Procedūra : 2012/2039(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0018/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0018/2013

Debates :

PV 14/03/2013 - 4
CRE 14/03/2013 - 4

Balsojumi :

PV 14/03/2013 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0094

ZIŅOJUMS     
PDF 218kWORD 174k
28.1.2013
PE 496.679v02-00 A7-0018/2013

ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem

(2012/2039(INI))

Juridiskā komiteja

Referents: Luigi Berlinguer

(Iniciatīva – Reglamenta 42. pants)

Atzinuma sagatavotāja (*):

           Regina Bastos, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (*)
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem

(2012/2039(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem (COM(1991)0273) un grozīto priekšlikumu (COM(1993)0252),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 27. septembra paziņojumu par likumdevēja vēl neizlemto tiesību aktu priekšlikumu izvērtēšanas rezultātu (COM(2005)0462),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam” (COM(2011)0682),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 16. maija rezolūciju par likumdevēja vēl neizlemto tiesību aktu priekšlikumu izvērtēšanas rezultātu(1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 4. jūlija rezolūciju par pašreizējo un paredzamo attīstību uzņēmējdarbības tiesību jomā(2),

–   ņemot vērā tā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(3),

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 23. novembra rezolūciju par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem(4),

–   ņemot vērā 2011. gada 10. marta deklarāciju par Eiropas statūtu izveidi savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem(5),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par Eiropas uzņēmējdarbības tiesību nākotni(6),

–   ņemot vērā Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu attiecībā uz Eiropas savstarpējo sabiedrību statūtiem, kuru Juridiskajai komitejai 2013. gada 21. janvārī iesniedza Eiropas Pievienotās vērtības nodaļa,

–   ņemot vērā Reglamenta 42. un 48. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0018/2013),

A. tā kā Komisija 2006. gada martā atsauca savu priekšlikuma projektu regulai par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem;

B.  tā kā Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtu (SCE)(7) regulu pieņēma 2003. gadā un tā kā 2012. gada 8. februārī Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas nodibinājumu (FE) statūtiem;

C. tā kā Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas uzdevumā 2011. gadā veiktais pētījums skaidri parādīja Savienības iejaukšanās sociālās, politiskās un ekonomiskās sekas savstarpējo sabiedrību jomā;

D. tā kā beidzamajos gados Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, kurās aicina pieņemt regulu par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem; tā kā ar nožēlu jāatzīst, ka Komisija pēc priekšlikuma Eiropas savstarpējo sabiedrību statūtiem atsaukšanas 2006. gadā nav sagatavojusi jaunus priekšlikumus, ar ko savstarpējām sabiedrībām tiktu nodrošināts atbilstošs juridiskais instruments to pārrobežu darbību sekmēšanai;

E.  tā kā Komisija ir sākusi pārskatīt dažus iepriekšējos priekšlikumus par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem un no jauna apsvērt jauna regulējuma nepieciešamību, ņemot vērā visaptverošu ietekmes novērtējumu; tā kā Parlaments atzinīgi vērtē pētījumu, kuru Komisija pasūtījusi šajā kontekstā par pašreizējo stāvokli un savstarpējo sabiedrību perspektīvām Savienībā un kurā tiek aplūkotas grūtības, ar kurām sastopas savstarpējās sabiedrības, jo dažās dalībvalstīs trūkst tiesiska regulējuma un pastāv problēmas attiecībā uz jaunu savstarpējo sabiedrību izveidi kapitāla prasību dēļ, kā arī trūkst grupu veidošanas risinājumu; tā ka Komisijai būtu jāierosina atbilstoši risinājumi šo problēmu novēršanai, tostarp arī statūti, lai labāk varētu novērtēt savstarpējo sabiedrību ieguldījumu sociālajā ekonomikā;

F.  tā kā Komisija ir atzinusi statūtu nepieciešamību, kas vērtējams ļoti atzinīgi, un tā ir apņēmusies nodrošināt labākas kvalitātes tiesību aktus sociālās ekonomikas organizācijām (tai skaitā savstarpējām sabiedrībām), uzsverot, ka savstarpējām sabiedrībām jābūt iespējai darboties pāri robežām, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas centienos „stimulēt izaugsmi un pastiprināt uzticēšanos” Eiropas Ekonomikas zonā(8);

G. tā kā tāpēc jācer, ka šie Eiropas statūti būs vērienīgi un novatoriski attiecībā uz aizsardzības nodrošināšanu darba ņēmējiem un viņu ģimenēm gadījumā, ja tie pārvietojas Eiropas Savienības dalībvalstu robežās;

H. tā kā savstarpējas sabiedrības ir brīvprātīgas fizisku vai juridisku personu grupas, kuru mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības, nevis gūt peļņu no ieguldījumiem; tā kā tās darbojas saskaņā ar brīvprātīgas un vispārējas dalības un solidaritātes principiem starp dalībniekiem un tiek pārvaldītas atbilstoši demokrātijas principiem (piemēram, principu „viens loceklis — viena balss” attiecībā uz savstarpējām sabiedrībām, kuru dalībnieki ir individuālas personas), kas veicina atbildīgu un ilgtspējīgu pārvaldību;

I.   tā kā savas dažādības dēļ savstarpējās sabiedrības Eiropā veido ļoti daudzveidīgu sistēmu to sniegto pakalpojumu vai apjoma, vai misijas, vai to ietekmes ģeogrāfijas ziņā;

J.   tā kā Eiropā pastāv divi galvenie savstarpējo sabiedrību veidi — „savstarpējā labuma” (jeb „veselības aprūpes nodrošināšanas”) sabiedrības un „savstarpējās apdrošināšanas” sabiedrības; tā kā „Savstarpējā labuma” sabiedrības nodrošina papildu vai obligātajā sociālās aizsardzības sistēmā integrētus sociālos pakalpojumus; tā kā „savstarpējās apdrošināšanas” sabiedrības var segt visu veidu īpašuma un dzīvības riskus un tā kā dažās dalībvalstīs savstarpējas sabiedrības var nodrošināt pakalpojumus arī citās jomās, piemēram, mājokļu vai kredītu jomā;

K. tā kā, neskatoties uz to dažādību, savstarpējās sabiedrības organizē pakalpojumus un uzkrājumus savu dalībnieku labā, pamatojoties uz solidaritāti un kolektīvu finansējumu; tā kā tās organizē savu darbību demokrātiskā veidā un līdzekļu pārpalikumu no īstenotajiem pasākumiem izmanto savu dalībnieku labā;

