ZIŅOJUMS ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību
28.1.2013 - (2012/2260(INI))
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Andreas Schwab
(Iniciatīva – Reglamenta 42. pants)
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu,
– ņemot vērā LESD 26. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” (COM(2012)0259),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu „2013. gada izaugsmes pētījums” (COM(2012)0750) un Komisijas ziņojumu „Stāvoklis vienotā tirgus integrācijā 2013. gadā: materiāls gada izaugsmes pētījumam 2013. g.” (COM(2012)0752),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku: 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos: kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu „II vienotā tirgus akts: kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu par pakalpojumu direktīvas īstenošanu „Partnerība jaunai pakalpojumu nozares izaugsmei 2012–2015” (COM(2012)0261),
– ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu Eiropas Komisijas priekšsēdētājam „Jauna vienotā tirgus stratēģija — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”,
− ņemot vērā Komisijas 2011. gada 28. marta Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2012. gada 26. jūnija ziņojumu „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”, 2012. gada 12. oktobra starpposma ziņojumu un 2012. gada 5. decembra galīgo ziņojumu par to,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu Nr. 23 (2011. gada septembris) un Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūciju[1] par to,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu Nr. 25 (2012. gada oktobris),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 24. februāra darba dokumentu „Vienotā tirgus ieviešana: 2011. gada pārvaldības pārskats” (SWD(2012)0025),
– ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2012. gada 30. un 31. maija secinājumus par digitālo vienoto tirgu un vienotā tirgus pārvaldību,
– ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2012. gada 10. un 11. oktobra apspriedes par Vienotā tirgus aktu,
– ņemot vērā 2012. gada 28. un 29. jūnija Eiropadomes secinājumus,
– ņemot vērā 2012. gada 18. un 19. oktobra Eiropadomes secinājumus,
– ņemot vērā 2012. gada 14.–16. oktobrī notikušās Eiropas Savienības parlamentu Eiropas lietu komiteju XLVIII konferences (COSAC) ieguldījumu un secinājumus,
– ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem[2],
– ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū[3],
– ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”[4],
– ņemot vērā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par efektīvāku un taisnīgāku mazumtirdzniecības tirgu[5],
– ņemot vērā Reglamenta 42. un 48. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0019/2013),
A. tā kā pašlaik vairāk nekā jebkad iepriekš ir vajadzīgs labi funkcionējošs, efektīvs un uz konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku balstīts vienotais tirgus, lai veicinātu izaugsmi un konkurētspēju un radītu darbvietas, tādējādi stimulējot Eiropas ekonomikas atlabšanu; tā kā šis mērķis būtu jāsasniedz ar vienotā tirgus palīdzību, īstenojot konkrētu rīcību krīzes risināšanai, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību un veicinot sociālo kohēziju;
B. tā kā vienotajam tirgum ir svarīga nozīme stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķu sasniegšanā;
C. tā kā 20 gadus pēc vienotā tirgus oficiālā veidošanas sākuma tas joprojām vēl nav pilnīgi izveidots — galvenokārt tādēļ, ka dalībvalstis nav pilnībā transponējušas vai īstenojušas aptuveni 150 direktīvu un aptuveni 1000 regulu;
D. tā kā steidzami jāstiprina vienotā tirgus pārvaldība un jāuzlabo tā darbību reglamentējošo noteikumu transponēšana, īstenošana un izpilde;
E. tā kā vienotā tirgus izveidošana būtu jāpabeidz pēc iespējas apņēmīgi un ātri, vienlaikus ievērojot nepieciešamo līdzsvaru starp ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem;
F. tā kā vienoto tirgu nevajadzētu nodalīt no citām tādām horizontālām politikas jomām kā patērētāju un darbinieku aizsardzība, sociālās tiesības, vide un ilgtspējīga attīstība;
G. tā kā vienotā tirgus pilnīga izveide ir pamats, lai pabeigtu Savienības politiskās un ekonomiskās integrācijas procesu, un nodrošina nepieciešamo saikni starp visām dalībvalstīm — gan eurozonas dalībvalstīm, gan tām dalībvalstīm, kuru valūta nav euro;
H. tā kā vienotā tirgus laba pārvaldība un turpmāka reģionu attīstība papildina viena otru, kas varētu būtiski uzlabot vietējās un reģionālās izaugsmes izredzes un kopā veidot spēcīgu Eiropu, kam raksturīga kohēzija un konkurētspēja; tā kā jo īpaši Eiropas teritoriālā sadarbība pamatojas uz tādiem pašiem principiem kā vienotais tirgus, sekmējot pārrobežu mijiedarbību un savstarpēji izmantojot reģionālā un vietējā līmeņa infrastruktūru, ieguldījumus un tirgus; tā kā vienoto tirgu varētu vēl vairāk stiprināt, risinot tirgus trūkumus, konsolidējot pārrobežu teritoriālo sadarbību un uzlabojot vietējo un reģionālo iestāžu darbību un finansējumu saskaņā ar teritoriālajiem paktiem;
I. tā kā, neraugoties uz to, ka visaugstākajā līmenī tika pieņemtas politiskās saistības un īstenoti Komisijas un dalībvalstu centieni, vidējais netransponēto normu īpatsvars palielinājās no 0,7 % 2009. gadā līdz 1,2 % 2012. gada februārī, un pēc nelieliem uzlabojumiem pēdējos mēnešos šobrīd ir sasniedzis 0,9 % līmeni; tā kā ir jāturpina īstenot centienus, jo nepietiekams transponēšanas līmenis rada neuzticību Savienībai kopumā un jo īpaši vienotajam tirgum;
J. tā kā vienotajam tirgum kā Savienības galvenajam elementam un tā labai darbībai kā Eiropas ekonomikas sociālās atlabšanas pamatnosacījumam ir ārkārtīgi svarīga nozīme; tā kā šajā saistībā ļoti svarīgi ir ievērot sociālās tiesības atbilstoši valsts tiesību aktiem un praksei, ņemot vērā Savienības tiesību aktus;
K. tā kā lielāka konkurence, ko rada integrācijas process, ir spēcīgs stimuls piedāvāt Eiropas patērētājiem vairāk lētāku un kvalitatīvāku produktu, kā konstatēts patēriņa tirgus rezultātu apkopojumos un vienotā tirgus integrācijas pārbaudē attiecībā uz četrām brīvībām;
L. tā kā iespējamie ekonomikas ieguvumi, pilnīgi un pareizi īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[6], palielina iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes potenciālu no 0,8 % līdz 2,6 %, kas realizētos piecos līdz desmit gados pēc šīs direktīvas īstenošanas;
M. tā kā Komisija ir aprēķinājusi, ka Savienība turpmākajos desmit gados varētu papildus gūt 4 % no IKP, stimulējot vienotā tirgus strauju attīstību;
N. tā kā vienotā tirgus stratēģija būtu jākoordinē un jāpamato saskaņā ar pragmatisku, vispusīgu un plaša mēroga vienošanos, ko atbalsta visas dalībvalstis un Eiropas iestādes; tā kā joprojām ir vajadzīga visu Eiropas iestāžu stingra vadība un skaidra dalībvalstu politiskā līdzatbildība, lai pilnībā īstenotu un ieviestu ar vienoto tirgu saistītās direktīvas un regulas un palielinātu uzticību vienotajam tirgum un paļāvību tam;
O. tā kā Eiropadomes priekšsēdētājs savā iepriekš minētajā 2012. gada 26. jūnija ziņojumā ir uzsvēris pilnīgas sadarbspējas, kā arī atklātības un pārredzamības nepieciešamību vienotā tirgus apstākļos, lai izveidotu ciešāku ekonomikas un monetāro savienību; tā kā Eiropadomes priekšsēdētājs 2012. gada 5. decembra ziņojumā ir uzsvēris arī to, ka ir svarīgi tuvākajā laikā pabeigt vienotā tirgus izveidi, jo tas ir spēcīgs līdzeklis, kas veicina izaugsmi;
P. tā kā joprojām ir vajadzīgi konkrēti pasākumi gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī, lai pilnībā īstenotu preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprites brīvību Eiropas Savienībā; tā kā Eiropas tautsaimniecības atlabšanu varētu stimulēt arī jaunu uzņēmējdarbības iespēju radīšana uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tostarp stingri piemērojot MVU testu papildus Komisijas un Parlamenta veiktajiem ietekmes novērtējumiem, un ātrs progress, ko nodrošina lietpratīga regulējuma darba programma un attiecīgos gadījumos dažāda veida uzņēmumiem pielāgoti tiesību akti, neierobežojot tādus vispārīgus mērķus kā veselības aizsardzība un darba drošība;
Q. tā kā vienotā tirgus kontekstā būtu jāatzīst „vienas pieturas” aģentūru (elektronisko un fizisko) lielā nozīme, lai mazinātu administratīvo slogu un darījumu izmaksas, uzlabotu efektivitāti, tirgus atvērtību, pārredzamību un konkurenci, līdz ar to mazinot valsts izdevumus un sniedzot uzņēmumiem, tostarp MVU un mikrouzņēmumiem, lielākas iespējas piekļūt tirgiem, kā arī saglabāt un radīt jaunas darbvietas;
