Ziņojums - A7-0431/2012Ziņojums
A7-0431/2012

    IETEIKUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam, lai noslēgtu Pagaidu nolīgumu, ar kuru izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

    19.12.2012 - (11699/2012 – C7‑0193/2012 – 2008/0251(NLE)) - ***

    Starptautiskās tirdzniecības komiteja
    Referents: Daniel Caspary

    Procedūra : 2008/0251(NLE)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A7-0431/2012
    Iesniegtie teksti :
    A7-0431/2012
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par priekšlikumu Padomes lēmumam, lai noslēgtu Pagaidu nolīgumu, ar kuru izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

    (11699/2012 – C7‑0193/2012 – 2008/0251(NLE))

    (Piekrišana)

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (11699/2012),

    -   ņemot vērā Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses[1],

    –   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu, 209. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0193/2012),

    –   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

    –   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0431/2012),

    1.  sniedz piekrišanu Nolīguma slēgšanai;

    2.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Madagaskaras, Maurīcijas, Seišelu salu un Zimbabves valdībām un parlamentiem.

    • [1]  OV L 111, 24.4.2012., 3. lpp.

    PASKAIDROJUMS

    2000. gadā ĀKK un ES vienojās noslēgt jaunus Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem atbilstošus tirdzniecības nolīgumus, lai aizstātu tolaik dominējošo vienpusējo tirdzniecības preferenču režīmu, ko ES piešķīra importam no ĀKK valstīm.

    Šīs pieejas stūrakmeņi saskaņā ar Kotonu nolīgumu ir ĀKK valstu integrēšana pasaules ekonomikā, to ilgtspējīgas attīstības veicināšana un efektīvāku reģionālo tirgu ar paredzamiem un stabiliem noteikumiem veidošana. Šos jaunos nolīgumus nostiprinātu ES sadarbība attīstības atbalstam, lai stiprinātu ĀKK institucionālo un ražošanas jaudu un atbalstītu nepieciešamos pielāgošanās procesus.

    Sarunas par jaunajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) sākās 2002. gadā ar mērķi tās noslēgt līdz 2007. gada 31. decembrim, ņemot vērā, ka 2008. gada 1. janvārī beigtos termiņš Kotonu tirdzniecības preferenču sistēmai un PTO atbrīvojumam, kas attiecās uz toreizējiem ĀKK un ES tirdzniecības nolīgumiem. Tā kā EPN mērķis ir attīstīt un nostiprināt reģionālās integrācijas procesus ĀKK, sarunas norisinājās reģionālā līmenī ar sešiem pašnoteiktiem EPN reģionālajiem grupējumiem. Septīto grupu 2007. gada augustā izveidoja Austrumāfrikas Kopiena.

    Cariforum līdz šim ir vienīgais reģionālais grupējums, kas ir parakstījis visaptverošu EPN.

    Tā kā 2007. gada laikā kļuva skaidrs, ka visdrīzāk netiks noslēgti visaptveroši EPN ar visiem reģioniem, tika noslēgti vairāki pagaidu nolīgumi (PEPN), lai mazinātu visus iespējamos ĀKK partneru tirdzniecības pārtraukumus Kotonu tirdzniecības režīma termiņa beigu dēļ, tai pat laikā turpinot virzīties uz visaptverošiem reģionāliem EPN. Kamēr Pagaidu nolīgums vēl tika apstiprināts vietējā līmenī, ar Regulu par piekļuvi tirgum (Padomes Regula (EK) Nr. 1528/2007) valstis ieguva no nodevām un kvotām atbrīvotu pieeju preču tirdzniecībai ES no 2008. gada 1. janvāra.

    Līdz 2012. gada 14. maijam tika provizoriski piemērots Karību jūras reģiona valstu EPN un pagaidu EPN ar Papua Jaungvineju. EPN ar Madagaskaru, Maurīciju, Seišelu salām un Zimbabvi tika noslēgts 14. maijā.

    Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis (ADĀ)

    ADĀ ir atšķirīgu EPN valstu grupa, kurā ir Indijas okeāna salas (Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija un Seišelu salas), Āfrikas raga valstis (Džibutija, Etiopija, Eritreja un Sudāna) un dažas Dienvidāfrikas valstis (Malāvija, Zambija un Zimbabve). Sākotnējā ADĀ grupā EPN sarunu procesa sākumā bija arī Austrumāfrikas kopienas (AK) valstis — Burundi, Kenija, Ruanda, Tanzānija un Uganda. Tomēr 2007. gadā tās vienojās par atsevišķu pagaidu EPN, kura pamatā bija no jauna izveidotā AK muitas savienība.