L.  tā kā Savienībai saskaņā ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un dot ieguldījumu ekonomikas attīstībā būtu jāsniedz savstarpējām sabiedrībām, kas ir atzīts organizācijas veids lielākajā daļā dalībvalstu, atbilstīgi tiesību mehānismi, kuri spētu sekmēt to pārrobežu darbības attīstību un ļautu tām gūt labumu iekšējā tirgū;

M. tā kā savstarpējām sabiedrībām ir ievērojama nozīme Savienības ekonomikā, sniedzot veselības aprūpi, sociālos pakalpojumus un cenas ziņā pieejamus apdrošināšanas pakalpojumus vairāk nekā 160 miljoniem Eiropas iedzīvotāju; tā kā tās pārvalda vairāk nekā EUR 180 miljardus apdrošināšanas prēmijās un dod darbu vairāk nekā 350 000 cilvēku;

N. tā kā savstarpējās sabiedrības sekmē aprūpes pieejamību, sociālo iekļaušanu un pilnībā piedalās vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanā Savienībā;

O. tā kā 2010. gadā aptuveni 12,3 miljoni Eiropas pilsoņu, tas ir, 2,5 % no ES ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, strādāja kādā citā dalībvalstī;

P.  tā kā dažās dalībvalstīs valsts obligātās veselības apdrošināšanas fondiem nav atļauts darboties kā privātā sektora uzņēmumiem;

Q. tā kā savstarpējās sabiedrības pārstāv 25 % no apdrošināšanas tirgus un 70 % no kopējā uzņēmumu skaita nozarē; tā kā savstarpējās sabiedrības vienotajā tirgū nedrīkst turpināt ignorēt(9) un attiecībā uz tām būtu jāizveido Eiropas statūti, lai tās būtu vienādā situācijā salīdzinājumā ar citiem uzņēmumu veidiem Savienībā; tā kā uzņēmumu veidu dažādība ir priekšrocība, kas būtu visnotaļ jāatzīst un jāveicina;

R.  tā kā savstarpējām sabiedrībām ir ievērojama nozīme vai tām vajadzētu būt ievērojamai nozīmei dalībvalstu ekonomikā, ņemot vērā, ka tās,apliecinot demokrātiskas tendences, sniedz ieguldījumu ES stratēģisko mērķu sasniegšanā, kas ir iekļaujoša izaugsme ar piekļuvi pamatresursiem, tiesībām un sociālajiem pakalpojumiem visiem cilvēkiem, kā arī tāda adekvāta veselības aprūpe ilgtermiņā, kas balstīta uz solidaritāti, pieejamību, nediskrimināciju un neatstumšanu un garantijām, ka vecāka gadagājuma cilvēki, kam nepieciešama papildu aprūpe, nenonāks nabadzība un finansiālā atkarībā;

S.  tā kā savstarpējās sabiedrības ir īpaši aktīvas veselības, ilgtermiņa aprūpes, pensiju un sociālo pakalpojumu jomā, tostarp saistībā ar sabiedrības novecošanu; tā kā savstarpējo sabiedrību kā galveno ieinteresēto pušu iesaistīšanās ir būtiska ilgstošai sociālās aizsardzības nākotnei, ņemot vērā, ka sabiedrības novecošanās rada nopietnas problēmas Eiropā, īpaši — spiedienu uz valstu budžeta līdzsvaru, apdraudot sociālās aizsardzības izdevumus; un tā kā, kaut arī savstarpējām sabiedrībām var būt liela nozīme, ierosinot sociāli atbildīgu pensiju shēmu ieviešanu privātajā sektorā, tās tomēr nevar aizstāt spēcīgu pirmo pīlāru pensiju sistēmā;

T.  tā kā privātais sektors tiek aicināts piedalīties Savienības labklājības sistēmu un sociālās ekonomikas reformas problēmu risinājumu meklējumos; tā kā tieši savstarpējām sabiedrībām kā ieinteresētajām personām ir dabiski jāiesaistās šā mērķa sasniegšanā;

U. tā kā savstarpējās sabiedrības, kuru pamatvērtības ir solidaritāte, demokrātiska pārvaldība un akcionāru neesamība, darbojas savu dalībnieku labā un tādējādi — pēc savas būtības — sociāli atbildīgā veidā;

V. tā kā savstarpējo sabiedrību vērtības atbilst Eiropas sociālā modeļa pamatvērtībām; tā kā savstarpējās sabiedrības, kuru pamatā ir arī solidaritātes vērtības, ir svarīgas Savienības sociālās tirgus ekonomikas dalībnieces, tām būtu jāpievērš lielāka uzmanība, jo īpaši izveidojot Eiropas statūtus;

W. tā kā veselības aprūpes un pensiju izdevumu pieaugumam varētu būt ievērojama ietekme uz pašreizējo sociālās aizsardzības shēmu nemainīgumu un segumu; tā kā savstarpējas sabiedrības veicina labklājības valsts galvenās vērtības, piemēram, solidaritāti, nediskrimināciju, vienādu piekļuvi kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem privātajā sektorā; tā kā savstarpējo sabiedrību ieguldījuma palielināšana sociālajā tirgus ekonomikā nedrīkst kaitēt dalībvalstu sociālās aizsardzības pasākumiem; tā kā brīvprātīga sociālā aizsardzība tomēr nedrīkst aizstāt valsts obligāto sociālo aizsardzību; tā kā jāņem vērā sociālās aizsardzības sistēmu dažādība — tās var būt pilnībā atkarīgas no valsts vai no savstarpējām sabiedrībām vai atbildība var būt sadalīta starp abiem iepriekš minētajiem avotiem; tā kā Eiropas savstarpējo sabiedrību statūti ir nepieciešami, bet ar tiem nedrīkst uz laiku novērst trūkumus dalībvalstu sociālās aizsardzības jomā;

X. tā kā jācer, ka tiks sekmēta darba ņēmēju, jo īpaši to darba ņēmēju, kas strādā mazajos uzņēmumos, iespēja pievienoties savstarpējai sabiedrībai, un darba ņēmeji tiks mudināti to darīt;

Y. tā kā šādā gadījumā jācer, ka darba ņēmēja pievienošanās savstarpējo sabiedrību sistēmai tiktu sekmēta, piešķirot sociālo iemaksu vai nodokļu atvieglojumus;

