ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs
7.2.2013 - (COM(2011)0895 – C7-0007/2012– 2011/0439(COD)) - ***I
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Marc Tarabella
- EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
- PASKAIDROJUMS
- Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
- Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
- Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
- Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
- Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
- Juridiskā komitejaS ATZINUMS
- PROCEDŪRA
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs
(COM(2011)0895 – C7-0007/2012– 2011/0439(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0895),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu, 62. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0007/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā argumentētos atzinumus, kurus Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu ietvaros iesniedza Zviedrijas Parlaments un Apvienotās Karalistes Apakšnams un kuros ir apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu[1],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 9. oktobra atzinumu[2],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0034/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, šādai koordinēšanai būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu. |
(2) Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, šādai koordinēšanai būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība visos publiskā iepirkuma procedūras līmeņos, kas jo īpaši labvēlīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu. Publiskā iepirkuma noteikumos jāievēro kompetenču sadalījums, kas noteikts LESD 14. pantā un šim līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 26 par vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Tomēr šo noteikumu piemērošana nedrīkstētu ierobežot publiskā sektora iestāžu brīvību izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti un nodrošinātu vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, atvieglojot jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un amatnieku vienlīdzīgu piekļuvi un taisnīgu piedalīšanos publiskajos iepirkumos gan vietējā, gan Savienības līmenī, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus un koncepcijas, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus ar tiem saistītus Eiropas Savienības Tiesas iedibinātās judikatūras aspektus. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) Iekšējais tirgus ir aizvien ciešāk saistīts ar starptautiskajiem tirgiem, tādēļ publiskā iepirkuma politikā būtu pienācīgi jāiekļauj tādas Savienības vērtības kā pārredzamība, principiāla iestāšanās pret korupciju, savstarpīguma princips un sociālo tiesību un cilvēktiesību ievērošana; |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4b) Tāpat ir jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt nedz sociālās drošības tiesību aktus dalībvalstīs, nedz arī tai vajadzētu attiekties uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kurus var sniegt vienīgi publiskas vai privātas struktūras, vai uz tādu publisko struktūru privatizāciju, kuras sniedz pakalpojumus. Turklāt būtu jāatgādina, ka dalībvalstis var brīvi organizēt obligāto sociālo pakalpojumu vai citu pakalpojumu, piemēram, pasta pakalpojumu, sniegšanu, proti, sniedzot tos vai nu kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, kā pakalpojumus, kam nav vispārējas ekonomiskas nozīmes vai arī apvienojot abus šos veidus. Ir lietderīgi precizēt, ka šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz pakalpojumiem, kam nav vispārējas ekonomiskas nozīmes. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šajā direktīvā precizē to, kādā veidā līgumslēdzēji var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju ar līgumiem iegūt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu. |
(5) Tādēļ šajā direktīvā precizē to, kādā veidā līgumslēdzēji var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju ar līgumiem iegūt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu. |
Pamatojums | |
Komisijas priekšlikumā pietiekamā mērā nav ņemti vērā sociālie apsvērumi. | |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Ir lietderīgi, ka iepirkuma jēdziens vai definīcija tam, ko saprot ar vienotu iepirkumu, ir iespējami tuvināta tam jēdzienam un definīcijai, ko piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Direktīvu [...] par publisko iepirkumu, pienācīgi ņemot vērā nozaru īpatnības, uz ko attiecas šī direktīva. Vienota iepirkuma jēdziens ietver visas piegādes, būvdarbus un pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētu projektu, piemēram, būvdarbu projektu vai būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopumu. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, var norādīt līgumslēdzēju vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti, kā arī tiek veikti ierobežotā laikposmā. |
(6) Ir lietderīgi, ka iepirkuma jēdziens vai definīcija tam, ko saprot ar vienotu iepirkumu, ir iespējami tuvināta tam jēdzienam un definīcijai, ko piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Direktīvu [...] par publisko iepirkumu, pienācīgi ņemot vērā nozaru īpatnības, uz ko attiecas šī direktīva. Vienota iepirkuma jēdziens ietver visas piegādes, būvdarbus un pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētu projektu, piemēram, būvdarbu projektu vai būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopumu. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) Pat ja interešu konflikts neveicina korumpētu rīcību, faktisks vai iespējams interešu konflikts vai aizdomas par interešu konfliktu var neatbilstīgi ietekmēt publiskā iepirkuma lēmumus, tādējādi izkropļojot konkurenci un apdraudot vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem. Tāpēc jāizstrādā efektīvi mehānismi, lai novērstu, konstatētu un izlabotu interešu konfliktus. Ņemot vērā līgumslēdzēju iestāžu un uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesu atšķirības, ir atbilstīgi ierobežot šos noteikumus, piemērojot tos tikai līgumslēdzēju iestāžu iepirkumiem. |
(12) Pat ja interešu konflikts neveicina korumpētu rīcību, faktisks vai iespējams interešu konflikts vai aizdomas par interešu konfliktu var neatbilstīgi ietekmēt publiskā iepirkuma lēmumus, tādējādi izkropļojot konkurenci un apdraudot vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem. Tāpēc jāizstrādā efektīvi mehānismi, lai novērstu, konstatētu un izlabotu interešu konfliktus. Turklāt ziņotāju efektīvas aizsardzības nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jebkurš darbinieks, kurš labticīgi informē par neuzrādītiem interešu konfliktiem, ir aizsargāts pret represijām, aizskaršanu vai kaitnieciskām darbībām. Šajā sakarībā represijas nozīmē jebkādu tiešu vai netiešu kaitniecisku rīcību, ko draudēts veikt vai kas veikta pret personu šādas ziņošanas dēļ. Ņemot vērā līgumslēdzēju iestāžu un uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesu atšķirības, ir atbilstīgi ierobežot šos noteikumus, piemērojot tos tikai līgumslēdzēju iestāžu iepirkumiem. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Novērtējuma rezultāti parādīja, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no direktīvas pilnīgas piemērošanas. Rezultātā direktīvas pilnīga piemērošana ir paplašināta, ietverot vairākus pakalpojumus (piemēram, viesnīcu un juridiskos pakalpojumus, kuru jomā konstatēja īpaši augstu pārrobežu tirdzniecības īpatsvaru). |
svītrots |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(16a) Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz pakalpojumu līgumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomās. Jo īpaši tas attiecas uz glābšanas dienestu darbu, kas ir ikdienas drošības pasākumu daļa un būtu jānošķir no neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem. Lai sabiedrības interesēs nodrošinātu efektīvu civilo aizsardzību un aizsardzību katastrofu gadījumos, būtu pietiekami piemērot Līgumu principus. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Citām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tie ir zināmi kā cilvēkam paredzēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu līgumiem ar augstāku robežvērtību EUR 1 000 000 apmērā. Saistībā ar minēto nozaru iepirkuma specifiku tādi pakalpojumi cilvēkam, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem. Tādiem pakalpojumiem cilvēkam, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, jāpiemēro Savienības mēroga pārredzamība. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzēji var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Eiropas Savienības Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējiem ir rīcības brīvība sniegt minētos pakalpojumus pašiem vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteicis līgumslēdzējs, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem. |
(17) Komisijas dienestu darba dokumenta „Novērtējums par ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekmi un efektivitāti” rezultāti apliecināja, ka būtu jāpārskata lēmums dažiem pakalpojumu veidiem direktīvu pilnībā nepiemērot. Dažām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija, piemēram, tādi ir cilvēkam paredzēti pakalpojumi, tostarp konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms šo pakalpojumu publiskajiem līgumiem ar augstāku robežvērtību EUR 1 000 000 apmērā. Pakalpojumi cilvēkam, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem. Tādiem pakalpojumiem cilvēkam, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, jāpiemēro pārredzamība visas Savienības mērogā. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzēji var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Eiropas Savienības Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējiem ir rīcības brīvība sniegt minētos pakalpojumus pašiem vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteicis līgumslēdzējs, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro izmēģinātām un pārbaudītām dalībvalstu procedūrām, kas pamatojas uz lietotāja brīvību izvēlēties vispārējas nozīmes pakalpojumu sniedzējus (t. i., kuponu sistēma, brīvas izvēles modelis, trīspusējas attiecības), ja ir ņemti vērā Līgumos paredzētie vispārējie principi par vienlīdzīgu attieksmi un pārredzamību. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm un neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi. |
(18) Tā kā šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm, tā neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāprecizē, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi. Savienības iestādēm jo īpaši būtu jāņem vērā šajā direktīvā paredzētās izmaiņas un jāpielāgo savas iepirkuma procedūras, lai atspoguļotu šīs izmaiņas. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18a) Piešķirot tiesības slēgt publiskus līgumus par noteiktiem mediju pakalpojumu sniedzēju veiktiem audiovizuāliem un radio pakalpojumiem, būtu jānodrošina iespēja ņemt vērā kultūras vai sociālā ziņā svarīgus aspektus, kas neļautu piemērot iepirkuma noteikumus. Šo iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, ko paši mediju pakalpojumu sniedzēji piešķir par darbam gatavu programmu iepirkšanu, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi programmas ražošanai. Būtu arī jāprecizē, ka šim izņēmumam vienlīdz jāattiecas gan uz apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineāriem pakalpojumiem). Tomēr šis izņēmums nebūtu jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu programmu ražošanai, kopražošanai un apraides veikšanai. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(24) Lai pieņemtu, ka konkrētais tirgus ir brīvi pieejams, par pietiekamu pamatojumu uzskatīs to attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu. Šādi attiecīgie tiesību akti jānorāda pielikumā, ko Komisija var atjaunināt. Šādā pielikumā ir atbilstīgi atsaukties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu un uz Direktīvu 94/22/EK. |
(24) Lai pieņemtu, ka konkrētais tirgus ir brīvi pieejams, par pietiekamu pamatojumu uzskatīs to attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu. Šādi attiecīgie tiesību akti jānorāda pielikumā, ko Komisija var atjaunināt. Šādā pielikumā ir atbilstīgi atsaukties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu, Direktīvu 94/22/EK un uz Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvu 91/440/EK par Kopienas dzelzceļa attīstību1. |
|
|
______________ |
|
|
1 OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp. |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(25) Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” centrālie elementi. Līgumslēdzējiem būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu preču un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot lielas sociālās problēmas. Šāda iegāde ļauj panākt maksimāli lietderīgu līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Šai direktīvai būtu jāveicina inovācijas iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” mērķus. Tāpēc būtu jāparedz īpaša iepirkuma procedūra, kas ļauj līgumslēdzējiem izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar nosacījumu, ka tos var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām. Partnerība būtu jāveido tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo „tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu. |
(25) Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” centrālie elementi. Līgumslēdzējiem būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai sekmētu inovāciju. Inovatīvu preču un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot lielas sociālās problēmas. Šāda iegāde ļauj panākt maksimāli lietderīgu publiskā sektora līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos un veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Novatorisks iepirkuma modelis ir aplūkots Komisijas 2007. gada 14. decembra paziņojumā „Inovāciju veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā”. Ar šo modeli veicina tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu ietveršanu iepirkumos, uz kuriem šī direktīva neattiecas. Minētais modelis, kas iekļauts šajā direktīvā, ir atzīts un būs pieejams visiem līgumslēdzējiem izskatīšanai. Tomēr šai direktīvai būtu jāveicina inovācijas publiskais iepirkums plašākā nozīmē un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” mērķus. Ja vajadzību saistībā ar inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādi un izrietošo izstrādes rezultāta turpmāku iegādi nevar nodrošināt ar risinājumiem, kas tirgū jau ir pieejami, līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai izmantot īpašu iepirkuma procedūru attiecībā uz līgumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Ar šo jauno procedūru līgumslēdzējiem būtu jāļauj izveidot inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar nosacījumu, ka tos var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām. Procedūras pamatā vajadzētu būt noteikumiem, kas attiecas uz konkursa procedūru ar sarunām, un līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir tikai saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kas ir vispiemērotākais, salīdzinot inovatīvo risinājumu piedāvājumus. Neatkarīgi no tā, vai inovācijas partnerība attiecas uz ļoti lielu projektu vai uz mazāku projektu, tā būtu jāveido tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo tirgus pieprasījumu, kas veicina inovatīvu risinājumu izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu. Tādēļ līgumslēdzēji nedrīkstētu ļaunprātīgi izmantot inovācijas partnerības, lai novērstu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Turklāt līgumslēdzējiem, paredzot līguma piešķiršanas nosacījumus, vajadzētu būt iespējai saistībā ar līguma priekšmetu noteikt arī inovatīvus raksturlielumus, tostarp vislabākās pieejamās tehnoloģijas. |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(27) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Iepirkuma procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā. |
(27) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Iepirkuma procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standartlīdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā. Turklāt saistībā ar būvdarbu līgumiem būtu jāveicina ēku informācijas elektroniskās modelēšanas instrumentu izmantošana, lai modernizētu iepirkuma procesu un nodrošinātu, ka tiek sasniegta lielāka efektivitāte, veicot publisko iepirkumu attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošiem būvdarbiem, jo īpaši saistībā ar to, lai tiktu ņemtas vērā visas aprites cikla izmaksas un ilgtspējas kritēriji. |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(27a) Lai procedūras laikā nodrošinātu konfidencialitāti, līgumslēdzēji nedrīkstētu izpaust informāciju, ko tiem iesnieguši ekonomikas dalībnieki, un kuru tie apzīmējuši kā konfidenciālu. Līgumslēdzējam vajadzētu būt atbildīgam par šīs prasības neievērošanu, ja ekonomikas dalībnieks var nepārprotami pierādīt, ka viņam nodarīts kaitējums. |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(28) Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju skaita vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt tirgum. |
(28) Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un lai uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju skaita vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt tirgum. Lai novērstu pirktspējas pārmērīgu koncentrāciju un slepenas norunas, Komisijai dalībvalstīm un līgumslēdzējiem būtu jāsniedz norādes par uzraudzību, kas jāīsteno attiecībā uz apvienotām un centralizētām iegādēm. |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(29) Vispārīgo vienošanos instruments var būt efektīva iepirkuma metode visā Eiropā; tomēr ir jāstabilizē konkurence, uzlabojot tāda iepirkuma pārredzamību un pieejamību, ko īsteno, izmantojot vispārīgās vienošanās. Tāpēc ir atbilstīgi pārskatīt noteikumus, kas reglamentē šādas vienošanās, konkrētāk, paredzot „minikonkursus” uz šādu vienošanos balstītu konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un ierobežojot vispārīgo vienošanos darbības laiku. |
(29) Vispārīgo vienošanos instruments var būt efektīva iepirkuma metode visā Eiropā; tomēr ir jāstabilizē konkurence, uzlabojot tāda iepirkuma pārredzamību un pieejamību, ko īsteno, izmantojot vispārīgās vienošanās. |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 31. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(31) Turklāt nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Tie palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, it sevišķi ļaujot ietaupīt laiku un naudu. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šāda izmantošana atbilst šīs direktīvas noteikumiem un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Gadījumos, kad iepirkuma procedūra ir atsākta saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu un ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj organizēt iepirkuma procedūras attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem. Saskaņā ar elektronisko saziņas līdzekļu noteikumu prasībām līgumslēdzējiem būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisku katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem. |
(31) Turklāt nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Tie palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, it sevišķi ļaujot ietaupīt laiku un naudu. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šāda izmantošana atbilst šīs direktīvas noteikumiem un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Turklāt datu apstrādei šajā sakarībā ir jānotiek saskaņā ar valstu un Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā. Gadījumos, kad iepirkuma procedūra ir atsākta saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu un ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj organizēt iepirkuma procedūras attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem. Saskaņā ar elektronisko saziņas līdzekļu noteikumu prasībām līgumslēdzējiem būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisku katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem. |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(32) Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras atbild par iepirkuma veikšanu vai līgumu/vispārīgo vienošanos slēgšanas tiesību piešķiršanu citu līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju uzdevumā. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes palīdz palielināt konkurenci un padarīt publiskos iepirkumus profesionālākus. Tāpēc būtu jāparedz Savienības definīcija attiecībā uz centralizēto iepirkumu struktūrām, kas strādā līgumslēdzējiem, neliedzot turpināt mazāk institucionalizētus un sistemātiskus kopējos iepirkumus vai iedibināto praksi, proti, tādu pakalpojumu sniedzēju izmantošanu, kas sagatavo un pārvalda iepirkuma procedūras līgumslēdzēja vārdā un par tā līdzekļiem. Būtu jāparedz arī noteikumi attiecībā uz atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu, arī pārskatīšanas procedūru gadījumā, starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējiem, kas veic savus iepirkumus no centralizēto iepirkumu struktūras vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru īstenošanu atbildīga ir tikai centralizētā iepirkumu struktūra, tai jābūt arī vienīgai un tiešajai atbildīgajai par procedūru likumību. Ja līgumslēdzējs īsteno procedūras konkrētas daļas, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu, tam jāturpina būt atbildīgam par tā īstenotajiem posmiem. |
(32) Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras atbild par iepirkuma veikšanu vai līgumu/vispārīgo vienošanos slēgšanas tiesību piešķiršanu citu līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju uzdevumā. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes palīdz palielināt konkurenci un padarīt publiskos iepirkumus profesionālākus, tomēr īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvei jebkurai no šīm procedūrām. Tāpēc būtu jāparedz Savienības definīcija attiecībā uz centralizēto iepirkumu struktūrām, kas strādā līgumslēdzējiem, neliedzot turpināt mazāk institucionalizētus un sistemātiskus kopējos iepirkumus vai iedibināto praksi, proti, tādu pakalpojumu sniedzēju izmantošanu, kas sagatavo un pārvalda iepirkuma procedūras līgumslēdzēja vārdā un par tā līdzekļiem. Būtu jāparedz arī noteikumi attiecībā uz atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu, arī pārskatīšanas procedūru gadījumā, starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējiem, kas veic savus iepirkumus no centralizēto iepirkumu struktūras vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru rīkošanu atbildīga ir tikai centralizēto iepirkumu struktūra, tai arī vienīgajai jābūt tieši atbildīgai par procedūru likumīgumu. Ja līgumslēdzējs īsteno procedūras konkrētas daļas, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu, tam jāturpina būt atbildīgam par tā īstenotajiem posmiem. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(33) Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes prakses un instrumentus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un pēc iespējas samazināt informācijas un darījuma izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot prakšu konverģenci Savienībā. Papildus tam būtu jāparedz vispārējs pienākums izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās pēc divu gadu pārejas perioda. |
(33) Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes praksi un rīkus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un līdz minimumam samazināt informācijas un darījumu izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot vienotu praksi visā Savienībā. Papildus tam būtu jāparedz vispārējs pienākums izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās pēc divu gadu pārejas perioda. Lai nodrošinātu nepārtrauktu tiesisko noteiktību, šie noteikumi nedrīkstētu ietekmēt valsts līmenī pastāvošo kārtību informācijas publicēšanai par tādiem publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 34. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(34) Pašlaik gadījumos, kad līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, pastāv konkrēti juridiska rakstura sarežģījumi, it īpaši saistībā ar pretrunām starp valstu tiesību aktiem. Lai gan Direktīva 2004/17/EK netieši pieļāva pārrobežu kopējo publisko iepirkumu, praksē vairākas valstu tiesību sistēmas ir tieši vai netieši padarījušas pārrobežu kopējo iepirkumu par tiesiski nenoteiktu vai neiespējamu. Līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var būt ieinteresēti sadarbībā un līgumu slēgšanas tiesību kopīgā piešķiršanā, lai gūtu maksimālu labumu no iekšējā tirgus potenciāla, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumu un riska un ieguvumu dalīšanu, īpaši tāpēc, ka inovatīvi projekti ir saistīti ar lielāku risku nekā to saprātīgi var uzņemties viens līgumslēdzējs. Tāpēc, lai sekmētu sadarbību starp līgumslēdzējiem vienotajā tirgū, būtu jāparedz jauni noteikumi par pārrobežu kopējo iepirkumu, kuri nosaka piemērojamos tiesību aktus. Turklāt līgumslēdzēji no dažādām valstīm var dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi. |
(34) Pašlaik gadījumos, kad līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, pastāv konkrēti juridiska rakstura sarežģījumi, it īpaši saistībā ar pretrunām starp valstu tiesību aktiem. Lai gan Direktīva 2004/17/EK netieši pieļāva pārrobežu kopējo publisko iepirkumu, praksē vairākas valstu tiesību sistēmas ir tieši vai netieši padarījušas pārrobežu kopējo iepirkumu par tiesiski nenoteiktu vai neiespējamu. Līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var būt ieinteresēti sadarbībā un līgumu slēgšanas tiesību kopīgā piešķiršanā, lai gūtu maksimālu labumu no iekšējā tirgus potenciāla, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumu un riska un ieguvumu dalīšanu, īpaši tāpēc, ka inovatīvi projekti ir saistīti ar lielāku risku nekā to saprātīgi var uzņemties viens līgumslēdzējs. Tāpēc, lai sekmētu sadarbību starp līgumslēdzējiem vienotajā tirgū, būtu jāparedz jauni noteikumi par pārrobežu kopējo iepirkumu, kuri nosaka piemērojamos tiesību aktus. Turklāt līgumslēdzēji no dažādām valstīm var dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi. Tāpat arī pārrobežu publiskā iepirkuma gadījumā ir ļoti svarīgi precizēt ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītus aspektus. |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 35. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(35) Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei. Šajā nolūkā būtu jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību, lai iegūtu pietiekamu konkurences līmeni. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, ko izraisa prasības, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Tehniskās specifikācijas, kurās nosaka funkcionālās un darbības prasības, parasti ļauj sasniegt minēto mērķi labākā iespējamā veidā un sekmē inovāciju. Ja atsaucas uz Eiropas standartu vai — ja tāda nav — uz valsts standartu, līgumslēdzējiem ir jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi pasākumi, kas atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir vienlīdzīgi drošības ziņā. Lai apliecinātu līdzvērtību, pretendentiem var prasīt nodrošināt trešo personu apstiprinātas liecības, tomēr būtu jāpieļauj arī citi atbilstīgi apliecinājumi, piemēram, būtu jāatļauj arī ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai ja viņam nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos. |
(35) Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei, kā arī jānodrošina ilgtspējas mērķu sasniegšana. Šajā nolūkā vajadzētu būt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu, standartu un tehnisko specifikāciju daudzveidību tirgū, ieskaitot tos, kas izstrādāti, pamatojoties uz rezultātiem, kuri saistīti ar būvdarbu, piegāžu un sniegto pakalpojumu aprites cikla un sociāli ilgtspējīga ražošanas procesa raksturlielumiem. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas ar prasībām, kas izdevīgākas kādam konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, ko parasti piedāvā šis ekonomikas dalībnieks. Tehniskās specifikācijas, kurās nosaka funkcionālās un darbības prasības, parasti ļauj sasniegt minēto mērķi labākā iespējamā veidā un sekmē inovāciju. Ja atsaucas uz Eiropas standartu vai — ja tāda nav — uz valsts standartu, līgumslēdzējiem ir jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi pasākumi, kas atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir vienlīdzīgi drošības ziņā. Lai pierādītu līdzvērtību, pretendentiem var prasīt iesniegt trešo personu apstiprinājumus; tomēr būtu jāpieļauj arī citi atbilstīgi pierādījumi, piemēram, būtu jāatļauj arī ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai ja viņam nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos. Lai nediskriminētu tos pretendentus, kuri iegulda laiku un līdzekļus sertifikātu vai testu ziņojumu sagatavošanā, līdzvērtība būtu jāapliecina tam pretendentam, kurš apgalvo, ka ir līdzvērtīgs. |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 36. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(36) Līgumslēdzējiem, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar nosacījumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ražojuma apraksts un tā noformējums, tostarp iepakojuma prasības. Turklāt ir svarīgi, lai šādas prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valsts struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. |
(36) Līgumslēdzējiem, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem vai sertifikātiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem vai sertifikātiem ar nosacījumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ražojuma apraksts un tā noformējums, tostarp iepakojuma prasības. Turklāt ir svarīgi, lai šādas prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valsts struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji, vides organizācijas un sociālie partneri, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(37a) Visos iepirkumos līgumslēdzējām iestādēm ir jānodrošina līgumā paredzēto produktu, pakalpojumu un būvdarbu atbilstība tiesību aktu noteikumiem datu aizsardzības jomā. Lai nodrošinātu un pierādītu, ka personas datu apstrādes procesā tiek aizsargātas datu subjektu tiesības un brīvības, pretendentiem būtu jāpieņem iekšēji politikas virzieni un jāievieš atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, kurus piemēro, izstrādājot personas datu apstrādes sistēmu (integrētā datu aizsardzība). |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 38. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(38) Lai mudinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanos iepirkumu tirgū, ir skaidri jānosaka, ka līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzēji, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu piegādes drošību, var ierobežot to daļu skaitu, uz kurām ekonomikas dalībnieks var pretendēt; tās var arī ierobežot to daļu skaitu, ko var piešķirt vienam pretendentam. |
(38) Publiskie iepirkumi būtu jāpielāgo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzībām. Līgumslēdzējiem vajadzētu izmantot paraugprakses kodeksu, kas iekļauts Komisijas dienestu 2008. gada 25. jūnija darba dokumentā „Eiropas paraugprakses kodekss atvieglo MVU piekļuvi publisko iepirkumu līgumiem”1, kurā sniegtas norādes par to, kā līgumslēdzēji var piemērot publiskā iepirkuma noteikumus, lai veicinātu MVU līdzdalību. Lai mudinātu MVU iesaistīšanos iepirkumu tirgū un lai uzlabotu konkurenci, līgumslēdzēji būtu jāmudina īpaši pievērst uzmanību līgumu sadalīšanai daļās, jo īpaši attiecībā uz produktiem, kuriem labklājības nodrošināšanai jābūt kvalitatīviem, piemēram, pārtikas piegāde pasīviem patērētājiem slimnīcās un skolās, aprūpe bērniem un gados vecākiem cilvēkiem. Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzēji, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu piegādes drošību, var ierobežot to daļu skaitu, uz kurām ekonomikas dalībnieks var pretendēt; tās var arī ierobežot to daļu skaitu, ko var piešķirt vienam pretendentam. |
|
|
________________ |
|
|
1 (SEC(2008)COM2193). |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 39.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(39a) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam, it sevišķi uzlabojot informāciju un sniedzot norādes par konkursiem un jaunām iespējām, kuras sniedz modernizētais ES tiesiskais regulējums, un lai sekmētu paraugprakses apmaiņu un apmācības un pasākumu organizēšanu ar publisko iepirkumu rīkotāju un MVU piedalīšanos. |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 40. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(40) Publiski līgumi nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā grupējumā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā [2004/18/EK] uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot Direktīvas [2004/18] 55. panta 1. un 2. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pārkāpuši vides vai sociālās saistības, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citu smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. |
(40) Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā organizācijā, cilvēku tirdzniecībā un bērnu nodarbināšanā, vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu nemaksāšana arī būtu jāsoda ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā [2004/18/EK] uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot Direktīvas [2004/18] 55. panta 1. un 2. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pārkāpuši vides, sociālo vai darba tiesību noteikumus, kas minēti saistībā ar šīs direktīvas vispārējiem principiem. |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 41. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(41) Ja līgumslēdzējiem ir jāpiemēro vai ja tie izvēlas piemērot minētos izslēgšanas kritērijus, tiem būtu jāpiemēro Direktīva [2004/18/EK] attiecība uz iespēju ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. |
(41) Ja līgumslēdzējiem ir jāpiemēro vai ja tie izvēlas piemērot iepriekš minētos izslēgšanas kritērijus, tiem būtu jāpiemēro Direktīva [2004/18/EK] attiecība uz iespēju ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī ja līgumslēdzējiem ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vai nu „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, vai „zemākās izmaksas”, ņemot vērā to, ka zemāko izmaksu gadījumā tie var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. |
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī, ja līgumslēdzējiem ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, ņemot vērā to, ka tajā vajadzētu būt ietvertiem atbilstīgiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 44. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(44) Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt līgumu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. |
(44) Ja līgumslēdzēji piešķir līgumu, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, tiem jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Starp šiem kritērijiem var būt ekonomiskie, vides un sociālie raksturlielumi, un to noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas un godīgas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 45. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(45) Ārkārtīgi svarīgi ir pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu pareizi noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā. Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par „tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 106/2008 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē. Tāpēc šķiet pareizi turpināt šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē paredzot nozaru tiesību aktos un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicinot Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam. |
(45) Būtu jācenšas pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, turklāt neierobežojot līgumslēdzēju pilnvaras. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu pareizi noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā. Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par „tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 106/2008 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē. Tāpēc šķiet pareizi turpināt šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē paredzot nozaru tiesību aktos un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicinot Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam. |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 46. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(46) Minētie nozaru pasākumi jāpapildina, veicot publiskā iepirkuma direktīvu pielāgojumus, kas līgumslēdzējiem to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā ir skaidri jānorāda, ka līgumslēdzēji var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un zemākās izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, ar noteikumu, ka izmantojamā metodika ir noteikta objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir pieejama visām ieinteresētajām pusēm. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites cikla laikā, proti, gan to iekšējas izmaksas (piemēram, izstrāde, ražošana, izmantošana, apkope un likvidēšanas izmaksas aprites cikla beigās), gan to ārējās izmaksas, ar nosacījumu, ka tās var izteikt naudas izteiksmē un uzraudzīt. Savienības līmenī jāizstrādā kopējas metodikas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz piegāžu vai pakalpojumu konkrētām kategorijām; ja šāda metodika ir izstrādāta, tās izmantošana būtu jāpadara obligāta. |
(46) Minētie nozaru pasākumi jāpapildina, veicot publiskā iepirkuma direktīvu pielāgojumus, kas līgumslēdzējiem to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā ir skaidri jānorāda, ka līgumslēdzēji var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, ar noteikumu, ka izmantojamā metodika ir noteikta objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir pieejama visām ieinteresētajām pusēm. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites cikla laikā, proti, gan to iekšējas izmaksas (piemēram, pētniecība, izstrāde, ražošana, transporta izmantošana, apkope un likvidēšanas izmaksas aprites cikla beigās), gan to ārējās izmaksas, ar nosacījumu, ka tās var izteikt naudas izteiksmē un uzraudzīt. |
Pamatojums | |
Līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina ņemt vērā aprites cikla izmaksas. Tomēr aprēķināšanas metodes izstrāde vēl joprojām rada problēmas. Pienākums izmantot ES metodi ir pārāk vērienīgs, turklāt ES tiesību aktos publiskā iepirkuma jomā ir noteiktas tikai obligātās prasības, līgumslēdzējas iestādes papildus var noteikt pašas savas prasības, ja tās atbilst Līguma principiem un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos iekļautajām konkrētajām prasībām. | |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 47. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(47) Turklāt tehniskajās specifikācijās un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu. Lai publiskajā iepirkumā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem var atļaut saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijā iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar to personu darba apstākļiem, kas tieši piedalās attiecīgajā ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Visiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir Nolīguma vai tādu Brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm. |
(47) Turklāt tehniskajās specifikācijās, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos un līguma izpildes klauzulā līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, tostarp, piemēram, sociālajiem un vides aspektiem, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu. Lai publiskajā iepirkumā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotāji var piešķiršanas kritērijos un līguma izpildes klauzulā iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar darba, nodarbinātības un vides apstākļiem, un pieprasīt iesniegt neatkarīgu struktūru izsniegtus sertifikātus vai marķējumus, kuri apliecina ekonomikas dalībnieka atbilstību noteikumiem un standartiem, kas noteikti šajās jomās, un kas jāpiemēro darbu veikšanas, pakalpojumu sniegšanas vai preču ražošanas vai piegādes vietā, kā to paredz starptautiskās konvencijas un Savienības un valstu tiesību akti, kā arī koplīgumi, kas noslēgti saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi, kura atbilst Savienības tiesību aktiem. Minētie raksturlielumi var cita starpā attiekties uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Visiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir nolīguma vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm. |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 47.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(47a) Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas jaunāko judikatūru, līgumslēdzējiem vajadzētu ļaut izvelēties tādu līgumu slēgšanas piešķiršanas kritēriju, kas nosaka, ka attiecīgais produkts ir taisnīgas tirdzniecības produkts, tostarp paredzot prasību maksāt ražotājiem obligāto summu un uzcenojumu. |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 49. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(49) Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, ir pamatoti ar tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Lai novērstu iespējamos trūkumus līguma izpildes laikā, būtu jānosaka pienākums līgumslēdzējiem pieprasīt norādītās cenas paskaidrojumu, ja piedāvājuma cenas ir būtiski zemākas par citu pretendentu pieprasītajām cenām. Ja pretendents nevar sniegt pietiekošu paskaidrojumu, līgumslēdzējam būtu jābūt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidījumam būtu jābūt obligātam gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējis, ka nepamatoti zemā pieprasītā cena izriet no neatbilstības Savienības tiesību aktiem sociālo, darba vai vides tiesību aktu, vai starptautisko darba tiesību noteikumu jomā. |
(49) Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Lai novērstu iespējamos trūkumus līguma izpildes laikā, būtu jānosaka pienākums līgumslēdzējiem pieprasīt norādītās cenas paskaidrojumu, ja piedāvājuma cenas ir būtiski zemākas par citu pretendentu pieprasītajām cenām. Ja pretendents nevar sniegt pietiekošu paskaidrojumu, līgumslēdzējam būtu jānoraida piedāvājums. Noraidījumam būtu jābūt obligātam gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējis, ka nepamatoti zemā pieprasītā cena izriet no neatbilstības obligātajām prasībām tajos Savienības tiesību aktos sociālo, darba vai vides tiesību jomā, kas minēti saistībā ar šīs direktīvas vispārējiem principiem. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 50. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(50) Līguma izpildes nosacījumi atbilst šai direktīvai, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši, ir saistīti ar līguma priekšmetu un ir norādīti paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai iepirkuma procedūras dokumentos. To mērķis var jo īpaši būt profesionālā apmācība uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam ir sevišķi grūti integrēties, cīņa pret bezdarbu, vides aizsardzība vai dzīvnieku labturība. Piemēram, var minēt līguma izpildes laikā piemērojamās prasības — pieņemt darbā ilgstošus bezdarbniekus vai īstenot bezdarbnieku vai jauniešu apmācības pasākumus, panākt atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenajām konvencijām, pat ja šīs konvencijas nav pārņemtas valsts tiesību aktos, un pieņemt darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā to prasa valsts tiesību akti. |
(50) Līguma izpildes nosacījumi atbilst šai direktīvai, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši, ir tieši saistīti ar līguma priekšmetu un ar iepirkuma principu, kas paredz atbilstību vides, sociālo un darba tiesību noteikumiem, kā arī ir norādīti paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai iepirkuma procedūras dokumentos. To mērķis var jo īpaši būt profesionālā izglītība vai apmācība uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam ir sevišķi grūti integrēties, cīņa pret bezdarbu, vides aizsardzība vai dzīvnieku labturība. Piemēram, var minēt līguma izpildes laikā piemērojamās prasības — pieņemt darbā ilgstošus bezdarbniekus vai īstenot bezdarbnieku vai jauniešu apmācības pasākumus, panākt atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenajām konvencijām, pat ja šīs konvencijas nav pārņemtas valsts tiesību aktos, un pieņemt darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā to prasa valsts tiesību akti. |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 51. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(51) Līguma izpildes laikā ir piemērojami spēkā esošie Savienības un valsts tiesību akti, noteikumi un koplīgumi par nodarbinātības nosacījumiem un darba drošību ar nosacījumu, ka šie noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Pārrobežu situācijās, kad vienas dalībvalsts darba ņēmēji sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, lai izpildītu līgumu, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ir paredzēti obligātie nosacījumi, kas uzņēmējvalstī ir jāievēro attiecībās ar norīkoto darba ņēmēju. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, tad minēto pienākumu nepildīšanu var uzskatīt par smagu pārkāpumu no ekonomikas dalībnieka puses, kas var novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā. |
(51) Dalībvalstij būtu jānodrošina, ka ekonomikas dalībnieki ievēro vides, sociālo un darba tiesību noteikumus, kas jāpiemēro būvdarbu veikšanas, pakalpojumu sniegšanas vai preču ražošanas vai piegādes vietā, kā to paredz XIV pielikumā minētās starptautiskās konvencijas un Savienības un valstu tiesību akti, kā arī koplīgumi, kas noslēgti saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi, kura atbilst Savienības tiesību aktiem. Pārrobežu situācijās, kad vienas dalībvalsts darba ņēmēji sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, lai izpildītu līgumu, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ir paredzēti obligātie nosacījumi, kas uzņēmējvalstī ir jāievēro attiecībās ar norīkoto darba ņēmēju. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, tad minēto pienākumu nepildīšanu vajadzētu uzskatīt par smagu pārkāpumu no ekonomikas dalībnieka puses, kas var novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā. |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 56.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(56a) Līgumslēdzējiem būtu jāievēro maksājumu termiņi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvā 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos1. |
|
|
______________ |
|
|
1OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 57. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(57) Novērtējums ir parādījis, ka dalībvalstis konsekventi un sistemātiski neuzrauga publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu un darbību. Tas negatīvi ietekmē minētajās direktīvās paredzēto noteikumu pareizu īstenošanu, un šāda negatīva ietekme rada būtiskas izmaksas un nenoteiktību. Vairākas dalībvalstis ir norīkojušas valsts centrālo struktūru publiskā iepirkuma jautājumu risināšanai, taču dalībvalstīs būtiski atšķiras šādām struktūrām uzticētās funkcijas. Skaidrāki, konsekventāki un autoritatīvāki uzraudzības un kontroles mehānismi paplašinātu zināšanas par iepirkuma noteikumu darbību, uzlabotu tiesisko noteiktību uzņēmumiem un līgumslēdzējiem un veicinātu vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidi. Šādi mehānismi varētu būt instrumenti problēmu konstatēšanai un agrīnai risināšanai, jo īpaši attiecībā uz Savienības līdzfinansētiem projektiem, un strukturālu nepilnību noteikšanai. Ir īpaši svarīgi koordinēt šādus mehānismus, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma politikas konsekventu piemērošanu, kontroli un uzraudzību, kā arī iepirkuma politikas rezultātu sistēmisku novērtēšanu visā Savienībā. |
