ZIŅOJUMS par Eiropas Investīciju bankas 2011. gada pārskatu

25.1.2013 - (2012/2286(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Mario Mauro

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Investīciju bankas 2011. gada pārskatu

(2012/2286(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2011. gada pārskatu,

–   ņemot vērā 15., 126., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un tā 5. protokolu par EIB Statūtiem,

–   ņemot vērā 2012. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2010. gada pārskats[1],

–   ņemot vērā 2012. gada 28. un 29. jūnija Eiropadomes secinājumus, kuros jo īpaši paredzēts palielināt EIB kapitālu par EUR 10 miljardiem,

–   ņemot vērā 2012. gada 29. jūnija Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2012. gada 26. jūnija ziņojumu „Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”,

–   ņemot vērā ziņojumu „Riska dalīšanas instrumenti” (pērn ar koplēmuma procedūru pieņemto dokumentu kopums) un jo īpaši Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

–   ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kapitāla palielinājumu, jo īpaši saistībā ar jautājumu par EIB un ERAB attiecībām un iespējamo darbības pārklāšanos;

–   ņemot vērā lēmumu paplašināt ERAB darbību, ietverot Vidusjūras reģionu,

–   ņemot vērā 2012. gada 2. maijā pieņemto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads)[2], un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā[3] (COM(2011)0659), ar kuru ievieš stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīvas „Projektu obligācijas” izmēģinājuma posmu,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku, un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz tās mijiedarbību ar Padomes Regulu (ES) Nr. …/…, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku (COM/2012/0511)[4],

–   ņemot vērā dokumentu „Īpašu uzdevumu piešķiršana Eiropas Centrālajai bankai saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku” un Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), grozījumus attiecībā uz tās mijiedarbību ar Padomes Regulu (ES) Nr. …/…, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku (COM/2012/0511), kuru mērķis ir izveidot Eiropas banku savienību[5],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējām pilnvarām laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam[6],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 119. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A7-0016/2013),

A. tā kā ierobežotie publiskā budžeta resursi, pārmērīgie valstu parādi un ar tiem saistītie koriģējošie pasākumi, kas bieži vien negatīvi ietekmē kopējo pieprasījumu, apvienojumā ar finanšu iestāžu neatbilstošu regulēšanu atsevišķos gadījumos rada ekonomikas lejupslīdes spirāli ES līmenī, izdara lejupslīdes spiedienu uz investīcijām, jo īpaši attiecībā uz MVU, un negatīvi ietekmē izaugsmi, konkurētspēju un darbvietu izveidi Savienībā;

B.  tā kā EIB tika izveidota ar Romas līgumu un pilda „Eiropas Savienības bankas” lomu, kuras mērķis ir palīdzēt īstenot Savienības prioritātes, atlasot ekonomiski drošus projektus ES investīcijām; tā kā EIB kā bezpeļņas banka arī papildina komercbanku darbību un finanšu sistēmu kopumā, novēršot trūkumus tirgus darbībā;

C. tā kā pašreizējā parāda, ekonomikas un finanšu krīze ir nopietni ietekmējusi daudzu dalībvalstu ekonomikas attīstību un pasliktinājusi stāvokli sociālajā jomā, vienlaikus liekot dalībvalstīm adekvāti reaģēt, īstenojot ekonomikas atveseļošanas pasākumus, un izveidot stabilu pamatu turpmākai izaugsmei un nodarbinātībai; tā kā, ņemot vērā publisko resursu nepietiekamību, EIB, palielinot aizdevumus un piedaloties ekonomiski drošos investīciju projektos, var veicināt sociālo kohēziju un ekonomikas izaugsmi dalībvalstīs, kuras pašlaik saskaras ar finanšu problēmām;

D. tā kā EIB savas operācijas ārpus ES veic ar mērķi atbalstīt ekonomiski dzīvotspējīgus projektus, kuri atbilst Savienības ārējās darbības politikai;

E.  tā kā EIB savā darbībā nākas saskarties ar vāji regulētām, nepārredzamām vai neatsaucīgām jurisdikcijām, tostarp: i) rūpīgi pārbaudot savās aizdošanas operācijās izmantoto finanšu starpnieku spēju novērst naudas atmazgāšanu un cīnīties pret terorisma finansēšanu, lai tie pienācīgi identificētu EIB līdzekļu galīgos saņēmējus saskaņā ar ES direktīvām, ko piemēro naudas atmazgāšanas novēršanas un cīņas pret terorisma finansēšanu jomā, vai Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem, un ii) uzraugot aizdevumu atmaksāšanu EIB šādās jurisdikcijās;

F.  tā kā ES un jo īpaši eurozonā ir ieviesti jauni ekonomiskās, fiskālās un budžeta pārraudzības un disciplīnas noteikumi, lai nodrošinātu spēju atmaksāt valsts parādu;

G. tā kā šis noteikumu kopums ir steidzami jāpapildina ar pasākumiem ekonomikas, rūpniecības, izaugsmes, konkurētspējas, inovāciju un nodarbinātības veicināšanai, kam nepieciešams mobilizēt ES budžeta līdzekļus un EIB aizdevumu izsniegšanas spēju un kompetenci;