Z.  tā kā, ņemot vērā problēmas, kas valdībai rodas saistībā ar sociālo aizsardzību, savstarpējās sabiedrības varētu palīdzēt nodrošināt riskam pakļautajiem pieejamu drošuma tīklu; tā kā savstarpējas sabiedrības nodrošina Savienības pilsoņiem papildu iespējas par pieņemamu maksu;

Aa. tā ka noteiktām savstarpējām sabiedrībām ir raksturīgs ļoti spēcīgs brīvprātības elements un šis brīvprātības princips ir jāsaglabā un jāveicina;

Ab. tā kā dažās dalībvalstīs savstarpējās sabiedrības saviem dalībniekiem sniedz ne tikai apdrošināšanas pakalpojumus bet arī piedāvā aizdevumu pakalpojumus ar zemu procentu likmi vai bezprocentu aizdevumus;

Ac. tā kā salīdzinājumā ar līdzīgām struktūrām, kurās valda komerciāls aprēķins, savstarpējo sabiedrību pievienotā vērtība Savienības līmenī būs pat lielāka, ņemot vērā to ekonomisko nozīmi un pozitīvo ietekmi uz konkurences nosacījumiem visā Savienībā;

Ad.     tā kā sociālajai ekonomikai un jo īpaši savstarpējām sabiedrībām ir viena no galvenajām lomām Savienības ekonomikā, jo tās apvieno ienesīgumu un solidaritāti, rada kvalitatīvas darbavietas un darbavietas uz vietas, veicina sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, vairo sociālo kapitālu un veicina aktīvu pilsonisko darbību, uz solidaritāti balstītu sociālo aprūpi un ekonomikas veidu, kurā valda demokrātiskas vērtības, par prioritāti izvirzot cilvēku, turklāt atbalstot ilgtspējīgu attīstību, kā arī sociālas, ekoloģiskas un tehnoloģiskas inovācijas;

Ae. tā kā savstarpējās sabiedrības tiek mudinātas iesaistīties šo problēmu risināšanā kopā ar privāto sektoru un tā kā tām jāspēj darboties Savienībā tādos konkurences apstākļos, kas vienlīdzīgi ar citām uzņēmējdarbības formām nodrošinātajiem apstākļiem; tā kā pašreizējie Eiropas statūti, piemēram, Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) un Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūti nav piemēroti savstarpējām sabiedrībām to pārvaldības modeļu atšķirību dēļ;

Af. tā kā par nožēlu Savienības tiesību aktos ir tāda nepilnība, ka savstarpējās sabiedrības nav īpaši norādītas līgumos un to uzņēmējdarbības modeļu respektēšana nav ietverta nevienā sekundārajā tiesību aktā, kas attiecas tikai uz publiskiem un privātiem uzņēmumiem, tādējādi kaitējot savstarpējo sabiedrību statusam, to attīstībai un pārrobežu grupu izveidei;

Ag. tā kā Eiropas savstarpējo sabiedrību statūti ir svarīgi labākai integrācijai vienotajā tirgū, labākai šo sabiedrību īpatnību noteikšanai, kā arī tie ir svarīgi, lai savstarpējās sabiedrības varētu sniegt lielāku ieguldījumu to stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kas vērsti uz izaugsmi un nodarbinātību; tā kā Eiropas statūti veicinātu arī Eiropas pilsoņu mobilitāti, jo ļautu savstarpējām sabiedrībām sniegt pakalpojumus vairākās dalībvalstīs, un tādējādi vienotajā tirgū tiktu izveidota lielāka saskaņotība un nepārtrauktība;

Ah. tā kā Eiropas statūti savstarpējām sabiedrībām nodrošinātu veidu, kā veicināt savstarpējās palīdzības modeli visā paplašinātajā Savienībā — īpaši tajās jaunajās dalībvalstīs, kuru tiesību sistēmās šie jautājumi nav regulēti; tā kā Savienības regulējumam, kas, protams, būtu piemērojams visā Savienībā, būtu divējādas priekšrocības — šīm valstīm tiktu nodrošināti Eiropas atsauces statūti, kā arī tiktu uzlabots šādu uzņēmumu statuss un novērtējums sabiedrībā;

Ai. tā kā statūti varētu sniegt savstarpējām sabiedrībām iespējas veidot apjomradītus ietaupījumus, lai nākotnē saglabātu konkurētspēju, un statūti veicinātu arī savstarpējo sabiedrību vērtības atzīšanu Savienības politikas veidošanā;

Aj. tā kā savstarpējās sabiedrības ir stabilas un noturīgas organizācijas, tās ir labi pārvarējušas finanšu krīzes ietekmi visās ekonomikas jomās un ir veicinājušas izturīgāka un daudzveidīgāka tirgus izveidi, jo īpaši apdrošināšanas un sociālās aizsardzības jomās; tā kā savstarpējās sabiedrības īpaši aktīvas ir sabiedrības novecošanās un sociālo vajadzību jomā tā kā savstarpējo sabiedrību darbība pensiju jomā Savienības pilsoņiem sniedz papildu iespējas un tā kā savstarpējām sabiedrībām ir nozīme Eiropas sociālā modeļa saglabāšanā;

Ak.     tā kā savstarpējām sabiedrībām nav akciju, bet tās ir visu dalībnieku kopīpašums, kurās līdzekļu pārpalikumi tiek atkārtoti ieguldīti sabiedrībā, nevis sadalīti starp tās biedriem; tā kā tas savstarpējām sabiedrībām ir ļāvis krīzei pretoties veiksmīgāk nekā citiem privātā sektora uzņēmumiem;

Al. tā kā Eiropas statūti būtu brīvprātīgi izmantojams instruments, kas papildinātu valstu tiesību normas, kuras attiecas uz savstarpējām sabiedrībām, un tādējādi neietekmētu jau esošos statūtus, bet drīzāk būtu „28.” sistēma, kas sekmē savstarpējo sabiedrību iesaistīšanos pārrobežu darbībās;

Am. tā kā Komisijai būtu jāņemt vērā savstarpējo sabiedrību īpašās iezīmes, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, izvairītos no papildu diskriminācijas un nodrošinātu, ka jebkurš jauns tiesību akts ir samērīgs, kā arī garantētu tāda godīga, konkurētspējīga un noturīga tirgus pastāvēšanu;

An. tā kā arvien palielinās prasība pēc dažādošanas apdrošināšanas nozarē, tādējādi uzsverot savstarpējo sabiedrību nozīmi, kuras salīdzinājumā ar citām sabiedrībām, kuru pamatā ir akcijas, nozari kopumā padarot konkurētspējīgāku, mazāk riskantu un dzīvotspējīgāku mainīgajos finanšu un ekonomikas apstākļos;

