ZIŅOJUMS par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem
21.12.2012 - (2012/2134(INI))
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Philippe De Backer
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”(COM(2010)2020),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803),
– ņemot vērā Komisijas izstrādāto Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu, t. i., COSME programmu (COM(2011)0834),
– ņemot vērā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (COM(2008)0394), kurā atzīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) svarīgā loma ES ekonomikā un kura mērķis ir palielināt MVU nozīmi un sekmēt to izaugsmi un darbvietu radīšanas potenciālu, mazinot virkni problēmu, kas tiek uzskatītas par MVU attīstības kavēkļiem,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078) un Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par šo jautājumu[1],
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem (COM(2011)0860),
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (COM(2011)0862),
– ņemot vērā Komisijas un Eiropas Centrālās bankas 2011. gada pētījumu par finansējuma pieejamības maziem un vidējiem uzņēmumiem apsekojumu,
– ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2012 „No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instrumenti”,
– ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai[2],
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0001/2013),
A. tā kā slikti izstrādāts finanšu nozares regulējums apvienojumā ar finanšu, ekonomikas un parādu krīzes radītajām smagajām un plašajām sekām var vēl vairāk apgrūtināt finansējuma pieejamību MVU;
B. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi izveidot un pilnveidot vajadzīgos instrumentus un radīt pareizus apstākļus, kas ļaus Savienībai veicināt izaugsmi eurozonā un visā Savienībā;
C. tā kā banku aizdevumi ir galvenais finansējuma avots mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā;
D. tā kā saskaņā ar ECB datiem MVU paredzēto aizdevumu procentu likmes dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas un skaidras naudas pieejamībā vērojama nelīdzsvarotība, jo dažās valstīs tiek noraidīti daudzi uzņēmējdarbības projektiem nepieciešamu aizdevumu pieprasījumi;
E. tā kā vairāk nekā 98 % no visiem Eiropas uzņēmumiem ir MVU un tie nodrošina vairāk nekā 67 % darbvietu Savienībā; tā kā MVU ir Eiropas Savienības ekonomikas pamats un būtiski veicina Eiropas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu izveidi 27 dalībvalstīs;
F. tā kā laikā no 2002. līdz 2010. gadam 85 % no visām jaunajām darbvietām Eiropas Savienībā radīja MVU, jo īpaši jauni uzņēmumi; tā kā 32,5 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā ir pašnodarbināti;
G. tā kā pastāv dažādu veidu MVU, kam ir dažādas vajadzības,
H. tā kā MVU un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus reglamentē Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts, kuru dalībvalstis ir apņēmušās īstenot kopā ar Eiropas Komisiju;
Vispārīgi jautājumi
1. atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu un tās plašo priekšlikumu un ieteikumu klāstu attiecībā uz MVU;
2. piekrīt Komisijai, ka Eiropas Svavienības ekonomikas sekmes, izcilība un kohēzija lielā mērā ir atkarīga no ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas, kuru pamatā ir MVU darbība ar mērķi saražot kvalitatīvus produktus un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus; uzsver, ka ir svarīgi veicināt ekonomikas izaugsmi attiecībā uz visiem uzņēmumiem; uzsver, ka MVU ir daļa no plašākas uzņēmumu „ekosistēmas”; norāda, ka šajā „ekosistēmā” ir arī jānodrošina tas, ka līdzvērtīga uzmanība tiek pievērsta mikrouzņēmumiem un neatkarīgiem uzņēmējiem vajadzīgā finansējuma pieejamības uzlabošanai; norāda, ka lielāki uzņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no plaša mazāku MVU tīkla;
3. uzsver, ka finanšu un ekonomikas krīzes nelabvēlīgās ietekmes dēļ daudziem MVU ir grūtības saņemt finansējumu un ka MVU ir jāatbilst jauniem un dažkārt vēl stingrākiem reglamentējošiem kritērijiem nekā agrāk; uzsver, ka banku iestādēm, kuras krīzes laikā saņēmušas valsts palīdzību, kā arī guvušas labumu no citiem netiešiem subsīdiju piešķiršanas veidiem, piemēram, valsts garantijām un dalībvalstu centrālo banku un Eiropas Centrālās bankas atbalsta likviditātes jomā, būtu jānosaka mērķi saistībā ar MVU izsniegta finansējuma apmēriem un nosacījumiem; mudina Komisiju turpināt centienus veicināt to, ka dalībvalstu līmenī tiek īstenots princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, kas nozīmē turpmāku MVU paredzētās reglamentējošās un administratīvās vides vienkāršošanu;
4. uzsver — vienkāršojot reglamentējošo un administratīvo vidi MVU, ir jānodrošina pienācīga darbinieku vajadzību aizsardzība sociālās drošības, arodveselības un darba drošības jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis novērst iespējamo diskrimināciju attiecībā uz finansējuma pieejamību MVU, kurus vada mazāk aizsargātas personas vai sociālās grupas;
5. norāda, ka iepriekšējos gados ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai samazinātu birokrātiju;
6. uzsver, ka ir svarīgi stiprināt vietējās banku sistēmas; uzsver gan Eiropas mēroga, gan vietējo banku atbildību un pienākumu gudri ieguldīt ekonomikā un jo īpaši MVU; norāda uz to, ka dažādās dalībvalstīs pastāv atšķirības attiecībā uz MVU aizņemšanās izmaksām un MVU pieejamo finansējumu, kuras radījuši nelabvēlīgie makroekonomiskie apstākļi un kuras var negatīvi ietekmēt MVU konkurētspēju pierobežu apgabalos; norāda — lai gan MVU problēmas saistībā ar kredītu pieejamību dažādās dalībvalstīs joprojām atšķiras, ECB 2011. gada oktobra banku aizdevumu apsekojuma rezultāti liecina par to, ka kopumā aizdevumu MVU piešķiršanas standarti ir padarīti ievērojami stingrāki un ka ieguldījumu samazināšana līdz minimumam var izraisīt kredītresursu trūkumu; turklāt atzīst, ka Eiropas Savienībā ir ievērojams pieprasījums pēc mikrokredītiem;
7. atkārtoti norāda, ka pārskatītiem publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu noteikumiem nebūtu jāapgrūtina publiskā iepirkuma tirgus pieejamība MVU un mikrouzņēmumiem;