    Astoņas no vienpadsmit ADĀ EPN grupām ir vismazāk attīstītās valstis. Kopējais imports ES no visas ADĀ grupas 2010. gadā sasniedza aptuveni 2,88 miljardus eiro jeb 0,2 % no kopējā ES importa, ieskaitot galvenokārt pārstrādātas tunzivis, kafiju, niedru cukuru, audumu, tabaku, grieztus ziedus un ferosakausējumus. Importa apmērs no tām ADĀ valstīm, kas parafējušas EPN, ir aptuveni 70 % no kopējā ADĀ reģiona importa ES. Tajā pašā gadā uz ADĀ no ES tika eksportētas galvenokārt mašīnas, transportlīdzekļi, farmācijas produkti un ķīmiskās vielas, eksportam sasniedzot aptuveni 3,99 miljardus eiro. Attiecībā uz tirdzniecību konkurence starp ES un ĀKK valstīm ir ierobežota.

    PEPN starp ES un ADĀ EPN grupu

    Sešas ADĀ reģiona valstis (Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija, Seišelu salas, Zambija un Zimbabve) 2007. gada beigās noslēdza pagaidu nolīgumu, ar ko tika likts pamats Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam ar ES. Šis darījums ir atspēriena punkts ceļā uz pilnīgu EPN un ir atvērts citām valstīm, kas vēlētos pievienoties vēlāk. Pagaidu EPN parakstīja četras valstis (Madagaskara, Maurīcija, Seišelu salas un Zimbabve) 2009. gada augustā, un tas tiek provizoriski piemērots, sākot ar 2012. gada 14. maiju.

    Pagaidu nolīguma 62. panta 5. punktā noteikts, ka minēto nolīgumu provizoriski piemēro 10 dienas pēc pēdējā provizoriskās piemērošanas paziņojuma saņemšanas no EK vai pēc pēdējā ratificēšanas vai provizoriskās piemērošanas paziņojuma saņemšanas no visām ADĀ parakstītājvalstīm. Provizoriskā piemērošana ļauj piemērot nolīgumu, pirms to ir ratificējušas visas iesaistītās puses. Ņemot vērā, ka šis ir jauktais nolīgums, kurā iesaistītas arī visas ES dalībvalstis, tiek iegūts vērtīgs laiks. Turklāt provizoriskā piemērošana nemazina Parlamenta kompetenci. Parlamentu arī pienācīgi un savlaicīgi informē par provizorisko piemērošanu saskaņā ar iestāžu nolīgumiem, kas noslēgti pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Nolīgumu noslēdza jau 2008. gadā, kad Lisabonas līgums vēl netika piemērots.

    PEPN saturs

    PEPN nodrošina no nodevām un kvotām brīvu piekļuvi ES tirgum eksportam no Mauritānijas, Madagaskaras, Seišelu salām un Zimbabves. Šīs valstis 15 gadu laikā pakāpeniski atvērs valstu tirgus eksportam no Eiropas ar dažiem izņēmumiem (augstākais, 20 % no importa no ES) atsevišķiem produktiem, ko valstis uzskata par jutīgiem. Šie izslēgtie produkti katrā valstī ir atšķirīgi, tomēr tie lielākoties ir lauksaimniecības produkti. Nolīgums turklāt paredz prasības par izcelsmes noteikumiem, attīstības sadarbību, zivsaimniecību, tirdzniecības aizsardzības instrumentiem un domstarpību izšķiršanu.

    Novērtējums

    Jau 2009. gada 25. martā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par ADĀ PEPN (P6_TA(2009)0180), kurā tas „atzīst priekšrocības, kādas eksportētājiem sniedz PEPN parakstīšana starp Savienību un attiecīgajām valstīm, jo tiek saglabāts līdzšinējais stāvoklis saistībā ar eksportu uz Eiropas Savienību pēc Kotonu nolīgumā paredzētā labvēlīgāka tarifu režīma termiņa beigām 2007. gada 31. decembrī, tādējādi ESA valstīm saglabājot un būtiski paplašinot eksporta iespējas uz ES gan sakarā ar pilnīgu tirgus noteikumu ieviešanu, gan ņemot vērā uzlabotus noteikumus attiecībā uz preču izcelsmi”. Referents piekrīt šim viedoklim un ierosina Parlamentam dot piekrišanu šim nolīgumam. Vajadzētu izcelt dažus jautājumus.