H. tā kā EIB ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt AAA kredītreitingu, lai nezaudētu piekļuvi pasaules kapitāla tirgiem, izmantojot pievilcīgus finansēšanas nosacījumus, kurus var nodot tālāk galīgajiem projektu virzītājiem; tā kā EIB investīcijām ir jāatbilst arī ES politikas virzieniem, īpašu uzmanību pievēršot izaugsmei un nodarbinātībai;

I.   tā kā EIB izsniegto aizdevumu summa saruka no EUR 72 miljardiem 2010. gadā līdz EUR 61 miljardam 2011. gadā, jo to milzīgais pieaugums 2009. un 2010. gadā, reaģējot uz pirmo krīzes vilni, iztukšoja bankas kapitāla bāzi,

1.  mudina EIB pilnvarniekus apstiprināt lēmumu par bankas kapitāla palielināšanu par EUR 10 miljardiem, kas ļautu tai 2013.–2015. gadā gandrīz par EUR 60 miljardiem palielināt aizdevumus un kopumā nodrošināt investīcijas aptuveni EUR 180 miljardu apmērā; tomēr atzīmē, ka šīs investīcijas, pat ja tās tiktu nodrošinātas minētajā veidā, gadā sasniegtu 0,5 % no ES IKP; tādēļ uzskata, ka kapitāla turpmāka palielināšana Savienībai būtu ļoti noderīga, jo tai nepieciešama ekonomiskā izaugsme;

2.  aicina EIB izvērtēt 2009. un 2010. gadā veikto krīzes pārvarēšanas pasākumu efektivitāti un ilgtspējību, un iegūtos rezultātus izmantot lēmumu pieņemšanā par prioritātēm attiecībā uz kapitāla palielināšanas investīciju plāniem;

3.  iesaka jauno aizdevumu izsniegšanas spēju saskaņot ar ES prioritātēm izaugsmes veicināšanā un darbvietu izveidē un to piemērot jo īpaši šādās četrās jomās: finansēšanas iniciatīvas pieejamība ES MVU, ES iniciatīva „Inovācija un prasmes”, ES resursu efektivitātes iniciatīva un ES stratēģiskās infrastruktūras iniciatīva, aptverot visas dalībvalstis, bet galveno uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem, vienlaikus saglabājot diversificētu investīciju portfeli;

4.  mudina izmantot ar riska kapitāla un finanšu instrumentu palīdzību iegūtos līdzekļus jaunām investīcijām saskaņā ar EIB aizdevumu izsniegšanas pilnvarām;

5.  atgādina, ka organizēta ES institūciju (Komisijas un EIB) sadarbība, iesaistot arī citas institūcijas, šķiet, būtu efektīvāka nekā to konkurence;

6.   prasa EIB savu pilnvaru robežās resursus stratēģiski novirzīt katras dalībvalsts specifisko vajadzību apmierināšanai;

7.  uzsver, ka ir vairāk jāizmanto Komisijas un EIF/EIB grupas pašreizējās kopīgās iniciatīvas, piemēram, JEREMIE, ko līdz ar struktūrfondiem (arī ELENA vai EPEC) izmanto MVU finansēšanai, lai nodrošinātu tehnisko un finanšu konsultantu pakalpojumus, kā arī tādus instrumentus kā PROGRESS un JASMINE — mikrofinansēšanas projektu finansēšanai, jo īpaši tajos ES reģionos, kuros bezdarbniekiem ir ļoti grūti atrast darbu; vienlaikus mudina Komisiju šim nolūkam EIB/EIF darīt pieejamus atbilstošus budžeta resursus, lai palielinātu no šīm programmām finansēto projektu skaitu;

8.  vēlreiz apstiprina, cik svarīga ir EIB brīvprātīgā apņemšanās ievērot pašreizējās „Bāzeles II” kapitāla prasības, un mudina to ievērot arī gaidāmās „Bāzeles III” prasības, vienlaikus paturot prātā savu darbību īpašo raksturu;

9.  uzskata, ka EIB, kam kā bankai ir jāsaglabā AAA reitings, nedrīkst sevi pakļaut tādām finanšu intervencēm, kurām parasti vajadzētu būt iekļautām publiska budžeta investīciju iedaļā, kādas ES budžetā nav;

10. atgādina par savu jau vairākus gadus atkārtoti pausto uzstājīgo prasību EIB pakļaut banku prudenciālajai uzraudzībai;

11. ierosina, lai šī regulatīvā uzraudzība tiktu veikta vienā no šādiem veidiem:

i)    to veiktu ECB, pamatojoties uz LESD 127. panta 6. punktu,

      ii)    tā tiktu veikta saistībā ar nākotnē plānoto banku savienības izveidi, kas minēta Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumā[7],

      iii)   ja tas nav iespējams un pamatojoties uz EIB brīvprātīgu pieeju, to veiktu Eiropas Banku iestāde, šajā procesā piedaloties vai nepiedaloties vienai vai vairākām dalībvalstu uzraudzības struktūrām, vai arī neatkarīgs revidents;

     pauž nožēlu, ka Komisija šajā sakarībā nav ierosinājusi nekādus pasākumus, neraugoties uz Parlamenta prasībām, ko tas pauda jau 2007. gadā;