8. atgādina, ka Eiropā galvenais MVU finansēšanas avots ir banku sektors; uzskata — tā kā banku sektors ir sadrumstalots un tādēļ dažādās valstīs aizdevumu procentu likmes un kredīta piedāvājumi ir ārkārtīgi atšķirīgi, ir vajadzīga diferencēta pieeja, lai uzlabotu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ņemot vērā katrai valstij raksturīgos apstākļus;
Mazo un vidējo uzņēmumu daudzveidība
9. atgādina Komisijai, ka MVU Eiropā ir ļoti dažādi, sākot no ļoti tradicionāliem ģimenes uzņēmumiem līdz strauji augošiem uzņēmumiem, augsto tehnoloģiju firmām, mikrouzņēmumiem, sociāliem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, un ka šo uzņēmumu atbalstam jāizmanto tikpat atšķirīgas pieejas;
10. norāda, ka pašreizējā situācijā, kad viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem uz izaugsmi vērstu uzņēmumu izveidei un attīstībai, jo īpaši sākumposmā, joprojām ir nepietiekama atbilstīgu riska kapitāla avotu pieejamība, Komisijas rīcības plānā liela uzmanība pievērsta riska kapitālam kā iespējamam izaugsmes finansēšanas veidam; tomēr uzsver, ka šis finansējuma veids ir piemērots tikai mazam MVU skaitam un ka banku aizdevumi joprojām ir svarīgākais finansējuma avots;
11. uzsver, ka nepastāv viens visiem piemērots finansēšanas veids, un aicina Komisiju atbalstīt dažādu pielāgotu programmu, instrumentu un iniciatīvu izstrādi, ietverot pamatkapitāla instrumentus (piemēram, uzņēmējdarbības mecenāti, finansējums no daudziem anonīmiem ieguldītājiem un daudzpusējas tirdzniecības sistēmas), kvazikapitāla instrumentus (piemēram, mezanīna finansējums) un parāda instrumentus (piemēram, maza apjoma uzņēmuma parādzīmes, garantiju sistēmas un platformas) un veidojot banku un citu MVU finansēšanā iesaistītu tirgus dalībnieku (grāmatvedības speciālistu, uzņēmēju vai MVU asociāciju vai tirdzniecības kameru) partnerību, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem to darbības sākumposmā, kā arī izaugsmes un pārveides posmos, ņemot vērā to lielumu, apgrozījumu un finansēšanas vajadzības;
12. uzsver, ka Komisijai būtu jāizceļ vērtspapīru tirgus potenciāli svarīgā loma, sekmējot gan MVU, gan ieguldītāju spēju iegūt finansējumu dažādos darbības posmos; atgādina, ka eurozonā jau darbojas īpaši MVU vajadzībām izveidoti vērtspapīru tirgi, kas tika radīti, reaģējot uz specifiskajām tirgus un finansēšanas prasībām;
MVU neaizsargātība
13. prasa Komisijai veikt jauno MVU piemērojamo noteikumu vispārēju un iekļaujošu ietekmes novērtējumu, tostarp vispusīgu pārbaudi, ņemot vērā MVU vajadzības un tiem raksturīgās problēmas;
14. uzsver to, ka MVU bieži atrodas gara piegādes cikla beigās un tādējādi maksājumu kavējumi un īsi samaksas termiņi tos skar visvairāk; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu aktīvi mudināt dalībvalstis paātrināt Maksājumu kavējumu direktīvas īstenošanu;
15. uzsver — Komisijas apsekojumi apliecina, ka būtiski svarīgi faktori, kas ļauj MVU iegūt finansējumu, ieviest jauninājumus, konkurēt un augt, ir ne tikai finansējuma pieejamība, bet arī prasmju, tostarp vadības prasmju un zināšanu finanšu un grāmatvedības jomā, pieejamība; uzskata, ka tādēļ, nodrošinot ES finanšu instrumentus, vienlaikus būtu jārada pienācīgas darbaudzināšanas un instruēšanas sistēmas un jāsniedz uz zināšanām balstīti uzņēmējdarbības pakalpojumi;
16. uzskata, ka MVU ir jāatbalsta vietējā līmenī, izstrādājot politikas nostādnes uzņēmējdarbības veicināšanai, MVU stāvokļa uzlabošanai visā to darbības laikā un palīdzot tiem piekļūt jauniem tirgiem; uzskata, ka šādu politikas nostādņu svarīgākais aspekts ir paraugprakses apzināšana un apmaiņa;
Uzņēmējdarbības profesionālisma pilnveide
17. atzīmē, ka uzņēmēju zināšanu trūkums par finanšu pamatjautājumiem mazina uzņēmējdarbības plānu kvalitāti un tādējādi arī panākumus, iesniedzot kredīta pieteikumus; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt atbalstu potenciālo uzņēmēju profesionālajai apmācībai un atbalstīt banku, tirdzniecības kameru, uzņēmējdarbības asociāciju un grāmatvedības speciālistu partnerību veidošanu;
18. uzskata, ka sieviešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir vēl neizmantots līdzeklis ES izaugsmes un konkurētspējas sekmēšanā un tālab tā būtu jāveicina un jāstiprina un ka būtu jānovērš visi šķēršļi, ar kuriem sievietes saskaras darba tirgū;
19. uzskata, ka pamatizglītības sistēmā būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības prasmju veicināšana un mācību programmas, kuru mērķis ir sniegt zināšanas par to, kā darbojas tirgus, ekonomika un finanšu sistēma; uzskata, ka labi sagatavots uzņēmējdarbības plāns ir pirmais solis ceļā uz labāku finansējuma pieejamību un uzņēmuma dzīvotspēju; aicina Komisiju un dalībvalstis to izglītības programmās bez kavēšanās iekļaut finanšu izglītību; šajā sakarībā atbalsta Erasmus programmu jauniem uzņēmējiem, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības kultūras veidošanos, pilnveidot vienoto tirgu un uzlabot konkurētspēju;
20. uzskata, ka ir nepieciešama īpaša stratēģija jaunu uzņēmumu izveidei un finanšu instrumenti inovatīvu projektu īstenošanai un gados jaunu uzņēmēju radošuma attīstīšanai;
21. uzsver, ka dažās dalībvalstīs jau ir apzināta zināma paraugprakse uzņēmēju sagatavošanas uzlabošanā; aicina Komisiju atbalstīt tās īstenošanu citās dalībvalstīs;
22. uzsver, ka ārkārtīgi svarīgi dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī ir vienkāršotā veidā regulāri informēt uzņēmējus, potenciālos uzņēmējus un bankas par apmācības iniciatīvām, ES finansējumu un programmām MVU, jo ir jāizmanto visas iespējas un pasākumi; aicina Komisiju nodrošināt to, ka valstu MVU organizācijas tiek pienācīgi informētas par ES iniciatīvām un priekšlikumiem politikas īstenošanā;
23. aicina EIB grupu pastiprināt saziņas centienus, lai sadarbībā ar MVU organizācijām sekmētu MVU piemērotu finansējuma sistēmu nodrošināšanu;
24. norāda, ka ir nepieciešamas konsultācijas uzņēmējiem, kas ir bankrotējuši, ņemot vērā to, ka bankrota dēļ tiek slēgti 15 % uzņēmumu; atbalsta bankrota procedūru vienkāršošanu un saīsināšanu, lai dotu attiecīgajiem uzņēmējiem otru iespēju, jo uzņēmumi, kuru dibinātāji nav jauniesācēji, var darboties sekmīgāk;
Pārredzamība