    Partnerība

    Nolīgums stiprina partnerattiecības starp partnervalstīm un ES. Tajā ir noteiktas jaunas pušu dialogu struktūras, piemēram, EPN Komiteja, kas ļaus attīstīties produktīvai sadarbībai un efektīvai diskusijai.

    Uzlabota tirdzniecības un investīciju vide

    Savienības un ĀKK valstu līdzšinējās tirdzniecības attiecības, kas bija spēkā līdz 2007. gada 31. decembrim un nodrošināja šīm valstīm vienpusēji preferenciālu piekļuvi ES tirgiem, bija pretrunā PTO noteikumiem, bija vienpusējas un pagaidu attiecības. PEPN, no otras puses, ir līgumattiecības, kas ir apņemšanās saskaņā ar PTO un līgumu nodrošināt ADĀ precēm no nodevām un kvotām brīvu piekļuvi.

    Referents atzinīgi vērtē paaugstinātās tiesiskās noteiktības turpmāko ieguldījumu tirdzniecības un investīciju vides uzlabošanā attiecīgajās ADĀ valstīs. Puses sāka tarifu grafiku īstenošanu, ko tās bija apņēmušās Pagaidu nolīgumā. Diemžēl centieni vienoties par kopēju tarifu grafiku četrās iesaistītajās ADĀ valstīs bija nesekmīgi, tāpēc tarifi valstīs būs atšķirīgi.

    Tā kā četras attiecīgās ADĀ valstis provizoriski piemēro PEPN, tās pastāvīgi iekļauj Padomes Regulas (EK) Nr. 1528/2007 (Padomes 2007. gada 20. decembra Regula par piekļuvi tirgum) 1. pielikumā. Ja PEPN netiktu provizoriski piemērots, tad pēc Regulā par piekļuvi tirgum izdarītā grozījuma stāšanās spēkā valstis nonāktu atpakaļ gandrīz VPS preferenciālās piekļuves līmenī. Tas būtiski pazeminātu to konkurētspēju atsevišķos pasaules tirgus sektoros.

    Reģionālā integrācija

    PEPN ir turpmākais solis ceļā uz reģionālo integrāciju. ES nevar piespiest valstis piedalīties reģionālajā integrācijā, un līdz šim brīdim tikai 4 no 11 ADĀ valstīm ir nolēmušas pievienoties. Tomēr ES veicina reģionālo integrāciju ar tādiem pasākumiem kā ĀKK tirdzniecības izslēgšana no klauzulas par vislielākās labvēlības režīmu un ļaušana ADĀ valstīm saglabāt reģionālās preferences.

    Uzlaboti izcelsmes noteikumi

    ĀKK valstis galvenokārt uzskatīja Kotonu izcelsmes noteikumus par pārāk stingriem, un pēc to lūguma ES piedāvāja valstīm parakstīt un piemērot PEPN vai EPN, lai vienkāršotu vai atvieglotu EPN izcelsmes noteikumus. EPN izcelsmes noteikumi nav pilnīgi jauni, tie ir uzlaboti Kotonu izcelsmes noteikumi („Kotonu+” [„Cotonou+”]). Galvenie EPN uzlabojumi attiecas īpaši uz tekstila, lauksaimniecības un zivsaimniecības jomām.

    Jauno nozaru nodrošinājumi un aizsardzība

    Pagaidu nolīgumā noteikta pietiekama jauno nozaru aizsardzība, lai partnervalstis varētu saskaņoti attīstīties. Tarifu samazināšanai noteikts 15 gadu pārejas periods. Partnervalstis drīkst izslēgt, augstākais, 20 % no šīs liberalizācijas. Nodrošinājumi var aizsargāt pret pēkšņiem importa pieaugumiem. Konsultācijas ir daļa no šo tirdzniecības aizsardzības instrumentu piemērošanas procedūrām. Tiks sākta arī attīstības sadarbība, lai sagatavotu uzņēmumus starptautiskai konkurencei un lai palīdzētu eksportētājiem ievērot ES importa standartus.

    Attīstības sadarbība

    Referents atzinīgi vērtē to, ka liela uz attīstību vērstā PEPN daļa attiecas uz palīdzību, kuru partnervalstīm vajadzētu saņemt, lai tās varētu veikt strukturālus pielāgojumus valstu ekonomikā, dažādošanu un vērtības palielināšanu.