12. aicina Komisiju Parlamentam sniegt apliecinājumu tam, ka EIB darbības atbilst konkurences noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz citām kredītiestādēm;

13. atkārtoti ierosina, lai Eiropas Savienība kļūtu par EIB locekli;

14. uzskata, ka pašreizējā laikposmā un tikmēr, kamēr būtiski atšķirsies procentu likmes dažādās eurozonas dalībvalstīs, EIB darbībai ir aizvien lielāka nozīme saistībā ar ES centieniem risināt šo problēmu;

15. uzskata — lai izstrādātu kopīgus EIB un ES finanšu instrumentus, ir savlaicīgi jāievieš pienācīgs satvars, lai uzraudzītu EIB darbību un palielinātu tās demokrātisko pārskatatbildību, iesaistot Parlamentu un Padomi; šim satvaram būtu jāļauj EIB arī turpmāk izvērtēt projektus atkarībā no to lietderības, lai ilgtermiņā nodrošinātu EIB kapitāla resursu ilgtspējīgu izmantošanu, un ar tā palīdzību būtu jāatbrīvo vadības struktūras, finanšu starpnieki un galīgie saņēmēji no pārmērīga administratīvā sloga;

16. iesaka EIB un ES finanšu instrumentu izmantošanā balstīties uz ex ante politikas mērķiem un kritērijiem apvienojumā ar pārredzamu un efektīvu ex post ziņošanas sistēmu, kas ļaus saglabāt EIB neatkarību projektu atlasē un pienācīgu uzcītību;

17. atzinīgi vērtē stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīvu „Projektu obligācijas” un prasa ātrāk uzlabot izmēģinājuma posmu un nekavējoties novērtēt tā rezultātus, lai varētu sākt minētās iniciatīvas otro posmu; uzskata, ka šai iniciatīvai būtu jāveicina nozaru un infrastruktūras līdzsvarota attīstība visās dalībvalstīs un tai nevajadzētu palielināt atšķirības starp vairāk un mazāk attīstītiem PPP/ projektu finansēšanas tirgiem ES;

18. uzskata, ka EIB būtu jāpalīdz apkarot korupciju un novērst pārredzamības trūkumu ES dalībvalstīs un valstīs ārpus ES, kurās tā darbojas, jo īpaši vācot atbilstošu informāciju par līdzekļu saņēmējiem un finanšu starpniekiem — īpašu uzmanību pievēršot aizdevumu pieejamībai MVU un to saiknei ar vietējo ekonomiku — un publicējot informāciju par izmaksātajām kopsummām, attiecīgo līdzekļu saņēmēju, jo īpaši MVU, skaitu un nosaukumu, kā arī reģioniem un sektoriem, kuriem tie piešķirti; turklāt aicina EIB darboties saskaņā ar ES līguma 3. panta 5. punktu, kurā, kā to apstiprināja Eiropas Savienības Tiesa savā 2011. gada 21. decembra nolēmumā ATAA lietā, noteikts, ka Savienība sniedz ieguldījumu stingrā starptautisko likumu un jo īpaši ANO Hartas principu, ievērošanā;

19. mudina EIB arī turpmāk censties novērst ārzonas finanšu centru vai neatsaucīgu jurisdikciju iesaistīšanu savās finanšu operācijās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu attiecībā uz kritērijiem, kas jāizmanto to trešo valstu identificēšanai, kuras neievēro minimālos pareizas pārvaldības standartus nodokļu jomā; uzskata, ka Komisijai būtu jāuzsāk dialogs ar EIB, lai nodrošinātu šo kritēriju pienācīgu piemērošanu projektu, līdzekļu saņēmēju un starpnieku atlasē; ņemot vērā neseno gadījumu kalnrūpniecības nozarē, aicina EIB norādīt, kādas procedūras un standartus var pieņemt, ja šāds gadījums atkārtosies nākotnē;

20. atgādina, ka finansējuma trūkums ir tikai viens no iespējamiem šķēršļiem investīcijām un ka investīciju piesaisti bieži vien var novilcināt vāja administratīvā veiktspēja un vāja projektu vadība; tādēļ mudina EIB turpināt paplašināt tehnisko un finanšu konsultāciju sniegšanu, mudināt banku nozares partnerus un citus finanšu starpniekus pašiem attīstīt tehnisko un finanšu konsultēšanu un apsvērt iespēju izdot uz paraugpraksi balstītu vadlīniju kopumu;

21. atgādina, ka finansējuma trūkums, jo īpaši MVU, ir galvenā problēma vairākās dalībvalstīs; prasa EIB paplašināt savas darbības, lai atbalstītu MVU, uzņēmējdarbības un eksporta finansēšanu, jo tā ir ļoti svarīga ekonomikas atlabšanai; uzskata, ka ikvienam pasākumam, kura mērķis ir uzlabot MVU finansēšanas nosacījumus, būtu jāatbilst šādām trijām pamatiezīmēm: i) pietiekama tīkla kapilaritāte, ii) EIB preferenciālās finansēšanas izmaksu iespējami liela atdeve apkalpoto MVU skaita ziņā un iii) pielāgošanās konkrēto valstu specifiskajām vajadzībām un ES politikas mērķiem;