Labāks regulējums
R. tā kā Komisijai būtu jācenšas panākt labāku horizontālo koordināciju un saskaņotību vienotajam tirgum svarīgu tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanā; tā kā Komisijai būtu jāveic padziļināts ietekmes novērtējums, tostarp teritoriālās ietekmes novērtējumi, pārliecinoši argumentējot vienotā tirgus regulējuma nepieciešamību, pirms tiek pieņemti tiesību aktu priekšlikumi;
S. tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu un attiecīgos gadījumos, kā arī galvenokārt tad, ja Savienības tiesību aktu īstenošanā nav vajadzīga turpmāka piesardzība, Komisijai būtu jāizvēlas nevis direktīvas, bet gan regulas, kas būtu piemērotākais juridiskais mehānisms vienotā tirgus regulēšanai;
T. tā kā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāievieš „vienotā tirgus pārbaude” dalībvalstu līmenī nolūkā izvērtēt, vai jaunie valsts tiesību akti var negatīvi ietekmēt vienotā tirgus efektīvu darbību; tā kā Komisijai būtu jāapsver iespēja īstenot sistēmu, ar kuru saskaņā tiek ziņots par to valsts tiesību aktu projektiem, kuri var negatīvi ietekmēt vienotā tirgus darbību, tādējādi papildinot Direktīvā 98/34/EK noteikto procedūru, lai izveidotu horizontālu instrumentu, nostiprinātu tās preventīvo raksturu, kad Komisija sniedz detalizētu atzinumu par tiesību akta projektu, un lai panāktu, ka tā tiek izmantota nolūkā vērst par labu Savienības tiesību aktu nepietiekamo piemērošanu vietējā līmenī;
U. tā kā ir svarīgi, lai administratīvā sadarbība starp dalībvalstu tiktu veikta lietderīgā, efektīvā un rentablā veidā, kā tas notiek attiecībā uz Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (ITI); tā kā vienmēr būtu jāizmanto ITI, tostarp citās jomās, lai stiprinātu tās funkcionalitāti un samazinātu administratīvo slogu, palielinātu pārredzamību un nodrošinātu visiem vienotā tirgus dalībniekiem iespēju pilnībā izmantot tā priekšrocības;
Labāka transponēšana, īstenošana un piemērošana
V. tā kā ikvienai dalībvalstij direktīvas būtu jātransponē konsekventi un visi transponēšanas pasākumi saistībā ar Savienības tiesību aktu jāpieņem kopīgi un vienlaicīgi, lai nodrošinātu, ka šā tiesību akta valsts transponējumā ir atspoguļots Savienības līmenī panāktais kompromiss, jo nepareiza īstenošana un vāja atbilstība kropļo konkurenci vienotajā tirgū un neļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt visas vienotā tirgus sniegtās priekšrocības;
W. tā kā ir jāpanāk lielāka pārredzamība Savienības tiesību aktu īstenošanā un to vienotā piemērošanā dalībvalstīs; tā kā atbilstības tabulas kļūs par arvien noderīgāku rīku integrētā vienotajā tirgū, lai atspoguļotu Savienības noteikumu transponējumu valstī, un tā kā Komisijai tāpēc būtu biežāk jāpieprasa šādas tabulas;
Īstenošanas uzraudzība
X. tā kā pieredzes un paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm ir izšķirīga nozīme, lai izprastu valstīs izmantotos Savienības tiesību aktu piemērošanas mehānismus un šķēršļus, kas vēl pastāv vienotajam tirgum; tā kā pirms transponēšanas dalībvalstīm savā starpā un ar Komisiju būtu jāapmainās ar informāciju, lai nodrošinātu pareizu transponējumu un novērstu sadrumstalotību; tā kā Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzība ir viena no Komisijas un tās ierēdņu pamatkompetencēm; tā kā, lai Komisija pildītu saistības attiecībā uz palīdzības sniegšanu dalībvalstīm Savienības tiesību aktu transponēšanā, tai būtu jāierosina un jākoordinē to ierēdņu tīkla izveide, kuri atbild par visu to jauno Savienības tiesību aktu īstenošanu, kas nav iekļauti SOLVIT darbības jomā, tādējādi nodrošinot platformu apmaiņai un savstarpējam pārskatam nolūkā panākt ciešu sadarbību ar dalībvalstīm, lai uzlabotu īstenošanas vispārējo kvalitāti un atrisinātu īstenošanas problēmas, ar ko saskaras dalībvalstis; tā kā starp dalībvalstīm būtu jāveicina apmaiņa ar valsts ierēdņiem, kas atbild par Savienības tiesību aktu īstenošanu, lai rosinātu labāku informācijas un paraugprakses plūsmu;
Y. tā kā tikai ar kvantitatīviem statistikas datiem par vienotā tirgus regulējuma īstenošanu nav iespējams izmērīt īstenošanas kvalitāti un konkrētu svarīgu instrumentu īpašo ietekmi uz vienoto tirgu; tā kā tādēļ ir vajadzīgs vienotā tirgus īstenošanas un progresa politisks un kvalitatīvs novērtējums, jo īpaši attiecībā uz jauna vienotā tirgus regulējuma nozīmi ekonomikā un saistībā ar pašreizējo tiesību aktu piemērošanu;
Z. tā kā šādā novērtējumā ir jānošķir transponēšanas neesamība, kas ir skaidri konstatējams dalībvalsts trūkums, no iespējamas neatbilstības, kuras pamatā var būt Savienības tiesību aktu atšķirīgs skaidrojums un izpratne; tā kā Līgumos ir paredzēts, ka tikai Eiropas Savienības Tiesa var publiski un galīgi noteikt valstu tiesību aktu neatbilstību Savienības tiesību aktiem; tā kā šā iemesla dēļ neviena cita iestāde nevar pasludināt šādu neatbilstību; tā kā Parlamentam ik gadu būtu jāsaņem attiecīgajās dalībvalstīs netransponēto vai nepareizi transponēto Savienības tiesību aktu saraksts;
AA. tā kā jauno regulu pieņemšanas leģislatīvajā procesā joprojām tiek apspriesta atsevišķu nosacījumu ieviešana struktūrfondos saistībā ar vienotā tirgus direktīvu transponēšanu dalībvalstīs; tā kā šie pasākumi būtu jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tā kā pienācīgi būtu jālīdzsvaro Savienības finanšu atbalsta sviras izmantošana, lai stimulētu vienotā tirgus noteikumu savlaicīgu transponēšanu;
Labāka īstenošana
AB. tā kā, lai uzlabotu vienotā tirgus pārvaldību, būtu jāīsteno absolūta neiecietības politika pret dalībvalstīm, kas pienācīgi neīsteno vienotā tirgus noteikumus;
AC. tā kā pārkāpuma procedūra, kas noteikta LESD 258. pantā un ko īsteno Komisija, nepieļauj vienotā tirgus noteikumu īstenošanā un piemērošanā konstatēto trūkumu ātru risināšanu un labošanu;
AD. tā kā pārkāpuma procedūrās bieži ir atklājušies daudzi ierobežojumi, kas saistīti ar atbilstību atsevišķām patērētāju un uzņēmumu vajadzībām, un tā kā būtu jāizveido vienots atlīdzības instruments Savienības līmenī, kas būtu ātri piemērojams un ekonomiski pieejams;
AE. tā kā tādēļ dalībvalstīm un Eiropadomei, veicot LESD turpmākās pārskatīšanas, joprojām būtu jāturpina pilnveidot pienākumu neizpildes procedūra; tā kā līdz tam visiem spēkiem būtu jācenšas panākt pienākumu neizpildes procedūras stingrāku izmantošanu, ja tiek pārkāpti Savienības tiesību aktu noteikumi attiecībā uz vienotā tirgus jomu; tā kā šajā saistībā Komisijā aktīvāk būtu jāizmanto paātrinātas procedūras un attiecīgā gadījumā Tiesā jāiesniedz regresa prasījumi pret pagaidu pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar LESD 279. pantu; tā kā, lai novērstu iespējamu pārkāpumu, dažos Savienības tiesību aktos ir paredzēti pagaidu pasākumi, kurus var noteikt dalībvalstu tiesas, piemēram, izpildraksti; tā kā tādiem pagaidu pasākumiem vajadzētu būt veidam, kā procedūras padarīt efektīvākas, un tā kā tādēļ būtu jāapsver šādu pagaidu pasākumu izmantošana visās attiecīgajās jomās;
AF. tā kā EU Pilot izmantošana ir devusi labus rezultātus, nodrošinot Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu un sniedzot ātrākus risinājumus problēmām, kas skar iedzīvotājus un uzņēmumus; tā kā tādēļ Komisijai turpmāk būtu jāveicina EU Pilot izmantošana un jāuzlabo tā efektivitāte, lai labāk atklātu un labotu vienotā tirgus noteikumu pārkāpumus bez vajadzības izmantot laikietilpīgas pienākumu neizpildes procedūras;
AG. tā kā SOLVIT ir svarīga nozīme kā galvenajam problēmu risināšanas līdzeklim valsts līmenī un tas nodrošina labāku atbilstību ar vienoto tirgu saistītajiem Savienības tiesību aktiem, taču SOLVIT potenciāls vēl aizvien netiek pilnībā izmantots; tā kā būtu jāveic konkrēti SOLVIT atpazīstamības palielināšanas pasākumi un aktīvāk jāinformē Eiropas iedzīvotāji par SOLVIT, lai labāk izmantotu tā potenciālu atbilstoši pašreizējam budžetam; tā kā vairāk pūļu būtu jāvelta tam, lai labāk integrētu SOLVIT dažādos palīdzības pakalpojumos un valsts un Savienības līmenī pieejamos īstenošanas līdzekļos; tā kā ir arī nepieciešami uzlabojumi saistībā ar informāciju, ko sniedz vienotie kontaktpunkti dalībvalstīs, padarot to lietotājiem draudzīgāku un precīzāku;
AH. tā kā Komisijai ir jāpastiprina sava darbība, nodrošinot visu dalībvalstīs pieņemto noteikumu pareizu īstenošanu un izpildi dalībvalstīs, ātrāk jāreaģē uz paziņojumiem un sūdzībām par Savienības tiesību aktu nepareizu īstenošanu un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu pašreizējo neatbilstību;
