprasījums, kad kredīti un garantijas tiek piešķirtas rindas kārtībā, īpaši atbalstot tādus saņēmējus kā MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu. Šis komponents reaģē uz stabilu un nepārtrauktu izaugsmi, kas atspoguļojas RDFM aizdevumu apjomā, kuru nosaka pieprasījums. Saskaņā ar MVU daļu atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību MVU un citām pētniecības un izstrādes un/vai inovāciju virzītām struktūrām.

(1) tāds, ko nosaka pieprasījums, kad kredīti un garantijas tiek piešķirtas rindas kārtībā, īpaši atbalstot tādus saņēmējus kā MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu. Šis komponents reaģē uz stabilu un nepārtrauktu izaugsmi, kas atspoguļojas RDFM aizdevumu apjomā, kuru nosaka pieprasījums. MVU daļas ietvaros atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību MVU un citām pētniecības un izstrādes un/vai inovāciju virzītām struktūrām, piemēram, finansēšanu, kuras pamatā ir intelektuālais īpašums, vai nemateriālo aktīvu izmantošanu nodrošinājumam.

(2) mērķtiecīgs, koncentrējoties uz politikas virzieniem un pamatnozarēm, kas ir ļoti svarīgas sabiedrības problēmu risināšanā, konkurētspējas palielināšanā, ilgtspējīgas, zema oglekļa dioksīda līmeņa un integrējošas izaugsmes atbalstīšanā un vides un cita sabiedriska labuma radīšanā. Šis komponents palīdz Savienībai pievērsties nozaru politikas mērķu pētniecības un inovācijas aspektiem.

(2) mērķtiecīgs, koncentrējoties uz politikas virzieniem un pamatnozarēm, kas ir ļoti svarīgas sabiedrības problēmu risināšanā, konkurētspējas palielināšanā, ilgtspējīgas, zema oglekļa dioksīda līmeņa un integrējošas izaugsmes atbalstīšanā un vides un cita sabiedriska labuma radīšanā. Šis komponents palīdz Savienībai pievērsties nozaru politikas mērķu pētniecības un inovācijas aspektiem.

(b) Pašu kapitāla mehānisms, kas nodrošina pašu kapitāla finansējumu pētniecībai un inovācijai: “Savienības pašu kapitāla instrumenti pētniecībai un inovācijai”

(b) Pašu kapitāla mehānisms, kas nodrošina pašu kapitāla finansējumu pētniecībai un inovācijai: “Savienības pašu kapitāla instrumenti pētniecībai un inovācijai”

Mērķis ir veicināt Eiropas riska kapitāla tirgus nepilnību novēršanu un nodrošināt pašu kapitālu un kvazikapitālu, lai apmierinātu novatorisku uzņēmumu attīstības un finansējuma vajadzības, sākot no priekšizpētes posma līdz pat izaugsmei un darbības paplašināšanai. Galveno uzmanību pievērš pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un saistīto politikas virzienu mērķu atbalstam.

Mērķis ir veicināt Eiropas riska kapitāla tirgus nepilnību novēršanu un nodrošināt pašu kapitālu un kvazikapitālu, lai apmierinātu novatorisku uzņēmumu attīstības un finansējuma vajadzības, sākot no priekšizpētes posma līdz pat izaugsmei un darbības paplašināšanai. Galveno uzmanību pievērš pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un saistīto politikas virzienu mērķu atbalstam.

Mērķa grupa — galīgie saņēmēji varētu būt jebkura lieluma uzņēmumi, kas veic vai uzsākuši inovācijas darbības, bet īpaša uzmanība tiek pievērsta novatoriskiem MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

Mērķa grupa — galīgie saņēmēji varētu būt jebkura lieluma uzņēmumi, kas veic vai uzsākuši inovācijas darbības, bet īpaša uzmanība tiek pievērsta novatoriskiem MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

Pašu kapitāla mehānisms ir paredzēts tam, lai sniegtu agrīna posma riska kapitāla līdzekļus, nodrošinot riska kapitālu un kvazikapitālu (arī t.s. mezonīna kapitālu) atsevišķiem portfeļa uzņēmumiem. Instrumentam būs iespēja veikt paplašināšanās un izaugsmes posma ieguldījumus apvienojumā ar Pašu kapitāla mehānismu izaugsmei saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu, lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību uzņēmumu darbības uzsākšanas un attīstības posmā.

Pašu kapitāla mehānisms ir paredzēts tam, lai sniegtu riska kapitāla līdzekļus, nodrošinot riska kapitālu un kvazikapitālu (arī t. s. mezonīna kapitālu) atsevišķiem agrīnā posma portfeļa uzņēmumiem. Instrumentam būs iespēja veikt paplašināšanās un izaugsmes posma ieguldījumus apvienojumā ar Pašu kapitāla mehānismu izaugsmei saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu, lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību uzņēmumu darbības uzsākšanas un attīstības posmā.

Pašu kapitāla mehānisms, ko noteiks galvenokārt pieprasījums, izmanto portfeļa pieeju, saskaņā ar kuru riska kapitāla fondi un citi pielīdzināmi starpnieki atlasa uzņēmumus, kuros ieguldīt.

Pašu kapitāla mehānisms, ko noteiks galvenokārt pieprasījums, izmanto portfeļa pieeju, saskaņā ar kuru riska kapitāla fondi un citi pielīdzināmi starpnieki atlasa uzņēmumus, kuros ieguldīt.

Lai palīdzētu sasniegt konkrētus politikas mērķus, var tikt izmantota mērķfinansējuma metode, pamatojoties uz Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā gūto pozitīvo pieredzi mērķfinansējuma piešķiršanā ekoinovācijai.

Lai palīdzētu sasniegt konkrētus politikas mērķus, tiek izmantota mērķfinansējuma metode, pamatojoties uz Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā gūto pozitīvo pieredzi mērķfinansējuma piešķiršanā ekoinovācijai, jo īpaši nolūkā sasniegt ar konstatētajām sabiedrības problēmām saistītos mērķus.

 

Ar koncepcijas pierādījuma prasību atbalsta zināšanu un tehnoloģiju nodošanas procesus industrializācijas posma iepriekšējās kārtās, lai apstiprinātu un vajadzības gadījumā palielinātu minētās nodošanas novatorisko ietekmi tirgū, tajā mazinot neskaidrības un riskus, kas raksturīgi pētījumu rezultātu un valsts pētniecības telpā radīto izgudrojumu nodošanai ražošanas nozarei.

Mehānisma daļa darbības uzsākšanas kapitāla nodrošināšanai, kas atbalsta priekšizpētes un agrīnās darbības posmus, cita starpā ļauj ieguldīt pašu kapitālu zināšanu nodošanas organizācijās, priekšizpētes kapitāla fondos, pārrobežu priekšizpētes kapitāla fondos, uzņēmējdarbības aizgādņu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, intelektuālā īpašuma aktīvos, intelektuālā īpašuma tiesību apmaiņas un tirdzniecības platformās un agrīnā posma riska kapitāla fondos.

Mehānisma daļa darbības uzsākšanas kapitāla nodrošināšanai, kas atbalsta priekšizpētes un agrīnās darbības posmus, cita starpā ļauj ieguldīt pašu kapitālu zināšanu nodošanas organizācijās, priekšizpētes kapitāla fondos, pārrobežu priekšizpētes un agrīnā posma kapitāla fondos, uzņēmējdarbības aizgādņu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, intelektuālā īpašuma aktīvos, intelektuālā īpašuma tiesību apmaiņas un tirdzniecības platformās, agrīnā posma riska kapitāla fondos un pārrobežu darbībām paredzētos darbības uzsākšanas kapitāla fondos, iespējams, apvienojumā ar konkurētspējas un MVU programmā paredzēto pašu kapitāla mehānismu izaugsmes veicināšanai.

Mehānisma daļa tālākās izaugsmes kapitāla nodrošināšanai ir paredzēta tam, lai veiktu ieguldījumus paplašināšanās un izaugsmes posmā apvienojumā ar Pašu kapitāla mehānismu izaugsmei saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu, tostarp ieguldījumus savstarpējo ieguldījumu fondos, kas darbojas pārrobežu mērogā un iegulda riska kapitāla fondos, no kuriem lielākajai daļai būs tematiska orientācija, kas atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

Mehānisma daļa tālākās izaugsmes kapitāla nodrošināšanai ir paredzēta tam, lai veiktu ieguldījumus paplašināšanās un izaugsmes posmā apvienojumā ar PKM, tostarp ieguldījumus privātā un publiskā sektora savstarpējo ieguldījumu fondos, kas darbojas pārrobežu mērogā un iegulda riska kapitāla fondos, no kuriem lielākajai daļai būs tematiska orientācija, kas atbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.  134

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – b punkts – 7.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju Eiropas riska kapitāla tirgū un no tās izrietošo steidzamību, jānodrošina iespēja līdz 2014.–2020. gada budžeta plānošanas perioda sākumam sagatavot riska kapitāla savstarpējo ieguldījumu fonda izmēģinājuma projektu.

Pamatojums

Riska kapitāls ir svarīgs finansējuma avots tūkstošiem novatorisku Eiropas uzņēmumu darbības uzsākšanai un MVU ar ātri augošu potenciālu, kuriem ir grūti saņemt finansējumu no bankām, jo to uzņēmējdarbības modeļi, lai gan daudzsološi, vēl nav pārbaudīti praksē. Riska kapitāla savstarpējo ieguldījumu fonda izmēģinājuma projekta īstenošana, ļaujot pēc iespējas palielināt ES budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, palīdzētu novērst pašreizējo krīzi.

Grozījums Nr.  135

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – b punkts – 7.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pašu kapitāla mehānismu, kas nodrošina pašu kapitāla finansējumu, izmanto kopā ar PKM kā vienotu integrētu ES instrumentu, lai uzņēmumiem nodrošinātu riska kapitāla finansējumu inovācijām un izaugsmei no priekšizpētes posma līdz pat izaugsmes posmam.

Pamatojums

Praksē abiem riska kapitāla atbalsta instrumentiem atbilstoši pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” un programmai „COSME” jāveido vienots, integrēts finansēšanas instruments, lai to izmantošana būtu efektīva un tie apmierinātu tirgus vajadzības.

Grozījums Nr.  136

Regulas priekšlikums

I pielikums – II daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Inovācija mazos un vidējos uzņēmumos

3. Inovācija mazos un vidējos uzņēmumos

3.1. Konkrētais mērķis

3.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir stimulēt izaugsmi, paaugstinot inovācijas līmeni MVU un ņemot vērā to dažādās inovācijas vajadzības visā inovācijas ciklā attiecībā uz visiem inovācijas veidiem, tādējādi radot straujāk augošus, starptautiski aktīvus MVU.

Konkrētais mērķis ir stimulēt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, paaugstinot inovācijas līmeni MVU un ņemot vērā to dažādās inovācijas vajadzības visā inovācijas ciklā attiecībā uz visiem inovācijas veidiem, tādējādi radot straujāk augošus, starptautiski aktīvus MVU.

Ņemot vērā, ka MVU ir galvenā loma Eiropas ekonomikā, pētniecībai un inovācijai MVU būs izšķiroša nozīme konkurētspējas paaugstināšanā, ekonomikas izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā un tādējādi arī stratēģijas “Eiropa 2020” un jo īpaši tās pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanā.

Ņemot vērā, ka MVU ir galvenā loma Eiropas ekonomikā, pētniecībai un inovācijai MVU būs izšķiroša nozīme konkurētspējas paaugstināšanā, ekonomikas izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā un tādējādi arī stratēģijas “Eiropa 2020” un jo īpaši tās pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanā.

Tomēr, neraugoties uz MVU būtisko ieguldījumu ekonomikā un nodarbinātībā un ievērojamo inovācijas potenciālu, tiem ir jārisina ar to lielumu saistītas problēmas, lai tie varētu kļūt novatoriskāki un konkurētspējīgāki. Lai gan Eiropa rada līdzīgu skaitu jaunizveidotu uzņēmumu kā Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropas MVU ir daudz grūtāk attīstīties par lieliem uzņēmumiem nekā līdzvērtīgiem uzņēmumiem ASV. Papildu spiedienu uz tiem rada internacionalizētā uzņēmējdarbības vide, kurā vērtības ķēdes kļūst arvien vairāk savstarpēji saistītas. MVU ir jāuzlabo to inovatīvā spēja. Lai tie varētu veiksmīgi konkurēt strauji augošajos pasaules tirgos, tiem ir ātrāk un plašāk jārada, jāapgūst un jākomercializē jaunas zināšanas un uzņēmējdarbības idejas. Galvenais uzdevums ir stimulēt lielāku inovāciju MVU, tādējādi palielinot to konkurētspēju un izaugsmi.

Tomēr, neraugoties uz MVU būtisko ieguldījumu ekonomikā un nodarbinātībā un ievērojamo inovācijas potenciālu, tiem ir jārisina dažādas problēmas, lai tie varētu kļūt novatoriskāki un konkurētspējīgāki, tostarp finanšu līdzekļu trūkums un finansējuma pieejamība, nepietiekamas iemaņas inovāciju pārvaldībā, vāja veiktspēja tīklu veidošanā un sadarbībā ar ārējiem partneriem un publiskā iepirkuma nepietiekama izmantošana inovāciju atbalstīšanai mazajos un vidējos uzņēmumos. Lai gan Eiropa rada līdzīgu skaitu jaunizveidotu uzņēmumu kā Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropas MVU ir daudz grūtāk attīstīties par lieliem uzņēmumiem nekā līdzvērtīgiem uzņēmumiem ASV. Papildu spiedienu uz tiem rada internacionalizētā uzņēmējdarbības vide, kurā vērtības ķēdes kļūst arvien vairāk savstarpēji saistītas. MVU ir jāuzlabo to pētniecības un inovatīvā spēja. Lai tie varētu veiksmīgi konkurēt strauji augošajos pasaules tirgos, tiem ir ātrāk un plašāk jārada, jāapgūst un jākomercializē jaunas zināšanas un uzņēmējdarbības idejas. Galvenais uzdevums ir stimulēt lielāku inovāciju MVU, tādējādi palielinot to konkurētspēju un ilgtspēju.

Ierosināto darbību mērķis ir papildināt valstu un reģionālo uzņēmējdarbības inovācijas politiku un programmas, veicināt sadarbību starp MVU un citiem inovācijā iesaistītiem dalībniekiem, aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecību/izstrādi un veiksmīgu ieviešanu tirgū, nodrošināt uzņēmējdarbības inovācijai labvēlīgāku vidi, tostarp pieprasījuma līmeņa pasākumus, un atbalstu, ņemot vērā inovācijas procesu mainīgumu, jaunas tehnoloģijas, tirgus un uzņēmējdarbības modeļus.

Ierosināto darbību mērķis ir papildināt valstu un reģionālo uzņēmējdarbības inovācijas politiku un programmas, veicināt sadarbību starp MVU un citiem inovācijā iesaistītiem dalībniekiem, aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecību/izstrādi un veiksmīgu ieviešanu tirgū, nodrošināt uzņēmējdarbības inovācijai labvēlīgāku vidi, tostarp pieprasījuma līmeņa pasākumus, un citus pasākumus, kas paredzēti, lai veicinātu publiskajā telpā izstrādāto zināšanu nodošanu, un atbalstu, ņemot vērā inovācijas procesu mainīgumu, jaunas tehnoloģijas, tirgus un uzņēmējdarbības modeļus.

Lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotu pieeju, tiks izveidota cieša saikne ar Savienības nozaru politikas virzieniem, jo īpaši Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu un kohēzijas politikas fondiem.

Lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotu pieeju, tiks izveidota cieša saikne ar Savienības nozaru politikas virzieniem, jo īpaši Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu un kohēzijas politikas fondiem.

3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

MVU ir galvenie inovācijas virzītājspēki, ņemot vērā to spēju jaunas idejas ātri un efektīvi pārvērst veiksmīgā uzņēmējdarbībā. Tie kalpo kā svarīgi zināšanu tālāknodošanas kanāli, ar kuru starpniecību pētniecības rezultāti tiek ieviesti tirgū. Pēdējie divdesmit gadi ir pierādījuši, ka ar novatorisku MVU iniciatīvu ir notikusi sektoru pilnīga atjaunošana un jaunu nozaru radīšana. Strauji augošiem uzņēmumiem ir ļoti svarīga nozīme jaunu nozaru attīstībā un to strukturālo pārmaiņu paātrināšanā, kas Eiropai ir vajadzīgas, lai tā kļūtu par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un rada zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni, ar ilgtspējīgu izaugsmi un augstas kvalitātes darbvietām.

MVU ir galvenie inovācijas virzītājspēki, ņemot vērā to spēju jaunas idejas ātri un efektīvi pārvērst veiksmīgā uzņēmējdarbībā. Tie kalpo kā svarīgi zināšanu tālāknodošanas kanāli, ar kuru starpniecību pētniecības rezultāti tiek ieviesti tirgū. Pēdējie divdesmit gadi ir pierādījuši, ka ar novatorisku MVU iniciatīvu ir notikusi sektoru pilnīga atjaunošana un jaunu nozaru radīšana. Strauji augošiem uzņēmumiem ir ļoti svarīga nozīme jaunu nozaru attīstībā un to strukturālo pārmaiņu paātrināšanā, kas Eiropai ir vajadzīgas, lai tā kļūtu par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un rada zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni, ar ilgtspējīgu izaugsmi un augstas kvalitātes darbvietām.

MVU darbojas visās ekonomikas nozarēs. Eiropas ekonomikā tie veido svarīgāku daļu nekā citos reģionos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Visu veidu MVU var būt novatoriski. Tie ir jāiedrošina un jāatbalsta ieguldījumu veikšanā pētniecībā un inovācijā. To darot, tiem jāspēj pilnībā izmantot iekšējā tirgus un ERA inovatīvo potenciālu, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropā un ārpus tās un sniegtu ieguldījumu galveno sabiedrības problēmu atrisināšanā.

MVU darbojas visās ekonomikas nozarēs. Eiropas ekonomikā tie veido svarīgāku daļu nekā citos reģionos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Visu veidu MVU var būt novatoriski. Tie ir jāatbalsta ieguldījumu veikšanā pētniecībā un inovācijā un ir jāstiprina arī to spēja pārvaldīt inovāciju procesus. To darot, tiem jāspēj pilnībā izmantot iekšējā tirgus un ERA inovatīvo potenciālu, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropā un ārpus tās un sniegtu ieguldījumu galveno sabiedrības problēmu atrisināšanā.

MVU dalība Savienības pētniecībā un inovācijā nostiprina to pētniecības un izstrādes, kā arī tehnoloģiskās spējas, palielina to spēju radīt, apgūt un izmantot jaunas zināšanas, veicina jaunu risinājumu izmantošanu ekonomikā, stimulē inovāciju produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu jomā, veicina uzņēmējdarbību lielākos tirgos un internacionalizē MVU zināšanu tīklus. Tāpēc MVU, kuros ir ieviesta laba inovācijas pārvaldība, tādējādi bieži paļaujoties uz ārēju pieredzi un prasmēm, uzrāda labākus darbības rezultātus nekā citi.

MVU dalība Savienības pētniecībā un inovācijā nostiprina to pētniecības un izstrādes, kā arī tehnoloģiskās spējas, palielina to spēju radīt, apgūt un izmantot jaunas zināšanas, veicina jaunu risinājumu izmantošanu ekonomikā, stimulē inovāciju produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu jomā, veicina uzņēmējdarbību lielākos tirgos un internacionalizē MVU zināšanu tīklus. Tāpēc MVU, kuros ir ieviesta laba inovācijas pārvaldība, tādējādi bieži paļaujoties uz ārēju pieredzi un prasmēm, uzrāda labākus darbības rezultātus nekā citi. MVU ir jāuzņemas būtiska loma kā tehnoloģiju un zināšanu nodošanas procesu saņēmējiem, sniedzot ieguldījumu to inovāciju laišanā tirgū, kuras rada universitātes, publiskās pētniecības struktūras un MVU, kas nodarbojas ar pētniecību.

Lai MVU pārvarētu ar to lielumu saistītās problēmas, tādas kā, piemēram, piekļuve tehnoloģiskajai un zinātniskajai kompetencei un jauniem tirgiem, svarīgs elements to inovācijas stratēģijā ir pārrobežu sadarbība. Tie sniedz ieguldījumu, lai idejas pārvērstu peļņā un uzņēmuma izaugsmē un tādējādi palielinātu privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.

Lai MVU pārvarētu ar to lielumu saistītās problēmas, tādas kā, piemēram, piekļuve tehnoloģiskajai un zinātniskajai kompetencei un jauniem tirgiem, svarīgs elements to inovācijas stratēģijā ir pārrobežu sadarbība. Tie sniedz ieguldījumu, lai idejas pārvērstu peļņā un uzņēmuma izaugsmē un tādējādi palielinātu privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Apmācības un tehnoloģiju nodošana MVU var būt viens no galvenajiem šo uzņēmumu konkurētspējas un inovācijas potenciāla palielināšanas elementiem.

Svarīga nozīme MVU darbības veicināšanā ir reģionālām un valstu pētniecības un inovācijas programmām, ko bieži atbalsta Eiropas kohēzijas politika. Konkrētāk, kohēzijas politikas fondiem ir svarīga nozīme, veidojot MVU spējas un nodrošinot tiem “pakāpienus” uz izcilību, lai attīstītu izcilus projektus, kas var konkurēt par finansējumu pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Tomēr tikai ļoti nedaudzas no valstu un reģionālām programmām nodrošina finansējumu MVU veiktiem pārrobežu pētniecības un inovācijas pasākumiem, novatorisku risinājumu izplatīšanai un apgūšanai Savienības mērogā vai pārrobežu inovācijas atbalsta pakalpojumiem. Grūtākais uzdevums ir sniegt MVU tematiski atvērtu atbalstu starptautisku projektu īstenošanā atbilstoši uzņēmumu inovācijas stratēģijām. Tāpēc, lai papildinātu valstu un reģionālā līmenī veiktus pasākumus, palielinātu to ietekmi un ieviestu pētniecības un inovācijas atbalsta sistēmas, ir vajadzīga rīcība Savienības līmenī.

Svarīga nozīme MVU darbības veicināšanā ir reģionālām un valstu pētniecības un inovācijas programmām, ko bieži atbalsta Eiropas kohēzijas politika. Konkrētāk, kohēzijas politikas fondiem ir svarīga nozīme, veidojot MVU spējas un nodrošinot tiem “pakāpienus” uz izcilību, lai attīstītu izcilus projektus, kas var konkurēt par finansējumu pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Tomēr tikai ļoti nedaudzas no valstu un reģionālām programmām nodrošina finansējumu MVU veiktiem pārrobežu pētniecības un inovācijas pasākumiem, novatorisku risinājumu izplatīšanai un apgūšanai Savienības mērogā vai pārrobežu inovācijas atbalsta pakalpojumiem. Grūtākais uzdevums ir sniegt MVU tematiski atvērtu atbalstu starptautisku projektu īstenošanā atbilstoši uzņēmumu inovācijas stratēģijām. Tāpēc, lai papildinātu valstu un reģionālā līmenī veiktus pasākumus, palielinātu to ietekmi un ieviestu pētniecības un inovācijas atbalsta sistēmas, ir vajadzīga rīcība Savienības līmenī.

3.3. Pasākumu pamatvirzieni

3.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) MVU atbalsta integrēšana

(a) Atbalsts MVU ar specializēta MVU instrumenta palīdzību

MVU tiek atbalstīti visā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikā. Šajā nolūkā specializēts MVU instruments sniedz pakāpenisku un vienmērīgu atbalstu, aptverot visu inovācijas ciklu. MVU instruments ir vērsts uz visu veidu novatoriskiem MVU, kas izrāda stingru apņemšanos attīstīties, augt un kļūt starptautiskiem. To nodrošina visu veidu inovācijai, tostarp pakalpojumu, netehnoloģiskajai un sociālajai inovācijai. Mērķis ir attīstīt un izmantot MVU inovatīvo potenciālu, nodrošinot trūkstošo finansējumu augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā, veicinot jauninājumus un palielinot pētniecības rezultātu komercializāciju privātajā un publiskajā sektorā.

Specializēts MVU instruments sniedz pakāpenisku un vienmērīgu atbalstu, aptverot visu inovācijas ciklu. MVU instruments ir vērsts uz visu veidu inovāciju MVU, kas izrāda stingru apņemšanos attīstīties, augt un kļūt starptautiskiem, kā arī veikt inovācijas, īpaši koncentrējoties uz uzņēmumu darbības uzsākšanu, atdalīšanos no mātesuzņēmuma un strauji augošiem MVU. MVU būs galvenie pieteikumu iesniedzēji šī atbalsta saņemšanai, tomēr tos arī mudinās sadarboties ar pētniecības institūtiem un citiem uzņēmumiem. To nodrošina visu veidu inovācijai, tostarp pakalpojumu, netehnoloģiskajai un sociālajai inovācijai, ja katrai darbībai ir skaidra Savienības pievienotā vērtība. Mērķis ir attīstīt un izmantot MVU inovatīvo potenciālu, nodrošinot trūkstošo finansējumu augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā, veicinot jauninājumus un palielinot pētniecības rezultātu komercializāciju privātajā un publiskajā sektorā. Instruments nodrošinās kvalitātes marķējumu sekmīgiem MVU, ņemot vērā to dalību publiskajā iepirkumā.