22. mudina EIB sadarbībā ar Komisiju turpināt izstrādāt riska dalīšanas instrumentus, lai optimizētu ES spēju pārvaldīt risku un EIB aizdošanas spēju;

23. uzskata, ka dalībvalstu publiskās finanšu iestādes spēj nodrošināt EIB preferenciālās finansēšanas izmaksu atdevi apkalpoto MVU skaita ziņā; tādēļ aicina EIB arī turpmāk piemērot MVU paredzētos finanšu instrumentus, izmantojot dalībvalstu publiskās finanšu iestādes, ja tās atbilst EIB aizdošanas prasībām; atzinīgi vērtē Ilgtermiņa investoru kluba darbības, kuru mērķis ir pastiprināt sadarbību starp EIB un svarīgākajām dalībvalstu iestādēm;

24. turklāt mudina Komisiju un EIB izveidot īpaši MVU paredzētu EIB aizdevumu instrumentu, kas apkalpotu šādus partnerus, lai paplašinātu EIB aizdevumus, aptverot šādus mazākus finanšu starpniekus (un arī mazākus MVU), kuri pašlaik netiek pietiekami apkalpoti, jo īpaši to ierobežotā kredītprofila dēļ;

25. lai saglabātu pašreizējo labklājības līmeni laikā, kad dalībvalstis pārstrukturē publisko finansējumu, mudina EIB grupu un Komisiju turpināt atbalstīt sociālās ekonomikas sektoru un jaunos uzņēmējus, izmantojot dažādas iniciatīvas, piemēram, īpašam mērķim paredzētus aizdevumus un garantiju shēmas; jo īpaši atzinīgi vērtē jaunas investīciju platformas izveidi, kas nodrošina finansējuma pieejamību sociālajiem uzņēmumiem, kuri ar savu uzņēmējdarbības modeļu palīdzību aktīvi risina pašreizējās sociālās problēmas, un mudina EIB cieši sadarboties ar Komisiju un nozares pārstāvjiem sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas ietvaros;

26. aicina EIB cita starpā atbalstīt pašreizējās krīzes visvairāk skartās dalībvalstis, finansējot dzīvotspējīgas darbības, kas paredzētas nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes veicināšanai; atgādina, ka sadarbība starp EIB un struktūrfondiem grūtībās nonākušās dalībvalstīs ir vajadzīga, lai izdarītu drošas un produktīvas publiskās un privātās investīcijas un īstenotu infrastruktūras projektus;

27. atzinīgi vērtē EIB strukturālo programmu aizdevumu sistēmu, kas sniedz būtisku ieguldījumu projektu līdzfinansēšanā no dalībvalstu budžeta ES struktūrfondu kontekstā; mudina EIB paplašināt savu atbalstu, lai veicinātu nepieciešamās investīcijas dalībvalstīs, kuras smagi skārusi ekonomikas krīze; tomēr norāda, ka šim pasākumam arī turpmāk vajadzētu būt nošķirtam no struktūrfondu programmām un pēc pašreizējās krīzes pārvarēšanas no tā būtu pakāpeniski jāatsakās;

28. atzinīgi vērtē EIB lomu, palīdzot izveidot finanšu instrumentus, kas paredzēti kultūrai, izglītībai un radošajai nozarei, un uzskata, ka EIB jāturpina izstrādāt iniciatīvas kultūras un izglītības pasākumu atbalstam;

29. ņemot vērā trūcīgos publiskos resursus, mudina EIB arī turpmāk finansiāli atbalstīt veselības aizsardzības nozari un jo īpaši slimnīcu infrastruktūras celtniecību, nomaiņu un modernizēšanu;

30. atbalsta EIB centienus turpināt investēt pētniecības un inovācijas projektos, jo īpaši ar riska dalīšanas finanšu mehānisma palīdzību un raugoties no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” perspektīvas, galveno uzmanību pievēršot jaunu tehnoloģiju laišanai tirgū un ņemot vērā arī zaļās tehnoloģijas; aicina EIB veikt tādas darbības, kuru mērķis ir mazināt atšķirības dažādo ES dalībvalstu ekonomikā pētniecības un inovāciju jomā, jo šīs atšķirības apdraud vienotā tirgus pienācīgu darbību ilgtermiņā;

31. mudina EIB kopā ar Komisiju turpināt centienus novatorisku finanšu instrumentu pilnveidošanā, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu ierobežotos ES budžeta resursus, piesaistītu privātos finansējuma avotus, veicinātu riska dalīšanas instrumentu izmantošanu svarīgāko investīciju finansēšanai ES, cita starpā ņemot vērā tādas jomas kā lauksaimniecība, darbība klimata jomā, energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana, atjaunojamie energoresursi, ilgtspējīgi transporta veidi, inovācijas, Eiropas komunikāciju tīkli, izglītība un pētniecība, un tādējādi atvieglotu pāreju uz zināšanās balstītu ilgtspējīgu tādas Eiropas Savienības attīstību, kuras pamatā ir ilgtspējīga konkurētspēja;

