ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

1.2.2013 - (COM(2011)0897 – C7‑0004/2012 – 2011/0437(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Philippe Juvin

Grozījumi

• 001-281 (PDF - 901 KB)
• 001-281 (DOC - 1502 KB)
• 282-282 (PDF - 898 KB)
• 282-282 (DOC - 734 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

(COM(2011)0897 – C7–0004/2012 – 2011/0437(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0897),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0004/2012),

-   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Vācijas Bundesrāts, Spānijas Deputātu kongress un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0030/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. atsauce
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 14. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu, kā arī 26. protokolu,
Pamatojums
Tiek ņemti vērā noteikumi par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un to specifisko nozīmi šajā direktīvā.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas tiesiskā nenoteiktība un ierobežojumi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskā sektora iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai ES pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem.	1) Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas tiesiskā nenoteiktība un ierobežojumi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskā sektora iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai ES pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs, līdzsvarots un elastīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem. Šāds tiesiskais regulējums dotu arī lielāku tiesisko noteiktību starptautiskajiem ekonomikas dalībniekiem un varētu būt pamats un instruments, kas palīdzētu vairāk atvērt starptautiskos publiskā iepirkumu tirgus un stiprināt starptautiskos tirdzniecību. Būtu jānosaka vispārējs Savienības mēroga princips, saskaņā ar kuru koncesijas līgumu slēgšanas tiesības būtu pieejamas MVU nolūkā uzlabot to iespējas piekļūt koncesiju tirgum.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Šā tiesiskā regulējuma noteikumiem, ko piemēro koncesiju piešķiršanai, vajadzētu būt skaidriem un vienkāršiem, un tie nedrīkstētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Koncesijas iezīmju dēļ noteikumi par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu nebūtu vienkārši jāpielīdzina publiskā iepirkuma noteikumiem.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Būves koncesiju piešķiršanai pašlaik piemēro pamatnoteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, savukārt tādu pakalpojumu koncesiju piešķiršanai, par kuriem ir pārrobežu interese, ir piemērojami Līguma principi, it sevišķi preču brīvas aprites princips, brīvības veikt uzņēmējdarbību princips un brīvības sniegt pakalpojumus princips, kā arī no tiem atvasinātie principi, kā vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējās atzīšanas, proporcionalitātes un pārredzamības princips. Pastāv tiesiskās nenoteiktības risks, kas saistīts ar to, ka valstu likumdevēji var atšķirīgi interpretēt Līguma principus, un ar būtiskām atšķirībām starp dažādu dalībvalstu tiesību aktiem. Šo risku apliecina Eiropas Savienības Tiesas plašā judikatūra, taču tā tikai daļēji risina dažus koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas aspektus. Tāpēc ir nepieciešama Līguma principu vienota konkretizācija visās dalībvalstīs un izrietošo interpretācijas atšķirību novēršana Savienības līmenī, lai novērstu iekšējā tirgus pašreizējos traucējumus.	(2) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šajā kontekstā koncesiju līgumi ir būtiski instrumenti infrastruktūras un stratēģisku pakalpojumu ilgtermiņa strukturālā attīstībā. Attiecīgi tie veicina konkurences attīstību iekšējā tirgū, palielinot privātā sektora prasmes, panākot efektivitāti un nodrošinot inovācijas.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Būves koncesiju piešķiršanai pašlaik piemēro pamatnoteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru1, savukārt tādu pakalpojumu koncesiju piešķiršanai, par kuriem ir pārrobežu interese, ir piemērojami Līguma par Eiropas Savienību (LES) un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principi, it sevišķi preču brīvas aprites princips, brīvības veikt uzņēmējdarbību princips un brīvības sniegt pakalpojumus princips, kā arī tādi no tiem atvasinātie principi kā vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējās atzīšanas, proporcionalitātes un pārredzamības princips. Pastāv tiesiskās nenoteiktības risks, kas saistīts ar to, ka valstu likumdevēji var atšķirīgi interpretēt LESD principus, un ar dažādu dalībvalstu tiesību aktu būtiskām atšķirībām. Šo risku apliecina Eiropas Savienības Tiesas plašā judikatūra, taču tā tomēr tikai daļēji risina dažus koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas aspektus.
	_______________
	1 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Tādēļ šīs direktīvas mērķis ir līgumu principu vienota piemērošana visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, novērstu iekšējā tirgus pašreizējos traucējumus, palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, veicinātu MVU vienlīdzīgu pieeju un godīgu piedalīšanos koncesijas līgumu piešķiršanā gan vietējā, gan Savienības līmenī un atbalstītu ilgtspējīgas valsts politikas mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro darbībām, kuras ir tieši pakļautas konkurencei, kā noteikts šīs Direktīvas 14. pantā, Direktīvas 2004/18/EK noteikumi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs1, noteikumi nebūtu jāpiemēro koncesijām, kā noteikts šajā direktīvā.  Tomēr šajā direktīvā paredzētos noteikumus nevajadzētu izmantot, lai apietu minētajās direktīvās paredzēto piešķiršanas procedūru. __________ 1 OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3) Šai direktīvai nekādā veidā nebūtu jāskar dalībvalstu vai publiskā sektora iestāžu tiesības izlemt par būvdarbu vai pakalpojumu tiešu nodrošināšanu sabiedrībai vai par šādu pakalpojumu sniegšanas uzticēšanu trešām personām. Dalībvalstīm vai publiskā sektora iestādēm joprojām būtu jābūt tiesībām noteikt sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai cenu, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus.	3) Ar šo direktīvu atzīst un vēlreiz apstiprina dalībvalstu un publiskā sektora iestāžu tiesības noteikt tādus administrēšanas veidus, kādus tās uzskata par piemērotākajiem būvdarbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai. Šai direktīvai nekādā veidā nebūtu jāskar dalībvalstu un publiskā sektora iestāžu tiesības veikt būvdarbus vai tieši sniegt pakalpojumus sabiedrībai vai šādu pakalpojumu sniegšanu deleģēt trešām personām. Dalībvalstīm vai publiskā sektora iestādēm būtu jāsaglabā tiesības noteikt un precizēt sniedzamo pakalpojumu raksturlielumus, tostarp nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai cenu, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus.
Pamatojums
Atkārtoti apstiprina publiskā sektora iestāžu tiesības īstenot administratīvās brīvības principu, ļaujot brīvi izvēlēties to uzdevumu pārvaldības veidu, par kuriem tās ir atbildīgas (uzdevumu izpilde pašiem vai uzticēšana trešām personām). Direktīva neskar konkrēta pārvaldības veida izvēli, taču paredz noteikumus, ja uzdevuma veikšana tiek uzticēta trešai personai (koncesija).
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4) Attiecībā uz koncesijām, kas pārsniedz noteiktu vērtību, ir atbilstīgi nodrošināt to valsts procedūru obligātu koordinēšanu, kuras nosaka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz Līguma principiem, tā, lai nodrošinātu koncesiju atvērtību konkurencei un atbilstīgu tiesisko noteiktību. Šiem koordinējošiem noteikumi nevajadzētu būt plašākiem, nekā nepieciešams, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Tomēr būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm šos noteikumus pilnveidot un izstrādāt sīkāk, ja tās to uzskata par vajadzīgu, it sevišķi, lai nodrošinātu labāku atbilstību minētajiem principiem.	4) Attiecībā uz koncesijām, kas ir vienāda ar noteiktu vērtību vai to pārsniedz, ir atbilstīgi nodrošināt to valsts procedūru obligātu koordinēšanu, kuras nosaka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz Līguma principiem, tā, lai nodrošinātu koncesiju atvērtību konkurencei un atbilstīgu tiesisko noteiktību. Šiem koordinējošiem noteikumiem nevajadzētu būt plašākiem, nekā nepieciešams, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un garantētu konkrētu elastības līmeni. Līdz ar to būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm šos noteikumus pilnveidot un izstrādāt sīkāk, ja tās to uzskata par vajadzīgu, it sevišķi, lai nodrošinātu labāku atbilstību minētajiem principiem.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6) Koncesijas ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kuru priekšmets ir būvdarbu vai pakalpojumu iegāde, kā arī kuros atlīdzība parasti izpaužas kā tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, kam piemēro šādu līgumu. Šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašus saistošus pienākumus, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valsts izdotus dokumentus, piemēram, atļaujas vai licences, ar ko valsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus, piemēram, zemes nomas līgumiem, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus.	6) Koncesijas ir līgumi, ar kuriem finansiālās interesēs viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji („piešķīrēji”) uztic būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu pārvaldību vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kuros šāda piešķīruma atlīdzība izpaužas vai nu kā tiesības veikt un pārvaldīt būvdarbus vai sniegt pakalpojumus, kas ir šādu līgumu priekšmets, vai arī kā minētās tiesības kopā ar atalgojumu. Šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei vajadzētu piemērot īpašus saistošus pienākumus, ko nosaka piešķīrējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valsts izdotus dokumentus, piemēram, arī uz ierobežotu laiku izsniegtas atļaujas vai licences, ar ko valsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz konkrētiem līgumiem, ar kuriem valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs piešķir ekonomikas dalībniekam tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus, piemēram, valsts īpašuma un privātas nomas vai zemes nomas līgumiem, jo īpaši jūras vai iekšzemes ostu nozarē, vai piešķir tiesības, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, nesaņemot konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus, ko nodrošina ekonomikas dalībnieks. Gan valsts īpašuma, gan privātas nomas vai zemes nomas līgumos paredzētie vispārīgie nosacījumi jo īpaši ietver noteikumus par nomātā īpašuma nodošanu nomniekam, tā izmantošanu (piemēram, nomātā īpašuma apraksts, noteikumi par atļautajiem nomātā īpašuma izmantojuma veidiem, noteikumi par optimālo nomātā īpašuma izmantojumu, ietverot izpildes rādītājus un vides standartus), attiecīgajiem īpašnieka un nomnieka pienākumiem saistībā ar nomātā īpašuma uzturēšanu, nomas ilgumu un nomātā īpašuma atpakaļnodošanu īpašniekam, nomas maksu un citām izmaksām, kuras sedz nomnieks, ietverot līgumsodus.
Pamatojums
Paskaidrojums par koncesiju definīciju (skatīt 2. punktu) un līgumu veidu, kas neatbilst koncesijām šīs direktīvas nozīmē (atļaujas, licences, līgumi, kas nosaka vispārējos noteikumus, ar ko tiek uzticēta būvdarbu veikšana vai pakalpojumu pārvaldīšana). Jēdziens "piešķīrējs" tiek izmantots, lai vienkāršotu tekstu, ja tas tādā pašā veidā attiecas uz līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7) Ar koncesijas un publiskā līguma jēdziena interpretāciju saistītās grūtības ir bijušas tiesiskās nenoteiktības cēlonis ieinteresētajām personām, un saistībā ar tām Eiropas Savienības Tiesa ir pasludinājusi vairākus spriedumus. Tāpēc būtu jāprecizē koncesijas definīcija, jo īpaši, atsaucoties uz būtiska operacionālā riska jēdzienu. Koncesijas galvenā iezīme — tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus — vienmēr nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots saimnieciskais risks, kas saistīts ar iespēju, ka piešķirto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas var netikt atlīdzinātas. Īpašu, uz koncesiju piešķiršanu attiecināmu noteikumu piemērošana nebūtu pamatota, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs atbrīvotu darbuzņēmēju no iespējamiem zaudējumiem, garantējot minimālus ieņēmumus, kas atbilst izmaksām vai pārsniedz izmaksas, kādas darbuzņēmējam rodas saistībā ar līguma izpildi. Tajā pašā laikā būtu skaidri jānosaka, ka konkrēti pasākumi, ko pilnībā apmaksā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, būtu jāuzskata par koncesijām, ja ekonomikas dalībnieka ieguldījumu un izmaksu, kuras radušās, veicot būvdarbus vai sniedzot pakalpojumus, atlīdzināšana ir atkarīga no faktiskā pieprasījuma pēc pakalpojuma vai pamatlīdzekļa vai no to faktiskās pieejamības.	7) Ar koncesijas jēdziena interpretāciju saistītās grūtības ir radījušās tiesisko nenoteiktību ieinteresētajām personām, un saistībā ar tām Eiropas Savienības Tiesa ir pasludinājusi vairākus spriedumus. Tādēļ būtu jāprecizē koncesijas definīcija, jo īpaši, atsaucoties uz operacionālā riska jēdzienu. Koncesijas galvenā iezīme — tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus — vienmēr nozīmē, ka koncesionāram tiek nodota būtiska daļa saimnieciskā riska, kas saistīts ar iespēju, ka piešķirto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas parastos darbības apstākļos var netikt atlīdzinātas. Tam, ka risks ir ļoti ierobežots jau no paša sākuma, jo īpaši sīki izstrādātu publisko tiesību noteikumu dēļ, ar kuriem tiek pārvaldīti būvdarbi vai pakalpojumi, kam piemēro koncesiju, nebūtu jāizslēdz iespēja, ka līgums tiek atzīts par koncesiju. Īpašu, uz koncesiju piešķiršanu attiecināmu noteikumu piemērošana nebūtu pamatota, ja piešķīrējs atbrīvotu koncesionāru no iespējamiem zaudējumiem, garantējot minimālus ieņēmumus, kas atbilst izmaksām vai pārsniedz izmaksas, kādas darbuzņēmējam rodas saistībā ar līguma izpildi. Tajā pašā laikā būtu skaidri jānosaka, ka konkrēti pasākumi, ko pilnībā apmaksā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, būtu jāuzskata par koncesijām, ja ekonomikas dalībnieka ieguldījumu un izmaksu, kuras radušās, veicot būvdarbus vai sniedzot pakalpojumus, atlīdzināšana ir atkarīga no faktiskā pieprasījuma pēc pakalpojuma vai pamatlīdzekļa vai no to faktiskās pieejamības.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Operacionālam riskam būtu jāizriet no ārpus pušu kontroles esošiem faktoriem, un līdz ar to šāds risks nevar rasties no tā, ka viena no līgumslēdzējām pusēm nepareizi izpilda līgumu. Tas tiek definēts kā risks būt pakļautam tirgus mainīgumam, kas var ietvert vai nu pieprasījuma, vai arī piedāvājuma puses risku vai gan pieprasījuma, gan piedāvājuma risku. Operacionālais risks, piemēram, var ietvert risku, ka pakalpojumu sniegšana neatbildīs pieprasījumam, risku, ka atbildīgie nespēs samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, vai risku, ka ar ieņēmumiem netiks segti visi izmantošanas izdevumi.
Pamatojums
Direktīvas 2. panta 2. punktā sniegtā „pieejamības riska” definīcija nav īpaši saprotama. Ar ierosināto jauno apsvērumu šo definīciju mēģina savienot ar koncesionāra lēmumiem par ieguldījumiem saistībā ar koncesijas izpildi.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9) Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanas pamatā ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdziens, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne publiski uzņēmumi saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām. Tāpēc ir atbilstīgi skaidri norādīt, ka tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, it sevišķi atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ar ko saistībā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Šiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1191/69 un Nr. 1107/70. Arvien pieaugošās atšķirības valstu rīcības veidos nosaka nepieciešamību skaidrāk definēt iepirkuma jēdzienu. Savienības noteikumi par koncesijām attiecas uz būvdarbu vai pakalpojumu iegādi par atlīdzību, kas ir šādu būvju vai pakalpojumu ekspluatācija. Iegādes jēdziens būtu jāsaprot plaši, attiecinot to uz labuma gūšanu no attiecīgajām būvēm vai pakalpojumiem, kam nav vienmēr vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem. Turklāt tikai darbības finansēšana, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, parasti neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.	9) Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanas pamatā ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdziens, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne publiski uzņēmumi saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar grozīto 4. panta 3. punktu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10) Tāpat ir pierādījies, ka nepieciešams paskaidrot, kas būtu jāuzskata par vienotu iepirkumu, kura gadījumā saistībā ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām ir jāņem vērā šajā iepirkumā slēgto koncesiju kopējā vērtība un tas būtu jāizsludina kā viens iepirkums, kas, iespējams, sadalīts daļās. Vienota iepirkuma jēdziens ietver visas piegādes, būvdarbus un pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētu projektu. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, var norādīt līgumslēdzējas iestādes vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti.	10) Šai direktīvai būtu jāattiecas tikai uz koncesiju līgumiem, kuru vērtība atbilst noteiktam robežlīmenim vai pārsniedz to, un robežvērtībām būtu jāatspoguļo skaidra pārrobežu interese par koncesijām no tādu ekonomikas dalībnieku puses, kas atrodas citās dalībvalstīs. Līdz ar to ir jānosaka metode koncesijas paredzamās vērtības aprēķināšanai un tai vajadzētu būt vienādai gan būvdarbu, gan pakalpojumu koncesijām, jo līgumi pārsvarā ir jaukti. Būtu arī jāņem vērā koncesijas piešķīrēja aplēstais attiecīgās koncesijas kopējais apgrozījums bez nodokļiem līguma darbības laikā. Koncesijas vērtībā būtu jāņem vērā visu būvdarbu un/vai pakalpojumu, uz ko attiecas līgums un kas ir daļa no tās pašas koncesijas projekta, vērtība. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, var norādīt piešķīrēja vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie koncesijas elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju, ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti vai ka tie prasa koncesionāru veiktus tādu pašu veidu ieguldījumus.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar grozīto 5. un 6. pantu.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11) Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.	11) Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt skaidri noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar LESD 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12) Līgumslēdzēji var piešķirt koncesijas, lai izpildītu ar vairākām darbībām saistītās prasības, uz kurām, iespējams, attiecas dažādi tiesiskie regulējumi. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienai koncesijai, kura paredzēta vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai koncesija galvenokārt paredzēta, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajai koncesijai jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu koncesijas vērtību un sagatavotu koncesijas piešķiršanas procedūras dokumentus. Dažos gadījumos varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.	12) Piešķīrējs var piešķirt koncesijas, lai izpildītu ar vairākām darbībām saistītās prasības, uz kurām, iespējams, attiecas dažādi tiesiskie regulējumi. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienai koncesijai, kura paredzēta vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai koncesija galvenokārt paredzēta, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajai koncesijai jāatbilst, ko piešķīrējs veic, lai aprēķinātu koncesijas vērtību un sagatavotu koncesijas procedūras dokumentus. Dažos gadījumos varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13) Ir piemēroti šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut atsevišķas pakalpojumu koncesijas, ko piešķir ekonomikas dalībniekam, kurš pats ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi publicētajiem valsts likumiem vai administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un Savienības nozaru tiesību aktiem par tīklu infrastruktūras pārvaldību saistībā ar III pielikumā izklāstītajām darbībām, jo tādas ekskluzīvas tiesības padara neiespējamu dalību iepirkuma procedūrā koncesijas tiesību iegūšanai. Izņēmuma kārtā, neskarot tiesiskās sekas, kas ir vispārīgai neiekļaušanai šīs direktīvas darbības jomā, uz koncesijām, kas definētas 8. panta 1. punktā, būtu jāattiecas pienākumam publicēt paziņojumu par koncesijas piešķiršanu — ar nolūku nodrošināt pietiekamu pārredzamību, ja vien šādas pārredzamības nosacījumi nav noteikti nozares tiesību aktos.	13) Ir piemēroti šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut atsevišķas pakalpojumu koncesijas, kas saistītas ar III pielikumā noteiktu darbību, tostarp pakalpojumu koncesijām attiecībā uz tīklu infrastruktūras pārvaldību saistībā ar šādu darbību, ja šīs koncesijas ir piešķirtas ekonomikas dalībniekam, kuram ir ekskluzīvas tiesības atbilstīgi publicētajiem valsts likumiem, regulējumu vai administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un Savienības nozaru tiesību aktiem, jo tādas ekskluzīvas tiesības padara neiespējamu dalību iepirkuma procedūrā koncesijas tiesību iegūšanai.Ir piemēroti šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut atsevišķas pakalpojumu koncesijas, ko piešķir ekonomikas dalībniekam, kuram ir ekskluzīvas tiesības atbilstīgi publicētajiem valsts likumiem, noteikumiem vai administratīvajiem aktiem, un kas ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un Savienības nozaru tiesību aktiem, jo tādas ekskluzīvas tiesības padara neiespējamu dalību iepirkuma procedūrā koncesijas tiesību iegūšanai. Izņēmuma kārtā, neskarot tiesiskās sekas, kas ir vispārīgai neiekļaušanai šīs direktīvas darbības jomā, uz šādām koncesijām būtu jāattiecas pienākumam publicēt paziņojumu par koncesijas piešķiršanu — ar nolūku nodrošināt pietiekamu pārredzamību, ja vien šādas pārredzamības nosacījumi nav noteikti nozares tiesību aktos. Lai uzlabotu pārredzamību, ja dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam ekskluzīvas tiesības veikt vienu no III pielikumā paredzētājām darbībām, tai būtu par to jāinformē Komisija.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) No šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz koncesijas, kuras attiecas uz azartspēļu darbībām, kas ieguldot naudas summu laimes spēlēs (proti, izlozēs vai derībās) ietver finanšu risku, un kuras piešķirtas vienai vai vairākām struktūrām, kam saskaņā ar līgumiem viena vai vairākas dalībvalstis ir piešķīrušas ekskluzīvas tiesības atbilstīgi piemērojamiem valsts tiesību aktiem, noteikumiem vai administratīviem noteikumiem. Pamatojums šādai izslēgšanai ir ekskluzīvu tiesību piešķiršana vienai vai vairākām struktūrām valsts līmenī, kā dēļ nav iespējams piemērot konkurences procedūru, kā arī vajadzība saglabāt iespēju dalībvalstīm regulēt azartspēļu nozari valsts līmenī, ņemot vērā dalībvalstu pienākumus nodrošināt publisko un sabiedrisko kārtību.
Pamatojums
Jauns apsvērums, ar ko izskaidro azartspēļu nozares izslēgšanu. Ja ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības, nav iespējams piemērot konkurences procedūru. Dalībvalstīm arī jāsaglabā zināma elastība šajā tik riskantajā nozarē (publiskās un sabiedriskās kārtības nodrošināšana). Valsts iespējas rīkoties šajā jomā nedrīkst mazināt nozarei nepiemēroti noteikumi (piemēram, laimes spēļu izbeigšana).
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b) No šīs direktīvas piemērošanas jomas būtu jāizslēdz pakalpojumu līgumi, kas saistīti ar civilo aizsardzību un civilo drošību un apdraudējumu novēršanu. Šīs jomas jo īpaši ietver neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, kas jānošķir no pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem. Lai nodrošinātu efektīvu civilo aizsardzību un reaģētu ārkārtas situācijās, plašākas sabiedrības interesēs būtu pietiekami piemērot pamattiesību principus.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 13.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13c) Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pilnvaras piešķirt, definēt un organizēt uzdevumu sniegt publisko pakalpojumu saskaņā ar līgumiem pievienoto 29. protokolu par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs.
Pamatojums
Būtu jāiekļauj jauns apsvērums, kurā ietverta atsauce uz Amsterdamas protokolu kā ES primāro tiesību aktu instrumentu. Šis grozījums atbilstu atsaucei uz Amsterdamas protokolu, kas ietverta Komisijas skaidrojošajā paziņojumā par Kopienas tiesību regulētajām koncesijām.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14) Ir atbilstīgi neiekļaut konkrētas pakalpojumu un būvju koncesijas, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tas ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētas pakalpojumu un būvju koncesijas, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Ieteicams tomēr nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju iegūt koncesijas tiesības bez iepirkuma izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.	14) Ir atbilstīgi neiekļaut konkrētas pakalpojumu un būvju koncesijas, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas ar līgumslēdzējiem saistītiem uzņēmumiem ar vai bez privātā sektora līdzdalības, un šo uzņēmumu galvenā darbība ir šādu pakalpojumu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tie ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētas pakalpojumu un būvju koncesijas, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Ieteicams tomēr nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju iegūt koncesijas tiesības bez iepirkuma izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.
Pamatojums
Precizēts 11. pants par saistītiem uzņēmumiem. Atšķirībā no 15. panta par publiskā sektora iestāžu savstarpējo sadarbību šā panta kontekstā privātā sektora līdzdalība saistītos uzņēmumos ir atļauta, ja nav iespējama līdzdalība uzņēmumā, ko kontrolē līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Ūdensapgādes nozarē var būt saistīti daudznozaru uzņēmumi, kas darbojas citās jomās ar citām tirgus struktūrām (piemēram, gan liberalizētām, gan neliberalizētām) un kas var radīt strukturālas problēmas, piemērojot šajā direktīvā paredzētās prasības attiecībā uz atbrīvojumu. Tādēļ, lai mudinātu šos saistītos uzņēmumus, kas darbojas ar koncesijām nolūkā veikt darbības ūdensapgādes nozarē, efektīvi izmantot šo atbrīvojumu, līdz 2020. gadam var piemērot pārejas periodu. Šajā periodā pašreizējās koncesijas var tikt paplašinātas, nepiemērojot šo direktīvu, ja ir izpildīti konkrēti noteikumi. Patiešām saskaņā ar 11. pantu, ar ko saistītajam uzņēmumam tiktu piemērots atbrīvojums, 80 % no tā vidējā kopējā apgrozījuma ir jābūt no tā darbībām ar tās ekonomiskās grupas locekļiem, kurai tas ir pieder vai nu tieši, vai arī to vārdā pilsoņu labā. Tomēr attiecībā uz daudznozaru saistītajiem uzņēmumiem, kas darbojas ūdensapgādes nozarē, šī prasība par apgrozījumu var būt grūti izpildāma, jo šo uzņēmumu apgrozījums ietver darbības gan liberalizētās, gan neliberalizētās nozarēs. Ar pārejas periodu ir paredzēts nodrošināt saistītajiem uzņēmumiem pienācīgu termiņu, ar ko pielāgot to iekšējo organizāciju, iespējams, nošķirot uzskaiti par darbībām ūdensapgādes nozarē no to pārējām darbībām. Lai ierobežotu jebkādu iespējamo konkurences kropļošanu, attiecīgajiem līgumiem tomēr vajadzētu beigties līdz 2020. gada jūlijam. Pēc pārejas perioda beigām šim iekšējās organizācijas pielāgojumam vajadzētu veicināt to, lai tie izpildītu saistīto uzņēmumu atbrīvojuma priekšnoteikumus, kas noteikti šajā direktīvā.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5) Šī direktīva nebūtu jāpiemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzēji un kuras paredzētas, lai atļautu III pielikumā minētās darbības veikšanu, ja dalībvalstī, kurā šo darbību īsteno, šī darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota, kā noteikts saskaņā ar šim mērķim paredzētu procedūru atbilstīgi Direktīvas [pašreizējā Direktīva 2004/17/EK] 27. un 28. pantam. Šai procedūrai būtu jārada attiecīgajiem subjektiem tiesiskā noteiktība, kā arī atbilstīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā.	15) Koncesijas, kuras piešķir līgumslēdzēji un kuras paredzētas, lai atļautu III pielikumā minētās darbības veikšanu dalībvalstī, kurā šī darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota, nebūtu jāuzskata par koncesijām šīs direktīvas nozīmē un tādēļ tām nevajadzētu piemērot šo direktīvu. Tieša pakļaušana konkurencei būtu jāanalizē atbilstīgi Direktīvas [pašreizējā Direktīva 2004/17/EK] 27. un 28. pantam. Šai procedūrai būtu jārada attiecīgajiem subjektiem tiesiskā noteiktība, kā arī atbilstīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar grozīto 14. pantu.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
16) Šī direktīva neattiecas uz koncesiju piešķiršanu, ko starptautiskas organizācijas īsteno savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro koncesijām, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.	16) Šī direktīva neattiecas uz koncesiju piešķiršanu, ko starptautiskas organizācijas īsteno savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jānoskaidro, ciktāl šī direktīva būtu jāpiemēro koncesijām, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību ekonomikas dalībniekiem. Tā kā iekšējais tirgus un starptautiskie tirgi kļūst savstarpēji aizvien saistītāki, arī publisko iepirkumu politikai būtu jāveicina tādas Savienības vērtības kā pārredzamība, principiāla nostāja korupcijas jautājumā, savstarpējības noteikums un attīstība sociālo tiesību un cilvēktiesību jomā.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17) Pastāv būtiska tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā koncesiju piešķiršanas noteikumiem būtu jāattiecas uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes vai daži līgumslēdzēji atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc nepieciešams precizēt, kuros gadījumos starp šādām līgumslēdzējām iestādēm noslēgtajiem koncesiju līgumiem nepiemēro koncesiju piešķiršanas noteikumus. Šāda precizējuma pamatā būtu jābūt principiem, kas noteikti attiecīgajā Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji saskaņā ar 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, pats par sevi neizslēdz koncesijas piešķiršanas noteikumu piemērošanu. Tomēr koncesiju piešķiršanas noteikumu piemērošana nedrīkstētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. Tāpēc koncesijas, kuras piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbība iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu kopīgai īstenošanai, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi. Šai direktīvai būtu jātiecas nodrošināt, ka neviena atbrīvota publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem. Tāpat līgumslēdzējas iestādes piedalīšanās procedūrā par publiska līguma slēgšanas tiesību iegūšanu pretendenta statusā nedrīkstētu radīt nekādus konkurences izkropļojumus.	17) Pastāv būtiska tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā koncesiju piešķiršanas noteikumiem būtu jāattiecas uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm. Dalībvalstis atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tādēļ saskaņā ar šo judikatūru nepieciešams precizēt nosacījumus, atbilstīgi kuriem starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgtajiem koncesiju līgumiem nepiemēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus. Šāda precizējuma pamatā būtu jābūt principiem, kas noteikti attiecīgajā Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pats par sevi neizslēdz koncesijas piešķiršanas noteikumu piemērošanu. Koncesiju piešķiršanas noteikumu piemērošana nedrīkst kavēt publiskā sektora iestāžu tiesības brīvi izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. Tādēļ koncesiju piešķiršana kontrolētām struktūrām būtu jāatbrīvo no šīs direktīvas piemērošanas, ja ir izpildīti nosacījumi Tāpat līgumslēdzējas iestādes piedalīšanās procedūrā par koncesijas piešķiršanu pretendenta statusā nedrīkstētu radīt nekādus konkurences izkropļojumus. Lai to panāktu, būtu stingri jāinterpretē nosacījumi līgumu izslēgšanai no šīs direktīvas darbības jomas. Ja no iepirkuma noteikumu piemērošanas izslēgta līguma vai sadarbības laikā vairs netiek nodrošināta atbilstība kumulatīvajiem nosacījumiem par izslēgšanu no šīs direktīvas darbības jomas, šis spēkā esošais līgums vai notiekošā sadarbība ir jāietver konkursa procedūrā saskaņā ar parastām koncesijas piešķiršanas procedūrām.
Pamatojums
Apsvēruma paskaidrojums. Uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm, lai kopīgi veiktu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, attiecas jauns un atsevišķs apsvērums.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Viens nosacījums, ar ko nosaka, vai koncesijas, kuras piešķir 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs citai juridiskai personai, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi, un kas būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, ir tas, ka šāda līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām. Tas nozīmē, ka tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem. Lai noteiktu, vai šāda kontrole pastāv, var arī ņemt vērā tādus elementus kā pārstāvniecības līmenis administratīvajās struktūrās, vadības vai uzraudzības līmenis un ar to saistītie precizējumi statūtos vai īpašums; saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāprasa, lai kontrolētā juridiskā persona būtu pilnīgā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja īpašumā. Minētie noteikumi būtu mutatis mutandis jāpilda tad, ja līgumslēdzēja iestāde piešķir publisku līgumu juridiskai personai, kuru tā kontrolē kopā ar citām līgumslēdzējām iestādēm.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Vietējo publiskā sektora iestāžu sadarbība vai vietējo publiskā sektora iestāžu un tādu grupu sadarbība, ko veido tikai vietējās publiskā sektora iestādes, nolūkā kopīgi nodrošināt to pašu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu organizācija sabiedrības interesēs kā daļa no dalībvalstu iekšējās institucionālās un administratīvās organizācijas būtu jāatbrīvo no šīs direktīvas piemērošanas jomas. Savienības tiesībās publiskā sektora iestādēm netiek prasīts izmantot kādu konkrētu juridisko formu, ar ko iestādes sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu veic kopīgi. Tāpat no šīs direktīvas noteikumu piemērošanas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai noteikumiem būtu jāatbrīvo ar sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem saistīto pilnvaru nodošana kā daļa no dalībvalstu iekšējās institucionālās un administratīvās organizācijas, kas ietver vispārēju atbildības nodošanu vietējo publiskā sektora iestāžu starpā vai vietējā publiskā sektora iestāžu un tādu grupu starpā, ko veido tikai vietējās publiskā sektora iestādes.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 17.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17c) Koncesijas termiņš būtu jāirobežo, lai nepieļautu tirgus piekļuves apgrūtināšanu un konkurences ierobežošanu.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18) Lai nodrošinātu tādu būves un pakalpojumu koncesiju atbilstīgu izsludināšanu, kas pārsniedz konkrētu vērtību un ko piešķir līgumslēdzēji un līgumslēdzējas iestādes, pirms šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu obligāti jāpublicē paziņojums par koncesiju. Robežvērtībām būtu jāatspoguļo skaidra pārrobežu interese par koncesijām no tādu ekonomikas dalībnieku puses, kas atrodas citās dalībvalstīs. Lai aprēķinātu pakalpojumu koncesijas vērtību, jāņem vērā visu to pakalpojumu paredzamā vērtība, kurus sniegs koncesionārs, no potenciālā pretendenta viedokļa.	18) Lai nodrošinātu tādu būves un pakalpojumu koncesiju atbilstīgu izsludināšanu, kas ir vienāda ar konkrētu robežvērtību vai to pārsniedz, pirms šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu obligāti jāpublicē paziņojums par koncesiju.
Pamatojums
Robežvērtības un aprēķināšanas metodes jēdzieni tiek skatīti un paskaidroti 10. apsvērumā saskaņā ar 5. un 6. panta grozītajām versijām.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
19) Ņemot vērā kaitējošo ietekmi uz konkurenci, koncesiju piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas būtu jāatļauj tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, tikai viens ekonomikas dalībnieks spēj izpildīt konkrēto koncesiju. Tikai objektīva ekskluzivitātes situācija var pamatot koncesijas piešķiršanu ekonomikas dalībniekam bez publicēšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījusi līgumslēdzēja iestāde pati vai līgumslēdzējs pats turpmākās piešķiršanas procedūras nolūkos un ja nav atbilstīgu aizstājēju, kuru pieejamība būtu rūpīgi jāizvērtē.	19) Ņemot vērā kaitējošo ietekmi uz konkurenci, koncesiju piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas būtu jāatļauj ārkārtas izņēmuma apstākļos un jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, tikai viens ekonomikas dalībnieks spēj izpildīt konkrēto koncesiju, vai ja koncesijas priekšmets attiecas uz sociālajiem pakalpojumiem vai citiem konkrētiem pakalpojumiem ar minimālu pārrobežu ietekmi.
Pamatojums
Paskaidrojums par tiem gadījumiem, kad paziņojums par koncesiju nav nepieciešams. Šis apsvērums ir atjaunināts, īpaši ņemot vērā iepriekšējo informatīvo paziņojumu attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas bija sākotnēji paredzēti 26. panta 3. punktā.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20) Komisijas veiktās tā saucamo prioritāro un neprioritāro pakalpojumu („A” un „B” pakalpojumu) pārskatīšanas rezultāti liecina, ka vairs nav pamatoti iepirkuma tiesību aktus pilnībā piemērot tikai ierobežotai pakalpojumu grupai. Rezultātā šī direktīva būtu jāpiemēro vairākiem pakalpojumiem (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas un ūdens sadales pakalpojumiem), kuros ir apliecinājies pārrobežu tirdzniecības potenciāls.	20) Saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumiem Komisijas veiktās tā saucamo prioritāro un neprioritāro pakalpojumu („A” un „B” pakalpojumu) pārskatīšanas rezultāti liecina, ka vairs nav pamatoti iepirkuma tiesību aktus pilnībā piemērot tikai ierobežotai pakalpojumu grupai. Rezultātā šī direktīva būtu jāpiemēro vairākiem pakalpojumiem, kuriem ir pārrobežu tirdzniecības potenciāls.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
21) Ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas veiktā novērtējumā par publiskā iepirkuma noteikumu reformu, būtu atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tikai tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tā sauktos pakalpojumus cilvēkam, piemēram, konkrētus sociālos, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumus. Šos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jāizstrādā īpašs režīms šādu pakalpojumu koncesijām, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Pienākums publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu un koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par to, ir pietiekams, lai potenciālajiem pretendentiem nodrošinātu informāciju par uzņēmējdarbības iespējām, kā arī visām ieinteresētajām personām — par piešķirto līgumu skaitu un veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgas procedūras šādu pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas, ka arī inovācijas.	21) Ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas veiktā novērtējumā par publiskā iepirkuma noteikumu reformu, būtu atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tikai tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tā sauktos pakalpojumus cilvēkam, piemēram, konkrētus sociālos, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumus. Šos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jāizstrādā atvieglots režīms šādu pakalpojumu koncesijām, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Pienākums publicēt koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par to, ir pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību pārredzamības principam, vienlaikus ļaujot piešķīrējam ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka piešķīrējs var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt inovācijas un saskaņā ar LESD 14. pantu un līgumiem pievienoto 26. protokolu nodrošināt augstu kvalitāti, drošību un pieņemamību, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un lietotāju tiesību veicināšanu.
Pamatojums
Priekšlikums direktīvai nekavē publiskā sektora iestādes noteikt pietiekamu kvalitātes līmeni vai publiskā sektora pienākumus saistībā ar koncesijas līgumu. Direktīva reglamentē līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet ne publiskā sektora iestāžu īstenojamos mērķus saistībā ar līgumiem.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Šai direktīvai nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp nosacījumus attiecībā uz pakalpojuma kvalitāti, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus. Tai arī nevajadzētu ierobežot valsts, reģionālo vai vietējo iestāžu pilnvaras sniegt, pasūtīt un finansēt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi atbilstīgi LESD 14. pantam un līgumiem pievienotajam 26. protokolam. Turklāt šī direktīva neattiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai uz dalībvalstu piešķirtā atbalsta sistēmām, jo īpaši sociālajā jomā, saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci.
Pamatojums
Atgādinājums par valsts, reģionālo un vietējo iestāžu brīvību noteikt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un sniegt, pasūtīt un finansēt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi atbilstīgi līgumiem.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
22) Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.	22) Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, dalībvalstīm vajadzētu būt plašai rīcības brīvībai organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt tos tā, ka to sniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Lai procedūras laikā nodrošinātu konfidencialitāti, piešķīrējiem nevajadzētu izpaust informāciju, ko tiem ir nosūtījuši uzņēmēji un kas ir apzīmēta kā konfidenciāla. Par šā pienākuma neievērošanu piešķīrējam vajadzētu būt atbildīgam, ja uzņēmējs var skaidri apliecināt nodarīto kaitējumu. Līdzīgi uzņēmējiem nevajadzētu izpaust informāciju, kas ir apzīmēta kā konfidenciāla. Par šā pienākuma neievērošanu uzņēmējam vajadzētu būt atbildīgam.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Koncesijas līguma piešķiršanas procedūrā vajadzētu iekļaut vairākus posmus, tostarp paziņojuma par koncesiju publicēšanu, kas ļautu piešķīrējam, kurš vēlas piešķirt koncesijas līguma slēgšanas tiesības, darīt zināmu savu ieceri; ieinteresēto ekonomikas dalībnieku pieteikumu iesniegšanu, atsaucoties uz minēto paziņojumu; kandidātu dalības nosacījumu pārbaudi; kandidātu piedāvājumu iesniegšanu; piešķīrēja tiesības rīkot sarunas ar kandidātu, izmantojot objektīvus piešķiršanas kritērijus; piešķīrēja lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu koncesionāram un paziņojuma par piešķiršanu publicēšanu. Vajadzētu būt iespējamiem starpposmiem, tostarp atsevišķu tādu kandidātu atlasei, kuriem ir atļauts iesniegt piedāvājumu un uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu nosūtīšanai šādi atlasītiem kandidātiem. Piešķīrējam vajadzētu arī būt iespējai vērsties pie ekonomikas dalībniekiem, kas nav reaģējuši uz paziņojumu par koncesiju. Turklāt, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu, vajadzētu būt iespējai apvērst dažu posmu secību, tostarp, piemēram, analizēt iesniegtos piedāvājumus pirms atbilstības atlases kritērijiem pārbaudes. Nepārkāpjot šo direktīvu, piešķīrējam būtu jāpiešķir ievērojama rīcības brīvība noteikt procedūru, kuras rezultātā izvēlas koncesionāru, par vienīgajiem diviem obligātajiem posmiem nosakot paziņojuma par koncesiju publicēšanu procedūras sākumā, izņemot gadījumus, attiecībā uz kuriem šajā direktīvā nav prasību, un paziņojuma par piešķiršanu publicēšanu procedūras beigās. Šādai brīvībai vajadzētu būt līdzsvarā ar prasību par pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un pretendentiem.
Pamatojums
Paskaidrojums par piešķiršanas procedūru, lai uzlabotu izpratni par pantiem attiecībā uz procedūras īstenošanu, pārredzamību un procedurālajām garantijām. Prasība nodrošināt piešķīrējiem tiesības izvēlēties pievienot starpposmus vai mainīt posmu secību atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem un obligāti publicējot paziņojumu par koncesiju šīs procedūras sākumā un paziņojumu par piešķiršanu procedūras noslēgumā.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 22.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22c) Lai apkarotu krāpšanu, favorītismu un korupciju un novērstu interešu konfliktus, dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi ar mērķi nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Ar pieņemtajiem pasākumiem būtu jāizveido un jāpiemēro iedarbīgas un vispusīgas rādītāju un uzraudzības sistēmas, lai novērstu, konstatētu un izslēgtu krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumus koncesiju jomā.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
23) Lai visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki varētu iesniegt dalības pieteikumus un piedāvājumus, būtu jāpiemēro pienākums līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ievērot šādu pieteikumu saņemšanai noteikto minimālo termiņu.	23) Lai visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki varētu iesniegt dalības pieteikumus vai piedāvājumus, piešķīrējam būtu jāpiemēro pienākums ievērot šādu pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanai noteikto minimālo termiņu.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
24) Samērīgu, nediskriminējošu un objektīvu atlases kritēriju izvēle un to piemērošana ekonomikas dalībniekiem ir izšķirīga, lai ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu efektīvu piekļuvi saimnieciskajām iespējām, kas saistītas ar koncesijām. Lai būtu iespējama mazo un vidējo uzņēmumu dalība, īpaši izšķirīga var būt iespēja kandidātam paļauties uz citu subjektu spējām. Tāpēc ir atbilstīgi noteikt, ka atlases kritērijiem būtu jāattiecas tikai uz ekonomikas dalībnieku tehniskajām, finansiālajām un saimnieciskajām iespējām, ka tie būtu jāizziņo paziņojumā par koncesiju un ka tie nevar kavēt ekonomikas dalībnieku paļauties uz citu subjektu spējām, neraugoties uz to, kāds ir ekonomikas dalībnieku un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs, ja subjekts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi.	24) Samērīgu, nediskriminējošu un objektīvu atlases kritēriju izvēle un to piemērošana ekonomikas dalībniekiem ir izšķirīga, lai ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu efektīvu piekļuvi saimnieciskajām iespējām, kas saistītas ar koncesijām. Lai būtu iespējama mazo un vidējo uzņēmumu dalība, īpaši izšķirīga var būt iespēja kandidātam paļauties uz citu subjektu spējām. Tāpēc ir atbilstīgi noteikt, ka atlases kritērijiem vajadzētu būt skaidri definētiem, tiem būtu jāattiecas uz kandidātu profesionālajām, tehniskajām un finansiālajām spējām, tiem vajadzētu būt saistītiem ar līguma priekšmetu, tie būtu jāizziņo paziņojumā par koncesiju un tie nevar kavēt kandidātu paļauties uz citu subjektu spējām, neraugoties uz to, kāds ir ekonomikas dalībnieku un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs, ja subjekts piešķīrējam pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar grozīto 36. pantu.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
25) Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem pretendentiem, tiem būtu jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu, un tiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību, dalībvalstis var paredzēt izmantot kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.	25) Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem kandidātiem vai pretendentiem un tiem būtu jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar minimālajām prasībām, kas ļauj piešķīrējam efektīvi pārbaudīt kandidātu vai pretendentu sniegto informāciju.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar jauno pantu par piešķiršanas kritērijiem.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Lai koncesiju piešķiršanā labāk integrētu sociālos apsvērumus, piešķīrējam kritērijos būtu jāspēj iekļaut arī raksturlielumus, kas saistīti ar darba apstākļiem. Minēto raksturlielumu mērķim vajadzētu būt ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzībai vai nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālai integrēšanai, iesaistot tās to personu vidū, kas ir atbildīgas par līguma izpildi. Piešķīrējam vajadzētu būt arī iespējai par piešķiršanas kritēriju izmantot tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas norīkots attiecīgās koncesijas līguma izpildei, jo tas var ietekmēt koncesijas izpildes kvalitāti un tādējādi arī piedāvājuma saimniecisko vērtību. Lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu pieeju darba tirgum, piešķīrējam būtu jāspēj piešķiršanas kritērijos iekļaut prasības attiecībā uz dzimumu līdztiesības veicināšanu.
Pamatojums
Apsvērumu pārkārtošana (loģiskā saikne starp 29. un 25. apsvērumu par piešķiršanas kritērijiem). Sociālo apsvērumu nostiprināšana. Atsauču svītrošana uz ekonomiski visizdevīgāko piešķiršanas kritēriju, tehniskajām specifikācijām un produkta dzīves ciklu, kas neattiecas uz koncesijām (valsts pasūtījuma terminoloģija). Tomēr, ja piešķīrējs attiecīgi vēlas, tas var atbilstīgi ES tiesību aktiem piemērot piešķiršanas kritērijus attiecībā uz sociāliem apsvērumiem (skatīt 38.a un 38.b pantu).
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 25.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25b) Tehniskajām un funkcionālajām prasībām būtu jānosaka raksturlielumi, kas vajadzīgi būvdarbu veikšanā un pakalpojumu sniegšanā, uz kuriem attiecas koncesija, tostarp prasības attiecībā uz piekļuvi cilvēkiem ar invaliditāti vai vides ekoloģisko raksturlielumu līmeņiem. Šīm tehniskajām un funkcionālajām prasībām vajadzētu būt ietvertām koncesijas dokumentos un jāatbilst vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem. Tās nevajadzētu izstrādāt, lai mākslīgi ierobežotu konkurenci.
Pamatojums
Tehnisko un/vai funkcionālo prasību precizējums, kuras nosaka koncesijas priekšmetā paredzēto būvdarbu un/vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus. Šis jēdziens šķiet atbilstīgāks attiecībā uz koncesijām nekā priekšlikumā direktīvai sākotnēji ierosinātās tehniskās specifikācijas (mazāks informācijas apjoms, atbilstība koncesijas "garam", balstoties uz saimnieciskā riska nodošanu koncesionāram, kuram ir jāspēj saglabāt noteiktu rīcības brīvību, ja tā vēlas piešķīrējs).
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas piešķirt koncesiju saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka ekonomiskie un kvalitātes kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Šo kritēriju noteikšana ir atkarīga no koncesijas priekšmeta, jo šiem kritērijiem būtu jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā koncesijas priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību.	svītrots
Pamatojums
Atsauces svītrošana uz labākā saimnieciskā piedāvājuma kritēriju, jo tas nav saistīts ar koncesiju līgumiem (publiskā iepirkuma terminoloģija).
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
27) Koncesijas parasti ir sarežģītas ilgtermiņa vienošanās, ar kurām darbuzņēmējs uzņemas atbildību un riskus, ko tradicionāli uzņemas līgumslēdzējas iestādes — un kas parasti ietilpst to kompetences jomā — un līgumslēdzēji. Šā iemesla dēļ līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāsaglabā zināma elastība piešķiršanas procesa organizēšanā, ietverot arī iespēju sarunās ar kandidātiem apspriest līguma saturu. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un pārredzamību visos piešķiršanas procedūras posmos, ir atbilstīgi paredzēt konkrētas prasības attiecībā uz piešķiršanas procesa struktūru, arī sarunām, informācijas izplatīšanu un rakstiski dokumentētas informācijas pieejamību. Tāpat arī būtu jānodrošina paziņojumā par koncesiju minēto sākotnējo noteikumu ievērošana, lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret potenciālajiem kandidātiem.	27) Koncesijas parasti ir sarežģītas ilgtermiņa vienošanās, ar kurām koncesionārs uzņemas atbildību un riskus, ko tradicionāli uzņemas piešķīrējs un kas parasti ietilpst to kompetences jomā. Šā iemesla dēļ piešķīrējam būtu jāsaglabā zināma elastība piešķiršanas procesa organizēšanā un sarunās ar kandidātiem un pretendentiem par līguma saturu, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principu ievērošanu visos procedūras posmos.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar jaunajiem pantiem par piešķiršanas kritērijiem un procedurālajiem aspektiem. Sarunām ir jābūt galvenajam aspektam koncesijas līgumu piešķiršanas procesā. Piešķīrējam (līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs) ir jāsaglabā pietiekama rīcības brīvība, lai tas varētu izdarīt optimālu izvēli.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, jānodrošina koncesijas piešķiršanas atvērtība konkurencei. Šajā nolūkā jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību, lai iegūtu pietiekamu konkurences līmeni. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, ko izraisa prasības, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Tehniskās specifikācijas, kurās nosaka funkcionālās un darbības prasības, parasti ļauj sasniegt minēto mērķi labākā iespējamā veidā un sekmē inovāciju. Ja atsaucas uz Eiropas standartu vai — ja tāda nav — uz valsts standartu, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāņem vērā piedāvājumi, kuru pamatā ir līdzvērtīgi pasākumi. Lai apliecinātu līdzvērtību, pretendentiem var prasīt nodrošināt trešo personu apstiprinātas liecības, tomēr būtu jāpieļauj arī citi atbilstīgi apliecinājumi, piemēram, būtu jāatļauj arī ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai ja viņam nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos.	svītrots
Pamatojums
Atsauces svītrošana uz tehnisko specifikāciju, jo tā nav saistīta ar koncesiju līgumiem (publiskā iepirkuma terminoloģija). Tomēr funkcionālās prasības var tikt noteiktas.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Turklāt tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar koncesijas priekšmetu. Lai koncesiju piešķiršanā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem var atļaut piešķiršanas kritērijos iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar darba apstākļiem. Tomēr, ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, šādi kritēriji var būt saistīti tikai ar to personu darba apstākļiem, kuras tieši piedalās attiecīgajā ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Šādā gadījumā visiem piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā būtu jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir nolīguma vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt arī iespējai — arī tad, ja tie izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, — kā piešķiršanas kritēriju izmantot tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, jo tas var ietekmēt koncesijas izpildes kvalitāti un rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību.	svītrots
Pamatojums
Atsauču svītrošana uz ekonomiski visizdevīgāko piešķiršanas kritēriju, tehniskajām specifikācijām un produkta dzīves ciklu, kuras neattiecas uz koncesijām (valsts pasūtījuma terminoloģija). Tomēr ir svarīgi norādīt, ka piešķīrējs, ja to vēlas un ievērojot ES tiesību aktus, var piemērot piešķiršanas kritērijus, kas saistīti ar sociāliem apsvērumiem.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
30) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu publicēšanu un palielināt koncesiju piešķiršanas procesu efektivitāti un pārredzamību. Koncesiju piešķiršanas procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā.	30) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu publicēšanu un palielināt koncesiju piešķiršanas procesu efektivitāti, ātrumu un pārredzamību. Koncesiju piešķiršanas procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Būtu jāparedz arī prasība nosūtīt paziņojumu par koncesiju un paziņojumu par piešķiršanu un padarīt koncesijas dokumentus pieejamus elektroniski.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar grozīto 25. pantu. Tā kā koncesijas būtībā ir sarežģīti līgumi, kas tiek sastādīti sarunu gaitā, elektroniski var efektīvi īstenot tikai nedaudzas procedūras, izņemot paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu nosūtīšanu (grozītais 28. pants) un koncesijas dokumentu iesniegšanu (grozītais 30. pants).
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
31) Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var būt ieinteresēti sadarbībā un publisku koncesiju kopīgā piešķiršanā, lai gūtu maksimālu labumu no iekšējā tirgus potenciāla, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumus un riska un ieguvumu dalīšanu, īpaši tāpēc, ka inovatīvi projekti ir saistīti ar lielāku risku, nekā to saprātīgi var uzņemties viena līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs. Tāpēc, lai sekmētu pārrobežu koncesiju kopīgas piešķiršanas uzsākšanu, būtu jāparedz jauni noteikumi par pārrobežu kopējām koncesijām, kuri nosaka piemērojamos tiesību aktus. Turklāt līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji no dažādām valstīm var dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējās koncesiju piešķiršanas formai būtu jāparedz īpaši noteikumi.	svītrots
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar 31. panta svītrošanu.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33) Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Turklāt būtu jādod iespēja līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pieļāvuši tādu Savienības vai valsts tiesību aktu nopietnus pārkāpumus, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi Līgumam, vai ja ekonomikas dalībniekam ir konstatēti būtiski vai pastāvīgi trūkumi saistībā ar iepriekšējas līdzīgas koncesijas vai koncesiju izpildi, ja šī koncesija vai koncesijas bija noslēgtas ar to pašu līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.	33) Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Turklāt būtu jādod iespēja piešķīrējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pieļāvuši tādu Savienības vai valsts tiesību aktu nopietnus pārkāpumus, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi līgumiem, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka šāds pārkāpums ir noticis, ja ekonomikas dalībniekam ir konstatēti būtiski vai pastāvīgi trūkumi saistībā ar iepriekšējas līdzīgas koncesijas vai koncesiju izpildi, ja šī koncesija vai koncesijas bija noslēgtas ar to pašu piešķīrēju, nopietnu vai atkārtotu sociālo, vides vai darba tiesību aktu pārkāpumu gadījumā.
Pamatojums
Saskaņošana ar grozīto 36. pantu.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34) Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāpaskaidro nosacījumi, kuri rada nepieciešamību pēc jaunas piešķiršanas procedūras gadījumā, ja koncesijas izpildes laikā rodas grozījumi. Jauna piešķiršanas procedūra ir vajadzīga tad, ja sākotnējā koncesijā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, kas norāda uz pušu vēlmi atkārtoti veikt sarunas par minētās koncesijas būtiskiem noteikumiem vai nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši spēkā sākotnējās procedūras laikā. Koncesijas termiņa ārkārtas vai pagaidu pagarinājums, kura vienīgais mērķis ir nodrošināt pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību līdz jaunas koncesijas piešķiršanai, parasti nebūtu jāuzskata par būtiskām izmaiņām sākotnējā koncesijā.	34) Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāpaskaidro nosacījumi, kuri rada nepieciešamību pēc jaunas piešķiršanas procedūras gadījumā, ja koncesijas izpildes laikā rodas grozījumi. Jebkuru spēkā esošu koncesiju var grozīt ar papildu līgumu saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr jauna piešķiršanas procedūra ir vajadzīga tad, ja sākotnējā koncesijā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, kas norāda uz pušu vēlmi atkārtoti veikt sarunas par minētās koncesijas būtiskiem noteikumiem vai nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši spēkā sākotnējās procedūras laikā. Koncesijas termiņa ārkārtas vai pagaidu pagarinājums, kura vienīgais mērķis ir nodrošināt pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību līdz jaunas koncesijas piešķiršanai, parasti nebūtu jāuzskata par būtiskām izmaiņām sākotnējā koncesijā. Tomēr, ja līguma termiņš ir beidzies, piešķīrējam un koncesionāram būtu jāatturas no šādiem pagarinājumiem, lai izvairītos no ieguldījumiem, kas nav būtiski koncesijas norisei un kas tiktu īstenoti vienīgi ar mērķi to pagarināt.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar grozīto 42. pantu.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums 34.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34a) Tā kā koncesijas bieži ir ilgtermiņa līgumi, lai noteiktu to vērtību, attiecīgie kvantitatīvie dati ir jāatjaunina vienmēr, kad tiek veikts koncesijas vērtējums. Šādā veidā juridisko pieeju var saskaņot ar koncesijas līguma ekonomisko un finansiālo realitāti.
