Procedūra : 2012/2098(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0017/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0017/2013

Debates :

PV 05/02/2013 - 14
CRE 05/02/2013 - 14

Balsojumi :

PV 06/02/2013 - 7.10
CRE 06/02/2013 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0049

ZIŅOJUMS     
PDF 292kWORD 292k
28.1.2013
PE 500.415v02-00 A7-0017/2013

par korporatīvo sociālo atbildību — atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme

(2012/2098(INI))

Juridiskā komiteja

Referente: Raffaele Baldassarre

Atzinumu sagatavoja (*):

Richard Howitt, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PAMATOJUMS
  Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (*)
  Ārlietu komitejaS ATZINUMS
  Attīstības komitejaS ATZINUMS
  Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
  Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par korporatīvo sociālo atbildību — atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme

(2012/2098(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 3. decembra rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem pēc Zaļās grāmatas par uzņēmumu sociālo atbildību(1),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 6. februāra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību(2),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Uzņēmējdarbības tiesību modernizēšana un uzņēmumu vadības uzlabošana Eiropas Savienībā — plāns virzībai uz priekšu” (COM(2003) 0284) (Korporatīvās pārvaldības rīcības plāns),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Dokumentu komplekts „Atbildīgi uzņēmumi”” (COM(2011) 0685),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam” (COM(2011) 0682),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010) 2020),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 30. maija rezolūciju par Komisijas Zaļo grāmatu par uzņēmumu sociālās atbildības sistēmas veicināšanu Eiropā(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 13. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību: uzņēmējdarbības ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. marta rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība(5),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 24. maija atzinumu par Komisijas paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību”(6),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011) 0681),

–   ņemot vērā to Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Juridisko lietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A7-0017/2013),

Ceļā uz modernu korporatīvo sociālo atbildību — iepriekšēji apsvērumi

1. uzsver, ka uzņēmumi nevar veikt valsts iestāžu funkcijas saistībā ar sociālo un vides standartu veicināšanu, īstenošanu un kontroli;

2.  uzsver, ka pasaules pašreizējās ekonomikas krīzes iemesls ir fundamentālas kļūdas attiecībā uz pārredzamību, pārskatatbildību, atbildību un īslaicīgumu un ka ES pienākums ir nodrošināt, lai visi šo pieredzi ņemtu vērā; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veikt Eirobarometra aptauju par uzticību uzņēmējdarbībai; pieprasa, lai visas ieinteresētās personas vispusīgi apspriež šo pētījumu rezultātus un attiecīgi rīkojas; pauž stingru atbalstu korporatīvajai sociālajai atbildībai (KSA) un uzskata, ka KSA, ja to pareizi ieviestu un praktizētu visi uzņēmumi, ne tikai lielākie, var palīdzēt atjaunot zaudēto uzticību, kas ir nepieciešams, lai veicinātu ekonomikas noturīgu atveseļošanos, un var mazināt ekonomikas krīzes sociālās sekas; norāda — ja uzņēmumi uzņemas atbildību par sabiedrību, vidi un darbiniekiem —, tas ir abpusēji izdevīgi un palīdz palielināt uzticēšanos, kas ir svarīgs priekšnoteikums veiksmīgai ekonomikas attīstībai; uzskata, ka KSA iekļaušana ilgtspējīgā uzņēmējdarbības stratēģijā ir gan uzņēmumu, gan visas sabiedrības interesēs; norāda, ka šajā jomā priekšzīmīgi darbojas daudzi uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU);

3   uzskata, ka uzņēmumi var palīdzēt attīstīt sociālo tirgus ekonomiku un sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, nodrošinot darba vietas un veicinot ekonomikas atveseļošanos;

4.  uzskata, ka jāpaplašina KSA apspriešanas konteksts, lai, saglabājot KSA brīvprātības principu, vajadzības gadījumā ļautu apspriest regulējošus pasākumus;

5.  atbalsta Komisijas ieteikto jauno KSA definīciju, kas neitralizē nesaskaņas starp brīvprātīgu un obligātu pieeju;

6.  uzskata, ka korporatīvā pārvaldība ir būtisks korporatīvās sociālās atbildības elements, jo īpaši attiecībās ar valsts iestādēm un darbiniekiem, un darbinieku pārstāvju organizācijām, un attiecībā uz politiku, kuru uzņēmums piemēro saistībā ar prēmijām, kompensāciju un algām; uzskata, ka pārmērīgi lielas prēmijas, kompensācija un alga vadītājiem, jo īpaši gadījumā, ja uzņēmumam ir grūtības, nav savienojamas ar sociāli atbildīgu rīcību;

7.  uzskata, ka uzņēmuma nodokļu politika būtu jāuzskata par daļu no KSA un tāpēc izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai nodokļu oāzes izmantošanas stratēģijas nav savietojamas ar sociāli atbildīgu rīcību;

8.  uzskata, ka uzņēmuma sociālās atbildības novērtējumā jāņem vērā to uzņēmumu, kas atrodas attiecīgā uzņēmuma piegādes ķēdē, un attiecīgā gadījumā arī tā apakšuzņēmumu rīcība;

Stiprināt saikni starp KSA, iedzīvotājiem, konkurētspēju un inovāciju

9.  aicina Komisiju un valsts iestādes atbalstīt inovatīvus uzņēmumu modeļus, kas izveidoti, lai stiprinātu atbilstību starp uzņēmumiem un sociālo vidi, kurā tie darbojas;

10. aicina Komisiju ņemt vērā pašlaik notiekošās diskusijas par Grāmatvedības direktīvas un Pārredzamības direktīvas pārskatīšanu, lai jaunā ierosinātā KSA stratēģija papildinātu pārskatītās direktīvas;

11. uzsver nepieciešamību atbalstīt inovatīvus risinājumus, kas var ļaut uzņēmumiem reaģēt uz sociāliem un vides izaicinājumiem, piemēram, tādu inteliģentu transporta sistēmu un ekoefektīvu produktu ieviešanu, kas ir pieejami un paredzēti visiem patērētājiem;

12. atbalsta Komisijas centienus veicināt KSA redzamību un labas prakses izplatīšanu, un īpaši atbalsta Eiropas atzinības sistēmas ieviešanu uzņēmumiem un personālsabiedrībām, kas īsteno KSA; šajā sakarībā aicina Komisiju līdz ar citiem pasākumiem apsvērt iespēju šā mērķa sasniegšanai ieviest Eiropas sociālās vides kvalitātes zīmi;

13. atzinīgi vērtē ideju izveidot daudzpusēju ieinteresētās personas iesaistošu KSA platformu un atbalsta izvēlēto nozaru pieeju;

14. atzīst KSA Eiropas iniciatīvas „Uzņēmums 2020” nozīmīgumu un potenciālu, jo šī iniciatīva var būtiski palīdzēt stiprināt saikni starp KSA un konkurētspēju, veicinot labas prakses izplatīšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot lielāku sinerģiju, lai palīdzētu sasniegt mērķus attiecībā uz tādu politiku un iniciatīvu īstenošanu, kas veicina sociālo inovāciju un darba vietu izveidošanu; mudina Komisiju atbalstīt KSA Eiropas tīkla centienus ar pamatmērķi stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem un dalībvalstīm, lai veicinātu valstu rīcības plānu izveidošanu un labas prakses izplatīšanu;

15. atbalsta Komisijas priekšlikumu veikt periodiskus pētījumus, lai novērtētu iedzīvotāju uzticību un attieksmi pret uzņēmumu īstenotajām stratēģijām KSA jomā; iesaka veidot saikni starp šo pētījumu saturu un ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plāna pārskatīšanu, lai apzinātu šķēršļus atbildīgākam patēriņam;

Uzlabot KSA politiku pārredzamību un efektivitāti

16. mudina Komisiju izstrādāt konkrētus pasākumus, ar ko novērst maldinošu un nepatiesu informāciju par saistībām attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību un preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi un sabiedrību, jo īpaši tādus, kādi paredzēti Negodīgas komercprakses direktīvā, jo īpaši attiecībā uz sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas jautājumiem, par pamatu ņemot atklātu un skaidru procedūru un izmeklēšanas uzsākšanu; uzskata, ka „zaļmazgāšanās” (greenwashing) ir viens no mānīšanās veidiem, kas maldina patērētājus, valsts iestādes un ieguldītājus, kā arī samazina uzticību KSA kā efektīvam instrumentam, kas veicina ilgtspējīgu un ietverošu izaugsmi;

17. atbalsta mērķi uzlabot sociālo un vides aspektu iekļaušanu publiskajos iepirkumos; šajā sakarībā pieprasa neuzskatīt viszemāko cenu par līgumu piešķiršanas kritēriju un ieviest lielāku atbildīgumu visā apakšlīgumu piešķiršanas ķēdē;

18. aicina Komisiju īstenot turpmākas iniciatīvas nolūkā izvērst un stiprināt KSA potenciālu cīņā pret klimata pārmaiņām (saistot to ar resursu un enerģijas izmantošanas efektivitāti), piemēram, uzņēmumu izejvielu iepirkuma procesā;

19. uzsver, ka ES palīdzība trešo valstu valdībām sociālā un vides regulējuma īstenošanā, kā arī efektīvs kontroles režīms ir nepieciešams papildinājums, lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu KSA visā pasaulē;

20. uzsver, ka sociāli atbildīgs ieguldījums (SAI) ir daļa no KSA īstenošanas procesa ieguldījumu lēmumu jomā; norāda, ka pašlaik gan nav universālas SAI definīcijas, bet parasti tajā apvieno ieguldītāju finansiālos mērķus ar viņu rūpēm par sociālajiem, vides un ētikas, kā arī korporatīvās pārvaldības jautājumiem;

21. atzīst, ka ir būtiski, ka uzņēmumi publisko informāciju par ilgtspējīgumu, piemēram, sociālos un vides faktorus, lai apzinātu ilgtspējīguma riskus un palielinātu ieguldītāju un patērētāju uzticību; norāda uz ievērojamo progresu, kas tiek gūts šajā ziņā, un aicina Komisiju atbalstīt Starptautiskās Integrētas ziņošanas padomes (SIZP) mērķi —, proti, panākt, lai IZ nākamās desmitgades laikā kļūtu par pasaules mērogā atzītu normatīvu;

22. uzsver, ka arī turpmāk ir nepieciešama ārkārtīgi stingra cilvēktiesību ievērošana, pienācīga rūpība un pārredzamība, lai nodrošinātu KAS visā piegādes ķēdē, novērtētu Eiropas uzņēmumu ilgtspējīgo ietekmi un cīnītos pret nodokļu apiešanu un nelegālās naudas plūsmām;

23. uzsver, ka korporatīvo sociālo atbildību nedrīkst padarīt par mārketinga instrumentu un ka tā pilnībā var izpausties tikai tad, ja KSA ir pilnībā iekļauta uzņēmuma kopējā stratēģijā, kā arī īstenota ikdienas darbībās un finanšu stratēģijā. vērtētu atzinīgi, ja tiktu veidota saikne starp labu korporatīvo sociālo atbildību un labu korporatīvo pārvaldību; uzskata, ka Komisijai būtu jāmudina uzņēmumi lēmumus par KSA stratēģiju pieņemt valdes līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest korporatīvās pārvaldības kodeksus, kas atspoguļo kopīgas atbildības nozīmi uzņēmumā un veido ciešu saikni starp uzņēmuma darbības rādītājiem vides, sociālajā un cilvēktiesību jomā un tā finanšu rezultātiem;

24. uzsver, ka ieguldītājiem un patērētājiem vajadzētu būt iespējai viegli identificēt uzņēmumus, kas ir apņēmušies ievērot KSA, jo tas stimulētu šo uzņēmumu turpināt savus centienus;

25. uzsver, ka sociāli atbildīgs ieguldījums (SAI), kas lēmumos par ieguldījumiem ir KSA īstenošanas procesa sastāvdaļa, apvieno ieguldītāju finanšu un ekonomiskos mērķus ar apsvērumiem no sociālā, vides, ētikas, kultūras un izglītības viedokļa;

26. ieinteresēti seko pašreizējām pārrunām saistībā ar tiesību akta priekšlikumu par uzņēmumu sniegtās sociālās un vides informācijas pārredzamību; iestājas par tāda tiesību akta priekšlikuma pieņemšanu, kurā būtu paredzēta liela rīcības brīvība, lai ņemtu vērā KSA daudzdimensionālo raksturu un uzņēmumu īstenotās KSA politikas dažādību, nodrošinot pietiekamu salīdzināmības līmeni nolūkā apmierināt ieguldītāju un citu ieinteresēto personu vajadzības un vajadzību patērētājiem sniegt vienkāršu iespēju piekļūt informācijai par uzņēmuma ietekmi uz sabiedrību, tostarp par pārvaldības aspektiem un dzīves cikla izmaksu metodoloģiju; uzskata, ka šai informācijai par ilgtspējību būtu vajadzības gadījumā jāattiecas arī uz apakšlīgumu piešķiršanas un piegādes ķēdēm un tā būtu jābalsta uz tādām globāli apstiprinātām metodoloģijām kā „Global Reporting Initiative” vai „Integrated Reporting Council”; papildus tam prasa attiecībā uz MVU piemērot izņēmumu vai vienkāršotu regulējumu;

27. prasa plašāk, detalizētāk un pārredzamāk uzraudzīt KSA principus ES tirdzniecības politikā, nosakot skaidrus kritērijus, lai izvērtētu uzlabojumus un tādējādi veicinātu uzticību šai sistēmai;

28. mudina ES un dalībvalstis sniegt konkrētu informāciju par KSA un nodrošināt izglītību un mācības par KSA, lai uzņēmumi pilnībā izmantotu KSA priekšrocības un varētu to īstenot savā organizatoriskajā kultūrā;

29. mudina plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus savā KSA politikā iekļaut pārredzamus žurnālistikas standartus, tostarp — garantijas aizsargāt informācijas avotus un ziņotāju tiesības.