(57) Novērtējums ir parādījis, ka ir jāturpina uzlabot Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana. Lai nodrošinātu efektīvāku un saskanīgāku noteikumu piemērošanu, no vienas puses, ir vajadzīgs detalizēts pārskats par publiskā iepirkuma politikas iespējamām strukturālām problēmām un vispārējo kārtību, lai tādējādi mērķtiecīgāk risinātu iespējamās problēmas. Šis pārskats jāsagatavo, īstenojot atbilstīgu uzraudzību, kuras rezultātus būtu regulāri jāpublicē, lai nodrošinātu informētas debates par iepirkuma noteikumu un prakses iespējamiem uzlabojumiem. No otras puses, labāki ieteikumi un palīdzība līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem varētu arī ievērojami palīdzēt uzlabot publiskā iepirkuma efektivitāti, nodrošinot labākas zināšanas, lielāku tiesisko noteiktību un profesionalizējot iepirkuma praksi. Šādi ieteikumi līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem būtu jānodrošina vienmēr, kad tas šķiet vajadzīgs, lai nodrošinātu noteikumu pareizu piemērošanu. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai kompetentās iestādes vai struktūras būtu atbildīgas par publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli. |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 58. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(58) Dalībvalstīm būtu jānorīko vienota valsts iestāde, kas ir atbildīga par publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli. Šādai centrālai struktūrai būtu jābūt piekļuvei tiešai un savlaicīgai informācijai, it sevišķi saistībā ar dažādām problēmām, kas skar publiskā iepirkuma tiesību aktu īstenošanu. Tai būtu jāspēj sniegt tūlītēju atgriezenisko saiti par politikas darbību un iespējamajiem trūkumiem valstu tiesību aktos un praksē un veicināt risinājumu ātru noteikšanu. Lai efektīvi cīnītos pret korupciju un krāpšanu, šai centrālai struktūrai un sabiedrībai kopumā būtu jābūt iespējai iepazīties ar noslēgto līgumu tekstu. Tāpēc līgumi ar augstu vērtību turpmāk būtu jāsūta pārraudzības struktūrai, nodrošinot iespēju ieinteresētajām pusēm piekļūt šiem dokumentiem, ja nav apdraudētas likumīgas publiskās vai privātās intereses. |
svītrots |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 59. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(59) Iespējams, ne visiem līgumslēdzējiem ir iekšējā zinātība, lai risinātu saimnieciski vai tehniski sarežģītus līgumus. Šajā sakarībā atbilstīgs profesionālais atbalsts būtu iedarbīgs uzraudzības un kontroles darbības papildinošs elements. No vienas puses, šo mērķi var sasniegt ar zināšanu apmaiņas instrumentiem (zināšanu centri), kas līgumslēdzējiem nodrošina tehnisko palīdzību; no otras puses, uzņēmumam, jo īpaši MVU, būtu jāgūst labums no administratīvās palīdzības, it sevišķi kad tas piedalās pārrobežu iepirkuma procedūrās. |
(59) Iespējams, ne visiem līgumslēdzējiem un jo īpaši vietējām iestādēm ir iekšējā zinātība, lai risinātu saimnieciski vai tehniski sarežģītus līgumus. Šajā sakarībā atbilstīgs profesionālais atbalsts ir iedarbīgs uzraudzības un kontroles darbības papildinošs elements. No vienas puses, šo mērķi var sasniegt ar zināšanu apmaiņas instrumentiem (zināšanu centri), kas līgumslēdzējiem nodrošina tehnisko palīdzību; no otras puses, uzņēmumam un jo īpaši MVU būtu jāgūst labums no administratīvās palīdzības, it sevišķi kad tas piedalās pārrobežu iepirkuma procedūrās. |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 59.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59a) Iedzīvotāju, organizētu un neorganizētu ieinteresēto personu, kā arī citu personu vai iestāžu, kam nav pieejamas pārskatīšanas procedūras atbilstoši Padomes 1989. gada 21. decembra direktīvai 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām1, kā nodokļu maksātāju likumīgās interesēs ir panākt atbilstīgas iepirkuma procedūras. Tādēļ visiem minētajiem būtu jānodrošina iespēja ziņot kompetentai iestādei vai struktūrai par iespējamiem šīs direktīvas pārkāpumiem. Lai nedublētu jau esošās iestādes vai struktūras, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēršanos vispārējās uzraudzības iestādēs vai struktūrās, nozaru uzraudzības struktūrās, pašvaldību uzraudzības iestādēs, konkurences iestādēs, pie tiesībsarga vai valstu revīzijas iestādēs. |
|
|
______________________ |
|
|
1 OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp. |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 60. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(60) Uzraudzības, pārraudzības un atbalsta struktūras vai mehānismi jau darbojas valstu līmenī, un tos, protams, var izmantot, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli un lai līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu vajadzīgo atbalstu. |
(60) Lai nodrošinātu atbilstīgas procedūras, tostarp efektīvi apkarotu korupciju un krāpšanu, lēmumu pieņemšanai iepirkuma procedūrās jābūt izsekojamai un pārredzamai. Līgumslēdzējām iestādēm būtu jāglabā noslēgto augstas vērtības līgumu kopijas, lai ieinteresētās personas varētu piekļūt šiem dokumentiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību piemērojamiem noteikumiem par piekļuvi dokumentācijai. Turklāt katras iepirkuma procedūras būtiskie elementi un lēmumi būtu jāreģistrē iepirkuma ziņojumā. Lai mazinātu administratīvo slogu, iepirkuma ziņojumā būtu jāsniedz atsauce uz informāciju, kas jau ir iekļauta paziņojumos par attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Būtu arī jāuzlabo šo paziņojumu publicēšanai paredzētās elektroniskās sistēmas, ko pārvalda Komisija, lai atvieglotu datu ievadīšanu, vienlaikus vienkāršojot ziņojumu iegūšanu un datu apmaiņu starp sistēmām. |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 61. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(61) Ir vajadzīga efektīva sadarbība, lai nodrošinātu konsekventas konsultācijas un praksi visās dalībvalstīs un Savienībā. Uzraudzības, īstenošanas, kontroles un tehniskās palīdzības nodrošināšanai norīkotajām struktūrām būtu jābūt iespējai apmainīties ar informāciju un sadarboties; tādā pašā sakarībā katras dalībvalsts norīkotajai valsts iestādei būtu jādarbojas kā noteicošajam kontaktpunktam saziņai ar Komisijas dienestiem, lai nodrošinātu datu apkopošanu, informācijas apmaiņu un Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu īstenošanas uzraudzību. |
svītrots |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 61.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(61a) Šīs direktīvas transponēšanai ir ārkārtīgi svarīga nozīme vienkāršošanas procesā, kā arī lai nodrošinātu vienotu pieeju Savienības publiskā iepirkuma noteikumu interpretācijai un piemērošanai, tādējādi palīdzot panākt vajadzīgo tiesisko noteiktību līgumslēdzējām iestādēm, jo īpaši centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošām līgumslēdzējām iestādēm un arī MVU. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šī direktīva tiek transponēta, ņemot vērā arī valstu publiskā iepirkuma tiesību aktu ievērojamo ietekmi uz to, kā notiek piekļuve Savienības līdzekļiem. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis pēc iespējas izvairītos no interpretācijas un piemērošanas sadrumstalotības, vienlaikus valsts līmenī sekmējot vienkāršošanu. |
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 63. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(63) Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgos dokumentus laikus un attiecīgā kārtībā nosūta vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(63) Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas laikā. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina Eiropas Parlamenta pienācīga iesaistīšana, izmantojot paraugpraksi, kuras pamatā ir citās politikas jomās gūtā līdzšinējā pieredze, lai Eiropas Parlamentam radītu pēc iespējas labākus apstākļus deleģēto aktu turpmākajai pārbaudei. |
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 64. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(64) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai saistībā ar IX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas procedūru, paziņojumu sagatavošanas un nosūtīšanas procedūrām, paziņojumu publicēšanas standarta veidlapām, kā arī procesu un ziņojumu nosūtīšanas standartiem un kopēju paraugu, ko izmantos pārraudzības struktūras īstenošanas un statistikas ziņojumu sagatavošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, jo tie nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo saistību būtību un darbības jomu. Gluži pretēji — minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu. Turklāt lēmumi par to, vai konkrēta darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kam ir brīva piekļuve, būtu jāpieņem saskaņā ar nosacījumiem, kuri nodrošina šā noteikuma īstenošanas vienādus nosacījumus. Tāpēc būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras arī attiecībā uz procedūras īstenošanas sīki izstrādātiem noteikumiem, kā paredzēts saskaņā ar 28. pantu, lai noteiktu, vai 27. pants ir piemērojams, kā arī attiecībā uz pašiem lēmumiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra. |
(64) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai saistībā ar IX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas procedūru, paziņojumu sagatavošanas un nosūtīšanas procedūrām, paziņojumu publicēšanas standarta veidlapām, kā arī procesu un ziņojumu nosūtīšanas standartiem, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, jo tie nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo saistību būtību un darbības jomu. Gluži pretēji — minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu. Turklāt lēmumi par to, vai konkrēta darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kam ir brīva piekļuve, būtu jāpieņem saskaņā ar nosacījumiem, kuri nodrošina šā noteikuma īstenošanas vienādus nosacījumus. Tāpēc būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras arī attiecībā uz procedūras īstenošanas sīki izstrādātiem noteikumiem, kā paredzēts saskaņā ar 28. pantu, lai noteiktu, vai 27. pants ir piemērojams, kā arī attiecībā uz pašiem lēmumiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra. |
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Saskaņā ar šo direktīvu iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju īstenota būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde vai cita veida iegūšana ar nosacījumu, ka šie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti, lai veiktu kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām. |
2. Saskaņā ar šo direktīvu iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju īstenota būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegūšana no šo līgumslēdzēju izvēlētiem ekonomikas dalībniekiem, ar nosacījumu, ka šie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti, lai veiktu kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām. |
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopums, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ir viens iepirkums šīs direktīvas nozīmē, ja līgumi ir daļa no viena vienota projekta. |
svītrots |
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Šī direktīva neskar publiskā sektora iestāžu tiesības visos līmeņos lemt par to, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt publiskas funkcijas atbilstoši LESD 14. pantam un šim līgumam pievienotajam Protokolam Nr. 26 par vispārējas nozīmes pakalpojumiem. |
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) tā ir nodibināta konkrētam mērķim apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; minētajā nolūkā subjektam, kas darbojas normālos tirgus apstākļos ar mērķi gūt peļņu un uzņemas ar savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nav mērķa nodrošināt vispārējās vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; |
a) tā ir nodibināta konkrētam mērķim apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;
|
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 8. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) būves realizācija, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstīgi prasībām, ko noteicis līgumslēdzējs, kuram ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektēšanu; |
c) būves realizācija atbilstīgi prasībām, ko noteicis līgumslēdzējs, kuram ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektēšanu; |
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 15. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) „iepirkuma procedūras dokumenti” ir visi dokumenti, ko sagatavojis vai uz ko atsaucas līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, iepriekšējs informatīvs paziņojums vai paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu, ja tos izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamām saistībām un visi papildu dokumenti; |
(15) „iepirkuma procedūras dokumenti” ir jebkādi dokumenti, ko sagatavojis vai uz ko atsaucas līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, iepriekšējs informatīvs paziņojums vai paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu, ja tos izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamām saistībām un visi papildu dokumenti; |
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 22. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(22) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai; |
(22) „aprites cikls” ir visi secīgie vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp pētniecība, izstrāde, ražošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai; |
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 23.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(23a) „inovācija” ir jauna vai būtiski uzlabota prece, pakalpojums vai process, jauna tirdzniecības metode vai jauna organizatoriska metode uzņēmējdarbībā, darba vietu organizēšanā vai ārējās attiecībās, kas palīdz atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalsta gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju „Eiropa 2020”. |
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā šādas tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” 2. panta 6. punkta nozīmē. |
2. Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar iepirkuma procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā šādas tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, nav „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” 2. panta 6. punkta nozīmē. |
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 5.–11. pantā minētajām darbībām; |
a) kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 5.–11. pantā minētajām darbībām, izņemot gadījumus, kad šo darbību veic, izmantojot šā panta 2. punktā paredzētās tiesības; |
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 5. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Gāze un siltums |
Gāze, apkure un dzesēšana |
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 11. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Naftas un gāzes ieguve un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve |
Naftas un gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā ieguve un izpēte |
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 11.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
11.a pants |
|
|
Atkāpes no šīs direktīvas piemērošanas nolūkā aizsargāt tirdzniecības stratēģiju |
|
|
1. Ja pastāv iespēja, ka iepirkuma procedūras laikā var tikt atklāta tirdzniecības stratēģija un nodarīts kaitējums, jo tiktu piesaistīta konkurentu uzmanība, līgumslēdzējs var vērsties pie 92. pantā minētajām kompetentajām iestādēm un struktūrām, lai panāktu atbrīvojumu no šīs direktīvas piemērošanas. |
|
|
2. Šajā nolūkā attiecīgais līgumslēdzējs iesniedz atbilstīgi pamatotu pieprasījumu 92. pantā minētajām kompetentajām iestādēm un struktūrām. |
|
|
3. Ja kompetentās iestādes vai struktūras atļauj minēto atbrīvojumu saskaņā ar 1. punktu, šo direktīvu nepiemēro attiecīgajai iepirkuma procedūrai. |
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Sākot no 2014. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 12. panta a) un b) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Nolīgumā par valsts iepirkumu, un vajadzības gadījumā tās pārskata. |
Sākot no 2014. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 12. panta a) un b) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Nolīgumā par valsts iepirkumu, un vajadzības gadījumā un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm par robežvērtību piemērošanu noteiktām nozarēm un līgumu veidiem tās pārskata. |
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma ziņo par visām preču kategorijām vai darbībām, kurām viņuprāt saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to preču un darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju. |
2. Līgumslēdzēji ziņo Komisijai par visām preču kategorijām vai darbībām, kurām viņuprāt saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to preču un darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju. |
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 5.–11. pantā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā; tāpat šī direktīva neattiecas uz metu konkursiem, kurus organizē minētajiem nolūkiem. |
1. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 5.–11. pantā minēto darbību veikšana un ir saistīti ar komunālo pakalpojumu sniegšanas darbībām, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā; tāpat šī direktīva neattiecas uz metu konkursiem, kurus organizē minētajiem nolūkiem. |
Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma ziņo par visām darbībām, kurām — viņuprāt — saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot šo informāciju. |
2. Līgumslēdzēji pēc pieprasījuma ziņo Komisijai par visām darbībām, kurām — viņuprāt — saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot šo informāciju. |
Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 1. un 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Saistībā ar līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti aizsardzības un drošības jomā šo direktīvu nepiemēro: |
1. Saistībā ar līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti aizsardzības un drošības jomā šo direktīvu nepiemēro: |
|
a) līgumiem, kuriem piemērojama Direktīva 2009/81/EK; |
a) līgumiem, kuriem piemērojot šo direktīvu, dalībvalstij būtu jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tā uzskata par pretēju savām drošības pamatinteresēm, vai līgumiem, kuru iepirkumi un līguma izpilde ir saistīta ar īpašiem drošības pasākumiem atbilstoši normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā tā ir noteikusi, ka pamatintereses nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošām metodēm, piemēram tām, kas minētas 2. punktā; |
|
b) līgumiem, kuriem Direktīva 2009/81/EK nav piemērojama saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu. |
b) līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar sadarbības programmu, kas minēta Direktīvas 2009/81/EK 13. panta c) punktā; |
|
|
ba) līgumiem, ko valdība piešķīrusi citai valdībai, un kas attiecas uz būvdarbiem un pakalpojumiem, kuri ir tieši saistīti ar militāru vai sensitīvu aprīkojumu, vai būvdarbiem un pakalpojumiem īpaši militāriem mērķiem, vai sensitīviem būvdarbiem un pakalpojumiem; |
|
|
bb) līgumiem, kurus noslēdz trešā valstī, tostarp situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Savienības teritorijas, un ja operāciju nodrošināšanai tie jānoslēdz ar ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas operāciju zonā. |
|
2. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kas nav minēti pirmajā daļā, ciktāl iepirkuma procedūrā, kā paredzēts 39. panta 1. punktā, nevar nodrošināt dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību. |
2. Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kas nav minēti 1. punktā, ciktāl iepirkuma procedūrā, kā paredzēts šajā direktīvā, nevar nodrošināt dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību un nav noteikts citāds atbrīvojums saskaņā ar 1. punktu, ja būtiskas drošības intereses nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošām metodēm, piemēram, nosakot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzēja iestāde dara pieejamu līguma piešķiršanas procedūrā, kā paredzēts šajā direktīvā. |
Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. daļa – b punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem; |
b) par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem, kā arī par šādiem juridiskajiem pakalpojumiem: |
|
|
i) advokāta nodrošinātu klienta juridisko pārstāvniecību tiesvedībā vai administratīvajā procesā tiesās, tribunālos vai publiskā sektora iestādēs 1977. gada 22. marta Direktīvas 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus1 1. panta izpratnē; |
|
|
ii) juridiskiem pakalpojumiem, kurus sniedz pilnvaroti pārstāvji vai iecelti aizbildņi, vai citiem juridiskiem pakalpojumiem, kurus sniedz attiecīgās dalībvalsts tiesas vai tribunāla iecelti pārstāvji; |
|
|
iii) juridiskiem pakalpojumiem, kas attiecīgajā dalībvalstī ir saistīti ar valsts varas īstenošanu; |
|
|
iv) notāru sniegtiem dokumentu apstiprināšanas un apliecināšanas pakalpojumiem. |
|
|
______________ |
|
|
1 OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp. |
Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. daļa – c punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta palīdzību; |
c) par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, vai līgumslēdzēju iestāžu darījumiem, lai iegūtu līdzekļus vai palielinātu kapitālu, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta palīdzību; |
Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ea) civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomās; |
Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. daļa – f punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
f) līgumiem par raidlaiku jeb apraides laiku, kuru slēgšanas tiesības piešķir raidorganizācijām. |
f) līgumiem par apraidi vai mediju pakalpojumu pārraidi un izplatīšanu; šīs direktīvas izpratnē mediju pakalpojumi ir jebkāda veida pārraide un izplatīšana, izmantojot jebkāda veida elektronisko sakaru tīklu; |
Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
fa) starptautiskās palīdzības, tostarp attīstības palīdzības sniegšanu. |
Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Apraide, kas minēta pirmās daļas f) punktā ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus. |
svītrots |
Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 21. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Publiskā sektora iestāžu attiecības |
Publiskā sektora iestāžu sadarbība |
Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām; |
a) līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno tādu pašu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām, proti, izšķiroši ietekmē gan kontrolētās juridiskās personas stratēģiskos mērķus, gan svarīgus lēmumus; |
Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; |
b) vismaz 80 % šīs juridiskās personas vidējā kopējā apgrozījuma īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; |
Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) kontrolētajai juridiskajai personai nav privātas līdzdalības. |
(c) kontrolētajai juridiskajai personai nav privātas līdzdalības, izņemot nekontrolējošu vai ar juridiskiem līdzekļiem noteiktu privātu līdzdalību, kas atbilst līgumiem un ar kuru nekādā veidā neietekmē kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes lēmumus. |
Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Uzskata, ka pirmās daļas a) punkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem. |
svītrots |
Pamatojums | |
Pirmās daļas a) apakšpunkts ir pietiekami precīzs, tāpēc atkārtojums ir lieks. | |
Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības. |
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra vai struktūras, kas ir līgumslēdzēja iestāde vai iestādes, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai struktūrām vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības, izņemot nekontrolējošu vai ar juridiskiem līdzekļiem noteiktu privātu līdzdalību, kas atbilst līgumiem un ar kuru nekādā veidā neietekmē kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes lēmumus. |
Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Līgumslēdzēja iestāde, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt tiesības slēgt līgumu, nepiemērojot šo direktīvu juridiskai personai, ko tā kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
Līgumslēdzēja iestāde, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, tomēr var piešķirt tiesības slēgt šīs direktīvas darbības jomā neietilpstošu līgumu juridiskai personai, ko tā kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; |
b) vismaz 80 % šīs juridiskās personas vidējā kopējā apgrozījuma īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; |
Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) kontrolētajai juridiskajai personai nav privātas līdzdalības. |
c) kontrolētajai juridiskajai personai nav privātas līdzdalības, izņemot nekontrolējošu vai ar juridiskiem līdzekļiem noteiktu privātu līdzdalību, kas atbilst līgumiem un ar kuru nekādā veidā neietekmē kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu lēmumus. |
Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji; |
a) kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji, turklāt viens pārstāvis drīkst pārstāvēt vienu vai vairākas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes; |
Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) kontrolētās juridiskās personas intereses neatšķiras no tai piesaistīto publiskā sektora iestāžu interesēm; |
c) kontrolētās juridiskās personas intereses nav pretrunā tai piesaistīto publiskā sektora iestāžu interesēm; |
Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
|
|
(d) kontrolētā juridiskā persona no publiskajiem līgumiem ar līgumslēdzējām iestādēm negūst nekādus ieguvumus, izņemot faktisko izmaksu atlīdzinājumu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm noslēgtu vienošanos neuzskata par „būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu” šīs direktīvas 2. panta 7. punkta nozīmē, ja ir ievēroti šādi kumulatīvie nosacījumi: |
4. Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm noslēgta vienošanās ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas, ja ir ievēroti šādi kumulatīvie nosacījumi: |
|
a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem; |
a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem, lai nodrošinātu kopīga sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma īstenošanu vai līdzekļu apvienošanu, un tās varētu veikt savus uzdevumus; |
|
b) līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi; |
b) līguma pamatā ir tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi; |
|
c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma; |
|
|
d) līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm; |
|
|
e) nevienai no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm nav privātas līdzdalības. |
e) nevienai no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm nav privātas līdzdalības, izņemot nekontrolējošu vai ar juridiskiem līdzekļiem noteiktu privātu līdzdalību, kas atbilst līgumiem un ar kuru nekādā veidā neietekmē kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu lēmumus. |
Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, lēmumiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kas noslēgti starp vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībām, un ar kuriem atbilstoši dalībvalstu iekšējai iestāžu un administratīvajai organizācijai un saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai regulējumu paredz nosacījumus pilnvaru vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma nodošanai starp līgumslēdzējām pusēm. |
|
|
Nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai struktūrām nav privātas līdzdalības. |
Grozījums Nr. 87 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 5. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šā panta 1.–4. punktā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā spēkā esošie līgumi ir jāpakļauj konkurencei, piemērojot parastas iepirkuma procedūras. |
svītrots |
Grozījums Nr. 88 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 1. un 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šajā pantā „saistīts uzņēmums” ir |
1. Šajā pantā „saistīts uzņēmums” ir: |
|
uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK; |
a) uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK vai |
|
|
b) jebkurš uzņēmums, kurš atrodas kādā no turpmāk minētajām situācijām: |
|
2. Ja līgumslēdzējiem nepiemēro minēto direktīvu, „saistīts uzņēmums” ir uzņēmums: |
|
|
a) pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme šīs direktīvas 2. panta 5. punkta un 4. panta 1. punkta nozīmē; |
i) pār kuru līgumslēdzējam ir tieša vai netieša dominējoša ietekme; |
|
b) kam ir dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju; |
ii) kas īsteno dominējošu ietekmi pār līgumslēdzēju vai |
|
c) kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kas tam piemērojami. |
iii) kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kas tam piemērojami. |
|
|
„Dominējošas ietekmes” jēdziens šīs direktīvas izpratnē ir definēts 2. panta 5. punktā un 4. panta 1. punktā. |
Grozījums Nr. 89 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Neskarot 21. pantu un ja ir ievēroti 4. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām: |
3. Neskarot 21. pantu un ja ir ievēroti šā panta 1. un 4. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām: |
|
a) ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; |
a) ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam vai |
|
b) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 5.–11. panta nozīmē, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem. |
b) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi divi vai vairāk līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 5.–11. panta nozīmē, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem. |
Grozījums Nr. 90 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts; |
a) pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus šā uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas līgumslēdzējam, ar kuru tas ir saistīts, vai līgumslēdzējam, kas pats ir pakļauts cita uzņēmuma, ar kuru līguma partneris ir saistīts, dominējošai ietekmei; |
Grozījums Nr. 91 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 4. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) piegādes līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par piegādēm, kas veiktas iepriekšējos trīs gados, radušies no šādām piegādēm uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts; |
b) piegādes līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visas šā uzņēmuma veiktās piegādes, radušies no šādām piegādēm līgumslēdzējam, ar kuru tas ir saistīts, vai līgumslēdzējam, kas pats ir pakļauts cita uzņēmuma, ar kuru līguma partneris ir saistīts, dominējošai ietekmei; |
Grozījums Nr. 92 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 4. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par būvdarbiem, kas veikti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu būvdarbu veikšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts. |
c) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus šā uzņēmuma veiktos būvdarbus, radušies no šādu būvdarbu veikšanas līgumslēdzējam, ar kuru tas ir saistīts, vai līgumslēdzējam, kas pats ir pakļauts cita uzņēmuma, ar kuru līguma partneris ir saistīts, dominējošai ietekmei. |
Grozījums Nr. 93 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 5. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja dati par apgrozījumu par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, būs pietiekami, ja minētais uzņēmums pierādīs, ka 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētais apgrozījums ir ticams, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes. |
5. Ja dati par apgrozījumu par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, būs pietiekami, ja minētais uzņēmums pierādīs, ka 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētā vidējā kopējā apgrozījuma proporcija ir ticama, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes. |
|
Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju saistīts uzņēmums nodrošina vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, piegādes vai būvdarbus, iepriekš minētos īpatsvarus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi radījuši šādu saistīto uzņēmumu nodrošinātie pakalpojumi, piegādes vai būvdarbi. |
|
Grozījums Nr. 94 Direktīvas priekšlikums 24. pants – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma paziņo šādu informāciju saistībā ar 22. panta 2. un 3. punkta un 23. panta piemērošanu: |
Līgumslēdzēji Komisijai paziņo šādu informāciju saistībā ar 22. panta 2. un 3. punkta un 23. panta piemērošanu: |
Grozījums Nr. 95 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji, kas saskaņā ar 28. pantu ir iesnieguši pieprasījumu, var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota; tāpat direktīva neattiecas uz metu konkursiem, ko organizē, lai veiktu minētās darbības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šāds konkurences vērtējums, ko veic atbilstīgi Komisijas rīcībā esošajai informācijai un šīs direktīvas nolūkā, neskar konkurences tiesību piemērošanu. |
1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji, kas saskaņā ar 28. pantu ir iesnieguši pieprasījumu, var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, vai saistītās konkrētās nozarēs vai to daļās uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota; tāpat direktīva neattiecas uz metu konkursiem, ko organizē, lai veiktu minētās darbības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šāds konkurences vērtējums, ko veic atbilstīgi Komisijas rīcībā esošajai informācijai un šīs direktīvas nolūkā, neskar konkurences tiesību piemērošanu. |
Grozījums Nr. 96 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Lai piemērotu šā panta 1. punktu, jautājumu par to, vai kāda darbība ir vai nav tieši pakļauta konkurencei, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kas atbilst Līguma noteikumiem attiecībā uz konkurenci; tie var ietvert attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturlielumus, alternatīvu preču vai pakalpojumu esību, cenas un konkrēto preču vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktisko vai iespējamo esību. |
2. Lai piemērotu šā panta 1. punktu, jautājumu par to, vai kāda darbība ir vai nav tieši pakļauta konkurencei, jānosaka gan produkta attiecīgais tirgus, gan ģeogrāfiskais aspekts. Attiecīgo tirgu nosaka, pamatojoties uz kritērijiem, kas atbilst Līguma noteikumiem attiecībā uz konkurenci; tie var ietvert attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturlielumus, alternatīvu preču vai pakalpojumu esību, kas tiek uzskatīti par aizstājamiem attiecībā uz pieprasījumu vai piedāvājumu, cenas un konkrēto preču vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktisko vai iespējamo esību. Attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus, uz kuru pamatojoties novērtē konkurences esamību, ir teritorija, kurā attiecīgie uzņēmumi piedalās preču vai pakalpojumu piedāvājumā un pieprasījumā, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzvērtīgi un kura atšķiras no blakus esošajām teritorijām, jo īpaši tāpēc, ka konkurences apstākļi tajās ir ievērojami atšķirīgi. Šajā novērtējumā īpaši ņem vērā attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturlielumus un īpašības, pastāvošos šķēršļus iekļūšanai tirgū vai patērētāju izvēli, kā arī būtiskas atšķirības attiecībā uz uzņēmumu tirgus daļām un cenu līmeni šajā teritorijā un blakus esošajās teritorijās. |
Grozījums Nr. 97 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 3. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Uzskata, ka piekļuve tirgum saskaņā ar 1. punktu nav ierobežota, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi III pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību aktus. |
3. Uzskata, ka piekļuve tirgum saskaņā ar 1. punktu nav ierobežota, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi III pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību aktus, vai ja dalībvalsts ir paplašinājusi to principu piemērošanu, kuri paredzēti šajā pielikumā minētajos Savienības tiesību aktos, un attiecinājusi tos uz šo tirgu. |
Grozījums Nr. 98 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Nodrošina pretendentu intelektuālā īpašuma aizsardzību. |
Grozījums Nr. 99 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja dalībvalsts vai — ja to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti — līgumslēdzējs uzskata, ka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti 27. panta 2. un 3. punktā, konkrētā darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota, tas var iesniegt Komisijai pieprasījumu norādīt, ka šo direktīvu nepiemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai metu konkursu organizēšanai saistībā ar šādas darbības veikšanu. |
1. Ja dalībvalsts vai — ja to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti — līgumslēdzējs uzskata, ka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti 27. panta 2. un 3. punktā, konkrētā darbība pilnīgi vai daļēji, un pat tikai attiecībā uz tās atsevišķām nozarēm vai daļām, ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota, tas var iesniegt Komisijai pieprasījumu norādīt, ka šo direktīvu nepiemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai metu konkursu organizēšanai saistībā ar šādas darbības veikšanu vai attiecībā uz tās atsevišķām nozarēm vai daļām. |
Grozījums Nr. 100 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Pieprasījumiem pievieno paskaidrotu un pamatotu nostāju, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība. Šādā nostājā detalizēti analizē nosacījumus par 27. panta 1. punkta iespējamo piemērojamību attiecīgajai darbībai saskaņā ar minētā panta 2. un 3. punktu. |
Pieprasījumiem pievieno paskaidrotu un pamatotu nostāju, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība vai atsevišķa tās nozare vai daļa. Šādā nostājā detalizēti analizē nosacījumus par 27. panta 1. punkta iespējamo piemērojamību attiecīgajai darbībai saskaņā ar minētā panta 2. un 3. punktu. |
Grozījums Nr. 101 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija var ar īstenošanas lēmumu, kas pieņemts šā panta 4. punktā norādītajos laika posmos, noteikt, vai 5.–11. pantā minēto darbību tieši ietekmē konkurence, pamatojoties uz 27. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Šos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 100. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. |
Pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija var ar īstenošanas lēmumu, kas pieņemts šā panta 4. punktā norādītajos laika posmos, noteikt, vai 5.–11. pantā minēto darbību, atsevišķu tās nozari vai daļu tieši ietekmē konkurence, pamatojoties uz 27. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Šos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 100. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. |
Grozījums Nr. 102 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai piešķirtu tiesības veikt attiecīgo darbību, un metu konkursiem, ko organizē šādas darbības veikšanai, jebkurā no šādiem gadījumiem: |
Šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai piešķirtu tiesības veikt attiecīgo darbību, darboties atsevišķā tās nozarē vai daļā, un metu konkursiem, ko organizē šādas darbības veikšanai vai darbībai atsevišķā nozarē vai daļā, jebkurā no šādiem gadījumiem: |
Grozījums Nr. 103 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja darbībai konkrētā dalībvalstī jau piemēro 1., 2. un 3. punktā paredzēto procedūru, turpmāki pieprasījumi attiecībā uz to pašu darbību tajā pašā dalībvalstī līdz tā termiņa beigām, kas sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu. |
4. Ja darbībai, atsevišķai tās nozarei vai daļai konkrētā dalībvalstī jau piemēro 1., 2. un 3. punktā paredzēto procedūru, turpmāki pieprasījumi attiecībā uz to pašu darbību vai atsevišķu tās nozari vai daļu tajā pašā dalībvalstī līdz tā termiņa beigām, kas sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu. |
Grozījums Nr. 104 Direktīvas priekšlikums 29. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi. |
1. Līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi. |
|
Iepirkumu neizstrādā ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. |
Iepirkumu neizstrādā ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. |
|
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki ievēro vides, sociālo un darba tiesību noteikumus, kas jāpiemēro būvdarbu veikšanas, pakalpojumu sniegšanas vai preču ražošanas vai piegādes vietā, kā to paredz XIV pielikumā minētās starptautiskās konvencijas un Savienības un valstu tiesību akti, kā arī koplīgumi, kas noslēgti saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi, kura atbilst Savienības tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 105 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju. |
Attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku skaitu un attiecīgo profesionālās kvalifikācijas līmeni. |
Grozījums Nr. 106 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Līgumslēdzēji piešķir iespēju ekonomikas dalībnieku pagaidu apvienībai izpildīt visas tehniskās, juridiskās un finansiālās prasības kā vienam veselumam, summējot grupas dalībnieku atsevišķos raksturlielumus. |
Grozījums Nr. 107 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Šis pants nerada šķēršļus noslēgto līgumu nekonfidenciālo daļu publiskošanai, tostarp jebkādu turpmāko izmaiņu publiskošanai. |
Grozījums Nr. 108 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) tālrunis 6. punktā aprakstītajos gadījumos un apstākļos; |
svītrots |
Grozījums Nr. 109 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 3. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumu nosūtīšanas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, saskaņā ar 98. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu vismaz attiecībā uz elektroniskās iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu. |
Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumu nosūtīšanas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, Komisija var ieteikt īpašu tehnisko standartu izmantošanu vismaz attiecībā uz elektroniskās iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu. |
|
|
(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.) |
Grozījums Nr. 110 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 6. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) savu dalību procedūrās par līgumu slēgšanas tiesību iegūšanu var pieteikt rakstiski vai pa tālruni; ja dalību piesaka pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām jāiesniedz rakstisks apstiprinājums; |
a) savu dalību procedūrās par līgumu slēgšanas tiesību iegūšanu var pieteikt rakstiski; |
Grozījums Nr. 111 Direktīvas priekšlikums 34. pants - 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Attiecībā uz būvdarbu līgumiem, kas pārsniedz 12. pantā noteikto robežvērtību, dalībvalstis var pieprasīt gan līgumslēdzējiem, gan pretendentiem izmantot ēku informācijas elektroniskās modelēšanas instrumentus atbilstoši vispārējiem grafikiem par iepirkuma procedūras elektronisku īstenošanu, kas minēta pirmajā daļā. |
Grozījums Nr. 112 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm 2. panta 1. punkta nozīmē paredz noteikumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un nekavējoties izlabotu interešu konfliktus, kas saistīti ar šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošo iepirkuma procedūru īstenošanu, tostarp ar procedūras plānošanu un sagatavošanu, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanu, kandidātu un pretendentu atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. |
1. Dalībvalstis attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm 2. panta 1. punkta nozīmē ievieš mehānismus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un nekavējoties izlabotu interešu konfliktus, kas saistīti ar iepirkuma procedūru īstenošanu, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem. |
Grozījums Nr. 113 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Interešu konflikts ietver vismaz jebkuras situācijas, kurās 2. punktā minētajām personu kategorijām ir tieša vai netieša privāta ieinteresētība attiecībā uz iepirkuma procedūras rezultātu, ja var uzskatīt, ka šāda ieinteresētība ietekmē šo personu pienākumu taisnīgu un objektīvu izpildi. |
Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas pieņem lēmumus un rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida privāta vai vispārēja ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas apdraud viņu objektivitāti un neatkarību saistībā ar iepirkuma procedūru. |
Grozījums Nr. 114 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šā panta vajadzībām „privāta ieinteresētība” ir ģimene, emocionāli apsvērumi, saimnieciskas, politiskas vai citas ar kandidātiem vai pretendentiem kopējas intereses, ietverot pretrunīgu profesionālo ieinteresētību. |
svītrots |
Grozījums Nr. 115 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 2., 3. un 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Noteikumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz interešu konfliktiem, kas skar vismaz šādas personu kategorijas: |
svītrots |
|
a) līgumslēdzējas iestādes vai iepirkuma pakalpojumu sniedzēju darbinieki, vai citu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kas ir iesaistīti iepirkuma procedūras īstenošanā; |
|
|
b) līgumslēdzējas iestādes priekšsēdētājs un līgumslēdzējas iestādes lēmējstruktūru locekļi, kas tomēr var ietekmēt procedūras rezultātu, pat ja tie nav iesaistīti iepirkuma procedūras īstenošanā. |
|
|
3. Dalībvalstis it sevišķi nodrošina: |
|
|
a) ka 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem darbiniekiem ir jāatklāj interešu konflikti, kas saistīti ar kādu no kandidātiem vai pretendentiem, tiklīdz viņi uzzina par šādu konfliktu esību, lai līgumslēdzēja iestāde varētu īstenot koriģējošus pasākumus; |
|
|
b) ka kandidātiem un pretendentiem iepirkuma procedūras sākumā jāiesniedz paziņojums par tādām priviliģētām saistībām ar 2. punkta b) apakšpunktā minētajām personām, kas, visticamāk, minētajām personām radīs interešu konfliktu; līgumslēdzēja iestāde atsevišķā ziņojumā, kas minēts 85. pantā, norāda, vai kandidāts vai pretendents ir iesniedzis šādu paziņojumu. |
|
|
Interešu konflikta gadījumā līgumslēdzēja iestāde veic atbilstīgus pasākumus; šie pasākumi var ietvert attiecīgā darbinieka atstādināšanu no iesaistīšanās attiecīgajā iepirkuma procedūrā vai darbinieka pienākumu un atbildības jomu pārkārtošanu. Ja interešu konfliktu nevar efektīvi izlabot ar citiem līdzekļiem, attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras. |
|
|
Ja tiek konstatētas šādas priviliģētas saistības, līgumslēdzēja iestāde nekavējoties informē pārraudzības struktūru, kas norīkota saskaņā ar 84. pantu, un veic atbilstīgus pasākumus, lai izvairītos no neatbilstīgas ietekmes attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procesu un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un pretendentiem; Ja interešu konfliktu nevar efektīvi izlabot ar citiem līdzekļiem, attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras. |
|
|
4. Visus pasākumus, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, dokumentē atsevišķā ziņojumā, kas minēts 94. pantā. |
|
Grozījums Nr. 116 Direktīvas priekšlikums 38. pants − 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ciktāl uz to attiecas III, IV un V pielikums un Nolīguma par valsts iepirkumu Eiropas Savienības 1. pielikuma vispārīgās piezīmes, un citi starptautiskie nolīgumi, kuri ir saistoši Savienībai, kā uzskaitīts šīs direktīvas V pielikumā, līgumslēdzēji 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Piemērojot šo direktīvu minēto nolīgumu parakstītājpušu ekonomikas dalībniekiem, līgumslēdzēji nodrošina atbilstību šiem nolīgumiem. |
1. Ciktāl uz to attiecas III, IV un V pielikums un Nolīguma par publisko iepirkumu Eiropas Savienības 1. pielikuma vispārīgās piezīmes, un citi starptautiskie nolīgumi, kuri ir saistoši Savienībai, tostarp pienākumi, ko tā uzņēmusies ar divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, kā uzskaitīts šīs direktīvas V pielikumā, līgumslēdzēji 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Piemērojot šo direktīvu minēto nolīgumu parakstītājpušu ekonomikas dalībniekiem, līgumslēdzēji nodrošina atbilstību šiem nolīgumiem. |
Grozījums Nr. 117 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras, vai sarunu procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu. |
Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras, vai sarunu procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu un inovācijas partnerības saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu. |
Grozījums Nr. 118 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja ārkārtas steidzamības dēļ, ko līgumslēdzēji atbilstīgi pamato, 1. punkta 2. apakšpunktā noteiktie termiņi nav praktiski piemērojami, tie var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 20 dienām no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu. |
3. Ja ārkārtas steidzamības dēļ, ko līgumslēdzēji atbilstīgi pamato, 1. punkta 2. apakšpunktā noteiktie termiņi nav praktiski piemērojami, tie var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 25 dienām no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu. |
|
|
Termiņus ārkārtas steidzamības dēļ saīsina tikai tādā gadījumā, ja šāda situācija ir izveidojusies no līgumslēdzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ. |
Grozījums Nr. 119 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Līgumslēdzēji nedrīkst ierobežot sarunas, apspriežot tikai piedāvājumos noteiktās cenas. |