Pamatojums
Saskaņošana ar pantu grozījumiem.
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35) Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot koncesiju. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu koncesiju šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu piešķiršanas procedūru. Apstākļi, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, ir apstākļi, kuri bija neparedzami, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojuši sākotnējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā tiem pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp piešķiršanas sagatavošanā izmantotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumi izraisa visa iepirkuma iezīmju izmaiņas, piemēram, aizstājot iepērkamos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar kaut ko atšķirīgu vai būtiski mainot iepirkumu, jo šādā situācijā var pieņemt hipotētisku ietekmi uz rezultātu.	35) Piešķīrēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu koncesiju šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu piešķiršanas procedūru. Apstākļi, ko rūpīgs piešķīrējs nevarēja paredzēt, ir apstākļi, kuri bija neparedzami, neraugoties uz to, ka piešķīrējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojis sākotnējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā tiem pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp piešķiršanas sagatavošanā izmantotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumi izraisa visas koncesijas iezīmju izmaiņas, piemēram, aizstājot iepērkamos būvdarbus vai pakalpojumus, kuriem piešķir līgumu, ar kaut ko atšķirīgu vai ieviešot tādus nosacījumus, ka var pieņemt ietekmi uz rezultātu.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
36) Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu jāaizstāj ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par koncesiju netiek rīkota atkārtota piešķiršanas procedūra. Tomēr izraudzītais pretendents, kas pilda koncesiju, var saskarties ar konkrētām strukturālām izmaiņām koncesijas izpildes laikā, piemēram, iekšēju reorganizāciju, apvienošanu, iegādi vai maksātnespēju, vai to var aizstāt, pamatojoties uz līguma klauzulu, kura ir zināma visiem pretendentiem un kura ir saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem. Šādas strukturālas izmaiņas nedrīkstētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas piešķiršanas procedūras visiem līgumiem, ko pilda minētais uzņēmums.	36) Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu jāaizstāj ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par koncesiju netiek rīkota atkārtota piešķiršanas procedūra. Tomēr izraudzītais pretendents, kas pilda koncesiju, var saskarties ar konkrētām strukturālām izmaiņām koncesijas izpildes laikā, piemēram, iekšēju reorganizāciju, apvienošanu, iegādi, īpašuma vai līdzekļu nodošanu starp uzņēmumiem vai maksātnespēju, vai to var aizstāt, pamatojoties uz līguma klauzulu, kura ir zināma visiem pretendentiem un kura ir saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem. Šādas strukturālas izmaiņas nedrīkstētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas piešķiršanas procedūras visiem līgumiem, ko pilda minētais uzņēmums.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar grozīto 42. pantu.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
37) Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem pašā koncesijas līgumā būtu jābūt iespējai paredzēt koncesijas izmaiņas, ietverot pārskatīšanas klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tiem jāpiešķir neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā var paredzēt izmaiņas sākotnējā koncesijā.	37) Piešķīrējam pašā koncesijas līgumā būtu jābūt iespējai paredzēt koncesijas izmaiņas, ietverot pārskatīšanas klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tiem jāpiešķir neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā var paredzēt izmaiņas sākotnējā koncesijā.
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
38) Lai ņemtu vērā straujo tehnisko, ekonomisko un regulējuma attīstību, Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz vairākiem šīs direktīvas nebūtiskiem elementiem. Faktiski elektroniskās saņemšanas ierīču tehniskie dati un raksturlielumi būtu jāatjaunina atbilstīgi tehnoloģijas attīstībai un administratīvajām vajadzībām; Komisija arī jāpilnvaro izstrādāt obligātus tehniskos standartus attiecībā uz elektronisko saziņu, lai nodrošinātu tehnisko formātu, procesu un ziņu nosūtīšanas sadarbspēju tādu iepirkuma procedūru ietvaros, kuras īsteno, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ņemot vērā tehnoloģijas attīstību un administratīvās vajadzības. Turklāt saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuros paredzētas kopējas metodikas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai, būtu ātri jāpielāgo, lai ietvertu pasākumus, kas pieņemti konkrētās nozarēs. Lai apmierinātu šīs vajadzības, Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt sarakstu ar tiesību aktiem, tostarp aprites cikla metodes.	38) Lai ņemtu vērā straujo tehnisko, ekonomisko un regulējuma attīstību, Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, lai atjauninātu CPV atsauces numurus, tostarp tos, kas ir ietverti no I līdz X pielikumam, ja to prasa izmaiņas CPV nomenklatūrā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša visu attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar 25. panta 40. punkta grozījumiem.
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
41) Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā liek dalībvalstīm konsekventi un sistemātiski uzraudzīt šo aktu īstenošanu un darbību, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu un vienveidīgu piemērošanu. Tāpēc, ja dalībvalsts uzliek atsevišķai valsts iestādei atbildību par iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli, minētajai iestādei var būt tāda pati atbildība attiecībā uz koncesijām. Atsevišķai iestādei ar visaptverošiem uzdevumiem būtu jānodrošina pārskats par galvenajiem īstenošanas sarežģījumiem un būtu jāierosina atbilstīgi strukturālu problēmu novēršanas pasākumi. Minētā iestāde var nodrošināt arī tūlītēju atgriezenisko saiti par politikas darbību un par iespējamiem trūkumiem valstu tiesību aktos un praksē, tādējādi veicinot risinājumu ātru noteikšanu un koncesiju piešķiršanas procedūru uzlabojumus.	svītrots
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar atsauces svītrojumu uz vienotās kontroles iestādi pēc publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanas.
Grozījums Nr.  58 Direktīvas priekšlikums 42. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
42) Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.	svītrots
Pamatojums
Elementu saistībā ar deleģētajiem aktiem iekļaušana 38. apsvērumā.
Grozījums Nr.  59 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
43) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz IV–VI pielikumā minēto paziņojumu sagatavošanas un nosūtīšanas un datu nosūtīšanas un publicēšanas procedūru, un robežvērtību grozīšanu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, jo tie nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo saistību būtību un darbības jomu. Gluži pretēji — minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu.	43) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz IV–VI pielikumā minēto paziņojumu sagatavošanas un nosūtīšanas un datu nosūtīšanas un publicēšanas procedūru, un robežvērtību grozīšanu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, jo tie nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo saistību būtību un darbības jomu. Gluži pretēji — minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir apsvēruma saskaņošana par formulējuma standartu attiecībā uz īstenošanas aktiem. Atsauces svītrošana attiecībā uz tādu robežvērtību grozīšanu, uz kurām neattiecas īstenošanas akti.
Grozījums Nr.  60 Direktīvas priekšlikums I iedaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Definīcijas un darbības joma	Definīcijas, darbības joma, robežvērtības un koncesijas vērtības aprēķināšanas veidi
Grozījums Nr.  61 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz koncesijām, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par 5. pantā noteiktajām robežvērtībām.	1. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, ko piemēro būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju līgumu piešķiršanas procedūrām, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par 6. pantā noteiktajām robežvērtībām un kurus ekonomikas dalībniekiem piešķir viens no šiem dalībniekiem:
2. Šo direktīvu piemēro būvdarbu vai pakalpojumu iegādēm, tostarp tādu piegāžu iegādei, kas ir atbilstīgas koncesijas priekšmetam, no ekonomikas dalībniekiem, kurus izraudzījušās:
a) līgumslēdzējas iestādes neatkarīgi no tā, vai būvdarbi vai pakalpojumi, arī saistītās piegādes, ir paredzēti sabiedriskiem mērķiem vai ne;	a) līgumslēdzējas iestādes;
b) vai kurus izraudzījušies līgumslēdzēji ar nosacījumu, ka būvdarbi vai pakalpojumi, arī saistītās piegādes, ir paredzēti, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām.	b) līgumslēdzēji ar nosacījumu, ka būvdarbi vai pakalpojumi ir paredzēti, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām.
Pamatojums
Precizējums par direktīvas piemērošanas jomu un attiecībā uz publisko iepirkumu izmantoto jēdzienu svītrošana (iepirkumu procedūras, būvdarbu/pakalpojumu/iegāde, piegādes).
Grozījums Nr.  62 Direktīvas priekšlikums 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Publiskā sektora iestāžu administratīvās brīvības princips
	Šī direktīva atzīst publiskā sektora iestāžu īstenotas brīvas pārvaldības principu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Līgumslēdzēji brīvi izvēlas, kā vislabāk pārvaldīt būvdarbu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar tiesisko kārtību un metodēm, kuras tie uzskata par efektīvāko veidu, kā jo īpaši nodrošināt augstu kvalitātes, drošības un pakalpojumu pieejamības līmeni, vienlīdzīgu attieksmi un kā veicināt vispārēju pieeju un patērētāju tiesības.
	Tādēļ līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izvēlēties veikt vispārējas nozīmes uzdevumus, izmantojot pašu resursus vai sadarbībā ar citām līgumslēdzējām iestādēm, vai uzticēt to veikšanu citiem ekonomikas dalībniekiem.
Pamatojums
Atkārtoti apstiprina publiskā sektora iestāžu tiesības īstenot administratīvās brīvības principu, ļaujot brīvi izvēlēties to uzdevumu pārvaldības veidu, par ko tās ir atbildīgas (uzdevumu izpilde pašiem vai uzticēšana trešām personām). Direktīva neskar konkrēta pārvaldības veida izvēli, taču paredz noteikumus, ja uzdevuma veikšana tiek uzticēta trešai personai (koncesija).
Grozījums Nr.  63 Direktīvas priekšlikums 1.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b pants
	Publisko iestāžu pārredzamības princips
	Sīkākas ziņas par koncesijas līgumiem, tostarp attiecībā uz ievērojamas daļas ekonomiskā riska nodošanu, kā noteikts 2. panta 1. punkta 2. apakšpunkta trešajā daļā, un iespējamus piešķīrēja maksājumus ekonomikas dalībniekam publisko un dara pieejamas pārbaudēm saskaņā ar 24. pantā noteiktajiem konfidencialitātes noteikumiem.
	Publisko arī jebkādus vēlākus līguma grozījumus.
Grozījums Nr.  64 Direktīvas priekšlikums 1.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c pants
	Brīvība noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus
	Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt to, ko tās uzskata par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi būtu jānosaka šo pakalpojumu sakarā.
Grozījums Nr.  65 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) „koncesijas” ir publiskas būves koncesijas, būves koncesijas vai pakalpojumu koncesijas;	1) koncesijas” ir būves vai pakalpojumu koncesijas, kā noteikts a) un b) punktā:
	a) „būves koncesijas” ir finansiālās interesēs rakstiski noslēgts līgums, ar kuru viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uzdod veikt būvdarbus vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un par kuru atlīdzība ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būvi, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;
	b) „pakalpojumu koncesija” ir līgums, kurš rakstiski noslēgts finansiālās interesēs un ar kuru viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piešķir tiesības sniegt pakalpojumu vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem, par kuru atlīdzība ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.
	Būves koncesijas vai pakalpojumu koncesijas piešķiršana ietver tāda būtiska ekonomiska riska nodošanu koncesionāram, ko rada šīs būves vai pakalpojumu ekspluatācija un kas tiek definēts kā risks būt pakļautam tirgus mainīgumam, un kas ietver gan pieprasījuma, gan pieejamības risku. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisku daļu operacionālā riska, ja normālos ekspluatācijas apstākļos un saskaņā ar līguma noteikumiem netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana.
Pamatojums
Publiskas būves koncesijas un būves koncesijas nošķīruma svītrošana atkarībā no piešķīrēja veida (līgumslēdzējs vai līgumslēdzēja iestāde), jo šis nošķīrums pats par sevi nesniedz tekstam pievienoto vērtību.
Grozījums Nr.  66 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) „publiska būves koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kura priekšmets ir būvdarbu izpilde, ja atlīdzība par veicamajiem būvdarbiem ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būvi, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;	svītrots
Pamatojums
Koncesijas jēdziena un tā īpatnību precizējums attiecībā uz publisko iepirkumu: uzdevuma nodošana, par kuru piešķīrējs ir atbildīgs trešās puses uzņēmējam; piešķīrēja riska nodošana koncesionāram; būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas tiesību nodošana koncesionāram; maksājums koncesionāram, pamatojoties uz būves vai pakalpojumu izmantošanu. Precizējums par ekspluatācijas riska kā ar tirgus mainīguma ietekmi saistīta saimnieciska riska jēdzienu.
Grozījums Nr.  67 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) „ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publisko tiesību subjekts, vai šādu personu vai subjektu grupa, tostarp uzņēmumu konsorciji, kas tirgū piedāvā būvdarbu un/vai būvju realizāciju, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;
Pamatojums
Definīcija ir pārcelta, lai ievērotu loģiskāku kārtību. Sākotnēji Komisijas priekšlikuma 2. panta 10. punkts.
Grozījums Nr.  68 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2.b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) "piešķīrējs" ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kas piešķir koncesiju ekonomikas dalībniekam.
Pamatojums
Piešķīrēja jēdziena ieviešana, kas attiecas uz līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, ja šie pēdējie ir minēti kopā. Piešķīrējs piešķir koncesiju koncesionāram.
Grozījums Nr.  69 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2.c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) „kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos vai ir uzaicināts piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā;
Pamatojums
Definīcija ir pārcelta, lai ievērotu loģiskāku kārtību. Sākotnēji Komisijas priekšlikuma 2. panta 8. punkts.
Grozījums Nr.  70 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2.d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2d) „pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;
Pamatojums
Definīcija ir pārcelta, lai ievērotu loģiskāku kārtību. Sākotnēji Komisijas priekšlikuma 2. panta 11. punkts.
Grozījums Nr.  71 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2.e apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2e) „koncesionārs” ir ekonomikas dalībnieks, kam ir piešķirta koncesija;
Pamatojums
Definīcija ir pārcelta, lai ievērotu loģiskāku kārtību. Sākotnēji Komisijas priekšlikuma 2. panta 9. punkts.
Grozījums Nr.  72 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2.f apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2f) „koncesijas dokumenti” ir visi piešķīrēja iesniegtie dokumenti, uz kuriem piešķīrējs atsaucas, aprakstot vai nosakot koncesijas līguma elementus vai koncesijas līguma piešķiršanas procedūru.
Pamatojums
Jēdziena "publiskais iepirkums" svītrošana; definīcija ir vienkāršota un pārcelta, lai ievērotu loģiskāku kārtību. Sākotnēji Komisijas priekšlikuma 2. panta 13. punkts.
Grozījums Nr.  73 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4) „būves koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākiem līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir būvdarbu izpilde, ja atlīdzība par veicamajiem būvdarbiem ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būvi, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;	svītrots
Pamatojums
Pārvietota un grozīta definīcija. Skatīt jaunā 2. panta 2. punktu.
Grozījums Nr.  74 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 5. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5) „būvdarbu izpilde” ir ar kādu no I pielikumā minētajām darbībām saistītu būvdarbu vai būves realizācija vai arī šo būvdarbu vai būves projektēšana un realizācija, vai būves realizācija ar jebkādiem līdzekļiem atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, kurai ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu;	5) „būvdarbu izpilde” ir ar kādu no I pielikumā minētajām darbībām saistītu būvdarbu vai būves realizācija vai arī šo būvdarbu vai būves projektēšana un realizācija, vai būves realizācija ar jebkādiem līdzekļiem atbilstīgi prasībām, ko noteicis piešķīrējs, kuram ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu;
Grozījums Nr.  75 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7) „pakalpojumu koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. un 4. punktā minētie pakalpojumi, ja atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;	svītrots
Pamatojums
Pārvietota un grozīta definīcija. Skatīt jaunā 2. panta 2. punktu.
Grozījums Nr.  76 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 8. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8) „kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos vai ir uzaicināts piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā;	svītrots
Pamatojums
Pārvietota definīcija. Skatīt jaunā 2. panta 2.c punktu.
Grozījums Nr.  77 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 9. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9) „koncesionārs” ir ekonomikas dalībnieks, kam ir piešķirta koncesija;	svītrots
Pamatojums
Pārvietota definīcija. Skatīt jaunā 2. panta 2.e punktu.
Grozījums Nr.  78 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 10. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10) „ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publisko tiesību subjekts, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, kas tirgū piedāvā būvdarbu un/vai būvju realizāciju, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;	svītrots
Pamatojums
Pārvietota definīcija. Skatīt jaunā 2. panta 2.a punktu.
Grozījums Nr.  79 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 11. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11) „pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;	svītrots
Pamatojums
Pārvietota definīcija. Skatīt jaunā 2. panta 2.d punktu.
Grozījums Nr.  80 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 12. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12) „elektroniskie saziņas līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus;	12) „elektroniskie saziņas līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus; būvdarbu koncesijas gadījumā „elektroniskie saziņas līdzekļi” attiecas arī uz savstarpēji izmantojamu trīsdimensiju prezentāciju izmantošanu saistībā ar ēkas vai infrastruktūras projektēšanu, realizāciju un ekspluatāciju;
Pamatojums
Šis ir būtisks instruments, kas līgumslēdzējām iestādēm ļauj uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa izmaksu lietderību un efektivitāti. Ar šo pasākumu tiks ietaupīti nodokļu maksātāju līdzekļi, nodrošinot to, ka alternatīvos risinājumus varēs salīdzinoši vienkārši novērtēt un jo īpaši tiks atbilstoši aprēķināti un salīdzināti enerģijas un citi aprites cikla ietaupījumi.
Grozījums Nr.  81 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 12.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz normatīvo vai administratīvo aktu, kura mērķis ir attiecināt darbību tikai uz vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kurš būtiski ietekmē citu ekonomikas dalībnieku spēju veikt šādu darbību.
Grozījums Nr.  82 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 13. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13) „koncesijas dokumenti” ir visi dokumenti, ko sagatavojusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, iepriekšējs informatīvs paziņojums, ja to izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamām saistībām un visi papildu dokumenti;	svītrots
Pamatojums
Pārvietota un grozīta definīcija. Skatīt jaunā 2. panta 2.f punktu.
Grozījums Nr.  83 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 14. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai.	svītrots
Pamatojums
Atsauces svītrošana uz dzīves cikla izmaksu aprēķināšanu atbilstoši saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērija svītrošanai. Piešķīrējs var brīvi izmantot jebkurus piešķiršanas kritērijus, ko tas uzskata par atbilstīgu ar noteikumu, ka tie atblist šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  84 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots būtisks operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana.	svītrots
Šo saimniecisko risku var veidot:
a) risks, kas ir saistīts ar būves izmantošanu vai pieprasījumu pēc pakalpojumu sniegšanas, vai
b) risks, kas ir saistīts ar tādas infrastruktūras pieejamību, kuru nodrošinājis koncesionārs vai kuru izmanto pakalpojumu sniegšanai lietotājiem.
Pamatojums
Riska jēdziena iekļaušana koncesijas definīcijā, lai to precizētu un padarītu saprotamāku. Precizējums par ekspluatācijas riska kā ar tirgus mainīguma ietekmi saistīta saimnieciska riska jēdzienu.
Grozījums Nr.  85 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šajā direktīvā „līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības, kuras nepiešķir koncesiju III pielikumā minētās darbības īstenošanai.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  86 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. „Reģionālās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 1 un NUTS 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  87 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. „Vietējās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 3, un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  88 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. „Publisko tiesību subjekti” ir visas struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)
Grozījums Nr.  89 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šajā direktīvā „līgumslēdzēji” ir kāds no šiem:	1. Šajā direktīvā „līgumslēdzēji” ir struktūras, kas piešķir koncesiju vienas no III pielikumā minēto darbību veikšanai, proti:
1) valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības, kā definēts 3. panta 2.–4. punktā;	a) valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības, kā definēts 3. panta 2.2. punktā;
2) publiski uzņēmumi, kā definēts šā panta 2. punktā;	b) publiski uzņēmumi, kā definēts šā panta 2. punktā;
3) līgumslēdzēji, kas nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde,	c) līgumslēdzēji, kas nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, bet kuri darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, lai veiktu vienu no III pielikumā noteiktajām darbībām,
kad tie piešķir koncesiju kādas no III pielikumā minētās darbības īstenošanai.
Pamatojums
Punkta precizējums, lai padarītu to saprotamāku.
Grozījums Nr.  90 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. „Īpašas vai ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz normatīvo vai administratīvo aktu, kura mērķis ir attiecināt III pielikumā noteiktās darbības tikai uz vienu vai vairākiem subjektiem un kurš būtiski ietekmē citu subjektu spēju veikt attiecīgo darbību.	svītrots
Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē. Šāda procedūra ietver:
a) iepirkuma procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar Direktīvu [2004/18/EK vai 2004/17/EK] vai šo direktīvu;
b) procedūras saskaņā ar citiem XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem, kuras nodrošina atbilstīgu iepriekšēju pārredzamību atļauju piešķiršanai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
Saskaņā ar 46. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XI pielikumā sniegto Savienības tiesību aktu sarakstu, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jaunu Savienības tiesību aktu pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu.
Pamatojums
Īpašu vai ekskluzīvu tiesību definīcijas pārvietošana saskaņā ar 2. pantu.
Grozījums Nr.  91 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. pants	svītrots
Robežvērtības
1. Šo direktīvu piemēro šādām koncesijām, kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai lielāka:
a) koncesijām, ko slēdz līgumslēdzēji, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām;
b) koncesijām, ko slēdz līgumslēdzējas iestādes.
2. Pakalpojumu koncesijām, kuru vērtība ir EUR 2 500 000 vai lielāka, bet nepārsniedz EUR 5 000 000, un kuras nav sociālo vai citu īpašu pakalpojumu koncesijas, piemēro pienākumu publicēt koncesijas piešķiršanas paziņojumu atbilstīgi 27. un 28. pantam.
Pamatojums
Teksta vienkāršošana — minētās koncesijas jau ir noteiktas 1. pantā, un 5. panta iekļaušana ir noteikta 6. pantā. Starpposma robežvērtības – EUR 2,5 līdz 5 miljonu – svītrošana, paredzot pienākumu publicēt piešķiršanas paziņojumu, lai vienkāršotu direktīvu un novērstu jebkādu papildu birokrātisko slogu.
Grozījums Nr.  92 Direktīvas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	6. pants
Koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes	Koncesiju paredzamās vērtības robežvērtības un aprēķināšanas metodes
	-1. Šo direktīvu piemēro koncesijām, kuru vērtība ir EUR 8 000 000 vai lielāka.
1. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa, bez PVN, ko aprēķinājusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, ietverot visas iespējas un visus koncesijas darbības laika pagarinājumus.	1. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir koncesijas piešķīrēja aplēstais apgrozījums pēc nodokļu nomaksas, kas uzkrāts līguma darbības laikā, kam pieskaita visus koncesionāra saņemtās publiskā sektora ieguldījumu subsīdijas un kas paredzēts koncesijas nolūkā.
	Minētā aplēse ir derīga brīdī, kad tiek nosūtīts paziņojums par koncesiju, vai — ja šāds paziņojums nav paredzēts — brīdī, kad koncesijas piešķīrējs sāk koncesijas piešķiršanas procedūru.
	Ja vērtība ir mainīta sarunu gaitā par piešķiršanas procedūru, spēkā esošā aplēse ir tā, kas norādīta līguma parakstīšanas brīdī.
2. Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina kā būvdarbu vai pakalpojumu kopuma vērtību, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ja līgumi ietilpst vienotā projektā. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, norāda līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti.	2. Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina kā to būvdarbu un/vai pakalpojumu kopuma vērtību, kuri ir iekļauti vienotā koncesijas projektā, tostarp pētījumi, ko koncesijas nolūkā veicis ekonomikas operators. Par projekta īpašo raksturu var liecināt, piemēram, koncesijas piešķīrēja veiktā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie koncesijas projekta elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti.
Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību.
3. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķinam neizvēlas metodi, kas dod iespēju izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. Būvdarbu projekts vai pakalpojumu kopums netiek dalīts, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli.	3. Koncesijas vērtības aplēsi neveic nolūkā izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas.
	3.a Koncesijas aplēse tiek aprēķināta, izmantojot objektīvu metodi.
4. Šis aprēķins ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts paziņojumus par koncesiju, vai — ja šāds paziņojums nav paredzēts — brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sāk koncesijas piešķiršanas procedūru, it sevišķi nosakot paredzētās koncesijas būtiskākās iezīmes.
5. Publiskām būves koncesijām un būves koncesijām paredzamās vērtības aprēķinā ņem vērā gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu un pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nodrošinās darbuzņēmējam, ar nosacījumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.
6. Ja ierosināto būvdarbu vai pakalpojumu iegādes rezultātā koncesijas var piešķirt vienlaikus, tās sadalot atsevišķās daļās, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.
7. Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 5. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.
8. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var piešķirt koncesijas par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētos piešķiršanas noteikumus, ar nosacījumu, ka attiecīgās daļas maksimālā paredzamā vērtība bez PVN nepārsniedz EUR 1 miljonu. Tomēr šādi bez šīs direktīvas piemērošanas piešķirto daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīta ierosinātā būve vai pakalpojumu ierosinātā iegāde.
9. Pakalpojumu koncesiju vērtība ir paredzamā kopējā to pakalpojumu vērtība, ko koncesionārs sniegs koncesijas darbības laikā, kas aprēķināta saskaņā ar objektīvu metodiku, kuru norāda paziņojumā par koncesiju vai koncesijas dokumentos.
Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz:
a) apdrošināšanas pakalpojumiem — maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem;
b) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem;
c) projektēšanas pakalpojumiem — maksām, komisijas maksām un citiem atlīdzības veidiem.
10. Koncesiju vērtība ietver gan paredzamos ieņēmumus, ko saņems no trešām personām, gan summas, kuras izmaksā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs.
Pamatojums
Jauna 6. panta redakcija un 5. panta iekļaušana, lai precizētu direktīvu. Ierosinātie noteikumi ir pārāk sarežģīti un neskaidri un rada nepamatotu nošķīrumu starp būvdarbu un pakalpojumu koncesijām. Priekšlikums: ieviest vienkāršu aprēķināšanas metodi, kas ir identiskai metodei, kuru piemēro koncesijai, jo tie paši noteikumi attiecas uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, un lielākās daļas līgumu (būvdarbu un pakalpojumu) īpašības ir dažādas, un tas apgrūtina piemērojamās robežvērtības noteikšanu.
Grozījums Nr.  93 Direktīvas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. pants	svītrots
Vispārīgi principi
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi. Koncesijas piešķiršanas procedūras struktūru neizstrādā ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci.
Pamatojums
Šā panta saglabāšana un iekļaušana daļā, kas veltīta noteikumiem attiecībā uz piešķiršanas procedūru (jaunais –26.a pants).
Grozījums Nr.  94 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķir ekonomikas dalībniekam, kurš pats ir līgumslēdzējs vai to apvienība, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi piemērojamajiem un publicētajiem valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un Savienības nozaru tiesību aktiem par tīklu infrastruktūras pārvaldību saistībā ar III pielikumā izklāstītajām darbībām.	1. Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kas saistītas ar III pielikumā noteiktu darbību, tostarp minētajām pakalpojumu koncesijām attiecībā uz tīklu infrastruktūras pārvaldību saistībā ar šādu darbību, ja šādas koncesijas ir piešķirtas ekonomikas dalībniekam, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim dalībniekam ir atbilstīgi piemērojamajiem un publicētajiem valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un Savienības nozaru tiesību aktiem.
	Atkāpjoties no pirmās daļas, gadījumos, kad šajā daļā minētie nozaru tiesību akti nenosaka nozarei specifiskus pārredzamības pienākumus, piemēro 27. panta 1. un 3. punktu..
	Ja dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam ekskluzīvas tiesības veikt vienu no III pielikumā noteiktajām darbībām, tā par to informē Komisiju viena mēneša laikā pēc minēto ekskluzīvo tiesību piešķiršanas.
Pamatojums
Izslēgšanas paplašināšana, ko paredzēts piemērot pakalpojumu koncesijām, kuras piešķir, balstoties uz ekskluzīvām tiesībām (ārpus darbībām, kas saistītas ar tīkla infrastruktūru pārvaldību III pielikumā minētajiem pasākumiem). Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu, par šīm ekskluzīvajām tiesībām būtu jāpaziņo Komisijai.
Grozījums Nr.  95 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, gadījumos, kad šā panta 1. punktā minētie nozaru tiesību akti nenosaka nozarei specifiskus pārredzamības pienākumus, piemēro 27. panta 1. un 3. punkta prasības.	svītrots
Pamatojums
Šā punkta iekļaušana 8. panta 1. punktā.
Grozījums Nr.  96 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, ko piešķir attiecībā uz gaisa transporta pakalpojumiem, kuru pamatā ir darbības licences izsniegšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa transporta pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija)1 vai attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus2.
	_________________
	1 OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.
	2 OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.
Pamatojums
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikuma 8. panta 5. punkta f) un g) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  97 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuras līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam ir jāpiešķir vai jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas noteiktas:	3. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuras piešķīrējam ir jāpiešķir vai jāorganizē saskaņā ar koncesijas līgumu piešķiršanas procedūrām, kas noteiktas:
Pamatojums
Nebūtisku direktīvas noteikumu vienkāršošana un atvieglošana.
Grozījums Nr.  98 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) starptautiskā nolīgumā, ko atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīguma parakstītāju valstu piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;	a) starptautiskā nolīgumā, ko atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm par būvdarbiem vai pakalpojumiem sakarā ar nolīguma parakstītāju valstu piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;
Pamatojums
Nebūtisku direktīvas noteikumu vienkāršošana un atvieglošana.
Grozījums Nr.  99 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 2. un 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visus pirmās daļas a) apakšpunktā minētos nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 48. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.	svītrots
Saskaņā ar pirmās daļas d) apakšpunktu, ja koncesiju lielā mērā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses izlemj, kuras koncesiju piešķiršanas procedūras ir piemērojamas, un šīm procedūrām ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem.
Pamatojums
Nebūtisku direktīvas noteikumu vienkāršošana un atvieglošana.
Grozījums Nr.  100 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Saskaņā ar Līguma 346. pantu šo direktīvu nepiemēro koncesijām, ko piešķir aizsardzības un drošības jomā, ciktāl šīs direktīvas noteikumi nevar nodrošināt dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību.	4. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantu šo direktīvu piemēro koncesijām, ko piešķir aizsardzības un drošības jomā, izņemot:
	a) koncesijām, attiecībā uz kurām šīs direktīvas piemērošana liek dalībvalstij atklāt, ko tā uzskata par pretēju būtiskām tās drošības interesēm, vai iepirkums un koncesijas izpilde ir jāpapildina ar īpašiem drošības pasākumiem saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, normatīvajiem vai administratīvajiem noteikumiem kādā dalībvalstī, kurā šī dalībvalsts ir noteikusi, ka attiecīgās būtiskās intereses nav iespējams garantēt ar mazāk stingriem pasākumiem, piemēram, 4.a punktā minētajiem pasākumiem;
	b) koncesijām, kas ir piešķirtas atbilstīgi sadarbības programmai, kas minēta 13. panta c) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības1;
	c) līgumiem, ko piešķīrusi valdība citai valdībai, saistībā ar būvdarbiem un pakalpojumiem, kuri ir tieši saistīti ar militāru vai slepenu aprīkojumu, vai būvdarbiem un pakalpojumiem īpaši militāriem mērķiem, vai slepeniem būvdarbiem un pakalpojumiem;
	d) koncesijām, kuras noslēdz trešā valstī un tiek veiktas situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Savienības teritorijas, un ja operāciju nodrošināšanai tās jānoslēdz ar uzņēmējiem, kuri darbojas operāciju zonā.
	_________ 1 OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.
Pamatojums
Šis grozījums ir daļa no paketes, ar kuru paredzēts nodrošināt nepārklāšanos starp šo direktīvu un Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kā arī saistītajiem un attiecīgajiem Līguma pantiem.
Grozījums Nr.  101 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Šī direktīva neattiecas uz koncesijām, kuras nav citādi atbrīvotas no 4. punkta piemērošanas, ciktāl dalībvalsts būtisku drošības interešu aizsardzību nav iespējams garantēt ar mazāk stingriem pasākumiem, piemēram, piemērojot prasības ar mērķi aizsargāt informācijas konfidenciālās īpašības, kuru piešķīrējs padara pieejamu koncesijas piešķiršanas procedūrā, kā noteikts šajā direktīvā.
Pamatojums
Šis grozījums ir daļa no paketes, ar kuru paredzēts nodrošināt nepārklāšanos starp šo direktīvu un Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, kā arī saistītajiem un attiecīgajiem Līguma pantiem.
Grozījums Nr.  102 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu koncesijām, kas ir piešķirtas vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;	a) līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veikta zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde, noma vai izīrēšana, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus;
Pamatojums
Netiek paredzēta finanšu pakalpojumu koncesija. Izīrēšana ir sākotnēji direktīvā neparedzēta iespēja, kas ir jāņem vērā (saistībā ar 6. apsvērumu).
Grozījums Nr.  103 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) tāda programmu materiāla iegāde, izstrāde, producēšana vai kopražošana, kas paredzēts apraidei, kura definēta kā raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos, ja tās piešķir raidorganizācijas, nedz uz koncesijām par raidlaiku, kuras piešķir raidorganizācijām;	b) tāda programmu materiāla un saistīto sagatavošanas pakalpojumu iegāde, izstrāde, producēšana vai kopražošana, kas paredzēti plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un ko nodrošina raidorganizācijas, nedz uz koncesijām par apraides laiku, ko piešķir raidorganizācijām; šajā direktīvā plašsaziņas pakalpojumi ir visu veidu raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos;
Pamatojums
Šis punkts ir pārformulēts, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību plašsaziņas līdzekļu jomā.
Grozījums Nr.  104 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālas bankas pakalpojumi un darbības, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) palīdzību;	d) finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem1, nozīmē, centrālas bankas pakalpojumi un darījumi, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) palīdzību, un darbības, kuru mērķis ir līgumslēdzējas iestādes apgādāt ar naudu vai kapitālu;
	____________ 1OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
Grozījums Nr.  105 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) darba līgumi;	svītrots
Pamatojums
Direktīvas vienkāršošana, to tieši saskaņojot ar direktīvām par publisko iepirkumu. Referents nav informēts par šādu pakalpojumu koncesijām.
Grozījums Nr.  106 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – f punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) gaisa transporta pakalpojumi, kuru pamatā ir darbības licences piešķiršana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008;	svītrots
Pamatojums
Direktīvas 8. panta pārkārtošana, atsaucoties uz nozares izņēmumiem, ko prasa ES tiesību akti (jaunais 2.a pants).
Grozījums Nr.  107 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – g punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007.	svītrots
Pamatojums
Direktīvas 8. panta pārkārtošana, atsaucoties uz nozares izņēmumiem, ko prasa ES tiesību akti (jaunais 2.a pants). Pakalpojumu koncesijas definīcijas piemērošanu Regulai (EK) Nr. 1370/2007 tiek piemērota saskaņā ar šīs direktīvas 50. pantu.
Grozījums Nr.  108 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – ga punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) civilā aizsardzība, civilā drošība un apdraudējumu novēršana;
Grozījums Nr.  109 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apraide, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus.	svītrots
Pamatojums
Šis punkts ir iekļauts 8. panta 5. punkta b) apakšpunktā.
Grozījums Nr.  110 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5.a un 5.b punkts (jauni)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Šī direktīva neattiecas uz azartspēļu darbībām, kuras, ieguldot naudas summu laimes spēlēs (proti, izlozēs vai derībās) ietver finanšu risku, un kuras piešķirtas vienai vai vairākām struktūrām, kam saskaņā ar Līgumiem viena vai vairākas dalībvalstis ir piešķīrušas ekskluzīvas tiesības atbilstīgi piemērojamiem valsts tiesību aktiem, noteikumiem vai administratīviem noteikumiem.
	5.b Šī direktīva neattiecas uz koncesijām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav III pielikumā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā.
Pamatojums
Direktīvas pārkārtošana un vienkāršošana (10 panta 1. punkta iekļaušana jaunajā 8. panta 5.a punktā).
Grozījums Nr.  111 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai ekspluatēt publiskos elektronisko sakaru tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.	Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai ekspluatēt publiskos elektronisko sakaru tīklus Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem1 nozīmē vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus šīs direktīvas 2. panta c) punkta nozīmē.
	________________
	1 OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.
Pamatojums
Direktīvas vienkāršošana, aizstājot definīcijas ar attiecīgo atsauci uz tiesību aktiem (Direktīva 2002/21/EK).
Grozījums Nr.  112 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā pantā:	svītrots
a) „publiskais sakaru tīkls” ir elektronisko sakaru tīkls, kas pilnībā vai galvenokārt tiek izmantots tādu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai sabiedrībai, kuri nodrošina informācijas pārraidīšanu starp tīkla pieslēgumpunktiem;
b) „elektronisko sakaru tīkls” ir pārraides sistēmas un attiecīga gadījumā komutācijas vai maršrutēšanas iekārtas un citi resursi — tostarp tīkla elementi, kas netiek izmantoti, — kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus, tostarp satelītu tīklus, fiksētos tīklus (kanālu un pakešu komutācijas tīklus, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai, un kabeļtelevīzijas tīklus;
c) „tīkla pieslēgumpunkts” ir fizisks punkts, kur abonentam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam sakaru tīklam; ja tīklā tiek izmantota komutācija vai maršrutēšana, tad tīkla pieslēgumpunktu identificē ar īpašu tīkla adresi, kas var būt saistīta ar abonenta numuru vai vārdu;
d) „elektronisko sakaru pakalpojums” ir pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos, ieskaitot telekomunikāciju pakalpojumus un pārraidīšanas pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei, bet neiekļaujot pakalpojumus, kuri nodrošina saturu, kas pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, vai kuri saistīti redaktorisku atbildību par šādu saturu; tas neiekļauj informācijas sabiedrības pakalpojumus, kā noteikts Direktīvas 98/34/EK 1. pantā, kas nesastāv pilnībā vai galvenokārt no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos.
Pamatojums
Direktīvas vienkāršošana, aizstājot definīcijas ar attiecīgo atsauci uz tiesību aktiem (Direktīva 2002/21/EK).
Grozījums Nr.  113 Direktīvas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. pants	svītrots
Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzēji
1. Šī direktīva neattiecas uz koncesijām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav III pielikumā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā.
2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma ziņo par visām darbībām, kurām — viņuprāt — piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot šo informāciju.
Pamatojums
10. panta 1. punkta noteikumu atkārtota iekļaušana 8. pantā attiecībā uz izņēmumiem, ko piemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un/vai līgumslēdzēji, lai paskaidrotu un vienkāršotu tekstu. 10. panta 2. punkta noteikumu atkārtota iekļaušana 13. pantā attiecībā uz informāciju, ko sniedz līgumslēdzēji, lai paskaidrotu un vienkāršotu tekstu.
Grozījums Nr.  114 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1., 2. un 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šajā pantā „saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK.	1. Šajā pantā „saistīts uzņēmums” ir:
	a) uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK; vai
2. Ja līgumslēdzējiem nepiemēro minēto direktīvu, „saistīts uzņēmums” ir uzņēmums:	b) uzņēmums, kas atbilst vienam no šiem nosacījumiem:
a) pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme šīs direktīvas 4. panta nozīmē;	i) uzņēmums, pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme;
b) kam ir dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju;	ii) uzņēmums, kuram ir dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju;
c) kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kas tam piemērojami.	iii) uzņēmums, kurš kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kas tam piemērojami.
	Dominējošas ietekmes jēdziens ir noteikts 4. panta 2. punkta otrajā daļā.
3. Neskarot 15. pantu un ja ir ievēroti 4. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz šādām koncesijām:	2. Neskarot 15. pantu un ja ir ievēroti 1. un 3. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz šādām koncesijām:
a) ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam;	a) ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; kā arī
b) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu III pielikumā aprakstītās darbības, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.	b) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi divi vai vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu III pielikumā aprakstītās darbības, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.
Pamatojums
Visa panta pārkārtošana un precizēšana, lai skaidri norādītu: (1) šā panta priekšmetu (noteiktu iepirkumu izslēgšana); (2) saistītā uzņēmuma definīciju (iepriekš sadalīts divos punktos — 11.1 un 11.2, kuru saistība nav skaidra) (3) un 3) nosacījumus, kas tiek piemēroti šiem izņēmumiem. Atsauces "šīs direktīvas 4. panta 2. punkta nozīmē" svītrošana un pārcelšana paskaidro, uz ko šī atsauce attiecas (dominējoša ietekme, nevis līgumslēdzējs).
Grozījums Nr.  115 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4. punkts – a un b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) pakalpojumu koncesijām, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;	a) pakalpojumu koncesijām, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus šā uzņēmuma sniegtos pakalpojumus līgumslēdzējam, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas līgumslēdzējam, ar kuru tas ir saistīts, vai līgumslēdzējam, kas pats ir pakļauts cita uzņēmuma, ar kuru koncesionārs uzņēmums ir saistīts, dominējošai ietekmei;
b) būves koncesijām, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par būvdarbiem, kas veikti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu būvdarbu veikšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.	b) būves koncesijām, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus šā uzņēmuma veiktos būvdarbus, radušies no šādu būvdarbu veikšanas līgumslēdzējam, ar kuru tas ir saistīts, vai līgumslēdzējam, kas pats ir pakļauts cita uzņēmuma, ar kuru koncesionārs uzņēmums ir saistīts, dominējošai ietekmei;
Pamatojums
Nepieciešams paskaidrojums par izņēmumiem attiecībā uz saistītajiem uzņēmumiem. 80 % vidējā apgrozījuma aprēķināšanā ir jāņem vērā visi saistītā uzņēmuma sniegtie pakalpojumi (līgumslēdzēja veiktie pakalpojumi un citi pakalpojumi). Nepieciešamā saikne starp 80 % no saistītā uzņēmuma apgrozījuma un līgumslēdzēju, kas ir piešķīris koncesiju saistītajam uzņēmumam, ar kuru līgumslēdzējs ir faktiski saistīts, vai ir pakļauts cita uzņēmuma, ar kuru ir saistīts saistītais uzņēmums, dominējošai ietekmei.
Grozījums Nr.  116 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja dati par apgrozījumu par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, ir pietiekami, ja minētais uzņēmums pierādīs, ka 4. punkta a), vai b) apakšpunktā minētais apgrozījums ir ticams, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.	5. Ja dati par apgrozījumu par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, ir pietiekami, ja minētais uzņēmums pierādīs, ka 4. punkta a), vai b) apakšpunktā minētā vidējā apgrozījuma proporcija ir ticama, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.
Pamatojums
Noteikums ir svītrots, jo tas var novest pie pārkāpumiem.
Grozījums Nr.  117 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju saistīts uzņēmums nodrošina vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, piegādes vai būvdarbus, 4. punktā minētos īpatsvarus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi radījuši šādu saistīto uzņēmumu nodrošinātie pakalpojumi, piegādes vai būvdarbi.	svītrots
Pamatojums
Noteikums ir svītrots, lai precizētu un vienkāršotu pantu.
Grozījums Nr.  118 Direktīvas priekšlikums 11.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a
	Pagaidu noteikumi saistībā ar 11. pantu
	1. Pakalpojumu koncesijas III pielikuma 3. punktā minētās darbības veikšanai, kuras, stājoties spēkā šai direktīvai, izpilda 11. pantā noteiktie saistītie uzņēmumi, var tikt pagarinātas, nepiemērojot šās direktīvas noteikumus, ja pēdējos trīs gadus 100 % no saistītā uzņēmuma kopējā apgrozījuma attiecībā uz pakalpojumiem, kam tiek piemērots līgums un kas ir saistīti ar III pielikuma 3. pantā minēto darbību, ir radījusi pakalpojumu sniegšana līgumslēdzējiem, ar ko tas ir saistīts. Ja šādas koncesijas attiecas uz ierobežotām kaimiņos esošu pašvaldību teritorijām, saistītā uzņēmuma apgrozījums ir 90 %.
	2. Šajā pantā saistītā uzņēmuma jēdziens arī attiecas uz jebkuru uzņēmumu, ko var tieši vai netieši dominējoši ietekmēt līgumslēdzēji šīs Direktīvas 4. panta 2. punkta izpratnē.
	3. Pakalpojumu koncesijas, kas minētas 1. punktā, var pagarināt triju gadu laikā no 49. pantā 1. punktā minētās dienas. Attiecīgie līgumi ir spēkā tik ilgi, kamēr tiek izpildīti 1. punktā noteiktie nosacījumi, un zaudē spēku 2020. gada 1. jūlijā.
Pamatojums
Ar šo jauno noteikumu tiek ieviests pārejas periods tiem saistītajiem uzņēmumiem, kas darbojas ūdensapgādes un citās jomās un kuru darbības nevar nodalīt kopējā apgrozījuma aprēķināšanā atbilstīgi 11. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Tas ļautu attiecīgajām struktūrām pielāgoties pašreizējiem noteikumiem, nekaitējot to vispārējai struktūrai.
Grozījums Nr.  119 Direktīvas priekšlikums 13. pants – - 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ziņo par visām darbībām, kurām — viņuprāt — saskaņā ar 8. panta 5.b punktu piemērojams izņēmums. Informatīviem mērķiem Komisija var regulāri publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kurām pēc tās ieskatiem piemēro minēto izņēmumu. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju.
Pamatojums
Direktīvas pārkārtošana un vienkāršošana, šajā pantā apkopojot visus noteikumus attiecībā uz līgumslēdzēju paziņoto informāciju, saistībā ar direktīvā paredzētajiem izņēmumiem (pašreizējā 13. panta saglabāšana un 10. panta 2. punkta pievienošana).
Grozījums Nr.  120 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma paziņo šādu informāciju saistībā ar 11. panta 2. un 3. punkta un 12. panta piemērošanu:	2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai kompetentās valsts iestādes pieprasījuma paziņo šādu informāciju saistībā ar 11. panta 2. un 3. punkta un 12. panta piemērošanu:
Pamatojums
Direktīvas pārkārtošana un vienkāršošana, šajā pantā apkopojot visus noteikumus attiecībā uz līgumslēdzēju paziņoto informāciju, saistībā ar direktīvā paredzētajiem izņēmumiem (pašreizējā 13. panta saglabāšana un 10. panta 2. punkta pievienošana).
Grozījums Nr.  121 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pierādījumu, ko Komisija vai valsts pārraudzības struktūra uzskata par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas koncesijas, un līgumslēdzēju atbilst 11. vai 12. panta prasībām.	c) pierādījumu, ko Komisija vai kompetentā valsts iestāde uzskata par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas koncesijas, un līgumslēdzēju atbilst 11. vai 12. panta prasībām.
Pamatojums
Grozījums saistībā ar pārvaldības noteikumiem.
Grozījums Nr.  122 Direktīvas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzēji, ja dalībvalstī, kurā šādas koncesijas īsteno, konkrētā darbība ir tieši pakļauta konkurencei saskaņā ar Direktīvas [ar kuru aizstāj Direktīvu 2004/17/EK] 27. un 28. pantu.	Koncesijas, kuras piešķir līgumslēdzēji un kuras izpilda dalībvalstī, kur konkrētā darbība ir tieši pakļauta konkurencei saskaņā ar Direktīvas .../.../ES* 27. un 28. pantu, netiek uzskatītas par koncesijām šīs direktīvas nozīmē.
	*OV: lūgums ievietot lēmuma numuru, datumu un publikācijas atsauci direktīvā, ar ko aizstāj Direktīvu 2004/17/EK.
Pamatojums
Panta precizēšana. Sākotnējais formulējums, šķiet, liecina, ka pilnīgas konkurences apstākļos noteiktās nozarēs direktīva netiek piemērota attiecīgajām koncesijām. Faktiski šādā gadījumā vairs nav koncesiju, bet ir līgumi, ar kuriem publiskā sektora iestāde, publisks uzņēmums vai privāts uzņēmums, kam piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas tiesības, rīkojas kā jebkurš tirgū esošs uzņēmējs.
Grozījums Nr.  123 Direktīvas priekšlikums 15. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Publiskā sektora iestāžu attiecības	Valsts iestāžu sadarbība
Grozījums Nr.  124 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) šāda līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;	a) līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām; tas nozīmē, ka tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem;
Pamatojums
Precizējums par kritērijiem, kas nosaka "iekšējo" statusu un pamato šādu līgumu izslēgšanu no direktīvas piemērošanas jomas. Jēdziens "tāda pati kontrole" ir pārņemts no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras un tas pastiprina piešķīrēja kontroles kritērijus pār kontrolēto struktūru. Tādas pašas kontroles jēdzienu arī precizē elementi, kas ir pārņemti no Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (sabiedriskais pasažieru transports), lai vienkāršotu tās identifikāciju.
Grozījums Nr.  125 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) vismaz 90% šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;	b) vismaz 80 % šīs juridiskās personas vidējā kopējā apgrozījuma īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;
Pamatojums
Paskaidrojums par kritērijiem, kas nosaka "iekšējo" statusu: norāde "90 % darbību" paskaidro vienu no judikatūras terminiem (lielākā daļa darbību), kamēr otrs jēdziens ir neprecīzs, tādēļ ir izvirzīts priekšlikums ieviest "90 % apgrozījuma" jēdzienu.
Grozījums Nr.  126 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.	c) kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības, izņemot privātas līdzdalības formas, kas saskaņā ar Līgumiem noteikta ar tiesību aktiem un kas nekādi neietekmē kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja lēmumus.
Grozījums Nr.  127 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzskata, ka 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem.	svītrots
Pamatojums
Precizējums par kritērijiem, kas nosaka "iekšējo" statusu un pamato šādu līgumu izslēgšanu no direktīvas piemērošanas jomas. Līdzīga kontrole ir aizstāta ar tādu pašu kontroli un iekļauta 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
Grozījums Nr.  128 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, piešķir koncesiju savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku koncesiju, nav privātas līdzdalības.	2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra vai struktūras, kas ir līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzējs/līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, piešķir koncesiju savai kontrolējošajai struktūrai vai struktūrām vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku koncesiju, nav privātas līdzdalības, izņemot privātas līdzdalības formas, kas saskaņā ar Līgumiem noteikta ar tiesību aktiem un kas nekādi neietekmē kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja lēmumus.
Pamatojums
Atsauces pievienošana uz līgumslēdzēju, kas ir izlaista tekstā (pretēji iekšējam statusam).
Grozījums Nr.  129 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt koncesiju, nepiemērojot šo direktīvu, juridiskai personai, ko tie kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:	3. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, tomēr var piešķirt koncesiju ārpus šīs direktīvas darbības jomas, juridiskai personai, ko tie kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Pamatojums
Precizējums par kritērijiem, kas nosaka kopīgu "iekšējo" statusu un pamato šādu līgumu izslēgšanu no direktīvas piemērošanas jomas.
Grozījums Nr.  130 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) vismaz 90 % minētās juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;	b) vismaz 80 % šīs juridiskās personas vidējā kopējā apgrozījuma īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;
Pamatojums
Precizējums par kritērijiem, kas nosaka kopīgu "iekšējo" statusu un pamato šādu līgumu izslēgšanu no direktīvas piemērošanas jomas. Norāde "90 % darbību" paskaidro vienu no judikatūras jēdzieniem (lielākā daļa darbību), kamēr otrs jēdziens ir neprecīzs, tādēļ ir izvirzīts priekšlikums ieviest "90 % apgrozījuma" jēdzienu.
Grozījums Nr.  131 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.	c) kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības, izņemot privātas līdzdalības formas, kas saskaņā ar Līgumiem noteikta ar tiesību aktiem un kas nekādi neietekmē kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja lēmumus.
Grozījums Nr.  132 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:	Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:
a) kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju, kā noteikts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, pārstāvji;	a) kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju, kā noteikts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, pārstāvji; tajā pašā laikā viens pārstāvis var pārstāvēt vienu vai vairākas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes;
b) minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā noteikts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem;	b) minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā noteikts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem;