30. aicina Komisiju papildus novērtēt saistošos un neobligātos pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt atzīt un veicināt uzņēmumu centienus saistībā ar nefinanšu informācijas pārredzamību un deklarēšanu;

31. apņēmīgi iebilst pret tādu konkrētu parametru ieviešanu, kas varētu radīt administratīvo slogu un neefektīvas darbības struktūras, piemēram, darbības rādītājus ES mērogā; tā vietā aicina Komisiju sniegt uzņēmumiem starptautiski akceptētas metadoloģijas, piemēram, „Global Reporting Initiative” vai „Integrated Reporting Council”, un popularizēt to izmantošanu;

32. tomēr uzskata, ka Komisijai pēc iespējas ātrāk jāizveido plānotā vides prasību mērīšanas kopējā metodoloģija, kas balstīta uz dzīves ciklu; pauž viedokli, ka šī metodoloģija būtu noderīga gan attiecībā uz uzņēmumu sniegtās informācijas pārredzamību, gan attiecībā uz uzņēmumu ietekmes uz vidi novērtēšanu, ko veic valsts iestādes;

33. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot prakses kopienu attiecībā uz KSA un uzņēmumu sociālo darbību; uzskata, ka tai jāpapildina kopregulējuma un pašregulējuma labas prakses kodekss, kas ļautu visām ieinteresētajām personām iesaistīties kolektīvā mācību procesā, lai uzlabotu un nostiprinātu dažādu ieinteresēto personu darbību efektivitāti un pārskatatbildību;

34. prasa nodrošināt visaptverošu un aktīvu apspriešanos ar pārstāvju organizācijām, tostarp arodbiedrībām, un šo organizāciju iesaistīšanu uzņēmumu KSA procesu un struktūru izstrādē, darbībā un pārraudzībā, sadarbojoties ar darba ņēmējiem patiesas partnerības pieejas garā;

35. aicina Komisiju nodrošināt, lai pienākums sistemātiski ziņot par būtisku informāciju saistībā ar ilgtspējīgumu neradītu uzņēmumiem pārmērīgu slogu, jo ikvienai jaunai KSA stratēģijai ir jāgūst uzņēmumu atbalsts; aicina Komisiju paredzēt pārejas periodu, pirms attiecībā uz uzņēmumiem stājas spēkā prasība regulāri iesniegt nefinanšu pārskatus, jo šis pārejas periods uzņēmumiem sniegtu iespēju sākotnēji KSA pienācīgi īstenot uzņēmuma iekšienē, savās iekšējās pārvaldības sistēmās ieviešot precīzu un detalizētu KSA politiku;

36. atbalsta Komisijas priekšlikumu visiem ieguldījumu fondiem un finanšu iestādēm noteikt pienākumu informēt visus savus klientus (iedzīvotājus, uzņēmumus, valsts iestādes u. c.) par visiem ētiska vai atbildīga ieguldījuma kritērijiem, ko tie piemēro, vai par visiem standartiem vai kodeksiem, ko tie ievēro;

37. apstiprina Komisijas direktīvu par minimālajiem standartiem attiecībā uz cietušajiem; aicina atbilstīgo nozaru (piemēram, ceļojumu, apdrošināšanas un telekomunikāciju nozares) uzņēmumus savā KSA politikā iekļaut pozitīvas un praktiskas stratēģijas un struktūras noziegumos cietušo personu un to ģimeņu atbalstam krīzes laikā un izstrādāt īpašu politiku attiecībā uz ikvienu darbinieku, kas cieš darba vietā vai ārpus darba vietas pastrādātos noziegumos;

38. atzīst tādu pašregulācijas un kopregulācijas instrumentu kā nozari reglamentējoši rīcības kodeksi būtisko vērtību un potenciālu; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi uzlabot pašreizējos instrumentus, attiecīgajā jomā pieņemot ētikas kodeksu; tomēr neatzīst vienotu pieeju, kas neņem vērā atsevišķu nozaru specifiku un konkrētas uzņēmumu vajadzības;

KSA un MVU — no teorijas uz praksi!

39. atgādina par to MVU īpatnībām, kas darbojas galvenokārt vietējā un reģionālā līmenī un konkrētās nozarēs; tāpēc uzskata, ka ES politikā KSA jomā, tostarp valstu rīcības plānos attiecībā uz KSA, pienācīgi jāievēro konkrētas MVU vajadzības un princips „vispirms jādomā par mazākajiem” un jāatzīst MVU neformāla un intuitīva pieeja attiecībā uz KSA;

40. norāda, ka ir svarīgi mazos un vidējos uzņēmumus iesaistīt KSA un atzīt to sasniegumus šajā jomā;

41. atzīst, ka daudzi MVU Eiropā jau īsteno KSA politiku, piemēram, nodarbinot vietējos iedzīvotājus, iesaistot vietējās kopienas pārstāvjus, piemērojot savai piegādes ķēdei labas pārvaldības politiku utt.; tomēr norāda, ka lielākā daļa šo MVU nezina, ka tie praksē īsteno ilgtspējīguma, KSA un labas korporatīvās pārvaldības praksi; tāpēc aicina Komisiju vispirms apzināt pašreizējās MVU prakses un tikai pēc tam izskatīt īpaši MVU paredzētas KSA stratēģijas;

42. neatbalsta nekādas iniciatīvas, kas varētu radīt administratīvu, birokrātisku vai finansiālu slogu MVU; toties atbalsta pasākumus, kas ļauj MVU veikt kopīgas darbības;

43. aicina dalībvalstis un reģionālās iestādes gudri izmantot kohēzijas fondus ar mērķi atbalstīt MVU starpniecības organizāciju īstenotās KSA veicināšanas darbības, balstoties uz tādiem piemēriem kā Vācijas pamatprogramma, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds;

44. aicina Komisiju, sadarbojoties ar dalībvalstīm, MVU starpnieku organizācijām un citām ieinteresētajām personām, izstrādāt stratēģijas un pasākumus nolūkā palīdzēt MVU labas prakses apkopošanā, piemēram, izveidojot datu bāzi, kurā tiktu ievietota informācija par MVU īstenoto KSA politiku un izsmeļošas ziņas par dažādās valstīs īstenotajiem projektiem;

45. iesaka izveidot MVU paredzētas vadlīnijas un ceļvežus par KSA; šajā sakarībā uzsver, ka steidzami jāveic papildu akadēmiski pētījumi par veidiem, kā palielināt MVU gatavību ieviest KSA, un KSA ekonomisko, sociālo un vides ietekmi vietējā un reģionālā līmenī;

46. uzskata, ka patiesas nabadzības samazināšanas nolūkā KSA programmā būtu jāpievēršas arī MVU, jo to kopējā sociālā un vides ietekme ir būtiska;

47. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt attīstības un atbalsta stratēģijas, lai KSA izplatītu starp MVU; īpaši aicina izveidot konkrētus pasākumus maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem;

48. uzsver, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments ir pilnībā jāinformē par to, kā nolīgumu ietekmes uz ilgtspējību novērtējumā (IIN) konstatētais tiek ņemts vērā sarunās pirms šo nolīgumu noslēgšanas un kuras nolīgumu nodaļas ir grozītas, lai novērstu IIN sakarībā atklāto negatīvo ietekmi;

49. uzsver, ka turpmākajos divpusējos ieguldījumu līgumos, ko paraksta ES, ir jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt ieguldītājus un nepieciešamību atļaut valsts iejaukšanos, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem, veselības un vides standartiem;

50. aicina darba devēju vidū veicināt sponsorēšanas ideju;

51. atgādina, ka strīdu izskatīšana tiesā un tās alternatīvie risinājumi jau var tikt izmantoti, lai izšķirtu saimnieciskos strīdus un vai prasītu atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kā bezatbildīgas vai nelikumīgas uzņēmējdarbības negatīvās sekas; šajā sakarā aicina Komisiju pielikt pūles, lai uzlabotu gan uzņēmēju aprindu, gan visas sabiedrības izpratni par abām šīm iespējām; atgādina, ka Starptautiskā Tirdzniecības palāta (ICC) sniedz strīdu risināšanas pakalpojumus privātpersonām, uzņēmumiem, valstīm, valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām, kas meklē tiesas tiesvedības alternatīvas, un var palīdzēt uzlabot cietušo faktiskās iespējas vērsties tiesā gadījumā, ja bezatbildīga uzņēmējdarbība radījusi ekonomisku, sociālu un vides kaitējumu ES un/vai ārvalstīs;

52. uzsver, ka izpratnes veicināšana uzņēmumu līmenī par KSA nozīmi un neatbilstības sekām, kas ir Komisijas uzdevums, ir jāveic vienlaikus ar reģistrācijas valsts valdības atbilstošu informētības un veiktspējas uzlabošanu, lai nodrošinātu KSA tiesību efektīvu īstenošanu un tiesas pieejamību;

53. uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu mudināt ES uzņēmumus nākt klajā ar iniciatīvām KSA jomā un veikt labas prakses apmaiņu ar saviem ārvalstu partneriem;

Secinājumi

54. uzsver nepieciešamību visus regulējošos pasākumus formulēt tiesību aktos ar augstu juridisko spēku un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, lai novērstu valstu atšķirīgu interpretāciju un konkurētspējas priekšrocības vai atpalicības riskus reģionālā, valsts vai makroreģionālā mērogā;

55. atbalsta Komisijas centienus veicināt KSA attiecībās ar citām pasaules valstīm un reģioniem; tāpēc šajā sakarībā prasa vairāk censties savstarpīguma principu tirdzniecības darījumos padarīt par galveno principu;

56. vēlreiz apstiprina, ka KSA attīstība galvenokārt būtu jāveido, piemērojot dažādo ieinteresēto personu pieeju, par galveno faktoru uzskatot uzņēmumus, kuriem jāspēj izveidot savai konkrētai situācijai atbilstošu pieeju; uzsver konkrētu pasākumu un pieeju nozīmi no KSA izveides MVU viedokļa;

57. norāda, ka spēkā esošā Komisijas stratēģija KSA jomā attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2014. gadam; aicina Komisiju nodrošināt, lai attiecībā uz laikposmu pēc 2014. gada savlaicīgi tiktu pieņemta vērienīga stratēģija;

58. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV C 86, 10.4.2002., 3. lpp.

(2)

OV C 39, 18.2.2003., 3. lpp.

(3)

OV C 187 E, 7.8.2003., 180. lpp.

(4)

OV C 67 E, 17.3.2004., 73. lpp.

(5)

OV C 301 E, 13.12.2007., 45. lpp.

(6)

OV C 229, 31.7.2012., 77. lpp.


PAMATOJUMS

1. Ievada piezīme. Procedūras jautājumi

Juridisko lietu komiteja un Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir nolēmušas uzsākt ciešu sadarbību, lai nodrošinātu ar Parlamenta nostāju saskaņotu pieeju saistībā ar Atjaunoto ES stratēģiju 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību(1). Atbilstoši iepriekš minētajam mērķim un pilnībā ievērojot abu komiteju konkrētas kompetences, tās ir nolēmušas izstrādāt divus iniciatīvas ziņojumus par atsevišķām tēmām, kurām piemēro regulas 50. pantu.