Ao.     tā kā savstarpējās sabiedrības ir pakļautas intensīvai un arvien lielākai konkurencei, jo īpaši apdrošināšanas nozarē, un tā kā dažas no tām pāriet uz savstarpējībai pretēju virzienu un finansializāciju;

Ap.     tā kā vismaz sešās Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs tiesību akti neparedz savstarpēju organizāciju izveidošanu; tā kā tas rada tirgus darbības traucējumus; tā kā Eiropas statūti to varētu novērst un varētu arī veicināt savstarpējo sabiedrību izveidi šajās dalībvalstīs;

Aq.     tā kā savstarpējo sabiedrību rīcībā nav nepieciešamo juridisku instrumentu, lai sekmētu šo sabiedrību attīstību, kā arī to pārrobežu darbības iekšējā tirgū; tā kā, ņemot vērā citām uzņēmējdarbības formām pieejamos Eiropas statūtus, savstarpējās sabiedrības joprojām ir neizdevīgā stāvoklī; tā kā Eiropas statūtu neesamības dēļ savstarpējām sabiedrībām savu pārrobežu darbību veikšanai bieži ir jāizmanto neatbilstoši juridiskie instrumenti, un tāpēc šajās sabiedrībās tiek atcelts savstarpējības princips;

Ar. tā kā Savienībā valstu tiesību akti par savstarpējām sabiedrībām ir ļoti atšķirīgi un tā kā Eiropas statūti varētu ļaut izveidot starptautiskas savstarpējās sabiedrības, tādējādi stiprinot Eiropas sociālās aizsardzības modeli;

As. tā kā savstarpējām sabiedrībām pašām būtu jāizplata savstarpējības ideja kā sava pamatvērtība un jāpārliecina nākamie dalībnieki par to, ka tā ir izmaksu ziņā efektīva un ilgtspējīga alternatīva komerciālu pakalpojumu sniedzējiem;

At. tā kā ir jānovērš iespēja, ka savstarpējā sabiedrība savas konkurētspējas saglabāšanas nolūkā veic pasākumus, lai līdzinātos savām komerciālajām alternatīvām, piemēram, ieviešot riska atlasi vai stingrākus līdzdalības kritērijus, vai pat izlaižot akcijas, lai palielinātu savu maksātspējas rezervi;

Au. tā kā savstarpējās sabiedrības, jo īpaši vidēja lieluma sabiedrības, varētu būt spiestas kļūt par lielākas organizācijas, pat par akciju sabiedrības daļu (atsakoties no savstarpējības), tādējādi palielinot nošķirtību starp attiecīgo organizāciju un apdrošinājuma ņēmējiem;

Av. tā kā statūtu neesamība turpina kavēt pārrobežu sadarbību un savstarpējo sabiedrību apvienošanos,

1.  ņemot vērā nesen veikto pētījumu par savstarpējo sabiedrību stāvokli Savienībā un paturot prāta Parlamenta vairākkārt precīzi pausto viedokli dažādās situācijās par labu Eiropas savstarpējo sabiedrību statūtiem, prasa Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu un, iespējams, 114. pantu nekavējoties iesniegt vienu vai vairākus priekšlikumus, kas ļauj savstarpējām sabiedrībām darboties Eiropas un pārrobežu līmenī atbilstīgi sīki izstrādātajiem ieteikumiem, kas ietverti šīs rezolūcijas pielikumā;

2.  apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;

3.  uzskata, ka prasītā priekšlikuma finansiālā ietekme jāsedz ar atbilstošiem budžeta piešķīrumiem;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei.

PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM:

SĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Ieteikumi par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem

Ieteikums Nr. 1 (par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtu mērķiem)

Eiropas Parlaments uzskata, ka uzņēmumu daudzveidībai jābūt skaidri nostiprinātai Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un ierosina savstarpējās sabiedrības iekļaut minētā līguma 54. pantā.

Eiropas Parlaments uzskata, ka nepieciešama stratēģiju un pasākumu apvienošana, lai savstarpējām sabiedrībām radītu vienlīdzīgas konkurences apstākļus, tostarp Eiropas statūti, kas dotu tām vienlīdzīgas iespējas papildināt to statusu un darbību ar Eiropas dimensiju, un nodrošinātu savstarpējām sabiedrībām atbilstošus juridiskos instrumentus, lai sekmētu to pārrobežu un starptautiskās darbības. Šajā sakarībā savstarpējās sabiedrības varētu darboties visā Savienībā atbilstoši to konkrētajam pārvaldības modelim.

Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas savstarpējās sabiedrības statūti veidos brīvprātīgu sistēmu izvēles mehānisma veidā, kas ļaus savstarpējām sabiedrībām darboties dažādās dalībvalstīs un tikt ieviestām pat tajās valstīs, kurās to pašlaik vēl nav, un tādēļ iestājas par to, lai Eiropas savstarpējo sabiedrību uzskatītu par Eiropas juridisku formu ar īpašu Savienības specifiku.

Eiropas Parlaments vienlaikus atgādina, ka jebkura likumdošanas iniciatīva atstās negrozītus dažādos valstu tiesību aktus, kas jau ir spēkā, un nevar uzskatīt, ka mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas piemērojami savstarpējām sabiedrībām.

Eiropas Parlaments apliecina, ka regulas par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem pamatmērķi būs:

– novērst visus šķēršļus savstarpējo sabiedrību pārrobežu sadarbībai, vienlaikus ņemot vērā to konkrētās iezīmes, kas dziļi iesakņojušās katras attiecīgās valsts tiesību sistēmās, un ļaut savstarpējām sabiedrībām brīvi darboties Eiropas vienotajā tirgū, tādējādi tieši stiprinot vienotā tirgus principus;

– ļaut veidot Eiropas savstarpējo sabiedrību fiziskām personām, kas dzīvo dažādās dalībvalstīs, vai juridiskām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar dažādu dalībvalstu tiesību aktiem;

– dot iespēju izveidot Eiropas savstarpējo sabiedrību divu vai vairāku pašreizējo savstarpējo sabiedrību pārrobežu apvienošanās ceļā, ņemot vērā, ka savstarpējām sabiedrībām nav piemērojama direktīva par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos(10);