 

Šī instrumenta pārvaldībā izmantos vienotu pārvaldības struktūru, vienkāršu administratīvo režīmu un vienotu kontaktpunktu. To īsteno, izmantojot augšupējo pieeju un atklātus konkursus.

 

Īpaši inovāciju atbalsta pakalpojumi tiks sniegti tiem MVU, kas piedalās MVU instrumentā, par pamatu izmantojot tādas esošās struktūras kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls un citi inovācijas pakalpojumu sniedzēji, kā arī darbaudzināšanas un apmācības shēmas.

Visiem konkrētajiem mērķiem pamatprogrammas daļās “Sabiedrības problēmu risināšana” un “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” tiks izmantots specializētais MVU instruments un atvēlēta noteikta summa šim mērķim.

Visiem konkrētajiem mērķiem pamatprogrammas daļās “Sabiedrības problēmu risināšana” un “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” tiks izmantots specializētais MVU instruments. Šis instruments nodrošina nepieciešamo elastīgumu, lai MVU varētu tikt integrēti pētniecības projekta īstenošanas laikā un uz īsāku laiku nekā vispārējais projekta īstenošanas periods.

 

MVU instrumentu var izmantot arī kā pirmskomerciālā iepirkuma instrumentu vai arī kā instrumentu novatorisku risinājumu iepirkumam.

(b) Atbalsts zinātņietilpīgiem MVU

(b) Atbalsts zinātņietilpīgiem MVU

Mērķis ir veicināt pētniecībā un izstrādē darbojošos MVU uz tirgu orientētu inovāciju. Īpaša darbība tiek vērsta uz zinātņietilpīgiem MVU augsto tehnoloģiju nozarēs, kuri izrāda spēju komerciāli izmantot projektu rezultātus.

Mērķis ir veicināt pētniecībā un izstrādē darbojošos MVU uz tirgu orientētu inovāciju. Īpaša darbība tiek vērsta uz zinātņietilpīgiem MVU augsto tehnoloģiju nozarēs, kuri izrāda spēju komerciāli izmantot projektu rezultātus.

(c) MVU inovatīvo spēju uzlabošana

(c) MVU paredzētā atbalsta integrēšana un MVU inovatīvo spēju uzlabošana

Tiek atbalstīti pasākumi, kas palīdz īstenot un papildināt ar MVU saistītos pasākumus visā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši lai uzlabotu MVU inovatīvās spējas.

MVU tiek atbalstīti visā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbības laikā. Šajā nolūkā tiek atbalstīti pasākumi, kas palīdz īstenot un papildināt ar MVU saistītos pasākumus visā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un radīt MVU labākus apstākļus, jo īpaši lai uzlabotu MVU inovatīvās spējas, tostarp nodrošinot finansējumu Eiropas lietišķo pētījumu institūtiem, lai strādātu pie projektiem, par kuriem panākta vienošanās ar atsevišķiem MVU.

(d) Atbalsts tirgus virzītai inovācijai.

(d) Atbalsts uz tirgu orientētai inovācijai.

Atbalsts tirgus virzītai inovācijai, lai uzlabotu pamatnosacījumus inovācijai un likvidētu konkrētos šķēršļus, kas kavē jo īpašu novatorisku MVU izaugsmi.

Atbalsts tirgus virzītai inovācijai, lai uzlabotu pamatnosacījumus inovācijai, likvidējot konkrētos šķēršļus, kas kavē jo īpaši MVU inovācijas izaugsmi, un inovāciju klauzulas ieviešana, ļaujot atlasīt tādus MVU, kas piedāvā novatoriskus produktus.

 

(da) Atbalsts zināšanu un tehnoloģiju nodošanai starp valsts pētniecības iestādēm un tirgu

 

Atbalsts nodošanas procesiem starp valsts pētniecību un novatoriskiem MVU, kas ir efektīvs mehānisms universitātēs, pētniecības centros un MVU, kuri nodarbojas ar pētījumiem, iegūto pētījumu rezultātu un izgudrojumu laišanai tirgū.

Grozījums Nr.  137

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to — transversāls uzdevums

 

-1.1. Konkrētais mērķis

 

Konkrētais mērķis ir izveidot efektīvu sadarbību starp zinātni un sabiedrību, pieņemt darbā jaunus talantīgus zinātniekus un apvienot zinātnisko izcilību ar sociālo informētību un atbildību.

 

Straujš progress mūsdienu zinātniskajā pētniecībā un inovācijā ir palielinājis tādu ētisko, tiesisko un sociālo jautājumu nozīmi, kam nepieciešamas pastiprinātas attiecības starp zinātni un sabiedrību un to iesaistīšanās.

 

Lai rastu pareizās atbildes uz jautājumiem, ar ko saskaras Eiropa, pētniecības un inovācijas procesā būtu jāiesaistās pēc iespējas lielākam skaitam dažādu dalībnieku. Tradicionāli zinātnes un sabiedrības mijiedarbība tiek veikta tikai vienā virzienā un izpaužas kā lejupēja ekspertu zināšanu nodošana iedzīvotājiem. Virzībai uz atvērtu, efektīvu un demokrātisku uz zināšanām balstītu sabiedrību ir vajadzīgas pārmaiņas uz izteiktāku divvirzienu dialogu un aktīvu sadarbību ārpus tradicionālās izglītības zinātnes jomā vai pašreizējās koncepcijas par pilsoņiem tikai kā pētījumu rezultātu patērētājiem. Šīs dialoga veida attiecības un aktīvā sadarbība neapšaubāmi ļaus zinātnei un inovācijai attīstīties atbildīgāk.

 

Savienībai jāizmanto visi esošie talanti, lai uzlabotu savu konkurētspēju pasaules ekonomikā. Lai līdz 2020. gadam Eiropā reāli nodrošinātu 1 miljonu jaunu pētnieku, sasniedzot pētniecības un izstrādes intensitātes līmeni 3 % apjomā no IKP, Savienībai jāpanāk, lai jaunieši izvēlētos veidot karjeru zinātnes jomā un lai darbaspēks būtu dažāds un dzimumu ziņā līdzsvarots.

 

Taču kļūst arvien grūtāk zinātnes un tehnoloģijas jomā iesaistīt proporcionāli lielāku daļu jauniešu, un Eiropā pieaug bažas par to, ka daudzi talantīgi jaunieši neizvēlēsies karjeru minētajās nozarēs. Turklāt ir arī jānodrošina, ka cilvēki, kas ir uzsākuši karjeru zinātnes vai tehnoloģijas jomā, var saglabāt entuziasmu un motivāciju un ka viņiem ir personīgās attīstības iespējas, arī nepārejot uz citām disciplīnām.

 

Zinātnē ir arī izteikta dzimumu nelīdzsvarotība. Ja Eiropa vēlas būt droša, ka finansē efektīvu un lietderīgu pētniecības un inovācijas programmu, īpaša uzmanība jāpievērš sieviešu nepietiekamajai pārstāvībai zinātnē un apsvērumu trūkumam par dzimumu atšķirībām zinātnes un inovāciju jomā.

 

-1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

 

Sadarbības uzlabošana starp zinātni un sabiedrību, lai būtu iespējama sociālā un politiskā atbalsta paplašināšana zinātnei un tehnoloģijai visās dalībvalstīs kļūst par arvien svarīgāku jautājumu, ko ievērojami ir saasinājusi pašreizējā ekonomikas krīze. Demokrātiskā sabiedrībā, lai prioritāti piešķirtu publiskiem ieguldījumiem zinātnē, vajadzīgs plašs sociālo un politisko atbalstītāju loks, kas atzīst zinātnes vērtības, ir izglītots par tās procesiem un spēj atzīt tās ieguldījumus zināšanās, sabiedrībā un ekonomikas progresā.

 

To var sasniegt tikai tad, ja tiek izveidots auglīgs un vērtīgs dialogs un aktīva sadarbība starp zinātni un sabiedrību, kas nodrošina atbildīgāku zinātni un ļauj veidot tādu politiku, kas vairāk atbilst iedzīvotāju vajadzībām.

 

Turklāt, šādā interaktīvā veidā veicinot zinātnes kultūru Eiropā, tiks stiprinātas demokrātiskās vērtības un palielināta interese par zinātni un tehnoloģiju. Eiropas zinātnes un tehnoloģijas sistēmas stabilitāte ir atkarīga no tās spējas piesaistīt talantus un idejas, lai kur arī tās nebūtu atrodamas.

 

-1.3. Darbību pamatvirzieni

 

Pasākumu mērķim jābūt jaunu talantu piesaistīšanai zinātnes un tehnoloģijas studijām Eiropas sabiedrībā un dzimumu atšķirību novēršanai cilvēkresursos, kas Savienībā nodarbināti pētniecības jomā. Tāpat atbalstīs arī to spēju palielināšanu, kas nepieciešamas, lai zinātnes un tehnoloģiju zināšanas un metodes iekļautu lēmumu pieņemšanas procesos, lai izstrādātu tādus mehānismus, kas ļauj paplašināt un padziļināt zinātniskās iespējas un pārliecināties par to, ka visā inovācijas procesā tiek ievērotas ētiskās un sociālās vērtības.

 

Pasākumus vērš uz to, lai:

 

a) zinātniskās un tehnoloģiskās karjeras padarītu pievilcīgas jaunajiem studentiem un veicinātu ilgtspējīgu sadarbību starp skolām, pētniecības iestādēm, rūpniecību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

 

(b) veicinātu dzimumu vienlīdzību abos aspektos, atbalstot izmaiņas šādās jomās: (i) pētniecības iestāžu organizācijā un (ii) pētniecības programmu izstrādē. Tas ietver dažādas dimensijas, kas jo īpaši attiecas uz līdztiesības nodrošināšanu pētniecības karjerā un lēmumu pieņemšanā un dzimumu apsvērumu iekļaušanu pētniecības un inovāciju saturā;

 

c) iesaistītu sabiedrību zinātnes un inovāciju jautājumu risināšanā, tā iesaistot iedzīvotāju intereses un vērtības un uzlabojot pētniecības un inovācijas rezultātu kvalitāti, atbilstību, pieņemamību un ilgtspējīgumu;

 

(d) mudinātu iedzīvotājus izglītoties zinātnes jomā, izmantojot formālu un neformālu izglītību zinātnes jomā, un veicinātu uz zinātni balstītas darbības, proti, zinātniskajos centros un citos attiecīgos kanālos;

 

(e) uzlabotu atklātu piekļuvi zinātniskajiem rezultātiem un datiem, palielinot zinātnisko izcilību un ekonomisko konkurētspēju;

 

(f) nodrošinātu pārvaldību atbildīgas pētniecības un inovācijas veidošanai, kas atbilstu sabiedrības vajadzībām un prasībām, tajā iesaistot visas ieinteresētās personas (pētniekus, valsts iestādes, rūpniecības nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijas); veicinātu ētikas regulējuma izstrādi pētniecības un inovācijas jomā;

 

(g) uzlabotu zināšanas par zinātniskās informācijas izplatīšanu, tā veicinot zinātnieku, vispārējo plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības mijiedarbības kvalitāti un efektivitāti.

Grozījums Nr.  138

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

1.1. Konkrētais mērķis

1.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir uzlabot visu iedzīvotāju veselību un labklājību visas dzīves garumā.

Konkrētais mērķis ir uzlabot visu iedzīvotāju veselību un labklājību visas dzīves garumā.

Visu iedzīvotāju veselība un labklājība visa mūža garumā, augstas kvalitātes un ekonomiski ilgtspējīgas veselības aizsardzības un aprūpes sistēmas un jaunu darbvietu radīšanas un izaugsmes iespējas ir mērķi, uz kuriem tiecas, atbalstot pētniecību un inovāciju, reaģējot uz šo problēmu, un tie sniegs būtisku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

Visu iedzīvotāju veselība un labklājība visa mūža garumā, augstas kvalitātes un ekonomiski ilgtspējīgas un drošas veselības aizsardzības un aprūpes sistēmas, sociālās labklājības nodrošināšana, novecojošu iedzīvotāju autonomijas jautājumu risināšana un jaunu darbvietu radīšanas un izaugsmes iespējas ir mērķi, uz kuriem tiecas, atbalstot pētniecību un inovāciju, reaģējot uz šo problēmu, un tie sniegs būtisku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

Savienības veselības un sociālās aprūpes sistēmu izmaksas paaugstinās, jo aprūpes un profilakses pasākumi visu vecumu iedzīvotāju grupās izmaksā arvien dārgāk, ir paredzams, ka to eiropiešu skaits, kuriem ir 65 gadi un vairāk, gandrīz divkāršosies no 85 miljoniem 2008. gadā līdz 151 miljonam līdz 2060. gadam, un par 80 gadiem vecāku eiropiešu skaits tajā pašā laikposmā palielināsies no 22 miljoniem līdz 61 miljonam. Šo izmaksu samazināšana vai ierobežošana līdz tādam līmenim, lai nekļūtu neiespējami tās segt, daļēji ir atkarīga no visu iedzīvotāju veselības un labklājības nodrošināšanas visa mūža garumā un līdz ar to arī no slimību un invaliditātes efektīvas novēršanas, ārstēšanas un pārvaldības.

Nevienlīdzības novēršana veselības aprūpes jomā ir īpaši būtiska problēma Eiropā, jo šī nevienlīdzība pieaug, taču Savienības veselības un sociālās aprūpes sistēmu izmaksas paaugstinās, jo aprūpes un profilakses pasākumi visu vecumu iedzīvotāju grupās izmaksā arvien dārgāk, ir paredzams, ka to eiropiešu skaits, kuriem ir 65 gadi un vairāk, gandrīz divkāršosies no 85 miljoniem 2008. gadā līdz 151 miljonam līdz 2060. gadam, un par 80 gadiem vecāku eiropiešu skaits tajā pašā laikposmā palielināsies no 22 miljoniem līdz 61 miljonam. Izmaksas rada arī diskriminācija invaliditātes dēļ un tādas fiziskās un sociālās vides radīšana, kura nav pieejama personām ar invaliditāti. Šo izmaksu samazināšana vai ierobežošana līdz tādam līmenim, lai nekļūtu neiespējami tās segt, daļēji ir atkarīga no cilvēku labākas informēšanas un mudināšanas izdarīt atbildīgāku izvēli veselības jomā, lai optimizētu visu iedzīvotāju veselību un labklājību mūža garumā, un līdz ar to arī no slimību un invaliditātes efektīvas novēršanas, ārstēšanas un pārvaldības. Pakāpeniska attīstība, pamatojoties tikai uz pašreizējām zināšanām, neatbildīs šīm vajadzībām; jāmeklē un jāievieš radikāli jaunas idejas un zināšanas. Lai atrisinātu problēmas, būs vajadzīga cieša sadarbība starp akadēmiķiem, rūpniecības nozari, veselības aprūpes sniedzējiem un regulatīvajām aģentūrām.

Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas.

Būtiskākie invaliditātes, slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņi ir hroniski stāvokļi, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis, diabēts, elpošanas ceļu slimības, reimatiskās un muskuļu un kaulu slimības, neirodeģeneratīvās slimības, autoimūnās slimības, neiroloģiski un garīgās veselības traucējumi, liekais svars, aptaukošanās un dažādi funkcionāli ierobežojumi, un tie rada ievērojamas sociālas un ekonomiskas izmaksas. Citu stāvokļu, jo īpaši neirodeģeneratīvu slimību, gadījumā, lai preventīvās stratēģijas būtu efektīvas, būtisks atbalsts jāsniedz etioloģiskajai pētniecībai un agrīnās diagnostikas uzlabošanai, kā arī jāpilnveido ārstēšanas metodes.

Savienībā SAS katru gadu izraisa vairāk nekā 2 miljonus nāves gadījumu un izmaksā ekonomikai vairāk nekā EUR 192 miljardus, savukārt vēzis ir nāves cēlonis ceturtdaļā nāves gadījumu un galvenais 45–64 gadus vecu cilvēku nāves cēlonis. Savienībā vairāk nekā 27 miljoni cilvēku slimo ar diabētu, un ir aplēsts, ka smadzeņu darbības traucējumu (tostarp — bet ne tikai — traucējumu, kas ietekmē garīgo veselību) izraisītās kopējās izmaksas ir EUR 800 miljardi. Vairākos no šiem stāvokļiem izšķiroša nozīme ir vides, ar dzīvesveidu saistītiem un sociālekonomiskiem faktoriem, un tiek lēsts, ka ar šiem faktoriem ir saistīta līdz pat viena trešdaļa no slimību sloga pasaulē.

Savienībā SAS katru gadu izraisa vairāk nekā 2 miljonus nāves gadījumu un izmaksā ekonomikai vairāk nekā EUR 192 miljardus, savukārt vēzis ir nāves cēlonis ceturtdaļā nāves gadījumu un galvenais 45–64 gadus vecu cilvēku nāves cēlonis. Savienībā vairāk nekā 27 miljoni cilvēku slimo ar diabētu un vairāk nekā 120 miljoni cilvēku cieš no reimatisma un muskuļu un skeleta sistēmas darbības traucējumiem. Ir aplēsts, ka smadzeņu darbības traucējumu (tostarp — bet ne tikai — traucējumu, kas ietekmē garīgo veselību) izraisītās kopējās izmaksas ir EUR 800 miljardi. Šis skaitlis turpinās strauji palielināties lielākoties tāpēc, ka Eiropas iedzīvotāji noveco un līdz ar to palielinās neirodeģeneratīvo slimību izplatība. Vairākos no šiem stāvokļiem izšķiroša nozīme ir vides, ar dzīvesveidu saistītiem un sociālekonomiskiem faktoriem, un tiek lēsts, ka ar šiem faktoriem ir saistīta līdz pat viena trešdaļa no slimību sloga pasaulē. Aprēķināts, ka depresija vien skar 165 miljonus cilvēku Savienībā un izmaksā EUR 118 miljardus. Attiecībā uz citiem stāvokļiem, piemēram, neirodeģeneratīvām slimībām, lai preventīvās stratēģijas būtu efektīvas, pirmkārt, būtisks atbalsts būs jāsniedz šo slimību cēloņu izpētei un agrīnās diagnostikas un ārstēšanas metožu pilnveidošanai, tostarp personalizētu progresīvu terapijas veidu attīstībai.

 

Reti sastopamās slimības joprojām ir būtiska problēma, kas skar aptuveni 30 miljonus cilvēku visā Eiropā. Efektīvas ārstēšanas metodes var izstrādāt tikai tad, ja dalībvalstis sadarbojas, jo saslimstības gadījumu skaits katrā atsevišķā dalībvalstī nav pietiekams efektīvas izpētes veikšanai.

 

Bērnu, tai skaitā priekšlaicīgi dzimušu bērnu, slimības

 

Bērnu veselība ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Tāpat kā reti sastopamo slimību gadījumā veikt efektīvu izpēti un izstrādāt efektīvas ārstēšanas metodes var tikai kopējas Eiropas stratēģijas ietvaros.

Pasaules mēroga problēma ir infekcijas slimības (piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze un malārija), kas veido 41 % no 1,5 miljardiem invaliditātes koriģēto dzīves gadu visā pasaulē, no kuriem 8 % saistāmi ar Eiropu. Sabiedrībai jābūt sagatavotai arī epidēmiju uzliesmojumiem un apdraudējumiem, ko rada pieaugošā mikrobu rezistence pret zālēm.

Pasaules mēroga problēma ir infekcijas slimības (piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze, malārija un novārtā atstātas slimības), kas veido 41 % no 1,5 miljardiem invaliditātes koriģēto dzīves gadu visā pasaulē, no kuriem 8 % saistāmi ar Eiropu. Sabiedrībai jābūt sagatavotai arī epidēmiju uzliesmojumiem, atkārtotiem infekcijas slimību uzliesmojumiem un apdraudējumiem, ko rada pieaugošā mikrobu rezistence pret zālēm. Aizvien lielākas bažas rada ar ūdeni saistītās slimības.

Tajā pašā laikā zāļu un vakcīnu izstrādes procesi kļūst arvien dārgāki un mazāk efektīvi. Jānovērš pastāvīgās nevienlīdzības problēmas veselības aprūpes jomā, un jānodrošina efektīvu un kompetentu veselības aprūpes sistēmu pieejamība visiem eiropiešiem.

Tajā pašā laikā zāļu un vakcīnu izstrādes procesi kļūst arvien dārgāki un mazāk efektīvi, un arvien vairāk tiek apstrīdēts ar dzīvniekiem veikto testu rezultātu derīgums cilvēkiem. Jānovērš pastāvīgās nevienlīdzības problēmas veselības aprūpes jomā (piemēram, ir ļoti liela terapijas nepieciešamība retu, novārtā atstātu un autoimūnu slimību gadījumā), un jānodrošina efektīvu un kompetentu veselības aprūpes sistēmu pieejamība visiem eiropiešiem neatkarīgi no viņu vecuma un izcelsmes.

 

Pētniecībai būtu jāļauj uzlabot progresīvo terapiju un šūnu terapiju, un tai jābūt vērstai uz hronisku un deģeneratīvu slimību ārstēšanu.

1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

1.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Slimībām un invaliditātei valstu robežas nav šķērslis. Atbilstoši Eiropas līmeņa atbildes pasākumi pētniecībā un inovācijā var (un tiem vajadzētu) sniegt būtisku ieguldījumu šo problēmu risināšanā, nodrošināt labāku veselības aprūpi un labklājību visiem un izvirzīt Eiropu par līderi strauji augošajos pasaules veselības un labklājības inovāciju tirgos.

Slimībām un invaliditātei valstu robežas nav šķērslis. Atbilstoši Eiropas līmeņa atbildes pasākumi pētniecībā un inovācijā, īstenojot partnerību ar trešām valstīm, var (un tiem vajadzētu) sniegt būtisku ieguldījumu šo globālo problēmu risināšanā, tādējādi veltot centienus tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, nodrošināt labāku veselības aprūpi un labklājību visiem, nepieļaut globālas epidēmijas un izvirzīt Eiropu par līderi strauji augošajos pasaules veselības un labklājības inovāciju tirgos.

Atbildes pasākumu efektivitāte ir atkarīga no izcilības pētniecībā, lai vairotu mūsu pamatizpratni par veselību, slimībām, invaliditāti, attīstību un novecošanu (arī paredzamo dzīves ilgumu), un no rezultātā iegūto un esošo zināšanu vienmērīgas un visaptverošas pārvēršanas novatoriskos, mērogojamos un efektīvos produktos, stratēģijās, intervences pasākumos un pakalpojumos. Turklāt, tā kā šīs problēmas ir aktuālas visā Eiropā un daudzos gadījumos arī pasaulē, risinājumam jābūt tādam, lai tas būtu ilgtspējīgs un paredzētu koordinētu atbalstu sadarbībai starp izcilām, daudzdisciplīnu un daudznozaru darba grupām.

Atbildes pasākumu efektivitāte ir atkarīga no izcilības pētniecībā, lai vairotu mūsu pamatizpratni par faktoriem attiecībā uz veselību, slimībām, invaliditāti, attīstību un novecošanu (arī paredzamo dzīves ilgumu), un no rezultātā iegūto un esošo zināšanu vienmērīgas un visaptverošas pārvēršanas novatoriskos, mērogojamos, pieejamos, drošos un efektīvos produktos, stratēģijās, intervences pasākumos un pakalpojumos. Turklāt, tā kā šīs problēmas ir aktuālas visā Eiropā un daudzos gadījumos arī pasaulē, risinājumam jābūt tādam, lai tas būtu ilgtspējīgs un paredzētu koordinētu atbalstu sadarbībai starp izcilām, daudzdisciplīnu un daudznozaru darba grupām pasaules mērogā, tostarp pētniecības un izstrādes spēju endēmiskajos apgabalos. Tāpat ir nepieciešams pievērsties šai problēmai arī no sociālo un ekonomikas zinātņu un humanitāro zinātņu perspektīvas.

Tāpat arī problēmas sarežģītības un tās komponentu savstarpējās atkarības dēļ ir vajadzīga ES līmeņa atbildes rīcība. Daudzas pieejas, instrumenti un tehnoloģijas ir piemērojamas daudzās šīs problēmas pētniecības un inovācijas jomās un ir vislabāk atbalstāmas Savienības līmenī. Dažas no tām ir ilgtermiņa kohortu izveide un klīniskās izpētes veikšana, “-omikas” klīniska izmantošana vai IKT izstrāde un to lietošana veselības aprūpes praksē, jo īpaši e-veselības jomā. Arī konkrētu sabiedrības grupu prasības vislabāk var apmierināt integrēti, piemēram, izstrādājot stratificētus un/vai personalizētus medikamentus, ārstējot reti sastopamas slimības un nodrošinot automatizētas un neatkarīgas dzīves vides risinājumus.

