ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai

17.1.2013 - (COM(2011)0650/3 – C7‑0375/2012 – 2011/0294(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referenti: Georgios Koumoutsakos, Ismail Ertug

Grozījumi

• 001-190 (PDF - 492 KB)
• 001-190 (DOC - 892 KB)
• 191-191 (DOC - 83277 KB)
• 192-193 (PDF - 94 KB)
• 192-193 (DOC - 291 KB)
• 194-196/REV1 (DOC - 298 KB)
• 197-197/REV1 (DOC - 294 KB)
• 197-200 (PDF - 112 KB)
• 197-200 (DOC - 308 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai

(COM(2011)0650/3 – C7‑0375/2012 – 2011/0294(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0650/3),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0375/2012),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 22. februāra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 3. maija atzinumu[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0012/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Plānojot, pilnveidojot un ekspluatējot Eiropas transporta tīklu, tiek sniegts ieguldījums tādu Savienības nozīmīgāko mērķu sasniegšanā kā raita iekšējā tirgus darbība un ekonomiskās un sociālās kohēzijas nostiprināšana, kā arī Eiropas transporta tīkla plānošanai, pilnveidošanai un ekspluatēšanai ir arī specifiski mērķi — nodrošināt personu un preču stabilu un ilgtspējīgu mobilitāti un visu Savienības reģionu pieejamību.	(2) Plānojot, pilnveidojot un ekspluatējot Eiropas transporta tīklu, būtu jāievēro baltajā grāmatā par transportu („Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu”) un stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktās prioritātes. Šiem tīkliem būtu jāsniedz ieguldījums tādu Savienības nozīmīgāko mērķu sasniegšanā kā raita iekšējā tirgus darbība un tā pilnīga izveide un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nostiprināšana. Eiropas transporta tīkla plānošanai, pilnveidošanai un ekspluatēšanai vajadzētu būt arī specifiskiem mērķiem — nodrošināt personu un preču stabilu un ilgtspējīgu mobilitāti starp dalībvalstīm un visu Savienības reģionu pienācīgu pieejamību, tostarp salu, nomaļu un nošķirtu reģionu pieejamību un savienojumus ar tiem. Tām būtu jāveicina turpmāka ekonomikas izaugsme un konkurētspēja globālā kontekstā. Turklāt ilgtspējīga pasažieru transporta pamatā jābūt visiem iedzīvotājiem pieejamiem multimodāliem risinājumiem un uzlabotai sociālajai iekļaušanai.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Šos īpašos mērķus vajadzētu sasniegt, izveidojot savstarpējus savienojumus starp valstu transporta tīkliem resursu ziņā efektīvā veidā un padarot tos savstarpēji izmantojamus.	(3) Šos īpašos mērķus vajadzētu sasniegt, izveidojot savstarpējus savienojumus starp valstu transporta tīkliem ilgtspējīgā veidā un padarot tos savstarpēji izmantojamus, turklāt lietojot energoefektīvas un piesārņojumu neradošas tehnoloģijas un pilnībā ņemot vērā vajadzību aizsargāt vidi. Dzelzceļa savstarpēju izmantojamību varētu veicināt ar inovatīviem risinājumiem, kas uzlabo savietojamību starp dažādām sistēmām, piemēram, vilcienu aprīkojumu un iespējām tos pielāgot dažādam sliežu ceļa platumam. Lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību, Savienībai īpaša uzmanība būtu jāpievērš un resursi jākoncentrē pārrobežu posmos.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Satiksmes pieauguma rezultātā ir palielinājušies sastrēgumi starptautiskajos transporta koridoros. Lai nodrošinātu preču un pasažieru starptautisku mobilitāti, Eiropas transporta tīkla jauda un šīs jaudas izmantojums ir jāoptimizē un, ja vajadzīgs, jāpaplašina, likvidējot infrastruktūras vājās vietas un veidojot iztrūkstošos infrastruktūras savienojumus dalībvalstīs un starp tām.	(4) Satiksmes pieauguma rezultātā ir palielinājušies sastrēgumi starptautiskajos transporta koridoros. Lai nodrošinātu preču un pasažieru starptautisku mobilitāti, Eiropas transporta tīkla jauda un šīs jaudas izmantojums ir jāoptimizē un, ja vajadzīgs, jāpaplašina, likvidējot infrastruktūras vājās vietas un veidojot iztrūkstošos infrastruktūras savienojumus dalībvalstīs un starp tām, un, ja nepieciešams, arī kaimiņvalstīs, jo īpaši ņemot vērā Horvātijas pievienošanos Savienībai 2013. gadā un notiekošās sarunas ar citām kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas transporta tīkla politikā ir jāņem vērā transporta politikas attīstība un infrastruktūras īpašumtiesības. Agrāk dalībvalstis bija galvenās atbildīgās par transporta infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu. Taču citas struktūras, tostarp privātas, arī ir kļuvušas svarīgas multimodālu Eiropas transporta tīklu īstenošanai, ieskaitot, piemēram, infrastruktūras pārvaldītājus, koncesionārus vai ostu un lidostu iestādes.	(7) Eiropas transporta tīkla politikā ir jāņem vērā transporta politikas attīstība un infrastruktūras īpašumtiesības. Agrāk dalībvalstis bija galvenās atbildīgās par transporta infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu. Taču citas struktūras, tostarp privātie partneri, arī ir kļuvušas svarīgas multimodālu Eiropas transporta tīklu īstenošanai un ar tiem saistītajiem ieguldījumiem, ieskaitot, piemēram, reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldītājus, koncesionārus vai ostu, multimodālo ostu un lidostu pārvaldes.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Īstenojot vispārējas intereses projektus saistībā ar Eiropas transporta tīklu (TEN-T), pienācīga uzmanība būtu jāpievērš katra atsevišķā projekta īpašajiem apstākļiem. Ja iespējams, būtu jāizmanto sinerģija ar citiem politikas virzieniem, piemēram, tūrisma aspektiem, ierīkojot inženierbūvēs, tostarp tiltos vai tuneļos, velotransporta infrastruktūru, kas nepieciešama tālsatiksmes riteņbraukšanas ceļiem, piemēram, EuroVelo maršrutiem.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Eiropas transporta tīkls būtu jāattīsta, izveidojot jaunu transporta infrastruktūru, atjaunojot un modernizējot esošo infrastruktūru, kā arī izmantojot pasākumus, kas veicina tā resursu ziņā efektīvu izmantošanu.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas transporta tīklu izdotos sekmīgāk pilnveidot, izmantojot divlīmeņu pieeju, ko veido visaptverošs tīkls un pamattīkls, — no kuriem abi ir infrastruktūras plānošanas augstākā izpausme Savienībā.	(9) Eiropas transporta tīkls būtu jāveido, izmantojot divlīmeņu pieeju, ko veido visaptverošs tīkls un pamattīkls, turklāt abi ir augstākais infrastruktūras plānošanas līmenis Savienībā un abu veidošana pamatā ir saskaņota un vienota metodika.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Visaptverošais tīkls būtu Eiropas mēroga transporta tīkls, kas nodrošinātu visu Savienības reģionu pieejamību, tostarp nomaļos un nošķirtos reģionus, kas ir arī integrētās jūrlietu politikas mērķis, un pastiprinātu to savstarpējo kohēziju. Vadlīnijās būtu jāizklāsta prasības, kas izvirzāmas visaptverošā tīkla infrastruktūrai, nolūkā līdz 2050. gadam izveidot augstas kvalitātes tīklu visā Savienībā.	(10) Visaptverošais tīkls būtu Eiropas mēroga transporta tīkls, kas nodrošinātu visu Savienības reģionu, tostarp salu, nomaļo un nošķirto reģionu pieejamību, kas ir arī mērķis Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 30. novembra Regulā (ES) 1255/2011, ar ko izveido programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam, un pastiprinātu to savstarpējo sociālo un ekonomisko kohēziju. Vadlīnijās būtu jāizklāsta prasības, kas izvirzāmas visaptverošā tīkla infrastruktūrai, nolūkā līdz 2050. gadam izveidot augstas kvalitātes tīklu visā Savienībā.
__________________	__________________
1 COM(2007) 575 galīgā redakcija.	1 OV L 321, 5.12.2011., 1. lpp.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Ir steidzami jāpanāk labāka nomaļāko reģionu sasniedzamība, it īpaši attiecībā uz gaisa satiksmi ar kontinentālo Eiropu un pasažieru un preču pārvadājumiem pa jūru, jo tas ir vienīgais veids, kā šie reģioni var labāk iekļauties iekšējā tirgū.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10b) Attiecībā uz visaptverošo tīklu būtu jāņem vērā dažu dalībvalstu īpašās problēmas, piemēram, mazapdzīvotas teritorijas bez alternatīviem vietējas nozīmes ceļiem, un būtu jānodrošina, ka šīs problēmas tiek pienācīgā veidā efektīvi risinātas. Tas veicinātu visu iedzīvotāju iespējas brīvi pārvietoties Savienībā.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Pamattīkls līdz 2030. gadam būtu jāidentificē un jāīsteno kā prioritāte visaptverošā tīkla nodrošinātajā satvarā. Pamattīklam vajadzētu veidot multimodālā transporta tīkla attīstības mugurkaulu un veicināt visa visaptverošā tīkla pilnveidi. Tādējādi Savienības rīcību varētu galvenokārt orientēt uz tiem Eiropas transporta tīkla komponentiem, kam ir augstākā Eiropas pievienotā vērtība, jo īpaši pārrobežu posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem, multimodālo savienojumu punktiem un būtiskākajām vājajām vietām.	(11) Pamattīkls līdz 2030. gadam būtu jāidentificē un jāīsteno kā prioritāte visaptverošā tīkla nodrošinātajā satvarā. Pamattīklam vajadzētu veidot multimodālā transporta tīkla attīstības pamatu un veicināt visa visaptverošā tīkla pilnveidi. Tādējādi Savienības rīcību varētu galvenokārt orientēt uz tiem Eiropas transporta tīkla komponentiem, kam ir augstākā Eiropas pievienotā vērtība, jo īpaši pārrobežu posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem, t.s. „pēdējās jūdzes” savienojumiem, multimodālo savienojumu punktiem un būtiskākajām vājajām vietām, palīdzot sasniegt izvirzīto mērķi — līdz 2050. gadam transporta nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt par 60 % salīdzinājumā ar emisijas līmeni 1990. gadā.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Pamattīkls līdz 2030. gadam būtu jāidentificē un jāīsteno kā prioritāte visaptverošā tīkla nodrošinātajā satvarā. Pamattīklam vajadzētu veidot multimodālā transporta tīkla attīstības mugurkaulu un veicināt visa visaptverošā tīkla pilnveidi. Tādējādi Savienības rīcību varētu galvenokārt orientēt uz tiem Eiropas transporta tīkla komponentiem, kam ir augstākā Eiropas pievienotā vērtība, jo īpaši pārrobežu posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem, multimodālo savienojumu punktiem un būtiskākajām vājajām vietām.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Projektu plānošanas un izstrādes posmā būtu pienācīgi jāņem vērā to reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī vietējās pilsoniskās sabiedrības intereses, kuras ietekmē vispārējās intereses projekts.
Pamatojums
Lai nākotnē nepieļautu un novērstu domstarpības par noteiktiem projektiem un plāniem, ir svarīgi apspriesties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iestādēm ar vietējām/reģionālām zināšanām.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b) Būtu jāatzīst izolētu un daļēji izolētu dzelzceļa tīklu īpašā situācija, piemērojot atbrīvojumus no noteiktām infrastruktūras prasībām.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai pamattīklu un visaptverošo tīklu izveidotu koordinēti un laikus, attiecīgi vairojot tīkla sniegtās priekšrocības, konkrētajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vispārējās intereses projekti tiek pabeigti līdz 2030. vai, attiecīgi, 2050. gadam.	(12) Lai pamattīklu un visaptverošo tīklu izveidotu koordinēti un laikus, attiecīgi vairojot tīkla sniegtās priekšrocības, konkrētajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vispārējās intereses projekti tiek pabeigti līdz 2030. vai, attiecīgi, 2050. gadam. Veicot pārskatīšanu saskaņā ar 57. pantu, Komisijai būtu jānovērtē projektu īstenošanas pakāpe, un nepieciešamības gadījumā tai vajadzētu spēt noteikt jaunus termiņus, ņemot vērā visus faktorus, kas var ietekmēt to īstenošanu, kā arī nepieciešamību pārvarēt atpalicību jaunajās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Ir nepieciešams identificēt vispārējās intereses projektus, kurus īstenojot tiks sniegts ieguldījums Eiropas transporta tīkla pabeigšanā un kuri atbilst vadlīnijās noteiktajām prioritātēm.	(13) Ir nepieciešams identificēt vispārējās intereses projektus, kurus īstenojot tiks sniegts ieguldījums Eiropas transporta tīkla pabeigšanā un kuri sekmē mērķu sasniegšanu, kā arī atbilst vadlīnijās noteiktajām prioritātēm.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Vispārējās intereses projektiem vajadzētu skaidri apliecināt Eiropas pievienoto vērtību. Pārrobežu projektiem parasti ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, tomēr tiem var būt zemāka tiešā ekonomiskā ietekme salīdzinājumā ar vienīgi nacionāla rakstura projektiem. Tāpēc šie projekti bez Savienības iesaistīšanās visticamāk netiks īstenoti.	(14) Vispārējās intereses projektiem vajadzētu skaidri apliecināt Eiropas pievienoto vērtību, uzlabojot dalībvalstu savstarpējos savienojumus un transporta plūsmu vienmērību, ātrumu un ilgtspēju visā Savienībā. Pārrobežu projektiem parasti ir augsta Eiropas pievienotā vērtība. To zemāka tiešā ekonomiskā ietekme salīdzinājumā ar vienīgi nacionāla rakstura projektiem nozīmē, ka tajos pirmām kārtām jāiesaistās Savienībai, lai nodrošinātu, ka šie projekti tiek īstenoti.
Pamatojums
Būtu skaidri jānorāda, kas tieši ir domāts ar „pievienoto vērtību”, īsi atsaucoties uz „Eiropas pievienotās vērtības” definīciju, kura minēta EP ziņojumā par šo regulas priekšlikumu. Priekšroka jādod Savienības iesaistīšanai pārrobežu projektu finansēšanā, ņemot vērā šādu projektu augsto Eiropas pievienoto vērtību.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Turklāt vispārējās intereses projektiem vajadzētu piemērot Eiropas transporta tīkliem pielāgotu sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzi, kurā tiktu ņemti vērā visi guvumi un izmaksas sociālajā, ekonomikas un vides jomā. Šīs analīzes rezultātiem būtu jāapliecina projekta pozitīva neto pašreizējā vērtība.
Pamatojums
Apsvērumā būtu jāpiemin 7. pantā Komisijas ierosinātā sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīze.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Lai veicinātu transporta baltajā grāmatā noteikto klimata mērķu īstenošanu, proti, līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt par 60 % salīdzinājumā ar emisijas līmeni 1990. gadā, būtu jānovērtē vispārējās intereses projektu — jaunu, paplašinātu vai modernizētu transporta infrastruktūru — ietekme attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Pamatojums
Ir jānovērtē noteiktu infrastruktūras projektu ietekme uz vidi, jo ieguldījumi Eiropas transporta infrastruktūrā ievērojami ietekmēs transporta izmantojumu un noteiks CO2 emisijas līmeni līdz 2050. gadam un ilgāk. Transporta infrastruktūras attīstīšana vai modernizācija var būtiski ietekmēt transporta dekarbonizāciju. Lai gan attiecībā uz vairākiem infrastruktūras veidiem pastāv draudi, ka tie kļūs atkarīgi no tehnoloģijām vai transporta veidiem, kuri rada lielas oglekļa dioksīda emisijas, citi projekti varētu veicināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Komisijai veicot pamattīkla īstenošanas pārskatīšanu saskaņā ar šo regulu, tā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izvērtēt, vai tīklā varētu iekļaut citus infrastruktūras objektus, kuros ir uzlaboti standarti un kuros var nodrošināt šajā regulā noteikto prasību ievērošanu.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Intelektiskās transporta sistēmas ir nepieciešamas tāda pamata nodrošināšanai, uz kura optimizēt satiksmes un transporta operācijas un uzlabot ar to saistītos pakalpojumus.	(20) Intelektiskās transporta sistēmas ir nepieciešamas tāda pamata nodrošināšanai, uz kura optimizēt satiksmes un transporta operācijas, uzlabot ar to saistītos pakalpojumus un palīdzēt uzlabot satiksmes drošību un transporta operāciju drošību. Tām vajadzētu būt savstarpēji izmantojamām un tās būtu plaši jāievieš visos transporta veidos, dalībvalstīs un reģionos, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākus ieguvumus iekšējam tirgum, veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un kohēziju.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Vadlīnijās jāparedz visaptverošā tīkla izveide pilsētas mezglos, jo minētie punkti ir sākumpunkts vai galapunkts („pēdējā jūdze”) pasažieru un kravas kustībai Eiropas transporta tīklā un pārsēšanās/pārkraušanas punkti gan viena transporta veida infrastruktūras ietvaros, gan starp dažādiem transporta veidiem.	(21) Vadlīnijās būtu jāparedz visaptverošā tīkla izveide pilsētas mezglos saskaņā ar Savienības mērķiem attiecībā uz ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, jo minētie punkti ir sākumpunkts vai galapunkts („pēdējā jūdze”) pasažieru un kravas kustībai Eiropas transporta tīklā un pārsēšanās/pārkraušanas punkti gan viena transporta veida infrastruktūras ietvaros, gan starp dažādiem transporta veidiem.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Eiropas transporta tīklam tā vēriena dēļ būtu jānodrošina pamats jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai plašā mērogā, jo tās var, piemēram, uzlabot vispārējo Eiropas transporta sektora efektivitāti un iegrožot tā radīto oglekļa dioksīda pēdu. Tādējādi izdosies sniegt divējādu ieguldījumu, palīdzot sasniegt gan stratēģijā „Eiropa 2020” un transporta baltajā grāmatā izvirzīto mērķi — līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 60 % (pamatojoties uz emisiju līmeņiem 1990. gadā) — , gan tajā pašā laikā virzoties uz citu mērķi — palielināt Savienības drošību nodrošinātības ar kurināmo/degvielu ziņā.	(22) Eiropas transporta tīklam tā vēriena dēļ būtu jānodrošina pamats jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai plašā mērogā, jo tās var, piemēram, uzlabot vispārējo Eiropas transporta sektora efektivitāti un iegrožot tā radīto oglekļa dioksīda pēdu.
Pamatojums
Šī apsvēruma otrā daļa ir iestrādāta citos apsvērumos, piemēram, jaunajā 14.b apsvērumā.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Eiropas transporta tīklam ir jānodrošina efektīva multimodalitāte, lai varētu izdarīt sekmīgāku izvēli attiecībā uz to, kādam transporta veidam dot priekšroku, un lai pārvadājumiem lielā attālumā varētu apvienot lielāku apjomu. Šādā veidā multimodalitāte kravu nosūtītājiem kļūs ekonomiski piesaistošāka.	(23) Eiropas transporta tīklam ir jānodrošina efektīva multimodalitāte, piešķirot prioritāti videi nekaitīgākajiem un ilgtspējīgākajiem transporta veidiem, lai varētu izdarīt sekmīgāku izvēli attiecībā uz to, kādam pasažieru un kravu transporta veidam dot priekšroku, un lai pārvadājumiem lielā attālumā varētu apvienot lielāku apjomu. Ieguldījumi multimodālās pārkraušanas un pārsēšanās struktūrās racionalizēs pārvadājumus un multimodalitāte kļūs ekonomiski pievilcīgāka kravu nosūtītājiem, ekspeditoriem, pasažieriem un lietotājiem.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Lai garantētu, ka visu transporta veidu transporta infrastruktūra ir kvalitatīva un efektīva, vadlīnijās būtu jāiekļauj zināmi noteikumi par pasažieru un kravas aprites drošību un aizsargātību, klimata pārmaiņu ietekmi, dabas un cilvēka izraisītu katastrofu potenciālajām sekām uz infrastruktūru, kā arī [infrastruktūras] pieejamību visiem transporta izmantotājiem.	(24) Lai garantētu, ka visu transporta veidu transporta infrastruktūra ir kvalitatīva un efektīva, vadlīnijās būtu jāiekļauj zināmi noteikumi par pasažieru un kravas aprites drošību un aizsargātību, ietekmi klimata pārmaiņu jomā, dabas un cilvēka izraisītu katastrofu potenciālajām sekām uz infrastruktūru, kā arī [infrastruktūras] pieejamību visiem transporta izmantotājiem, tostarp gados vecākiem cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem, kā arī invalīdiem.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Pamattīklam ir jābūt visaptverošā tīkla apakškopai; abi tīkli pārklājas. Pamattīklā atbilstoši satiksmes vajadzībām jāiekļauj stratēģiski svarīgākie Eiropas transporta tīkla mezgli un savienojumi. Pamattīklam būtu jābūt multimodālam, respektīvi, tam jāaptver visi transporta veidi un to savienojumi, kā arī attiecīgās satiksmes un informācijas vadības sistēmas.	(25) Pamattīklam ir jābūt visaptverošā tīkla apakškopai; abi tīkli pārklājas. Pamattīklā jāiekļauj stratēģiski svarīgākie Eiropas transporta tīkla mezgli un savienojumi atbilstoši satiksmes vajadzībām un to reģionu un valstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, kurās tie atrodas, un tam būtu jāgarantē mobilitāte un pieejamību visos Savienības reģionos. Pamattīklam vajadzētu būt multimodālam, proti, tam jāaptver visi transporta veidi un to savienojumi, kā arī attiecīgās satiksmes un informācijas vadības sistēmas.
Pamatojums
Vienlaikus ar satiksmes vajadzību nodrošināšanu pamattīklam būtu jāgarantē arī teritoriālā kohēzija visā Savienībā, jo tā tiks radīta Eiropas pievienotā vērtība.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Pamattīkls ir noteikts, pamatojoties uz objektīvām plānošanas metodēm. Izmantojot šīs metodes, ir noteikti svarīgākie pilsētu mezgli, ostas, lidostas, kā arī robežšķērsošanas punkti. Šie mezgli pēc iespējas tiek savienoti ar multimodāliem savienojumiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti, ekoloģiski ilgtspējīgi un iespējams līdz 2030. gadam. Ar šīm metodēm nodrošina savienojumus starp visām dalībvalstīm, kā arī nozīmīgāko salu integrāciju pamattīklā.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai īstenotu pamattīklu atvēlētajā laika posmā, koridora pieeja jāizmanto kā instruments, lai starp valstīm koordinētu dažādus projektus un sinhronizētu koridora izveidošanu, tādējādi gūstot maksimālu labumu no tīkla.	(26) Lai īstenotu pamattīklu atvēlētajā laika posmā, koridora pieeja jāizmanto kā instruments, lai starp valstīm koordinētu dažādus projektus un sinhronizētu koridoru, kā arī to savstarpējo savienojumu izveidošanu, tādējādi gūstot maksimālu labumu no tīkla. Koridora pieejai nevajadzētu nozīmēt, ka noteiktiem projektiem piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar citiem pamattīkla projektiem.
Pamatojums
Eiropas koordinators atbild par pamattīkla attīstības projektu īstenošanu, un ir svarīgi, lai viņš veicinātu arī tādu projektu īstenošanu, kas saistīti ar pamattīkla mezgliem koridora tuvumā. Tādējādi būs iespējams veidot piemērotus koridoru savienojumus, lai apvienotu Eiropas pamattīklu un nodrošinātu noteiktu projektu nozīmes atzīšanu un koridoru iekļaušanu.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Pamattīkla koridoriem vajadzētu palīdzēt pievērsties plašākiem transporta politikas mērķiem un atvieglināt integrāciju starp dažādiem transporta veidiem un multimodālās darbības. Tas palīdzētu izveidot īpašus koridorus, kas būtu optimizēti enerģētikas izmantojuma un emisiju ziņā, tādējādi līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi, un kas būtu piesaistoši sakarā ar to uzticamību, mazāku noslogotību un zemām ekspluatācijas un administratīvajām izmaksām. Sākotnējais koridoru saraksts būtu jāiekļauj Regulā (ES) XXX/2012 [„Eiropas savienošanas” finanšu instruments], bet to vajadzētu pielāgot, lai ņemtu vērā satiksmes plūsmas izmaiņas.	(27) Pamattīkla koridoriem vajadzētu palīdzēt pievērsties plašākiem transporta politikas mērķiem un atvieglināt integrāciju starp dažādiem transporta veidiem un multimodālās darbības. Tas palīdzētu izveidot īpašus koridorus, kas būtu optimizēti enerģētikas izmantojuma un emisiju ziņā, tādējādi līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi un palielinot konkurētspēju, un kas būtu piesaistoši sakarā ar to uzticamību, mazāku noslogotību un zemām ekspluatācijas un administratīvajām izmaksām. Tomēr to pārvaldībai nevajadzētu nozīmēt administratīvo izmaksu pārmērīgu pieaugumu. Sākotnējais koridoru saraksts būtu jāiekļauj Regulā (ES) XXX/2012 [„Eiropas savienošanas” finanšu instruments], bet to vajadzētu pielāgot, lai ņemtu vērā satiksmes plūsmas izmaiņas un palielinātu visu Savienības reģionu pieejamību. Pamatojoties uz šo sarakstu, pamattīkla koridorus vajadzētu attēlot shematiskā indikatīvā kartē, kas ietverta pielikumā.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Izveidojot koridoru platformas šāda veida pamattīkla koridoriem, izdotos vienkāršot pārvaldības struktūru izveidi un finansējuma avotu identificēšanu kompleksiem pārrobežu projektiem. Eiropas koordinatori atvieglinātu pamattīkla koridoru koordinētu ieviešanu.	(28) Izveidojot atbilstīgas pārvaldības struktūras, dalībvalstīm būtu jāuzņemas kopīga atbildība ar attiecīgajiem iedzīvotājiem atbilstīgi spēkā esošajām valsts procedūrām un tiesību aktiem. Izveidojot koridoru platformas šāda veida pamattīkla koridoriem, izdotos vienkāršot finansējuma avotu identificēšanu kompleksiem pārrobežu projektiem, kurus īsteno ar publisko ieguldījumu un privātā kapitāla piesaistes palīdzību. Eiropas koordinatori atvieglinātu pamattīkla koridoru un to savstarpējo savienojumu koordinētu ieviešanu.
Pamatojums
Transporta koridoru izveide un to atbilstīga plānošana un pārvaldība būtu jāīsteno, iesaistot visas ieinteresētās puses un personas un nodrošinot pienācīgas apspriešanas iespējas saistībā ar šo personu ierosinājumiem un plāniem.
Eiropas koordinators atbild par pamattīkla attīstības projektu īstenošanu, un ir svarīgi, lai viņš veicinātu arī tādu projektu īstenošanu, kas saistīti ar pamattīkla mezgliem koridora tuvumā. Tādējādi būs iespējams veidot piemērotus koridoru savienojumus, lai apvienotu Eiropas pamattīklu un nodrošinātu noteiktu projektu nozīmes atzīšanu un koridoru iekļaušanu.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28a) Koridora pieejai vajadzētu būt pārredzamai un skaidrai. Ar to nevajadzētu radīt papildu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 28.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28b) Eiropas koordinatoru loma ir ļoti svarīga, lai papildus tam, ka ar strukturētu dialogu ar vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām tiek nodrošināta infrastruktūras racionāla plānošana, dotu arī impulsu koridoru un posmu attīstībai un veicinātu to lielāku Eiropas pievienoto vērtību.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Šo pamattīkla koridoru izveidē pienācīgā mērā ir jāņem vērā dzelzceļa kravu koridori, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem un Eiropas plāns ERTMS ieviešanai, kas paredzēts Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmumā 2009/561/EK par grozījumiem Lēmumā 2006/679/EK, īstenojot savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu.	(29) Šo pamattīkla koridoru izveidē būtu pienācīgi jāņem vērā dzelzceļa kravu koridori, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem, un Eiropas plāns ERTMS ieviešanai, kas paredzēts Komisijas Lēmumā 2009/561/EK (2009. gada 22. jūlijs) par grozījumiem Lēmumā 2006/679/EK, īstenojot savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu. Būtu jāsaglabā pašreizējās šajos tiesību aktos paredzētās sadarbības struktūras, un darbs, kas tiek veikts atbilstīgi šīm struktūrām, būtu jāiekļauj multimodālā pamattīkla koridoru un t.s. „zaļo koridoru” darbā.
Pamatojums
Eiropas koridoriem, kas ir daļa no TEN-T tīkla, būtu jābalstās uz jau esošās infrastruktūras, kas pieejama kā kravu pārvadājumu koridori un ERTMS, lai nodrošinātu, ka Eiropas koridorus var izveidot pēc iespējas ātri un efektīvi.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Lai nodrošinātu, ka visu finanšu programmu līdzekļu piešķiršanas politika tiek īstenota atbilstīgi TEN-T vadlīniju mērķiem un prioritātēm, būtu regulāri jāapkopo, jāapstrādā un jāpublicē detalizēti statistikas dati par visu attiecīgo finanšu palīdzību, kas sniegta dotāciju, aizdevumu vai citu finanšu instrumentu formā un izmantota visos vispārējās intereses projektos un saistībā ar visiem transporta veidiem pamattīklā un visaptverošajā tīklā Savienības un attiecīgo dalībvalstu līmenī.
Pamatojums
Šķiet, ka nākamajā finansēšanas periodā būtu pilnīgi nepieciešami uzlabojumi saistībā ar TEN-T, ņemot vērā iepriekšējo ar pārredzamu, detalizētu un regulāru informāciju saistīto pieredzi attiecībā uz atsevišķiem atbilstošajiem TEN-T finansējuma avotiem.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 30.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30b) Eiropas transporta tīklu būs iespēja pilnībā un optimāli pabeigt tikai tad, ja būs lielāka saimniecisko resursu koncentrācija. Tāpēc papildu resursiem vajadzētu būt pieejamiem no Savienības finansējuma novatoriskiem veidiem.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Lai atjauninātu pielikumus un jo īpaši kartes, ņemot vērā iespējamās izmaiņas, kas izriet no atsevišķu transporta infrastruktūras elementu faktiskās izmantošanas, salīdzinot ar iepriekš noteiktām kvantitatīvām robežvērtībām, pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz pielikumu grozījumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un pienācīga dokumentu pārsūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.	(31) Lai atjauninātu pielikumus un jo īpaši kartes, ņemot vērā iespējamās izmaiņas, kas izriet no atsevišķu transporta infrastruktūras elementu faktiskās izmantošanas, salīdzinot ar iepriekš noteiktām kvantitatīvām robežvērtībām, pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz pielikumu grozījumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos ar attiecīgajām iestādēm, tostarp ar ekspertiem un ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuriem ir vietējās zināšanas. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Pārskatot pamattīkla īstenošanu saskaņā ar šo regulu, Komisijai, apspriežoties ar dalībvalstīm, būtu jāizvērtē citu daļu iekļaušanu tīklā, it sevišķi tādu prioritāru projektu ietveršanu, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Lēmumā Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai1.
	_________________
	1 OV L 204, 5.8.2010., 1. lpp.
Pamatojums
Daži no Lēmumā Nr. 661/2010/ES minētajiem prioritārajiem projektiem nav ietverti pamattīklā. Tā kā dalībvalstis šajā ziņā jau ir rīkojušās, šie projekti būtu vismaz jāizvērtē pārskatīšanas procesā, ka jāveic vēlākais līdz 2023. gadam.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Vadlīnijās paredzēti pasākumi Eiropas tīkla īstenošanai.	4. Vadlīnijās paredzēti pasākumi un termiņi Eiropas tīkla īstenošanai.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– attiecībā uz pasākumiem, ar ko sekmēt šādas infrastruktūras efektīvu pārvaldību un izmantojumu.	– attiecībā uz pasākumiem, ar ko veicināt šādas infrastruktūras efektīvu pārvaldību un izmantojumu, kā arī nodrošināt ilgtspējīgus un efektīvus transporta pakalpojumus.
Pamatojums
Darbības joma būtu jāsaskaņo ar 4. pantā noteiktajiem mērķiem.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 3. pants –1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) „vispārējās intereses projekts” ir jebkura plānotas vai esošas transporta infrastruktūras daļa vai jebkuras izmaiņas jau esošā transporta infrastruktūrā, kas atbilst 2. nodaļas noteikumiem, un visi pasākumi, kas garantē šādas infrastruktūras efektīvu pārvaldību un izmantošanu;	(a) „vispārējās intereses projekts” ir jebkura plānotas vai esošas transporta infrastruktūras daļa vai jebkuras izmaiņas jau esošā transporta infrastruktūrā, kas atbilst 2. nodaļas noteikumiem, un visi pasākumi, kas garantē šādas infrastruktūras efektīvu pārvaldību un izmantošanu atbilstīgi šai regulai;
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – e) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) „Eiropas pievienotā vērtība” ir vērtība, kas attiecībā uz projektu veidojas sakarā ar Savienības iesaistīšanos un kas papildina vērtību, kas citādi veidotos, ja dalībvalsts rīkotos atsevišķi;	(e) „Eiropas pievienotā vērtība” ir vērtība, kas attiecībā uz projektu veidojas sakarā ar Savienības vai dalībvalstu politiskajām izvēlēm un/vai finansiālu iesaistīšanos, kas papildus iespējamajai vērtībai, ko varētu gūt attiecīgā dalībvalsts atsevišķi, rada būtisku un izmērāmu transporta savienojumu un transporta plūsmu uzlabojumu starp dalībvalstīm, ņemot vērā ilgtspējību, efektivitāti un kohēziju, turklāt saskaņā ar 4. pantā noteiktajiem TEN-T mērķiem;
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – g) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) „intelektiskās transporta sistēmas (ITS)” ir sistēmas, kurās izmanto informācijas, sakaru, navigācijas un pozicionēšanas/lokalizēšanas tehnoloģijas, lai pārvaldītu mobilitāti un satiksmi Eiropas transporta tīklā un lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu pakalpojumus ar pievienoto vērtību, tostarp tādu tīkla izmantojumu, kas būtu drošs, aizsargāts, videi draudzīgs un jaudas ziņā efektīvs. Par šādām [intelektiskām] sistēmām var tikt uzskatītas arī transportlīdzekļos uzstādītas iekārtas, ja vien tās veido nedalāmu sistēmu kopā ar attiecīgajiem infrastruktūras komponentiem. Intelektiskās transporta sistēmas ietver sistēmas, tehnoloģijas un pakalpojumus, kas minēti h) līdz l) apakšpunktā;	(g) „intelektiskās transporta sistēmas (ITS)” ir sistēmas, kurās izmanto informācijas, sakaru, navigācijas un pozicionēšanas/lokalizēšanas tehnoloģijas, lai efektīvi pārvaldītu mobilitāti un satiksmi Eiropas transporta tīklā un lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu pakalpojumus ar pievienoto vērtību, tostarp tādu tīkla izmantojumu, kas būtu drošs, aizsargāts, videi draudzīgs un jaudas ziņā efektīvs. Par šādām [intelektiskām] sistēmām var tikt uzskatītas arī transportlīdzekļos uzstādītas iekārtas, ja vien tās veido nedalāmu sistēmu kopā ar attiecīgajiem infrastruktūras komponentiem. Intelektiskās transporta sistēmas ietver sistēmas, tehnoloģijas un pakalpojumus, kas minēti h) līdz l) apakšpunktā;
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – i) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) ”kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas” (VTMIS) ir sistēmas, kas ieviestas jūras satiksmes un transporta uzraudzībai un pārvaldībai, izmantojot informāciju no kuģu automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), sistēmām kuģu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos (LRIT), krasta radaru sistēmām un radiosakariem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK, ar tās attiecīgiem grozījumiem;	(i) „kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas” (VTMIS) ir sistēmas, kas ieviestas jūras satiksmes un transporta uzraudzībai un pārvaldībai, izmantojot informāciju no kuģu automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), sistēmām kuģu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos (LRIT), krasta radaru sistēmām un radiosakariem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK, ar tās attiecīgiem grozījumiem, un tajās tiek integrētas valstu SafeSeaNet sistēmas;
Pamatojums