25. atzīmē, ka kreditoru zināšanas par kredītinstrumentiem kopumā ir labākas nekā uzņēmēju zināšanas un ka uzņēmējiem būtu labāk jāinformē kreditori par savu uzņēmējdarbības plānu un ilgtermiņa stratēģiju; uzsver, ka šī informācijas nepietiekamība rada grūtības, apspriežot kredīta pieteikumu; atzīst, ka MVU ir vajadzīgas īpaši pielāgotas konsultācijas par kredīta saņemšanas iespējām; aicina Komisiju sekmēt paraugprakses apmaiņu saistībā ar īpašiem risinājumiem kreditoru un uzņēmēju dialogam, sadarbībai un informācijas apmaiņai; aicina Komisiju stiprināt uzņēmēju un kreditoru dialogu un sadarbību;
26. uzsver, ka kreditoriem būtu pārredzamā veidā jānosaka skaidri un konkrēti kritēriji attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu finansējuma saņemšanai; uzsver, ka tad, ja kreditors pilnībā vai daļēji noraida kredīta pieteikumu, viņam atbilstīgi un konstruktīvi jāinformē uzņēmējs par noraidīšanas iemesliem; aicina Komisiju definēt skaidras pamatnostādnes attiecībā uz minēto konstruktīvo pieeju pārredzamībai;
27. atzīmē, ka, atmaksājot kredītu pirms termiņa, MVU ir jāmaksā kreditoram negūtās peļņas nodeva un bieži arī papildu sodanauda, kā rezultātā kopējās izmaksas ir pārlieku augstas; aicina Komisiju ierosināt lielākas pārredzamības nodrošināšanu MVU visos līgumos attiecībā uz pirmstermiņa atmaksu un izvērtēt iespēju noteikt maksimālo robežu šāda veida darbību izmaksām;
28. norāda, ka MVU saskaras ar aizvien stingrākām prasībām, tostarp attiecībā uz personas galvojumu sniegšanu, lai saņemtu finansējumu no kredītiestādēm; norāda, ka procentu likmju palielināšana var izraisīt stingrākus noteikumus un nosacījumus, kas nav saistīti ar cenu, tai skaitā personas galvojumi; tādēļ uzskata, ka tiesību aktiem, kas vajadzīgi finanšu nozares regulēšanai, ir skaidri jāaizsargā un jāsekmē efektīvi aizdevumi reālajai ekonomikai, jo īpaši MVU;
29. aicina dalībvalstis mazināt administratīvo slogu MVU darbības sākumposmā un turpmākajā darbībā, ņemot vērā valstu atšķirības šajā jomā, kuras kavē vienotā tirgus izveides pabeigšanu; uzsver, ka ir svarīgi samazināt jauna uzņēmuma dibināšanai nepieciešamo dienu skaitu; prasa, lai Komisija apzinātu labāko iespējamo praksi, kas jāievieš dalībvalstīs; aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest unikālus MVU identifikācijas numurus, kas tiktu apkopoti vienotā Eiropas MVU datubāzē un ietvertu visus finanšu datus, jo tas ļautu MVU vieglāk pieteikties ES un valstu programmām un finansējumam; norāda — ja tiek ieviests šāds MVU identifikācijas numurs, ir jāpievērš uzmanība datu aizsardzības principiem;
30. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veicināt kvalitatīvu reitingu izmantošanu kā instrumentu, ar ko papildina MVU kredītspējas standarta kvantitatīvo novērtējumu;
Jauni finansēšanas veidi
31. atzinīgi vērtē Komisijas jaunās finansēšanas programmas, kurās ir ņemtas vērā MVU īpašās iezīmes; aicina Komisiju turpināt attīstīt tādu ES finansējumu, kas būtu pielāgots MVU vajadzībām; uzsver, ka ir jāizvairās no finansējuma sadrumstalotības un ka finansējums var būt efektīvs tikai tad, ja ar to var segt ievērojamu daļu no attiecīgā MVU vajadzībām;
32. pauž stingru uzskatu, ka ir būtiski jāpalielina programmās COSME un „Apvārsnis 2020” iekļautajiem parāda un pamatkapitāla finanšu instrumentiem paredzētais finansējums un ievērojami jāuzlabo tā pieejamība maziem un vidējiem uzņēmumiem;
33. uzskata, ka Komisijai būtu jāpēta veidi, kā uzlabot Eiropas kvazikapitāla tirgu, jo īpaši mezanīna finansējumu; iesaka Komisijai izpētīt, kā stiprināt EIF Izaugsmes starpmehānismu un izvērtēt jaunus mezanīna instrumentus, piemēram, garantiju mezanīna aizdevumiem; turklāt iesaka nodrošināt datus par finanšu instrumentiem un to analīzi, lai mazinātu šķēršļus finanšu starpniekiem, kas varētu vēlēties izpētīt mezanīna kapitāla aizdevumu tirgu Eiropas Savienībā;
34. prasa vismaz 20 % no programmas „Apvārsnis 2020” budžeta piešķirt, lai finansētu jauninājumu ieviešanu mazajos un vidējos uzņēmumos;
35. atzīmē, ka MVU un kredītiestādes plaši atzīst un izmanto kapitāla garantijas; atzinīgi vērtē Komisijas centienus šajā jomā; aicina dalībvalstis ieviest atbilstošu kapitāla garantiju sistēmu;
36. aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgus un MVU finansētājiem pielāgotus reglamentējošos noteikumus, kas tiem nebūtu apgrūtinoši un arī veicinātu ieguldītāju uzticēšanos (saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem par grāmatvedības standartiem, Prospektu direktīvu, Pārredzamības direktīvu, Direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem);
37. atzinīgi vērtē Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē panākto vienošanos palielināt EIB kapitālu par EUR 10 miljardiem, kas ļaus EIB grupai palielināt savu aizdevumu izsniegšanas spēju Savienībā par aptuveni EUR 60 miljardiem laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam, kopumā piesaistīt ieguldījumus aptuveni EUR 180 miljardu apmērā un tādējādi veikt vēlamas funkcijas kā daļu no saskaņotajiem centieniem Eiropas ekonomikas aktivizēšanai; atzinīgi vērtē to, ka EIB savās aizdevumu sniegšanas prioritātēs ir konkrēti norādījusi, ka ir jāpaplašina banku sektora partneru loks mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, šādi piesaistot jaunus un netradicionālus finanšu starpniekus; uzsver, ka šīs jaunās saistības nedrīkst apdraudēt vienlaicīgi īstenotos centienus nostiprināt un uzlabot EIB un Savienības kopējos budžeta instrumentus, kurus izmanto riska sadalīšanai un līdzdalībai kapitālā; ņemot to vērā, aicina Komisiju pilnveidot un optimizēt Eiropas Investīciju bankas riska dalīšanas instrumentus un Eiropas Investīciju fonda programmas pamatkapitāla vai mezanīna finansēšanas portfeļiem, ko finanšu iestādes (starpnieki) piešķir MVU; atzīst, ka kohēzijas politika ir viens no galvenajiem MVU finansiālā atbalsta avotiem un ka struktūrfondu finansēšanas programmas, birokrātijas samazināšana, kā arī lielāks ātrums un efektivitāte ir ārkārtīgi svarīgi ES ekonomikas atveseļošanas un konkurētspējas sekmēšanai;
38. aicina Komisiju nolūkā atvieglot finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas Investīciju fonda paspārnē izveidot pastāvīgu Eiropas Garantiju platformu, ar kuras palīdzību varētu uzlabot uz Eiropas garantijām balstītu garantiju vai aizdevumu produktu izstrādi un samazināt banku kapitāla prasības un risku finanšu starpniekiem;
39. mudina EIB turpināt darbu pie projektu mikrofinansēšanas iniciatīvas un tādējādi sekmēt to, ka ar šīs iniciatīvas palīdzību tiek īstenotas ES politikas prioritātes sociālās integrācijas jomā;