c) kontrolētās juridiskās personas intereses neatšķiras no tai piesaistīto publiskā sektora iestāžu interesēm;	c) kontrolētās juridiskās personas intereses nav pretrunā tai piesaistīto publiskā sektora iestāžu interesēm;
d) kontrolētā juridiskā persona no publiskajiem līgumiem ar līgumslēdzējām iestādēm negūst nekādus ieguvumus, izņemot faktisko izmaksu atlīdzinājumu.
Grozījums Nr.  133 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, noslēgtu līgumu neuzskata par koncesiju šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:	4. Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, noslēgts līgums nav šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:
Grozījums Nr.  134 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;	Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.
Grozījums Nr.  135 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;	a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem, lai pildītu kopīgo sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu;
Grozījums Nr.  136 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;	c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 20 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;
Grozījums Nr.  137 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;	svītrots
Grozījums Nr.  138 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem nav privātas līdzdalības.	e) nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem nav privātas līdzdalības, izņemot privātas līdzdalības formas, kas saskaņā ar līgumiem noteikta ar tiesību aktiem un kas nekādi neietekmē kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja lēmumus.
Grozījums Nr.  139 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, lēmumiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kas noslēgti starp vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kā noteikts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vai līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju grupām, kā noteikts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kas saistībā ar dalībvalsts iekšējo institucionālo un administratīvo organizāciju un atbilstīgi piemērojamiem valstu tiesību aktiem vai noteikumiem paredz nodot pilnvaras starp pusēm, lai veiktu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu.
Pamatojums
Skaidra horizontālās sadarbības izslēgšana (15. panta 4. punkts) rada šaubas par pilnvaru nodošanas statusu starp publiskā sektora iestādēm ("starpkomunalitāte" Francijas tiesību aktos), kam nepiemēro skaidru izņēmumu. Līdz ar to ir ierosināts ieviest jaunu punktu, lai izslēgtu pilnvaru nodošanu starp publiskā sektora iestādēm no šīs direktīvas piemērošanas jomas.
Grozījums Nr.  140 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda koncesijas piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.	5. Šā panta 1.–4.a punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda koncesijas piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.
Šajā pantā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā uz spēkā esošajām koncesijām ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas koncesiju piešķiršanas procedūras.
Grozījums Nr.  141 Direktīvas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Koncesijas darbības laiks ir ierobežots uz laiku, ko uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktos ieguldījumus kopā ar saprātīgu peļņu no ieguldītā kapitāla.	1. Koncesiju darbības laiks ir ierobežots. To aplēš piešķīrējs atkarībā no koncesionāra pasūtītajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem.
	Ja ieguldījumu izmaksas ir jāsedz koncesionāram, koncesijas ilgums atspoguļo iesaistīto ieguldījumu, tostarp sākotnējo un turpmāko ieguldījumu koncesijas laikā, īpašības un apjomu, un šādos apstākļos netiek pārsniegts parastais amortizācijas periods.
	Neatkarīgi no tā, vai koncesionāram ir vai nav jāveic ieguldījumi, koncesijas darbības laikā arī ņem vērā laiku, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai sasniegtu līgumā noteiktos mērķus, jo īpaši attiecīgā pakalpojuma sniegšanas jomā.
	2. Parastais amortizācijas periods parasti atbilst gaidāmajam darbības laikam, kurā koncesionārs var atgūt ieguldījumu izmaksas un nodrošināt saprātīgu peļņu no ieguldītā kapitāla.
Pamatojums
Pants ir grozīts, lai uzsvērtu, ka koncesijas darbības laiks ir ierobežots. Sākotnējā definīcijā netika ņemti vērā "būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktie ieguldījumi", līdz ar to skaidri izslēdzot gan sākotnējos ieguldījumus, gan koncesijas bez materiāliem ieguldījumiem, ko var amortizēt (tādēļ līgumā ir pievienoti citi kritēriji, piemēram, darbības rādītāji).
Grozījums Nr.  142 Direktīvas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti X pielikumā un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, piemēro 26. panta 3. punktā un 27. panta 1. punktā paredzēto pienākumu.	Koncesijām attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti X pielikumā, piemēro tikai 27. panta 1. un 3. punktu.
Pamatojums
Šajā grozījumā uzsvars tiek likts uz to, ka sociālo un citu pakalpojumu koncesijām piemēro tikai noteikumus attiecībā uz paziņojuma par piešķiršanu publicēšanu (pārredzamība). Sākotnējais teksts bija neskaidrs attiecībā uz citu noteikumu piemērošanu šiem pakalpojumiem. Turklāt iepriekšēja informatīva paziņojuma prasība tika svītrota, lai atvieglotu noteikumus, kas tika uzskatīti par birokrātiskiem un bez pievienotās vērtības šim pakalpojumu veidam.
Grozījums Nr.  143 Direktīvas priekšlikums 18. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jauktas koncesijas	Jaukti līgumi
Grozījums Nr.  144 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumu, kuru priekšmets ir gan pakalpojumi, gan piegādes, slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu, ja attiecīgā līguma galvenais priekšmets ir pakalpojumi un ja tie ir koncesijas 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē.	1. Ja līguma priekšmets ir vienlaikus koncesija saistībā ar šo direktīvu un iepirkums vai elementi, uz kuriem neattiecas šī direktīva, to līguma daļu, kas ietver koncesiju, piešķir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.
	Ja šāda līguma dažādas daļas nav šķiramas, šīs direktīvas piemērošanas pamatā ir šā līguma galvenais priekšmets, kas noteikts saskaņā ar koncesijas attiecīgajām vērtībām un iepirkumu vai elementiem, kuri neattiecas uz šo direktīvu.
Pamatojums
Panta paskaidrošana un vienkāršošana, kurā ir atsauce uz visiem jauktajiem līgumiem, ko var apkopot jaunajā 1. punktā (ja līgums attiecas uz koncesiju saistībā ar šo direktīvu un iepirkumu vai elementiem, kas neattiecas uz šo direktīvu, jo īpaši publisko iepirkumu), ar metodi, kad dažādas līguma daļas nav šķiramas (līguma galvenā priekšmeta noteikuma piemērošana).
Grozījums Nr.  145 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Koncesijas, kuru priekšmets ir gan pakalpojumi 17. panta nozīmē, gan citi pakalpojumi, piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami pakalpojuma veidam, kurš raksturo attiecīgā līguma galveno priekšmetu.	2. Ja pakalpojumu koncesiju līguma, kas attiecas uz šo direktīvu, priekšmets ir gan pakalpojumi 17. panta nozīmē, gan citi pakalpojumi, tiek piemēroti šīs direktīvas noteikumi atkarībā no pakalpojuma veida, kas raksturo attiecīgā līguma priekšmetu, kurš noteikts atkarībā no attiecīgo pakalpojumu konkrētajām vērtībām.
Pamatojums
Punkta precizēšana attiecībā uz sociālo un citu pakalpojumu veidu jauktiem līgumiem un kārtību, kas tiek piemērota, lai noteiktu, kādi noteikumi būtu jāpiemēro.
Grozījums Nr.  146 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Jauktu līgumu gadījumā, kā minēts 1. un 2. punktā, galveno priekšmetu nosaka, salīdzinot attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu vērtību.	svītrots
Pamatojums
18. panta jaunajā 1. un 2. punktā iekļautie noteikumi.
Grozījums Nr.  147 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir koncesijas, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums vai citi elementi, uz kuriem neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīvas [ar kurām aizstāj Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK], ne Direktīva 2009/81/EK, to līguma daļu, kas ietver koncesiju, uz kuru attiecas šī direktīva, piešķir saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr, ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi nošķiramas, šīs direktīvas piemērošanu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.	svītrots
Pamatojums
Panta paskaidrošana un vienkāršošana, kurā ir atsauce uz visiem jauktajiem līgumiem, ko var apkopot jaunajā 1. punktā (ja līgums attiecas uz koncesiju saistībā ar šo direktīvu un iepirkumu vai elementiem, kas neattiecas uz šo direktīvu, jo īpaši publisko iepirkumu), ar metodi, kad dažādas līguma daļas nav šķiramas (līguma galvenā priekšmeta noteikuma piemērošana).
Grozījums Nr.  148 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Tādu koncesiju gadījumā, kurām piemēro šo direktīvu, un tādu līgumu gadījumā, kam piemēro [Direktīvu 2004/18/EK vai Direktīvu 2004/17/EK] vai Direktīvu 2009/81/EK, to līguma daļu, kas ir koncesija, uz kuru attiecas šī direktīva, piešķir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.	svītrots
Ja šādu līgumu dažādās daļas nav objektīvi nošķiramas, šīs direktīvas piemērošanu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.
Pamatojums
Panta paskaidrošana un vienkāršošana, kurā ir atsauce uz visiem jauktajiem līgumiem, ko var apkopot jaunajā 1. punktā (ja līgums attiecas uz koncesiju saistībā ar šo direktīvu un iepirkumu vai elementiem, kas neattiecas uz šo direktīvu, jo īpaši publisko iepirkumu), ar metodi, kad dažādas līguma daļas nav šķiramas (līguma galvenā priekšmeta noteikuma piemērošana).
Grozījums Nr.  149 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr izvēle starp vienas koncesijas piešķiršanu un vairāku atsevišķu koncesiju piešķiršanu nevar tikt izdarīta ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas.	Izvēle starp vienas koncesijas piešķiršanu un vairāku atsevišķu koncesiju piešķiršanu netiek izdarīta ar mērķi izslēgt koncesiju no šīs direktīvas darbības jomas.
Grozījums Nr.  150 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja kāda no darbībām, kam paredzēta koncesija, uz kuru attiecas šīs direktīvas noteikumi, ir uzskaitīta III pielikumā, savukārt cita darbība tajā nav uzskaitīta, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā koncesijas galvenā darbība, koncesiju piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes.	2. Ja kāda no darbībām, kam paredzēta koncesija, kura ir šīs direktīvas darbības jomā, ir uzskaitīta III pielikumā, savukārt cita darbība tajā nav uzskaitīta, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā koncesijas galvenā darbība, koncesiju piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes, neskarot Savienības tiesību aktus.
Pamatojums
Grozījumā tiek ņemti vērā nozares tiesību akti.
Grozījums Nr.  151 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums vai koncesija, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību neattiecas ne šī direktīva, ne [Direktīva 2004/18/EK vai Direktīva 2004/17/EK], nedz arī Direktīva 2009/81/EK, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma vai koncesijas galvenā darbība, līgumu vai koncesiju piešķir saskaņā ar šo direktīvu.	3. Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēta koncesija, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību neattiecas šī direktīva, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā koncesijas galvenā darbība, koncesiju piešķir saskaņā ar šo direktīvu.
Grozījums Nr.  152 Direktīvas priekšlikums 22. pants – - 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Ekonomikas dalībnieka tiesībsubjektība nav atbilstīgs noraidījuma iemesls koncesijas līguma piešķiršanas procedūrā.
Pamatojums
Punkta vienkāršošana, vienīgi norādot, ka ekonomikas dalībnieku tiesībsubjektība (fiziskas personas, juridiskas personas) nevar būt noraidījuma iemesls koncesijas līguma piešķiršanas procedūrā.
Grozījums Nr.  153 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir koncesiju, tiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.	svītrots
Pamatojums
Šā punkta iekļaušana iepriekšējā punktā (22. panta -1. punkts) loģiskās saiknes dēļ starp šiem diviem noteikumiem.
Grozījums Nr.  154 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tomēr juridiskām personām var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrētās koncesijas izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.	Tomēr juridiskām personām var pieprasīt norādīt dalības pieteikumā vai piedāvājumā par konkrētās koncesijas izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.
Grozījums Nr.  155 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ekonomikas dalībnieku grupas var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties kā kandidāti.	3. Ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp uzņēmumu konsorciji, var pieteikties kā kandidāti vai iesniegt piedāvājumus. To līdzdalībai koncesijas piešķiršanas procedūrā var neattiecināt papildu nosacījumus, kas netiek piemēroti atsevišķiem kandidātiem.
Grozījums Nr.  156 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Attiecībā uz koncesijas izpildi piešķīrēji var ekonomikas dalībnieku grupai noteikt īpašus nosacījumus, ja šādi nosacījumi ir objektīvi pamatoti un samērīgi.
Grozījums Nr.  157 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji neparedz īpašus nosacījumus attiecībā uz šādu grupu dalību koncesiju piešķiršanas procedūrās, ja šādi nosacījumi netiek piemēroti atsevišķiem kandidātiem. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nepieprasa, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šādām grupām jābūt īpašai juridiskajai formai.	svītrots
Attiecībā uz koncesijas izpildi līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var grupai noteikt īpašus nosacījumus, ja šādi nosacījumi ir objektīvi pamatoti un samērīgi. Ar minētajiem nosacījumiem grupai var pieprasīt pieņemt kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tai ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ja šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu koncesijas apmierinošu izpildi.
Pamatojums
Punkta pirmās daļas iekļaušana iepriekšējā punktā (jaunais 22. panta 2. punkts) loģiskas saiknes dēļ starp diviem noteikumiem (atļauja grupai pieteikt kandidatūras vai iesniegt piedāvājumus un neiespējamība piemērot šīm grupām konkrētus nosacījumus, ko nepiemēro atsevišķiem kandidātiem vai pretendentiem).
Grozījums Nr.  158 Direktīvas priekšlikums 24. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos par piekļuvi informācijai nav norādīts citādi un neskarot pienākumu izsludināt piešķirtos līgumus un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts šīs direktīvas 27. un 35. pantā, līgumslēdzēja iestāde neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, bet ne tikai, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.	1. Ja šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos par piekļuvi informācijai nav norādīts citādi un neskarot pienākumu izsludināt piešķirtos koncesijas līgumus un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts šīs direktīvas 27. un 35. pantā, piešķīrējs neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, jo īpaši tehniskus vai komercdarbības noslēpumus.
	Šis pants neliedz publiskot nekonfidenciālas daļas noslēgtos līgumos, kā arī to turpmākos grozījumus.
Pamatojums
Noteikumu pastiprināšana attiecībā uz kandidātu vai pretendentu piešķīrējam iesniegtās informācijas konfidencialitāti piešķiršanas procedūras laikā. Šie pienākumi attiecas gan uz līgumslēdzējām iestādēm, gan līgumslēdzējiem. Piešķīrējs ir atbildīgs, ja tiek izpausta slepena informācija, piemēram, tehniski vai komercdarbības noslēpumi.
Grozījums Nr.  159 Direktīvas priekšlikums 24. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nodrošina koncesijas piešķiršanas procedūras gaitā.	2. Piešķīrējs var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko tas nodrošina koncesijas piešķiršanas procedūras gaitā..
Grozījums Nr.  160 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izņemot gadījumus, kad ir obligāti jāizmanto elektroniskie saziņas līdzekļi saskaņā ar šīs direktīvas 28. panta 2. punktu un 30. pantu, visai saziņai un informācijas apmaiņai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izvēlēties kādu no turpmāk minētajiem saziņas līdzekļiem:	1. Izņemot gadījumus, kad ir obligāti jāizmanto elektroniskie saziņas līdzekļi saskaņā ar šīs direktīvas 28. panta 2. punktu un 30. pantu, visai saziņai un informācijas apmaiņai piešķīrējs var izvēlēties kādu no turpmāk minētajiem saziņas līdzekļiem:
Grozījums Nr.  161 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) elektroniskie līdzekļi saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu;	a) elektroniskie līdzekļi;
Pamatojums
Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un pielāgošanos koncesiju konkrētajām īpašībām, kas, pretēji publiskajam iepirkumam, ne vienmēr plaši izmanto elektroniskas procedūras, ņemot vērā sarunu būtisko nozīmi attiecībā uz šo līguma veidu. Turklāt būtu jāpadara obligāta paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu elektroniska nosūtīšana, kā arī koncesijas dokumentu iesniegšana elektroniskā veidā, lai vienkāršotu procedūru.
Grozījums Nr.  162 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) tālrunis 6. punktā aprakstītajos gadījumos un apstākļos; vai	c) tālrunis ar nosacījumu, ka tiek nosūtīts rakstisks apstiprinājums;
Pamatojums
Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un pielāgošanos koncesiju konkrētajām īpašībām, kas, pretēji publiskajam iepirkumam, ne vienmēr plaši izmanto elektroniskas procedūras, ņemot vērā sarunu būtisko nozīmi attiecībā uz šo līguma veidu. Turklāt būtu jāpadara obligāta paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu elektroniska nosūtīšana, kā arī koncesijas dokumentu iesniegšana elektroniskā veidā, lai vienkāršotu procedūru.
Grozījums Nr.  163 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) personiska nodošana, ko apstiprina ar saņemšanas apliecinājumu;
Pamatojums
Šajā grozījumā tiek ņemti vērā citi saziņas līdzekļi (personiska nodošana ar saņemšanas apliecinājumu).
Grozījums Nr.  164 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izvēlētajiem saziņas līdzekļiem ir jābūt vispārpieejamiem, un tie nedrīkst ierobežot ekonomikas dalībnieku piekļuvi koncesijas piešķiršanas procedūrai.	2. Izvēlētajiem saziņas līdzekļiem ir jābūt vispārpieejamiem un nediskriminējošiem, un tie nedrīkst ierobežot ekonomikas dalībnieku piekļuvi koncesijas piešķiršanas procedūrai. Elektronisku līdzekļu gadījumā tiem jābūt arī savstarpēji izmantojamiem ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem.
Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji piedāvājumus un dalības pieteikumus saturiski pārbauda tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.	Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu piešķīrējs nodrošina datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji dalības pieteikumus saturiski pārbauda tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
Pamatojums
Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un pielāgošanos koncesiju konkrētajām īpašībām, kas, pretēji publiskajam iepirkumam, ne vienmēr plaši izmanto elektroniskas procedūras, ņemot vērā sarunu būtisko nozīmi attiecībā uz šo līguma veidu. Turklāt būtu jāpadara obligāta paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu elektroniska nosūtīšana, kā arī koncesijas dokumentu iesniegšana elektroniskā veidā, lai vienkāršotu procedūru.
Grozījums Nr.  165 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Elektroniskajai saziņai izmantotajiem līdzekļiem, kā arī to tehniskajiem parametriem jābūt nediskriminējošiem, brīvi pieejamiem un savstarpēji izmantojamiem ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, un tie nedrīkst ierobežot ekonomikas dalībnieku piekļuvi koncesijas piešķiršanas procedūrai. Elektronisko pieteikumu saņemšanas ierīču tehniskie dati un parametri, kas uzskatāmi par atbilstīgiem šā punkta pirmajai daļai, ir noteikti XII pielikumā.	svītrots
Saskaņā ar 46. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XII pielikumā noteiktos tehniskos datus un parametrus tehniskās attīstības vai administratīvu apsvērumu dēļ.
Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumu nosūtīšanas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, saskaņā ar 46. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu vismaz attiecībā uz elektroniskās iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu.
Pamatojums
Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un pielāgošanos koncesiju konkrētajām īpašībām, kas, pretēji publiskajam iepirkumam, ne vienmēr plaši izmanto elektroniskas procedūras, ņemot vērā sarunu būtisko nozīmi attiecībā uz šo līguma veidu. Turklāt būtu jāpadara obligāta paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu elektroniska nosūtīšana, kā arī koncesijas dokumentu iesniegšana elektroniskā veidā, lai vienkāršotu procedūru.
Grozījums Nr.  166 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji vajadzības gadījumā var pieprasīt izmantot līdzekļus, kas nav brīvi pieejami, ar nosacījumu, ka tie piedāvā alternatīvus piekļuves veidus.	svītrots
Var uzskatīt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji piedāvā atbilstīgus alternatīvus piekļuves veidus jebkādā no šādām situācijām:
a) tie piedāvā neierobežotu, pilnu, tiešu elektronisko piekļuvi šiem rīkiem, sākot no paziņojuma publicēšanas dienas saskaņā ar IX pielikumu vai no dienas, kad ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību; paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt minētajiem rīkiem;
b) tie nodrošina, ka citā dalībvalstī, kas nav līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts, reģistrēti pretendenti var piekļūt koncesijas piešķiršanas procedūrai, izmantojot provizoriskus marķierus, kuri ir pieejami tiešsaistē bez papildu samaksas;
c) tie atbalsta piedāvājumu elektroniskas iesniegšanas alternatīvu kanālu.
Pamatojums
Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un pielāgošanos koncesiju konkrētajām īpašībām, kas, pretēji publiskajam iepirkumam, ne vienmēr plaši izmanto elektroniskas procedūras, ņemot vērā sarunu būtisko nozīmi attiecībā uz šo līguma veidu. Turklāt būtu jāpadara obligāta paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu elektroniska nosūtīšana, kā arī koncesijas dokumentu iesniegšana elektroniskā veidā, lai vienkāršotu procedūru.
Grozījums Nr.  167 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ierīcēm, ko izmanto piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un dalības pieteikumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:	svītrots
a) visām ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kā arī kodēšanu un laika reģistrāciju;
b) ierīces, autentificēšanas metodes un elektroniskie paraksti atbilst XII pielikuma prasībām;
c) līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji konkretizē elektronisko saziņas līdzekļu drošības līmeni, kas nodrošināms konkrētās koncesijas piešķiršanas procedūras dažādos posmos; šis līmenis ir samērīgs ar saistītajiem riskiem;
d) ja ir vajadzīgi uzlaboti elektroniskie paraksti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/93/EK, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, ja vien paraksts ir derīgs, pieņem parakstus, kuri ir balstīti uz kvalificētu elektronisko sertifikātu, kas minēts Komisijas Lēmumā 2009/767/EK paredzētajā uzticamo sarakstā, un kuri sagatavoti ar drošu parakstu sagatavošanas ierīci vai bez tās, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
i) tiem jānosaka vajadzīgais uzlabotā paraksta formāts, pamatojoties uz Komisijas Lēmumā 2011/130/ES noteiktajiem formātiem, un jāievieš nepieciešamie pasākumi, lai varētu tehniski apstrādāt šos formātus;
ii) ja piedāvājums ir parakstīts, izmantojot kvalificētu sertifikātu, kas ir ietverts uzticamo sarakstā, tās nedrīkst piemērot papildu prasības, kuras varētu traucēt pretendentiem izmantot šos parakstus.
Pamatojums
Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un pielāgošanos koncesiju konkrētajām īpašībām, kas, pretēji publiskajam iepirkumam, ne vienmēr plaši izmanto elektroniskas procedūras, ņemot vērā sarunu būtisko nozīmi attiecībā uz šo līguma veidu. Turklāt būtu jāpadara obligāta paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu elektroniska nosūtīšana, kā arī koncesijas dokumentu iesniegšana elektroniskā veidā, lai vienkāršotu procedūru.
Grozījums Nr.  168 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalības pieteikumu nosūtīšanai piemēro šādus noteikumus:	svītrots
a) dalību koncesijas piešķiršanas procedūrā var pieteikt rakstiski vai pa tālruni; ja dalību piesaka pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām jāiesniedz rakstisks apstiprinājums;
b) līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var pieprasīt, lai dalības pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu, tiktu apstiprināti pa pastu vai elektroniski, ja tas nepieciešams, lai tiem būtu juridisks spēks.
Piemērojot b) apakšpunktu, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par koncesiju vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, ka nepieciešami dalības pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu un apstiprināti pa pastu vai elektroniski, un šādas informācijas nosūtīšanas termiņu.
Pamatojums
Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un pielāgošanos koncesiju konkrētajām īpašībām, kas, pretēji publiskajam iepirkumam, ne vienmēr plaši izmanto elektroniskas procedūras, ņemot vērā sarunu būtisko nozīmi attiecībā uz šo līguma veidu. Turklāt būtu jāpadara obligāta paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu elektroniska nosūtīšana, kā arī koncesijas dokumentu iesniegšana elektroniskā veidā, lai vienkāršotu procedūru.
Grozījums Nr.  169 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā 5 gadus pēc 49. panta 1. punktā paredzētā datuma visas koncesiju piešķiršanas procedūras atbilstoši šai direktīvai īsteno, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši elektronisko iesniegšanu, saskaņā ar šā panta prasībām.	svītrots
Šo pienākumu nepiemēro, ja elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav visās dalībvalstīs brīvi pieejami 3. punkta nozīmē. Līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju, kas piedāvājumu saņemšanai izmanto citus saziņas līdzekļus, pienākums ir koncesijas dokumentos pierādīt, ka elektronisko līdzekļu izmantošanai ar ekonomikas dalībniekiem apmaināmās informācijas konkrēto īpatnību dēļ būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav brīvi pieejami visās dalībvalstīs.
Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ir pamatots iemesls iesniegšanas procesā nepieprasīt elektroniskos saziņas līdzekļus šādos gadījumos:
a) koncesijas piešķiršanas specifikas dēļ tehnisko specifikāciju aprakstu nevar sniegt, izmantojot datņu formātus, ko parasti atbalsta plaši izmantotas lietojumprogrammas;
b) lietojumprogrammām, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti tehnisko specifikāciju aprakstam, piemēro autortiesību licencēšanas shēmu, un līgumslēdzēja iestāde tās nevar piedāvāt lejupielādei vai attālinātai izmantošanai;
c) lietojumprogrammās, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti tehnisko specifikāciju aprakstam, izmanto datņu formātus, ko nevar apstrādāt ar citām atvērtām vai lejupielādējamām lietojumprogrammām.
Pamatojums
Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un pielāgošanos koncesiju konkrētajām īpašībām, kas, pretēji publiskajam iepirkumam, ne vienmēr plaši izmanto elektroniskas procedūras, ņemot vērā sarunu būtisko nozīmi attiecībā uz šo līguma veidu. Turklāt būtu jāpadara obligāta paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu elektroniska nosūtīšana, kā arī koncesijas dokumentu iesniegšana elektroniskā veidā, lai vienkāršotu procedūru.
Grozījums Nr.  170 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniski apstrādātus datus publiskā iepirkuma procedūrās, lai, izstrādājot atbilstīgus rīkus, novērstu, konstatētu un labotu kļūdas, kas rodas katrā posmā.	svītrots
Pamatojums
Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un pielāgošanos koncesiju konkrētajām īpašībām, kas, pretēji publiskajam iepirkumam, ne vienmēr plaši izmanto elektroniskas procedūras, ņemot vērā sarunu būtisko nozīmi attiecībā uz šo līguma veidu. Turklāt būtu jāpadara obligāta paziņojumu par koncesiju un piešķiršanu elektroniska nosūtīšana, kā arī koncesijas dokumentu iesniegšana elektroniskā veidā, lai vienkāršotu procedūru.
Grozījums Nr.  171 Direktīvas priekšlikums II sadaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
KONCESIJU PIEŠĶIRŠANAS NOTEIKUMI	KONCESIJU PIEŠĶIRŠANAS NOTEIKUMI VISPĀRĪGI PRINCIPI, PĀRREDZAMĪBA UN PROCESUĀLĀS GARANTIJAS
Pamatojums
II sadaļas pārkārtošana attiecībā uz noteikumiem par koncesiju piešķiršanu, lai vienkāršotu un padarītu saprotamāku tekstu. Jaunas nodaļas pievienošana attiecībā vispārīgiem principiem, kas paredzēti nodaļā par pārredzamību, un nodaļa par procesuālajām garantijām.
Grozījums Nr.  172 Direktīvas priekšlikums II sadaļa – -I nodaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	I nodaļa
	Vispārīgi principi
	-26. pants
	Piešķīrēja rīcības brīvība organizēt procedūru
	Ievērojot šo direktīvu, būtu jānodrošina piešķīrējam brīvība noteikt procedūru, ar kuru izvēlas koncesionāru, par vienīgajiem diviem obligātajiem posmiem nosakot paziņojuma par koncesiju publicēšanu procedūras sākumā, izņemot gadījumus, kuri minēti 17. pantā un 26. panta 5. punktā, un paziņojuma par piešķiršanu publicēšanu procedūras beigās.
	Piešķīrējs piešķiršanas procedūras laikā var paredzēt starpposmus, piemēram, uzaicinājuma nosūtīšanu iesniegt piedāvājumu kandidātiem, kas attiecīgā gadījumā ir atbildējuši uz paziņojumu par koncesiju.
	-26.a pants
	Vispārīgi principi
	1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz piešķīrēja noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar 38.b pantu, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:
	a) piedāvājums atbilst prasībām, nosacījumiem un kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumā par koncesiju vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu un koncesijas dokumentos;
	b) piedāvājumu ir iesniedzis pretendents, kas
	i) nav izslēgts no dalības piešķiršanas procedūrā saskaņā ar 36. panta 5. un 7. punktu un kam piemēro 36. panta 8. punktu, un
	ii) atbilst piešķīrēja noteiktajiem atlases kritērijiem saskaņā ar 36. panta 2. un 3. punktu.
	2. Piešķīrējs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi. Jo īpaši piešķīrējs nedrīkst rīkoties diskriminējoši, darot zināmu dažiem kandidātiem vai pretendentiem tādu informāciju, kas tiem var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem. Koncesijas piešķiršanas procedūras struktūru neizstrādā ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci.
	3. Dalībvalstis nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki ievēro vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumus, kas tiek piemēroti vietā, kur tiek veikti būvdarbi vai sniegti pakalpojumi, kā noteikts Xa pielikumā uzskaitītajās starptautiskajās konvencijās, Savienības un valstu tiesību aktos, kā arī koplīgumos, kas noslēgti saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi, ievērojot savienības tiesību aktus.
	4. Piešķīrējs nepiešķir koncesiju līgumu pretendentam, kas iesniedz labāko piedāvājumu, ja, balstoties uz skaidriem un pietiekamiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka šis pretendents neievēro šā panta 3. punktā minētos vides, sociālos un darba tiesību aktus.
	5. Komisija saskaņā ar 46. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu Xa pielikumā doto sarakstu, kad tas ir nepieciešams jaunu starptautisku nolīgumu noslēgšanas vai spēkā esošo starptautisko nolīgumu grozījumu dēļ.
Pamatojums
Piešķiršanas procedūras precizēšana, lai varētu labāk saprast turpmāko nodaļu pantus. Uzsvars uz piešķīrēja tiesībām izvēlēties pievienot starpposmus vai mainīt posmu kārtību, ievērojot direktīvas noteikumus un ņemot vērā prasību obligāti publicēt paziņojumu par koncesiju un procedūras beigās publicēt piešķiršanas paziņojumu. Jaunajā 26.a pantā ir pārņemts sākotnējais 34. pants un ir pievienots punkts, kurā konkrēti pārņemts sākotnējais 7. pants.
Grozījums Nr.  173 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par koncesiju.	1. Piešķīrējs, kas vēlas piešķirt koncesiju, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par koncesiju saskaņā ar 28. pantā noteiktajām procedūrām. Paziņojumā par koncesiju ietver IV pielikumā minēto informāciju un —attiecīgā gadījumā — citu informāciju, ko piešķīrējs uzskata par vajadzīgu.
Pamatojums
1., 2. un 4. punkta apvienošana, lai vienkāršotu un padarītu saprotamāku direktīvu. Atsauces uz publicēšanas kārtību tiek ietvertas 28. pantā, lai vienkāršotu un padarītu saprotamāku tekstu nolūkā izvairīties no nevajadzīgas atkārtošanās.
Grozījums Nr.  174 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Paziņojumos par koncesiju ietver IV pielikuma minēto informāciju un —attiecīgā gadījumā — citu informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde un līgumslēdzējs uzskata par vajadzīgu, atbilstīgi standarta veidlapu paraugam.	svītrots
Pamatojums
1., 2. un 4. punkta apvienošana, lai vienkāršotu un padarītu saprotamāku direktīvu. Atsauces uz publicēšanas kārtību tiek ietvertas 28. pantā, lai vienkāršotu un padarītu saprotamāku tekstu nolūkā izvairīties no nevajadzīgas atkārtošanās.
Grozījums Nr.  175 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju attiecībā uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, dara zināmu savu nodomu piešķirt plānotu koncesiju, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu iespējami drīz pēc budžeta gada sākuma. Šādos paziņojumos iekļauj XIII pielikumā izklāstīto informāciju.	svītrots
Pamatojums
Iepriekšēja informatīva paziņojuma prasība tika svītrota, lai vienkāršotu noteikumus, kas tika uzskatīti par birokrātiskiem un bez pievienotās vērtības šim pakalpojumu veidam.
Grozījums Nr.  176 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Minētās standarta veidlapas sagatavo Komisija. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. pantā minēto konsultēšanās procedūru.	svītrots
Pamatojums
1., 2. un 4. punkta apvienošana, lai vienkāršotu un padarītu saprotamāku direktīvu. Atsauces uz publicēšanas kārtību tiek ietvertas 28. pantā, lai vienkāršotu un padarītu saprotamāku tekstu nolūkā izvairīties no nevajadzīgas atkārtošanās.
Grozījums Nr.  177 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Atkāpjoties no 1. punkta, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem paziņojums par koncesiju nav jāpublicē šādos gadījumos:	5. Atkāpjoties no 1. punkta, piešķīrējam paziņojums par koncesiju nav jāpublicē, ja būvdarbus vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks, jo pastāv īpašas vai ekskluzīvas tiesības, nav konkurences tehnisku apsvērumu vai patentu, autortiesību vai citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības dēļ, ja nav saprātīgas alternatīvas vai aizvietotāja un ja konkurences trūkums nav koncesijas piešķiršanas raksturlielumu mākslīgas sašaurināšanas rezultāts.
a) ja koncesijas piešķiršanas procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai nav iesniegti piemēroti piedāvājumi vai pieteikumi, ar noteikumu, ka koncesijas līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti un ka Komisijai vai saskaņā ar Direktīvas [ar kuru aizstāj Direktīvu 2004/18/EK] 84. pantu norīkotajai valsts pārraudzības struktūrai pēc pieprasījuma nosūtīts ziņojums;
b) ja būvdarbus vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks, jo nav konkurences tehnisku apsvērumu dēļ, patentu, autortiesību vai citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības dēļ vai citu ekskluzīvu tiesību aizsardzības dēļ, ja nav saprātīgas alternatīvas vai aizvietotāja un ja konkurences trūkums nav koncesijas piešķiršanas raksturlielumu mākslīgas sašaurināšanas rezultāts;
c) jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir tiem līdzīgu būvdarbu vai pakalpojumu atkārtojums un kas uzticēti ekonomikas dalībniekam, kuram tās pašas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piešķīra sākotnējo koncesiju, piemērojot 1. punktā minēto pienākumu, ar nosacījumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamata projektam, par ko piešķīra sākotnējo koncesiju. Pamata projektā norāda būvdarbu vai pakalpojumu iespējamo papildu apmēru un nosacījumus, ar ko saskaņā tiks piešķirtas tiesības veikt šos būvdarbus vai sniegt šos pakalpojumus.
Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, piemērojot 5. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas.
Pamatojums
Divu veidu gadījumu nošķiršana, kuri nav skaidri aprakstīti šajā punktā, un līdz ar to netiek publicēts paziņojums par koncesiju: ja neviens paziņojums par koncesiju vēl nav publicēts (sākotnējais 26. panta 5. punkta b) apakšpunkts) un ja paziņojums par koncesiju jau ir publicēts, taču jauns paziņojums vēl nav pieprasīts (sākotnējais 26. panta 5. punkta a) un c) apakšpunkts).
Grozījums Nr.  178 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Atkāpjoties no 1. punkta, piešķīrējam jauns paziņojums par koncesiju nav jāpublicē šādos gadījumos:
	a) ja sākotnējā koncesijas procedūrā nav iesniegti pieteikumi, piedāvājumi vai piemēroti piedāvājumi vai pieteikumi, ar noteikumu, ka koncesijas līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti un ka Komisijai vai valsts kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma nosūtīts ziņojums;
	b) jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir tiem līdzīgu būvdarbu vai pakalpojumu atkārtojums un kas uzticēti sākotnējam koncesionāram, kuram tas pats piešķīrējs piešķīra sākotnējo koncesiju, piemērojot 1. punktā minēto pienākumu, ar nosacījumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamata projektam, par ko piešķīra sākotnējo koncesiju. Pamata projektā norāda būvdarbu vai pakalpojumu iespējamo papildu apmēru un nosacījumus, saskaņā ar ko tiks piešķirtas tiesības veikt šos būvdarbus vai sniegt šos pakalpojumus.
	Tiklīdz pirmais projekts ir izsludināts konkursā, piešķīrējs ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās aplēstās izmaksas, ja tas piemēro 6. pantu.
Pamatojums
Divu veidu gadījumu nošķiršana, kuri nav skaidri aprakstīti šajā punktā, un līdz ar to netiek publicēts paziņojums par koncesiju: ja neviens paziņojums par koncesiju vēl nav publicēts (sākotnējais 26. panta 5. punkta b) apakšpunkts) un ja paziņojums par koncesiju jau ir publicēts, taču jauns paziņojums vēl nav pieprasīts (sākotnējais 26. panta 5. punkta a) un c) apakšpunkts). Jaunā 5.a punkta a) un b) apakšpunkts balstās uz Komisijas priekšlikuma 5. punkta a) un c) punktu.
Grozījums Nr.  179 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Šā panta pirmā punkta a) apakšpunkta vajadzībām piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tas:	6. Šā panta 5.a punkta a) apakšpunkta vajadzībām piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tas neattiecas uz līgumu, jo nevar apmierināt piešķīrēja vajadzības, kas norādītas koncesijas dokumentos.
- ir neatbilstīgs vai nepieņemams un
- neattiecas uz līgumu, jo nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vajadzības, kas norādītas koncesijas dokumentos.
Piedāvājumus uzskata par neatbilstīgiem, ja tie neatbilst koncesijas dokumentiem vai ja piedāvātās cenas ir aizsargātas pret normāliem konkurences apstākļiem.
Piedāvājumus uzskata par nepieņemamiem šādos gadījumos:
a) tie ir saņemti novēloti;
b) tos iesnieguši pretendenti, kuriem nav vajadzīgās kvalifikācijas; (c)
c) to cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja budžetu, kas noteikts pirms koncesijas piešķiršanas procedūras sākšanas un ir dokumentēts rakstiski;
d) tie atzīti par nepamatoti lētiem.
Pamatojums
Nošķīrums starp trijiem nepareiziem piedāvājuma gadījumiem: ar koncesiju nesaistīts piedāvājums, neatbilstīgs piedāvājums un nepieņemams piedāvājums. Nepiemērots piedāvājums ne vienmēr ir neatbilstošs koncesijas priekšmetam (piemēram, tas var attiekties uz koncesijas priekšmetu, taču ir saņemts pēc termiņa beigām; šādā gadījumā tas ir nepieņemams). Sākotnējā otrā daļa ir svītrota, jo uz to jau attiecas c) un d) apakšpunkti, kas raksturo nepieņemamu piedāvājumu (kas pārsniedz budžetu vai ir pārmērīgi lēts).
Grozījums Nr.  180 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā 48 dienas pēc koncesijas piešķiršanas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji informē par koncesijas piešķiršanas procedūras rezultātiem, nosūtot paziņojumu par koncesijas piešķiršanu.	1. Ne vēlāk kā 48 dienas pēc koncesijas piešķiršanas piešķīrējs saskaņā ar 28. pantā noteiktajām procedūrām informē par koncesijas piešķiršanas procedūras rezultātiem, nosūtot paziņojumu par koncesijas piešķiršanu.
Grozījums Nr.  181 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto pienākumu piemēro arī tām pakalpojumu koncesijām, kuru paredzamā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 6. panta 5. punktā minēto metodi, ir vienāda ar EUR 2 500 000 vai lielāka, izņemot vienīgi sociālos un citus īpašus pakalpojumus, kā minēts 17. pantā.	svītrots
Pamatojums
Starpposma robežvērtības un ar tām saistītie noteikumi ir svītroti, lai vienkāršotu un precizētu direktīvu.
Grozījums Nr.  182 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šādi paziņojumi ietver V pielikumā izklāstīto informāciju vai — saistībā ar koncesijām par sociālajiem pakalpojumiem un citiem īpašiem pakalpojumiem — VI pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 28. panta noteikumiem.	3. Koncesijas piešķiršanas paziņojumi ietver V pielikumā izklāstīto informāciju vai — saistībā ar koncesijām par sociālajiem pakalpojumiem un citiem īpašiem pakalpojumiem — VI pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 28. pantu.
Grozījums Nr.  183 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Paziņojumos, kas minēti 26., 27. pantā un 43. panta 6. punktā, iekļauj IV–VI pielikumā izklāstīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.	1. Koncesijas paziņojumos, koncesijas piešķiršanas paziņojumos un paziņojumos, kas minēti 42. panta 6. punktā, iekļauj IV–VI pielikumā izklāstīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.
Grozījums Nr.  184 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Paziņojumus sagatavo, elektroniski nosūta Komisijai un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Komisijai, sedz Savienība.	2. Paziņojumus, kas minēti 1. punktā, sagatavo, elektroniski nosūta Komisijai un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Komisija nosūta līgumslēdzējam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot tajā publikācijas datumu, kas to apliecina. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Komisijai, sedz Savienība.
Pamatojums
28. un 29. panta apvienošana un vienkāršošana. 28. panta 4. punkta iekļaušana šajā punktā.
Grozījums Nr.  185 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Direktīvas 26. pantā minēto paziņojumu pilnu tekstu publicē kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs. Autentisks ir tikai šajā valodā publicētais teksts. Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās oficiālajās valodās.	3. Koncesijas paziņojumu pilnu tekstu publicē kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko izvēlējies piešķīrējs. Autentisks ir tikai šajā valodā publicētais teksts. Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās oficiālajās valodās.
Grozījums Nr.  186 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Paziņojumi par koncesiju un par koncesijas piešķiršanu netiek nosūtīti publicēšanai valsts līmenī pirms to nosūtīšanas Komisijai. Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos par koncesiju un koncesijas piešķiršanu ietvertā informācija nedrīkst atšķirties no informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Komisijai, turklāt tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Komisijai.
Pamatojums
Šis jaunais 3.a punkts ir pārņemts no Komisijas priekšlikuma 29. panta. Ar to tiek apvienots 28. un 29. pants, lai vienkāršotu direktīvu.
Grozījums Nr.  187 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina, ka tie var sniegt pierādījumu par datumu, kuros paziņojums ir nosūtīts.	svītrots
Komisija nosūta līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot tajā publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publikācijas apliecinājums.
Pamatojums
4. punkta iekļaušana 28. panta 2. punktā, lai vienkāršotu direktīvu.
Grozījums Nr.  188 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var publicēt paziņojumus par tādu koncesiju piešķiršanu, uz kurām neattiecas šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības, ar nosacījumu, ka minētos paziņojumus elektroniski nosūta Komisijai saskaņā ar IX pielikumā norādīto nosūtīšanas formātu un kārtību.	svītrots
Pamatojums
Šis punkts ir svītrots, lai vienkāršotu un precizētu direktīvu.
Grozījums Nr.  189 Direktīvas priekšlikums 29. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
29. pants	svītrots
Publicēšana attiecīgajā valstī
1. Kamēr 26.–27. punktā minētie paziņojumi un tajos ietvertā informācija nav publicēta saskaņā ar 28. pantu, attiecīgajā valstī nepublicē ne paziņojumus, ne to saturu.
2. Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos ietvertā informācija neatšķiras no informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Komisijai, turklāt tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Komisijai.
Pamatojums
29. pants ir iekļauts 28. pantā (skatīt jauno 3.a punktu). 28. un 29. panta apvienošana un vienkāršošana. Paziņojumi par koncesiju un par koncesijas piešķiršanu netiek publicēti valsts līmenī pirms to nosūtīšanas datuma Komisijai (un nevis pirms datuma, kad tos publicējusi Komisija), jo publicēšana valsts līmenī bieži notiek ātrāk nekā Eiropas līmenī.
Grozījums Nr.  190 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji bez maksas nodrošina neierobežotu, pilnu un tiešu elektronisko piekļuvi koncesijas dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums saskaņā ar 28. pantu, vai no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Paziņojuma vai šo uzaicinājumu tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt šai dokumentācijai.	1. Piešķīrējs bez maksas nodrošina neierobežotu, pilnu un tiešu elektronisko piekļuvi koncesijas dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts koncesijas paziņojums, vai no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Koncesijas paziņojuma vai šo uzaicinājumu tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt šai dokumentācijai.
Pamatojums
Koncesijas dokumenti jāiesniedz elektroniski no paziņojuma par koncesiju publicēšanas brīža (kļūda atsaucē uz 28. pantu sākotnējā tekstā) vai no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu brīža.
Grozījums Nr.  191 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji vai kompetentās struktūrvienības sniedz papildu informāciju par koncesijas dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa.	2. Ja pieprasīts laikus, tad piešķīrējs sniedz papildu informāciju par koncesijas dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa.
Pamatojums
Atsauce uz "kompetentajiem dienestiem" ir pārāk neskaidra. Piešķīrējam ir jānodrošina informācijas nosūtīšana kandidātiem vai pretendentiem.
Grozījums Nr.  192 Direktīvas priekšlikums 30.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	30.a pants
	Korupcijas apkarošana un interešu konfliktu novēršana
	Dalībvalstis pieņem noteikumus, ar kuriem apkaro krāpšanu, favorītismu un korupciju un novērš interešu konfliktus, un kuru mērķis ir nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem.
	Attiecībā uz interešu konfliktiem pieņemtie pasākumi nav plašāki par to, kas absolūti nepieciešams, lai nepieļautu iespējamu interešu konfliktu vai izbeigtu konstatēto interešu konfliktu. Minētie pasākumi jo īpaši ļauj no procedūras izslēgt pretendentu vai kandidātu, ja interešu konfliktu nevar efektīvi novērst ar citiem līdzekļiem.
Pamatojums
Šis formulējums ir pārņemts no 36. panta 4. punkta un pārveidots par jaunu pantu, lai piešķirtu tam lielāku redzamību.
Grozījums Nr.  193 Direktīvas priekšlikums II nodaļa – virsraksts – I iedaļa - virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
II NODAĻA	II NODAĻA
Procedūras norise	Procedurālās garantijas
I iedaļa
Kopējās koncesijas, termiņi un tehniskās specifikācijas
Pamatojums
Priekšlikuma II nodaļas II iedaļas (dalībnieku izvēle un koncesiju piešķiršana) pārņemšana ar grozījumiem. II nodaļas I iedaļa ir svītrota.
Grozījums Nr.  194 Direktīvas priekšlikums 31. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
31. pants	svītrots
Kopējās koncesijas starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem no dažādām dalībvalstīm
1. Neskarot 15. pantu, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt koncesijas, izmantojot kādu no šajā pantā aprakstītajām pieejām.
2. Vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt koncesiju. Tādā gadījumā iesaistītās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji slēdz vienošanos, nosakot:
a) kuras valsts noteikumus piemēro koncesijas piešķiršanas procedūrai;
b) koncesijas piešķiršanas procedūras iekšējo organizāciju, ietverot procedūras pārvaldību, atbildības jomu dalīšanu, iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sadalījumu un koncesiju noslēgšanu.
Nosakot piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties jebkuras tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas vismaz viena no iesaistītajām iestādēm.
3. Ja vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm ir izveidojušas kopēju tiesību subjektu, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006, iesaistītās līgumslēdzējas iestādes ar kopējā tiesību subjekta kompetentās struktūras lēmumu vienojas par piemērojamiem kādas no šo dalībvalstu koncesiju piešķiršanas noteikumiem:
a) tās dalībvalsts noteikumi, kurā tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;
b) tās dalībvalsts noteikumi, kurā tiesību subjekts īsteno savas darbības.
Šādu vienošanos var piemērot vai nu nenoteiktu laiku, ja to nosaka kopējā tiesību subjekta dibināšanas dokumentā, vai var attiecināt tikai uz noteiktu laiku, uz konkrētiem koncesiju veidiem vai uz vienas vai vairāku atsevišķu koncesiju piešķiršanu.
4. Ja nav vienošanās par piemērojamiem koncesiju piešķiršanas noteikumiem, koncesiju piešķiršanai piemērojamos valsts tiesību aktus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) ja procedūru īsteno vai pārvalda viena iesaistītā līgumslēdzēja iestāde vai iesaistītais līgumslēdzējs citu vārdā, piemēro minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja dalībvalsts noteikumus;
b) ja procedūru neīsteno vai nepārvalda viena iesaistītā līgumslēdzēja iestāde vai iesaistītais līgumslēdzējs citu vārdā un
i) ja tā attiecas uz publisku būves koncesiju vai būves koncesiju, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas lielākā daļa būvdarbu;
ii) ja tā attiecas uz pakalpojumu koncesiju, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā sniegta lielākā daļa pakalpojumu;
c) ja nav iespējams noteikt piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piemēro tās līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts noteikumus, kas uzņemas lielāko daļu izmaksu.
5. Ja nav vienošanās par piemērojamiem koncesiju piešķiršanas tiesību aktiem saskaņā ar 3. punktu, valsts tiesību aktus, kas reglamentē koncesiju piešķiršanas procedūras, kuras īsteno kopēji tiesību subjekti, ko izveidojušas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) ja procedūru īsteno vai pārvalda kopējā tiesību subjekta kompetentā struktūra, piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;
b) ja procedūru īsteno vai pārvalda tiesību subjekta dalībnieks šā tiesību subjekta vārdā, piemēro 4. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētos noteikumus;
c) ja nav iespējams noteikt piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar 4. punkta a) vai b) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese.
6. Viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai viens vai vairāki līgumslēdzēji var piešķirt atsevišķas koncesijas saskaņā ar citā dalībvalstī esošas līgumslēdzējas iestādes vai kopīgi ar šādu līgumslēdzēju iestādi noslēgto vispārīgo vienošanos ar nosacījumu, ka vispārīgā vienošanās paredz īpašus noteikumus, kas ļauj attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējām iestādēm vai attiecīgajam līgumslēdzējam vai līgumslēdzējiem piešķirt atsevišķas koncesijas.
7. Lēmumiem par koncesiju piešķiršanu pārrobežu koncesiju piešķiršanas procedūrās piemēro parastos pārbaudes mehānismus, kas pieejami saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
8. Lai nodrošinātu pārbaudes mehānismu efektīvu darbību, dalībvalstis nodrošina, ka to vietējā tiesību sistēmā pilnībā īsteno to pārskatīšanas struktūru lēmumus Padomes Direktīvas 89/665/EEK un Padomes Direktīvas 92/13/EEK nozīmē, kas atrodas citās dalībvalstīs, ja šādi lēmumi attiecas uz līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kas atrodas to teritorijā un kas piedalās attiecīgajā pārrobežu koncesijas piešķiršanas procedūrā.
Pamatojums
Šis pants ir svītrots, lai vienkāršotu un precizētu direktīvu.
Grozījums Nr.  195 Direktīvas priekšlikums 32. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
32. pants	svītrots
Tehniskās specifikācijas
1. Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta koncesijas dokumentos. Tajās nosaka būves, pakalpojuma vai piegādes raksturlielumus.
Šie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai jebkuru citu to aprites cikla posmu, kā minēts 2. panta 14. punktā.
Tehniskajās specifikācijās norāda arī, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.
Visām koncesijām, kuru priekšmets ir paredzēts lietošanai personām — neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja personālam — minētās tehniskās specifikācijas, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.
Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātus piekļuves standartus, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem.
2. Tehniskās specifikācijas garantē visiem ekonomikas dalībniekiem vienādu piekļuvi koncesijas piešķiršanas procedūrai un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei koncesiju piešķiršanas procedūrās.
3. Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas izsaka kādā no turpmākajiem veidiem:
a) ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, ietverot vides raksturlielumus, ar nosacījumu, ka šie raksturlielumi ir pietiekami precīzi, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;
b) ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām, kas definētas VIII pielikumā, un — hierarhiskā secībā — uz valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvju projektēšanu, tāmēšanu un realizāciju un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar frāzi „vai līdzvērtīgs”;
c) ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kā minēts a) apakšpunktā, pievienojot tādu atsauci uz b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, ko uzskata par atbilstošu šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām;
d) ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.
4. Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai ražojumiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. punktu. Tādā gadījumā šādu atsauci papildina ar frāzi „vai līdzvērtīgs”.
5. Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta b) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tie nenoraida piedāvājumu tikai tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes un pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 33. pantā minētos pierādījumus, pierāda, ka viņa piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.
6. Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izmanto 3. punkta a) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tie nenoraida tādu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko pārņemts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, kopējai tehniskai specifikācijai, starptautiskajam standartam vai tehnisko atsauču sistēmai, kuru izveidojusi Eiropas standartizācijas institūcija, ja šīs specifikācijas nodrošina noteiktos darbības rezultātus vai funkcionālās prasības.
Pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 33. pantā minētos, savā piedāvājumā pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.
Pamatojums
Šis pants ir svītrots, jo tas piemēro publiskā iepirkuma pieeju attiecībā uz koncesijām. Ņemot vērā piešķīrēja saimnieciskā riska nodošanu koncesionāram, ir jāsaglabā koncesionāra noteikta rīcības brīvība, lai īstenotu praksē piešķīrēja noteiktos mērķus un kritērijus. Tomēr tehniskās un/vai funkcionālās prasības var noteikt ikviens piešķīrējs, kurš vēlas stingrāk uzraudzīt koncesijas tehniskos aspektus (skatīt 38.b panta pamatojumu).
Grozījums Nr.  196 Direktīvas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. pants	svītrots
Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi
1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieki nodrošinātu testa ziņojumu, ko izsniegusi atzīta struktūra, vai sertifikātu, kuru izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajām specifikācijām.
Ja līgumslēdzējas iestādes pieprasa iesniegt sertifikātus, ko izdevušas atzītas struktūras un kas apstiprina atbilstību konkrētai tehniskajai specifikācijai, tās pieņem arī citu līdzvērtīgu atzītu struktūru sertifikātus.
2. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pieņem arī citus atbilstīgus pierādījumus, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos.
3. Atzītas struktūras šā panta nozīmē ir testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas un visas sertificēšanas un inspekcijas struktūras, kas akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008.
4. Dalībvalstis nodrošina citām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti, lai pierādītu atbilstību 32. un šajā pantā minētajām tehniskajām prasībām. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz šo informāciju saskaņā ar noteikumiem par pārvaldību, kā minēts [direktīvas, ar ko aizstāj Direktīvu 2004/18/EK] 88. pantā.
Pamatojums
Šis pants ir svītrots, jo tas piemēro publiskā iepirkuma pieeju attiecībā uz koncesijām. Ņemot vērā piešķīrēja saimnieciskā riska nodošanu koncesionāram, ir jāsaglabā koncesionāra noteikta rīcības brīvība, lai īstenotu praksē piešķīrēja noteiktos mērķus un kritērijus. Tomēr funkcionālās prasības var noteikt ikviens piešķīrējs, kurš vēlas stingrāk uzraudzīt koncesijas tehniskos aspektus (skatīt 38.a pantu - piešķiršanas kritēriji).
Grozījums Nr.  197 Direktīvas priekšlikums II iedaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
II iedaļa	svītrots
Dalībnieku atlase un koncesiju piešķiršana
Pamatojums
Strukturāls vienkāršojums.
Grozījums Nr.  198 Direktīvas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. pants	svītrots
Vispārīgi principi
Koncesijas piešķir, pamatojoties uz līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar 39. pantu, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:
a) piedāvājums atbilst prasībām, nosacījumiem un kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumā par koncesiju vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību un koncesijas piešķiršanas dokumentos;
b) piedāvājumu ir iesniedzis pretendents, kas
i) nav izslēgts no dalības piešķiršanas procedūrā saskaņā ar 36. panta 4.–8. punktu un
ii) atbilst līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja noteiktajiem atlases kritērijiem saskaņā ar 36. panta 1.–3. punktu.
Pamatojums
Pārņemts jaunajā -26.a pantā.
Grozījums Nr.  199 Direktīvas priekšlikums 35. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35. pants	svītrots
Procedurālās garantijas
1. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai koncesijas dokumentos līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji ietver koncesijas aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu, kas jāizpilda. Šai informācijai jāļauj noteikt koncesijas būtību un darbības jomu, kas savukārt ļauj ekonomikas dalībniekiem izlemt, vai viņi vēlas piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā. Sarunu gaitā nemaina aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu.
2. Koncesijas piešķiršanas laikā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Proti, tie nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem.
3. Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ierobežo pieteikuma iesniedzēju skaitu atbilstīgā līmenī, to dara pārredzami un uz tādu objektīvu kritēriju pamata, kas pieejami visiem ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem.