AI. tā kā ir jānodrošina, lai pēc politiska vērtējuma veikšanas Komisija noteikti izmantotu visas savas pilnvaras un visus tās rīcībā esošos sankciju mehānismus;
AJ. tā kā ir pierādījies, ka ES pārbaudes (EU sweeps) — pārraudzības pasākumi, kurus koordinē Komisija un kurus dalībvalstīs vienlaikus īsteno attiecīgās valsts iestādes —, ir lietderīgs rīks, kas ļauj Komisijai un dalībvalstīm kopīgi pārraudzīt pašreizējo vienotā tirgus tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs; tā kā nesen veiktajās pārbaudēs tika konstatēta nepietiekama atbilstība patērētāju aizsardzības noteikumiem banku sektorā visā Savienībā; tā kā tādēļ Komisijai būtu jāpiedāvā dalībvalstīm plašāk izmantot ES pārbaudes, lai sekmētu uzraudzību, kas jo īpaši veicama mazāk aprīkotām un mazāk sagatavotām valsts iestādēm; tā kā būtu jāapsver ES pārbaužu koordinācija citās jomās un tās būtu jāattiecina arī uz produktiem un pakalpojumiem, kurus piedāvā bezsaistē;
Vienotā tirgus akti
AK. tā kā vienotā tirgus akti veido daļu no centieniem stiprināt vienotā tirgus pārvaldību, uzlabojot un labāk koordinējot jo īpaši pirmslikumdošanas posmu;
AL. tā kā vienotā tirgus aktu iesniegšanas cikliskā metode būtu jāuzskata par pozitīvu, jo tā ļauj regulāri apzināt un apspriest vienotā tirgus attīstības prioritātes;
AM. tā kā Vienotā tirgus akts veidoja nozīmīgu pārnozaru stratēģiju galveno neatrisināto nepilnību novēršanai vienotajā tirgū; tā kā šī stratēģija horizontāli noteica konkrētus leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, kas varētu pavērt neizmantotās izaugsmes iespējas un novērst šķēršļus vienotajā tirgū; tā kā šajā sakarībā Komisijas iesniegtajos priekšlikumos novērojama attīstība, bet nepieciešami papildu centieni attiecībā uz izredzēm ilgtermiņā; tā kā Komisijai prioritārā kārtā būtu jāpārbauda tie priekšlikumi, kas jau ir iekļauti Vienotā tirgus aktā, un jo īpaši priekšlikumi, kas attiecas uz horizontālo tirgus uzraudzības instrumentu, starpbanku komisijas maksu pārredzamību un ar finansēm nesaistīto informāciju, kuru sniedz uzņēmumi;
AN. tā kā Vienotā tirgus aktā II ir turpināta šī pieeja, kā četrus galvenos turpmākas izaugsmes stūrakmeņus nosakot integrētos tīklus, iedzīvotāju un uzņēmumu mobilitāti, digitālo ekonomiku un sociālo uzņēmējdarbību apvienojumā ar patērētāju uzticību; tā kā lielu ieguldījumu varētu dot leģislatīvo aktu priekšlikumi par to, lai nodrošinātu tiesības piekļūt bankas pamatkontam, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū[7] pārskatīšana un ilgtermiņa ieguldījumu veicināšana reālajā ekonomikā; tā kā Komisijai, ierosinot pasākumus, un Parlamentam un Padomei, apspriežot tos, būtu rūpīgi jānovērtē ikviens no paredzētajiem pasākumiem un to iespējas panākt augstas konkurētspējas tirgus sociālo ekonomiku un jācenšas ātri pieņemt šos pasākumus;
AO. tā kā Vienotā tirgus aktā būtu jārisina Savienības sociālekonomiskās problēmas un jāveicina iedzīvotājiem pieejams tirgus;
AP. tā kā turpmākajās horizontālajās pieejās būtu jāpievēršas digitālā vienotā tirgus pabeigšanai, lai iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot digitālos risinājumus un nodrošināt uzņēmējdarbības konkurētspēju Savienībā;
Galvenās jomas
AQ. tā kā Komisija ierosina mērķtiecīgi pievērsties konkrētām galvenajām jomām un instrumentiem; tā kā tomēr vairāk jākoncentrējas uz ierobežotu skaitu instrumentu un pasākumu, lai panāktu acīmredzamus uzlabojumus vienotā tirgus noteikumu piemērošanā; tā kā digitālais vienotais tirgus, pakalpojumu joma, enerģētikas nozare, valsts iepirkums, pētniecība un inovācija, kā arī patērētāju aizsardzība un lielāka iedzīvotāju, jo īpaši darba ņēmēju un speciālistu, mobilitāte ir starp vissvarīgākajām izaugsmes pamatjomām;
AR. tā kā šādas pamatjomas un instrumentus varētu pārskatīt katru gadu, lai aktuālie notikumi dalībvalstīs un jo īpaši jomās, kuras, pamatojoties uz zinātnisku vērtējumu, ekonomiskajā ziņā vienotajam tirgum ir vissvarīgākās, tiktu pienācīgi atspoguļoti un ņemti vērā Savienības iestāžu lēmumu pieņemšanas procesā; tā kā, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību, regulāri būtu jāpārskata svarīgāko jomu noteikšanas metodoloģija, ņemot vērā izaugsmes mērķus un perspektīvas;
AS. tā kā dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jākoncentrējas uz to tiesību aktu pieņemšanu un ātru īstenošanu, kas saistīti ar svarīgākajām jomām, kuras ir būtiskas izaugsmei un darbvietu izveidošanai, kā uzsvērts Izaugsmes un nodarbinātības paktā;
AT. tā kā būtu jāturpina izstrādāt finanšu pakalpojumu regulējums, kas nodrošina atbilstošu informāciju un aizsardzību patērētājiem, ļauj pārredzami novērtēt finanšu produktus, jo īpaši riskantos produktus, un dod iespēju izmantot alternatīvus pārrunu un kolektīvās tiesiskās aizsardzības risinājumus, kas nodrošina patērētājiem pienācīgu kompensāciju un atlīdzību;
AU. tā kā pienācīgi funkcionējošs un pilnībā pabeigts vienotais tirgus nav iespējams bez vienotas, savstarpēji savienotas un efektīvas Eiropas transporta sistēmas, kura ir svarīga, lai nodrošinātu preču, cilvēku un pakalpojumu netraucētu kustību, kas ir viena no svarīgākajām brīvībām, uz ko pamatojas vienotais tirgus;
AV. tā kā Eiropas vienotajai transporta telpai vajadzētu atvieglot iedzīvotāju un kravu kustību, samazināt izmaksas un uzlabot Eiropas transporta ilgtspējību, pabeidzot savstarpēji izmantojamu un ilgtspējīgu Eiropas transporta tīklu izveidi un likvidējot visus atlikušos šķēršļus starp transporta veidiem un valstu sistēmām, vienlaikus veicinot daudznacionālu un multimodālu operatoru rašanos; tā kā dzelzceļa pakalpojumiem, jūras transportam, kravu autotransportam, kā arī vienotai Eiropas gaisa telpai un saskaņotam pasažieru tiesību skaidrojumam ir svarīga nozīme Eiropas vienotās transporta telpas izveides pabeigšanā;
Vienots tirgus visiem dalībniekiem
AW. tā kā Savienības iedzīvotāji un jo īpaši studenti, speciālisti un uzņēmēji, kā arī MVU, visās dalībvalstīs būtu jāaicina sniegt priekšlikumus, kā vislabāk panākt vienotā tirgus pilnīgu īstenošanu, un tā kā būtu jāmudina visas iestādes sākt publisku apspriešanu un dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu tiesības tiek pienācīgi ņemtas vērā un ka šī ierosinātā politika sniedz visiem tirgus dalībniekiem pievienoto vērtību; tā kā ir nepieciešami piemēroti līdzekļi, lai iedzīvotājiem skaidrotu Savienības tiesības;
AX. tā kā vienotajā tirgū uzmanība būtu jāpievērš visu ieinteresēto personu tiesībām; tā kā, lai atjaunotu uzticību vienotajam tirgum, ir svarīgi ciešāk un agrīnāk iesaistīt sociālos partnerus, pilsoniskos sabiedrību un pārējās ieinteresētās personas to pasākumu izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā un pārraudzībā, kuri nepieciešami, lai vienotajā tirgū veicinātu izaugsmi un iedzīvotāju tiesību ievērošanu, izmantojot arī līdzdalības veidus, ko nodrošina tiešsaiste un e-demokrātija;
AY. tā kā vietējie un reģionālie dalībnieki vietējās un reģionālās pašvaldībās veic daudzus pienākumus, ko paredz Savienības tiesību akti par vienoto tirgu, jo īpaši publisko iepirkumu, valsts atbalsta, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu un koncesiju jomā; tā kā šie politikas virzieni būtu pareizi jāīsteno, tostarp lai samazinātu kļūdu līmeni kohēzijas politikā; tā kā kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem ikvienā Savienības reģionā ir absolūts priekšnoteikums dinamiska un spēcīga vienotā tirgus pastāvēšanai un tā kā vienotā tirgus efektīvas pārvaldības nolūkā būtu vienādi jāņem vērā visu vietējo un reģionālo ieinteresēto personu intereses;
AZ. tā kā vienotā tirgus stratēģijai jāstiprina sociālā labklājība, konverģence un darba ņēmēju tiesības, jānovērš sociālais dempings un jānodrošina visiem Eiropas iedzīvotājiem taisnīgi darba nosacījumi;
BA. tā kā ir nepieciešams, lai valsts līmenī būtu viens viegli pieejams pirmā posma palīdzības dienests, kur uzņēmumi un iedzīvotāji, tostarp personas ar invaliditāti var vērsties, ja radušās problēmas, mēģinot izmantot tiesības un iespējas, ko piedāvā vienotais tirgus; tā kā uzmanība būtu jāpievērš tādu šķēršļu samazināšanai, kuri kavē pieejamību izveidotajā vidē un pakalpojumu pieejamību, lai visi iedzīvotāji varētu izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības;
Eiropas pusgads
BB. tā kā ar Eiropas pusgadu tiek radīts pamats ekonomikas politikas saskaņošanai un tiek vērtēta budžeta un ekonomikas situācija dalībvalstīs, bet netiek ņemts vērā stāvoklis vienotajā tirgū, lai gan tam ir ārkārtīgi svarīga nozīme visu dalībvalstu ekonomikā;