Grozījums Nr. 120 Direktīvas priekšlikums 43. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var piemērot inovācijas partnerības, kā noteikts šajā direktīvā. Dalībvalstis var nolemt netransponēt inovācijas partnerības savos tiesību aktos vai noteikt, ka tās attiecināmas tikai uz konkrētiem iepirkuma veidiem. |
1. Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzēji var piemērot inovācijas partnerības, kā noteikts šajā direktīvā. |
|
Inovācijas partnerību gadījumā jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 39. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktu, lai izveidotu strukturētu partnerību inovatīvu preču, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un tādējādi iegūtu preču, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošai iegādei, ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktajiem rezultātu līmeņiem un izmaksām. |
Inovācijas partnerībās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, lai izveidotu strukturētu partnerību inovatīvu preču, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un šādi iegūto preču, pakalpojumu vai būvdarbu turpmākai iegādei, ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktajiem rezultātu līmeņiem un izmaksām. Tiesības slēgt līgumu inovācijas partnerības izveidei piešķir, pamatojoties tikai uz kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” saskaņā ar 76. panta 1. punkta a) apakšpunktu. |
Grozījums Nr. 121 Direktīvas priekšlikums 43. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, iespējams, līdz preču izstrādei vai pakalpojumu sniegšanai. Tā paredz starpposma mērķus, kas jāsasniedz partnerim, un atlīdzības izmaksāšanu atbilstīgās maksājumu daļās. Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzējs pēc katra posma var izlemt pārtraukt partnerību un sākt jaunu iepirkuma procedūru attiecībā uz atlikušajiem posmiem ar nosacījumu, ka tas ir ieguvis attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības. |
2. Partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, kas var iekļaut preču izstrādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai būvdarbu pabeigšanu. Partnerība nosaka starpposma mērķus, kas jāsasniedz partnerim, un atlīdzību atbilstīgās maksājumu daļās. Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzējs pēc katra posma var izlemt pārtraukt partnerību un sākt jaunu iepirkuma procedūru attiecībā uz atlikušajiem posmiem ar nosacījumu, ka līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos ir norādījis, kādos apstākļos tas var pieņemt lēmumu par partnerības pārtraukšanu. |
Grozījums Nr. 122 Direktīvas priekšlikums 43. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti sarunu procedūrai ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, kā noteikts 42. pantā. |
3. Iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzēji apraksta iepirkuma obligātās prasības un norāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus. Šis apraksts ir pietiekami precīzs, lai ekonomikas dalībnieki varētu identificēt iepirkuma būtību un darbības jomu un pieņemt lēmumu par to, vai pieteikt dalību procedūrā. |
|
|
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš ir 35 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu — no dienas, kad izsūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Minimālais termiņš sākotnējo piedāvājumu saņemšanai ir 35 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums. |
|
|
3.a Līgumslēdzēji pārrunā ar pretendentiem sākotnējos un visus turpmākos iesniegtos piedāvājumus, lai uzlabotu saturu un nodrošinātu, ka šie piedāvājumi labāk atbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem. |
|
|
3.b Pārrunu laikā līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Šim nolūkam tie nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas dažiem pretendentiem varētu radīt priekšrocības attiecībā pret pārējiem. Tie rakstiski informē visus pretendentus, kuru piedāvājumi nav izslēgti saskaņā ar 3.e punktu, par visām tām iepirkuma procedūras dokumentu izmaiņām, kas nav izmaiņas obligātajās prasībās. Līgumslēdzēji sniedz šādiem pretendentiem pietiekami daudz laika, lai tie varētu mainīt un atkārtoti iesniegt atbilstoši šīm izmaiņām grozītos piedāvājumus. |
|
|
3.c Saskaņā ar 18. pantu līgumslēdzēji neizpauž citiem dalībniekiem konfidenciālu informāciju, ko paziņojis kandidāts, kas piedalās sarunās, ja šis kandidāts tam nepiekrīt. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz attiecībā uz konkrētas informācijas paredzētu izpaušanu. |
|
|
3.d Par obligātajām prasībām un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem sarunas nenotiek. |
|
|
Pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām un pirms šo pieteikumu izskatīšanas līgumslēdzēji var noteikt relatīvo svērumu tiem elementiem, kuri veido iepriekš noteiktus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, lai atbilstoši 76. panta 4. punktam noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (SVP), turklāt ar nosacījumu, ka: |
|
|
a) nav mainīti līguma dokumentos vai paziņojumā par līgumu izklāstītie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji; |
|
|
b) tas nav attiecināms uz jauniem elementiem, kas būtu ietekmējuši piedāvājumu sagatavošanu un |
|
|
c) tas nerada diskrimināciju attiecībā pret kādu no pretendentiem. |
|
|
3.e Inovācijas partnerības procedūras var norisināties secīgos posmos, lai samazinātu to piedāvājumu skaitu, par kuriem būtu risināmas sarunas, piemērojot paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzējs skaidri norāda, vai izmantos šo iespēju. |
|
Kandidātu atlasē līgumslēdzēji pievērš īpašu uzmanību kritērijiem, kas attiecas uz pretendentu spēju un pieredzi pētniecības un izstrādes jomā vai inovatīvu risinājumu izstrādes spēju. Tie var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā, saskaņā ar 72. panta 2. punktu. |
3.f Kandidātu atlasē līgumslēdzējas iestādes pievērš īpašu uzmanību kritērijiem, kas attiecas uz kandidātu spēju pētniecības un izstrādes jomā vai inovatīvu risinājumu izstrādes spēju. Tās var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā, saskaņā ar 72. panta 2. punktu. |
|
Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas, var iesniegt pētniecības un izstrādes projektus līgumslēdzēja norādīto vajadzību nodrošināšanai, ko nevar izdarīt ar pašreizējiem risinājumiem. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” saskaņā ar 76. panta 1. punkta a) apakšpunktu. |
Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas, var iesniegt pētniecības un izstrādes projektus līgumslēdzēja norādīto vajadzību nodrošināšanai, ko nevar izdarīt ar pašreizējiem risinājumiem. |
Grozījums Nr. 123 Direktīvas priekšlikums 43. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Partnerības struktūra un jo īpaši tās dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo ierosinātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Izrietošo piegāžu, pakalpojuma vai būvdarbu iegādes līguma vērtība un ilgums nepārsniedz atbilstošus ierobežojumus, ņemot vērā nepieciešamību atgūt izmaksas, tostarp tās, kas radušās, izstrādājot inovatīvo risinājumu, un gūt adekvātu peļņu. |
4. Līgumslēdzēji nodrošina, ka partnerības struktūra un jo īpaši tās dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo ierosinātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu aplēstā vērtība nav nesamērīga attiecībā pret ieguldījumiem, kas nepieciešami to attīstībai. |
|
Līgumslēdzēji neizmanto inovācijas partnerības tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. |
|
Grozījums Nr. 124 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 1. daļa – c punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) ja iepirkuma mērķis ir mākslas darba radīšana vai iegūšana; |
c) ja iepirkuma mērķis ir mākslas darba vai mākslinieciska priekšnesuma radīšana vai iegūšana; |
Grozījums Nr. 125 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 1. daļa – d punkts– iii apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
iii) citu ekskluzīvu tiesību aizsardzības dēļ; |
iii) citu ekskluzīvu tiesību aizsardzības dēļ, tostarp saistībā ar nekustamā īpašuma īpašumtiesībām; |
Grozījums Nr. 126 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 1. daļa – d punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
šis izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja nav nevienas saprātīgas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkumu nerada iepirkuma raksturlielumu mākslīga sašaurināšana; |
šis izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja konkurences trūkumu nerada iepirkuma raksturlielumu mākslīga sašaurināšana; |
Grozījums Nr. 127 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 1. daļa – e punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
e) ciktāl tas noteikti vajadzīgs — ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījusi nepārvarama vara, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu; apstākļi, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nedrīkst būt attiecināmi uz līgumslēdzēju; |
e) ciktāl tas noteikti vajadzīgs, ja līgumslēdzējiem neparedzamu iemeslu radītas ārkārtējas steidzamības dēļ nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu; apstākļi, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nedrīkst būt attiecināmi uz līgumslēdzēju; |
Grozījums Nr. 128 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 2. daļa – a punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) ir neatbilstīgs vai nepieņemams un |
a) ir neatbilstīgs vai nepieņemams vai |
Grozījums Nr. 129 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets. |
Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz piecus gadus, izņemot kādā no tālāk minētajiem gadījumiem: |
|
|
a) vispārīgā vienošanās attiecas uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs veicami ilgāk nekā piecus gadus vai |
|
|
b) ekonomikas dalībniekiem ir jāveic ieguldījumi, kuru amortizācijas periods pārsniedz piecus gadus, vai kuri ir saistīti ar atbilstošu darbinieku pieņemšanu vai darbinieku apmācību, lai varētu izpildīt līgumu. |
|
|
Vispārīgās vienošanās termiņu nosaka pēc būvdarbu, pakalpojumu vai piegādes aprites cikla. |
Grozījums Nr. 130 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Pēc vispārīgās vienošanās noslēgšanas iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu skaitu var palielināt tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: |
|
|
a) vispārīgo vienošanos noslēgusi centrālā iepirkuma struktūra; |
|
|
b) šāda palielinājuma iespēja ir skaidri paredzēta paziņojumā par līgumu; |
|
|
c) palielinājuma apjomu var noteikt, balstoties uz precīziem kritērijiem un |
|
|
d) visas vispārīgās vienošanās puses piekrīt palielinājumam. |
Grozījums Nr. 131 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Bieži izmantotām iegādēm, kuru raksturlielumi — kā brīvi pieejams tirgū — atbilst līgumslēdzēju prasībām, līgumslēdzēji var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas. Dinamiskā iepirkumu sistēma darbojas kā pilnībā elektronisks process, un tās darbības laikā tā ir pieejama jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem. |
1. Līgumslēdzēji var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas bieži izmantotu preču un pakalpojumu iegādēm, kādas tās ir parasti pieejamas tirgū un kuru raksturlielumi atbilst līgumslēdzēju iestāžu prasībām. Dinamiskā iepirkumu sistēma darbojas kā pilnībā elektronisks process, un tās darbības laikā tā ir pieejama jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem. |
Grozījums Nr. 132 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 3. punkts - a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) publicē iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, skaidri norādot, ka ir paredzēta dinamiska iepirkumu sistēma; |
a) publicē iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, skaidri norādot, ka ir paredzēta dinamiska iepirkumu sistēma, un apraksta to, kā šī procedūra noris; |
Grozījums Nr. 133 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. Nedrīkst prasīt samaksu no ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem vai no dinamiskās iepirkumu sistēmas dalībniekiem. |
7. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā nedrīkst prasīt samaksu no ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem vai no dinamiskās iepirkumu sistēmas dalībniekiem. |
Grozījums Nr. 134 Direktīvas priekšlikums 47. pants - 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem. |
1. Bieži izmantotu preču un pakalpojumu iegādēm līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem. |
Grozījums Nr. 135 Direktīvas priekšlikums 47. pants - 3. punkts - 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Elektroniskās izsoles pamatā var būt kāds no šādiem kritērijiem: |
3. Elektroniskās izsoles pamatā ir cenas un/vai specifikācijā norādīto piedāvājumu elementu jaunās vērtības. |
|
a) tikai cenas, ja tiesības slēgt līgumu piešķir piedāvājumam, kas piedāvā viszemākās izmaksas; |
|
|
b) cenas un/vai specifikācijā norādīto piedāvājumu elementu jaunās vērtības, ja tiesības slēgt līgumu piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. |
|
Grozījums Nr. 136 Direktīvas priekšlikums 47. pants - 5. punkts - 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Pirms rīko elektronisko izsoli, līgumslēdzēji pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo novērtēšanu atbilstīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vai kritērijiem un atbilstīgi šo kritēriju noteiktajam svērumam. |
5. Pirms rīko elektronisko izsoli, līgumslēdzējas iestādes pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo novērtēšanu atbilstīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem un atbilstīgi šo kritēriju noteiktajam svērumam. |
Grozījums Nr. 137 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 6. punkts - 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Ja tiesības slēgt līgumu piešķir, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tad uzaicinājumam pievieno attiecīgā piedāvājuma pilnīga novērtējuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot atbilstoši 76. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētajam svērumam. |
6. Uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot atbilstoši 76. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētajam svērumam. |
Grozījums Nr. 138 Direktīvas priekšlikums 49. pants – 3. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Līgumslēdzējs pilda savas saistības saskaņā ar šo direktīvu, ja tas īsteno iepirkumu, izmantojot centralizētās iegādes darbības, ciktāl visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus un to īstenošanu realizē centralizēto iepirkumu struktūra viena pati no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām. |
3. Līgumslēdzējs pilda savas saistības saskaņā ar šo direktīvu, ja tas īsteno iepirkumu, izmantojot centralizētās iegādes darbības, ciktāl visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus un to īstenošanu realizē centralizēto iepirkumu struktūra no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām. |
Grozījums Nr. 139 Direktīvas priekšlikums 51. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Viens vai vairāki līgumslēdzēji var vienoties par dažu konkrētu iepirkumu kopīgu īstenošanu. |
1. Divi vai vairāki līgumslēdzēji var vienoties par dažu konkrētu iepirkumu kopīgu īstenošanu. |
Grozījums Nr. 140 Direktīvas priekšlikums 51. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja līgumslēdzējs viens pats īsteno visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām, tad šis līgumslēdzējs vienīgais ir atbildīgs par direktīvā noteikto saistību izpildi. |
Ja attiecīgie līgumslēdzēji kopīgi veic visu iepirkuma procedūru, tie ir kopīgi atbildīgi par direktīvā noteikto saistību izpildi. Uzskatāms, ka līgumslēdzēji kopīgi īsteno līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ja viens līgumslēdzējs pārvalda procedūru gan savā, gan pārējo attiecīgo līgumslēdzēju vārdā. |
Grozījums Nr. 141 Direktīvas priekšlikums 52. pants – 3. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Nosakot piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) apakšpunktu, līgumslēdzēji var izvēlēties jebkuras tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas vismaz viens no iesaistītajiem līgumslēdzējiem. |
Nosakot piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) apakšpunktu, līgumslēdzējiem izvēlētas jebkuras tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas vismaz viens no iesaistītajiem līgumslēdzējiem. |
Grozījums Nr. 142 Direktīvas priekšlikums 52. pants – 5. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) ja nav iespējams noteikt piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, līgumslēdzēji piemēro tā līgumslēdzēja dalībvalsts noteikumus, kas uzņemas lielāko daļu izmaksu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 143 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šajā nolūkā līgumslēdzēji var pieprasīt vai pieņemt konsultācijas no administratīvā atbalsta struktūrām vai no trešām personām, vai tirgus dalībniekiem ar nosacījumu, ka šādas konsultācijas neapdraud konkurenci un nav pretrunā nediskriminācijas un pārredzamības principiem. |
Šajā nolūkā līgumslēdzēji var pieprasīt vai pieņemt konsultācijas no administratīvā atbalsta struktūrām vai no trešām personām, vai tirgus dalībniekiem. |
Grozījums Nr. 144 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Līgumslēdzēji: |
|
|
i) savā uzaicinājumā piedalīties tirgus konsultācijā precizē, kāda informācija ir uzskatāma par atbilstošu un tādējādi var tikt izpausta visiem iespējamajiem pretendentiem un |
|
|
ii) detalizēti nosaka tirgus konsultāciju dalībnieku tiesības un pieejamās procedūras konfidenciālas informācijas aizsardzībai. |
Grozījums Nr. 145 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes raksturlielumus. |
Tehniskās specifikācijas izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes raksturlielumus, ar nosacījumu, ka tās ir piesaistītas līguma priekšmetam un ir samērīgas ar līguma vērtību un mērķiem. |
Grozījums Nr. 146 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Visiem iepirkumiem tehniskās specifikācijas izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka produkti, pakalpojumi un būvdarbi, uz kuriem ir attiecināms līgums, atbilst datu aizsardzības tiesību aktu prasībām jau personas datu apstrādes procesu izstrādes laikā (integrēta datu aizsardzība). |
Grozījums Nr. 147 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – 5. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātus piekļuves standartus, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem. |
Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātus piekļuves standartus, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem personām ar invaliditāti vai projektu visiem lietotājiem. |
Grozījums Nr. 148 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 3. punkts – b. apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām un — hierarhiskā secībā — uz valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar frāzi „vai līdzvērtīgs”; |
b) ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām un — hierarhiskā secībā un nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz izstrādes metodi — uz valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar vārdiem „vai līdzvērtīgs”; |
Grozījums Nr. 149 Direktīvas priekšlikums 55. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Marķējumi |
Sertifikāti un marķējumi |
Grozījums Nr. 150 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja līgumslēdzēji nosaka būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu vides, sociālos vai citus raksturlielumus, ko izsaka kā darbības rezultātus vai funkcionālās prasības, kā minēts 54. panta 3. punkta a) apakšpunktā, tie var pieprasīt, lai minētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem tiktu izmantoti konkrēti marķējumi, ja izpildīti visi šie nosacījumi: |
1. Ja līgumslēdzēji tehniskajās specifikācijās, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos vai līguma izpildes klauzulās nosaka būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu vides, sociālos vai citus raksturlielumus vai kritērijus, tie var pieprasīt īpašu marķējumu, ar ko apliecina, ka minētie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst šādām prasībām vai kritērijiem, ja izpildīti visi šie nosacījumi: |
Grozījums Nr. 151 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) marķējuma prasības attiecas tikai uz raksturlielumiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir atbilstīgas, lai noteiktu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kuri ir līguma priekšmets; |
a) prasības, kas jāizpilda marķējuma vai sertifikāta saņemšanai ir atbilstīgas, lai noteiktu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kuri ir līguma priekšmets; |
Grozījums Nr. 152 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) marķējuma prasības ir sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju vai citiem objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem; |
b) prasības, kas jāizpilda marķējuma vai sertifikāta saņemšanai, balstās uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem; |
Grozījums Nr. 153 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) marķējumi ir noteikti atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas; |
c) marķējumus vai sertifikātus piešķir atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā ievērojama loma ir visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp valdības struktūrām un nevalstiskajām organizācijām; |
Grozījums Nr. 154 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts- ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
d) marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām; |
d) marķējumi vai sertifikāti ir pieejami visām ieinteresētajām personām; |
Grozījums Nr. 155 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
e) marķējuma kritērijus nosaka trešā persona, kas ir neatkarīga no ekonomikas dalībnieka, kurš piesakās marķējuma saņemšanai. |
e) prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu marķējumu vai sertifikātu, nosaka trešā persona, kas ir neatkarīga no ekonomikas dalībnieka, kurš piesakās marķējuma vai sertifikāta saņemšanai. Trešā persona var būt konkrēta valsts vai valdības struktūra vai organizācija. |
Grozījums Nr. 156 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji, kas pieprasa īpašu marķējumu, pieņem visus līdzvērtīgos marķējumus, kas atbilst līgumslēdzēju norādīto marķējumu prasībām. Attiecībā uz precēm, kam nav marķējuma, līgumslēdzēji pieņem arī ražotāja tehnisko dokumentāciju vai citus atbilstīgus pierādījumus. |
Līgumslēdzēji, kas pieprasa īpašu marķējumu vai sertifikātu, pieņem visus līdzvērtīgos marķējumus, kas atbilst līgumslēdzēju norādītā īpašā marķējuma vai sertifikāta prasībām. Līgumslēdzēji pieņem citus atbilstīgus pierādījumus par prasību ievērošanu, tostarp arī ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam marķējums nav pieejams vai nav iespēju to iegūt attiecīgajā termiņā, ar nosacījumu, ka piekļuves trūkums nav attiecināms uz attiecīgo ekonomikas dalībnieku. Pierādīt līdzvērtību pieprasītajam marķējumam ir pretendenta pienākums. |
Grozījums Nr. 157 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja marķējums atbilst 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet nosaka arī prasības, kas nav saistītas ar līguma priekšmetu, līgumslēdzēji var izmantot šā marķējuma detalizēto specifikāciju prasības vai — ja vajadzīgs — to daļas, kuras ir saistītas ar līguma priekšmetu un ir atbilstīgas, lai noteiktu šā priekšmeta raksturlielumus. |
2. Ja marķējums vai sertifikāts atbilst 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet nosaka arī prasības, kas nav saistītas ar līguma priekšmetu, līgumslēdzēji var izmantot šā marķējuma vai sertifikāta detalizēto specifikāciju prasības vai — ja vajadzīgs — to daļas, kuras ir saistītas ar līguma priekšmetu un ir atbilstīgas, lai noteiktu šā priekšmeta raksturlielumus. |
Grozījums Nr. 158 Direktīvas priekšlikums 56. pants – 1. punkts - 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieki nodrošina testa ziņojumu, ko izsniegusi atzīta struktūra, vai sertifikātu, kuru izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajām specifikācijām. |
1. Līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieki nodrošina testa ziņojumu, ko izsniegusi atzīta struktūra, vai sertifikātu, kuru izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām vai kritērijiem, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes klauzulām. |
Grozījums Nr. 159 Direktīvas priekšlikums 56. pants – 1. punkts - 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja līgumslēdzēji pieprasa iesniegt sertifikātus, ko izdevušas atzītas struktūras un kas apstiprina atbilstību konkrētai tehniskajai specifikācijai, tie pieņem arī citu līdzvērtīgu atzītu struktūru sertifikātus. |
Ja līgumslēdzēji pieprasa iesniegt sertifikātus, ko izdevušas īpašas novērtēšanas iestādes, tie pieņem arī citu līdzvērtīgu atzītu struktūru sertifikātus. |
Grozījums Nr. 160 Direktīvas priekšlikums 56. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Līgumslēdzēji pieņem citus atbilstīgus pierādījumus, nevis tos, kas minēti 1. punktā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos. |
2. Līgumslēdzēji pieņem citus atbilstīgus un līdzvērtīgus pierādījumus nekā minēts 1. punktā, kas var būt ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ar nosacījumu, ka piekļuves trūkums nav attiecināms uz attiecīgo ekonomikas dalībnieku. Pierādīt līdzvērtību pieprasītajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem ir pretendenta pienākums. |
Grozījums Nr. 161 Direktīvas priekšlikums 56. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina citām dalībvalstīm visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar 54. panta 6. punktu, 55. pantu un šā panta 1., 2. un 3. punktu, lai pierādītu atbilstību tehniskajām prasībām. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz šo informāciju saskaņā ar 96. pantu. |
4. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina citām dalībvalstīm visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar 54. panta 6. punktu, 55. pantu un šā panta 1., 2. un 3. punktu. Ekonomikas dalībnieka reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz šo informāciju saskaņā ar 96. pantu. |
Grozījums Nr. 162 Direktīvas priekšlikums 57. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja šādas tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ir elektroniski pieejami ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem, nodrošinot neierobežotu, pilnu un tiešu piekļuvi bez maksas, pietiek ar atsauci uz minētajiem dokumentiem. |
2. Ja šādas tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ir elektroniski pieejami ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem, nodrošinot pilnu un tiešu piekļuvi bez maksas, pietiek ar atsauci uz minētajiem dokumentiem. |
Grozījums Nr. 163 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji var ņemt vērā pretendenta iesniegtos piedāvājumu variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām. |
Līgumslēdzēji ņem vērā pretendenta iesniegtos piedāvājumu variantus, kas iesniegti kopā ar pamatpiedāvājumu un atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām, ciktāl tie ir saistīti ar līguma priekšmetu. |
Grozījums Nr. 164 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji specifikācijās norāda, vai viņi atļauj vai neatļauj variantus, un, ja tos atļauj, norāda obligātās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības. Ja piedāvājumu varianti ir atļauti, tie arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var lietderīgi piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām obligātajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti. |
Pienācīgi pamatotos gadījumos līgumslēdzēji var nolemt neatļaut variantus, ar nosacījumu, ja tie norāda šāda lēmuma iemeslus paziņojumā par līgumu vai ja uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību iepirkuma izsludināšanai izmanto periodisku informatīvu paziņojumu. |
Grozījums Nr. 165 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas atļāvuši iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums. |
2. Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji nenoraida kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums. |
Grozījums Nr. 166 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Piemēro 13. panta 7. punktu. |
1. Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu plašāku piekļuvi publiskajam iepirkumam, līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Piemēro 13. panta 7. punktu. |
Grozījums Nr. 167 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja vienam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, līgumslēdzēji var noteikt, ka tie vai nu piešķirs vienu līgumu par katru daļu, vai piešķirs vienu vai vairākus līgumus, aptverot vairākas vai visas daļas. |
svītrots |
|
Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai tie patur tiesības izdarīt šādu izvēli un, ja tā, kuras daļas var sagrupēt vienā līgumā. |
|
|
Līgumslēdzēji pirmām kārtām nosaka piedāvājumus, kuri katrā atsevišķā daļā vislabāk atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 76. pantu. Tie var piešķirt līgumu par vairākām daļām pretendentam, kas nav ieguvis pirmo vietu attiecībā uz visām šajā līgumā ietvertajām atsevišķajām daļām, ar nosacījumu, ka atbilstīgi 76. pantam noteiktie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji tiek labāk izpildīti attiecībā uz visām minētajā līgumā ietvertajām daļām. Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos nosaka metodes, ko tie paredz izmantot šādam salīdzinājumam. Šādas metodes ir pārredzamas, objektīvas un nediskriminējošas. |
|
Grozījums Nr. 168 Direktīvas priekšlikums 64. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Divu mēnešu laikā pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas līgumslēdzēji informē par iepirkuma procedūras rezultātiem, nosūtot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
1. Ne vēlāk kā 14 dienas pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas līgumslēdzēji informē par iepirkuma procedūras rezultātiem, nosūtot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
Grozījums Nr. 169 Direktīvas priekšlikums 64. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Ja paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ir nepilnīgs vai neprecīzs, Komisija sazinās ar līgumslēdzēju, lai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas paziņojumu varētu papildināt vai precizēt. |
Grozījums Nr. 170 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Līgumslēdzēji var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem. |
5. Līgumslēdzēji nepiešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja, pamatojoties uz skaidriem un pietiekamiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka piedāvājums neatbilst saistībām vides, sociālo un darba tiesību jomā, kas minētas 29. panta 2. punktā. |
Grozījums Nr. 171 Direktīvas priekšlikums 74. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji un noteikumi var ietvert [Direktīvas 2004/18/EK] 56. pantā izklāstītos atlases kritērijus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem, it sevišķi attiecībā uz gada apgrozījuma prasību ierobežojumiem, kā noteikts saskaņā ar minētā panta 3. punkta otro daļu. |
2. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji un noteikumi var ietvert [Direktīvas 2004/18/EK] 56. pantā izklāstītos atlases kritērijus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem, it sevišķi attiecībā uz gada apgrozījuma prasību ierobežojumiem, pašdeklarāciju un Eiropas iepirkuma pases pieņemšanu, kā noteikts saskaņā ar minētā panta 3. punkta otro daļu. |
Grozījums Nr. 172 Direktīvas priekšlikums 74. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Lai piemērotu šā panta 1. un 2. punktu, piemēro [Direktīvas 2004/18/EK] 57.–60. pantu. |
3. Lai piemērotu šā panta 1. un 2. punktu, piemēro [Direktīvas 2004/18/EK] 55.–60. pantu. |
Grozījums Nr. 173 Direktīvas priekšlikums 75. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. No ekonomikas dalībniekiem, kam nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos, līgumslēdzēji pieņem arī citus līdzvērtīgus kvalitātes nodrošinājuma pasākumu pierādījumus. |
Līgumslēdzēji atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. No ekonomikas dalībniekiem, kam nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos, tās pieņem arī citus līdzvērtīgus kvalitātes nodrošinājuma pasākumu pierādījumus. Lai nediskriminētu pretendentus, kas iegulda laiku un naudu sertifikātu saņemšanā, slogs, kas rodas saistībā ar īpašu marķējumu līdzvērtības apliecināšanai, jāuzņemas pretendentam, kas pieprasa līdzvērtību. |
Grozījums Nr. 174 Direktīvas priekšlikums 75. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. No ekonomikas dalībniekiem, kam nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos, līgumslēdzēji pieņem arī citus līdzvērtīgus vides vadības pasākumu pierādījumus. |
Līgumslēdzēji atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. No ekonomikas dalībniekiem, kam nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos, tās pieņem arī citus līdzvērtīgus vides vadības pasākumu pierādījumus. Lai nediskriminētu pretendentus, kas iegulda laiku un naudu sertifikātu saņemšanā, slogs, kas rodas saistībā ar īpašu marķējumu līdzvērtības apliecināšanai, jāuzņemas pretendentam, kas pieprasa līdzvērtību. |
Grozījums Nr. 175 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem: |
1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumus atbilstoši saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijam. |
|
a) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums; |
|
|
b) viszemākās izmaksas. |
|
Grozījums Nr. 176 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Izmaksas pēc līgumslēdzēja izvēles var novērtēt, pamatojoties tikai uz cenu vai izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksu pieeju, saskaņā ar 77. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. |
svītrots |
Grozījums Nr. 177 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, no līgumslēdzēja perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu. |
2. Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punktā, no līgumslēdzēja perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu. |
Grozījums Nr. 178 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu, kā: |
Minētajos kritērijos papildus cenai vai izmaksām var iekļaut arī citus kvalitātes, vides un sociālos apsvērumus, piemēram: |
Grozījums Nr. 179 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs; |
a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, visiem lietotājiem paredzēta konstrukcija, sociālie, vides un inovatīvie raksturlielumi, tostarp attiecīgā gadījumā tuvumā veikta iepirkuma rentabilitāte, kā arī izmaksas visā aprites ciklā saskaņā ar 67. pantu; |
Grozījums Nr. 180 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzēja piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti; |
b) ja tas ir svarīgi līguma izpildei — tā personāla kvalifikācija un pieredze, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei; |
Grozījums Nr. 181 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms, saistības attiecībā uz rezerves daļām un piegādes drošība; |
c) pēcpārdošanas pakalpojumi, tehniskā palīdzība un piegādes nosacījumi, piemēram , piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms, saistības attiecībā uz rezerves daļām un piegādes drošība; |
Grozījums Nr. 182 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis var noteikt, ka konkrēta veida līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 183 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 5. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējs norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tas izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. |
5. Līgumslēdzējs norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tas izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. |
Grozījums Nr. 184 Direktīvas priekšlikums 77. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, šādas preces, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas, kā definēts 2. panta 22. punktā: |
1. Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, daļu vai visas no šādām izmaksām, ko līgumslēdzējas iestādes sedz 2. panta 22. punktā definētā preces, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla laikā: |
Grozījums Nr. 185 Direktīvas priekšlikums 77. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) ārējās vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu emisijas un citu piesārņotāju emisijas izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas. |
b) ārējās izmaksas, piemēram, sociālās vai vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var aprēķināt naudas izteiksmē un pārbaudīt, — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas. |
Grozījums Nr. 186 Direktīvas priekšlikums 77. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja līgumslēdzēji novērtē izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tie iepirkuma procedūras dokumentos norāda metodiku, kas izmantota aprites cikla izmaksu aprēķināšanai. Izmantotajai metodikai jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem: |
2. Ja līgumslēdzēji novērtē izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tie iepirkuma procedūras dokumentos norāda informāciju, kas pretendentiem jāiesniedz, un metodi, ko līgumslēdzēja iestāde izmantos aprites cikla izmaksu noteikšanai. Izmantotajai metodei jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem: |
|
a) tā ir izstrādāta, pamatojoties uz zinātnisku informāciju, vai balstās uz citiem objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem; |
a) tā ir izstrādāta, cieši apspriežoties ar ieinteresētajām personām un balstās uz zinātnisku informāciju vai citiem objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem; |
|
b) tā ir noteikta atkārtotai vai pastāvīgai izmantošanai; |
|
|
c) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām. |
b) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām. |
|
|
ca) nepieciešamos datus salīdzinoši vienkārši var nodrošināt ekonomikas dalībnieki, kas ierasti rūpīgi veic savu darbu, tostarp dalībnieki no trešām valstīm. |
|
Līgumslēdzēji atļauj ekonomikas dalībniekiem, tostarp ekonomikas dalībniekiem no trešām valstīm, izmantot atšķirīgu metodiku piedāvājumu aprites cikla izmaksu noteikšanai ar nosacījumu, ka ekonomikas dalībnieki pierāda, ka šī metodika atbilst a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām un ir līdzvērtīga līgumslēdzēja norādītajai metodikai. |
|
Grozījums Nr. 187 Direktīvas priekšlikums 77. pants – 3. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 76. panta 1. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos. |
3. Jebkuru kopēju metodiku aprites cikla izmaksu aprēķināšanai, kas pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa saskaņā ar nozaru tiesību aktiem vai kā Eiropas tehniskās specifikācijas daļa, uzskata par atbilstošu 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, un to var ietvert 76. panta 1. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos. |
Grozījums Nr. 188 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzējs pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemēroto cenu vai izmaksas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: |
1. Līgumslēdzēji pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piedāvājumā ierosināto cenu vai izmaksas, ja piedāvājumi šķiet nesamērīgi lēti, samērojot ar būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem. |
|
a) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 50 % zemākas nekā pārējo piedāvājumu vidējā cena vai izmaksas; |
|
|
b) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 20 % zemākas nekā otrā lētākā piedāvājuma cena vai izmaksas; |
|
|
c) ir iesniegti vismaz pieci piedāvājumi. |
|
Grozījums Nr. 189 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Līgumslēdzēji var šādus paskaidrojumus pieprasīt arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ. |
svītrots |
Grozījums Nr. 190 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 3. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie paskaidrojumi var it sevišķi attiekties uz: |
3. Šā panta 1. punktā minētie paskaidrojumi var jo īpaši attiekties uz: |
|
|
|
Grozījums Nr. 191 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 3. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
d) vismaz līdzvērtīgu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību aktu jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu jomā, kā uzskaitīts XIV pielikumā, vai, ja tādi netiek piemēroti, citiem noteikumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību; |
d) atbilstību sociālo, vides un darba tiesību noteikumiem, kas minēti 29. panta 2. punktā; |
Grozījums Nr. 192 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
da) atbilstību 81. pantā noteiktajām prasībām par apakšlīgumu slēgšanu. |
Grozījums Nr. 193 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 4. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XIV pielikumā. |
Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst sociālo, vides un darba tiesību noteikumiem, kas minēti 29. panta 2. punktā, vai datu aizsardzības tiesību aktu prasībām. |
Grozījums Nr. 194 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzēja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tas par to informē Komisiju. |
5. Pretendenti kopā ar piedāvājumu iesniedz apliecinājumu ar viņu goda vārdu, ka tie labticīgi nezina, ka par šo piedāvājumu saņemts valsts atbalsts, kas būtu pretrunā ar LESD 107. pantu, vai kas būtu pretrunā ar šo pantu, ja šo atbalstu piešķīrusī valsts ir Savienības dalībvalsts, un pēc līgumslēdzēja pieprasījuma iesniedz jebkādus pamatojuma dokumentus. |
|
|
Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzēja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tas par to informē Komisiju. |
|
|
Ja tiek konstatēts, ka izvēlētais pretendents ir nelikumīgi saņēmis valsts atbalstu, uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru aptur. |
Grozījums Nr. 195 Direktīvas priekšlikums 79.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
79.a pants |
|
|
Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem |
|
|
1. Šis pants attiecas uz piedāvājumiem, kas attiecas uz to trešo valstu izcelsmes produktiem, ar kurām Savienība nav noslēgusi ne daudzpusējus, ne divpusējus nolīgumus, kas nodrošina Savienības uzņēmumiem salīdzināmu un efektīvu piekļuvi minēto trešo valstu tirgiem. Tas neskar Savienības vai dalībvalstu saistības attiecībā pret trešām valstīm. |
|
|
2. Līgumslēdzēji var pieprasīt, lai pretendenti iesniedz informāciju par viņu piedāvājumā iekļauto produktu izcelsmi un vērtību. Kā sākotnējs pierādījums tiek pieņemts godprātīgs apliecinājums. Līgumslēdzējs jebkurā procedūras brīdī var lūgt iesniegt visu nepieciešamo dokumentāciju vai tās daļu. Var noraidīt ikvienu piedāvājumu, kas iesniegts piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ja trešo valstu izcelsmes produktu vērtība, kā noteikts atbilstoši Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi1, pārsniedz 50 % no piedāvājumā iekļauto produktu kopvērtības. Šajā pantā telekomunikāciju tīkla aprīkojumā izmantoto programmatūru uzskata par produktu. |
|
|
3. Saskaņā ar šā punkta otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi ir līdzvērtīgi, ņemot vērā 76. pantā noteiktos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, priekšroku dod piedāvājumiem, ko nevar noraidīt saskaņā ar 2. punktu. Šajā pantā attiecīgo piedāvājumu cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja cenu starpība nepārsniedz 3 %. |
|
|
Piedāvājumam nedod priekšroku saskaņā ar pirmo daļu, ja to pieņemot, līgumslēdzējam ir saistošs pienākums iegādāties aprīkojumu, kura tehniskie raksturlielumi atšķiras no jau izmantota aprīkojuma raksturlielumiem, tādējādi radot nesaderību vai tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē, vai arī nesamērīgas izmaksas. |
|
|
4. Šajā pantā tās trešās valstis, uz kurām ar Padomes Lēmumu ir attiecinātas šīs Direktīvas noteikumu priekšrocības saskaņā ar 1. punktu, neņem vērā, nosakot 2. punktā minēto trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvaru. |
|
|
5. Komisija, sākot no pirmā gada otrās puses pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ikgadēju ziņojumu par panākumiem, kas gūti daudzpusējās vai divpusējās sarunās par Savienības uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, par visiem rezultātiem, kas gūti šādās sarunās, un par visu noslēgto nolīgumu praktisko īstenošanu. |
|
|
Eiropas Parlaments un Padome, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un ņemot vērā gūtos panākumus, var grozīt šā panta noteikumus. |
|
|
_____________ |
|
|
1 OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 196 Direktīvas priekšlikums 79.b pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
79.b pants |
|
|
Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem |
|
|
1. Dalībvalstis informē Komisiju par vispārējām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem, cenšoties iegūt būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības trešās valstīs, un par ko tie ziņojuši. |
|
|
2. Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim un pēc tam regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par brīvas piekļuves nodrošināšanu attiecībā uz pakalpojumu līgumiem trešās valstīs un par panākumiem sarunās ar šīm valstīm minētajā jautājumā, jo īpaši PTO ietvaros. |
|
|
3. Komisija, vēršoties pie attiecīgās trešās valsts, cenšas labot situāciju, saistībā ar ko tā, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem vai citu informāciju, konstatē, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešā valsts: |
|
|
a) nepiešķir Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem faktisku piekļuvi, kas līdzvērtīga tai, ko Savienība piešķir attiecīgā trešā valstī reģistrētiem uzņēmumiem; |
|
|
b) nepiešķir Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem valsts režīmu vai tādas pašas konkurences iespējas, kādas pieejamas attiecīgā trešā valstī reģistrētiem uzņēmumiem vai |
|
|
c) piešķir citā trešā valstī reģistrētiem uzņēmumiem labvēlīgāku režīmu nekā Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem. |
|
|
4. Dalībvalstis informē Komisiju par visām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās tajās reģistrētiem uzņēmumiem un par ko tie ziņojuši, un kas ir radušās XIV pielikumā minēto starptautisko sociālo un vides tiesību normu neievērošanas dēļ, minētajiem uzņēmumiem cenšoties nodrošināt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešās valstīs. |
|
|
5. Šā panta 3. un 4. punktā minētajos apstākļos Komisija jebkurā laikā var ierosināt, lai Padome nolemj uz lēmumā nosakāmu laika posmu atlikt vai ierobežot pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu: |
|
|
a) uzņēmumiem, ko reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti; |
|
|
b) uzņēmumiem, kuri saistīti ar a) apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem un kuru juridiskā adrese ir Savienībā, bet kuriem nav tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku; |
|
|
c) uzņēmumiem, kas iesniedz piedāvājumus, kuru priekšmets ir attiecīgās trešās valsts izcelsmes pakalpojumi. |
|
|
Padome pēc iespējas drīz pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. |
|
|
Komisija var ierosināt minētos pasākumus pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma. |
|
|
6. Šis pants neierobežo tādas Savienības saistības attiecībā pret trešām valstīm, kuras paredzētas starptautiskos nolīgumos par publisko iepirkumu, jo īpaši PTO ietvaros. |
Grozījums Nr. 197 Direktīvas priekšlikums 80. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai specifikācijās. Minētie nosacījumi var jo īpaši attiekties uz sociālajiem un vides apsvērumiem. Tie var arī ietvert prasību, ka ekonomikas dalībnieki paredz kompensāciju par cenas svārstību izraisīto cenas pieauguma risku (riska ierobežošana), kas var ievērojami ietekmēt līguma izpildi. |
Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus ar līguma priekšmetu saistītus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai specifikācijās. Minētie nosacījumi var ietvert ekonomiskus, ar inovāciju saistītus, vides vai sociālus apsvērumus. |
Grozījums Nr. 198 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. |
1. Līgumslēdzēji pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. |
Grozījums Nr. 199 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Pēc tam, kad pretendents ir izvēlēts, tas līgumslēdzējiem norāda apakšuzņēmēju nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, kā arī līguma darbības laikā informē par visām izmaiņām, kas saistītas ar šo informāciju. Informāciju pretendentam sniedz ikviens apakšuzņēmējs šajā apakšlīgumu ķēdē ar apakšuzņēmēja tiešā līgumslēdzēja starpniecību. Ikviens apakšuzņēmējs līguma darbības laikā nodrošina, ka informācija tiek atjaunināta. |