    Vajadzētu skaidri noteikt konkrētus palīdzības mērķus. PEPN struktūrām ir nopietns uzdevums izveidot secīgu prioritāšu sarakstu no PEPN 36.–54. punkta un attīstības matricas, kas ievietota PEPN IV pielikumā.

    ADĀ partnervalstīm vajadzētu veicināt šo reformu procesu, pārskatot valstu tirdzniecības un ekonomikas politiku ar mērķi uzlabot tirdzniecības un investīciju vidi. Referents atzinīgi vērtē arī nodomu meklēt sadarbību un sinerģiju ar dalībvalstīm un citiem starptautiskiem līdzekļu devējiem.

    Neizpildes klauzula

    Referents vēlas uzsvērt PEPN saistības ar Kotonu nolīgumu svarīgumu attiecībā uz labu pārvaldību, demokrātiju un cilvēktiesībām. Neizpildes klauzulu varētu izmantot, lai veiktu pasākumus tādu situāciju pārvarēšanai kā pagātnē piedzīvotās situācijas ar Zimbabvi un Madagaskaru. Pret Zimbabvi veiktos pasākumus 2002. gadā atcēla 2012. gada vidū, un pašlaik veic tikai dažus mērķtiecīgus pasākumus pret atsevišķiem indivīdiem un organizācijām, spēkā vēl ir arī ieroču embargo.

    Oficiālo attīstības palīdzību Madagaskarai 2009. gadā pārtrauca gandrīz visi līdzekļu devēji pretkonstitucionālas varas maiņas dēļ. Tā kā Madagaskara pakāpeniski atkopjas no trīs gadu ilgušajiem politiskajiem nemieriem, Eiropas attīstības palīdzības programmas tiek atsāktas.

    Referents uzskata, ka pašreizējai situācijai abās valstīs nevajadzētu traucēt piekrišanu šim tirdzniecības nolīgumam. ES, protams, vajadzētu turpināt uzraudzīt stāvokli visās attiecīgajās valstīs.

    Uz pilnīgu EPN vērsta pārskatīšanas klauzula

    PEPN ir iekļauta pārskatīšanas klauzula, kas ļauj turpināt sarunas par pakalpojumu tirdzniecību, ieguldījumiem, lauksaimniecību, izcelsmes noteikumiem, sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS) noteikumiem un tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem (TTŠ), muitas un tirdzniecības atvieglojumiem un noteikumiem par tirdzniecību. Šos jautājumus pašreiz apspriež pilnīgās EPN sarunās.

    Pēdējās sarunas par pilnīgu EPN norisinājās 2011. gada novembrī. PEPN provizoriskā piemērošana likusi partnervalstīm un Eiropas Komisijai galveno uzmanību vērst uz nolīguma īstenošanu.

    Referents uzskata, ka laba īstenošana labvēlīgi ietekmēs sarunas par pilnīgu EPN, un tāpēc atbalsta pašreizējo akcentu maiņu. Referents uzsver, ka ir svarīgi iekļaut nodaļas par tādiem jautājumiem kā pakalpojumu tirdzniecība un ieguldījumi, jo tie būs patiesie virzītāji partnervalstu ilgtspējīgā izaugsmē un nabadzības izskaušanā partnervalstīs.

    Secinājums

    Referents secina, ka PEPN parakstīšana ir nepieciešams solis ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi reģionā, un uzsver, ka ir svarīgi turpināt sarunas pilnīga nolīguma panākšanai, lai veicinātu tirdzniecības pieaugumu, ieguldījumus un reģionālo integrāciju reģionā.

    Attīstības komitejas ATZINUMS (6.12.2012)

    Starptautiskās tirdzniecības komitejai

    par Padomes lēmuma projektu, lai noslēgtu Pagaidu nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses
    (11699/2012 – C7‑0193/2012 – 2008/0251(NLE))

    Atzinumu sagatavoja: Judith Sargentini

    ĪSS PAMATOJUMS

    2004. gada 7. februārī sākotnējā Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu grupa (ADĀ), kas uzsāka sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ar Eiropas Savienību, sastāvēja no 16 valstīm, ieskaitot Indijas okeāna salu valstis (Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija un Seišelu salas), Āfrikas raga valstis (Džibutija, Etiopija, Eritreja un Sudāna), Austrumāfrikas Kopienas (ĀKK) valstis (Burundi, Kenija, Ruanda, Tanzānija un Uganda) un dažas citas Dienvidāfrikas valstis (Malāvija, Zambija un Zimbabve).