4. Noteikumus par koncesijas piešķiršanas procedūras organizēšanu, arī noteikumus par saziņu, procedūras posmiem un termiņiem, nosaka iepriekš un paziņo visiem dalībniekiem.
5. Ja koncesijas piešķiršana ietver sarunas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji ievēro šādus noteikumus:
a) ja sarunas notiek pēc piedāvājumu iesniegšanas, tie rīko sarunas ar pretendentiem par viņu iesniegtajiem piedāvājumiem, lai tos pielāgotu kritērijiem un prasībām, kas norādītas saskaņā ar 1. punktu;
b) tie dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tiem paziņojis kandidāts, kas piedalās sarunās, ja nav saņemta kandidāta piekrišana; šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet ir jāsniedz, atsaucoties uz konkrētu risinājumu vai citas konfidenciālas informācijas paredzēto atklāšanu;
c) lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, tie var risināt sarunas secīgos posmos, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai koncesijas dokumentos; paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai koncesijas dokumentos līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos šo iespēju;
d) tie novērtē sarunās apspriestos piedāvājumus, pamatojoties uz sākotnēji norādītajiem piešķiršanas kritērijiem;
e) tie rakstiski dokumentē oficiālās pārrunas un visus citus pasākumus un notikumus, kas saistīti ar koncesijas piešķiršanas procedūru; precīzāk, izmantojot visus atbilstīgos līdzekļus, tie nodrošina sarunu izsekojamību.
6. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji iespējami drīzāk informē visus kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz koncesijas piešķiršanu, iekļaujot pamatojumu par ikvienu lēmumu nepiešķirt paziņojumā par koncesiju publicētā līguma slēgšanas tiesības vai sākt procedūru no jauna.
7. Pēc attiecīgās personas pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde iespējami drīzāk — un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas — informē:
a) katru neizraudzīto kandidātu par viņa pieteikuma noraidīšanas iemesliem,
b) katru neizraudzīto pretendentu par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, tostarp — attiecībā uz 32. panta 5. un 6. punktā minētajiem gadījumiem — norādot pamatojumu lēmumam par līdzvērtības neesību vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām,
c) katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, — par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, kā arī norāda izraudzītā pretendenta nosaukumu vai vispārīgās vienošanās puses,
d) katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, — par sarunu un dialoga ar pretendentiem norisi un virzību.
8. Tomēr līgumslēdzējas iestādes var izlemt neatklāt daļu 6. punktā minētās informācijas par līgumu, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp tiem.
Pamatojums
Svītrots vienkāršošanas nolūkā. Daļēji pārņemts 36., 38.b un 38.c pantā.
Grozījums Nr.  200 Direktīvas priekšlikums 36. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana	Kandidātu un pretendentu atlase un kvalifikācijas novērtēšana un izslēgšanas iemesli
Pamatojums
Precizēts referenta ierosinātais grozījums Nr. 169.
Grozījums Nr.  201 Direktīvas priekšlikums 36. pants – - 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Piešķīrējs:
	a) paziņojumā par koncesiju sniedz koncesijas aprakstu un dalības nosacījumus;
	b) paziņojumā par koncesiju, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai koncesijas dokumentos sniedz piešķiršanas kritēriju aprakstu.
Pamatojums
Precizēts referenta ierosinātais grozījums Nr. 169. Koncesijas un dalības nosacījumu apraksts ir obligāti jāiekļauj paziņojumā par koncesiju, lai varētu nodrošināt atbilstību principiem par pārredzamību, nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un pretendentiem.
Grozījums Nr.  202 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju norāda dalības nosacījumus, kas saistīti ar:	1. Piešķīrējs pārbauda dalības nosacījumus, kas saistīti ar kandidātu vai pretendentu tehniskajām un profesionālajām spējām, kandidātu vai pretendentu finansiālo stāvokli un izziņu vai izziņas, kas ir jāiesniedz kā apliecinājums saskaņā ar prasībām, kuras norādītas paziņojumā par koncesiju. Šie nosacījumi ir nediskriminējoši saistīti ar līguma priekšmetu, un tos vajadzības gadījumā var papildināt ar prasību minimumu.
a) piemērotību profesionālās darbības veikšanai;
b) saimniecisko un finansiālo stāvokli;
c) tehniskām un profesionālām spējām.
Līgumslēdzēju iestāžu izvirzītie dalības nosacījumi ir tikai tādi, kuri ir atbilstīgi, lai nodrošinātu, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un saimnieciskās un tehniskās spējas izpildīt piešķiramo koncesiju. Visas prasības ir saistītas un stingri samērīgas ar līguma priekšmetu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt īstu konkurenci.
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji paziņojumā par koncesiju norāda arī, kāda izziņa vai izziņas jāiesniedz kā ekonomikas dalībnieka spēju apliecinājums. Prasības attiecībā uz šādām izziņām ir nediskriminējošas un samērīgas attiecībā pret koncesijas priekšmetu.
Pamatojums
Apvieno vairākus 35. un 36. panta noteikumus jaunā kandidātu un pretendentu līdzdalības nosacījumu formulējumā (profesionālās, tehniskās un finansiālās spējas).
Grozījums Nr.  203 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem kritērijiem ekonomikas dalībnieks attiecīgā gadījumā un attiecībā uz konkrētu koncesiju var paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Šādā gadījumā ekonomikas dalībnieks pierāda līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, piemēram, uzrādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un minētie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi.	2. Lai izpildītu 1. punktā minētos dalības nosacījumus, ekonomikas dalībnieks attiecīgā gadījumā un attiecībā uz konkrētu koncesiju var paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Šādā gadījumā ekonomikas dalībnieks pierāda piešķīrējam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, piemēram, uzrādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz finansiālo stāvokli piešķīrējs var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un minētie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi.
Grozījums Nr.  204 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 22. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.	svītrots
Pamatojums
Svītrots vienkāršošanas nolūkā.
Grozījums Nr.  205 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Piešķīrējs var ierobežot kandidātu vai pretendentu skaitu atbilstīgā līmenī ar nosacījumu, ka to dara pārredzami un uz objektīvu kritēriju pamata. Uzaicināto kandidātu vai pretendentu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu patiesu konkurenci.
Pamatojums
Daļēji pārņem 35. pantu, iekļaujot to jaunā formulējumā par iespēju ierobežot kandidātu skaitu (šādā gadījumā izvēlētajiem kandidātiem tiks nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus).
Grozījums Nr.  206 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri novērš favorītismu, korupciju un interešu konfliktus un kuru mērķis ir nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.	svītrots
Attiecībā uz interešu konfliktiem pieņemtie pasākumi nav plašāki par to, kas absolūti nepieciešams, lai nepieļautu vai izbeigtu konstatēto konfliktu. Šādi noteikumi ļauj no procedūras izslēgt pretendentu vai kandidātu, ja interešu konfliktu nevar efektīvi novērst ar citiem līdzekļiem.
Pamatojums
Noteikumi par interešu konfliktiem tiek izvērsti un iekļauti jaunajā 30.a pantā.
Grozījums Nr.  207 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 5. punkts – 1. daļa – ea punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) dalība cilvēku tirdzniecības un bērnu darba izmantošanā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvas Nr. 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību izpratnē1;
	1 OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.
Grozījums Nr.  208 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pienākumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no dalības koncesijā piemēro arī gadījumos, kad tiesas spriedumā, kas stājies spēkā, par vainīgiem ir atzīti uzņēmuma direktori vai jebkuras citas personas, kam ir pārstāvniecības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz kandidātu vai pretendentu.	svītrots
Grozījums Nr.  209 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 7. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) ja tie uzzina par tādu Eiropas Savienības vai valsts tiesību aktu citu nopietnu pārkāpumu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi Līgumam;	a) ja tie uzzina par tādu Eiropas Savienības vai valsts tiesību aktu nopietnu pārkāpumu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi līgumiem, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde ir konstatējusi pārkāpumu;
Pamatojums
Precizēti izslēgšanas nosacījumu, lai nodrošinātu proporcionalitāti un brīvu pieeju koncesijas līgumiem.
Grozījums Nr.  210 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 7. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) ja ekonomikas dalībniekam ir konstatēti būtiski vai pastāvīgi trūkumi saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju līdzīgu koncesiju vai koncesijām ar to pašu līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.	c) ja ekonomikas dalībniekam ir konstatēti būtiski vai pastāvīgi trūkumi kādas būtiskas prasības izpildē saistībā ar iepriekšēju līdzīgu koncesiju vai koncesijām.
Pamatojums
Ir jābūt iespējai izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir informēts par šādiem pastāvīgiem trūkumiem sadarbībā ar citu līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.
Grozījums Nr.  211 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 7. punkts – 1. daļa – ca punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) ja tas ir informēts par jebkādu nopietnu vai atkārtotu sociālo, vides vai darba tiesību aktu noteikumu pārkāpumu, kā noteikts -26.a panta 3. punktā.
Grozījums Nr.  212 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 7. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai piemērotu izslēgšanas iemeslu, kas minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji paredz līguma izpildes novērtēšanas metodi, kuras pamatā ir objektīvi un izmērāmi kritēriji un kuru piemēro sistēmiski, konsekventi un pārredzami. Izpildes novērtējuma rezultātus paziņo attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, kam dod iespēju iebilst pret konstatējumiem un saņemt tiesisku aizsardzību.	svītrots
Pamatojums
Svītrots vienkāršošanas nolūkā.
Grozījums Nr.  213 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Dalībvalstis konkretizē šā panta īstenošanas nosacījumus. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma sniedz visu informāciju par šajā panta uzskaitītajiem izslēgšanas iemesliem. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz šo informāciju saskaņā ar noteikumiem par pārvaldību, kā minēts Direktīvas [ar ko aizstāj Direktīvu 2004/18/EK] 88. pantā.	svītrots
Pamatojums
Svītrots vienkāršošanas nolūkā.
Grozījums Nr.  214 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Nosakot koncesijas pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji ņem vērā konkrētās koncesijas sarežģītību un piedāvājuma izstrādei nepieciešamo laiku, neskarot 37. pantā paredzētos minimālos termiņus.	1. Nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, piešķīrējs ņem vērā konkrētās koncesijas sarežģītību un piedāvājuma izstrādei nepieciešamo laiku, neskarot 37. pantā paredzētos minimālos termiņus.
Pamatojums
Noteikumi par termiņu noteikšanu, kas iepriekš bija sadalīti 37. un 38. pantā, pašlaik vienkāršošanas nolūkā ir apvienoti 37. pantā.
Grozījums Nr.  215 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja pieteikumus vai piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc koncesijas piešķiršanas dokumentācijas pavaddokumentu pārbaudes uz vietas, koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņus pagarina, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki būtu informēti par visu informāciju, kas vajadzīga pieteikumu vai piedāvājumu sagatavošanai.	svītrots
Pamatojums
Noteikumi par termiņu noteikšanu, kas iepriekš bija sadalīti 37. un 38. pantā, pašlaik vienkāršošanas nolūkā ir apvienoti 37. pantā.
Grozījums Nr.  216 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 2.a un 2.b punkts (jauni)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā 30 dienas, attiecīgi sākot no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par koncesiju vai kad kandidāti saņēma paziņojumu par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu.
	2.b Piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par piecām darbdienām, ja līgumslēdzējs pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski.
Pamatojums
Noteikumi par termiņu noteikšanu, kas iepriekš bija sadalīti 37. un 38. pantā, pašlaik vienkāršošanas nolūkā ir apvienoti 37. pantā.
Grozījums Nr.  217 Direktīvas priekšlikums 38. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
38. pants	svītrots
Koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņi
1. Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas koncesiju, koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā 52 dienas, sākot no dienas, kad nosūtīts paziņojums par koncesiju.
2. Piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par 5 dienām, ja līgumslēdzējs pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski atbilstīgi 25. pantam.
Pamatojums
Apvienots ar 37. pantu, lai vienkāršotu un precizētu direktīvas noteikumus.
Grozījums Nr.  218 Direktīvas priekšlikums 38.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.a pants
	Tehniskās un funkcionālās prasības
	1. Tehniskās un funkcionālās prasības nosaka koncesijas priekšmetā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus. Tās izklāsta koncesijas dokumentos.
	2. Šīs prasības atbilst principam par visiem ekonomikas dalībniekiem vienādu pieeju koncesijas piešķiršanas procedūrai un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei koncesiju piešķiršanas procedūrās.
	Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, jo īpaši tehniskajās un funkcionālajās prasībās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai ražojumiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var atļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu. Šādu atsauci papildina ar frāzi „vai līdzvērtīgs”.
Pamatojums
38.a pants ir Komisijas priekšlikuma 32. panta 1. punkts un 3. punkta b) apakšpunkts. Noteikumu ieviešana, kas ļauj piešķīrējam noteikt koncesijas būvdarbu un pakalpojumu tehniskās un/vai funkcionālās prasības. Tas ļaus piešķīrējam precizēt koncesijas priekšmetu vai noteikt konkrētākas prasības, piemēram, attiecībā uz personām ar invaliditāti vai vides rādītāju jomā. 32. pantā paredzētās tehniskās specifikācijas bija pārāk detalizētas un pretrunā riska nodošanas principam, kam jāļauj koncesionāram saglabāt rīcības brīvību.
Grozījums Nr.  219 Direktīvas priekšlikums 38.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.b pants
	Piešķiršanas kritēriji
	1. Piešķīrējs var rīkot pārrunas ar kandidātiem un pretendentiem. Tas veic procedūras galveno posmu dokumentēšanu sev piemērotā veidā, ievērojot šīs direktīvas 24. panta 1. punktu. Piešķīrējs koncesijas piešķir, pamatojoties uz objektīviem piešķiršanas kritērijiem, kas atbilst 26.a panta 2. punktā izklāstītajiem principiem.
	2. Koncesijas priekšmetu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu nevar mainīt sarunu laikā patvaļīgā vai diskriminējošā veidā. Par jebkādām izmaiņām nekavējoties ziņo attiecīgajiem kandidātiem un pretendentiem.
	3. Piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar koncesijas priekšmetu. Tie var cita starpā ietvert vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus. Piešķīrējs pārbauda, vai piedāvājumi pienācīgi atbilst piešķiršanas kritērijiem.
	4. Piešķīrējs paziņojumā par koncesiju vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu attiecīgā gadījumā norāda 1. punktā minēto kritēriju prioritāro secību.
Pamatojums
Bijušais 39. pants. Jauns pants par piešķiršanas kritērijiem: 1) atgādinājums par sarunu nozīmi koncesijas piešķiršanā; 2) noteikums par to, ka netiek pieļauti piešķiršanas procedūras patvaļīgi grozījumi procedūras gaitā; 3) piešķiršanas kritēriju jomas noteikšana; 4) iespēja noteikt kritēriju hierarhiju pēc piešķīrēja izvēles. Svēruma noteikšanas svītrošana, jo netiek nodrošināts nepieciešamais elastīgums. Dalījumam hierarhijā vajadzētu būt fakultatīvam, lai varētu iekļaut sākotnēji neparedzētus inovatīvus risinājumus.
Grozījums Nr.  220 Direktīvas priekšlikums 38.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.c pants
	Informācijas sniegšana kandidātiem un pretendentiem
	1. Piešķīrējs iespējami drīzāk informē visus kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz koncesijas piešķiršanu, iekļaujot pamatojumu par ikvienu lēmumu noraidīt viņa pieteikumu vai piedāvājumu un pamatojumu ikvienam lēmumam nepiešķirt paziņojumā par koncesiju publicētā līguma slēgšanas tiesības vai sākt procedūru no jauna.
	2. Piešķīrējs var nolemt nesniegt daļu no 1. punktā minētās informācijas par līgumu, ja šādas informācijas izplatīšana kavētu tiesībaizsardzību vai būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai publisku vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām komerciālajām interesēm, vai arī kaitētu godīgai konkurencei starp šādiem operatoriem.
Pamatojums
Balstīts uz Komisijas priekšlikuma 35. panta 6. un 8. punktu.
Grozījums Nr.  221 Direktīvas priekšlikums 39. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
39. pants	svītrots
Koncesiju piešķiršanas kritēriji
1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, un kas garantē, ka piedāvājumus novērtē efektīvas konkurences apstākļos, kas ļauj noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu.
2. Piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar koncesijas priekšmetu un nenodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību.
Minētie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, efektīvi pārbauda, vai piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem.
3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par koncesiju vai koncesijas dokumentos norāda katra 1. punktā noteiktā kritērija relatīvo svērumu vai uzskaita šos kritērijus, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības.
4. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:
a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;
b) pakalpojumu koncesijām un koncesijām, kas saistītas ar būvju projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, paredzot, ka pēc koncesijas piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti;
c) pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms;
d) pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 1. punkta 14. apakšpunktā, ciktāl minētie kritēriji attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti šajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu.
5. Šā panta 4. punktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai koncesijas dokumentos norāda katra kritērija relatīvo svērumu, ko izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
Kritērijiem piešķirto svērumu var izteikt, nosakot diapazonu ar attiecīgu maksimālo starpību.
Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs norāda kritērijus, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības.
Pamatojums
Skatīt jauno 38.b pantu.
Grozījums Nr.  222 Direktīvas priekšlikums 40. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
40. pants	svītrots
Aprites cikla izmaksas
1. Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, šādas preces, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas, kā definēts 2. panta 1. punkta 14. apakšpunktā:
a) iekšējās izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar iegādi (piemēram, ražošanas izmaksas), izmantošanu (piemēram, elektroenerģijas patēriņš, apkopes izmaksas) un aprites cikla beigām (piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas);
b) ārējās vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var aprēķināt naudas izteiksmē un pārbaudīt, — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas.
2. Ja līgumslēdzējas iestādes novērtē izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tās koncesijas piešķiršanas dokumentos norāda metodiku, kas izmantota aprites cikla izmaksu aprēķināšanai. Izmantotajai metodikai jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a) tā ir izstrādāta, pamatojoties uz zinātnisku informāciju, vai balstās uz citiem objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;
b) tā ir noteikta atkārtotai vai pastāvīgai izmantošanai;
c) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām.
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji atļauj ekonomikas dalībniekiem, tostarp ekonomikas dalībniekiem no trešām valstīm, izmantot atšķirīgu metodiku piedāvājumu aprites cikla izmaksu noteikšanai ar nosacījumu, ka ekonomikas dalībnieki pierāda, ka šī metodika atbilst a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām un ir līdzvērtīga līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja norādītajai metodikai.
3. Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 39. panta 4. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos.
Šādu tiesību aktu saraksts ir izklāstīts II pielikumā. Saskaņā ar 46. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jauna tiesību akta pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.
Pamatojums
Šis pants ir svītrots saistībā ar labākā saimnieciskā piedāvājuma kritērija svītrošanu. Piešķīrējam vajadzētu spēt brīvi izmantot jebkurus piešķiršanas kritērijus, ko tas uzskata par atbilstīgiem, ar noteikumu, ka tie atblist šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  223 Direktīvas priekšlikums 41. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām koncesijas dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.	1. Piešķīrējs koncesijas dokumentos pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus
	1.a Pēc pretendenta izraudzīšanas tas līgumslēdzējai iestādei norāda apakšuzņēmēju vārdu, kontaktinformāciju un juridiskos pārstāvjus, kā arī jebkuras ar šo informāciju saistītas izmaiņas šā līguma darbības laikā. Informāciju pretendentam sniedz ikviens apakšuzņēmējs šajā apakšlīgumu ķēdē ar apakšuzņēmēja tiešā līgumslēdzēja starpniecību. Ikviens apakšuzņēmējs atjaunina šo informāciju līguma darbības laikā.
2. Šā panta 1. punkts neskar galvenā ekonomikas dalībnieka atbildības jomu.	2. Šā panta 1. punkts neskar galvenā ekonomikas dalībnieka atbildības jomu.
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka visi apakšuzņēmēji arī ievēro visus līguma izpildes dalībvalstī spēkā esošos obligātos juridiskos, regulatīvos un administratīvos noteikumus, tostarp -26.a panta 3. punktā minētos noteikumus. Šajā sakarībā dalībvalstis var nodrošināt atbildības sistēmu visā apakšlīgumu ķēdē tā, lai apakšuzņēmēja tiešais līgumslēdzējs būtu atbildīgs gadījumā, ja apakšuzņēmējs neievēro vienu no šiem noteikumiem vai ir maksātnespējīgs. Ja tiešais līgumslēdzējs ir maksātnespējīgs, ar šādu sistēmu būtu jānodrošina, ka atbildīgs ir nākamais maksātspējīgais tiešais līgumslēdzējs, tostarp galvenais līgumslēdzējs.
	2.b Dalībvalstis var noteikt stingrākus atbilstības noteikumus saskaņā ar valstu tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  224 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Koncesijas noteikumu būtiskus grozījumus tās darbības laikā uzskata par jaunu piešķiršanu šīs direktīvas nozīmē, un rīko jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru saskaņā ar šo direktīvu.	1. Koncesiju tās darbības laikā var grozīt ar papildu līgumu, izņemot gadījumus, ja grozījumi ir būtiski.
Pamatojums
Jauna punkta ieviešana, kas paskaidro pantu, norādot, ka darbības laikā esošu koncesiju var grozīt (vispārīgs princips), ja vien izmaiņas nav būtiskas (izņēmumi).
Grozījums Nr.  225 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Koncesijas grozījumu tās darbības laikā uzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja grozījums būtiski maina sākotnēji noslēgto koncesiju. Jebkurā gadījumā, neskarot 3. un 4. punktu, grozījumu uzskata par būtisku, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem:	2. Koncesijas būtiskai grozīšanai tās darbības laikā ir vajadzīga jauna piešķiršanas procedūra atbilstīgi šai direktīvai. Grozījumu uzskata par būtisku, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem:
	-a) tas maina koncesijas būtību;
	-aa) tas paredz mainīt koncesionāru;
a) ar grozījumu ievieš nosacījumus, kas — ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā koncesijas piešķiršanas procedūrā — būtu ļāvuši izvēlēties citus kandidātus, nevis sākotnēji atlasītos, vai būtu ļāvuši piešķirt koncesiju citam pretendentam;	a) ar grozījumu ievieš nosacījumus, kas — ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā koncesijas piešķiršanas procedūrā — būtu ļāvuši izvēlēties citus kandidātus, nevis sākotnēji atlasītos, vai būtu ļāvuši piešķirt koncesiju citam pretendentam;
b) grozījums izmaina koncesijas saimniecisko līdzsvaru par labu koncesionāram vai	b) grozījums būtiski izmaina koncesijas saimniecisko līdzsvaru, vai
c) grozījums būtiski paplašina koncesijas darbības jomu, lai ietvertu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kas sākotnēji nebija ietverti.	c) grozījums būtiski paplašina koncesijas darbības jomu, ietverot piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kas sākotnēji nebija ietverti.
Pamatojums
Paskaidrojums par to, kas tiek uzskatīts par "būtiskām izmaiņām", kuras paredz jaunas piešķiršanas procedūras uzsākšanu un 42. panta 3. punkta iekļaušanu, kas arī attiecas uz būtiskām izmaiņām (koncesionāra maiņa). Tas padara tekstu skaidrāku un vienkāršo to.
Grozījums Nr.  226 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Koncesionāra aizstāšanu uzskata par būtisku grozījumu 1. punkta nozīmē.
Tomēr pirmo daļu nepiemēro gadījumā, kad pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām, maksātnespējas vai uz līguma klauzulas pamata sākotnējā darbuzņēmēja pienākumus kopumā vai daļēji pārņem cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus koncesijas grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas.	Šā punkta pirmās daļas -aa) apakšpunktu nepiemēro gadījumā, kad tiek kopumā vai daļēji pārņemti sākotnējā darbuzņēmēja pienākumi pēc:
	a) uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām;
	b) kapitāla vai aktīvu nodošanas starp uzņēmumiem;
	c) koncesionāra pārņemšanas pēc tā maksātnespējas saskaņā ar cita ekonomikas dalībnieka līguma klauzulu, kurš atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus koncesijas grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas.
Pamatojums
Punkta iekļaušana 42. panta 2. punktā, lai paskaidrotu un vienkāršotu direktīvu.
Grozījums Nr.  227 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja netiek mainīta koncesijas vispārējā būtība, koncesijas grozījumu neuzskata par būtisku gadījumos, kad:
	a) grozījumi sākotnējā koncesijas līgumā ir izklāstīti skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās vai kā iespējas saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, kurās norādīts iespējamo grozījumu apmērs un būtība, kā arī nosacījumi, ar kuriem tās var izmantot; vai
	b) tās vērtība ir zemāka par 10 % no sākotnējā līguma atjauninātās vērtības.
	Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, secīgo grozījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz to kopējo atjaunināto vērtību.
Pamatojums
Pašreizējā 42. panta 4. punkta un 42. panta 5. punkta pārkārtošana attiecībā uz diviem gadījumiem, kad grozījumi netiek uzskatīti par būtiskiem, ja tie nemaina koncesijas būtību (pārskatīšanas klauzulas vai iespējas; sākotnējās vērtības 5 % robežlīmenis). Jēdziens "publiskais iepirkums" ("cena") ir mainīts. Tie ņemta vērā sākotnējā līguma pašreizējā vērtība, kas ir precīzāka. Otrā daļa ir pārņemta no 42. panta 4. punkta.
Grozījums Nr.  228 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 5. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību.	svītrots
Pamatojums
Teksts iekļauts 2.a punktā.
Grozījums Nr.  229 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Koncesijas grozījumus neuzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja tie ir paredzēti koncesijas dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo grozījumu vai iespēju apmēru un būtību, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz grozījumus vai iespējas, kas mainītu koncesijas vispārējo būtību.	svītrots
Grozījums Nr.  230 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 6. punkts – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) grozījumi ir vajadzīgi tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt;	a) grozījumi ir vajadzīgi tādu apstākļu dēļ, ko rūpīgs piešķīrējs nevarēja paredzēt;
Pamatojums
Pašreizējā 42. panta 6. punkta grozījums, kas paskaidro, kādos gadījumos grozījums, neskatoties uz tā būtisko dabu, neparedz jaunu piešķiršanas procedūru.
Grozījums Nr.  231 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 6. punkts – 1. daļa – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) līgumslēdzēju iestāžu piešķirtu koncesiju gadījumā — ja cenas pieaugums nepārsniedz 50 % no sākotnējās koncesijas vērtības.	c) līgumslēdzēju iestāžu piešķirtu koncesiju gadījumā — ja paredzētā grozījuma vērtība nepārsniedz 50 % no sākotnējās koncesijas atjauninātās vērtības.
Pamatojums
Pašreizējā 42. panta 6. punkta grozījums, kas paskaidro, kādos gadījumos grozījums, neskatoties uz tā būtisko dabu, neparedz jaunu piešķiršanas procedūru. Tiek ņemta vērā sākotnējā līguma pašreizējā vērtība, kas šķiet pamatotāka. Turklāt jēdziens "publiskais iepirkums" ("cena") ir mainīts.
Grozījums Nr.  232 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 6. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par šādiem grozījumiem. Šādi paziņojumi ietver VII pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 28. pantu.	Piešķīrējs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par šādiem grozījumiem. Šādi paziņojumi ietver VII pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 28. pantu.
Grozījums Nr.  233 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 7. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji neizmanto koncesijas grozījumu iespēju šādos gadījumos:	7. Piešķīrējs neatsaucas uz šo pantu šādos gadījumos:
Grozījums Nr.  234 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 7. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ja grozījuma nolūks būtu kompensēt cenu svārstību izraisīto cenas pieauguma risku, kas būtiski ietekmētu līguma izpildi un pret kuru koncesionārs ir nodrošinājies.	b) ja grozījuma nolūks būtu ierobežot ekspluatācijas risku, ko ir uzņēmies koncesionārs.
Pamatojums
Pašreizējā 42. panta 7. punkta paskaidrošana, kurā ir atsauces uz diviem grozījumu gadījumiem, kad piešķīrējs nevar atsaukties uz pašreizējā panta noteikumiem, lai nepieļautu iespējamus pārkāpumus (pieņemt grozījumus, līdz ar to gūstot labumu no iespējamiem atvieglotiem noteikumiem, piemēram, izmaiņām jaunajā 42. panta 3. punktā un 42. panta 3. punktā, kam faktiski ir jānoved pie jaunas līguma piešķiršanas procedūras).
Grozījums Nr.  235 Direktīvas priekšlikums 43. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem saskaņā nosacījumiem valsts tiesību aktos, ko piemēro attiecībā uz līgumiem, ir iespēja izbeigt koncesiju tās darbības laikā, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:	Dalībvalstis nodrošina, ka piešķīrējam saskaņā ar nosacījumiem piemērojamos valsts tiesību aktos ir iespēja izbeigt koncesiju tās darbības laikā, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
Grozījums Nr.  236 Direktīvas priekšlikums 43. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) vairs nav piemērojami 15. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 15. panta 4. punktu, ir privāta līdzdalība;	a) vairs nav piemērojami 15. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 15. pantu, ir privāta līdzdalība;
Pamatojums
Noteikumu ierobežošana šajā punktā tikai attiecībā uz vienu 15. panta 4. punktā paredzēto gadījumu (horizontāla sadarbība) nav loģiska. Šiem noteikumiem ir jāattiecas uz visiem 15. panta 4. punktā paredzētajiem gadījumiem, kad privātas līdzdalības trūkums ir kritērijs.
Grozījums Nr.  237 Direktīvas priekšlikums 43. pants – c punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir attiecīgo koncesiju piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām.	c) Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts piešķīrējs ir attiecīgo koncesiju piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām.
Grozījums Nr.  238 Direktīvas priekšlikums 43.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	43.a pants
	Pārvaldība
	1. Lai nodrošinātu pareizu un atbilstīgu šīs direktīvas īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, lai vismaz šajā pantā paredzētos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir šo uzdevumu veikšana.
	2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek uzraudzīta koncesijas līgumu piešķiršanas noteikumu piemērošana, tostarp Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana, lai noteiktu apdraudējumu Savienības finansiālajām interesēm. Šāda uzraudzība tiek izmantota, lai nepieļautu un atklātu krāpšanas iepirkumā, korupcijas, interešu konfliktu un citu būtisku nelikumību iespējamus gadījumus, kā arī par tiem ziņotu.
	Ja uzraudzības iestādes vai struktūras atklāj īpašus pārkāpumus vai sistēmiskas problēmas, būtu tām jāpiešķir pilnvaras nodot šo pārkāpumu novēršanu vai problēmu risināšanu valsts revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām.
	3. Pēc to pieprasījuma līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji informē kompetentās valsts iestādes par jebkurām darbībām, kas pēc to domām ir izslēgtas no šīs Direktīvas saskaņā ar 8. panta 5.b punktu.
	4. Rezultātus, kas gūti saskaņā ar 2. punktu veiktajās pārraudzības darbībās, dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus informēšanas līdzekļus. Dalībvalstis jo īpaši vismaz reizi divos gados publicē pārskatu par visbiežākajiem koncesijas līgumu piešķiršanas noteikumu nepareizas piemērošanas iemesliem vai juridiskas nenoteiktības iemesliem, tostarp iespējamām strukturālām problēmām vai problēmām, kas atkārtojas, un arī iespējamiem krāpšanas un citas nelikumīgas rīcības gadījumiem.
	5. Dalībvalstis nodrošina, ka norādījumi par Savienības tiesību aktu attiecībā uz koncesijas līgumu piešķiršanu interpretāciju un piemērošanu ir pieejami bez maksas, lai palīdzētu līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem pareizi piemērot Savienības noteikumus.
Grozījums Nr.  239 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Direktīvas 4. panta 3. punktā, 21. panta 3. punktā, 23. panta 2. punktā, 25. panta 3. punktā, 40. panta 3. punktā un 52. panta 2. punktā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].	2. Pilnvaras pieņemt 21. panta 3. punktā un 23. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ...*.
	________ *OV: lūgums ievietot šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu.
Pamatojums
Kļūdainas un vairs neesošas atsauces svītrošana (52. panta 2. punkts) un noteikumu atjaunināšana attiecībā uz deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr.  240 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Direktīvas 4. panta 3. punktā, 21. panta 3. punktā, 23. panta 2. punktā, 25. panta 3. punktā, 40. panta 3. punktā un 52. panta 2. punktā minētās pilnvaras jebkurā laikā var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	3. Direktīvas 21. panta 3. punktā un 23. panta 2. punktā minētās pilnvaras jebkurā laikā var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Pamatojums
Kļūdainas un vairs neesošas atsauces svītrošana (52. panta 2. punkts) un noteikumu atjaunināšana attiecībā uz deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr.  241 Direktīvas priekšlikums 49. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka šī direktīva netiek piemērota koncesijām, kas piešķirtas līdz ...* Tomēr šī direktīva tiek piemērota līgumu grozījumiem un pārtraukšanai, kas notiek pēc ...*.
	*OV: lūgums ievietot šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu.
Grozījums Nr.  242 Direktīvas priekšlikums 51. pants – 1.a un 1.b punkts (jauni)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija pārskata šīs direktīvas darbību un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz ...* un pēc tam reizi piecos gados, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.
	Komisija padara publiski pieejamus saskaņā ar otro punktu veikto pārskatu rezultātus.
	_____________
	*OV – lūgums ievietot datumu: "[pieci] gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas, kā noteikts 49. panta 1. punkta pirmajā apakšpunktā".
Grozījums Nr.  243 Direktīvas priekšlikums II pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
II PIELIKUMS	svītrots
40. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS
1. Direktīva 2009/33/EK.
Pamatojums
Saistībā ar 40. panta svītrošanu.
Grozījums Nr.  244 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saistībā ar gāzi un siltumu:	1. Saistībā ar gāzi, apkuri un dzesēšanu:
a) tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali;	a) tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes, siltuma vai aukstuma ražošanu, pārvadi vai sadali, apkuri un dzesēšanu;
b) gāzes vai siltuma piegāde šādiem tīkliem.	b) gāzes, apkures vai dzesēšanas piegāde šādiem tīkliem.
Tādu gāzes vai siltuma piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz 4. panta 1. punkta 2. un 3. apakšpunktā minētais līgumslēdzējs, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:	Tādu gāzes, apkures un dzesēšanas piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz 4. panta 1. punkta 2. un 3. apakšpunktā minētais līgumslēdzējs, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
c) attiecīgā subjekta veiktā gāzes vai siltuma ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā pielikuma 2.–4. punktā;	c) attiecīgā subjekta veiktā gāzes, apkures un dzesēšanas ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā pielikuma 2.–4. punktā
d) piegādi publiskajam tīklam veic tikai šādas ražošanas saimnieciskai izmantošanai un tās apmērs nepārsniedz 20 % no subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo radītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.	d) piegādi publiskajam tīklam veic tikai šādas ražošanas saimnieciskai izmantošanai un tās apmērs nepārsniedz 20 % no subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo radītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.
Pamatojums
Ar dzesēšanu saistītu darbību pievienošana, jo tās attiecas uz to pašu sistēmu, kas saistīta ar siltumu.
Grozījums Nr.  245 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā direktīvā elektroenerģijas piegāde ietver elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību.	Šajā direktīvā elektroenerģijas piegāde ietver ražošanu un piegādi.
Pamatojums
Elektroenerģijas piegāde tīkliem attiecas arī uz mazumtirdzniecību (privātpersonām) un nevis tikai uz vairumtirdzniecību.
Grozījums Nr.  246 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.	5. Darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida vispārējās infrastruktūras pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.
Pamatojums
Piestātnes nav vispārējās infrastruktūras veids, kas ietilpst līgumslēdzēju iestāžu darbības jomā, bet gan „superstruktūras” veids, kas tādējādi ietilpst privātu uzņēmumu darbības jomā.
Grozījums Nr.  247 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  248 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iepirkuma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Atbilstīgā gadījumā visu iespēju apraksts.	4. Līguma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms.
Pamatojums
Paziņojumā par koncesiju prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana.
Grozījums Nr.  249 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.	5. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.
Pamatojums
Paziņojumā par koncesiju prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana.
Grozījums Nr.  250 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods būves koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā; ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.	6. Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods būves koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā.
Pamatojums
Paziņojumā par koncesiju prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana.
Grozījums Nr.  251 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Koncesijas(-u) kopējā paredzamā vērtība; ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu kopā ar koncesijas kopējās paredzamās vērtības detalizētu aprēķina metodi saskaņā ar 6. pantu.	7. Koncesijas(-u) kopējā paredzamā vērtība.
Pamatojums
Paziņojumā par koncesiju prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana.
Grozījums Nr.  252 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Ja koncesiju paredzēts sadalīt daļās — norāde par to, vai piedāvājumu iespējams iesniegt par vienu, par vairākām vai par visām daļām; norāde par to daļu skaita iespējamo ierobežojumu, ko var piešķirt vienam pretendentam.	svītrots
Pamatojums
Paziņojumā par koncesiju prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana.
Grozījums Nr.  253 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu piegādes vai sniegšanas termiņi un, ja iespējams, koncesijas darbības ilgums.	9. Koncesijas īstenošanas termiņi; koncesijas darbības ilgums.
Pamatojums
Ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) vienkāršošana.
Grozījums Nr.  254 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 10. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) attiecīgā gadījumā norāde, vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji; atsauce uz attiecīgo normatīvo vai administratīvo aktu;	svītrots
Pamatojums
Ar šo grozījumu ir paredzēts vienkāršot noteikumus par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Grozījums Nr.  255 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 11. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. Apraksts par izmantoto piešķiršanas procedūru; ja procedūru paredzēts īstenot posmos — kandidātu skaits, ko pieņems konkrētajā posmā vai ko uzaicinās iesniegt piedāvājumus, un objektīvie kritēriji, kurus izmantos, lai izraudzītos attiecīgos kandidātus.	11. Apraksts par izmantoto piešķiršanas procedūru:
Pamatojums
Paziņojumā par koncesiju prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana.
Grozījums Nr.  256 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 11. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) Pieteikumu iesniegšanas termiņš	a) Pieteikumu iesniegšanas vai piedāvājumu saņemšanas termiņš;
Grozījums Nr.  257 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 14. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14. Par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.	14. Valstu kompetento iestāžu un par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.
Grozījums Nr.  258 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. Procedūrās ar vienu posmu:	svītrots
a) piedāvājumu saņemšanas termiņš, ja tas ir atšķirīgs no pieteikumu iesniegšanas termiņa,
b) termiņš, kurā pretendentam jāuztur spēkā savs piedāvājums,
c) piedāvājumu atvēršanas datums, laiks un vieta,
d) personas, kas ir pilnvarotas piedalīties šādā atvēršanā.
Pamatojums
Paziņojumā par koncesiju prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana.
Grozījums Nr.  259 Direktīvas priekšlikums V pielikums – I daļa – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iepirkuma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Atbilstīgā gadījumā visu iespēju apraksts.	5. Līguma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms.
Grozījums Nr.  260 Direktīvas priekšlikums V pielikums – I daļa – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Direktīvas 39. pantā minētie kritēriji, ko izmantoja koncesijas vai koncesiju piešķiršanai.	7. Direktīvas 38.b pantā minētie kritēriji, ko izmantoja koncesijas vai koncesiju piešķiršanai.
Grozījums Nr.  261 Direktīvas priekšlikums V pielikums – I daļa – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Attiecībā uz katru piešķiršanu saņemto piedāvājumu skaits, tostarp:	svītrots
a) piedāvājumu skaits, kas saņemts no ekonomikas dalībniekiem, kuri ir mazi un vidēji uzņēmumi,
b) no ārvalstīm saņemto piedāvājumu skaits,
c) elektroniski saņemto piedāvājumu skaits.
Pamatojums
Paziņojumā par koncesijas piešķiršanu prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana. Daži informācijas veidi nav atbilstīgi bez iepriekšējas publicēšanas.
Grozījums Nr.  262 Direktīvas priekšlikums V pielikums – I daļa – 10.punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Katrai piešķiršanai — izraudzītā(-o) pretendenta(-u) adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, tostarp:	10. Katrai piešķiršanai — izraudzītā(-o) pretendenta(-u) adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese:
a) informācija par to, vai izraudzītais pretendents pieder pie maziem un vidējiem uzņēmumiem;
b) informācija par to, vai koncesija piešķirta konsorcijam.
Pamatojums
Paziņojumā par koncesijas piešķiršanu prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana. Daži informācijas veidi nav atbilstīgi bez iepriekšējas publicēšanas.
Grozījums Nr.  263 Direktīvas priekšlikums V pielikums – I daļa – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. Piešķirtās koncesijas vērtība un galvenie finansiālie noteikumi, tostarp maksas un cenas.	11. Piešķirtās koncesijas vērtība un galvenie finansiālie noteikumi.
Pamatojums
Paziņojumā par koncesijas piešķiršanu prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana. Daži informācijas veidi nav atbilstīgi bez iepriekšējas publicēšanas.
Grozījums Nr.  264 Direktīvas priekšlikums V pielikums – I daļa – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. Attiecīgā gadījumā un par katru piešķiršanu — koncesijas daļa, kas ar apakšuzņēmuma līgumu var tikt nodota izpildei trešām personām, un šīs koncesijas daļas vērtība.	svītrots
Pamatojums
Paziņojumā par koncesijas piešķiršanu prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas (daļas, produktu piegāde utt.) svītrošana. Daži informācijas veidi nav atbilstīgi bez iepriekšējas publicēšanas.
Grozījums Nr.  265 Direktīvas priekšlikums V pielikums – I daļa – 14. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14. Pārraudzības struktūras un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.	14. Valstu kompetento iestāžu un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.
Pamatojums
Saskaņošana ar pārējo ziņojuma projektu, atsauču svītrošana uz pārraudzības struktūru.
Grozījums Nr.  266 Direktīvas priekšlikums V pielikums – I daļa – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. Koncesijas kopējās paredzamās vērtības detalizēta aprēķina metode saskaņā ar 6. pantu.	svītrots
Pamatojums
Ar šo grozījumu ir paredzēts vienkāršot noteikumus par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Turklāt šis noteikums var pakļaut mazas līgumslēdzējas iestādes juridisku domstarpību riskam.
Grozījums Nr.  267 Direktīvas priekšlikums V pielikums – II daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KO PUBLICĒ SASKAŅĀ AR 27. PANTA 2. PUNKTU	svītrots
1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.
2. Iepirkuma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Atbilstīgā gadījumā visu iespēju apraksts.
3. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.
4. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma.
5. Datums, kad pieņemts lēmums vai lēmumi par koncesijas piešķiršanu.
6. Katrai piešķiršanai— to ekonomikas dalībnieku nosaukums, adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, kuriem piešķirta koncesija.
7. Piešķirtās koncesijas vērtība un galvenie finansiālie noteikumi, tostarp maksas un cenas.
8. Koncesijas kopējās paredzamās vērtības detalizēta aprēķina metode saskaņā ar 6. pantu.
Pamatojums
Tās daļas svītrošana, kura attiecas uz paziņojumu par koncesiju attiecībā uz starpposma robežvērtībām (27. panta 2. punkta svītrošanas dēļ).
Grozījums Nr.  268 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā. ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.	3. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.
Pamatojums
Paziņojumos par sabiedrisko un citu īpašu pakalpojumu koncesijas piešķiršanu prasītās informācijas, tostarp atsauces uz daļām, vienkāršošana, jo īpaši ar publisko iepirkumu saistītās informācijas svītrošana.
Grozījums Nr.  269 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Vismaz kopsavilkums par sniegto pakalpojumu un attiecīgā gadījumā būvdarbu un piegāžu veidu un apjomu.	4. Koncesijas priekšmeta kopsavilkums.
Pamatojums
Paziņojumos par sabiedrisko un citu īpašu pakalpojumu koncesijas piešķiršanu prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas svītrošana.
Grozījums Nr.  270 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Piešķirtās koncesijas vērtība un galvenie finansiālie noteikumi, tostarp maksas un cenas.	6. Piešķirtās koncesijas vērtība un galvenie finansiālie noteikumi.
Pamatojums
Paziņojumos par sabiedrisko un citu īpašu pakalpojumu koncesijas piešķiršanu prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas svītrošana.
Grozījums Nr.  271 Direktīvas priekšlikums VII pielikums – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods publisku būves koncesiju vai būves koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu sniegšanas vai izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā.	3. Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods būves koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā;
Pamatojums
Paziņojumos par koncesijas grozīšanu prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas svītrošana.
Grozījums Nr.  272 Direktīvas priekšlikums VII pielikums – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Koncesijas apraksts pirms un pēc grozījumiem: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms.	4. Koncesijas apraksts pirms un pēc grozījumiem: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms.
Pamatojums
Paziņojumos par koncesijas grozīšanu prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas svītrošana.
Grozījums Nr.  273 Direktīvas priekšlikums VII pielikums – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Attiecīgā gadījumā — koncesijas finansiālo noteikumu grozījumi, tostarp grozījumu izraisītais cenu vai maksu pieaugums.	5. Attiecīgā gadījumā — koncesijas finansiālo noteikumu grozījumi.
Pamatojums
Paziņojumos par koncesijas grozīšanu prasītās informācijas vienkāršošana un ar publisko iepirkumu saistītās informācijas svītrošana.
Grozījums Nr.  274 Direktīvas priekšlikums VII pielikums – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Pārraudzības struktūras un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.	10. Valstu kompetento iestāžu un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.
Pamatojums
Saskaņošana ar pārējo ziņojuma projektu, atsauču svītrošana uz pārraudzības struktūru.
Grozījums Nr.  275 Direktīvas priekšlikums VIII pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
VIII PIELIKUMS	svītrots
DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS
Šajā direktīvā:
1. „tehniskā specifikācija” ir viens no šiem veidiem:
a) publisku būves koncesiju vai būves koncesiju gadījumā — tehnisko priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka materiāla, preces vai piegādes raksturlielumus, kuri nepieciešami, lai materiālu, preci vai piegādi varētu raksturot kā līgumslēdzējas iestādes paredzētajam lietojumam piemērotu; minētie raksturlielumi ietver ekoloģiskos un klimata raksturlielumus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot piekļuvi personām ar invaliditāti) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, drošumu vai izmērus, ieskaitot procedūras, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iesaiņojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam un ražošanas procesiem un metodēm visos būvdarbu aprites cikla posmos; minētajos raksturlielumos iekļauj arī noteikumus par būvprojektēšanu un tāmēšanu, būvju un būvniecības metožu un tehnoloģiju testēšanas, inspekcijas un pieņemšanas nosacījumus un visus citus tehniskos nosacījumus, ko var noteikt līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtām būvēm un tajās izmantotajiem materiāliem vai daļām;
b) pakalpojumu koncesiju gadījumā — dokumentāra specifikācija, kas nosaka preces vai pakalpojuma vajadzīgos raksturlielumus, piemēram, kvalitātes līmeni, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot personu ar invaliditāti piekļuvi) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, preces lietošanu, drošumu vai izmērus, ieskaitot prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam, ražošanas procesiem un metodēm jebkurā piegādes vai pakalpojuma aprites cikla posmā un atbilstības novērtēšanas procedūrām;
2. „standarts” ir tehniskā specifikācija, ko atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai apstiprinājusi atzīta standartizācijas institūcija un kuras ievērošana nav obligāta, un kura iedalās divās kategorijās:
a) starptautisks standarts — standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai;
b) Eiropas standarts — standarts, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai;
c) valsts standarts — standarts, ko pieņēmusi valsts standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai;
3. „Eiropas tehniskais apstiprinājums” ir tāds pozitīvs tehniskais novērtējums attiecībā uz preces piemērotību, kurš pamatojas uz būvdarbu pamatprasību izpildi, ievērojot preces dabīgos raksturlielumus un paredzētos lietošanas un izmantošanas nosacījumus; Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod attiecīgā apstiprināšanas struktūra, ko šim mērķim izraudzījusies dalībvalsts;
4. „kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija, kas noteikta saskaņā ar dalībvalstu atzītu procedūru, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. „tehniskā atsauce” ir jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju galīgais dokuments, izņemot Eiropas standartus, kurš izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām.
Pamatojums
Pielikuma, kurā ir atsauce uz tehniskajām specifikācijām, svītrošana (32. panta svītrošanas dēļ).
Grozījums Nr.  276 Direktīvas priekšlikums IX pielikums – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas Savienības Publikāciju birojs līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nosūta apstiprinājumu, kas minēts 28. panta 5. punktā.	Eiropas Savienības Publikāciju birojs līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nosūta apstiprinājumu, kas minēts 28. panta 2. punktā.
Grozījums Nr.  277 Direktīvas priekšlikums X pielikums – 1. sleja – 1. un 2. rinda
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
CPV kods	CPV kods
7511000-4 un	79611000-0 un
no 85000000-9 līdz 85323000-9	no 85000000-9 līdz 85323000-9
(izņemot 85321000-5 un 85322000-2)	(izņemot 85321000-5 un 85322000-2)
75121000-0, 75122000-7, 75124000-1	75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1); no 92000000-1 līdz 92700000-8 (izņemot 92230000-2, -292231000-9, 92232000-6)
Pamatojums
Sabiedrisko un citu īpašu pakalpojumu saraksta atjaunināšana, kuriem piemēro atvieglotu režīmu saskaņā ar publiskā iepirkuma direktīvās paredzēto pārskatīto priekšlikumu paredzēto sarakstu.
Grozījums Nr.  278 Direktīvas priekšlikums Xa pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Xa PIELIKUMS
	SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS -26.a PANTA 3. PUNKTĀ
	– SDO Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās;
	– SDO Konvencija Nr. 98 par tiesībām un apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu;
	– SDO Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu;
	– SDO Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba atcelšanu;
	– SDO Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu;
	– SDO Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā;
	– SDO Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu atalgojumu;
	– SDO Konvencija Nr. 182 par bērnu darba kaitīgākajiem veidiem;
	– Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām;
	– Bāzeles Konvencija par bīstamo atkritumu starptautiskiem pārvadājumiem un šādu atkritumu apglabāšanas kontroli (Bāzeles konvencija);
	– Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija);
	Roterdamas Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (PIC konvencija) un tās 3 reģionālie protokoli.
Grozījums Nr.  279 Direktīvas priekšlikums XI pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
XI PIELIKUMS.	svītrots
4. PANTA 3. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS
Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē. Turpmāk ir uzskaitītas procedūras, kurās nodrošināta atbilstīga iepriekšēja pārredzamība un ar kurām saskaņā piešķir atļaujas, pamatojoties uz citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nav „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē:
a) atļauju piešķiršana dabasgāzes iekārtu ekspluatēšanai saskaņā ar Direktīvas 98/30/EK 4. pantā noteiktajām procedūrām;
b) atļauja vai uzaicinājums iesniegt piedāvājumu jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu celtniecībai saskaņā ar Direktīvas 96/92/EK noteikumiem;
c) atļauju piešķiršana saistībā ar pasta pakalpojumu, kas nav vai nebūs rezervēts pakalpojums, saskaņā ar Direktīvas 97/67/EK 9. pantā noteiktajām procedūrām;
d) procedūra atļauju piešķiršanai īstenot darbību, kas saistīta ar ogļūdeņražu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK;
e) publiski pakalpojumu līgumi Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, izsludinot iepirkuma procedūru saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punktu.
Pamatojums
Saistībā ar 4. panta 3. punkta svītrošanu.
Grozījums Nr.  280 Direktīvas priekšlikums XII pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
XII PIELIKUMS	svītrots
PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU UN PIETEIKUMU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS IERĪCĒM
1. Ierīcēm piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jānodrošina vismaz tas, ka:
a) var precīzi noteikt piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas laiku un datumu;
b) var pienācīgi nodrošināt, ka nevienai personai līdz noteiktajiem termiņiem nav pieejami dokumenti, kas nosūtīti saskaņā ar minētajām prasībām;
c) ja minētais piekļuves aizliegums ir pārkāpts — var pienācīgi nodrošināt, ka šis pārkāpums ir precīzi konstatējams;
d) vienīgi pilnvarotas personas var noteikt vai mainīt dienu, kurā atver saņemtos dokumentus;
e) koncesijas piešķiršanas procedūras dažādajos posmos piekļuvei visiem iesniegtajiem datiem vai to daļai jābūt iespējamai, tikai vienlaicīgi rīkojoties pilnvarotajām personām;
f) pilnvaroto personu vienlaicīga piekļuve iesniegtajiem dokumentiem ir iespējama tikai pēc attiecīgi noteiktās dienas;
g) saņemtie un saskaņā ar šīm prasībām atvērtie dati ir pieejami tikai tām pilnvarotajām personām, kuras ir tiesīgas ar tiem iepazīties, un
h) piedāvājumu autentifikācijai jāatbilst šajā pielikumā izklāstītajām prasībām.
Pamatojums
Šā pielikuma, kurā ir atsauce uz 25. panta svītrotajiem noteikumiem, svītrošana.
Grozījums Nr.  281 Direktīvas priekšlikums XIII pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
XIII PIELIKUMS	svītrots
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPRIEKŠĒJOS INFORMATĪVOS PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM(kā minēts 26. panta 3. punktā)
1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.
2. E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti, pilnībā un bez maksas tieši pieejamas specifikācijas un visi pavaddokumenti.
3. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma.
4. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā. ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.
5. Galvenās pakalpojumu koncesijas sniegšanas vai izpildes vietas NUTS kods.
6. Iepērkamo pakalpojumu un, ja nepieciešams, saistīto būvdarbu un piegāžu apraksts.
7. Koncesijas(-u) kopējā paredzamā vērtība; ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.
8. Dalības nosacījumi.
9. Attiecīgā gadījumā — termiņš(-i), kādā(-os) jāsazinās ar līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju, lai varētu piedalīties.
10. Attiecīgā gadījumā — piemērojamās piešķiršanas procedūras galveno iezīmju īss apraksts.
11. Cita būtiska informācija.
Pamatojums
Saistībā ar 26. panta 3. punkta svītrošanu.