SafeSeaNet ir jūrniecības informācijas apmaiņas pamatsistēma ES un valsts līmenī un būtisks tehnoloģiskais elements jūras drošības jomā, un tā integrē VTMIS Direktīvas 2002/59 kontekstā.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – k) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(k) ”e-jūras pakalpojumi” ir pakalpojumi, kuros izmanto progresīvas un savstarpēji izmantojamas informācijas tehnoloģijas jūras transporta nozarē, lai atvieglinātu kravu caurlaidspēju jūrā un ostu zonās;	(k) „e-jūrniecības pakalpojumi” ir pakalpojumi, kuros izmanto progresīvas un savstarpēji izmantojamas informācijas tehnoloģijas jūras transporta nozarē, lai vienkāršotu administratīvās procedūras un atvieglinātu kravu caurlaidspēju jūrā un ostu zonās, tostarp viena kontaktpunkta sistēmas, piemēram, Direktīvā 2010/65/ES paredzētie vienotie integrētie jūrniecības kontaktpunkti, ostu sistēmas un attiecīgās muitas informācijas sistēmas;
Pamatojums
Eiropas Savienības e-jūrniecības iniciatīvas mērķis ir veicināt saskaņotus, pārredzamus, efektīvus un vienkāršotus risinājumus, kuru pamatā ir modernas informācijas tehnoloģijas. Ir nepieciešama skaidrāka atsauce uz tajā ietvertajiem pakalpojumiem un sistēmām.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – na) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(na) „savstarpēja izmantojamība” ir spēja noteiktā transporta veidā garantēt drošu un netraucētu transportlīdzekļu kustību, lai nodrošinātu atbilstību prasītajiem veiktspējas līmeņiem, turklāt atkarībā no visiem tehniskajiem, darbības un reglamentējošajiem nosacījumiem, kuri jāievēro attiecīgā transporta veida darbībā, un izmantojot inovatīvus risinājumus, kas uzlabo savietojamību starp dažādām sistēmām.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – nb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(nb) „transporta veidu savstarpēji savienojumi” nozīmē fizisku transporta veida un/vai tā tīkla savienošanu ar citam transporta veidam vai tīklam piederošu aprīkojumu vai iekārtām;
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – nc) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(nc) „transporta veidu integrācija” nozīmē dažādu transporta veidu saskaņotu kombinēšanu, lai nodrošinātu tiešus un efektīvus savienojumus starp tiem;
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – nd) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(nd) „pārrobežu posms” ir posms, kas nodrošina vispārējas intereses projekta turpināmību starp tuvākajiem pilsētas mezgliem divu dalībvalstu vai dalībvalsts un kaimiņvalsts robežas abās pusēs;
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – o) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) „pilsētas mezgls” ir pilsētas teritorija, kurā Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūra ir savienota ar citām šādas infrastruktūras daļām un ar reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru;	(o) „pilsētas mezgls” ir pilsētas teritorija, kas ietver Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūru, piemēram, ostas, lidostas, dzelzceļa stacijas, loģistikas platformas un kravas termināļus, kuri atrodas pilsētas teritorijā un tās tuvumā, un ir savienota ar citām šādas infrastruktūras daļām un ar reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru;
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – oa) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(oa) „vājā vieta” ir fizisks vai funkcionāls ierobežojums, kas pārtrauc sistēmas darbību, ietekmējot tālsatiksmes plūsmu nepārtrauktību, un kuru var pārvarēt, radot jaunu vai ievērojami uzlabojot esošo infrastruktūru, kas nodrošinātu ievērojamus uzlabojumus un atrisinātu vājās vietas radītos ierobežojumus;
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – q) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(q) „kravas terminālis” ir struktūra, kas aprīkota pārkraušanai starp vismaz diviem transporta veidiem un kravas pagaidu uzglabāšanai, piemēram, ostas, iekšējās ostas, lidostas un dzelzceļa termināļi.	(q) „kravas terminālis” ir struktūra, kas aprīkota pārkraušanai starp vismaz diviem transporta veidiem un starp divām dažādām dzelzceļa sistēmām kravas pagaidu uzglabāšanai, piemēram, ostas, iekšējās ostas, lidostas un dzelzceļa termināļi;
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ra) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ra) „sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīze” nozīmē projekta vai programmas vērtības kvantitatīvu ex-ante novērtējumu, pamatojoties uz saskaņotām metodēm, tostarp ietekmes uz vidi novērtējumu, ņemot vērā visus guvumus un izmaksas sociālajā, ekonomikas un vides jomā, un to izmanto, lai noteiktu ieguldījumu labklājībā;
Pamatojums
Būtu jāsniedz definīcija 7. pantā minētajai sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzei, kas ir svarīgs vispārējās intereses projekta novērtējuma elements. Ir būtiski nodrošināt, lai, ņemot vērā visus guvumus un izmaksas, tostarp sociālajā un vides jomā, projekti sniegtu vispārēju pozitīvu ieguldījumu labklājībā.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – rb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(rb) „izolēts tīkls” ir kādas dalībvalsts dzelzceļu tīkls vai šāda tīkla daļa ar sliežu ceļa platumu, kas ir atšķirīgs no Eiropas standarta nominālā sliežu platuma (1435 mm), attiecībā uz kuru noteiktus liela apjoma infrastruktūras ieguldījumus nevar pamatot izmaksu un ieguvumu nozīmē, ņemot vērā minētā tīkla specifiskās īpašības, ko nosaka tā ģeogrāfiskā nošķirtība vai atrašanās perifērijā;
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – rc) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(rc) „ietekmes uz klimatu novērtējums” ir jaunas, paplašinātas vai modernizētas transporta infrastruktūras absolūtās un relatīvās siltumnīcefekta gāzu ietekmes ex-ante novērtējums, pamatojoties uz saskaņotām metodēm, kas ir publiski pieejams iedzīvotājiem saskaņā ar Orhūsas konvenciju un kas ietver:
	(i) pārmaiņas satiksmes radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas jomā;
	(ii) pārmaiņas infrastruktūras darbības, uzturēšanas un pārvaldības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas jomā;
	(iii) infrastruktūras izbūves, attīstīšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas procesu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju; un
	(iv) netiešo ietekmi uz citām nozarēm;
Pamatojums
Ietekmes uz klimatu novērtējumā ietvertajai informācijai, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējumiem, vajadzētu būt publiski pieejamiem.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas transporta tīklam jānodrošina nosacījumi tādiem transporta pakalpojumiem un darbībām, kas:	1. Eiropas transporta tīkls veicina turpmāk minētajās četrās kategorijās paredzēto mērķu sasniegšanu:
(a) atbilst [šo transporta pakalpojumu un darbību] lietotāju mobilitātes un pārvietošanās vajadzībām Savienībā, kā arī attiecībās ar trešām valstīm, tādējādi sekmējot vēl labāku ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju;	(a) efektivitāti, ko nodrošina:
	(i) šauro vietu novēršana un savienojumu izveidošana iztrūkstošajos posmos gan vienas transporta infrastruktūras ietvaros, gan savienojot punktus starp vairākām infrastruktūrām kā dalībvalstu teritorijās, tā pārrobežu posmos;
	(ii) netraucēti savienojumi starp transporta infrastruktūru tālsatiksmei, no vienas puses, un reģionālajai un vietējai satiksmei, no otras puses, gan attiecībā uz pasažieru, gan kravu satiksmi;
	(iii) savstarpēji savienoti reģionālie un valsts transporta tīkli un to savstarpēja izmantojamība;
	(iv) ekonomiski efektīva, savstarpēji izmantojama un kvalitatīva transporta veicināšana, sekmējot turpmāko ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;
	(v) visu transporta veidu optimāla integrēšana un savstarpēju savienojumu veidošana un jaunās un esošās infrastruktūras efektīva izmantošana;
	(vi) pašu mūsdienīgāko tehnoloģisko un darbības risinājumu plaša veicināšana dalībvalstīs;
(b) ir ekonomiskā ziņā efektīvi, sniedz ieguldījumu tādu mērķu sasniegšanā kā zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis un „tīrs” transports, ir droši un uzticami un ar augstiem kvalitātes standartiem, gan ciktāl ir runa par pasažieru, gan par kravu transportu;	(b) ilgtspējību, ko nodrošina:
	(i) ilgtspējīga un energoefektīva transporta ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni veicināšana, lai laikā līdz 2050. gadam samazinātu transporta nozares radītās CO2 emisijas līmeni par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;
	(ii) jebkāda veida transporta radītā piesārņojuma samazināšana, veicinot videi nekaitīgu transportu, kā arī samazinot citas ārējās izmaksas;
	(iii) saskaņota un koordinēta vides aizsardzība;
(c) veicina visprogresīvākās tehnoloģiskās un funkcionālās ieceres;	(c) visiem lietotājiem pieejamu ieguvumu palielināšana, ko nodrošina:
	(i) lietotāju vajadzību apmierināšana mobilitātes un transporta jomā Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm;
	(ii) kvalitatīvi pasažieru transporta pakalpojumi, kurus var izmantot visi iedzīvotāji, tostarp pieejamība gados vecākiem cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem un invalīdiem;
	(iii) kvalitatīvi kravu pārvadājumu pakalpojumi;
	(iv) droši un kvalitatīvi transporta risinājumi, tostarp pielāgojoties klimata pārmaiņām;
	(v) prasību noteikšana infrastruktūrai, jo īpaši savstarpējas izmantojamības, drošības un drošuma jomā, kā arī transporta pakalpojumu kvalitātes, efektivitātes un ilgtspējas ziņā;
(d) nodrošina pienācīgu piekļuvi visiem Savienības reģioniem, tādējādi veicinot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un atbalstot iekļaujošu izaugsmi.	(d) kohēziju, ko nodrošina:
	(i) piekļuves un savienojumu veicināšana ar visiem Savienības reģioniem, tostarp nomaļiem, nošķirtiem, attālākiem, salu, perifēriem un kalnu reģioniem, tādējādi sekmējot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, atbalstot iekļaujošu izaugsmi un samazinot transporta infrastruktūras atšķirības starp dažādām Savienības daļām.
2. Veidojot Eiropas transporta tīkla infrastruktūru, jācenšas sasniegt šādi mērķi:
(a) savstarpēji savienot valsts transporta tīklus un garantēt to savstarpējo izmantojamību;
(b) novērst vājos punktus un veidot savienojumus iztrūkstošajos posmos gan vienas transporta infrastruktūras ietvaros, gan savienojot punktus starp vairākām infrastruktūrām kā dalībvalstu teritorijās, tā robežšķērsošanas punktos starp tām;
(c) nodrošināt vienlīdzīgu visu transporta veidu attīstību, tiecoties pēc ilgtspējīga un ekonomiski efektīva transporta ilgtermiņā;
(d) optimāli integrēt visus transporta veidus un veidot to savstarpējus savienojumus;
(e) infrastruktūras efektīva izmantošana;
(f) transporta ar vismazāko ietekmi oglekļa dioksīda emisiju ziņā plašas izmantošanas veicināšana;
(g) veidot transporta infrastruktūras savienojumus starp Eiropas transporta tīklu un transporta infrastruktūras tīkliem kaimiņvalstīs, kā arī sekmēt to savstarpējo izmantojamību;
(h) noteikt prasības infrastruktūrai, jo īpaši savstarpējās izmantojamības, drošības un drošuma jomā, tādējādi ieviešot transporta pakalpojumu kvalitātes, efektivitātes un ilgtspējas etalonus;
(i) gan attiecībā uz pasažieru, gan attiecībā uz kravu satiksmi — nodrošināt raitus savienojumus starp transporta infrastruktūru tālsatiksmes satiksmei, no vienas puses, un reģionālo un vietējo satiksmi, no otras puses;
(j) transporta infrastruktūru veidot tādu, lai tā atspoguļotu specifiskos apstākļus dažādās Savienības daļās un sniegtu Eiropas reģionu, tostarp nomaļāko un citu perifēro reģionu, līdzsvarotu pārklājumu;
(k) gādāt par to, lai transporta tīkls būtu pieejams vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar kustību traucējumiem, kā arī invalīdiem.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji, transporta operatori citas publiskas vai privātas struktūras plāno, attīsta un ekspluatē Eiropas transporta tīklu resursu izmantojuma ziņā efektīvā veidā, veicot vismaz šādus pasākumus:	1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji, transporta operatori citas publiskas vai privātas struktūras plāno, attīsta un ekspluatē Eiropas transporta tīklu resursu izmantojuma ziņā efektīvā veidā, veicot vismaz šādus pasākumus:
(a) optimizējot infrastruktūras integrāciju un savstarpējos savienojumus;	(a) optimizējot infrastruktūras integrāciju un savstarpējos savienojumus;
(b) plaši ieviešot jaunākās tehnoloģijas un intelektiskās transporta sistēmas (ITS);	(b) plaši ieviešot jaunākās tehnoloģijas un intelektiskās transporta sistēmas (ITS);
(c) uzlabojot un uzturot jau esošo transporta infrastruktūru;	(c) uzlabojot un uzturot jau esošo transporta infrastruktūru;
	(ca) veicot sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzi, tostarp analizējot svarīgākās iespējas, kas saistītas ar kopējās intereses projektu, piemēram, esošās infrastruktūras uzlabošana vai jaunas infrastruktūras būvniecība;
(d) ņemot vērā iespējamo sinerģiju ar citiem tīkliem, jo īpaši Eiropas enerģētikas un/vai telekomunikāciju tīkliem;	(d) ņemot vērā iespējamo sinerģiju ar citiem tīkliem, jo īpaši Eiropas enerģētikas un/vai telekomunikāciju tīkliem;
(e) ar attiecīgiem plāniem un programmām un veicot stratēģisku ietekmes uz vidi un ietekmes uz klimatu mazināšanas novērtējumu;	(e) ar attiecīgiem plāniem un programmām un veicot stratēģisku ietekmes uz vidi un ietekmes uz klimatu mazināšanas novērtējumu;
(f) pieņemot pasākumus, lai plānotu un vajadzības gadījumā palielinātu infrastruktūras jaudu;	(f) pieņemot pasākumus, lai plānotu un vajadzības gadījumā palielinātu infrastruktūras jaudu;
(g) pienācīgā mērā ņemot vērā transporta infrastruktūras ietekmējamību gan attiecībā uz klimata pārmaiņām, gan attiecībā uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.	(g) pienācīgā mērā ņemot vērā transporta infrastruktūras ietekmējamību gan attiecībā uz klimata pārmaiņām, gan attiecībā uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, lai pielāgotu infrastruktūru un varētu risināt šos uzdevumus;
	(ga) veicinot ilgtspējīgus un efektīvus transporta pakalpojumus;
	1.a Plānojot un attīstot Eiropas transporta tīklu, dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldnieki, transporta uzņēmumi un valsts un privātās aģentūras ņem vērā īpašos apstākļus dažādās Savienības daļās, it īpaši attiecīgo reģionu tūrisma aspektus un topogrāfiskās iezīmes. Tās var veikt maršrutu posmu detalizētus pielāgojumus robežās, kas norādītas 54. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ja tiek nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas transporta tīkla pakāpeniska izveide konkrēti ir iespējama, īstenojot šā tīkla divu līmeņu struktūru, ko veido visaptverošs tīkls un pamattīkls.	1. Eiropas transporta tīkla pakāpeniska izveide jo īpaši ir iespējama, īstenojot šā tīkla divu līmeņu struktūru, ko veido visaptverošs tīkls un pamattīkls, turklāt izmantojot saskaņotu un pārredzamu metodisko pieeju.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Visaptverošo tīklu veido visa esošā un plānotā Eiropas transporta tīkla infrastruktūra, kā arī pasākumi, kas veicina šādas infrastruktūras efektīvu izmantošanu. Šis tīkls jāveido saskaņā ar II nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.	2. Visaptverošo tīklu veido visa esošā un plānotā Eiropas transporta tīkla infrastruktūra, kā arī pasākumi, kas veicina šādas infrastruktūras efektīvu un sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu. Šis tīkls jāveido saskaņā ar II nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) jāsniedz ieguldījums 4. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā;	(a) jāsniedz ieguldījums vismaz trīs vai četru 4. pantā izklāstīto kategoriju mērķu sasniegšanā;
Pamatojums
Referenti ierosina nedaudz sašaurināt atbilstības kritērijus, lai vispārējas intereses projekti labāk atbilstu 4. pantā un ar to saistītajā 29. grozījumā minētajiem TEN-T mērķiem.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) jābūt analizētam un saņēmušam pozitīvu novērtējumu sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzē;	(c) jābūt ekonomiski dzīvotspējīgam, pamatojoties uz sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzi;
Pamatojums
Regulas 3. panta a) punktā ir noteikti visi projekti, ko TEN-T tīklā īsteno kā „vispārējās intereses projektus”. Regulas 1. panta 4. punktā un 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka projektiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem, kā arī paredzēta iespēja pieņemt lēmumus par to, kuri projekti būtu jāattīsta un kuros būtu jāiegulda valsts tīklu līmenī, tos atstājos attiecīgo dalībvalstu ziņā.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis un projektu vadītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu projektu izpildes atbilstību attiecīgajiem Savienības un valsts noteikumiem un procedūrām, jo Savienības tiesību aktiem par vidi, klimata aizsardzību, drošību, drošību, konkurenci, valsts atbalstu, valsts iepirkumu un sabiedrības veselību.	4. Dalībvalstis un projektu vadītāji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu projektu izpildes atbilstību attiecīgajiem Savienības, valsts un reģionālajiem noteikumiem un procedūrām, jo Savienības tiesību aktiem par vidi, klimata aizsardzību, drošumu, drošību, konkurenci, valsts atbalstu, valsts iepirkumu, sabiedrības veselību un piekļuvi.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Par vispārējās intereses projektiem ir tiesības saņemt Savienības finanšu palīdzību no Eiropas transporta tīklam pieejamajiem instrumentiem, jo īpaši „Eiropas savienošanas” finanšu instrumenta, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012.	5. Par vispārējās intereses projektiem ir tiesības saņemt Savienības finanšu palīdzību no Eiropas transporta tīklam pieejamajiem instrumentiem, tajā skaitā no „Eiropas savienošanas” finanšu instrumenta, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – 1. daļa – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nodrošināt savienojumu starp pamattīklu un trešo valstu transporta tīkliem;	(b) nodrošināt savienojumu starp pamattīklu un trešo valstu transporta tīkliem, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) ieviest satiksmes vadības sistēmas minētajās valstīs.	(d) minētajās valstīs veicināt satiksmes vadības sistēmas, kas atbilst Savienības politikai.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts –da) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veicināt jūras transportu un jūras maģistrāles, tomēr nesniedzot finanšu atbalstu trešo valstu ostām.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – db) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) sekmēt iekšējo ūdensceļu transportu uz trešām valstīm un no tām.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – dc) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(dc) ņemt vērā savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās norādītos dalībvalstu transporta infrastruktūru fiziskos ierobežojumus un topogrāfiskās īpatnības;
Pamatojums
Būtu jāatzīst arī pastāvošo ģeogrāfisko ierobežojumu fakts, lai nodrošinātu visaptverošā tīkla īstenošanas iespējamību.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienībai, dalībvalstīm, infrastruktūras pārvaldītājiem un citiem projekta īstenotājiem, veidojot visaptverošo tīklu, īpaši jāizskata pasākumi, kas vajadzīgi, lai:	1. Savienībai, dalībvalstīm, attiecīgajām reģionālajām un vietējām iestādēm, infrastruktūras pārvaldītājiem un citiem projekta īstenotājiem, veidojot visaptverošo tīklu, par prioritāriem jānosaka pasākumi, kas vajadzīgi, lai:
(a) īstenotu un ieviestu intelektiskās transporta sistēmas, cita starpā veicot pasākumus, lai radītu nosacījumus satiksmes pārvaldībai, multimodālu grafiku izstrādei un informācijas pakalpojumiem, multimodālai lokalizācijai un līdzsekošanai, jaudas plānošanai un rezervācijai tiešsaistē, kā ari integrētiem biļešu pārdošanas pakalpojumiem;	(a) veidotu iztrūkstošos savienojumus un likvidētu vājās vietas, jo īpaši pārrobežu posmos, piemēram, uzlabojot vai atjaunojot šos posmus;
(b) veidotu iztrūkstošos savienojumus un likvidētu vājās vietas, jo īpaši pārrobežu posmos;	(b) īstenotu un ieviestu intelektiskās transporta sistēmas;
(c) novērstu administratīvos un tehniskos šķēršļus, jo īpaši šķēršļus tīkla savstarpējai izmantojamībai un konkurencei;	(c) nodrošinātu transporta veidu optimālu integrāciju un savstarpēju izmantojamību;
	(ca) palīdzētu sasniegt mērķi — līdz 2050. gadam transporta nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt par 60 % salīdzinājumā ar emisijas līmeni 1990. gadā;
(d) nodrošinātu transporta veidu optimālu integrāciju;	(d) nodrošinātu pienācīgu piekļuvi visiem Savienības reģioniem un savienojumus ar tiem;
(e) nodrošinātu pienācīgu piekļuvi visiem Savienības reģioniem;
	2. Lai papildinātu 1. punktā paredzētos pasākumus, īpaši jāizskata pasākumi, kas vajadzīgi, lai:
(f) uzlabotu un/vai uzturētu infrastruktūras kvalitāti šādos turpmākajos aspektos: efektivitātes, drošības, drošuma, klimata ziņā un — attiecīgā gadījumā — izturības pret katastrofām, ekoloģisko raksturojumu, sociālo nosacījumu, pieejamības visiem lietotājiem, pakalpojumu kvalitātes un satiksmes plūsmu nepārtrauktības ziņā;	(a) uzlabotu un/vai uzturētu infrastruktūras kvalitāti šādos turpmākajos aspektos: efektivitātes, drošības, drošuma, klimata ziņā un izturības pret katastrofām ziņā, ekoloģisko raksturojumu, sociālo nosacījumu, pieejamības visiem lietotājiem, jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem un invalīdiem, kā arī pakalpojumu kvalitātes un satiksmes plūsmu nepārtrauktības ziņā;
(g) sekmētu progresīvākos sasniegumus tehnoloģiju jomā;	(b) veicinātu progresīvākos, inovatīvākos un videi labvēlīgākos sasniegumus tehnoloģiju jomā;
(h) garantētu nodrošinātību ar degvielu, ļaujot izmantot alternatīvus enerģijas avotus un it sevišķi enerģijas avotus un piedziņas sistēmas, ko raksturo zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis vai kas oglekļa dioksīda emisijas neizraisa vispār;	(c) garantētu nodrošinātību ar degvielu, uzlabojot energoefektivitāti un veicinot alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, it sevišķi tādus enerģijas avotus un piedziņas sistēmas, ko raksturo zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis vai kas oglekļa dioksīda emisiju neizraisa vispār;
(i) izvairoties no pilsētu teritoriju šķērsošanas ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem.	(d) mazinātu negatīvo ietekmi, ko izraisa apstāklis, ka pilsētu teritorijas izmanto kravu pārvadājumiem ar dzelzceļa transportu un autotransportu;
	(da) novērstu administratīvos un tehniskos šķēršļus, jo īpaši šķēršļus tīkla savstarpējai izmantojamībai un konkurencei;
	(db) ņemtu vērā īpašos apstākļus salās, izolētās sistēmās, nomaļos un nošķirtos reģionos.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dzelzceļa transporta infrastruktūrā ietilpst:	1. Dzelzceļa transporta infrastruktūrā ietilpst:
(a) ātrgaitas un parastā dzelzceļa līnijas, tostarp	(a) ātrgaitas un parastā dzelzceļa līnijas, tostarp
(i) sānceļi,	(i) sānceļi,
(ii) tuneļi,	(ii) tuneļi,
(iii) tilti,	(iii) tilti,
(b) kravas termināļi un loģistikas platformas preču pārkraušanai starp dažāda veida dzelzceļiem un starp dzelzceļu un citiem transporta veidiem;	(b) kravas termināļi, loģistikas platformas preču pārkraušanai starp dažāda veida dzelzceļiem un dzelzceļa savienojumi ar rūpniecības rajoniem un ražošanas vietām, kā arī starpsavienojumu punkti starp dzelzceļu un citiem transporta veidiem;
(c) stacijas I pielikumā norādītajās līnijās pasažieru pārvadājumu savienojumiem ar cita veida dzelzceļu vai starp dzelzceļu un citiem transporta veidiem;	(c) stacijas I pielikumā norādītajās līnijās pasažieru pārvadājumu savienojumiem ar cita veida dzelzceļu vai starp dzelzceļu un citiem transporta veidiem;
(d) saistīts aprīkojums;	(d) saistīts aprīkojums;
(e) intelektiskās transporta sistēmas (ITS).	(e) intelektiskās transporta sistēmas (ITS).
2. Dzelzceļa līnijas ir šādas.	2. Dzelzceļa līnijas ir šādas.
(a) Dzelzceļa līnijas ātrgaitas transportam, kuras ir	(a) Dzelzceļa līnijas ātrgaitas transportam, kuras ir
(i) īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu, kas ir 250 km/h vai lielāks;	(i) īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu, kas ir 250 km/h vai lielāks;
(ii) īpaši modernizētas parastā dzelzceļa līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu, kas ir apmēram 200 km/h.	(ii) īpaši modernizētas parastā dzelzceļa līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu, kas ir apmēram 200 km/h;
	(iia) īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kurām topogrāfisku, reljefa vai pilsētvides nosacījumu dēļ ir īpašas pazīmes un kurās ātrums jāpielāgo katrā atsevišķā situācijā, tostarp savienojuma līnijas starp ātrgaitas un parastajiem dzelzceļiem, līnijas staciju šķērsošanai, līnijas piebraukšanai pie galapunktiem un depo, kā arī citi posmi, kuros ātrgaitas ritošais sastāvs brauc ar parastā ritošā sastāva ātrumu;
(b) Dzelzceļa līnijas pārvadājumiem pa parasto dzelzceļu.	(b) Dzelzceļa līnijas pārvadājumiem pa parasto dzelzceļu.
3. Ar dzelzceļa līnijām saistītajā tehniskajā aprīkojumā ietilpst elektrifikācijas sistēmas, aprīkojums pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai, un kravas iekraušanai un izkraušanai stacijās, loģistikas platformas un kravas termināļi. Tajā ietilpst arī visas iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu drošu, aizsargātu un efektīvu transportlīdzekļu darbību.	3. Ar dzelzceļa līnijām saistītajā tehniskajā aprīkojumā ietilpst elektrifikācijas sistēmas, aprīkojums pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai, un kravas iekraušanai un izkraušanai stacijās, loģistikas platformas un kravas termināļi. Tajā var ietilpt visas iekārtas, cita starpā automātiskas riteņu platuma maiņas iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu drošu, aizsargātu un efektīvu transportlīdzekļu darbību, tostarp samazinātu tā ietekmi uz vidi un palielinātu savstarpējo izmantojamību.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 13. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kravas termināļu ekspluatantiem jānodrošina, ka visi kravas termināļi ir atvērti visiem ekspluatantiem.	1. Kravas termināļu operatoriem un dalībvalstīm ir jānodrošina, ka piekļuve kravas termināļiem atbilst prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertikāciju1. Kravas termināļi, uz kuriem attiecas šī regula, ir atvērti transporta operatoriem atbilstīgi Direktīvai XXXX [Pirmā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma pārstrādātā versija].
Loģistikas platformu ekspluatantiem jāpiedāvā vismaz viens terminālis, kas atvērts visiem ekspluatantiem,
Kravas termināļu ekspluatantiem un loģistikas platformu ekspluatantiem jānodrošina pieeja bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas maksas.
2. Pasažieru staciju ekspluatantiem jānodrošina, ka pasažieru stacijas sniedz informāciju, nodrošina biļešu pārdošanas vietas un tirdzniecības darbības attiecībā uz dzelzceļa satiksmi visā visaptverošajā tīklā, kā arī — vajadzības gadījumā — atbilstošai informācijai par savienojumiem ar vietējo un reģionālo transportu saskaņā ar Komisijas 2011. gada 5. maija Regulu (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.	2. Pasažieru staciju opratoriem jānodrošina, ka pasažieru stacijas visiem lietotājiem sniedz informāciju, nodrošina biļešu pārdošanas vietas un tirdzniecības darbības attiecībā uz dzelzceļa satiksmi visā visaptverošajā tīklā, kā arī — vajadzības gadījumā — atbilstošai informācijai par savienojumiem ar vietējo un reģionālo transportu saskaņā ar Komisijas 2011. gada 5. maija Regulu (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.
3. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka:	3. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis, reģionālās iestādes un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka:
(a) dzelzceļa līnijas ir aprīkotas ar ERTMS;	(a) dzelzceļa līnijas (izņemot izolētos tīklos) ir aprīkotas ar ERTMS;
(b) dzelzceļa infrastruktūrai jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvai 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā un tās īstenošanas pasākumiem, lai nodrošinātu visaptverošā tīkla savstarpēju izmantojamību;	(b) dzelzceļa infrastruktūrai jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvai 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā un tās īstenošanas pasākumiem, lai nodrošinātu visaptverošā tīkla savstarpēju izmantojamību;
(c) dzelzceļa infrastruktūra atbilst prasībām, kas izvirzītas savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās (TSI), kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 6. pantu, attiecībā uz jaunām un modernizētām līnijām, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, ja to ļauj attiecīgās TSI vai Direktīvas 2008/57/EK 9. pantā paredzētā procedūra. Jebkurā gadījumā dzelzceļa infrastruktūrai jāatbilst šādām prasībām:	(c) dzelzceļa infrastruktūra atbilst prasībām, kuras izvirzītas savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās (TSI), kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 6. pantu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, ja to ļauj attiecīgās TSI vai Direktīvas 2008/57/EK 9. pantā paredzētā procedūra; Jebkurā gadījumā dzelzceļa infrastruktūrai jāatbilst šādām prasībām:
(1) jaunu dzelzceļa līniju nominālais sliežu ceļa platums: 1 435 mm;	(1) jaunu dzelzceļa līniju nominālais sliežu ceļa platums — 1 435 mm, izņemot gadījumus, kad jaunā līnija ir tāda tīkla paplašinājums, kur sliežu ceļa platums ir citādāks un kas ir atdalīts no Eiropas Savienības galvenajām sliežu ceļa līnijām;
(2) elektrifikācija,	(2) pilnīga elektrifikācija, izņemot atzarojumus un termināļus;
(3) līnijām, ko izmanto parastie kravas vilcieni: asslodze — 22,5 t, vilciena garums — 750 m;	(3) līnijām, ko izmanto parastie kravas vilcieni — asslodze — 22,5 t, vilciena garums — 750 m, ieskaitot 10 m drošības rezervi;
(4) maksimālie slīpumi jaunām līnijām, ko izmantos parastie kravas vilcieni: 12,5 mm/m.	(4) maksimālie slīpumi jaunām līnijām, ko izmantos parastie kravas vilcieni: 12,5 mm/m, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad piemēro TSI īpašajos gadījumos paredzētos izņēmumus.
	___________
	1 OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts -- aa) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) pāreja uz nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm;
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) dzelzceļa transporta radītā trokšņa samazināšana;	(b) dzelzceļa transporta radītā trokšņa novēršana, kā arī tā ietekmes mazināšana, īstenojot ar infrastruktūru un ritošo sastāvu saistītus pasākumus;
Pamatojums
Lai īstenotu ES mērķus attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumu radītās trokšņa emisijas ierobežošanu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš ar infrastruktūru un ritošo sastāvu saistītiem pasākumiem, kuru uzdevums ir trokšņa novēršana un mazināšana. Referenti uzskata, ka īpaši svarīgi ir ņemt vērā dzelzceļa transporta radītā trokšņa ietekmi blīvi apdzīvotos reģionos.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tādu standartu sasniegšana, kas būtu augstāki nekā tehniskajās specifikācijās noteiktais prasību minimumu, kā aprakstīts 13. pantā.	(c) ar infrastruktūru saistīto prasību ievērošana un savstarpējās izmantojamības palielināšana.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – ca) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) dzelzceļa pārbrauktuvju drošības uzlabošana vai to aizstāšana ar tiltiem vai tuneļiem.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – cb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) dzelzceļa transporta infrastruktūras savienošana ar iekšējo ūdensceļu ostu infrastruktūru;
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visaptverošajā tīklā ietilpstošie iekšējie ūdensceļi un iekšējās ostas ir norādītas kartēs I pielikumā.	Visaptverošajā tīklā ietilpstošie iekšējie ūdensceļi un iekšējās ostas ir norādītas kartēs I pielikumā un IIIa pielikumā.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) upes,	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) saistīta infrastruktūra, tāda kā slūžas, pacēlāji, tilti, rezervuāri,	(d) saistīta infrastruktūra, tāda kā slūžas, pacēlāji, tilti, rezervuāri un plūdu novēršanas sistēmas;
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – ea) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) savienojuma vietas ar citiem transporta veidiem;
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – ga) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) t.s. „pēdējās jūdzes” savienojumi;
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – gb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(gb) pasažieru un kravu termināļi un loģistikas platformas pasažieru un kravu pārvadāšanai pa ūdensceļiem, kā arī loģistikas platformas, kuras savieno iekšējos ūdensceļus un citus transporta veidus;
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ar ostām saistītās iekārtas jo īpaši dod iespēju izmantot tādas vilces dzinēju un operētājsistēmas, kas mazina piesārņojumu, enerģijas patēriņu un oglekļa intensitāti. Minētajās iekārtās ietilps arī atkritumu pieņemšanas iekārtas.	3. Ar iekšējiem ūdensceļiem saistītajā aprīkojumā var ietilpt aprīkojums kravas iekraušanai un izkraušanai un pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai iekšzemes ostās. Saistītās iekārtas jo īpaši var dot iespēju izmantot tādas vilces dzinēju un operētājsistēmas, kas mazina piesārņojumu, piemēram, ūdens un gaisa piesārņojumu, enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas intensitāti. Minētajās iekārtās ietilps arī atkritumu pieņemšanas iekārtas, krasta elektroenerģijas pieslēguma iekārtas un izlietoto naftas produktu savākšanas iekārtas, kā arī aprīkojums ledus laušanai, hidroloģiskiem apsekojumiem un ostu un ostas pievedceļu bagarēšanai un uzturēšanai, lai nodrošinātu kuģojamību visu gadu.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ostu ekspluatanti nodrošina, ka jebkura iekšējā osta piedāvā vismaz vienu kravas termināli, kas atvērts visiem ekspluatantiem, bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas maksas.	2. Iekšējās ostas pārvaldes struktūra nodrošina, ka jebkura iekšējā osta piedāvā vismaz vienu kravas termināli, kas atvērts visiem opratoriem, bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas maksas.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka:	3. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis, ostu pārvaldes un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka:
(a) upēm, kanāliem un ezeriem jāatbilst vismaz prasību minimumam IV klases ūdensceļiem, kā noteikts Eiropas nolīgumā par galvenajiem starptautiskās nozīmes iekšējiem ūdensceļiem (AGN) attiecībā uz iekšējo ūdensceļu jauno klasifikāciju, un jānodrošina pastāvīgi pietiekams tiltu caurbraukšanas augstums;	(a) upēm, kanāliem un ezeriem jāatbilst vismaz prasību minimumam IV klases ūdensceļiem un jānodrošina pastāvīgi pietiekams tiltu caurbraukšanas augstums, kā noteikts Eiropas nolīgumā par galvenajiem starptautiskās nozīmes iekšējiem ūdensceļiem (AGN) attiecībā uz iekšējo ūdensceļu jauno klasifikāciju, pilnībā ievērojot šīs regulas 41. un 42. panta noteikumus;
	Ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības īpašo nozīmi, attiecīgi pamatotos gadījumos pēc dalībvalsts pieprasījuma var piešķirt atbrīvojumu no obligātajām prasībām attiecībā uz brīvi plūstošām upēm, kuru stāvoklis ir tuvs dabiskajam, turklāt ņemot vērā gan ekoloģiskās prasības attiecībā uz noteiktiem upju posmiem, gan stratēģiskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu transportu.
(b) upes, kanāli un ezeri jāaprīko ar RIS (upju informācijas pakalpojumiem).	(b) upes, kanāli un ezeri jāaprīko ar RIS (upju informācijas pakalpojumiem).
	(ba) Šā punkta a) apakšpunktā minētās upes, kanāli un ezeri nodrošina labus kuģošanas apstākļus saskaņā ar AGN noteikumiem, vienlaikus ievērojot starptautiskās saistības attiecībā uz vides aizsardzību.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem, realizējot vispārējas intereses projektus un papildus prioritātēm, kas minētas 10. pantā, īpaši jāizskata iespējas:	Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem, realizējot vispārējas intereses projektus un papildus prioritātēm, kas minētas 10. pantā, īpaši jāizskata iespējas:
(a) esošajiem iekšējiem ūdensceļiem īstenošanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu iekšējo ūdensceļu IV klases standartus;	(a) esošajiem iekšējiem ūdensceļiem — īstenošanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu iekšējo ūdensceļu IV klases standartus;
(b) attiecīgā gadījumā — iespēja sasniegt augstākus standartus par iekšējo ūdensceļu IV klases standartiem, ja tas nepieciešams, lai apmierinātu tirgus prasības;	(b) attiecīgā gadījumā — iespēja sasniegt augstākus modernizācijas un jaunu ūdensceļu standartus saskaņā ar AGN tehniskajām un ekspluatācijas prasībām attiecībā uz iekšējo ūdensceļu jauno klasifikāciju, lai apmierinātu tirgus prasības;
(c) ITS (intelektisko transporta sistēmu), tostarp RIS, ieviešana;	(c) ITS (intelektisko transporta sistēmu), tostarp RIS, ieviešana;
(d) iekšējo ostu infrastruktūras savienošana ar dzelzceļa transporta infrastruktūru.	(d) iekšējo ostu infrastruktūras savienošana ar dzelzceļa kravu pārvadājumu un autotransporta infrastruktūru;
	(da) iekšējo ūdensceļu transporta veicināšana;
	(db) īpašas uzmanības pievēršana brīvi plūstošām upēm, kuru stāvoklis ir tuvs dabiskajam, tāpēc uz tām var būt attiecināmi īpaši pasākumi.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) autostāvvietas,	(b) autostāvvietas un atpūtas vietas,
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ea) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) savienojuma punkti ar citiem transporta veidiem, jo īpaši ar dzelzceļu;
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – f) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) autoostas.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Augstas kvalitātes ceļi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ir tie, kam ir liela nozīme tālsatiksmes kravu un pasažieru pārvadājumos, kas nodrošina savienojumus ar galvenajiem pilsētu un ekonomiskajiem centriem, ir savienoti ar citiem transporta veidiem un kas savieno izolētus un perifērus NUTS 2 reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem.	2. Augstas kvalitātes ceļi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ir tie, kam ir liela nozīme tālsatiksmes kravu un pasažieru pārvadājumos, kas nodrošina savienojumus ar galvenajiem pilsētu un ekonomiskajiem centriem, ir savienoti ar citiem transporta veidiem un kas savieno kalnainus, nomaļus, izolētus un perifērus NUTS 2 reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem. Šos ceļus pienācīgi uztur, lai nodrošinātu drošu satiksmi.
Pamatojums
Nedaudz uzlabota 46. grozījuma redakcija, ko iesniedza atzinuma sagatavotājs. Laba uzturēšana ir pašsaprotams nosacījums attiecībā uz ceļiem, kas iekļauti Eiropas transporta tīklā.
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Augstas kvalitātes ceļi ir speciāli projektēti un būvēti autotransportam, un tie ir vai nu automaģistrāles, vai ātrsatiksmes ceļi.	3. Augstas kvalitātes ceļi ir speciāli projektēti un būvēti autotransportam, un tie ir: automaģistrāles, ātrsatiksmes ceļi vai parasti stratēģiskas nozīmes ceļi.
Pamatojums
Šajā grozījumā noteiks, ka visaptverošajā tīklā iekļaujams vēl viens ceļu veids. Atsevišķi priekšlikumi attiecībā uz ceļiem, šķiet, neveicina kohēzijas mērķa sasniegšanu. Priekšlikumus slēgt velosipēdistu un gājēju satiksmi visos vienlīmeņa krustojumus būtu sarežģīti īstenot, un tie varētu nošķirt blakus esošās kopienas. Prasība jebkādas piekļuves nodrošināšanā izmantot ceļu pārvadus vai regulētus krustojumus, radītu sarežģījumus sānielās, piekļuvē lauku saimniecībām un pagriezienos. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem to īstenošana Apvienotajā Karalistē izmaksātu no 53 līdz 100 miljardiem mārciņu un nesniegtu nekādu būtisku uzlabojumu tīkla izmantošanā.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts – a) apakšpunkts – ii) punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) nav vienlīmeņa krustojumu ar ceļiem, dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļiem vai gājēju ceļiem un	(ii) nav vienlīmeņa krustojumu ar ceļiem, dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem, un
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts – a) apakšpunkts – iiia) punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iii a) malā ir apstāšanās vieta ārkārtas situācijām.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts – b) apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) „Ātrsatiksmes ceļš” ir ceļš mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, uz kura uzbraukšana iespējama tikai no ceļu pārvadiem vai regulētiem krustojumiem un	(b) „Ātrsatiksmes ceļš” ir kopējās lietošanas ceļš, uz kura uzbraukšana iespējama galvenokārt no ceļu pārvadiem vai regulētiem krustojumiem un
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts – ba) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) „Parasts stratēģiskais ceļš” ir ceļš, kurš nav automaģistrāle, bet tik un tā ir augstas kvalitātes ceļš, kas minēts 1. un 2. punktā, un kuru pārvalda un finansē saskaņā ar attiecīgajā valstī pieņemtajiem konkrētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Autoceļi atbilst šā 20. panta 3. punkta noteikumiem.	(a) Autoceļi atbilst šā 20. panta 3. punkta noteikumiem.
	Pēc dalībvalsts pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp gadījumos, kad atsevišķi ieguldījumi infrastruktūrā nav pietiekami pamatoti ekonomiskā izmaksu un ieguvumu ziņā, Komisija var atbrīvot no 20. panta 3. punkta noteikumu izpildes, kamēr tiek garantēts atbilstīgs drošības līmenis.
Pamatojums
Visu TEN-T ceļu pārveidošana par automaģistrālēm vai ātrgaitas ceļiem nav attaisnojama ne ekonomiskā, ne vides ziņā, tā arī nav nepieciešama tīkla savstarpējai izmantojamībai. Atsevišķās Savienības teritorijās, ne tikai mazapdzīvotākajos ziemeļu reģionos, ir jāņem vērā īpaši apstākļi, piemēram, ļoti lieli attālumi apvienojumā ar zemas intensitātes satiksmes plūsmām. Minētie apstākļi rada pamatu atbrīvojumam no prasības visus galvenos ceļus pārbūvēt par automaģistrālēm vai ātrgaitas ceļiem.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) Ceļu lietošanas nodevas iekasēšanas sistēmas nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā un ar Komisijas 2009. gada 6. oktobra Lēmumu 2009/750/EK par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas un tās tehnisko elementu definēšanu.	(d) Attiecīgā gadījumā ceļu lietošanas nodevas iekasēšanas sistēmas nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā un ar Komisijas 2009. gada 6. oktobra Lēmumu 2009/750/EK par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas un tās tehnisko elementu definēšanu.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – -aa) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-a a) ceļu satiksmes drošības uzlabošana un veicināšana;
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) ceļu satiksmes drošības veicināšana.	svītrots
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – da) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d a) automaģistrāļu satiksmes trokšņa pakāpeniska samazināšana;
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – db) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d b) ceļu infrastruktūras attīstības atšķirību izlīdzināšana dalībvalstīs;
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – dc) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(dc) pārslogotības ietekme uz ceļiem.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 2. nodaļa – 4. iedaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jūras transporta infrastruktūra	Jūras transporta infrastruktūra un jūras maģistrāles
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visaptverošajā tīklā ietilpstošās jūras ostas ir norādītas kartēs I pielikumā.	Visaptverošajā tīklā ietilpstošās jūras ostas ir uzskaitītas IIIa pielikumā un arī norādītas kartēs I pielikumā.
Pamatojums
Lai nodrošinātu juridisku noteiktību un pārredzamību, sarakstā jāprecizē, kuri transporta mezgli visaptverošajā tīklā atzīti par TEN-T transporta mezgliem.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) jūras telpa,	(a) jūras telpa, tostarp dambji, slūžas un doki,
Pamatojums
Būtu jāparedz skaidras infrastruktūras komponentu definīcijas attiecībā uz katru transporta veidu.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) jūras ostas, tostarp infrastruktūra, kas nepieciešama transporta operācijām ostas teritorijā,	(c) jūras ostas, tostarp ostas teritorijā veiktajām transporta operācijām nepieciešamās infrastruktūras izveide, modernizācija, uzturēšana un jaudas palielināšana,
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – ca) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) savstarpēja savienojuma punkti ar citiem transporta veidiem, jo īpaši ar dzelzceļu;
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – ha) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(h a) t.s. pēdējās jūdzes savienojumi;
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums 24. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ar jūras transporta infrastruktūru saistītajā aprīkojumā jo īpaši ietilpst ledus laušanas aprīkojums, hidroloģiskā analīze, kā arī ostu un ostas pievedceļu bagarēšana un uzturēšana.	3. Ar jūras transporta infrastruktūru saistītajā aprīkojumā jo īpaši ietilpst aprīkojums satiksmes un kravu pārvaldībai, nelabvēlīgās ietekmes, tai skaitā nelabvēlīgas ietekmes uz vidi, samazināšanai, tostarp alternatīvas degvielas izmantošanai, ledus laušanai, hidroloģiskajai analīzei, kā arī ostu un ostas pievedceļu bagarēšanai, uzturēšanai un aizsardzībai.
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums 25. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Jūras transporta maģistrāļu jēdziens atspoguļo Eiropas transporta tīkla jūras dimensiju. Jūras maģistrāles veido tuvjūras maršruti, ostas, saistītā jūras infrastruktūra un aprīkojums, kā arī iekārtas, kas dod iespēju veikt tuvsatiksmes kuģošanu vai nodrošināt jūras–upju pakalpojumus starp vismaz divām ostām, tostarp savienojumus ar iekšējiem ūdensceļiem vismaz divās dažādās dalībvalstīs. Jūras maģistrālēs ietilpst:	1. Jūras transporta maģistrāļu jēdziens atspoguļo Eiropas transporta tīkla jūras dimensiju, un tās palīdz nodrošināt Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem. Jūras maģistrāles veido tuvjūras maršruti, ostas, saistītā jūras infrastruktūra un aprīkojums, iekārtas, kā arī vienkāršotas administratīvās formalitātes, kas dod iespēju veikt tuvsatiksmes kuģošanu vai nodrošināt jūras–upju pakalpojumus starp vismaz divām ostām, tostarp savienojumus ar iekšējiem ūdensceļiem vismaz divās dažādās dalībvalstīs vai saskaņā ar 8. pantu starp dalībvalsti un trešo valsti, ja Savienībai tie ir stratēģiski svarīgi. Jūras maģistrālēs ietilpst:
(a) jūras maršrutu savienojumi starp visaptverošā tīkla jūras ostām;	(a) jūras maršrutu savienojumi starp visaptverošā tīkla jūras ostām vai starp visaptverošā tīkla ostām un trešo valstu ostām, ja Savienībai tie ir stratēģiski svarīgi;
(b) ostu iekārtas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā elektroniskās loģistikas vadības sistēmas, drošības un administratīvās un muitas procedūras vismaz vienā dalībvalstī;	(b) ostu iekārtas, kravas termināļi, loģistikas platformas un kravas centri, kas atrodas ārpus ostas teritorijas, bet ir saistīti ar ostas darbībām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā elektroniskās loģistikas vadības sistēmas, drošības un administratīvās un muitas procedūras vismaz vienā dalībvalstī;
(c) infrastruktūra tiešai piekļuvei sauszemei un jūrai.	(c) infrastruktūra tiešai piekļuvei sauszemei un jūrai.
2. Vispārējās intereses projektus attiecībā uz Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm ierosina vismaz divas dalībvalstis. Tie atbilst vienam no šiem veidiem:	2. Vispārējās intereses projektus attiecībā uz Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm ierosina vismaz divas dalībvalstis. Tie atbilst vienam no šiem veidiem:
(a) veidot pamattīkla koridora jūras komponentu, kā noteikts 49. pantā, vai veidot jūras komponentu starp diviem pamattīkla koridoriem;
(b) veidot jūras maršruta un tā sauszemes savienojumu pamattīklā starp divām vai vairākām pamattīkla ostām;	(b) veidot jūras maršruta un tā sauszemes savienojumu pamattīklā starp divām vai vairākām pamattīkla ostām;
(c) veidot jūras maršruta un tā sauszemes savienojumu starp pamattīkla ostu un visaptverošā tīkla ostām, īpašu vērību veltot pamattīkla un visaptverošā tīkla ostu sauszemes savienojumiem.	(c) veidot jūras maršruta un tā sauszemes savienojumu starp pamattīkla ostu un visaptverošā tīkla ostām, īpašu vērību veltot pamattīkla un visaptverošā tīkla ostu sauszemes savienojumiem;
	(ca) veidot jūras maršruta savienojumu starp pamattīkla ostu un trešās valsts ostu saskaņā ar 8. pantu.
3. Vispārējās intereses projekti Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm var attiekties arī uz darbībām, kas sniedz plašāku labumu un nav saistīti ar konkrētām ostām, proti: darbībām nolūkā uzlabot vides aizsardzības prasību ievērošanu, darīt pieejamas ledus laušanas iekārtas, nodrošināt iespēju kuģot visu gadu, bagarēšanas darbības, alternatīvas degvielas uzpildes iekārtas, kā arī optimizēt procesus, procedūras un cilvēkfaktoru, IKT platformas un informācijas sistēmas, tostarp satiksmes vadības un elektroniskās ziņošanas sistēmas.	3. Vispārējās intereses projekti Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm var attiekties arī uz darbībām, kas sniedz plašāku labumu un nav saistīti ar konkrētām ostām, proti, pakalpojumiem un darbībām, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēku un preču nepārtrauktu mobilitāti, jo īpaši nomaļākajos, tālākajos un izolētos reģionos, darbībām, ar kurām paredzēts uzlabot vides aizsardzības prasību ievērošanu, piemēram, elektrības nodrošināšanu piekrastē vai emisijas skruberu ieviešanu, kas ļautu kuģiem ievērot stingrākas prasības par pieļaujamo emisijas līmeni, darīt pieejamas ledus laušanas iekārtas, nodrošināt iespēju kuģot visu gadu, bagarēšanas darbības, alternatīvas degvielas uzpildes iekārtas, kā arī optimizēt procesus, procedūras un cilvēkfaktoru, IKT platformas un informācijas sistēmas, tostarp satiksmes vadības un elektroniskās ziņošanas sistēmas.
	4. Divu gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 51. pantu ir iecelts Jūras maģistrāļu koordinators, šī amatpersona iesniedz detalizētu jūras maģistrāļu īstenošanas plānu, pamatojoties uz pieredzi un attīstību Savienības jūras transporta jomā, kā arī prognozēto satiksmi par jūras maģistrālēm. Īstenošanas plānā iekļauj arī skaidras pamatnostādnes jaunu jūras maģistrāļu, tai skaitā savienojumu ar trešām valstīm, izveidei, ņemot vērā prognozējamo satiksmi un tās iederību pamattīklā un visaptverošajā tīklā.
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis, ostu ekspluatanti un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka:	1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis, reģionālās iestādes, ostu operatori un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka:
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ostu ekspluatanti nodrošina, ka ostās ietilpst aprīkojums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka ostās kuģi ievēro vides aizsardzības prasības, jo īpaši iekārtas, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai.	2. Ostu operatori vai kompetentā iestāde, kuras pārvaldībā ir osta, nodrošina, ka ostās ietilpst aprīkojums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka ostās kuģi ievēro vides aizsardzības prasības, jo īpaši elektroapgādes iekārtas un iekārtas, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai, un Direktīvu 2012/..../ES par sēra saturu kuģu degvielā un par elektroapgādes iekārtām.
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums 26. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis īsteno VTMIS, kā noteikts Direktīvā 2002/59/EK.	3. Dalībvalstis īsteno VTMIS un SafeSeaNet, kā noteikts Direktīvā 2002/59/EK un izmanto e-jūrniecības pakalpojumus, tostarp jo īpaši viena kontaktpunkta jūrniecības pakalpojumus, kā noteikts Direktīvā 2010/65/ES.
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) jūras maģistrāļu, tostarp tuvsatiksmes kuģošanas, veicināšana;	(a) jūras maģistrāļu, tostarp tuvsatiksmes kuģošanas, veicināšana, savienojumu izveides ar iekšzemi sekmēšana, jo īpaši veicot pasākumus, lai uzlabotu jūras transporta ekoloģiskos raksturlielumus atbilstīgi piemērojamo Savienības tiesību aktu vai attiecīgo starptautisko nolīgumu prasībām;
Grozījums Nr.  114 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts – ca) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana, lai veicinātu alternatīvu degvielas veidu, piemēram, sašķidrinātas dabasgāzes, un energoefektīva jūras transporta izmantošanu.
Grozījums Nr.  115 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – ba) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) savienojuma punkti ar citiem transporta veidiem, jo īpaši ar dzelzceļu;
Grozījums Nr.  116 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) saistīts aprīkojums;	(c) saistīts aprīkojums, tostarp trokšņa kontroles pasākumi;
Pamatojums
Jāiekļauj atsauce uz pašlaik sagatavošanas procesā esošo regulu par troksni lidostās.
Grozījums Nr.  117 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – da) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d a) t.s. pēdējās jūdzes savienojumi;
Grozījums Nr.  118 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis un lidostu ekspluatanti nodrošina, ka jebkura lidosta piedāvā vismaz vienu termināli, kas atvērts visiem ekspluatantiem, bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas maksas.	1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis un lidostu operatori nodrošina, ka jebkura lidosta piedāvā vismaz vienu termināli, kas atvērts visiem operatoriem, bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas, piemērotas un samērīgas maksas.
Grozījums Nr.  119 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) optimizē esošo infrastruktūru,	(a) optimizē esošo infrastruktūru, palielinot efektivitāti un ilgtspēju, jo īpaši atvieglojot alternatīvo degvielas veidu izplatīšanu un lietošanu,
Pamatojums
Lidostām ir nozīmīgs uzdevums alternatīvu degvielas veidu lietošanas veicināšanā, un tām jāizveido un jāuztur atbilstoša infrastruktūra.
Grozījums Nr.  120 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – ca) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) uzlabo multimodālos savienojumus starp lidostām un citu transporta veidu infrastruktūru.
Grozījums Nr.  121 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – cb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) atbalsta plānus, kuru pamatā ir ilgtspējība un klimatu uzlabojoši pasākumi.
Grozījums Nr.  122 Regulas priekšlikums 34. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis, kravas termināļu, ostu un lidostu ekspluatanti un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka:	1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis, kravas termināļu, ostu un lidostu operatori un infrastruktūras pārvaldītāji taisnīgā un nediskriminējošā veidā nodrošina, ka:
Pamatojums
Ir svarīgi nodrošināt visu transporta veidu pieejamību, nediskriminējot tradicionālos dalībniekus un jaunpienācējus.
Grozījums Nr.  123 Regulas priekšlikums 34. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) transporta mezgli ir savienoti kādā no šādām vietām: kravas termināļos, pasažieru stacijās, iekšējās ostās, lidostās, jūras ostās, lai būtu iespējams multimodāls kravas un pasažieru transports.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  124 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – ca) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) nodrošināt multimodālo starpsavienojumu atbilstību prasībām par neierobežotu pieejamību visiem lietotājiem.
Grozījums Nr.  125 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pilsētas mezglā nodrošinātu pienācīgus savienojumus starp dažādām visaptverošā tīkla dzelzceļa stacijām un/vai lidostām;	(c) pilsētas mezglā nodrošinātu pienācīgus savienojumus starp dažādām visaptverošā tīkla dzelzceļa stacijām, ostām vai lidostām;
Grozījums Nr.  126 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) nodrošinātu tiešu savienojumu starp visaptverošā tīkla infrastruktūru un reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru, tostarp loģistikas konsolidēšanas un sadales centriem;	(d) nodrošinātu tiešu savienojumu starp visaptverošā tīkla infrastruktūru un reģionālās un vietējās satiksmes, kā arī kravu piegādes infrastruktūru pilsētās, tostarp loģistikas konsolidēšanas un sadales centriem;
Grozījums Nr.  127 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – f) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) izvairītos no pilsētu teritoriju šķērsošanas ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem,	(f) izvairītos no pilsētu teritoriju šķērsošanas ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem, ja tas ir topogrāfiski iespējams;
Pamatojums
Kalnu reģionos, piemēram, Austrijā, apvedceļi pie pilsētu teritorijām ne vienmēr ir iespējami.
Grozījums Nr.  128 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Intelektiskajām transporta sistēmām (ITS) jārada priekšnosacījumi satiksmes pārvaldībai un informācijas apmaiņai vienā transporta veidā un starp dažādiem transporta veidiem multimodālām transporta operācijām un ar transportu saistītiem pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, lai uzlabotu drošību, aizsargātību un vides standartu ievērošanu.	1. Intelektiskajām transporta sistēmām (ITS) jārada priekšnosacījumi satiksmes pārvaldībai un informācijas apmaiņai vienā transporta veidā un starp dažādiem transporta veidiem multimodālām transporta operācijām un ar transportu saistītiem pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, lai uzlabotu drošību, aizsargātību un vides standartu ievērošanu, kā arī vienkāršotu administratīvās procedūras.
Grozījums Nr.  129 Regulas priekšlikums 37. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a ITS ir jāizmanto pēc iespējas plašāk visā Savienībā , lai izveidotu visās dalībvalstīs savstarpēji izmantojamu pamatspēju kopumu.
Pamatojums
Lai maksimizētu tīkla labvēlīgo ietekmi un ieguvumus visā sistēmā, ir vēlams veicināt plašu tehnoloģiju lietojumu visās Savienības dalībvalstīs un reģionos. Mērķis nav sasniegt vienlīdzīgas ITS spējas, bet gan nodrošināt minimālo vispārējo spēju kopumu, ar ko pilsoņi un uzņēmumi vajadzības gadījumā var rēķināties visā Savienībā.
Grozījums Nr.  130 Regulas priekšlikums 37. pants – 3. punkts – 4. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
− jūras transportam — VTMIS un e-jūras pakalpojumi;	− jūras transportam — VTMIS un e-jūrniecības pakalpojumi, tostarp viena kontaktpunkta jūrniecības sistēmas pakalpojumi, piemēram, vienotie jūrniecības kontaktpunkti, ostu sistēmas un attiecīgās muitas informācijas sistēmas;
Grozījums Nr.  131 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienībai, dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem īpaša uzmanība jāpievērš vispārējās intereses projektiem, kuri nodrošina efektīvus kravu pārvadājumu pakalpojumus, kas izmanto visaptverošā tīkla infrastruktūru un sniedz ieguldījumu oglekļa dioksīda emisiju samazināšanā. Šo projektu nolūks jo īpaši ir:	Savienībai, dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem īpaša uzmanība jāpievērš vispārējās intereses projektiem, kuri nodrošina efektīvus kravu pārvadājumu pakalpojumus, kas izmanto visaptverošā tīkla infrastruktūru un sniedz ieguldījumu oglekļa dioksīda emisijas un citu transporta ārējo izmaksu samazināšanā. Šo projektu nolūks jo īpaši ir:
Pamatojums
Regulā papildus klimata pārmaiņu izmaksām skaidrāk jānorāda arī citas transporta ārējās izmaksas.
Grozījums Nr.  132 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) sekmēt novatorisku transporta sistēmu ieviešanu vai jaunas pārbaudītu, jau pastāvošu transporta pakalpojumu kombinācijas, tostarp piemērojot ITS un izveidojot piemērotas pārvaldības struktūras;	(b) sekmēt novatorisku transporta sistēmu ieviešanu vai jaunas pārbaudītu, jau pastāvošu transporta pakalpojumu kombinācijas, tostarp piemērojot ITS un izstrādājot neliela mēroga palīginfrastruktūru, kas saistībā ar šiem pakalpojumiem nepieciešama galvenokārt vides mērķu sasniegšanai, kā arī izveidojot piemērotas pārvaldības struktūras;
Pamatojums
Palīginfrastruktūrai kā papildu elementam plaša mēroga infrastruktūras finansējumā, kas paredzēts šajā regulā, jāveicina vides mērķu sasniegšana, izmantojot ilgtspējīgus kravu pārvadājumu pakalpojumus.
Grozījums Nr.  133 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atvieglināt multimodālā transporta pakalpojumu darbības un uzlabot sadarbību starp transporta pakalpojumu sniedzējiem;	(c) atvieglināt multimodālā transporta pakalpojumu darbības, tostarp saistītās informācijas plūsmas un uzlabot sadarbību starp transporta pakalpojumu sniedzējiem;
Pamatojums
Ir svarīgi ņemt vērā arī informācijas un komunikāciju risinājumus, kas palīdz veikt kravu pārvadājumus.
Grozījums Nr.  134 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – ea) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) atvieglot ar jūras maģistrālēm saistīto pakalpojumu izmantošanu.
Pamatojums
Atbalsts jūras maģistrāļu pakalpojumu aspektam uzlabos jūras maģistrāļu koncepcijas pozīciju tirgū.
Grozījums Nr.  135 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – eb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(e b) uzlabot savienojumus ar Savienības neaizsargātākajām un izolētākajām daļām, jo īpaši ar tālākajiem, salu, nomaļiem un kalnu reģioniem.
Grozījums Nr.  136 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visaptverošajam tīklam ir jāiet kopsolī ar visprogresīvāko tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Šo tehnoloģiju nolūks jo īpaši ir:	Visaptverošajam tīklam ir jāiet kopsolī ar visprogresīvāko tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, dodot priekšroku projektiem, kuru nolūks jo īpaši ir:
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir precizēt, ka attiecībā uz visaptverošā tīkla attīstību un izvietošanu ir jānosaka prioritātes.
Grozījums Nr.  137 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) radīt priekšnosacījumus transporta dekarbonizācijai, realizējot pāreju uz novatoriskām transporta tehnoloģijām;	(a) atbalstīt un veicināt priekšnosacījumus transporta dekarbonizācijai, realizējot pāreju uz novatoriskām un ilgtspējīgām transporta tehnoloģijām;
Grozījums Nr.  138 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) radīt priekšnosacījumus visu transporta veidu dekarbonizācijai, veicinot energoefektivitāti, kā arī alternatīvu dzinēju sistēmu ieviešanu un attiecīgas infrastruktūras nodrošināšanu. Šādā infrastruktūrā var ietilpt enerģētikas tīkli un citas iekārtas, kas nepieciešamas enerģijas piegādei, ņemot vērā attiecīgo infrastruktūras—transportlīdzekļa saskarni un aptverot intelektiskās transporta sistēmas;	(b) atbalstīt visu transporta veidu dekarbonizāciju, veicinot energoefektivitāti, kā arī alternatīvu dzinēju sistēmu ieviešanu un attiecīgas infrastruktūras nodrošināšanu. Šādā infrastruktūrā var ietilpt enerģētikas tīkli un citas iekārtas, kas nepieciešamas enerģijas piegādei, ņemot vērā attiecīgo infrastruktūras—transportlīdzekļa saskarni un aptverot intelektiskās transporta sistēmas;
Grozījums Nr.  139 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) uzlabot tīkla darbību, pieejamību, savstarpējo sadarbspēju, multimodalitāti un efektivitāti, tostarp biļešu pārdošanu multimodālajiem pārvadājumiem;	(d) uzlabot tīkla darbību, pieejamību, savstarpējo izmantojamību, multimodalitāti un efektivitāti, tostarp biļešu pārdošanu multimodālajiem pārvadājumiem un transporta pārvaldību;
Pamatojums
Jāatbalsta arī inovatīvi risinājumi, kas papildus pasažieru pārvadājumiem veicina arī transporta un kravu pārvaldību.
Grozījums Nr.  140 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – da) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d a) veicināt efektīvus veidus, kā visiem iedzīvotājiem nodrošināt pieejamu un saprotamu informāciju par savstarpējiem savienojumiem, savietojamību un multimodalitāti;
Grozījums Nr.  141 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – e) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) veicināt pasākumus tādu ārējo izmaksu samazināšanai kā izmaksas saistībā ar visa veida piesārņojumu, tostarp trokšņa piesārņojumu, sastrēgumiem un kaitējumu veselībai;	(e) veicināt pasākumus, lai samazinātu tādas ārējās izmaksas kā izmaksas saistībā ar visa veida piesārņojumu, tostarp trokšņa piesārņojumu, emisiju, sastrēgumiem un kaitējumu veselībai;
Grozījums Nr.  142 Regulas priekšlikums 40. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem pienācīgi jāgādā par to, lai transporta infrastruktūra pasažieru un kravu kustībai nodrošinātu augsta līmeņa drošību un aizsargātību.	Dalībvalstis un citi projektu vadītāji veic pasākumus, lai panāktu to, ka transporta infrastruktūra pasažieru un kravu kustībai nodrošinātu augstākā iespējamā līmeņa drošību un aizsargātību, tostarp periodos, kad veicami uzturēšanas vai modernizācijas darbi.
Grozījums Nr.  143 Regulas priekšlikums 41. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā pienācīga vērība ir jāvelta arī infrastruktūras izturībai pret dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, ievērojot visas prasības, ko var paredzēt attiecīgos Savienības tiesību aktos.	Vislielākā vērība ir jāvelta arī infrastruktūras izturībai pret dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, ievērojot visas prasības, ko var paredzēt attiecīgajos Savienības tiesību aktos.
Grozījums Nr.  144 Regulas priekšlikums 42. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis un citi projektu vadītāji nodrošina, ka šādi novērtējumi tiek veikti efektīvi un bez liekas kavēšanās, jo īpaši vispārējās intereses projektu gadījumā.
Grozījums Nr.  145 Regulas priekšlikums 43. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Transporta infrastruktūrai jāsniedz pastāvīga mobilitāte un jābūt tādai, kas pieejama visiem izmantotājiem, jo īpaši vecāka gadagājuma personām, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti.	Transporta infrastruktūrai jāsniedz pastāvīga mobilitāte un jābūt tādai, kas pieejama visiem izmantotājiem, jo īpaši vecāka gadagājuma personām, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti.
	Transporta infrastruktūru projektē un izbūvē, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām un tādējādi nodrošinot pasažieriem iespēju pilnībā izmantot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
	Tālab dalībvalstis un citi projekta vadītāji veic ex-ante novērtējumu par infrastruktūras un ar to saistīto pakalpojumu pieejamību.
Grozījums Nr.  146 Regulas priekšlikums 44. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamattīklu veido tās visaptverošā tīkla daļas, kuras stratēģiski ir vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla politikas mērķu sasniegšanai. Pamattīkls jo īpaši palīdz risināt arvien pieaugošās mobilitātes jautājumus un veidot transporta sistēmu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.	1. Pamattīklu, kā noteikts I pielikumā, veido tās visaptverošā tīkla daļas, kuras stratēģiski ir vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla politikas mērķu sasniegšanai, un tajā ņemta vērā satiksmes pieprasījuma attīstība un vajadzība pēc multimodāla transporta. Pamattīklam jābūt veidotam tā, lai ņemtu vērā turpmāko ģeogrāfisko struktūru saistībā ar Savienības paplašināšanos un prioritāro koridoru iespējamo attīstību un pabeigšanu. Pamattīkls jo īpaši palīdz risināt arvien pieaugošās mobilitātes jautājumus, problēmas, kuras ir saistītas ar pieaugošajām vajadzībām pēc tāda transporta, kas ir pieejams vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un pasažieriem ar invaliditāti un kas nodrošina augstu drošības standartu ievērošanu, kā arī palīdz veidot transporta sistēmu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.
Pamatojums
Pamattīkla definīcijā jāņem vērā Savienības nenovēršamā paplašināšanās, uzņemot citas valstis, tāpēc stratēģisko koridoru plānošanā jāņem vērā turpmākā attīstība.
Ņemot vērā to, ka Eiropā ir 80 miljoni cilvēku ar invaliditāti, kā arī iedzīvotāju novecošanu un vides jautājumus, transporta pieejamība ir kļuvusi par būtiski svarīgu sabiedrības uzdevumu, kas jārisina pamattīkla satvarā.
Grozījums Nr.  147 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamattīklam jāatspoguļo satiksmes pieprasījuma attīstības tendences un multimodālā transporta nepieciešamība. Lai nodrošinātu resursu ziņā efektīvu transporta infrastruktūras izmantojumu un lai nodrošinātu pietiekamu jaudu, jāņem vērā progresīvākās tehnoloģijas un pārvaldības pasākumus infrastruktūras izmantojuma administrēšanai.	1. Pamattīklam jāatspoguļo satiksmes pieprasījuma attīstības tendences un multimodālā transporta nepieciešamība, kā arī pastāvīga pasažieru un preču mobilitāte. Lai nodrošinātu resursu ziņā efektīvu transporta infrastruktūras izmantojumu un lai nodrošinātu pietiekamu jaudu, jāņem vērā progresīvākās tehnoloģijas un pārvaldības pasākumi gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu infrastruktūras izmantojuma administrēšanai.
Pamatojums
Vienlaikus ar satiksmes vajadzību nodrošināšanu pamattīklam jāgarantē arī teritoriālā kohēzija visā Savienībā, jo tā tiks radīta Eiropas pievienotā vērtība. Šie abi elementi ir būtiski svarīgi, lai sasniegtu teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju.
Grozījums Nr.  148 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pamattīkla infrastruktūra atbilst bez izņēmuma visām prasībām, kas izklāstītas II nodaļā. Turklāt, pamattīkla infrastruktūra atbilst arī šādām prasībām:	2. Pamattīkla infrastruktūra atbilst bez izņēmuma visām prasībām, kas izklāstītas II nodaļā. Turklāt, pamattīkla infrastruktūra atbilst arī šādām prasībām:
(a) dzelzceļa transporta infrastruktūra:	(a) dzelzceļa transporta infrastruktūra, izņemot nošķirtus tīklus:
− dzelzceļa līniju pilnīga elektrifikācija;	– dzelzceļa līniju pilnīga elektrifikācija, izņemot rezerves ceļus un galapunktus;
− regulāru kravu pārvadājumu līnijas: asslodze — vismaz 22,5 t, līnijas ātrums — 100 km/h, vilciena garums — 750 m;	− pamattīkla kravu pārvadājumu līnijas, kā norādīts I pielikumā: asslodze — vismaz 22,5 t, jaunajām līnijām asslodze — vismaz 25 t, līnijas ātrums — 100 km/h, vilciena garums — 750 m, tai skaitā 10 m drošības rezerve, ko jo īpaši pamattīkla transporta koridoros var pagarināt līdz 1500 m, ja tas nodrošina skaidrus sociālekonomiskus ieguvumus un ir tehniski un funkcionāli iespējams;
	− pilnīga ERTMS izmantošana;
(b) iekšzemes navigācijas un jūras transporta infrastruktūra:	(b) iekšzemes navigācijas un jūras transporta infrastruktūra:
− jābūt pieejamām alternatīvam tīrām degvielām;	− jābūt pieejamām alternatīvām tīrām degvielām;
(c) autotransporta infrastruktūra:	(c) autotransporta infrastruktūra:
	− pamattīkla ceļiem piemēro automaģistrālēm un ātrgaitas ceļiem noteiktās prasības, kas norādītas 20. pantā;
− jāgādā par to, lai uz maģistrālēm ik pēc 50 km būtu atpūtas vietas, lai tādējādi komerciālajiem profesionālajiem ceļu lietotājiem nodrošinātu pietiekami daudz stāvvietu, kurās būtu pienācīgs drošības un aizsargātības līmenis;	− jāgādā par to, lai uz maģistrālēm ik pēc 100 km vai īsākiem attālumiem atbilstīgi sabiedrības un tirgus vajadzībām un ierobežojumiem vides jomā būtu atpūtas vietas, lai tādējādi komerciālajiem profesionālajiem ceļu lietotājiem nodrošinātu pietiekami daudz stāvvietu, kurās būtu pienācīgs drošības, komforta un aizsargātības līmenis;
− jābūt pieejamām alternatīvam tīrām degvielām;	− jābūt pieejamām alternatīvam tīrām degvielām;
(d) gaisa transporta infrastruktūra:	(d) gaisa transporta infrastruktūra:
− jārod iespēja darīt pieejamas alternatīvas tīrās degvielas.	− jārod iespēja darīt pieejamas alternatīvas tīrās degvielas.
Grozījums Nr.  149 Regulas priekšlikums 47. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamattīkla mezgli ir izklāstīti II pielikumā, un tajos ietilpst:	1. Pamattīkla mezgli ir izklāstīti II pielikumā, un tajos ietilpst:
− pilsētas mezgli, tostarp to ostas un lidostas,	− pilsētas mezgli, tostarp to ostas un lidostas,
− jūras ostas,	− jūras ostas,
− robežšķērsošanas punkti uz kaimiņvalstīm.	− robežšķērsošanas punkti uz kaimiņvalstīm;
	− iekšējās ostas, dzelzceļu/auto ceļu termināļi;
	− kravu un pasažieru pārvadājumiem paredzētas lidostas.
2. Šīs regulas II pielikuma 2. daļā norādītās jūras ostas jāsavieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru vēlākais līdz 2030. gada 31. decembrim, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus.	2. Šīs regulas II pielikuma 2. daļā norādītās jūras ostas jāsavieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta, un, ja iespējams, iekšzemes ūdensceļu transporta infrastruktūru vēlākais līdz 2030. gada 31. decembrim, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus.
3. Šīs regulas II pielikuma 1.b daļā norādītās galvenās lidostas jāsavieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru vēlākais līdz 2050. gada 31. decembrim. Rēķinoties ar iespējamo satiksmes pieprasījumu, šādas lidostas, ja vien iespējams, jāiekļauj ātrgaitas dzelzceļa tīklā.	3. Šīs regulas II pielikuma 1.b daļā norādītās galvenās lidostas jāsavieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru vēlākais līdz 2050. gada 31. decembrim. Rēķinoties ar iespējamo satiksmes pieprasījumu, šādas lidostas, ja vien iespējams, jāiekļauj ātrgaitas dzelzceļa tīklā.
Grozījums Nr.  150 Regulas priekšlikums 48. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamattīkla koridori ir instruments, kuru izmantošana atvieglo pamattīkla koordinētu īstenošanu. Pamattīkla koridoru pamatā ir transporta veidu integrācija, savstarpējā izmantojamība un koordinēta infrastruktūras izveide un pārvaldība, ar mērķi tiekties uz resursu izmantojuma ziņā efektīvu multimodālu transportu.	1. Pamattīkla koridori ir instruments, kuru izmantošana atvieglo pamattīkla koordinētu īstenošanu. Pamattīkla koridoru pamatā ir transporta veidu integrācija, savstarpējā izmantojamība un koordinēta infrastruktūras izveide un pārvaldība, ar mērķi tiekties uz resursu izmantojuma ziņā efektīvu multimodālu transportu un palīdzēt uzlabot kohēziju Savienībā. Pamattīkla koridoru infrastruktūru izstrādā tā, lai varētu nodrošināt satiksmi bez sastrēgumiem un pārrobežu satiksmi, kā arī panākt ilgtspējīgus vides uzlabojumus.
2. Pamattīkla koridori nodrošina koordinētu pieeju attiecībā uz infrastruktūras izmantojumu un ieguldījumiem, tā, lai kapacitāte tiktu pārvaldīta iespējami efektīvā veidā. Ja nepieciešams, multimodālā infrastruktūra pamattīkla koridoros jābūvē un jākoordinē tā, lai optimizētu katra transporta veida izmantojumu un to sadarbību. Pamattīkla koridoriem jāatbalsta sadarbspējīgu satiksmes pārvaldības sistēmu visaptveroša ieviešana.	2. Pamattīkla koridori nodrošina koordinētu pieeju attiecībā uz infrastruktūras izmantojumu un ieguldījumiem, tā, lai kapacitāte tiktu pārvaldīta iespējami efektīvā veidā. Ja nepieciešams, multimodālā infrastruktūra pamattīkla koridoros jābūvē un jākoordinē tā, lai optimizētu katra transporta veida izmantojumu un to sadarbību. Pamattīkla koridori atbalsta savstarpēji izmantojamu satiksmes pārvaldības sistēmu, inovāciju un jaunu tehnoloģiju visaptverošu ieviešanu.
Grozījums Nr.  151 Regulas priekšlikums 49. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pamattīkla koridoros ietilps jūras ostas un ceļi, pa kuriem tām piekļūt, izņemot atsevišķus attiecīgi pamatotus gadījumus.	3. Pamattīkla koridoros ietilps jūras ostas un ceļi, pa kuriem tām piekļūt, izņemot atsevišķus attiecīgi pamatotus gadījumus. Katrā koridorā, kad vien iespējams, ir jāizveido jūras maģistrāles, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu transportu.
Grozījums Nr.  152 Regulas priekšlikums 49. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pamattīkla koridori ietver ERTMS koridoru un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru pašreizējo sadarbības struktūru, kas ir izveidota atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 913/2010 un kuras darbību integrē pamattīkla koridoru darbībā. Vajadzības gadījumā un gadījumos, kad tas tiek attiecīgi pamatots, dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem pievieno papildu posmus, lai savienotu šos koridorus ar pamattīkla koridoriem. Attiecīgos gadījumos pamattīkla vajadzībām ņem vērā „zaļos” koridorus.
Grozījums Nr.  153 Regulas priekšlikums 50. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra dalībvalsts piedalās vismaz vienā pamattīkla koridorā.	1. Katra dalībvalsts piedalās vismaz vienā pamattīkla koridorā.
2. Saraksts, kurā norādīti pamattīkla koridori, ir sniegts (..) Regulas (ES) Nr. xxx/2012 [„Eiropas savienošanas” finanšu instruments] I pielikumā.	2. Saraksts, kurā norādīti pamattīkla koridori, ir sniegts (..) Regulas (ES) Nr. xxx/2012 [Eiropas infrastruktūras savienošanas finanšu instruments] I pielikumā. Turklāt vispārīgie noteikumi, kas minēti 2. nodaļas 7. iedaļā, jo īpaši noteikumi par jaunajām tehnoloģijām un inovāciju, attiecas uz visiem pamattīkla koridoriem un visiem transporta veidiem.
	2.a Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 I pielikumu [Eiropas infrastruktūras savienošanas finanšu instruments] pamattīkla koridorus attēlo shematiskās indikatīvās kartēs, kas iekļautas šīs regulas I pielikumā, tostarp norādot koridoru galvenos intermodālos mezglus, iztrūkstošos savienojumus un pārrobežu posmus.
Grozījums Nr.  154 Regulas priekšlikums 51. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
51. pants	51. pants
Pamattīkla koridoru koordinēšana	Pamattīkla koridoru koordinēšana
1. Lai atvieglinātu pamattīkla koridoru koordinētu īstenošanu, Komisija, apspriedusies ar attiecīgajam dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, izraugās tā saukto „Eiropas koordinatoru”.	1. Lai atvieglinātu pamattīkla koridoru koordinētu īstenošanu, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu izraugās tā saukto „Eiropas koordinatoru”.
2. Eiropas koordinatoru īpaši izvēlas, pamatojoties uz viņa pieredzi saistībā ar Eiropas iestādēm un zināšanām par jautājumiem, kas attiecas uz galveno projektu finansēšanu un sociālekonomisko un vides novērtējumu.	2. Eiropas koordinatoru īpaši izvēlas, pamatojoties uz viņa pieredzi saistībā ar Eiropas iestādēm un zināšanām par jautājumiem, kas attiecas uz galveno projektu finansēšanu un sociālekonomisko un vides novērtējumu.
3. Komisijas lēmumā par Eiropas koordinatora izraudzīšanu norāda, kā veicami 5. pantā minētie uzdevumi.	3. Komisijas lēmumā par Eiropas koordinatora izraudzīšanu norāda, kā veicami 5. pantā minētie uzdevumi.
	3.a ERTMS un jūras maģistrāļu ieviešanai ieceļ īpašu koordinatoru.
4. Eiropas koordinators rīkojas Komisijas vārdā un tās labā. Eiropas koordinatora pārziņā ir viens vienīgs pamattīkla koridors. Eiropas koordinators kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm izveido darba plānu veicamajām darbībām.	4. Eiropas koordinators rīkojas Komisijas vārdā un tās labā. Eiropas koordinatora pārziņā ir viens vienīgs pamattīkla koridors. Eiropas koordinators kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm izveido darba plānu veicamajām darbībām.
5. Eiropas koordinators:	5. Eiropas koordinators:
(a) vada pamattīkla koridora koordinētu īstenošanu, lai tiktu ievērots grafiks, kas noteikts īstenošanas lēmumā par katru atsevišķu pamattīkla koridoru;	(a) vada pamattīkla koridora koordinētu īstenošanu, lai tiktu ievērots grafiks, kas noteikts īstenošanas lēmumā par katru atsevišķu pamattīkla koridoru;
	(aa) nodrošina, lai valsts infrastruktūras plānos tiktu ņemta vērā koridoru attīstīšana;
(b) ziņo dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgā gadījumā visām citām struktūrām, kas tieši iesaistītas pamattīkla koridora izstrādē, par visām grūtībām, kas radušās, un sniedz ieguldījumu, cenšoties rast piemērotus risinājumus;	(b) ziņo dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgā gadījumā visām citām struktūrām, kas tieši iesaistītas pamattīkla koridora izstrādē, par visām grūtībām, kas radušās, un sniedz ieguldījumu, cenšoties rast piemērotus risinājumus; ja Eiropas koordinators nolemj, ka tiek nopietni apgrūtināta projekta vienmērīga darbība, viņš var par to brīdināt Komisiju, lai tiktu piemērots 59. pants.
(c) ik gadus sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm par pamattīkla koridora ieviešanas gaitu;	(c) ik gadus sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm par pamattīkla koridora ieviešanas gaitu;
(d) konsultējas, sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un jo īpaši reģionālajām un vietējām iestādēm, infrastruktūras pārvaldītājiem, transporta operatoriem, transporta izmantotājiem un attiecīgā gadījumā citām publiskajām un privātajām struktūrām, lai iegūtu pilnīgākas zināšanas par transporta pakalpojumu pieprasījumu, finansējuma iespējām un ieguldījumu finansēšanu, kā arī tālab veicamajiem pasākumiem un to, kā jārīkojas, lai atvieglinātu piekļuvi šādiem līdzekļiem vai finansējumam.	(d) konsultējas, sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un jo īpaši pašvaldības un vietējām iestādēm vai — attiecīgos gadījumos — reģionālajām iestādēm, vietējām transporta iestādēm, infrastruktūras pārvaldītājiem, transporta operatoriem, transporta izmantotājiem un attiecīgā gadījumā citām publiskajām un privātajām struktūrām, lai iegūtu pilnīgākas zināšanas par transporta pakalpojumu pieprasījumu, finansējuma iespējām un ieguldījumu finansēšanu, kā arī tālab veicamajiem pasākumiem un to, kā jārīkojas, lai atvieglinātu piekļuvi šādiem līdzekļiem vai finansējumam. Eiropas koordinatoram ir pietiekami resursi, lai viņš aktīvi varētu piedalīties kompromisu rašanā starp projektu prasībām un projekta skarto reģionālo un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības interesēm.
6. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas ar Eiropas koordinatoru un sniedz koordinatoram visu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu 5. punktā minētos uzdevumus.	6. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas ar Eiropas koordinatoru un sniedz koordinatoram visu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu 5. punktā minētos uzdevumus, tostarp ziņas par to, kā valsts infrastruktūras plānā tiek ņemta vērā koridoru izveidošana.
7. Neskarot Savienības un valstu tiesību aktos noteiktās piemērojamās procedūras, Komisija var lūgt Eiropas koordinatora viedokli, kad tā pārbauda pieteikumus uz Savienības finansējumu pamattīkla koridoriem, par kuriem Eiropas koordinators atbild.	7. Neskarot Savienības un valstu tiesību aktos noteiktās piemērojamās procedūras, Komisija, lai nodrošinātu katra koridora atbilstību un attīstību, lūdz Eiropas koordinatora viedokli, kad tā pārbauda pieteikumus uz Savienības finansējumu pamattīkla koridoriem, par kuriem Eiropas koordinators atbild.
	7.a Ja koordinators savus pienākumus nepilda apmierinoši un atbilstīgi šajā pantā noteiktajām prasībām, Komisija jebkurā brīdī var atcelt koordinatoru no amata un atrast viņam aizstājēju.
Grozījums Nr.  155 Regulas priekšlikums 52. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katram pamattīkla koridoram attiecīgās dalībvalstis izstrādā koridora platformu, kas atbild par pamattīkla koridora vispārējo mērķu definējumu un par 53. panta 1. punktā minēto pasākumu sagatavošanu un pārraudzību.	1. Katram pamattīkla koridoram attiecīgās dalībvalstis izstrādā koridora platformu, kas atbild par pamattīkla koridora vispārējo mērķu definējumu un par 53. panta 1. punktā minēto pasākumu sagatavošanu un pārraudzību.
2. Koridora platformu veido attiecīgo dalībvalstu pārstāvji un — attiecīgi — citas publiskās un privātās struktūras. Jebkurā gadījumā koridora platformā piedalās infrastruktūras pārvaldītāji, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju.	2. Koridora platformu veido attiecīgo dalībvalstu pārstāvji un būtībā citas publiskās un privātās struktūras, piemēram, attiecīgās reģionālās un vietējās varas iestādes. Jebkurā gadījumā koridora platformā piedalās infrastruktūras pārvaldītāji, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju, kā arī dzelzceļa uzņēmumi kā koridora lietotāji, un ar koridoru saistīto jūras un iekšējo ostu iestāžu pārstāvji.
	Attiecīgā gadījumā atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 913/2010 izveidotie dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori veido koridora platformas dzelzceļa dimensijas pamatu.
3. Koridora platformu vada Eiropas koordinators.	3. Koridora platformu vada Eiropas koordinators.
4. Koridora platformu izveido kā pastāvīgu tiesību subjektu, tādu kā Eiropas Ekonomisko interešu grupa.	4. Koridora platformu izveido kā pastāvīgu tiesību subjektu, tādu kā Eiropas Ekonomisko interešu grupa.
5. Koridora platformu izveido, neskarot principu, kuram atbilstoši galīgā atbildība par projektu īstenošanu ir Savienības finanšu atbalsta saņēmējam.	5. Koridora platformu izveido, neskarot principu, kuram atbilstoši galīgā atbildība par projektu īstenošanu ir Savienības finanšu atbalsta saņēmējam.
	5.a Lai novērstu darbību dublēšanu, ir jānodrošina koridora platformu un Regulā (ES) Nr. 913/2010 noteikto struktūru atbilstīga saskaņošana.
Grozījums Nr.  156 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Par katru pamattīkla koridoru attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar koridoru platformu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā kopīgi sagatavo koridoru attīstības plānu un to dara zināmu Komisijai. Šajā plānā jo īpaši jāiekļauj:	1. Par katru pamattīkla koridoru attiecīgās dalībvalstis un reģionālās administrācijas iestādes sadarbībā ar koridoru platformu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā kopīgi sagatavo koridoru attīstības plānu un to dara zināmu Komisijai. Šajā plānā jo īpaši jāiekļauj:
Grozījums Nr.  157 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pamattīkla koridoru iezīmju apraksts, tostarp norādot vājās vietas;	(a) pamattīkla koridoru iezīmju apraksts, tostarp norādot pārrobežu posmus un vājās vietas;
Grozījums Nr.  158 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pamattīkla koridoru mērķi, jo īpaši veiktspējas ziņā, kas izteikta kā pakalpojuma kvalitāte, tā jauda un atbilstība II nodaļā norādītajām prasībām;	(b) pamattīkla koridoru mērķi, jo īpaši veiktspējas ziņā, kas izteikta kā pakalpojuma kvalitāte, pieejamība un drošība, tā jauda un atbilstība II nodaļā norādītajām prasībām;
Grozījums Nr.  159 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – e) apakšpunkts – 5. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
− pasākumi, kas jāveic, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;	– pasākumi, kas jāveic, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz vidi;
Grozījums Nr.  160 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – ea) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) pasākumi tādu sabiedriskās apspriešanas procedūru izveidei, kuras saistītas ar vispārēju interešu koridoru projektu attīstīšanu, jo īpaši gadījumos, kad šie projekti ietekmē pārrobežu posmus un koordinatoram jānodrošina, lai savlaicīgi notiktu plaša sabiedriska apspriešana ar visām ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību un lai tiktu izstrādāti pasākumi iespējamu problēmu konstatēšanai, un jāierosina veidi koridora plāna attīstīšanai un līdzsvarotai īstenošanai.
Pamatojums
Tā kā iepriekš saistībā ar dažiem projektiem netika rīkota plaša sabiedriskā apspriešana un informēšanas procedūra, šo projektu īstenošana tika kavēta vai noraidīta. Tāpēc jaunajiem koridoriem, iesaistot pilsonisko sabiedrību un ņemot vērā šo projektu pārrobežu perspektīvu, būs jācenšas pārvarēt šķēršļus saistībā ar vispārējās intereses projektu īstenošanu.
Grozījums Nr.  161 Regulas priekšlikums 53. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Koridoru attīstības plānā ņem vērā dalībvalstu un attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju jau paveikto darbu Regulas (ES) Nr. 913/2010 īstenošanā, kā arī esošo dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru uzņēmumu vai attiecīgo struktūru pieredzi un darba rezultātus;
Pamatojums
Dažās dalībvalstīs nav dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru uzņēmumu, tāpēc ir jāņem vērā citas struktūras, kurām var būt attiecīgās zināšanas.
Grozījums Nr.  162 Regulas priekšlikums 53. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Lai atbalstītu, pamattīklu koridoru īstenošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumus par pamattīklu koridoriem. Lēmumos var:	3. Lai atbalstītu pamattīklu koridoru īstenošanu, Komisija pieņem īstenošanas lēmumus par pamattīklu koridoriem. Lēmumos var:
(a) ietvert ieguldījumu plānu, saistītās izmaksas un īstenošanas grafiku, ko uzskata par nepieciešamu pamattīkla koridoru izveidei atbilstīgi šīs regulas mērķiem;	(a) ietvert ieguldījumu plānu, saistītās izmaksas un īstenošanas grafiku, ko uzskata par nepieciešamu pamattīkla koridoru izveidei atbilstīgi šīs regulas mērķiem;
(b) definēt visus pasākumus, ko īsteno, lai samazinātu ārējās izmaksas, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un trokšņa piesārņojumu, un lai sekmētu jaunu tehnoloģiju ieviešanu satiksmes un jaudas pārvaldības jomā;	(b) definēt visus pasākumus, ko īsteno, lai samazinātu ārējās izmaksas, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un trokšņa piesārņojumu, un lai sekmētu jaunu tehnoloģiju ieviešanu satiksmes un jaudas pārvaldības jomā.
(c) paredzēt citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu koridoru attīstības plānu un pamattīkla koridoru infrastruktūras efektīvu izmantošanu.
Pamatojums
Šā punkta c) apakšpunkta saturs pārsniedz īstenošanas akta robežas, un tas būtu jāsvītro.
Grozījums Nr.  163 Regulas priekšlikums 53. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Gadījumos, kad koridora posmi atbilst koridoriem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 913/2010, izstrādājot koridora attīstības plānu, jāņem vērā minētajā regulā jau paredzētais attīstības plāns un tirgus pētījums.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir tāds pats kā iepriekšējam grozījumam, t. i., novērst tā darba dublēšanu, kas jau ir paveikts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 913/2010 par kravas pārvadājumiem.
Grozījums Nr.  164 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izmantojot Eiropas transporta tīkla interaktīvo ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmu (TENtec), dalībvalstis regulāri informē Komisiju par rezultātiem, kas sasniegti vispārējās intereses projektu īstenošanā un par šajā nolūkā veiktajiem ieguldījumiem.	Izmantojot Eiropas transporta tīkla interaktīvo ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmu (TENtec), dalībvalstis regulāri un pārredzami informē Komisiju par rezultātiem, kas sasniegti vispārējās intereses projektu īstenošanā un par šajā nolūkā veiktajiem ieguldījumiem. Sniegtajā informācijā ietver detalizētus statistikas datus par visu attiecīgo finansiālo atbalstu, kas sniegts dotāciju, aizdevumu vai citu finanšu instrumentu veidā un izmantots visos vispārējās intereses projektos un saistībā ar visiem transporta veidiem pamattīklā un visaptverošajā tīklā Savienības un attiecīgo dalībvalstu līmenī. Attiecībā uz šo ziņojumu jo īpaši jāņem vērā šādi finansiālā atbalsta veidi:
	− finansiālais atbalsts, uz kuru attiecas Regula XXXX [Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments];
	− finansiālais atbalsts, uz kuru attiecas Regula XXXX un Regula XXXX [Kohēzijas fonds, ERAF];
	− finansiālais atbalsts, uz kuru attiecas Regula XXXX [„Apvārsnis 2020”];
	− finansiālais atbalsts, kas sniegts Eiropas Investīciju bankas nodrošinātu aizdevumu un finanšu instrumentu veidā;
	– citi finanšu līdzekļi.
	TENtec ir publiski un viegli pieejama. Tajā ietver ar konkrētu projektu saistītu un atjauninātu informāciju par Savienības līdzfinansējuma veidiem un apjomu, kā arī par katra projekta virzību.
Dalībvalstis iesniedz Komisijai kopsavilkumu par valsts plāniem un programmām, ko tās sagatavo Eiropas transporta tīkla izvēršanai un jo īpaši attiecībā uz pamattīklu. Tiklīdz valsts plāni un programmas ir pieņemtas, dalībvalstis tās nosūta Komisijai zināšanai.	Dalībvalstis iesniedz Komisijai kopsavilkumu par valsts plāniem un programmām, ko tās sagatavo Eiropas transporta tīkla izvēršanai un jo īpaši attiecībā uz pamattīklu. Tiklīdz valsts plāni un programmas ir pieņemtas, dalībvalstis tās nosūta Komisijai zināšanai.
Grozījums Nr.  165 Regulas priekšlikums 54. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ik pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc apspriešanās ar 54. pantā minēto komiteju Komisija publicē progresa ziņojumu par vadlīniju izpildi, kurš tiks iesniegts Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.	2. Ik pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc apspriešanās ar 54. pantā minēto komiteju Komisija publicē progresa ziņojumu par vadlīniju izpildi, kurš tiks iesniegts Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumā iekļauj detalizētus statistikas datus par 1. punktā minēto dažādo finansiālā atbalsta veidu izmantojumu saistībā ar dažādiem transporta veidiem un citiem pamattīkla un visaptverošā tīkla elementiem Savienības un atsevišķu dalībvalstu līmenī, kā norādīts II un III nodaļā.
	Ziņojumā arī:
	− analizē un apraksta Eiropas transporta tīkla dinamisko un mainīgo raksturu saistībā ar īstenotajiem vispārējās intereses projektiem, kas rada iespējamas izmaiņas pasažieru un kravas transporta plūsmu, kā arī modālās izmantošanas jomā;
	− lai nodrošinātu saskanīgu TEN-T vadlīniju piemērošanu, ievērojot to mērķus un prioritātes, sniedz detalizētu informāciju par Komisijas īstenotu visu 1. punktā minēto finansiālā atbalsta veidu iekšējo koordinēšanu.
Pamatojums
Progresa ziņojumā, kas Komisijai ir jāsagatavo, būtu jāiekļauj detalizētāka informācija un papildu elementi. Tajā būtu jāatspoguļo un jāapraksta TEN-T mainīgais raksturs, kā arī jāsniedz detalizēta informācija par Komisijas īstenotu visu TEN-T sniegtā finansiālā atbalsta veidu iekšējo koordinēšanu.
Grozījums Nr.  166 Regulas priekšlikums 54. pants – 3. punkts – ca) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) veikt pielāgojumus pamattīkla koridoru kartē, lai atspoguļotu izmaiņas, kas tiek veiktas Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments] I pielikumā iekļautajā pamattīkla koridoru sarakstā.
Pamatojums
Pamattīkla koridoru kartes pielāgošanas nolūkā ir jāparedz deleģēta akta pieņemšana.
Grozījums Nr.  167 Regulas priekšlikums 54.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	54.a pants
	Reģionālo un vietējo varas iestāžu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana
	Dalībvalstis nodrošina, ka projekta plānošanas un izstrādes posmā tiek pienācīgi ņemtas vērā to reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī vietējās pilsoniskās sabiedrības intereses, kuras ietekmē vispārējās intereses projekts. Līdz 2013. gada 1. decembrim Komisija iesniedz šim mērķim paredzētas pamatnostādnes un paraugprakses ceļvedi.
Pamatojums
Komisijai būtu jāizstrādā vadlīnijas un paraugprakses ceļvedis, lai nodrošinātu pienācīgu vietējās un reģionālās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos TEN-T projektos un izstrādātu tos kopā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, nevis pretēji to interesēm. Tādējādi tiktu novērsti projektu īstenošanas kavējumi, kas prasa laiku un izmaksā dārgi.
Grozījums Nr.  168 Regulas priekšlikums 54.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	54.b pants
	Sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzes, Eiropas pievienotās vērtības un ietekmes uz vidi novērtējuma metodes
	Pamatojoties uz 3. pantā norādītajām definīcijām, Komisija izstrādā detalizētas metodes:
	– sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzei;
	– Eiropas pievienotās vērtības novērtēšanai;
	– ietekmes uz klimatu novērtēšanai.
	Šīs metodes izmanto vispārējās intereses projektu novērtēšanai, kā norādīts 7. pantā. Komisija īpašu uzmanību pievērš paplašinātā vērtēšanas procesa radītā iespējamā administratīvā sloga samazināšanai, jo īpaši mazākos projektos ar nelielu aprēķināto kopējo budžetu.
	Šīs metodes pieņem ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. janvārim ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 56. pantā izklāstītajai procedūrai.
Pamatojums
Jaunajām prasībām, piemēram, ietekmes uz klimatu novērtējumam ir jāsasniedz paredzētais mērķis, lieki nesarežģījot administratīvās procedūras, kas mazākiem projektiem un vairākām dalībvalstīm varētu radīt problēmas.
Grozījums Nr.  169 Regulas priekšlikums 57. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vēlākais līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija pārskatīs pamattīkla ieviešanu, izvērtējot atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un ieviešanas gaitu.	Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija ar Eiropas koordinatoru palīdzību pārskatīs pamattīkla ieviešanu, izvērtējot:
	(a) atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;
	(b) šīs regulas īstenošanā panākto progresu;
	(c) pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmu izmaiņas;
	(d) valsts transporta infrastruktūrā veikto ieguldījumu attīstību;
	(e) vajadzību izdarīt grozījumus šajā regulā.
	Papildus šai pārskatīšanai Komisija izvērtē, vai pamattīklā būtu jāiekļauj jauni posmi, piemēram, daži bijušie prioritārie pārrobežu projekti, kas minēti Lēmumā Nr. 661/2010 par TEN-T attīstības pamatnostādnēm, un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu tiesību aktam.
Grozījums Nr.  170 Regulas priekšlikums 59. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pamattīkla izveides aktīvas uzraudzības ietvaros un pienācīgā mērā ņemot vērā proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, Komisija var pieņemt lēmumu veikt attiecīgus pasākumus.	svītrots
Pamatojums
Komisijai nevajadzētu būt tiesībām vienpusēji lemt par šiem jautājumiem. Tādēļ šis punkts būtu jāsvītro.
Grozījums Nr.  171 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 04/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādus ceļa posmus:
	− Aarhus−Frederikshavn−Hirtshals dzelzceļa posms
	− Zviedrijas kuģojamie iekšējie ūdensceļi, kas savieno Göteborg ar iekšzemes ezeriem
	− Zviedrijas kuģojamie iekšējie ūdensceļi, kas savieno Stockholm ar iekšzemes ezeriem
	Iekļaut visaptverošajā tīklā šādus ceļa posmus:
	− Nyköbing–Gedser dzelzceļa līnija
	− Zviedrijas kuģojamie iekšējie ūdensceļi, kas savieno Göteborg ar iekšzemes ezeriem
	− Zviedrijas kuģojamie iekšējie ūdensceļi, kas savieno Stockholm ar iekšzemes ezeriem
Grozījums Nr.  172 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 05/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādus ceļa posmus:
	− dzelzceļa posms no Aarhus uz Hirtshals un Frederikshavn
	− autoceļa posms no Aarhus uz Hirtshals un Frederikshavn
Grozījums Nr.  173 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 07/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādu lidostu:
	− Nottingham East Midlands lidosta (Lielbritānija)
Grozījums Nr.  174 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 08/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādas ostas:
	− Gajānas (Francija) osta un Lille osta
	Iekļaut dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu un autoceļu pamattīklā šādu posmu:
	− Nantes Saint Nazaire−Lyon (Francija)
	Iekļaut vispatverošajā tīklā šādu ceļa posmu:
	− dzelzceļa savienojums starp Colmar (Francija) un Freiburg (Vācija)
Grozījums Nr.  175 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 10/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādas ostas:
	− Bergen op Zoom, Almelo, Moerdijk, Nijmegen, Kortrijk-Bossuit ostas
	− Deventer osta
	Iekļaut vispatverošajā tīklā šādu ceļa posmu:
	− Valenciennes−Mons dzelzceļa kravu pārvadājumu līnija
Grozījums Nr.  176 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 11/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādu lidostu un ostu:
	− Liège-Bierset lidosta (Beļģija)
	− Valenciennes osta
Grozījums Nr.  177 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 12/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut vispatverošajā tīklā šādus ceļa posmus:
	− Berlin−Küstrin−Kietz−Kostrzyn nad Odra−Gdansk dzelzceļa savienojums
	− Berlin−Forst (Lausitz)–Wroclaw dzelzceļa savienojums
	Iekļaut pamattīklā šādu ostu:
	− Nürnberg osta
Grozījums Nr.  178 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 13/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut vispatverošajā tīklā šādus ceļa posmus:
	− Ustí nad Labem−Dresden ātrgaitas dzelzceļa līnija
	− dzelzceļa posma Ceská Kubice robežstacija−Regensburg modernizācija
Grozījums Nr.  179 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 14/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādus ceļa posmus:
	− Berlin–Szczecin dzelzceļa savienojums
	− Praha–Lovosice ātrgaitas dzelzceļa līnija
	− Usti nad Labem osta
	− Komarno osta
Grozījums Nr.  180 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 15/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādu ceļa posmu:
	− Berlin–Szczecin dzelzceļa un autoceļa savienojums
Grozījums Nr.  181 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 16/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādu ostu:
	− Santa Cruz de Tenerife osta (Spānija)
	Iekļaut visaptverošajā tīklā šādus dzelzceļa kravu pārvadājumu posmus:
	– Ávila−Salamanca
	– León−Zamora−Salamanca−Plasencia
	– Los Rosales−Zafra
	– Torralba−Soria−Castejón
Grozījums Nr.  182 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 17/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādus transporta infrastruktūras posmus:
	− Las Palmas de Gran Canaria lidosta (Spānija)
	− Tenerife Sur lidosta (Spānija)
	− Malaga lidosta (Spānija)
	− Alicante lidosta (Spānija)
	− Alcázar de San Juan multimodālā platforma (Spānija)
	− León multimodālā platforma (Spānija)
	− Antequera multimodālā platforma (Spānija)
	− Murcia multimodālā platforma (Spānija)
	− Valladolid multimodālā platforma (Spānija)
	− Zaragoza multimodālā platforma (Spānija)
	Iekļaut visaptverošajā tīklā šādu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu posmu:
	– Los Rosales−Zafra
	Iekļaut vispatverošajā tīklā šādus autoceļa posmus:
	− Ávila−Salamanca
	− Ávila−Villacastín
Grozījums Nr.  183 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 18/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādus transporta infrastruktūras posmus:
	− Cagliari osta (Itālija)
	− Cremona osta
	− Montova osta
	− Cervignano multimodālā platforma
	− Firenze multimodālā platforma
	− Verona multimodālā platforma
Grozījums Nr.  184 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 19/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādu transporta infrastruktūras posmu:
	− Cagliari lidosta (Itālija)
Grozījums Nr.  185 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 20/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādu ceļa posmu:
	− Ungheni−Iasi−Suceava−Dej−Cluj Napoca−Coslari dzelzceļa savienojums (kravu pārvadājumiem)
Grozījums Nr.  186 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 21/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādus ceļa posmus:
	− Ungheni−Iasi−Suceava−Dej−Cluj Napoca−Coslari dzelzceļa savienojums (pasažieru pārvadājumiem)
	− Ungheni−Miclauseni−Miraslau−Sebes autoceļu savienojums
	− Bucharest−Craiova−Calafat autoceļu savienojums
	− Galati osta
	Iekļaut vispatverošajā tīklā šādu ceļa posmu:
	− Constanta−Tulcea−Galati−Braila autoceļu savienojums
Grozījums Nr.  187 Regulas priekšlikums I pielikums – sējums 22/33 un sējums 23/33
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādus transporta infrastruktūras posmus:
	− Heraklion osta (Grieķija)
	− Heraklion lidosta (Grieķija)
Grozījums Nr.  188 Regulas priekšlikums II pielikums – 1.a iedaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādus transporta infrastruktūras mezglus:
	− Cagliari (Itālija)
	− Heraklion (Grieķija)
	− Las Palmas de Gran Canaria / Santa Cruz de Tenerife (Spānija)
Grozījums Nr.  189 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. iedaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iekļaut pamattīklā šādas ostas:
	− Cagliari (Itālija)
	− Heraklion (Grieķija)
	− Santa Cruz de Tenerife (Spānija)
	− Felixstowe−Harwich (Cluster) (Lielbritānija)
Grozījums Nr.  190 Regulas priekšlikums II pielikums – 2.a iedaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šim pielikumam tiek pievienoti pamattīklā un visaptverošajā tīklā ietilpstošu lidostu, ostu, iekšējo ostu un dzelzceļa termināļu saraksti.