40. atzīmē, ka dažās dalībvalstīs banku kontos ir rekordliels mājsaimniecību ietaupījumu apjoms, savukārt citās dalībvalstīs krīzes dēļ noguldījumi samazinās; uzsver, ka, izveidojot atbilstīgu stimulu sistēmu šādu mājsaimniecību ietaupījumu sekmēšanai, var atvieglot finansējuma pieejamību MVU gan savā, gan citās valstīs un veicināt ES ekonomikas darbību; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par šo ietaupījumu aktivizēšanu, piemēram, ieviešot atvieglojumus, kuru pamatā ir dalībvalstīs apzinātā paraugprakse;
41. norāda, ka MVU veicina visu to reģionu iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, kuros nodarbinātības līmenis ir zemāks, sekmējot nodarbinātību un palīdzot apmierināt iedzīvotāju pašreizējās vajadzības, tādējādi pozitīvi ietekmējot vietējo kopienu attīstību; tādēļ uzskata, ka MVU attīstība ir viens no veidiem, kā mazināt atšķirības valstu līmenī;
42. atzinīgi vērtē atbalstu MVU un mikrouzņēmumiem, izmantojot tādas iniciatīvas kā PSCI, programma „Radošā Eiropa” (tostarp aizdevumu garantiju mehānisms kultūras un radošajai nozarei), COSME un „Apvārsnis 2020”, kuras visas nodrošina jaunus tādu zināšanu un prasmju apguves veidus, kas sekmē MVU un mikrouzņēmumu dinamisku attīstību;
43. aicina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu par to, kā uzlabot finansējuma pieejamību MVU nolūkā nodrošināt novatoriskas darbības, piegādes vai pakalpojumus publiskajam sektoram; jo īpaši aicina paredzēt pasākumus finansējuma nosacījumu uzlabošanai, nodrošinot to, ka riska kapitāla un citās atbilstoša finansējuma shēmās pilnībā atzīst tādu novatorisku uzņēmumu izaugsmes potenciālu, kuri sadarbojas ar publiskā sektora partneriem gan iepirkumu pirmskomercializācijas posma projektos, gan atbilstīgi inovācijas partnerībām;
44. uzsver, ka nolūkā sekmēt labāku publiskā iepirkuma līgumu pieejamību MVU un faktisku spēju pildīt šādus līgumus ārkārtīgi svarīgi ir godīgi, atklāti un pārredzami ES reglamentējošie noteikumi publiskā iepirkuma jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā[3] samērīga, pārredzama un nediskriminējoša piemērošana;
45. turklāt norāda, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka MVU pārrobežu darbības vienkāršošana vienlaikus nesekmē pārrobežu darbību saistībā ar fiktīvu pašnodarbinātību, jo īpaši būvniecības jomā;
46. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0235.
- [2] OV C 308E, 20.10.2011., 6. lpp.
- [3] OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.
PASKAIDROJUMS
Eiropas Savienībā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ļoti svarīgi. Tie ir Eiropas ekonomikas pamats un būtiski ekonomiskās izaugsmes dzinējspēki Eiropas Savienībā. MVU Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs sniedz milzīgu ieguldījumu darbvietu radīšanā.
Taču MVU ir neaizsargāti. Tas kļuva skaidrs pēc krīzes sākuma. Krīzes dēļ daži kreditori kļuva piesardzīgāki, piešķirot kredītus MVU. Reizēm tie ir pat pārlieku piesardzīgi, jo pārāk mazas investīcijas var izraisīt kredītresursu trūkumu. Turklāt jauni un stingri noteikumi, piemēram, par finanšu iestādēm un kapitāla prasībām, ko ieviesa gan ES, gan dalībvalstu iestādes, padarīja finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem vēl grūtāku. Turklāt MVU bieži atrodas gara piegādes cikla beigās, tādējādi maksājumu kavējumi un mūsdienās izmantotie maksājuma termiņi tos skar visvairāk.
Apspriežot ar ieinteresētajām pusēm MVU problēmas saistībā ar finansējuma pieejamību, tika konstatēti dažādi problēmjautājumi. Šķiet, ka ne visās dalībvalstīs kreditori ir kļuvuši piesardzīgāki, piešķirot MVU aizdevumus. Dažās dalībvalstīs šajos pēdējos gados MVU ir ieguldītas rekordlielas summas.
No otras puses, visas ieinteresētās personas piekrīt, ka Eiropas un dalībvalstu iestādēm jābūt uzmanīgām, ieviešot jaunus kapitāla prasību noteikumus. Tā kā nav pieejams vispārējs ietekmes novērtējums, kas aptvertu visus ieviestos atšķirīgos noteikumus, ietekme uz finanšu sektoru un finansējuma pieejamību MVU ir lielā mērā neskaidra. Tomēr ir jāizvairās arī no pārāk asas kreditoru reakcijas uz jaunajām kapitāla prasībām.
Tika minētas arī citas strukturālas problēmas, kas pastāvēja jau agrāk un kam nav tiešas saiknes ar krīzi. Viens no lielākajiem sarežģījumiem sarunās par kredītlīgumu ir MVU un kreditoru saziņas nepilnības. Abas puses piekrīt, ka labāka saziņa uzlabotu kreditoru izpratni par MVU vajadzībām pēc kredītiem un MVU izpratni par dažādajām kredīta iespējām. No otras puses, regulārāka MVU finansiālā stāvokļa uzraudzība un pamatzināšanas par finansēm sekmētu ātrāku sarunu norisi.
Pārredzamības trūkums, piemēram, atmaksājot aizdevumu pirms termiņa, arī ir problēma, ar ko saskaras MVU. Negūtās peļņas nodeva un papildu sodanauda ne vienmēr ir iepriekš labi definēta. Dažkārt pirmstermiņa atmaksas kopējās izmaksas ir tik lielas, ka MVU tās nevar atļauties segt, kā rezultātā nav iespējams pārskatīt to ieguldījumu un kredīta lēmumus.
Stingrāku kapitāla prasību dēļ kreditori bieži vien papildus parastajiem bankas galvojumiem lūdz sniegt personas galvojumus. Tas uzņēmējiem var radīt papildu šķērsli jaunu MVU dibināšanai vai papildu līdzekļu ieguldīšanai savā MVU.
Pašas ieinteresētās personas ir ierosinājušas dažus risinājumus, kas varētu uzlabot finansējuma pieejamību MVU: 1) nozares profesionālisma pilnveidošana; 2) labāka MVU un kreditoru sadarbība un informācijas apmaiņa; 3) regulārāka MVU finansiālā stāvokļa uzraudzība; 4) skaidru noteikumu ieviešana par (personas) galvojumu izmantošanu; 5) skaidru noteikumu ieviešana par kredīta pirmstermiņa atmaksu, iespējamām sodanaudām un peļņas zaudējuma aprēķinu.
Komisija „Rīcības plānā, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” nāk klajā ar dažiem labiem priekšlikumiem un risinājumiem. Taču, ņemot vērā to, ka katrs MVU ir atšķirīgs, mēs vēlētos uzsvērt, ka nepastāv viens visiem MVU piemērots risinājums un ka dažādu veidu MVU ir dažādas vajadzības.
Šā iemesla dēļ mēs atzinīgi vērtējam Komisijas priekšlikumu, bet vēlamies uzsvērt, ka riska kapitāls, uz kuru Komisija ir pareizi likusi uzsvaru rīcības plānā, ir piemērots izaugsmes finansēšanas veids tikai mazam skaitam MVU. Tādēļ mēs lūdzam Komisiju atbalstīt arī alternatīvus finansēšanas mehānismus.