BC. tā kā vienotajam tirgum var būt svarīga nozīme sociālās kohēzijas veicināšanā Savienībā; tā kā ekonomiskās pārvaldības sistēmas uzlabošana būtu jābalsta uz savstarpēji saistītām un abpusēji saskaņotām politikas jomām, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, un, lai tas notiktu, ir pilnībā jāattīsta vienotais tirgus;
BD. tā kā Komisijai saistībā ar Eiropas pusgadu būtu jāuzrauga vienotā tirgus izveides pabeigšana un ar to saistīto noteikumu faktiskā īstenošana, ņemot vērā ikgadējo pārvaldības pārbaudi un rezultātu apkopojuma paziņošanas mehānismus; tā kā ikgadējā pārbaudē būtu arī jānovērtē, kādas iespējas vienotais tirgus piedāvā patērētājiem un uzņēmumiem, un jānorāda šķēršļi tā darbībai;
BE. tā kā ar uzraudzības procesa palīdzību katrā Eiropadomes pavasara sesijā būtu jānovērtē arī vienotā tirgus stāvoklis;
BF. tā kā ir atbilstoši skatīt katru dalībvalsti atsevišķi, veidojot arvien ciešāku sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem, lai konstatētu trūkumus transponēšanā, īstenošanā un piemērošanā un sniegtu konkrētai valstij adresētus ieteikumus;
BG. tā kā ar 2013. gada izaugsmes pētījumu ir sākts trešais Eiropas pusgada cikls un pirmo reizi tajā ir iekļauts gada ziņojums par vienotā tirgus integrācijas stāvokli; tā kā lielāka uzmanība vienotajam tirgum Eiropas pusgadā ir nepieciešama, lai labāk izmantotu tā izaugsmes un nodarbinātības potenciālu Eiropā un iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt pilnīgu labumu no tā;
BH. tā kā iepriekš minētais ziņojums par vienotā tirgus integrācijas stāvokli 2013. gadā tomēr nesniedz nekādu jaunu ieskatu par situāciju dalībvalstīs, kā arī tajā nav pietiekami izstrādāti secinājumi attiecībā uz konkrētu izaugsmes potenciālu, ko sniedz vienotais tirgus; tā kā prioritāro jomu izvēle integrācijas ziņojumā būtu jāpamato ar visaptverošiem datiem
BI. tā kā šā iemesla dēļ turpmākajiem ziņojumiem par vienotā tirgus integrācijas stāvokli vajadzētu būt skaidrākiem attiecībā uz vienotā tirgus pašreizējiem trūkumiem un tajos vajadzētu sniegt konkrētākus ieteikumus par iespējamiem koriģējošiem pasākumiem un sagaidāmajiem ieguvumiem, lai dalībvalstis varētu sniegt izsmeļošas atbildes;
BJ. tā kā ziņojumā par vienotā tirgus integrācijas stāvokli 2013. gadā ir īpaši uzsvērta pakalpojumu joma un ir arī pausta prasība nodrošināt pilnīgu atbilstību Direktīvai 2006/123/EK; tā kā šī prasība ir pamatota, taču ne pārāk pārliecinoša, ja to nepapildina atbalsta pasākumi un stingri pasākumi attiecībā uz minētās direktīvas pareizu transponēšanu un interpretāciju;
BK. tā kā ziņojumā ir minētas vairākas prioritātes enerģijas un transporta tirgū un tā kā daudzas no šīm prioritātēm rāda, ka dažās jomās pastāv ieguldījumu un konkurences trūkums; tā kā ir nepieciešama papildu izpēte un ar pierādījumiem pamatota informācija, lai izveidotu stingru pamatu konkrētām darbībām un dalībvalstīm adresētiem aicinājumiem; tā kā integrētas, saskaņotas un pieejamas Eiropas transporta infrastruktūras un iekšējā enerģijas tirgus izveide, vienlaikus nodrošinot spēcīgu konkurenci un nostiprinot patērētāju aizsardzību, un vērienīga Eiropas rūpniecības politika ir būtiski aspekti, lai nodrošinātu vienotā tirgus pareizu darbību;
BL. tā kā digitālā ekonomika arī tiek uzskatīta par prioritāru jomu; tā kā digitālajā vienotajā tirgū ir nepieciešama uzlabota un praktiski īstenojama pārredzamība un patērētāju aizsardzības mehānismi; tā kā savlaicīga un pareiza Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/EK par patērētāju tiesībām[8] transponēšana un īstenošana ir viens no svarīgākajiem elementiem digitālās ekonomikas attīstīšanā;
BM. tā kā Savienības iedzīvotājii vēl nav pilnībā guvuši labumu no vienotā tirgus iespējām daudzās jomās, jo īpaši attiecībā uz personu un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos; tā kā darbaspēka mobilitāte Eiropā joprojām ir pārāk zema un ir nepieciešami stingrāki pasākumi, lai novērstu pārējos šķēršļus un nodrošinātu, ka tiek ievērots princips par vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem atbilstoši Līgumu piemērošanas jomai un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi;
BN. tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos[9] ir ļoti svarīgs instruments, lai samazinātu valsts pārvaldes iestāžu lielos parādus daudziem uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tā kā tās transponēšana būtu jāveic ātri un pienācīgi, lai samazinātu maksātnespējas gadījumu skaitu;
BO. tā kā ir nepieciešami novatoriskāki pasākumi, lai atbalstītu vienoto tirgu, par pamatu izmantojot sociālo tirgus ekonomiku; tā kā 2013. gada izaugsmes pētījumā ir ietverts interesants priekšlikums ieviest patērētāju maksātnespējas režīmu un tā kā šo priekšlikumu vajadzētu izpētīt sīkāk, ņemot vērā, ka šāda veida pasākumiem var būt svarīga nozīme gan patērētāju aizsardzībā, gan iespējamo sistēmisko risku novēršanā finanšu nozarē;
BP. tā kā ir svarīgi izveidot patērētājiem paredzētu vērienīgu rīcības plānu, iekļaujot tajā leģislatīvus un programmu plānošanas pasākumus, lai mudinātu vidējo patērētāju kļūt atbildīgākam un palielinātu mazāk aizsargāto patērētāju aizsardzību;
BQ. tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšana, uz ko būtu jātiecas Eiropas pusgadam, ir atkarīga no vienotā tirgus potenciāla pilnīgas attīstīšanas, visas Savienības centieniem un efektīvas dalībvalstu līdzdalības;
BR. tā kā Eiropas pusgads vēl sistemātiskāk būtu jāsaista ar pašreizējām Savienības iniciatīvām un tajā būtu jāņem vērā vienotā tirgus pilnīga izveidošana, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas politikas saskaņotību, jo īpaši, lai nodrošinātu nepieciešamo konverģenci starp eurozonas valstīm un citām ES valstīm;
BS. tā kā valsts reformu programmu Eiropas pusgada jomā kvalitāte ir ļoti atšķirīga konkrētuma, pārredzamības, iespējamības un pilnīguma ziņā un šīs programmas būtu rūpīgi jāpārskata, jāuzlabo un jāpadara par pietiekami vērienīgām, lai sasniegtu ekonomiskās integrācijas un vienotā tirgus izveides pabeigšanas mērķus;
BT. tā kā dalībvalstīm būtu jāsniedz pēc iespējas detalizētāka informācija arī par noteikumu piemērošanas un īstenošanas kārtību vienotā tirgus nozīmīgākajās jomās;
BU. tā kā nepieciešama jauna metodika, ko piemērot Eiropas pusgadam, kas sastāv no vienotā tirgus prioritāšu apspriešanas vienlaicīgi ar ekonomikas un budžeta prioritātēm, savstarpēji tās saistot, un arī vienlaicīgi ar nodarbinātības un sociālajām prioritātēm vienotā, integrētā koordinēšanas sistēmā;
BV. tā kā katrai valstij paredzētos īpašos ieteikumos būtu jāņem vērā panāktais progress un vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanas kārtība, īpašu uzmanību pievēršot katru gadu noteiktajām svarīgākajām jomām un prioritātēm;
BW. tā kā, izmantojot katrai valstij īpaši izstrādātus ieteikumus, vienlaikus vajadzētu sniegt dalībvalstīm praktiskākus risinājumus vienotā tirgus darbības uzlabošanai, lai tiktu veidots spēcīgāks valsts atbalsts un politiskā apņemšanās, kas veicinātu vienotā tirgus izveides pabeigšanu;
BX. tā kā vienotā tirgus stāvokļa vērtējumam jākļūst par Eiropas pusgada neatņemamu sastāvdaļu, vienotā tirgus pārvaldības pīlāram ieņemot vietu līdzās ekonomikas pārvaldības pīlāram; tā kā Komisijas priekšlikums sagatavot gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju, kas papildinātu uz pierādījumiem balstīto pamatinformāciju, lai izstrādātu katrai valstij paredzētus īpašus ieteikumus, varētu būt par pamatu turpmākajam vienotā tirgus gada ciklam Eiropas pusgadā;
BY. tā kā Eiropas pusgads būtu jāievieš, pilnībā iesaistot valstu parlamentus un neskarot Eiropas Parlamenta prerogatīvas,
1. prasa Komisijai pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu tiesību aktam, kura mērķis ir stiprināt vienotā tirgus pārvaldību, šajā dokumentā ievērojot sīki izstrādātos ieteikumus, kas sniegti šā rezolūcijas priekšlikuma pielikumā, un vienlaikus apsvērt, vai iespējamo juridisko pamatu varētu veidot visi tie LESD noteikumi, kas attiecas uz iekšējo tirgu, tostarp LESD 26. panta 3. punkts;
2. apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;
3. uzskata, ka nepieciešamā priekšlikuma finansiālā ietekme jāsedz ar pašreizējiem budžeta piešķīrumiem;
4. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tai pievienotos sīki izstrādātos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, Eiropadomei, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.
PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM:
SĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU
Ieteikums Nr. 1: jāizveido saskaņota vienotā tirgus pārvaldības sistēma.