• [1]  OV C 143, 22.5.2012., 130. lpp.
• [2]  OV C 225, 27.7.2012., 150. lpp.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Transporta tīkls (TEN-T) ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības projektiem. Tas ir vienotā tirgus „mugurkauls” — neaizvietojams elements ES iedzīvotāju mobilitātes, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, kā arī ekonomiskās izaugsmes un darbavietu nodrošināšanai.

Problēmas, kuras pašlaik apgrūtina TEN-T īstenošanu, ir labi zināmas: būtiski kavējumi daudzu TEN-T projektu īstenošanā, projektu finansēšanas grūtības ekonomikas krīzes apstākļos, dažādu centralizēti un decentralizēti pārvaldītu finanšu instrumentu nepietiekama koordinēšana, kā arī informācijas un statistikas datu trūkums par projektu finansēšanu, jo īpaši saistībā ar struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Eiropas Investīciju bankas (EIB) sniegto finanšu palīdzību.

Komisijas priekšlikuma mērķis bija novērst šīs problēmas, veicot ievērojamas izmaiņas pašreizējā TEN-T politikā.

Metodes un divu līmeņu struktūra

Pielikuma kartēs norādīto vispārējas intereses projektu iepriekšējas noteikšanas pamatā tagad ir metodes, kas paredz vienotus kritērijus visam tīklam un visiem tā transporta veidiem. Komisija sniedza metožu skaidrojumu 2012. gada 8. maija uzklausīšanā par TEN-T vadlīnijām, kā arī saistītajos dokumentos, kas tika izplatīti šajā sanāksmē.

Referenti uzskata, ka šīs jaunās metodes ir svarīga jaunās TEN-T politikas daļa. Tās palīdz izprast TEN-T struktūru un sekmē visu reģionu vienlīdzīgu iekļaušanu stratēģiskajā un konceptuālajā plānošanā atbilstīgi to vajadzībām transporta jomā. Tās arī palīdzēs novērst patvaļīgus lēmumus. TEN-T ietvaros būtu jāņem vērā Eiropas dimensija, ne vien dalībvalstu, reģionāla vai vietēja mēroga prasības. Referenti uzskata, ka Komisijas priekšlikumā ierosinātās metodes ir pamatotas un līdzsvarotas.

Šīs metodes paredz divu līmeņu struktūru, proti, visaptverošo tīklu un pamattīklu. Šī struktūra veido vispārējas intereses projektu noteikšanas pamatu, un referenti pilnīgi atbalsta šo divu līmeņu pieeju. Tas attiecas arī uz regulas pielikumiem, kuros ir norādīti iespējamie vispārējas intereses projekti, kas noteikti ar metožu palīdzību. Referenti ierosina (metožu ietvaros) veikt tikai divas nelielas izmaiņas, pilnīgi ievērojot to loģiku:

1) iekļaut kravu pārvadājumu lidostas, kuru kravu pārvadājumu apjoms pārsniedz 1 % no ikgadējā gaisa kravu pārvadājuma apjoma, Lježas un East Midlands lidostām kļūstot par daļu no pamattīkla;

2) iekļaut lielāko Eiropas salu pilsētu savienojumus. Veicot šīs izmaiņas, Kaljāri Sardīnijā (1,68 miljoni iedzīvotāju), Hērakliona Krētā (NUTS 1 ar 1,11 miljoniem iedzīvotāju) un Laspalmasa Grankanārijā (NUTS 1 ar 2,12 miljoniem iedzīvotāju) kļūtu par pilsētu mezgliem un to attiecīgās lidostas un ostas tiktu iekļautas pamattīklā.

Prioritāšu noteikšana un ES pievienotā vērtība

Vienai no galvenajām TEN-T prioritātēm būtu jābūt maksimāli palielināt Eiropas pievienoto vērtību un, izmantojot ierobežotos finanšu resursus, nodrošināt pēc iespējas lielāku progresu. Lai īstenotu šos mērķus, Komisija ierosina noteikt konkrētākas prioritātes. Galvenā uzmanība nepārprotami ir veltīta svarīgākajiem TEN-T elementiem (jo īpaši vājajiem posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem un pārrobežu projektiem), kā arī ilgtspējīgiem transporta veidiem un papildinošiem elementiem, piemēram, ITS. Referenti atbalsta šo pieeju. Tomēr viņi aicina padziļināt Komisijas priekšlikumu. Svarīgākais jautājums attiecas uz stingrāku kritēriju noteikšanu vispārējas intereses projektiem, labāk strukturējot 4. pantu (mērķi) un 10. pantu (prioritātes), kā arī nedaudz sašaurinot 7. pantā izklāstītos atbilstības nosacījumus.

Turklāt Komisijas priekšlikuma ietvaros Eiropas pievienotās vērtības koncepcija vēl joprojām ir visai neskaidra. Šķiet, ka dažādi dalībnieki to izprot atšķirīgi. Referenti uzskata, ka ir jāievieš TEN-T pielāgota definīcija. Tas attiecas arī uz sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzi.

Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai būtu jāizstrādā detalizētas metodes vispārējas intereses projektu novērtēšanai. Ar deleģētu aktu tiktu nodrošināta Parlamenta līdzdalība šajā procesā.

Referenti piekrīt Komisijas viedoklim, ka attiecībā uz pamattīkla un visaptverošā tīkla izveides pabeigšanu jāparedz obligāti termiņi (attiecīgi 2030. un 2050. gads). Tie palīdzēs nodrošināt vajadzīgo stimulu TEN-T īstenošanai.

TEN-T un ilgtspējīga izaugsme

Lai labāk atspoguļotu gaidāmās problēmas, ir vajadzīga ciešāka saikne starp TEN-T mērķiem un prioritātēm, no vienas puses, un stratēģiju „ES 2020”, no otras puses.

Ņemot vērā transporta infrastruktūras ilgtermiņa ietekmi uz vidi, jaunu vai modernizētu infrastruktūras projektu ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana šķiet obligāta. Šo vajadzību vēl vairāk pastiprina milzīgais izaicinājums transporta politikai samazināt oglekļa dioksīda emisijas un no tā izrietošie vērienīgie mērķi, kas paredzēti baltajā grāmatā par transportu. Tāpēc 7. pantā paredzētajā sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzē būtu jāiekļauj ietekmes uz vidi novērtējumi.

Koordinēšanas un īstenošanas instrumenti

IV nodaļā Komisija ierosina multimodālu pamattīkla koridoru pieeju. Desmit ierosinātie pamattīkla koridori aptver svarīgākās pārrobežu tālsatiksmes plūsmas. Tie ir galvenais instruments koordinētai pamattīkla ieviešanai. Šie koridori principā attiecas uz trīs transporta veidiem un šķērso vismaz trīs dalībvalstis, parasti veidojot savienojumu ar jūras ostu.

Komisija ierosina izraudzīties Eiropas koordinatorus, kuru uzdevumus būtu pamattīkla koridoru pārvaldība un koordinēšana (51. pants). Eiropas koordinatoru vadītās koridora platformas atvieglos šo koridoru pārvaldību (52. pants). Platformu var izveidot kā pastāvīgu tiesību subjektu, tādu kā Eiropas Ekonomisko interešu grupa. Dalībvalstis sadarbībā ar koridora platformu kopīgi izstrādā koridoru attīstības plānus.

