IETEIKUMS par Padomes lēmuma projektu par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību pievienoto Nagojas un Kualalumpuras papildprotokolu par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu

18.12.2012 - (13582/2012 – C7‑0323/2012 – 2012/0120(NLE)) - ***

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Matthias Groote

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes lēmuma projektu par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību pievienoto Nagojas un Kualalumpuras papildprotokolu par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu

(13582/2012 – C7‑0323/2012 – 2012/0120(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13582/2012),

–   ņemot vērā Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību pievienoto Nagojas un Kualalumpuras papildprotokolu par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu, ko pieņēma 2010. gada 15. oktobra Pušu piektās konferences, kas pilda Protokola Pušu sanāksmes funkcijas (COP/MOP 5), noslēguma plenārsēdē Nagojā un ko Savienība parakstījusi 2011. gada 11. maijā (13583/2012),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. pantu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0323/2012),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu (A7-0429/2012),

1.  sniedz piekrišanu Protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Priekšlikuma vēsture

Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD) stājās spēkā 1993. gada 29. decembrī. Saskaņā ar KBD 19. panta 3. punktu un pēc vairākām darba grupas sanāksmēm 2000. gada 29. janvārī kā KBD papildnolīgums tika pieņemts Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, un tas stājās spēkā 2003. gada 11. septembrī. Balstoties uz piesardzības principu, šajā starptautiskajā līgumā noteikta sistēma tādu dzīvu modificēto organismu (DMO) pārvietošanai, apstrādei un izmantošanai, kas iegūti, izmantojot mūsdienu biotehnoloģijas, un kas varētu nevēlami ietekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu vai radīt risku cilvēku veselībai.

Kartahenas protokola par bioloģisko drošību 27. pantā noteikts, ka Pušu konferences pirmajā sanāksmē, kas pilda Protokola Pušu sanāksmes funkcijas (COP/MOP), uzsāk procesu attiecībā uz starptautisku noteikumu un procedūru izstrādi par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu, kurus radījusi dzīvu modificēto organismu pārrobežu pārvietošana. Pušu piektajā konferencē, kas pilda Protokola Pušu sanāksmes funkcijas (COP/MOP 5), Nagojā (Japāna) ES vienprātīgi atbalstīja galīgo kompromisu par Nagojas un Kualalumpuras papildprotokolu par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu, ņemot vērā, ka tas atbilda apstiprinātajām ES nostājām un Komisijai adresētajām sarunu norādēm. COP/MOP5 noslēguma plenārsēdē 2010. gada 15. oktobrī veiksmīgi tika pieņemts Nagojas un Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību.

Padome 2010. gada 20. decembrī atzinīgi novērtēja Nagojas un Kualalumpuras papildprotokola pieņemšanu. Saskaņā ar Padomes 2011. gada 6. maija lēmumu Savienība 2011. gada 11. maijā parakstīja Nagojas un Kualalumpuras papildprotokolu par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlākā datumā.

Mērķis

Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, ir starptautisks līgums, ar ko reglamentē tādu dzīvu modificēto organismu (DMO) pārvietošanu no vienas valsts uz citu, kuri iegūti, izmantojot mūsdienu biotehnoloģijas. Protokolā noteikta procedūra par iepriekš informētu vienošanos, lai nodrošinātu, ka valstis pirms vienošanās par šādu organismu ievešanu savā teritorijā saņem informāciju kompetentu lēmumu pieņemšanai. Protokolā ir atsauce uz piesardzīgu pieeju, un tajā vēlreiz apstiprināts Rio deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā noteiktais piesardzības princips. Ar šo protokolu izveido arī Bioloģiskās drošības starpniecības centru, kas atvieglo informācijas par dzīviem modificētiem organismiem apmaiņu un sniedz palīdzību valstīm Protokola īstenošanā.

1992. gada Rio deklarācijas par vidi un attīstību 13. principā valstis tiek aicinātas izstrādāt valsts tiesību aktus par atbildību un kompensāciju un arī sadarboties turpmāku starptautisku tiesību aktu izstrādē attiecībā uz atbildību un kompensāciju par videi nodarītā kaitējuma nevēlamo ietekmi.