Šajā krīzes laikā mājsaimniecības tiecas izvēlēties taupīšanu, nevis patērēšanu. Dažās dalībvalstīs banku kontos ir rekordliels mājsaimniecību ietaupījumu apjoms. Tādēļ mēs vēlētos, lai Komisija izpētītu, kā ES un dalībvalstis var sekmēt ietaupījumus, piemēram, ieviešot nodokļu atvieglojumus.
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (4.12.2012)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem
(2012/2134(INI))
Atzinumu sagatavoja: Anthea McIntyre
IEROSINĀJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver, ka MVU rada aptuveni 90 miljonus darbavietu ES, no kuriem mikrouzņēmumi veido 30 %, un ka 85 % no visām jaunajām darbavietām laikposmā no 2002. līdz 2012. gadam izveidoja MVU, jo īpaši jauni uzņēmumi[1];
2. norāda, ka MVU sniedz ieguldījumu visu to reģionu iedzīvotāju iesaistīšanā darbā, kuros nodarbinātības līmenis ir viszemākais, veicinot nodarbinātības palielināšanu un palīdzot apmierināt šo reģionu iedzīvotāju pašreizējās vajadzības, tādējādi pozitīvi ietekmējot vietējo kopienu attīstību; tādēļ uzskata, ka MVU attīstība ir veids, kā samazināt atšķirības valsts līmenī;
3. norāda, ka MVU var radīt izaugsmi un darbavietas tikai tad, kad pastāv labvēlīgas finansējuma iespējas arī ieguldījumiem paaugstināta riska apstākļos;
4. norāda, ka riska kapitālu izmanto tikai 7 % Eiropas MVU un ka 60 % uzņēmumu apgalvo, ka riska kapitāls uz tiem neattiecas; arī norāda, ka papildu 22 % nav pārliecinošs apjoms uzņēmējdarbības veikšanai, izmantojot riska kapitāla fondus[2];
5. uzsver, ka aizdevumi mikrouzņēmumiem, mazajiem uzņēmumiem un bezdarbniekiem, kas vēlas izveidot uzņēmumu, veicina vietējās uzņēmējdarbības garu, jo īpaši atbildīgākus ieguldījumus, tādējādi sekmējot jaunu darba vietu izveidi;
6. tādēļ atzinīgi vērtē struktūrfondu sniegtās ieguldījumu iespējas MVU; tomēr uzskata, ka ir nepieciešams, lai MVU tiktu atvieglota šī piekļuve un lai šie uzņēmumi tiktu labāk informēti par šīm iespējām;
7. norāda, ka piekļuve finansējumam par pieejamu cenu ir īpaši svarīga uzņēmējdarbības ieguldījumu finansēšanai, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi sasniedz savu izaugsmes potenciālu, un atvieglotu jaunu uzņēmumu izveidi, jo īpaši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tādējādi veicinot turpmāku izaugsmi, saglabājot pašreizējās darbavietas un veicinot jaunu darbavietu izveidi; uzsver, ka piekļuve finansējumam ir īpaši svarīga jauniešiem, kas izveido savus uzņēmumus, un uzņēmējiem no sociāli nelabvēlīgas vides vai uzņēmējiem, kas nodarbina personas no sociāli nelabvēlīgas vides;
8. uzsver, ka bez ieguldījuma MVU un jo īpaši mikrozuņēmumu piekļuve kredītiem ir neiespējama un ka būtu jāveicina visi iespējamie centieni iegūt banku garantijas uzņēmumu izveidei; uzsver, ka jo īpaši ekonomikas krīzes laikā finansējums no Eiropas un valstu programmām būtu jāpiešķir prioritāri MVU, lai radītu nodarbinātības iespējas; aicina dalībvalstis izpētīt, kā vislabāk vienkāršot to procedūras, lai nodrošinātu kapitāla nebirokrātisku pieejamību, tādējādi palīdzot nodrošināt izaugsmi, izveidot darba vietas un radīt inovācijas;
9. atzinīgi vērtē atbalstu MVU un mikrouzņēmumiem, izmantojot tādas iniciatīvas kā PSCI, programma "Radošā Eiropa" (tostarp aizdevumu garantiju mehānisms kultūras un radošajai nozarei), COSME un "Apvārsnis 2020", kas radīs jaunus līdzekļus, lai uzlabotu zināšanas un kompetences, kuras sekmē MVU un mikrouzņēmumu dinamisku attīstību;
10. ierosina vienkāršot un veicināt sociālās un vides informācijas pieejamību par uzņēmumiem ar marķējumu, lai vienkāršāk piesaistītu ieguldījumu fondus;
11. uzsver, ka neskatoties uz veiksmīgām ES iniciatīvām, piemēram, Direktīvu par maksājumu kavējumiem, paliek šķēršļi, piemēram, ierobežota piekļuve finansējumam un paaugstinātas finansējuma izmaksas, kas ietekmē MVU spējas saglabāt pašreizējās un radīt jaunas darbavietas;
12. prasa ieviest noteikumus, kas uzliek pienākumu kredītiestādēm ātri reaģēt uz MVU finansējuma pieprasījumu;
13. prasa dalībvalstīm ātrāk piemērot Direktīvu par maksājumu kavējumiem piemērošanu, ņemot vērā MVU ekonomiskās dzīvotspējas apdraudējumu, ko radīja smagās ekonomiskās krīzes laika konstatētā maksājumu palēnināšanās komercdarījumos;
14. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas piedāvājumu sadarbībā ar sociālajiem partneriem koordinēt dalībvalstu paraugprakses apmaiņu par MVU finansēšanu;
15. norāda, ka Eiropas Investīciju bankai ir būtiska loma, īstenojot tiešas un konkrētas iniciatīvas, lai vienkāršotu piekļuvi finansējumam, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem;
16. prasa, lai, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, tiktu izstrādāti vienkārši noteikumi, kas ļautu nošķirt uzņēmuma aktīvus no vadības aktīviem, pat ja uzņēmuma vadītājs veic darbību individuāli;
17. aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespēju izmantot labākos tirgus analīzes mehānismus, lai atbalstītu MVU starptautiskas darbības centienus un radītu to stratēģiskās plānošanas atbalsta mehānismus;
18. norāda uz ieguvumiem, ko rada jaunas finansējuma formas ar inovatīvām sistēmām un ārpusbanku iespējām, piemēram, vienādranga aizdevumu sistēmas, mikroaizdevumi, MVU obligācijas un rēķinu sagatavošanas produkti, kas var nodrošināt būtiskus ieguldījumus sociālajos uzņēmumos un pašnodarbinātos jauniešos;
19. norāda uz iespējamiem ieguvumiem, ko sniedz valsts vai reģionālās investīciju bankas, kuras var nodrošināt MVU pieejamu finansējumu, ja komercbankas un citi privātie finansējuma avoti nav pieejami;
20. norāda, ka zināšanu un informācijas trūkums var ietekmēt gan aizdevuma, gan pašu kapitāla finansējuma pieejamību MVU, tādējādi liedzot finansējumu iespējami dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, un tas kavē dzīvotspējīgu MVU un mikrouzņēmumu attīstību vai izveidi; atzīst, ka vienas pieturas aģentūras un e-pārvalde var palīdzēt mazināt šo problēmu, nodrošinot MVU viegli pieejamā veidā visu attiecīgo informāciju;
21. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veikt pasākumus nolūkā sniegt saprotamu, pilnīgu un specializētu informāciju reģionālajā un vietējā līmenī MVU, kas meklē finansējumu, lai vienkāršotu to piekļuvi finansējuma iespējām un ierobežotu informācijas trūkumu, kas ir būtisks iemesls, kādēļ šiem uzņēmumiem ir ierobežota piekļuve finansējumam, kas savukārt ietekmē to spējas radīt nodarbinātības iespējas;
22. uzsver nepieciešamību izpētīt šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem ES līmenī, lai, no vienas puses, veicinātu kapitāla pārrobežu mobilitāti un, no otras puses, atturētu no nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas;