Grozījums Nr. 200 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 3.a un 3.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Dalībvalstis nodrošina, ka apakšuzņēmēji arī ievēro visus obligātos juridiskos, reglamentējošos un administratīvos noteikumus, kas ir spēkā līguma izpildes dalībvalstī, tajā skaitā pienākumus, kas minēti 29. panta 2. punktā. Lai to panāktu, dalībvalstis var paredzēt atbildības sistēmu visā apakšlīgumu ķēdē tā, ka apakšuzņēmēja tiešais līgumslēdzējs ir atbildīgs gadījumā, ja apakšuzņēmējs neievēro kādu no šiem noteikumiem, vai iestājas tā maksātnespēja. Ja iestājas tiešā līgumslēdzēja maksātnespēja, šādai sistēmai būtu jāparedz, ka saistības pilda nākamais maksātspējīgais tiešais līgumslēdzējs apakšlīgumu ķēdes augšupējā virzienā. |
|
|
3.b Dalībvalstis var noteikt stingrākus saistību izpildes noteikumus saskaņā ar valstu tiesību aktiem. |
Grozījums Nr. 201 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 2. punkts – ievaddaļa un (-a) un (-aa) punkts (jauni) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Līguma grozījumus tā darbības laikā uzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja grozījumi ievērojami maina sākotnēji noslēgto līgumu. Jebkurā gadījumā, neskarot 3. un 4. punktu, grozījumus uzskata par būtiskiem, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem: |
2. Neskarot 3. un 4. punktu, grozījumus uzskata par būtiskiem, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem: |
|
|
(-a) grozījums izmaina līguma būtību; |
|
|
(-aa) grozījums paredz līguma partnera aizstāšanu; |
Grozījums Nr. 202 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) grozījums būtiski paplašina līguma darbības jomu, lai ietvertu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kas sākotnēji nebija ietverti. |
c) grozījums būtiski paplašina līguma priekšmetu, lai ietvertu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kas sākotnēji nebija ietverti. |
Grozījums Nr. 203 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 3. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Līguma partnera aizstāšanu uzskata par būtisku grozījumu 1. punkta nozīmē. |
svītrots |
Grozījums Nr. 204 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 3. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tomēr pirmo daļu nepiemēro gadījumā, kad pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām vai maksātnespējas sākotnējā darbuzņēmēja pienākumus kopumā vai daļēji pārņem cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus līguma grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. |
Šā panta 2. punkta -aa) apakšpunktu nepiemēro gadījumā, kad pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām, kapitāla vai aktīvu nodošanas starp uzņēmumiem vai līguma partnera pārņemšanas pēc tā maksātnespējas sākotnējā darbuzņēmēja pienākumus kopumā vai daļēji pārņem cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus līguma grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas, vai kad līgumslēdzēja iestāde pārņem galvenā darbuzņēmēja līguma parakstītāja statusu saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem atbilstīgi 81. pantam. |
Grozījums Nr. 205 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību. |
4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības vai ir zemāka par 10 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību. |
Grozījums Nr. 206 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja līguma darbības joma var mainīties saistībā ar: |
|
|
a) būtiskiem jauninājumiem vai tehnoloģiju attīstību; |
|
|
b) tehniskām grūtībām darbībā vai uzturēšanā, kam nepieciešama sākotnējā darbuzņēmēja iesaistīšanās; |
|
|
c) nepieciešamu ārkārtas vai neparedzētu būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu izpildi, ko nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no galvenā līguma, neradot būtiskus traucējumus līgumslēdzējam. |
Grozījums Nr. 207 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Līguma grozījumus neuzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja tie ir paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo grozījumu vai iespēju apmēru un būtību, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz grozījumus vai iespējas, kas mainītu līguma vispārējo būtību. |
5. Līguma grozījumus neuzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja tie ir paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās vai kā iespējas, vai arī cenu pārskatīšanas klauzulās. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz grozījumus vai iespējas, kas mainītu līguma vispārējo būtību. |
Grozījums Nr. 208 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 6.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.a Lai aprēķinātu šā panta 4. punktā minēto cenu, pārskatītā cena atbilst atsauces vērtībai, ja līgumā ir iekļauta indeksācijas klauzula. |
Grozījums Nr. 209 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. Līgumslēdzēji neizmanto līguma grozījumu iespēju šādos gadījumos: |
7. Līgumslēdzēji nevar atsaukties uz šā panta noteikumiem attiecībā uz līguma grozījumiem, ja grozījuma nolūks būtu kompensēt cenas pieauguma risku, pret kuru darbuzņēmējs ir nodrošinājies. |
|
a) ja grozījuma nolūks būtu novērst darbuzņēmēja pieļautās nepilnības līguma izpildē vai sekas, ko var novērst, piemērojot līgumsaistību izpildi; |
|
|
b) ja grozījuma nolūks būtu kompensēt cenas pieauguma risku, pret kuru darbuzņēmējs ir nodrošinājies. |
|
Grozījums Nr. 210 Direktīvas priekšlikums 83. pants – 1. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) vairs nav piemērojami 21. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 21. panta 4. punktu, ir privāta līdzdalība; |
a) vairs nav piemērojami 21. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 21. panta 4. punktu, ir privāta līdzdalība, izņemot nekontrolējošu vai ar juridiskiem līdzekļiem noteiktu privātu līdzdalību; |
Pamatojums | |
ES publiskā iepirkuma tiesību aktos šāds noteikums nav nepieciešams. To ir iespējams pietiekami reglamentēt valstu tiesību aktos. | |
Grozījums Nr. 211 Direktīvas priekšlikums 83. pants – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējiem ir iespēja atbilstoši nosacījumiem, ko paredz piemērojamās valstu līgumtiesības, pārtraukt vispārīgo vienošanos tās spēkā esamības laikā, ja ekonomikas dalībnieks būtiski vai atkārtoti nepilda būtiskas vienošanās prasības. |
Grozījums Nr. 212 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji, kas plāno piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu par 84. pantā minētajiem pakalpojumiem, savu nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par līgumu. |
1. Līgumslēdzēji, kas plāno piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu par 84. pantā minētajiem pakalpojumiem, savu nodomu dara zināmu ar periodisku informatīvu paziņojumu, ko publicē nepārtraukti un kurš satur XVIII pielikuma A daļā minēto informāciju. Periodisks informatīvs paziņojums norāda, ka līgums tiks piešķirts bez turpmākas publikācijas un ar to ieinteresētos ekonomikas dalībniekus uzaicina savu interesi izteikt rakstiski. |
Grozījums Nr. 213 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Paziņojumi, kas minēti 1. un 2. punktā, ietver XVIII pielikumā minēto informāciju atbilstīgi standarta veidlapām. Standarta veidlapas sagatavo Komisija. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 100. pantā. |
3. Paziņojums, kas minēts 2. punktā, ietver XVIII pielikuma B daļā minēto informāciju atbilstīgi standarta veidlapām. Standarta veidlapas izstrādā Komisija. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 100. pantā minēto konsultēšanās procedūru. |
Grozījums Nr. 214 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis ievieš atbilstīgas procedūras to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, uz kuriem attiecas šī nodaļa, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. |
1. Dalībvalstis ievieš vienkāršotas procedūras saskaņā ar 85. panta 1. punktu to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, uz kuriem attiecas šī nodaļa, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. |
Grozījums Nr. 215 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas un inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt augstu pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību, cenu pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju, tostarp nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātu lietotāju grupu, īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas, kā arī inovācijas. Dalībvalstis nosaka, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu, bet ņem vērā arī kvalitātes un ilgtspējas kritērijus attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem. |
Grozījums Nr. 216 Direktīvas priekšlikums 92. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Izpilde |
Kompetento iestāžu un struktūru veikta īstenošana un izpilde |
Grozījums Nr. 217 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/13/EEK dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas pareizu piemērošanu ar efektīviem, pieejamiem un pārredzamiem mehānismiem, kuri papildina sistēmu, kas ir ieviesta līgumslēdzēju pieņemto lēmumu pārbaudei. |
1. Lai efektīvi nodrošinātu pareizu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz šajā pantā noteiktos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir šie uzdevumi. |
Grozījums Nr. 218 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis nodrošina, ka tiek uzraudzīta publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana, tostarp Savienības līdzfinansētu projektu īstenošana, lai noteiktu apdraudējumu Savienības finansiālajām interesēm. Šādu uzraudzību izmanto, lai nepieļautu un atklātu iespējamus krāpšanas gadījumus iepirkumos, korupcijas un interešu konfliktu gadījumus un citus nopietnus pārkāpumus, un lai par tiem pienācīgi ziņotu. |
|
|
Ja uzraudzības iestādes vai struktūras atklāj atsevišķus pārkāpumus vai sistēmiskas problēmas, tām būtu jānodrošina, ka šo problēmu risināšanu nodod valsts revīzijas iestādēm, tiesām tribunāliem vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām. |
Grozījums Nr. 219 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 1.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.b Atbilstoši 2. pantam veikto uzraudzības darbību rezultātus publisko ar atbilstīgiem informācijas līdzekļiem. Jo īpaši dalībvalstis vismaz reizi divos gados publicē pārskatu par visbiežākajiem nepareizas piemērošanas vai tiesiskās nenoteiktības avotiem, tostarp par iespējamām strukturālām vai atkārtotām problēmām noteikumu piemērošanā, kā arī par iespējamiem krāpšanas gadījumiem un cita veida nelikumīgu rīcību. |
|
|
Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai vispārēju pārskatu par valsts ilgtspējīgas iepirkuma politikas virzieniem, aprakstot attiecīgos valsts rīcības plānus un iniciatīvas un, ja zināms, to praktisko īstenošanu. Tās arī norāda MVU sekmīgas dalības rādītāju publiskajos iepirkumos; ja MVU piešķirto līgumu vērtības ziņā tas ir zemāks par 50 %, dalībvalstis norāda, vai ir ieviestas iniciatīvas šā sekmīgas dalības rādītāja uzlabošanai. |
|
|
Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, Komisija regulāri publicē ziņojumu par minēto politikas virzienu īstenošanu paraugpraksi iekšējā tirgū. |
Grozījums Nr. 220 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 1.c punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.c Dalībvalstis nodrošina, ka norādes par Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu interpretēšanu un piemērošanu ir pieejamas bez maksas, lai palīdzētu līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MVU, pareizi piemērot Savienības publiskā iepirkuma noteikumus. |
Grozījums Nr. 221 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 1.d punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.d Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija noteikusi saviem paziņojumiem un saziņai ar dalībvalstīm, dalībvalstis izraugās kontaktpunktu sadarbībai ar Komisiju attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu un Savienības budžeta izpildi, pamatojoties uz LEAD 17. un 317. pantu. |
Grozījums Nr. 222 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 1.e punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.e Līgumslēdzēji vismaz līguma darbības laikā glabā visu to noslēgto līgumu kopijas, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par: |
|
|
a) EUR 1 000 000 piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā; |
|
|
b) EUR 10 000 000 būvdarbu līgumu gadījumā. |
Grozījums Nr. 223 Direktīvas priekšlikums 93. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
93. pants |
svītrots |
|
1. Dalībvalstis norīko vienotu neatkarīgu struktūru, kas ir atbildīga par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām. |
|
|
Visiem līgumslēdzējiem piemēro šo pārraudzību. |
|
|
2. Īstenošanas darbībās iesaistītās kompetentās iestādes organizē tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Publiskās pārraudzības sistēma ir pārredzama. Lai to nodrošinātu, publicē visus norāžu un atzinuma dokumentus, un gada ziņojumu, kurā apraksta šajā direktīvā paredzēto noteikumu īstenošanu un piemērošanu. |
|
|
Gada ziņojumā iekļauj šādu informāciju: |
|
|
a) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sekmīgas dalības rādītāju iepirkumā; ja šis īpatsvars ir mazāks par 50 % MVU piešķirto līgumu vērtību izteiksmē, ziņojumā sniedz analīzi par šāda rezultāta iemesliem; |
|
|
b) vispārēju pārskatu par ilgtspējīgu iepirkuma politikas virzienu īstenošanu, arī par procedūrām, kurās ņem vērā apsvērumus saistībā ar vides aizsardzību, sociālo iekļaušanu, tostarp personu ar invaliditāti piekļuvi, vai inovāciju veicināšanu; |
|
|
c) centralizētus datus par paziņotiem krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citiem nopietnu pārkāpumu gadījumiem publiskā iepirkuma jomā, tostarp par tiem gadījumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētus projektus. |
|
|
3. Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādiem uzdevumiem: |
|
|
a) publiskā iepirkuma noteikumu un saistītās prakses piemērošanas, ko īsteno līgumslēdzēji un it sevišķi centralizēto iepirkumu struktūras, uzraudzība; |
|
|
b) juridiskas konsultācijas līgumslēdzējiem par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un par publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu īpašos gadījumos; |
|
|
c) patstāvīgu atzinumu un norāžu izdošana par vispārējas ieinteresētības jautājumiem, kuri attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, par periodiskiem jautājumiem un par sistēmiskiem sarežģījumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, ņemot vērā šīs direktīvas noteikumus un saistīto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru; |
|
|
d) iedarbīgas un vispusīgas brīdinājuma (t.s. „red flag”) rādītāju sistēmas izveide un piemērošana, lai novērstu, konstatētu un pienācīgi ziņotu par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumiem iepirkumu jomā; |
|
|
e) valstu kompetento iestāžu, tostarp revīzijas iestāžu, uzmanības vēršana uz konkrētiem konstatētiem pārkāpumiem un sistēmiskām problēmām; |
|
|
f) pilsoņu un uzņēmumu sūdzību izskatīšana saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu konkrētos gadījumos un analīzes nosūtīšana kompetentajiem līgumslēdzējiem, kuru pienākums ir ņemt to vērā savos lēmumos vai — ja analīze netiek ievērota — paskaidrot šādas neievērošanas iemeslus; |
|
|
g) uzraudzība attiecībā uz valstu tiesu un iestāžu lēmumiem, kas pieņemti pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma, kas pamatojas uz Līguma 267. pantu, vai pēc Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem saistībā ar Savienības līdzfinansētiem projektiem; pārraudzības struktūra ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par visiem Savienības iepirkuma procedūru pārkāpumiem, ja tie saistīti ar līgumiem, kurus tieši vai netieši finansē Eiropas Savienība. |
|
|
Šā punkta e) apakšpunktā minētie uzdevumi neskar tādu apelācijas tiesību izmantošanu, kas paredzētas valsts tiesību aktos vai sistēmā, kas izveidota, pamatojoties uz Direktīvu 92/13/EEK. |
|
|
Gadījumos, kad pārraudzības struktūra, veicot uzraudzību un sniedzot juridiskās konsultācijas, ir konstatējusi pārkāpumu, dalībvalstis pilnvaro pārraudzības struktūru pārņemt jurisdikciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai noteikta attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārbaudi. |
|
|
4. Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija ir noteikusi attiecībā uz saziņu un kontaktiem ar dalībvalstīm, pārraudzības struktūra darbojas kā īpašs Komisijas kontaktpunkts, kad tā uzrauga Savienības tiesību aktu piemērošanu un Savienības budžeta izpildi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu. Tā Komisijai ziņo par visiem šīs direktīvas pārkāpumiem iepirkuma procedūrās saistībā ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko tieši vai netieši finansē Savienība. |
|
|
Komisija var jo īpaši nodot pārraudzības struktūrai atsevišķu lietu izskatīšanu, ja līgums vēl nav noslēgts vai ja vēl ir iespējams veikt pārbaudes procedūru. Tā var arī uzticēt pārraudzības struktūrai veikt uzraudzības darbības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to pasākumu īstenošanu, kurus dalībvalstis ir apņēmušās īstenot, lai novērstu Komisijas konstatētu Savienības publiskā iepirkuma noteikumu un principu pārkāpumu. |
|
|
Komisija var uzdot pārraudzības iestādei analizēt gadījumus, kad ir aizdomas par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētos projektus. Komisija var uzticēt pārraudzības struktūrai uzraudzīt konkrētus gadījumus un nodrošināt, ka kompetentās valsts iestādes, kurām būs pienākums izpildīt pārraudzības struktūras norādījumus, veic atbilstošus pasākumus pret Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē līdzfinansētos projektus. |
|
|
5. Pārraudzības struktūras izmeklēšanas un izpildes darbības, ko veic, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēju lēmumi atbilst šai direktīvai un Līguma par Eiropas Savienības darbību vispārīgajiem principiem, neaizstāj un neskar Komisijas kā Līguma sargātājas institucionālo nozīmi. Ja Komisija izlemj nodot atsevišķas lietas izskatīšanu, tā arī patur tiesības iejaukties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar Līgumu. |
|
|
6. Līgumslēdzējas iestādes valsts pārraudzības iestādei nosūta visu tādu noslēgto līgumu pilnu tekstu, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par: |
|
|
a) EUR 1 000 000 piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā; |
|
|
b) EUR 10 000 000 būvdarbu līgumu gadījumā. |
|
|
7. Neskarot valsts tiesību aktus par piekļuvi informācijai un saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem par datu aizsardzību, pārraudzības struktūra pēc rakstiska pieprasījuma un bez maksas piešķir neierobežotu, pilnu, tiešu piekļuvi 6. punktā minētajiem noslēgtajiem līgumiem. Piekļuvi dažām līguma daļām var atteikt gadījumos, kad šīs informācijas atklāšana apgrūtinātu tiesību aktu piemērošanu vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku — gan valsts, gan privātu — likumīgajām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp šiem ekonomikas dalībniekiem. |
|
|
Piekļuvi daļām, kuras var atklāt, piešķir saprātīgā laikposmā un ne vēlāk kā 45 dienu laikā no šāda pieprasījuma datuma. |
|
|
Personām, kas iesniedz pieprasījumu saņemt piekļuvi līgumam, nav jāpierāda tieša vai netieša ieinteresētība saistībā ar konkrēto līgumu. Būtu jādod tiesības informācijas saņēmējam šādu informāciju nodot atklātībai. |
|
|
8. Kopsavilkumu par visām pārraudzības struktūras darbībām, kas īstenotas saskaņā ar 1.–7. punktu, iekļauj 2. punktā minētajā gada ziņojumā. |
|
Grozījums Nr. 224 Direktīvas priekšlikums 94. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji glabā atbilstīgu informāciju par katru līgumu, vispārīgo vienošanos un katru dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas reizi. Šī informācija ir pietiekama, lai ar to vēlāk varētu pamatot lēmumus, kas pieņemti saistībā ar: |
1. Līgumslēdzēji glabā atbilstīgu informāciju par katru līgumu, vispārīgo vienošanos un katru dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas reizi attiecībā uz visiem iepirkumu līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par 12. pantā noteiktajām robežvērtībām. Šī informācija ir pietiekama, lai ar to vēlāk varētu pamatot lēmumus, kas pieņemti saistībā ar: |
Grozījums Nr. 225 Direktīvas priekšlikums 94. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai procedūras ir vai nav īstenotas elektroniski. Šajā nolūkā tie dokumentē visus iepirkuma procedūras posmus, tostarp visu saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējās apspriedes, iepirkuma procedūras sagatavošanu, dialogu un sarunas, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
Līgumslēdzēji dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav īstenotas elektroniski. Šajā nolūkā tie pārliecinās, ka to rīcībā ir pietiekama dokumentācija, lai pamatotu lēmumus, kas pieņemti visos iepirkuma procedūras posmos, piemēram, dokumentācija par saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējām apspriedēm, iepirkuma procedūras sagatavošanu, dialogu un sarunām, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
Grozījums Nr. 226 Direktīvas priekšlikums 95. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Saskaņā ar 93. pantu izveidotās vai norīkotās struktūras katru gadu ne vēlāk kā nākamā gada 31. oktobrī, izmantojot standarta veidlapu, nosūta Komisijai īstenošanas un statistikas datu ziņojumu. |
1. Dalībvalstis par katru gadu un ne vēlāk kā nākamā gada 31. oktobrī Komisijai nosūta statistikas ziņojumu, izmantojot standarta veidlapu. |
Grozījums Nr. 227 Direktīvas priekšlikums 95. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka minētajā ziņojumā ietver vismaz piešķirto līgumu skaitu un vērtību, kas sadalīta pēc darbību kategorijām, kā minēts 5.–11. pantā, un visu citu informāciju, kura vajadzīga, lai pārbaudītu nolīguma atbilstīgu piemērošanu. Tas ietver to līgumu skaitu un vērtību, kas piešķirti saskaņā ar sarunu procedūru bez iepirkuma izsludināšanas, sadalot pēc apstākļiem, kā minēts 44. pantā, un pēc kategorijām, kā minēts 5.–11. pantā. Tajā arī norāda izraudzītā darbuzņēmēja dalībvalsti vai trešo valsti. |
3. Attiecībā uz visiem līgumiem, kas pārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības, dalībvalstis nodrošina, ka minētajā ziņojumā ietver vismaz piešķirto līgumu skaitu un vērtību, kas sadalīta pēc darbību kategorijām, kā minēts 5.–11. pantā, un visu citu informāciju, kura vajadzīga, lai pārbaudītu PTO Nolīguma par valsts iepirkumu atbilstīgu piemērošanu. |
Grozījums Nr. 228 Direktīvas priekšlikums 95. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Komisija izveido standarta veidlapu, kādā sagatavo īstenošanas un statistikas datu gada ziņojumu, kas minēts 1. punktā. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 100. pantā. |
5. Komisija izveido standarta veidlapu, kādā sagatavo statistikas datu gada ziņojumu, kas minēts 1. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 100. pantā minēto konsultēšanās procedūru. |
Grozījums Nr. 229 Direktīvas priekšlikums 96. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Palīdzība līgumslēdzējiem un uzņēmumiem |
Palīdzība līgumslēdzējiem |
Grozījums Nr. 230 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina tehniskā atbalsta struktūru pieejamību, lai nodrošinātu juridiskas un saimnieciskas konsultācijas, norādes un palīdzību līgumslēdzējiem saistībā ar iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka katrs līgumslēdzējs var saņemt kompetentu palīdzību un konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem. |
1. Dalībvalstis nodrošina tehniskā atbalsta struktūru pieejamību, lai nodrošinātu juridisku un ekonomisku informāciju, norādes un palīdzību līgumslēdzējiem saistībā ar iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka katrs līgumslēdzējs var saņemt tehnisku palīdzību un informāciju par atsevišķiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz 70., 71., 74. un 81. pantā iekļautajiem noteikumiem. |
Grozījums Nr. 231 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Lai uzlabotu ekonomikas dalībnieku, it sevišķi MVU, piekļuvi publiskajam iepirkumam un lai veicinātu šīs direktīvas noteikumu pareizi izpratni, dalībvalstis nodrošina, ka ir iespējams saņemt atbilstīgu palīdzību, tostarp elektroniski vai ar tādu tīklu starpniecību, kas paredzēti palīdzības sniegšanai uzņēmējdarbības jomā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 232 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 3. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās citā dalībvalstī, nodrošina īpašas administratīvas palīdzības pieejamību. Šāda palīdzība attiecas vismaz uz administratīvajām prasībām attiecīgajā dalībvalstī, kā arī iespējamiem pienākumiem saistībā ar elektronisko iepirkumu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 233 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 3. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem ir ērta piekļuve atbilstīgai informācijai par pienākumiem saistībā ar nodokļiem, vides aizsardzību un sociālajām un darba tiesību saistībām, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, reģionā vai teritorijā, kurā veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, un ko piemēros objektā veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem līguma izpildes laikā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 234 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Šā panta 1., 2. un 3. punkta vajadzībām dalībvalstis var norīkot vienotu struktūru vai vairākas struktūras, vai administratīvas struktūras. Dalībvalstis starp šīm struktūrām nodrošina atbilstīgu koordināciju. |
svītrots |
Grozījums Nr. 235 Direktīvas priekšlikums 97. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu par 56., 75. un 79. pantā minētajiem jautājumiem. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās. |
1. Dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu par 71., 72., 56., 75. un 79. pantā minētajiem jautājumiem. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās. |
Grozījums Nr. 236 Direktīvas priekšlikums 97. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Šā panta vajadzībām dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus sadarbības punktus, kuru kontaktinformāciju paziņo pārējām dalībvalstīm, pārraudzības struktūrām un Komisijai. Dalībvalstis publicē un regulāri atjaunina sadarbības punktu sarakstu. Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādu sadarbības punktu koordinēšanu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 237 Direktīvas priekšlikums 98. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Direktīvas 4., 35., 33., 38., 25., 65., 70., 77., 85. un 95. pantā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. |
2. Šīs direktīvas 4., 35., 38., 25.,65. un 70. pantā minētās pilnvaras Komisijai ir deleģētas uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. |
Grozījums Nr. 238 Direktīvas priekšlikums 98. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Direktīvas 4., 35., 33., 38., 25., 65., 70., 77., 85. un 95. pantā minētās pilnvaras jebkurā laikā var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome. Lēmums par atsaukšanu pārtrauc šādā lēmumā norādītās pilnvaras. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību. |
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 35., 38., 25., 65. un 70. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. |
Grozījums Nr. 239 Direktīvas priekšlikums 2. pielikums – 1. daļa – ea apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ea) procedūras saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu, dzelzceļa uzņēmumu licencēšanu vai drošības sertifikāciju saskaņā ar Direktīvu 95/18/EK, Direktīvu 2001/14/EK un Direktīvu 2004/49/EK. |
Grozījums Nr. 240 Direktīvas priekšlikums 3. pielikums – D punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dzelzceļa kravu pārvadājumi |
Dzelzceļa pārvadājumi |
Grozījums Nr. 241 Direktīvas priekšlikums 3. pielikums – D punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi |
svītrots |
|
Nav |
|
Grozījums Nr. 242 Direktīvas priekšlikums VIII pielikums – 2. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) „standarts” ir tehniskā specifikācija, ko atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai apstiprinājusi atzīta standartizācijas institūcija un kuras ievērošana nav obligāta, un kura iedalās divās kategorijās: |
(2) „standarts” ir tehniskā specifikācija, ko atkārtotai vai pastāvīgai lietošanai vienprātīgi pieņēmusi un apstiprinājusi atzīta standartizācijas organizācija un atbilstībai kurai nav obligāta, un kura iedalās divās kategorijās: |
Grozījums Nr. 243 Direktīvas priekšlikums VIII pielikums – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) „kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija, kas noteikta saskaņā ar dalībvalstu atzītu procedūru vai saskaņā ar 9. un 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā [XXX] par Eiropas standartizāciju [un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK], kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; |
(4) „kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija, kas noteikta saskaņā ar dalībvalstu atzītu procedūru vai — informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā — saskaņā ar 13. un 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju1; |
|
|
_________________ |
|
|
1 OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp. |
Grozījums Nr. 244 Direktīvas priekšlikums 17. pielikums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
CPV kods | |
Apraksts | |
CPV kods | |
Apraksts | |
79611000-0; no 85000000-9 līdz 85323000-9 | |
| |
(izņemot 85321000-5 un 85322000-2) | |
Veselības un sociālie pakalpojumi | |
79611000-0; 75200000-8; 75231200-6; 75231240-8; | |
no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un 85322000-2); 98133100-5 un 98200000-5 | |
Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi | |
75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1); no 92000000-1 līdz 92700000-8 (izņemot 92230000-2, 92231000-9, 92232000-6) | |
Administratīvie izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi | |
75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1); no 92000000-1 līdz 92700000-8 (izņemot 92230000-2, 92231000-9, 92232000-6) | |
Administratīvie izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi | |
75300000-9 | |
Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi | |
75300000-9 | |
Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi1 | |
75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1 | |
Pabalstu pakalpojumi | |
75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0,75320000-5, 75330000-8, 75340000-1 | |
Pabalstu pakalpojumi | |
98000000-3 | |
Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi | |
98000000-3; 55521100-9 | |
Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi | |
98120000-0 | |
Arodbiedrību sniegtie pakalpojumi | |
98120000-0 | |
Arodbiedrību sniegtie pakalpojumi | |
98131000-0 | |
Reliģiskie pakalpojumi | |
98131000-0 | |
Reliģiskie pakalpojumi | |
| |
| |
No 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000- 9, 80533100-0, 80533200-1) | |
Izglītības un profesionālās izglītības pakalpojumi | |
| |
| |
no 79100000-5 līdz 79140000-7 | |
Juridiskie pakalpojumi, ciktāl tie nav izslēgti saskaņā ar 19.b panta pirmās daļas b) apakšpunktu | |
______________________ | |
1 Šī direktīva uz šiem pakalpojumiem neattiecas, ja tie tiek sniegti kā vispārējas nozīmes nekomerciāli pakalpojumi. Dalībvalstis var brīvi organizēt to, kā tās sniedz obligātos sociālos pakalpojumus vai citus pakalpojumus, ko sniedz kā vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas nozīmes nekomerciālus pakalpojumus. | |
Grozījums Nr. 245 Direktīvas priekšlikums XVIII pielikums - A daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
A daļa. Paziņojums par līgumu |
A daļa. Periodisks informatīvs paziņojums |
|
1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, e-pasta un interneta adrese. |
|
2. Galvenā darbības joma. |
2. Galvenā darbības joma. |
|
3. Apraksts par pakalpojumiem vai to kategorijām un, ja vajadzīgs, saistītiem būvdarbiem un piegādēm, ko paredzēts iepirkt, tostarp norāde par attiecīgo daudzumu vai vērtību, kā arī uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā. |
3. Īss apraksts par pakalpojumiem vai to kategorijām un, ja vajadzīgs, saistītiem būvdarbiem un piegādēm, ko paredzēts iepirkt, tostarp norāde par attiecīgo daudzumu vai vērtību, ja šie dati ir zināmi, kā arī uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā. |
|
|
3.a Ciktāl jau zināms: |
|
4. Galvenās pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods. |
a) Galvenās pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods. |
|
5. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros. |
b) Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros. |
|
6. Galvenie nosacījumi, kas jāievēro ekonomikas dalībniekiem, lai piedalītos, vai — attiecīgā gadījumā — tīmekļa vietnes adrese, kurā var iegūt detalizētu informāciju. |
c) Galvenie nosacījumi, kas jāievēro ekonomikas dalībniekiem, lai piedalītos, vai — attiecīgā gadījumā — tīmekļa vietnes adrese, kurā var iegūt detalizētu informāciju. |
|
7. Termiņš(-i), kādā(-os) jāsazinās ar līgumslēdzēju, lai varētu piedalīties. |
|
|
8. Cita būtiska informācija. |
8. Cita būtiska informācija. |
PASKAIDROJUMS
Referents uzskata, ka to direktīvu atjaunināšanā, kas attiecas uz publisko iepirkumu, būtu jāatrod līdzsvars starp noteikumu vienkāršošanu un atbilstīgām un efektīvām procedūrām, kuru pamatā ir ar inovācijām un ilgtspējību saistīti piešķiršanas kritēriji, vienlaikus nodrošinot arī lielāku MVU līdzdalības līmeni un atvieglojot e-iepirkuma izmantošanu.
Ir jāmeklē veidi, kā pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu vienotajā tirgū, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu. Ņemot vērā, ka publiskie iepirkumi veido būtisku ekonomikas daļu (aptuveni 19 % no Savienības IKP), veiksmīga iepirkuma noteikumu pārskatīšana un īstenošana ievērojami veicinātu ieguldījumus reālajā ekonomikā, kā arī palīdzētu pārvarēt Eiropas ekonomikas krīzi.
Referents atbalsta Komisijas priekšlikumus un uzskata, ka tajos ir izteiktas jaunas idejas un jauni interesanti principi. Tomēr tos ir iespējams uzlabot, lai sasniegtu vislabāko rezultātu. Referenta priekšlikumu sīkāks pamatojums ir ietverts 2012. gada 23. februāra darba dokumentā (PE483.690), ko referents sagatavoja pirms šā ziņojuma projekta.
§ Publisko iepirkumu efektīva un sociāli ilgtspējīga izmantošana
Referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem aspektiem, nav pietiekami efektīvs. Tādēļ viņš vēlētos, lai tajā tiktu ietverts noteikums par sociālo standartu ievērošanu visos iepirkuma procedūras posmos.
Tāpēc referents ir izstrādājis tehniskās specifikācijas, kas tiek iekļautas iepirkuma dokumentos un kurās nosaka prasības attiecībā uz darbu izpildi, pakalpojumiem vai piegādēm, lai tās ļautu līgumslēdzējam sasniegt ilgtspējības mērķus, ja viņš to vēlas. Tādēļ tehniskajās specifikācijās vajadzētu varēt iekļaut prasības attiecībā uz efektivitāti (piemēram, vides jomā), to darbinieku organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas izvēlēti iepirkuma izpildei, kā arī drošību, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitātes izvērtēšanas metodēm, iepakojumu un lietošanas norādījumiem, dzīves ciklu un īpatnībām, kas saistītas ar sociāli ilgtspējīgas ražošanas procesu.
Sociāli ilgtspējīga ražošanas procesa koncepciju, ko izstrādājis referents un kas ir ietverta arī piešķiršanas kritērijos, var definēt kā ražošanas procesu, kurš saistīts ar iepirkuma priekšmetu (kas var būt gan piegādes, darbu izpilde vai pakalpojumu sniegšana) un kurš garantē, ka tiks ievēroti darbinieku veselības un drošības aizsardzības noteikumi, kā arī sociālie standarti. Ar šo sociāli ilgtspējīgo ražošanas procesu saistīto sociālo kritēriju pamatā ir sociālie standarti, kas noteikti un atzīti saskaņā ar valstu un Eiropas tiesību aktiem, kā arī ar koplīgumiem.
Papildus referents ir pastiprinājis izslēgšanas iemeslus, nosakot, ka no iepirkuma procedūras obligāti jāizslēdz uzņēmēji, kas neievēro valsts un Eiropas tiesību aktos un koplīgumos noteiktās saistības sociālo un darba tiesību, kā arī dzimumu līdztiesības jomā. Tāpat līgumslēdzēji nedrīkst piešķirt līgumu labākajam piedāvājumam, ja attiecīgais uzņēmējs nevar iesniegt jaunāko informāciju par tā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Attiecībā uz atlases kritērijiem referents vēlētos, lai līgumslēdzēji varētu noteikt dalības nosacījumus, kas arī būtu saistīti ar valsts un Eiropas tiesību aktos un koplīgumos noteikto veselības un darbinieku drošības standartu, kā arī sociālo un darba tiesību ievērošanu.
Visbeidzot, attiecībā uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem referents uzskata, ka pilnībā jāizvairās no apzīmējuma „zemākās izmaksas” un tā vietā jāizmanto apzīmējums „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”. Uzskatot, ka ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma pieeju tiek ņemta vērā arī piedāvājuma cena, izriet, ka līgumslēdzēji varēs izvēlēties vispiemērotāko piedāvājumu atbilstoši to konkrētajām vajadzībām un tie varēs ņemt vērā sabiedrībai stratēģiskus aspektus, sociālos kritērijus — jo īpaši attiecībā uz sociālo un darba tiesību ievērošanu, darba apstākļiem un darba drošību un veselības aizsardzību darba vietā, nelabvēlīgā stāvoklī nonākušo personu, jauniešu, sieviešu, gados vecāko darbinieku un ilgtermiņa bezdarbnieku darba iespējām —, kā arī vides un jo īpaši taisnīgas tirdzniecības kritērijus. Kā iepriekš minēts, apzīmējums „sociāli ilgtspējīgas ražošanas process” ir ietverts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtējumā. Turklāt jēdziena „dzīves cikls” definīcijai vajadzētu ietvert arī ražošanas vietu. Eiropas Savienībai, piešķirot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, dažos konkrētos gadījumos vajadzētu varēt dot priekšroku vietējiem ražotājiem, jo īpaši MVU. Papildus ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai un uzņēmumu vietējo un reģionālo filiāļu aizsardzībai ar šo noteikumu līgumslēdzējām iestādēm tiktu sniegta iespēja vietējā mērogā samazināt ekonomiskās krīzes radītās sekas.
Tomēr vajadzētu precizēt, ka efektivitātes un tiesiskās drošības dēļ neviens no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem līgumslēdzējiem nesniedz pilnīgu izvēles brīvību — saimnieciski visizdevīgākā pieteikuma noteikšanai izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem arī turpmāk jābūt saistītiem ar iepirkuma priekšmetu un jānodrošina efektīvas konkurences iespējas.
Lai nodrošinātu publisko iepirkumu efektīvu norisi, dalībvalstīm vajadzētu arī spēt noteikt par pienākumu līgumslēdzējiem kontrolēt līgumu ieguvušā uzņēmēja veiktspēju.
§ Efektīva MVU līdzdalība, slēdzot atbilstošus apakšlīgumus
Referents atbalsta apakšlīgumu slēgšanu, ja tā palīdz attīstīt MVU. Tomēr dažos kritiskos gadījumos kaskādes veida apakšlīgumu slēgšana noved pie darbinieku ekspluatācijas un tādējādi zemākas kvalitātes iepirkumiem. Gan uzņēmumu, gan līgumslēdzēju interesēs ir nodrošināt, lai līgumu izpildes laikā darbs tiktu paveikts kvalitatīvi un ievērojot darba tiesību principus. Tādēļ referents ierosina ierobežot kaskādes veida apakšlīgumu slēgšanu, nosakot ierobežojumu, ka apakšlīgumus nedrīkst slēgt ar vairāk kā trīs secīgiem apakšuzņēmējiem. Viņš arī ierosina noteikt atbildības principu visā apakšuzņēmēju ķēdē, lai atbildība par pamattiesību, darbinieku veselības un darba drošības aizsardzību, kā arī spēkā esošo darba tiesību normatīvo aktu ievērošanu tiktu piemērota visos šīs ķēdes posmos.
Turklāt līgumslēdzējam jāpieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda to iespējamo līguma daļu, par kuru viņš plāno slēgt apakšlīgumus ar trešām personām, kā arī ierosinātos apakšuzņēmējus.
Ir jāpastiprina arī noteikumi par ārkārtīgi zemas cenas piedāvājumiem, lai novērstu iespēju, ka apakšuzņēmēji neievēro darba tiesību normas.
Referents atbalsta Komisijas priekšlikumu, kurā paredzēts atvieglot piekļuvi e-iepirkuma procedūrai. MVU līdzdalība tiks vienkāršota un atbalstīta. Tomēr viņš vēlētos saglabāt pašreiz spēkā esošos pieteikumu iesniegšanas termiņus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams minimālais termiņš, lai pretendenti, jo īpaši MVU, varētu sagatavot pienācīgus piedāvājumus.
§ Vienkāršota publiskā iepirkuma procedūra attiecībā uz līgumslēdzējiem
Referents vērš īpašu uzmanību uz līgumslēdzējiem, kuriem būs jāpiemēro plānotā direktīva par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. Tādēļ viņš ir apņēmies nesarežģīt to uzdevumu un ļaut tām piešķirt efektīvus publiskos līgumus, lai sekmētu attiecīgo iedzīvotāju labklājību. Lai garantētu preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā arī no tā izrietošos principus, piemēram, tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, diskriminācijas aizliegumu, savstarpējo atzīšanu, proporcionalitāti un pārredzamību, un, ņemot vērā attiecīgo nozaru īpatnības, kā arī atšķirīgo līmeni, kas sasniegts liberalizācijas procesā Savienības dalībvalstīs, referents uzskata, ka šo direktīvu nevar piemērot, ja ar iepirkuma procedūrām nevar nodrošināt godīgu konkurenci uzņēmēju vidū.
Tādēļ referents uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai visas direktīvā paredzētās procedūras tiktu transponētas dalībvalstu tiesību aktos — visiem līgumslēdzējiem jābūt pieejamam tādu instrumentu kopumam, kas ļautu izvēlēties viņu vajadzībām vispiemērotāko procedūru. Referents uzskata, ka būtu vēlams, lai sarunu procedūra tiktu izmantota arī turpmāk.
Referents arī uzskata, ka dalībvalstīm jānodrošina līgumslēdzējiem, tostarp līgumslēdzējām iestādēm, tehniskie un finanšu līdzekļi, lai līgumslēdzēji varētu pielāgoties e-iepirkuma procedūrai un sagatavot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus.
Referents arī vēlētos, lai attiecības starp valsts iestādēm, kādas tās piedāvā noteikt Eiropas Komisija, būtu elastīgākas. Minētais aspekts relatīvi ierobežojošā veidā kodificē pašreiz spēkā esošo judikatūru. Līdz ar to vietējo pašvaldību manevrēšanas iespējas tiks ievērojami ierobežotas, lai sekmētu publisko iepirkumu vispārējo efektivitāti. Tādēļ referents ir paredzējis izņēmumus attiecībā uz pilnīga privātā sektora līdzdalības aizlieguma principu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību nodrošināt vispārējo interešu īstenošanu. Ņemot vērā, ka šī judikatūra attieksies arī uz valsts iestādēm, kas darbojas šīs direktīvas aptvertajās nozarēs, vajadzētu nodrošināt, ka vieni un tie paši noteikumi ir vienlaikus piemērojami gan saistībā ar šo, gan direktīvu […/…/ES] [par publisko iepirkumu].
Referents atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, ar ko paredz izbeigt dalījumu prioritārajos pakalpojumos un pakalpojumos, kas nav prioritāri. Viņš uzskata, ka īpaša regulējuma izveide attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem ir svarīga, ņemot vērā to specifiku un lai nodrošinātu publiskā iepirkuma stratēģisku izmantojumu, taču referents vēlas atvieglot šo regulējumu, atceļot prasību publicēt iepriekšēju paziņojumu, vienlaikus uzsverot, ka ir nepieciešams ievērot pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus.
Attiecībā uz valsts pārvaldības iestādi referents uzskata, ka ir svarīgi, lai katrai dalībvalstij būtu iestāde, kuras kompetencē būtu sekmīgas iepirkumu darbības nodrošināšana. Tomēr viņš vēlas izvairīties no jebkāda papildu administratīvā sloga, kas varētu kavēt līgumslēdzēju darbību. Tādēļ viņš uzskata, ka dalībvalstīs, kurās jau ir attiecīga iestāde, jaunie pienākumi būtu jānodod šai iestādei.
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (21.9.2012)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs
(COM(2011)0895 – C7‑0007/2012 – 2011/0439(COD))
Atzinumu sagatavoja: Gianluca Susta
ĪSS PAMATOJUMS
Komisija nesen ir iesniegusi priekšlikumu atjaunināt direktīvas par publisko iepirkumu (Direktīva 2004/18/EK) un iepirkumu procedūrām, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (Direktīva 2004/17/EK). Turklāt ir iesniegts jaunas direktīvas priekšlikums ar mērķi reglamentēt līgumu piešķiršanas nozari un tikai pēc tam regulas priekšlikums attiecībā uz trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi ES publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un sarunu atbalsta procedūrām par ES preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem.
Starptautiskā līmenī publiskais iepirkums ir būtiska pasaules tirdzniecības daļa — iepirkumu nozares apjoms attīstītajās valstīs ir vidēji 15–20 % no PIL. Neskatoties uz tā nozīmi, publiskā iepirkuma tirgus joprojām ir viena no slēgtākajām nozarēm (Komisija lēš, ka vairāk nekā puse no publiskā tirgus pasaulē joprojām nav atvērta ārzemju konkurencei) un tie mazāk reglamentēti starptautiskās tirdzniecības jomā.
Daudzpusējā līmenī atsauces tiesiskais regulējums ir starptautiskais nolīgums par publisko iepirkumu (Government Procurement Agreement – GPA), kas nesen tika pārskatīts un pārskatīšanas process tika noslēgts 2012. gadā. Šīs pārskatīšanas mērķis bija palielināt pārredzamību, starptautisko publiskā iepirkuma tirgu atvēršanas līmeni un vienkāršot procedūras. Tāpēc atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē šo pārskatīšanas procesu un cer, ka ES to nekavējoties apstiprinās; vienlaicīgi atzīmē, ka tikai 42 PTO dalībvalstis (no kurām 27 valstis ir ES dalībvalstis) pašlaik ir pievienojušās šim starptautiskajam nolīgumam un ļoti cer, ka tam pievienosies daudzas citas valstis, jo īpaši attīstītākās valstis un jauno tirgus ekonomiku valstis, lai paplašinātu tā ģeogrāfisko pārklājumu un tādējādi izveidotu vienotu un visā pasaulē spēkā esošu noteikumu sistēmu šajā nozīmīgajā starptautiskās tirdzniecības nozarē.
Konkrēti noteikumi attiecībā uz publiskā iepirkumu nozari ir ietverti arī citā PTO nolīgumā — Vispārējā nolīgumā par pakalpojumu tirdzniecību (GATS).
Divpusējā līmenī ES ir pienākumi arī saistībā ar dažiem jau noslēgtajiem divpusējiem nolīgumiem (ar Albāniju, bijušo Maķedonijas Dienvidslāvijas Republiku, CARIFORUM, Čīli, Horvātiju, Meksiku, Melnkalni, Dienvidkoreju un Šveici). Iepirkumu nozare ir nozīmīga un bieži delikāta joma sarunās par iespējamu jaunu tirdzniecības nolīgumu slēgšanu ar citiem starptautiskiem partneriem.
Šādā starptautiskā līmenī atzinuma sagatavotājs uzsver starptautiskā mēroga nozīmi publiskā iepirkuma nozarē un atzīst nepieciešamību pakāpeniski atvērt starptautiskos publiskā iepirkuma tirgus, pamatojoties uz vienotu noteikumu sistēmu ar savstarpēju izdevīgumu, vienlīdzību un starptautisko standartu ievērošanu vides, sociālajā un nodarbinātības jomā. Eiropas Savienība pašreiz nodrošina starptautiskajiem dalībniekiem būtisku sava publiskā iepirkuma tirgus atvēršanas līmeni, ko bieži nepiedāvā citi nozīmīgi starptautiskie tirdzniecības partneri.
Tādēļ atzinuma sagatavotājs cer uz izlēmīgāku ES rīcību, izmantojot tiesību aktu iniciatīvas un saskaņotu sarunu procesu, lai atjaunotu līdzsvarotus apstākļus un izveidotu patiesi vienādus noteikumus starptautiskā līmenī.
Šajā sakarībā apstiprina Komisijas izvēli neveidot „ārējas dimensijas” Kopienas tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma nozarē — lēmums nepārveidot pašreizējos noteikumus Direktīvā 2004/17/EK par piedāvājumiem, kas ietver ārzemju preces un pakalpojumus, bet turpmāk izveidot tiesību akta iniciatīvas priekšlikumu, kas ir papildinošs, bet pilnībā autonoms, arī juridiskā nozīmē, ja tas tiek atzinīgi novērtēts attiecībā uz priekšlikuma saturu, bet ietver risku izveidot bīstamu juridisko plaisu Eiropas tiesību sistēmā attiecībā uz noteikumiem ar mērķi reklamēt trešo valstu preču, pakalpojumu un uzņēmumu piekļuvi Eiropas iepirkumu tirgum.
Tādēļ atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir ļoti būtiski atjaunot konkrētus noteikumus ar mērķi vienoti un spēcīgi disciplinēt nosacījumus, ar kuriem noraidīt iespējamus piedāvājumus, kuros pārsvarā ietvertas preces un pakalpojumi, kas neietilpst starptautiskos nolīgumos. Līdz ar to atzinuma sagatavotājs gatavojas apstiprināt tās pašas izpildes komitejas tiesību akta mehānisma priekšlikumu tās jaunākajā regulas priekšlikumā.
Turklāt ir būtiski arī turpmāk ierobežot Komisijas tiesību akta priekšlikumu par tā sauktajiem „nepamatoti lētajiem piedāvājumiem”, ieviešot iespējamu automātiskas izslēgšanas mehānismu piedāvājumiem, kuru cena ir būtiski zemāka par citu piedāvājumu cenu, un paplašināt minimālos nosacījumus papildu informācijas pieprasīšanai ekonomikas dalībniekiem.
Visbeidzot uzskata, ka jāievieš daži grozījumi, lai pilnīgāk uzsvērtu starptautisko līmeni, kādā darbojas Eiropas direktīvas.