Tāpat arī problēmas sarežģītības un tās komponentu savstarpējās atkarības dēļ ir vajadzīga ES līmeņa atbildes rīcība. Daudzas pieejas, instrumenti un tehnoloģijas ir piemērojamas daudzās šīs problēmas pētniecības un inovācijas jomās un ir vislabāk atbalstāmas Savienības līmenī. Dažas no tām ir izpratne par slimības molekulāro pamatu, novatorisku terapeitisko stratēģiju un jaunu modeļa sistēmu noteikšana, fizikas, ķīmijas un sistēmu bioloģijas zināšanu daudzdisciplīnu piemērošana veselības kontrolē, ilgtermiņa kohortu izveide un klīniskās izpētes veikšana (kuras uzmanības centrā ir zāļu izstrāde un ietekme visās vecuma grupās), “-omikas” klīniska izmantošana vai IKT izstrāde un to lietošana veselības aprūpes praksē, jo īpaši e-veselības jomā. Arī konkrētu sabiedrības grupu prasības vislabāk var apmierināt integrēti, piemēram, izstrādājot stratificētus un/vai personalizētus medikamentus, ārstējot ar nabadzību saistītas, novārtā atstātas un reti sastopamas slimības un nodrošinot automatizētas un neatkarīgas dzīves vides risinājumus.

Lai maksimāli palielinātu Savienības līmeņa rīcības ietekmi, tiks nodrošināts atbalsts visam pētniecības un inovācijas pasākumu klāstam, no fundamentālajiem pētījumiem zināšanu pārneses posmā līdz plašām izmēģinājuma un demonstrējumu darbībām, piesaistot privātus ieguldījumus, tādu jaunu produktu, pakalpojumu, mērogojamu risinājumu publiskajam iepirkumam un iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, kas vajadzības gadījumā ir savietojami un tiek atbalstīti ar noteiktiem standartiem un/vai kopējām pamatnostādnēm. Šie koordinētie Eiropas centieni veicinās ERA pastāvīgu attīstību. Tie arī attiecīgā gadījumā mijiedarbosies ar pasākumiem, ko izstrādā saistībā ar programmu “Veselība izaugsmei” un Eiropas inovāciju partnerību aktīvas un veselīgas novecošanas jomā.

Lai maksimāli palielinātu Savienības līmeņa rīcības ietekmi, tiks nodrošināts atbalsts visam pētniecības un inovācijas pasākumu klāstam, no fundamentālajiem pētījumiem pamata zināšanu par slimībām pārneses posmā līdz jauniem terapijas veidiem, plašām izmēģinājuma un demonstrējumu darbībām, piesaistot privātus ieguldījumus, tādu jaunu produktu, pakalpojumu, mērogojamu risinājumu publiskajam iepirkumam un iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, kas vajadzības gadījumā ir savietojami un tiek atbalstīti ar noteiktiem standartiem un/vai kopējām pamatnostādnēm. Lai veicinātu veselības pētniecības un inovācijas stratēģisko koordināciju pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un veicinātu starpvalstu pētniecību medicīnas jomā, tiks izveidotas attiecīgās zinātniskās vadības grupas. Šo koordināciju var attiecināt uz citām programmām un instrumentiem, kas saistīti ar šo problēmu. Šie koordinētie Eiropas centieni palielinās zinātnes un cilvēka spējas veselības pētniecības jomā un veicinās ERA pastāvīgu attīstību. Tie arī attiecīgā gadījumā mijiedarbosies ar pasākumiem, ko izstrādā saistībā ar programmu “Veselība izaugsmei” un Eiropas inovāciju partnerību aktīvas un veselīgas novecošanas jomā.

1.3. Pasākumu pamatvirzieni

1.3. Pasākumu pamatvirzieni

Veselības veicināšana, pamatojoties uz apjomīgu faktu bāzi, novērš slimības, uzlabo labklājību un ir efektīva izmaksu ziņā. Veselības veicināšana un slimību profilakse ir arī atkarīga no izpratnes par veselību noteicošajiem faktoriem, no iedarbīgiem profilakses instrumentiem, piemēram, vakcīnām, no veselības un slimību kvalitatīvas uzraudzības un sagatavotības tām un no efektīvām skrīninga programmām.

Veselības veicināšana, pamatojoties uz apjomīgu faktu bāzi, novērš slimības, uzlabo labklājību un ir efektīva izmaksu ziņā. Veselības veicināšana un slimību, tostarp arodslimību, profilakse ir arī atkarīga no izpratnes par veselību noteicošajiem faktoriem, tostarp sociāli ekonomisko statusu un dzimumu, no iedarbīgiem profilakses instrumentiem, piemēram, vakcīnām un politikas pasākumiem, kas vērsti uz sociālajiem noteicošajiem faktoriem un riska grupām), no veselības un slimību kvalitatīvas uzraudzības un sagatavotības tām un no efektīvām skrīninga programmām.

Slimību, invaliditātes un pavājinātas funkcionalitātes profilakses, pārvaldības un ārstēšanas veiksmīgu centienu pamatā ir pamatizpratne par to noteicošajiem faktoriem, cēloņiem, procesiem un ietekmi, kā arī par labu veselību un labklājību veicinošiem faktoriem. Svarīga nozīme ir arī efektīvai datu apmaiņai un šo datu sasaistīšanai ar plaša mēroga kohortas pētījumiem, kā arī pētījumu rezultātu pārvēršanai klīniskos ieguvumos, jo īpaši ar klīniskās izpētes starpniecību.

Slimību, invaliditātes un pavājinātas funkcionalitātes profilakses, pārvaldības un ārstēšanas veiksmīgu centienu pamatā ir pamatizpratne par to noteicošajiem faktoriem, cēloņiem, procesiem un ietekmi, kā arī par labu veselību un labklājību veicinošiem faktoriem. Svarīga nozīme ir arī efektīvai datu apmaiņai, standartizētai datu apstrādei un šo datu sasaistīšanai ar plaša mēroga kohortas pētījumiem, kā arī pētījumu rezultātu pārvēršanai klīniskos ieguvumos, tostarp ar klīniskās izpētes starpniecību, kam būtu jāpievēršas visām vecuma grupām, lai nodrošinātu, ka medikamenti tiek pielāgoti to lietošanai.

 

Ar nabadzību saistītas un novārtā atstātas slimības ir pasaules mēroga problēma, un trūkumi pētniecības jomā ir jārisina, radot pacientu vajadzībām atbilstošu inovāciju. Sen zināmu infekcijas slimību, tostarp tuberkulozes, atgriešanās Eiropas reģionā un pastiprināta ar vakcīnu novēršamo slimību dominēšana attīstītajās valstīs, kā arī pieaugošā problēma saistībā ar mikrobu rezistenci pret zālēm uzsver nepieciešamību veidot vispusīgu pieeju un palielināt publisko atbalstu pētniecībai un izstrādei saistībā ar tām slimībām, kas ik gadu nogalina miljoniem cilvēku.

 

Lai radītu jaunas profilakses un ārstēšanas stratēģijas, kuras var pielāgot pacientu prasībām, un tādējādi palielinātu slimību profilaksi un agrīnu diagnosticēšanu, ir jāattīsta individualizētas medicīnas koncepcija. Ar pētījumu starpniecību ir jānosaka, jāprecizē un jādefinē faktori, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu par terapiju.

Pieaugošs slimību un invaliditātes slogs sabiedrības novecošanas kontekstā uzliek papildu prasības veselības aizsardzības un aprūpes nozarēm. Lai saglabātu visu vecumu iedzīvotāju grupu veselības aizsardzības un aprūpes efektivitāti, ir jāuzlabo lēmumu pieņemšana profilakses un ārstēšanas jautājumos, jāidentificē paraugprakse un jāatbalsta tās izplatīšana veselības aizsardzības un aprūpes nozarē un jāatbalsta integrēta aprūpe un tādu tehnoloģisku, organizatorisku un sociālu jauninājumu plaša mēroga pārņemšana, kas jo īpaši vecākiem cilvēkiem, kā arī personām ar invaliditāti dod iespēju joprojām būt aktīviem un neatkarīgiem. Šāda rīcība veicinās viņu fiziskās, sociālās un garīgās labklājības palielināšanu un paildzināšanu.

Pieaugošs slimību un invaliditātes slogs un mobilitātes un piekļuves problēmas sabiedrības novecošanas kontekstā uzliek papildu prasības veselības aizsardzības un aprūpes nozarēm. Lai saglabātu visu vecumu iedzīvotāju grupu veselības aizsardzības un aprūpes efektivitāti, ir jāuzlabo lēmumu pieņemšana profilakses un ārstēšanas jautājumos, jāidentificē paraugprakse un jāatbalsta tās izplatīšana veselības aizsardzības un aprūpes nozarē un jāatbalsta integrēta aprūpe un tādu tehnoloģisku, organizatorisku un sociālu jauninājumu plaša mēroga pārņemšana, kas jo īpaši vecākiem cilvēkiem, personām, kam ir hroniskas slimības, kā arī personām ar invaliditāti dod iespēju joprojām būt aktīviem un neatkarīgiem. Šāda rīcība veicinās viņu fiziskās, sociālās un garīgās labklājības palielināšanu un paildzināšanu.

Visus šos pasākumus īsteno tā, lai nodrošinātu atbalstu visā pētniecības un inovācijas ciklā, nostiprinātu Eiropas nozaru konkurētspēju un attīstītu jaunas tirgus iespējas.

Visus šos pasākumus īsteno tā, lai nodrošinātu atbalstu ilgtermiņa pētniecības programmām, kas aptver visu inovācijas ciklu, nostiprinātu Eiropas nozaru konkurētspēju un attīstītu jaunas tirgus iespējas. Uzsvars tiks likts arī uz vajadzību iesaistīt visas veselības nozares ieinteresētās personas, tostarp pacientus un pacientu organizācijas, lai izstrādātu tādu pētniecības un inovācijas programmu, kas paredz aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu un kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām un gaidām.

Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar vidi un klimatu saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības un uzlabot diagnosticēšanu, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot uzraudzību un sagatavotību, sagatavot labākas profilaktiskās vakcīnas, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai, ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, labāk izmantot veselības datus, veicināt aktivitātes saglabāšanu novecojot un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi, radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi, uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības, optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt nevienlīdzības, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas.

Konkrētie pasākumi ir šādi: izprast veselību noteicošos faktorus (tostarp ar pārtikas ģenētiku, slimības izraisītājiem, vidi, klimatu, sociālajiem, dzimuma un nabadzības aspektiem saistītus faktorus), uzlabot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, izprast slimības pamatu un uzlabot diagnosticēšanu dažādos sociāli ekonomiskos apstākļos, izstrādāt efektīvas skrīninga programmas un uzlabot uzņēmības pret slimībām novērtēšanu, uzlabot infekcijas slimību uzraudzību Savienībā, kā arī kaimiņvalstīs un jaunattīstības valstīs, un sagatavotību tam, lai cīnītos ar epidēmijām un jaunām slimībām, sagatavot jaunas un labākas profilaktiskās vakcīnas un zāles, izmantot in-silico medicīnu slimību pārvaldības un paredzēšanas uzlabošanai, izstrādāt pielāgotas ārstēšanas metodes un ārstēt slimības, nodot zināšanas klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām, labāk vākt un izmantot veselības, kohortu un administratīvos datus, izmantot standartizētas datu analīzes metodes, veicināt veselīgas un aktīvas vecumdienas un automatizētu un neatkarīgu dzīvesvidi; uzlabot paliatīvo medicīnu, radīt apstākļus tam, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim, veicināt integrētu aprūpi, tostarp psihosociālos aspektus, uzlabot zinātniskos instrumentus un metodes, lai atbalstītu politikas veidošanu un regulējuma vajadzības, optimizēt veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un lietderību un mazināt nevienlīdzību un atšķirības veselības jomā, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas un pieejas. Visās šajās darbībās tiek pienācīgi ņemta vērā dzimumu līdztiesības un seksualitātes jautājumu analīze. Šo pasākumu īstenošanā ir pilnībā jāizmanto patiesi starpdisciplināras pieejas piedāvātās priekšrocības, lai, apvienojot visu septiņu jomu un citu pīlāru zināšanas, nodrošinātu ilgtspējīgu risinājumu rašanu šajā nozarē. Lai panāktu rezultātu ātru pārņemšanu un īstenošanu, ir jāveicina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju aktīva iesaistīšanās.

Grozījums Nr.  139

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika

2. Pārtikas kvalitāte, nekaitīgums un nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioloģiskās rūpniecības nozares

2.1 Konkrētais mērķis

2.1 Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un augstas kvalitātes pārtikas un citu bioloģisku produktu ilgtspējīgu nodrošinājumu, izveidojot produktīvas un resursefektīvas primārās ražošanas sistēmas, veicinot saistītos ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus saglabājot rūpniecības nozares konkurētspēju un zemu oglekļa dioksīda līmeni piegādes ķēdēs. Tādējādi tiks paātrināta pāreja uz ilgtspējīgu Eiropas bioekonomiku

Konkrētais mērķis ir nodrošināt nekaitīgas un augstas kvalitātes veselīgas pārtikas un citu bioloģisku produktu ilgtspējīgu nodrošinājumu, izveidojot produktīvas, ilgtspējīgas un resursefektīvas primārās ražošanas un pārtikas pārstrādes sistēmas, veicinot saistītos ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus saglabājot rūpniecības nozares konkurētspēju un zemu oglekļa dioksīda līmeni piegādes ķēdēs. Tādējādi tiks paātrināta pāreja uz ilgtspējīgu Eiropas bioekonomiku

Nākamajās desmitgadēs Eiropa izjutīs palielinātu konkurenci par ierobežotiem un neatjaunojamiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši primārās ražošanas sistēmās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), un vajadzību pēc ilgtspējīga, nekaitīga un droša pārtikas nodrošinājuma Eiropas sabiedrībai un pieaugošai pasaules sabiedrības daļai. Paredzams, ka, lai līdz 2050. gadam pabarotu 9 miljardus pasaules iedzīvotāju, pasaules pārtikas nodrošinājums būs jāpalielina par 70 %. Lauksaimniecība rada apmēram 10 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam lauksaimniecības radīto emisiju līmenis pasaulē palielināsies līdz 20 %, kaut arī Eiropā tas samazināsies. Turklāt Eiropai vajadzēs nodrošināt pietiekamu izejvielu, energoproduktu un rūpniecības ražojumu nodrošinājumu apstākļos, kad samazināsies fosilā oglekļa resursi (paredzams, ka līdz 2050. gadam naftas un sašķidrinātās gāzes ražošana samazināsies par apmēram 60 %), un vienlaikus saglabāt savu konkurētspēju. Lielas problēmas un izmaksas rada bioloģiskie atkritumi (tiek lēsts, ka to daudzums Savienībā ir līdz 138 miljoniem tonnu gadā, no kuriem līdz 40 % tiek apglabāti poligonos), neraugoties uz to augsto potenciālo pievienoto vērtību. Piemēram, ir aprēķināts, ka 30 % no visas pārtikas, ko saražo attīstītajās valstīs, tiek izmesti. Ir vajadzīgas ievērojamas izmaiņas, lai līdz 2030. gadam šo daudzumu Savienībā samazinātu par 50 %. Turklāt valstu robežām nav nozīmes dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību, tostarp zoonožu un barības izraisītu patogēnu, izplatībā. Kaut arī ir vajadzīgi efektīvi valsts mēroga profilakses pasākumi, rīcībai Savienības līmenī ir svarīga nozīme vienotā tirgus galīgajā kontrolē un efektīvā darbībā. Problēma ir sarežģīta, ietekmē daudzas savstarpēji saistītas nozares, un tās atrisināšanai nepieciešamas vairākas pieejas.

Nākamajās desmitgadēs Eiropa izjutīs palielinātu konkurenci par ierobežotiem un neatjaunojamiem dabas resursiem, klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši primārās ražošanas sistēmās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), un vajadzību pēc ilgtspējīga, nekaitīga un droša pārtikas nodrošinājuma Eiropas sabiedrībai un pieaugošai pasaules sabiedrības daļai. Paredzams, ka, lai līdz 2050. gadam pabarotu 9 miljardus pasaules iedzīvotāju, pasaules pārtikas nodrošinājums būs jāpalielina par 70 %. Lauksaimniecība rada apmēram 10 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam lauksaimniecības radīto emisiju līmenis pasaulē palielināsies līdz 20 %, kaut arī Eiropā tas samazināsies. Turklāt Eiropai vajadzēs nodrošināt pietiekamu izejvielu, tīra ūdens resursu, energoproduktu un rūpniecības ražojumu nodrošinājumu apstākļos, kad samazināsies fosilie oglekļa resursi (paredzams, ka līdz 2050. gadam naftas un sašķidrinātās gāzes ražošana samazināsies par apmēram 60 %), un vienlaikus saglabāt savu konkurētspēju. Lielas problēmas un izmaksas rada bioloģiskie atkritumi (tiek lēsts, ka to daudzums Savienībā ir līdz 138 miljoniem tonnu gadā, no kuriem līdz 40 % tiek apglabāti poligonos), neraugoties uz to augsto potenciālo pievienoto vērtību. Piemēram, ir aprēķināts, ka 30 % no visas pārtikas, ko saražo attīstītajās valstīs, tiek izmesti. Ir vajadzīgas ievērojamas izmaiņas, lai līdz 2030. gadam šo daudzumu Savienībā samazinātu par 50 %. Turklāt valstu robežām nav nozīmes dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību, tostarp zoonožu un barības izraisītu patogēnu, izplatībā. Kaut arī ir vajadzīgi efektīvi valsts mēroga profilakses pasākumi, rīcībai Savienības līmenī ir svarīga nozīme vienotā tirgus galīgajā kontrolē un efektīvā darbībā. Problēma ir sarežģīta, ietekmē daudzas savstarpēji saistītas nozares, un tās atrisināšanai nepieciešamas vairākas pieejas.

Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc nekaitīgas un veselīgas pārtikas nodrošinājuma, biomateriāliem, biodegvielas un bioloģiskiem produktiem, sākot no patēriņa produktiem līdz pat ķīmiskajām beramkravām, ir vajadzīgs arvien vairāk bioloģisko resursu. Tomēr to saražošanai vajadzīgo zemes un ūdens ekosistēmu jauda ir ierobežota, lai gan tajā pašā laikā konkurence par to izmantošanu palielinās, un bieži vien šī jauda netiek optimāli pārvaldīta, par ko liecina, piemēram, augsnes oglekļa satura un auglības strauja samazināšanās. Vēl ir daudz neizmantotu iespēju veicināt ekosistēmu pakalpojumus no lauksaimniecības zemēm, mežiem, jūras un saldūdens ūdeņiem, integrējot agronomiskos un vides mērķus ilgtspējīgā ražošanā.

Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc nekaitīgas un veselīgas pārtikas nodrošinājuma, biomateriāliem, biodegvielas un bioloģiskiem produktiem, sākot no patēriņa produktiem līdz pat ķīmiskajām beramkravām, ir vajadzīgs arvien vairāk bioloģisko resursu. Tomēr to saražošanai vajadzīgo zemes un ūdens ekosistēmu jauda ir ierobežota, lai gan tajā pašā laikā konkurence par to izmantošanu palielinās, un bieži vien šī jauda netiek optimāli pārvaldīta, par ko liecina, piemēram, augsnes oglekļa satura un auglības strauja samazināšanās un zivju krājumu izsīkums. Vēl ir daudz neizmantotu iespēju veicināt ekosistēmu pakalpojumus no lauksaimniecības zemēm, mežiem, jūras un saldūdens ūdeņiem, integrējot agronomiskos un vides mērķus ilgtspējīgā ražošanā.

Bioloģisko resursu un ekosistēmu potenciālu varētu izmantot daudz ilgtspējīgāk, efektīvāk un integrētāk. Piemēram, varētu labāk izmantot potenciālu, ko rada biomasas ieguve no mežiem un lauksaimnieciskas, ūdens, rūpnieciskas un arī sadzīviskas izcelsmes atkritumu plūsmas.

Bioloģisko resursu un ekosistēmu potenciālu varētu izmantot daudz ilgtspējīgāk, efektīvāk un integrētāk. Piemēram, varētu labāk izmantot potenciālu, ko rada biomasas ieguve no lauksaimniecības, mežiem un lauksaimnieciskas, ūdens, rūpnieciskas un arī sadzīviskas izcelsmes atkritumu plūsmas.

Būtībā ir vajadzīga pāreja uz bioloģisko resursu optimālu un atjaunojamu izmantošanu un uz ilgtspējīgām primārās ražošanas un pārstrādes sistēmām, kas var saražot vairāk pārtikas un citu bioloģisku ražojumu ar samazinātiem ieguldījumiem, mazāku ietekmi uz vidi un zemākām siltumnīcefekta gāzu emisijām, uzlabotiem ekosistēmu pakalpojumiem, bez atkritumiem un ar atbilstošu sabiedrisko vērtību. Lai tas notiktu, gan Eiropā, gan ārpus tās ir jāpastiprina savstarpēji saistīti pētniecības un inovācijas centieni.

Būtībā ir vajadzīga pāreja uz bioloģisko resursu optimālu un atjaunojamu izmantošanu un uz ilgtspējīgām primārās ražošanas un pārstrādes sistēmām, kas var saražot vairāk pārtikas, šķiedras un citu bioloģisku ražojumu ar samazinātiem ieguldījumiem, mazāku ietekmi uz vidi un zemākām siltumnīcefekta gāzu emisijām, uzlabotiem ekosistēmu pakalpojumiem, bez atkritumiem un ar atbilstošu sabiedrisko vērtību. Tā mērķis ir izveidot pārtikas ražošanas sistēmas, kas nevis izposta dabas resursus, no kuriem tās ir atkarīgas, bet stiprina, atbalsta un bagātina resursu bāzi, kas palīdzētu nodrošināt ilgtspējīgu labklājības radīšanu. Ir labāk jāizprot un jāizstrādā reakcijas pasākumi attiecība uz to, kādā veidā mēs radām, izplatām, tirgojam, patērējam un reglamentējam pārtikas ražošanu. Lai tas notiktu, gan Eiropā, gan ārpus tās ir jāpastiprina savstarpēji saistīti pētniecības un inovācijas centieni.

2.2 Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

2.2 Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība kopā ar bioloģiskās rūpniecības nozarēm ir galvenās nozares, kas veido bioekonomikas pamatu. Bioekonomika ir liels un augošs tirgus, kura vērtība tiek lēsta vairāk nekā EUR 2 triljonu apmērā un kas dod darbvietas 20 miljoniem cilvēku, un 2009. gadā šī nozare nodrošināja 9 % no kopējā darbvietu skaita Savienībā. Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā šīs sabiedrības problēmas risināšanā ļaus Eiropai izvirzīties par līderi attiecīgajos tirgos, un tiem būs svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu un tās pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķu sasniegšanā.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība kopā ar bioloģiskās rūpniecības nozarēm ir galvenās nozares, kas veido bioekonomikas pamatu. Bioekonomika ir liels un augošs tirgus, kura vērtība tiek lēsta vairāk nekā EUR 2 triljonu apmērā un kas dod darbvietas 20 miljoniem cilvēku, un 2009. gadā šī nozare nodrošināja 9 % no kopējā darbvietu skaita Savienībā. Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā šīs sabiedrības problēmas risināšanā ļaus Eiropai izvirzīties par līderi attiecīgajos tirgos, un tiem būs svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu un tās pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķu sasniegšanā.

Pilnībā funkcionāla Eiropas bioekonomika, kas ietver atjaunojamu resursu ilgtspējīgu ieguvi no zemes un ūdens vides un to pārveidošanu par pārtiku, bioloģiskiem ražojumiem un bioenerģiju, kā arī saistītu sabiedrisko labumu, radīs augstu Eiropas pievienoto vērtību. Ja to pārvalda ilgtspējīgi, tā var mazināt “ekoloģisko pēdu”, ko rada primārā ražošana un piegādes ķēde kopumā. Tā var palielināt minēto nozaru konkurētspēju un radīt uzņēmējdarbības iespējas lauku un piekrastes reģionu attīstībai. Pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vispārējās ar bioekonomiku saistītās problēmas ir aktuālas gan Eiropā, gan pasaulē. Savienības līmeņa rīcībai ir svarīga nozīme kopu apvienošanā, lai sasniegtu vajadzīgo mērogu un kritisko masu atsevišķu dalībvalstu vai to grupu centienu papildināšanai. Pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, nodrošinās vajadzīgo savstarpēji pilnveidojošu mijiedarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem, lauksaimniekiem/ražotājiem, konsultantiem un tiešajiem lietotājiem. Savienības līmeņa rīcība ir arī vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci šīs problēmas risināšanā starp nozarēm un ciešu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem. Pētniecības un inovācijas koordinācija Savienības līmenī stimulēs un palīdzēs paātrināt vajadzīgās izmaiņas visā Savienībā.