Katras komitejas ekskluzīvās kompetences ir noteiktas, balstoties uz trīs atslēgvārdiem:

- cilvēki (people) — sociālie jautājumi un ilgstoša nodarbinātība;

- peļņa (profit) — nespekulatīva rīcība un ilgtspējīga izaugsme;

- planēta Zeme (planet) — darbības saistībā ar vides aizsardzību.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas kompetenci noteica, vadoties pēc vārda „cilvēki” (people), bet Juridiskās komitejas ekskluzīvās kompetence ir noteikta, izmantojot vārdu „peļņa” (profit). Jomas, kas ir atlasītas, izmantojot vārdu savienojumu „planēta Zeme” (planet), ir sadalītas starp abām komitejām, balstoties uz to saistību ar „peļņu” un „cilvēkiem”.

2. Ievads. Atjaunotā ES stratēģija attiecībā uz KSA

Ar jauno stratēģiju Eiropas Komisija izveido priekšlikumu jaunai KSA definīcijai(2) kā „uzņēmumu atbildībai par savu ietekmi uz sabiedrību(3)”. Saskaņā ar jauno izpratni uzņēmumos jābūt ieviestam procesam, lai uzņēmuma darbībā un pamatstratēģijā integrētu sociālos, vides, ētiskos, cilvēktiesību un patērētājiem svarīgus jautājumus. Šā procesa mērķim jābūt kopējas vērtības radīšanai īpašniekiem/dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām un sabiedrībai kopumā, lai varētu atpazīt, novērst un atvieglot uzņēmuma darbības iespējamo negatīvo ietekmi.

Pamatojoties uz jauno definīciju, Komisija iesaka konkrētu pasākumu virkni, lai papildus stiprinātu KSA politiku ietekmi, ar astoņiem darbību veidiem:

– veicināt KSA atpazīstamību un izplatīt labu praksi;

– uzlabot un novērtēt iedzīvotāju uzticības līmeni uzņēmumiem;

– uzlabot pašregulējuma un kopregulējuma shēmas;

– veicināt tirgus atlīdzību par KSA;

– aicināt uzņēmumus publiskot sociālo un vides informāciju;

– vairāk integrēt KSA izglītībā, apmācībā un pētniecībā;

– uzsvērt valstu un vietējā un reģionālā līmenī KSA jomā īstenoto politiku nozīmi;

– uzlabot pasaules un Eiropas pieejas attiecībā uz KSA saskaņotību.

3. Referenta nostāja attiecībā uz Juridisko lietu komitejas ekskluzīvās kompetences aspektiem

3.1 Iepriekšēji apsvērumi par KSA jauno definīciju un īpatnībām

Pieaugošo „sociāli atbildīgās” lomas atzīšanu no uzņēmumu puses var interpretēt no vairākiem viedokļiem. No vienas puses, globalizācijas process un „globālo” tirgu veidošanās veicina uzņēmumu sociālo un vides standartu attīstību(4), bet no otras puses, arvien uzmanīgāka un informētāka pilsoniskā sabiedrība „pieprasa” no uzņēmumiem arvien atbildīgāku rīcību(5). Divpusējā ietekme, kas ir RSA attīstības pamatā starptautiskās pārvaldības sistēmā, ko daži definē kā postnacionālu(6), atspoguļo saistību starp uzņēmumu un visas sabiedrības interesēm, pierādot, ka jāizveido plašāka un ilgstošāka pieeja šim tematam, lai pilnībā izmantotu KSA iespējas.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, referents atbalsta Komisijas ieteikto jauno definīciju, kas neitralizē nesaskaņas starp brīvprātīgu un obligātu pieeju, kuras līdz šim bija galvenie temati diskusijās par KSA. Daudzās piemērošanas nozares, daudzās uzņēmumu izmantotās stratēģijas un daudzās ieviestās regulējuma pieejas pierāda, ka KSA attīstās, balstoties uz dažādiem procesiem. Tāpēc referents uzskata, ka jāpaplašina korporatīvās sociālās atbildības (KSA) apspriešanas konteksts, lai, saglabājot brīvprātības principu, vajadzības gadījumā ļautu apspriest regulējošus pasākumus.

Tomēr referents noraida jebkādu pieeju KSA, kas varētu ļaut uzņēmumiem pārņemt valsts iestāžu pamatfunkcijas saistībā ar sociālo un vides standartu veicināšanu, īstenošanu un kontroli. Tāpēc referents atbalsta KSA risinājumu, kurā galvenais virzītājspēks ir paši uzņēmumi, balstoties uz savām iespējām un vajadzībām, un ko attiecīgi atbalsta valsts iestādes, lai līdzsvarotu uzņēmumu un visas sabiedrības intereses.

3.2 Stiprināt saikni starp KSA, konkurētspēju un iedzīvotājiem

Korporatīvā sociālā atbildība ir arī galvenais konkurētspējas faktors(7). Tas nenozīmē, ka jebkurš KSA pasākums automātiski stiprina uzņēmuma konkurētspēju. Tas nozīmē tikai to, ka pasākumi, kas rada vērtību no uzņēmuma, akcionāru un sabiedrība kopumā viedokļa, var šo uzņēmumu padarīt spēcīgāku(8).

Ņemot vērā šos apsvērumus, referents uzskata, ka vissvarīgāk ir stiprināt saikni starp KSA, konkurētspēju un iedzīvotājiem, izmantojot tālejošu darbību virkni nolūkā stiprināt savstarpīgumu starp uzņēmumu tirdzniecības stratēģijām un sociālo kontekstu, kurā tie darbojas. Tāpēc referents aicina atbalstīt inovatīvus risinājumus, kas var ļaut uzņēmumiem reaģēt uz sociāliem un vides izaicinājumiem, piemēram, viedas transportas sistēmas un ekoefektīvus produktus.

Vienlaicīgi — lai palielinātu KSA atpazīstamību un labas prakses izplatīšanu, referents atbalsta KSA Eiropas mēroga godalgošanas shēmas ieviešanu attiecībā uz uzņēmumiem un partnerattiecībām un daudzpusēju KSA platformu izveidošanu. Tāpēc referents atzinīgi vērtē iniciatīvu „Eiropas KSA Uzņēmums 2020”, kas var būtiski palīdzēt konsolidēt saikni starp KSA un konkurētspēju.

3.3 Uzlabot KSA politiku pārredzamību un efektivitāti

Referents atbalsta vispārējo mērķi uzlabot pārredzamību, pašregulācijas un kopregulācijas procesus un tirgus atlīdzību par KSA. Ir būtiski šajās jomās panākt virzību, lai palielinātu iedzīvotāju uzticības līmeni uzņēmējdarbībai un samazinātu plaisu starp iedzīvotāju prasībām un to, ko tie uzskata par reālu uzņēmumu rīcību.

Ņemot to vērā, referents uzskata, ka ir būtiski neaizmirst KSA daudzdimensiālo aspektu un uzņēmumu atšķirīgo pieeju šai jomai. Viņš tāpēc uzskata, kam nosakot regulējumu, būtu jānodrošina, ka uzņēmiem aizvien ir pēc iespējas lielāka rīcības brīvība.

Šie apsvērumi īpaši attiecas uz turpmāko tiesību akta priekšlikumu par uzņēmumu sniegtās sociālās un vides informācijas pārredzamību un pašregulācijas un kopregulācijas ētikas kodeksa izveidošanu, lai uzlabotu KSA procesa efektivitāti. Abos gadījumos referents iebilst pret „universāliem” risinājumiem, kas neņem vērā tirgu un dažādu nozaru, kurās uzņēmumi darbojas, īpatnības, riskējot radīt administratīvo slogu un mērķim pretējus darbības ierobežojumus.

3.4 Atzīt un veicināt MVU iesaistīšanu KSA

MVU, kas veido vairāk nekā 90 % no Eiropas uzņēmumiem un ir cieši saistīti ar reģionu vai pilsētu, var būt nozīmīga loma KSA ieviešanā(9). Turklāt vienas nozares MVU ir iespējas kontaktēties un risināt kopīgas sociālas un vides problēmas, tādējādi samazinot nepieciešamās darbības izmaksas un panākot uzlabojumus, ko atsevišķam MVU būtu grūti sasniegt vienam pašam.

Neskatoties uz MVU lomas nozīmi diskusijās par KSA, vietējā līmenī diemžēl ir acīmredzams, ka tiem nav pazīstams KSA jēdziens, kas tiem bieži šķiet „netverams” un sarežģīti piemērojams bez iepriekšējām reālām sociālām zināšanām(10).

Vēl viena problēma ir saistīta ar uzskatu par KSA „izmaksām” un nevis tā ekonomisko potenciālu. Tā kā KSA ir saistīta ar ekonomisku ieguldījumu, kurš nenes tūlītējus taustāmus augļus, to bieži uztver kā papildu „slogu” uzņēmumiem, kuru resursi jaut tā ir ierobežoti. Viens no šīs atturības iemesliem ir arī ar tas, ka daudzi MVU parasti nezina par KSA pozitīvo ietekmi uz to ekonomisko darbību un nav informēti par labu praksi, kas varētu veicināt šādu iedarbību(11).

Balstoties uz šiem apsvērumiem, referents uzskata, ka Parlamentam par vienu no savām turpmāko gadu politikas prioritātēm būt jāpadara MVU plašāka iesaistīšana KSA īstenošanā. Tāpēc referents šā mērķa sasniegšanas nolūkā iesaka šādas darbības:

– pirmkārt, ir būtiski, lai neviena iniciatīva — ne obligātā, ne brīvprātīgā — neradītu administratīvu vai finansiālu slogu MVU un lai tiktu ievērots princips „vispirms domāt par mazākajiem”;

– visu veicamo pasākumu pamatmērķim vajadzētu būt KSA atpazīstamības vairošanai un potenciāla maksimālai izmantošanai. Tāpēc jautājumi jārisina saskanīgā un visaptverošā veidā, pamatojoties uz skaidri noteiktiem stratēģiskiem mērķiem;

– īpaši valsts iestādēm būtu vairāk jāveicina KSA ieviešana no MVU puses, atbalstot starpniecības organizāciju darbības, lai veicinātu informācijas un labas prakses izplatīšanu;

– Komisijai būtu jāatbalsta valstu valdību pūliņi, pastiprinot savu koordinēšanas funkciju, regulāri ievācot informāciju par MVU īstenoto KSA politiku, lai sekmētu labas prakses apzināšanu un nodrošinātu akadēmisko pētījumu priekšmetu šajā jomā, īpaši par KSA ekonomisko, sociālo un vides ietekmi vietējā un reģionālā līmenī;

– visbeidzot, ņemot vērā MVU īpatnības, referents aicina Komisiju uzsākt plašu apspriešanos nolūkā apzināt un definēt KSA stratēģijas atbilstoši MVU vajadzībām, tostarp ad hoc pasākumus mikrouzņēmumiem.

(1)

COM(2011)0681 galīgā redakcija.

(2)

Iepriekš Eiropas Komisija bija definējusi KSA kā „koncepciju, kas nosaka, ka uzņēmumi brīvprātīgi iekļauj sociālus un vides apsvērumus savā uzņēmējdarbībā un attiecībās ar ieinteresētajām personām”. Sk. COM(2001)0366.

(3)

Sk. COM(2011)0681 galīgā redakcija, 7. lpp.

(4)

Sk. Scherer A./ Palazzo G. (2008. gads) — Globalisation and Corporate Social Responsibility. Crane A. et al. (2008. gads): The Oxford Handbook of Corporate Social Responsibility. Oxford, 413. lpp.

(5)

Sk. Di Pascale Alessia (2010. gads) — La responsabilità sociale dell'impresa nel diritto dell'Unione europea. Milāna, Izdevniecība Giuffre', 33.–39. lpp.

(6)

Sk. Habermas J. (2002. gads) — La costellazione postnazionale. Milāna. Feltrinelli.

(7)

Sk. Martinuzzi A. et al. (2010. gads): Does Corporate Responsibility Pay Off? Exploring the Links between CSR and Competitiveness in Europe's Industrial Sectors. Pētījumā analizēta saistība starp KSA un konkurētspēju trijās ražošanas nozarēs — celtniecībā, tekstilrūpniecībā un ķīmijas rūpniecībā.