– ļaut veidot Eiropas savstarpējo sabiedrību, pārvēršot vai pārveidojot valsts savstarpējo sabiedrību jaunajā formā bez tās iepriekšējas likvidācijas, ja attiecīgās sabiedrības juridiskā adrese un galvenā biroja atrašanās vieta ir vienā un tajā pašā dalībvalstī;

– paredzēt Eiropas savstarpējo sabiedrību grupas izveidi un ļaut savstarpējām sabiedrībām izmantot Eiropas savstarpējo sabiedrību grupas priekšrocības, jo īpaši II direktīvas par maksātnespēju(11) kontekstā attiecībā uz savstarpējām sabiedrībām, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus;

Ieteikums Nr. 2 (par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtu sastāvdaļām)

Eiropas Parlaments aicina Komisiju ņemt vērā, ka, dalībvalstu tiesību aktos padarot pieejamu šādu fakultatīvu regulējumu, tajos būtu jāietver savstarpējo sabiedrību pārvaldības īpatnības un principi;

Eiropas Parlaments atgādina, ka priekšlikumā par Eiropas savstarpējo sabiedrību statūtiem jāņem vērā savstarpējo sabiedrību īpašie darbības noteikumi, kas atšķiras no citiem ekonomikas dalībniekiem paredzētajiem noteikumiem:

– savstarpējās sabiedrības nodrošina plašu apdrošināšanas pakalpojumu, ar aizdevumiem saistītu pakalpojumu un citu pakalpojumu spektru savu dalībnieku labā, pamatojoties uz solidaritāti un kolektīvu finansējumu;

– savukārt dalībnieki veic iemaksu vai tai ekvivalentu darbību, kuras lielums var būt mainīgs;

– dalībnieki nevar izmantot individuālas tiesības attiecībā uz savstarpējo sabiedrību aktīviem.

Eiropas Parlaments uzskata, ka statūtos būs jānosaka precīzi un skaidri nosacījumi jauna veida — īstu un iedarbīgu — Eiropas savstarpējo sabiedrību radīšanai, un uzskata, ka saistībā ar šo ir būtiski atsaukt atmiņā iepriekšējos Eiropas struktūru paraugstatūtus, kuros dalībvalstīm piešķirtā ievērojamā elastība un pievienotās vērtības neesamība nespēja radīt nosacījumus šāda Eiropas instrumenta veiksmīgam izmantojumam.

Eiropas Parlaments aicina Komisiju ierosinātajā regulējumā, kas balstīsies uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu, iekļaut galvenās iezīmes, kas raksturīgas personu izveidotām savstarpējām sabiedrībām, proti, nediskriminācijas principu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz risku atlasi, un demokrātisku, locekļu noteiktu profesionālo ievirzi, lai savstarpējā veidā uzlabotu vietējo kopienu un plašākas sabiedrības sociālo situāciju.

Eiropas Parlaments uzsver solidaritātes principa nozīmi savstarpējās sabiedrībās, kuru klienti ir arī to dalībnieki, un tādējādi tiem ir vienādas intereses; atgādina kopīgā kapitāla un tā nedalāmības principu; un uzsver neieinteresētās līdzekļu sadalīšanas principa nozīmi gadījumā, ja tiek veikta likvidācija, proti, aktīvi ir jāsadala starp citām savstarpējām sabiedrībām vai jāpiešķir struktūrai, kuras mērķis ir savstarpējo sabiedrību atbalsts un to darbības veicināšana.

Ieteikums Nr. 3 (par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtu darbības un piemērošanas jomu)

Eiropas Parlaments uzsver šādus nākamās Eiropas statūtu regulas darbības un piemērošanas jomas aspektus:

– tai nebūtu jāietekmē ne obligātās, ne likumos paredzētās sociālās drošības shēmas, ko vairākās dalībvalstīs vada savstarpējās sabiedrības, ne arī dalībvalstu brīvība lemt par to, vai un ar kādiem nosacījumiem šādu shēmu vadība būtu jāuztic savstarpējām sabiedrībām;

– ņemot vērā Eiropas savstarpējai sabiedrībai raksturīgo īpašo Savienības specifiku, statūtos pieņemtajai pārvaldības kārtībai būtu jādarbojas, neskarot dalībvalstu tiesību aktus un pieļaujot izvēli attiecībā uz citiem Savienības tiesību aktiem komerctiesību jomā;

– regula nebūtu attiecināma uz citām tiesību aktu jomām, piemēram, noteikumiem par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, darba tiesībām, tiesību aktiem nodokļu jomā, konkurences tiesībām, intelektuālā vai rūpnieciskā īpašuma tiesībām vai maksātnespējas un maksājumu apturēšanas noteikumiem;

– tā kā sistēma, kurā darbojas savstarpējās sabiedrības, dažādās dalībvalstīs atšķiras, regulai būtu jānodrošina, ka Eiropas savstarpējās sabiedrības spēj brīvi noteikt savus mērķus un sniegt plašu pakalpojumu klāstu saviem dalībniekiem, tostarp sociālās un veselības apdrošināšanas pakalpojumus un aizdevumu izsniegšanas pakalpojumus;

Ieteikums Nr. 4 (par Eiropas savstarpējās sabiedrības pārvaldību)

– Eiropas savstarpējā sabiedrība ir jāpārvalda demokrātiski un jāfinansē kolektīvi tās dalībnieku labā. Statūtos jāparedz, ka dalībnieki ir savstarpējās organizācijas kolektīvie īpašnieki;

– Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtos jānosaka pārvaldības un vadības noteikumi, paredzot šādus aspektus: kopsapulci (tā var būt visu dalībnieku sapulce vai arī dalībnieku pārstāvju sapulce), uzraudzības struktūru un vadības jeb administratīvo struktūru atkarībā no statūtos pieņemtā veida.

– Katram dalībniekam (fiziskai vai juridiskai personai) vai kopsapulces delegātam principā jābūt vienlīdzīgām balsīm.

– Vadības struktūras loceklis vai locekļi amatā būtu jāieceļ un no amata jāatbrīvo uzraudzības struktūrai. Tomēr ikviena dalībvalsts var paredzēt prasību vai atļaut paredzēt statūtos, ka vadības struktūras locekli vai locekļus ieceļ dalībnieku kopsapulce.

– Neviena persona nedrīkst vienlaikus būt vadības struktūras un uzraudzības struktūras loceklis.

– Ļoti uzmanīgi būtu jāuzrauga tas, kā II direktīva par maksātnespēju ietekmē savstarpējo organizāciju korporatīvo pārvaldību.