Referenti atbalsta šo pieeju. Labāka koordinēšana ir vēl viens jaunās TEN-T politikas pīlārs. Līdz šim gūtā pieredze sadarbībā ar koordinatoriem atsevišķos spēkā esošajos TEN-T prioritārajos projektos ir vērtējama visai atzinīgi. Koordinatoru jaunie pienākumi ir jāprecizē un jāpapildina. Pateicoties koridora platformai un koridoru attīstības plāniem, koordinatori varēs pamatoties uz saskaņotu struktūru. Referenti uzskata, ka tā ir pareiza pieeja. Tomēr tā ir papildināta ar pāris elementiem. Piemēram, koridoru pārvaldības struktūrā būtu vairāk jāņem vērā citas koridoru pieejas (piemēram, dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori). Būtu jāuzlabo arī reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī attiecīgo jūras un iekšzemes ostu pārstāvju līdzdalība.

Piezīmes par konkrētiem transporta veidiem

Referenti atbalsta Komisijas nodomu nostiprināt ES jūras ostas kā multimodālus kravu centrus, tajā pašā laikā uzsverot, ka koncepcija „jūras maģistrāles” vēl joprojām ir visai neskaidra. Turklāt to nozīme ir samazināta — salīdzinājumā ar visai būtisko lomu, kas jūras maģistrālēm atvēlēta spēkā esošajās TEN-T vadlīnijās. Šā iemesla dēļ un nolūkā uzsvērt to stratēģisko nozīmi referenti ierosina pieprasīt jūras maģistrāļu projekta atjaunināšanu.

Attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem referenti atbalsta šī transporta veida izvirzīšanu uzmanības centrā, jo īpaši saistībā ar Eiropas savienošanas instrumentu. Tomēr atsevišķām īpaši svarīgām teritorijām floras un faunas sugu kontekstā, piemēram, dabīgajiem nosacījumiem atbilstošām, nedeformētām, brīvi plūstošām upēm un Natura 2000 teritorijām būtu jāpiemēro izņēmuma statuss, atbrīvojot tās no iekšzemes ūdensceļu prasību, jo īpaši 17. pantā noteikto IV klases prasību, piemērošanas. Šajās teritorijās ūdens transports būtu jāpiemēro upēm, nevis upes — ūdens transportam.

Vietējās pilsoniskās sabiedrības bažas un projektu īstenošanas kavējumi

Komisija nav izskatījusi ārkārtīgi svarīgu jautājumu, proti, kā plānošanas procesā nodrošināt pienācīgu apspriešanos ar iedzīvotājiem, kurus ietekmē konkrētais projekts (piemēram, saistībā ar dzelzceļa radīto troksni, piesārņojumu utt.), un šo iedzīvotāju līdzdalību. Tas ir svarīgi, lai varētu mazināt pretrunīgi vērtētu projektu ietekmi un vietējā un reģionālajā līmenī novērst ilgtermiņa domstarpības, kuras nereti rada ievērojamus projektu īstenošanas kavējumus. Pašlaik vietējie iedzīvotāji stingri iebilst pret vairāku būtisku projektu īstenošanu (piemēram, Lionas un Turīnas bāzes tunelis, Stuttgart 21). Tāpēc būtu jāpieprasa, lai Komisija sagatavotu vadlīnijas vietējo un reģionālo iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības pienācīgai iesaistīšanai TEN-T projektos un izstrādātu šos projektus kopā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, nevis pretēji viņu interesēm.

Pārredzamība, pārraudzība, ziņošana un iekšējā koordinēšana

Saskaņā ar priekšlikuma par TEN-T vadlīnijām 54. panta 1. punktu dalībvalstis, izmantojot Eiropas transporta tīkla interaktīvo ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmu (TENtec), regulāri informē Komisiju par rezultātiem, kas sasniegti vispārējās intereses projektu īstenošanā, un par šajā nolūkā veiktajiem ieguldījumiem.

Šai sistēmai ir lielas iespējas uzlabot pašlaik neapmierinošo situāciju saistībā ar informācijas pieejamību par visiem atšķirīgajiem vispārējas intereses projektu finansējuma veidiem. Transporta un tūrisma komiteja iepriekš ir jo īpaši kritizējusi nepietiekamo pārredzamību un informācijas trūkumu par TEN-T projektiem, kuri ir finansēti ar struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Tomēr saskaņā ar Komisijas priekšlikumu nav pilnīgas skaidrības par to, vai dalībvalstīm šai TENtec sistēmai būs jāiesniedz dati par visiem atšķirīgajiem finansēšanas instrumentiem. Referenti ir nolēmuši to precizēt un iekļaut arī datus par EIB aizdevumiem. Turklāt būtu jānostiprina ne tikai dalībvalstu ziņošanas pienākumi. Pārgadu progresa ziņojumā, kas Komisijai ir jāsagatavo, būtu jāiekļauj arī detalizētāka informācija un papildu elementi. Tajā būtu jāatspoguļo un jāapraksta TEN-T mainīgais raksturs, kā arī jāsniedz detalizēta informācija par visu TEN-T sniegtās finanšu palīdzības veidu iekšējo koordinēšanu, ko veic Komisija. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta informētību par to, vai visu finanšu programmu finansēšanas politika tiek īstenota saskaņā ar TEN-T vadlīnijām.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (15.10.2012)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai
(COM(2011)0650/3 – C7‑0375/2011 – 2011/0294(COD))

Referente: Elena Oana Antonescu

ĪSS PAMATOJUMS

Ievads

Transports ir veiksmīgas ekonomikas mugurkauls un sociālās kohēzijas un integrācijas stūrakmens mūsu sabiedrībā.

Eiropas Transporta tīklu (TEN-T) nepilnības būtiski ietekmē preču un personu brīvu apriti. Pieejama un efektīva transporta infrastruktūra ir operatīvu transporta pakalpojumu sniegšanas pamatelements, tā ir būtiska no pārvietošanās brīvības viedokļa un vitāli svarīga, lai visi Eiropas Savienības reģioni spētu saglabāt konkurētspēju Vienotajā Eiropas tirgū. Labi funkcionējošas transporta sistēmas priekšnoteikums ir pārdomāta infrastruktūra. Ieguldījumiem infrastruktūrā ir ļoti ilgs atmaksāšanās periods, un tie dod labumu, ja infrastruktūra ir pareizi uzbūvēta vai tā paredzēta daudzām paaudzēm.

Labāka TEN-T pamatelementi

Referente principā piekrīt divkāršajai koncepcijai par pamattīklu un visaptverošu tīklu, kuri viens otru papildina. Pamattīkls lielā mērā noteiks visaptverošā tīkla raksturu un būtību. Tomēr, ņemot vērā garos sagatavošanas termiņus — līdz 2030. un 2050. gadam —, būs sarežģīti tik tālu ieskatīties nākotnē un strādāt ar saistošiem termiņiem.

Referente uzskata, ka pamatnostādņu mērķis ir uzlabot savienojamību un līdz ar to arī Vienotā tirgus darbību, sekmējot ekonomisko izaugsmi un mobilitāti, kas ir vitāli svarīga Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātei.

Projektu izvēlē, pēc referentes domām, sākuma punkts dažādās Eiropas Savienības ģeogrāfiskās vietās var būt ļoti atšķirīgs. Tādēļ ir ļoti vajadzīga diferencēta, līdzsvarota pieeja, kurā ņemtu vērā šo situāciju, attiecīgo reģionu un dalībvalstu nākotnes vajadzības un dažādo transporta veidu papildinošo raksturu. Piemēram, dzelzceļam vai iekšējiem ūdensceļiem no vides aizsardzības viedokļa ir potenciāla priekšrocība iepretim autopārvadājumiem, taču tie nekādi nav samērojami ar ceļu transporta kapilaritāti, kas joprojām ir neaizstājams — noteikti attiecībā uz nepietiekami savienotām vai attālām teritorijām vai piegādes punktiem, kur pēdējais ceļa posms jāveic līdz, piem., jūras ūdensceļiem, un arī attiecībā uz mazākiem attālumiem vai mazākām kravām.

Vairumā transporta veidu fosilās degvielas ir ierasti dominējušas, taču ir sākušās pārmaiņas: ekoloģiskai elektroenerģijai, alternatīvām degvielām, EURO 5 un 6 kravas mašīnām ar krasi samazinātām emisijām un lielākai efektivitātei visos transporta veidos būtu jānodrošina labas iespējas nākotnē.

„Trūkstošo savienojumu”, piemēram, robežu savienojumu izveide un infrastruktūras vājo posmu novēršana, būtu īstenojama iespēja, kas parādītu Eiropas pievienoto vērtību, taču tas nav infrastruktūras jautājums vien. Tam būtu jāiet kopsolī ar administratīvām reformām, kas paātrinātu robežšķērsošanas procedūru. Referente attiecīgi mudina Komisiju turpināt tās nepārtraukto darbu šajā aspektā.

Pilsētu teritorijās transports rada sastrēgumus, troksni un gaisa piesārņojumu. Šie apstākļi negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti un dzīves kvalitāti pilsētās, kas šobrīd piesaista un saskaņā ar demogrāfiskām prognozēm arī turpmāk piesaistīs arvien vairāk cilvēku. Ietekmi, ko rada uzlabojumi attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām no pasažieru un lielas kravnesības/celtspējas transportlīdzekļiem, mazina pieaugošais transporta pieprasījums, tādēļ plašāka zema emisiju līmeņa vai pat bezemisiju transportlīdzekļu izmantošana pilsētās būtu iespējams risinājums. Transporta pieprasījums ir ļoti jūtīgs, tādēļ, lai palielinātu vajadzīgās pārmaiņas, sabiedrībai jāpiedāvā pārliecinošas alternatīvas.

Referente atzinīgi vērtē 5. pantā paredzētos Komisijas centienus veidot resursefektīvu infrastruktūras izmantojumu. Tas būs rentabls iesaistītajām pusēm un atbildīs tam, ko Eiropas Parlaments varētu pieņemt attiecībā uz ceļvedi par resursefektivitāti. Tajā būtu jāiekļauj inteliģento transporta sistēmu un satelītnavigācijas lietojums, labāka loģistika (pašlaik 25 % lielas kravnesības/celtspējas transportlīdzekļu joprojām jābrauc tukšiem), vienkārša intermodālā pāreja, kas ļauj katram transporta veidam izmantot savas stiprās puses, kā arī pētniecības un izstrādes turpināšana šajā jomā.

Dzelzceļa, lielceļu u.tml. veidu infrastruktūras būvei var būt būtiskas sekas attiecībā uz dabiskām dzīvotnēm, un tā var pastiprināt apdraudējumu noteiktu dzīvnieku sugu pastāvēšanai. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai ir būtiska ietekme uz mūsu ekosistēmu dzīvotspēju un labumu, ko tās mums sniedz. Tādēļ, projektējot, būvējot un finansējot transporta infrastruktūru, secinājumi par negatīvām sekām attiecībā uz bioloģisko daudzveidību ir jāņem vērā pilnībā.

Referents uzskata, ka pamata tīkla ieviešanas pārskatīšanā, ko Komisija veiks līdz 2023. gada 31. decembrim, ņem vērā Savienības un atsevišķu dalībvalstu ekonomisko un budžeta situāciju un arī, apspriežoties ar dalībvalstīm, izvērtē, vai pamata tīkls būtu jāmaina, ņemot vērā jaunākās tendences attiecībā uz transporta plūsmām un nacionālo ieguldījumu plānošanu.

GROZĪJUMI Nr.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Šos īpašos mērķus vajadzētu sasniegt, izveidojot savstarpējus savienojumus starp valstu transporta tīkliem resursu ziņā efektīvā veidā un padarot tos savstarpēji izmantojamus.	(3) Šos īpašos mērķus vajadzētu sasniegt, izveidojot savstarpējus savienojumus starp valstu transporta tīkliem resursu ziņā efektīvā veidā un padarot tos savstarpēji izmantojamus. Dzelzceļu savstarpēju izmantojamību varētu veicināt, ieviešot inovatīvus risinājumus, kas uzlabo dažādu sistēmu saderību, piemēram, vagonu aprīkojums un pielāgojams sliežu ceļa platums.
Pamatojums
Regulā jāparedz inovatīvi risinājumi savstarpējas izmantojamības uzlabošanai.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Eiropas transporta tīklu politikai ir jāsniedz ieguldījums to ES klimata politikas mērķu sasniegšanā, kurus paredzēts īstenot līdz 2050. gadam, atbilstoši Komisijas paziņojumam „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”. Šim nolūkam attiecīgie mērķi ir jāņem par pamatu, lai konkrēti definētu kritērijus, kas piemērojami projektu īstenošanai un resursu sadalei.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Pamattīkls līdz 2030. gadam būtu jāidentificē un jāīsteno kā prioritāte visaptverošā tīkla nodrošinātajā satvarā. Pamattīklam vajadzētu veidot multimodālā transporta tīkla attīstības mugurkaulu un veicināt visa visaptverošā tīkla pilnveidi. Tādējādi Savienības rīcību varētu galvenokārt orientēt uz tiem Eiropas transporta tīkla komponentiem, kam ir augstākā Eiropas pievienotā vērtība, jo īpaši pārrobežu posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem, multimodālo savienojumu punktiem un būtiskākajām vājajām vietām.	(11) Pamattīkls līdz 2030. gadam būtu jāidentificē un jāīsteno kā prioritāte visaptverošā tīkla nodrošinātajā satvarā. Pamattīklam vajadzētu veidot multimodālā transporta tīkla attīstības mugurkaulu un veicināt visa visaptverošā tīkla pilnveidi. Tādējādi Savienības rīcību varētu galvenokārt orientēt uz tiem Eiropas transporta tīkla komponentiem, kam ir augstākā Eiropas pievienotā vērtība un ar kuriem var sasniegt transporta līdzekļu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi, jo īpaši pārrobežu posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem, multimodālo savienojumu punktiem un būtiskākajām vājajām vietām.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Savienības tiesību aktos par TEN-T pamatnostādnēm būtu jānodrošina, lai Savienības infrastruktūras projektos būtu atbilstoši ņemti vērā arī vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības aspekti, vienlaikus nosakot izmērāmus soļus virzībā uz zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa, klimatu saudzējošu un resursefektīvu ekonomiku; ar Eiropas transporta tīklu būtu jāsekmē stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšana un jāatvieglo pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3. pants – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) "Eiropas pievienotā vērtība" ir vērtība, kas attiecībā uz projektu veidojas sakarā ar Savienības iesaistīšanos un kas papildina vērtību, kas citādi veidotos, ja dalībvalsts rīkotos atsevišķi;	(e) "Eiropas pievienotā vērtība" ir vērtība, kas attiecībā uz projektu veidojas sakarā ar Savienības iesaistīšanos un kas papildina vērtību, kas citādi veidotos, ja dalībvalsts rīkotos atsevišķi; šī pievienotā vērtība palīdzēs sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” un ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā nospraustos mērķus;
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas transporta tīklam jānodrošina nosacījumi tādiem transporta pakalpojumiem un darbībām, kas:	1. Eiropas transporta tīkls stiprina Savienības teritoriālo kohēziju, sekmē Vienotā Eiropas tirgus pilnīga ieviešanu, kā arī nodrošina nosacījumus tādiem transporta pakalpojumiem un darbībām, kas:
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atbilst [šo transporta pakalpojumu un darbību] lietotāju mobilitātes un pārvietošanās vajadzībām Savienībā, kā arī attiecībās ar trešām valstīm, tādējādi sekmējot vēl labāku ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju;	(a) atbilst [šo transporta pakalpojumu un darbību] lietotāju mobilitātes un pārvietošanās vajadzībām Savienībā, kā arī attiecībās ar trešām valstīm, tādējādi sekmējot vēl labāku Savienības ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju globālā perspektīvā;
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) palielina preču un personu brīvu apriti iekšējā tirgū un augstas kvalitātes mobilitātes pakalpojumus, vienlaikus efektīvāk izmantojot resursus;
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ir ekonomiskā ziņā efektīvi, sniedz ieguldījumu tādu mērķu sasniegšanā kā zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis un "tīrs" transports, ir droši un uzticami un ar augstiem kvalitātes standartiem, gan ciktāl ir runa par pasažieru, gan par kravu transportu;	(b) ir ekonomiskā ziņā efektīvi, sniedz ieguldījumu tādu mērķu sasniegšanā kā zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis un “tīrs” transports, degvielas nekaitīgums un vides aizsardzība, arī turpmāk samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju atbilstoši ES klimata politikas mērķiem, kurus paredzēts īstenot līdz 2050. gadam, un Ceļvedim virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, ir droši un uzticami un ar augstiem kvalitātes standartiem, gan ciktāl ir runa par pasažieru, gan par kravu transportu;
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicina visprogresīvākās tehnoloģiskās un funkcionālās ieceres;	(c) veicina visprogresīvākās tehnoloģiskās un funkcionālās ieceres visu veidu transportam;
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) nodrošina pienācīgu piekļuvi visiem Savienības reģioniem, tādējādi veicinot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un atbalstot iekļaujošu izaugsmi.	(d) nodrošina pienācīgu piekļuvi un savienojamību ar visiem Savienības reģioniem, tādējādi veicinot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un atbalstot iekļaujošu izaugsmi.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) samazina ietekmi uz vidi un tādiem dabas pamatresursiem kā ūdens, zeme un ekosistēmas;
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) savstarpēji savienot valsts transporta tīklus un garantēt to savstarpējo izmantojamību;	(a) savstarpēji savienot valsts transporta tīklus un pārrobežu satiksmes ceļus un garantēt to savstarpējo izmantojamību;
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) nodrošināt vienlīdzīgu visu transporta veidu attīstību, tiecoties pēc ilgtspējīga un ekonomiski efektīva transporta ilgtermiņā;	(c) nodrošināt vienlīdzīgu visu transporta veidu attīstību, lai gan tiktu īstenoti Eiropas Savienības klimata politikas mērķi, gan nodrošināts ilgtspējīgs un ekonomiski efektīvs transports ilgtermiņā;
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) infrastruktūras efektīva izmantošana;	(e) modernas infrastruktūras efektīva un atbilstoša izmantošana;
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) transporta ar vismazāko ietekmi oglekļa dioksīda emisiju ziņā plašas izmantošanas veicināšana;	(f) vajadzība veicināt plašāku to iespējami labāko transporta veidu izmantošanu, kuriem ir vismazākās oglekļa dioksīda emisijas;
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – j apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) transporta infrastruktūru veidot tādu, lai tā atspoguļotu specifiskos apstākļus dažādās Savienības daļās un sniegtu Eiropas reģionu, tostarp nomaļāko un citu perifēro reģionu, līdzsvarotu pārklājumu;	(j) transporta infrastruktūru veidot tādu, lai tā atspoguļotu specifiskos apstākļus dažādās Savienības daļās un sniegtu Eiropas reģionu, tostarp nomaļāko, kalnu, izolēto un citu perifēro reģionu, līdzsvarotu pārklājumu;
Pamatojums
Sevišķi jānorāda kalnu reģioni, kuriem nepieciešama īpaša uzmanība tādēļ, ka tiem ir grūti piekļūt un ka tie bieži tiek uzskatīti par vides ziņā jūtīgiem reģioniem. Ir jāpiemin arī izolētie reģioni, kas, kaut arī nebūdami nomaļi, tomēr ir uzskatāmi par tādiem šā jēdziena plašākā jēdziena nozīmē, un kam ir īpašas problēmas.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ka) infrastruktūras izveidošana, ņemot vērā vajadzību aizsargāt apgabalus ar ekoloģisku vērtību un bioloģisko daudzveidību.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šos mērķus ņem par pamatu, lai konkrēti noteiktu kritērijus, kas piemērojami projektu īstenošanai un resursu sadalei.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 5. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji, transporta operatori citas publiskas vai privātas struktūras plāno, attīsta un ekspluatē Eiropas transporta tīklu resursu izmantojuma ziņā efektīvā veidā, veicot vismaz šādus pasākumus:	Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji, transporta operatori citas publiskas vai privātas struktūras plāno, attīsta un ekspluatē Eiropas transporta tīklu resursu izmantojuma ziņā efektīvā un ilgtspējīgā veidā, veicot vismaz šādus pasākumus:
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 5. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) plaši ieviešot jaunākās tehnoloģijas un intelektiskās transporta sistēmas (ITS);	(b) plaši ieviešot jaunākās tehnoloģijas un intelektisko transporta sistēmu (ITS) lietojumus, lai atbalstītu efektīvu satiksmes kustību, piemēram, likvidējot satiksmes sastrēgumus vai infrastruktūras vājos posmus pilsētu teritoriju vai robežšķērsošanas vietu tuvumā;
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 5. pants – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) veicinot programmas drošību un samazinot negadījumu risku un izplatību;
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 10. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) novērstu administratīvos un tehniskos šķēršļus, jo īpaši šķēršļus tīkla savstarpējai izmantojamībai un konkurencei;	(c) novērstu administratīvos un tehniskos šķēršļus, jo īpaši šķēršļus tīkla savstarpējai izmantojamībai un savstarpējiem savienojumiem, kā arī konkurencei — solis virzienā uz vienotā Eiropas tirgus pilnīgu ieviešanu;
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 10. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) nodrošinātu transporta veidu optimālu integrāciju;	(d) nodrošinātu transporta veidu optimālu integrāciju atbilstoši apstākļiem un vajadzībām attiecīgajā vietā;
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 10. pants – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) uzlabotu un/vai uzturētu infrastruktūras kvalitāti šādos turpmākajos aspektos: efektivitātes, drošības, drošuma, klimata ziņā un — attiecīgā gadījumā — izturības pret katastrofām, ekoloģisko raksturojumu, sociālo nosacījumu, pieejamības visiem lietotājiem, pakalpojumu kvalitātes un satiksmes plūsmu nepārtrauktības ziņā;	(f) pēc iespējas samazinātu ietekmi uz klimatu, uzlabotu un/vai uzturētu infrastruktūras kvalitāti šādos turpmākajos aspektos: efektivitātes, drošības, drošuma, klimata ziņā un — attiecīgā gadījumā — izturības pret katastrofām, ekoloģisko raksturojumu, sociālo nosacījumu, pieejamības visiem lietotājiem, pakalpojumu kvalitātes un satiksmes plūsmu nepārtrauktības ziņā;
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) upēm, kanāliem un ezeriem jāatbilst vismaz prasību minimumam IV klases ūdensceļiem, kā noteikts Eiropas nolīgumā par galvenajiem starptautiskās nozīmes iekšējiem ūdensceļiem (AGN) attiecībā uz iekšējo ūdensceļu jauno klasifikāciju, un jānodrošina pastāvīgi pietiekams tiltu caurbraukšanas augstums;	(a) upēm, kanāliem un ezeriem jāatbilst vismaz prasību minimumam IV klases ūdensceļiem, kā noteikts Eiropas nolīgumā par galvenajiem starptautiskās nozīmes iekšējiem ūdensceļiem (AGN) attiecībā uz iekšējo ūdensceļu jauno klasifikāciju, un attiecīgos gadījumos jānodrošina pastāvīgi pietiekams tiltu caurbraukšanas augstums, nekavējot vismaz to vides mērķu sasniegšanu, kas noteikti 1992. gada 21. maija Padomes Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību*, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā**, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību***.
	________________
	*OV L 206, 27.7.1992., 7. lpp.
	________________
	**OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
	________________
	*** OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 18. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) esošajiem iekšējiem ūdensceļiem īstenošanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu iekšējo ūdensceļu IV klases standartus;	(a) esošajiem iekšējiem ūdensceļiem attiecīgos gadījumos īstenošanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu iekšējo ūdensceļu IV klases standartus, nekavējot vismaz to vides mērķu sasniegšanu, kas noteikti 1992. gada 21. maija Padomes Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību*, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā**, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību***;
	________________
	*OV L 206, 27.7.1992., 7. lpp.
	________________
	**OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
	________________
	*** OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 18. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) attiecīgā gadījumā — iespēja sasniegt augstākus standartus par iekšējo ūdensceļu IV klases standartiem, ja tas nepieciešams, lai apmierinātu tirgus prasības;	(b) attiecīgā gadījumā, lai apmierinātu tirgus prasības — iespēja sasniegt augstākus standartus par iekšējo ūdensceļu IV klases standartiem, nekavējot sasniegt vismaz tos vides mērķus, kas noteikti 1992. gada 21. maija Padomes Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību*, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā**, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību***;
	________________
	*OV L 206, 27.7.1992., 7. lpp.
	________________
	**OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
	________________
	*** OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 18. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis un citi projektu vadītāji izmanto integrētu pieeju iekšzemes ūdensceļu projektu plānošanā, jo īpaši piesakoties uz ES programmu (līdz)finansējumu.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iia daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia) lidosta ir stratēģiski nozīmīga apkalpotajā reģionā.
Pamatojums
Šajās pamatnostādnēs būtu jāietver visas stratēģiskas nozīmes lidostas reģionos, vismaz kopējā tīklā.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 39. pants – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) veicināt pasākumus, kas nodrošinātu trokšņu mazināšanu to izcelsmes vietā;
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 40. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem pienācīgi jāgādā par to, lai transporta infrastruktūra pasažieru un kravu kustībai nodrošinātu augsta līmeņa drošību un aizsargātību.	Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem pienācīgi jāgādā par to, lai transporta infrastruktūra pasažieru un kravu kustībai nodrošinātu augsta līmeņa drošību un aizsargātību. Transprota drošums un drošība būtu turpmāk jāpalielina un jāstiprina, sadarbojoties dalībvalstīm un nozīmīgākajiem starptautiskajiem dalībniekiem.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem pienācīgi jāgādā, lai, ievērojot visas prasības, ko var paredzēt attiecīgos Savienības tiesību aktos, infrastruktūras plānošanas procesā pienācīga vērība tiek veltīta riska novērtējumam un pielāgošanās pasākumiem, kurus īstenojot var uzlabot izturību pret klimata pārmaiņām, jo īpaši saistībā ar nokrišņiem, plūdiem, vētrām, augstu temperatūru un karstuma viļņiem, sausumu, jūras līmeņa celšanos un cunami.	Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem pienācīgi jāgādā, lai, ievērojot visas prasības, ko var paredzēt attiecīgos Savienības tiesību aktos, infrastruktūras plānošanas procesā pienācīga vērība tiek veltīta riska novērtējumam un pielāgošanās pasākumiem, kurus īstenojot var uzlabot izturību pret ekstrēmiem laika apstākļiem, jo īpaši saistībā ar nokrišņiem, plūdiem, vētrām, augstu vai zemu temperatūru un karstuma vai aukstuma viļņiem, sausumu, jūras līmeņa celšanos un cunami.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 42. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem jāveic plānu un projektu ietekmes uz vidi novērtējums, jo īpaši kā paredzēts Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, lai izvairītos vai, ja tas nav iespējams, mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, tādu kā ainavu fragmentācija, augsnes pārklāšana ar mākslīgu segumu, gaisa, ūdens vai trokšņa piesārņojums, un lai iedarbīgā veidā aizsargātu bioloģisko daudzveidību.	Dalībvalstis un citi projektu vadītāji veic plānu un projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, jo īpaši kā paredzēts Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, lai izvairītos vai, ja tas nav iespējams, mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, tādu kā ainavu fragmentācija, dabisko dzīvotņu samazināšanās, migrācijas šķēršļi, transporta līdzekļu un dzīvnieku sadursmes, augsnes pārklāšana ar mākslīgu segumu, gaisa, ūdens vai trokšņa piesārņojums, un lai iedarbīgā veidā aizsargātu bioloģisko daudzveidību.
	Jaunām infrastruktūras programmām un individuāliem projektiem ir jāatbilst vides aizsardzības jomā pieņemtiem Savienības tiesību aktiem un arī Savienības tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē troksni, ūdeni un floras un faunas aizsardzību, un infrastruktūras plānojums būtu jāuzlabo, konstatējot ietekmi uz „Natura 2000” tīklu, ko var izdarīt, galvenokārt izmantojot Komisijas informācijas sistēmas par Eiropas transporta infrastruktūru (TENtec) un „Natura 2000” tīklu.
	Dalībvalstu kompetentajām iestādēm un citiem projektu vadītājiem ir jānodrošina, lai atbilstošo tiesisko regulējumu piemērotu pārrobežu līmenī.
	Komisija veicina dalībvalstu kompetento iestāžu efektīvu dialogu un sadarbību, kaut arī, protams, nepalielinot administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 43. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Transporta infrastruktūrai jāsniedz pastāvīga mobilitāte un jābūt tādai, kas pieejama visiem izmantotājiem, jo īpaši vecāka gadagājuma personām, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti.	Transporta infrastruktūrai jāsniedz pastāvīga mobilitāte un jābūt tādai, kas pieejama visiem izmantotājiem, jo īpaši vecāka gadagājuma personām, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti. Dalībvalstis un projektu vadītāji pievērš pienācīgu uzmanību transporta infrastruktūras pieejamības nodrošināšanai visiem lietotājiem.
Pamatojums
Grozījumā būtu jānorāda, ka tieši dalībvalstīm un projektu vadītājiem ir jānodrošina transporta infrastruktūras pieejamība visiem lietotājiem, jo īpaši personām ar kustību traucējumiem.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts– c apakšpunkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
jāgādā par to, lai uz maģistrālēm ik pēc 50 km būtu atpūtas vietas, lai tādējādi komerciālajiem profesionālajiem ceļu lietotājiem nodrošinātu pietiekami daudz stāvvietu, kurās būtu pienācīgs drošības un aizsargātības līmenis;	– jāgādā par to, lai uz maģistrālēm ik pēc 50 km vai biežāk atkarībā no pieprasījuma būtu atpūtas vietas, lai palielinātu satiksmes drošību un cita starpā komerciālajiem profesionālajiem ceļu lietotājiem nodrošinātu pietiekami daudz stāvvietu, kurās būtu pienācīgs drošības un aizsargātības līmenis;
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 52. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Koridora platformu veido attiecīgo dalībvalstu pārstāvji un — attiecīgi — citas publiskās un privātās struktūras. Jebkurā gadījumā koridora platformā piedalās infrastruktūras pārvaldītāji, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju.	2. Koridora platformu veido attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji un — attiecīgi — citas publiskās un privātās struktūras. Jebkurā gadījumā koridora platformā piedalās infrastruktūras pārvaldītāji, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– pasākumi sabiedriskās apspriešanas procedūras izveidei saistībā ar vispārējās intereses koridora projektu izstrādi, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu posmiem. Koordinators nodrošina, lai jaunu infrastruktūras objektu plānošanas laikā tiktu īstenota plaša sabiedriskā apspriešana ar visām ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību.
Pamatojums
Agrāk dažu projektu izpilde ir tikusi kavēta un par tiem saņemti iebildumi, jo attiecībā uz tiem netika veikta plaša sabiedriskā apspriešanas un informēšanas procedūra. Tādēļ personām, kas strādā jaunajos koridoru koordinatora amatos, būtu jācenšas veicināt plašu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un, pamatojoties uz savu pārvalstisko perspektīvu, arī pārvarēt vispārējās intereses projektu izstrādes šķēršļus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas transporta tīkla attīstība
Atsauces	COM(2011)0650 – C7-0375/2011 – 2011/0294(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 15.11.2011
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 15.11.2011
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Elena Oana Antonescu 15.12.2011
Izskatīšana komitejā	21.6.2012
Pieņemšanas datums	10.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	57 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Lajos Bokros, Milan Cabrnoch, Nessa Childers, Yves Cochet, Chris Davies, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Jo Leinen, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Andres Perello Rodriguez, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Kārlis Šadurskis, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Åsa Westlund, Sabine Wils
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adam Gierek, Julie Girling, Esther Herranz García, Romana Jordan, Csaba Sándor Tabajdi, Vladimir Urutchev, Anna Záborská, Andrea Zanoni

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (30.10.2012)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai
(COM(2011)0650/3 – C7‑0375/2011 – 2011/0294(COD))

Ziņotājs: Sergio Gaetano Cofferati

ĪSS PAMATOJUMS

Transporta infrastruktūras tīklam ir izšķiroša nozīme no vienota Eiropas tirgus īstenošanas viedokļa. Tirgus efektīvas darbības labad ir jāpārvar brīvās personu un preču aprites ierobežojumi, sastrēguma vietas un iztrūkstoši ātri un nepārtraukti savienojumi.