(8)

Šo saistību starp uzņēmumu, iedzīvotājiem un konkurētspēju var skaidrot, atgādinot Michael E. Porter rakstīto jau vairāk nekā pirms desmit gadiem, ko var apkopot šādi: „veiksmīgiem uzņēmumiem nepieciešama vesela sabiedrība un vienlaicīgi veselai sabiedrībai nepieciešami veiksmīgi uzņēmumi”. Michael Eugene Porter ir viens no galvenajiem vadības stratēģijas teorijas izveidotājiem. Sk. Porter M.E./Kramer M.R. (2006. gads) — Strategy and Society: The Link Between Competitive Advantage and Corporate Social Responsibility. Harvard Business Review, 2006. gada decembris, 78.–93. lpp.

(9)

Sk. Eiropas Komisija Uzņēmējdarbības ĢD (2007. gads) — Opportunity and Responsibility. How to help more small business to integrate social and environmental issues into what they do.

(10)

Sk. Perrini (2006. gads) — SMEs and CSR Theory: Evidence and Implications from an Italian Perspective. Journal of Business Ethics, 67. sējums, 305.–316. lpp. Rakstā, pamatojoties uz gadījumu Itālijā, uzsvērta nepieciešamība pēc atšķirīgas pieejas KSA, kas MVU gadījumā būtu jābalsta uz „sociālā kapitāla” jēdzienu, nevis uz klasiskiem „ieinteresēto pušu teorijas” principiem. Par to pašu tēmu sk. arī — Morsing M./Perrini F. (2009. gads) — CSR in SMEs: do SMEs matter for the CSR agenda? Business Ethics, 18. sējums, 1. izdevums.

(11)

Sk. MacGregor S./Fontrodona J. (2011. gads) — Strategic CSR for SMEs: paradox or possibility?. Universia Business Review.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (*) (15.1.2013)

Juridiskajai komitejai

par korporatīvo sociālo atbildību — atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme

(2012/2098(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Richard Howitt

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka pasaules pašreizējās ekonomikas krīzes iemesls ir fundamentālas kļūdas attiecībā uz pārredzamību, pārskatatbildību, atbildību un īslaicīgumu un ka ES ir pienākums nodrošināt, lai visi mācītos no šīs pieredzes; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veikt Eirobarometra aptaujas par uzticību uzņēmējdarbībai; pieprasa, lai visas ieinteresētās personas vispusīgi apspriestu šo aptauju rezultātus un attiecīgi rīkotos; stingri atbalsta korporatīvo sociālo atbildību (KSA) un uzskata, ka KSA, ja to pareizi īsteno un praktizē visi uzņēmumi, ne tikai lielākie, var palīdzēt atjaunot zaudēto uzticību, kas ir nepieciešams, lai veicinātu noturīgu ekonomikas atlabšanu, un var mazināt ekonomikas krīzes sociālās sekas; tas, ka uzņēmumi uzņemas atbildību par sabiedrību, vidi un darbiniekiem, ir abpusēji izdevīgi un palīdz paplašināt savstarpējo uzticēšanos, kas ir svarīgs veiksmīgas ekonomikas priekšnoteikums; uzskata, ka KSA iekļaušana noturīgā uzņēmējdarbības stratēģijā ir gan uzņēmumu, gan visas sabiedrības interesēs; norāda, ka daudzi uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), šajā jomā rāda lielisku piemēru;

2.  uzskata, ka kopregulējums un pašregulējums nevar aizstāt atbilstīgu regulējumu nevienā nozarē, kur tāds ir nepieciešams, piemēram, saistībā ar sociālajām un vides prasībām, darba un nodarbinātības praksi, cilvēktiesībām, vai nozarēs, kas saistītas ar KSA, tas varētu sekmēt esošās privātās un brīvprātīgas KSA iniciatīvas, nosakot obligātus principus, tādējādi nodrošinot saskaņotību, būtiskumu, dažādu ieinteresēto personu līdzdalību un pārredzamību un veicinot tādu vides un sociālo apstākļu kredītreitingu aģentūru izveidošanu, kas specializējas KSA jomā; uzsver, ka ikvienā KSA formā, kas pamatojas uz tirgus pašregulējumu un pašorganizāciju, ir jāiekļauj noteikums attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību saskaņā ar ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu trešo pīlāru; vienlaikus norāda, ka valsts pārvaldes iestādēm būtu jāsniedz atbalsts, radot sadarbībai KSA jomā atbilstošus apstākļus un nodrošinot piemērotus līdzekļus un instrumentus, piemēram, stimulu sistēmu; uzskata, ka uzņēmumu filantropiskām aktivitātēm, principā, vajadzētu būt brīvprātīgām;

3.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi veikt pasākumus, lai nodrošinātu pakalpojumu atbilstīgu līgumu slēgšanu un godīgas konkurences principu ievērošanu vienotajā tirgū; tādēļ iesaka līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā absolūti pārredzamā veidā un kā būtisku nosacījumu iekļaut sociālos kritērijus, kā arī SDO noteikumus, tādējādi nodrošinot KSA darbībām sociālo vērtību; uzsver, ka šāda pieeja varētu arī veicināt atbilstošākas un efektīvākas KSA darbības rūpniecības nozarēs;

4.  noraida uzskatu, ka mazie uzņēmumi ir mazāk atbildīgi nekā lielie tikai tāpēc, ka tiem nav atsevišķas KSA infrastruktūras; uzskata, ka ir jānosaka pamatotas robežvērtības, lai visos jaunajos ar KSA saistītos tiesību aktu priekšlikumos tiktu ņemtas vērā mazo uzņēmumu vajadzības; tomēr prasa Eiropā veikt pasākumus, balstoties uz Itālijas pieredzi ar reģionālajām tirdzniecības kamerām un Francijas pieredzi ar krājbankām (Cordé Initiative), lai vairotu izpratni par mazo uzņēmumu ieguldījumu un lai tas kļūtu pamanāmāks, apvienojot mazos uzņēmumus grupās pēc to atrašanās vietas vai nozares;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot prakses kopienu attiecībā uz KSA un uzņēmumu sociālo darbību; uzskata, ka tai jāpapildina kopregulējuma un pašregulējuma labas prakses kodekss, tādējādi ļaujot visām ieinteresētajām personām iesaistīties kolektīvā mācību procesā, lai palielinātu un stiprinātu dažādu ieinteresēto personu darbību efektivitāti un atbildību;

6.  uzskata, ka KSA darbību pārredzamību un uzticamību varētu nodrošināt, nosakot obligātos standartus; norāda, ka jebkurā gadījumā obligātajos standartos būtu jāparedz darbinieku pārstāvju un arodbiedrību, kā arī citu ieinteresēto personu iesaistīšana attiecībā uz saturu, ieviešanu un uzraudzību, kā arī vērtību ķēdes iesaistīšanu, un personīgo saistību atbilstības neatkarīga pārbaude;

7.  atbalsta Komisijas nodomu iesniegt tiesību akta priekšlikumu par uzņēmuma nefinansiālās informācijas publiskošanu, kas ļaus ES mudināt Eiropas uzņēmumus izmantot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus(1), kā arī ANO iniciatīvu „Global Compact”; atzinīgi vērtē to, ka šā priekšlikuma pamatā ir plaša sabiedriskā apspriešana un vairāki semināri ar attiecīgajām ieinteresētajām personām; uzsver, ka jēdzienu „nefinansiālā” nevajadzētu izmantot, lai slēptu patiesās finansiālās sekas, kādas uzņēmumam rada ietekme sociālajā, vides un cilvēktiesību jomā; norāda, ka uzņēmējdarbība un sabiedriskas iniciatīvas rada arī finansiālus ieguvumus; prasa iesniegt priekšlikumu, kas ļautu ES atrasties vairāku pašreizējo starptautisko ar obligātu korporatīvās ilgtspējības ziņošanu saistītu iniciatīvu centrā un kas pilnībā atbilstu mērķim padarīt integrētu ziņošanu, pie kā pašreiz strādā Starptautiskā Integrēto pārskatu komiteja (SIPK), par pasaulē pieņemtu normu līdz šīs desmitgades beigām; tomēr uzsver, ka neviens izvēlētais risinājums nedrīkst radīt pārmērīgu administratīvo slogu, jo īpaši MVU; uzskata, ka uzņēmumu brīvprātīgās filantropiskās darbības nedrīkstētu radīt birokrātiju un palielināt izmaksas, kas varētu būtiski apdraudēt to brīvprātīgās saistības; atzinīgi vērtē mērķi atklāt cilvēktiesību pārkāpumus un krimināli sodāmas darbības un mudina dalībvalstis ar vislielāko bardzību sodīt par šādām darbībām;

8.  aicina Komisiju risināt jautājumu par maldinošu tirdzniecības praksi saistībā ar uzņēmumu darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību, ņemot vērā Negodīgas komercprakses direktīvu;

9.  stingri nosoda korporatīvo korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet apgalvo, ka Komisijai vajadzētu skaidrāk nošķirt 1) filantropisku darbību, 2) uzņēmumu sociālo darbību un 3) uzņēmumu asociālu darbību, kā piemēram, bērnu piespiedu darba izmantošanu; pilnībā nosoda uzņēmumu veiktās asociālās darbības un uzskata, ka uz valstīm jāizdara lielāks spiediens, lai tās iekļautu starptautiskos standartus valsts tiesību aktos un īstenotu šos tiesību aktus; tomēr noraida visu uzņēmumu kopīgu nosodīšanu, pamatojoties tikai uz nedaudzu uzņēmumu īstenoto negodīgo praksi un veiktajiem likuma pārkāpumiem; uzskata, ka — lai gan uzņēmumu pienākums ir izteikt savu viedokli par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām — to lobēšanas pasākumiem ir jābūt pilnīgi pārredzamiem un tie jāveic, pilnībā ievērojot demokrātijas principus; uzsver to, cik svarīgi ir piedāvāt īpašu KSA jautājumiem veltītu apmācību augstskolās un skolās ar uzņēmējdarbības un vadības specializāciju;

10. uzsver, ka — lai nodrošinātu KSA visā piegādes ķēdē, novērtētu Eiropas uzņēmumu ilgtspējīgo ietekmi un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālās naudas plūsmas — ir nepieciešams stingri ievērot cilvēktiesības, nodrošināt pienācīgu rūpību un saglabāt pārredzamību; norāda, ka notiekošās parlamentārās debates par ES ieguves rūpniecības pārredzamības likumprojektu ieguves rūpniecības un mežizstrādes jomā (2011/0307(COD)), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvas pārskatīšana un izsludinātais tiesību akta projekts par nefinanšu pārskatu sniegšanu dod iespēju uzlabot uzņēmumu pārredzamību, lai sasniegtu šos mērķus;

11. uzsver, ka korporatīvo atbildību nedrīkst padarīt tikai par mārketinga instrumentu un ka tā pilnībā var izpausties tikai tad, ja KSA ir iekļauta uzņēmuma kopējā uzņēmējdarbības stratēģijā, kā arī īstenota uzņēmuma ikdienas darbībās un finanšu stratēģijā; atzinīgi vērtētu saikni starp labu korporatīvo atbildību un labu uzņēmumu vadību; uzskata, ka Komisijai būtu jāmudina uzņēmumi lēmumus par KSA stratēģiju uzņēmumā pieņemt valdes līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest korporatīvās pārvaldības kodeksus, kas atspoguļo kopīgas atbildības nozīmi uzņēmumā un veido ciešu saikni starp uzņēmuma darbības rādītājiem vides, sociālajā un cilvēktiesību jomā un tā finanšu rezultātiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

14.1.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Jean-Luc Bennahmias, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Emer Costello, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Martin Kastler, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Malika Benarab-Attou, Richard Howitt, Anthea McIntyre, Ria Oomen-Ruijten, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner, Csaba Sógor

(1)

Ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja John Ruggie ziņojums par starptautisko korporāciju un citu uzņēmumu atbildību cilvēktiesību jomā: „Uzņēmējdarbības pamatprincipi un cilvēktiesības: ANO programmas „Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošana, 2011. gada 21. marts.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (5.12.2012)

Juridiskajai komitejai

par korporatīvo sociālo atbildību — atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme

(2012/2098(INI))