Eiropas Parlaments uzskata, ka iesniedzamajam tiesību akta priekšlikuma būtu jāreglamentē šādi jautājumi:
– Priekšlikums tiesību aktam, kura mērķis ir stiprināt vienotā tirgus pārvaldību, būtu jāiesniedz, lai veicinātu Savienības vienotā tirgus darbības nodrošināšanu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi Eiropā. Priekšlikumam būtu jāpamatojas uz attiecīgiem LESD noteikumiem par iekšējo tirgu. Komisijai būtu jāapsver arī tas, vai priekšlikumu iesniegt, pamatojoties uz LESD 26. panta 3. punktu;
– procedūrā būtu jāparedz Eiropas Parlamenta atbilstoša iesaistīšana vienotā tirgus pārvaldības sistēmas izveidē. Turklāt būtu arī jāparedz, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem citus pasākumus, kas nepieciešami vienotā tirgus pārvaldības stiprināšanai, jo īpaši pasākumus tajās jomās, kurās ir pieņemts Savienības tiesiskais regulējums parasto likumdošanas procedūru, kā noteikts LESD 294. pantā;
– tiesību akts nedrīkst skart jau ieviesto vienotā tirgus tiesisko regulējumu vai noteikumus, kas jāievieš dažādās jomās. Tas nedrīkst skart arī Līgumos noteiktās iestāžu pilnvaras, jo īpaši Komisijas pilnvaras, vai dalībvalstu pienākumus, kas izriet no Līgumiem vai ir atvasināti no vienotā tirgus acquis;
– ar šo tiesību aktu būtu jāpapildina vienotā tirgus tiesiskais regulējums un jāsekmē vienotā tirgus noteikumu un brīvību transponēšana, īstenošana, piemērošana un izpilde;
– šajā tiesību aktā būtu jāparedz Savienības vienotā tirgus pamatnostādņu pieņemšana. Šajās pamatnostādnēs jāietver sasniedzamie mērķi, darbības prioritātes un nodrošināmie nosacījumi, un tām jāpievieno darba metodes un procedūras, kas izstrādājamas, lai stiprinātu vienotā tirgus pārvaldību;
– būtu jānosaka valstu rīcības plānu iesniegšanas, vērtēšanas un pārraudzības un katrai valstij paredzēto īpašo ieteikumu sagatavošanas procedūras;
– būtu jānosaka nepieciešamie papildu pasākumi, lai uzlabotu vienotā tirgus tiesiskā regulējuma īstenošanu un izpildi;
– būtu jāprecizē saikne starp vienotā tirgus pārvaldības ciklu un gada politikas ciklu Eiropas pusgadā.
Ieteikums Nr. 2: jānosaka Savienības darbības mērķi un prioritātes iekšējā tirgus darbības uzlabošanai.
Eiropas Parlaments uzskata, ka iesniedzamajam tiesību akta priekšlikumam būtu jāreglamentē šādi jautājumi:
– lai nodrošinātu, ka vienotais tirgus efektīvi veicina izaugsmi, rada darbvietas un vairo patērētāju un uzņēmumu uzticību, būtu jāizstrādā Savienības pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību. Pamatnostādnēs būtu jāietver:
a) Savienības un dalībvalstu mērķi un prioritātes,
b) nosacījumi, kas jāievieš, lai turpmāk uzlabotu vienotā tirgus pārvaldību;
– būtu jānosaka ierobežots darbības mērķu un prioritāšu kopums jomās, kurās labāk funkcionējošs vienotais tirgus varētu dot vissvarīgākos ieguvumus izaugsmei un darbvietām visā Savienībā;
– darbības mērķu un prioritāšu izvēlē būtu jāņem vērā šādi kritēriji:
a) ražošanas salīdzinošais novērtējums, izmantojot kvantitatīvo pamatrādītāju atlasi, kurā ietilpst ieguldījumi preču un pakalpojumu ražošanā, lai konstatētu nozares, kam ir vislielākais neizmantotais potenciāls izaugsmes nodrošināšanai,
b) tautsaimnieciskā nozīme, analizējot, vai nozare ir pietiekami svarīga, spriežot pēc tās spējas radīt vērā ņemamu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, ja tiek novērsti pamatcēloņi, kas kavē nozares potenciāla izmantošanu,
c) dinamikas faktori, analizējot, vai nozarē jau ir vērojami centieni risināt neizmantotā potenciāla problēmu. Analīze jāveic, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā nozares spēja radīt nodarbinātības pieaugumu un iespējamā konverģence ar darba ražīguma līmeņa kritēriju,
d) vienotā tirgus faktori, analizējot, vai ir pierādījumi, ka, uzlabojot vienoto tirgu, varētu atraisīt neizmantoto potenciālu,
e) faktori, kas saistīti ar papildu elementiem patērētāju, darba ņēmēju un iedzīvotāju aizsardzības nodrošināšanai.
Ieteikums Nr. 3: jānosaka, kādi nosacījumi jānodrošina, lai uzlabotu vienotā tirgus pārvaldību.
Eiropas Parlaments uzskata, ka iesniedzamajam tiesību akta priekšlikumam būtu jāreglamentē šādi jautājumi:
– nosacījumos, kas jāievieš, lai turpmāk uzlabotu vienotā tirgus pārvaldību, būtu jāietver:
a) lietpratīga regulējuma principu piemērošana, izstrādājot un īstenojot vienotā tirgus noteikumus, lai tādējādi nodrošinātu, ka šo noteikumu izstrādes, transponēšanas un īstenošanas veids liek tiem efektīvi darboties to labā, kuriem tie ir domāti,
b) administratīvā sloga samazināšana, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, līdz zemākajam līmenim,
c) gadījumos, kad uzņēmumiem un iedzīvotājiem jāievēro procedūras, viņiem ir dota iespēja to ātri izdarīt elektroniskā veidā,
d) nodrošināta iespēja uzņēmumiem un iedzīvotājiem atrast informāciju un palīdzību un, ja nepieciešams, iespēja izmantot ātru, efektīvu un pieņemamu tiesisko aizsardzību,
e) informācijas tehnoloģiju gudrāka izmantošana, lai informētu uzņēmumus un iedzīvotājus, dodot viņiem iespēju izmantot savas tiesības un iespējas un veidot labākus iniciatīvu savienojumus valsts un Savienības līmenī,
f) plašāks tiešsaistes mehānismu, piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (ITI), pielietojums administratīvo aparātu pārrobežu sadarbībā,
g) vienoto kontaktpunktu turpmākā attīstība,
h) ātras un efektīvas problēmu risināšanas un tiesiskās aizsardzības mehānismu efektīva izmantošana, tostarp, izveidojot vienu, viegli pieejamu valsts līmeņa pirmās palīdzības dienestu, pie kura uzņēmumi un iedzīvotāji var vērsties, ja, mēģinot izmantot savas tiesības un iespējas, ko piedāvā vienotais tirgus, viņi saskaras ar problēmām.
Ieteikums Nr. 4: jānosaka, kādi papildu pasākumi ir vajadzīgi vienotā tirgus tiesiskā regulējuma īstenošanas un izpildes veicināšanai
Eiropas Parlaments uzskata, ka iesniedzamajam tiesību akta priekšlikumam būtu jāreglamentē šādi jautājumi:
– lai veicinātu vienotā tirgus tiesiskā regulējuma īstenošanu un izpildi, Komisijai būtu:
a) jāpaplašina palīdzība dalībvalstīm saistībā ar transponēšanu attiecībā uz direktīvām, kuras vēl jātransponē,
b) jāveic sistemātiskas atbilstības pārbaudes un atbalsta pasākumi, lai panāktu, ka visās dalībvalstīs noteikumi tiek ievēroti praksē,
c) padziļināti jāpārskata jau transponētie un īstenotie tiesību akti, lai novērtētu, kā noteikumi ir īstenoti un reāli darbojas gan praktiskā, gan ekonomiskā ziņā,
d) jāuzlabo ex-post ziņošana par īstenošanu, galveno uzmanību pievēršot tam, kā dalībvalstis nodrošina atbilstību, un izpildes rādītāju vērtēšana, galveno uzmanību pievēršot pieņemto politikas pasākumu lietderībai,
e) jāorganizē savstarpēju pārskatu veikšana kopā ar dalībvalstīm;
– lai veicinātu vienotā tirgus tiesiskā regulējuma īstenošanu un izpildi, dalībvalstīm būtu:
a) jāiesniedz Komisijai transponēšanas pasākumu projekts, ja dalībvalstis vai Komisija uzskata, ka tāds vajadzīgs, lai garantētu arī pareizas transponēšanas ex-ante novērtējumu un nodrošinātu atbilstību un ātru īstenošanu,
b) transponēšanas un īstenošanas laikā regulāri jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību, tostarp patērētājiem, uzņēmumiem un vietējām un reģionālajām iestādēm,
c) jāsniedz skaidrojums tiešsaistē par to, kā dalībvalstis ir transponējušas noteikumus un kā šie noteikumi darbojas praksē.
Ieteikums Nr. 5: jānosaka, kā tiek veikta valsts rīcības plānu iesniegšana, vērtēšana un pārraudzība.
Eiropas Parlaments uzskata, ka iesniedzamajam tiesību akta priekšlikumam būtu jāreglamentē šādi jautājumi:
– dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāiesniedz Komisijai valsts rīcības plāni, kuru mērķis ir īstenot Savienības darbības mērķus un prioritātes, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību. Rīcības plānā būtu jāietver saraksts, kurā doti sīki izstrādāti veicamie pasākumi un ceļvedis to īstenošanai;
– valstu rīcības plāni būtu jāizstrādā, apspriežoties ar attiecīgām ieinteresētām personām, kas pārstāv ekonomikas un sociālās jomas intereses, kā arī patērētāju intereses;
– Komisijai sadarbībā ar Iekšējā tirgus padomdevēju komiteju būtu jāizvērtē valstu rīcības plāni un jāsniedz kopsavilkuma ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei;
– valstu rīcības plānu izvērtējumā būtu jāņem vērā iekšējā tirgus rezultātu apkopojums un ziņojums par iekšējā tirgus pārvaldību;
– Komisijai būtu jāpārrauga valstu rīcības plānu īstenošanā panāktais progress. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai visa attiecīgā informācija, kas uzskatāma par nepieciešamu panāktā progresā novērtēšanai;
– valstu rīcības plānu iesniegšana un novērtēšana būtu jāuzskata par koordinētiem pasākumiem, kas integrētā sistēmā iekļauti gada ciklā, kurš nosaka politikas prioritātes vienotā tirgus pilnīgai īstenošanai un ņem vērā ekonomiskos, sociālos un vides aspektus.
Ieteikums Nr. 6: jānodrošina katrai valstij skaidri formulēti īpaši ieteikumi saistībā ar vienoto tirgu.