GROZĪJUMI
Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Publiskais iepirkums ir īpaši būtisks līdzeklis, no jauna definējot Eiropas rūpniecības politiku. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(4a) Iekšējais tirgus un starptautiskie tirgi ir aizvien vairāk savstarpēji saistīti, tādēļ ES vērtības, piemēram, pārredzamība, principiāla nostāja pret korupciju, savstarpējības princips un sociālo tiesību un cilvēktiesību veicināšana būtu atbilstīgi jāsekmē iepirkuma politikā. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no -1994. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, it sevišķi apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (turpmāk „nolīgums”). Nolīguma mērķis ir izveidot tiesību un saistību līdzsvarotu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzēji minētajos nolīgumos paredzētos pienākumus pilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas. |
(14) Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no -1994. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, it sevišķi apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par publisko iepirkumu (turpmāk „nolīgums”). Nolīguma mērķis ir izveidot tiesību un saistību līdzsvarotu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Šis nolīgums ir pārskatīts, un tā pārskatīšana noslēdzās 2012. gada martā; Nolīguma pārskatīšanas galvenie mērķi bija plašāk atvērt tirgus šajā nozarē, paplašināt pārklājumu, pārtraukt diskriminējušus pasākumus, kā arī palielināt procedūru pārredzamību. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, tostarp pienākumi, kurus tai uzliek divpusēji tirdzniecības nolīgumi, līgumslēdzēji minētajos nolīgumos paredzētos pienākumus pilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas. Tādēļ starptautiskie pienākumi, kas Savienībai jāievēro attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar piekļuvi publiskā iepirkumu tirgum, ir noteikti ES tiesību sistēmā, lai nodrošinātu to efektīvu un vienotu piemērošanu. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14a) Pasaules Tirdzniecības organizācijā un savos divpusējos nolīgumos Savienība atbalsta Savienības un tās tirdzniecības partneru publiskā iepirkuma starptautisko tirgu vērienīgu starptautisku atvēršanu, gūstot abpusēju labumu. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Nolīgums attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas nolīgumā un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst nolīgumā noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR valūtā. Būtu jāparedz arī robežvērtību periodiska pārskatīšana EUR izteiksmē, lai, izmantojot matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām variācijām attiecībā pret speciālajām aizņēmuma tiesībām. Neskarot Savienības starptautiskās saistības, ir arī atbilstīgi turpināt piemērot vienas un tās pašas robežvērtības visiem līgumslēdzējiem neatkarīgi no viņu nozares, lai izvairītos no robežvērtību daudzkāršošanas. |
(15) Nolīgums attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas nolīgumā un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst nolīgumā noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR valūtā. Būtu jāparedz arī robežvērtību periodiska pārskatīšana EUR izteiksmē, lai, izmantojot matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām variācijām attiecībā pret speciālajām aizņēmuma tiesībām. Neskarot Savienības starptautiskās saistības, ir arī atbilstīgi turpināt piemērot vienas un tās pašas robežvērtības visiem līgumslēdzējiem neatkarīgi no viņu nozares, lai izvairītos no robežvērtību daudzkāršošanas. Tāpat šī robežvērtību periodiskā pārskatīšana jāveic arī, pamatojoties uz abpusējā ieguvuma principa pareizas piemērošanas iepriekšēju novērtējumu, atverot tirgu starp ES un citām nolīguma parakstītājām pusēm. Abpusējā ieguvuma novērtējums jāveic arī attiecībā uz trešām valstīm, kas nav parakstījušas nolīgumu par publisko iepirkumu, bet kurām ir piekļuve Eiropas publiskā iepirkuma tirgum. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm un neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi. |
(18) Šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm un neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi. Eiropas Savienības iestādēm būtu jo īpaši jāņem vērā šīs direktīvas radītās izmaiņas un attiecīgi jāpielāgo savi iepirkuma noteikumi, lai atspoguļotu šīs izmaiņas. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 40. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(40) Publiski līgumi nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā grupējumā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā [2004/18/EK] uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot Direktīvas [2004/18] 55. panta 1. un 2. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pārkāpuši vides vai sociālās saistības, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citu smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. |
(40) Publiski līgumi nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā grupējumā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā [2004/18/EK] uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot Direktīvas [2004/18] 55. panta 1. un 2. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pārkāpuši vides vai sociālās saistības, arī saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citu smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 40. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(40) Publiski līgumi nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā grupējumā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā [2004/18/EK] uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot Direktīvas [2004/18] 55. panta 1. un 2. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pārkāpuši vides vai sociālās saistības, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citu smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. |
(40) Publiski līgumi nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā grupējumā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana, tostarp vides vai sociālo tiesību pārkāpumi, arī attiecībā uz noteikumu neievērošanu saistībā ar brīvas piekļuves nodrošināšanu personām ar invaliditāti, būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā [2004/18/EK] uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot Direktīvas [2004/18] 55. panta 1. un 2. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas izdarījuši smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī ja līgumslēdzējiem ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vai nu „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, vai „zemākās izmaksas”, ņemot vērā to, ka zemāko izmaksu gadījumā tie var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. |
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī ja līgumslēdzējiem ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju pieņemt „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 44. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(44) Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt līgumu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. |
(44) Lai līgumu piešķirtu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, līgumslēdzējiem jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 49. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(49) Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, ir pamatoti ar tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Lai novērstu iespējamos trūkumus līguma izpildes laikā, būtu jānosaka pienākums līgumslēdzējiem pieprasīt norādītās cenas paskaidrojumu, ja piedāvājuma cenas ir būtiski zemākas par citu pretendentu pieprasītajām cenām. Ja pretendents nevar sniegt pietiekošu paskaidrojumu, līgumslēdzējam būtu jābūt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidījumam būtu jābūt obligātam gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējis, ka nepamatoti zemā pieprasītā cena izriet no neatbilstības Savienības tiesību aktiem sociālo, darba vai vides tiesību aktu, vai starptautisko darba tiesību noteikumu jomā. |
(49) Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, ir pamatoti ar tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Lai novērstu iespējamos trūkumus līguma izpildes laikā, būtu jānosaka iespēja līgumslēdzējiem izslēgt piedāvājumus, kuru cena ir būtiski zemāka par citu pretendentu piedāvātajām cenām, un pienākums līgumslēdzējiem pieprasīt norādītās cenas paskaidrojumu, ja piedāvājuma cenas ir ievērojami zemākas par citu pretendentu pieprasītajām cenām. Ja pretendents nevar sniegt pietiekošu paskaidrojumu, līgumslēdzējam būtu jābūt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidījumam būtu jābūt obligātam gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējis, ka nepamatoti zemā pieprasītā cena izriet no neatbilstības Savienības tiesību aktiem sociālo, darba vai vides tiesību aktu, vai starptautisko darba tiesību noteikumu jomā. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 56.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(56a) Līgumslēdzējiem būtu jārespektē maksājumu kavējumi, kā noteikts Direktīvā 2011/7/ES. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 63. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(63) Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgos dokumentus laikus un attiecīgā kārtībā nosūta vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(63) Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgos dokumentus laikus un attiecīgā kārtībā nosūta vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija sanāksmēs ar valstu speciālistiem deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas laikā. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina Eiropas Parlamenta pienācīga iesaistīšana, izmantojot paraugpraksi, kuras pamatā ir citās politikas jomās gūtā līdzšinējā pieredze, lai Eiropas Parlamentam radītu pēc iespējas labākus apstākļus deleģēto aktu turpmākajai pārbaudei. |
Pamatojums | |
Direktīva paredz izmantot deleģētos aktus, tostarp pielāgot robežlīmeņu aprēķināšanas metodoloģiju jebkurām izmaiņām, kas izriet no Nolīguma par publisko iepirkumu (6. panta 5. punkts, 12. panta 4.punkts), un grozīt starptautisko sociālo un vides tiesību aktu noteikumu sarakstu XI pielikumā (54. panta 2. punkts - pamata direktīva, 70. pants – Komunālo pakalpojumu direktīva). Tā kā tas ir jautājums ar skaidru starptautiskās tirdzniecības dimensiju, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu jāpiemēro tās pašas institucionālās procedūras, kas attiecas uz "parastajiem" tiesību aktiem tirdzniecības jomā. | |
Saskaņā ar OMNIBUS I un OMNIBUS II (pielāgojumu pakete INTA) atzinuma sagatavotājs ierosina uzsvērt nepieciešamību pēc Eiropas Parlamenta pienācīgas iesaistīšanas deleģēto aktu sagatavošanā un īstenošanā (55. apsvērums). Tas atvieglos deleģēto aktu pārbaudi un nodrošinās pilnvaru deleģējuma efektīvu izmantošanu, panākot to, ka Eiropas Parlamentam nebūs iebildumu. | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu jāierobežo laikā (89. panta 2. punkts) pilnvaru nodošana Komisijai. Šāds ierobežojums, paredzot prasību Komisijai ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms noteiktā laikposma beigām sagatavot ziņojumu par deleģētajām pilnvarām, nodrošina lielāku parlamentāro kontroli. Savukārt automātiska deleģēto pilnvaru pagarināšana par līdzvērtīga ilguma periodiem ļauj pārāk neapgrūtināt likumdevēju un atvieglo kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu. | |
Ņemot vērā Parlamenta darba dinamiku, iekšējās procedūras un termiņus, ir svarīgi nodrošināt, ka likumdevēja rīcībā ir pietiekams laiks, lai pienācīgi izskatītu tiesību aktu (89. panta 5. punkts). | |
Visi grozījumi atspoguļo izmaiņas, kuras ieviestas ar abiem kopējās tirdzniecības politikas jomā sagatavotajiem regulu priekšlikumiem. | |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 12.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
12.a pants |
|
|
Dalībvalsts līgumslēdzējiem, piešķirot līgumus, kuri to vērtības dēļ nav iekļauti šajā direktīvā, būtu jāievēro vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas un pārredzamības principi. |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 14. pants − 1. punkts − 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta Nolīgumā par valsts iepirkumu, Komisija minētās robežvērtības aprēķina, izmantojot EUR vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam EUR tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas nolīgumā paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR. |
Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta Nolīgumā par publisko iepirkumu, Komisija minētās robežvērtības aprēķina, izmantojot EUR vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam EUR tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas nolīgumā paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR. Turklāt Komisija var ņemt vērā citu nolīguma pušu veiktās izmaiņas robežvērtībās. |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma ziņo par visām preču kategorijām vai darbībām, kurām viņuprāt saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to preču un darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju. |
2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts kompetentās struktūras pieprasījuma ziņo par visām preču kategorijām vai darbībām, kurām viņuprāt saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to preču un darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju. |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) kādas starptautiskas organizācijas īpaša procedūra; |
(c) kādas starptautiskas organizācijas, kura ir saistīta ar šo dalībvalsti, īpaša procedūra; |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 21. pants − 4. punkts − c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma; |
svītrots |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 38. pants − 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ciktāl uz to attiecas III, IV un V pielikums un Nolīguma par valsts iepirkumu Eiropas Savienības 1. pielikuma vispārīgās piezīmes, un citi starptautiskie nolīgumi, kuri ir saistoši Savienībai, kā uzskaitīts šīs direktīvas V pielikumā, līgumslēdzēji 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Piemērojot šo direktīvu minēto nolīgumu parakstītājpušu ekonomikas dalībniekiem, līgumslēdzēji nodrošina atbilstību šiem nolīgumiem. |
1. Ciktāl uz to attiecas III, IV un V pielikums un Nolīguma par publisko iepirkumu Eiropas Savienības 1. pielikuma vispārīgās piezīmes, un citi starptautiskie nolīgumi, kuri ir saistoši Savienībai, tostarp pienākumi, ko tā uzņēmusies ar divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, kā uzskaitīts šīs direktīvas V pielikumā, līgumslēdzēji 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Piemērojot šo direktīvu minēto nolīgumu parakstītājpušu ekonomikas dalībniekiem, līgumslēdzēji nodrošina atbilstību šiem nolīgumiem. |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šajā nolūkā līgumslēdzēji var pieprasīt vai pieņemt konsultācijas no administratīvā atbalsta struktūrām vai no trešām personām, vai tirgus dalībniekiem ar nosacījumu, ka šādas konsultācijas neapdraud konkurenci un nav pretrunā nediskriminācijas un pārredzamības principiem. |
Šajā nolūkā līgumslēdzēji var pieprasīt vai pieņemt konsultācijas no administratīvā atbalsta struktūrām vai no neatkarīgām trešām personām, vai tirgus dalībniekiem ar nosacījumu, ka šādas konsultācijas neapdraud konkurenci un nav pretrunā nediskriminācijas un pārredzamības principiem. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Piemēro 13. panta 7. punktu. |
Lai palielinātu konkurenci un uzlabotu MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam, līgumus var sadalīt daļās. Piemēro 13. panta 7. punktu. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu — uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās norāda, vai piedāvājumus attiecina tikai uz vienu vai vairākām daļām. |
Ja līgumslēdzēji ierobežo iespējas attiecināt piedāvājumus uz vienu vai vairākām daļām, tie to norāda paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu — uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās, vai iepirkuma dokumentos. |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja vienam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, līgumslēdzēji var noteikt, ka tie vai nu piešķirs vienu līgumu par katru daļu, vai piešķirs vienu vai vairākus līgumus, aptverot vairākas vai visas daļas. |
svītrots |
|
Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai tie patur tiesības izdarīt šādu izvēli un, ja tā, kuras daļas var sagrupēt vienā līgumā. |
|
|
Līgumslēdzēji pirmām kārtām nosaka piedāvājumus, kuri katrā atsevišķā daļā vislabāk atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 76. pantu. Tie var piešķirt līgumu par vairākām daļām pretendentam, kas nav ieguvis pirmo vietu attiecībā uz visām šajā līgumā ietvertajām atsevišķajām daļām, ar nosacījumu, ka atbilstīgi 76. pantam noteiktie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji tiek labāk izpildīti attiecībā uz visām minētajā līgumā ietvertajām daļām. Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos nosaka metodes, ko tie paredz izmantot šādam salīdzinājumam. Šādas metodes ir pārredzamas, objektīvas un nediskriminējošas. |
|
Pamatojums | |
Šis punkts varētu novest pie pretējā tam, ko paredz šā priekšlikuma mērķis, proti, veicināt MVU labāku piekļuvi publiskajam iepirkumam, jo tas varētu izraisīt iepirkuma apvienošanu, līdz ar to izslēdzot MVU. | |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Līgumslēdzēji var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem. |
5. Līgumslēdzēji nepiešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem: |
Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumus atbilstoši saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijam. |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums; |
svītrots |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) viszemākās izmaksas. |
svītrots |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Izmaksas pēc līgumslēdzēja izvēles var novērtēt, pamatojoties tikai uz cenu vai izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksu pieeju, saskaņā ar 77. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. |
svītrots |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, no līgumslēdzēja perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu. |
Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums no līgumslēdzēja perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu. |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu, kā: |
Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām, ko pēc līgumslēdzēja izvēles var izvērtēt atbilstoši pamatcenai vai atbilstoši 77. pantā noteiktajai rentabilitātes pieejai vai aprites cikla izmaksu pieejai, ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu, kā: |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis var noteikt, ka konkrēta veida līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā. |
svītrots |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 5. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējs norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tas izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. |
Līgumslēdzējs norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tas izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 79. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Nepamatoti lēti piedāvājumi |
Nepamatoti lēti piedāvājumi |
|
1. Līgumslēdzējs pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemēroto cenu vai izmaksas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: |
1. Līgumslēdzējs var izslēgt piedāvājumus, kuru pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 50 % zemākas nekā piedāvājumu pamata cena |
|
(a) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 50 % zemākas nekā pārējo piedāvājumu vidējā cena vai izmaksas; |
2. Līgumslēdzējs pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemēroto cenu vai izmaksas, ja ir iesniegti vismaz trīs piedāvājumi un ir izpildīts vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem: |
|
(b) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 20 % zemākas nekā otrā lētākā piedāvājuma cena vai izmaksas; |
(a) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 30 % zemākas nekā pārējo piedāvājumu vidējā cena vai izmaksas; |
|
(c) ir iesniegti vismaz pieci piedāvājumi. |
(b) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 20 % zemākas nekā otrā lētākā piedāvājuma cena vai izmaksas; |
|
2. Līgumslēdzēji var šādus paskaidrojumus pieprasīt arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ. |
(c) piedāvājumā norādītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 40 % zemākas nekā līgumslēdzēja aprēķinātā cena, ietverot nodokļus. |
|
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie paskaidrojumi var it sevišķi attiekties uz: |
3. Līgumslēdzēji pieprasa šādus paskaidrojumus arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ. |
|
(a) to, kādā veidā būvniecības, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā panāk ietaupījumus; |
4. Šā panta 2. un 3. punktā minētie paskaidrojumi var it sevišķi attiekties uz: |
|
(b) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; |
(a) to, kādā veidā būvniecības, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā panāk ietaupījumus; |
|
(c) pretendenta piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu oriģinalitāti; |
(b) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; |
|
(d) vismaz līdzvērtīgu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību aktu jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu jomā, kā uzskaitīts XIV pielikumā, vai, ja tādi netiek piemēroti, citiem noteikumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību; |
(c) uz pretendenta piedāvāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu oriģinalitāti; |
|
(e) pretendenta iespējām saņemt valsts atbalstu. |
(d) vismaz līdzvērtīgu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību aktu jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu jomā, kā uzskaitīts XIV pielikumā, vai, ja tādi netiek piemēroti, citiem noteikumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību; |
|
4. Līgumslēdzējs pārbauda sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. |
(e) pretendenta iespējām saņemt valsts atbalstu gan paša piedāvājuma finansēšanai, gan to pakalpojumu, iegāžu un būvdarbu finansēšanai, kas attiecas uz piedāvājumu. |
|
Tas var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja liecības nepamato zemo cenas vai izmaksu līmeni, ņemot vērā 3. punktā minētos elementus. |
5. Līgumslēdzējs pārbauda sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. |
|
Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XIV pielikumā. |
Tas noraida piedāvājumu, ja liecības nepamato zemo cenas vai izmaksu līmeni, ņemot vērā 3. punktā minētos elementus. |
|
5. Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzēja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tas par to informē Komisiju. |
Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XIV pielikumā. |
|
6. Saskaņā ar 97. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nodrošina visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 3. punktā uzskaitītajiem datiem. |
6. Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzēja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tas par to informē Komisiju. |
|
|
7. Saskaņā ar 97. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nodrošina visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 3. punktā uzskaitītajiem datiem. |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 79.b pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
79.b pants |
|
|
Pašreizējā direktīva atbilst regulai par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem (COM/2012/0124 - 2012/0060 (COD), un saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pantā noteiktajiem nosacījumiem, var noraidīt noteiktus piedāvājumus, kas ietver to trešo valstu izcelsmes precēm, ar kurām Eiropas Savienība nav noslēgusi ne daudzpusēju, ne divpusēju nolīgumu, ar ko nodrošina salīdzināmu un efektīvu Eiropas Savienības uzņēmumu piekļuvi šo trešo valstu tirgiem. |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) Dalībvalstis nodrošina, ka tiek uzraudzīta publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana, tostarp Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana, lai noteiktu apdraudējumu Savienības finansiālajām interesēm. Uzraudzība tiek izmantota, lai nepieļautu un atklātu krāpšanas iepirkumā, korupcijas, interešu konfliktu un citu būtisku nelikumību iespējamus gadījumus, kā arī par tiem ziņotu. |
|
|
Ja uzraudzības iestādes vai struktūras atklāj īpašus pārkāpumus vai sistēmiskas problēmas, būtu tām jāpiešķir pilnvaras nodot šo problēmu risināšanu valsts revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām. |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 1.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1b) Uzraudzības darbību rezultāti saskaņā ar 2. pantu tiek padarīti publiski pieejami ar atbilstīgiem informācijas līdzekļiem. Proti, dalībvalstis vismaz reizi divos gados publicē pārskatu par visbiežāk sastopamajiem nepareizas piemērošanas vai tiesiskas nenoteiktības avotiem, tostarp iespējamām strukturālām vai atkārtotām problēmām šo noteikumu piemērošanā, turpmākiem iespējamiem krāpšanas gadījumiem vai citām nelegālām darbībām. |
|
|
Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai vispārīgu pārskatu par saviem valsts ilgtspējīgas iepirkuma politikas virzieniem, aprakstot attiecīgos valsts rīcības plānus un iniciatīvas un, ja zināms, to praktisko īstenošanu. Tās arī norāda MVU sekmīgas dalības rādītāju publiskajā iepirkumā; ja tas ir zemāks par 50 % attiecībā uz MVU piešķirtajiem līgumiem, dalībvalstis norāda, vai ir ieviestas kādas iniciatīvas, lai palielinātu šo rādītāju. |
|
|
Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, Komisija regulāri nāk klajā ar ziņojumu par īstenošanu un šādu politikas virzienu paraugpraksēm iekšējā tirgū. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 98. pants − 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Direktīvas 4., 35., 33., 38., 25., 65., 70., 77., 85. un 95. pantā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. |
2. Direktīvas 4., 35., 33., 38., 25., 65., 70., 77., 85. un 95. pantā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz pieciem gadiem sākot no ...*(Direktīvas spēkā stāšanās diena). Komisija izstrādā ziņojumu attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Delegāciju automātiski pagarina par tādiem pašiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. |
Pamatojums | |
Direktīva paredz izmantot deleģētos aktus, tostarp pielāgot robežlīmeņu aprēķināšanas metodoloģiju jebkurām izmaiņām, kas izriet no Nolīguma par publisko iepirkumu (6. panta 5. punkts, 12. panta 4.punkts), un grozīt starptautisko sociālo un vides tiesību aktu noteikumu sarakstu XI pielikumā (54. panta 2. punkts - pamata direktīva, 70. pants – Komunālo pakalpojumu direktīva). Tā kā tas ir jautājums ar skaidru starptautiskās tirdzniecības dimensiju, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu jāpiemēro tās pašas institucionālās procedūras, kas attiecas uz "parastajiem" tiesību aktiem tirdzniecības jomā. | |
Saskaņā ar OMNIBUS I un OMNIBUS II (pielāgojumu pakete INTA) atzinuma sagatavotājs ierosina uzsvērt nepieciešamību pēc Eiropas Parlamenta pienācīgas iesaistīšanas deleģēto aktu sagatavošanā un īstenošanā (55. apsvērums). Tas atvieglos deleģēto aktu pārbaudi un nodrošinās pilnvaru deleģējuma efektīvu izmantošanu, panākot to, ka Eiropas Parlamentam nebūs iebildumu. | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu jāierobežo laikā (89. panta 2. punkts) pilnvaru nodošana Komisijai. Šāds ierobežojums, paredzot prasību Komisijai ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms noteiktā laikposma beigām sagatavot ziņojumu par deleģētajām pilnvarām, nodrošina lielāku parlamentāro kontroli. Savukārt automātiska deleģēto pilnvaru pagarināšana par līdzvērtīga ilguma periodiem ļauj pārāk neapgrūtināt likumdevēju un atvieglo kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu. | |
Ņemot vērā Parlamenta darba dinamiku, iekšējās procedūras un termiņus, ir svarīgi nodrošināt, ka likumdevēja rīcībā ir pietiekams laiks, lai pienācīgi izskatītu tiesību aktu (89. panta 5. punkts). | |
Visi grozījumi atspoguļo izmaiņas, kuras ieviestas ar abiem kopējās tirdzniecības politikas jomā sagatavotajiem regulu priekšlikumiem. | |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 98. pants − 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 98. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem. |
5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 98. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par četriem mēnešiem. |
Pamatojums | |
Direktīva paredz izmantot deleģētos aktus, tostarp pielāgot robežlīmeņu aprēķināšanas metodoloģiju jebkurām izmaiņām, kas izriet no Nolīguma par publisko iepirkumu (6. panta 5. punkts, 12. panta 4.punkts), un grozīt starptautisko sociālo un vides tiesību aktu noteikumu sarakstu XI pielikumā (54. panta 2. punkts - pamata direktīva, 70. pants – Komunālo pakalpojumu direktīva). Tā kā tas ir jautājums ar skaidru starptautiskās tirdzniecības dimensiju, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu jāpiemēro tās pašas institucionālās procedūras, kas attiecas uz "parastajiem" tiesību aktiem tirdzniecības jomā. | |
Saskaņā ar OMNIBUS I un OMNIBUS II (pielāgojumu pakete INTA) atzinuma sagatavotājs ierosina uzsvērt nepieciešamību pēc Eiropas Parlamenta pienācīgas iesaistīšanas deleģēto aktu sagatavošanā un īstenošanā (55. apsvērums). Tas atvieglos deleģēto aktu pārbaudi un nodrošinās pilnvaru deleģējuma efektīvu izmantošanu, panākot to, ka Eiropas Parlamentam nebūs iebildumu. | |
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu jāierobežo laikā (89. panta 2. punkts) pilnvaru nodošana Komisijai. Šāds ierobežojums, paredzot prasību Komisijai ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms noteiktā laikposma beigām sagatavot ziņojumu par deleģētajām pilnvarām, nodrošina lielāku parlamentāro kontroli. Savukārt automātiska deleģēto pilnvaru pagarināšana par līdzvērtīga ilguma periodiem ļauj pārāk neapgrūtināt likumdevēju un atvieglo kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu. | |
Ņemot vērā Parlamenta darba dinamiku, iekšējās procedūras un termiņus, ir svarīgi nodrošināt, ka likumdevēja rīcībā ir pietiekams laiks, lai pienācīgi izskatītu tiesību aktu (89. panta 5. punkts). | |
Visi grozījumi atspoguļo izmaiņas, kuras ieviestas ar abiem kopējās tirdzniecības politikas jomā sagatavotajiem regulu priekšlikumiem. | |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums XIV pielikums − 12.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– Konvencija Nr. 94 par darba tiesību klauzulām (publiskais iepirkums). |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0895 – C7-0007/2012 – 2011/0439(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 19.1.2012 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 19.1.2012 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Gianluca Susta 25.1.2012 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
25.4.2012 |
11.7.2012 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
18.9.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
21 4 5 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Nora Berra, David Campbell Bannerman, María Auxiliadora Correa Zamora, Christofer Fjellner, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Henri Weber, Jan Zahradil, Paweł Zalewski |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Amelia Andersdotter, George Sabin Cutaş, Małgorzata Handzlik, Syed Kamall, Ioannis Kasoulides, Maria Eleni Koppa, Marietje Schaake, Jarosław Leszek Wałęsa, Pablo Zalba Bidegain |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Emilio Menéndez del Valle, Raimon Obiols |
||||
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (4.10.2012)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs
(COM(2011)0895 – C7‑0007/2012 – 2011/0439(COD))
Atzinumu sagatavoja: Ramona Nicole Mănescu
ĪSS PAMATOJUMS
Komisijas priekšlikumam direktīvai par publisko iepirkumu ir būtiska nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (COM(2010) 2020) īstenošanā. Publiskais iepirkums ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai, uzlabojot nosacījumus, kas ļautu uzņēmumiem attīstīt inovācijas, kā arī mudinot plašāk izmantot videi nekaitīgu publisko iepirkumu, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku, kurā taupīgi izmanto resursus un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Stratēģijā „Eiropa 2020” arī vienlaikus uzsvērts, ka publiskā iepirkuma politikai ir jānodrošina maksimāli efektīva publiskā sektora līdzekļu izmantošana un ka iepirkuma tirgiem jābūt pieejamiem Savienības mērogā (jo īpaši finanšu krīzes apstākļos).
Publiskais iepirkums ir sabiedrības vajadzībām pielāgots galvenais tirgus instruments, kas līdztekus citu mērķu sasniegšanai var veicināt ilgtspējīgu nodarbinātību, uzlabot darba apstākļus, veicināt uzņēmumu, pirmkārt, MVU, inovācijas spēju, veicināt sociālo iekļaušanu un risināt mazaizsargātu un atstumtu sociālo grupu nodarbinātības problēmas un kas var būtiski veicināt stratēģijas „Eiropa2020” mērķu sasniegšanu. Publiskajam iepirkumam var būt arī liela nozīme Eiropas sociālā modeļa īstenošanā, kura pamatā ir kvalitatīvas darba vietas, vienlīdzīgas iespējas, diskriminācijas novēršana un sociālā integrācija.
To direktīvu atjaunināšanā, kas attiecas uz publisko iepirkumu, būtu jāatrod līdzsvars starp noteikumu vienkāršošanu un atbilstīgām un efektīvām procedūrām, kuru pamatā ir ar inovācijām un ilgtspējību saistīti piešķiršanas kritēriji, vienlaikus nodrošinot arī lielāku MVU līdzdalības līmeni un atvieglojot e-iepirkuma izmantošanu.
Lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, augstu nodarbinātības līmeni un sociālo iekļaušanu, ir jāmeklē veidi, kā pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu vienotajā tirgū. Publiskā iepirkuma noteikumu veiksmīga pārskatīšana un īstenošana ievērojami veicinātu ieguldījumus reālajā ekonomikā, kā arī palīdzētu pārvarēt Eiropas ekonomikas krīzi.
Atzinuma sagatavotāja atbalsta Komisijas priekšlikumu, kurā ir ierosinātas jaunas idejas un jauni interesanti principi. Šim tiesību akta priekšlikumam būtu jānodrošina publiskā iepirkuma rīkotājiem vienkāršākas un elastīgākas procedūras, bet uzņēmumiem, īpaši MVU, — vieglāka piekļuve.
Tā kā iepirkumos tiek izmantoti publisko finanšu līdzekļi, šos līdzekļus nevajadzētu iztērēt īstermiņa mērķiem, bet nodrošināt ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrības interesēs. Lai šo mērķi sasniegtu, vajadzīga vispusīga pieeja.
Publiskais iepirkums, ja to izmanto efektīvi, varētu būt patiess virzītājspēks, kas veicinātu kvalitatīvu darba vietu radīšanu, līdztiesību, prasmju pilnveidošanu, apmācību, vides politikas veicināšanu un stimulu sniegšanu pētniecībai un inovācijām. Tādēļ, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu nodarbinātību, būtu jāmazina uzņēmumu izmaksas, kas rodas, piedaloties publiskā iepirkuma līgumu konkursos.
GROZĪJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. atsauce | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu, |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 14. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu, kā arī 26. protokolu, |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, šādai koordinēšanai būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu. |
(2) Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, šādai koordinēšanai būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu. Publiskā iepirkuma noteikumos jāņem vērā LESD 14. pantā un 26. protokolā noteiktais kompetenču sadalījums. Šo noteikumu piemērošana nedrīkst ierobežot publiskā sektora iestāžu brīvību pieņemt lēmumus par veidu, kādā tās pilda sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus. |
Pamatojums | |
Pielāgojums Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem. | |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šai nolūkā pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai publiskā iepirkuma rīkotāji varētu sekmīgāk izmantot publisko iepirkumu ilgtspējīgas attīstības un nozīmīgu kopīgu sociālo mērķu atbalstam, kā arī lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, nodrošinot labāko rezultātu izmaksu un ieguvumu ziņā un jo īpaši atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos. Turklāt ir nepieciešams vienkāršot Savienības publiskā iepirkuma noteikumus, jo īpaši attiecībā uz to, kā sasniegt ilgtspējas mērķus, kurus vajadzētu iekļaut publiskā iepirkuma politikā, un precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šajā direktīvā precizē to, kādā veidā līgumslēdzēji var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju ar līgumiem iegūt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu. |
(5) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 9., 10. un 11. pantu, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības un sociālie apsvērumi, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šajā direktīvā precizē to, kādā veidā līgumslēdzēji var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un kā līgumslēdzēji var izmantot tiem piešķirto rīcības brīvību, lai izvēlētos ilgtspējīgam publiskajam iepirkumam piemērotākās tehniskās specifikācijas un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, vienlaikus nodrošinot saikni ar līguma priekšmetu un iespēju ar līgumiem iegūt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu. |
Pamatojums | |
Komisijas priekšlikumā sociālie apsvērumi nav pietiekami ņemti vērā. | |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(5b) Ar šo direktīvu nevajadzētu liegt dalībvalstīm ievērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 94 par darba tiesību klauzulām publiskā iepirkuma līgumos, un tai jāsekmē darba tiesību klauzulu integrēšana publiskajā iepirkumā. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(7a) Saskaņā ar LESD 14. pantu un 26. protokolu valsts, reģionālām un vietējām iestādēm ir plašā rīcības brīvība, pieņemot lēmumus par iepirkumiem vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā. |
Pamatojums | |
Ir būtiski izcelt šīs normas, lai mudinātu lēmuma pieņēmējus uzsākt privatizācijas procesu ne tikai cenu spiediena dēļ. Bieži vien, ietekmējot nodarbināto cilvēku atalgojumu, tiek izraisīts cenu dempings. | |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(13a) Visos iepirkuma procedūras posmos pienācīgi jāievēro starptautiskie darba standarti, SDO konvencijas un ieteikumi. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, it sevišķi apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (turpmāk „nolīgums”). Nolīguma mērķis ir izveidot tiesību un saistību līdzsvarotu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzēji minētajos nolīgumos paredzētos pienākumus pilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas. |
(14) Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, it sevišķi apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (turpmāk „nolīgums”). Nolīguma mērķis ir izveidot tiesību un saistību līdzsvarotu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem. Dalībvalstīm jācenšas nodrošināt Savienības uzņēmumu un trešo valstu uzņēmumu līdztiesību iekšējā tirgū, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalību un stimulētu nodarbinātību un jaunradi Savienības teritorijā. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējas iestādes dažādos šajos nolīgumos uzliktos pienākumus pilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Citām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tie ir zināmi kā cilvēkam paredzēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu līgumiem ar augstāku robežvērtību EUR 1 000 000 apmērā. Saistībā ar minēto nozaru iepirkuma specifiku tādi pakalpojumi cilvēkam, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem. Tādiem pakalpojumiem cilvēkam, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, jāpiemēro Savienības mēroga pārredzamība. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzēji var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Eiropas Savienības Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējiem ir rīcības brīvība sniegt minētos pakalpojumus pašiem vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteicis līgumslēdzējs, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem. |
(17) Citām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tie ir zināmi kā cilvēkam paredzēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Lai līgumos nodrošinātu šo pakalpojumu labāku kvalitāti, būtu jānosaka īpašs režīms ar augstāku robežvērtību EUR 1 000 000 apmērā. Saistībā ar minēto nozaru iepirkuma specifiku tādi pakalpojumi cilvēkam, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem. Tādiem pakalpojumiem cilvēkam, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, jāpiemēro Savienības mēroga pārredzamība. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Valsts, reģionālo un vietējo iestāžu būtiskā nozīme un plašā rīcības brīvība vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanā, pasūtīšanā un rīkošanā atbilst arī 26. protokolam par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pantam un Pamattiesību hartas 36. pantam. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzēji piemēro īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Eiropas Savienības Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējiem ir rīcības brīvība sniegt minētos pakalpojumus pašiem vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteicis līgumslēdzējs, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(27) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Iepirkuma procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā. |
(27) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Ir nepieciešams, lai iepirkuma procedūrās tie kļūtu par saziņas un informācijas apmaiņas standartlīdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 31. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(31) Turklāt nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Tie palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, it sevišķi ļaujot ietaupīt laiku un naudu. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šāda izmantošana atbilst šīs direktīvas noteikumiem un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Gadījumos, kad iepirkuma procedūra ir atsākta saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu un ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj organizēt iepirkuma procedūras attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem. Saskaņā ar elektronisko saziņas līdzekļu noteikumu prasībām līgumslēdzējiem būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisku katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem. |
(31) Turklāt nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Tie palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, it sevišķi ļaujot ietaupīt laiku un naudu. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šāda izmantošana atbilst šīs direktīvas noteikumiem un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Gadījumos, kad iepirkuma procedūra ir atsākta saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu un ir nodrošinātas pietiekamas sociālās garantijas attiecībā uz pieejamības, izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj organizēt iepirkuma procedūras attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem. Saskaņā ar elektronisko saziņas līdzekļu noteikumu prasībām līgumslēdzējiem būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisku katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 35. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(35) Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei. Šajā nolūkā būtu jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību, lai iegūtu pietiekamu konkurences līmeni. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, ko izraisa prasības, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Tehniskās specifikācijas, kurās nosaka funkcionālās un darbības prasības, parasti ļauj sasniegt minēto mērķi labākā iespējamā veidā un sekmē inovāciju. Ja atsaucas uz Eiropas standartu vai — ja tāda nav — uz valsts standartu, līgumslēdzējiem ir jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi pasākumi, kas atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir vienlīdzīgi drošības ziņā. Lai apliecinātu līdzvērtību, pretendentiem var prasīt nodrošināt trešo personu apstiprinātas liecības, tomēr būtu jāpieļauj arī citi atbilstīgi apliecinājumi, piemēram, būtu jāatļauj arī ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai ja viņam nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos. |
(35) Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei. Šajā nolūkā būtu jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību, lai iegūtu pietiekamu konkurences līmeni. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā un jāpiemēro, ievērojot pārredzamības, nediskriminācijas un iespēju vienlīdzības principus, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, ko izraisa prasības, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Tehniskās specifikācijas, kurās nosaka funkcionālās un darbības prasības, parasti ļauj sasniegt minēto mērķi labākā iespējamā veidā un sekmē inovāciju. Ja atsaucas uz Eiropas standartu vai — ja tāda nav — uz valsts standartu, līgumslēdzējiem ir jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi pasākumi, kas atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir vienlīdzīgi drošības ziņā. Lai apliecinātu līdzvērtību, pretendentiem var prasīt nodrošināt trešo personu apstiprinātas liecības, tomēr būtu jāpieļauj arī citi atbilstīgi apliecinājumi, piemēram, būtu jāatļauj arī ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai ja viņam nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 36. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(36) Līgumslēdzējiem, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar nosacījumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ražojuma apraksts un tā noformējums, tostarp iepakojuma prasības. Turklāt ir svarīgi, lai šādas prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valsts struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. |
(36) Līgumslēdzējiem, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar nosacījumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ražojuma apraksts un tā noformējums, tostarp iepakojuma prasības. Turklāt ir svarīgi, lai šādas prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valsts struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji, sociālās organizācijas un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 38. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(38) Lai mudinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanos iepirkumu tirgū, ir skaidri jānosaka, ka līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzēji, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu piegādes drošību, var ierobežot to daļu skaitu, uz kurām ekonomikas dalībnieks var pretendēt; tās var arī ierobežot to daļu skaitu, ko var piešķirt vienam pretendentam. |
(38) Publiskais iepirkums ir jāpielāgo MVU vajadzībām. Līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto Paraugprakses kodekss, kas ietver norādes par to, kā tām var piemērot publiskā iepirkuma regulējumu tā, lai veicinātu MVU dalību. Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanos iepirkumu tirgū, līgumslēdzējām iestādēm īpaši jāapsver iespēja sadalīt līgumus viendabīgās vai neviendabīgās daļās un jānodrošina, lai informācija par šādas rīcības iemesliem vai lēmumu šādi nerīkoties būtu pārredzama. |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 39.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(39a) Dalībvalstīm jāievieš pasākumi, kuru mērķis ir veicināt MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam, jo īpaši uzlabojot informāciju un ieteikumus par dalību konkursos un par jaunajām iespējām, ko piedāvā modernizētais ES tiesiskais regulējums, un sekmēt paraugprakses apmaiņu un tādas apmācības un pasākumu organizēšanu, kuros iesaistās publiskā iepirkuma organizētāji un MVU. |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 40. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(40) Publiski līgumi nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā grupējumā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā [2004/18/EK] uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot Direktīvas [2004/18] 55. panta 1. un 2. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pārkāpuši vides vai sociālās saistības, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citu smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. |
(40) Publiski līgumi nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā grupējumā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā [2004/18/EK] uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot Direktīvas [2004/18] 55. panta 1. un 2. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pārkāpuši vides, darba vai sociālās saistības, tostarp noteikumus par darba apstākļiem, kolektīvajiem nolīgumiem un piekļuvi personām ar invaliditāti, veselības aizsardzības un darba drošības noteikumus vai izdarījuši citu smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. |
Pamatojums | |
The equal treatment of workers and the compliance with national laws is included in the current directive; there is no reason for deletion. Recital 34 of the current Directive 2004/18/EC: The laws, regulations and collective agreements, at both national and Community level, which are in force in the areas of employment conditions and safety at work apply during performance of a public contract, providing that such rules, and their application, comply with Community law.... If national law contains provisions to this effect, non-compliance with those obligations may be considered to be grave misconduct or an offence concerning the professional conduct of the economic operator concerned, liable to lead to the exclusion of that economic operator from the procedure for the award of a public contract. | |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī ja līgumslēdzējiem ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vai nu „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, vai „zemākās izmaksas”, ņemot vērā to, ka zemāko izmaksu gadījumā tie var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. |
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, vienlaikus garantējot, ka līgumslēdzējām iestādēm ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām, un ka ir ietverti ar sociāli ilgtspējīga ražošanas procesa kritērijiem un pienācīgas kvalitātes darbavietām saistīti faktori. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vai nu „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, vai „zemākās izmaksas”, ņemot vērā to, ka zemāko izmaksu gadījumā tiem jānosaka atbilstīgi kvalitātes standarti, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 43.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(43a) Ir svarīgi uzsvērt, ka vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu ievērošana attiecībā uz ekonomikas dalībniekiem, vienlaikus neierobežojot godīgu konkurenci, ir būtiski instrumenti korupcijas, īpaši kukuļošanas, novēršanai. |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 44. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(44) Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt līgumu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. |
(44) Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt līgumu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu un ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 50. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(50) Līguma izpildes nosacījumi atbilst šai direktīvai, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši, ir saistīti ar līguma priekšmetu un ir norādīti paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai iepirkuma procedūras dokumentos. To mērķis var jo īpaši būt profesionālā apmācība uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam ir sevišķi grūti integrēties, cīņa pret bezdarbu, vides aizsardzība vai dzīvnieku labturība. Piemēram, var minēt līguma izpildes laikā piemērojamās prasības — pieņemt darbā ilgstošus bezdarbniekus vai īstenot bezdarbnieku vai jauniešu apmācības pasākumus, panākt atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenajām konvencijām, pat ja šīs konvencijas nav pārņemtas valsts tiesību aktos, un pieņemt darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā to prasa valsts tiesību akti. |
(50) Līguma izpildes nosacījumi atbilst šai direktīvai, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši, ir saistīti ar līguma priekšmetu un ir norādīti paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai iepirkuma procedūras dokumentos. To mērķis var jo īpaši būt profesionālā apmācība uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam ir sevišķi grūti integrēties, cīņa pret bezdarbu, vides aizsardzība vai dzīvnieku labturība. Piemēram, var minēt līguma izpildes laikā piemērojamās prasības — pieņemt darbā ilgstošus bezdarbniekus, jauniešus bezdarbniekus vai cilvēkus ar invaliditāti, vai īstenot bezdarbnieku vai jauniešu apmācības pasākumus, panākt atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) galvenajām konvencijām, pat ja šīs konvencijas nav pārņemtas valsts tiesību aktos, un pieņemt darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā to prasa valsts tiesību akti. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 55. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(55) Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu jāaizstāj ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītais pretendents, kas pilda līgumu, var saskarties ar strukturālām izmaiņām līguma izpildes laikā, piemēram, iekšēju reorganizāciju, apvienošanu un iegādi vai maksātnespēju. Šādas strukturālas izmaiņas nedrīkstētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem līgumiem, ko pilda šāds uzņēmums. |
(55) Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes, objektivitātes, izsekojamības un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu jāaizstāj ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītais pretendents, kas pilda līgumu, var saskarties ar strukturālām izmaiņām līguma izpildes laikā, piemēram, iekšēju reorganizāciju, apvienošanu un iegādi vai maksātnespēju. Šādas strukturālas izmaiņas nedrīkstētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem līgumiem, ko pilda šāds uzņēmums. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 59. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(59) Iespējams, ne visiem līgumslēdzējiem ir iekšējā zinātība, lai risinātu saimnieciski vai tehniski sarežģītus līgumus. Šajā sakarībā atbilstīgs profesionālais atbalsts būtu iedarbīgs uzraudzības un kontroles darbības papildinošs elements. No vienas puses, šo mērķi var sasniegt ar zināšanu apmaiņas instrumentiem (zināšanu centri), kas līgumslēdzējiem nodrošina tehnisko palīdzību; no otras puses, uzņēmumam, jo īpaši MVU, būtu jāgūst labums no administratīvās palīdzības, it sevišķi kad tas piedalās pārrobežu iepirkuma procedūrās. |
(59) Iespējams, ne visiem līgumslēdzējiem ir iekšējā zinātība, lai risinātu saimnieciski vai tehniski sarežģītus līgumus. Šajā sakarībā atbilstīgs profesionālais atbalsts būtu iedarbīgs uzraudzības un kontroles darbības papildinošs elements. No vienas puses, šo mērķi var sasniegt ar zināšanu apmaiņas instrumentiem (zināšanu centri), kas līgumslēdzējiem nodrošina tehnisko palīdzību; no otras puses, uzņēmumam, galvenokārt MVU, būtu jāgūst labums no administratīvās palīdzības, it sevišķi kad tas piedalās pārrobežu iepirkuma procedūrās. |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 59.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(59a) Iedzīvotāju, gan organizētu, gan neorganizētu ieinteresēto personu, kā arī citu personu vai iestāžu, kam nav pieejamas pārskatīšanas procedūras atbilstoši Padomes Direktīvai 89/665/EK, kā nodokļu maksātāju likumīgās interesēs ir panākt atbilstīgas iepirkuma procedūras. Tādēļ jānodrošina šīm personām iespēja ziņot kompetentai iestādei vai struktūrai par iespējamiem minētās direktīvas pārkāpumiem. Lai nepieļautu pašreizējo iestāžu vai struktūru dublēšanos, dalībvalstīm jānodrošina iespēja vērsties pie galvenajām uzraudzības iestādēm vai struktūrām, nozaru pārraudzības iestādēm, pašvaldību pārraudzības iestādēm, konkurences iestādēm, ombuda vai valsts revīzijas iestādēm. |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 22. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(22) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai; |
(22) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana, transportēšana, uzstādīšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai; |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalsts līgumslēdzējiem, piešķirot līgumus, kuri to vērtības dēļ nav iekļauti šajā direktīvā, būtu jāievēro vielīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principi. |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 19.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
19.a pants |
|
|
Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām |
|
|
Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesībām, ko kādam subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tam ir saskaņā ar kādu izsludinātu normatīvo vai administratīvo aktu, kas ir saderīgs ar Līgumu.