Atzinumu sagatavoja: Andrzej Grzyb

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka jaunajā definīcijā, kas noteikta Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumā par korporatīvo sociālo atbildību (KSA), ir uzsvērts, ka piemērojamo tiesību aktu un kolektīvo līgumu ievērošana ir priekšnoteikums atbildīgai rīcībai, un tiek precizētas prasības korporatīvās sociālās atbildības īstenošanai — uzņēmuma darbībā un pamatstratēģijā integrēt sociālos, vides, ētiskos, cilvēktiesību jautājumus un patērētājiem svarīgus jautājumus, cieši sadarbojoties ar ieinteresētajām personām; apstiprina, ka KSA ir jāpaplašina arī attiecībā uz uzņēmējdarbības praksi saistībā ar trešām valstīm un tajās;

2.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un dalībvalstu centienus saskaņot savu politiku ar 2011. gadā atjauninātajām ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, kā arī ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem(1), un uzsver, ka šie centieni, jo īpaši pasaules uzņēmējdarbības jomā, vēl nav nodrošinājuši pietiekamu iesaistīšanos attiecīgo vides, sociālo un cilvēktiesību standartu ievērošanā un to pārskatīšanā;

3.  uzsver, ka ir svarīgi novērtēt to, kā uzņēmumi ievēro sociālās atbildības prasības visā piegādes ķēdē; uzskata, ka ir ļoti būtiski ieviest efektīvus un pārredzamus rādītājus, pēc kuriem varētu precīzi novērtēt uzņēmuma darbību ietekmi no sistēmiskā viedokļa;

4.  uzstāj, ka katrai no 27 dalībvalstīm jāpaātrina valsts rīcības plāna attiecībā uz KSA pārskatīšana un valsts plānu, ar kuriem īsteno attiecīgās ESAO pamatnostādnes un ANO pamatprincipus, izstrāde, kura jāpabeidz vēlākais līdz 2013. gada decembrim; uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šo plānu sagatavošanā piedalītos visas attiecīgas ieinteresētās personas, tostarp NVO, pilsoniskā sabiedrība, arodbiedrības, darba devēju organizācijas un valsts cilvēktiesību iestādes (NHRI); aicina ES sekmēt mācīšanos no to ES dalībvalstu pieredzes, kuras pašreiz veic šo procesu; mudina dalībvalstis gūt ierosmi no ISO 26000 standartā ietvertajām pamatnostādnēm, Globālās ziņošanas iniciatīvas pamatnostādņu jaunākās versijas un Valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas grupas izstrādātajām norādēm;

5.  uzsver, ka uzņēmumu KSA Eiropas Savienībā tāpat kā trešajās valstīs būtu jāiekļauj arī tādas jomas kā darba organizācija, nodarbinātības kvalitāte, vienlīdzīgas iespējas, sociālā iekļaušana, diskriminācijas novēršana un turpmākā apmācība;

6.  prasa ES līmenī ieviest lielāku politikas saskaņotību, nodrošinot publiskā iepirkuma, eksporta kredītu, labas pārvaldības, konkurences, attīstības, tirdzniecības, investīciju un citu politikas virzienu un nolīgumu atbilstību attiecīgajās ESAO un ANO pamatnostādnēs un principos minētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību, sociālajiem un vides standartiem; šajā sakarībā aicina sadarboties ar darba ņēmēju, darbinieku un patērētāju pārstāvības struktūrām, balstoties uz attiecīgajiem NHRI ieteikumiem, piemēram, Valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas grupas priekšlikumu Komisijai par cilvēktiesībām un iepirkumu; prasa nozīmīgus un pienācīgus ietekmes novērtējumus par tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz iespējamu neatbilstību ANO pamatprincipiem un uzstāj, ka ir jānodrošina koordinācija ar ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību darba grupu, lai izvairītos no atšķirīgas un neatbilstīgas minēto pamatprincipu interpretēšanas; atzīst ANO cilvēktiesību sistēmas attiecībā uz KSA nozīmīgumu, bet arī atgādina, ka liela nozīme ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, tostarp tās 16. pantam, kurā garantētas pamattiesības veikt uzņēmējdarbību, kuras ir pienācīgi jāņem vērā un jāizmanto kā atsauce KSA politikas atbalstam Eiropas Savienībā; uzsver, ka ir svarīgi panākt līdzsvaru starp brīvību veikt uzņēmējdarbību un citām šajā hartā garantētajām tiesībām, kā arī starptautiski atzītiem KSA principiem un pamatnostādnēm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) centienus apkopot pierādījumus un specializētās zināšanas par brīvības veikt uzņēmējdarbību esību un interpretāciju;

7.  apņemas arī turpmāk konsekventi pieprasīt, lai ES iestādes un amatpersonas, tostarp ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, kā arī ES īpašie pārstāvji valstīs un reģionos veic pasākumus nolūkā sekmēt sociālos, vides un cilvēktiesību standartus visās ES ārējās attiecībās un darbībās; aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pirms daudzpusēju un divpusēju tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu noslēgšanas, to novērtēšanas laikā un attīstības palīdzības piešķiršanā veikt ietekmes uz pamattiesībām novērtējumus un nodrošināt, ka šīs tiesības ir ievērotas;

8.  atzīst, ka Parīzes principiem atbilstošām valstu cilvēktiesību iestādēm ir labas iespējas sniegt atbalstu ANO pamatprincipu īstenošanai un atvieglot vai pat nodrošināt aizsardzības līdzekļu pieejamību; aicina ES un dalībvalstis atzīt NHRI, tāpat kā uzņēmumus, darba ņēmēju, darba devēju un patērētāju pārstāvības struktūras, par galvenajiem partneriem cilvēktiesību un uzņēmējdarbības programmas veicināšanā, uzņēmumu, valsts un pilsoniskās sabiedrības savstarpējo sakaru attīstīšanā un starptautiski atzītu sociālo, vides un cilvēktiesību standartu un pamatnostādņu sekmēšanā; šajā sakarībā prasa dalībvalstīm nostiprināt un, ja nepieciešams, paplašināt NHRI pilnvaras, lai palielinātu to efektivitāti, vai veikt pasākumus, lai izveidotu Parīzes principiem atbilstošu valsts cilvēktiesību iestādi, ja tādas nav, un mudina ES ieviest atbilstošu stratēģisko atbalstu; apņemas ieviest regulāru ikgadēju viedokļu apmaiņu ar valstu cilvēktiesību iestādēm Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE) un/vai Cilvēktiesību apakškomitejā (DROI), pamatojoties uz DROI komitejas gūto pieredzi viedokļu apmaiņā par 2011. gada ES un Austrumu partnerības ombudu augstākā līmeņa sanāksmi, kā arī papildus šādai viedokļu apmaiņai rīkot darbseminārus par cilvēktiesībām un uzņēmējdarbību;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Starptautiskā Darba organizācija (SDO) 2012. gada 14. jūnijā pieņēma Ieteikumu Nr. 202 par valsts sociālās aizsardzības minimumu; apņemas cilvēktiesību un KSA jautājumu iekļaut to sanāksmju darba kārtībās, ko ES rīkos ar trešajām valstīm, jo īpaši tām, ar kurām ES ir īpašas attiecības; prasa integrēt KSA ES līgumattiecībās ar trešajām valstīm un lūdz attiecīgā gadījumā nodrošināt ANO pamatprincipu tulkojumus, izmantojot EP un citu ES iestāžu iespējas;

10. aicina ES un jo īpaši Komisiju nodrošināt, ka finanšu instrumentos, tostarp Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentā (EIDHR), Parīzes principiem atbilstošas valstu cilvēktiesību iestādes tiktu uzskatītas par galvenajām sabiedrotajām to mērķu sasniegšanā, un sniegt tām atbalstu centienos efektīvi izmantot savu īpašo stāvokli un specializētās zināšanas cilvēktiesību jomā, lai veidotu dialogu starp dažādām ieinteresētajām aprindām, tostarp valstu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un uzņēmējiem, un šajā sakarībā:

(1) nodrošināt, ka KSA un cilvēktiesību temats ir noteikts par prioritāti atsevišķos finanšu instrumentos saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam; kā arī

(2) ieviest īpašu atbalstu saskaņā ar EIDHR, kurš paredzēts pilsoniskās sabiedrības organizāciju, valstu cilvēktiesību iestāžu, cilvēktiesību aizstāvju, arodbiedrību un citu cilvēktiesību organizāciju apmācībai un vispārējai spēju veidošanai KSA un cilvēktiesību jomā;

11. uzsver — lai nodrošinātu, ka, īstenojot jauno ES korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju, tiek veicinātas sabiedrības dažādās intereses, cilvēktiesību ievērošana un virzība uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu un progresu, ES norādēm par uzņēmumu ar finansēm nesaistītas informācijas (tostarp vides, sociālās un pārvaldības informācijas) izpaušanu jānodrošina pārredzamība, paredzot skaidru, nepārprotamu, kopēju un iepriekš noteiktu sistēmu, kurā īpaši uzsvērtas cilvēktiesības un kura ir pilnībā saskaņota ar ESAO un ANO pamatnostādnēm un principiem un balstīta uz objektīviem rādītājiem attiecībā uz: dzimumu līdztiesību, tostarp tādiem jautājumiem kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un sieviešu īpatsvars augstos amatos; algām jauniešiem; darba ņēmēju iespējām iesaistīties arodbiedrībās un risināt sarunas par darba koplīgumu slēgšanu; drošu darba apstākļu nodrošināšanu darba vietā; un invaliditāti;

12. aicina ES rīkoties, lai novērstu iekšējās spējas un specializēto zināšanu trūkumu, visās ES iestādēs un politikas jomās īstenojot nozīmīgas apmācības programmas par cilvēktiesībām un uzņēmējdarbību;

13. atgādina par tās lūgumiem ES un dalībvalstīm uzlabot to spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, ar kuriem risina KSA un cilvēktiesību jomas jautājumus, un izstrādāt papildu risinājumus, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējiem un trešo valstu uzņēmumiem, lai novērstu sociālo dempingu;

14. prasa ES līmenī ieviest cilvēktiesību un piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes standartus, kuri cita starpā atbilstu prasībām, kas noteiktas ESAO uzticamības pārbaudes pamatnostādnēs par tādu izrakteņu atbildīgām piegādes ķēdēm, kuri iegūti konfliktu skartās un augsta riska teritorijās, un attiektos cita starpā uz jomām, kas var lielā mērā negatīvi vai pozitīvi ietekmēt cilvēktiesības, piemēram, pasaules un vietējās piegādes ķēdes, konfliktu izrakteņi, ārpakalpojumi, zemes sagrābšana un reģioni, kuros ir nepietiekamas darba tiesības un darba ņēmēju aizsardzība vai tiek ražoti videi un veselībai bīstami produkti; atzinīgi vērtē ES jau ieviestās programmas, jo īpaši meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) programmas mežsaimniecības jomā, un atbalsta privātās iniciatīvas, piemēram, Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI);

15. prasa, lai gadījumos, kad ES vai tās dalībvalstis ir darījumu partneres (piemēram, publiskajā iepirkumā, valsts uzņēmumos, kopuzņēmumos, eksporta kredītu garantiju jomā un liela mēroga projektos trešās valstīs), prioritāte tiktu piešķirta atbilstībai ar ESAO un ANO pamatnostādnēm un principiem un tas atspoguļotos īpašos līguma noteikumos, paredzot sekas uzņēmumiem, kuri klaji pārkāpj sociālos, vides un cilvēktiesību standartus; iesaka, lai plānotā ES Platforma ārējai sadarbībai un attīstībai piedalītos tādas sistēmas noteikšanā, kas paredzēta, lai uzlabotu ES ārējās sadarbības, apvienošanas mehānismu un finanšu instrumentu kvalitāti un efektivitāti, kā arī sekmētu sadarbību un koordināciju starp ES, finanšu iestādēm un citām ieinteresētajām personām šajā jomā;

16. uzsver ANO programmas „Aizsargāt, ievērot un labot” nozīmīgumu un uzskata, ka attiecībā uz tās trīs pīlāriem — valsts pienākums aizsargāt pret cilvēktiesību pārkāpumiem, uzņēmumu atbildība ievērot cilvēktiesības un nepieciešamība nodrošināt labāku aizsardzības līdzekļu pieejamību — ir jāveic pienācīgi pasākumi, lai tos īstenotu;

17. uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas uzņēmumu un to filiāļu un apakšuzņēmēju ietekmi starptautiskajā tirdzniecībā, tiem ir īpaši būtiska nozīme sociālo un darba standartu veicināšanā un izplatīšanā pasaulē; atzīst, ka sūdzības par ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, bieži tiek efektīvāk risinātas in situ; atzinīgi vērtē ESAO valstu kontaktpunktus, kas ir uz valsts tiesībām balstīti mehānismi bez juridiska statusa un kuri var būt starpnieki dažādu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību strīdu risināšanā; taču prasa, lai uzņēmumi pieliktu lielākas pūles sūdzību izskatīšanas un risināšanas mehānismu izstrādē, kas saskaņoti ar ANO pamatprincipos paredzētajiem efektivitātes kritērijiem, un izmantotu autoritatīvus papildu norādījumus, kas noteikti starptautiski atzītos principos un pamatnostādnēs, jo īpaši nesen atjauninātajās ESAO Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma desmit principos, ISO 26000 rekomendējošajos standartos par sociālo atbildību un SDO trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku;

18. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri grozīt starptautisko privāttiesību noteikumus, kas ietverti Briseles I regulā, un jo īpaši forum necessitatis principa ieviešanu; uzsver nepieciešamību, izmantojot Briseles I regulas un Romas II regulas reformas, arī turpmāk attīstīt efektīvu aizsardzības līdzekļu pieejamību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar korporatīvajām darbībām ārpus ES; prasa veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu pašreizējos šķēršļus tiesību aizsardzībai (piemēram, pārmērīgas ar tiesāšanos saistītas izmaksas), izmantojot tādas iniciatīvas kā obligāto standartu izstrāde attiecībā uz kolektīvo tiesisko aizsardzību un rodot risinājumus uzņēmumu atsevišķas juridiskas personas statusa problēmai;

19. prasa izstrādāt efektīvākus pārredzamības un atbildības standartus ES tehnoloģiju uzņēmumiem saistībā ar tādu tehnoloģiju eksportu, kuras var tikt izmantotas cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanai vai rīcībai, kas vērsta pret ES drošības interesēm;

20. atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi risināt jautājumu par KSA paplašināšanās kontekstā; tomēr pauž nožēlu, ka šim jautājumam netiek pievērsta konkrēta uzmanība pievienošanās sarunās ar kandidātvalstīm un tas nav minēts Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumā „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2012.–2013. gadā” (COM(2012)0600);

21. pauž gandarījumu par Komisijas nodomu strādāt pie tā, lai ieviestu globālas kampaņas, starptautiskas pamatnostādnes un papildinošus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem ir pozitīva ietekme uz ārvalstu sabiedrībām; atgādina, ka uzņēmumu pozitīvo ietekmi uz ārvalstu sabiedrībām var novērtēt, cita starpā ņemot vērā resursu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem, iedzīvotāju pārtikas apgādes suverenitāti un sabiedrību iekšējo attīstību;

22. prasa īstenot principu „pazīsti galalietotāju”, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesību pārkāpumi tiek novērsti iepriekšējos un nākamajos ražošanas vai tirdzniecības posmos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.12.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sir Robert Atkins, Arnaud Danjean, Marietta Giannakou, Andrzej Grzyb, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Evgeni Kirilov, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Paweł Robert Kowal, Eduard Kukan, Alexander Graf Lambsdorff, Krzysztof Lisek, Mario Mauro, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols, Ria Oomen-Ruijten, Pier Antonio Panzeri, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Cristian Dan Preda, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Werner Schulz, Marek Siwiec, Charles Tannock, Kristian Vigenin, Sir Graham Watson

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Marije Cornelissen, Elisabeth Jeggle, Agnès Le Brun, Marietje Schaake, Helmut Scholz

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lara Comi, Danuta Jazłowiecka, Giovanni La Via

(1)

ANO Cilvēktiesību padomes 17. sesija (2011. gada 21. marts), ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja cilvēktiesību un starptautisko un citu uzņēmumu jautājumos John Ruggie ziņojums „Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi: īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu „Aizsargāt, ievērot un labot”” (A/HRC/17/31) (turpmāk — ANO pamatprincipi).


Attīstības komitejaS ATZINUMS (6.12.2012)

Juridiskajai komitejai

par korporatīvo sociālo atbildību — atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme

(2012/2098(INI))

Atzinumu sagatavoja: Catherine Grèze

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka korporatīvās sociālās atbildības (KSA) jēdziena neviendabīguma dēļ ir grūti salīdzināt KSA līmeņus, jo dažādi uzņēmumi ir izstrādājuši atšķirīgus standartus attiecībā uz grāmatvedību, revīziju un ziņošanu; uzsver, ka starptautiski saskaņots regulējums attiecībā uz KSA radītu uzticību un godīgumu darījumu attiecībās un veicinātu noteiktību, arvien labāku izpildāmību, universālumu un iespēju došanu iesaistītajām personām;

2.  piekrīt Komisijai, ka KSA ir jāattiecas uz cilvēktiesībām, darba un nodarbinātības praksi, vides jautājumiem (piemēram, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, resursu izmantošanas efektivitāti) un cīņu pret uzpirkšanu un korupciju, īstenojot labu pārvaldību nodokļu jomā (proti, pārredzamību, informācijas apmaiņu un godīgu nodokļu konkurenci);

3.  norāda, ka KSA attiecas uz daudziem sociālajiem standartiem, taču tiem pievērsts ļoti maz uzmanības, jo nav tikuši izveidoti rādītāji, ar kuriem izmērīt sasniegumus sociālo jautājumu risināšanā;

4.  uzsver, ka ieguldītājiem un patērētājiem vajadzētu būt iespējai viegli identificēt uzņēmumus, kas ir apņēmušies ievērot KSA, jo tas stimulētu šo uzņēmumu centienus;

5.  uzsver, ka ES vajadzētu meklēt iespēju ieviest attiecīgas atzīmes vai marķējumu, ko izmantot kopā ar nosaukumiem vai uz produktiem tiem uzņēmumiem, kas ir apņēmušies ievērot KSA, lai tādējādi būtu viegli tos identificēt;

6.  norāda, ka KSA uzņēmumiem ir labākais instruments, ar kuru apliecināt apņemšanos, solidaritāti un atbildību pret sabiedrību, un ka tai ir arī būtiska nozīme, lai sasniegtu attīstības politikas saskaņotības (PCD) mērķus; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt KSA, pilnībā saskaņojot to ar pašreizējām starptautiskajām pamatnostādnēm, cita starpā nesen atjauninātajām ESAO pamatnostādnēm starptautiskiem uzņēmumiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas „Globālā līguma” desmit principiem, ISO 26000 rekomendējošajiem standartiem par sociālo atbildību, SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku, kā arī ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem; tomēr pauž nožēlu, ka KSA jautājumus atļauts risināt galvenokārt uz brīvprātības pamatiem;

7.  pauž nožēlu par to, ka MVU trūkst informācijas par Globālo līgumu, saskaņā ar kuru uzņēmumi var apņemties pielāgot savu darbību un stratēģijas 10 vispārpieņemtiem principiem cilvēktiesību, darba, vides un korupcijas novēršanas jomā;

8.  uzsver, ka ANO Globālais pakts un ISO 26000 standarti nav pienācīgi pielāgoti MVU vajadzībām un tas visu KSA ideju Eiropas Savienībā padara mazāk efektīvu;

9.  vērš uzmanību uz nepieciešamību gan ES, gan valstu līmenī apsvērt iespēju izmantot nodokļu stimulus, lai veicinātu uzņēmumu KSA;

10. uzsver, ka ar pilnīgi brīvprātīgu KSA var nepietikt, lai novērstu papildu sekas, kas rodas starptautisku uzņēmumu darbību rezultātā, tostarp cilvēktiesību pārkāpumus un kaitējumu videi; atkārtoti aicina ārvalstu ieguldītājus un uzņēmumus jaunattīstības valstīs pilnībā ievērot starptautiskus juridiski saistošos pienākumus attiecībā uz cilvēktiesībām, kā arī vides un SDO darba tiesību pamatstandartus un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus; prasa KSA politikas virzienos iekļaut arī īpašus pasākumus, lai novērstu nelikumīgo praksi par darbinieku iekļaušanu melnajos sarakstos, liedzot tiem piekļuvi nodarbinātībai, kas bieži vien notiek saistībā ar viņu līdzdalību un darbību arodbiedrībā vai viņu darbību saistībā ar veselības un drošības jautājumiem;

11. uzsver, ka uzņēmumus vajadzētu mudināt īstenot KSA praksi, bet tos, kuri to jau ir ieviesuši — mudināt sasniegt izvirzītos mērķus; aicina Komisiju apsvērt stimulus, piemēram, priekšrocības ES publiskā iepirkuma līgumos, lai uzņēmumi KSA uzskatītu par iespēju, nevis par apdraudējumu;

12. uzsver, ka KSA rezultātam vajadzētu būt nepārprotamām saistībām ievērot darba ņēmēju tiesības, nodrošināt aizsardzību un sekmēt labklājību, nosakot snieguma rādītājus un precīzus kritērijus uzlabojumu noteikšanai, un norāda, kā jāizstrādā objektīvas, iekļaujošas un pārredzamas pārraudzības un efektīvas atbildības un īstenošanas mehānismi, lai novērstu neatbilstību, tostarp atklātāka un skaidrāka procedūra sūdzību iesniegšanai un izskatīšanai un izmeklēšanas uzsākšanai nepieciešamības gadījumā;

13. atkārtoti uzsver, ka KSA būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem, lai radītu godīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus; norāda, ka attiecībā uz veidu, kādā ieguves rūpniecības uzņēmumi darbojas jaunattīstības valstīs, ir nepieciešams piemērot stingrākas prasības nekā tikai brīvprātīgu pieeju; uzsver, ka naftas industrijas ieguldījumi Nigērijā ir labs piemērs pašlaik piemērojamās KSA ierobežojumiem, jo šajā valstī uzņēmumi nedz pieņem KSA iniciatīvas, lai radītu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi, nedz arī veicina to mītnes valstu attīstību; pauž stingru atbalstu likumdošanas priekšlikumam, kurš paredzētu ziņojumu sagatavošanu atsevišķi par katru valsti, pamatojoties uz Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI) standartiem, ziņojumus par pārdošanu un peļņu, kā arī par nodokļiem un ieņēmumiem, lai novērstu korupciju un izvairīšanos no nodokļiem; aicina Eiropas ieguves rūpniecības uzņēmumus, kas darbojas jaunattīstības valstīs, būt par sociālās atbildības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas paraugu;

14. aicina Komisiju īstenot turpmākas iniciatīvas ar mērķi izvērst un stiprināt KSA potenciālu cīņā pret klimata pārmaiņām (saistot to ar resursu un enerģijas izmantošanas efektivitāti), piemēram, uzņēmumu izejvielu iepirkuma procesā;

15. uzsver, ka KSA vajadzētu piemērot visai globālās piegādes ķēdei, tostarp visiem apakšuzņēmēju līmeņiem un preču piegādei, darba ņēmēju nodrošināšanai vai pakalpojumu sniegšanai, ka tajā būtu jāietver noteikumi, ar kuriem paplašināt aizsardzību, attiecinot to uz migrantiem un aģentūru un norīkotiem darbiniekiem, un ka tai būtu jābalstās uz taisnīgu samaksu un pienācīgiem darba apstākļiem un jāgarantē arodbiedrību tiesības un brīvības; uzskata, ka ir sīkāk jāprecizē jēdziens „atbildīga piegādes ķēdes pārvaldība”, lai to varētu izmantot kā mehānismu KSA veicināšanā;

16. uzskata, ka patiesas nabadzības samazināšanas nolūkā KSA programmā būtu jāpievēršas arī MVU, jo to kopējā sociālā un vides ietekme ir būtiska;

17. uzskata, ka ES uzņēmumiem vajadzētu būt juridiski atbildīgiem un ka starp tiem un to filiālēm un struktūrvienībām, ko tie kontrolē jaunattīstības valstīs, būtu jāīsteno dažāda veida pārskatatbildības un saistību mehānismi, turklāt atbalsta ES pilsoniskās sabiedrības darbu, aktīvi iesaistoties informētības paaugstināšanā attiecībā uz pārkāpumiem, ko šie uzņēmumi veikuši ārvalstīs;

18. uzstāj, ka valsts pienākums ir īstenot aizstāvību pret cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumiem, tostarp pret uzņēmumu izdarītiem pārkāpumiem, saukt uzņēmumus pie atbildības, nodrošināt biedrošanās brīvību un tiesības uz darba koplīgumu slēgšanu, un nodrošināt tiesas pieejamību visiem cietušajiem; aicina Komisiju izstrādāt efektīvus pasākumus, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu „Aizsargāt, ievērot un labot”, ko iesniedza ANO īpašais pārstāvis uzņēmējdarbības un cilvēktiesību lietās John Ruggie;