23. uzsver, ka dalībvalstīm ir jāveicina MVU piekļuve finansējumam ar pārredzamām procedūrām nolūkā stiprināt ekonomikas konkurētspēju, saglabāt darbavietas un apkarot bezdarbu;
24. atzinīgi vērtē pastiprinātu MVU pārbaudi, kas, izstrādājot jaunus tiesību aktu priekšlikumus, nodrošina, ka tiek regulāri izskatītas visas iespējas, lai neradītu nesamērīgu slogu ne vien MVU, bet arī mikrouzņēmumiem; tomēr uzsver, ka šādi pasākumi nav jāpiemēro noteikumiem attiecībā uz veselību un drošību darbavietā;
25. atzīst, ka ar piekļuvi finansējumam saistītais administratīvais slogs un finanšu risks var radīt spriedzi un citu negatīvu ietekmi uz darba ņēmēju un MVU un mikrouzņēmumu īpašnieku veselību; uzsver vajadzību regulēt nodarbinātību un sociālos jautājumus, lai veicinātu optimālus darba apstākļus uzņēmējiem un viņu darbiniekiem, neradot papildu administratīvos šķēršļus viņu panākumiem;
26. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt spēcīgos sociālos un ekonomiskos argumentus par labu pašreizējo ES iniciatīvu izmantošanai, lai nodrošinātu nākamos un pašreizējos MVU īpašniekus ar atbilstošām prasmēm, līdzekļiem un zināšanām, kas vajadzīgas veiksmīgai finanšu pārvaldībai.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
29.11.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
35 0 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Heinz K. Becker, Jean-Luc Bennahmias, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Alejandro Cercas, Emer Costello, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Richard Falbr, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Nicole Sinclaire, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Andrea Zanoni, Inês Cristina Zuber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Georges Bach, Edite Estrela, Sergio Gutiérrez Prieto, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Svetoslav Hristov Malinov, Anthea McIntyre, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner, Csaba Sógor |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jens Geier, Åsa Westlund |
||||
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (30.11.2012)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem
(2012/2134(INI))
Atzinumu sagatavoja: Jorgo Chatzimarkakis
IEROSINĀJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu un veiktos pasākumus, lai atvieglotu finansējuma pieejamību MVU;
2. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir atvieglot ilgtermiņa ieguldījumu fondu pieejamību uzņēmumiem saskaņā ar Vienotā tirgus aktu;
3. norāda, ka 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem ir MVU, kas nodrošina 85 % darba vietu, un ka daudzos gadījumos mazāku MVU tīkli nodrošina uzticamu atbalstu lielākiem uzņēmumiem; uzskata, ka tādēļ MVU ir Eiropas ekonomikas virzītājspēks, kam ir galvenā loma darba vietu radīšanā, ilgtspējīgā izaugsmē un jauninājumu sekmēšanā;
4. norāda, ka Eiropā darbojas visdažādākie MVU, ņemot vērā to izmantotos uzņēmējdarbības modeļus un piemērotos ieguldījumu un jauninājumu kritērijus, un tādēļ tie saskaras ar dažāda veida finansēšanas grūtībām; uzsver, ka tas būtu jāņem vērā to finansēšanā, un iesaka dažādot katram ieguldījumu modelim paredzētās analīzes un atbalsta metodes;
5. norāda, ka finanšu krīzes dēļ Eiropas Savienībā vairākas Eiropas bankas nespēja turpināt darbību un līdz ar to, no vienas puses, aizdevēji negribīgāk piešķir kredītus MVU, tādējādi kavējot MVU piekļuvi finansējumam, un, no otras puses, ir iedragāta uzņēmumu uzticība aizdevējiestādēm, tādēļ tie nepiesakās kredītu saņemšanai; pauž bažas par to, ka banku sektors, kas aizvien jutīgāk attiecas pret risku un kapitālu, pieprasa lielākas garantijas un augstākas riska prēmijas, un šīs abas prasības minētajā ļoti lielajā ekonomikas sektorā izraisa finansējuma trūkumu un netiek izmantotas uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas; šā iemesla dēļ uzskata, ka kredītu un aizdevumu garantiju shēmu pieejamībai ir izšķirīga nozīme tā izaugsmes un nodarbinātības potenciāla izmantošanā, ko sniedz MVU;
6. uzsver, ka dalībvalstīs, kurām piemēro intervences pasākumus, fiskālo korekciju plānos paredzētais palielinātais nodokļu slogs ļoti apgrūtina MVU darbību un patērētāju dzīvi; aicina paredzēt pasākumus, kas ļautu MVU vieglāk pieteikties ES un dalībvalstu programmām un finansējumam; mudina Komisiju nākt klajā ar fiskālo korekciju ietekmes novērtējuma pētījumu, īpašu uzmanību pievēršot MVU;
7. norāda, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, ka ekonomikas krīze ir izraisījusi daudzu dzīvotspējīgu uzņēmumu bankrotu; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt finanšu atbalstu uzņēmējiem kā otro iespēju dibināt jaunu uzņēmumu;
8. aicina dalībvalstis izveidot operatīvas procedūras un vienotus kontaktpunktus MVU vajadzībām, lai sekmētu jaunu uzņēmumu izveidi un atvieglotu to piekļuvi starptautiskiem tirgiem; aicina Komisiju panākt lielāku saskaņotību starp dažādām programmām, ar kurām nodrošina garantijas, un labu līdzsvaru starp dalībvalstu un ES shēmām, ar kurām atbalsta jauninājumu finansēšanu vai riska kapitāla nodrošināšanu MVU;
9. aicina Komisiju turpināt uzlabot sadarbību ar dalībvalstu attīstības bankām un komercbankām, lai apvienotu pieredzi, nodrošinātu paraugprakses apmaiņu, sekmētu sinerģiju un noteiktu, kā varētu vienkāršot un racionalizēt ES MVU finansēšanas programmas, un veikt pasākumus, lai pašreizējās MVU paredzētās investīciju bankas varētu paplašināt savu darbību citās dalībvalstīs saskaņā ar šajās dalībvalstīs spēkā esošajiem nosacījumiem;
10. aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu uzņēmējdarbības mecenātiem un nodrošināt atbilstošus fiskālos stimulus šim finansēšanas modelim; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt kopējas finansēšanas programmas, iesaistot pieredzējušus pensionētos vadītājus un finansējuma nodrošinātājus;
11. aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt plašāku informāciju par ES iniciatīvām MVU finansēšanas atbalstam, tostarp par Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME);
12. uzskata, ka mājsaimniecību uzkrājumu piesaistīšana ir ārkārtīgi svarīgs instruments ieguldījumu mazajos un vidējos uzņēmumos sekmēšanai; mudina Komisiju iespējami drīz iesniegt priekšlikumu, ar ko sekmētu pieejamā kapitāla piesaistīšanu MVU vajadzībām;
13. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt MVU labāku informācijas pieejamību; aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot vienotu Eiropas tīmekļa vietni, sniegt uzņēmējiem pilnīgu un atjauninātu informāciju par atbilstoša finansējuma pieejamību, un šai informācijai jābūt pieejamai visās ES valodās un papildinātai ar derīgām atsaucēm;