    Tomēr nolīgumu noslēdza sešas, bet parakstīja tikai četras valstis (Madagaskara, Maurīcija, Seišelu salas un Zimbabve), no kurām divas ir mazas salu valstis, bet pret divām vērstas sankcijas. Ja pagaidu ekonomiskais partnerattiecību nolīgums (PEPN) būtu bijis balstīts uz patiesu attīstības programmu, to būtu noslēgušas un parakstījušas vairāk ADĀ valstis.

    Lai gan nolīguma teksts šīm četrām valstīm ir vienāds, tarifu atcelšanas process atšķiras. Ir paredzēts, ka Seišelu salas un Maurīcija liberalizēs vairāk nekā 95 % tirgus un Zimbabve — 79,9 %. Madagaskarai būtu jāveic 37 % tirgus liberalizācijas laikposmā līdz 2013. gada 1. janvārim, zaudējot 42 % nodokļu ieņēmumu. Tomēr Madagaskaras valdība šādam solim nav gatava un jau ir lūgusi piecu gadu moratoriju šā nolīguma īstenošanai. Nav skaidrs, kāpēc Madagaskarai, kura ir vienīgā vismazāk attīstītā valsts (VAV) no šīm četrām (un pirmā VAV, kura īstenotu PEPN), būtu jāparaksta PEPN, ja šī valsts pašreiz izmanto izdevīgāko EBA („Viss, izņemot ieročus”) iniciatīvu.

    Lielais valstu skaits, kuras ir pārtraukušas sarunas, norāda uz to, ka PEPN nepietiekami iekļautas attīstības aspekts. Dažas no valstīm, kuras ir pārtraukušas sarunas, uzskata, ka PEPN tās novestu nelabvēlīgākā situācijā nekā Kotonū nolīgumā paredzētie tirdzniecības noteikumi.

    Nolīgumi nesatur ne ilgspējīgas attīstības sadaļu, ne cilvēktiesību klauzulu, kas šobrīd ir vēl nozīmīgāka, jo divas no četrām Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm vēl nesen bija pakļautas sankcijām un tikai tagad ir ceļā uz krīzes pārvarēšanu (Madagaskara), vai atrodas uz sankciju atcelšanas sliekšņa, ar nosacījumu, ka demokrātiskas reformas turpināsies (Zimbabve).

    PEPN ratifikācija vēl vairāk palēninās reģionālo integrāciju, ko jau tā apgrūtina atšķirīgās tarifu liberalizācijas shēmas un ar izcelsmes noteikumiem saistītās problēmas. Turklāt nav veikta nekāda sagatavošanās, lai risinātu ar nodokļu ieņēmuma zudumu saistītās problēmas. Nolīgums neparedz atšķirīgu režīmu starp vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un tām, kas nav VAV, atbilstoši to attīstības līmenim. Ir svarīgi ievērot atbildības principus un atļaut šīm valstīm noteikt tarifu līmeni atbilstoši to ekonomikas attīstības programmai.

    Eiropas Parlaments 2009. gada 5. februāra rezolūcijā par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN)ietekmi uz attīstību[1] nepārprotami brīdināja, ka EPN, kas noslēgti ar atsevišķām ĀKK valstīm vai ar valstu grupu, kurā nav iekļautas visas vienā reģionā esošās valstis, apdraud reģionālo integrāciju; un aicina Komisiju mainīt tās pieeju, ņemot vērā šo risku, un nodrošināt to, ka EPN noslēgšana neapdraud reģionālo integrāciju.

    ******

    Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ierosināt Parlamentam nesniegt savu piekrišanu.

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    6.12.2012

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    12

    10

    2

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Thijs Berman, Michael Cashman, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Daniël van der Stoep, Anna Záborská, Iva Zanicchi

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Enrique Guerrero Salom, Cristian Dan Preda, Judith Sargentini

    Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Helmut Scholz

    • [1]  P6_TA(2009) 0051, Eiropas Parlamenta 2009. gada 5. februāra rezolūcija par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību (2008/2170(INI)), OV C 67 E , 18.3.2010., 124. lpp.

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    18.12.2012

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    20

    5

    1

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    William (The Earl of) Dartmouth, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, George Sabin Cutaş, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Franziska Keller, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Henri Weber, Iuliu Winkler, Paweł Zalewski

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Salvatore Iacolino, Silvana Koch-Mehrin, Maria Eleni Koppa, Katarína Neveďalová, Marietje Schaake

    Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Norbert Neuser, Birgit Schnieber-Jastram