Eiropas Parlaments uzskata, ka iesniedzamajam tiesību akta priekšlikumam būtu jāreglamentē šādi jautājumi:
– pamatojoties uz valstu rīcības plānu novērtējumu un izmantojot citus svarīgus vienotā tirgus mehānismus, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, balstoties uz politikas darbības prioritātēm nozīmīgākajās nozarēs, vajadzības gadījumā būtu jāformulē ieteikumi dalībvalstīm saistībā ar vienoto tirgu, kuru nolūks ir uzlabot vienotā tirgus noteikumutransponēšanu, īstenošanu un izpildi;
– vēršoties pie dalībvalstīm ar ieteikumiem, Padomei pilnā mērā būtu jāizmanto instrumenti, kas paredzēti LESD;
– ja tiek gatavots ar vienoto tirgu saistīts ieteikums, attiecīgajai Eiropas Parlamenta komitejai vajadzētu būt iespējai uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā, un Komisijas pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai tikt uzaicinātiem uz viedokļu apmaiņu ar šīs dalībvalsts parlamentu.
Ieteikums Nr. 7: jānosaka Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlārs.
Eiropas Parlaments uzskata, ka iesniedzamajam tiesību akta priekšlikumam būtu jāreglamentē šādi jautājumi:
– lai nodrošinātu, ka vienotais tirgus dod konkrētus rezultātus iedzīvotājiem, patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem, gada cikls Eiropas pusgadam būtu jāizmanto kā platforma politikas vadlīnijām un ziņojumiem, kā arī, lai pārraudzītu dalībvalstu un Savienības panākto progresu vienotā tirgus mērķu sasniegšanā un lai noteiktu koriģējošas darbības;
– būtu jānosaka Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlārs;
– Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlārā būtu jāietver:
a) iekšējā tirgus rezultātu apkopojums, ietverot detalizētus ziņojumus par katru valsti saistībā ar vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu,
b) dalībvalstu skaidrota vienotā tirgus tiesību aktu piemērošanas kārtība, īpaši norādot katru gadu noteiktās nozīmīgākās jomas un politikas prioritātes,
c) Komisijas priekšlikumi par nākamā gada politikas prioritātēm Savienības un valstu līmenī, ko sniedz gada izaugsmes pētījumā un gada ziņojumā par vienotā tirgus integrāciju. Gada ziņojumā arī jāizvērtē, kā vienotais tirgus darbojas praksē. Priekšlikumiem par politikas prioritātēm vajadzētu pamatoties uz secinājumiem, kas gūtu, veicot iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu un izmantojot citus vienotā tirgus pārraudzības instrumentus, lai nepieļautu dublēšanos un sniegtu efektīvus un skaidrus ieteikumus, kā arī lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas politikas saskaņotību,
d) darbības politikas prioritāšu un sasniedzamo mērķu noteikšana vienotā tirgus pamatnostādņu veidā, lai pārvarētu šķēršļus, kas vēl saglabājušies Savienības un valstu līmenī,
e) dalībvalstu iesniegtie rīcības plāni vienotā tirgus pamatnostādņu īstenošanai,
f) Komisijas vērtējums par valstu rīcības plāniem ciešā sadarbībā ar Iekšējā tirgus padomdevēju komiteju, ņemot vērā iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu un gada ziņojumu par vienotā tirgus pārvaldību,
g) Padomes un Eiropas Parlamenta konkrēti ieteikumi dalībvalstīm saistībā ar vienoto tirgu, kas pieņemti, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.
Ieteikums Nr. 8: jāpalielina Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu demokrātiskā pārskatatbildība un nozīme.
Eiropas Parlaments uzskata, ka iesniedzamajam tiesību akta priekšlikumam būtu jāreglamentē šādi jautājumi:
– saskaņā ar Līgumiem Eiropas Parlaments būtu jāiesaista vienotā tirgus pārvaldības sistēmas izveidē. Tas būtu jāiesaista — un Padomei vismaz būtu jāapspriežas ar to — arī citu pasākumu pieņemšanā, kuri nepieciešami, lai stiprinātu vienotā tirgus pārvaldību, tostarp saistībā ar Savienības mērķiem, prioritātēm un plānotajiem politiskajiem pasākumiem;
– pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes Eiropas Parlamentam būtu jāapspriež gada izaugsmes pētījums un jābalso par grozījumiem saistībā ar gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju, kurš jāiesniedz Eiropadomei;
– Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Eiropadomes pavasara sanāksmē būtu jāizklāsta Eiropas Parlamenta viedoklis par vienotā tirgus integrāciju;
– Padomei un Komisijai būtu jāpiedalās Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu kopīgajās sanāksmēs, kad tiek spriests par vienotā tirgus integrāciju.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0211.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0186.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0144.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0258.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0307.
- [6] OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
- [7] OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.
- [8] OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.
- [9] OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.
PASKAIDROJUMS
Ievads
Pašreizējā pasaules ekonomikas lejupslīde, kas sākās ar finanšu krīzi 2007/2008. gadā, rada ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem ievērojamas ekonomiskas un sociālas sekas, ar kurām droši vien un par laimi daudzi, ja ne lielākā daļa, no mums nav saskārušies. Šī krīze turklāt ir parādījusi, ka valstu parādu pārvaldība Eiropas Savienībā ir pilnīgi nepareiza, jo īpaši eurozonā, un tās izmaksas tagad ir jāsedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Lai gan savstarpējas apsūdzības rūpniecības nozaru, dalībvalstu un atsevišķu dalībnieku starpā vēl arvien ir ikdienas debašu sastāvdaļa, vajadzība ES līmenī īstenot spēcīgāku ekonomikas saskaņošanu un pārvaldību ir konstatēta un ierosināta 2011. gadā ar tā saukto „Eiropas pusgadu”.
Vienotais tirgus kā krīzes pārvarēšanas centienu sastāvdaļa būtiski ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus: kā atzīts izaugsmes un darbavietu veicināšanas galvenais virzītājspēks tas nodrošina pamatu tam, lai atjaunotu konkurētspēju un sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”.
Ņemot vērā šobrīd jau blīvo tiesību aktu kopumu (acquis) par vienotā tirgus noteikumiem, pareiza šo noteikumu īstenošana un izpilde kļūst arvien svarīgāka, lai efektīvi sekmētu ekonomikas atveseļošanos. Tomēr statistikas rādītāji par transponēšanas nepietiekamību dalībvalstīs attiecībā uz vienotā tirgus noteikumiem, kā arī pārkāpuma procedūru skaita pieaugums rada nopietnas bažas un skaidri norāda, ka mēs vēl arvien pilnībā nesaņemam iespējamos ieguvumus, kādus varētu sniegt līdz galam izveidots vienotais tirgus.
Komisijas paziņojums „Vienotā tirgus labāka pārvaldība”
Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija iesniedza paziņojumu par vienotā tirgus pārvaldību (COM(2012) 259 galīgā redakcija), kurā tā ierosina divējādu pieeju, lai uzlabotu vienotā tirgus noteikumu īstenošanu un izpildi. No vienas puses, ir paredzēts straujš progress galvenajās jomās. No otras puses, Komisija iesaka uzlabot „pārvaldības ciklu”, ņemot vērā vienotā tirgus noteikumu izstrādi, īstenošanu, piemērošanu un izpildi.
Referenta viedoklis
Referents atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un tās izstrādātos priekšlikumus un novērtējumus. Tomēr referents uzskata, ka šie pasākumi nav pietiekami, kā arī nav tik tālejoši, lai efektīvi ietekmētu vienotā tirgus izveides pabeigšanu. Tādēļ viņš secina, ka, pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem novērojumiem un aicinājumiem rīkoties, ir nepieciešams, lai Komisija nāktu klajā ar tādu tiesību akta priekšlikumu, kas ļautu novērst pašreizējos vienotā tirgus pārvaldības trūkumus.
1. Tiesību akti: labāka ietekmes novērtēšana
Ņemot vērā sadrumstaloto pieeju, kāda līdz šim bijusi gan iespējamo jauno tiesību aktu sagatavošanas posmā, gan pēc tam to īstenošanā, ir jākoordinē un jānovērtē jauno vienotā tirgus instrumentu ietekme un nepieciešamība.
Pamatojoties uz to, ir ierosināts:
· stiprināt Komisijas iekšējo koordināciju, labāk izvērtēt jaunu instrumentu nepieciešamību un tādējādi uzlabot saskaņotību pirms tiesību akta ierosināšanas;
· izvēlēties regulas, nevis direktīvas, kad vien tas ir atbilstīgi;
· ieviest „vienotā tirgus pārbaudi”, lai noteiktu jauno valsts līmeņa tiesību aktu ietekmi uz vienoto tirgu;
· apsvērt Direktīvas 98/34/EK („Informācijas sniegšanas direktīva”) darbības jomas paplašināšanu, ietverot arī citas nozares.
2. Transponēšana un īstenošana: virzība uz pārredzamību un saskaņotību
Lai gan ES tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos varētu uztvert tikai kā dalībvalstu normatīvu tehnisku paņēmienu, tomēr arī šajā posmā ir ievērojams potenciāls, lai uzlabotu vienotā tirgus pārvaldību.
Ja nekavējoties un kopīgā veidā tiek transponēti visi ar Eiropas Savienības tiesību aktu saistītie pasākumi, transponēšana kļūst pārredzamāka un saskaņotāka, atspoguļojot Eiropas Savienības līmenī panākto vienošanos. Turklāt, kaut arī pašreiz jau ir instruments, lai salīdzinātu Eiropas Savienības līmenī pieņemtos direktīvu noteikumus ar atbilstīgiem valsts līmeņa noteikumiem, proti, tā sauktās „atbilstības tabulas”, šā instrumenta pievienotā vērtība pārredzamības izteiksmē gandrīz nav tikusi izmantota. Tādēļ, atbilstīgi labākas likumdošanas garam, kā tas noteikts Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2003/C 321/01), ir lietderīgi biežāk sagatavot šādas atbilstības tabulas un ātrāk atklāt atšķirības starp Eiropas Savienības un valsts tiesību aktiem.
3. Pārraudzība un izpilde: galveno dalībnieku aktivizēšana un pašreizējo instrumentu izmantošana
Eiropas Savienības tiesību aktu un līdz ar to arī vienotā tirgus noteikumu īstenošanas pārraudzība ir noteikta Līgumos un ietilpst Komisijas kompetencē. Tā parasti atspoguļojas pārkāpuma procedūrās. Tomēr pārraudzība ir jāsaprot kā daudz sarežģītāku un daudzslāņainu pasākumu virkne, kurā pārkāpuma procedūra ir tikai pēdējais posms. Ņemot vērā pārkāpuma procedūru laikietilpību un tiesu lietu jutīgumu, ir jāizstrādā papildu paņēmieni piemērošanas un galīgās izpildes veicināšanai.