• [1]  OV C 191, 29.6.12., 84. lpp.
• [2]  OV C 277, 13.9.2012., 74. lpp.

PASKAIDROJUMS

Valsts pasūtījums ir ļoti būtiska Savienības ekonomiskās darbības daļa. Tā visbiežāk sastopamās formas ir publiskais iepirkums un koncesijas. Publiskajam iepirkumam ir skaidri paredzēti noteikumi. Turklāt būvdarbu koncesijām piemēro tikai pašreizējo publiskā iepirkuma direktīvu (Nr. 2004/17/EK un 2004/18/EK) pamatnoteikumus, un pakalpojumu koncesijas reglamentē Līguma vispārējie principi un tiesu prakse. Likumdošanas iniciatīva koncesiju jomā precizētu pašreizējo tiesību aktu sistēmu saistībā ar Tiesas judikatūras pieaugumu un nostiprinātu tiesisko stabilitāti un drošību saistībā ar ES pastāvošo nesaskaņoto tiesisko struktūru Līguma principu vienotas neīstenošanas dēļ. Skaidri noteikumi pakalpojumu un būvdarbu jomā ļautu arī publiskā sektora iestādēm, kas to vēlas, izmantot papildu līdzekļus, lai attīstītu un modernizētu sabiedriskos pakalpojumus. Tie veicinātu konkurenci ES. Procedūru pārredzamības uzlabošana ļautu beidzot efektīvāk cīnīties ar favorītismu valsts pasūtījuma piešķiršanā.

Ņemot vērā šā jautājuma sarežģītību, referents procedūras sākumā apliecināja stingru apņēmību veikt padziļinātu analīzi un ļaut pēc iespējas plašāk apspriesties visām ieinteresētajām personām, kā tas apliecināts publicētajā darba dokumentā[1], rīkot publisku uzklausīšanu 2012. gada 31. martā, semināru 2012. gada 10. maijā un vairākas sanāksmes ar ēnu referentiem, kā arī lūgt informatīvu ziņojumu par noteiktiem šā jautājuma aspektiem (tiesiskais regulējums, koncesijas noteikšana, pārredzamība utt.).

Šī sākotnējā padziļinātā diskusija ar visdažādākajām iesaistītajām pusēm ļāva izklāstīt divas pamatlīnijas, kas ievirzīja ziņojuma projekta izstrādi:

- nepieciešamības apstiprināšanu pēc Eiropas līmeņa iniciatīvas, lai vismaz vienotos par kopēju koncesiju un to piešķiršanas veida definīciju, kā arī iepriekš minētajiem iemesliem;

           - nepieciešamību pēc "vieglākas" pieejas, kas balstītos uz pietiekami spēcīgu tiesisko regulējumu, lai nepieļautu interpretācijas, taču arī nekādi nevadot un nereglamentējot koncesijas līgumu piešķiršanu un neparedzot papildu administratīvās izmaksas.

2. Ņemot to vērā, referents izvirza četrus mērķus:

- precizēt, pārkārtot un vienkāršot direktīvu, lai nodrošinātu efektīvu, saprotamu, saskaņotu un pragmatisku tiesību aktu sistēmu;

- apstiprināt koncesijas īpašās iezīmes salīdzinājumā ar publisko iepirkumu un pielāgot noteikumus tās iezīmēm; juristi koncesiju dēvē par "nepilnīgu līgumu";

- apstiprināt publiskā sektora iestāžu pilnīgas tiesības izvēlēties savu darbību tiesisko regulējumu, brīvību rīkoties savu uzdevumu izpildei un noteikt kvalitātes kritērijus attiecībā uz pakalpojumu koncesiju;

- saglabāt taisnīgu līdzsvaru starp nepieciešamību pēc publiskā sektora iestāžu elastīguma un rīcības brīvības savā izvēlē un nepieciešamību pēc pārredzamības, kas nodrošina vienlīdzīgu izturēšanos pret uzņēmējiem.

1. Koncesijas un izpildes kārtības noteikšana: "nepilnīga līguma" īpašās iezīmes

Koncesijas definīcija ir īpaši būtiska, lai pārtrauktu pašreizējo juridisko nenoteiktību (kopš 2000. gada 13 no 25 tiesas spriedumiem par koncesijām) un nesaskaņoto tiesību struktūru starp 27 dalībvalstīm.

Koncesija ir pārvaldības veids, ko skaidri raksturo administratīvo iestāžu atļauja, licence un publiskais iepirkums, ja tas paredz, ka:

a) līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs uztic trešās puses uzņēmējam veikt uzdevumu, par ko viens no tiem ir atbildīgs (būvdarbu veikšana vai pakalpojumu pārvaldība), un

b) pastāv ar būves vai pakalpojumu ekspluatāciju saistīts saimnieciskais risks, ko uzņēmies koncesionārs.

Ar virkni ierosinātajiem grozījumiem ir paredzēts noraidīt nepareizo pieņēmumu par to, ka koncesija ir tikai noteikts publiskā iepirkuma veids: pārrakstīt koncesijas definīciju; grozīt terminus un svītrot no publiskā iepirkuma aizņemtos jēdzienus (sadalīšana, pamatlīgumi, tehniskās specifikācijas utt.).

Koncesijas vērtības aprēķināšana ir ļoti būtiska, jo tā nosaka, kādiem līgumiem ir jāpiemēro teksts (robežvērtība). Tomēr direktīvā ierosinātie noteikumi ir pārāk sarežģīti un neskaidri un rada nevajadzīgu nošķīrumu starp būvdarbu un pakalpojumu koncesijām. Ir vēlams ieviest vienkāršu aprēķināšanas metodi, kas ir identiskai metodei, kuru piemēro koncesijai, jo tie paši noteikumi attiecas uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām un lielākā daļa līgumu (būvdarbu un pakalpojumu) ir jaukti, apgrūtinot piemērojamās robežvērtības izvēli. Līdz ar to jaunā ierosinātā aprēķināšanas metode pamatā balstās uz koncesijas kopējo apgrozījumu bez nodokļiem līguma darbības laikā. Tai vajadzētu būt skaidrai un identiskai gan attiecībā uz būvdarbiem, gan pakalpojumiem.

Vienkāršošanas nolūkā referents ir svītrojis starpposma robežvērtības ieviešanu un par nevajadzīgi apgrūtinošiem uzskatītos saistītos noteikumus, kam nav patiesas pievienotās vērtības.

Noteikumi attiecībā uz koncesijas ilgumu ir grozīti, lai uzsvērtu laika ierobežojumu un paredzētu gadījumus, kad koncesionāram nav jāveic ieguldījumi. Līdz ar to ilgums ir jānosaka saskaņā ar citiem elementiem, kas nav šo ieguldījumu amortizācijas laiks (iepriekš – ar līgumu noteikto mērķu sasniegšana).

Koncesija saistās ar "nepilnīga līguma" ekonomisko jēdzienu: līguma sarežģītība, salīdzinoši lielais ilgums, nepieciešamība pēc atkārtotām sarunām, būtiski ieguldījumi, saimnieciska neprognozējamība (ekspluatācijas risks), nenoteiktība (nejaušības, kas var atgadīties koncesijas ekspluatācijas laikā). Līdz ar to ir vajadzīga noteikta elastība gan piešķiršanas procedūrā, gan līguma izpildes kārtībā. Referents iebilst ad-æternam pagarināšanai, ko izraisa pēdējā brīža ieguldījumi, kuri veikti laika trūkuma apstākļos pirms termiņa beigām.

2. Saglabāt sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti

Pašreizējā nošķīruma starp direktīvām 2004/17/EK un 2004/18/EK un prioritārajiem un neprioritārajiem pakalpojumiem svītrošana ir likusi Komisijai veikt analīzi (skatīt ietekmes analīzi par publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanu). Direktīvas par koncesijām X pielikums tika atjaunināts, ņemot vērā publiskā iepirkuma direktīvās prasīto.

Referents ir pienācīgi ņēmis vērā bažas, kas paustas attiecībā uz piešķirto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti salīdzinājumā ar to iekšējo pārvaldību (in-house). Referents pilnībā iebilst pret paātrinātu sabiedrisko pakalpojumu piešķiršanu privātajam sektoram. Koncesija ir tikai viens no pārvaldības veidiem, ko publiskā sektora iestādes var brīvi izvēlēties. Referents, saskaņojot rīcību ar Komisiju, izslēdz no direktīvas piemērošanas jomas iekšēji pārvaldītos būvdarbus un pakalpojumus, kā arī daļu no uzņēmumu, kas saistīti ar līgumslēdzējiem, darbībām.

Turklāt direktīva ļauj atbildīgajām publiskajām iestādēm garantēt augstu pakalpojumu kvalitāti saviem līdzpilsoņiem un noteikt sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes kritērijus vai pienākumus, kas tiek piemēroti iespējamiem koncesionāriem. Līdz ar to referents vēlreiz apstiprina publiskā sektora iestāžu tiesības paredzēt sabiedrisko pakalpojumu noteiktu kvalitātes līmeni un pienākumus atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajam 26. protokolam.

3. Procedurālās garantijas: taisnīgs līdzsvars starp elastīgumu un pārredzamību

Atteikšanās no "nepilnīga līguma" jēdziena procedūru jomā paredz noteikta elastīguma garantēšanu un līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju rīcības brīvības saglabāšanu, lai tie varētu veikt optimālu izvēli. Direktīvas priekšlikums pārāk stingri reglamentē koncesiju līgumu piešķiršanu, balstoties uz publiskajam iepirkumam piemērojamiem noteikumiem.

Tādēļ referents ierosina vienkāršotu procedurālo noteikumu versiju, uzsverot sarunu galveno lomu, svītrojot noteikumus, kas pārmērīgi reglamentē sarunas, jo jāsaglabā rīcības brīvība, kura ir sarunu pamatā un interesēs (piemēram, posmu publicēšana, kritēriju svērums utt.), un ierobežojot piešķiršanas kritēriju pārraudzību attiecībā uz tādiem pamatprincipiem kā pārredzamība, nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme.

Tomēr rīcības brīvība sarunās neizslēdz nepieciešamību garantēt kandidātu un pretendentu nosūtītās informācijas konfidencialitāti.

Taču referents uzsver, ka kompensācijai par elastīgumu ir jābūt garantijai par procedūras pārredzamību attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principu un piedāvājuma iesniegšanā bieži būtiskiem ieguldījumiem (finanšu, cilvēku utt.). Uzņēmējiem ir jābūt pilnībā un vienlīdzīgi informētiem par piešķiršanas kritērijiem, iespējamiem grozījumiem sarunu gaitā utt.

Turklāt šī pārredzamība ir jāpanāk bez nevajadzīga birokrātiska sloga, tādēļ ir iesniegts priekšlikums svītrot paziņojumu par iepriekšēju informatīvu paziņojumu sabiedriskajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, nosūtīt paziņojumu par koncesiju pēc tā nosūtīšanas Komisijai (nevis pēc publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī) vai vienkāršot standarta veidlapas.

Visbeidzot referents pilnībā atbalsta Tiesību aizsardzības līdzekļu direktīvas noteikumu paplašināšanu, attiecinot tos arī uz koncesiju līgumiem.

4. Publiskās politikas mērķu ievērošana

Lai ņemtu vērā līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju noteiktos publiskās politikas mērķus, nepieciešamībai pēc elastīguma ir arī jāparedz, ka piešķīrējs kā piešķiršanas kritērijus var izvēlēties vides, sociālos un ar inovācijām saistītus kritērijus.

Piešķīrējs arī var brīvi noteikt tehniskās un funkcionālās prasības, kas nosaka koncesijas īpašības. Tajās var, piemēram, ņemt vērā personu ar invaliditāti vajadzības un tādu ierīču izvēli, kuru darbībā tiek ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi vai sociāli apsvērumi.

5. Izņēmumi

Referents atbalsta publiskā sektora iestāžu savstarpējās sadarbības izslēgšanu no direktīvas darbības jomas, to pamatojot ar tās pašas īpašībām. Eiropas Savienības Tiesas judikatūras attiecībā uz Teckal[2] un Coditel[3] par "iekšēja" un kopīga "iekšēja" jēdzieniem kodifikācija tiek vērtēta atzinīgi, jo tā precizē pārāk neskaidrus jēdzienus (15. panta 1. punkts un 15. panta 3. punkts). Tomēr referents ierosina precizēt "tādas pašas kontroles" jēdzienu, par piemēru ņemot pašreizējos Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteikumus attiecībā uz pasažieru transportu, lai atvieglotu šādas kontroles pastāvēšanas noteikšanu. Turklāt tās daļa, kura attiecas vienīgi uz judikatūras terminiem ("90 % no darbībām", nevis "būtiskākās darbības"), ir jāpaskaidro, precizējot terminu "darbības" (apgrozījums), lai nodrošinātu argumentācijas saskaņotību.

Skaidra horizontālās sadarbības izslēgšana (kopienu sadarbība, 15. panta 4. punkts) rada šaubas par pilnvaru nodošanas statusu starp publiskā sektora iestādēm, kuras nav skaidri izslēgtas. Tādēļ ir ierosināts jauns punkts, izslēdzot vienošanās par kompetenču nodošanu starp publiskā sektora iestādēm.

Referents atbalsta līgumslēdzēju saistītajiem uzņēmumiem piešķirto koncesiju izslēgšanu privileģētu attiecību dēļ starp vienai grupai piederošām struktūrām (pārskatu apkopošana vai dominējošas ietekmes īstenošana). Šis pants ir precizēts un pārkārtots. Turklāt 80 % kritērijs ir precizēts, lai nepieļautu šā izņēmuma ļaunprātīgu izmantošanu, un aprēķināts, ņemot vērā visus saistītā uzņēmuma sniegtos pakalpojumus pēdējo triju gadu laikā, tostarp tos pakalpojumus, kuri sniegti līgumslēdzējam, kas ar to ir saistīts, un ar šīm attiecībām nesaistītus pakalpojumus (nevis visus līgumslēdzējam, ar kuru tas ir saistīts, sniegtos pakalpojumus, jo daļa no tiem faktiski kopumā var būt niecīgi). Turklāt šiem 80 % ir jāaptver pakalpojumu sniegšana vai būvdarbu veikšana, uz kuriem attiecas koncesija, pašam līgumslēdzējam, kas ir vai nu struktūra, ar kuru ir saistīts koncesionārs uzņēmums (11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts), vai arī cita uzņēmuma, ar kuru ir saistīts koncesionārs uzņēmums, dominējoša ietekme (11. panta 2. punkta c) apakšpunkts).

Attiecībā uz nozaru izņēmumiem referents ir pārkārtojis un vienkāršojis direktīvu (8. un 10. panta apvienošana, atsauču uz pakalpojumiem, kas neattiecas uz koncesijām, piemēram, darba līgumiem utt., svītrošana), un ierosina paplašināt izņēmumu, kas paredzēts pakalpojumu koncesijām, kuras, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, piešķir, darbībām, kas attiecas uz III pielikumā paredzētajām darbībām un kurām piemēro reglamentētu tarifu valsts līmenī šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī, un ne tikai ārpus darbībām, kas saistītas ar tīkla infrastruktūru pārvaldību III pielikumā minētajām darbībām (8. panta 1. punkts). Valsts reglamentēta tarifa pastāvēšana neļauj izvēlēties uzņēmēju un līdz ar to pamatojuma trūkumu šādai iepirkuma procedūrai.

Azartspēļu izņēmums ir pievienots šo darbību sarežģīto īpašību dēļ un dalībvalstu nepieciešamības dēļ saglabāt iespēju kontrolēt šo darbību vispārēju interešu mērķu perspektīvā (nelegālu azartspēļu, krāpšanas un nelikumīgu iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanas apkarošana; atkarību rašanās nepieļaušana). Šīs direktīvas noteikumu piemērošana tiem atņemtu jebkādu elastīgumu to spējā rīkoties. Turklāt ir paredzēts izslēgt valsts loterijas veida azartspēļu darbības.

Secinājums

Referents ir pārliecināts, ka ir nepieciešama Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīva koncesiju jomā. Tiesiskās noteiktības trūkums, pastāvīga tiešās piešķiršanas līgumu piešķiršana pretrunā pamatprincipiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un tiesību struktūras nesaskaņotība starp dalībvalstīm šajā jomā prasa ieviest tiesību aktu sistēmu Eiropas Savienības līmenī. Turklāt šajā sistēmā ir jāievēro "viegla" pieeja, kas ļauj ieviest skaidrus, saskaņotus, saprotamus un efektīvus noteikumus. Referents cer, ka šis mērķis ir sasniegts.

• [1]  PE483.644v01-00.
• [2]  Spriedums C-107/98, 1999. gads
• [3]  Lieta C-324/07, 2008. gads

Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS (7.11.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu
(COM(2011)0897 – C7‑0004/2012 – 2011/0437(COD))

Atzinumu sagatavoja: Gianluca Susta

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija nesen ir iesniegusi priekšlikumu atjaunināt direktīvas par publisko iepirkumu (Direktīva 2004/18/EK) un iepirkumu procedūras, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (Direktīva 2004/17/EK). Turklāt ir iesniegts jaunas direktīvas priekšlikums ar mērķi reglamentēt līgumu piešķiršanas nozari un tikai pēc tam regulas priekšlikums attiecībā uz trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi ES valsts iepirkumu iekšējam tirgum un sarunu atbalsta procedūrām par ES preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu valsts iepirkumu tirgiem.