32. atzinīgi vērtē EIB pēdējos gados aizvien lielāko aktivitāti energoefektivitātes jomā un mudina Komisiju un EIB strādāt kopā, izmantojot sinerģijas un uzsākot jaunas kopīgas iniciatīvas, jo īpaši ņemot vērā investīciju vajadzības un nesen pieņemtās Energoefektivitātes direktīvas radītās iespējas; aicina EIB, nosakot jaunās kopīgās iniciatīvas energoefektivitātes jomā, cita starpā ņemt vērā energopakalpojumu uzņēmuma (ESCO) īpašo lomu;

33. atzinīgi vērtē EIB pilnvaru pārskatīšanu attiecībā uz tās darbībām ārpus Savienības; atbalsta to, ka EIB īpašu uzmanību velta investēšanai ilgtermiņa labklājībā un stabilitātē ES kaimiņvalstīs — jo īpaši Vidusjūras reģionā un valstīs, kuras gatavojas iestāties ES —, finansiāli atbalstot tādas jomas kā savstarpēja savienojamība, izaugsme, klimata pārmaiņas, ārvalstu tiešās investīcijas Eiropā un MVU;

34. iesaka nodrošināt ES dotāciju vieglāku pieejamību ES bankai un pastiprināt sinerģiju ar ES instrumentiem jauno pilnvaru ietvaros un mudina popularizēt inovatīvu finanšu instrumentu, tostarp MVU paredzētu pašu kapitāla un riska dalīšanas instrumentu, plašāku izmantošanu ārpus ES un paredzēt mikrokredītu finansēšanas iespējas;

35. atzinīgi vērtē EIB reģionālās iniciatīvas, jo īpaši Baltijas jūras reģionā un Donavas reģionā, lai uzlabotu šo reģionu vispārējo ilgtspējību un konkurētspēju; uzskata, ka šīs iniciatīvas ietver paraugpraksi attiecībā uz iespēju paplašināt atbalsta sniegšanu, aptverot arī citus ES reģionus;

36. atzinīgi vērtē EIB līdzdalību Eiropas banku koordinēšanas iniciatīvā „Vīne”, kuras mērķis ir novērst pārrobežu banku grupu plašu un nekoordinētu darbības pārtraukšanu Centrāleiropā, Austrumeiropā un Baltijas reģionā, kā arī gaidāmajā kopīgajā starptautiskajā finanšu iestāžu rīcības plānā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas dalībvalstu un kandidātvalstu atveseļošanās un izaugsmes veicināšanai;

37. mudina EIB turpināt uzlabot centienus veikt savas aizdevumu operācijas ārpus ES un pastiprināt sadarbību ar vispārējās un reģionālās attīstības bankām, kā arī attīstības finanšu aģentūrām dalībvalstīs, lai samazinātu izmaksas un panāktu resursu efektīvāku izmantošanu;

38. uzskata, ka saistībā ar gaidāmo ES platformu ārējai koordinācijai un attīstībai, par kuru Komisijai jāsagatavo priekšlikums, EIB būtu jāuzņemas īpaša ES bankas un EK/EĀDD dabiska partnera loma, atbalstot ES ārpolitikas mērķus minētās platformas kontekstā un sniedzot ekspertu slēdzienus tehniskajā un finanšu jomā;

39. atgādina, ka dažādu mehānismu kombinētas izmantošanas kontekstā ir svarīgi maksimāli apvienot trūcīgos budžeta resursus ne tikai no ES budžeta, bet arī no citiem avotiem un panākt atbilstību ES politikas virzieniem un standartiem;

40. mudina EIB, kad vien tas ir iespējams, pilnībā izmantot sinerģijas potenciālu, cieši sadarbojoties ar ERAB;

41. ņemot vērā kapitāla grūto pieejamību investēšanai zaļajā ekonomikā, atzinīgi vērtē EIB darbības, kuru mērķis ir atbalstīt Eiropas pāreju uz gudrāku, zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku;

42. aicina EIB ievērot Orhūsas konvencijas, Regulas Nr. 1367/2006 un Regulas Nr. 1049/2001 noteikumus, izveidojot publisku dokumentu reģistru, jo tas ir nepieciešams, lai garantētu tiesības piekļūt dokumentiem, tostarp tiem, kas attiecas uz EIB vispārējo aizdevumu galīgajiem saņēmējiem;

43. atgādina, ka EIB ir pienākums cita starpā nodrošināt, lai tiktu ievērots Eiropas tiesību kopums vides, darba, sociālo tiesību, pārredzamības, publiskā iepirkuma un cilvēktiesību jomā;

°

°          °

44. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0119.
• [2]  OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.
• [3]  OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.
• [4]  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
• [5]  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
• [6]  OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.
• [7]  COM(2012)0510.

PASKAIDROJUMS

EIB ir izšķiroša ietekme uz ES nākotni, lai Eiropas Savienība varētu sasniegt savus izaugsmes un nodarbinātības mērķus. Eiropas Savienība jau ir veikusi stingrus pasākumus nolūkā uzlabot fiskālo disciplīnu un uzraudzīt dalībvalstu parādu un budžetu. Tai pašā laikā referents uzskata, ka Eiropas projektam un pirmām kārtām Eiropas iedzīvotājiem ir vajadzīgi pasākumi, kas varētu nodrošināt spēcīgu un nepārtrauktu izaugsmi.