19. uzsver, ka ANO pamatprincipu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām labāka īstenošana veicinās ES mērķus attiecībā uz konkrētiem cilvēktiesību jautājumiem un darba pamatstandartiem; tāpēc aicina ES censties panākt skaidru starptautisku tiesisko regulējumu, kas reglamentētu uzņēmumu pienākumus un saistības attiecībā uz cilvēktiesībām;

20. atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri sniedz informāciju par savas darbības rezultātiem vides, sociālajā un pārvaldības (ESG) jomā; tomēr norāda, ka tikai ļoti neliela daļa no pasaules uzņēmumiem sagatavo attiecīgos ziņojumus; norāda, ka, lai gan ES kontu modernizācijas Direktīva 2003/51/EK(1) paredz obligātu informācijas izpaušanas līmeni galvenajiem darbības rādītājiem gan finanšu, gan nefinanšu jomā, tā nenosaka nekādas prasības attiecībā uz to rādītāju veidiem, kas jāiekļauj gada pārskatos; aicina Komisiju izskatīt iespējamos turpmākos pasākumus, lai stiprinātu ESG informācijas izpaušanu Eiropas līmenī;

21. uzsver, ka ES palīdzība trešo valstu valdībām sociālā un vides regulējuma īstenošanā, kā arī efektīvs kontroles režīms ir nepieciešams papildinājums, lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu KSA visā pasaulē;

22. uzsver, ka sociāli atbildīgs ieguldījums (SAI) ir daļa no KSA īstenošanas procesa ieguldījumu lēmumu jomā; norāda, ka pašlaik gan nav universālas SAI definīcijas, bet parasti tajā apvieno ieguldītāju finansiālos mērķus ar viņu rūpēm par sociālajiem, vides, ētikas un korporatīvās pārvaldības jautājumiem;

23. mudina ES un dalībvalstis īstenot turpmākus politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt informētību un stiprināt SAI attīstību, cita starpā apsverot iespēju tiesiski formulēt SAI obligāto standartu kopumu, it īpaši saistībā ar ES ieguldījumu un tirdzniecības nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm;

24. norāda, ka KSA ir mehānisms, ar kuru darba devēji var atbalstīt savus darbiniekus un vietējās kopienas jaunattīstības valstīs, un ka tā var nodrošināt ienākumu taisnīgu sadali, lai attīstītu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labklājību un vairāk cilvēkiem palīdzētu izkļūt no nabadzības, jo īpaši finanšu krīzes laikā; pauž nožēlu, ka sociālās iesaistīšanās protokoli pašlaik ir tikai brīvprātīgi, un mudina Komisiju padarīt tos saistošus;

25. prasa pilnībā un aktīvi apspriesties ar pārstāvības organizācijām, tostarp arodbiedrībām, un iesaistīt tās uzņēmumu KSA procesu un struktūru attīstībā, darbībā un uzraudzībā, tostarp izmantojot pastāvīgu darbinieku prasmju attīstību, kvalifikācijas celšanu, apmācību un mūžizglītību, strādājot ar darba devējiem un ievērojot patiesas partnerības pieeju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.12.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Michael Cashman, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Daniël van der Stoep, Anna Záborská, Iva Zanicchi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Guerrero Salom, Cristian Dan Preda

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ioan Enciu, Emilio Menéndez del Valle, Helmut Scholz

(1)

OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (15.12.2012)

Juridiskajai komitejai

par korporatīvo sociālo atbildību — atbildīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības praksi un noturīgu izaugsmi

(2012/2098(INI))

Atzinumu sagatavoja: Bernd Lange

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.        ar interesi konstatē, ka Komisija ir sākusi iekļaut ES tirdzniecības nolīgumos skaidru norādi uz KSA; ņemot vērā korporāciju, to meitasuzņēmumu un piegādes ķēžu nozīmīgo lomu starptautiskajā tirdzniecībā, uzskata, ka uzņēmumu atbildība sociālajā un vides jomā ir jāietver ES tirdzniecības nolīgumu sadaļā „Ilgtspējīga attīstība”; aicina Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus par minēto KSA principu īstenošanu tirdzniecības politikā;

2.        apņemas arvien aktīvāk rīkoties, lai ES iestāžu un amatpersonu, tostarp ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos, pienākumos iekļautu sociālo, vides aizsardzības un cilvēktiesību standartu ievērošanu visās ES ārējās attiecībās un ārpolitikas pasākumos;

3.        uzsver, ka KSA veicināšana ir Eiropas Savienības atbalstīts mērķis un tādēļ Savienībai ir jānodrošina, lai tās īstenotā ārpolitika veicinātu ilgtspējīgu attīstību un sociālo attīstību attiecīgajās valstīs;

4.        mudina Komisiju, izstrādājot konkrētus priekšlikumus KSA principu piemērošanai, balstīties uz ESAO vadlīnijām transnacionāliem uzņēmumiem, tostarp uz ESAO pārsūdzēšanas procedūru;

5.        atzinīgi vērtē visas ESAO dalībvalstis par vispusīgo darbu, izstrādājot 2011. gada 25. maijā publicētās ESAO vadlīnijas transnacionāliem uzņēmumiem; norāda, ka 44 attiecīgās valdības, kas pārstāv visus pasaules reģionus un 85 % no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, mudina savus uzņēmumus ievērot šos tālejošos ieteikumus, lai kur tie darbotos;

6.        piekrīt tam, ka pašreizējās neatliekamās problēmas vides un klimata pārmaiņu jomā un globālo ražošanas ķēžu attīstība prasa plašāku KSA koncepcijas piemērošanu nekā bija paredzēts, kad šo koncepciju sākotnēji izstrādāja; tādēļ uzskata par nepieciešamu formulēt atjauninātu KSA koncepciju, attiecinot to uz darba tiesībām, cilvēktiesībām un nodarbinātības jautājumiem, kā arī uz vides aizsardzību, ar klimata pārmaiņām saistītām problēmām un uz korupcijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu;

7.        prasa, lai vēlākais no 2014. gada 1. janvāra visiem Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas trešās valstīs un kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku, būtu obligāti jāpiemēro ESAO vadlīnijas transnacionāliem uzņēmumiem;

8.        aicina Komisiju iekļaut juridiski saistošu KSA klauzulu visos ES parakstītos divpusējos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, pamatojoties uz KAS principiem, kas definēti starptautiskā līmenī, uzsverot ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību un īpašu uzmanību veltot cilvēktiesībām, pienācīgam darbam, darba standartiem, biedrošanās brīvībai, darba koplīgumiem un citiem sociālajiem apsvērumiem, jo īpaši 2010. gadā atjauninātās ESAO vadlīnijas; ierosina šo klauzulu izmantot, lai saskaņotu pašreizējos standartus un koncepcijas, tādējādi nodrošinot salīdzināmību un taisnīgumu, un tajā paredzēt pasākumus minēto principu uzraudzībai ES mērogā un tās īstenošanas pasākumus, kā arī izveidot valstu kontaktpunktus, kas kalpotu kā forums, lai uzdotu jautājumus par ESAO vadlīnijās skartajām tēmām, piemēram, pienākumu uzraudzīt uzņēmējsabiedrību, kā arī to meitasuzņēmumu un piegādes ķēžu darbību un pienākumu pildīt saistības;

9.        aicina Komisiju nodrošināt, lai visi uzņēmumi, kas darbojas vienotajā tirgū, tostarp transnacionālās korporācijas, kuru meitasuzņēmumi vai piegādes ķēdes atrodas ES, izpildītu visas savas juridiskās saistības gan valsts, gan ES līmenī, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un maksimālu labumu ES patērētājiem; aicina Komisiju aktīvi veicināt atbildīgu uzņēmējdarbības praksi to ES uzņēmumu vidū, kas darbojas ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu, ka tie stingri ievēro visas juridiskās saistības, kuras izriet no valsts tiesību aktiem un no divpusējām vai starptautiskām juridiskām saistībām, kas attiecas uz viņu uzņēmējdarbību, tostarp it īpaši ievērojot starptautiskos standartus un normas cilvēktiesību, darba tiesību un vides jomā; šajā nolūkā iesaka Komisijai aktīvi sadarboties ar partneriem jaunattīstības valstīs un jaunietekmes valstīs, lai apmainītos ar labāko praksi un zināšanām par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas veidiem un iespējām un veicinātu izpratni par atbildīgas uzņēmējdarbības praksi;

10.      ierosina dalībvalstu valdībām aicināt EIB visās tās darbībās iekļaut KSA klauzulu;

11.      aicina Komisiju ieviest atklātāku un skaidrāku procedūru sūdzību iesniegšanai un izskatīšanai saistībā ar neatbilstību KSA principiem, cita starpā izpildes mehānismus un vajadzības gadījumā — izmeklēšanas uzsākšanas procedūru;

12.      aicina Komisiju mudināt uzņēmumus izmantot KSA; uzsver, ka šāda prakse ir jāatbalsta un jāizplata MVU vidū, līdz minimumam samazinot izmaksas un birokrātijas slogu;

13.      aicina Komisiju iekļaut KSA klauzulu nolīgumos ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), jo īpaši attiecībā uz attīstības veicināšanas pasākumiem;

14.      aicina Komisiju efektīvāk izmantot uz stimuliem balstītus pasākumus un vērīgāk uzraudzīt un nodrošināt, lai transnacionālās korporācijas — neatkarīgi no tā, vai to juridiskā adrese ir vai nav Eiropas Savienībā —, kuru meitasuzņēmumi vai piegādes ķēdes atrodas valstīs, kas piedalās VPS un VPS+, kā arī attiecīgās valstis a) ievērotu valsts noteiktās un starptautiskās juridiskās saistības cilvēktiesību, sociālo un darba standartu un vides noteikumu jomā, b) apliecinātu patiesu apņēmību atbalstīt darbaspēka un pārējo iedzīvotāju tiesības, aizsardzību un labklājību, c) nodrošinātu biedrošanās brīvību un tiesības slēgt koplīgumus un d) ātri un efektīvi izskatītu visus pārkāpumus;

15.      aicina Komisiju veicināt KSA daudzpusējos forumos, atbalstot ciešāku sadarbību starp PTO un citiem daudzpusējiem forumiem, kas nodarbojas ar KSA, piemēram, SDO un ESAO;

16.      atgādina, ka saimniecisko strīdu izskatīšanai un/vai tādu zaudējumu atlīdzināšanai, kas ir bezatbildīgas vai nelikumīgas uzņēmējdarbības negatīvās sekas, jau pastāv gan iespēja vērsties tiesā, gan alternatīvi risinājumi; šajā sakarā aicina Komisiju pielikt pūles, lai uzlabotu gan uzņēmēju aprindu, gan visas sabiedrības izpratni par abām šīm iespējām; atgādina, ka Starptautiskā Tirdzniecības palāta (ICC) sniedz strīdu risināšanas pakalpojumus privātpersonām, uzņēmumiem, valstīm, valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām, kas meklē tiesāšanās alternatīvas, un var palīdzēt uzlabot tiesas efektīvu pieejamību cietušajiem gadījumā, ja bezatbildīga uzņēmējdarbība radījusi ekonomisku, sociālu un vides kaitējumu ES un/vai ārvalstīs;

17.      prasa ES mērogā uzraudzīt ierobežojošus pasākumus (sankcijas, boikotu, embargo), kā arī divējāda lietojuma preču licencēšanas shēmas;

18.      prasa ieviest tādus mehānismus, lai KSA principi būtu jāievēro ne tikai galvenajam uzņēmumam vai līgumslēdzējam, kas izmanto tirdzniecības nolīguma priekšrocības, bet arī ikvienam apakšuzņēmējam vai piegādes ķēdei, kuru tas var izmantot gan preču piegādei, gan darbinieku vai pakalpojumu nodrošināšanai, tādējādi panākot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas balstās uz taisnīgu samaksu un pienācīgiem darba apstākļiem, un garantējot arodbiedrību tiesības un brīvības;

19.      aicina Komisiju uzlabot modeli, ko tā izmanto, vērtējot ietekmi uz ilgtspējību, lai pienācīgi ņemtu vērā tirdzniecības sarunu sekas ekonomikas, sociālajā, cilvēktiesību un vides jomā, tostarp ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu; aicina Komisiju sekot līdzi tam, kā tiek īstenoti ar ES partnervalstīm noslēgtie tirdzniecības nolīgumi, pirms un pēc to parakstīšanas novērtējot ietekmi uz ilgtspējību un ņemot vērā īpaši mazaizsargātās nozares;