14. aicina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu par to, kā uzlabot finansējuma pieejamību MVU nolūkā nodrošināt novatoriskas darbības, piegādes vai pakalpojumus publiskajam sektoram; jo īpaši aicina paredzēt pasākumus finansējuma nosacījumu uzlabošanai, nodrošinot to, ka riska kapitāla un citās atbilstoša finansējuma shēmās pilnībā atzīst tādu novatorisku uzņēmumu izaugsmes potenciālu, kuri sadarbojas ar publiskā sektora partneriem gan iepirkumu pirmskomercializācijas posma projektos, gan atbilstīgi inovācijas partnerībām;
15. uzsver nepieciešamību uzlabot skolēnu un skolotāju izpratni par uzņēmējdarbību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai jauno uzņēmēju izglītošanā tiktu iekļauti atbilstoši kursi par finansējuma pieejamību;
16. aicina dalībvalstis samazināt birokrātiskos šķēršļus un vienkāršot procedūras, kas apgrūtina jaunu uzņēmumu izveidi un rada šķēršļus MVU darbības turpināšanai, jo īpaši ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803); šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis konsekventi piemērotu MVU testu visās attiecīgajās politikas jomās;
17. prasa, lai Komisija ierosinātu vienkāršotus un lētākus noteikumus un pamatnostādnes, jo īpaši programmās, kuras paredzētas MVU maza apjoma finansēšanai kā garantiju un mezanīna vai kapitāla instrumenti;
18. uzsver, ka ir svarīgi samazināt ar jauna uzņēmuma dibināšanu saistītās formalitātes, un aicina Komisiju izpētīt paraugpraksi visās dalībvalstīs un sekmēt veiksmes stāstu izplatīšanu;
19. aicina dalībvalstis atvieglot finansējuma pieejamību MVU, vienkāršojot noteikumus par datu iesniegšanu, un veicināt izziņu un citu apliecinošu dokumentu tiešsaistes reģistru izveidi;
20. aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk transponēt Direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu[1];
21. lai piesaistītu finansējumu ieguldījumiem MVU, uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt MVU pašiem piesaistīt ieguldītājus, jo īpaši palīdzot MVU profesionālāk izstrādāt pārliecinošus uzņēmējdarbības plānus;
22. mudina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu par nodokļu vienkāršošanu un ar to saistītajām administratīvajām procedūrām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un novērst pārējos apgrūtinājumus, lai labāk sekmētu ieguldījumus, atvieglotu pārrobežu tirdzniecību un veicinātu produktivitāti un izaugsmi;
23. uzsver, ka nolūkā sekmēt labāku MVU piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem un faktisku spēju pildīt šādus līgumus ārkārtīgi svarīgi ir godīgi, atklāti un pārredzami ES reglamentējošie noteikumi publiskā iepirkuma jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā[2] samērīga, pārredzama un nediskriminējoša piemērošana;
24. turklāt norāda, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka MVU pārrobežu darbības vienkāršošana vienlaikus nesekmē pārrobežu darbību saistībā ar fiktīvu pašnodarbinātību, jo īpaši būvniecības jomā;
25. uzskata — lai nodrošinātu, ka finansējums nonāk pie MVU, ir jāievieš uzraudzības sistēma, ar ko pārliecinās, ka bankas izmanto finansējumu un garantijas, lai palielinātu aizdevumus MVU; uzskata, ka minētajā sistēmā varētu iekļaut ziņošanas shēmas un paredzēt to banku rīcības kodeksu, kuras izsniedz aizdevumus MVU.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
28.11.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
35 1 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pablo Arias Echeverría, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Thomas Händel, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Toine Manders, Franz Obermayr, Sirpa Pietikäinen, Phil Prendergast, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Gino Trematerra, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raffaele Baldassarre, Regina Bastos, Jürgen Creutzmann, Ashley Fox, Marielle Gallo, María Irigoyen Pérez, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Marc Tarabella, Patricia van der Kammen, Kerstin Westphal |
||||
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (6.12.2012)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem
(2012/2134(INI))
Atzinumu sagatavoja: Vladimír Maňka
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē ES rīcības plānu uzlabot mazo, vidējo un mikrouzņēmumu piekļuvi finansējumam saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" prioritātēm, lai mudinātu šos uzņēmumus pārvarēt grūtības, ar kurām tie saskaras pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā;
2. norāda, ka MVU, kas ir ES ekonomikas pamats, ir smagi cietuši no iepriekš minētās krīzes; atzīst — nodrošinot pienācīgu un savlaicīgu MVU piekļuvi finansējumam, tiek sekmēta ekonomikas izaugsme, darba vietu radīšana un darba ražīgums, kā arī sociālā kohēzija, kam ir būtiska nozīme ES reģionu pārticības radīšanā, tajā pašā laikā nodrošinot spēcīgu vietējo, reģionālo un valsts attīstību un aizsargājot darbavietas;
3. atbalsta Eiropas Investīciju bankas (EIB) kapitāla palielināšanu kā līdzekli, lai uzlabotu aizdevumu piešķiršanu MVU un veiktu jaunus ieguldījumus ar mērķi atjaunot ekonomisko aktivitāti, izveidot darbavietas un radīt labklājību;
4. atzīst, ka finansiālo ierobežojumu laikā un ierobežotu kreditēšanas spēju apstākļos privātajā sektorā kohēzijas politika ir viens no galvenajiem ES atbalsta avotiem MVU un galvenais ieguldījumu līdzeklis konverģencē un ES ilgtspējīgā attīstībā; izprot, ka turpmākajam finansiālajam atbalstam, ko vajadzētu saskaņot ar nozaru pasākumiem MVU atbalstam, būtu jākoncentrējas uz MVU pētniecības un inovāciju spēju stiprināšanu, uzlabojot to rādītājus, lai izveidotu jaunas darbavietas un veicinātu ES ekonomikas atveseļošanos un konkurences atjaunošanos;
5. uzsver nepieciešamību turpmāk veicināt administratīvo procedūru vienkāršošanu Eiropas, valsts, reģionālajā un pārrobežu līmenī, lai izveidotu skaidru un pārredzamu tiesisko regulējumu, cenšoties ierobežot regulatīvo sarežģītību, kas bieži rada šķēršļus saņēmējiem, jo īpaši MVU, kad tie iesniedz pieteikumus ES finansējuma saņemšanai, izveidojot vienas pieturas aģentūru pieteikumu iesniedzējiem, saīsinot apstiprināšanas procedūras finansējuma saņemšanai un savlaicīgāk izmaksājot subsīdijas;
6. atbalsta Komisijas lēmumu izveidot plašu pielāgotu un jaunu finanšu instrumentu klāstu turpmākajā regulatīvajā kohēzijas politikā, kas vērsta uz MVU, lai uzlabotu un veicinātu informācijas sniegšanu par šiem finanšu instrumentiem, kā arī to izmantojumu un to darbības uzraudzību; ierosina turpmāk izpētīt struktūrfondu izmantošanas iespējas kopā ar EIB finansējumu, tostarp nolūkā finansēt riska kapitāla fondus un fondus, kas var būt ekonomiski izdevīgi, radot papildu finansējumu MVU.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