|
Pamatojums | |
Direktīvas tekstā tiek atkārtoti ievietots pašreiz spēkā esošās Direktīvas 2004/17/EK 25. pants. Šim pantam ir būtiska nozīme attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Tas neattiecas uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, kas balstās uz ekskluzīvām tiesībām, kuras ir nostiprinātas izsludinātos normatīvos vai administratīvos aktos, kas ir saderīgi ar Līgumu. Eiropas Savienības Tiesa šo noteikumu piemēroja lietā C-360/96. | |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 19.b pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
19.b pants |
|
|
Īpaši režīmi vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanai |
|
|
Šī direktīva neattiecas uz izmēģinātām un pārbaudītām dalībvalstu procedūrām (t. i., kuponu sistēmu, brīvas izvēles modeli, trīspusējām attiecībām), kuru pamatā ir lietotāja tiesības brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzējus un princips, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri spēj izpildīt iepriekš tiesību aktos paredzētos nosacījumus, neatkarīgi no to juridiskā statusa jāpiešķir atļauja sniegt pakalpojumus, ja tiek ievēroti vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un nediskriminācijas vispārējie principi. |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; |
(b) vismaz 80 % šīs juridiskās personas darbību saskaņā ar līgumu īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) kontrolētajai juridiskajai personai nav privātas līdzdalības. |
(c) kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības, izņemot likumīgi īstenotus privātas līdzdalības veidus. |
Pamatojums | |
Ir skaidri jānošķir sadarbība starp valsts iestādēm un valsts sektora un privātā sektora partnerībām. Tomēr dažās dalībvalstīs privāta līdzdalība varētu būt nosacījums, ko paredz tiesību akti. | |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības. |
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai struktūrām vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības, izņemot likumīgi īstenotus privātas līdzdalības veidus. |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēja iestāde, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt tiesības slēgt līgumu, nepiemērojot šo direktīvu juridiskai personai, ko tā kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
Līgumslēdzēja iestāde, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt tiesības slēgt līgumu, kas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, juridiskai personai, ko tā kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; |
(b) vismaz 80 % šīs juridiskās personas darbību, kuras ir līguma priekšmets, īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) kontrolētajai juridiskajai personai nav privātas līdzdalības. |
(c) kontrolētajai juridiskajai personai nav privātas līdzdalības, izņemot gadījumus, kad privāta līdzdalība noteikta ar juridiskiem līdzekļiem. |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 4. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma; |
(c) atvērtajā tirgū iesaistītās publiskā sektora līgumslēdzējas iestādes nenodrošina vairāk par 20 % darbību, kuras ir līguma priekšmets; |
Pamatojums | |
Šis precizējums vajadzīgs, lai novērstu juridiskus strīdus. | |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 4. punkts – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) nevienai no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm nav privātas līdzdalības. |
(e) uzdevumu veic tikai attiecīgās publiskās iestādes bez privātas līdzdalības, izņemot gadījumus, kad līgumslēdzējas iestādes piedalās sadarbībā kā publisko tiesību subjekti 2. panta 4. punkta izpratnē. |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 5. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šā panta 1.–4. punktā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā spēkā esošie līgumi ir jāpakļauj konkurencei, piemērojot parastas iepirkuma procedūras. |
Šā panta 1.–4. punktā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā uz spēkā esošajiem līgumiem ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas iepirkuma procedūras, ja vien privāta līdzdalība nav noteikta ar juridiskiem līdzekļiem un/vai ja privātu līdzdalību nevarēja paredzēt līguma sākotnējās slēgšanas laikā. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Jānodrošina pretendentu intelektuālā īpašuma aizsardzība. |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju. |
Attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku attiecīgo profesionālo kvalifikāciju. |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ekonomikas dalībnieku grupas var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties kā kandidāti. Līgumslēdzēji neparedz īpašus nosacījumus attiecībā uz šādu grupu dalību iepirkuma procedūrās, ja šādi nosacījumi netiek piemēroti atsevišķiem kandidātiem. Līgumslēdzēji nepieprasa, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šādām grupām jābūt īpašai juridiskajai formai. |
Ekonomikas dalībnieku grupas var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties kā kandidāti. Ekonomikas dalībnieku, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), grupas var veidot kā uzņēmumu konsorciju. Līgumslēdzēji neparedz īpašus nosacījumus attiecībā uz šādu grupu dalību iepirkuma procedūrās, ja šādi nosacījumi ir papildinoši vai atšķiras no tiem, kas tiek piemēroti atsevišķiem kandidātiem. Līgumslēdzēji nepieprasa, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šādām grupām jābūt īpašai juridiskajai formai. |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas. |
Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās: |
|
|
(a) aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātās nodarbinātības programmās, ar nosacījumu, ka vairākums šo uzņēmumu darbinieku ir personas ar invaliditāti, kuras savas invaliditātes rakstura vai smaguma pakāpes dēļ nevar strādāt parastos darba apstākļos vai nevar viegli atrast darbu parastā tirgū; |
|
|
(b) aizsargātām darbnīcām vai sociāliem uzņēmumiem un programmām, kuru galvenais mērķis ir tādu mazaizsargātu darbinieku sociālā un profesionālā integrācija, kā, piemēram, ilgtermiņa bezdarbnieki, sievietes, jaunieši, migranti un mazaizsargātas minoritātes, turklāt ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo ekonomikas dalībnieku vai programmu darba ņēmēju ir mazaizsargātas personas. |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis nodrošina pienācīgu apmācību un sociālo standartu ievērošanu nodarbinātības programmu vai darbnīcu ietvaros, kas ir paredzētas personām ar invaliditāti vai mazaizsargātiem darbiniekiem. |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Nodrošina pretendentu intelektuālā īpašuma aizsardzību. |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Līgumslēdzējs citās konkursu procedūrās neizmanto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki tam snieguši iepriekšējās konkursu procedūrās. |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 43. pants – 3. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas, var iesniegt pētniecības un izstrādes projektus līgumslēdzēja norādīto vajadzību nodrošināšanai, ko nevar izdarīt ar pašreizējiem risinājumiem. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” saskaņā ar 76. panta 1. punkta a) apakšpunktu. |
Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas, var iesniegt pētniecības un izstrādes projektus līgumslēdzēja norādīto vajadzību nodrošināšanai, ko nevar izdarīt ar pašreizējiem risinājumiem. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” saskaņā ar 76. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 76. panta 2. punktu. |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – 4. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Visiem iepirkumiem, kuru priekšmets ir paredzēts lietošanai personām — neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam — minētās tehniskās specifikācijas, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām. |
Visiem iepirkumiem, kuru priekšmets ir paredzēts lietošanai personām — neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam — minētās tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, ko norāda iepirkuma izsludināšanas un piedāvājuma dokumentos. |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
da) ar attiecīgā līguma izpildei norīkoto darbinieku organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi. |
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) marķējumi ir noteikti atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas; |
(c) marķējumi ir noteikti atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, arodbiedrības, ražotāji, izplatītāji un sociālās un vides organizācijas; |
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(e) marķējuma kritērijus nosaka trešā persona, kas ir neatkarīga no ekonomikas dalībnieka, kurš piesakās marķējuma saņemšanai. |
(e) prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu marķējumu, nosaka trešā persona, kas ir neatkarīga no ekonomikas dalībnieka, kurš piesakās marķējuma saņemšanai. |
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji var ņemt vērā pretendenta iesniegtos piedāvājumu variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām. |
Līgumslēdzēji ņem vērā pretendenta iesniegtos piedāvājumu variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām. |
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji specifikācijās norāda, vai viņi atļauj vai neatļauj variantus, un, ja tos atļauj, norāda obligātās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības. Ja piedāvājumu varianti ir atļauti, tie arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var lietderīgi piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām obligātajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti. |
Līgumslēdzēji specifikācijās norāda obligātās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības, un tie arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var lietderīgi piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām obligātajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti. |
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Līgumslēdzēji specifikācijās var norādīt, ka varianti nav atļauti, norādot konkrētus šāda aizlieguma iemeslus. |
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas atļāvuši iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums. |
2. Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji nenoraida kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums. |
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Līgumslēdzēji var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem. |
5. Līgumslēdzēji nepiešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums neatbilst saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, kas ir noteiktas Savienības vai valstu tiesību aktos vai koplīgumos saskaņā ar dalībvalstu praksi un tradīcijām, vai arī pienākumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā vai XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem. |
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) viszemākās izmaksas. |
svītrots |
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) sociāli ilgtspējīgs ražošanas process; |
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(da) vienošanos par darba samaksu un šķīrējtiesas nolēmumu piemērošana valsts, vietējā, nozaru uz uzņēmumu līmenī, kā arī tiesību aktu veselības aizsardzības un darba drošības jomā un nodarbinātības nosacījumu piemērošana valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī. |
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – db apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(db) ja, mainoties darbuzņēmējam, jaunais darbuzņēmējs pārņem iepriekšējā darbuzņēmēja darbiniekus, viņiem piemēro Direktīvā 2001/23/EK paredzētās tiesiskās sekas. |
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 77. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) ārējās vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu emisijas un citu piesārņotāju emisijas izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas. |
(b) ārējās izmaksas, tādas kā sociālās un/vai vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var aprēķināt naudas izteiksmē un pārbaudīt, — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas. |
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 77. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja līgumslēdzēji novērtē izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tie iepirkuma procedūras dokumentos norāda metodiku, kas izmantota aprites cikla izmaksu aprēķināšanai. Izmantotajai metodikai jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem: |
Ja līgumslēdzēji novērtē izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tie iepirkuma procedūras dokumentos norāda informāciju, kas pretendentiem jāiesniedz, un metodi, ko līgumslēdzēja iestāde izmantos aprites cikla izmaksu noteikšanai. Šo aprites cikla izmaksu novērtēšanai izmantotajai metodei jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem: |
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzējs pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemēroto cenu vai izmaksas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: |
Līgumslēdzējs pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemērotās izmaksas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: |
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) ir iesniegti vismaz pieci piedāvājumi. |
(c) ir iesniegti vismaz trīs piedāvājumi. |
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 3. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(d) vismaz līdzvērtīgu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību aktu jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu jomā, kā uzskaitīts XIV pielikumā, vai, ja tādi netiek piemēroti, citiem noteikumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību; |
(d) vismaz līdzvērtīgu atbilstību valsts, Eiropas Savienības un starptautiskos tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību aktu jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu jomā, kā uzskaitīts XIV pielikumā, vai, ja tādi netiek piemēroti, citiem noteikumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību; |
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(da) noteikumu un standartu ievērošanu veselības aizsardzības un drošības jomā, kā arī sociālo un darba tiesību jomās. |
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 4. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tas var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja liecības nepamato zemo cenas vai izmaksu līmeni, ņemot vērā 3. punktā minētos elementus. |
Tas var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja liecības nepamato zemo cenas vai izmaksu līmeni, ņemot vērā 3. punktā minētos elementus, vai ja iesniegtais pamatojums nav pietiekams. |
Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 4. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XIV pielikumā. |
Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst valsts un Eiropas Savienības saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XIV pielikumā. |
Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. |
1. Līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām iepirkuma procedūras dokumentos pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus un sniedz informāciju par to apakšuzņēmējiem, tostarp norādot to vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus. Līgumslēdzēju iestādi nekavējoties informē par visām izmaiņām apakšuzņēmēju ķēdē un visiem jaunajiem apakšuzņēmējiem, tostarp norādot to vārdus, uzvārdus vai nosaukumus, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus. |
Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis ievieš atbilstīgas procedūras to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, uz kuriem attiecas šī nodaļa, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. |
1. Dalībvalstis ievieš atbilstīgas procedūras to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, uz kuriem attiecas šī nodaļa, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. |
Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas un inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti augstā līmenī, drošību, nepārtrauktību, pieejamību, pieejamas cenas un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju, tostarp mazaizsargātu un nelabvēlīgu iedzīvotāju grupu īpašās vajadzības, vajadzību veicināt MVU piedalīšanos, lietotāju iesaistīšanos un iespējas un inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu. |
Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 3. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(f) pilsoņu un uzņēmumu sūdzību izskatīšana saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu konkrētos gadījumos un analīzes nosūtīšana kompetentajiem līgumslēdzējiem, kuru pienākums ir ņemt to vērā savos lēmumos vai — ja analīze netiek ievērota — paskaidrot šādas neievērošanas iemeslus; |
(f) iedzīvotāju un uzņēmumu, kā arī profesionālo apvienību vai tamlīdzīgu organizāciju sūdzību izskatīšana saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu konkrētos gadījumos un analīzes nosūtīšana kompetentajiem līgumslēdzējiem, kuru pienākums ir ņemt to vērā savos lēmumos vai — ja analīze netiek ievērota — paskaidrot šādas neievērošanas iemeslus; |
Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 8.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
8.a Gada ziņojumā iekļauj arī piedāvāto cenu un jau īstenoto līgumu faktisko izmaksu ikgadējo salīdzinājumu un potenciālo ietekmi uz piegādātāju nodarbināto darbinieku skaita izmaiņām. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0895 – C7-0007/2012 – 2011/0439(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 19.1.2012 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 19.1.2012 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Ramona Nicole Mănescu 16.2.2012 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
20.6.2012 |
6.9.2012 |
17.9.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
18.9.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
38 0 4 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Marije Cornelissen, Emer Costello, Andrea Cozzolino, Frédéric Daerden, Sari Essayah, Thomas Händel, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu, Inês Cristina Zuber |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Cornelia Ernst, Kinga Göncz, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Jan Kozłowski, Svetoslav Hristov Malinov, Anthea McIntyre, Antigoni Papadopoulou, Birgit Sippel, Csaba Sógor |
||||
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (1.10.2012)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs
(COM(2011)0895 – C7‑0007/2012 – 2011/0439(COD))
Atzinumu sagatavoja: Zigmantas Balčytis
ĪSS PAMATOJUMS
Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei [COM(2010)2020] pamatā ir trīs cieši saistītas un savstarpēji papildinošas prioritātes: uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība; tādas ekonomikas veicināšana, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, taupīgi izmanto resursus un ir konkurētspējīga; tādas ekonomikas sekmēšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kura nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju.
Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams minēto mērķu sasniegšanai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un inovācijas nosacījumus uzņēmumiem, kā arī mudinot plašāk izmantot videi nekaitīgu publisko iepirkumu, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku, kurā taupīgi izmanto resursus un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Stratēģijā „Eiropa 2020” arī vienlaikus uzsvērts, ka publiskā iepirkuma politikai ir jānodrošina pēc iespējas efektīvāka līdzekļu izmantošana un ka iepirkuma tirgiem jābūt pieejamiem Savienības mērogā.
Publiskajam iepirkumam ir nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības ekonomikas rādītājiem kopumā. Eiropā publisko iepirkumu rīkotāji precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem tērē aptuveni 18 % no IKP. Ņemot vērā iepirkumu apjomu, publisko iepirkumu var izmantot kā iedarbīgu mehānismu tāda vienotā tirgus izveidei, kas veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.
Kopā ar ierosināto jauno direktīvu par publiskā sektora iestāžu iepirkumu priekšlikums aizstās Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK, kas veido Eiropas Savienības publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma svarīgākos elementus. Direktīvu papildinās šādi minētā tiesiskā regulējuma elementi: Direktīva 2009/81/EK, kurā paredzēti konkrēti noteikumi sensitīvam iepirkumam aizsardzības un drošības jomā, Direktīva 92/13/EEK4, kurā paredzēti kopēji standarti valstu pārskatīšanas procedūrām, lai nodrošinātu ātru un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību visās ES valstīs gadījumos, kad pretendenti uzskata, ka līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas negodīgi.
GROZĪJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu ilgtspējīgas attīstības un citu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam, tādējādi palielinot publiskā sektora izdevumu efektivitāti, nodrošinot vislabāko iespējamo rezultātu izmaksu un ieguvumu attiecības ziņā, samazinot izmaksas gan valsts iestādēm, gan uzņēmumiem un — jo īpaši — atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams vienkāršot ES noteikumus, sevišķi attiecībā uz to, kā publiskā iepirkuma procedūrās būtu iekļaujami ilgtspējas mērķi, un precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šajā direktīvā precizē to, kādā veidā līgumslēdzēji var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju ar līgumiem iegūt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu. |
(5) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 9., 10. un 11. pantu, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības un jāietver sociāli ilgtspējīgas ražošanas koncepcijas, lai jo īpaši veicinātu ilgtspējīgu attīstību un visā piegādes ķēdē gādātu par veselības un sabiedrības drošības aizsardzību, kā arī nodrošinātu sociālo standartu un dalībvalstu un Savienības nodarbinātības jomas tiesību aktu ievērošanu. Tādēļ šajā direktīvā precizē to, kādā veidā līgumslēdzējas iestādes sniedz ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un izmanto tām piešķirto rīcības brīvību, izvēloties sociāli ilgtspējīgam publiskajam iepirkumam piemērotākās tehniskās specifikācijas un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo saikni ar līguma priekšmetu un iespēju iegūt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(10a) Turklāt attiecīgi nav jāiekļauj iepirkuma rīkošana pasta pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, jo šajā nozarē pastāvīgi ir vērojama tāda konkurences palielināšanās, ka iepirkuma disciplīna, ko nosaka Savienības iepirkuma noteikumi, vairs nav vajadzīga. |
Pamatojums | |
As a result of the liberalisation process in the postal sector, the introduction of fully-fledged sector-specific regulation and the evolution of the market, it is no longer necessary to regulate purchases by entities operating in the postal sector. Therefore, the time is ripe to exclude postal services and all the more so “other services than postal services”, from the scope of the Directive and allow all entities operating in the sector to base their decisions on purely economic criteria. Since 1997, the postal sector has been increasingly subject to competitive pressure. Three milestones in the EU postal acquis are relevant in this respect: the first and the second Postal Directives (97/67/EC and 2002/39/EC respectively), which followed the 1992 Green Paper, set in motion the process of a controlled liberalisation and gradually opened the postal markets to competition. The third Postal Directive (2008/06/EC) abolished all exclusive rights in the postal sector and set 31st December 2010 as the deadline for full market opening for the majority of Member States (in fact, 95% of the EU postal markets in terms of volumes) and 31st December 2012 for the remaining Member States. | |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, it sevišķi apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (turpmāk „nolīgums”). Nolīguma mērķis ir izveidot tiesību un saistību līdzsvarotu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzēji minētajos nolīgumos paredzētos pienākumus pilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas. |
(14) Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, it sevišķi apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (turpmāk „nolīgums”). Īstenojot šo tiesību un saistību līdzsvarotu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publisko iepirkumu, Savienības un trešo valstu ekonomikas dalībniekiem nodrošina vienādas iespējas līdztiesīgi konkurēt Savienības un trešo valstu tirgos, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalību un stimulētu nodarbinātību un jaunradi Savienības teritorijā. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzēji minētajos nolīgumos paredzētos pienākumus pilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14a) Savienībai ir nepieciešams efektīvs instruments, kurš, no vienas puses, motivētu ievērot savstarpīguma un līdzsvara principu attiecībās ar trešām valstīm, kas nenodrošina Eiropas ekonomikas dalībniekiem vienlīdzīgu pieeju, pirmām kārtām, Komisijai veicot savstarpīguma principa ievērošanas novērtēšanu, un, no otras puses, nodrošinātu godīgu konkurenci un vienādus darbības apstākļus visā pasaulē. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14b) Ņemot vērā nepieciešamību veicināt Savienības ekonomikas dalībnieku līdzdalību pārrobežu atvērtajos tirgos, ir svarīgi, lai dalībvalstis savlaicīgi un atbilstīgi transponētu un ieviestu Pakalpojumu direktīvas noteikumus. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(27) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Iepirkuma procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā. |
(27) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Iepirkuma procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku, izmaksas un resursus. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(27a) E-iepirkuma izmantošana ir jāveicina, lai vismaz 50 % publiskā iepirkuma darbību gan no ES iestāžu, gan no dalībvalstu puses tiktu veiktas elektroniski saskaņā ar dalībvalstu valdību pausto apņemšanos Mančestrā 2005. gadā notikušajā ministru konferencē par e-pārvaldi. Turpmāk e-iepirkumam, kam ir pozitīva ietekme, samazinot iepirkuma procedūru izmaksas un palielinot to pieejamību, jākļūst par galveno procedūru. Lai nodrošinātu dažādu sistēmu savietojamību un lai izvairītos no atkarības no viena pakalpojuma sniedzēja, kā arī lai nodrošinātu reālu savietojamību starp dažādām e-iepirkuma platformām, kas jau tiek izmantotas dalībvalstīs, ir jāsaglabā atklātie standarti un tehnoloģiju neitralitāte. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(33) Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes prakses un instrumentus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un pēc iespējas samazināt informācijas un darījuma izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot prakšu konverģenci Savienībā. Papildus tam būtu jāparedz vispārējs pienākums izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās pēc divu gadu pārejas perioda. |
(33) Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes prakses un instrumentus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un pēc iespējas samazināt informācijas un darījuma izmaksas, un nodrošināt pārredzamību. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot prakšu konverģenci Savienībā. Papildus tam būtu jāparedz vispārējs pienākums izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās pēc divu gadu pārejas perioda. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 38. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(38) Lai mudinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanos iepirkumu tirgū, ir skaidri jānosaka, ka līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzēji, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu piegādes drošību, var ierobežot to daļu skaitu, uz kurām ekonomikas dalībnieks var pretendēt; tās var arī ierobežot to daļu skaitu, ko var piešķirt vienam pretendentam. |
(38) Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanos iepirkumu tirgū, ir jāpiemēro princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek piemērots Eiropas Paraugprakses kodekss par MVU pieejas vienkāršošanu publiskā iepirkuma līgumiem. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzēji, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu piegādes drošību, var ierobežot to daļu skaitu, uz kurām ekonomikas dalībnieks var pretendēt; tās var arī ierobežot to daļu skaitu, ko var piešķirt vienam pretendentam. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī ja līgumslēdzējiem ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vai nu „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, vai „zemākās izmaksas”, ņemot vērā to, ka zemāko izmaksu gadījumā tie var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. |
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, garantējot, ka līgumslēdzēju pieprasītie kvalitatīvie būvdarbi, piegādes un pakalpojumi atbilst konkrētām to vajadzībām, un ka ir ietverti ar sociāli ilgtspējīga ražošanas procesa kritērijiem saistīti faktori. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vai nu „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, vai „zemākās izmaksas”, ņemot vērā to, ka zemāko izmaksu gadījumā tiem būtu jāizmanto noteikti atbilstīgi kvalitātes standarti, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 45. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(45) Ārkārtīgi svarīgi ir pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu pareizi noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā. Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par „tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 106/2008 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē. Tāpēc šķiet pareizi turpināt šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē paredzot nozaru tiesību aktos un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicinot Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam. |
(45) Būtu jācenšas izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, neskarot līgumslēdzēju kompetences jomas. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu pareizi noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā. Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par „tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 106/2008 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē. Tāpēc šķiet pareizi turpināt šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē paredzot nozaru tiesību aktos un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicinot Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 22. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(22) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai; |
(22) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana un ražošanas izvietošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai; |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 10. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
[...] |
svītrots |
Pamatojums | |
As a result of the liberalisation process in the postal sector, the introduction of fully-fledged sector-specific regulation and the evolution of the market, it is no longer necessary to regulate purchases by entities operating in the postal sector. Therefore, the time is ripe to exclude postal services and all the more so “other services than postal services”, from the scope of the Directive and allow all entities operating in the sector to base their decisions on purely economic criteria. Furthermore, as the experience with the application of Article 30 procedure shows, an increasing number of postal services are already excluded from the scope of application of the Utilities Directive. This was the case for a number of markets in Denmark, Finland, Italy, Sweden, Austria and Hungary. | |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 14.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
14.a pants |
|
|
Savstarpīgums |
|
|
Nolīguma par valsts iepirkumu praktiskā īstenošana saistībā ar Savienības publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu nozīmē, ka vispirms tiek novērtēts, vai ir pareizi piemērots reāla savstarpīguma princips, nodrošinot pieeju Savienības tirgum un šo nolīgumu parakstījušo trešo valstu tirgiem. Reāla savstarpīguma novērtējums attiecas arī uz tām trešām valstīm, kuras nav pievienojušās nolīgumam par valsts iepirkumu, bet kurām tirgus ir pieejams. |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi. |
Līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami. |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ja ārkārtas steidzamības dēļ, ko līgumslēdzēji atbilstīgi pamato, 1. punkta 2. apakšpunktā noteiktie termiņi nav praktiski piemērojami, tie var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 20 dienām no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu. |
3. Ja ārkārtas steidzamības dēļ, ko līgumslēdzēji atbilstīgi pamato, 1. punkta 2. apakšpunktā noteiktie termiņi nav praktiski piemērojami, tie var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 25 dienām no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu. |
|
|
Termiņi ārkārtas steidzamības dēļ tiek saīsināti tikai tādā gadījumā, ja attiecīgā situācija ir izveidojusies no līgumslēdzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ. |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzējs var samazināt par 5 dienām, ja tas pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski saskaņā ar 33. panta 3., 4. un 5. punktu. |
4. Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzējs var samazināt par 3 dienām, ja tas pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski saskaņā ar 33. panta 3., 4. un 5. punktu. |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets. |
Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz astoņus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets. |
Pamatojums | |
Ierosinātais četru gadu termiņš ir pārāk īss, tas mazina efektivitāti un iespējamos ietaupījumus, ko nodrošina vispārīga ilgtermiņa vienošanās, kuras kontekstā piegādātāju piedāvājumi parasti ir visizdevīgākie. Viens no galvenajiem šādus noteikumus pamatojošiem iemesliem ir vēlme nodrošināt, lai ar iepirkumiem saistītie līgumslēdzēju iestāžu izdevumi būtu maksimāli efektīvi. Komisijas ierosinātais termiņš šim mērķim neatbilst, jo tieši līgumi ar visilgāko izpildes laiku ļauj iegūt visizdevīgāko cenu. | |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Attiecīgā gadījumā tehniskās specifikācijas var ietvert arī prasības attiecībā uz: |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1.a punkts – a apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(a) darbības rezultātiem, tostarp ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņiem un raksturlielumiem, kas izsaka sociāli ilgtspējīgu ražošanas procesu; |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1.a punkts – b apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(b) aprites cikla raksturlielumiem; |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1.a punkts – c apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(c) sociāli ilgtspējīgas ražošanas procesu; |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1.a punkts – d apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(d) attiecīgā līguma izpildei norīkoto darbinieku organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) saistībā ar sociāli ilgtspējīgu ražošanas procesu; |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji var ņemt vērā pretendenta iesniegtos piedāvājumu variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām. |
Līgumslēdzējiem jāņem vērā pretendenta iesniegtie piedāvājumu varianti, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām. |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji specifikācijās norāda, vai viņi atļauj vai neatļauj variantus, un, ja tos atļauj, norāda obligātās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības. Ja piedāvājumu varianti ir atļauti, tie arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var lietderīgi piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām obligātajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti. |
svītrots |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas atļāvuši iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums. |
2. Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji nenoraida kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums. |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Līgumslēdzēji var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem. |
5. Līgumslēdzējiem ir jāpieņem lēmums nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums neatbilst saistībām, kas noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā vai koplīgumos, kuri piemērojami būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu izpildes vietā, XI pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem vai intelektuālā īpašuma tiesību jomā noteiktajām saistībām. |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.a Ja šādi tiesību akti nav piemērojami, izslēgšanas pamatojums var būt arī citu pretendentam piemērojamo tiesību aktu pārkāpumi, ja tie nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni. |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 73. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un izvietošanas un uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzēji var pieprasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai — ja piedāvājumu iesniedz ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 30. pantā, — grupas dalībnieks. |
svītrots |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs; |
(a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, energoefektivitātes līmenis, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs; |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – aa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(aa) sociāli ilgtspējīgs ražošanas process; |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(da) atbilstību Savienības un valsts tiesību aktos ietvertajiem noteikumiem un standartiem veselības un drošības jomā, sociālajām un darba tiesībām un koplīgumiem, ko piemēro attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu veikšanas vietā; |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(db) atbilstību 81. pantā noteiktajām apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas prasībām. |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 4. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XIV pielikumā. |
Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst saistībām, kas noteiktas Savienības un valsts tiesību aktos un koplīgumos, kuri piemērojami būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu izpildes vietā, sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XIV pielikumā. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. |
1. Iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts, ka pretendentam savā piedāvājumā līgumslēdzējai iestādei ir jānorāda tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzējs pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos. |
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka maksājumi apakšuzņēmējam par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem turpmāk minētajos gadījumos un ar attiecīgiem nosacījumiem ir veicami nekavējoties: |
|
|
(a) līgumslēdzēja iestāde ir pilnībā vai daļēji izpildījusi savas saistības attiecībā uz galveno darbuzņēmēju; |
|
|
(b) līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi pakalpojumu, piegāžu vai būvdarbu izpildi vai |
|
|
(c) līgumslēdzējai iestādei nav izdevies vienoties ar galveno darbuzņēmēju par attiecīgu termiņu, kurā sniedzama informācija par a) un b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību. |
4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība ir zemāka par 10 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis norīko vienotu neatkarīgu struktūru, kas ir atbildīga par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām. |
Dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidota par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju atbildīga neatkarīga struktūra (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām. |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 93.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
93.a pants |
|
|
Komisija līdz 2013. gada beigām iesniedz ziņojumu par dažādiem veidiem, kā praktiski tiek veikti iepirkumi, kuru vērtība nepārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības, jo īpaši tādu pakalpojumu vajadzībām, kuri līdz šim nav atzīti par prioritāriem. |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 103. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Komisija pārskata ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu, kas izriet no 12. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 30. jūnijam. |
Komisija pārskata ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu, kas izriet no 12. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2015. gada 30. jūnijam. |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums VIII pielikums – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) pakalpojumu vai piegādes līgumu gadījumā — dokumentāra specifikācija, kas nosaka preces vai pakalpojuma vajadzīgos raksturlielumus, piemēram, kvalitātes līmeni, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot personu ar invaliditāti piekļuvi) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, preces lietošanu, drošumu vai izmērus, ieskaitot prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam, ražošanas procesiem un metodēm jebkurā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā un atbilstības novērtēšanas procedūrām; |
(a) pakalpojumu vai piegādes līgumu gadījumā — dokumentāra specifikācija, kas nosaka preces vai pakalpojuma vajadzīgos raksturlielumus, piemēram, kvalitātes līmeni, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot personu ar invaliditāti piekļuvi) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, preces lietošanu, drošumu vai izmērus, ieskaitot prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam un atbilstības novērtēšanas procedūrām; |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0895 – C7-0007/2012 – 2011/0439(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 19.1.2012 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 19.1.2012 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Zigmantas Balčytis 14.2.2012 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
31.5.2012 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
24.9.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
40 6 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Vicky Ford, Robert Goebbels, Jacky Hénin, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Philippe Lamberts, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daniel Caspary, António Fernando Correia de Campos, Ioan Enciu, Vicente Miguel Garcés Ramón, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Cristina Gutiérrez-Cortines, Roger Helmer, Jolanta Emilia Hibner, Gunnar Hökmark, Eija-Riitta Korhola, Werner Langen, Pavel Poc, Vladimír Remek |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jorgo Chatzimarkakis, Keith Taylor |
||||
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (20.9.2012)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs
(COM(2011)0895 – C7‑0007/2012 – 2011/0439(COD))
Atzinumu sagatavoja: Eva Lichtenberger
ĪSS PAMATOJUMS
Publiskajam iepirkumam ir nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības ekonomikas rādītājiem kopumā. Publiskā sektora iestādes precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem tērē aptuveni 18 % no IKP. Ņemot vērā iepirkumu apjomu, publisko iepirkumu var izmantot kā iedarbīgu mehānismu tāda vienotā tirgus izveidei, kas veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.
Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam arī ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams minēto mērķu sasniegšanai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un inovācijas nosacījumus uzņēmumiem, kā arī mudinot plašāk izmantot videi nekaitīgu publisko iepirkumu, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku, kurā taupīgi izmanto resursus un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Stratēģijā „Eiropa 2020” arī vienlaikus uzsvērts, ka publiskā iepirkuma politikai ir jānodrošina pēc iespējas efektīvāka publiskā sektora līdzekļu izmantošana un ka iepirkuma tirgiem jābūt pieejamiem Savienības mērogā.
Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu modernizēt direktīvas par publisko iepirkumu. Šim tiesību aktu priekšlikumam būtu jānodrošina publiskā iepirkuma rīkotājiem vienkāršākas un elastīgākas procedūras, bet uzņēmumiem, īpaši MVU, — vieglāka piekļuve. Tiesību aktu pārskatīšanai būtu jārod līdzsvars starp noteikumu vienkāršošanu un atbilstīgām un efektīvām procedūrām, kuru pamatā ir ar inovācijām un ilgtspēju saistīti piešķiršanas kritēriji, vienlaikus nodrošinot arī plašāku e-iepirkuma izmantošanu.
Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī ja līgumslēdzējām iestādēm ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām, piemēram, kad līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā ir tādi faktori, kas saistīti ar ražošanas procesu.
Referente ir cieši pārliecināta, ka līgumslēdzējām iestādēm „saimnieciski visizdevīgākais un ilgtspējīgākais piedāvājums” (MEAST) būtu jāizmanto par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju un tām nevajadzētu izmantot citu kritēriju, kas balstīts uz "viszemākajām izmaksām". Tā kā saistībā ar MEAST tiek ņemta vērā arī cena, līgumslēdzējas iestādes varēs izdarīt visatbilstīgāko izvēli, ņemot vērā savas konkrētās vajadzības, tostarp apsverot izmaksas, stratēģiskus sabiedriskos mērķus, novatoriskus risinājumus un sociālos un ar vidi saistītos kritērijus.
Publiskais iepirkums būtu jāizmanto kā inovācijas veicināšanas līdzeklis. Publiskā iepirkuma veicēji ir jāmudina iegādāties inovatīvus produktus un pakalpojumus, lai sasniegtu mērķus ilgtspējīgas attīstības jomā. Ir nepieciešami jauni inovatīvi risinājumi un idejas, jo īpaši transporta jomā, un publiskais iepirkums būtu jāizmanto šo vajadzību nodrošināšanai.
Būtu jāuzlabo kritēriji saistībā ar apsvērumiem par aprites ciklu, un ir jāņem vērā visa ražošanas procesa ietekme uz sociālo jomu un vidi. Būtu jānodrošina, lai līgumslēdzējām iestādēm būtu turpmākas iespējas noteikt prasības ne tikai attiecībā uz produktu, bet arī uz ražošanas procesu. Šādi tiks nodrošināta lielāka publiskā iepirkuma ilgtspēja, tostarp transporta nozarē.
Attiecībā uz visiem iepirkumiem, ko paredzēts izmantot personām, līgumslēdzējām iestādēm ir jāveido tehniskā specifikācija tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām. Minēto ir jo īpaši svarīgi ievērot sabiedriskā transporta un tūrisma jomā.
Būtu jāuzlabo noteikumi par apakšlīgumu slēgšanu. Pretendentam var prasīt savā piedāvājumā norādīt līguma daļas, kuru izpildei viņš ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, kā arī norādīt visus izraudzītos apakšuzņēmējus. Turklāt jānodrošina iespēja, lai gadījumā, ja netiek ievēroti tiesību akti, pie atbildības sauktu gan ģenerāluzņēmēju, gan ikvienu iesaistīto apakšuzņēmēju. Ir vajadzīga kontroles sistēma, kas attiecas uz visiem līgumslēdzēju ķēdes posmiem.
Referente ir iesniegusi vairākus grozījumus, lai risinātu iepriekš izklāstītos jautājumus. Atsevišķos gadījumos tika uzskatīts par nepieciešamu svītrot dažus Komisijas ierosinātos noteikumus, jo referents uzskata, ka dažus jautājumus var efektīvāk risināt valstu līmenī, ņemot vērā nozaru un reģionu specifiku, atbilstīgi subsidiaritātes un labāka likumdošanas procesa principam.
Noslēgumā referente vēlētos uzsvērt nepieciešamību nodrošināt juridisko noteiktību un publiskā iepirkuma direktīvu atbilstību Savienības tiesību aktiem transporta un pasta pakalpojumu nozarē.