Pilnībā funkcionāla Eiropas bioekonomika, kas ietver atjaunojamu resursu ilgtspējīgu ieguvi no zemes, jūras un saldūdens vides un to pārveidošanu par pārtiku, barību, šķiedru, bioloģiskiem ražojumiem un bioenerģiju, radīs augstu Eiropas pievienoto vērtību. Līdztekus uz tirgu orientētajām funkcijām bioekonomikai ir arī daudzveidīga sabiedriskā labuma nodrošināšanas funkcija un ekosistēmu pakalpojumi, kas būtu jāsaglabā: lauksaimniecības un mežu ainava, lauksaimniecības zemju un mežu bioloģiskā daudzveidība, ūdens kvalitāte un pieejamība, augsnes funkcionalitāte, klimata stabilitāte, gaisa kvalitāte, spēja pārciest plūdus un ugunsgrēkus. Ja to pārvalda ilgtspējīgi, tā var mazināt “ekoloģisko pēdu”, ko rada primārā ražošana un piegādes ķēde kopumā. Tā var palielināt minēto nozaru konkurētspēju, uzlabot Eiropas pašpietiekamību un radīt uzņēmējdarbības iespējas lauku un piekrastes reģionu attīstībai. Pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vispārējās ar bioekonomiku saistītās problēmas ir aktuālas gan Eiropā, gan pasaulē. Savienības līmeņa rīcībai ir svarīga nozīme kopu apvienošanā, lai sasniegtu vajadzīgo mērogu un kritisko masu atsevišķu dalībvalstu vai to grupu centienu papildināšanai. Pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, nodrošinās vajadzīgo savstarpēji pilnveidojošu mijiedarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem, lauksaimniekiem/ražotājiem, konsultantiem, patērētājiem un tiešajiem lietotājiem Savienības līmeņa rīcība ir arī vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci šīs problēmas risināšanā starp nozarēm un ciešu saikni ar attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem. Pētniecības un inovācijas koordinācija Savienības līmenī stimulēs un palīdzēs paātrināt vajadzīgās izmaiņas visā Savienībā.

Pētniecība un inovācija mijiedarbosies ar plašu Savienības politikas virzienu un saistīto mērķu klāstu, tostarp ar kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku) un Eiropas inovāciju partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, kopējo zivsaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku, Eiropas klimata pārmaiņu programmu, Ūdens pamatdirektīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Mežsaimniecības rīcības plānu, Augsnes tematisko stratēģiju, Savienības 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Savienības inovācijas un rūpniecības politiku, ārpolitiku un attīstības atbalsta politiku, augu veselības stratēģijām, dzīvnieku veselības un labturības stratēģijām un tiesiskajiem regulējumiem, lai aizsargātu vidi, veselību un drošību, veicinātu resursefektivitāti un klimata politiku un mazinātu atkritumus. Pētniecības un inovācijas labāka integrācija saistītos Savienības politikas virzienos būtiski paaugstinās to Eiropai radīto pievienoto vērtību, nodrošinās sviras efektu, vairos to nozīmīgumu sabiedrībai un palīdzēs turpmāk attīstīt ilgtspējīgu zemes, jūru un okeānu pārvaldību un bioekonomikas tirgus.

Pētniecība un inovācija mijiedarbosies ar plašu Savienības politikas virzienu un saistīto mērķu klāstu, tostarp ar kopējo lauksaimniecības politiku (jo īpaši lauku attīstības politiku) un Eiropas inovāciju partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”, Eiropas inovācijas partnerību ūdens jomā, kopējo zivsaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku, Eiropas klimata pārmaiņu programmu, Ūdens pamatdirektīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Mežsaimniecības rīcības plānu, Augsnes tematisko stratēģiju, Savienības 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Savienības inovācijas un rūpniecības politiku, ārpolitiku un attīstības atbalsta politiku, augu veselības stratēģijām, dzīvnieku veselības un labturības stratēģijām un tiesiskajiem regulējumiem, lai aizsargātu vidi, veselību un drošību, veicinātu resursefektivitāti un klimata politiku un mazinātu atkritumus. Visa cikla ― no fundamentālās pētniecības līdz inovācijai ― labāka integrācija saistītos Savienības politikas virzienos būtiski paaugstinās to Eiropai radīto pievienoto vērtību, nodrošinās sviras efektu, vairos to nozīmīgumu sabiedrībai, nodrošinās veselīgus pārtikas produktus un palīdzēs turpmāk attīstīt ilgtspējīgu zemes, jūru un okeānu pārvaldību un bioekonomikas tirgus.

Lai atbalstītu ar bioekonomiku saistītos Savienības politikas virzienus un veicinātu pētniecības un inovācijas pārvaldību un uzraudzību, tiks veikta sociālekonomiskā pētniecība un uz nākotni vērsti pasākumi saistībā ar bioekonomikas stratēģiju, tostarp izstrādāti rādītāji, datubāzes, modeļi un prognozes, novērtējums par iniciatīvu ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi.

Lai atbalstītu ar bioekonomiku saistītos Savienības politikas virzienus un veicinātu pētniecības un inovācijas pārvaldību un uzraudzību, tiks veikta sociālekonomiskā pētniecība un uz nākotni vērsti pasākumi saistībā ar bioekonomikas stratēģiju, tostarp izstrādāti rādītāji, datubāzes, modeļi un prognozes, novērtējums par iniciatīvu ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi.

Uz problēmas atrisināšanu vērstas darbības, ko koncentrē uz sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem un ar bioekonomiku saistīto nozaru modernizāciju, atbalsta ar daudzdisciplīnu pētniecības starpniecību, tādējādi veicinot inovāciju un jaunas prakses, produktu un procesu izstrādi. Tādējādi tiek arī īstenota plaša pieeja inovācijai, sākot no tehnoloģiskās, netehnoloģiskās, organizatoriskās, ekonomiskās un sociālās inovācijas līdz, piemēram, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, zīmolveides un pakalpojumiem.

Uz problēmas atrisināšanu vērstas darbības, ko koncentrē uz ekoloģiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem un ar bioekonomiku saistīto nozaru, dalībnieku un tirgu modernizāciju, atbalsta ar daudzdisciplīnu pētniecības starpniecību, tādējādi veicinot inovāciju un jaunas prakses, ilgtspējīgu produktu un procesu izstrādi. Tādējādi tiek arī īstenota plaša pieeja inovācijai, sākot no tehnoloģiskās, netehnoloģiskās, organizatoriskās, ekonomiskās un sociālās inovācijas līdz, piemēram, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, zīmolveides un pakalpojumiem. Ir pilnībā jāatzīst lauksaimnieku un MVU spēja veicināt inovācijas šajā jomā. Izstrādājot pieeju uz bioloģiskiem resursiem balstītai ekonomikai, ir jāņem vērā vietējo zināšanu nozīme vietējo iespēju veicināšanā, vienlaikus paturot prātā arī daudzveidības un sarežģītības aspektu.

2.3 Pasākumu pamatvirzieni

2.3 Pasākumu pamatvirzieni

(a) Ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība

(a) Ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecība, lopkopība un mežsaimniecība

Mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, vienlaikus aizsargājot dabas resursus un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp pārvarot un mazinot klimata pārmaiņas. Pasākumus vērš uz ilgtspējīgākām un produktīvākām akvakultūras un mežsaimniecības sistēmām, kas ir gan resursefektīvas (tostarp zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni radošas), gan noturīgas, vienlaikus attīstot pakalpojumus, koncepcijas un politikas virzienus labklājības vairošanai lauku reģionos.

Mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, vienlaikus aizsargājot dabas resursu pamatu un bioloģisko daudzveidību Eiropas un pasaules mēroga perspektīvā un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp mazinot klimata pārmaiņas. Pasākumus vērš uz ilgtspējīgākām un produktīvākām lauksaimniecības, lopkopības un mežsaimniecības sistēmām, kas ir resursefektīvas (tostarp ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un zemu ārējo izejvielu izmantojumu saistītas sistēmas un bioloģiskā lauksaimniecība), dabas resursus aizsargājošas, daudzveidīgas, mazāk atkritumu radošas, spējīgas pielāgoties videi un noturīgas, un uz lauksaimniecības produktu kvalitātes un vērtības uzlabošanu, vienlaikus attīstot pakalpojumus, koncepcijas un politikas virzienus dažādu pārtikas sistēmu īstenošanai un labklājības vairošanai lauku reģionos.

 

Jo īpaši attiecībā uz mežsaimniecību mērķis ir ilgtspējīgā veidā saražot bioloģiskos produktus un ekosistēmu pakalpojumus, pienācīgi ņemot vērā ar mežsaimniecību saistītos ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos aspektus. Pasākumi tiks vērsti uz tādu resursu ziņā efektīvu mežsaimniecības sistēmu izveidi un ilgtspēju, kurām ir svarīga nozīme mežu noturības nostiprināšanā un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā.

(b) Ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecības pārtikas nozare nekaitīgam un veselīgam uzturam

(b) Ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecības pārtikas nozare nekaitīgam un veselīgam, un cenas ziņā pieejamam uzturam

Mērķis ir apmierināt pilsoņu pieprasījumu pēc nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes un izplatīšanas ilgtspējību un pārtikas nozares konkurētspēju. Pasākumus vērš uz veselīgu un nekaitīgu pārtiku visiem, apzinātu patērētāju izvēli un konkurētspējīgām pārtikas pārstrādes metodēm, kurās izmanto mazāk resursu un rada mazāk blakusproduktu un atkritumu.

Mērķis ir apmierināt pilsoņu pieprasījumu pēc nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes un izplatīšanas, kā arī pārtikas patēriņa ilgtspējību un pārtikas nozares konkurētspēju. Pasākumus vērš uz daudzveidīgu, veselīgu, kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku visiem, apzinātu patērētāju izvēli un konkurētspējīgām pārtikas pārstrādes metodēm, kurās izmanto mazāk resursu un piedevu un rada mazāk blakusproduktu, atkritumu un siltumnīcefekta gāzu.

(c) Dzīvo ūdens resursu potenciāla attīstīšana

(c) Zivsaimniecības, akvakultūras un jūras biotehnoloģiju potenciāla attīstīšana

Mērķis ir ilgtspējīgi izmantot dzīvos ūdens resursus, lai maksimāli palielinātu sociālos un ekonomiskos ieguvumus/atdevi no Eiropas okeāniem un jūrām. Pasākumus vērš uz to, lai optimizētu ieguldījumu nekaitīgas pārtikas nodrošinājumā, attīstot ilgtspējīgu un videi draudzīgu zivsaimniecību un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūru pasaules ekonomikas kontekstā, un veicinātu inovāciju jūras nozarē, ar biotehnoloģijas starpniecību virzoties uz degvielas ziņā gudru “zilo” izaugsmi.

Mērķis ir ilgtspējīgi izmantot un saglabāt dzīvos ūdens resursus, lai maksimāli palielinātu sociālos un ekonomiskos ieguvumus/atdevi no Eiropas okeāniem un jūrām, vienlaikus aizsargājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus. Pasākumus vērš uz to, lai optimizētu ieguldījumu nekaitīgas pārtikas nodrošinājumā, attīstot ilgtspējīgu un videi draudzīgu zivsaimniecību un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūru pasaules ekonomikas kontekstā, un veicinātu inovāciju jūras nozarē, ar biotehnoloģijas starpniecību virzoties uz degvielas ziņā gudru “zilo” izaugsmi, pienācīgi ievērojot gan jūras vides ierobežojumus, gan tās potenciālu.

(d) Ilgtspējīgas un konkurētspējīgas bioloģiskās rūpniecības nozares

(d) Ilgtspējīgas un konkurētspējīgas bioloģiskās rūpniecības nozares

Mērķis ir veicināt resursefektīvas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas bioloģiskās rūpniecības nozares, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Pasākumus vērš uz to, lai veicinātu bioekonomiku, pārveidojot tradicionālos rūpnieciskos procesus un produktus tā, lai tie kļūtu par bioloģiskiem, resursefektīviem un energoefektīviem, attīstot integrētas bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas koncepcijas, izmantojot biomasu no primārās ražošanas, bioloģiskos atkritumus un bioloģiskās rūpniecības nozares blakusproduktus un atverot jaunus tirgus ar standartizācijas, reglamentācijas un demonstrējumu/lauka izmēģinājuma pasākumu un citu pasākumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā bioekonomikas ietekmi uz zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām.

Mērķis ir veicināt resursefektīvas (ietverot barības vielu, enerģijas, oglekļa, ūdens un augsnes izmantošanas efektivitāti), ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas bioloģiskās rūpniecības nozares, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, vienlaikus padarot bioloģiskos atkritumus par vērtīgiem resursiem, kuru potenciālu izmanto pilnībā, un tādēļ ir būtiski svarīgi izveidot slēgtu barības ķēdi starp pilsētu un lauku rajoniem. Pasākumus vērš uz to, lai veicinātu bioekonomiku, pārveidojot tradicionālos rūpnieciskos procesus un produktus tā, lai tie kļūtu par bioloģiskiem, resursefektīviem un energoefektīviem, attīstot integrētas otrās un trešās paaudzes bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas koncepcijas, ražojot un izmantojot biomasu un citus atlikumus no primārās lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas, bioloģiskos atkritumus un bioloģiskās rūpniecības nozares blakusproduktus, un bioloģisko atkritumu pārstrādi lauksaimniecībā izmantojamās vielās ar efektīvas attīrīšanas starpniecību, vajadzības gadījumā ar standartizācijas un sertificēšanas shēmu, kā arī, reglamentācijas un demonstrējumu/lauka izmēģinājuma pasākumu un citu pasākumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā vides un sociāli ekonomisko bioekonomikas ietekmi uz zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, kā arī pilsoniskās sabiedrības viedokļus un bažas.

 

(da) Transversāla jūras un jūrlietu pētniecība

 

Dzīvo un nedzīvo jūras resursu izmantošana, kā arī dažādu jūras enerģijas avotu izmantošana un virkne dažādu izmantošanas veidu saistībā ar jūru rada transversālas zinātnes un tehnoloģijas problēmas.

 

Jūrām un okeāniem ir arī svarīga nozīme klimata regulēšanā, taču tās spēcīgi ietekmē cilvēku darbības iekšzemē, piekrastē un jūrā, kā arī klimata pārmaiņas. Vispārējais mērķis ir izstrādāt transversālas jūras un jūrlietu zinātniskās un tehnoloģiskās zināšanas (tostarp ar pētījumu starpniecību par pelaģiskajiem putniem) nolūkā attīstīt zilās izaugsmes potenciālu virknē jūras nozaru, vienlaikus aizsargājot jūras vidi un pielāgojoties klimata pārmaiņām. Šī stratēģiski saskaņotā pieeja jūras pētniecībā visos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzdevumos un pīlāros arī atbalstīs attiecīgo Savienības politikas virzienu īstenošanu, palīdzot sasniegt galvenos zilās izaugsmes mērķus.

Grozījums Nr.  140

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Droša, tīra un efektīva enerģija

3. Droša, tīra un efektīva enerģija

3.1. Konkrētais mērķis

3.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt pāreju uz uzticamu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu, ņemot vērā enerģijas deficīta palielināšanos, to, ka pieprasījums pēc enerģijas arvien palielinās, kā arī klimata pārmaiņas.

Konkrētais mērķis ir nodrošināt pāreju uz uzticamu, izmaksu ziņā pieejamu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu, ņemot vērā enerģijas deficīta palielināšanos, to, ka pieprasījums pēc enerģijas arvien palielinās, kā arī klimata pārmaiņas.

Savienība ir iecerējusi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un vēl par 80–95 % līdz 2050. gadam. Turklāt 2020. gadā atjaunojamu energoresursu avotu īpatsvaram enerģijas tiešajā patēriņā būtu jābūt 20 % apvienojumā ar 20 % energoefektivitātes mērķi. Lai sasniegtu šos mērķus, būs būtiski jāpārstrukturē enerģētikas sistēma, izveidojot zema oglekļa dioksīda līmeņa profila, enerģētiskās drošības un pieejamības apvienojumu, vienlaikus nostiprinot Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Eiropa pašlaik ir tālu no šā vispārīgā mērķa sasniegšanas. Joprojām 80 % no Eiropas enerģētikas sistēmas izmanto fosilo kurināmo, un šī nozare rada 80 % no visām Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Katru gadu 2,5 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek tērēti enerģijas importam, un šis īpatsvars, visticamāk, palielināsies. Līdz 2050. gadam šī tendence palielinās vispārējo atkarību no naftas un gāzes importa. Izjūtot enerģijas cenu nepastāvību pasaules tirgū un bažījoties par piegādes drošību, Eiropas rūpniecības nozares un patērētāji arvien lielāku to ieņēmumu daļu tērē enerģijai.

Savienība ir iecerējusi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un vēl par 80–95 % līdz 2050. gadam. Turklāt 2020. gadā atjaunojamu energoresursu avotu īpatsvaram enerģijas tiešajā patēriņā būtu jābūt 20 % apvienojumā ar 20 % energoefektivitātes mērķi. Visi dekarbonizācijas scenāriji Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam liecina, ka atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas aizņems energoapgādes tehnoloģiju lielāko daļu. Līdztekus tam ir nepieciešama vērienīga energoefektivitātes politika kā izmaksu ziņā efektīvākais veids, lai sasniegtu mūsu ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķus. Tādēļ ir pareizi novirzīt 75 % no šim problēmu virzienam paredzētā budžeta pētniecībai un inovācijai atjaunojamās enerģijas jomā un enerģijas galapatēriņa efektivitātei, viedajiem tīkliem un enerģijas uzglabāšanai. Programmai “Saprātīga enerģija Eiropai” tiek piešķirti papildu 15 %. Lai sasniegtu šos mērķus, būs būtiski jāpārstrukturē enerģētikas sistēma, izveidojot alternatīvu fosilajiem kurināmajiem izstrādāšanas, enerģētiskās drošības un pieejamības apvienojumu, vienlaikus nostiprinot Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Eiropa pašlaik ir tālu no šā vispārīgā mērķa sasniegšanas. Joprojām 80 % no Eiropas enerģētikas sistēmas izmanto fosilo kurināmo, un šī nozare rada 80 % no visām Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Katru gadu 2,5 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek tērēti enerģijas importam, un šis īpatsvars, visticamāk, palielināsies. Līdz 2050. gadam šī tendence palielinās vispārējo atkarību no naftas un gāzes importa. Izjūtot enerģijas cenu nepastāvību pasaules tirgū un bažījoties par piegādes drošību, Eiropas rūpniecības nozares un patērētāji arvien lielāku to ieņēmumu daļu tērē enerģijai.

Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā liecina, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem būs lielākoties jābūt sasniegtiem Savienības teritorijā. Tas nozīmē, ka līdz 2050. gadam enerģētikas nozarē CO2 emisijas būtu jāsamazina par vairāk nekā 90 %, rūpniecības nozarē — par vairāk nekā 80 %, transporta nozarē — vismaz par 60 %, un mājokļu un pakalpojumu nozarē — par apmēram 90 %.

Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā liecina, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem būtu lielākoties jābūt sasniegtiem Savienības teritorijā. Tas nozīmē, ka līdz 2050. gadam enerģētikas nozarē CO2 emisijas būtu jāsamazina par vairāk nekā 90 %, rūpniecības nozarē — par vairāk nekā 80 %, transporta nozarē — vismaz par 60 %, un mājokļu un pakalpojumu nozarē — par apmēram 90 %. Ceļvedis arī liecina, ka, cita starpā, īstermiņā līdz vidējā termiņā dabasgāzes izmantošana var palīdzēt sekmēt enerģētikas nozares pārveidošanu, vienlaikus izmantojot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju.

Lai šos samazinājumus varētu īstenot, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi efektīvu, drošu un uzticamu zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa energotehnoloģiju un pakalpojumu pētniecībā, izstrādē, demonstrēšanā un ieviešanā tirgū. Vienlaikus ir jāievieš netehnoloģiski risinājumi gan piedāvājuma, gan pieprasījuma līmenī. Visiem šiem pasākumiem jābūt daļai no integrētas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa politikas, ieskaitot svarīgo pamattehnoloģiju un jo īpaši IKT risinājumu apguvi, progresīvu ražošanu, pārstrādi un materiālus. Mērķis ir radīt efektīvas energotehnoloģijas un pakalpojumus, ko var plaši apgūt Eiropas un starptautiskos tirgos, un ieviest viedu pieprasījuma līmeņa pārvaldību, pamatojoties uz atvērtu un pārredzamu enerģētikas tirgu un intelektiskām un energoefektīvām pārvaldības sistēmām.

Lai samazinājumus varētu īstenot, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi efektīvu, drošu un uzticamu zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa energotehnoloģiju un pakalpojumu pētniecībā, tostarp elektroenerģijas uzkrāšanas un maza mēroga un mikromēroga enerģijas sistēmu, izstrādē, demonstrēšanā un ieviešanā tirgū par pieņemamu cenu. Vienlaikus ir jāievieš netehnoloģiski risinājumi gan piedāvājuma, gan pieprasījuma līmenī. Visiem šiem pasākumiem jābūt daļai no integrētas ilgtspējīgas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa politikas, ieskaitot svarīgo pamattehnoloģiju un jo īpaši IKT risinājumu apguvi, progresīvu ražošanu, pārstrādi un materiālus. Mērķis ir radīt efektīvas energotehnoloģijas un pakalpojumus, kas palīdzēs pārvarēt enerģētikas problēmas, kuras galvenokārt saistītas ar autjaunojamās enerģijas integrēšanu, un ko var plaši apgūt Eiropas un starptautiskos tirgos, un ieviest viedu pieprasījuma līmeņa pārvaldību, pamatojoties uz atvērtu un pārredzamu enerģētikas tirgu un drošām intelektiskām un energoefektīvām pārvaldības sistēmām.

3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

3.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Jaunām tehnoloģijām un risinājumiem ir jākonkurē cenas un uzticamības ziņā ar īpaši optimizētām enerģētikas sistēmām, kam jau ir iedibināti uzņēmumi un tehnoloģijas. Lai šie jaunie, tīrākie, zema oglekļa dioksīda līmeņa, efektīvākie energoresursu avoti kļūtu komerciāli pievilcīgi vajadzīgajā mērogā, izšķiroša nozīme ir pētniecībai un inovācijai. Ne rūpniecības nozare viena pati, ne arī dalībvalstis individuāli nespēj uzņemties izmaksas un riskus, kuru galvenie noteicošie faktori (pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, nodrošinot cenas ziņā pieejamu un drošu enerģiju) atrodas ārpus tirgus.

Jaunām tehnoloģijām un risinājumiem ir jākonkurē enerģētikas sistēmās, kas veidotas jau vēsturiski iedibinātiem uzņēmumiem un tehnoloģijām, kuras mūsdienās ir pārņēmušas milzīgu pasaules daļu, kā arī piesaistījušas Eiropas pētniecības finansējumu un subsīdijas. Lai jauni, tīrāki, atjaunojami un efektīvāki energoresursu avoti kļūtu komerciāli pievilcīgi vajadzīgajā mērogā, izšķiroša nozīme ir pētniecībai un inovācijai. Ne rūpniecības nozare viena pati, ne arī dalībvalstis individuāli nespēj uzņemties izmaksas un riskus, kuru galvenie noteicošie faktori (pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, nodrošinot cenas ziņā pieejamu un drošu enerģiju) atrodas ārpus tirgus.

Šīs attīstības paātrināšanai būs vajadzīga stratēģiska pieeja Savienības līmenī, kura aptver enerģijas piedāvājumu, pieprasījumu un izmantojumu ēkās, pakalpojumos, transportā un rūpnieciskajās vērtības ķēdēs. Tas nozīmē, ka būs jāpielāgo resursi visā Savienībā, tostarp kohēzijas politikas fondi, jo īpaši izmantojot valsts un reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), publisko iepirkumu un citus finansēšanas mehānismus. Šim nolūkam būs arī vajadzīga atjaunojamu energoresursu un energoefektivitātes reglamentācijas un izmantošanas politika, pielāgota tehniskā palīdzība un spēju veidošana, lai likvidētu netehnoloģiskus šķēršļus.

Šīs attīstības paātrināšanai būs vajadzīga stratēģiska pieeja Savienības līmenī, kura aptver enerģijas piedāvājumu, pieprasījumu un izmantojumu ēkās, pakalpojumos, transportā un rūpnieciskajās vērtības ķēdēs. Tas nozīmē, ka būs jāpielāgo resursi visā Savienībā, tostarp kohēzijas politikas fondi, jo īpaši izmantojot valsts un reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), publisko iepirkumu un citus finansēšanas mehānismus. Šim nolūkam būs arī vajadzīga atjaunojamu energoresursu, energoefektivitātes reglamentācijas un izmantošanas politika, pielāgota tehniskā palīdzība un spēju veidošana, lai likvidētu netehnoloģiskus šķēršļus.

Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (SET plāns) piedāvā šādu stratēģisku pieeju. Tajā izklāstīta ilgtermiņa darba programma to galveno inovācijas šķēršļu likvidēšanai, kas energotehnoloģijām jāpārvar progresīvās pētniecības, pētniecības un izstrādes/koncepcijas pierādīšanas posmos un demonstrējumu posmā, kad uzņēmumi cenšas rast kapitālu lielu un pirmreizēju projektu finansēšanai un uzsākt tirgus apgūšanas procesu.

Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (SET plāns) piedāvā šādu stratēģisku pieeju. Tajā izklāstīta ilgtermiņa darba programma to galveno inovācijas šķēršļu likvidēšanai, kas energotehnoloģijām jāpārvar progresīvās pētniecības, pētniecības un izstrādes/koncepcijas pierādīšanas posmos un demonstrējumu posmā, kad uzņēmumi cenšas rast kapitālu lielu un pirmreizēju projektu finansēšanai un uzsākt tirgus apgūšanas procesu. Līdzās daudzajām tehnoloģijām, ko atspoguļo SET plāns, netiks atstātas bez ievērības citas tikko radušās tehnoloģijas ar graujošu potenciālu.

Ir aplēsts, ka SET plāna pilnīgai īstenošanai vajadzīgie resursi ir EUR 8 miljardi gadā nākamo 10 gadu laikā. Tas daudzkārt pārsniedz individuālu dalībvalstu vai pētniecībā un rūpniecībā ieinteresēto personu iespējas, tām darbojoties vienām pašām. Ir vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā un inovācijā Savienības līmenī apvienojumā ar centienu mobilizāciju visā Eiropā, uzņemoties kopīgu īstenošanu, riska dalīšanu un spēju apvienošanu. Tāpēc Savienības finansējums enerģētikas pētniecībā un inovācijā papildina dalībvalstu pasākumus, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, jo īpaši tiem, kam ir augsts potenciāls piesaistīt valstu līdzekļus. Darbības Savienības līmenī ir paredzētas arī tam, lai atbalstītu augsta riska, augstu izmaksu ilgtermiņa programmas, kas ir ārpus individuālu dalībvalstu iespējām, apvienotu centienus, lai mazinātu ieguldījumu riskus plaša mēroga pasākumos, tādos kā rūpnieciskie demonstrējumi, un izstrādātu Eiropas mēroga sadarbspējīgus enerģētikas risinājumus.

Ir aplēsts, ka SET plāna pilnīgai īstenošanai vajadzīgie resursi ir EUR 8 miljardi gadā nākamo 10 gadu laikā. Tas daudzkārt pārsniedz individuālu dalībvalstu vai pētniecībā un rūpniecībā ieinteresēto personu iespējas, tām darbojoties vienām pašām. Ir vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā un inovācijā Savienības līmenī apvienojumā ar centienu mobilizāciju visā Eiropā, uzņemoties kopīgu īstenošanu, riska dalīšanu un spēju apvienošanu. Tāpēc Savienības finansējums enerģētikas pētniecībā un inovācijā papildina dalībvalstu pasākumus un paplašina to mērogu, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, jo īpaši tiem, kam ir augsts potenciāls piesaistīt valstu līdzekļus un un izveidot darbavietas. Darbības Savienības līmenī ir paredzētas arī tam, lai atbalstītu augsta riska, augstu izmaksu ilgtermiņa programmas, kas ir ārpus individuālu dalībvalstu iespējām, apvienotu centienus, lai mazinātu ieguldījumu riskus plaša mēroga pasākumos, tādos kā rūpnieciskie demonstrējumi, un izstrādātu Eiropas mēroga sadarbspējīgus enerģētikas risinājumus. Savienības finansējumu izmanto ilgtspējīgas tehnoloģijas finansēšanai saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķiem klimata un enerģijas jomā.

SET plāna kā Eiropas enerģētikas politikas pētniecības un inovācijas pīlāra īstenošana nostiprinās Savienības energoapgādes drošību un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, palīdzēs izveidot pētniecības un inovācijas programmu sasaisti ar Eiropas un reģionāliem ieguldījumiem enerģētikas infrastruktūrā un palielinās ieguldītāju vēlmi atbrīvot kapitālu projektiem ar ilgu termiņu līdz to ieviešanai praksē un būtisku tehnoloģijas un tirgus risku. Tā radīs inovācijas iespējas maziem un lieliem uzņēmumiem un palīdzēs tiem iegūt vai saglabāt konkurētspēju pasaules līmenī, kur ar energotehnoloģijām saistītās iespējas ir plašas un arvien pieaug.

SET plāna kā Eiropas enerģētikas politikas pētniecības un inovācijas pīlāra īstenošana nostiprinās Savienības energoapgādes drošību un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, palīdzēs izveidot pētniecības un inovācijas programmu sasaisti ar Eiropas un reģionāliem ieguldījumiem enerģētikas infrastruktūrā un palielinās ieguldītāju vēlmi atbrīvot kapitālu projektiem ar ilgu termiņu līdz to ieviešanai praksē un būtisku tehnoloģijas un tirgus risku. Tā radīs inovācijas iespējas maziem un lieliem uzņēmumiem un palīdzēs tiem iegūt vai saglabāt konkurētspēju pasaules līmenī, kur ar energotehnoloģijām saistītās iespējas ir plašas un arvien pieaug. SET plāna tehnoloģijas finansēs no atsevišķām budžeta pozīcijām.

Starptautiskā arēnā Savienības līmeņa rīcība nodrošina kritisko masu citu tehnoloģiju līderu intereses piesaistīšanai un veicina starptautiskās partnerības Savienības mērķu sasniegšanai. Tā atvieglos starptautisku partneru mijiedarbību ar Savienību, lai izstrādātu kopīgus pasākumus, kad tas ir savstarpēji izdevīgi un abpusējās interesēs.

Starptautiskā arēnā Savienības līmeņa rīcība nodrošina kritisko masu citu tehnoloģiju līderu intereses piesaistīšanai un veicina starptautiskās partnerības Savienības mērķu sasniegšanai. Tā atvieglos starptautisku partneru mijiedarbību ar Savienību, lai izstrādātu kopīgus pasākumus, kad tas ir savstarpēji izdevīgi un abpusējās interesēs.

Tāpēc šajā problēmu virzienā īstenotie pasākumi veidos Eiropas enerģētikas un klimata politikas pamatu. Tās arī veicinās iniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā un to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti iniciatīvās “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”.

Tāpēc šajā problēmu virzienā īstenotie pasākumi veidos Eiropas enerģētikas un klimata politikas pamatu. Tās arī veicinās iniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā un to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti iniciatīvās “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”.

Pētniecības un inovācijas darbības kodolsintēzes un kodolskaldīšanas enerģijas jomā tiek veiktas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Euratom daļā.

Pētniecības un inovācijas darbības kodolskaldīšanas enerģijas jomā un attiecībā uz kodolsintēzes drošības un drošuma aspektiem tiek veiktas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Euratom daļā. Paredz iespējamu sinerģiju starp „drošas, tīras un efektīvas enerģijas” problēmu loku un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Euratom daļu.

3.3. Pasākumu pamatvirzieni

3.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Enerģijas patēriņa un “oglekļa pēdas” samazināšana, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu izmantošanu

(a) Energoefektivitātes palielināšana un enerģijas patēriņa un "oglekļa pēdas" samazināšana, nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un drošu izmantošanu

Pasākumus vērš uz jaunu koncepciju, netehnoloģisku risinājumu, efektīvāku, sociāli pieņemamāku un cenas ziņā pieejamāku tehnoloģijas intelektisko komponentu un sistēmu pilna mēroga pētniecību un izmēģinājumiem, lai nodrošinātu enerģijas reāllaika pārvaldību ēkām, kuru emisiju līmenis ir gandrīz nulle, apkures un dzesēšanas iespējas, izmantojot atjaunojamus energoresursu avotus, īpaši efektīvas rūpniecības nozares un energoefektīvu risinājumu masveida ieviešanu uzņēmumos, mājsaimniecībās, kopienās un pilsētās.

Pasākumus vērš uz jaunu koncepciju, netehnoloģisku risinājumu, efektīvāku, sociāli pieņemamāku un cenas ziņā pieejamāku tehnoloģijas intelektisko komponentu un sistēmu pilna mēroga pētniecību un izmēģinājumiem, lai nodrošinātu enerģijas reāllaika pārvaldību pilsētām un teritorijām, ēkām, kuru emisiju līmenis ir gandrīz nulle, un ēkām ar pozitīvu enerģijas bilanci, pārbūvētām ēkām, apkures un dzesēšanas iespējas, izmantojot atjaunojamus energoresursu avotus, īpaši efektīvas rūpniecības nozares un energoefektīvu un enerģiju taupošu risinājumu un pakalpojumu masveida ieviešanu uzņēmumos, mājsaimniecībās, kopienās un pilsētās.

(b) Elektroenerģijas piegāde ar zemām izmaksām un zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

(b) Ilgtspējīga elektroenerģijas piegāde ar zemām izmaksām un zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Pasākumus vērš uz tādu novatorisku atjaunojamu energoresursu tehnoloģiju un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, kas ir ieviešamas plašākā mērogā, ar zemākām izmaksām, ir videi nekaitīgas un ar augstāku pārveides efektivitāti un augstāku pieejamību dažādām tirgus un darbības vidēm.

Pasākumus vērš uz tādu novatorisku atjaunojamu energoresursu tehnoloģiju un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, kas ir ieviešamas plašākā mērogā, ar zemākām izmaksām, ir videi nekaitīgas, nodrošina alternatīvu fosilajiem kurināmajiem vai ievērojami veicina fosilo kurināmo radītās "oglekļa pēdas" samazināšanu, un ir ar augstāku pārveides un uzglabāšanas efektivitāti un augstāku pieejamību dažādām tirgus un darbības vidēm.

(c) Alternatīvi kurināmā veidi un pārvietojami energoresursu avoti

(c) Alternatīvi kurināmā veidi un pārvietojami energoresursu avoti

Pasākumus vērš uz tehnoloģiju un vērtības ķēžu pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, lai palielinātu bioenerģijas konkurētspēju un ilgtspējību, saīsinātu laiku līdz ūdeņraža un kurināmā elementu ieviešanai tirgū un radītu jaunas iespējas, kas pierāda ilgtermiņa potenciālu.

Pasākumus vērš uz tehnoloģiju un vērtības ķēžu pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, lai palielinātu bioenerģijas, ūdeņraža, degvielas elementu un citu šķidrā vai gāzveida kurināmā veidu potenciālu, kas ļauj efektīvāku enerģijas pārveidi veikt konkurētspējīgāk un ilgtspējīgāk.

 

Pasākumus vērš arī uz rezerves un balansēšanas tehnoloģiju izstrādi un izvēršanu, tostarp parastajām spēkstacijām, veicinot augstāku pielāgojamību un efektivitāti, lai tās spētu iesaistīties tad, kad dažādas atjaunojamās enerģijas nespēj apgādāt sistēmu un nodrošināt tīkla stabilitāti.

(d) Vienots Eiropas elektroenerģijas viedtīkls

(d) Vienots, pielāgojams Eiropas enerģijas viedtīkls

Pasākumus vērš uz jaunu tīkla tehnoloģiju, tostarp uzglabāšanas tehnoloģiju, kā arī sistēmu un tirgus struktūru pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, lai plānotu, uzraudzītu, kontrolētu un droši ekspluatētu sadarbspējīgus tīklus atvērtā, dekarbonizētā, pret klimata pārmaiņām noturīgā konkurences tirgū normālos un ārkārtas apstākļos.

Pasākumus vērš uz jaunu tīkla tehnoloģiju, tostarp elastīgu enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju visā elektroenerģijas ķēdē, kā arī sistēmu un tirgus struktūru pētniecību, izstrādi un pilna mēroga demonstrējumiem, lai plānotu, uzraudzītu, kontrolētu un droši ekspluatētu sadarbspējīgus un pielāgojamus tīklus un līdzsvarotu lielāku atjaunojamo avotu daļu atvērtā, dekarbonizētā, pret klimata pārmaiņām noturīgā konkurences tirgū normālos un ārkārtas apstākļos, tādējādi palīdzot pilnībā izvērst un izmantot dažādus atjaunojamos enerģijas avotus.

 

Uzmanību vērš uz "viedtīkliem" lauku apvidos, kur tiem ir specifiski uzdevumi un nepieciešami inovatīvi risinājumi progresīvajās tehnoloģijās.

(e) Jaunas zināšanas un tehnoloģijas

(e) Jaunas zināšanas un tehnoloģijas

Pasākumus vērš uz daudzdisciplīnu pētniecību attiecībā uz energotehnoloģijām (tostarp teorētiskām darbībām) un uz Eiropas pētniecības programmu un pasaules līmeņa iekārtu kopīgu ieviešanu.

Pasākumus vērš uz daudzdisciplīnu pētniecību attiecībā uz ilgtspējīgām energotehnoloģijām (tostarp teorētiskām darbībām) un uz Eiropas pētniecības programmu un pasaules līmeņa iekārtu kopīgu ieviešanu. Tehnoloģisko inovāciju papildina politikas un pasākumi, kas atbalsta ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju.

(f) Stabila lēmumu pieņemšanas sistēma un sabiedrības līdzdalība

(f) Stabila lēmumu pieņemšanas sistēma un sabiedrības līdzdalība

Pasākumus vērš uz instrumentu, metožu un modeļu izstrādi stabilam un pārredzamam politikas atbalstam, tostarp pasākumi sabiedriskās domas un sabiedrības līdzdalības, lietotāju iesaistīšanas un ilgtspējības jomā.

Pasākumus vērš uz instrumentu, metožu un modeļu, piemēram, tālredzīgu scenāriju izstrādi stabilam un pārredzamam politikas atbalstam, tostarp pasākumi sabiedriskās domas un sabiedrības līdzdalības, lietotāju iesaistīšanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un ilgtspējas jomā.

(g) Enerģētikas inovāciju ieviešana tirgū

(g) Enerģijas inovāciju ieviešana tirgū, tirgu un patērētāju iespēju vairošana ar programmas "Saprātīga enerģija Eiropai III" starpniecību.

Pasākumus vērš uz lietišķo inovāciju, lai veicinātu energotehnoloģiju un pakalpojumu ieviešanu tirgū, novērstu ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus un paātrinātu Savienības enerģētikas politikas rentablu īstenošanu.

Pasākumus vērš uz lietišķo inovāciju, lai veicinātu ilgtspējīgu energotehnoloģiju un pakalpojumu ieviešanu tirgū, novērstu ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus un paātrinātu Savienības enerģētikas politikas rentablu īstenošanu. Tādēļ jāturpina Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas ietvaros veiksmīgi īstenotā programma “Saprātīga enerģija Eiropai”, piešķirot tai apjomīgus budžeta līdzekļus pašreizējā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Grozījums Nr.  141

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports

4. Vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports un mobilitāte

4.1. Konkrētais mērķis

4.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas transporta sistēmu, kas ir resursu ziņā efektīva, nekaitīga videi, droša un integrēta, pilsoņu, ekonomikas un sabiedrības labā.

Konkrētais mērķis ir nodrošināt Eiropas transporta sistēmu (tostarp tās infrastruktūras tīklus), kas ir resursu ziņā efektīva, cenas ziņā pieņemama, nekaitīga klimatam un videi, droša un sadarbspējīga pilsoņu, Savienības ekonomikas un sabiedrības labā. Šī transporta sistēma ietver "veselīgu vecumdienu" pieeju, kas sniedz labumu visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un invaliditātes un ņemot vērā vispārējos konstrukcijas izmērus.

Eiropai ir jāsaskaņo augošās pilsoņu mobilitātes vajadzības ar ekonomiskās efektivitātes priekšnosacījumiem un prasībām par sabiedrību, kura rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām. Neraugoties uz transporta nozares izaugsmi, tai ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un cita nelabvēlīga ietekme uz vidi un jāizbeidz tās atkarība no naftas, vienlaikus saglabājot augstu efektivitātes un mobilitātes līmeni.

Eiropai ir jāsaskaņo mainīgās pilsoņu vajadzības saistībā ar mobilitāti, ko rada jaunās demogrāfiskās un sociālās problēmas, un teritoriālā kohēzija ar ekonomiskās efektivitātes priekšnosacījumiem un prasībām par energoefektīvu sabiedrību, kura rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām. Neraugoties uz transporta nozares izaugsmi, tai ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un cita nelabvēlīga ietekme uz vidi un jāizbeidz tās atkarība no naftas un citiem fosilajiem kurināmajiem, vienlaikus saglabājot augstu efektivitātes, pieejamas cenas un mobilitātes līmeni, nepalielinot to reģionu nošķirtību, kas jau ir izolēti, jo īpaši tālākie reģioni. Masu transporta sistēmas rada drošības problēmas, kas ir jāatrisina jau pētniecības posmā.

Ilgtspējīgu mobilitāti var nodrošināt, tikai ieviešot būtiskas pārmaiņas transporta sistēmā, iedvesmojoties no sasniegumiem transporta pētniecībā, ieviešot tālejošu inovāciju un saskaņoti visas Eiropas mērogā īstenojot videi nekaitīgākus, drošākus un gudrākus transporta risinājumus.

Ilgtspējīgu mobilitāti var nodrošināt, tikai ieviešot būtiskas pārmaiņas transporta un mobilitātes sistēmā, iedvesmojoties no sasniegumiem tās pētniecībā, ieviešot tālejošu inovāciju un saskaņoti visas Eiropas mērogā īstenojot videi nekaitīgākus, veselīgākus, drošākus, uzticamākus un gudrākus transporta un mobilitātes risinājumus.

Pētniecībai un inovācijai ir jārada konkrēti un savlaicīgi uzlabojumi, kas palīdzēs sasniegt Savienības politikas pamatmērķus, vienlaikus palielinot ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pāreju uz ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un saglabājot vadošo lomu pasaules tirgū.

Pētniecībai un inovācijai ir jārada katram transporta veidam konkrēti un savlaicīgi uzlabojumi, kas palīdzēs sasniegt Savienības politikas pamatmērķus, vienlaikus palielinot ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pāreju uz ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām, balstās uz atjaunojamiem avotiem, ir energoefektīva un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, palielinot mobilitāti visā Eiropā un saglabājot vadošo lomu pasaules tirgū.

Lai gan vajadzīgie ieguldījumi pētniecībā, inovācijā un izvēršanā būs ievērojami, transporta ilgtspējības neuzlabošanas gadījumā radīsies nepieņemami augstas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās izmaksas ilgtermiņā.

Lai gan vajadzīgie ieguldījumi pētniecībā, inovācijā un izvēršanā būs ievērojami, visas transporta un mobilitātes sistēmas ilgtspējības neuzlabošanas gadījumā radīsies nepieņemami augstas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās izmaksas ilgtermiņā. Tāpat, ja neizdosies saglabāt Eiropas vadošās pozīcijas tehnoloģiskā ziņā transporta jomā, tas traucēs sasniegt minēto mērķi un radīs smagas un postošas sekas Eiropas nodarbinātībā un ilgtermiņa ekonomiskajā izaugsmē.

4.2 Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

4.2 Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Transports ir būtisks Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi veicinošs faktors. Tas nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešama integrētam Eiropas vienotajam tirgum un visiem atvērtai sabiedrībai. Tas ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas aktīviem rūpnieciskā potenciāla un pakalpojumu kvalitātes ziņā, kas ieņem vadošo lomu vairākos pasaules tirgos. Transporta nozare un transporta aprīkojuma ražošana kopā nodrošina 6,3 % no Savienības IKP. Tajā pašā laikā Eiropas transporta nozare izjūt arvien spēcīgāku konkurenci no citām pasaules daļām. Lai saglabātu Eiropas nākotnes konkurences priekšrocības un mazinātu pašreizējās transporta sistēmas trūkumus, būs vajadzīgas īpaši progresīvas tehnoloģijas.

Transports ir būtisks Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi veicinošs faktors. Tas nodrošina teritoriālo kohēziju un cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešama Eiropas vienotā tirgus integrēšanai un visiem atvērtai sabiedrībai. Tas ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas aktīviem rūpnieciskā potenciāla un pakalpojumu kvalitātes ziņā, kas ieņem vadošo lomu vairākos pasaules tirgos. Transporta nozare un transporta aprīkojuma ražošana atsevišķi nodrošina 6,3 % no Savienības IKP un apmēram 13 miljonus darbavietu. Tomēr transporta nozares kopējais ieguldījums Savienības ekonomikā ir daudz lielāks, jo preču tirdzniecība, kas nodrošina vismaz 30 % no Savienības IKP, daudzi pakalpojumi un darba ņēmēji, kas ceļo saistībā ar darba pienākumiem, ir pilnībā atkarīgi no efektīva transporta. Transporta ieguldījums sabiedrībā, vienojot cilvēkus, arī ir svarīgs, bet grūti kvantificējams, un tas ir būtisks pārvietošanās brīvībai Eiropā. Tajā pašā laikā Eiropas transporta nozare izjūt arvien spēcīgāku konkurenci no citām pasaules daļām. Lai saglabātu Eiropas nākotnes konkurences priekšrocības un mazinātu pašreizējās transporta sistēmas trūkumus, būs vajadzīgas īpaši progresīvas tehnoloģijas.

Transporta nozare rada ievērojamu īpatsvaru no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un līdz pat ceturtdaļu no visām emisijām. Transports par 96 % ir atkarīgs no fosilā kurināmā. Tajā pašā laikā pieaugoša problēma ir transporta sastrēgumi; sistēmas vēl nav pietiekami viedas; alternatīvas pārejai starp dažādiem transporta veidiem ne vienmēr ir pievilcīgas; avārijās bojā gājušo skaits Savienībā joprojām ir ļoti augsts, proti, 34 000 gadā; pilsoņi un uzņēmumi vēlas transporta sistēmu, kas ir nekaitīga un droša. Īpašas problēmas transporta ilgtspējībai rada pilsētas.

Transporta nozare rada ievērojamu īpatsvaru no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un līdz pat ceturtdaļu no visām emisijām. Transports par 96 % ir atkarīgs no fosilā kurināmā. Tajā pašā laikā pieaugoša problēma ir transporta sastrēgumi; sistēmas vēl nav pietiekami viedas; alternatīvas pārejai uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem ne vienmēr ir pievilcīgas; avārijās bojā gājušo skaits Savienībā joprojām ir ļoti augsts, proti, 34 000 gadā; pilsoņi un uzņēmumi vēlas transporta sistēmu, kas ir pieejama visiem, nekaitīga un droša. Īpašas problēmas saistībā ar labāku dzīves kvalitātes līdzsvaru un transporta ilgtspējību rada pilsētas.

Dažu desmitgažu laikā paredzamais transporta intensitātes pieaugums iedzīs Eiropas satiksmi strupceļā, un tā radītās izmaksas ekonomikai un ietekme uz sabiedrību kļūs nepanesamas. Paredzams, ka nākamo 40 gadu laikā pasažierkilometru skaits divkāršosies un attiecībā uz aviopārvadājumiem palielināsies pat divtik ātri. CO2 emisiju līmenis līdz 2050. gadam palielināsies par 35 %. Satiksmes sastrēgumu radītās izmaksas palielināsies par 50 %, tas ir, līdz gandrīz EUR 200 miljardiem gadā. Avāriju ārējās izmaksas palielināsies par apmēram EUR 60 miljardiem salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Dažu desmitgažu laikā paredzamais transporta intensitātes pieaugums iedzīs Eiropas satiksmi strupceļā, un tā radītās izmaksas ekonomikai un ietekme uz sabiedrību kļūs nepanesamas, izraisot katastrofālas sekas ekonomikai un sabiedrībai. Ja līdzšinējās tendences turpināsies arī nākotnē, paredzams, ka nākamo 40 gadu laikā pasažierkilometru skaits divkāršosies un attiecībā uz aviopārvadājumiem palielināsies pat divtik ātri. CO2 emisiju līmenis līdz 2050. gadam palielināsies par 35 %. Satiksmes sastrēgumu radītās izmaksas palielināsies par 50 %, tas ir, līdz gandrīz EUR 200 miljardiem gadā. Avāriju ārējās izmaksas palielināsies par apmēram EUR 60 miljardiem salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Tāpēc ierastās darbības scenārijs nav izeja. Pētniecība un inovācija, ko īsteno, ņemot vērā politikas mērķus un koncentrējoties uz galvenajām problēmām, sniedz būtisku ieguldījumu, lai tiktu sasniegti Savienības mērķi, proti, ierobežot vispārējās temperatūras paaugstināšanos līdz 2ºC, par 60 % samazināt transporta radītās CO2 emisijas, būtiski samazināt satiksmes sastrēgumus un avāriju izmaksas un praktiski līdz nullei samazināt autoavārijās bojā gājušo skaitu līdz 2050. gadam.