(1)

OV C 297 E, 7.12.2006., 140. lpp.

(2)

OV C 303 E, 13.12.2006., 114. lpp.

(3)

OV C 76 E, 25.3.2010., 16. lpp.

(4)

OV C 99 E, 3.4.2012., 19. lpp.

(5)

OV C 199 E, 7.7.2012., 187. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0259.

(7)

Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtiem (SCE) OV L 207, 18.8.2003., 1.lpp.).

(8)

Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojums „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”” (COM(2011)0206).

(9)

Sk. iepriekš minēto dokumentu COM(2011)0206.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.).

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (*) (7.12.2012)

Juridiskajai komitejai

par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem

(2012/2039(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Regina Bastos

(Iniciatīva – Reglamenta 42. pants)

(*)       Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju:

–         rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka savstarpējo sabiedrību vērtības atbilst Eiropas sociālā modeļa pamatvērtībām; uzsver, ka savstarpējās sabiedrības, kuru pamatā ir solidaritātes vērtības, ir svarīgas Eiropas Savienības sociālās tirgus ekonomikas dalībnieces, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība, proti, izveidojot Eiropas statūtus;

2.  norāda, ka savstarpējas sabiedrības ir brīvprātīgas fizisku vai juridisku personu grupas, kuru mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības, nevis gūt peļņu no ieguldījumiem, un tās darbojas, balstoties uz brīvprātības un atklātas dalības principu, saskaņā ar solidaritātes principu starp dalībniekiem un tiek pārvaldītas atbilstoši demokrātijas principiem (piemēram, principu „viens loceklis — viena balss” attiecībā uz individuālām personām), kas veicina atbildīgu un ilgtspējīgu pārvaldību;

3.  uzsver, ka Eiropā pastāv divi galvenie savstarpējo sabiedrību veidi — „savstarpējā labuma” (jeb „veselības aprūpes nodrošināšanas”) sabiedrības un „savstarpējās apdrošināšanas” sabiedrības. „Savstarpējā labuma” sabiedrības nodrošina papildu vai obligātajā sociālās aizsardzības sistēmā integrētus sociālos pabalstus; „savstarpējās apdrošināšanas” sabiedrības var segt visu veidu īpašuma un dzīvības riskus; dažās dalībvalstīs savstarpējas sabiedrības var nodrošināt pakalpojumus arī citās jomās, piemēram, mājokļu vai kredītu jomā;

4.  atgādina, ka savstarpējām sabiedrībām ir ievērojama nozīme Eiropas Savienības ekonomikā, jo tās nodrošina veselības aprūpi un sociālos pakalpojumus vairāk nekā 160 miljoniem Eiropas pilsoņu, ka tās apdrošināšanas prēmijās izmaksā vairāk nekā EUR 180 miljardus un ka ES tās nodarbina vairāk nekā 350 000 personu; uzsver, ka savstarpējās sabiedrības sekmē aprūpes pieejamību, sociālo iekļaušanu un pilnībā piedalās vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanā Eiropas Savienībā;

5.  norāda, ka 2010. gadā 12,3 miljoni Eiropas pilsoņu, tas ir, 2,5 % no ES ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, strādāja kādā citā dalībvalstī;

6.  uzsver, ka vienotajā tirgū par savstarpējām sabiedrībām nedrīkst turpināt aizmirst: šīs sabiedrības veido 25 % no apdrošināšanas tirgus un 70 % no nozares uzņēmumu kopskaita(1); uzsver arī, ka attiecībā uz tām jāizveido Eiropas statūti, lai tās būtu vienādā situācijā salīdzinājumā ar citiem uzņēmumu veidiem Eiropas Savienībā; atgādina, ka uzņēmumu veidu dažādība ir bagātība, kas jāatzīst un jāveicina;

7.  norāda, ka savstarpējās sabiedrības ir īpaši aktīvas veselības, ilgtermiņa aprūpes, pensiju un sociālo pakalpojumu jomā, tostarp saistībā ar sabiedrības novecošanos, un ka savstarpējo sabiedrību kā galveno ieinteresēto pušu iesaistīšanās ir būtiska ilgstošai sociālās aizsardzības nākotnei, ņemot vērā, ka sabiedrības novecošanās rada nopietnas problēmas Eiropā, īpaši — spiedienu uz valstu budžeta līdzsvaru, apdraudot sociālās aizsardzības izdevumus; uzsver, ka savstarpējām sabiedrībām var būt liela nozīme, ierosinot sociāli atbildīgu pensiju shēmu ieviešanu privātajā sektorā, taču tās nevar aizstāt pensiju sistēmas spēcīgu pirmo pīlāru;

8.  norāda, ka savstarpējas sabiedrības ES pilsoņiem piedāvā papildu un viegli pieejamas iespējas;

9.  norāda, ka noteiktām savstarpējām sabiedrībām ir raksturīgs ļoti spēcīgs brīvprātības elements un šis brīvprātības princips ir jāsaglabā un jāveicina;

10.  uzsver, ka veselības aprūpes un pensiju izdevumu pieaugumam varētu būt ievērojama ietekme uz pašreizējo sociālās aizsardzības shēmu nemainīgumu un segumu; uzsver, ka savstarpējas sabiedrības veicina labklājības valsts galvenās vērtības, piemēram, solidaritāti, nediskrimināciju, vienādu piekļuvi kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem privātajā sektorā; uzskata, ka savstarpējo sabiedrību ieguldījuma sociālajā tirgus ekonomikā palielināšana nedrīkst kaitēt dalībvalstu sociālās aizsardzības pasākumiem; tomēr uzsver, ka brīvprātīga sociālā aizsardzība nedrīkst aizstāt valsts garantēto sociālo aizsardzību; atgādina, ka jāņem vērā sociālās aizsardzības sistēmu dažādība — tās var būt pilnībā atkarīgas no valsts vai no savstarpējām sabiedrībām vai atbildība var būt sadalīta starp abiem iepriekš minētajiem avotiem; uzskata, ka Eiropas savstarpējo sabiedrību statūti ir nepieciešami, bet ar tiem nedrīkst uz laiku novērst trūkumus dalībvalstu sociālās aizsardzības jomā;

11.  vēlas, lai tiktu sekmēta un veicināta darba ņēmēju, jo īpaši to darba ņēmēju, kas strādā mazajos uzņēmumos, iespēja pievienoties savstarpējai sabiedrībai;