GROZĪJUMI
Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(8a) Šī direktīva neskar Savienības tiesību aktus vispusīgi reglamentētās nozarēs, jo īpaši transporta un pasta pakalpojumu jomā. |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(8b) Ir jārūpējas, lai tiktu nodrošināts, ka, atverot šo tirgu konkurencei, pasta pakalpojumu sociālais aspekts lauku teritorijās netiek atstāts novārtā. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Saskaņā ar šo direktīvu iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju īstenota būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde vai cita veida iegūšana ar nosacījumu, ka šie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti, lai veiktu kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām. |
Saskaņā ar šo direktīvu publiskais iepirkums ir līgums, kas noslēgts finansiālās interesēs, viena vai vairāku līgumslēdzēju īstenotai būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegūšanai ar nosacījumu, ka šie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti, lai veiktu kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopums, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ir viens iepirkums šīs direktīvas nozīmē, ja līgumi ir daļa no viena vienota projekta. |
svītrots |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 22. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(22) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai; |
(22) „aprites cikls” ir visu to izmaksu izteikšana naudas izteiksmē, ja iespējams, kas saistītas ar publisko iepirkumu, tostarp apkopes un resursu (tai skaitā enerģijas) efektivitātes izmaksas, otrreizējas pārstrādes izmaksas pēc aprites cikla beigām un sociālās ietekmes izmaksas, ja tās ir saistītas ar līguma izpildi. Aprites cikla izteikšanā naudas izteiksmē var ietvert arī elektronisko līdzekļu efektīvu izstrādi, plānošanu un izmantošanu. Publiskā iepirkuma vajadzībām aprites cikls ilgst no iegādes brīža visu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu norises laiku, un tas ir būtiska un neatņemama daļa no aprēķina, kas ir saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma pamatā; |
Pamatojums | |
Lai arī līgumslēdzējas iestādes nodokļu maksātāju interesēs ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka par attiecīgo cenu tiek iegūts vislabākais rezultāts attiecībā uz risinājumu, kurš tiek izvēlēts ar publiskā iepirkuma starpniecību, un lai tas beigās ilgtermiņā neradītu lielākas izmaksas sabiedrībai vai videi kopumā, šī atbildība var tikt saprātīgi īstenota tikai no iegādes brīža. | |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar: |
1. Šī direktīva, neskarot Direktīvu 97/67/EK, attiecas uz darbībām, kas saistītas ar: |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) „pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi; tas ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK; |
(b) „pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi iekšzemē un kas ietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK; |
Pamatojums | |
Grozījuma mērķis ir atbrīvot no direktīvā paredzētajiem pienākumiem pasta pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā. Tā kā šos pakalpojumus piedāvā konkurētspējīgā tirgū, pienākums veikt publisku iepirkumu var radīt nelabvēlīgus konkurences apstākļus, salīdzinot ar citiem tirgū esošajiem konkurentiem. | |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji, kas saskaņā ar 28. pantu ir iesnieguši pieprasījumu, var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota; tāpat direktīva neattiecas uz metu konkursiem, ko organizē, lai veiktu minētās darbības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šāds konkurences vērtējums, ko veic atbilstīgi Komisijas rīcībā esošajai informācijai un šīs direktīvas nolūkā, neskar konkurences tiesību piemērošanu. |
1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji, kas saskaņā ar 28. pantu ir iesnieguši pieprasījumu, var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to vai tās konkrētajām nozarēm vai segmentiem attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota; tāpat direktīva neattiecas uz metu konkursiem, ko organizē, lai veiktu minētās darbības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šāds konkurences vērtējums, ko veic atbilstīgi Komisijas rīcībā esošajai informācijai un šīs direktīvas nolūkā, neskar konkurences tiesību piemērošanu. |
Pamatojums | |
Uz dažām dzelzceļa tirgus nozarēm jau attiecas tieša konkurence un tie ir brīvi pieejami, un šā iemesla dēļ uz tiem neattiecas šīs direktīvas darbības joma. | |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 3. punkts – pirmā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Uzskata, ka piekļuve tirgum saskaņā ar 1. punktu nav ierobežota, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi III pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību aktus. |
Uzskata, ka piekļuve tirgum saskaņā ar 1. punktu nav ierobežota, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi III pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību aktus vai ja tā attiecībā uz konkrēto tirgu ir paplašinājusi minētajos tiesību aktos noteikto principu piemērošanas jomu. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – pirmā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja dalībvalsts vai — ja to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti — līgumslēdzējs uzskata, ka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti 27. panta 2. un 3. punktā, konkrētā darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota, tas var iesniegt Komisijai pieprasījumu norādīt, ka šo direktīvu nepiemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai metu konkursu organizēšanai saistībā ar šādas darbības veikšanu. |
Ja dalībvalsts vai — ja to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti — līgumslēdzējs uzskata, ka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti 27. panta 2. un 3. punktā, konkrētā darbība ir pilnībā vai daļēji, pat attiecībā uz atsevišķām tās nozarēm vai segmentiem, tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota, tas var iesniegt Komisijai pieprasījumu norādīt, ka šo direktīvu nepiemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai metu konkursu organizēšanai saistībā ar šādas darbības veikšanu vai darbībai atsevišķā tās nozarē vai segmentā. |
Pamatojums | |
Uz dažām dzelzceļa tirgus nozarēm jau attiecas tieša konkurence un tie ir brīvi pieejami, un šā iemesla dēļ uz tiem neattiecas šīs direktīvas darbības joma. | |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – otrā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Pieprasījumiem pievieno paskaidrotu un pamatotu nostāju, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība. Šādā nostājā detalizēti analizē nosacījumus par 27. panta 1. punkta iespējamo piemērojamību attiecīgajai darbībai saskaņā ar minētā panta 2. un 3. punktu. |
Pieprasījumiem pievieno paskaidrotu un pamatotu nostāju, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība vai atsevišķa tās nozare vai segments. Šādā nostājā detalizēti analizē nosacījumus par 27. panta 1. punkta iespējamo piemērojamību attiecīgajai darbībai saskaņā ar minētā panta 2. un 3. punktu. |
Pamatojums | |
Uz dažām dzelzceļa tirgus nozarēm jau attiecas tieša konkurence un tie ir brīvi pieejami, un šā iemesla dēļ uz tiem neattiecas šīs direktīvas darbības joma. | |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 2. punkts – pirmā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija var ar īstenošanas lēmumu, kas pieņemts šā panta 4. punktā norādītajos laika posmos, noteikt, vai 5.–11. pantā minēto darbību tieši ietekmē konkurence, pamatojoties uz 27. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Šos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 100. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. |
Pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija var ar īstenošanas lēmumu, kas pieņemts šā panta 4. punktā norādītajos laika posmos, noteikt, vai 5.–11. pantā minēto darbību vai tās atsevišķu nozari vai segmentu tieši ietekmē konkurence, pamatojoties uz 27. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Šos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 100. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. |
Pamatojums | |
Uz dažām dzelzceļa tirgus nozarēm jau attiecas tieša konkurence un tie ir brīvi pieejami, un šā iemesla dēļ uz tiem neattiecas šīs direktīvas darbības joma. | |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 2. punkts – otrā daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai piešķirtu tiesības veikt attiecīgo darbību, un metu konkursiem, ko organizē šādas darbības veikšanai, jebkurā no šādiem gadījumiem: |
Šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai piešķirtu tiesības veikt attiecīgo darbību vai darboties atsevišķā tās nozarē vai segmentā, un metu konkursiem, ko organizē šādas darbības veikšanai vai darbībai atsevišķā tās nozarē vai segmentā, jebkurā no šādiem gadījumiem: |
Pamatojums | |
Uz dažām dzelzceļa tirgus nozarēm jau attiecas tieša konkurence un tie ir brīvi pieejami, un šā iemesla dēļ uz tiem neattiecas šīs direktīvas darbības joma. | |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šā panta vajadzībām „privāta ieinteresētība” ir ģimene, emocionāli apsvērumi, saimnieciskas, politiskas vai citas ar kandidātiem vai pretendentiem kopējas intereses, ietverot pretrunīgu profesionālo ieinteresētību. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo jautājumu efektīvāk var risināt, izmantojot valstu tiesību aktus. | |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) ka 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem darbiniekiem ir jāatklāj interešu konflikti, kas saistīti ar kādu no kandidātiem vai pretendentiem, tiklīdz viņi uzzina par šādu konfliktu esību, lai līgumslēdzēja iestāde varētu īstenot koriģējošus pasākumus; |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo jautājumu efektīvāk var risināt, izmantojot valstu tiesību aktus. | |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 3. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Interešu konflikta gadījumā līgumslēdzēja iestāde veic atbilstīgus pasākumus; šie pasākumi var ietvert attiecīgā darbinieka atstādināšanu no iesaistīšanās attiecīgajā iepirkuma procedūrā vai darbinieka pienākumu un atbildības jomu pārkārtošanu. Ja interešu konfliktu nevar efektīvi izlabot ar citiem līdzekļiem, attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras. |
Interešu konflikta gadījumā līgumslēdzēja iestāde veic atbilstīgus pasākumus; |
Pamatojums | |
Par precīzu šādu pasākumu veidu būtu jālemj valsts līmenī. | |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) neatbilstīgi ietekmēt līgumslēdzēja lēmumu pieņemšanas procesu vai iegūt konfidenciālu informāciju, kas tiem var nodrošināt neatbilstīgas priekšrocības iepirkuma procedūrā; |
svītrots |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) slēgt vienošanās ar citiem kandidātiem un pretendentiem, lai izkropļotu konkurenci; |
svītrots |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) apzināti sniegt maldinošu informāciju, kas var būtiski ietekmēt lēmumus par izslēgšanu, atlasi vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
svītrots |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var piemērot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas tikai īpašos gadījumos un apstākļos, kuri tieši minēti 42. pantā. |
3. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var piemērot sarunu procedūru bez iepriekšējas izsludināšanas tikai īpašos gadījumos un apstākļos, kuri tieši minēti 42. pantā, ja tie nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – trešā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets. |
Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz sešus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, to var pildīt vienā no turpmāk minētajiem diviem veidiem: |
svītrots |
|
(a) saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem un nosacījumiem, neatsākot konkursu, ja vispārīgā vienošanās paredz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, un objektīvus nosacījumus, ar ko saskaņā nosaka, kurš ekonomikas dalībnieks, kas ir vispārīgās vienošanās puse, nodrošinās minētos būvdarbus, pakalpojumus un piegādes; minētos nosacījumus izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos; |
|
|
(b) ja vispārīgā vienošanās neparedz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu — atsākot konkursu starp ekonomikas dalībniekiem, kuri ir vispārīgās vienošanās puses. |
|
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā konkursa pamatā ir tie paši noteikumi, ko piemēro vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesību piešķiršanai, un, ja nepieciešams, precizēti noteikumi, kā arī — attiecīgā gadījumā — citi noteikumi, kuri minēti vispārīgās vienošanās specifikācijās, saskaņā ar šādu procedūru: |
svītrots |
|
(a) par katru piešķiramo līgumu līgumslēdzēji rakstiski apspriežas ar ekonomikas dalībniekiem, kas spēj izpildīt attiecīgo līgumu; |
|
|
(b) līgumslēdzēji nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus par katru atsevišķu līgumu, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītības pakāpe un piedāvājumu iesūtīšanai vajadzīgais laiks; |
|
|
(c) piedāvājumus iesniedz rakstiski, un tos neatver līdz atbildes sniegšanai noteiktā termiņa beigām; |
|
|
(d) līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt konkrēto līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri noteikti vispārīgās vienošanās specifikācijās. |
|
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 5.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
5.a Šis pants neskar noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvā 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulā (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – 4. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Visiem iepirkumiem, kuru priekšmets ir paredzēts lietošanai personām — neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam — minētās tehniskās specifikācijas, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām. |
Visiem iepirkumiem, kuru priekšmets ir paredzēts lietošanai personām — neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam — minētās tehniskās specifikācijas, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, kurus norāda iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām. |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Tehniskajās specifikācijās var attiecīgi ietvert arī prasības, kas attiecas uz: |
|
|
a) darbības rezultātiem, tostarp ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņiem un raksturlielumiem, kas izsaka sociāli ilgtspējīgu ražošanas procesu; |
|
|
b) aprites ciklu; |
|
|
c) sociāli ilgtspējīgas ražošanas procesu; |
|
|
d) darbinieku, kuriem uzticēts izpildīt konkrētu līgumu, organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi; |
|
|
e) drošumu vai izmēriem, tostarp procedūrām, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iesaiņojumu, marķējumiem un zīmēm un norādījumiem lietotājam; |
|
|
f) noteikumiem par būvprojektēšanu un tāmēšanu, būvju un būvniecības metožu un tehnoloģiju testēšanas, inspekcijas un pieņemšanas nosacījumiem un visiem citiem tehniskajiem nosacījumiem, ko var noteikt līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtām būvēm un tajās izmantotajiem materiāliem vai daļām; |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 69. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, — par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, kā arī norāda izraudzītā pretendenta nosaukumu vai vispārīgās vienošanās puses; |
svītrots |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Līgumslēdzēji var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem. |
5. Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst piešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums neatbilst saistībām, kas noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos sociālo, darba, veselības, drošības vai vides tiesību jomā, koplīgumos, kurus piemēro attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu izpildes vietā, vai XIV pielikumā uzskaitītajos starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumos. |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzēja piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti; |
(b) pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei; |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nodrošina efektīvu un godīgu konkurenci, un tos papildina ar prasībām, kas līgumslēdzējām iestādēm nodrošina iespēju efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai noteiktu pretendentu atbilstību līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem. |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 79. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Nepamatoti lēti piedāvājumi |
Piedāvājuma cena |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 1. punkts – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzējs pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemēroto cenu vai izmaksas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: |
1. Līgumslēdzējas iestādes pieprasa ekonomikas dalībniekiem sīki paskaidrot to piedāvājumu cenu vai izmaksas. |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 50 % zemākas nekā pārējo piedāvājumu vidējā cena vai izmaksas; |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo jautājumu efektīvāk var risināt, izmantojot valstu tiesību aktus, ņemot vērā nozaru un reģionu specifiku. | |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 20 % zemākas nekā otrā lētākā piedāvājuma cena vai izmaksas; |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo jautājumu efektīvāk var risināt, izmantojot valstu tiesību aktus, ņemot vērā nozaru un reģionu specifiku. | |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(c) ir iesniegti vismaz pieci piedāvājumi. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šo jautājumu efektīvāk var risināt, izmantojot valstu tiesību aktus, ņemot vērā nozaru un reģionu specifiku. | |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Līgumslēdzēji var šādus paskaidrojumus pieprasīt arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ. |
2. Ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti, līgumslēdzējas iestādes, pirms noraidīt piedāvājumu, pieprasa papildu paskaidrojumus. |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(ca) tādu saistību ievērošanu, kas paredzētas Savienības vai valsts tiesību aktos sociālo un darba tiesību, veselības, drošības vai vides tiesību jomā, koplīgumos, ko piemēro attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu izpildes vietā, vai XIV pielikumā uzskaitītajos starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumos; |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. |
1. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. Visas izmaiņas apakšuzņēmēju ķēdē un ikviens jauns apakšuzņēmējs tiek nekavējoties noradīts līgumslēdzējai iestādei. |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzējs pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos. |
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzējs pienācīgi pamatotos gadījumos pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem var pārskaitīt tieši apakšuzņēmējam. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos. |
Pamatojums | |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos piemēro (no 2013. gada marta) uzņēmumu un valsts iestāžu savstarpējiem darījumiem un darījumiem starp uzņēmumiem (B2B). | |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) ar grozījumu ievieš nosacījumus, kas — ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā — būtu ļāvuši izvēlēties citus kandidātus, nevis sākotnēji atlasītos, vai būtu ļāvuši piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam; |
svītrots |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību. |
4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 10 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību. |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 93. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
93. pants |
svītrots |
|
Publiskā pārraudzība |
|
|
1. Dalībvalstis norīko vienotu neatkarīgu struktūru, kas ir atbildīga par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām. |
|
|
Visiem līgumslēdzējiem piemēro šo pārraudzību. |
|
|
2. Īstenošanas darbībās iesaistītās kompetentās iestādes organizē tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Publiskās pārraudzības sistēma ir pārredzama. Lai to nodrošinātu, publicē visus norāžu un atzinuma dokumentus, un gada ziņojumu, kurā apraksta šajā direktīvā paredzēto noteikumu īstenošanu un piemērošanu. |
|
|
Gada ziņojumā iekļauj šādu informāciju: |
|
|
(a) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sekmīgas dalības rādītāju iepirkumā; ja šis īpatsvars ir mazāks par 50 % MVU piešķirto līgumu vērtību izteiksmē, ziņojumā sniedz analīzi par šāda rezultāta iemesliem; |
|
|
(b) vispārēju pārskatu par ilgtspējīgu iepirkuma politikas virzienu īstenošanu, arī par procedūrām, kurās ņem vērā apsvērumus saistībā ar vides aizsardzību, sociālo iekļaušanu, tostarp personu ar invaliditāti piekļuvi, vai inovāciju veicināšanu; |
|
|
(c) centralizētus datus par paziņotiem krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citiem nopietnu pārkāpumu gadījumiem publiskā iepirkuma jomā, tostarp par tiem gadījumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētus projektus. |
|
|
3. Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādiem uzdevumiem: |
|
|
(a) publiskā iepirkuma noteikumu un saistītās prakses piemērošanas, ko īsteno līgumslēdzēji un it sevišķi centralizēto iepirkumu struktūras, uzraudzība; |
|
|
(b) juridiskas konsultācijas līgumslēdzējiem par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un par publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu īpašos gadījumos; |
|
|
(c) patstāvīgu atzinumu un norāžu izdošana par vispārējas ieinteresētības jautājumiem, kuri attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, par periodiskiem jautājumiem un par sistēmiskiem sarežģījumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, ņemot vērā šīs direktīvas noteikumus un saistīto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru; |
|
|
(d) iedarbīgas un vispusīgas brīdinājuma (t.s. „red flag”) rādītāju sistēmas izveide un piemērošana, lai novērstu, konstatētu un pienācīgi ziņotu par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumiem iepirkumu jomā; |
|
|
(e) valstu kompetento iestāžu, tostarp revīzijas iestāžu, uzmanības vēršana uz konkrētiem konstatētiem pārkāpumiem un sistēmiskām problēmām; |
|
|
(f) pilsoņu un uzņēmumu sūdzību izskatīšana saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu konkrētos gadījumos un analīzes nosūtīšana kompetentajiem līgumslēdzējiem, kuru pienākums ir ņemt to vērā savos lēmumos vai — ja analīze netiek ievērota — paskaidrot šādas neievērošanas iemeslus; |
|
|
(g) uzraudzība attiecībā uz valstu tiesu un iestāžu lēmumiem, kas pieņemti pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma, kas pamatojas uz Līguma 267. pantu, vai pēc Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem saistībā ar Savienības līdzfinansētiem projektiem; pārraudzības struktūra ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par visiem Savienības iepirkuma procedūru pārkāpumiem, ja tie saistīti ar līgumiem, kurus tieši vai netieši finansē Eiropas Savienība. |
|
|
Šā punkta e) apakšpunktā minētie uzdevumi neskar tādu apelācijas tiesību izmantošanu, kas paredzētas valsts tiesību aktos vai sistēmā, kas izveidota, pamatojoties uz Direktīvu 89/665/EEK. |
|
|
Gadījumos, kad pārraudzības struktūra, veicot uzraudzību un sniedzot juridiskās konsultācijas, ir konstatējusi pārkāpumu, dalībvalstis pilnvaro pārraudzības struktūru pārņemt jurisdikciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai noteikta attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārbaudi. |
|
|
4. Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija ir noteikusi attiecībā uz saziņu un kontaktiem ar dalībvalstīm, pārraudzības struktūra darbojas kā īpašs Komisijas kontaktpunkts, kad tā uzrauga Savienības tiesību aktu piemērošanu un Savienības budžeta izpildi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu. Tā Komisijai ziņo par visiem šīs direktīvas pārkāpumiem iepirkuma procedūrās saistībā ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko tieši vai netieši finansē Savienība. |
|
|
Komisija var jo īpaši nodot pārraudzības struktūrai atsevišķu lietu izskatīšanu, ja līgums vēl nav noslēgts vai ja vēl ir iespējams veikt pārbaudes procedūru. Tā var arī uzticēt pārraudzības struktūrai veikt uzraudzības darbības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to pasākumu īstenošanu, kurus dalībvalstis ir apņēmušās īstenot, lai novērstu Komisijas konstatētu Savienības publiskā iepirkuma noteikumu un principu pārkāpumu. |
|
|
Komisija var uzdot pārraudzības iestādei analizēt gadījumus, kad ir aizdomas par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētos projektus. Komisija var uzticēt pārraudzības struktūrai uzraudzīt konkrētus gadījumus un nodrošināt, ka kompetentās valsts iestādes, kurām būs pienākums izpildīt pārraudzības struktūras norādījumus, veic atbilstošus pasākumus pret Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē līdzfinansētos projektus. |
|
|
5. Pārraudzības struktūras izmeklēšanas un izpildes darbības, ko veic, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēju lēmumi atbilst šai direktīvai un Līguma par Eiropas Savienības darbību vispārīgajiem principiem, neaizstāj un neskar Komisijas kā Līguma sargātājas institucionālo nozīmi. Ja Komisija izlemj nodot atsevišķas lietas izskatīšanu saskaņā ar 4 punktu, tā arī patur tiesības iejaukties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar Līgumu. |
|
|
6. Līgumslēdzējas iestādes valsts pārraudzības iestādei nosūta visu tādu noslēgto līgumu pilnu tekstu, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par: |
|
|
(a) EUR 1 000 000 piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā; |
|
|
(b) EUR 10 000 000 būvdarbu līgumu gadījumā. |
|
|
7. Neskarot valsts tiesību aktus par piekļuvi informācijai un saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem par datu aizsardzību, pārraudzības struktūra pēc rakstiska pieprasījuma un bez maksas piešķir neierobežotu, pilnu, tiešu piekļuvi 6. punktā minētajiem noslēgtajiem līgumiem. Piekļuvi dažām līguma daļām var atteikt gadījumos, kad šīs informācijas atklāšana apgrūtinātu tiesību aktu piemērošanu vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku — gan valsts, gan privātu — likumīgajām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp šiem ekonomikas dalībniekiem. |
|
|
Piekļuvi daļām, kuras var atklāt, piešķir saprātīgā laikposmā un ne vēlāk kā 45 dienu laikā no šāda pieprasījuma datuma. |
|
|
Personām, kas iesniedz pieprasījumu saņemt piekļuvi līgumam, nav jāpierāda tieša vai netieša ieinteresētība saistībā ar konkrēto līgumu. Būtu jādod tiesības informācijas saņēmējam šādu informāciju nodot atklātībai. |
|
|
8. Kopsavilkumu par visām pārraudzības struktūras darbībām, kas īstenotas saskaņā ar 1.–7. punktu, iekļauj 2. punktā minētajā gada ziņojumā. |
|
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 94. pants – 1. punkts – otrā daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai procedūras ir vai nav īstenotas elektroniski. Šajā nolūkā tie dokumentē visus iepirkuma procedūras posmus, tostarp visu saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējās apspriedes, iepirkuma procedūras sagatavošanu, dialogu un sarunas, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
Līgumslēdzēji dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai procedūras ir vai nav īstenotas elektroniski. Šajā nolūkā tie dokumentē visus iepirkuma procedūras posmus, tostarp visu saziņu ar ekonomikas dalībniekiem, iepirkuma procedūras sagatavošanu, dialogu un sarunas, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 98. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Direktīvas 4., 35., 33., 38., 25., 65., 70., 77., 85. un 95. pantā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. |
2. Direktīvas 4., 35., 33., 38., 25., 65., 70., 77., 85 un 95. pantā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija izstrādā ziņojumu attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums III pielikums – D punkts – 1 daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dzelzceļa kravu pārvadājumi |
Dzelzceļa pārvadājumi |
Pamatojums | |
Konkurencei ir atvērts ne tikai dzelzceļa kravu tirgus, bet arī daļa no dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus. | |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums III pielikums – D punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi |
svītrots |
|
Nav |
|
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0895 – C7-0007/2012 – 2011/0439(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 19.1.2012 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 19.1.2012 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Eva Lichtenberger 27.2.2012 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
10.7.2012 |
6.9.2012 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
18.9.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
38 3 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Magdi Cristiano Allam, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Erik Bánki, Izaskun Bilbao Barandica, Philip Bradbourn, Antonio Cancian, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, Dominique Riquet, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Spyros Danellis, Nathalie Griesbeck, Zita Gurmai, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke |
||||
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (18.10.2012)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs
(COM(2011)0895 – C7‑0007/2012 – 2011/0439(COD))
Atzinumu sagatavoja: Ramona Nicole Mănescu
ĪSS PAMATOJUMS
Pārredzamam un uzticamam publiskajam iepirkumam ir īpaši būtiska loma publiskā sektora izdevumu efektivitātes nodrošināšanā un attiecībā uz publisko ieguldījumu ietekmi uz ekonomiku, jo īpaši uz ilgtspējīgu izaugsmi un inovāciju.
Publiskā iepirkuma režīms pēc būtības ir ārkārtīgi sarežģīts, jo īpaši mazajām vietējām varas iestādēm un MVU, un ir nepieciešams nodrošināt plašāku piekļuvi skaidrai informācijai un konsultācijām attiecībā uz ES noteikumiem par publisko iepirkumu, kas jāizpilda līgumslēdzējām iestādēm, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, gan arī MVU. Par ES iepirkuma tiesību aktu turpmākas pilnveidošanas mērķi ir jāizvirza gan iepirkuma procedūru vienkāršošana, to dārdzības mazināšana, gan arī pasākumi, lai tās kļūtu labvēlīgākas MVU un ieguldījumiem.
Gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir liela atbildība nodrošināt apmācības un konsultācijas, kas nepieciešamas, lai informētu reģionālās un vietējās varas iestādes un MVU un lai tiem palīdzētu, un arī lai iesaistītu citas ieinteresētās puses ar mērķi nodrošināt, ka notiek efektīva un apzināta līdzdalība publiskajā iepirkumā, tādējādi samazinot kļūdu un pārkāpumu biežumu un attīstot kompetenci, kas publiskā iepirkuma jomā nepieciešama vietējo un reģionālo varas iestāžu līgumslēdzējām iestādēm.
Patiešām, MVU ir liels darbavietu radīšanas, izaugsmes un inovācijas potenciāls, un, lai iepirkuma procedūru kontekstā gūtu maksimālu labumu no MVU ekonomiskā un inovācijas potenciāla, tie ir jāmudina piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, ko organizē vietējās un reģionālās iestādes.
Kā referente ar komitejas atbalstu skaidri norādīja savā atzinumā par publiskā iepirkuma modernizāciju, publiskajā iepirkumā nav jāievēro zemākās cenas princips, bet jāņem vērā ilgtspējīgs un ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums, ieskaitot aprites cikla izmaksas. Šis noteikums vēl vairāk jānostiprina
Tomēr jāpaskaidro, ka visu Eiropas līmenī ieviesto noteikumu par publisko iepirkumu lietderība un efektivitāte ir atkarīga no pienācīgas un maksimāli vienkāršotas šo noteikumu transponēšanas dalībvalstu tiesību aktos. Tādēļ dalībvalstīm ar Komisijas palīdzību un pārraudzību jānodrošina, ka Savienībā noteikumi netiek sadrumstaloti un ka netiek kaitēts režīmu vienkāršošanai ierosinātajās direktīvās ietverto noteikumu diezgan sarežģītās un detalizētās būtības dēļ.
Ir būtiska juridiskā un praktiskā direktīvas precizēšana, lai izvairītos no turpmākām neveiksmēm, piemērojot publiskā iepirkuma noteikumus. Šajā kontekstā referente cer, ka turpmāko publiskā iepirkuma noteikumu interpretācijā un piemērošanā beidzot tiks novērsta un pienācīgi ņemta vērā publiskā iepirkuma noteikumu nopietnā neievērošana, ko vairākkārt konstatējusi Revīzijas palāta saistībā ar ERAF un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu galvenokārt publiskā iepirkuma procedūru sarežģītības dēļ, saskaņotības trūkuma dēļ starp šīm procedūrām un tām, uz kurām balstās struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošana, un nepareizas ES tiesību aktu transponēšanas valstu tiesību aktos dēļ.
GROZĪJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, šādai koordinēšanai būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu. |
(2) Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, šādai koordinēšanai būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība visos publiskā iepirkuma procedūras līmeņos, kas jo īpaši labvēlīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu. Iepirkuma noteikumos jāievēro kompetenču sadalījums, kas noteikts LESD 14. pantā un šim līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 26. Šo noteikumu piemērošana nedrīkst ierobežot publiskā sektora iestāžu brīvību pieņemt lēmumus par veidu, kādā tās vēlas pildīt sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus. |
Pamatojums | |
Pielāgojums jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem. | |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
(4) Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, vienkāršojot un veicinot jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu pieeju publiskā iepirkuma procedūrām, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam, neskarot to autonomiju pieņemt lēmumus par to, ko iegādāties un pirkt. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu pārredzamību, vienlīdzību un lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
Pamatojums | |
Nedrīkst kaitēt iepirkumu rīkotāju autonomijai pieņemt lēmumus par to, ko pirkt. | |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Iepirkuma procedūras dalībnieku nelikumīga rīcība, piemēram, mēģinājumi neatbilstīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu vai vienoties ar citiem kandidātiem, lai ietekmētu procedūras rezultātu, var izraisīt Savienības tiesību aktu principu pārkāpumus un nopietnus konkurences izkropļojumus. Tāpēc jāpieprasa ekonomikas dalībniekiem iesniegt apliecinājumu, ka viņi nav iesaistīti šādās nelikumīgās darbībās, un viņi ir jāizslēdz, ja šāds apliecinājums izrādās nepatiess. |
(13) Iepirkuma procedūras dalībnieku nelikumīga rīcība, piemēram, mēģinājumi neatbilstīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu vai vienoties ar citiem kandidātiem, lai ietekmētu procedūras rezultātu, var izraisīt Savienības tiesību aktu principu pārkāpumus un nopietnus konkurences izkropļojumus. Tāpēc jāpieprasa ekonomikas dalībniekiem iesniegt apliecinājumu, ka viņi nav iesaistīti šādās nelikumīgās darbībās, un viņi tiks izslēgti gan no attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras, gan no turpmākajām publiskā iepirkuma procedūrām Eiropas Savienībā, ja šāds apliecinājums izrādās nepatiess. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(25) Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” centrālie elementi. Līgumslēdzējiem būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu preču un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot lielas sociālās problēmas. Šāda iegāde ļauj panākt maksimāli lietderīgu līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Šai direktīvai būtu jāveicina inovācijas iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” mērķus. Tāpēc būtu jāparedz īpaša iepirkuma procedūra, kas ļauj līgumslēdzējiem izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar nosacījumu, ka tos var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām. Partnerība būtu jāveido tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo „tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu. |
(25) Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” centrālie elementi. Līgumslēdzējiem būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu pētniecību un inovāciju, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī. Inovatīvu preču un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot lielas sociālās problēmas. Šāda iegāde ļauj panākt maksimāli lietderīgu līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Šai direktīvai būtu jāveicina inovācijas iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” mērķus. Tāpēc būtu jāparedz īpaša iepirkuma procedūra, kas ļauj līgumslēdzējiem izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar nosacījumu, ka tos var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām. Partnerība būtu jāveido tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo „tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(27) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Iepirkuma procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā. |
(27) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi jo īpaši var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību, mazinot traucējošo regulējuma sarežģītību. Iepirkuma procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(28) Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju skaita vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt tirgum. |
(28) Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju skaita vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī uzlabotu iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt tirgum, veicinot lielāku elastību un rīcības brīvību publiskā iepirkuma procedūrās. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 34. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(34) Pašlaik gadījumos, kad līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, pastāv konkrēti juridiska rakstura sarežģījumi, it īpaši saistībā ar pretrunām starp valstu tiesību aktiem. Lai gan Direktīva 2004/17/EK netieši pieļāva pārrobežu kopējo publisko iepirkumu, praksē vairākas valstu tiesību sistēmas ir tieši vai netieši padarījušas pārrobežu kopējo iepirkumu par tiesiski nenoteiktu vai neiespējamu. Līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var būt ieinteresēti sadarbībā un līgumu slēgšanas tiesību kopīgā piešķiršanā, lai gūtu maksimālu labumu no iekšējā tirgus potenciāla, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumu un riska un ieguvumu dalīšanu, īpaši tāpēc, ka inovatīvi projekti ir saistīti ar lielāku risku nekā to saprātīgi var uzņemties viens līgumslēdzējs. Tāpēc, lai sekmētu sadarbību starp līgumslēdzējiem vienotajā tirgū, būtu jāparedz jauni noteikumi par pārrobežu kopējo iepirkumu, kuri nosaka piemērojamos tiesību aktus. Turklāt līgumslēdzēji no dažādām valstīm var dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi. |
(34) Pašlaik gadījumos, kad līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, pastāv konkrēti juridiska rakstura sarežģījumi, it īpaši saistībā ar pretrunām starp valstu tiesību aktiem. Lai gan Direktīva 2004/17/EK netieši pieļāva pārrobežu kopējo publisko iepirkumu, praksē vairākas valstu tiesību sistēmas ir tieši vai netieši padarījušas pārrobežu kopējo iepirkumu par tiesiski nenoteiktu vai neiespējamu. Līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var būt ieinteresēti sadarbībā un līgumu slēgšanas tiesību kopīgā piešķiršanā, lai gūtu maksimālu labumu no iekšējā tirgus potenciāla, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumu un riska un ieguvumu dalīšanu, īpaši tāpēc, ka inovatīvi projekti ir saistīti ar lielāku risku nekā to saprātīgi var uzņemties viens līgumslēdzējs. Tāpēc, lai sekmētu sadarbību starp līgumslēdzējiem vienotajā tirgū, būtu jāparedz jauni noteikumi par pārrobežu kopējo iepirkumu, kuri nosaka piemērojamos tiesību aktus. Turklāt līgumslēdzēji no dažādām valstīm var dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi. Tāpat arī pārrobežu publiskā iepirkuma gadījumā ir noteikti nepieciešams precizēt ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītus aspektus. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī ja līgumslēdzējiem ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vai nu „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, vai „zemākās izmaksas”, ņemot vērā to, ka zemāko izmaksu gadījumā tie var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. |
(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, vienlaikus nodrošinot, ka līgumslēdzēji var arī prasīt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām, saglabājot saikni ar līguma priekšmetu. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vēlams „saimnieciski, sociāli un vides ziņā visizdevīgāko piedāvājumu”, ievērojot rentabilitātes un atbilstīgas kvalitātes principu. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 44. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(44) Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt līgumu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. |
(44) Ja līgumslēdzēji piešķir līgumu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 57. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(57) Novērtējums ir parādījis, ka dalībvalstis konsekventi un sistemātiski neuzrauga publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu un darbību. Tas negatīvi ietekmē minētajās direktīvās paredzēto noteikumu pareizu īstenošanu, un šāda negatīva ietekme rada būtiskas izmaksas un nenoteiktību. Vairākas dalībvalstis ir norīkojušas valsts centrālo struktūru publiskā iepirkuma jautājumu risināšanai, taču dalībvalstīs būtiski atšķiras šādām struktūrām uzticētās funkcijas. Skaidrāki, konsekventāki un autoritatīvāki uzraudzības un kontroles mehānismi paplašinātu zināšanas par iepirkuma noteikumu darbību, uzlabotu tiesisko noteiktību uzņēmumiem un līgumslēdzējiem un veicinātu vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidi. Šādi mehānismi varētu būt instrumenti problēmu konstatēšanai un agrīnai risināšanai, jo īpaši attiecībā uz Savienības līdzfinansētiem projektiem, un strukturālu nepilnību noteikšanai. Ir īpaši svarīgi koordinēt šādus mehānismus, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma politikas konsekventu piemērošanu, kontroli un uzraudzību, kā arī iepirkuma politikas rezultātu sistēmisku novērtēšanu visā Savienībā.
|
(57) Novērtējums ir parādījis, ka dalībvalstis konsekventi un sistemātiski neveicina un neuzrauga publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu un darbību. Tas negatīvi ietekmē minētajās direktīvās paredzēto noteikumu pareizu īstenošanu, un šāda negatīva ietekme rada būtiskas izmaksas un nenoteiktību. Vairākas dalībvalstis ir norīkojušas valsts centrālo struktūru publiskā iepirkuma jautājumu risināšanai, taču dalībvalstīs būtiski atšķiras šādām struktūrām uzticētie uzdevumi. Skaidrāki, konsekventāki un autoritatīvāki informācijas, uzraudzības un kontroles mehānismi paplašinātu zināšanas par iepirkuma noteikumu darbību, uzlabotu tiesisko noteiktību uzņēmumiem un līgumslēdzējām iestādēm un veicinātu vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidi. Šādi mehānismi varētu būt instrumenti problēmu novēršanai, konstatēšanai un agrīnai risināšanai, galvenokārt attiecībā uz Savienības līdzfinansētiem projektiem, un strukturālu nepilnību noteikšanai. Ir būtiski svarīgi koordinēt šādus mehānismus, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma politikas konsekventu piemērošanu, kontroli un uzraudzību, kā arī tās rezultātu sistēmisku novērtēšanu visā Savienībā. |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 59. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(59) Iespējams, ne visiem līgumslēdzējiem ir iekšējā zinātība, lai risinātu saimnieciski vai tehniski sarežģītus līgumus. Šajā sakarībā atbilstīgs profesionālais atbalsts būtu iedarbīgs uzraudzības un kontroles darbības papildinošs elements. No vienas puses, šo mērķi var sasniegt ar zināšanu apmaiņas instrumentiem (zināšanu centri), kas līgumslēdzējiem nodrošina tehnisko palīdzību; no otras puses, uzņēmumam, jo īpaši MVU, būtu jāgūst labums no administratīvās palīdzības, it sevišķi kad tas piedalās pārrobežu iepirkuma procedūrās. |
(59) Iespējams, ne visiem līgumslēdzējiem un jo īpaši vietējām iestādēm ir iekšējā zinātība, lai risinātu saimnieciski vai tehniski sarežģītus līgumus. Šajā sakarībā atbilstīgs profesionālais atbalsts ir iedarbīgs uzraudzības un kontroles darbības papildinošs elements. No vienas puses, šo mērķi var sasniegt ar zināšanu apmaiņas instrumentiem (zināšanu centri), kas līgumslēdzējiem nodrošina tehnisko palīdzību; no otras puses, uzņēmumam un jo īpaši MVU būtu jāgūst labums no administratīvās palīdzības, it sevišķi kad tas piedalās pārrobežu iepirkuma procedūrās. |
Pamatojums | |
Īpaši svarīgi ir uzlabot MVU lomu publiskā iepirkuma jomā. | |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 60. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(60) Uzraudzības, pārraudzības un atbalsta struktūras vai mehānismi jau darbojas valstu līmenī, un tos, protams, var izmantot, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli un lai līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu vajadzīgo atbalstu. |
(60) Uzraudzības, pārraudzības un atbalsta struktūras vai mehānismi jau darbojas valstu līmenī, un tos, protams, var izmantot, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli un lai līgumslēdzējiem, jo īpaši reģionālajām un vietējām iestādēm, un ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, nodrošinātu vajadzīgo atbalstu visos publiskā iepirkuma procesa posmos. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 61.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(61a) Vienkāršošanas centienu kontekstā, kā arī lai nodrošinātu vienotu pieeju ES publiskā iepirkuma noteikumu interpretēšanai un piemērošanai, ārkārtīgi svarīgs ir veids, kādā šī direktīva tiek transponēta, jo tādējādi tiek sniegts ieguldījums nepieciešamās tiesiskās noteiktības nodrošināšanā, ko pieprasa līgumslēdzējas iestādes, jo īpaši centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošās līgumslēdzējas iestādes un arī MVU. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, ka šīs direktīvas transponēšanā tiek ņemta vērā arī valstu publiskā iepirkuma tiesību aktu ievērojamā ietekme uz piekļuves Eiropas Savienības fondiem procesu. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstis, cik vien iespējams, izvairās no atšķirīgas interpretācijas un piemērošanas, vienlaikus sekmējot vienkāršošanu valsts līmenī. |
Pamatojums | |
Jānodrošina, ka transponēšana nekaitē vienkāršošanas un saskaņošanas centieniem, lai izvairītos no noteikumu sadrumstalotības Savienībā, kas galvenokārt ietekmētu MVU un mazās līgumslēdzējas iestādes reģionālā un vietējā līmenī. | |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 61.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(61b) Komisijai vajadzētu mudināt dalībvalstis regulāri rīkot apmācību un izpratnes veicināšanas kampaņas un sniegt konsultācijas reģionālajām un vietējām iestādēm un MVU, kā arī iesaistīt citas ieinteresētās personas, lai nodrošinātu apzinātu līdzdalību publiskajā iepirkumā, mazinātu kļūdu biežumu un attīstītu vajadzīgo kompetenci reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu līgumslēdzējās iestādēs ar mērķi nodrošināt inovatīvu iepirkumu. |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) tā ir nodibināta konkrētam mērķim apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; minētajā nolūkā subjektam, kas darbojas normālos tirgus apstākļos ar mērķi gūt peļņu un uzņemas ar savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nav mērķa nodrošināt vispārējās vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; |
a) tā ir nodibināta konkrētam mērķim apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; |
Pamatojums | |
Direktīvas 2004/17/EK 2. panta 1. punkta 1. daļas a) apakšpunktā minētās definīcijas atjaunošana; šī definīcija ir apstiprināta un novērsīs juridisko nenoteiktību. | |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Robežvērtības katru gadu tiks koriģētas atbilstīgi Eiropas Ekonomikas zonas saskaņotā patēriņa cenu indeksa izmaiņām. |
Pamatojums | |
Fiksētas robežvērtības neatspoguļo faktiskās pirktspējas pastāvīgās izmaiņas. Piemērota rīcība būtu robežvērtību saistīšana ar vispāratzītu indeksu un attiecīga koriģēšana. | |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Sākot no 2014. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 12. panta a) un b) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Nolīgumā par valsts iepirkumu, un vajadzības gadījumā tās pārskata. |
Sākot no 2014. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 12. panta a) un b) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Nolīgumā par valsts iepirkumu, un vajadzības gadījumā un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm par robežvērtību piemērošanu noteiktām nozarēm un līgumu veidiem tās pārskata. |
Pamatojums | |
Pirms robežvērtību pārskatīšanas attiecībā uz noteiktām nozarēm un līgumu veidiem jāapspriežas ar dalībvalstīm. | |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. daļa – b punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem; |
b) par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem, tostarp par strīdu izšķiršanas pakalpojumiem; |
Pamatojums | |
„Strīdu izšķiršanas pakalpojums” ir īpašs samierināšanas pakalpojums, kas saistīts ar Pasaules Bankas pieņemto starptautisko FIDIC līgumu noteikumu attiecībā uz būvdarbiem un inženiertehniskajiem būvdarbiem izmantošanu. | |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 19.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
19.a pants |
|
|
Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām |
|
|
Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesībām, ko kādam subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta nozīmē, vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tam ir saskaņā ar kādu izsludinātu normatīvo vai administratīvo aktu, kas ir saderīgs ar Līgumu. |
Pamatojums | |
Direktīvas tekstā tiek atkārtoti ievietots pašreiz spēkā esošās Direktīvas 2004/17/EK 25. pants. Šis pants ir svarīgs attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem; tas izslēdz sabiedrisko pakalpojumu līgumus, kuru pamatā ir ekskluzīvas tiesības, kas nostiprinātas saskaņā ar publiskajām tiesībām, normatīvajiem vai administratīvajiem noteikumiem, kas ir saderīgi ar Līgumu. Tiesa šo noteikumu piemēroja lietā C-360/96. | |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; |
b) visas šīs juridiskās personas darbības īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde, vai saistībā ar vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu; |
Pamatojums | |
Vispārējas nozīmes pakalpojumu (VNP) sniegšana nav orientēta uz peļņas gūšanu, bet tās mērķis ir apmierināt pilsoņu vajadzības. Tādēļ darbības VNP jomā ir jāņem vērā. | |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības. |
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai struktūrām, vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; |
b) vismaz 80 % šīs juridiskās personas darbību, uz kurām attiecas līgums, īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji; |
a) kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji, turklāt līgumslēdzējas iestādes var iecelt tikai kopējus pārstāvjus; |
Pamatojums | |
Pastāv ierasta prakse iecelt kopējus pārstāvjus. Nav nekāda iemesla aizliegt šo efektīvo sadarbības veidu, par ko panākta savstarpēja vienošanās. | |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 4. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem; |
a) partnerības mērķis ir nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, kas uzticēts visām iesaistītajām publiskā sektora iestādēm, vai nodrošināt palīguzdevumu, kas vajadzīgs, lai izpildītu visām publiskā sektora iestādēm uzticēto sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu; |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 4. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi; |
svītrots |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 4. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma; |
c) atvērtajā tirgū iesaistītās publiskā sektora iestādes nenodrošina vairāk par 20 % darbību, kuras ir līguma priekšmets; |
Pamatojums | |
Šis precizējums vajadzīgs, lai novērstu juridiskus strīdus. | |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 5. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šā panta 1.–4. punktā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā spēkā esošie līgumi ir jāpakļauj konkurencei, piemērojot parastas iepirkuma procedūras. |
Šā panta 1.–4. punktā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā uz spēkā esošajiem līgumiem ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas iepirkuma procedūras, ja vien privāta līdzdalība nav noteikta ar juridiskiem līdzekļiem līguma sākotnējās slēgšanas laikā. |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 29. pants – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Iepirkuma principi |
Iepirkuma mērķis un principi |
Pamatojums | |
Dažas dalībvalstis norādīja, ka jāiekļauj atsauce uz direktīvas mērķi. | |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 2.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt valsts līdzekļu izmantošanas efektivitāti, veicināt kvalitatīvu iepirkumu, stiprināt konkurenci un publiskā iepirkuma tirgu darbību, kā arī nodrošināt vienlīdzīgas iespējas uzņēmumiem un citiem dalībniekiem, kas piedāvā piegāžu, pakalpojumu un publiskus būvdarbu līgumus saskaņā ar konkursa procedūru publiskā iepirkuma ietvaros. |
Pamatojums | |
Dažas dalībvalstis norādīja, ka jāiekļauj atsauce uz direktīvas mērķi. | |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Attiecībā uz līguma izpildi līgumslēdzēji var grupai noteikt īpašus nosacījumus, ja šādi nosacījumi ir objektīvi pamatoti un samērīgi. Ar minētajiem nosacījumiem grupai var pieprasīt pieņemt kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tai ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ja šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi. |
Attiecībā uz līguma izpildi līgumslēdzēji var grupai noteikt īpašus nosacījumus, ja šādi nosacījumi ir objektīvi pamatoti un samērīgi. Ar minētajiem nosacījumiem grupai var pieprasīt pieņemt kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tai ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ja šādas izmaiņas ir noteikti vajadzīgas, un tādā mērā, kādā tās vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi. |
Pamatojums | |
Šī prasība jāierobežo, cik vien tas iespējams, lai izvairītos no lieka sloga uzņēmumiem un jo īpaši MVU. | |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas. |
Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās: |
|
|
a) aizsargātām darbnīcām vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar nosacījumu, ka lielākā daļa attiecīgo darba ņēmēju ir personas ar invaliditāti, kuras to invaliditātes veida vai smaguma pakāpes dēļ nevar strādāt parastos darba apstākļos vai nevar viegli atrast darbu parastajā tirgū; |
|
|
b) sociāliem uzņēmumiem vai programmām, kuru galvenais mērķis ir mazaizsargātu darba ņēmēju sociālā un profesionālā integrācija, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo uzņēmumu vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti un/vai mazaizsargātas personas. „Mazaizsargātas personas” cita starpā ietver bezdarbniekus, cilvēkus ar īpašām grūtībām integrēties, atstumtības riskam pakļautas personas, neaizsargātu grupu pārstāvjus un neaizsargātu minoritāšu pārstāvjus. |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos par piekļuvi informācijai nav norādīts citādi un neskarot pienākumu izsludināt piešķirtos līgumus un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts šīs direktīvas 64. un 69. pantā, līgumslēdzējs neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, bet ne tikai, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus. |