Eiropai ir aktīvi jārīkojas, lai veicinātu integrējošu izaugsmi un palielinātu iespējas, uzlabotu inovētspēju un attīstītu uz zināšanām balstīta rūpniecību, paplašinātu investīcijas infrastruktūrā un tīklos, kā arī pilnveidotu sociālo, labklājības un vides politiku. Eiropai ir vajadzīgas pievilcīgas darbvietas, augstāks nodarbinātības līmenis un ražīgums. Ja mēs neko nedarīsim šajā jomā, Eiropai nāksies saskarties ar mūsu tirdzniecības partneru pastiprinātu konkurētspēju.

Šo mērķu sasniegšanai referents iesaka veidot ciešāku un uzlabotu EIB un Eiropas Komisijas sadarbību, kā arī apsvērt iespēju ES kļūt par EIB akcionāru.

Eiropai arīdzan vajadzīga saskaņota rīcība pasaules mērogā, paturot prātā politiskos, finanšu un tirdzniecības aspektus. EIB ir jāatbalsta ārējā darbība, liekot lietā savas projektu finansēšanas iespējas un pieredzi ciešā partnerībā ar EĀDD, Komisiju un citām institūcijām.

Referents uzskata, ka pēdējos gados EIB ir ļoti daudz paveikusi šajā jomā, par ko liecina 2011. gada pārskats, lai gan, pēc viņa domām, šo veikumu iespējams uzlabot un tas būtu jāuzlabo.

Ziņojumā galvenā uzmanība veltīta tam, kas ir izdarīts un kas vēl būtu darāms, sasniegtajiem rezultātiem, jautājumiem, kas radušies, un, kas ir vissvarīgākais, turpmākajiem mērķiem, lai EIB varētu palīdzēt Eiropai izkļūt no pašreizējās krīzes, jo pašlaik ir apdraudēta ne tikai Eiropas ekonomika, bet arī miers visā kontinentā.

Referents jo īpaši izceļ šādus trīs galvenos jautājumus:

1) finansiālie un ekonomikas aspekti,

2) intervences prioritātes,

3) pārredzamība.

1. Finansiālie aspekti

Pašlaik EIB ir ārkārtīgi svarīgi palielināt savu kapitālu, lai saglabātu AAA reitingu, ko pieprasa lielākā daļa EIB investoru.

Uzlabojot EIB spējas efektīvi izmantot ierobežotos ES budžeta resursus, ir vajadzīgi jauni finanšu instrumenti, kuru mērķis būtu lietderīgā kombinācijā mobilizēt privātos līdzekļus, lai pilnveidotu sociālo ekonomiku, radošās nozares, saprātīgu specializāciju un klasterus, kā arī īstenotu attīstības, labklājības un nodarbinātības mērķus.

Referents jo īpaši atzinīgi vērtē ES projektu obligāciju iniciatīvu un mudina EIB, cik vien ātri iespējams, sagatavot izmēģinājuma posmu, lai novērtētu šā mehānisma efektivitāti.

Lai finanšu instrumenti efektīvi darbotos, tiem nepieciešama pienācīga sistēma — tiem jābūt vienkāršiem (pārredzamības, uzraudzības un rentabilitātes labad), apgrozāmiem (lielākas iespējas piesaistīt līdzekļus, ilgāki termiņi privāto investoru piesaistīšanai), elastīgiem (lai pielāgotos mainīgiem tirgus apstākļiem vai pieprasījumam) un veicinošiem (lai piesaistītu valsts/privātos kapitāla resursus).

2. Iekšējās un ārējās prioritātes

EIB prioritātes iedalās iekšējās darbībās Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Referents atzinīgi vērtē to, ka EIB 2011. gadā 18 % aizdevumu novirzīja MVU, un augstu vērtē jauno Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu „Progress”, ES iniciatīvas „Projektu obligācijas” izmēģinājuma posmu un vienošanos par riska dalīšanas instrumentu novatorisku un nesen darbību uzsākušu MVU atbalstam. Turklāt viņš mudina Komisiju un EIB izveidot īpaši MVU paredzētu EIB aizdevumu instrumentu, kas apkalpotu tos darījumu partnerus, kuri pašlaik netiek pietiekami plaši apkalpoti ierobežota kredītprofila dēļ, lai paplašinātu MVU paredzētos EIB aizdevumus, aptverot arī šādus mazākus finanšu starpniekus (un mazākus MVU).

Jo īpaši atzinīgi vērtē jaunas investīciju platformas izveidi, kura nodrošina finanšu līdzekļu pieejamību sociālajiem uzņēmumiem, kas ar savu uzņēmējdarbības modeļu palīdzību aktīvi risina neatliekamas sociālās problēmas, un mudina EIB cieši sadarboties ar Komisiju un nozares pārstāvjiem sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas ietvaros, lai izveidotu efektīvus finanšu instrumentus, izvairoties no darbības pārklāšanās un dubultiem centieniem.