Tāpēc ierastās darbības scenārijs nav izeja. Pētniecība un inovācija, ko īsteno, ņemot vērā politikas mērķus un koncentrējoties uz galvenajām problēmām, sniedz būtisku ieguldījumu, lai tiktu sasniegti Savienības mērķi, proti, ierobežot vispārējās temperatūras paaugstināšanos līdz 2ºC, par 60 % samazināt transporta radītās CO2 emisijas, būtiski samazināt satiksmes sastrēgumus un avāriju izmaksas un praktiski līdz nullei samazināt autoavārijās bojā gājušo skaitu līdz 2050. gadam.

Piesārņojuma, sastrēgumu, drošības un drošuma problēmas ir kopīgas visā Savienībā, un to atrisināšanai ir vajadzīga sadarbība Eiropas mērogā. Transportlīdzekļiem, infrastruktūrai un transporta pārvaldībai paredzētu jaunu tehnoloģiju un novatorisku risinājumu izstrādes un izmantošanas paātrināšanai būs galvenā nozīme tīrākas un efektīvākas transporta sistēmas nodrošināšanā Savienībā, to rezultātu sasniegšanā, kas vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanai un resursefektivitātes uzlabošanai, un Eiropas vadošās lomas saglabāšanā ar transportu saistītu produktu un pakalpojumu pasaules tirgos. Šos mērķus nevar sasniegt, izmantojot tikai sadrumstalotus valstu centienus.

Piesārņojuma, sastrēgumu, drošības un drošuma problēmas ir kopīgas visā Savienībā, un to atrisināšanai ir vajadzīga sadarbība Eiropas mērogā. Transportlīdzekļiem, kas nodrošina saskaņotu infrastruktūras izstrādi, un transporta pārvaldībai paredzētu jaunu tehnoloģiju un novatorisku risinājumu izstrādes un izmantošanas, paātrināšanai būs galvenā nozīme tīrākas, drošākas, pieejamākas un efektīvākas transporta sistēmas nodrošināšanā Savienībā; to rezultātu sasniegšanā, kas vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanai un resursefektivitātes uzlabošanai, un Eiropas vadošās lomas saglabāšanā ar transportu saistītu produktu un pakalpojumu pasaules tirgos. Šos mērķus nevar sasniegt, izmantojot tikai sadrumstalotus valstu centienus.

 

Turklāt ir ļoti svarīgi atbalstīt pašreizējos risinājumus, izveidojot efektīvas, intelektiskas, sadarbspējīgas sistēmas, kas saistītas ar sistēmām SESAR, Galileo, EGNOS, GMES, ERTMS, SIF, Safe SeaNet, LRIT un ITS. Ir jāturpina arī tādas iniciatīvas kā e-drošība un e-zvans.

Savienības līmeņa finansējums transporta pētniecībai un inovācijai papildinās dalībvalstu pasākumus, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka uzsvars tiks likts uz prioritārajām jomām, kas atbilst Eiropas politikas mērķiem, kad ir vajadzīga kritiskā masa, kad ir jāizstrādā Eiropas mēroga sadarbspējīgi transporta risinājumi vai kad centienu apvienošana starptautiskā mērogā var mazināt pētniecības ieguldījumu riskus, ieviest kopējus standartus un saīsināt laiku līdz pētniecības rezultātu ieviešanai tirgū.

Savienības līmeņa finansējums transporta pētniecībai un inovācijai papildinās dalībvalstu pasākumus, koncentrējoties uz pasākumiem ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka uzsvars tiks likts uz prioritārajām jomām, kas atbilst Eiropas politikas mērķiem, kad ir vajadzīga kritiskā masa, kad ir jāizstrādā Eiropas mēroga transporta sistēmas, mūsdienīgi dzinēji un enerģijas avoti, sadarbspējīgi transporta risinājumi vai multimodāli integrēti transporta risinājumi un infrastruktūras vai kad centienu apvienošana starptautiskā mērogā var novērst transporta sistēmas problēmas un mazināt pētniecības ieguldījumu riskus, ieviest kopējus standartus un standartizāciju un saīsināt laiku līdz pētniecības rezultātu ieviešanai tirgū.

Pētniecības un inovācijas pasākumi ietver vairākas iniciatīvas, kas aptver visu inovācijas ķēdi. Vairāki pasākumi ir īpaši vērsti uz to, lai palīdzētu ieviest rezultātus tirgū — šim mērķim atbilst programmatiska pieeja pētniecībai un inovācijai, demonstrējumu projekti, tirgus apguves pasākumi un atbalsts standartizācijai, reglamentācijai un novatoriskām iepirkuma stratēģijām. Turklāt ieinteresēto personu līdzdalības un speciālo zināšanu izmantošana palīdzēs aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecības rezultātiem un to izmantošanu transporta nozarē.

Pētniecības un inovācijas pasākumi ietver dažādas iniciatīvas, kas aptver visu inovācijas ķēdi un ievēro integrētu pieeju inovatīviem transporta risinājumiem, sākot no inovācijām saistībā ar transportlīdzekļiem līdz infrastruktūrām, kā arī transporta sistēmām. Vairāki pasākumi ir īpaši vērsti uz to, lai palīdzētu ieviest rezultātus tirgū — šim mērķim atbilst programmatiska pieeja pētniecībai un inovācijai, demonstrējumu projekti, tirgus apguves pasākumi un atbalsts standartizācijai, reglamentācijai un novatoriskām iepirkuma stratēģijām. Turklāt ieinteresēto personu līdzdalības un speciālo zināšanu izmantošana palīdzēs aizpildīt trūkstošo posmu starp pētniecības rezultātiem un to izmantošanu transporta nozarē.

Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā videi nekaitīgākai, viedākai un integrētākai transporta sistēmai būtiski veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu un pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķu sasniegšanu. Šie pasākumi atbalstīs Baltās grāmatas par transporta politiku īstenošanu, kuras mērķis ir izveidot vienotu Eiropas Transporta telpu. Tie arī veicinās to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti pamatiniciatīvās “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”.

Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā videi nekaitīgākai, viedākai un pilnībā integrētai un uzticamai transporta sistēmai būtiski veicinās stratēģijas "Eiropa 2020" gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu un pamatiniciatīvas "Inovācijas savienība" mērķu sasniegšanu. Šie pasākumi atbalstīs Baltās grāmatas par transporta politiku īstenošanu, kuras mērķis ir izveidot vienotu Eiropas Transporta telpu. Tie arī veicinās to politikas mērķu sasniegšanu, kas noteikti pamatiniciatīvās “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” un “Eiropas digitalizācijas programma”.

4.3. Pasākumu pamatvirzieni

4.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Resursu ziņā efektīvs un videi nekaitīgs transports

(a) Resursu ziņā efektīvs un videi un sabiedrības veselībai nekaitīgs transports

Mērķis ir līdz minimumam samazināt transporta ietekmi uz klimatu un vidi, uzlabojot tā efektivitāti dabas resursu izmantošanā un mazinot tā atkarību no fosilā kurināmā.

Mērķis ir līdz minimumam samazināt transporta ietekmi uz klimatu un vidi, kā arī iedzīvotāju veselību, uzlabojot tā kvalitāti, efektivitāti un lietderību dabas resursu izmantošanā, dažādojot degvielas apgādes avotus un mazinot tā atkarību no fosilā kurināmā, vienlaikus samazinot arī siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai palielinātu izmaksu efektivitāti, uzmanība ir jāpievērš visu transporta veidu uzturēšanai, remontam, modernizēšanai un otrreizējai pārstrādei.

Pasākumus vērš uz to, lai samazinātu resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu transportlīdzekļu efektivitāti, paātrinātu jaunas paaudzes elektrisko transportlīdzekļu un citu zema vai nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu, tostarp ieviešot būtiskus jauninājumus dzinēju, akumulatoru un infrastruktūras tehnoloģijās, izpētītu un izmantotu alternatīvu degvielas veidu un novatorisku un efektīvāku piedziņas sistēmu potenciālu, ieviešot intelektiskās transporta sistēmas un viedu aprīkojumu, kā arī palielinātu pieprasījuma pārvaldības un sabiedriskā transporta un nemotorizēta transporta izmantošanu, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Vispirms pasākumus vērš uz to, lai samazinātu resursu patēriņu, trokšņa līmeni un siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu visu veidu transportlīdzekļu energoefektivitāti, paātrinātu jaunas paaudzes transportlīdzekļu un zema vai nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transportlīdzekļu, un attiecīgās infrastruktūras izstrādi un ieviešanu, tostarp ieviešot būtiskus jauninājumus dzinēju, akumulatoru un infrastruktūras tehnoloģijās un izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus dzelzceļa, ūdens un gaisa transportā. Turklāt visa inovācija jāvērš uz to, lai nodrošinātu zema vai nulles līmeņa emisijas visos transporta veidos, tostarp izstrādājot milzīgo potenciālu, kas piemīt alternatīvajiem un ilgtspējīgajiem degvielas veidiem, kā arī attīstot novatorisku un efektīvāku piedziņas sistēmu potenciālu, strādājot pie degvielas sistēmu, transportlīdzekļu svara un aerodinamikas optimizācijas, attīstības un infrastruktūras, izmantojot intelektiskās transporta sistēmas un viedu aprīkojumu. Ir svarīgi palielināt sabiedriskā transporta, nemotorizēta transporta un intermodālu mobilitātes ķēžu izmantošanu, jo īpaši pilsētu teritorijās.

(b) Labāka mobilitāte, mazāk sastrēgumu, lielāks drošums un drošība

(b) Labāka mobilitāte un pieejamība, mazāk sastrēgumu, lielāks drošums un drošība

Mērķis ir saskaņot augošās mobilitātes vajadzības ar uzlabotām transporta plūsmām, ieviešot novatoriskus risinājumus integrētām, iekļaujošām, drošām, nekaitīgām un stabilām transporta sistēmām.

Mērķis ir saskaņot augošās mobilitātes vajadzības ar uzlabotām transporta plūsmām, ieviešot novatoriskus risinājumus integrētām, intermodālām, iekļaujošām, pieejamām, drošām, nekaitīgām, veselīgām un stabilām transporta sistēmām, neaizmirstot par kvalitatīvas, novatoriskas un intermodālas infrastruktūras nozīmi.

Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu pieejamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, veicinot integrētu transportu un loģistiku “no durvīm līdz durvīm”, uzlabotu intermodalitāti un viedu plānošanas un pārvaldības risinājumu izmantošanu un ievērojami samazinātu avāriju skaitu un drošības apdraudējumu ietekmi.

Pasākumus vērš uz to, lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu dzīves kvalitāti, pieejamību un savietojamību un pielāgotos lietotāju vajadzībām, veicinot integrētu transporta loģistiku “no durvīm līdz durvīm” un mobilitātes pārvaldību; paātrinātu intermodālu risinājumu ieviešanu pasažieriem (intermodālā biļešu pārdošana); uzlabotu intermodalitāti un multimodalitāti un viedu plānošanas un pārvaldības risinājumu izmantošanu un ievērojami samazinātu avāriju skaitu un drošības apdraudējumu ietekmi.

(c) Eiropas transporta nozares vadošā loma pasaulē

(c) Eiropas transporta nozares vadošā loma pasaulē

Mērķis ir nostiprināt Eiropas transportlīdzekļu ražošanas nozaru un saistīto pakalpojumu konkurētspēju un kvalitāti.

Mērķis ir nostiprināt Eiropas transportlīdzekļu ražošanas nozaru un saistīto pakalpojumu konkurētspēju un kvalitāti, ņemot vērā daudzsološo nākotnes globālo tirgu, kurā būs liela konkurence. Pienācīga uzmanība ir jāpievērš loģistikas procesiem, uzturēšanai, remontam, modernizēšanai un otrreizējai pārstrādei.

Pasākumus vērš uz to, lai attīstītu novatorisku transporta veidu jauno paaudzi un sagatavotos nākamajai paaudzei, izstrādājot jaunas koncepcijas un dizainprojektus, viedas vadības sistēmas un sadarbspējīgus standartus, efektīvus ražošanas procesus, saīsinot izstrādes laikus un samazinot aprites cikla izmaksas.

Pasākumus vērš uz to, lai attīstītu novatorisku transporta veidu jauno paaudzi un sagatavotos nākamajai paaudzei, izstrādājot jaunas konfigurācijas, tehnoloģijas, koncepcijas un dizainprojektus, viedas vadības sistēmas un sadarbspējīgus standartus, efektīvus ražošanas procesus, izmantojot modernus materiālus, ilgtspējīgākus bioloģiskus blakusproduktus un inovatīvas sertifikācijas procedūras, saīsinot izstrādes laikus un samazinot aprites cikla izmaksas vai izstrādājot jaunus ilgtspējīgākus materiālus vai pārklājumus.

 

(ca) Viedā loģistika

 

Mērķis ir saskaņot jauno patēriņa modeļu attīstību ar efektīvu resursu piegādes ķēdi un optimālu pēdējo jūdzi kravu piegādē.

 

Darbības vērš uz to, lai labāk izprastu jauno un turpmāko patēriņa modeļu, kā arī pilsētu kravu loģistikas, satiksmes un sastrēgumu ietekmi; izstrādātu jaunus IT un pārvaldības līdzekļus loģistikas jomā, uzlabojot reālā laika informācijas sistēmas, lai pārvaldītu, izsekotu un reģistrētu kravas plūsmas, kā arī uzlabojot integrāciju un sakarus ar transportlīdzekli un infrastruktūru; izstrādātu netradicionālas sistēmas preču izplatīšanai; izstrādātu konkurētspējīgus intermodālus risinājumus piegādes ķēdei un loģistikas platformām, kas uzlabo kravas plūsmas.

(d) Sociālekonomiskā pētniecība un uz nākotni vērsti pasākumi politikas veidošanai

(d) Sociālekonomiskā un uzvedības pētniecība un uz nākotni vērsti pasākumi politikas veidošanai

Mērķis ir atbalstīt politikas veidošanas uzlabošanu, kas nepieciešama, lai veicinātu inovāciju un atrisinātu problēmas, ko rada transports un ar to saistītās sabiedriskās vajadzības.

Mērķis ir atbalstīt politikas veidošanas uzlabošanu, kas nepieciešama, lai veicinātu inovāciju un atrisinātu problēmas, ko rada transports, mobilitāte un ar to saistītās sabiedriskās un individuālās vajadzības.

Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu izpratni par sociālekonomiskajām norisēm un perspektīvām, kas saistītas ar transportu, un nodrošinātu politikas veidotājiem uz faktiem balstītus datus un analīzi.

Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu izpratni par sociālekonomiskajām norisēm un perspektīvām, kas saistītas ar transportu, un nodrošinātu politikas veidotājiem uz faktiem balstītus datus un analīzi, ko izplata, tostarp izmantojot Eiropas Komisijas Transporta pētniecības zināšanu centru.

 

Visu ar transportu saistīto darbību organizēšana notiks saskaņā ar integrētu un konkrētam veidam piemērotu pieeju un atbilstīgi Eiropas tehnoloģiju platformu stratēģiskās pētniecības un inovācijas darba kārtībām. Daudzgadu pamanāmība un nepārtrauktība ir būtiska, lai nodrošinātu patiesu Savienības pievienoto vērtību un ņemtu vērā katra transporta veida daudzās īpatnības.

Grozījums Nr.  142

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas

5. klimata politika, vide, resursefektivitāte un ilgtspējīga izejvielu izmantošana;

5.1. Konkrētais mērķis

5.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir izveidot resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku un nodrošināt ilgtspējīgu izejvielu piegādi, lai apmierinātu pieaugošās pasaules iedzīvotāju masas vajadzības, ievērojot planētas dabas resursu ilgtspējīga izmantojuma ierobežojumus. Pasākumi veicinās Eiropas konkurētspējas palielināšanos un labklājības uzlabošanos, vienlaikus nodrošinot vides integritāti un ilgtspējību, nepieļaujot, ka vidējais globālās sasilšanas līmenis pārsniedz 2°C, un ļaujot ekosistēmām un sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņām.

Konkrētais mērķis ir izveidot resursefektīvu, drošu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku un sabiedrību, dabas resursu un ekosistēmu aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību, nodrošināt ilgtspējīgu izejvielu un ūdens izmantošanu un piegādi, lai apmierinātu pieaugošās pasaules iedzīvotāju masas vajadzības, ievērojot planētas zemes un jūras dabas resursu ilgtspējīga izmantojuma ierobežojumus. Pasākumi veicinās Eiropas konkurētspējas un izejvielu piegādes drošības palielināšanos un labklājības uzlabošanos, vienlaikus nodrošinot vides integritāti, noturību un ilgtspējību, nepieļaujot, ka vidējais globālās sasilšanas līmenis pārsniedz 2°C, ļaujot ekosistēmām un sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņām.

Divdesmitajā gadsimtā pasaule gan fosilā kurināmā izmantojumu, gan materiālo resursu ieguvi palielināja desmitkārtīgi. Šis resursu šķietamās pārbagātības un lētuma laikmets tuvojas beigām. Izejvielas, ūdens, gaiss, bioloģiskā daudzveidība un sauszemes, ūdens un jūras ekosistēmas ir apdraudētas. Daudzās pasaules lielākajās ekosistēmās notiek degradācija, jo līdz pat 60 % pakalpojumu, ko tās piedāvā, tiek izmantoti neilgtspējīgi. Savienībā viens cilvēks gadā izmanto apmēram 16 tonnas materiālu, no kurām 6 tonnas tiek izlietotas nelietderīgi, pusi no tām utilizējot poligonos. Pasaulē pieprasījums pēc resursiem turpina pieaugt, jo palielinās iedzīvotāju skaits un prasības, ko izvirza iedzīvotāji un jo īpaši iedzīvotāji ar vidēji lieliem ienākumiem valstīs ar strauji augošu ekonomiku. Ir nepieciešams pilnībā nošķirt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantojuma.

Divdesmitajā gadsimtā pasaule gan fosilā kurināmā izmantojumu, gan materiālo resursu ieguvi palielināja desmitkārtīgi. Šis resursu šķietamās pārbagātības un lētuma laikmets tuvojas beigām. Izejvielas, ūdens, gaiss, bioloģiskā daudzveidība un sauszemes, ūdens un jūras ekosistēmas ir apdraudētas. Daudzās pasaules lielākajās ekosistēmās notiek degradācija, jo līdz pat 60 % pakalpojumu, ko tās piedāvā, tiek izmantoti neilgtspējīgi. Savienībā viens cilvēks gadā izmanto apmēram 16 tonnas materiālu, no kurām 6 tonnas tiek izlietotas nelietderīgi, pusi no tām utilizējot poligonos. Pasaulē pieprasījums pēc resursiem turpina pieaugt, jo palielinās iedzīvotāju skaits un prasības, ko izvirza iedzīvotāji un jo īpaši iedzīvotāji ar vidēji lieliem ienākumiem valstīs ar strauji augošu ekonomiku. Ir nepieciešams pilnībā nošķirt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantojuma.

Zemes virsmas vidējā temperatūra pēdējo 100 gadu laikā ir paaugstinājusies par apmēram 0,8°C, un tiek prognozēts, ka līdz 21. gadsimta beigām tā būs paaugstinājusies par 1,8–4°C (salīdzinājumā ar vidējo temperatūru 1980.–1999. gadā). Potenciālā ietekme uz dabas un sociālajām sistēmām, kas saistīta ar šīm pārmaiņām, radīs draudus planētai un tās spējai pielāgoties, kā arī apdraudēs turpmāko ekonomikas attīstību un cilvēces labklājību.

Zemes virsmas vidējā temperatūra pēdējo 100 gadu laikā ir paaugstinājusies par apmēram 0,8°C, un tiek prognozēts, ka līdz 21. gadsimta beigām tā būs paaugstinājusies par 1,8–4°C (salīdzinājumā ar vidējo temperatūru 1980.–1999. gadā). Potenciālā ietekme uz dabas un sociālajām sistēmām, kas saistīta ar šīm pārmaiņām, radīs draudus planētai un tās spējai pielāgoties, kā arī apdraudēs turpmāko ekonomikas attīstību un cilvēces labklājību. Klimata pārmaiņu un piesārņojuma sekas apvienojumā ar pieaugošu urbanizāciju, masveidīgu tūrismu, cilvēku nevērību un resursu pārmērīgu izmantošanu apdraud trauslo kultūras struktūru kopienās, kuras uztur Eiropas kultūras mantojumu.

Pieaugošā ietekme, ko rada klimata pārmaiņas un ekoloģiskas problēmas, piemēram, okeānu paskābināšanās, ledāju kušana Arktikā, zemes degradācija un izmantojums, ūdens trūkums, ķīmisks piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības zaudēšana, liecina, ka planēta tuvojas savas ilgtspējības robežām. Piemēram, tiek prognozēts, ka, neveicot efektivitātes uzlabojumus, pieprasījums pēc ūdens 20 gadu laikā par 40 % pārsniegs piedāvājumu. Meži tiek izcirsti satraucošos daudzumos — 5 miljonu hektāru platībā gadā. Resursu mijiedarbība var izraisīt sistēmiskus riskus — viena resursu veida izzušana rada neatgriezenisku lūzumpunktu citu resursu un ekosistēmu pieejamībā. Turpinoties pašreizējām tendencēm, lai apmierinātu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības, līdz 2050. gadam būs nepieciešams vairāk nekā divu planētu Zeme ekvivalents.

Pieaugošā ietekme, ko rada klimata pārmaiņas un ekoloģiskas problēmas, piemēram, okeānu paskābināšanās, izmaiņas okeānu cirkulācijā, jūras ūdens temperatūras paaugstināšanās, ledāju kušana Arktikā un ūdens sāļuma mazināšanās, zemes degradācija un izmantojums, augsnes auglības samazināšanās, ūdens trūkums, hidroloģiskās anomālijas, nokrišņu temporālā un telpiskā heterogenitāte, izmaiņas sugu telpiskajā izvietojumā, ķīmisks piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības zaudēšana, liecina, ka planēta tuvojas savas ilgtspējības robežām. Piemēram, tiek prognozēts, ka, neveicot efektivitātes uzlabojumus, pieprasījums pēc ūdens 20 gadu laikā par 40 % pārsniegs piedāvājumu. Meži tiek izcirsti satraucošos daudzumos — 5 miljonu hektāru platībā gadā. Resursu mijiedarbība var izraisīt sistēmiskus riskus — viena resursu veida izzušana rada neatgriezenisku lūzumpunktu citu resursu un ekosistēmu pieejamībā. Turpinoties pašreizējām tendencēm, lai apmierinātu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības, līdz 2050. gadam būs nepieciešams vairāk nekā divu planētu Zeme ekvivalents.

 

Eiropā steidzami nepieciešamas ar integrētām ūdens sistēmām saistītas inovācijas. Eiropa saskaras ar novecojošu ūdens sistēmu infrastruktūru (gan kanalizācijas sistēmu, gan dzeramā ūdens apgādes jomā), lielāku ūdens trūkumu, lielāku plūdu risku pilsētās, ūdens piesārņojumu un pieaugošu un konkrētāku ūdens pieprasījumu lauksaimniecībā, rūpniecībā un pilsētu iedzīvotāju patēriņā.

Ilgtspējīgam izejvielu piedāvājumam un to resursefektīvai pārvaldībai, tostarp to izpētes, ieguves, pārstrādes, atkārtotas izmantošanas, otrreizējas pārstrādes un aizstāšanas pārvaldībai, ir svarīga nozīme mūsdienu sabiedrības un tās ekonomikas darbībā. Tādas Eiropas nozares kā būvniecība, ķīmiskā rūpniecība, autobūve, aviācija, iekārtas un aprīkojums, kuru kopējā radītā pievienotā vērtība ir apmēram EUR 1,3 triljoni un kuras nodrošina darbu apmēram 30 miljoniem cilvēku, ir ļoti atkarīgas no izejvielu pieejamības. Tomēr Savienības apgādē ar izejvielām arvien biežāk rodas problēmas. Turklāt Savienība ir īpaši atkarīga no stratēģiski svarīgu izejvielu importa, ko satraucošā tempā sāk ietekmēt tirgus traucējumi. Savienībai joprojām ir pieejamas vērtīgas minerālu iegulas, kuru izpēti un ieguvi ierobežo atbilstošu tehnoloģiju trūkums un kavē pieaugošā globālā konkurence. Ņemot vērā izejvielu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējai, ekonomikai un lietojumiem novatoriskos produktos, izejvielu ilgtspējīgs piedāvājums un resursefektīva pārvaldība ir svarīga Savienības prioritāte.