Starptautiskā līmenī valsts iepirkumi ir būtiska pasaules tirdzniecības daļa — iepirkumu nozares apjoms attīstītajās valstīs ir vidēji 15–20 % no PIL. Neskatoties uz tā nozīmi, valsts iepirkumu tirgus joprojām ir viena no slēgtākajām nozarēm (Komisija lēš, ka vairāk nekā puse no valsts iepirkumu tirgus pasaulē joprojām nav atvērta ārzemju konkurencei) un tie ir mazāk reglamentēti starptautiskās tirdzniecības jomā.

Daudzpusējā līmenī atsauces tiesiskais regulējums ir starptautiskais nolīgums par valsts iepirkumu (Government Procurement Agreement — GPA), kas nesen tika pārskatīts un pārskatīšanas process tika noslēgts 2012. gadā. Šīs pārskatīšanas mērķis bija palielināt pārredzamību, starptautisko valsts iepirkuma tirgu atvēršanas līmeni un vienkāršot procedūras. Tādēļ atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē šo pārskatīšanas procesu un cer, ka ES to nekavējoties apstiprinās; vienlaicīgi atzīmē, ka tikai 42 PTO dalībvalstis (no kurām 27 valstis ir ES dalībvalstis) pašlaik ir pievienojušās šim starptautiskajam nolīgumam un ļoti cer, ka tam pievienosies daudzas citas valstis, jo īpaši attīstītākās valstis un jauno tirgus ekonomiku valstis, lai paplašinātu tā ģeogrāfisko pārklājumu un tādējādi izveidotu vienotu un visā pasaulē spēkā esošu noteikumu sistēmu šajā nozīmīgajā starptautiskās tirdzniecības nozarē.

Konkrēti noteikumi attiecībā uz valsts iepirkumu nozari ir ietverti arī citā PTO nolīgumā — Vispārējā nolīgumā par pakalpojumu tirdzniecību (GATS).

Divpusējā līmenī ES ir pienākumi arī saistībā ar dažiem jau noslēgtajiem divpusējiem nolīgumiem (ar Albāniju, bijušo Maķedonijas Dienvidslāvijas Republiku, CARIFORUM, Čīli, Horvātiju, Meksiku, Melnkalni, Dienvidkoreju un Šveici). Iepirkumu nozare ir nozīmīga un bieži delikāta joma sarunās par iespējamu jaunu tirdzniecības nolīgumu slēgšanu ar citiem starptautiskiem partneriem.

Šādā starptautiskā līmenī atzinuma sagatavotājs uzsver starptautiskā mēroga nozīmi valsts iepirkumu nozarē un atzīst nepieciešamību pakāpeniski atvērt starptautiskos valsts iepirkumu tirgus, pamatojoties uz vienotu noteikumu sistēmu ar savstarpēju izdevīgumu, vienlīdzību un starptautisko standartu ievērošanu vides, sociālajā un nodarbinātības jomā. Eiropas Savienība pašlaik nodrošina starptautiskajiem dalībniekiem būtisku sava valsts iepirkumu tirgus atvēršanas līmeni, ko bieži nepiedāvā citi nozīmīgi starptautiskie tirdzniecības partneri.

Tādēļ atzinuma sagatavotājs cer uz izlēmīgāku ES rīcību, izmantojot tiesību aktu iniciatīvas un saskaņotu sarunu procesu, lai atjaunotu līdzsvarotus apstākļus un izveidotu reāli vienādus noteikumus starptautiskā līmenī.

Šajā sakarībā apstiprina Eiropas Komisijas izvēli neveidot „ārējas dimensijas” Kopienas tiesisko regulējumu valsts iepirkumu nozarē — lēmums nepārveidot pašreizējos noteikumus Direktīvā 2004/17/EK par piedāvājumiem, kas ietver ārzemju preces un pakalpojumus, bet turpmāk izveidot tiesību akta iniciatīvas priekšlikumu, kas ir papildinošs, bet pilnībā autonoms, arī juridiskā nozīmē, ja tas tiek atzinīgi novērtēts attiecībā uz priekšlikuma saturu, bet ietver risku izveidot bīstamu juridisko plaisu Eiropas tiesību sistēmā attiecībā uz noteikumiem ar mērķi reklamēt trešo valstu preču, pakalpojumu un uzņēmumu piekļuvi Eiropas iepirkumu tirgum.

Tādēļ atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir ļoti būtiski atjaunot konkrētus noteikumus ar mērķi vienoti un spēcīgi paredzēt nosacījumus, ar kuriem noraidīt iespējamus piedāvājumus, kuros pārsvarā ietvertas preces un pakalpojumi, kas neietilpst starptautiskos nolīgumos. Līdz ar to atzinuma sagatavotājs gatavojas apstiprināt tās pašas izpildes komitejas tiesību akta mehānisma priekšlikumu tās jaunākajā regulas priekšlikumā.

Turklāt ir būtiski arī turpmāk ierobežot Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikumu par tā sauktajiem „nepamatoti lētajiem piedāvājumiem”, ieviešot iespējamu automātiskas izslēgšanas mehānismu piedāvājumiem, kuru cena ir būtiski zemāka par citu piedāvājumu cenu, un paplašināt minimālos nosacījumus papildu informācijas pieprasīšanai ekonomikas dalībniekiem.

Visbeidzot uzskata, ka jāievieš daži grozījumi, lai pilnīgāk uzsvērtu starptautisko līmeni, kādā darbojas Eiropas direktīvas.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas tiesiskā nenoteiktība un ierobežojumi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskā sektora iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai ES pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem.	(1) Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas tiesiskā nenoteiktība un ierobežojumi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskā sektora iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai ES pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem. Šāds tiesiskais regulējums dotu arī lielāku tiesisko noteiktību starptautiskajiem ekonomikas dalībniekiem un varētu būt pamats un instruments, kas palīdzētu vairāk atvērt starptautiskos publisko iepirkumu tirgus un stiprināt starptautiskos tirdzniecības darījumus.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Šī direktīva neattiecas uz koncesiju piešķiršanu, ko starptautiskas organizācijas īsteno savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro koncesijām, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.	(16) Šī direktīva neattiecas uz koncesiju piešķiršanu, ko starptautiskas organizācijas īsteno savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jānoskaidro, ciktāl šī direktīva būtu jāpiemēro koncesijām, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību ekonomikas dalībniekiem. Tā kā iekšējais tirgus un starptautiskie tirgi kļūst savstarpēji aizvien saistītāki, arī publisko iepirkumu politikai būtu jāveicina tādas ES vērtības kā pārredzamība, principiāla nostāja korupcijas jautājumā, savstarpējības noteikums un attīstība sociālo tiesību un cilvēktiesību jomā.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Turklāt būtu jādod iespēja līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pieļāvuši tādu Savienības vai valsts tiesību aktu nopietnus pārkāpumus, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi Līgumam, vai ja ekonomikas dalībniekam ir konstatēti būtiski vai pastāvīgi trūkumi saistībā ar iepriekšējas līdzīgas koncesijas vai koncesiju izpildi, ja šī koncesija vai koncesijas bija noslēgtas ar to pašu līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.	(33) Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana un citi smagi tādu valsts vai Savienības tiesību aktu , kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi Līgumam, pārkāpumi būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Turklāt būtu jādod iespēja līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, ja ekonomikas dalībniekam ir konstatēti būtiski vai pastāvīgi trūkumi saistībā ar iepriekšējas līdzīgas koncesijas vai koncesiju izpildi, ja šī koncesija vai koncesijas bija noslēgtas ar to pašu līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 5. pants − 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šo direktīvu piemēro šādām koncesijām, kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai lielāka:	1. Šo direktīvu piemēro šādām koncesijām:
(a) koncesijām, ko slēdz līgumslēdzēji, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām;	a) koncesijām, ko slēdz līgumslēdzēji, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām;
(b) koncesijām, ko slēdz līgumslēdzējas iestādes;	b) koncesijām, ko slēdz līgumslēdzējas iestādes.
	Šo direktīvu piemēro koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par:
	a) EUR 2 500 000 pakalpojumu koncesijām (izņemot koncesijas, kas attiecas uz sociālajiem pakalpojumiem);
	b) EUR 5 000 000 būvdarbu koncesijām;
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) ja koncesijas pilnībā finansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde.	svītrots
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar pirmās daļas d) apakšpunktu, ja koncesiju lielā mērā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses izlemj, kuras koncesiju piešķiršanas procedūras ir piemērojamas, un šīm procedūrām ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem.	svītrots
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;	(b) būtisku daļu šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;
Pamatojums
Grozījums atspoguļo Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā noteiktos principus, kas paredz „būtisku daļu” un kas nenosaka to, ka šai daļai jābūt lielākai nekā pārējās.
Grozījums  8 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) vismaz 90 % minētās juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;	(b) būtisku daļu minētās juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 15. pants − 4. punkts − c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;	svītrots
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) sociālo un vides tiesību aktu ievērošanu;
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 5. punkts – 1. daļa – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) citi smagi tādu valsts vai Savienības tiesību aktu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi Līgumam, pārkāpumi;
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 38. pants − 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas koncesiju, koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā 52 dienas, sākot no dienas, kad nosūtīts paziņojums par koncesiju.	1. Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas koncesiju, koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā 70 dienas, sākot no dienas, kad nosūtīts paziņojums par koncesiju.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par 5 dienām, ja līgumslēdzējs pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski atbilstīgi 25. pantam.	2. Koncesijas pieteikumu saņemšanas termiņu var samazināt par 5 dienām, ja līgumslēdzējs pieņem pieteikumus, kas iesniegti elektroniski atbilstīgi 25. pantam.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) atbilsme ES vai starptautisko tiesību aktiem, kā arī tiesību aktiem vides jomā;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Atsauces	COM(2011)0897 – C7-0004/2012 – 2011/0437(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 17.1.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 17.1.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Gianluca Susta 25.1.2012
Izskatīšana komitejā	25.4.2012	11.7.2012	18.9.2012
Pieņemšanas datums	6.11.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Maria Badia i Cutchet, Marielle de Sarnez, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Paul Murphy, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Henri Weber, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Catherine Bearder, George Sabin Cutaş, Béla Glattfelder, Syed Kamall, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edite Estrela, Jean-Paul Gauzès, Arlene McCarthy, Oldřich Vlasák

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (16.10.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu
(COM(2011)897 – C7‑0004/2012 – 2011/0437(COD))

Atzinumu sagatavoja: Thomas Händel

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments 2011. gadā savā Heide Rühle sagatavotajā ziņojumā pauda kritiku par prasībām attiecībā uz iespējamu tiesību aktu par koncesijām.

Gluži otrādi, Komisijas priekšlikums izraisītu daudz jaunu problēmu.

Valsts uzdevumi

Valsts ar savām struktūrām nodrošina cilvēkiem pakalpojumus un preces.

Pakalpojumu veidus cita starpā iedala universālā pakalpojuma saistībās, vispārējas nozīmes sociālajos pakalpojumos, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumos un vispārējas nozīmes pakalpojumos[1].

Tos nav viegli atšķirt, un bieži to vēlāk paveic tiesas. Priekšlikumā tie netiek šķirti.

Valsts savu uzdevumu izpildei piešķir pasūtījumus publiskā pasūtījuma ietvaros, daļēji — koncesiju veidā. Priekšlikumā nav veikta nodalīšana, kā arī nav nosaukti savstarpējas izslēgšanas kritēriji.

Saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD 26. protokolu vietējais, reģionālais un valsts līmenis pats izlemj, vai tas pats nodrošina vispārējas nozīmes preces un pakalpojumus, vai tos pasūta. Turklāt uzmanības centrā ir cilvēku apgāde, nevis iekšējā tirgus kritēriji. Tādēļ ir specifiski jādefinē darbības joma.

Valsts līmeņi uzņemas uzdevumus un seko mērķim, kas nodrošina sabiedrības labklājību, kopības sajūtu un sociālo vienotību.

Lēmumu pieņēmēji sakarā ar piešķiršanas kritēriju izvēli atrodas sava veida "ietvarā", kas ierobežo viņu lēmumu:

priekšlikumā ir minēts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijs.

Pēc tam līdzās cenai un izmaksām varētu izmantot atsevišķus noteiktus „tehniskus” kritērijus. Lēmumu, „vai” tiek piešķirts pasūtījums, ierobežo šāds faktors: publiskie budžeti, kam ir finansiālas problēmas, varētu izrādīties spiesti piešķirt pasūtījumu privātajam sektoram, jo publiskā sektora darbinieki bieži vien pelna vairāk nekā privāto uzņēmumu darbinieki.

Tas nav koncesiju direktīvas uzdevums — faktiski izdarīt spiedienu par labu valsts uzdevumu privatizēšanai.

Arī jautājumu par to, „kā” notiek piešķiršana, limitē ierobežotie piešķiršanas kritēriji.

Tā kā priekšlikumā netiek nodalīti pakalpojumu veidi, varētu nonākt pretrunā pašnoteikšanās tiesības un pakalpojumu brīvība. To varētu novērst, tikai izslēdzot noteiktus pakalpojumus.

Tas nav noteikumu par koncesijām uzdevums — veikt publiskā budžeta sanāciju. Tas būtu jāpanāk, nevis izdarot spiedienu uz izdevumu sadaļu, izmantojot zemas cenas un izdevumus, bet gan uzlabojot ieņēmumu sadaļu.

Vispārīgie kritēriji

Direktīvas priekšlikums nerada juridisko noteiktību. Koncesiju definīcija atšķiras no Tiesas izmantotās definīcijas. Tas varētu izraisīt jaunus lēmumus. Trūkst norobežojuma no citām līgumattiecībām kā licencēm, atļaujām utt.

Riska pārejas kritērijs nav pietiekams. Ja koncesijas īpašnieks ūdensapgādē kļūtu maksātnespējīgs, valstij arī turpmāk būtu jānodrošina ūdensapgāde. Risks nekad pilnībā nepārietu pie koncesijas īpašnieka.

Nav nodrošināta procesa pārredzamība un vienkāršība.

Nav skaidrs, cik ilgi pastāv šādi regulējumi. Nav iespējams paredzēt turpmākās prasības un nepieciešamību pēc vēlākas apspriešanas.

Savstarpējā pretrunā ir kvalitātes nodrošinājums un zemas cenas kritērijs.

Nodarbinātība un sociālās lietas

Pieredze rāda, ka zemas cenas kritērijs izraisa spiedienu attiecībā uz darbinieku skaitu, kas strādā uzņēmumā un pie apakšuzņēmēja, un uz viņu darba apstākļiem. Tas nav savienojams ar horizontālo sociālo klauzulu saskaņā ar LESD 9. pantu.

Labākā saimnieciskā piedāvājuma kritērijs satur prasības attiecībā uz sociālajiem kritērijiem. Tos neaptver klauzulas par „uzticību tarifiem” un vēl citu kritēriju iekļaušana. Līdz ar to sacensības par to, kurš piedāvās zemāko cenu, notiek uz darbinieku „rēķina”.

Ievērojot kritērijus, tiek norādīts uz valsts un Eiropas darba likumu standartu ievērošanu. Tomēr valsts standartiem ir jāsaskan ar Eiropas tiesību normām. Līdz ar to pamatprincipa „vienāda alga par vienādu darbu salīdzināmā darbavietā” ievērošana ir faktiski izslēgta.

Trūkst izteiktas norādes uz to, ka nevienai valstij nav liegts ievērot SDO nolīgumu C 94 un visām dalībvalstīm būtu jāratificē un jāievēro šis nolīgums.

Sociālie pakalpojumi ir cieši saistīti ar cilvēku sadzīvi un veselību galvenokārt vietējā līmenī. Tie būtu pilnībā jāizņem no dokumenta, tāpat kā pakalpojumi, ko nodrošina darba ņēmēju apvienības.

Bieži rodas grūtības panākt, lai apakšuzņēmēji ievērotu obligātus darba nosacījumus. Trūkst solidārās atbildības ar galveno uzņēmēju.

******

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ierosināt Komisijas priekšlikuma noraidīšanu.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un pasākumus, ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.
	Šī direktīva veicina minēto mērķu sasniegšanu, sekmējot ilgtspējīgu koncesiju līgumu, sociālo kritēriju integrēšanu visos iepirkuma procedūras posmos un tādu pienākumu ievērošanu, kas saistīti ar sociālajiem un nodarbinātības nosacījumiem, veselības aizsardzību un drošību darbā, sociālo nodrošinājumu un darba apstākļiem, kā noteikts ES un valstu normatīvajos un administratīvajos aktos un starptautisko darba tiesību noteikumos, šķīrējtiesas nolēmumos, koplīgumos un līgumos.
	Šī direktīva nedrīkst traucēt dalībvalstīm pievienoties Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijai Nr. 94 par darba tiesību klauzulām publiskā iepirkuma līgumos un pieprasīt darba tiesību klauzulu iekļaušanu pakalpojumu koncesijās.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Saskaņā ar LESD 14. pantu saistībā ar tā 26. protokolu valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm ir plaša rīcības brīvība lemt par to, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt sabiedriskās funkcijas.
	Valsts iestādes drīkst pildīt vispārējas nozīmes uzdevumus, izmantojot pašu resursus, un tām nav obligāti jāpiesaista ārēji ekonomikas dalībnieki. Tās drīkst to darīt arī sadarbībā ar citām valsts iestādēm.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Valsts, reģionālo un vietējo iestāžu būtiskā nozīme un plašā rīcības brīvība vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanā, pasūtīšanā un rīkošanā atbilst arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 2., 3., 4. un 14. pantam, 26. protokolam par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 36. pantam.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Komisijas veiktās tā saucamo prioritāro un neprioritāro pakalpojumu („A” un „B” pakalpojumu) pārskatīšanas rezultāti liecina, ka vairs nav pamatoti iepirkuma tiesību aktus pilnībā piemērot tikai ierobežotai pakalpojumu grupai.	svītrots
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas veiktā novērtējumā par publiskā iepirkuma noteikumu reformu, būtu atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tikai tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tā sauktos pakalpojumus cilvēkam, piemēram, konkrētus sociālos, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumus. Šos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jāizstrādā īpašs režīms šādu pakalpojumu koncesijām, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Pienākums publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu un koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par to, ir pietiekams, lai potenciālajiem pretendentiem nodrošinātu informāciju par uzņēmējdarbības iespējām, kā arī visām ieinteresētajām personām — par piešķirto līgumu skaitu un veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgas procedūras šādu pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas, ka arī inovācijas.	(21) Ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas veiktā novērtējumā par publiskā iepirkuma noteikumu reformu, būtu atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tikai tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tā sauktos pakalpojumus cilvēkam, piemēram, konkrētus izglītības pakalpojumus. Šos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jāizstrādā īpašs režīms šādu pakalpojumu koncesijām, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Pienākums publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu un koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par to, ir pietiekams, lai potenciālajiem pretendentiem nodrošinātu informāciju par uzņēmējdarbības iespējām, kā arī visām ieinteresētajām personām — par piešķirto līgumu skaitu un veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgas procedūras šādu pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas, ka arī inovācijas.
Pamatojums
Nevajadzētu atstāt bez regulējuma sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem pretendentiem, tiem būtu jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu, un tiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību, dalībvalstis var paredzēt izmantot kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.	(25) Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem pretendentiem, tiem būtu jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu, un tiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību, dalībvalstis var paredzēt izmantot kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais un ilgtspējīgākais piedāvājums”.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas piešķirt koncesiju saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka ekonomiskie un kvalitātes kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Šo kritēriju noteikšana ir atkarīga no koncesijas priekšmeta, jo šiem kritērijiem būtu jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā koncesijas priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību.	(26) Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas piešķirt koncesiju saimnieciski visizdevīgākajam un ilgtspējīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka ekonomiskie un kvalitātes kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Šo kritēriju noteikšana ir atkarīga no koncesijas priekšmeta, jo šiem kritērijiem būtu jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā koncesijas priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, jānodrošina koncesijas piešķiršanas atvērtība konkurencei. Šajā nolūkā jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību, lai iegūtu pietiekamu konkurences līmeni. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, ko izraisa prasības, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Tehniskās specifikācijas, kurās nosaka funkcionālās un darbības prasības, parasti ļauj sasniegt minēto mērķi labākā iespējamā veidā un sekmē inovāciju. Ja atsaucas uz Eiropas standartu vai — ja tāda nav — uz valsts standartu, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāņem vērā piedāvājumi, kuru pamatā ir līdzvērtīgi pasākumi. Lai apliecinātu līdzvērtību, pretendentiem var prasīt nodrošināt trešo personu apstiprinātas liecības, tomēr būtu jāpieļauj arī citi atbilstīgi apliecinājumi, piemēram, būtu jāatļauj arī ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai ja viņam nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos.	(28) Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, jānodrošina koncesijas piešķiršanas atvērtība konkurencei. Šajā nolūkā jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību, lai iegūtu pietiekamu konkurences līmeni. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā un jāpiemēro, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principus, un tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, ko izraisa prasības, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Tehniskās specifikācijas, kurās nosaka funkcionālās un darbības prasības, parasti ļauj sasniegt minēto mērķi labākā iespējamā veidā un sekmē inovāciju. Ja atsaucas uz Eiropas standartu vai — ja tāda nav — uz valsts standartu, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāņem vērā piedāvājumi, kuru pamatā ir līdzvērtīgi pasākumi. Lai apliecinātu līdzvērtību, pretendentiem var prasīt nodrošināt trešo personu apstiprinātas liecības, tomēr būtu jāpieļauj arī citi atbilstīgi pierādījumi, piemēram, būtu jāatļauj arī ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai ja viņam nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Turklāt tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar koncesijas priekšmetu. Lai koncesiju piešķiršanā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem var atļaut piešķiršanas kritērijos iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar darba apstākļiem. Tomēr, ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, šādi kritēriji var būt saistīti tikai ar to personu darba apstākļiem, kuras tieši piedalās attiecīgajā ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Šādā gadījumā visiem piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā būtu jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir nolīguma vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt arī iespējai — arī tad, ja tie izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, — kā piešķiršanas kritēriju izmantot tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, jo tas var ietekmēt koncesijas izpildes kvalitāti un rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību.	(29) Turklāt tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar koncesijas priekšmetu. Lai koncesiju piešķiršanā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem var atļaut piešķiršanas kritērijos iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar darba apstākļiem. Tomēr, ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izmanto saimnieciski visizdevīgākā un ilgtspējīgākā piedāvājuma kritēriju, šādi kritēriji var būt saistīti tikai ar to personu darba apstākļiem, kuras tieši piedalās attiecīgajā ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Šādā gadījumā visiem piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā būtu jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir nolīguma vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt arī iespējai — arī tad, ja tie izmanto saimnieciski visizdevīgākā un ilgtspējīgākā piedāvājuma kritēriju, — kā piešķiršanas kritēriju izmantot tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, jo tas var ietekmēt koncesijas izpildes kvalitāti un rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29 a) Lai koncesiju piešķiršanā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem jāļauj piešķiršanas kritērijos iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar darba apstākļiem, piemēram: sociālā un nodarbinātības aizsardzība, darba apstākļi, noteikumi par veselības aprūpi un drošību, nodarbinātības veicināšana ilgtermiņa bezdarbniekiem, jauniešiem un mācekļiem, personām no neaizsargātām sabiedrības grupām, personām ar migrācijas vēsturi, pienācīgi darba standarti, sociālā integrācija, dzimumu līdztiesība, piekļuve arodapmācībai uz vietas, cilvēktiesības un ētiska tirdzniecība.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 29.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29b) Ar šo direktīvu nodrošina, ka tiek piemērota Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā, lai nodrošinātu godīgas konkurences noteikumu ievērošanu un darba ņēmēju aizsardzību saistībā ar uzņēmuma īpašnieka maiņu.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Ja, piešķirot koncesiju, darbiniekus pārņem jaunais koncesijas īpašnieks no iestādes, no publiskas līgumslēdzējas iestādes vai no iepriekšējā koncesijas īpašnieka, attiecībā uz darbiniekiem ir spēkā juridiskās sekas, kas izriet no Direktīvas 2001/23/EK attiecībā uz nodarbinātības un darba nosacījumu nodrošināšanu.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šī direktīva neskar iestāžu tiesības visos līmeņos lemt par to, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt sabiedriskās funkcijas. Iestādes var pildīt valsts uzdevumus, izmantojot pašu resursus, un tām nav obligāti jāpiešķir koncesijas citiem (ārējiem) ekonomikas dalībniekiem. Tās var pildīt šādus uzdevumus arī kopīgi ar citām iestādēm.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 5.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) „finansiālās interesēs noslēgts līgums” ir tāds līgums, kura iemesls balstās uz labumu apmaiņu. Tas nozīmē — katra puse var būt ieguvēja no darījuma un šim ieguvumam nav obligāti jābūt saimnieciskam ieguvumam;
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – pirmā daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) darba līgumi;	(e) darba līgumi vai koplīgumi, kas palīdz uzlabot darba apstākļus;
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Koncesijas darbības laiks ir ierobežots uz laiku, ko uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktos ieguldījumus kopā ar saprātīgu peļņu no ieguldītā kapitāla.	Koncesijas darbības laiks ir ierobežots. Pie faktoriem, ko šeit var ņemt vērā, pieder tas, cik ilgs laiks tiek uzskatīts par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktos ieguldījumus. Var ņemt vērā arī citus objektīvus kritērijus, piemēram, sabiedrības intereses attiecībā uz pakalpojuma konstantu un kvalitatīvu nodrošināšanu vai vides un sociālā ziņā ilgtspējīgu izpildi un izdevumus, kas radušies, izvēloties koncesionāru, kā arī aprēķināto laiku, kas varētu būt vajadzīgs, līdz tiek sasniegti līgumslēdzējas iestādes noteiktie izpildes mērķi.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants	svītrots
Sociālie un citi īpaši pakalpojumi
Līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti X pielikumā un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, piemēro 26. panta 3. punktā un 27. panta 1. punktā paredzēto pienākumu.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu koncesiju izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.	Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās:
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) aizsargātām darbnīcām, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka lielākā daļa attiecīgo darbinieku ir personas ar invaliditāti, kuras invaliditātes veida vai invaliditātes smaguma pakāpes dēļ nevar strādāt normālos apstākļos vai kurām ir grūtības atrast darbu parastajā darba tirgū;
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) uzņēmumiem un programmām, kuru galvenais mērķis ir mazaizsargātu darba ņēmēju sociālā un profesionālā integrācija, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo ekonomikas dalībnieku vai programmu darba ņēmēju ir darbinieki ar invaliditāti vai mazaizsargāti darbinieki.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 4.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4c. Ekonomikas dalībnieki ievēro saistības attiecībā uz sociālo un darba aizsardzību, kā arī nodarbinātības nosacījumus, kurus piemēro attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu veikšanas vietā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai koplīgumiem, vai XIII.a pielikumā (jauns) uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 4°.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4d. Sīkākas ziņas par līgumu koncesijām publisko un dara atvērtas kontrolei.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniski apstrādātus datus publiskā iepirkuma procedūrās, lai, izstrādājot atbilstīgus rīkus, novērstu, konstatētu un labotu kļūdas, kas rodas katrā posmā.	8. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniski apstrādātus datus koncesiju piešķiršanas procedūrās, lai, izstrādājot atbilstīgus rīkus, katrā posmā novērstu, konstatētu un labotu radušās kļūdas.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – pirmā daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju norāda dalības nosacījumus, kas saistīti ar:	Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju vai koncesijas dokumentā norāda dalības nosacījumus, kas saistīti ar:
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 5. punkts – pirmā daļa – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) atkārtoti un/vai nopietni darba, sociālās nodrošināšanas vai vides tiesību pārkāpumi, kas noteikti ar spriedumiem, kuri ir spēkā res judicata.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības koncesijā, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir saņēmis informāciju par lēmumu, kas ir spēkā res judicata un kas nosaka, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks nav izpildījis saistības, kuras attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks ir reģistrēts, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja valsts tiesību aktu noteikumiem.	6. Ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības koncesijā, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir saņēmis informāciju par lēmumu, kas ir spēkā res judicata, vai juridiski saistošu administratīvu lēmumu, kuri nosaka, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks nav izpildījis saistības, kuras attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks ir reģistrēts, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja valsts tiesību aktu noteikumiem, vai ja uz šo ekonomikas dalībnieku vairāk nekā vienā gadījumā ir attiecies nelabvēlīgs spriedums vai sods saistībā ar darba tiesībām.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 7. punkts – pirmā daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izslēgt no dalības koncesijā ekonomikas dalībnieku, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:	Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izslēgt no dalības koncesijā ekonomikas dalībnieku, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 7. punkts – pirmā daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) sociālās nodrošināšanas, darba, fiskālo vai vides tiesību pārkāpumi.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:	4. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā un ilgtspējīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;	(a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, sociālās intereses, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) sociālie kritēriji un nodarbinātības politikas kritēriji.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pakalpojumu koncesijām un koncesijām, kas saistītas ar būvju projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, paredzot, ka pēc koncesijas piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti;	(b) pakalpojumu koncesijām un koncesijām, kas saistītas ar būvdarbu projektēšanu, ņem vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, kā arī ikviena apakšuzņēmēja kvalifikāciju un profesionālo ētiku, paredzot, ka pēc koncesijas piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju, kvalitāti, kvalifikāciju vai pieredzi;
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 5. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā panta 4. punktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai koncesijas dokumentos norāda katra kritērija relatīvo svērumu, ko izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.	Šā panta 4. punktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai koncesijas dokumentos norāda katra kritērija relatīvo svērumu, ko izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko un ilgtspējīgāko piedāvājumu.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām koncesijas dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.	1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām koncesijas dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus, sniedzot informāciju par apakšuzņēmēju, tostarp norādot tā vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus. Uz visām izmaiņām apakšuzņēmuma ķēdē nekavējoties norāda līgumslēdzējai iestādei — tostarp norādot vārdus, uzvārdus vai nosaukumus, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punkts neskar galvenā ekonomikas dalībnieka atbildības jomu.	2. Šā panta 1. punkts neskar galvenā ekonomikas dalībnieka atbildības jomu un apakšuzņēmēja atbildības jomu.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 4. pielikums – 1. virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM	INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM VAI KONCESIJAS DOKUMENTĀ
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 10. pielikums
CPV kods	Apraksts
7511000-4 un no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un 85322000-2)	Veselības un sociālie pakalpojumi
75121000-0, 75122000-7, 75124000-1	Administratīvie izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi
75300000-9	Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi
75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1	Pabalstu pakalpojumi
98000000-3	Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi
98120000-0	Arodbiedrību sniegtie pakalpojumi
98131000-0	Reliģiskie pakalpojumi
Grozījums
svītrots

PROCEDŪRA

Virsraksts	Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Atsauces	COM(2011)0897 – C7-0004/2012 – 2011/0437(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 17.1.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 17.1.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Thomas Händel 16.2.2012
Izskatīšana komitejā	10.7.2012	8.10.2012
Pieņemšanas datums	9.10.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Jean-Luc Bennahmias, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Minodora Cliveti, Emer Costello, Karima Delli, Sari Essayah, Richard Falbr, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Andrea Zanoni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Malika Benarab-Attou, Edite Estrela, Ria Oomen-Ruijten, Antigoni Papadopoulou, Csaba Sógor, Gabriele Zimmer

• [1]  Komisijas paziņojums COM(2011)0900 galīgā redakcija.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS  (8.11.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu
(COM(2011)0897 – C7‑0004/2012 – 2011/0437(COD))

Atzinumu sagatavoja: Werner Langen

ĪSS PAMATOJUMS

Koncesijas ir Eiropas Savienības dalībvalstu saimnieciskās darbības nozīmīga daļa. Lai gan pašreizējās juridiskās situācijas dēļ precīzus aprēķinus ir sarežģīti veikt, pētījumos konstatēts, ka vairāk nekā 60 % no visām Eiropas publiskajām un privātajām partnerībām ir saistītas ar koncesijām.

Patlaban tikai būves koncesiju piešķiršanai piemēro ierobežotu skaitu sekundāro tiesību aktu noteikumu, savukārt uz pakalpojumu koncesijām attiecas tikai Līguma par Eiropas Savienības darbību vispārīgie principi. Ar ierosināto direktīvas priekšlikumu šo nepilnību paredzēts novērst.

Pašreizējā situācija nav apmierinoša, jo ne uzņēmumiem, ne līgumslēdzējām iestādēm nenodrošina pietiekamu juridisko noteiktību un ierobežo Eiropas uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, piekļuvi ar koncesiju līgumiem saistītām saimnieciskās darbības iespējām.

Turklāt, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju lielākajā daļā ES dalībvalstu, ārkārtīgi svarīgi ir efektīvi izmantot publiskos līdzekļus, tādējādi konkursam par visefektīvāko un ekonomiski izdevīgāko risinājumu ir būtiska nozīme koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā.

ES līmeņa regulējums nekādā ziņā neierobežo publisko līgumslēdzēju iestāžu tiesības pildīt to uzdevumus patstāvīgi un ar saviem līdzekļiem. Tomēr, ja publiska līgumslēdzēja iestāde nolemj šo uzdevumu veikšanai pilnvarot trešās personas, ir jānodrošina faktiska tirgus pieejamība visiem piemērotajiem uzņēmumiem, lai panāktu visefektīvāko un ekonomiski izdevīgāko risinājumu, vienlaikus novēršot korupcijas risku.

Skaidru atbalstu ir guvušas Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas publicētajā darba dokumentā uzskaitītās direktīvas par koncesijām priekšrocības, jo īpaši attiecībā uz pašreizējā tiesiskā regulējuma precizēšanu, konkurenci veicinošu stimulu radīšanu un atsevišķu ierosināto kritēriju iezīmēm, kuras paredzēts grozīt.

Atzinuma sagatavotājs kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu.

Attiecībā uz robežvērtībām pakalpojumu koncesiju līgumu robežvērtību ierosina samazināt līdz EUR 2,5 miljoniem; tādējādi nebūtu spēkā Komisijas ierosinātais papildu obligātās ziņošanas pienākums.