Ziņojumā EIB tiek aicināta arī turpmāk sagatavot iniciatīvu kultūras un izglītības atbalstam, jo šīs jomas ir nesamērīgi cietušas finanšu krīzes dēļ. Īpaši atzinīgi tiek vērtēta EIB loma aizdevumu garantiju shēmas izveidē studentiem, kuru pilnas maģistrantūras studijas notiek citā valstī. Uzskata, ka EIB vajadzētu turpināt sagatavot iniciatīvas izglītības un profesionālās apmācības sistēmu atbalstam.

Referents augstu vērtē to, ka EIB ārpus ES izsniegtie aizdevumi 2011. gadā sasniedza EUR 7 miljardus. Ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, investējot infrastruktūrā, MVU un klimata pārmaiņu novēršanā attiecībā uz vidi, sociālajiem aspektiem un cilvēktiesībām.

Referents uzsver Vidusjūras reģiona dienvidu daļas valstu svarīgo lomu un to, ka tām ir vajadzīgs nopietns atbalsts, turpinot iesāktās reformas, lai ilgtermiņā nodrošinātu labklājību un stabilitāti.

Referents prasa uzlabot sadarbību un koordināciju starp EIB un pārējām iesaistītajām ES institūcijām, piemēram, Komisiju, EĀDD, kā arī citām starptautiskām finanšu iestādēm, piemēram, ERAB, un mudina Eiropas Investīciju bankai nodrošināt pienācīgu lomu kā „ES bankai” gaidāmās platformas ārējai sadarbībai un attīstībai ietvaros.

3. Pārredzamība

Referents atzinīgi vērtē EIB izveidotos pārskatatbildības instrumentus un vienlaikus aicina EIB uzlabot pārredzamību. EIB jo īpaši būtu jādara pieejami dati par finansētajiem projektiem, it sevišķi dati par finanšu starpnieku darbībām trešās valstīs.

Referents uzskata, ka ir jāizstrādā pienācīga regulatīva un institucionāla sistēma EIB darbību uzraudzībai. Šai sistēmai jābūt vienkāršai un tādai, kas nerad pārmērīgu administratīvo slogu vadības struktūrām, finanšu starpniekiem un galīgajiem saņēmējiem. Šai sistēmai būtu jāļauj EIB arī turpmāk izvērtēt projektus, pamatojoties uz to lietderīgumu, lai ilgtermiņā nodrošinātu pieejamo resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Ņemot vērā jauno banku uzraudzības lomu, ko nākotnē varētu uzņemties ECB, būtu jāapsver izmaiņas EIB un ECB attiecībās.

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (10.1.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Investīciju banku — 2011. gada pārskats
(2012/2286(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jean-Pierre Audy

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atbalsta EIB akcionāru lēmumu palielināt pilnībā samaksāto kapitāla daļu par EUR 10 miljardiem, tādējādi ļaujot EIB izsniegt ilgtermiņa kredītus papildu EUR 60 miljardu apmērā; prasa paskaidrojumu par šīs papildu intervences atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 5. protokola par EIB statūtiem 16. panta 5. punktam, kurā noteikts, ka neatmaksāto aizdevumu un garantiju kopsumma drīkst pārsniegt parakstīto kapitālu ne vairāk kā 2,5 reizes;

2.  vēlreiz apstiprina, cik svarīga ir EIB brīvprātīgā apņemšanās ievērot „Bāzeles II” pašreizējās prasības attiecībā uz pašu kapitālu, un ierosina, lai tā ievērotu arī gaidāmās „Bāzeles III” prasības, vienlaikus paturot prātā savu darbību īpašo raksturu; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai EIB saglabātu savu AAA reitingu;

3.  uzsver, ka vispārējais EIB kredītriska līmenis ir palielinājies tāpēc, ka, no vienas puses, joprojām jūtamo ekonomikas krīzes seku dēļ palielinās spiediens uz partneru kredītstāvokli un, no otras puses, palielinās ar jaunajām finanšu operācijām saistītais kredītrisks; ierosina EIB veikt pienācīgus pasākumus, lai novērstu tās aizdevumu portfeļa pasliktināšanos;

4.  atzīmē, ka projektu obligācijas kopīgi finansēs Savienība un EIB; atbalsta ES dalībvalstu aicinājumu EIB izstrādāt šādas projektu obligācijas, lai uzlabotu lielu infrastruktūras projektu ilgtermiņa finansēšanu;

5.  tomēr uzsver, ka to EIB finansēto infrastruktūras projektu gadījumā, kuri pamatojas uz publiskā un privātā sektora partnerību (PPP), sabiedrība būtu jāinformē par uzkrātajiem publiskajiem maksājumiem un būtu skaidri jānodala risks, ko uzņemas sabiedrība, no riska, kuru uzņemas privātie partneri;