20.      uzsver, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments ir pilnībā jāinformē par to, kā nolīgumu ietekmes uz ilgtspējību novērtējumā (IIN) konstatētais tiek ņemts vērā sarunās pirms šo nolīgumu noslēgšanas un kuras nolīgumu nodaļas ir grozītas, lai izvairītos no IIN secinātās negatīvās ietekmes;

21.      prasa izveidot starptautiskas juridiskās sadarbības sistēmu starp ES un trešām valstīm, kuras parakstījušas divpusējus tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu cietušajiem efektīvu tiesas pieejamību valstī, kurā transnacionālie uzņēmumi pārkāpj tiesību aktus sociālajā vai vides jomā vai uzņēmumi neievēro KSA, un atbalsta starptautiska tiesas procesa ieviešanu, lai vajadzības gadījumā noteiktu uzņēmumiem sankcijas par izdarītajiem pārkāpumiem;

22.      prasa izstrādāt efektīvākus pārredzamības un atbildības standartus ES tehnoloģiju uzņēmumiem, kas eksportē tehnoloģijas, kuras var izmantot cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanai vai tādā veidā, kas ir pretrunā ES drošības interesēm;

23.      aicina EĀDD nodrošināt, lai ES tirdzniecības atašeji, kas pastāvīgi strādā ES vēstniecībās, saņemtu regulāru apmācību par KSA jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz ANO programmas „Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošanu, un lai ES vēstniecības darbotos kā ES kontaktpunkti sūdzībām par ES uzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, jo ESAO valstu kontaktpunkti atrodas tikai ESAO dalībvalstīs un tāpēc nav praktiski pieejami šādu uzņēmumu darbiniekiem valstīs ārpus ESAO;

24.      prasa, lai jaunu tehnoloģiju ietekme uz cilvēktiesībām tiktu novērtēta, cik vien drīz iespējams, jau to izpētes un izstrādes posmā, un prasa šādos novērtējumos iekļaut scenāriju pētījumus un apsvērumus par to, kā noteikt standartus cilvēktiesību integrēšanai plānošanas posmā („cilvēktiesību plānošana”);

25.      uzsver, ka izpratnes veicināšana uzņēmumu līmenī par KSA nozīmi un neatbilstības sekām, kas ir Komisijas uzdevums, ir jāveic vienlaikus ar reģistrācijas valsts valdības atbilstošu informētības un veiktspējas uzlabošanu, lai nodrošinātu KSA tiesību efektīvu īstenošanu un tiesas pieejamību;

26.      prasa īstenot principu „pazīsti galalietotāju”, lai nodrošinātu labāku kontroli un nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus piegādes ķēdes, ražošanas vai tirdzniecības plūsmas augšupējos un lejupējos posmos;

27.      uzsver, ka turpmākajos divpusējos ieguldījumu līgumos, ko paraksta ES, ir jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt ieguldītājus un nepieciešamību atļaut valsts iejaukšanos, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem, veselības un vides standartiem;

28.      uzskata, ka Pārredzamības direktīvas (2004/109/EK) un Grāmatvedības direktīvas (2003/51/EK) pašreizējā reforma ir pareizs solis, lai risinātu jautājumu par KSA, vienlaikus līdzsvarojot likumīgos centienus nodrošināt pārredzamību un atbildību ar slogu, ko uzņēmumiem rada ziņošanas pienākums; aicina Komisiju nodrošināt, lai uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas, būtu pienākums regulāri ziņot par savu darbību KSA jomā saskaņā ar ESAO vadlīnijām transnacionāliem uzņēmumiem, vienlaikus paredzot īpašu kārtību MVU, lai šo ziņošanas pienākumu būtu iespējams finansiāli un administratīvi pildīt;

29.      uzsver, ka KSA dimensija būtu jāiekļauj daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos, un tādēļ aicina Komisiju atbalstīt attiecīgus priekšlikumus gan starptautiskajos forumos, jo īpaši ESAO un SDO, gan PTO pēc Dohas sarunu kārtas;

30.      prasa turpmākajos KSA pasākumos ietvert visu pievienotās vērtības ķēdi — no izejvielu ieguves līdz otrreizējai pārstrādei, ieskaitot arī tirdzniecības posmu;

31.      aicina KSA politiku iekļaut visu līmeņu tirdzniecības nolīgumos ar ES un tajos iekļaut noteikumus, kuri paredz attiecināt aizsardzību arī uz migrējošiem darba ņēmējiem, aģentūru darbiniekiem un norīkotiem darbiniekiem;

32.      uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu mudināt ES uzņēmumus nākt klajā ar iniciatīvām KSA jomā un veikt labas prakses apmaiņu ar saviem ārvalstu partneriem;

33.      prasa, lai ES uzņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie reģistrēti ES vai trešās valstīs, visās savās darbībās ievēro KSA politiku un nodarbinātības un arodbiedrību pamattiesības, piemēram, tiesības uz privātumu un biedrošanās brīvību;

34.      prasa vispusīgi un aktīvi apspriesties ar pārstāvniecības organizācijām, tostarp arodbiedrībām, un iesaistīt tās uzņēmumu KSA procesu un struktūru izstrādē, darbībā un pārraudzībā; aicina šādas pārstāvniecības organizācijas sadarbojoties ar darba ņēmējiem patiesas partnerības garā;

35.      prasa plašāk, detalizētāk un pārredzamāk uzraudzīt KSA principus ES tirdzniecības politikā, nosakot skaidrus kritērijus, lai izvērtētu uzlabojumus un tādējādi veicinātu uzticību šai sistēmai;

36.      norāda, ka KSA ir mehānisms, kas ļauj darba devējiem atbalstīt savus darbiniekus un vietējās kopienas jaunattīstības valstīs, ka KSA un darba standartu ievērošana dod šīm valstīm iespēju gūt labumu no turpmākas starptautiskās tirdzniecības un ka KSA var nodrošināt ienākumu taisnīgu sadali, lai attīstītu ilgtspējīgu ekonomiku, panāktu sociālo labklājību un aizvien vairāk cilvēku glābtu no nabadzības, jo īpaši finanšu krīzes laikā; pauž nožēlu, ka sociālās iesaistīšanās protokoli pašlaik ir tikai brīvprātīgi, un mudina Komisiju padarīt tos saistošus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.12.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, George Sabin Cutaş, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Franziska Keller, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Henri Weber, Iuliu Winkler, Paweł Zalewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Salvatore Iacolino, Silvana Koch-Mehrin, Maria Eleni Koppa, Katarína Neveďalová, Marietje Schaake

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Neuser, Birgit Schnieber-Jastram, Derek Vaughan


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (19.12.2012)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par korporatīvo sociālo atbildību — atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme

(2012/2098(INI))

Atzinumu sagatavoja: Morten Løkkegaard

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  mudina ES aktīvi rīkoties, veicinot tā ieguldījuma apzināšanos, ko uzņēmumi var dot sabiedrībai ar korporatīvo sociālo atbildību (KSA) kultūras, izglītības, sporta un jaunatnes lietu jomā;

2.  mudina ES un dalībvalstis sniegt konkrētu informāciju par KSA un nodrošināt izglītību un mācības par KSA, lai uzņēmumi pilnībā izmantotu KSA priekšrocības un varētu to īstenot savā organizatoriskajā kultūrā;

3.  aicina dalībvalstis ieviest nodokļu atbrīvojumus uzņēmumiem, kas finansē brīvprātīgo darbu un bezpeļņas pasākumus;

4.  vērš uzmanību uz nepieciešamību KSA iekļaut mācību iestāžu plānos visos līmeņos, ieskaitot uzņēmējdarbības apmācības iestādes, un mācību programmās mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem;

5.  mudina dalībvalstis integrēt KSA attiecīgajās izglītības programmās;

6.  uzsver, cik liela nozīme ir saiknei starp uzņēmumiem un skolām, kas sniedz augstāko otrā līmeņa izglītību, un, vēl jo īpaši, augstskolas līmenī, un norāda uz to, kāda loma KSA var būt, sniedzot studentiem praktisko pieredzi viņu studiju laikā — vai nu apmaksāta nepilna laika darba, vai apmaksātas prakses ietvaros uzņēmumos;

7.  mudina uzņēmumus nodrošināt kvalitatīvas prakses iespējas ar spēcīgu mācību elementu, kas atvieglo pāreju starp mācībām un nodarbinātību, palīdz attīstīt ar darba tirgu saistītas prasmes un atbalsta jauniešu autonomiju;

8.  mudina uzņēmumus to KSA politikā veicināt radošo garu un kultūras projektus saistībā ar pilsoniskā pienākuma apziņu un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietu radīšanu;

9.  norāda, ka ir svarīgi mazos un vidējos uzņēmumus iesaistīt KSA un atzīt to sasniegumus šajā jomā;

10. mudina uzņēmumus sadarbībā ar vadību un arodorganizācijām informēt, apmācīt un iesaistīt savus darba ņēmējus svarīgākajos sociālajos uzdevumos, kas attiecas uz Eiropu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas, sabiedrības un vides jomu un starptautiskā aspektā;

11. aicina darba devēju vidū veicināt sponsorēšanas ideju;

12. norāda uz to, cik būtisku ieguldījumu KSA var dot iespēju radīšanā mācībām un izaugsmei un sociālās attieksmes, pilsoniskā pienākuma apziņas, profesionālās ētikas un sociālās integrācijas izveidei un veicināšanai, izmantojot augsta līmeņa mijiedarbību ar sabiedrību, kā arī vairāku paaudžu darbību, piemēram, savstarpēju apmācīšanu un zinātības nodošanu vecākās un jaunākās paaudzes starpā; jo īpaši uzsver, kādu ieguldījumu KSA var dot, lai radītu iespējas jauniešiem un attīstītu viņu talantus;

13. uzsver, cik būtiski ir attiecībās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, paturēt uzmanības centrā cilvēktiesības;

14. atzinīgi vērtē Eiropas atzinības sistēmu par uzņēmumu un citu ieinteresēto personu līdzdalību KSA, ieskaitot izglītības iestādes un sporta organizācijas kā nozīmīgu soli ceļā uz KSA redzamības nodrošināšanu;

15. uzsver, ka sociāli atbildīgi ieguldījumi (SAI) kā KSA īstenošanas procesa sastāvdaļa lēmumos par ieguldījumiem apvieno ieguldītāju finanšu un ekonomiskos mērķus ar apsvērumiem no sociālā, vides, ētikas, kultūras un izglītības viedokļa;

16. mudina dalībvalstis un Savienību attiecībā uz savu KSA plānu ņemt vērā, ka kultūras un radošajiem MVU var būt nozīmīga ietekme uz sociālajām un vides izmaiņām, iestrādājot sociālas dabas apsvērumus un ierosinot ilgtermiņa risinājumus, lai, dodot jaunus stimulus darba tirgum, cīnītos pret nabadzību;

17. aicina veikt pētījumu par iemesliem, kāpēc dažādās īstenotās KSA stratēģijas ir izrādījušās efektīvas vai neefektīvas;

18. aicina dalībvalstis atbalstīt brīvprātīgo darbu un darba devēja atbalstītu brīvprātīgo darbu arī saistībā ar KSA, kā noteikts 2012. gada 12. jūnija rezolūcijā par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā(1), un uzlabot tā statusu; uzsver, ka brīvprātīgo darbs nekādi nedrīkstētu ietekmēt darba ņēmēja atalgojumu vai darbu un ka brīvprātīgo darbībai un algotajam darbam būtu savstarpēji vienam otru jāpapildina;

19. uzskata, ka uz kultūras saturu un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem gulstas korporatīva sociālā atbildība nodrošināt, ka tiek aizsargātas lietotāju pamattiesības, un uzskata, ka pašregulēšanu un dziļās kompleksās pārbaudes izraisa risku, ka policijas un spriedumu izpildi nodod privātajam sektoram;

20. mudina plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus savā KSA politikā iekļaut pārredzamus žurnālistikas standartus, tostarp — garantijas, kas aizsargā informācijas avotus un ziņotāju tiesības.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.12.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Iosif Matula, Raimon Obiols, Rui Tavares

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Leonardo Domenici

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0236.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.1.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Vytautas Landsbergis, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer, Axel Voss

Juridisks paziņojums - Privātuma politika