Ierosinātajiem grozījumiem būtu arī jāpalīdz novērst pārmērīgi detalizētie noteikumi attiecībā uz aprites cikla un aprites cikla izmaksu jēdzienu, jo tas saistīts ar ļaunprātīgas izmantošanas risku. Tomēr vienlaikus līgumslēdzējiem jānodrošina iespēja piešķiršanas kritērijos iekļaut faktorus, kas saistīti ar nodarbinātības nosacījumiem, un ļaut izslēgt pretendentus, par kuriem ir zināms, ka tie izdarījuši nopietnus sociālo, darba un vides tiesību pārkāpumus. Tā kā šajā direktīvā un direktīvā par publisko iepirkumu ir noteiktas ļoti atšķirīgas robežvērtības, ir jānovērš arī noteikumu apiešanas iespēja, definējot līgumu kā koncesiju. Piecu gadu laikposms pēc transponēšanas šķiet pārāk ilgs, lai ieviestu elektronisku sistēmu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, jo īpaši ņemot vērā to, ka direktīvā par publisko iepirkumu ir paredzēts daudz īsāks laikpsoms. Izņēmuma kārtā valsts uzņēmumos ir pieļaujama neliela privātā līdzdalība līdz 10 % apmērā.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas tiesiskā nenoteiktība un ierobežojumi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskā sektora iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai ES pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem.	(1) Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas tiesiskā nenoteiktība un ierobežojumi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskā sektora iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai ES pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs, līdzsvarots un elastīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Šā tiesiskā regulējuma noteikumiem jābūt skaidriem un vienkāršiem, un tie nedrīkst radīt pārmērīgu birokrātiju.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Koncesijas iezīmju dēļ noteikumi par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu nebūtu vienkārši jāpielīdzina publiskā iepirkuma noteikumiem.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Turklāt tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar koncesijas priekšmetu. Lai koncesiju piešķiršanā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem var atļaut piešķiršanas kritērijos iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar darba apstākļiem. Tomēr, ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, šādi kritēriji var būt saistīti tikai ar to personu darba apstākļiem, kuras tieši piedalās attiecīgajā ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Šādā gadījumā visiem piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā būtu jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir nolīguma vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt arī iespējai — arī tad, ja tie izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, — kā piešķiršanas kritēriju izmantot tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, jo tas var ietekmēt koncesijas izpildes kvalitāti un rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību.	(29) Turklāt tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu vai pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar koncesijas priekšmetu. Lai koncesiju piešķiršanā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem būtu jāļauj piešķiršanas kritērijos iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar darba apstākļiem. Tomēr, ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, šādi kritēriji var būt saistīti tikai ar to personu darba apstākļiem, kuras tieši piedalās attiecīgajā ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Šādā gadījumā visiem piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, būtu jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir Nolīguma vai tādu Brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt arī iespējai — arī tad, ja tie izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, — kā piešķiršanas kritēriju izmantot tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, jo tas var ietekmēt koncesijas izpildes kvalitāti un rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) līgumslēdzējas iestādes neatkarīgi no tā, vai būvdarbi vai pakalpojumi, arī saistītās piegādes, ir paredzēti sabiedriskiem mērķiem vai ne;	a) līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu neatkarīgi no tā, vai būvdarbi vai pakalpojumi, arī saistītās piegādes, ir paredzēti sabiedriskiem mērķiem vai ne;
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Saskaņā ar savstarpēju vienošanos var piešķirt koncesijas, kuras nepārsniedz robežvērtību.
Pamatojums
Šī direktīva būtu jāpiemēro tikai koncesijām, kas skar iekšējo tirgu.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – b apakšpukts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) vai kurus izraudzījušies līgumslēdzēji ar nosacījumu, ka būvdarbi vai pakalpojumi, arī saistītās piegādes, ir paredzēti, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām.	b) vai kurus saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu izraudzījušies līgumslēdzēji ar nosacījumu, ka būvdarbi vai pakalpojumi, arī saistītās piegādes, ir paredzēti, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 8. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) „kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos vai ir uzaicināts piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā;	(8) „kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis pieteikumu piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā vai ir uzaicināts tajā piedalīties;
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots būtisks operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana.	Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots būtisks operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana, izņemot gadījumus, kad šāda neatgūšana ir tieši attiecināma uz līgumslēdzēju iestādi.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo saimniecisko risku var veidot:	Šo saimniecisko risku jo īpaši var veidot:
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šo direktīvu piemēro šādām koncesijām, kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai lielāka:	1. Šo direktīvu piemēro šādām koncesijām, kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai lielāka, ja koncesijas līguma termiņš nepārsniedz piecus gadus:
Pamatojums
Koncesiju līgumiem var būt dažādi termiņi. Koncesijām ar garāku termiņu EUR 5 000 000 robežvērtība var nebūt pietiekama attiecībā uz ietekmi uz iekšējo tirgu. Tādēļ nosacījumiem ir jāpievieno laika komponents.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šo direktīvu piemēro šādām koncesijām, kuru vērtība ir EUR 10 000 000 vai lielāka, ja koncesijas līgumu termiņš pārsniedz piecus gadus:
	a) koncesijām, ko slēdz līgumslēdzēji, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām;
	b) koncesijām, ko slēdz līgumslēdzējas iestādes.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 5.pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pakalpojumu koncesijām, kuru vērtība ir EUR 2 500 000 vai lielāka, bet nepārsniedz EUR 5 000 000, un kuras nav sociālo vai citu īpašu pakalpojumu koncesijas, piemēro pienākumu publicēt koncesijas piešķiršanas paziņojumu atbilstīgi 27. un 28. pantam.	2. Pakalpojumu koncesijām, kuru termiņš nepārsniedz piecus gadus un kuru vērtība ir EUR 2 500 000 vai lielāka, bet nepārsniedz EUR 5 000 000, un kuras nav sociālo vai citu īpašu pakalpojumu koncesijas, piemēro pienākumu publicēt koncesijas piešķiršanas paziņojumu atbilstīgi 27. un 28. pantam. Pakalpojumu koncesijām, kuru termiņš pārsniedz piecus gadus un kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai lielāka, bet nepārsniedz EUR 10 000 000, un kuras nav sociālo vai citu īpašu pakalpojumu koncesijas, piemēro pienākumu publicēt koncesijas piešķiršanas paziņojumu atbilstīgi 27. un 28. pantam.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa, bez PVN, ko aprēķinājusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, ietverot visas iespējas un visus koncesijas darbības laika pagarinājumus.	1. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa, bez PVN, ko aprēķinājusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķinam neizvēlas metodi, kas dod iespēju izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. Būvdarbu projekts vai pakalpojumu kopums netiek dalīts, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli.	3. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķinam neizvēlas metodi, kas dod iespēju izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. Būvdarbu projekts vai pakalpojumu kopums netiek dalīts, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli, piemēram, MVU iesaistīšana.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Publiskām būves koncesijām un būves koncesijām paredzamās vērtības aprēķinā ņem vērā gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu un pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nodrošinās darbuzņēmējam, ar nosacījumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.	5. Nosakot robežvērtību, koncesijas paredzamā vērtība ir vienāda ar paredzamo apgrozījumu, bez nodokļiem, visā līguma darbības laikā.
Pamatojums
Koncesijas līgumi bieži vien attiecas gan uz būvēm, gan pakalpojumiem. Būvju koncesijas var ietvert darbību un pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu koncesijās var paredzēt, ka būvdarbi jāveic līgumā paredzētajā laikposmā. Koncesijas vērtības aprēķina metodei ir jābūt vienādai gan attiecībā uz būves koncesijām, gan pakalpojumu koncesijām un labāk jāatspoguļo ieņēmumi no koncesijas līguma (apgrozījums).
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 5. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.	7. Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 5. pantā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par tām.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var piešķirt koncesijas par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētos piešķiršanas noteikumus, ar nosacījumu, ka attiecīgās daļas maksimālā paredzamā vērtība bez PVN nepārsniedz EUR 1 miljonu. Tomēr šādi bez šīs direktīvas piemērošanas piešķirto daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīta ierosinātā būve vai pakalpojumu ierosinātā iegāde.	8. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var piešķirt koncesijas par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētos piešķiršanas noteikumus, ar nosacījumu, ka attiecīgās daļas maksimālā paredzamā vērtība bez PVN nepārsniedz EUR 500 000. Tomēr šādi bez šīs direktīvas piemērošanas piešķirto daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīta ierosinātā būve vai pakalpojumu ierosinātā iegāde.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tāpat nedrīkst noteikt mērķi izslēgt koncesijas piešķiršanas procedūru no direktīvas par publisko iepirkumu darbības jomas.
Pamatojums
Tā kā šajā direktīvā un direktīvā par publisko iepirkumu ir noteiktas ļoti atšķirīgas robežvērtības, līdz ar to pastāv iespēja līgumus definēt kā koncesijas, lai apietu direktīvas par publiskajiem iepirkumiem darbības jomu.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Publiskām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, piešķirot tādu koncesijas līgumu slēgšanas tiesības, kuri to vērtības dēļ nav iekļauti šīs direktīvas darbības jomā, ir jāievēro LESD noteiktie vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principi.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķir ekonomikas dalībniekam, kurš pats ir līgumslēdzējs vai to apvienība, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi piemērojamajiem un publicētajiem valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un Savienības nozaru tiesību aktiem par tīklu infrastruktūras pārvaldību saistībā ar III pielikumā izklāstītajām darbībām.	1. Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķir ekonomikas dalībniekam, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi piemērojamajiem un publicētajiem valsts normatīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un Savienības nozaru tiesību aktiem par tīklu infrastruktūras pārvaldību saistībā ar III pielikumā izklāstītajām darbībām.
Pamatojums
Direktīvas 8. panta 1. punktā un V pielikumā ir norādīts, ka ir piemērojami izņēmumi darbībām, uz kurām attiecas citas konkrētu nozaru direktīvas. Tomēr priekšlikuma formulējumu var saprast tā, ka ekonomikas dalībniekam ir jābūt līgumslēdzējai iestādei, taču tas tā nav attiecībā uz visiem uzņēmumiem, kuri veic šīs darbības. Ar šo grozījumu ierosina formulējumu, kas atbilst priekšlikuma pamatmērķim.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) starptautiskā nolīgumā, ko atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīguma parakstītāju valstu piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;	a) starptautiskā nolīgumā, ko atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīguma parakstītāju valstu piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā, ja vien šim mērķim nav piešķirts Eiropas Savienības finansējums;
Pamatojums
Izmantojot ES finanšu līdzekļus, būtu jāņem vērā šīs direktīvas principi.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar pirmās daļas d) apakšpunktu, ja koncesiju lielā mērā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses izlemj, kuras koncesiju piešķiršanas procedūras ir piemērojamas, un šīm procedūrām ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem.	Saskaņā ar pirmās daļas d) apakšpunktu, ja vairāk par ceturtdaļu no koncesijas apmēra līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses izlemj, kuras koncesiju piešķiršanas procedūras ir piemērojamas, un šīm procedūrām ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Šo direktīvu nepiemēro līgumiem, ar kuriem valsts, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķir ekonomikas dalībniekam tiesības izmantot konkrētus valsts īpašumus vai resursus, ja valsts, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paredz tikai vispārīgus nosacījumus to izmantošanai, nekļūstot par to būvju īpašnieku vai pakalpojumu saņēmēju, ko būvējis vai sniedzis attiecīgais ekonomikas dalībnieks.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kuru priekšmets ir šāds:	Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kuras līgumslēdzēja iestāde piešķir citai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas pēdējām ir saskaņā ar publicētiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri ir saderīgi ar Līgumu.
	Tā arī neattiecas uz šādiem koncesiju līgumu priekšmetiem:
Pamatojums
Atbilst pašreiz spēkā esošās Direktīvas 2004/18/EK 18. panta formulējumam, tādējādi precizējot, ka dalībvalstis var turpināt piešķirt šādas ekskluzīvas tiesības saskaņā ar Līgumu.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālas bankas pakalpojumi un darbības, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) palīdzību;	(d) finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, līgumslēdzēju iestāžu darījumi nolūkā gūt peļņu vai palielināt kapitālu, centrālas bankas pakalpojumi un darbības, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) un Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) palīdzību;
Pamatojums
Apsvērums nepadarīt aizņemšanos pārāk vienkāršu cita starpā pašvaldībām ir saprātīgs. Tomēr patlaban jau ir spēkā pietiekami drošības pasākumi šajā nolūkā, un nav vajadzības pēc jauniem Eiropas mēroga noteikumiem. Pašvaldībām joprojām jāpiemēro zināms elastīgums attiecībā uz aizņemšanos, un tādēļ darījumiem, kuru mērķis ir gūt peļņu vai palielināt kapitālu, būtu jāpaliek ārpus šīs direktīvas darbības jomas.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) darba līgumi;	svītrots
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apraide, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus.	svītrots
Pamatojums
Jēdziens „apraide” jau ir definēts 5. punkta b) apakšpunktā.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma ziņo par visām darbībām, kurām — viņuprāt — piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot šo informāciju.	2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma ziņo par visām darbībām, kurām — viņuprāt — piemērojams izņēmums. Reizi sešos mēnešos, sākot no 2013. gada 1. jūlija, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī informācijas nolūkā publicē to darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot šo informāciju.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) pakalpojumu koncesijām, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;	a) pakalpojumu koncesijām, ja vismaz 60 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) būves koncesijām, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par būvdarbiem, kas veikti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu būvdarbu veikšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.	b) būves koncesijām, ja vismaz 60 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par būvdarbiem, kas veikti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu būvdarbu veikšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;	b) vismaz 80 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.	c) kontrolētajā juridiskajā personā privātas līdzdalības apmērs nepārsniedz 10 %.
Pamatojums
Ņemot vērā Tiesas spriedumu Altmark lietā, ir vajadzīgs noteikuma precizējums.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) vismaz 90 % minētās juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;	b) vismaz 80 % minētās juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.	c) kontrolētajā juridiskajā personā privātas līdzdalības apmērs nepārsniedz 10 %.
Pamatojums
Ņemot vērā Tiesas spriedumu Altmark lietā, ir vajadzīgs noteikuma precizējums.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;	(a) partnerības mērķis ir sabiedrības interesēs pildīt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, kas uzticēts valsts iestādēm, vai īstenot iegādes palīgdarbības 2. panta 17. punkta izpratnē, kuras ir nepieciešamas, lai sabiedrības interesēs pildītu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu. Uzskata, ka uzdevumi tiek apvienoti arī gadījumos, kad pašvaldībai ir vienīgi jāveic maksājums, ar nosacījumu, ka sadarbība ļauj pašvaldībai taupīgāk vai efektīvāk pildīt tās uzdevumus;
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi;	(b) uzdevumu īsteno tikai iesaistītās valsts sektora iestādes, neiesaistot aktīvu privāto kapitālu;
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;	svītrots
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda koncesijas piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.	Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības, kuras kopapjoms nepārsniedz 10 %, neesību pārbauda koncesijas piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Koncesijas darbības laiks ir ierobežots uz laiku, ko uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktos ieguldījumus kopā ar saprātīgu peļņu no ieguldītā kapitāla.	Koncesijas darbības laiks ir ierobežots tikai uz laiku, ko uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktos sākotnējos un turpmākos ieguldījumus kopā ar saprātīgu peļņu no ieguldītā kapitāla.
Pamatojums
Lingvistisks grozījums.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumu, kuru priekšmets ir gan pakalpojumi, gan piegādes, slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu, ja attiecīgā līguma galvenais priekšmets ir pakalpojumi un ja tie ir koncesijas 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē.	1. Šo direktīvu piemēro gan pakalpojumu, gan piegādes līgumiem, ja attiecīgā līguma galvenais priekšmets ir pakalpojumi un ja tie ir koncesijas 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr izvēle starp vienas koncesijas piešķiršanu un vairāku atsevišķu koncesiju piešķiršanu nevar tikt izdarīta ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas.	Tomēr izvēle starp vienas koncesijas piešķiršanu un vairāku atsevišķu koncesiju piešķiršanu netiek izdarīta ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu koncesiju izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.	Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu koncesiju izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 50 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 7. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā 5 gadus pēc 49. panta 1. punktā paredzētā datuma visas koncesiju piešķiršanas procedūras atbilstoši šai direktīvai īsteno, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši elektronisko iesniegšanu, saskaņā ar šā panta prasībām.	Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā 3 gadus pēc 49. panta 1. punktā paredzētā datuma visas koncesiju piešķiršanas procedūras atbilstoši šai direktīvai īsteno, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši elektronisko iesniegšanu, saskaņā ar šā panta prasībām.
Pamatojums
Šķiet, ka piecu gadu termiņš ir pārāk ilgs, jo vairāk tāpēc, ka direktīvā par publisko iepirkumu ir paredzēts ievērojami īsāks termiņš.
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniski apstrādātus datus publiskā iepirkuma procedūrās, lai, izstrādājot atbilstīgus rīkus, novērstu, konstatētu un labotu kļūdas, kas rodas katrā posmā.	svītrots
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 6. punkts – 1. daļa – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– neattiecas uz līgumu, jo nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vajadzības, kas norādītas koncesijas dokumentos.	– neattiecas uz līgumu, jo neatbilst līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja prasībām, kas norādītas koncesijas dokumentos.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 6. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piedāvājumus uzskata par neatbilstīgiem, ja tie neatbilst koncesijas dokumentiem vai ja piedāvātās cenas ir aizsargātas pret normāliem konkurences apstākļiem.	svītrots
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 6. punkts – 3. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piedāvājumus uzskata par nepieņemamiem šādos gadījumos:	(Nerada izmaiņas latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 6. punkts – 3. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) tos iesnieguši pretendenti, kuriem nav vajadzīgās kvalifikācijas;	b) tos iesnieguši pretendenti, kuriem nav vajadzīgo kvalifikācijas apliecinājumu;
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 6. punkts – 3. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) to cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja budžetu, kas noteikts pirms koncesijas piešķiršanas procedūras sākšanas un ir dokumentēts rakstiski;	c) to cena par vairāk nekā 20 % pārsniedz līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja budžetu, kas noteikts pirms koncesijas piešķiršanas procedūras sākšanas un ir dokumentēts rakstiski;
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 6. punkts – 3. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) tie atzīti par nepamatoti lētiem.	d) tie ir vairāk nekā 20 % lētāki par pārējo piedāvājumu vidējo vērtību vai rakstiski dokumentēto budžetu.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto pienākumu piemēro arī tām pakalpojumu koncesijām, kuru paredzamā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 6. panta 5. punktā minēto metodi, ir vienāda ar EUR 2 500 000 vai lielāka, izņemot vienīgi sociālos un citus īpašus pakalpojumus, kā minēts 17. pantā.	svītrots
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai jebkuru citu to aprites cikla posmu, kā minēts 2. panta 14. punktā.	Šie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums 35. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai koncesijas dokumentos līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji ietver koncesijas aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu, kas jāizpilda. Šai informācijai jāļauj noteikt koncesijas būtību un darbības jomu, kas savukārt ļauj ekonomikas dalībniekiem izlemt, vai viņi vēlas piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā. Sarunu gaitā nemaina aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu.	1. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai koncesijas dokumentos līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji ietver koncesijas aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu, kas jāizpilda. Šai informācijai jāļauj noteikt koncesijas būtību un darbības jomu, kas savukārt ļauj ekonomikas dalībniekiem izlemt, vai viņi vēlas piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā. Procedūras laikā, bet pirms piedāvājumu saņemšanas, līgumslēdzējas iestādes drīkst mainīt prasību minimumu un piešķiršanas kritērijus, nepublicējot vispārēju grozījumu, ja šīs izmaiņas neietekmē kandidātus. Līgumslēdzējām iestādēm par to ir jāinformē kandidāti un jānosaka piemērots piedāvājumu iesniegšanas termiņa pagarinājums.
Pamatojums
Koncesiju piešķiršanas noteikumiem jābūt elastīgiem. Tādēļ ir jābūt iespējai procedūras laikā izdarīt papildinājumus.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums 35. pants – 5. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) tie rakstiski dokumentē oficiālās pārrunas un visus citus pasākumus un notikumus, kas saistīti ar koncesijas piešķiršanas procedūru; precīzāk, izmantojot visus atbilstīgos līdzekļus, tie nodrošina sarunu izsekojamību.	(e) tie dokumentē oficiālās pārrunas un visus citus pasākumus un notikumus, kas saistīti ar koncesijas piešķiršanas procedūru, lai, izmantojot visus atbilstīgos līdzekļus, nodrošinātu sarunu izsekojamību.
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 5. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) krāpnieciskas darbības Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1. panta nozīmē;	c) krāpnieciskas darbības Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1. panta nozīmē, kā arī krāpnieciskas darbības publiskas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja valsts tiesību aktu izpratnē;
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības koncesijā, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir saņēmis informāciju par lēmumu, kas ir spēkā res judicata un kas nosaka, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks nav izpildījis saistības, kuras attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks ir reģistrēts, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja valsts tiesību aktu noteikumiem.	6. Ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības koncesijā, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir saņēmis informāciju par lēmumu, kas ir spēkā res judicata un kas nosaka, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks nav izpildījis saistības, kuras attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks ir reģistrēts, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja valsts tiesību aktu noteikumiem, vai ir saņemta informācija par darba tiesas spriedumiem vai juridiski saistošiem administratīviem lēmumiem.
Grozījums Nr.  58 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 7. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) ja tie uzzina par tādu Eiropas Savienības vai valsts tiesību aktu citu nopietnu pārkāpumu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi Līgumam;	a) ja tie uzzina par tādu Eiropas Savienības tiesību aktu vai valsts tiesību aktu citu nopietnu pārkāpumu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi Līgumam, vai nopietniem pārkāpumiem sociālo, darba vai vides tiesību jomā;
Grozījums Nr.  59 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par koncesiju vai koncesijas dokumentos norāda katra 1. punktā noteiktā kritērija relatīvo svērumu vai uzskaita šos kritērijus, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības.	3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, ja uzskata par nepieciešamu, paziņojumā par koncesiju vai koncesijas dokumentos norāda katra 1. punktā noteiktā kritērija relatīvo svērumu vai uzskaita šos kritērijus, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības.
Pamatojums
Svērums pats par sevi negarantē procedūras objektivitāti, un līgumslēdzēja iestāde to izmanto tikai kā ierobežojumu. Nav skaidrs, kā šīs izmaiņas ietekmēs nepieciešamās atjaunošanas procedūras. Kritēriju svērums vai kārtošana secībā pēc nozīmības var izraisīt to, ka attiecībā uz koncesijām hidroelektriskām iekārtām piešķīrējas iestādes samaksas finanšu kritērijs kļūst svarīgāks par piedāvājumu enerģētikas un vides aspektiem.
Grozījums Nr.  60 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs neļauj ekonomikas dalībniekam, kas reģistrēts ārpuskopienas valstī, piedalīties koncesijā, ja saskaņā ar tā reģistrācijas valsts tiesību aktiem Savienībā reģistrēti ekonomikas dalībnieki nedrīkst pieteikties līdzīgām koncesijām vai tiem šāda pieteikšanās ir ierobežota.
Pamatojums
Ar šo grozījumu ierosina attiecībā uz pieteikšanos koncesijām piemērot savstarpīguma principu saskaņā ar starptautiskiem tirdzniecības noteikumiem. Ar to no līdzdalības koncesiju piešķiršanā izslēdz ekonomikas dalībniekus, kas reģistrēti tādās ārpuskopienas valstīs, kuru noteikumi liedz ES reģistrētiem ekonomikas dalībniekiem pieteikties koncesijām vai šādu pieteikšanos ierobežo.
Grozījums Nr.  61 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:	4. Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr.  62 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;	a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;
Grozījums Nr.  63 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 1. punkta 14. apakšpunktā, ciktāl minētie kritēriji attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti šajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu.	d) pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process.
Grozījums Nr.  64 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 5. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā panta 4. punktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai koncesijas dokumentos norāda katra kritērija relatīvo svērumu, ko izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.	Šā panta 4. punktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai koncesijas dokumentos attiecīgā gadījumā norāda katra kritērija relatīvo svērumu, ko izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
Grozījums Nr.  65 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) iekšējās izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar iegādi (piemēram, ražošanas izmaksas), izmantošanu (piemēram, elektroenerģijas patēriņš, apkopes izmaksas) un aprites cikla beigām (piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas);	(a) iekšējās izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar iegādi, izmantošanu (piemēram, elektroenerģijas patēriņš, apkopes izmaksas) un aprites cikla beigām (piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas);
Pamatojums
Aprēķinot aprites cikla izmaksas, būtu jāņem vērā tikai tie izdevumi, kas radušies koncesijas izmantotājam, kā arī papildu izdevumi, kas saistīti ar vides tiesību aktu noteikumu izpildi.
Grozījums Nr.  66 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ārējās vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var aprēķināt naudas izteiksmē un pārbaudīt, — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas.	(b) ārējās vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var aprēķināt naudas izteiksmē un pārbaudīt, — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas izmaksas.
Grozījums Nr.  67 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām koncesijas dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.	1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas koncesijas dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. Dalībvalstis nodrošina, ka starp personām, kuras nodarbina apakšuzņēmēji, un personām, kuras nodarbina pretendenti, nav darba apstākļu un atalgojuma diskriminācijas.
Grozījums Nr.  68 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis var noteikt obligātas saistības saskaņā ar 1. punktu un ierobežot apakšuzņēmēju skaitu atbilstīgi līguma izpildes apjomam un sarežģītības pakāpei.
Grozījums Nr.  69 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) grozījums izmaina koncesijas saimniecisko līdzsvaru par labu koncesionāram vai	(b) grozījums izmaina koncesijas saimniecisko līdzsvaru par labu koncesionāram, izņemot gadījumus, kad tas izriet no koncesijas ekonomiskā un finanšu līdzsvara atgūšanas pēc tam, kad tas ticis zaudēts līgumslēdzējas iestādes darbību dēļ, vai
Grozījums Nr.  70 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 6. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par šādiem grozījumiem. Šādi paziņojumi ietver VII pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 28. pantu.	svītrots
Pamatojums
Nav lietderīgi publiskot grozījumus, kas nav saistīti ar jaunu iepirkuma procedūru.
Grozījums Nr.  71 Direktīvas priekšlikums 43. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Koncesiju izbeigšana	Koncesiju izbeigšana un jauns uzaicinājums iesniegt piedāvājumu
Grozījums Nr.  72 Direktīvas priekšlikums 43. pants – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) netiek pildītas no koncesijas līguma izrietošās saistības;
Grozījums Nr.  73 Direktīvas priekšlikums 43. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) vairs nav piemērojami 15. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 15. panta 4. punktu, ir privāta līdzdalība;	(a) vairs nav piemērojami 15. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 15. panta 4. punktu, privātā līdzdalība ir lielāka par desmit procentiem;
Pamatojums
Tehnisks grozījums.
Grozījums Nr.  74 Direktīvas priekšlikums 43. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir attiecīgo koncesiju piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām.	(c) Gadījumos, kad Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 258. pantā noteikto procedūru ir lēmusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir attiecīgo koncesiju piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām, iespējami drīz — sešu mēnešu laikā — ir jāizsludina jauns uzaicinājums iesniegt piedāvājumus koncesijas piešķiršanai. Dalībvalstīm ir jānodrošina tam vajadzīgie juridiskie priekšnosacījumi.
Pamatojums
Tehnisks grozījums — panta pārstrukturēšana.
Grozījums Nr.  75 Direktīvas priekšlikums 50. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Direktīvu 89/665/EEK un 92/13/EEK grozījumus iekļauj šajos tekstos vēlākais līdz šīs direktīvas stāšanās spēkā brīdim.
Grozījums Nr.  76 Direktīvas priekšlikums VIII pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) publisku būves koncesiju vai būves koncesiju gadījumā — tehnisko priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka materiāla, preces vai piegādes raksturlielumus, kuri nepieciešami, lai materiālu, preci vai piegādi varētu raksturot kā līgumslēdzējas iestādes paredzētajam lietojumam piemērotu; minētie raksturlielumi ietver ekoloģiskos un klimata raksturlielumus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot piekļuvi personām ar invaliditāti) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, drošumu vai izmērus, ieskaitot procedūras, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iesaiņojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam un ražošanas procesiem un metodēm visos būvdarbu aprites cikla posmos; minētajos raksturlielumos iekļauj arī noteikumus par būvprojektēšanu un tāmēšanu, būvju un būvniecības metožu un tehnoloģiju testēšanas, inspekcijas un pieņemšanas nosacījumus un visus citus tehniskos nosacījumus, ko var noteikt līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtām būvēm un tajās izmantotajiem materiāliem vai daļām;	a) publisku būves koncesiju vai būves koncesiju gadījumā — tehnisko priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka materiāla, preces vai piegādes raksturlielumus, kuri nepieciešami, lai materiālu, preci vai piegādi varētu raksturot kā līgumslēdzējas iestādes paredzētajam lietojumam piemērotu; minētie raksturlielumi ietver ekoloģiskos un klimata raksturlielumus, piekļuves nodrošināšanu personām ar invaliditāti un atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, darbības rezultātus, drošumu vai izmērus, ieskaitot procedūras, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iesaiņojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, kā arī norādījumiem lietotājam; minētajos raksturlielumos iekļauj arī noteikumus par būvprojektēšanu un tāmēšanu, būvju un būvniecības metožu un tehnoloģiju testēšanas, inspekcijas un pieņemšanas nosacījumus un visus citus tehniskos nosacījumus, ko var noteikt līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtām būvēm un tajās izmantotajiem materiāliem vai daļām;
Grozījums Nr.  77 Direktīvas priekšlikums VIII pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) pakalpojumu koncesiju gadījumā — dokumentāra specifikācija, kas nosaka preces vai pakalpojuma vajadzīgos raksturlielumus, piemēram, kvalitātes līmeni, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot personu ar invaliditāti piekļuvi) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, preces lietošanu, drošumu vai izmērus, ieskaitot prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam, ražošanas procesiem un metodēm jebkurā piegādes vai pakalpojuma aprites cikla posmā un atbilstības novērtēšanas procedūrām;	b) pakalpojumu koncesiju gadījumā — rakstiska specifikācija, kas nosaka preces vai pakalpojuma vajadzīgos raksturlielumus, piemēram, kvalitātes līmeni, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņus, piekļuves nodrošināšanu personām ar invaliditāti un atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, darbības rezultātus, preces lietošanu, drošumu vai izmērus, ieskaitot prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, kā arī norādījumiem lietotājam;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Atsauces	COM(2011)0897 – C7-0004/2012 – 2011/0437(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 17.1.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 17.1.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Werner Langen 14.3.2012
Izskatīšana komitejā	12.7.2012
Pieņemšanas datums	5.11.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 6 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Jan Březina, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Fiona Hall, Jacky Hénin, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Béla Kovács, Angelika Niebler, Rolandas Paksas, Aldo Patriciello, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Britta Thomsen, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Yves Cochet, Ioan Enciu, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Gunnar Hökmark, Yannick Jadot, Werner Langen, Zofija Mazej Kukovič, Franck Proust, Algirdas Saudargas, Silvia-Adriana Ţicău
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Phil Bennion, Christian Engström

Transporta un tūrisma komitejas ATZINUMS (21.11.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu
(COM(2011)0897 – C7‑0004/11 – 2011/0437(COD))

Atzinumu sagatavoja: Sabine Wils

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments jau 2010. gada 18. maija rezolūcijā par jaunākajām norisēm saistībā ar publisko iepirkumu ir vērsies pret to, lai būtu Eiropas tiesību akts par pakalpojumu koncesijām.

Arī atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Eiropas mērogā nav nepieciešamības pēc tiesību akta par pakalpojumu koncesiju piešķiršanu. Jo īpaši jāsargās no negatīvas ietekmes uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un uz sociālo garantiju nodrošināšanu un turpmāku attīstību.

Atzinuma sagatavotāja iesaka noraidīt direktīvas priekšlikumu.

Vispārējas piezīmes

Kā būtisks projekta mērķis tiek minēta lielākas tiesiskās noteiktības radīšana. Pašlaik pakalpojumu koncesijas saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK (Piešķiršanas koordinēšanas direktīva) 17. pantu un Direktīvas 2004/17/EK (Nozaru direktīva) 18. pantu ir izslēgtas no piešķiršanas tiesību piemērošanas jomas. Pakalpojumu koncesiju piešķiršanu ar pietiekamu tiesisko noteiktību reglamentē spēkā esošie ES primārie tiesību akti, jo īpaši no pamatbrīvībām izrietošie principi — vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības princips, kā arī Tiesas judikatūra. Tāpat ir arī pietiekami reglamentēta būvdarbu koncesiju piešķiršana (Direktīva 2004/18/EK).

Atzinuma sagatavotāja konstatē, ka — pretēji tam, kā to saskata Komisija — nepastāv nereglamentētas jomas. Nav sagaidāms, ka direktīva radīs labāku tiesisko noteiktību.

Atzinuma sagatavotāja arī pauž kritiku par pārāk plaši tvertu piemērošanas jomu (1., 2., 5. pants), kā arī pārāk sašaurinātiem izņēmuma nosacījumiem (8. pants). Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka sociālās drošības, kultūras, izglītības, publiskās infrastruktūras un citu pakalpojumu joma ir jāizslēdz no kopējās piemērošanas jomas.

Nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, nevis atvērt tirgu

Lai gan LESD 14. pantā un protokolā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem tiek uzsvērts, ka valsts struktūrām ir dotas plašas iespējas nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, tos pasūtīt un finansēt, direktīvas priekšlikumā nekur netiek minēta sabiedrisko pakalpojumu nostiprināšana ES primārajos tiesību aktos. Gluži pretēji — notiek orientēšanās uz publiskā iepirkuma atvēršanu konkurencei (1., 2. un 4. apsvērums) un tiek ierobežotas līgumslēdzēju iestāžu iespējas — tādā veidā, ka tām nav neierobežotas izvēles brīvības, nosakot piešķiršanas kritērijus (39. panta 2. punkts). Turklāt netiek paredzēta vietējo koplīgumu ievērošana, piešķirot pasūtījumu (39. pants, 29. un 32. apsvērums).

Atzinuma sagatavotāja pauž kritiku par to, ka priekšlikumā netiek atspoguļots faktiskais sabiedrisko pakalpojumu mērķis — sniegt pilsoņiem vispārēju, nediskriminējošu, visaptverošu un pieejamu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem. Komisijas viedoklis ir ne tik daudz vērsts uz sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu, bet gan vairāk uz jaunu tirgus jomu radīšanu. Tādēļ pastāv risks, ka sadarbība publiskajā sektorā un „iekšējie darījumi” varētu kļūt par izņēmumu. Priekšlikumā par mērķi tiek izvirzīta labāka uzņēmumu piekļuve tirgum un publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) veicināšana (17. apsvērums). Par pēdējo no tām atzinuma sagatavotāja pauž īpašu kritiku, jo uzskata, ka privātais sektors neveic pakalpojumus efektīvāk, pārredzamāk vai ar mazākām izmaksām, nekā to dara valsts. Turklāt lielākoties netiek ierēķinātas ārējas ietekmes, piemēram, uz darbiniekiem.

Transporta nozare

Ierosinātā direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā un pasta pakalpojumu jomā, izņemot gaisa transporta pakalpojumus, kuru pamatā ir darbības licences piešķiršana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, un sabiedriskos pasažieru pārvadājumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007. Ierosinātā direktīva arī attiecas uz darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiski norobežota apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.

GROZīJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Koncesijas ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kuru priekšmets ir būvdarbu vai pakalpojumu iegāde, kā arī kuros atlīdzība parasti izpaužas kā tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, kam piemēro šādu līgumu. Šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašus saistošus pienākumus, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valsts izdotus dokumentus, piemēram, atļaujas vai licences, ar ko valsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus, piemēram, zemes nomas līgumiem, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus.	(6) Koncesijas ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kuru priekšmets ir būvdarbu vai pakalpojumu iegāde, kā arī kuros atlīdzība parasti izpaužas kā tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, kam piemēro šādu līgumu. Šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašus saistošus pienākumus, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valsts izdotus dokumentus, piemēram, atļaujas vai licences, ar ko valsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz noteikta veida līgumiem, piemēram, īres vai zemes nomas līgumiem, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs pret atlīdzību piešķir ekonomikas dalībniekam tiesības ekspluatēt noteiktus valsts īpašumus vai resursus, ieskaitot jūras teritorijas, iekšzemes ostas un jūras ostas, un kuros principā paredz tikai to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, ne valstij, ne līgumslēdzējai iestādei nekļūstot par konkrētu darbu vai pakalpojumu saņēmēju. Šādu līgumu ietvaros noteikumi, kas attiecas uz valsts īpašumu vai resursu tālāknodošanu, atļauto izmantošanas veidu un uzturēšanu un to atpakaļnodošanu valstij vai līgumslēdzējai iestādei, īres vai zemes nomas līguma ilgumu, nomas maksu un citas izmaksas, kas radušās nomniekam, ir uzskatāmi par vispārējiem nosacījumiem ar mērķi reglamentēt valsts īpašumu vai resursu izmantošanu.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Ņemot vērā apstākli, ka koncesionāri uzņemas būtisku operacionālo risku, būtu jānodrošina iespēja viņiem izvēlēties pēc saviem ieskatiem piemērotāko līguma izpildes veidu, tas ir, pašiem nepastarpināti izpildot līgumu, sadarbojoties ar māsasuzņēmumiem vai bez ierobežojumiem noslēdzot apakšlīgumu ar trešām pusēm.
Pamatojums
Grozījums ir paredzēts, lai precizētu ierosinātās direktīvas mērķi, kas ir elastības un vienkāršošanas nodrošināšana saistībā ar koncesionāra pakārtotu iecelšanu atbilstīgi būtiska operacionāla riska kā viena no noteicošajiem koncesijas elementiem noteikšanai. Ņemot vērā apstākli, ka minēto risku uzņemas koncesionāri, viņiem būtu jānodrošina iespēja izvēlēties, viņuprāt, piemērotāko līguma izpildes veidu, proti, pašiem nepastarpināti izpildot līgumu, sadarbojoties ar māsasuzņēmumiem vai bez ierobežojumiem noslēdzot apakšlīgumus ar trešām pusēm.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.	(11) Būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pantam un 26. protokolam par sabiedriskiem pakalpojumiem atbildīgajām valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība lēmumu pieņemšanā par to, vai slēgt līgumus par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Pastāv būtiska tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā koncesiju piešķiršanas noteikumiem būtu jāattiecas uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes vai daži līgumslēdzēji atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc nepieciešams precizēt, kuros gadījumos starp šādām līgumslēdzējām iestādēm noslēgtajiem koncesiju līgumiem nepiemēro koncesiju piešķiršanas noteikumus. Šāda precizējuma pamatā būtu jābūt principiem, kas noteikti attiecīgajā Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji saskaņā ar 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, pats par sevi neizslēdz koncesijas piešķiršanas noteikumu piemērošanu. Tomēr koncesiju piešķiršanas noteikumu piemērošana nedrīkstētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. Tāpēc koncesijas, kuras piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbība iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu kopīgai īstenošanai, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi. Šai direktīvai būtu jātiecas nodrošināt, ka neviena atbrīvota publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem. Tāpat līgumslēdzējas iestādes piedalīšanās procedūrā par publiska līguma slēgšanas tiesību iegūšanu pretendenta statusā nedrīkstētu radīt nekādus konkurences izkropļojumus.	(17) Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes vai daži līgumslēdzēji atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas (Tiesas) judikatūru par līgumslēdzēju iestāžu sadarbību. Tāpēc nepieciešams precizēt, kuros gadījumos starp šādām līgumslēdzējām iestādēm noslēgtajiem koncesiju līgumiem nepiemēro koncesiju piešķiršanas noteikumus. Šāda precizējuma pamatā būtu jābūt principiem, kas noteikti attiecīgajā Tiesas judikatūrā. Koncesiju piešķiršanas noteikumu piemērošana nedrīkstētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. Tāpēc koncesijas, kuras piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbība iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu kopīgai īstenošanai, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi. Šai direktīvai būtu jātiecas nodrošināt, ka neviena atbrīvota publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība, nodrošinot iedzīvotājiem vispārējas nozīmes pakalpojumus, netiek uzskatīta par iespējamu konkurences izkropļojumu avotu attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem. Tāpat līgumslēdzējas iestādes piedalīšanās procedūrā par publiska līguma slēgšanas tiesību iegūšanu pretendenta statusā nedrīkstētu radīt nekādus konkurences izkropļojumus.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(37a) Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru šai direktīvai būtu jāattiecas uz koncesijām, kas ir piešķirtas pēc tās stāšanās spēkā.
Pamatojums
Ņemot vērā dalībvalstīs spēkā esošo koncesijas līgumu neaizskaramības principa nozīmi, tas direktīvā būtu skaidri jānorāda.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2 a. Šī direktīva neietekmēs visu līmeņu valsts iestāžu tiesības pieņemt lēmumu par to, vai tās publiskos uzdevumus veiks pašas, izmantojot savus iekšējos resursus un bez saistībām piešķirt koncesijas citiem ārējiem ekonomikas dalībniekiem. Šos uzdevumus iespējams veikt sadarbībā ar citām valsts līgumslēdzējām iestādēm.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) „iepirkums”, kā definēts Eiropas Parlamenta [...] Direktīvas 2013/.../ES par publisko iepirkumu 1. panta 2. punktā.*
	______________
	* OV: lūdzu, ievietojiet minētās direktīvas numuru un datumu.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) „publiska būves koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kura priekšmets ir būvdarbu izpilde, ja atlīdzība par veicamajiem būvdarbiem ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būvi, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;	(2) „būves koncesija” ir līgums, kas rakstiski noslēgts finansiālās interesēs un kurā paredzēts, ka viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes uztic būvdarbu, par kuriem tās ir atbildīgas, veikšanu vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem, un kurā tiek reglamentētas abu pušu tiesības un saistības un ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būvi, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) „pakalpojumu koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. un 4. punktā minētie pakalpojumi, ja atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;	(7) „pakalpojumu koncesija” ir finansiālās interesēs rakstiski noslēgts līgums, ar kuru viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai viens vai vairāki līgumslēdzēji pakalpojumu sniegšanu, par kuriem tie ir atbildīgi un kas nav 2. un 4. punktā minētie pakalpojumi, uzdod vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem ja atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots būtisks operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana.	2. Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodota būtiska saimnieciskā un operacionālā riska daļa. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisku riska daļu, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana.
Šo saimniecisko risku var veidot:	Šo saimniecisko un operacionālo risku var veidot:
a) risks, kas ir saistīts ar būves izmantošanu vai pieprasījumu pēc pakalpojumu sniegšanas, vai	a) risks, kas ir saistīts ar būves izmantošanu vai pieprasījumu pēc pakalpojumu sniegšanas, vai
b) risks, kas ir saistīts ar tādas infrastruktūras pieejamību, kuru nodrošinājis koncesionārs vai kuru izmanto pakalpojumu sniegšanai lietotājiem.	b) risks, kas ir saistīts ar tādas infrastruktūras pieejamību, kuru nodrošinājis koncesionārs vai kuru izmanto pakalpojumu sniegšanai lietotājiem.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu koncesijām, kas ir piešķirtas vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;	(a) valsts īpašumu, tostarp jūras teritoriju, iekšzemes ostu un jūras ostu, zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde, noma, īre vai piešķiršana, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus, kurā valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz tikai to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties būvdarbus vai pakalpojumus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu koncesijām, kas ir piešķirtas vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Koncesijas darbības laiks ir ierobežots uz laiku, ko uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktos ieguldījumus kopā ar saprātīgu peļņu no ieguldītā kapitāla.	Koncesijas darbības laiks ir ierobežots uz laiku, kas ir precīzi norādīts koncesijā un ko uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktos ieguldījumus kopā ar saprātīgu peļņu no ieguldītā kapitāla, kā precīzi norādīts koncesijas līgumā.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Līgumslēdzējai iestādei, publicējot paziņojumu par koncesiju, ir pienākums ievērot visas saistības, kas izriet no šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 7. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izslēgt no dalības koncesijā ekonomikas dalībnieku, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:	Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izslēgt no dalības koncesijā ekonomikas dalībnieku, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 7. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c a) sociālās nodrošināšanas, darba, fiskālo vai vides tiesību pārkāpumi.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, un kas garantē, ka piedāvājumus novērtē efektīvas konkurences apstākļos, kas ļauj noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu.	1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kurus precīzi definējis koncesijas sniedzējs un kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, un kas garantē, ka piedāvājumus novērtē efektīvas konkurences apstākļos, kas ļauj noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:	4. Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām koncesijas dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.	1. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām koncesijas dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, norādot visu ierosināto apakšuzņēmēju vārdus, kā arī to solidāro atbildību. Šāda informācija ir jāatjaunina un jāpaziņo līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam koncesijas darbības laikā, norādot iespējamās izmaiņas vai aizstāšanas gadījumus.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2a. Ja netiek mainīta koncesijas vispārējā būtība, koncesijas grozījumu neuzskata par būtisku, ja:
	a) grozījumi sākotnējā koncesijas līgumā ir izklāstīti skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās vai kā iespējas, kurās norādīts iespējamo grozījumu apmērs un būtība, kā arī nosacījumi, ar kuriem tās var izmantot;
	b) to vērtība nepārsniedz 6. pantā noteikto robežvērtību un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma atjauninātās vērtības.
	Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo atjaunināto vērtību.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 43. pants – ba punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) netiek izpildītas koncesijas līgumā noteiktās saistības;
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.	5. Darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida vispārējās infrastruktūras pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Atsauces	COM(2011)0897 – C7-0004/2012 – 2011/0437(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 17.1.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 17.1.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Sabine Wils 27.2.2012
Izskatīšana komitejā	17.9.2012
Pieņemšanas datums	6.11.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 1 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Michael Cramer, Joseph Cuschieri, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Georgios Koumoutsakos, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Hubert Pirker, Petri Sarvamaa, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Gahler, Petra Kammerevert, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Anna Rosbach, Ramon Tremosa i Balcells, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Peter Simon, Patricia van der Kammen

Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS  (3.12.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu
(COM(2011)0897 – C7‑0004/2012 – 2011/0437(COD))

Atzinumu sagatavoja: Heide Rühle

AMENDMENTS

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Ar šo direktīvu nekādā veidā neietekmē publiskā sektora valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestāžu tiesības lemt par to, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt sabiedriskās funkcijas. Valsts iestādes visos līmeņos var pildīt vispārējas nozīmes uzdevumus, izmantojot pašu resursus, un tām nav obligāti jāpiesaista ārēji ekonomikas dalībnieki. Tās var to darīt arī sadarbībā ar citām publiskā sektora iestādēm.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai uz dalībvalstu piešķirtā atbalsta sistēmām, jo īpaši sociālajā jomā, saskaņā ar Kopienas noteikumiem par konkurenci. Valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm būtu jāsaglabā būtiska nozīme un plaša rīcības brīvība vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanā, pasūtīšanā un rīkošanā pēc iespējas pietuvināti lietotāju vajadzībām un atbilstoši valsts politikas īstenotajiem mērķiem.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Koncesijas ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kuru priekšmets ir būvdarbu vai pakalpojumu iegāde, kā arī kuros atlīdzība parasti izpaužas kā tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, kam piemēro šādu līgumu. Šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašus saistošus pienākumus, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valsts izdotus dokumentus, piemēram, atļaujas vai licences, ar ko valsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus, piemēram, zemes nomas līgumiem, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus.	(6) Koncesijas ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kuru priekšmets ir būvdarbu vai pakalpojumu iegāde, kā arī kuros atlīdzība parasti izpaužas kā tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, kam piemēro šādu līgumu. Šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašus saistošus pienākumus, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valsts izdotus dokumentus, piemēram, atļaujas vai licences, ar ko valsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus, piemēram, zemes nomas līgumiem, tostarp attiecībā uz piejūras teritorijām, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Ir piemēroti šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut atsevišķas pakalpojumu koncesijas, ko piešķir ekonomikas dalībniekam, kurš pats ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi publicētajiem valsts likumiem vai administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un Savienības nozaru tiesību aktiem par tīklu infrastruktūras pārvaldību saistībā ar III pielikumā izklāstītajām darbībām, jo tādas ekskluzīvas tiesības padara neiespējamu dalību iepirkuma procedūrā koncesijas tiesību iegūšanai. Izņēmuma kārtā, neskarot tiesiskās sekas, kas ir vispārīgai neiekļaušanai šīs direktīvas darbības jomā, uz koncesijām, kas definētas 8. panta 1. punktā, būtu jāattiecas pienākumam publicēt paziņojumu par koncesijas piešķiršanu — ar nolūku nodrošināt pietiekamu pārredzamību, ja vien šādas pārredzamības nosacījumi nav noteikti nozares tiesību aktos.	(13) Ir piemēroti šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut atsevišķas pakalpojumu koncesijas, ko piešķir ekonomikas dalībniekam, kurš pats ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi publicētajiem valsts likumiem vai administratīvajiem aktiem — tā kā gadījumā ar valstij piederoša jūrniecības īpašuma koncesijām tūrisma un atpūtas jomā — un kas ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un Savienības nozaru tiesību aktiem par tīklu infrastruktūras pārvaldību saistībā ar III pielikumā izklāstītajām darbībām, jo tādas ekskluzīvas tiesības padara neiespējamu dalību iepirkuma procedūrā koncesijas tiesību iegūšanai. Izņēmuma kārtā, neskarot tiesiskās sekas, kas ir vispārīgai neiekļaušanai šīs direktīvas darbības jomā, uz koncesijām, kas definētas 8. panta 1. punktā, būtu jāattiecas pienākumam publicēt paziņojumu par koncesijas piešķiršanu — ar nolūku nodrošināt pietiekamu pārredzamību, ja vien šādas pārredzamības nosacījumi nav noteikti nozares tiesību aktos.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ņemot vērā kaitējošo ietekmi uz konkurenci, koncesiju piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas būtu jāatļauj tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, tikai viens ekonomikas dalībnieks spēj izpildīt konkrēto koncesiju. Tikai objektīva ekskluzivitātes situācija var pamatot koncesijas piešķiršanu ekonomikas dalībniekam bez publicēšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījusi līgumslēdzēja iestāde pati vai līgumslēdzējs pats turpmākās piešķiršanas procedūras nolūkos un ja nav atbilstīgu aizstājēju, kuru pieejamība būtu rūpīgi jāizvērtē.	(19) Ņemot vērā kaitējošo ietekmi uz konkurenci, koncesiju piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas būtu jāatļauj tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, tikai viens ekonomikas dalībnieks spēj izpildīt konkrēto koncesiju, kā tas ir attiecībā uz jūras piekrastes uzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumi izvietoti koncesijā nodotā īpašumā. Tikai objektīva ekskluzivitātes situācija var pamatot koncesijas piešķiršanu ekonomikas dalībniekam bez publicēšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījusi līgumslēdzēja iestāde pati vai līgumslēdzējs pats turpmākās piešķiršanas procedūras nolūkos un ja nav atbilstīgu aizstājēju, kuru pieejamība būtu rūpīgi jāizvērtē.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Komisijas veiktās tā saucamo prioritāro un neprioritāro pakalpojumu („A” un „B” pakalpojumu) pārskatīšanas rezultāti liecina, ka vairs nav pamatoti iepirkuma tiesību aktus pilnībā piemērot tikai ierobežotai pakalpojumu grupai. Rezultātā šī direktīva būtu jāpiemēro vairākiem pakalpojumiem (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas un ūdens sadales pakalpojumiem), kuros ir apliecinājies pārrobežu tirdzniecības potenciāls.	svītrots
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas veiktā novērtējumā par publiskā iepirkuma noteikumu reformu, būtu atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tikai tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tā sauktos pakalpojumus cilvēkam, piemēram, konkrētus sociālos, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumus. Šos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jāizstrādā īpašs režīms šādu pakalpojumu koncesijām, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Pienākums publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu un koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par to, ir pietiekams, lai potenciālajiem pretendentiem nodrošinātu informāciju par uzņēmējdarbības iespējām, kā arī visām ieinteresētajām personām — par piešķirto līgumu skaitu un veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgas procedūras šādu pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas, ka arī inovācijas.	(21) Ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas veiktā novērtējumā par publiskā iepirkuma noteikumu reformu, būtu atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tā sauktos pakalpojumus cilvēkam, piemēram, konkrētus sociālos, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumus. Šos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jāizstrādā īpašs režīms šādu pakalpojumu koncesijām, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Pienākums publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu un koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par to, ir pietiekams, lai potenciālajiem pretendentiem nodrošinātu informāciju par uzņēmējdarbības iespējām, kā arī visām ieinteresētajām personām — par piešķirto līgumu skaitu un veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgas procedūras šādu pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas, ka arī inovācijas.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) Ievērojot administratīvās brīvības principu un saskaņā ar ES Līgumiem līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji brīvi izvēlas, kā vislabāk veikt, organizēt un pārvaldīt viņu atbildībā esošās būves un pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar tiesisko kārtību un metodēm, kuras tie uzskata par efektīvāko veidu, kā jo īpaši nodrošināt augstu kvalitātes, drošības un pakalpojumu pieejamības līmeni, vienlīdzīgu attieksmi un kā veicināt vispārēju pieeju un patērētāju tiesības sabiedrisko pakalpojumu jomā.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību atbilstoši Savienības tiesību aktiem noteikt, ko tās uzskata par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi būtu jānosaka šajā sakarā.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) „pakalpojumu koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. un 4. punktā minētie pakalpojumi, ja atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;	(7) „pakalpojumu koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. un 4. punktā minētie pakalpojumi, ja atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu, izņemot vienkāršus apstiprinājumus, īpaši apstiprinājumus par sabiedrisko preču vai valsts īpašuma izmantošanu;
Pamatojums
Precizējums par to, ka direktīva neattiecas uz vienkāršiem apstiprinājumiem, piemēram, servitūtiem.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots būtisks operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana.	Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots būtisks operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana; operacionālais risks, kas ir ierobežots jau no paša sākuma, neietekmē šo principu.
Pamatojums
Precizējums, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā WAZV Gotha (C-206/08), saskaņā ar ko koncesijas ir iespējamas, ja dalībnieka pārņemtais risks ir ierobežots jau no sākuma saskaņā ar publisko tiesību noteikumiem.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Publiskām būves koncesijām un būves koncesijām paredzamās vērtības aprēķinā ņem vērā gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu un pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nodrošinās darbuzņēmējam, ar nosacījumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.	5. Publiskām būves koncesijām un būves koncesijām paredzamās vērtības aprēķinā ņem vērā gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu un pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nodrošinās darbuzņēmējam, ar nosacījumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei. Publiskā īpašuma koncesijām attiecībā uz sabiedrībai sniedzamiem pakalpojumiem robežvērtību novērtē un aprēķina katru gadu.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi. Koncesijas piešķiršanas procedūras struktūru neizstrādā ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci.	Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami. Koncesijas piešķiršanas procedūras struktūru neizstrādā ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci.
Pamatojums
Šādi var tikt apdraudēta proporcionalitātes principa piemērošana attiecībā uz konkrētām iestādēm, uz kurām attiecas šis direktīvas priekšlikums.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu koncesijām, kas ir piešķirtas vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;	(a) zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde vai noma, tostarp piejūras teritorijās, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu koncesijām, kas ir piešķirtas vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;
Pamatojums
Lisabonas līguma 26. protokolā ir skaidri atzītas reģionālo un vietējo iestāžu tiesības pārvaldīt savus publiskos pakalpojumus un plašo rīcības brīvību, ko tās bauda attiecībā uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, pilnvarošanu un organizēšanu tā, lai tas notiktu pēc iespējas atbilstošāk lietotāju vajadzībām. Tādēļ šāda veida pakalpojumi nevar būt šīs direktīvas darbības jomā.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) civilajai aizsardzībai, katastrofu novēršanai un ikdienas pasākumiem apdraudējuma novēršanai;
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumi;	(c) šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumi, juridiski pakalpojumi un notāru pakalpojumi;
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālas bankas pakalpojumi un darbības, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) palīdzību;	(d) finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālas bankas pakalpojumi un darbības, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) palīdzību, un darījumi, kuru mērķis ir līgumslēdzējas iestādes apgādāt ar naudu vai kapitālu;
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) darba līgumi;	(e) darba līgumi un obligātās sociālās aizsardzības kārtība;
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007.	(g) transporta pakalpojumi tiktāl, cik tos pārvalda ar citiem Kopienas instrumentiem;
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts – 1. daļa – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) sociālie un veselības pakalpojumi.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) šāda līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;	(a) šāda līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām; šo uzskata par gadījumu, kad izšķirīgi tiek ietekmēta gan kontrolētās juridiskās personas stratēģiskie mērķi, gan būtiski lēmumi; lai noteiktu, vai šāda kontrole tiek īstenota, var ņemt vērā arī tādus faktorus kā pārstāvības līmenis administratīvajā, pārvaldības vai uzraudzības struktūrā, attiecīgie statūtu noteikumi vai īpašumtiesību kārtība; nav paredzēta obligāta prasība, ka kontrolētajai juridiskajai personai vajadzētu būt pilnīgā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja īpašumā;
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, attiecībā uz juridisko personu kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tie īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;	(a) līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, attiecībā uz juridisko personu kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tie īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām; šo uzskata par gadījumu, kad izšķirīgi tiek ietekmēta gan kontrolētās juridiskās personas stratēģiskie mērķi, gan būtiski lēmumi; lai noteiktu, vai šāda kontrole tiek īstenota, var ņemt vērā arī tādus faktorus kā pārstāvības līmenis administratīvajā, pārvaldības vai uzraudzības struktūrā, attiecīgie statūtu noteikumi vai īpašumtiesību kārtība; nav paredzēta obligāta prasība, ka kontrolētajai juridiskajai personai vajadzētu būt pilnīgā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja īpašumā;
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;	svītrots
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju norāda dalības nosacījumus, kas saistīti ar:	Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai dalības nosacījumos iekļauj koncesijas aprakstu un piešķiršanas kritērijus, kas saistīti ar.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri novērš favorītismu, korupciju un interešu konfliktus un kuru mērķis ir nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.	Dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri novērš krāpšanu, favorītismu un korupciju, un interešu konfliktus un kuru mērķis ir nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 5. punkts – 1. daļa – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) līdzdalība cilvēku tirdzniecībā un bērnu darba izmantošanā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību izpratnē;
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 44. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	pants svītrots
Pamatojums
ES Tiesa spriedumā lietā C-324/98 noteica dalībvalstīm pienākumu ļaut pārskatīt tikai iepirkuma procedūru objektivitāti.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 44.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	44.a pants
	Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas pienācīgas procedūras, lai pārbaudītu piešķiršanas lēmuma objektivitāti.
Pamatojums
ES Tiesa spriedumā lietā C-324/98 noteica dalībvalstīm pienākumu ļaut pārskatīt tikai iepirkuma procedūru objektivitāti.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 45. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	pants svītrots

PROCEDŪRA

Virsraksts	Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Atsauces	COM(2011)0897 – C7-0004/2012 – 2011/0437(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 17.1.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 17.1.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Heide Rühle 26.1.2012
Pieņemšanas datums	27.11.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 1 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Victor Boştinaru, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Březina, Andrea Cozzolino, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Lena Kolarska-Bobińska, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Heide Rühle, Vilja Savisaar-Toomast, Elisabeth Schroedter

Juridiskās komitejas ATZINUMS  (3.12.2012)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu
(COM(2011)0897 – C7–0004/2012 – 2011/0437(COD))

Atzinumu sagatavoja: Raffaele Baldassarre

ĪSS PAMATOJUMS

1. Ievads

Neskatoties uz publisko iepirkumu lielo nozīmīgumu, Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikts īpašs koncesijas līgumu piešķiršanas tiesiskais režīms[1]. Kopēja regulējuma trūkums rada būtisku neefektivitāti ekonomiskajā jomā un zaudējumus ieinteresētajām personām, tostarp līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, ekonomikas dalībniekiem un pakalpojumu lietotājiem[2]. Ekonomikas dalībnieki darbojas nevienlīdzīgos apstākļos, kas bieži noved pie nepareizas prakses vai pat korupcijas[3].

Tāpēc direktīvas priekšlikuma nolūks ir īstenot divus galvenos mērķus — palielināt tiesisko noteiktību un uzlabot Eiropas uzņēmumu piekļuvi koncesiju tirgiem. Direktīvā noteikts piemērojamais tiesiskais režīms un ieviesti standarti, lai veicinātu lielāku pārredzamību un piešķiršanas procedūru godīgumu.