27.11.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
30 1 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Victor Boştinaru, John Bufton, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Ramona Nicole Mănescu, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jan Březina, Andrea Cozzolino, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Lena Kolarska-Bobińska, Vilja Savisaar-Toomast, Elisabeth Schroedter |
||||
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (28.11.2012)
Ekonomikas un monetārajai komitejai
par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem
(2012/2134(INI))
Atzinumu sagatavoja: Rebecca Taylor
IEROSINĀJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU, jo īpaši saistībā ar Eiropas tiesiskā regulējuma uzlabošanu attiecībā uz riska kapitālu; uzsver nepieciešamību meklēt risinājumus, kuros būtu ņemtas vērā MVU īpašās vajadzības un kuri dotu iespēju atbalstīt to attīstību, pamatojoties uz to lielumu, apgrozījumu un kredīta vajadzībām;
2. uzsver, ka vairumam MVU trūkst attiecīgu zināšanu par finanšu un juridiskiem jautājumiem, kas apgrūtina piekļuvi kapitālam; turklāt norāda, ka MVU bieži uzskata Eiropas tiesību aktus par administratīvu slogu, kas ir grūti interpretējami, un arī tas ietekmē kapitāla pieejamību;
3. aicina Komisiju pēc tam, kad tā būs izpētījusi nodokļu šķēršļus, kas kavē pārrobežu riska kapitāla ieguldījumus ES, steidzami apsvērt iespēju plašāk un efektīvāk pārskatīt ES finanšu un regulatīvos tiesību aktus, kas pašlaik apgrūtina MVU; uzskata, ka pēc šādas plašākas pārskatīšanas Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi noteikt atbrīvojumus MVU, ja regulatīvās normas tos neproporcionāli ietekmē un nav pamata tos iekļaut tiesību akta piemērošanas jomā, vai gadījumos, kad atbrīvojums nav piemērots, apsvērt iespēju izmantot īpaši izstrādātas pieejas vai atvieglotu kārtību;
4. uzsver, ka nepārtraukti palielinās to MVU skaits, kas tiek slēgti vai bankrotē, un līdz ar to pieaug bezdarbs; norāda — ir skaidri redzams, ka izaugsmei paredzētie pasākumi, ko ES līdz šim ir pieņēmusi, nav bijuši pietiekami efektīvi, un aicina Komisiju steidzami pieņemt konkrētākus pasākumus, lai padarītu finansējumu pieejamu MVU, atveseļotu šos uzņēmumus un stimulētu nodarbinātību;
5. norāda uz pārrobežu darbības trūkumu Eiropas Savienībā saistībā ar MVU piekļuvi finansējumam, jo īpaši attiecībā uz jauniem finansēšanas veidiem, piemēram, aizņēmumu finansējumu no daudziem anonīmiem ieguldītājiem, biznesa eņģeļu (individuālo ieguldītāju) platformām un savstarpējiem aizdevumiem starp uzņēmumiem kopumā, kas nodrošina MVU finansējumu, ko tie citādi nevarētu saņemt no tradicionālākiem finanšu starpniekiem;
6. uzsver juridiskās saskaņotības trūkumu ES saistībā ar šiem jaunajiem finansēšanas veidiem un aicina Komisiju izvērtēt galvenās atšķirības dalībvalstīs, kā arī sniegt norādījumus attiecībā uz šiem jaunajiem finansēšanas veidiem, kas arī veicinātu spēcīgu izaugsmi un darbavietu radīšanas potenciālu;
7. aicina Komisiju turpmāk politiskajās nostādnēs koncentrēties uz MVU atveseļošanu un atbalstu tiem un uzsver — iespēja, ka Eiropā turpmāk notiks tikai pakalpojumu sniegšana, izaugsmi neradīs;
8. uzstāj, ka Komisijai, kad tā gatavo tiesību aktu projektus, jāturpina izmantot MVU testu, tostarp īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem, un principu „Vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, jāveic visu likumdošanas priekšlikumu ietekmes izvērtēšana, jo īpaši to, kas saistīti ar finanšu jomu, lai nodrošinātu, ka visas MVU piemērojamās iespējas tiek pienācīgi novērtētas, konstatētas un izskatītas agrīnā stadijā, un jāņem tās vērā likumdošanas priekšlikumu izstrādes posmā; uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija turpmākajos projektos mēģinātu mazināt regulatīvo slogu, kas rodas MVU, un izskaidrotu, kāpēc ir noteikti atbrīvojumi;
9. uzsver, ka Eiropas ekonomikas virzītājspēks līdz šim bija simtiem tūkstošu MVU, kuri par galvenajiem Eiropas ražošanu raksturojošiem elementiem salīdzinājumā ar citiem globālajiem konkurentiem ir izvirzījuši savu produktu kvalitāti un ražošanas procesu izcilību;
10. norāda, ka grūtības ar piekļuvi kredītiem bieži vien rodas tādēļ, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir nepietiekamas zināšanas par tiem pieejamajiem instrumentiem; prasa Komisijai nodrošināt, lai dalībvalstis MVU, jo īpaši mikrouzņēmumiem, sniedz lielāku atbalstu, kā arī plašāku izglītību un apmācību saistībā ar finansējuma jautājumiem, kā arī apsvērt iespēju ciešāk sadarboties ar MVU pārstāvošajām organizācijām, lai šādu apmācību pilnveidotu; mudina Komisiju arī izveidot vienkāršošanas programmas, lai uzlabotu piekļuvi Eiropas finansēšanas programmām;
11. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, uzstājīgi aicinot dalībvalstis paātrināt Direktīvas par maksājumu kavējumu novēršanu īstenošanu, jo šādi maksājumu kavējumi ļoti negatīvi ietekmē MVU finanšu plānošanu un bieži kļūst par iemeslu to bankrotam; šajā sakarā aicina Komisiju rūpīgi novērtēt to, kā valsts iestādes maksā saņemtos kredītus;
12. uzsver, ka MVU var saskarties ar diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi finansējumam tādos gadījumos, kad uzņēmumu vada sieviete, mazākumtautību pārstāvji, personas ar invaliditāti, kā arī citu minoritāšu grupu pārstāvji, un aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt iespējamo diskrimināciju un prasīt aizdevējiem gadījumos, kad tie MVU atsaka piekļuvi finansējumam, sniegt detalizētu pamatojumu;
13. prasa, lai Komisija izstrādā konkrētas finansēšanas stratēģijas, kas būtu paredzētas dalībvalstīm, uzņēmumu tīkliem un konsorcijiem, kurus veido mazie un vidējie uzņēmumi.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
27.11.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sergio Gaetano Cofferati, Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, József Szájer, Axel Voss |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
18.12.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
40 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Burkhard Balz, Elena Băsescu, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Wolf Klinz, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Herbert Dorfmann, Sari Essayah, Vicky Ford, Ashley Fox, Robert Goebbels, Sophia in ‘t Veld, Petru Constantin Luhan, Thomas Mann |
||||