6.  ņemot vērā EIB kvalificētos cilvēkresursus un pieredzi lielu infrastruktūras projektu finansēšanā, ierosina, lai Komisija sadarbībā ar EIB veiktu investīciju finansēšanas stratēģisku analīzi, neizslēdzot nevienu iespējamo scenāriju, tai skaitā subsīdijas, EIB kapitālā iemaksāto dalībvalstu līdzekļu atbrīvošanu, Eiropas Savienības parakstīšanos uz EIB kapitālu, aizdevumus, inovatīvus instrumentus, finanšu inženieriju, kas paredzēta īpaši tādiem ilgtermiņa projektiem, kuri nesniedz tūlītējus rezultātus, garantiju shēmu pilnveidošanu, investīciju iedaļas izveidi Savienības budžetā, finanšu konsorcijus starp Eiropas, valsts un pašvaldību iestādēm, publisko un privāto partnerību utt.;

7.  uzskata, ka EIB, kam kā bankai ir jāsaglabā AAA reitings, nedrīkst pakļaut riskam savu finanšu stāvokli, veicot finanšu intervences, kam parasti vajadzētu būt iekļautām publiska budžeta investīciju iedaļā, kādas ES budžetā nav;

8.  atgādina par savu jau vairākus gadus atkārtoti pausto uzstājīgo prasību nodrošināt EBI uzraudzību;

9.  ierosina, lai šo regulatīvo uzraudzību:

      i)    veiktu ECB, pamatojoties uz LESD 127. panta 6. punktu, vai

      ii)    veiktu saistībā ar nākotnē plānoto banku savienības izveidi, kas minēta Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumā[1];

      iii)   ja tas nav iespējams un pamatojoties uz EIB brīvprātīgu pieeju, to veiktu Eiropas Banku iestāde, šajā procesā piedaloties vai nepiedaloties vienai vai vairākām dalībvalstu uzraudzības struktūrām, vai neatkarīgs revidents;

     pauž nožēlu, ka Komisija šajā sakarībā nav ierosinājusi nekādus pasākumus, neraugoties uz Parlamenta prasībām, ko tas pauda jau 2007. gadā;

10. prasa, lai Komisija Parlamentam sniegtu apliecinājumu, ka EIB darbības atbilst konkurences noteikumiem, it īpaši attiecībā uz citām kredītiestādēm;

11. atkārtoti ierosina, lai Eiropas Savienība kļūtu par EIB locekli;

12. atzinīgi vērtē EIB strukturālo programmu aizdevumu sistēmu, kas sniedz būtisku ieguldījumu projektu līdzfinansēšanā no valsts budžeta ES struktūrfondu kontekstā; mudina EIB paplašināt savu atbalstu, lai veicinātu nepieciešamos ieguldījumus dalībvalstīs, kuras smagi skārusi ekonomikas krīze; tomēr norāda, ka šim pasākumam arī turpmāk vajadzētu būt nošķirtam no struktūrfondu programmām un pēc pašreizējās krīzes pārvarēšanas no tā būtu pakāpeniski jāatsakās;

13. atzinīgi vērtē EIB reģionālās iniciatīvas, it īpaši Baltijas jūras reģionā un Donavas reģionā, lai uzlabotu šo reģionu vispārējo ilgtspēju un konkurētspēju; uzskata šīs iniciatīvas par labāko praksi attiecībā uz iespēju paplašināt atbalsta sniegšanu, ietverot arī citus ES reģionus;

14. atzinīgi vērtē EIB līdzdalību Eiropas banku koordinēšanas iniciatīvā „Vīne”, kuras mērķis ir novērst pārrobežu banku grupu liela mēroga nekoordinētu darbības pārtraukšanu Centrāleiropā, Austrumeiropā un Baltijas reģionā, kā arī gaidāmajā kopīgajā starptautiskajā finanšu iestāžu rīcības plānā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas dalībvalstu un kandidātvalstu atveseļošanās un izaugsmes veicināšanai;

15. mudina EIB turpināt uzlabot centienus veikt savas aizdevumu operācijas ārpus ES un pastiprināt sadarbību ar vispārējās un reģionālās attīstības bankām, kā arī attīstības finanšu aģentūrām dalībvalstīs, lai samazinātu izmaksas un panāktu resursu efektīvāku izmantošanu;

16. atgādina EIB par tās apņemšanos regulāri pārskatīt savu 2010. gada 15. decembrī pieņemto politiku attiecībā uz vāji regulētām un nepārredzamām jurisdikcijām, kas atsakās sadarboties, un ierosināt jebkādu nepieciešamu atjaunināšanu saskaņā ar izmaiņām citu starptautisku finanšu institūciju praksē un regulatīvajos satvaros; aicina EIB informēt Parlamentu par jebkādiem lēmumiem, ko tā ir pieņēmusi vai paredzējusi pieņemt šajā jomā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	10.1.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Zuzana Brzobohatá, Ryszard Czarnecki, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Monika Panayotova, Paul Rübig, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Bart Staes, Georgios Stavrakakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivailo Kalfin, Derek Vaughan
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Czesław Adam Siekierski

• [1]  COM(2012)0510.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.1.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 0 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Syed Kamall, Othmar Karas, Wolf Klinz, Philippe Lamberts, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Sławomir Nitras, Ivari Padar, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vicky Ford, Robert Goebbels, Sophia in ‘t Veld, Thomas Mann, Marisa Matias, Mario Mauro, Nils Torvalds, Emilie Turunen
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dominique Riquet