2. Atzinuma sagatavotāja nostāja

2.1. Galvenie apsvērumi un prioritātes

Atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisijas izvēlētos mērķus direktīvas priekšlikumā un pretēji atsevišķām nostājām[4] uzskata, ka koncesiju jomā ir jāpieņem ES mēroga tiesību akti, lai nodrošinātu normatīvu konverģenci un vienādas iespējas piedalīties ES koncesiju tirgos.

Šajā sakarībā atzinuma sagatavotājs uzsver nepieciešamību pēc skaidriem noteikumiem, galvenokārt attiecībā uz šādiem jautājumiem:

- precīzāka koncesijas līgumu tiesību piešķiršanas definīcija, īpaši attiecībā uz operacionālā riska jēdzienu[5];

- konkrētas un nozīmīgas līguma piešķiršanas procesā piemērojamās prasības[6];

- konkrēti noteikumi izmaiņu gadījumos spēkā esošajās koncesijās[7] un

- atbilstoši noteikumi, lai palielinātu pārredzamību un procedūru godīgumu.

Tāpēc atzinuma sagatavotājs uzskata, ka jānovērš visa veida pārmērīga regulēšana, lai nodrošinātu tiesību aktu efektīvu un saskaņotu piemērošanu. Atzinuma sagatavotājs uzsver divus paralēlus mērķus:

- vienkāršot direktīvas ieviestos noteikumus, lai tos varētu vieglāk un saskaņotāk transponēt un

- nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt piekļuves un pieejas līdztiesību un nepieciešamību līgumslēdzējiem un līgumslēdzējām iestādēm saglabāt atbilstošu elastības līmeni[8] (sk. 5.–13. grozījumu).

2.2. Ieteiktie grozījumi

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka priekšlikumā dažviet neatbilstoši noteikta koncesijas līgumu tiesību piešķiršana, piemērojot šiem līgumiem tos pašus kritērijus, ko piemēro publiskajiem iepirkumiem. Ņemot vērā koncesijas līgumu īpašo raksturu, atzinuma sagatavotājs iesaka grozīt šādus noteikumus:

- atcelt 5. pantā noteiktās vidējās robežvērtības, kas nesniedz nekādu pievienoto vērtību un var nevajadzīgi sarežģīt direktīvas piemērošanas jomas definēšanu (sk. 17. un 30. grozījumu);

- vienkāršot aprēķina metodi, atceļot atšķirību starp būvdarbu un pakalpojumu koncesijām tāpēc, ka daudzām koncesijām ir „jaukts” raksturs, un ieviešot kopēju principu „paredzamās vērtības” aprēķināšanai atbilstoši pirmsnodokļu apgrozījumam attiecībā uz visu koncesijas līguma laiku (sk. 8., 9., 18., 19., 20., 21., 22. un 23. grozījumu);

- ierobežot koncesiju darbības ilgumu un noteikt, ka šis ierobežojums nepārsniedz laika periodu, kas nepieciešams, lai koncesionārs atgūtu veiktos ieguldījumus un gūtu saprātīgu peļņu (sk. 10. un 24. grozījumu);

- piemērot piešķiršanas kritērijus koncesijas līgumu veidiem, tādējādi nodrošinot konkrētu elastības līmeni, kas vienlaicīgi līgumslēdzējam vai līgumslēdzējai iestādei neparedzētu beznosacījumu izvēles brīvību (sk. 11., 12., 16., 35., 44., 46., 47. un 48. grozījumu).

Lai vienkāršotu direktīvas ieviestos noteikumus un novērstu visa veida pārmērīgu regulēšanu, atzinuma sagatavotājs iesaka atcelt jebkādus liekus noteikumus un pēc iespējas apvienot dažādus noteikumus vienā pantā (sk. 26., 27., 28., 41. un 43. grozījumu). Tāpēc atzinuma sagatavotājs iesaka noteikt obligātu piemērojamo noteikumu un tiesību izvēli kopīgi piešķirtām koncesijām starp līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem dažādās dalībvalstīs, lai novērstu tiesisko nenoteiktību un nevajadzīgus pārpratumus (sk. 31., 32. un 33. grozījumu);

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šī direktīva var būtiski uzlabot politiku īstenošanu ar mērķi sasniegt augstu nodarbinātības līmeni, nodrošināt atbilstošu sociālo aizsardzību un augstu izglītības, apmācības un veselības līmeni (sk. 1. un 3. grozījumu). Tāpēc atzinuma sagatavotājs iesaka apsvērt iespēju starp tiesību piešķiršanas kritērijiem ietvert vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus un atbilstošā gadījumā kritērijus, kas saistīti ar to politikas pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un spēcīgāku sociālo kohēziju (sk. 4., 14. un 15. grozījumu).

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. atsauce
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 14. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu, kā arī 26. protokolu,
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Būves koncesiju piešķiršanai pašlaik piemēro pamatnoteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, savukārt tādu pakalpojumu koncesiju piešķiršanai, par kuriem ir pārrobežu interese, ir piemērojami Līguma principi, it sevišķi preču brīvas aprites princips, brīvības veikt uzņēmējdarbību princips un brīvības sniegt pakalpojumus princips, kā arī no tiem atvasinātie principi, kā vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējās atzīšanas, proporcionalitātes un pārredzamības princips. Pastāv tiesiskās nenoteiktības risks, kas saistīts ar to, ka valstu likumdevēji var atšķirīgi interpretēt Līguma principus, un ar būtiskām atšķirībām starp dažādu dalībvalstu tiesību aktiem. Šo risku apliecina Eiropas Savienības Tiesas plašā judikatūra, taču tā tikai daļēji risina dažus koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas aspektus. Tāpēc ir nepieciešama Līguma principu vienota konkretizācija visās dalībvalstīs un izrietošo interpretācijas atšķirību novēršana Savienības līmenī, lai novērstu iekšējā tirgus pašreizējos traucējumus.	(2) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šajā sakarībā koncesiju līgumi ir uzskatāmi par būtiskiem instrumentiem infrastruktūru un stratēģisku pakalpojumu ilgtermiņa strukturālā attīstībā. Attiecīgi tie veicina konkurences attīstību iekšējā tirgū, palielina privātā sektora prasmes, nodrošina efektivitāti un inovācijas.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Būves koncesiju piešķiršanai pašlaik piemēro pamatnoteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru1, savukārt tādu pakalpojumu koncesiju piešķiršanai, par kuriem ir pārrobežu interese, ir piemērojami Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principi, it sevišķi preču brīvas aprites princips, brīvības veikt uzņēmējdarbību princips un brīvības sniegt pakalpojumus princips, kā arī tādi no tiem atvasinātie principi kā vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējās atzīšanas, proporcionalitātes un pārredzamības princips. Pastāv tiesiskās nenoteiktības risks, kas saistīts ar to, ka valstu likumdevēji var atšķirīgi interpretēt LESD principus, un ar dažādu dalībvalstu tiesību aktu būtiskām atšķirībām. Šo risku apliecina Eiropas Savienības Tiesas plašā judikatūra, taču tā tikai daļēji risina atsevišķus koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas aspektus.
	_______________
	1 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Tāpēc šīs direktīvas mērķis ir Līguma principu vienota piemērošana visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, novērstu jopropjām pastāvošos iekšējā tirgus traucējumus, palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, veicinātu MVU vienlīdzīgas iespējas un godīgu piedalīšanos koncesijas līgumu piešķiršanā gan vietējā, gan Savienības līmenī un atbalstītu ilgtspējīgas publiskās politikas mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Turklāt šīs direktīvas mērķis ir atbalstīt to politikas pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstošas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, cīņu pret sociālo izstumšanu, augsta līmeņa izglītību, apmācību un cilvēku veselības aizsardzību. Līdz ar to šī direktīva palīdz sasniegt šos mērķus, nodrošinot, ka visos iepirkuma procedūras posmos tiek ievēroti sociālie kritēriji, kas attiecas uz darba apstākļiem, sociālo aizsardzību un sabiedrības veselību.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Šai direktīvai nekādā veidā nebūtu jāskar dalībvalstu vai publiskā sektora iestāžu tiesības izlemt par būvdarbu vai pakalpojumu tiešu nodrošināšanu sabiedrībai vai par šādu pakalpojumu sniegšanas uzticēšanu trešām personām. Dalībvalstīm vai publiskā sektora iestādēm joprojām būtu jābūt tiesībām noteikt sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai cenu, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus.	(3) Šai direktīvai būtu jāgarantē dalībvalstu vai publiskā sektora iestāžu tiesības izlemt par būvdarbu vai pakalpojumu tiešu nodrošināšanu sabiedrībai vai par šādu pakalpojumu sniegšanas uzticēšanu trešām personām. Dalībvalstīm vai publiskā sektora iestādēm joprojām būtu jābūt tiesībām noteikt sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus un pieņemt lēmumu par to, kā un kādā mērā tās vēlas pašas veikt publiskās funkcijas, tostarp nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai cenu, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus. Līdz ar to šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu brīvība atbilstoši LESD 14. pantam un šim līgumam pievienotajam 26. protokolam noteikt, ko tās uzskata par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi būtu jānosaka šajā sakarā.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Attiecībā uz koncesijām, kas pārsniedz noteiktu vērtību, ir atbilstīgi nodrošināt to valsts procedūru obligātu koordinēšanu, kuras nosaka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz Līguma principiem, tā, lai nodrošinātu koncesiju atvērtību konkurencei un atbilstīgu tiesisko noteiktību. Šiem koordinējošiem noteikumi nevajadzētu būt plašākiem, nekā nepieciešams, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Tomēr būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm šos noteikumus pilnveidot un izstrādāt sīkāk, ja tās to uzskata par vajadzīgu, it sevišķi, lai nodrošinātu labāku atbilstību minētajiem principiem.	(4) Attiecībā uz koncesijām, kas pārsniedz noteiktu vērtību, ir atbilstīgi nodrošināt to valsts procedūru obligātu koordinēšanu, kuras nosaka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz Līguma principiem, tā, lai nodrošinātu koncesiju atvērtību konkurencei un atbilstīgu tiesisko noteiktību. Šiem koordinējošiem noteikumiem nevajadzētu būt plašākiem, nekā nepieciešams, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un garantētu zināmu elastības pakāpi. Līdz ar to dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm šos noteikumus pilnveidot un izstrādāt sīkāk, ja tās to uzskata par vajadzīgu, it sevišķi, lai nodrošinātu labāku atbilstību minētajiem principiem.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Ar koncesijas un publiskā līguma jēdziena interpretāciju saistītās grūtības ilgstoši ir bijušas tiesiskās nenoteiktības cēlonis ieinteresētajām personām, un saistībā ar tām Eiropas Savienības Tiesa ir pasludinājusi vairākus spriedumus. Tāpēc būtu jāprecizē koncesijas definīcija, jo īpaši, atsaucoties uz būtiska operacionālā riska jēdzienu. Koncesijas galvenā iezīme — tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus — vienmēr nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots saimnieciskais risks, kas saistīts ar iespēju, ka piešķirto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas var netikt atlīdzinātas. Īpašu, uz koncesiju piešķiršanu attiecināmu noteikumu piemērošana nebūtu pamatota, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs atbrīvotu darbuzņēmēju no iespējamiem zaudējumiem, garantējot minimālus ieņēmumus, kas atbilst izmaksām vai pārsniedz izmaksas, kādas darbuzņēmējam rodas saistībā ar līguma izpildi. Tajā pašā laikā būtu skaidri jānosaka, ka konkrēti pasākumi, ko pilnībā apmaksā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, būtu jāuzskata par koncesijām, ja ekonomikas dalībnieka ieguldījumu un izmaksu, kuras radušās, veicot būvdarbus vai sniedzot pakalpojumus, atlīdzināšana ir atkarīga no faktiskā pieprasījuma pēc pakalpojuma vai pamatlīdzekļa vai no to faktiskās pieejamības.	(7) Ar koncesijas un publiskā līguma jēdziena interpretāciju saistītās grūtības ilgstoši ir bijušas tiesiskās nenoteiktības cēlonis, un saistībā ar tām Eiropas Savienības Tiesa ir pasludinājusi vairākus spriedumus. Ņemot vērā to, ka tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus vienmēr nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots saimnieciskais risks, kas saistīts ar iespēju, ka piešķirto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas var netikt atlīdzinātas, koncesijas definīcija būtu jāprecizē un jāsaista ar būtiska saimnieciskā riska jēdzienu. Īpašu, uz koncesiju piešķiršanu attiecināmu noteikumu piemērošana nebūtu pamatota, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs atbrīvotu darbuzņēmēju no iespējamiem zaudējumiem, garantējot minimālus ieņēmumus, kas atbilst izmaksām vai pārsniedz izmaksas, kādas darbuzņēmējam rodas saistībā ar līguma izpildi.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Attiecībā uz būtiska operacionālā riska jēdzienu, būtu skaidri jānosaka, ka konkrēti pasākumi, ko pilnībā apmaksā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, būtu jāuzskata par koncesijām, ja to ekonomikas dalībnieka veikto ieguldījumu un izmaksu atgūšana, kuri radušies, veicot būvdarbus vai sniedzot pakalpojumus, ir atkarīga no faktiskā pieprasījuma pēc pakalpojuma vai pamatlīdzekļa vai no to faktiskās pieejamības.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 9°.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Koncesijas paredzamā vērtība ir būtisks faktors koncesijas līguma piešķiršanā. Lai novērstu līgumslēdzēju pušu neziņu, ir jānosaka kopējs šīs vērtības aprēķināšanas princips. Tāpēc koncesijas paredzamā vērtība no koncesijas līguma sākuma līdz tā beigām būtu jābalsta uz gada papildu apgrozījumu.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.	(11) Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt skaidri noteiktiem, ņemot vērā publiskā sektora iestāžu dotos konkrētos uzdevumus. Saskaņā ar Līguma 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai nodrošinātu tādu būves un pakalpojumu koncesiju atbilstīgu izsludināšanu, kas pārsniedz konkrētu vērtību un ko piešķir līgumslēdzēji un līgumslēdzējas iestādes, pirms šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu obligāti jāpublicē paziņojums par koncesiju. Robežvērtībām būtu jāatspoguļo skaidra pārrobežu interese par koncesijām no tādu ekonomikas dalībnieku puses, kas atrodas citās dalībvalstīs. Lai aprēķinātu pakalpojumu koncesijas vērtību, jāņem vērā visu to pakalpojumu paredzamā vērtība, kurus sniegs koncesionārs, no potenciālā pretendenta viedokļa.	(18) Lai nodrošinātu tādu būves un pakalpojumu koncesiju atbilstīgu izsludināšanu, kas pārsniedz konkrētu vērtību un ko piešķir līgumslēdzēji un līgumslēdzējas iestādes, pirms šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu obligāti jāpublicē paziņojums par koncesiju. Robežvērtībām būtu jāatspoguļo skaidra pārrobežu interese par koncesijām no tādu ekonomikas dalībnieku puses, kas atrodas citās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Ilgtermiņa koncesiju dēļ varētu slēgt tirgu, tādējādi kavējot pakalpojumu brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr šis termiņš var būt pamatots, ja tas ļauj koncesionāram atgūt ieguldījumus, kas veikti, pildot koncesijas līgumu, tostarp iepriekšējās izmaksas, kā arī gūt ieguldītā kapitāla atdevi, kādai vajdzētu būt normālos tirgus apstākļos.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.	(22) Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, dalībvalstīm tiek nodrošināta plaša rīcības brīvība organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus, piemēram, visus vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, tā, ka to sniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Samērīgu, nediskriminējošu un objektīvu atlases kritēriju izvēle un to piemērošana ekonomikas dalībniekiem ir izšķirīga, lai ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu efektīvu piekļuvi saimnieciskajām iespējām, kas saistītas ar koncesijām. Lai būtu iespējama mazo un vidējo uzņēmumu dalība, īpaši izšķirīga var būt iespēja kandidātam paļauties uz citu subjektu spējām. Tāpēc ir atbilstīgi noteikt, ka atlases kritērijiem būtu jāattiecas tikai uz ekonomikas dalībnieku tehniskajām, finansiālajām un saimnieciskajām iespējām, ka tie būtu jāizziņo paziņojumā par koncesiju un ka tie nevar kavēt ekonomikas dalībnieku paļauties uz citu subjektu spējām, neraugoties uz to, kāds ir ekonomikas dalībnieku un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs, ja subjekts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi.	(24) Samērīgu, nediskriminējošu un objektīvu atlases kritēriju izvēle un to piemērošana ekonomikas dalībniekiem ir izšķirīga, lai ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu efektīvu piekļuvi saimnieciskajām iespējām, kas saistītas ar koncesijām. Lai būtu iespējama mazo un vidējo uzņēmumu dalība, īpaši izšķirīga var būt iespēja kandidātam paļauties uz citu subjektu spējām. Tāpēc ir atbilstīgi noteikt, ka atlases kritērijiem būtu jāattiecas ne tikai uz ekonomikas dalībnieku tehniskajām, finansiālajām un saimnieciskajām iespējām, bet arī saistībā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem — uz to, kā šie dalībnieki ievēro vides, sociālas un kohēzijas normas un nodrošina augstu kvalitātes un drošības mērķu sasniegšanu un pakalpojumu pieejamību, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas izmantojamības un patērētāju tiesību veicināšanu, ka šie kritēriji būtu jāizziņo paziņojumā par koncesiju un ka tie nedrīkst kavēt ekonomikas dalībnieku paļauties uz citu subjektu spējām, neraugoties uz to, kāds ir ekonomikas dalībnieku un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs, ja subjekts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem pretendentiem, tiem būtu jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu, un tiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību, dalībvalstis var paredzēt izmantot kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.	(25) Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem pretendentiem, tiem būtu jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu, un tiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas piešķirt koncesiju saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka ekonomiskie un kvalitātes kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Šo kritēriju noteikšana ir atkarīga no koncesijas priekšmeta, jo šiem kritērijiem būtu jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā koncesijas priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību.	svītrots
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Koncesijas parasti ir sarežģītas ilgtermiņa vienošanās, ar kurām darbuzņēmējs uzņemas atbildību un riskus, ko tradicionāli uzņemas līgumslēdzējas iestādes — un kas parasti ietilpst to kompetences jomā — un līgumslēdzēji. Šā iemesla dēļ līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāsaglabā zināma elastība piešķiršanas procesa organizēšanā, ietverot arī iespēju sarunās ar kandidātiem apspriest līguma saturu. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un pārredzamību visos piešķiršanas procedūras posmos, ir atbilstīgi paredzēt konkrētas prasības attiecībā uz piešķiršanas procesa struktūru, arī sarunām, informācijas izplatīšanu un rakstiski dokumentētas informācijas pieejamību. Tāpat arī būtu jānodrošina paziņojumā par koncesiju minēto sākotnējo noteikumu ievērošana, lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret potenciālajiem kandidātiem.	(27) Koncesijas parasti ir sarežģītas ilgtermiņa vienošanās, ar kurām darbuzņēmējs uzņemas atbildību un riskus, ko tradicionāli uzņemas līgumslēdzējas iestādes — un kas parasti ietilpst to kompetences jomā — un līgumslēdzēji. Šā iemesla dēļ līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāsaglabā zināma elastība piešķiršanas procesa organizēšanā. Tas ietver elastības nodrošināšanu piešķiršanas kritēriju izmantošanā, lai ļautu līgumslēdzējai iestādei veikt iepirkuma globālu ekonomisku un kvalitatīvu analīzi, un iespēju sarunās ar kandidātiem apspriest līguma saturu. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un pārredzamību visos piešķiršanas procedūras posmos, ir atbilstīgi paredzēt konkrētas prasības attiecībā uz piešķiršanas procesa struktūru, arī sarunām, informācijas izplatīšanu un rakstiski dokumentētas informācijas pieejamību. Tāpat arī būtu jānodrošina paziņojumā par koncesiju minēto sākotnējo noteikumu ievērošana, lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret potenciālajiem kandidātiem.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Turklāt tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar koncesijas priekšmetu. Lai koncesiju piešķiršanā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem var atļaut piešķiršanas kritērijos iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar darba apstākļiem. Tomēr, ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, šādi kritēriji var būt saistīti tikai ar to personu darba apstākļiem, kuras tieši piedalās attiecīgajā ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Šādā gadījumā visiem piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā būtu jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir nolīguma vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt arī iespējai — arī tad, ja tie izmanto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, — kā piešķiršanas kritēriju izmantot tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, jo tas var ietekmēt koncesijas izpildes kvalitāti un rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību.	(29) Turklāt tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar koncesijas priekšmetu. Šie kritēriji var ietvert vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus, kā arī elementus, kas saistīti ar valsts politikas mērķiem veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju. Lai koncesiju piešķiršanā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem var atļaut piešķiršanas kritērijos iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar darba apstākļiem. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību, viņu nodarbinātības un darba apstākļu saglabāšanu un kolektīvo līgumu ievērošanu vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Šādā gadījumā visiem piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā būtu jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir nolīguma vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuru pamatā ir Starptautiskās Darba organizācijas normas un kuros Savienība ir viena no pusēm.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Turklāt būtu jādod iespēja līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pieļāvuši tādu Savienības vai valsts tiesību aktu nopietnus pārkāpumus, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi Līgumam, vai ja ekonomikas dalībniekam ir konstatēti būtiski vai pastāvīgi trūkumi saistībā ar iepriekšējas līdzīgas koncesijas vai koncesiju izpildi, ja šī koncesija vai koncesijas bija noslēgtas ar to pašu līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.	(33) Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā organizācijā, tostarp cilvēku tirdzniecībā un bērnu nodarbināšanā, vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Turklāt būtu jādod iespēja līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pieļāvuši tādu Savienības vai valsts tiesību aktu nopietnus pārkāpumus, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses atbilstīgi Līgumam, vai ja ekonomikas dalībniekam ir konstatēti būtiski vai pastāvīgi trūkumi saistībā ar iepriekšējas līdzīgas koncesijas vai koncesiju izpildi, ja šī koncesija vai koncesijas bija noslēgtas ar to pašu līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz koncesijām, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par 5. pantā noteiktajām robežvērtībām.	1. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par procedūrām, kurās piešķir tiesības veikt būvdarbus vai sniegt pakalpojumus, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par 5. pantā noteiktajām robežvērtībām.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Publiskā sektora iestāžu administratīvās brīvības princips
	Direktīva atzīst publiskā sektora iestāžu tiesības īstenot administratīvās brīvības principu saskaņā ar spēkā esošajiem valstu tiesību aktiem un Savienības tiesībām. Publiskām iestādēm ir tiesības izlemt par pārvaldības metodi, kuru tās uzskata par vispiemērotāko, lai veiktu būvdarbus un/vai sniegtu pakalpojumus, par kuriem tās ir atbildīgas.
	Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības, ievērojot Savienības tiesību aktus, noteikt, ko tās uzskata par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi attiecībā uz šiem pienākumiem būtu jānosaka.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) „koncesijas” ir publiskas būves koncesijas, būves koncesijas vai pakalpojumu koncesijas;	(1) „koncesijas” ir būves vai pakalpojumu koncesijas.
Pamatojums
Praksē publisko būvju koncesiju un būvju koncesiju nošķīrums nav lietderīgs. Grozījums izdarīts vienkāršošanas nolūkā.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) „būves koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākiem līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir būvdarbu izpilde, ja atlīdzība par veicamajiem būvdarbiem ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būvi, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;	(4) „būves koncesija” ir finansiālās interesēs rakstiski noslēgts līgums, ar ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uzdod veikt būvdarbus, par kuriem tie ir atbildīgi, vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kurā atlīdzība tāpēc par veicamajiem būvdarbiem ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būvi, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) „pakalpojumu koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. un 4. punktā minētie pakalpojumi, ja atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;	(7) „pakalpojumu koncesija” ir finansiālās interesēs rakstiski noslēgts līgums, ar ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uzdod sniegt pakalpojumus, par kuriem tie ir atbildīgi, vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kurā atlīdzība ir vai nu tikai tiesības gūt labumu no pakalpojuma, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 14. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai.	svītrots
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots būtisks operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana.	2. Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodota būtiska saimnieciskā riska daļa. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta veikto ieguldījumu un to būvju ekspluatācijas un to pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu atgūšana, uz kuriem attiecas līgums.
Šo saimniecisko risku var veidot:	Saimnieciskais risks ir:
(a) risks, kas ir saistīts ar būves izmantošanu vai pieprasījumu pēc pakalpojumu sniegšanas, vai	(a) risks, kas ir saistīts ar faktisko pieprasījumu pēc būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir līguma priekšmets, vai
(b) risks, kas ir saistīts ar tādas infrastruktūras pieejamību, kuru nodrošinājis koncesionārs vai kuru izmanto pakalpojumu sniegšanai lietotājiem.	(b) risks, kas ir saistīts ar tādas infrastruktūras pieejamību, kuru ir nodrošinājis koncesionārs vai kuru izmanto lietotājiem paredzēto pakalpojumu sniegšanai.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 5. pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pakalpojumu koncesijām, kuru vērtība ir EUR 2 500 000 vai lielāka, bet nepārsniedz EUR 5 000 000, un kuras nav sociālo vai citu īpašu pakalpojumu koncesijas, piemēro pienākumu publicēt koncesijas piešķiršanas paziņojumu atbilstīgi 27. un 28. pantam.	svītrots
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	Article 6
Koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes	Koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes
1. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa, bez PVN, ko aprēķinājusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, ietverot visas iespējas un visus koncesijas darbības laika pagarinājumus.	1. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir koncesijas piešķīrēja aplēstais kopējais apgrozījums bez nodokļiem līguma darbības laikā. Šī aplēse ir derīga brīdī, kad tiek nosūtīts paziņojums par koncesiju, vai — ja šāds paziņojums nav paredzēts — brīdī, kad koncesijas piešķīrējs vai līgumslēdzējs sāk koncesijas piešķiršanas procedūru. Ja pēc sarunām, kas tiek veiktas piešķiršanas procedūras laikā, vērtību maina, derīgā aplēse ir tā, kura tiek norādīta līguma parakstīšanas brīdī.
2. Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina kā būvdarbu vai pakalpojumu kopuma vērtību, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ja līgumi ietilpst vienotā projektā. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, norāda līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti.	2. Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina kā to būvdarbu un/vai pakalpojumu kopuma vērtību, kas ir iekļauti vienotā koncesijas projektā, tostarp pētījumi. Par projekta unikālo raksturu var visvairāk liecināt tas, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzējs ir veikuši vispārēju iepriekšēju plānošanu un izstrādājuši koncepciju, tas, ka dažādie projekta elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai tas, ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti.
Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību.
3. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķinam neizvēlas metodi, kas dod iespēju izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. Būvdarbu projekts vai pakalpojumu kopums netiek dalīts, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli.	3. Koncesijas vērtības aplēsi neveic nolūkā izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. Būvdarbu projekts vai pakalpojumu kopums netiek dalīts, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli.
4. Šis aprēķins ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts paziņojumus par koncesiju, vai — ja šāds paziņojums nav paredzēts — brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sāk koncesijas piešķiršanas procedūru, it sevišķi nosakot paredzētās koncesijas būtiskākās iezīmes.	4. Koncesijas vērtību aplēš saskaņā ar objektīvu metodi, kas ir konkrēti minēta paziņojumā par koncesiju.
5. Publiskām būves koncesijām un būves koncesijām paredzamās vērtības aprēķinā ņem vērā gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu un pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nodrošinās darbuzņēmējam, ar nosacījumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.
6. Ja ierosināto būvdarbu vai pakalpojumu iegādes rezultātā koncesijas var piešķirt vienlaikus, tās sadalot atsevišķās daļās, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.
7. Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 5. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.
8. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var piešķirt koncesijas par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētos piešķiršanas noteikumus, ar nosacījumu, ka attiecīgās daļas maksimālā paredzamā vērtība bez PVN nepārsniedz EUR 1 miljonu. Tomēr šādi bez šīs direktīvas piemērošanas piešķirto daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīta ierosinātā būve vai pakalpojumu ierosinātā iegāde.
9. Pakalpojumu koncesiju vērtība ir paredzamā kopējā to pakalpojumu vērtība, ko koncesionārs sniegs koncesijas darbības laikā, kas aprēķināta saskaņā ar objektīvu metodiku, kuru norāda paziņojumā par koncesiju vai koncesijas dokumentos.
Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz:
(a) apdrošināšanas pakalpojumiem — maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem;
(b) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem;
(c) projektēšanas pakalpojumiem — maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem;
10. Koncesiju vērtība ietver gan paredzamos ieņēmumus, ko saņems no trešām personām, gan summas, kuras izmaksā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) vismaz 90% šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;	(b) šīs juridiskās personas darbību pilnībā īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, piešķir koncesiju savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku koncesiju, nav privātas līdzdalības.	svītrots
Pamatojums
Komisijas priekšlikums par apgriezto struktūras iekšienē pieļaujamo izņēmumu pārsniedz spriedumu Teckal lietā un pārāk ierobežo konkurenci.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) vismaz 90 % minētās juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;	(b) minētās juridiskās personas darbību pilnībā īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;	(a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kas rīkojas kā kompetentās iestādes, lai kopīgi nodrošinātu tā paša sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildes organizāciju;
Pamatojums
Horizontālās sadarbības precizējums.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi;	(b) līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi, un tas nav orientēts uz tirgu;
Pamatojums
Horizontālās sadarbības precizējums.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;	(c) iesaistītās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nedarbojas brīvā tirgū;
Pamatojums
Saskaņošana ar iepriekšējiem grozījumiem.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda koncesijas piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.	Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību un citus nosacījumus pārbauda koncesijas piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.
Pamatojums
Visi 1.–4. punktā minētie nosacījumi būtu jāpārbauda piešķiršanas posmā — un ne tikai privātā līdzdalība.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā pantā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā uz spēkā esošajām koncesijām ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas koncesiju piešķiršanas procedūras.	Šajā pantā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz vairs nav izpildīti tajā uzskaitītie kumulatīvie nosacījumi, un tādā gadījumā uz spēkā esošajām koncesijām ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas koncesiju piešķiršanas procedūras.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Koncesijas darbības laiks ir ierobežots uz laiku, ko uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktos ieguldījumus kopā ar saprātīgu peļņu no ieguldītā kapitāla.	Koncesijām, kuru darbības laiks ir ilgāks par pieciem gadiem, maksimālais koncesijas darbības laiks nepārsniedz laiku, ko uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būves vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktos ieguldījumus, tostarp iepriekšējās izmaksas kopā ar saprātīgu peļņu no ieguldītā kapitāla, kas atbilst normālos tirgus apstākļos paredzamai peļņai.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ekonomikas dalībnieku grupas var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties kā kandidāti.	3. Ekonomikas dalībnieku grupas var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties kā kandidāti. Ekonomikas dalībnieku grupas, jo īpaši MVU, var apvienoties uzņēmumu konsorcijā.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par koncesiju.	1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par koncesiju saskaņā ar 28. pantu.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Minētās standarta veidlapas sagatavo Komisija. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. pantā minēto konsultēšanās procedūru.	svītrots
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ja būvdarbus vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks, jo nav konkurences tehnisku apsvērumu dēļ, patentu, autortiesību vai citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības dēļ vai citu ekskluzīvu tiesību aizsardzības dēļ, ja nav saprātīgas alternatīvas vai aizvietotāja un ja konkurences trūkums nav koncesijas piešķiršanas raksturlielumu mākslīgas sašaurināšanas rezultāts;	(b) ja būvdarbus vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks jebkādu šādu iemeslu dēļ:
	(i) koncesijas mērķis ir radīt vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku sniegumu;
	(ii) konkurence nepastāv tehnisku iemeslu dēļ;
	(iii) patentu, autortiesību vai cita intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība vai citu ekskluzīvu tiesību aizsardzība.
	Izņēmumus, kas noteikti ii) un iii) punktā, piemēro tikai tad, ja nepastāv saprātīga alternatīva vai cita iespēja un konkurences nepastāvēšanas iemesls nav koncesijas piešķiršanas parametru mākslīga sašaurināšana;
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 6. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Šā panta pirmā punkta a) apakšpunkta vajadzībām piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tas:	6. Šā panta piektā punkta a) apakšpunkta vajadzībām piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tas:
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto pienākumu piemēro arī tām pakalpojumu koncesijām, kuru paredzamā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 6. panta 5. punktā minēto metodi, ir vienāda ar EUR 2 500 000 vai lielāka, izņemot vienīgi sociālos un citus īpašus pakalpojumus, kā minēts 17. pantā.	svītrots
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nosakot piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties jebkuras tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas vismaz viena no iesaistītajām iestādēm.	Nosakot piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas jebkuras tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas vismaz viena no iesaistītajām iestādēm.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja nav vienošanās par piemērojamiem koncesiju piešķiršanas noteikumiem, koncesiju piešķiršanai piemērojamos valsts tiesību aktus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:	svītrots
(a) ja procedūru īsteno vai pārvalda viena iesaistītā līgumslēdzēja iestāde vai iesaistītais līgumslēdzējs citu vārdā, piemēro minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja dalībvalsts noteikumus;
(b) ja procedūru neīsteno vai nepārvalda viena iesaistītā līgumslēdzēja iestāde vai iesaistītais līgumslēdzējs citu vārdā un
(i) ja tā attiecas uz publisku būves koncesiju vai būves koncesiju, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas lielākā daļa būvdarbu;
(ii) ja tā attiecas uz pakalpojumu koncesiju, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā sniegta lielākā daļa pakalpojumu;
(c) ja nav iespējams noteikt piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piemēro tās līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts noteikumus, kas uzņemas lielāko daļu izmaksu.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja nav vienošanās par piemērojamiem koncesiju piešķiršanas tiesību aktiem saskaņā ar 3. punktu, valsts tiesību aktus, kas reglamentē koncesiju piešķiršanas procedūras, kuras īsteno kopēji tiesību subjekti, ko izveidojušas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:	svītrots
(a) ja procedūru īsteno vai pārvalda kopējā tiesību subjekta kompetentā struktūra, piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;
(b) ja procedūru īsteno vai pārvalda tiesību subjekta dalībnieks šā tiesību subjekta vārdā, piemēro 4. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētos noteikumus;
(c) ja nav iespējams noteikt piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar 4. punkta a) vai b) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums 35. pants – 5. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-a) tie norāda koncesijas dokumentos, kuri elementi var tikt apspriesti un kuri elementi nosaka prasību minimumu, kas minēts 1. punktā;
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju norāda dalības nosacījumus, kas saistīti ar:	1. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju norāda dalības nosacījumus, kas saistīti ar:
(a) piemērotību profesionālās darbības veikšanai;	(a) piemērotību profesionālās darbības veikšanai;
(b) saimniecisko un finansiālo stāvokli;	(b) saimniecisko un finansiālo stāvokli;
(c) tehniskām un profesionālām spējām.	(c) tehniskām un profesionālām spējām.
Līgumslēdzēju iestāžu izvirzītie dalības nosacījumi ir tikai tādi, kuri ir atbilstīgi, lai nodrošinātu, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un saimnieciskās un tehniskās spējas izpildīt piešķiramo koncesiju. Visas prasības ir saistītas un stingri samērīgas ar līguma priekšmetu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt īstu konkurenci.	Visas prasības ir saistītas un stingri samērīgas ar nepieciešamību nodrošināt koncesionāra spēju izpildīt koncesijas līgumu, ņemot vērā līguma priekšmetu un mērķi nodrošināt īstu konkurenci.
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji paziņojumā par koncesiju norāda arī, kāda izziņa vai izziņas jāiesniedz kā ekonomikas dalībnieka spēju apliecinājums. Prasības attiecībā uz šādām izziņām ir nediskriminējošas un samērīgas attiecībā pret koncesijas priekšmetu.	Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji paziņojumā par koncesiju norāda arī, kāda izziņa vai izziņas jāiesniedz kā ekonomikas dalībnieka spēju apliecinājums. Prasības attiecībā uz šādām izziņām ir nediskriminējošas un samērīgas attiecībā pret koncesijas priekšmetu.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri novērš favorītismu, korupciju un interešu konfliktus un kuru mērķis ir nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.	4. Dalībvalstis pieņem atbilstošus noteikumus, lai novērstu, apzinātu un nekavējoties iznīcinātu favorītismu, korupciju un interešu konfliktus un kuru mērķis ir nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums 36.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	36.a pants
	Kandidātu izslēgšanas iemesli
	(Šis jaunais pants ietver 36. panta 5.–9. punktu ieskaitot)
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 5. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kā noteikts Padomes Direktīvas 91/308/EEK 1. pantā.	(e) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana, kā noteikts Padomes Direktīvas 2005/60/EK 1. pantā.
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 5. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) līdzdalība cilvēku tirdzniecībā un bērnu darba izmantošanā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību izpratnē;
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Ikviens kandidāts vai pretendents, kas nonācis kādā no 5.–7. punktā minētajām situācijām, var līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nodrošināt liecības, kas pierāda viņu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv attiecīgais izslēgšanas iemesls.	8. Ikviens kandidāts vai pretendents, kas nonācis kādā no 1.–3. punktā minētajām situācijām, var līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nodrošināt liecības, kas pierāda viņu uzticamību vai attiecīgā gadījumā apakšuzņēmēju uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv attiecīgais izslēgšanas iemesls.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums 37. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Termiņu noteikšana	Koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņi
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Nosakot koncesijas pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji ņem vērā konkrētās koncesijas sarežģītību un piedāvājuma izstrādei nepieciešamo laiku, neskarot 37. pantā paredzētos minimālos termiņus.	1. Nosakot koncesijas pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji ņem vērā konkrētās koncesijas sarežģītību un piedāvājuma izstrādei nepieciešamo laiku, neskarot 3. un 4. punktā paredzētos minimālos termiņus.
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums 38. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
38. pants
Koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņi
1. Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas koncesiju, koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā 52 dienas, sākot no dienas, kad nosūtīts paziņojums par koncesiju.	3. Ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas koncesiju, koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā 52 dienas, sākot no dienas, kad nosūtīts paziņojums par koncesiju.
2. Piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par 5 dienām, ja līgumslēdzējs pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski atbilstīgi 25. pantam.	4. Piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par 5 dienām, ja līgumslēdzējs pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski atbilstīgi 25. pantam.
(Ja šis grozījums tiek pieņemts, 38. panta abi punkti kļūst par 37. panta 3. un 4. punktu.)
Grozījums Nr.  58 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, un kas garantē, ka piedāvājumus novērtē efektīvas konkurences apstākļos, kas ļauj noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu.	1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, un kas garantē, ka piedāvājumus novērtē, ļaujot noteikt vispārēju ieguvumu no saimnieciskā, vides, sociālā un kohēzijas viedokļa.
Grozījums Nr.  59 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Piešķiršanas kritēriji nenodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību un tos nevar mainīt patvaļīgā vai diskriminējošā veidā sarunu laikā. Par jebkādām izmaiņām nekavējoties jāziņo attiecīgajiem kandidātiem un konkursa dalībniekiem.
Grozījums Nr.  60 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar koncesijas priekšmetu un nenodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību.	2. Piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar koncesijas priekšmetu un var ietvert vides, sociālus vai ar inovāciju saistītus aspektus un attiecīgā gadījumā valsts politikas pamatojumu ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes un sociālās kohēzijas veicināšanai.
Minētie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, efektīvi pārbauda, vai piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem.	Minētie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.
Grozījums Nr.  61 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:	svītrots
(a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;
(b) pakalpojumu koncesijām un koncesijām, kas saistītas ar būvju projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgās koncesijas izpildei, paredzot, ka pēc koncesijas piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti;
(c) pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms;
(d) pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 1. punkta 14. apakšpunktā, ciktāl minētie kritēriji attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti šajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu.
Grozījums Nr.  62 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Šā panta 4. punktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai koncesijas dokumentos norāda katra kritērija relatīvo svērumu, ko izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.	svītrots
Kritērijiem piešķirto svērumu var izteikt, nosakot diapazonu ar attiecīgu maksimālo starpību.
Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs norāda kritērijus, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības.
Grozījums Nr.  63 Direktīvas priekšlikums 40. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
40. pants	svītrots
Aprites cikla izmaksas
1. Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, šādas preces, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas, kā definēts 2. panta 1. punkta 14. apakšpunktā:
(a) iekšējās izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar iegādi (piemēram, ražošanas izmaksas), izmantošanu (piemēram, elektroenerģijas patēriņš, apkopes izmaksas) un aprites cikla beigām (piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas);
(b) ārējās vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var aprēķināt naudas izteiksmē un pārbaudīt, — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas.
2. Ja līgumslēdzējas iestādes novērtē izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tās koncesijas piešķiršanas dokumentos norāda metodiku, kas izmantota aprites cikla izmaksu aprēķināšanai. Izmantotajai metodikai jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
(a) tā ir izstrādāta, pamatojoties uz zinātnisku informāciju, vai balstās uz citiem objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;
(b) tā ir noteikta atkārtotai vai pastāvīgai izmantošanai;
(c) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām.
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji atļauj ekonomikas dalībniekiem, tostarp ekonomikas dalībniekiem no trešām valstīm, izmantot atšķirīgu metodiku piedāvājumu aprites cikla izmaksu noteikšanai ar nosacījumu, ka ekonomikas dalībnieki pierāda, ka šī metodika atbilst a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām un ir līdzvērtīga līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja norādītajai metodikai.
3. Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 39. panta 4. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos.
Šādu tiesību aktu saraksts ir izklāstīts II pielikumā. Saskaņā ar 46. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jauna tiesību akta pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Atsauces	COM(2011)0897 – C7-0004/2012 – 2011/0437(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 17.1.2012
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 17.1.2012
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Raffaele Baldassarre 1.3.2012
Izskatīšana komitejā	30.5.2012	17.9.2012	6.11.2012
Pieņemšanas datums	27.11.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 3 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sergio Gaetano Cofferati, Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, József Szájer, Axel Voss

• [1]  Uz būvdarbu līgumu tiesību piešķiršanu attiecas Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, pamatnoteikumi. Savukārt uz pakalpojumu līgumu piešķiršanu attiecas tikai Līguma vispārējie principi ekonomiskās brīvības, nediskriminācijas, pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes, proporcionalitātes un savstarpējas atzīšanas jomā.
• [2]  Saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu tiesiskā nenoteiktība attiecas gan uz koncesijas definīciju, gan uz piemērojamo tiesisko režīmu. Neskatoties uz Tiesas noteikto, ka būtiskam koncesijas raksturlielumam jābūt saistītam ar risku, kas jāuzņemas koncesionāram saistībā ar būvju un pakalpojumu ekspluatāciju, tādi būtiski definīcijas elementi kā riska līmenis un veidi joprojām nav skaidri noteikti. Turklāt arvien ir neskaidrs, kāds ir Līgumā noteikto pārredzamības un nediskriminācijas pienākumu konkrētais saturs. Ar ietekmes novērtējuma tekstu var iepazīties tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/publicprocurement/docs/concessions/SEC2011_1588_en.pdf. Attiecībā uz tirgus slēgšanas negatīvo ekonomisko ietekmi sk. Saussier S. (2012.) An Economic Analysis of the Closure of Markets and other Dysfunctions in the Awarding of Concession Contracts. Parlamenta pasūtītais pētījums ir pieejams tīmekļa vietnē
  http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201206/20120626ATT47715/20120626ATT47715EN.pdf.
• [3]  Sk. Soreide Tina (2012.) Risks of Corruption and Collusion in the Awarding of Concessions Contracts. Parlamenta pasūtītais pētījums ir pieejams tīmekļa vietnē
  http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201206/20120626ATT47717/20120626ATT47717EN.pdf.
• [4]  Saskaņā ar 2. protokola par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu 6. pantu valstu parlamenti var iesniegt pamatotu atzinumu par iemesliem, kuru dēļ tie uzskata, ka attiecīgais projekts neatbilst subsidiaritātes principam. Līdz šim Eiropas Parlaments ir saņēmis trīs pamatotus atzinumus saistībā ar direktīvu par koncesijas līgumu piešķiršanu no Austrijas Bundesrat, Vācijas Bundesrat un Spānijas Cortes Generales del Regno.
• [5]  Vismaz 13 no 25 Tiesas spriedumiem attiecībā uz koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecas uz koncesijas jēdziena precizēšanu.
• [6]  Neskatoties uz to, ka Tiesa, taisot spriedumu lietā Teleaustria (C-324/98), konstatēja, ka kompetentajām iestādēm koncesijas tiesību piešķiršanas posmā ir jāievēro Līgumā paredzētie principi, Tiesa nav pietiekami skaidri noteikusi šo regulējošo principu saturu.
• [7]  Kā minēts Komisijas ietekmes novērtējumā (op. cit. 13. lpp.), izmaiņām līgumos piemērojamās prasības no ekonomiskas dalībnieku viedokļa ir spēcīgs tiesiskās nenoteiktības elements.
• [8]  Koncesionārs uzņemas risku, kas atšķiras no līgumslēdzēja riska, kurš neattiecas tikai uz preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, ievērojot konkrētus kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, bet arī uz faktisko darba un/vai pakalpojuma ienesīgumu. Tāpēc koncesionāram jāuzņemas kvalificēts uzņēmēja risks attiecībā uz vērtību, ko beigu beigās piedāvā nevis līgumslēdzējam, bet tiešajam lietotājam. Tā kā tiešā lietotāja rīcība ir daļēji neparedzama, tas rada konkrētu tirgus risku, kas izriet no koncesijas attiecību trīspusības: koncesionārs–līgumslēdzējs–tiešais lietotājs (sk. Goisis, Concessioni di costruzione e gestione di lavori e concessioni di servizi, IUS Publicum, 2011. gada jūnijs, 2.–9. lpp.).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Atsauces	COM(2011)0897 – C7-0004/2012 – 2011/0437(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	20.12.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 17.1.2012
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 17.1.2012	INTA 17.1.2012	ECON 17.1.2012	EMPL 17.1.2012
	ENVI 17.1.2012	ITRE 17.1.2012	TRAN 17.1.2012	REGI 17.1.2012
	CULT 17.1.2012	JURI 17.1.2012	LIBE 17.1.2012
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	AFET 6.3.2012	ECON 13.2.2012	ENVI 24.1.2012	CULT 23.1.2012
	LIBE 28.2.2012
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Philippe Juvin 29.11.2011
Izskatīšana komitejā	6.2.2012	29.2.2012	21.3.2012	6.9.2012
	5.11.2012	29.11.2012	10.1.2013
Pieņemšanas datums	24.1.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 10 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adam Bielan, Preslav Borissov, Cristian Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Thomas Händel, Małgorzata Handzlik, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Claudio Morganti, Franz Obermayr, Phil Prendergast, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Olle Schmidt, Andreas Schwab, Emilie Turunen, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Françoise Castex, Frank Engel, Ashley Fox, Ildikó Gáll-Pelcz, Anna Hedh, Constance Le Grip, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Pier Antonio Panzeri, Antonyia Parvanova, Olga Sehnalová, Marc Tarabella, Wim van de Camp, Patricia van der Kammen, Sabine Verheyen
Iesniegšanas datums	1.2.2013