2. Ja šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos par piekļuvi informācijai nav norādīts citādi un neskarot pienākumu izsludināt piešķirtos līgumus un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts šīs direktīvas 64. un 69. pantā, līgumslēdzējs neizpauž nekādu ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju neatkarīgi no tā, vai ekonomikas dalībnieki to ir vai nav noteikuši kā konfidenciālu, tostarp, bet ne tikai, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus, ja vien tas nav noteikti nepieciešams šajā direktīvā vai piemērojamajos valsts tiesību aktos izklāstītiem nolūkiem. |
Pamatojums | |
Uzņēmumiem un jo īpaši MVU ir svarīgi, ka netiek izpausta nekāda informācija, ja vien nav pamatojuma rīkoties pretēji. | |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 40 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu. |
Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 52 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu. |
Pamatojums | |
Jaunie termiņi praktiskā ziņā ir pārāk īsi, jo īpaši MVU, un tie var ierobežot konkurenci. | |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. |
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 37 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. |
Pamatojums | |
Jaunie termiņi praktiskā ziņā ir pārāk īsi, jo īpaši MVU, un tie var ierobežot konkurenci. | |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 2. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzējs nosaka termiņu, kas vienmēr ir vismaz 10 dienas no dienas, kurā nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. |
Ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzējs nosaka termiņu, kas vienmēr ir vismaz 20 dienas no dienas, kurā nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. |
Pamatojums | |
Jaunie termiņi praktiskā ziņā ir pārāk īsi, jo īpaši MVU, un tie var ierobežot konkurenci. | |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu vai — ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā — uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. |
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 37 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu vai — ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā — uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. |
Pamatojums | |
Jaunie termiņi praktiskā ziņā ir pārāk īsi, jo īpaši MVU, un tie var ierobežot konkurenci. | |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzējs nosaka termiņu, kas vienmēr ir vismaz 10 dienas no dienas, kurā nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. |
Ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzējs nosaka termiņu, kas vienmēr ir vismaz 20 dienas no dienas, kurā nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. |
Pamatojums | |
Jaunie termiņi praktiskā ziņā ir pārāk īsi, jo īpaši MVU, un tie var ierobežot konkurenci. | |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 4. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šā panta 1. punkta g) apakšpunkta vajadzībām pamatprojektā min iespējamo papildu būvdarbu vai pakalpojumu apmēru un nosacījumus, ar ko saskaņā piešķir tiesības veikt šādus būvdarbus vai sniegt šādus pakalpojumus. Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzēji norāda šādas procedūras piemērošanas iespējamību un, piemērojot 12. un 13. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas. |
svītrots |
Pamatojums | |
Iespējamie būvdarbi vai pakalpojumi, kas papildina pamatprojektu, tiks norādīti, izmantojot instrumentu „Iespēja”. Tādēļ papildu paziņojums ir lieks. | |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets. |
Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz termiņu, kas noteikts konkrētās dalībvalsts valsts noteikumos. Ar apkopi saistītas vispārīgās vienošanās termiņš ir atkarīgs no būvdarbu vai piegādes aprites cikla. |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem. |
Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem tikai standarta pakalpojumiem un piegādēm. Pakalpojumu līgumi un būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls īpašums, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets. |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 52. pants – 5. punkts– 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja nav vienošanās par piemērojamiem publiskā iepirkuma tiesību aktiem, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemērojamos valsts tiesību aktus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem: |
Ja nav vienošanās par piemērojamiem publiskā iepirkuma tiesību aktiem saskaņā ar 3. punktu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemērojamos valsts tiesību aktus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem: |
Pamatojums | |
Tāpat kā 6. punktā, ir jāprecizē arī situācija, kurā nav vienošanās un uz kuru attiecas šis punkts. | |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 2. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šādi pasākumi ietver visas būtiskas informācijas paziņošanu citiem kandidātiem un pretendentiem, kura sniegta vai kura izriet no citu kandidātu vai pretendentu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai. Attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras tikai tad, ja nav citu iespēju nodrošināt atbilstību pienākumam ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu. |
Šādi pasākumi ietver visas būtiskas informācijas paziņošanu citiem kandidātiem un pretendentiem, kura sniegta vai kura izriet no citu kandidātu vai pretendentu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai. Attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras tikai tad, ja līgumslēdzēja iestāde pierāda, ka nav citu iespēju nodrošināt atbilstību pienākumam ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu. |
Pamatojums | |
To the legitimate mean of allowing companies that are involved with regards to a decision of exclusion founded on the risk of competition distortion, to be heard; the last subparagraph of point 2 reverses the burden of proof so that it falls on the company in question. Indeed in order to challenge a decision to exclude, the company must "prove" that its participation does not distort competition. In the absence of relevant proof, the decision to exclude will then be legitimised. In fact, it is up to the contracting authority, upon its intention to announce the exclusion of a company, to supply proof that the participation of such company would distort competition. The company in question should be able to challenge such a decision, provided that the inverted proof, that its participation would not distort competition, cannot fall under its responsibility. | |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tehniskajās specifikācijās norāda arī, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana. |
Tehniskajās specifikācijās norāda arī, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana, un, ja tā ir vajadzīga, nosacījumus, saskaņā ar kādiem tiks sniegta atlīdzība par šādu tiesību iegūšanu. |
Pamatojums | |
Promoting the innovation of companies relies on the confidence of the operators towards the internal market, and in particular when it comes to protecting their property rights. In order to ensure a perfect coherence between the European regulation ensuring the protection of intellectual property rights, such as the Directive 2004/48/EC of 29 April 2009 on measures and procedures on the reinforcement of intellectual property rights and the " public procurement" directives, it is important to underline that the acquisition of intellectual property rights must be based on the remuneration of the right holder. | |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 61. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot periodisku informatīvu paziņojumu iespējami drīzāk pēc budžeta gada sākuma. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma A daļas I iedaļā izklāstīto informāciju. Tos publicē vai nu Komisija, vai līgumslēdzēji savā pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu. Ja līgumslēdzēji paziņojumu publicē pircēja profilā, tie nosūta paziņojumu par publicēšanu pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 3. punktu. |
1. Līgumslēdzēji informē par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot periodisku informatīvu paziņojumu iespējami drīzāk pēc budžeta gada sākuma. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma A daļas I iedaļā izklāstīto informāciju. Tos publicē vai nu Komisija, vai līgumslēdzēji savā pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu. Ja līgumslēdzēji paziņojumu publicē pircēja profilā, tie nosūta paziņojumu par publicēšanu pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 3. punktu. |
Pamatojums | |
Lai nodrošinātu pārredzamību un pilnīgu informāciju uzņēmumiem, jo īpaši MVU, dodot tiem laiku pietiekami savlaicīgi sagatavot piedāvājumus, iepriekšēju informatīvu paziņojumu publicēšanai jābūt obligātai. | |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Līgumslēdzēji var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem. |
5. Līgumslēdzēji var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja piedāvājums neatbilst saistībām, kas noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos, regulējumā un citos saistošos noteikumos sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību jomā, vai koplīgumos, kurus piemēro būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu veikšanas vietā, vai XIV pielikumā uzskaitītajos starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumos, un ja tās ir saistītas ar līguma priekšmetu. |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 1.punkts – 1.daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem: |
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) |
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 76 .pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem: |
1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes piešķir tiesības slēgt publiskus līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem: |
|
a) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums; |
a) saimnieciski, sociāli un vides ziņā visizdevīgākais piedāvājums; |
|
b) viszemākās izmaksas. |
b) viszemākās izmaksas. |
|
|
Kritērijs, kas minēts a) apakšpunktā, parasti ir prioritārs attiecībā pret b) apakšpunktā minēto kritēriju; |
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs; |
(a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides un sociālie raksturlielumi, kas sniedz ieguldījumu ilgtspējīgā izaugsmē un nodarbinātībā, un inovatīvais raksturs; |
Pamatojums | |
Jāiekļauj efektīvāki sociālie kritēriji atbilstīgi stratēģijas „Eiropa 2020” būtībai, lai vēl labāk sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi. | |
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Dalībvalstis var noteikt, ka konkrēta veida līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā. |
3. Dalībvalstis var noteikt, ka konkrēta veida līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums un rentabilitātes un atbilstīgas kvalitātes princips saskaņā ar 1. un 2. punkta noteikumiem. |
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 76. pants – 5. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējs norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tas izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. |
Šā panta 1. punkta minētajā gadījumā līgumslēdzējs norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tas izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. |
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; |
b) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un/vai kādiem īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; |
Pamatojums | |
Šobrīd spēkā esošās direktīvas teksta atjaunošana. | |
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzējs pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos. |
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzējs pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam ex-post iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem, un paredz regulējumu, kas līgumslēdzējai iestādei nepieciešamības gadījumā ļauj pārņemt galvenā darbuzņēmēja parakstītāja statusu bez atkārtotas konkursa izsludināšanas, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos. |
Pamatojums | |
Nepieciešamības gadījumā (piemēram, ja galvenais darbuzņēmējs bankrotē), līgumslēdzējai iestādei jābūt iespējai izbeigt pilnvaras, nezaudējot tiesisko noteiktību. Tādēļ valstu noteikumos jāparedz, ka ir iespējams pārņemt parakstītāja statusu un pārskatīt apstrīdētos līgumu noteikumus. Turklāt galvenajam darbuzņēmējam jādod tiesības iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem tikai pēc līguma izpildes, pretējā gadījumā apakšuzņēmēji beigās var kavēt konkursu. | |
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 3. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tomēr pirmo daļu nepiemēro gadījumā, kad pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām vai maksātnespējas sākotnējā darbuzņēmēja pienākumus kopumā vai daļēji pārņem cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus līguma grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. |
Tomēr pirmo daļu nepiemēro gadījumā, kad pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām, kapitāla vai aktīvu nodošanas, maksātnespējas vai uz līguma klauzulas pamata sākotnējā darbuzņēmēja pienākumus kopumā vai daļēji pārņem cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus līguma grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. |
Pamatojums | |
Ir pilnīgi likumīgi, ka līgumslēdzēja iestāde ar Tiesas uzraudzību iebilst pret līguma partnera aizstāšanu, jo jaunā līgumslēdzēja puse nesniegs tādas pašas finansiālās un kompetences garantijās kā tā līgumslēdzēja puse, ko tā aizstāj, lai līgums, kas tiek īstenots, tiktu pienācīgi izpildīts, nemainot noteikumus. | |
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 83. pants – c punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzējs ir attiecīgo līgumu piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām. |
c) Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzējs ir attiecīgo līgumu piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām, kas dod līguma partnerim tiesības uz kompensāciju. |
Pamatojums | |
Atsauce uz „nosacījumiem valsts tiesību aktos” nav pietiekama, lai novērstu kompensācijas principa trūkumu gadījumā, ja bez līguma pārkāpuma tas tiek izbeigts pirms paredzētā beigu datuma. Tādēļ kompensācijas princips jāietver ES tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka tas darbojas visās dalībvalstīs. | |
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas un inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt vispārēju pieeju pakalpojumiem, to kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību, pieejamas cenas, drošumu un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas un inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu. |
Pamatojums | |
VNP īpašības ir būtiskas, un šajā sistēmā, cik vien iespējams, tās ir jānodrošina. | |
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 3. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) juridiskas konsultācijas līgumslēdzējiem par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un par publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu īpašos gadījumos; |
b) vispārīgas un īpašas juridiskas konsultācijas un praktiskas norādes līgumslēdzējiem par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un piemērošanu; |
Pamatojums | |
Kā specializētai un centrālai struktūrai neatkarīgajai struktūrai jābūt atbildīgai par juridisku konsultāciju un praktisku norāžu sniegšanu līgumslēdzējām iestādēm gan vispārīgā ziņā, gan īpašos gadījumos par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un arī par piemērošanu. | |
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 3. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
d) iedarbīgas un vispusīgas brīdinājuma (t.s. „red flag”) rādītāju sistēmas izveide un piemērošana, lai novērstu, konstatētu un pienācīgi ziņotu par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumiem iepirkumu jomā; |
d) iedarbīgas un vispusīgas brīdinājuma (t.s. „red flag”) rādītāju sistēmas izveide un piemērošana, lai novērstu, konstatētu un pienācīgi ziņotu par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu vai jebkādu citu pārkāpumu gadījumiem iepirkumu jomā; |
Pamatojums | |
Lai vēl vairāk uzlabotu līgumslēdzēju iestāžu organizēto procedūru pareizību un izvirzot pedagoģisku mērķi, ir svarīgi ietvert visus pārkāpumu veidus neatkarīgi no tā, cik nopietni tie ir. | |
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 94. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji glabā atbilstīgu informāciju par katru līgumu, vispārīgo vienošanos un katru dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas reizi. Šī informācija ir pietiekama, lai ar to vēlāk varētu pamatot lēmumus, kas pieņemti saistībā ar: |
Līgumslēdzēji glabā atbilstīgu informāciju par katru līgumu, vispārīgo vienošanos, ja tie pārsniedz robežvērtības, un katru dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas reizi. Šī informācija ir pietiekama, lai ar to vēlāk varētu pamatot lēmumus, kas pieņemti saistībā ar: |
Pamatojums | |
Prasība sastādīt rakstiskus ziņojumus atbilstīgi 85. panta noteikumiem ir jāattiecina tikai uz „iepirkumu, kas pārsniedz robežvērtību”. Rakstisku ziņojumu sastādīšanas prasība attiecībā uz „iepirkumu, kas nepārsniedz robežvērtību”, radītu daudzas birokrātiskas procedūras. Šādam slogam jābūt adekvāti proporcionālam attiecīgajām vērtībām naudas izteiksmē. | |
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 94. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šo informāciju uzglabā vismaz četrus gadus no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienas, lai līgumslēdzējs minētajā laikposmā pēc Komisijas pieprasījuma varētu sniegt Komisijai vai valsts pārraudzības struktūrai vajadzīgo informāciju, ja tās to pieprasa. |
2. Šo informāciju uzglabā vismaz četrus gadus no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienas, lai līgumslēdzējs minētajā laikposmā pēc Komisijas pieprasījuma varētu sniegt Komisijai vai valsts pārraudzības struktūrai vajadzīgo informāciju. |
Pamatojums | |
Nav lielas jēgas noteikt šāda veida ziņošanas pienākumu, ja tas nav paredzēts, lai obligāti tiktu iesniegti tās konstatējumi. | |
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina tehniskā atbalsta struktūru pieejamību, lai nodrošinātu juridiskas un saimnieciskas konsultācijas, norādes un palīdzību līgumslēdzējiem saistībā ar iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka katrs līgumslēdzējs var saņemt kompetentu palīdzību un konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem. |
1. Dalībvalstis nodrošina tehniskā atbalsta struktūru pieejamību, lai nodrošinātu juridiskas un saimnieciskas konsultācijas, norādes un palīdzību līgumslēdzējiem saistībā ar iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka katrs līgumslēdzējs var saņemt kompetentu palīdzību un konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem. Tāpēc īpaša uzmanība jāvelta un lielāks atbalsts jāsniedz vietējām iestādēm un jo mazajām vietējām iestādēm. |
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Lai uzlabotu ekonomikas dalībnieku, it sevišķi MVU, piekļuvi publiskajam iepirkumam un lai veicinātu šīs direktīvas noteikumu pareizi izpratni, dalībvalstis nodrošina, ka ir iespējams saņemt atbilstīgu palīdzību, tostarp elektroniski vai ar tādu tīklu starpniecību, kas paredzēti palīdzības sniegšanai uzņēmējdarbības jomā. |
2. Lai uzlabotu ekonomikas dalībnieku, it sevišķi MVU, piekļuvi publiskajam iepirkumam un lai veicinātu šīs direktīvas noteikumu pareizu izpratni, Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka savlaicīgi ir iespējams saņemt atbilstīgu informāciju un palīdzību, tostarp elektroniski vai ar tādu tīklu starpniecību, kas paredzēti palīdzības sniegšanai uzņēmējdarbības jomā. |
Pamatojums | |
Komisijai arī ir jāpiedalās šajā pasākumā, ņemot vērā, ka teksti ir ļoti tehniski. Turklāt ir būtiski, ka MVU savlaicīgi var iegūt informāciju, kas tiem nepieciešama. | |
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Paziņojumos, kas minēti 61., 62., 63. un 64. pantā, ietver informāciju par šā panta 4. punktā minēto struktūru vai struktūrām. |
Pamatojums | |
Jānodrošina plaši izplatīta un viegli atrodama informācija par struktūrām, kas līgumslēdzējām iestādēm un uzņēmumiem sniedz palīdzību. | |
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 97. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Dalībvalstis ar Komisijas palīdzību sadarbojas, dodot līgumslēdzējām iestādēm norādes, lai novērtētu, vai attiecīgos gadījumos pastāv pārrobežu interese, jo īpaši, lai palielinātu izdevumu efektivitāti, īstenojot kohēzijas politikas instrumentu vai citu ES instrumentu finansētās programmas. |
Pamatojums | |
Šis punkts atbilst Reģionālās attīstības komitejas atzinumam par publiskā iepirkuma modernizāciju, jo īpaši šā atzinuma 7. un 15. punktam. | |
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums XVIIa pielikums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
- Šādi juridiskie pakalpojumi: |
|
|
79112000-2 Juridiskās pārstāvniecības pakalpojumi |
|
|
79100000-5 Juridiskie pakalpojumi |
|
|
79110000-8 Juridisko konsultāciju un pārstāvniecības pakalpojumi |
|
|
791115000-5 Juridisko konsultāciju pakalpojumi |
|
|
79120000-1 Patentu un autortiesību konsultāciju pakalpojumi |
|
|
79112100-3 Ieinteresēto personu pārstāvības pakalpojumi |
|
|
79121000-8 Autortiesību konsultāciju pakalpojumi |
|
|
79121100-9 Programmatūras autortiesību konsultāciju pakalpojumi |
|
|
79130000-4 Juridiskās dokumentācijas un sertificēšanas pakalpojumi |
|
|
79131000-1 Dokumentācijas pakalpojumi |
|
|
79132000-8 Sertificēšanas pakalpojumi |
|
|
79140000-7 Juridisko konsultāciju un juridiskās informācijas pakalpojumi |
Pamatojums | |
Īpaša attieksme pret pakalpojumiem ir attaisnojama tikai tad, ja to piemēro visiem viena veida pakalpojumiem. | |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0895 – C7-0007/2012 – 2011/0439(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 19.1.2012 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
REGI 19.1.2012 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Ramona Nicole Mănescu 26.1.2012 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
10.10.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
32 7 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Jean-Jacob Bicep, Victor Boştinaru, John Bufton, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Francesco De Angelis, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Ana Miranda, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Monika Smolková, Ewald Stadler, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Karin Kadenbach, Lena Kolarska-Bobińska, Czesław Adam Siekierski, Giommaria Uggias |
||||
Juridiskā komitejaS ATZINUMS (15.10.2012)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs
(COM(2011)0895 – C7‑0007/2012 – 2011/0439(COD))
Atzinumu sagatavoja: Giuseppe Gargani
ĪSS PAMATOJUMS
Publiskie līgumi jāizmanto, lai palīdzētu izveidot vienotu tirgu un atjaunot ekonomisko izaugsmi dalībvalstīs. Eiropā publiskā iepirkuma veicēji precēm, darbiem un pakalpojumiem iztērē aptuveni 18 % no ES IKP.
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka direktīvu par ūdens un enerģijas piegādātāju uzņēmumu un transporta pakalpojumu un pasta pakalpojumu piegādātāju uzņēmumu publisko iepirkumu īstenošanai jāatbilst šādiem principiem:
- vienkāršot procedūras visu ekonomikas dalībnieku labā;
- veicināt MVU dalību;
- garantēt labākos iespējamos rezultātus attiecībā uz kvalitāti/cenu;
- efektīvi un pārredzami izmantot valsts līdzekļus.
Atzinuma sagatavotājs pilnībā atbalsta Komisijas tiesību akta priekšlikuma mērķus, kas izvirzīti, lai stiprinātu un atjauninātu pašreizējo tiesību aktu, kurš reglamentē iepirkumu procedūras piegādātāju uzņēmumiem ūdens, enerģijas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs Eiropā.
Jo īpaši atzinuma sagatavotājs izsaka atzinību par priekšlikuma saturu attiecībā uz mērķi stiprināt juridisko sistēmu iepirkumu jomā, lai šā instrumenta izmantošana varētu gūt labumu no stimula veikt publiskus un privātus ieguldījumus infrastruktūrās un stratēģiskos pakalpojumos. Tāpat atzinuma sagatavotājs atbalsta nepieciešamību inovēt un vienkāršot iepirkuma procedūras, kā arī izveidot pareizu līdzsvaru starp prioritātēm, kas saistītas ar budžeta ierobežojumiem un nepieciešamību garantēt publisko likmju efektivitāti.
Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka turpmāk normatīvi jāregulē publiskie iepirkumi nozarēs, kurās tirgi, kuros darbojas ekonomikas dalībnieki, ir daļēji atvērti, ņemot vērā, ka pastāv dalībvalstu piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības tīklu apgādē, piegādē vai pārvaldībā, lai sniegtu pastāvīgu pakalpojumu.
Savukārt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka daži grozījumi ir nepieciešami, lai sasniegtu vislabāko iespējamo rezultātu šādu priekšlikuma mērķu sasniegšanā:
- Juridiskie pakalpojumi, kam ir tikai uzticības raksturs, ko garantē deontoloģiski ierobežojumi, kas saistīti ar dalībvalstu tradīcijām, jāizslēdz no direktīvas priekšlikuma, jo tiem nepieciešams elementu novērtējums, kas attiecas uz iepircēja īpašām vajadzībām.
- Iekļaujot pasta nozari direktīvas priekšlikumā, nav pietiekami ņemtas vērā pēdējos gados Eiropā notikušās izmaiņas un jo īpaši konkurences attīstība šo pakalpojumu tirgū, kas jau minēta Direktīvā 2004/17/EK. Atbilstoši šīs jomas regulējuma un leģislatūras attīstības līmenim šī nozare jāizslēdz, jo pastāv efektīva konkurence, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā minēto preču un pakalpojumu īpašības, pastāvošas alternatīvas, vairāku konkurentu un cenu esamība.
- Atsaucoties uz jaunākajiem Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem (Spriedums 10/04/2008 lietā C - 393/05/ IV nod.), kuros interpretēta publisko tiesību iestādes definīcija, publiskajā kontrolē ietverot arī tirdzniecības uzņēmumus. Tāpēc rūpnieciskais vai komerciālais raksturs attiecas uz mērķiem, kas jāievēro, un vajadzībām, kas jāapmierina, nevis uz organizācijas un darbības veidu.
- Vispārīgās vienošanās četru gadu maksimālais termiņš arī īpašām nozarēm šķiet ierobežota, kas konkrētos gadījumos (vienošanās par iekārtu apkalpošanu un ekspluatāciju) kavē iepircēju darbību.
- Pienākums informēt ekonomikas dalībniekus par sarunu ar pretendentiem norisi un virzību, ja to pieprasa ekonomikas dalībnieks, šķiet pārāk sarežģīts līgumslēdzējām iestādēm, kā arī netiek ievērotas pretendentu privātuma tiesības.
- Neapšaubāmi obligāta, nevis izvēles kārtā, tādas neatkarīgas vienīgās iestādes izveidošana, kas atbildīga par direktīvu īstenošanas darbību uzraudzību un koordinēšanu saskaņā ar 93. panta 1. punktu. Šai uzraudzībai nav jābūt formālai, bet tai jāgarantē direktīvā noteikto kvalitātes, ekonomiskuma, efektivitātes un pārredzamības mērķu ievērošana un tā nevar kavēt vai ierobežot valsts administrāciju darbības.
GROZĪJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(10a) Ir atbilstīgi izslēgt arī līgumus citu pakalpojumu sniegšanai, ne tikai pasta nozarē, jo ir atzīts, ka pasta nozare ir pietiekami konkurētspējīga, lai to neiekļautu šīs direktīvas darbības jomā. |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Novērtējuma rezultāti parādīja, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no direktīvas pilnīgas piemērošanas. Rezultātā direktīvas pilnīga piemērošana ir paplašināta, ietverot vairākus pakalpojumus (piemēram, viesnīcu un juridiskos pakalpojumus, kuru jomā konstatēja īpaši augstu pārrobežu tirdzniecības īpatsvaru). |
(16) Novērtējuma rezultāti par ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekmi un efektivitāti parādīja, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no direktīvas pilnīgas piemērošanas. Rezultātā šīs direktīvas pilnīga piemērošana ir paplašināta, ietverot vairākus pakalpojumus. |
Pamatojums | |
No direktīvas priekšlikuma būtu jāizslēdz juridiskie pakalpojumi, kas parasti balstās uz uzticēšanos un saistīti ar dalībvalstu tradīcijām, jo to novērtējumā būtu jāņem vērā ar konkrētām klienta prasībām saistīti subjektīvi aspekti. | |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(26) Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez iepirkuma izsludināšanas būtu jāizmanto tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama nepārvaramas varas dēļ atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas pastāvošajai judikatūrai, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tikai objektīva ekskluzivitātes situācija var pamatot sarunu procedūras izmantošanu bez iepirkuma izsludināšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījis līgumslēdzējs pats turpmākās iepirkuma procedūras nolūkos un ja nav atbilstīgu aizstājēju, kuru pieejamība būtu rūpīgi jāizvērtē. |
(26) Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez iepirkuma izsludināšanas var izmantot tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos, turklāt sniedzot pienācīgu pamatojumu, kas jānosūta 93. pantā minētajai valsts pārraudzības struktūrai. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama nepārvaramas varas dēļ atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas pastāvošajai judikatūrai, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tikai objektīva ekskluzivitātes situācija var pamatot sarunu procedūras izmantošanu bez iepirkuma izsludināšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījis līgumslēdzējs pats turpmākās iepirkuma procedūras nolūkos un ja nav atbilstīgu aizstājēju, kuru pieejamība būtu rūpīgi jāizvērtē. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 49. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(49) Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, ir pamatoti ar tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Lai novērstu iespējamos trūkumus līguma izpildes laikā, būtu jānosaka pienākums līgumslēdzējiem pieprasīt norādītās cenas paskaidrojumu, ja piedāvājuma cenas ir būtiski zemākas par citu pretendentu pieprasītajām cenām. Ja pretendents nevar sniegt pietiekošu paskaidrojumu, līgumslēdzējam būtu jābūt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidījumam būtu jābūt obligātam gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējis, ka nepamatoti zemā pieprasītā cena izriet no neatbilstības Savienības tiesību aktiem sociālo, darba vai vides tiesību aktu, vai starptautisko darba tiesību noteikumu jomā. |
(49) Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, ir pamatoti ar tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Lai novērstu iespējamos trūkumus līguma izpildes laikā, būtu jānosaka pienākums līgumslēdzējiem pieprasīt norādītās cenas paskaidrojumu, ja piedāvājuma cenas ir būtiski zemākas par citu pretendentu pieprasītajām cenām. Ja pretendents nevar sniegt pietiekošu paskaidrojumu, līgumslēdzējam būtu jābūt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidījumam būtu jābūt obligātam arī gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējis, ka nepamatoti zemā pieprasītā cena izriet no neatbilstības valstu, starptautiskiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši sociālo, darba vai vides tiesību jomā. |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 50.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(50a) Lai nodrošinātu publiskā iepirkuma pareizu darbību, pienācīgi jāregulē apakšlīgumu instruments, lai tādējādi nodrošinātu, ka publiskais iepirkums tiek veikts atbilstoši piedāvājumam. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana būtu jāierobežo līdz maksimāli trim secīgiem vertikālajiem apakšuzņēmuma līgumiem, neskarot tos valsts tiesību aktus šajā jomā, kas ir vēl vairāk ierobežojoši. |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 56.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(56a) Līgumslēdzējiem būtu jāievēro prasības attiecībā uz maksājumu kavējumiem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvā 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu1. |
|
|
_____________ |
|
|
1 OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Šī direktīva neskar līgumslēdzēju tiesības atbilstoši 4. pantam izlemt vai, kā un cik lielā mērā tie paši vēlas pildīt sabiedriskas funkcijas. Līgumslēdzēji var pildīt sabiedriskas nozīmes uzdevumus, izmantojot savus resursus, un to pienākums nav pieaicināt ārējus uzņēmējus. Tie šos uzdevumus var pildīt arī sadarbībā ar citiem līgumslēdzējiem. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts – a un b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) tā ir nodibināta konkrētam mērķim apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; minētajā nolūkā subjektam, kas darbojas normālos tirgus apstākļos ar mērķi gūt peļņu un uzņemas ar savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nav mērķa nodrošināt vispārējās vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; |
a) tai ir juridiskas personas statuss; |
|
b) tai ir juridiskas personas statuss; |
b) tā ir nodibināta ar konkrētu mērķi pildīt sabiedriskas nozīmes uzdevumus, kam nav tikai rūpniecisks vai komerciāls raksturs; |
Pamatojums | |
I punti a) e b) della proposta della Commissione sono diventati, per motivi legati alla coerenza legislativa del testo, rispettivamente i punti b) e a). Il punto a), nuovo punto b) è stato altresì emendato. In particolare, quest'ultima modifica si basa su recenti pronunce della Corte di Giustizia dell'Unione europea (Sentenza 10/04/2008 causa C - 393/05/ IV sez) nelle quali si riconosce un'interpretazione della definizione di organismo di diritto pubblico che comprende anche le società commerciali sotto controllo pubblico. Il carattere industriale o commerciale, riguarda, pertanto, le finalità da perseguire e i bisogni da soddisfare, piuttosto che il tipo di organizzazione e di attività. | |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 10. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
10. „piegādes līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir preču pirkums, nomaksas pirkums, noma, noma ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācija; piegādes līgums var papildus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus; |
10. „piegādes līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir preču pirkums, nomaksas pirkums, noma, noma ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācija; piegādes līgumā var būt paredzēta piegāde pēc pieprasījuma vairākās reizēs; piegādes līgums var papildus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus; |
Pamatojums | |
Piegādes līgumu definīcijā būtu jāparedz arī līgumi par piegādi pēc pieprasījuma vairākās reizēs. Tādējādi tiktu regulēta arvien plašāk izplatītā līgumu slēgšanas prakse, kas paredz piegādi vairākās reizēs, atbilstoši līgumslēdzēju vajadzībām līguma darbības laikā. | |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 10. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar: |
1. Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar pasta pakalpojumu sniegšanu. |
|
a) pasta pakalpojumu sniegšanu; |
|
|
b) citiem pakalpojumiem, kas nav pasta pakalpojumi, ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem nav ievēroti 27. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi. |
|
|
2. Šajā direktīvā, neskarot Direktīvu 97/67/EK: |
2. Šajā direktīvā, neskarot Direktīvu 97/67/EK: |
|
a) „pasta sūtījums” ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā tas nosūtāms, neatkarīgi no svara; papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās, neatkarīgi no to svara; |
a) „pasta sūtījums” ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā tas nosūtāms, neatkarīgi no svara; papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās, neatkarīgi no to svara; |
|
b) „pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi; tas ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK; |
b) „pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi; tas ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK; |
|
c) „citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi” ir šādās jomās sniegti pakalpojumi: |
|
|
i) pasta pakalpojumu pārvaldība (pakalpojumi līdz nosūtīšanai un pēc tās, ieskaitot pasta šķirošanas pārvaldības pakalpojumus); |
|
|
ii) pievienotās vērtības pakalpojumi, kas saistīti ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (ieskaitot kodētu dokumentu drošu pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, adrešu pārvaldības pakalpojumus un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšanu); |
|
|
iii) tādi pakalpojumi saistībā ar pasta sūtījumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts, piemēram, tiešie sūtījumi, kam nav norādīta adrese,
|
|
|
iv) finanšu pakalpojumi, kam CPV ir piešķirts atsauces numurs no 66100000-1 līdz 66720000-3 un kas noteikti 19. panta c) apakšpunktā, un kas jo īpaši ietver naudas pārvedumus pa pastu un pasta žiro pārvedumus; |
|
|
v) filatēlijas pakalpojumi; |
|
|
vi) loģistikas pakalpojumi (pakalpojumi, kas apvieno sūtījumu fizisko piegādi un/vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem). |
|
Pamatojums | |
Ar Direktīvu 2008/6/EK konkurence pasta nozarē tika atļauta arī tāpēc, ka tādējādi tika likvidētas vēl atlikušās jomas, kuras joprojām bija rezervētas vispārējo pakalpojumu sniedzējiem. Tādēļ pasta nozare ir pakāpeniski sasniegusi apmierinošu liberalizācijas līmeni.Tāpēc citi pasta uzņēmumu sniegti pakalpojumi, proti, „citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi” būtu jāizslēdz no jauno direktīvu piemērošanas jomas. | |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 19. pants – b punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem; |
b) par juridiskajiem, šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem; |
Pamatojums | |
Ņemot vērā juridisko pakalpojumu diskrēto un uz uzticēšanos balstīto raksturu, tie ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. | |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Iepirkuma līgumu informāciju publisko. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) ja, atbildot uz procedūru ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, nav iesniegts neviens piedāvājums vai neviens piemērots piedāvājums, vai neviens dalības pieteikums, ar nosacījumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti; |
a) ja, atbildot uz procedūru ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, nav iesniegts neviens piedāvājums vai neviens piemērots piedāvājums, vai neviens dalības pieteikums, ar nosacījumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav mainīti, un ja tiek sniegts pienācīgs pamatojums 93. pantā minētajai valsts pārraudzības struktūrai; |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzēji var ņemt vērā pretendenta iesniegtos piedāvājumu variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām. |
1. Līgumslēdzēji var ņemt vērā pretendenta iesniegtos piedāvājumu variantus, ja tie atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām un nepārsniedz 1/6 daļu no kopējās cenas, par kuru panākta vienošanās. |
Pamatojums | |
Negodīga variantu izmantošana varētu izkropļot konkurenci un radīt problēmas saistībā ar tiesisko noteiktību. Būtu jāparedz precīzi noteikumi par variantu maksimāli pieļaujamo cenu. Valstu tiesību aktos jau ir paredzēti kritēriji šajā sakarībā, tādējādi apliecinot šādu noteikumu efektivitāti. | |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Līgumslēdzēji paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu — uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās norāda, vai piedāvājumus attiecina tikai uz vienu vai vairākām daļām. |
Līgumslēdzēji paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu — uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās norāda, vai piedāvājumus attiecina tikai uz vienu vai vairākām daļām, bet gadījumā, ja tie nav sadalīti daļās, sniedz tam konkrētu izskaidrojumu. |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 65. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Iepirkuma izsludināšanas paziņojuma direktīvas 39. panta 2. punkta nozīmē pilnu tekstu publicē kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko izvēlējies līgumslēdzējs. Autentisks ir tikai šajā valodā publicētais teksts. Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās oficiālajās valodās. |
3. Iepirkuma izsludināšanas paziņojuma direktīvas 39. panta 2. punkta nozīmē pilnu tekstu publicē kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko izvēlējies līgumslēdzējs. Autentisks ir tikai šajā valodā publicētais teksts. |
Pamatojums | |
Prasība publicēt katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu visās oficiālajās ES valodās nav ilgtspējīga laika trūkuma, izmaksu un tiesiskās noteiktības apsvērumu dēļ. | |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 69. pants – 2. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
d) katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, — par sarunu un dialoga ar pretendentiem norisi un virzību. |
svītrots |
Pamatojums | |
Pienākums pēc ekonomikas dalībnieku pieprasījuma informēt tos par sarunu ar pretendentiem norisi un virzību ir pārāk apgrūtinošs līgumslēdzējiem un pārkāpj pretendentu tiesības uz konfidencialitāti. | |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. Komisija saskaņā ar 98. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XIV pielikumā doto sarakstu, kad tas ir nepieciešams jaunu starptautisko nolīgumu noslēgšanas vai spēkā esošo starptautisko nolīgumu grozījumu dēļ. |
7. Komisija saskaņā ar 98. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu XIV pielikumā doto sarakstu, kad tas ir nepieciešams jaunu starptautisko nolīgumu noslēgšanas vai spēkā esošo starptautisko nolīgumu grozījumu dēļ. |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 73. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties uz citu subjektu spēju neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Šādā gadījumā ekonomikas dalībnieks pierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas spēkā esības laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi. |
1. Ja objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties vienīgi uz citu subjektu materiālo spēju, pienācīgi ņemot vērā to, kāds ir ekonomikas dalībnieka un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Šādā gadījumā ekonomikas dalībnieks pierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas spēkā esības laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Līgumslēdzēji pieprasa, lai ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi. |
Pamatojums | |
Lai panāktu tiesisku un ekonomisku noteiktību līgumu piešķiršanā un izpildē, būtu jāierobežo iespēja paļauties uz citiem subjektiem, nosakot, ka izmantojamas tikai to materiālās spējas, turklāt jāstiprina arī solidāra atbildība starp ekonomikas dalībniekiem un subjektiem, kurus tie izmanto līguma īstenošanai, nosakot to par obligātu. To var panākt tikai tad, ja starp abām pusēm pastāv tiesiskas attiecības. | |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 73. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a Ekonomikas dalībnieks un citi subjekti iespēju paļauties uz spējām nevar izmantot vienlaikus. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 74. pants – 1. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, un objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātā procedūrā, slēgtā procedūrā, sarunu procedūrās vai inovācijas partnerībās var ietvert [Direktīvas 2004/18/EK] 55. pantā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem. |
1. Objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, un objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātā procedūrā, slēgtā procedūrā, sarunu procedūrās vai inovācijas partnerībās ietver Direktīvas [../../ES] [par publisko iepirkumu] 55. pantā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 74. pants – 1. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde, šie kritēriji un noteikumi ietver [Direktīvas 2004/18/EK] 55. panta 1. un 2. punktā noteiktos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā panta izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem. |
svītrots |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 76. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem: |
1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumus saskaņā ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju. |
|
a) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums; |
|
|
b) viszemākās izmaksas. |
|
|
Izmaksas pēc līgumslēdzēja izvēles var novērtēt, pamatojoties tikai uz cenu vai izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksu pieeju, saskaņā ar 77. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. |
|
|
2. Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, no līgumslēdzēja perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu. |
2. Līgumslēdzējs novērtē saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu. |
|
Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu, kā: |
Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām ietver arī citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu. |
|
|
Izmaksas var novērtēt, izmantojot izmaksu lietderības pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksu pieeju, saskaņā ar 77. pantā paredzētajiem nosacījumiem. |
|
|
Cenas / izmaksu kritērijs var būt izšķirošs piešķiršanas kritērijs standartizētu preču un pakalpojumu gadījumā, kuri to būtības dēļ ir iepriekšzināmi. |
|
|
Citi kritēriji var būt: |
|
a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs; |
a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides un sociālie raksturlielumi un inovatīvais raksturs; |
|
b) pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzēja piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti; |
b) pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, ņem vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzēja piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti; |
|
c) pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms, saistības attiecībā uz rezerves daļām un piegādes drošība; |
c) pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms, saistības attiecībā uz rezerves daļām un piegādes drošība; |
|
d) pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 22. punktā, ciktāl minētie kritēriji ir norādīti saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti minētajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu. |
d) pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 22. punktā, ciktāl minētie kritēriji ir norādīti saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti minētajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu. |
|
3. Dalībvalstis var noteikt, ka konkrēta veida līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā. |
|
|
4. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nenodrošina līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību. Šie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzēji, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, efektīvi pārbauda, vai piedāvājumi atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem. |
4. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzēji, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, pārbauda, vai piedāvājumi atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem |
|
5. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējs norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tas izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. |
5. Līgumslēdzējs norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tas izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. |
|
Kritērijiem piešķirto svērumu var izteikt, nosakot diapazonu ar attiecīgu maksimālo starpību. |
Kritērijiem piešķirto svērumu var izteikt, nosakot diapazonu ar attiecīgu maksimālo starpību. |
|
Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzējs norāda kritērijus, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības. |
Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzējs norāda kritērijus, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības. |
|
Relatīvo svērumu vai nozīmības secību attiecīgā gadījumā nosaka paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, vai specifikācijās. |
Relatīvo svērumu vai nozīmības secību attiecīgā gadījumā nosaka paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, vai specifikācijās. |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 77. pants – 3. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 76. panta 1. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos. |
Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro saskaņā ar 76. panta 1. punktā minētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 81. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzējs pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos. |
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka, ja to pieprasa apakšuzņēmējs un atļauj līguma būtība, līgumslēdzējs pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos. |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību. |
4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 10 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību. |
Pamatojums | |
Priekšlikumā paredzēts, ka līdz 5 % no līguma summas tiek ierobežotas jebkādas izmaiņas, kas varētu notikt līguma izpildes gaitā. Šāda robežvērtība ir pārāk strikta. Tāpēc tā ir jāpalielina, nosakot, ka tā nepārsniedz 10 % no kopējās cenas. | |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas un inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas un inovācijas, kā arī patērētāju aizsardzību un sociālo iekļaušanu. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu. |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis norīko vienotu neatkarīgu struktūru, kas ir atbildīga par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām. |
1. Atbilstoši to valsts vai federālajai uzbūvei, dalībvalstis norīko vienu vai vairākas neatkarīgas struktūras, kas ir atbildīgas par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām. |
|
|
Dalībvalstis, kurās jau ir izveidotas neatkarīgas struktūras, var tās saglabāt, ja tās pilda visus turpmāk norādītos pienākumus. |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 3. punkts – 1. daļa – fa apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
fa) ziņojumu izskatīšanu, ko sagatavojuši tie līgumslēdzēji, kuri gatavojas izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas; |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) juridiskas konsultācijas līgumslēdzējiem par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un par publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu īpašos gadījumos; |
svītrots |
Pamatojums | |
Juridiskie pakalpojumi vienmēr bijuši balstīti uz savstarpēju uzticēšanos attiecībās ar attiecīgo profesionāli, pamatojoties uz viņa profesionālajām prasmēm un pakļaujoties stingram profesionālās ētikas kodeksam. Tāpēc to sniegšanu nevar uzticēt valsts pārraudzības iestādei un tos arī nevajadzētu iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. | |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) pašiniciatīvas atzinumu un norāžu izdošana par vispārējas ieinteresētības jautājumiem, kuri attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, par periodiskiem jautājumiem un par sistēmiskiem sarežģījumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, ņemot vērā šīs direktīvas noteikumus un saistīto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru; |
c) vadlīniju izstrāde par vispārējas ieinteresētības jautājumiem, kuri attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, par periodiskiem jautājumiem un par sistēmiskiem sarežģījumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, ņemot vērā šīs direktīvas noteikumus un saistīto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru; |
Pamatojums | |
Ierosinātais jaunais formulējums ir vairāk saistīts ar struktūras kompetenci, proti, pārraudzīt noteikumu īstenošanu un piemērošanu. | |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 93. pants – 3. punkts – 3. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Gadījumos, kad pārraudzības struktūra, veicot uzraudzību un sniedzot juridiskās konsultācijas, ir konstatējusi pārkāpumu, dalībvalstis pilnvaro pārraudzības struktūru pārņemt jurisdikciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai noteikta attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārbaudi. |
Gadījumos, kad pārraudzības struktūra, veicot uzraudzību, ir konstatējusi pārkāpumu, dalībvalstis pilnvaro pārraudzības struktūru pārņemt jurisdikciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai noteikta attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārbaudi. |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nodrošina tehniskā atbalsta struktūru pieejamību, lai nodrošinātu juridiskas un saimnieciskas konsultācijas, norādes un palīdzību līgumslēdzējām iestādēm saistībā ar iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka katra līgumslēdzēja iestāde var saņemt kompetentu palīdzību un konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem. |
svītrots |
Pamatojums | |
Juridiskie pakalpojumi vienmēr bijuši balstīti uz savstarpēju uzticēšanos attiecībās ar attiecīgo profesionāli, pamatojoties uz viņa profesionālajām prasmēm un pakļaujoties stingram profesionālās ētikas kodeksam. Tāpēc to sniegšanu nevar uzticēt valsts pārraudzības iestādei un tos arī nevajadzētu iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. | |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 14. pielikums – 1.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
- Konvencija Nr. 94 par darbaspēka klauzulām publiskajos līgumos; |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0895 – C7-0007/2012 – 2011/0439(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 19.1.2012 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
JURI 19.1.2012 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Giuseppe Gargani 1.3.2012 |
||||
|
Izskatīšana komitejā |
26.4.2012 |
30.5.2012 |
19.6.2012 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
11.10.2012 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
13 9 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Gerald Häfner, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Piotr Borys, Eva Lichtenberger, József Szájer, Axel Voss |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sylvie Guillaume, Salvatore Tatarella |
||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0895 – C7-0007/2012 – 2011/0439(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
20.12.2011 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 19.1.2012 |
|
|
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 19.1.2012 |
ECON 19.1.2012 |
EMPL 19.1.2012 |
ENVI 19.1.2012 |
|
|
|
ITRE 19.1.2012 |
TRAN 19.1.2012 |
REGI 19.1.2012 |
JURI 19.1.2012 |
|
|
|
LIBE 19.1.2012 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
ECON 13.2.2012 |
ENVI 24.1.2012 |
LIBE 28.2.2012 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Marc Tarabella 29.11.2011 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
25.1.2012 |
29.2.2012 |
20.3.2012 |
30.5.2012 |
|
|
|
18.9.2012 |
25.9.2012 |
10.10.2012 |
5.11.2012 |
|
|
|
23.1.2013 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
24.1.2013 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
25 5 8 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Preslav Borissov, Cristian Silviu Buşoi, Jorgo Chatzimarkakis, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Thomas Händel, Małgorzata Handzlik, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Hans-Peter Mayer, Claudio Morganti, Pier Antonio Panzeri, Phil Prendergast, Mitro Repo, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Olle Schmidt, Andreas Schwab, Barbara Weiler |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raffaele Baldassarre, Adam Bielan, Françoise Castex, Frank Engel, Ashley Fox, Ildikó Gáll-Pelcz, Anna Hedh, Ian Hudghton, Constance Le Grip, Emma McClarkin, Raimon Obiols, Antonyia Parvanova, Olga Sehnalová, Marc Tarabella, Wim van de Camp |
||||
|
Iesniegšanas datums |
7.2.2013 |
||||