12.  šajā saistībā vēlas, lai darba ņēmēja pievienošanos savstarpējo sabiedrību sistēmai sekmētu, piešķirot sociālo iemaksu vai nodokļu atvieglojumus;

13.  atgādina, ka savstarpējo sabiedrību rīcībā nav juridisku instrumentu, kas ļautu sekmēt to attīstību, kā arī to pārrobežu darbības iekšējā tirgus ietvaros, un, ņemot vērā citām uzņēmējdarbības formām pieejamos Eiropas statūtus, savstarpējās sabiedrības joprojām ir neizdevīgā stāvoklī; uzsver, ka Eiropas statūtu trūkuma dēļ savstarpējām sabiedrībām savu pārrobežu darbību veikšanai bieži ir jāizmanto neatbilstoši juridiskie instrumenti, kā dēļ šajās sabiedrībās tiek veikta pārstrukturizācija;

14.  norāda, ka ES dalībvalstu tiesību akti par savstarpējām sabiedrībām ir ļoti atšķirīgi un ka Eiropas statūti varētu ļaut izveidot starptautiskas savstarpējās sabiedrības, tādējādi stiprinot Eiropas sociālās aizsardzības modeli;

15.  uzsver, ka ne visās dalībvalstīs pastāv savstarpējas sabiedrības; uzsver, ka tas rada tirgus darbības traucējumus; norāda, ka Eiropas statūti to varētu novērst, kā arī veicināt savstarpējo sabiedrību izveidi šajās dalībvalstīs;

16.  pauž nožēlu, ka Komisija pēc tam, kad tā 2006. gadā atsauca priekšlikumu Eiropas savstarpējo sabiedrību statūtiem, nav sagatavojusi jaunu priekšlikumu, ar ko savstarpējām sabiedrībām tiktu nodrošināts atbilstošs juridiskais instruments to pārrobežu darbību sekmēšanai;

17.  aicina Eiropas Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu par Eiropas savstarpējo sabiedrību statūtiem;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi statūtu nepieciešamību un ka tā ir apņēmusies nodrošināt labākas kvalitātes tiesību aktus sociālās ekonomikas organizācijām (tai skaitā savstarpējām sabiedrībām), uzsverot, ka savstarpējām sabiedrībām jābūt iespējai darboties pāri robežām, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas centienos „stimulēt izaugsmi un pastiprināt uzticēšanos” Eiropas Ekonomikas zonā(2);

19.  vēlas, lai šie Eiropas statūti būtu vērienīgi un novatoriski attiecībā uz aizsardzības nodrošināšanu darba ņēmējiem un viņu ģimenēm gadījumā, ja tie pārvietojas Eiropas Savienības dalībvalstu robežās;

20.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pasūtīto pētījumu par savstarpējo sabiedrību pašreizējo stāvokli un perspektīvām ES, kurā tiek aplūkotas savstarpējo sabiedrību grūtības, ko dažās dalībvalstīs rada tādu tiesisko regulējumu trūkums, kas attiecas uz jaunu savstarpējo sabiedrību izveidi, jo ir noteiktas kapitāla prasības un trūkst grupu veidošanas risinājumu; aicina Komisiju ierosināt atbilstošus risinājumus šo problēmu novēršanai, tostarp arī statūtus, lai labāk varētu novērtēt savstarpējo sabiedrību ieguldījumu sociālajā ekonomikā;

21.  atgādina, ka savstarpējām sabiedrībām ir ievērojama nozīme vai tām būtu jābūt ievērojamai nozīmei dalībvalstu ekonomikā, ņemot vērā, ka tās sniedz ieguldījumu ES stratēģisko mērķu sasniegšanā, tas ir, iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā ar piekļuvi pamatresursiem, tiesībām un sociālajiem pakalpojumiem visiem cilvēkiem, kā arī tādas kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanā visiem, kas balstīta uz solidaritāti, pieejamību, nediskrimināciju un neatstumšanu;

22.  atgādina, ka regula par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) (3) statūtiem tika pieņemta 2003. gadā, un Eiropas Komisija 2012. gada 8. februārī iesniedza priekšlikumu par Eiropas nodibinājumu statūtiem;

23.  uzsver, ka sociālajai ekonomikai un jo īpaši savstarpējām sabiedrībām ir viena no galvenajām lomām ES ekonomikā, jo tās apvieno ienesīgumu un solidaritāti, rada kvalitatīvas darbavietas, darbavietas uz vietas, veicina sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, vairo sociālo kapitālu, veicina aktīvu pilsonisko darbību, uz solidaritāti balstītu sociālo aprūpi un ekonomikas veidu, kurā valda demokrātiskas vērtības, par prioritāti izvirzot cilvēku, turklāt atbalstot ilgtspējīgu attīstību, kā arī sociālas, ekoloģiskas un tehnoloģiskas inovācijas;

24.  atgādina, ka savstarpējās sabiedrības tiek mudinātas iesaistīties šo problēmu risināšanā kopā ar privāto sektoru un ka tādēļ tām jābūt iespējai darboties ES tādos konkurences apstākļos, kas vienlīdzīgi ar citām uzņēmējdarbības formām nodrošinātajiem apstākļiem; uzsver, ka pašreizējie Eiropas statūti, piemēram, Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) un Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūti nav piemēroti savstarpējām sabiedrībām to pārvaldības modeļu atšķirību dēļ;

25.  pauž nožēlu, ka ES tiesību aktos pastāv trūkums, jo savstarpējās sabiedrības nav īpaši minētas līgumos un to uzņēmējdarbības modeļu respektēšana nav ietverta nevienā sekundārajā tiesību aktā, kas attiecas tikai uz publiskiem un privātiem uzņēmumiem — tas kaitē savstarpējo sabiedrību statūtiem, to attīstībai un pārrobežu grupu izveidei;

26.  atgādina, ka Eiropas savstarpējo sabiedrību statūti ir svarīgi labākai integrācijai vienotajā tirgū, labākai to īpatnību noteikšanai, kā arī tie ir svarīgi, lai savstarpējās sabiedrības varētu sniegt lielāku ieguldījumu to stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kas vērsti uz izaugsmi un nodarbinātību; uzsver, ka Eiropas statūti veicinātu arī Eiropas pilsoņu mobilitāti, jo ļautu savstarpējām sabiedrībām sniegt pakalpojumus vairākās dalībvalstīs, un tādējādi vienotajā tirgū tiktu izveidota lielāka saskaņotība un nepārtrauktība;