Ilgtspējīgam izejvielu piedāvājumam un to resursefektīvai un drošai pārvaldībai, tostarp to izpētes, ieguves, pārstrādes, resursu efektīvas izmantošanas, atkārtotas izmantošanas, otrreizējas pārstrādes un aizstāšanas pārvaldībai, ir svarīga nozīme mūsdienu sabiedrības un tās ekonomikas darbībā. Tādas Eiropas nozares kā būvniecība, ķīmiskā rūpniecība, autobūve, aviācija, iekārtas un aprīkojums, kuru kopējā radītā pievienotā vērtība ir apmēram EUR 1,3 triljoni un kuras nodrošina darbu apmēram 30 miljoniem cilvēku, ir ļoti atkarīgas no izejvielu pieejamības. Tomēr Savienības apgādē ar izejvielām arvien biežāk rodas problēmas, īpaši ņemot vērā atkritumu cikla slikto apsaimniekošanu. Turklāt Savienība ir īpaši atkarīga no stratēģiski svarīgu izejvielu importa, ko satraucošā tempā sāk ietekmēt tirgus traucējumi. Savienībai joprojām ir pieejamas vērtīgas minerālu iegulas, kuru izpēti, ieguvi un pārstrādi ierobežo atbilstošu tehnoloģiju un investīciju trūkums un kavē pieaugošā globālā konkurence. Ņemot vērā izejvielu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējai, ekonomikai un lietojumiem novatoriskos produktos, izejvielu ilgtspējīgs piedāvājums un resursefektīva pārvaldība ir svarīga Savienības prioritāte.

Ekonomikas spēja pielāgoties un kļūt noturīgākai pret klimata pārmaiņām, resursefektīvākai un tajā pašā laikā saglabāt konkurētspēju ir atkarīga no augsta ekoinovācijas līmeņa gan sociālā, gan tehnoloģiskā ziņā. Tā kā pasaules ekoinovācijas tirgus vērtība ir apmēram 1 triljons EUR gadā un ir paredzams, ka līdz 2030. gadam tā trīskāršosies, ekoinovācija ir nozīmīga iespēja palielināt konkurētspēju un darbvietu radīšanu Eiropas valstu ekonomikā.

Ekonomikas spēja pielāgoties un kļūt noturīgākai pret klimata pārmaiņām, resursefektīvākai un tajā pašā laikā saglabāt konkurētspēju ir atkarīga no augsta ekoinovācijas līmeņa gan sociālā, gan organizatoriskā un tehnoloģiskā ziņā. Tā kā pasaules ekoinovācijas tirgus vērtība ir apmēram 1 triljons EUR gadā un ir paredzams, ka līdz 2030. gadam tā trīskāršosies, ekoinovācija ir nozīmīga iespēja palielināt konkurētspēju un darbvietu radīšanu Eiropas valstu ekonomikā.

5.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

5.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Lai sasniegtu Savienības un starptautiskos mērķus siltumnīcefekta gāzes emisiju un koncentrācijas ziņā un mazinātu klimata pārmaiņu radīto ietekmi, ir jāizstrādā un jāizvērš rentablas tehnoloģijas un seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumi. Savienības un pasaules politikas regulējumiem jānodrošina ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, novērtēšana un pienācīga atjaunošana, lai saglabātu to spēju nodrošināt resursus un pakalpojumus nākotnē. Pētniecība un inovācija var palīdzēt nodrošināt drošu, uzticamu un ilgtspējīgu piekļuvi izejvielām un resursu izmantojuma un izšķērdēšanas ievērojamu samazinājumu.

Lai sasniegtu Savienības un starptautiskos mērķus siltumnīcefekta gāzes emisiju ziņā un mazinātu klimata pārmaiņu radīto ietekmi, ir jāizstrādā un jāizvērš ilgtspējīgi netehnoloģiskie un tehnoloģiskie risinājumi un seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumi. Savienības un pasaules politikas regulējumiem jānodrošina ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, novērtēšana un pienācīga atjaunošana, lai saglabātu to spēju nodrošināt resursus un pakalpojumus nākotnē. Pētniecība un inovācija var palīdzēt nodrošināt drošu, uzticamu un ilgtspējīgu piekļuvi izejvielām un to izmantošanu un resursu izmantojuma un izšķērdēšanas ievērojamu samazinājumu.

Tāpēc Savienības darbības būs vērstas uz to, lai atbalstītu Savienības pamatmērķus un politikas virzienus, tostarp šādus: stratēģija “Eiropa 2020”; “Inovācijas savienība”; “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un atbilstošais ceļvedis; “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”; “Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” Izejvielu iniciatīva; Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija; Integrēta Savienības jūrniecības politika; Jūras stratēģijas pamatdirektīva; Rīcības plāns ekoinovācijas jomā un Eiropas digitalizācijas programma. Minētā darbības nostiprina sabiedrības spēju kļūt noturīgākai pret vides un klimata pārmaiņām un nodrošina izejvielu pieejamību.

Tāpēc Savienības darbības būs vērstas uz to, lai atbalstītu Savienības pamatmērķus un politikas virzienus, tostarp šādus: stratēģija “Eiropa 2020”; “Inovācijas savienība”; “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un atbilstošais ceļvedis; “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”; integrētā rūpniecības politika globalizācijas laikmetam; “Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” Izejvielu iniciatīva; Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija; Integrēta Savienības jūrniecības politika; Jūras stratēģijas pamatdirektīva; Rīcības plāns ekoinovācijas jomā; Eiropas Inovāciju partnerība izejvielu jomā; Eiropas Inovāciju partnerība ūdens jomā un 7. vides rīcības programma. Minētā darbības nostiprina sabiedrības spēju kļūt noturīgākai pret vides un klimata pārmaiņām un nodrošina izejvielu pieejamību.

Ņemot vērā klimata un vides starptautisko un globālo raksturu, mērogu un sarežģītību un izejvielu piegādes ķēdes starptautisko dimensiju, ir jāveic darbības Savienības līmenī un ārpus tās. Tā kā vajadzīgā pētniecība aptver vairākas disciplīnas, ir jāapvieno papildu zināšanas un resursi, lai efektīvi atrisinātu šo problēmu. Lai samazinātu resursu izmantojumu, vienlaikus palielinot konkurētspēju, būs vajadzīga izšķiroša sociāla un tehnoloģiska pāreja uz ekonomiku, kuras pamatā ir ilgtspējīgas attiecības starp dabu un cilvēku labklājību. Koordinētas pētniecības un inovācijas darbības uzlabos izpratni par klimata un vides pārmaiņām un tās spēju šīs pārmaiņas prognozēt sistēmiskā un starpnozaru perspektīvā, mazinās neskaidrības, ļaus apzināt un novērtēt trūkumus, riskus, izmaksas un iespējas, kā arī paplašinās sabiedrības un politikas atbildes pasākumu un risinājumu mērogu un paaugstinās to efektivitāti. Darbību mērķis būs nodrošināt iespēju interesentiem visos sabiedrības līmeņos aktīvi piedalīties šajā procesā.

Ņemot vērā klimata un vides starptautisko un globālo raksturu, mērogu un sarežģītību un izejvielu piegādes ķēdes starptautisko dimensiju, ir jāveic darbības Savienības līmenī un ārpus tās. Tā kā vajadzīgā pētniecība aptver vairākas disciplīnas, ir jāapvieno papildu zināšanas un resursi, lai efektīvi atrisinātu šo problēmu. Lai samazinātu resursu izmantojumu, vienlaikus palielinot konkurētspēju, būs vajadzīga izšķiroša sociāla un tehnoloģiska pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku, kuras pamatā ir savstarpēji izdevīgas attiecības starp bioloģisko daudzveidību un cilvēku populāciju. Koordinētas pētniecības un inovācijas darbības uzlabos izpratni par klimata un vides pārmaiņām un tās spēju šīs pārmaiņas prognozēt sistēmiskā un starpnozaru perspektīvā, mazinās neskaidrības, ļaus apzināt un novērtēt trūkumus, riskus, izmaksas un iespējas, kā arī paplašinās sabiedrības un politikas atbildes pasākumu un risinājumu mērogu un paaugstinās to efektivitāti. Darbību mērķis būs nodrošināt iespēju interesentiem visos sabiedrības līmeņos aktīvi piedalīties šajā procesā.

Izejvielu pieejamības problēmas atrisināšanai ir vajadzīgi koordinēti pētniecības un inovācijas centieni starp daudzām disciplīnām un nozarēm, lai palīdzētu rast drošus, ekonomiski pamatotus, no vides viedokļa stabilus un sociāli pieņemamus risinājumus visā vērtības ķēdē (izpēte, ieguve, pārstrāde, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana). Inovācija šajās jomās nodrošinās iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai, kā arī jauninājumu ieviešanai, iesaistot zinātni, tehnoloģiju, ekonomiku, politiku un pārvaldi. Tāpēc pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai izveidotu Eiropas Inovāciju partnerību izejvielu jomā.

Izejvielu ilgtspējīgas izmantošanas un pieejamības problēmas atrisināšanai ir vajadzīgi koordinēti pētniecības un inovācijas centieni starp daudzām disciplīnām un nozarēm, lai palīdzētu rast drošus, ekonomiski pamatotus, no vides viedokļa stabilus un sociāli pieņemamus risinājumus visā vērtības ķēdē (izpēte, ieguve, izstrāde, pārstrāde, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde un aizstāšana). Inovācija šajās jomās nodrošinās iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai, kā arī jauninājumu ieviešanai, iesaistot zinātni, tehnoloģiju, ekonomiku, politiku un pārvaldi. Tāpēc pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai izveidotu Eiropas Inovāciju partnerības ūdens izmantošanas efektivitātes un izejvielu jomā un attiecībā uz kritiskajām izejvielām, ko dēvē par retzemju metāliem, — Eiropas Retzemju metālu kompetences tīklu.

Ekoinovācija radīs noderīgas un jaunas iespējas izaugsmei un darbvietu radīšanai. Savienības līmeņa rīcības ietvaros izstrādāti risinājumi ļaus novērst galvenos rūpniecības konkurētspējas apdraudējumus un nodrošinās strauju pārņemšanu un izplatīšanu vienotajā tirgū un ārpus tā. Tas savukārt ļaus īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku, kurā tiek ņemta vērā resursu ilgtspējīga izmantošana. Partneri šajā pieejā būs starptautiski, Eiropas un valstu politikas veidotāji, starptautiskas un dalībvalstu pētniecības un inovācijas programmas, Eiropas uzņēmējdarbības un rūpniecības nozare, Eiropas Vides aģentūra un valstu vides aģentūras, un citas attiecīgas ieinteresētās personas. Papildus divpusējai un reģionālai sadarbībai Savienības līmeņa rīcība arī atbalstīs attiecīgus starptautiskus centienus un iniciatīvas, tostarp Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), Starpvaldību zinātnes un politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un Zemes novērojumu grupu (GEO).

Ekoinovācija radīs noderīgas un jaunas iespējas izaugsmei un darbvietu radīšanai. Savienības līmeņa rīcības ietvaros izstrādāti risinājumi ļaus novērst galvenos rūpniecības konkurētspējas apdraudējumus un nodrošinās strauju pārņemšanu un izplatīšanu vienotajā tirgū un ārpus tā. Tas savukārt ļaus īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku, kurā tiek ņemta vērā resursu ilgtspējīga izmantošana. Partneri šajā pieejā būs starptautiski, Eiropas un valstu politikas veidotāji, starptautiskas un dalībvalstu pētniecības un inovācijas programmas, Eiropas uzņēmējdarbības un rūpniecības nozare, Eiropas Vides aģentūra un valstu vides aģentūras, un citas attiecīgas ieinteresētās personas. Papildus divpusējai un reģionālai sadarbībai Savienības līmeņa rīcība arī atbalstīs attiecīgus starptautiskus centienus un iniciatīvas, tostarp Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), Starpvaldību zinātnes un politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), Starptautisko Resursu darba grupu un Zemes novērojumu grupu (GEO).

5.3. Pasākumu pamatvirzieni

5.3. Pasākumu pamatvirzieni

(a) Klimata pārmaiņu novēršana un pielāgošanās tām

(a) Klimata pārmaiņu novēršana un pielāgošanās tām

Mērķis ir izstrādāt un novērtēt novatoriskus, rentablus un ilgtspējīgus pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus, vēršoties gan pret CO2, gan citu siltumnīcefekta gāzu radīšanu, un uzsverot tehnoloģiskus un netehnoloģiskus “zaļos” risinājumus, nodrošinot faktu bāzi apzinātas, agrīnas un efektīvas rīcības īstenošanai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņām un uzticamu klimatisko prognožu nodrošināšanu, uz ietekmes, trūkumu novērtēšanu un novatorisku un rentablu pielāgošanās un riska novēršanas pasākumu izstrādi un atbalstu riska mazināšanas politikai.

Mērķis ir izstrādāt un novērtēt novatoriskus, rentablus un ilgtspējīgus pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus un stratēģijas, vēršoties gan pret CO2, gan citu siltumnīcefekta gāzu radīšanu, kā arī daļiņām, kas izraisa jūras līmeņa un iekšzemes ūdeņu līmeņa paaugstināšanos, un uzsverot tehnoloģiskus un netehnoloģiskus “zaļos” risinājumus, nodrošinot faktu bāzi apzinātas, agrīnas un efektīvas rīcības īstenošanai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņām un riskiem, kas saistīti ar ekstremāliem notikumiem un straujām pārmaiņām, ar uzticamu klimatisko prognožu nodrošināšanu, izpratni par ozona un klimata savstarpējo ietekmi un ūdens ciklu atmosfērā, uz ietekmes, trūkumu novērtēšanu pasaules, reģionālā un vietējā līmenī un novatorisku un rentablu pielāgošanās un riska novēršanas un pārvaldības pasākumu izstrādi galvenajās sociālekonomiskajās nozarēs (t. i., lauksaimniecībā, enerģētikā, transportā, tūrismā, apbūves vidē un kultūras mantojumā), atbalstu riska mazināšanas politikai un ātras iedarbības stratēģiju noteikšanai, lai iedarbību uz klimatu panāktu tuvākajās desmitgadēs.

(b) Dabas resursu un ekosistēmu ilgtspējīga pārvaldība

(b) Vides aizsardzība, dabas resursu, ūdens, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu ilgtspējīga pārvaldība

Mērķis ir nodrošināt zināšanas dabas resursu pārvaldībai, kurā tiek sasniegts ilgtspējīgs līdzsvars starp ierobežotiem resursiem un sabiedrības un ekonomikas vajadzībām. Pasākumus vērš uz to, lai vairotu izpratni par ekosistēmu darbību, to mijiedarbību ar sociālajām sistēmām un nozīmi ekonomikas un cilvēku labklājības ilgtspējībā, un uz zināšanu un instrumentu nodrošināšanu efektīvai lēmumu pieņemšanai un sabiedrības iesaistīšanai.

Mērķis ir nodrošināt zināšanas un līdzekļus dabas resursu pārvaldībai un aizsardzībai, kurā tiek sasniegts ilgtspējīgs līdzsvars starp ierobežotiem resursiem un sabiedrības un ekonomikas vajadzībām. Pasākumus vērš uz to, lai nodrošinātu pasākumus ūdens resursu un ūdens pakalpojumu ilgtspējīgas pārejas, pārvaldības un izmantošanas aizsardzībai, vairotu izpratni par ekosistēmu darbību, tostarp par okeānu un mežu regulējošo lomu globālās sasilšanas novēršanā, to mijiedarbību ar sociālajām sistēmām un nozīmi ekonomikas un cilvēku labklājības ilgtspējībā, un uz zināšanu un instrumentu nodrošināšanu efektīvai lēmumu pieņemšanai un sabiedrības iesaistīšanai.

(c) Ar enerģētiku un lauksaimniecību nesaistītu izejvielu ilgtspējīga piedāvājuma nodrošināšana

(c) Ar enerģētiku un lauksaimniecību nesaistītu izejvielu ilgtspējīga izmantošana, pārvaldība un piedāvājuma nodrošināšana

Mērķis ir uzlabot pamatzināšanas par izejvielām un izstrādāt novatoriskus risinājumus rentablai un videi nekaitīgai izejvielu izpētei, ieguvei, pārstrādei, otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai un to aizstāšanai ar ekonomiski izdevīgām alternatīvām, kam ir mazāka ietekme uz vidi. Pasākumus vērš uz to, lai uzlabotu pamatzināšanas par izejvielu pieejamību, veicinātu izejvielu ilgtspējīgu piedāvājumu un izmantošanu, rastu alternatīvas kritiski vajadzīgām jaunām izejvielām un uzlabotu sabiedrības izpratni un prasmes attiecībā uz izejvielām.

Mērķis ir uzlabot pamatzināšanas par izejvielām un izstrādāt novatoriskus risinājumus rentablai, resursu ziņā efektīvai un videi nekaitīgai izejvielu izmantošanai, atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai un to aizstāšanai ar ekonomiski izdevīgām alternatīvām, kam ir mazāka ietekme uz vidi. Pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu pamatzināšanas par izejvielu pieejamību, veicinātu ekodizainu, veicinātu izejvielu ilgtspējīgu piedāvājumu un efektīvu un atkārtotu izmantošanu, rastu alternatīvas kritiski vajadzīgām jaunām izejvielām, izstrādātu noslēgta cikla procesus un sistēmas, atbalstītu otrreizējās pārstrādes un atkārtotas izmantošanas stratēģijas un tehnoloģiju, veiktu pasākumus pieprasījuma jomā, kas ļautu pilsoņiem un patērētājiem samazināt izejvielu patēriņu un nelietderīgu izmantošanu, un uzlabotu sabiedrības izpratni un prasmes attiecībā uz izejvielām, izveidotu un stimulētu reģionālos un nacionālos izejvielu klasterus.

(d) Pasākumi, kas ļauj īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku ar ekoinovācijas starpniecību

(d) Pasākumi, kas ļauj īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku ar ekoinovācijas starpniecību

Mērķis ir veicināt visu veidu ekoinovāciju, kas ļauj īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku. Pasākumi ir paredzēti tam, lai nostiprinātu ekoinovatīvas tehnoloģijas, procesus, pakalpojumus un produktus un veicinātu to ieviešanu tirgū un pavairošanu, īpašu uzmanību pievēršot MVU, kā arī lai atbalstītu novatorisku politiku un sociālās izmaiņas, izvērtētu panākumus virzībā uz “zaļu” ekonomiku un veicinātu resursefektivitāti, izmantojot digitālas sistēmas.

Mērķis ir veicināt visu veidu ekoinovāciju, kas ļauj īstenot pāreju uz “zaļu” ekonomiku. Pasākumi ir paredzēti tam, lai nostiprinātu ekoinovatīvas tehnoloģijas, procesus, pakalpojumus un produktus un veicinātu to ieviešanu tirgū un pavairošanu, īpašu uzmanību pievēršot MVU, kā arī lai atbalstītu novatorisku politiku, ilgtspējīgus ekonomiskos modeļus un sociālās izmaiņas, atbalstītu pētījumus par drošiem aizstājējiem vielām, kas norādītas kā bīstamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu Nr. 1907/2206 (REACH regulu), izvērtētu panākumus virzībā uz “zaļu” ekonomiku un veicinātu resursefektivitāti, izmantojot digitālas sistēmas. It īpaši Ekoinovācijas programmu, kas sekmīgi īstenota Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas ietvaros iepriekšējā ES daudzgadu finanšu shēmā, turpina īstenot pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

(e) Visaptverošu un ilgtspējīgu pasaules vides novērošanas un informācijas sistēmu izstrāde

(e) Visaptverošu un ilgtspējīgu pasaules vides novērošanas un informācijas sistēmu izstrāde

Mērķis ir nodrošināt šīs problēmas atrisināšanai vajadzīgo ilgtermiņa datu un informācijas pieejamību. Pasākumus vērš uz spējām, tehnoloģijām un datu infrastruktūru Zemes novērošanai un uzraudzībai, kas var nepārtraukti nodrošināt savlaicīgu un precīzu informāciju un prognozes. Tiks veicināta bezmaksas, atvērta un neierobežota piekļuve sadarbspējīgiem datiem un informācijai.

Mērķis ir nodrošināt šīs problēmas atrisināšanai vajadzīgo ilgtermiņa datu un informācijas pieejamību. Pasākumus vērš uz spējām, tehnoloģijām un datu infrastruktūru Zemes novērošanai un uzraudzībai, izmantojot gan attālinātu izpēti, gan mērījumus uz vietas, kas var nepārtraukti nodrošināt savlaicīgu un precīzu informāciju un ļautu izdarīt prognozes. Tiks veicināta bezmaksas, atvērta un neierobežota piekļuve sadarbspējīgiem datiem un informācijai.

Grozījums Nr.  143

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība

6. Izprast Eiropu mainīgā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība

6.1. Konkrētais mērķis

6.1. Konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis ir veicināt visiem atvērtu, inovatīvu un drošu Eiropas sabiedrību nepieredzētu pārveidojumu un pieaugošu globālo savstarpējo atkarību kontekstā.

Konkrētais mērķis ir veicināt iekļaujošu, inovatīvu, radošu un domājošu Eiropas sabiedrību ar lielāku izpratni par Eiropu nepieredzētu pārveidojumu un pieaugošu globālo savstarpējo atkarību kontekstā.

Eiropai ir jārisina svarīgas sociālekonomiskas problēmas, kas būtiski ietekmē tās nākotni, tādas kā pieaugošā ekonomikas un kultūras savstarpējā atkarība, novecošana, sociālā atstumtība un nabadzība, nevienlīdzība un migrācijas plūsmas, digitālās plaisas mazināšana, inovācijas un radošuma kultūras veicināšana sabiedrībā un uzņēmumos, kā arī drošība un brīvība, uzticēšanās demokrātiskām iestādēm un pilsoņu savstarpējā uzticēšanās valstu robežās un ārpus tām. Šīs problēmas ir ārkārtīgi plašas, un to atrisināšanai ir nepieciešama vienota Eiropas pieeja.

Eiropai ir jārisina svarīgas sociālekonomiskas problēmas, kas būtiski ietekmē tās nākotni, tādas kā pieaugošā ekonomikas un kultūras savstarpējā atkarība, novecošana un demogrāfiskās izmaiņas, sociālā atstumtība un nabadzība, nevienlīdzība un migrācijas plūsmas, digitālās plaisas mazināšana, zinātnes, inovācijas un radošuma kultūras veicināšana sabiedrībā un uzņēmumos, kā arī uzticēšanās demokrātiskām iestādēm un pilsoņu savstarpējā uzticēšanās valstu robežās un ārpus tām. Turklāt publisko sociālās politikas virzienu nozīmi Eiropā arvien vairāk uztver kā svarīgu pašas Eiropas sociālā modeļa ilgtspējības elementu. Šīs problēmas ir ārkārtīgi plašas, un to atrisināšanai ir nepieciešams arvien sarežģītāks pieeju sajaukums, pamatojoties uz zinātniskās pieredzes apmaiņu, ko var sniegt tikai sociālās un humanitārās zinātnes.

Pirmkārt, Savienībā pastāv ievērojamas nevienlīdzības starp valstīm un valstu robežās. Pēc tautas attīstības indeksa, kas ir kopējais veselības, izglītības un ienākumu jomā sasniegtā progress rādītājs, 2010. gadā Savienības dalībvalstu rādītājs bija starp 0,743 un 0,895, tādējādi liecinot par būtiskām neatbilstībām starp valstīm. Ir vērojamas arī būtiskas dzimumu nevienlīdzības, piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība Savienībā joprojām ir 17,8 % par labu vīriešiem. Pašlaik viens no sešiem Savienības pilsoņiem (kopumā apmēram 80 miljoni cilvēku) ir pakļauts nabadzības riskam. Pēdējās divās desmitgadēs nabadzības līmenis jauniešu vidū un ģimenēs ar bērniem ir palielinājies. Bezdarba līmenis jauniešu vidū ir pārsniedz 20 %. Turklāt 150 miljoni eiropiešu (aptuveni 25 %) nekad nav izmantojuši internetu un var nekad neapgūt pietiekamas digitālās prasmes. Palielinājusies ir arī politiskā apātija un polarizācija vēlēšanās, kas nozīmē, ka pilsoņi ne pārāk uzticas pašreizējām politikas sistēmām. Šie rādītāji liecina, ka dažas sociālās grupas un kopienas pastāvīgi atrodas ārpus sociālās un ekonomiskās attīstības un/vai demokrātiskās politikas procesa.