Komisijas pamatnostādnes izveidot Eiropas transporta tīklu, kura pamatā ir divu līmeņu modelis, ir pamatoti vērienīgs un visaptverošs priekšlikums, kas var kļūt par galveno instrumentu ilgtspējīgai izaugsmei un teritoriālajai kohēzijai.

Lai to panāktu, ir būtiski raudzīties uz transporta infrastruktūru ne tikai no tās izšķirošās lietderības viedokļa atsevišķos reģionos vai dalībvalstīs, bet arī uzsverot un pilnībā izmantojot tās nodrošināto Eiropas pievienoto vērtību. Prioritātes būtu jānosaka šajā virzienā, pievēršoties vispirms pārrobežu posmu pabeigšanai un stiprināšanai, veicot pasākumus, lai novērstu vājās vietas un sekmētu sadarbspējīgu transporta sistēmu attīstību starp dalībvalstīm.

Papildus starpvalstu saiknēm būtiska loma ir dažādu transporta veidu savienojumam un modālās integrācijas pielietojumam, izveidojot saites un kombinētās satiksmes platformas.

Transporta infrastruktūrai, protams, ir jāapvieno sevī visas esošās augstākā līmeņa tehnoloģijas, lai nodrošinātu pēc iespējas drošus un visiem iedzīvotājiem izmaksu ziņā pieejamus pakalpojumus augstā kvalitātē.

Eiropas transporta sistēmai jābūt projektētai, būvētai un atjauninātai tā, lai nodrošinātu tās pieejamību visiem lietotājiem, īpašu uzmanību pievēršot pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un īpašām vajadzībām vai vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Eiropas infrastruktūras ir jāveido, samazinot tās ietekmi uz vidi līdz minimumam un, ja iespējams, maksimāli izmantojot esošo infrastruktūru. No sociālā un vides viedokļa tīkls jāveido, jāattīsta un jāpārvalda efektīvi, ņemot vērā resursus un ilgtspējību.

Eiropas koordinatoriem ir svarīga loma Eiropas transporta tīklu veidošanā — tos ieceļ, lai veicinātu koridoru izveidi. Tiem būs izšķiroša nozīme, dodot impulsu un nodrošinot posmu pabeigšanu ar lielāku Eiropas pievienoto vērtību, kā arī nodrošinot infrastruktūras racionālu plānošanu, informējot un iesaistot dalībvalstis un vietējās iestādes. Viņu loma ir pilnīgi pamatoti pastiprināta Komisijas priekšlikumā. Referents uzskata, ka koordinatora lomas pastiprināšana ir pareiza un būtu apvienojama ar vajadzību nodibināt infrastruktūras tīklu, kas nebeidzas pie valstu robežām un palīdz iekšējam tirgum īstenot savu potenciālu.

Šāda vērienīga infrastruktūras projekta īstenošanai acīmredzot ir nepieciešams liels Eiropas investīciju plāns. Līdzekļu pieaugums šādiem projektiem, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ir svarīgs solis, bet nav pietiekams, lai plānu īstenotu saskaņā ar grafiku. Tādēļ nepieciešams pievienot citu finansējumu un ieguldījumu veidus papildus resursiem, kurus var arī gūt no ES finansējuma novatoriskām formām.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju kā atbildīgo komiteju, iekļaut šādus grozījumus savā ziņojumā:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Šos īpašos mērķus vajadzētu sasniegt, izveidojot savstarpējus savienojumus starp valstu transporta tīkliem resursu ziņā efektīvā veidā un padarot tos savstarpēji izmantojamus.	(3) Šos īpašos mērķus vajadzētu sasniegt, izveidojot savstarpējus savienojumus starp valstu transporta tīkliem un padarot tos savstarpēji izmantojamus resursu ziņā efektīvā, ekoloģiski efektīvā un sociāli ilgtspējīgā veidā.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Visaptverošais tīkls būtu Eiropas mēroga transporta tīkls, kas nodrošinātu visu Savienības reģionu pieejamību, tostarp nomaļos un nošķirtos reģionus, kas ir arī integrētās jūrlietu politikas mērķis, un pastiprinātu to savstarpējo kohēziju. Vadlīnijās būtu jāizklāsta prasības, kas izvirzāmas visaptverošā tīkla infrastruktūrai, nolūkā līdz 2050. gadam izveidot augstas kvalitātes tīklu visā Savienībā.	(10) Visaptverošais tīkls būtu Eiropas mēroga transporta tīkls, kas nodrošinātu visu Savienības reģionu pieejamību, tostarp nomaļos reģionus, salas un nošķirtos reģionus, kas ir arī integrētās jūrlietu politikas mērķis, un pastiprinātu to savstarpējo ekonomisko un sociālo kohēziju. Vadlīnijās būtu jāizklāsta prasības, kas izvirzāmas visaptverošā tīkla infrastruktūrai, nolūkā līdz 2050. gadam nodrošināt augstas kvalitātes tīklu visā Savienībā.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Attiecībā uz visaptverošo tīklu būtu jāņem vērā dažu dalībvalstu īpašās problēmas, piemēram, mazapdzīvotas teritorijas bez alternatīviem vietējas nozīmes ceļiem, un jānodrošina, ka šīs problēmas tiek pienācīgā veidā efektīvi risinātas. Tas veicinātu visu pilsoņu iespējas brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Pamattīkls līdz 2030. gadam būtu jāidentificē un jāīsteno kā prioritāte visaptverošā tīkla nodrošinātajā satvarā. Pamattīklam vajadzētu veidot multimodālā transporta tīkla attīstības mugurkaulu un veicināt visa visaptverošā tīkla pilnveidi. Tādējādi Savienības rīcību varētu galvenokārt orientēt uz tiem Eiropas transporta tīkla komponentiem, kam ir augstākā Eiropas pievienotā vērtība, jo īpaši pārrobežu posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem, multimodālo savienojumu punktiem un būtiskākajām vājajām vietām.	(11) Visaptverošā tīkla nodrošinātajā sistēmā līdz 2030. gadam prioritārā kārtā būtu jāidentificē pamattīkls un jāveic piemēroti tā īstenošanas pasākumi. Pamattīklam vajadzētu veidot multimodālā transporta tīkla attīstības mugurkaulu un veicināt visa visaptverošā tīkla pilnveidi. Tādējādi Savienības rīcību varētu galvenokārt orientēt uz tiem Eiropas transporta tīkla komponentiem, kam ir augstākā Eiropas pievienotā vērtība, jo īpaši pārrobežu posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem, multimodālo savienojumu punktiem un būtiskākajām vājajām vietām.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai pamattīklu un visaptverošo tīklu izveidotu koordinēti un laikus, attiecīgi vairojot tīkla sniegtās priekšrocības, konkrētajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vispārējās intereses projekti tiek pabeigti līdz 2030. vai, attiecīgi, 2050. gadam.	(12) Lai pamattīklu un visaptverošo tīklu izveidotu koordinēti un laikus, attiecīgi vairojot tīkla sniegtās priekšrocības, konkrētajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vispārējās intereses projekti tiek pabeigti līdz 2030. vai, attiecīgi, 2050. gadam. Pārskatot saskaņā ar 57. pantu, Komisijai būtu jānovērtē projektu īstenošanas pakāpe, un nepieciešamības gadījumā tā ir tiesīga noteikt jaunus termiņus, ņemot vērā visus faktorus, kas var ietekmēt to īstenošanu, kā arī jaunu dalībvalstu modernizācijas procesu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Komisijai būtu jāuzrauga un jāizvērtē, vai dalībvalstis ir veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu projektu izpildi atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kā arī jānodrošina šīs regulas pareiza īstenošana un vispārējas intereses projektu Eiropas pievienotā vērtība.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Šai regulai nevajadzētu radīt papildu administratīvo slogu dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm un nevienai no ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas TEN-T attīstībā un īstenošanā.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Līdz 2013. gadam pārskatot saskaņā ar 57. pantu, Komisijai ir tiesības sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm izvērtēt, vai tīklā varētu iekļaut citus infrastruktūras objektus, kuros ir uzlaboti to standarti un kuros var nodrošināt šajā regulā noteikto prasību ievērošanu.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Lai TEN-T vadlīnijas sniegtu maksimālu un visaptverošu labumu, kā arī lai pasažieriem nodrošinātu tīkla labāku, efektīvāku un pieejamāku izmantojumu, pēc pamattīkla un visaptveroša tīkla izveides būtu jāizveido Eiropas kopējā pasažieru pārvadāšanas platforma, kas piedāvātu standartizētus veidus ceļošanai pa Eiropu. Eiropas kopējai pasažieru pārvadāšanas platformai jāpiedāvā pasažieriem pieejama un izsmeļoša informācija attiecībā uz viņu pārrobežu ceļojumiem, tostarp transporta savstarpējiem savienojumiem, savietojamību un multimodalitāti; jānodrošina standartizēts biļešu un citu pārvadājumu dokumentu izsniegšanas veids, ļaujot pasažieriem izmantot vienu biļeti visa ceļojuma garumā dažādās dalībvalstīs un izmantojot visu veidu transportu; jānodrošina kopēja sūdzību iesniegšanas sistēma, tādējādi ļaujot pasažieriem brīdināt par piedzīvotajām problēmām ceļojumu operatorus no citām ES dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 19.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19b) Pamatnostādnēs jāatzīst, ka prioritātes nosaka un projektus īsteno, vadoties pēc to nepieciešamības pakāpes un finanšu resursu pieejamības, un tās neierobežo dalībvalstu vai Savienības finanšu saistības.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24a) Eiropas transporta sistēmai jābūt projektētai, būvētai un atjauninātai tā, lai nodrošinātu tās neierobežotu pieejamību visiem lietotājiem, īpašu uzmanību pievēršot vecāka gadagājuma cilvēkiem, pasažieriem ar īpašām vajadzībām vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Pamattīkla koridoriem vajadzētu palīdzēt pievērsties plašākiem transporta politikas mērķiem un atvieglināt integrāciju starp dažādiem transporta veidiem un multimodālās darbības. Tas palīdzētu izveidot īpašus koridorus, kas būtu optimizēti enerģētikas izmantojuma un emisiju ziņā, tādējādi līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi, un kas būtu piesaistoši sakarā ar to uzticamību, mazāku noslogotību un zemām ekspluatācijas un administratīvajām izmaksām. Sākotnējais koridoru saraksts būtu jāiekļauj Regulā (ES) XXX/2012 ["Eiropas savienošanas" finanšu instruments], bet to vajadzētu pielāgot, lai ņemtu vērā satiksmes plūsmas izmaiņas.	(27) Pamattīkla koridoriem vajadzētu palīdzēt pievērsties plašākiem transporta politikas mērķiem un atvieglināt integrāciju starp dažādiem transporta veidiem un multimodālās darbības. Tas palīdzētu izveidot īpašus koridorus, kas būtu optimizēti enerģētikas izmantojuma un emisiju ziņā, tādējādi līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi, un kas būtu piesaistoši sakarā ar to uzticamību, mazāku noslogotību un zemām ekspluatācijas un administratīvajām izmaksām, kas pakāpeniski būtu turpmāk jāsamazina. Sākotnējais koridoru saraksts būtu jāiekļauj Regulā (ES) XXX/2012 [„Eiropas savienošanas” finanšu instruments], bet to vajadzētu pielāgot, lai ņemtu vērā satiksmes plūsmas izmaiņas.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28a) Eiropas koordinatoru loma ir ļoti svarīga, lai papildus tam, ka tiek nodrošināta infrastruktūras racionāla plānošana, izveidojot strukturētu dialogu ar vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām, dotu impulsu un nodrošinātu koridoru un posmu pabeigšanu ar lielāku Eiropas pievienoto vērtību.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Eiropas transporta tīklu būs iespēja pilnībā un optimāli pabeigt tikai, ja tiks piesaistīts lielāks saimniecisko resursu apjoms; papildu resursiem tāpēc vajadzētu būt pieejamiem no novatoriska Savienības finansējuma risinājumiem.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atbilst [šo transporta pakalpojumu un darbību] lietotāju mobilitātes un pārvietošanās vajadzībām Savienībā, kā arī attiecībās ar trešām valstīm, tādējādi sekmējot vēl labāku ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju;	(a) atbilst [šo transporta pakalpojumu un darbību] lietotāju mobilitātes un pārvietošanās vajadzībām Savienībā, kā arī konkrētā gadījumā attiecībās ar trešām valstīm, tādējādi sekmējot vēl labāku ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju;
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veicina visprogresīvākās tehnoloģiskās un funkcionālās ieceres;	(c) veicina visprogresīvākās tehnoloģiskās, ekoloģiski efektīvās un funkcionālās ieceres;
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) nodrošina pienācīgu piekļuvi visiem Savienības reģioniem, tādējādi veicinot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un atbalstot iekļaujošu izaugsmi.	(d) uzlabo piekļuvi visiem Savienības reģioniem, tostarp nošķirtajiem reģioniem, salām un kalnu reģioniem, un pārliecinās par šīs piekļuves atbilstību, tādējādi veicinot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) uz ekonomiski taisnīgiem noteikumiem piedāvā lietotājiem pieejamus un drošus augstākās kvalitātes pakalpojumus;
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) attīstīt un uzlabot pastāvošo infrastruktūru;
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) samazināt ietekmi uz vidi līdz minimumam;
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ja) izveidot transporta infrastruktūru, kas būtu ģeogrāfiski līdzsvarota un kurā ņemtu vērā mazapdzīvotas teritorijas, teritorijas bez alternatīviem vietējās nozīmes ceļiem un grūti pieejamas teritorijas;
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 5. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji, transporta operatori citas publiskas vai privātas struktūras plāno, attīsta un ekspluatē Eiropas transporta tīklu resursu izmantojuma ziņā efektīvā veidā, veicot vismaz šādus pasākumus:	Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji, transporta operatori citas publiskas vai privātas struktūras plāno, attīsta un ekspluatē Eiropas transporta tīklu resursu izmantojuma ziņā efektīvā un sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā veidā, izmantojot:
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 5. pants – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) veicinot ārkārtas pasākumus un programmas, lai uzlabotu drošību un samazinātu nelaimes gadījumu skaitu.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 5. pants – gb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(gb) veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka vienmēr tiek sasniegti sociālās un vides ilgtspējības mērķi.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Visaptverošo tīklu veido visa esošā un plānotā Eiropas transporta tīkla infrastruktūra, kā arī pasākumi, kas veicina šādas infrastruktūras efektīvu izmantošanu. Šis tīkls jāveido saskaņā ar II nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.	2. Visaptverošo tīklu veido visa esošā un plānotā Eiropas transporta tīkla infrastruktūra, kā arī pasākumi, kas veicina šādas infrastruktūras efektīvu un sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu. Šis tīkls jāveido saskaņā ar II nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vispārējās intereses projektiem jāsniedz ieguldījumi Eiropas transporta tīkla attīstībā, veidojot jaunu transporta infrastruktūru, uzturot, atjaunojot un modernizējot esošo transporta infrastruktūru un pieņemot pasākumus tās izmantošanai resursu ziņā efektīvā veidā.	1. Vispārējās intereses projektiem jāsniedz ieguldījumi Eiropas transporta tīkla attīstībā, veidojot jaunu transporta infrastruktūru, uzturot, atjaunojot un modernizējot esošo transporta infrastruktūru un pieņemot pasākumus tās izmantošanai resursu ziņā efektīvā un sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā veidā.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija uzrauga un izvērtē, vai dalībvalstis ir īstenojušas visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka projekti tiek veikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) jābūt analizētam un saņēmušam pozitīvu novērtējumu sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzē;	(c) jābūt analizētam un saņēmušam pozitīvu novērtējumu sociālekonomisko izmaksu un guvumu analīzē, kurā būtu jāiekļauj ietekme uz brīvu personu pārvietošanos un preču apriti starp dalībvalstīm, teritoriālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību;
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) skaidri jāapliecina Eiropas pievienotā vērtība.	(d) skaidri jāapliecina Eiropas pievienotā vērtība — cita starpā arī no sociālā, ekoloģiskā un vides nekaitīguma viedokļa.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – pirmā daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) ieviest satiksmes vadības sistēmas minētajās valstīs.	(d) veicināt satiksmes vadības sistēmas minētajās valstīs.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) jāatzīst fiziskie un ģeogrāfiskie ierobežojumi, kas ietekmē transporta infrastruktūras dalībvalstīs un kas minēti tehniskajos savietojamības standartos.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis gādā, lai vēlākais līdz 2050. gada 31. decembrim visaptverošais tīkls tiktu pabeigts un pilnībā atbilstu attiecīgajiem šīs nodaļas noteikumiem.	3. Dalībvalstis gādā, lai līdz 2050. gada 31. decembrim visaptverošais tīkls tiktu pabeigts un pilnībā atbilstu attiecīgajiem šīs nodaļas noteikumiem. Pārskatot saskaņā ar 57. pantu, Komisija novērtē visaptverošā tīkla izveides pakāpi un nepieciešamības gadījumā ir tiesīga noteikt jaunu termiņu, ņemot vērā visus faktorus, kas var ietekmēt šā tīkla izveidi, kā arī jaunu dalībvalstu modernizācijas procesu.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 10. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) īstenotu un ieviestu intelektiskās transporta sistēmas, cita starpā veicot pasākumus, lai radītu nosacījumus satiksmes pārvaldībai, multimodālu grafiku izstrādei un informācijas pakalpojumiem, multimodālai lokalizācijai un līdzsekošanai, jaudas plānošanai un rezervācijai tiešsaistē, kā ari integrētiem biļešu pārdošanas pakalpojumiem;	(a) īstenotu un ieviestu intelektiskās transporta sistēmas, cita starpā veicot pasākumus, lai radītu nosacījumus satiksmes pārvaldībai, multimodālu grafiku izstrādei un informācijas pakalpojumiem, multimodālai lokalizācijai un līdzsekošanai, jaudas plānošanai un patērētājiem draudzīgai rezervācijai tiešsaistē, kā ari integrētiem biļešu pārdošanas pakalpojumiem;
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 10. pants – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā un atbilstīgi un efektīvi risinātas dažu dalībvalstu īpašās problēmas, piemēram, mazapdzīvotas teritorijas bez alternatīviem vietējas nozīmes ceļiem;
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 10. pants – eb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(eb) garantētu pilsoņiem, ka TEN-T plānošanas procesā tiks ņemtas vērā viņu vēlmes.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 10. pants – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) veicinātu efektīvu un ilgtspējīgu infrastruktūras izmantošanu un attiecīgā gadījumā, palielinātu tās jaudu;
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 10. pants – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) garantētu nodrošinātību ar degvielu, ļaujot izmantot alternatīvus enerģijas avotus un it sevišķi enerģijas avotus un piedziņas sistēmas, ko raksturo zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis vai kas oglekļa dioksīda emisijas neizraisa vispār;	(h) garantētu nodrošinātību ar degvielu, atbalstot un sekmējot alternatīvu enerģijas avotu un it sevišķi tādu enerģijas avotu un piedziņas sistēmu izmantošanu, ko raksturo zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis vai kas oglekļa dioksīda emisijas neizraisa vispār;
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kravas termināļu ekspluatantiem jānodrošina, ka visi kravas termināļi ir atvērti visiem ekspluatantiem.	1. Kravas terminālu ekspluatantiem jānodrošina, ka visi kravas termināli ir atvērti visiem ekspluatantiem.
Loģistikas platformu ekspluatantiem jāpiedāvā vismaz viens terminālis, kas atvērts visiem ekspluatantiem,	Loģistikas platformu ekspluatantiem jāpiedāvā vismaz viens termināls, kas atvērts visiem ekspluatantiem.
Kravas termināļu ekspluatantiem un loģistikas platformu ekspluatantiem jānodrošina pieeja bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas maksas.	Kravas terminālu ekspluatantiem un loģistikas platformu ekspluatantiem jānodrošina pieeja bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas, atbilstīgas un taisnīgas maksas.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 14. pants – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) atbilstība infrastruktūras standartiem un uzlabota savietojamība.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Augstas kvalitātes ceļi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ir tie, kam ir liela nozīme tālsatiksmes kravu un pasažieru pārvadājumos, kas nodrošina savienojumus ar galvenajiem pilsētu un ekonomiskajiem centriem, ir savienoti ar citiem transporta veidiem un kas savieno izolētus un perifērus NUTS 2 reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem.	2. Augstas kvalitātes ceļi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā , ir tie, kam ir liela nozīme tālsatiksmes kravu un pasažieru pārvadājumos, kas nodrošina savienojumus ar galvenajiem pilsētu un ekonomiskajiem centriem, ir savienoti ar citiem transporta veidiem un kas savieno kalnu, nomaļus, izolētus un perifērus NUTS 2 reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 22. pants – -aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-aa) ceļu satiksmes drošības uzlabošana un veicināšana;
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 22. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) ceļu satiksmes drošības veicināšana.	svītrots
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Vispārējās intereses projekti Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm var attiekties arī uz darbībām, kas sniedz plašāku labumu un nav saistīti ar konkrētām ostām, proti: darbībām nolūkā uzlabot vides aizsardzības prasību ievērošanu, darīt pieejamas ledus laušanas iekārtas, nodrošināt iespēju kuģot visu gadu, bagarēšanas darbības, alternatīvas degvielas uzpildes iekārtas, kā arī optimizēt procesus, procedūras un cilvēkfaktoru, IKT platformas un informācijas sistēmas, tostarp satiksmes vadības un elektroniskās ziņošanas sistēmas.	3. Vispārējās intereses projekti Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm var attiekties arī uz darbībām, kas sniedz plašāku labumu un nav saistīti ar konkrētām ostām, proti: darbībām nolūkā uzlabot vides aizsardzības prasību ievērošanu no pārvadātāju un infrastruktūru puses, darīt pieejamas ledus laušanas iekārtas, nodrošināt iespēju kuģot visu gadu, bagarēšanas darbības, alternatīvas degvielas uzpildes iekārtas, kā arī optimizēt procesus, procedūras un cilvēkfaktoru, IKT platformas un informācijas sistēmas, tostarp satiksmes vadības un elektroniskās ziņošanas sistēmas.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 27. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) jūras maģistrāļu, tostarp tuvsatiksmes kuģošanas, veicināšana;	(a) jūras maģistrāļu, tostarp tuvsatiksmes kuģošanas, veicināšana, savienojumu izveides ar iekšzemi sekmēšana, jo īpaši veicot pasākumus, lai uzlabotu jūras transporta ekoloģiskos raksturlielumus atbilstoši piemērojamo Savienības tiesību aktu vai attiecīgo starptautisko nolīgumu prasībām;
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis un lidostu ekspluatanti nodrošina, ka jebkura lidosta piedāvā vismaz vienu termināli, kas atvērts visiem ekspluatantiem, bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas maksas.	1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis un lidostu ekspluatanti nodrošina, ka jebkura lidosta piedāvā vismaz vienu terminālu, kas atvērts visiem ekspluatantiem, bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas, atbilstīgas un taisnīgas maksas.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 31. pants – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) uzlabo multimodālos starpsavienojumus lidostās, it īpaši ar ātrgaitas dzelzceļu un pilsētu pazemes dzelzceļu;
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 31. pants – cb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) atbalsta plānus, kas balstīti uz ilgtspējību un klimatu uzlabojošiem pasākumiem;
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 35. pants – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) nodrošināt, ka multimodālie starpsavienojumi atbilst prasībām par neierobežotu pieejamību visiem lietotājiem.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 39. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) radīt priekšnosacījumus transporta dekarbonizācijai, realizējot pāreju uz novatoriskām transporta tehnoloģijām;	(a) atbalstīt un veicināt priekšnosacījumus transporta dekarbonizācijai, realizējot pāreju uz novatoriskām un ilgtspējīgām transporta tehnoloģijām;
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 39. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) radīt priekšnosacījumus visu transporta veidu dekarbonizācijai, veicinot energoefektivitāti, kā arī alternatīvu dzinēju sistēmu ieviešanu un attiecīgas infrastruktūras nodrošināšanu. Šādā infrastruktūrā var ietilpt enerģētikas tīkli un citas iekārtas, kas nepieciešamas enerģijas piegādei, ņemot vērā attiecīgo infrastruktūras—transportlīdzekļa saskarni un aptverot intelektiskās transporta sistēmas;	(b) atbalstīt visu transporta veidu dekarbonizāciju, veicinot energoefektivitāti, kā arī alternatīvu dzinēju sistēmu ieviešanu un attiecīgas infrastruktūras nodrošināšanu. Šādā infrastruktūrā var ietilpt enerģētikas tīkli un citas iekārtas, kas nepieciešamas enerģijas piegādei, ņemot vērā attiecīgo infrastruktūras—transportlīdzekļa saskarni un aptverot intelektiskās transporta sistēmas;
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 39. pants - ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) veicināt tādus pasākumus kā Eiropas kopējā pasažieru pārvadāšanas platforma, lai uzlabotu to pasažieriem paredzēto pakalpojumu koordināciju, kas tieši saistīti ar infrastruktūru, sniedzot labāku informāciju, pārdodot standarta biļetes un ieviešot kopēju sūdzību iesniegšanas sistēmu;
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 39. pants – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veicināt efektīvus veidus, kā visiem pilsoņiem nodrošināt pieejamu un saprotamu informāciju par savstarpējiem savienojumiem, savietojamību un multimodalitāti;
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 40. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem pienācīgi jāgādā par to, lai transporta infrastruktūra pasažieru un kravu kustībai nodrošinātu augsta līmeņa drošību un aizsargātību.	Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem jāveic pasākumi, lai transporta infrastruktūra pasažieru un kravu kustībai nodrošinātu pēc iespējas augstāka līmeņa drošību un aizsargātību.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 41. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā pienācīga vērība ir jāvelta arī infrastruktūras izturībai pret dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, ievērojot visas prasības, ko var paredzēt attiecīgos Savienības tiesību aktos.	Vislielākā vērība ir jāvelta arī infrastruktūras izturībai pret dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, ievērojot visas prasības, ko var paredzēt attiecīgajos Savienības likumos.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 42. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem jāveic plānu un projektu ietekmes uz vidi novērtējums, jo īpaši kā paredzēts Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, lai izvairītos vai, ja tas nav iespējams, mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, tādu kā ainavu fragmentācija, augsnes pārklāšana ar mākslīgu segumu, gaisa, ūdens vai trokšņa piesārņojums, un lai iedarbīgā veidā aizsargātu bioloģisko daudzveidību.	Dalībvalstīm un citiem projektu vadītājiem jāveic plānu un projektu ietekmes uz vidi novērtējums, jo īpaši kā paredzēts Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, lai izvairītos vai, ja tas nav iespējams, mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, tādu kā ainavu fragmentācija, augsnes pārklāšana ar mākslīgu segumu, gaisa, ūdens vai trokšņa piesārņojums, un lai iedarbīgā veidā aizsargātu bioloģisko daudzveidību. Dalībvalstīm un citiem projekta vadītājiem ir arī jāizvērtē, vai infrastruktūras projekti atbilst ES mērķiem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 43. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Transporta infrastruktūrai jāsniedz pastāvīga mobilitāte un jābūt tādai, kas pieejama visiem izmantotājiem, jo īpaši vecāka gadagājuma personām, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti.	Transporta infrastruktūrai jāsniedz pastāvīga mobilitāte un jābūt tādai, kas pieejama visiem izmantotājiem, jo īpaši vecāka gadagājuma personām, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti.
	Transporta infrastruktūras projektēšanas un būvniecības pamatā ir lietotāju vajadzības, nodrošinot pasažieriem iespēju izmantot pilnībā savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
	Tālab dalībvalstis un citi projekta vadītāji veic ex ante novērtējumu par infrastruktūras un ar to saistīto pakalpojumu pieejamību.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 44. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamattīklu veido tās visaptverošā tīkla daļas, kuras stratēģiski ir vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla politikas mērķu sasniegšanai. Pamattīkls jo īpaši palīdz risināt arvien pieaugošās mobilitātes jautājumus un veidot transporta sistēmu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.	1. Pamattīklu veido tās visaptverošā tīkla daļas, kuras stratēģiski ir vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla politikas mērķu sasniegšanai. Pamattīkls jo īpaši palīdz risināt arvien pieaugošās mobilitātes jautājumus, vienlaicīgi nodrošinot transporta pilnīgu pieejamību vecāka gadagājuma pasažieriem un personām ar īpašām vajadzībām un kustību traucējumiem, kā arī veidot transporta sistēmu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– jābūt pieejamām alternatīvam tīrām degvielām;	jābūt pieejamām alternatīvām tīrām degvielām par konkurētspējīgām cenām;
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– jāgādā par to, lai uz maģistrālēm ik pēc 50 km būtu atpūtas vietas, lai tādējādi komerciālajiem profesionālajiem ceļu lietotājiem nodrošinātu pietiekami daudz stāvvietu, kurās būtu pienācīgs drošības un aizsargātības līmenis;	jāgādā par to, lai uz maģistrālēm ik pēc 50 km būtu atpūtas vietas, lai tādējādi komerciālajiem profesionālajiem ceļu lietotājiem nodrošinātu pietiekami daudz stāvvietu, kurās būtu pietiekams drošības un aizsargātības līmenis;
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– jābūt pieejamām alternatīvam tīrām degvielām;	jābūt pieejamām alternatīvām tīrām degvielām par konkurētspējīgām cenām;
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 46. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot 47. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis gādā, lai vēlākais līdz 2030. gada 31. decembrim pamattīkls tiktu pabeigts un atbilstu šīs nodaļas noteikumiem.	3. Neskarot 47. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis gādā, lai vēlākais līdz 2030. gada 31. decembrim pamattīkls tiktu pabeigts un atbilstu šīs nodaļas noteikumiem. Pārskatot saskaņā ar 57. pantu, Komisija novērtē pamattīkla izveides pakāpi un nepieciešamības gadījumā ir tiesīga noteikt jaunu termiņu, ņemot vērā visus faktorus, kas var ietekmēt šā tīkla izveidi, kā arī jaunu dalībvalstu modernizācijas procesu.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs regulas II pielikuma 2. daļā norādītās jūras ostas jāsavieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru vēlākais līdz 2030. gada 31. decembrim, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus.	2. Šīs regulas II pielikuma 2. daļā norādītās jūras ostas jāsavieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru līdz 2030. gada 31. decembrim, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 47. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šīs regulas II pielikuma 1.b daļā norādītās galvenās lidostas jāsavieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru vēlākais līdz 2050. gada 31. decembrim. Rēķinoties ar iespējamo satiksmes pieprasījumu, šādas lidostas, ja vien iespējams, jāiekļauj ātrgaitas dzelzceļa tīklā.	3. Šīs regulas II pielikuma 1.b daļā norādītās galvenās lidostas jāsavieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru līdz 2050. gada 31. decembrim. Rēķinoties ar iespējamo satiksmes pieprasījumu, šādas lidostas, ja vien iespējams, jāiekļauj ātrgaitas dzelzceļa tīklā.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 49. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Attiecīgā gadījumā dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 913/2010, kā arī Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) koridoriem vajadzētu būt iekļautiem pamattīkla koridoros.
Pamatojums
Grozījums garantē visu koridoru iekļaušanu pamattīklā, lai neradītu šķēršļus dzelzceļa, sauszemes vai Viseiropas koridoru identificēšanai. Pašreizējā tekstā tas var nebūt skaidrs.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 51. pants – 5. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) sekmē dialoga īstenošanas veidu izveidi ar ieinteresētajiem cilvēkiem un attiecīgajām teritorijām, lai atklātu un iepriekš risinātu visas problēmas, kas varētu būt saistītas ar infrastruktūras veidošanu, veicinot ekoloģiski ilgtspējīgus un sociāli pieņemamus risinājumus.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 51. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Eiropas Parlamentam katru gadu izvērtē pamattīkla koridoru izveidē sasniegto līmeni un koordinatoru rīcību šai sakarā, tajā pašā laikā aicinot koordinatorus īstenot pasākumus un iniciatīvas.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 51. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Neskarot Savienības un valstu tiesību aktos noteiktās piemērojamās procedūras, Komisija var lūgt Eiropas koordinatora viedokli, kad tā pārbauda pieteikumus uz Savienības finansējumu pamattīkla koridoriem, par kuriem Eiropas koordinators atbild.	7. Neskarot Savienības un valstu tiesību aktos noteiktās piemērojamās procedūras, Komisija lūdz Eiropas koordinatora viedokli, kad tā pārbauda pieteikumus uz Savienības finansējumu pamattīkla koridoriem, par kuriem Eiropas koordinators atbild.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Par katru pamattīkla koridoru attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar koridoru platformu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā kopīgi sagatavo koridoru attīstības plānu un to dara zināmu Komisijai. Šajā plānā jo īpaši jāiekļauj:	1. Par katru pamattīkla koridoru attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas koordinatoru un koridoru platformu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā kopīgi sagatavo koridoru attīstības plānu un to dara zināmu Komisijai. Eiropas koordinators palīdz dalībvalstīm īstenot darba plānus un nodrošināt koridoru darbības sākšanu saskaņā ar grafiku. Šajā plānā jo īpaši jāiekļauj:
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pamattīkla koridoru mērķi, jo īpaši veiktspējas ziņā, kas izteikta kā pakalpojuma kvalitāte, tā jauda un atbilstība II nodaļā norādītajām prasībām;	(b) pamattīkla koridoru mērķi, jo īpaši veiktspējas ziņā, kas izteikta kā pakalpojuma kvalitāte, pieejamība un drošība, tā jauda un atbilstība II nodaļā norādītajām prasībām;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas transporta tīkla attīstība
Atsauces	COM(2011)0650 – C7-0375/2011 – 2011/0294(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 15.11.2011
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 15.11.2011
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Sergio Gaetano Cofferati 24.1.2012
Izskatīšana komitejā	20.6.2012	6.9.2012	10.10.2012
Pieņemšanas datums	11.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Vicente Miguel Garcés Ramón, Louis Grech, Mikael Gustafsson, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Iliana Ivanova, Edvard Kožušník, Hans-Peter Mayer, Gesine Meissner, Sirpa Pietikäinen, Phil Prendergast, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Gino Trematerra, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Ildikó Gáll-Pelcz, María Irigoyen Pérez, Olle Schmidt, Olga Sehnalová, Kyriacos Triantaphyllides, Kerstin Westphal