Tas noved pie šādiem apsvērumiem:
· tāpat kā citās jomās, arī vienotā tirgus pārvaldību sekmētu labāka un intensīvāka pieredzes un paraugprakses apmaiņa ierēdņu starpā Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī;
· blakus tīri statistiskiem vērtējumiem ir vajadzīgs kvalitatīvs īstenošanas novērtējums, kas dotu iespēju apsvērt, kuriem pasākumiem ir īpaša ietekme un ekonomiska nozīme attiecībā uz vienoto tirgu;
· ir derīgi nošķirt netransponēšanu no neatbilstības Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo, ja tiek dažādi izprasts pamata tiesību akts, tad neatbilstības gadījumā šo jautājumu galīgi var noskaidrot tikai Eiropas Savienības Tiesa;
· tā kā pārkāpuma procedūras ir laikietilpīgas un tām ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, pa šo laiku tādi instrumenti kā EU Sweeps[1] un EU Pilot[2] ļauj konstatēt vāju atbilstību un ātrāk sniegt atbildes par iespējamiem netransponēšanas vai neatbilstības gadījumiem.
4. Galvenās jomas: prioritāšu noteikšana
Ņemot vērā vienotā tirgus noteikumu lielo skaitu, ir acīmredzams, ka ne visi noteikumi ir vienlīdz svarīgi un ka tiem ir atšķirīga ietekme uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ideālā gadījumā visi šie noteikumi tiktu īstenoti un pārraudzīti vienlīdz stingri, taču, lai panāktu jūtamus vienotā tirgus uzlabojumus, ir jāizvēlas galvenās darbības jomas. Šajā ziņā tiek ieteikts īpaši aplūkot konkrēto jomu un instrumentu ekonomisko nozīmi un izaugsmes potenciālu. Lai gan Komisijas ierosinātais galveno jomu un instrumentu skaits turpmāk ir jāierobežo, šo prioritāšu gada pārskats ļautu atspoguļot šo jomu pašreizējo nozīmi un reaģēt uz jaunākajām izmaiņām un to ietekmi uz vienoto tirgu.
Secinājums
Ņemot vērā šos apsvērumus, referents uzskata, ka, lai panāktu jūtamus uzlabojumus, vienotajam tirgum ir vajadzīga skaidrāka un stingrāka pārvaldība. Tādēļ ir ieteicams izveidot pārredzamu un prognozējamu sistēmu, kurā atbilstīgi un regulāri tiek atspoguļoti dalībvalstu iespējamie negatīvie un pozitīvie rezultāti attiecībā uz īstenošanu un piemērošanu. Šāds vienotā tirgus pārvaldības cikls ir jāapsver, ņemot vērā Eiropas pusgadu, kurā jau tiek novēroti ne vien ekonomikas un budžeta, bet arī nodarbinātības aspekti. Ņemot vērā vienotā tirgus nozīmi ekonomikā, regulārs tā stāvokļa novērtējums sniegtu pievienoto vērtību minētajiem novērtējumiem un radītu pilnīgu priekšstatu.
Turklāt referents uzskata, ka šādam vienotā tirgus pārvaldības ciklam būtu jālīdzinās Eiropas pusgada ciklam vai jābūt integrētam pašā Eiropas pusgadā. Tas ļautu izveidot regulāru pasākumu, lai novērtētu vienotā tirgus izveides pabeigšanu un pievērstos konkrētiem trūkumiem attiecīgajā dalībvalstī, vajadzības gadījumā izmantojot konkrētai valstij adresētus ieteikumus.
Šajā nolūkā referents pieprasa tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta 3. punktu. Šis Līguma noteikums paredz noteikt pamatnostādnes un nosacījumus, kas vajadzīgi, lai visās attiecīgajās nozarēs nodrošinātu līdzsvarotu attīstību, izmantojot vienotā tirgus noteikumus. Pieprasītajā priekšlikumā jāizvirza mērķis izveidot vajadzīgo sistēmu, kas ļautu noteikt prioritārās jomas, labākas likumdošanas principus dalībvalstīs, kā arī nodrošināt atbalsta pasākumus dalībvalstīs un pieprasīt valsts rīcības plānus. Minēto pasākumu rezultātā visbeidzot tiktu izstrādāti katrai konkrētai valstij adresēti ieteikumi.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Eiropas pusgadam ir jākļūst par platformu un ciklu iepriekšminēto politikas vadlīniju nodrošināšanai. Šajā nolūkā tiek ieteikts līdzās ekonomikas un budžeta aspektiem izveidot vienotā tirgus pīlāru.
Turklāt referents iesaka palielināt demokrātisko pārskatatbildību un Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu nozīmi.
Referents uzskata, ka ar šo ierosināto pasākumu kopumu, visu Eiropas iestāžu stingru vadību un dalībvalstu skaidru politisko līdzatbildību stiprāka vienotā tirgus pārvaldība sekmēs atlikušo ierobežojumu atcelšanu un dos iespēju visiem dalībniekiem pilnā mērā saņemt četru brīvību sniegtos ieguvumus.
- [1] .
- [2] EU Pilot izcelsme ir saistīta ar Komisijas paziņojumu „Rezultātu Eiropa — Kopienas tiesību aktu piemērošana” (COM(2007) 502 galīgā redakcija), un šis instruments darbojas kopš 2008. gada. Tas ļauj pilsoņiem un uzņēmumiem iesniegt sūdzības par Eiropas Savienības tiesību aktu nepareizu piemērošanu, un šīs sūdzības izskata Komisija un nosūta dalībvalstij. EU Pilot kā „pirmspārkāpuma procedūra” ļauj sadarbības veidā atrisināt problēmas vai pārpratumus attiecībā uz īstenošanu un piemērošanu.
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (17.1.2013)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par vienotā tirgus pārvaldību
(2012/2260(INI))
Atzinumu sagatavoja: Anthea McIntyre
(Iniciatīva –– Reglamenta 42. pants)
IEROSINĀJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju:
– iekļaut rezolūcijas priekšlikumā šādus ierosinājumus:
1. norāda, ka vienotajam tirgum var būt svarīga loma stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības mērķu sasniegšanā attiecībā uz kvalitātes paaugstināšanu un ilgtspējīgu nodarbinātību; vienotā tirgus izveide būtu jāpabeidz pēc iespējas apņēmīgi un ātri; vienotais tirgus nav pašmērķis, bet līdzeklis, lai panāktu sociālo attīstību;
2. uzskata, ka dialogs ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību ir ļoti svarīgs, lai atjaunotu uzticību vienotajam tirgum; norāda, ka vienotajā tirgū uzmanība būtu jāpievērš visu dalībnieku — ne tikai patērētāju vai uzņēmumu, bet arī iedzīvotāju un darba ņēmēju — tiesībām; ir svarīgi agrākā posmā vairāk iesaistīt sociālos partnerus un visas ieinteresētās personas to pasākumu izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā un pārraudzībā, kuri nepieciešami, lai vienotajā tirgū sekmētu izaugsmi un nostiprinātu iedzīvotāju tiesības;
3. norāda — lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi attiecībā uz kvalitātes paaugstināšanu un ilgtspējīgu nodarbinātību, ir svarīgi uzlabot vienotā tirgus darbību, tostarp saglabājot atbilstošu līdzsvaru starp ekonomikas prioritātēm un sociālo labklājību;
4. uzsver, ka efektīva pakalpojumu sniegšana ir svarīgs priekšnoteikums turpmākai izaugsmei, darbvietu radīšanai un inovācijai; pauž nožēlu par Savienības tiesību aktu radīto pārlieku lielo slogu uz MVU; vienotajam tirgum jāīsteno sava izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas loma, lai izveidotu augsti konkurētspējīgu tirgus ekonomiku;
5. pauž nožēlu par to, ka Savienības iedzīvotāji vēl nav pilnībā guvuši labumu no vienotā tirgus iespējām daudzās nozarēs; tādēļ norāda, ka ir jāizmanto iespējas, ko sniedz vienotais tirgus, lai nodrošinātu jaunu stimulu Savienības tautsaimniecībai, vēl vairāk atverot robežas precēm un pakalpojumiem, palielinot personu un darba ņēmēju brīvas pārvietošanās iespējas, nodrošinot lielākas izvēles iespējas, paverot jaunas uzņēmējdarbības iespējas uzņēmumiem un, visbeidzot, radot jaunas darbvietas, kā arī ar pieejamākiem pakalpojumiem un produktiem piesaistot jaunus klientus, jo īpaši personas ar invaliditāti; tie MVU, kuriem ir vislielākais potenciāls, būtu jāatbalsta, tiesību aktu īstenošanas laikā stingri piemērojot MVU testu;
6. uzsver, ka vienotajam tirgum var būt svarīga nozīme sociālās kohēzijas veicināšanā Savienībā, sekmējot biežāku apmaiņu ar paraugraksi; norāda, ka ekonomiskās pārvaldības sistēma būtu jābalsta uz savstarpēji saistītu un abpusēji saskaņotu politikas virzienu kopumu, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, un, lai tas notiktu, ir pilnībā jāattīsta iekšējais tirgus; prasa izstrādāt pasākumus mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un kooperatīvu atbalstam;
7. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU: ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803) un atbalsta to, ka uzmanība tiek pievērsta mikrouzņēmumiem; norāda, ka darba ņēmējiem paredzētie veselības un drošības noteikumi nav jāuzskata par regulatīvu slogu un ka atsevišķās jomās prasībām, kas noteiktas dažāda lieluma uzņēmumiem, nevajadzētu būt vienādām; tādēļ uzskata, ka dažāda veida mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pielāgoti tiesību akti atvieglotu šiem uzņēmumiem piekļuvi Eiropas un starptautiskajiem tirgiem;
8. atzīst „vienas pieturas” aģentūru (elektronisko un fizisko) lielo nozīmi vienotā tirgus kontekstā, lai mazinātu administratīvo slogu un darījumu izmaksas, uzlabotu efektivitāti, tirgus atvērtību, pārredzamību un konkurenci, līdz ar to mazinot valsts izdevumus un sniedzot uzņēmumiem, tostarp MVU un mikrouzņēmumiem, lielākas iespējas piekļūt tirgiem, kā arī saglabāt un radīt jaunas darbvietas;
9. uzskata, ka digitālajam vienotajam tirgum vien var būt līdzīga ietekme kā 1992. gada vienotā tirgus programmai; mudina pabeigt digitālā vienotā tirgus izveidi, lai būtiski palielinātu darba un uzņēmējdarbības iespējas;