Atbildība un zaudējumu atlīdzināšana Kartahenas protokola kontekstā attiecināma uz jautājumu par to, kas notiktu, ja DMO pārrobežu kustība nodarītu kādu kaitējumu. Papildprotokolā par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu, ko pieņēma COP/MOP5 Nagojā 2010. gadā, noteikti starptautiski noteikumi un procedūras par atbildību un tāda kaitējuma atlīdzināšanu, kuru radījuši DMO.

Papildprotokols galvenokārt vērsts uz administratīvajām procedūrām un prasībām attiecībā uz reaģēšanas pasākumiem, kas jāveic gadījumos, ja radies DMO izraisīts kaitējums, kas nevēlami ietekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

Pusēm ir Papildprotokolā noteikts pienākums ar jauniem vai pastāvošiem valsts tiesību aktiem nodrošināt noteikumus un procedūras attiecībā uz nodarītu kaitējumu. Tajos jānosaka reaģēšanas pasākumi, kas vērsti uz kaitējuma novēršanu vai mazināšanu vai bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu. Pusēm jāpieprasa operators, kas tieši vai netieši pārvalda attiecīgos DMO un kas veiktu piemērotus pasākumus, reaģējot uz kaitējumu vai pietiekamu kaitējuma varbūtību; tas ir jaunums, īpaši daudzās jaunattīstības valstīs.

Eiropas Savienībā Kartahenas protokola noteikumi par bioloģisko drošību ir ietverti Eiropas tiesību aktos par bioloģisko drošību, kuru galvenais stūrakmens ir piesardzības princips. Nagojas un Kualalumpuras papildprotokola noteikumi par atbildību ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, kas izveido uz principu „piesārņotājs maksā” balstītu sistēmu, saskaņā ar kuru piesārņotājs atlīdzina par videi nodarīto kaitējumu.

COP/MOP 5 arī nolēma, ka, ja Papildprotokolā noteiktu reaģēšanas pasākumu izmaksas netiek segtas, var tikt piemēroti papildu kompensācijas pasākumi, kuros var būt vienošanās, kas jāizskata COP-MOP. Turklāt COP-MOP mudināja Puses sadarboties attīstības jomā un/vai tādu cilvēkresursu un institucionālo spēju stiprināšanā, kuras attiecas uz Papildprotokola īstenošanu, un aicināja Puses ņemt to vērā, definējot divpusēju, reģionālu un daudzpusēju palīdzību Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis.

Eiropas Savienības deklarācija

Saskaņā ar 34. pantu Konvencijā par bioloģisko daudzveidību jebkurš protokols, kas papildina minēto konvenciju, ir jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina valstīm un reģionālām ekonomiskas integrācijas organizācijām. Saskaņā ar šā panta 3. punktu reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām jādeklarē savas kompetences robežas attiecībā uz attiecīgā protokola regulētajiem jautājumiem. Lai izpildītu šo pienākumu, Komisija ir sagatavojusi deklarāciju, kas pievienota šim priekšlikumam.

Šajā deklarācijā Eiropas Savienība paziņo, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 191. pantu tā ir tiesīga slēgt starptautiskus nolīgumus un veikt no tiem izrietošos pienākumus.

Eiropas Savienība turpmāk paziņo, ka tā jau ir pieņēmusi juridiskos instrumentus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm un aptver visus jautājumus, kurus reglamentē ar Papildprotokolu.

Referenta secinājumi

Nagojas un Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu būtiski palīdzēs sasniegt Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Kartahenas protokola par bioloģisko drošību mērķus. Kopā ar 2004. gadā izdoto Eiropas direktīvu par atbildību vides jomā Papildprotokols īpaši attieksies uz atbildību un kompensāciju par DMO izraisīto kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.

Referents atbalsta Padomes lēmumu, kurā Eiropas Savienības vārdā apstiprināts Nagojas un Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu un kurš attiecas uz Savienības kompetencē esošajiem jautājumiem.

Referents atzinīgi vērtē to, ka vairākums dalībvalstu ir parakstījušas Papildprotokolu, un aicina tās nekavējoties ratificēt to.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.12.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	58 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Tadeusz Cymański, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Karl-Heinz Florenz, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Jo Leinen, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Pavel Poc, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Kārlis Šadurskis, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Jutta Haug, Jiří Maštálka, Judith A. Merkies, Miroslav Mikolášik, Giancarlo Scottà, Alda Sousa, Andrea Zanoni
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emine Bozkurt, Reinhard Bütikofer, Jean Lambert, Csaba Sógor, Josef Weidenholzer