27.  norāda, ka Eiropas statūti savstarpējām sabiedrībām nodrošinātu veidu, kā veicināt savstarpējās palīdzības modeli visā paplašinātajā Eiropā — īpaši tajās jaunajās dalībvalstīs, kuru tiesību sistēmās šie jautājumi nav regulēti; Eiropas noteikumiem, kas, protams, būtu piemērojami visā Eiropas Savienībā, būtu divējādas priekšrocības — šīm valstīm tiktu nodrošināti Eiropas atsauces statūti, kā arī tiktu uzlabots šādu uzņēmumu statuss un novērtējums sabiedrībā;

28.  uzsver, ka statūti varētu sniegt savstarpējām sabiedrībām iespējas veidot apjomradītus ietaupījumus, lai nākotnē saglabātu konkurētspēju, un statūti veicinātu arī savstarpējo sabiedrību vērtības atzīšanu Eiropas politikas veidošanā;

29.  uzsver, ka savstarpējās sabiedrības ir stabilas un ilgtspējīgas organizācijas, tās ir labi pārvarējušas finanšu krīzes ietekmi visās ekonomikas jomās un ir veicinājušas izturīgāka un daudzveidīgāka tirgus izveidi, jo īpaši apdrošināšanas un sociālās aizsardzības jomās; atgādina, ka savstarpējās sabiedrības īpaši aktīvas ir sabiedrības novecošanās un sociālo vajadzību jomā, ka savstarpējo sabiedrību darbība pensiju jomā ES pilsoņiem sniedz papildu iespējas un ka savstarpējām sabiedrībām ir galvenā nozīme Eiropas sociālā modeļa saglabāšanā;

30.  uzsver, ka savstarpējām sabiedrībām nav akciju — tie ir kopuzņēmumi, kuru līdzekļu pārpalikumi tiek atkārtoti ieguldīti sabiedrībā, nevis sadalīti starp tās biedriem; uzsver, ka tas savstarpējām sabiedrībām ir ļāvis krīzei pretoties veiksmīgāk nekā citiem privātā sektora uzņēmumiem;

31.  norāda, ka Eiropas statūti būtu brīvprātīgi izmantojams instruments, kas papildinātu valstu tiesību normas, kuras attiecas uz savstarpējām sabiedrībām, un tādējādi neietekmētu jau esošos statūtus, bet drīzāk būtu „28.” sistēma, kas sekmē savstarpējo sabiedrību pārrobežu darbības;

32.  prasa Komisijai ņemt vērā savstarpējo sabiedrību īpašās iezīmes, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ar mērķi izvairīties no papildu diskriminācijas, nodrošināt, ka jebkurš jauns tiesību akts ir samērīgs, kā arī garantēt godīga un ilgtspējīga tirgus pastāvēšanu, kurā valda konkurence.

‘–  rezolūcijas priekšlikuma pielikumā iekļaut šādus ieteikumus:

33.  uzskata, ka uzņēmumu daudzveidībai jābūt skaidri nostiprinātai ES līgumā, un ierosina ES līguma 54. pantā iekļaut savstarpējās sabiedrības;

34.  uzskata, ka tiesību akta priekšlikumā par Eiropas savstarpējo sabiedrību noteikumiem jābūt ietvertām šādām tiesību normām:

ļaut pastāvēt Eiropas savstarpējām sabiedrībām, kuras veido fiziskas vai juridiskas personas;

ļaut savstarpējām sabiedrībām brīvi darboties Eiropas vienotajā tirgū, tādējādi stiprinot vienotā tirgus principus;

ļaut savstarpējām sabiedrībām izmantot Eiropas savstarpējo sabiedrību grupas priekšrocības, jo īpaši Maksātspējas II kontekstā attiecībā uz savstarpējām sabiedrībām, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus;

35.  uzskata, ka nepieciešama stratēģiju un pasākumu kombinēšana, lai savstarpējām sabiedrībām radītu vienlīdzīgas konkurences apstākļus, tostarp Eiropas statūti, kas dotu tām vienlīdzīgas iespējas pievienot šīm organizācijām un to darbībai Eiropas dimensiju un nodrošinātu savstarpējām sabiedrībām atbilstošus juridiskos instrumentus, lai sekmētu to pārrobežu un starptautiskās darbības; šajā saistībā savstarpējās sabiedrības varētu darboties visā ES atbilstoši savam konkrētajam pārvaldības modelim;

36.  aicina Komisiju ņemt vērā, ka, dalībvalstu tiesību aktos padarot pieejamus šādus fakultatīvus noteikumus, tajos būtu jāietver savstarpējo sabiedrību pārvaldības īpatnības un principi;

37.  aicina ES Komisiju ierosinātajā regulējumā, kas balstīsies uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu, iekļaut galvenās iezīmes, kas raksturīgas personu izveidotām savstarpējām sabiedrībām, proti, nediskriminācijas principu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz risku atlasi, un demokrātisku, locekļu noteiktu profesionālo ievirzi, lai savstarpējā veidā uzlabotu vietējo kopienu un plašākas sabiedrības sociālo situāciju;

38.  uzsver solidaritātes principa nozīmi savstarpējās sabiedrībās, kuru klienti ir arī to dalībnieki, un tādējādi tiem ir vienādas intereses; atgādina kopīgā kapitāla un tā nedalāmības principu; uzsver neieinteresētās līdzekļu sadalīšanas principa nozīmi gadījumā, ja tiek veikta likvidācija, proti, aktīvi ir jāsadala starp citām savstarpējām sabiedrībām vai jāpiešķir institūcijai, kuras mērķis ir savstarpējo sabiedrību atbalsts un to darbības veicināšana;

39.  uzsver, ka Eiropas savstarpējo sabiedrību statūti nedrīkst ietekmēt valstu obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmas, ko pārvalda savstarpējās sabiedrības;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.12.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Jean-Luc Bennahmias, Phil Bennion, Pervenche Berès, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Marije Cornelissen, Emer Costello, Frédéric Daerden, Karima Delli, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Nicole Sinclaire, Jutta Steinruck, Andrea Zanoni, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Françoise Castex, Edite Estrela, Sven Giegold, Jan Kozłowski, Svetoslav Hristov Malinov, Anthea McIntyre, Evelyn Regner, Birgit Sippel, Csaba Sógor

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jens Nilsson

(1)

COM(2011)0206.

(2)

Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojums „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”” (COM(2011)0206),

(3)

Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.1.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Vytautas Landsbergis, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer, Axel Voss

Juridisks paziņojums - Privātuma politika