Savienībā pastāv ievērojama nevienlīdzība starp valstīm un valstu robežās. Pēc tautas attīstības indeksa, kas ir kopējais veselības, izglītības un ienākumu jomā sasniegtā progress rādītājs, 2010. gadā Savienības dalībvalstu rādītājs bija starp 0,743 un 0,895, tādējādi liecinot par būtiskām neatbilstībām starp valstīm. Ir vērojama arī būtiska dzimumu nevienlīdzība, piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība Savienībā joprojām ir 17,8 % par labu vīriešiem. Pašlaik viens no sešiem Savienības pilsoņiem (kopumā apmēram 80 miljoni cilvēku) ir pakļauts nabadzības riskam. Pēdējās divās desmitgadēs nabadzības līmenis jauniešu vidū un ģimenēs ar bērniem ir palielinājies. Bezdarba līmenis jauniešu vidū ir pārsniedz 20 %. Turklāt 150 miljoni eiropiešu (aptuveni 25 %) nekad nav izmantojuši internetu un var nekad neapgūt pietiekamas digitālās prasmes. Palielinājusies ir arī politiskā apātija un polarizācija vēlēšanās, kas nozīmē, ka pilsoņi ne pārāk uzticas pašreizējām politikas sistēmām. Šie rādītāji liecina, ka dažas sociālās grupas un kopienas pastāvīgi atrodas ārpus sociālās un ekonomiskās attīstības un/vai demokrātiskās politikas procesa.

Otrkārt, Eiropas ražīguma un ekonomiskās izaugsmes rādītāji salīdzinoši krītas jau ceturto gadu desmitu. Turklāt tās īpatsvars pasaules zināšanu ražošanā un inovatīvais potenciāls salīdzinājumā ar tādām valstīm ar strauji augošu ekonomiku kā Brazīlija un Ķīna strauji samazinās. Lai gan Eiropai ir spēcīga pētnieciskā bāze, tai ir jāpārveido šī bāze par ietekmīgu aktīvu novatorisku preču un pakalpojumu radīšanai. Tā kā ir vispārzināms, ka Eiropai ir vairāk jāiegulda zinātnē un inovācijā, tai būs arī jākoordinē šādi ieguldījumi daudz gudrāk nekā iepriekš vairāk nekā 95 % valstu pētniecības un izstrādes budžetu tiek tērēti, tos nekoordinējot Savienības līmenī, un ir ārkārtīga resursu izšķiešana laikā, kad finansējuma iespējas samazinās. Turklāt, neraugoties uz neseno konverģenci, dalībvalstu inovatīvās spējas joprojām ļoti atšķiras, un pastāv lielas atšķirības starp “inovācijas līderiem” un “pieticīgajiem inovatoriem”.

Eiropas ražīguma un ekonomiskās izaugsmes rādītāji salīdzinoši krītas jau ceturto gadu desmitu. Turklāt tās īpatsvars pasaules zināšanu ražošanā un inovatīvais potenciāls salīdzinājumā ar tādām valstīm ar strauji augošu ekonomiku kā Brazīlija un Ķīna strauji samazinās. Lai gan Eiropai ir spēcīga pētnieciskā bāze, tai ir jāpārveido šī bāze par ietekmīgu aktīvu novatorisku preču un pakalpojumu radīšanai. Tā kā ir vispārzināms, ka Eiropai ir vairāk jāiegulda zinātnē un inovācijā, tai būs arī jākoordinē šādi ieguldījumi daudz gudrāk nekā iepriekš vairāk nekā 95 % valstu pētniecības un izstrādes budžetu tiek tērēti, tos nekoordinējot Savienības līmenī, un tas ir būtiski neefektīvi laikā, kad finansējuma iespējas samazinās.

Treškārt, ES pilsoņus arvien vairāk ietekmē nedrošība, kas izpaužas dažādos veidos, tādos kā noziedzība, vardarbība, terorisms, kiberuzbrukumi, privātās dzīves aizskārums un citu veidu sociālie un ekonomiskie traucējumi. Saskaņā ar aplēsēm katru gadu Eiropā ir aptuveni līdz 75 miljoniem noziedzīgos nodarījumos tieši cietušo. Ir aplēsts, ka 2010. gadā tiešās izmaksas, ko Eiropā radījusi noziedzība, terorisms, nelikumīgas darbības, vardarbība un katastrofas, bija vismaz EUR 650 miljardi (aptuveni 5 % no Savienības IKP). Kā uzskatāmu piemēru tam, kādas ir terorisma sekas, var minēt uzbrukumu “dvīņu torņiem” Manhetenā 2001. gada 11. septembrī. Tika zaudētas tūkstošiem dzīvību, un ir aplēsts, ka šis notikums ir radījis zaudējumus ASV ražīgumam USD 35 miljardu apmērā un zaudējumus kopējā produkcijas izlaidē USD 47 miljardu apmērā, kā arī palielinājis bezdarba līmeni par gandrīz 1 % nākamajā ceturksnī. Pilsoņi, uzņēmumi un iestādes arvien biežāk tiek iesaistītas digitālā informācijas apmaiņā un darījumos sociālajā, finanšu un komerciālajā dzīves jomā, bet interneta attīstība ir arī ļāvusi palielināties kibernoziedzībai, kuras radītie zaudējumi mērāmi vairākos miljardos euro ik gadu, un privātās dzīves aizskārumiem, ietekmējot privātpersonas vai apvienības visā kontinentā. Visticamāk, ka nedrošības palielināšanās ikdienas dzīvē un neparedzētas situācijas negatīvi ietekmēs ne vien pilsoņu uzticēšanos iestādēm, bet arī viņu savstarpējo uzticēšanos.

 

Šīs problēmas ir jārisina kompleksi un novatoriski, jo to mijiedarbība ir sarežģīta un bieži vien arī neparedzama. Inovācija var izraisīt integrētspējas samazināšanos, kā tas ir vērojams, piemēram, attiecībā uz digitālo plaisu vai darba tirgus segmentāciju. Sociālo inovāciju, sociālo uzticēšanos un drošību dažkārt ir grūti saskaņot politikas virzienos, piemēram, sociāli depresīvos apgabalos Eiropas lielajās pilsētās. Turklāt arī inovācijas un pilsoņu augošo prasību apvienojums liek politikas veidotājiem un ekonomikas un sabiedrības pārstāvjiem rast jaunas atbildes, neņemot vērā iedibinātās robežas starp nozarēm, darbībām, precēm vai pakalpojumiem. Tādas parādības kā interneta, finanšu sistēmu, novecojošas ekonomikas un ekoloģiskās sabiedrības pieaugums ļoti skaidri norāda uz to, kā ir jādomā un jāreaģē uz šiem jautājumiem visās to integrētspējas, inovācijas un drošības dimensijās vienlaicīgi.

Šīs problēmas ir jārisina kompleksi un novatoriski, jo to mijiedarbība ir sarežģīta un bieži vien arī neparedzama. Inovācija var izraisīt integrētspējas samazināšanos, kā tas ir vērojams, piemēram, attiecībā uz digitālo plaisu vai darba tirgus segmentāciju. Sociālo inovāciju un sociālo uzticēšanos dažkārt ir grūti saskaņot politikas virzienos, piemēram, sociāli nelabvēlīgos rajonos Eiropas lielajās pilsētās. Turklāt arī inovācijas un pilsoņu augošo prasību apvienojums liek politikas veidotājiem un ekonomikas un sabiedrības pārstāvjiem rast jaunas atbildes, neņemot vērā iedibinātās robežas starp nozarēm, darbībām, precēm vai pakalpojumiem. Tādas parādības kā interneta, finanšu sistēmu, novecojošas ekonomikas un ekoloģiskās sabiedrības pieaugums ļoti skaidri norāda uz to, kā ir jādomā un jāreaģē uz šiem jautājumiem visās to integrētspējas un inovācijas dimensijās vienlaicīgi.

Tāpēc, ņemot vērā šīm problēmām raksturīgo sarežģītību un pieprasījuma attīstību, ir svarīgi attīstīt novatorisku pētniecību un jaunas viedās tehnoloģijas, procesus un metodes, sociālās inovācijas mehānismus, koordinētas darbības un politikas virzienus, kas varēs paredzēt vai ietekmēt Eiropai svarīgas attīstības norises. Tas nozīmē, ka ir jāizprot šo problēmu pamattendences un ietekme un ir no jauna jāatklāj vai jāizgudro veiksmīgi solidaritātes, koordinācijas un radošuma veidi, kas padara Eiropu par atšķirīgu visiem atvērtas, inovatīvas un drošas sabiedrības modeli salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem. Šim nolūkam ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja sadarbībai ar trešām valstīm. Visbeidzot, tā kā drošības politikai vajadzētu mijiedarboties ar dažādiem sociālās politikas virzieniem, svarīgs aspekts šīs problēmas atrisināšanā būs drošības pētniecības sociālās dimensijas uzlabošana.

Tāpēc, ņemot vērā šīm problēmām raksturīgo sarežģītību un pieprasījuma attīstību, ir svarīgi attīstīt novatorisku pētniecību un jaunas viedās tehnoloģijas, procesus un metodes, sociālās inovācijas mehānismus, koordinētas darbības un politikas virzienus, kas varēs paredzēt vai ietekmēt Eiropai svarīgas attīstības norises. Tas nozīmē, ka ir jāizprot šo problēmu pamattendences un ietekme un ir no jauna jāatklāj vai jāizgudro veiksmīgi solidaritātes, koordinācijas un radošuma veidi, kas padara Eiropu par atšķirīgu iekļaujošas un inovatīvas sabiedrības modeli salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem. Lai efektīvi risinātu šīs problēmas, ir nepieciešama gan mērķa virzīta pētniecība, gan augšupēja pētniecība. Visbeidzot, ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja sadarbībai ar trešām valstīm.

6.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

6.2. Pamatojums un Savienības pievienotā vērtība

Valstu robežas šīm problēmām nav šķērslis, tāpēc to atrisināšanai ir vajadzīga sarežģītāka (cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla, kā arī kompetences un zināšanu) mobilitātes salīdzinošā analīze un dažādi iestāžu sadarbības, starpkultūru mijiedarbības un starptautiskas sadarbības veidi. Arī ja globalizācijas spēki netiek labāk izprasti un paredzēti, tie rosina Eiropas valstis savstarpēji konkurēt, nevis sadarboties, tādējādi akcentējot Eiropas atšķirības, nevis kopējās iezīmes un pareizo līdzsvaru starp sadarbību un konkurenci. Šādu kritisku sociālekonomisko problēmu risināšana tikai valstu līmenī var izraisīt resursu neefektīvu izmantojumu, problēmu pārnešanu uz citām Eiropas un trešām valstīm un palielināt sociālo, ekonomisko un politisko spriedzi, kas var tieši ietekmēt Eiropas Līguma un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību I sadaļas mērķu sasniegšanu attiecībā uz tās vērtībām.

Valstu robežas šīm problēmām nav šķērslis, tāpēc to atrisināšanai ir vajadzīga sarežģītāka salīdzinošā analīze visās Eiropas sabiedrības grupās. To saikne ar valstu un Eiropas sabiedrisko kārtību globalizācijas kontekstā ne tikai prasa izveidot savstarpēji atzītas pētniecības programmas, bet arī radīt kopīgas un intensīvākas Eiropas zināšanas, uz kurām pamatojoties var labāk izprast un novērtēt valstu un Eiropas politiku.

Lai veicinātu visiem atvērtu, novatorisku un drošu sabiedrību, Eiropai jāveic atbildes pasākumi, kas ietver jaunu zināšanu, tehnoloģiju un spēju izstrādi, kā arī politikas iespēju identificēšanu. Šādi centieni palīdzēs Eiropai atrisināt tās problēmas ne vien iekšējā līmenī, bet arī kā pasaules līmeņa dalībniecei starptautiskā mērogā. Tas savukārt arī palīdzēs dalībvalstīm izmantot savā labā citur gūto pieredzi un ļaus tām precīzāk definēt savas konkrētās darbības atbilstoši to attiecīgajam kontekstam.

Lai veicinātu iekļaujošu, novatorisku un domājošu sabiedrību, Eiropai jāveic atbildes pasākumi, kas ietver jaunu zināšanu un tehnoloģiju izstrādi, kā arī politikas iespēju identificēšanu. Šādi centieni palīdzēs Eiropai atrisināt tās problēmas ne vien iekšējā līmenī, bet arī kā pasaules līmeņa dalībniecei starptautiskā mērogā. Tas savukārt arī palīdzēs dalībvalstīm izmantot savā labā citur gūto pieredzi un ļaus tām precīzāk definēt savas konkrētās darbības atbilstoši to attiecīgajam kontekstam.

Tāpēc galvenais uzdevums šīs problēmas atrisināšanā būs jaunu sadarbības veidu veicināšana starp valstīm Savienībā un visā pasaulē, kā arī attiecīgajās pētniecības un inovācijas kopienās. Tiks sistemātiski veicināta pilsoņu un rūpniecības nozares iesaistīšanās, atbalsts sociālās un tehnoloģiskās inovācijas procesiem, vieda un iesaistoša valsts pārvalde, kā arī uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana, lai palielinātu visu šo pasākumu nozīmīgumu politikas veidotājiem, sabiedrības un ekonomikas pārstāvjiem un pilsoņiem. Šajā saistībā pētniecība un inovācija būs priekšnosacījums Eiropas rūpniecības nozaru un pakalpojumu konkurētspējai, jo īpaši drošības, digitālās attīstības un privātās dzīves aizsardzības jomā.

Tiks sistemātiski veicināta vieda un iesaistoša valsts pārvalde, kā arī uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana, lai palielinātu visu šo pasākumu nozīmīgumu politikas veidotājiem, sabiedrības un ekonomikas pārstāvjiem un pilsoņiem. Šajā sakarībā pētniecība un inovācija būs priekšnosacījums Eiropas rūpniecības nozaru un pakalpojumu konkurētspējai.

Tādējādi Savienības finansējums šajā problēmu virzienā atbalstīs Savienības galveno politikas virzienu un jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritāšu, kopējās ārpolitikas un drošības politikas un Savienības iekšējās drošības stratēģijas, tostarp katastrofu novēršanas un reaģēšanas politikas, izstrādi, īstenošanu un pielāgošanu. Tika veicināta koordinācija ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām.

Tādējādi Savienības finansējums šajā problēmu virzienā atbalstīs Savienības galveno politikas virzienu un jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritāšu izstrādi, īstenošanu un pielāgošanu. Tas mijiedarbosies ar kopīgajām plānošanas ierosmēm, un tiks īstenota koordinācija ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām.

6.3. Pasākumu pamatvirzieni

6.3. Pasākumu pamatvirzieni

6.3.1. Visiem atvērta sabiedrība

6.3.1. Visiem atvērta sabiedrība

Mērķis ir uzlabot solidaritāti, kā arī sociālo, ekonomisko un politisko iekļautību un pozitīvu starpkultūru dinamiku Eiropā un ar starptautiskiem partneriem ar progresīvās zinātnes un starpdisciplīnu pieejas, tehnoloģijas sasniegumu un organizatorisku jauninājumu starpniecību. Svarīga nozīme šajā ziņā var būt humanitāro zinātņu pētniecībai. Pētniecība atbalsta politikas veidotājus tādu politikas virzienu izstrādē, kuri vērsti uz cīņu pret nabadzību un novērš dažādu sadalījumu, diskrimināciju un nevienlīdzību veidošanos Eiropas sabiedrībā, piemēram, dzimumu nevienlīdzības vai digitālas vai inovācijas plaisas, arī ar citiem pasaules reģioniem. Tā sniedz īpašu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un pielāgošanā un Savienības plašajos ārējos pasākumos. Ir paredzēts veikt īpašus pasākumus, lai izvērstu izcilību mazāk attīstītos reģionos, tādējādi paplašinot līdzdalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Mērķis ir gūt labāku izpratni par sabiedrības izmaiņām Eiropā, to ietekmi uz sociālo kohēziju un ekonomisko un politisko iekļautību un būtiskākajām sekām, kas skar cilvēku, ģimeņu un sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti. Galvenās risināmās problēmas novērsīs, ievērojot Eiropas sociālās kohēzijas un labklājības paraugus un ievērojamas zināšanu bāzes nepieciešamību tādās jomās kā nevienlīdzība un sociālā atstumtība, demogrāfiskās pārmaiņas un sabiedrības novecošana, mūžs un ģimenes pāreja, darba un dzīves apstākļi, migrācija un mobilitāte, izglītība un mūžizglītība, daudzvalodība, sociālā politika un pārvaldības dinamika, ņemot vērā arī ekonomisko un sociālo Eiropas daudzveidību. Svarīga nozīme šajā ziņā var būt sociālo un humanitāro zinātņu pētniecībai. Pētniecība atbalsta politikas veidotājus tādu politikas virzienu izstrādē, kuri vērsti uz cīņu pret nabadzību, konfliktiem un politisko un sociālo atstumtību un novērš dažādu sadalījumu, diskrimināciju un nevienlīdzību veidošanos Eiropas sabiedrībā, piemēram, dzimumu nevienlīdzības vai digitālas vai inovācijas plaisas, arī ar citiem pasaules reģioniem. Tā sniedz īpašu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un pielāgošanā. Ir būtiski arī izprast un izpētīt Eiropas plašo kultūras mantojumu, kā arī veicināt tā pieejamību un saglabāšanu kā līdzekli, ar kura palīdzību tuvināt Savienības pilsoņus un stiprināt Eiropas sabiedrības kohēziju.

Pasākumus vērš uz to, lai:

Pasākumus vērš uz to, lai:

(a) veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

(a) veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

(b) veidotu noturīgu un visiem atvērtu Eiropas sabiedrību;

(b) veidotu noturīgu un visiem atvērtu Eiropas sabiedrību;

 

(ba) pievērstos Eiropas sociālās kohēzijas un labklājības modeļiem;

(c) nostiprinātu Eiropas kā pasaules līmeņa dalībnieces lomu;

(c) nostiprinātu Eiropas kā pasaules līmeņa dalībnieces lomu;

(d) likvidētu pētniecības un inovācijas plaisu Eiropā.

 

6.3.2. Inovatīva sabiedrība

6.3.2. Inovatīva un domājoša sabiedrība

Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Īpašs atbalsts tiks sniegts ERA attīstībai un inovācijas pamatnosacījumu izstrādei.

Mērķis ir veicināt inovatīvas sabiedrības un politikas attīstību Eiropā, iesaistot pilsoņus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmumus un lietotājus pētniecībā un inovācijā un veicinot koordinētu pētniecības un inovācijas politiku globalizācijas kontekstā. Atbalsts tiks sniegts pētniecībai saistībā ar ERA attīstību un inovācijas pamatnosacījumu izstrādi, tostarp labāku izpratni par sabiedrības ierobežojumiem un iespējām un tās nozīmi inovācijas procesā.

Pasākumus vērš uz to, lai:

Pasākumus vērš uz to, lai:

(a) nostiprinātu pierādījumu bāzi un atbalstītu “Inovācijas savienību” un ERA;

(a) nostiprinātu pierādījumu bāzi un atbalstītu “Inovācijas savienību” un ERA;

(b) atbalstītu jaunus inovācijas veidus, tostarp sociālo inovāciju un radošumu;

(b) atbalstītu un saprastu jaunus inovācijas veidus, tostarp sociālo inovāciju un radošumu;

 

(ba) pētītu procesus, kas nodrošina labvēlīgu pamatu radošumam un inovācijai;

(c) nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos pētniecībā un inovācijā;

 

(d) veicinātu saskaņotu un efektīvu sadarbību ar trešām valstīm.

(d) saprastu, kā saskaņota un efektīva sadarbība pētniecības un progresīvas apmācības jomā ar trešām valstīm veicina inovāciju.

 

(da) popularizētu kultūras mantojumu un Eiropas identitāti.

6.3.3. Droša sabiedrība

 

Mērķis ir atbalstīt Savienības iekšējās un ārējās drošības politiku un garantēt kiberdrošību, uzticēšanos un privātās dzīves aizsardzību vienotajā digitālajā tirgū, vienlaikus uzlabojot Savienības drošības, IKT un pakalpojumu nozares konkurētspēju. Tas tiks darīts, izstrādājot novatoriskas tehnoloģijas un risinājumus, kas pievēršas drošības trūkumiem un novērš drošības apdraudējumus. Šīs uz misiju vērstās darbības integrēs dažādu tiešo lietotāju (pilsoņu, uzņēmumu un valsts pārvalžu, tostarp valsts un starptautisko iestāžu, civilās aizsardzības struktūru, tiesībaizsardzības iestāžu, robežsardzes u. c.) prasības, lai ņemtu vērā drošības apdraudējumu un privātās dzīves aizsardzības attīstību un vajadzīgos sociālos aspektus.

 

Pasākumus vērš uz to, lai:

 

(a) apkarotu noziedzību un terorismu;

 

(b) nostiprinātu drošību ar robežu pārvaldības starpniecību;

 

(c) garantētu kiberdrošību;

 

(d) palielinātu Eiropas noturību pret krīzēm un katastrofām;

 

(e) nodrošinātu privātumu un brīvību internetā un uzlabotu drošības sociālo aspektu.

 

Grozījums Nr.  144

Regulas priekšlikums

I pielikums – III daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Droša sabiedrība — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība

 

6.a 1. Īpašais mērķis

 

Īpašais mērķis ir aizsargāt brīvību un veicināt drošību Eiropā globālās savstarpējās atkarības un apdraudējumu sarežģītības kontekstā, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas brīvības un tiesiskuma kultūru un tās ievērošanu.

 

Eiropa nekad nav bijusi tik miermīlīgi vienota, un Eiropas pilsoņiem nodrošinātie drošības līmeņi ir ļoti augsti salīdzinājumā ar citām pasaules daļām. Tomēr Eiropas neaizsargātība turpinās aizvien pieaugošās globalizācijas kontekstā, kurā sabiedrība saskaras ar drošības apdraudējumiem un problēmām, kas pieaug apmēra un sarežģītības ziņā.

 

Liela apmēra militāro agresiju apdraudējums ir mazinājies, un drošības problēmas koncentrējas uz jauniem, daudzveidīgiem, savstarpēji saistītiem un starpvalstu apdraudējumiem. Līdz ar to drošības koncepcija ir paplašināta ārpus militārās definīcijas, iekļaujot arī tādus citus aspektus kā cilvēktiesības, vides degradācija, politiskā stabilitāte un demokrātija, sociālie jautājumi, kultūras un reliģiskā identitāte vai imigrācija. Šajā kontekstā nenovēršami ir saistīti drošības iekšējie un ārējie aspekti. Pašreizējie drošības un brīvības apdraudējumi ir daudzskaitlīgi, sarežģīti un nepastāvīgi un cita starpā ietver terorismu, organizēto noziedzību, kiberuzbrukumus, pirātismu, reģionālo nestabilitāti vai dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, vardarbību, privātuma pārkāpumus un citu veidu sociālos un ekonomiskos traucējumus. Šie apdraudējumi skar pilsoņus, tie ietekmē tādus jēdzienus kā uzticēšanās, aprūpe un saziņa, tiem ir svarīga ekonomiskā un sociālā ietekme un līdz ar to ir vajadzīga atbilstoša profilaktisko un reaģēšanas darbību daudzveidība.

 

Ir aplēsts, ka 2010. gadā tiešās izmaksas, ko Eiropā radījusi noziedzība, terorisms, nelikumīgas darbības, vardarbība un katastrofas, bija vismaz EUR 650 miljardi (aptuveni 5 % no Savienības IKP). Terorisms ir apliecinājis savas fatālās sekas vairākās Eiropas daļās, prasot tūkstošiem dzīvību un radot nozīmīgus ekonomiskos zaudējumus.

 

Iedzīvotāji, uzņēmumi un iestādes arvien biežāk tiek iesaistīti digitālā informācijas apmaiņā un darījumos sociālajā, finanšu un komerciālajā dzīves jomā, taču interneta attīstība ir arī ļāvusi palielināties kibernoziedzībai, kuras radītie zaudējumi mērāmi vairākos miljardos euro ik gadu, un privātās dzīves pārkāpumu skaitam, ietekmējot privātpersonas vai apvienības visā kontinentā.

 

Arī kiberuzbrukumiem ir nopietna ietekme uz kritisko infrastruktūru. Visticamāk, ka nedrošības palielināšanās ikdienas dzīvē un neparedzētas situācijas negatīvi ietekmēs ne vien pilsoņu uzticēšanos iestādēm, bet arī viņu savstarpējo uzticēšanos.

 

Lai prognozētu, novērstu un pārvarētu šos draudus, ir svarīgi saprast un novērst nedrošības pamatcēloņus, kā arī izstrādāt un izmantot inovatīvas tehnoloģijas, risinājumus, prognozēšanas instrumentus un zināšanas, stimulēt sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, rast civilās aizsardzības risinājumus, pilnveidot Eiropas drošības nozares un pakalpojumu, konkurētspēju un novērst un apkarot konfidencialitātes un cilvēktiesību pārkāpumus internetā un citur, vienlaikus garantējot Eiropas pilsoņu individuālās tiesības un brīvību.

 

Lai veidotu labāku pārrobežu sadarbību starp dažādiem palīdzības un glābšanas dienestiem, būtu jāpievērš uzmanība sadarbspējai un standartizācijai.

 

Visbeidzot, tā kā drošības politikai vajadzētu mijiedarboties ar dažādiem sociālās politikas virzieniem, svarīgs aspekts šīs problēmas atrisināšanā būs drošības pētniecības sociālās dimensijas pastiprināšana.