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (16.10.2012)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai
(COM(2011)0650/3 – C7‑0375/2011 – 2011/0294(COD))

Atzinumu sagatavoja: Oldřich Vlasák

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Transporta tīklam (TEN-T) joprojām ir daudz vajadzību, kas jārisina un jāizpilda. Tādēļ regulas priekšlikums ir labs pamats turpmākai TEN-T tīkla finansēšanai ES.

Grozījumi galvenokārt vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekama elastība. Piemēram, iepriekš noteikto projektu saraksts nebūtu jāuztver kā galīgs vai negrozāms, ja tas ir paredzēts, lai elastīgā veidā atspoguļotu satiksmes plūsmas ES. Ņemot vērā projektu sagatavošanas laikietilpīgumu, šādā veidā sagatavots saraksts neatspoguļo visus satiksmes koridorus, kas būs nepieciešami ilgtermiņā, lai atbalstītu ekonomisko izaugsmi Eiropā. Tādēļ būtu jābūt iespējai ierosināt turpmākus priekšlikumus un ļaut tiem konkurēt vienam ar otru.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu, būtiski ir arī tas, ka dalībvalstīm ir zināma līmeņa elastība un ka tās, izmantojot atbrīvojumus, spēj ņemt vērā ES pastāvošās teritoriālās atšķirības. Vienādu nosacījumu striktā piemērošana attiecībā uz transportlīdzekļu kombināciju maksimālo garumu, atļautajiem ātrumiem vai satiksmes blīvumu koridoros visā ES, neņemot vērā teritoriālo specifiku, nav viennozīmīgi visefektīvākais risinājums[1].

Visbeidzot, vietējās un reģionālās iestādes nevar būt atbildīgas par projektiem, kas neietilpst to kompetencē. Vietējās un reģionālās iestādes neierosina projektus dalībvalsts līmenī, kā arī tās neapspriež tos ar Komisiju, un tās spēj projektus ietekmēt tikai nelielā mērā. Tādējādi regulā izklāstītie noteikumi un pienākumi nevar būt tām saistoši.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Satiksmes pieauguma rezultātā ir palielinājušies sastrēgumi starptautiskajos transporta koridoros. Lai nodrošinātu preču un pasažieru starptautisku mobilitāti, Eiropas transporta tīkla jauda un šīs jaudas izmantojums ir jāoptimizē un, ja vajadzīgs, jāpaplašina, likvidējot infrastruktūras vājās vietas un veidojot iztrūkstošos infrastruktūras savienojumus dalībvalstīs un starp tām.	(4) Satiksmes pieauguma rezultātā ir palielinājušies sastrēgumi starptautiskajos transporta koridoros. Šī situācija ir īpaši izplatīta jaunajās dalībvalstīs, jo tajās infrastruktūra ir nepietiekami attīstīta. Lai nodrošinātu preču un pasažieru starptautisku mobilitāti, Eiropas transporta tīkla jauda un šīs jaudas izmantojums ir jāoptimizē un, ja vajadzīgs, jāpaplašina, likvidējot infrastruktūras vājās vietas un veidojot iztrūkstošos infrastruktūras savienojumus dalībvalstīs un starp tām.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Visaptverošais tīkls būtu Eiropas mēroga transporta tīkls, kas nodrošinātu visu Savienības reģionu pieejamību, tostarp nomaļos un nošķirtos reģionus, kas ir arī integrētās jūrlietu politikas mērķis, un pastiprinātu to savstarpējo kohēziju. Vadlīnijās būtu jāizklāsta prasības, kas izvirzāmas visaptverošā tīkla infrastruktūrai, nolūkā līdz 2050. gadam izveidot augstas kvalitātes tīklu visā Savienībā.	(10) Visaptverošais tīkls būtu Eiropas mēroga transporta tīkls, kas nodrošinātu visu Savienības reģionu pieejamību, tostarp nomaļos un nošķirtos reģionus, kas ir arī integrētās jūrlietu politikas mērķis, un pastiprinātu to savstarpējo kohēziju, ņemot vērā starpreģionālās transporta infrastruktūras atšķirības. Vadlīnijās būtu jāizklāsta prasības, kas izvirzāmas visaptverošā tīkla infrastruktūrai, nolūkā līdz 2050. gadam izveidot augstas kvalitātes tīklu visā Savienībā.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Nomaļākajos reģionos joprojām ir steidzami jāpanāk labāka to sasniedzamība, it īpaši attiecībā uz gaisa satiksmi ar kontinentālo Eiropu un pasažieru un preču pārvadājumiem pa jūru, jo tas ir vienīgais veids, kā šie reģioni var pilnīgāk integrēties iekšējā tirgū.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Lai nodrošinātu to, ka Savienības salu reģioni ir pilnībā sasniedzami un var izmantot iekļaujošas izaugsmes un teritoriālās kohēzijas priekšrocības, pamattīkla noteikšanas nolūkā būtu jānosaka papildu kritēriji, piemēram, platība un iedzīvotāju skaits, tādējādi attiecībā uz katru salu iekļaujot vismaz vienu ostu un lidostu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Vispārējās intereses projektiem vajadzētu skaidri apliecināt Eiropas pievienoto vērtību. Pārrobežu projektiem parasti ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, tomēr tiem var būt zemāka tiešā ekonomiskā ietekme salīdzinājumā ar vienīgi nacionāla rakstura projektiem. Tāpēc šie projekti bez Savienības iesaistīšanās visticamāk netiks īstenoti.	(14) Vispārējās intereses projektiem vajadzētu apliecināt Eiropas pievienoto vērtību. Pārrobežu projekti ir tādu projektu piemērs, kuriem ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, un pārrobežu transporta savienojumiem varētu būt tieša ekonomiskā ietekme uz reģioniem.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Tā kā Eiropas transporta tīkla attīstīšanu un īstenošanu veic ne tikai dalībvalstis, ar šādu projektu izpildi saistītās tiesības un pienākumi, kas paredzēti šajā regulā, kā arī citos attiecīgos Savienības un valstu noteikumos un procedūrās, jāattiecina uz visiem vispārējās intereses projektu sekmētājiem, tādiem kā pašvaldības un reģionālās administrācijas iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji un citas privātas vai publiskas struktūras.	svītrots
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Intelektiskās transporta sistēmas ir nepieciešamas tāda pamata nodrošināšanai, uz kura optimizēt satiksmes un transporta operācijas un uzlabot ar to saistītos pakalpojumus.	(20) Intelektiskās transporta sistēmas ir nepieciešamas tāda pamata nodrošināšanai, uz kura optimizēt satiksmes un transporta operācijas, uzlabot ar to saistītos pakalpojumus un palīdzēt uzlabot satiksmes drošību un transporta operāciju drošību.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Eiropas transporta tīklam tā vēriena dēļ būtu jānodrošina pamats jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai plašā mērogā, jo tās var, piemēram, uzlabot vispārējo Eiropas transporta sektora efektivitāti un iegrožot tā radīto oglekļa dioksīda pēdu. Tādējādi izdosies sniegt divējādu ieguldījumu, palīdzot sasniegt gan stratēģijā "Eiropa 2020" un transporta baltajā grāmatā izvirzīto mērķi — līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 60 % (pamatojoties uz emisiju līmeņiem 1990. gadā) — , gan tajā pašā laikā virzoties uz citu mērķi — palielināt Savienības drošību nodrošinātības ar kurināmo/degvielu ziņā.	(22) Eiropas transporta tīklam tā vēriena dēļ būtu jānodrošina pamats jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai plašā mērogā, jo tās var, piemēram, uzlabot vispārējo Eiropas transporta sektora efektivitāti, palielināt transporta drošību un aizsargātību un iegrožot tā radīto oglekļa dioksīda pēdu Tādējādi izdosies sniegt divējādu ieguldījumu, palīdzot sasniegt gan stratēģijā "Eiropa 2020" un transporta baltajā grāmatā izvirzīto mērķi — līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 60 % (pamatojoties uz emisiju līmeņiem 1990. gadā) — , gan tajā pašā laikā virzoties uz citu mērķi — palielināt Savienības drošību nodrošinātības ar kurināmo/degvielu ziņā.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Lai garantētu, ka visu transporta veidu transporta infrastruktūra ir kvalitatīva un efektīva, vadlīnijās būtu jāiekļauj zināmi noteikumi par pasažieru un kravas aprites drošību un aizsargātību, klimata pārmaiņu ietekmi, dabas un cilvēka izraisītu katastrofu potenciālajām sekām uz infrastruktūru, kā arī [infrastruktūras] pieejamību visiem transporta izmantotājiem.	(24) Lai garantētu, ka visu transporta veidu transporta infrastruktūra ir kvalitatīva un efektīva, vadlīnijās būtu jāiekļauj zināmi noteikumi par pasažieru un kravas aprites drošību un aizsargātību, ekonomisko, sociālo un vides ietekmi uz reģioniem, kuros attiecīgie infrastruktūras projekti atrodas, un klimata pārmaiņu ietekmi, dabas un cilvēka izraisītu katastrofu potenciālajām sekām uz infrastruktūru, kā arī [infrastruktūras] pieejamību visiem transporta izmantotājiem.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Lai garantētu, ka visu transporta veidu transporta infrastruktūra ir kvalitatīva un efektīva, vadlīnijās būtu jāiekļauj zināmi noteikumi par pasažieru un kravas aprites drošību un aizsargātību, klimata pārmaiņu ietekmi, dabas un cilvēka izraisītu katastrofu potenciālajām sekām uz infrastruktūru, kā arī [infrastruktūras] pieejamību visiem transporta izmantotājiem.	(24) Lai garantētu, ka visu transporta veidu transporta infrastruktūra ir kvalitatīva un efektīva, vadlīnijās būtu jāiekļauj zināmi noteikumi par pasažieru un kravas aprites drošību un aizsargātību, klimata pārmaiņu ietekmi, dabas un cilvēka izraisītu katastrofu potenciālajām sekām uz infrastruktūru, izveidojot alternatīvus drošus ceļus un to savstarpējo saikni reģionālā līmenī un nodrošinot labāku [infrastruktūras] pieejamību visiem transporta izmantotājiem.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Pamattīklam ir jābūt visaptverošā tīkla apakškopai; abi tīkli pārklājas. Pamattīklā atbilstoši satiksmes vajadzībām jāiekļauj stratēģiski svarīgākie Eiropas transporta tīkla mezgli un savienojumi. Pamattīklam būtu jābūt multimodālam, respektīvi, tam jāaptver visi transporta veidi un to savienojumi, kā arī attiecīgās satiksmes un informācijas vadības sistēmas.	(25) Pamattīklam ir jābūt visaptverošā tīkla apakškopai; abi tīkli pārklājas. Pamattīklā jāiekļauj stratēģiski svarīgākie Eiropas transporta tīkla mezgli un savienojumi atbilstoši satiksmes vajadzībām un to reģionu un valstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, kurās tie atrodas. Pamattīklam būtu jābūt multimodālam, respektīvi, tam jāaptver visi transporta veidi un to savienojumi, kā arī attiecīgās satiksmes un informācijas vadības sistēmas.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Pamattīkla koridoriem vajadzētu palīdzēt pievērsties plašākiem transporta politikas mērķiem un atvieglināt integrāciju starp dažādiem transporta veidiem un multimodālās darbības. Tas palīdzētu izveidot īpašus koridorus, kas būtu optimizēti enerģētikas izmantojuma un emisiju ziņā, tādējādi līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi, un kas būtu piesaistoši sakarā ar to uzticamību, mazāku noslogotību un zemām ekspluatācijas un administratīvajām izmaksām. Sākotnējais koridoru saraksts būtu jāiekļauj Regulā (ES) XXX/2012 ["Eiropas savienošanas" finanšu instruments], bet to vajadzētu pielāgot, lai ņemtu vērā satiksmes plūsmas izmaiņas.	(27) Pamattīkla koridoriem vajadzētu palīdzēt pievērsties plašākiem transporta politikas mērķiem un atvieglināt integrāciju starp dažādiem transporta veidiem un multimodālās darbības. Sākotnējais koridoru saraksts būtu jāiekļauj Regulā (ES) XXX/2012 [„Eiropas savienošanas” finanšu instruments] kā indikatīvs saraksts, un to vajadzētu pielāgot, lai ņemtu vērā satiksmes plūsmas izmaiņas.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Izveidojot koridoru platformas šāda veida pamattīkla koridoriem, izdotos vienkāršot pārvaldības struktūru izveidi un finansējuma avotu identificēšanu kompleksiem pārrobežu projektiem. Eiropas koordinatori atvieglinātu pamattīkla koridoru koordinētu ieviešanu.	(28) Izveidojot koridoru platformas šāda veida pamattīkla koridoriem, izdotos vienkāršot pārvaldības struktūru izveidi un finansējuma avotu identificēšanu kompleksiem pārrobežu projektiem, kurus īsteno ar publisko ieguldījumu un privātā kapitāla piesaistes palīdzību. Eiropas koordinatori atvieglinātu pamattīkla koridoru koordinētu ieviešanu.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) nodrošina pienācīgu piekļuvi visiem Savienības reģioniem, tādējādi veicinot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un atbalstot iekļaujošu izaugsmi.	(d) nodrošina pienācīgu piekļuvi visiem Savienības reģioniem, tādējādi veicinot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un atbalstot iekļaujošu izaugsmi, tostarp samazinot starpreģionālās transporta infrastruktūras atšķirības.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – j apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) transporta infrastruktūru veidot tādu, lai tā atspoguļotu specifiskos apstākļus dažādās Savienības daļās un sniegtu Eiropas reģionu, tostarp nomaļāko un citu perifēro reģionu, līdzsvarotu pārklājumu;	(j) transporta infrastruktūru veidot tādu, lai tā atspoguļotu specifiskos apstākļus dažādās Savienības daļās un sniegtu visu Eiropas reģionu, tostarp jauno Eiropas dalībvalstu reģionu, kalnu, nomaļāko, attālāko un salu reģionu, līdzsvarotu pārklājumu un savienojumu ar tiem;
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) uzlabojot un uzturot jau esošo transporta infrastruktūru;	(c) uzlabojot un uzturot jau esošo transporta infrastruktūru vai pārbūvējot transporta infrastruktūru, kuras stāvoklis ir pasliktinājies;
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienībai, dalībvalstīm, infrastruktūras pārvaldītājiem un citiem projekta īstenotājiem, veidojot visaptverošo tīklu, īpaši jāizskata pasākumi, kas vajadzīgi, lai:	Savienībai, dalībvalstīm, reģioniem un vietējām pašvaldībām, kuros atrodas Eiropas transporta tīkls, infrastruktūras pārvaldītājiem un citiem projekta īstenotājiem, veidojot visaptverošo tīklu, īpaši jāizskata pasākumi, kas vajadzīgi, lai:
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) veidotu iztrūkstošos savienojumus un likvidētu vājās vietas, jo īpaši pārrobežu posmos;	(b) veidotu iztrūkstošos savienojumus un likvidētu vājās vietas, jo īpaši pārrobežu posmos un pilsētu zonās;
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis, ostu ekspluatanti un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka iekšējās ostas ir savienotas ar visaptverošā tīkla autotransporta un/vai dzelzceļa infrastruktūru.	1. Savas atbildības ietvaros dalībvalstis, ostu ekspluatanti un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka iekšējās ostas savieno ar visaptverošā tīkla autotransporta un/vai dzelzceļa infrastruktūru.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) „Ātrsatiksmes ceļš” ir ceļš mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, uz kura uzbraukšana iespējama tikai no ceļu pārvadiem vai regulētiem krustojumiem un	(b) „Ātrsatiksmes ceļš” ir ceļš, kurš ir paredzēts mehānisko transportlīdzekļu satiksmei un uz kura uzbraukšana iespējama galvenokārt no ceļu pārvadiem vai regulētiem krustojumiem un
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) „Parasts stratēģiskais ceļš” ir ceļš, kurš nav automaģistrāle, bet tik un tā ir augstas kvalitātes ceļš, kas minēts 1. un 2. punktā. Parastos stratēģiskos ceļus pārvalda un finansē atbilstoši konkrētās dalībvalsts nosacījumiem.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) atbalsta reģionālo lidostu attīstību, lai palielinātu savstarpējo savienojumu skaitu, mazinātu pasažieru gaisa pārvadājumu intensitāti un dažādotu lidojumu mērķus.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) nodrošināt, lai visi aspekti — ekonomiskie, sociālie un vides — tiktu ņemti vērā, nosakot prioritātes starp kravas un pasažieru pārvadājumiem Eiropas Transporta tīklā.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– jābūt pieejamām alternatīvam tīrām degvielām;	– jābūt pieejamām alternatīvam tīrām degvielām.
	Atsevišķām iekšzemes navigācijas un pamattīkla infrastruktūras daļām nav obligāti jāatbilst visām šajā pantā noteiktajām prasībām gadījumos, kuros attiecīgie iekšzemes ūdensceļi ir minēti Eiropas Nolīgumā par galvenajiem starptautiskas nozīmes iekšzemes ūdensceļiem.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pamattīkla infrastruktūra atbilst bez izņēmuma visām prasībām, kas izklāstītas II nodaļā. Turklāt, pamattīkla infrastruktūra atbilst arī šādām prasībām:	2. Pamattīkla infrastruktūra atbilst visām prasībām, kas izklāstītas II nodaļā. Turklāt, pamattīkla infrastruktūra atbilst arī šādām prasībām:
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 45. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Pēc dalībvalsts pieprasījuma atbrīvojumus attiecībā uz dzelzceļa transporta infrastruktūru pienācīgi pamatotos gadījumos var piešķirt Komisija atbilstoši 55. panta 2. punktā norādītajai procedūrai, ja noteiktu standartu izpilde nebūtu iespējama ekonomisku iemeslu dēļ vai izolētu tīklu gadījumā. Tie var attiekties uz vilciena garumu, ERTMS, asslodzi, elektrifikāciju, līnijas ātrumu utt.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamattīkla koridori ir instruments, kuru izmantošana atvieglo pamattīkla koordinētu īstenošanu. Pamattīkla koridoru pamatā ir transporta veidu integrācija, savstarpējā izmantojamība un koordinēta infrastruktūras izveide un pārvaldība, ar mērķi tiekties uz resursu izmantojuma ziņā efektīvu multimodālu transportu.	1. Neskarot dalībvalstu kompetenci attiecībā uz to infrastruktūras plānošanu, pamattīkla koridori ir instruments, kura izmantošana atvieglo pamattīkla koordinētu īstenošanu. Lai tiektos uz resursu izmantojuma ziņā efektīvu multimodālu transportu, pamattīkla koridoros jāpievēršas:
	- intermodalitātei,
	- savstarpēju savietojamību, kā arī
	- koordinētai infrastruktūras izveidei pārrobežu teritorijās.
	Pamattīkla koridoru infrastruktūru izstrādā tā, lai varētu nodrošināt valsts un pārrobežu mēroga izmantošanu bez sastrēgumiem un panākt ilgtspējīgus vides uzlabojumus.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 48. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šo koridoru sākotnēja saraksta izveide nav jāsaprot kā automātisks ERAF, Kohēzijas fonda vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta sniegta atbalsta priekšnoteikums.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 51. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ziņo dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgā gadījumā visām citām struktūrām, kas tieši iesaistītas pamattīkla koridora izstrādē, par visām grūtībām, kas radušās, un sniedz ieguldījumu, cenšoties rast piemērotus risinājumus;	(b) ziņo dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Komisijai un attiecīgā gadījumā visām citām struktūrām, kas tieši iesaistītas pamattīkla koridora izstrādē, par visām grūtībām, kas radušās, un sniedz ieguldījumu, cenšoties rast piemērotus risinājumus;
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katram pamattīkla koridoram attiecīgās dalībvalstis izstrādā koridora platformu, kas atbild par pamattīkla koridora vispārējo mērķu definējumu un par 53. panta 1. punktā minēto pasākumu sagatavošanu un pārraudzību.	1. Katram pamattīkla koridoram attiecīgās dalībvalstis, reģioni un vietējās pašvaldības, kuros atrodas Eiropas transporta tīkls, izstrādā koridora platformu, kas atbild par pamattīkla koridora vispārējo mērķu definējumu un par 53. panta 1. punktā minēto pasākumu sagatavošanu un pārraudzību.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 52. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Koridora platformu veido attiecīgo dalībvalstu pārstāvji un — attiecīgi — citas publiskās un privātās struktūras. Jebkurā gadījumā koridora platformā piedalās infrastruktūras pārvaldītāji, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju.	2. Koridora platformu veido attiecīgo dalībvalstu reģionu un vietējo iestāžu pārstāvji un — attiecīgi — citas publiskās un privātās struktūras, kā arī trešās valstis pārrobežu projektu īstenošanas gadījumos. Jebkurā gadījumā koridora platformā piedalās infrastruktūras pārvaldītāji, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 53. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Lai atbalstītu, pamattīklu koridoru īstenošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumus par pamattīklu koridoriem. Lēmumos var:	svītrots
(a) ietvert ieguldījumu plānu, saistītās izmaksas un īstenošanas grafiku, ko uzskata par nepieciešamu pamattīkla koridoru izveidei atbilstīgi šīs regulas mērķiem;
(b) definēt visus pasākumus, ko īsteno, lai samazinātu ārējās izmaksas, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un trokšņa piesārņojumu, un lai sekmētu jaunu tehnoloģiju ieviešanu satiksmes un jaudas pārvaldības jomā;
(c) paredzēt citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu koridoru attīstības plānu un pamattīkla koridoru infrastruktūras efektīvu izmantošanu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas transporta tīkla attīstība
Atsauces	COM(2011)0650 – C7-0375/2011 – 2011/0294(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 15.11.2011
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 15.11.2011
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Oldřich Vlasák 23.11.2011
Pieņemšanas datums	10.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 2 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Jean-Jacob Bicep, Victor Boştinaru, John Bufton, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Rosa Estaràs Ferragut, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Ana Miranda, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Ewald Stadler, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karin Kadenbach, Lena Kolarska-Bobińska

• [1]  Piemēram, lai gan var vispārīgi uzskatīt, ka kravas vilciena sastāva vienība 750 m garumā būtu visefektīvākā konfigurācija, tā var nebūt labākā izvēle kalnainos vai nelīdzenos apgabalos. Šādās vietās vilciena sastāva vienības garuma noteikšana šādā veidā varētu radīt pārmērīgi augstas staciju un pārcelšanas termināļu celtniecības izmaksas.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas transporta tīkla attīstība
Atsauces	COM(2011)0650 – C7-0375/2011 – 2011/0294(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	19.10.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 15.11.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 15.11.2011	ITRE 15.11.2011	IMCO 15.11.2011	REGI 15.11.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	ITRE 22.11.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Ismail Ertug 15.12.2011	Georgios Koumoutsakos 15.12.2011
Izskatīšana komitejā	27.2.2012	8.5.2012	6.9.2012	5.11.2012
	3.12.2012
Pieņemšanas datums	18.12.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 5 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Georges Bach, Erik Bánki, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Michael Cramer, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Petri Sarvamaa, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Peter van Dalen, Patricia van der Kammen, Artur Zasada, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Spyros Danellis, Markus Ferber, Eider Gardiazábal Rubial, Dominique Riquet, Sabine Wils
Iesniegšanas datums	14.1.2013