10. norāda, ka Eiropas pakalpojumu tirgus joprojām ir sadrumstalots; prasa īstenot pasākumus, lai palielinātu mobilitāti visā Savienībā, ar uzlabotas iekšējā tirgus informācijas sistēmas palīdzību vienkāršojot un paātrinot profesionālo kvalifikāciju atzīšanas administratīvās procedūras; uzskata, ka Komisija ir pareizi norādījusi, ka darbaspēka mobilitāte Savienībā joprojām ir pārāk zema un ir nepieciešami efektīvāki pasākumi, lai novērstu visus administratīvos šķēršļus;
11. uzskata, ka valsts līmenī vajadzētu būt vienam viegli pieejamam pirmā posma palīdzības dienestam, kur uzņēmumi un iedzīvotāji, tostarp klienti-invalīdi var vērsties, ja radušās problēmas, mēģinot izmantot tiesības un iespējas, ko piedāvā vienotais tirgus; šādu palīdzības dienestu varētu veidot, turpinot attīstīt arī pašreizējos SOLVIT centrus;
12. aicina dalībvalstis lietpratīgāk izmantot IT rīkus, lai informētu uzņēmumus un iedzīvotājus un ļautu tiem izmantot savas tiesības un iespējas; ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt personām ar invaliditāti pieejamību, lai šīs personas, izmantojot informāciju pieejamā formātā, uzzinātu par savām tiesībām un iespējām;
13. prasa, lai sociālā un fiskālā konverģence tiktu iekļauta vienotajā tirgū kā integrācijas faktors; aicina tās dalībvalstis, kuru IKP ir aptuveni vienāds, paātrināt konverģences procesu, pastiprinot sadarbību;
14. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt efektīvas pārbaudes, lai novērstu sociālo dempingu un nodrošinātu kolektīvo līgumu piemērošanu;
15. norāda, ka Eiropas sociālie standarti tiek uzskatīti par Savienības pievienoto vērtību un tiem ir būtiska nozīme vienotā tirgus darbībā;
16. uzskata, ka ikgadējā ziņojumā par vienotā tirgus integrāciju, analizējot svarīgākās pakalpojumu jomas saistībā ar vienotā tirgus darbību, jo īpaši tirdzniecības, uzņēmējdarbības pakalpojumu, digitālā tirgus un transporta jomas, vairāk uzmanības būtu jāpievērš personām ar invaliditāti, kuras saskaras ar grūtībām, kas rodas izveidotajā vidē un saistībā ar pakalpojumiem, kas nav piemēroti visiem;
17. uzskata, ka līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu labu vienotā tirgus darbību, un visām dalībvalstīm būtu jātransponē Savienības tiesību akti vienādā līmenī, un Komisijai, izmantojot izpildes pilnvaras, būtu konsekventi jāvēršas pret pārkāpējiem, izturoties pret visiem vienādi;
18. aicina uzņemties lielākas saistības, lai turpmāko divu gadu laikā pilnveidotu lietpratīga regulējuma darba programmu, jo īpaši tajos sektoros, kas saistīti ar ilgtspējīgu, gudru un iekļaujošu izaugsmi;
19. aicina Komisiju izveidot valsts struktūru Eiropas tīklu, kā ierosināts attiecīgajā Komisijas paziņojumā, un piešķirt tās pašreizējai Iekšējā tirgus padomdevējai komitejai jaunu pilnvarojumu izskatīt vienotā tirgus integrācijas un pārvaldības jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot pieejamībai saskaņā ar ratificēto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;
20. aicina Komisiju paātrināt vienotā tirgus izveides pabeigšanu, nodrošinot Savienības direktīvu īstenošanu visās dalībvalstīs.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
14.1.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 7 14 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Jean-Luc Bennahmias, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Emer Costello, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni, Inês Cristina Zuber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Georges Bach, Malika Benarab-Attou, Edite Estrela, Richard Howitt, Anthea McIntyre, Ria Oomen-Ruijten, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner, Csaba Sógor |
||||
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (19.12.2012)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par vienotā tirgus pārvaldību
(2012/2260(INI))
Atzinumu sagatavoja: Oldřich Vlasák
(Iniciatīva – Reglamenta 42. pants)
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju iekļaut rezolūcijas priekšlikumā šādus ierosinājumus:
1. uzskata, ka vienotā tirgus laba pārvaldība nodrošina ļoti lielas iespējas tirdzniecībai, ieguldījumiem un darbaspēka organizēšanai un tā varētu būtiski uzlabot vietējās un reģionālās izaugsmes perspektīvas;
2. uzskata, ka iekšējā tirgus laba pārvaldība un turpmāka reģionu attīstība papildina viena otru un kopā veido spēcīgu Eiropu, kam raksturīga kohēzija un konkurētspēja;
3. norāda, ka vietējie un reģionālie dalībnieki veic daudzus pienākumus, ko paredz ES tiesību akti par vienoto tirgu, jo īpaši publisko iepirkumu, valsts atbalsta, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu un koncesiju jomā;
4. uzskata, ka vienotā tirgus efektīvas pārvaldības nolūkā vienādi jāņem vērā visu reģionālo ieinteresēto personu intereses un ka tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt optimālu iekšējā tirgus darbību un patērētāju lielāku uzticēšanos tā pārvaldes struktūrām;
5. uzsver, ka vienotā tirgus jomā ir pienācīgi jāņem vērā vietējās un reģionālās pašpārvaldes princips, kas skaidri atzīts Lisabonas līgumā, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;
6. iesaka dot iespēju vietējām un reģionālajām iestādēm un to jumta asociācijām visās dalībvalstīs iesniegt ieteikumus par to, kā labāk pilnīgi īstenot vienoto tirgu;
7. iesaka Komisijai papildus konsultāciju procedūrām un attīstītam dialogam ar vietējām un reģionālajām iestādēm, kurām jāievieš ES tiesību akti, pirms tiesību aktu pieņemšanas, pamatojoties uz konkrētām vietējām un reģionālām īpatnībām, veikt padziļinātus teritoriālās ietekmes novērtējumus, kuros izklāstīti pārliecinoši argumenti par vienotā tirgus regulējuma nepieciešamību;
8. norāda, ka kvalitatīvi un pieejami vispārējas nozīmes pakalpojumi ir būtiski vietējām un reģionālajām sabiedrībām un ka vietējo un reģionālo sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšana ir svarīga ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, un tādēļ vietējo un reģionālo varas iestāžu potenciāls un intereses pilnībā jāņem vērā turpmākajā vienotā tirgus attīstībā;
9. uzskata, ka kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem ikvienā Eiropas Savienības reģionā ir absolūts priekšnoteikums dinamiska un spēcīga vienotā tirgus pastāvēšanai;
10. uzsver, ka vienotā tirgus pārvaldībai ir jābūt saistītai ar kohēzijas politiku un Savienības galvenajām prioritātēm, jo īpaši ar stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm; ierosina noslēgt teritoriālus līgumus, lai vietējās un reģionālās varas iestādes vērstu savu darbību un finanšu līdzekļus uz vienotā tirgus stiprināšanu saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un pamatiniciatīvām;
11. uzskata, ka ar kohēzijas politiku var nodrošināt ātrāku konverģenci, izmantojot integrāciju un lielāku savienojamību vienotajā tirgū; lai to sasniegtu, politikā joprojām vajadzētu pievērst uzmanību tirgus nepilnībām, lai nodrošinātu, ka visi reģioni pilnvērtīgi izmanto savu attīstības potenciālu, un teritoriālās sadarbības nostiprināšanai pārrobežu līmenī Eiropas ekonomiskās integrācijas kontekstā;
12. secina, ka jaunu regulu likumdošanas procesā joprojām tiek apspriesta atsevišķu nosacījumu ieviešana struktūrfondos saistībā vienotā tirgus direktīvu transponēšanu dalībvalstīs, taču uzskata, ka šie pasākumi ir jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā, un pauž viedokli, ka ES finanšu atbalsta sviras izmantošanai, lai stimulētu vienotā tirgus noteikumu savlaicīgu transponēšanu, ir jābūt pienācīgi sabalansētai;
13. uzsver, ka jo īpaši Eiropas teritoriālā sadarbība ir pamatota uz tādiem pašiem principiem kā vienotais tirgus, sekmējot pārrobežu mijiedarbību un savstarpēji izmantojot reģionālā un vietējā līmeņa infrastruktūru, ieguldījumus un tirgus;
14. uzskata, ka kļūdu skaits kohēzijas politikā lielā mērā ir saistīts ar vienotā tirgus politiku, piemēram, ar publiskā iepirkuma politiku, un uzsver, ka vienotā tirgus regulējuma labāka īstenošana ir svarīgs priekšnoteikums šo kļūdu novēršanai.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
18.12.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
31 2 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Victor Boştinaru, John Bufton, Nikos Chrysogelos, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Jacek Olgierd Kurski, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Ivars Godmanis, Lena Kolarska-Bobińska, Maurice Ponga, Elisabeth Schroedter |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Olle Ludvigsson |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
23.1.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 1 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Preslav Borissov, Cristian Silviu Buşoi, Jorgo Chatzimarkakis, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Toine Manders, Sirpa Pietikäinen, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raffaele Baldassarre, Cornelis de Jong, Anna Hedh, Constance Le Grip, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Konstantinos Poupakis, Sabine Verheyen |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Elisa Ferreira, Dolores García-Hierro Caraballo, Angelika Niebler, Phil Prendergast, Kyriacos Triantaphyllides, Patricia van der Kammen |
||||